1993.gada 17.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godājamie kolēģi! Sākam plenārsēdes darbu. Saskaņā ar iepriekšējo balsojumu šodien pulksten 10.00 mēs skatām lēmuma projektu "Par valsts kontrolieru iecelšanu".

Lūdzu Kalniņa kungu tribīnē!

A.Kalniņš, galvenais valsts kontrolieris: Godājamie deputāti! Lieku priekšā iecelt amatā kārtējos valsts kontrolierus.

Pirmais kandidāts - Kārlis Beljānis. Kā jūs redzat pēc izsniegtajām anketām, viņam ir augstākā juridiskā izglītība un augstākā psihologa izglītība. Ilggadējs Advokātu kolēģijas darbinieks. Iesaku iecelt par valsts kontrolieri.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Beljāņa kungu tribīnē! Godātie deputāti, lūdzu, gatavojieties uzdot Beljāņa kungam jautājumus. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Beljāņa kungs! Pastāstiet mums, kādā politiskajā partijā jūs sastāvat!

K.Beljānis, valsts kontroliera amata kandidāts: Kopš 1989.gada esmu Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā.

Priekšsēdētājs: Vai būs vēl jautājumu? Deputātiem jautājumu vairs nav. Paldies. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs?

Endziņa kungs, lūdzu, komisijas slēdzienu!

A.Endziņš: Visi kandidāti tika izskatīti Likumdošanas jautājumu komisijā un tiek rekomendēti ievēlēšanai par valsts kontrolieriem. Arī Beljāņa kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, lai Kalniņa kungam būtu laiks izšķirties, vai mums balsot tūdaļ vai nedaudz vēlāk, es lūgtu reģistrēties. Pēc tam par balsošanas motīviem es došu vārdu Marjašas kundzei.

Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrējušies 85 deputāti. Es domāju, Kalniņa kungs, mēs varam droši balsot. Paldies.

Par balsošanas motīviem. Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Sakarā ar Freimaņa kunga uzstādīto jautājumu es jūtu, ka jautājuma izlemšanā šodien, priekšvēlēšanu kampaņas laikā, varētu izspēlēt kādu lomu Beljāņa kunga piederība pie sociāldemokrātiem. Tāpēc es gribētu pateikt, ka pazīstu Beljāņa kungu kopīgā darbā vairāk nekā 30 gadus. Visus šos gadus Beljāņa kungs, neskatoties uz to, ka bija diezgan grūti strādāt advokatūrā, neiestājoties Komunistiskajā partijā, bija spilgti izteikts bezpartijisks cilvēks ar spilgti izteiktiem progresīviem uzskatiem, ārkārtīgi godprātīgs. Viņš ir izlēmis atteikties no advokatūras prakses, kas tomēr ir materiāli diezgan ienesīga, un esmu pārliecināta, ka tas notiek tīri patriotisku apsvērumu dēļ. Balsojot par Beljāņa kungu kā par valsts kontrolieri, varu būt pilnīgi mierīga par to, ka darbs, kuru viņš veiks, un tie atzinumi, kurus viņš dos, būs tiešām objektīvi.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Man kā plenārsēdes vadītājam nav tiesību uzstāties par balsošanas motīviem, jo tad man būtu jānodod vadība tobrīd kādam citam. Es tikai gribētu pateikt, ka pievienojos Marjašas kundzes motivācijai.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Beljāņa kunga kandidatūru. Lūdzu rezultātu. 69 - par, 3 - pret, atturas - 13. Paldies.

Lūdzu, nākamā kandidatūra!

A.Kalniņš: Nākamā kandidāte ir Dzintra Zolte - ilggadēja tirdzniecības darbiniece, strādājusi Valsts tirdzniecības inspekcijā, Tirdzniecības ministrijā. Pārnāk pie mums no Monopoldarbības uzraudzības komitejas, kur strādā par speciālisti. Pieredze ir tieši tirdzniecībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Zoltes kundzi tribīnē! Lūdzu, godājamie deputāti, vai būs jautājumi? Vai nav neviena jautātāja? Paldies. Ar Zoltes kundzi visi ir iepazinušies. Tātad jautājumu nav. Vai kāds vēlas runāt debatēs? Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Zoltes kundzi. Lūdzu balsošanas rezultātu. 59... Vienas balss pietrūkst. Paldies.

Nākamā kandidatūra.

A.Kalniņš: Nākamais kandidāts - Konstantīns Gudreniks. Dzīvo un strādā Rēzeknē. Iekļauts kā Rēzeknes rajona un pilsētas kontrolieris, pēc izglītības ir satiksmes ceļu inženieris, strādājis dažādos vadošos amatos agrorūpnieciskajā kompleksā lauksaimniecības jomā. Kā redzat, pēdējā darbavieta liecina par zināmu saskari ar ekonomikas un finansu jautājumiem. Iesaku iecelt par valsts kontrolieri Rēzeknes rajonā un pilsētā. Turklāt lūdzu izturēties pozitīvi, jo mums ir ļoti lielas grūtības ar kandidātu sameklēšanu austrumu rajonos. Viens cilvēks bija pieteicies, bet pēdējā brīdī atteicās kandidēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Gudrenika kungu tribīnē! Godātie kolēģi, lūdzu, uzdodiet jautājumus! Jautājumu nav. Paldies, Gudrenika kungs!

Vai vēl kāds vēlas uzstāties debatēs? Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nē. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Gudrenika kungu. Lūdzu rezultātu. Par - 78, pret - 1, atturas 5.

Lūdzu, Kalniņa kungs, nākamā kandidatūra!

A.Kalniņš: Nākamais kandidāts - Staņislavs Pekšs. Dzīvo Krāslavas rajonā un paredzēts darbam šajā rajonā. Pēc izglītības zootehniķis, strādājis vadošos amatos kolhozos, paju sabiedrībā, ir pieredze ekonomikas jautājumos, ir arī rajona valdes loceklis. Rekomendēju iecelt par valsts kontrolieri Krāslavas rajonā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Pekša kungu tribīnē! Deputāti, lūdzu, uzdodiet jautājumus! Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Sakiet, vai jūs nevarētu raksturot privatizācijas procesu savā saimniecībā un likumības ievērošanu tur?

S.Pekšs, valsts kontroliera amata kandidāts: Šobrīd likumi paju sabiedrībā tiek ievēroti. Privatizācija kā tāda skar objektus, kuri ir noteikti kopsapulcē. 19.martā atkal būs kopsapulce, un atkal jauni objekti uz atsavināšanu tiks kopsapulcei likti priekšā. Šodien neviena nelikumība mūsu saimniecībā nav pieļauta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Atsevišķi kontrolieri, arī Greiškalna kungs, saka, ka vispār laukos privatizācija pēc šā likuma jāpārtrauc, ka vispār tur nekas nav jādara. Kādas ir jūsu domas? Vai to var realizēt? Un cik tālu, kā tā Latgalē tiek realizēta, cik likumīgi?

S.Pekšs: Šodien es varu jums atbildēt kā paju sabiedrības priekšsēdētājs par savu sabiedrību. Es Kinnas kungam jau atbildēju. Kādas ir perspektīvas? Es domāju, ka ražošana, kuras pamatā ir pašu spēki un pašu līdzekļi, ir perspektīva ražošana, jo mūsu tēvi ir strādājuši paši uz savas zemes un atdeve ir bijusi lielāka.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav. Paldies. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nē. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Staņislava Pekša kandidatūru. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - 4, atturas - 10.

Lūdzu nākamo kandidatūru!

A.Kalniņš: Arvīds Balceris. Pēc izglītības jurists, strādājis par rajona tautas tiesas priekšsēdētāju, ir bijis rajona prokurors, pašlaik strādā Finansu inspekcijā par galveno juriskonsultu. Tātad arī ar finansu jautājumiem ir iepazinies. Iesaku par valsts kontrolieri Saldus rajonā. Cilvēks dzīvo un strādā Saldus rajonā. Ir rekomendācija no vienas Saldus rajona sabiedriskās organizācijas - Latvijas Tautas frontes radikālās apvienības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Balcera kungu tribīnē! Lūdzu jautājumus. Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Man ir viens jautājums Balcera kungam. Es skatos, ka jūs no 1980. līdz 1985.gadam esat bijis Saldus rajona prokurors. Laikposms no 1980.gada līdz 1985.gadam Latvijas vēsturē izcēlās ar absolūtu likumības neievērošanu, ar politiskām prāvām visos rajonos bez izņēmuma. Vai jūs nevarat pastāstīt (es ceru, ka Saldus rajons bija izņēmums starp pārējiem rajoniem) tieši par savu darbu laikā no 1980.gada līdz 1985.gadam? Jūs zināt, kāda situācija bija Latvijas Kompartijas Centrālajā komitejā, kāds bija šis pārkrievošanas vilnis un viss pārējais. Pastāstiet, kā jūs tur strādājāt šādos apstākļos!

A.Balceris, valsts kontroliera amata kandidāts: Acīmredzot tas arī bija iemesls, kādēļ man bija jāaiziet, jo totalitārisms tajā laikā bija pašā ziedu plaukumā. Izveidojās konfliktsituācija arī ar vietējo partijas organizāciju, tādēļ biju spiests aiziet. Personiski man, strādājot par prokuroru, politiskās prāvas vai vēršanās pret pilsoņiem, kas neievēroja komunistu režīma likumus, nav bijušas.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Sakiet, lūdzu, Balcera kungs, vai jūsu minētie iemesli arī bija tie, kādēļ jūs vispār no jurisprudences esat aizgājis par "Saldus vārpas" instruktoru, tātad pavisam citā jomā?

A.Balceris: Jā, tā toreiz bija.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamais Balcera kungs, jūs tos piecus gadus bijāt prokurors un laikā no 1986.gada līdz 1990.gadam pievērsāties sporta biedrībai. Atšifrējiet, lūdzu, vārdiņu "instruktors"! Ko jūs darījāt?

A.Balceris: Mans uzdevums bija strādāt ar jaunatni. Es tajā laikā trenēju galda tenisistus, viens audzēknis izcīnīja vissavienības "Dinamo" čempiona nosaukumu divas reizes. Nu, protams, es līdztekus nodarbojos tiesību jomā, sniedzu juridisko palīdzību pilsoņiem, kuri pie manis griezās.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu Balcera kungam nav. Paldies, Balcera kungs! Vai kāds vēlas runāt par balsošanas motīviem?

Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins: Mani pārliecināja šīs atbildes, un es aicinu balsot par šo kandidātu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Muciņa kungs, lūdzu!

L.Muciņš: Es arī aicinu balsot par Balcera kungu, jo pazīstu viņu kopīgā darbā un arī pēc vairākām lietām, kuras bija jāierosina pret milicijas darbiniekiem Saldus rajonā, kur es pārstāvēju cietušos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 65 - par, 2 - pret, atturas - 16. Tātad visas kandidatūras ir apspriestas. Mums atliek nobalsot par lēmumu kopumā, ievērojot to, ka tiek svītrota Dzintra Zolte, jo pietrūka vienas balss. Un Silāra kungs jau otrreiz no vietas iesaka svītrot virsrakstā vārdu "daži".

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, sakiet, lūdzu, vai mums tomēr nevajadzētu vēlreiz pārbalsot par Zoltes kundzi, jo balsošanas laikā zālē nebija cilvēku, kas tagad ir ienākuši. Es zinu, ka tas varbūt nav īsti pareizi, bet varbūt vēl var padomāt. Paldies. Jo ir apbrīnojami tie cilvēki, kas iet šajā grūtajā darbā, kas devuši tam piekrišanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Protams, mums dažreiz zālē balsojumiem ir nejaušības raksturs, bet procedūra man atļaus likt Zoltes kundzes kandidatūru uz balsošanu otrreiz tikai tad, ja plenārsēde par to nobalsos. Es nevaru atcelt iepriekšējo balsojumu, jo tas nav procedūras jautājums. Preinberga kungs var ierosināt zālei šo jautājumu nobalsot, vai arī varam pieņemt viņa priekšlikumu - balsot par iepriekšējā balsojuma atcelšanu un pēc tam vēlreiz nobalsot par Zoltes kundzi. Tātad es lieku uz balsošanu Preinberga kunga priekšlikumu. Vai plenārsēde piekrīt, ka mēs sarīkojam pārbalsošanu par Zoltes kundzes kandidatūru?

Lūdzu balsošana režīmu. Šis ir procedūras jautājums, ko pieņem ar balsu vairākumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 58, pret - 18, atturas - 12. Tātad plenārsēde piekrīt, ka mēs rīkojam pārbalsošanu.

Pirmais balsojums: atcelt iepriekšējo balsojumu par Zoltes kundzi, kad viņa saņēma 59 balsis. Lai mēs atceltu to, mums ir vajadzīgs kvoruma balsu skaits, ne mazāks par 60. Kas ir par to, ka mēs atceļam iepriekšējo balsojumu par Zoltes kundzes kandidatūru?

Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - 16, atturas - 14. Iepriekšējais balsojums ir atcelts.

Tagad balsojam atkārtoti par Zoltes kundzi. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Vai visi ir nobalsojuši? Lūdzu rezultātu. Par - 63, pret - 6, atturas - 21. Zoltes kundze ievēlēta.

Nākamais balsojums ir par lēmumu kopumā. Silāra kungs ieteica virsrakstā svītrot vārdu "dažu".

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu kopumā. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - 4, atturas - 14. Lēmums ir pieņemts. Apsveicu jaunos valsts kontrolierus un atgādinu Kalniņa kungam, ka jāgatavojas zvēresta nodošanai.

Nākamais darba kārtības jautājums - par tirdzniecību ar pārtikas precēm Latvijas tirgos. Lūdzu, Kinnas kungs, par procedūru!

J.Kinna: Cienītais sēdes vadītāj! Ja plenārsēdei nebūtu iebildumu, pirms sākam jautājumu par tirgu, mēs tomēr varbūt varētu izskatīt ļoti īso piekto darba kārtības punktu. Tas ir ļoti īss trešais lasījums. Pēc otrā lasījuma papildinājumi nav bijuši.

Priekšsēdētājs: Mēs ar plenārsēdes balsojumu esam akceptējuši darba kārtību. To pārcelt mēs varam tikai ar plenārsēdes piekrišanu. Es lieku uz balsošanu. Kinnas kungs ierosina tagad izskatīt otrā jautājuma vietā piekto jautājumu, bet pēc tam izskatīt tirgus jautājumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Kinnas kunga priekšlikumu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par - 60, pret - 5, atturas - 11.

Lūdzu ziņotāju tribīnē. Seiles kundze.

A.Seile: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Mēs šodien skatām 182.dokumentu. Tas ir labojums likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" trešajā lasījumā.

Saņemts tikai viens priekšlikums no deputāta Alkšņa. Tas tika iesniegts rakstveidā. Šis priekšlikums ir redakcionālas dabas - aicinājums svītrot 20.rindiņā vārdus "pamatojoties uz jebkurā veidā noslēgto vienošanos, ja bijušais zemes īpašnieks tam piekrīt". Es vakar konsultējos Juridiskajā pārvaldē par šo svītrojumu, kā arī apspriedos ar vairākiem deputātiem. Komisija, pamatojoties uz šo saskaņojumu, piekrīt svītrot vārdus "ja bijušais zemes īpašnieks tam piekrīt", bet attiecībā uz pirmo daļu, kurā ir runa par vienošanos, juristi uzskata svītrošanu par nepieļaujamu. Tātad darba grupa piekrīt otrās daļas svītrošanai. Svītrot vārdus "ja bijušais zemes īpašnieks tam piekrīt".

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs arī piekrīt? Alkšņa kungs māj ar galvu, viņš piekrīt. Tātad nav nepieciešams balsot, bet jāņem vērā, ka vārdi "ja bijušais zemes īpašnieks tam piekrīt" tekstā ir svītroti un mēs balsosim par redakciju bez šiem vārdiem.

A.Seile: Citu būtisku labojumu šajā tekstā nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie kolēģi, vai ir kādi labojumi, papildinājumi? Ja nav, varam balsot. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 182.dokumentu, kurā svītroti vārdi "ja bijušais zemes īpašnieks tam piekrīt". Lūdzu rezultātu. Par - 65, pret - 1, atturas - 6. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - par tirdzniecību ar pārtikas precēm Latvijas tirgos. Lūdzu deputātus ņemt vērā, ka ir parādījies Lauku frakcijas alternatīvais variants, kaut gan ar zināmu termiņa nokavējumu. Es lūgšu Karlsona kungu, kurš referēs, izteikt savu attieksmi arī pret šo lēmumu.

J.Karlsons: Godātais priekšsēdētāj, cienītie kolēģi, klātesošie! Pirms divām nedēļām ar jūsu balsojumu šodien darba kārtībā tika iekļauta šā jautājuma izskatīšana. Šajā sakarībā Čepāņa kungs izveidoja darba grupu, kura nodarbojās ar lēmuma projekta sastādīšanu. Darba grupā bija Iekšlietu ministrijas, Policijas departamenta, Patērētāju biedrību savienības, Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas, Ārējās tirdzniecības ministrijas, Rīgas domes, Rīgas un rajona pašvaldības, kā arī Rīgas tirgu administrācijas pārstāvji. Tā kā Čepāņa kungs šodien un visu nedēļu ir komandējumā Zviedrijā, ar jūsu atļauju es uzņemšos ziņotāja lomu un mēģināšu izstāstīt šā lēmuma projekta tapšanas gaitu un arī pamatot to.

Vispirms es jums pateikšu dokumentu numurus, jo dokumentu ir ļoti daudz, turklāt tika izmantoti visi tie dokumenti, kas bija iesniegti pirms tam. Pats lēmuma projekts ir 174.dokuments, bet tika izmantoti arī iepriekš iesniegtie - 113., 126.dokuments, arī Ābiķa kunga sagatavotais lēmuma projekts un Ministru padomes lēmums Nr.375. Mūsu izskatāmā dokumenta numurs ir 184.

Darba grupas darbības gaitā tika izskatīti ne tikai šie dokumenti, bet arī visi priekšlikumi, kas bija izteikti pagājušajā izskatīšanas reizē. Šajos priekšlikumos tika apkopoti tādi punkti kā vienota saimnieka noteikšana Centrāltirgus teritorijai, atbalstīts Latgales priekšpilsētas priekšlikums piešķirt papildu teritoriju krāmu tirgum, izstrādāt noteikumus, kas regulē ielu tirdzniecību, izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Kriminālkodeksā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, izdarīt grozījumus likumā "Par rajona pašvaldību" jautājumos par to tiesībām regulēt tirdzniecisko darbību, izveidot krāmu tirgu katrā Rīgas pilsētas rajonā, noteikt visu Latvijas pilsētu tirgu statusu atkarībā no pašvaldības lēmuma. Vēl ir vairāki priekšlikumi, kas izskanēja un tika fiksēti stenogrammā un kas tika ņemti vērā.

Tad vairākās darba grupas sēdēs šīs tēzes tika apkopotas un principā izstrādāts šā projekta teksts.

Pats pirmais un pats svarīgākais jautājums ir tirgus saimnieka izraudzīšanas jautājums, tirgus saimnieka noteikšana kā tāda. Gan darba grupa, gan arī es pievienojos tam, ka noteikti ir jābūt vienam saimniekam, ka nav reāli un nav nopietni šobrīd mainīt tirgus saimnieku, vienpersoniski atdodot to pašvaldībām, atdodot Rīgas domei, Rīgas pilsētai, kura jau vienreiz ir pierādījusi, ka tā faktiski ar Rīgas tirgiem netiek galā. Atdot tirgu - tas nekādā gadījumā nav jautājuma risinājums.

Darba grupa piekrīt idejai veidot akciju sabiedrību, kurā būtu pārstāvēti gan ražotāji, gan ieinteresētās juridiskās personas, iestādes, kuras varētu šo tirgu apsaimniekot. Šajā sakarībā jums tiek piedāvāts punkts, ar kura palīdzību varētu izveidot šo akciju sabiedrību, jo akciju sabiedrības nolikuma vēl nav, bet ņemt vienkārši pēc likuma visparastākās ekonomiski pamatotas akciju sabiedrības principus nebūtu pareizi. Šajā gadījumā jāizstrādā īpašs nolikums. Jebkurā gadījumā ražotājs pārstāv ļoti daudzas organizācijas, un, ja vēlas apmierināt visus, jāizstrādā šis nolikums un jāizvēlas finansiāli pamatoti, ekonomiski pamatoti akciju sabiedrības akcionāri. Tādēļ šajā lēmumā ir priekšlikums ieinteresētajām sabiedrībām līdz noteiktam laikam, nesteidzoties izstrādāt šo nolikumu un piedāvāt valdībai realizācijai. Kāpēc darba grupa uzskata, ka Ministru padomei nevajadzētu dot izstrādāt šādu nolikumu un veikt akciju sabiedrības sagatavošanas darbu? Ministru padomei šobrīd ir pārāk daudz citu darbu, un es varu gandrīz galvu likt ķīlā, ka tā netiks laikā galā ar šā jautājuma atrisināšanu. Tikai ieinteresētās juridiskās personas un sabiedrības ir spējīgas šo nolikumu izveidot un iesniegt valdībai.

Tālāk tiek apskatīti, kā es jau minēju, tirgus situācijas regulēšanas jautājumi. Tos nepieciešams atrisināt tieši tāpēc, ka neatkarīgi no tā, kurš būs saimnieks, šie jautājumi un šīs problēmas ir jāatrisina. Bija ienākuši daudzi priekšlikumi no pašvaldībām, it sevišķi, kas ir pats galvenais priekšlikums, - par iespējamo krāmu tirgus pārvietošanu uz citu teritoriju. Tas nāca no Latgales priekšpilsētas, tāpēc ka Latgales priekšpilsēta ir faktiski pilnā mērā atbildīga par tirgus apkārtnes teritoriju, par visu šo teritorijas sakārtošanu. Latgales priekšpilsētai ir jāatbild par Centrāltirgus apkārtni kā tādu. Šis jautājums jau ir diskutēts valdībā, aizgājis pat līdz Aizsardzības ministrijai, un ir priekšlikums piešķirt krāmu tirgum Latgales priekšpilsētā teritoriju, ko ir atbrīvojusi Padomju Savienības armija Abrenes un Sadovņikova ielas rajonā. Bet šis jautājums vēl nav atrisināts, tāpēc ir mērķtiecīgi ielikt šo punktu lēmuma projektā. Jau iepriekš es gribu teikt, ka lēmuma projekts, acīmredzot steigas dēļ, nav redakcionāli pamatīgi sagatavots, tāpēc, kad es analizēšu pa pantiem, man būs redakcionāli labojumi, kurus būtu nepieciešams iestrādāt uzreiz lēmumā.

Atrisinot jautājumu par krāmu tirgu Latgales priekšpilsētā, situāciju visā pilsētā tomēr neatrisinās, jo transports ir ļoti dārgs. Cilvēkus, kas tirgojas ar savām mantām, ar pēdējo, kas viņiem ir, šobrīd no krāmu tirgus, no tā sauktā uteņa nevar ar varu padzīt, viņi tūlīt atkal atgriežas, un šis jautājums netiek atrisināts pēc būtības. Tādēļ darba grupai ir priekšlikums atrast arī pārējos Rīgas pilsētas rajonos, ja ne visos, tad vismaz trijos, šādas teritorijas, kur iedzīvotājiem ierādīt vietu, lai viņi varētu tirgoties ar savām mantām.

Bet šeit nav runas par pārtikas precēm. Šis jautājums ir jāatrisina tāpēc, ka jāatbrīvo teritorija Centrāltirgū un pārējos pārtikas tirgos, ko aizņem šie tirgotāji, kas nodarbojas ar sīkumtirdzniecību.

Viena no galvenajām problēmām, lai šo tirgus problēmu atrisinātu, bija izteikta LNNK deputātu grupas iesniegtajā priekšlikumā - nodrošināt iespēju tirgoties ar pārtiku Rīgas tirgos tikai Baltijas valstu iedzīvotājiem. Šis punkts ir iekļauts lēmuma projektā. Diskutējams ir jautājums par tirgus administrācijas piekrišanu izņēmuma gadījumos dot iespēju tirgoties arī citiem. Šis jautājums ir diskutējams tāpēc, ka tirgus administrācija darba grupai izteica šādu viedokli: pavasarī no Moldāvijas, Ukrainas vai Baltkrievijas var ierasties refrižeratori ar saknēm, dārzeņiem, zaļumiem un tirgus administrācijai būtu iespējams tādā gadījumā ierādīt šiem refrižeratoriem normālu vietu, kur tirgoties. Kā es saprotu, šobrīd šis vairumtirdzniecības posms tirgū acīmredzot vēl nav pilnīgi labi un normāli izveidots. Taču jautājums ir diskutējams. Acīmredzot to var gan svītrot, gan pieņemt.

Tālāk - svarīgs jautājums ir likumības sakārtošana, tirdzniecības noteikumu sakārtošana. Patlaban ir sagatavots likumprojekts "Par tirdzniecību", bet tajā nav iekļauta nodaļa par tirgiem. Šo problēmu darba grupa ir centusies atrisināt, pierādot šādas normas nepieciešamību šajā tirdzniecības likumā. Tas varētu tikt pieņemts acīmredzot aprīlī, bet, lai līdz aprīlim tirdzniecība notiktu normāli, šajā lēmuma projektā ir paredzēts, ka Latvijas Patērētāju biedrību savienībai, saskaņojot šos jautājumus ar attiecīgajām ministrijām, jāizstrādā un jāiesniedz apstiprināšanai Ministru padomei noteikumi par tirdzniecību Latvijas Republikas tirgos. Šī instrukcija, šie noteikumi varētu darboties līdz tam laikam, kad mēs pieņemsim likumu "Par tirdzniecību".

Tāpat liela problēma ir risināt visus šos jautājumus policejiskā veidā, tas attiecas uz tiem cilvēkiem, tiem tirgotājiem, kuri nepilda šīs normas, arī mūsu jau pieņemtās normas. Tādēļ darba grupa uzskatīja par nepieciešamu apstiprināt un izdarīt likumdošanas aktos, tas ir, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, grozījumus sakarā ar Ministru padomes 1992.gada 4.septembrī pieņemto 375.lēmumu. Šis lēmums jums, kā jau es minēju, ir izdalīts. Jūs varat ar to iepazīties, lai varētu pieņemt šādu labojumu.

Kā jau sēdes vadītājs minēja, jums ir izdalīts dokuments, ko iesniedza Augstākās padomes Lauku frakcija. Sēdes vadītājs to nosauca par alternatīvu dokumentu, bet es domāju, ka šis dokuments nevar būt alternatīvs kaut vai tādu apsvērumu dēļ, ka tas risina tikai Rīgas Centrāltirgus jautājumu. Šeit varētu apspriest grozījumus dažos punktos. 1.punkts Lauku frakcijas iesniegtajā lēmuma projektā ir citādi formulēts nekā 1.punkts, kas reglamentē saimnieka noteikšanu un akciju sabiedrības izveidošanu. Tādēļ varētu būt jautājums par šo punktu nomaiņu.

Tāpat es domāju, ka Lauku frakcijas lēmuma 4.punkts - aizliegt tirgoties uz ielām ar gaļas un piena produktiem - jau ir atrisināts. Ministru padomes 375.lēmumā ir noteikts, ka nedrīkst to darīt. Tātad vienkārši jāievēro šis lēmums. Acīmredzot mums jāizdara arī grozījumi, kas paredzēti 10.punktā, attiecībā uz Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Šķiet, ka diskutējamas ir arī laika normas, bet darba grupa aizstāvēja šo pietiekami ilgo laiku tieši tādēļ, ka pašreizējā situācijā nebūtu vēlams sasteigt šīs problēmas atrisināšanu. Akciju sabiedrība pilnīgi varētu tikt izveidota pēc Saeimas vēlēšanām. Tas bija viens no argumentiem, kāpēc ir izraudzīts 1.oktobris.

Un tagad es vēlētos, ja tas ir iespējams, tālāk skatīt pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Mēs atsākam šā jautājuma apspriešanu. Tādēļ mums ir jautājumi un, es domāju, arī debates. Pēc debatēm mēs skatām pa punktiem.

Tātad jautā Silāra kungs, pēc tam - Rāznas kungs.

I.Silārs: Ņemot vērā to, ka lēmums tiek izskatīts tikai vienā lasījumā un tajā, kā jau sacīja, būtu daudz kas lasījuma gaitā labojams, vai jūs neuzskatītu par iespējamu tomēr atlikt šā lēmuma galīgo pieņemšanu pēc debatēm, saskaņojot vēl ar Juridisko pārvaldi un Pašvaldības komisiju?

J.Karlsons: Principā šis lēmuma projekts šodien tiek izskatīts, kā jau es minēju, tāpēc, ka bija noteikts šāds termiņš. Es uzskatu, ka tas bija jāsāk izskatīt. Piekrītu, ka ir nepieciešami redakcionāli labojumi, es pats esmu izdarījis jau trīs četrus redakcionālus labojumus, arī termiņa jautājumā, bet tas faktiski ir balsojams jautājums. Tā ka, es domāju, to varētu ierakstīt arī tagad. Nu, godīgi sakot, tas varētu būt balsojams jautājums.

I.Silārs: Paldies. Tālāk jautājums par tekstu. Sākam ar 1.punktu. Man ir jautājums: vai jūs domājat, ka Augstākā padome var kaut ko uzdot Patērētāju biedrību savienībai un Rīgas domei?

J.Karlsons: Jā, Rīgas domei, es domāju, varētu uzdot šādā veidā. Patērētāju savienība kā pašreizējā apsaimniekotāja un šā tirgus saimniece arī ir ieinteresēta akciju sabiedrības izveidošanā. Domāju, ka Patērētāju biedrību savienība piekritīs šādā veidā... Te varētu spriest arī par to, vai nebūtu jāiekļauj vēl kādi sagatavotāji. Piemēram, Zemnieku federācija. Lauku frakcijai šāds priekšlikums ir - iekļaut vēl kādus šā jautājuma sagatavotājus. Un tad formulēt šo 1.punktu tā, ka uzdot Latvijas Patērētāju biedrību savienībai, Rīgas domei un tā tālāk.

I.Silārs: Tālāk man ir jautājums par šo pašu punktu. Šeit ir "līdz akciju sabiedrības izveidošanai". Pirmajā teikumā ir gan paredzēts, ka izstrādāt nolikumu līdz 1.oktobrim, bet es nekur neatrodu, līdz kuram laikam būtu jāizveido tā akciju sabiedrība.

J.Karlsons: Tas atkal ir termiņa jautājums. Tas būtu jānosaka valdībai. Te varētu likt 1.oktobri, lai valdība varētu sagatavot.

I.Silārs: Un kas ir saprotams ar vārdiem "fiksēt tirgus teritorijas robežas"? Kas tās fiksēs?

J.Karlsons: Rīgas tirgus teritorijas robežas fiksēs Rīgas dome un attiecīgā rajona pašvaldība. Šeit ir runa ne tikai par Centrāltirgu, bet gan par visiem tirgiem, jo šis teritorijas fiksēšanas jautājums arī vēl nav pilnībā atrisināts. Attiecībā uz Rīgas Centrāltirgu pašvaldība acīmredzot nezina, kura ir tās teritorija un kura - Rīgas Centrāltirgus teritorija. Līdz ar to kārtības ieviešana attiecīgajās teritorijās netiek pilnībā realizēta.

I.Silārs: Par otro jautājumu. Vai jūs uzskatāt, ka Augstākajai padomei ar speciālu lēmumu jāpiekrīt Latgales priekšpilsētas priekšlikumam?

J.Karlsons: Šim jautājumam ir ļoti gara bārda, ja tā varētu izteikties. Latgales priekšpilsēta ir iesniegusi savu priekšlikumu Ministru padomei. Šis priekšlikums ir nonācis līdz Aizsardzības ministrijai, kurai šī teritorija atdota. Aizsardzības ministrija šo jautājumu acīmredzot neizskata. Jautājums tika izskatīts valdības sēdē, kad sprieda par pārtikas produktu tirdzniecību. Un arī tad šī problēma netika atrisināta. Tā ka, es domāju, laikam ir pienācis brīdis, kad ir jāiejaucas Augstākajai padomei šā jautājuma atrisināšanā.

I.Silārs: Tikai tad man rodas tāds precizējošs jautājums. Vai jūs domājat, ka Augstākās padomes piekrišana kaut ko groza?

J.Karlsons: Jā. Es pilnīgi piekrītu, tas ir vēl viens no šiem redakcionālajiem labojumiem, ko es formulētu šādi: "Uzdot Ministru padomei līdz 1.aprīlim atrisināt jautājumu par 15 000 kvadrātmetru platības piešķiršanu..." un tā tālāk.

I.Silārs: Sapratu. Tad par 3.punktu. "Izvēlēties". Atkal pašvaldībām izvēlēties...

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, mēs faktiski esam sākuši dokumenta apspriešanu...

I.Silārs: Man ir jautājumi.

Priekšsēdētājs: Bet mēs katru punktu apspriedīsim arī atsevišķi. Ko tad jūs darīsit?

I.Silārs: Apspriedīsim. Es esmu pieteicies debatēs. Es gribu saņemt atbildi, lai zinātu, par ko debatēt. Citādi jau nav jēgas...

J.Karlsons: Silāra kungam bija priekšlikums vispār atlikt šā dokumenta apspriešanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpiniet!

I.Silārs: Redziet, šeit atkal nav fiksēts, līdz kuram laikam. Tas attiecas arī uz 4.punktu: "Nodot pašvaldību pārziņā". Līdz kuram laikam? Vai vispār nodot?

J.Karlsons: 4.punkts zināmā mērā ir ielikts tikai tāpēc, ka tas risina visu tirgu problēmu Latvijā. Faktiski ir ar pašvaldībām saskaņots priekšlikums. Patērētāju biedrību savienība atsakās to izdarīt, tikai prasa atmaksāt ieguldītos līdzekļus. Vienīgi Jūrmalas pašvaldībai ir cits viedoklis, tāpēc tā šajā 4.punktā nav ietverta, bet ar pārējām pašvaldībām jautājums ir saskaņots. Tāpēc es domāju, ka šeit arī termiņu problēma nebūs aktuāla.

I.Silārs: Sapratu. 5.punktā es redzu pretrunu. Pirmajā daļā ir paredzēts, ka Baltijas valstu pilsoņi un iedzīvotāji var tirgoties Latvijas Republikas tirgos ar... Pirmajā rindiņā teikts, ka ar pārtikas produktiem, bet otrajā daļā - ka izņēmuma gadījumos var vispār tirgoties īpaši norādītās vietās arī ārvalstu iedzīvotāji. Vairs ne tikai ar pārtiku.

J.Karlsons: Noteikti ir domāts, ka ar pārtiku, jo šajā punktā vispār ir runa tikai par pārtikas tirdzniecību. Ja ir nepieciešams, mēs varam papildināt ar vārdu "pārtikas", bet es jau teicu, ka šī rindkopa vēl ir diskutējama un balsojama.

I.Silārs: Skaidrs. Kas ir domāts 6.punktā ar "Labklājības ministrijas un Lauksaimniecības ministrijas institūcijām"?

J.Karlsons: Var nosaukt arī Labklājības ministriju un Lauksaimniecības ministriju, bet acīmredzot pats ministrs vai ministrija kopumā ar šo jautājumu nenodarbosies. Būs attiecīga institūcija, kas lems par šā nolikuma vai šīs instrukcijas apstiprināšanu.

I.Silārs: Sapratu. Par 7.punktu man atkal ir jautājums. Vai tā būtu lēmuma norma - Augstākajai padomei pieņemt priekšlikumus? Pieņemt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas un Policijas departamenta priekšlikumus? Vai Augstākā padome pieņem priekšlikumus?

J.Karlsons: Šis punkts atkal ir garāka izskaidrojuma vērts. Jūs pareizi uzdevāt jautājumu, jo, tā formulētu, šo situāciju nevar izprast. Šeit tiek iekļauts priekšlikums rūpniecības preču tirgu izmantot kā automašīnu stāvvietu. Tāpēc, ka Rīgas dome ir jau pieņēmusi un arī valde ir pieņēmusi lēmumu, ka aptuveni triju gadu laikā šajā teritorijā sāksies daudzstāvu garāžu celtniecība. Sakarā ar to, ka rūpniecības preču tirgus pašreiz galīgi netiek noslogots, priekšlikums tika skatīts jau valdības komisijas sēdē, kā arī jaunajā Tirdzniecības kontroles komitejā. Rūpniecības preču tirgus praktiski varētu atvieglot Rīgas Centrāltirgus pārtikas tirdzniecības teritorijas noslogojumu, ja tā teritorijā varētu izveidot šo stāvvietu. Tādēļ arī ir priekšlikums - izveidot stāvvietu jau tagad. Tā varētu pastāvēt līdz tam laikam, kamēr tiks izstrādāts projekts, komunikāciju projekts un šīs komunikācijas pievilktas šai garāžu celtniecībai. Komercfirma, kas patlaban no Latgales priekšpilsētas darbojas rūpniecības preču tirgū, domāju, nav ieinteresēta tā vienkārši aiziet prom. Tāpēc šis punkts ir iekļauts Augstākās padomes lēmumā šādā veidā.

I.Silārs: Paldies. Un pēdējais jautājums. Ko par šo lēmuma projektu saka mūsu pašu cienītā Augstākās padomes Juridiskā pārvalde?

J.Karlsons: Man ir ļoti grūti pateikt, tāpēc ka es tik tiešām nevaru atbildēt Čepāņa kunga vārdā.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Rāznas kungs, pēc tam - Berķa kungs.

S.Rāzna: Lasot šā lēmuma projekta tekstu, gribējās gandrīz par katru punktu kaut ko jautāt, bet es uzdošu tikai divus jautājumus. Pēc piedāvātā teksta man ir tāda sajūta, ka projekta autori ir nolēmuši visu tirgus politiku uzticēt izlemšanai Patērētāju biedrību savienībai. Šajā sakarā jautājums: vai jūs kā projekta autors neuzņematies pārāk lielu risku šā jautājuma risināšanā? Kaut vai no tāda viedokļa, ka Patērētāju biedrību savienība nav nekāda valsts institūcija. Tā praktiski ir sabiedriskā organizācija. Tikpat labi šo darbu varētu darīt citas sabiedriskās organizācijas, kurām ir lielāka saistība ar tirgu.

J.Karlsons: Pirmkārt, es neesmu šā projekta autors. Es jau stāstīju šā projekta tapšanas vēsturi. Otrkārt, es personiski piekrītu, ka tikai tās organizācijas, kas patlaban nodarbojas ar tirgus jautājumu, ir spējīgas radīt šo nolikumu. Bet tas jau nenozīmē, ka valdība šo nolikumu apstiprinās, ja tas nebūs pieņemams. Nekādā gadījumā politikas noteicēja nevar būt Patērētāju biedrību savienība. Tā var veikt tikai to darbu, kas ir nepieciešams akciju sabiedrības izveidošanai, tātad - sagatavošanas darbu. Tālākais ir Ministru padomes kompetencē, ja būs nepieciešams, - Augstākās padomes kompetencē.

S.Rāzna: Bet, ja reiz Augstākā padome ķērusies pie šā jautājuma, varbūt vajadzēja kaut ko stiprāku pieņemt, varbūt pat likumu? Pieredze rāda, ka reizēm likumus veidojam pat par nenozīmīgām lietām.

J.Karlsons: Rāznas kungs, mums ir likums "Par akciju sabiedrību". Tagad šis likums tiek pieņemts jaunā formulējumā. Kamēr tas nebūs pieņemts jaunajā redakcijā, nav iedomājams, kā izveidot šo akciju sabiedrību, balstoties uz kādiem citiem likumiem. Un akciju sabiedrības izveidošanai nav vajadzīgs nekāds likums. Iekļaujoties šā likuma normās, izveidojot statūtus, nolikumus, var radīt jebkura veida akciju sabiedrību. Tā ka es nedomāju, ka Augstākajai padomei tagad vajadzētu izstrādāt akciju sabiedrības nolikumu. Nekādā gadījumā, vismaz šobrīd ne.

S.Rāzna: Tad vēl par 5.punktu. Sabiedrībā valda negatīva attieksme pret tirgotājiem, kas ieradušies no Kaukāza valstīm un no citurienes. Un 5.punkts it kā vēršas pret šo negatīvo tendenci. Taču tālāk punkta otrajā daļā problēma praktiski netiek atrisināta, jo tur atkal ir rakstīts, ka izņēmuma gadījumos šaurā ierēdņu lokā (tā ir tirgus administrācija) šo procedūru atkal varēs atkārtot. Acīmredzot sekas būs tādas, ka tiks legalizēta korupcija, kukuļdošana un tā tālāk.

J.Karlsons: Nu, es jau atbildēju Silāra kungam.

S.Rāzna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Berķa kungs, pēc tam - Buķeles kundze.

A.Berķis: Vispirms par 6.punktu. Patērētāju biedrību pārziņā tirgi ir no 1985.gada. Tātad jau septiņus gadus. Vai tiešām šajā laikā nav bijis nekādu noteikumu par tirdzniecību Latvijas Republikas tirgos? Kāpēc tagad būtu jārada šie noteikumi no jauna?

J.Karlsons: Ir bijuši. Ir bijušas Padomju Savienības apstiprinātas tirdzniecības instrukcijas, noteikumi, arī republikas Ministru padomes apstiprināti noteikumi ir bijuši, bet tie tagad nedarbojas.

A.Berķis: Varbūt nav jātaisa viss no jauna, bet var kaut ko tikai precizēt?

J.Karlsons: Domāju, ka ne. Nekādā gadījumā. Un, starp citu, runājot par 6.punktu, darba grupas vārdā es lūdzu svītrot pēdējo rindkopu, jo tas ir pats par sevi saprotams, tā vienkārši ir liekvārdība.

A.Berķis: Par 8.punktu. Ar ko atšķiras šīs speciālās normas no 6.punktā minētajiem noteikumiem?

J.Karlsons: Tās atšķiras tieši ar to, ko es jau teicu. Ir izstrādāts likums "Par tirdzniecību", kurā tagad saskaņā ar šo 8.punktu vajadzēs ietvert nodaļu par tirgiem, kas reglamentēs tirgu darbību. Līdz ar to šie noteikumi vairs nebūs nepieciešami, kad būs apstiprināts likums "Par tirdzniecību" kopumā. Tādā veidā tiks apvienots šis 6. un 8.punkts.

A.Berķis: Tas būtu apvienojams. Tagad man jautājums par...

J.Karlsons: Tas nav apvienojams, tie varētu viens pēc otra sekot.

A.Berķis: Labi. Tagad man vēl tāds jautājums. Cik lieli ir Centrāltirgus uzturēšanas tiešie izdevumi? Un kādi ir pilsētas uzliktie maksājumi? Es jautāju par to tāpēc, ka pilsētā valda doma, it kā šie tirgus uzturēšanas izdevumi ir ļoti lieli. Ar to tiek motivēta prasība ielaist pēc iespējas vairāk cilvēku, kas tirgojas, lai ir, kas maksā nodokļus. Cik daudz no tā paņem pilsēta?

J.Karlsons: Es nedomāju, ka tādā veidā tas tiek motivēts, it kā tādēļ vajag lielākus nodokļus, vai kā tamlīdzīgi. Bet uz šo jautājumu es precīzi atbildēt nevaru. Šeit zālē ir Strautiņa kungs. Man būtu lūgums debatēs uzklausīt arī Freimaņa kungu šā lēmuma projekta jautājumā. Un varbūt arī Policijas departamenta priekšnieku Kupres kungu. Es precīzāk jums nevaru pateikt.

A.Berķis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautā Buķeles kundze, pēc tam - Salīša kungs.

E.Buķele: Karlsona kungs! Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas lēmuma projekts nenoliedzami ir aptverošāks. Bet man ir viens būtisks, man pat gribētos teikt, konceptuāls iebildums. Latvijas Patērētāju biedrību savienībai tirgi ir piederējuši senus gadus. Un Rīgas dome, arī Rīgas pilsētas valde un visas citas valdes, savās administratīvajās teritorijās taču ir bijušas saimnieces. Neviens tām netika liedzis ieviest kārtību tirgos. Un atšķirībā no tā, ko piedāvā Lauku frakcija, pašā sākumā ir - uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei organizēt akciju sabiedrību. Man nudien nav pārliecības. Ja Patērētāju biedrību savienība visu laiku to nav darījusi, vai nu pēkšņi tā kļūs tik apzinīga! Es gribētu sacīt, ka šis jautājums ir jāatrisina konceptuāli. Patērētāju biedrību savienība ar to netiek galā. Jums tā nešķiet?

J.Karlsons: Es jums negribētu pilnībā piekrist. Tas, ka netiek galā ar pašreizējo situāciju, nav šo piecu gadu saimniekošanas rezultāts. Tikai tad, kad Patērētāju biedrību savienība pārņēma Centrāltirgu, tika savesta kārtībā saimnieciskā puse, tikai tad tika savesti kārtībā visi pagrabi Centrāltirgū. Un tikai tad sāka normāli darboties šī saimnieciskā, organizatoriskā puse. Šeit tagad parādās zināmā mērā jau politiskā puse. Bet, ja jūs tagad uzdosit Ministru padomei, nenorādot, tieši kuras institūcijas to darīs, Ministru padome nekādā gadījumā to tuvākajā laikā nespēs izdarīt. Esmu pilnīgi par to pārliecināts. Darba grupa vadījās no tāda principa: uzdot šo darbu pašreizējiem saimniekiem. Es piebilstu, ka var noteikti iesaistīt arī Zemnieku federāciju, citas ieinteresētās institūcijas, lai visdrīzākajā laikā to varētu izdarīt. Un pēc tam Ministru padome var šo jautājumu apstiprināt. Jo šajā situācijā Ministru padome neizdarīs šo darbu. Tas ir reālais darbs.

E.Buķele: Karlsona kungs, protams, gods un slava Patērētāju biedrību savienībai par sakārtotajiem pagrabiem. Bet diez vai būtu jāslavē, jo tas taču ir viņu pienākums. Taču ir skaidrs, ka arī Ministru padome, protams, neveidos šo akciju sabiedrību. Tāpēc ieliksim papildinājumu, kam konkrēti tas izdarāms. Vai tā būtu darba grupa, vai kā mēs to nosauksim, bet nevar atstāt tā, kā tas ir bijis līdz šim. Patērētāji to nekārtoja un nenokārtos. Es tam negribu piekrist kā lauksaimniece. Un vēl es gribētu jums jautāt: vai jūs tiešām domājat, ka šis 1.oktobris ir kāds glābiņš? Laucinieki netiek tajā tirgū! Jūs pats zināt, kas tur darbojas, un es kā Lauku frakcijas pārstāve absolūti nevaru piekrist tam, ka veselu gadu zemnieki netiks tirgū!

J.Karlsons: Cienītā Buķeles kundze, pirmkārt, es nedomāju, ka te vajadzētu pielikt vēl kādu papildinājumu, jo šeit jau uzskaitīts, kas kam ir jādara. Bet labi, pieliksim vēl klāt! Es piekrītu, labi, pieliksim vēl klāt! Un lai šī darba grupa noformējas tādā veidā. Lūdzu, tā jau ir noformējusies no diviem pašreizējiem locekļiem - no Rīgas domes un no Patērētāju biedrību savienības.

E.Buķele: Labi. Un vēl beidzamais jautājums. 10.punktā ir uzdots divu nedēļu laikā sagatavot izskatīšanai grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Es saprotu, ka tad kārtības sargāšanas iestādes reāli varētu iejaukties šajā tirgus nekārtībā. Bet arī šeit atkal ir 1.oktobris.

J.Karlsons: Pagaidiet, kāds 1.oktobris? 10.punktā...

E.Buķele: Pašā 1.punktā...

J.Karlsons: Bet tas absolūti neattiecas uz 1.punktu, Buķeles kundze! Tas attiecas uz Ministru padomes jau pieņemto lēmumu, kurš nedarbojas tāpēc, ka nav izdarīti labojumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tas absolūti nav saistīts ar 1.oktobri, ar akciju sabiedrības izveidošanu, ar jebkuru saimnieku. Šie pasākumi ir jāveic. Tāpēc ir divu nedēļu termiņš mūsu Likumdošanas jautājumu komisijai. Tas nav tik mazs.

E.Buķele: Var jau būt, ka tiešā veidā nesaistās, bet faktiski tas nozīmē, ka vēl veselu gadu tirgū kārtības nebūs. Es tiešām ļoti lūdzu jūs apsvērt.

J.Karlsons: Buķeles kundze, šis ir diskutējams jautājums. Jā, balsojams jautājums, piekrītu.

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai jūs, Karlsona kungs, pirms Salīša kungs uzdod jautājumu, nevarat precizēt, kad tirgus tika nodots Patērētāju biedrību savienībai?

J.Karlsons: Man liekas, ka 1985.gadā, bet Strautiņa kungs varētu to precizēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Cienījamais Karlsona kungs! Vai jums nerodas šaubas, ka, 1.punktā nosakot 1.oktobri, praktiski šis lēmums netiks realizēts, jo mēs paši arī pārtraucam darbu gada vidū? Un arī Ministru padome. Es domāju, ka tad, kad mēs noteicām privatizāciju laukos, kad mēs noteicām zvejnieku kolhozu un lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju, mēs atvēlējām ļoti īsu periodu visam sagatavošanas darbam. Turklāt tas skāra visu republiku. Tagad vienam zināmam objektam vai dažiem tirgiem mēs dodam tik garu laiku! Es domāju, ka pietiktu, ja tiktu atvēlēti ne vairāk kā trīs mēneši. Vairāk jau nu nevajag, lai to izdarītu.

J.Karlsons: Cienījamais Salīša kungs! Mēs visu laiku diskutējam ap šo 1.punktu un tieši ap šo 1.oktobri. Jā, es jau teicu, ka mēs par šo jautājumu varam balsot. Bet jāņem vērā tie argumenti, ko jau es izteicu iepriekš. Pirmkārt, likums "Par akciju sabiedrību". Šī akciju sabiedrība jāveido pēc jaunā likuma. Jaunā likuma veidotāji uzskata, ka akciju sabiedrības likums tiek grozīts par 90 procentiem. Tātad ir jāgaida tā pieņemšana un uz šā likuma pamata ir jāveido akciju sabiedrības likums. Jūs te runājat par pārtraukšanu. Nedrīkst būt nekāda pārtraukuma ne mūsu darbā, ne valdības darbā. Un tieši tāpēc šī darba grupa ir tāda, kurai nekādi pārtraukumi nevar būt. Un tāpēc tai šis jautājums ir jārisina pēc akciju sabiedrības likuma pieņemšanas. Es citus argumentus neredzu. Ja jūs uzskatāt, ka vajag agrāk, nobalsosim, neievērojot šos argumentus! Man nekas nav pretī.

B.Salītis: Par 5.punktu jau izteicās, bija arī vairāki jautājumi. Bet man ir ierosinājums, lai nebūtu otrreiz jārunā, 5.punkta otro daļu vispār svītrot. Lai būtu tirgū kārtība, mēs nevaram iestrādāt tādu normu, ka tirgus administrācija noteiks, kas tirgosies tirgū.

J.Karlsons: Es jums izstāstīju, kāpēc tika šī otrā daļa pievienota. Pateicu arī, ka tas ir balsojams jautājums. Domāju, ka par šo lietu vairs nav vērts diskutēt.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, pēc tam - Ābiķa kungs.

G.Preinbergs: Cienījamais Karlsona kungs! Pēc manas izpratnes, te ir pazudusi Kiršteina kunga ieteiktā lēmuma ideja. Šeit tā ir pazudusi. Kā to var izskaidrot?

J.Karlsons: Es tā neuzskatu. Es domāju, ka Kiršteina kungs arī neuzskata, ka ir pazudusi.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, pēc tam - Eglāja kungs.

Dz.Ābiķis: Cienījamais Karlsona kungs! Vai jums tomēr, liekot roku uz sirds, pašam neliekas, ka šis lēmums ir sagatavots ļoti nekvalitatīvi, burtiski katrā jautājumā ir pretrunas. Teiksim, 2., 3., 4.punkts - nodot pašvaldību pārziņā, 6.punkts - uzdot Latvijas Patērētāju biedrību savienībai izstrādāt nolikumu. Pretruna tāda, ka nodos pašvaldībām, bet pēc tam Patērētāju biedrību savienība par to izstrādās nolikumus. Nekur nav norādīti termiņi, nav noteikts, līdz kādam datumam, vai arī termiņš ir milzīgi liels. Es šaubos, vai Abrenes un Sadovņikova ielas rajonā, tik blīvi apbūvētā rajonā, var atrast pietiekami lielas platības.

J.Karlsons: Jūs neesat informēts. Un man nav jāliek roka uz sirds, jo esmu tikai ziņotājs. Es teicu, ka tas ir steidzīgi sagatavots lēmums, tiešām, redakcionālu labojumu ir daudz, bet tik traģiski, kā jūs sakāt, gan nav, vienkārši jums trūkst informācijas par šo lielo neapdzīvoto gabalu, kas bija padomju armijas rokās. Man ir pat plāni, es jūs varētu iepazīstināt ar tiem.

Dz.Ābiķis: Šo konkrēto gadījumu, piekrītu, es tagad atceros, tur armija bija. Bet es tomēr, atklāti sakot, šaubos, vai mēs nonāksim pie kāda rezultāta. Es ierosinātu nobalsot par šā jautājuma noņemšanu no darba kārtības.

J.Karlsons: Un ko tad darīsim?

Dz.Ābiķis: Es nezinu.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, pēc tam - Kiršteina kungs.

V.Eglājs: Man ir jautājums par 10.punktu. Šeit ir tāds īpatnējs formulējums: "Likumdošanas jautājumu komisijai divu nedēļu laikā iesniegt izskatīšanai Augstākajai padomei grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā saskaņā ar Ministru padomes lēmumu Nr.375." Es apskatījos šo lēmumu, es galīgi nesaprotu, kādā sakarā mēs esam pieņēmuši grozījumus Administratīvajā kodeksā un Kriminālkodeksā, kur par tirdzniecību ir smalki izklāstīts. Mēs esam balsojuši, un viss. Ja šāds 375.lēmums ir saistošs, tad, es saprotu, arī kodeksā ir paredzēti attiecīgi sodi par pārkāpšanu. Tā ka man nekādi nav saprotams 10.punkts.

J.Karlsons: Šajā gadījumā jūs uzdodat jautājumu kā Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvis. Situācija ir radusies 6.punkta dēļ, kas ir šajā 375.lēmumā, par mantas atsavināšanas iespējām. Šāda iespēja nav paredzēta administratīvajā kodeksā. Tāpēc šis Ministru padomes lēmums tiek vienmēr noprotestēts gan Prokuratūrā, gan arī Augstākās padomes Juridiskajā pārvaldē. Ne jau šis lēmums ir saistošs likumam, bet, tieši otrādi, būtu jāizveido likuma normas, jāgroza tās tā, lai tik tiešām šis lēmums kļūtu saistošs.

V.Eglājs: Es tiešām to nesaprotu. Vispirms ir jābūt likumam, uz kura pamata mantu var atsavināt, bet nevar taču taisīt...

J.Karlsons: Es jums nevarēšu uz šo jautājumu atbildēt, jo tās tik tiešām jau ir debates. Kādā veidā šo jautājumu atrisināt, to acīmredzot jūs varat likt priekšā.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, pēc tam - Freimaņa kungs.

A.Kiršteins: Man viens tāds tīri metodoloģisks jautājums. Ņemot vērā to, ka Rīgā pagaidām īsti nav pašvaldības, bet mēs zinām, ka šī situācija mainīsies, tāds tiesiski divdomīgs pašreiz ir Patērētāju biedrību savienības stāvoklis, jo Rīgas tirgus nebija īpašumā un vesela virkne objektu tika nodota Patērētāju biedrību savienībai, kaut kas bija uzkrāts, kaut kas tika nodots. Tā ka tas ir diezgan smags stāvoklis, un mēs visas šās problēmas nevaram atrisināt vienā lēmumā. Tāpēc man ir tīri metodoloģiski... Ja mēs novilcinām šo lēmumu, vai jūs uzskatāt par iespējamu, ka mēs izdalām atsevišķi 5.punktu tādu, kāds tas bija iepriekšējā lēmumā, un nobalsojam?

J.Karlsons: Es personiski noteikti uzskatu, ka tas ir iespējams. Bet es negribētu domāt, ka Patērētāju biedrību savienība pretendē uz nodotā īpašuma daļu. Nekādā gadījumā! Cik es zinu, tad tā pretendē tikai uz savu ieguldīto īpašumu. Tā ka šāda problēma it kā nepastāv.

A.Kiršteins: Un otrais. Mums ir likums par akciju sabiedrībām. Lai cik tas nepilnīgs, bet likums mums ir. Tāpēc gribētu dzirdēt jūsu domas, vai ar šā Lauku frakcijas dokumenta 1.punktu varētu aizstāt komisijas sastādītā lēmuma projekta 1.punktu, jo tur ir apzināti...

J.Karlsons: Mēs nevaram lēmuma punktā uzreiz noteikt dibinātāja lomu. Tas ir jāsagatavo. Varot pārveidot šo... Bet tas ir noteikti jāpārveido. Principā es varu piekrist.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs lēmuma projekta apspriešanu jautājumu uzdošanas stadijā parasti nepārtraucam, tādēļ jautās vēl Freimaņa kungs un Ziediņa kungs, pēc tam izlemsim procedūras jautājumu.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Karlsona kungs, es saprotu, ka jums ir nepateicīgs uzdevums, jo grupas vadītāja nav klāt. Es atvainojos par to, ka nebiju iepriekš, kad šis jautājums tika apspriests. Sakiet, lūdzu, Karlsona kungs, kādi apsvērumi bija pamatā tam, ka šis lēmuma projekts vispār radās, ņemot vērā to, ka Kiršteina kunga priekšlikums bija absolūti skaidrs - cīnīties pret mafiju un reketu Centrāltirgū un pret tiem, kam ir pilnīgi vienalga, ka šī mafija tur eksistē. Tajā pašā laikā jūs radāt lēmumu, kurā ir nevis viens, bet trīs punkti, kas atbalsta korupciju, kukuļņemšanu un visu ko citu.

Tātad 1.punkts: tirgus akciju sabiedrība. Tas būs pasākums, kas īstenosies ar plašu kukuļošanu. 5.punkta otrā daļa ir tiesu korupcijas atbalstīšana, bet 6.punkta otrā daļa - ja tā labi ielasās, ir tāda pati. Karlsona kungs, vai tiešām jūs neviens to neņēmāt vērā un vienkāršu lietu aizstājāt ar diezin ko? Es gribētu, lai jūs man konceptuāli atbildat uz šo jautājumu.

J.Karlsons: Freimaņa kungs, es jums atbildēšu tīri konceptuāli. Tas bija plenārsēdes balsojums, ka ir nepieciešams šo jautājumu skatīt plašākā aspektā un nekādā gadījumā neaprobežoties ar Kiršteina kunga, tas ir, ar LNNK deputātu grupas priekšlikumu, bet izvērst jautājumu konceptuāli, plašākā skatījumā, jo Kiršteina kunga priekšlikums un arī visi pārējie priekšlikumi attiecās tikai uz Rīgas Centrāltirgu, bet šis lēmuma projekts attiecas uz visiem Rīgas, turklāt ne tikai Rīgas, bet arī uz pārējo pilsētu tirgiem. Otra lieta - šeit tiek risinātas citas problēmas, ne tikai šīs akciju sabiedrības veidošana, turklāt akciju sabiedrības veidošana LNNK deputātu grupas lēmumā nebija iekļauta. Man ir ļoti grūti atbildēt, tas bija Augstākās padomes plenārsēdes balsojums, bija tāda prasība.

J.Freimanis: Tātad mēs paši esam vainīgi.

J.Karlsons: Jā, mēs visi.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs, lūdzu!

Z.Ziediņš: Cienījamo referent! Man arī ir trīs ļoti īsi jautājumi. 5.punkta otrā daļa - tirgus administrācijas piekrišana. Vai jums nešķiet, ka tas tomēr ir drusku par maz? Man būtu priekšlikums papildināt ar vārdiem "un viena Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāta piekrišana". Es kā deputāts izvirzu savu kandidatūru, jo visu mūžu esmu maksājis un beidzot gribu, lai arī man kāds sāktu legāli maksāt. Ja jūs to uztverat nopietni, tad lūdzu šo priekšlikumu likt uz balsošanu.

J.Karlsons: Ziediņa kungs, tas nebija jautājums. Es jau pateicu savu viedokli, un jūs pateicāt savu viedokli.

Z.Ziediņš: Jā. Otrs jautājums. Vai jūs varētu juridiski pamatot, uz kāda pamata Latvijas Republikas Augstākās padomes Likumdošanas jautājumu komisija sāka strādāt, atsaucoties uz Ministru padomes pieņemtajiem lēmumiem? Vai 10.punktā nav absolūti sajaukta pakļautība? Mēs jau tā lienam tai Ministru padomei aizmugurē!

J.Karlsons: Ziediņa kungs, es domāju, ka jūs arī gribat atrisināt šo jautājumu. Ja jūs negribat, tad tādā veidā to var nokārtot. Man jau Eglāja kungs ieteica, kā to var izdarīt. Acīmredzot ar Likumdošanas jautājumu komisijas palīdzību mēs to arī izdarīsim.

Z.Ziediņš: Trešais jautājums. Patērētāju biedrību savienība tiešām īpašumus ir nevis ieguvusi ar finansiālu darbību, bet pamatā pārņēmusi. Man nav skaidrs, kāda būtu tās tiesiskā attiecība pret īpašumu tagad, kad īpašums tiek sadalīts un patērētājiem ar pajām vai ar kādiem vaučeriem, vai ar ko citu tiks dota šī daļa. Vai jums ir aprēķins, cik liels objekts no valsts īpašuma toreiz Patērētāju biedrību savienībai tika nodots, kuru tagad tā uzskata par savu, pretī prasot vaučerus?

J.Karlsons: Cienītais Ziediņa kungs, tas ir šīs akciju sabiedrības nolikuma jautājums. Jebkurā gadījumā - sagatavošanas jautājums, tikai ne šā lēmuma jautājums.

Z.Ziediņš: Vai es varu jūs tomēr lūgt noņemt šo lēmumu no izskatīšanas kā nesagatavotu?

Priekšsēdētājs: Jā, Ziediņa kungs, tagad mēs to arī darīsim.

J.Karlsons: Es ceru, jūs nedomājat, ka šajā lēmumā vajadzēja būt visam sagatavotam - gan akciju sabiedrības izveidošanas principiem, gan arī šim finansiālās puses izklāstam?

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ir ierosināts noņemt šo jautājumu no darba kārtības kā nesagatavotu.

Lūdzu, Kinnas kungs, par procedūru!

J.Kinna: Man ir vienkārši jautājums par procedūru jums kā sēdes vadītājam.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, vai šobrīd ir tiesības atgriezties pie Kiršteina kunga iesniegtā lēmuma projekta un Lauku frakcijas iesniegtā lēmuma projekta un balsot par šiem diviem dokumentiem kā atsevišķiem dokumentiem?

Priekšsēdētājs: Kad ir iesniegts Lauku frakcijas dokuments?

I.Silārs: Vispār tas nav iekļauts darba kārtībā.

J.Kinna: Lauku frakcijas dokuments - taisni tāds pats - bija iesniegts jau kā papildinājums Kiršteina kunga dokumentam. Tagad tas ir noformēts kā atsevišķs dokuments, tā ka ar iesniegšanas datumu nekas šeit būtiski nav mainījies. Iesniegšanas datums laikam nebūtu tas būtiskākais.

Priekšsēdētājs: Lauku frakcijas iepriekšējais dokuments nav tāds pats, Kinnas kungs. Es nezinu, vai deputāti tagad to atradīs. Ja visiem deputātiem tagad šis dokuments būs, es domāju, plenārsēde izlems, kā rīkoties tālāk.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es atkārtoju kā ierosinājumu savu jautājumu, ko uzdevu cienījamajam referentam. Vispirms gribu izteikt viņam atzinību par drosmi aizstāvēt šādu, tā teikt, jēlmateriālu.

Redziet, runājot par iepriekšējiem projektiem, bija plenārsēdes lēmums, ka no visiem variantiem ir jātop vienam dokumentam, kas apkopotu visas ierosinātās koncepcijas. Tā mēs nolēmām, šeit autori ir gribējuši to izdarīt. Mēs redzam, ka šis dokuments nav sakārtots, šeit ir iekšējas pretrunas, arī juridiskas. Piemēram, mēs varam uzdot Rīgas domei, bet Patērētāju biedrību savienībai mēs nevaram uzdot. Es atkārtoju savu ierosinājumu atlikt izskatīšanu uz vienu nedēļu. Šīs nedēļas laikā darba grupai, pieaicinot visus ieinteresētos, arī Lauksaimniecības komisiju un galvenais - Juridisko pārvaldi, vajadzētu sakārtot šo dokumentu tā, lai mēs varētu turpināt tā izskatīšanu pēc nedēļas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ja es sajaukšu kārtību, kā deputāti nostājas pie mikrofoniem, tad, lūdzu, atvainojiet!

J.Kinna: Birkava kungs, es tomēr gribētu turpināt diskusiju.

Priekšsēdētājs: Nē, diskusiju es ar jums neturpināšu. Ja jūs stāvat pie mikrofona, tas vēl nenozīmē, ka es jums visu laiku došu vārdu.

Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins: Es negribētu piekrist, ka šo jautājumu vajadzētu noņemt tāpēc, ka šeit kaut kur klibo gramatika vai kaut kas ir lieks, teiksim, 2.punkts - manā izpratnē. Tas absolūti nenozīmē, ka šis lēmums būtu jānoņem. Noņemt šo lēmumu nozīmē tikai novilcināt laiku. Šeit ir divas alternatīvas. Pirmā - mēs tam izejam cauri. Notiek debates, mēs apzinām visas šīs problēmas un nobalsojam par visiem punktiem, kā mēs parasti darām. Tad galīgo balsojumu mēs varam atlikt uz nākamo otrdienu. Pa šo laiku to gramatiku var izlabot. Ja mēs to atliksim uz vienu, divām vai trim nedēļām, tas paliks tikai sliktāks. Kā piemēru es gribu minēt 1.punktu. Bet Karlsona kungs tiešām nav šā lēmuma autors, viņš ir tikai ziņotājs, un es pilnīgi piekrītu Lauku frakcijas iesniegumam.

Tātad par 1.punktu. Te ir rakstīts - līdz 1993.gada 1.oktobrim. Tātad mēs šeit varam nolemt divas vai trīs nedēļas, jo šie akcionāri var būt tikai trīs - pašvaldības, tirgotāji un ražotāji, kuri atkal ir divas vai trīs organizācijas. Tātad tur vajag divas vai trīs sēdes, ko var sarīkot divās nedēļās. Jāpieņem ir tieši tādā redakcijā, kādā ir iesniegusi Lauku frakcija. Par visu varam vienoties šodien apspriešanas laikā, un vēlākais nākamajā otrdienā tas ir jāliek uz balsošanu. Ja tiešām mēs šodien to nevaram izdarīt, tad alternatīvais balsojums ir par to, kas tagad ir 5.punktā, runājot par 113.lēmumu.

Priekšsēdētājs: Tātad, Kiršteina kungs, precizējiet procedūras jautājumu!

A.Kiršteins: Tātad mans pirmais priekšlikums ir tāds, ka, noklausoties debates un nobalsojot pa punktiem, mēs varam uzreiz pieņemt šo lēmumu. Principā šie jautājumi ir apzināti, un atlikšana neko mums nedos, tāpēc ka mums Rīgā nav pašvaldības. Problēmas ir ar visiem pārējiem jautājumiem. Mēs tikai novilcinām laiku. Tātad pirmais priekšlikums - iziet cauri šim lēmumam noteiktā kārtībā un balsošanu noteikt nākamajā otrdienā vienos, kā mēs to parasti darām. To, ko teica Silāra kungs, juridisko pusi un gramatiku, var savest kārtībā līdz nākamajai otrdienai.

Ja mēs šodien nepieņemam, tad otrs priekšlikums - atsevišķi nobalsot par 5.punktu, kas ir 113.lēmumā. Tas tika izsniegts jau iepriekšējā reizē.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Jautā Freimaņa kungs, pēc tam - Eglāja kungs.

J.Freimanis: Par procedūru. Man ir vienkāršāks ierosinājums. Var būt, ka būtu vienkāršāk, ja mēs šodien nobalsotu par to, ka 5.punktu izslēdzam un apskatām divus dokumentus. Tādā gadījumā mēs izvairīsimies no šīs konfliktsituācijas. Un vēl - mēs pieļausim globālu risinājumu un izdarīsim to augoņa pārduršanu. Tātad ierosinājums ir izslēgt 5.punktu un uzskatīt, ka tur ir divi dokumenti. Viens ir 147.dokuments, un otrs ir Kiršteina kunga dokuments. Tādu balsojumu es ierosinu.

Priekšsēdētājs: Jā, izslēgt mēs varam, bet tādā gadījumā mums tas ir jāsagatavo kā atsevišķs dokuments, jo citādi tas paliek it kā karājamies gaisā.

J.Freimanis: Es atvainojos, Kiršteina kunga dokuments ir pilnīgi gatavs. Un, ja mēs pagājušo reizi kaut ko esam pārsteidzīgi nobalsojuši, šodien mēs varam tikai pārsteidzīgi vai nepārsteidzīgi pārbalsot. Plenārsēde to var izdarīt.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, baidos, ka Kiršteina kunga dokumenta deputātiem vairs nav mapītēs un tas būs jāpavairo atkārtoti.

Lūdzu, Eglāja kungs, par procedūru, pēc tam - Preinberga kungs.

V.Eglājs: Mans jautājums atkrīt, es jau te dzirdēju...

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Man šķiet, ka mums vajadzētu izvēlēties, kuru no dokumentiem mēs ņemam par pamatu. Mans priekšlikums būtu ņemt par pamatu Lauku frakcijas variantu un pievienot klāt Kiršteina kunga variantu. Gribētu pamatot, kāpēc. 174.dokuments ir tik tiešām nesagatavots, man ļoti žēl, ka Karlsona kungam iznāca pūlēties ar šo jēlmateriālu, absolūti nepārzinot tirgus struktūru un to, kādai tai kārtībai vajadzētu būt.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, pēc tam - Kinnas kungs!

Dz.Ābiķis: Es arī ierosinātu balsot pa punktiem un atstāt spēkā tikai to pašu sāli, to būtiskāko, bet ar pārējiem dokumentiem strādāt tālāk komisijā. Konkrēti es ierosinu, pirmkārt, nobalsot par 5.punkta pirmo rindkopu, otrkārt, par 3.punktu. Respektīvi, uzdot līdz noteiktam termiņam, protams, pievienojot klāt Latgales priekšpilsētu, izveidot šos te krāmu tirgus. Tas zināmā mērā atrisinātu Centrāltirgus problēmu. Tātad ierosinu izdalīt šos divus būtiskākos punktus un par tiem nobalsot. Tas būtu tas lēmums, bet pārējo visu sīkāk lai vēl izstrādā komisija.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs. Vispirms - Berķa kungs.

A.Berķis: Principā atbalstu Preinberga kunga priekšlikumu. Lauku frakcija uzrakstīja savu atsevišķo lēmumu tieši tāpēc, ka mēs sapratām, ka Tirdzniecības komisijas izstrādātais lēmums netiks pieņemts, un mēs negribējām vilcināt laiku. Tātad es ierosinu nobalsot par Kiršteina kunga projektu, kas bija iesniegts pagājušajā reizē, un pēc tam - par mūsu iesniegto lēmumu.

Priekšsēdētājs: Berķa kungs, es nevaru likt uz balsošanu Kiršteina kunga priekšlikumu, jo tas nav deputātiem izdalīts. Vismaz manā mapītē tā vairs nav, tā ka...

A.Berķis: Tādā gadījumā Kiršteina kunga lēmumu var mierīgi iekļaut Lauku frakcijas lēmuma projektā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Birkava kungs, darba kārtībā, ko mēs esam apstiprinājuši, nav ierakstīts neviena dokumenta numurs.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, bet mums ir plenārsēdes balsojums par to, ka darba kārtībā tiek iekļauts Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas projekts un Kiršteina kunga projekts tiek noņemts.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, tad, kad mēs mēģinām risināt kādu procedūras jautājumu, mūsu nekonsekvence ir unikāla. Domāju, ka šajā ziņā mēs tiešām kļūstam rekordisti. Ja mums kāda komisija nezin kāpēc šķiet simpātiska, tad mēs, pārkāpjot visus noteikumus, momentā virzām papīru uz priekšu un brīkš brākš kaut kas ir uz galda un gatavs. Ja kāda komisija mums šķiet nepatīkama, mēs to nolīdzinām ar zemi, un tad mēs visi esam eksperti. Nu jau mēs protam tirgoties, nu jau mēs esam kreditori un debitori, sabiedriskās kārtības problēmas risinātāji un tā tālāk.

Ja jau tomēr Tirdzniecības un pakalpojumu komisija gatavoja projektu, ja mēs paši šai komisijai uzdevām, tad vienosimies, kas šai projektā mums ir pieņemams, kas ne. Ja mēs nevaram šeit sēdē nonākt līdz rezultātam, tad lūgsim, nobalsojot konceptuāli, to vai citu jautājumu lēmuma projektā novest līdz kādam loģiskam atrisinājumam un tad šo projektu arī pieņemsim, jo, pēc manas iekšējās pārliecības, mēs, pirmkārt, esam smieklīgi, ka pašvaldību vietā sākam ieviest kārtību Rīgas tirgos. Varbūt vispār likvidēsim pašvaldības? Otrkārt, mēs esam smieklīgi tad, kad gribam par visu varu izgrūst kaut ko tādu, lai būtu zināma sensācija un lai mēs varētu lepni teikt, ka nu mēs esam kaut ko radījuši. Es ierosinātu tomēr respektēt komisiju tiesības un saistīt šā lēmuma tālāko likteni ar Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas darbību. Lai šī komisija strādā un kopīgi ar mums sagatavo normālu risinājumu.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins: Gribētu tikai papildināt to, ko teica Plotnieka kungs. Es viņam principā piekrītu. Tikai Rīga ir izņēmums, Plotnieka kungs, jo Rīgā pagaidām nav tādas pašvaldības, kādai tai vajadzētu būt. Tas ir pagaidu stāvoklis. Bet šeit, Birkava kungs, es gribētu atgādināt vienu lietu. Pagājušo reizi netika nolemts, ka tas būs viens lēmums. Ja jūs atceraties, tad tikpat labi varēja būt divi vai trīs lēmumi, un mēs jau nobalsojām par šo 113.dokumentu, ko bijām iesnieguši, bet mēs noteicām, pilnīgi pareizi Plotnieka kungs teica, ka atbildīgā ir Tirdzniecības komisija, un uzdevām tai lēmumu sagatavot. Bet vienā paketē var būt vairāki lēmumi. Turklāt vairāki runātāji pagājušo reizi pamatoti uzsvēra, ka tur nevar ar vienu lēmumu to visu aptvert. Šis projekts nav likts uz balsošanu un nav noņemts. Man, piemēram, tas ir mapītē. Ja kādam nav, tad taču mēs varam ātri pavairot, kas tad tā par problēmu! Šis projekts taču tika izsniegts pirms divām nedēļām.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad mums ir četri procedūras priekšlikumi, par kuriem mēs balsosim pēc pārtraukuma. Zināšanai - debatēs ir pierakstījušies Silāra kungs, Berķa kungs, Mucenieka kungs, Breša kungs, Preinberga kungs, Kiršteina kungs, Eglāja kungs un Strautiņa kungs. Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde