1992.gada 29.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu reģistrēsimies! Ir liels jaunums, kā man paziņoja, mēs turpmāk taupīsim laiku, jo reģistrēties vairs nevajadzēs. Balsojot notiks arī reģistrācija ar jūsu attiecīgajiem instrumentiem, kas jums tiks izsniegti. Taču pašā sākumā mums vienkārši ir jāreģistrējas, lai redzētu, cik mēs esam zālē. Reģistrāciju! Vai ir kādi jautājumi? Kā lūdzu? Tā ir katra deputāta problēma - uzmanīt savas balsošanas atslēgas. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 108 deputāti.

Par darba kārtību 29. un 30.septembrim. Vispirms svītrojumi, iebildumi, par kuriem atsevišķi vajadzētu balsot, tad būs priekšlikumi, kurus iesniedzis Prezidijs. Pēc tam - papildinājumi.

Par svītrojumiem, lūdzu! Svītrojumu nav. Kādas ir iebildes par jautājumiem, par kuriem jūs uzskatāt, ka vajadzētu balsot atsevišķi?

I.Ozols: Es lūgtu akceptēt ar balsojumu, ka rītdienas darba kārtības pirmais jautājums - lēmuma projekts par nākamā gada budžeta veidošanas koncepciju - tiek fiksēts uz pulksten 10.00 neatkarīgi no šīsdienas neizskatītajiem darba kārtības jautājumiem, jo šī jautājuma apspriešana ir saistīta ar valdības locekļu piedalīšanos. Lai cienītu viņu laiku, es lūgtu atbalstīt to, ka mēs šo jautājumu sākam izskatīt noteikti pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man arī ir priekšlikums fiksēt konkrētu laiku likumprojektiem par grāmatvedību otrajā lasījumā. Tas ir šīsdienas darba kārtībā sestais, septītais un astotais jautājums. Arī to izskatīšana ir saistīta ar pieaicināto personu piedalīšanos. Bez tam šodien jau notiek seminārs par jaunās grāmatvedības sistēmas izstrādi. Šodien pulksten 17.00 būtu ļoti piemērots laiks šo likumprojektu izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos - vai šodien 17.00? Paldies. Kolēģi, tā kā iebildumu nav, tad mēs atsevišķi nebalsosim, bet, akceptējot visu darba kārtību, akceptēsim arī jūsu, deputāt Ozol un deputāt Edmund Krastiņ, priekšlikumus. Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Es lūdzu iekļaut darba kārtībā jautājumu par to 15 vēlēšanu apgabalu, kuru deputātiem atņemti mandāti, pievienošanu kaimiņu vēlēšanu apgabaliem. Es domāju, ka Mandātu un deputātu ētikas komisija lēmuma projektu jau sen ir sagatavojusi, un ja nav sagatavojusi, tad to ātri var izdarīt. Kaimiņos esošie vēlēšanu apgabali ir zināmi.

Šis ierosinājums radies šāda iemesla dēļ. Jau kopš 9.jūlija pie manis un citiem deputātiem griežas vēlētāji, un mums jānodarbojas ar viņu lūgumiem un jāatbild uz zvaniem. Tas viss ir jānoregulē, lai šiem vēlētājiem būtu likumīga pārstāvniecība. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, varbūt jaunus papildinājumus izteiksim pēc tam, kad būsim nobalsojuši par šo darba kārtību. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par svītrojumiem vai iebildes par jautājumiem, par kuriem vajadzētu balsot atsevišķi vai kuriem būtu nepieciešams noteikts izskatīšanas laiks? Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Es iebilstu pret deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu, jo šobrīd mums tomēr svarīgākais jautājums ir Saeimas vēlēšanu likums, un ļoti var gadīties, ka tas netiek izskatīts līdz pulksten 17.00. Ja mēs šo likumu tādā gadījumā pārtraucam, tad to nevar skatīt rīt, jo rītdien atkal būs uzaicināto diena. Un bez tam nākamajai nedēļai jau ir iebalsota darba kārtība. Tāpēc es domāju, ka šobrīd nebūtu pareizi balsot par fiksēto laiku grāmatvedības jautājumu projektiem.

Priekšsēdētājs: Jūs esat pret? Līdz ar to mēs par šo laiku, Edmunda Krastiņa priekšlikumu, balsosim atsevišķi.

E.Krastiņš: Es redzu, ka ir nepieciešama papildu argumentācija. Redziet, Saeimas vēlēšanas, protams, arī ir ārkārtīgi svarīgs fakts, un tās droši vien notiks martā. Taču grāmatvedības sistēmai jāsāk darboties jau no jaunā gada, ja mēs gribam uz to pāriet. Tāpēc ārkārtīgi saspringtā laika režīmā ir jāpieņem šie likumi otrajā un pēc tam trešajā lasījumā. Un turklāt vēl jāsagatavo visa pārējā šī ieviešanas sistēma, jāapmāca speciālisti, lai ar jauno gadu šī jaunā starptautiskajiem standartiem atbilstošā sistēma sāktu darboties. Un tās izskatīšana, es ceru, daudz laika neprasīs. Es pat domāju, ka šajā pusotrā stundā vai pat ātrāk visus šos trīs jautājumus varētu izskatīt un tos gatavot tālāk trešajam lasījumam. Šis jautājums arī ir ārkārtīgi svarīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, tagad mēs balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, kā arī fiksētu laiku budžeta jautājumu izskatīšanai, ko ierosināja deputāts Ozols, bet atsevišķi balsosim par izskatīšanas laiku sestajam, septītajam un astotajam punktam. Tagad balsosim visu kopā par iekļaušanu darba kārtībā, bet par fiksēto izskatīšanas laiku - Edmunda Krastiņa priekšlikumu - balsosim atsevišķi.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par plenārsēžu darba kārtību 29. un 30.septembrim. Lūdzu rezultātu! 102 - par, 3 - pret, 4 - atturas. Darba kārtība ir akceptēta.

Atsevišķi balsosim par 6., 7. un 8.darba kārtības jautājuma izskatīšanas laiku. Balsosim par Edmunda Krastiņa ierosināto fiksēto laiku, lai tos izskatītu šodien pulksten 17.00. Deputāta Cilinska argumentus jūs arī dzirdējāt, tāpēc varat izvēlēties. Tātad balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu - izskatīt pulksten 17.00. Lūdzu! Rezultātu! 74 - par, 7 - pret, 25 - atturas. 6., 7. un 8.jautājumam ir fiksēts izskatīšanas laiks pulksten 17.00.

Deputāta Ščipcova ierosinājums. Deputāts Ščipcovs ierosina par 15 deputātu mandātu... Vai jums bija vēl kādi ierosinājumi, papildinājumi? Lūdzu, izteiksim visus papildinājumus un tad par katru balsosim atsevišķi. Deputāts Ozols.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, nākamnedēļ pēc mūsu kolēģa Kinnas priekšlikuma darba kārtībā ir iekļauts jautājums - valdības kopumā un ministriju atskaite par pēdējā laika darbu un darbības programmu līdz Saeimas vēlēšanām. Es personīgi neko nezinu par šo jautājumu sagatavošanu, kā tiks organizēta šī valdības noklausīšanās, tāpēc ļoti baidos, ka šis jautājums tiks reducēts uz mums tradicionālajām otrdienas pēdējās sēdes apspriedēm, kurās mēs noklausāmies ministru grēksūdzes, bet pēc tam uztveram to kā informāciju absolūti bez jebkādām tālejošām sekām.

Man būtu priekšlikums: ja ir kāda darba grupa, kura ir sagatavojusi šā jautājuma apspriešanas gaitu, tad tai vajadzētu deputātiem sniegt informāciju, lai mēs, pirmkārt, zinātu, kā komisijām gatavoties šim ļoti nopietnajam jautājumam. Un, ja tādas nav, tad lūdzu iekļaut šodien darba kārtībā jautājumu par gatavošanos šim ļoti nopietnajam nākamās nedēļas darbam. Pie tam man būtu priekšlikums: lai mēs neaizņemtu plenārsēžu darba laiku, šo jautājumu varētu iekļaut uz mūsu pusdienu pārtraukuma rēķina. Taču katrā gadījumā jārūpējas, lai tas tiktu sagatavots un lai šodien vakarā valdība, kura sanāk pulksten 19.00 uz savu sēdi, varētu apspriest mūsu komisijas priekšlikumus par budžeta veidošanas koncepciju, lai tā būtu informēta. Vēl vakar, aptaujājot atsevišķus valdības locekļus, es uzzināju, ka viņi pat nezina par šādu jautājuma nostādni nākamās nedēļas plenārsēdē. Viņi to ir sapratuši tā, ka kāds vienkārši atnāks un tāpat vien pastāstīs, tad parunās, padiskutēs, atbildēs uz jautājumiem un pēc tam visi šķirsimies. Tādējādi būs pagājusi nedēļa bez jebkādām lemjošām sekām. Tāds ir mans konkrētais priekšlikums, un lūdzu to atbalstīt. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Iesniedziet, lūdzu! Es sapratu, ka jūs piedāvājat konkrētu laiku - pusdienu pārtraukumu. Lūdzu, Daudiša kungs!

I.Daudišs: Šajā sakarībā es gribētu informēt, ka iepriekšējā Prezidija sēdē šā jautājuma ierosinātājs deputāts Kinna iesniedza priekšlikumu par valdības atskaites izskatīšanas kārtību. Prezidijs neakceptēja šo iesniegto kārtību, bet uzdeva Juridiskajai pārvaldei to pārstrādāt un papildināt, un iesniegt nākamajā Prezidijā ceturtdien akceptēšanai. Tā ka ir arī tāds variants. Kaut gan tas, ko jūs teicāt, Ozola kungs, manuprāt, arī ir pieņemams viena iemesla dēļ - lai valdība ātrāk uzzinātu, kā tas viss notiks un kā tai būtu jāgatavojas šim pārskatam.

I.Ozols: Cienījamais Daudiša kungs, paldies par informāciju! Tā mani vēl vairāk pārliecina, ka mums tas ir jāizdiskutē, jāapspriež un jānovada gan līdz valdībai, gan arī līdz mūsu deputātu korpusam, kuram pirms rītdienas plenārsēdes beigām ir jāzina, kā organizēsim darbu nākamajā nedēļā, lai pirmdien komisiju sēdēs varētu pie šā jautājuma strādāt un nopietni sagatavoties. Pretējā gadījumā, ja tas tiks izlemts tikai ceturtdien Prezidija sēdē, tad ļoti baidos, ka lielākā daļa deputātu neuzzinās par šā jautājuma organizatorisko nostādni un mēs nevarēsim profesionāli sagatavoties šā nopietnā jautājuma izskatīšanai, izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu - šodien noteikti šo jautājumu izdiskutēt un pieņemt konkrētu organizatorisku lēmumu, kā praktiski nākamnedēļ organizēsim šo apspriedi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Kinna.

J.Kinna: Cienītais Daudiša kungs, tādā gadījumā Prezidijs ir pārkāpis plenārsēdes balsojumu, jo tajā priekšlikumā, ko es iesniedzu par valdības atskaiti, bija konkrēti minēts datums - ka šodien Prezidijam ir jāziņo plenārsēdei par šīs valdības atskaites organizēšanas procedūru. Un es šo jautājumu izvirzīju arī Prezidija sēdē, kurā Prezidija sēdes vadītājs Krastiņa kungs to nobīdīja tālāk uz Juridisko pārvaldi. Es uzdevu jautājumu, vai būs speciāla Prezidija sēde līdz šodienas plenārsēdei, taču nesaņēmu atbildi. Tā ka Prezidijs nav izpildījis plenārsēdes balsojumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Berķis, lūdzu!

A.Berķis: Piebilstot vēl pie tā, kas iepriekš tika teikts. Jūs šodien "Neatkarīgajā Cīņā" varat izlasīt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja, Darba devēju apvienības prezidenta un Privātuzņēmēju savienības līdzpriekšsēdētāja, kā arī Mazā un vidējā biznesa asociācijas priekšsēdētāja priekšlikumu...

Priekšsēdētājs: Kolēģi, izturieties, lūdzu, paši klusāk!

A.Berķis: Viņi praktiski prasa to pašu - izvērtēt valdības darbību, izvirzīdami arī savus priekšlikumus. Vakar mums preses konferencē bija tikšanās ar visiem tiem politisko partiju pārstāvjiem, kuri neatbalstīja valdības gāšanas prasību, bet bija par to, ka ir jāizanalizē valdības darbs. Es, runājot visu vārdā, gribu piebilst, ka ir jāizanalizē visi šie priekšlikumi, bet valdības darbības izvērtēšana jāveic, balstoties uz visiem šiem dokumentiem. Es domāju, ka tas būtu jāsagatavo šinī nedēļā, bet acīmredzot agrāk par ceturtdienu to nevar izdarīt. Taču būtu labi, ja tas viss varētu notikt 6. vai 7.oktobrī.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Deputātu kungi! Es ierosinu nākamās nedēļas darba kārtībā iekļaut likumprojekta lasījumu par tiesu varu. Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis likumprojekts pirmo lasījumu izgājis gandrīz pirms gada, un es no tā negribētu secināt, ka pārejas perioda beigas nozīmētu arī beigas mēģinājumiem izveidot normālu pilnvērtīgu tiesu sistēmu. Tas ir pirmais.

Otrais. Šī jautājuma aktualitāte palielinās divkārt sakarā ar to, ka tiek izskatīts likumprojekts par Saeimas vēlēšanām. Un no tā, ka šīs vēlēšanas notiks apstākļos, kad funkcionē normāla tiesu uzraudzības sistēma, vai arī vēlēšanas notiks apstākļos, kad nebūs normālas tiesu sistēmas, lielā mērā būs atkarīgs, kāds būs šīs Saeimas vēlēšanu rezultāts, kāds tiks pieņemts likums par Saeimas vēlēšanām.

Un pēdējais. Pēdējā reizē, kad šis jautājums tika izvirzīts, darba grupas pārstāvji izteicās apmēram tā, ka ne jau opozīcijas darīšana ir runāt par šīm problēmām. Protams, viss ir atkarīgs no ētiskajām nostādnēm. Var, protams, atbildēt arī tādā veidā, ka jums, lūk, ir astotais numurs, kad vajadzēs, - pajautāsim. Taču es domāju, ka tad, ja ir objektīvi iemesli, kas kavē šīs problēmas atrisināšanu, tie ir jādara zināmi visiem deputātiem. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, esiet uzmanīgi, mums ir jāpabeidz diskusijas un jāsāk strādāt!

Par deputāta Ozola ierosinājumu. Vai mēs varam izdarīt tā, ka tiešām šie priekšlikumi par organizatorisko kārtību, kādā veidā apspriest šo valdības atskaiti, tiks sagatavoti līdz pulksten 17.00? Tad pulksten 17.00 plenārsēde varētu izvērtēt, vai tas der. Varētu būt arī kaut kādi citi priekšlikumi, jo arī deputāti var izvirzīt savus ierosinājumus. Taču Ozols ieteica pulksten 17.00.

I.Ozols: Es atvainojos - mēs jau nobalsojām, ka pulksten 17.00 skatīsim fiksētos likumprojektus un ka šinī laikā būs uzaicinātās personas. Es tā sapratu, Edmund Krastiņa kungs, jo par jūsu priekšlikumu par pulksten 17.00 tika nobalsots.

Priekšsēdētājs: Jā, bet kad tad mēs izskatīsim?

I.Ozols: Es jau teicu - darīsim to mūsu pusdienu pārtraukumā, ieekonomēsim uz pusdienu laika rēķina pusstundu, noklausīsimies un izdiskutēsim visus šos priekšlikumus. Un to var darīt pēc deputātu pašu vēlēšanās - vai nu pulksten 13.30, vai 14.30. Par to mēs balsojām, lai praktiski būtu informēti. Un arī valdība.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāta Ozola priekšlikums ir tāds: pulksten 14.30 deputātiem sanākt kopā un izskatīt organizatorisko jautājumu par valdības atskaites kārtību nākamajā nedēļā. Runa ir par 6. vai 7.oktobri. Lūdzu balsosim! Rezultātu! 63 - par, 5 - pret, 20 - atturas. Deputāta Ozola priekšlikums ir akceptēts. Pulksten 14.30 mēs apspriedīsim šo organizatorisko jautājumu.

Deputāta Ščipcova priekšlikums ir par 15 deputātu, kuru mandāti tika anulēti, apgabalu pievienošanu kaimiņu apgabaliem. Vajadzētu uzdot Mandātu un deputātu ētikas komisijai sagatavot lēmuma projektu. Lūdzu balsosim! Rezultātu! Ir iekļauts darba kārtībā.

Nākamais - deputāta Zaļetajeva priekšlikums - izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu "Par tiesu varu". Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Atbildīgā komisija gan ir Aizsardzības un iekšlietu komisija, taču principā projekts ir sagatavots trešajam lasījumam, bet tā kā tomēr šajā projektā vēl ir pretrunas ar Latvijas 1922.gada Satversmi, ir doma šo projektu vēl izskatīt kopīgā sēdē, un tāpēc to iekļaut tagad, vēl jo vairāk tad, kad mums jau ir nobalsots par šiem diviem datumiem par Ministru padomes atskaiti, nebūtu vēlams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par deputāta Zaļetajeva ierosinājumu - ietvert darba kārtībā jautājumu "Par tiesu varu" trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! 35 - par, 26 - pret, atturas - 33. Nav iekļauts darba kārtībā.

Vai esam izskatījuši visus jūsu ierosinājumus un piezīmes? Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Man ir jautājums par darba kārtības 3.punktu. Tas ir lēmuma projekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Ministru padomes 300.lēmumā". Tas ir par preču ievedmuitas tarifu grozījumiem Latvijas Republikas valdības lēmumos muitas tarifu jautājumos.

Man šajā sakarā ir jāsaka divas lietas. Es uzskatu, ka mums pie valdības ir nodibināta speciāla Muitas tarifu padome, kas trīsreiz nedēļā strādā pie tā, kā mainīt ievedmuitas tarifus. Mēs varam šeit noklausīties, cienījamie deputāti, ko ir izdarījusi šī tarifu padome ar valdības akceptu. Taču pieļaut situāciju, ka Rūpniecības komisija neinformētu valdību par saviem priekšlikumiem, tiešā veidā apejot izpildvaru, un pārņemtu tipiskas izpildvaras funkcijas, es to uzskatu par nepieļaujamu. Un uzskatu to par visrupjāko iejaukšanos izpildvaras kompetencē. Tāpēc man ir šāds ierosinājums: mēs esam gatavi noorganizēt šeit Muitas tarifu padomes priekšsēdētāja uzstāšanos ar rakstisku materiālu, kas notiek un kādā veidā muitas tarifi tiek mainīti. Tie patlaban lielākoties tiek mainīti attiecībā uz komplektējošām detaļām, kā arī uz izejvielām. Un papildu tam es ļoti lūgtu cienīto parlamentu šo jautājumu tagad neskatīt tieši, jo ir divi iemesli, kāpēc šo jautājumu nevar skatīt tieši.

Pirmais iemesls ir fiskāls iemesls. Tas ir tas, ka, protams, ievedmuita ir paredzēta budžetā un tā sastāda budžetā zināmu daļu. Bet tas ir risināms jautājums, pārdalot ievedmuitas tarifu likmi attiecībā uz gatavo produkciju un noņemot nost no sagatavēm - noņemot nost no metāla, noņemot nost no tām lietām, kuras ir vajadzīgas, lai ražotu produkciju, bet pēc tam, eksportējot to atpakaļ uz Austrumiem... Tas tiek darīts pietiekami profesionāli. Ja jūs tam neticat, lūdzu, varat noklausīties atbildīgās personas, bet, ņemot vērā to, ka Starptautiskais valūtas fonds ar īpašu vēstuli kategoriski pieprasīja, ka nedrīkstam atteikties no ievedmuitas kā tādas, man ir priekšlikums šā jautājuma vietā iekļaut citu jautājumu. Un šis jautājums būtu valdības atskaite tieši par ievedmuitas tarifu politiku. Tad uzstātos Tarifu padomes priekšsēdētājs, rakstiskus materiālus jūs saņemtu un tad nerisinātu šo jautājumu tādā veidā. Es uzskatu to par rupju Rūpniecības komisijas iejaukšanos izpildvaras kompetencē. Un lūdzu šo jautājumu svītrot no darba kārtības, izmainot tā būtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krūmiņ!

Ģ.Krūmiņš: Cienījamais Godmaņa kungs jau atklāja debates par šo jautājumu, kaut gan vēl nav izlemts, vai tas tiks iekļauts darba kārtībā vai ne. Es gribētu oponēt daudziem viņa izteikumiem. Pirmkārt, par Muitas tarifu komisijas darbu. Palasot materiālus, kas ir sagatavoti izskatīšanai plenārsēdē un kur ir redzami Muitas komisijas ieteiktie tarifi, var secināt, ka tiem visaugstākajā mērā ir pieiets bezatbildīgi. Visi rūpniecības izejmateriāli, ievedmuitas pārējos tarifus neanalizējot pēc nozīmības, ne tamlīdzīgi... Taču attiecībā uz Godmaņa priekšlikumiem es domāju, ka mūsu lēmums ir sagatavots tieši tādā garā, ka tas uzliek šai Tarifu komitejai par pienākumu līdz 15.oktobrim iesniegt pārstrādātus pamatotus muitas tarifus, kuri ir ekonomiski pamatoti, nevis pateikt, ka visiem ievedmateriāliem ir 15 procenti un tā tālāk. Es lūgtu deputātus izšķirt šo jautājumu par iekļaušanu darba kārtībā, rūpīgi šo problēmu izdebatēt un lemt par šo jautājumu tā, kā tas ir paredzēts arī likumā par Ministru padomi, - ka Augstākajai padomei ir tiesības apturēt jebkuru Ministru padomes lēmumu vai normatīvo aktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmanis!

I.Godmanis: Es gribu teikt, ka Krūmiņa kungs nav sevišķi precīzs. Ja jūs izlasīsit 134.dokumentu, tad redzēsit, ka tur 1.punktā ir rakstīts nevis par to, ka vajag uzdot izstrādāt. Tas ir tikai 2.punktā. 1.punktā ir skaidri un gaiši rakstīts: "Apturēt jebkuras ievedmuitas darbību..." Nu, tad, lūk, ņemot vērā to, ka memorands, kas ir parakstīts kopā ar Valūtas fondu bez saskaņošanas, šāda rīcība un tieši šāda punkta pieņemšana būs absolūti nepamatota un absolūti neizskaidrojama un nebūs pat ar datiem pamatota. Tāpēc es vēlreiz ierosinu šo jautājumu svītrot no darba kārtības, bet iekļaut šā jautājuma vietā citu jautājumu - valdības pārskatu un atskaiti par ievedmuitu un eksportmuitu, par tās, tas ir, Muitas tarifu padomes, darbību visās tautsaimniecības sfērās pēdējos divos mēnešos, kopš tā tika nodibināta. Un tad varētu pieņemt lēmumu. Krūmiņa kungs grib "iet" no otras puses. Viņš ir sajaucis, ka viņš nav ministrs, bet ir komisijas priekšsēdētājs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Es gribēju atgādināt, ka Godmaņa kungs arī ir tikai deputāts, tas būtu pirmkārt. Otrkārt, Gorbunova kungs, es lūdzu nepieļaut procedūras pārkāpumus, jo mēs esam par darba kārtību jau nobalsojuši un zinām, ko trešajā punktā lemsim un kad. Lūdzu sāksim strādāt!

No zāles: Pareizi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Man ir viens jautājums, lai es varētu izšķirties, kā balsot - "par" Godmaņa priekšlikumu vai "pret" Godmaņa priekšlikumu. Kad valdība ir spējīga šādu ziņojumu sagatavot?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs! Pēc tam - Grūbes kungs.

I.Godmanis: Mēs varam šo ziņojumu, ja šodien pirmos skatīs šos divus jautājumus, sagatavot uz rītdienu. Rīt dienas pirmajā pusē mēs esam gatavi sniegt pilnu informāciju. Pilnu informāciju! Muitas tarifu padomes priekšsēdētājs uzstāsies, un jums tiks izsniegti konkrēti materiāli, lai jūs saprastu, kā tā lieta virzās. Pretējā gadījumā tā nav tāda pieeja, kāda ir vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Es varu pateikt tikai to, ka Prezidija sēdē iebildu pret šāda lēmuma iekļaušanu darba kārtībā, taču es vairākuma atbalstu neguvu, lai gan uzskatu, ka vienkārši apturēt ievedmuitas tarifus, es domāju, tādā veidā, kā ir piedāvāts lēmuma projektā, ir bezatbildīgi. Taču tajā pašā laikā uzskatu, ka šodien tas ir iekļaujams darba kārtībā. Vienīgi varētu būt jautājums par to, ja valdība lūdz, ka tai vajag uz rītdienu sagatavoties šim jautājumam, tad varētu piekrist, lai šis jautājums tiktu izskatīts rītdien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, lūdzu uzmanību! Lai mēs izkļūtu no šīs sarežģītās situācijas, man ir šāds priekšlikums. Lēmuma projekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumā par preču ievedmuitu jau ir iebalsots, tas jau divreiz ir iebalsots, kā man šeit saka. Šodien mēs iebalsojām, un arī jau pirms tam tas ir bijis iebalsots ar plenārsēdes vairākumu. Taču mēs varētu darīt šādi: mēs varētu tagad iekļaut darba kārtībā valdības atskaiti par ievedmuitas politiku un šo jautājumu izskatīt pirms šā lēmuma projekta. Noklausījušies valdības atskaiti par ievedmuitas politiku, jūs varēsit arī lemt, vai tālāk turpināt izskatīt šo Rūpniecības komisijas iesniegto lēmuma projektu vai atlikt, vai arī pieņemt kādu citu lēmumu. Man liekas, būtu prātīgi, ja mēs tagad iekļautu darba kārtībā, nesvītrojot jau iekļauto lēmuma projektu par grozījumiem, valdības atskaiti par ievedmuitas politiku. Vai nav iebildumu?

Lūdzu balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā! Rezultātu! 73 - par, 4 - pret, 14 - atturas. Iekļauts darba kārtībā. Vai vairāk nekādu citu priekšlikumu, arī iebilžu vai labojumu nav? Tad sāksim izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu. Lūdzu!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar darba kārtību Endziņa kungu lūdzu tribīnē - izskatīsim likumprojektu "Par Saeimas vēlēšanu likuma piemērošanas kārtību".

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir izsniegts likumprojekts otrajam lasījumam par piektās Saeimas vēlēšanām. Tā kā tas ir otrais lasījums, tad atļaujiet jūs informēt atsevišķi par katru pantu, kādas izmaiņas vai grozījumi tajos ir izdarīti... (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, runājiet mikrofonā, bet zālē lūdzu ievērot klusumu!

A.Endziņš: Tātad es jūs informēšu par katru pantu, par tiem grozījumiem vai labojumiem, kuri ir izdarīti laika posmā starp pirmo un otro lasījumu. Jums ir izdalīts 151.dokuments, kurā redzams, kādi priekšlikumi ir bijuši iesniegti un kāda ir bijusi komisijas attieksme pret šiem priekšlikumiem.

Sākot runāt par šo likumu, gribu norādīt, ka redakcionāli ir mainīts nosaukums, tagad šis likums saucas "Latvijas Republikas likums par piektās Saeimas vēlēšanām", un tālāk jau Augstākā padome nolemj piemērot piektās Saeimas vēlēšanām 1922.gada 9.jūnija likumu par Saeimas vēlēšanām šādā redakcijā. Tātad uzskaitījums nav tāds, kāds tas bija uz pirmo lasījumu, kad tas tika pieņemts. Atsevišķi labojumi jau iepriekš tika izdarīti un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Vai kādam no deputātiem ir iebildumi? Vai ir nepieciešamība balsot? Nav. Paldies.

A.Endziņš: 1.pants ir bez izmaiņām. Kā redzat, bija priekšlikums nomainīt skaitli 21 ar skaitli 18, jo Latvijas Republikas 1922.gada Satversmē ir minēts 21 gads, taču tādā gadījumā mums ir jāmaina 1922.gada Satversme.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cālīša kungs! Pēc tam - Selecka kungs.

I.Cālītis: Attiecībā uz noraidīšanas iemesliem, labojumiem un izmaiņām 1.pantā. Es uzskatu, ka noraidīšanas iemesls šeit nav pietiekami argumentēts, jo tādā gadījumā mums ārpus vēlētāju loka paliek visa Latvijas armija, visi aizsardzības spēki. Tas ir pretrunā ar šodienas pasaules un Eiropas nostādni vecuma cenza noteikšanā ne tikai attiecībā uz vēlētājtiesībām, bet arī uz pilngadības cenza noteikšanu, tas ir pretrunā ar mūsu pašreizējo praksi. Tāpēc es domāju, ka nav pietiekami pamatota atsauksme tikai uz Satversmes 8.pantu. Šādā gadījumā arī Satversmē šis 8.pants ir jāmaina. Mēs esam izdarījuši daudzas atkāpes no tiem likumiem, tām likumu normām, kādas ir bijušas mūsu pirmskara neatkarīgajā Latvijā, un viena atkāpe vairāk vai mazāk - tas nebūtu būtiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es pilnībā piekrītu nupat teiktajam un vēl gribētu papildināt sacīto ar to, ka šādā veidā ierobežojot jaunatnes tiesības, mēs varētu ciest politiskus zaudējumus tādā ziņā, ka jaunatne uz tādu Augstāko padomi, kas liedz tai vēlēšanu tiesības, būtiskākās tiesības... Nekādā gadījumā tāda Augstākā padome nevarētu iemantot jebkādu jaunatnes atbalstu un cieņu, un, es domāju, līdz ar to tas ietekmētu arī sabiedrības attieksmi pret mums. Politiskā ziņā negatīvi tas būtu arī tādējādi, ka tieši aktīvākā sabiedrības daļa, kas ienāk dzīvē šobrīd ar citādiem uzskatiem nekā varbūt vecākā paaudze, šinīs vēlēšanās tiktu atbīdīta sānis. Es domāju, ka tas noteikti neatbilst Latvijas interesēm. Un tāpēc šāds labojums Satversmē ir nepieciešams, jo nedrīkstam jaunatnei liegt šīs ļoti svarīgās tiesības.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, tad - Celmiņa kungs.

J.Bojārs: Es pilnībā atbalstu abus iepriekšējos runātājus. Ja mēs pieņemsim 21 gada vecuma cenzu, tad absolūtais studentu vairākums tiks vispār atstumts no politiskās dzīves. Tas ir galīgi nepieņemami. Tā politiski ir viena no visaktīvākajām sabiedrības daļām.

Priekšsēdētājs: Celmiņa kungs, tad - Rikarda kungs.

J.Celmiņš: Mums ir jāsaprot arī tas fakts, ka Latvijas Republikā 21 gads bija pilngadības vecums. Latvijas Republikā armijā iesauca no 21 gada vecuma. Faktiski, iesaucot jaunākus puišus armijā, jau šobrīd mēs pārkāpjam to pilngadības statusu, kāds bija noteikts Latvijas Republikā. Un es domāju, ka tad, ja gadījumā šis jautājums izvirzās tā, ka mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pārkāpt Satversmi, tad tomēr jaunatnes dēļ, es uzskatu, mēs esam tiesīgi aicināt sarīkot referendumu un dot jaunatnei vēlēšanu tiesības. Es aicinu neierobežot jaunatnes politiskās tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu zālē ievērot klusumu! Rikarda kungs, tad - Ābiķa kungs.

R.Rikards: Es pilnībā piekrītu Endziņa paskaidrojumam, ka nevar rīkoties vienkārši tā, jo Satversme ir galvenokārt mums. Mēs paši, pieņemot likumus, nedrīkstam pārkāpt Satversmi. Ja kaut kas ir jāizmaina, tad vispirms jāgroza Satversme tās paredzētajā kārtībā. Jāizdara šis grozījums un tikai tad var grozīt kādu likumu. Un nevajag runāt, ka mēs kādu diskriminējam. Vēlēšanu tiesības Latvijā vienmēr bijušas tikai no 21 gada. Un nekad citādi nav bijis, jo es uzskatu, ka okupācijas laikā tās nebija vēlēšanu tiesības, šis vēlēšanu farss. Tās jau nebija vēlēšanu tiesības. Mēs vēlējām tikai vienu reizi - 1990.gada 18.martā. Tās ir vienas vēlēšanas un ir izņēmums. Pārējās vispār nebija nekādas vēlēšanas. Tā ka vēlēšanu tiesības no 18 gadiem Latvijā nekad nav bijušas. Bet, ja to grib grozīt, tad ir jāgroza Satversme tā, kā Satversmes paredzētajā kārtībā to dara. Un pēc tam varēs izdarīt grozījumus. Ja grozīs Satversmē, varēs grozīt arī vēlēšanu likumā tā, kā būs noteikts Satversmē. Bet pašlaik šī vispār nav balsojama lieta.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es vēlreiz lūdzu ievērot zālē klusumu. Vārds Ābiķa kungam!

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Es arī tomēr ierosinu atbalstīt tos deputātus, kuri aicina balsot par 18 gadu noteikšanu. Jo diemžēl mūsu jaunatne, kā pašreiz mēs redzam mūsu politiskajā dzīvē, ir ļoti indiferenta, tāpēc būtu ļoti bēdīgi, ja mēs vēl vairāk sekmētu šo procesu. Un, otrkārt, akcelerācijas process arī Eiropā pēdējos gadu desmitos ir objektīva parādība. Mēs redzam, ka arī lielākajā daļā Rietumu zemju vēlētāju vecums tiek pazemināts. Un tas ir objektīvs process, jo akcelerācija ir objektīvs process. Un tāpēc es aicinātu balsot par 18 gadiem.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs, pēc tam Kiršteina kungs.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Es aicinātu ievērot konsekvenci un šajā sakarībā gribētu teikt, ka, protams, Latvijas Republikas Satversmē ir minēts šis vecums - 21 gads. Taču arī visi pārējie likumi ir konsekventi izrietoši no šā pamatlikuma. Tātad iesaukšana Latvijas brīvvalsts armijā notika no 21 gada vecuma, jo nevar taču likt cilvēkam zvērēt un aizstāvēt valsti, kuras veidošanā praktiski viņš nespēj piedalīties. Un līdz ar to es gribētu teikt, ka netieši jau esam pārkāpuši Satversmes principus, mainīdami Satversmi. To mēs, protams, neesam darījuši apzināti, bet netieši esam iedarbojušies uz šiem Satversmes pamatprincipiem, pieņemdami likumu, ar kuru valsts dienestā iesaucam jauniešus no 19 gadu vecuma. Līdz ar to mums patlaban ir tikai divas izejas: vai nu pieņemt Vēlēšanu likumu atbilstoši jau mūsu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, tātad paliek 18 gadi, vai arī mainīt likumu par valsts dienestu, nosakot, ka valsts dienestā var tikt iesaukti tikai jaunieši no 21 gada vecuma. Es tomēr ierosinātu balsot par pirmo priekšlikumu - noteikt vēlēšanu vecumu no 18 gadiem.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, tad - Ēlerta kungs.

A.Kiršteins: Godājamie kolēģi! Es, protams, piekrītu, ka vēlēšanās varētu piedalīties ne tikai no 18, bet arī no 16 gadiem, taču tikai aiznākamajās. Attiecībā uz šā pārejas perioda piektās Saeimas vēlēšanām vajadzētu atcerēties, ka Latvijai ir raksturīgs absolūts jaunatnes infantilisms politiskajā dzīvē. Un es gribu atgādināt šeit gan Selecka kunga, kurš ir bijis skolas direktors, gan Bojāra kunga sacīto, ka tā studentu demonstrācija, kas bija pagājušajā gadā, ļoti lieliski parādīja, kādas ir jaunatnes aktivitātes. Viņi var prasīt. Un šeit šo prasību ievieš. Šajā juku un pārejas periodā vēlētāji, kuri absolūti neorientējas politiskajā dzīvē, ir izdevīgi tikai tām organizācijām, kurām ir šī "patērētāju" filozofija, kaut ko vairāk prasīt un prasīt, un prasīt. Tas mums absolūti neko nedod. Tā ka es aicinu visus balsot par 21 gadu šajās pārejas perioda vēlēšanās. Nākamajās - skatīsimies! Paldies.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu! Tad - Berķa kungs.

I.Ēlerts: Cienījamie deputāti! Padomāsim, vai mēs, atbalstot Satversmes burtu, tātad šo neapšaubāmi novecojošo normu par 21 gadu, negraujam Satversmes garu, nenoniecinām Satversmi, nepadarām to tautā nepopulāru. Padomāsim par to! Nekad nevajag šķirt dokumenta burtu no dokumenta gara. Cienījamie deputāti, padomāsim!

Priekšsēdētājs: Berķa kungs, tad - Laķa kungs.

A.Berķis: Žēl, bet varēja gadīties arī tā, ka Satversmē nav ierakstītas vēlēšanu tiesības sievietēm. Es gribu redzēt, kā tad jūs būtu reaģējuši. Es nezinu, vai Universitātē ir tā, kā te mans iepriekšrunātājs teica, ka jaunieši ir infantili. Es pazīstu Lauksaimniecības akadēmijas studentus, kuriem daudziem jau akadēmijā sākot studēt, ir ģimene, kuri strādā, kuri ir absolūti nobrieduši cilvēki. Es, skatoties arī uz saviem bērniem, nekādā gadījumā nevaru piekrist, ka viņi nesaprastu, par ko viņi balsos, kas vispār notiks. Tā ka es absolūti noraidu to domu, ka šeit jāturas pie vēlēšanu tiesībām, pie Satversmes. Pie tam, es domāju, arī tas, ko jūs esat ierakstījuši... Vai jūs varat uzvesties klusāk?

Priekšsēdētājs: Vai varētu lūgt zālē klusumu?

A.Berķis: Arī tas, kas jau šobrīd ir ierakstīts priekšlikumā, ka var piemērot Saeimas vēlēšanu likumu šādā redakcijā, jau faktiski pats par sevi iezīmē šo atkāpšanās ceļu. Turklāt, es domāju, mēs vēl vairākkārt arī likuma tālākajā gaitā apstrīdēsim tāpat kā pirmajā lasījumā daudz ko tādu, kas ir ierakstīts šajā Republikas Satversmē. Tā ka, es domāju, šinī gadījumā droši ir jāpāriet uz 18 gadiem.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, tad - Kides kungs.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Mēs varam, protams, runāt divos aspektos. Pirmais ir par to, vai mēs vispār šinī gadījumā drīkstam aiztikt mūsu bijušo pirms 1940.gada spēkā esošo vēlēšanu likumu. Tā ir viena lieta.

Un otra lieta, ja runājam par šo cenzu - 21 gadu. Vai tie cilvēki no 18 līdz 21 ir politiski infantili? Šinī gadījumā es varētu pateikt tikai tās domas, kuras man radās, no 1976.gada lasot lekcijas, un arī šobrīd. Cienījamie kolēģi, tie cilvēki līdz 20 gadu vecumam, es ļoti atvainojos, ir gudrāki par daudziem no mums. Daudzējādā ziņā. Un es nemaz nebrīnos, ka tie studenti, kas klausās lekcijas, kuras viņiem lasām, jau šodien racionālāk un labāk saprot to, ko mēs vēl tagad nesaprotam. Neaizmirstiet, ka viņi ir dabūjuši kaut nedaudz no tās izglītības, kuru mēs nedabūjām. Tai jau ir šīs Rietumu izglītības elementi. Un es domāju, ka nav nekāds kauns šodien docentam vai profesoram pateikt, ka varbūt tu savā profesionālajā līmenī vēl vari kaut ko dot, bet cilvēciskā līmenī, es ļoti atvainojos, reti kurš no mums var viņiem daudz ko dot. Būsim godīgi un sapratīsim, ka šie cilvēki no 18 līdz 21 ir politiski infantili tādā nozīmē, ka viņi neskrien pakaļ visiem lozungiem, kurus šad un tad izmetam galīgi neprasmīgi un, es atvainojos, bieži vien idiotiski. Taču viņiem ir savi lozungi, un viņi aizstāv savas intereses. Arī toreiz uz Ministru padomes kāpnēm. Tas varbūt bija mazliet show līmenī, bet tās bija viņu intereses. Es viņus ļoti labi sapratu, un tas bija pareizi darīts. Un es atbalstīšu, ja viņi to darīs arī turpmāk.

Priekšsēdētājs: Kides kungs.

E.Kide: Es gribētu protestēt pret Kiršteina kunga izteikumu par mūsu jaunatni, ka tā līdz 21 gada vecumam ir infantila. Man nācies strādāt ar jaunatni 30 gadu, un es skatos, ka tā daudzos vērtējumos ir ar daudz veselīgākiem spriedumiem un daudz neatkarīgāka nekā vīri ar vecām, sirmām galvām, kuri bieži vien dzīvo pēc stereotipiem. To es sapratu tad, kad pagājušajā gadā pastaigājos augusta dienās... nē, ne augusta dienās, bet biju janvārī pie barikādēm. Pilns ar jaunatni pie ugunskuriem. Vai tā ir infantila jaunatne? Toreiz mēs barikādes uzticējām, bet šodien vairs nevaram uzticēt veidot valsti. Vai infantilai jaunatnei var dot rokā ieročus, lai aizsargā mūs? Es domāju, ka ir pienācis laiks, pasaule ir urbanizējusies, tāpēc ir jādod tiesības šiem jauniešiem lemt par mūsu valsti.

Priekšsēdētājs: Gorbunova kungs ierosināja pārtraukt motivāciju, pirms es gribēju dot vārdu Ābiķa kungam. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu - pārtraukt motivāciju. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par priekšlikumu - pārtraukt motivāciju un izšķirt jautājumu balsojot. Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par - 72, pret - 7, atturas - 12. Motivācija jautājumā par 21 vai 18 gadiem ir pārtraukta. Cilinska kungs, vai jūs par procedūru?

E.Cilinskis: Jā, par procedūru. Es saprotu: ka, lai mēs izšķirtu šos jautājumus, vispirms vajadzētu nobalsot par vienu citu konceptuālu lietu, proti, vai Augstākā padome ir vai nav ar savu balsojumu tiesīga grozīt Satversmi. Ja mēs nobalsojām, ka tā ir tiesīga, tad, protams, var arī balsot par 18, 21, 16 vai citiem gadiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Šis balsojums šajā kontekstā neattiecas uz šo likumprojektu. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Acīmredzot balsot tagad un ar balsošanu izšķirt jautājumu par 21 gadu vai par 18 gadiem... Es arī esmu par 18 gadiem. Lai gan uzskatu, ka neesmu Saeimas deputāts, tomēr tajā pašā laikā esmu Latvijas tautas sastāvdaļa. Un saskaņā ar Latvijas 1922.gada Satversmi to izšķirt, kamēr nav sanākusi Saeima, var tauta. Tātad jānotiek tautas nobalsošanai. Principā, ja gribam šādu soli spert, mums ir jārīko referendums un tauta nobalsos, jo tauta arī ir apveltīta ar likumdošanas tiesībām. To drīkst tikai tauta, jo mēs vēl šodien neesam Saeima. Ja tik tiešām sevi gribam pasludināt par Saeimu... Tā ka šinī gadījumā šodien balsot par 18 vai par 21 gadu, ja tas ir skaidri un gaiši pretrunā ar diviem Latvijas Republikas 1922.gada Satversmes pantiem, es uzskatu, mēs neesam tiesīgi. Taču esam tiesīgi risināt jautājumu par šā priekšlikuma nodošanu tautas nobalsošanai.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, vai to var uzskatīt par priekšlikumu un nodot jautājumu par vecuma cenzu vēlēšanu tiesībās tautas nobalsošanai?

A.Endziņš: Jā, to varētu tā uzskatīt.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs šādi atrisinām šo jautājumu? Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Cienījamais Endziņa kungs, ja mēs pieejam visam šim likumam ar tādu noskaņojumu, ar tādu domu, tad tādā gadījumā, es domāju, mums deputātiem, kurus pilnīgi pamatoti varētu saukt par okupācijas pašpārvaldi un kuri ir vēlēti pēc pavisam citiem noteikumiem, ar citu mērķi, vispār nav nekādu tiesību par šo likumu runāt un spriest. Tad vajag nodot tiesības organizēt šīs vēlēšanas Pilsoņu komitejai vai vēl kaut kam citam. Bet ko mēs te vispār darām un runājam kā tādi... Es nezinu, vai mēs te esam saprātīgi cilvēki vai arī esam atnākuši šeit, lai pēc kaut kādām absolūti novecojušām normām būvētu kaut kādu atjaunotu pagātni, kura sen ir mirusi, tātad ir nedzīva un neiespējama. Mums taču viss ir jāveido un jādzīvo kā saprātīgiem cilvēkiem, nevis kā sholastiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, šobrīd nediskutēsim vairs par 18 un 21 gadu, bet runāsim par Endziņa kunga priekšlikumu - nodot šo jautājumu izšķiršanai referendumam. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Mēs šobrīd jau esam pieņēmuši pašu galējāko formulu, tas ir, ka gandrīz neko vairs nedrīkstam pieņemt, kas būtu saistīts ar Satversmes nosacījumiem. Tāpēc pēc būtības mēs sevi pilnīgi paralizējam, un acīm redzami pēc šā likuma pieņemšanas sekos cits priekšlikums, ka nekavējoties ir jāatlaiž šis parlaments un nekavējoties ir jārīko vēlēšanas. Jo pēc šīs formulas mums šeit vairs nav ko darīt. Un man ir visai žēl, ka ļoti prātīgi juristi, tādi, par kādu es uzskatīju Endziņa kungu, arī ieņem šādu pozīciju. Mēs būtībā nostājamies galēji dogmatiskās pozīcijās un paralizējam visu parlamenta darbību. Es uzskatu un aicinu arī jūs, deputātus, normāli, lietišķi lemt un izšķirt jautājumus, kā rīkosimies. Arī es esmu par 18 gadiem.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs, pēc tam - Bērza kungs.

Dz.Ābiķis: Pirmkārt, es gribēju pajautāt tiem referenduma iniciatoriem, cik tas viss maksās un vai mēs vispār varam tādu referendumu šodien sarīkot.

Otrkārt, cienījamie kolēģi, es negribētu teikt, ka šis ir konceptuāls jautājums. Mediķi, es domāju, man piekritīs, ka tas ir objektīvs process, ka cilvēki šodien nobriest fiziski ātrāk, un to pierāda visi objektīvie pētījumi. Tā ir elementāra lieta. Es esmu strādājis vidusskolā, un, piedodiet man, šeit runāt par infantilismu, par jaunatnes infantilismu... Es varu garantēt, ka tad, ja 1.vidusskolas, 3.vidusskolas vai 7.vidusskolas jaunieši uztaisītu savu "blici", viņi mūs, deputātus, politiskajos jautājumos iedzītu strupceļā, vismaz vairākumu no šeit zālē sēdošajiem deputātiem. Es neuzskatu, ka šis būtu konceptuāls balsojums - 18 vai 21 gads. Tā ir elementāra, objektīva šodienas realitāte. Tāpēc atbalstīsim tos, kuri aicina balsot par 18 gadiem. Nebūsim taču plānprātiņi!

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, pēc tam - Celmiņa kungs.

A.Bērzs: Es gan nezinu, taču man patīk, ka es varu profesorus pieķert juridiskās kļūdās. Endziņa kunga priekšlikums ir juridiski nekorekts, jo saskaņā ar Satversmi Augstākā padome nevar rīkot referendumu Satversmes grozīšanai... Tā ir Saeimas kompetence. (Zālē troksnis un piekrītoši saucieni.) Tomēr tajā pašā laikā Endziņa kungam ir pilnīga taisnība, ka arī mēs nevaram grozīt Satversmes noteiktos Saeimas vēlēšanu noteikumus. Un tāpēc, ja mēs negribam pārkāpt likumu, mūsu šodien apspriežamais likums var būt likumīgs tikai vispār līdz šai vietai - "Augstākā padome nolemj: ...piemērot 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas Republikas 1922.gada 9.jūnija likumu "Par Saeimas vēlēšanām"". Un punkts. Jo viss turpmākais, ko mēs darām, ir nelikumīgi.

Priekšsēdētājs: Celmiņa kungs, pēc tam - Felsa kungs.

J.Celmiņš: Es šeit gribu piebilst, ka arī Bērza kungs iedzen mūs strupceļā, jo šis Vēlēšanu likums paredz, ka Vēlēšanu komisiju izveido Saeima, kuras mums nav... (Zālē atkal smiekli un troksnis.) Tādēļ man būtu šāds ierosinājums: es aicinātu deputātus nebūt dogmatiķiem un pieņemt Vēlēšanu likumu tādu, kādu mēs no saprāta un šodienas viedokļa uzskatām par pareizu, balsojot arī par 18 gadiem. Un tad, kad mums būs izstrādāta visa ar vēlēšanām saistītā likumu pakete, mēs varam ierosināt šo likumu paketi nodot un apstiprināt pilsoņu referendumam. Mēs visi, vismaz Latvijas Republikas pilsoņi, kas ir šeit, Saeimā, esam tiesīgi, Bērza kungs, ierosināt referendumu. Mēs varam aicināt sarīkot referendumu šinī gadījumā nevis kā Augstākā padome, bet kā Latvijas Republikas pilsoņi. Un tāpēc es aicinu iet šo saprāta ceļu - pieņemt saprātīgu Vēlēšanu likumu un arī citus ar vēlēšanām saistītos likumus un šo paketi apstiprināt Latvijas Republikas pilsoņu referendumā. Tikai te es redzu izeju no krīzes, kādā mēs esam nonākuši, tikai šeit es redzu atrisinājumu šim konfliktam, kurā mūs noved dogmatiski noskaņoti deputāti.

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, pēc tam - Laķa kungs.

A.Felss: Kontekstā ar to, ko teica iepriekšējais runātājs, man tikai ir jāpiebilst, ka šo krīzi mēs paši sev it kā radām, lai pēc tam būtu no kā iziet. Es visādā ziņā aicinātu kolēģus orientēties uz faktisko pašreizējo situāciju un radīt tādu Vēlēšanu likumu, kurš ir optimāls mūsu konkrētajai situācijai. Es visādā ziņā uzstāju, lai pirms tam, ja šeit notiks balsošana - būt vai nebūt referendumam -, konkrēti vai nu Apvienotā budžeta komisija, vai kāds no finansu ministriem šeit skaļi pateiktu, cik tas viss maksās.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, pēc tam Laķa kungs!

E.Kide: Cienītie deputāti! Manuprāt, mēs pašlaik spriežam nenopietni. Mūs šeit ir ievēlējuši vēlētāji, kuru lielai daļai bija 18 gadu un kuriem šodien vēl nav pat 21 gads. Tātad arī mēs faktiski neesam pilnvaroti lemt par tālākajiem jautājumiem, ja reiz tādi infantili vēlētāji mūs ir ievēlējuši... Es uzskatu, ka tad, ja mēs liekam uz referendumu jautājumu par 21 gada vecuma vēlēšanu cenzu, ir jāliek uz referendumu arī jautājums par 21 gada vecumu dienestā padomju... (Zālē smiekli)... jā, - mūsu armijā, un arī tas balstījās uz Satversmi, jo padomju armijā patiešām dienēja no 18 gadiem. Tad ir jābūt konsekventiem.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, ievērojiet zālē klusumu! Es lūgtu izteikties un pāriet pie balsošanas. Lūdzu, Laķa kungs! Pēc tam Rikarda kungs, Bojāra kungs un Kiršteina kungs!

P.Laķis: Man ir ļoti vienkāršs priekšlikums - nobalsot par Bērza kunga priekšlikumu, un, ja mēs nepieņemam Bērza kunga priekšlikumu, tad, es atvainojos, Endziņa kunga priekšlikums vairs nav korekts. Var jau būt, ka juridiski tur ir zināms pamatojums, bet no formālās loģikas viedokļa ir jālemj, vai mēs šodien varam apstiprināt veco Saeimas Vēlēšanu likumu un visi godīgi sākt runāt par sertifikātiem un vēl nezin par ko, vai arī mēs esam tiesīgi mainīt arī konceptuālas lietas.

Trešais variants, es ļoti atvainojos, ir galīgs absurds. Un, ja mēs tagad sāksim runāt, ko mēs varam un ko nevaram mainīt, tādā gadījumā mums būtu ieteicams apspriest, vai Saeimas vēlēšanu kastītes, kurās mēs metīsim biļetenus, būs sarkanbaltsarkanā vai rozā krāsā. Tad, konsekventi turpinot šo priekšlikumu, ko mēs varam un ko mēs nevaram, mēs nonāksim līdz šādam brīdim. Nu un tad balsosim par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rikarda kungs! Pēc tam - Bojāra kungs.

R.Rikards: Es vēlreiz gribu atgādināt, ka pret konstitūciju nedrīkst izturēties kā pret nevērtīgu papīriņu. Tā nav Latvijas PSR Konstitūcija, tā ir Satversme, ko ir pieņēmusi Latvijas tauta, tāpēc vajag izturēties korekti un mainīt tā, kā tas ir paredzēts. Ja kāds grib mainīt, lai iesniedz likumprojektu: "Izteikt Satversmes 8.pantu šādā redakcijā..." - kur būtu minēti 18 gadi. Šis likumprojekts sastāvēs no šāda viena teikuma, un viss. Un lai tālāk nodod referendumam, kā tas ir paredzēts. Referenduma likums ir iesniegts, mēs ar Birkavu to iesniedzām pagājušā gada oktobrī, un tur viss mehānisms ir paredzēts, mums atliek tikai to atjaunot. Tā ka nav nekādu problēmu. Taču pašlaik lai paliek tā, kā ir. Tā kā referendums mainīs Satversmes 8.pantu, tad jau nekādu problēmu šajā likumā, lai grozītu 21 uz 18 nav. Tas ir viens priekšlikums.

Otrs variants varētu būt tāds. Vienkārši 1.pantu varētu izteikt tādā redakcijā, ka vēlēšanu tiesības bauda Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu pirmajā dienā ir pilngadīgi. Un viss. Te Levita kungs ieteica rakstīt šo 1.pantu.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, pēc tam - Kiršteina kungs.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Klausoties dažos "Satversmes" deputātos, man rodas šaubas, vai mēs vispār bijām tiesīgi pieņemt 4.maija Neatkarības deklarāciju un vai šim nolūkam nebija vajadzīgs sasaukt Saeimu.

Un otras šaubas man rodas tādas: vai mums vispār nav vajadzīga psihiatra palīdzība šajā zālē... (Zālē smiekli un plaukšķināšana.)

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, pēc tam - Tomašūna kungs!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Lai mēs virzītos tālāk, man ir konstruktīvs priekšlikums. Šeit apzināti tika jauktas divas lietas. Tātad ir Satversme un ir Vēlēšanu likums. Neko nav aizliegts konceptuāli mainīt šajā Vēlēšanu likumā. Satversmē ir minēti tikai šie 100 deputāti, ir minētas prezidenta funkcijas un ir minēts šis vecums. Visu pārējo mēs varam mainīt. Satversmē nav minēts, teiksim, kas ievēlēs kādu no vēlēšanu komisijas... un visu pārējo. Taču, tā kā mēs pašreiz šeit nevaram mainīt Satversmes pantu, tad mums paliek šis 21 gads.

Nākamais. Kādā ceļā to mainīsim - tas jau vairs nav šīsdienas kārtības rezultāts. Mums jāatstāj šis pants un jāiet tālāk. Un tad, ja tiks sagatavots projekts par šo referendumu un par visu pārējo, tad mēs to izskatīsim, bet pašreiz veltīgi tērējam laiku. Tāpēc man ir priekšlikums vienkārši pāriet pie nākamā panta un atstāt šo pantu pagaidām tādu, kāds tas ir ierakstīts Satversmē, un viss.

Priekšsēdētājs: Tomašūna kungs, pēc tam - Godmaņa kungs.

A.Tomašūns: Cienījamie kolēģi, tad arī es, protams, ierosinātu strādāt tālāk. Jo, ja šādi sāk te spriedelēt un domāt, tad var izdarīt tikai dažus secinājumus. Pirmkārt, pēc esošās Satversmes izrādās, ka šodien Latvijā vispār nav neviena, kas varētu izsludināt vēlēšanas, lai tiktu ievēlēta Saeima, jo vecā Saeima ir mirusi un neviena vairs nav. Rezultāts ir tāds, kāds tas šodien ir. Tāpēc kādam šī atbildība noteikti ir jāuzņemas.

Protams, šeit vēl varētu runāt par kādu priekšlikumu, bet tādā gadījumā mums vajag pateikt, ka mēs nevēlēsim Saeimu, bet, teiksim, atkal sanāks kopā viena tautas sapulce, kas izvēlēs Nacionālo padomi, kura attiecīgi pēc tam ierosinās vēlēt Saeimu. Tāpēc es ļoti lūdzu arī jūs visus tomēr uzmanīgi darīt to, kas ir jādara, - šodien ir jāturpina strādāt pie šā likumprojekta un jāizdara tas, ko no mums gaida.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, pēc tam - Selecka kungs.

I.Godmanis: Es atvainojos... Man ir tikai lūgums atbildēt uz manu jautājumu. Ja vecums, kad saņem ieročus, Latvijas valsts dienestā ir 18 gadu, bet balsot var no 21 gada... Šeit es redzu ļoti lielu pretrunu. Vairāk neko citu es pateikt nevaru. Es pilnīgi piekrītu visām juridiskajām lietām, ka nevar it kā neko mainīt. Tas ir loģiski acīmredzot no absolūti juridiskā viedokļa, bet jūs saprotat... Divus gadus Latvijā ir valsts dienests, tātad robežsargi, armija, to skaitā, policija, un viņi saņem ieročus 18 gadu vecumā, viņi dod zvērestu, viņi tiek aicināti aizsargāt robežas, aizstāvēt kārtību, taču balsot viņi nevar. Šis ir jautājums, uz kuru es nevaru vienkārši rast atbildi. Tā ir ļoti smaga lieta. Ja kāds man var atbildēt, kā šo jautājumu apiet, tad varētu vienkārši pieņemt lēmumu - 21, un viss. Pretējā gadījumā es to uzskatu par juridisku ekvilibristiku.

Priekšsēdētājs: Deputāts Seleckis.

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi, es atgādināšu vēl tikai vienu epizodi: atcerieties, 4.maijā skanēja argumenti par to, ka mēs neesam tiesīgi pieņemt deklarāciju, ko pieņēmām 4.maijā. Un toreiz to argumentu izteica - vai jūs zināt kas? Pirmām kārtām visiem zināmais Alfrēds Rubiks. Un es gribētu teikt, ka pašreiz mēs atkal esam nokļuvuši, lūk, šādā pašā stāvoklī un atkal skan šis arguments, bet nu jau tikai no citas puses. Ar to es gribēju pateikt, ka mūsu kolēģiem vajadzētu padomāt par realitāti un par to, ka mēs, Augstākā padome, esam īpaša likumdošanas instance, tāda, kuras uzdevums ir, pirmkārt, iznīcināt Padomju Latviju - to, kas bija līdz šim. Otrkārt, mūsu uzdevums ir veidot nākamo Latviju, un šajā gadījumā šādā situācijā mums ir jābūt saprātīgiem un jārīkojas saskaņā ar saprāta likumiem, ignorējot vienu otru juridisku aktu, bet īstenojot tautas politisko gribu.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, pēc tam - Eglāja kungs.

E.Krastiņš: Es tikai lūdzu kolēģus padomāt par vienu lietu: Saeima beidza pastāvēt ne jau 1940.gadā, bet jau 1934.gadā, un padomāt par to, kā būtu rīkojies Kārlis Ulmanis tajā brīdī, kad viņš atkal nolemtu, ka tālāk ir jādarbojas šai parlamentārajai sistēmai. Es domāju, šāda tipa problēmu nebūtu, kā mēs te šodien sākam izvirzīt. Tiktu izveidota Saeimas vēlēšanu komisija. Un, ja tajā brīdī Kārlis Ulmanis kā valsts prezidents būtu nolēmis mainīt pilngadības vecumu, tad vēlēšanu tiesības tiktu dotas no 18 gadiem. Man liekas, mēs kādreiz taisām pārmērīgas problēmas. Te taču ir jāizšķiras - ja mēs tiešām pieturamies pie Satversmes, tad tūlīt ir jāgroza likums par valsts dienestu un laulībā stāšanās vecums uz 21 gadu, lai šos likumus precīzi saskaņotu ar Satversmi. Ja mēs atzīstam šodienas realitāti, kāda tā ir pilnībā un galēji, tad mums ir jāatzīst vēlēšanu tiesības no 18 gadu vecuma un nav jātaisa te kaut kādas pārmērīgas viltības un gudrības.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, tad - Silāra kungs.

V.Eglājs: Es lūgtu tomēr atcerēties: mēs nobalsojām, ka debates šajā jautājumā tiek pārtrauktas un notiks balsošana. Man liekas, ka tās nez kāpēc ir atsākušās.

Un otrs. Tomēr vajag respektēt, ja ne Satversmi, tad vismaz mūsu pagājušā gada augustā pieņemto Konstitucionālo likumu un apskatīties, ka tur mūsu valsts tiesisko statusu nosaka Satversme. Tur ir iekšā tāda lieta. Un es tomēr lūgtu nevadīties pēc principa: ja ļoti vajag, tad mēs varam neievērot savus likumus! Jo tad var nonākt... Ja ļoti vajag un ir ļoti grūts stāvoklis, tad var zagt... Un es gribu teikt, ka vissliktāk tomēr ir tad, ja paši likumdevēji neievēro savus pieņemtos likumus. Tad ir veltīgi gaidīt, ka kāds cits ievēros mūsu likumus, bet, ja masveidā tos neievēros, tad būs haoss un nekas cits. Es aicinu mierīgā garā balsot, skatīties tālāk, tomēr ievērot pirmām kārtām pašu pieņemtos likumus.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs!

I.Silārs: Tieši turpinot domu par pašu pieņemtajiem likumiem, es lūgtu kolēģus tomēr prognozēt sekas. Bieži vien mēs par sekām sākam domāt tikai pēc tam, kad esam jau nobalsojuši. Ja mēs esam, kā šeit izteicās, devuši tiesības un uzlikuši par pienākumu infantiliem jauniešiem aizsargāt savu valsti, tad prognozēsim sekas, kādas tās būs, ja mēs šeit nobalsosim, ka mēs viņiem atņemam politiskās tiesības. Viņiem ir ieroči, viņi ir uz robežas - tie ir policisti, tie ir robežsargi, tā ir armija. Un tagad mēs paziņosim, ka viņi ir garīgi infantili... Es baidos, ka sekas var būt neprognozējamas. Ja mēs esam pieņēmuši likumu, ka no 18 un 19 gadu vecuma mēs uzticam Latvijas pilsoņiem aizsargāt savu valsti, tad mums ir arī jāuztic viņiem tiesības lemt šīs valsts likteni. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Man ir procedūras jautājums. Es domāju, mēs esam iestrēguši konstitucionālā jautājumā - vai mēs esam tiesīgi kaut ko lemt vai ne. Es uzskatu, ka šis dokuments ir pagaidu dokuments. Tas ir izņēmuma dokuments, jo izlasiet, lūdzu, otro rindkopu: "Piemērot 5.Saeimas vēlēšanām Latvijas Republikas likumu par Saeimas vēlēšanām..." Tātad runa ir par to, ka mēs, lai izkļūtu no šā stāvokļa, runājam tikai un vienīgi par to, kas notiks 5. Saeimas vēlēšanās. Pēc tam visās tālākajās Saeimās viss jau atradīsies savās vietās. Un mums šeit nav jānodarbojas ar juridisku sholastiku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Bērza kungs.

A.Bērzs: Man gribas mēģināt atbildēt Godmaņa kungam. Viņš teica: vai ir kāds, kas var atbildēt uz manu jautājumu... Un šajā pašā sakarībā es mēģināšu atbildēt un atgādināt Silāra kungam: "Vai jūs esat aizmirsuši, ka mēs cīnījāmies par armijas, par policijas depolitizāciju?" Un tagad jūs esat uztraukušies, ka mums neizdosies armiju iesaistīt politisko partiju cīņās...

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Pie mikrofoniem es nevienu vairs neredzu, tādēļ mēģināsim noformulēt mūsu balsošanas priekšmetu. Es gribētu precizēt: vai kāds no deputātiem uzstāj par balsošanu par kādu priekšlikumu, izņemot to, kas ir rakstiski formulēts 147.dokumenta 1.punktā, kurā mēs varam ierosināt nobalsot par vai nu 18 gadu, vai 21 gada vecuma cenzu. Vai ir vēl kādi citi balsojumi, ko ierosina deputāti? Nav. Tādā gadījumā saskaņā ar mūsu reglamentu vispirms balsosim par to panta redakciju, kura bija ierosināta, - par 18 gadiem. Pēc tam mēs balsosim par atbildīgās komisijas piedāvāto variantu - 21 gadu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1.panta variantu, kurā 21 gada vietā ir minēti 18 gadi. Viena balss (Endziņa kunga balss) ir pret. Muciņa kungs, jūs varat roku necelt, jo jums ir atslēdziņa, tāpēc es jūsu balsi diemžēl vērā neņemšu. Vai jums nedarbojas pults? Paldies. Tātad lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 9, atturas - 19.

Otrs balsojums būs par atbildīgās komisijas piedāvāto variantu - par 21 gadu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Plus viena balss. Tā ir Endziņa kunga balss. Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 47, atturas - 26. Pieņemts ir variants par 18 gadu vecuma cenzu. Lūdzu, skatīsim tālāk!

A.Endziņš: 2.pants. 2.pantā ir redakcionāls labojums, bet es lūgtu ņemt vērā, ka šeit ir neprecizitāte. Aiz vārdiem "kuras atrodas...", ir jābūt nevis "aizbildnībā", bet "aizgādnībā". Šeit ir neprecizitāte, ir jābūt "aizgādnībā". Lūdzu izlabot savos eksemplāros. Nekādu citu izmaiņu šeit nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Ir nepieciešamība balsot? Nav. Paldies. Virzīsimies tālāk!

A.Endziņš: 3.pants. 3.pantā, salīdzinot ar pirmo lasījumu, izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Nav. Balsot nav nepieciešamības. Virzīsimies tālāk!

A.Endziņš: 4.pantā ir ņemts vērā deputāta Freimaņa kunga priekšlikums. Tātad tas ir papildināts.

Un ir vēl viens papildinājums, kura būtība jums ir lasāma 151.dokumentā. Tātad Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvā pēc Krievijas Latviešu biedrības valdes priekšlikuma tiek ievēlēta viena persona, un šeit ir precizēts, ka to izvirza Augstākā tiesa savā plēnumā... Tātad nevis Augstākā tiesa, bet te jau ir dots mehānisms, kādā veidā tas var notikt.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs.

A.Bērzs: Es ierosinu noraidīt deputāta Freimaņa priekšlikumu. Nav nekāda pamata ietvert šādu priekšlikumu, tāpēc es ierosinu noraidīt. To ielika darba grupa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Šis mans ierosinājums - iekļaut Vēlēšanu komisijā arī pārstāvi no Krievijas Latviešu biedrības - politiski ir ļoti svarīgs, jo šodien mums ir ārkārtīgi svarīgi, vitāli svarīgi Latvijā veicināt repatriāciju gan no Rietumiem, gan no Austrumiem un politiski iekļaut šajā procesā abas puses. Tieši tādēļ pastāv punkts attiecībā uz PBLA ierosinājumu un arī uz Krievijas Latviešu biedrību. Es uzskatu, ka tas politiski ir ļoti svarīgi. Un lūdzu deputātus atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, tātad te konceptuāli balsojumi iepriekš nav bijuši?

A.Endziņš: Konceptuāli balsojumi iepriekš mums bija tikai attiecībā uz Pilsoņu komitejas pārstāvjiem. Tad bija divi varianti. Tika nobalsots tāds variants, kāds šeit ir. Un bija arī deputāta Freimaņa priekšlikums par Krievijas Latviešu biedrības pārstāvja iekļaušanu, kuru ievēlē Augstākā padome, bet pēc Krievijas Latviešu biedrības priekšlikuma. Tas ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs par šo priekšlikumu balsosim. Lūdzu, Bērziņa kungs!

Priekšsēdētājs: LTF frakcija arī ir balsojusi par to savā sēdē un atbalsta Freimaņa kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 151.dokumentā ierosināto Freimaņa kunga priekšlikumu. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 6, atturas - 9. Pieņemts. Vai ir vēl kādas citas izmaiņas šajā pantā? Tad nobalsosim par šo pantu kopumā.

A.Endziņš: Vairāk izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu! Nobalsosim par 4.pantu kopumā. Lūdzu balsot! Rezultātu! 79 - par, 3 - pret, 4 - atturas. 4.pants ir pieņemts. Lūdzu turpināt!

A.Endziņš: 5.pantā ir precizēta tikai redakcija. Mums bija 151 pirms Saeimas vēlēšanām, bet šeit ir precizēts, ka tā tas bija pirms pirmās, tātad, lai nebūtu...

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot? Nav. Paldies.

A.Endziņš: Tātad 6.pants ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Balsot nav nepieciešamības. Paldies.

A.Endziņš: 7.pantā ir izdarīti precizējumi: pirmajā teikumā bija rakstīts: "Centrālā vēlēšanu komisija vada vēlēšanas likuma ietvaros..." Šeit tātad - "izdod vajadzīgos rīkojumus" - mēs papildinājām, lai būtu precīzi: "likuma ietvaros".

Un pēdējais teikums: "Pretlikumīgu Centrālās vēlēšanu komisijas aktu atceļ Augstākā padome." Tātad, lai būtu skaidrs šis mehānisms un lai netiktu pieļauta pretlikumīgu aktu pieņemšana. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Es negaidīju, ka šīs Augstākās padomes sastāvā būs tik daudz boļševistiskā principa - visu varu padomēm! - aizstāvju. Tāpēc es pastāvu uz to, lai jautājumu par likumību, par atbilstību likumam izlemtu ne Augstākā padome, bet atbilstoša tiesu instance. Atbilstoši likumprojektam par tiesu varu otrajā lasījumā lēmums šādā jautājumā jāpieņem Augstākās tiesas atbilstošajai kolēģijai vai palātai, kas tiesīga izskatīt konstitucionālās uzraudzības jautājumus./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, vai jums ir rakstiski šis priekšlikums iesniegts?

S.Zaļetajevs: */Es uzskatu, ka šo jautājumu var izskatīt trešajā lasījumā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā iesniedziet rakstiski, lūdzu! Balsosim par šo pantu kopumā, jo tur bija dažas redakcionālas izmaiņas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 5, atturas - 8. Pieņemts. Turpinām!

A.Endziņš: 8.pants ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Balsot nav nepieciešams. Lūdzu, turpināsim!

A.Endziņš: 9.pants ir jauns. "Centrālās vēlēšanu komisijas organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina Augstākās padomes kanceleja." Ir izdarīts arī papildinājums, ņemot vērā Igaunijas vēlēšanu pieredzi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi par 9.panta izmaiņām? Ja nav, tad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo pantu! Lūdzu balsot! Rezultātu! 73 - par, 2 - pret, 6 - atturas. Pieņemts.

A.Endziņš: Par 10.pantu ir nobalsots konceptuāli, tāpēc šeit ir deputātu grupas priekšlikums par izmaiņām. Proti, ka būtu jāveido viens vēlēšanu apgabals. Taču, pirms atkal sākas debates pie mikrofoniem, es gribētu tomēr vērst cienīto deputātu uzmanību uz Satversmi. Mēs jau tikko izdarījām vienu atkāpi no Satversmes. Tagad būtu otra. 7.pants Satversmē skan šādi: "Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam." Tātad no šā panta nepārprotami izriet, ka nav vis viens vēlēšanu apgabals, bet ir vairāki vēlēšanu apgabali. Un tātad, cienījamie deputāti, pirms jūs balsojat pēc šīm debatēm, kas būs, lemsim, ciktāl tad mēs galu galā būsim savā attieksmē noraidoši pret Latvijas 1922.gada Satversmi, kuru paši esam atzinuši.

Priekšsēdētājs: Cālīša kungs!

I.Cālītis: Arguments par to, ka šīs 10.pantā piedāvātās izmaiņas ir noraidāmas tikai tāpēc vien, ka tās ir noraidītas iepriekšējā balsojumā, kas ir bijis konceptuāls balsojums, nav pieņemams. Es aicinu noraidīt šo komisijas slēdzienu un arī turpmākos līdzīgos argumentus, kuri ir par tālākajiem pieciem pantiem, lai nebūtu jātērē mūsu dārgais laiks. Vajag noraidīt to argumentāciju ar konceptuālu balsojumu.

Tagad jautājumā par vienu vai vairākiem vēlēšanu apgabaliem. Šodien mēs jau izmainījām vienu Satversmes pantu. Mums ir jāizdara nākamais solis un jāatkāpjas arī šajā gadījumā no burta. No burta ir jāatkāpjas tāpēc, ka mēs zinām, cik izmaksā vēlēšanas un kādi izdevumi būs vēlēšanām piecos vai vairāk apgabalos. Tāpat zinām, kādi izdevumi būs, ja visa Latvija būs viens vēlēšanu apgabals.

Bez tam mēs nebalsojot pagājām garām 5.pantam, kur bija runa par vairākām vēlēšanu dienām. Arī šeit acīmredzot mums būs jāatgriežas pie labojumiem Satversmē, jo mums nav racionāli tērēt līdzekļus divām vēlēšanu dienām. Arī šāds labojums būs nepieciešams Satversmē. Es lūdzu noraidīt komisijas ierunas pret šo deputātu grupas labojumu un balsot par Latviju kā vienu vēlēšanu apgabalu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi pie mikrofoniem! Tuvojas pārtraukums, tādēļ es lūdzu ieņemt savas vietas un pievērsties kādam priecīgam notikumam pagājušajā nedēļā, bet kas diemžēl pagāja mums garām nemanīts. Pagājušajā nedēļā 156.vēlēšanu apgabala deputātam Kārlim Liepiņam bija pavisam, pavisam apaļa jubileja. Apsveicam! (Aplausi.)

Ja pēc šiem vētrainajiem aplausiem deputāti būtu ar mieru uzklausīt vēl Tomašūna kunga īsu lūgumu, tad mēs varētu doties pārtraukumā. Lūdzu!

A.Tomašūns: Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi: tikko Latvijā bija lieli svētki - tika atjaunots un atkal savā vietā nostājās Latgales Māras piemineklis. Tādi paši svētki drīz, 21.novembrī, būs arī Zemgalē. Jelgavā ir paredzēts atklāt Lāčplēša pieminekli. Šodien daži deputāti, kuri nāk no Jelgavas puses, ir nākuši ar ierosinājumu, un es esmu pilnvarots runāt un lūgt jūs: šeit, pirmajā solā, kur es sēžu, visu dienu līdz pulksten 15.00 būs pieejama ziedojumu lāde, kurā jūs varēsit izteikt savu attieksmi, iemetot kādu Latvijas lielāko un spēcīgāko naudu, lai varētu palīdzēt jelgavniekiem šā Latvijai tik nozīmīgā pieminekļa atjaunošanā. Tā ka ļoti lūdzu jūs būt atsaucīgiem ne tikai pret Latgali, bet arī pret Zemgali. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Paldies. Sākas pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet vietas! Arī tie deputāti, kuri stāv pie mikrofoniem. Ievērojuši šo kārtību, kādā jūs patlaban stāvat, lūdzu, ieņemiet vietas, jo pēc katrām pusotrām stundām plenārsēde mums ir jāsāk ar reģistrāciju, lai vēlāk pienākušie var papildus sevi reģistrēt. Lūdzu, apsēdieties visi, ieskaitot arī Dineviču un Lagzdiņa kungu. Sāksim plenārsēdi!

Vispirms reģistrācijas režīmu! Lūdzu, reģistrēsimies! Jā, jā, pēc katrām pusotrām stundām, pēc katra pārtraukuma, mēs sāksim darbu ar reģistrāciju. Reģistrēsimies! Arī poga, kā man paskaidroja operators, ir jāspiež. Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Reģistrējušies 78 deputāti. Tagad klātnākušie deputāti, kuri nepaspēja reģistrēties, varēs vienkārši papildus piereģistrēties. Lūdzu Endziņa kungu tribīnē! Krastiņa kungam pirmajam vārds par procedūru.

E.Krastiņš: Es gribētu lūgt atbalstīt viena procedūras jautājuma atrisināšanu. Tad, kad šorīt es saņēmu otrā lasījuma tekstu likumam par Saeimas vēlēšanām, es ievēroju... Kaut arī mans 15.priekšlikums ir noraidīts, iekļauts noraidīto priekšlikumu sarakstā un vairs neatbilst otrā lasījuma tekstam, jo tajā ir izdarītas vairākas būtiskas izmaiņas, mēs ar kolēģi Ēlertu tomēr sagatavojām jaunu šā priekšlikuma tekstu, kurš atbilst likuma tekstam, un par to būtu jābalso otrajā lasījumā. Taču diemžēl cienījamais referents liedza iespēju pavairot šo jaunā sagatavotā priekšlikuma tekstu. Līdz ar to pēc būtības tika noraidīta iespēja balsot par šo noraidīto tekstu, kurš tagad ir sagatavots atbilstoši jaunajam otrā lasījuma tekstam. Tāpēc es lūgtu vadības atbalstu šāda priekšlikuma pavairošanai.

Priekšsēdētājs: Sāksim, lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi, jums tik tiešām ir šis priekšlikuma teksts un ir arī komisijas slēdziens. Un tagad, saņemot priekšlikumu, likt to uz balsošanu, tā ir mūsu prakse, kura neatbilst likumam par likumprojekta izskatīšanas kārtību. Es to varu tikai skatīt pēc tam darba grupā un komisijā, un tad šie secinājumi varētu būt uz trešo lasījumu. Bet strādāt šādā garā nozīmē to, ka tagad jebkurš no deputātiem ieteiks kādā pantā savus priekšlikumus, iesniegs tos rakstveidā un lūgs nekavējoties pavairot. Kā tas iznāks? Jo darba grupai vispirms ir jāizskata kontekstā ar visiem citiem pantiem. Tāpēc tāda prakse, manuprāt, nav pieņemama.

Priekšsēdētājs: Bet šeit taču nav pretrunas. Mēs varam visus rakstiskos priekšlikumus trešajā lasījumā izskatīt.

A.Endziņš: Par to jau es arī runāju. Tos izskatīs darba grupa un komisija. Tātad uz trešo lasījumu par tiem varētu būt runa. Ja komisija noraida, jūs varat pastāvēt uz balsošanu, un tā ir jūsu priekšlikuma būtība.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, vai jūs par procedūru? Deputāti gaida pie mikrofoniem. Par procedūru? Lūdzu!

J.Kinna: Es atvainojos, cienītais Endziņa kungs! Ja jau jūs tikai šodien varējāt saņemt šo gatavo tekstu un gatavais teksts būtiski atšķiras vairākos pantos no pirmā lasījuma, tad, atvainojiet, kāpēc mēs šodien nevaram iesniegt rakstiskus priekšlikumus?

A.Endziņš: Lūdzu, jūs varat iesniegt rakstiskus priekšlikumus, kuri tiks izskatīti uz trešo lasījumu. Pilnīgi pareizi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs, par procedūru. Pabeigsim šo procedūras jautājumu, kolēģi!

I.Ēlerts: Lieta ir pavisam vienkārša. Ja jaunais, precizētais priekšlikums netiek pavairots, tad iepriekšējais priekšlikuma teksts neizbēgami zaudē attiecībā pret sagatavoto likuma tekstu, jo tas neievēro darba grupas un Likumdošanas jautājumu komisijas akceptēto plus zīmi katram kandidātam vēlēšanu lapā. Tādā veidā Edmunda Krastiņa priekšlikums nonāk neizdevīgā situācijā, bet tiek dots zināms handikaps Likumdošanas jautājumu komisijas akceptētajam variantam. Es aicinu plenārsēdi atbalstīt priekšlikumu pavairošanu un nekavēt laiku.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, likumprojekts jau vakar pulksten 14.00 bija gatavs. To varēja saņemt. Es domāju, ka mums nav nekādu iemeslu likt Krastiņa kungam sprunguļus ceļā, lai pavairotu dokumentu. Es domāju, to vienkārši vajag sagatavot, bet pagaidām virzīsimies tālāk.

A.Endziņš: Tomēr būsim precīzi, Ēlerta kungs! Jūs ceturtdien piedalījāties arī darba grupas sēdē, bet piektdien jūs nebijāt. Ceturtdien bija mūsu vienošanās, bet piektdien mēs to vēl precizējām tādā redakcijā, kāda tā ir. Pilnīgi pareizi! To izskatīs darba grupa un dos savus secinājumus, savu slēdzienu, bet uz trešo lasījumu - lūdzu! - tas būs balsojams.

Priekšsēdētājs: Es domāju, tiešām beigsim šo procedūras strīdu un sāksim runāt par 10.panta motivāciju. Selecka kungs, par ko jūs vēlaties ārpus rindas runāt?

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi, es domāju, principā nav korekti un nav solīdi, ka kāds no deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem, ja pietiek laika, netiek pavairots. Tādu gadījumu mēs jau piedzīvojām pirms kāda laika, kad bija budžeta apspriešana. Tagad mēs sastopamies ar kaut ko tamlīdzīgu. Es domāju, ka tas principā vienkārši ir noraidāmi, nepieļaujami, jo tādā veidā mēs necienīgi izturamies pret kāda mūsu kolēģa priekšlikumiem. To nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut. Jo tā to var turpināt un tādā veidā var ierobežot deputāta priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, mēs par to tikko vienojāmies. Es nosaukšu debatētāju kārtību pie mikrofoniem: pirmais ir Berķa kungs, pēc tam Freimaņa kungs, tad Eglāja kungs, Vaivada kungs un Lagzdiņa kungs. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Pirmkārt, es nepiekrītu Endziņa kunga versijai, ka tas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 7.pantu. Jo šinī pantā ir noteikts, ka, sadalot vēlēšanu apgabalos, arī vēlētāji ir jāsadala proporcionāli. Taču, ja šāda sadalījuma nav, tātad tas arī nav vajadzīgs... Tur nav teikts, ka jāsadala piecos vēlēšanu apgabalos, bet ir ņemts vērā tas, ka gadījumā, ja jūs sadalāt piecos vēlēšanu apgabalos, tad ir jārīkojas tā un tā. Tas nav pretrunā ar Satversmi.

Tālāk. Es domāju, ka mums nav vajadzīgs šāds sadalījums. Es par to runāju jau iepriekšējā reizē, turklāt par to daudzkārt ir diskutēts avīzēs un tas ir pierādīts. Pirmkārt, šī sistēma ir sarežģīta, tā prasa daudz līdzekļu. Ir iespējams arī viltot balsojumu rezultātus gan aprēķinu ceļā, gan arī, kā redzēja neatkarīgās Latvijas laikā, bija gadījumi, ka vēlētāji tika vadāti no viena apgabala uz otru. Es šobrīd, patiesību sakot, neredzu nepieciešamību, kāpēc, izņemot tradīciju, mums būtu jāsadala šie apgabali. Tajā laikā apgabali bija separāti, Latgali neviens tik labi nepazina. Nebija arī masu informācijas līdzekļu, kas iepazīstinātu ar deputātu kandidātiem. Tagad mēs Latviju pazīstam. Mēs principā zinām savus politiķus - redzam televīzijā, dzirdam radio, un tas ļauj visiem kandidātiem būt pazīstamiem visā Latvijā. Tā ka nav šādas nepieciešamības.

Otrkārt, nav arī vairs būtisku atšķirību starp pašiem apgabaliem, tāpēc nevajag veicināt šādas separātas tieksmes, ka, piemēram, Kurzeme gribētu dibināt savu Kurzemnieku partiju.

Visbeidzot. Ja vēlēs pilsoņi, es lūdzu neaizmirst, kāpēc mēs iepriekšējās vēlēšanās tik ļoti balstījāmies uz laukiem un kāpēc Tautas fronte, patiesību sakot, uzvarēja ar lauku atbalstu. Tagad, atkal sadalot vēlēšanu apgabalus, neaizmirstiet, ka mēs izdalīsim Rīgu atsevišķi. Ja saliekam vienā, tad balsos visa Latvija, un šis vēlēšanu iznākums katrā ziņā būtu par labu mūsu tautai. Es neredzu argumentu, kāpēc mums būtu jāsadala piecos vēlēšanu apgabalos, bet gan redzu visus argumentus tam, ka šāds sadalījums šobrīd nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, tad Eglāja kungs.

J.Freimanis: Es ļoti gribētu uzsvērt, ka mēs 10.pantā, pieņemot attiecīgo redakciju, balsosim ne par ko citu kā vien par to, vai mēs atbalstām šo centralizāciju vai decentralizāciju. Es gribētu uzsvērt, ka pašreizējos apstākļos ir ļoti svarīgi, lai tad, kad Saeima sanāks risināt to grūto mantojumu, ko tā dabūs no mums, būtu šeit cilvēki, kuri tiešām pazīst vietējo specifiku. Es saprotu, ka vietējo specifiku Zemnieku savienība var izdomāt arī Rīgā. Es saprotu, ka viņi to spēj izdarīt, bet vai tie būs īstie deputāti vietās? Piedodiet, ļausim attiecīgajiem apgabaliem pašiem piedalīties un izlemt, kādu viņi grib šo pārstāvniecību Rīgā. Es tāpēc domāju, ka tieši šīs decentralizācijas labā mēs esam vienkārši vitāli ieinteresēti palielināt politisko aktivitāti uz vietām. Ja visi rajoni dabūs šos decentralizētos sarakstus, tādā gadījumā jūs nesavāksit, mīļie kungi, vispār 50 plus vienu balsi vietās. Ā, tie ir kaut kādi zēni, kas uzrakstījuši un domā par mums... Tieši tāpēc es noteikti iestātos par komisijas piedāvāto variantu ar pieciem apgabaliem.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, tad Vaivada kungs.

V.Eglājs: Es gribu aizrādīt, ka šeit notiek otrais lasījums un otrajā lasījumā apspriež pa pantiem, neapspriežot koncepciju. Tas, ka par šo jautājumu ir nobalsots konceptuāli, ir zināms visiem. Deputāti ir izteikušies par balsošanas motīviem "par" un "pret", tāpēc es ierosinu neizvērst diskusiju, bet balsot par šo pantu. Ja šis pants netiks akceptēts, to var atgriezt atpakaļ un rīkot debates, jo konceptuālie jautājumi, kuri mums vienreiz ir izdebatēti, otrreiz, ja mēs gribam lēmumā...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi, šeit acīmredzot ir jāpiekrīt Eglāja kungam, jo mums ir bijis konceptuāls balsojums. Pirms mēs sākam vispār šīs debates, mums tādā gadījumā ir jānobalso, vai mēs anulējam šo konceptuālo balsojumu, kas bija pirmajā lasījumā, vai ne? Mēs taču turpinām to pašu konceptuālo diskusiju, kas bija pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs - lūdzu!

J.Vaivads: Es, turpinot šo domu, gribu pateikt, ka arī frakcijās, piedodiet, lūdzu, mēs esam lauzuši šķēpus gan tā, gan tā. Arī Starpfrakciju birojā mēs ilgi esam par to cīnījušies un vienojušies, ka mēs neatgriežamies pie konceptuāliem balsojumiem, lai tos tagad atceltu, izņemot vienā gadījumā. Šis nav tas gadījums. Es domāju, ka tie argumenti, kas šeit skan, ir visiem zināmi. Mēs te neko jaunu neiegūstam. Respektīvi, ir priekšlikums, izņemot procentu barjeru, pie citiem konceptuālajiem jautājumiem vispār neatgriezties. Tas ir saskaņots arī starp abām frakcijām.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es dzirdu balsis no zāles, ka vajag balsot. Manuprāt, visvienkāršāk mēs varētu šo jautājumu izšķirt, nobalsojot par 10.pantu, un viss. Jo otrajā lasījumā mēs to varam darīt. Nav iebildumu, kolēģi? Tādā gadījumā es lūdzu visus, kuri ir ienākuši, reģistrēties pašiem... Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10.pantu redakcijas piedāvātajā variantā! Lūdzu, balsosim! Endziņa balss papildus par. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 17, atturas - 10. Pants ir pieņemts šajā redakcijā. Virzīsimies tālāk!

A.Endziņš: 11.pantā ir izdarīti daži precizējumi, proti, mēs nodibinām apgabala vēlēšanu komisiju, un Vidzemē mēs esam Valmieras vietā ierakstījuši Cēsis, motivējot ar to, ka Cēsis tomēr ir vairāk centrā. Ar tādu domu. Tas ir viss. Citu izmaiņu šajā 11.pantā nav.

Priekšsēdētājs: Ja deputātiem nav iebildumu, tad, Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Par 11.pantu. Šeit ir noteikts, ka apgabala komisijām pārstāvjus deleģē Augstākās tiesas plēnums. Tas...

A.Endziņš: Tas ir 12.pants. Mēs runājām par 11.pantu.

J.Lagzdiņš: Es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Paldies, Lagzdiņa kungs! Ņemot vērā to, ka tur Valmiera ir mainīta uz Cēsīm, nobalsosim. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 3, atturas - 9. Paldies.

A.Endziņš: 12.pants. 12.pantā ir izdarīti šādi precizējumi: 1.punktā - Rīgas apgabalā Rīgas dome ievēlē trīs komisijas locekļus. Centrālā vēlēšanu komisija un Augstākās tiesas plēnums sūta pa vienam priekšstāvim. Analoģiski visur ir Augstākās tiesas plēnums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Par 12.un tālākajiem 12.panta punktiem. Man bija saruna ar Augstākās tiesas locekļiem, kā arī ar rajonu un pilsētu dažiem tiesnešiem. Es iepazīstināju viņus ar šo mūsu projektu. Sakiet, lūdzu, vai šis jautājums ir saskaņots ar Augstāko tiesu, ņemot vērā gan mūsu Augstākās tiesas lielo darba slodzi, gan arī to, ka rajonos... Turklāt vēl tas, ka mums rajonos trūkst tiesnešu un arī pilsētās nepietiek tiesnešu, ka tur ir nepilni štati. Ja pieņemsim šo projektu, viņi tādējādi uz ilgu laika periodu daļēji tiks nodarbināti citā jomā. Vai mēs esam ņēmuši vērā šo praktisko aspektu?

A.Endziņš: Šāda saskaņošana ar Augstāko tiesu vai ar tautas tiesu vispār nav bijusi. Tas izriet no 1922.gada Vēlēšanu likuma, kur bija minēti tiesas pārstāvji. Tieši tiesneši, un ar tādu motivāciju, ka viņi ir kvalificēti juristi, tāpēc varētu nodrošināt likumīgu un arī precīzu vēlēšanu norisi. Tāpēc šeit būtu ļoti vēlama šo tiesu pārstāvju piedalīšanās.

Priekšsēdētājs: Es domāju, nobalsosim par 12.pantu. Arī 12.1, 12.2, 12.3.pantu. Vai vispār tur ir kādas izmaiņas?

A.Endziņš: 12.1.pantā ir septiņi komisijas locekļi, bet šeit ir precizēts skaitlis. 12.2.pants ir vienkārši redakcionāli precizēts. Mums ir minēts rajons, bet Rīgas pilsētā ir priekšpilsētas, tāpēc šeit ir ierakstītas arī priekšpilsētas. Tas pats ir arī 12.2.pantā un ir vēl septiņi, arī 12.3.pants ir... mums pirmajā lasījumā tas faktiski nebija atrunāts, jo agrāk tās saucām par republikas pakļautības pilsētām. Tur ir savas pilnīgi pastāvīgas padomes, tāpēc tas ir ielikts iekšā.

Priekšsēdētājs: Vai ir nepieciešamība balsot par šiem pantiem? Vai kāds no deputātiem to pieprasa? Nē? Paldies. Tad virzīsimies tālāk.

A.Endziņš: 13.pantā arī ir precizējums: "priekšpilsētas" ir iekavās un ir ieliktas iekšā arī "pagastu valdes", ņemot vērā tās realitātes, kādas pašreiz ir. Citu labojumu 13.pantā nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Paldies. Virzīsimies tālāk!

A.Endziņš: 14.pantā, izņemot precizējumu, "rajonu (priekšpilsētu)" divās vietās, citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu! Karlsona kungs citā sakarībā... dodas uz savu vietu. Paldies. Deputātiem nav priekšlikumu. Lūdzu, virzīsimies tālāk!

A.Endziņš: 15.pantā atkal ir tikai tīri tehnisks precizējums. Mēs acīmredzot esam palaiduši garām pilsētu un iecirkņu vēlēšanu komisijas, jo citādi tas posms izkristu ārā. Šeit ir tāds precizējums. Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem, lūdzu, ir kādi priekšlikumi? Nav. Paldies. Virzīsimies tālāk!

A.Endziņš: 16.pantā ir precizējums otrajā palīgteikumā par pirmo un pēdējo kandidātu sarakstu iesniegšanas dienu. Citu izmaiņu šajā pantā nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Paldies. Par nākamo pantu.

A.Endziņš: 17.pantā ir izdarīts šāds precizējums. Mums iepriekš bija teikts, ka kandidātu saraksti ir iesniedzami apgabala vēlēšanu komisijai. Mēs ilgi diskutējām par šo jautājumu un nonācām pie secinājuma. Tā kā mēs jau izvirzījām tādu priekšlikumu, ka vēlētāja parakstam seko arī viņa personīgais kods, kurš ir pasē iekšā, tad Centrālā vēlēšanu komisija, ievadot datus skaitļotājā, var ātri precizēt, vai šeit nedublējas viens un tas pats paraksts un viena un tā pati pase: ka cilvēks nav parakstījies vairākos sarakstos. Tik un tā tas viss iet caur Centrālo vēlēšanu komisiju, un tāpēc mēs arī nācām pie secinājuma, ka saraksts būtu iesniedzams tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai. Un tālāk tas jau ietu uz apgabaliem. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms par 17.pantu? Nevis par 17.1 pantu, bet par 17. Vai nav nekādu piezīmju? Paldies. Par 17.1 pantu.

A.Endziņš: Es atvainojos, 17.pantā, šeit nāk vēl arī citi punkti. Piektajā punktā, kur ir noteikts, ka apgabalā ievēlamo deputātu skaits jāpublicē laikam laikrakstā "Diena", mēs ierakstījām iekšā - "oficiālajā preses izdevumā", tātad vadoties pēc tā, kāda tobrīd būs reālā situācija.

Priekšsēdētājs: Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu, turpināsim!

A.Endziņš: 17.1 pantā mums uz pirmo lasījumu bija minētas 10 minimālās darba algas, turpretī tagad bija priekšlikumi, kuri ir atspoguļoti 151.dokumentā par 30 minimālajām darba algām, par 50 minimālajām darba algām un 100 minimālajām darba algām. Darba grupa un Likumdošanas jautājumu komisija ierosina šeit - un tas ir iestrādāts - 50 minimālās darba algas.

Ir izdarīti vēl arī citi precizējumi. Proti, lai nerastos jautājumi, kad tādos gadījumos ir jāatmaksā šī drošības nauda atpakaļ un vai šī drošības nauda dod iespēju saraksta iesniedzējiem iesniegt šo sarakstu visos vēlēšanu apgabalos, tad šeit ir teikums: "Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos." Un tālāk ir vēl viens precizējums: "Ja no kandidātu saraksta Saeimā kaut vienā vēlēšanu apgabalā ir ievēlēts...", un tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs! Pēc tam Lagzdiņa kungs.

G.Preinbergs: Man ir iebildumi pret to, ka drošības nauda tiek palielināta no 10 līdz 30 un pat 50 minimālajām mēnešalgām. Ir jāsaprot, ka tādējādi veidosies nevis tautas vara, bet naudas vara. Par to ir jāpadomā. Jāpadomā arī par to, ka šā iemesla dēļ mēs pilnīgi izslēgsim jaunatnes organizācijas no vēlēšanām un kandidātu pieteikšanas, bet šajos nemaksāšanas apstākļos arī zemniekus.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Man ir sakāms par 17.punkta otro daļu. Lai gan mans priekšlikums par to, ka jāpievieno arī priekšvēlēšanu programma, pēc būtības ir pieņemts, man tomēr ir viens priekšlikums un jautājums: kādēļ šā 17.1 panta otrajā daļā nav paredzēts, kur tieši ir jāpublicē šī programma? Kāpēc nevarētu tekstā būt, ka tas notiek oficiālajā laikrakstā?

A.Endziņš: Tas ir teikts tālāk, ka kandidātu sarakstam ir jāpievieno ietverto personu parakstīta priekšlikumu platforma. Šo programmu publicēšanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanām nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija. Tas ir lasāms 17.1 panta pēdējā rindkopā.

J.Lagzdiņš: Es atvainojos, godātie kolēģi, bet 17.panta otrajā daļā ir runa par ievēlējamo deputātu skaitu, bet nav runas par kādu dokumentu, kurš ir ļoti svarīgs vēlētājiem, proti, ka obligāti ir jāpublicē šī priekšvēlēšanu platforma.

A.Endziņš: Tas, par ko jūs runājat, ir 17.1 panta pēdējā rindkopā. Kandidātu sarakstam jāpievieno arī kandidātu sarakstā ietverto personu parakstīta priekšvēlēšanu programma (platforma), kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmju. Šo programmu publicēšanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms pirmās vēlēšanu dienas nodrošina Centrālā vēlēšanu komisija.

J.Lagzdiņš: Bet kur? Kur viņa nodrošina - kādā laikrakstā? Vai tādā, kuram ir 2000 eksemplāru, es atvainojos, Zilupē, vai oficiālā valdības laikrakstā?

A.Endziņš: Šeit varbūt var papildināt tā, kā tas ir 17.pantā, kur mums ir rakstīts - "oficiālā preses izdevumā".

Priekšsēdētājs: Es domāju, Lagzdiņa kungs, to vajag iestrādāt trešajā lasījumā. Lūdzu, Kinnas kungs! Pēc tam - Selecka kungs.

J.Kinna: Man vienkārši ir jautājums Endziņa kungam, tā kā šā panta redakcija ir nedaudz mainījusies. Mēs tomēr nobalsojām par to, ka būs pieci vēlēšanu apgabali, un var rasties tāda situācija, ka vienai organizācijai katrā apgabalā vēlēšanu liste būs nedaudz citāda. Tātad jautājums: vai šeit atkal būs jāmaksā šīs 50 minimālās algas vai ne? No teksta tas viennozīmīgi nav saprotams.

A.Endziņš: Cienījamais Kinnas kungs, ir tieši otrādi, tas ir tas, ko es teicu, kā šis pants ir papildināts, proti, ka iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos.

J.Kinna: Arī tad, ja tie ir atšķirīgi?

A.Endziņš: Šeit ir runa par to, kas iesniedz.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, lūdzu!

V.Seleckis: Es gribētu nedaudz oponēt Preinberga kunga teiktajam un atbalstīt šeit piedāvāto variantu par 50 minimālajām algām. Es domāju, ka šāda prasība ir domāta, lai vēlēšanas padarītu nopietnas un lai katru sarakstu tā autori iesniegtu ar pienācīgo atbildības apziņu, nevis padarītu vēlēšanas par kaut kādu izpriecu, joku vai kaut ko tamlīdzīgu, kā tas būtu iespējams, ja nebūtu nekādas barjeras. Tāpēc obligāti ir nepieciešamas šīs vismaz 50 minimālās algas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, man ir jājautā Preinberga kungam. Rakstisku priekšlikumu par šīs summas izmaiņu man nav. Vai jums ir konkrēti priekšlikumi? Tikmēr, Bērza kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Šeit es vienkārši... Ja drīkst, es varbūt vēlreiz?

Priekšsēdētājs: Es atvainojos Bērza kungam. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: 151.dokumentā ir redzams, ka ir bijis priekšlikums par 30 minimālajām mēnešalgām, par 50 minimālajām mēnešalgām un arī bija par 100 minimālajām mēnešalgām. Ja nemaldos, bija Edmunda Krastiņa priekšlikums, bija arī Jāņa Krūmiņa priekšlikums par 100 minimālajām mēnešalgām. Gan frakcijās, gan arī darba grupā mēs vienojāmies par šo summu. Ja deputāti uzstāj par to, ka tas ir balsojams... Šeit konceptuālu balsojumu nebija, tātad, kā mēs paši izlemsim, tā arī būs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs! Pēc tam - Bērza kungs.

G.Preinbergs: Man nevarēja būt nekādi rakstiski priekšlikumi, jo es pamatojos uz pirmo balsojumu. Tur mums bija minēts 10. Un šobrīd esmu par to, ka būtu jānobalso.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bērza kungs, lūdzu!

A.Bērzs: Man ir priekšlikums svītrot šā panta pēdējo rindkopu. Galu galā vēlēšanu platformas publicēšana vai nepublicēšana - tā ir šīs kandidātu grupas personīgā ieinteresētība, kur tā publicēs vai nepublicēs. Ja šī ir kādas partijas izvirzīta kandidātu grupa, tad tās vēlēšanu platforma var būt vienkārši šīs partijas programma. Tā ka izvirzīt šādu prasību nav nekāds pamats. Taču, no otras puses, tas dod iespēju kompromitēt attiecīgo kandidātu grupu, publicējot tās vēlēšanu platformu šai grupai nepieņemamā un šo grupu kompromitējošā izdevumā. Piemēram, "Lauku Avīze" sāks publicēt, teiksim, Pilsoņu komitejas izvirzīto programmu. Tātad komunistiskais izdevums sāks publicēt pretējo. Tā ka mans priekšlikums ir pēdējo rindkopu kā lieku svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš: Man te īsti nekļuva skaidrs, kurš no šiem abiem nosauktajiem bija komunistisks izdevums, bet es tomēr aicinātu pieiet pēc būtības un balsot par komisijas variantu tieši tādēļ, ka arī Tautas frontes frakcija atbalsta šīs 50 minimālās mēnešalgas. Un nevis tāpēc, lai kādam ieriebtu. Parēķiniet paši! Šobrīd tas ir apmēram 75 tūkstoši, un ne vairāk. Es domāju, jebkurš politiskais spēks to var savākt un saņemt atpakaļ pēc vēlēšanām. Tā ka šeit, es domāju, lielu domstarpību nevarētu būt. Es aicinu balsot par komisijas variantu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tātad mums būs trīs balsojumi. Pirmais balsojums ir par Preinberga kunga teikto - 10 minimālajām algām, otrais balsojums saskaņā ar Reglamentu ir par atbildīgās komisijas variantu un pēc tam būs balsojums par Bērza kunga piedāvāto svītrojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par diviem alternatīvajiem priekšlikumiem. Kurš saņems vairāk balsu - tas tātad būs pieņemts.

Preinberga kunga variants - 10 minimālās algas. Balsosim! Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 25, atturas - 34.

Nākamais balsojums - 50 minimālās algas. Lūdzu, balsosim! Rezultātu! 62 - par, 7 - pret, atturas - 17. Tātad paliek 50 minimālās algas.

Otrais balsojums ir par Bērza kunga ierosināto svītrojumu. Par vārdiem - "šo programmu publicēšanu ne vēlāk kā 10 dienas" un līdz teikuma beigām. Vai ir pareizi, Bērza kungs? Kā lūdzu? Visu pēdējo rindkopu, ieskaitot to, ka kandidātu sarakstam jāpievieno... Paldies. Tātad Bērza kungs precizē savu priekšlikumu - svītrot visu pēdējo rindkopu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 36, atturas - 27. Nav pieņemts.

Balsosim par 17.1 pantu kopumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 10. Pants ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš: 18.pantā ir viens redakcionāla rakstura labojums. Tas ir papildināts, ka kandidātu sarakstā bez norādītajiem datiem jāieraksta arī pasē minētais personas kods.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs, šajā sakarībā!

K.Šļakota: Man ir iebildumi pret pēdējo teikumu kā tādu. Es domāju, ka tā ir absolūti katras partijas darīšana, cik kandidātu ir sarakstā. Te tiek aprobežots ar ievēlamo deputātu skaitu, līdz ar to ir pretruna, ka mums ir grozāmi saraksti. Ja es nekļūdos, tas ir saskaņā ar 43.pantu. Un tad...

A.Endziņš: Es atvainojos, Šļakotas kungs, šeit nekādas pretrunas nav. Šeit katra grupa, katra partija var izvirzīt tikai tik daudz kandidātu, cik vispār deputātu vietu ir šajā vēlēšanu apgabalā. Grozāms saraksts nebūt nenozīmē to, ka kāds varētu "izkrist ārā" no šā saraksta. Jo proporcionāli balsu skaitam, kas būs nodots par šo sarakstu, tiks arī aprēķināts, cik šī grupa saņems vietu. Sapratāt, jā? Un šinī gadījumā nevarētu būt tā, ka jums pietrūks. Cita lieta ir tādā gadījumā, ja kāds varbūt mirst vai notiek kaut kas tāds, un jūs neiegūstat visas šīs vietas. Tad var rasties kaut kāda īpaša situācija. Taču tas vārds vārdā ir no 1922.gada Vēlēšanu likuma.

Priekšsēdētājs: Vai Šļakotas kungs uzstāj par balsošanu? Nē? Paldies. Tādā gadījumā balsosim par pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos, Šļakotas kungs! Tādā gadījumā precizējiet jūs. Jūs ierosināt svītrot pēdējo teikumu? Tātad vispirms balsosim par Šļakotas kunga priekšlikumu - svītrot pēdējo teikumu šajā pantā. Lūdzu, atsauciet balsošanas režīmu! Godmaņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Varbūt arī es drīkstu?

Priekšsēdētājs: Jā, tūdaļ pēc Godmaņa kunga.

I.Godmanis: Cienījamais Endziņa kungs! Man ir viens jautājums. Ja ir svītrojums sarakstā, kas tad notiek? Ja, piemēram, tagad Latgalē ir 20 vietas un tur ir tāda situācija, ka partija ieliek lielāku skaitu, rēķinoties ar to, ka teiksim, vienu vai otru "populāru" cilvēku var izsvītrot ārā, kas notiek tad? Vai tas nozīmē, ka, izsvītrojot viņu ārā, tie, kuri nav izsvītroti, automātiski sastāda šos 20 vai 18? Vai tad, ja ir svītrojums no 21, kas ir ierakstīti, un, ja kāds ir izsvītrots, vai tad nevar būt tāda situācija, ka tie, kuri ir zem 20, var aizņemt tās svītrotās vietas?

A.Endziņš: Es tūlīt paskaidrošu. Situācija ir tāda, ka tad, ja ir svītrojums un paliek tāda redakcija, kādu mēs dodam pašreiz, tātad, ja vēlētājs ir iemetis urnā listi ar attiecīgās partijas vai grupas sarakstu, viņš var tikai svītrojot izmainīt vietu kārtību šajā sarakstā, bet tā kā viņš ir šo sarakstu iemetis iekšā, tad viņš ir balsojis par Zemnieku savienību vai par sociāldemokrātiem. Un šeit pirmām kārtām atkarībā no tā, cik šīs balsis ir bijušas, tiek noteikts, cik atbilstoši balsu skaitam proporcionāli ir vietu Saeimā, bet, teiksim, šie plusi vai svītrojumi - tie tikai maina reitinga vietu, nevis to, ka kādu vispār izsvītrotu.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs, tad - Eglāja kungs.

R.Rikards: Šo Šļakotas priekšlikumu nevarētu pieņemt. Teiksim, ja Rīgā ir 26 vietas, tad sarakstā var būt uzstādīti tikai 26 kandidāti. Nevar uzstādīt 100 vai 150 cilvēku. Saprotiet! Mazāk gan var uzstādīt - vienu, divus, bet tikai līdz 26, ja Rīgā ir 26 mandāti. Taču nevar vairāk. Ja būs vairāk, tad radīsies sajukums. Jo drošības naudu mēs maksājam par sarakstu, nevis par kandidātu. Igaunijā bija drusku citādi. Tur drošības nauda tika maksāta par katru kandidātu Augstākās padomes deputāta pusalgas apmērā. Tur bija citādi, bet šeit jābūt norādītam maksimālajam skaitam. Nevar uzstādīt bezgalīgi daudz. Nevar uzstādīt tūkstoti, ja ir tikai 20 vietu. Taču ieiet viss, kaut arī kāds ir dabūjis mīnusu. Viņš ieiet tur, ja saraksts dabū attiecīgās vietas.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.

V.Eglājs: Man liekas, Godmaņa kungs drusku nebija sapratis par svītrošanu. Šeit nav runas par saraksta grozīšanu, un tāpēc Centrālā vēlēšanu komisija acīmredzot neņems pretī ar svītrojumiem vai ja būs...

Priekšsēdētājs: Paldies, Eglāja kungs! Godmaņa kungs nepretendē uz to, lai par to tiktu balsots. Vai Šļakotas kungs pēc teiktā joprojām uzstāj par balsošanu? Tātad, godātie kolēģi, Šļakotas kungam ir ierosinājums - svītrot 18.panta pēdējo teikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Viena balss papildus "pret". Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 31, atturas - 25.

Nākamais balsojums ir par pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 18.pantu! Lūdzu rezultātu! 71 - par, 3 - pret, 7 - atturas. Pieņemts. Virzīsimies tālāk!

A.Endziņš: 19.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Paldies.

A.Endziņš: Par 20.pantu ir balsots konceptuāli, ka katrs iesniegtais Saeimas deputātu kandidātu saraksts ir jāparaksta vismaz 100 vēlētājiem. Tas ir saglabāts, bet mēs esam pielikuši precizējumu. Politikā pie katra paraksta ir jābūt pasē norādītajam ierakstītajam personas kodam, jo tad ir iespējams to pārbaudīt. Te ir ielikts precizējums klāt, ka vairāku sarakstu parakstīšanas gadījumā šie paraksti tiek anulēti visos sarakstos. Precizētas arī pēdējās divas rindkopas. Ja iesniegtā saraksta nosaukums sakrīt ar jau reģistrētas partijas vai sabiedriskās organizācijas nosaukumu, tad šim sarakstam jāpievieno šīs organizācijas pilnvarojums. Iesniedzot apvienību pirmsvēlēšanu sarakstu, tam jāpievieno visu apvienībā ietilpstošo organizāciju pilnvarojumi, lai šeit nerastos liekas diskusijas, ka dažādas grupas mēģina pretendēt uz vienu un to pašu nosaukumu.

Priekšsēdētājs: Es, iespējams, sajaukšu kārtību, bet pirmais, man šķiet, bija Bērziņa kungs, tad Vaivada kungs.

I.Bērziņš: Es aicinu cienījamos deputātus un pirmām kārtām LTF frakcijas pārstāvjus, jo mums frakcijā divas reizes bija ļoti nopietna diskusija par šo jautājumu un vēl trešo reizi vakar pārspiedām, balsot tieši par to redakciju, ko piedāvā pašlaik redakcijas komisija un Endziņa kungs, tas ir, par šo redakciju, kura ir publicēta. Attiecīgi tāda pati vienošanās, cik es zinu, mums ir panākta ar Satversmes frakciju. Un es ceru, ka arī Satversmes frakcijas vadītājs aizstāvēs šo viedokli un nobalsos par redakcijas komisijas piedāvāto variantu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs, lūdzu!

J.Vaivads: Man nekas cits neatliek, kā tikai apstiprināt to, ko teica Bērziņa kungs par 20.pantu, un aicināt par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Celmiņa kungs, lūdzu!

J.Celmiņš: Es aicinātu deputātus balsot par 20.panta vēlreizēju konceptuālu apspriešanu. Mēs visi šajā laika periodā kopš pirmā lasījuma varējām ar to iepazīties, lasījām par to presē un dzirdējām atsauksmes presē, kā arī sabiedrisko organizāciju vērtējumu par šo mūsu pieņemto pantu. Un tāpēc man ir ierosinājums par to balsot un atgriezties vēlreiz pie šā panta konceptuāli un apskatīt iespējas konceptuāli mainīt šā panta saturu.

Priekšsēdētājs: Cilinska kungs, tad Lagzdiņa kungs.

E.Cilinskis: Runājot par šā panta būtību un vadoties pēc tā, kādā redakcijā mēs pieņēmām likumu "Par sabiedriskajām organizācijām", faktiski reāli pastāv tikai divi varianti: vai nu to iesniedz noteikts skaits vēlētāju, vai tikai politiskās partijas. Jo šinī sakarībā ir paredzēts, ka izvirza politiskās organizācijas, bet var veidot arī sabiedriskās organizācijas, teiksim, juridiskās personas, taču tā tas nebūtu pareizi. Tāpēc arī es atbalstu pašreizējo redakciju, jo šajā redakcijā iestrādātais nelielais papildinājums par pasē ierakstīto personas kodu dod iespēju Vēlēšanu komisijai ļoti labi reģistrēt, kuri tad ir parakstījuši patiešām šīs lapas, to, vai kāds cilvēks nav parakstījis vairākas lapas, kas nav atļauts. Un kādēļ arī mums, apspriežot komisijā šo jautājumu, praktiķi atbalstīja šo variantu. Taču to, kurš saraksts tiks vai netiks iekšā, noteiks vēlētāji, procentu barjera un arī drošības nauda. Tā ka šeit nebūt nav tā vieta, kur būtu lietderīgi likt šos šķēršļus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Man ir jautājums par 20.panta otro daļu. Sakiet, lūdzu, vai ir iespējama tāda situācija, ka vienā vēlēšanu apgabalā vai Latvijā kopumā dažādos vēlēšanu apgabalos iesniedz savus sarakstus vienas sabiedriskās vai politiskās organizācijas atsevišķas struktūrvienības un iesniedz savu sarakstu arī šī partija vai sabiedriskā organizācija kopumā, tātad tajā pašā apgabalā iesniedz savu sarakstu arī attiecīgās politiskās partijas teritoriālā struktūrvienība? Vai šāda situācija ir iespējama?

A.Endziņš: Pašreiz pēc šā konteksta tāda situācija ir iespējama, bet mēs, būtiski apspriežot to darba grupā, vadījāmies pēc likumprojekta "Par sabiedriskajām organizācijām" un, ja nemaldos, tas bija 8.pants, kur jūsu priekšlikums, Lagzdiņa kungs, bija tieši tāds, kas izslēdz šādu iespēju, jo šinī gadījumā, ja tā sabiedriskā organizācija uz to pretendē, tad nevarētu būt, ka te dublējas. Izejot no tā, kāds liktenis būs likumprojektam "Par sabiedriskajām organizācijām", var būt, ka uz trešo lasījumu mums būs vajadzīgs vēl arī šāds precizējums. Pašreiz ir tāda vienkārša ievirze uz to. Es nebūt neapgalvoju, ka tas jau ir nodrošināts, lai to pilnīgi izslēgtu.

J.Lagzdiņš: Atļaujiet tomēr izteikt viedokli par pirmo daļu.

A.Endziņš: Lūdzu!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums nevajadzētu sevi maldināt. Faktiski šie 100 vēlētāji, šie 100 paraksti, ir tikai, var teikt, forma. Pēc būtības šie saraksti būtu sabiedrisko un politisko organizāciju saraksti. 100 vēlētāju paraksti ir tikai forma, kas jāievēro. Šajā sakarā kontekstā ar otrajā lasījumā pieņemto likumu "Par sabiedriskajām organizācijām" es gribētu tomēr jums izskaidrot, kāda būs situācija, ja mēs šīs tiesības dosim arī sabiedriskajām organizācijām. Mēs, kolēģi, apspriežot otrajā lasījumā likumu "Par sabiedriskajām organizācijām", noteicām to, ka par sabiedrisko organizāciju biedriem var būt arī juridiskās personas. Tātad mēs apzināsimies to, ka šeit faktiski tiks balsots par juridisko personu, tā teikt, atbalstītajiem sarakstiem. Tas ir pirmais.

Otrs. Sabiedriskajās organizācijās var būt arī ārzemnieki un nepilngadīgie. Tātad ņemsim vērā arī to!

Priekšsēdētājs: Berķa kungs.

A.Berķis: Es domāju, ka šis pants tagad ir uzrakstīts tik mīklaini un neko neizsakoši, ka zem tā var "pabāzt" visu ko. Un tāpēc es aicinātu šo pantu šodien neatbalstīt, balsot pret to un lūgt komisijai to pārstrādāt.

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs.

R.Rikards: Vispirms tīri procedūras ziņā. Konceptuāli jau bija nobalsots, un, lai otrreiz konceptuāli balsotu, ir jāatceļ šis iepriekšējais konceptuālais balsojums. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, Starpfrakciju birojā Satversmes frakcija un Tautas frontes frakcija vienojās, ka 20.pants paliek šādā veidā. Treškārt, es varu atgādināt, ka jūnijā pie mums bija Eiropas Padomes eksperti likumdevēji. Mēs strādājām kopā ar Endziņu un citiem Likumdošanas jautājumu komisijā, kad viņi skatījās Saeimas vēlēšanu likumu un likumu par partijām. Ekspertu grupā bija Eiropas lielākās autoritātes: profesors Rasels, Suvirante, Lamponi un citi. Viņi visi uzskatīja un teica, ka nevienā Eiropas valstī, kur partijas reāli startē, nav ierobežojumu, ka nevar startēt un visur būt vienādi izvirzīšanas kritēriji. Nav tādu ierobežojumu, ka tikai partijas var izvirzīt. Un, ja mēs šādi ierakstītu, tad vispār Eiropas Padomē šo mūsu likumu uzņemtu kā nedemokrātisku likumu. Te ir 100 vēlētāju, bet galvenais šeit ir drošības nauda, ka tie nav nejauši vēlētāji. Tāpēc ir jāpaliek tā, kā tas ir.

Priekšsēdētājs: Šļakotas kungs.

K.Šļakota: Es varu pievienoties Berķa kungam, ka otrreizējā redakcijā šis pants atstāj ārkārtīgi "slidenu" un izvairīgu iespaidu. Tā praktiskā piemērošana, manuprāt, būs neiespējama. Es lūgtu Endziņa kungu komentēt šādu situāciju, bet pirms tam es minēšu vienu argumentu: pašreiz šinīs vēlēšanās ārkārtīgi liela nozīme būs organizācijas nosaukumam, ar kuru tā startēs vēlēšanās. Es lūdzu Endziņa kungu komentēt, kā rīkoties Vēlēšanu komisijai, kurai vienā dienā tiek iesniegti divi vēlēšanu saraksti ar dažādiem kandidātu uzvārdiem, bet ar vienu organizācijas nosaukumu, pieņemsim, Rīgas Latviešu biedrība. Kādā veidā tiks izšķirts, kura tad ir tā īstā Rīgas Latviešu biedrība? Tāpēc es iesaku šo pantu pašreizējā redakcijā nepieņemt.

A.Endziņš: Es atkārtoju vēlreiz, Šļakotas kungs, to, ko es jau skaidroju. Patlaban, kad mēs pieņemsim trešajā lasījumā, ir jābūt pieņemtam arī likumam "Par sabiedriskajām organizācijām". Tātad tik un tā vai nu tādā redakcijā, vai citādā, bet šeit ir vajadzīgs precizējums. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ja šeit būs dažādi iesniedzēji, tad šeit būs atsevišķi jāmaksā arī šī drošības nauda. Šeit nav un nevar būt tāda situācija, ka, teiksim, nāks Zemnieku savienības viena grupa un teiks, ka viņi ir īstenie zemnieki, un pēc tam nāks Kinna ar otru sarakstu un teiks, ka viņi ir īstie zemnieki, un pēc tam nāks Berķa kungs un teiks: "Nē, tikai es esmu tas riktīgais!" Skaidrs ir tas, ka šī situācija prasa, lai likumdošanas ceļā tas būtu noregulēts.

Vai tādas iespējas pastāv? Tas, teiksim, nav konceptuāli, tāpēc šeit varbūt vajag to redakcionāli pilnveidot vai saskaņot ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām". Taču tam, ko jūs tagad te aicināt - nepieņemt šo pantu -, tam ir tikai viens nolūks - lai mēs atkal atgrieztos atpakaļ pie tās pašas vecās diskusijas, proti, ka sarakstu var iesniegt tikai partijas. Tad pasakiet to skaidri un gaiši!

Priekšsēdētājs: Cālīša kungs, pēc tam - Kinnas kungs.

I.Cālītis: Es vēlreiz atkārtoju savu lūgumu: noraidīt komisijas viedokli visos tajos gadījumos, kur tas nav pietiekami argumentēts, jo tas ir balstīts tikai uz atsauci par konceptuālo balsojumu pirmajā lasījumā. Mēs nedrīkstam atkārtot tās kļūdas, kuras esam pieļāvuši pirmajā lasījumā, pietiekami neiedziļinoties jautājuma būtībā. Tagad deputātiem papildu informācija. Ir palielinājusies deputātu ieinteresētība normāla vēlēšanu likuma pieņemšanā, lai mēs neatkārtotu tās kļūdas, kuras atkārtoja Latvijas Republika pirms kara un pirms Ulmaņa apvērsuma. Tādēļ es šo 20.pantu lūdzu atgriezt pirmajā lasījumā un nebalsot par to.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs.

J.Kinna: Punkts viens, Endziņa kungs! Mēs nekad neizmantojam Demokrātisko darba partiju kā uzskatāmo piemēru, un tāpēc es lūdzu to turpmāk nedarīt arī ar Zemnieku savienību.

Un punkts divi. Man ir jautājums: ko nozīmē "organizācijas pilnvarojums"? Šis jēdziens var būt dažāds: valdes pilnvarojums, padomes pilnvarojums, kongresa pilnvarojums un tā tālāk.

A.Endziņš: Acīmredzot to var izdarīt arī instruktīvajā materiālā, kādas prasības tiek izvirzītas. Varbūt mēs varam arī šeit skaidri ierakstīt, ka tas ir kongress, vai kaut ko tamlīdzīgu?

Priekšsēdētājs: Selecka kungs.

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka kopumā šis likums Latvijas nākotnei ir izšķirošs un būtisks. Un viens no vissvarīgākajiem pantiem šinī likumā ir tieši šis pašreizējais 20.pants. Tāpēc arī mums tam tomēr ir jāvelta pietiekama uzmanība. Ja mēs jūtam, ka pirmajā lasījumā šis pants nav precīzi izstrādāts, tad acīmredzot ir lietderīgi to pārskatīt. Es gribētu atgādināt, ka pirmajā lasījumā, kad šis jautājums izšķīrās balsošanā, bija ļoti nepilna zāle un ar dažu balsu skaitu... Un pašreizējā pieredze, kas man, piemēram, ir gūta, iepazīstoties sīkāk ar šo likumu Vācijā, liecina, ka tomēr tāda kārtība, kāda ir bijusi pirms 50 gadiem, pašlaik vairs nevar būt. Par to mani pārliecina arī pašreizējā situācija Augstākajā padomē, jo arī mēs tikām šeit ievēlēti nestabila saraksta rezultātā, jo LTF bija organizācija, kas tika radīta tikai viena uzdevuma veikšanai. Un līdz ar to pašreizējā krīze, kādā mēs esam nonākuši, lielā mērā izskaidrojama arī ar šo izvirzīšanas kārtību. Tas mums ir jāņem vērā un nākotnē pēc tā jāvadās. Un tāpēc es vēlreiz lūdzu nobalsot par šā panta atgriešanu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vaivada kungs.

J.Vaivads: Es aicinātu uz gluži pretējo - respektīvi, pieņemt to tādā veidā, kāds tas ir, bet tikai ar vienu akcentu, proti, ka mēs pašlaik mēģinām it kā redakcionālas dabas priekšlikumus pavērst uz to, lai pēc tam "izietu" uz konceptuālu noraidīšanu. Es domāju, ka tas nav... Ja mēs runājam, tad runāsim godīgi! Mēs sakām, ka nepiekrītam koncepcijai, bet nerunājam par to, ka tas ir mīklaini uzrakstīts. Es personīgi domāju, ka uzrakstīts ir iespējami skaidri, tik, cik pašlaik ir pateikts mūsu likumā "Par sabiedriskajām organizācijām". Tieši šajā korelācijā. Acīmredzot tam likumam būs vēl trešais lasījums un būs arī trešais lasījums šim likumam. Tādējādi ir pilnīgi skaidrs, ka šo jautājumu varam atrisināt pilnīgi mierīgi.

Tālāk. Par šīm sabiedriskajām organizācijām un pilnvarojumu. Es domāju, ka likums to paredzēs un ka arī statūti būs katrai organizācijai. No šā viedokļa, manuprāt, mums šī diskusija ir neauglīga vienkārši tādā nozīmē, ka pietiek izvirzīt priekšlikumus un atjaunot šo partiju pieeju. Es domāju, mēs esam vienojušies diezgan plašā lokā, ka Latvijai tas nebūs tas vajadzīgākais.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs.

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es nevaru saprast, kāpēc ir tāda izklaidība zālē? Ja mēs paskatāmies uz šo pantu, tad redzam, ka šis pants ir pats galvenais. Un tāpēc es pateikšu savas domas. Es uzskatu, ka tad, ja pirms tam ir nobalsots, ka ir jāpublicē programma, un ja tas pirms tam netika balsots vienā no punktiem... Es uzskatu, ka mūsu situācijā ir atšķirība no Igaunijas un no Lietuvas. Visu cieņu politisko partiju veidotājiem, visu cieņu viņiem, taču politisko partiju struktūra mums nav nostabilizējusies, lai pavasarī tās varētu startēt tikai kā partijas. Tāpēc es uzskatu, ka tad, ja ir grupa, kam ir sava politiskā programma, un ja tā var zem šīs programmas savākt parakstus un pārliecināt cilvēkus par sevi balsot, tad es vairs neredzu lielu starpību starp šo grupu un partiju. Kaut vai tāpēc vien, ka vēl nekur nav "zvanīts", kāds būs likums par partijām. Tāpēc es aicinu nobalsot par šo pantu, kāds tas ir.

Priekšsēdētājs: Dineviča kungs.

J.Dinevičs: Varbūt tāpēc likumu par partijām visu laiku "koda nost"? Taču tās ir detaļas... Es tomēr gribētu par 20.punktu pateikt vēl tādu lietu. Man liekas, ka tas ierobežo vēlētāju tiesības. Ja es kā vēlētājs uzskatu, ka parlamentā ir jābūt, teiksim, divu partiju koalīcijai, tad kāpēc es drīkstu atbalstīt tikai vienu saraktu ar savu parakstu? Pēc tam sāksies ļoti nopietnas manipulācijas, un jūs redzēsit, ka tiks meklēti šie vienādie paraksti sarakstos, jo tad būs iespējas atkal apstrīdēt parakstu lietderību, to pareizību, vai cilvēks vispār ir reģistrēts vai nav reģistrēts. Jūs redzēsit, kādas būs batālijas. Kāpēc vēlētājs, pilnīgi normāli fiksējot, teiksim, ar šo kodu pasē un tā tālāk, nevar atbalstīt vairākus sarakstus, bet drīkst tikai vienu?

A.Endziņš: Es tūlīt atbildēšu uz Dineviča kunga uzdoto jautājumu. Cienītais Dineviča kungs! Šeit nekādu pretrunu nav. Ja jūs veidosit koalīciju ar kādu citu partiju vai kādu grupu, tad šinī gadījumā iesniedzēji paliek tie paši 100. Pirmās trīs personas. Un šinī gadījumā nāks vēl šis pilnvarojums. Ja tur ir kaut kas cits, tad tas jau ir jauns saraksts.

J.Dinevičs: Galīgi nepamatota argumentācija. Endziņa kungs! Man nav obligāti jānoslēdz koalīcija pirms vēlēšanām. Es varu veidot šīs netiešās koalīcijas, teiksim, mutiski un oficiāli pēc vēlēšanām. Tā kā šī argumentācija nekādā gadījumā nepārliecina, tā ir nepamatota.

A.Endziņš: Šī redakcija tātad dod iespēju piedalīties vēlēšanās, izvirzīt savu sarakstu ne tikai atsevišķai partijai, ne tikai atsevišķai sabiedriskajai organizācijai, bet arī jau priekšvēlēšanu kampaņā veidot šo vēlēšanu koalīciju. Un nedomāsim, ka mums ir tikai partijas. Mums ir Tautas fronte, mums ir Nacionālā neatkarības kustība, varbūt, ka veidojas vēl kāda kustība. Un tādā gadījumā mēs gribam tās ierobežot.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Tuvojas pulksten 13.00, kad mums notiek nenobalsoto, bet izskatīto jautājumu nobalsošana. Tādēļ es ierosinātu atlikušajā laikā deputātiem īsi izteikt savus apsvērumus un nobalsot par šo jautājumu, vai arī mēs tūdaļ dosim vārdu Freimaņa kungam, bet 13.00 sāksim nenobalsoto jautājumu balsošanu. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es gribētu ierosināt nekavējoties balsot par šo 20.punktu. Es noņemu savu iebildumu, kas tur bija tālāk attiecīgi sarakstā par labu šim teksta variantam. Es gribētu uzsvērt, ka pirmajā lasījumā mēs konceptuāli to pieņēmām, un jebkurus lēmumus pieņem ieinteresētā deputātu daļa. Tā ka Selecka kungam šeit nebūtu pamata uztraukties. Balsosim par 20.pantu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Vai nav iebildumu, ka mēs šobrīd liekam uz balsošanu 20.pantu šajā redakcijā? Un, ja tas netiks pieņemts, tad tiks realizēts otrs priekšlikums - atstāt to pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Viena balss papildus "par". 65 - par, 20 - pret, 13 - atturas. 20.pants ir pieņemts šajā redakcijā.

Godātie kolēģi! Tagad mums ir trīs jautājumi, kuri ir palikuši nenobalsoti. Es lūgtu Endziņa kungu tepat uzkavēties, bet mēs nobalsosim par darba kārtībā iekļautajiem, bet nenobalsotajiem jautājumiem. Vispirms par likumprojektu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību". Kas ir ziņotājs šajā jautājumā? Te gan jāziņo nekas nebūs, bet tas tā - katram gadījumam. Buķeles kundze, lūdzu, tribīnē!

Lūdzu balsošanas režīmu! Vispirms balsosim par likumprojektu trešajā lasījumā. Lūdzu balsot! Kolēģi, kuri ienācāt, jūs varat piereģistrēties un arī nobalsot! Paši piereģistrēties! Lūdzu balsošanas rezultātu! 84 - par, 2 - pret, 5 - atturas.

Nākamais balsojums būs par lēmuma projektu "Par likuma "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" spēkā stāšanās kārtību". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Rezultātu! 87 - par, 1 - pret, 5 - atturas. Pieņemts.

Nākamais balsojums ir par lēmuma projektu "Par Latvijas augstskolu studentu kreditēšanu". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! 94 - par, 2 - pret, 3 - atturas. Pieņemts. Lūdzu Endziņa kungu atgriezties tribīnē!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! 21.pantā, izņemot to, kas šeit ir ielikts iekšā par pārējām likumprasībām, kā precizēt šā likuma prasības, citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms par šo pantu? Kādi ir papildinājumi? Izmaiņu nav. Tātad arī jābalso nebūs. Lūdzu, skatīsim tālāk! Piedodiet, Muciņa kungs, vai jūs par šo pantu? Lūdzu!

L.Muciņš: Par 21.pantu.

Priekšsēdētājs: Jā. Pilnīgi pareizi.

L.Muciņš: Man būtu Endziņa kungam jautājums: vai jūs neuzskatāt, ka sakarā ar to, ka ir Tautas frontes domes lēmumi par deboļševizāciju, par to, mēs varam tādā veidā saskaņā ar šo pantu ievēlēt arī Valsts drošības komitejas slepenos ziņotājus, un vai nebūtu nepieciešami arī kaut kādi citi ierobežojumi? Visādā ziņā tie, kurus es esmu Endziņa kungam iesniedzis un kurus viņš solīja trešajā lasījumā izskatīt. Vai tie tomēr nebūtu vajadzīgi pasīvajās vēlēšanu tiesībās?

A.Endziņš: Es atbildēšu. Šeit, lūk, ir šis iesniegums. Pašreiz es to tāpat kā Krastiņa kunga un Ēlerta kunga priekšlikumu atlieku uz trešo lasījumu, to izskatīs komisija, un tad jau liksim uz balsošanu.

L.Muciņš: Jā, es tāpēc pievēršu cienījamo kolēģu uzmanību, ka mēs liela daļa šeit esam Tautas frontes biedri, un šinī pantā būtu nepieciešams iestrādāt norādi uz deboļševizācijas likumu, norādi uz ...(neskaidri) likumu. Tātad kandidātiem ir jāsniedz paziņojums, ka viņš nav sadarbojies ar Latvijas Republikai naidīgām institūcijām, nav strādājis noteiktos amatos, kurus agrāk ieņēmušie darbinieki nevar kandidēt šajās vēlēšanās. Es domāju, ka ir nepieciešams ierobežot arī to Latvijas pilsoņu iespēju kandidēt vēlēšanās, kuri nav pietiekami ilgu laiku nodzīvojuši Latvijas teritorijā vai arī nav bijuši Latvijas valsts dienestā ārzemēs. Tātad, ja agrāk mums brauca un tie "gaišie" nāca no Maskavas, tad, es domāju, tagad nevajadzētu pārāk aizrauties ar gudriem padomdevējiem no Rietumiem un tomēr vajadzētu noteikt šeit nelielus, bet tomēr ierobežojumus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es sapratu, ka tas tiks iestrādāts trešajā lasījumā?

A.Endziņš: Es tikko saņēmu šo priekšlikumu, un tātad to mēs varam atlikt uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir nepieciešamība atsevišķi balsot par 21.pantu? Nē. Paldies. Virzīsimies tālāk!

A.Endziņš: No 22. līdz 27.pantam likumprojekts ir bez izmaiņām. Tālāk - 28.pants.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, runājiet mikrofonā, lūdzu! Zāli lūdzu uzvesties klusāk.

A.Endziņš: 28.pantā ir redakcionāls precizējums. Proti, arī šeit Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām un to nogādāšanu apgabala vēlēšanu komisijā. Tātad uz veidlapām. Šeit precizējums ir saistīts ar to, ko mēs izdarījām jau iepriekš, proti, ka kandidātu saraksti ir iesniedzami nevis apgabala vēlēšanu komisijā, bet Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai tas viss tiktu centralizēti nodrošināts un varētu tikt izdarīts laikus. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Balsot nav nepieciešams. Lūdzu, virzīsimies tālāk!

A.Endziņš: 29.pantā ir tikai tas, kas bija izlaists pirmajā lasījumā, te ir precizējums - "pilsētu", "apgabala rajonu" un "iecirkņu". Šeit mēs pielikām arī "pilsētu". Tātad ir papildināts tas, kas tehniski bija pazudis.

Priekšsēdētājs: Deputāti? Nav iebildumu. Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš: 30.pantā atkal ir minēts nevis laikraksts "Diena", bet ir norāde, ka tam jābūt izsludinātam oficiālā preses izdevumā, par to, kas tas būs un kā to varētu noteikt. Pašreiz citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu, par nākamo pantu!

A.Endziņš: 31.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: 31.1 pants.

A.Endziņš: 31.1 pantā ir precizējums pirmā teikuma pirmajā palīgteikumā, proti, ka katrs kandidātu saraksts ir nodrukājams uz atsevišķām loksnēm, kurās pretī kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai. Tas ir precizējums. Un tālāk jau seko norāde, ka apgabala vēlēšanu komisijai jāpiesūta nodrukātie kandidātu saraksti rajonu, Rīgas un tā tālāk... Jo mēs šeit pārgājām uz to, ka to visu izdara Centrālā vēlēšanu komisija, ka tā tos nosūta uz apgabala vēlēšanu komisiju, bet apgabala vēlēšanu komisija jau nodrošina to tālāku nosūtīšanu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi papildinājumi, iebildumi?

A.Endziņš: Šeit es gribu vērst deputātu uzmanību uz 151.dokumentu, jo bija deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums svītrot 31.1 panta otro teikumu. Un tā kā mēs šeit ierosinām citu pieeju šiem grozāmajiem sarakstiem, tad viņa priekšlikums ir pieņemts tikai daļēji.

Priekšsēdētājs: Vai Krastiņa kungs uzstāj par balsošanu? Nē. Paldies. Virzīsimies tālāk!

A.Endziņš: 32.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Paldies.

A.Endziņš: 33.pants ir precizēts: teksta "...izziņo ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanām" vietā mēs ielikām precizējumu: "...no vēlēšanu pirmās dienas", jo mums ir paredzētas divas dienas. Un arī precizēts teksts "rajona (priekšpilsētas)". Tātad ir šāds precizējums. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Paldies.

A.Endziņš: 34.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk!

A.Endziņš: 35.pants. Te mums bija konceptuāls balsojums par to, vai ir grozāms saraksts vai negrozāms saraksts. Mēs nobalsojām par grozāmiem sarakstiem. Taču salīdzinājumā ar pirmo lasījumu šeit ir dota cita redakcija par šiem grozāmajiem sarakstiem. Proti, ka ir tikai iekšēji grozāms saraksts. Katrs vēlētājs saņem apzīmogotu aploksni, kurā viņam ir jāliek saraksts, par kādu viņš balso, un šeit pēc savas izvēles viņam ir iespēja izdarīt atzīmi, teiksim plus, ja viņš dod priekšroku šim kandidātam, bet nedrīkst izdarīt nekādas atzīmes vai arī svītrot kandidāta uzvārdu. Bez tam viņš var ielikt aploksnē arī negrozītu sarakstu. Ir arī paskaidrojums, ka atzīmi "plus" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara tad, ja viņš vēlas nobalsot par šo kandidātu. Ja vēlētājs grib nobalsot pret kādu no šajā sarakstā minētajiem kandidātiem, viņš izsvītro šā kandidāta uzvārdu. Pārējie šeit ir tīri redakcionāla rakstura labojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es vēlētos mazliet papildināt par šo pantu, lai paskaidrotu deputātiem šīs situācijas būtību. Proti, ja mēs esam vienojušies par grozāmiem sarakstiem - un tas bija pirmā lasījuma jautājums -, tad ir būtiski svarīgi... Šeit mēs atkāpāmies no tā, ka var grozīt, ka vēlētājs var jaukties tajos sarakstos, par kuriem viņš balso. Es domāju, ka tas vairumam varētu būt pieņemami, bet tieši šā saraksta ietvaros vēlētājam tātad ir trīs iespējas. Runājot par katru konkrēto kandidātu, viņš vai nu kandidātu atzīmē, vai svītro, vai atstāj nemainītu. Un pēc tam tālākajos pantos parādās, ka katra konkrētā kandidāta balsu skaits ir par sarakstu nodotais balsu skaits plus tie vēlētāji, kuri šo kandidātu ir atzīmējuši ar plus zīmi, bet ar mīnus zīmi ir tie kandidāti, kuri ir svītroti. Ko mēs panākam? Ja kandidātus tikai svītrotu, tad situācija būtu tāda, ka visi populārie, zināmie cilvēki tiktu nodrukāti saraksta lejasdaļā, jo katram cilvēkam, kurš ir pazīstams, ir arī ienaidnieki, un viņš būtu lejā.

Gluži otrādi būtu tad, ja mēs tikai izceltu, bet neļautu svītrot, tad visi kaut cik zināmie cilvēki un arī, teiksim, varbūt viens otrs kā persona, kurš savas organizācijas kongresā ir nokļuvis saraksta beigās, bet viņam būtu kādi 10 procenti atbalstītāju, tad šie cilvēki "uzbrauktu" sarakstos augšējās līnijās. Šī sistēma, kādu piedāvā darba grupa, sabalansē situāciju un ļauj vēlētājiem tieši parādīt savu gribu, un sakārtot šīs lietas. Es domāju, ka šinī gadījumā tas, protams, nav izdevīgi dažu partiju līderiem. Tas nav izdevīgi, jo viņi riskē zaudēt tās pozīcijas, ko piešķir viņu partijas vai organizācijas kongress vai valdība, bet tanī pašā laikā mums šinī gadījumā neapšaubāmi ir jāuzticas vēlētājiem, nevis kaut kādai šaurai "blicei", kura tad sakārto sev vēlamā virzienā. Tas, manuprāt, ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas parādīs, cik ļoti mēs atbalstām demokrātiju un cik ļoti mēs katrs rūpējamies par to, lai nokļūtu attiecīgi "siltā krēslā".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Cienījamie deputāti! Salīdzinot tagad pirmo lasījumu ar otro lasījumu, es varu tikai pabrīnīties, kādā veidā konceptuāls balsojums, kurš ir izdarīts pirmajā lasījumā, nobalsojot par grozāmiem sarakstiem, faktiski tagad ir iznīcināts. Tādējādi es uzskatu, ka tas ir iznīcināts. Pēc būtības šie grozāmie saraksti bija šā likuma "sāls", kas atrisināja pretrunas starp mažoritāro un proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Tie bija šie grozāmie saraksti, par ko mēs nobalsojām pirmajā lasījumā. Pirmajā lasījumā es balsoju par grozāmu sarakstu, tā kā to saprata Latvijas laika vēlēšanu likums, bet nevis tā, kā to šodien ir sapratusi darba grupa, kas ir būtiski ierobežojusi un faktiski novedusi līdz nullei šā balsojuma rezultātus. Jo pēc savas būtības mēs neesam ņēmuši vērā to politisko un pasaules kļūdu, ko ņēma vērā Vācija, izveidojot savu Vēlēšanu likumu. Viņiem 50 procenti veido mažoritāri ievēlētie un 50 procenti ir proporcionāli ievēlēti, tas ir tas, ko šodien izdarīja Lietuva, izveidojot savu Vēlēšanu likumu. Šis pants, kāds tas bija Latvijas laika likumā, kaut kādā veidā novērsa šo pretrunu. Mēs varējām izteikties par konkrētu kandidātu, brīvi viņu ierakstot iekšā vēlēšanu sarakstos un attiecīgi svītrojot citas personas. Ja paliek tā, kā ir tagad, tad faktiski pirmām kārtām ir izkropļota šī pirmā balsojuma būtība, un mēs kategoriski nevaram to pieņemt.

Otrām kārtām te ir sagrauts viss Latvijas laika Vēlēšanu likuma kompromiss starp mažoritāro un proporcionālo vēlēšanu sistēmu.

Trešām kārtām - neviens neņēma vērā to politisko mācību, kādā veidā pie varas 1933.gadā nonāca Hitlers. Tieši ar šādu proporcionālu vēlēšanu likumu. Un kādā veidā notika līdz 1934.gada 15.maijam Latvijas parlamenta krīze?

Ceturtām kārtām es atgādināšu tikai to, ka pirmajā lasījumā tika pārtrauktas debates, līdz ar to nevarēja izteikties visi, kuri bija pierakstījušies, un tādējādi jautājums par mažoritāro un proporcionālo vēlēšanu sistēmu atbilstību un mēģinājums noregulēt to šajā likumā vispār šeit nav izskatīts.

Un piektām kārtām pēc tam, kad mēs pieņemsim šādu likumu, kad uz mums ar tankiem vai kā citādi tiks izdarīts spiediens, lai paplašinātu vēlētāju loku vai nu ar nepilsoņiem, vai ar šeit dzimušiem nepilsoņiem, tad mēs saņemsim pretī vienu spēcīgu opozicionāru - uz vienas tautības pamata veidotu bloku, kuru nekādā veidā pēc tam nevarēsim neitralizēt. Un rezultāts būs tāds, ka nākamā Saeima būs vēl sliktāka nekā šī. Es ar to jūs apsveicu! Paldies.

A.Endziņš: Atļaujiet atbildēt cienījamajam Muciņa kungam. Man liekas, ka tādā gadījumā vajag izlasīt visu likumu līdz galam. Tas, ka jūs šeit runājat par fašismu un tā tālāk, ka nav saraksta, tas nozīmē, ka, jūsuprāt, grozāms saraksts ir tikai tādā gadījumā, ja jūs ejat balsot par Sociāldemokrātu partiju. Ja jums nepatīk kāds no šiem pārstāvjiem, tad jūs ierakstāt iekšā šajā sarakstā no kāda cita saraksta. Tikai tas! Šeit vēlētājs ir pilnīgi brīvs. Viņš var izteikties "par" vai "pret" vai arī atstāt tādu sarakstu, kāds tas ir, bet tikai viena saraksta ietvaros. Tā saraksta ietvaros, par kuru viņš balso. Un šeit jau atkāpe no pirmā lasījuma ir tā, ka nevar, un tieši tas ir tas, pret ko sevišķi iebilda Zemnieku savienība, arī citu partiju pārstāvji. Lai nebūtu tāda situācija, ka jūs balsojat it kā par LLNK, bet tajā pašā laikā ņemat un izsvītrojat ārā Berklavu, bet ierakstāt tur iekšā Bojāru no LDDP. Un tas ir viss. Citu izmaiņu šeit nav.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, lūdzu!

A.Bērzs: Šā panta pašreizējā redakcija man tiešām liek domāt, kāpēc mēs joprojām gribam bikses uzvilkt pa kājām, ja Ķīnā ir izgudrots, ka tās var uzvilkt arī pār galvu. Grozāmi saraksti nozīmē to, ka kandidāti dotajā sarakstā ir sarūpēti atbilstoši balsu skaitam, kas nodotas par viņiem. Par iebalsotu skaitās katrs kandidāts, kurš no saraksta nav izsvītrots. Kāpēc bija vajadzība izgudrot vēl kaut kādu krustiņu likšanu, kura būtībā neko negroza - to nesapratīšu ne es, ne vēlētāji. Tā ir lieka manipulācija. Ir pietiekami, ja izsvītro nevēlamos kandidātus. Līdz ar to dažādi kandidāti vienā sarakstā saņem dažādu balsu skaitu un atbilstoši saņemtajam balsu skaitam viņi tiek sarakstā pārgrupēti. Tā tas ir bijis Latvijā Saeimas vēlēšanās. Un tāpēc mans priekšlikums ir svītrot tekstā tās daļas šinī pantā, kur ir runa par atzīmi "krustiņš".

Priekšsēdētājs: Rikarda kungs.

R.Rikards: Es gribu atzīmēt, ka konceptuāli mēs balsojām par grozāmiem vai negrozāmiem sarakstiem, bet kāds ir grozāmu sarakstu princips? Vai tas būs 1922.gada likuma princips, kas tika paņemts no Šveices, kura to ieviesa 1920.gadā, kad varēja grozīt arī it kā sarakstus, ko nebalsoja? Galu galā arī es sākumā iestājos par šo variantu, par veco 1922.gada variantu, bet, analizējot Saeimas vēlēšanu rezultātus... Man te konkrēti ir 1931.gada Saeimas vēlēšanu rezultāti. Ja skatāmies Zemnieku savienības sarakstu Vidzemes apgabalā, redzam, ka tajā pirmais bija Ulmanis, otrais - Balodis, trešais - Celmiņš un tā tālāk. Pavisam 23 kandidāti. Ulmanis bija pirmais pēc partijas, bet pēc grozīšanas viņš nonāca ceturtajā vietā, savukārt Balodis no otrās pacēlās uz pirmo vietu. Turklāt par sarakstu bija nodotas 53 800 balsis, bet Ulmanim bija mīnus 4800, taču viņš bija dabūjis no citiem sarakstiem klāt vēl 968 balsis - tātad plus vēl tūkstotis klāt. Balodim bija mīnus 2200, un viņš bija dabūjis plus 1600... Un gala rezultātā viņš bija nostājies pirmais, Celmiņš, kas bija trešais partijas sarakstā, nonāca otrajā vietā, jo viņu bija svītrojuši 3500 vēlētāji, tātad mazāk nekā Ulmanim, un balsu viņš bija dabūjis vairāk. Tātad tas nozīmē, ka šajos grozāmajos sarakstos, kā tas bija vecajā likumā, it kā vairāk svītroja, nekā rakstīja klāt, jo rakstīja no citu partiju sarakstiem klāt. Taču šis variants, ko piedāvā darba grupa - un šo variantu mums ieteica Levits -, tā ir beļģu sistēma, ka liek gan plusus - tas ceļ uz augšu kandidātu, gan svītro ārā - tas viņu velk uz leju, vai arī vispār ir neitrāla attieksme, un tad viņš paliek turpat, kur bijis. Savukārt daudzās citās valstīs, teiksim, Polijā un Dānijā, ir tā, ka balso ar plusu tikai par vienu no saraksta, un tad viņš ceļas uz augšu. Tā ir cita sistēma. Tātad principā ir tā: ja svītro ārā, tad zaudē populārie, ja liek tikai plusus, tad vinnē tikai populārie, bet, ja liek plusus un mīnusus, tad kaut kur vidēji tautas griba tiek izteikta pareizi. Un tā grozāmā saraksta sistēma mums likās labāka nekā tā, ko te ierosināja. Tāpēc es aicinu par to nobalsot. Mēs arī Starpfrakciju birojā vienojāmies par šo sistēmu.

Priekšsēdētājs: Šļakotas kungs, lūdzu!

K.Šļakota: Kolēģi Endziņ, man galīgi neskaidrs paliek kāds jautājums. Labi, ja izsvītro - ir nulle balsu, ja atstāj negrozītu, ir viena balss, bet, ja pieliek plusu, cik tad ir balsu? Divas balsis?

A.Endziņš: Izlasiet, lūdzu, Šļakotas kungs, likumu līdz beigām.

K.Šļakota: Es jums lūdzu paskaidrot...

A.Endziņš: Es jums paskaidrošu vēlreiz, kā pirmām kārtām rezultāti tiks vērtēti. Vispirms skatīsies, cik balsu ir nodots par šo konkrēto sarakstu. Teiksim, par Zemnieku sarakstu ir tik un tik tūkstoši balsu. Par sociāldemokrātiem - tik un tik balsis. Proporcionāli izejot no nodoto balsu skaita, tiek noteikts, cik vietu Saeimā ir konkrētajam sarakstam, vai tam ir 5 vai 10... Ja, teiksim, apgabalā ir 26 kandidāti, tad, lūk, šinī gadījumā vēlētājs, ejot pie urnas un iemetot sarakstu, ir nodevis balsi par konkrēto partiju vai par konkrēto grupu, vai par konkrēto sarakstu. Un tālāk pēc tam jau skaita kopā, cik vispār saraksts ir savācis balsu, tik ir arī katram kandidātam neatkarīgi no tā, vai viņš ir svītrots vai viņam ir pielikts krustiņš klāt. Un tālāk jau tiek izkārtots viņa reitings. Reitingu nosaka šādā veidā. Ja, lūk, ir krustiņš, tad viņam nāk "plus" balsis klāt, bet, ja viņš ir svītrots ārā, tad "mīnus". Ja nav nekas, tad paliek viss uz vietas. Tātad viņam ir it kā sākotnējais starta numurs. Un šinī gadījumā vēlētāji paši to ļoti objektīvi izkārtos, nevis, teiksim, partijas bosi!

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs.

V.Eglājs: Es gribētu pievērsties pamatnostādnei, vai iesniedzēji uzticas vēlētājiem tieši šajā reitinga vērtējumā, kuri ir mīluļi un kuri ir nemīluļi, kuriem to plusu ir vairāk un kuriem to mīnusu ir vairāk. Vai viņi savukārt grib, lai uzticas iesniedzējiem, kuri saliks to rangu kārtību, bet tikai lai būtu uzticība, lai vēlētāji uzticētos izvēlētajai Saeimai. Tomēr šajās vēlēšanās ir jābūt uzticībai tautai, jo citādi diez vai tā uzticība būs. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šādu variantu, kāds ir darba grupai, lai Saeimai būtu vieglāk strādāt.

Priekšsēdētājs: Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis: Cienījamie deputāti! Es aicinātu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, jo praktiski cilvēki, izvēloties balsot par šo sarakstu, būs izvēlējušies balsot par šā saraksta programmu. Un tas, ka viņi šā saraksta ietvaros var kādu pavirzīt uz augšu vai nobīdīt uz leju, nebūt nerunās pretī galvenajai nostādnei - atbalstīt šo programmu.

Ja mēs pieņemsim to, ko piedāvāja Muciņa kungs, tad tas novedīs mūsu vēlēšanas vispār līdz kolapsa situācijai, jo, iedomājieties, Bojāra kungu varēs ierakstīt sociāldemokrātu sarakstā un otrādi... Tā ka praktiski tas paralizēs visu mūsu vēlēšanu komisiju darbu. Tas būs briesmīgi. Un arī mūsu pirmskara Latvijas pieredze ar svītrošanu ir ļoti bēdīga - palasiet vēsturniekus! Palasiet, ko raksta Klīve un citi. Kādreiz bijis ārkārtīgi bēdīgi.

Priekšsēdētājs: Cālīša kungs, lūdzu!

I.Cālītis: Es gribu aizrādīt godājamajiem deputātiem un atkārtot to, ko teica Muciņa kungs, - šeit ir radies precedents! Komisijas slēdzienā komisija noraida deputātu priekšlikumus, pamatojoties uz konceptuālo balsojumu. Pati komisija, savukārt, ir pārkāpusi šo konceptuālo balsojumu savos priekšlikumos.

Vēl es gribu atkārtot to, ko Muciņa kungs teica par mūsu neatkarības laika pieredzi attiecībā uz grozāmiem sarakstiem, bet tikai nedaudz citā aspektā. Es gribu atgādināt to pieredzi, kāda mums bija uzkrājusies Saeimas laikā līdz Ulmaņa apvērsumam, kad ar grozāmu sarakstu palīdzību kāds noteikts politisks grupējums var pilnīgi sabojāt sava politiskā pretinieka, respektīvi, citas partijas vai grupas, sarakstu. Mēs varam iedomāties šāda modeļa situāciju: Vecpuišu biedrība, ejot koalīcijā ar Vecmeitu biedrību, nolemj izgāzt noteiktu konkrētu sarakstu. Viņi ziedo visus savus spēkus, lai visu sabojātu un izsvītrotu populārus un labus cilvēkus. Jūs saprotat - pats šis grozīšanas princips noved pie destrukcijas iespējām un pilnīgi neatspoguļo vēlētāju viedokli attiecībā uz kandidātiem un sarakstiem.

A.Endziņš: Bet Cālīša kungs! Ja viņš aiztiek šo sarakstu, tad, lai arī kā viņš liek tur plusus, mīnusus vai svītro ārā, viņš tomēr ir nobalsojis par šo sarakstu. Viņš ir nodevis savu balsi par šo sarakstu, un te tikai vienkārši tiek izkārtots reitings šā saraksta ietvaros, vairāk nekas cits.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs! Pēc tam Vaivada kungs.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es tomēr nesaprotu, kādēļ darba grupa ir izdarījusi šādus grozījumus Vēlēšanu likumā. Godātie kolēģi, tie, kuri saka, ka tiesību došana ierakstīt vēlētājiem vienā sarakstā citu sarakstu kandidātus, ka tas var šo hierarhiju grozīt, šie iebildumi ir pamatoti, bet, arī svītrojot ārā, šī hierarhija tiek sagrozīta un arī partijas kandidātu secība tiek sagrozīta, un visu noteiks vēlētāju griba. Un tās vecmeitu biedrības, kuras organizēs kampaņu, lai šo hierarhiju sajauktu... Bet, kolēģi, vai tad nav demokrātiskāk, ja mēs dodam tiesības izsvītrot vienas partijas sarakstā tiešām mums nepatīkamus konkrētos cilvēkus un šim pašam vēlētājam dodam demokrātisku tiesību neatstāt vis tukšu vietu, bet tiešām ierakstīt šajā tukšajā vietā Latvijas valstī populāru, pazīstamu un darbīgu cilvēku? Kāpēc mēs dodam ar šo likumu tikai tiesības svītrot ārā? Šeit runāja par kaut kādiem kolapsiem un par kādiem vēsturiskiem precedentiem, taču es gribētu runāt par vienu vēsturisku precedentu, proti, par 1940.gada jūliju, ka 8.jūlijā pēc Višinska ierosinājuma Centrālā vēlēšanu komisija pieņēma grozījumus šajā pašā Vēlēšanu likumā, ko mēs šodien apspriežam, un tik tiešām noteica, ka vēlētāji nevar grozīt šo sarakstu, ka viņi nevar svītrot ārā un nevar ierakstīt. Mēs esam pusceļā, godātie kolēģi, uz šo diktatūru, par kuru šeit runāja Muciņš. Un es nesaprotu, kāpēc mēs ejam šo nedemokrātisko ceļu. Ja mēs par to nobalsosim, tad es principā balsošu pret Vēlēšanu likumu kopumā.

Priekšsēdētājs: Dobeļa kungs.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Starpfrakciju birojā mums arī bija strīds par šo pantu. Principā es, vadoties pēc godīguma, pilnīgi piekrītu Muciņa kungam un Lagzdiņa kungam. Tas tiešām būtu vistaisnīgāk. Tikai patlaban ir viena vienīgā nelaime - mēs uzreiz gribam tai sabiedrībai, kura nav vēl izveidojusies, piemērot tādu likumu, kurš ir piemērots tikai attīstītai, izveidotai sabiedrībai ar saviem noteiktiem viedokļiem. Tur ir tā nelaime. Tā ir tā nelaime, un tāpēc arī es tiešām ilgi domāju par šo jautājumu. Es tiešām strīdējos ar Rikarda kungu, lai gan redzu, ka, novērtējot reāli mūsu sabiedrību šodien, šis "krustiņu variants" ir vienīgais pieņemamais. Jo, no vienas puses, tas dod zināmas tiesības, zināmas iespējas vēlētājam individuāli domāt. Un tas, ko te teica iepriekšējais runātājs, ka varētu atstāt tikai svītrošanu, ir absolūti nepieņemami, jo tādā gadījumā viens pats izsvītrotājs var sagrozīt visu sarakstu. Jāpaliek ir arī šai "krustiņu sistēmai", jo katram vēlētājam, kā es saprotu, ir tiesības likt krustiņus pret katru no šiem kandidātiem. Respektīvi, beigu beigās kopīgā krustiņu un mīnusu summa dos rezultātu. Taču, kolēģi, ja jūs šodien nobalsosit par to, kas bija savā laikā, tad man ir bail, ka mēs tiešām iegūsim neprognozējamus rezultātus, jo sabiedriskajās organizācijās šodien tieši tas ir pierādījies, ka nelielas cilvēku grupas, ja tās ir pietiekami labi organizētas vai ja tās organizē kāds no malas... To mēs šodien ļoti labi redzam daudzās partijās un grupās, kur strādā cilvēki, kuriem par to īpaši maksā. Tās ir spējīgas ļoti spēcīgi izjaukt visu procesu, un tieši no šā viedokļa es domāju, Lagzdiņa kungs un Muciņa kungs... Galu galā pēc tam var šo Vēlēšanu likumu uzlabot, kad būs nākamā Saeima. Mums ir pārāk maz laika, lai mēs sabiedrību varētu izaudzināt. Tāpēc vienkārši no pragmatisma viedokļa aicinu balsot par to variantu, ko ir iesniegusi komisija.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ir jau iestājies pārtraukums, un saskaņā ar mūsu vienošanos mēs atsākam darbu pulksten 14.30. Ja deputāti pie mikrofoniem uzstāj vēl runāt par motivāciju, tad tādā gadījumā mēs par šo jautājumu balsosim pēc pārtraukuma. Ja nē, tad tagad balsojam... (Zālē troksnis un dažādi izsaucieni.)

J.Biezais: Es uzstāju par balsošanu, tāpēc es šeit atnācu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Biezā kungs! Lūdzu balsošanas režīmu! Vienu momentiņu - precizēsim balsošanas priekšmetu. Tātad mēs balsosim par šo redakciju, kuru ir iesniegusi darba grupa, bet, ja tā netiks pieņemta, tad tādā gadījumā paliek iepriekšējā redakcija, jo abās ir paredzēti grozāmi saraksti. Lūdzu balsošanas režīmu!

L.Muciņš: Birkava kungs, ir viens kompromisa priekšlikums... Jūs man nevarat liegt vārdu, ja nepārtraucat sēdi. Ir divas minūtes pāri pusei...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi...

L.Muciņš: Ir divas minūtes pāri pusei... Jums jāpārtrauc sēde vai arī jādod man vārds.

Priekšsēdētājs: Vai tas ir kompromisa priekšlikums, Muciņa kungs? Tā kā Muciņa kungs uzstāj par motivāciju, tad sākas sēdes pārtraukums līdz pulksten 14.30, tad apspriedīsim jautājumu par valdības atskaiti, bet pulksten 15.00 turpināsim šo jautājumu.

 

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī