1993.gada 30.marta sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Par plenārsēžu darba kārtību 30. un 31.martam. Vispirms, lūdzu, par svītrojumiem. Atsevišķi balsojumi būs par papildinājumiem un grozījumiem laika ziņā.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es vispirms lūgtu atlikt uz vienu nedēļu darba kārtības 13.punktu, kas ir tikai nobalsojams, jo sakarā ar autoru grupas vadītāja ārzemju komandējumu diemžēl nav lēmuma par Zemessardzes likuma spēkā stāšanās kārtību. Ceram, ka nedēļas laikā to varēs sagatavot. Tas būtu pirmais.

Un otrais. Lūdzu savas komisijas un frakcijas vārdā svītrot no izskatīšanas darba kārtības 16.punktu sakarā ar to, ka valdība jau vakar ir pieņēmusi jaunu - 156.lēmumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 15.februāra 80.lēmumā". Tā ka tas jau ir grozīts, taču mūsu komisija vēl nav varējusi iepazīties ar šiem grozījumiem. Tāpēc pašreiz nebūtu lietderīgi skatīt jau grozīta lēmuma projekta atcelšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to būs atsevišķs balsojums, jo iesniedzēja ir cita frakcija.

Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Man, cienījamie kolēģi, ir kas sakāms par nobalsojumiem likumprojektā un lēmumprojektiem. Tātad man būtu lūgums par 1. un 2.punktu - izslēgt šeit 1. un 2.punktā 339.dokumentu, jo tādu to Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija nav iesniegusi balsošanai. Ja kāds vēlas par to balsot, tad lai viņš iesniedz atsevišķi, bet Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija tādu priekšlikumu nav izteikusi. Tas nav ne likumprojekts, ne lēmumprojekts, tāpēc es uzskatu, ka šeit šie dokumenti ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā no jūsu likumprojekta, no jūsu dokumentiem, tas tiešām ir izslēdzams. Pēc tam šeit droši vien būs citi viedokļi, un tad acīmredzot tas būs jāraksta citā vietā, nevis ar jūsu komisijas vārdu. Es tā sapratu. Paldies.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Man ir papildinājumi, priekšsēdētāja kungs...

Priekšsēdētājs: Varētu jau sākt, bet mēs parasti vispirms tiekam galā ar atsevišķiem balsojumiem. Varbūt...

J.Lagzdiņš: Arī šis priekšlikums būs balsojams.

Priekšsēdētājs: Labi, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, šīsnedēļas darba kārtībā ar 11.numuru ir iekļauts likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā". Tas ir 302.dokuments. Taču mums ir izdalīts vēl viens likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā" (362.dokuments). Abi šie likumprojekti ir izskatāmi pirmajā lasījumā. Tāpēc man būtu priekšlikums, lai mēs divkārt nedebatētu un divkārt neuzdotu jautājumus, racionalizēt mūsu darbu. Es ierosinu 362.dokumenta izskatīšanu iekļaut šīsnedēļas 11.punktā kā papildu apakšpunktu.

Priekšsēdētājs: Es sapratu, ka jūs varat komentēt šo priekšlikumu.

J.Lagzdiņš: Es piekrītu tam.

Priekšsēdētājs: Piekrītat? Paldies. Tad mēs to skatām kā 11.punkta papildinājumu. Tas ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā". Kolēģi, tas attiecas arī uz jums! Tātad klāt pie 11.punkta. Vēl, lūdzu!

I.Silārs: Vai drīkst pašreiz izteikties arī par vietu mainīšanu? Es vienkārši esmu palaidis garām...

Priekšsēdētājs: Varbūt vispirms pabeigsim atsevišķus balsojumus un svītrojumus. Lūdzu.

A.Plotnieks: Vai drīkst piedāvāt papildinājumu, kas droši vien būs nobalsojams?

Priekšsēdētājs: Acīmredzot atsevišķu balsojumu vairs nav. Lūdzu, papildiniet! Tad mēs izskatīsim atsevišķi balsojumus un papildinājumus un visbeidzot mainīsim vietas. Lūdzu.

A.Plotnieks: Tātad es ierosinātu šodien papildus izskatīt jautājumu sakarā ar darba algu izmaksu aizturēšanu gan Latvijas rūpniecības uzņēmumos, kuri pieder valstij, gan arī lauksaimniecības statūtsabiedrībās. Šobrīd jau ir paziņots par bada streikiem un par to interesējas Skandināvijas valstīs. Masu mediji izplata informāciju, bet tajā pašā laikā parlamentā šīs informācijas nav. Šajā sakarībā man būtu ierosinājums šodienas plenārsēdes darba kārtībā iekļaut Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Siliņa kunga ziņojumu par stāvokli, kas izveidojies sakarā ar darba algu neizmaksāšanu valsts firmās un rūpnīcās, kā arī lauksaimniecības statūtsabiedrībās. Stāvoklis ir katastrofāls, jo mēs strādniekiem esam parādā gandrīz miljardu Latvijas rubļu. (Zālē troksnis.)

Lai kā tas arī būtu, godātie kolēģi, es tomēr atļaušos komentēt, ja priekšsēdētājs neiebilst. Un, kaut arī mēs ar likumu esam uzdevuši valsts īpašuma apsaimniekošanu Ministru padomei, tajā pašā laikā tas joprojām ir valsts īpašums. Tas nozīmē, ka parlaments, kas šeit personificē Latvijas tautu un realizē Latvijas valsts varu, ir atbildīgs par stāvokli, kāds ir izveidojies valsts uzņēmumos. Mums tomēr šis jautājums ir jālemj, jo citādi veidojas katastrofāla, es pat teiktu - eksplozīva situācija. Es visnotaļ piekrītu Dineviča kunga piedāvājumam šajā sakarībā noklausīties arī bankas ziņojumu. Taču es vēlreiz uzsveru - stāvoklis ir katastrofāls! Un mēs šādā situācijā nevaram to vairs ilgāk vilcināt. Paldies. Es lūdzu par to nobalsot!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es piedāvātu iekļaut šodienas darba kārtībā un lūgt ne ilgāk par 15 minūtēm Ārlietu ministrijas īsu paziņojumu par to, kā mūsu Ārlietu ministrija gatavojas rīkoties, uzzinot, lūk, šo informāciju, ko ir sniedzis Krievijas armijas komandieris Gračovs. Tas attiecas uz karaspēka izvešanas pārtraukšanu. Runājot par Aizsardzības ministrijas darbību, varu sacīt, ka tā jau ir izplānota. Šorīt Aizsardzības ministrijā par to tika spriests, bet Ārlietu ministrijas aktivitātes pagaidām nav zināmas. Es lūgtu vienkārši 15 minūtes pulksten 12.00 veltīt tam, lai mēs noklausītos, ko viņi patlaban taisās darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es lūdzu iekļaut darba kārtībā frakcijas "Satversme" iesniegto lēmuma projektu par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru atrašanās Latvijas Republikā ir saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā. Par motīviem es paskaidrošu tad, kad mēs apspriedīsim konkrēti šo punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es visnotaļ atbalstu profesora Plotnieka priekšlikumu, jo arī es tieši taisījos par to uzstāties. Mums ir vieglās rūpniecības uzņēmumi, kuros jau pusgadu nav maksāta alga, un bieži vien tām vientuļajām mātēm, kas tur strādā, vispār nav nekādu citu iztikas līdzekļu. Tas ir vienkārši fantastiski, kā valdība apsaimnieko savu īpašumu! Tas ir pirmais priekšlikums, kuru es obligāti atbalstu.

Otrs. Cienījamie kolēģi, mums ir arī šāda problēma. Atsevišķās valsts institūcijās strādā bijušie cilvēki, kuri patlaban valsts aparātu izmanto savā personīgajā vēlēšanu kampaņā un patiesībā tērē valsts budžeta līdzekļus. Šajā sakarā es tūlīt iesniegšu likumprojektu, uz kura pamata, es uzskatu, šī darbība ir jāpārtrauc, respektīvi, ir veselas milzīgas valsts aparāta subsidētas komandas, kas brauc vēlēšanu kampaņā ar milzīgu spēku un troksni, bet, protams, ierindas deputātu kandidātam tas nav iespējams. Tātad es šo likumprojektu iesniedzu cienījamajam Gorbunova kungam. Šis dokuments, protams, varbūt ir pieslīpējams, tomēr es ierosinu nākamnedēļ to izskatīt pirmajā lasījumā pēc apspriešanas ceturtdien komisijās. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Deputātiem daļēji ir radušās zināmas problēmas sakarā ar masu informācijas līdzekļos pausto informāciju par deklarācijās atspoguļotajiem ienākumiem. Lai sabiedrībā noņemtu šo spriedzi, lūdzu iekļaut darba kārtībā kā pirmo jautājumu īsu lēmuma projektu "Par Augstākās padomes deputātu deklarāciju publikāciju", ar kuru mēs varētu uzdot Mandātu un deputātu ētikas komisijai līdz 10.aprīlim publicēt masu informācijas līdzekļos Augstākās padomes deputātu ienākumu deklarācijas. Tas noņemtu spriedzi sabiedrībā, jo praktiski atklātība ir vislabākās zāles šādā situācijā. Lūdzu to atbalstīt! Paldies par uzmanību. Lēmuma projekts ir sagatavots, un, ja deputāti atbalstīs, es tūlīt iesniegšu to pavairošanai.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, esiet tik laipns un iesniedziet rakstiski formulējumu, lai es precīzi pasaku jūsu domu! Lūdzu, rakstiski!

Tagad balsosim tādā secībā, kādā izskanēja šie priekšlikumi. Silāra kungs aicināja svītrot no izskatīšanas lēmuma projektu, kurš ir datēts ar 31.martu - "Par Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 15.februāra 80.lēmuma atcelšanu". To iesniedz frakcija "Satversme". Arī argumenti jau izskanēja. Tagad, lūdzu, izsakiet savus apsvērumus par balsošanas motīviem. Lūdzu.

A.Kiršteins: Tā kā tas bija frakcijas "Satversme" priekšlikums, tad mēs piekrītam, ka varētu tagad atlikt šo izskatīšanu, jo mēs neesam iepazinušies ar šo dokumentu, bet šie labojumi ir iesniegti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par Grūbes kunga ierosinājumu - svītrot ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas vārdu vienu dokumentu - nekādas iebildes šeit neizskanēja, tāpēc balsošana nav vajadzīga.

Nākamais ir Plotnieka kunga ierosinājums: "Lūdzu papildus iekļaut šodienas plenārsēdes darba kārtībā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja Siliņa ziņojumu par stāvokli, kāds izveidojies sakarā ar darba algu nemaksāšanu valsts firmās un rūpnīcās, kā arī lauksaimniecības statūtsabiedrībās." Par banku jau izskanēja jūsu replikas. Jūs šeit neesat to rakstījis klāt? Vai man ir jānosauc?

A.Plotnieks: Godātais priekšsēdētāj, tā kā šis priekšlikums tika izteikts jau piedāvājumu laikā, es visnotaļ to atbalstu un lūgtu papildināt.

Priekšsēdētājs: Tātad uzklausīsim Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdi Siliņa kungu un Latvijas Bankas prezidentu.

A.Plotnieks: Jā, prezidentu Repši...

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es aicinu kolēģus neatbalstīt šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā kā nesagatavotu. Mums nav ne sagatavots, ne izsniegts kāds lēmuma projekts. Turklāt šī problēma ir zināma un tās risinājums likumdošanā ir paredzēts darba kārtības 17.punktā, kur ir lasāmi labojumi Darba likumu kodeksā. Tāpēc es lūdzu paskatīties, cik mums ir konkrētu jautājumu. 37! Tāpēc nevajadzētu kārtējo reizi pārvērst plenārsēžu zāli par pirmsvēlēšanu politisko batāliju vietu, kur atsevišķu partiju līderi varētu sev krāt punktus masu informācijas līdzekļu priekšā.

Priekšsēdētājs: Bojārs, lūdzu!

J.Bojārs: Acīmredzot Krastiņa kungam ir, ko ēst brokastīs. Un arī kafija, ko iedzert...

Cienījamie kolēģi, es tomēr lūgtu, ņemot vērā Krastiņa kunga aizrādījumu, varbūt pārcelt šo jautājumu uz rītdienu, lai to labāk sagatavotu. Tātad nevis noklausīties Siliņa kungu, bet sagatavot lēmumu, jo mums te jau ieviesusies tāda prakse, ka mēs gan noklausāmies, bet nekas nenotiek. Viss paliek savās vietās. Tātad šo jautājumu līdz rītdienai vajadzētu intensīvi sagatavot, bet rītdien par to nobalsot jau kā par gatavu lēmumu. Lai arī komisijās var piestrādāt visur, kur tas ir vajadzīgs. Tomēr tas, kā es uzskatu, ir katastrofāli svarīgs jautājums, jo tūkstošiem cilvēku nav, ko ēst. Tās ir sievietes un bērni.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, kam jāsagatavo lēmums? Esiet tik laipns un pasakiet, jo man ir jāprecizē jūsu priekšlikums. Kam jūs uzticat sagatavot lēmuma projektu?

J.Bojārs: Tā kā iniciators bija Plotnieka kungs, tad es pievienojos, ka mēs paši varētu to arī izdarīt. Bez šaubām, mēs palūgsim palīgā arī Siliņa kungu un Upmales kundzi arī, kas tieši no šīm arodbiedrībām mums palīdzētu. Tā būtu vislabāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man liekas, ka Kiršteina kungs bija pirmais. Lūdzu.

A.Kiršteins: Godātie deputāti! Es vispār domāju, ka ir jāatbalsta Bojāra kunga aicinājums, tikai to pirmām kārtām vajadzētu nosaukt par Augstākās padomes 1.aprīļa lēmumu, jo, ja mums vēl nav privatizēti 90 procenti uzņēmumu, tātad vienā dienā šo jautājumu atrisināt mēs varētu tikai tādā veidā, ja mēs šajā lēmuma projektā ierakstām, ka šīs algas varētu tikt izmaksātas no Demokrātiskās darba partijas kases. Jo, ja valdība to nav spējusi izdarīt divos gados, tad nesagatavotus priekšlikumus vienā dienā nespēsim pieņemt arī mēs.

Un otrs jautājums: kāds sakars tam visam te būtu tagad ar banku? Vai tas atkal ir tas pats vecais gājiens, ka netiek drukāta nauda? Ka tā ir niecīgā daudzumā un netiek izdalīta valsts uzņēmumiem?

Priekšsēdētājs: Raimonds Krūmiņš.

R.Krūmiņš: Neatkarīgi no tā, vai mēs pieņemam lēmumu par iekļaušanu vai par neiekļaušanu, es izvirzu to priekšlikuma daļu, kas attiecas uz lauku statūtsabiedrībām - par to izslēgšanu no šā jautājuma, jo tas nu galīgi vairs nav valsts īpašums un tur nu galīgi mums nebūtu nekādas darīšanas, kā viņi tur tiek galā ar šo maksāšanu. Šinī gadījumā mēs varam iejaukties tikai ar kaut kāda likuma palīdzību, kuru mēs pieņemam šajā sakarā, nevis vienkārši ar Augstākās padomes lēmumu, jo visi pārējie jautājumi, kas attiecas uz šīm lauksaimniecības statūtsabiedrībām, jau ir reglamentēti ar likumu. Bez tam arī es pilnībā atbalstu to viedokli, ka šeit nav nekāda sakara ar banku, tāpēc banka nebūtu jājauc iekšā šā jautājuma skatīšanā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Redziet, es ar savu likumprojektu stāvu rindā jau sesto nedēļu, un sesto nedēļu šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā, taču mēs vēl nevienu nedēļu neesam tikuši līdz šiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa labojumiem. Taču, lai mūsu likumi funkcionētu, ir jāsaved kārtībā šī atbildības daļa, kas daudziem varbūt liekas mazsvarīga. Tāpēc es ļoti lūgtu nemainīt darba kārtību un šeit pārsteidzīgi neiekļaut darba kārtībā kādus apšaubāmus punktus, jo ir jāsaved kārtībā tā likumdošana, kura mums jau eksistē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Bojāra kungs, man jums ir jautājums: kā jūs izskaidrojat to, ka jūs gan neatlaidīgi sludināt, ka valstij nevajag atteikties no saviem īpašumiem, kuri mums visiem dod labumu... Taču tagad izrādās, ka šie uzņēmumi nav spējīgi pusgadu izmaksāt algu?

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, es saprotu, ka jums kā ierosinātājam tomēr beigās vajadzētu runāt. Varbūt lai runā kolēģi? Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Cienītie kolēģi, par Bojāra - Plotnieka kungu man jāsaka gan sāpīgs, gan populistisks priekšlikums. Kā jūs atceraties, mēs, Augstākā padome, atteicāmies iedibināt valsts īpašuma fondu, kur valsts būtu tieši atbildīga par šiem jautājumiem. Ja nemaldos, mums vēl likumā "Par valsts uzņēmumu" paliek tēze, ka valsts neatbild par uzņēmuma parādiem. Tātad paliek tikai tiesiskais ceļš starp pārtikas produkcijas piegādātāju vai darba ņēmēju un konkrēto uzņēmumu. Lai tad viņi tiesājas. Augstākā padome, manuprāt, bez nopietnas likumu pārkārtošanas ar vienu lēmumu tur neko nevar izdarīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, lūdzu!

J.Lucāns: Man būtu ierosinājums šeit ar balsu vairākumu pieņemt lēmumu, ka problēma par algām, par nemaksām zemniekiem, teiksim, par čekiem un par apkuri nepastāv. Ar balsu vairākumu vajadzētu pieņemt šādu lēmumu, lai vairāk par šīm lietām nebūtu jādebatē. Viss, kas ir darīts, ir izdarīts pareizi. Mēs ne pie kā neesam vainīgi, un lūdzu likt šādu lēmumu uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, lūdzu, iesniedziet rakstiski, lai es varu tālāk virzīt šo lietu!

Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Mēs, protams, esam pieraduši, ka valsts vairs neatbild par savu uzņēmumu apsaimniekošanu, un tā it kā ir tīri normāla parādība, jo ar likumu mēs to esam noteikuši. Taču es nevaru piekrist Biezā kungam, ka mēs vairs neatbildam par tiem cilvēkiem, kuri šajos uzņēmumos nesaņem algas. Mums tomēr būtu jādomā, ka tas nav aprīļa joks, ja ģimenes sešus mēnešus nesaņem algu un piesaka bada streiku. Domāju, ka mums vajadzētu sagatavot šo lēmumu patiešām tādu, kā te pieteica Plotnieka kungs, un uzklausīt, vai mēs vispār kaut ko taisāmies darīt. Tad vismaz vajag pateikt tiem cilvēkiem, ka mēs nekā nedarīsim, un lai viņi pagaida, kā Ābiķa kungs teica, kamēr mēs sakārtosim likumdošanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige: Man ir priekšlikums likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" (attiecībā uz apcietinājuma termiņu nepilngadīgajiem), ko ir paredzēts skatīt rīt ar 18.darba kārtības numuru, izskatīt kā pirmo jautājumu, jo tas jau kādas trīs nedēļas ir darba kārtībā. Un, tā kā šodien ir ļoti plaša darba kārtība un arī rīt, tad atkal var gadīties, ka mēs to nepagūstam izskatīt. Man ir priekšlikums nobalsot par to, jo tas aizņems tikai trīs minūtes.

Priekšsēdētājs: Tātad rīt izskatīt kā pirmo?

I.Geige: Jā, rīt!

Priekšsēdētājs: Labi, tad es pierakstu. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Lai domātu, ka tas ir aprīļa joks, ir jābūt šizofrēniķim, lai tā šādos apstākļos varētu pateikt. Lietas būtība, cienījamie kolēģi, ir tā, ka šo rūpnīcu vadītāji gatavojas privatizācijai, viņi grib privatizēt šīs rūpnīcas kopā ar visu produkciju, un tāpēc viņi tur šo produkciju, to nepārdod un nenorēķinās ar strādniekiem. Viņi domā tādā veidā, ka tad, kad noprivatizēs, tad viņi varēs vienu daļu izsviest uz ielas. Tātad lietas būtība ir ārkārtīgi nopietna. Es domāju, ka mēs tomēr atbildam par to, kas notiek republikā, lai mums nebūtu jāpiedzīvo kaut kas tāds, ko jūs vakar un aizvakar redzējāt televīzijā, kas notika Maskavā.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es gribētu ierosināt drīzāk nobalsot pret šo Bojāra kunga ierosinājumu. Lūdzu, sapratīsim, ka mums tās naudiņas nav, un no tā, vai mēs bļausim vai nebļausim, godājamais Bojāra kungs, no jauna neradīsies neviena kapeika. Tieši tāpēc mums nav jāpadodas populistiskiem partijas aicinājumiem. Balsosim pret to tāpēc, ka nekas cits kā parunāšana tur nesanāks, mīļais Bojāra kungs!

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Tātad jūs ierosināt pārtraukt debates? Paldies.

Es vienīgi esmu, kā jūs dzirdējāt, lūdzis Plotnieka kungu runāt pēdējo, tāpēc jums tagad tiek dots vārds. Un tad balsosim par priekšlikumu par debašu pārtraukšanu. Jūs vēl varēsit vienu minūti izteikties replikās.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es aicinātu mūs atturēties no populisma savstarpējās attiecībās un tajā pašā laikā saprast, ka parlaments nevar izvairīties no to jautājumu risināšanas, kas skar cilvēkus, kurus mēs šeit esam aicināti pārstāvēt. Es jums nosaukšu tikai vienu rindkopu no tiem materiāliem, kas ir manā rīcībā: Jelgavas Valsts lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīca par 1992.gada decembri un par šā gada janvāri un februāri nav izmaksājusi algas 630 cilvēkiem 4,8 miljonu Latvijas rubļu apmērā. Tātad padomāsim, vai tas ir populisms, ka mēs mēģinām šo jautājumu risināt, vai tas ir mūsu pienākums?

Ja mēs runājam par šo privatizāciju, kuru mūs aicina šeit risināt tā vietā, lai nodarbotos ar citiem... Atcerēsimies vienkāršu lietu, ka šajās rūpnīcās ir produkcija, kuru nevar realizēt sakarā ar nesamērīgi uzskrūvētajām cenām. Parlaments šo procesu var ietekmēt, un tam tas ir jādara.

Un beidzot par otru argumentu, kurš te izskanēja, - tātad vai šie 37 jautājumi, kas ir lasāmi mūsu šodienas piedāvātajā divu dienu darba kārtībā, ir tik nozīmīgi, ka šie cilvēki, kuri no decembra nesaņem algu, var pagaidīt? Pirms mēs balsojam, padomāsim, kas ir svarīgāks: vai nu viņu ķers un sodīs ar naudas sodu, vai tomēr viņu vajag nodrošināt ar maizes riecienu, kuru viņš ir nopelnījis?

Par Bojāra kunga priekšlikumu. Es tomēr uzturētu spēkā savu priekšlikumu - šodien noklausīties šo informāciju un pēc tam sagatavot uz rītdienu lēmuma projektu, jo tādā gadījumā mums būs nepieciešamā informācija, lai mēs uz rītdienu varētu sagatavoties.

Es beidzu ar aicinājumu: tas nav populisms vārda sliktā nozīmē, tā vienkārši ir mūsu apzināšanās, ka mēs esam atbildīgi to cilvēku priekšā, kuri mūs šeit ir deleģējuši! Mēs nevaram no šā jautājuma izvairīties, un tas ir jālemj. Kā lemt - tas ir cits jautājums, bet tas mums ir jālemj.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir izskanējis Freimaņa kunga priekšlikums par izteikšanās pārtraukšanu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Paldies. Pie mikrofoniem par šo jautājumu, lūdzu, vairāk nenāciet!

Tikai viena minūte replikām. Lūdzu.

J.Dobelis: Es tiešām piekrītu, ka mēs esam atbildīgi, bet, ja mēs esam atbildīgi, tad ir jābūt nopietnai atbildībai, nevis tukšai pļāpāšanai. Par cilvēkiem ir jādomā, bet šīs domas vispirms ir jāiemieso kādā konkrētā darbā. Tādam nolūkam mums ir komisija, un tai mēs varam uzticēt sagatavot šo jautājumu. Un man liekas, ka tie kungi, kuri te, jāsaka, ne sevišķi gudri nupat viens otrs uzstājās, bija absolūti privatizācijas pretinieki, absolūti šā procesa bremzētāji, tipiski sociālistiski un komunistiski domātāji. Viņi vienkārši ir galvenie vaininieki pie tā, ka šis process ir aizkavējies. Atgādināšu, ka Latvijā ir pāri par 1200 uzņēmumu, un tikai mazāk par 200 no tiem ir sagatavoti normāli privatizācijas projekti. Tātad vajadzētu runāt par procesu. Es jau te vienreiz dzirdēju tādu muļķību, ka apgādāsim visus ar darbu. Es domāju, ka šis balsojums parādīs, kurš šeit nākotnē saredz sociālistisku Latviju un kurš šeit nākotnē redz kapitālistisku Latviju.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, jūs varat izteikt piezīmi sēdes vadītājam, bet man liekas, ka tad, ja deputāts nenosauc uzvārdus, tad sēdes vadītājam nav jāreaģē uz tādām replikām, kaut gan es aicinātu to nedarīt. Taču acīmredzot priekšvēlēšanu laikā mums no tā neizdosies izvairīties.

Lūdzu, balsosim par deputāta Plotnieka ierosinājumu. Pēc tam vēl būs balsojums par izskatīšanas laiku, ja tas gūs atbalstu. Ir divi priekšlikumi: Plotnieks ierosina to apspriest šodien, bet Bojārs to ierosina darīt rīt. Vai Bojāra kungs atsauc savu priekšlikumu par laiku? Paldies. Tad šodien varētu izskatīt, bet lēmuma projektu pieņemt rīt. Tātad šodien apspriestu informāciju, bet lēmuma projektu - rīt.

Lūdzu, balsosim. Deputāt Ivanov, vai jūsu rīcība ir tiesiska? Lūdzu rezultātu. Par - 47, pret - 24, atturas - 27. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es lūdzu tādā gadījumā likt uz balsošanu manu priekšlikumu - jautājumu izskatīt rīt. Sagatavot un izskatīt rīt. Vadoties pēc šā skaistā balsojuma un deputātu attieksmes, es tomēr uzturu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, man liekas, ka mēs visvienkāršāk varam tikt uz priekšu, tomēr balsojot. Tāpēc, lūdzu, balsosim par Bojāra kunga priekšlikumu! Tas vēlreiz tiks formulēts, bet, lūdzu, tikai veicīgi!

J.Bojārs: Tātad ir priekšlikums sagatavot jautājumu līdz rītam un rīt to izskatīt un nobalsot.

Priekšsēdētājs: Un šo jautājumu sagatavo deputāts Bojārs un deputāts Plotnieks. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 44 - par un 46... Vārdu sakot, nav vairākuma. Nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Dobeļa priekšlikums - iekļaut 15 minūšu ilgu Ārlietu ministrijas paziņojumu sakarā ar Krievijas aizsardzības ministra paziņojumu par karaspēka izvešanas no Baltijas pārtraukšanu.

Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Dobeļa kungs, mani Ārlietu ministrija informēja, ka tā šodien uzaicina pie sevis vēstniecības pārstāvjus, lai attiecīgi noskaidrotu šo problēmu. Bez tam Gračova kunga izteikumi mums ir atsūtīti tiešā ceļā uz Ārlietu ministriju. Principā viņš ir atsūtījis to pašu Jeļcina "ukazu", kurš jau ir zināms līdz šim. Taču faktiski šis process turpinās. Līdz ar to es domāju, ka Ārlietu ministrija šodien gatavojas šo jautājumu skaidrot, tāpēc diez vai mums tā būtu jāsauc šeit uz Augstāko padomi un jālūdz vēlreiz apstiprināt to, ko tā jau tik un tā darīs.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis: Labi, ļoti labi! Lai šodien Ārlietu ministrija sagatavojas, visu noskaidro un sniedz mums šo 15 minūšu ziņojumu rīt, tad, kad tā tiešām būs sagatavojusies. Jebkurā laikā rīt, kad plenārsēde uzskatīs to par pieņemamu. Bez tam es gribētu tikai teikt, ka toreiz uz Jeļcina paziņojumu mūsu Ārlietu ministrija noreaģēja ļoti miegaini, es pat teikšu, ka nekā nereaģēja, un līdz ar to tas radīja zināmas neskaidrības. Es neko citu nepiedāvāju, kā tikai normālu 15 minūšu ziņojumu - nekādus jautājumus un nekādas debates par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es aicinātu padomāt nedaudz taktiski: kas pašlaik notiek? Tas, ka faktiski spēkā ir Jeļcina dekrēts, bet armiju tomēr izved. Tātad tas ir pretēji Jeļcina dekrētam. Ko mēs varam panākt, sataisot 15 minūšu troksni ap to? Tikai to, ka krievi izpildīs sava prezidenta dekrētu un apturēs šo izvešanu, tāpēc man ir priekšlikums. Es pašlaik uzticos mūsu Ārlietu ministrijai un mūsu ārlietu ministram. Pilnībā uzticos un tāpēc uzskatu, ka tāds speciāls ziņojums nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par to, lai rīt darba kārtībā iekļautu ārlietu ministrijas informāciju par šo Krievijas aizsardzības ministra paziņojumu par karaspēka izvešanas pārtraukšanu. Lūdzu rezultātu. 35 - par, 16 - pret, atturas - 37. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais ir deputāta Cilinska priekšlikums - iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru atrašanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 53 - par, pret - 14, atturas - 17. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir Bojāra kunga iesniegtais likumprojekts par aizliegumu finansēt vēlēšanu kampaņu no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Sakiet, vai tas ir likumprojekts?

Priekšsēdētājs: Jā.

E.Krastiņš: Taču es saprotu, ka likumprojektu izskatīšanai ir zināms reglaments. Šeit mēs paredzam šoreiz mūsu reglamentu pārkāpt, iekļaujot to darba kārtībā?

Priekšsēdētājs: Pagaidām es to nedaru.

E.Krastiņš: Taču tādā gadījumā jūs vispār nevarat to likt uz balsošanu, jo pēc reglamenta to ir paredzēts darīt citādā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Es vēl neesmu licis to uz balsošanu.

E.Krastiņš: Tad ko mēs tagad darām?

Priekšsēdētājs: Aprunājamies... Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Pirmām kārtām, Krastiņa kungs, kā jūs zināt un kā mums vairākkārt ir atgādinājis Endziņa kungs, mums spēkā esoša reglamenta vispār nav.

Otrkārt, priekšlikums ir uz nākamo nedēļu sagatavot šo jautājumu pirmajā lasījumā un izskatīt līdz nākamajai nedēļai komisijās, lai ceturtdien arī Prezidijs var izteikt savu slēdzienu par šo jautājumu. Tātad to vajag tikai iebalsot uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es protestēju pret sēdes vadītāja rīcību, liekot uz apspriešanu šeit tādus jautājumus, attiecībā uz kuriem reglaments paredz citu kārtību. Es lūdzu Bojāra kungu tāpat kā visus pārējos deputātus visas likumdošanas iniciatīvas iesniegt caur Prezidiju un attiecīgajā kārtībā virzīt uz plenārsēdi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Par balsošanas motīviem. Šīs nedēļas darba kārtībā mums ir 32.punkts - likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"". Šeit ir paredzēta papildu norma, ar kuru tiek aizliegts valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām finansēt jebkādu sabiedrisko un politisko organizāciju politisko darbību. Un vēlēšanu kampaņa ir politiska darbība. Tādējādi ar šo normu mēs pilnībā izslēdzam iespēju, ka varētu tikt finansēta vēlēšanu kampaņa. Līdz ar to tiek atrisināts arī tas jautājums, par ko šeit runāja Bojāra kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Arī es lūgtu sēdes vadītāju vadīties pēc spēkā esošā Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma "Par likumprojektu izskatīšanas kārtību" 2.3.punkta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Lagzdiņa kungam ir pilnīga taisnība tajā aspektā, kas skar sabiedriskās un politiskās organizācijas. Es tam piekrītu, ka esošais Vēlēšanu likums atļauj startēt jebkurai alus dzērāju komandai pat tad, ja tā nav sabiedriskā organizācija, pat individuālam deputātam. Viņš samaksā naudiņu, atrod 100 cilvēku, kas paraksta viņa sarakstu, kas sastāv no viena cilvēka, un visa tā lieta aiziet. Pat individuāls deputāts praktiski var startēt vēlēšanās, tāpēc runāt vienīgi par partijām un sabiedriskajām organizācijām šajā gadījumā nevar. Bez tam mums tagad ir izveidojušies saraksti, cienījamie kolēģi, tādi saraksti, kuri nav ne partijas, ne sabiedriskās organizācijas. Vesela rinda sarakstu, kuri startēs, jau ir publicēta, bet tie nav nekādu sabiedrisko organizāciju saraksti. Nav. Kas tad reglamentēs viņu vēlēšanas? Tātad ministrs vai Ministru kabineta priekšsēdētājs var mierīgi vālēt ar visu valsts mašīnu un ar visu komandu vēlēšanās... Un tā arī darīs. Jūs taču zināt ministrus, kuri startē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Škapara kungs, lūdzu!

J.Škapars: Es piekrītu tam, ko teica Lagzdiņa kungs attiecībā uz sabiedriskajām un sabiedriski politiskajām organizācijām, ka tās šeit pašvaldībām ir jāaizliedz finansēt, un es domāju, ka arī no valsts budžeta. Taču jautājums ir sarežģīts tanī ziņā, ka var uzdot tāda veida jautājumu: vai vajadzēs braukt ar transportu pie vēlētājiem, tiem, kuri paši nevar ierasties? Kas tad apmaksās šo transportu? Tas būs padārgs... Es domāju, ka Bojāra kungs sāk uzvesties vienkārši mazliet huligāniski. Manuprāt, no tā vajadzētu izvairīties. Runa nav par Godmaņa kungu. Šeit ir runa par vēlētājiem, invalīdiem un tamlīdzīgiem slimiem cilvēkiem, kuri nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī un nobalsot. Runa ir par to, ar kādiem transporta līdzekļiem aizbrauks un kas apmaksās šos transporta līdzekļus. Es domāju, ka mēs zaudējam...

Es lūgtu sēdes vadību tomēr ievērot kaut elementāru kārtību. Es šeit nepārtraucu nevienu runātāju, un būtu labi, ja Bojāra kungs arī nepārtrauktu citus. Jo mēs sākam uzvesties ne tā, kā vajadzētu. Es atkārtoju: runa ir par vēlētāju normālu apmeklēšanu ar urnām, jo pie viņiem vajadzēs aizbraukt. Kas apmaksās? Es esmu par to, ka vajadzētu izstrādāt šos noteikumus, turklāt skaidri izstrādāt, kādā veidā to apmaksās. Pretējā gadījumā mēs, bez šaubām, varam ļaunprātīgi izmantot valsts līdzekļus šīs vēlēšanu kampaņas organizēšanai. It īpaši atsevišķi politiskie spēki.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, jums tiešām jāsaņem piezīme par to, ka jūs ar savām replikām traucējāt Škapara kungu runāt pie mikrofona.

Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Jā, es nododu rindu...

Priekšsēdētājs: Nu, ko tad jūs protestējat? Pasaka: es protestēju... Tātad dāmām priekšroka.

Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi, es jūs ļoti lūdzu neapspriest likumprojektu, kurš nav iesniegts un kuru mēs neesam redzējuši. Nē, mums tā nav. Es lūdzu atlikt visu šā aktuālā jautājuma apspriešanu un tad, kad šis likumprojekts būs izgājis visas procedūras un būs apspriests, tad arī par to varēs runāt, bet pagaidām debatēt par to, ko Bojāra kungs šeit ļoti gudri pateica, man šķiet, nav vajadzības. Es lūgtu pārtraukt apspriešanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, es domāju, ka mums visiem ir skaidrs, ka mēs likumprojektu neapspriežam, nedz arī apspriežam tā iekļaušanu darba kārtībā, jo tiešām likumprojekts ir nododams ceturtdien caur Augstākās padomes Prezidija sēdi un tālāk nosūtāms izskatīšanai komisijās. Taču mēs apspriedām to daļu Bojāra kunga ierosinājumā, kurā viņš ierosina, ka komisijām tas ir jāapspriež šonedēļ, bet nākamnedēļ ir jāiesniedz šis likumprojekts tālāk plenārsēdē. Par to ir runa. Un tāda veida apspriešanas mums ir bijušas ļoti daudz, tā ka tas nav pretrunā ar reglamentu.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, šad un tad tomēr to darba kārtību, kāda mums te ir ar šiem 36 punktiem, un padomājiet, lūdzu, cik nopietni ir tur ielikt iekšā vēl kaut kādus likumprojektus un jau tūlīt nākamajā nedēļā par to nobalsot. Protams, es neapstrīdu, ka vajadzētu varbūt vēl vienu otru nopietnu ideju apspriest, bet ne jau tādos tempos.

Un noslēgumā es tomēr aicinātu kolēģi Juri Bojāru nopietnāk izturēties pret savu darbu Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es pilnīgi piekrītu mūsu plenārsēdes vadītājam, ka mēs varam apspriest un mums ir jāapspriež tas, ka vajadzētu paātrināt šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, un tas, ka vajadzētu to izdarīt komisijās jau šonedēļ, bet nākamnedēļ izskatīt. Arī es visā pilnībā atbalstu, ka šis likumprojekts ir vajadzīgs. Es neko neteiktu, ja valdība un visas tās karavānas, kas pašreiz braukā pa Latviju, būtu braukušas agrāk, tad, kad vēlētāji viņus gribēja redzēt, bet tas, kas pašreiz notiek, un tie naudas līdzekļi, kas tur tiek iztērēti... Es domāju, ka tos tomēr nevarētu tērēt no budžeta līdzekļiem, un šis jautājums ir jāapspriež plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Es pilnā mērā atbalstu Bojāra kunga priekšlikumu par šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā, par tā sagatavošanu un pieņemšanu. Vēlēšanu kampaņai un propagandai nav jānotiek par Latvijas valsts līdzekļiem. Lai to organizē par citu valstu līdzekļiem, kas to māk.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atkārtošu, ko jau reiz teicu. Ja atsevišķs likumprojekts šeit stāv ielikts darba kārtībā sešas nedēļas un ja nevienu nedēļu mēs līdz tam nenonākam... Mūsu likumi nevar darboties, ja nav sakārtota likuma atbildības daļa, ja nav sakārtota mūsu likumdošana. Un tāpēc es ļoti lūdzu nejaukt mūsu jau esošo darba kārtību, lai gan principā arī es atbalstu Bojāra kunga priekšlikumu, ideju. Taču visam ir jāiet normāls ceļš - ir jāiesniedz, ir jāizskata komisijās, Prezidijā un tā tālāk. Nevajag tā steigties! Vispirms izdarīsim to, kas ir jāizdara.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim, kolēģi! Jūs varat arī izteikt savu viedokli par manis formulēto balsojumu. Tātad Bojāra kungs ierosina viņa likumprojektu par aizliegumu finansēt vēlēšanu kampaņu no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem izskatīt šonedēļ komisijās, bet nākamnedēļ iekļaut plenārsēdes darba kārtībā. Tāds ir Bojāra kunga priekšlikums.

Lūdzu, balsosim par to. Rezultātu! Par - 49, pret - 7, atturas - 23. Lēmums ir pieņemts. Tātad nodosim to izskatīšanai komisijās un iekļausim nākamnedēļas darba kārtībā. Prezidijam gan būs jālemj par atbildīgo komisiju, bet šeit acīmredzot tie ir iesniedzēji. Tātad šīs fineses lemsim Prezidijā ceturtdien.

Nākamais ir Ozola kungs priekšlikums - pirmo šodien izskatīt jautājumu...

No zāles: Rīt!

Priekšsēdētājs: Rīt, ja? Es atvainojos! Tātad rīt kā pirmo iekļaut darba kārtībā un izskatīt Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu ienākumu deklarāciju publicēšanu". Pirmais mikrofonu paņēma deputāts Edmunds Krastiņš. Lūdzu.

E.Krastiņš: Pat tad, ja mēs varētu runāt par iekļaušanu rītdienas darba kārtībā, es domāju, runa varētu būt tikai kā par trešo darba kārtības jautājumu, jo rīt mums pirmais jautājums ir rajonu tiesu tiesnešu ievēlēšana. Un otrais jautājums ir Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšana. Tie, manuprāt, ir jāskata kā pirmie jautājumi rīt no rīta. Un vienīgi pēc tam varētu būt kāds lēmuma vai likuma projekts.

Priekšsēdētājs: Paldies, Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es domāju, ka tas nebūtu būtiski - pirmais vai trešais, bet būtiski būtu publicēt šīs deklarācijas. Es gribētu teikt, ka mums pagājušajā nedēļā šajā zālē bija divu dienu seminārs, un amerikāņu kolēģi bija vispār izbrīnīti par to, ka vispār vēlēšanās var startēt deputātu kandidāti, ja viņi nav parādījuši to, kur viņi saņem līdzekļus, kur ir ieguldīti viņu līdzekļi un kādas vispār ir viņu finanses. Bez tam viņi uzskata, kā vispār vēlētājs par viņu var balsot... Un tāpēc es domāju, ka šis likumprojekts obligāti ir iekļaujams darba kārtībā. Tas vienīgi varbūt būtu jāpapildina ar to, ka ne tikai deputātiem, bet arī visiem tiem kandidātiem, kuri kandidē vēlēšanās, ir jāuzraksta šīs deklarācijas un tās jāpublicē.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, es gribētu, lai jūs komentētu Krastiņa kunga lūgumu.

I.Ozols: Es pilnīgi piekrītu Krastiņa kunga priekšlikumam un lūdzu iekļaut darba kārtībā šo lēmuma projektu kā trešo, kā to ierosināja Krastiņa kungs. Un, protams, nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par lēmuma projekta "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu ienākuma deklarāciju publicēšanu" iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 65 - par, 1 - pret, 13 - atturas. Paldies. Tas ir iekļauts darba kārtībā rīt.

Geiges kungs, kur jūs esat? Esiet tik laipns un vēlreiz formulējiet savu priekšlikumu! Jūs gribat ko teikt par iepriekšējiem?

I.Geige: Nē, es gribētu izteikties par iespējamajiem grozījumiem...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige: Es gribētu pirmo rīt izskatīt, jo tas būtībā...

Priekšsēdētājs: Kuru?

I.Geige: 18.darba kārtības punktu, jo tas burtiski aizņems trīs minūtes. Neviens priekšlikums par to nav ienācis, tā ka par to ir tikai jānobalso. To pat gandrīz varētu likt trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Geiges kungs, praktiski mēs to varam izskatīt tikai kā ceturto.

I.Geige: Ja man ir garantija, ka ceturto - lūdzu!

Priekšsēdētājs: Šodien nekādu garantiju nav nekur, bet ļoti iespējams, ka tas tā būs. Paldies. Vai nav iebildumu, ka tas rīt būs kā ceturtais? Nav.

Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es piedāvātu divus grozījumus darba kārtībā. Pirmkārt, sakarā ar to, ka ziņotājs par likumprojektu "Par akciju sabiedrībām" nav Augstākās padomes deputāts un šodien viņam ir zinātniskā konference, tad lūdzu šā likumprojekta izskatīšanu šodien noteikt uz pulksten 17.00. Tas ir 8.darba kārtības jautājums.

Priekšsēdētājs: Vai ir, lūdzu, iebildes? Nav.

E.Krastiņš: Otrs grozījums, ko es piedāvātu, ir pārcelt uz augšu 26.darba kārtības jautājumu, kurš paredz mainīt valsts nodevas Saimnieciskās tiesas procesa ierosināšanai. Tas ir ārkārtīgi svarīgs pašreizējo parādu saistību kārtošanā. Tas darba kārtībā atrodas jau vairāk nekā trīs nedēļas, bet vēl joprojām netiek skatīts. Es lūgtu to pārcelt darba kārtības 8.punkta vietā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Edmund Krastiņ, vai kā astoto aiz septītā? Ja? Paldies. Vai nav iebildumu?

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, likums par obligāto valsts dienestu jau trešo nedēļu pēc kārtas ir darba kārtībā. Pagājušajā nedēļā, kad mēs beidzām pēdējo plenārsēdi, pirms tā palika tikai trīs dokumenti. Tātad tam loģiski vajadzēja būt ceturtajam. Šodien tas atkal ir 21.vietā, lai gan likums par Zemessardzi, likums par valsts aizsardzību un likums par aizsardzības spēkiem ir atkarīgs no likuma par obligāto valsts dienestu. Pašreiz spēkā esošais likums tika pieņemts tad, kad vēl nebija ne Aizsardzības ministrijas, ne Nacionālo bruņoto spēku. Mums tiek traucēts iedzīvināt visus manis nosauktos likumus. Tādēļ es lūdzu, lai tas atkal netiktu atlikts un pārlikts. To vajadzētu ielikt rīt pulksten 15.00. Tātad 21.jautājumu lūdzu skatīt rīt pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Iebilžu nav.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Sākam izskatīt darba kārtību! Vai visi balsojumi ir veikti, kurus jūs esat piedāvājuši? Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pirmais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par bīstamajiem atkritumiem" trešajā lasījumā.

Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Mēs tātad skatīsim 358.dokumentu - Latvijas Republikas likumu "Par bīstamajiem atkritumiem" trešajā lasījumā.

Tā kā mums komisijā nekādi ierosinājumi un papildinājumi nav ienākuši, tad praktiski šis trešais lasījums neatšķiras no tā likumprojekta varianta, kāds tas bija otrajā lasījumā, izņemot vienīgi dažus redakcionālas dabas labojumus. Piemēram, šāds redakcionālas dabas labojums savā ziņā ir izdarīts, teiksim, 2.pantā par bīstamo atkritumu veidiem, tāds ir 27.rindiņā - ķīmisko augu un dzīvnieku aizsardzības līdzekļi (pesticīdi, tajā skaitā herbicīdi, insekticīdi u.c.). Ņemot vērā to, ka insekticīdi un herbicīdi pieder pie pesticīdiem un ir pesticīdu veidi...

Un otrs labojums bija 2.pantā. Tātad mēs 2.pantu esam formulējuši šādi: "Likums piemērojams darbībām ar šādiem bīstamajiem atkritumiem, ja tiem ir bīstamos atkritumus raksturojošas pazīmes." Tātad mēs šo frāzi "ja tiem ir bīstamos atkritumus raksturojošās pazīmes" tagad ierakstījām panta sākumā, lai to nevajadzētu rakstīt klāt pie katra atkritumu veida. Citu nekādu labojumu praktiski nav. Likums ir tādā pašā veidā, kā mēs to jau esam redzējuši. Tā ka mēs varētu...

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no godājamajiem kolēģiem grib izteikties par kāda konkrēta panta redakciju? Neviens nevēlas. Albertiņas kundze, kā jums liekas, vai deputātu skaits zālē ir pietiekams, lai mēs balsotu trešajā lasījumā?

S.Albertiņa: Jā, deputātu skaits zālē ir pietiekams, un mēs varam to darīt.

Priekšsēdētājs: Vispirms gan tomēr drošības dēļ zvanīsim. Godātie kolēģi, sevišķi tie, kuri atrodas zālē, bet nav savā vietā... Albertiņas kundze ļoti lūdz nobalsot par likumprojektu "Par bīstamajiem atkritumiem", jo citādi viņa var būt kļūdījusies deputātu skaita ziņā. Protams, tā ir brīvprātīga lieta - balsot vai nebalsot. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 80, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

S.Albertiņa: Paldies, kolēģi! Tagad mums atliek vēl lēmums "Par likuma "Par bīstamajiem atkritumiem" spēkā stāšanās kārtību". Šeit tātad 1.punkts sākas ar vārdiem, ka likums stājas spēkā ar 1.oktobri. Tālāk 2.punkts skan: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei nodrošināt attiecīgās lietas, kas ir vajadzīgas, lai šis likums varētu darboties." Un 3.punkts: "Uzdot Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejai..." Tas ir numurēts kā 4., bet diemžēl tas ir 3.punkts. Tur ir viena neliela kļūda.

Ja ir kādi jautājumi, es labprāt atbildēšu uz tiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi? Nav. Debatēs arī neviens nav pierakstījies. Tātad būs divi balsojumi, kolēģi! Ar pirmo balsojumu iekļausim šo lēmuma projektu darba kārtībā, jo tā tur nav. Un tad balsosim par tā pieņemšanu.

S.Albertiņa: Paldies, priekšsēdētāj!

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 1, atturas - 4. Ir iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu, kolēģi, esiet uzmanīgi, jo mūsu skaits zālē ir kritisks. Lūdzu rezultātu. Par - 67, pret - 1, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Paldies. Līdz ar to pirmais darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Nākamais ir likumprojekts "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem".

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Runa būs par 360.dokumentu, kurā ir likumprojekta teksts trešajam lasījumam, lēmums par tā spēkā stāšanās kārtību un priekšlikumi. Priekšlikumus no deputātiem ir iesniedzis vienīgi Grūtupa kungs. Ir arī ministriju un Ekonomisko reformu ministrijas atsevišķu darbinieku priekšlikumi. Kā parasti daži no tiem ir pieņemti, bet daži ir noraidīti. Man jāatvainojas, ka likumprojektu varējām izdalīt tikai šorīt, jo tikai vakar to izskatīja Likumdošanas jautājumu komisija.
Tur kursīvā ir uzrakstīts tas viss, kas ir izmainīts vai no jauna ietverts šajā likumā, bet pasvītrots ir tas, kas no iesniegtajiem priekšlikumiem ir pieņemts.

Trešajā lasījumā galvenokārt ir precizēta lēmuma pieņemšanas procedūra īpašuma atjaunošanas jautājumos. Tātad tieši šie procedūras un termiņu jautājumi. Būtiski jautājumi ir skarti ļoti maz. Tālāk mēs skatīsim tos pantus, par kuriem ir iesniegti priekšlikumi vai kuri ir grozīti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, ja nemaldos, sadaļā par likumā lietotajiem terminiem ir viens kursīva drukājums, ja tā nav drukas kļūda.

I.Ēlerts: Nē, tā nav drukas kļūda. Tātad tur ir svītrots termins "uzņēmuma valdītājs", jo tas tikai varēja sajaukt likuma jēgu. Te ir precizēts "uzņēmuma pašreizējais īpašnieks", un te ir dota tā definīcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi komentāri? Nav. Paldies. 1.pants liekas... Varbūt, Ēlerta kungs, norunāsim tā, ka jūs sauksit tos pantus, kuros ir kaut kas grozīts vai mainīts.

I.Ēlerts: Jā, 1.pantā nav ne grozījumu, ne priekšlikumu. 2.pantā man ir jāpateicas Grūtupa kungam, ka viņš pamanīja kļūdu, ka 2.panta otrajā daļā no iekavām ir jāizsvītro vārds "daļu", jo pirmskara Latvijas laikā nebija šādas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un daļu īpašniekus var sajaukt ar kopīpašumu daļu īpašniekiem. Tātad, lūdzu, izsvītrojiet vārdu "daļu" šajās iekavās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl par 2.pantu. Jūs par 2.pantu, Simsona kungs? Lūdzu.

P.Simsons: Man ir jautājums. Tādā gadījumā, ja jūs šeit izsvītrojat "daļu", tad kā varētu reaģēt, teiksim, tie īpašnieki vai mantinieki, kuriem, piemēram, piederēja daļa no kuļmašīnas, kura bija ražošanas līdzeklis, un vairāki saimnieki bija kopīgi iegādājušies vienu mašīnu un to izmantoja?

I.Ēlerts: Simsona kungs, tad tas ir 2.panta pirmās daļas otrais apakšpunkts: "Fiziskajām personām, kurām uz kopīpašuma tiesību pamata vai kā mantas kopība nacionalizācijas brīdī ir piederējis uzņēmums, vai to mantiniekiem..."

P.Simsons: Taču, kā es saprotu, tieši runājot par kuļmašīnu, kura braukāja riņķī, tiek attiecināts arī šis termins "uzņēmums".

I.Ēlerts: Nē, netiek attiecināts, jo, ja uzņēmuma sastāvā ir bijusi nekustama manta un vēl šī kustamā manta - kuļmašīna, tad īpašuma tiesības tiek atjaunotas, bet, ja ir bijusi tikai kustamā manta - diemžēl bija daudz uzņēmumu, kuri atradās nomātās telpās, kā, piemēram, veikali, tad mēs nevaram atjaunot to kustamo mantu, kas bija šajā veikalā, un nevaram atjaunot šīs īpašuma tiesības. Un nevaram pat kompensēt.

P.Simsons: Es atvainojos, vai jūs nevarētu precizēt tādā gadījumā: šai kuļmašīnai taču bija sava glabāšanas vieta, teiksim, šķūnis kā nekustamais īpašums, kas piederēja vienam saimniekam. Un šajā šķūnī tā kuļmašīna glabājās tajā laikā, kad netika vesta no viena pie otra kaimiņa.

I.Ēlerts: Cienījamais Simsona kungs! Jūs esat jurists un jūs saprotat, ka jūsu automašīna, ja jums tāda ir un ja tā glabājas jūsu garāžā, nav nekustams īpašums, bet garāža gan ir nekustams īpašums.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kas sakāms par 2.pantu? Nav. Paldies.

I.Ēlerts: 3.pantā priekšlikumu un grozījumu nav. 4.pantā ir precizēta agrākā otrā daļa un sadalīta divās daļās, lai būtu skaidrs, kas notiek, ja pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu ir iesniegts tajā termiņā, kas tika noteikts pagājušā gada 31.marta lēmumā par pieteikumu iesniegšanu, tas ir, līdz 20.jūlijam, un kas notiek tad, ja šis pieteikums ir iesniegts vēlāk un pat vēl tagad. Jo, uzskatot, ka šis pieteikumu laiks bija noteikts ļoti īss - praktiski trīs mēneši - ne visi bijušie īpašnieki varēja pieteikties un nebūt ne visiem uzņēmumiem ir iesākts privatizācijas process. Tādēļ jau pirmajā lasījumā tika akceptēta tāda pieeja, ka tur, kur nav iesākts privatizācijas process, bijušajam īpašniekiem tiek ļauts atjaunot īpašuma tiesības. Taču, tiklīdz privatizācijas process ir iesākts - un tā iesākums ir saraksta publicēšana -, tā tūdaļ īpašuma tiesību atjaunošana ir nokavēta, jo 31.marta lēmumā bija solīts atjaunot īpašuma tiesības tikai tiem, kuri iesniegs termiņā, tas ir, līdz 20.jūlijam.

Mēs ejam pretim bijušajiem īpašniekiem un pieļaujam arī vēlāk iesniegto pieteikumu izskatīšanu. Es domāju, ka tas ir pamatoti. Taču man ir jāatzīmē, ka pēc Ekonomisko reformu ministrijas aizrādījuma, ka tad, ja ir tā, kā bija otrā lasījuma tekstā, - ka vienlaikus ar saraksta publicēšanu tiek iesniegts pieteikums, tad tiek nevajadzīgi raustītas valsts institūcijas, tad tām ir jāizslēdz šis uzņēmums no privatizējamo uzņēmumu saraksta, un tādēļ ir ieviests 20 dienu papildu termiņš, kurā netiek uzskatīta šī publikācija par pārkāpumu. Jo galu galā īpašnieks ir nokavējis, un tas nav apstrīdams. Taču šī pretimnākšana nevar būt bezgalīga. Valstij ir tiesības privatizēt jebkuru uzņēmumu, par kuru līdz 1992.gada 20.jūlijam nav iesniegts pieteikums.

Priekšsēdētājs: Grūtupa kunga komentārs.

A.Grūtups: Cienījamais Ēlerta kungs! Tā kā bija jūsu komentārs, arī es atļaušos īsi sniegt savu komentāru. Redziet, pirmais lēmums, kurā bija reglamentēta pieteikšanās procedūra, tiešām bija saistīts ar ārkārtīgi īsu termiņu. Pie tam, pieņemot lēmumu, vēl neviens īsti nezināja, ko tad atdos un kādā kārtībā. Tāpēc mani ne visai pārliecina tāda tēze, ka šobrīd ir kāda īpaša pretimnākšana šīm personām - bijušajiem īpašniekiem un mantiniekiem.

Man ir konkrēts priekšlikums. Tātad no 4.panta ceturtās daļas, kur faktiski ir noteiktas šīs 20 dienas... Tātad es varēju iesniegt agrāk šo savu pieteikumu, nekā ir publikācija, bet, ja 20 dienu laikā šī publikācija tomēr parādās, tad man tik un tā nav tiesību. Es domāju, ka tas nebūtu taisnīgi, tāpēc no ceturtās daļas vajadzētu šo frāzi "lai ne vēlāk kā 20 dienas pēc pieteikuma iesniegšanas" svītrot ārā. Jo, ja es esmu iesniedzis pieteikumu... Mums ir virkne konversijas sākotnējo lēmumu, kuros mēs uzdevām visiem esošajiem valdītājiem noskaidrot bijušos īpašniekus. Tātad viņi nevar atsaukties uz to, ka viņi nekā nezināja, jo arī publicēja. Es domāju, ka tomēr tajā gadījumā, ja es iesniedzu pirms publikācijas, tad vajadzētu būt konsekventiem. Man ir lūgums no ceturtās daļas šo frāzi par 20 dienām svītrot. Trešajā daļā tā varētu palikt, jo man principā nav saprotamas visas tās daļas konstrukcijas ar tām 20 dienām, bet es jūtu, ka tā neko sliktu tur nedara.

I.Ēlerts: Grūtupa kungs! Likuma teksts ir saskaņots savā starpā, un šīs 20 dienas ir pamatotas trešajā daļā kā pirmie divi skaitļi, kā arī ceturtajā daļā, ja nemaldos, 12.pantā. Tas viss ir saskaņots savā starpā. Es jau teicu, ka valsts institūcijas varēja publicēt privatizējamo uzņēmumu sarakstā jebkuru uzņēmumu, par kuru nav iesniegts pieteikums, sākot no 1992.gada 20.jūlija. Tas ir viss.

A.Grūtups: Jā, es tikai saku, ka mēs iedevām drakoniski īsu termiņu, vēl nezinādami, kāds būs likums, un tagad mēs gribam to pielāpīt ar atpakaļejošu datumu.

I.Ēlerts: Tieši tādēļ likums ļauj atdot atpakaļ uzņēmumu, par kuru pieteikumu iesniedz kaut vai šodien un kaut vai līdz 1994.gada vidum, ja šis uzņēmums nav iekļauts privatizējamo uzņēmumu sarakstā. Tas darīts tāpēc, lai neraustītu valsts institūciju, Grūtupa kungs, un lai tai nebūtu jāskatās, vai tajā pašā dienā kaut kur nav iesniegts. Un tādā gadījumā publicēšanas dienā, nevis sagatavošanas un pieņemšanas dienā... Es domāju, ka tas nebūtu pamatoti.

A.Grūtups: Cienījamais Ēlerta kungs, bet bija taču lēmums par konversijas vispārējiem principiem, kurā skaidri un gaiši tika pateikts, ka tas attiecas arī uz valsts institūcijām. Tā ka, ja tās, teiksim, publicē uz ātru roku, tad tā ir tikai ļaunprātīga rīcība no viņu puses, un vairāk nekas. Tāpēc es ierosinu šīs 20 dienas tomēr nedot un svītrot tās ārā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par Grūtupa kunga priekšlikumu - no 4.panta 4.apakšpunkta svītrot frāzi "vai ne vēlāk kā 20 dienas pēc pieteikuma iesniegšanas". Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 38, pret - 7, atturas - 20. Ar balsu vairākumu šī frāze ir svītrota. Paldies.

I.Ēlerts: Tātad, lai saskaņotu likuma tekstu, tā tiek svītrota arī no trešās daļas un no 13.panta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu izdarīt attiecīgās atzīmes arī 3. un 12.pantā.

5.pants.

I.Ēlerts: Tātad 5.pantā arī ir izdarīti grozījumi par lēmuma pieņemšanu. Tie pamatojas uz Ekonomisko reformu ministrijas aizrādījumu, ka privatizācijas komisija... Un arī Juridiskā pārvalde iebilda pret privatizācijas komisijas lēmuma pieņemšanu. Šo lēmumu pieņem tā institūcija, kura ir izveidojusi privatizācijas komisiju, un valsts uzņēmumiem tā ir Ekonomisko reformu ministrija, bet pašvaldības uzņēmumiem - attiecīgās pašvaldības valde.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi komentāri? Nav. Lūdzu, turpiniet!

I.Ēlerts: 6.pantam ir tikai papildināta otrā daļa abos apakšpunktos, ka valsts vai pašvaldību institūcijas...

Priekšsēdētājs: Komentāru nav? Varam turpināt!

I.Ēlerts: 7.panta otrā daļa ir precizēta sakarā ar Groskaufmaņa un Bernāna kunga ierosinājumiem. Ir arī divas jaunas daļas saskaņā ar Juridiskās pārvaldes priekšlikumiem. Tā ir piektā daļa, ka par pašreizējiem uzņēmumu parādiem atbild pašreizējais uzņēmuma īpašnieks, un septītā daļa, ka gan bijušais īpašnieks, gan arī pašreizējais īpašnieks nav tiesīgi pieprasīt kompensāciju par negūto peļņu un par uzņēmuma uzturēšanu, lai izslēgtu strīdus par šādām iespējamām pretenzijām, par šiem 50 gadiem, kurus mēs nespējam atrisināt, ne arī tas ir ekonomiski lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir komentāri? Nav. Lūdzu, turpināsim!

I.Ēlerts: 8.panta 1.punkts ir papildināts ar termiņiem, cik ilgā laikā tas ir jādara. Protams, šie termiņi nav ar atpakaļejošu spēku, bet par jau saņemtajiem pieteikumiem ir runāts lēmumā par likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komentāru nav. Lūdzu, turpināsim!

I.Ēlerts: 9.pants ir precizēts sakarā ar to, ka arī Ekonomisko reformu ministrijai ir savas funkcijas. Te ir precizējums arī tādā ziņā, ka ir gadījumi, kad tiek atjaunotas īpašuma tiesības, ja uzņēmums ir jau pārveidots statūtsabiedrībā. Tātad arī šis gadījums te ir ierakstīts, ka ir šīs kapitāldaļas turētāja atbildība par īpašumtiesību atjaunošanu, piešķirot attiecīgu akciju, paju vai daļu skaitu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir komentārs par šo pantu? Tad, lūdzu, turpiniet!

I.Ēlerts: 10.pantā ir precizēts otrajā lasījumā pieņemtais Biķa kunga priekšlikums, ka var kompensēt mantas vērtības samazinājumu ar citu uzņēmumu valdītāju mantu. Un šeit ir precizējums: "ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki tam piekrīt". Jo patlaban modē ir ļoti plaši kompensēt ar palagiem, ar birstēm un tamlīdzīgām lietām. Tas nepieciešams, lai nenotiktu tādas izdarības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūtupa kungs!

A.Grūtups: Es visnotaļ atbalstu Biķa kunga ierosinājumu un 10.pantā izteikto pamatdomu. Taču man būtu lūgums svītrot frāzi: "ja uzņēmums nav valsts vai pašvaldības valdījumā", jo šī naturālā kompensācija ar līdzīga rakstura darbgaldu vai mašīnu, vai vēl ko citu būtu jāattiecina uz visiem valdītājiem. Tad kāpēc izslēgt ārā to, kas ir valsts vai pašvaldību valdījumā? Ja man, piemēram, bija papīra mašīna, un tā 60. vai 70.gadā tika izmesta, bet tagad ir ielikta cita, tad atdodiet man to vietā. Un šī frāze, manuprāt, ierobežo tikai iespējas lietot šo tiešām labo naturālo kompensāciju. Man būtu lūgums svītrot to ārā.

I.Ēlerts: Jā, es varētu piekrist jūsu priekšlikumam.

Priekšsēdētājs: Paldies, tad mums nemaz nav jābalso. Protams, ja citi deputāti neiebilst... Vai nav tādu iebildumu? Lūdzu, turpināsim!

I.Ēlerts: 11.pantā nav ne priekšlikumu, ne grozījumu. 12.pantā saskaņā ar jūsu nobalsojumu ir izslēgtas šīs 20 dienas. Šeit ir precizējums, ka kompensācija jāpiešķir šā likuma 22.pantā noteiktajos termiņos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai neviens nekomentē?

I.Ēlerts: 13.pantā ir jauna otrā daļa par atbildību sakarā ar termiņu nokavējumu.

Priekšsēdētājs: Ja komentāru nav, varam turpināt.

I.Ēlerts: 14.pantā ir precizēta pirmā daļa, bet ir arī otrā daļa, kurā ir teikts, kas ir jādara ar izpirkuma maksu, ja par uzņēmumu pirms lēmuma par pieteikšanos un pirms šā termiņa ir noslēgts līgums par nomu ar izpirkumu, kurš saskaņā ar visiem mūsu likumdošanas aktiem paliek spēkā. Tātad izpirkuma maksa, arī tā, kas valstij vai pašvaldībai pirms tam ir iemaksāta un ko tā ir saņēmusi, arī tā ir jāatmaksā bijušajam īpašniekam, un tad viņš faktiski saņem kompensāciju naudā par šo uzņēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iebildumu nav? Turpināsim, lūdzu!

I.Ēlerts: 15. un 16.pants nav grozīts, taču par tiem ir bijuši noraidīti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Vai kāds šos priekšlikumus uztur spēkā? Nav tādu personu. Lūdzu, turpināsim!

I.Ēlerts: 17.pantā atkal ir precizējums, kādā termiņā ir jāpiešķir kompensācija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komentāru nav.

I.Ēlerts: 18.pantā ir precizēti termiņi, un ir šis papildinājums, kas notiek, ja termiņš netiek ievērots.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpināsim!

I.Ēlerts: 19.panta pirmā daļa ir precizēta, bet otrā daļa ir līdzīga, ja uzņēmums būtu jāatdod, jo ir bijis noslēgts līgums par nomu ar izpirkumu. Šeit, protams, ir tikai daļa, kas ir proporcionāla bijušā īpašnieka akciju, daļu vai paju lielumam statūtsabiedrībā. Tāda pati daļa no izpirkuma maksas par uzņēmumu ir jāatdod bijušajam īpašniekam.

Priekšsēdētājs: Paldies, komentāru nav, tātad varam turpināt.

I.Ēlerts: 20.pantā nav ne priekšlikumu, ne grozījumu. 21.pantā ir papildinājumi otrajā daļā. Tātad, ievērojot Kinnas kunga otrā lasījuma laikā izteikto piezīmi, otrā daļa ir papildināta ar 2.apakšpunktu par labprātīgu atsavināšanu. Tur ir pateikts, kas tad nav labprātīga atsavināšana. Un trešā daļa ir domāta, lai novērstu iespējamos gadījumus, ja tiek pārmests, ka emigrants ir pametis savu uzņēmumu. Te ir skaidri un gaiši pateikts arī šis fakts. Un vēl ir arī papildinājums, kas ir saistībā ar šo izpirkuma maksu. Tā ir sestā daļa, un tā ir uzskatāma tādā gadījumā par kompensāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav komentāru. Lūdzu.

I.Ēlerts: 22.pants ir papildināts ar sesto daļu par termiņu nokavējumu, un mums ir jāizšķiras par variantiem, par kuriem otrā lasījuma laikā tika saņemts pilnīgi vienāds balsu skaits. Pārdomājot šo lietu, es aicinātu deputātus izšķirties par otro variantu, jo ar to mēs mazāk solām. Faktiski runa ir par darbībām, kas notiks jau 6.Saeimas darbības laikā. Es aicinātu nesolīt kompensāciju naudā, jo mēs nezinām, kāds tad būs ekonomiskais stāvoklis. Ja ekonomiskais stāvoklis būs labs, tad vai nu 5., vai 6.Saeima šo likumu varēs grozīt un pieņemt tādu tekstu, kā ir patlaban pirmajā variantā, bet es aicinātu to tomēr atstāt šīm Saeimām un tagad nesolīt kompensāciju naudā. Labāk pateikt, ja pieteikums par kompensācijas piešķiršanu ir iesniegts pēc 1996.gada 30.jūnija, tad nevajag solīt šo kompensāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad būs divi balsojumi. Pirmais balsojums būs par to, ko iesaka komisija, - tātad par otro variantu. Un otrais balsojums būs par pirmo variantu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro variantu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 1, atturas - 5. Paldies.

Un tagad balsosim par pirmo variantu. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 7, pret - 19, atturas - 21. Tātad pieņemts ir otrais variants. Lūdzu pirmo svītrot!

I.Ēlerts: 23.panta otrajā daļā ir papildinājums par Ekonomisko reformu ministriju, jo arī tā veic darbības, tātad arī to var sūdzēt tiesā. Bez tam pēc Grūtupa kunga priekšlikuma vārds "sūdzība" aizvietots ar vārdu "prasība".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kādam ir komentārs par šo 23.pantu un pēdējo pantu? Komentāru nav.

Ēlerta kungs, kādi ir jūsu apsvērumi par balsošanu kopumā trešajā lasījumā?

I.Ēlerts: To varētu iekļaut šīsdienas balsošanas laikā, bet varētu arī tagad nobalsot par šā lēmuma apspriešanu. Līdz ar to mēs par to varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Izskatīsim lēmuma projektu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu.

I.Ēlerts: Tātad lēmumā par šā likuma spēkā stāšanās kārtību ir paredzēta visa tā procedūra, kas ir jāveic valdībai. Te ir pateikts, ka tiek atzīti par spēkā neesošiem tie nacionalizācijas akti, kuri atņēma īpašumu fiziskajām personām bez taisnīgas un samērīgas atlīdzības. Ir pateikts, ka mēs neatjaunojam, bet tikai kompensējam īpašumu, kas atrodas Abrenes apgabalā.

Pēc Bernāna kunga ieteikuma 3.pantā ir jauns 4.apakšpunkts par statistiskās informācijas sniegšanu. Tā ir jānosaka Ministru padomei. Un vēl ir precizēts, kā iestādēm, kuras saņem šos pieteikumus, tie ir jānosūta noteiktām institūcijām un noteiktos termiņos, bet to pienākums ir atjaunot šīs īpašuma tiesības.

Tātad es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem un uzklausīt jūsu domas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Ēlerta kungam? Jautājumu nav. Vai kāds no godājamajiem deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nav. Paldies. Tādā gadījumā arī par šo lēmuma projektu tiek balsots šodien, sākot no pulksten 13.00.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Līdz pārtraukumam ir atlikušas trīs minūtes, un es domāju, ka mēs varētu doties atpūsties. Paldies. Sekos pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 12.00, un mums jāturpina darbs plenārsēdē.

Nākamais ir trešais likumprojekts "Par valsts tehnisko uzraudzību" trešajā lasījumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs, atkal tribīnē!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Likumprojekts trešajam lasījumam ir sagatavots 351.dokumentā. Tajā ir arī lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību un priekšlikumi. Diemžēl neviens no deputātiem priekšlikumus nav iesniedzis. Tos ir iesniegušas ministrijas un valsts tehniskās uzraudzības iestādes pašas. Tātad kursīvā atkal ir teksts, kas ir mainījies vai no jauna nācis klāt pēc otrā lasījuma, bet pasvītrots ir tas teksts, kas ir pieņemts saskaņā ar priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Īsi pirms otrā lasījuma Labklājības ministrijas Darba departaments iesniedza priekšlikumus, ka būtu jāpāriet uz pilnīgi jaunu koncepciju, tādu, ka bīstamās iekārtas pārbauda privātās firmas, bet šo firmu darbu kontrolē no valsts budžeta finansētas valsts tehniskās uzraudzības iestādes.

Atzīstot šo koncepciju par pareizu, Rūpniecības komisija atzina arī to, ka nav iespējams uzreiz uz šādu koncepciju pāriet, jo vispirms ir jārada nepieciešamie priekšnoteikumi, lai šādu koncepciju varētu pēc laika pieņemt. Lai šādus apstākļus radītu, jau pirmajā lasījumā nodeva par bīstamajām iekārtām bija paredzēta galvenokārt valsts tehniskās uzraudzības iestāžu finansēšanai. Tagad trešajā lasījumā ir paredzēts, ka šī nodeva tiek atlaista - uzņēmējs tiek atbrīvots no šīs nodevas gadījumos, ja viņš slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par bīstamo iekārtu pārbaudi vai ekspertīzi, un tādā gadījumā tiek jau ielikts ekonomiskais mehānisms, lai šādas firmas radītu un lai pēc, teiksim, diviem vai trim gadiem varētu pāriet uz šo Labklājības ministrijas iesniegtās koncepcijas principu. Ja mēs uzreiz pārietu uz šādu sistēmu, tad mēs vienkārši iznīcinātu valsts tehnisko uzraudzību. Šeit būtu zināma līdzība varbūt ar tā saukto valsts tautas kontroli vai tagadējo Valsts kontroli. Tas būtu pats būtiskākais, kas ir mainījies pēc otrā lasījuma. No tā izriet daži precizējumi tekstā, kur paralēli valsts tehniskās uzraudzības iestādēm ir šīs fiziskās vai juridiskās personas.

Tālāk varētu skatīt tos likumprojekta pantus, par kuriem bija iesniegti priekšlikumi vai kuri ir grozīti, tomēr ir ļoti maz pantu, kuri likumā pēc otrā lasījuma nav grozīti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sāksim varbūt no terminiem.

I.Ēlerts: Jā, pilnīgi pareizi! Terminos ir precizēts termins "bīstamā iekārta", un tas ir izdarīts pēc Labklājības ministrijas un Tieslietu ministrijas priekšlikuma. Tur no termina "bīstamās iekārtas īpašnieks" ir pāriets uz "bīstamās iekārtas valdītājs".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi komentāri? Nav tādu. Paldies.

I.Ēlerts: 1.pantā ir tikai tie grozījumi, par kuriem tika nobalsots otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Šobrīd deputātiem redakcionālas dabas grozījumu nav. Paldies.

2.pants.

I.Ēlerts: 2.pantā ir jauna pirmā daļa par standartiem, kuri reglamentē valsts tehnisko uzraudzību un tās jomu. Ir pateikts, ka tos apstiprina likumā noteiktajā kārtībā, kaut gan pagaidām likuma par standartiem vēl nav. Tur ir Rūpniecības komisijas un arī mana liela vaina, bet tā nu tas ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem arī komentāru nav. Varam turpināt.

I.Ēlerts: 3.pantā ir tikai redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 4.pants!

I.Ēlerts: 4.pantā grozījumu nav, taču ir noraidīti priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāti neiebilst. Lūdzu, par 5.pantu!

I.Ēlerts: 5.panta pirmajā daļā ir jauns 2.apakšpunkts. Pēc Labklājības ministrijas priekšlikuma ir paredzēta to fizisko un juridisko personu atestācija, kuras darbojas ar bīstamajām iekārtām. Ir arī jauna trešā daļa par valsts tehniskās uzraudzības iestādes tiesībām slēgt līgumus. Tas bija otrajā lasījumā atsevišķs pants. Nu tas ir pievienots šim pantam kā trešā daļa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 6.pants!

I.Ēlerts: 6.pantā ir tikai redakcionāli precizējumi. Ir arī noraidītie priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: 6.pantā, man liekas, ir pretruna. Konkrēti 6.apakš-punkta pēdējā daļā: "arī gadījumos, kad šajā likumā noteiktajā termiņā nav nomaksāta ikgadējā nodeva par bīstamo iekārtu". Tātad šajos gadījumos varētu apturēt šo uzņēmumu darbību, taču man liekas, ka te ir pretruna ar 12.panta 5.punktu, kur ir paredzētas arī finansiālas represijas pret šo uzņēmumu. Es uzskatu, ka šeit dublēties nevajadzētu un vajadzētu šo beigu daļu svītrot. Es par to pieprasu balsojumu. Te varētu atstāt tikai finansiālas dabas ietekmēšanu. Man liekas, ka tas sods ir pietiekami liels - 0,3 procenti. Šeit iznāk tādējādi, it kā uzņēmums tiek slēgts, bet no tā joprojām pieprasa soda sankcijas vēl papildus. Man liekas, ka šī dublēšanās šeit nav vajadzīga.

I.Ēlerts: Jā, es jums piekrītu.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs piekrīt, tātad nav jābalso. Lūdzu, 7.pants!

I.Ēlerts: 7.pantā ir tikai precizējumi, bet ir arī noraidītie priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Neviens neiebilst, un mēs varam runāt jau par 8.pantu.

I.Ēlerts: 8.pantā ir jauna daļa, kas ir saistīta ar bīstamo iekārtu valdītāju tiesībām slēgt līgumus ar fiziskajām vai juridiskajām personām, respektīvi, ar privātfirmām par bīstamo iekārtu pārbaudi un ekspertīzi. Tas ir tas, ko es jau minēju sākumā. Un līdz ar to ir mainīta pirmā daļa, tās 1.apakšpunkts ir jauns. Ir mainīts un precizēts 2. un 3.apakšpunkta teksts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 9.pants!

I.Ēlerts: 9.pantā ir tikai precizējumi.

Priekšsēdētājs: Nevienam iebildumu nav. 10.pants.

I.Ēlerts: 10.pantā vārds "atļauja" ir aizvietots ar vārdu "licence", jo atļauja tomēr vairāk attiecas uz vienreizēju aktu. Tātad paliek spridzināšanas darbu atļauja, bet licence ļauj firmām nodarboties ar bīstamām iekārtām ilgāku laika sprīdi.

Priekšsēdētājs: Paldies. 11.pants.

I.Ēlerts: 11.pantā ir būtiskas izmaiņas. Tātad nodeva bīstamo iekārtu jomā iet caur valsts budžetu, un ir noteikts, ka 80 procenti šās nodevas tiek izmantoti tehniskās uzraudzības iestāžu finansēšanai, bet 20 procenti tiek novirzīti citām vajadzībām, tajā skaitā arī tiem gadījumiem, ja kādreiz tehniskās uzraudzības darbinieka vainas dēļ kaut kas notiks un ja viņam būs jāatlīdzina šie zaudējumi. Tad ar parasto budžeta finansēšanu šim atlīdzinājumam nepietiks. Un tas ir atbilstoši tam faktam, kā mēs otrajā lasījumā nobalsojām, ka energoinspekcija paliek "Latvenergo" pakļautībā. Tātad arī šie ir uzņēmuma "Latvenergo" ienākumi, jo no šiem ienākumiem šī energoinspekcija visu laiku tika un tiek finansēta. Tas atbilst mūsu otrā lasījuma balsojumam, kas bija pārliecinošs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Edmund Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Pirmajā daļā ir 3.apakšpunkts. Kā saprast fizisko un juridisko personu anonīmos ziedojumus?

I.Ēlerts: Bankai būtu jāgādā par to, lai valsts tehniskā uzraudzība nevarētu uzzināt, kas viņiem ir pārskaitījis naudu, jo bija ļoti pamatoti iebildumi, ka šādā veidā, ja būtu zināms, kas ziedo, to būtībā varētu uzskatīt par kukuli.

E.Krastiņš: Tomēr normāla procedūra ir tāda, ka ienāk attiecīgais bankas pārskaitījums ar avotu, no kurienes tas ir pārskaitīts.

I.Ēlerts: Jā, es domāju, ka banka varētu nodrošināt šādu noslēpumu. Ja reiz banka nodrošina noguldījumu noslēpumu, tad tā varētu nodrošināt arī šāda pārskaitījuma noslēpumu.

E.Krastiņš: Ēlerta kungs, nejauciet taču dažādas lietas! Viena lieta ir operāciju noslēpums, bet šeit taču ir pārskaitījums, un faktiski organizācijām savā grāmatvedībā ir jābūt skaidrībā, kas tie ir par pārskaitījumiem un kā tie ienāk. Tad vispār rodas jautājums, cik pamatots ir šāds ziedošanas mehānisms valsts tehniskās uzraudzības iestādēm.

I.Ēlerts: Tātad valsts tehniskās uzraudzības iestādes saka, ka vienkārši ir ļoti daudz arī ārzemju partneru, kuri vēlas tām palīdzēt. Un citādi tas, pēc viņu domām, nav iespējams.

E.Krastiņš: Ēlerta kungs, ārzemju partneri anonīmi neziedos! Es ierosinu svītrot šo 3.punktu vispār.

I.Ēlerts: Tātad 3.apakšpunkta pirmo daļu? Es neesmu tiesīgs vienpersoniski atbildēt. Tātad par to ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad arī balsosim. Lūdzu, Jurševica kungs, par šo pašu pantu!

E.Jurševics: Es tieši par šo pašu, jo arī es uzskatu, ka šeit nekad nevarēs izvairīties no koruptīviem elementiem. Arī es uzskatu, ka par šo momentu noteikti ir jābalso un tas ir jāizslēdz.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Tātad man vēl ir jāprecizē pie abiem priekšlikuma iesniedzējiem, vai viņi uzskata, ka būtu jāsvītro arī otrā daļa. Varbūt otrā daļa varētu palikt kā ierobežojošs faktors?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Es domāju, ka šajā likumprojektā vispār par ziedojumiem nebūtu jārunā. Tā ir katra uzņēmuma personīga darīšana, vai tam ziedo un kādā veidā to dara. Un šeit likumprojektā, ja mēs vispār runājam par ziedojumiem, tas tomēr, es domāju, nav korekti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsosim par priekšlikumu par pirmās daļas 3.apakšpunkta svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 29, pret - 3, atturas - 9. Tiek svītrots.

I.Ēlerts: Tātad tiek svītrots pirmās daļas 3.apakšpunkts un otrā daļa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl par šo pantu? Nav iebildumu?

I.Ēlerts: Vairāk labojumu tajā nav.

12.pants ir atdalīts no agrākā 11.panta, kur bija runāts par finansēšanu. Tā ir maksa par bīstamo iekārtu reģistrāciju un ikgadējā nodeva par bīstamajām iekārtām. Tātad būtībā ievaddaļā es jau visu esmu pateicis par šā panta grozījumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 13.pants!

I.Ēlerts: 13.pantā dažās vietās ir tikai precizēta redakcija.

Priekšsēdētājs: Ja deputātiem nav iebildumu, varam pāriet pie pēdējā - 14.panta.

I.Ēlerts: Pēdējā pantā ir jauna otrā daļa. Tā ir ieviesta pēc Valsts tehniskās uzraudzības pārvaldes priekšlikuma, ka viņi var slēgt sadarbības līgumus.

Priekšsēdētājs: Neviens pret to arī neiebilst. Paldies. Tātad šo likumu mēs esam izskatījuši un, kā es saprotu, balsojumu mēs varam izdarīt...

I.Ēlerts: ...balsošanas laikā. Vēl es lūdzu iekļaut darba kārtībā un izskatīt lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Jā, lēmuma mums darba kārtībā nav. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu par lēmuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 58 - par, 2 - pret, neviens neatturas. Ir iekļauts darba kārtībā.

Lūdzu, par lēmumu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tātad lēmums, pirmkārt, nosaka, ka šis likums stājas spēkā ar 1.maiju, un ir noteikts, kas līdz tam un arī pēc tam būtu jāizdara tā, lai likums varētu darboties. Šajā sakarā jau ir publicēts bīstamo iekārtu saraksts, kuras uzrauga Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde. Gluži tāds pats saraksts ir jāsagatavo par energokontroli un jāveic arī pārējie darbi, kuri būtu padarāmi sakarā ar šā lēmuma īstenošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es ierosinu svītrot 4.punktu, jo 3.punkta 3.apakšpunktā ir paredzēts, ka Ministru padome līdz 15.maijam apstiprinās visu šo kārtību, ikgadējās nodevas, kā arī to maksāšanas kārtību. Zinot mūsu lielisko pieredzi un arī visu šīsdienas situāciju, es pilnīgi pieļauju, ka šī kārtība līdz 15.maijam vai pat jūnija beigām netiks apstiprināta, un tad nebūs skaidrs, kādā veidā nomaksāt šo nodevu par 1992.gadu. Tad, kad Ministru padome pieņems visu šo kārtību, tad arī lai nosaka šos maksāšanas termiņus.

I.Ēlerts: Jā, es piekrītu svītrot 4.punktu.

Priekšsēdētājs: Tātad nav problēmu. Paldies. Lūdzu, kādi vēl deputātiem ir jautājumi vai ierosinājumi par lēmuma projektu? Tādu nav. Līdz ar to mēs arī par lēmumu balsosim kopā ar likumprojektu pēc pulksten 13.00.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ēlerta kungs!

Nākamie ir divi jautājumi, kuri attiecas uz Ārlietu komisiju. Lūdzu, Bērziņa kungs! Tas ir 4. un 5.darba kārtības jautājums par Latvijas un Polijas attiecībām.

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jūsu rīcībā ir divi dokumenti - 347. un 348.dokuments. Tāpat jūsu rīcībā ir Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, kurš var atbildēt uz jautājumiem, kuri attiecas uz Ārlietu komisiju.

Ārlietu komisija savā laikā vairākas reizes izskatīja šos dokumentus pirms to noslēgšanas, jo, kā jūs redzat, tagad runa ir par šo jau parakstīto dokumentu ratifikāciju. Tātad mēs varam tos vai nu ratificēt, vai arī neratificēt. Pirms valsts vizītes uz Poliju, kad šie dokumenti tika parakstīti, Ārlietu ministrija, strādājot pie šiem dokumentiem, ņēma vērā Ārlietu komisijas ieteikumus. Pēc tam šie dokumenti tika parakstīti, un Ārlietu komisija vēlreiz izskatīja abus dokumentus, rekomendējot plenārsēdei šos dokumentus ratificēt. Tāpat pašlaik zālē atrodas Ārlietu ministrijas pārstāvis Bonifācijs Daukša kungs, kurš varētu atbildēt uz konkrētiem jautājumiem, ja tādi rastos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt jums ir jautājumi tieši Bērziņa kungam? Es domāju, runāsim par abiem dokumentiem uzreiz. Tādu jautājumu nav. Paldies. Vai Ārlietu ministrijas pārstāvim Daukša kungam būtu kādi jautājumi? Nav. Vai ir kādi, kuri vēlas uzstāties debatēs? Arī nav. Tātad arī šie divi darba kārtības jautājumi tiek atlikti uz balsošanu pēc pulksten 13.00. Paldies.

Sestais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par bijušās PSRS Aizsardzības ministrijas pārziņā bijušo uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās".

Lūdzu, Ēlerta kungs, jums šodien liela diena!

I.Ēlerts: Grūta! Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj, cienījamo viesi! Runa ir par 356.dokumentu, ko lielākā daļa no deputātiem, es ceru, ir saņēmusi jau vakar. Un tajā ir noteikta procedūra, kā tiek pārveidoti par statūtsabiedrībām tie militārie uzņēmumi jeb, kā mēs tos saucam, kara rūpnīcas, kuri ir bijuši PSRS Aizsardzības ministrijas pārziņā.

Šajā lēmumā nav būtiski jaunu juridisko normu. Te vienīgi ir noteikts, kā šī procedūra ir risināma. Pie šī dokumenta sāka strādāt jau novembrī, taču, ņemot vērā to, ka arī šiem uzņēmumiem ir bijušie īpašnieki, līdz ar to lēmuma normas iznāca paralēlas tikko šodien apspriestā likuma normām un tādējādi varēja rasties pārpratumi, ja mēs lēmumu būtu pieņēmuši agrāk.

Diemžēl stāvoklis ir tāds, ka šī aizkavēšanās ir jau radījusi, ja nemaldos, trīs rūpnīcu likvidēšanu, un šāds process varētu radīt bezdarbu. Turklāt nav grūti pateikt, kādas tautības bezdarbnieki šajā gadījumā būtu lielākā daļa. Tātad Latvijas valsts tomēr nav ieinteresēta uzreiz pārtraukt šo uzņēmumu darbu. Tas ir jādara pamazām. Tiem ir jāļauj pārspecializēties uz civilo produkciju, taču tas nekādā ziņā nav izdarāms ne vienā dienā, ne vienā mēnesī, pat ne vienā gadā un bieži vien pat ne vairākos gados. Turklāt jāņem vērā, ka daudzos šajos uzņēmumos ir ļoti augsta līmeņa tehnoloģija, un tie varētu sekmīgi turpmāk strādāt arī kā civili uzņēmumi. Tāpēc būtībā šis lēmums nevis atrisina, bet risina īpašuma jautājumus. Tātad 1. un 2.punktā ir pateikts, kādā veidā un par ko ir jāpārveido šie uzņēmumi, bet no 3. līdz 7.punktam ir pateikts, kas kam pieder.

Visstrīdīgākais acīmredzot būs 8. un 9.punkts, kurā ir runa par darījumiem, kurus par šo uzņēmumu mantu ir slēgušas Latvijas (un ne tikai Latvijas) fiziskās un juridiskās personas. Tātad, ja tos lēmumus saskaņā ar Augstākās padomes 1990.gada 3.decembra lēmumu par valsts īpašuma aizsardzību Ministru padome nav apstiprinājusi, tātad nav atzinusi par spēkā esošiem, tad tādā gadījumā tie tiek uzskatīti par neesošiem, ja tie ir noslēgti pēc 1991.gada 24.augusta, kā tas ir noteikts 5.novembra lēmumā par militāro iestāžu īpašumu. Taču deputāts Biķis no darba grupas nepiekrita šādam datumam. Viņš piekrīt Muciņa kunga ieteiktajam variantam par Konstitūcijas labojumu spēkā stāšanās datumu.

9.punktā ir noteikts, ka tad, ja šādi darījumi tiek atzīti par spēkā neesošiem, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir pirmpirkuma tiesības, kad pārdos Latvijas valsts attiecīgo statūtsabiedrības pamatkapitāla daļu. Protams, tā nauda, ko viņi ir samaksājuši PSRS vai Krievijas Federācijas iestādēm, tas ir viņu jautājums ar šīm iestādēm, vai viņi to dabūs atpakaļ vai nedabūs. Acīmredzot tas ir ļoti apšaubāmi, taču te Ministru padomei ir atstāta iespēja izlemt, vai valsts ir ieinteresēta, lai firma darbojas bez papildu šādas otrreizējas pirkšanas, vai firmai ir jāmaksā otrreiz. Tātad tas ir Latvijas valdības kompetencē.

10.punkts ir tīri ilustratīvs, taču tas ir paskaidrojošs, jo ļoti daudzi no šiem uzņēmumiem vēlas piesaistīt papildu kapitālu, un tas tad, dabiski, ir darāms Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

11. un 12.punkts precizē, kādā veidā likums par ārvalstu ieguldījumiem attiecas uz šiem uzņēmumiem. Tātad Krievijas Federācija nedrīkst iegūt kontroli pār uzņēmumiem, kas ir minēti šajā likumā. Šādu gadījumu pēc valdības speciālistu sniegtajām ziņām praktiski nav, taču šī lēmuma norma ir vajadzīga. Un ir pateikts, ka nodokļu atlaides un tie atvieglojumi, ko paredz likums par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, neattiecas uz Krievijas Federācijas ieguldījumu šādos uzņēmumos. Tātad es domāju, ka tas ir taisnīgs ierobežojums.

13.punkts nosaka tos procedūras darbus, kas ir jāveic Ministru padomei attiecībā uz konkrētām darbībām īpašuma pārņemšanas un statūtsabiedrību izveidošanas sagatavošanai. 14.punkts runā par reģistrāciju.

Es īsi gribētu pateikt par procedūru. Tā kā lēmums ir visai garš, acīmredzot šodien par to būs jautājumi, taču es ceru, ka arī deputāti izteiksies debatēs. Par to varētu, protams, iesniegt arī priekšlikumu. Ir pat iespējams, mēs nolemsim, ka tas ir jāskata vēl otru reizi, ir jāizvērtē iesniegtie priekšlikumi, un tad to varētu pieņemt galīgajā redakcijā. Paldies. Es esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Pirmais jautās deputāts Cilinskis.

E.Cilinskis: Ja 8.punktā tiktu pieņemts Biķa kunga variants par 1990.gada 20.novembri, tad es saprotu šā 9.punkta jēgu, jo šinī periodā patiešām no 1990.gada 20.novembra līdz 1991.gada 24.augustam visa tā likumdošana bija pietiekami nesaprotama un nesakārtota, taču tanī pašā laikā, ja tiktu pieņemts variants par 1991.gada 24.augustu, tad jau tie darījumi, kas būtu notikuši pēc tam, ir pilnīgi nelikumīgi, un līdz ar to vai šādā gadījumā kāda jēga ir 9.punktam?

I.Ēlerts: Es domāju, ka 9.punktam ir jēga, jo mēs tomēr šīs fiziskās vai juridiskās personas pilnīgi un galīgi nepadzenam. Es domāju, ka jēga 9.punktam tomēr ir.

Attiecībā uz šo izvēli starp diviem datumiem. Katrā ziņā valdības pārstāvji, kas nodarbojas ar militāro īpašumu pārņemšanu, un arī galvenā ministrija, kas pārņems šos objektus, tas ir, Rūpniecības un enerģētikas ministrija, tā tomēr vienbalsīgi atbalsta 24.augustu, jo pretējā gadījumā mēs tikai radīsim nestabilitāti, un tas diemžēl nebūt nav Latvijas valsts ekonomiskajās interesēs. Tā nauda, ko mēs dabūsim no šīs otrreizējās pirkšanas, ir stipri apšaubāma, un tie satricinājumi, kas varētu notikt šajās rūpnīcās, varētu būt tām neatgriezeniski. Tas tikai vairotu bezdarbnieku skaitu. Tāds ir viss mans komentārs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Ļoti pozitīvi ir tas, ka jūsu komisija, izstrādājot šo lēmuma projektu, ir ņēmusi vērā spēkā esošos Augstākās padomes lēmumus, kuri arī reglamentē ārvalstu militāro resoru īpašumtiesisko statusu. Bet tomēr te ir dažas atšķirības reglamentācijas ziņā. Un man šajā sakarā ir viens vienīgs jautājums par 8.punktu. Līdz šim spēkā esošajā Augstākās padomes 1991.gada 5.novembra lēmumā ir noteikts, ka Ministru padome var atzīt par spēkā esošiem tādus darījumus, ko noslēguši PSRS militārie resori ar fiziskajām vai juridiskajām personām, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas interesēm. Šobrīd jūs šo piebildi esat izņēmuši ārā no piedāvātās redakcijas. Kādēļ komisijai ir šāda nostāja?

I.Ēlerts: Es vienkārši nezinu, ka tāda būtu bijusi ieliktā redakcija. Varbūt es esmu šo 5.novembra lēmumu nedaudz neuzmanīgi lasījis, taču domāju, ka valdība var izvērtēt, vai tas ir Latvijas interesēs vai nav. Un galu galā tā, kā mēs obligāti prasām Ministru padomes lēmumu, tad mums vēl ir iespējas vienu vai otru tās atzinumu kontrolēt, jo mums ir tiesības lēmumu atcelt, ja tas būtu kāds saskaņojums vai rīkojums. Tad mums būtu vēl lielākas problēmas, Lagzdiņa kungs! Es domāju, ka ir iespējama kontrole šajā jautājumā gan no valdības, gan arī no parlamenta puses.

J.Lagzdiņš: Tad man ir vēl viens jautājums par 8.punktu. Līdz šim bija tāda kārtība, ka tad, ja tika konstatēts šāds nelikumīgs darījums ar armijas īpašumu, kārtība bija šāda: prokurors griezās Saimnieciskajā tiesā ar prasības pieteikumu valsts interesēs atsavināt un atzīt attiecīgo darījumu par spēkā neesošu. Jūs līdz šim spēkā esošo kārtību esat koriģējuši un noteikuši tādējādi, ka valsts pārvaldes iestāde, proti, valsts varas iestāde, tas ir, Augstākā padome, automātiski nosaka, ka visi šie darījumi ir spēkā neesoši. Kādēļ jūs šādi koriģējat līdzšinējo kārtību, ka to vērtē nevis Saimnieciskā tiesa kā speciāla institūcija, bet gan mēs šeit, parlamentā, ar šo lēmumu?

I.Ēlerts: Es būtībā piekristu, ka arī Saimnieciskā tiesa ir tiesīga to vērtēt.

J.Lagzdiņš: Taču saskaņā ar jūsu piedāvāto redakciju Saimnieciskajā tiesā būs jāgriežas ģenerālprokuroram, jo to mēs ar Augstākās padomes lēmumu jau tagad pasakām.

I.Ēlerts: Ir iespējami laikam abi varianti.

J.Lagzdiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Man bija tieši tāds pats jautājums kā Lagzdiņa kungam, taču es skatos, ka jūs nevarat uz to atbildēt. Varbūt, ka to vajadzētu... Jā, pirms es uzdodu otro jautājumu, lai mums atkal nebūtu kādu pārpratumu, es gribu zināt, vai šis jautājums ar Juridisko pārvaldi ir saskaņots?

I.Ēlerts: Jā, protams!

I.Čepāne: Ja ir saskaņots, tad tādā gadījumā jūs noteikti zināt, ka šodien mēs pulksten 13.00 pašu pirmo apstiprināsim likumu par 1937.gada Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu. Vai jūs esat skatījušies arī 11.punktu, jo tagad iznāk pretruna ar 8. un 9.punktu, tā kā šeit vienā gadījumā visi šie darījumi ir atzīstami par spēkā neesošiem jau kopš 1940.gada, bet otrā gadījumā tas ir no 1991.gada 24.augusta, bet Biķa kunga variantā - jau no 1990.gada 12.novembra? Kā lai juristi tagad risina šo problēmu, ja būs divas šādas normas?

I.Ēlerts: Cienījamā Čepānes kundze, tieši tādēļ savas uzstāšanās beigās, izsakoties par procedūru, es arī aicināju šodien to galīgajā variantā neapspriest, bet tikai iesniegt priekšlikumus un, protams, ņemt vērā arī šīsdienas balsojumu par Zemesgrāmatu likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienītais kolēģi, vai jūs nevarētu īsi un populāri dažos teikumos pateikt šā lēmuma mērķi? Kādu labumu no tā gūs Latvijas valsts un Latvijas pilsoņi? Manā rīcībā esošā informācija par līdzīgiem gadījumiem sakarā ar uzņēmumu pārveidošanu liek spriest, ka šeit Latvijas valsts un Latvijas pilsoņi varētu būt zaudētāji.

I.Ēlerts: Tātad mērķis ir tieši neiznīcināt šos uzņēmumus un nepadarīt to pašreizējos darbiniekus par bezdarbniekiem. Es jums, Simsona kungs, varētu piekrist, ka lielākā daļa šo uzņēmumu darbinieku patiešām nav Latvijas Republikas pilsoņi, bet viņi tomēr ir Latvijas Republikas iedzīvotāji, un mums arī viņu intereses un viņu darba vietas ir jāaizstāv. Mēs nevaram šos uzņēmumus iznīcināt.

P.Simsons: Paldies. Es atļaušos izteikt tādu pieņēmumu, ka, ieskaitot 1.punkta 2.apakšpunktu, 4.apakšpunktu un 5.apakšpunktu, šīs īpašuma daļas Latvijas valsts un bijušais īpašnieks saņems ļoti niecīgu daļu no šā uzņēmuma īpašuma.

I.Ēlerts: Bijušais īpašnieks saņems tik, cik ir saglabājies pēc kara, tas ir, standartgadījumā. Ir vēl arī otrs gadījums, ja šī manta tika izvesta kara sākumā. Un tad viņš saņem visu, kā tas bija pirms kara. Es piekrītu, ka uzņēmumi ir auguši un ka neapšaubāmi tur savu mantu ir ieguldījusi arī bijušā PSRS.

P.Simsons: Un, ja drīkstētu, vēl pēdējais jautājums par 12.punktu. Kāda ir motivācija, kāpēc Krievijas Federācijas ieguldījumiem jūs piedāvājat citu kārtību, citus noteikumus nekā citu ārvalstu ieguldījumiem mūsu rūpniecībā?

I.Ēlerts: Es vienkārši uzskatu, ka nav taisnīgi par to, ko faktiski PSRS zināmā mērā ir atņēmusi Latvijai, vēl tai dot nodokļu atvieglojumus.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošanu noslēdz Kiršteina kungs. Lūdzu.

A.Kiršteins: Ēlerta kungs, par 6. un 7.punktu. 6.punkta pirmajā teikumā tiek atzītas PSRS Aizsardzības ministrijas pārziņā bijušo uzņēmumu nomnieku īpašumtiesības uz kustamo mantu, kas iegādāta par peļņu, kuru nomnieks guvis, lietojot iznomātu mantu. Vai jums neliekas, ka šajā 6.punktā ir zināma pretruna, jo, pirmkārt, šie nomnieki šo kustamo mantu ieguva bez Latvijas valdības atļaujas? Man liktos dīvaini, ja, piemēram, Vērmahts pēc kara sāktu iztirgot savus īpašumus Dānijai vai Holandei. Šeit ir tieši tāda pati situācija, jo arī šeit tika lietots Latvijas īpašums. Šī kustamā manta atradās, teiksim, uz Latvijas zemes, te tika lietota Latvijas elektrība un tā tālāk, tāpēc visaugstākajā mērā ir neētiski rakstīt, ka šeit kāds no PSRS armijas ir iznomājis īpašumu un ieguvis peļņu likumīgā kārtā. Viņš ir ieguvis šo peļņu, ja jūs izrēķināsit, lietojot visu Latvijas pilsoņu īpašumu jebkurā situācijā - vai nu ceļus, vai, teiksim, netiešā veidā enerģiju, vai ūdensvadu un kanalizāciju un tā tālāk. Pirmkārt, šeit šā lēmuma 6.punktā ir ielikta absolūti nepareiza metodika.

Tikpat dīvains manā izpratnē ir 7.punkts, kas atzīst, ka PSRS Aizsardzības ministrijas pārziņā bijušie uzņēmumi un kustamā manta ir juridiskās personas īpašums, kuru PSRS, Krievijas Federācija vai to pilnvarota persona likumā noteiktajā kārtībā ir pārdevusi vai citādi atsavinājusi. Saprotiet, ja tas būtu, teiksim, noticis starp divām valstīm - Krieviju un Latviju -, ja no juridiskā viedokļa oficiāli būtu noslēgts līgums par kaut kādām mantām, kas te bijušas 1939. un 1940.gadā, un ja tas karaspēks būtu ienācis ar Latvijas valdības atļauju, tad es saprotu, ka tas darbotos saskaņā gan ar Civillikumu, gan ar starptautiskajiem noteikumiem. Taču šeit, piedodiet, man drusciņ liekas komisks šis 6. un 7.punkts, jo es to redzu tieši tāpat, ka Vērmahts pēc kara iztirgotu savus īpašumus Krievijā. Es te neredzu absolūti nekādu atšķirību. Kā vispār tāds 6. un 7.punkts var parādīties? Mēs to varam apiet un izlikties, ka neredzam, vai darīt kaut ko citu, bet mēs pašreiz nevaram tādu punktu apstiprināt.

I.Ēlerts: Cienījamais Kiršteina kungs, jūsu iebildumi pret nomnieku, ka viņš šo momentu izmantotu un, teiksim, dabūtu savā īpašumā Latvijas mantu tādēļ, ka ir tieši šis 6.punkta pirmās daļas otrais teikums... ka nomniekam nav īpašumtiesību ne uz amortizācijas atskaitījumiem, ne uz to mantu, kas par šiem atskaitījumiem ir iegūti. Tādēļ tas, kas ir iemainīts pret iznomāto mantu vai, teiksim, kas ir iegādāts, pārdodot iznomāto mantu, tas, ko darba kolektīvs ir reāli nopelnījis ar savu darbu virs saviem normālajiem ražošanas izdevumiem, tas ir no viņa nomas maksas.

A.Kiršteins: Tad es teiktu īsāk: "par peļņu, ko guvis nomnieks, lietojot iznomāto mantu". Kas tad noteiks to, vai tas ir par peļņu vai nav par peļņu? Saprotiet, ja viņš ir lietojis visu Latvijas īpašumu un ieguvis peļņu, tad tā ir nelikumīga peļņa. Jūs nevarat noteikt, kas tā būs par peļņu.

I.Ēlerts: Redziet, visa mūsu dzīve 50 gadu bija nelikumīga, tātad arī mana dzīve kopš dzimšanas, izņemot īsu brīdi vācu laikā. Mēs visi esam nelikumīgi, bet kaut kā šīs nelikumības mums tomēr ir jāatrisina. Tās ir jāatrisina, Kiršteina kungs, Latvijas valsts interesēs! Mēs diemžēl nevaram ar teorētiskiem - es atvainojos par vārdu - spriedelējumiem atrisināt ekonomiskās problēmas. Mums tās ir jārisina konkrēti, korekti un mierīgi, Kiršteina kungs, lai neradītu Latvijas valstij vēl lielākus zaudējumus. Tās jācenšas atrisināt varbūt starptautiski atzīto un pareizo normu ietvaros, kuras mums diez vai izdosies realizēt attiecībās ar Krieviju. Mums šur un tur ir arī zināma neliela piekāpšanās, un tas ir 7.punkts. Es domāju, ka tā nav liela piekāpšanās un ka mēs jau esam piekāpušies 5.novembrī, bet diemžēl visnepatīkamāk mēs esam piekāpušies 1991.gada 24.augustā.

A.Kiršteins: Es, Ēlerta kungs, gribu teikt tieši to pašu, ko jūs, bet acīmredzot to tomēr vajadzēs drusku precizēt.

I.Ēlerts: Par to es izsakos laikam jau trešo reizi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Sakiet, vai jūs nevarētu precizēt šo jēdzienu "ārvalstniekam"? 11.pantā jūs rakstāt: "Krievijas Federācijai vai ārvalstniekam". Ko jūs saprotat ar šo jēdzienu "ārvalstnieks"?

I.Ēlerts: Tātad tas ir ārvalsts pilsonis, piemēram, Dānijas pilsonis vai Krievijas pilsonis, bet es katrā ziņā to neattiecinātu uz Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēl nav Latvijas Republikas pilsoņi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu nav. Paldies Ēlerta kungam! Pašlaik sāksim debates. Kā parasti pēc tradīcijas mēs debates sākam ar deputātu uzstāšanos, bet pēc tam izteiksies citas amatpersonas. Ir pieteicies Upmaļa kungs no Ministru padomes, un viņš, protams, uzstāsies pēc deputātiem.

Pirmais debatēs ir pierakstījies deputāts Muciņš, gatavojas deputāts Lagzdiņš. Pēc tam laikam pulkstenis jau būs 13.00.

L.Muciņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šajā jautājumā, runājot par 9.punktu, mums ir pienācis laiks beidzot noskaidrot tādu jautājumu, ko Latvijas Republikas Augstākā padome un tās Prezidijs, kā arī paši deputāti, izejot no dažādiem saviem politiskajiem uzskatiem vai personīgajām materiālajām interesēm, nez kādēļ traktē ļoti dažādi, ļoti pretrunīgi. Un tajā skaitā to dara arī mani kolēģi juristi šeit, šajā zālē, - kolēģi deputāti. Es nekādi nevaru viņiem pievienoties šajā jautājumā. Es pamēģināšu vienreiz pilnīgi un publiski izklāstīt šos jautājumus, jo šis pats jautājums skars arī jautājumu par zemesgrāmatām, kura balsošana mums ir nolikta šodien pulksten 13.00. Un tas viss ir izraisījis šos strīdus.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Muciņa kungs, vai godājamie deputāti nebūtu tik laipni un savā starpā nesarunātos! Paldies.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es gribētu aicināt katru normālu juristu atcerēties vienkāršu un studiju laikā mācītu jēdzienu, ka katrs likums tiek izskaidrots un iztulkots. Un pirmām kārtām to dara paši juristi. Un viņi var izskaidrot gan no gramatiskā, gan no jēdzieniskā, gan arī no citiem dažādiem viedokļiem. Es šeit nemēģināšu mācīt valsts un tiesību teoriju. Un tādēļ, teiksim, pirmām kārtām mani ļoti izbrīnī dažu manu kolēģu juristu rīcība, kuri mēģina presē piešķirt dažādiem mūsu pieņemtiem likumiem un lēmumiem tādu saturu, kādu neviens savu mūžu mēs neesam mēģinājuši tajos ielikt, un arī neviens normāls jurists, tos tulkojot, nekad tā neieteiks. Tas ir arī attiecībā uz Dobeļa kunga domām par Drošības dienestiem. Un šī nevajadzīgā izskaidrošana Prezidijā, kas šeit notiek, man absolūti nav saprotama. Ir skaidrs, ka cita valsts nozīmē citu valsti, un tāpēc šeit divi tulkojumi nevar būt. Un tādā veidā jautājumā par armijas īpašumiem mēs esam nonākuši tādā purvā, ka tālāk mēs vairs nevaram iet, un šodien mums tas mezgls vienreiz jāpārcērt. Vai nu tas ir jāpārcērt ar speciālu likumu, vai ar speciālu lēmumu, kurā mēs izskaidrosim. To es nezinu, bet to mēs izdebatēsim. Taču turpināt tā, kā šeit Ēlerta kungs ir ierakstījis, turklāt nepareizi... Es nevarētu teikt, ka viņš ir ierakstījis 9.punktā, bet tā, kā viņš te ir ierakstījis, tā turpināties nevar.

Es pamēģināšu hronoloģiski atgādināt, kādā veidā mēs lēmām. Es sevišķi nepieskaršos 4.maija Deklarācijai, kur mēs ne sevišķi centāmies risināt ekonomiskus jautājumus, bet es jums atgādināšu vienu likumu, ko dažādu politisku uzskatu dēļ daži mani kolēģi juristi ir mēģinājuši padarīt it kā par nebijušu. Taču, ja mēs arī tagad piekrītam, ka tas šobrīd varbūt nav spēkā, jo tas ir labojums Latvijas PSR Konstitūcijā, tad mums skaidri un gaiši ir jāpasaka, ka no 1990.gada 23.oktobra (šeit Biķa kunga variantā nez kādēļ ir iedrukāts novembris) līdz 1991.gada 21.augustam šis labojums ir bijis spēkā. Tātad es aicinu cienījamo valdību un cienījamo Ēlerta kungu šo jautājumu neapiet.

Šajā likumā, kas saucas "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Konstitūcijā", manuprāt, principā ir iesākti tie mūsu īpašuma tiesību jautājumā izdarītie ekonomiskie pārveidojumi, kuri faktiski noslēdzās ar pirmo posmu, kad mēs atjaunojām spēkā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumu. Pats svarīgākais moments šajā likumā ir tāds, ka šeit ir teikts: "Izteikt otrās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Īpašuma tiesības Latvijas Republikā"." Tātad no 1990.gada 23.oktobra šāds likums ir bijis spēkā. Tātad ir bijušas spēkā arī īpašuma tiesības Latvijas Republikā. Nevis kaut kur Latvijas PSR un nevis kaut kur citur. Un šajā likumā, kura 5. un 6.pants faktiski ir viens atsevišķs noslēgts likums...

Mans personiskais uzskats šeit atšķiras no citu juristu uzskatiem, jo, manuprāt, tas darbojas arī šobrīd tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar tiem likumiem, kuri ir pieņemti šobrīd Latvijas Republikā. Atcerēsimies 1991.gada 29.augusta Augstākās padomes lēmumu "Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā", kur 3.punktā ir teikts: "Uzskatīt, ka līdz Latvijas Republikas likumdošanas pilnveidošanai Latvijas PSR Konstitūcijas normas, kuras bija spēkā līdz 1991.gada 21.augustam Latvijas Republikas teritorijā, ir piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar Latvijas Republikas 1991.gada 21.augusta Konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Tātad šādā aspektā paskatīsimies uz šo 1990.gada 23.oktobra likumu. Šā likuma 5.pantā ir teikts, ka Latvijas Republikas īpašumā ir jebkura tās teritorijā esoša valsts manta, kas nepieciešama valsts sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības nodrošināšanai. Tātad ar šo likuma normu mēs esam pateikuši "jā". Es piekrītu saviem kolēģiem, ka tas tobrīd notika varbūt ļoti nedroši un tajā politiskajā situācijā ļoti bailīgi, tomēr pietiekami skaidri tika pateikts, ka Latvijas Republikas īpašumā ir jebkura manta, kas nepieciešama valsts sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības nodrošināšanai. Tas bija profesora Vēbera formulējums, kas Likumdošanas jautājumu komisijā tika izskatīts. Tobrīd mums likās un arī šobrīd man liekas, ka tas pietiekami un ļoti pamatīgi aptvēra visus šos īpašuma jautājumus.

Cita lieta ir šodien, vai mums nav nepieciešams dot izskaidrojumu, kura tad ir tā manta, kas ir nepieciešama valsts sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības nodrošināšanai. Taču 1991.gada 5.novembrī mēs pateicām, ka visa manta, kas pieder Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Drošības komitejai, arī tā, kura nav nepieciešama Latvijas valsts sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības nodrošināšanai, ir valsts īpašums. 1991.gada 5.novembrī mēs kļuvām daudz drosmīgāki un pateicām, ka no 24.augusta visa manta - gan tā, kura ir nepieciešama, gan tā, kura nav nepieciešama... Tātad, kā es to saprotu, runa ir par tīri militāru īpašumu.

Cienījamie kolēģi, šajā mantā, kura nepieciešama valsts sociālajai, ekonomiskajai un kultūras attīstībai - es uzskatu, ka no 1990.gada 23.oktobra te ietilpst visas kazarmas, kuras mēs varam izmantot dzīvošanai vai ražošanai. Te ietilpst visas kara rūpnīcas, kara darbnīcas un citas telpas, kuras šobrīd tiek izmantotas ekonomiskajai darbībai. Tātad praksē ir pierādījies, ka šīs telpas, ēkas, nekustamais īpašums ir derīgs Latvijas ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanai, un visi šie īpašumi no 1990.gada 23.oktobra ir valsts īpašums. Un tas, ka mēs no 24.augusta rakstām, ka jebkuri darījumi ar jebkuru mantu... tas vēl nebūt nenozīmē, ka šo mantu līdz 24.augustam, dažam pavelkot datumus atpakaļ, tādā veidā būtu izdevies legalizēt. Nekādā gadījumā! Tāpēc juristiem ir jāsaprot: ja mēs reiz politiski šajā parlamentā nevaram izkārtot un sakārtot kaut kādu vienotu likumu, tad mums tomēr ir jāiemācās hronoloģiski un loģiski tulkot tos likumus, kuri ir spēkā.

Atcerēsimies vēl otru momentu: šis 23.oktobra likums ir vienīgais likums, turpretī visi pārējie ir lēmumi - lēmumi vai Prezidija skaidrojumi. Jā, pēc 24.augusta neviens darījums ar PSRS piederošo mantu nav spēkā, tajā skaitā ar Aizsardzības ministrijai, Drošības komitejai un Iekšlietu ministrijai vai karaspēkam piederošo mantu. Jā, visi šie darījumi ir anulējami, jo tas ir visas valsts īpašums. Jā, tas ir pilnīgi pareizi! Tomēr tas neizslēdz iespēju, ka laikposmā starp 1990.gada 23.oktobri un 1991.gada 24.augustu šie darījumi pēkšņi būtu kļuvuši ar šādu lēmumu likumīgi. Tie nav likumīgi attiecībā uz to mantas daļu, kas ir nepieciešama valsts sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības nodrošināšanai.

Un es domāju, ka šeit ir tas gadījums, Ēlerta kungs, kad mums ir iespēja 9.punktā beidzot sakārtot visu to, kādā veidā tas faktiski mūsu likumdošanā ir soli pa solim attīstījies, tālāk attīstot visu šo atraušanos no lielā PSRS monstra, kas ir vēsturiski notikusi šajos trijos gados.

Un tā mums šā lēmuma punkts arī ir jāieraksta. Tad mums beigsies šī pretrunīgā skaidrošana, jo gan Prezidijam, gan Augstākajai padomei, pieņemot lēmumus par datumu - 1991.gada 24.augustu, pēc kura šie darījumi nav spēkā... Tas nebūt nenozīmē, ka mēs legalizējam, ka līdz šim datumam ir spēkā visi darījumi ar valsts mantu. Tie visi nebūt nav spēkā! Vienīgā mūsu kļūda ir tā, ka mums ir jādod likumisks skaidrojums, kura tad ir tā manta, kura nepieciešama valsts sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības nodrošināšanai.

Un otrs jautājums, par ko es gribētu šodien šaubīties, ir jautājums par pirmpirkuma tiesībām, ja šie līgumi tiek anulēti. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, līdz pulksten 13.00 ir atlikušas astoņas minūtes, vai jums pietiks? Pietiks. Lūdzu. Tātad uzstāsies Lagzdiņa kungs, pēc tam būs balsošanas laiks, un pēc tam izteiksies Simsona kungs.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi deputāti. Šis nav pirmais Augstākās padomes normatīvais akts, kas reglamentē armijas īpašumu tiesisko statusu. Pirmo normatīvo aktu, kas nosaka šos jautājumus, mēs pieņēmām 1991.gada 5.novembrī. Es atgādināšanu trīs svarīgākās pamattēzes, proti, ar 1991.gada 5.novembra lēmumu mēs pateicām, ka viss PSRS militāro resoru īpašums ir Latvijas Republikas valsts īpašums.

Otrkārt, mēs noteicām, ka visi darījumi ar šo īpašumu, kas ir noslēgti, ar 1991.gada 24.augustu ir spēkā neesoši.

Treškārt, mēs noteicām, ka Ministru padome var atzīt par spēkā esošiem pēc 24.augusta noslēgtos darījumus, ja tie nav pretrunā ar valsts interesēm.

Kāda tad bija praktiskā Ministru padomes darbība šā lēmuma izpildē? Vispirms situācija bija tāda, ka tobrīd izrādījās, ka daudzi darījumi ar armijas īpašumu juridiski uz papīra it kā ir bijuši noslēgti jau līdz 24.augustam. Sakarā ar daudzu īpašumu atsavināšanu un par šo darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem Latvijas Republikas ģenerālprokurors griezās Saimnieciskajā tiesā, taču ieinteresētās personas - gan juridiskās, gan fiziskās - ar dažādiem rakstiskiem pierādījumiem un dokumentiem pierādīja, ka šie īpašumi ir atsavināti līdz 24.augustam. Līdz šim Saimnieciskā tiesa ir apmierinājusi tikai divas ģenerālprokurora prasības, kas ir celtas par divu Liepājas firmām piederošu un no Krievijas armijas daļām nopirkto īpašumu atsavināšanu. Tā šos darījumus ir atzinusi par spēkā neesošiem. Tas ir darījums, ko bija noslēgušas Liepājā dislocētās PSRS armijas daļas ar Gutareva firmu un Švarcmaņa firmu. Šādu spriedumu Saimnieciskā tiesa pasludināja šā gada 15.februārī. Tie ir divi vienīgie šādi gadījumi.

Kāda ir tiesiskā situācija, ja mēs pieņemsim šo lēmumu? Līdz ar to šis tiesiskais statuss nedaudz tiek grozīts. Un arī šī procedūra tiek grozīta. Tātad, pirmkārt, ja mēs pieņemsim šā piedāvātā lēmuma 8. un 9.punktu tā esošajā redakcijā, tad teorētiski mēs Ministru padomei it kā dodam tiesības atzīt par spēkā esošiem arī tos divus darījumus, kurus līdz šim Saimnieciskā tiesa ir atzinusi par spēkā neesošiem. Tas būtu no vienas puses. Un šeit rodas it kā pretruna. No vienas puses, ir Saimnieciskās tiesas spriedums, kas atzīst šos darījumus par spēkā neesošiem, bet, no otras puses, Ministru padome tagad it kā varētu koriģēt šo Saimnieciskās tiesas lēmumu. Manuprāt, tas nebūtu pareizi, kaut gan, no vienas puses, ļoti slavējama, manuprāt, ir tā norma, kuru šā lēmuma projekta autori ir ielikuši 9.punktā un ar kuru viņi dod tiesības šīm divām firmām, kuras līdz šim naudu bija samaksājušas PSRS armijas daļām (šī naudas summa ir 8,5 miljoni rubļu 1991.gada cenās), tagad prasīt no šīm firmām, lai tās iegādājas no valsts šos divus īpašuma objektus. Tas būtu pareizs risinājums attiecībā uz šīm Liepājas firmām un vispār uz līdzīgiem gadījumiem, ja tādi vēl atkārtotos.

Tālāk šeit strīdīgs ir tas jautājums, par kuru jau runāja deputāts Muciņš. Ja gadījumā mēs pieņemam Biķa kunga piedāvāto redakciju, tad rodas ļoti interesanta situācija. Saimnieciskā tiesa līdz šim ir pieņēmusi vairāk nekā 15 spriedumus, ar kuriem ir noraidījusi ģenerālprokurora prasības, jo šie darījumi, kā es jau norādīju, tika slēgti līdz 1991.gada 24.augustam. Tagad mēs pasakām, ka diemžēl šie 15 Saimnieciskās tiesas spriedumi nav spēkā. Tas ir, no vienas puses, bet, no otras puses, mēs dodam Ministru padomei iespēju vēlreiz izskatīt šo darījumu lietderību un izlemt pozitīvi šo jautājumu attiecībā uz šīm firmām, tā ka faktiski, kolēģi, nekas nemainās. Nekas nemainās! Līdz šim Saimnieciskā tiesa vienreiz jau ir izskatījusi šos jautājumus, un es domāju, ka Ministru padome, šeit pārskatot šos darījumus, arī varēs izvērtēt šo darījumu atbilstību Latvijas Republikas interesēm.

Katrā ziņā, kolēģi, pieņemot šādus daudzkārtējus lēmumus par vienu un to pašu jautājumu, mēs esam radījuši un radām tiesisku haosu. Jā, mēs radām tiesisku haosu, un es šajā ziņā gribētu piekrist deputātam Muciņam, ka mums ir jāizstrādā viens nopietns likumprojekts par kārtību, kādā mēs atrisināsim šo PSRS militāro resoru īpašumu tiesisko statusu. Tomēr pats galvenais ir tas, kā mēs atrisināsim šā īpašuma pārņemšanas problēmas, jo tās šobrīd ir pašas galvenās, un Ministru padomei tik tiešām ir ļoti daudz problēmu, arī pašvaldībām ir problēmas, pārņemot šos īpašumus. Par to, es domāju, šeit runās arī Ministru padomes pārstāvis Upmaļa kungs.

Kopumā šo lēmuma projektu varētu atbalstīt, jo tas principā saskan ar līdz šim mūsu pieņemtajiem Augstākās padomes lēmumiem. Attiecībā uz 8.punkta redakciju es iesniegšu savus konkrētos priekšlikumus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Lagzdiņa kungs! Lūgsim sekretariātu zvanīt, lai mēs varam sākt balsošanu, jo uz šo brīdi ir iekļauti 17 balsojamie jautājumi. Pagaidīsim varbūt vēl kādu mirkli...

Godājamie kolēģi, pulkstenis ir 13.01, un tāpēc ir laiks uzsākt balsošanu.

Pirmie šodien balsojamie jautājumi ir 321. un 331.dokuments, tātad likumprojekts "Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību". Ir arī likumprojekts "Par grozījumiem 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likumā", un abi šie ir balsojamie jautājumi.

Tātad jūs varat izteikties par motīviem un pasacīt replikas. Izteikšanās par motīviem - līdz trim minūtēm, replikām - viena minūte. Vēl es gribu paziņot, ka par šiem jautājumiem tiek pieprasīts personālais balsojums, tā ka Endeles kungam ir jābūt gatavībā saņemt izdruku. Personālo balsošanu šoreiz pieprasa 44 deputāti. Lūdzu.

I.Ēlerts: Par balsošanas motīviem. Diemžēl šoreiz šī ļoti steidzamā un vajadzīgā likuma 11.panta teksts gluži neatbilst tai jēgai, kuru tajā ir centušies ielikt autori, jo 11.panta trešā daļa it kā pasaka, ka šīs ēkas, kuras ir uzcēluši PSRS pakļautības uzņēmumi, ir atzīstamas par Latvijas valsts īpašumu arī tagad, kaut gan autori ir domājuši, ka uz šo trešo daļu attiecas otrās daļas noteikumi.

Tātad es piekristu 11.panta un arī visa likuma pieņemšanai, ja tas būtu kaut vai ar tādu tekstu, ka, nostiprinot juridisko personu īpašumtiesības uz ēkām, būvēm, kas uzceltas pēc 1940.gada 21.jūlija, ieskaitot šā panta trešajā daļā minētās ēkas vai minētos gadījumus... Tādā gadījumā es to varētu pieņemt, bet, balsojot tagad par šādu redakciju, es varu radīt pārpratumu, ka, piemēram, uzņēmumu "Dzintars", kurš ir bijis, ja nemaldos, PSRS pakļautības uzņēmums un ir jau privatizēts, mēs ar šāda likuma pieņemšanu varētu atzīt tā privatizāciju par nelikumīgu un radīt strīdus.

Lai atrisinātu šo jautājumu, es ļoti lūdzu plenārsēdi atlikt šo balsojumu ne vēlāk kā līdz rītam, lai tomēr šo nelielo juridiskā teksta, nevis jēgas neprecizitāti novērstu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs, par motīviem!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, man par nožēlošanu jāsaka, ka man nebija iespēju, lai gan laiks mums bija pavairot Ēlerta kunga redakcionālo precizējumu, jo arī es saprotu, kāpēc tika noliegta šāda darbība... Pašreiz šai redakcijai tas ir redakcionāls papildinājums, un man ir komisijas pilnvaras pateikt, ka šeit nekādas pretrunas nav un ka arī Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvis Apsīša kungs piekrita šādam labojumam. Es domāju, ka tādā situācijā mums nevajadzētu mēģināt te kaut ko nobloķēt. Es saprotu, ka zālē ļoti daudzi ir tādi, kas vispār vēlas, lai šo likumu atkal atliktu uz dienu vai uz nedēļu, vai kaut kā tamlīdzīgi, un tad nāktu atkal kādi labojumi... Tāpēc es lūgtu plenārsēdes vadītājam ļoti lēni nolasīt šo precizējumu, jo patiešām otrā daļa atbilst arī trešajai daļai, un tas, es domāju, juridiski visiem ir saprotams. Mēs šeit varētu balsot arī par visu šo likumu kopumā, jo es baidos, ka šādas atlikšanas... Mums jau pagājušajā nedēļā tika atlikts šāds jautājums no otrdienas uz trešdienu, bet trešdienā atkal nebija kvoruma, tā ka praktiski tiek nobremzēta šā likuma darbība, jo ar 5.aprīli šim likumam ir jāstājas spēkā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirms Lagzdiņa kungs runā par motīviem, ir precizējums. Pirmkārt, pavairošanai nebija laika, jo 20 minūtes ir pārāk mazs laiks, lai tehniski pavairotu šādu dokumentu.

Otrkārt, pēc mūsu pašu pieņemtās kārtības balsošanas laikā vairs nekādi ne labojumi, ne grozījumi netiek izdarīti. Taču es, godājamie kolēģi, domāju, ka mūsu tālākās diskusijas šeit ir savstarpēja vienošanās gan starp politiskiem grupējumiem, gan starp frakcijām, gan starp komisijām, tas ir, starp Likumdošanas jautājumu komisiju un Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju un tamlīdzīgi... Tad tas ir skaidrojošs redakcionāls labojums. Ja mēs to akceptējam ar balsojumu, ka mēs neiebilstam pret šādu redakcionālu labojumu pirms balsojuma, tad mēs tūlīt varam arī kopumā balsot par šo dokumentu, protams, ja nav citu iebildumu. Taču to mums vajadzētu balsojot apstiprināt, ka mums pēc šādas redakcionālas dabas labojuma nav nekādu iebildumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju.

Nav iebildumu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka mēs akceptējam šādu savstarpēju vienošanos starp autoriem, komisijām un frakcijām.

A.Plotnieks: Es ļoti atvainojos, sēdes vadītāja kungs, jo komisija nav...

Priekšsēdētājs: Mēs patlaban balsojam, Plotnieka kungs, bet balsošanas laikā vairs nerunā. Lūdzu rezultātu. Par - 76, pret - 5, atturas - 6. Tātad mēs esam akceptējuši šo redakcionālo labojumu un turpināsim izteikties par motīviem.

Nākamais bija Lagzdiņa kungs. Lūdzu, jums trīs minūtes!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es gribētu tomēr runāt, ņemot vērā pašvaldību intereses. Ar pagājušā gada 9.septembra lēmumu mēs esam noteikuši, ka visas dzīvojamās ēkas, ko pēc 1940.gada 17.jūnija ir uzcēluši ārvalstu militārie resori, ar brīdi, kad šīs ēkas ir pārņēmušas pašvaldības, kļūst par pašvaldību īpašumu. Liepājā viena trešdaļa no visa pēckara laikā uzceltā jaunā dzīvojamā fonda līdz šim bija ārvalstu, respektīvi, PSRS militāro resoru, pārziņā. Šobrīd šis dzīvojamais fonds un visa kara osta 2 tūkstošu hektāru platībā tiek nodota pašvaldībai. Tagad mēs ar šo lēmumu pasakām, ka šis dzīvojamais fonds kļūst par valsts īpašumu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka Liepājas pašvaldībai ir jānospļaujas un nav jāziedo savi spēki un līdzekļi, lai pārņemtu šo dzīvojamo fondu. Es savlaicīgi pirms nedēļas iesniedzu redakcionālu labojumu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšsēdētājam deputātam Jānim Kinnam, tāpēc nesaprotu, kāpēc šis rakstveida priekšlikums nav ņemts vērā. Tas nav izdalīts. Un kāpēc mēs par to šodien nebalsojam? Lai mēs saskaņotu likumdošanu.

Es šeit nerunāšu par galveno strīda problēmu, kas ir attiecībā uz šiem uzņēmumiem, attiecībā uz šiem darījumiem, bet es runāšu par to, lai mēs šeit ievērotu pašvaldības intereses un neradītu anarhiju. Tā jau mēs pašvaldībām ar vienu lēmumu nosakām vienas tiesības, bet ar otru lēmumu - otras tiesības un pienākumus. Radām vienu statusu, radām otru, radām trešo statusu... Beigu beigās mums likumdošana būs jāsaskaņo elementāri. Tādēļ es lūdzu to pirms balsošanas ņemt vērā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Einiņa kungs! Grūbes kungs, jums pašlaik vēl nav pienākusi kārta.

G.Grūbe: Es gribēju atbildēt uz šo precizējumu.

Priekšsēdētājs: Tad varbūt dariet to beigās kā likumprojekta virzītājs. Vai kolēģis neiebilst? Tad, lūdzu!

G.Grūbe: Tieši tāpēc arī tika ieviests Ēlerta kunga redakcionālais precizējums, ka tas attiecas arī uz trešajā daļā minētajiem gadījumiem. Tātad, ja valdība vai tās noteiktās valsts institūcijas dos apliecinājumu, ka šeit viss ir kārtībā, tad nekādu problēmu, runājot par Lagzdiņa kunga precizējumu, nav. It īpaši tāpēc, ka tas jau ir noteikts ar Augstākās padomes lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

V.Einiņš: Par balsošanas motīviem. Kolēģi, es gribētu griezties pie visiem deputātiem ar lūgumu: vienreiz paskatīsimies tiešām uz savu sirdsapziņu, uz savu taisnības izjūtu!

Pagājušajā nedēļā, kad mēs diskutējām par šo trešo daļu, augsti mācīti, gudri juristi, tāpat arī viens no Juridiskās pārvaldes galvenajiem speciālistiem deva atzinumu, ka, lūk, šis te mūsu pieņemtais punkts tādā redakcijā, kā to tika iesūtījis Grūbes kungs jeb Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija... ka mēs radīsim kaut kādas nesapratnes, ka tas būs pretrunā ar Civillikumu un tamlīdzīgi. Es vispirms gribu pateikt, ka tad, ja mēs šādā veidā izskaidrojam to, ka, lūk, Civillikums būs pretrunā, tad iznāk, ka, atzīstot tiesības pēc 1940.gada, kad īpašums tika nacionalizēts, nolaupīts un visādi citādi atsavināts, jo tanī laikā pastāvēja šādi likumi, tad mēs vispār nevaram nedz denacionalizēt, nedz darīt kaut ko tamlīdzīgu. Tas ir vienā skatījumā.

Otrkārt, mūsu spēcīgie juristi balstījās uz to, ka, lūk, tikai pēc 1991.gada 24.augusta likums nav spēkā. Tas ir tas pats, ko kolēģis Muciņš šeit sacīja par iepriekšējo jautājumu, ka lūk, pirms tam ir bijis Toričelli tukšums un ka šis īpašums nevienam nav piederējis. Taču Juridiskā pārvalde ne ar vienu vārdu savā atzinumā nav ieminējusies, ka, lūk, pastāv 1990.gada 23.oktobra Konstitucionālais likums, kurš nosaka īpašuma tiesības, ka tas ir Latvijas valsts īpašums. Tā paša 1990.gada 24.oktobrī tika pieņemts lēmums, kurš noteica kategorisku moratoriju visāda veida īpašuma pārņemšanai, arī valsts īpašuma pārņemšanai. Lūk, nu izrādās, ka te ir bijis Toričelli tukšums un ka tagad šis te nav spēkā. Kā tad mēs varam šādā veidā vērtēt! Pareizi, ka, lūk, no 1991.gada 24.oktobra... jā, tas būtu izdevīgs... Izrādās, ka es varu salīdzināt šīs te darbības, kuras ir notikušas antikonstitucionāli, nelikumīgi, gandrīz vai ar dzīrēm mēra laikā, kad kraukļi tanī laikā, kad tauta... Mēs taču atceramies, kas tas bija par vēsturisku laiku - 1990.gada nogale, 1991.gada janvāris, 1991.gada augusts -, pa to laiku, lūk, daži ir savākuši īpašumus, turpretī tauta domāja, kā saglabāt savu neatkarību! Izrādās, ka te mums grib iestāstīt, it kā mēs būtu kādi idioti vai mazi bērni, ka, lūk, nav bijis neviena likumdošanas akta. Akti ir bijuši, un tie visi ir spēkā. Tāpēc es jūs lūdzu balsojot vienreiz paskatīties tiešām uz savu sirdsapziņu! Vai nu atbalstīsim tos, kuri tā ir izdarījuši un grib legalizēt visu šo, vai skatīsimies tautai acīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es tomēr gribētu, lai mūsu plenārsēdes stenogrammā būtu fiksēta faktiskā situācija, kāda tā ir patlaban, izlemjot jautājumu par tiem vai citiem redakcionālajiem labojumiem 11.pantā. Ar pilnu atbildības izjūtu es jūs informēju, ka Likumdošanas jautājumu komisijā mūsu godājamā kolēģa Ēlerta kunga priekšlikums nav izskatīts un nav atbalstīts. Un Grūbes kungs, plenārsēdē runādams Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā, gluži vienkārši ir pieļāvis faktisku kļūdu. Diemžēl man ne komisijas, ne savā vārdā, iespēju uzstāties nedeva. Likumdošanas jautājumu komisijas viedoklis atkal ir saucēja balss tuksnesī, un es jūtu, ka tā arī paliks. Tomēr es gribētu, lai mēs visi ņemtu vērā vienu apstākli. Ieviešot šo labojumu vai papildinājumu, mēs radām tādu situāciju, ka ar 11.panta trešo daļu tiek pasludināts, ka visas tās ēkas un būves, kuras ir uzceltas pēc 1940.gada, neatkarīgi no tā, kur tās pašreiz atrodas, ir Latvijas valsts īpašums.

Tālāk. Saskaņā ar otro daļu mēs pilnvarojam Ministru kabinetu vai arī kādu citu valdības institūciju pateikt: nē, tas nav Latvijas valsts īpašums! Tās ir divas savstarpēji izslēdzošas normas, un faktiski to realizācijas rezultātā būs pilnīga administratīvā patvaļa, jo vienā gadījumā varēs teikt, ka tas pieder Latvijas valstij, bet otrā gadījumā - tas nepieder Latvijas valstij. Pretruna nav atrisināta, un tāpēc arī mūsu komisija šo priekšlikumu, lai gan mēs visnotaļ apsveicam mēģinājumus izkļūt no strupceļa, atbalstīt nevaram. Lūdzu to ņemt vērā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Es acīmredzot būšu spiests tomēr apbēdināt daudzus deputātus un arī Plotnieka kungu, jo tā gluži nav. Tātad 1990.gada 23.oktobrī pieņemtajā likumā "Par grozījumiem un papildinājumiem pamatlikumā" 5.panta 13.punkta redakcija nosaka, ka Latvijas Republikas īpašumā ir jebkura tās teritorijā esošā valsts manta, kas nepieciešama valsts sociālās, ekonomiskās un kultūras attīstības nodrošināšanai. Pirmkārt, te netiek dalīts - kustamā vai nekustamā manta, bet gan ir teikts, ka jebkura manta Latvijas teritorijā ir valsts manta. Un tam nav nekāda sakara ar 1991.gadu, tas ir saskaņā ar 1990.gada 23.oktobra likumu.

Tagad nākamais. Var uzdot jautājumus: kas ir nepieciešams un kas būs tie, kuri to noteikts. Tāpēc ir vēl viens lēmums, kas tika pieņemts 1990.gada 24.oktobrī. Lūk, kamēr tas nebūs noteikts, Plotnieka kungs... Es atkārtoju, ka 1990.gada 24.oktobrī tika pieņemts lēmums, lai apturētu valsts īpašuma konversijas stihisko procesu, izpildot moratoriju un visu veidu darbību, kas ir saistīta ar valsts īpašuma konversiju, valsts īpašumu atdodot, pārdodot un iznomājot ar izpirkšanas tiesībām fiziskajām un juridiskajām personām. Tajā pašā pamatlikumā ir noteikts, ka to var darīt, bet tikai ar likumu. Un šeit es gribētu piebilst sakarā ar piezīmi, ko teica Lagzdiņa kungs. No sākuma mums likās, ka vajadzēja ieviest šo labojumu par pašvaldībām. Mēs izskatījām to frakcijā "Satversme", bet saskaņā ar šo jau agrāk pieņemto 1990.gada likumu un saskaņā ar šo 1990.gadā noteikto kārtību tikai likums to var regulēt. Šeit nav nekādu pretrunu, Lagzdiņa kungs! Mēs varam pieņemt atsevišķu likumu, kas attiecas, teiksim, uz pašvaldības īpašumā esošo mantu, un noteikt to, kādā veidā tā no valsts nonāk pašvaldību īpašumā. Tāpēc pašreiz es visus aicinu balsot par šo Zemesgrāmatu likumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Cienījamie kolēģi! Šodien man liekas, ka mēs esam tādā mirklī nonākuši, ka daudz kas šeit izšķiras tāpat kā vienā otrā blakusvalstī. Tikai nevajag iedomāties, ka tur vieni ir, kas cīnās "par", un otri, kas cīnās "pret". Tāpat mūsu vidū ir vieni, kas cīnās "par", un otri, kas cīnās "pret". Tad skaidri un gaiši pasacīsim to, kā šeit izteicās Einiņa kungs.

Tātad par ko mēs esam "par" un par ko mēs esam "pret". Pirmām kārtām Zemesgrāmatu likums fiksē tikai to, kas ir. Tādējādi šis likums nav gatavots un pieņemts ar tādu mērķi, lai kaut ko regulētu. Šeit es pilnīgi piekrītu Kiršteina kungam un atsaucos uz savu runu, kas bija pirms 15 minūtēm. Mums ir likumi. Un šiem tiesnešiem - tāpēc jau viņiem ir tiesneša statuss - būs tiesības lemt un spriest par katru gadījumu, par katru īpašumu. Taču, ja to nostiprinās zemesgrāmatā, tad atpakaļceļa vairs nebūs. Tādējādi mums šodien šeit ir jāpasaka mūsu Latvijas tautai, Latvijas pilsoņiem, vai mēs tiešām akceptēsim to, kas mēra laikā tika sagrābts, kā es uzskatu, ar apšaubāmiem datumiem un tā tālāk. Tas ir novietots laikā un telpā tā, lai tas it kā gūtu likuma aizsardzību, bet arī mēs jau tiešām šeit neesam idioti un mazi bērni. Mēs, man liekas, pietiekami skaidri un gaiši redzam un zinām. Un tāpēc skaidri un gaiši pateiksim, kas ir kas un par ko mēs šodien balsosim. Tādēļ arī šeit ir pieprasīts personālais balsojums. Ir jāizšķiras, vai mēs turpināsim atbalstīt Latvijas valsts īpašuma izlaupīšanu, tā nodošanu dažādu struktūru rokās par smiekla naudu, vai arī mēs šo procesu vismaz šinī brīdī ar šo likumu apturēsim. Un, ja mums pietiks spēka un vēlēšanās, kā arī iespēju, tad risināsim to tālāk. Šodien mums par to ir jāizšķiras.

Mani izbrīnī mani kolēģi juristi, kuri to nesaprot. Acīmredzot šeit nav jautājums par "juridiski" vai "nejuridiski". Šis jautājums ir politisks. Tātad pateiksim skaidri un gaiši, vai mēs šeit esam sūtīti aizstāvēt zināmas politiskās struktūras un zināmas firmas un viņu intereses cerībā varbūt saņemt milzīgus dotējumus pirmsvēlēšanu kampaņā vai arī mēs šeit iestāsimies par tautas interesēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamie deputāti! Atbildīgā par šo likumprojektu ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Šī komisija ir pilnībā piekritusi Ēlerta kunga ļoti minimālajiem redakcionālajiem labojumiem. Mēs tos esam saskaņojuši. Un te tiek precizēts tikai tas, ka 2.panta daļa attiecas arī uz 3. Šādā gadījumā es jūs aicinu pārtraukt apspriešanu un balsot. Turklāt es ļoti lūdzu balsot "par", jo zemesgrāmatām ir jāsāk darboties, turklāt ir jāņem vērā, ka atsevišķu ieinteresētu Likumdošanas jautājumu komisijas locekļu priekšlikumi nevar būt visas Augstākās padomes atbalstīti. Un tādēļ es lūdzu jūs balsot par šo likumprojektu tādā redakcijā, kādu mēs esam ierosinājuši, un pārtraukt debates.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums ir jābalso, lai mēs pārtrauktu izteikties par motīviem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Seiles kundzes ierosinājumu - pārtraukt izteikties par balsošanas motīviem. Lūdzu rezultātu. Par - 74, pret - 11, atturas - 8. Tātad esam pārtraukuši izteikties par motīviem.

Sāksies balsošana. Laikam zvanīt vairs nav nepieciešams, jo visi, kuri to vēlējās, ir zālē. Paldies. Tātad kā pirmais tiek balsots... Es atkārtoju, ka tā būs personāla balsošana saskaņā ar pieprasījumu. Tā ka Endeles kungs vai kāds cits no balsu skaitīšanas komisijas lai ir gatavs saņemt izdruku. Nobalsosim par abiem likumprojektiem un pēc tam tiks nolasīta balsošanas rezultātu izdruka. Un godājamie deputāti varēs apstiprināt vai arī noliegt savu balsojumu, kas tiks atspoguļots izdrukā. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms mēs balsosim par likumprojektu par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un tā spēkā stāšanās kārtību". Lūdzu rezultātu. Par - 78, pret - 1, atturas - 6. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais balsojums būs par likumprojektu "Par grozījumiem 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likumā".

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - 2. Likums ir pieņemts. Paldies. Lūdzu balsu skaitīšanas komisiju saņemt izdruku, ierosinu balsot tālāk un tad beidzot pārliecināties par balsojumu. Paldies.

Simsona kungs, jums laikam par procedūru. Lūdzu.

P.Simsons: Vai man ir tiesības izteikties par balsošanas motīviem pēc balsošanas?

Priekšsēdētājs: Deputāti iebilst par šādu neparastu procedūru mūsu plenārsēdē.

P.Simsons: Es neteikšu, ka tā ir neparasta. Mums ir tāda prakse, ka pēc balsošanas izsakās par motīviem, lai vēsturei un stenogrammai paliktu argumentācija.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vēstures dēļ, es domāju, mēs Simsona kungam dosim trīs minūtes. Lūdzu.

P.Simsons: Apzinoties šā likuma nepieciešamību un ikdienā saskaroties ar konkrētiem gadījumiem, es konstatēju, ka ar šā likuma palīdzību mēs legalizējam vismaz trijos gadījumos pēc padomju laika netaisnajiem un šķiriskajiem likumiem likumīgajiem īpašniekiem atsavināto īpašumu legalizāciju citiem, jauniem īpašniekiem. Tāpēc es nevaru piekrist šādam likumam, kurš legalizē īpašumu, kurš ir iegūts prettiesiskā, netaisnā un šķiriskā ceļā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpināsim balsošanu!

Nākamais ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par notiesāto nodošanu soda izciešanai ratifikāciju".

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Aizsardzības un iekšlietu komisija ar vienprātīgu lēmumu lūdz atbalstīt šo lēmumu, balsojot "par".

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu par līguma ratificēšanu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par notiesāto nodošanu soda izciešanai. Lūdzu rezultātu. Par - 84, pret - 4, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais balsojums būs par lēmuma projektu "Par kārtību Latvijas tirgos".

Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Par balsošanas motīviem. 353.dokumentā, kas šorīt deputātiem tika izdalīts, ir precīzi ietvertas tās normas, par kurām pagājušajā nedēļā plenārsēdē izteicās deputāti. Tās ir saskaņotas pēc jūsu lūguma, nevis lūguma, bet lēmuma ar Juridisko pārvaldi un plenārsēdes pagājušās nedēļas stenogrammu. Aicinu balsot "par".

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Pēc šeit bangojošajām politisko partiju diskusijām mums tagad ir radusies iespēja būt ciešāk vienotiem. Es aicinu veltīt šo lēmumu "Par kārtību Latvijas tirgos" Padomju Savienības Komunistiskās partijas 29.kongresam. Šādu priekšlikumu izteica zemnieki, ar kuriem es tikos Latgalē un Vidzemē, un viņu priekšlikums bija šāds: balsošanas rezultātus par šo lēmuma projektu publicēt "Lauku Avīzē". Es gribu vēlreiz piebilst, ka šis lēmuma projekts pēc konstrukcijas ir parasts pasākumu plāns un nekas vairāk, kuru parasti nesastāda Augstākā padome. Jo vairāk tāpēc, ka šā plāna izpildi nodrošinās, kā norādīts 10.punktā, ar Zemessardzes un policijas spēku palīdzību. Izlasiet šo lēmumu!

Lēmuma projekts paredz kosmētiskus pasākumus, bet nerisina kārtību Latvijas tirgos. Es vēlreiz aicinu atgriezt šo lēmuma projektu komisijā, lai tā tiešām iztaisa no šā projekta tādu lēmumu, kurš atbilstu kārtībai Latvijas tirgos un aizsargātu gan pircējus, gan zemniekus. Taču šeit par zemnieku un par pircēju nav teikts ne vārda. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vanaga kungs!

D.Vanags: Es tikos ar Zemgales novada tirgotājiem un varu sacīt, ka viņi atbalsta šo lēmuma projektu un uzskata, ka tas ir jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Pagājušajā piektdienā man bija kontakts ar republikas Veterināro dienestu. Šis dienests uzskata, ka šāds lēmuma projekts būtu nobalsojams, jo tas ir tautas veselības aizsardzības interesēs. Tas būtu pirmām kārtām. Šeit ir ietvertas arī zemnieku un pircēju intereses. Jautājums ir par to, vai arī tirgotājs te ir ietverts, bet tas varbūt vēl būtu apspriežams. Tomēr paši galvenie, tas ir, zemnieks un pircējs, šeit ir ietverti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Neskatoties uz to, ka lauksaimnieki bija sagatavojuši citu projektu un nevinnēja, jo uzvarēja Čepāņa kunga sagatavotais projekts, lauksaimnieki attiecībā uz šo projektu saka "par". Tas ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas viedoklis, jo nevar bezgala ilgi muļļāties un neko tirgos nedarīt. Jo zemnieks tur iekšā netiek. Un, ja ir vajadzīgs policists vai zemessargs palīgā, lai ieviestu kārtību tirgū, tad, lūdzu, nobalsojiet arī par to, lai viņi to varētu darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Es saprotu, ka tā, protams, nav Augstākās padomes lieta - kārtot tirgus jautājumus. Taču es arī saprotu, ka taisnība zināmā mērā ir Stepičeva kunga zemniekiem - tik ilgi, kamēr viņi netiek tirgū, pa ielām nebūtu vajadzības viņus trenkāt. Taču neviens par to līdz šim neliekas ne zinis. Katrā ziņā visi tie zemnieki, ar kuriem esmu runājis, smejas par to, ka mēs līdz šim neesam neko darījuši. Tā ka es tomēr aicinu balsot par šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mūsu darbs jau ir ievilcies pārtraukumā. Vai mēs turpināsim balsot? Labi, turpināsim līdz galam. Paldies.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Es ierosinātu pārtraukt izteikšanos par motīviem, jo mēs to esam darījuši pietiekami ilgi - ja mani atmiņa neviļ, par šiem jautājumiem mēs esam runājuši pusotra mēneša, un katram viņa pozīcija ir skaidra. Es aicinu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka tas būtu netaisnīgi pret Bērza kungu, ja mēs viņam nedotu iespēju izteikties.

A.Bērzs: Pēc tam, kad es pats savām acīm esmu Rīgas tirgū novērojis, cik labi saprotas azerbaidžāņu izcelsmes Rīgas policists ar azerbaidžāņu izcelsmes Rīgas tirgus pārdevējiem, man liekas nekādu problēmu vispār nevar būt, tāpēc var balsot par šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu "Par kārtību Latvijas tirgos". Lūdzu rezultātu. 75 - par, 4 - pret, 9 - atturas. Lēmums ir pieņemts.

Tālāk ir jābalso par lēmuma projektu "Par vienlīdzīgām iespējām priekšvēlēšanu aģitācijai televīzijā un radio". Jūs visi esat saņēmuši šo saskaņoto lēmumu.

Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Tad, kad mēs apspriedām šo lēmuma projektu, Plotnieka kungs teica paldies, ka viņš pilnīgi piekrīt, bet tagad es redzu, ka lēmuma projekts ir atkal palicis tāds pats, kāds tas bija, proti, visnotaļ ir atbalstāmi visi panti, tomēr man būtu priekšlikums - varbūt mēs varētu svītrot to, ka šā lēmuma noteikumi neattiecas uz faktisko izklāstu ziņu pārraidēs vai tiešajās reportāžās. Kā te var izsvērt? Gan intervijai, gan komentāram, gan reportāžai pamatā ir fakts. Un, ja mēs ieliekam šādu normu, tad tā ir pilnīgi pretrunā ar šo 13.pantu. Es domāju, ka lēmums ir sagatavots ļoti labi, un, ja mēs to svītrotu, tad šeit nebūtu nekādu...

Priekšsēdētājs: Mēs nevaram svītrot, Zeltkalnes kundze! Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, pirmkārt, es lūdzu jūs savos lēmuma projekta tekstos izdarīt vienu papildinājumu. Tur mums pirms priekšpēdējā... Tas nav nekas būtisks. Gluži vienkārši ir pazudis skaitlis. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, Plotnieka kungs grib izteikties...

A.Plotnieks: Pirms Zeltkalnes kundzes kritizētās rindkopas ielieciet, lūdzu, skaitli "15". Viss! Un vienīgais pamatojums šajā sakarībā, kuru es gribētu jums atgādināt, ir tas ASV 1934.gada likums "Par komunikācijām", kurš daudz plašāk, nekā mēs piedāvājam šajā lēmumā, uzskaita tos gadījumus, kad laiks netiek reglamentēts. Mēs pagājušajā nedēļā diskusijas laikā arī pārrunājām visus tos gadījumus, kad būs nepieciešams ziņās parādīt prezidentu, premjeru un tā tālāk. Citādi mums gluži vienkārši ziņu pārraides būs jāslēdz. Tāpēc es atgādinu, ka visi priekšlikumi, kuri bija izteikti un par kuriem tika nobalsots, šajā lēmuma projektā šobrīd ir iestrādāti. Absolūti visi! Jā, visi striktie formulējumi un prasības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka skaitlis "15"... Nediskutēsim, jo tas tikko bija unikāls gadījums, ka mūsu Latvijas Republikas likumdošana tika pamatota ar Amerikas Savienoto Valstu likumdošanas aktiem. Par to, es domāju, mums ir jāpaziņo vēstniecībai, lai tā šo priecas vēsti paustu arī Amerikas tautai. (Zālē smiekli.)

Paldies. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 84 - par, 4 - pret, 4 - atturas. Pieņemts. Paldies.

Tālāk ir likumprojekts "Par īpašumu privatizāciju agroservisa uzņēmumos". Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par - 96, pret - 1, atturas - 2. Pieņemts.

Seko lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 89 - par, 2 - pret, 4 - atturas. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Investīciju banku". Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 90 - par, 2 - pret, 6 - atturas. Pieņemts.

Seko lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 95 - par, 1- pret, 5 - atturas. Pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par peļņas nodokļa, īpašuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa..." un tā tālāk. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 86, pret - 1, atturas - 9. Paldies. Pieņemts.

Tālāk ir lēmuma projekts "Par Dobeles rajona un Saldus rajona administratīvo robežu grozīšanu". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 93 - par, 2 - pret, atturas - 1. Pieņemts ir lēmums.

Seko likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 12.decembra likumā "Par akcīzes nodokli"". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumu. Lūdzu rezultātu. Par - 69, pret - 6, atturas - 19. Pieņemts.

Par nākamo dokumentu - par Zemessardzi - kā es saprotu, mēs nebalsosim. Paldies.

Tālāk seko šodien iekļautais likumprojekts "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem". Es atvainojos, par bīstamajiem atkritumiem mēs nobalsojām bez problēmām. Tā ka mums tikai atliek nobalsot "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 79 - par, 4 - pret, 8 - atturas. Pieņemts.

Nākamais balsojums ir par lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 73 - par, 4 - pret, atturas - 8. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts "Par valsts tehnisko uzraudzību". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Papildus viena balss "par". 85 - par, 3 - pret, 9 - atturas. Deputātiem balsošanas mehānismi jau sāk bojāties... Paldies.

Nākamais ir lēmuma projekts par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 85 - par, 2 - pret, 6 - atturas. Pieņemts.

Seko lēmuma projekts "Par konsulārās konvencijas starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku ratifikāciju". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 88, pret - 2, atturas - 5.

Nākamais ir lēmuma projekts "Par līguma starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par savstarpēju atteikšanos no vīzām ratifikāciju". Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 84 - par, 3 - pret, 7 - atturas. Paldies.

Pusdienu pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde