1992.gada 20.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Informācijas nolūkos lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 94 deputāti. Paldies.

Godātie kolēģi, par plenārsēžu darba kārtību 20. un 21.oktobrim. Atļaujiet atgādināt mūsu praksi. Pirmais - svītrojumi darba kārtībā, kuru piedāvājis Augstākās padomes Prezidijs. Otrs - jūsu iebildes, un par jebkuru iebildi par šo darba kārtības punktu tiks balsots atsevišķi. Tātad otrs - atsevišķie balsojumi. Trešais - papildinājumi. Būtu ļoti liels lūgums par katru jautājumu katrā blokā uzstāties konkrēti, tad mums vajag daudz mazāk laika nekā tad, ja mēs mēģinām visus šos trīs blokus risināt vienlaikus.

Vispirms runāsim par svītrojumiem. Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Lūdzu pārcelt uz vienu nedēļu 21.oktobrī iekļauto lēmuma projektu par Latvijas Bankas struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju, jo Ministru padome to gan ir apspriedusi Ministru padomes sēdē, bet nav iesniegusi savus priekšlikumus, kurus tā lūdz izskatīt vismaz komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir 21.oktobra darba kārtības ceturtais jautājums. Kādi vēl būtu svītrojumi? Nav. Paldies.

Vai kāds no deputātiem vēlas, lai par šiem piedāvātajiem jautājumiem tiktu balsots atsevišķi, un vai jums ir kādas iebildes vai citi apsvērumi par piedāvātajiem jautājumiem? Lūdzu.

A.Kodoliņš: Man ir lūgums pārcelt un mainīt dažus darba kārtības punktus, proti, 21. oktobrī paredzēto 5. un 6.darba kārtības punktu par peļņas nodokli un par akcīzes nodokli es lūgtu izskatīt šodien kā otro jautājumu - tātad darīt to pirms budžeta koncepcijas apspriešanas. Pamatojums ir tāds, ka šie jautājumi ir ļoti steidzīgi risināmi, jo radušās ļoti asas problēmas. Turklāt domāju, ka tie neaizņems pārāk daudz laika un tos būtu iespējams izskatīt šādā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es atvainojos, Kodoliņa kungs, - kā jūs prognozējat, cik laika varētu aizņemt šo divu dokumentu apspriešana?

A.Kodoliņš: Es ļoti atvainojos, bez šaubām, prognozes ir ļoti grūts jautājums, taču domāju, ka katrā ziņā tas varētu prasīt maksimāli stundu, bet šis laiks varētu būt arī mazāks.

Priekšsēdētājs: Vai jūsu dialogs ir beidzies vai vēl turpināsies?

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Punovskis: Mans priekšlikums ir šāds: pagājušajā nedēļā godājamā frakcija "Satversme" iesniedza priekšlikumu neatkarīgi no neuzticības vai uzticības izteikšanas valdībai kopumā izteikt neuzticību trijiem ministriem atsevišķi. Mans priekšlikums ir līdzīgs pēc formas, bet nedaudz citāds pēc satura. Es ierosinu no darba kārtības svītrot 3.2. un 3.4.punktu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram un ārlietu ministram. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai citu iebildumu un priekšlikumu vairs nav? Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Acīmredzot būtu pareizi, ja mēs balsotu par visu darba kārtību, arī par piedāvātajām izmaiņām laika ziņā attiecībā uz 5. un 6.punktu - šos 21.oktobra punktus pārcelt uz šodienu kā otro jautājumu. Iebildes šeit neizskanēja, tāpēc par to varam balsot, jo tas ir iekļauts balsojumā. Attiecībā uz rītdienas, 21.oktobra, darba kārtības 3.2. un 3.4.punktu būs atsevišķas diskusijas, lai gan domāju, ka rezultāts acīmredzot būs tāds, ka tas atbilst likumam. Mums tas ir jāizskata, ja reiz ir iesniegts, bet varbūt tiešām diskutēsim atsevišķi par 3.2. un 3.4.punktu 21.oktobra darba kārtībā.

Taču vispirms balsosim par pārējo. Lūdzu balsot, vai mēs akceptējam vai neakceptējam piedāvāto darba kārtību kopumā. Lūdzu rezultātu. Paldies, ir apstiprināta.

Tagad par deputāta Punovska ierosinājumu. Redziet, šis jautājums var būt arī zināmā mērā filozofisks, kā es to saprotu, jo mums ir noteikts, ka gadījumā, ja kāds no deputātiem vai deputātu grupa, vai frakcija saskaņā ar likumu iesniedz neuzticību, tad pēc septiņām dienām tā ir jāizskata, taču par iekļaušanu darba kārtībā mēs balsojam tāpat kā par visiem citiem jautājumiem. Filozofiski ir tā, ka mēs nevaram noraidīt, bet, lai to iekļautu darba kārtībā, laikam ir nepieciešams balsojums. Ja es nepareizi traktēju šo lietu, tad, lūdzu, precizējiet, jo mums galu galā ir jāpieņem lēmums, nevis jāfilozofē.

Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Tātad likuma "Par Ministru padomi" 45.pants nosaka, kādā veidā notiek šī procedūra, respektīvi, pēc lēmuma projekta iesniegšanas sekretariātā ne agrāk kā septītajā dienā. Tas ir tāpēc, lai nevarētu vienkārši sanākt un pēc pusstundas uzreiz noteikt balsojumu - tātad klusībā gāzt valdību, un tā par šo faktu nemaz nezinās, tas ir, lai visi un arī valdība būtu informēta. Tātad jāizskata ne agrāk kā septītajā dienā. To var izskatīt septītajā, desmitajā vai piecpadsmitajā dienā, kā plenārsēde to nolemj. Pagājušajā trešdienā bija balsojums plenārsēdē, ar kuru iebalsoja. "Satversme" izteica priekšlikumu šo jautājumu izskatīt 27.datumā, bet to iebalsoja pagājušajā trešdienā šodien, 21.oktobrī. Tātad ir jāatceļ pagājušās trešdienas plenārsēdes balsojums un šis jautājums jāpārceļ uz kādu citu laiku, protams, uz konkrētu datumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir citi viedokļi šajā sakarā? Vai ir vajadzība noskaidrot precīzu trešdienas balsojumu? Kolēģi apgalvo, ka šāds balsojums bija trešdien, bet, ja tas ir tā, tad mums, lai atceltu šo balsojumu, jāpieņem vienīgi procedūras lēmums, tas ir, ja to atbalsta puse no balsojušajiem.

Deputāt Punovski, vai jūs uzstājat par balsojumu? Paldies. Deputāts Punovskis uzstāj par balsojumu, tāpēc es precīzi atkārtošu viņa priekšlikumu. Tātad jūsu priekšlikums bija svītrot 3.2. un 3.4.punktu no 21.oktobra darba kārtības. Lūdzu.

J.Vaivads: Es domāju, ka tas ir pretlikumīgs balsojums, ja mēs vispār izņemam no darba kārtības. Par to var balsot tikai tad, ja pretī stāv ierakstīts otrs datums, kad tad īsti šo jautājumu izskatīs. Tad varam balsot par kaut kādu noteiktu datumu, taču nevaram vispār svītrot šo jautājumu no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Cālītis.

I.Cālītis: Es nepiekritu Vaivada kunga argumentācijai, ka mēs nevaram kaut ko darīt. Plenārsēde var visu! Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis, lūdzu!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es ļoti lūdzu šajā sakarībā darba kārtību attiecībā uz rītdienu nemainīt, jo mēs nevaram tālāk palielināt valstī spriedzi. Visi ir sagatavojušies, ka šis jautājums reiz tiks atrisināts, bet atlikšana nozīmē tikai politikānismu. Vairāk neko. Šis jautājums, šis mezgls ir jāpārcērt. Vai to pārcirtīsim vai nepārcirtīsim - atlikšana tik un tā neko nedos.

Priekšsēdētājs: Punovskis, pēc tam - Eglājs.

A.Punovskis: Mans priekšlikums bija tieši tāds, kā es to izteicu - izslēgt no darba kārtības šos punktus, kuri tika iekļauti. Tātad nekas nav pretrunā ar likumu, un es uzskatu, ka plenārsēdei ir tiesības izteikt savu viedokli ne tikai pagājušajā nedēļā, bet arī šonedēļ un nākamnedēļ, un, ja šodien tiek pieņemts lēmums, ka šie darba kārtības punkti tiek izslēgti, tad plenārsēde acīm redzami nevēlēsies tos skatīt. Ja tā nepieņems tādu lēmumu, tad, protams, šie divi punkti tiks izskatīti. Šeit ir elementāra loģika, un viss ir saskaņā ar likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Es par balsošanas motīviem atkārtošu to, kas tika jau pagājušajā nedēļā sacīts. Tad tika izteikts satraukums par ministru veselību, bezmiegu un tamlīdzīgi, jo viņi jau veselu nedēļu esot gaidījuši šo dienu, un, ja tagad vēl atlikšot, tad tas nevienam par labu nenāks. Tā tika pagājušajā nedēļā teikts un ar to noraidīja priekšlikumu par 27.datumu. Ja ir tā, tad es tomēr plenārsēdi lūgtu būt konsekventai un arī turēties, nevis izskatīties par ampelmaņiem, kā viens otrs par mums avīzēs jau raksta.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, ja mēs ejam to ceļu, ko piedāvā Punovska kungs, tad iznāk tā, ka vienā dienā ar vienu deputātu sastāvu mēs nobalsojam tā, otrā dienā ar otru sastāvu to izslēdzam, bet trešajā dienā ar trešo sastāvu atkal to visu atjaunojam... Katrā ziņā saskaņā ar tām procedūras normām, kuras šodien tomēr darbojas, mums, ja reiz šis jautājums ir iesniegts, tas ir jāizskata, un nevaram to kaut kur izsviest. Pirms balsojam, es ierosinātu Punovska kungam tomēr savu priekšlikumu konkretizēt. Ja viņš vēlas izskatīt nevis 21., bet 27., tad balsosim par to. Ja viņš vēlas to darīt 5.decembrī, lūdzu, arī par to mēs varam balsot. Nav problēmu! Taču nevar vienreiz balsot "par", otrreiz - "pret".

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Punovskis vēlreiz atkārtoja savu priekšlikumu. Balsosim tagad par deputāta Punovska priekšlikumu - izslēgt no 21.oktobra darba kārtības 3.2.lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas iekšlietu ministram un 3.4.lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas ārlietu ministram.

Lūdzu, balsosim. Procedūra - puse no balsojušo skaita, bet ne mazāk. Lūdzu rezultātu. Par - 32, pret - 38, atturas - 24. Abi jautājumi paliek darba kārtībā. Paldies, darba kārtība ir apstiprināta.

Tagad par papildinājumiem. Lūdzu.

G.Grūbe: Lūdzu papildināt darba kārtību. Tātad 21.oktobrī 4.punkts tika izņemts, bet šā 4.punkta vietā es lūgtu iekļaut 212.dokumentu ar virsrakstu "Par valdības un Latvijas Bankas atskaites novērtējumu". Analogi šādi dokumenti ir arī citām komisijām, un es domāju, ka beidzot Augstākā padome var sastādīt kopēju novērtējumu.

Priekšsēdētājs: Protams, tūdaļ rodas mūsu tradicionālais jautājums: kas sastādīs? Augstāka padome? Tai ir grūti sastādīt... Ja nu kāda komisija vai speciāla darba grupa... Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Atbalstīdams Grūbes kunga ierosinājumu par 212.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā, es tomēr aicinātu to iekļaut tur, kur tas loģiski iederas, un tas ir jautājumā par neuzticības izteikšanu valdībai, jo tas būtībā ir alternatīvs dokuments šai neuzticībai valdībai. Tātad to varētu iekļaut vienu pozīciju augstāk, tas ir, 3.punktā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņš.

I.Bērziņš: Es atšķirībā no Ēlerta kunga nevaru šo dokumentu ne atbalstīt, ne tam piekrist. Es to redzēju tikai kafejnīcā. Grūbes kungs man to parādīja. Es domāju, ka tam tāpat kā jebkuram dokumentam ir jāiet normāls ceļš. Ja mēs uzskatām sevi par normālu parlamentu, tad droši vien tam ir jāiet caur Prezidiju, bet nākamnedēļ man nekas nav pretim šo dokumentu skatīt. Taču mums ir jāievēro tā procedūra, kuru vienmēr prasa no visām komisijām. Es ceru, ka arī no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas un no visām pārējām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņš.

J.Celmiņš: Es domāju, tas nav šķērslis, lai to iekļautu darba kārtībā, ja Bērziņa kungs šo dokumentu ir redzējis tikai kafejnīcā. Mums ir tiesības dokumentu iekļaut darba kārtībā gan caur Prezidiju, gan arī tieši ar plenārsēdes lēmumu. Tāpēc es lūgtu atbalstīt Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Kurdjumovs, pēc tam - Grūbe.

L.Kurdjumovs: */Ja ieskatāmies darba kārtībā, tad redzam, ka jautājums par budžeta izskatīšanu ieplānots šodien, bet jautājums par uzticību valdībai - rīt. Tas nozīmē to, ka tādā gadījumā, ja rīt valdība kritīs, būs vajadzīgs jauns budžets. Tāpēc es ierosinu līdz jautājuma par uzticību valdībai izskatīšanai jautājumu par budžetu no darba kārtības izslēgt, pārcelt to uz to momentu, kad būs apstiprināta jaunā valdība. Bezjēdzīgi to izskatīt agrāk./

Priekšsēdētājs: Kolēģi, Kurdjumov! Jūs esat nokavējis veselus divus etapus balsošanā.

Lūdzu, Grūbe!

G.Grūbe: Es nebūt nepretendēju uz jaunu dokumentu, jo Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija šādu dokumentu, tiesa gan, nevis lēmuma formā, jau iesniedza. Bez tam mūsu komisijas vārdā jau pagājušajā nedēļā uzstājās arī Seiles kundze. Tā ka šajā dokumentā nekā jauna nav, tas tagad vienīgi ir uzrakstīts lēmuma formā, un mēs to lūdzām iekļaut kā 4.punktu. Bez šaubām, 3. paliek tādā pašā pozīcijā, kādā tas ir, bet 4. ir šādā formā. Un tāpēc es lūdzu balsot par tā kā 4.punkta iekļaušanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimanis, pēc tam - Zaļetajevs.

J.Freimanis: Kolēģi, es ierosinātu šajā jautājumā pieņemt elastīgu lēmumu un atgriezties pie šā dokumenta iekļaušanas darba kārtība rīt. Jo rīt priekšpusdienā acīmredzot atrisināsies viens principiāls jautājums. Un tādā gadījumā būs skaidrs, vai šis dokuments ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs. Tātad paturēsim tiesības šo jautājumu atrisināt rīt. Tad visi būs apmierināti. Arī Grūbes kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zaļetajevs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es gribu ieviest skaidrību rītdienas darba kārtības procedūrā. Kā es saprotu, trešais darba kārtības punkts ir turpinājums valdības darbības apspriešanai, kas notika pagājušajā nedēļā un tika translēta pa radio. Tāpēc acīm redzams, ka arī rītdienas sēde kā valdības darbības apspriešanas turpinājums pa radio tiks translēta. Ja nē, tad kādai deputātu grupai jāiesniedz pieprasījums, lai translācija notiktu. Es gribētu zināt, vai ir nepieciešamība šādu pieprasījumu atsevišķi iesniegt, vai arī tas ir jau izlemts jautājums*/

Priekšsēdētājs: Par katru plenārsēdi un par katru jautājumu, ko mēs šeit izskatām, mēs lemjam atsevišķi, vai to translēt vai netranslēt. Un arī radio tas ir jāzina, jo tā ir vesela diena. Tāpēc es personīgi uzskatu, ka, lai nebūtu nekādu pārpratumu, ir jālemj atsevišķi. Lai vieni nedomā, ka tiks translēts, bet citi domā, ka netiks translēts.

S.Zaļetajevs: */Tādā gadījumā, lai nepaliktu neskaidrības, es ierosinu tūlīt par šo jautājumu pieņemt lēmumu. Par trešā darba kārtības jautājuma translēšanu pa radio./

Priekšsēdētājs: Pēc kārtas. Vispirms būs vārds deputātam kolēģim Kurdjumovam. Es diemžēl jūsu jautājumu nevaru likt uz balsošanu, jo jūs tiešām esat nokavējis. Tad, kad mēs izskatījām svītrojumus un šo secību, tad jūs klusējāt, bet tagad, kad mēs esam nobalsojuši, jūs ierosināt to svītrot. Es neredzu iespēju likt jūsu jautājumu uz balsošanu.

Deputāta Grūbes ierosinājums. Kā es saprotu, visa šī diskusija te izvēršas divos jautājumos: vai šo dokumentu izskatīt kā ceturto vai pievienot trešajam. Vai šeit ir vajadzīgs atsevišķs balsojums vai tomēr principā jūs varat ar Ēlerta kungu vienoties? Mēs principā varam balsot par šā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Es sapratu, ka jūs vienojāties. Un līdz ar to ir balsojums par šā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā.

Deputāt Gavrilov, vai jūs par šo jautājumu?

M.Gavrilovs: */Nē, es tikai gribu precizēt. Jūs man pasakiet, tā vai ne tā! Tie ir ļoti svarīgi jautājumi, dažiem deputātiem jāizšķiras par savu nostāju, tādēļ ļoti svarīga ir jautājumu izskatīšanas secība. Mums ir ļoti no svara, lai 17. un 18.punkts tiktu izskatīts šodien, līdz neuzticības izteikšanai valdībai./

Priekšsēdētājs: Bet, godātais kolēģi!...

M.Gavrilovs: */17. un 18.punkts ir labojumi par pilsonību./

Priekšsēdētājs: Vai nu jums netulko, vai jūs neklausāties - es taču pašā sākumā, runādams par kārtību, pateicu, kādā veidā mēs apspriežam darba kārtību. Es vēlreiz atkārtoju: tagad, kad mēs jau esam nobalsojuši, jūs atkal no jauna atgriežaties un...

M.Gavrilovs: */Anatolij Valerianovič! Es ļoti lūdzu atvainot, es jums piekrītu, bet šāds risinājums uzreiz neienāca prātā./

Priekšsēdētājs: Man būs jāliek uz balsošanu Kurdjumova kunga priekšlikums.

M.Gavrilovs: */Mūsu lūgums - 17. un 18.punktu izskatīt līdz jautājuma par uzticību valdībai izskatīšanai./

L.Kurdjumovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es neprasīju izslēgt no darba kārtības punktu par budžetu. Es lūdzu atvainot, ka ar savu priekšlikumu iznācu nelaikā, bet lūdzu atbalstīt to, ka nav loģiski izskatīt budžetu līdz valdības demisijai, pēc tam pieņemt demisiju un apstiprināt jaunu valdību. Kāpēc gan mums nodarboties ar procedūru, kuru pēc tam nāksies atkārtot pēc jaunās valdības apstiprināšanas, ja tas notiks? Es nesaprotu, kur šeit ir problēma? Mēs jau daudzas reizes esam atgriezušies pie darba kārtības jautājumiem, ja bijis nepieciešams precizēt izskatāmo punktu secību./

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi, mēs nevaram piekrist vai nepiekrist, par katru no šiem priekšlikumiem mēs balsosim - iekļaut vai neiekļaut tos darba kārtībā. Par to, vai mēs izskatīsim deputāta Kurdjumova priekšlikumu vai izskatīsim deputāta Gavrilova priekšlikumu, mēs balsosim atsevišķi. Es to izlemt nevaru, jo mēs jau esam nobalsojuši.

Balsosim par to, vai atgriežamies pie nobalsotā un izskatām vispirms deputāta Kurdjumova priekšlikumu... Lūdzu, balsojiet par to! Rezultātu! Par - 39. Jūsu priekšlikums, deputāt Kurdjumov, nav pieņemts. Lūdzu laikus iesniegt savus priekšlikumus, un tad nekādu problēmu nebūs.

Tagad par deputāta Gavrilova priekšlikumu. Par balsošanas motīviem? Lūdzu.

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Mēs šajās dienās izskatām ļoti svarīgus jautājumus, un daudzos no tiem daudziem deputātiem, tajā skaitā arī mūsu grupai, sava nostāja būs atkarīga no šī balsojuma: vai 17. un 18.punkts tiks izskatīts pirms valdības darbības apspriešanas. Un otrais - kāds būs šis lēmums. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Gavrilova ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 30 - par. Jūsu priekšlikums netiek akceptēts, jo negūst balsu vairākumu.

Tagad, kā es sapratu, deputāts Ēlerts un deputāts Grūbe principā ir vienojušies - neizceļot 3. vai 4., iekļaut darba kārtībā 212.dokumentu "Par valdības un Latvijas Bankas atskaites novērtējumu". Protams, būtu loģiski, ka to skatītu reizē ar valdības darba novērtējumu, ar valdības atskaiti un pēc tam tiktu izskatīts šis dokuments.

Balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kartībā. Balsosim, lūdzu! Rezultātu! 92 - par, 2 - pret, 6 - atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Deputāts Zaļetajevs ierosina 21.oktobrī trešo darba kārtības jautājumu translēt pa radio. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu. Ja nav iebildumu un neviens nevēlas izteikties, tad balsosim, lūdzu! Rezultātu! 44 - par, 39 - pret. Lūgsim radio translēt. Deputātu vairums ir par translāciju.

Vai visas piezīmes esam izskatījuši? Paldies. Sāksim izskatīt darba kārtību. Lūdzu, Krastiņa kungs!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Darba kārtības 1.jautājums - likumprojekts "Par 5.Saeimas vēlēšanām" trešajā lasījumā. Tas ir 208.dokuments. Lūdzu, Endziņa kungs!

Atgādinu: trešajā lasījumā mēs diskutējam un balsojam tikai par tiem pantiem, kuros ir redakcionālas dabas labojumi. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet jūs informēt par tām izmaiņām vai grozījumiem, kuri ir izdarīti laikposmā no otrā līdz trešajam lasījumam konkrētos pantos. Tajā pašā laikā es gribētu lūgt atļauju jūs nebrīdināt, ka arī valodnieki ir strādājuši pie atsevišķu pantu valodas redakcijas. Tātad es informēšu jūs tikai par to, kādas izmaiņas ir notikušas konkrētos pantos. Jums ir redzami arī priekšlikumi par 5.Saeimas vēlēšanām, bez tam tur ir norādīta komisijas attieksme. Pie tā ir pievienoti vēl divi dokumenti. Viens, kuru ir sagatavojuši deputāti Ēlerts un Edmunds Krastiņš, bet otrs ir izziņa pie 51.panta. To ir sagatavojis deputāts Eglājs informācijai, lai jums būtu vieglāk saprast, kā rīkoties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sāksim apspriest pa pantiem. Gavrilova kungs, mums sākas apspriešana! Jūs varēsit uzstāties, kad runāsim par 1.pantu.

M.Gavrilovs: */Man ir jautājums sakarā ar to, ka nav lēmuma projekta par likuma stāšanos spēkā./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Gavrilova kungs, mums ir ziņojums. Trešais lasījums. Noskaidrojiet, lūdzu, sekretariātā un netraucējiet dokumenta apspriešanu! Lūdzu, izslēdziet pirmo mikrofonu!

A.Endziņš: Es varu paskaidrot uzreiz. Lēmuma projekta par spēkā stāšanos nav tāpēc, ka mums ir norma, kas nosaka, kādā kārtībā stājas spēkā likumi. Vispārējā kārtībā tas notiek piecas dienas pēc publikācijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs, sāksim izskatīt pa pantiem!

A.Endziņš: Tātad 1.pants. Šajā pantā sakarā ar balsojuma rezultātiem otrajā lasījumā ir fiksēts, ka vēlēšanu tiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 18 gadiem. Par to tika nobalsots otrajā lasījumā. Bez tam 1.pants ir papildināts ar tekstu: "Saeimā var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par 21 gadu, ja vien viņš atbilst pārējām šā likuma prasībām." Tātad Satversme, kā jūs zināt, to paredzēja. Bija tiesības vēlēt un tikt ievēlētam no 21 gada vecuma. Tātad mēs esam devuši tiesības balsot no 18 gadiem, bet tiesības tikt ievēlētam ir no 21 gada, un tas ir atbilstoši Satversmei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, izsakieties par 1.pantu! Ēlerta kungs.

I.Ēlerts: Šā panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka vēlēšanu tiesības ir Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 18 gadiem. Ar to mēs izslēdzam vai vismaz padarām neskaidru to pilsoņu piedalīšanos, kuri ir dzimuši tieši otrajā vēlēšanu dienā. Lai gan eksistē apgalvojums, ka šīs otrās vēlēšanu dienas vakarā viņi ir vecāki par 18 gadiem, bet diemžēl prakse rāda, ka šādas neskaidrības iecirkņu vēlēšanu komisijas, kuras šo jautājumu praktiski izšķirs, to var traktēt dažādi. Tādēļ es tomēr lūdzu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu. Es savā priekšlikumā lūdzu svītrot vārdu "otrajā". Tad ir runa par vēlēšanu dienu, tātad "kuriem vēlēšanu dienā ir vismaz pilni 18 gadi". Līdz ar to mēs šiem pilsoņiem 18.dzimšanas dienā nepasniegsim tādu dāvanu, ko sauc par trīs pirkstu kombināciju.

A.Endziņš: Varbūt atļaujiet tomēr šinī sakarībā precizēt. Ēlerta priekšlikumā ir ierosinājums svītrot vārdus "pirmajā dienā ir vecāki". Mums šeit tekstā nav "pirmajā dienā", bet ir teikts - "un vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāki par 21 gadu". Tātad šeit ir jau pasīvās vēlēšanas.

I.Ēlerts: Jā, Endziņa kungs! Tā patiešām ir. Manā priekšlikumā ir jāsvītro vārdi "pirmajā" un "otrajā", jo to mēs darba grupā esam jau izdarījuši. Šie vārdi ir izsvītroti. Tātad otrajā lasījumā tekstā bija šis vārds "pirmajā dienā". Tādēļ es lūdzu no sava priekšlikuma izsvītrot vārdu "otrajā dienā" un vienkārši rakstīt: "kuriem vēlēšanu dienā ir vismaz pilni 18 gadi". Tad iecirkņu vēlēšanu komisijām būs skaidrs, kā rīkoties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Cienījamais Endziņa kungs! Man tomēr šis formulējums, kas pašlaik ir atstāts - tas attiecas gan uz Ēlerta, gan uz Cilinska kunga iesniegumiem -, izraisa visai lielas šaubas, jo, manuprāt, normām ir jāatbilst arī elementārajai loģikai. Ja jūs, komisija, rakstāt, ka ir vecāks par 18 vai vecāks par 21 gadu, taču tādējādi vecāks par 18 ir gan 19, gan 25, gan 99 gadus vecs cilvēks. Tā tas ir. Attiecībā uz 21 gadu ir tieši tā pati norma. Un tā ir elementāra terminālā fiksācija, ka mēs fiksējam, vienalga ko cilvēks ir sasniedzis tajā dienā... Šeit nav starpības - 18 vai 21 gads -, par ko mēs nobalsojām pagājušajā reizē, bet runa ir par to, ka ir sasniedzis tajā un tajā dienā vai otrā dienā pēc sasniegšanas. Taču, ja mēs rakstām šādi, tad, piedodiet, es varu traktēt arī tā: ja man atnāk viens ar biļetenu, tad es saku: "Zināt, bet jums vēl nav 99 gadu un jūs nevarat balsot!" Jo laika intervālu, kas ir pēc 18 vai pēc 21 gada, pēc šāda formulējuma nosaka pilnīgi patvaļīgi tas, kurš šo jautājumu kārto tīri praktiskā ziņā.

A.Endziņš: Cienījamais Laķa kungs! Latvijas Vēlēšanu likumā bija analoģiska norma, un arī Latvijas 1922.gada Satversmei ir tieši tāds formulējums: "vecāks par 21 gadu". Un, ja reiz iepriekšējās vēlēšanās šāda filozofiska rakstura problēma tomēr neradās, tad es ceru, ka arī šodien tā neradīsies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs! Nav? Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Tātad ir trīs formulējumi: Cilinska, Ēlerta un oriģinālais, kas ir ierakstīts Satversmē. Paskatieties, kurš ir precīzāks! Cilinska vispār ir galīgi neprecīzs, jo tur ir teikts - "sasniedzis". Jo tas, kuram ir 90 gadu, tas vēlēšanu dienā nav sasniedzis 21 gadu, bet šeit vajag pateikt: "ir vecāks". Tad tas ir absolūti precīzs formulējums. Teiksim, ja otrajā dienā viņam paliek 18 gadu, ja viņš ir dzimis otrajā dienā vai dzimis pulksten 11 vakarā, tad viņš ir vecāks. Viņš jau ir vecāks par 18 gadiem. Tātad Satversmes formulējums ir absolūti visprecīzākais un pie tā ir arī jāturas. No loģikas viedokļa.

A.Endziņš: Es varbūt nolasīšu vēlreiz, kā tas ir 1922.gada likumā "Par Saeimas vēlēšanām". Tur 1.pants skan šādi: "Vēlēšanu tiesības bauda visi Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāki par 21 gadu." Un nekādu problēmu Latvijas Republikas laikā nebija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Uzklausot Rikarda kunga pamatoto kritiku, es lūdzu svītrot no mana priekšlikuma arī vārdu "pilni", tad tas kļūs skaidrāks.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas no filozofiskiem aspektiem uzstāties par vecumu? Nē. Tad mēs varam praktiski darboties un balsot par izteiktajiem un rakstiski iesniegtajiem priekšlikumiem. Sākumā balsosim par deputāta Ēlerta priekšlikumu. Deputāts Cilinskis neuztur savu priekšlikumu par balsošanu. Tas ir uzrakstīts uz papīra lapas. Izlasīt vajag, Rikarda kungs! Tātad Cilinska kungs savu ierosinājumu neuztur un mēs varam balsot tikai par deputāta Ēlerta priekšlikumu.

Tātad, godājamie kolēģi, kā parasti pirmais mums ir komisijas ieteiktais variants, darba grupas variants. Un otrs balsojums būs par deputāta Ēlerta priekšlikumu ar tiem labojumiem, ko viņš te izdarījis plenārsēdes laikā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to tekstu, kādu piedāvā darba grupa. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 52, pret - 4, atturas - 8. Paldies.

Nākamais balsojums būs par deputāta Ēlerta iesniegto labojumu, protams, ar tiem svītrojumiem, kurus viņš izteica. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 13, pret - 21, atturas - 24. Tādējādi deputāta Ēlerta priekšlikums nav guvis vairākumu.

Lūdzu, izsakieties vēl par l.pantu! Citu ierosinājumu nav.

Lūdzu, 2.pants!

A.Endziņš: 2.pantā izmaiņu nav, taču man būtu priekšlikums svītrot 2.pantā pēc komata tālāko tekstu: "tāpat visām citām personām, kurām nodibināta aizgādnība". Es vēlreiz pirms šā lasījuma salīdzināju un pārbaudīju vēlēšanu likumus - 1922.gada Vēlēšanu likumu un Latvijas Civillikumu. Šeit situācija ir izveidojusies tāda, ka pašreiz, pēc Latvijas PSR Civilkodeksa, aizbildnība tiek noteikta vai nu personām, kuras ir atzītas par vājprātīgām, vai arī nepilngadīgām personām. Taču aizgādnība var tikt noteikta arī personām, teiksim, kuras pārmērīgi lieto alkoholiskos dzērienus un narkotiskās vielas, tādējādi radot materiālas grūtības savai ģimenei. Tas ir saskaņā ar Latvijas PSR Civilkodeksu. Pēc Latvijas Civillikuma, aizgādnība varēja tikt noteikta arī personām, kuras piekopj izlaidīgu dzīvesveidu, kurām ir izšķērdīgs dzīvesveids. Pašreiz mums praksē tādu lietu nav. Taču, ja mēs atstāsim šādu ierakstu "aizgādnība", tad faktiski mēs līdz ar to ierobežosim tiesības vēlēt arī tām padzīvojušajām personām, kurām ir nodibināta aizgādnība, jo tās, teiksim, vecuma vai slimības dēļ pašas nevar pārvietoties un tām ir vajadzīga šāda aizgādnība. Tāpēc man būtu priekšlikums tomēr šo daļu svītrot. Skaidrs, ka šinī gadījumā, atklāti sakot, mums paliek atklāts jautājums par tām personām, kuras nav oficiāli tiesas ceļā atzītas par vājprātīgām, bet kuras vēlēšanu laikā atrodas, teiksim, psihiatriskajā slimnīcā. Taču šeit acīmredzot ir vajadzīga šī procedūra, jo citādi mums atkal varēs pārmest to, ka gribam izrēķināties ar saviem politiskajiem pretiniekiem, ieslogot viņus psihiatriskajā slimnīcā. Tāpēc man būtu lūgums izdarīt šo svītrojumu.

Priekšsēdētājs: Vai kādam no kolēģiem ir iebildumi pret šādu svītrojumu, ko iesaka darba grupas vadītājs? Nav iebildumu. Tātad uzskatīsim, ka šis palīgteikums ir svītrots. Paldies.

3.pants.

A.Endziņš: 3.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir ierosinājumi? Arī nav. 4.pants.

A.Endziņš: 4.pantā ir izdarīta šāda izmaiņa. Mums bija rakstīts, ka Saeimas vēlēšanu vadībai vajag nodibināt Centrālo vēlēšanu komisiju, kas sastāv no astoņiem Latvijas Republikas pilsoņiem. Mēs ierakstījām "vēlētājiem", jo mums šeit ir runa par vēlētājiem, un pats likums un Satversme jau nosaka, kam ir tiesības vēlēt, - ka tie ir tikai Latvijas Republikas pilsoņi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi? Nav.

5.pants.

A.Endziņš: 5.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav. 6.pants.

A.Endziņš: Es atvainojos, 5.pantā ir trešais priekšlikums, kuru izvirzīja Cilinskis, bet kurš darba grupā tika noraidīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Cilinskis neuzstāj par balsojumu. Vai kāds no deputātiem atbalsta viņa ierosinājumu? Neviens neatbalsta. Paldies. Varam skatīt tālāk.

6.pants.

A.Endziņš: 6.pantā mēs attiecībā uz Centrālo vēlēšanu komisiju ierakstījām un papildinājām, ka bez priekšsēdētāja ievēlē arī priekšsēdētāja vietnieku, lai nerodas tāda situācija, ka priekšsēdētājs vai nu saslimt, vai notiek vēl kaut kas tamlīdzīgs un nav vietnieka. Tā ka vienkārši ir pierakstīta klāt vēl viena amatpersona.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

7.pants.

A.Endziņš: 7.pantā pēdējā teikumā ir ierakstīts tāds papildinājums: "Pretlikumīgus Centrālās vēlēšanu komisijas aktus atceļ Augstākā padome." Tā bija arī iepriekšējā tekstā. Mēs ielikām iekšā: "kas regulē vēlēšanu procesu", tātad saistot to tikai ar vēlēšanu procesu, jo visus citus tālāk regulē pēdējais pants, piedošanu, 70.pants, kur ir ierakstīts, ka kandidātu saraksta iesniedzējam, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības pārsūdzēt Vēlēšanu komisijas lēmumus tautas tiesā atbilstoši Vēlēšanu komisijas atrašanās vietai. Tātad šeit ir runa tikai par šiem nelikumīgajiem aktiem, kas saistīti ar vēlēšanu organizāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Marjašas kundze, par 7.pantu.

R.Marjaša: Man redakcionāli ļoti nepatīk: "pretlikumīgi, kas regulē..." Lūdzu, padomājiet par to, lai te nebūtu tādas sasaistības: "pretlikumīgi akti, kas regulē..."

A.Endziņš: Varbūt redakcionāli tiešām padomāsim.

Priekšsēdētājs: Par to visu kopīgi padomās un pirms publicēšanas noteikti izlabos. Paldies.

8.pants.

A.Endziņš: 8.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: 9.pants.

A.Endziņš: 9.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

A.Endziņš: 10.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 11.pants.

A.Endziņš: Labojumu nav.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

A.Endziņš: Labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arī deputātu vidū neredzam aktivitāti. 12.1.pants.

A.Endziņš: Piedošanu, 12.pantā ir Ēlerta priekšlikums par Liepājas pilsētas, Liepājas rajona aizstāšanu ar vārdiem "Kuldīgas rajona padome". Tātad Liepāju kā apgabala centru aizstāt ar Kuldīgu. Komisija to noraidīja. Vai deputāts Ēlerts uzstāj par balsojumu - to es nevaru pateikt.

Priekšsēdētājs: Varbūt Liepājas un Kuldīgas pārstāvji var izteikties par šādas maiņas pamatotību? Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Mana priekšlikuma pamatā ir tikai tas, ka ģeogrāfiski nav izdevīgi no Talsiem un Ventspils vest protokolus uz Liepāju un pēc tam no Liepājas uz Rīgu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Satiksme ir ļoti švaka, pašlaik autobusi neiet, Ēlerta kungs!

A.Endziņš: Mēs katra ziņā darba grupā vadījāmies pēc tā, ka Liepājā, arī Liepājas rajonā ir lielākais vēlētāju skaits. Un Kuldīga atrodas blakus, tā ka satiksmes iespējas ar Liepāju katrā ziņā ir optimālākas, to labākais nodrošinājums ir dzelzceļš, gaisa satiksme, autobusu satiksme, nekā tas ir, teiksim, ar Kuldīgu, kur ir iespējama tikai autobusu satiksme.

Priekšsēdētājs: Edmund Krastiņ, lūdzu!

E.Krastiņš: Es gribētu nedaudz oponēt Endziņa kunga apgalvojumam, jo iepriekšējā - otrajā - lasījumā mēs Valmieru mainījām pret Cēsīm, kaut arī Valmiera neapšaubāmi ir lielāka pilsēta, taču šeit bija tādi apsvērumi, ka Cēsis tomēr atrodas vairāk apgabala centrā un līdz ar to transporta izdevumi, šīs satiksmes izmaksas būs mazākas. Un ne pavisam netika apsvērts šis arguments, kur tad ir vairāk vēlētāju un kur mazāk. Tam arī nav būtiskas nozīmes, apsverot šos jautājumus. Svarīgi ir tas, cik tas maksās valsts budžetam, organizējot šo vēlēšanu procesu.

A.Endziņš: Tieši otrādi - arī mēs darba grupā apspriedām to, ka šinī situācijā lielākais vēlētāju skaits ir Rīgas rajonā un Rīgas rajonam tādā gadījumā ir jābrauc uz Valmieru vai vēl tālāk caur Cēsīm. Taču Cēsis šajā gadījumā ģeogrāfiski ir vairāk centrā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Bija tikai tas iemesls, ka Liepājas pilsētā un rajonā ir vairāk nekā puse no šā apgabala vēlētājiem, ne tikai tas, ka Liepājas pilsēta ir republikas pilsēta, bet arī tas, ka neatkarīgajā Latvijā Liepājā bija apgabaltiesa. Un tātad skatījāmies arī pēc šīm apgabaltiesām, jo deleģēti tiek šie locekļi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Lūdzu, nejauksim vēlētāju skaitu ar apgabala komisijas novietojumu! Apgabala komisijai vairs nav nekādas darīšanas ar vēlētājiem - ne tā pieņem kandidātu sarakstus, ne tā pieņem vēlētājus. Tā vienkārši sasummē rajonu un republikas pilsētu vēlēšanu rezultātus un nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Es nekad vēlēšanu praksē neesmu sastapis gadījumu, ka šos rezultātus vestu ar vilcienu vai ar reisa autobusu. To vienmēr izdara ar izpildkomiteju rīcībā esošajām automašīnām - tātad pavisam citādā veidā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Uzstāsies Cupruna kungs, bet mums laikam būs jālūdz izteikties Godmaņa kungs, kurš ir ievēlēts no Kuldīgas.

I.Cupruns: Sakarā ar to, ka Liepājā vēl arvien nav apgabaltiesas, es lūgtu izbeigt debates un balsot par Kuldīgu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Liepājas pārstāvji jau izteicās. Vai kāds negribētu to darīt no Kuldīgas? Nav neviena. Paldies. Taču no tuvējiem reģioniem deputāti tūlīt uzstāsies.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Sakarā ar to, ka jaunnedēļ mēs šeit izskatīsim likumprojektu, saskaņā ar kuru Liepājā būs apgabaltiesa, es tomēr ierosinu Liepāju atstāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biķa kungs!

V.Biķis: Sakarā ar to, ka esmu no Liepājas rajona, es ierosinu izraudzīties Kuldīgu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, to izšķirsim balsojot, kurai pilsētai būs prioritāte. Es domāju, ka šim balsojumam būs grandioza vēsturiska nozīme.

Tātad pirmais balsojums būs par darba grupas ieteikto Liepāju. Un otrs - par vairāku deputātu izvirzīto Kuldīgu kā šīs politiskās dzīves centru.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums būs par Liepāju. Izdrukas pēc tam varēs saņemt. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 30 - par, 10 - pret un 26 - atturas.

Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par Kuldīgu. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 38, pret - 13, atturas - 15. Līdz ar to ir uzvarējusi Kuldīga un viss process norisināsies Kuldīgā. Paldies.

Varam skatīt tālāk pēc šā būtiskā jautājuma atrisināšanas.

A.Endziņš: Tātad 12.1., 12.2. un 12.3.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kādi labojumi? Nav.

13.pants.

A.Endziņš: 13.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav. Paldies. 14.pants.

A.Endziņš: 14.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 15.pants.

A.Endziņš: 15.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 16.pants.

A.Endziņš: 16.pants ir precizēts. Tagad tajā ir šāds teksts: "Kandidātu sarakstu var iesniegt, sākot ar 80.dienu pirms pirmās vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu saraksta iesniegšanas diena ir 40.diena pirms pirmās vēlēšanu dienas." Man būtu priekšlikums šinī sakarībā pārcelt 17.panta pirmo teikumu uz 16.pantu kā pirmo teikumu, proti, ka kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Tad šī secība būtu loģiskāka. Tā ir mūsu darba grupas neprecizitāte.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem būtu iebildumi pret šādu tehniska veida labojumu? Nav iebildumu. Paldies. Līdz ar to 17.pants ir bez pirmā teikuma.

A.Endziņš: Es atvainojos, šeit bija Ēlerta priekšlikums, kā arī deputāta Biezā priekšlikums par to, ka kandidātu saraksts ir alfabēta kārtībā. Tas komisijā tika noraidīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. 17.pants paliek bez pirmā teikuma.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man par 17.pantu ir priekšlikums - izslēgt no tā 4. un 5.apakšpunktu, jo tas ir absolūti neiespējams gadījums, un tas ir tikai tad, ja vēlētāju skaits divos no pieciem Latvijas apgabaliem ir vienāds, kas absolūti nav iespējams. Tā ka 4. un 5.apakšpunkts šajā likumā ir galīgi lieks.

A.Endziņš: Es atvainojos, tomēr katrā ziņā šie aprēķini, kas tika veikti, ir vai slikti vai kā citādi, tomēr, ja reāli vai arī tīri teorētiski tāda iespēja pastāvētu, tad galu galā ir labāk, ja likumā tas ir ietverts. Tas netraucēs. Šinī gadījumā ar sviestu biezputru nesabojāsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es arī atbalstu Eglāju. Mēs darba grupā par to daudz diskutējām. Es jau toreiz teicu, ka ir lielāka varbūtība, ka mums tūlīt pat uzgāzīsies meteors, nevis tas, ka realizēsies 4. un 5.punktā iespējamā varbūtība. Šī varbūtība līdzinās vienai simtmiljonai daļai, ka var būt tā, ka pilsoņu skaits divos vēlēšanu apgabalos ir absolūti vienāds ar precizitāti līdz vienam cilvēkam. Jo te tiek rēķināts daļskaitļos. Tā ka tie vispār ir neiespējami gadījumi.

A.Endziņš: Taču likumā katrā ziņā ir jāparedz, lai pēc tam nerodas vakuums. Kāpēc mums tāda problēma ir vajadzīga un kāpēc vispār ir vajadzīga šinī gadījumā diskusija? Tas taču nepasliktina likumu! Tieši otrādi - tas dod papildu garantijas.

R.Rikards: Tad vajag ielikt 6.punktu: ja Latvijai uzkrīt meteorīts, tad notiek tas un tas. Tas tad būtu apmēram tas pats.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs par to balsosim, jo Eglāja kungs un Rikarda kungs uzstāj par balsojumu. Japāņi taču paredzēja, ka meteorīts uzkritīs 8.novembrī. Tā ka tas viss jau ir paredzēts. Tātad Eglāja kungam un Rikarda kungam bija ierosinājums - svītrot 17.panta 4. un 5.apakšpunktu. Motivāciju jūs dzirdējāt.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo svītrojumu. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 13, pret - 21, atturas - 26. Šis ierosinājums nav guvis balsu vairākumu. Lūdzu.

A.Endziņš: Šeit pēdējā rindkopā ir ieviesusies neprecizitāte. Mums ir ierakstīts: "apgabalos ievēlējamo deputātu skaits ir jāpublicē", taču apgabalos ievēlējamo deputātu skaits ir noteikts, un tas ir 100. Šeit ir vajadzīgs katrā apgabalā ievēlējamo deputātu skaits. Ir lūgums izdarīt tādu precizējumu.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad šis precizējums ir pieņemts. Paldies.

Lūdzu, par 17.1.pantu!

A.Endziņš: 17.1.pants šeit ir precizēts. Pirmajā teikumā mums bija rakstīts: "Centrālā vēlēšanu komisija pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji var uzrādīt Latvijas Bankas kvīti." Mēs šeit ierakstījām "bankas kvīti". Tātad nav obligāti, lai tā būtu Latvijas Banka, tā var būt jebkura bankas iestāde.

Un vēl šeit ir ceturtais teikums, kurā rakstīts: "Banka drošības naudas iemaksātājiem izsniedz kvīti ar četriem norakstiem, kurā norādīts, kas naudu iemaksājis un kāds nosaukums būs kandidātu sarakstiem." Vajadzētu būt "sarakstam", jo tālāk jau skaidri un gaiši ir rakstīts, ka te ir runa par viena nosaukuma sarakstu, un, ja ir samaksāta viena kvīts, tātad vajag būt ar vienu nosaukumu. Saturs var būt atšķirīgs, bet to ar vienu nosaukumu var iesniegt visos vēlēšanu apgabalos. Tāpēc šeit būtu pareizi jāraksta nevis "sarakstiem", bet "sarakstam".

Un pēdējās rindas pirmajā daļā ir precizējums: "Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā..." bija "depozītā", taču finansisti precizēja, ka jābūt rakstītam "valsts budžetā".

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Par 17.1.panta otrās daļas pēdējo teikumu, ka kandidātu programmu un kandidātu sarakstu publicēšanu nodrošina 10 dienas pirms pirmās vēlēšanu dienas un ka to nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija. Sakiet, lūdzu, tomēr, kāpēc šeit nav norādīts, ka tas notiek oficiālajā laikrakstā, lai nebūtu pārpratumu. Šie saraksti taču ir jāpublicē nevis rajona laikrakstā, kuram, teiksim, ir 2000 liels metiens un kurš tiek izplatīts tikai vienā rajonā.

A.Endziņš: Acīmredzot mums iepriekš tas bija rakstīts, taču te tīri tehniski tas ir pazudis.

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāj! Ja to mēs varam uzskatīt par redakcionālu labojumu, kāds tas pēc būtības arī varētu būt, tad 17.1.panta otrās daļas pēdējo teikumu varētu papildināt ar vārdiem...

A.Endziņš: Es atvainojos, mums tālāk bija rakstīts "oficiālā preses izdevumā", bet šeit otrajā lasījumā mums nebija teikts par programmu publicēšanu: "...ne vēlāk kā 10 dienu pirms pirmās vēlēšanu dienas". Tas, ka tas notiek oficiālā preses izdevumā, ir izvilkts ārā...

J.Lagzdiņš: Vajadzētu papildināt šo otrās daļas pēdējo teikumu ar tekstu "oficiālā preses izdevumā".

Priekšsēdētājs: Paldies. Endziņa kungs jau piekrita un paskaidroja, ka te ir tehniska kļūda.

A.Endziņš: Es vēl mazliet šinī pašā sakarībā. Es lūdzu to pavairot, bet vēl nav paspēts, lai gan jums to vajadzēja izdalīt. Tas ir saistībā ar 31.pantu, lai nerastos varbūt pretrunas. Mēs arī darba grupā diskutējām par to, vai kandidātu adreses būtu jānorāda un vai tās būtu jāpublicē. Šeit, 17.1.pantā, ir rakstīts par šo programmu un visu kandidātu sarakstu publicēšanu. Taču man būtu priekšlikums pēc vārdiem "visu kandidātu sarakstu" likt iekavas, jo tas ir prasīts 31.pantā, "norādot kandidāta vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, izglītību, nodarbošanos, kā arī pilsētu un rajonu, kurā kandidāts dzīvo". Tātad nenorādot precīzi ielu un māju, bet to, no kura reģiona, teiksim, šis kandidāts nāk. Lai nebūtu šādu pretrunu, kaut gan to it kā varētu regulēt ar instrukciju palīdzību. Taču, lai nerodas neskaidrība, šeit tomēr šo papildinājumu derētu ietvert. Lai ir tā, kā tas ir 31.pantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi? Papildinājums ir lasāms 216.dokumentā. Nav iebildumu pret šo papildinājumu? Paldies.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais Endziņa kungs! Man šķiet, ka šeit ir ļoti liela pretruna starp 17.panta pēdējo rindkopu un 16.pantu. Ieklausieties: "Apgabalos ievēlējamo deputātu skaits jāpublicē oficiālā preses izdevumā ne vēlāk kā 100 dienu pirms", bet 16.pantā teikts: "...kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar 80.dienu".

A.Endziņš: Šeit gan pretrunu nav.

G.Preinbergs: Kā tad jūs zināsiet deputātu skaitu, ja saraksts vēl nebūs iesniegts?

A.Endziņš: Deputātu skaits tiek noteikts proporcionāli vēlētāju skaitam apgabalā.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs! Tiek apspriests 17.1.pants.

A.Plotnieks: Mums 17.1.pantā terminu "kandidātu sarakstiem" piedāvāja lietot vienskaitlī. Es domāju, ka tas nav tik vienkārši. Varētu piekrist referentam, ka viņš ar to domā, ka būs dažādi saraksti personāliju ziņā, bet ar vienādu nosaukumu. Taču tad tie ir dažādi saraksti, bet tikai nosaukums ir viens un tas pats. Ja mēs šeit lietojam vienskaitli... Palasīsim tagad redakciju, kāda bija šim likumam, jo mēs...

A.Endziņš: Cienījamais Plotnieka kungs! Lasiet tūlīt nākamo teikumu: "Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos, un tā atdodama iemaksātājam, ja no šā kandidātu saraksta kaut vai vienā vēlēšanu apgabalā ir ievēlēts vismaz viens deputāts." Tātad vienreiz var iemaksāt drošības naudu, taču šeit nevar būt tāda situācija, ka, teiksim, ir it kā ar vienu nosaukumu, bet ir kaut kādas nelielas nianses. Šeit tātad figurē 33.saraksta numurs, un, teiksim, tas ir LNNK. Tātad tā ar šādu sarakstu un ar šādu numuru figurē visos piecos vēlēšanu apgabalos, un tas dod tiesības. Taču, ja mēs šeit rakstām jau par sarakstiem, tad te tiešām rodas pretruna. Tas tālāk jau to paskaidro.

A.Plotnieks: Endziņa kungs, es, vēlreiz atgriežoties pie šādas pašas nostādnes, varu jums piekrist, jo a priori tā var izprast, taču var izprast arī citādi. Un, ja nākamajā teikumā jūs runājat par dažādiem sarakstiem ar vienu nosaukumu, tad varbūt šeit iepriekšējā normā ir jāpasaka, ka runa ir par viena nosaukuma sarakstiem, bet nevar teikt, ka par vienu sarakstu. Ja jūs vienreiz esat pateikuši, ka tas ir viens saraksts, tad nākamā norma ir pretrunā ar iepriekšējo. Rodas pretruna!

A.Endziņš: Nav šeit pretrunas. Izlasiet visu likumu kopumā! Šeit ir domāts tā, ka centralizēti tiek iemaksāta drošības nauda par viena nosaukuma sarakstu, kuram būs viens noteikts numurs, bet tas nebūt nenosaka, ka šiem sarakstiem jābūt 1:1 attiecībā uz uzvārdiem, kuri tur figurēs. Tie var atkārtoties, jo mums šeit ir paredzēta "vēlēšanu lokomotīve", kā jūs zināt. Tomēr šinī situācijā tas jau ir skaidrs, ka te nav runas par sarakstiem, bet par sarakstu. Ir viena kvīts, un šie noraksti dod tiesības, lūk, šos sarakstus iesniegt tikai ar vienu nosaukumu.

A.Plotnieks: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es vēlētos pamatot un vairāk aizstāvēt Demokrātiskā centra grupas deputātu priekšlikumu par minimālās priekšvēlēšanu programmas apjoma noteikšanu. Mēs piedāvājam - ne mazāk kā 1500 iespiedzīmju! Starp citu, tās ir 20 rindiņas šajā likumprojektā. Tas atbilst. Un pamatojums ir tāds, lai neparādītos personu grupas, kuras mums divos lasījumos jau ir pieļautas, un ir ļoti iespējams, ka arī šajā lasījumā tās paliks. Tās ir šis personu grupas, kas savāc 100 parakstu un var iziet ar lozungiem: "Par brīvu Latviju!" vai "Latviju brīvu no komunistiem" un tamlīdzīgi. Lai šīs personu grupas neizietu ar šādiem lozungiem, lai tām būtu kaut cik normāla, kaut arī īsa, priekšvēlēšanu programma, vajadzētu uzlikt šo minimālo ierobežojumu.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, vai jums ir kaut kas pret brīvu Latviju vai Latviju bez komunistiem?

I.Ēlerts: Protams, nav, bet ar tādu ir par maz.

Priekšsēdētājs: Paldies. Citiem atkal laikam... Paldies. Ir jābalso, Ēlerta kungs! Vai balsosim par šo?

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es tomēr iebilstu pret Ēlerta kunga priekšlikumu, tāpēc ka "Latviju bez komunistiem" var atkārtot arī 20 reižu un savākt šīs zīmes, taču nekādas argumentācijas tur nebūs. Tas ir galīgi formāls ierobežojums, kas šeit nekādā ziņā nav vajadzīgs. Ierobežojums ir no augšas, lai atvēlētās 400 zīmes neizmantotu, teiksim, pārmērīgai vēlēšanu reklāmai, taču apakšējais ierobežojums, es uzskatu, nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Ja mēs balsojam, es īsti nesapratu, kas tās iespiedzīmes vai pastmarkas ir. Kas ar to ir domāts?

Priekšsēdētājs: Paldies. Tie laikam ir domāti burti un arī pieturzīmes.

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Tā kā deputāts Ēlerts izteicās, ka vēlas Demokrātiskā centra partijas grupas vārdā izdarīt šādu balsojumu, tad balsosim.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo deputāta Ēlerta ierosinājumu, kas ir izteikts 8.papildinājumā. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 10, pret - 29, atturas - 28. Šis ierosinājums nav pieņemts.

Lūdzu, Endziņa kungs! Kā es sapratu, 17.1.pantu mēs esam izdiskutējuši un izsprieduši. Vairs nav arī nekādu labojumu un iebildumu. Paldies.

18.pants.

A.Endziņš: 18.pantā ir prasības, kādas ir izvirzāmas kandidātu sarakstam. Bija rakstīts, ka pēc personas koda ir jāmin vecums. Mēs šeit ierakstījām dzimšanas gadu. "Vecums" - tas nebūtu īsti labi. Un papildinājām ar prasību - "izglītība". Tātad "izglītība" un "nodarbošanās". Citas izmaiņas pantā nav izdarītas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi labojumi?

A.Endziņš: Šeit ir deputāta Zaļetajeva divi priekšlikumi, kuri gan komisijā un darba grupā, gan Likumdošanas jautājumu komisijā tika noraidīti. Ja deputāts Zaļetajevs uzstāj par balsojumu, tad tā ir...

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Zaļetajev, lūdzu par savu priekšlikumu!

S.Zaļetajevs: */Es uzskatu, ka līdzās tīri formālajiem datiem par kandidātiem, tas ir, dzimšanas ziņas, izglītība, nepieciešams dot būtiskāku izziņu, jo balsošana notiks ne tikai par sarakstiem, bet arī par atsevišķiem kandidātiem. Vēlētājiem būs tiesības izteikt savu attieksmi par kandidātu, viņu izsvītrojot vai sarakstā viņa uzvārdam pierakstot plusu. Tāpēc vēlētājiem ir nepieciešams dot kaut kādu informācijas minimumu par kandidātiem. Tieši tāpat, kā tas darīts iepriekšējā pantā, kur garantēts noteikts ziņu minimums par partiju.

Attiecībā uz to, ka kandidātiem jāsniedz sava deklarācija par ienākumiem. Tāda norma ir noteikta Augstākās padomes deputātiem, un es domāju, ka tā nepieciešama arī Saeimas deputātiem. Nekādu formālu apgrūtinājumu šajā jomā nav. Tādu pašu deklarāciju, kādu aizpilda deputāti, var aizpildīt arī kandidāti, kas tiek iekļauti sarakstos. Šīs ziņas viņi var iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai, kas publiskojamas, lai vēlētājiem būtu iespējams iepazīties ar savu kandidātu materiālās eksistences avotu. Tas ir ārkārtīgi svarīgs moments.

Otrais priekšlikums attiecas uz izziņu par veselības stāvokli. Tādas izziņas nepieciešamas daudzās profesijās, kurās veselībai varbūt ir pat mazāk būtiska loma nekā Saeimas deputātiem. Šajā lietā nav nekā biedējoša. Likumprojektā par valsts ierēdņiem arī ir paredzēts, ka cilvēkam, kas stājas valsts dienestā, jāiesniedz izziņa par savu veselības stāvokli. Jājautā, kāpēc gan ļoti atbildīgais deputāta amats varētu palikt ārpus vēlētāju kontroles attiecībā uz savu veselības stāvokli? Es jau nerunāju par to, ka pēc šīm izziņām Centrālā vēlēšanu komisija varētu izdarīt savu izvēli. Izvēle jāizdara tikai vēlētājiem. Bet vēlētājiem ir jābūt nodrošinātiem ar minimālo datu apjomu par sava kandidāta veselības stāvokli./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lai nekavētu laiku, balsosim par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu - sākumā 10., pēc tam 11.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Zaļetajeva 10.priekšlikumu par ienākumu deklarāciju. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par -15, pret - 30, atturas - 24. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Un tagad balsosim par deputāta Zaļetajeva 11.priekšlikumu par deputāta veselības stāvokli. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 18, pret - 28, atturas - 13. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, 19.pants!

A.Endziņš: 19.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Arī nav. 20.pants.

A.Endziņš: 20.pantā ir precizēta pēdējā daļa, ka kandidātu saraksta nosaukumam nepārprotami jāatšķiras gan no jau iesniegto kandidātu sarakstu nosaukumiem, gan no to organizāciju nosaukumiem, kuru darbība ir apturēta, aizliegta un atzīta par antikonstitucionālu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Šiem visiem papildinājumiem varētu piekrist, taču gribētu izteikties arī par 20.panta trešo daļu. Iesniedzot pirmsvēlēšanu apvienības kandidātu sarakstu, tam jāpievieno apvienībā ietilpstošo organizāciju pilnvarojums, bet, runājot par otro daļu, arī sabiedriskās organizācijas pilnvarojums. Lietuvas vēlēšanu likumā ir ielikta tāda norma, ka tad, ja statūtos nav noteikts, kura institūcija vai amatpersona var pilnvarot, likumā ir noteikts, ka šim pilnvarojumam jābūt visaugstākajā līmenī. Proti, tas jāapstiprina konferencē, kongresā vai kopsapulcē. Tātad šeit, godātais referent, tomēr vajadzētu precizēt.

Bez tam es gribētu vēl informēt, ka likumā "Par sabiedriskajām organizācijām" nekādi šo jautājumu nevar atrisināt. Es mēģināju, sagatavojot šo likumu uz trešo lasījumu, arī šo problēmu atrisināt, kurš ir tiesīgs pārstāvēt šo organizāciju, taču diemžēl nevarēju to likumā ielikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs, kāds ir jūsu komentārs?

A.Endziņš: Es domāju, ka to tomēr var precizēt, ja ne, teiksim, tagad ar šā Vēlēšanu likuma palīdzību, tad to var izdarīt arī ar attiecīgo instruktīvo materiālu, nosakot, kāds šis pilnvarojums varētu būt. Vai tik sīkas nianses būtu vajadzība pašreiz ietvert tieši Vēlēšanu likumā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: 20.pants ir papildināts ar ļoti labu ceturto daļu, taču es gribu brīdināt, ka šī ceturtā daļa var arī nedarboties. Tātad šeit ir ļoti laba norma, ka kandidātu saraksta nosaukumam nepārprotami jāatšķiras gan no jau iesniegto kandidātu sarakstu nosaukumiem, gan no to organizāciju nosaukumiem, kuru darbība ir apturēta vai aizliegta, vai kuru darbība ir atzīta par antikonstitucionālu. Es tieši uzsveru šo otro daļu. Tā ir ļoti svarīga norma. Tātad tas aizliedz iesniegt kandidātu sarakstu ar nosaukumu "Latvijas Komunistiskās partijas kandidātu saraksts". Taču var sanākt cilvēku grupa, pilsoņu grupa - un būs pietiekami daudz tādu pilsoņu -, kuri iesniegs, piemēram, sarakstu ar nosaukumu "Jaunie komunisti". Un šis saraksts būs jāpieņem, jo zem tā būs vismaz 100, ja ne pāris tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu parakstu. Tātad tieši tādēļ - un tas ir galvenais - es aizstāvētu 12.priekšlikumu, ka 20.pantu tomēr vajag papildināt ar teikumu, ka Saeimas deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt partijas, sabiedriski politiskās organizācijas un to apvienības, tādējādi uzsverot, ka šeit mūsu kļūdas dēļ nav teikts - reģistrētās partijas, sabiedriski politiskās organizācijas un to apvienības. Varētu būt runa, protams, arī par to, ka var iesniegt reģistrētās partijas un reģistrētās sabiedriskās organizācijas, lai šo kandidātu iesniedzēju grupu darbība tiktu kontrolēta ar likumu. Un, ja likumā noteiktajā kārtībā kādas partijas darbība tiek apturēta vai aizliegta, tad varētu arī vērst sankcijas pret šiem kandidātu iesniedzējiem. Patlaban viņiem ir pilnīga brīvība.

A.Endziņš: Cienījamais Ēlerta kungs! Tādā gadījumā mums jāatgriežas pirmā lasījuma stadijā, jo pirmajā lasījumā konceptuāli tas tika nobalsots un arī netika pārbalsots otrā lasījuma gaitā, kad mēs atgriezāmies pie veselas virknes konceptuālu balsojumu. Tādā gadījumā būtu jābalso, ka mēs atgriežam šo projektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, pirmkārt, es gribēju mazliet oponēt godājamajam Lagzdiņa kungam attiecībā uz 20.panta trešo rindkopu. Kas īsti pilnvaro un apstiprina šo kandidātu sarakstu - tas ir atkarīgs no katras organizācijas iekšējās demokrātijas un statūtiem. Tātad vienā gadījumā tā var būt valde, otrā - dome, bet trešajā - pilnsapulce. Šinī gadījumā mums nav jāiejaucas. Tomēr es gribētu kategoriski iebilst pret to, ka mēs vispār šeit tērējam laiku par 12. un arī par 13.labojumu, jo es saprotu, ka Demokrātiskā centra partija tagad pēc trim dienām vētraini darbojas, taču pie konceptuāli nobalsotiem jautājumiem mēs procedūras kārtībā vairs nedrīkstam atgriezties. Es nesaprotu, par ko šeit ir runa?

Priekšsēdētājs: Šeit nav runas ne par ko, Freimaņa kungs, jo šie labojumi netiks likti uz balsojumu, tā kā tie jau ir konceptuāli nobalsoti.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Endziņa kungs, es runāšu par šo jauno rindkopu, tas ir, par ceturto rindkopu. Tā ir jauna trešajā lasījumā, un tas jums ir jāatzīst. Tomēr tagad parādās tādas iespējas, ka kāds cits var iesniegt sarakstu ar citas organizācijas nosaukumu. Piemēram, 100 vēlētāju iesniedz LTF sarakstu, un tad, kad LTF aiziet ar savu sarakstu, tai saka: "Atvainojiet, viens tāds saraksts jau ir priekšā, jums ir jāmaina nosaukums!" Šāda varbūtība šeit ir pilnīgi pieļaujama... (Iebildumi no zāles.) Taču tas nekur nav pateikts!

A.Endziņš: Tas bija jau iepriekš. Ja iesniegto kandidātu saraksts sakrīt ar jau reģistrētas partijas nosaukumu, tad sarakstam ir jāpievieno pilnvarojums. Tur jau tas ir pateikts, lasiet otro daļu!

J.Kinna: Es atvainojos, Endziņa kungs, šobrīd neviena organizācija vēl nekur citur nav reģistrēta kā vienīgi Pilsoņu kongresā, pārējām organizācijām ir tikai bankas konts. Un tā ir visa reģistrācija.

A.Endziņš: Es atvainojos, mums tūlīt tiks pieņemts likums par sabiedriskajām organizācijām, un sabiedriskās organizācijas tiks reģistrētas. Un tāpēc šeit tas viss izpaliks. Ja ne, lūdzu griezties Pilsoņu kongresā!

Priekšsēdētājs: Diskusija ir pabeigta. Nākamais laikam tomēr būs Škapara kungs. Lūdzu.

J.Škapars: Cienījamie kolēģi, ņemot vērā jautājuma nopietnību, es tomēr vēlreiz gribētu apelēt pie jums visiem attiecībā uz 20.pantu, attiecībā uz to, ka vēlēšanas izvirza šīs beznosacījuma grupas. Es jums visiem vēlreiz gribētu atgādināt mūsu vēsturisko pieredzi un domāju, ka mēs vēlreiz nokļūdīsimies, ja atļausim, ka vēlēšanās sarakstus izvirza arī beznosacījuma grupas, kurām nebūs ne sava tiesiskā statusa, ne arī savas noteiktas programmas. Tas, kas ir ierakstīts pašreiz šinī projektā, īpaši jaunas saistības neuzliek. Uzliek tikai maksimālos griestus, un tas ir viss. Tāpēc es aicinātu uz šo kompromisa priekšlikumu un gribētu, lai mēs visi ļoti uzmanīgi ieklausītos, proti, lai mēs rakstītu, ka kandidātu sarakstus ir iespējams izvirzīt partijām un sabiedriski politiskajām organizācijām un to apvienībām. Te tad būtu ietvertas visas šīs sabiedriskās organizācijas, un es domāju, ka tas tomēr būtu kompromisa priekšlikums. Kolēģi, es jūs ļoti aicinu nepieļaut to kļūdu, kādu mēs pieļāvām kādreiz iepriekš. Ja gribam, lai Saeima būtu kvalitatīvāka, es domāju, mums vajadzētu ļoti nopietni izsvērt šo pozīciju.

Priekšsēdētājs: Tātad Škapara kungs ierosina atcelt konceptuālo balsojumu šajā pantā, atgriezt šo pantu pirmajā lasījumā un no jauna par to balsot. Tāda būtu šā priekšlikuma būtība, ko Škapara kungs pasludināja.

Tagad Bērziņa kungs. Lūdzu.

I.Bērziņš: Man ir precizējošs jautājums sēdes vadītajam. Ja es pareizi jūs sapratu, tad šis pants netiks likts uz pārbalsošanu, jo konceptuāli par to jau ir nobalsots, un abas frakcijas ir iestājušās par šādu koncepciju. Citādi mums viss būs jāsāk no gala.

Priekšsēdētājs: Ja plenārsēde neatgriež šo pantu pirmā lasījuma stadijā, tad viss nesākas no gala. Taču Škapara kungs ierosināja tieši tādā veidā - atcelt visus iepriekšējos balsojumus un atgriezt pantu pirmā lasījuma stadijā.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, jautājums par pilnvarojumu ir ļoti svarīgs. Kāpēc? Tādēļ, lai neiesniegtu vairākus sarakstus ar vienu nosaukumu, spekulējot uz kādas organizācijas nosaukuma popularitāti. Šobrīd ir tāda situācija, ka daudzu sabiedrisko organizāciju statūti ir uzrakstīti ļoti skopi un neprecīzi un tur nav noteikts, kura institūcija vai amatpersona - vai tas būtu priekšsēdētājs, valde vai dome, vai kāda cita institūcija - ir tiesīga šo pilnvarojumu dot. Pastāvot šādai situācijai un zinot iepriekšējo pieredzi, ka daudzas organizācijas iekšēji šķeļas, ka to priekšsēdētājam ir vieni politiskie uzskati, valdei - citi, bet organizācijai kopumā vēl pavisam citi uzskati, var rasties tāda situācija, ka viena institūcija pieņem vienu pilnvarojumu un iesniedz šo sarakstu, bet otra institūcija pieņem otru pilnvarojumu un tā tālāk. Un tad šai Centrālajai vēlēšanu komisijai šis jautājums būs jārisina voluntāri. Tādēļ mums, godātie kolēģi, vajadzētu iet Lietuvas ceļu un noteikt, ka gadījumā, ja statūtos nav noteikts, kura institūcija ir tiesīga šo pilnvarojumu dot, šis pienākums ir jāuzliek augstākajai institūcijai, proti, kongresam, konferencei vai kopsapulcei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk Rikarda kungs. Lūdzu.

R.Rikards: Attiecībā uz to, vai, teiksim, divas grupas neiesniegs vienāda nosaukuma sarakstus un neapgalvos, ka tās, teiksim, pārstāv LTF. Apskatieties 69.pantu! 69.pants nosaka, ka jebkurā strīdus gadījumā var griezties tiesā un tiesā var izšķirt. Tā var izskatīt šīs organizācijas statūtus un redzēt, kas saskaņā ar šiem statūtiem var pilnvarot, vai šis pilnvarojums ir derīgs un tā tālāk. Tā ka šeit, man liekas, nav nekādu pretrunu. Tas ir viens.

Otrkārt, par 12.priekšlikumu. To vispār nevar likt uz balsošanu, jo konceptuāli tas ir izšķirts. Mēs Starpfrakciju birojā pirms otrā lasījuma vienojāmies, ka par šo jautājumu konceptuāli netiks pārbalsots, un arī pirms otrā lasījuma mēs to nedarījām. Tātad to nevar darīt. Tad ir jāatceļ pirmā lasījuma konceptuālais balsojums un tikai tad to var skatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: Es lūdzu sēdes vadītāju neizdarīt spiedienu uz plenārsēdi, vairākkārt atkārtojot maģisko formulu "konceptuālais balsojums"... To pašu es iesaku darīt visiem pārējiem deputātiem, kuri nāk pie mikrofona. Šī maģiskā formula "konceptuālais balsojums" nav arguments. Es atkārtoju un vēlreiz uzsveru to, ko teicu jau iepriekš, - plenārsēde ir tiesīga izlemt jebkurus jautājumus!

Priekšsēdētājs: Paldies, Cālīša kungs, plenārsēde ir tiesīga izlemt jebkurus jautājumus likuma noteiktajās robežās. To derētu ievērot arī jums...

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, mēs, protams, esam tiesīgi pieņemt jebkuru lēmumu un likumu jebkurā redakcijā. Taču atcerēsimies vienu vienkāršu lietu: mēs visu laiku manipulējam ar 1922.gada likumu par vēlēšanām. Šā likuma centrālā ideja ir ietverta šajā 20.pantā, un, vai mēs gribam vai negribam, ar to ir jārēķinās.

Mums ir divas izvēles. Pirmā. Mēs šodien konstatējam, ka šis likums nav pieņemams, ka šī konstrukcija mūs neapmierina, jo Saeima, kura tādā veidā tiks ievēlēta, būs vāja un tā tālāk, un tamlīdzīgi. Tāpēc mēs atgriežam visu pirmajā lasījumā un sākam no gala veidot citu likumu. Ja neejam šo ceļu, tad mums jārespektē šā 1922.gada likuma vismaz centrālās idejas, un tādā gadījumā kaut kādi konceptuāli pārbalsojumi šeit ir nevietā un nav pieņemami.

Otrs moments. Varētu runāt par situāciju, ka mums parādās Latvijas Tautas fronte - Latvijas Tautas fronte "radikālā", "neradikālā", "jaunorganizētā" un tā tālāk. Kā šinī gadījumā novērst iespējamās pretrunas? Varbūt šā 20.panta otrajā un trešajā daļā, tur, kur ir vārds "sakrīt", vajadzētu ieviest saskaņā ar ceturtās daļas jauno redakciju tekstu: "sakrīt vai nepārprotami neatšķiras". Tādā gadījumā visas bažas, ka zem tās vai citas sabiedriski politiskās organizācijas karoga varēs rasties ļoti pretējas pozīcijas un ļoti pretēji saraksti, tiks novērstas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es domāju, ka šis pēdējais, ko Plotnieka kungs sacīja... Šeit tās briesmas nav tik lielas, jo galu galā pēc sarakstu iesniegšanas būs redzams. Turklāt katram ir jāmaksā drošības nauda, un drošības nauda, protams, šiem viltvāržiem būs jāmaksā atsevišķi. Viņi strādās, un tā būs šī priekšvēlēšanu aģitācija... Jo pateikt, ka LTF biedri nevar izmantot LTF vārdu, ja viņi ir no LTF vai ir no LTF izstājušies... Viņi var teikt: "Mēs esam no LTF aizgājušie biedri, tā ka..." Taču tas viss ir vēlētāju ziņā un priekšvēlēšanu aģitācijas ziņā, arī 4 procentu barjeras ziņā. Viss ir normālā kārtībā. Es domāju, ka šeit nekādus sarežģījumus nevajadzētu pašiem izdomāt, bet vajadzētu balsot par to, kā šeit ir pateikts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Es gribētu drusciņ tīri aritmētiski pieskarties jautājumam par Demokrātiskā centra vēlmi izmainīt šo... Labi, sauksim to par "konceptuālo balsojumu". Tā kā mēs esam noteikuši 4 procentu barjeru, un tā, starp citu, ir milzīga, tātad šeit galvenais arguments būtu tāds, ka būs vājš parlaments, ka tas sastāvēs no atsevišķām grupām. Cienījamie profesori! Ja ir 4 procentu barjera, tad, ja jūs pieņemat, ka 15 no šo "klaidoņu" grupām ir iekļuvuši parlamentā, tad pareiziniet 15 ar 4, un tas ir 60 procentu no nodotajām balsīm. Tātad praktiski pat vairāk... Un tas nozīmētu, ka "lielajām un dižajām" partijām paliek 40 procentu. Es neticu, ka 15 deputāti no atsevišķām grupām, pastāvot šai milzīgajai barjerai, var iekļūt parlamentā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Sakiet, lūdzu, Endziņa kungs, kā ar 20.pantu varētu novērst tādu situāciju, ka ļoti liela sabiedriskā organizācija faktiski iesniedz vairākus sarakstus, teiksim, divus vai pat trīs, piemēram, saucoties Latvijas Tautas frontes labējie, Latvijas Tautas frontes kreisie, Latvijas Tautas frontes centristi... Tas faktiski dos šai organizācijai viena saraksta vietā, piemēram, trīs vai vairākus sarakstus, ja viņi garantē par četriem procentiem?

A.Endziņš: Nekādā gadījumā, Kides kungs! Jo šeit par katru sarakstu, ja tas atšķiras nosaukuma ziņā, ir jāmaksā drošības nauda, bez tam katram sarakstam ir šī 4 procentu barjera. Ja jūsu organizācija ir tik spēcīga, ka, sadaloties šādās apakšvienībās, var garantēt, ka pārvarēs šo četru procentu barjeru, tad varbūt - jā.

E.Kide: Es tieši par to arī runāju. Jo, teiksim, pastāvot iespējām pārvarēt šo barjeru, var iegūt lielāku mandātu skaitu.

A.Endziņš: Bet kas viņiem to var liegt? Kas var to aizliegt?! Un nav arī acīmredzot tādas vajadzības to aizliegt. Ja iemaksā drošības naudu, ja var pārvarēt šo drošības barjeru, tad ir ļoti labi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad laiks dzert kafiju! Pārtraukums - 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Pulkstenis ir 12.00. Lūdzu, Endziņa kungs, tribīnē! Tātad 20.pants. Bija vairāki ierosinājumi, taču balsojams no tiem ir tikai viens. Un tas ir rakstiski iesniegtais deputātu grupas ierosinājums. To iesniedza Ēlerta kungs, Punovska kungs, Cālīša kungs, Škapara kungs. Un analoģiski arī 13. Tātad: "Atcelt konceptuālo balsojumu un no jauna balsot par 20.panta šiem pamatnoteikumiem".

Lūdzu, Rikarda kungs! Vai turpināsim diskusiju?

R.Rikards: Diskusiju - nē. Tanī 20.panta otrajā daļā darba grupai ir viens vārds izkritis ārā. Mēs pēc vārda "partijas", "politiskās vai sabiedriskās organizācijas"... Jo mēs tanī likumā par sabiedriskajām organizācijām ierakstījām, ka tas neattiecas uz partijām un politiskajām organizācijām. Tautas frontes statūtos ir ierakstīts, ka tā ir politiska organizācija. Lai tā vienkārši nekristu ārā, aiz vārda "partijas" vajag likt komatu un turpināt "politiskās vai sabiedriskās organizācijas". Mēs to vienkārši aizmirsām.

A.Endziņš: Es sev jau esmu to atzīmējis.

Priekšsēdētājs: Es piekrītu, Endziņa kungs, ka tas ir tehnisks labojums. Godājamie kolēģi, tātad izšķirsim balsojot. Šī deputātu grupa pieprasa atgriezties pirmajā lasījumā, taču, lai mēs to varētu izdarīt, mums jāatceļ iepriekšējais konceptuālais balsojums.

Tātad būs divi balsojumi. Pirmais būs par to, ka atceļam iepriekšējo konceptuālo balsojumu, kas ir izklāstīts 20.pantā, un pēc tam būs nākamais balsojums, ja šis būs bijis pozitīvs. Tātad balsosim to kā kādu jaunu redakciju pirmajā lasījumā. Varbūt sekretariāts varētu vēlreiz pazvanīt, lai būtu solīdāk un lai tomēr vairāk deputātu balsotu. Lūdzu, ieņemiet vietas, godājamie deputāti! Protams, tie, kuri vēlas piedalīties balsošanā.

Godājamie kolēģi! Tātad pirmais balsojums izriet no 12. un 13.labojuma, ko ir iesnieguši deputāti Ēlerts, Punovskis, Cālītis, Škapars. Tātad priekšlikums ir atcelt konceptuālo balsojumu un atgriezt šo panta daļu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo ierosinājumu. Papildus viena balss "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 21, pret - 34, atturas - 11. Tātad šis ierosinājums nav pieņemts. Līdz ar to mēs pie šiem labojumiem vairs neatgriezīsimies.

Lūdzu, izsakieties vēl par 20.pantu! Nav. Paldies.

Tādā gadījumā izskatīsim 21.pantu. Sakarā ar 21.pantu man ir rakstisks dokuments. Tas attiecas uz 21.panta otro daļu: "Par kandidātu var ieteikt katru Latvijas pilsoni, ja viņam ir tiesības darboties valsts dienestā vai ir tiesības ieņemt noteiktus valsts amatus likumdošanā noteiktajā kārtībā, ja tās nav ierobežotas." Ir lūgums noteikt personālo balsošanu. Tas saistāms ar profesiju aizlieguma likumu. Tātad zem šā dokumenta ir 25 deputātu paraksti. Līdz ar to tas ir pamats personālajai balsošanai.

Par motīviem, lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā gadījumā Rikarda kungs teica, ka viens vārds ir izkritis, turpretī šeit viens vārds ir "iekritis" iekšā. Un šis vārds ir "ārštata darbinieki", ja runā par dažādu valstu drošības orgānu darbiniekiem... Nevajadzētu to jaukt ar profesiju aizlieguma likumu, jo profesiju aizliegums ir kas cits. Te ir runa par idejām, turpretī par valsts drošību runa ir tieši tad, ja mēs runājam par dažādu citu valstu iespējamo aģentu darbošanos mūsu augstākajā likumdošanas orgānā. Un šajā gadījumā, es domāju, ir pavisam vienkārši jāizsvītro ārā "izlūkdienestu ārštata darbinieki" un jāaizstāj ar "izlūkdienestu darbinieki". Un tālāk tātad šeit runa ir tikai par Krieviju. Es, kolēģi, tomēr atgādināšu, ka Latvija ir neatkarīga valsts un par Latviju domā ne tikai Krievijas, bet arī daudzu citu valstu izlūkdienesti. Un tāpēc droši vien būtu loģiskāk, ka teikumā, kur ir rakstīts "Krievija ir PSRS tiesību mantiniece" un "drošības dienestu vai armijas izlūkdienestu darbinieki" būtu vienkārši teikts: "citu valstu drošības dienestu vai armijas izlūkdienestu darbinieki".

Es vēlreiz aicinu cienījamos deputātus nobalsot par šo pantu šinī likumā. Tomēr tas absolūti neizslēdz variantu, ka Muciņa kungs sagatavo profesiju aizlieguma likumu un ka mēs to pieņemsim pēc tam. Dubults neplīst, taču šeit jau ir runa par čekistiem, tad nu godīgi un skaidri mums pašiem vajag to arī pateikt un nobalsot "pret". Gan attiecībā uz štata, gan ārštata darbiniekiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Muciņa kungs! Pēc tam Kiršteina kungs un Zaļetajeva kungs. Kad kolēģi būs izteikušies, Endziņa kungs dos komentāru.

L.Muciņš: Paldies. Varbūt priekšsēdētāja kungs man atļautu uzstāties priekšpēdējam - pirms Endziņa kunga. Tā kā tas ir mans priekšlikums, tad es varētu atbildēt arī cienījamajiem kolēģiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā, lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Es gribu ierosināt. Es piekrītu Bērziņa kungam par 21.pantu, taču te var iznākt diezgan lieli kuriozi. Ja sāksim uzskaitīt visus izlūkdienestus, sākot ar Ukrainu un Baltkrieviju un beidzot, teiksim, ar Krieviju un citām valstīm, tad šis 21.pants kļūs vienkārši smieklīgs. Un tāpēc man nav skaidrs. Ja mums būs likums "Par sabiedriskajām organizācijām", tad kāpēc ir noraidīts deputāta Muciņa iesniegums, ka par kandidātu var pieteikt katru Latvijas pilsoni, kam ir tiesības darboties valsts dienestā vai tiesības ieņemt noteiktus valsts amatus likumdošanas noteiktajā kartībā un tās nav ierobežotas. Acīmredzot tomēr ir jābūt likumam par valsts dienestu, kur varbūt būs 100 punktu un kur tiks uzskaitīti tātad šie štata, ārštata un pārējie darbinieki. Un, ja mēs visas šīs normas gribēsim iekļaut 21.pantā, tad kļūsim vienkārši smieklīgi. Tāpēc es aicinu atgriezties pie šā noraidītā priekšlikuma. Te es skatos, ka tas ir noraidīts, jo pašreizējā likumdošana neparedz šādus ierobežojumus. Taču mēs vēl neesam pieņēmuši likumu "Par sabiedriskajām organizācijām". Tāpēc tas acīmredzot ir noteikti jāiekļauj. Un, ja cilvēkam nav tiesību ieņemt amatu valsts dienestā, tad ir loģiski, ka viņš nevar tikt arī ievēlēts. Taču to, kas var būt ievēlēts valsts dienestā, var regulēt tikai likums. Te nevar aprobežoties tikai ar kaut kādiem izdomātiem, teiksim, diviem vai trim valsts dienestu nosaukumiem, kas tur ir ierakstīti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Es gribētu, lai šī panta izmaiņas autori precīzāk paskaidrotu, kāpēc šeit atgādināti tikai Krievijas izlūkošanas dienesti. Tas ir ļoti būtisks moments. Un kopumā es atbalstu Bērziņa kunga priekšlikumu attiecībā uz to, ka vārdi "Krievijas" jānomaina ar vārdiem "citu valstu". Par nožēlu šis priekšlikums jāiesniedz rakstiski. Jo mēs taču balsojam tikai par tiem priekšlikumiem, kas iesniegti rakstiski, tāpēc šeit ir zināmas procesuālas grūtības. Tāpēc es ierosinu tagad šo pantu neizskatīt, atgriezt to otrajā lasījumā, jo citādi mēs varam nokļūt ļoti nepatīkamā situācijā, ja pants tiks pieņemts šādā redakcijā./

Priekšsēdētājs: Tagad laikam Muciņa kungs un pēc tam Endziņa kungs.

L.Muciņš: Cienījamie kolēģi! Man bija vairāki priekšlikumi par 21.pantu. Tādi bija 21.panta pirmā teikuma daļā līdz vārdam "ja", kas sastāda veco tekstu - Latvijas laika tekstu. Tad sekoja 14.priekšlikuma otrā rindkopa. Tātad 21.panta otrajā daļā es un deputātu grupa piedāvā noteikt personālo balsojumu. Un mēs ar Bērziņa kungu vienojāmies, ka nekādu domstarpību mums šinī sakarībā nav. Tā ka es aicinātu personāli nobalsot, ka tādai otrajai daļai ir jābūt. Kad nāks šis likums, būs arī šāds ierobežojums. Kādas iestādes tās būs - to mēs izdiskutēsim tajā likumā. Tomēr pirmām kārtām atcerēsimies, ka mēs visi esam ievēlēti ar Tautas frontes atbalstu, ka 4.Tautas frontes kongresā tāda rezolūcija tika nodota domei un dome tādu priekšlikumu ir iesniegusi Augstākajai padomei.

Es aicinātu atcerēties, ka lielākā daļa no mums ir šīs Tautas frontes biedri un ar tās atbalstu esam ievēlēti. Tātad vajadzētu virzīt šo likumu. Šeit nav strīdu. Un tur viens no punktiem būtu, ka varētu iekļaut arī visus šos ārštata un štata darbiniekus, un tad nekādu problēmu nebūtu. Taču ir divas lietas: viena lieta, ka man darba grāmatiņā ir ierakstīts, ka esmu bijis tāds un ieņēmis tādu amatu, tātad vai nu es esmu bijis cenzors, par ko mēs vēl strīdēsimies un skatīsimies, vai es esmu bijis Valsts drošības komitejas virsnieks vai kaut kas cits.

Taču ir otra lieta: ja es esmu bijis ārštata darbinieks, un par to nekur, izņemot kaut kādus zināmus materiālus, kurus var savākt zināmi orgāni, ziņu nav. Tādēļ ir vajadzīga šī deklarācija. Jo, cienījamie deputāti, atcerēsimies, ka jebkurš Saeimas deputāts, kas tiks ievēlēts, var kļūt par valsts prezidentu. Un nebūtu loģiski, ja mēs Ministru kabineta priekšsēdētājam, arī ministriem un zemākiem klerkiem izvirzīsim ierobežojumus, bet deputātiem to nedarīsim, lai gan valsts prezidenta amatu varēs ieņemt jebkurš, neskatoties uz viņa iepriekšējo darbošanos vai arī uz sastāvēšanu kaut kur.

Bērziņa kunga priekšlikumam par to, ka šeit vajadzētu papildināt ar "štata darbinieks", es pilnīgi piekrītu. Mēs šeit arī atradām konsensu, tātad nevis svītrot vārdus ārā, bet vienkārši ierakstīt "štata un ārštata darbinieki". Un pēc Krievijas varētu ielikt arī vārdus "citu valstu". Un tad mēs būtu atraduši, manuprāt, vispilnīgāko konsensu gan attiecībā uz "Satversmes" frakciju, gan uz Tautas frontes frakciju. Līdz ar to es aicinātu apstiprināt šādu te variantu, ja Endziņa kungam nekādu iebildumu nav. Es otrajā lasījumā iesniedzu šos priekšlikumus, taču ne no darba grupas, ne no kolēģiem es sevišķus iebildumus nedzirdēju, kad izvirzīju šādu priekšlikumu. Atcerēsimies, ka ierobežojumiem ir jābūt. Kaut vai attiecībā uz valsts valodu. Vai par valsts prezidentu varētu būt cilvēks, kas nezina valsts valodu? Ir jābūt ierobežojumiem. Tīri loģiski. Kaut vai valsts valodas ierobežojumam. Tādiem ir jābūt. Tā ka es aicinu balsot par to!

A.Endziņš: Muciņa kungs! Varbūt drīkstu...

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Muciņa kungs, vai jūs piekristu tādam priekšlikumam, ka saglabājas pirmais teikums līdz komatam un tad tālāk seko jūsu otrais priekšlikums: "ja viņu tiesības darboties valsts dienestā vai tiesības ieņemt noteiktus valsts amatus likumdošanā noteiktajā kārtībā nav ierobežotas". Un liekam punktu. Un viss. Tas trešais priekšlikums jau sekotu tālāk...

L.Muciņš: Nē, nē, lai paliek!

A.Endziņš: Vai lai paliek?

Priekšsēdētājs: Un tad man vēl ir viens jautājums Muciņa kungam, ja reiz notiek tāda brīva diskusija. Vai pie izlūkdienesta nevajag pielikt klāt arī "pretizlūkošanu", jo pašreizējā Ziemeļrietumu karaspēka daļā tā skaitās "pretizlūkošana"?

L.Muciņš: Es neko šeit neizgudroju. Es paņēmu to tekstu, ko mēs ar Krastiņa kungu ierosinājām un toreiz izstrādājām. Un es to precīzi šeit ierakstīju. Es negribētu šoreiz atkal izvērst tās diskusijas, kas bija pagājušajā reizē par visiem šiem aģentiem un ārštata aģentiem. Es vienkārši precīzi norakstīju no tā, kas mums visiem tika izdalīts, tas, ko mēs toreiz izdiskutējām, bet par ko toreiz nenobalsojām, cienījamie kungi! Es to atceros un jums atgādinu. Tā ka es šeit visiem labojumiem piekrītu, jo par daudz nebūs nekad, ja arī būs vēl klāt šī "pretizlūkošana", ja būs klāt arī "citu valstu" un ja būs arī "štata un ārštata". Tomēr noteikti, Endziņa kungs, vajadzētu atstāt šo trešo daļu, lai visiem būtu mierīga sirdsapziņa un lai viņi varētu gulēt. Taču tie, kuri negrib nākt un kuriem nevajag nākt uz šīm vēlēšanām, lai viņi nenāktu laicīgi un lai mēs šeit neizvērstu "raganu medības" pēc tam, kad būs ievēlēts parlaments un kad kāds atkal gribēs, lai tie maisi tiek atvērti un politiskā situācija tiek destabilizēta.

A.Endziņš: Taču tādā gadījumā vajag arī otro daļu.

Priekšsēdētājs: Jā, noteikti! Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es pilnībā atbalstu deputāta Muciņa priekšlikumu un arī kolēģa Bērziņa priekšlikumu, ka ir jāpieņem abi Muciņa priekšlikumi. Proti, jāsaista šo kandidātu iesniegšana ar likumprojektu par valsts dienestu un par valsts ierēdņiem, kā arī šajā likumā īpaši jāatrunā, ka Valsts drošības komitejas un citu institūciju ārštata un štata darbinieki nevar būt šie deputāti. Viņi nevar būt šajos sarakstos. Jo mēs un arī jūs kā Prezidija loceklis un kā Likumdošanas jautājumu komisijas loceklis ļoti labi zināt, ka likums par valsts dienestu un ierēdņiem ir iesniegts pirms trijiem mēnešiem, taču diemžēl joprojām tas netiek laists uz plenārsēdi. Tāpēc, ja mēs šeit neatzīsim trešo Muciņa priekšlikumu, bet paliek tā, kā jūs liekat priekšā, tad var būt tāda situācija, ka šī atsauce šeit ir, bet paša likuma, atvainojiet, nav. Tātad vēlēšanas nāk klāt, bet likuma nav. Un ierobežojumu arī nav nekādu. Nekādā gadījumā nevar piekrist jūsu priekšlikumam.

A.Endziņš: Pirmdien Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja šā likumprojekta pēdējo variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es vienkārši gribētu precizēt. Arī es pilnībā piekrītu Muciņa kunga izvirzītajam variantam un noņemu savu balsojumu par svītrošanu, bet tātad paliek "štata un ārštata darbinieki" un "citu valstu", ko norādīja arī Kiršteina kungs, plus vēl tas, ko Krastiņa kungs teica, - "izlūkošanas un pretizlūkošanas", plus Muciņa kunga šis teikums. Tomēr es vēlreiz saku, cienījamie deputāti, ieliksim jau šinī likumā par šiem drošības dienestiem, jo, ja nu tomēr nāk šīs vēlēšanas un netiek šis likums pieņemts, tad vismaz vienā gadījumā mēs būsim nodrošinājušies. Tad citu valstu aģenti vai bijušie aģenti, vai arī šo izlūkdienestu darbinieki nevarēs būt parlamentā un ietekmēt mūsu valsts politiku. Un šinī gadījumā, cienījamie deputāti, dubults neplīsīs.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs. Pēc tam - Zaļetajeva kungs.

R.Rikards: Krieviju nekādā ziņā nedrīkst svītrot, jo Krievija pārņēma visu PSRS. Un PSRS bijusī čeka tagad ir Krievijas drošības dienests. Nē, Krieviju tomēr nevar pie citām valstīm nolikt. Tātad PSRS tiesību mantiniece ir Krievija, un Krieviju vajag minēt tieši šinī tekstā, bet aiz Krievijas var minēt visas citas valstis. Krieviju nedrīkst mest ārā!

Priekšsēdētājs: Visi, Rikarda kungs, piekrīt jums. Visi māj ar galvu, ka tas tā ir.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka visu laiku tiek piedāvāti formulējumi, kuru deputātiem nav rakstveidā. Bet balsots tiek tikai par tiem priekšlikumiem, kuri ir rakstiski./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu, izlasiet dokumentu! Te ir rakstīts valsts valodā, tāpēc jums laikam ir grūtības...

Paldies. Godājamie kungi, tātad mums ir skaidrs - notiks personālā balsošana, lai gan, kā es saprotu, tīri loģiski izriet, ka būs atsevišķa balsošana par abiem priekšlikumiem. Varbūt kopējā? Tātad būs kopējs balsojums par Muciņa kunga 2. un 3.priekšlikumu, kam ir 14.numurs. Kā es saprotu, par 1.priekšlikumu netiek balsots. Jā, par labojumiem. Otrais un trešais ir rakstiski mums iesniegts, ar tiem labojumiem, kurus te izteica. Tātad "Krievijas un citu valstu", un pie izlūkošanas klāt nāk vēl arī pretizlūkošana. Un arī "štata", tādējādi atjaunojot to tekstu, kāds bija.

Vēlreiz Zaļetajeva kungs grib izteikties par motīviem.

S.Zaļetajevs: */Es vēlreiz gribu teikt, ka visiem labojumiem, par kuriem ir runa, jābūt iesniegtiem rakstiski. Tā teikts likumā par likumu pieņemšanu./

Priekšsēdētājs: Mēs to jau tikko dzirdējām, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Izlasiet uzmanīgi! Tas, kas šeit iesniegts rakstiski, būtiski atšķiras no tā, kas tagad tika formulēts pie mikrofoniem. Un man nav skaidrs, par kādiem formulējumiem tagad būs balsošana: par tiem, kas tika izteikti mutvārdos pie mikrofoniem, vai par tiem, kas rakstīti deputātiem izsniegtajos dokumentos*/

Priekšsēdētājs: Jā, mēs jau to dzirdējām. Paldies. Mēs dzirdējām to visu.

Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Man gan būtu lūgums balsot atsevišķi par otro daļu un par trešo daļu. Ja par pirmās daļas balsošanu Muciņa kungs neuzstāj, - tā ir viņa darīšana.

Priekšsēdētājs: Tātad Ēlerta kungs izteica priekšlikumu tomēr balsot par katru daļu atsevišķi, bet personālais balsojums par katru daļu... Tātad es atgādināšu personālā balsojuma noteikumus. Pēc balsojuma tiek saņemta izdruka, un balsu skaitīšanas komisijas pārstāvis... Man gribētos zināt, kurš tas būs šoreiz, jo Ozola kungs nupat aizbēga. Endeles kungs? Vai Endeles kungs ir gatavs lasīšanai? Viņš to apstiprina.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Muciņa kunga otro ieteikto labojumu. Lūdzu. Viena balss papildus "par". Tā ir Endziņa kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par - 78, pret - 1, atturas - 3. Muciņa kungs, mums ir balsošanas procedūra...

L.Muciņš: Par procedūras jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Muciņš: Tā kā tas ir pamatteksts, tad es attiecībā uz trešo labojumu nepastāvu, lai par to balsotu, jo pamatteksts ir dots komisijas redakcijā. Tādējādi mums vajadzētu nobalsot par visu pantu kopumā un nebūtu vairs problēmu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Muciņa kungs, mēs to jau nolēmām, tāpēc nejauksim kārtību. Pēc tam nobalsosim par pantu kopumā. Es domāju, ka varēsim nolasīt abus balsojumus pēc kārtas, lai nekavētu laiku.

A.Endziņš: Būtībā jau tas ir iekšā.

Priekšsēdētājs: Jā. Bet nu balsosim par otro priekšlikumu, jo te tika izteikti papildinājumi un redakcionāli labojumi. Lūdzu, balsosim par šo otro labojumu, kas arī ir pamattekstā, kopā ar tām korekcijām, kas tika izteiktas, - tātad "štata" un klāt vēl nāk "pretizlūkošanas". Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 78, pret - l, atturas - 2. Lūdzu izdruku! Endeles kungs gatavojas to nolasīt... Ozola kungs, ir jāpiedalās plenārsēdes darbā! Tad jūs zināsit, par ko tiek balsots.

Vai Bērza kungs vēlas pirms lasīšanas ko teikt? Lūdzu!

A.Bērzs: Es neatceros, kā nobalsoju pirmajā balsojumā, bet otrajā paskatījos uz Bojāra kungu, nobijos un nospiedu "pret". Jebkurā gadījumā es abos gadījumos gribēju balsot "par".

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, to jums vajadzēja teikt mazliet vēlāk - pēc procedūras, kad Endeles kungs nosauks jūsu uzvārdu.

Godājamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Endeles kungs lasīs balsojuma izdruku.

J.Endele: Otrais balsojums. Es lasīšu šādi: vispirms pateikšu, kuri balsojuši "par". Tātad "par" bijuši: Aizezers, Alksnis, Andrejevs, Apinītis, Apsītis, Arnītis, Ābiķis. "Atturas" - Bartaševičs. "Par": Bels, Berklavs, Berķis, Andris Bērziņš, Indulis Bērziņš, Mārtiņš Bērziņš. "Pret" - Bērzs. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, lūdzu, vēstures labad piecelieties un pasakiet, vai tas ir pareizi vai nav pareizi.

A.Bērzs: Es jau taisnojos, ka tā bija kļūda. Es esmu "par".

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, lūdzu, izdariet labojumu.

J.Endele: Laboju: Bērzs - "par". Tālāk "par": Biķis, Blumbergs, Bojārs, Briedis, Budovskis, Buķele, Buls, Caune, Celmiņš, Cibulis, Cupruns, Čepāne, Čepānis, Dobelis, Dozorcevs, Eglājs, Endele, Ēlerts, Feršalovs, Freimanis, Gabrānovs, Gavars, Geige, Gulbis, Ivanovs, Jaunkļaviņš, Jurševics, Kalniņš, Karlsons, Kide, Kinna, Kiršteins, Klindžāns. Kodoliņš - nebalso. Tālāk "par": Kokorišs, Koroševskis, Andrejs Krastiņš, Krols, Ģirts Krūmiņš, Jānis Krūmiņš, Raimonds Krūmiņš, Lagzdiņš, Lazda, Liepiņš, Līgotnis, Lucāns, Marjaša, Mednis. Morozļi - nebalso. Tālāk "par": Muciņš, Punovskis, Rāzna, Rikards, Safonovs, Salītis, Seiksts, Seile, Simsons, Skulte, Stepičevs, Strazdiņš, Škapars, Vanags. Zaļetajevs - nebalso.

Priekšsēdētājs: Salīša kungs, vai jūs uzvārdu esat mainījis?

J.Endele: Zaļetajevs - nebalso. Salītis - "par". Es atvainojos, ja neprecīzi izteicos. Zaščerinskis - "par", Zatuliviters - "atturas", Zeltkalne - "par". Kādas ir pretenzijas?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Es savu uzvārdu nedzirdēju. Vai tā ir kļūda, vai es tiešām te amizierējos.

J.Endele: Tā ir mana kļūda. Preinbergs - "par".

Priekšsēdētājs: Mēs uzreiz varam labot, ka arī Endziņa kungs jāpieraksta klāt - "par", jo viņš balsoja, paceļot roku, tā kā atradās tribīnē. Paldies.

Vai ir vēl kādi labojumi vai pretenzijas par šo otro balsojumu? Deputāti tādas neizsaka. Paldies. Tātad varam nolasīt pirmo balsojumu.

J.Endele: Ja neesmu kļūdījies, tad par otro balsojumu kopsavilkums ir tāds: par - 79, pret - 0 un atturas - 2.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pirmais balsojums. Lūdzu uzmanību, godājamie deputāti!

J.Endele: Pirmais balsojums. Lasīšu tāpat. "Par": Aizezers, Alksnis, Andrejevs, Apinītis, Apsītis, Arnītis, Ābiķis, Bartaševičs, Bels, Berklavs, Berķis, Andris Bērziņš, Indulis Bērziņš, Mārtiņš Bērziņš. Bērzs - "pret".

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, lūdzu, pie mikrofona!

A.Bērzs: Es vēlos, lai tiktu fiksēts, ka es balsoju "par". Tā ir kļūda.

J.Endele: Pieņemu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs, izdariet labojumu!

J.Endele: Tālāk. "Par": Biķis, Blumbergs, Briedis, Budovskis, Buķele, Buls, Caune, Celmiņš, Cibulis, Cupruns, Čepāne, Čepānis, Dobelis, Eglājs, Endele. Ēlerts - "atturas". "Par": Feršalovs, Freimanis, Gabrānovs, Gavars, Geige, Gulbis, Ivanovs, Jaunkļaviņš, Jurševics, Kalniņš, Karlsons, Kide, Kinna, Kiršteins, Klindžāns, Kodoliņš, Kokorišs, Koroševskis, Krastiņš, Krols, Ģirts Krūmiņš, Jānis Krūmiņš, Raimonds Krūmiņš, Lagzdiņš, Lazda, Liepiņš, Līgotnis, Lucāns, Marjaša, Mednis. Morozļi - "atturas". Tālāk "par": Muciņš, Preinbergs, Punovskis, Rāzna, Rikards, Safonovs, Salītis, Seiksts, Seile, Simsons, Skulte, Stepičevs, Strazdiņš, Škapars, Vanags, Zaļetajevs, Zaščerinskis. Zatuliviters - "atturas". Zeltkalne - "par".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godāmajamiem deputātiem ir kādi labojumi? Lūdzu atzīmēt sarakstā, ka Endziņa kungs, balsojot ar roku, jo atrodas tribīnē, nobalsoja "par".

J.Endele: Tādā gadījumā pēc labojumu izdarīšanas rezultāti ir šādi: par - 79, pret - 0, atturas - 3.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir pieņemti abi šie labojumi, turklāt otrais labojums ir ar izmaiņām - tātad: "štata un ārštata", "izlūkošanas un pretizlūkošanas" un "Krievijas un citu valstu". Šie labojumi ir pieņemti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Nobalsosim par visu pantu kopumā, jo balsojot tika izdarītas vairākas izmaiņas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 21.pantu šajā redakcijā. Viena balss papildus "par". Tā ir Endziņa kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par - 78, pret - nav, atturas - 3. Pants ir pieņemts.

Lūdzu, Endziņa kungs, izsakieties par 22.- 27.pantu.

A.Endziņš: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, par 22.-27.pantu. Nav. Paldies. 28.pants.

A.Endziņš: 28.pantā izmaiņu nav un arī rakstveida priekšlikumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kādi priekšlikumi? Nav. 29.pants.

A.Endziņš: 29.pantā izmaiņu nav, rakstveida priekšlikumu arī nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 30.pants.

A.Endziņš: 30.pantā izmaiņu nav un arī iesniegumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 31.pants.

A.Endziņš: 31.pantā ir precizēts, ka paziņojumos par kandidātu sarakstiem ir jāieraksta viņu dzimšanas gads, izglītība, kā arī pilsēta vai rajons, kurā kandidāts dzīvo. Tas ir ierakstīts redakcionāli no jauna.

Priekšsēdētājs: Paldies. 31.1.pants.

A.Endziņš: 31.1.pants ir jauns. Sākot ar septīto dienu pirms pirmās vēlēšanu dienas, katram vēlētājam ir tiesības saņemt pa vienam eksemplāram no apgabalā uzstādīto kandidātu sarakstiem. Tā ir jauna redakcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man tomēr nav skaidrs, ko tad īsti var saņemt katrs vēlētājs - vai vēlēšanu zīmes, kuras viņš var paņemt mājās, izpētīt un izpildīt, vai tikai kandidātu sarakstu, kas ir publicēts, ja nemaldos, 31. un 17.1.pantā noteiktajā kārtībā?

A.Endziņš: Tikai kandidātu sarakstu. Vēlēšanu zīmes netiek izsniegtas. Vēlēšanu zīmes varēs saņemt tikai balsošanas dienā.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pretenziju nav. 32.pants.

A.Endziņš: 32.pantā labojumu nav un priekšlikumu arī nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 33.pants.

A.Endziņš: 33.pantā izmaiņu nav un arī priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 34.pants.

A.Endziņš: 34.pantā izmaiņu un priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 35.pants.

A.Endziņš: 35.pantā ir izmaiņas, sākot ar otro rindkopu. Te ir šāda redakcija: vēlētāji saņem visu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kur viņiem ir jāieliek tā vēlēšanu zīme, kura atbilst kandidātu sarakstam un par kuru viņš balso. Tātad šeit 35.pantā ir šāds precizējums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs, par 35.pantu!

J.Lagzdiņš: Par 22.priekšlikumu, kurš ir noraidīts. Tātad mans priekšlikums pilnībā atbilda tām normām, tiem noteikumiem, kas bija neatkarīgās Latvijas laika Vēlēšanu likumā un kas deva tiesības vēlētājiem, ja viņi vēlējās kādu deputāta kandidātu īpaši atbalstīt, viņa uzvārdu papildus ierakstīt vēlēšanu listē, svītrojot tajā esošo kandidātu. Tādējādi viņš varēja izteikt savu īpašu atbalstu. Komisija ir iestrādājusi tādu sistēmu, ka, pieliekot plusus, var īpaši atbalstīt tikai tos kandidātus, kuri ir attiecīgās atbalstāmās sabiedriskās organizācijas vai partijas listē.

Taču, ja mēs šādu sistēmu atstāsim, tas ir, šos iekšēji grozāmos sarakstus, tad, kolēģi, praktiski radīsies interesanta situācija, jo vēlētājiem nebūs iespēju atbalstīt tos sabiedrībā populāros politiķus, kuri nav ietverti attiecīgās partijas kandidātu sarakstā. Tātad es uzskatu, ka šāda sistēma ir nevēlama un ka tā var novest pie fakta, ka populārie cilvēki tiks svītroti no kandidātu sarakstiem vairāk, nekā tiks pielikti plusi. Ja būs šī iekšējā grozāmība, tad, ņemot vērā skaitļus, kādi bija neatkarīgās Latvijas laikā, kad, piemēram, Zemnieku savienības sarakstā Ulmanis vairāk tika svītrots, savukārt Demokrātiskā centra un citu partiju, piemēram, sociāldemokrātu, sarakstos, viņš tika papildus ierakstīts, kompensējot šos svītrojumus... Tikai pateicoties šiem citu partiju vēlētājiem un atbalstītājiem, šie neatkarīgās Latvijas laika populārie politiķi varēja tikt ievēlēti. Un tas nozīmē, ka tādējādi liela daļa no šeit zālē sēdošajiem saskaņā ar šo iekšēji grozāmo sistēmu var netikt ievēlēta, jo populāros cilvēkus svītros. Dabīgi, arī atbalstīs. Taču tad būs pavisam cits Saeimas sastāvs. Protams, var iebilst, ka šeit taču liks šos plusus klāt, bet plusi var arī nekompensēt. Taču citu sarakstu vēlētāji patiešām atbalstīs gan Endziņu, gan Škaparu, gan Gorbunovu, gan citus populārus cilvēkus. Un tas kompensēs, tāpēc šiem politiķiem būs izredzes tikt atkārtoti ievēlētiem.

Priekšsēdētājs: Kādu balsojumu jūs piedāvājat, Lagzdiņa kungs? Vai tās ir tikai jūsu pārdomas? Paldies.

Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Es gribu atgādināt, ka mēs jau pirms otrā lasījuma Starpfrakciju birojā to apspriedām starp "Satversmes" un Tautas frontes frakciju, un Bērziņš to var apstiprināt. Mēs nonācām pie slēdziena, ka Šveices sistēma, kas bija 1922.gada likumā, kad varēja rakāties pa svešiem sarakstiem, par kuriem it kā nebalso, tomēr būtu nomaināma ar beļģu sistēmu, kad mēs grozīšanu izdarām tikai viena saraksta ietvaros. Uzskatām, ka tā būtu it kā labāk. Taču mēs atkāpāmies no tā jau otrajā lasījumā, ko Lagzdiņš ierosināja atkal atgriezt atpakaļ. Tieši otrādi. Ja paskatās 4.Saeimas vēlēšanu rezultātus, tad redzam, ka 1922.gada vēlēšanu sistēma dod mīnusus vairāk, - mīnusu ir apmēram četras reizes vairāk nekā plusu. Un plusi bija jāraksta no cita saraksta. Turpretī, ja grozīšana būs vienā sarakstā, tad plusu un mīnusu skaits būs vienāds. Tas nozīmē, ka populāriem politiķiem būs tieši otrādi. To mīnusu pēc Lagzdiņa ieteiktās sistēmas šiem cilvēkiem būs vairāk, bet šajā gadījumā - viņiem vairāk plusu. Pēc šīs sistēmas plusu un mīnusu skaits būs vienāds. Tādēļ es ierosinātu tomēr turēties pie otrajā lasījumā pieņemtās konceptuālās nostādnes, ko mēs iestrādājām darba grupā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Cienījamie deputāti, es aicinātu šeit nemanipulēt ar faktiem, bet atcerēties divas lietas. Pirmām kārtām to, ka tauta un vēlētāji nav muļķi, un otrām kārtām, ka Latvijas laika likumdevēji arī tomēr ir kaut ko domājuši, toreiz izstrādādami šādu likumu ar grozāmiem sarakstiem. Tam faktam, ka no cita saraksta var likt iekšā uzvārdu, arī ir bijusi kaut kāda jēga. Tam visam bija kaut kāda nozīme, ko likumdevēji darīja. Tātad pirmām kārtām šādā veidā tika koriģēta šī proporcionālā vēlēšanu sistēma. Līdz ar to viņi ne tikai koriģēja šo proporcionālo sistēmu, bet šīm vēlēšanām pievienoja arī zināmas mažoritārās vēlēšanu sistēmas iezīmes.

Atcerēsimies, kāda bija vēsturiskā tradīcija! Lielākajā daļā valstu līdz tam bija šī mažoritārā sistēma. Taču, tā kā daudzi uzskatīja, ka tā varbūt nav tik demokrātiska, tad metās otrā galējībā, veidojot šīs proporcionālās vēlēšanas. Tomēr, kā redzam no Vācijas pieredzes, kur pie varas nāca Hitlers, tā nebija laba. Tātad šeit likumdevēji mēģināja kaut kādā veidā atrast vidusceļu. Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums tomēr ir ļoti svarīgs. Atcerēsimies, ka pirmajā lasījumā nobalsojām par grozāmiem sarakstiem. Un mēs nobalsojām tā, kā tas mums pirmajā lasījumā bija izdalīts, nevis tā, kā darba grupa ir izdomājusi patlaban. Tādējādi es domāju, ka deputāta Lagzdiņa 22.priekšlikums ir balsojams "par" un ir tikai papildināms - "izsvītroto vai tukšajā vietā ierakstāmi citu kandidātu vārdi". Jo bija arī tāds stāvoklis, ka šajās vēlēšanu listēs palika tukšas vietas, jo saraksts netika izvirzīts uz visām 15 Zemgalei piešķirtajām vietām.

Es aicinātu jūs balsot "par" un atcerēties, ka tomēr bieži attiecībā uz Civillikumu un ar to saistītajiem likumiem mēs vēl daudz ko neizprotam un gribam daudz ko ar savu šodienas mērauklu grozīt, taču mums nav ne to zināšanu, ne saprašanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Jā, taču šeit analoģija ar Civillikumu diez vai būtu vietā, jo tas ir uz simtgadu pieredzes veidots likums. Savukārt Saeimas vēlēšanu likums ir pieņemts 1922.gadā, kad faktiski Latvijā šīs demokrātiskās pieredzes tikpat kā nebija. Latvijas desmit vai mazliet vairāk gadu ilgais demokrātijas periods pierādīja arī šā likuma ārkārtīgi daudzās nepilnības, kuras vienkārši neizdevās izlabot daudzu sīko grupējumu savtīgo interešu dēļ.

Bez tam es negribētu nepiekrist Muciņa kunga, es gribētu teikt, mazliet populistiskā tonī izteiktajam apgalvojumam, ka tauta nav muļķe. Es nedomāju, ka uz tautu vispār var attiecināt tāda tipa apgalvojumus, vai tā ir muļķe vai gudra. Mēs to varam attiecināt tikai uz kādu atsevišķu cilvēku. Taču, ja paskatāmies uz demokrātisko valstu pieredzi, tad diemžēl var secināt, ka daudzviet vairākums ir izvēlējies tādas partijas un grupējumus, kas vēlāk savas valstis un tautas ir noveduši līdz pilsoņu karam vai līdz pilnīgam sabrukumam. Tā tas bija ar Hitleru Vācijā, kurš tika ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās, ar Aljendi - Čīlē, Gamsahurdiju - Gruzijā un tā tālāk.

Tāpēc es lūgtu deputātus pieturēties pie otrajā balsojumā pieņemtā varianta, jo pirmajā balsojumā mēs nobalsojām par grozāmiem sarakstiem vispārīgā nozīmē ar piebildi, ka šeit tiks precīzāk iestrādāta iespēja, lai viena vai dažu aktīvu vēlētāju balsojums vai svītrojums pārmērīgi neietekmētu to struktūru, ko ir iesniegusi attiecīgā organizācija. Bez tam tāda situācija, ka cilvēkam, balsojot par vienu sarakstu, ir iespēja jaukties cita saraksta darīšanās, par kuru viņš nebalso un kurš varbūt ir pilnīgi pretēju uzskatu saraksts, manuprāt, var tikt izmantota ārkārtīgi ļaunprātīgiem mērķiem, lai sagrautu šā oponenta jeb pretinieka saraksta struktūru. Un tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt otrajā lasījumā pieņemto variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Runājot par grozāmiem sarakstiem, ir jāizšķir, ka runa var būt par pilnīgi grozāmiem sarakstiem vai daļēji grozāmiem sarakstiem. Es skaidri atceros, ka pirmā lasījuma laikā mēs vienojāmies par pamatprincipu, ka šiem sarakstiem jābūt grozāmiem, bet to, vai tie ir pilnīgi vai tikai daļēji grozāmi, lēmām otrā lasījuma laikā. Mēs par to esam vienojušies otrajā lasījumā un arī pēc tam, ka tiem ir jābūt daļēji grozāmiem, lai pilnīgi nesajauktu kārtis. Tā ka es aicinu arī deputātus balsot par šo daļējo grozīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Marjašas kundze! Lagzdiņa kungs, kā es sapratu, runās pēdējais.

R.Marjaša: Jā, cienītie kolēģi, man liekas, ka tad, ja mēs ļausim šādā veidā grozīt sarakstus, mēs nostādīsim privileģētā stāvoklī sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kuriem jau tik un tā ir privilēģija, bet aizsprostosim ceļu visā sabiedrībā mazāk populāriem cilvēkiem, kuri tomēr tādā veidā ar laiku varētu kļūt populāri. Vienmēr ir vieglāk aģitēt "par" vai "pret" zināmu cilvēku. Tāpēc es tomēr kategoriski esmu tādās pašās domās kā Edmunds Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Endeles kungs, lūdzu!

J.Endele: Principā mums ir jāizšķiras, par kādu grozīšanu mēs esam. Un tāpēc es gribētu pateikt kādu niansi, kura šeit nepavīdēja. Tad, ja mēs nobalsosim par šādu variantu, kā šajā brīdī ir iestrādāts - un arī es esmu "par" šo variantu -, tad mīnuss te varbūt ir tas, ka viens populārs cilvēks, kas izveido savu sarakstu, viņš ievelk arī citus ar savu popularitāti iekšā, saņemot, teiksim, varbūt 10 vai 15 procentus par sarakstu, jo man kā vēlētājam, balsojot par cilvēku, nevis par listi, nav izvēles iespēju. Un tātad ir jautājums par to, kad ir lielāka nelaime, - vai vispār grozot sarakstus vai tikai daļēji. Es tomēr esmu par to, ka paliek šis otrais variants, jo saskatu te mazāku nelaimi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Es gribētu izteikt repliku par to, ko šeit kolēģis Rikards minēja, - ka manis piedāvātais variants esot nelabvēlīgāks tieši šeit esošajiem politiķiem un sabiedrībā pazīstamiem darbiniekiem. Pēc komisijas piedāvātā varianta, ko aizstāv arī Endziņa kungs, populāru cilvēku balsis tiek iegūtas tādējādi, ka viņi saņem pamatbalsi par nodoto sarakstu un plus vēl papildu balsi, kas ir saņemta ar šiem krustiņiem vai mīnusu sakarā ar svītrojumu attiecīgajā sarakstā. Taču es piedāvāju, lai papildus vēl skaitītu tās balsis, ko šie pazīstamie politiķi saņem no citiem sarakstiem, kur kāds tika izsvītrots ārā, bet ir ierakstīts iekšā, teiksim, Berķa vai Berklava kungs un tā tālāk, visā republikā pazīstami politiķi. Tādējādi vēlētāji var izteikties tīri individuāli par katru cilvēku atsevišķi. Dabiski, par tiem, kuri ir ietverti vēlētāju sarakstā.

Bez tam, kolēģi deputāti, es gribētu uzsvērt, ka 1940.gada 8.jūlijā, tas ir, vienu dienu pēc tam, kad tika izsludinātas Tautas Saeimas vēlēšanas, kuras organizēja Višinskis, jau nākamajā dienā tika pieņemts labojums likumā, kas bija analogs tam, ko šobrīd atbalsta komisija. Nē, nevis analogs, bet līdzīgs. Tas bija līdzīgs, ka sarakstus nedrīkst grozīt, ka nedrīkst ierakstīt iekšā citus vārdus. Šis ir daļēji grozāms saraksts, un tam daļēji atbilst 1940.gada variants. Taču tas ir demokrātijas ierobežojums un faktiski ir līdzīgs tam, kāds bija 1940.gadā. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo 22.priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es uzmanīgi klausījos kolēģa Apsīša teikto un pilnā mērā piekrītu lēmumam, ka ir jābūt daļēji grozāmam sarakstam, bet, manuprāt, tādā variantā, kā šeit mums piedāvā daļējo grozīšanu - ar krustiņu -, negodprātīgam vēlēšanu komisijas loceklim ir daudz vieglāk pievilkt krustiņu, kur viņam ienāk prātā, nekā ierakstīt cita cilvēka uzvārdu, kā kolēģis Lagzdiņš piedāvā. Un es domāju, ka šis kolēģa Lagzdiņa piedāvājums neiziet ārpus pieņemtā principa par daļējo grozīšanu, jo šeit nav runas par to, ka paņems un pierakstīs kādu no ielas. Šajā reālajā situācijā, protams, es piekrītu kolēģim... Tie latviskie uzvārdi man jūk, bet šitas vīrs ar brillēm, kas tur vidū sēž... (Smejas.)

Protams, mūsu vēlētājs jau ir pietiekami iemanījies šādās lietās, bet iedomājieties situāciju, ka būs divi saraksti, kur priekšgalā ir ļoti populārs cilvēks, bet pārējie ir mazpazīstami cilvēki. Pieņemsim, ka vienā sarakstā tas ir kolēģis Dobelis, bet otrā sarakstā - kolēģis Šteins, bet pārējie būs daudz mazāk pazīstami cilvēki. Tātad viens variants ir tāds, ka vēlētājs svītros šo pazīstamo cilvēku ārā, bet iekšā visi tie nākamie. Taču, ja es gribētu ievēlēt gan kolēģi Dobeli, gan kolēģi Šteinu, tad es balsotu par to sarakstu, kur ir kolēģis Dobelis, bet pierakstītu no Šteina saraksta viņa vārdu vēl klāt šajā sarakstā, izsvītrojot kādu mazāk pazīstamu. Apsveriet tādu variantu, jo varbūt tas tiešām dod lielas iespējas cilvēkam izteikt savu gribu. Un tāpēc es aicinu balsot par šādu Lagzdiņa kunga piedāvājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Kolēģi, es jau vienreiz savu viedokli par šo jautājumu esmu izteicis, tomēr tagad es gribu jums likt padomāt par vienu citu argumentu. Atbalstīdams Lagzdiņa kunga priekšlikumu, kas ir praksē pārbaudīts un jau ir darbojies, es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz divkosību vai amorālību, kas ir šajā likumā un kas ir ieviesta ar šo svēto krustiņu, kurš te ir iepīts iekšā.

Mēs likumā paši rakstām, ka katram vēlētājam ir viena balss, bet, velkot krustiņu, saskaņā ar 56.pantu viens vēlētājs attiecībā uz vienu vai uz vairākiem cilvēkiem dabū divas balsis. Tas ir absurds! Mēs sakām, ka ir viena balss, bet ar likumu reāli ieviešam divas balsis. Un tajā pašā laikā kandidāta ierakstīšana no cita saraksta saglabā principu, ka attiecībā uz visiem tiek lietots tikai vienas balss princips.

Priekšsēdētājs: Starpreplikai vārds Endziņa kungam, jo viņš uzreiz gribēja kaut ko teikt.

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Šeit nevajag jaukt - viena balss vai divas balsis. Cienījamais Bērza kungs tagad runā pats sev pretim. Kāpēc tad vienā gadījumā, liekot plusu, ir viena balss vai divas balsis, kā jūs uzskatāt, bet, ja es ierakstīšu no cita saraksta citu vārdu, tad ir, lūk, tikai viena balss. Kādā veidā? Es atvainojos, tāpēc mums jau šeit arī ir koncepta veidā ierakstīts, ka balsošana notiek par sarakstu un balsis tiek nodotas par sarakstu. Un tikai tad, ja jūs gribat kādu īpaši izcelt vai esat pret kādu, tad jūs izdarāt šo atzīmi. Tātad šeit šīs vairākas balsis nevajadzētu jaukt. Es gribētu pateikt vienīgi to, ka mums 45.pantā ir kļūda, jo tur nav izņemts ārā šis balsu skaits. Viss pārējais jau ir precizēts.

Un vēl varbūt padomāsim arī par to, ka tas vēl vairāk sarežģīs jau tāpat sarežģīto vēlēšanu procesu. Tad vajadzēs skaitīt šīs balsis pa dažādiem sarakstiem. Es atgādināšu vēl arī polemiku, kas bija pirmā lasījuma gaitā, kur it sevišķi Kinnas kungs un vēl citi uzstājās pret to, ka, teiksim, tagad viņu sarakstus sāks atšķaidīt ar citu partiju sarakstos ietvertajām personām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Es, kolēģi, tiešām centos nopietni klausīties pārējo uzstāšanās runās, bet sakarā ar to, ka mans uzvārds tika minēts kā, iespējams, pirmais kādā sarakstā, tad es gribu vienkārši pafilozofēt, ko es kā populāra persona daru. Es ievelku... Jebkurš, kas ir saraksta augšā, ievelk iekšā balsis šajā sarakstā, un tas ir skaidrs. Tad par šo sarakstu nobalsos vairāk. Tātad tas ir šīs pirmās personas nopelns, ka viņa dabū klāt balsis. Tajā pašā laikā šī pirmā persona, protams, kādiem vai daudziem ir sariebusi. Arī šeit pat, Augstākajā padomē, pie mums viens otrs balso nevis par lietu, bet tāpēc, ka viena vai otra persona viņam ir vai nu kaut ko sariebusi, vai ir liels draugs.

Kas tagad notiks? Populārā persona ievelk iekšā papildu balsis, bet tajā pašā laikā šai populārajai personai visvairāk nākas arī ciest, jo viņu visvairāk strīpos ārā, bet tos krustiņus nemaz tik centīgi viņai klāt neliks. Bez tam papildu manipulācijas ir iespējamas katrā Latvijas novadā, katrā vēlēšanu iecirknī. Man ļoti jāatvainojas, bet man liekas, ka tur būs vismaz viens negodīgs cilvēks, kurs varēs likt šos krustiņus pa labi un pa kreisi, un neviens nepateiks, ar kādu roku šie krustiņi ir ielikti. Pierakstīt uzvārdu klāt ir daudz grūtāk. Tur tomēr ir pavisam cita problēma. Es ilgi domāju par šo lietu. Es domāju pagājušajā reizē un arī šoreiz. Es jums piekrītu, ka mēs sarežģīsim balsu skaitīšanu un vēl daudz ko citu, bet mums jau sen ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa. Diemžēl Latvijā šajā darbībā nesaudzīgi ir iesaistījusies arī prese, radio, televīzija un es varu pateikt, kura avīze par kuru aģitē, kurš komentētājs televīzijā ir "par", kurš ir "pret". Tas jau ir ļoti labi redzams. Un šis negodīgums, kas ir visur redzams, mani ļoti uztrauc. Tieši tāpēc es šoreiz pilnīgi atbalstu liepājniekus, lai gan viņi ir diezgan piekasīgi ļaudis un reizēm man tas viņos nepatīk, bet šoreiz viņiem ir ārkārtīgi spēcīga loģika. Es lūdzu kolēģus ļoti nopietni iedziļināties šinī lietā, tāpēc ka mēs varam pavērt iespēju milzīgām, neaprēķināmām blēdībām, kuru sekas ir grūti paredzēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ābiķa kungs! Un pēc tam vēl viens no liepājniekiem.

Dz.Ābiķis: Es runāšu tīri no pragmatiskā viedokļa. Redziet, tā būs svētdiena, kad notiks vēlēšanas, bet, tā kā mums daudzi netikumi vēl nav izskausti, tad līdz ar to daudziem var trīcēt roka. Bez tam mums ir ļoti daudz līdzīgu uzvārdu, teiksim, Bels un Buls, un tad būs liela strīdēšanās, vai ir uzrakstīts Bels vai Buls. Mums ir ļoti daudz Bērziņu, un atkal būs strīdēšanās, jo vārdi nebūs pierakstīti. Taču krustiņu var pievilkt jebkurā gadījumā - pat ar kreiso roku, ja labā roka ir lauzta, to var pat ar kāju gandrīz vai... Tā ka atstāsim labāk krustiņus.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, turpināsim diskusiju. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es tikai varu pabrīnīties par mūsu, tā sacīt, potenciālo vēlētāju un vēlēšanu komisiju nespējību, kā šeit nez kādēļ Endziņa kungs jau laicīgi paziņo, absolūti nezinādams... Es domāju, ka mēs komisijās ievēlēsim pašus labākos cilvēkus, kuri skaitīs visātrāk un visprecīzāk. Es gribu pateikt, ka Latvijas laikā saskaitīja vienā dienā, turklāt bez kompjūteriem, un nekādu problēmu nebija. Taču tagad, redziet, būšot grūti saskaitīt... Tāpēc, cienījamie kolēģi, es domāju, atskatīsimies vēsturē! Es vēlreiz jums atgādinu, ka viens otrs likums ir bijis tik pamatīgi izsvērts un tik labi uzrakstīts, ka mēs te 183 cilvēki, pat cenšoties, nevaram to sabojāt. Tā ka centīsimies mazāk grozīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es kategoriski iebilstu pret nupat teikto - pret Dobeļa kunga izteikumiem par iespējamajām blēdībām. Ja mēs vadāmies pēc tādas loģikas, tad vēlēšanas vispār nav iespējamas. Jo ir taču iespējas blēdīties arī daudz citādākā veidā. Tad jau tā izsvītrošana ir tikpat vienkārša kā krustiņa ievilkšana. Var notikt arī šo sarakstu noblēdīšana, saplēšana, paslēpšana un tā tālāk... Ja pēc tādas loģikas organizējam vēlēšanas, tad vispār labāk to nemaz nedarīt. Tad vajag izvēlēties vienu monarhu un viss būs kārtībā.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, vai jūs šo ierosinājumu par monarhu gribat likt uz balsošanu? Nē? Paldies.

Tātad ir divi ierosinājumi: viens ir komisijas variants, kas jums ir nodrukāts pamattekstā, bet otrs ir deputāta Lagzdiņa ierosinājums. Balsosim par tiem pēc kārtas, kā tas vienmēr notiek. Pirmais ir komisijas variants, bet otrs ir Lagzdiņa kunga variants.

Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es gan procedūru lāgā nepārzinu, bet vai, teiksim, šobrīd ir iespējams arī ierosinājumus kaut ko svītrot no šā panta?

Priekšsēdētājs: Svītrot var vienmēr, Simsona kungs!

P.Simsons: Tad man būtu ierosinājums svītrot ārā visu, kas attiecas uz šo plusa zīmi.

Priekšsēdētājs: Tikai pašu plusa zīmi vai visu, kas uz to attiecas? Tad jums precīzi jāformulē, no kura vārda līdz kuram.

P.Simsons: Otro rindkopu un pēdējo rindkopu, kur ir plusa zīme iekšā.

Priekšsēdētājs: Otro un priekšpēdējo - laikam tā būs pareizāk. Paldies.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Tādā gadījumā, ja jūs uzturat to spēkā, tad šis pants vispār ir jāatgriež otrajā vai pat pirmajā lasījumā, jo līdz ar jūsu svītrojumu tādā gadījumā tas pants vairs nedarbojas, un tālāk vēl arī 45.pants... Tādā gadījumā mums šis likums vispār ir jāatgriež...

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mēs pēc balsojuma rezultātiem redzēsim, kas ar šo pantu tālāk darāms.

Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Ja mēs runājam tālāk par iespējamajām blēdībām, tad kā jūs varēsit pārbaudīt? Jūs katrreiz taisīsit rokraksta ekspertīzi, vai tas vēlētājs ir vai nav pierakstījis Škaparu vai Lagzdiņu? Kā jūs konstatēsit, vai tas uzvārds, kas ir pierakstīts, ir pierakstīts ar vēlētāja roku vai ar blēža roku?

Priekšsēdētājs: Tas bija retorisks jautājums, Marjašas kundze! Laikam jau tiek uzskatīts, ka, viltojot pierakstu klāt, ir vajadzīgs ilgāks laiks un tas ir acīm redzamāks, nekā slepus pievelkot krustiņu. Laikam tā tas bija domāts.

Godājamie kolēģi, mēs esam gatavi balsošanai. Tātad vispirms mēs balsosim, protams, par komisijas variantu. Tādu, kādu to ir iesniegusi darba grupa, bet pēc tam balsosim par Lagzdiņa kunga papildinājumu. Tā tas vismaz ir izteikts labojumos. Un trešais priekšlikums ienākšanas kārtībā par iespējamajiem svītrojumiem tātad būs atkarīgs no šā balsojuma rezultāta. Visiem ir skaidrs. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par komisijas variantu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. 64 - par, 8 - pret, 18 - atturas. Tas bija par komisijas variantu. Paldies.

Otrais balsojums būs par Lagzdiņa kunga papildinājumu. Lūdzu, balsosim par Lagzdiņa kunga papildinājumu. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 16, atturas - 30. Nav pieņemts Lagzdiņa kunga papildinājums.

Pēdējais balsojums būs par Simsona kunga ieteiktajiem svītrojumiem. Ābiķa kungs vēlas izteikties par motīviem, lūdzu!

Dz.Ābiķis: Mēs nevaram par šo priekšlikumu balsot, jo pirmajā lasījumā esam konceptuāli nobalsojuši, ka saraksti ir grozāmi. Šis faktiski tam pārvelk strīpu. Tā ka mums ir...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ābiķa kungs, bet Simsona kungs ierosina svītrot. Par sekām Endziņa kungs jau paskaidroja, kādas tās būs, taču jums tas ir jāizšķir pašiem.

Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Par motīviem. Es aicinātu atturēties balsot par šo priekšlikumu, jo tādā gadījumā mēs atstājam vēlētājiem vienīgi negatīvās ietekmēšanas iespējas, bet nav nekādu iespēju pozitīvi ietekmēt sev vēlamu cilvēku iekļūšanu Saeimā.

Priekšsēdētājs: Vēl Simsona kungs grib precizēt savu pozīciju.

P.Simsons: Es tiešām gribētu precizēt attiecībā uz priekšpēdējo rindkopu. Es uzmanīgi to izlasīju un secināju, ka pēdējā rinda ir jāatstāj, jo mēs nedrīkstam likvidēt iespēju grozīt sarakstus. Priekšpēdējās rindkopas pēdējais teikums ir šāds: "Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta uzvārdu vai vārdu." Tas vien jau nodrošina sarakstu grozīšanu, tāpēc to nevar svītrot ārā. Taču es piedāvāju svītrot šīs pašas rindkopas pirmo teikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, ja mēs saglabājam vēlētāju tiesības svītrot, tad saraksti ir grozāmi un nav nekādas pretrunas. Taču tagad padomāsim, kāda radīsies situācija sakarā ar šiem krustiņiem. Būs cilvēki, kuri spēs novērtēt krustiņu lomu, taču būs arī cilvēki, kuri to nespēs. Līdz ar to faktiski vēlēšanu rezultāti vairs nekļūs par precīzu vēlētāju gribas atspoguļojumu, bet gan būs tikai kādas daļas gribas atspoguļojums.

Otrkārt, šos krustiņus var pielikt jebkurš, ne tikai vēlētājs. Kā mēs nodrošināsim situāciju? Tāpēc es ierosinātu tomēr ļoti padomāt, vai šo krustiņu ideju atstājam vai ne, jo tā nav garantija vēlētāja gribas pilnīgai izpausmei. Tā var radīt tikai domstarpības un neprecizitātes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Ja mēs apstājamies pie Simsona ierosinājuma - svītrot un atstāt šo negatīvo attieksmi, tad saraksti it kā būtu grozāmi, bet tikai ar negatīvu attieksmi. Turpretī, ja liek arī plusus, tad it kā izlīdzinās, tad plusi un mīnusi it kā izlīdzinās, un tad skatās, kuram ir vairāk plusu, tam...

Attiecībā uz to, ka plusus var noviltot. Es domāju, ka arī svītrojumu var noviltot. Svītrojumu var noviltot tikpat labi kā plusu. Tieši tāpēc ir balsu skaitīšanas komisijas, ir novērotāji, kuri visi skatās "uz pirkstiem". Es atceros, kā mēs skatījāmies uz pirkstiem šīm komunistiskajām iecirkņu vēlēšanu komisijām šeit, Rīgā, un tur viņi nevarēja noviltot. Tieši tāpat varēs arī tagad. Tā ka ir jāatbalsta šis komisijas variants tāds, kāds tas ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs, bet pēc tam mēģināsim balsot.

J.Dobelis: Es jums iezīmēšu nelielu ainu, kas notiks, ja mēs atstāsim tikai strīpošanu. Viena organizācija, kura ļoti daudz slikta vēl otrai organizācijai, deleģēs 100 cilvēku, lai viņi svītrotu otras organizācijas visietekmīgāko personu. Lai viņi svītrotu un tikai svītrotu. Un tagad iedomājieties - visi nobalso par sarakstu ar tiesībām svītrot. Lielākā daļa, protams, neko nesvītros, bet neliela organizēta kopa mierīgā garā, visi izsvītrojot tikai vienu un to pašu personu, ārkārtīgi būtiski ietekmēs visa šā saraksta likteni. Es ļoti lūdzu apdomāt, pirms jūs atbalstāt tikai šādu svītrošanas variantu. Tas ir absolūti vienpusīgs variants, kurš ļoti palīdzēs organizētai nelielai kopai visai būtiski ietekmēt visu procesu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Es gribu atgādināt, ka tā ir veca cīņa, par kuru jau 1933.gadā tika gari un plaši debatēta un konstatēts, ka tā sistēma, kāda bija tajā Vēlēšanu likumā, precīzi nedarbojās un nodarīja daudz ļaunuma. Tā ka es lūdzu... Es personīgi esmu par to variantu, ko ierosināja Edmunds Krastiņš, kas ļautu... Taču tas beigās ir noraidīts, lai gan tas ļautu daudz precīzāk izvērtēt vai novērst šos ļaunprātīgos svītrojumus. Taču, ja nu tas variants ir noraidīts, tad vismaz šis krustiņu variants, kas mums tika piedāvāts, ir kā kompromiss, un tas katrā ziņā ir jāpatur.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs kā autors vēl izteiksies, un pēc tam mēģināsim balsot. Lūdzu.

P.Simsons: Cienītie kolēģi! Es saprotu, ka balsošana - tā ir iespēja cilvēkam izteikties par vai pret kādu konkrētu personu. Ja es saņemu vēlēšanu biļetenu un esmu par tām personām, kas tur ir ierakstītas, tad es to iemetu urnā un mana balss tiek ieskaitīta "par" visiem šiem cilvēkiem, kuri tur ir ierakstīti. Taču man ir jābūt arī iespējai izteikt "pret". Es esmu par to partiju, bet esmu pret šā cilvēka kandidatūru. Tātad es to svītroju ārā. Es esmu pateicis "pret" balsi. Ko jūs gribat pateikt ar plusu vai ar krustiņu? Pusotru balsi tam iedot? Divas balsis?

Paskatīsimies tālāk. Tur būs 56.1.pants, kur tas pievilktais krustiņš jau dod plusu tam kandidātam, kuru vēlētāji ir īpaši atbalstījuši. Tātad tas krustiņš dod vēl kādu procentu klāt šai konkrētajai personai. Vai mēs paredzam tādu vēlēšanu iespēju, kur par vienu var dot pusotru balsi, bet par otru - vienu balsi? Tātad par katru ir vai nu "par", vai "pret". Ja nolēmām, ka no citas partijas neņemam iekšā nevienu balsi, tad šeit atliek tikai vai nu "par", vai "pret". Un nevar būt nekādu krustiņu vai mīnusu.

A.Endziņš: Simsona kungs, vajag lasīt likumus...

Priekšsēdētājs: Edmunds Krastiņš vēl vēlas ko teikt.

E.Krastiņš: Es vienkārši gribu izteikt savu neizpratni: vai nu kolēģis Simsons nav izlasījis likumu, vai viņš vienkārši maldina deputātus, jo katram, kurš izlasa likumu, ir skaidri saprotams, ka tas saraksts, kurā nekas nav grozīts, nevienu plus balsi nevienam kandidātam īpaši nedod. Tā ir nulle. Tā ir atturēšanās. Savukārt izsvītrošana ir mīnus viens... Bet kur mums ir plus viens? Ja mums nav šā plus viena, šīs plusa iespējas...

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Simsona kunga ierosinājumu - svītrot 35.panta otro daļu un ceturtās daļas pirmo teikumu. Viena balss papildus "pret", tā ir Endziņa kunga balss. Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 56, atturas - 19. Simsona kunga priekšlikums nav pieņemts.

Vai mums vēl ir problēmas ar 35.pantu? Nav. Paldies. 36.pants.

A.Endziņš: 36.pantā...

Priekšsēdētājs: Par šo pantu kopumā nevajag balsot, jo izmaiņas nav notikušas. Paldies, Cupruna kungs, par atgādinājumu. Mēs ļoti aizrāvāmies ar šo interesanto likumu, un, tā kā visi sevi uzskata par ievērojamiem politiķiem un ar cerībām raugās nākotnē, kā tas izrietēja no dažu debatētāju balsīm...

Tomēr mums patiesi ir jāatgriežas īstenībā, jo šodien, nevis nākamajās vēlēšanās, mums ir balsošanas laiks no pulksten 13.00 līdz pulksten 13.30. Es ļoti atvainojos godājamajiem deputātiem, ka aizrāvos un nenoteicu balsošanu.

Godājamie kolēģi, ir pienācis balsošanas laiks! Vispirms mums ir jābalso par lēmuma projektu par vēlētāju interešu pārstāvību Augstākajā padomē (tas ir 178.dokuments). Pēc mūsu noteikumiem mēs pašlaik tikai balsosim, ja nav cita speciāla pieprasījuma.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par mūsu pirmo balsojamo lēmumu. Lūdzu rezultātu. Par - 84, pret - l, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Otrais balsojums būs par 200.dokumentu - "Par Kārsavas 149.vēlēšanu apgabala vēlētāju interešu pārstāvību Augstākajā padomē". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu. Lūdzu rezultātu. Par - 85, pret - nav, atturas - 3. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Tie šodien bija visi mūsu balsojamie lēmumi.

Lūdzu, Endziņa kungs, turpināsim darbu! 36.pants.

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi, 36.pantā ir precizējums - tātad "ieliek aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto aploksni...", un tālāk ir kā tekstā. Citu izmaiņu 36.pantā nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi papildinājumi, labojumi? Nav. 37.pants.

A.Endziņš: Piedošanu, vēl 36.pantā par piezīmi, kur mums bija rakstīts: "ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa vai citu iemeslu dēļ...", tas ir izsvītrots. Tātad ir palicis tikai viens faktors - ja ir veselības stāvokļa dēļ, bet nekādu citu iemeslu nevarētu būt.

Priekšsēdētājs: Paldies. 37.pants.

A.Endziņš: Pantā izmaiņu un priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 38.pants.

A.Endziņš: 38.pantā izmaiņu nav, arī priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 39.pants.

A.Endziņš: Analoģiski. Izmaiņu un priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 40.pants.

A.Endziņš: Izmaiņu nav, priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 41.pants.

A.Endziņš: 41.pantā ir pieņemts Ēlerta kunga priekšlikums, tas ir precizējums. Līdz ar to "balsu" vietā nāk "vēlēšanu zīmes", jo vēlētājiem ir tikai viena balss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai nav nekādu labojumu? Tad 42.pants.

A.Endziņš: 42.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: 43.pants.

A.Endziņš: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai neviens neierosina kaut ko mainīt? Paldies.

A.Endziņš: 45.pantā ir ieviesusies kļūda. Tā ir piektās rindas sākumā - "par katru kandidātu nodotās balsis", jo mums nav vis balsis, bet ir tikai viena balss, kas ir nodota par sarakstu. Tas ir jāsvītro ārā. Te ir tehniska kļūda. Mēs pārbaudot to nenoprecizējām. Tas būtu viens. Un tālāk pēc šā svītrojuma seko teksts, kas ir redakcionāli precizēts: "Bez tam attiecībā uz katru kandidātu saskaita tās vēlēšanu zīmes, kurās viņa ievēlēšana ir īpaši atbalstīta (ar atzīmi plus), kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās kandidāta uzvārds un vārds ir svītrots. Par to sastāda protokolu divos eksemplāros." Citu izmaiņu šeit nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es ļoti baidos, ka te ir vēl viena kļūda, un tā ir ceturtajā rindā. Tātad pēdējā rindā: "kā arī saskaita par katru vēlēšanas zīmi nodotās balsis". Mēs laikam esam pārcentušies. Balsis nodod nevis par vēlēšanu zīmi, bet par kandidātu sarakstu.

A.Endziņš: Mēs skaitām vēlēšanu zīmes. Kandidātu saraksti mums figurē līdz tam. Turpretī vēlētājs saņem vēlēšanu zīmi. Tāpēc arī skaita vēlēšanu zīmes.

I.Ēlerts: Protams, skaita vēlēšanu zīmes, bet, saskaitot vēlēšanu zīmes, nosaka - cik par katru kandidātu sarakstu ir nodotas balsis.

A.Endziņš: Tas jau tā arī ir - saskaita vēlēšanās nodotās balsis.

I.Ēlerts: Endziņa kungs, es atvainojos, izlasiet, lūdzu, ceturto rindiņu!

Priekšsēdētājs: Ko jūs piedāvājat, Ēlerta kungs? Endziņa kungs, liekas, jau ir izlasījis.

Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Šeit tiešām Ēlerta kungs ir pareizi pamanījis. Tā ir kļūda. Jo vēlēšanu zīme ir tas papīrītis, ko ieliek aploksnē. Un par to tiek nodota tikai viena balss, bet kopā skaita, cik ir nodots par kandidātu sarakstu. Un tāpēc šajā vietā mums visur bija, ka kandidātu sarakstu aizvieto ar vēlēšanu zīmi, bet šeit ir kļūdaini aizvietots, tas ir, par sarakstu. Tā ka tiešām Ēlerta kungam ir taisnība.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs vēlas izteikties. Lūdzu.

A.Plotnieks: Šeit vienkārši saskaita nodotās vēlēšanu zīmes. Tas ir tik elementāri, ka te nav par ko diskutēt.

A.Endziņš: Precīzāk ir - un Ēlerta kungam ir taisnība -, ja mēs šeit ierakstīsim, ka saskaita arī par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis. Par sarakstu kopumā.

Priekšsēdētājs: Simsona kungs, lūdzu!

P.Simsons: Atšķirībā no iebildumiem man šoreiz ir jautājums, jo es varbūt gribētu turpmāk iebilst. Kāda nozīme tad būs šā panta pēdējam teikumam par plusu un svītrojumu skaitīšanu?

A.Endziņš: Kāda nozīme? Nozīme ir vietu izkārtojumā sarakstā. Ja jūs esat iemetis urnā vēlēšanu zīmi, izdarot vai neizdarot grozījumus, līdz ar to jūs esat balsojis par attiecīgo sarakstu. Bet, ja jūs izdarāt svītrojumus vai pieliekat plusa zīmi, tad līdz ar to jūs izsakāt savu attieksmi pret šo secību, kādā kārtībā sarakstā ir sakārtoti kandidāti.

P.Simsons: Cienītais kolēģi, katrā ziņā, ja kādam kandidātam būs vairāk svītrojumu, tad par viņu kopumā ir nodots mazāks balsu skaits nekā par to kandidātu, kuram nav svītrojumu. Respektīvi, par to kandidātu, kuram ir plusi pierakstīti klāt, ir nodots vairāk balsu nekā par to, kuram nav plusu klāt. Tas ir tas pats, ko kolēģis Bērzs teica. Ja vienam kandidātam vēl ir plus klāt, tad, sakārtojot viņus šajā tabulā un ierādot viņiem vietu, mēs ņemam vērā vēl vienu papildu balsi.

A.Endziņš: Cienījamais Simsona kungs! Jūs nevis balsojat par katru kandidātu atsevišķi, bet jūs balsojat par kandidātu sarakstu. Par kandidātu sarakstu! Par visiem kopā. Tur jau ir tā nelaime, ka jūs to nesaprotat.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribētu atgādināt Bērza kungam. Mēs nobalsojām par 40.pantu, un tur ir teikts tā: "Vēlēšanās neviens nedrīkst nodot vairāk nekā vienu balsi." Tas ir saprotams, ka nevar piedalīties balsošanā vairāk nekā vienu reizi, taču šeit "nodot balsi" nozīmē izdarīt balsošanas procedūru, kā tas ir paredzēts likumā. Un netiek skaitīts, ko viņš svītro vai ko liek klāt.

Priekšsēdētājs: Paldies par paskaidrojumu, Eglāja kungs! Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Vēlreiz jautājums: cienītais kolēģi, vai esmu pareizi sapratis? Tātad atkarībā no plusiem un svītrojumiem tiks sakārtots šis partijas kandidātu saraksts noteiktā kārtībā? Un atkarībā no kopējā balsu skaita, cik savāks konkrētā partija, var būt, ka apakšējie šā saraksta kandidāti izkrīt vispār ārā? Tā tas ir?

A.Endziņš: Cienījamais Simsona kungs! Mums ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, un jūs balsosit par sarakstu. Un atkarībā no tā, cik balsis saraksts ir saņēmis, bet neatkarīgi no plusiem un mīnusiem, tiks noteikts, cik vietu, mandātu, būs Saeimā attiecīgajam sarakstam. Un tālāk šie plusi un mīnusi jau noteiks šo iekšējo kārtību. Ja sarakstā, pieņemsim, bija 16 cilvēku, bet vietas Saeimā ir tikai trijiem cilvēkiem, tad, lūk, šeit jau šie plusi un mīnusi spēlēs noteiktu lomu.

P.Simsons: Bet kas tad tas ir, ja ne vēl papildu balsis, ja kādu kandidātu no saraksta lejas ar plusu palīdzību dabū augšā? Tātad sākotnēji partija bija paredzējusi viņu pēdējā vietā, pieļaujot iespēju, ka viņš varētu tikt izmests laukā, bet mēs noorganizēsim konkurenci ar plusošanu un izbīdīsim viņu priekšā. Tātad tās ir papildu balsis ar plusu, un mēs līdz ar to dodam papildu balsis. Mēs nebalsojam "par" vai "pret", bet iedodam vienam vairāk balsu, otram mazāk balsu.

A.Endziņš: Cienījamais Simsona kungs! Jūs pats it kā esat jurists, izlasiet taču visu likumu!

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs vēl vēlas ko teikt par 33.pantu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es uzdodu mums visiem retorisku jautājumu: ja mēs šajā zālē nesaprotam, kā šīs likuma normas viena ar otru rīmējas un kāda sistēma veidosies, tās realizējot, tad, sakiet, ko darīs Vēlēšanu komisija un, vēl jo vairāk, ko darīs nabaga vēlētājs, no kura mēs prasām gandrīz vai beigt kursus, lai viņš varētu mūsu vēlēšanās piedalīties?

A.Endziņš: Cienījamais Plotnieka kungs! Jums bija iespēja Likumdošanas jautājumu komisijas ietvaros izteikt savu viedokli un precizēt tā, lai būtu saprotams gan jums, gan arī vēlētājiem. Kur jūs tādā gadījumā bijāt agrāk?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Nepārvērtēsim sevi! Bez tam Augstākās padomes deputāti nebūt nav tie intelektuālākie cilvēki Latvijā. (Zālē troksnis un aplausi.)

Godājamie kolēģi! Tā kā par 45.pantu bija dažādas diskusijas, tad, manuprāt, nobalsosim par tā akceptēšanu! Nekādu pretenziju laikam nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 45.pantu tādā redakcijā, kāda tā mums ir. Papildus viena balss "par". Lūdzu rezultātu. 62 - par, 3 - pret, 11 - atturas. 45.pants ir akceptēts tādā redakcijā, kādā tas ir.

46.pants.

A.Endziņš: 46.panta ceturtajā rindiņā pēdējie trīs vārdi un piektajā rindiņā pirmie pieci vārdi ir redakcionāli ielikti iekšā: "kā arī šā likuma 45.pantā minētās ziņas". Tātad ir precizējums. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Arī deputātiem pretenziju nav. 47.pants.

A.Endziņš: 47.pantā izmaiņu nav, bet ir deputāta Ēlerta priekšlikums, kas komisijā tika noraidīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ēlerta kungs, par 47.pantu!

I.Ēlerts: Jā, par 47., tātad par šo normu, ka par nederīgām uzskata arī aploksnes, kurās ir pazīšanas zīmes jeb vēlētāju parakstītas vēlēšanu zīmes. Tā diemžēl bija arī Latvijas laikā, kā to var lasīt vēlēšanu atskaitēs, un tas bijis galvenais iemesls, kādēļ ir bijis pietiekami daudz nederīgu biļetenu, jo balsošana par sarakstiem ir ļoti vienkārša un saprotama, tāpēc parasti nederīgo biļetenu skaits ir mazs. Atcerēsimies, ka pat padomju vēlēšanu likums ļāva visu ko virsū rakstīt un parakstīt, taču šīs zīmes netika uzskatītas par nederīgām, jo vēlēšanu aizklātums jau nav iekš tā, ka vēlētājs nedrīkst pateikt, kā viņš ir balsojis, bet gan tieši tajā apstāklī, ka neviens nedrīkst pret viņa gribu uzzināt, kā vēlētājs ir balsojis. Tādēļ es aicinātu saskaņā ar manu priekšlikumu 47.pantā izsvītrot šo otro rindu, sākot ar vārdiem "vēlētāju parakstītās vēlēšanu zīmes", un visu trešo rindu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es pilnā mērā pievienojos Ēlerta kungam attiecībā uz šo svītrošanu un gribu norādīt, ka vēlēšanu aizklātums nekādi neuzlabojas, ja šo zīmi atzīst par nederīgu. Es uzskatu, ka vēlēšanu aizklātums no tā pat cieš, jo šīs nederīgās zīmes tiek speciāli pētītas, un kādam var rasties arī priekšstats par uzrakstiem, kas tos ir rakstījis. Tāpēc, ja mēs to izsvītrosim, mēs šo aizklātumu pat uzlabosim. Tas, es uzskatu, ir lieks un ir jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Paldies. Endziņa kungs komentēs.

A.Endziņš: Es varu komentēt tikai tā, ka mēs centāmies svēti ievērot šo aizklātības principu. Taču tikpat labi var būt arī tā, ka, teiksim, kustība vai partija, kura, lai varētu pārliecināties, kā tās potenciālie vēlētāji ir balsojuši, var izvirzīt lozungu, lai pieliek klāt kaut kādas identifikācijas zīmes. Un to mums katrā ziņā starptautiskie novērotāji momentāni atzīmēs kā negatīvu. Jau tāpēc vien šinī situācijā, manuprāt, to ir labāk tomēr atstāt. Labāk kādu atzīt par nederīgu, nekā...

Priekšsēdētājs: Marjašas kundze vēlas kaut ko teikt. Lūdzu.

R.Marjaša: Absolūti nekonkrēta ir "cita pazīšanas zīme". Ko tas nozīmē? Es pielikšu punktiņu vai ķeksīti, uzspļaušu tam vai man nobirs asara - tas taču absolūti nav kritērijs! Ko nozīmē "cita pazīšanas zīme"? Es arī piekrītu, ka tas viss jāsvītro ārā.

Priekšsēdētājs: Tas bija izteikts retoriski. Godājamie kolēģi! Ir viens konkrēts priekšlikums, ko izsaka deputāts Ēlerts, - svītrot 47.panta otrās rindkopas daļu un trešo..., tas ir, tekstu no otrās un no trešās rindiņas par šiem nederīguma kritērijiem.

Lūdzu, balsosim par deputāta Ēlerta priekšlikumu. Balsošanas režīmu. Balsosim par šo svītrojumu. Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu. Par - 46, pret - 12, atturas - 16. Svītrots. Deputāta Ēlerta priekšlikums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, ko darīsim - skatīsim tālāk vai dosimies pusdienās? Pusdienās.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde