Latvijas Republikas 9.Saeimas

pavasara sesijas piektā sēde

2007.gada 10.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi


Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 10.maija sēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par sēdes darba kārtības izmaiņām.

Pirmais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas 10.maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu sēdes darba kārtības papildināšanu? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Ir iebildumi.

Tad mums ir jābalso par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par to, lai šīs sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajam lasījumam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 26, atturas - 6. Lēmums pieņemts: darba kārtība ir papildināta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas 10.maija sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” otrajam lasījumam. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Ir iebildumi!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par sēdes darba kārtības papildināšanu ar minēto lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 25, atturas - 6. Darba kārtība ir papildināta.

Un visbeidzot. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas 10.maija sēdes darba kārtībā arī lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” otrajam lasījumam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par sēdes darba kārtības papildināšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 27, atturas - 5. Darba kārtība ir papildināta.

Paldies, godātie kolēģi!

Izskatīsim nākamo priekšlikumu par šīsdienas sēdes darba kārtības papildināšanu!

Ārlietu komisija lūdz iekļaut Saeimas 10.maija sēdes darba kārtībā šādus pirmajā lasījumā izskatāmus lēmuma projektus:

pirmkārt, Saeimas lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijai” (dokuments Nr.900);

otrkārt, Ārlietu komisijas sagatavoto alternatīvo Saeimas lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijai”.

Abi šie likumprojekti, abi šie dokumenti ir izskatāmi kā viens darba kārtības punkts. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka mēs ar tiem papildinām darba kārtību? (No zāles: „Ir! Nav!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai darba kārtība tiktu papildināta ar Ārlietu komisijas iesniegto darba kārtības jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 19, atturas - nav. Darba kārtība ir papildināta. Paldies.

Izskatīsim nākamo priekšlikumu par darba kārtības papildināšanu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz pirms Saeimas 10.maija sēdes darba kārtības 9.punkta iekļaut likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības papildinājumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta saskaņā ar minēto priekšlikumu, ko iesniegusi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Paldies.

Godātie kolēģi, izskatīsim sagatavoto darba kārtību!

Vispirms - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Valsts materiālo rezervju likums” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti Saeimas Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa ir Saeimas Prezidija ziņojums par atvaļinājuma piešķiršanu. Mēs esam saņēmuši deputāta Ivana Klementjeva lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 2007.gada 10.maijā. Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivanam Klementjevam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Godātie kolēģi, pāriesim pie sēdes darba kārtības nākamās sadaļas.

Pirmo izskatīsim lēmuma projektu „Par Ilzes Ošiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma Ilzi Ošiņu un aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 135/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par Gata Štauera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa ieteikumu apstiprināt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma Gati Štaueru. Komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šādu lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 136/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par Kitijas Garās atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Tiesu administrācijā ir saņemts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses Kitijas Garās iesniegums, kurā viņa lūdz atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija izskatīja šo iesniegumu, kā arī sagatavoto lēmuma projektu un vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu - atbrīvot Kitiju Garo no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta, kura reģistrācijas numurs ir 137/Lm9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši pie sēdes darba kārtības nākamās sadaļas. Izskatīsim Pieprasījumu komisijas atzinumu par desmit Saeimas deputātu - Dzintara Zaķa, Silvas Bendrātes un citu deputātu - pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par Andreja Panteļējeva atbilstību ieņemamam amatam”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija ir izskatījusi šo deputātu iesniegto pieprasījumu un ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Protams, Pieprasījumu komisija ar lielu balsu vairākumu noraidīja šo priekšlikumu.

Mazliet par jautājuma būtību.

Pēdējo mēnešu notikumi ir skaidri parādījuši, ka politiskā korupcija un oligarhu apmaksāti politiķi Latvijā diemžēl ir realitāte. Droši vien tādi ir Saeimā, iespējams - arī valdībā. Droši vien tādi ir vairākos valsts amatos, iespējams - arī Informācijas analīzes dienestā. Pagaidām vēl turpinās šobrīd valdošās elites politiskā agonija: daudzi droši vien ar bažām gaida katru jaunu dienu, ar satraukumu atver rīta laikrakstus un seko ziņām, un sirds dziļumos katrs tomēr cer: „Varbūt nepierādīs!” Cerība jau vienmēr paliek. Bet tiesa būs barga un taisnīga.

Latvijā savdabīgi tiek realizēts varas dalīšanas princips. Likumdevējs ir politiski bankrotējis, un to skaidri pierāda parakstu vākšana sakarā ar drošības likumu grozījumiem un likumdevēja gļēvulīgā nespēja atbalstīt Igauniju. Izpildvara varbūt šādā sastāvā vada savas pēdējās dienas - ir nolēmusi tās pavadīt ar kumpu muguru, zemodamās Krievijas priekšā. Valsts virzību šobrīd nosaka tiesu vara, kuras rokās faktiski šobrīd ir Latvijas oligarhijas likteņi. Tomēr aicināšu likumdevējus: „Neceriet uz tiesu varas neveiksmi! Atbalstiet mūsu pieprasījumu! Sāciet sadarboties!” (No zāles dep. A.Rugāte: „Ar ko?”)

Jautājuma būtība. Labi informēts cilvēks (var teikt - viens no savējiem) Druvis Skulte nosauca Andreju Panteļējevu par Lemberga stipendiātu jeb politiķi, kas savā darbībā bijis tieši pakļauts smagos kriminālnoziegumos apsūdzētā Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ietekmei. Saskaņā ar Skultes sacīto Panteļējevs regulāri trešdienās (jeb, kā toreiz teica, - „Lemberga dienās”) gājis uz „Ventspils naftas” biroju saņemt uzdevumus un atskaitīties par darbu.

Mēs jautājām premjeram Kalvītim, ko viņš, Ministru prezidents, ir veicis šīs informācijas pārbaudei. Atbilde: „Neko!” Mēs jautājam premjeram Kalvītim, kādēļ viņš pieļauj, ka Panteļējevs, kas ir persona, uz kuru krīt smagas aizdomas par pretlikumīgu darbību un līdzdalību valsts nozagšanas shēmu realizācijā, turpina darbu Informācijas analīzes dienesta vadībā. Atbildes vietā - izlocīšanās.

Mēs jautājām premjeram Kalvītim: „Vai neprofesionālie un sasteigtie Valsts drošības likuma grozījumi jums nerada aizdomas, ka pastāv saistība starp Panteļējeva profesionālo darbību un Lemberga personīgo ieinteresētību ietekmēt tiesībsargājošo iestāžu pirmstiesas izmeklēšanas darbu?” Atbildes nav.

Laikam nav vērts aicināt valdošās koalīcijas deputātus atbalstīt mūsu pieprasījumu. Es zinu, ka frakcijas disciplīnas pārkāpumu dēļ jūs varat saņemt bargu sodu, ja nobalsosiet pēc sirdsapziņas. Tāpēc es nevēršos pie visiem deputātiem, bet vēršos pie tiem no jums, kuri pieņem lēmumus. Varbūt ir laiks, godātie kolēģi, sākt domāt arī par nākotni?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 52, atturas - 1. Pieprasījums noraidīts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar savā sēdē izskatīja šo iesniegto likumprojektu. Likumprojekts ar piedāvātajiem grozījumiem pamatā veic ar Iedzīvotāju reģistra likumu saistīto likumu saskaņošanu jautājumā par vienotu pieeju gadskaitlim „18”, lai nebūtu atšķirību attiecībā uz to, ko mēs kādā brīdī uzskatām par bērnu un ko - par pieaugušu cilvēku.

Līdz ar to Ministru kabinetam tiek dotas tiesības noteikt attiecīgās informācijas iegūšanas kārtību, kā arī apmaksas noteikumus šīs informācijas saņemšanai.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (reģistrācijas numurs 326/Lp9) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 23.maijs.

Sēdes vadītājs. 23.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.maijs. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 280/Lp9, - likumprojektu „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Tāpēc aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 280/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Dukšinskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Jūsu vērtējumam tiek piedāvāti grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma četrus priekšlikumus.

1. - vides ministra Raimonda Vējoņa precizējošs priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka. 2. - vides ministra Vējoņa redakcionāls priekšlikums. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka. 3.priekšlikums ir visai būtisks, jo tajā tika ietverta 33.panta otrās daļas galīgā, precizētā, redakcija. Un arī šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka. 4. - vides ministra Vējoņa priekšlikums par 43.panta ceturto daļu. Arī tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka. Tāpat ir veikts vēl viens redakcionāls precizējums likuma pielikumā iekļautajā Natura-2000 teritoriju sarakstā attiecībā uz Rāznas nacionālo parku. Un tādējādi, protams, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem, kas bija redakcionālas dabas. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 232/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 6, atturas - 11. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot pēdējam, trešajam, lasījumam grozījumus likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” , komisija ir izvērtējusi trīsdesmit divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 4.- frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātu priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 4. un 5.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Akceptēts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

J.Lagzdiņš. 8. - frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātu priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 9.priekšlikums, kuru iesnieguši frakcijas „Saskaņas Centrs” deputāti, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Lagzdiņš. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Akceptēts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 10.priekšlikumam.

J.Lagzdiņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 11.priekšlikumam.

J.Lagzdiņš. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 12.priekšlikumam.

J.Lagzdiņš. 13., 14., 15. un 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 14.pantu un par iesniegto 13. - 16.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 17. - deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 17. un 18.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 19. - frakcijas „Saskaņas Centrs” deputātu priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Tātad 19. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikums - nav atbalstīts, un deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 19. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 59, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Nav akceptēts komisijā. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 20. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. Savukārt 22. - Juridiskā biroja priekšlikums - nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. 23., 24., 25., 26. un 27.priekšlikums ir jāskata kontekstā. Komisija, izvērtējot šos priekšlikumus, daļēji ir atbalstījusi deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu, to iekļaujot komisijas iesniegtajā 27.priekšlikumā, kas nosaka, kāda turpmāk būs 26.1 panta redakcija.

Savukārt 24., 25. un 26.priekšlikums nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir par šiem priekšlikumiem jāatklāj debates.

Debatēs pieteicies Valērijs Buhvalovs. Lūdzu, norādiet, kuru priekšlikumu jūs gribat atbalstīt. Lūdzu!

Vārds deputātam Valērijam Buhvalovam!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts ir vainojama tajā situācijā, kāda ir izveidojusies saistībā ar denacionalizēto namu iemītniekiem. Šie cilvēki, kuru skaits ir daudzi desmiti tūkstošu, nav spējīgi samaksāt īres maksu par dzīvokli.

Latvijas valsts jau divas reizes ir sodījusi denacionalizēto māju iedzīvotājus: pirmo reizi, kad viņiem tika liegtas tiesības privatizēt savus dzīvokļus, un otrreiz, kad Satversmes tiesa atcēla īres maksas griestus. Šodien Saeimas valdošais vairākums ir ieplānojis sodīt šos cilvēkus trešo reizi, noraidīdams mūsu, PCTVL frakcijas, ierosināto grozījumu, kura būtība ir atjaunot sociālo taisnīgumu attiecībā uz denacionalizēto namu iedzīvotājiem, kas kļuvuši par namīpašnieku patvaļas upuriem. Ja cilvēks, kas mitinās denacionalizētā namā, nav spējīgs samaksāt augsto īres maksu par dzīvokli, viņam jādod tiesības saņemt līdzvērtīgu kompensāciju. Tāda kompensācija nevar būt zemāka par viņa dzīvokļa tirgus vērtību reģistrācijas brīdī palīdzības reģistrā. Pretējā gadījumā denacionalizētās mājas iemītnieks paliks uz ielas. Vai tad jūs visi vēlaties palielināt bezpajumtnieku armiju? Aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas ierosināto grozījumu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, turpinām debates. Debatēs pieteicies deputāts Visvaldis Lācis.

 

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Igaunijas valsts prezidents Lennarts Meri ārzemju žurnālistiem šajā jautājumā par dzīvokļiem (Igaunijā ir līdzīga situācija kā pie mums) atbildēja droši un skaidri: „Mūsu cilvēku gultasveļa vēl nebija atdzisusi no savu iepriekšējo īpašnieku, gulētāju, ķermeņu siltuma, kad tajā iegūlās citi gulētāji.” Te ir, lūk, atbilde jautājumā par dzīvokļiem!

Un, otrkārt, atgādināšu jums, ka pašreizējais Krievijas valsts prezidents Putins, norādot uz Krievijas katastrofālo demogrāfisko situāciju, ir aicinājis visus krievus no visām bijušajām PSRS republikām, lai mainītu šo situāciju, atgriezties savā tēvu zemē - savas tautas Tēvzemē.

Treškārt. Jūsu tautietis, lielais rakstnieks Solžeņicins, nesen, pirms dažiem gadiem, atgriezies Krievijā, rakstīja: „Mums ir 30 000 sādžu ar lieliskām koka ēkām, kuras ir neapdzīvotas un brūk kopā un kurās ir tātad bezgala daudz dzīvokļu.” Un arī viņš aicina atgriezties mājās!

Nemeklējiet dzīvokļus un siltumu un nesūdzieties citai tautai par dzīvokļiem! Manā skatījumā, neviens cilvēks, kas pagriež savai tautai muguru grūtā, smagā situācijā un nevēlas tajā dzīvot, un grib uzmesties par kungu citai tautai, vispār nav cienības un atzinības vērts!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir vēl kas sakāms par šiem priekšlikumiem? Vēlreiz vārds deputātam Jānim Lagzdiņam. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Jautājums par palīdzības sniegšanu dzīvokļu problēmas risināšanā ir nevis politisks, bet sociāls. Un, ņemot to vērā, attiecīgi ir arī strādājusi komisija, izskatot un izvērtējot šos priekšlikumus.

Tāpēc man būtu aicinājums: balsojot par šiem priekšlikumiem, atturēties balsojumā par deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu, jo tas ir faktiski pēc būtības pieņemts - tikai juridiski, no juridiskās tehnikas viedokļa, precizēts un iekļauts komisijas sagatavotajā 27.priekšlikumā.

Attiecībā uz 24.priekšlikumu komisija ir pieņēmusi lēmumu noraidīt to, jo ne valsts, ne pašvaldību finansiālās iespējas nav tādas, lai spētu izmaksāt tik lielus pabalstus cilvēkiem, lai pabalstu lielums sasniegtu dzīvokļa tirgus vērtību. Un turklāt tā būtu faktiski netaisnīga sistēma, jo iepriekš nav cilvēki saņēmuši tik lielu pabalstu, bet daudz mazāku - ievērojami mazāku.

Tātad aicinājums ir balsot tā, kā komisija ir nolēmusi savā sēdē.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatīsim tagad šos priekšlikumus pēc kārtas.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 23. - deputāta Sokolovska priekšlikumu! (No zāles dep. J.Sokolovskis: „Par 24.priekšlikumu!”) Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 4, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk. Nākamais ir 24. - PCTVL frakcijas priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 24.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 42, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tālāk. Nākamo izskatīsim 25. - PCTVL frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 25. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 58, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad izskatīsim 26. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 26.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un visbeidzot izskatīsim 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kurā daļēji ir atbalstīts mūsu jau izskatītais 24.priekšlikums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 27. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 28.priekšlikumu komisija nav atbalstījusi, jo mēs uzskatījām, ka jautājums par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām pabalstu izmaksai ir skatāms, izvērtējot katra konkrētā gada budžetu. Tāpēc komisija atturējās atbalstīt 28.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 28. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 46, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Iepriekš minēto iemeslu dēļ komisija neatbalstīja arī 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 29. - PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 43, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Arī 30.priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!… Atvainojos! Deputāti vēlas debatēt. Lūdzu! Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ja ieskatāmies statistikas datos par denacionalizēto namu īrniekiem, tad tiešām pārņem sašutums. Kopumā pa visu denacionalizācijas periodu ir tiesās ierosināts vairāk nekā 63 tūkstoši lietu par izlikšanu no dzīvokļiem. Ja pieņem, ka vidēji vienā ģimenē ir 3 - 4 cilvēki, tas nozīmē, ka denacionalizācija skārusi vairāk nekā 200 tūkstošus cilvēku. Reāli no dzīvokļiem jau tikušas izliktas vairāk nekā 35 200 ģimeņu - tas aptuveni ir vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Kolēģi! Šie cilvēki taču ir ievērojama daļa mūsu tautas! Kāpēc viņiem tika sagatavota „grēkāžu” loma? Par ko? Par to, ka viņi nelaimīgā kārtā padomju laikā saņēma dzīvokli bijušo īpašnieku namos? Šie cilvēki nav ne noziedznieki, ne likuma pārkāpēji. Viņi kārtīgi maksāja par savu dzīvokli tik daudz, cik bija rakstīts dzīvokļu īres līgumā.

Bez tam denacionalizēto namu īrniekiem tika liegts privatizēt savus dzīvokļus par sertifikātiem. Tātad faktiski bija pārkāptas cilvēku īpašumtiesības. Lielākā daļa sabiedrības realizēja savas īpašumtiesības, privatizējot dzīvokli, un tādā veidā, kļuvuši par dzīvokļu īpašniekiem, viņi saņēma zināmu kapitālu, ņemot vērā dzīvokļu tirgus vērtības straujo celšanos. Dzīvokļa īpašnieks var savu dzīvokli pārdot, ieķīlāt bankā, uzdāvināt, atstāt mantojumā radiniekiem vai svešiem cilvēkiem. Tas viss ir liegts denacionalizēto namu īrniekiem.

Par kādu gan taisnīgumu un līdztiesību mēs varam runāt, ja ievērojama daļa sabiedrības tika atstumta nekvalitatīvo likumu dēļ?!

Mūsu kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - valdošie politiķi atrada loģiskus risinājumus, un tāda problēma tur neeksistē. Pie mums viss notiek savādāk. Valdošās partijas pat netaisās labot savas kļūdas. Viņi dod priekšroku noklusēšanas pozīcijai.

Valdošās koalīcijas pārstāvji katru ceturtdienu staigā garām piketētājiem un cenšas viņus nepamanīt. Denacionalizēto namu īrnieku problēmas risināšana līdz šim gūlās pārsvarā uz pašvaldības pleciem. Tikai pēdējā laikā valsts budžetā tiek ieplānoti līdzekļi valsts līdzfinansējumam tā saucamo dzīvokļa pabalstu izmaksāšanai (apmērs - līdz 50 procentiem).

Mēs ierosinām noteikt, ka valsts līdzfinansē visus dzīvokļu palīdzības veidus - gan pašvaldību dzīvokļu celtniecību un remontu, dzīvokļu maiņu, gan pabalstus īres maksas segšanai, dzīvokļu remontam un atbrīvošanai, kā arī dzīvokļu iegādei un būvniecībai.

Godātie kolēģi! Tieši jūs, labējais vairākums, esat pie varas Latvijā, un tieši jūs iedzināt stūrī desmitiem tūkstošu nevainīgu ģimeņu, kurām tika liegtas savu īrēto dzīvokļu privatizācijas tiesības un kuras tika pakļautas namīpašnieku finansiālam un fiziskam teroram.

Labojiet situāciju un dariet to steidzīgi! Daži nu pavisam aizmirsuši, ka vara pastāv tautas labad, nevis otrādi!

Te es gribu pateikt Visvaldim Lācim, ka būtu labi, ja viņš satiktos ar saviem tautiešiem biedrībā „Ausma” un paklausītos, ko viņi domā par visu šo situāciju.

Aicinu jūs atmest jebkādus pretargumentus un balsot par mūsu priekšlikumiem! Situācija ir jālabo, un jūs to labi zināt!

Ceru, ka sirdsapziņa palīdzēs jums atrast vienīgo pareizo risinājumu, neskatoties uz koalīcijas un atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Debates par 30.priekšlikumu slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 30. - frakcijas „Saskaņas Centrs” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 42, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. 31. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. Un pēdējais ir 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

J.Lagzdiņš. Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 39/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 13. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova, Kabanova un Buhvalova - iesniegumu: „Ņemot vērā to, ka, iesniedzot Saeimai priekšlikumu „Deklarācija par atbalstu Igaunijai” un Ārlietu komisijā izstrādāto alternatīvo priekšlikumu, netika izskatīti un netika sniegts atbildīgās komisijas atzinums par oriģinālpriekšlikumam piedāvātajiem grozījumiem un tādā veidā tika pārkāpts Saeimas kārtības ruļļa 118.pants (No zāles dep. K.Leiškalns: „Tas nav balsojams un ir nepareizs!”), mēs pieprasām izslēgt no Saeimas plenārsēdes darba kārtības Ārlietu komisijā izstrādāto alternatīvo priekšlikumu un nodot oriģinālpriekšlikumu atbildīgajai komisijai augstāk minēto trūkumu novēršanai.”

Godātie kolēģi! Informēju, ka šis deputātu priekšlikums pēc būtības satur divus atsevišķus priekšlikumus. (No zāles dep. J.Dobelis: „Abi divi stulbi!”) Pirmais ir „izslēgt no Saeimas plenārsēdes darba kārtības Ārlietu komisijā izstrādāto alternatīvo priekšlikumu”, un otrais - par oriģinālpriekšlikuma nodošanu atbildīgajai komisijai - ir izlemjams pēc jautājuma izskatīšanas pēc būtības.

Tātad mums šis deputātu priekšlikums ir jāsadala divās daļās.

Par šo priekšlikumu ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

Piecas minūtes jums!

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Iznāk tāda interesanta pretruna, jo Saeimas kārtības ruļļa 118.panta septītajā daļā ir teikts: „Ja komisija, kurai nodots patstāvīgais priekšlikums, iesniegusi alternatīvu patstāvīgo priekšlikumu, Saeima pēc debatēm par abiem patstāvīgajiem priekšlikumiem balso, kuru no tiem pieņems.”

Ja, teiksim, būtu tāda situācija, ka būtu atbalstīts tieši frakcijas „Jaunais laiks” patstāvīgais priekšlikums, tad būtu jāievēro šā panta astotā daļa: „Ja iesniegti priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā, tas izskatāms divos lasījumos.” Diemžēl atbildīgā komisija vispār neskatīja priekšlikumus, kas bija iesniegti saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa tā paša panta ceturto daļu, kura paredz, ka „visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem patstāvīgajā priekšlikumā un komisijas atzinumi par tiem” ir nepieciešami tieši šodien. Jo, ja mēs pieņemsim frakcijas „Jaunais laiks” patstāvīgo priekšlikumu, tad pēc reglamenta mums būtu nepieciešams pārtraukt sēdi, sasaukt Ārlietu komisiju atkal un izskatīt visus priekšlikumus, kuri bija iesniegti. Atbildīgās komisijas rīcība ir ņirgāšanās, kas vērsta pret opozīciju un pirmām kārtām pret „Jauno laiku”. Viņi apzināti bremzē „Deklarācijas par atbalstu Igaunijai” pieņemšanu. Vēl uz vienu nedēļu atlikt… Mēs, protams, neesam pretī… Taču, ja mēs šodien tomēr pieņemsim kādu lēmumu, pārkāpjot reglamentu, tad lēmuma vērtība būtu tāda, it kā, teiksim, pats Andris Bērziņš būtu uzrakstījis kaut ko uz papīra un uzrakstījis, ka tas ir Latvijas Republikas Saeimas lēmums, vai ka jebkurš zēns no pagalma būtu izteicis savu atbalstu Igaunijai.

Ja mēs neizlabosim visas šīs pretrunas, tad tāda būs mūsu šodien pieņemtā Saeimas lēmuma vērtība.

Sakarā ar to aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikuma pirmo daļu (No zāles dep. J.Dobelis: „Laiks! Laiks!”) un izslēgt no darba kārtības šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Tātad mums ir šobrīd jālemj tikai un vienīgi par (No zāles dep. J.Dobelis: „Noraidīšanu!”) piecu deputātu iesniegumu - izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības Ārlietu komisijas izstrādāto alternatīvo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Ārlietu komisijas izstrādātā alternatīvā priekšlikuma izslēgšanu no darba kārtības! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 70, atturas - nav. Tātad šis jautājums paliek darba kārtībā.

Un savukārt par otro priekšlikumu lemsim tikai pēc debatēm par abiem minētajiem priekšlikumiem saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136.panta otro daļu.

Paldies, kolēģi! Šis jautājums ir izskatīts.

Pārejam pie nākamā darba kārtības punkta. Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.910. Šis ir trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (dokumenta reģistrācijas numurs 208/Lp9). Minētajā likumprojektā kā priekšlikums iekļauts arī likumprojekts ar reģistrācijas numuru 327/Lp9.

Kopumā Tautsaimniecības komisija uz trešo lasījumu izskatīja 26 priekšlikumus.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Arī 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 5. un 6.priekšlikums ir skatāmi kopā. 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums - atbalstīts daļēji un iekļauts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 5. un 6.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 8. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Arī 9. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem.

V.Aizbalts. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts. 13. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Lūdzu atbalstīt arī 14. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 14.priekšlikumam.

V.Aizbalts. 15. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 15.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 16. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 17. - arī Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 18. - arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 19. - Ministru kabineta priekšlikums, kas ir iesniegts ar minēto pievienoto likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 327/Lp9. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 19.priekšlikumam.

V.Aizbalts. 20. - arī Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 20.priekšlikumam.

V.Aizbalts. 21. - arī Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. 22. un 23.priekšlikums ir skatāmi kopā.

22. - Ministru kabineta priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts 23. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 22. un 23.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 24. - arī Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. 25. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts. Un pēdējais. 26. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 26.priekšlikumam.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu kolēģus pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura dokumenta numurs ir 910, bet reģistrācijas numurs 208/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.911.

Tautsaimniecības komisijā kopumā uz trešo lasījumu tika iesniegti un izskatīti desmit priekšlikumi.

1. un 2.priekšlikums ir skatāmi kopā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas atbalstīts pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 1. un 2.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Arī 3. un 4.priekšlikums ir skatāmi kopā. Juridiskā biroja 3.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par 3. un 4.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Arī 5. un 6.priekšlikums ir skatāmi kopā.

5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vitālija Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 5. un 6.priekšlikumu.

V.Aizbalts. Arī 7. un 8.priekšlikums ir skatāmi kopā.

7. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts daļēji un iekļauts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 7. un 8.priekšlikumu.

V.Aizbalts. 9. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamās dāmas! Godājamie kungi! Vasali šūdiņ!

Šā priekšlikuma būtība ir gaužām, gaužām vienkārša: jau šogad un nākamgad Valsts autoceļu fondam (saskaņā ar priekšlikumu) paredzēts papildus piešķirt ceļu remontam 75 procentus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.

Ja mēs jau šogad un arī nākamgad piešķirsim papildu līdzekļus, tad tas naudas izteiksmē veidos pāri par 10 miljoniem latu, un līdz ar to radīsies papildu iespējas remontēt un arī būvēt jaunus gan Latgales, gan Zemgales, gan Vidzemes un Kurzemes ceļus.

Redziet, ir lielie ceļi, kas ir valsts īpašumā, un to remontēšanai un sakārtošanai praktiski ir iespēja piesaistīt Eiropas naudu - Eiropas līdzekļus, bet pašvaldību ceļu sakārtošanai diemžēl tādu iespēju nav. Tātad šā priekšlikuma būtība ir pavisam vienkārša.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas radīs iespēju arī jums braukt pa labākiem, kvalitatīvākiem ceļiem.

Aicinu balsot „par”!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vai Vitālijam Aizbaltam komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

V.Aizbalts. Cienījamie kolēģi! Līdzīgs priekšlikums bija iesniegts jau uz otro lasījumu, un tāpēc šobrīd kolēģa Tutina priekšlikums… Ja mēs šādu normu atbalstīsim, tad šis priekšlikums stāsies spēkā ar atpakaļejošu datumu - ar šā gada 1.janvāri, taču saskaņā ar likumdošanu mēs varam pieņemt tikai tādus priekšlikumus, kuri ar atpakaļejošu datumu neskar trešās personas.

Šobrīd, ja mēs pieņemtu šādu priekšlikumu - te kolēģis mazliet neprecīzi minēja skaitļus -, tad šajā gadā ceļu nozarei nāktu klāt nevis vairāk par 10 miljoniem, bet gan 26 miljoni latu.

Būdams Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. es, protams, apsveicu šādu priekšlikumu un rūpes par Latvijas autoceļiem, bet kolēģim vajadzēja pateikt arī to, kam mēs valsts budžetā šos līdzekļus - šos 26 miljonus latu - samazināsim.

Tāpēc Tautsaimniecības komisijas vārdā diemžēl lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9. - deputāta Jāņa Tutina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 41, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts. Paldies. Un pēdējais - Juridiskā biroja priekšlikums - ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 173/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

V.Aizbalts. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, kura dokumenta numurs ir 767.

Vides ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets šajā likumā piedāvā tikai vienu labojumu - noteikt nodevu par sākotnējās ietekmes uz vidi izvērtējuma veikšanu.

Tāpēc komisija aicina šo likumprojektu atbalstīt un pirms tam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vispirms mums ir jāizšķiras par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam ar reģistrācijas numuru 303/Lp9! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns. Komisija aicina atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 303/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas dienu Saeimā!

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14.maijs, bet izskatīšana - 17.maijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimā ir pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Dokuments Nr.848, un, kā jau priekšsēdētājs teica, - tas ir likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo šo grozījumu vienīgais mērķis ir vienkāršot pārvaldes struktūru šajās krājaizdevu sabiedrībās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 324/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 17.maijam.

Sēdes vadītājs. 17.maijs. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Ministru kabinets ir nodevis Saeimai likumprojektu paketi, kurā galvenais ir likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (dokuments Nr.855). Likumprojekts ir daudz apspriests, ilgi izauklēts un nu beidzot nonācis parlamentā, un komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā gan šo likumprojektu, gan arī visus pārējos paketē ietvertos likumprojektus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 330/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Priekšlikumus komisija gaidīs līdz 8.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.856.

Likumprojekts ir saistīts ar nule kā pirmajā lasījumā pieņemto likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Tāpēc arī šis likumprojekts ir atbalstāms pirmajā lasījumā, un komisija jūs aicina darīt to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 331/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K.Leiškalns. Tāds pats termiņš - 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dokuments Nr.859. Likumprojekts „Grozījums Kredītiestāžu likumā” nosaka tās summas lielumu, kuru pārsniedzot iedzīvotājiem ir jādeklarē darījums. Arī šis likumprojekts ir saistīts ar iesniegto likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 334/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 8.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu - likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Likumprojekts ir ietverts jau minētajā likumprojektu paketē. Tas ir dokuments Nr.860.

Šajā likumā tiek labota tikai viena norma. Proti, tiks uzlikts Latvijas Republikas nodokļu maksātājiem par pienākumu saglabāt jebkura darījuma čeku, ja darījuma vērtība pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas. (No zāles dep. J.Dobelis: „Sajauci numerāciju!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 335/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

K.Leiškalns. 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 8.jūnijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi Vides aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ar likumprojektu „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” jūs varat iepazīties dokumentā Nr.853.

Grozījumiem ir divi galvenie mērķi. Pirmais mērķis ir nepieciešamība pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem.

Otrais mērķis - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes kāpu aizsargjoslas aizsardzība pret nelikumīgu izbraukāšanu ar mehāniskiem transportlīdzekļiem.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts, kura reģistrācijas numurs ir 328/Lp9, ir pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Čepāne. Komisija lūdza par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 24.maiju.

Sēdes vadītājs. 24.maijs. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šā gada 2.maija sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā”. Šie grozījumi mums ir jāizdara Eiropas Padomes 2001.gada direktīvas izpildes dēļ. Tiek mainīts likumā viens pants par atlīdzību par darbu reprogrāfisko reproducēšanu. Likumprojektā paredzētie likuma grozījumi skars ļoti daudzas ministrijas un arī tās iestādes, kuru pārziņā ir reproducēšanas iekārtas. Tāpēc lūdzam likumprojekta tālākai izskatīšanai vēl garāku laiku, vismaz līdz 4.jūnijam. Taču aicinu pieņemt šodien likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta „Grozījumi Autortiesību likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 296/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 9, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Strazdiņš. 4.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 4.jūnijs. Vai ir citi priekšlikumi deputātiem? Deputātiem citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs. Paldies.

Izskatīsim lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.212/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegums.

Vai komisija vēlas ko piebilst? (No zāles: „Nē!”) Komisija nevēlas neko piebilst.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienītie kolēģi! Es gribētu sākt ar, manuprāt, vienas ļoti autoritatīvas institūcijas lēmumu, kurš ir pieņemts 2006.gada 3.novembrī. Proti, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments nolēma sekojošo: Administratīvo lietu departaments uzskata, ka valstij ir pienākums veikt nepieciešamos pozitīvos pasākumus vēlēšanu tiesiskuma nodrošināšanai, tas ir, izveidot tādu tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram kompetenta valsts pārvaldes iestāde īstenotu kontroli jau šādu pārkāpumu izdarīšanas laikā un tos novērstu.

Tātad, kolēģi, šajā gadījumā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir aicinājis arī Ministru kabinetu vērst uzmanību uz to, ka šie likumi nav sakārtoti un ka tie būtu jāsakārto pēc iespējas īsākā laikā. Tas tika pateikts jau pagājušā gada 3.novembrī - vairāk nekā pirms pusgada!

Kāda ir situācija šobrīd? Ministru kabinets vispār nav reaģējis uz šo lēmumu un vispār nav interesējies par šīs lietas virzību. Turpretim Tautas partija, kas ir Ministru prezidenta pārstāvēta partija, ir iesniegusi pirms trim mēnešiem priekšlikumu, ka šīs normas ir vispār jāizņem no likuma.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, pilnīgi pretēji sabiedrības viedoklim, līdz šim gan valdība, gan valdošā partija ir pilnīgi ignorējusi šīs lietas. Protams, mēs zinām, ka sabiedrības spiediena dēļ un bailēs no Valsts prezidentes iespējamas aktīvas rīcības situācija ir mainījusies. Un mēs šeit, Saeimā, esam nolēmuši, ka tomēr darbojas darba grupa, lai šo lietu sakārtotu.

Kolēģi! Šobrīd koalīcija ierosina pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai vēl ilgāk lemtu par šiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka mēs atklāti pasakām sabiedrībai, ka neesam spējīgi 3-4 mēnešu laikā radīt idejas un priekšlikumus, lai gan pa šo laiku ir notikušas daudzas konferences, diskusijas. Mēs esam uzklausījuši ekspertus, zinām ārzemju pieredzi. Zinām to, ka Latvija un Moldova ir Eiropā vienīgās valstis, kur šāda regulējuma šobrīd varētu arī nebūt. Un vēlamies atkal bezgalīgi runāt par šo tēmu! Taču, kā zināms, Saeima ir bijusi spējīga uz aktīvu rīcību, piemēram, Satversmes 81.panta sakarā, un šo pantu ir izņēmusi no Satversmes; tā tas bija, piemēram, arī drošības likumu paketes kontekstā. Un, es ceru, šodienas situācijā tā būs arī ar atbalstu Igaunijai.

Ko mēs gribam panākt ar šā termiņa pagarināšanu? Mēs gribam pateikt, ka esam mazspējīgi. Gribam pateikt, ka mums nav ideju. Gribam pateikt, ka tas viss, ko sabiedrība no mums gaida, mums pilnīgi neinteresē un ir mazsvarīgs.

Vai jūs domājat, ka šajos divos mēnešos tiem kolēģiem, kuri nevēlas un negrib strādāt, būs jaunas idejas, tās tiks atnestas uz Saeimu un radīsies kaut kas no jauna? Nē! Esmu pārliecināts, ka šis ir kārtējais solis uz politiskajām „spēlēm”, ka šī ir politiski, tīri tehnoloģiski motivēta darbība, lai vienkārši novilcinātu šīs ļoti svarīgās - Latvijas sabiedrībai ļoti svarīgās! - problēmas atrisinājumu.

Kolēģi! Aicinu tomēr nepagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz rītdienai un aicinu šādi pateikt sabiedrībai, ka Latvijas Saeima ir rīcībspējīga un ir spējīga izdarīt Latvijas sabiedrības labā kaut ko tādu, ko sabiedrība sen jau gaida no tās!

Aicinu balsot „pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Debates par lēmuma projektu turpinās deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Minētais priekšlikums, minētais lēmuma projekts, ir ļoti svarīgs un ļoti būtisks. Tādēļ, lai beigu beigās rezultāts būtu pēc iespējas kvalitatīvāks un grozījumi būtu labāki, sabiedrībai un mums pieņemamāki, ir nepieciešams rūpīgs darbs.

Diemžēl komisija nav saņēmusi no komisijas darba kritizētājiem - no frakcijas „Jaunais laiks” - oficiāli iesniegtus priekšlikumus šīs problēmas risināšanai. Un tāpēc es uzskatu, ka kolēģiem nav tiesību kritizēt komisijas darbu.

Turklāt iepriekšējā Saeimā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izveidoto darba grupu vadīja „Jaunā laika” deputāts Alberts Krūmiņš, kurš triju gadu laikā nespēja organizēt šo darbu tā, lai pieņemtu attiecīgos grozījumus.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Debates par lēmuma projektu turpina deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Man ir 15 minūtes. Man nevajag tik daudz.

Cienītie kolēģi! Daudzu gadu garumā ir vērojama viena un tā pati parādība sabiedrībā (protams, sabiedrības pats pareizākais atspulgs ir Latvijas Republikas Saeima, kuru pati sabiedrība ir ievēlējusi), un visu laiku ir šī „sociālistiskā sacensība” - kurš ir visgodīgākais latvietis valstī un kurš ir visnacionālākais latvietis valstī. (No zāles: „Dobelis!” Zālē troksnis. Starpsaucieni.) Nē, nu tas būtu pēdējais… (No zāles: „Dobelis! Dobelis!”) Paldies, paldies! Es piekrītu būt par tādu kandidatūru. Labi!

Lai par ko mēs arī runātu, šodien tas izpaudīsies arī tālākajās debatēs par lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijai”. Katrs gribēs būt „sociālistiskās sacensības” uzvarētājs un galvenais Igaunijas atbalstītājs.

Tā vietā, lai tomēr strādātu pie kaut kāda reāla teksta, visvienkāršāk ir uzkāpt šeit tribīnē un pateikt: „Šausmas, nedrīkst termiņu pagarināt!”

Kas tad notiks, ja pagarinās? Kādas būs problēmas? Vai tad esošais teksts jūs galīgi neapmierina? Tam taču nekādas vainas nav! Tur jau ir tie „griesti” iekšā! Tātad nekādu briesmu nav. Briesmas jau būtu bijušas tad, ja tos „griestus” noņemtu nost. Vai tad tā nebija? Kādi tad uztraukumi šodien?

Kungs, kurš pats nevienu priekšlikumu nav iesniedzis (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Kurš kungs?”), stāsta par to, kādas konferences notikušas un kur kas ir apspriests. Acīmredzot nevienā konferencē nav pats piedalījies, nav neko tur darījis, bet šodien ir ļoti viegli parādīt sevi kā vienu godīgu latvieti, kas ļoti rūpējas par mūsu tautu.

Tāpēc, lūdzu, sniedziet savus priekšlikumus! Lagzdiņa kungs jau jūs aicina to darīt. Un tieši tāpēc tādiem kā jums tiek dots laiks, lai jūs beidzot sāktu strādāt, nevis kāptu šeit tribīnē un aiztiktu citus!

Es vienmēr nākšu šeit un atgādināšu šiem „Tālavas taurētājiem” to: ja jūs gribat runāt par lietu, tad runājiet, bet nevis nāciet un stāstiet kaut ko!

Lūk! Parunāsim arī par Igauniju, bet tas būs drusku vēlāk.

Tā ka - kāda vaina? Mierīgi strādāsim pie šā likumprojekta, un nebaidiet te mūs ar „griestu” atcelšanu un kaut kādu konfliktu ar sabiedrību! Ir runa tieši par „griestu” saglabāšanu. Jautājums - par kādu „griestu” saglabāšanu? Un viss!

Te nāk, baida katru dienu, viens otrs ar bailēm skatās avīzē: kas tad nu tur būs! Nu, acīmredzot jāsāk pašam ar sevi. Un, ja tāds cilvēks nāk šeit un stāsta, ka viņš ar bailēm skatās avīzē, nu ko es varu darīt? Es izsaku tikai lielu līdzjūtību.

Jebkurā gadījumā, protams, turpināsies šīs sacensības: „Es esmu visgodīgākais, es esmu vislatviskākais, es esmu visnacionālākais!” Veiksmi! Jebkurās sacensībās, protams, viens ir uzvarētājs, bet otrs ir zaudētājs. Šinī gadījumā, man šķiet, šī pirmā uzstāšanās nebija tā labākā. (No zāles dep. S.Kalniete: „Labākais - Dobelis!”)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Jā, kolēģi! Paldies Dobeļa kungam, kurš mums norādīja, ka mēs te visi tukši nākam kāpt Saeimas tribīnē (No zāles dep. J.Dobelis: „Bet tā taču ir!”), bet, paldies Dievam, šajā Saeimā ir viens vienīgs deputāts, kurš runā tikai par lietu, tikai strādā un runā vienīgi viedus vārdus. Paldies, Dobeļa kungs! (Aplausi.)

Un tagad mazliet par citām lietām. Kāpēc nav iesniegti „Jaunā laika” priekšlikumi? (No zāles dep. J.Dobelis: „Jā?”) Tāpēc, ka iesniegšanas termiņš ir tikai rīt. Mēs ļoti labi atceramies, kas notika iepriekšējās Saeimas darbības laikā ar priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, kad visus „Jaunā laika” iesniegtos grozījumus izmantoja Tautas partija. „Jaunais laiks” norādīja vājās vietas likumā, un tūlīt radās skaista organizācija - „Jums ir tiesības zināt šo viedokli!”.

Ņemot vērā to, ka daži strādā godprātīgi, bet daži citu kļūdas izmanto sava personīgā labuma gūšanai, mēs savus priekšlikumus iesniegsim pašās termiņa beigās. Tas būtu par šo jautājumu, Dobeļa kungs!

Otra lieta. Kādēļ ir tik svarīgi atlikt termiņu? Es tam redzu divus iemeslus.

Pirmais iemesls. Tiklīdz tika ievēlēta Saeima, valdošā koalīcija zibenīgi metās atcelt priekšvēlēšanu tēriņu griestus, taču, kā tautā saka, „uzrāvās” uz prezidenti. Tūlīt atlika. Tomēr nekas jau vēl nav atrisināts! Vēl jau jaunais Valsts prezidents nav ievēlēts. Šis ir viens iemesls, kāpēc grib pagarināt termiņu. Izdosies ielikt savējo - viss aizies atkal uz priekšu! Neizdosies - nu tad laikam nekā!

Otrs iemesls. Tautas partijai KNAB ir noteicis sodu par priekšvēlēšanu tēriņu pārkāpumiem - 5000 latu lielu sodu, taču vēl joprojām paliek jautājums, vai nelikumīgi saņemto dāvinājumu nāksies atmaksāt, bet šis nelikumīgi saņemtais dāvinājums, godātie kolēģi, ir 560 000 latu. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka Tautas partijai ir jānogaida, kā beigsies pārsūdzība - šā administratīvā lēmuma pārsūdzība -, un tad jau varēs redzēt, kā vajag sakārtot likumus un kādus priekšlikumus vajag iesniegt, lai no piespriestā soda paglābtos.

Godātie kolēģi, šie tad arī ir divi patiesie iemesli, kāpēc jūs gribat pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, un tieši šo iemeslu dēļ mēs aicinām tos nepagarināt, līdz rītdienai iesniegt visus priekšlikumus un skatīt šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bija tā, kas iesniedza šo lūgumu - pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Tas ir normāls process, un es domāju, ka te varbūt diskusijas nevajadzētu izvērst tik plaši.

Un es tomēr lūgtu cienījamos kolēģus visus šos trīs likumprojektus… šos Saeimas lēmuma projektus atbalstīt, jo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par visiem šiem jautājumiem ir izveidota darba grupa, kuru vada Māris Kučinska kungs. Šajā darba grupā būs runa gan par politisko partiju finansēšanu, gan par izdevumu griestu ierobežošanu, gan par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežošanu, gan arī tiks apspriestas jaunās domas par valsts līdzdalību partiju finansēšanā.

Tā ka es lūgtu šo termiņu vienkārši pagarināt un tad aktīvi strādāt tālāk, lai šo likumprojektu Saeimā pilnveidotu. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viss, balsojam!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.212/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam”! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 30, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.213/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 139/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 29, atturas - 5. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.214/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta ar reģistrācijas numuru 140/Lm9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 28, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, izskatīsim nākamo darba kārtības punktu - lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai” un alternatīvo lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai”. Abus šos jautājumus mēs izskatīsim kā vienu darba kārtības punktu.

Atklājam debates…

Es atvainojos! Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es runāšu par procedūru. Pirmajā balsojumā mums vajadzētu izšķirties par to, ar kuru dokumentu mēs turpmāk strādāsim - ar jau agrāk sagatavoto dokumentu vai Ārlietu komisijas piedāvāto alternatīvo variantu.

Aicinu atbalstīt lēmuma projekta alternatīvo variantu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vispirms būs debates par abiem deklarācijas variantiem, bet pēc tam būs balsojums par šīm deklarācijām.

Bet nupat mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Debatēs ir pieteikušies daudzi deputāti, tāpēc man ir ierosinājums debates atklāt pēc pārtraukuma.

Tagad lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm. Lūdzu zvanu reģistrācijai!

Pirms deputāts Andrejs Klementjevs nolasīs balsošanas rezultātus, vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.34 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Gribu arī atgādināt, ka Revīzijas komisijas sēde notiks tūlīt pēc Saeimas sēdes beigām 106.telpā. Lūgums Revīzijas komisijai uzreiz pēc sēdes noslēguma sanākt kopā uz īsu sēdi.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Sergejs Fjodorovs, Ivans Klementjevs, Sarmīte Ķikuste, Jānis Lagzdiņš, Anatolijs Mackevičs, Sergejs Mirskis, Karina Pētersone, Jānis Strazdiņš, Vjačeslavs Stepaņenko un Māris Krastiņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atsākam darbu! Mēs izskatīsim šīsdienas darba kārtības pēdējo jautājumu - lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai” un attiecīgo alternatīvo lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai”.

Atklājam debates šajā jautājumā. Pirmā debatēs pieteikusies deputāte Sandra Kalniete.

S.Kalniete (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Vakar Ārlietu komisijas sēdē es atbalstīju komisijas piedāvāto deklarāciju… deklarācijas par atbalstu Igaunijai projektu, jo uzskatu, ka labāk ir pieņemt tādu dokumentu nekā nekādu. Arī Saeimas sēdē es balsošu „par” šo dokumentu, lai gan uzskatu, ka komisijas piedāvātais deklarācijas teksts no „Jaunā laika” priekšlikuma atšķiras tikai redakcionāli.

Manī izraisa sašutumu Saeimas vairākuma acīm redzamā nevēlēšanās pēc būtības apspriest „Jaunā laika” priekšlikumu par atbalsta izteikšanu Igaunijai, tā vietā atrunājoties ar Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem. To, ka tās ir tikai atrunas, apliecina tās reizes, kad tiek atrasts risinājums, ja ir nepieciešams operatīvi pieņemt kādu lēmumu.

Atgādināšu, ka pirms dažiem mēnešiem 9.Saeima rīkojās daudz mērķtiecīgāk, pieņemot deklarāciju par atbalstu Gruzijai. Tad tika sasaukta Saeimas ārkārtas sēde un dokuments tika pieņemts tūdaļ pēc tā iesniegšanas.

Arī 3.maijā deputāti varēja pieņemt tādu pašu lēmumu - sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un apspriest „Jaunā laika” priekšlikumu, taču pietrūka vienas balss, lai jautājumu iekļautu Saeimas sēdes darba kārtībā. (No zāles: „Tā nebija!” Dep. Dz.Ābiķis: „Iekļāva! Kāpēc melo?”) Tas ir prātam neaptverami, ka 18 gadus pēc tam, kad trīs Baltijas tautu kustības - Latvijas Tautas fronte, Igaunijas „Rahvarinne” un Lietuvas „Sajūdis” - 1989.gada maijā sapulcējās Tallinā uz pirmo Baltijas Asambleju, Latvijas Saeimas deputāti, viņu skaitā arī daži no tiem, kuri piedalījās šīs asamblejas darbā, neatbalstīja solidaritātes apliecinājumu Igaunijai! Tā vietā Saeima nolēma nodot deklarācijas projektu izskatīšanai Ārlietu komisijā, taču Ārlietu komisija neuzskatīja šo jautājumu par tik nozīmīgu, lai to iekļautu jau komisijas nākamās sēdes darba kārtībā.

Iespējams, daudzi nav pat ievērojuši, ka nākamā sēde notika tajā pašā dienā - tūlīt pēc Saeimas sēdes, taču jautājuma par šīs deklarācijas izskatīšanu tās darba kārtībā nebija. Ja tas būtu iekļauts, tad Bērziņa kungs būtu varējis izlabot tās divas gramatiskās kļūdas, kas viņam veselu nedēļu tā lika kautrēties un kaunēties… Tikmēr pārējie komisijas locekļi varētu pievērsties teksta „pārgraizīšanai”, mainot vietām palīgteikumus, „izravējot” tādus vārdus kā „asi” un „stingri”, kā arī aizstājot vienu sinonīmu ar otru, piemēram, lietvārdu „saistības” ar vārdu „pienākums”. Šai matu skaldīšanai tika veltītas divas nākamās Ārlietu komisijas sēdes.

Kāpēc Saeimas vairākums tik ļoti nevēlējās pieņemt šo deklarāciju? Atbilde atrodama deputāta Jāņa Strazdiņa 9.maija intervijā laikrakstā „Latvijas Avīze”. Citēju viņa teikto: „Šajā brīdī, kad izšķiras Latvijas un Krievijas robežlīguma liktenis un kad tiek gaidīts Krievijas Domes lēmums, nebūtu pareizi pieņemt Igauniju atbalstošu deklarāciju tieši šādā redakcijā.” Tā esot provokatīva. Ar līdzīgu argumentāciju Ārlietu komisijas 9.maija sēdē nāca klajā arī PCTVL frakcijas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Tātad vilcināšanās ir saistīta ar vairākuma bailēm sadusmot visvareno austrumu kaimiņvalsti. Tā ir nožēlojama stratēģija! Ja Kalvītis un valdošā koalīcija iedomājas, ka ar iztapību izdosies pēc iespējas ilgāk saglabāt atsilumu Latvijas un Krievijas attiecībās, tad tā ir mūsu valstu līdzšinējo attiecību vēsturē nepamatoti iedibināta cerība.

Kopš neatkarības atjaunošanas ir piedzīvoti vairāki viļņi, kad Krievijas dusmas pret „sliktajiem” igauņiem mijas ar labvēlību pret „labajiem” latviešiem, un otrādi. Kopš 1998.gada līdz pat 2003.gadam, kad pēc ilgāka laika notika pirmā oficiālā tikšanās starp Krievijas un Latvijas ārlietu ministriem - un man bija tas gods tikties ar Igoru Ivanovu -, Krievijas peramā zēna lomā bija Latvija, nu acīmredzot atkal kārta ir Igaunijai.

Vēl neglītāka šī nevēlēšanās atbalstīt Igauniju izskatās tad, kad atceramies neseno Kalvīša interviju žurnālam „Energoforums”, no kuras uzzinājām, ka Rīgā un Maskavā esot panākta principiāla vienošanās par elektroenerģijas ražošanu Latvijā, izmantojot gāzi. Jau šajā pavasarī esot jāpieņem lēmums par trešās TEC celšanu Latvijā. Kalvītis esot saņēmis apstiprinājumu, ka Krievijas valsts monopols „Gazprom” esot piekritis nodrošināt gāzi jaunajai TEC. (Zālē troksnis. No zāles: „Ā-ā? Kāpēc melo?” Dep. N.Kabanovs: „Šausmas!”)

Šī ir satraucoša ziņa, kas pelnījusi vislielāko sabiedrības un Saeimas uzmanību. Tā vietā, lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas enerģijas piegādēm, Latvijas valdība to gatavojas palielināt. Acīmredzot 2006.gada janvārī gāzes piegāžu apturēšana Ukrainai, kas tik ļoti pārbiedēja pārējo Eiropu, uz Latvijas valdību nav atstājusi nekādu pamācošu iespaidu.

Pretēji Eiropas Savienības pārējo valstu centieniem palielināt neatkarību no Krievijas enerģijas avotiem mēs kļūsim vēl atkarīgāki. Kalvītis pašrocīgi vēlas ielikt Krievijas rokās kolosālu ekonomiskā un politiskā spiediena līdzekli. Kā tas tiek lietots - to mēs šodien redzam Igaunijā, jo Krievijas valdība ir pieņēmusi lēmumu Igaunijai pārtraukt dzelzceļa piegādes, kā arī ierobežot enerģijas piegādes. Diez vai šajā atkarībā kaut ko mainīs Dobeles gāzes krātuves ietilpība.

Man patiesi ir kauns, ka Saeimas vairākums ir tā pārņemts ar pozīcijas un opozīcijas pretimstāvēšanu, ka nespēj ķildošanos atlikt malā pat tad, kad jālemj valstiski svarīgi jautājumi.

Ir absurdi apgalvot, kā to Kalvītis teicis, ka tās bija opozīcijas „spēles” ar jutīgiem jautājumiem vai mēģinājums provocēt sabiedrību, lai spodrinātu savu tēlu.

Nē, mēs vēlējāmies, lai Saeima vienotos atbalstā Igaunijai. Tas bija mūsu pienākums. To no mums gaidīja latviešu tauta.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Pirms es dodu vārdu nākamajam runātājam, es, kolēģi, atgādinu Kārtības ruļļa 70.pantu: „Runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata.” (No zāles dep. S.Kalniete: „Vai tad es novirzījos?”) Lūdzu, ņemiet to vērā!

Nākamais debatēs uzstāsies deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Vēlreiz - cienījamie visi klātesošie! Sakarā ar atbalstu Igaunijai atgādināšu Latvijas vēsturi.

1919.gada jūnijs. Latvijas valdība atrodas uz kuģa „Saratov” klāja pie Liepājas mola. Kurzeme un Zemgale - vācu okupācijas varā, Latgale - „sarkanās”, topošās, impērijas varā. Latvijas valdībai pieder faktiski tikai trīs Ziemeļvidzemes apriņķi, turklāt nepilni - Valmiera, Valka, Cēsis. Tajā brīdī vācu baronu landesvērs un valstsvāciešu „dzelzs divīzija” ir jau ieņēmusi Cēsis un tuvojas Valmierai. Latvijas valsts liktenis karājas mata galā, jo abas tās varas, kas pret mums vērsušās, drīz pārņems visu Latviju.

Ko dara igauņi? Igauņi ir izcīnījuši savas brīvības cīņas un sasnieguši savas etniskās valsts robežas ar Latviju. Viņi nāk Latvijai palīgā un izšķirošajās kaujās - 1919.gada jūnijā pie Cēsīm un pie Straupes, viņi, igauņi, sakauj vācu landesvēru un „dzelzs divīzijas” daļas, viņi ziedo savu dzīvību. Latvijas brīvības cīņās Vidzemē ir krituši daudz vairāk igauņu nekā latviešu.

Dienvidaustrumos no Cēsīm, Veselavā, - iebrauciet, apskatieties! - piemineklī igauņu karavīriem ir rakstīts: „Sārtā jūs kāpāt, atnesāt mums brīvību!”

Tālāk. Ko darīja latviešu politiskā „galotne” toreiz? Zigfrīds Meierovics teica: „Viņi ir palīdzējuši mums atbrīvot mūsu zemi. Kaut Kurzemes sastāvā vienmēr ir ietilpusi Roņu sala, atdosim to igauņiem!” Un atdeva.

Ģenerālis Balodis, Latvijas armijas virspavēlnieks, teica: „Ja reiz Valkas lielāko daļu grib igauņi, nav vērts Valkas dēļ celt strīdu ar viņiem. Viņi mums ir palīdzējuši.” Atdevām Valku. Un pareizi darījām!

Bet Aleksandrs Grīns toreiz „Dvēseļu putenī” rakstīja: „Nāk igauņi! Vīri kā lāči, Otrā pasaules karā nav izšķiests viņu sīkstās tautas spēks.”

Lūk, šī sīkstā tauta nāca mums palīgā! Salīdzināsim viņu nostāju ar Latvijas tagadējo nostāju, ar mūsu valstsvīru nostāju, ar Saeimas deputātu nostāju šeit. Igaunijas prezidents Ilvess nesen BBC krievu redakcijas raidījumā skaidri pateica par šīm lietām: „Vieni bandīti ienāca mūsu zemē un izdzina otrus bandītus. Un tad tie otrie bandīti jeb nelieši nāca atpakaļ un izdzina tos pirmos neliešus.” Kur ir Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šajā salīdzinājumā? Kur viņa stāv?

Igauņi pateica, ka igauņu leģionāri ir viņu valsts brīvības cīnītāji. Igauņu leģiona virsleitnantam, manam draugam Alfredam Kērdam piešķīra Triju Zvaigžņu ordenim analogu ordeni nevis par to, ka viņš ir karojis leģionā, bet gan par to, ko viņš ir darījis Igaunijas valsts Atmodas laikā un jaunajā, topošajā valstī.

Igauņi atveda no Vācijas savu pirmo Bruņinieka krusta kavalieri pulkvedi Rebani un apglabāja viņu ar militāru godu, valdības un Kara ministrijas pārstāvjiem piedaloties. Lūk, kāda ir šī sīkstā, izturīgā tauta un piemērs mums!

Bet ko mēs darījām? Mēs šeit, lielākā daļa no Saeimas deputātiem, bijām liekuļi, mēs runājām, ka, lūk, tas tur neder un tas tur neder, ka šajā tekstā tas tur ir jāizlabo un ka tad mēs pēc nedēļas to izdarīsim… Un to mēs darām tagad - tad, kad jau gandrīz visas Eiropas Savienības valstis ir izteikušas atbalstu Igaunijai. Arī Amerika ir izteikusi atbalstu Igaunijai.

Lūk, mūsu liekulība, draugi! Es esmu šeit tikai 6 mēnešus, bet es esmu redzējis, kā paņem 15 minūšu un 30 minūšu pārtraukumu un izlabo tekstu. Nevajag aizbildināties ar tekstu! Mums ir jāatmet šī liekulība! Mums trūkst nacionālisma!

Tad, kad viena no mūsu partijām iesniedz kaut kādu priekšlikumu un šī partija skaitās opozīcijas partija, tad ko mēs, latvieši, darām? Mēs uzskatām, ka viņi ir opozicionāri un ka mēs nevaram balsot. Bet blakus, sešus mēnešus (No zāles dep. V.Orlovs: „Daudz vairāk kā seši mēneši!”) man šeit klāt esot, es redzu, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atnāk Buzajevs un lasa savus priekšlikumus. Un „Saskaņas Centra” frakcijas otrs krievs, Klementjevs, visur viņu atbalsta, paceļot roku, kaut mēs, pārējie šīs komisijas locekļi, nepaceļam šo roku. Mācieties no viņiem, kā ir jāaizstāv krievu nacionālās intereses!

Mēs neaizstāvam latviešu nacionālās intereses! Politika var būt nacionāla, bet nacionālisms nedrīkst būt politisks! Šinī gadījumā mēs darām to, ka nacionālisms kļūst politisks. Tie iesniedz to, tie - to, tas - to, un mēs nedrīkstam balsot! Mēs varam ķīvēties un strīdēties, un mums vajag strīdēties. Mēs varam cits citam pārmest un uzbrukt par kravas mašīnu rindām, par skolām, par pensijām, par algām, par pievienotām vērtībām, un mēs neko nezaudēsim. Bet es jūs lūdzu: „Atmetiet šo nevienprātību! Kļūsim visas šīs sešas partijas, kas šeit sēžam, par latviešu nacionālajām partijām! Un šoreiz nemeklējiet nekādas vainas un katrs balsojiet tā, kā jūs domājat, bet balsojiet „par” atbalstu Igaunijai!” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es tomēr lūgtu neviltot to, kas ir noticis Saeimas pagājušajā sēdē. Atgādināšu, ka, tikai pateicoties daudzu koalīcijas deputātu balsojumam, „Jaunā laika” projekts netika vispār noraidīts. (No zāles dep. A.Kampars: „Paldies!”) Runāsim skaidru valodu! Plus viena balss izglāba šo projektu! Tātad nevajag uzbrukt kaut kam… Ja runājam par lietu, tad, lūdzu, - ar dokumentiem!

Un tagad parunāsim par Otro pasaules karu! (Starpsauciens: „Nevajag!”) Kas to uzsāka? Komunisti un fašisti! Fašisti un komunisti! Kopīgi! PSRS un Vācija! Bija tā? Bija. Kas uzvarēja Otrajā pasaules karā? (No zāles dep. S.Kalniete: „Savienotie!”) Koalīcija! Skaists vārds, ne? Kas tad tajā koalīcijā ietilpa? Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija, Francija - un tā tālāk, un tā tālāk. Tātad uzvarētāja bija pamatīga koalīcija, nevis viena valsts.

Tālāk. Mans nākamais jautājums. (Es te tā ar jums apspriežos par dzīvi.) Kas notiek ar šo koalīciju šodien? ASV darbojas, Lielbritānija darbojas (ar visu Skotiju vēl pagaidām), Francija darbojas, Vācija - apvienojās… Kur ir sabiedroto sabiedrotā koalīcijas partnere PSRS? Nav! Kā tad tā? Vai tad ir Pirra uzvara sanākusi, vai? Kur ir pirmais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs? (No zāles dep. V.Orlovs: „Dzīvs vēl!”) Braukā riņķī pa pasauli un lasa lekcijas, un laikam jau labi nopelna. Nopelna krietni vairāk nekā Latvijas Republikas Saeimas deputāts. Noteikti!

Tātad - par ko mēs te tagad strīdamies? Par ko tagad runājam? Runājam par to, ko izdarīja igauņi. Ko viņi ir nepareizi izdarījuši? Kam ir uzcelts piemineklis Tallinas centrā? Kam tas ir uzcelts? PSRS armijas pārstāvjiem! Kas tur tas par modeli bija, un kas bija tur par tēlnieku - kāda starpība? Mākslinieks ir mākslinieks! Kādreiz mākslinieki zīmēja Ļeņinu gan no priekšas, gan no aizmugures, kala bronzā, kala akmenī un visādos citādos materiālos. Piemēram, Staļina tēlu, būdams izsūtījumā lielajā sasalumā Sibīrijā, tajā lielajā aukstumā, viens salipināja no cilvēka mēsliem. Un tad bija lielas problēmas - ko tad darīt? Apgānīt lielo vadoni nedrīkst, bet kaut kā ne sevišķi labi sanāk - no mēsliem viņš ir uztaisīts.

Kur ir šodien visi tie Ļeņina pieminekļi? Man jau gan nepatika, ka tos vispār iznīcināja. Tos varēja skaisti salikt vienā laukumiņā. Latvijā pietiekami daudz brīvas zemes ir, un lai viņi tur stāv mierīgi! Un visiem, kas nāktu, mēs rādītu: te ir viņi - okupācijas simboli!

Igauņi izdarīja to, kas kulturālai tautai ir jāizdara, - cilvēku mirstīgās atliekas nevar atrasties galvaspilsētas centrā! Vai tiešām tas nav saprotams? Kas tad tur ir nepareizs, ka mirstīgās atliekas kulturāli tiek pārapbedītas karavīru kapos? Un piemineklis arī turpat aizgāja - ar visiem zābakiem! Stāv tur Aļoša vēsā mierā, un ir vietiņa, kur nolikt ziedus! Kāpēc tad tie obligāti ir jāliek Tallinas centrā? Pie mums, paldies Dievam, tā patālu no centra tas varenais monuments atrodas.

Un tātad neviena cilvēka cieņa vai gods nav aizskarts. Par šo savu darbību igauņi brīdināja krietni savlaicīgi. Kā jūs atceraties, bija pārrunas par šo jautājumu. Nekas nenotika slepus, nekas netika slēpts no tautas.

Un te, lūk, ir tas joks un tas jautājums, ko man gribas uzdot tiem nepilsoņu bīdītājiem uz pašvaldību vēlēšanām: Igaunijā nepilsoņiem ir šīs vēlēšanu tiesības, bet kur tad ir viņu integrācija? Kur tad ir viņu pateicība par šīm tiesībām? Šo „pateicību” (pēdiņās) varēja labi redzēt.

Par ko mēs te runājam? Kāpēc mēs te sākam strīdēties par kaut kādiem burtiem un komatiem un par to, kurš tas labākais un kurš tas godīgākais ir bijis? Protams, vajadzēja - jo ātrāk, jo labāk! - pieņemt šo dokumentu. Par to jau nav jāstrīdas. Tāpēc es arī balsoju par frakcijas „Jaunais laiks” priekšlikumu, lai to ātrāk pieņemtu. Tikai - es atgādināšu! - tas dokuments atnāca tik vēlu, ka pietika vienam iebilst, un tanī sēdē to vairs nevarēja pieņemt. Diemžēl! To paredz Saeimas kārtības rullis.

Tālāk. Kādas ir vispār kādai valstij tiesības jaukties otras valsts iekšējās lietās? Kādas ir tiesības Krievijai kaut ko tādu darīt? Ko tad viņa pārstāv? Ne jau Krievijas armija piedalījās Otrajā pasaules karā! Otrajā pasaules karā piedalījās, kā jau es teicu, PSRS armija. Nu lai tad arī PSRS tiek ar viņiem galā! Netika galā. Sabruka! Baltijas valstis bija pirmās, kas „brucināja” to PSRS. To jūs, man liekas, atceraties.

Vai var iedomāties lielāku cūcību no valsts puses kā šo - fiziski traucēt citas valsts vēstniecības darbu, kā tas notika Maskavā?! Kaut kādi izdzimteņi, brēkdami dienām un naktīm ilgi, fiziski traucē darbu - mētājas ar akmeņiem, rauj nost Igaunijas karogu. Un neseko praktiski nekāda reakcija no Krievijas vadības puses! Kur tas der?! Un tagad, balstoties uz šādu ārdīšanos, atskan - vispirms Igaunijā, bet vakar arī Latvijā - kaut kādi izmisuši brēcieni pēc Krievijas impērijas. Pārdaugavā pie pieminekļa stāv gados jauni cilvēki un brēc: „Krievija! Krievija!” Interesanti domu gājieni!

Tātad vieniem var atļaut visu: var atļaut traucēt vēstniecības darbu, var sist nost ārzemniekus citu pēc cita… Nerunājot par savējiem, tie tur kā mušas mirst nedabīgā nāvē - uzņēmēji, politiķi un tā tālāk. To var! (No zāles dep. A.Rugāte: „Priekšsēdētāj, par deklarāciju!”) Taču tad, kad ir runa par citu valsti, sākas visādas pamācības.

Tagad izskanēja, ka te kāds briesmīgi uztraucoties par robežlīgumu. Es te no tribīnes pasaku: „Es neuztraucos par robežlīgumu un nesaistu robežlīgumu ar šo dokumentu. Nekādā gadījumā!” Tāpēc, ja jau jūs te kādam brūkat virsū, tad runājiet konkrēti - par konkrētu cilvēku un par viņa izteicieniem -, nevis lietojiet kaut kādus tādus vispārīgus frāžu samezglojumus: „Jūs tur, koalīcija, un jūs - šite…” (No zāles dep. I.Čepāne: „Kas tu tāds, ka mācīsi?”) Tā mēs ļoti tālu aiziesim.

Mēs gribam sastrādāties… Ja pagājušajā Saeimas sēdē daļa no koalīcijas nebūtu atbalstījusi šo dokumentu, tad, iespējams, mēs vispār šodien ne par ko nerunātu. Es pieļauju tādu lietu. Pieļauju! Un tāpēc nevajag te nākt un tādā veidā runāt! Viena lieta ir, kā mēs izturamies pret Igauniju… Acīmredzot vismaz no latviskajām partijām nebūs te neviena tāda, kas teiks, ka mēs pret viņiem taisāmies slikti izturēties… Un tad atkal sāksies sacensība: kurš no mums labāk izturas pret igauņiem un kurš šajā ziņā sliktāk izskatās. Es, piemēram, esmu desmitiem gadu kopis karavīru kapus Latvijā, ieskaitot igauņu karavīru kapus, arī Cēsu rajonā, tāpēc ka es cienu igauņus un zinu, ko viņi ir darījuši gan 1919.gadā, gan arī Otrā pasaules kara laikā.

Tātad ir runa par to - atbalstīt vai neatbalstīt. Man liekas, te neviens no šīm labējām partijām nenāks un neteiks, ka nevajag atbalstīt. Taču tad tiešām vajag runāt par to, ko vēl var izdarīt! Es nešaubos, ka mēs šodien pieņemsim deklarāciju. Par to šaubu nav! Man ir jautājums auditorijai un sev pašam: kas notiks turpmāk, kad būs šis dokuments? Tad ir jāturpina darbs! Nevar vis vienkārši tā - pieņemt deklarāciju, lai parādītu sevi kā labu cilvēku. (No zāles dep. S.Kalniete: „Mēs paļaujamies uz tevi!”)

Kāpēc es par to ierunājos?

Pirms daudziem gadiem mēs šeit, Latvijas Republikas Saeimā, pieņēmām vienu, pēc tam - vēl vienu deklarāciju. Viena no tām bija deklarācija par okupāciju. Viens otrs teica, ka tā varot karāties uz nagliņas. Mēs pieņēmām šeit arī deklarāciju… Visvaldi, klausies, kādu mēs deklarāciju pieņēmām! Mēs pieņēmām deklarāciju par atbalstu latviešu leģionāriem. Tā deklarācija tika pieņemta Saeimā! Cik deputātu to šodien atceras? Cik ir deputātu, kas par to runā?

Un tāpēc man ir bailes, ka mēs atkal pieņemsim vienu deklarāciju, uzkabināsim to un pēc tam aizmirsīsim, ka tāds dokuments ir bijis. Lūk, par ko man ir vislielākās bažas! Un nevis par to, kurš kad un kā ir ko kuram pateicis. Vai tam ir kaut kāda nozīme šajā brīdī?

Tātad tiešām var aicināt padomāt par turpmāko darbību.

To, ko es gribēju šodien pateikt par Krieviju, nedaudz esmu pateicis. Tikai nejauciet Otrā pasaules kara iznākumu!… Otrā pasaules kara iznākums bija totalitāru režīmu sabrukšana. Viens režīms sabruka ātrāk, otrs - vēlāk. Galvenais rezultāts bija PSRS sabrukšana. Un par to es ļoti priecājos.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Pirmām kārtām jāteic, ka mēs šodien izskatām abus deklarācijas projektus, rupji pārkāpdami Saeimas kārtības rulli. Ņemsim un izlasīsim, teiksim, 118.panta devīto daļu: „Patstāvīgā priekšlikuma otrais lasījums, ja Saeima nav lēmusi citādi, seko tūdaļ pēc pirmā lasījuma.”

Ņemot vērā, ka komisija nav izskatījusi priekšlikumu viena deklarācijas varianta pirmajam lasījumam, tas nav iespējams. Un sakarā ar to mūsu deklarācijas, kādu mēs nu pieņemsim, juridiskā vērtība būs tāda pati kā tualetes papīram, ne vairāk!

Un tomēr es gribu parunāt par dažiem mūsu priekšlikumiem, kuri nebija izskatīti un nebija ņemti vērā arī Ārlietu komisijas izstrādātajā variantā.

Pirmais no tiem. Sākotnējā variantā bija frāze: „Latvijas parlaments asi nosoda Krievijas Federācijas augsto amatpersonu un domes deputātu mēģinājumus iejaukties Igaunijas iekšējās lietās.” Šī frāze bija drusciņ koriģēta, bet būtība tomēr palika.

Mēs iesakām to aizstāt ar šādu frāzi: „Latvijas parlaments ar sapratni izturas pret Krievijas Federācijas augsta ranga amatpersonu un domes deputātu satraukumu par situāciju Igaunijā un par to, ka tiek pārkāptas Igaunijā dzīvojošo Krievijas tautiešu tiesības.”

Kādēļ? Lūk, jūsu ievērībai Krievijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti (tā veikta 10. un 11.martā, tātad pusotru mēnesi pirms pieminekļa nojaukšanas): Krievijas iedzīvotāju absolūtais vairākums - 87 procenti - jau martā zināja par konfliktu saistībā ar pieminekli Tallinā, 57 procenti šo situāciju apsprieda ar saviem tuviniekiem, bet 36 procenti tai uzmanīgi sekoja līdzi. Jau pusotru mēnesi pirms konflikta!

Saskaņā ar aptaujas datiem 78 procenti Krievijas iedzīvotāju ir sašutuši par Igaunijas parlamenta lēmumu demontēt pieminekļus un padomju karavīru apbedījuma vietas. Savukārt 10 procenti paziņoja, ka šis lēmums viņiem nepatīk, tomēr būtu jāņem vērā, ka igauņi uzskata šos pieminekļus par padomju okupācijas simbolu. Tikai viens procents atbalstīja Igaunijas varas pārstāvju rīcību. Uz jautājumu: „Kā, jūsuprāt, Krievijai būtu jāreaģē uz Igaunijas varas institūciju lēmumu?” - Krievijas iedzīvotāju atbildes bija šādas: veikt visstingrākos pasākumus līdz pat politiskām un ekonomiskām sankcijām pret Igauniju - 23 procenti; mēģināt ar diplomātiskām metodēm pārliecināt Igaunijas pusi, ka nav pieļaujams demontēt pieminekļus, - 37 procenti; mēģināt izdarīt morālu spiedienu, piesaistīt Eiropas un pasaules sabiedrības uzmanību - 13 procenti; pārcelt pieminekļus un nogādāt kritušo mirstīgās atliekas uz Krieviju - 70 procenti; neko nedarīt, jo tā ir Igaunijas iekšēja problēma, ieteica tikai 4 procenti Krievijas iedzīvotāju.

Kā gan jūs, cienījamie deputāti, būtu rīkojušies Krievijas varas pārstāvju vietā, zinādami savu vēlētāju noskaņojumu? Acīmredzot jūs būtu pārtraukuši jebkādas politiskās un ekonomiskās attiecības ar Igauniju jau martā - mēnesi pirms pieminekļa demontēšanas. Toties Krievijas Federācijas augstās amatpersonas izrādījās daudz pacietīgākas un tolerantākas, un man ir saprotams, kādēļ tas tā. Piemēram, Pēterburgas gubernatores Valentīnas Matvijenko dēls Sergejs kopā ar „Lukoil” pārstāvi Igaunijā Jevgeņiju Boļšakovu un Pēterburgas baņķieri Aleksandru Saveļjevu vēl pērnvasar nopirka salu Igaunijā netālu no Tallinas. Vai tad var apdraudēt tik ienesīgu kūrorta biznesu? Ar tāda tipa augstām Krievijas Federācijas amatpersonām ātri un viegli atrod kopīgu valodu gan Tautas partija, gan Latvijas Pirmā partija.

Bet es piederu pavisam citai krievu tautas daļai, un manu balsi, kā arī citu PCTVL frakcijas deputātu balsis par atbalstu šīm abām deklarācijām jūs nekad nesaņemsiet.

Kāpēc mūsu frakcija ierosināja grozīt deklarācijas nosaukumu un izteikt atbalstu nevis abstraktai Igaunijai, bet gan pavisam konkrētai Igaunijas tautai? Kaut vai tāpēc, ka Igaunijas valdības un Igaunijas tautas vairākuma viedokļi jautājumā par Bronzas kareivja likteni ir pilnīgi pretēji. Tika veiktas divas plaša mēroga sabiedriskās domas aptaujas attiecībā uz pieminekļa likteni. Šo aptauju dati tika publicēti 13.martā un arī 25.aprīlī - dienu pirms pieminekļa demontēšanas. Abas aptaujas pēc avīzes „Eesti Päevaleht” pieteikuma veica profesionālas socioloģiskas firmas, ievērojot visus reprezentācijas kritērijus. Pirmā gadījumā tika aptaujāti 500, bet otrajā - tūkstotis Igaunijas iedzīvotāju.

Saskaņā ar pirmās aptaujas datiem pieminekļa pārcelšanu neatbalstīja 44 procenti no aptaujātajiem, saskaņā ar otro - jau 49 procenti. Par pārcelšanu uzstājās atbilstoši 38 un 37 procenti, tātad acīm redzams mazākums.

Bez šaubām, etnisko igauņu vidū par pieminekļa pārcelšanu bija 47 procenti, pret - tikai 33 procenti. Igaunijas krievu iedzīvotāju vidū pret pārcelšanu bija 86 procenti. Protams, tie ir etniskie krievi, bet viņi taču arī ir cilvēki! Vai arī jūs par to šaubāties, dāmas un kungi?

Pieminekļa pārcelšana 9.maija priekšvakarā - tā, neapšaubāmi, ir brīnišķīga Andrusa Ansipa kunga iniciatīva. Viņš patlaban ieņem Igaunijas premjerministra amatu, bet agrākajos laikos bija Tartu pilsētas PSKP komitejas Organizatoriskās nodaļas vadītājs. Savu pieredzi, kas tika iegūta 1988.gadā, izkliedējot studentu - Igaunijas valstiskās neatkarības piekritēju - demonstrāciju, šis bijušais biedrs un tagadējais kungs spīdoši pielietoja pēc 19 gadiem. Es ļoti labi saprotu, ka daudziem Latvijas Saeimas deputātiem, kuru vidū ir gan bijusī Komjauniešu krastmalas daiļrunu „lakstīgala”, gan citi PSKP funkcionāri, kuru rangs bija daudz augstāks nekā Ansipam, - ka šiem tā sauktajiem tautas priekšstāvjiem šis idejiskais deģenerāts garīgajā ziņā ir daudz tuvāks nekā pārējā Igaunijas tauta. Lūk, ko šis Staļina un Dzeržinska idejiskais audzēknis, kas dzimis senajā, Krievijai anektētajā Jurjevas pilsētā, teica sakarā ar Tallinā pie pieminekļa apbedītajiem kareivjiem: „Pašu tanku sabrauktie tankisti, iereibušie marodieri, tuvākajā slimnīcā nomirušie pacienti.” Un šādu nacistiskās propagandas līdera Gebelsa sekotāju mūsu Saeimas vairākums vēlas atbalstīt! Lai tad arī mūsu Saeimas, kuras pārstāvji nav vienaldzīgi pret fašismu, stenogrammā paliek to varoņu vārdi, par kuru mirstīgajām atliekām patlaban ņirgājas igauņu kaprači! Pulkvedis Konstantīns Koļesņikovs, gvardes majors Vasilijs Kuzņecovs, kapteinis Aleksejs Brjancevs, apakšpulkvedis Mihails Kuļikovs, kapteinis Ivans Serkovs, leitnants Vasilijs Volkovs, jaunākais leitnants Lukanovs, gvardes seržants Vasilijs Davidovs, vecākais seržants Sergejs Kapikalo, gvardes staršina Jeļena Varšavska, jefreitors Dmitrijs Belovs. Mūžīga slava šiem 12 no 20 miljoniem, kuri atdeva savas dzīvības par to, lai šodien eksistētu gan igauņu, gan latviešu tauta un lai mēs šeit, Saeimā, varētu runāt latviešu valodā! (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Pietiek!”) Bet jūs, dāmas un kungi, varat piebiedroties kaut vai Ansipam, kaut vai Hitleram. Tā ir jūsu brīva griba. Bet PCTVL paliek kopā ar Igaunijas tautu.

Vēl viens mūsu priekšlikums: „Latvijas parlaments pauž cerību, ka visi apcietinātie, kuri protestēja pret pieminekļa „Bronzas kareivis” demontāžu un nebija vainīgi vandalisma aktos, tiks nekavējoties atbrīvoti vai viņiem tiks nodrošināta iespēja sevi aizstāvēt saskaņā ar Igaunijas likumiem un Igaunijai saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.” Par tiem ir runa! Par Dmitriju Linteru. Par Maksimu Revu. Par Marku Siriku. Viņam ir tikai 18 gadu. Viņš ir cietumā. Viņš, skolnieks, ir galvenais nekārtību organizators!

Ansip, tomēr pie manām krūtīm ir Georgija lente! Tā ir solidaritātes zīme ar Igaunijas tautu, ar Igaunijas antifašistiem. (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Ņe kriči!”) Un es tomēr ceru, ka Saeima, noraidot abas deklarācijas, solidarizēsies (No zāles: „Nost no tribīnes! Šo vajag izslēgt no sēdes!”) arī ar viņiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, noņemiet lentīti, kas nepiedien Saeimas tribīnē! (No zāles: „Izslēgt no sēdēm!”)

Nākamais debatēs runās deputāts Andis Kāposts.

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es esmu viens no tiem, kurš balsoja pret „Jaunā laika” priekšlikumu, un es darīju to tikai tādēļ, ka uzskatu: nevar balsot par priekšlikumu, kuru deputātiem iedod piecas minūtes pirms balsojuma. Tāpēc es arī nobalsoju par nodošanu komisijai, jo jūs, „Jaunais laiks”, esat vieni no tiem, kas parasti ļoti skaļi bļauj, ka kaut ko izskata pārāk ātri un kļūdaini.

Šis moments jums bija ļoti izdevīgs, jo jūs skaidri zinājāt - jau ar aprēķinu! - to, ka noraidīs jūsu priekšlikumu, ka to nodos komisijām, ka tas tik un tā - jebkurā gadījumā! - aizies… Un jūs zinājāt arī to, kā šo momentu uztvers prese. Ir taču ļoti patīkami ar nopietniem jautājumiem… ar nopietniem dokumentiem taisīt šādu ažiotāžu tautā un iegūt sev pozitīvus punktus. (No zāles dep. S.Kalniete: „Kāpēc jūs nerīkojāties tā, lai presei nebūtu ko uztvert?”) Un šinī ziņā jūs esat malači! Patiešām!

Jo arī es uzskatu, ka, loģiski, labāk ir pārvietot pieminekļus un atceres vietas prom no tām vietām, kur tās nepiedienas, uz tām vietām, kur tās piedienas. Taču daudzi arī no šeit klātesošajiem ir aizmirsuši to, ka mūsu okupanti iznīcināja desmitiem mūsu atceres vietu un pieminekļu. Brutāli iznīcināja! Patiešām nezinu, cik to iznīcināja Igaunijā. Par to Krievija pašlaik nerunā…

Tā ka es lūgtu atbalstīt komisijas izstrādāto lēmuma projekta variantu un balsot „par” to.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Paskatīsimies uz patiesību, kāda tā ir! Nekāds atbalsts vairs pēc būtības igauņu tautai no mūsu parlamenta neiznāks. (No zāles: „Pareizi! Tāda valdība!”) Diemžēl neiznāks, jo, šādi strīdoties par tik elementāru lietu… Vai tas ir atbalsts, ja tik briesmīgi ir jākaujas par to, lai izteiktu atbalstu igauņu tautai? To varēja sastādīt un uzrakstīt piecās minūtēs, bet divus komatus ielikt - vienā minūtē, Bērziņa kungs un vēl citi, kuri iepriekšējā reizē balsoja pret šo lēmuma projektu… To varēja izdarīt vienā mazā pārtraukumā, un viss būtu bijis kārtībā.

Es vēlreiz atkārtoju: nekāds atbalsts no Saeimas, izņemot kaunu, vairs nav iespējams! Bet, redziet, kaunu var izpelnīties arī ar bezdarbību. Tāpat kā arī negodu ar bezdarbību var izpelnīties. Un to mēs esam izdarījuši ļoti veiksmīgi. Lūk!

Ziniet, es gribētu salīdzināt šo situāciju ar ugunsdzēsējiem, kuri ar sagrabējušu mašīnīti un bez ūdens šļūtenēm ierodas brīdī, kad māja jau nodegusi. Nu tik glābs, nu tik darīs, nu tik būs!

Nekā vairs nebūs, draugi mīļie! Vienkārši kauns un negods! Un to mēs aizvakar pieredzējām arī te, Doma laukumā.

Redziet, jādiskutē! Par ko te jādiskutē? Kas te ko diskutēt frakcijām un komisijām? Varbūt šādam te kreisajā flangā kauna traipam, kurš te nupat pirms Kāposta kunga runāja un piesēja kaut kādas lupatiņas pie mikrofoniem. (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Lupatas!”) Tas taču ārprāts! Galvenais ir - gribēt, vēlēties! Tad arī patiess atbalsts var iznākt, nevis šādā veidā…

Un kam tas bija jādara? Ārlietu ministrijai visupirms. Teiksim skaidri un gaiši! Un arī Ārlietu komisijai. Jums vajadzēja to izdarīt! Taču, ja bija kāds cits iniciators, tad vajadzēja paklanīties viņa priekšā, noliekt galvu un teikt: „Paldies jums, ka jūs rosinājāt! Mēs bijām aizgulējušies, sūkājām ķepu!” Tā, lūk, draugi mīļie!

No kā tad mēs te patiešām baidījāmies? Vai no tā, ka Krievija mums atņems šīs „ēzeļa ausis”, kuras esam saņēmuši? Vai no tā mēs baidījāmies?

Šodien feļetonā „Latvijas Avīzē” Līcīša kungs raksta šādu teikumu: „Man liekas, ka šie daži kungi Saeimas Ārlietu komisijā un apkārtnē paši ir liela kļūda.” Paši ir liela kļūda! Nu tad padomājiet, kā tas tur sanāk!

Un dīvaini skan arī viena aģentūras LETA ziņa, ka Igaunijas premjers Ansips telefonsarunā ar Kalvīša kungu izsaka viņam pateicību ar šādiem vārdiem: „…par konsekventu un praktisku palīdzību”. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tā arī ir! Latvija visvairāk palīdzējusi!” No zāles: „Absolūta patiesība!”) Jā, nu diži! Diži! Mēs te strīdamies nu jau otro nedēļu par to, izteikt vai neizteikt atbalstu igauņu tautai.

Tajā pašā laikā vakar tur, pie tā monstra Pārdaugavā, ārdījās… Kas? Okupācijas slavinātāji. Okupācijas slavinātāji! Cits nekas! (No zāles dep. A.Golubovs: „Kāpēc tu tur nebiji?”) Un viņus mēs tā īsti nevaram nolikt pie vietas. (No zāles dep. A.Golubovs: „Tev vajadzēja to nokomentēt!”) Okupācijas slavinātāji bija arī Igaunijā. Kā gan citādi? Žēl, ka tie bija jaunieši! Es vēl saprastu, ja šie vecīši, kuri ir piesūkušies ar padomju ideoloģiju… To vēl varētu saprast, bet jaunieši? Lūk, kā viņi tiek audzināti! Viņi tur bija. (No zāles dep. A.Golubovs: „Pareizi, ļoti daudzi Latvijas jaunieši bija!”) Tā ir okupācijas slavināšana, un tā šādus gājienus vajadzētu Latvijā un visur citur pasaulē, visur Baltijā uzsvērt.

Un arī šodien Buzajeva runu vajadzētu uzskatīt par okupācijas slavināšanu no Saeimas tribīnes… Un padzīt, lai pasēž mājās, lai padomā.

Tā, lūk, kolēģi! Citu neko kā vien kaunu mēs esam izpelnījušies ar šādu diskutēšanu, ar šādu vilcināšanos un kavēšanos.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Vaira Paegle.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Latvija vienmēr ir bijusi un arī nākotnē būs savas kaimiņvalsts Igaunijas tuva sabiedrotā. Latvijas valdības un Saeimas darbi spēcīgāk apliecina šo atziņu nekā opozīcijas partiju paustā mūsu atbalsta sniegšanas Igaunijai noliegšana.

Iestājoties krīzei Igaunijā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Artis Pabriks bija pirmais no Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem, kurš drosmīgi pauda solidaritāti ar Igauniju.

Savukārt 2.maijā pēc Baltijas Asamblejas prezidentes Ērikas Zommeres ierosinājuma (No zāles: „Maijā!”) Baltijas Asamblejas Latvijas un Lietuvas delegācijas apstiprināja paziņojumu par atbalstu Igaunijai.

Aizvakar Latvijas Republikas Saeimas Eiropas lietu komisijas vizītes laikā Briselē man bija iespēja uzrunāt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Poteringa kungu, komisāru Havjeru Solanu un Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteju, lai viņi izteiktu atbalstu Igaunijai un nosodītu Krievijas Federācijas iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās un Vīnes konvencijas pārkāpšanu.

Un visbeidzot. Vakar Igaunijas Ministru prezidents izteica pateicību mūsu Ministru prezidentam Kalvītim par Latvijas konsekvento politisko un praktisko atbalstu, ko tā ir sniegusi Igaunijai grūtajās krīzes dienās. (No zāles dep. A.Golubovs: „Pasniedza tehniku, ja?”) Latvijas atbalsts ir bijis jūtams, un Igaunija to ir augsti novērtējusi.

Cienījamie deputāti! Deklarācija, kuru šodien apspriežam, nav Latvijas valsts nedz pirmais, nedz arī pēdējais solis, lai atbalstītu Igauniju. Noteikti šī nav arī nedz pirmā, nedz pēdējā krīze Krievijas attiecībās ar tās kaimiņvalstīm. Un visai noteikti šī nav nedz pirmā, nedz arī pēdējā reize, kad Baltijas valstīm būs jāapliecina sava vienotība.

Cienījamie kolēģi! Apliecināsim šo vienotību, balsojot „par” Ārlietu komisijas piedāvāto alternatīvo lēmuma projektu - „Deklarāciju par atbalsta sniegšanu Igaunijai”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no daudziem iepriekšējiem runātājiem es noteikti nepiedalos kolēģa Dobeļa nesen pieminētajā konkursā par visnacionālāk noskaņotā deputāta balvu, tāpēc es varu atļauties runāt par tēmu - par diviem mums piedāvātajiem deklarācijas projektiem.

Tātad mans galvenais jautājums ir šāds: ko mēs atbalstām un kā mēs atbalstām? Lasot „Jaunā laika” piedāvāto projektu, es redzu, ka šis lēmuma projekts ierosina paust visu atbalstu Igaunijas valdībai. Savukārt alternatīvais variants jau paredz to, ka parlaments pauž atbalstu Igaunijas Republikai. Tātad rodas iespaids, ka pastāv kaut kāda vienota Igaunijas tautas nostāja, ko mēs atbalstām.

Taču attiecībā uz visu problēmu cēloni - tātad lēmumu pārvietot pieminekli - var sacīt, ka šāda cēloņa nemaz nav. Mēs labi zinām, ka likums, kas izveidoja tiesisko bāzi pieminekļa pārcelšanai, tika pieņemts Igaunijas parlamentā - Rīgikogu - tikai ar minimālu balsu pārsvaru, ka lēmumu par tā pārcelšanu vienpersoniski pieņēma aizsardzības ministrs, turpretī vairāki citi valdības locekļi iebilda pret to.

Mēs zinām, ka ne tikai Igaunijas krievi stingri iebilda pret šo pasākumu, bet arī Tallinas pašvaldība iebilda pret to un iesniedza pieteikumu tiesā, lai to visu apturētu. Ja kāds daudzmaz regulāri lasa Igaunijas presi un ne tikai Latvijas avīzes, tad viņš zina, ka arī Igaunijas prezidents pirms dažām dienām izteicās, ka viņam ir bijis savs viedoklis attiecībā uz pieminekli, taču viņš uzskatīja par nevajadzīgu iejaukties, jo formāli tas ir valdības kompetences jautājums.

Mēs zinām, ka vairāki vadoši Igaunijas akadēmiķi dažas dienas pirms notikumiem Tallinā publicēja atklātu vēstuli valdībai, aicinot nedarīt to. Un viņi paredzēja tieši tādas sekas, kādas arī sekoja.

Ko tad mēs atbalstām: vai premjera partiju? Bet vai tas nenozīmē iesaistīties Igaunijas iekšējās politiskajās „spēlītēs”?

Otrais. Notikumi Igaunijā skaidri izgaismoja dziļas integrācijas problēmas šajā valstī. Šie notikumi ļoti atgādina nesenās sadursmes Parīzē un citās Eiropas pilsētās. Vai jūs arī tur meklēsiet „Maskavas roku”? Tallinā un Igaunijas ziemeļaustrumos notikušās sadursmes ir valsts integrācijas politikas rezultāts - tās politikas rezultāts, kura uzsver vienīgi valodas un etnisko aspektu. Tajā pašā laikā integrācijas sociālais aspekts tika atstāts novārtā, un tas tad arī noveda pie plašas jaunatnes daļas marginalizācijas un padarīja to par ekskluzīvu faktoru. Lielākā nekārtību dalībnieku daļa ir gados jauni, jau neatkarības laikā Igaunijā izauguši cilvēki - bēdīgs valsts integrācijas politikas produkts. Vai valdība, pieņemot lēmumu pārvietot pieminekli, neprognozēja šīs rīcības sekas? Varbūt apzināti izraisīja tās, lai nostiprinātu savas pozīcijas? Jā, Krievijas reakcija palīdzēja premjeram Ansipam sasniegt šo mērķi, bet uzspridzināja trauslo sociālo mieru Igaunijā. Un vai tieši to mēs atbalstām? Šādu rīcību? No deklarācijas, no abiem tās projektiem, izriet, ka, pēc Latvijas Saeimas uzskata, Igaunijas valdība ir rīkojusies nevainojami. Varbūt tomēr visām pusēm, arī Igaunijas valdībai, vajadzētu uzņemties savu daļu atbildības?

Runājot ar Latvijas medijiem, vairāki deputāti ir pauduši pavisam atšķirīgu nostāju, un arī es uzskatu, ka šādas deklarācijas pieņemšana ir lāča pakalpojums Igaunijai. Un par to iestājas tieši tie cilvēki, kuri sapņo, lai arī Latvijā notiktu kaut kas līdzīgs.

Trešais. „Saskaņas Centra” frakcija uzskata, ka „Jaunā laika” un arī TB/LNNK centieni solidarizēties ar Igaunijas valdību ir vērtējami kā mēģinājumi importēt no Igaunijas negatīvos procesus, kas novestu pie traģiskām sekām.

Šodien mēs nevaram nesalīdzināt Latvijas un Igaunijas sabiedrības integrācijas pieredzi. Pēc Igaunijas notikumiem mums ir jāuzdod sev jautājums: „Bet vai viss ir kārtībā arī mūsu pašu mājās?” Vēl tikai pirms dažiem gadiem „Jaunā laika” premjers Einars Repše noraidīja jebkāda dialoga iespēju ar izglītības reformas oponentiem, paziņodams, ka ar valsts ienaidniekiem viņš nerunāšot. Repšes kungs ar vieglu roku Latvijas ienaidniekos ierakstīja tūkstošiem nepilngadīgu jauniešu, kuri valdošajam vairākumam mēģināja miermīlīgi izskaidrot savu viedokli. Nu jau Repšes kungs sen vairs nav nedz premjers, nedz arī savas partijas līderis, tomēr „Jaunais laiks” diemžēl turpina to pašu politiku.

Mēs esam spējuši izvairīties no sadursmēm. Valstī valda nosacīts miers, taču Latvijas politiķu vairākums negrib pamanīt vienas daļas jauniešu, krievvalodīgo jauniešu, sociālās atstumtības problēmu. Nacionālradikāļi gan Igaunijā, gan Latvijā vēlas starptautiskas problēmas risināt no spēka pozīcijām. Tā ir ļoti bīstama nostāja!

Es saprotu Lāča kungu. No viņa runas bija skaidri noprotams, ka viņš ļoti grib turpināt karu, bet, Lāča kungs, - par vēlu! Jūsu karš ir zaudēts neatgriezeniski! Man ir ļoti žēl, ka koalīcijas partijas kārtējo reizi pakļāvās „Jaunā laika” un TB/LNNK populistiski nacionālistiskajai šantāžai. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Ej mājās!”)

Ceturtais. Jā, mēs varam atbalstīt Igauniju! Mēs varam palīdzēt mūsu kaimiņiem un draugiem, bet pavisam citādāk. Ja mēs Latvijā spēsim praksē parādīt, ka, neskatoties uz visām grūtībām, uz visām problēmām, Baltijas valstīs ar kaimiņvalstīm tomēr ir iespējams veidot daudzveidīgu, iecietīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību, tad tas būtu patiess atbalsts kaimiņiem.

„Saskaņas Centra” frakcija aicina veikt Igaunijā notikušā konflikta cēloņu rūpīgu analīzi un izvērtēt, cik efektīva ir integrācijas stratēģija Latvijā, kā arī mainīt valsts politiku attiecībā uz mazākumtautībām. Labāk vēlu nekā nekad!

Ieklausīsimies beidzot nu jau bijušā Francijas prezidenta Žaka Širaka draudzīgajā padomā un nepalaidīsim garām labu iespēju paklusēt.

Es aicinu balsot „pret” abiem deklarācijas projektiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērsties pie mūsu kolēģiem no Ārlietu komisijas: ko mēs gribam sasniegt ar šā projekta pieņemšanu? Vai mēs gribam uzlabot attiecības ar Igauniju? Diezin vai, jo mūsu Saeimā pat nebija sadarbības grupas ar Igauniju. (No zāles: „Baltijas Asambleja!”) No tā es varu secināt, ka mūsu attiecības nav tik karstas, teiksim, un draudzīgas.

Šeit filoloģe Druvietes kundze, es domāju, neļaus man samelot. Viņa teica, ka igauņi un latvieši nav brālīgas tautas, ka tās pieder pat pie dažādām saimēm: mēs, latvieši un krievi, esam indoeiropieši, bet viņi ir somugri. Tā ka, es domāju, latviešiem un krieviem ir daudz vairāk brālības… Turpretī Latvijas un Igaunijas „brālība” diemžēl bija redzama tikai veikalos pie Ainažiem, kur tika izpirkti visi grādīgie dzērieni, tāpēc ka igauņi ieviesa „sauso likumu”.

Man arī nākas… Teiksim, es nesen kopā ar Tatjanu Ždanoku, eirodeputāti, biju Igaunijā, un es varu pateikt, ka tur nemaz nav bijis tik drausmīgu vandālisma aktu, kādus šeit minēja. Savukārt man šķiet, ka bija valdības vandālisms Tallinā, - tā bija karavīru Brāļu kapu zaimošana un barbarisms. Man tā liekas. Viņi it kā civilizēti rīkojās, bet es varu pateikt, ka skatlogi arī bija demontēti un materiālās vērtības bija pārvietotas, taču tas nemaina lietas būtību, jo vandālisms bija no abām pusēm, un mēs to nevaram atbalstīt!

Man šķiet, ka mēs varam būtiski pasliktināt attiecības ar Krieviju laikā, kad tiek risināts jautājums par robežlīgumu. Un mēs jau informējām Krievijas kolēģus Valsts Domē par tādu, man šķiet, ļoti divkosīgu rīcību.

Mūsu Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Bērziņa kungs mums stāstīja par silto pieņemšanu Maskavā, kad viņš kopā ar Ministru prezidentu Kalvīti tur bija aizbraucis. Vai tagad tas ir cits Bērziņš? Cita komisija? Man ir ļoti nesaprotami, kāpēc mēs ar vienu roku gribam saņemt robežlīgumu ar Krieviju, bet ar otru roku gribam mest akmeni Krievijas dārziņā. Man šķiet, ka tas ir ļoti bīstami. Un tas ir bīstami arī ekonomiskā ziņā, jo vērienīgie ekonomiskie projekti, kurus tagad uzsāk mūsu Ministru prezidents, ir bāzēti uz zināmu gaisotni, kura parādās. Tā ir pozitīva gaisotne, kura pēdējo mēnešu laikā parādās Latvijas un Krievijas attiecībās! Un tagad jūs gribat to sabojāt. To grib sabojāt valdošās frakcijas pēc opozicionāru - „Jaunā laika” frakcijas priekšlikuma. Tagad jūs darāt darbu viņu labā. Vinnētāji būs tikai „Jaunais laiks”, bet jūs būsiet zaudētāji - ekonomiski, politiski un visādi citādi. Premjeru jau nosauca par tautas nodevēju, tāpēc ka viņš neapmeklēja šo murgaino mītiņu Doma laukumā. Bet, ziniet, man šķiet, ka jūs tagad izdarāt ļoti lielu kļūdu, un pirmām kārtām par sliktu sev.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Mēs šodien gatavojamies pieņemt deklarāciju - tātad dokumentu, kuram nav juridiski saistoša spēka, bet kuram ir ārkārtīgi augsta morālā vērtība.

Šajā zālē ne reizi vien izskan vārds „kauns”. Jā, tik tiešām tas ir īstais apzīmējums tam, kas notika pagājušajā ceturtdienā. Un šis kauns nav mazinājies, bet nedēļas laikā tikai pieaudzis. Ir pilnīga taisnība, ka pilnībā nomazgāt mēs to nevarēsim nekad, jo ir atsevišķas politiskas norises, kas spēj mitoloģizēties un kas tautas apziņā bieži vien iegūst pavisam citu niansi, nekā to ir domājis likumdevējs, nekā to ir domājis jurists, rūpīgi analizējot dokumentu; nekā to būtu domājis katrs no mums, pieņemot lēmumu tikai sev vien zināmu apsvērumu dēļ.

Un šis mīts, kas turpmāk klīdīs pa Eiropu, pa Baltijas valstīm, pa Igauniju un Latviju, ir šāds: Latvija kritiskā brīdī nesniedza Igaunijai tik nepieciešamo morālo un psiholoģisko atbalstu.

Šodien mēs to sniegsim. Es par to nešaubos. Taču palīdzība ir divtik vērtīga tad, ja tā nāk laikā. Un šādu morālo atbalstu - tādu, kuru Latvijas pilsoņu vārdā spēj izteikt tikai Latvijas parlaments, ne valdība, ne ārlietu ministrs, un kuru nespēj atsvērt ūdensmetējs, - varējām izteikt tikai mēs. Un tieši tāpēc šajā dokumentā, kas ir deklaratīvs… jā, mēs tajā nespēsim ietvert visu lietas būtību, par kuru mums būs jādomā arī turpmāk - vēl gadiem un mēnešiem ilgi.

Es nerunāšu par to, ka ikviens no mums ir saistīts ar Igauniju gan reģionālām, gan ģimeniskām, gan profesionālām saitēm un tāpēc mēs ne tikai kā politiķi, bet arī kā privātpersonas esam jau izjutuši šā lēmuma sekas.

Ko man atbildēt, piemēram, Baltijas valodu padomes locekļiem? Ko man atbildēt Starptautiskās sociolingvistu asociācijas biedriem, kuri atgādina, ka tieši tajā brīdī, kad Latvijai bija visgrūtāk, - konkrēti, 1999.gadā, kad risinājās debates par mūsu Valsts valodas likumu, - Igaunijas kolēģi pacēla šo jautājumu gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, gan arī sniedza palīdzīgu roku Eiropas Padomē? Ko mums atbildēt igauņu kolēģiem, kuri norāda: „Ko tad mēs no jums gaidījām? Tikai dažus vārdus! Tikai atbalstu tam, ka mēs esam tiesīgi lemt par norisēm mūsu pašu zemē.”

Un tāpēc uzskatu, ka pašreiz tiešām mēs jau spējam tikai atgūt nokavēto, pēc principa: „Labāk vēlu nekā nekad!”

Mums ir jādomā par nākotni. Deklarāciju pieņemsim, bet ar to šis darbs nebeigsies, jo, kā mēs zinām, pašreiz mums priekšā ir diskusijas gan par vēsturi, gan par kultūru, gan par valodu, gan par izglītību, un mūsu atbalsts Igaunijai un Igaunijas atbalsts mums būs nepieciešams vēl ļoti ilgi.

Jā, situācija ir atsviesta dažus gadus atpakaļ. Mums būs jāsāk no jauna sarunas, kas likās pabeigtas 1990.gadā, 1999.gadā, un Baltijas solidaritāte pašlaik ir tik svarīga kā nekad. Un tieši tādēļ Latvijas parlamentā šodien tika nodibināta Latvijas un Igaunijas parlamentārās sadarbības grupa, un no tās turpmāk būs atkarīgs tas, kā mūsu valsts pilsoņu gribu paudīs mūsu valsts parlaments savos savstarpējos sakaros ar Igauniju. Un darba mums būs daudz.

Un tieši tādēļ aicinu visus Latvijas un Igaunijas parlamentārās sadarbības grupas dalībniekus tūlīt pēc Saeimas sēdes vai pēc tās pārtraukuma izsludināšanas sanākt tepat blakus, Dzeltenajā zālē, un vienoties par turpmāko darbību Igaunijas atbalstam. (No zāles dep. K.Leiškalns: „Obligāti! Visi simts!”)

Pieņemsim deklarāciju, bet sapratīsim, ka tas ir tikai pirmais novēlotais solis mūsu, Baltijas tautu, vienotības stiprināšanā!

Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija „Saskaņas Centrs”).

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kad Baltijas lietu apakškomisijā skatīja Lietuvas un Latvijas kopējās deklarācijas tekstu, izskanēja kāda apakškomisijas deputāta priekšlikums - ierakstīt, ka Igaunijas valdība gribēja šo pieminekļa pārcelšanu veikt godprātīgi.

Kolēģi! Par kādu godprātīgu pieeju mēs varam runāt šajā sakarā, kad visa tā akcija tika ieplānota pirms 9.maija?

Es saprotu, ka tagad ir modē vairot dažādas vēstures interpretācijas, un Dobeļa kungs to pierādīja. Bet būsim taču konsekventi! Vai tad Krievija uzsāka Otro pasaules karu? (No zāles dep. L.Ozoliņš: „Krievija pati uzsāka! Ko tu nesaproti?”) Jūs, kolēģi, varbūt aizmirsāt par Austrijas „anšlusu”? Par Francijas okupāciju? Par Itālijas un Japānas pievienošanos fašistiskajai Vācijai? Varbūt kāds neatceras, kas notika Perlhārborā? Un tagad iedomāsimies, kas nu būtu, ja 1944.gadā Staļins nebūtu izpildījis solījumus saviem sabiedrotajiem - ASV un Lielbritānijai - un Krievija, atbrīvojot tikai savu vēsturisko teritoriju, būtu izsludinājusi pamieru ar Hitleru! Krievi būtu saglabājuši miljoniem savu karavīru dzīvību, un kritušie krievu Aļošas negulētu pa visu Eiropas teritoriju. Un ko tad Hitlers? Viņš būtu tad varējis atsaukt no Austrumu frontes savas „dzelzs” divīzijas un dot milzīgu triecienu Lielbritānijai. Eiropa uz ilgiem gadiem būtu pārvērtusies par milzīgu koncentrācijas nometni, un nebūtu ne Eiropas Savienības, ne NATO, ne Eiropas Parlamenta, ne Eiropas Konstitūcijas.

Bet tagad ieskatīsimies, ko tad rakstīja mūsu tagadējais sabiedrotais - Lielbritānija savā avīzē „The Times” 1942.gada 6.februāra numurā.

Tur ir rakstīts: „Mazajām Baltijas valstīm jāatgriežas Padomju Savienībā, jo tās bija tai brīvprātīgi pievienojušās. Un arī teritorijai, kuru tās apdzīvo, ir ārkārtīgi liela stratēģiska nozīme. Tagadējais karš to arī pierāda, un ir tikai jānožēlo, ka boļševiku nostiprināšanās un Baltijas tautu pārvietošanās tika pārtraukta.

Kas attiecas uz britu viedokli, tad mēs neesam šinī lietā ieinteresēti un apsveicam faktu, ka Baltijas valstu jautājumā Īdena un Staļina starpā pastāv pilnīga saprašanās, kā tas bija arī 1939.gada pavasarī Anglijas un Padomju Savienības sarunu laikā.” (No zāles dep. K.Leiškalns: „Kāds tam sakars?”)

Tātad briti par Baltijas atdošanu PSRS vienojās ar Staļinu vēl pirms Hitlera un Ribentropa.

Šo citātu izmantoja latviešu vēsturnieks Jānis Kučinskis savā grāmatā „Jaunā pasaules kārtība un mēs paši”.

Jā, drausmīgs ir pats fakts, ka 20.gadsimtā eksistēja visdažādākie slepenie protokoli, tādi kā Molotova-Ribentropa pakta slepenais protokols. Tagad ir zināms tikai par šo protokolu. Un cik slepeno protokolu guļ aiz septiņām atslēgām un pat nav zināmi vēsturniekiem?

Šodien ASV savu nacionālo interešu aizsardzībai pievērš īpašu nozīmi un savā vēlmē izvietot pretraķešu sistēmas Eiropā diktē attiecību saasināšanos ar Krieviju, kura pretojas pretraķešu sistēmu izvietošanai.

Vai jūs, kolēģi, nedomājat par to, ka Aļošas pieminekļa pārbīdīšana arī spēlē savu lomu attiecību saasināšanā starp Eiropu un Krieviju, kura vienam otram ir izdevīga šajā situācijā?

Un vai tagad mēs, Latvijas Republikas Saeimas deputāti, kārtējo reizi paliksim par bandiniekiem svešā spēlē? Sāksim rakstīt visādas deklarācijas, atliksim tik tikko uzsākto „atkusni” attiecībās ar Krieviju un, ar šiem tukšajiem vārdiem nemaz nepalīdzot Igaunijai, vēl vairāk sarežģīsim attiecības starp Rietumiem un Austrumiem?

Godātie deputāti, esiet nopietni savā rīcībā! Un nevajag pieļaut divdesmitā gadsimta kļūdas! (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Brīvību Lembergam!”) Nevajag mesties no vienas galējības otrā. Atcerieties, ka laiki, jaunie laiki, vecie laiki, mainās, bet kaimiņi paliek!

Sakiet, kas varēja iedomāties pirms 20 gadiem, ka padomju impērija tiks sagrauta pēc dažiem gadiem?

Domāsim galvenokārt par Latvijas nacionālajām interesēm un par savu tautu!

Ja mums izdosies izveidot Latvijā vienotu pilsonisko sabiedrību un normālas attiecības starp visiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem, mēs kļūsim daudz stiprāki. Un līdz ar to gūsim cieņu no visiem mūsu kaimiņiem - gan no lietuviešiem un igauņiem, gan arī no baltkrieviem un krieviem.

Viss, kas bija jāpasaka, ir jau pateikts Latvijas un Lietuvas kopējā deklarācijā. Kādēļ gan atkārtoties desmitiem reižu?!

Es aicinu balsot pret klaju populismu un tādējādi parādīt visai pasaulei, ka Latvijas parlamentāriešiem pats galvenais ir savas valsts nacionālās un ekonomiskās intereses.

Un nobeigumā teikšu vēl dažus vārdus.

Daļa no jums, godātie deputāti, ienīst krievus un Krieviju. (No zāles dep. K.Leiškalns, Dz.Ābiķis: „Te tādu nav!”) Sakiet, vai jums viegli dzīvot ar tādu naidu sirdī?

Sēdes vadītājs. Debates turpina deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es iedrošinos apgalvot, ka vienots viedoklis par atbalstu igauņu tautai un valdībai ir vismaz piecu frakciju visiem deputātiem. Un patiesi žēl, ka šis viedoklis Saeimā apstiprināta dokumenta veidolu iegūs tikai šodien. Esmu pārliecināts, ka iegūs! Vai varēja būt citādi? Es gandrīz esmu pārliecināts, ka būtu citādi, ja kolēģi no, atvainojiet, frakcijas „Jaunais laiks” pēkšņi nebūtu nejauši piemirsuši, ka ir iespējama arī kāda cita veida komunikācija ar kolēģiem no citām frakcijām, ne tikai ar Saeimas mikrofona un rakstītā vārda starpniecību. Var jau saprast, ka tas ir droši vien aiz pārpūles naktī. Naktī…(Neskaidrs starpsauciens no zāles.) Atvainojiet, es jūs, Kalnietes kundze, tiešām nekad neesmu pārtraucis ar kliedzieniem. Acīmredzot bija tāds zināms nogurums, emocionāls tāds pacēlums naktī, šo dokumentu gatavojot. Un negribas jau ļaunu domāt, ka kolēģi kaimiņu nelaimi vairāk vai mazāk apzināti gatavojās izmantot sava reitinga labā, nevis skaidru sirdi gribēja tiem sniegt morālu atbalstu. Labāk es domāju, ka tas vienkārši tāds pieredzes trūkums… (No zāles dep. K.Šadurskis: „Tu gan esi pieredzējis!”) Jā, es neesmu pieredzējis, tāpēc mani arī izdevās apšmaukt. Un es atgādināšu, ka sarunāties var ne tikai no tribīnes un ne tikai ar rakstītiem Saeimas dokumentiem. Un vienmēr man būs prieks un ir bijis prieks uzklausīt gudru cilvēku - gan no opozīcijas, gan no pozīcijas - domas un idejas, ja tās ir tiešām par lietu un no tīras sirds, par ko šoreiz es mazliet šaubos.

Protams, labāk vēlu nekā nekad. Un jāatgādina vēl arī tas teiciens, ka viss labs, kas labi beidzas. Un es ceru, ka viss arī labi beigsies un šī deklarācija tiks pieņemta un ka arī ļaunu prātu neviens netur cits uz citu.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien runājam ļoti daudz un daudz lietojam vārdu „kauns”. Savukārt es gribētu ar lepnumu atgādināt, ka Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija šā gada 2.maijā sapulcējās bez liekas ažiotāžas, bez preses klātbūtnes un bez apžilbinošām lielu uguņu gaismas strēlēm. Konstruktīvi, pragmatiski izveidojām atbalsta paziņojumu Igaunijai. Mūsu tekstu piedāvājām Lietuvas delegācijai. Lietuvas delegācija ļoti operatīvi reaģēja - mūsu tekstu atbalstīja ar nelieliem redakcionāliem papildinājumiem -, un mēs ļoti sekmīgi pieņēmām šo paziņojumu.

Cienījamie kolēģi! Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijā strādā deputāti no visām frakcijām, un tāpēc man rada izbrīnu tas, ka mēs neviens neko nezinām par to, ka 2.maijā ir pieņemts šāds paziņojums… Pie tam tas ir ikdienas darbs - Baltijas Asamblejas galvenā misija ir ne tikai regulāri sadarboties parlamentu komisiju, dažādu deputātu personīgo iniciatīvu līmenī… nekas nav apsīcis, nekas nav pārtrūcis, viss turpinās, notiek. Un, kā jau teicu, man izbrīnu rada vienīgi tas, ka ikdienas darbs, konstruktīvs darbs, netiek pamanīts, netiek varbūt tūlīt medijos atspoguļots un ievērots, jo tas patiešām ir ikdienas darbs… Mēs regulāri paužam prieku, kad katra delegācija kaut ko labu parāda gan ekonomiski, gan politiski. Un arī šādā reizē mēs momentā reaģējām.

Tā ka, cienījamie kolēģi, aicinu: nekaunināsim cits citu, bet mēģināsim saskatīt tos labos darbos, kas jau ir izdarīti, un, protams, mēģināsim arī ikdienā turpmāk cits citu atbalstīt un saprast, nevis kaunināt un, piedodiet, arī visādi citādi nelāgi cits par citu izteikties! Būsim lepni par to, ko mēs varam! Leposimies ar savu valsti un paši ar sevi!

Paldies. Atbalstām tātad arī šodienas deklarāciju.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pirms turpinām debates, gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Kučinska, Rubeža, Klauža un citu deputātu - lūgumu turpināt šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz visu darba kārtībā esošo jautājumu izskatīšanai. (No zāles: „Atbalstīt!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav! Ir!”) Deputātiem iebildumu nav. Turpinām sēdi bez pārtraukuma. (No zāles dep. A.Golubovs: „Ir!”) Ir iebildumi? Tad par to ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, ka turpinām sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Turpinām sēdi.

Nākamais debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis, otro reizi.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Vēlreiz vēršos pie jums, cienījamie visi klātesošie! Es nevarēju nekāpt šajā tribīnē. Saeimas deklarācija par Latviešu leģiona goda un cieņas aizskaršanas novēršanu uzliek man par pienākumu kāpt šajā tribīnē.

Deputāts Cilevičs bieži rīkojas, kā es redzu, ļoti nelietīgi (cita vārda nav!), negodīgi (noteikti varam tā teikt!). Tad, kad es šeit, no šīs tribīnes, nolasīju Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemtu starptautisko tiesību normu, kas saucas „Par to cilvēku tiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kuras teritorijā viņi dzīvo”, viņš tūlīt steidzās nosaukt, lai krievu klausītāji dzird, mani par meli. Tieši par meli!

Šodien viņš rīkojas tāpat: atkāpjas no tēmas, par kuru mums būtu jārunā, un paziņo, ka Visvaldis Lācis gribot turpināt karu.

Cilevič, klausieties! Es 8.maijā biju uzaicināts būt par vienu no ievadrunātājiem Lestenes Brāļu kapos. Un tur es atgādināju divas dziesmas, ko mēs, leģionāri, dziedājām kara laikā, un teicu, ka vārdi, kas ir šajās dziesmās, ir - paldies Dievam! - piepildījušies. Proti, „Es vēlos mājās pārnākt, kad Latvija brīva būs, un viņas baltajās smiltīs mums pelnīta atdusa būs.” Un otra, kuru mēs dziedājām, skanēja tā: „Vienu vietiņu sev vēlos, kur kādreiz mierīgi tad varēšu es dusēt, par tēvuzemi klusēt, kas man tik dārga bij’.” Taču jūs tik nelietīgi pasakāt, ka mēs, leģionāri, gribot turpināt karu! Tā ir nelietība!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Atgādinu, ka mēs izskatām projektu lēmumam „Deklarācija par atbalstu Igaunijai”.

Nākamais debatēs runās deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

 

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Gribot negribot ir jāatgriežas pie tās pagātnes un vēstures, jo te viens biedrs sāka runāt par tām iespējām, ka PSRS karavīri būtu varējuši neiet toreiz uz Eiropu un palikt PSRS teritorijā.

Nu tad dažus vārdus tomēr vajadzētu piebilst. Viņi taisījās gan iet uz Eiropu, turklāt taisījās iet krietni agrāk - viņi taisījās iet 1941.gadā uz Eiropu!

Varbūt der vēlreiz atgādināt to, kāpēc Josifs Visarionovičs Staļins atteicās vadīt parādi Sarkanajā laukumā pēc Vācijas kapitulācijas. (Vairākkārt par to ir jau runāts!) Kāpēc viņš tā darīja? Viņš taču ārkārtīgi smagi pārdzīvoja savus zaudējumus Otrajā pasaules karā! Pats bija iecerējis uzbrukt Vācijai, tikai divas nedēļas vēlāk diemžēl. Taču Hitlers toreiz sava drauga plānus vienkārši izgāza. Un tas ir viss! Turklāt šos materiālus jūs varat atrast arī Krievijas vēsturnieku sarakstītajās grāmatās. Tā ka tā nav nekāda kaitīga Rietumu valstu propaganda. Lūk, tā!

Tālāk. Par to karavīru - par to PSRS karavīru. Ja nu kāds savus karavīrus vispār nesaudzēja, tad tā bija PSRS militārā vadība. Tas nu tā - atkāpei.

Kurās valstīs tikai nav karojuši PSRS karavīri pēc Otrā pasaules kara?! Kur tikai nav rādījušies un bāzuši savu degunu Eiropā?! Kur tikai viņiem nav bāzes bijušas Eiropā?! Kā viņi ir izrīkojušies Ungārijā 1956.gadā! Un Čehoslovākijā un daudzās citās vietās - Āfrikā, Āzijā… Nikaragvā… un tā tālāk, un tā tālāk! Lūk! Tā ka te kaut kāda runāšana par karavīriem galīgi nav vietā!

Tam, kā notika karavīru rīdīšana uzbrukumā Otrā pasaules kara laikā, ir veltāma atsevišķa saruna - veselas konferences vērta. Sāka ar šņabja liešanu ribās - tādu pamatīgu dozu, līdz pat 200 gramiem, kā nu kuram, tur deva… un tā tālāk, un tā tālāk. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Runā par deklarāciju!”)

Jūs te man nerunājiet par deklarāciju! Es te esmu dzirdējis tādas runas, kurām ar deklarāciju vispār nav nekāda sakara. Nezin kāpēc tieši es jūs kaitinu? Laikam skaudība! Skaudība!

Pēc pamatīgas asaru liešanas izskatās visas šīs asaras augstu Krievijas amatpersonu acīs, stāvot pie šo karavīru pieminekļiem. Jā, tie krievu zaldātiņi krita pa labi un pa kreisi!

Es katru gadu braucu uz Mori, atceroties leģionāru cīņas Morē. Tur ir aptuveni 200 kritušo latviešu leģionāru un aptuveni 2000 kritušo sarkanarmiešu. Ir starpība, ko? Pilni grāvji ar viņiem bija Mores kauju laikā. Un tāpēc par deklarāciju vajag runāt! Izlasiet deklarācijas tekstu - tie, kas saka, ka vajag runāt! Tur ir katrā teikumā minēta Krievija. Izlasiet vēlreiz, ja neprotat lasīt! Un tāpēc mums ir jārunā par to, kas notiek Krievijā. Mums ir jārunā par to, kas notika PSRS. Tā ir mūsu zināšanu pārbaude, jo, tikai balstoties uz zināšanām, mēs varam runāt pretī Krievijas politiķiem.

Un te, paldies Dievam, katrā rindkopā ir minēta Krievija. Sāk ar Maskavu, tālāk asi nosoda Krievijas Federācijas amatpersonu rīcību - un tā tālāk. Uzsver, ka Krievijas Federācijai… Pieprasa Krievijas Federācijai… Nosoda jebkādu Krievijas Federācijas rīcību… Pilns ar vārdu „Krievija”! Un jūs sakāt, lai es nerunājot par Krieviju! Tas jau kļūst smieklīgi!

Tāpēc arī Krievija ir jāiepazīst un ir jāzina, kas tā tāda ir. Un jāprot ar viņiem runāt. Un, protams, šī deklarācija tiešām ir zināma ievirze tam, kā ir jārunā.

Ja Krievijai prāta pietiks, tad saruna turpināsies. Nu, ja ne, - nu tad ne!

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Paldies Kalnietes kundzei, kas manis teikto citēja. Es gribētu pateikties arī Paegles kundzei, kura paskaidroja, ko mūsu valsts darījusi Igaunijas labā.

Es negribētu, ka šo deklarāciju pārvērstu par kaut ko tādu, ar ko mēs varētu tikai vēl vairāk sakaitēt jau tā nokaitēto politisko atmosfēru, bet domāt par to, kā dzīvot tālāk un kāda mācība mums nāk no Igaunijas, un ko mēs arī paši esam piedzīvojuši šeit Latvijā izglītības reformas laikā.

Gribu turpināt to, ko teica nupat Juris Dobelis. Ka mums ir jāprot runāt ar Krieviju, mums ir jābūt diplomātiem, mums ir jābūt ekonomiskām attiecībām ar Krieviju. Padomju Savienības sabrukuma laikā mēs ļoti daudz palīdzējām Krievijai demokrātijas ieviešanā. Mēs dzīvojam pie Krievijas robežām, un krievi brauc pie mums, viņi skatās, kā mēs dzīvojam, kāda ir neatkarīgā Latvija, kā tā attīstās un kas šeit notiek. Ne jau visu var iespaidot prese un kabeļtelevīzija! Ar savu attieksmi, ar savu apdomīgo attieksmi, ar savu gudro attieksmi, ar savu diplomātisko attieksmi mēs attiecībās varam panākt daudz vairāk, un tāpat tas ir arī integrācijas jautājumos un veidojot saticību mūsu pašā valstī.

Igauņi it kā bija mūs apsteiguši daudzos jautājumos - gan saistībā ar pašvaldību reformu, dodot nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, gan aizkavējot izglītības reformu. Bet kāds bija rezultāts, kad tika aizskartas kādas nācijas svētas jūtas, kas saistītas ar karā kritušajiem cilvēkiem, ar viņu kapavietām, kad valsts neieklausījās savas sabiedrības domās? Kāds skandāls un kādas sekas tam visam bija!

Tā ir mācība arī mums, Latvijai. Tā ir mācība arī tiem, kuri šodien nāk klajā ar priekšlikumiem pārvietot vai nojaukt Uzvaras pieminekli. Tādi cilvēki ir arī pie mums, kas ir orientēti tikai uz konfliktiem, uz skandāliem, uz politiskām provokācijām, un es personīgi esmu pret viņiem.

Bet šoreiz es noteikti balsošu „par” tagad sagatavoto deklarāciju, kas ir daudz labāka par iepriekšējo.

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija „Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! To mūsu kolēģu, kuriem pirms nedēļas pietrūka drosmes, taisnošanās un mēģinājumi sevi nomazgāt baltus, ir saprotami. Vienīgi nevajadzētu grēkot pret patiesību. Tāpēc izteikšu dažas piezīmes.

Izskanēja aicinājums, turklāt ļoti saprātīgs aicinājums: kādēļ gan mēs nevarētu diskutēt savā starpā? Kādēļ diskusijas notiek tikai no Saeimas tribīnes?

Taču šim jautātājam, ja viņš ir godprātīgs, es gribētu lūgt pašam sev atbildēt uz dažiem jautājumiem. Kāpēc viņš neuzdeva šo jautājumu tad, kad bez nekādām debatēm tika virzīti grozījumi Saeimas kārtības rullī, lai likvidētu Pretkorupcijas komisiju, kāpēc viņš neiebilda, kad bez nekādām debatēm tika virzīti drošības likumi, kāpēc viņš neiebilda, kad bez nekādām debatēm ārpus Saeimas tribīnes tika virzīts robežlīgums? Varbūt tas ir izskaidrojams ar pieredzes trūkumu? (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Kāds tam sakars ar deklarāciju?”)

Otram godātajam kolēģim, kas runāja par atmosfēras sakaitēšanu, es gribētu pajautāt: vai cienījamā kolēģa raksts „Latvijas Avīzē”, pasniedzot „Jaunā laika” piedāvāto deklarācijas projektu kā provokāciju, nebija vērsts tieši šīs pašas atmosfēras sakaitēšanas virzienā?

Un vēl vienam ļoti godājamam kolēģim no šīs pašas partiju apvienības es gribu oponēt pret frāzi, ko viņš pirmīt teica: „Mēs zinājām, ka šie jautājumi tiks nodoti Ārlietu komisijai.” Tur patiešām ir jābūt gaišreģim, lai spētu paredzēt Saeimas balsojumu 41:40. Turklāt es atgādināšu, ka tā bija nevis diskusija par deklarācijas projektu, bet gan par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Pretējā gadījumā, ja nebūtu bijis šīs vienas balss pārsvara, tad vēl veselu nedēļu šeit valdītu pilnīgs klusums, un tad varbūt šīs nedēļas laikā valdošā koalīcija saprastu, ka tās pienākums bija iesniegt šādus projektus un sākt sarunas ar visām parlamentā esošajām frakcijām.

Šodien, vēlreiz atgriežoties pie šā balsojuma 41:40, es minēšu dažus skaitļus. Tautas partijā „pret” bija 12 deputāti, „par” - 11, un godājamā Vaira Paegle bija šajā mazākuma daļā, kas balsoja „par”. Paldies viņai par to! Paldies Paegles kundzei arī par to uzskaitījumu, ko Latvija tiešām ir labu darījusi un palīdzējusi Igaunijai, bet, kā teica mana kolēģe Ina Druviete, valsts un tās pilsoņu vārdā parlamentārā valstī ir jāuzstājas šīs valsts parlamentam.

No Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas Ceļš” frakcijas neviens deputāts neatbalstīja šīs deklarācijas apspriešanas procesa uzsākšanu. Neviens! Ārlietu komisijas vadītāju ieskaitot. No Zaļo un zemnieku savienības frakcijas - 9 deputāti deklarācijas virzīšanu neatbalstīja, bet 6 godprātīgi atbalstīja.

Godātie kolēģi, tas neizskatās Latvijas parlamenta cienīgi, it īpaši pēc tam, kad, piemēram, Lietuvas Seims bija vienbalsīgi pieņēmis šādu atbalsta deklarāciju.

Un vēl dažas lietas, kuras man sāp un kuras nevaru nepateikt. Valdošā koalīcija Latvijā neizdarīja neko, lai politiski atbalstītu igauņus, un tā argumentācija, ko mēs dzirdam no Strazdiņa kunga un lasām viņa publikācijās, kā arī dzirdam no PCTVL frakcijas par ekonomiskajām attiecībām… Tad man jums, godātie valdošās koalīcijas locekļi, ir jājautā: vai tiešām jūs cerējāt, ka Krievija neuzzinās par ūdensmetēju? Kāpēc tad paši izpļāpājāties? Varbūt tieši ūdensmetēja dēļ jums nāksies turpmāk Krievijas priekšā vēl zemāk saliekt muguru, lai tā jums piedotu šo ūdensmetēju. Bet tos, kuri cer uz ekonomisko attiecību uzlabošanos tādēļ, ka mēs liecam muguru, es aicinu atcerēties, ka Krievija vienmēr un mūžīgi ir izmantojusi ekonomiskus instrumentus politisko mērķu sasniegšanai, kā mēs to redzējām attiecībā uz Gruziju, attiecībā uz Poliju un ārkārtīgi spilgti šobrīd attiecībā uz Igauniju. Un neskaitāmas reizes mēs esam to izjutuši arī attiecībā uz mūsu pašu valsti - Latviju.

No Latvijas neatkarības atgūšanas brīža drošības jautājums mums ir bijis galvenais, un arī mūsu ārpolitikas prioritātes bija orientētas drošības virzienā - protams, drošības un ekonomikas virzienā. Tādēļ, lai īstenotu mūsu plānus attiecībā uz Eiropas Savienību un uz NATO, ko mēs spoži realizējām… šā plāna realizācijas dēļ mums bieži vien bija jāiet uz kompromisiem, tajā skaitā, lai panāktu Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Bija šie kompromisi! Un tie bija nepieciešami un attaisnojami.

Godātie, tagad mēs esam gan Eiropas Savienībā, gan NATO! Laiks to saprast un iztaisnot muguru! Es nešaubos, ka šodien šī deklarācija tiks pieņemta. Un patiesībā es gribu skatīties uz lietām optimistiski. Protams, izlietu ūdeni mēs nevaram sasmelt, bet latviešu tauta jau nupat Igaunijas atbalsta mītiņā patiesībā lielā mērā mūsu parlamenta kaunu ja ne pilnīgi ir nomazgājusi, tad vismaz nedaudz pabalinājusi.

Godātie deputāti, sekosim savai tautai un pieņemsim atbalsta deklarāciju! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates turpinās deputāts Imants Kalniņš. (No zāles dep. V.Orlovs: „Simfonija Nr.6!” Dep. A.Golubovs: „Imant, labāk dziesmu uzdziedi!”)

I.Kalniņš (TB/LNNK frakcija).

(Runu sāk ar frāzi igauņu valodā.)

Īstenībā problēmas būtība slēpjas Igaunijas, Krievijas un diemžēl arī Latvijas nespējā saskatīt ar Otro pasaules karu saistīto jautājumu cilvēcisko aspektu, kas šodien ir pats būtiskākais elements šajā mākslīgi radīto problēmu jūklī, bet acīmredzot primitīvai politikai ir izdevīgi ignorēt to, ka Otro pasaules karu izraisīja nevis tautas, bet patoloģisku subjektu vadīti režīmi. Tas dod iespēju uz politiskās skatuves uznākt klauniem - sarkaniem un sarkanbaltsarkaniem, veciem un vairs jau ne tik jauniem. Taču klaunāde, lai tā būtu spoža, prasa augstu meistarību. Tās trūkst gan igauņu, gan krievu, gan vietējiem māksliniekiem.

Šādās reizēs man neatvairāmi acu priekšā nostājas kāds tēls, par kuru zināms, ka kādā pietiekami svinīgā pasākumā viņš ir teicis šādus vārdus: „Tur, aiz kapa, tautas brāļi, vaļā stāv eliziums, citas dzīves fluīdums nāks, kad dziedās gulbju cāļi.” (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

 

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Vispirms paldies par debatēm. Tikai žēl, ka mēs tik maz laika šajās debatēs veltījām tieši atbalstam Igaunijai un deklarācijai. Varbūt bija nepieciešams organizēt vairāk publisku debašu un bija jārunā arī par tām lietām, kas, īpaši pēdējās dienās, mūs ir skārušas. Un ar to es domāju attieksmi pret Otro pasaules karu.

Kas attiecas uz pašu deklarācijas redakciju, tad es aicinu, kolēģi, jūs balsot par Saeimas Ārlietu komisijas sagatavoto alternatīvo variantu. Gribu teikt, ka tas ir līdzsvarots, konkrēts un nepārprotams. Tiem, kuri šajā redakcijā saskata vienīgi labojumus kādā citā dokumentā, es gribu teikt, ka ārlietās nav sīkumu un ka redakcionāli labojumi dažkārt nav tikai vienkārši redakcionāli labojumi.

Aicinu kolēģus atbalstīt sagatavoto deklarācijas projektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atgādināšu par balsošanas procedūru. Lai mēs izšķirtu šo jautājumu, mums būs trīs balsojumi.

Un pirmais būs balsojums par PCTVL frakcijas deputātu Buzajeva, Sokolovska, Mitrofanova, Kabanova un citu deputātu iesniegto priekšlikumu nodot oriģinālpriekšlikumu atbildīgajai komisijai trūkumu novēršanai. Šis ir balsojums saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.panta 2.apakšpunktu. Tātad mums ir jāizšķiras par to, vai mēs šo deputātu priekšlikumu atbalstām, proti, nododam oriģinālpriekšlikumu atbildīgajai komisijai trūkumu novēršanai. Lūdzu… Jā, „par” šo ierosinājumu ir pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šobrīd no juridiskā viedokļa ir izveidojusies ļoti interesanta situācija, kuras tapšanā ir vainojama Ārlietu komisija, kas demonstrēja klaju necieņu pret opozīcijas viedokli gan no labējā spārna, gan no kreisā spārna, un sakarā ar to abi dokumenti nav sagatavoti izskatīšanai Saeimā. Ja mēs pieņemsim vai nu vienu, vai arī otru variantu, tam tik un tā nebūs nekāda nedz juridiska, nedz morāla spēka. Un vienīgā juridiski korektā izeja no šīs situācijas ir nodot visus šos dokumentus atpakaļ komisijai, lai novērstu esošo situāciju.

Taču, tā kā mēs, PCTVL frakcija, neesam ieinteresēti šīs deklarācijas pieņemšanā, es atsaucu savu parakstu zem apspriežamā dokumenta, un lai tad valdošā koalīcija pati meklē izeju no bezizejas stāvokļa.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar manis jau minēto Saeimas kārtības ruļļa 136.panta 2.apakšpunktu pietiek ar vienu deputātu, lai mums šis jautājums būtu jābalso, tāpēc, lai mēs precīzi izpildītu Kārtības ruļļa nosacījumus, tagad balsosim par šo četru deputātu priekšlikumu - atdot oriģinālpriekšlikumu atbildīgajai komisijai trūkumu novēršanai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par četru deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 71, atturas - nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Tālāk mēs strādāsim ar iesniegto deklarācijas tekstu. Un vispirms mēs balsosim par sākotnēji iesniegto tekstu. Tātad tas ir desmit deputātu iesniegtais variants. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu ar reģistrācijas numuru 134/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 22, atturas - 50. Šis teksta variants nav atbalstīts.

Un visbeidzot mēs balsosim par Ārlietu komisijas sagatavoto alternatīvo lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu, kura reģistrācijas numurs ir 141/Lm9! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 21, atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Pirms mēs slēdzam sēdi, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu jautājumu. Jautājumu ir sagatavojuši seši deputāti: Pliners, Buhvalovs, Kabanovs, Buzajevs, Sokolovskis un Mitrofanovs. Viņi uzdod jautājumu tieslietu ministram Gaidim Bērziņa kungam par Valsts valodas centra finansējuma divkāršošanu. Šo jautājumu mēs nododam tieslietu ministram.

Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies ar balsošanas kartēm, es vēl gribu jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jakova Plinera iesniegumu: „Saskaņā ar Kārtības ruļļa 67.pantu, vēlos sniegt steidzamu paziņojumu.” Un šādas tiesības deputātam ir.

Trīs minūšu ilgam paziņojumam vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Paldies, priekšsēdētāj, ka jūs man to atļaujat!

Godātie deputāti! Sakarā ar aģentūras BNS vakardienas informāciju par uzvaras pār nacistisko Vāciju 62.gadadienas svētku norisi gribu jums paziņot sekojošo.

Pirmais. Kopumā BNS informācija ir pareiza.

Otrais. Pieminot Dobeļa kunga vārdu sakarā ar to, ka viņš kādreiz teica, ka mēs nezinām vēsturi, es savā runā nelietoju un nevarēju lietot terminu „nacists”, zinot, ka Dobeļa kungs nekad nebija un nevarēja būt Nacionālsociālistiskās partijas biedrs vai loceklis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ai-ai-ai, cik žēl!”)

Trešais. Dobeļa kungs BNS teica, ka es varu viņu nosaukt par muļķi un ka viņš nepievērš tam uzmanību. Es nevaru Dobeļa kungu nosaukt par muļķi, tāpēc ka neuzskatu, ka viņš ir muļķis. (No zāles dep. J.Dobelis: „Paldies!”)

Ceturtais. Es neatsakos ne no viena sava vārda, kuru es pateicu vakar svētkos, bet apgalvoju, ka es pateicu, pieminot Dobeļa kungu, „nacionālists Dobelis”. Iespējams, - man nav pieraksta - es varēju pateikt „„naciķis” Dobelis”, kas ir saīsināts vārds no vārda „nacionālists” (No zāles dep. J.Dobelis: „Ko taisnojies?”), kas, manuprāt, sliktā nozīmē… (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs. Ļaujiet, kolēģi, deputātam vēl vienu minūti runāt!

J.Pliners. …manuprāt, sliktā nozīmē ir nacionāli noskaņots cilvēks. Par tādu Dobeļa kungs sevi atzina agrāk un šodien.

Piektais. Pēc mana viedokļa, kuru es jau agrāk paudu no šīs augstās tribīnes, nacionālisti nesaprot, ko viņi dara, un viņi, pirmkārt, ir savas tautas ienaidnieki un, otrkārt, visu citu tautu ienaidnieki. Manuprāt, viņi ir slimi cilvēki, kuriem ir jāārstējas.

Vācijā 20.gadu sākumā arī viss sākās no nacionālisma, bet beidzās ar asiņainu traģēdiju visai Eiropai.

Es negribu, lai kaut ko līdzīgu vēlreiz pārdzīvotu Latvija.

Paldies!

(Izsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Godātie kolēģi… Lūdzu reģistrēties! Lūdzu signālu reģistrācijai!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (frakcija „Jaunais laiks”).

Jaundibinātās Latvijas un Igaunijas parlamentu sadarbības grupas dalībniekus lūdzu uz nelielu apspriedi tūlīt Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Vārds Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Sergejs Fjodorovs, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Ivans Klementjevs, Visvaldis Lācis, Anatolijs Mackevičs, Karina Pētersone, Jānis Strazdiņš, Vjačeslavs Stepaņenko, Māris Krastiņš un Nils Ušakovs.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sēdi slēdzu.

 

 

 

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

9.Saeimas pavasara sesijas 5.sēde

2007.gada 10.maijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Valsts materiālo rezervju likums” (Nr.338/Lp9)
(Dok. Nr.892, 892A)
Par likumprojektu „Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr.339/Lp9)
(Dok. Nr.893, 893A)
Par likumprojektu „Grozījumi Notariāta likumā” (Nr.340/Lp9)
(Dok. Nr.909, 909A)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivanam Klementjevam
(Dok. Nr.912)
Lēmuma projekts „Par Ilzes Ošiņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” (Nr.135/Lm9)
(Dok. Nr.904)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Gata Štauera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi” (Nr.136/Lm9)
(Dok. Nr.905)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Lēmuma projekts „Par Kitijas Garās atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata” (Nr.137/Lm9)
(Dok. Nr.906)
Ziņo - dep. Dz.Rasnačs
Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim „Par Andreja Panteļējeva atbilstību ieņemamajam amatam” (Nr.4/P9)   (Pieprasījums noraidīts)
(Dok. Nr.826, 826A)
Ziņo - dep. A.Brigmanis
Debates - dep. K.Šadurskis
Likumprojekts „Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā” (Nr.326/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.922)
Ziņo - dep. J.Dalbiņš
Likumprojekts „Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” (Nr.280/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.902)
Ziņo - dep. J.Dukšinskis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr.232/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.903)
Ziņo - dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr.39/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.907)
Ziņo - dep. J.Lagzdiņš
Debates - dep. V.Buhvalovs
- dep. V.Lācis
- dep. S.Mirskis
Par Saeimas deputātu iesniegumu par izslēgšanu no darba kārtības lēmuma projektu „Deklarācija par atbalstu Igaunijai” (Iesniegums noraidīts)
Priekšlikums - dep. V.Buzajevs (par)
Likumprojekts „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.208/Lp9) (Kā priekšlikumi iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.327/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.910)
Ziņo - dep. V.Aizbalts
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (Nr.173/Lp9) (3.lasījums)
(Dok. Nr.911)
Ziņo - dep. V.Aizbalts
Debates - dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.303/Lp9) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr.767, 896)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” (Nr.324/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.848, 897)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” (Nr.330/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.855, 898)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr.331/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.856, 898)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr.334/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.859, 898)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.335/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.860, 898)
Ziņo - dep. K.Leiškalns
Likumprojekts „Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr.328/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.853, 899)
Ziņo - dep. I.Čepāne
Likumprojekts „Grozījumi Autortiesību likumā” (Nr.296/Lp9) (1.lasījums)
(Dok. Nr.724, 901)
Ziņo - dep. J.Strazdiņš
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.212/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam” (Nr.138/Lm9)
(Dok. Nr.916)
Debates - dep. A.Kampars
- dep. J.Lagzdiņš
- dep. J.Dobelis
- dep. K.Šadurskis
- dep. S.Šķesters
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.213/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam” (Nr.139/Lm9)
(Dok. Nr.917)
Lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.214/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 15.jūnijam” (Nr.140/Lm9)
(Dok. Nr.918)
Lēmuma projekts „Deklarācija par atbalstu Igaunijai” (Nr.134/Lm9) (Noraidīts)
(Dok. Nr.900)
Alternatīvais lēmuma projekts „Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai” (Nr.141/Lp9)
(Dok. Nr.920)
Ziņo - dep. A.Bērziņš (LPP/LC)
Paziņojums
- dep. A.Bērziņš (ZZS)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs
Debates - dep. S.Kalniete
- dep. V.Lācis
- dep. J.Dobelis
- dep. V.Buzajevs
- dep. A.Kāposts
- dep. P.Tabūns
- dep. V.Paegle
- dep. B.Cilevičs
- dep. N.Kabanovs
- dep. I.Druviete
- dep. S.Mirskis
- dep. I.Līdaka
- dep. Ē.Zommere
- dep. V.Lācis
- dep. J.Dobelis
- dep. J.Strazdiņš
- dep. K.Šadurskis
- dep. I.Kalniņš
Priekšlikums - dep. V.Buzajevs (par)
Par Saeimas deputātu jautājumu tieslietu ministram G.Bērziņam par Valsts valodas centra finansējuma divkāršošanu (Nr.18/J9))
Steidzams paziņojums
- dep. J.Pliners
Paziņojums
- dep. I.Druviete
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa - Saeimas sekretāra biedrs   A.Klementjevs

 

 

 

 

 

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem

2007.gada 10.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs

Indulis Emsis.

 

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sākam sēdi, lai ministri sniegtu atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem.

Pirmo izskatīsim deputātu Plinera, Kabanova, Buzajeva, Sokolovska un Buhvalova jautājumu satiksmes ministram Aināram Šleseram - „Par ceļu kvalitātes problēmu”.

Informēju, ka uz šo deputātu uzdoto jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde. Šīs rakstiskās atbildes dokumenta numurs ir 926.

Tā kā neviens no jautājumu uzdevušajiem deputātiem šodien sēdē nepiedalās, tad uzskatām, ka atbilde uz šo jautājumu deputātus apmierina, - tātad uz jautājumu ir atbildēts.

Izskatīsim deputātu Plinera, Kabanova, Mitrofanova, Buzajeva, Sokolovska un Buhvalova iesniegto jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai - „Par situāciju izglītības jomā”.

Arī uz šo jautājumu ir sniegta rakstiska atbilde, kuras dokumenta numurs ir 908.

Neviens no jautājumu uzdevušajiem deputātiem šodien sēdē nepiedalās, līdz ar to varam uzskatīt, ka rakstiskā atbilde deputātus apmierina, bet citi jautājumi šobrīd netiek izskatīti.

Līdz ar to mēs šo sēdi, kurā tika sniegtas atbildes uz deputātu jautājumiem, slēdzam.

 

 

 

Atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem

2007.gada 10.maijā

 

Latvijas Republikas satiksmes ministra Aināra Šlesera atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par ceļu kvalitātes problēmu” (Reģ. Nr.16/J9)  (Rakstiska atbilde)

Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu „Par situāciju izglītības jomā” (Reģ. Nr.17/J9)  (Rakstiska atbilde)

Balsojumi

Datums: 10.05.2007. 09:03:14 bal001
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.05.2007. 09:04:10 bal002
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.05.2007. 09:04:54 bal003
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 10.05.2007. 09:06:22 bal004
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivanam Klementjevam
Datums: 10.05.2007. 09:09:14 bal005
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.912

Par Pieprasījumu komisijas atzinumu par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim "Par Andreja Panteļējeva atbilstību ieņemamajam amatam"
Datums: 10.05.2007. 09:17:38 bal009
Balsošanas motīvs: Par pieprasījumu ar dok. nr.826

Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:19:42 bal010
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.922 pieņemšanu 1.lasījumā

Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:21:16 bal011
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.902 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:23:26 bal012
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.903 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:26:26 bal013
Balsošanas motīvs: Par 19.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:26:54 bal014
Balsošanas motīvs: Par 20.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:33:24 bal015
Balsošanas motīvs: Par 23.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:33:52 bal016
Balsošanas motīvs: Par 24.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:34:18 bal017
Balsošanas motīvs: Par 25.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:34:44 bal018
Balsošanas motīvs: Par 26.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:35:24 bal019
Balsošanas motīvs: Par 27.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:36:02 bal020
Balsošanas motīvs: Par 28.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:36:30 bal021
Balsošanas motīvs: Par 29.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:41:18 bal022
Balsošanas motīvs: Par 30.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:42:02 bal023
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.907 pieņemšanu 3.lasījumā

Datums: 10.05.2007. 09:48:04 bal024
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:53:16 bal025
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.910 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījumi likumā "Par autoceļiem" (3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:58:00 bal026
Balsošanas motīvs: Par 9.priekšlikumu

Grozījumi likumā "Par autoceļiem"(3.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:58:40 bal027
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.911 pieņemšanu 3.lasījumā

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 09:59:44 bal028
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.767 steidzamību

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām" (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:00:06 bal029
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.767 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:01:20 bal030
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.848 pieņemšanu 1.lasījumā

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:02:34 bal031
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.855 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:03:44 bal032
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok nr.856 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums Kredītiestāžu likumā (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:04:46 bal033
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.859 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījums likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Nr.335/Lp9) (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:05:50 bal034
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.860 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:07:32 bal035
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.853 pieņemšanu 1.lasījumā

Grozījumi Autortiesību likumā (1.lasījums)
Datums: 10.05.2007. 10:09:46 bal036
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta ar dok. nr.724 pieņemšanu 1.lasījumā

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" otrajam lasījumam
Datums: 10.05.2007. 10:24:58 bal037
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.916

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" otrajam lasījumam
Datums: 10.05.2007. 10:25:38 bal038
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.917

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām" otrajam lasījumam
Datums: 10.05.2007. 10:26:24 bal039
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.918

Datums: 10.05.2007. 12:21:20 bal040
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Lēmuma projekts "Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai" (Nr.134/Lm9)
Datums: 10.05.2007. 12:45:22 bal041
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta ar dok. nr.900 nodošanu komisijām

Lēmuma projekts "Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai" (Nr.134/Lm9)
Datums: 10.05.2007. 12:46:16 bal042
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.900

Alternatīvais lēmuma projekts "Deklarācija par atbalstu Igaunijas Republikai" (Nr.141/Lm9)
Datums: 10.05.2007. 12:46:50 bal043
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projektu ar dok. nr.920

Sestdien, 24.februārī