1993.gada 5. janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Uzsākot darbu, atļaujiet jums vēlēt laimīgu jauno gadu un sekmīgu šo jauno gadu. Aicinu jūs pārtraukumā iepazīties ar visiem apsveikumiem, kurus esam saņēmuši. Savukārt es esmu aizsūtījis apsveikumus visu valstu un parlamentu vadītājiem, kuri ir atzinuši Latvijas valsts neatkarību.

Mūsu darba kārtībā vispirms būtu jāizskata lēmuma projekti par balsu skaitīšanas komisiju un par sekretariātu.

Par balsu skaitīšanas komisiju un par sekretariātu jums ir iesniegti projekti. Šoreiz šos projektus ir iesniedzis Starpfrakciju birojs, tāpēc lūdzu izteikties tos, kuri grib komentēt šos dokumentus.

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jūsu izlemšanai šobrīd ir iesniegts 9. un 10.dokuments. Tas ir lēmums par sesijas sekretariātu un lēmums par balsu skaitīšanas komisiju. Šobrīd praktiski ir izveidojusies viena jauna frakcija - tā ir Lauku frakcija. Lauku frakcijas pārstāvji vakar paziņoja, ka viņiem nav nekādu pretenziju, ja šā pusgada laikā abu šo darba orgānu sastāvs nemainīsies. Arī saskaņojot to Starpfrakciju birojā ar "Satversmes" frakciju, tās vadība izteicās, ka viņi ir ar mieru saglabāt šo veco sastāvu. Taču, protams, ja Lauku frakcija to grib, mēs esam ar mieru iekļaut tās cilvēkus vienā vai otrā šajā darba orgānā. Tieši tāds pats lēmums tika pieņemts arī LTF frakcijā, tieši tas pats attiecas arī uz tām politiskajām grupām, kuras ir parlamentā. Ja jums ir kādas vēlmes, tad lūdzu tās izteikt. Tad attiecīgi šos cilvēkus varēs iekļaut Augstākās padomes sesijas sekretariāta un Augstākās padomes sesijas balsu skaitīšanas komisijas sastāvā.

Ir tikai viena izmaiņa. Tā attiecas uz Augstākās padomes sesijas balsu skaitīšanas komisiju un attiecīgi uz Artūru Kodoliņu, deputātu no Babītes 167.vēlēšanu apgabala, jo sakarā ar to darbu, kas viņam šobrīd ir jāveic jau izpildvaras orgānos, būtu pilnīgi nepamatoti prasīt, lai viņš vienlaikus šeit, Augstākajā padomē, pildītu papildu pienākumus. Un tāpēc Artūrs Kodoliņš tiek svītrots. Iepriekšējā tekstā viss pārējais saglabājas. Ja ir kādi jautājumi, tad es uz tiem varētu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, ja jautājumu nav, tad uzklausiet par kārtību, kādā veidā mēs līdz šim esam vēlējuši balsu skaitīšanas komisiju un sekretariātu. Attiecībā uz sekretariāta ievēlēšanu ir pat speciāls lēmums, bet balsu skaitīšanas komisiju ievēlē deputāti ar rezultātu 50 procentu plus viena balss.

Tālāk. Ja komisijas sastāvā ir lielāks skaits, nekā ir nolemts, tad, protams, no vairākuma, bet ne mazāk kā 50 procentu. Balsu skaitīšanas komisijas vadītāju un arī sekretāru ievēlē pati balsu skaitīšanas komisija. Mums ir jāievēlē tikai šī balsu skaitīšanas komisija.

Attiecībā uz sekretariātu ir tāda pati kārtība - tiek ievēlēti sekretariāta locekļi, bet atsevišķi tiek ievēlēts sekretariāta vadītājs. Pēc šā mūsu lēmuma, kurš kādreiz ir bijis, ir noteikta tāda kārtība. Ja mēs gribam kaut ko mainīt vai ir citi priekšlikumi - tad, lūdzu! Nav priekšlikumu?

Par balsu skaitīšanas komisiju. Ir lēmums projekts - 10.dokuments. Lūdzu, kādi ir jautājumi? Vai kāds vēlas runāt? No šā dokumenta tiek svītrota Artūra Kodoliņa kandidatūra, un Indulis Bērziņš jums paskaidroja šīs rīcības motīvus. Šī komisija tad paliek piecu deputātu sastāvā. Vai iebilžu un citu priekšlikumu nav?

Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu. Rezultātu! Viena balss papildus "par"... Deputāts Gulbis papildus balso "par"... Par - 102, pret - 4, atturas - 1. Paldies. Balsu skaitīšanas komisija ir ievēlēta.

Tagad par sekretariātu, par sekretariāta locekļiem. Nav iebilžu? Un papildinājumu arī nav? Tad, lūdzu, balsosim! Deputāts Gulbis - par. Lūdzu rezultātu. Par - 97, pret - 3, atturas - 3. Sekretariāta locekļi ir ievēlēti.

Par sekretariāta vadītāju. Lūdzu, deputāt Stepičev!

M.Stepičevs: Es vēlētos uzdot dažus jautājumus sekretariāta vadītāja kandidātam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs, jo jūs mums esat vienīgais kandidāts. Jums vēlas uzdot jautājumu.

M.Stepičevs: Dobeļa kungs, jūs esat pastāvīgi strādājošais deputāts. Jūs strādājat Aizsardzības un iekšlietu komisijā par priekšsēdētāja vietnieku, divās Augstākās padomes komisijās attiecībā uz starpvalstu sarunām un piedalāties Informācijas biroja likuma izstrādāšanā, kā arī esat valdības komisijā armijas objektu pārņemšanā. Jūs esat Latvijas Tautas frontes frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, Starpfrakciju biroja loceklis, LNNK valdes loceklis, Latvijas Republikas Drošības dienesta padomnieks, Latvijas aviokompānijas ģenerāldirektora vietnieks. Tagad jūs pretendējat uz vienpadsmito amatu. Man ir šāds jautājums: kura amata pienākumus jūs pildāt simtprocentīgi?

J.Dobelis: Varbūt es atklāšu mazu noslēpumu, cienījamais jautātāj: es vispār savā mūžā ne reizes neesmu bijis atvaļinājumā. Varbūt jums tas ir interesanti. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, kopš es sešus gadus esmu iekļāvies atklātā darbībā, lai dotu kaut kādu labumu Latvijas valstij, es parasti strādāju arī sestdienās un svētdienās. Varbūt arī tas ir interesanti. Tātad es daru, cik varu izdarīt. Man kaut kā nav nācies uzskaitīt savus pienākumus - es daru to, ko varu, un arī turpmāk centīšos tā darīt.

Tagad nelieli precizējumi. Valdības komisijā armijas īpašumu pārņemšanai es neesmu, jo tā ir valdības komisija. To var šeit apstiprināt arī valsts ministrs Dineviča kungs.

Otrkārt, tad, kad mani ievēlēja par Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieku, man, dabiski, bija jāaptur sava aktīvā darbība LNNK vadībā. Tā ka es šajā organizācijā varu būt noderīgs un būšu noderīgs tik, cik tā no manis prasīs, taču būt lēmējs šajā organizācijā es tomēr nevaru.

Attiecībā uz ģenerāldirektoru... Paldies, ka jūs man tik augstu titulu esat piešķīris. Ā, vietnieka, es atvainojos... Man ar Latvijas aviokompāniju, tas ir, ar šo valsts uzņēmumu un tā ģenerāldirektoru Maharevu, tiešām ir līgums, kuru man juridiski atļāva slēgt speciālisti darba likumdošanā. Tas ir līgums par konkrētiem darbiem, par kuriem man ir konkrēta saruna ar Mahareva kungu. Viņš patlaban ir šajā zālē, tā ka nevajadzētu... Ja jūs kaut kādus faktus minat, tad tiem tomēr vajadzētu atbilst patiesībai.

Attiecībā uz to, vai esmu cienīgs vadīt sekretariātu. Par to lems plenārsēde, un tā ir plenārsēdes darīšana. Tas ir viss, ko varu pateikt šajā sakarā.

Ja jūs interesē, kāda ir manas darbības likumība vai nelikumība, tad, es domāju, Augstākajā padomē ir komisijas, kuras attiecīgi to izmeklēs. Par savu darbību aviokompānijā esmu sniedzis interviju laikrakstam "Diena", laikrakstam "Jūrmala", un patlaban ļoti liels speciālists šādos jautājumos - Jānis Domburs - arī ir izteicis vēlēšanos mani intervēt. Bez tam es esmu pirms pieciem mēnešiem Mandātu un deputātu ētikas komisijā iesniedzis ziņas par savu darbību aviolīnijās, tā ka es nezinu... Es esmu pietiekami stāstījis par visu to.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Stepičev, cik jums būs jautājumu?

M.Stepičevs: Vēl ir divi jautājumi, vairāk nebūs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

M.Stepičevs: Es domāju, ka uz šiem jautājumiem var daudz īsāk atbildēt, es tik garas atbildes nemaz neprasu.

Par darbu Latvijas aviokompānijas ģenerāldirektora vietnieka amatā jums maksā algu 20 tūkstošu rubļu apmērā. Vienreizējā pārbaude parādīja, ka esat saņēmis arī apmaksu "cietā" valūtā - 630 dolārus, tas ir apmēram traktora vērtībā. Protams, tas viss bija no valsts budžeta. Kādus pakalpojumus konkrēti jūs sniedzat šai aviokompānijai, būdams Augstākās padomes pastāvīgais deputāts, strādājošais deputāts? Vai esat saņēmis Augstākās padomes Prezidija piekrišanu strādāt šajā aviokompānijā?

J.Dobelis: Es atvainojos, šādam darbam, kuru es veicu aviokompānijā, man nav vajadzīga Prezidija piekrišana. Tas ir līgums par konkrētu darbu izpildi. Tas būtu vispirms.

Tagad par šo saņemto naudu. Es domāju, ka lai atbild tie, kuri man tur maksā un kuri novērtē manu padarīto darbu.

Tālāk. Attiecībā uz dolāriem. Es esmu braucis komandējumā tāpat kā katrs no mums un esmu saņēmis 30 dolāru dienā komandējuma naudu un arī attiecīgi naudu viesnīcas apmaksāšanai. Jā, tāds komandējums man ir bijis. Diemžēl es šajā gadā no Augstākās padomes neesmu vispār saņēmis nevienu valūtas vienību par komandējumiem, bet aviokompānijā esmu saņēmis, kad tiku komandēts, lai noslēgtu līgumus ar Austriju, ar "American Airlines", ar Izraēlas "Ellal" kompāniju. Esmu sagatavojis noslēgšanai līgumus ar Zviedriju un ar Šveici. Jā, par šiem pakalpojumiem esmu saņēmis arī atalgojumu.

M.Stepičevs: Man vienkārši ir papildjautājums, jo man nav skaidrs, kā deputāts var slēgt līgumus. Man liekas, ka tās ir valdības funkcijas... Manuprāt, šajā gadījumā atbilde nav vajadzīga. Un pēdējais.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Stepičev...

J.Dobelis: Es varu atbildēt. Tādā gadījumā deputāts neslēdz līgumus kā deputāts, taču deputāts var sastādīt līgumus un deputāts var piedalīties līgumu parafēšanā. Oficiāli līgumus starp valdībām, protams, slēdz valdības un valsts galva.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Stepičev, jūs pieteicāt divus jautājumus. Paldies.

M.Stepičevs: Trīs jautājumus. "Vēl divus", es teicu, kad jūs prasījāt, cik būs jautājumu. Es trešo jautājumu gribu tagad uzdot.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, jūs varat izteikt visas savas piezīmes balsošanas motīvos. Es jums uzprasīju, cik jūs jautājumus uzdosit, un jūs teicāt, ka divus...

M.Stepičevs: Es teicu "vēl divus"...

Priekšsēdētājs: "Vēl" jūs neteicāt, jūs teicāt, ka divus.

M.Stepičevs: Nē, es teicu "vēl divus jautājumus". Priekšsēdētāja kungs, man tie ir uzrakstīti, es taču no galvas tos neizdomāju. Es citādi nevarēju pateikt...

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka jums tie ir uzrakstīti. Lūdzu.

M.Stepičevs: Jūs kādreiz strādājāt Olaines rūpnīcā. Sakarā ar valsts īpašuma izlaupīšanu jūs bijāt spiests atstāt darbu. Jautājums: vai tas bija vienīgais sods, kādu jūs saņēmāt, vai bija vēl kāds?

J.Dobelis: Es ļoti atvainojos, Stepičeva kungs, jūsu aktivitātes Iekšlietu ministrijā, kur jūs veselu mēnesi skraidījāt un ievācāt par mani informāciju, jums nav devušas gaidītos rezultātus. Es arī biju gatavs uz šīm jūsu aktivitātēm, kad mani informēja, ko jūs tur darāt. Es jums varu pateikt, un jūs, cienītā plenārsēde, varat pārbaudīt: no Olaines es 1984.gadā aizgāju vienkārši uz sava iesnieguma pamata, jo man bija apnicis. Desmit gadu es biju nostrādājis Olainē, un man bija apnicis braukāt no Rīgas uz Olaini, tāpēc es vienkārši pārcēlos, jo man piedāvāja darbu Rīgas centrā "Laukceltniekā". Tad es nomainīju darbu Olainē pret darbu Rīgā. Nekāda sakara ar valsts mantas izlaupīšanu... Atvainojiet, es uzskatu, ka tas jau ir apvainojums. Par šādas informācijas sniegšanu, protams, ja es būtu ar jūsu raksturu, es tūlīt sūdzētos Mandātu un deputātu ētikas komisijā. Jūs varat pārbaudīt visu manu 10 gadu ilgo darbu Olainē. Jums par lielu prieku es varu pateikt, ka 10 gadus biju atbildīgais par spirtu savā laboratorijā un man nav bijusi neviena tāda revīzija, kura atklātu kaut kādus pārtēriņus vai iztrūkumus, tā ka atvainojiet... Ja jūs kaut ko tādu te no tribīnes atļaujaties pasludināt, tad vajadzētu par saviem vārdiem arī nedaudz atbildēt. Un no Olaines es esmu aizgājis uz paša iesnieguma pamata. Es domāju, ka 10 gadi Olainē priekš manis ir pilnīgi pietiekami ilgs laiks.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ēlert, vai jums ir jautājums?

I.Ēlerts: Nē, paldies, man nav jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Dobeļa kungs! Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Absolūti neapšaubot deputāta Dobeļa darbības likumību un arī pozitīvi vērtējot viņa darbību sekretariātā, es tomēr lūgtu jūs atļaut man izvirzīt Andra Līgotņa kandidatūru sekretariāta vadītāja amatam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Maharev!

E.Maharevs: */Šeit izvirzījās jautājums par Dobeļa kungu. Jā, viņš ir saistīts ar "Latvijas aviolīnijām". Es saprotu, ka šodien "Latvijas aviolīnijas" kļūst par valsts aviācijas kompāniju. Deputātu kungi! Mums ir ļoti daudz neatrisinātu jautājumu ar starptautiskajām organizācijām. Es pieņemu jebkura deputāta jebkuru palīdzību. Es jums apliecinu, ka darba algu Dobeļa kungs no "Latvijas aviolīnijām" nesaņem, bet viņam uz pilnīgi likumīgiem pamatiem ar to ir līgums. Ārpus sava darba laika viņš mums ir atrisinājis trīs problēmas. Pirmā - tā bija problēma ar aviokompānijas drošību. Pats Dievs viņam ir palīdzējis - ir noorganizēta apsardze, noorganizēts aviokompānijas drošības dienests. Un vēl viens jautājums. Viņš saņēma 20 vai 30 tūkstošus rubļu. Izdaliet ar 175, iznāks 200 dolāri. Tie ir vienas dienas izdevumi parlamentārietim ārzemju komandējumā. Par ko mēs tagad runājam?/

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums būs balsojums par divām kandidatūrām - Juri Dobeli un Andri Līgotni. Lūdzu.

J.Vaivads: Ja mums te parādās šādas alternatīvas, tad tādā gadījumā no savas puses mēs izvirzām Daiņa Vanaga kandidatūru uz sekretariāta vadītāja amatu.

Priekšsēdētājs: Tātad ir trīs kandidatūras - Juris Dobelis, Andris Līgotnis un Dainis Vanags. Par katru no kandidatūrām deputāti var izteikties, runājot par balsošanas motīviem. Pagaidām jautājumi bija tikai Jurim Dobelim. Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem?

Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Es gribētu mazāk runāt par motīviem, bet vairāk par procedūru. Ja gadījumā pirmajā kārtā neviens kandidāts neiegūs nepieciešamo balsu skaitu, tad vajadzētu balsot arī otrajā kārtā, un uzvarēs tas, kurš būs saņēmis balsu vairākumu.

Priekšsēdētājs: Tātad uzvarēs tas, kurš no diviem kandidātiem būs ieguvis vairāk balsu. Vai deputātiem nav iebildumu par procedūru? Paldies.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Man principā nav iebildumu ne pret vienu kandidatūru, bet, tā kā es labi pazīstu Daini Vanagu, jo viņš ilgstoši strādā Izglītības komisijā, tad es gribētu pateikt tikai to, ka viņš praktiski nevienu dienu, cik es zinu, parlamenta darbu nav kavējis. Viņš ir katru dienu darbā kā "štiks", ja tā varētu izteikties, - no rīta līdz vakaram. Viņš ir ārkārtīgi disciplinēts. (Zālē troksnis.) Es atvainojos, durklis...

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Par Jura Dobeļa kandidatūru. Nav.

Lūdzu, balsosim par Jura Dobeļa kandidatūru. Lūdzu. Viens - papildus "pret". Viens - "par". Paldies. Lūdzu rezultātu. 46 - par, 24 - pret, 34 - atturas.

Andris Līgotnis. Ja ir jautājumi, lūdzu, uzdodiet tos! Jautājumu nav. Vai par balsošanas motīviem kāds vēlas runāt? Deputāts Simsons? Lūdzu.

P.Simsons: Cienītie kolēģi, es jau vakar Prezidijā izteicu savu atzinību, ka mūsu komisija par 3/8 nodrošina sekretariātu ar saviem cilvēkiem. Ja tagad ir runa par nākamajām divām kandidatūrām, tad es vienkārši gribu sniegt informāciju, taču tas ir mans subjektīvais viedoklis. Mēs savā komisijā Līgotnim bieži vien uzdodam tādus pamatīgus likumdošanas darbus, kas viņam aizņem daudz laika. Un tāpēc es kā komisijas priekšsēdētājs vairāk orientētos uz Vanaga kandidatūru. Es tiešām piekrītu kolēģim Ābiķim, ka Vanags šeit ir pastāvīgi bijis, bet komisijā viņa darbi ir vairāk epizodiski, nevis pamatīgi, pastāvīgi uzdevumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Lūdzu, balsosim par Andra Līgotņa kandidatūru. Paldies. Viens papildus "par". Lūdzu rezultātu. 67 - par, 4 - pret, 34 - atturas.

Dainis Vanags. Lūdzu, kādi ir jautājumi? Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli par balsošanas motīviem? Nav. Lūdzu, balsosim par Daiņa Vanaga kandidatūru. Viens papildus "par". Lūdzu rezultātu. 52 - par, 4 - pret, 48 - atturas.

Līdz ar to par sekretariāta vadītāju ir ievēlēts Andris Līgotnis. Sekretariātu lūdzu sākt savu darbu. Vēlam jums sekmes! Par pārējiem ir nobalsots. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Par darba kārtību. Lūdzu.

A.Kalniņš, valsts galvenais kontrolieris: Sakarā ar likumu "Par Latvijas Banku" mēs esam spiesti Latvijas Bankā veikt gadskārtējo revīziju. Saskaņā ar likumu Valsts kontrole apstiprina Revīzijas komisijas locekļus, bet tajā pašā laikā Latvijas Bankas padomē nav iecelts pārstāvis no deputātiem. Man ir priekšlikums trešdienas, tas ir, rītdienas, darba kārtībā ietvert šo jautājumu par deputātu pārstāvja iecelšanu Latvijas Bankas padomē un vienlaikus arī Revīzijas komisijā. Būtu vēlams deputāts no Apvienotās budžeta komisijas, jo šie cilvēki vislabāk zina banku lietas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jums ir lēmuma projekts?

A.Kalniņš: Jā, man ir...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Šā tikko dzirdētā jautājuma sakarā. Es nezinu, kur galvenais valsts kontrolieris ir ņēmis tādu informāciju, ka Bankas padome ir jābūt kādam deputātu pārstāvim. Manuprāt, likumā nekas tamlīdzīgs nav rakstīts. Tā acīmredzot ir tikai viņa vēlme. Un šādai vēlmei, šādai iniciatīvai var būt parastais ceļš, kaut gan pēc likuma noteiktā kārtība ir tāda, ka Bankas padomes locekļus Latvijas Bankas prezidents izvirza Augstākajā padomē. Tātad Kalniņa kungs vienkārši var atgādināt bankas prezidentam, ka padome nav izveidota pilnā sastāvā, bet bankas prezidents, ņemot to vērā, varētu mums izvirzīt kandidatūras to apstiprināšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vispirms tomēr pabeigsim šo jautājumu. Vai Latvijas Bankas prezidents nevēlētos komentēt Kalniņa kunga priekšlikumu?

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Man gandrīz nav ko piebilst deputāta Edmunda Krastiņa paskaidrojumam. Tik tiešām, taisnība ir abiem runātājiem, proti, taisnība ir tāda, ka Bankas padomē vēl arvien viena vieta ir vakanta. Un taisnība ir arī tā, ka pēc procedūras šī kandidatūra Augstākajai padomei ir jāiesaka bankas prezidentam. Līdz ar to, ja, piemēram, Budžeta komisija vai arī Valsts kontrole vēlas rekomendēt kādu pārstāvi Bankas padomē, tad tādā gadījumā mēs labprāt uzklausīsim šos viedokļus, un ir ļoti iespējams, ka šīs rekomendācijas tiks pieņemtas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, pieņemsim zināšanai visus trīs šeit izteiktos argumentus un jūsu, Kalniņa kungs, priekšlikumu arī.

Lūdzu, deputāt Maharev!

E.Maharevs: */Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie parlamentārieši! Ar 1.februāri "Latvijas aviolīnijas" plāno atteikties no koda SU un "Aeroflotes" biļetēm. Lai mēs varētu nodrukāt savas "Latvijas aviolīniju" biļetes, mums nepieciešams pieņemt un ratificēt Varšavas un Hāgas konvencijas. Šīs konvencijas jau ir izskatītas Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijā, nodotas Ārlietu komisijai. Ir lūgums rītdienas parlamenta darba kārtībā iekļaut šo konvenciju ratificēšanu./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es, protams, katru reizi jums atgādināju, bet šoreiz to neizdarīju: vai nevajadzētu mums vispirms izskatīt to, kas šeit tika piedāvāts, tas ir, attiecībā uz svītrojumiem un atsevišķiem balsojumiem, bet tad būtu papildinājumi. Taču mēs jau esam sākuši runāt arī par papildinājumiem.

Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Tā kā pēdējā laikā mēs vairs nerunājam mikrofonā, tad bieži vien nav dzirdams, ko katrs deputāts saka. Es gribētu atbalstīt deputāta Mahareva izteikto priekšlikumu par Hāgas konvenciju. Jo tas ir ļoti steidzams un nepieciešams dokuments tieši tādēļ, ka mums tas sagādā milzīgus zaudējumus. Tas, ka mēs esam spiesti maksāt "Aeroflot" ļoti lielas naudas summas valūtā, lidojot ārpus Latvijas teritorijas uz Rietumiem.

Priekšsēdētājs: Kur šis lēmuma projekts ir aizķēries?

O.Blumbergs: Acīm redzami Ārlietu komisijā.

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, kāds, lūdzu, ir jūsu komentārs? Kad apspriež jūsu komisijas darbu, jūs staigājat pa zāli un filozofējat... Ir runa...

I.Bērziņš: Jā, es zinu par Mahareva kunga izvirzītajām divām konvencijām. Tik tiešām tām vajag pievienoties, un Blumberga kungam ir pilnīgi taisnība. (Zālē troksnis un smiekli.) Tās tiks pavairotas un izdalītas.

Priekšsēdētājs: Kad jūs varat tās iesniegt?

I.Bērziņš: Rīt no rīta.

Priekšsēdētājs: Vai vairāk papildinājumi par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību nav? Vai ir kādi svītrojumi? Lūdzu.

J.Bojārs: Man tomēr ir papildinājumi. Es jau pirms jaunā gada izteicu savas domas par šo lēmumu - par personām, kuras līdz 1914.gadam dzīvojušas Latvijā. Es pārbaudīju visu apkārtējo bijušās PSRS republiku likumdošanu. Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā - visur ir ar likumu noteiktas normas, kas atļauj pamattautības iedzīvotājiem atgriezties mājās un atgūt pilsonību. Vienīgi Latvija ir palikusi iepakaļ, jo mēs nekādi nevaram izlemt šo jautājumu. Tāpēc es izstrādāju priekšlikumu, es lūdzu pavairot šo dokumentu un kopā ar darba kārtības pirmo punktu arī izskatīt. Pēc pulksten 13.00. Dokuments ir iesniegts pilnīgi gatavs, tā ka to var izdalīt deputātiem. Es lūdzu par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es tomēr ierosinātu tagad darboties pēc pareizā scenārija - nobalsot par to, kas mums ir ierosināts, bet pēc tam atsevišķi izskatīt Bojāra kunga priekšlikumu. Citādi mēs visu jaucam kopā.

Priekšsēdētājs: Izsakieties vēl par svītrojumiem. Es lūdzu. Svītrojumu nav. Lūdzu, balsosim par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto plenārsēžu darba kārtību. Viens papildus "par". Lūdzu rezultātu. 91 - par, 1 - pret, 1 - atturas. Darba kārtība pieņemta.

Papildinājumi. Pirmais papildinājums - ietvert darba kārtībā Hāgas konvencijas apstiprināšanu. Jums ir kas sakāms par šo jautājumu, Bojāra kungs? Lūdzu.

J.Bojārs: Es tomēr lūgtu nobalsot. Es jau neprasu, lai pieņem manu priekšlikumu. Es lūdzu, lai vienlaikus ar darba kārtības pirmo jautājumu, kas pēc pulksten 13.00 ir atzīmēts ar numuru viens... Lai deputātiem būtu izdalīts arī mans dokuments un lai viņi varētu salīdzināt, kas būtu labāk pieņemams.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi, es gandrīz gribu teikt: netraucējiet strādāt! Jo es jums jautāju, vai nav kaut kādu iebilžu vai papildinājumu par iesniegto Hāgas konvenciju! Tā pirmā tika iesniegta kā papildinājums.

Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es tomēr lūgtu Bojāra kunga priekšlikumu uz balsošanu nelikt, jo mēs tomēr šeit, Augstākajā padomē, darbojamies varbūt pēc nepilnīga, tomēr pēc kaut kāda reglamenta, un, ja daži deputāti uzskata, ka viņi var darboties pilnīgi ārpus jebkādiem reglamentiem, tad es aicinu šos reglamentam neatbilstošos priekšlikumus mūsu ierastajā darbības gaitā uz balsošanu vispār nelikt. Bojāra kungam iesaku griezties Prezidijā ar visiem saviem priekšlikumiem un labojumiem.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai jūs atļausit man likt uz balsošanu to jautājumu, kurš ir izvirzīts pirmais un kuru esmu jau pateicis? Tas ir par Hāgas konvenciju. Tāds bija deputāta Mahareva priekšlikums - iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Vai jūs, Marjašas kundze, par šo jautājumu?

R.Marjaša: Nē, nē, es par Bojāra priekšlikumu. Tad es atkāpjos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par Mahareva kunga priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 83 - par, pret - nav, atturas - 5. Iekļauts rītdienas darba kārtībā.

Tagad, lūdzu, turpināsim apspriest deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Es ļoti respektēju deputāta Bojāra labo gribu, bet šoreiz ar šo labo gribu viņš tiešām, kā Edmunds Krastiņš teica, sajauc mūsu pamatprocedūru. Mēs esam plaši un gari iztirzājuši dokumentu, kurš saskaņā ar reglamentu tika ietverts darba kārtībā. Šodien ir palikusi tikai nobalsošana. Es ļoti lūdzu nobalsot par šo dokumentu tanī laikā, kad tas ir paredzēts, un, izejot no rezultātiem, pēc tam, ja Bojāra kungs vēl uzstās par kaut ko labāku un noderīgāku, tad reglamenta paredzētajā kārtībā to varētu iekļaut mūsu darba kārtībā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, pirms jūs savu priekšlikumu vēl motivēsit...

J.Bojārs: Nē, es to nemotivēšu.

Priekšsēdētājs: Bet, lūdzu, saskaņā ar reglamentu! Jūs likumdošanas iniciatīvas kārtībā esat iesniedzis likumprojektu, un tas tiešām ir atzīstami, bet tagad jūs pasakiet par procedūru, kādā veidā likumprojekti tiek izskatīti.

J.Bojārs: Jā, es tieši par to gribēju teikt, cienījamais priekšsēdētāj! Tad, kad pieņēma Vēlēšanu likumu, pie mikrofona piegāja Bērziņa kungs un mutiski ierosināja normu, saskaņā ar kuru personīgi mani izstūrēja no vēlēšanu kampaņas ārā. Šis likumprojekts netika rakstiski iesniegts un deputātiem izdalīts. Neskatoties uz to, šodien mums ir tāds Vēlēšanu likums. Cienījamie kolēģi, tas būtu par reglamenta ievērošanu... Un tas vēl atsevišķi ir jāizvērtē, cik spēkā esoša ir norma, kas ir pieņemta šajā zālē, bet kas ir pieņemta pretēji šim reglamentam. Tas tā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es būšu spiests likt uz balsošanu jautājumu, vai mēs izskatīsim deputāta Bojāra priekšlikumu, kas ir pretrunā ar reglamentu, vai sāksim izskatīt jautājumu par tā iekļaušanu darba kārtībā. Kā zāle nolems - tā es darīšu. Es personīgi nevaru izlemt tādus jautājumus un nevaru arī deputāta priekšlikumu noraidīt.

Lūdzu, balsosim par to, ka mēs uzsākam apspriest deputāta Bojāra priekšlikumu par viņa likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par - 41, 18 - pret, 26 - atturas. Jūsu priekšlikums - uzsākt apspriest šā likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā - neguva deputātu vairākuma atbalstu.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt jautājumus, kuri ir iekļauti darba kārtībā, varu informēt, ka deputāts Preinbergs ir iesniedzis protestu un ka es šo protestu pieņemu. Viņš uzskata, ka pēc tam, kad mēs bijām balsojuši par sekretariāta locekļiem un par sekretariāta vadītāju, mēs netikām balsojuši par lēmumu kopumā. Tas tiešām tādās reizēs ir jādara. Tāpēc es atvainojos un lūdzu balsot kopumā par lēmuma par sekretariāta izveidošanu pieņemšanu, tas ir, par 9.dokumentu, tādu, kādu mēs to tikām iebalsojuši.

Es atvainojos, es atsaucu balsošanu. Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Šeit bija neskaidrības par Dobeļa kungu: vai viņš ir sekretariātā vai nav sekretariātā? Un vajadzētu, lai tas būtu nepārprotami zināms. Jo cilvēki, kuri ir sekretariātā, saka, ka tad, ja viens būs mazāk, var gadīties, ka tas viņiem ir par grūtu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, kur ir lēmums? Saskaņā ar mūsu reglamentu, kā es izprotu šo reglamentu un kā tur ir rakstīts, tad par sekretariāta locekļiem balso atsevišķi, bet Dobeļa kungs nav sekretariāta loceklis. Viņš bija sekretariāta vadītājs, bet sekretariāta locekļi visi tika ievēlēti. Dobeļa kungs kandidēja uz sekretariāta vadītāja amatu, taču sekretariāta vadītāja amatā viņš netika ievēlēts. Tāds ir mans skaidrojums. Tas ir tāds. Mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs nevēlējām sekretariāta vadītāju no locekļu vidus. Tā mums bija pieņemts. Locekļus ievēlē atsevišķi un sekretariāta vadītāju - atsevišķi.

Un vēlreiz par deputāta Preinberga protestu. Es to tiešām pieņemu un lūdzu balsot par šo lēmumu par sekretariāta izveidošanu kopumā. Lūdzu rezultātu. 96 - par, 2 - pret, 1 - atturas. Lēmums ir pieņemts. Es vēlreiz atvainojos, ka mums tā iznāca.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mūsu darba kārtības 3.jautājums ir valdības un Latvijas Bankas informācija par nepamatoti aprēķinātajiem nodokļiem un nodevām. Godmaņa kungs ziņos valdības vārdā, bet Repšes kungs, kā es saprotu, - Latvijas Bankas vārdā.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūgtu noklausīties finansu ministra vietnieces Andrējevas kundzes informāciju, kā arī iepazīties ar rakstisko informāciju, kas jums visiem ir izdalīta. Tā ir Finansu ministrijas taktiska informācija, kas iesniegta divu lappušu garumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Andrējevas kundze! Pirms Andrējevas kundze mums sniedz ziņojumu, es gribētu deputātiem atgādināt, ka šis darba kārtības jautājums saucas "ziņojums". Tātad tas neparedz ne jautājumus, ne debates. Vai ir arī ierosinājumi uzdot jautājumus Andrējevas kundzei un atklāt debates par šo jautājumu? Tad mums ir atsevišķi jānobalso par procedūru. Tā ka, lūdzu! Kamēr būs ziņojums, mēs varam apdomāt.

Andrējevas kundze, cik laika jums vajadzētu?

V.Andrējeva, finansu ministra vietniece: Es domāju, septiņas minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

V.Andrējeva: Cienījamie deputāti, jums ir izdalīta informācija par šo jautājumu. Es tikai nezinu, vai jums pietika laika, lai iepazītos ar šo informāciju. Es jums tomēr mēģināšu sniegt skaidrojumu.

Kā jūs zināt, 28.septembrī Latvijas Banka noteica oficiālo bankas apmaiņas kursu Latvijas rublim attiecībā pret nekonvertējamo valūtu. Tas parādījās presē - "Dienā" - 2.oktobrī. Lai tomēr palīdzētu uzņēmumiem un vājinātu to situāciju, kas radās sakarā ar to, ka Latvijas rublis bija novērtēts augstāk nekā NVS valūtas, Finansu ministrija paziņoja par izmaiņām grāmatvedības uzskaitē. Sakarā ar to tika pārcenoti bilances posteņi, kas atļāva visiem uzņēmumiem izmainīt grāmatvedības uzskaiti un samazināt savu peļņu. Pēc Finansu ministrijas aprēķiniem, peļņa tika samazināta par 1,6 miljardiem, tā ka, protams, arī trīs reizes tika samazināts peļņas nodoklis. Šie norādījumi jums ir pievienoti pie uzziņas. Patlaban Finansu ministrija nav saņēmusi nevienu pretenziju no rūpniecības un no citiem uzņēmumiem par šo jautājumu.

Bez šiem norādījumiem eksistēja vēl divas vēstules, kurās bija grāmatvežiem domāta informācija. Tur viss bija drusciņ sīkāk uzrakstīts. Tā ka attiecībā uz peļņas nodokli šī problēma pašlaik ir atrisināta un neviens no uzņēmumiem budžetā nesamaksāja vairāk, nekā tam bija iespējams. Un šis kurss tika izmantots uz 1.oktobri.

Attiecībā uz apgrozījuma nodokli arī tika noteikta kārtība. (Tā vēstule, kas tika parakstīta 11.decembrī, ir pievienota.) Te mēs atļāvām par laika periodu no 8.augusta līdz 1.oktobrim pārrēķināt apgrozījuma nodokli pēc oficiālā kursa.

Kāpēc sākot ar 8.augustu? Valūta tika ieviesta, kā jūs zināt, 20.jūlijā, bet banka sāka tikai 8.augustā publicēt šo kursu. Tas vēl nebija oficiālais kurss, bet tas bija pirmais apmaiņas kurss. Līdz 8.augustam katrs uzņēmums varēja biržā vai citās apmaiņas vietās apmainīt valūtu. Un uz tā rēķina, ka mēs atļāvām izmantot to kursu, kāds bija uz 1.oktobri, daži uzņēmumi saņēma pat peļņu sakarā ar to, ka tie toreiz varēja mainīt arī pēc augstākā kursa - nevis 50 kapeikas, bet varbūt 80 vai 90 kapeikas. Tas būtu attiecībā uz apgrozījuma nodokli. Tā ka, mūsuprāt, nodokļu problēma šodien ir atrisināta. Un, ja kāds varbūt ir pārmaksājis nodokli budžetā, tad Finansu inspekcija, protams, izskatot visus aprēķinus, tās summas atdos atpakaļ. Šodien attiecībā uz nodokļiem, mūsuprāt, vispār nav šo problēmu ko cilāt un gatavot vēl kādu lēmumu, tāpēc ka tas tikai sarežģīs situāciju, bet nodokļu maksātāji nezinās, kā izkļūt no šīs situācijas. Šodien tāda problēma nepastāv.

Ko es vēl gribētu teikt? Mums šodien ir problēma ar lielām soda sankcijām, tāpēc pie mums griežas daži uzņēmumi ar lūgumu atbrīvot tos no sankcijām vai pagarināt nodokļu apmaksas termiņus. Valdība 14.decembrī ir pieņēmusi 526.lēmumu, ar kuru Finansu ministrijai ir atļauts pagarināt nodokļu apmaksas termiņus līdz trim mēnešiem. Visiem uzņēmumiem, kuri iesniedza mums savus aprēķinus, ka tie nevar samaksāt nodokli sakarā ar naudas apriti, ar to, ka tie laikus nesaņem naudu, mēs tiem visiem pagarinājām nodokļu maksāšanas termiņus un neaprēķinājām soda naudu.

Un pēdējais. Par valsts īpašuma nodokli. 30.decembrī valdība izlēma arī šo jautājumu, kā rezultātā maksu par valsts īpašuma izmantošanu ir atļauts noteikt nozaru ministrijām. Protams, nozaru ministrijas izmainīja mūsu procentus, un uzņēmumi jau tagad maksā par visu gadu pēc jau noteiktiem procentiem. Protams, šī summa ir samazinājusies. No tā cieš budžets, bet pašlaik valdība ir izlēmusi, ka mēs varam iet šādu ceļu, lai palīdzētu uzņēmumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, kā es redzu, neviens vēl nav izrādījis iniciatīvu, ka vajag uzdot jautājumus. Tāpēc paldies Andrējevas kundzei par informāciju.

Lūdzu, Latvijas Banka! Tā vismaz mums darba kārtībā ir minēts. Vai Latvijas Banka arī sniegs atsevišķu informāciju? Lūdzu, Repšes kungs! Cik laika jums vajadzēs?

E.Repše: Ļoti maz - piecas minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Repše: Godātie kolēģi! Es vaļsirdīgi teikšu, ka nodokļu iekasēšanas niansēs es noteikti neorientējos tik labi, kā Andrējevas kundze un Finansu ministrija, un tāpēc, kad mani vakar aicināja ziņot sakarā ar šo jautājumu... Es nosaukšu tikai dažus faktus un ar to arī aprobežošos.

Tātad saskaņā ar Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas 6.jūlija 2.lēmumu, kurš nekavējoties pēc tā pieņemšanas tika publicēts, sākot ar 1992.gada 20.jūliju Krievijas rublis ir uzskatāms par ārzemju valūtu, kuru atļauts brīvi pirkt, pārdot un atvērt kontus saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.

Tālāk. 7.augustā Latvijas Banka pirmo reizi publicēja, pareizāk sakot, nosūtīja komercbankām, krājbankai un Latvijas Bankas nodaļām tā sauktos ieteiktos nekonvertējamo valūtu kursus. Mūsu telegrammā minēts ieteiktais nekonvertējamās valūtas kurss, kurš nav obligāts ne bankām, ne klientiem. Tur bija minēti skaitļi, kā Latvijas Banka rekomendē pirkt un pārdot dažādas nekonvertējamās valūtas. 11.augustā šis kurss tika mazlietiņ koriģēts, ņemot vērā jaunāko informāciju. Vēl šādas korekcijas tika izdarītas 13. un 14.augustā.

Sākotnēji gan bija doma, ka arī Krievijas rubļus, gluži tāpat kā citas konvertējamās un nekonvertējamās valūtas, Latvijas Republikā pirks un pārdos bankas un citas komercstruktūras, bet Latvijas centrālā banka šajā pirkšanā un pārdošanā varēs aktīvi arī neiesaistīties. Tomēr šis nekonvertējamo valūtu tirgus acīmredzot bija tikai savas veidošanās sākumstadijā, un tādēļ 14.augustā Latvijas Banka faktiski pēc valdības ierosinājuma publicēja informāciju, ka, sākot ar 17.augustu, kas bija pirmdiena, Latvijas centrālā banka sāk pirkt un pārdot arī šīs nekonvertējamās valūtas. Tātad, sākot ar 17.augustu, tika noteikts Latvijas Bankas piedāvātais pirkšanas un pārdošanas kurss, kurš turpmāk mainījās vai varēja mainīties ik dienas. Katrā ziņā mēs katru dienu bankām paziņojām, vai šis kurss paliek tāds pats vai ir kādas izmaiņas. Arī šis kurss nebija obligāts ne bankām, ne klientiem, un tas bija lietojams tikai tajos gadījumos, ja bankas nolēma pārdot centrālajai bankai kādu nekonvertējamo valūtu, vai tad, ja bankas nolēma no centrālās bankas pirkt kādu nekonvertējamo valūtu. Starp pirkšanas un pārdošanas kursu bija atstāta pietiekami liela starpība, lai atļautu brīvāk attīstīties tirgum un lai dažādas komercstruktūras, to skaitā valsts uzņēmumi, kas ir nopelnījuši, piemēram, Krievijas rubļus, varētu tos brīvi pārdot citam uzņēmumam, kuram savukārt bija vajadzīgi Krievijas rubļi, un lai tie, patstāvīgi vienojoties, varētu noteikt kursus diezgan plašā diapazonā. Tātad pēc dažādām konsultācijām kļuva skaidrs, ka arī laikrakstā "Diena" ir nepieciešams publicēt tā saukto oficiālo kursu. Un šis oficiālais kurss pirmo reizi tika publicēts nedēļai, kas sākās 28.septembrī un turpinājās līdz 4.oktobrim. Pēc tam katru nedēļu tiek noteikts un laikrakstā "Diena" publicēts šis oficiālais kurss.

Varētu rasties jautājums, kāpēc tikai 28.septembrī, kāpēc šāds oficiālais kurss neparādījās agrāk? Uz to atbilde ir šāda. Agrāk Latvijas Banka uzskatīja, ka tai nav pietiekama pamata noteikt jebkādu iespējamo oficiālo kursu, jo, pēc mūsu ieskata, dažādu valūtu vērtību var noteikt tikai tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecību rezultātā. Tomēr šis tirgus vēl tikai pašlaik sevi ir izrādījis. Tātad mēs vienkārši vēlējāmies nogaidīt, kamēr mums būs pienācīgs pamats katrai no 15 NVS valstu valūtām nolikt pretī vienu skaitli un pateikt, ka tas, lūk, šai nedēļai ir oficiālais kurss.

Bez tam šajā laikposmā, mainoties situācijai, ik dienas tika mainīti mūsu pirkšanas un pārdošanas kursi, un līdz ar to radās zināmas problēmas, kā noteikt tādu oficiālo kursu, kurš būtu piemērots veselai nedēļai. Taču ar 28.septembri arī tas tika atrisināts galvenokārt grāmatvedības uzskaites un nodokļu aprēķināšanas atvieglināšanas dēļ. Jau no paša sākuma, kad mums bija vairākas konsultācijas gan Ekonomikas komisijā, gan, ja mani atmiņa neviļ, arī Apvienotajā budžeta komisijā, Latvijas Banka pauda savu nostāju, ka nodokļi ir iekasējami pēc reāli pārdotās valūtas vērtības. Grāmatvedības uzskaites kurss ir viena lieta, bet reālā cena, par kuru nekonvertējamo valūtu ir izdevies pārdot vai nu centrālajā bankā, vai starpniekbanku tirgū, vai biržā, ir cita lieta. Un reālie nodokļi būtu iekasējami, vadoties tieši pēc šīs vērtības. Taču, kā jau es teicu, Latvijas Banka tiešām nevar pretendēt uz speciālista lomu nodokļu iekasēšanas jautājumos, tāpēc, pabeidzot savu informāciju, es aicinu ieklausīties Finansu ministrijas pārstāves Andrējevas kundzes ziņojumā un atbalstīt to viedokli, ko pauž Finansu ministrija un ko pauž Latvijas Republikas Augstākās padomes Apvienotā budžeta komisija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, man sekretariāts ir iesniedzis zīmi, ka Grūbes kungs grib uzdot jautājumu Godmaņa kungam. Es atgādināšanu, ka Godmaņa kungs šeit neko nav ziņojis. Ziņoja Andrējevas kundze. Turklāt mums ir noteikta procedūra. Es domāju, ka mēs nekur tālu netiksim, ja neievērosim šo procedūru. Šo jautājumu mēs izlēmām, un arī nebija ierosinājuma - sākt jautājumu uzdošanu. Ja mēs to gribam darīt, tad mums, godājamie kolēģi, ir jānobalso, ka ziņotājiem uzdosim jautājumus. Replikas izsaka debatēs, ja mēs vispār atklāsim debates un ja mums būs jautājumi.

Tāpēc, lai nebūtu nekādu pārpratumu, godājamie kolēģi, balsosim! Viens balsojums būs par to, vai mēs uzdosim ziņotājiem jautājumus. Otrs - vai mēs atklāsim debates līdz ar visām replikām. Jo mums šoreiz nav lēmuma projekta, un tāpēc mēs par motīviem neizsakāmies. Par motīviem mēs izteiksimies tad, kad balsosim par otro jautājumu par nepamatoti aprēķinātajiem nodokļu un nodevu apmēriem. Tas būs 426. un 418.dokuments, un tur būs iespējama arī motīvu daļa un replikas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Būs divi balsojumi. Pirmais balsojums - vai uzdosim jautājumus ziņotājiem. Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 14, atturas - 18. Tātad ar balsu vairākumu esam nolēmuši, ka jautājumus uzdosim. Paldies.

Un otrs balsojums būs par to, vai mēs atklāsim debates par šo informāciju. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu par debašu atklāšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 35, pret - 11, atturas - 22. Ar nelielu balsu vairākumu esam nolēmuši, ka atklāsim arī debates par šo informāciju. Tāds ir balsojums.

Lūdzu, vai ir kolēģi, kuri vēlas Andrējevas kundzei uzdot jautājumus? Ir. Lūdzu, Andrējevas kundze, tribīnē un esiet gatava atbildēt uz jautājumiem. Pirmais jautājumu uzdos deputāts Grūbe. Pēc tam - deputāts Ēlerts.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Sakarā ar to, ka Godmaņa kungam man nav iespējas uzdot jautājumu, es to uzdošu jums. Mans jautājums ir tāds. Tātad ar jūsu parakstu ir apstiprināts, ka jūs, Finansu ministrija, uzskatāt, ka šeit nebūtu vajadzības pieņemt kādus papildu lēmumus. Es gan nezinu valdības viedokli kopumā, tomēr gribu vēlreiz pārjautāt: vai jūs esat iepazinusies ar to dokumentu, ko iesniedza Rūpniecības komisija, un vai jūs uzskatāt, ka to tādā veidā ir nepieciešams pieņemt?

V.Andrējeva: Jā, mēs piedalījāmies divās Rūpniecības komisijas sēdēs, un es esmu iepazinusies ar visiem projektiem. Es uzskatu, ka tie nav vajadzīgi tāpēc, ka tie atkārtos tikai tos norādījumus, kurus jau devusi Finansu ministrija.

I.Godmanis (no zāles): Man papildu atbilde.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs vēlas papildus atbildēt. Līdz ar to arī Grūbes kungam ir iespēja uzklausīt šo atbildi.

I.Godmanis: Redziet, cienījamie deputāti, lietas būtība šeit ir vienā elementārā apstāklī. Banka pasludina neoficiālu kursu, un tas nozīmē, ka tā konvertē naudu atbilstoši šim neoficiālajam kursam. Tas nozīmē, ka tad, ja rūpniecības vai lauksaimniecības uzņēmums Krievijas rubļus ieved Latvijā un grib konvertēt pret Latvijas rubļiem, konvertācija notiek pēc bankas ieteiktā kursa, ko tā iesaka komercbankām. Taču tajā pašā laikā rodas jautājums: kā rīkoties nodokļu inkasentiem? Jo nodokļu inkasenti, ko šajā gadījumā pārstāv Finansu ministrija un Finansu inspekcija, nevar orientēties tikai uz neoficiālo kursu. Bija Ekonomikas komisijas lēmums par to, ka Finansu ministrijai ir jānosaka kārtība, kā iekasēt nodokļus. Tajā laikā tika noteikta kārtība iekasēt 1 : 1, jo nav nekāda juridiska pamata iekasēt nodokļus pēc neoficiāla kursa. Diemžēl vienīgais, kā šeit pietrūkst, ir tas, ka banka nepasludināja šo kursu par oficiālu nodokļu iekasētājiem no tā brīža, kad tā sāka darboties ar neoficiāliem kursiem.

Tomēr, ņemot vērā realitāti, ka ražotājiem bija jākonvertē nauda pēc tāda principa, kādu banka prasīja, un ka ražotājs neko nevarēja izdarīt, Finansu ministrija veica visus šos trīs pasākumus, lai pārcenotu un pārskaitītu trīsreiz mazāku, lūk, šo nodokli, gan apgrozījuma, gan arī peļņas nodokli, attiecībā uz kuru, kā jūs atceraties, bija runa par 660 miljoniem. Finansu ministrija savas funkcijas ir izpildījusi. Taču tad, ja banka būtu noteikusi oficiālo kursu tajā brīdī, kad tā noteica neoficiālo kursu, mums vispār nebūtu šīs problēmas un neko nevajadzētu pārrēķināt. Tāpēc es personīgi uzskatu, ka Finansu ministrija un valdība savas funkcijas šajā jautājumā ir veikušas un tāpēc nevajadzētu, lūk, šo lēmumu pieņemt. Tās ir manas domas.

G.Grūbe: Es atvainojos, vai drīkstu uzdot precizējošu jautājumu Godmaņa kungam?

Priekšsēdētājs: Nekas cits jau neatliek...

G.Grūbe: Man tomēr būtu lūgums: vai patiešām Rūpniecības komisija kopā ar Finansu ministriju un arī valdības pārstāvjiem nevarēja nonākt pie kaut kāda kompromisa viedokļa, lai šāds lēmums vispār neparādītos, jo mums nav skaidrs, kuram tagad ticēt - Finansu ministrijai, Rūpniecības komisijai, valdībai vai nevienam?

I.Godmanis: Valdība un Finansu ministrija ir viens un tas pats, Grūbes kungs! Teiksim tā: te nav nekādu atšķirību starp valdību un Finansu ministriju, jo Finansu ministrija ir valdības struktūrvienība.

Attiecībā uz to, kam ticēt. Es vēlreiz gribu teikt, ka tad, ja banka būtu noteikusi oficiālo kursu nodokļu maksātājiem, ko tā nenoteica, problēmas nebūtu. Kāpēc to nenoteica? Es varu izteikt savus secinājumus: tas bija tāpēc, ka nebija pilnīgas drošības, vai šo kursu var noteikt jau pašā sākumā, jo varbūt šis kurss vēl mainīsies... Tāda bija problēma, un tāpēc banka to neizdarīja. Taču nodokļu inkasētājs nevar darboties pēc nenoteikta, neoficiāla kursa. Finansu inspektoram nav tiesību to darīt. Tāpēc Finansu ministrija ar savu vēstuli deva tiesības inkasēt attiecībā 1 : 1 līdz laikam, kad parādīsies oficiālais kurss, bet pēc tam, ņemot vērā to, ka uzņēmēji reāli bija spiesti konvertēt naudu jau pēc neoficiālajiem kursiem jau pirms tam, iekams banka noteica un veica šos pārrēķinus, manuprāt, Finansu ministrija un valdība ir izpildījusi savu uzdevumu. Un tāpēc prasīt no valdības, lai tā no budžeta maksātu vēl naudu, nebūtu pareizi.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamā Andrējevas kundze! Izskatot Rūpniecības komisijas sagatavoto lēmuma projektu un ievērojot Apvienotās budžeta komisijas prasību - dot informāciju par tām summām, kas būs izmaksājamas no budžeta sakarā ar šo lēmumu -, tika noteikts, ka Finansu ministrijai šī informācija ir jādod. Jūs esat devuši informāciju tikai par apgrozījuma nodokli un peļņas samazinājumu, no kura deputāti, protams, samērā viegli var novērtēt arī peļņas nodokļa izmaiņas. Tātad man ir divi jautājumi.

Pirmais: kāpēc deputātiem nav dota informācija par pārējiem nodokļiem, tātad par šīm summām, kas mainītos, ja mēs pieņemtu Rūpniecības komisijas sagatavoto lēmumu? Un otrs: varbūt šī informācija nav dota tāpēc, ka šīs summa ir pietiekami nenozīmīgas?

V.Andrējeva: Es jums atbildēšu. Pirmām kārtām es gribu pateikt, ka finansistiem un ekonomistiem pašlaik aprēķināt precīzu šo summu nav iespējams ne attiecībā uz peļņas nodokli, ne arī apgrozījuma nodokli. Tas nav iespējams vispār. Apgrozījuma nodokļa aprēķinus izdarīja mūsu zinātniskās laboratorijas spēki, un šie dati ir iesniegti Apvienotajai budžeta komisijai. Mēs ar lielām grūtībām aprēķinājām, cik apmēram lieli divos mēnešos varētu būt apgrozījuma nodokļa zaudējumi. Šī summa patlaban sastāda 166 miljonus. Tiesa, visiem deputātiem šis aprēķins nav izdalīts. Varbūt vajadzēja izdalīt vēl arī šo aprēķinu, bet tas ir izdarīts, rēķinot pēc ļoti sarežģītiem koeficientiem, un tāpēc es pat principā nevaru šodien pateikt, vai tā summa ir aprēķināta precīzi. Tad vajadzētu zināt, kāds produkcijas apjoms divos mēnešos ir izvests uz NVS valstīm, arī atsevišķi uz katru NVS valsti. Tad aprēķinot pēc tiem kursiem, kuri tobrīd pastāvēja, un izrēķinot gandrīz katras dienas apjomu... Un tāpēc tikai ar zināmiem koeficientiem mēs šo summu varējām izrēķināt. Tas būtu attiecībā uz apgrozījuma nodokli.

Par peļņas nodokli. Šis aprēķins nav izdarīts sakarā ar to, ka jau bilancē par trešo ceturksni šīs summas bija samazinātas apmēram uz pusi, bet visi nodokļus jau samaksāja pēc oficiālā kursa. Mēs vienīgi varējām rēķināt, kā tās summas mums samazinājās dažiem uzņēmumiem, kam bija zaudējumi, turpretī dažiem bija peļņa, un tiešo starpību aiznesa uz 80.kontu - uz peļņas vai zaudējumu kontu. Un tikai pēc peļņas apjoma mēs varējām aptuveni pateikt, kādas summas samazinājās sakarā ar to, ka mēs atļāvām lietot šo oficiālo kursu.

Par akcīzes nodokli un par nodevām. Par nodevām vispār neviens pie mums nav griezies, un man tādas informācijas nav. Tur summas ir ļoti sīkas. Es piekrītu jums, ka varbūt mums vajadzētu šo pašu vēstuli par apgrozījuma nodokli attiecināt arī uz akcīzes nodokli, taču jautājums netika risināts tikai tāpēc, ka neviens uzņēmums negriezās pie mums attiecībā uz akcīzes nodokli. Kā jūs zināt, ar to ir apliekams ļoti neliels produkcijas daudzums, un tās lielākā daļa uz NVS valstīm netiek izvesta. Varbūt arī šo problēmu mēs varam paskatīties, bet pagaidām, izņemot Zismaņa kungu, kurš izvirzīja jautājumu vispār par visiem nodokļiem... Varbūt šo jautājumu vēl varētu izskatīt, taču tā būs ļoti niecīga summa.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc mēs nevienojāmies ar Rūpniecības komisiju. Es nedomāju, ka šajā jautājumā mums ir kaut kādas ļoti lielas pretrunas. Šis sagatavotais lēmuma projekts principā attiecas uz nepamatoti samaksātiem nodokļiem, un tas aptver visus nodokļus. Mēs principā šo problēmu atrisinājām ar šīm vēstulēm. Ārpus tām palika tikai akcīzes nodoklis. Un, ja šis dokuments tiks pieņemts, tad mums vienīgi atliks šo vēstuli attiecināt arī uz akcīzes nodokli, un līdz ar to šī problēma vispār vairs nepastāvēs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais jautājumu uzdos Kinnas kungs. Lūdzu.

J.Kinna: Paldies, bet Grūbes kungs jau uzdeva manu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Man faktiski ir jautājums gan valdībai, gan arī Latvijas Bankai. Šis ir kārtējais gadījums, kad sekas par rīcību un pieņemtajiem lēmumiem, ko izdara Latvijas Banka, sedz Latvijas Republikas valsts budžets. Un tāpēc jautājums būs gan valdībai, gan arī bankas prezidentam Einaram Repšem: varbūt šādā situācijā, kad bija nesakārtotas dienesta attiecības starp Latvijas Banku un Finansu ministriju, un valdību, ir pamats domāt, ka šīs summas varētu segt Latvijas Banka no savas 1992.gada peļņas?

Priekšsēdētājs: Repšes kungs, lūdzu!

E.Repše: Godātie kolēģi, pirmām kārtām šeit laikam runa nav vis par zaudējumiem, bet, kā pareizi teica Andrējevas kundze, par nepamatoti iekasētiem nodokļiem. Prakse ir tāda: ja nevar noteikt precīzu nodokļu vērtību, tad iekasē vairāk un pēc tam izdara korekcijas. Šinī gadījumā acīmredzot, kā es sapratu no Finansu ministrijas viedokļa, vispār nekāds lēmums nav vajadzīgs, un arī šis jautājums jau ir atrisināts. Arī Apvienotā budžeta komisija, kā es redzu, tam piekrīt.

Tagad nākamais jautājums - par mūsu peļņu. Tas ir visinteresantākais jautājums. Godātie kolēģi! Mēs šobrīd gatavojam Latvijas Bankas gada pārskatu un arī peļņas aprēķinu. Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas revīzija ir jāizdara Revīzijas komisijai, kuras personālo sastāvu apstiprina Valsts kontrole. Tas viss tiks izdarīts, un tuvākajā laikā kopā ar gada pārskatu un citām tamlīdzīgām lietām arī peļņa būs redzama. Tad varēs domāt, kur un kādiem mērķiem novirzīt pārpalikumu, ja tāds vispār būs. Kā jūs zināt, Latvijas Bankas peļņas pārpalikums pirmām kārtām noteiktās proporcijās ir jānovirza statūtu un rezerves fonda pastiprināšanai, un tikai pēc tam atlikums ieskaitāms valsts ieņēmumos.

Runājot par šo peļņu pēc būtības, es baidos, ka Latvijas Banka 1992.gadā būs strādājusi ar zaudējumiem. Es pašlaik minēšu tikai dažus ražīgus izdevumus, piemēram, 11 miljonus vācu marku, kas samaksātas par monētu kalšanas kontraktu. Es minēšu arī 660 miljonus Latvijas rubļu, kas ir ieskaitīti budžetā vienreizējas kompensācijas veidā par NVS valūtas kursa krišanas radītajiem zaudējumiem. Es minēšu vairāk nekā 5 miljardus NVS rubļu, kurus laikposmā kopš 20.jūlija Latvijas Banka ir iepirkusi. Šiem rubļiem praktiski nav gribētāju, proti, no Latvijas Bankas tos savukārt neviens nepērk pat par šiem zemajiem kursiem. Tātad mēs esam visu laiku pirkuši šos NVS rubļus, un to apjoms patlaban ir 5 miljardi rubļu. Es baidos, ka tur būs aizgājusi visa mūsu peļņa un plus vēl būs radušies zaudējumi.

Priekšsēdētājs: Atbildes uz jautājumiem ir saņemtas. Paldies Andrējevas kundzei, paldies Repšes kungam. Balsojums liecināja, ka mēs vēlamies atklāt arī debates. Tomēr vajadzētu precizēt, jo debates varētu būt tikai par šo informāciju, jo lēmuma projekts vairs nav debatējams, tas ir ietverts nobalsojamo skaitā un netiks debatēts. Tur varēs izteikties tikai par balsošanas motīviem vai izteikt replikas.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, man ir ierosinājums draudzīgi atteikties no šīm debatēm, respektīvi, klusu ciešot šo balsojumu anulēt, jo beigu beigās jautājumi jau liecināja, ka mēs te sēžam un veltīgi tērējam laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs! Vai kāds no deputātiem principiāli vēlas piedalīties debatēs? Tādu nav? Paldies. Līdz ar to darba kārtības 3.jautājums ir izskatīts un mums jāķeras pie darba kārtības 4.jautājuma. Tas ir likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā trešajā lasījumā. Līdz šā rīta plenārsēdes beigām atlikušas septiņas minūtes.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, kāds ir jūsu ierosinājums!

A.Kodoliņš: Es runāšu par darba kārtību. Situācija ir tāda, ka mēs visu esam izdebatējuši, tas ir, noklausījušies informāciju un saņēmuši atbildes par vienu no punktiem, kas ir balsojams. Vai tomēr šoreiz izņēmuma kārtā nebūtu lietderīgi nobalsot par šo lēmumu, kamēr vēl ir svaigā atmiņā debates? Varbūt šobrīd mēs varētu pieņemt šo lēmumu?

Priekšsēdētājs: Nē, Kodoliņa kungs, tas nav iespējams. Mums ir paredzēts speciāls balsošanas laiks no pulksten 13.00, kad deputāti ierodas zālē balsot. Tāda ir kārtība.

Godājamie kolēģi, ir atlikušas vairs tikai sešas minūtes, un es domāju, ka par godu pirmajai darba dienai jaunajā gadā mēs varētu mazliet paildzināt pārtraukumu. Tātad sākas pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Jāturpina darbs plenārsēdē. Atgādinu, ka pulksten 13.00 mums ir balsojamais laiks, bet pašlaik ir jāizskata 4.darba kārtības jautājums. Tas ir likumprojekts "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" trešajā lasījumā.

Lūdzu, kurš referēs par necieņu pret tiesu? Vai mums ir ziņotājs par šo jautājumu? Kaksīša kungs? Lūdzu.

J.Kaksītis, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis: Cienījamie deputāti! Pagājušā gada nogalē jūs nobalsojāt par otro lasījumu. Šodien jūsu priekšā trešajā lasījumā ir likumprojekts "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos kodeksos".

Šis trešā lasījuma variants principiāli un būtiski neatšķiras no otrā lasījuma. Ir izdarīti daži labojumi, kurus mēs veicām pēc konsultācijām ar filologiem. Ir ņemti vērā arī tie papildinājumi, kuri tika izteikti pagājušajā gadā plenārsēdē, apspriežot šo jautājumu otrajā lasījumā. Tādēļ es neredzu nepieciešamību sīkāk analizēt katru labojumu, jo - es vēlreiz atkārtoju - tie ir stilistiski labojumi sakarā ar filologu ieteikumiem. Protams, ir zināma diskomforta sajūta, ja pats esi tiesnesis un tev ir jāaģitē par šā likuma nepieciešamību. Un tomēr es ar visu atbildības sajūtu, pārstāvot Latvijas tiesnešu saimi, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un šodien par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem kolēģiem ir kādas piezīmes par izdarītajiem redakcionālajiem labojumiem, kuri, kā jūs redzat, nav vis redakcionāli, bet drīzāk gan tikai filoloģiski. Nav. Tad man būtu jautājums gan godājamajam ziņotājam Kaksīša kungam, gan arī atbildīgajai komisijai par šā likumprojekta balsošanas laiku, jo tas ir trešais lasījums. Varbūt Endziņa kungs, kuram ir lielāka pieredze ar balsošanu, varētu to pateikt?

A.Endziņš: Es domāju, ka mēs varam balsot arī tagad.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Skan zvans. Paldies Kaksīša kungam par ziņojumu. Lūdzu intensīvi zvanīt, lai deputāti var paspēt ierasties zālē. Iesildīšanās nolūkā reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Mucenieka kungs arī ir reģistrējies. Lūdzu, kāds ir rezultāts? Ir 80 deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Viena balss papildus "par". 66 balsis par, pret - nav, 7 - atturas. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas līdz 1940.gadam pieņemtajiem starptautiskajiem dokumentiem".

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šis lēmuma projekts tika izskatīts pirms Ziemassvētkiem un Jaungada pārtraukuma un atsevišķos punktos izpelnījās pilnīgi pamatotu kritiku. Sagatavojot jauno variantu, mēs ņēmām vērā to, ko šeit pilnīgi pamatoti mums pārmeta Bojāra kungs un arī Muciņa kungs. Ar Muciņa kungu pilnībā ir saskaņoti visi šie punkti. Visi šie punkti ir saskaņoti arī ar Ārlietu ministriju. Ārlietu ministrijas eksperti ir izteikušies par šāda lēmuma nepieciešamību un tā pieņemšanu.

Sakarā ar to, ka ar Muciņa kungu šie punkti ir saskaņoti, viņš atsauc savu variantu. Attiecīgi tiek noņemts arī Ārlietu komisijas variants. Tādējādi 2.punkts šobrīd paliek šāds: "Uzdot Latvijas Republikas valsts institūcijām izskatīt minētos daudzpusīgos līgumus." Un tālāk seko: "Ja nepieciešams, Ministru padomē likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniegt priekšlikumu..." Un tālāk kā tekstā.

Kā jūs redzat, attiecīgi ir izmainīts arī šā lēmuma nosaukums. Bez tam pilnīgi pamatoti tika norādīts, ka ir zināma neskaidrība par pieņemtajiem starptautiskajiem dokumentiem, kas tie tādi ir. Šobrīd dokumenta nosaukums ir - "Par daudzpusīgiem līgumiem, kurus Latvijas Republika ir ratificējusi vai tiem pievienojusies līdz 1944.gadam". Paldies tiem kolēģiem, kuri izteicās diskusijā.

Es gribu atgādināt, ka šis dokuments vairāk ir domāts mūsu pašu ministrijām un pārējām valsts institūcijām. Pārējās valstis un citu valstu institūcijas jau zina, ka šie dokumenti ir spēkā, un atbilstoši darbojas. Tā ka šis dokuments šobrīd ir vairāk iekšējas lietošanas dokuments. Jo, ja Latvijas Republika ir mantiniece tai valstij, kas pastāvēja šeit 20.-30.gados, - un to mēs esam viennozīmīgi apstiprinājuši savos likumdošanas aktos -, tad mums nav cita ceļa, kā vien atzīt, ka šie starptautiskie dokumenti, pirmām kārtām konvencijas, ir spēkā.

Attiecībā uz Bojāra kunga norādījumiem par dažiem starptautiskiem dokumentiem jāsaka, ka tie praktiski šobrīd jau ir nonsenss, un tie nevar darboties. Tieši tādēļ šeit nav norādīts saraksts, un tieši tādēļ ir šī pēdējā sadaļa par Ministru padomes darbību, jo tas ir nepieciešams šādu dokumentu izvērtēšanā vai arī jaunu pieņemšanā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Bērziņa kungam? Jautājumu nav. Paldies, Bērziņa kungs, par ziņojumu! Vai kāds no deputātiem vēlas piedalīties debatēs?

Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Šādā redakcijā, manā uztverē, par dokumentu var balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jaunais gads sācies ar brīnišķīgu tradīciju - ļoti īsas un konkrētas debates. Vai vēl kāds deputāts vēlētos debatēt? Nav. Lūdzu sekretariātu vēlreiz zvanīt, jo vairāki deputāti atkal ir atstājuši zāli. Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas, lai varētu balsot.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. Par - 81, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par koncepcijas izstrādi algu, nodokļu, īres un citu komunālo maksājumu savstarpējai saskaņošanai".

424.dokumentu ir iesniegusi deputātu grupa. Lūdzu, kurš no minētās deputātu grupas vai kādas komisijas ir ziņotājs šajā jautājumā? Bojāra kungs? Lūdzu.

J.Bojārs: Atvainojiet, es atbildu tikai par to, ko es iesniedzu un ko mēs, šeit minētie deputāti, esam parakstījuši. Tā ka cits nekas uz mums neattiecas.

Cienījamie kolēģi! Ir pilnīgi skaidrs, ka ļoti liela sabiedrības daļa vienkārši nav maksātspējīga. Un, iekams mēs vispār nepārskatīsim republikas algu un nodokļu politiku un savstarpēji to nesaskaņosim, nav nekādas jēgas uzturēt šādas īres un apkures cenas. Es pilnīgi apzinos, cik patlaban maksā degviela pēc starptautiskajām biržu cenām, bet nevar pieprasīt cilvēkiem samaksāt to, ko viņi nevar samaksāt. Ja mēs paaugstinām preču un pakalpojumu cenas, tad attiecīgi ir jāpaaugstina arī algas. Citādi cilvēki vienkārši nevar samaksāt un nekad nevarēs samaksāt. Es saprotu, ka tas radīs milzīgas grūtības apstākļos, kad praktiski tikpat kā puse lauksaimniecības ir apstājusies un apmēram puse rūpniecības arī neražo produkciju. Protams, tas ļoti apgrūtinās šā jautājuma atrisināšanu, jo nauda nevar rasties no nekurienes. Taču es domāju, ka mēs šajā zālē nevaram apiet šā jautājuma risināšanu.

Es vēlreiz svētku laikā tikos ar saviem vēlētājiem, ar pašvaldībām Siguldā, un viņi man parādīja visus aprēķinus, ko pašvaldības un Siguldas pilsētas un Siguldas ciema iedzīvotāji var vai nevar samaksāt. Atvainojiet, pašvaldībām tagad tur pieder puse no bērnudārziem. Lūk, šī bērnudārza audzinātāja saņem 1800 rubļu mēnesī. Kāda mums vispār ir jēga runāt par kaut kādiem minimālajiem groziņiem, par valdības noteiktajām minimālajām algām, ja, lūk, šī sieviete, kas aprūpē bērnus, saņem 1800 rubļu mēnesī? Jūs pasakiet man, ko viņa var samaksāt? Par ko viņa var samaksāt? Viņai pat par apkuri nepietiek, nerunājot jau par to, lai nopirktu kartupeļus saviem bērniem. Vēl bez tam mums visiem jāņem vērā, ka puse no mūsu visām Latvijas sievietēm ir šķirtenes, kuras dzīvo bez vīriem. Es ļoti lūgtu pateikt mūsu ekonomistiem, kā viņas no šīm 1800 rubļu aldziņām, maksimums 5000 rubļiem, var samaksāt šos rēķinus? Iekams mēs neradīsim atbildi uz šo jautājumu, visam nav nekādas jēgas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas bija ziņojums par 424.dokumentu. Debatēs vēl ir pierakstījies Godmaņa kungs, bet būs arī jautājumi. Tā kā jūs, Bojāra kungs, esat ziņotājs šajā jautājumā, tad jums būs jāatbild arī uz jautājumiem. Pirmo jautājumu uzdod Zeiles kundze. Pēc tam - Budovska kungs.

V.Zeile: Man kolēģim ir jautājums un arī lūgums reizē. Pilnīgi piekrītot problēmas izvirzījumam, man ir ļoti liels lūgums, ņemot vērā reālo situāciju - tūlīt Apvienotajai budžeta komisijai un mums visiem kopā būs jāstrādā pie budžeta projekta 1993.gadam -, vai nevarētu no šā izpildītāju sastāva Budžeta komisiju šobrīd izņemt ārā? Budžeta komisija piedalīsies visa šā jautājuma risināšanā caur 1993.gada budžeta projektu.

J.Bojārs: To varētu pieņemt. Man nekādu iebilžu nav. Es saprotu tā, ka bez Apvienotās budžeta komisijas šo jautājumu vispār nevar risināt, jo tas ir budžeta jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Apvienotā budžeta komisija lūdz to no šā 424.dokumenta svītrot.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Bojāra kungs, sakiet, vai šinī uzskaitījumā - jūs minējāt par algas, nodokļu un īres saskaņošanu - nebūtu jāiekļauj arī pensija?

J.Bojārs: Jā, atvainojiet, tad, kad dokumentu iesniedza, es jau teicu, ka tur ir kļūda, - tas ir izlaists. Mašīnrakstītāja bija izlaidusi vārdu "pensijas". Tieši tā.

M.Budovskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Bojāra kungs, jūs varbūt varētu paskaidrot, par ko mēs šodien runājam - vai mēs runājam par 424.dokumentu vai par 432.dokumentu, kurā ir skaidri un gaiši pateikts, ka tas ir sakarā ar 424.dokumentu? Te ir divi dažādi papīri.

J.Bojārs: Atvainojiet, es neatbildu par Ekonomikas komisijas iesniegtajiem dokumentiem. Par tiem lai atbild Ekonomikas komisija.

J.Freimanis: Tātad šis 432.dokuments pašlaik nav ņemams vērā?

J.Bojārs: Man ar to nav nekāda sakara.

Priekšsēdētājs: Pie tam, godājamie kolēģi, mūsu nodrukātajā darba kārtībā ir minēts 424.dokuments, kaut gan, protams, simpātiskāks ir 432.dokuments, jo tas uzreiz atceļ maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un īri. Taču mums darba kārtībā ir ietverts 424.dokuments. Vai ir vēl kāds jautātājs?

J.Bojārs: Tātad, cienījamie kolēģi, es vēlreiz ļoti skaidri gribu paskaidrot savu domu. Es šeit neiestājos ne par kādu modeli, es iestājos par to, lai mēs ķertos pie šīs problēmas risinājuma, jo man ir kaudzes vēstuļu, kuras sūtījuši pensionāri un sievietes. Viņas uzskaita savu ģimenes budžetu, un ir redzams, ka ir pilnīgi neiespējami apmaksāt. Mums ir jārisina arī šī problēma.

Priekšsēdētājs: Jautātāju vairāk nav. Paldies Bojāra kungam.

Tagad sāksim debates. Debatēs ir pierakstījies Freimaņa kungs, taču viņš to atsauc. Godmaņa kungs, kā sapratu, jūs izteicāt vēlēšanos debatēt? Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es pilnīgi piekrītu, ka ir jāiekļauj iekšā pensijas, algas, nodokļu, īres un citu komunālo pakalpojumu savstarpējā saskaņošana. Tā ir viennozīmīga valdības funkcija. Un mēs visu šo jautājumu esam sakombinējuši kopā budžeta projektā. Tā ka es neredzu nekādas vajadzības izstrādāt atsevišķu koncepciju. Budžeta projektā ir ieplānota rezerve minimālās algas paaugstināšanai, protams, budžeta ietvaros. Tāpat būs atsevišķi lēmumi, kurus mēs pievienosim klāt, kā tiks izmaksātas pensijas, kā tiks risināts jautājums par pensionāru apkures apmaksu. To darīs, izmantojot apkures čekus. Būs arī lēmums par trim etapiem, kā pāriet uz īres maksāšanu. Tas būs atsevišķs jautājums, jo ir nepatīkama situācija ar bijušajiem īpašniekiem, kuri pieprasa citu īri. Diemžēl likumdošana viņus aizstāv.

Katrā ziņā es uzskatu, ka šis lēmums ir atbalstāms, taču uzskatu, ka šis lēmums tomēr viennozīmīgi ir saistīts ar valdības funkciju. Augstākā padome var uzdot valdībai, bet valdība atbild tādā veidā, ka tas viss, kas šeit ir minēts, tiks iekļauts budžeta projektā, kuru tad izskatīs parlaments. Taču es nedomāju, ka tā lieta būs tik vienkārša, jo valdība nāks reizē gan ar izdevumu daļu, gan ar ieņēmumu daļu, gan ar nodokļu izmaiņām. Es zinu, ka ne visi tās atbalsta, bet tajā pašā laikā šīs lietas ir saistītas. Tāpēc man ir tāds priekšlikums.

Te ir vēl viena problēma - jautājums par divām nedēļām. Man ir priekšlikums šeit rakstīt trīs nedēļas. Kāpēc? Tāpēc, ka 15.datumā pie mums ierodas Starptautiskā valūtas fonda misija, ar kuru mēs saskaņā ar kopējo programmu, ko esam parakstījuši, saskaņosim arī algu tālākās attīstības koncepciju.

Attiecībā uz to, ka kāds saņem tikai 1500 rubļu. Tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja viņš strādā kādā no uzņēmumiem, kas ir tuvu bankrotam un nav spējīgs izmaksāt attiecīgo summu. Tādā gadījumā automātiski darbojas sociālās aprūpes dienests, kas attiecīgā veidā kompensē, lūk, šiem iedzīvotājiem nepieciešamās lietas. Šeit es domāju arī nemaksas par apkuri, kas izpaudīsies čeku veidā.

Man būtu tāds priekšlikums: tā kā mums 15.datumā stāv priekšā ļoti smagas sarunas, tad, lai mēs varētu tām precīzi sagatavoties, mēs budžeta projektu apspriešanai komisijās iesniegsim ātrāk. Tomēr es baidos, ka mums būs jāizdara zināmas korekcijas pēc diskusijas, kas mums būs ar Valūtas fondu. Vienīgais, ko es gribētu aicināt, ir tas, ka divas nedēļas vajadzētu nomainīt ar trijām. Es negribu neko novilcināt. Mēs varam uzstāties arī pirms tam, taču visa šī lieta ir saistīta ar budžeta apspriešanu. Nekāda koncepcija, kas būs ārpus budžeta ietvariem, nav vajadzīga, jo tā tikai sarežģīs situāciju.

Tāpēc man ir priekšlikums šo lēmumu izmainīt tādā veidā, ka, pirmkārt, divu nedēļu laiku nomainīt ar trim nedēļām. Otrkārt, balstoties uz 1993.gada budžeta projektu, valdībai iesniegt arī attiecīgos papildu dokumentus, kas izskaidrotu algu, nodokļu, īres un citu komunālo maksājumu savstarpējo saskaņošanu. Tas ir viss, ko es varētu pateikt šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs atjauno savu klātbūtni debatēs, taču es jau esmu devis vārdu Zeltkalnes kundzei. Freimaņa kungs, jūs, lūdzu, pēc Zeltkalnes kundzes!

Lūdzu, Zeltkalnes kundze, jums vārds debatēs! Pēc tam runās Freimaņa kungs.

B.Zeltkalne: Godātie kolēģi! Es ļoti īsi vēlreiz gribētu akcentēt, ka jautājums ir viens no svarīgākajiem, jo tas skar mūs pilnīgi visus - gan katru atsevišķi, gan visus kopā. Vakar mēs pusi dienas strādājām Likumdošanas jautājumu komisijā, lai izskatītu uz otro lasījumu īres likumu. Ticiet vai neticiet, bet pie katra otrā punkta mēs apstājāmies un sākām no jauna debates, jo, saglabājoties šādai situācijai, kāda ir pašreiz, ka Latvijā katrs otrais cilvēks - nepārspīlējot! - nevar samaksāt noteikto īri un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kādas vispār var būt īres attiecības un ko mēs vispār varam runāt par īres likumu! Jūs atceraties, ka kopā ar īres likumu pirmajam lasījumam tika iesniegts arī likumprojekts par valsts un pašvaldību palīdzību. Minētais likumprojekts tika noraidīts. Arī šis darbs ir palicis pusceļā. Un te nav runas ne par pilsonību, ne par kādām privileģētām šķirām, bet ir runa par to, kā praktiski atrisināt šo jautājumu, lai cilvēki tiešām varētu samaksāt.

Ko nozīmē deklarācijas? Es šeit atkārtoti varu pateikt, ka deklarāciju princips nedarbojas. Viens deklarāciju iesniedz, bet otrs neiesniedz. Ne jau velti tautā tās tiek sauktas par "nabagu deklarācijām". Es nezinu, vai mums vajag ieviest principu, kāds ir Amerikas Savienotajās Valstīs, kur deklarācijas iesniedz katrs - gan bagāts, gan nabags, sākot ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu un beidzot ar invalīdu.

Par īres maksām. Ja maksātājs, kurš maksā par īri un par komunālajiem pakalpojumiem, nevar samaksāt šo vienu trešo daļu, uzrādot savus ienākumus, tad šis jautājums ir jārisina valstij. Un mēs nevaram aprobežoties ar to, ka tagad cilvēks aiziet uz namu pārvaldi vai uz valdi un viņam pasaka, ka viņam būs atliktais maksājums un ka viņš varēs maksāt līdz septembrim. Tas jau, mīļie cilvēki, nav jautājuma risinājums! Parāds ir parāds. Un varbūt pats traģiskākais ir tas, ka šie parādi aug augumā, jau tagad gandrīz vai katram trešajam ir šie parādi. Vienam ir nenomaksāti 7000, otram - 8000, trešajam - 10 000, bet ceturtajam - 12 000. Es pati gada beigās samaksāju īri un komunālos pakalpojumus 7000 rubļu apmērā. Es vēl to varēju ar savu deputātes algu, bet kas notiks tad, kad man būs 3000 rubļu liela pensija? Kā es tad varēšu samaksāt 3,5 tūkstošus lielo īres maksu un komunālos pakalpojumus? Un šeit nav runa ne par piecu, četru un pat ne par trīs istabu dzīvokļiem.

Es gribētu lūgt deputātus atbalstīt 424.dokumentu un nopietni pie tā strādāt, lai šis jautājums tagad tiktu atrisināts. Un tad mēs varēsim savest kārtībā gan mūsu dzīvokļu problēmas, gan arī atrisināt īres attiecības. Vēl jo īpaši tagad, kad liela daļa namu tiks atdoti atpakaļ bijušajiem īpašniekiem, kad būs jāslēdz īres līgumi un jānormalizē šīs attiecības, kādas ir visā civilizētajā pasaulē.

Man būtu priekšlikums atbalstīt šo projektu, bet atbildīgajām komisijām ķerties pie darba. Es pat piekrītu Godmaņa kungam, ka šo divu nedēļu vietā vajadzētu dot trīs nedēļas, lai tiešām būtu reāli sabalansēti ieņēmumi un izdevumi, lai mēs varētu arī budžetā paredzēt attiecīgus līdzekļus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamais priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Es ļoti atvainojos par šo savu uzstāšanos, bet es uzskatu, ka tas laikam tomēr būtu lietderīgi.

Godājamie kolēģi, visa šī lieta, par kuru mums te runāja godājamais Bojāra kungs un kura ir izklāstīta šajā dokumentā, neapšaubāmi ir ļoti svarīga. Un mums te nav jāpārliecina citam cits, ka ir arī šķirtas sievietes un tā tālāk. Tas viss tā ir. Taču jebkurš jautājums ir jārisina, nevis sasviežot visas lietas vienā čupā un tad mēģinot uztaisīt kaut kādu 101.koncepciju, lai domātu, ka nu būs labi. 424.dokuments pēc būtības ir Saeimas vēlēšanu programmas platforma, kas ir jārisina jebkurai partijai, mīļie draugi!

Es šeit saskatu tikai vienu vienīgu jautājumu, ar ko tiešām ir jānodarbojas, - un tas ir nodokļu jautājums, jo nodokļu sistēma mums pašlaik nedarbojas. Nodokļu sistēma nespēj nodrošināt ienākumus, un nodokļu sistēma žņaudz rūpniecību. Tas ir viss. Un ar to tiešām varbūt ir jānodarbojas, bet nevis ar visu ko. Jo, ja mums šis viens jautājums tiks atrisināts, tad pēc tam varēs atrisināt, godājamais Bojāra kungs, arī šķirto sieviešu jautājumu. Un publiski nav jānodarbojas ar demagoģiju.

Attiecībā uz šo dokumentu es gribētu teikt: mīļie kolēģi, tomēr eksistē 432.dokuments, kurš ir uztaisīts kā aprīļa joks. Izlasiet arī 432.dokumentu, un tā būs tieši atbilde Bojāra kungam. Izlasiet šo dokumentu! Es to nekomentēšu. Es gribētu ļoti lūgt, lai mēs, pieņemot lēmumu, šo 424.dokumentu nesaistītu ar budžetu 1993.gadam, kā par to ieminējās Godmaņa kungs, jo tādā gadījumā mēs budžetu neredzēsim kā savas ausis. Mums, protams, ir jāatrisina šis jautājums, taču ir lietas, kuras mēs nedrīkstam bremzēt. Kaut arī slikts, bet budžeta projekts mums ir jāpieņem, jo pretējā gadījumā neviens nesaņems naudu - ne tikai šīs nabaga šķirtās sievietes, bet arī Bojāra kungs. Tātad, es domāju, mums ir jābūt lietišķākiem un šinī gadījumā jānodarbojas ar nodokļu politiku, taču to nedrīkst saistīt ar nākamo budžetu. Bez tam to nedrīkst saistīt ar priekšvēlēšanu kampaņu un visādām demagoģiskām runām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Cienījamie deputāti! Jautājums tik tiešām ir ārkārtīgi nopietns un sarežģīts, un tāpēc radās alternatīvais 432.dokuments kā zināma veida protests pret to, ka tik nopietnām lietām tomēr var pieiet tik vieglprātīgi. Šajā mūsu Ekonomikas komisijas Ziemassvētku laikā izstrādātajā dokumentā šie jautājumi vismaz ir sagrupēti tā, kā tas ir un kā mēs tos varētu arī pieņemt un šo problēmu nostādīt, nerūpējoties par to, kā to īstenos. Man un arī citiem deputātiem cilvēki raksta vēstules. Es un arī citi deputāti maksā šos komunālos maksājumus no tādas algas, kāda mums tā ir. Un tāpēc es varu teikt, ka mēs jebkurš apzināmies šo stāvokli, taču es stipri vien šaubos, vai ar šāda dokumenta palīdzību mēs kaut ko varēsim atrisināt.

Gribētos pievienoties iepriekšējam runātājam, ka tas ir jārisina citādi. Šis tomēr ir daudz komplicētāks jautājums, un tas ir jārisina, izskatot nodokļu likumdošanu. Un tomēr es gribētu teikt, ka tas ir saistīts arī ar budžetu. Nav vis tā, ka to nevajadzētu saistīt ar budžetu. Tas tomēr ir jāsaista ar budžetu. Nodokļi un budžets jāskata kompleksā, un tikai tādā veidā mēs šos jautājumus varēsim atrisināt. Tāpēc acīmredzot, ja mēs gribam pieņemt šādu lēmumu, - es gan nezinu, vai būtu vajadzība to pieņemt, - tas ir jāskata budžeta aspektā. Protams, mēs varam uzdot valdībai izstrādāt šīs koncepcijas un šos priekšlikumus, taču es noraidu tādu nostādni, ka, teiksim, kāda no Augstākās padomes komisijām varētu strādāt pie šādām koncepcijām un priekšlikumiem. Katram deputātam, katrai politiskajai grupai ir savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, un tā šādā veidā var ietekmēt parlamenta lēmumu, bet pastāvīgajām komisijām šajā parlamentā tomēr ir citas funkcijas. Un, ja mēs gribam nopietni strādāt, tad es aicinu šo jautājumu apspriešanu izbeigt un kāpt tribīnē tikai tad, kad ir kādi konkrēti priekšlikumi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Tā kā es esmu viens no deputāta Freimaņa minētajiem demagogiem, tad uzskatu, ka arī man savs vārds būtu sakāms. Es piekrītu, ka šai problēmai obligāti ir jāatspoguļojas budžetā, taču, pirms budžets top, ir jābūt kaut kādai koncepcijai, kā šo budžetu veidot. Un, ja šī koncepcija atspoguļosies budžetā, tātad šī koncepcija ir, tad nav nekādas problēmas mūs iepazīstināt ar šo koncepciju, lai mēs varam izsekot, vai šajā budžetā tiešām ir ielikts tas, kas šodien ir vajadzīgs visai Latvijas sabiedrībai - katram iedzīvotājam, arī mums viņu skaitā.

Par Saeimas vēlēšanu platformu. Kas gan tur slikts, ja Saeimu mēs gribam redzēt labāku nekā Augstāko padomi? Un, ja mēs gribam, lai rītdien būtu labāk nekā šodien, tad katram ir vajadzīga skaidrība. Nevajadzētu gan šajās dažās rindiņās saskatīt to, kā tur nav. Protams, Bojāra kungam kā autoram un arī pārējiem deputātiem, kuri to ir parakstījuši, ir bijusi tikai viena vēlēšanās - lai mums būtu skaidrība par to, kā būtu jāveido šis budžets. Un nekas cits. Tā kā šis budžets tiek gatavots, tad mēs gribējām, lai mums būtu zināma koncepcija, pēc kuras šis budžets tiks veidots. Mēs to vēlamies joprojām un uzturam spēkā. Tas ir viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Cienījamie kolēģi! Te tika gandrīz viss jau pateikts. Es tikai vēl pateikšu savas domas. Problēma būtībā ir vienkārša. Ir divas daļas: pirmā - kā panākt, lai cilvēki kārtīgi strādātu. Otrā - kā panākt, lai cilvēki ievērotu likumus. Ja tās abas tiks panāktas, tad šīs problēmas ar apkuri mums nebūs, jo tajās valstīs, kur cilvēki kārtīgi strādā un kur ievēro likumus, šādas lietas nenotiek. Un tāpēc centieni problēmu risināt tā, ka beigās vairs nevar samaksāt... Tad jau mēs visi nevaram un mēs nemaksāsim, un tad būs traki. Es nedzirdu konstruktīvus priekšlikumus, ko darīt. Ja mūsu Augstākā padome nodarbojas ar to, ka mēs uzdodam tiem un tiem darīt to, kas viņiem jau tāpat ir jādara, tad es neredzu, ka kāds kaut ko vispār dara. Mēs varam atgādināt.

Protams, Godmaņa kungs varbūt nezina, kāda ir tā situācija. Varbūt Koemecs vai tas, kas ar šo enerģiju nodarbojas, arī nezina... Varbūt kāds domā, ka šāda nostādne radīs vairāk ideju, kā to lietu taisīt? Par to man ir drusku šaubas, jo cilvēkam, kas nonāk stresa stāvoklī, domāšana nav pārāk elastīga.

Manas domas ir šādas: valsts pamatfunkcija tomēr ir panākt, lai cilvēki ievērotu likumus. Jo tikai tāda ir tiesiska valsts, kur ievēro likumus, un tikai tā var būt taisnīga. Ja sāks tikai domāt par to, kā taisnīgi sadalīt kaut ko, bet ja neievēro likumus, tad nekā nebūs. Tāda lāpīšanās nekur neder. Šeit tās rīcības iespējas nav visai plašas. Kā gan mēs varam drukāt naudu un maksāt? Tas principā nozīmē, ka visiem tiem, kuriem drusciņ nauda ir, tā viņiem tiek atņemta, jo maksā tiem, kuriem tās nav. Protams, ar drukāšanu nekas nerodas. Visi tie, kuriem nauda ir un kuri varētu ar to kaut ko darīt, kuriem būs kaut kāds kapitāls, tie paliks uz sēkļa. Protams, tā nevar būt.

Otrs. Ko varētu darīt? Ņemt aizdevumus? Jo mūs šeit ar humāno palīdzību neviens vairs neuzturēs, un arī tas principā nozīmē dzīvot uz mūsu nākotnes rēķina. Es uzskatu, ka šīs abas idejas nevarētu īstenot.

Tātad ko drīkst darīt? Nav tāda risinājuma, kas visiem uzreiz kaut ko dos. Man liekas tā: ja cilvēki nemaksā, ko viņi nevar samaksāt, tad viņiem ir dažādas iespējas, taču tā pamatā nav Augstākās padomes tiešā problēma, kas tai būtu jārisina. Ja Augstākajai padomei, tiem cilvēkiem, kas te strādā, ir kādas koncepcijas, ko darīt, tad viņi šīs koncepcijas var ar citiem, arī ar valdību, apspriest, kā to darīt. Es teicu, ka maksimāli ir jāmaksā visiem, kuri var samaksāt, bet tie, kuri nemaksā, tie labāk lai nemaksā, nevis iet zagt. Es tā uzskatu. Šī problēma pati par sevi ir problēma tiem, kurus vajag apsildīt, un tiem, kuri šo enerģiju gādā. Un neviens šeit no malas ar uzbļāvieniem neko nevarēs atrisināt. Un tāpēc es nekādi nevaru balsot par tādu papīru, kas neko nerisina. Es domāju, ka Augstākajai padomei ir jāļauj vēl līdz kādam laikam, cik nu to cilvēku ir... Es domāju, ka tad, ja mums šeit nav konstruktīvu ideju, ar termiņu nozīmēšanu neko nevarēs līdzēt. Es vismaz nevaru balsot par tādu dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad debates ir pabeigtas. Godmaņa kungs varēs izteikties par balsošanas motīviem.

Ir ienācis viens rakstisks priekšlikums. To ir iesniedzis Dozorceva kungs, un viņš ierosina šajā lēmumā ievietot ļoti vienkāršu 2.punktu, kurā būtu noteikts, ka līdz koncepcijas pieņemšanai vajag apturēt komunālos maksājumus un to pārrēķinus. Ir saņemts tāds ierosinājums.

Tagad ir pienācis laiks izteikt replikas un runāt par balsošanas motīviem. Lūdzu, Godmaņa kungs, jums vārds replikai! Atgādināšu, ka replikas var izteikt vienu minūti, bet par motīviem var runāt trīs minūtes.

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Protams, ka Dozorceva kunga priekšlikumu nevar pieņemt, jo reālie dati republikā rāda, ka patlaban ir samaksāti 45 procenti no apkures maksām, ir pat rajoni, kur cilvēki ir samaksājuši 76-78 procentus.

Nevar to pieņemt arī tāpēc, ka mēs nupat no 15.janvāra iedibinām talonu sistēmu nestrādājošiem pensionāriem, kuri pēc tam tiešā veidā tiks segti no sociālā budžeta.

To nevar pieņemt arī sakarā ar algu jautājumu, jo, tiekoties ar Valūtas fondu, mēs ierosināsim izmainīt Ženēvas shēmu, to paplašinot.

Un pats pēdējais attiecas uz īri. Īres maksājumi sastāda ļoti niecīgu procentu, taču es gribu pateikt vienu lietu: īres maksājumi parādās problemātiski tur, kur ir denacionalizētās mājas un ir bijušie īpašnieki. Es vēlreiz gribu teikt arī Silāra kungam, ka mēs divas nedēļas cītīgi apspriedām budžeta koncepciju, mēs to apstiprinājām, un mūsu budžets ir sastādīts uz šīs koncepcijas pamata.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikt repliku? Freimaņa kungs, lūdzu! Jums arī tiek dota viena minūte.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, man būtu konstruktīvs priekšlikums replikas kārtībā: šajā dokumentā vajadzētu izsvītrot no virsraksta un arī no teksta vārdus "alga", "īre" un tā tālāk. Un tad skanētu tā: "Par koncepcijas izstrādi nodokļu politikai". Tā tiešām ir svarīga un reāla lieta. Protams, es replikas kārtībā varu teikt, ka Dozorceva kunga priekšlikums ir tikpat populistisks kā visi iepriekšējie.

Priekšsēdētājs: Paldies. Replikas kārtībā priekšlikums... Tas gan ir diezgan grūti realizējams, jo maina visu šā lēmuma būtību. Taču par to galavārdā varbūt izteiksies pats Bojāra kungs. Varbūt Bojāra kungs galavārdā varētu arī pieminēt par šā lēmuma spēkā stāšanās laiku - vai tas ir parastais vai ir tāds, ka ar lēmuma pieņemšanas brīdi.

J.Bojārs: Skaidrs, ka Freimaņa kunga priekšlikumu pieņemt nevar, jo tad viss šis lēmums galīgi zaudē jēgu. Es saprotu, ka tad, ja Godmaņa kungs prasa trīs nedēļas un ja valdībai vajag trīs nedēļas, lai izstrādātu šo koncepciju, varbūt arī varētu piekrist Godmaņa kungam par šīm trim nedēļām. Tomēr es uzskatu, ka mums šāda koncepcija ir vajadzīga, jo ir jāsaskaņo, lūk, šie visi ekonomiskās politikas elementi. Nevar taču atrisināt tikai vienu jautājumu -
nodokļu jautājumu, neatrisinot arī algu jautājumu, un nevar atrisināt algu jautājumu, neatrisinot, lūk, šo īres un apkures jautājumu. Šie jautājumi jārisina kompleksā, un, lūk, tāpēc būtu ļoti vēlams, lai valdība dotu mums šo koncepciju, kā mēs savilksim kopā gan pašvaldību, gan arī ģimenes budžetus. Lūk, tas ir vienīgais, kas mums būtu vajadzīgs.

Te izskanēja tādi Freimaņa kunga un Černaja kunga priekšlikumi, ka, lūk, jūs nāciet ar priekšlikumiem, un tad mēs domāsim. Atvainojiet, Černaja kungs, vai jūs, Ekonomikas komisija, varat nākt ar priekšlikumu taisīt jaunu Krimināllikumu? Tas man ir jautājums jums personīgi. Es varbūt kādu stulbu ekonomisko budžeta projektu varētu arī iztaisīt, bet es taču nenāktu ar tādu priekšlikumu, jo tas nav manas komisijas uzdevums un tā nav mana kompetence, tāpēc nevajag ierosināt muļķīgus dokumentus, kādus ir iesniegusi Ekonomikas komisija. Atvainojiet, to varēja pateikt kā joku pa mikrofonu, bet nevis iesniegt kā oficiālu dokumentu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, vēl viens precizējums: vai jūs piekristu, ka tad, ja šo lēmumu pieņem, tas būtu izteikts parastajā Augstākās padomes lēmuma formā - tātad sāktos ar vārdiem "Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj"?

J.Bojārs: Bez šaubām!

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tātad vispirms mēs balsosim par šo lēmumu, bet mums ir atsevišķi jābalso arī par Dozorceva kunga priekšlikumu - par šā lēmuma 2.punktu. Dozorceva kungs varbūt par to izteiksies? Lūdzu.

V.Dozorcevs: Vai es varu izteikties par motīviem un paskaidrot, kāpēc ir tāds priekšlikums?

Priekšsēdētājs: Jā, jūs varat izteikties par motīviem, jums tiek dotas trīs minūtes laika. Lūdzu.

V.Dozorcevs: Mēs ceram, ka tiks izstrādāta kaut kāda koncepcija, kura it kā izmainīs situāciju attiecībā uz apmaksas sistēmu, mēs dodam šīs divas vai trīs nedēļas, bet kas būs tajā laikā? Vai turpināsies šis absurds? Tikai šis arguments piespieda mani izvirzīt šo priekšlikumu. Kad mēs šeit diskutējām par šo sistēmu, tad bija klāt arī attiecīgais ministrs, kurš pateica, ka viņš ir oponents šai sistēmai, bet nu izrādās, ka viņš pats ir autors un ka nav izdiskutēta un izstrādāta nekāda alternatīva sistēma. Nu izrādās, ka tas ir tikai tāds "vieglais gājiens" un vairāk nekā cita tur nebija. Vajadzētu pārtraukt šo absurdu, taču namu pārvaldes vēl joprojām turpina veikt pārrēķinus, un šis absurds turpināsies, kamēr mēs kaut ko izstrādāsim. Kāpēc mēs nevaram apturēt šo absurdu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Par balsošanas motīviem. Jau vairākkārt esmu izteicies, ka, ieskaitot sociālo, tātad arī komunālo, vidi, mūsu ekonomiskā sistēma ir negatīva, jo tā vairāk patērē, nekā rada. Es visus šos mēģinājumus to uzturēt un turpināt noraidīšu un balsošu pret. Tādu saimniecību nevarētu uzturēt ne tikai Latvijā. Zviedru un dāņu speciālisti atzīst, ka arī Stokholmā tāda nevarētu pastāvēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Daļēji runa būs par motīviem. Es gribētu teikt, ka šis variants ir tipisks sociālisms, un es, Krastiņa kungs, uzturu savu priekšlikumu un prasību balsot arī par manu redakciju. Atkārtoju: par koncepcijas izstrādi nodokļu politikai. Tam ir jābūt gan virsrakstā, gan tekstā. Tas būtu atsevišķs balsojums pēc tam, kad būsim nobalsojuši par citiem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es aicinu balsot pret šo lēmuma projektu. Bez šaubām, mēs varētu iesniegt arī tādu alternatīvu lēmuma projektu, lai, teiksim, Likumdošanas jautājumu komisija izstrādā, kā noķert visus nodokļu nemaksātājus, bet Aizsardzības komisija izdomā, kurā cietumā viņus ievietot, un tā tālāk. Mēs jau varam ar šādiem lēmuma projektiem apmētāt viens otru un runāt par to, kas ir izdarīts vai nav izdarīts. Tomēr, manuprāt, visiem tiešām vajag darīt savu darbu. Un tas ir jautājums, par kuru mēs spriedām, vērtējot budžeta koncepciju. Tas ir jautājums, par kuru mēs runāsim, apspriežot budžetu. Vajadzētu atcerēties šīs nostādnes un ņemt tās vērā, izskatot budžeta projektu, bet nevis uzdot, lai izstrādā kaut kādas abstraktas koncepcijas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze! Atvainojiet, Zaļetajeva kungs bija pirmais. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Pašlaik runa ir par Dozorceva kunga priekšlikumu. Neskatoties uz ļoti apgrūtināto šāda lēmuma pieņemšanu, es uzskatu, ka tomēr nāksies atbalstīt Dozorceva kunga priekšlikumu, jo daļēji to jau ir izdarījusi pati Ministru padome, pārkāpjot 466.lēmumu, kurā bija paredzēts, kāda būs apmaksas par apkuri kārtība, atbilstošās iespējas, kā šo apmaksu izdarīt.

Kas attiecas uz nestrādājošo pensionāru pabalstiem, tad pašlaik pati Ministru padome nenodrošina sava lēmuma izpildi. Tādēļ ir dabiski, ka izriet jautājums: kā tādos apstākļos var pieprasīt no iedzīvotājiem apmaksu par komunālajiem pakalpojumiem? Tā ir ārkārtīgi aktuāla problēma, tā ļoti saasinājusies un jāatrisina maksimāli īsā laikā. Ja Ministru padome uzskata, ka šīs problēmas atrisināšanai nepieciešamas trīs nedēļas, tad par šīm trim nedēļām samaksu par apkuri no iedzīvotājiem prasīt nevar, jo šāds pakalpojums ļaudīm nav sniegts. Tāpēc tas risinājums, kādu piedāvā Dozorceva kungs, stimulēs Ministru padomes un Ekonomikas komisijas darbu, lai šī problēma tiktu atrisināta ne tikai līdz noteiktajam termiņam, divu nedēļu laikā, bet iespējami ātrāk./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Pastāvot pašreizējai tautsaimniecības sistēmai, es domāju, ka nekas nemainīsies, ja mēs šo lēmumu pieņemsim vai arī nepieņemsim. Jo šeit, manuprāt, galvenais ir jautājums par to, cik no šīs enerģijas nonāk līdz patērētājam, par kuru mums liek maksāt. Man liekas, ka nevienu neinteresē, cik lielā mērā mēs sildām apkārtējo vidi, nevienu neinteresē, cik saņem iedzīvotājs. Es gribētu teikt, ka šie aprēķini ir ārkārtīgi subjektīvi, nevis objektīvi. Mēs varam šādu lēmumu pieņemt, arī es par to balsošu, lai tautai radītu ilūzijas, ka arī deputāti šeit kaut ko dara, bet es domāju, ka tas tiešām ir valdības kompetencē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs, vēlreiz!

J.Bojārs: Vai Kodoliņa kungs domā, ka alga ir kaut kas nekonkrēts? Un arī rēķins, kas man ir jāmaksā, kas jums ir jāsamaksā un visiem mūsu vēlētājiem ir jāsamaksā, arī ir kaut kas nekonkrēts? Vai tad nav jābūt saskaņai starp algām un mūsu rēķiniem, kas mums jāmaksā pagaidām galvenokārt valstij? Tad es nezinu, kādi jūs vispār esat ekonomisti, cienījamais Kodoliņa kungs! Es, lūk, uzskatu, ka jautājums, kuru mēs risinām, ir ļoti konkrēts, un arī atbildei ir jābūt ļoti konkrētai, kā mēs sabalansēsim valsts, pašvaldību un ģimenes budžetu. Tiesa, šie ģimenes budžeti nekad nav parādījušies šeit mūsu budžetu projektos, tas, kā mēs sabalansēsim savu ģimenes budžetu. Tas ir ļoti konkrēts jautājums, un tās nav nekādas abstrakcijas. Ja jūs nevarat, ja jums nav priekšlikumu, kā to atrisināt, tad tā arī pasakiet.

Priekšsēdētājs: Mums ir atlikušas pāris minūtes līdz balsojamajam laikam. Lūdzu, ņemiet to vērā, godājamie repliku teicēji un motīvu izteicēji!

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es ļoti lūgtu visus apdomāt, ka šī nav pēdējā ziema, jo būs arī nākamā ziema. Protams, būs cita valdība, būs Saeima, bet nespiediet, lūdzu, uz tādiem soļiem, ka būs tā... ka šī valdība nospriedīs, ka nu mēs ejam projām, bet pēc mums kaut vai grēku plūdi! Mums ir jāsaprot, ka ar tādiem populāriem līdzekļiem nākamo ziemu neizdosies piemānīt, bet šajā ziemā, es ceru, ka nevienam nosalt nevajadzēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aizezera kungs!

J.Aizezers: Kolēģi, es kā pašvaldības vadītājs, protams, aicinu nebalsot ne par lēmumu, ne arī par variantu, lai aptur maksāšanu, jo praktiski mēs, pašvaldības, esam šā pakalpojuma piegādātāji iedzīvotājiem. Par to mums nepārtraukti ir jāsaņem ieņēmumi, ar kuriem maksāt kurinātājiem algas, arī jaunu energoresursu iegādi un tā tālāk. Ja mēs pieņemsim lēmumu apturēt apmaksu, tad mums uzreiz ir jāpieņem arī lēmums pārtraukt šā pakalpojuma piegādi - no kā tad mēs to piegādāsim? No kā mēs to visu finansēsim? Tātad es aicinu balsot pret šiem piedāvātajiem lēmumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es jūs ļoti silti lūdzu - nejauciet tautai galvu! Ja 44 procenti Latvijā ir samaksājuši, tad ir skaidri un gaiši redzams, kurš var samaksāt. Tas nozīmē, ka uz ienākumu deklarācijas pamata tas, kurš nevar samaksāt, maksās atlikto maksājumu līdz septembrim. Pensionārs, kurš nesaņems šos 1500 rubļus, tas maksās čekos līdz apkures sezonas beigām. Tie tiek segti no budžeta, ņemot līdzekļus no sociālā budžeta. Pamats visam ir apkure, bet īres nauda šeit ir nenozīmīga, izņemot denacionalizētos namus. Ja mēs pieņemsim kaut kādus populistiskus lēmumus, tad mēs tikai sajauksim tautai galvu.

Es vēlreiz gribu teikt, ka ir trīs varianti: kurš var maksāt, tas maksā, jo parāds nav brālis un nākamziem atkal būs auksti. Taču par 40 un 80 rubļiem es varu pateikt tikai vienu: pat šīs, kā tautai šķiet, ļoti smagās likmes, arī tās pilnībā nesedz energoresursu izdevumus. Valdība, starp citu, ir paredzējusi, ka ar budžetu ir jānosedz vismaz 4-4,5 miljardi cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs. Ja mēs ejam pa šādu populistisku ceļu, tad mēs vienkārši piemānīsim paši sevi. To nevar darīt! Nedrīkst tā mānīt tautu! No vienas puses, tauta tagad maksā, bet tad nemaksās neviens, arī tas, kurš pelna miljonu dolāru mēnesī. Te es saskatu galīgu marasmu, pēc manām domām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze! Ir divas minūtes līdz balsojumu laikam.

V.Zeile: Cienītie kolēģi, es gribētu vērst uzmanību uz to, kādas sekas tas izraisīs, ja mēs nobalsosim par Dozorceva kunga priekšlikumu. Neaizmirstiet, ka mums no Latvijas Bankas ir paņemts kredīts, kurš ir izlietots, lai iegādātos šo kurināmo. Un šī kredīta atmaksa ir atkarīga no tā, kā ienāks maksājumi par šiem komunālajiem pakalpojumiem - par siltumu un tā tālāk. Pat tos, kuri jau ir sākuši maksāt, jūs vienkārši atturēsit, un kas tad samaksās šos neatmaksātos kredītus un procentus, Dozorceva kungs?

Priekšsēdētājs: Beigusies motīvu izteikšanas daļa un replikas. Kā atbildi Freimaņa kungam es varu pateikt tikai to, ka šāda tipa lēmuma projekti ir jāiesniedz vismaz rakstiski, nevis jāizvirza tikai koncepcija. Bez tam tas tiešām ir cits lēmums, jo mēs darba kārtībā esam nobalsojuši, ka izskatām šo 242.dokumentu, nevis kādu citu. Tā ka, lūdzu, Freimaņa kungs, parastajā kārtībā iesniedziet savu lēmuma projektu, un mēs to izskatīsim. Jā, jūs varat izteikties, lūdzu!

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos, Krastiņa kungs, tie ir elementāri svītrojumi, te nav nekādas jaunas koncepcijas.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Freimaņa kungs, jūs te minējāt vārdu "demagoģija", es šo vārdu šoreiz nelietošu...

Tātad mēs sākumā balsosim par Dozorceva kunga iesniegto priekšlikumu - līdz koncepcijas pieņemšanai apturēt komunālos maksājumus un pārrēķinus. Tas ir konceptuāls balsojums. Un pēc tam atkarībā no balsojuma par šo tekstu mēs balsosim arī par pārējo lēmumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Dozorceva kunga ierosinājumu - papildināt dokumentu ar 2.punktu, kas paredz apturēt komunālo maksājumu pieņemšanu un pārrēķinus. Lūdzu rezultātu. Par - 25, pret - 53, atturas - 20. Šis labojums nav pieņemts. Tātad mums paliek iepriekšējais lēmuma teksts, tikai ir svītrota Apvienotā budžeta komisija un divu nedēļu vietā ir paredzētas trīs nedēļas. Un ir papildināts par algām, nodokļu īri un pensijām.

Es atvainojos, Černaja kungs, mēs pašlaik balsojam... Lūdzu.

R.Černajs: Es savā uzstāšanās reizē teicu, ka ir jāsvītro Ekonomikas komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bojāra kungs, kāds ir jūsu viedoklis par Ekonomikas komisijas svītrošanu? Vai jūs piekrītat svītrot Budžeta komisiju?

J.Bojārs: Es domāju, to lai izšķir deputātu kungi, ko svītrot un ko nesvītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet vai par Budžeta komisiju jūs piekrītat, ka tā ir jāsvītro?

J.Bojārs: Jā, es jau to pateicu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad balsosim par Černaja kunga priekšlikumu - svītrot no šā teksta Ekonomikas komisiju. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo svītrojumu. Rezultātu! Par - 24, pret - 45, atturas - 23. Ierosinājums par svītrojumu nav ieguvis balsu vairākumu. Šis gods Ekonomikas komisijai tomēr tiek uzticēts. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim kopumā par lēmuma projektu - 424.dokumentu - ar izdarītajiem labojumiem. Lūdzu rezultātu. Par - 64, pret - 13, atturas - 19. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Un tagad saskaņā ar mūsu darba kārtību pāriesim pie iepriekš apspriesto jautājumu nobalsošanas. Par trim nedēļām ir pieņemts, Godmaņa kungs! Tas jau ir atrunāts, un arī Bojāra kungs piekrita šīm trim nedēļām. Paldies.

Tātad sācies balsošanas laiks - zvans ir skanējis, un arī deputāti ieradušies zālē. Balsošanā mums ir paredzēti divi jautājumi. Pirmais ir lēmuma projekts "Par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada 28.oktobra lēmumā "Par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvoja Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem"". Tas ir 411.dokuments.

Saskaņā ar mūsu kārtību mēs varam izteikties par šā dokumenta balsošanas motīviem un izteikt replikas. Par balsošanas motīviem var runāt līdz trim minūtēm, bet replikas ir līdz vienai minūtei. Pirmais laikam ir Bojāra kungs. Bojāra kungs, lūdzu, precizējiet, vai jūs runāsit par motīviem vai būs replika!

J.Bojārs: Man ir priekšlikums pagaidām atturēties no balsošanas par šo dokumentu. Mums ir skaidri un gaiši jāpasaka, ko mēs domājam par latviešu tiesībām atgriezties Latvijā. Dokumenta projekts man ir iesniegts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Dokumenta projekts, ko iesniedzis Bojāra kungs, ir nodots sekretariātā vispārējā kārtībā.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Paldies Dievam, ka šad un tad mans viedoklis sakrīt arī ar Bojāra kunga viedokli. Es tikai gribēju teikt, ka es aicinātu deputātus vispār nepiedalīties šāda mūs apkaunojoša dokumenta tālākajā izskatīšanā. Ļoti labi, ka 31.decembrī beidzās šis termiņš, un miers. Kāds varbūt ir kļūdījies, kāds nav domājis, ko viņš dara, bet kāpēc mums ir jāražo šīs nelikumības? Ko mēs ar to gribam panākt? Mēs radīsim iespēju jaunām nelikumībām, radīsim iespēju mūsu valstī ieplūst jauniem nelikumīgiem iedzīvotājiem, kuri tūlīt pat automātiski kļūs gandrīz vai par pilsoņiem. Es ļoti aicinātu tos deputātus, kuriem rūp tiešām patiesa, likumīga mūsu valsts attīstība, vismaz nepiedalīties šādā apkaunojošā pasākumā. Es pats, protams, balsošu pret.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man liekas, ka tagad, kad 31.decembris ir pagājis, šis 28.oktobra lēmums vairs nav tāds, kas darbojas. Un tāpēc tādu lēmumu, kas attiecas uz pagātni, es neredzu iespēju šādā veidā labot, jo šeit nekādu termiņu pagarināt nevar. Pagarināt var tad, kad vēl ir kāds termiņš. Mēs konsultējāmies arī Juridiskajā daļā, un lēmums šajā ziņā nav īsti korekts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es aicinātu mūs visus par šo lēmumu nobalsot un to pieņemt šādu argumentu dēļ.

Pirmkārt, dīvaini ir tas, ka mēs, parlaments, pieņemam aktus, kurus dzīvē nerealizē. Un tad, kad termiņš ir pagājis, tad mēs šajā zālē naivi priecājamies par to, ka mūsu aktus dzīvē nav realizējuši. Sakiet, vai šobrīd, atsakoties no mūsu pašu pieņemtā lēmuma, mēs galu galā vispār nepārvelkam svītru savai darbībai?

Otrkārt, no tīri cilvēcisku pozīciju viedokļa. Varbūt tomēr šajā Gaiļa gadā, kurš būs kašķīgs, bet, es domāju, arī godprātīgāks par pagājušo, taču būsim konsekventi un pārstāsim šķelt tautu, jo nevar vieniem noteikt kādas zināmas tiesības, bet otriem nenoteikt. Tad mums vienīgā izeja ir atteikties vispār no visiem lēmumiem, kādus mēs esam pieņēmuši, jo man nav skaidrs, kāpēc viens lēmums pilsonības jautājumā ir labāks par otru lēmumu. Vai nu viņi visi, vai neviens! No šā viedokļa - gan juridiskā, gan ētiskā - es aicinātu mūs beigu beigās tomēr godprātīgi risināt šo jautājumu likumu ietvaros. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Es gribu pateikt, ka piederu pie tiem deputātiem - un viņu šeit, paldies Dievam, nav maz -, kuri neuzskata par apkaunojošu arī to lēmumu, kuru parlaments jau pieņēmis. Es uzskatu šo lēmumu par atbilstošu civilizētai likumdošanas praksei un arī Latvijas interesēm šodien. Tā ir atbilde Jurim Dobelim. Es aicinu deputātus druscītiņ nomierināties, neizraisīt kaislības, bet pieiet šim jautājumam ar skaidru galvu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, lūdzu!

R.Rikards: Cienījamie kolēģi, es jau kādreiz izteicu savas domas par šo lēmumu, ka tiesības uz pilsonību nav mantojamas, pilsonību var mantot tikai pilsonība. Tātad mēs vienmēr esam bijuši pilsoņi, arī visus šos 50 gadus mēs esam bijuši Latvijas pilsoņi, un mums nekas nav jāmanto. Mums ar 15.oktobra lēmumu tika atjaunotas pilsoņa tiesības, kas mums tika atņemtas.

Attiecībā uz 28.oktobra lēmumu. Tātad 15.oktobra lēmumā nebija paredzēts šāds variants. Tur bija paredzēts kaut kas cits - Prezidijs par īpašiem nopelniem pilsonību var piešķirt individuālā kārtā. Realizēsim 15.oktobra lēmumu un līdz Saeimas vēlēšanām piešķirsim, teiksim, dažiem desmitiem cilvēku Latvijas pilsonību, realizēsim 15.oktobra lēmumu, par kuru mēs esam vienojušies, arī attiecībā uz šā lēmuma 3.2.punktu. Taču mēs nebijām vienojušies par 28.oktobra lēmumu. Mēs varam pagaidīt līdz Saeimas ievēlēšanai, kad jūlijā, vēlākais - augustā, viņi visi, šie Krievijas latvieši, tiks naturalizēti.

Attiecībā uz citiem PSRS pilsoņiem es personīgi iestājos pēc Saeimas vēlēšanām par viena gada cenzu un latviešu valodas zināšanām. Viss. Paldies. Es balsošu pret šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi, arī es jau vairākkārt esmu izteicies šā jautājuma sakarā, taču vēlreiz gribu atkārtot, ka mūsu pienākums pret latviešu tautu pirmām kārtām ir pieņemt šo lēmumu, jo šis ir solis uz to, lai mēs apvienotu savus tautiešus, nevis viņus šķeltu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, to prasa humānisma princips. Treškārt, arī tas, ka mēs esam iesākuši šo jautājumu risināt un esam pieņēmuši lēmumu, tāpēc mums vairs nav ne tiesību, ne arī iespēju atkāpties no šā jautājuma, it kā padodoties atsevišķu politisko strāvojumu spiedienam, kurš ir radies šajā sakarībā, un sperot vairākus soļus atpakaļ. Mēs nedrīkstam to darīt, ja reiz esam likumdošanas institūcija, kurai ir noteikts virziens, noteikta darbība. Ja mēs reiz esam teikuši "a", tad mums ir jāizdara viss, kas ir nepieciešams, lai šo lēmumu varētu īstenot. To tagad gaida daudzi cilvēki, un viņi pēc tās arī vērtēs to, cik mēs esam konsekventi un vai vispār mēs esam spējīgi atrisināt kādu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Man liekas, ka likumdevēja gods nosaka tieši viņa zināmu konsekvenci. Apspriežot 15.oktobra lēmumu, mēs jau tieši paredzējām šādu iespēju. Starp citu, Rikarda kungs pats toreiz piedāvāja iekļaut šādu normu. Tā ka, es domāju, tas nav nekas jauns. Atcerēsimies, ka mēs nobalsojām arī par to, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā Krievijas latviešu pārstāvji ir iekšā. Tā ka mums šoreiz ir jautājums par elementāru konsekvenci, nevis par kaut kādu haotisku mētāšanos. Turklāt 28.oktobra lēmums gan tika pieņemts, bet diemžēl tas līdz 31.decembrim netika izpildīts. Man ir ar reģistratora parakstu atbilde, ka viņi atsakās reģistrēt, kamēr Augstākā padome nav sniegusi vajadzīgo izskaidrojumu. Pašlaik šis vajadzīgais izskaidrojums tiek sniegts. Man pašam un, es domāju, arī daudziem no mums gan darbabiedru, gan ģimenes locekļu vidū ir paziņas latvieši, kurus tieši skar šis lēmums. Un man negribētos, lai cilvēki, kuri paši jau ir reģistrējušies kā pilsoņi, pieņemsim, es vai Rikarda kungs, teiktu, ka mēs varam pagaidīt. Lai tad nāk šeit tas cilvēks, latvietis, kurš nav piereģistrēts par pilsoni, un saka: "Mēs varam pagaidīt!", nevis to saka cilvēks, kas pats jau ir piereģistrēts. Ir mazliet nekorekti runāt citu vietā, ka mēs varam pagaidīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es ļoti lūgtu runātājus - esmu jau vairākkārt to teicis attiecībā uz šo jautājumu - nenodarboties ar demagoģiju, jo lēmums ar savu tekstu neattiecas uz Krievijas latviešiem. Tas attiecas uz visiem tiem, kuri šeit ir dzīvojuši līdz 1914.gadam un šobrīd atkal dzīvo šeit. Tas neattiecas uz Krievijas latviešiem. Un es vēlreiz gribu atkārtot statistiku: Rīga bija trešā lielākā rūpniecības pilsēta cariskajā Krievijā, kurā dzīvoja gandrīz trešdaļa krievu tautības iedzīvotāju. Liepājā bija vairāk nekā 130 000 cilvēku, tā ka arī te dzīvoja ļoti liels procents krievu tautības iedzīvotāju. Viņu lielākā daļa izceļoja uz Krieviju, un mēs nezinām, cik viņu šobrīd ir atgriezušies šeit. Turklāt man nav nekādas pārliecības, ka viņi ir lojāli pret Latviju. Kāpēc mums vajag iet šādu netiesisku ceļu, lai mums varētu pārmest, ka Saeima nav ievēlēta tiesiski? Kāpēc tas ir vajadzīgs? Es vispār ierosinātu šo mūsu pieņemto lēmumu atcelt, jo tas pašlaik nesekmē stabilitāti valstī.

Priekšsēdētājs: Arī Felsa kungs runās par motīviem, bet Bojāra kungs izteiks repliku, jo viņš jau vienreiz izteicās.

A.Felss: Cienījamie kolēģi, beigsim šeit tērēt nelietderīgi laiku, jo es šos argumentus gan no vienas, gan no otras puses šodien dzirdu jau trešo reizi. Manuprāt, tā ir nelietderīga laika nosišana. Katrs zina un ir izšķīries, kā viņš balsos. Es ierosinu pāriet pie procedūras. Paldies.

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar procedūru ir pienācis laiks replikām. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es ļoti cienu Selecka kungu un vēl vairākus deputātus, kuri šeit uzstājās, tāpēc nekādā gadījumā negribu, ka tas, ko es teikšu, kaut kādā veidā viņus apvainotu. Cienījamie kolēģi, paskatieties taču šo dokumentu! Un, ja jūs šeit atradīsit vārdu "latvieši" vai "latviešu tauta", tad es balsošu par šo dokumentu. Ja jūs šādus vārdus šeit neatrodat, tad šim dokumentam ne ar latviešiem, ne ar latviešu tautu vispār nav nekā kopēja. Jūs mani atvainojiet, cienījamie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Vaivada kungs steidzas pie mikrofona. Lūdzu.

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs visi, sākot savu gaitu uz Augstāko padomi, savās vēlēšanu platformās izvirzījām vienu galveno tēzi - atjaunot neatkarīgu Latvijas Republiku, lai pēc tam, kad tiks ievēlēta Saeima, mēs varētu teikt, ka republika ir atjaunota un tās tiesiskā pēctecība ir nodrošināta. Pieņemot šādu lēmumu, par kādu mēs tagad taisāmies nobalsot, un vēl šos papildinājumus, mēs faktiski esam pārvilkuši svītru savai priekšvēlēšanu platformai, uz kuras pamata faktiski visi Tautas frontes deputāti šeit tika ievēlēti. Šinī sakarībā es aicinu, pirmkārt, personīgi balsot pret, bet, otrkārt, izmantojot frakcijas tiesības, es vēlreiz pieprasu pārtraukumu.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, attiecībā uz personīgo balsojumu ir zināma procedūra, kā pieprasīt personīgo balsojumu.

J.Vaivads: Es atvainojos, Krastiņa kungs, es paskaidrošu: es personīgi aicinu balsot pret, nevis lūdzu personālo balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es vienkārši jūs neizpratu, atvainojiet, lūdzu. Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Replika: es gribētu atgādināt cienījamajai "Satversmei", ka likums par pavalstniecību tika pieņemts 1919.gadā, kad Satversmes vēl nebija un arī Saeimas nebija, bet likumā par pilsonību arī Ulmanis 1938.gadā izdarīja vēl grozījumus. Un tajā pašā laikā nav neviena vārda, kas skartu pilsonības jautājumu. Esiet tik laipns un parādiet!

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, nevienā mūsu dokumentā nav reglamentēts, ka balsošanas laikā frakcijas nevarētu lūgt pārtraukumu. Es esmu spiests pasludināt pārtraukumu un apsveikt jūs ar to, ka jums būs garāks pusdienu pārtraukums. Pulksten 15.00 atjaunosim balsošanas procedūru.

 

(Pārtraukums)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde