1992.gada 1.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējies 91 deputāts.

Par darba kārtību 1. un 2.decembrim. Vispirms svītrojumi, pēc tam ieteikumi vai prasības par atsevišķiem balsojumiem. Un nobeidzot - papildinājumi. Svītrojumu un atsevišķu balsojumu nav.

Lūdzu, balsosim par piedāvāto darba kārtību un tad izskatīsim papildinājumus. Lūdzu, balsosim par piedāvāto darba kārtību. Rezultātu! Paldies. 86 - par, 1 - pret, 3 - atturas. Darba kārtība ir apstiprināta.

Lūdzu, Buķeles kundze, par papildinājumiem!

E.Buķele: Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija lūdz iekļaut darba kārtībā kā steidzamu jautājumu par grozījumiem Latvijas valsts budžetā 1992.gada otrajam pusgadam. Tas ir sakarā ar vakardienas valdības lēmumu attiecībā uz nepieciešamību izdarīt aizņēmumu, lai varētu izmaksāt pensijas.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze! Tad lai valdība arī iesniedz! Komisija...

E.Buķele: Komisija...

Priekšsēdētājs: Paldies, taču mums ir tāda kārtība, ka iesniedz valdība.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Vakar bija sanākusi Apvienotā budžeta komisija un savā sēdē izskatīja valdības iesniegtos valsts budžeta grozījumus otrajam pusgadam. Mēs tos esam iesnieguši, lai nākamajā nedēļā virzītu uz plenārsēdi. Un tur nekā tamlīdzīga nebija. Mēs neesam šos dokumentus redzējuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dinevičs.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Bija sarunāts, ka vispirms abas komisijas - Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija un Apvienotā budžeta komisija - sanāk kopā šodien, izrunājas un pēc tam tas tiek virzīts tālāk. Komisija teica, ka uz šodienu tas tiks sagatavots. Varbūt tāpēc es uzreiz arī nesteidzos iekļaut darba kārtībā. Es domāju, ka šodien abas komisijas varēs izrunāties. Varbūt var arī nobalsot par šā jautājuma iekļaušanu šodien, bet tikai pēc tam, kad abas komisijas būs apskatījušas šo jautājumu kopā. Tad varēsim plenārsēdē ķerties pie tā apspriešanas.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mums, liekas, visiem ir skaidrs, ka budžeta labojumus iesniedz valdība, bet atzinumus par šiem labojumiem vai priekšlikumiem sniedz Apvienotā budžeta komisija. Un tālāk plenārsēde vai nu akceptē, vai noraida ar balsojumu, vai nolemj kā citādi. Protams, var būt arī kāda cita procedūra.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Kā jūs zināt, šodien ir atvadīšanās un arhibīskapa Gailīša bēres. Vairāki deputāti ir izteikuši domas, ka vajadzētu dot iespēju atvadīties no arhibīskapa. Tāpēc šajā gadījumā vajadzētu organizēt pārtraukumu. Piemēram, no pulksten 10.30 līdz pulksten 14.00 ir viss atvadu dievkalpojums. Un pēc tam 14.00 varētu atsākt darbu. Protams, to varam apspriest.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozols.

I.Ozols: Attiecībā uz Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšlikumu. Es lūgtu jautājumu nesvītrot no darba kārtības, lai gan šodien to izskatīt vienkārši tehniski nebūtu iespējams. Taču šo jautājumu vajag atstāt izvērtēšanai rīt no rīta. Kad šodien būsim praktiski strādājuši kopā, tad redzēsim, vai to tehniski var iestrādāt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Beļskis.

N.Beļskis: Pirms pieciem mēnešiem mēs izveidojām Latvijas Radio un televīzijas padomi un apstiprinājām "Latvijas Radio" valsts uzņēmuma un "Latvijas Televīzijas" valsts uzņēmuma ģenerāldirektoru. Pašlaik ir saņemta informācija, ka ar nākamo gadu Ostankinas un arī Krievijas televīzija pilnīgi vai daļēji pārtrauks finansēt savu raidījumu retranslāciju Latvijas Republikas teritorijā. Šajā sakarā būs liels informācijas trūkums gan deputātu, gan arī iedzīvotāju vidū. Vai šīs pārraides vispār tiks pārtrauktas vai arī tās turpinās translēt pa Latvijas valsts kanāliem? Tāpēc man būtu priekšlikums noklausīties Arnolda Klotiņa, Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja, koncepciju šajā sakarā, kā arī Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora Imanta Rākina informāciju par šo jautājumu. Tas varētu būt rīt pulksten 17.00.

Priekšsēdētājs: Bojārs, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es domāju, jūs visi esat tikušies ar saviem vēlētājiem un visumā piekritīsit, ka tagad neviens nevar kopā nomaksāt savus īres un apkures rēķinus. Es personīgi nevaru. Es domāju, ka arī cienījamais Gorbunova kungs atceras mūsu tikšanos ar Rīgas rajonu pašvaldību vadītājiem. Viņi vienbalsīgi teica apmēram to pašu. Es domāju, ka Ekonomikas komisijai ir jāsagatavo šis jautājums. Tā nevar būt, ka visa republika, visas ģimenes vienlaikus nespēj nomaksāt savus rēķinus. Šī problēma ir jāizsver pašos pamatos, ko mums kopā ar valdību darīt.

Es gribētu, lai mēs šeit izlemjam, vai varam sagatavot šo jautājumu uz nākamo vai uz aiznākamo nedēļu, jo nekur neizspruksim no šā jautājuma. Pat nevarēs sabalansēt budžetu, ja neienāks šīs īres maksas. Es personīgi nevaru nomaksāt pat no pusotras algas: puse algas - Universitātē un pilna alga - šeit.

Priekšsēdētājs: Es jūs sapratu. Informācija par īres samaksu ir jāsniedz valdībai...

J.Bojārs: Nē, nekādu informāciju! Mums ir jāizlemj pēc būtības, kā ekonomiski risinām šo jautājumu. Ko nozīmē informācija? Ir jābūt priekšlikumiem - gan valdības priekšlikumiem, gan mūsu priekšlikumiem. Un šis jautājums ir jāsagatavo kapitāli. Es domāju, ka tas ir jāizdara Ekonomikas komisijai. Tā nevar dzīvot!

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi, es ar jums nemaz negribu strīdēties. Tikai formulējiet, kā likt šo jautājumu uz balsošanu.

J.Bojārs: Ekonomikas komisijai kopā ar valdību sagatavot izskatīšanai Augstākajā padomē jautājumu par izmaiņām īres un apkures maksā. Acīmredzot būs vajadzīgs arī lēmums. Nē, cienījamie kolēģi, tā nevar dzīvot, ja neviens nevar samaksāt rēķinus. Tas nav iespējams, tad arī ekonomikā neveiksies.

Priekšsēdētājs: Tātad par īres un apkures maksām. Paldies. Vairāk papildinājumu nav? Lūdzu, Buķeles kundze! Vai jūs piekrītat deputāta Ozola ierosinājumam par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā rīt no rīta, kad būs zināmi šīsdienas izskatīšanas rezultāti abās komisijās?

E.Buķele: Kolēģi, es saprotu, ka tas varbūt būtu pareizi no visiem citiem viedokļiem, tomēr zināmam procesam jānotiek, kamēr tiek pieņemts lēmums, kamēr valsts banka to saņem un šo naudu iedala. Un tikmēr pensionāri paliek bez pensijām. Taču šodien jau ir pirmais datums, un tāpēc es lūgtu tomēr... Pie mums tūlīt atbrauks ministrijas pārstāvji ar dokumentiem. Es ļoti lūgtu Apvienoto budžeta komisiju būt atsaucīgai un abām komisijām sanākt šodien uz sēdi un varbūt tomēr mēģināt šo jautājumu izskatīt kādā noteiktā laikā - varbūt uz pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet materiāli? Sekretariāts protestē. Nekādu materiālu nav.

E.Buķele: Man ir ļoti žēl, taču patlaban man vēl aprēķinu nav. Es ceru, ka mūsu ministrijas pārstāvji kuru katru brīdi ieradīsies ar aprēķiniem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es par deputāta Bojāra priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, esiet tik mīļš un labs! Vispirms pabeigsim ar šo papildinājumu. Acīmredzot Zeiles kundze par šo gribēja kaut ko teikt. Zeiles kundze, vai jūs gribējāt runāt par Buķeles kundzes izteikto viedokli?

V.Zeile: Es ļoti lūdzu saglabāt mieru un elementāru saprātu, lai varētu sakarīgi izskatīt visus šos dokumentus, kuru šobrīd vēl nav. Runas par to izskatīšanu šodien balsojuma ceļā nevar būt. Ja paspēsim to operatīvi izskatīt, tad piekritīsim ietvert darba kārtībā, bet, ja ne, tad ir jāatceļ uz rītdienu. Es vēlreiz saku: vakar, kad Platā kungs gāja projām no Apvienotās budžeta komisijas, mēs pajautājām, vai ir visi jautājumi. Viņš teica: "Jā, viss. Paldies!" Vai tad tiešām nevarēja pat ieminēties, ka vakar notika valdības sēde, kurā izskatīja šo jautājumu? Tā taču nevar strādāt, kolēģi!

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par deputātes Buķeles ierosinājumu - iekļaut darba kārtībā jautājumu par grozījumiem un papildinājumiem 1992.gada budžetā. Deputāti to pieprasa, un man ir jāliek uz balsošanu neatkarīgi no tā, vai ir vai nav materiāli. Ko es varu darīt? Lūdzu rezultātu. Par - 63, 3 - atturas... Es atvainojos: 3 - pret, 20 - atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Tālāk par pārtraukumu no pulksten 10.30 līdz 14.00. Informācijai: kad mēs Prezidijā izskatījām šo jautājumu, mēs vienojāmies, ka deputāti pēc savas iniciatīvas šajā laikā var iet uz Doma baznīcu un atvadīties. Ja piedalās visā dievkalpojumā, tad tiešām ir vajadzīgs šis laiks. Un, ja jūs uzskatāt, ka vairākums deputātu piedalīsies arī dievkalpojumā, nevis tikai atvadīsies, tad šis pārtraukums ir vajadzīgs.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Priekšlikums ir tāds: varbūt rīkosim pārtraukumu tagad, kad beigsim balsot, līdz pulksten 11.00, lai visi varam aiziet atvadīties. Un tad tiešām, ja nepaliek tik daudz deputātu uz dievkalpojumu, jo dievkalpojums ir līdz 12.30... Es domāju, šo pārtraukumu vajadzētu līdz pulksten 11.00.

Priekšsēdētājs: No pulksten 10.30 varbūt līdz 11.15, lai nebūtu steigas.

I.Ozols: Arī es piekrītu šim priekšlikumam.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli par priekšlikumu? Tātad pārtraukums būs no pulksten 10.30 līdz 11.15, bet 11.15 atsāksim plenārsēdi. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 81 - par, 1 - pret, 4 - atturas. Ir pieņemts šāds lēmums. Tātad pārtraukums būs no pulksten 10.30 līdz 11.15.

Deputāta Beļska ierosinājums - rīt pulksten 17.00 noklausīties Zigmunda Skujiņa un Imanta Rākina informāciju. Rīt 17.00 nekas nav plānots. Tas ir šodien, kolēģi! Lūdzu, balsosim par to, ka rītdien 17.00 klausāmies šo informāciju. Lūdzu rezultātu. 72 - par, 5 - pret, 17 - atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Vēl bija deputāta Bojāra priekšlikums. Kodoliņa kungs, es jums lūdzu tagad izteikt savu viedokli!

A.Kodoliņš: Pirmkārt, priekšlikums kārtējo reizi ir bez lēmuma projekta. Taču, ja pieņemsim tādu redakciju, ka ir jānodod komisijai izskatīšanai, tad, manuprāt, šis jautājums ir Arhitektūras un celtniecības, enerģētikas, transporta un informātikas komisijas kompetencē, un tikai pēc šīs komisijas šo jautājumu tālāk ir vērts lemt Ekonomikas un Apvienotajai budžeta komisijai.

Priekšsēdētājs: Bojārs, lūdzu!

J.Bojārs: Es personīgi uzskatu, ka šo jautājumu nevar izlemt bez Apvienotās budžeta komisijas un Ekonomikas komisijas domām. Varbūt tad lai Prezidijs pats arī izlemj, kam uzticēt šā jautājuma risinājumu, tā kā Prezidijs to vienmēr darījis. Es nebūt neuzstāju, ka to obligāti vajag darīt Ekonomikas komisijai vai kādai atsevišķai... Man liekas, ka vairākām komisijām obligāti ir jāizsaka savas domas par šo jautājumu, jo tas ir pārāk svarīgs.

Priekšsēdētājs: Tur ir tāda nianse, ka Prezidijs lemj tad, kad ir iesniegti kādi lēmuma projekti, kam tos tālāk nodot izskatīšanai, taču Prezidijs nedod uzdevumus. Varbūt nosauciet komisijas, un mēs balsosim.

J.Bojārs: Cienījamais Gorbunova kungs! Es nevaru iesniegt lēmuma projektu, jo, kā vēlreiz saku, acīmredzot šeit vairākām komisijām ir jāizsaka savas domas. Šī problēma jārisina, bet kam Prezidijs uzdos risināt šo problēmu... Es domāju, ka to vislabāk varētu izdarīt Prezidijs. Ja es rakstīšu lēmuma projektu, tas būs muļķīgs. Tas ir jādara ekonomistiem, budžetniekiem. Ir jārisina šī problēma, turklāt kompleksi.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu ierosinājums ir - valdībai kopā ar Augstākās padomes komisijām sagatavot izskatīšanai jautājumu par izmaiņām īres un apkures maksā. Tieši kurām Augstākās padomes komisijām - to lemj Augstākās padomes Prezidijs. Paldies.

Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 66 - par, 3 - pret , 14 - atturas. Iekļauts darba kārtībā. Tie ir visi papildinājumi. Paldies. Mēs, kolēģi, varam izskatīt vēl vienu jautājumu. Lūdzu!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Pirmais darba kārtības jautājums (kā steidzams) ir likumprojekts "Par grozījumu Latvijas Republikas likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu"".

Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Jums otrajā lasījumā tiek piedāvāts 292.dokuments - par grozījumu likumā "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu". Varu sacīt, ka nekādi priekšlikumi par šo tekstu nav ienākuši. Tādējādi mēs lūdzam atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto tekstu un nobalsot par to galīgajā variantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem grib izteikties par balsošanas motīviem? Nav. No vietas skan balss: "Atbalstīt!"

Lūdzu balsošanas režīmu. Godātie kolēģi, ņemiet vērā, ka šis likumprojekts ir steidzams. Tātad šis balsojums izšķir likumprojekta likteni. Lūdzu, balsosim. Vai visi ir nobalsojuši? Es gribētu to pajautāt Ozola kungam un Buķeles kundzei, kuri atrodas zāles beigās: "Vai jūs nobalsojāt?"

E.Buķele: Mēs pašreiz cenšamies starp abām komisijām saskaņot optimālo laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies, Buķeles kundze! Lūdzu balsošanas rezultātu. 93 - par, pret - nav, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas nolikuma apstiprināšanu. Lūdzu ziņotāju tribīnē.

Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj, pārējie deputāti un citi klātesošie! Saskaņā ar mūsu šīsdienas darba kārtību Augstākajai padomei ir jāizskata lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas nolikuma apstiprināšanu". Šo nolikumu izstrādāja tā pati deputātu darba grupa, kura strādāja pie likumprojekta "Par 5.Saeimas vēlēšanām". Mūsu darba grupas sastāvā bija iekļauts un arī aktīvi darbojās tagadējās Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Gunārs Blūma kungs. Viņš ir viens no galvenajiem šā nolikuma autoriem. Sākotnēji darba grupai šķita, ka nolikumu vajadzētu apstiprināt Augstākās padomes Prezidijam, tomēr darbs pierādīja, ka nolikums ir jāapstiprina ar Augstākās padomes lēmumu. Kāpēc tieši ar Augstākās padomes lēmumu?

Pirmkārt, tāpēc, ka pašu Centrālo vēlēšanu komisiju galvenokārt izveido Augstākā padome.

Otrkārt, tāpēc, ka tikai Augstākā padome ir tiesīga izlemt jautājumu, kam piešķirt, kam dot zīmogu ar valsts lielā ģerboņa attēlu. Un šāds zīmogs ir paredzēts arī Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Un, treškārt, arī tāpēc, lai Centrālās vēlēšanu komisijas darbībai dotu stingrāku juridisko pamatu un lai ar Augstākās padomes lēmumu mēs apstiprinātu tādu noteikumu, ka tad, ja kāds no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem tiek iekļauts deputātu kandidātu sarakstā, līdz ar to viņam ir jāatstāj darbs Centrālajā vēlēšanu komisijā. Šis jautājums pats par sevi - vismaz sākuma stadijā - bija diezgan diskutabls, jo, analizējot Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanu praksi un dokumentus, mēs nekur neatradām šādu šķērsli, ka Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis nedrīkstētu kandidēt Saeimā par deputātu. Tik tiešām tolaik nevienā dokumentā tas tā strikti nebija ierakstīts, taču, ņemot vērā ētikas nerakstītos likumus un tagadējo praksi, kāda mums ir izveidojusies pēdējos gadu desmitos, darba grupa sliecās uz to, ka šāds noteikums, šāda norma ir jāiekļauj nolikumā. Tāpēc nolikuma projekta 15.punktā šāda norma ir ierakstīta.

Mēs esam sadarbojušies ar Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes darbiniekiem. Viņi mums ir daudz palīdzējuši skaidrības un parocības radīšanā. Visas normas, visi šie nolikuma punkti ir sadalīti trijās nodaļās, kas, pēc mūsu domām, atvieglos nolikuma praktisko piemērošanu. Tas būtu pavisam īss komentārs par to, kā tika izstrādāts šis nolikums, un par nolikuma saturu.

Man ir zināms arī tas, ka vakardien savā sēdē viena no frakcijām, proti, "Satversmes" deputātu frakcija, nāca klajā ar priekšlikumu nedaudz grozīt šā nolikuma 2.punktu, un, kā man šorīt paskaidroja frakcijas priekšsēdētājs deputāts Jānis Vaivads, šie grozījumi rakstveidā esot iesniegti kancelejā, bet mēs vēl laikam neesam tos saņēmuši. Kā tad ir?

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar procedūru tagad būtu jautājumi Apsīša kungam, taču Vaivada kungs ir jau pie mikrofona. Lūdzu.

J.Vaivads: Es paskaidrošu situāciju. Tātad vakar frakcija izskatīja šo nolikumu, un tiešām 2.punktam ir sagatavots redakcionāls labojums. Tas šorīt tika iesniegts kancelejā, lai tālāk to nogādātu komisijā, kur komisija tad arī pieņemtu lēmumu, vai to tālāk izplatīt, iestrādāt un akceptēt. Es nezinu, kā tas īsti tur tiek paredzēts, taču fakts ir tāds, ka komisijas nav, jo Endziņa kungs ir prom. Citi, kuri pārstāv komisiju... Es nezinu, ar ko man īsti runāt. Tagad šis iesniegums man atkal ir rokā. Es varu to nodot tikai sekretariātā un lūgt, lai tas pārtraukuma laikā tiktu pavairots, bet, atsākot darbu pulksten 11.15, tas varētu būt visiem deputātiem priekšā, un mēs balsojot varētu izšķirt - pieņemt šo redakcionālo labojumu vai nepieņemt. Tāds ir mans priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka tās ir jūsu tiesības. Diemžēl komisija acīmredzot nespēs sanākt. Tādēļ es lūdzu sekretariātu šo dokumentu pavairot, bet mēs par to izšķirsimies pēc pārtraukuma.

Lūdzu, vai atlikušajās divās minūtēs būs kāds jautājums Apsīša kungam? Ja patlaban jautājumu nav, tad tādā gadījumā es atļaušos pirms pārtraukuma izteikt vienu paziņojumu: pulksten 12.30 pie Augstākās padomes būs autobuss, lai dotos uz kapiem sakarā ar Gailīša kunga bērēm. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.15.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu! Man šķiet, ka ziņotājs jautājumā par Centrālo vēlēšanu komisiju vēl nav atgriezies no dievkalpojuma, tādēļ mans priekšlikums būtu tāds: virzīties pie nākamā darba kārtības jautājuma.

Vai par peļņas nodokļa lēmuma projektu mums ir ziņotājs? Kodoliņa kungs? Lūdzu!

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Tātad problēmas būtība ir tāda, ka Ministru padome ir iesniegusi lēmuma projektu "Par grozījumiem un papildinājumiem LR AP 1992.gada 15.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 20.decembra likumā "Par peļņas nodokli"" spēkā stāšanās kārtību"".

Proti, par kādu lēmuma punktu ir runa? Runa ir par to punktu, kurā mēs noteicām, ka tām organizācijām, kuras nodarbojas ar naudas maiņu no ārzemju valūtas Latvijas rubļos un otrādi, tiek noteikta valsts nodeva 1,5 procentu apmērā no šā apgrozījuma lieluma. Šis punkts daļēji tiek ievērots, un lielākās firmas, kas nodarbojas ar naudas maiņu, attiecīgus maksājumus veic valsts budžetā. Un tomēr ir virkne firmu, kuras šādus maksājumus valsts budžetā neveic, un bez šiem diviem pakalpojumiem, kuri ir iesniegti 272.dokumentā, Finansu inspekcijai nav instrumentu, lai tomēr piespiestu savlaicīgi veikt šos maksājumus un lai būtu iespējas arī sodīt tos, kuri neveic šos maksājumus. Tieši tāpēc šī ir Finansu inspekcijas iniciatīva - papildināt minēto lēmuma projektu ar šo 4. un 5.punktu, kas tātad regulē mūsu noteiktā maksājuma par valūtas maiņu izpildīšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi Kodoliņa kungam? Jautājumu nav. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt debatēs par šo lēmuma projektu? Nav. Kodoliņa kungs, tādā gadījumā mēs acīmredzot varētu rīkoties šādi: uzskatīsim šo jautājumu par izdebatētu. Un, tā kā mēs jau laikus paredzējām šo situāciju, tad balsošana ir paredzēta rīt.

A.Kodoliņš: Es pilnīgi piekrītu. Pašreiz mēs, bez šaubām, balsot nevaram. Mums jāuzskata, ka šis jautājums ir izdiskutēts un jāatliek balsošana uz to brīdi, kad vispār notiks balsošana par lēmumu un likumu projektiem.

Priekšsēdētājs: Tas būs rīt no pulksten 13.00 līdz 13.30. Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es uzskatu, ka laikam nebūtu pareizi uzdot jautājumus Arturam Kodoliņam, jo viņš manu pozīciju šajā lietā jau zina. Es arī Ekonomikas komisijā iebildu pret šāda lēmuma pieņemšanu, jo tas ir papildinājums vienam tādam arhaismam, kas mums joprojām pastāv, proti, ka mums nodoklis ir uzlikts nevis ar likumu par nodokļiem, bet gan ar vienu punktu kaut kādā lēmumā par nodokļu likuma spēkā stāšanos, par viena likuma vai tā labojuma spēkā stāšanās kārtību. Manā skatījumā, tas ir arhaisms, kam normālā un sakārtotā tiesiskā sistēmā nav vietas. Tāpēc, manā skatījumā, vispār šis punkts būtu jāievieš, ja tas ir nepieciešams, kā labojums attiecīgajā nodokļu likumā ar visu šo papildinājumu, nevis mums jāiet un jāpielabo jau zināmā nekārtība, kas pastāv nodokļu aplikšanas kārtībā. Tāpēc personīgi es, izsakot balsošanas motīvus, daru zināmu, ka atturēšos no šā lēmuma pieņemšanas.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, es lūgtu jūs savus balsošanas motīvus atkārtot rīt, kad notiks balsošana. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par apdrošināšanu". Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Cienītais priekšsēdētāj, cienītie klātesošie! Pēc likumprojekta "Par apdrošināšanu" pirmajā lasījumā jūs, kuri sekojāt līdzi lasījumam, atceraties, ka par likumprojektu bija diezgan nopietna kritika. Bija viens konceptuāls balsojums, kas atcēla ierobežojumus ārvalstu ieguldītājiem, kuri ir ieguldījuši kapitālu šajā jomā. Un attiecīgi arī tām sabiedrībām, kuras ir reģistrējušās Latvijas Uzņēmumu reģistrā.

Tad debatēs tika izteikta vispārēja kritika. Arī Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija uz pirmo lasījumu bija iesniegusi vispārēja rakstura norādījumus. Teiksim, debatēs Muciņš izteicās, ka likumprojekts zināmā mērā ir nepilnīgi izstrādāts, ka tas ir nopietni jāpapildina, ka ir jāpastiprina apdrošinātāja un saņēmēja aizsardzība, ka arī apdrošināšanas sistēmā kopumā ir jānovērš atsevišķas neprecizitātes un pārpratumi. Darba grupa nolēma šo, ja tā var izteikties, "nomesto cimdu" pacelt un savu spēju un iespēju robežās mēģināja šos robus aizpildīt un kaut ko arī pielikt no savas puses. Ja sēdes vadītājam nav iebildumu, tad, kad būs runa par atsevišķiem punktiem un specifiskiem jautājumiem, es lūgtu man palīdzēt ar tiem strādāt arī darba grupas speciālistu Romeiko kungu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

J.Biezais: Tālāk nedaudz par šiem papildinājumiem un izmaiņām vispār, pirms pārejam pie runāšanas par pantiem. Iespējams, deputāti jau ievēroja un arī mutiski tas ir aizrādīts, ka projekta otrajā lasījumā ārvalstu apdrošinātājiem tiek liktas zināmas barjeras. Tas, mūsuprāt, nav pretrunā ar plenārsēdes konceptuālo balsojumu, jo konceptuālais balsojums bija par ārvalstu ieguldītājiem, kuri ir reģistrējušies. Ārvalstu apdrošinātāji, kuri Latvijā nav reģistrējušies un neko nav ieguldījuši, arī apdrošinājumu ar preci... Tā ir ārvalstu prece. Un zināma sava tirgus aizsardzība pastāv diezgan daudzos gadījumos, tā ka šis ir nedaudz cits jautājums. Protams, vēl ir arī diezgan daudz regulējošu un ierobežojošu noteikumu, kas attiecas uz licencēm, licenču anulēšanu, attiecīgu fondu veidošanu, rīcību ar ienākumiem, ar peļņu un ar šiem fondiem.

Ir arī niansētas izmaiņas, piemēram, pantā "Apdrošināšanas interešu aizsardzības fonds". It kā ierastajā kārtībā tur bija teikts, ka tajā ieskaita procentus no prēmijām un tur lēnām šo fondu audzē kā tvertni "ugunsdzēšanai". Šeit šāda fonda lēna piepildīšana nav paredzēta, bet ir paredzēta ātra reaģēšana gadījumā, ja kāda no apdrošināšanas sabiedrībām bankrotē, lai "ugunsgrēku" tik tiešām nodzēstu. Lūk, šī virkne ierobežojumu varbūt daļai deputātu liekas psiholoģiski nepieņemama, tomēr apdrošināšanā ir darīšana ar naudu, un šeit nav pieļaujama pilnīgi brīvi traktēta vai, kā tas praksē gadās, avantūristiska rīcība.

Darba grupa ņēma vērā to, ka nezin vai mums pietiks laika izstrādāt virkni citu likumu par šo tēmu, tāpēc šo likumu paplašināja. Ir atsevišķs likums par sociālo apdrošināšanu, specifiskas nianses ir dzīvības apdrošināšanai. Principā pārējie tur uzskaitītie un varbūt arī neuzskaitītie (ja būs citi priekšlikumi) apdrošināšanas veidi var tikt regulēti šā likuma ietvaros. Protams, deputātiem ir iespējas vai nu tieši svītrot normas, vai arī kā citādi izteikt, teiksim, noliedzošu attieksmi vai prasību kaut ko mainīt, kā tas līdz šim ir bijis projektu apspriešanas gaitā.

Varbūt līdz ar to vispārējo ievaddaļu varētu beigt un pāriet pie konkrētiem pantiem. Sakarā ar to es varētu informēt, kurš pants ir nācis klāt no jauna un kurš ir uzrakstīts citādā redakcijā.

Attiecībā uz ienākušajiem priekšlikumiem. Kā jūs atceraties, projekts otrajam lasījumam bija gatavs jau pirms trim vai četrām nedēļām. Pēc tam ienāca vēl divi priekšlikumi pēc diskusijas televīzijā, ko akceptēja un ar Plotnieka kunga parakstu iesūtīja Likumdošanas jautājumu komisija. Priekšlikumu iesniedza arī deputāts Seleckis. Tie, mūsuprāt, nesagrauj jau uzrakstīto tekstu un, iespējams, vēl var tikt ietverti uz trešo lasījumu. Taču tie ienāca jau "post factum".

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs varētu skatīt pa lappusēm, attiecīgi komentējot.

J.Biezais: Lūgtu talkā arī Romeiko kungu. Varbūt no darba grupas kāds varētu arī stenografēt, lai uz vietas...

Priekšsēdētājs: Stenogramma jau būs.

J.Biezais: Nē, tas nepieciešams jau šodien ātrai reaģēšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tātad izsakieties par 1.lappusi!

J.Biezais: Daļa terminu ir pārcelta vai sakrīt ar tekstu, kas ir likumā. Pēc deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājuma tie tā arī tika pārcelti. Vēl Edmunds Krastiņš ierosināja terminos neko neminēt par ārvalstu apdrošinātājiem, taču kāda termina minēšana pati par sevi neskādē, un, tā kā konceptuālajā balsojumā šāda versija iepriekšējā lasījumā tika akceptēta, tad mēs tomēr šos terminus atstājām.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot? Krastiņa kungu es patlaban zālē neredzu. Tikko bija un jau aizgāja.

J.Biezais: Ekonomikas komisija protestu neizteica. Mēs skatījām Ekonomikas komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Virzīsimies tālāk!

J.Biezais: Tālāk skatīsim pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Jā.

J.Biezais: Nezinu, kāda tagad varētu būt secība. Ja kādam ir jautājumi vai iebildumi...

Priekšsēdētājs: Tātad par 1.pantu. Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Taču es domāju, Biezā kungs, ka mēs varam arī apspriešanas ātrumu palielināt, ja pakavēsimies tikai pie tiem pantiem, par kuriem ir bijuši rakstiski labojumi, kuri ir noraidīti vai kuri ir ņemti vērā.

J.Biezais: Es darītu to labprāt - jo ātrāk, jo labāk. Varbūt skatīt tabulu?

Priekšsēdētājs: Vai par 2.lappusi deputātiem ir kas sakāms? 3.lappusē 3.pants. Piezīmes ir ņemtas vērā. Vai deputātiem ir kādi papildu priekšlikumi?

5.lappuse, 5.pants. Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Es atvainojos, man ir par 4.pantu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

I.Ēlerts: Tātad pirmajā lasījumā darba grupa piekrita, ka nedrīkst ierobežot ārvalstu apdrošinātāju darbību Latvijā, lai šeit nodrošinātu konkurenci un pieņemamas likmes. Tomēr 4.pantā darba grupa ir ieviesusi - tiesa gan, citā vietā nekā tur, kur tas bija pirmajā lasījumā - par apdrošināšanas riskiem. Tiem, kas atrodas Latvijas Republikā, ir tiesības slēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar vietējiem apdrošinātājiem, lai nebūtu klajš monopolisms. Es nevaru šeit atrast īstos vārdus par šādu domu, taču tas pats ir arī trešajā daļā. Tas ir tikai tad, ja vismaz trīs apdrošinātāji ir atteikušies. Tad, kad cilvēks jeb uzņēmējs ir izstaigājies pa trīs vai vairākām apdrošināšanas institūcijām, tikai tad viņš var slēgt līgumu ar ārvalstu apdrošinātājiem. Es aicinu deputātus svītrot 4.panta otro un trešo daļu.

J.Biezais: Vai drīkstu nedaudz komentēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Biezais: Es jau savā īsajā uzrunā minēju, ka konceptuālo balsojumu mēs sapratām ar ārvalstu ieguldītājiem, jo sakarā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem" ritēja arī debates. Šeit ir runa par apdrošinātājiem ārvalstīs, kas Latvijā neko nav ieguldījuši un nav reģistrējušies. Tātad tas ir šā pakalpojuma imports, attiecībā uz kuru gan priekšlikumos, gan ar vispār starpvalstu praksē bija zināmi ierobežojumi. Protams, šeit tie ir maksimāli. Es vēl varu teikt, ka tie nav pilnīgi noliedzoši, jo tālāk ir parādīts, ka apdrošinājuma ņēmējs tomēr var izsisties cauri, kā arī ir norma, ka tad, ja starpvalstu līgumos ir paredzēts citādi, ir tā, kā starpvalstu līgumos. Un beidzot, deputāti, jūs, protams, varat šo normu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Biezā kungs, tātad ārvalstu apdrošinātājam, protams, ir jābūt reģistrētam. Līdz ar to jums acīmredzot ir jāparedz papildu normas, kādas ir vajadzīgas uz trešo lasījumu, jo šāds monopolisms nedrīkst būt. Tad mums apdrošināšanas likmes būs "uzskrūvētas" debesīs, tā kā to mūsu uzņēmēji - un ne tikai uzņēmēji, bet arī pašvaldības un valsts institūcijas - māk un mācās darīt. Un tieši tas ir tas negatīvais. Tā ka es aicinu aizsargāt apdrošināšanas ņēmējus un ļaut apdrošināšanas jomā attīstīties normālai konkurencei.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamais Biezā kungs! Man absolūti nav saprotama darba grupas loģika, jo apdrošināšana ir divpusējs akts. No vienas puses ir apdrošinājuma ņēmējs, bet no otras puses ir devējs. Ja jūs gribat uzlikt barjeras, tad jūs varētu uzlikt barjeras gan ņēmējam, gan devējam. Pagājušajā reizē mēs sekmīgi noņēmām barjeras apdrošinājuma devējam, bet darba grupa tagad ir uzlikusi barjeras arī apdrošināšanas ņēmējam. Es nesaprotu, kurš ir ieinteresēts to darīt. Es to nesaprotu! Un tāpēc uzskatu, ka šeit nav pilnīgi nekādas loģikas. Es atbalstu Ēlerta kunga priekšlikumu - 4.panta 2. un 3.punktu svītrot kā diskriminējošu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Romeiko, Finansu ministrijas pārstāvis: Atļaujiet dažos vārdos paskaidrot, kāpēc šāda norma ir parādījusies likumprojektā. Tātad mūsu koncepcija ir tāda, ka Latvijā darbojas apdrošinātāji, kas ir licencēti mūsu republikā. Šajā gadījumā arī visa šī nauda, ko apdrošinātājs ir samaksājis, paliek šeit, Latvijā. Jautājums ir par to, kādā veidā mēs atļausim ārzemju apdrošinātājiem šeit, Latvijā, darboties. Un tā norma, ko esam ierakstījuši, ka tad, ja gadījumā Latvijā klients nevar nopirkt polisi, viņam ir iespējas iegādāties šo polisi no ārzemju apdrošinātājiem, mūsuprāt, tomēr ir pamatota šādu apsvērumu dēļ.

Šajā gadījumā - un tas bija arī neatkarīgās Latvijas laikā - bija aktuāls jautājums par to, lai nauda, ko maksā apdrošinājuma ņēmējs, neaizplūstu vieglprātīgi uz ārzemēm. Šis bija viens no momentiem, kāpēc ir ielikta šāda norma. Tāda pastāv visu valstu praksē, ka apdrošināšanas sabiedrības, kas ir licencētas noteiktā valsts teritorijā, darbojas... Ņemot vērā to, ka diemžēl mūsu apdrošināšanas tirgus nav tik attīstīts, mēs gājām pretim un ielikām šādu normu, ka tad, ja jūs Latvijā nevarat nopirkt Latvijas sabiedrības polisi, jūs varat to iegādāties no ārzemju apdrošinātāja. Šeit tad arī ir jautājums par klienta - apdrošināšanas ņēmēja - interešu aizstāvību. Mēs domājam, ka mūsu republikā kā iegādātāji ienāks tikai apdrošināšanas sabiedrības no Rietumiem. Diemžēl ļoti bieži ir nākuši cilvēki un teikuši, ka viņi grib, lai šeit darbotos tieši Krievijas un Ukrainas apdrošināšanas sabiedrības. Daudzos gadījumos šo sabiedrību finansiālais stāvoklis ir apšaubāms.

Priekšsēdētājs: Romeiko kungs, vai tādā gadījumā šo punktu nevajadzēja formulēt tādējādi, ka nevis tikai ar vietējiem apdrošinātājiem, bet arī ar Latvijā licencētiem apdrošinātājiem?

G.Romeiko: Jā, tādā veidā mēs varam darīt. Mēs to varam vienkārši precizēt, jo tur, kur mēs skaidrojam, kas ir vietējais un kas ir ārvalstu apdrošinātājs, mēs sakām, ka vietējais ir tas, kas ir licencēts Latvijā.

Priekšsēdētājs: Ko teiks godātie kolēģi, kuri ierosināja par šo punktu balsot un svītrot? Vai Freimaņa kungs paliek pie tā paša uzskata? Tātad, godātie kolēģi, cita ceļa nav un 2. un 3.punkts būtu atsevišķi balsojams. Kā jūs domājat, Biezā kungs, vai par tiem abiem kopā var balsot?

J.Biezais: Atsevišķi. Taču es aicinu deputātus atcerēties, ka ir iespējams arī kompromisa variants, jo kaut kāda licencēšana un uzraudzība ir vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, par 4.panta 2.punktu. Deputāts Ēlerts un Freimaņa kungs ierosināja to svītrot. Lūdzu, balsosim par šā punkta svītrošanu. Balsošanas režīmu! Biezā kunga balss ir "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 22, pret - 8, atturas - 22. Netiek svītrots.

J.Biezais: Es atvainojos, jebkurā gadījumā mēs iesim uz kompromisu, kas ir formulēts jēdzienā par licencēšanu Latvijas Republikā.

Priekšsēdētājs: Par 3.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu par 3.punkta svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par - 11, pret - 5, atturas - 29. Netiek svītrots.

5.pants. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir jautājums cienījamajiem autoriem par 5.panta ceturto daļu. Tagad pēc šā teksta iznāk, ka tad, kad apdrošinājuma ņēmējs ir noslēdzis līgumus un saņēmis apdrošināšanas polisi, viņam tā ir jāiesniedz valsts apdrošināšanas uzraudzības institūcijā. Es aicinātu uzmanīgāk iedziļināties tekstā.

Priekšsēdētājs: Tur ir jāizdara attiecīgs labojums.

G.Romeiko: Ja drīkst dažos vārdos... Ēlerta kungs, jūsu aizrādījums ir pamatots, un mēs atvainojamies, ka to neievērojām agrāk. Šeit ir runa par to, kāda interese mums ir skatīties uz polisi, lai tā būtu skaidra un saprotama, lai cilvēks, kas ir nopircis šo polisi, varētu to saprast. Teiksim, licencēšanā mēs tālāk arī paredzam, ka tikai šādu apsvērumu dēļ iepazīstamies ar polisi. Lai cilvēks, kurš ir apdrošinājuma ņēmējs, šo polisi saprastu, par ko viņš ir apdrošināts un ko viņš maksā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir nepieciešamība balsot par pantu kopumā? Nav.

6.pants. Šeit ir Likumdošanas jautājumu komisijas noraidītais priekšlikums panta ceturtajā daļā. Vai kāds uztur šo priekšlikumu?

J.Biezais: Tur ir lietota cita redakcija. Tas, kas bija jāsvītro, formāli ir svītrots.

Priekšsēdētājs: Viņi formāli vēlējās svītrot 6.panta ceturto daļu.

G.Romeiko: Vai drīkstu sniegt nelielu paskaidrojumu par šo pantu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Romeiko: Kāda mums ir izveidojusies situācija? Jums varbūt nav noslēpums, ka pagājušajā nedēļā, piedaloties Vācijas apdrošināšanas uzraudzības pārstāvjiem, kopā ar lietuviešiem un igauņiem notika neliels seminārs, un mēs arī par šo jautājumu diskutējām. Pagājušajā gadā avīzē parādījās reklāma, ka Austrijas apdrošināšanas sabiedrība "Merkurijs" pārdod šeit, Latvijā, apdrošināšanas polises. Kādā veidā mēs varam iedarboties uz šādu sabiedrību, kura Latvijā nav licencēta? Vienīgais - sūtot kādu dokumentu uz Austriju, lai šīs valsts apdrošināšanas uzraudzība rīkotos un nodarbotos ar šo apdrošināšanas sabiedrību, kāpēc tā šeit, Latvijā, darbojas bez licences.

Paliek vienīgi jautājums par starpnieku - par brokeri. Mēs nekādā veidā uz šo cilvēku iedarboties nevaram. Viņš var arī pārdot polises. Šeit šis jautājums ir ielikts tāda apsvēruma dēļ, ka paliek problēma par to, kā mēs varam garantēt klienta drošību. Es varu šodien aiziet mājās un paziņot, ka pārdodu kādas sabiedrības polises, un cilvēki varbūt tās te arī pirks, bet vai beigās, kad šiem cilvēkiem vajadzēs maksāt, kāds arī maksās? Tas ir apšaubāmi. Tāpēc ir ielikts šis licencēšanas jautājums tieši attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri izplata šīs apdrošināšanas polises. Dažās valstīs šādi ierobežojumi pastāv, bet dažās tādu ierobežojumu nav. Varu teikt, ka, piemēram, Amerikā tādi pastāv, bet Vācijā šādi ierobežojumi nepastāv. Vācieši saka: "Mums nav iespējams tāds variants, ka cilvēks nopirktu polisi no sabiedrības, kura nav zināma."

Priekšsēdētājs: Vai deputāti pieprasa balsojumu par 6.pantu kopumā? Nē.

7.pants. Lūdzu, vai ir kādas piezīmes vai papildinājumi? Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikums ir ņemts vērā.

8.pants. 9.pants. 10.pants. 11.pants. 12.pants. 13.pants. 14.pants. Par to Ēlerta kunga priekšlikums ir noraidīts, taču Ēlerta kungs neuzstāj par balsošanu.

15.pants. 16.pants. 17.pants. 18.pants. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir jautājums cienījamajiem autoriem par šā panta pirmo daļu. Lai viņi man paskaidro, kā saprast teikto, ka apdrošinātāja rīcībā ir jābūt kapitālam, kas atbilst tā maksātspējai. Es visu laiku saprotu, ka maksātspēju nodrošina kapitāls, nevis otrādi.

G.Romeiko: Jā, šeit problēma ir tāda, ka Latvijā līdz šim mums nebija nekādas terminoloģijas. Un šī terminoloģija par to, kas ir speciālās rezerves apdrošinātājs, kurš veido arī maksātspēju, ir ņemta no ārzemju likumdošanas. Mēs dažos vārdos varam pastāstīt, kāds ir šis ekonomiskais modelis un kā apdrošināšanas sabiedrībai vajadzētu darboties.

Tātad jēdziens par maksātspēju. Maksātspēja tiek aprēķināta divējādi. Pirmais aprēķins balstās uz to, cik apdrošināšanas sabiedrība ir ieņēmusi prēmijās. Otrais aprēķina veids balstās uz to, cik apdrošināšanas sabiedrība ir izmaksājusi apdrošināšanas atlīdzībās. Kura no šīm summām ir lielāka - tā tad arī nosaka sabiedrības maksātspēju, un tiek prasīts, lai sabiedrībai būtu šāds kapitāls, kas ir līdzvērtīgs šai summai. Varbūt mums šeit ir lietots neprecīzs jēdziens "maksātspēja". Es atzīstu, mēs to esam tulkojuši no angļu valodas, un viņi lieto "solvent". Līdzīgs termins ir arī vācu valodā. Ja ir iespējams izgudrot kādu labāku vārdu, mēs esam gatavi šo terminu nomainīt. Taču jautājums ir saistīts ar maksātspēju, no kuras tālāk izriet sabiedrības nepieciešamais kapitāls - tās akciju kapitāls un rezerves fonds.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ēlerts: Es, protams, novēlu jums veiksmi tulkošanā, tomēr loģikai ir jābūt. Es tikko pamanīju vēl tādus stila ziedus kā "maksātspējas trešdaļa"...

G.Romeiko: Tas viss ir saistīts ar to pašu, kas ir pirmajā daļā... Varbūt šeit vajadzētu piesaistīt valodniekus, bet doma ir tāda: ja sabiedrība, pieņemsim, gada laikā prēmijās ir saņēmusi miljonu rubļu, tad sabiedrībai ir jābūt kapitālam vismaz vienam miljonam... Tas ir tās akciju kapitāls plus vispārīgās rezerves. Ja šī summa ir mazāka par vienu miljonu, bet nav mazāka par vienu trešo daļu no šā miljona, tad šajā gadījumā akciju sabiedrībai - apdrošinātājam - ir jāveic konkrēti pasākumi, lai tā varētu šo summu iegūt. Tai ir vai nu jāpalielina akciju kapitāls, vai jāveic kāda cita darbība. Gadījumā, ja šī summa ir nokritusies zemāk par šo vienu trešo daļu, tātad zem 333 tūkstošiem, ir lemjams jautājums par sabiedrības likvidāciju.

Priekšsēdētājs: Romeiko kungs, kādēļ šāds neskaidrs termins nav izskaidrots likumā lietotajos terminos, lai tas līdz ar to iegūtu noteiktu saturu un jēgu?

J.Biezais: Mēs noteikti pieņemam kritiku un centīsimies kaut vai garākā tekstā, tomēr saprotami un skaidri pateikt, kas tur ir domāts. Aizrādījumi ir pamatoti.

Priekšsēdētājs: To varētu darīt likumā lietoto terminu skaidrojumā. Paldies. Vai par 18.pantu ir vēl kādas iebildes? Vai kāds no deputātiem pieprasa balsojumu? Nē.

19.pants. 20.pants. 21.pants. 22.pants. 23.pants. 24.pants. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man autoriem ir jautājums par ceturto daļu: ar ko ir pamatots, ka pretendentu iesniegums ir jāizskata sešu mēnešu laikā? Vai tas atkal nav Latvijas valsts apdrošināšanas sabiedrības aizstāvības dēļ, lai iespējami mazāk būtu konkurentu? Ar ko ir pamatoti seši mēneši pieteikumu izskatīšanai?

G.Romeiko: Šo sešu mēnešu ilgā pieteikumu izskatīšana ir pamatota ar šādiem motīviem. Eiropā šis termiņš svārstās no trīs mēnešiem līdz sešiem mēnešiem. Mēs šeit ielikām iekšā sešus mēnešus, taču es pilnībā jums piekrītu, ka šis termiņš var būt arī īsāks. Es vienīgi gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, lai mēs kopīgi padomātu par šādu jautājumu: sabiedrība, kuras kapitāls ir 20 tūkstošu, tiek reģistrēta mēneša laikā. Banku un apdrošināšanas sabiedrību mēs arī izveidojām mēneša laikā. Mēs par to runājām arī ar vācu kolēģiem, un viņi teica, ka līdz dokumenta pēdējai pieņemšanas dienai tiek skaitīts šis termiņš - seši mēneši, taču es neesmu arī pret to, ka šo termiņu varētu samazināt.

J.Biezais: Lūdzu, dodiet priekšlikumus...

Priekšsēdētājs: Vai kāds ierosina samazināt termiņu? Nav. Paldies. Vai ir nepieciešams balsot par šo pantu kopumā?

J.Biezais: Es atvainojos, jebkurā gadījumā uz trešo lasījumu vēl var iesniegt priekšlikumus, tā ka mēs pie šiem sešiem mēnešiem ar nagiem un zobiem neturamies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 25., 26., 27., 28., 29. un 30.pantu. Lūdzu, godātie kolēģi! Varbūt esmu steidzies par ātru? Vai būs vēl kādi priekšlikumi, labojumi vai nepieciešami balsojumi? Ja ne, tad paldies darba grupai.

Kurš vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 51, pret - 3, atturas - 5. Likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā.

Biezā kungs, līdz kuram laikam likumprojektam var iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam?

J.Biezais: Man tagad tik maz ir iznācis vadīt projektu sagatavošanu, ka es pat nezinu, kāda ir parastā prakse. Vai tas nebūs nekaunīgi, ja teikšu: nedēļas laikā?

Priekšsēdētājs: Nē, nebūs.

J.Biezais: Tad iesniedziet, lūdzu, nedēļas laikā!

Priekšsēdētājs: Tātad nedēļas laikā lūdzu iesniegt priekšlikumus. Tā kā Apsīša kungs ir zālē, mēs varam atgriezties pie Centrālās vēlēšanu komisijas nolikuma.

Lūdzu, Apsīša kungs, tribīnē!

R.Apsītis: Es atvainojos, cienījamie kolēģi, ka manis tūdaļ pēc starpbrīža nebija, bet tas bija saistīts ar šīsdienas ļoti kompleksajiem uzdevumiem...

Mūsu jautājuma izskatīšana tika pārtraukta tajā stadijā, kad priekšsēdētājs lūdza uzdot jautājumus. Jautājumu nebija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, varbūt pārtraukumā ir radušies jautājumi? Jautājumu nav.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Man ir radies jautājums sakarā ar 328.dokumentu, ko mums nesen izdalīja. Šis jautājums ir par iesniegto labojumu. Man gribētos gluži vienkārši dzirdēt jūsu komentārus. Kā jūs to saprotat: "komisijai jāievēro Latvijas Republikas Satversmes būtība"? Galu galā Vēlēšanu likums taču to nosaka, un ir jāvadās pēc Vēlēšanu likuma, pēc visa tā, kas ir paredzēts Vēlēšanu likumā. Vai šī būtība attiecas arī uz Satversmes pantu par 21 gada vecuma cenzu vēlētājiem? Kas ir domāts ar šo būtību?

R.Apsītis: Redziet, Silāra kungs, es neesmu šā papildinājuma tiešais autors, tāpēc varu izteikt tikai savu subjektīvo viedokli. Un ne tikai savu, bet arī Likumdošanas jautājumu komisijas viedokli un darba grupas viedokli. Būtībā mēs Likumdošanas jautājumu komisijas un darba grupas apvienotajā sastāvā izskatījām arī šādu priekšlikumu, ko izteica mūsu kolēģis deputāts Rolands Rikards. Viņa priekšlikums toreiz vairākuma atbalstu neguva galvenokārt tāpēc, ka darba grupas vadītājs un vienlaikus arī Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs deputāts Aivars Endziņš tieši šo faktu minēja, ko jūs tikko teicāt, ka, lūk, mēs neesam jau ievērojuši Satversmē noteikto vecuma cenzu, jo Augstākā padome nobalsoja, ka vēlēšanās drīkst piedalīties no 18 gadu vecuma. Līdz ar to burts burtā mēs Satversmi laikam nespēsim tomēr ievērot. Es personiski domāju tā, ka šeit ir mēģināts pateikt, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāievēro ne tikai Augstākās padomes lēmumi un likumi, bet arī jāievēro Latvijas Republikas Satversmes pamatprincipi, lai gan nekur nav rakstīts, kas ir būtība, kas ir pamatprincipi. Tie ir netverami, tie ir drīzāk izjūtami, nekā ar kādu normatīvo aktu nosakāmi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs acīmredzot vēlas ko paskaidrot šajā sakarībā.

J.Vaivads: Mēs šo jautājumu apspriedām arī frakcijā. Šeit ļoti svarīgs ir tāds moments. Pirmā sadaļa, kā jau jūs ievērojāt, ir par komisijas izveidošanas kārtību, tās uzdevumiem un darbības principiem. Tātad tā ir vispārīga daļa, kurā faktiski ir tikai vispārīgas normas, un tai zināmā mērā ir arī politiska slodze.

Ja mēs runājam par šo labojumu un tieši par šo 2.punktu, tad galvenā jēga šim labojumam ir politiskā daļa, kura varbūt nav juridiski pat precīzi fiksējama. Un tiešām mēs varētu strīdēties par to, kas ir būtība, kas ir principi, taču ir ļoti svarīgi, lai šī Centrālā vēlēšanu komisija faktiski savā politiskajā būtībā atjaunotu un turpinātu Satversmes darbību. Tāpēc Satversmes minēšana un šo principu atzīšana faktiski vairāk ir politiskas ievirzes moments šajā dokumentā, un, kā es saprotu, tas nekādus principiālus iebildumus nevar izraisīt. Tātad tas principiālus iebildumus izraisīt nevar, bet Satversmes pamatprincipi jeb būtība ir jāievēro arī šajā Centrālās vēlēšanu komisijas darbībā. Es domāju, ka par to strīdēties īpaši nevajadzētu. Es tiešām ierosinātu atbalstīt šādu labojumu, jo ir ļoti svarīgi tieši šo pēctecības momentu uzsvērt arī šajā dokumentā.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es, cienījamie kolēģi, pret šādā veidā iesniegto un arī citās frakcijās neapspriesto jautājumu tomēr protestēju. To saku tāpēc, ka sakarā ar šādu labojumu jebkurā gadījumā jebkura puse, kura būs zaudējusi vēlēšanās, varēs iesniegt tiesā prasību, ka vēlēšanu komisija nav ievērojusi Satversmes būtību. Un es gribu redzēt, kura tiesa izšķirs, vai tas ir izdarīts vai nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Man arī ir jautājums vai replika, jo arī man nav skaidrs, kādam nolūkam tas īsti ir vajadzīgs. Manuprāt, Satversmes būtība ir jāievēro jebkurā gadījumā, kas izriet arī no mūsu Konstitucionālā likuma. Un šajā ziņā es absolūti piekrītu "Satversmes" frakcijai. Tomēr man tiešām ir aizdomas, ka tad, ja mēs pieņemsim šādu lēmumu, uzreiz varēs mūs apsūdzēt jautājumā par 21 gada cenzu. Arī attiecībā uz aizliegumu ārzemju latviešiem piedalīties vēlēšanās. Kur es varēšu atrast argumentus tam, ja es to vēlēšos? Es negribētu, lai šādā nolikumā parādītos divdomīgas normas. Ja gadījumā var formulēt precīzi, tad man nekas nav pretī, ka vēlreiz notiek atsaukšanās uz Satversmi. Taču ir jābūt precīzam formulējumam, jo pretējā gadījumā, es pilnībā piekrītu Grūbes kungam, tad tā puse, kura zaudēs, noteikti nāks un visu apstrīdēs, balstīdamās uz šo punktu.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, lūdzu!

A.Bērzs: Šāda formulējuma būtība ir tā, ka te izpaužas zināma liekulība. Kā var prasīt vienai institūcijai, lai tā ievērotu Satversmes būtību, ja Augstākā padome jau ir pieņēmusi Vēlēšanu likumu, kas ignorē Satversmes būtību?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Man ir vēl viena neskaidrība: kāpēc mēs apšaubām, ka šī vēlēšanu komisija pēkšņi būs tā, kura neievēros likumus? Pretējā gadījumā tad katrā dokumentā, kuru mēs pieņemam, būtu jāieraksta, ka ir jāievēro likumi. Man liekas, tas ir pats par sevi saprotams, ka visām institūcijām Latvijas Republikā ir jāievēro likumi. Pretējā gadījumā ir darīšana ar tiesu vai prokuratūru, kura katrā ziņā pilnīgi likumīgi var izrēķināties ar šiem cilvēkiem. Es vēlreiz saku - jābūt vienkārši skaidrībai! Mēs neesam pret Satversmi, taču jābūt skaidrībai. Lai "Satversmes" frakcija pilnīgi korekti paskaidro, ko tas nozīmē. Mums te ir jāieraksta kaut kas tāds, lai pēc tam uz to varam atsaukties, jo pretējā gadījumā arī es nesaprotu, kāpēc šis labojums ir vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, situācija ir tāda: lai gan esam izdiskutējuši šo jautājumu, mēs faktiski to nevaram likt uz balsošanu, jo šeit neapspriežam likuma atsevišķus punktus un par tiem nebalsojam. Savu attieksmi pret nolikumu varam izteikt, manuprāt, tikai balsojot par lēmumu. Pretējā gadījumā mums nolikums būtu jāizskata pa punktiem. Tādēļ ceru, ka godātie kolēģi necels iebildumus, ja nelikšu šo jautājumu uz balsošanu, jo patiešām attieksmi pret šo labojumu jūs varat izteikt arī ar balsojumu "par" vai "pret" šo lēmumu.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Tādā gadījumā man rodas virkne jautājumu, kas arī var būt saistīti ar turpmākajiem daždažādiem nolikumiem, kas mums sāk parādīties. Un arī tos Augstākās padomes plenārsēdei varētu ierosināt tikai pieņemt vai noraidīt, tas ir, tikai it kā ratificēt. Es personīgi tad nevaru iedomāties Augstākās padomes lomu. Tādā gadījumā pēc būtības visiem turpmākajiem šāda tipa nolikumiem izvērtēšanu uzņemsies vai nu Likumdošanas jautājumu komisija, vai arī tas būs kaut kāds Prezidija izstrādāts nolikums. Un visur darbosies šis ratificēšanas princips. Man personīgi tas nav pieņemams. Un, ja ir runa par to, ka, piemēram, pastāv kaut kur šāda ratificēšanas procedūra attiecībā uz starptautiskajiem nolīgumiem, piedodiet, uz iekšējās kārtības variantiem, un ja Augstākajai padomei nav tiesību runāt par saturu, bet ir tiesības pateikt tikai "jā" vai "nē" par būtību, tad es nezinu, kāda var izveidoties turpmākā procedūra. Man personīgi tas nav skaidrs. Es zinu, ka tāds nolikums nav parādījies. Tad iznāk, ka mēs ratificējam kaut kur citur izstrādātus nolikumus.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, es teikšu atklāti: šeit nav runas par procedūru, lai gan mēs līdzīgā situācijā tāpat esam rīkojušies ar augstskolu satversmēm, tās vienkārši akceptējot vai noraidot, nevis papildinot. Tādēļ mums vienkārši ir jāvienojas. Es neuzspiežu šo viedokli.

J.Vaivads: Es atvainojos, attiecībā uz augstskolām tādu procedūru mēs paši pieņēmām likuma veidā, ka tā rīkosimies. Tas bija Izglītības likumā. To mēs tādā veidā pieņēmām un tā arī rīkojāmies. Turpretī tagad tādu likumu neesam pieņēmuši, ka turpmāk ar šiem nolikumiem rīkosimies šādā veidā.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā, ja mēs izlemjam, ka balsosim arī par nolikumu, tad man nav iebildumu likt šo jautājumu uz balsošanu, jo procedūra to nereglamentē.

Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Birkava kungs, es gribēju teikt, ka jums kā sēdes vadītājam nevajadzētu ielaisties disputā ar deputātiem, kuri šeit uzstājas un izsaka savas domas, jo domāju, ka jums nemaz nav tādu tiesību. Es pilnīgi atbalstu Vaivada domu. Mēs varam balsot "par" vai "pret", kā katrs no mums domā. Taču šis jautājums tāds, kāds tas ir rakstiski iesniegts, ir jāliek uz balsošanu. Pretējā gadījumā zūd jebkāda jēga vispār nolikumus pilnveidot. Es vēlreiz gribēju jūs lūgt: "Lūdzu, neiejaucieties kā sēdes vadītājs disputos, kurus šeit risinām mēs, deputāti!" Paldies.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs! Diemžēl tāds ir mans tiešais pienākums - vadīt sēdi.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Ja patiešām "Satversmes" frakcija uzskata, ka ir jābalso atsevišķi par šo priekšlikumu, tad katrā ziņā es tomēr lūgtu juridiski korektu skaidrojumu no darba grupas vadītāja, kādas būs šīs sekas.

Un otrs. Bez šaubām, es domāju, ka arī attiecībā uz citām frakcijām šīs sekas ir jāizsver, nevis tikai vienkārši tagad it kā jāsaskaņo dokuments visās frakcijās, lai tagad mēs uzreiz to iesniedzam sēdes laikā. Tad visas frakcijas paliktu ārpus šīs apspriešanas. Domāju, ka tas nav korekti. Ja tāds bija "Satversmes" priekšlikums, tad vajadzēja laikus visām frakcijām to arī paziņot. Un tad būtu korekti, un tad arī nekādas strīdēšanās nebūtu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Es nevaru piekrist Grūbes kunga kategoriskumam. Darba grupa tikai vakar galīgi pabeidza šā dokumenta izstrādāšanu. Vakar sanāca arī frakcijas. Katrā ziņā, kad bijām gatavi, mēs šo labojumu iesniedzām. Un tagad tas ir nodots jūsu visu vērtējumam. Ja tagad kāda frakcija uzskata, ka tai vajag izspriest, piekrist vai nepiekrist šim labojumam, tad tādā gadījumā tā var prasīt pārtraukumu vai kaut ko tādu. Taču es noraidu apgalvojumu, ka mēs tagad nekorekti izturamies pret saviem kolēģiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es tiešām nesaprotu frakcijas "Satversme" nostāju. Jo tieši viņi iestājās par iespējami ātrām vēlēšanām, ļoti brīnišķīgi demonstrējot savu radikālismu un nobalsojot par to pusgadu agrāk, nekā Tautas frontes frakcija nosauca savu vēlāko termiņu, kaut gan arī mēs nenoliedzām pavasari. Tagad atkal sāksies šīs spēlītes. Nolikumu atkal vienu nedēļu izskatīs frakcijas, bet pēc nedēļas būs vēl kaut kas. Klausieties, jūs ļoti labi zināt par šīm 150 dienām. Ja gribam šo nolikumu pieņemt, tad pieņemsim to, lai beidzot sāk... Izveidosim šo komisiju, lai tā sāk strādāt.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Es gribētu atgādināt godājamajiem Grūbes un Bērziņa kungiem, ka nevajag nodarboties ar grābstīšanos pa tumsu. Jā, Bērziņa kungs, ja jūs mazāk runāsit, es tūlīt izskaidrošu. Tātad Augstākā padome savā rīcībā bieži vien novirzās no Satversmes būtības. Kaut vai tajā Satversmes pantā, kur ir teikts, ka Latvijas Republikā augstākais lēmējs ir Latvijas Republikas pilsoņi. Tātad nekāda runa par vēlētāju loka paplašināšanu un tā tālāk nevar būt. Un arī tā var būt Satversmes būtība. Runa ir nevis par to, vai jūs, Grūbes kungs, iekļūsit Saeimā vai neiekļūsit. Par to nav runas. Runa ir par pamatpostulātiem. Un tieši tāpēc šim punktam ir jābūt. Nevajag, tā sakot, grābstīties pa tumsu, godājamie kandidāti!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Man, protams, patīk "Satversmes" nostāja, ka viņi būs tie, kuri tagad noteiks, kurš ir un kurš nav. Vēsturē vienreiz tas jau ir dzirdēts.

Un tagad par to, kurš saprot un kurš nesaprot, kas ir Satversme. Pieņemsim, ka es tiešām nesaprotu. Nu tad paskaidrojiet man, kurš nesaprot, ko nozīmē šis formulējums! Te jau Freimaņa kungs izteicās. Tas nozīmē, ka šai komisijai nevajadzēs ņemt vērā Augstākās padomes nesen pieņemto lēmumu. Es tā no Freimaņa kunga teiktā sapratu. Tad varbūt tomēr tādā gadījumā vajag sastādīt sarakstu, ko nevajag ņemt vērā. Jo te jau arī Freimaņa kungs parādās. Jūs brīnišķīgi to nodemonstrējāt. Jo jūs ar savu labojumu saprotat vienu, bet es un Grūbes kungs - pavisam ko citu. Mēs vienkārši gribam skaidrību. Ja būs šī skaidrība, varbūt arī mēs atbalstīsim jūs. Taču nevar ielikt formulējumu, ko nesaprot ne Grūbes kungs, ne es, ne arī daudzi citi šajā zālē. Un pēc tam, kad jūs to brīnišķīgi pieņemsit, Cilinska kungs atkal nāks un skaidros, jo viņš būs tas, kas var atšķirt vienus no otriem. Es negribu, lai vēsture atkārtojas.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es vēlreiz lūdzu juristu paskaidrojumu, vai par šādu ierakstu nebūs tiesas process. Es jau saprotu, ka Freimaņa kungs ir jurists - nostrifikācijas speciālists, un viņam droši vien ir taisnība, ka visi juristi šeit sēdēs mierīgi. Taču es baidos, ka vēlēšanas vispār tiks torpedētas, ja Freimaņa kunga grupa neuzvarēs.

Priekšsēdētājs: Celmiņa kungs, lūdzu!

J.Celmiņš: Arī es gribētu teikt, ka šo vārdu būtību katrs var tulkot tā, kā nu viņš to izprot. Nupat dzirdējām, kā Freimaņa kungs iztulkoja Satversmes būtību jautājumā par to, kas ir augstākais likumdevējs. Freimaņa kunga izpratnē, tie ir Latvijas Republikas pilsoņi, taču Satversmē ir rakstīts, ka augstākais likumdevējs ir Saeima un Latvijas tauta. Tātad mums šie viedokļi ir dažādi. Pēc kuras izpratnes tad šinī gadījumā vadīsimies, kas ir būtība? Tāpēc ierosinu tik nekonkrētu jēdzienu, ko katrs var tulkot dažādi, likumā neierakstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Principā šis jautājums, es domāju, ir pilnīgi skaidrs, taču uzskatu, ka tad, ja "Satversmes" frakcijai par Satversmes būtību būtu konkrēti ierosinājumi, tad varētu runāt, vai tos pieņemt vai nepieņemt. Taču pašreizējā variantā, ja tā labi padomā, praktiski ņemot vērā Satversmes būtību, ir jāsaka, ka mums, cienījamie kungi, varbūt vispār nav tiesību šādas vēlēšanas izsludināt, jo, raugoties pēc Satversmes, mēs šeit vispār neesam nekas. Mūs taču ir vēlējuši, jūs paši zināt, kas. Un par šo Vēlēšanu likumu un par šo nolikumu arī ir balsojuši cilvēki, kuri nav Latvijas pilsoņi, un tā tālāk. Tātad tas nozīmē, ka, ierakstot to, ko piedāvā frakcija "Satversme", vēlēšanas praktiski tiek nosvītrotas. Tas taču skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Es domāju, ka mums te pietiek ar demagoģiju nodarboties. To, ko es pateicu sākumā, es pateicu nopietni un korekti. Bet tas, ar ko te grib spēlēties un no visa tā iztaisīt, tas lai paliek uz katra sirdsapziņas. Es ierosinu pārtraukt šo māžošanos un likt uz balsošanu šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, es jums izsaku aizrādījumu par plenārsēdes apvainošanu.

Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es klausos šīs diskusijas, un man atmiņā nāk tāds fakts. Kādreiz, pirms 20 gadiem, masu informācijas līdzekļos bija aizliegts minēt Kaļiņingradas pilsētas nosaukumu, jo domāja, ka, neminot to, aizmirsīsies arī ar to saistītā problēma. Tāpēc šīs runas, ka daži baidās pieminēt šajā likumā Satversmi un nezina, kas ir būtība... Vajag izlasīt Satversmi, kurā ir panti, ko tad var grozīt ar tautas nobalsošanu. Es domāju, ka šajā sakarībā ir pilnīgi skaidrs, kur tā būtība ir ietverta. Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu un ierakstīt šo vārdu - Satversme.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Apsīša kungs vēlas ko nobeigumā teikt?

R.Apsītis: Tieši par šo priekšlikumu es vairs nevēlos izteikties, jo savas domas jau esmu pateicis. Būtībā nevis savas, bet Likumdošanas jautājumu komisijas domas, kuras man šobrīd ir jāpārstāv, kā arī darba grupas viedokli. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt, par balsojumu. Tas ir diezgan komplicēts jautājums. Vienkāršs, bet vienlaikus arī komplicēts. Skatoties uz zāli, varbūt mēs varētu atlikt balsojumu uz rītdienu pulksten 13.00, kā to mēdzam darīt?

Priekšsēdētājs: Paldies, Apsīša kungs! Es domāju, mums vispirms ir jānobalso, kā deputāti ir ierosinājuši, par frakcijas "Satversme" iesniegto dokumentu. Mums par to būs jānobalso, taču Grūbes kungs izteica vēlēšanos to apspriest frakcijā. Vai viņš pieprasa frakcijas pārtraukumu? Varbūt neviens to nepieprasa?

A.Felss: Nē, mēs, frakcija, pārtraukumu nepieprasām.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā, godājamie kolēģi, es lieku uz balsošanu šo labojumu Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas nolikumā - tā 2.pantu izteikt šādā redakcijā. Kurš balsos "par", tas ir par šo redakciju, kura ir lasāma jums izsniegtajā 324.dokumentā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Vēlreiz atkārtoju: balsojums būs par "Satversmes" iesniegto dokumentu. Balsojot "par", jūs pieņemat "Satversmes" frakcijas iesniegto redakciju, balsojot "pret", jūs atbalstāt to redakciju, kura ir nolikumā kopā ar pamatdokumentu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 20, pret - 34, atturas - 16. Nav pieņemts.

Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Tātad mēs esam nonākuši pie kopējā balsojuma - kā ir, tā ir. Man tad šinī gadījumā būtu viens ierosinājums par šo lēmuma tekstu. Tātad lēmums stājas spēkā ar tā publicēšanas dienu, taču, ņemot vērā to, ka mums ir ļoti svarīgi nezaudēt laiku, būtu labi, ka lēmums stātos spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tātad varētu izdarīt šādu papildu labojumu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tātad mēs labojumu 324.dokumentā, ko ierosināja Freimanis, rakstiski neizdalīsim, jo tas ir saprotams.

Lūdzu, Bērza kungs!

J.Freimanis: Tātad stājas ar pieņemšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: Jā.

A.Bērzs: Tā kā mēs noraidījām to, ka Vēlēšanu komisijai būtu jāievēro Satversme, nevis Satversmes būtība, tad es tiešām aicinātu balsošanu par šo nolikumu atlikt, jo vēl gribu iesniegt priekšlikumu. Ja noraidām to, ka jāievēro Satversme, tad es iesniegšu priekšlikumu, ka ir jāievēro Latvijas PSR Konstitūcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Vai ir kādi citi priekšlikumi? Lēmuma projektā vārda "publicēšanas" vietā ir "ar tā pieņemšanas brīdi". Apsīša kunga ierosinājums ir atlikt šā dokumenta balsošanu uz rītdienu pulksten 13.00, kad notiks vispārējā nobalsošana. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību ratificēšanu.

Ģēģera kungs, lūdzu!

D.Ģēģers, lauksaimniecības ministrs: Godātais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Līgumu starp Norvēģijas Karalistes valdību un Latvijas Republikas valdību par lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību ir izstrādājuši Norvēģijas sūtniecības un Latvijas Lauksaimniecības ministrijas speciālisti. Pamatojoties uz valdības lēmumu, arī šo līgumu ir parakstījis lauksaimniecības ministrs un Norvēģijas ārlietu ministrs. Līgums ir Norvēģijas Karalistes un Latvijas Republikas starpvaldību līguma par brīvu tirdzniecību pielikums, un šis līgums piešķir Latvijas lauksaimniecības produkcijai tarifu pazeminājumus Norvēģijas tirgū. Tarifu atvieglojumi attiecas tikai uz Latvijas Republikā ražotajām precēm, kuru izcelmi apliecina attiecīgi sertifikāti. Saskaņā ar līguma 1.pielikumu Latvijā ražotajiem augu valsts produktiem muitas nodokļa tarifs ir pazemināts vidēji par 50 līdz 100 procentiem. Augu valsts produktu klāsts, kas ieteikts līguma pielikumā, ir ļoti plašs un aptver praktiski visu Latvijas Republikas augkopības produkciju, izņemot graudus.

Šā līguma 2.pielikumā ir iekļautas preces, kuras importējot, Norvēģijas puse atbilstoši iekšējiem apstākļiem izmantos mainīgus muitas tarifus, kas var tikt izmantoti kopā ar nolīdzinošām piemaksām vai cenu kompensācijām. Šī preču grupa aptver galvenokārt augu valsts pārstrādes produktu, tajā skaitā arī pārtikas produktus, organiskās ķīmijas produkciju, saistvielas, polimērus un citus produktus, kuru importā un tā regulēšanā ir ieinteresēta Norvēģija.

Saskaņā ar līguma 6.paragrāfu tā sekmīgai īstenošanai ir paredzēts izstrādāt sadarbības līgumus starp Norvēģijas Karalistes un Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministriju. Šīs līgums ietver svarīgus paragrāfus un paver iespēju plašam lauksaimniecības produkcijas atvieglotam eksportam uz Norvēģiju, kas stimulēs privātfermerus ražot kvalitatīvu, Rietumu standartiem atbilstošu produkciju, kā arī paredz zinātniskās un tehniskās sadarbības veicināšanu lauksaimniecībā un tai radniecīgās jomās starp Latviju un Norvēģiju. Šī sadarbība ietver kopuzņēmumu izveidi, informācijas un dokumentācijas speciālistu un ekspertu apmaiņu, lauksaimniecības speciālistu apmācību un citu pasākumu organizēšanu. Praktiski kā piemēru šeit var minēt sakarus starp Lauksaimniecības universitāti un Norvēģijas Lauksaimniecības universitāti un starp dažādām firmām - lauksaimniecības mašīnu ražotājām tieši attiecībā uz arkliem, kartupeļu novākšanas kombainiem. Runa ir par minerālmēslu apgādi - firmu "Hidro" un arī par šīs firmas ieguldījumu projektā, kas tiek izstrādāts Ventspils pieostas rūpnīcā ekoloģiskās drošības nostiprināšanai. Protams, attiecībā uz mūsu produkcijas piegādi Norvēģijai šodien ir grūti prognozēt šos rezultātus. Viss būs atkarīgs no tā, kā spēsim izmantot šīs iespējas, jo tās praktiski ir vienpusējs Norvēģijas dāvinājums Latvijai tās apstākļu atvieglošanai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi Ģēģera kungam? Jautājumu nav. Paldies. Komisijas vārdā izteiksies Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš: Ārlietu komisijas vārdā varu teikt, ka komisija jau pirms krietna laika izskatīja abus šos līgumus. Viens no tiem jau ir izskatīts un rīt par to tiks balsots. Tas ir par kopējo līgumu ar Norvēģiju. Otrs ir par lauksaimniecības produkciju. Komisija, protams, atbalsta gan pirmo, gan arī šo dokumentu, ar ko jūs pašlaik iepazīstina Ģēģera kungs. Cik zinu, arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija ir izskatījusi šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Arī mūsu komisija ir izskatījusi šo līgumu un atbalsta tā ratificēšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai debatēs neviens nevēlas runāt? Tādējādi, ja godātie kolēģi piekrīt, mēs iekļaujam šo darba kārtības punktu balsošanas laikā rīt pulksten 13.30. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - par akciju sabiedrības "Daiļrade" izveidošanu. Lūdzu ziņotāju tribīnē!

Ģ.Krūmiņš: Cienījamie deputāti! Es jūs palūgtu sameklēt 307. un 312.dokumentu - 307.lēmuma projekts ir par akciju sabiedrības "Daiļrade" izveidošanu. Tas tika sagatavots Rūpniecības komisijā, bet Augstākās padomes Juridiskā pārvalde mums izteica dažus aizrādījumus. Pirmais un galvenais no tiem bija tāds, ka valsts uzņēmuma reorganizāciju veic Ministru padome, nevis Augstākā padome. Tādēļ mēs atteicāmies no šā sākotnējā varianta, un tapa 312.dokuments, kur šis lēmums par akciju sabiedrības "Daiļrade" izveidošanu ir formulēts divos punktos. 1.punkts: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 15.decembrim pārveidot valsts uzņēmumu "Daiļrade" ar visām tā filiālēm un firmas veikaliem akciju sabiedrībā", paredzot vairāku uzņēmumu izveidošanu, kur ir šīs akciju sabiedrības īpašums. Un 2.punkts ir šāds: "Noteikt, ka 51 procentam no akciju sabiedrības "Daiļrade" akcijām ir jāpieder Latvijas Kultūras fondam un 49 procentiem - valstij."

Par 1.punktu, kādēļ tas ir radies. Kā jūs varbūt zināt, bija tāda mākslīga juridiska konstrukcija, ka Latvijas Republikas Kultūras fonds saņēma no valsts ražošanas uzņēmuma "Daiļrade" zināmus procentus no tā peļņas, respektīvi, peļņas nodoklis tika ieskaitīts Kultūras fonda ienākumos. Tāds lēmums bija pieņemts, lai varētu finansiāli pabalstīt Kultūras fondu. Iedziļinoties šajā jautājumā, tika konstatēts, ka īpašuma attiecības uzņēmumā "Daiļrade" ir ārkārtīgi sarežģītas. Ir vesela virkne Ministru padomes lēmumu par šīm īpašuma attiecībām, un tādēļ, lai šo situāciju savestu kārtībā, kā arī lai radītu priekšnoteikumus privatizācijai šajā valsts uzņēmumā, tika panākta vienošanās starp Kultūras fondu, Rūpniecības ministriju un Augstākās padomes komisijām - Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju un Rūpniecības komisiju - sagatavot šādu lēmumu un noteikt šīs īpašuma attiecības.

Kādēļ Kultūras fondam tika piešķirts 51 procents akciju? Ideja ir tāda, lai Kultūras fonds būtu tas, kurš tomēr noteiktu šā uzņēmuma darbības virzienu. Lai šis uzņēmums nepārvērstos par tīru komercstruktūru, bet lai tas varētu risināt arī tādas problēmas kā, piemēram, mākslinieciski augstvērtīgu lietišķās mākslas izstrādājumu un suvenīru ražošanu Latvijā. Un šie 49 procenti akciju, kas pieder valstij, principā ir paredzēti privatizācijai. Ja ir kādi jautājumi par šo lēmuma projektu, esmu gatavs uz tiem atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Es domāju, ka šajos abos dokumentos ir pretruna. Jūs runājāt par izveidoto māksliniecisko un juridisko konstrukciju. Vai tad šāda konstrukcija nebūs tieši tagad? Kā tad ir ar šīm filiālēm? Vai tad tās vispirms ir jāapvieno, lai pēc tam varētu izveidot vairākus uzņēmumus? Man tas nav skaidrs. Tas būtu viens jautājums.

Otrs jautājums: vai ar šīm atsevišķajām filiālēm, ar to vadītājiem un kolektīvu ir runāts par iekļaušanu šajā valsts uzņēmumā?

Ģ.Krūmiņš: Jā, es varu atbildēt uz šo jautājumu ļoti vienkārši. Pirms šā lēmuma pieņemšanas tika sagatavots valdības lēmums par to, ka "Daiļrade" ar visām filiālēm, veikaliem un tā tālāk tiek atjaunota valsts uzņēmuma statusā. Tas nozīmē, ka tas būtu Rūpniecības ministrijai pakļauts valsts uzņēmums. Un, protams, arī šīs filiāles, veikali un tā tālāk būtu valsts uzņēmums. Tas, ka uzņēmumam ir filiāle, vēl nenozīmē, ka tas nav valsts uzņēmums. Respektīvi, Rūpniecības ministrijas un valdības viedoklis bija tāds: lai izbeigtu visus šos strīdus par īpašuma attiecībām, šis uzņēmums tiek atjaunots stingrā valsts uzņēmuma statusā. Es domāju, ka tas no īpašuma sakārtotības viedokļa varbūt bija pareizs lēmums, taču tas nav solis uz priekšu privatizācijas veicināšanā, jo privatizēt klasisku valsts uzņēmumu ir nesalīdzināmi grūtāk nekā akciju sabiedrību.

Attiecībā uz atsevišķu filiāļu un struktūrvienību domām par šo lēmumu. Man ir ļoti daudz vēstuļu un iesniegumu ar parakstiem, un, jāsaka, viedokļi ir diezgan pretrunīgi. Tomēr varētu teikt, ka galvenās bažas visām struktūrvienībām ir par to, vai tās varēs reāli privatizēties. Es domāju, ka šis lēmums šādas reālas privatizācijas iespējas nodrošina un ka faktiski šo akciju izpirkšana var sākties tūlīt pat pēc šā lēmuma pieņemšanas. Protams, Rūpniecības ministrija nokārtos visas formalitātes par privatizācijas komisiju un tā tālāk.

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man ir līdzīgs jautājums tam, kāds bija Zeltkalnes kundzei, jo es diemžēl nedzirdēju īsti skaidru atbildi uz šo jautājumu. Jūs sakāt, ka pēc šā lēmuma pieņemšanas, lūk, varēs sākties īstā privatizācija. Taču, kā es saprotu, daudzie šo filiāļu cilvēki, kuri tur strādā un zina visu šo struktūru un uzbūvi, uzskata, ka lietderīgāk būtu vismaz dažas no šīm filiālēm izveidot kā atsevišķus uzņēmumus un atsevišķi privatizēt. Izveidojot šādu vienu lielu akciju sabiedrību, mums zudīs iespēja privatizēt atsevišķas struktūrvienības, atsevišķas ražotnes. Tad mēs varēsim runāt tikai par šīs vienas lielās apvienotās akciju sabiedrības akciju pārdošanu privātpersonām. Vai tomēr nebūtu saprātīgāk kādā laika periodā pieņemt tos privatizācijas projektus, kurus ir gatavas iesniegt attiecīgās ieinteresētās personas un pēc tam vai nu komisija, vai Rūpniecības ministrija, izskatot šos projektus, varētu izšķirties par šo labāko privatizācijas ceļu, vai vienu daļu paturēt kā jauktu uzņēmumu - daļēji kā valsts, daļēji kā "Daiļrades", daļēji kā Kultūras fonda īpašumu -, bet otru daļu no šīm filiālēm, kurām ir iesniegti labi privatizācijas projekti, varētu privatizēt kā atsevišķas ražotnes, kā atsevišķus uzņēmumus.

Ģ.Krūmiņš: Krastiņa kungs, tas, ko jūs teicāt, nav pretrunā ne ar šo lēmumu, ne arī ar mūsu pieņemto likumu par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu akciju sabiedrībās un par to privatizēšanu. Šeit tas ceļš tieši ir iespējams, ko jūs iesakāt, jo, privatizējot šo lielo akciju sabiedrību, to var privatizēt arī pa daļām, pārveidojot akciju sabiedrībās atsevišķus cehus, ražotnes un tā tālāk. Tas neizslēdz šādu iespējamību. Es domāju, ka lēmuma projekta mērķis ir tieši sagatavot ceļu šim procesam.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs.

A.Punovskis: Krūmiņa kungs, arī mans jautājums skars šīs filiāles un firmas veikalus, jo acīmredzot ir ļoti daudzi viedokļi par šo veikalu iekļaušanu akciju sabiedrībā. Loģiski, ka visi pašreizējie veikali un filiāles, kuri jau ir ar patstāvīga uzņēmuma statusu, iebilst pret to iekļaušanu "Daiļradē". Un tas acīmredzot ir viens no iemesliem, kāpēc šis lēmums šodien vispār tiek izskatīts Augstākajā padomē. Tie ir tieši šie strīdi starp "Daiļradi" un starp jau patstāvīgi nodibinātajiem uzņēmumiem, kuri izveidojušies uz filiāļu bāzes. Taču šis formulējums iekavās, ka ar visām filiālēm un visiem firmas veikaliem... Vai ar to jūs viennozīmīgi saprotat visas tās filiāles un visus firmas veikalus, kuri jau šobrīd ir ar patstāvīga uzņēmuma statusu, tas ir, ja tie ir reģistrējušies Uzņēmumu reģistrā kā patstāvīgas juridiskās personas? Vai šeit tomēr radīsies iespēja interpretēt, ka tās ir tikai tās filiāles, kuras formāli ir "Daiļrades" sastāvā un nav ar patstāvīga uzņēmuma statusu?

Ģ.Krūmiņš: Tieši ar šīm filiālēm un firmas veikaliem visas šīs juridiskās klizmas arī sākās, jo eksistēja veikali, kuri bija jau it kā noformējušies par neatkarīgiem uzņēmumiem, bija radīta starpnieka SIA, kam tika pārskaitīti visi veikala līdzekļi un tamlīdzīgi. Pēc tam prokuratūra iesniedza protestu pret šādām izrīcībām. Tad šīs SIA tika likvidētas un veikals atkal bija it kā "Daiļrades" veikals. Tieši no šīs vietas tad arī sākās Rūpniecības ministrijas aktivitātes, kad tā izdeva savu pavēli, ar kuru visi šie veikali un filiāles uzņēmumi tika atjaunoti valsts uzņēmuma statusā. Jo visa šī, kā jūs teicāt, veikalu juridiskā neatkarība bija fikcija, nelikumība, kas tika realizēta, nebalstoties uz privatizācijas likumiem, un tā bija patvarīga rīcība ar Rūpniecības ministrijas juridiski pārvaldītu valsts īpašumu.

A.Punovskis: Paldies. Man būtu ierosinājums, lai varbūt nedaudz precizētu šo formulējumu. Vai jūs neiebilstu, ja šajās pašās iekavās aiz vārda "veikaliem" mēs turpinātu rakstīt: "neatkarīgi no tā, vai tie ir reģistrēti kā patstāvīgi uzņēmumi". Tas tomēr radītu pilnīgu skaidrību tieši tajā jautājumā, kuru jūs pats tikko skaidrojāt.

Ģ.Krūmiņš: Es tomēr iebilstu pret tādu formulējumu, jo šos veikalus kā neatkarīgus uzņēmumus reģistrēt nevar, un, ja kāds no šiem veikaliem ir reģistrējies, tad prokuratūrā tas tiek apstrīdēts.

A.Punovskis: Tomēr fakts ir tāds, ka vairāki veikali ir reģistrēti kā patstāvīgi uzņēmumi, piemēram, uz Vaļņu ielas, ja es nemaldos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man, cienījamais Krūmiņa kungs, ir jautājums par 2.punktu. Es lūgtu arī pārējos izlasīt šo punktu. Man nav skaidrs, ko nozīmē tas, ka 51 procentam no akciju sabiedrības "Daiļrade" akcijām jāpieder Latvijas Kultūras fondam un 49 procentiem - valstij? Kā tas ir domāts, ka ir "jāpieder"? Vai tos iztirgo vai kā citādi tas ir paredzēts?

Ģ.Krūmiņš: Grūbes kungs, es saprotu, ka jūs iebilstat pret to formu, kādā mēs rakstām, ka "jāpieder". Redziet, šā uzņēmuma reorganizāciju veic Ministru padome, nevis Augstākā padome. Un tas ir mūsu lēmuma priekšlikums, lai Ministru padome, veicot šā uzņēmuma reorganizāciju, paredzētu 51 procentu akciju Kultūras fondam un 49 procentus - valstij. Tas ir mūsu priekšlikums, ko šajā lēmumā esam izteikuši.

G.Grūbe: Cienījamais Krūmiņa kungs! Tieši tādā formā, kādā jūs izteicāt, es varētu to saprast. Bet tā, kā šeit ir uzrakstīts, es to nekādi nevaru saprast.

Ģ.Krūmiņš: 2.punkts šeit ir 1.punkta kontekstā: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei..."

G.Grūbe: Taču tas tā nav, cienījamie kolēģi, tur tā nav uzrakstīts. Es vienkārši lūdzu precizēt šo tekstu. Un otrs jautājums...

Ģ.Krūmiņš: Grūbes kungs, lūdzu, pasakiet savu priekšlikumu, kuru jūs ierosināt!

G.Grūbe: Uzrakstiet tādā veidā, lai 1.punktā būtu pateikts, kas uzdots Ministru padomei. 2.punktā vārda "jāpieder" vietā vajag "paredzēt", lai šīs akcijas tiktu nodotas reorganizācijas gaitā.

Taču man ir otrs jautājums. Tātad 49 procenti akciju pieder valstij, bet jūs teicāt, ka var privatizēt. Taču šeit jau nav norādīts, kā šos 49 procentus tālāk privatizēt. Arī to vajadzētu ierakstīt.

Ģ.Krūmiņš: Principā es neiebilstu, ka šeit papildina vēl ar vārdiem: "49 procenti valstij, paredzot valsts īpašuma privatizācijas programmu".

G.Grūbe: Paldies. Tomēr es lūgtu beidzot sakārtot šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, lūdzu!

L.Muciņš: Man ir tāds jautājums: kāds ir Juridiskās pārvaldes slēdziens un vai tomēr šo skaisto dāvinājumu Kultūras fondam nevarētu izdarīt valdība, nevis Augstākā padome?

Ģ.Krūmiņš: Juridiskajai pārvaldei vienīgais iebildums bija pret to, ka ar tādu 307.dokumentu, kāds tas bija sagatavots pirmajā variantā, mēs nolēmām pārveidot. Juridiskā pārvalde iebilda, jo pārveidot var tikai Ministru padome, pamatojoties uz mūsu pašu pieņemto likumu "Par valsts uzņēmumu reorganizāciju".

Tagad attiecībā uz jautājumu, kādēļ mēs vispār pieņemam šo lēmumu? Es jau teicu, ka Ministru padomē, respektīvi, Rūpniecības ministrijā, jau bija sagatavota pavēle par to, ka šo uzņēmumu pilnīgi pārņem Rūpniecības ministrija kā klasisku valsts uzņēmumu bez nekādas akciju sabiedrības un nekādas Kultūras fonda līdzdalības. Bija konfliktsituācija ar Kultūras fondu, ko bija izsaukuši šie patvarīgie privatizācijas mēģinājumi, un Rūpniecības ministrija dokumentāri ar veselu virkni Augstākās padomes lēmumu pierādīja, ka tai ir īpašumtiesības uz visu šo ražošanas apvienību. Taču, tā kā Kultūras fonda finansēšana ir aktuāls jautājums, kam nepieciešams juridiski pamatots risinājums, nevis tā, kā tas bija līdz šim, kad peļņas nodokļa summa tika nodota Kultūras fonda rīcībā, tad mēs, savstarpēji vienojoties starp Rūpniecības ministriju, Kultūras fondu un Augstākās padomes komisijām, sagatavojām šādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, atļaujiet arī man uzdot vienu jautājumu: kāds ir valdības viedoklis un vai valdība vispār ir redzējusi šo lēmuma projektu?

Ģ.Krūmiņš: Šā lēmuma izstrādē piedalījās rūpniecības ministrs Millera kungs, pēc tam ar šo lēmuma tekstu tika iepazīstināta arī ministrija, mēs īpaši apspriedām šo procentu sadalījumu, un ministrs izteica tādu vēlēšanos šos 49 procentus akciju laist privatizācijā pēc iespējas ātrāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav. Vai kāds ir pierakstījies debatēs? Arī debatēs neviens nav pierakstījies. Krūmiņa kungs, tādā gadījumā atliksim balsošanu uz rītdienu pulksten 13.00.

Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Es nezinu, kā to lai nosauc, tomēr negribētu piekrist Krūmiņa kunga teiktajam, ka šis lēmums nenoliedz to procesu, par kuru es runāju, proti, kaut kādu šā uzņēmuma reorganizāciju un atsevišķu ražotņu privatizāciju. Teorētiski tas gan nenoliedz, taču tad, ja tas pastāv kā jauns uzņēmums, tad tur jebkāda šāda tipa reorganizācija rit pavisam citā gaitā, un, tā kā 51 procents akciju piederēs Latvijas Kultūras fondam, tātad būs vajadzīga tikai Latvijas Kultūras fonda piekrišana. Tā es to saprotu,un tā es to redzu.

Ģ.Krūmiņš: Redziet, šeit ir tikai divas alternatīvas: vai nu mēs pieņemam šo lēmumu, vai Rūpniecības ministrija paraksta savu pavēli par to, ka tā šo uzņēmumu pilnīgi un negrozāmi atjauno valsts rūpniecības uzņēmuma statusā. Šeit ir tikai divas alternatīvas: vai nu veidojam jauktu akciju sabiedrību, vai Rūpniecības ministrija... Pavēle jau bija sagatavota, tā bija jau pat parakstīta, mēs to vienkārši apturējām, jo mūsu komisija uzskatīja, ka tas īpašuma attiecībās nav vis solis uz priekšu, bet ir solis atpakaļ, un tas galīgi sarežģītu privatizācijas jautājumu, jo, lai šo klasisko valsts uzņēmumu pēc tam varētu privatizēt, tas tik un tā būs jāpārveido par akciju sabiedrību. Valsts uzņēmumam taču nevar nopirkt kādu daļu, filiāli vai veikalu, bet var nopirkt tikai attiecīgi šā uzņēmuma akcijas, proti, ir iespējams uzņēmumu sadalīt vairākās nelielās akciju sabiedrībās. Taču tā tagad jau ir Kultūras fonda un Rūpniecības ministrijas prerogatīva.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Es neesmu apmierināta ar Krūmiņa kunga atbildēm un, pievienojoties Edmundam Krastiņam, varu pateikt tikai vienu, ka mēs nevaram likt šādus, es uzskatu, nesagatavotus lēmuma projektus uz balsošanu. Jautājums nebūt nav tik vienkāršs. Te ir runa par tūkstošiem - par kolektīviem -, kuri pret to iebilst, kā jūs pats to teicāt, ir savākti arī paraksti un tā tālāk. Mums tagad ir vēl trakāk, nekā bija stagnācijas gados, jo tagad alternatīvas nav, it nekā nav, mums ir jāpieņem lēmuma projekts - divi tādi dokumenti, kādi tie ir. Es domāju, šeit tā nevar rīkoties. Te piedalās arī... Ņemsim kaut vai salonu "Beāte", kas sekmīgi strādā. Tam ir sava ražošana, sava finansēšana, sava grāmatvedība jau no 1985.gada. Šis kolektīvs grib, lai to neiekļauj, bet mēs tagad visas filiāles... Te ir runa par visu Latviju, lai gan es minēju tikai vienu piemēru. Mēs tagad ar varu apvienosim un tad privatizēsim šo 49 procentu ietvaros. Man tik un tā nav skaidrs, kāpēc tas ir jādara. Kāpēc ir jāpieņem šādi dokumenti?

Ģ.Krūmiņš: Pirmkārt, būtu lieki runāt par šā lēmuma projekta nesagatavotību, jo šā lēmuma projekta sagatavošanā ir piedalījušies ļoti daudzi cilvēki no daudzām organizācijām, no ministrijas, no Kultūras fonda, darbā iesaistījās vairākas komisijas.

Attiecībā uz tādām saimnieciskām vienībām, kāda ir "Beāte". Kur tad ir "Beātes" privatizācijas projekts? Es to neesmu redzējis. Es to labprāt redzētu, ja tas būtu bijis iesniegts. Un es atbalstītu Rūpniecības ministrijā, lai to varētu realizēt.

Runāt par to, ka šis ir solis atpakaļ un par stagnācijas laikiem, es domāju, ir vienkārši absurds. Tās ir tādas emocijas, kuras neiztur kritiku. Es domāju, ka šis lēmums ir tieši solis privatizācijas virzienā. Es jau teicu, kāda ir alternatīva šim lēmumam. Alternatīva ir ministra parakstītā pavēle, ka viņš pārtrauc attiecības ar Kultūras fondu un paņem visu šo "Daiļrades" īpašumu savā pārvaldījumā kā valsts īpašumu. Un pagaidām nebūs nekādu akciju sabiedrību un nekādas privatizācijas, kamēr šī privatizācija nebūs sākta varbūt citādā veidā, kā tas ir paredzēts likumdošanā. Taču tas šo procesu ievilktu vēl vismaz uz gadu.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, lūdzu!

L.Muciņš: Es gribētu izteikt repliku. Kaut gan šeit neviens nepiedalījās debatēs, es gribētu pateikt, ka esmu pret šāda lēmuma pieņemšanu un mēģinājumu vispār apspriest šo jautājumu. Kad mēs liekam likumprojektus uz balsošanu noteiktā laikā, redziet, tad varbūt vispār neies cauri, varbūt būs pārāk daudz iebilžu un tā tālāk. Es domāju, ka projektus var likt uz balsošanu tikai tad, kad vairāk vai mazāk visi labojumi ir izdebatēti, kad notiek tikai šī formālā balsošana un nav būtisku iebildumu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Šeit jau izvirzījās pamatoti jautājumi, kādēļ mums ir likums par privatizāciju un kādēļ mēs to nevirzām caur šo likumu.

Treškārt, Krūmiņa kungs neatbildēja uz jautājumu par šo dāvinājumu, kādēļ, teiksim, Ministru padome vai kāda cita institūcija, kurai ir tiesības attiecīgi rīkoties ar valsts īpašumu, neaiziet pie notāra un nenoslēdz, teiksim, līgumu, ka šodien simtprocentīgi valsts īpašumu, ražošanas apvienību "Daiļrade", no 51 procenta šo vienu procentu tā uzdāvina Kultūras fondam. Man nav nekādu iebildumu pret Kultūras fondu, es to ļoti cienu, jo tā ir ļoti svarīga un būtiska organizācija. Taču runa vairāk ir par to peļņu, ko tas šobrīd dabū no šīs "Daiļrades", ka to vairs nedabūs. Tai tagad, teiksim, "Daiļradei", nepieder nekas, kaut gan tā savu vārdu Uzņēmumu reģistrā ir nepamatoti ierakstījusi, balstoties uz nepareizu Ministru padomes lēmumu, kurā ir teikts, ka "nodot Kultūras fonda pārziņā". Taču tas nenozīmē nodot īpašumā. Tātad Kultūras fonds it kā ir piereģistrējis šo uzņēmumu savā īpašumā, bet tas viss ir absolūti nepamatots. Es nezinu, kādēļ tas juridiski netiek kārtots tālāk, tas rada visu šo sarežģītību, neizlēmību, nekonkrētību. Mēs cenšamies to pamatot. Kā redzat, mēs visi ejam uz priekšu, būdami progresīvi, mēs gribam privatizēt, bet kāds atpakaļgājējs - direktors to negrib. Nav nekāda pamata apšaubīt, ka 100 procenti no šā uzņēmuma pieder valstij. Tas ir pirmais moments. Ja kāds grib ko dāvināt un to kāda institūcija ir atļāvusi darīt, tad lai dara. Tādēļ Augstākajā padomē ir jāakceptē, es teikšu, klaji nelikumīgs lēmums. Tas būtu treškārt.

Ceturtkārt. Privatizācijai ir jāvirzās pa savu ceļu. Ja runājam par tādām struktūrvienībām kā, piemēram, salons "Beāte", kas atrodas kaut kādās īrētās telpās, tad pēc būtības tajos laikos, kad mums vēl nebija uzņēmējdarbības likumu un nevarēja nodibināt šīs aktīvās struktūras, sāka veidoties šie kooperatīvi. Varbūt kāds nemaz negribēja ieslīgt šajā kooperatīvu virzienā, tāpēc paši mākslinieki saviem spēkiem, atlicinot kaut ko no saviem izstrādājumiem, nodibināja šādas ražotnes. Šajā ziņā noteikti ir daudzas tādas sastāvdaļas - un to vajag paskatīties -, kuras pēc būtības, lai gan darbojas zem "Daiļrades" izkārtnes, faktiski ir šo pašu mākslinieku īpašums. Tātad attiecībā uz tām privatizācijas gaitā vajag izturēties mazliet citādi, un tad viss nostāsies savās vietās. Es lūdzu nemēģināt vilkt šādu nelikumīgu lēmumu cauri parlamentam. Paldies.

Ģ.Krūmiņš: Redziet, Muciņa kungs, šis lēmums jau nedēļas divas atrodas visās komisijās, tas, ko jūs piedāvājat, ir viens no risinājumiem. Es pieļauju, ka šeit varētu būt arī alternatīvi risinājumi, bet tad esiet tik laipns un laikus iesniedziet savu variantu. Jūs tagad to esat izlasījis pusstundu pirms tā pieņemšanas un ierosināt pieņemt kaut ko pavisam citu. Es pieļauju, ka šā jautājuma risinājumi var būt dažādi. Un tādēļ šo lēmumu esmu iesniedzis jūsu apspriešanai. Šeit izvirzījās jautājums par salonu "Beāte". Kas tad īsti salonam "Beāte" traucē iesniegt savu privatizācijas projektu un saskaņā ar likumu to arī realizēt? Es neredzu nekādus šķēršļus ne vienā, ne arī otrā gadījumā.

Priekšsēdētājs: Blažēviča kungs, lūdzu!

J.Blažēvičs: Man arī ir replika attiecībā uz valsts īpašuma privatizāciju. Taču šodien to nevar izdarīt, jo Ministru padome nav izstrādājusi šīs procedūras kārtību, lai gan līdz 1.septembrim to vajadzēja jau iesniegt.

Priekšsēdētājs: Īvāna kungs, lūdzu!

D.Īvāns: Es drusku esmu nokavējis sākumu, tomēr gribēju pateikt to viedokli, kāds bija Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, kad mēs izskatījām šo jautājumu. Diemžēl šobrīd nav mūsu priekšsēdētāja, taču varu teikt, ka tā šobrīd ir vienīgā izeja, kā Kultūras fonds varētu izdzīvot. Un tieši tāpēc tika pieņemts atsevišķs lēmums un tāpēc arī Krūmiņa kungs šodien uzstājas. Cienījamie deputāti, 20.-30.gados Latvijas valstī Kultūras fonds skatījās uz degvīna un tabakas naudu, turpretī šodien to nedara, un tas būtībā ir vienīgais, kā Kultūras fonds var pastāvēt. Varbūt jūs varat citādā veidā atrisināt kultūras situāciju? Lai pastāvētu kultūras iestādes, lai tiktu stimulēts kultūras darbs, maksātas stipendijas un tamlīdzīgi, vispār ir jāpieņem likums par kultūras reorganizāciju, par kultūras struktūrām. Šobrīd Kultūras fondam ir noteikta vieta valsts kultūras sistēmā, un, ja šī fonda nebūs, arī Izglītības ministrija šo darbu neveiks. Tai joprojām vēl ir vecā funkcija - vienkārši kontrolēt kultūras izpausmes. Tā, protams, pamazām tiek realizēta un mainīta, taču aizstāt Kultūras fondu tā nekādi nevar. Tāpēc mēs šodien pieņemam latviešu kultūrai diezgan būtisku lēmumu. Vai nu mēs to svītrojam, balsodami "pret"... Tieši tāpēc Augstākajā padomē tiek skatīts šis likums par "Daiļrades" privatizāciju, ka Kultūras fonds būtu viens no akcionāriem. Mēs šādā veidā līdz ar to atbalstītu arī Kultūras fondu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es gan gribētu iebilst, ka šeit būtu kāda īpaša Kultūras fonda atbalstīšana. Pašlaik, kā saprotu, viss šis uzņēmums simtprocentīgi ir Kultūras fonda pakļautībā, vai kādā citā veidā, tāpēc varbūt nevis 51 procents ir jāatdod, bet gan 70 vai 80 procenti, nodalot to, ko te teica par teātri vai kādu citu ražotni. Es sapratu, ka mūsu mīļā Rūpniecības ministrija, kā to dzirdējām no Krūmiņa kunga, ir gatava paņemt visus 100 procentus.

Ģ.Krūmiņš: Tajā pašā laikā Rūpniecības ministrija bija gatava atdot visus 100 procentus...

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Jā, varbūt tiešām šis nav labākais lēmums, kā jau Īvāna kungs teica, tomēr es negribētu, ka mūsu deputāti nodarbotos zināmā mērā ar destruktīvu pieeju šādiem jautājumiem. Jo es atceros, ka arī pagājušajā gadā Muciņa kungs te daudz prātoja par šo trīs procentu ienākumu no alkohola. Tad kāpēc cienījamais Muciņa kungs gada laikā nekādus konkrētus priekšlikumus likumdošanā nav sagatavojis? Un tagad tiešām, kad Kultūras fonds ir uz sabrukšanas robežas un kad faktiski šis spiediens no atsevišķu ražotņu puses, kuras, protams, simtprocentīgi izdzīvos, teiksim, no sudraba apstrādes ceha, kas grib atdalīties... Dabiski, varbūt ne visas Kultūras fonda ražotnes izgatavo tikai rentablu produkciju, bet tas ražo tomēr mākslas vērtības. Tur strādā tautas daiļamata meistari, kam valsts zināmā mērā ir nodrošinājusi šīs meistarības saglabāšanu, un, it kā palīdzot, it kā izlīdzinot šo starpību starp šiem cehiem... Sudraba apstrādes cehs, loģiski, varētu pelnīt ļoti daudz, tomēr arī tādus cehus, kas varbūt nav tik rentabli, un arī kultūru vajadzētu saglabāt.

Un tāpēc es uzskatu, ka nevajadzētu tagad nostāties ar kājām un rokām pretim, bet pagaidām šo jautājumu izlemt tā, kā to piedāvā Rūpniecības komisija. Protams, es paredzu, ka varbūt pēc pusgada vai pēc gada, kad ekonomika būs daudzmaz nostabilizējusies, mēs varēsim pāriet pie tā, kā tas bija Latvijas laikā, uz šiem 3 procentiem kaut vai no alkohola un tabakas, bet šodien ir jārod kāds risinājums, jo pastāv spiediens no atsevišķām struktūrām un ir sacelta visa šī jezga... Tāpēc man ir bail, ka Kultūras fonds paliks ar garu degunu un vispār izjuks. Piedodiet, bet mēs līdz šim neesam atraduši citu risinājumu. Arī tagad šis varbūt ir pagaidu risinājums, tāpēc šobrīd atbalstīsim to!

Ģ.Krūmiņš: Ābiķa kungs, es vēl gribētu piebilst šajā sakarībā. Ja mēs šo lēmumu nepieņemsim, tad kāda būs notikumu tālākā secība? Tālākā notikumu attīstība būs tāda, ka tā Rūpniecības ministrijas pavēle, kas ir parakstīta, tiks laista darbā un visa šī ražošanas apvienība "Daiļrade" būs valsts uzņēmums ar visām tās filiālēm, ar visiem veikaliem. Kultūras fondam finansēšanas nebūs nekādas, un mums tā problēma atkal būs jārisina šeit. Kur mēs to naudiņu ņemsim - to es nevaru iedomāties. Šādā risinājuma variantā uzvarētāja nebūs neviena puse, jo arī Rūpniecības ministrija nav ieinteresēta visu šo "Daiļradi" ņemt savā pārziņā un valdīšanā, tāpēc tā grib pēc iespējas ātrāk to privatizēt un, atklāti sakot, tikt no tās vaļā, jo ministrijai nav nekādas intereses vēl vienu lieku valsts uzņēmumu turēt savā pārziņā laikā, kad mēs jau ejam privatizācijas virzienā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Tā kā mani šeit nosauca, neizteikšos par ko, tad es atļaušos atgādināt cienījamajiem kolēģiem priekšvēsturi. Jūs laikam esat aizmirsuši, ka Kultūras fonds apmēram divu gadu laikā trešo vai ceturto reizi ir mēģinājis pārņemt savā īpašumā "Daiļradi". Pirmo mēģinājumu es īsti neatceros, kāds tas bija, bet man liekas, ka otrais, uzlabotais variants bija tāds, ka mums tika piedāvāts likums par Kultūras fondu, kur vai nu lēmumā, vai pašā likumā, es tagad precīzi vairs neatceros, tika ierakstīts, ka Kultūras fonda īpašums ir "Daiļrade" un tā tālāk. Es absolūti necenšos strīdēties par 1.punktu, bet 2.punkts ir turpinājums šai iepriekšējai vēsturei. Tātad visu laiku īpašnieks, kurš nemaz nav īpašnieks, grib pārņemt to, kas viņam nepieder. Un tā ir kaila juridiska fakta konstatācija bez jebkādām emocijām.

Tagad par emocijām, ko Muciņš varēja uzrakstīt un ko Muciņš varēja iesniegt. Muciņš uzrakstīja un Muciņš iesniedza gan Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijai, gan personīgi Umblijas kundzei. Tika ieteikts, teiksim, pārstrādāt šo pašu Latvijas laika likumu par Kultūras fondu. Mans kolēģis Lagzdiņš teica: "Taču, ja mēs neierakstām vienu pantu, ka tiešām 3 procenti no alkohola, tad tam likumam zūd jēga." Pareizi, tad tam likumam zūd jēga. Tātad es saku, ka šeit nav jautājums par likumu, bet šeit ir jautājums par politisku izšķiršanos - vai mēs uzliekam Kultūras fonda vajadzībām vēl vienu 3 procentu nodokli alkoholam un tabakai, vai ne. Un tad šis fonds eksistēs.

Otrkārt, par to, ka Kultūras fonds bez šīs naudas izjuks. Es nedomāju, ka, nododot Kultūras fonda īpašumā 51 procentu, tas tik un tā... Ja tas taisās kaut ko iztirgot un kādu laiku dzīvot, tad varbūt tas kādu laiku arī izdzīvos. Taču, ja tas taisās pārtikt no tiem pašiem peļņas procentiem, tad varu teikt, ka šie peļņas procenti nepaliek ne lielāki, ne mazāki.

Treškārt. Mūsu ekonomiskā politika ir tāda, ka privatizācijai alternatīvas nav. Tādēļ es nezinu, kāpēc Kultūras komisija tik pēkšņi atbalsta Rūpniecības komisijas, es domāju, nepareizo pieeju. Tie ir mani apsvērumi, un es domāju, ka šo jautājumu tā nevar risināt. Paldies.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu Muciņa kungam teikt tā: man ir ļoti patīkami, ka ir cilvēks, kas var politiski izšķirties, un ka viņš redz plašus un drosmīgus lēmumus, kā šo jautājumu risināt. Ja Muciņa kungs apsola šo jautājumu ņemt savā pārziņā un sagatavot visas nepieciešamās likumdošanas izmaiņas un lēmumus, tad es ļoti labprāt šā jautājuma risināšanu atstāšu Muciņa kunga ziņā. Ja viņš var rast kādu konkrētu risinājumu, sagatavot visus lēmumus un mums tuvākajā laikā to visu iesniegt.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs.

A.Bērzs: Te jautājums ir, kā saka, par naudas skaitīšanu. Varam pieņemt, ka mēs nodrošinātu Kultūras fonda eksistenci ar "Daiļrades" zināma akciju skaita nodošanu Kultūras fondam. Taču tad tā nauda ir jāskaita. Tad vispirms būtu jāzina, cik lielas summas ir vajadzīgas, lai Kultūras fonds varētu izdzīvot, cik lielu peļņu dod "Daiļrade" un vai ir jādod 51 procents akciju. Varbūt "Daiļrades", teiksim, Vaiņodes nodaļas akcijas varētu nodot Liepājas rajona Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrībai, lai arī tā vēl pastāvētu. Varbūt vēl kādu sabiedrisko organizāciju varētu izglābt, sadalot šo "Daiļradi". Tā ka te, lai šo lēmumu pieņemtu, vispirms būtu vajadzīgs ekonomisks pamatojums, aprēķins. Citādi mēs to darīsim "pa tumsu". Mēs gan dosim, taču nezinām, vai kādu izdosies glābt. Cik viņiem vajag - arī to mēs nezinām. Varbūt esam par skopu, par maz dodam? Lai varētu izšķirties, ir vajadzīgi aprēķini.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs.

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Principā es jums gribētu teikt, ka šis jautājums nav tik ļoti sarežģīts, kādu mēs to gribam padarīt. Kultūras komisijas ietvaros par šo jautājumu ir pietiekami daudz debatēts. Mēs diemžēl pašreizējā situācijā neesam varējuši saskatīt citu variantu, kā vien paglābt Kultūras fondu, taču es domāju, ka Kultūras fondu nevajadzētu salīdzināt ne ar kādām citām biedrībām. Tā loma un nozīme kultūrā, es domāju, katram ir zināma. Ļoti iespējams, ka tam būs vajadzīgi lielāki līdzekļi, taču to nav. Tad, manuprāt, dosim vismaz tik daudz, lai šis Kultūras fonds pašreizējos apstākļos var izdzīvot. Un šis minimums būtu tāds, ka mēs pieņemtu šo lēmumu. Protams, tas ir pretrunā ar atsevišķu "Daiļradē" strādājošu cilvēku personīgajām interesēm. Tomēr mums ir jāizšķiras, kuru šeit stādīt augstāk - vai nu Kultūras fonda, tātad kultūras intereses, vai arī atsevišķu personu intereses. Tāpēc varbūt nesarežģīsim šo jautājumu ne no ekonomiskā, ne no juridiskā viedokļa, bet izšķirsimies ar domu, ka šoreiz gribam palīdzēt Kultūras fondam.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu piebilst. Ja mēs 2.punktā, kā norunājām, vēl pierakstām, ka paredzam šos 49 procentus privatizācijai, tad lielā mērā varam ievērot arī "Daiļradē" strādājošo cilvēku personīgās intereses. Tā tas arī bija domāts, un mēs to varam lēmumā vēl īpaši uzsvērt.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, kuri izsakās par balsošanas motīviem, jūsu zināšanai: sakarā ar šodienas bērēm ir pilnīgi skaidrs, ka mēs pašlaik balsot nevaram, tāpēc atliksim balsošanu uz rītdienu. Es ieteiktu par balsošanas motīviem izteikties atkārtoti rīt.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Man vēl ir jautājums...

Priekšsēdētājs: Mēs, Felsa kungs, jautājumu procedūru jau esam beiguši.

A.Felss: Tad es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Es arī. Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Es, runādams par balsošanas motīviem, vienkārši gribētu nedaudz atgādināt: tas, kurš domā, ka atmodas laiks Latvijā sākās tikai ar kādu gājienu pie Brīvības pieminekļa, nedrīkstētu aizmirst, ka šī masveidīgā cilvēku atmoda sākās ar Kultūras fonda darbošanos. Un šodien, pieņemot šeit lēmumu, ar kuru Kultūras fonds, kas mūs visus savā laikā ir cēlis garīgai atmodai, tiktu iznīcināts, tas būtu visai neprātīgi. Tāpēc pagaidām, kamēr nav iespējams atjaunot Latvijas laikā pastāvējušos noteikumus, kad Kultūras fondam bija pastāvīgi ienākumi no dzelzceļa un no degvīna monopola, es domāju, mums vajadzētu noteikti nobalsot par šādu iespēju vismaz tik ilgi, kamēr šis pārejas laiks turpinās. Mums tomēr ir jāpadomā par to, lai Kultūras fonds tiktu saglabāts un lai tas izdzīvotu kopā ar mums, nevis lai mēs te paliktu, bet Kultūras fonds beigtu pastāvēt.

Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Balsošana notiks rīt pulksten 13.00.

Tagad Drošības dienesta paziņojums. Lai gan situācija ir pilnīgi normāla, Drošības dienests tomēr lūdz deputātus nenovietot vai pārvietot mašīnas tālāk no Augstākās padomes vārtiem.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par tiesu varu". Lūdzu ziņotāju tribīnē!

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Nu jau krietns laiks ir pagājis, kopš mēs pirms atvaļinājuma sākuma skatījām šo likumprojektu otrajā lasījumā. Šis lielais laiks bija nepieciešams, lai varētu līdzsvarot visus tos viedokļus, kas tika izteikti otrā lasījuma laikā un pēc tam.

Man jūsu uzmanība būtu jāvērš uz tiem labojumiem, kuri šajā laika periodā jums izsniegtajā likumā ir izdarīti. Vispirms, protams, veikti tie labojumi, par kuriem tika nobalsots otrajā lasījumā. Tas ir, ka Augstākajā tiesā būs četras, nevis trīs palātas, kā likumprojektā bija uz otro lasījumu, un ka ir nepieciešami administratīvie tiesneši. Arī 114.pants, kur ir runa par advokātiem, ir formulēts tā, kā mēs toreiz nobalsojām. Kā jūs atceraties, toreiz deputātam Matvejevam bija iebildumi pret to, ka šeit ir frāze "Advokātu kolēģijas locekļi". Tagad te ir rakstīts "Latvijas Republikas advokāti".

Bez jau minētajiem labojumiem šeit ir izdarīti vēl arī citi. Tā kā tuvojas Saeimas vēlēšanas, mēs uzskatījām, ka nav nepieciešams likumā ietvert tādus jēdzienus, kas zināmā mērā disonē ar Satversmi. Tādēļ jūs nekur vairs neatradīsiet jēdzienu "valsts galva", bet divos pantos tiek fiksēts jēdziens "valsts prezidents".

Arī 11.pantā ir izdarīts grozījums, un to mēs izdarījām, redzēdami, kāda situācija ir praktiskajā dzīvē. Tas atklājās tad, kad tiesā tika skatīta Pļavnieka lieta, arī Parfjonova lieta. Un, zinādami to, kas notiks pie tiesas ēkām tad, kad skatīsim Rubika lietu, mēs iekļāvām tādu formulējumu, ka tiesu ēkās un pie tām demonstrācijas un piketi ir aizliegti. Tas ir nepieciešams tādēļ, ka šie piketi un šīs demonstrācijas galu galā tiek rīkoti ar vienu, tikai ar vienu nolūku - ietekmēt tiesas spriešanu. Tas ir 11.pants, un tā nosaukums skan "Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā".

Tālāk. Ir izdarīts neliels labojums arī 68.pantā, kur ir minēta tiesneša zvēresta redakcija. Šeit mēs iekļāvām arī to, ka tiesneši zvēr būt uzticīgi Latvijas Republikai.

Būtisks labojums skar 49.pantu - "Augstākās tiesas plēnuma kompetence". Pirmajos divos lasījumos jūs redzējāt, ka plēnumam tiek dotas tiesības tulkot likumus, turpretī pašreiz plēnumam tiek dotas tiesības sniegt likuma izskaidrojumus attiecībā uz tiem likumiem, kuri tiek piemēroti tiesās. Tātad likumdevējam tiek saglabāta šī prerogatīva pašam tulkot likumus, kurus pats ir devis.

Un tālāk par tiem labojumiem, kuri ir izdarīti pēc konkrētu deputātu priekšlikumiem. Vispirms man jāsaka, ka rakstiskus labojumus ir iesnieguši divi deputāti. Tie ir deputāts Muciņš un deputāts Birkavs. Par pēdējā minētā kolēģa labojumu man jāsaka, ka tas ir papildinājums likumprojektam. Par to komisija nebija tiesīga patstāvīgi lemt, jo tas ir jādara ar plenārsēdes balsojumu. Tāpēc mēs par to runāsim pašās beigās, un es ceru, ka tas tiks iebalsots.

Par Muciņa kunga labojumiem. Jūs redzat, ka tie visi ir tiražēti likumam pievienotajā tabulā. Daļa no tiem ir ievērota, bet lielākā daļa, man godīgi jāatzīst, ir noraidīta.

Tagad mēs varam pāriet, kā tas ir saskaņā ar mūsu Kārtības rulli, pie to likumprojekta pantu izskatīšanas, par kuriem bija iesniegti rakstiski priekšlikumi. Un tad mums jāsāk ir ar 9.pantu, par kuru ir Muciņa priekšlikums, kas tiks noraidīts. Tomēr es domāju, ka Muciņš pats labāk spēs pamatot to, kāpēc viņš šādu priekšlikumu ir iesniedzis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man arī tieši par 9.pantu būtu jautājums referentam. Es diemžēl kaut kā to biju palaidis garām. Tā ir tiesas spriešana konstitucionālās uzraudzības jautājumos. Te tiek pārbaudīta un izskatīta attiecīgo normatīvo aktu atbilstība Satversmei, lai gan mums jau ir spēkā viens konstitucionāls likums par cilvēku un pilsoņu tiesībām. Bez tam joprojām ir spēkā arī divas deklarācijas, kurām ir konstitucionāls raksturs. Vai tomēr šo pantu nevajadzētu paplašināt, ka normatīvo aktu atbilstība ne tikai Satversmei, bet arī konstitucionāliem likumiem?

A.Līgotnis: Es domāju, ka jums ir taisnība.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs - par procedūru. Lūdzu.

J.Freimanis: Līgotņa kungs! Es tomēr gribētu zināt, ko pašlaik gatavojamies darīt, jo mums patiešām ir jau trešais lasījums. Un trešajā lasījumā mēs pieņemam vai noraidām redakcionālus grozījumus. Ja apskatām godājamā Muciņa kunga jauno likumu, tad redzam, ka ar šo likums kardināli mainās. Te nav ne vēsts no redakcionāliem grozījumiem. Te ir vesela virkne tādu iebildumu, kas daudzos gadījumos maina šā likuma būtību, tomēr tanī pašā laikā jūs noklusējāt, ka ir arī speciāls tiesnešu iesniegums par šo jautājumu. Un tur ir pilnīgi skaidri un gaiši pateikts, kā tiek kvalificēti šie iebildumi. Tāpēc es nezinu, vai šis ir otrais vai trešais lasījums. Man tas nav skaidrs.

A.Līgotnis: Arī es jums pilnībā piekrītu. Un, ja es būtu plenārsēdes vadītājs, es, dabiski, šos priekšlikumus uz balsošanu nemaz neliktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Līgotņa kungs, es ļoti labi atceros, ka mēs visi to apspriedām Likumdošanas jautājumu komisijā. Mums vēl bija arī priekšlikums labot šo ideju par Konstitucionālo tiesu tādējādi, ka konstitucionālās kontroles institūcijai mēs dodam kompetenci pārbaudīt Latvijas likumu saskaņotību ar starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. Tas būtu ārkārtīgi svarīgi arī cilvēktiesību jautājumos un visos citos šādos jautājumos. Un to tomēr vajadzēja ierakstīt. Tas ir ļoti būtiski. Un gandrīz varētu teikt, ka katra ārzemju ekspertu komisija, kas pie mums brauc, tūdaļ jautā par starptautisko līgumu prioritāti. Kā mēs to taisāmies panākt? Es neredzu citu mehānismu, kā vien to, ka, lūk, šī konstitucionālās kontroles institūcija var realizēt šo kontroli. Citas vienkārši nav! Kā jūs domājat?

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt procedūru, kuru jau uzsvēra Freimaņa kungs. Šis likumprojekts ilgi ir bijis dokumentu mapītē, un šobrīd mēs varam apspriest tikai rakstiski iesniegtos priekšlikumus.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es nevaru tik vienkārši šo jautājumu izlemt, kā to piedāvā Freimaņa kungs vai arī kolēģis ziņotājs, jo jautājumi tomēr ir būtiski. Un es nezinu, kāpēc tos grib "norakt" tādā veidā, lai mēs par tiem nerunātu. Es domāju, ka tie ir būtiski labojumi un, domājams, arī likuma uzlabojumi. Un, ja pretēji domājoši kolēģi teiks, ka tas likumu vienkārši sabojā, tad tas ir cits viedoklis. Bet vienkārši neizskatīt... Es domāju, ka situācija nav tik traģiska, lai mēs to neizskatītu. Ja autori domā, ka vienkārši vajag "izgāzt" šo likumu, tad mēs to varam pacensties izdarīt. Un, manuprāt, rezultāti arī būs.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, es no jūsu teiktā diemžēl nesapratu, kāds ir jūsu priekšlikums.

G.Grūbe: Tātad mans priekšlikums ir tāds: izskatīt Muciņa kunga piedāvātos priekšlikumus, kuri rakstiski ir iesniegti. Ja arī kādi citi ir iesniegti rakstiski, tad vajadzētu izskatīt arī tos, jo nekas traģisks jau nenotiks, ja mēs tos izskatīsim.

Priekšsēdētājs: Bet mēs taču tieši tā atbilstoši procedūrai arī rīkosimies.

G.Grūbe: Es atvainojos, jo gan Līgotņa kungs, gan arī Freimaņa kungs piedāvāja tos vispār neskatīt, bet skatīt tikai redakcionālus labojumus.

A.Līgotnis: Es neko tādu nepiedāvāju. Tāpēc jau arī esmu nodrukājis, lai būtu iespēja tos izskatīt. Es tikai pateicu, kā es rīkotos, ja vadītu plenārsēdi.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ievērosim, lūdzu, procedūru un strādāsim tā, kā tas ir paredzēts reglamentā. Tātad par 1.lappusi piezīmju nebija. 2.lappusē pirmās piezīmes ir par 9.pantu. Tur ir arī rakstiskas iebildes, un šajā sakarībā vārds Muciņa kungam.

L.Muciņš: Sākumā varbūt dažus vārdus par procedūru. Šeit cienījamais Freimaņa kungs aicināja ievērot procedūru, kuru šodien diez vai ievērosim. Taču es gribēju akcentēt, ka manus labojumus ir atbalstījusi frakcija "Satversme". Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, šeit ir bijuši arī deputāta Rikarda iesniegtie labojumi, kuri diemžēl visi nav pieņemti, un es arī par tiem atļaušos izteikties.

Treškārt. Tieši par šo 9.pantu es pilnīgi piekrītu Bojāra kungam un Krastiņa kungam, lai gan te mēs vēl varam izvērst garas diskusijas, un tāpēc es gribu pamatot savu 9.panta labojumu. Es uzskatu, ka 9.pantā ir tikai jānorāda, ka Konstitucionālā tiesa atrodas tiesu sistēmā, ka tā ir trešā vara un darbojas saskaņā ar likumu par Konstitucionālo tiesu. Tādēļ es aicinu svītrot vārdus "spriež Augstākā tiesa", bet aizvietot tos ar vārdiem: "spriež Konstitucionālā tiesa likumā noteiktajā kārtībā", lai nebūtu garu debašu, kas šeit draud izvērsties. Tās var aizvest līdz stundām garām problēmām, kas spiestu mūs pamest likuma Par Konstitucionālo tiesu pieņemšanu. Bez tam tādā veidā mēs esam pirmām kārtām šajā likumā ieskicējuši to, ka Konstitucionālā tiesa atrodas tiesu sistēmā, bet to, kāda tā būs un kur tā būs - vai tā būs Augstākās tiesas sastāvā vai varbūt pat... Es jums simtprocentīgi piekritīšu, ka 99 procentu gadījumu tā tur arī atradīsies. Tad kādēļ šeit tagad izvērst šo cīņu? Turklāt mūsu izpratnes, es atvainojos, Līgotņa kungs un pārējie kolēģi, ar katru dienu, ar katru nedēļu un ar katru mēnesi mainās, tās attīstās, un, ja kāds iedomājas, ka mēs varam sastingt kaut kādā vieglā 4. vai 5.maija reformu procesā, mazliet kaut ko palabojot, uzvelkot citu karogu un ģerboni, tad es domāju, ka tas rūgti maldās.

Attiecībā uz Freimaņa kunga teikto par tiesas papīru, kas mums šeit ir iesniegts. Es atvainojos, par Konstitucionālo tiesu tur nav teikts neviens vārds. Un tas, kas ir teikts, tas absolūti neattiecas uz maniem priekšlikumiem. Tas ir no pirksta izzīsts.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs, lūdzu!

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi, jautājums tiešām nav viennozīmīgs, jo šajā likumā, manuprāt, ir jāizdara vairāki labojumi, kas ir saistīti ar tiesu institūciju paplašināšanu, lai tām piesaistītu tādas pozīcijas, kā, piemēram, Zemesgrāmatu un Īpašuma reģistru. Arī notāri ir pie tiesu varām, lai gan šie jautājumi pašreiz karājas gaisā.

Ar šādu ierosinājumu pie mums "Satversmē" griezās cienījamais Muciņa kungs un saņēma ļoti vispusīgu mūsu atbalstu. Es gan nezinu, vai jums ir šis dokuments, bet mums tas ir rokās. Tajā ir pieci punkti, un tur pats cienījamais Muciņa kungs ir rakstījis, ka ir nepieciešami grozījumi likumā "Par tiesu varu", bez kuriem likuma pieņemšana nav iespējama. Diemžēl šodien... Es nemaz nezinu, cik to labojumu ir... Te ir 19 labojumi, no kuriem, manuprāt... Jūs, Muciņa kungs, rīkojaties diezgan negodīgi... Tā nevajag! Jūs nākat pie "Satversmes" ar vieniem pieciem punktiem, bet plenārsēdē uzstājaties ar 19 punktiem un mēģināt panākt "Satversmes" atbalstu jūsu izvirzītajām domām šajos 19 punktos, turklāt šie pieci punkti šajos 19 punktos pamatos nav nemaz atspoguļoti. Lai izkļūtu no šīs situācijas, es, cienījamais Līgotņa kungs, ierosinu dotajā momentā šo trešo lasījumu pārtraukt un mēģināt atrast kompromisu starp esošo likumu un Muciņa iesniegto labojumu ar pieciem punktiem, kas mums ir rokās. Jo tur zināma taisnība ir, bet manu negatīvo reakciju izsauca tikai tas, ka ar "Satversmes" vārdu tiek mēģināts izbīdīt cauri tādus jautājumus, par kuriem "Satversme" vispār netika informēta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos par otrreizēju mikrofona izmantošanu. Kolēģi, es tomēr ierosinu turpmāk nepraktizēt tādas situācijas, ka mums ir divas "partijas" - no vienas puses, ir Muciņa kungs, bet, no otras puses, ir vai nu vesels parlaments, vai vesela komisija.
Arī es ierosinu pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu, lai godājamais Muciņa kungs vēlreiz pagodina attiecīgo komisiju un tur tiek ar visu galā, nevis taisa obstrukciju šeit.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es tomēr vēlreiz gribētu atgādināt, ka Likumdošanas jautājumu komisija akceptēja, lūk, šo pieeju, ka tiesa pārbaudīs likumu sakritību ar Latvijas starptautiskajiem līgumiem. Es brīnos, kur šis mūsu labojums ir pazudis. Tas ir ārkārtīgi būtisks darbā ar mūsu ārzemju inspekcijām, un es tomēr uzstāju par balsojumu, jo Likumdošanas jautājumu komisija tā ir izlēmusi.

A.Līgotnis: Man jāteic, ka par šādu jautājumu gan bija runa, bet kopīgajā komisijas sēdē nevienojāmies par to, ka šādu konstrukciju iekļausim 9.pantā. Runa bija par to, ka tiks izveidota procesuālā likumdošana un tur šie detalizētie jautājumi tiks sīki reglamentēti. Tāpēc tā nav 9.pantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es tikko dzirdēju no malas izsaucienu - negatavs! Cienījamie kolēģi, šis ir trešais lasījums. Paši plenārsēdē esam akceptējuši pirmo un otro lasījumu. Tādēļ komisijas kopējā sēdē, kurā Muciņa kungs trešajā lasījumā izvirzīja konceptuālus labojumus, tie tika noraidīti. Pašreiz mums vēl nav Konstitucionālās tiesas, līdz ar to, ja mēs atliekam šo izskatīšanu, ko esam uzlikuši Augstākajai tiesai, kura var pārbaudīt likumu atbilstību mūsu pamatlikumiem... Ja mēs gribam mainīt šā likuma koncepciju, izejot no tā, ka mums vēl nav pirmajā lasījumā... Tas nozīmē, ka atkal uz nenoteiktu laiku tiek atliktas šīs saskaņotības pārbaudes un salīdzināšanas iespējas. Tad, ja mums būs likums par konstitucionālo uzraudzību un Konstitucionālās tiesas izveidošanu, mēs, protams, varēsim līdz ar šā likuma spēkā stāšanos (ja to pieņemsim) izdarīt korekcijas arī šajā likumā, kurš jau ir sagatavots trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze.

A.Seile: Es tomēr lūdzu plenārsēdes vadību atgriezties pie normāla apspriešanas stila, un, ja ir bijuši rakstiski iesniegumi uz trešo lasījumu, tad tos vajadzētu apspriest. Arī man rodas problēmas tāpēc, ka mums, lauku deputātiem, plenārsēde ar savu balsojumu uzdeva izlabot visas tās neprecizitātes likumdošanā, kuras ir saistītas ar citiem likumiem. Un arī šeit, likumā "Par tiesu varu", ir viena neprecizitāte. Tur nav paredzēta Zemesgrāmatu nodaļu kārtošana. Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, izskatījusi Muciņa kunga priekšlikumus tieši šajā jautājumā, tos atbalsta, lūdz izskatīt plenārsēdē un runāt par katru konkrēto priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, jūs apsteidzāt notikumus, jo mēs apspriežam 9.pantu, kurā ir runa par konstitucionālo uzraudzību, bet nevis par zemesgrāmatām.

A.Seile: Debates izvērsās bīstamas un vispārīgas, tāpēc es...

Priekšsēdētājs: Mēs apspriežam likumprojekta 9.pantu saskaņā ar procedūru.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es uzstāšos vēlreiz, lai nerastos kaut kādas domstarpības deputātu vidū. Jautājums par labojumu 9.pantā pirmām kārtām nav konceptuāls, kā šeit mēģina apgalvot. Es neredzu nekādu konceptuālu izmaiņu manā formulējumā. Mans formulējums ir daudz plašāks, un tas paredz dažnedažādas iespējas un likvidē strīdus... Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Bez šā labojuma šo likumu var arī pieņemt un var iet to ceļu, ko šeit piedāvāja kolēģi. Kad mēs pieņemsim likumu par Konstitucionālo tiesu, tad grozīsim atkal šo likumu. Šis vienkārši bija piedāvājums no juridiskās tehnikas viedokļa.

No politiskā viedokļa es uzskatu, ka Augstākajai tiesai diemžēl nav iespējas lemt par mūsu likumiem. Par to ir jālemj speciālai Konstitucionālajai tiesai. Tāds ir mans politiskais uzskats, kuram nav nekāda sakara ar jurisprudenci. Pacentīsimies atcerēties, kādi Augstākās tiesas tiesneši tika ieteikti un gan komisijā, gan plenārsēdē izbalsoti... Es personīgi apšaubu iespēju, vai šāda lemšana par konstitucionālajiem jautājumiem, par mūsu pieņemtajiem likumiem, var tikt nodota Augstākajai tiesai, raugoties no politiskā viedokļa. Nekādā ziņā ne!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Man, protams, patīk Muciņa kunga politiskā pieeja juridiskiem jautājumiem, taču man ir jāatgādina, ka mēs nestrādājam ar aizvērtām acīm un negrābstāmies pa tumsu. Pirms ķērāmies pie šā nopietnā likuma sagatavošanas, pirms diviem gadiem šajā pašā zālē sanāca triju komisiju deputāti - Iekšlietu komisijas, Likumdošanas un Cilvēktiesību komisijas pārstāvji, kā arī visu to darba grupu speciālisti, kas pašreiz veido šos jaunos kodeksus. Toreiz ar deputātu balsojumu mēs izšķīrāmies par to, ka Konstitucionālo tiesu veidosim Augstākās tiesas sastāvā, un šis likums patlaban ir tik gatavs, ka nekāds speciāls likums par Konstitucionālo tiesu vairs nav vajadzīgs. Otrajā lasījumā mēs nobalsojām arī par Augstākās tiesas Palātu un senāta departamenta sastāvu un struktūru. Izlasiet šos pantus, tur ir par šo Konstitucionālo tiesu. Kad šis likums būs pieņemts, mums vajadzēs pieņemt tikai procesuālās normas, kādā kārtībā šie konstitucionālie strīdi ir skatāmi, un nekas cits vairs nebūs vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Attiecībā uz to problēmu, kuru izvirzīja deputāts Bojārs. Komisijas sēdē droši vien tiešām ir notikusi nesaprašanās, jo arī es tā sapratu, ka nosacījums par Latvijas Republikas likumu atbilstību starptautiskajiem līgumiem un deklarācijām, kurām Latvijas Republika ir pievienojusies, šajā pantā tiks iekļauts. Norāde uz to, ka šī norma tiks iekļauta procesuālajā likumā, droši vien neiztur kritiku, jo tad jau nebūtu nepieciešamības vispār uzskaitīt pilnīgi visu, ko dara Augstākā tiesa, nodarbodamās arī ar konstitucionālo uzraudzību. Ja jau šeit ir uzskaitījums - un 9.pantā uzskaitījums ir -, tad šim uzskaitījumam jābūt pilnīgam.

Es gribu pievērst uzmanību tam, kāds rezultāts var būt tad, ja te netiks minēta norma par Latvijas Republikas likumu atbilstību starptautiskajiem līgumiem un deklarācijām. Tad radīsies atbilstoša iespēja ignorēt šo nosacījumu arī procesuālajā likumā, pamatojoties tieši uz šo 9.pantu. Ja šajā pantā šis nosacījums netiks minēts, tad liksies loģiski, ka arī procesuālajā likumā šī norma nav vajadzīga. Tāpēc es uzstāju, lai šeit, kur ir uzskaitījums, šī norma tiktu iekļauta. Jo kopējās komisijas sēdē taču tika panākta principiāla vienošanās./

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, pēc tam - Muciņa kungs. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam būs Selecka kungam un Ābiķa kungam.

A.Bērzs: Godājamie deputāti! 9.panta apspriešana un runāšana par to gan Līgotņa kunga aizstāvamajā redakcijā, gan Muciņa kunga dažādajos priekšlikumos kā vienādi, tā otrādi ir pilnīgi nelikumīga, un mēs pārkāpjam savu kompetenci, jo mēs nevaram spriest par Konstitucionālo tiesu, kas pārbaudīs likumu atbilstību Satversmei, tāpēc ka šāda jautājuma iekļaušana vai šādas normas noteikšana jautājumā par Konstitucionālo tiesu ir jāpanāk vispirms, labojot Satversmi, jo Satversme nekādu Konstitucionālo tiesu neparedz. Tātad mēs atkal kārtējo reizi gribam pārkāpt Satversmi, pieņemdami šādus jautājumus. Tāpēc likumā "Par tiesu varu", ko mēs pieņemam, pirms nav grozīta Satversme, visi minējumi par Konstitucionālo tiesu vienkārši ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Godāti kolēģi! Es atvainojos Muciņa kungam, jo tagad nedošu viņam vārdu, un arī Bojāra kungam, jo tuvojas pārtraukums. Jūs dabūsit savu vārdu pēc pārtraukuma pulksten 15.00.

Bet tagad vārds Selecka kungam, pēc tam - Ābiķa kungam.

V.Seleckis: Man ir pavisam īss paziņojums. Daudzi no jums to jau zina, bet es vēl gribēju atgādināt: tur lejā, pie Informācijas daļas, ir ābolu izstāde, kur variet iegūt attiecīgo informāciju par šo nozari un arī nogaršot ābolus, un tā tālāk...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Tie, kuri pieteicās kļūt par sabiedriskajiem valsts valodas inspektoriem, rīt pulksten 11.30 šeit pat blakus Prezidija zālē tiek aicināti uz instruktāžu. Gan tie, kuri ir atnesuši fotogrāfijas, gan tie, kuri to vēl nav izdarījuši, bet grib tādi kļūt. Rīt instruktāža blakuszālē pulksten 11.30.

Priekšsēdētājs: Plenārsēdes pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde