1993.gada 27.aprīļa sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies informācijai! Rezultātu! Paldies. Ir reģistrējušies 93 deputāti.

Par darba kārtību 27. un 28.aprīlim. Kolēģi, jūs esat dažādos laikos saņēmuši plenārsēžu darba kārtību un dažiem no jums ir tehniska kļūme 27.aprīļa plenārsēdes izklāstā. Pareizi ir tā: pirmais jautājums − likumprojekts "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" − 27.04.93. pulksten 10.00, otrais jautājums − lēmuma projekts "Par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu..." − 28.04.93. pulksten 10.00.

Vispirms par svītrojumiem, papildinājumiem un grozījumiem izskatīšanas laika ziņā.

Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Godājamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Ir darba kārtības 43.punkts, ko Prezidijs ir laipni iekļāvis, un tas ir jautājums par Muitas kodeksa grozīšanu. Tie ir šie slavenie procenti, cik pienāktos muitai. Ņemot vērā to, ka rītdien šo jautājumu izskatīs arī valdības sēdē un man rītvakar ir jābrauc prom, es ļoti lūgtu kolēģus dot iespēju izskatīt šo jautājumu šodien pulksten 15.00. Es apsolu nevienam nerunāt pretī un pieņemt jebkuru variantu.

Priekšsēdētājs: 28.datumā?

I.Geidāns: Nē, šodien pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Paldies. Endziņa kungs, vai jūs par šo pašu jautājumu? Lūdzu.

A.Endziņš: Man ir tieši otrādi. Man ir par trešo un ceturto darba kārtības jautājumu, kurš turpinās no pagājušās plenārsēdes un kuru mēs esam iesākuši skatīt… Sakarā ar to, ka profesoram Vēberam un Augstākās tiesas loceklim Fridrihsonam ir lieta, man būtu lūgums pulksten 15.00 turpināt tieši šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Tā kā jūs par papildinājumiem Latvijas Republikas Muitas kodeksā esat iesniedzējkomisija, vai jūs iebilstat pret to, ka to izskatītu šodien pulksten 15.00?

A.Endziņš: Jā, es iebilstu un lūdzu pulksten 15.00 izskatīt laulības un ģimenes kodeksa turpinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Geidāna kungs, par to būs atsevišķs balsojums.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Man būtu divi lūgumi. Pirmais lūgums ir par darba kārtības 5.punktu − papildināt to ar lēmumu par spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, vai tas ir 5.punkts no balsojamajiem?

L.Muciņš: Nē, nē, no parastās darba kārtības. Tur trūkst lēmuma. Un vēl par 2.punktu 27.aprīlī. Sakarā ar to, ka vakar mums bija iespēja iepazīties ar šo projektu un ka Aizsardzības un iekšlietu un Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija kopā ar Likumdošanas jautājumu komisiju vakar kopīgā sēdē izskatīja 36 zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku kandidatūras un noteica viņu kandidatūru izskatīšanu saskaņā ar Prezidija apstiprināto plānu 28.aprīlī pulksten 10.00 (šeit ieradīsies 36 cilvēki), man tomēr būtu lūgums par 28.punktu − to nozīmēt pulksten 10.20, lai mēs varētu trešdien sākt darbu ar zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku apstiprināšanu.

Priekšsēdētājs: Par 28.punktu?

L.Muciņš: Nē, par 2.punktu − lēmuma projektu par termiņuzturēšanās atļaujām, jo vakar mums tika izsniegts tāds projekts, kur bija redzams, ka to skatīs šodien.

Priekšsēdētājs: Un kāds ir jūsu ierosinājums?

L.Muciņš: Sākt šā jautājuma skatīšanu par 20 minūtēm vēlāk, lai mēs varētu apstiprināt šos 36 cilvēkus, kuri atbrauks no visas Latvijas.

Priekšsēdētājs: Tātad pulksten 10.20?

L.Muciņš: Jā! Es domāju, ka mēs 20 minūtēs to paspēsim izdarīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Man ir lūgums darba kārtības 9.punktu pārcelt kā trešo, jo šajā likumprojektā, kurš ļoti steidzami būtu virzāms sakarā ar Zemes dienesta veidošanu, uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens labojums, tā ka varētu būt tikai nobalsošana. Gribētos, lai tas būtu izskatīts līdz balsošanas laikam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man būtu lūgums papildināt šodienas darba kārtību ar 7.punktu − likumu par cukuru. Ir arī sagatavots lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Tātad vienkārši vajadzētu papildināt šo jautājumu ar 497.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Mūsu komisijai ir lūgums par jautājumiem, kas ietverti no 17. līdz 22.punktam (ieskaitot). Tur ir trīs augstskolu Satversmes un trīs rektoru apstiprināšanas. Sakarā ar to, ka šajā procedūrā ir jābūt klāt gan rektoriem, gan senātu priekšsēdētājiem, to tomēr vajadzētu skatīt fiksētā laikā − 28.aprīlī pulksten 12.00.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Vispirms man ir lūgums par šīsdienas darba kārtības 1.punktu − 463.dokumentu. Pašās beigās tur ir arī lēmums "Par 1991.gada 10.septembra likuma "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu " atzīšanu par spēku zaudējušu". Lai nebūtu pārpratumu, vajadzētu nobalsot, ka tas tiek iekļauts darba kārtībā, jo tas būtu skatāms kopā tūdaļ pēc šā likuma izskatīšanas trešajā lasījumā.

Un nākamais lūgums ir labot. Tā, manuprāt, ir bijusi kļūda, Prezidijam lemjot darba kārtību, ka 27.jautājumam vajadzēja šodien būt 2.punktam, nevis rītdien 2.punktam, jo tas bija likumprojekts, kuru aizstāvēja Jākobsones kundze, turklāt pirmajā lasījumā nebija nekādu iebildumu − ne papildinājumu, ne jautājumu, ne debašu. Tāpēc tika lūgts to iekļaut šodien, lai to varētu pieņemt otrajā lasījumā un šodien pulksten 13.00 nobalsot arī galīgajā variantā, jo arī uz otro lasījumu nav iesniegti itin nekādi labojumi. Tātad lai tas tiktu izskatīts līdz pulksten 13.00, tad nobalsots un būtu pabeigts.

Priekšsēdētājs: Vai citu piezīmju nav? Priekšlikumi? Paldies. Pirmais bija Geidāna kunga priekšlikums. Vai jums ir vēl kādi priekšlikumi?

Lūdzu, Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Man ir vēl lūgums par to dokumentu, kas bija sagatavots Prezidijam. Tur bija likums "Par zemes nodokli" otrajā lasījumā, kā arī par grozījumiem likumā "Par zemes nodokli". Man būtu lūgums arī to iekļaut uz rītdienu, nenorādot īpašu laiku.

Priekšsēdētājs: Vai jūs varētu man rakstiski iesniegt kaut ko?

R.Krūmiņš: Jā, labi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, es lūgtu atbalstīt Geidāna kunga priekšlikumu. Jūs varbūt atceraties, ka tad, kad mēs jau praktiski bijām izvērtējuši šo dokumentu par labojumiem Muitas kodeksā, vienīgās domstarpības mums bija tikai par 20 vai par 60 procentiem. Mēs to noraidījām sakarā ar to, ka Muitas departaments pastāvēja uz 60 procentiem no valsts budžetā ieskaitītajām summām. Taču, tā kā ir atrasts kopējs konsensa variants par 20 procentiem, tad šis jautājums ilgu laiku neaizņems. Es tāpēc lūgtu atbalstīt šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tas jau ir iekļauts darba kārtībā.
(Deputāts Ozols no zāles kaut ko piebalso) Jūs dzirdējāt visus argumentus, un šoreiz iesniedzēja ir Likumdošanas jautājumu komisija, un tā nemaina savu uzskatu, ka tas jāizskata kā 43.jautājums 28.aprīlī.

Balsosim par Likumdošanas jautājumu komisijas iesniegto un Prezidija akceptēto projektu. Geidāna kunga un Ozola kunga argumentus jūs jau dzirdējāt. Lūdzu rezultātu. Par − 40, 8 − pret, 31 − atturas. Paliek komisijas priekšlikums.

Nākamais ir Muciņa kunga priekšlikums. Lūdzu, Geidāna kungs, vai jūs par Muciņa kunga priekšlikumu?

I.Geidāns: Godājamais plenārsēdes vadītāj! Es lūgtu tomēr likt uz balsošanu arī mūsu lūgumu − izskatīt to pulksten 15.00, bez tam tas nebūt neizslēdz iepriekšējo. Kuram būs vairāk balsu, tas...

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi, tad tas ir alternatīvs balsojums, taču mūsu procedūra paredz, ka mēs balsosim par komisijas lēmumu vai lūgumu, jo tā ir iesniedzēja, bet jūs izsakiet savus priekšlikumus debatēs kā alternatīvus variantus un arī argumentus. Protams, mēs varam nobalsot arī par jūsu priekšlikumu un līdz ar to... Es to varu darīt tikai tāpēc, lai izbeigtu šīs garās debates, un tad lai visu izšķir zāle balsojot.

Lūdzu, balsosim par Geidāna kunga priekšlikumu − skatīt šodien pulksten 15.00.

I.Geidāns: Godājamais plenārsēdes vadītāj, jums tas jāizšķir − kā jūs lemsit, tā es piekritīšu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! Par − 31, jo Silāra kungs savu balsi publiski atsauc, pret − 27, atturas − 27. Geidāna kungs, paliek spēkā iepriekšējais balsojums. Paldies.

Muciņa kungs, vai jūs rakstiski neiesniedzāt? Kā es sapratu, jūs lūdzāt papildināt − iekļaut darba kārtībā lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību.

L.Muciņš: Jā, tas ir 498.dokuments, kas jau ir izdalīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 52 − par, 3 − pret, 20 − atturas. Pieņemts.

Muciņa kungs, par laiku mums nekādu debašu nebija. Ja neviens neiebilst, tad mēs nedebatēsim, bet tas ir arī akcepts jūsu priekšlikumam. Tur gan tajā laikā sablīvējas vēl arī citi jautājumi, bet tad jau redzēs...

Nākamais ir Seiles kundzes priekšlikums − 9.punktu pārcelt šodien kā trešo. Lūdzu, balsosim par to. Rezultātu! 57 − par, 3 − pret, 18 − atturas. Jūsu priekšlikums ir pieņemts.

Grūbes kungs ierosināja 7.punktam − likumprojektam "Par cukuru" − pievienot lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību un iekļaut to darba kārtībā.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Pagājušajā nedēļā, kad otrajā lasījumā tika izskatīts šis likums, plenārsēde nolēma, ka uz trešo lasījumu ir jābūt Ekonomikas komisijas atzinumam par šo likumu un arī Juridiskās pārvaldes atzinumam. Taču es to šeit neredzu, tāpēc uzskatu, ka diezin vai varētu jau runāt par lēmumu sakarā ar šā likuma spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Jā, patiešām Ekonomikas komisija vēl nav paspējusi to izskatīt, bet mums vajadzētu šodien izdiskutēt šo lēmuma projektu, jo šis lēmuma projekts ir ļoti būtisks, tāpēc šodien vismaz būtu jāatklāj diskusijas par to, jāuzklausa iebildumi un arī precizējumi, lai nākamajā nedēļā mēs pie šā jautājuma varētu atgriezties. Taču šodien ir nopietni jāizdiskutē šis lēmuma projekts. Obligāti!

Priekšsēdētājs: Paldies. Kehra kungs, lūdzu!

O.Kehris: Mēs tik tiešām mūsu darba kārtības dēļ šo likumprojektu varam izskatīt tikai šo ceturtdien. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi to izskatīt, taču, ja ir runa par lēmuma projekta izdiskutēšanu, tad droši vien plenārsēde to var darīt, bet galīgais balsojums, manuprāt, nevarētu notikt bez slēdziena par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Jurševics, lūdzu!

E.Jurševics: Man būtu lūgums aiz 8.punkta − likumprojekta "Par farmaceitisko darbību" − iekļaut arī lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Labrīt! (Smiekli.) Es ceru, ka kolēģiem nebūs iebildumu, ka mēs izskatīsim arī šo novēlojušos lēmumprojektu. Bet tagad, lūdzu, par likumprojektu "Par cukuru" trešajā lasījumā. Tas šeit ir iekļauts kā 7.punkts, bet vajag iekļaut darba kārtībā arī lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanos. Jūs argumentus jau dzirdējāt, tāpēc, lūdzu, balsosim! Rezultātu! 60 − par, 2 − pret, 14 − atturas. Pieņemts.

Bez tam Jurševica kungs mums lūdz pēc likuma "Par farmaceitisko darbību" pieņemšanas trešajā lasījumā izskatīt arī lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību un iekļaut šo lēmumu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 48 − par, 2 − pret, atturas − 8. Iekļauts darba kārtībā.

Laķa kunga priekšlikums − darba kārtības 17.−22.jautājumu izskatīt 28.aprīlī pulksten 12.00. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par − 50, pret − 7, atturas − 17. Pieņemts.

Silāra kunga priekšlikums − pēc tam, kad 463.dokuments būs pieņemts, izskatīt lēmuma projektu par... Nē, tas nav par spēkā stāšanās kārtību. Tieši otrādi − ka iepriekšējais likums zaudē spēku. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 42 − par, 1 − pret, 25 − atturas. Jūsu priekšlikums ir pieņemts.

Otrs jūsu priekšlikums bija šāds − 27.jautājumu izskatīt šodien kā darba kārtības 2.punktu. It kā tur būtu rūme... Lūdzu, balsosim par 27.jautājumu − likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilprocesu kodeksā" − un tālāk par tekstu: "Izskatīt to šodien kā 2.jautājumu." Lūdzu rezultātu. Jūsu priekšlikums ir akceptēts. 56 − par, 3 − pret, atturas − 14.

Nākamais ir Raimonda Krūmiņa priekšlikums − papildināt 28.aprīļa darba kārtību ar likumprojektu "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par zemes nodokli"". Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 64 − par, 2 − pret, 6 − atturas. Paldies.

Godātie kolēģi! Jūs presē jau lasījāt par kārtējo diskusiju Augstākās padomes Prezidijā. Tagad vajadzētu izlemt arī par to šeit un varbūt nedaudz padiskutēt, jo 4.datums, kā jūs zināt, ir nākamajā nedēļā. Mēs faktiski esam diskutējuši par to, kā strādāsim pēc 4.maija, bet 4.maijā mēs nesanāksim uz plenārsēdi. Tā iznāk.

Un tāpēc es jums vēlreiz varu pateikt sekojošo: Prezidijā, vienai balsij balsojot "pret" (tas bija Kinnas kungs, kas balsoja "pret" Lauksaimniecības komisijas vārdā), visas pārējās komisijas jeb, pareizāk sakot, komisiju vadītāji izteica tādu viedokli, ka pēc 4.maija mēs uz plenārsēdi sanāksim katru nedēļu vienu reizi. Tātad deputāti sanāk uz plenārsēdi, bet pārējās dienas strādā komisijās. Taču, ja ir nepieciešams, sanāk plenārsēdē arī citā dienā, tad, protams, to iepriekš var lemt un sanākt uz plenārsēdi vēl papildus šai vienai dienai. Tādu komisiju vadītāji izteica viedokli, balstoties uz šā jautājuma apspriešanas rezultātiem komisijās. Es vēlreiz uzsveru, ka tā balsoja, izņemot Kinnas kungu, kurš pauda Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas viedokli. Viņi uzskata, ka pēc 4.maija vēl nevajadzētu pārtraukt mūsu darba agrāko režīmu, bet darīt to nedaudz vēlāk, kad tiks izskatīti daži Lauksaimniecības komisijas likumprojekti.

Vai jūs uzskatāt, ka par šo Prezidija ieteikumu mums vajadzētu tagad debatēt un nobalsot arī plenārsēdē? Vai arī jūs pieņemat zināšanai, ka pēc 4.maija Prezidijs plāno mūsu darba kārtību šādā ritmā, kā es tikko stāstīju. Es vēlreiz uzsveru − vienreiz mēs sanākam uz plenārsēdi, tas ir, otrdien, bet pārējās dienas strādājam komisijās, taču, ja būs nepieciešams, tad mēs attiecīgi pieņemsim lēmumu un sanāksim plenārsēdē vēl papildus − pēc nepieciešamības, tātad papildus šai vienai dienai nedēļā.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Vispirms vajadzētu precīzi noskaidrot, kad mēs nākamreiz nāksim uz plenārsēdi. Es saprotu, ka tas būs 5.maijā, ja? Par rītdienu nav runas. Pilnīgi pareizi! Tātad 4.maijā mēs nenāksim, bet nāksim strādāt 5.maijā. Kā jūs bijāt nolēmuši? To vajadzētu noskaidrot vispirms, vai mēs strādāsim visu 4.maiju.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, varbūt es neprecīzi izteicos par 4.maiju?

J.Dobelis: Tieši tā.

Priekšsēdētājs: 4.maijā mēs strādāsim!

J.Dobelis: Tad varbūt atliksim, jo jūs šodien esat informējuši deputātus par šādu variantu. Mēs taču uzreiz momentā nevaram sākt diskutēt un balsot. Man liekas, tas ir priekšlaicīgi. Atļausim šonedēļ apdomāties un tad nākamnedēļ lemsim par to.

Priekšsēdētājs: Godātais Dobeļa kungs! Prezidijam ir jāplāno darbs...

J.Dobelis: Tieši tā − nākamnedēļ strādāt abas dienas, bet pēc tam šo divu dienu laikā izlemt, kā strādāt turpmāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es katrā ziņā patiešām redzu, ka 4. un 5.maijā būtu jāstrādā abas dienas. Un tad pēc tam arī Prezidijs, redzēdams, kāda ir iespējamā darba kārtība, kāda ir šī virzība, varētu par to operatīvi lemt. Taču šodien es uzskatu, ka būtu jādod šādas tiesības izlemt par vienu vai par divām dienām, un tad Prezidijs lemtu atkarībā no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Ja jūs pievērsīsit uzmanību mūsu darba kārtībai, tad redzēsit, ka tur ir 49 darba kārtības jautājumi. Bez tam mēs pāris vēl piebalsojām klāt. Raugoties pēc formālās loģikas, mēs tik un tā šo visu nevaram izskatīt tīri fiziski, pat tad, ja katram jautājumam veltām ne vairāk kā 10 minūtes. Tātad šī darba kārtība jau šobrīd ir nereāla, tāpēc mums ir jālemj par prioritātēm, par to, kā mēs strādāsim. Un tikai Prezidijā vien to nevar izlemt, jo darba kārtību apstiprina plenārsēde, nevis Prezidijs. Prezidijs tikai iesaka. Tātad Prezidijs izanalizēja šo jautājumu, bet komisiju priekšsēdētāji ierosināja turpmāk, sākot ar 4.maiju, plenārsēdēs strādāt vienu reizi nedēļā − otrdienās, bet, ja ir ļoti liela nepieciešamība, tad sasaukt kādu ārkārtas plenārsēdi. Lai to darītu, ir jāplāno darbs gan komisijām, gan Prezidijam, gan visiem pārējiem. Un mums vairs nav laika to atstāt uz 4.maiju, jo tad atkal par vienu nedēļu viss pārvirzās uz priekšu.

Es aicinātu godājamos kolēģus izanalizēt situāciju un šodien izlemt, kā mēs strādāsim − vai tāpat kā parasti vai tikai vienu dienu nedēļā, sasaucot nepieciešamības gadījumā papildu plenārsēdes. Nav noslēpums, ka kvalitāte, protams, mūsu izskatāmajiem likumprojektiem zudīs. Vienkārši ir jāizvēlas prioritātes, tādēļ es aicinu kolēģus šodien izlemt, nevis atlikt uz vēlāku laiku. Es domāju, ka arī 4.maijs nebūs īstais datums, kad spriest par tādām lietām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, Krastiņa kungs! Es atvainojos, taču arī jūs komentārā varat izteikt savu viedokli. Man būs jāliek uz balsošanu Prezidija piedāvātā kārtība, jo tā ir jau nobalsota, turklāt nobalsota ar lielu balsu pārākumu. Es jau jūs par to informēju. Nākamais būs Grūbes kunga un tad Dobeļa kunga priekšlikums, bet arī citi priekšlikumi var būt un mēs par tiem visiem balsosim.

Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es saprotu visus tos kolēģus, kuri uzskata, ka vēl ir jāpieņem virkne svarīgu lēmumu, bet man ir padomā tādi, attiecībā uz kuriem es vēlētos, lai tie tiktu pieņemti šajā laikā. Tomēr mani visvairāk uztrauc mūsu pieņemamo lēmumu kvalitāte. Un tiem, kuri šeit uzstājās pie mikrofoniem, es palūgtu biežāk, teiksim, trešdien vai otrdienās, atnākt šurp dziļās pēcpusdienās. Tātad tie, kuri viskarstāk šeit aizstāv darba turpināšanu, parasti tad šeit gan nav redzami. Teiksim, pirms divām nedēļām trešdien pulksten 17.00 zālē bija redzams tikai viens Prezidija loceklis, bet otrs vadīja šo plenārsēdi. Tas, ka šie cilvēki varbūt kaut kur sēž un klausās translāciju, ziniet, tas neko nepalīdz, jo šeit ir jābalso un jāizlemj svarīgi jautājumi. Mēs šeit tikai radām iespaidu, ka te vēl kaut kas tiek risināts, bet, ja šie risinājumi ir nekvalitatīvi, tad es aicinātu rast citu risinājumu − sākot ar 4.maiju, strādāt tikai otrdien priekšpusdienās, jo es domāju, ka, aizvien vairāk tuvojoties jūnijam, mēs pat pilnas otrdienas nebūsim spējīgi kvalitatīvi strādāt.

Priekšsēdētājs: Vai tas ir jūsu priekšlikums? Paldies.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Ņemot vērā šo Prezidija locekļu balsojumu, es aicinu apstiprināt to, ka mēs, sākot ar 4.maiju, strādātu tikai otrdienās, taču prioritātes katrā ziņā ir jādod Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai, jo tai ir bijis viedoklis, ka ir jāstrādā divas dienas. Visi tie Prezidija locekļi, kuri tātad atbalsta šo vienu dienu, var iesniegt savus priekšlikumus komisiju vārdā tikai tad, kad ir ietverti visi jautājumi, ko iesniegusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gan sākumā gribu izteikt repliku Krastiņa kungam. Es tajā trešdienā biju līdz vēlam vakaram, tāpēc nevar apgalvot, ka es šeit nebūtu bijis, bet tajā pašā laikā es iestātos par mūsu nopietnu darbu.

Un otrs jautājums. Es tomēr domāju, ka ir pārsteidzīgi kādam mēģināt izdarīt nepadarīto, jo plenārsēdes trīs mēnešus praktiski normāli nenotiks. Tāpēc mans priekšlikums patiešām ir tāds, ka 4. un 5.maijā ir jāstrādā un Prezidijam patiešām jāplāno darbs tā, lai tas būtu reāli izpildāms. Es katrā ziņā piekristu arī tam, ka strādā tikai vienu dienu, bet tad ir jābūt redzamam, ka tas ir īsts darbs, jo, ja tā nebūs, tad atsevišķas izpildinstitūcijas sāks darboties tā, kā tās vēlas. Es domāju, pirmie priekšnoteikumi šādai rīcībai, kad parlaments būs aizgājis, ir jau parādījušies, tas ir, es te domāju bēdīgi slaveno "graudu lietu". Tātad, rēķinoties ar to, ka parlaments vairs nestrādā vai ka šim parlamentam vairs nav nekādas jēgas, izpildinstitūcijas jau uzsāk ļoti aktīvu darbību, pat pretlikumīgu darbību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehris!

O.Kehris: Ekonomikas komisija savā sēdē apsprieda arī šo jautājumu, un savu viedokli mēs darījām zināmu arī Prezidijā, ka, sākot ar 4.maija nedēļu, vajadzētu strādāt vienu dienu nedēļā, varbūt pat ar īsāku dienas režīmu. Būtu lietderīgi plānot darbu tā un izskatīt tikai tos likumprojektus, kuri jau ir iesniegti, izņemot vienīgi jautājumus, kas skar valsts maku. Tās ir tādas lietas, kas ir saistītas ar budžetu vai ar kredītiem.

Mēs gribam darīt jums zināmu, ka Ekonomikas komisija savā sēdē izskatīja arī šo kredītu jautājumu un informēja valdību, ka mēs turpināsim šo uzraudzību, ka vēl būs divas sēdes par šiem jautājumiem − 20.maijā un 17.jūnijā, un tas ir ļoti svarīgi, ka mums pastāvēs iespēja ierosināt šā jautājuma izskatīšanu plenārsēdē, lai gan mēs ļoti ceram, ka tādas vajadzības nebūs. Tā varētu būt gan vajadzība izskatīt kādu piešķirto kredītu, kur nebūtu pietiekamas garantijas, gan tamlīdzīgi jautājumi. Un tieši šāda uzraudzība lielā mērā mobilizētu arī valdības darbu. Taču pārējā ziņā man diemžēl ir jāpiekrīt tam, ko teica Edmunds Krastiņš, − lai gan mēs šeit sakām, ka ir jāpieņem saimnieciski likumi, tomēr praktiski darba kārtībā mēs vienmēr iebalsojam lielu daļu tādu dokumentu, kas būtībā ir jau priekšvēlēšanu cīņa, nevis
saimnieciski jautājumi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad pagaidām ir divi priekšlikumi, par kuriem tiks balsots šādā secībā. Tātad pirmais − mēs, sākot ar 4.maiju, sanākam uz plenārsēdi vienreiz nedēļā.

Otrs priekšlikums − sākot ar 11.maiju, sanākam plenārsēdē vienreiz nedēļā un pārējā laikā strādājam komisijās, bet vajadzības gadījumā jebkurā brīdī tiek sasaukta plenārsēde, un tas paliek abos priekšlikumos. Un tad atkarībā no šiem balsojumiem tiks izskatīts arī Edmunda Krastiņa priekšlikums par to, ka mēs strādājam otrdienās tikai rīta sēdē.

J.Freimanis: Man ir procedūras jautājums.

Priekšsēdētājs: Procedūras? Es atvainojos abiem kolēģiem, jo Freimaņa kungam ir procedūras jautājums.

J.Freimanis: Jā, procedūras jautājums! Gorbunova kungs, bet darba kārtības 14.punkts, par ko mēs šodien runājām, man liekas, bija jau paredzēts. Tad mēs pašreiz nobalsosim arī par darba kārtības 14.punktu, vai tā?

Priekšsēdētājs: Tas ir kolēģa Ščipcova lēmuma projekts, bet es vienkārši jums paziņoju Augstākās padomes Prezidija lēmumu un konsultējos ar jums par to, vai mēs apspriedīsim vai neapspriedīsim šo jautājumu. Jūs izteicāt viedokli, ka to vajadzētu apspriest tūlīt un pieņemt principiālu lēmumu.

Attiecībā uz Ščipcova kunga lēmuma projektu varu teikt, ka tur ir dažas detaļas, kuras pēc tam var apspriest.

Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu lūgt atbalstīt gan Grūbes kunga, gan arī Kehra kunga izteiktos priekšlikumus attiecībā uz valsts kases jeb maka problēmu izskatīšanu ārpus kārtas. Arī Apvienotā budžeta komisija strādā pie G-24 kredīta izpildes uzraudzības un kontroles. Bez tam parādās ļoti lielas valdības izpildinstitūciju aktivitātes šā kredīta dažādai traktēšanai un piešķiršanai. Man rokā ir no Latvijas Bankas šodien saņemtā izziņa − informācija ar ekonomisko apmaksu prognozēm, kuras ir vairāk nekā trauksmainas. Un tāpēc es gribētu lūgt, lai tiktu nobalsots, ka visi jautājumi, kuri tiek ierosināti par valsts maka interešu aizstāvību, tiktu iekļauti plenārsēžu darba kārtībā neatkarīgi no balsojuma attiecībā uz mūsu tālāko darbību. Tie būtu steidzami ārpuskārtas jautājumi, jo šīs aktivitātes patiešām kļūst par daudz rosīgas un masveidīgas un pie tam ne jau ekonomiskās pamatotības virzienā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par prioritātes jautājumiem atļaujiet balsot pēc tam, kad mēs principā izšķirsimies, kā turpmāk strādāsim. Taču jūs, lūdzu, iesniedziet rakstiski!

Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka Rūpniecības komisija tomēr nav iestājusies par šādu darba laika saīsināšanu vai pārtraukšanu.

Otrkārt, man būtu jautājums: kādā režīmā mēs turpmāk strādāsim? Vai mums būs daļēji bezmaksas atvaļinājums vai mēs skaitīsimies darbā?

Treškārt: ko tad mēs darīsim komisijās, ja šeit, plenārsēžu zālē, gandrīz vairs neko neizskatīs?

Ja runājam par balsošanas motīviem, tad man šķiet, ka mums arguments ir tāds: tā kā mēs visu padarīt nevaram, tad strādāsim divreiz mazāk! Paldies.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, lūdzu, runājiet īsi! Mēs visu izšķirsim balsojot. Jūs jau trešo reizi ejat pie mikrofona par šo jautājumu...

J.Dobelis: Nevis trešo, bet otro reizi...

Priekšsēdētājs: Trešo, trešo!

J.Dobelis: Es lūdzu nesagrozīt mana priekšlikuma būtību. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka nākamnedēļ ir jānostrādā divas dienas − 4. un 5.maijs, un Prezidijs tātad var mierīgi saplānot darbu uz 4. un 5.maiju un tad nākamajā nedēļā varētu lemt plenārsēdē par to, kā mēs turpmāk strādāsim.

Priekšsēdētājs: Būs trīs balsojumi. Pirmais... Kā, lūdzu? Grūbes kungs atsauc savu priekšlikumu par labu Dobeļa kungam. Līdz ar to būs divi balsojumi. Pirmais − sākot ar 4.datumu, plenārsēdes mēs organizējam vienu reizi nedēļā. Un otrs jautājums, ka mēs lemsim, kā strādāt tālāk, 11.datumā. Tāds ir Dobeļa kunga priekšlikums, kuru atbalstīja arī Grūbes kungs.

Pirmais ir Augstākās padomes Prezidija priekšlikums − sākot ar 4.datumu, vienu reizi nedēļā strādāt plenārsēdē. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par − 61, pret − 13, atturas − 27.

Lūdzu, balsosim par Dobeļa kunga un Grūbes kunga priekšlikumu − lemt par tālāko plenārsēžu darbību 11.maijā. Rezultātu! Par − 48, 17 − pret, atturas − 26. Vairākums ir par to, lai plenārsēdes, sākot ar 4.maiju, būtu vienu reizi nedēļā. Darbs komisijās rit kā parasti, bet nepieciešamības gadījumā tiek sasaukta plenārsēde. Ja man personīgi būtu ļauts kaut ko komentēt, tad varu pasacīt, ka jūs iegāzāt Grūbes kungu ar savu priekšlikumu...

Kolēģi, tālāk, lai būtu secīgi, ir jābalso par Edmunda Krastiņa priekšlikumu. Jā, Edmunds Krastiņš uztur spēkā savu priekšlikumu − otrdienās, 4.maiju ieskaitot, plenārsēdes notiek tikai pusi dienas, tas ir, mēs strādājam tikai rīta sēdē.

Lūdzu, par balsošanas motīviem, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man ir arī otrs priekšlikums: strādāt desmit minūtes...

Priekšsēdētājs: Labi, balsosim arī par 10 minūtēm. Vai citu priekšlikumu nav? Pirmais − plenārsēde notiek tikai rīta pusē, līdz pusdienām. Lūdzu rezultātu. Nav vairākuma. Vai jūs, Grūbes kungs, arī ierosinājāt balsot?

Otrs priekšlikums − strādāt 10 minūtes. Tie nav alternatīvi priekšlikumi, un katram no tiem jāiegūst vairāk par pusi balsu. Lūdzu, balsosim par Grūbes kunga priekšlikumu. Rezultātu! 14 − par, 30 − pret, 27 − atturas. Paldies.

Godātie kolēģi, beidzot ir jāsāk strādāt. Sāksim! Par prioritātēm? Kolēģis Ozols uzstāj par balsojumu par prioritātēm. Tātad tie darba kārtības jautājumi, kuros jāizskata valsts saimnieciski finansiālā rakstura jautājumi, ir iekļaujami darba kārtībā kā steidzami. Godātie kolēģi, šeit, protams, var rīkoties dažādi. Mēs katru tādu jautājumu varam izskatīt atsevišķi, bet, lai to iekļautu kā steidzamu, ir vajadzīgas divas trešdaļas balsu.

Krastiņa kungs, vai jūs vēl runāsit? Lūdzu!

E.Krastiņš: Es tomēr lūgtu kolēģus atturēties no šā balsojuma. Kāpēc? Ne jau tāpēc, ka tiešām nebūtu prioritāri jāizskata saimnieciskie vai tamlīdzīgi jautājumi. Bet kurš būs tas, kurš noteiks kritēriju, kas ir saimnieciskie vai budžeta jautājumi un kas nav? Jo, piemēram, ja mēs runāsim par kādu jautājumu, kas skar valsts budžetu, tad arī tas ir saimniecisks jautājums. Arī par cukuru ir saimniecisks jautājums, tāpat kā Civillikums arī ir saimniecisks jautājums, jo tas skar nodevas. Katru reizi vienkārši būs ļoti lielas diskusijas, cik liela saimnieciskuma pakāpe ir šim jautājumam. Es domāju, ka te ir jāspriež individuāli, nevis ar kopēju lēmumu, jo tad katrs mēģinās savu dokumentu pamatot kā saimniecisku dokumentu. Tāpēc es ieteiktu atturēties, lai neradītu haosu.

Priekšsēdētājs: Jā, vispirms Kehra kungs! Lūdzu.

O.Kehris: Es pamatā piekrītu tam, ko teica Krastiņa kungs, tāpēc es lūgtu Ozola kungu atteikties no sava priekšlikuma. Manuprāt, mēs tikai samudžināsim savu dzīvi ar kaut kādu papildu balsojumu. Turklāt arī Prezidijā var rasties grūtības to noteikt, un tad varēs Prezidijam daudz ko pārmest. Es arī esmu to darījis. Bet praktiski, Ozola kungs, es domāju, ja mēs, Ekonomikas komisija un Budžeta komisija, aizstāvētu to viedokli, ka šis jautājums ir jāiekļauj, tad es neredzu iemesla, kāpēc mēs to nevarētu izdarīt. Un mums varētu pietikt šā spēka, lai to izdarītu. Taču, ja mēs tagad cīnīsimies par šo formulējumu, kas tiešām ir saimniecisks mērķis, tad, manuprāt, mēs tikai samudžināsim savu dzīvi.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Tas apstiprinājās ar mūsu balsojumu, ka mēs faktiski maksimāli saīsinām savu parlamenta darba ietilpību gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā. Mēs praktiski radām potenciālu iespēju atstāt ārpus parlamentārās kontroles valdības finansiālo darbību. Es piekristu, ka saimnieciskās aktivitātes ir grūti izvērtējamas, bet, piedodiet, tīri finansiāla rakstura, kas ir saistītas ar valsts budžeta problēmām, ar valsts budžeta apsaimniekošanu, ar G-24 kredīta apsaimniekošanu, dalīšanu, kontroli, organizāciju − to visu atstāt ārpus parlamentārās kontroles, piedodiet, es tam nekādi nevaru piekrist no Apvienotās budžeta komisijas pozīcijām.

Atbalstot Krastiņa kunga teikto, es piekristu, ka jautājumu par saimnieciskā rakstura pakāpi ir grūti izvērtēt, ka varētu svītrot saimniecisko finansējumu, atstājot tikai tīri finansiālus jautājumus, bet katrā ziņā valsts pārvaldes institūcijām ir jāzina, ka tās ārpus mūsu parlamentārās kontroles nepaliek, it īpaši attiecībā uz finansu jautājumiem, - lai tās zina, ka tas notiks līdz pēdējai dienai, kamēr mūsu parlaments ir lemttiesīgs. Un tāpēc es lūgtu par šo priekšlikumu balsot, bet tikai bez vārda "saimniecisks".

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Ja jau mēs ar tik vieglu roku piekritām strādāt tikai vienu dienu nedēļā un pēc tam mums vēl pietika dūšas censties iebalsot, ka to vienu dienu mēs strādāsim tikai pusi no dienas, tad vismaz atbalstīsim Ozola kunga priekšlikumu, lai mums tajā īsajā laikā tomēr ir iespēja izvēlēties svarīgākās prioritātes, tāpēc arī es aicinātu atbalstīt Ozola kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, balsosim par to, ka darba kārtībā jautājumus, kurus uzskata par valsts finansiāla rakstura jautājumiem, varētu iekļaut darba kārtībā kā steidzamus! Lūdzu rezultātu. 48 − par, 5 − pret, 29 − atturas. Ozola kungs, kā jūs pats komentējat šo rezultātu?

I.Ozols: Es par šo jautājumu kā steidzamu neierosināju balsot, tā ka divas trešdaļas daļas balsu nav vajadzīgas. Es tikai ierosināju principā parlamentu atbalstīt šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā tajās retajās dienās, kad mēs strādāsim. Lai mēs to kā steidzamu un ārpuskārtas jautājumu tomēr izdiskutētu.

Priekšsēdētājs: Taču par to jau nav jābalso. Ierosiniet, un katrā konkrētajā gadījumā par to tiks balsots.

I.Ozols: Cienījamais Gorbunova kungs, šodien nav neviena finansiāla rakstura jautājuma, kuru steidzami vajadzētu iekļaut darba kārtībā. Viss jau ir iekļauts, kam ir jābūt savā vietā.

Priekšsēdētājs: Es saņēmu arī cita rakstura protestus, ka Ozola kungs nemaz nebija tiesīgs ierosināt balsojumu. Ozola kungs varēja ierosināt tādu balsojumu, ja viņu rakstiski atbalsta 19 deputāti, viņu pašu ieskaitot - 20 deputāti. Līdz ar to, kolēģi, lai arī no kuras puses mēs skatītos uz šo problēmu, viss paliek tā, kā ir bijis, jo Ozola kunga priekšlikums neguva atbalstu. Tagad gan sākam strādāt.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, darba kārtības pirmais jautājums ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" trešajā lasījumā.

Lūdzu, Silāra kungs! Tātad mēs apspriedīsim to pa pantiem, taču tikai šos redakcionālos labojumus un tikai tos pantus, kur tādi labojumi ir izdarīti.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, mūsu noteiktajā labojumu iesniegšanas laikā neviens labojums netika iesniegts, bet ar vienas dienas nokavēšanos ir iesniegts deputāta Ēlerta viens priekšlikums, taču komisija to minētās motivācijas dēļ nevarēja izskatīt. Līdz ar to, ja kolēģiem ir kādi redakcionālas dabas jautājumi par kādu no pantiem, esmu gatavs tos uzklausīt, jo rakstiski priekšlikumi to iesniegšanas laikā nav saņemti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, kuriem no jums ir redakcionālas dabas labojumi?

Ēlerta kungam? Lūdzu.

I.Ēlerts: Man patiešām ir jāatvainojas par šo nokavējumu. Mans priekšlikums bija par 36.pantu, kurā ir norma, ka rezervistus var iesaukt uz apmācībām četras reizes − katru reizi līdz vienam kalendāra mēnesim. Ja būtu rakstīts tā, kā bija iepriekšējā likumā, ka par šo laiku tiek maksāts no aizsardzības jautājumiem atvēlētajiem līdzekļiem, tad viss būtu kārtībā. Tad Aizsardzības ministrija pati šo ilgumu regulētu. Tagad mēs esam pārlikuši šo slogu gan uz valsts, gan uz privātuzņēmēju pleciem. Es biju ierosinājis šeit mācību laiku līdz vienai nedēļai. Protams, par šo termiņu varētu strīdēties, taču es gribētu samazināt šo laiku uz vienu kalendāra mēnesi, ja paliek šāda finansēšana, ka tā vairs nenotiek no Aizsardzības ministrijas budžeta. Tādā gadījumā te sāksies patvaļa un padomju laika apmācību prakse. Es aicinātu cienījamos deputātus kā kompromisu samazināt šo laiku kaut vai uz pusi − uz divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Silāra kungs, kāds ir jūsu komentārs?

I.Silārs: Katrā ziņā iepriekšējo pieņēmumu, ka visur būs padomju laika prakse, es noraidu. Bez tam gribu teikt, ka šeit ir jālasa tas, kas ir ielikts likumprojektā. Katrā ziņā Ēlerta kunga tikko sacītais nekādā ziņā nav redakcionālas dabas labojums. Tas grauj pašu rezervistu apmācības būtību. Tādēļ uzskatu, ka trešā lasījuma gaitā mēs to nevaram vispār apspriest.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Arī es uzskatu, ka godājamā Ēlerta kunga priekšlikums ir jāatstāj bez ievērības. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Ēlerta kunga viedoklis pret valsts aizsardzību mums ir skaidri zināms. Un tieši tāpēc te grozīt neko nedrīkst, jo ir nokavēts tas laiks, kad mēs varējām koncepcijā kaut ko vispār grozīt. Par vēlu, Ēlerta kungs!

Priekšsēdētājs: Man laikam kā sēdes vadītājam šoreiz tas būtu jāliek uz balsošanu, tomēr, īsti spriežot, ir skaidri redzams, ka tas nav redakcionāls labojums, kas būtu pieļaujams trešajā lasījumā, jo tas skar praktiski obligātā valsts dienesta izpildes termiņus. Un tas nekādā gadījumā nav redakcionāls labojums. Tā ka diemžēl otrā lasījuma stadijā to varbūt vēl varēja darīt, bet tagad tas ir nokavēts, un trešajā lasījumā, apspriežot projektu redakcionāli, tas nav balsojams, tāpēc es to uz balsošanu nelieku.

Lūdzu, kolēģi, kam ir redakcionālas dabas labojumi? Tādu nav. Silāra kungs, kādas ir jūsu domas par balsošanu kopumā attiecībā uz šo likumprojektu?

I.Silārs: Mans lūgums būtu to iekļaut šodien pie apspriestajiem, bet nobalsojamiem lēmumu un likumu projektiem un nobalsot pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs to iekļaujam balsojamo jautājumu sarakstā kā septīto dokumentu. Un pie viena vēl jautājums jums, Silāra kungs: vai šeit mums ir arī lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību?

I.Silārs: Nē, mēs uzskatījām, ka tas nav vajadzīgs. Tam ir jāstājas spēkā parastajā kārtībā − pēc publicēšanas piecu dienu laikā, jo tas skar visus iedzīvotājus un viņiem ir jāpagūst ar to iepazīties. Tādēļ šeit nav nepieciešams īpašs lēmums par tā spēkā stāšanos, taču, ja kādam kolēģim ir kāds priekšlikums vai iebildes pret to, ka mēs nerīkojamies tāpat kā attiecībā uz Zemessardzi... Šeit ir lēmuma projekts, ka, šim likumam stājoties spēkā, automātiski spēku zaudē iepriekšējais likums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja citu viedokļu nav, tad pēc pulksten 13.00 mēs balsosim arī par šo likumprojektu.

I.Silārs: Un arī par šo lēmuma projektu par iepriekšējā likuma spēka zaudēšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir bijušais 27.punkts.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Cienījamie kolēģi, tātad ir runa par 417.dokumentu. Te ir liels skaits labojumu Kriminālprocesa kodeksā un Civilprocesa kodeksā, kas izriet no mūsu tiesu reformas, tātad no likuma "Par tiesu varu". Arī attiecībā uz šo likumu pēc pirmā lasījuma absolūti nekādi priekšlikumi vai labojumi nav saņemti, tāpēc es uzskatu, ka mums tagad būtu jāizšķiras, vai par to balsot uzreiz otrajā un galīgajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir otrais lasījums, kad apspriešana notiek pa pantiem, bet tā kā nekādi labojumi nav iesniegti... Vai kādam no godājamajiem kolēģiem ir konkrēts labojums vai grozījums kādā no likuma pantiem?

 

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Pagaidīsim, jo Kinnas kungs virzās... Nē, viņš cita nolūka vadīts virzās uz priekšu. Paldies. Priekšlikumu nav nevienam, tādējādi, godājamie kolēģi, galīgais balsojums otrajā lasījumā un arī pilnībā par visu likumu kopumā, kā es saprotu, ir izdarāms pēc pulksten 13.00.

A.Līgotnis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir 3.punkts − par atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās kārtību un laiku. Pirmajā? Nē?

L.Muciņš: Nē.

Priekšsēdētājs: Es laikam savā eksemplārā neesmu izlabojis...

L.Muciņš: Tā kā bija lūgums pārcelt to uz pulksten 12.00...

Priekšsēdētājs: Pareizi, es atvainojos! Lūdzu, Seiles kundze, pasakiet godājamajiem deputātiem, kurš dokuments mums ir jāuzšķir!

A.Seile: Cienījamie deputāti! Mēs izskatīsim 490.dokumentu trešajā lasījumā. Tas saucas "Par grozījumiem un papildinājumiem atsevišķos Latvijas Republikas likumdošanas aktos sakarā ar Valsts zemes dienesta izveidošanu". Tas ir trešais lasījums. Laikā starp otro un trešo lasījumu tik labi sagatavotam likumprojektam netika iesniegts neviens labojums. Ja jums ir kādi redakcionāli labojumi, tad, lūdzu, izsakiet tos! Visi izteiktie priekšlikumi uz otro lasījumu ir iestrādāti labā kvalitātē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, vai jums ir kas cits sakāms? Nav. Paldies. Tad es saprotu, ka mēs arī par šo likumprojektu balsosim pēc pulksten 13.00.

A.Seile: Jā. Un vēl es gribu piebilst, ka tam nav vajadzīgs arī lēmums par spēkā stāšanās kārtību, jo tas stāsies spēkā parastajā kārtībā − piecas dienas pēc publicēšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais ir darba kārtības 5.jautājums − Advokatūras likuma projekts trešajā lasījumā. Te ir arī lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību.

Ziņos Muciņa kungs. Lūdzu.

L.Muciņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Likums saucas "Latvijas Republikas Advokatūras likums". Tas ir trešais lasījums − 493.dokuments. Likumā ir izdarīts tikai viens redakcionāla rakstura labojums 47.pantā. Tur advokātiem ir paredzēta vēl apliecības izsniegšana pēc zvērināšanas. Nekādu citu grozījumu nav, arī deputātu priekšlikumi un papildinājumi nekādi nav ienākuši. Man būtu lūgums noteikt uz pulksten 13.00 balsojumu, protams, ja jums nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātu kungiem un dāmām ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad par likumprojektu tiks balsots pēc pulksten 13.00.

Par lēmuma projektu, lūdzu!

L.Muciņš: Lēmuma projekts par Advokatūras likuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību ir lasāms 498.dokumentā. Šeit ir noteiktas dažas normas, kas saistītas ar šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Ir noteikts, ka likums stājas spēkā (izņemot 50.pantu par speciālo apģērbu) ar 21.maiju. Prasība par speciālo apģērbu − talāru − stāsies spēkā pēc īpaša tieslietu ministra rīkojuma, kas tiks saskaņots ar ģenerālprokuroru un Latvijas Zvērinātu advokātu padomi tad, kad tiks izgatavoti šie talāri. Kā es paredzu, likumā par Latvijas Republikas Prokuratūru arī prokuroriem tiks paredzēts šāds apģērbs, lai būtu pušu līdztiesība un vienāds izskats procesā. Pārējie panti ir saistīti ar Advokātu kolēģijas likvidāciju un Zvērinātu advokātu kolēģijas izveidošanu. Tas ir 3., 4. un 5.punkts.

Kādēļ tieši 21.maijā? Tādēļ, ka 21.maijā sanāk Advokātu kolēģijas kopsapulce, un šajā dienā mēs paredzam, ka saskaņā ar 14.pantu beigs darbību Latvijas PSR Advokatūras nolikums un sāks darbību šis likums. Tātad tiks likvidēta Advokātu kolēģija, bet tiks nodibināta Zvērinātu advokātu kolēģija.

Bez tam 7.punkts paredz, ka Juridiskās konsultācijas saglabā savas tiesības līdz 31.decembrim, kamēr tās nelikvidēs un advokāti nenodos zvērestu.

6.punkts paredz, ka līdz jaunās padomes sanākšanai un tās pienākumu pildīšanas brīdim vecajam Prezidijam un Revīzijas komisijai ir saglabājamas tās pilnvaras.

8.punkts paredz, ka Prezidijam ir jāsasauc šī kopsapulce. Tas faktiski jau ir izdarīts.

9.punkts paredz, ka ir jāsastāda saraksts, kuri advokāti atbilst 14.punkta 5.apakšpunkta prasībām un tiks pielaisti nodot zvērestu.

10.punkts paredz mantas privatizācijas kārtību, jo mēs uzskatām, ka faktiski šis likumprojekts pēc būtības reizē ir vērsts arī uz ekonomisko reformu advokatūrā. Tā kā šī manta ir veidojusies no advokātu atskaitījumiem, tātad tā ir jānodod atpakaļ, izņemot to, kas ir nepieciešams Prezidija darbībai. Tā ir jāatdod advokātiem personiskajā īpašumā. Nekāda lielā manta jau tur nav.

11.punkts paredz, ka pašvaldībām, valsts iestādēm un justīcijas iestādēm ir jāsaglabā advokātiem tās telpas, kuras viņi šobrīd aizņem, jo ir tāda tendence − ja jūs it kā privatizējaties, tad jums ir jāiet ārā no tiesas un citām telpām. Līdz ar to šeit ir izveidojusies tāda nepareiza pieeja, jo advokāti tik un tā pastāv pie tiesas, turklāt viņi nav tādi privātuzņēmēji, kuri darbojas tikai savās interesēs.

12.punktā ir minēti uzdevumi, kādi ir tieslietu un finansu ministram. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi jautājumi Muciņa kungam?

Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Man ir viens redakcionāla rakstura priekšlikums. Ja nemaldos, 11.punktā ir runa par to, ka līgumi ir pārslēdzami. Ir tāds sens termins "pārjaunojami", varbūt tā labāk būtu rakstīt?

L.Muciņš: Paldies. Nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl ir jautājumi? Jautājumu vairs nav. Vai būs arī kādi debatētāji? Arī debatētāju nav. Muciņa kungs, kāds ir jūsu ierosinājums: kad mēs varētu balsot par šo lēmumu?

L.Muciņš: Lūgums to darīt pulksten 13.00 pēc Advokatūras likuma pieņemšanas. Kopā ar to.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iebildumu nav. Tātad mēs balsosim par to kā 10.balsojamo jautājumu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" trešajā lasījumā. Vai ir arī ziņotājs? Nav ziņotāja. Paldies. Tādējādi mēs atliekam šo jautājumu.

Nākamais ir 7.jautājums − likumprojekts "Par cukuru".

Lūdzu, Grūbes kungs! Mēs iebalsojām arī lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, jūsu apspriešanai ir izdalīts 497.dokuments − likumprojekts "Par cukuru" trešajam lasījumam. Jāteic, ka uz trešo lasījumu netika saņemts neviens rakstisks priekšlikums, bet, ņemot vērā to, ka Ekonomikas komisija nepaspēja šo likumprojektu izskatīt kopumā un dot par to atbildi, kādu pieprasīja plenārsēde, man būtu lūgums trešā lasījuma gaitu apturēt un turpināt šā likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā nākamajā nedēļā pēc Ekonomikas komisijas atzinuma saņemšanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kolēģiem nav iebildumu? Tātad tas tiek iekļauts 4.maija sēdes darba kārtībā.

G.Grūbe: Man ir tomēr lūgums nobalsot.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs noteikti balsosim, jo es vienmēr pastāvu uz balsojumu, lai nebūtu nekādu pretenziju. Eglāja kungam jau tagad tādas ir. Lūdzu.

V.Eglājs: Mēs pagājušajā plenārsēdē nolēmām par Juridiskās pārvaldes atzinumu. Šeit ir 2.pants un arī pēdējais pants, kurš likumā no juridiskā viedokļa absolūti neiederas, tādēļ tomēr vajadzētu zināt arī Juridiskās pārvaldes atzinumu.

G.Grūbe: Juridiskās pārvaldes atzinums mums paliek iepriekšējais, un to mēs jums nākamajā reizē pavairosim. Citu atzinumu Juridiskā pārvalde nav gatava rakstīt.

Priekšsēdētājs: Paskaidrojums tika sniegts. Tad mēs varam skatīt lēmuma projektu.

G.Grūbe: Jā. Man vienīgi būtu lūgums nobalsot, ka turpinām izskatīt šo.

Priekšsēdētājs: Jā, es atvainojos, jo palaidu to garām. Tātad būs balsojums pēc Grūbes kunga ierosinājuma, bet likumprojektu "Par cukuru" trešajā lasījumā skatīsim 4.maijā. Vai Grūbes kungam ir arī kāda sevišķa vēlēšanās attiecībā uz izskatīšanas laiku?

G.Grūbe: Man būtu lūgums tomēr skatīt dienas pirmajā pusē − līdz pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Tādā veidā mēs nevaram balsot, Grūbes kungs! Jums ir jāpasaka konkrēts laiks, vai nu pulksten 10.00, vai 11.00.

G.Grūbe: Tad pulksten 11.00.

Priekšsēdētājs: Tas tad iznāk taisni plenārsēdes vidū, bet tāpēc jau nepārtrauks skatīt citu jautājumu...

G.Grūbe: Es, bez šaubām, uzskatu, ka es varētu lūgt to izskatīt arī pulksten 10.00, bet tad varētu būt kādi citi organizatoriskie jautājumi, tāpēc man būtu lūgums skatīt to pulksten 10.00 pēc organizatoriskajiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, mēģināsim tādā veidā nobalsot. Lūdzu, balsosim par šo Grūbes kunga priekšlikumu. Rezultātu: 22 − par, 1 − pret, 6 − atturas. Tātad no 29 deputātiem, kas piedalījās balsošanā, tas ir pārliecinošs vairākums. Grūbes kunga priekšlikums ir iekļauts nākamās nedēļas darba kārībā.

Lūdzu, Grūbes kungs, par lēmumu!

G.Grūbe: Tātad, cienījamie kolēģi, es gribētu izteikties par lēmuma projektu un lūgt reizē apspriest arī šo lēmuma projektu sakarā ar to, ka mums ir iespējas līdz nākamajai nedēļai to precizēt un pēc sēdes iesniegt arī priekšlikumus.

Patlaban es gribētu akcentēt tādus jautājumus. Patiešām, 2. un 3.punkta prasības saskaņā ar šo likumu ir paredzēts veikt valsts institūcijām, bet 4.punkts uzdod valdībai praktiski veikt šo cukura pārstrādes uzņēmumu pārveidošanu par statūtsabiedrībām saskaņā ar likumu. Es vēlreiz uzsveru, ka saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās", atbilstoši tā 1. un 2.daļas prasībām šo darbu vajadzētu veikt līdz 1.septembrim.

Tālāk. 5.punktā ir noteikts kapitāldaļu sadalījums, kas ir jāparedz privatizācijas projektos. Šeit, bez šaubām, varētu būt arī jūsu ieteikumi par citādu sadalījumu, un tad tas būtu diskusiju objekts, bet šeit tātad ir noteikts, ka šā uzņēmuma privatizācija tālāk notiek saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās" 3.nodaļas prasībām. Un tālāk šā 5.punkta 2.apakšpunktā ir noteikts, ka parakstīšanās uz kapitāldaļām notiek divu mēnešu laikā. Turpretī, ja parakstīšanās uz kapitāldaļām nenotiek tādā apjomā, kā ir noteikts 1.punktā, tad 3.punkts paredz, ka šādas daļas var realizēt tā, kā to katrā konkrētajā gadījumā paredz privatizācijas projekts.

Un 4.apakšpunkts, lai šeit nebūtu domstarpību, paredz, ka patiešām šim likumam nebūtu finansējuma un šos iegūtos līdzekļus novirzītu tajā virzienā, kas ir paredzēts 13.pantā, tātad pamatā šīs nozares modernizācijai.

Tāds īsumā ir 497.lēmuma projekts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir jautājumi Grūbes kungam? Jautājumu nav. Ir jautājumi?

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man par 4.punktu ir jautājums: "Uzdot Latvijas Republikas valdībai nodrošināt nepieciešamos grozījumus budžetā." Mums ir Apvienotā budžeta komisija, un mēs šeit Augstākajā padomē pieņemam grozījumus, tāpēc uzdot valdībai nodrošināt... Man liekas, ka šis formulējums nav īsti pareizs.

G.Grūbe: Te droši vien būtu jārunā par to, ka vajag iesniegt parlamentam apstiprināšanai. Vai parlaments pieņems vai nepieņems − tas jau ir cits jautājums, bet vajag iesniegt. Es varētu piekrist, ka šeit ieraksta "iesniegt".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Godātie kolēģi, 2.punkta 3.apakšpunkts un 3.punkts ir ar vienādu uzdevumu, tikai attiecas uz dažādām institūcijām. Vai mēs nevarētu izšķirties, ka šo uzdevumu izpilda viena no šīm institūcijām?

G.Grūbe: Es varu pateikt to, ka šeit viena institūcija to neizpilda, jo par to, kas ir minēts 3.punktā, likumā ir noteikts, ka apstiprina šī institūcija. Tātad ir darīts tas, lai šeit nebūtu viss sajaukts, tas, ka viena institūcija izstrādā un pati arī apstiprina. Tāpēc es uzskatu, ka šeit ir zināma loģika un ka šeit patiešām būtu nepieciešams tā atstāt.

L.Alksnis: Tātad viena institūcija izstrādā, bet otra apstiprina?

G.Grūbe: Jā.

L.Alksnis: Tad es atvainojos, paldies!

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Jautājumu nav. Vai kāds no deputātiem vēlas arī debatēt?

G.Grūbe: Es atvainojos, tad arī man būtu lūgums − to katrā ziņā izskatīt nākamajā nedēļā kopā ar likumu.

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi, Grūbes kungs, tā mēs arī parasti darām! Vienkārši te bija runa par to, vai kāds negrib izteikties debatēs. Tādu nav. Tātad mēs esam nolēmuši, ka nākamnedēļ, 4.maijā, kopā ar likumu "Par cukuru" noteikti tiek izskatīts arī šis lēmums. Paldies.

Lagzdiņa kungs ir ieradies, un mēs varam nokārtot to parādu, kas mums bija sakarā ar grozījumiem un papildinājumiem Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā. Tas ir darba kārtības 6.jautājums.

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Tātad trešajā lasījumā ir iesniegts likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Pēc otrā lasījuma netika iesniegts neviens rakstveida priekšlikums par šo likumprojektu. Pēc otrā lasījuma tika izdarīts papildinājums likumprojektā, jo reizē ar grozījumiem Kriminālkodeksā, proti, ja Kriminālkodekss tiek papildināts ar kādu jaunu pantu vai pantiem, arī kriminālprocesā ir nepieciešams noteikt, kura institūcija Prokuratūra vai iekšlietu iestāde − veic iepriekšējo izmeklēšanu par šiem noziegumiem. Šeit, saskaņojot to ar Iekšlietu ministriju un ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, ir noteikts, ka iepriekšējo izmeklēšanu par šiem noziegumiem veic Iekšlietu ministrijas institūcijas. Tas ir viss mans komentārs par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem kolēģiem ir kādi redakcionālas dabas labojumi? Nav.

Lagzdiņa kungs, kā jūs domājat, kad mēs varētu nobalsot par šo likumprojektu?

J.Lagzdiņš: Par šo likumprojektu mēs varētu nobalsot šodien balsošanas laikā un neatlikt uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad tas būs 11.balsojamais jautājums.

J.Lagzdiņš: Es tikai gribētu piebilst, ka lēmuma par šā likumprojekta spēkā stāšanos nebūs, jo tas stāsies spēkā vispārējā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par farmaceitisko darbību". Lūdzu. Arī tas ir trešais lasījums.

T.Tālents, Labklājības ministrijas Farmācijas pārvaldes priekšnieks: Labdien! Pēc otrā lasījuma rakstiski priekšlikumi par likumprojektu "Par farmaceitisko darbību" netika saņemti. Bija runa tikai par likuma 34.pantu, kur vajadzēja precizēt redakciju, un tas ir izdarīts. Šī redakcija precizēta, tāpēc, ja deputātiem ir kādas redakcionāla rakstura piebildes vai jautājumi...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti! Vai jums ir redakcionāli labojumi likumā "Par farmaceitisko darbu" trešā lasījuma stadijā? Nav tādu? Paldies.

Mums šeit ir arī lēmuma projekts par likuma spēkā stāšanās kārtību.

T.Tālents: Lēmuma projektā ir četri punkti. 1.punktā ir uzdots saskaņot likumdošanas aktus ar šo likumu "Par farmaceitisko darbību".

Tad ir 2.punkts − uzdot pašvaldībām veikt pasākumus, kas nodrošinātu policijas uzraudzību pār to, lai nepieļautu zāļu izplatīšanu Latvijas Republikas likumā "Par farmaceitisko darbību" neatļautās vietās, proti, ir pastiprināti jākontrolē tirgus un citas vietas, kur kāds nelikumīgi tirgojas ar zālēm.

3.punktā ir noteikts, ka līdz Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta izveidošanai tā uzdevumus pilda Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Veselības departamenta Farmācijas pārvalde un Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija attiecībā uz zāļu kvalitātes kontroli.

Un 4.punktā ir noteikts, ka visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas ir saņēmušas šīs licences līdz šā gada 1.maijam, ir jāpārkārto savs darbs atbilstoši likumam "Par farmaceitisko darbību" vai arī jāizbeidz darbība līdz 1993.gada decembrim.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungam ir jautājums. Lūdzu.

J.Freimanis: Man nav nekas piebilstams pret šā lēmuma tekstu, bet vienīgi par tā garu.

Tagad par 2.punktu. Sakiet, lūdzu, vai 2.punktiņš par šo policijas uzraudzību ir kaut kādā mērā saskaņots pie Čevera kunga? Jo mēs zinām, ka jebkurā "šanhajā", kuru Rīgā ir vismaz desmit, andelē visus zāļu preparātus, kādus vien jūs gribat, un policisti tur līdz šim nav iejaukušies. Tātad - vai šis 2.punktiņš ir saskaņots?

T.Tālents: Saprotiet, mēs nebūsim tiesīgi to darīt, jo to var darīt tikai policija un tāpēc tas šeit arī tika ielikts, lai tomēr tiktu veikti kādi pasākumi un šis jautājums tiktu kaut kādā veidā risināts. Farmācijas inspektoriem bez policijas nav tiesību šādu darbu veikt un arī tirgū izdarīt šīs kontroles, lai gan tur notiek tirdzniecība nelikumīgās vietās. Likumā "Par farmaceitisko darbību" ir atrunāts, kur to drīkst veikt. Tātad pārējās vietas būtu kontrolējamas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jurševica kungs, lūdzu!

E.Jurševics: Es atvainojos, tomēr es gribētu vēl runāt par likuma 1.1.pantu. Mums tas varbūt ir paslīdējis garām. Ja es drīkstētu...

Priekšsēdētājs: Vispār jau nedrīkst, Jurševica kungs, bet, ja jūs ļoti gribat, tad var arī to darīt.

E.Jurševics: Par 62.panta 5.punktu. Darba grupa vienojās (tur pagājušajā reizē mums bija ilga diskusija par šo momentu), ka 62.panta 5.apakšpunktā varētu izsvītrot vārdiņu "tikai". Ja deputātiem nebūtu iebildumu, tad darba grupa to labprāt ierosinātu.

T.Tālents: Jā, man ir jāatvainojas, jo es to tiešām palaidu garām.

Priekšsēdētājs: Paldies, tas ir tehnisks labojums. Uzskatīsim tā!

Kā es saprotu, tad ne par likumu, ne par lēmumu vairs nekas nav sakāms. Mēs tāpat kā iepriekšējos gadījumos varam par to balsot laikā pēc pulksten 13.00. Paldies. Tikai es domāju, ka mēs līdz pulksten 13.30 diez vai par visu to paspēsim nobalsot, jo ir ļoti daudzi šie balsojamie jautājumi. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums (jo par Valsts zemes dienestu mēs jau izspriedām) ir par telekomunikācijām, bet te, kā es saprotu, vēl nav pavairoti daži labojumi.

Godājamie kolēģi, mēs esam ļoti produktīvi strādājuši − mēs esam nolēmuši ne tikai par nākamo darba kārtību, bet arī esam paspējuši jau izskatīt deviņus darba kārtības punktus, tāpēc es domāju, ka esam pelnījuši pagarinātu atpūtas brīdi.

Tagad sākas pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Darba kārtības noskaidrošanā mums bija neliela aizķeršanās, bet tik un tā ir laiks sākt plenārsēdi. Es zinu, ka Cālīša kungam ir kāds paziņojums vai lūgums. Lūdzu.

I.Cālītis: Godātie deputāti, godātais sēdes vadītāj! No pagājušās nedēļas 20.aprīļa darba kārtības mums ir palicis neizskatīts viens jautājums, un, tā kā mēs dzirdējām pirms došanās pusdienu pārtraukumā pulksten 11.30, ka esam pirms termiņa izpildījuši mūsu darba plānu, tad varbūt mēs varētu iekļaut šīsdienas darba kārtībā 32.punktu. Tūlīt, jo ir ieradies Valsts arhīva ģenerāldirektors Štāla kungs, kura nebija tajā brīdī klāt, kad mēs apspriedām šīsdienas darba kārtību. Šis 425.dokuments ir īss un saprotams, tāpēc tas neradīs nekādas komplikācijas, mums balsojot.

Priekšsēdētājs: Tātad Cālīša kungs ierosina iekļaut šīsdienas darba kārtībā... Nevis iekļaut, jo tas ir jau šīsnedēļas dienas kārtībā iekļauts, bet skatīt tūlīt... Kurš darba kārtības jautājums tas bija, Cālīša kungs? Darba kārtības 32.jautājums − par personālsastāva dokumentu saglabāšanu. Bet tas ir pirmais lasījums un mums ir jābalso par Cālīša kunga priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Cālīša kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par − 23, pret − 3, atturas − 13. Ņemot vērā to, ka tikai 39 deputāti piedalījās balsošanā, tas ir vairākums.

Lūdzu, Cālīša kungs, kurš būs ziņotājs par 425.dokumentu?

V.Štāls, Latvijas Valsts arhīva ģenerāldirektors: Paldies deputātiem par atsaucību! Cerams, ka jūsu balsojums palīdzēs vairākiem tūkstošiem pensionāru, lai saglabātu viņu dokumentus un lai viņi nākotnē ar dokumentiem varētu apliecināt savu darba stāžu.

Pagājušā gada 22.decembrī ar jūsu lēmumu tika izveidotas personālsastāva dokumentu saglabāšanas nodaļas republikas pilsētās un rajonu centros. Šobrīd šajā pašā lēmumā bija paredzēts izdarīt izmaiņas un līdz 1.februārim iesniegt jums izskatīšanai dažas no šīm izmaiņām likumdošanas aktos. Darbs valdībā nedaudz aizkavējās, tāpēc tajā iesaistījās mūsu speciālisti un kopā ar Tieslietu ministrijas Monopoldarbības uzraudzības komitejas un Valsts arhīva ģenerāldirekcijas darbiniekiem radīja dokumentu par grozījumiem un papildinājumiem dažos Latvijas Republikas likumos, lai nodrošinātu šo personālsastāva dokumentu saglabāšanu. Papildinājumi ir arī likumā par uzņēmējdarbību. Bez tam papildinājumi ir arī likumos par pilsētu pašvaldību, par Rīgas pilsētas pašvaldību un par rajonu pašvaldību.

Tā kā papildinājumi skar arī sabiedriskās organizācijas un to apvienības, tad šajos likumos ir noteikta kārtība, kādā pēc uzņēmējorganizācijas vai uzņēmējsabiedrības likvidācijas tiek uzskaitīti šie personālsastāva dokumenti, kā tiek veikta to uzglabāšana, atlase un nodrošināta saglabāšana uz vietas Valsts arhīva nodaļās. Līdz šim šādu rīcību neparedzēja ne mūsu likums par arhīviem, ne arī cita likumdošana, kas bija par uzņēmējdarbību, par pilsētu pašvaldībām un par sabiedriskajām organizācijām. Mēs ķērāmies pie konkrētiem likumiem, nevis pie labojuma likumā "Par arhīvu", jo šis labojums ir ļoti būtisks, prioritārs, un ne jau katra uzņēmējsabiedrība ir ieinteresēta, lai tiktu iztērēti līdzekļi cilvēku sociālās nodrošināšanas sfērā, tas ir, dokumentu saglabāšanā. To mums ieteica Monopoldarbības uzraudzības komiteja un arī Tieslietu ministrijas pārstāvji.

Cik man zināms, šīs likumprojekta izmaiņas ir izskatītas Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā, Likumdošanas, kā arī Ekonomikas komisijā, un tur nekādas būtiskas iebildes nav bijušas. Vienīgi ir atšķirība vienā vārdā, tas ir, ka visās šajās institūcijās... Te 35.rindkopā ir teikts: "Uzrauga kārtību pašvaldības, kādā likvidēto un bankrotējošo privatizēto iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju arhīva dokumenti tiek nodoti glabāšanā Valsts arhīva nodaļās." Mūsu un Ministru padomes projektā bija drusku stiprāk teikts: "Nodrošina kārtību pašvaldības", bet tas ir nedaudz pretrunā ar likumu "Par pašvaldībām", kas ierobežo tās autonomo darbību. Mēs tam piekrītam un lūdzam izskatīt pirmajā lasījumā mūsu iesniegto likumu izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi, lūdzu, ir jautājumi? Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamais referent! Man ir tāds jautājums: vai patiešām jūs nesaskatāt, ka ir nepieciešams papildināt arī Kriminālkodeksu sakarā ar šo dokumentu saglabāšanu? Jo viena lieta ir uzdot pašvaldībai uzraudzīt vai uzņēmējsabiedrībām to izpildīt, bet, ja tās neizpilda šo prasību, tad kas tomēr iestāsies, kāda kriminālatbildība tad iestāsies? Jo ir ļoti būtiski, lai tomēr šie dokumenti saglabātos. Kāpēc jūs neparedzat izmaiņas vai arī precizējumus Kriminālkodeksā?

V.Štāls: Šo jautājumu mēs paredzējām un griezāmies Ministru padomē ar šādiem punktiem, atsaucoties uz esošo Kriminālkodeksu, kurā ir paredzēts 169.punkts par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Tur šie apakšpunkti paredz arī dokumentu nesavlaicīgu nodošanu un nesaglabāšanu. Mums ģenerāldirekcijā un valsts arhīvos ir izstrādāts Arhīvu inspekcijas nolikums, kas paredz, ka mēs varam iesniegt materiālus prokuratūrā pret tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras nesaglabā šos dokumentus.

G.Grūbe: Jā, bet jūs teicāt, ka Kriminālkodeksa vispārējā norma tikai paredz, kad ir notikusi šī ļaunprātīgā darbība. Un es saprotu tā − varbūt kāds jurists man paskaidrotu −, ka tas ir jāpierāda, ka te ir ļaunprātība, taču viņi nedara neko. Es nezinu, vai šajā gadījumā to varētu kvalificēt kā ļaunprātīgu darbību? Viņi vienkārši to nedara, un cauri.

V.Štāls: Šajā gadījumā likums "Par arhīvu" paredz, ka šie dokumenti ir atsavināmi, tas ir, nododami valsts glabāšanā. Tātad likumā "Par arhīvu" ir paredzēts, ka tas notiek bez jebkādas atlīdzības un tiek piedzīta arī šo dokumentu sakārtošana bezstrīdus kārtībā no šā ļaunprātīgā dokumentu nesaglabātāja − juridiskās personas −, kura nevēlas ievērot nacionālā arhīva fonda saglabāšanas noteikumus.

G.Grūbe: Jā, bet es tomēr lūgtu kopā ar juristiem apspriest šo jautājumu, jo varbūt te būtu izdarāms precizējums arī Kriminālkodeksā šajos jautājumos. Man ar vispārējām normām ir bēdīga pieredze, jo tās netiek piemērotas, un praktiski nekāda darbība nenotiek.

Bet tagad vēl otrs jautājums: vai jūs pie vienas reizes nevarētu paredzēt šajos labojumos arī arhīva darbinieku atbildību par šo procesu? Un tas varētu izpausties divējādā ziņā: lai arhīva darbinieki operatīvi strādātu un patiešām uzraudzītu uzņēmējsabiedrības, kuras nepilda šīs prasības, kā jūs teicāt − ļaunprātīgi nepilda šo darbu.

Un otra jautājuma un atbildības daļa ir par tiem dokumentiem, kurus arhīva darbinieki izsniedz pašreiz. Jautājums ir par to, cik tās ir korektas, cik tās ir precīzas un tā tālāk. Kā man paskaidroja arī Rižova kungs, vienīgi viņš ar savu amatu atbild, vai viņš tajā krēslā sēdēs vai nesēdēs. Arhīva darbinieks, kas izsniedz šo izziņu, faktiski ne par ko īsti neatbild.

V.Štāls: Te es jums negribētu pilnībā piekrist. Ir izstrādāti arhīva darbības pamatnoteikumi, kuros ir noteikta kārtība un atbildība līdz pat kriminālajai atbildībai par neprecīzu vai nepatiesu ziņu sniegšanu. Taču šis jautājums neskar tās izmaiņas, kas ir ietvertas šajā likumā. Ja jums kā deputātiem tādas prasības rodas, tad mēs varam izdarīt izmaiņas arī likumā par arhīviem, tātad precizēt. Tur gan ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka arhīva darbinieki nes Latvijas likumdošanai atbilstošu atbildību. Ja ir vajadzīgs precizēt konkrēti kādu pantu, tad, lūdzu, pasakiet, jo tās ir jūsu, deputātu, tiesības. Taču šajā ziņā likums par uzņēmumu un par pilsētu pašvaldību darbību, man liekas, neskar mūsu izskatāmo jautājumu.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai, lūdzu, ir vēl kādi jautājumi Štāla kungam? Jautājumu vairs nav. Paldies, Štāla kungs! Tātad mums sekos debates. Kā es saprotu, sekretariātā neviens nav pierakstījies.

Grūbes kungs jau stāv pie mikrofona. Lūdzu.

G.Grūbe: Es negribētu īpaši izteikties debatēs, tomēr lūgtu šā likumprojekta autorus atgriezties pie šīs diskusijas par speciālu normu paredzēšanu Kriminālkodeksā sakarā ar šo dokumentu saglabāšanu un padomāt arī par šo amatpersonu, tātad pašvaldību pārstāvju un uzņēmējsabiedrību vadītāju, kā arī arhīvu darbinieku atbildību. Tas būtu saistāms ar speciālu pantu precizēšanu Kriminālkodeksā, lai šeit nebūtu tikai šīs vispārējās normas. Jo es arī no Štāla kunga dzirdēju ļoti precīzu atbildi, ka arhīva darbinieks ir atbildīgs par šiem jautājumiem likumdošanā noteiktajā kārtībā. Taču, kad mēs sākam skatīt šo likumdošanas noteikto kārtību, tad bieži vien nevaram īsti neko atrast. Un šajā periodā, kad ir ļoti būtisks šā mazā papīriņa svars, kurš izšķir vairāku miljonu vērtības un arī izšķir vairāku desmitu cilvēku likteņus... Es domāju, ka ir ļoti būtiski paredzēt arī Kriminālkodeksā šādas speciālas normas. Šodien es varu to atbalstīt un pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet es ļoti lūgtu autorus padomāt par šādu normu nepieciešamību šajā projektā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kā es sapratu, Grūbes kungs nekādu balsojumu neierosina, viņš vienkārši pievērš autoru uzmanību.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es aicinātu deputātus nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu un Grūbes kungam, izmantojot sava deputāta iniciatīvas tiesības, iesniegt nepieciešamos priekšlikumus Kriminālkodeksa labošanai. Jo šis likums nav tā vieta, pret ko vērst uzbrukumus, ja tāda problēma vispār pastāv. Taču kā jurists es varu pateikt, ka citādu formulējumu kā "likumā noteiktajā kārtībā" mēs citos likumos neesam spējuši neko labāku izdomāt. Tāpēc ir jāseko līdzi, lai tiešām parādītos šī atbildība. Protams, noteiktā brīdī viens vai otrs jautājums saasinās. Turpretī cits jautājums paliek nenozīmīgs, un tāpēc es aicinu balsot par šo likumprojektu, bet Grūbes kungam izmantot savas deputāta iniciatīvas tiesības. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairāk debatētāju nav. Mums atliek balsot par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! 52 − par, pret − nav, atturas − 5. Akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu visus savus priekšlikumus iesniegt komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par telekomunikācijām" trešajā lasījumā. Atgādinu, ka trešajā lasījumā ir izdarāmi tikai redakcionālas dabas labojumi un ka mēs apspriežam tikai tos pantus, kur šādi labojumi ir ieviesti, izņemot vienu pantu, 18.pantu, kurš tika atstāts otrā lasījuma stadijā. Tātad mums vispirms, protams, ir jāizdiskutē 18.pants...

U.Pētersons, satiksmes ministra vietnieks: Nē, 19.pants.

Priekšsēdētājs: Jāizdiskutē 19.pants un pēc tam mēs skatīsim visu pārējo likumu trešajā lasījumā. Dokumentam ir 446.numurs. Vismaz man tā ir rakstīts. Paldies, esot arī vēl viens materiāls − 487.dokuments.

I.Ēlerts: Vai drīkstētu par procedūru?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Par procedūru šajā jautājumā. Es īsi pirms otrā lasījuma iesniedzu priekšlikumus, kuri daļēji otrajā lasījumā bija izskatāmi. Bija arī darba grupas pieņemti jautājumi, bet tur bija daudz priekšlikumu, kuri attiecas uz trešo lasījumu, par ko es vienojos ar atbildīgo komisiju, ka viņi tos izskatīs līdz trešajam jautājumam un, protams, izlems to likteni. Es izdalītajos dokumentos neatrodu, ka šie priekšlikumi būtu pavairoti, tāpēc lūdzu šā jautājuma izskatīšanu atlikt līdz brīdim, kamēr būs pavairoti priekšlikumi tā, kā tas pienākas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāds būtu jūsu komentārs par šo Ēlerta kunga izteikumu?

U.Pētersons: Attiecībā uz pavairošanu es jums nekādus paskaidrojumus nevaru dot, jo ar to nodarbojas Prezidija aparāts.

Priekšsēdētājs: Prezidijam nav aparāta...

U.Pētersons: Atvainojos, tātad Augstākās padomes aparāts...

Priekšsēdētājs: Vai tādā gadījumā atbildīgā komisija nevarētu sniegt tomēr paskaidrojumus? Atbildīgās komisijas, izrādās, nemaz nav. Tātad jūs dzirdējāt Ēlerta kunga priekšlikumu − atlikt šā darba kārtības jautājuma − likumprojekta − izskatīšanu... Ir komisija?

Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Es sapratu, ka bija panākta vienošanās ar cienījamo Ēlerta kungu par šā panta redakciju, un tāpēc arī nekas nav pavairots. Kāpēc šāds pārpratums radies − tas man dziļi nesaprotams. Kā var tā būt, ka vienreiz vienojas un pēc tam atsauc savu viedokli?

U.Pētersons: Nē, jautājums varbūt ir par ko citu, ja atļausit priekšsēdētāja kungs...

Priekšsēdētājs: Jā, jā, lūdzu!

U.Pētersons: Es pateikšu dažus vārdus šajā jautājumā. Lieta ir tā, ka Ēlerta kunga priekšlikumi, kas tika iesniegti 23.aprīlī, ir redakcionālas dabas, un tālākajā gaitā tie ir ņemti vērā. Taču viņam ir arī daži konceptuāli priekšlikumi, kas būtiski groza šā likuma koncepciju, un par to es būtu tālāk ziņojis trešajā lasījumā, kad mēs lasītu pārējo likuma tekstu. Ja šāda kārtība nav pieņemama, tad es nezinu savu tālāko rīcību. Kā rīkojas Augstākā padome šajā situācijā?

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūs dzirdējāt komentāru, ka šie Ēlerta kunga labojumi ir konceptuāli, kas maina likuma būtību. Par tiem tika izspriests un nobalsots jau pirmajā lasījumā. Tādējādi pie tiem vairs nevar atgriezties ne otrajā, ne trešajā lasījumā. Bet visādā ziņā mums vēl būs balsošana tīri par procedūru, kā es jūtu.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es tomēr atbalstītu Ēlerta kunga priekšlikumu, jo arī es šeit neredzu... Te ir vesela virkne likuma saturam neatbilstīgu terminu. Otrajā lasījumā tas tika diskutēts. Es cerēju saņemt, ka tās lietas būs klāt, bet nupat redzu, ka to te nav. Es neredzu iespēju, ka šo likumprojektu varētu izskatīt.

U.Pētersons: Varbūt tādā gadījumā mēs varētu skatīt cauri šos tekstus un redzēt, kurā vietā šie labojumi ir izdarīti un kas nav darīts. Man ir abi šie teksti, un tos šinī gadījumā varētu caurskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es īsti neatminos, bet šķiet, ka Birkava kungs vadīja otrā lasījuma izskatīšanu, un, ja nemaldos, tad bija tāds lēmums, ka ir nepieciešams Juridiskās pārvaldes atzinums.

U.Pētersons: Jā.

E.Krastiņš: Kur ir šis Juridiskās pārvaldes atzinums?

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav šāda atzinuma. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es vēlētos deputātiem un arī cienījamajam autoram vienīgi paskaidrot, ka es iesniedzu priekšlikumus ne tikai 23.aprīlī, bet arī aptuveni nedēļu vai vairāk pirms tam. Šie priekšlikumi kopumā aizņēma trīsarpus lapas, daži no tiem patiešām bija par koncepciju, un, tā kā tos nevarēja atlikt uz trešo lasījumu, mēs vienojāmies ar autoriem, tātad ar autoru kolektīvu. Jūs tajā brīdī nebijāt klāt, bet tie tika izskatīti un pieņemti otrajā lasījumā, tur problēmu nav. Turpretī visi pārējie priekšlikumi lielākoties patiešām ir redakcionālas dabas un nebūt neattiecas uz koncepciju, taču tie nav ne pavairoti, ne ņemti vērā.

U.Pētersons: Attiecībā uz pavairošanu un izplatīšanu es nevaru uzņemties atbildību, bet attiecībā uz šo jautājumu konceptualitāti varu sacīt, ka pats būtiskākais grozījums jeb labojums, kas tika iesniegts, ir jautājums par telekomunikāciju organizācijas ekskluzīvajām tiesībām. Šis labojums to kardināli groza, un tātad no tā izriet liela daļa visu pārējo redakcionālās dabas labojumu. Tāpēc arī šie priekšlikumi, kas tika saņemti pēc tam, kad dokuments tika sagatavots trešajam lasījumam, tie tur, bez šaubām, nav iestrādāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es patiešām nezinu, kāpēc šis dokuments nav izdots visiem pārējiem deputātiem, bet es gribu pateikt, ka man personīgi patiešām ir Juridiskās pārvaldes atzinums par 19.pantu. Un tieši par 19.pantu bija šī prasība, tāpēc es uzskatu, ka par 19.pantu arī šie jautājumi ir sakārtoti. Tā ka es vienkārši nezinu, kāpēc komisija to nav pavairojusi citiem deputātiem, turpretī es personīgi šādu Juridiskās pārvaldes materiālu esmu saņēmis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Man ir priekšlikums sakarā ar to, ka deputāti nav saņēmuši gan Juridiskās pārvaldes atzinumu, gan arī citus priekšlikumus, kas saistīti ar papildinājumiem šajā likumā. Manuprāt, šo likumprojektu pagaidām vajadzētu noņemt no izskatīšanas un izvērtēt tad, kad būsim saņēmuši visus atzinumus un papildinājumus. Un tad mēs skatīsim. Šodien ir veltīgi to skatīt un tērēt laiku.

U.Pētersons: Varbūt tādā gadījumā es varētu piedāvāt kompromisa priekšlikumu − izskatīt 19.pantu otrajā lasījumā, un tad mēs varētu sākt ar trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Pētersona kungs, deputātiem nav šā dokumenta.

U.Pētersons: Par to es diemžēl atbildību uzņemties nevaru.

Priekšsēdētājs: Jā, diemžēl mums gadās tādas kļūmes, kad ziņotājs ir speciālists un komisija nav bijusi sevišķi saskaņota savā darbība.

U.Pētersons: Varbūt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums ir viens procedūras priekšlikums, pats radikālākais − uz laiku atlikt šā likumprojekta izskatīšanu. Kad deputāti būs saņēmuši visus šos labojumus, kad tie būs pavairoti un arī Juridiskās pārvaldes atzinumi... Iespējams, ka tas varētu būt jau rīt, 28.aprīlī, protams, ja paspēs pa šo laiku visu izdarīt. Vai ir kādi citi priekšlikumi tīri attiecībā uz procedūru? Nav.

Lūdzu, balsosim par šo deputāta Ēlerta un vairāku citu deputātu priekšlikumu procedūras jautājumā. Rezultātu! 49 − par, 5 − pret, 13 − atturas. Tātad šodien mēs to atliekam. Lūdzu godājamo ziņotāju un komisiju darīt visu iespējamo, lai savāktu deputātu pieprasītos materiālus, tos pavairotu, un tad mēs lemsim par šā dokumenta atjaunošanu darba kārtībā.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Par procedūru. Man būtu analogs lūgums Cālīša kunga lūgumam (viņš ir Likumdošanas jautājumu komisijas sekretārs). Mums ir izdalīts (atšķirībā no šajā procesā neizdalītiem dokumentiem) 485.dokuments par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā. Laikā ne starp pirmo un otro, ne starp otro un trešo lasījumu te nav bijis neviens labojums. Vai tiešām nevarētu ietvert?

Priekšsēdētājs: Kurš numurs tas ir?

L.Muciņš: Tas diemžēl nav iekļauts darba kārtībā. Vai nevarētu lūgt to iekļaut darba kārtībā? Tad divās minūtēs noziņotu, lai mēs varētu pulksten 13.00 par to nobalsot?

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, es ļoti atvainojos, taču jūs bijāt klāt, kad notika darba kārtības apspriešana. Salīša kunga jautājums jau bija ietverts darba kārtībā, tāpēc mēs to vienkārši pārcēlām uz augšu. Es tomēr atļaušos aiz cieņas pret godājamajiem deputātiem tagad to neiekļaut darba kārtībā, jo jums ir skatāmi 49 jautājumi. Un to vēlāk varēs lemt parastajā kārtībā... Tātad desmitais jautājums mums tiek atlikts.

Nākamais ir likumprojekts "Par akciju sabiedrībām" otrajā lasījumā. Lūdzu. Atgādinu, ka pulksten 13.00 mums sākas balsojamais laiks.

V.Šadinovs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors: Labdien! Tātad ir skatāms likums "Par akciju sabiedrībām" otrajā lasījumā. Tas ir 462.dokuments, bet pielikums − 495.dokuments. Likumprojekts juridiski ir sakārtots Augstākas padomes Juridiskajā pārvaldē. Tātad skatīsim pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Jā, pa pantiem! Un pirmā, kas mums tagad ir jāapspriež, ir 1.nodaļa − par likumā lietotajiem terminiem un jēdzieniem. Lūdzu, godājamie deputāti, kādi ir jūsu iebildumi un piebildes vai grozījumi? Nav. Paldies.

1.pants. 2.nodaļa.

V.Šadinovs: 1.pants ir papildināts ar ceturto nodaļu, tas ir deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Vai ir kas apspriežams par šo nodaļu? Nav. Paldies.

2.pants.

V.Šadinovs: 2.panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Varbūt jūs uzreiz ziņojot varētu pateikt, kāds ir bijis priekšlikums, un to, vai tas ir pieņemts vai nav pieņemts, kā arī to, kas to ir izteicis.

V.Šadinovs: Ir bijis komisijas priekšlikums, ka vajag izteikt jaunā redakcijā. Tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

3.pants.

V.Šadinovs: 3.panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Varbūt mēs turpmāk varētu skatīt tālāk (tā kā likumprojekts ir ļoti apjomīgs) tikai tos pantus, kuros ir noraidītie priekšlikumi, jo varbūt deputāti ierosinās balsot par kādu no noraidītajiem priekšlikumiem. Lūdzu, tātad apstāsimies pie noraidītā priekšlikuma, ja tāds kādā pantā ir, un tad vaicāsim, vai deputātiem ir kādi iebildumi arī par kādu no iepriekšējiem pantiem. Lūdzu.

V.Šadinovs: Tātad pirmais noraidītais priekšlikums ir 6.pantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai līdz 6.pantam, godājamie kolēģi, nav iebildumu? Lūdzu, par 6.pantu!

V.Šadinovs: Tātad 6.pantā jautājums bija par to, ka tas ir jāizsaka latos. Mūsu priekšlikums ir tāds, ka ir jāizsaka Latvijas naudas vienībās.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Vai kāds pastāv uz balsojumu? Neviens. Lūdzu, par nākamo noraidīto priekšlikumu!

V.Šadinovs: 7.pantā bija priekšlikums svītrot visus tos jautājumus, kuri uzdod Galvenajai finansu inspekcijai veikt gada pārskatu publicēšanu un izziņu izdošanu. Priekšlikums tika noraidīts, jo tas jau ir paredzēts likumā par gada pārskatiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, vai jums ir kādi ierosinājumi vai iebildumi? Nav. Lūdzu, skatīsim tālāk!

V.Šadinovs: 8.pantā tas pats ir attiecībā uz gada pārskata publikāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, skatīsim tālāk!

V.Šadinovs: Nākamais noraidītais priekšlikums ir 12.pantā.

Priekšsēdētājs: Vai līdz 12.pantam, godājamie kolēģi, jums ir kas iebilstams? Nav.

Par 12.pantu, lūdzu!

V.Šadinovs: Tātad bija priekšlikums pārcelt 5.apakšpunktu tūdaļ aiz otrā. Tas ir par reģistrācijas nodevu samaksu. Ir priekšlikums atstāt tā, kā ir bijis, jo reģistrācijas nodevu ir lietderīgi maksāt pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem ir kādas pretenzijas? Nav. Lūdzu, turpināsim!

V.Šadinovs: Tālāk noraidītais priekšlikums ir 15.pantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai līdz 15.pantam ir kādi iebildumi? Nav.

Lūdzu, 15.pants!

V.Šadinovs: 15.pantā ir priekšlikums papildināt, ka dibināšanas pamatkapitālu var apmaksāt ne tikai ar naudu, bet arī ar citām mantiskām vērtībām, ja tas ir nepieciešams akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tālākajai attīstībai. Bez tam ir deputāta Ēlerta priekšlikums par sertifikātiem. Tas ir nupat iesniegts. Apmaksa − jā, tātad komisija to uz nākamo lasījumu iestrādās.

Priekšsēdētājs: Vai iebildumu godājamajiem deputātiem nav? Nav. Paldies. Varam turpināt.

V.Šadinovs: Nākamais iebildums ir 17.pantā.

Priekšsēdētājs: Par 16.pantu, kā es saprotu, iebildumu nav. 17.pants. Lūdzu.

V.Šadinovs: 17.pantā tiek piedāvāts, ka dibinātājam ir jāsaņem Finansu ministrijas atļauja, ja dibina bankas citas kredītiestādes vai apdrošināšanas akciju sabiedrības, ja sabiedrības pamatkapitāla sastāvā ir valsts kapitāls un ja starp dibinātājiem vai pirmā laidiena akciju parakstītājiem ir ārvalstu pilsoņi vai ārvalstu reģistrētās juridiskās personas. Tas ir noraidīts, jo attiecīgajos likumos par ārvalstu ieguldījumiem mums tādu atļauju nav paredzēts saņemt. Bez tam mums ir arī likums par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās, kur tiek nozīmēti pilnvarotie pārstāvji. Tāpēc nebūtu lietderīgi iet un vēl kaut kur saņemt atļauju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, turpināsim!

V.Šadinovs: Tālāk ir par 23.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai līdz 23.pantam kolēģiem ir iebildumi?

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man ir sakāms par 20.pantu, kur tiek reglamentēts akciju sabiedrības pamatkapitāls − dibināšanas un reģistrētais. Es par to biju iesniedzis priekšlikumus, arī rakstiskus. Kā es saprotu, tad zināmas nesaprašanās dēļ es nevarēju būt klāt, kad izskatīja šos priekšlikumus. Turklāt tie nav ne nodrukāti, ne izdalīti, ne arī izdarītas attiecīgās izmaiņas. Taču šis ir tāds jautājums, par kuru diez vai varētu balsot trešajā lasījumā, te ir runa par attiecīgajām pamatkapitāla summām.

Man bija priekšlikums šo pamatkapitālu − tātad dibināšanas pamatkapitāla minimālo reģistrēto pamatkapitālu attiecībā pret šo piedāvāto projektu − atsevišķās vietās mainīt. Un, pirmkārt, mainīt dibināšanas pamatkapitāla lielumu bankām un apdrošināšanas sabiedrībām, to attiecīgi paaugstinot, un arī mainīt reģistrēto pamatkapitālu biržu un lombardu akciju sabiedrībām, to samazinot. Tāpēc es piedāvātu Šadinova kungam izklāstīt savus apsvērumus un kopīgi izlemt, kā rīkoties. Vai mēs varam šeit par skaitļiem vienkārši balsot vai nevaram?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šadinova kungs, jūsu komentāru!

V.Šadinovs: Mēs ar deputātu Edmundu Krastiņu patiešām pirms sēdes nokonstatējām, ka ir zināma nesaprašanās. Tātad bankām un apdrošināšanas akciju sabiedrībām minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir 20 miljoni.

Priekšsēdētājs: Tātad jums nav iebildumu, Krastiņa kungs? Šadinova kungam nav nekādu iebildumu. Tad arī nav ko tālāk spriest, kā es saprotu. Uz trešo lasījumu viņš ir ar mieru to iestrādāt.

V.Šadinovs: Un attiecīgi samazināt reģistrētā pamatkapitāla lielumu biržu un lombardu akciju sabiedrībām līdz 10 miljoniem, tātad samazināt no 50 uz 10 miljoniem.

Priekšsēdētājs: Vai tur nav nekādu pretrunu? Nav. Tas būtu jāiestrādā uz trešo lasījumu. Bez tam vēl var padomāt un padiskutēt trešā lasījuma laikā. Paldies.

Tagad par 23.pantu.

V.Šadinovs: 23.pantā bija piedāvājums svītrot panta otro daļu. Te runa ir par akciju kategorijām. Priekšlikums ir noraidīts, jo jau iepriekšējā likuma redakcijā bija paredzētas akciju kategorijas un grupas. Un tās ir dažādas akciju kategoriju izlaides. Līdz ar to mēs varam savai darbībai bez likuma par vērtspapīriem jau plašāk izmantot akcijas kā vērtspapīrus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Varam turpināt.

V.Šadinovs: 26.pants.

Priekšsēdētājs: Vai līdz 26.pantam, kolēģi, nav iebildumu? Nav. Par 26.pantu.

V.Šadinovs: Par šo pantu bija priekšlikums izteikt akcijas nominālvērtību ar skaitli − 200 Latvijas rubļu, kas atbilstu vienam latam. Priekšlikums ir noraidīts, jo lai pati akciju sabiedrība savos statūtos nosaka minimālo pamatkapitālu, tā kā pasaules praksē tas ir zināms arī daudz mazāks.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godājamajiem deputātiem nav nekādu iebildumu? Varam turpināt.

V.Šadinovs: Par šo pašu pantu bija vēl viens priekšlikums − ka akciju sabiedrības izlaiž tikai vienas nominālvērtības akcijas. Tas ir noraidīts tā paša iemesla dēļ, jo dažādu nominālvērtību akcijas praksē mums jau ir. Un, otrkārt, tā ir dažādība, kas mums ļauj tiešām realizēt likumu pilnībā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Lūdzu, turpināsim!

V.Šadinovs: Tālāk ir 28.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādas problēmas ir 28.pantā?

V.Šadinovs: Par 28.pantu bija priekšlikums atjaunot veco redakciju, ka priekšrocību ieguvējiem balsstiesību ierobežojumus nosaka statūtos. Mūsu priekšlikums ir atstāt tā, kā bija pirmajā lasījumā, ka priekšrocību ieguvējiem nav balsstiesību. Un tikai vienā gadījumā viņiem tās uz laiku var tikt piešķirtas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti! Nav nekādu iebildumu. Paldies. Varam turpināt!

V.Šadinovs: 31.pantā ir deputāta Ēlerta priekšlikums par sertifikātiem. Tas tiks iestrādāts uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es saprotu, deputātiem pretenziju nav, tātad varam turpināt.

V.Šadinovs: Tālāk ir 34.pants. 34.pantā bija piedāvājums par to, ka tiek uzlikta zaudējumu atlīdzība trīskāršā apmērā vai tiek izmantotas saudzīgos nolūkos akciju sabiedrības iekšējās ziņas. Te bija priekšlikums aizstāt formulējumu, ka šo zaudējumu apmēru nosaka statūtos vai akcionāru pilnsapulcē. Komisija uzskata, ka tas tomēr ir jānosaka likumā, nevis katra akciju sabiedrība pati sāks noteikt zaudējumu apmērus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godājamajiem deputātiem nav iebildumu? Varam skatīt tālāk!

V.Šadinovs: Bija priekšlikums par 40.pantu − svītrot otro daļu, tas ir, to, kur ir runāts, ka tad, ja nav nomaksāts līdz 5 procentiem iepriekšējais akciju laidiens, tad ar Uzņēmumu reģistra atļauju var laist jaunu laidienu. Bija priekšlikums šo svītrot. Komisija uzskata, ka to tomēr vajadzētu atstāt, jo daudzos gadījumos tas ir nepieciešams; it sevišķi tagad, kad mēs nosakām reģistrēto pamatkapitālu, lai šie 5 procenti tātad neietekmētu savākšanu. Citādi akcionārs kaut kur pazūd un neapmaksā. Tātad tas ir nepieciešams, lai neiespaidotu reģistrētā pamatkapitāla savākšanu. Vajadzētu atstāt, ka tāda 5 procentu barjera ir pieļaujama ar Uzņēmumu reģistra atļauju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav tādu. Skatīsim tālāk!

V.Šadinovs: Tālāk priekšlikumi ir 42.pantā. Atkal bija priekšlikums paredzēt, ka visos tajos iepriekšējos gadījumos, ko es jau minēju, ir vajadzīga Finansu ministrijas atļauja. Tātad mūsu uzskats ir tāds, ka Finansu ministrijas atļauja ir vajadzīga apdrošināšanas sabiedrībām un Latvijas Bankai, tikai bankām. Un citiem atļaujas nav vajadzīgas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tai deputātiem ir kas iebilstams? Nav. Lūdzu, turpināsim!

V.Šadinovs: 47.pantā ir tas pats − atkal ir runa par Finansu ministrijas atļaujām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iebildumu nav. Lūdzu, turpināsim!

V.Šadinovs: Par 58.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Šadinovs: Šajā pantā bija priekšlikums vārdus "pārstāvju vai pilnvarnieku" aizstāt ar vārdiem "pilnvarnieku un pārstāvju". Taču "pilnvarnieks un pārstāvis" tomēr nav viens un tas pats, tāpēc ir priekšlikums atstāt tā, kā bija: "pilnvarnieku vai pārstāvju", jo tas ir paņemts no likuma "Par valsts un pašvaldību īpašumu uzņēmējsabiedrībās". Tur šī konstrukcija ir lietota, bet tas ir kaut kas cits.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem iebildumu, es redzu, nav. Lūdzu, tālāk!

V.Šadinovs: Bija priekšlikums par to, ka vajadzētu papildināt šo likumu ar atsevišķu pantu, ka akciju sabiedrību apvienošana ir iespējama vienīgi uz attiecīgo sabiedrību pilnsapulču lēmuma pamata un ka apvienošanai nepieciešama Finansu ministrijas piekrišana. Taču mēs jau pirmajā lasījumā nobalsojām, ka jautājums par sabiedrību reorganizāciju attiecināms uz likumu "Par uzņēmējdarbību". Un šis ir reorganizācijas jautājums. Otrkārt, ir jautājums par apvienošanās atļaujas došanu. Mums likumā "Par monopoldarbību" ir paredzēts, ka to dara šī monopoldarbības uzraudzības institūcija, nevis Finansu ministrija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Edmunds Krastiņš pašlaik lasa likumu. Viņam nav iebildumu pret to, kas tika izteikts. Jūsu priekšlikums tika noraidīts. Viss ir normāli. Paldies.

V.Šadinovs: Citu noraidīto priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Likumā ir diezgan daudz pantu − tieši 100, bet deputāti ar saviem labojumiem ir tikuši līdz 58.pantam. Tālāk likums laikam nav izlasīts. Vai deputātiem ir kādi labojumi vai papildinājumi no 58. līdz 100.pantam ieskaitot? Nav. Tas nozīmē, ka mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Par akciju sabiedrībām" akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 50 − par, pret − nav, atturas − 6. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Paldies.

Mums ir atlikušas 12 minūtes līdz balsošanas laikam. Vai par privatizācijas sertifikātiem mēs paspēsim, Ēlerta kungs? Lūdzu. Taču pulksten 13.00 mēs tik un tā pārtrauksim šā jautājuma izskatīšanu.

I.Ēlerts: Protams! Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Runa ir par 467.dokumentu un 500.dokumentu. Man jums ir jāatvainojas, ka tie tika izdalīti tikai šajā pārtraukumā, lai gan mana vaina ir tikai attiecībā uz 500.dokumentu, jo 467.dokuments tika nodots pavairošanai ceturtdienas pēcpusdienā. Tātad 467.dokumentā tas viss, kas ir mainīts, ir pasvītrots. Tā ka jūs varat sekot līdzi tīri vizuāli.

Priekšlikumus ir iesnieguši divi deputāti. Tie ir lasāmi atsevišķi − 500.dokumentā. Te runa ir tikai par terminiem − par ceturto rindkopu, kas tas tāds Latvijas iedzīvotājs un kā to tulkot. Starp citu, ļoti daudzi ir griezušies pie manis jautājumā par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju par sertifikātiem. Diemžēl likumā par sertifikātiem iespēja pārdot nekustamo īpašumu par sertifikātiem ir paredzēta tikai privātiem uzņēmumiem, tajā skaitā arī kooperatīvos dzīvokļus, bet, ko viņi darīs ar sertifikātiem tālāk − tā ir šo privātuzņēmēju iniciatīva un doma. Un es te nevaru neko līdzēt. Bez tam likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" nav iesniegts arī nekāds konkrēts papildinājums šajā jautājumā. Tas būtu man īss komentārs.

Vēl viscaur visā likumā pēc Grūbes kunga ierosinājuma ir minēta drošības vai cita valdības noteiktā kredītiestāde dažādos locījumos. Visur, kur tā ir, tas ir pasvītrots. Tātad, ja vēl kādai kredītiestādei nāksies ar to nodarboties, tad nebūs vajadzīgi grozījumi likumā, kā tagad, kad ar to nodarbojas un ļoti veiksmīgi to dara akciju sabiedrība "Sakaru banka".

Tālāk varētu skatīt pa likuma pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, sāksim ar noraidītajiem priekšlikumiem.

I.Ēlerts: Tas attiecas uz likumā lietotajiem terminiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Vispirms par to, ko reāli nozīmē šis teksts, kas ir iekļauts likumprojektā. Tātad šajā likumā lietotajā nozīmē tās ir Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā reģistrētās personas. Iedzīvotāju reģistrs jau tagad, starp citu, izsniedz termiņa uzturēšanās atļaujas militārpersonām. Arī šīs personas tiek iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Līdz ar to šāda redakcija nekādi nevar būt. Un faktiski šādai redakcijai rezultāts ir tieši tāds pats, kā Zaļetajeva kunga redakcijai, kura ir noraidīta.

Tagad par savu priekšlikumu. Mans priekšlikums ir tāds: "Latvijas iedzīvotājs ir Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā." Patiešām, es atzīstu to, ka šobrīd pastāvīgās uzturēšanās atļaujas netiek izsniegtas. Neapšaubāmi, ka pie šā jautājuma Saeima vistuvākajā laikā nonāks. Tātad Saeima izlems, kuras tad ir personas, kam ir piešķiramas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Tāpēc šobrīd nav nekāda pamata izsniegt sertifikātus arī tām personām, kuras vēlāk varbūt saņems tikai termiņa uzturēšanās atļaujas. Tas, ka šādā gadījumā nepilsoņi savus sertifikātus varbūt saņems pusgadu vēlāk, manuprāt, nav kaut kas īpaši traģisks, tāpēc es uzturu savu priekšlikumu. Es faktiski uzskatu to par kompromisa priekšlikumu, jo ļoti daudzi, arī es to skaitā, principā domāju, ka sertifikāti būtu piešķirami tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Taču es arī saprotu, ka šobrīd tāds risinājums šeit nevarētu gūt atsaucību, un tāpēc es piedāvāju šādu variantu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai jūs par šo pašu? Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es ļoti lūdzu plenārsēdē likt uz balsošanu Cilinska kunga priekšlikumu. Paskaidrošu − kāpēc. Tūlīt sāksies zemes kompensācijas sertifikātu izdošana. Šajā gadījumā ar Cilinska kunga priekšlikumu nekādu domstarpību nav, jo zemes sertifikāti būs tikai tiem, kuri laikā uz 1940.gadu bija pilsoņi. Tātad viss kārtībā. Taču pēc Saeimas ievēlēšanas viens no pirmajiem likumiem, kā mēs visi saprotam, būs jaunais pilsonības likums. Tiklīdz pilsoņu loks tiks no jauna izskatīts un paplašināts, arī šie cilvēki varēs saņemt sertifikātus. Tāpēc ir saņemti neskaitāmi protesti no iedzīvotājiem, ka pašreiz − līdz Saeimas vēlēšanām − nebūtu vēlams visiem, kas vien atrodas Latvijā, bet rīt varbūt vairs neatradīsies, dot sertifikātus. Tādēļ ļoti lūdzu plenārsēdi ieskatīties Cilinska kunga priekšlikumā un atbalstīt to!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi! Arī es patiešām gribētu lūgt jūs atbalstīt Cilinska kunga priekšlikumu, jo faktiski, ja mēs skatāmies uz komisijas lēmumu un noraidām, tad redzam, ka Zaļetajeva priekšlikums ir noraidīts pilnīgā sakarā ar termiņa uzturēšanas atļauju izsniegšanu attiecīgajām personām − militārpersonām. Līdz ar to Cilinska priekšlikums patiešām ļautu izkļūt no šīs neveiklās situācijas, un, ja Latvijas valsts ir atļāvusi uzturēties šiem cilvēkiem Latvijā, tad tādā gadījumā viņi patiešām var saņemt arī sertifikātus. Pārējos gadījumos, es domāju, tas pārsvītros mūsu iepriekšējo likumprojektu, par ko mēs esam vienojušies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Vispirms tas, kas attiecas uz Cilinska kunga argumentāciju. Es gribu atgādināt deputātiem, ar kādu nolūku mēs ieviešam sertifikātus. Privatizācijas sertifikātus ieviešam tādēļ, lai kompensētu darbu, par kuru nesamaksāja iepriekšējā pārvaldes sistēma, cilvēkiem, kuri tika aplaupīti. Par nožēlu, aplaupīti tika visi - gan tie, kam tagad ir Latvijas Republikas pilsoņa statuss, gan tie, kas tagad šo statusu nesaņem. Sertifikātu ideja pirmām kārtām ir kaut kāda sociālā taisnīguma ideja. Protams, pilnīgi īstenot to nav iespējams, bet arī pārvērst to savā pretmetā, pēc manām domām, ir absolūti neprātīgi.

Jā, es atbildēšu, kāpēc Krievija sertifikātus dod tikai saviem pilsoņiem. Tas ir saistīts ar to, ka Krievija ir devusi pilsonību visiem saviem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas uz noteikto datumu tur dzīvoja. Nav šaubu, ka tādā gadījumā, ja tādu lēmumu būtu pieņēmis Latvijas parlaments par pilsonību savā valstī, tad es būtu pirmais, kas uzstātu par to, ka privatizācijas sertifikāti dodami tikai Latvijas pilsoņiem. Par nožēlu, pilsonības likums nav pieņemts vēl šodien. Tāpēc es pastāvu uz to, ka jādod iespēja privatizācijas sertifikātus saņemt visiem cilvēkiem, kuriem iepriekšējā ekonomiskās pārvaldes sistēma nav samaksājusi par viņu darbu.

Bet Cilinska kunga argumentācija par to, ka gan komisijas piedāvātais variants, gan mans variants dod iespēju privatizācijas sertifikātus saņemt armijā dienējušajiem, - tā ir pilnīgi absurda argumentācija. Pirmkārt, saskaņā ar likumu par Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistru karavīri netiek reģistrēti. Tāpēc par kādiem militāristiem, kas iekļauti reģistrā, gan var būt runa? Tas attiecas uz komisijas piedāvāto variantu. Bet attiecībā uz manu variantu: skaidrs, ka karavīriem nav pastāvīgās pierakstīšanās, tāpēc viņi nevar iekļūt ne otrajā, ne trešajā kategorijā. Viņi ir pakļauti izvešanai, pieskaitīt viņus pie Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir pilnīgi absurdi. Vēl vairāk. Tieši tāds risinājums, kādu piedāvā Cilinska kungs, ka arī zināms daudzums Latvijas Republikas pilsoņu atrodas Krievijas bruņoto spēku dienestā, atstāj šo jautājumu vēl neatrisinātu. Tā ka nekādā ziņā Cilinska kunga argumentācijai nav pievēršama uzmanība.

Ja mēs tiešām negribam pārsvītrot pašu galveno privatizācijas sertifikātu būtību, tad es uzskatu par nepieciešamu - un tāpēc lūdzu - atbalstīt manu piedāvāto variantu./

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, mums ir atlikušas tikai divas minūtes līdz balsojamajam laikam...

I.Ēlerts: Jā, es ceru, ka paspēsim! Cienījamie kolēģi, tātad te ir skaidri redzams, kā labējie un kreisējie spēki katrs, kā saka, velk deķi uz savu pusi. Likumu pieņemot, bija sasniegts trausls kompromiss, ir noteiktas priekšrocības Latvijas Republikas pilsoņiem, un tās ir milzīgas priekšrocības, kuru rezultātā viņi vidēji katrs dabū divreiz vairāk sertifikātu nekā tie cilvēki, kuriem pilsonības nav, bet kuri savu darbu Latvijā tomēr ir ieguldījuši. Tieši tādēļ es esmu ļoti lielā neizpratnē par Cilinska kunga apgalvojumu, ka militārpersonas tiek reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā. Lēmums par Iedzīvotāju reģistra likuma spēkā stāšanās kārtību ir skaidri noteicis, kurus iedzīvotājus reģistrē un kurus nereģistrē, un pēdējie ir arī Krievijas armijas militārpersonas. Es, protams, to tagad pārstāstu brīvā traktējumā. Nereģistrē arī personas, kuras ir pierakstītas karaspēka daļās. Tātad šīs divu kategoriju personas tiek izslēgtas. Es domāju, ka tas ir pilnīgi pamatoti, un komisijām, kas organizēs sertifikātu piešķiršanu, ir vajadzīgs stingrs kritērijs, jo pieraksts vairs nevar būt stingrs kritērijs. Zaļetajeva doma par pastāvīgu dzīvošanu Latvijā ir nepieņemama, jo arī virsnieki, piedošanu, pastāvīgi dzīvo Latvijā − dažs gadu, dažs 50 gadu un vairāk. Es aicinātu neizjaukt sertifikātu likuma trauslo kompromisu, šo trauslo risinājumu, un neizveidot kaut ko līdzīgu lēmumam par termiņa uzturēšanās atļaujām, kas ir izsaucis politiskus konfliktus. Paldies, es saprotu, ka balsošana notiks pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Balsošana notiks pēc obligātajiem balsojumiem, un būs trīs varianti: komisijas variants, Cilinska kunga variants un Zaļetajeva kunga variants.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Varbūt pagaidīsim vēl kādu brīdi, lai tie deputāti, kuri steidzas, ierodas zālē.

Ja kolēģi ir gatavi balsošanai, tad pirmais nobalsojamais jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"" (pensijas tiesnešiem) trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu. Lūdzu rezultātu. Par − 64, pret − 17, atturas − 14. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas 1992.gada pirmā pusgada valsts budžeta izpildes pārskata apstiprināšanu". Vai neviens nevēlas izteikties? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. 78 − par, 2 − pret, 17 − atturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par maksimālā valsts iekšējā un ārējā parāda apstiprināšanu".

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi deputāti! Jums ir izdalīts 503.dokuments, proti, izraksts no Ekonomikas komisijas pagājušās ceturtdienas sēdes protokola, kad mēs izskatījām šo jautājumu. Mums diemžēl nācās konstatēt, ka Ministru padomes pārstāvis (šajā gadījumā − finansu ministra vietas izpildītājs un finansu ministra vietnieks) nespēja sniegt precīzu pārskatu, kāds stāvoklis pašlaik ir − kāds reāli pašlaik ir valsts iekšējais parāds.

Šeit kārtējo reizi atšķiras Finansu ministrijas un valdības kopumā viedoklis. Runa ir par krājbankas kredītu, par graudiem un par gāzi, kas kopsummā sastāda aptuveni 10 miljardus, varbūt arī nedaudz mazāk. Tomēr runa ir par miljardiem, tāpēc es gribētu būt ļoti precīzs. Un šā iemesla dēļ, vienlaikus saprotot to, ka mums tomēr ir ļoti svarīgi apstiprināt šo lēmumu par ārējā parāda apstiprināšanu un ka mums šodien šeit nav iespējams par to tālāk diskutēt, jo patlaban notiek tikai balsošana, protokolā ir izklāstīts mūsu priekšlikums, proti, ka vajadzētu svītrot lēmuma projekta 1.punktu, tātad tikai svītrot, bet attiecībā uz valsts iekšējo parādu kopumā vajadzētu apstiprināt šo lēmumu. Līdz ar to mēs apstiprinātu maksimālo valsts ārējo parādu.

Bez tam mēs vienlaikus esam lūguši komisijas vārdā Latvijas Republikas Ministru padomi nedēļas laikā sagatavot informāciju par valsts iekšējā parāda pašreizējo lielumu, precizējot apjomus, kas ir saistīti ar parādu krājbankās un iestādēs sakarā ar graudu iepirkšanu, kurināmā iegādi, arī gāzi, varbūt arī vēl par ko citu, un par iespējamajiem šīs problēmas atrisināšanas ceļiem. Mēs uzskatām, ka tālāk šos jautājumus jau varēsim risināt plenārsēdē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Jāatzīstas, ka mēs šo jautājumu esam tikpat detalizēti izvērtējuši un pieprasījuši no valdības atsevišķām institūcijām, konkrēti, no Finansu ministrijas, papildu informāciju. Jāpiebilst, ka Kehra kunga teiktajā ir ļoti liela patiesība, kas ir dokumentāri apstiprināta. Pašreiz valsts faktiskais iekšējais parāds pārsniedz gandrīz par diviem miljardiem mūsu noteiktos iekšējā parāda maksimālos griestus, bet tajā pašā laikā Ekonomikas komisijas rīcībā esošajā informācijā nav ņemts vērā Latvijas Valsts kuģniecības parāds Latvijas valsts budžetam vairāk nekā 2,5 miljardu rubļu apjomā, kura atmaksas termiņš ir šā mēneša pēdējais datums. Mēs, izvērtējot šā iekšējā parāda limitu, noteikti pastāvam uz to, ka tam ir jābūt noteiktam, lai valdība tiktu parlamentāri kontrolēta par šo limitu ievērošanu.

Mēs atbalstām Ekonomikas komisijas lēmuma 2.punktu, bet tikai citā redakcijā − nevis "lūgt", bet "uzdot" Latvijas Republikas Ministru padomei nedēļas laikā (tas būtu līdz 5.maijam) iesniegt Augstākajai padomei pilnīgu pārskata informāciju par reālo iekšējo parādu, par reālo iekšējā parāda sadali, lai mēs varētu izvērtēt, kā valdība izpilda mūsu, Augstākās padomes, lēmumu par iekšējā parāda limita robežu, par saņemto aizņēmumu. Pretējā gadījumā, ja mēs svītrojam šo punktu, mēs līdz ar to faktiski atsakāmies no parlamentārās kontroles pār reālo iekšējo parādu, tā izpildi un atmaksājumu. Tāds ir mūsu Apvienotās budžeta komisijas viedoklis šinī jautājumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet pirms pārējie runātāji uzstājas, es gribētu atgādināt, ka balsošanas laikā mēs balsojam tikai par konkrētu dokumentu kopumā, bet nekādi labojami, svītrojumi vai citi grozījumi netiek izdarīti, izņemot acīm redzamas tehniskas kļūdas, kas ir ieviesušās. Tāda ir jēga šim balsojuma laikam. Deputāti šajā laikā izsaka tikai replikas vai runā par balsošanas motīviem − par vai pret šā dokumenta pieņemšanu.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, visnotaļ apsveicot abas mūsu komisijas, kas izkritizēja mums piedāvāto lēmuma projektu, es aicinātu balsot pret šo lēmumu, jo atkal zināmā mērā veidojas kārtējā abstraktā un absurdā situācija, ka parlaments kaut ko lemj, nezinot ko, bet mēs šeit lepojamies, ka mēs kontrolējam valdības darbību.

Priekšpusdienā mēs sākām un stundu par to runājām, kā mēs šajā atlikušajā laikā to darīsim, un nu galu galā mēs balsojam par lēmuma projektu. Mums tas tika nodots nobalsošanai, tātad mēs gatavojamies balsot par lēmuma projektu, pat nezinādami, kāds ir šis parāds. Mēs šodien nezinām, kur ies šis G-24 kredīts. Šodien es varu pateikt, ka zemnieki ir ārkārtīgi sašutuši par tā realizāciju, un mēs tikai balsojam un balsojam, bet valdība dara savu. Varbūt tam visam ir jāpieliek punkts? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es nepavisam negribu, kā Ozola kungs te apgalvoja, atteikties no valdības kontroles. Tieši otrādi! Ja mēs šobrīd pieņemsim tādu 1.punktu, tad mēs faktiski atsakāmies no valdības kontroles, un vesela virkne problēmu joprojām tiek atbīdīta no istabas gaišās vietas uz tumšajiem kaktiem un netiek risinātas. Tāda ir arī Krājbankas problēma, par kuru pagājušajā nedēļā Ozola kungs, kā mēs varam pārliecināties stenogrammā, šeit no tribīnes teica: ziniet, tā ir Krājbankas problēma, lai tā tur kuļas ar tiem saviem parādiem... Krājbanka tūlīt bankrotēs, Ozola kungs, un tā problēma mums būs jārisina kopā ar valdību.

Pagājušajā plenārsēdē Ozola kungs šeit kā kontroles piekritējs nevarēja konkrēti atbildēt ne uz vienu no maniem jautājumiem par to, kāda šobrīd ir situācija ar šīm lietām. Un tad vēl valdības nostāja, ka iepirktie graudi un labības parāds − tā ir valsts uzņēmuma problēma, ka tur valdībai nav jājaucas. Tā nav taisnība! Un tāpēc vienīgais variants, ko mēs vēl šodien te varam izdarīt, apzinoties to, ka ārējais maksimālais parāds ir jāapstiprina, ir atlikt šā lēmuma pieņemšanu uz nedēļu un sagatavot par to pilnu informāciju. Šeit vajadzētu ierasties arī Godmaņa kungam, lai viņš izstāsta vēlreiz, kādi ir risinājumi, kā tas tiks darīts, kur tiek izlietoti G-24 kredīti. Kā mēs konstatējām, tie tomēr netiek izmantoti saprātīgākajā variantā, un tad varētu izlemt, kas ir iekļaujams jau šobrīd šajā valsts iekšējā parādā, nevis rīkoties tā, ka mēs apstiprināsim 7,88 miljardus, un tūlīt viss šis limits tiks izlietots minimālo algu pacelšanai, lai gan neviena no problēmām netiks atrisināta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Vai nu es neprecīzi izteicos, vai arī profesors Plotnieks neklausījās, ko citi runā, jo viņš pilnīgi neprecīzi traktēja to, ko mēs piedāvājam. Mūsu komisija ir pilnīgi pret šāda lēmuma pieņemšanu, ja tas ir jāpieņem tādā redakcijā, kāds tas ir. Un tas ir tas, ko es gribētu teikt. Manuprāt, es teicu pilnīgi precīzi. Vienīgā iespēja, ko mēs varam izdarīt, ir tāda, ka mēs apstiprinām pusi no tā. Ja tas nav iespējams procedūras dēļ, tad viss ir jāatliek uz nedēļu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Laiks rit uz priekšu, un, lai mēs īstenotu Kehra kunga priekšlikumu, ir vajadzīgs sevišķs plenārsēdes balsojums, ka mēs šo dokumentu apstiprinām tikai daļēji, pieņemam kā lēmumu, tātad tikai tā 2.punktu, un svītrojam arī no nosaukuma vārdus "iekšējā un". Taču tad mums ir vajadzīgs speciāls plenārsēdes lēmums, ja mēs izlemjam to darīt. Par to ir jālemj plenārsēdei, jo plenārsēde var visu.

Plotnieka kungs laikam grib pateikt repliku, jo viņš trīs minūtes jau izmantoja. Lūdzu, vienu minūti!

A.Plotnieks: Es gribētu lūgt mūsu godājamo kolēģi Kehra kungu, pirmkārt, nevērtēt mūsu savstarpējās kritiskās piezīmes no klausīšanās vai neklausīšanās viedokļa. Tas ir viens.

Otrais. Ja mēs runājam par lietas būtību, tad, manā izpratnē, Ekonomikas komisijas pozīcija, ka var lemt par valsts parādu vienā daļā, bet nelemt otrā daļā, tikai tāpēc, ka viena ir steidzīga, bet otra... Vai Kehra kungs var man galvot, ka šajā 2.punktā ir ielikti reāli aprēķini, ka šeit tik tiešām ir reāli dati, ja viņš man neko nevar pateikt par 1.punktu? Tādējādi nevar balsot par lēmumu, kurš nav sagatavots. Paldies.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, arī jums tikai viena minūte.

I.Ozols: Es pilnīgi atbalstītu Kehra kunga priekšlikumu un lūgtu arī kolēģus to atbalstīt, ja Krastiņa kungs ierosinās balsot par izmaiņām šinī lēmuma projektā, bet tad es lūgtu nobalsot arī par to, ka mēs nākamnedēļ otrdien pie šā jautājuma atgriežamies un šo jautājumu izvērtējam, jo tas ir ļoti aktuāls kā tāds. Un tikai pēc tam, ja mēs pieņemam tādu lēmumu, es pilnīgi atbalstītu Kehra kunga piedāvāto jautājumu, ka 2.punktu mēs atliekam un atsevišķi vērtējam nākamnedēļ.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs.

G.Grūbe: Es tomēr lūgtu saglabāt procedūru un balsot par šā lēmuma pieņemšanu vai noraidīšanu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums ir divi varianti par procedūru. Pirmais ir Kehra kunga variants − izdarīt šos svītrojumus un tad balsot, bet otrais ir Grūbes kunga ierosinājums − saglabāt procedūru pilnā apmērā.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Varbūt kāds ir pārpratis, ka mēs esam šā projekta iesniedzēji. Mēs neesam iesniedzēji. Iesniedzēja ir Apvienotā budžeta komisija un valdība. Un mēs tikai argumentējam, tāpēc mans priekšlikums tas nav, ka tā būtu izeja, ja pārējie uzskatītu, ka tas noteikti ir jāpieņem. Tātad, ja ir vajadzība, es atsaucu šādu savu priekšlikumu, kaut gan nedomāju, ka es to būtu izteicis un ka mēs to atliekam uz nedēļu. Varbūt mēs labāk varam vienoties par šādu variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kehra kungs, jūs ļoti atvieglojāt situāciju zālē − tātad šis jautājums tiek noņemts no balsošanas un atlikts uz nedēļu, uz 4.maiju, uz atkārtotu balsošanu, kad tas būs citā redakcijā, vai arī uz apspriešanu. To mēs izlemsim, plānojot darba kārtību.

I.Ozols: Es atvainojos, Krastiņa kungs...

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, jūs jau divas replikas un motīvus pateicāt... Mēs jau atlikām.

I.Ozols: Piedodiet, bet jūs to traktējāt kā atkārtotu balsojumu, taču tas ir jāiesniedz jaunā redakcijā un pirms tam jāapspriež.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, jums vajadzēja noklausīties līdz galam, nevis startēt uzreiz pie mikrofona. Es teicu, ka to mēs apspriedīsim nākamnedēļ, kad lemsim par darba kārtību. Tad redzēsim, kādā stadijā būs šis dokuments.

Ceturtais balsojamais jautājums ir lēmuma projekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par pievienošanos Konvencijai par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu un Konvencijai par palīdzību kodolnegadījumā vai radiācijas avārijsituācijā". Lūdzu, izsakiet replikas un motīvus! Nav. Balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu. 90 − par, pret − 2, atturas − 5. Lēmums ir pieņemts.

Piektais ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par radio un televīziju"" otrajā lasījumā. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumu. Lūdzu rezultātu. 68 − par, pret − 16, atturas − 13. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā". Repliku un motīvu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumu. Lūdzu rezultātu. Par − 69, pret − 4, atturas − 10. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts, ko mēs iebalsojām, − "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par − 64, pret − 9, atturas − 14. Likums ir pieņemts.

Lūdzu, Silāra kungs, nosauciet nākamā dokumenta numuru, jo man ir pazudis! Jā, paldies! Tas ir 463.dokuments. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu, kas atceļ iepriekšējo likumdošanas aktu. Lūdzu rezultātu. 66 − par, 2 − pret, 11 − atturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Civilprocesa kodeksā, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un Latvijas Kriminālkodeksā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par − 65, pret − 1, atturas − 11. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem atsevišķos Latvijas Republikas likumdošanas aktos sakarā ar Valsts zemes dienesta izveidošanu". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par − 83, pret − nav, atturas − 13. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par advokatūru". Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par − 81, pret − nav, atturas − 12. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par − 78, pret − nav, atturas − 12. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par − 73, pret − 1, atturas − 17. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par farmaceitisko darbību". Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 91 − par, pret − nav, atturas − 6. Likums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Lūdzu man atgādināt, ja vēl par kādu lēmumu neesam nobalsojuši. Par lēmumu par likuma "Par farmaceitisko darbību" spēkā stāšanos? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu. Lūdzu rezultātu. Par − 88, pret − 1, atturas − 5. Lēmums ir pieņemts.

Lūdzu, godājamie kolēģi, vai mums vēl kas ir palicis nenobalsots? Nav.

Salīša kungs, es jūtu, ka jūsu priekšlikums nebūs pārāk korekts...

B.Salītis: Korekts nebūs, bet izskatīt var.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

B.Salītis: Es uzskatu, ka vēl var paspēt izskatīt 13.jautājumu par Civilās aizsardzības centra izpilddirektora iecelšanu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Salīša kungs, bet mēs pārtraucām pusvārdā Ēlerta kungu jautājumā par sertifikātiem.

B.Salītis: Bet tas būs garš...

Priekšsēdētājs: Neatkarīgi no tā, vai būs garš vai negarš, tomēr tas tika pārtraukts pusvārdā. Tā ka, lūdzu, turpināsim tagad to.

Vai Rāznas kungam ir kas bilstams?

S.Rāzna: Godātie kolēģi, man ir nepatīkams priekšlikums. Jūs nupat esat saņēmuši 45 deputātu izstrādāto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas lauksaimniecības ministram. Šim pašam dokumentam ir klāt arī pielikums, kur minēti pamatargumenti, kāpēc šis projekts ir tapis. Un tāpēc es lūgtu sēdes vadītāju likt uz balsošanu priekšlikumu par šā projekta iekļaušanu darba kārtībā 4.maijā.

Priekšsēdētājs: Rāznas kungs, arī es iepazinos ar šo dokumentu, bet situācija ir tāda, ka šeit... Ā, otrajā pusē ir lēmuma projekts, es atvainojos! Mums likums nosaka, ka balsot ne agrāk par septiņām dienām pēc iesniegšanas sekretariātā.

S.Rāzna: Tieši tā jau ir.

Priekšsēdētājs: Jā, sekretariātā ir iesniegts. Tā kā Rāznas kungs un arī 45 deputāti to pieprasa, tad mēs par to varam balsot.

Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu 4.maija darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 67 − par, 5 − pret, 5 − atturas. Tātad šis lēmuma projekts par lauksaimniecības ministra demisiju tiek iekļauts 4.maija darba kārtībā. Paldies.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Par procedūras jautājumu. Rīt pulksten 10.00 ir iebalsota zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku apstiprināšana. Šeit būs 36 cilvēki no visām pilsētām un rajoniem. Es aicinu visus deputātus, kas vēl atceras, no kurienes viņi ir ievēlēti, rīt tikpat draudzīgi kā tagad būt uz balsošanu pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Es izsaku jums piezīmi, Muciņa kungs, jo pašlaik bija Ēlerta kunga jautājuma balsošana, bet paziņojumiem nebija laiks.

Lūdzu, Ēlerta kungs! (Par likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" - Red.)

I.Ēlerts: Balsošana, protams, būtu iespējama, bet es saprotu, ka mums tik un tā jautājums būs jāpārtrauc, jo, kā es saprotu, pulksten 15.00 ir jau kaut kas cits fiksēts.

Priekšsēdētājs: Jā, pulksten 15.00 ir fiksētais laiks. Lūdzu, Cilinska kungs, kādi ir jūsu ierosinājumi?

E.Cilinskis: Es tomēr ierosinātu šobrīd nobalsot par šo jautājumu, kurš ir jau apspriests.

I.Ēlerts: Jā, tam varētu piekrist, jo te tas ir ļoti svarīgs jautājums, un, kamēr zālē ir vēl daudz deputātu, es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, lūdzu sagatavoties balsošanai, jo motīvi tika jau izteikti. Mums ir trīs varianti: ir komisijas variants, ir Cilinska kunga variants un ir Zaļetajeva kunga variants. Tātad iesniegšanas secībā arī balsosim.

Zaļetajeva kungs, jūs jau par motīviem runājāt. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, kāpēc ir radusies nepieciešamība izdalīt to cilvēku kopumu, kuri šeit dzīvo pastāvīgi. Lieta tā, ka atbilstoši likumdošanai reģistrā neiekļūst tie cilvēki, kas dzīvo "keča" mājās, uz ko jau pagājušajā nedēļā Cilinska kungs vērsa jūsu uzmanību. Tāpat cilvēki, kas dzīvo kopmītnēs. Šie ļaudis gadu desmitiem ir strādājuši Latvijā. Ja tiks pieņemts cits variants, šie cilvēki izrādīsies ārpus privatizācijas procesa./

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs, mums ir tikai viena minūte laika. Jūs riskējat, ka mēs vispār nevarēsim nobalsot. Lūdzu.

J.Freimanis: Es kolēģus aicinātu atbalstīt Cilinska kunga variantu, jo uzskatu, ka šinī gadījumā ir nekorekti runāt par to, ko cilvēks ir darījis ar kādu citu lēmuma projektu. Šajā gadījumā mums ir jāatbalsta Cilinska kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu sagatavoties balsošanai. Balsošanas režīmu! Sākumā mēs balsosim par komisijas variantu. Lūdzu rezultātu. 36 − par, 11 − pret, 24 − atturas... Tātad 37 − par.

Nākamais ir Cilinska kunga variants. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 41 − par, 17 − pret, 14 − atturas. Paldies.

Un kā par pēdējo balsosim Zaļetajeva kunga variantu. Lūdzu rezultātu. 11 − par, 33 − pret, atturas − 18. Līdz ar to ar balsu vairākumu šajā likumā lietoto terminu daļā ir iekļauts Cilinska kunga ieteiktais formulējums. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī