1993.gada 23.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos -
Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Vispirms reģistrācija informācijai. Lūdzu rezultātu. Ir 88 deputāti.

Par darba kārtību 23. un 24.februārim. Vispirms tātad par svītrojumiem, pēc tam - par atsevišķiem balsojumiem, tad - par papildinājumiem un grozījumiem laika ziņā.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es šobrīd negribētu runāt par šā jautājuma morālo un ētisko pusi, taču, ņemot vērā mūsu ārkārtīgi saspringto budžetu, es lūgtu 24.februāra darba kārtības 10.punktu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām''", tas ir, par pensijām tiesnešiem, atlikt vismaz līdz budžeta pieņemšanai.

Priekšsēdētājs: Tas būs atsevišķs balsojums. Lūdzu.

J.Celmiņš: Man ir ierosinājums svītrot no darba kārtības lēmuma projektu "Par izmaiņām Centrālajā vēlēšanu komisijā". Tas ir 6.punkts. Priekšlikums ir radies sakarā ar to, ka nav skaidrs jautājums par Boļševicas kundzes pilsonību. Tāpēc es ierosinu mazliet pagaidīt, kamēr tiesa izlems šo jautājumu un dos skaidru atbildi, vai viņa ir pilsone vai nav.

Priekšsēdētājs: Tas būs atsevišķs balsojums. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es atbalstu šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Tas ir par agru, jo mēs vēl to neapspriežam. Vai ir vēl kādas iebildes vai papildinājumi? Papildinājumi būs pēc tam, kad izlemsim atsevišķos balsojumus. Svītrojumu mums nav. Atsevišķs balsojums mums būs par 24.februāra darba kārtības 10.punktu. Kolēģi, lūdzu, uzklausiet! Jums taču būs jābalso! Atsevišķs jautājums būs par izmaiņām Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā. Par pārējiem lūdzu balsot!

Vai jums ir vēl kāds atsevišķs priekšlikums? Lūdzu.

T.Ždanoka: Pagājušajā nedēļā visās komisijās tika iesniegts izskatīšanai frakcijas "Līdztiesība" lēmuma projekts par reģistrācijas pagarināšanu līdz 1.aprīlim tanīs piecās pilsētās un arī rajonos, kur tas ar 22.decembra lēmumu bija pagarināts līdz 1.martam. Tā kā šī nedēļa ir pēdējā līdz 1.martam un mēs redzam, ka šis jautājums nav iekļauts darba kārtībā, tad mums ir priekšlikums iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Atbilstošais lēmuma projekts tika izdalīts komisijām ar Prezidija lēmumu.

Priekšsēdētājs: Godātā kolēģe, es sirsnīgi visus lūdzu ievērot kaut kādu secību. Tas taču ir papildinājums. Tas nav ne atsevišķs balsojums, ne arī svītrojums.

Vai svītrojumi un atsevišķi balsojumi vēl ir? Lūdzu.

A.Kiršteins: Man ir atsevišķs balsojums par iekļaušanu darba kartībā. Vai tas tagad varētu būt?

Priekšsēdētājs: Tas būs papildinājums. Lūdzu, balsosim par piedāvāto darba kārtību, bet atsevišķi balsojams būs 6., 23. un 10.punkts. Lūdzu rezultātu. 93 - par, 1 - pret, 2 - atturas. Ir pieņemts.

Tagad būs divi atsevišķi balsojumi par likumprojektiem vai lēmuma projektiem, ko ir piedāvājis Augstākās padomes Prezidijs. Balsosim par tiem iesniegšanas kārtībā.

Pirmais bija deputāta Preinberga ierosinājums. Viņš ierosināja neiekļaut 24.februāra darba kārtībā 10.punktu - likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"" otrajā lasījumā. Viņa argumentus jūs jau dzirdējāt.

Lūdzu, Līgotņa kungs, par balsošanas motīviem!

A.Līgotnis: Kolēģi, es lūdzu jūs paskatīties, jo ne tikai 10.punkts attiecas uz pensijām, bet arī 9.punkts. Tātad, ja mēs skatām 9.punktu, tad loģika prasa, lai arī 10.punkts tiktu skatīts tajā pašā laikā. Es lūdzu balsot par to, lai 10.punkts tiktu skatīts tajā laikā, kad tas bijis paredzēts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Saskaņā ar mūsu procedūru, kolēģi, balsosim par Augstākās padomes Prezidija priekšlikumu - iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, konkrēti tas ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par valsts pensijām"" (pensijas tiesnešiem) otrajā lasījumā. Deputāta Preinberga argumentus un arī ierosinājumu jūs jau dzirdējāt, bet balsojums būs par iekļaušanu darba kārtībā. Jūs izsakiet savu attieksmi. Lūdzu rezultātu. Par - 56, pret - 12, 17 - atturas. Ir iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir 6.punkts 23.februāra darba kārtībā. Tas ir lēmuma projekts "Par izmaiņām Centrālajā vēlēšanu komisijā".

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es tomēr lūdzu iekļaut šo jautājumu, jo tas nekur nepazudīs, lai gan velkas jau labu laiku. Likumdošanas jautājumu komisija vakar šo jautājumu izskatīja un atbalstīja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Nebūt ne visa Likumdošanas jautājumu komisija atbalstīja šā jautājuma iekļaušanu. Arī šīs komisijas priekšsēdētājs to neatbalstīja.

Cienījamie kolēģi, šis jautājums vispār "nelabi smird". Tas būtu pirmkārt. Otrkārt, es gribu teikt... Jā, jā, atvainojiet par izteicienu, bet tas tā ir.

Otrkārt, mēs šajā zālē esam nobalsojuši par šā Krievijas latviešu likumprojekta nosūtīšanu uz Apvienotajām Nācijām un Eiropas Cilvēktiesību komisiju. Pagaidīsim atbildi un nemetīsim ārā Boļševicas kundzi, pirms nebūsim saņēmuši atbildi no Eiropas un Apvienotajām Nācijām. Tā būtu pārsteidzīga un netaktiska rīcība no mūsu puses.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es gribu informēt arī par to, ka Boļševicas kundze un vēl vesela rinda citu Krievijas latviešu ir iesnieguši tiesā prasību, jo dokumenti tika iesniegti tajā laikā, kad darbojās un tika pieņemts mūsu lēmums par reģistrāciju, lēmums par tiem, kuri bija atstājuši Latviju līdz 1914.gada 1.augustam. Tātad tiesā arī šis jautājums vēl nav izskatīts.

Priekšsēdētājs: Lazdas kungs, lūdzu!

P.Lazda: Par motīviem. Šis lēmuma projekts tika iesniegts tikai ar vienu nolūku - lai mēs šeit, Augstākajā padomē, nepārkāptu pašu pieņemtos lēmumus un likumus. Tikai tādā sakarībā vajadzētu šo jautājumu nokārtot. Šeit nav citu motīvu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Par motīviem. Es aicinu tos kolēģus, kuri ir balsojuši par pagājušā gada 18.oktobra lēmumu, to atcerēties, balsojot par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, man tiešām nav nekas iebilstams ne pret Boļševicas kundzi, ne arī pret kādu citu. Tomēr te ir viena vienīga lieta. Ja mēs paredzam, ka mums šinī Centrālajā vēlēšanu komisijā var darboties tikai pilsoņi, tad pie tā arī ir jāpieturas. Boļševicas kundze šodien vai nu ir, vai nav pilsone, to var noskaidrot un var nenoskaidrot, bet katrā ziņā šodien tas vēl nav noskaidrots, tāpēc viņai nav tiesību būt ar balsstiesībām Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Augstākās padomes Prezidija priekšlikumu - iekļaut šo lēmuma projektu "Par izmaiņām Centrālajā vēlēšanu komisijā" darba kārtībā 23.februārī. Lūdzu rezultātu. Par - 48... Tātad tas ir iekļauts darba kārtībā. 48 - par, 26 - pret, 18 - atturas.

Tālāk - papildinājumi. Ždanokas kundze, lūdzu, vēlreiz pasakiet!

T.Ždanoka: Tātad es lūdzu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu, kuram ir ļoti garš nosaukums - "Izmaiņas Augstākās padomes...''

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ždanokas kundze, bet vai tas rakstiski jums ir? Es te meklēju...

T.Ždanoka: Es tūlīt atradīšu... Man te...

Priekšsēdētājs: Labi, tad pēc tam! Lūdzu, Krūmiņa kungs!

Ģ.Krūmiņš: Man būtu lūgums iekļaut šodienas darba kārtībā likumu "Par valsts tehnisko uzraudzību". Vēlams to skatīt aiz jautājuma par tirgu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā Latvijas Republikas ģenerālprokurora iesniegumu Prezidijam par Valsts kontroli, kurā ģenerālprokurors vērtē, ka atsevišķu kontrolieru rīcība ir pretrunā ar konstitucionālo likumu un tie visus jautājumus uzdod bez likumīga pamata, tātad viņš konstatē arī neesošu tiesību uzurpēšanu... Bez tam ir mūsu pašu Juridiskās pārvaldes vadītāja atzinums, ka ierosinātie grozījumi un papildinājumi būtībā ir policijas darbības metožu un paņēmienu pārcelšana uz Valsts kontroli, tad es lūdzu iekļaut plenārsēdes darba kārtībā nākamnedēļ trešdien pulksten 15.00 paredzēto galvenā valsts kontroliera pārskata sniegšanu Augstākajai padomei kopā ar ģenerālprokurora tiesisko Valsts kontroles darbības izvērtējumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā mēs uzreiz nebalsojām par Krūmiņa kunga priekšlikumu, tad būtu pareizi, ja mēs uzklausītu vispirms visus papildinājumus, bet pēc tam izteiktos par balsošanas motīviem - par katru atsevišķo papildinājumu.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Es ierosinu pulksten 12.00 uzaicināt šeit atbildīgas amatpersonas un noklausīties viņu ziņojumu par to, kāpēc un kas ir atbildīgs, ka kaimiņu valstis rīko politiskas demonstrācijas Latvijas teritorijā. Mans priekšlikums būtu uzaicināt iekšlietu ministru Čevera kungu un robežapsardzības vadītāju Redisona kungu. Visiem šī situācija ir zināma, taču es pastāstīšu vēl tuvāk tad, kad būs runa par motīviem. Šeit iebrauc nevis atsevišķi tūristi, bet iebrauc politiska demonstrācija - arī automašīnas ar attiecīgiem uzrakstiem, un tās brauc pa Latviju. Šeit ir paredzēta vesela rinda politisku demonstrāciju, tikšanos, piketu un tā tālāk. Tāpēc mans priekšlikums ir nobalsot par to, lai pulksten 12.00 mēs šeit uzaicinātu iekšlietu ministru un Redisona kungu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Attiecībā uz Silāra kunga priekšlikumu...

Priekšsēdētājs: Kad balsosim, tad arī runāsim par motīviem. Nevajag to visu likt vienā katlā!

Lūdzu Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Man ir priekšlikums iekļaut darba kārtībā Augstākās padomes priekšsēdētāja ziņojumu par to priekšlikumu īstenošanu, kas bija formulēti Fola komisijas - Cilvēktiesību komisijas - secinājumos, kas bija šeit ieradusies pēc Augstākās padomes priekšsēdētāja ielūguma./

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

T.Ždanoka: Es ļoti atvainojos, ka man nebija teksts, jo tas... (Tālāk nevar dzirdēt, jo nerunā mikrofonā.)

No zāles: Ir jāuzklausa departaments, ko tas domā, nevis Ždanoka izlems, ko darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es saprotu Kiršteina kunga satraukumu šinī ziņā un pilnīgi tam piekrītu, taču mēs veltīgi tērēsim laiku, ja šo jautājumu skatīsim pilnīgi nekompetenti. Šeit ir izdotas attiecīgas Ārlietu ministrijas vai sūtniecības atļaujas, un tādā gadījumā šim iebraukumam nav nekāda sakara nedz ar Čevera ministriju, nedz ar robežapsardzi, nedz ar muitu. Viņiem vienkārši nācās rēķināties ar šīm atļaujām un laist viņus iekšā. Tāpēc es domāju, ka tad, ja mēs gribam šo jautājumu izskatīt nopietni un tikt skaidrībā, ir jāpieaicina attiecīgās institūcijas.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, man nekas cits neatliek, kā vien izteikt jums piezīmi. Nu, kā tā var ? kolēģi izsaka savus priekšlikumus, kādus jautājumus mēs iesniedzam un sāksim apspriest, es sirsnīgi tos reģistrēju, bet jūs pa starpām uzreiz sākat vienu jautājumu apspriest. Es jau nemitīgi lūdzu Bojāra kungu neapspriest atsevišķus jautājumus, kamēr nav pienākusi to kārta. Vai tad jūs neklausāties?

J.Škapars: Cienījamais priekšsēdētāj, es savu repliku sniedzu sakarā ar to, ka šeit ienāca priekšlikums apspriest vēl arī šo jautājumu, turklāt par to tika teikts, kādā kārtībā apspriest šo jautājumu. Tāpēc es sniedzu savu atbilstošu repliku.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi papildinājumi? Nav. Sāksim apspriest visus ieteiktos papildinājumus to iesniegšanas kārtībā. Škapara kungs, jums arī tiks dots vārds, kad mēs apspriedīsim šo jautājumu, bet piezīmi es jums jau izteicu.

Pirmais bija Krūmiņa kunga ierosinājums - iekļaut darba kartībā likumprojektu "Par valsts tehnisko uzraudzību" un skatīt to pēc likumprojekta vai lēmuma projekta par tirgiem.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Jūs visi esat saņēmuši no Labklājības ministrijas ar ministra un viņa vietnieka parakstu veselu mapi dokumentu, kas attiecas uz šo likumprojektu. Tur ir diezgan būtiski iebildumi, un tas viss saistās ar to, ka pašreiz tiek izskatīts un acīmredzot tuvākajā darba kārtībā parādīsies likumprojekts par darba aizsardzību, kā arī par Darba inspekciju. Šiem visiem likumiem, protams, ir jābūt savā starpā saskaņotiem. Pašreiz būtībā likums par tehnisko uzraudzību, manuprāt, vairāk ir mēģinājums saglabāt kārtējo institūciju, kurai būs dublējošas funkcijas. Un tāpēc vēl jo vairāk es aicinātu nepiekrist šim priekšlikumam, bet skatīt to kopsakarā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ēlerts: Es aicinātu patlaban neapspriest likumu. Es varu tikai informēt cienījamos deputātus par to, ka likumprojekts tiešām ir sagatavots tā, lai sāktu pāreju uz Labklājības ministrijas Darba departamenta ierosināto tehniskās uzraudzības sistēmu. Patlaban mums nav tādu apstākļu, lai to uzreiz ieviestu. Tas nav iespējams. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņš!

Ģ.Krūmiņš: Es saprotu, ka mēs pašreiz apspriežam jautājumu par to - iekļaut vai neiekļaut, bet, tā kā Endziņa kungs jau atļāvās komentēt saturu, tad es gribētu teikt, ka šā likumprojekta iekļaušana darba kārtībā ir vajadzīga, jo visi šie Labklājības ministrijas piedāvātie priekšlikumi tajā jau ir iestrādāti, tāpēc ir nekorekti runāt par to, ka mēs cenšamies saglabāt šādu institūciju. Varbūt atcerēsimies, kā mēs likvidējām kontroles institūcijas un pēc tam gadiem ilgi strādājām bez valsts kontroles. Es domāju, ka nevajadzētu pieļaut līdzīgu precedentu arī attiecībā uz valsts tehnisko uzraudzību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Es tomēr lūdzu ņemt vērā Endziņa kunga iebildumus, un, ja Ēlerta kungs balstījās uz Labklājības ministriju, tad es varu pateikt, ka Labklājības ministrijas viedoklis ir tāds, ka šis likumprojekts par valsts tehnisko uzraudzību tiešām ļoti būtiski negatīvi ietekmēs šo sistēmu, kuru šajā jomā ir paredzējusi iestrādāt Labklājības ministrija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par deputāta Krūmiņa ierosinājumu - iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Par valsts tehnisko uzraudzību". Viņš nosauca arī laiku, kad to varētu izskatīt, - tūdaļ aiz jautājuma par tirgu. Lūdzu rezultātu. 41 - par, 26 - pret, 27 - atturas. Nav iekļauts.

Zaļetajeva kungs, jūs iesniedzāt labu ierosinājumu, bet to vajag noformulēt rakstiski!

Nākamais, Silāra kungs, ir jūsu ierosinājums. Es vēlreiz atkārtošu: Silāra kungs ierosināja, lai mēs izskatītu šeit, Augstākajā padomē, ģenerālprokurora vēstuli Augstākās padomes Prezidijam, kurā viņš norāda uz Valsts kontroles darbību, kas neatbilst likumam "Par Valsts kontroli" un ir pretrunā ar valsts konstitucionālo likumu. Ja būs nepieciešami vēl kādi paskaidrojumi, tad Silāra kungs pats tos varētu sniegt. Es jums tikai atgādināju, par ko ir runa.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, mums ir pilnīgi skaidrs, par ko ir runa. Valsts kontrole strādā un ir uzkāpusi "uz astes" ietekmīgām aprindām. Un tagad šīs ietekmīgās aprindas grib to sodīt. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tātad man ir priekšlikums: tā nevar rīkoties ar šādām ietekmīgām valsts institūcijām. Jautājums vispirms ir jāizskata attiecīgajās komisijās, arī Likumdošanas jautājumu komisijā. Un, ja Likumdošanas jautājumu komisija un komisija, kurā, teiksim, strādā Silāra kungs, pievienosies šādam vērtējumam, kā ir teikts sagatavotajā lēmumā... Atvainojiet, es, piemēram, tādā pašā veidā varētu uzskatīt par nolaidīgu jebkuras mūsu tiesībsargāšanas institūcijas darbu un pateikt, kādu jautājumu kurš uzdod pamatoti vai nepamatoti. To tā pilnīgi droši nevar pateikt. Tāpēc es lūdzu jautājumu vispirms sagatavot komisijās, kuras atbild par šīm problēmām, un tad, ja būs vajadzīgs, mēs to skatīsim sēdē. Nedrīkst tā...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātie kolēģi! Es nepiekrītu Bojāra kungam, ka šeit kontrole ir uzkāpusi tikai atsevišķām amatpersonām "uz astes". Šeit ir acīm redzams, ka ir pārkāpta vesela virkne likumu, ko mēs paši esam pieņēmuši. Taču tajā pašā laikā es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī ģenerālprokurora vēstule ir adresēta Prezidijam.

Otrkārt. Augstākajai padomei ir pakļauta vesela virkne institūciju, piemēram, zemessargi, bet zemessargi šauj paši sevi nost un arī citus cilvēkus... Mēs par to neesam izrādījuši nekādu izbrīnu un neesam to izskatījuši plenārsēdē. Dažādas nelikumības notiek arī Valsts arhīvā, kur attiecībā uz dažādu izziņu izsniegšanu tiek pārkāpts likums. Mēs arī to neesam izskatījuši. Un tāpēc es tomēr gribētu jūs aicināt, lai šo lietu vispirms izskata Prezidijs, jo pretējā gadījumā tik tiešām rodas iespaids, ka ar vienkāršiem ierindas cilvēkiem šīs institūcijas var darīt, ko grib, bet, ja ir aizskartas deputātu vai atsevišķu augsti stāvošu amatpersonu tiesības, tad mēs uzreiz šo jautājumu izskatām plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es domāju, ka šis jautājums nav nekas īpašs un ka Silāra kunga priekšlikums ir gluži loģisks. Manuprāt, mums šo jautājumu vajadzētu izskatīt, taču es ceru, ka mēs nepārvērtīsim plenārsēdi par Demokrātiskās darba partijas padomi. To, ka Austris Kalniņa kungs strādā, mēs saprotam, taču mums ir jāpaskatās, kā viņš strādā. Šis jautājums ir ļoti pretrunīgs, tāpēc, jo ātrāk mēs tur ieviesīsim kārtību, jo būs labāk. Tā ka es ierosinu atbalstīt Silāra kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es pilnībā pievienojos Silāra kunga satraukumam un arī ģenerālprokurora atzinumā ietvertajam tiesiskajam vērtējumam. Manuprāt, kolēģi, mums ir jāuzticas ģenerālprokuroram kā tādas mūsu institūcijas vadītājam, kuras pienākums ir izvērtēt likumību. Tomēr es uzskatu, ka līdz ar šo ģenerālprokurora atzinumu ir beidzies mūsu darba kritizējošais un konstatējošais posms. Tagad ir jāsākas konstruktīvajam posmam un reāli jābeidz par to runāt presē, kuluāros un plenārsēžu zālē, ir jāsāk strādāt tādējādi, lai uzlabotu Valsts kontroles darbu. Attiecībā uz Valsts kontroli ir jāpieņem dienesta instrukcijas, jāpieņem nolikumi, kas reglamentē valsts kontroliera darbu, tiesības un pienākumus. Un šo pienākumu var uzlikt tikai Prezidijs. Tādēļ es ierosinu jautājumu par Valsts kontroles darba uzlabošanu uzdot izskatīt Prezidijam, ņemot vērā ģenerālprokurora atzinumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu, ka tagad būs īpaši skaļa "spēle" par to, ka te kādiem ir "uzkāpts uz astes" un ar skaļiem vārdiem tiks mēģināts pierādīt, teiksim, Valsts kontroles darba lietderīgumu un tā tālāk. Neviens jau to neapstrīd, neviens neapstrīd arī šīs darbības nepieciešamību. Runa ir vienīgi par to, ar kādiem paņēmieniem šie cilvēki strādā, nevis par ko citu. Un tāpēc arī es atbalstu Silāra kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Edmund Krastiņ, lūdzu!

E.Krastiņš: Mēs Lauku frakcijā tikāmies ar galveno valsts kontrolieri, un mums bija ļoti daudz jautājumu viņam. Diemžēl atbildes uz šiem jautājumiem, godīgi runājot, mani neapmierināja. Es tomēr vēlētos, lai atbilstoši likumam "Par Valsts kontroli" atskaite par šīs institūcijas darbību tomēr tiktu uzklausīta Augstākajā padomē, jo, manuprāt, ir sakrājušies arī daudzi citi negatīvi momenti Valsts kontroles darbībā, ne tikai runājot par šiem iespējamajiem likumības pārkāpumiem. Tas ir gan valsts kontroliera politiska rakstura publikācijas presē, gan arī daudzas citas lietas. Arī pašas Valsts kontroles komplektēšanas principi. Tāpēc, protams, Likumdošanas jautājumu komisijai, kuru pārstāv, kā es saprotu, Bojāra kungs, ir iespējas izskatīt Valsts kontroles darbu. Par to tika spriests arī Prezidijā, un šī atskaite tiks sniegta Augstākajā padomē. Tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt šīs atskaites iekļaušanu Augstākās padomes darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Es ne ar vienu vārdu, ierosinādams šā jautājuma izskatīšanu, neesmu runājis ne par kādu lēmumu. Vienīgi Bojāra kungs minēja nolaidību, bet arī par to es neesmu teicis ne vārda. Es atsaucos vienīgi uz likumu, gribēdams kolēģiem atgādināt, ka pats pirmais likuma "Par Valsts kontroli" pants nosaka, ka Latvijas Republikas Valsts kontroles pamatuzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas teritorijā parlamentāro kontroli pār republikas valdības programmu izpildi un Latvijas Republikas likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu un pildīšanu valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju darbībā, uzņēmējdarbības jomā un citās sfērās. No tā izriet 5.pants, kas nosaka, ka galvenais valsts kontrolieris sniedz pārskatu par Valsts kontroles darbu Latvijas Republikas Augstākajai padomei un tās institūcijām. Un tieši tāpēc mēs esam daļēji vainīgi, ka visas diskusijas par Valsts kontroli norit kuluāros, presē, bet mēs paši negribam to uzklausīt un izteikt savu vērtējumu. Tādēļ es ar visstingrāko iekšējo pārliecību ierosinu izteikt savu "par" vai "pret", balsojot par Valsts kontroli, par galvenā kontroliera pārskata sniegšanu un par šīs kontroles darbu kopā ar ģenerālprokurora tiesisko izvērtējumu šai darbībai. Aicinu to iekļaut darba kārtībā un izskatīt plenārsēdē nākamajā trešdienā pulksten 15.00. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tātad mums būs divi balsojumi. Viens ir plenārsēdē, bet otrs - Prezidijā Lagzdiņa kunga ierosinātais priekšlikums. Tāpēc varbūt īsi izteiksim savus argumentus šajā jautājumā.

Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es tomēr gribētu izteikt savas domas. Būtu ļoti lieliski, ja mēs katrai institūcijai, kas ir pakļauta Augstākajai padomei, būtu palūguši šeit atskaitīties, bet diemžēl tās šeit to nav darījušas. Tāpat kā mūsu komisijas to nedara. Tāpēc es gribētu teikt tā: nevajag aizmirst, ka pašreiz Valsts kontrolē tikai 21 valsts kontrolieris ir nodevis zvērestu. Taču tad mēs paši Augstākajā padomē un arī valdībā darījām visu, lai pāris gadu vispār nekādas kontroles nebūtu.

Bez tam Silāra kungam diemžēl nav taisnības par nolaidību, ka nekur nav runāts. Te jau ir sagatavots lēmuma projekts, bet diemžēl es neredzu tā autoru. Tur jau 1.punktā ir izteikti aizrādījumi Valsts kontrolei par nolaidīgu pienākumu pildīšanu. Tātad ir jau gatavs spriedums, bet, kas to izvērtēs - es nezinu. Es domāju, ka deputātu kungiem par to tomēr vajadzētu padomāt, kad viņi tagad balsos. Mums vajag izšķirties, vai ļausim viņiem strādāt. Turklāt es nedomāju, ka Valsts kontrole pati nav spējīga izdarīt secinājumus no tā, kā tā strādā. Protams, tai ir bijis pietiekami daudz pārmetumu, bet es domāju, ka tā ir spējīga arī pati izdarīt secinājumus. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, man ir ļoti patīkami skatīties, kādā veidā mēs šādus jautājumus apspriežam. Es patiešām aicinātu tos, kuri ir ieinteresēti valsts struktūras izmantot atsevišķu partiju darbībā, to pārtraukt darīt. Tādā gadījumā šādi jautājumi nebūtu jāizskata plenārsēdē. Tomēr mēs to esam izdarījuši. Un, ka atsevišķi mūsu kolēģi deputāti šādu darbību tiešām veic, arī tas ir skaidrs. Šobrīd arī presē tas ir pietiekami labi atspoguļots, un tātad šis jautājums ir jāizskata. Jo tagad nevar runāt tāpat kā pirms trim gadiem, kad atdalījām politiskās struktūras no valsts struktūrām. Tagad to pašu ar lielu pompu nevar darīt. Es domāju, ka Valsts kontrole tieši tāpēc šajā ķīviņā ir iekļuvusi.

Tādējādi mans priekšlikums būtu tāds: šis jautājums ir jāizskata Prezidijā, taču nolikumi par visu šo daļu arī ir jāsakārto, lai patiešām šeit nebūtu pretrunu. Bez tam šis jautājums ir jāizskata plenārsēdē un nekādas traģēdijas te nav. Ja Bojāra kungs uzskata, ka tā ir traģēdija... Bet ko lai dara? Es domāju, ka viņam varbūt patiešām tā ir traģēdija.

J.Bojārs: Grūbes kungs, es negribu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es tikai gribētu, Grūbes kungs, atzīmēt, ka tas ir vienīgais cilvēks, kuru es šajā zālē esmu ieteicis kā personāliju. Tad, ja mēs tūlīt sāktu izskatīt visas personālijas, kuras ir izvirzījušas citas partijas, un to, kā viņas tagad to izmanto, tad es nezinu, kur mēs nonāksim... Taču runa ir ne jau par to. Es esmu pret to, ka mēs šeit, Augstākajā padomē, dodam nobalsošanai nesagatavotu spriedumu. Spriedumu! Tātad jautājums vispirms būtu jāizskata komisijās un jāpārbauda, jo tā mēs rīkoties nedrīkstam. Tas vienkārši nav korekti!

Tātad es iestājos par šā jautājuma izpētīšanu, pārbaudīšanu, un, ja tā ir nolaidība, tad mums tiešām tā ir jāfiksē. Taču šis jautājums vispirms ir ļoti pamatīgi jāizskata komisijās, pirmām kārtām Likumdošanas jautājumu komisijā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Krastiņš, lūdzu!

A.Krastiņš: Es pilnībā atbalstu Bojāra kungu, ka šis jautājums mums ir jāizskata komisijās. Un šim darbam mums ir laiks viena nedēļa un viena diena, jo Silāra kungs lūdza iekļaut šo jautājumu darba kārtībā nākamnedēļ trešdien pulksten 15.00. Tātad gan Likumdošanas jautājumu komisijai, gan arī citām komisijām būtu pilnīgi iespējams to izskatīt. Turklāt tas balstās uz Prezidija pagājušās sēdes lēmumu. Šajā sēdē izskatīja šo ģenerālprokurora vēstuli un komisijām tieši uzdeva izpētīt šo jautājumu un, iespējams, iekļaut plenārsēdē.

Trešais, es domāju, ir tīri politisks jautājums, jo presē un visur citur tiek daudz baumots un runāts par to, kas notiek, ko Kalniņa kungs pārstāv vai nepārstāv, vai LDDP komandē Valsts kontroli vai tas ir otrādi... Tādā gadījumā plenārsēdē, jo likums no mums to prasa, mēs šo jautājumu noskaidrosim un pieņemsim attiecīgu lēmumu. Es domāju, ka noslēpt to tagad, pēc šīm 15 minūšu diskusijām, vienkārši būtu muļķīgi un mūsu necienīgi. Tā ka es ierosinu balsot par Silāra kunga lēmumu - iekļaut šo jautājumu nākamās nedēļas darba kārtībā trešdien pulksten 15.00. Tā būtu valsts kontrolieru atskaite un ģenerālprokurora līdzziņojums par šo jautājumu, izskatīšana notiktu pilnā apmērā - ar debatēm, ar jautājumiem un ar attiecīga lēmuma pieņemšanu. Taču komisijām nedēļas laikā vajag to visu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man vienīgi būtu jānoskaidro Lagzdiņa kunga ierosinājums: tātad jūsu priekšlikums ir kā alternatīvs balsojums? Paldies.

Būs divi balsojumi. Pirmais - izskatīt šo jautājumu plenārsēdē, otrs - izskatīt to Augstākās padomes Prezidijā.

Pirmais balsojums - pēc nedēļas iekļaut plenārsēdes darba kārtībā Silāra kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 53, 23, 21. Paldies.

Balsosim par priekšlikumu - iekļaut izskatīšanai Prezidijā. Lūdzu rezultātu. 51, 0, 38. Mazākums. Šis jautājums tiks izskatīts plenārsēdē.

Nākamais ir deputāta Kiršteina priekšlikums - lai šodien pulksten 12.00 atbildīgās personas sniedz ziņojumu, kurš ir atbildīgs par to, ka mūsu valsts teritorijā ir ieradusies grupa ārvalstnieku ar propagandiskiem nolūkiem, ka viņi ir šķērsojuši mūsu robežu un izmanto mūsu valsts teritoriju... Jūs gribējāt vēl kaut ko paskaidrot? Esiet tik laipns, tad man nevajadzēs to darīt.

A.Kiršteins: Es vienkārši īsi pateikšu, ko mums vakar izdevās noskaidrot. Pirmkārt, es piezvanīju uz Latvijas vēstniecību un uzzināju, ka Latvijas vēstniecība nekādas atļaujas nav devusi, bet, kā man paskaidroja, ir atsūtījusi faksu, jo pie viņiem ir vērsušās tādas organizācijas, ko latviski varētu tulkot kā "Starpkontinentālā auto ekspedīcija" vai autobrauciens "Miera maršs", ar piedāvājumu apmeklēt arī Latvijas teritoriju. Kaut kas līdzīgs pagājušajā gadā ir bijis Eiropā un Vācijā, kur tika nolikti ziedi uz karavīru kapiem. Pasākums katrā ziņā būtu apsveicams. Vienīgi ir tas apstāklis, ka šis pasākums Latvijā paredzēts 23.februārī. Nezinu, kāpēc nevienam šis datums nav izraisījis nekādus jautājumus šeit, Latvijā, jo mēs taču ļoti labi atceramies, ka 1940.gadā Padomju Savienība bija hitleriskās Vācijas sabiedrotā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. 23.februārī Brāļu kapos ir paredzēts mītiņš, pikets un ziedu nolikšana. Tas ir pasākums, kas saskaņā ar mūsu pašu Augstākās padomes lēmumu var notikt tikai ar attiecīgām atļaujām. Vakar mēs piezvanījām uz pilsētas valdi, taču tur neviens par to nezināja. Varbūt Teikmaņa kungs lai iznāk šeit priekšā un paskaidro tuvāk.

Treškārt. Mēs zinām, ka eksistē tāda lieta, ko sauc par starptautisko ētiku. Un Krievijas Federācijā ir spēkā tā sauktā (es atkal to tulkošu) "Krievijas iedzīvotāju un pilsoņu tiesību brīvības deklarācija". Tur ir teikts, ka tikai Krievijas teritorijā drīkst brīvi pārvietoties cilvēki, bet tikai pilsoņi no Krievijas netraucēti drīkst brīvi izbraukt un iebraukt. Tātad tas, kas ir aizliegts Krievijas teritorijā, es saprotu, automātiski acīmredzot ir atļauts Latvijas teritorijā. Latvijas vēstniecībā Maskavā man paskaidroja, ka, tā kā vīzu režīms stājas spēkā tikai 20.martā, tad līdz ar to vēstniecība ne atļaujas, ne vīzas pašreiz neizsniedz un arī nevar izsniegt. Tā var tikai informēt vai nosūtīt kādu faksu uz šejieni, un ar to viss beidzas.

Pēdējais. Es uzaicinu šeit noklausīties Čevera kungu un arī Redisona kungu. Vispirms lai Redisona kungs pasaka, kas tās ir par atļaujām, kas viņam ir iedotas, lai ielaistu, jo, redziet, lai ielaistu politisku demonstrāciju, tur nevajag nekādus jaunus likumus. Un mums nav jāatsaucas arī uz vīzu režīmu. Ir kārtība, kādā notiek dažādas starptautiskas akcijas - kā notiek miera marši, kā notiek dažādas demonstrācijas. Esošā likumdošana šajos jautājumos ir pilnīgi pietiekama.

Es tomēr gribētu, godājamie kolēģi deputāti, teikt, ka man un, domāju, arī jums ir apnikusi šī sistemātiskā ņirgāšanās par Latvijas valsti visos iespējamos masu informācijas līdzekļos gan par zemessardzi, gan par armiju, gan par vīzu režīmu. To mēs redzam arī visādās intervijās televīzijā. Un tāpēc es domāju, ka visai Latvijai būtu derīgi zināt, kas tie ir par ierēdņiem, kuri 23.februārī var pieļaut šādus pasākumus Latvijā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, vai jūs nebūtu ar mieru mainīt šo laiku, jo mums te var izvērsties debates, tāpēc mēs varam arī nebeigt debatēt norādītajā laikā. Tātad jūs iesakāt pulksten 12.00?

A.Kiršteins: Es domāju, ka tas, pirmkārt, ir svarīgs jautājums. Un, ja mēs to neizskatām šeit un reizi par visām reizēm nevienojamies, vai Latvija ir neatkarīga valsts, tad pārējos jautājumus mēs varam vispār neizskatīt. Un tas varētu būt līdz pusdienu pārtraukumam. Arī laiks būtu ierobežots, jo tad...

Priekšsēdētājs: Jūs uzstājat par pulksten 12.00?

A.Kiršteins: Jā!

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Es tikai gribēju sniegt pavisam īsu papildinformāciju. Šai tā sauktajai delegācijai ir paredzēts iet gan uz Brāļu kapiem, gan tikties ar kara veterāniem un ar Ziemeļrietumu karaspēka grupas pārstāvjiem. Tā ka, es teikšu, visai šai akcijai ir ļoti spēcīga politiska piegarša. Te, kā redzat, tiek jauktas gan civilās, gan militārpersonas, un tas ir ar ļoti spēcīgu propagandisku ievirzi, ja delegācijā ir arī trīs Centrālās televīzijas pārstāvji. Tā ka tas viss tiks filmēts, bet, kā mūs tur mīl, - to mēs visi ļoti labi zinām.

Kāpēc noteikti ir vajadzīgs iekšlietu ministrijas pārstāvis ? varbūt Čevera kungs, varbūt viņa nozīmēta atbildīga persona? Mums reiz par visām reizēm ir jākontrolē šādu svešu pilsoņu rīcība Latvijā un jābūt pilnīgai pārliecībai un skaidrībai par to, ko viņi šeit dara. Arī viņiem tas ir atklāti jāredz, ka mūsu policija viņiem seko. Jo viņi šoreiz šeit ir tikai, jāsaka, nelūgti viesi.

Un tagad padomājiet par vienu vienīgu lietu: padomājiet, kas notiktu, ja Latvijas delegācija šodien ierastos Krievijā ar vainagiem un vēlētos tos nolikt visās tajās vietās, kur ir krituši latviešu leģionāri, vēl jo vairāk tad, ja mēs vēlētos rīkot īpašu delegāciju ar Latvijas televīzijas klātbūtni. Ja mēs visur rīkotu šādus piemiņas brīžus, kur balo latviešu leģionāru kauli. Ko tad darītu Krievija un kā brēktu viens otrs no tiem, kuri te šodien sēž zālē?

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, lūdzu!

A.Krastiņš: Es aicinātu godājamos kolēģus atbalstīt Kiršteina kunga priekšlikumu un noteikt šo sarunu tieši uz pulksten 12.00, jo, pirmkārt, tik tiešām tas jau sāk atgādināt kaut kādu politisku mazohismu. Mums drausmīgi patīk, ka par mums ņirgājas. Un atsevišķi ierēdņi visādā veidā to atbalsta. Es varu arī pavēstīt, ka pie tā monstra Pārdaugavā, kā viņi tur to pieminekli sauc, ir glīti notīrīts sniegs un viss sakopts, kaut gan jūs paši zināt, kas notiek Rīgas ielās. Tātad šoreiz pietiek gan benzīna, gan spēka un rīkojumu, lai sagatavotu šādas politiskas provokācijas. Tas ir viens.

Otrkārt. Tik tiešām tiek pārkāpts mūsu pašu lēmums "Par Brāļu kapu statusu" un tiek atļauta šāda ņirgāšanās.

Treškārt. Atcerēsimies, ka tagad Krievijā 23.februāris ir Tēvzemes aizsardzības diena. Kādēļ sveša valsts mūsu valsts teritorijā rīko savu valsts svētku atzīmēšanu? Pie tam Rīgas pilsētas dažādās vietās. Kas par to ir atbildīgs un kāpēc nav likti nekādi šķēršļi tam?

Tātad šeit būtu jāierodas Iekšlietu ministrijas pārstāvim, ļoti iespējams, arī kādam no Rīgas pilsētas iekšlietu pārvaldes vadības, lai mēs uzzinātu, kādi rīkojumi viņiem sakarā ar to ir doti. Rīgas pilsētas valdes pārstāvis Teikmaņa kungs, paldies Dievam, jau ir šeit un varēs sniegt informāciju. Un varbūt vēl kāds, kurš ir atbildīgs par visu šo pasākumu, tas ir, provokāciju organizēšanu. Tā ka es ļoti lūdzu godājamos kolēģus iekļaut šo jautājumu izskatīšanai pulksten 12.00, jo arī laikrakstā "SM - Segodņa" jau ir sludinājums, ka pulksten 16.00 jāpulcējas uz mītiņu, kaut gan nekāds mītiņš nav atļauts. Tā ka, es domāju, šeit tas jautājums ir jānoskaidro, un ilgāk par pulksten 12.00 mēs to nevaram atlikt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, man būs precīzi jāformulē, kādi pārstāvji būtu jāpieaicina. Es sapratu, ka tie būtu: Čevers, Teikmanis, Redisons un Bugajs.

Lūdzu, Stepičeva kungs!

M.Stepičevs: Pilnīgi atbalstīdams visu šeit teikto, es tomēr gribētu atgriezties pie tā, kas būtu, ja mēs iebrauktu Krievijā un kas mums sekotu. Es domāju, ka mums nesekotu ne policija, ne milicija, kā to tur sauc, bet mums sekotu attiecīgs dienests. Es saprotu, ka šis politiskais gājiens diez vai būtu risināms tikai ar Čevera spēkiem. Es domāju, ka, pieaicinot Čeveru, mēs atbildi uz šo jautājumu nesaņemsim. Mēs nosēdēsim te kā mītiņā un izklīdīsim.

Man būtu šāds piedāvājums. Ja šāds jautājums tiek izvirzīts, turklāt pareizi izvirzīts, tad šeit ir jāaicina Latvijas Drošības dienests (ja mēs esam iedevuši tam šādu nosaukumu), kas atbild par šo darbību. Atbilde par šo darbību ir jāprasa no viņiem - ko viņi ir veikuši, jo tā ir diezgan politiska akcija. Diez vai politiska akcija būtu apspiežama tikai ar policijas spēkiem...

Otrkārt, par atbildību. Atbildīgs par to nav tikai Čevers vai Redisons, kuru vispār diez vai šurp būtu vērts aicināt. Te būtu jāaicina valdības pārstāvji, jo tas nenotiek bez valdības ziņas. Tā ka nenoveliet atbildību no galvenā un nesāciet pratināt šeit armijnieku. Es tomēr gribētu redzēt personu, kura par to atbild, un prasīt no tās, bet ar armijniekiem mēs netiksim cauri.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad: Čevers, Teikmanis, Redisons, Bugajs, Vectirāns, valdības pārstāvis.

Lūdzu, Teikmaņa kungs!

A.Teikmanis: Es gribētu precizēt. Manuprāt, tiešām Bugajam šeit īsti nebūtu ko darīt. Bugajs savu darbu darīs 26.datumā, jo biedru vai deputāta grupa, kā tas mums jau ir iegājies, ir pieteikusi pasākumu, kas saucas "Kritušo karavīru piemiņas pasākums". Viņi sākumā pieteica uz 23.datumu, taču pilsētas valde tādu piekrišanu nedeva, tāpēc šis pasākums notiks 26.februārī. Tad arī Bugajs kontrolēs, vai tur ir kārtība. Taču šodien tas nav sankcionēts, jo nekas nav pieteikts. Līdz ar to, es domāju, ka tiešām šeit vairāk... Ja tā ir armijas pārvietošanās, tad par to mums atbild Aizsardzības ministrija, bet, ja ir vēl kaut kādi citi jautājumi, tad tas ir Drošības dienests.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienītie kolēģi, šāds pasākums, manuprāt, ir attiecināms ne tikai uz Iekšlietu ministriju, jo tas ir arī ārpolitisks pasākums. Varbūt es nesadzirdēju, bet vai šeit bija ierosinājums uzklausīt arī kādu pārstāvi no mūsu ārlietu resora?

Priekšsēdētājs: Ko jūs ierosinātu?

P.Simsons: No Ārlietu ministrijas nebija neviena atbildīgā darbinieka.

Priekšsēdētājs: Man vajag zināt precīzi.

P.Simsons: Varbūt ministra vietnieku Virsi?

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, lūdzu uzmanību! Balsosim par Kiršteina kunga priekšlikumu, kurš ir papildināts. Vai jūs, Kiršteina kungs, neiebilstat pret šiem papildinājumiem? Nē. Paldies. Tātad balsosim par Kiršteina kunga priekšlikumu - uzaicināt uz plenārsēdi pulksten 12.00 un uzklausīt atbildīgo amatpersonu: Čevera, Teikmaņa, Redisona, Bugaja, Vectirāna, valdības pārstāvja un Virša informāciju par to, ka Latvijas Republikas teritorijā ir ieradušies ārvalstu pilsoņi ar propagandisku nolūku, kurš izpaužas, organizējot nesankcionētus pasākumus Rīgas pilsētā un Latvijas Republikas teritorijā.

Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 96 - par, 3 - pret, 6 - atturas. Ir iekļauts darba kārtībā. Lūdzu sekretariātu strādāt vaiga sviedros un visas šīs amatpersonas uzaicināt! Teikmaņa kungs to jau dzird, jo viņš atrodas zālē.

Nākamais ir Zaļetajeva kunga priekšlikums - Augstākās padomes priekšsēdētāja ziņojumu par ANO komisiju, kuru vadīja doktors Fols, tās izteiktajiem priekšlikumiem un to īstenošanu.

Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Tas ir tikai gadījums, ka šodien mēs apspriežam divu delegāciju darbības sekas, kas viena pēc otras tagad ieradušās Latvijā. Taču nerunājam par iepriekšējo delegāciju, par ekspertu delegāciju, kuru vadīja doktors Fols, kura ieradās Latvijā pēc Augstākās padomes priekšsēdētāja ielūguma. Viņi bija ļoti ilgi gaidīti viesi, viņus nekādi nevar pieskaitīt pie Latvijas nelabvēļiem. Šie viesi ieradās šeit, paveica diezgan lielu darba apjomu, viņu secinājumi tika formulēti un atstāti mūsu rīcībā.

Kopš delegācijas darba Latvijā un viņu secinājumu iesniegšanas pagājušas simts dienas. Tas ir kritiskais laiks, kad arī mums būtu jāizdara kādi savi secinājumi. Man liekas, ka to izdarīt būtu augstākā mērā mērķtiecīgi, lai arī mēs saņemtu informāciju par to, kas beigu beigās ir izdarīts, lai Fola komisijas priekšlikumi - to bija 13, ne pārāk daudz, bet arī ne maz, - tiktu īstenoti. Iespējams, ka komisijas ierosinājumu īstenošanas ceļā ir radušās kādas grūtības. Mums par tām ir jāzina. Iespējams, ka līdz šim laikam vispār vēl nekas nav darīts. Par nožēlu, arī tas nav izslēgts. Mums visiem tas ir jāsaprot.

Es gribētu jūsu zināšanai citēt teikumu no ANO ģenerālsekretāra pavadvēstules, kuru viņš pievienojis Fola komisijas secinājumiem. Pārtulkota valsts valodā, tur ir tāda frāze:/ "Kopsavilkums satur konkrētus secinājumus un ieteikumus, kurus es akceptēju." */Tātad ANO ģenerālsekretārs atbalsta Fola ieteikumus. Es domāju, ka tas būtu augstākā mērā nekorekti, ja, ataicinājuši delegāciju, lūguši palīdzību no tik autoritāras starptautiskas organizācijas, pēc tam, kad šī palīdzība ir sniegta un mums uzmanība pievērsta, atstājam padarīto bez ievērības, teiksim tā. Tāpēc es lūdzu jūs šo ierosinājumu atbalstīt - uzklausīt Augstākās padomes priekšsēdētāja ziņojumu šajā jautājumā. Būsim šajā ziņā lietišķi!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 34 - par, 24 - pret, 26 - atturas. Nav iekļauts darba kārtībā.

Tālāk ir Ždanokas kundzes priekšlikums. Lūdzu.

T.Ždanoka: Es runāšu par motīviem. Tātad man ir tāds priekšlikums - izmainīt iepriekšējo Augstākās padomes 22.decembra lēmumu, saskaņā ar kuru līdz 1.martam tika pagarināts pirmuzskaites termiņš Jūrmalas, Liepājas, Rīgas un Ventspils pilsētā, kā arī Dobeles, Rīgas, Saldus un Ventspils rajonā. Kā jūs zināt, tanī lēmumā bija arī tāds punkts, ka, sākot ar 1.martu, visā republikā būs derīgas tikai Latvijas Republikas pases un pases ar reģistrācijas atzīmi.

Mans priekšlikums ir, izskatot šo jautājumu, pieaicināt arī Pilsonības un imigrācijas lietu departamenta direktoru, lai mums būtu precīzas ziņas par reģistrācijas gaitu. Taču, cik man ir zināms no visām intervijām un pārējām sarunām, piemēram, Rīgā līdz šim datumam ir reģistrēti tikai apmēram 60 vai 65 procenti iedzīvotāju. Lai mums sabiedrībā nerastos nevajadzīgs spriegums, jo šim rezultātam ir objektīvi iemesli... Jūs taču atceraties, ja jebkurā iecirknī ir šausmīgas rindas, cilvēki vienkārši nevis negrib reģistrēties, bet nevar to izdarīt. Tāpēc vajadzētu pieņemt šo lēmumu - pagarināt minētajās pilsētās pirmuzskaiti līdz 1.aprīlim un līdz 1.jūnijam pagarināt šo termiņu, ar kuru republikā būs derīgas tikai pases ar reģistrācijas atzīmi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Es gribētu teikt to, ka, lai gan Ždanokas kundze jau tikko minēja šos termiņus, līdz kuram laikam tie ir jāpagarina, taču, manuprāt, tas ir jānosaka departamentam. Departamentam pašam ir jānāk ar šo jautājumu izklāstu un tas jāprasa. Es domāju, ka Ždanokas kundze nevar būt tā kompetentā persona, kas ārpus departamenta ir izrēķinājusi visus termiņus un tagad nu piedāvā deputātiem par šiem termiņiem nobalsot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tikai ļoti īsi, Ždanokas kundze!

T.Ždanoka: Kā zināms, iepriekšējo lēmumu pieņēma Augstākā padome. Es jau minēju, ka tas ir 22.decembra lēmums. Toreiz Augstākā padome drīkstēja pieņemt, bet tagad - ne. Tas, ka departamenta direktors nav atnācis šurp, tiešām izraisa lielu izbrīnu. Un, ja tur nav nekādu jautājumu, tad tie mums ir jāpaceļ šeit. Tas ir mūsu pienākums.

J.Dinevičs: Ždanokas kundze, es neapšaubu, ka Augstākā padome var pieņemt lēmumu un ka tai ir jāpieņem šis lēmums, bet šeit prasīt šos termiņus, līdz kuram laikam... Tas ir jādara departamentam, balstoties uz saviem aprēķiniem, nevis balstoties uz jūsu idejām.

T.Ždanoka: Cienījamais Dineviča kungs, mēs taču balsojam tikai par iekļaušanu darba kārtībā, nevis par lēmuma saturu.

Priekšsēdētājs: Zālē ir klusums, un mēs varam mierīgi izsvērt šo jautājumu. Ždanokas kundze ierosina iekļaut darba kārtībā Augstākās padomes lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 25.augusta lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma "Par iedzīvotāju reģistru" un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem" izpildi" papildināšanu un grozīšanu".

Lūdzu, balsosim par Ždanokas kundzes priekšlikumu - iekļaut šo lēmuma projektu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 37 - par, 28 - pret, 17 - atturas. Nav iekļauts darba kārtībā.

Sāksim izskatīt darba kārtībā iekļautos jautājumus. Lūdzu, Krastiņa kungs!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pirmais darba kārtības jautājums tātad ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"".

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāja vietniek, kolēģi deputāti! Pagājušajā nedēļā mēs uzsākām šā jautājuma izskatīšanu plenārsēdē, bet, tā kā toreiz zālē bija tikai daži desmiti deputātu, tad atļaujiet man vēlreiz īsi pateikt tos apsvērumus, kādēļ šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Tātad pagājušā gada 15.decembrī mēs pieņēmām likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām". Saskaņā ar lēmumu, ar kuru šis likums stājās spēkā, ar šā lēmuma 12.punktu, Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai tika uzdoti divi uzdevumi, proti, līdz šā gada 1.februārim izstrādāt un iesniegt Augstākajā padomē likumprojektu par kārtību, kādā sabiedriskajām organizācijām tiek atjaunotas īpašumtiesības uz līdz 1940.gada 17.jūnijam nacionalizētajiem īpašumiem. Saskaņā ar lēmuma 12.punkta otro daļu Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai tika uzdots līdz šā gada 1.februārim izstrādāt grozījumus un papildinājumus likuma "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" tajos noteikumos, kuri reglamentē juridisko personu tiesības dibināt un apvienoties sabiedriskajās organizācijās.

Kolēģi, ja jūs atceraties pagājušā gada 15.decembra plenārsēdi, tad zināt, ka pēc deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājuma atkārtoti atsākās diskusija par konceptuālu jautājumu - dot vai nedot juridiskajām personām tiesības dibināt un apvienoties sabiedriskajās organizācijās. Ņemot vērā to, ka šis likumprojekts bija ļoti nepieciešams, lai varētu normāli sagatavoties vēlēšanām, kā arī to, ka šis jautājums bija konceptuāls un prasīja papildu jautājumu noskaidrošanu, Augstākā padome pieņēma lēmumu, ka šie jautājumi ir jārisina līdz šā gada 1.februārim. Tāpēc šodien jūsu izskatīšanai ir iesniegts likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām"".

Komisija piedāvā šādu tā risinājuma variantu: juridiskajām personām būtu jādod tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās visos tajos gadījumos, kuri nav tieši noliegti ar likumu. Tātad mēs piedāvājam pretēju risinājuma variantu tam, kāds ir spēkā esošā likuma redakcijā.

Neapšaubāmi, kolēģi, mēs jau uzreiz paredzējām, ka nekādās politiskajās organizācijās juridiskās personas apvienoties nedrīkstētu. Bez tam, kā jūs redzat no iesniegtā likumprojekta redakcijas, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas sabiedriskajās organizācijās var apvienoties tikai tajos gadījumos, kādi ir paredzēti likumos vai arī uz to pamata pieņemtajos aktos. Tas ir loģiski, jo valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūciju tiesības un pienākumus ekskluzīvi reglamentē attiecīgie normatīvie akti. Taču, ja šajos aktos tādas tiesības nav dotas, tad sabiedriskajās organizācijās apvienoties tās nevar.

Bez tam bija nepieciešams izdarīt grozījumus arī 6.pantā un noteikt šādu normu: "Ja par sabiedriskās organizācijas biedru kļūst juridiskā persona, tad tajā strādājošie kļūst par attiecīgās organizācijas biedriem tikai tad, ja tie ir individuāli iestājušies šajā sabiedriskajā organizācijā." Nav pieļaujams, ka šie strādājošie automātiski kļūtu par kādas sabiedriskās organizācijas biedriem.

Bez tam, ņemot vērā Kultūras fonda un dažu citu sabiedrisko organizāciju priekšlikumu, kā arī izmantojot šo situāciju, ka tiek izdarīti grozījumi, mēs ierosinām 7.pantā paredzēt, ka sabiedriskās organizācijas var noteikt biedru kandidāta statusu, kas reglamentē ierobežotu biedru tiesību un pienākumu apjomu. Kolēģi, ja šāda norma būtu bijusi jau agrāk un ja šis likums būtu pieņemts jau agrāk tad, mūsuprāt, nerastos tāda situācija, kāda tā šobrīd ir Rīgas Latviešu biedrībā. Jo, ja likumā būs šāda norma, tad turpmāk jebkura sabiedriskā organizācija uz kādu laika periodu varēs noteikt, ka biedriem nav tiesību, teiksim, tikt ievēlētiem zināmās institūcijās, vai varēs kaut kādā citādā veidā ierobežot šīs tiesības. Tas būtu it kā pārbaudes laiks.

Bez tam, ņemot vērā to, ka atsevišķas pašvaldības, proti, Vidzemes priekšpilsētas pašvaldība, ir pieņēmusi, manuprāt, es šeit gribētu uzsvērt, ka tas ir mans personīgs viedoklis, - nelietderīgu lēmumu un no pašvaldības budžeta līdzekļiem ir sponsorējusi vienu sabiedrisko organizāciju, politisko organizāciju, tad komisija uzskatīja, ka būtu jāierobežo valsts vai pašvaldību uzņēmumu tiesības finansēt sabiedrisko organizāciju politisko darbību. Tādējādi komisija ierosina grozīt arī 20.panta otro daļu.

Tādi, kolēģi, īsumā būtu šie priekšlikumi, kurus ierosina Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi būtu jautājumi? Pirmais jautājumu uzdos deputāts Ozols.

I.Ozols: Cienījamais Lagzdiņa kungs, jums ir iesniegti kompleksi priekšlikumi par jūsu izstrādātā likuma sadaļu, kas attiecas un regulē sporta sabiedrisko organizāciju un apvienību funkcijas un pienākumus. Es negribētu pakavēties sīkāk pie šiem jautājumiem, jo tie ir ļoti plaši, bet vai šo labojumu izskatīšanas turpinājumā nebūtu iespējams izvērtēt tieši šo sadaļu, kura regulē sporta organizāciju darbību? Te varētu iestrādāt arī šos labojumus, bet nākamajā lasījumā tos jau pieņemt, lai nebūtu vēlreiz jāatliek šie ne mazāk svarīgie jautājumi sporta dzīvē.

J.Lagzdiņš: Tā kā komisija sporta organizāciju un jūsu priekšlikumus saņēma pēc tam, kad šis jautājums jau bija iekļauts darba kārtībā, tad konkrētie priekšlikumi komisijā vēl nav izskatīti un nav ietverti šajā likumprojektā. Taču jau šobrīd es varu teikt, ka šie priekšlikumi ir ļoti racionāli un to lielu daļu ir nepieciešams pieņemt, lai sporta organizācijām tik tiešām būtu vieglāk veikt savu finansiālo un komerciālo darbību. Šis jautājums būtu jāizskata vēl arī Ekonomikas un arī Apvienotajā budžeta komisijā. Katrā ziņā mans personīgais viedoklis ir tāds, ka tie būtu pieņemami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Lagzdiņa kungs, man ir jautājums par 4.nodaļu, kas attiecas uz šīm 12 reižu pārsniedzamajām mēnešalgām. Komisijā vairākas institūcijas ir iesniegušas lūgumu - izskatīt šo jautājumu, tās ir sporta organizācijas, Kultūras fonds un citas. Redziet, lieta ir tāda: ja mēs reāli skatāmies, tad redzam, ka tomēr pastāv kaut vai minimāls aparāts, kas veido šīs organizācijas, un tad tas ir nereāli, jo gluži uz minimālajām mēnešalgām tas vis nebalstās. Tā ka, teiksim, šinī gadījumā kaut kas tomēr ir jākoriģē - vai nu 200 reižu ir jāpalielina (tas ir viens variants), vai kaut kas jāsvītro. Es gan īsti nezinu, taču jūs esat likumprojekta autors... Katrā ziņā šajā situācijā tas tomēr nedarbosies.

J.Lagzdiņš: Es vēlreiz varu uzsvērt, godātais kolēģi, ka komisija ir lietas kursā par visām šīm problēmām, kādas ir radušās sporta biedrībām sakarā ar šo ierobežojumu. Bez tam šeit ir divi risinājuma varianti: vai nu palielināt šo robežu, kuru pārkāpjot ir jāveido atsevišķa uzņēmējsabiedrība, vai jāizvēlas otrs risinājuma variants - noteikt, ka visi tie ienākumi, kuri sporta organizācijām ir no sporta bāzu iznomāšanas vai no sporta pasākumu organizēšanas, neietilpst šajā summā. Ir divi šādi risinājuma varianti. Tomēr es vēlreiz uzsveru - tā kā šis jautājums ir ekonomiska rakstura, tad šeit ir jābūt atzinumam arī no mūsu speciālajām komisijām, proti, ir jābūt Ekonomikas komisijas un Apvienotās budžeta komisijas vērtējumam. Taču mūsu komisijas neoficiālais viedoklis ir pozitīvi vērtēt šādu priekšrocību piešķiršanu sporta organizācijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Lagzdiņa kungs!

Sāksim debates. Vai kāds ir pierakstījies debatēs- Ozola kungs, kā es saprotu, pašlaik mēģina pierakstīties debatēs. Lūdzu, nāciet tribīnē, lai nekavētu laiku! Bet pārējos deputātus lūdzu pierakstīties.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, cienījamais Lagzdiņa kungs! Es tomēr gribētu lūgt atbalstīt mūsu priekšlikumu un to izskatīt, kaut arī tas ir konceptuāla rakstura priekšlikums par nopietniem labojumiem un izmaiņām. Līdz ar to tiktu regulētas sabiedriskās sporta organizācijas un sporta organizāciju apvienības, turpretī pēc pašreizējās redakcijas Latvijas sporta organizāciju darbība zināmā mērā ir paralizēta. Un paralizētas tās, pirmkārt, tiek tā iemesla dēļ, ka faktiski sporta bāzes brūk kopā, bet to saimnieciskā un finansiālā darbība nav noregulēta sabiedrisko sporta organizāciju struktūrā. Ja mēs vēl mēnesi, divus vai trīs kavēsimies, tad mums puses no šīm sporta bāzēm vairs vispār nebūs. Tās būs privatizētas un izsaimniekotas, bet mūsu bērniem vairs nebūs kur nodarboties ar sportu. Tāpēc man būtu lūgums nobalsot par šā mūsu priekšlikuma izskatīšanu ārpus kārtas. Es principā jau esmu vienojies ar Lagzdiņa kungu, ka mēs, komisijas, varētu apvienoties un aktīvi kopā strādāt, lai ietvertu šinī sadaļā arī mūsu Sporta komitejas un Latvijas Sporta departamenta priekšlikumus uz trešo lasījumu. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Varbūt jūs, Ozola kungs, varētu pamēģināt to izdarīt tomēr vēl otrajā lasījumā, jo tagad ir tikai pirmais lasījums...

I.Ozols: Jā, otrajā lasījumā - es atvainojos!

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Arī Laķa kungs ir pierakstījies debatēs. Lūdzu.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi, es runāšu ļoti īsi. Tātad ir lūgums to praktiski iestrādāt līdz otrajam lasījumam. Taču tāpat kā attiecībā uz jebkuru likumu, kurš aptver ļoti neviendabīgas organizācijas, ir grūti panākt šīs specifikas ievērošanu. Ņemot vērā to, ka mēs diezgan daudz saņemam un uzsūcam šo informāciju no dažāda tipa organizācijām, mans priekšlikums ir tāds, ka tomēr šo specifiku vajadzētu mēģināt šeit iestrādāt. Un tā attiecas uz šādiem jautājumiem. Pirmkārt, tā ir saistība ar tā sauktajām radošajām savienībām (kā cilvēki tās šodien sauc). Arī to darbība ir visai specifiska, bet tagad it sevišķi transformējas.

Otrkārt. Runājot par šīm sabiedriskajām organizācijām, acīmredzot šis likumprojekts tomēr ir jāsaskaņo ar šiem iedibinātajiem reālajiem fondiem, kurus mēs faktiski šeit atbalstām. Tas, teiksim, ir LOK fonds, arī Kultūras fonds. Šī saskaņošana pagaidām nav realizēta, taču es domāju, ka tad, ja mēs gribam šos labojumus izdarīt, protams, ir jāvienojas arī par šo fondu koncepciju - vai mums tiešām ir tikai šie pieci, seši valsts izveidotie fondi vai arī praktiski ir neierobežots to skaits. Un tad vairs nav nozīmes, kā to sauc - fonds, programma vai kā citādi. Tā ir otra lieta, kas būtu jāizdara.

Treškārt. Tas ir tas, kam Lagzdiņa kungs jau piekrita, - tas ir jautājums par šīm mēnešalgām. Bez tam tas attiecas ne tikai uz sportu un kultūru. Un te atkal ir šis specifikas jautājums. Tā ka principā, ja komisijas un Lagzdiņa kungs piekrīt šāda tipa izmaiņām un korekcijām, kas, manuprāt, ir izdarāmas laikā starp pirmo un otro lasījumu, tad nekādu iebildumu - vismaz mūsu komisijai - pret šo likumprojektu nevarētu rasties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds no kolēģiem vēlas debatēt? Nav tādu. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultātu! Par - 58, pret - 2, atturas - 7. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, kādi ir jūsu ierosinājumi par termiņiem?

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Priekšlikumus otrajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 5.martam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Kriminālprocesa kodeksā" (par apcietinājuma termiņu nepilngadīgajiem). Tas ir pirmais lasījums.

Lūdzu Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ir ierosinājums izskatīt likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Tas ir 166.dokuments.

Šo dokumentu ir sagatavojis un iesniedzis deputāts Geige, bet izstrādāt šo dokumentu ierosināja Latvijas organizācija "Glābiet bērnus!". Bez tam tas ir saistīts ar faktu, ka mēs esam pievienojušies veselai virknei starptautisku dokumentu, kuri ir vērsti uz bērnu interešu un tiesību aizsardzību. Turklāt mūsu kriminālā likumdošana, mūsu kriminālprocesuālā likumdošana paredz diezgan bargas sankcijas, tajā skaitā arī drošības līdzekļus, attiecībā uz nepilngadīgajiem, kamēr viņi atrodas vēl izmeklēšanā un kamēr viņu vaina nav pierādīta. Tāpēc ir ierosinājums papildināt Kriminālprocesa kodeksu ar 77.1 pantu. Būtībā, te vienā normā tiek apvienotas tās prasības, kādas tiek izvirzītas par drošības līdzekļu piemērošanu attiecībā uz nepilngadīgajām personām, kuras tiek turētas aizdomās par noziegumu izdarīšanu, paredzot saīsināt šos termiņus.

Jāsaka tā, ka par šo jautājumu diskusija noritēja diezgan ilgi un ka arī vēl pašreiz ir iebildes pret šo likumprojektu no Iekšlietu ministrijas puses, proti, jautājumā par maksimālo termiņu - sešiem mēnešiem, kāds varētu būt attiecībā uz nepilngadīgajiem izmeklēšanas procesa laikā, sakarā ar to, ka, lūk, esot ļoti grūti izmeklēt un bieži vien nevarot iekļauties šajos termiņos. Ministra vietnieks Stara kungs ir minējis, ka vismaz 15-20 procentos gadījumu diemžēl to nav iespējams realizēt, jo noziegumi tiek izdarīti atkārtoti, tiek izdarīti grupās, un izmeklēšana prasa laiku.

Taču tajā pašā laikā mēs arī ļoti labi zinām, kāda ir reālā situācija, kurā atrodas nepilngadīgie, pret kuriem ir izvēlēts drošības līdzeklis - arests. Mēs zinām, kādi ir apstākļi izmeklēšanas izolatorā, kur viņiem ir jāatrodas, ka tur ne vienmēr var nodrošināt izolāciju no pieaugušajām personām, un tas viss negatīvi ietekmē nepilngadīgas personas.

Tas būtu jādara arī tāpēc, ka pārmērīgi gari termiņi neveicina, manuprāt, organizatoriska rakstura pasākumus, lai nepilngadīgo noziegumi tiktu izmeklēti laikus, operatīvi, bet tas neapšaubāmi prasa Iekšlietu ministrijas, Prokuratūras darba pārkārtošanu, lai varētu operatīvāk izskatīt visas šīs lietas.

Priekšlikuma būtība tātad ir tāda, ka, izmeklējot noziegumus krimināllietās, nepilngadīgo apcietinājums nevar turpināties ilgāk par diviem mēnešiem, un tikai izņēmuma gadījumos šo termiņu var pagarināt līdz trim mēnešiem ar pilsētas, rajona, reģionālās vai tai pielīdzinātās prokuratūras prokurora vai viņa vietnieka sankciju. Sankcija, kas pārsniedz trīs mēnešus, tiek dota izņēmuma gadījumos un arī tikai attiecībā uz tām nepilngadīgajām personām, kuras ir apsūdzētas smagu noziegumu izdarīšanā. To var izdarīt ģenerālprokurors vai viņa vietnieks un pagarināt izmeklēšanu līdz sešiem mēnešiem. Un seši mēneši ir šis maksimālais laiks, pēc kura pavadīšanas apcietinājumā nepilngadīgais būtu nekavējoties jāatbrīvo.

Projektā ir iestrādāta kāda norma, kas attiecas arī uz pieaugušajiem, proti, ka laiks apsūdzētā un viņa aizstāvja iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, netiek ieskaitīts apcietinājuma termiņā, ja tas ir lietots kā drošības līdzeklis un ja krimināllietā ir vairāki apsūdzētie. Ja lieta tiek nosūtīta jaunai vai papildu izmeklēšanai, kuras laikā nepilngadīgā apsūdzētā apcietinājuma termiņš ir beidzies, bet lietas apstākļi apcietinājumu kā drošības līdzekli neļauj grozīt, tad apcietinājuma termiņu pagarina prokurors, kurš uzrauga izmeklēšanu, un arī tad šeit maksimālais termiņš ir viens mēnesis, skaitot no tā brīža, kad viņš ir saņēmis lietu.

Projekts nosaka vēl to, ka tad, ja tiesa nosūta jaunai izmeklēšanai lietu, kurā izbeidzies nepilngadīgā apsūdzētā apcietinājums - sešu mēnešu termiņš, apcietinājuma termiņa pagarināšanu ir tiesīgs izdarīt tikai republikas ģenerālprokurors vai viņa vietnieks, turklāt tikai viena mēneša robežās, skaitot no tā brīža, kad viņš ir saņēmis šo lietu. Tālāka termiņa pagarināšana nav pieļaujama, un apcietinātais nekavējoties ir atbrīvojams. Tāda ir šā priekšlikuma būtība, un tā ir vērsta uz to, lai mēs maksimāli tuvotos starptautiskajiem standartiem un prasībām attiecībā uz nepilngadīgajām personām, kuras ir izdarījušas noziegumu, un arī lai zināmā mērā tiesībaizsardzības iestādes pārkārtotu savu darba stilu un operatīvāk varētu izskatīt lietas, kurās ir iesaistītas nepilngadīgās personas, lai tās tiktu izmeklētas un arī nosūtītas uz tiesu. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Endziņa kungam? Nav jautājumu. Paldies, Endziņa kungs! Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Neviens nevēlas.

Balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 64, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi, mums līdz plenārsēdes beigām ir atlikušas trīsarpus minūtes. Manuprāt, mēs tagad nesāksim jauna jautājuma izskatīšanu. Tātad pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde