1992.gada 11.jūlija sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Viena minūte ir pāri pulksten desmitiem. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 89 deputāti ir reģistrējušies.

Cik saprotu, runāsim par darba kārtību. Tā kā mums ir lauksaimniecības prioritāte, lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tā kā es cienījamiem deputātiem šodien gribu mazliet atbrīvot laiku, tad es gribu noņemt lēmuma projektu par zemes nodokli, jo patiešām vakardien mēs ar Siliņa kungu noskaidrojām šīs attiecības, un tur ir viss kārtībā. Tātad ierosinājums šo lēmuma projektu noņemt.

Otrs. Es lūgtu plenārsēdi nobalsot sakarā ar to, ka tas bija iekļauts darba kārtībā, par prioritātēm kredītu izsniegšanā, tas ir, šo lēmuma projektu nodot Ekonomikas komisijai kā atbildīgajai. Un tādā gadījumā šis arī būtu šodien noņemams no darba kārtības. Bet es lūgtu tomēr 10 minūtes šodien uzklausīt bez debašu atklāšanas (es vēlreiz uzsveru, ka bez debašu atklāšanas) lauksaimniecības ministra ziņojumu par situāciju lauksaimniecībā kopumā. Tādu ziņojumu noklausījās arī Augstākās padomes Prezidijs. Un es domāju, ka tas būtu ļoti būtiski sakarā ar to, ka Lietuvā šim jautājumam veltīja pat pusi dienas, ja nemaldos. Bet mēs lūdzam Augstāko padomi lauksaimniecības ministru uzklausīt tikai 10 minūtes un pieņemt ļoti īsu politisku lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka jautājumā par ziņojuma noklausīšanos pat nevajag balsot. To darīsim. Bet, Grūbes kungs, lūgums tad varbūt šo lēmuma projektu patiešām sagatavot arī Lauksaimniecības komisijai. Ir jau? Paldies. Es vienkārši nezināju. Tikai lemsim vēlāk, cikos klausīsimies ministru.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Es gribētu tikai īsi papildināt cienījamo deputātu zināšanai, ka šis lēmums Augstākajā padomē būtu jāpieņem viena iemesla dēļ, proti, ja tā pilnvaro Ministru padomi uzsākt tālāku darbību ārpolitiskos jautājumos, lai lūgtu palīdzību Eiropas Kopienā un arī visās citās iespējamās organizācijās sakarā ar katastrofālo ražas stāvokli Latvijā.

Man, cienījamie deputāti, ir šāds priekšlikums: iekļaut darba kārtībā jautājumu (kurš tiks izdalīts burtiski pēc 20 minūtēm, patlaban tas tiek pavairots) - par pilnvaru piešķiršanu Latvijas Republikas Ministru padomei Rīgas pilsētas iedzīvotāju apgādes uzlabošanā ar pārtikas produktiem. Šajā dokumentā, ko mēs tūlīt izplatīsim, ir domāts viens - Ministru padome jau ir izveidojusi speciālu komisiju, kas sastāv no vairāku ministriju, tāpat arī Finansu inspekcijas pārstāvjiem, un mēs lūgsim iekļauties arī Latvijas Bankas pārstāvjus. Ja Augstākā padome pieņem šādu lēmumu par pilnvarām, atvaļinājuma laikā valdībai būtu visas nepieciešamās pilnvaras atrisināt jautājumu par pārtikas produktu apmaksu un līdz ar to ar minēto lietu saistīto juridisko, ekonomisko un citu jautājumu atrisināšanu, kuri ir sakarā ar tā sauktajām Rīgas pilsētas rajonu tirdzniecības pārvaldēm, valdībai nepieciešamas šīs zināmā mērā ārkārtējās pilnvaras, lai mēs varētu veikt visus nepieciešamos pasākumus un praktiski šo struktūru likvidēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Pirms uzsākam budžeta projekta otro lasījumu, lūdzam iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par likuma par grozījumiem Latvijas Republikas 1992.gada 27.jūnija likumā par Latvijas Republikas budžeta tiesībām spēkā stāšanās kārtību un par valūtas budžetu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Varbūt tad jūs varētu informēt, kad apmēram komisija ir gatava mums iesniegt šo budžeta otro lasījumu.

I.Ozols: Budžeta otro lasījumu komisija lūdz sākt pulksten 12.00, tas ir, pēc pirmā pārtraukuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Iebildumu nav? Pa to laiku arī deputāti ar to var iepazīties.

Godājamie kolēģi! Tātad iesniegšanas secībā mums ir jābalso par iekļaušanu vai neiekļaušanu darba kārtībā Grūbes kunga priekšlikums par ministra Ģēģera atskaiti un ziņojumu un lēmuma pieņemšanu. Otrs ir Godmaņa kunga lūgums iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par pilnvarām Ministru padomei sakarā ar pārtikas apgādi Rīgas pilsētā. Un arī Ozola kunga lūgums iekļaut lēmumu par likuma par grozījumiem likumā par Latvijas Republikas budžeta tiesībām spēkā stāšanās kārtību un valūtas budžetu.

Tātad Godmaņa kungs šo iesniegto lēmuma projektu un informāciju uzreiz pavairos un drīz iesniegs.

Bet, godājamie kolēģi, pirms tam mums arī palika tas, ko mēs norunājām, proti, ka mēs šodien no pulksten 10.30 līdz 11.00 nobalsosim par vakar pieņemtajiem, bet nenobalsotajiem lēmumu projektiem. Man, protams, ir jāpateicas mūsu darbiniekiem, kas ļoti labi sakārtojuši šo vadības mapi, bet viņi manu radošo nekārtību ir tā sakārtojuši, ka man tagad ir jāatrod... Varbūt godājamie kolēģi, kuri ir ieinteresēti, atgādinātu tos lēmumus, par kuriem mums šodien bija jānobalso no rīta. Tātad mums bija jānobalso par 786.dokumentu - par akcīzes nodokli. Viens dokuments un tikai balsošana.

Godājamie kolēģi! Varbūt, ka šajā gadījumā mēs negaidītu līdz pulksten 10.30 un sāktu jau balsot? Varbūt nobalsosim par šo un pēc tam turpināsim spriest par darba kārtību. Vai ir nepieciešama papildu reģistrēšanās? Ir nepieciešama. Lūdzu, reģistrēsimies. Vai visi ir reģistrējušies? Rezultāts: 97 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu, balsosim par vakar apspriesto 786.dokumentu - par akcīzes nodokli. Rezultāts: par - 78, pret - 1, atturas - 6. Likums pieņemts. Paldies.

Un tagad par šodienas darba kārtību iesniegšanas secībā. Lūdzu, balsosim par deputāta Grūbes ierosinājumu iekļaut darba kārtībā lauksaimniecības ministra Ģēģera kunga informāciju un lēmuma projekta pieņemšanu. Rezultāts: par - 60, pret - 6, atturas - 6. Lēmums pieņemts. Esam iekļāvuši darba kārtībā, pēc tam spriedīsim par secību. Paldies.

Nākamais balsojums ir Ministru padomes priekšsēdētāja deputāta Godmaņa ierosinājums iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par sevišķām pilnvarām Ministru padomei pārtikas apgādē Rīgas pilsētai. Lūdzu, balsosim par šā dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Rezultāts: 77 - par, 5 - pret, atturas - 5. Iekļauts darba kārtībā.

Kodoliņa kungs, vai jums kas sakāms par darba kārtību? Mēs patlaban balsojam par darba kārtību. Mums vēl jānobalso par diviem lēmumiem.

Tātad mums ir izdalīts Apvienotās budžeta komisijas lēmums par grozījumu likumā par Latvijas Republikas budžeta tiesībām spēkā stāšanās kārtību un valūtas budžetiem, proti, par 792.dokumenta iekļaušanu darba kārtībā, paredzot tā izskatīšanu pirms budžeta otrā lasījuma. Lūdzu, balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Rezultāts: par - 77, pret neviens nav balsojis un 4 - atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Godājamie kolēģi! Acīmredzot ir izveidojusies tāda situācija, ka šie dokumenti, kas patlaban iekļauti darba kārtībā, laikam būtu izskatāmi pirms šā budžeta otrā lasījuma. Dabīgi, ka varētu izmantot šo rīta sēdi, lai minētos svarīgos dokumentus apspriestu un pieņemtu.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, jūsu ierosinājumi.

A.Kodoliņš: Mēs nobalsojām par akcīzes nodokli, par tā pieņemšanu, bet nenobalsojām par lēmuma par spēkā stāšanos pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Ir nepieciešams speciāls ziņojums par lēmumu par akcīzes nodokļa spēkā stāšanos? Par to arī tika ziņots... Paldies.

Lūdzu, balsosim par lēmumu par likuma par akcīzes nodokli spēkā stāšanās kārtību. Rezultāts: par - 83, pret - 1, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Varbūt mēs varētu vienoties, ka šo rīta puses darba kārtību sāktu ar Ģēģera kunga ziņojumu un lēmuma pieņemšanu, ja tas ir gatavs. Ir gatavs, ja? Pēc tam mēs izskatītu (iesniegšanas kārtībā) arī par šīm Ministru padomes pilnvarām un tieši pirms budžeta - šo Apvienotās budžeta komisijas lēmumu. Dabiski, ja atliks laiks, tad varam izskatīt arī citus mūsu darba kārtībā ietvertos dokumentus. Vai nav iebildumu? Nav.

Vai Ģēģera kungs ir gatavs ziņojumam? Lūdzu.

D.Ģēģers, lauksaimniecības ministrs: Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijā, arī lielākajā Eiropas daļā, 100 gadu periodā šādi meteoroloģiskie apstākļi nav reģistrēti. Gruntsūdens līmenis pazeminājies par 70 centimetriem, sausums augsni sasniedz jau metru dziļumā. Latvijā jūlijā ir reģistrētas salnas - 1., 3. un 6.jūlijā vairāk nekā sešos rajonos pat līdz -3°. Ilgstošu periodu gaisa relatīvais mitrums ir zem 30 procentiem, tas ir divas reizes zemāks nekā normatīvais. Augsne ir sablīvējusies 1,5 g uz cm3, kas pārsniedz normatīvo jeb pieļaujamo. Ir vairāki reģioni, kuros kopš 5.maija vispār nav reģistrēts lietus, it sevišķi tas jāsaka attiecībā uz Saldus pusi.

Runājot par augu stāvokli, jāsaka, ka ziemāju graudaugi visumā ir vēl minimāli apmierinoši, vasarāji - slikti un pat ļoti slikti. Vārpas ir īsas, pustukšas, izretotas, bez produktīviem stiebriem, graudi sīki un nenobrieduši. Pastiprināti izplatījušās ir arī slimības, sevišķi Latvijai neraksturīgajām šķirnēm. Zālāju bioloģiskā masa no m2 ir tikai 50 procentu pret vidējo pēdējos gados. Atāls praktiski neveidojas. Arī pārējie kultūrtehniskie augi ir kritiskā situācijā, ja nedēļas laikā nebūs lietus. Ja būs lietus, tad stāvoklis ļoti minimāli varētu uzlaboties, bet diemžēl arī tuvākajā laikā lietu nesola.

Runājot par graudu un lopbarības bilanci. Kopš 1962.gada graudu kopievākums Latvijā nav bijis zem miljons tonnām. Pēc autoritatīvāko zinātnieku un agronomu slēdziena, kuri apsekoja visus Latvijas rajonus, kā arī pēc vakardienas šo jautājumu kopīgas analīzes secinām, ka šajā gadā prognoze ir 907 tūkstoši tonnu, tas būtībā ir tāds ienākums, kāda nav bijis kopš 1962.gada. No tiem sēklai jāatber 270 tūkstoši tonnu. Un vasarāju sēklu no šā gada pavasara graudaugiem praktiski nav iespējams iegūt. Maizes deficīts ap 450 tūkstošiem tonnu. Pašražotie graudi saimniecībās būs izvietoti ļoti nevienmērīgi. Un katrs acīmredzot to izlietos arī pēc saviem ieskatiem.

Kāda veidojas lopbarības bilance? Tātad siens - 70 procenti, skābsiens - 30 procenti. Tā kā lopbarībā tiek izmantoti vasarāju salmi, tad salmi labākajā gadījumā - 50 procenti un saknes maksimāli - 60 procenti. Tas nozīmē, ka lopbarības bilance kopumā ziemošanas periodā būs 50 procenti. Papildus ir vajadzība pēc graudaugiem. Diemžēl man jāsaka - ap miljons un arī ar olbaltuma piedevām.

Pēdējos gados Latvijā vidēji izlietoja 3 miljonus tonnu graudaugu. Mēs esam mainījuši struktūru: pēdējos divos gados samazinājuši ievedumu vairāk nekā piecas reizes. Bet pagājušā gada un šā gada analīze liecina: lai mēs nesagrautu lopkopību un arī nodrošinātu ar pārtiku, ir nepieciešams 2,1 miljons tonnu. Zinām, ka pēc normatīviem normāli sabiedrībā ir vajadzīga 1 tonna uz iedzīvotāju - tātad būtu nepieciešami 2,7 miljoni tonnu. Mēs nerunājam par 2,7 miljoniem tonnu. Tas draud ar lopu skaita samazināšanu: liellopus - par 45 procentiem, cūkas - par 68 procentiem, putnus - par 62 procentiem.

Tādēļ arī mēs lūdzām un Lauksaimniecības komisija izskatīja un iesniedza šo lēmuma projektu. Tika lūgts arī situāciju atzīt par kritisku, skaidri apzinoties, ka mums būs jāgriežas pēc palīdzības pasaulē. Arī Eiropā šogad šī bilance ir ļoti nepietiekama, bet šajās valstīs valsts graudu fonds, rezerves fonds ir tikai tad, ja ievākts mazāk par 20 procentiem.

Arī Lietuvas valdībā un parlamentā ir izskatīts šāds jautājums un pieņemts attiecīgs lēmums. Lietuva arī ir griezusies pie Eiropas Kopienas.

Par šiem jautājumiem papildus mēs varam sniegt jebkuru izziņu, ja tas interesēs. Tā kā es negribu aizkavēt jūsu uzmanību, es tikai lūdzu izskatīt šos lēmuma projektus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā iepriekš vienojāmies, tad debates neatklājam. Kā būtu ar jautājumiem? Vai tos ir nepieciešams uzdot? Es domāju, ka informācija ir tāda, ka jautājumi vienkārši ir lieki. Paldies, Ģēģera kungs!

Varbūt Grūbes kungs izteiktos par lēmumu? Visiem ir izdalīts, visi ir iepazīstināti vai arī iepazinušies...

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Tātad skatīsim 793.dokumentu. Bez šaubām, tas ir uzrakstīts ļoti īsi, ņemot vērā to, ka šodien, tas ir, beidzamajā parlamenta darba dienā pirms atvaļinājuma, mēģināt atklāt debates par šo jautājumu ir bezcerīgi. Un tāpēc komisija šajā dokumentā nekā tāda nav uzrakstījusi, lai būtu īpaši jādiskutē. 1.1. un 1.2.punktā faktiski jau ir Ministru padomes funkcijas, bet tas ir vēlreiz uzsvērts 1.3.punktā, proti, ka mēs gaidām no Ministru padomes priekšlikumus, kā šo situāciju varētu uzlabot, un pēc tam, kad atgriezīsimies no atvaļinājuma, lai par šiem jautājumiem mums būtu materiāls.

Un 2.punkts ir tas, ka mēs paziņojam vai arī, pareizāk sakot, šodien pieņemam lēmumu, ka 1992.gada 18.augustā, kad būs pirmā plenārsēžu diena, mēs būsim saņēmuši no Ministru padomes priekšlikumus, kā arī no komisijām atzinumus. Un tad arī konkrēti apspriedīsim šos jautājumus: kā risināt, ko darīt? Tā ka pašreiz es neredzu iemeslu diskusijai sakarā ar piedāvāto projektu, tādēļ lūdzu to pieņemt, jo tas šobrīd vairāk vai mazāk ir formāls, bet vajadzīgs, lai mēs būtu tomēr arī savu attieksmi izteikuši.

Otra lieta. Ir arī Ministru padomes iesniegtais priekšlikums, kuru, kā es saprotu, pašreiz pavairo. Minētais priekšlikums ir daudz būtiskāks nekā 1.punktā... Tātad tajā ir runa par to, ka mēs griežamies pie Eiropas Kopienas valstīm, lai tās mums sniegtu palīdzību. Un otrs - ka mēs pilnvarojam Ministru padomi griezties šajās institūcijās pēc minētās palīdzības. Es ceru, ka šis otrais dokuments ir jau apspriešanas vērts, bet par šo es vienkārši lūgtu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi Grūbes kungam? Pirmais bija Caunes kungs, kurš iepriekš pieteicās, pēc tam Bela kungs, un tad - Eglāja kungs.

I.Caune: Grūbes kungs! Preambulā jūs rakstāt, ka neizdevīgie klimatiskie apstākļi izraisījuši ārkārtēju situāciju ražošanā. 1.1.punktā jūs uzdodat Ministru padomei šo situāciju novērst. Es domāju, tas nav iespējams. Šeit viens vārdiņš, pēc manām domām, ir izkritis, proti, ka nekavējoties pieņemt lēmumu ārkārtējās situācijas seku novēršanai. Jo šo situāciju Ministru padome novērst nevar.

G.Grūbe: Es piekrītu. Mēs jau arī komisijā apspriedām, ka mums šāds vārds būtu vajadzīgs, taču mēs vairs nevarējām labot un vēl iesniegt, jo šodien šeit nebūs iespējams apspriest un vēl gari un plaši diskutēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bela kungs!

A.Bels: Grūbes kungs! 1.punktā ir teikts: "Uzdot Ministru padomei..." Pēc tam 1.2.punktā rakstīts: "nodrošināt iedzīvotāju nepārtrauktu apgādi ar pārtiku", un tā tālāk. Sakiet, lūdzu, vai jūs esat nodomājis slaukt ministrus?

G.Grūbe: Es atvainojos, es to neesmu nodomājis, kā jūs sakāt, bet katrā gadījumā valdībai jau šobrīd par to ir jābūt skaidram, ka pārtikas nebūs. Un, ja netiks darīts tas, lai to ar mūsu palīdzību arī saņemtu, tad pārtikas 1993.gada ziemā iedzīvotājiem nebūs. Tātad - kā jūs tagad lemsit, tā būs.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vienīgi lūgums: drusku vairāk nopietnības! Lai cik būtu formāls lēmums, tomēr, manuprāt, tam jāpieiet drusku nopietnāk. Un, ja kādam ir priekšlikums papildināt, tad to varētu izteikt. Man liekas, ka nav īstā situācija šeit drusku tā atviegloti pieņemt šo lēmumu.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Man bija tas pats punkts, ko Caune teica, tomēr es 1.1.punktu ieteiktu rakstīt šādā redakcijā: "Nekavējoties pieņemt lēmumu darbam ārkārtējā situācijā lauksaimnieciskajā ražošanā." Jo es šaubos, vai sekas varētu novērst, tādēļ jāpieņem lēmums, ka jāstrādā jau kā ārkārtējā situācijā.

G.Grūbe: Jā, es sapratu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs! Un pēc tam - Simsona kungs.

J.Bojārs: Grūbes kungs! Ministrs tik ātri pazuda no tribīnes, ka es nepaspēju viņam uzdot jautājumu, bet varbūt jūs zināt attiecībā uz 1.2.punktu. Vai valstij ir vispār kādas labības rezerves? Pēdējie lauksaimniecības gadi bija samērā labi.

G.Grūbe: Jā, rezerves ir, bet tās ir ļoti ierobežotas. Ministra kungs var tūlīt atnākt un par tām šeit noziņot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs! Vienlaikus es lūgtu kolēģus pievērst uzmanību dokumentam, kuru pašlaik izdala. Tas praktiski ir analoģisks, proti, par to pašu problēmu.

P.Simsons: Man ir lielas šaubas, vai visas vainas mēs varam uzvelt klimatiskajiem apstākļiem. Man ir ierosinājums pēc vārdiem "klimatisko apstākļu" ielikt frāzi - "Augstākās padomes likumdošanas izraisīto ārkārtējo situāciju ražošanā".

G.Grūbe: Jā, par to es domāju. Simsona kungs, jūs jau pats zināt, ko jūs ierosināt. Tā ka nezinu, vai tas šobrīd ir vietā?

Priekšsēdētājs: Jā, Simsona kungs, sastādiet, lūdzu, vainīgo sarakstu un iesniedziet!

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Protams, par šo lēmumu var balsot, bet jēgas no tā nav nekādas. Un man šķiet, ka mūsu šī sesija beigsies tādējādi, ka mēs pieņemsim atkal vienu kaudzi papīru. Pēc tam ar atvieglotu sirdsapziņu aiziesim, bet kāds būs rezultāts? Es ierosinātu šajā gadījumā, ja Grūbes kungs pirms divām dienām varēja mums iesniegt divas lappuses garu izvērstu pamācību uzskaitījumu, kas valdībai jādara ekonomiskajā situācijā, tad laikam tomēr varētu formulēt trīs konkrētus punktiņus par lauksaimniecību. Šajā sakarībā es atzītu par nepieciešamu piešķirt kaut kādas pilnvaras valdībai konkrētu jautājumu risināšanai. Ja jau mums ir vajadzīgs, lai saņemtu šo starptautisko palīdzību, tad, lūdzu, uzrakstīsim, ko vēlamies un kādā veidā: vai vēlamies tā vai citādi piesaistīt rūpniecību, vai vēl kaut kādu citu risinājumu? Tas šeit ir jāparedz, ļoti konkrēti jāformulē, ko gribam no valdības, nevis jāpieņem lēmums, jo lēmumiem nav jēgas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Grūbes kungs, es atvainojos, bet varbūt mums tiešām būs vieglāk strādāt, ja visi, arī debatētāji, paņems 794.dokumentu, kurā ir runāts par konkrētiem uzdevumiem un pilnvarām, un abus šos dokumentus apspriedīs kopīgi. Pēc tam mēs izvēlētos, kuru dokumentu ar ko papildināt.

Lūdzu, Karlsona kungs! Pēc tam - Laķa kungs.

J.Karlsons: Cienītais Grūbes kungs! Es neesmu iepazinies ar šo otro dokumentu, bet šis lēmums, no mana viedokļa, izskatās vai nu nesagatavots, vai vismaz jocīgi sagatavots. Es uzskatu, ka labākajā gadījumā varētu pieņemt 2.punktu, kur kaut kas ir teikts kaut cik konstruktīvi. Bet 1.punkts absolūti nav pieņemams. Un domāju, ka tas ir konceptuāli jāpārstrādā. Tā ka acīmredzot abi šie dokumenti ir jāsavieno kopā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Priekšsēdētāja kungs! Es jums varu atbildēt, ka tā jautrība sākās ne jau ar šā jautājuma būtības neizpratni, bet ar šo lēmumu. Es ļoti atvainojos, bet šis lēmums man simtprocentīgi atgādina 70.gadu partijas Centrālkomitejas lēmumus. Tātad ir jautājums: un kas no tā mainīsies? Vai Ministru padome nezina to visu, kas šeit ir rakstīts? Es esmu pārliecināts, ka tā zina vēl daudz vairāk un labāk, kas ir jādara.

Tādēļ ir viens priekšlikums: ja mēs vispār runājam, tad ir vērts runāt tikai par šo otro lēmuma projektu, bet arī tajā gadījumā man tomēr būtu lūgums. Var būt, ka varam papildināt vēl ar kādu konkrētu lietu, jo citādi vienkārši iznāk tāda dvēseles atvieglošana, ka savu esam pateikuši un tālāk lai nu dara, kā prot.

G.Grūbe: Jā, es atbildēšu. Laķa kungs, sakarā ar to, ka nevienu priekšlikumu no tiem, ko Plotnieka kungs uzsvēra attiecībā uz finansēm, tātad praktiski nepieņēmām. Es atvainojos, visos jautājumos ir kāda finanse. Un, runājot arī šodien Lauksaimniecības komisijā, mēs nonācām pie tāda secinājuma, ka šeit būs vajadzīgi ne vairāk un ne mazāk kā 14 miljoni... Bet šodien nevaram, Laķa kungs, to rakstīt iekšā, jo, pirmkārt, budžetā jau nekā nav. Nav tātad izšķirts arī jautājums par Valūtas fonda palīdzību, kas neatbalsta... Un šobrīd ir tā, ja jūs uzskatāt, ka nevajag pieņemt, tad nobalsosim. Es jau jums neuzspiežu. Un to taču lemj deputāti un tātad balsos par katru punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Es ceru, ka jūs patlaban saņēmāt 794.dokumentu. Faktiski var uzskatīt, ka 793.dokuments ir tā sauktais jumta lēmums, zem kura ir divi lēmumi: pirmais ir ārpolitisks, faktiski pilnvaras. Šajā jomā ļoti svarīgs ir Augstākās padomes lēmums, jo Lietuvā arī tāds ir. Ja ir Augstākās padomes lēmuma statuss, tad arī valdībai ir vieglāk strādāt un griezties pēc palīdzības Eiropas Kopienā un visur citur. Tātad tas ir 794.dokuments.

Un otrs konkrēts jautājums, kas šajā "jumta" lēmumā, ko ierosina Grūbes kungs, ir 1.3.punkts. Tūlīt jums izdalīs to lēmumu, kuru es ierosināju iekļaut darba kārtībā, proti, par ārkārtējām pilnvarām sakarā ar tirdzniecības nodrošināšanu. Tā ka es nevarētu teikt, ka tas ir pilnīgi tukši uzrakstīts, turklāt 2.punktā ir konkrēts termiņš - 18.augustā mums jums jāsniedz ziņojums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Biezā kungs grib izteikties.

J.Biezais: Es domāju, ka praktiski nevajadzētu pieņemt ne pirmo, ne otro lēmumu. Vienīgais, ko varētu darīt, ja paši nespēj saražot pārtiku, ir atļaut to ievest no citām valstīm. Un kam ir nauda, tas pērk...

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Debatēs, lai mums ietu uz priekšu, laikam ir izkristalizējies uzskats, ka abi šie dokumenti mums būtu jāapvieno, 794.dokumentu atstājot par pamatu, pievienojot tam kā 4.punktu 793.dokumenta 2.punktu. Tādējādi mēs dotu šīs pilnvaras un varētu sākt strādāt.

Plotnieka kungs vēl vēlas ko teikt. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Es ierosinātu, apvienojot šos dokumentus, ieviest vēl arī punktiņu, kas pilnvaro Ministru padomi izstrādāt dažādās jomās īpašas programmas un veikt nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā ieviest papīrmalkas eksporta valsts monopolu, jo šodien nekur mēs nevaram dabūt nedz 10, nedz 20, nedz 30 miljonus dolāru, bet ar papīrmalku var dabūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet es laikam šo ideju noraidīšu, jo tā ir cita lēmuma un cita dokumenta lieta. Un pašlaik mums spriest pie šā lēmuma jautājumu par šo valsts monopolu, kas, protams, ir nepieciešams, laikam būtu ne visai nopietni.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad es varētu piekrist Krastiņa sen solītajam priekšlikumam, izņemot vienam, proti, par 793.dokumentu. Jo patiešām it kā nebūtu būtiski, ka 1.1. un 1.2.punkts šeit būtu ierakstīts, tomēr ir jābūt 1.3.punktam, un šie priekšlikumi būtu jāiesniedz līdz 10.augustam, kad atgriežamies no atvaļinājuma. Tādā gadījumā es tomēr uzstāju balsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kādam ir pretenzijas, ka papildinām arī 793.dokumentu, ievietojam šo 1.3.punktu un nosakām termiņu - 10.augustu. Nevienam nav iebildumu. Tādējādi 794.dokuments mums būtu par pamatu, sākot ar 3.punktu, kas 793.dokumentā ir otrais. Pēc tam ir 4.punkts, kas ir... Jā, pareizi, ka 3.punkts būtu 793.dokumenta 1.3.punkts ar termiņu - 10.augusts. Un kā 4.punkts būtu šis 2.punkts no 793.dokumenta. Un vēl pēdējais punkts par to, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Nav iebildumu pret šādu formulējumu? Vai mums ir jāpārreģistrējas? Nav. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 72 - par, 5 - pret, 4 - atturas. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Grūbes kungu sagatavot šā lēmuma galīgo variantu, pamatojoties uz mūsu balsojuma rezultātiem, un noformēt, jo, cik es saprotu, šis lēmums ir arī jāparaksta un jāapzīmogo, lai šīs pilnvaras varētu iegūt. Es, Grūbes kungs, lūgtu jūs to izdarīt šodien, jo, cik zinu, Ministru padomes delegācija jau pirmdien dodas daļēji pildīt šo lēmumu, tāpēc šim lēmumam jābūt pilnīgi noformētam.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šajā pašā kontekstā nākamo mēs varētu izskatīt 795.dokumentu, kas jums nupat ir izdalīts. Minētais dokuments arī ir saistīts ar pārtikas apgādi. Man vienīgi jautājums: Godmaņa kungs, jūs laikam arī personīgi par to ziņosit? Lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Īsumā par situāciju. Kā zināms, jūnija sākumā pēc lielām debatēm, papildus grozot arī valdības 171.lēmumu "Par objektu nodošanu pašvaldību īpašumā", visi tirdzniecības objekti, tajā skaitā pārtikas objekti, tika nodoti Rīgas pilsētas padomes pārvaldībā un īpašumā. Diemžēl visā šajā laikā, proti, pagājis gads, Rīgas pilsētai tā arī neizdevās ne izveidot privatizācijas komisiju, lai varētu privatizēt kaut vienu pārtikas veikalu, ne arī faktiski risināt jautājumu par šīs monopolstruktūras - Rīgas pilsētas Tirdzniecības pārvaldes - likvidēšanu, kas būtu pirmais solis uz mazo privatizāciju veikalos un sadzīves pakalpojumu punktos.

Pēc tam Rīgas vadība pieņēma lēmumu grozīt 171.lēmumu par nodošanu īpašumā, kurā paredzēja, ka šie veikali nonāk ne tikai pilsētas, bet arī Rīgas rajonu īpašumā, tādējādi decentralizējot šo tirdzniecības sistēmu. Pēc tam Rīgas pilsētas padome ilgās diskusijās pieņēma lēmumu, ka tā tiešām šos tirdzniecības objektus nodod rajoniem. Bet tas ir noticis praktiski tikai ar jūliju, saistot šo nodošanu ar ļoti daudziem faktoriem, tajā skaitā arī ar veselības sfēru un komunālo sfēru un tā tālāk. Turklāt ir sperts tikai pussolis, proti, ir likvidēta Rīgas Tirdzniecības pārvalde, kurā strādāja vairāk nekā 300 cilvēku. Minēto pārvaldi vadīja Stroda kungs...

Cienījamie deputāti, problēma ir tāda, ka patlaban ir stāvoklis, ka Rīgas pilsētas Tirdzniecības pārvalde vairs neeksistē, bet visos sešos rajonos ir tā sauktie pārtikas tirdzniecības uzņēmumi - juridiskas personas. Pēdējais apstāklis ir liels šķērslis, lai mēs varētu veikt tirdzniecības privatizāciju. Jo veikali Rīgā, atskaitot dažus lielus veikalus, ir objekti, kam nav sava juridiskās personas statusa, kam nav sava konta bankā. Tādējādi tie praktiski nevar norēķināties ar mūsu pārstrādes uzņēmumiem. Patlaban pārstrādes uzņēmumi ir atrisinājuši jautājumu par līgumu slēgšanu ar lielu skaitu veikalu. Pirms tam bija arguments, ka līgumu var noslēgt tikai vai nu ar pārvaldi, vai ar rajona pārvaldi. Tātad ir iespējams noslēgt līgumu ar vairāk nekā tūkstoš veikaliem, lai varētu strādāt tieši.

Cienījamie deputāti, taču ir ārkārtīgi nepatīkama problēma, par kuru pirms pusgada es sasaucu Rīgas rajonu pašvaldību vadītājus un ierosināju viņiem uzsākt jau šos tiesas procesus, lai izliktu ārā no telpām tos veikalus, kas netirgo un kas ir parādnieki. Nelaime ir cita: visi šie parāduzņēmumi diemžēl ir jaukti uzņēmumi, proti, pārtika ir kopā ar nepārtikas precēm. Lūk, visas šīs tirdzniecības pārvaldes (jeb tā sauktie rajonu torgi, krieviski izsakoties) ir izdarījušas šādu lietu: tās ir paņēmušas lauksaimnieku naudu par gaļu un pienu un, pēc preces realizācijas nebūt neinkasējot naudu bankā, kā arī neatdodot to atpakaļ arī skaidrā naudā, acīmredzot par šo naudu, pirmkārt, ir iepirkušas attiecīgās preces, proti, nepārtikas preces, cerot tās pārdot, tādējādi uz inflācijas rēķina nopelnīt, iesaldēt šo naudu. Un, otrkārt (man ir zināms, oficiāli gan nevaru vēl pateikt, jo jāveic speciāla izmeklēšana), daļa no šīs naudas vispār novirzīta citiem mērķiem.

Tādējādi, lai mēs šo jautājumu varētu atrisināt, turklāt tas burtiski ir jārisina radikāli, līdz pat mantas izūtrupēšanai, līdz pat centralizētai šo līdzekļu uzkrājumu izpārdošanai, ir nepieciešamas pilnvaras, lai mēs, pirmkārt, varētu šīs iesaldētās preces realizēt un nekavējoties atdot naudu pārstrādei, un tālāk atdot lauksaimniekiem. Tā, piemēram, Rīgas pilsētā par maizi vien tas veido (te ir Šķēles kungs, kas precīzi var izteikties) pāri par 60 miljoniem. Tas parāda ceļu no piena, no gaļas uz maizi un atpakaļ. Tas ir viens, kas mums ir jāizdara.

Otrkārt, mums ir jāizmanto likums "Par bankrotu", jāizmanto likums "Par monopolu". Tāpēc, lai mēs varētu šos veidojumus likvidēt, komisijā ir iekļauti arī pārstāvji no Tieslietu ministrijas un pārstāvji no Finansu inspekcijas, kā arī pārstāvji no Ekonomisko reformu ministrijas.

Treškārt, ar banku mēs jau pirms pusgada esam vienojušies, ka banka varētu atvērt kontu katram veikalam, līdz ar to reāli varētu stāties spēkā šā veikala privatizācija.

Vienalga, kādā veidā tās arī būtu, bet ir jābūt ārkārtējām pilnvarām, jo patlaban rajonu struktūras nav pietiekami gatavas, lai to risinātu vienas pašas. Tāpēc tās šajā komisijā ir ietvertas. Mēs sasaucām sēdi, un pagaidām šo komisiju vada Šķēles kungs. Es domāju, ka viņš acīmredzot būs vietnieks. Mēs iecelsim atbildīgāku personu, iespējams, ministra līmenī. Mums tas ir jāatrisina burtiski mēneša vai divu mēnešu laikā. Tas nav vienkārši. Šajā lietā ir arī juridiskas problēmas, kas saistītas ar īpašumu. Mums šīs pilnvaras ir vajadzīgas. Ja mums šo pilnvaru nebūs, tad veidosies situācija, ka, piemēram, Rīgas pilsētas gaļas kombināts netiek tirgū. Kombināts varētu pārdot, varētu realizēt, bet ir atkal speciāla pretdarbība pret to, lai tas šo produkciju dabūtu tirgū. Kas no tā cieš? No tā cieš tie, kas ir gaļas kombinātam nodevuši produkciju, vārdu sakot, laucinieki.

Es domāju, ka es personīgi ar šo jautājumu esmu gatavs nodarboties, un lūdzu šīs pilnvaras piešķirt, lai 18.augustā varētu jums definēt, ko reāli esam izdarījuši. Mums ir vajadzīgas šīs pilnvaras, tas ir ārkārtējs solis. Diemžēl es neticu, ka šis jautājums atrisināsies vienkārši, ja to atstāsim tikai rajonu pašvaldību rīcībā, jo pašvaldībām spēku ir par maz, lai to atrisinātu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs! Jums gatavojas uzdot jautājums. Lūdzu, deputāt Caune! Gatavojas deputāts Gulbis.

I.Caune: Godmaņa kungs! Neapstrīdot šā lēmuma vajadzību un aktualitāti, man jājautā, bet vai jūs uzskatāt, ka šis jautājums ir aktuāls tikai Rīgā, kur dzīvo augstākā ranga kungi? Es domāju, ka tas ir aktuāls visā republikā un visās republikas pilsētās it sevišķi. Varbūt jūs piekristu, ka šo lēmumu vajadzētu drusciņ pārveidot, lai tas attiektos uz visu republiku.

I.Godmanis: Jā. Vispār situācija ir tāda, ka, manuprāt, es varētu aicināt šeit runāt Šķēles kungu, kurš jums izstāstītu profesionālāk. Tā, piemēram, situācija Jelgavā un Liepājā ir tomēr labāka. Rīgā situācija ir īpaši kritiska. Es nezinu, vai tā nav saistīta vēl ar citiem faktoriem. Neapšaubāmi: ja mēs varētu strādāt šeit, Rīgas pilsētā, kas faktiski ir tas centrālais punkts, tad mēs varētu šo jautājumu attiecināt arī uz citu sfēru. Toties es gribu teikt, ka atsevišķās rajonu pilsētās šo jautājumu risina daudz elastīgāk. Tā tas ir Daugavpilī, tā tas ir Liepājā, tā tas ir Jelgavā, tā tas ir vēl citās pilsētās. Tāpēc, es domāju, ka šajā lēmumā mums izvirzīts minimālāks uzdevums. Šī problēma ir samilzusi galvenokārt Rīgas pilsētā. Ja mums to izdosies atrisināt (un mums tā ir jāatrisina), tad varēsim šo pieredzi izmantot arī citās pilsētās.

Starp citu, ir jau iebildumi arī par Patērētāju biedrību savienību kā monopolu. Te gan jāsaka, ka Patērētāju biedrību savienība parāda ziņā attiecībā uz pārstrādi tomēr ir drusciņ citā stāvoklī, jo Patērētāju biedrību savienība ir tā organizācija, kas cenšas šos parādus tomēr dzēst. Tāpēc šeit ir divas pieejas. Viena lieta, ka mēs vienkārši darbojamies pret monopolu, otra - ka es darbojos pret monopolu. Un mums vēl radikāli jāatrisina situācija, lai nepieļautu to, ka ir iespēja nesamaksāt atpakaļ naudu, iesaldēt to un uz preču rēķina izmantot inflāciju, vienkārši neatmaksāt un pelnīt. To mēs nedrīkstam pieļaut. Tāpēc es par to runāju. Šķēles kungs, pienāciet tuvāk, ja būs konkrētāki jautājumi, varbūt jūs man palīdzēsit atbildēt attiecībā uz skaitļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi! Gatavojas deputāts Buka.

J.Gulbis: Tieši tas arī mani interesē, proti, konkrēti skaitļi un konkrēti aprēķini, uz kā balstās jūsu apgalvojumi. Jo pretējā gadījumā tikai kailiem jūsu apgalvojumiem ticēt nevar.

I.Godmanis: Jā, lūdzu, Šķēles kungs, ja jums iespējams. Priekšsēdētāj, lai viņš...

Priekšsēdētājs: Gulbja kungs, jūs arī, lūdzu, precizējiet, kam jūs nevarat ticēt un kādus skaitļus jūs gribat.

J.Gulbis: Es gribēju redzēt tos aprēķinus, pēc kuriem vadoties, premjera kungs te izstāstīja to savu mehānismu, kāpēc tas tā esot noticis Rīgā. Lūk, uz ko tas balstās!

Priekšsēdētājs: Šķēles kungs, varbūt jūs īsumā pateiktu...

A.Šķēle, lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks: Cienījamie deputāti! Daži aptuveni skaitļi attiecībā uz 1.jūliju: Rīgas tirdzniecības uzņēmumi Rīgas piena kombinātam bija parādā 62 miljonus rubļu, gaļas kombinātam - apmēram 40 miljonus rubļu, pieciem maizes kombinātiem, kas baro šo miljonu iedzīvotāju - 62 miljonus rubļu, Rīgas tabakas fabrikai šodien ir parādā 60 miljonus rubļu, konservu fabrikām - apmēram 13 miljonus rubļu, Iecavas putnu fabrikai - 20 miljonus rubļu. Tā nauda ir sasaistīta, atrodas apritē un ne no viena veikala nekad nevar konkrēti paprasīt, tā kā veikals nav juridiski atbildīgs par naudas turpmāko apriti. Un Godmaņa kunga vadībā, runājot ar pašvaldību vadītājiem, redzama situācija, ka veikali nevar izraut ārā, ja pret tiem attiecina uzreiz kaut kādu parāda daļu. Parāda daļai vai nu jābūt materializētai precēs, vai tai naudai jāatrodas kaut kur uz rēķina. Rīgas pašvaldību vadītāji nevarēja atbildēt, kur šī nauda kavējas un kur tā ir. Visus tos skaitļus, kurus mēs par Rīgu pieprasījām uz konkrēto datumu, mēs jums iedosim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka! Gatavojas deputāts Kinna, pēc tam - Bojāra kungs. Tā ir pēc saraksta, kuru ir iesniedzis sekretariāts.

S.Buka: */Man ir jautājums premjerministram. Ja pieņemam šo lēmumu, tad ar to ievedam ārkārtas stāvokli Rīgas nodrošināšanā ar pārtikas produktiem, kas daudzējādā ziņā ir tiešā pretrunā, kā jūs teicāt, ar mūsu pašu pieņemtajiem likumiem, tajā skaitā arī tādiem, kas ir premjerministra ietekmēti. Kad tirdzniecības uzņēmumus nodevām rajoniem, mēs brīdinājām, ka tāds haoss būs, bet premjerministrs uz to stingri pastāvēja, un pilsēta tad pateica: "Labi, izdarīsim tā un paskatīsimies, kas tad būs." Šodien pie tā haosa esam nonākuši. Bet šodien mēs radām vēl arī juridisku strupceļu. Vai valdība garantē, ka tā ar šīs komisijas palīdzību kaut ko var izdarīt? Un vai tiešām šī tagad ir ārkārtas stāvokļa ieviešana Rīgas apgādē ar pārtikas produktiem?/

I.Godmanis: Jā, es gribu atbildēt, ka taisnība ir pēdējam, ko jūs sakāt. Tā kā ir domāts, ka komisijā piedalās rajonu pašvaldību pilnvarotie pārstāvji, mēs lūdzam Ministru padomei dot pilnvaras, kuras, protams, prasīs darbu no komisijas. Un tā ir ārkārtējā stāvokļa ieviešana attiecībā uz pārtikas apgādi Rīgas pilsētā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna! Gatavojas deputāts Bojārs.

J.Kinna: Godmaņa kungs! Man ir iebildumi pret šā lēmuma nosaukuma otro daļu, tātad par tekstu - "Rīgas pilsētas iedzīvotāju apgādes uzlabošana ar pārtikas produktiem". Man nav ne mazāko iebildumu dot valdībai pilnvaras, lai novērstu nemaksas, lai veiktu Rīgas veikalu privatizāciju, bet tikai šo jautājumu. Taču zem šāda nosaukuma jūsu valdība var sākt iedomāties rekvizēt arī pārtikas produktus un izdalīt Rīgas iedzīvotājiem bez maksas.

I.Godmanis: Jā, es piekrītu. Acīmredzot minētajā nosaukumā ir iezagusies tā forma, kura kādreiz mums vienmēr eksistēja. Es jums piekrītu, ka "uzlabošana" nav tas vārds, ko patlaban vajadzētu lietot. Es domāju, ka mēs varam šo nosaukumu grozīt, bet tad es redzētu ne tikai jautājumu par nemaksām vien, jo tas nav tikai nemaksu jautājums. Nemaksu jautājums ir tikai lietas finansiālā puse. Tur ir arī jautājumi, kas saistīti ar juridiskām lietām, ar ūtrupes lietām, ar bankrota likuma piemērošanu īpašos gadījumos. Tāpēc es negribētu teikt, ka šo jautājumu varētu attiecināt tikai uz nemaksām. Varbūt, ka tādā gadījumā mēs šo nosaukumu varētu grozīt šādi: "Par pilnvaru piešķiršanu Latvijas Republikas Ministru padomei... iedzīvotāju apgādei ar pārtikas produktiem".

J.Kinna: Sakiet, vai pilnvaras tiek vienmēr neterminētas vai terminētas?

I.Godmanis: Pilnvaras šeit ir terminētas, jo 18.augustā mēs sniedzam jums rezultātu. Ja jūs uzskatāt, ka esam tiesīgi turpināt šo procesu pēc 18.augusta, tad varam šo lietu pagarināt, ja ne, tādā gadījumā, protams, pilnvaras 18.augustā tiek pārtrauktas.

J.Kinna: Tad taču 1.punktā tas ir jāieraksta.

I.Godmanis: Piekrītu. Mēs varam ierakstīt: "līdz 18.augustam". Bet baidos, ka tik ātri situācija - līdz 18.augustam - neatrisināsies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār! Gatavojas deputāts Berklavs.

J.Bojārs: Vai lēmumā kaut kā nav pazudis nosaukums "Iekšlietu ministrija"? Iekšlietu ministrija nevar ierosināt krimināllietas. Un es domāju, ja šādi masu pasākumi notiks, tad atklāsies daudz kas interesants.

I.Godmanis: Jā, diemžēl arī preliminārā informācija man ir tāda, ka tur daudz kas atklāsies. Operatīvajā komisijā galvenokārt strādāja... Es domāju, ka šajā sakarā ir vēl viena būtiskāka lieta, ko es neesmu šeit ierakstījis, jo nezinu, vai to es varu rakstīt. Ir runa par Valsts kontroli. Bet Valsts kontrole tagad tikai veidojas. Iepriekšējā operatīvajā komisijā, kas tika izveidota sakarā ar cenām, bija domāts iekļaut Valsts kontroles priekšsēdētāju. Es principiāli uzskatu, ka Valsts kontroli vajadzētu rakstīt kā pirmo, un Iekšlietu ministriju pievienot klāt. Tad es piekristu Bojāra kunga priekšlikumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to ir panākta vienošanās.

Lūdzu, Berklava kungs! Gatavojas Muciņa kungs.

E.Berklavs: Godmaņa kungs! Mēs tagad dzirdējām, kuri ir galvenie parādnieki. Mēs dzirdējām, ka tika nosauktas gandrīz astronomiskas summas, kuras katrs ir parādā. Vai tiešām mēs nezinām, kur tā nauda palikusi? Valdībai arī nav naudas. Tā prasa aizdevumus no bankas. Kur nauda ir palikusi? Vai ir kaut vai kāda nojauta?

I.Godmanis: Gribu jums paskaidrot, ka lielākoties šiem uzņēmumiem un diemžēl it sevišķi pēc tam, kad mēs pieņēmām 171.lēmumu, tas vispār bija loģisks solis. Jo likums bija gatavs, un loģiski, ka pašvaldība varēja privatizēt, vadoties pēc likuma, ņemot vērā specifiku katrā atsevišķā pilsētā - Rīgā, Liepājā un Jelgavā, un nevis to darīt centralizēti, kā sākumā mums bija tāda doma. Un tad es varētu polemizēt ar Bukas kungu par naudas palikšanas veidiem.

Kā jau es teicu, lielākoties daļai no šiem uzņēmumiem, kas diemžēl ir apvienoti, proti, pārtika ar nepārtiku, ir arī savas noliktavas, ir arī savas bāzes. Attiecīgi ieguldot naudu, tika iepirktas preces, kuras uzglabāja šajās bāzēs, un pēc tam tika pārdotas ar lielu peļņu, lai tikai pēc šīs peļņas iegūšanas nodotu naudu uz leju, tas ir, pārstrādei. Bet tad jau ir par vēlu, tā kā inflācija ir pietiekami augsta, tiek atdota cita nauda. Savā laikā bija jādod 100 rubļi. Pagāja liels laiks un tagad, atdodot šos 100 rubļus, to vērtība patlaban jau ir 20 rubļi. Tas ir viens no variantiem, kur ir iesaldēta nauda. Un, ja šī nauda ir pazudusi citādos veidos, par to vislielāko atbildību nes īpašnieks. Un tajā brīdī, kad šie parādi bija, īpašnieks bija Rīgas pilsētas vadība ar visām no tā izrietošajām sekām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs! Gatavojas Rolands Repša.

L.Muciņš: Mani interesē šī pirmā svītriņa, tātad - "piešķirt visas nepieciešamās pilnvaras". Ko jūs ar to saprotat? Kādās robežās jūs to prasāt? Un vai vispār valdībai netiek prasītas ārkārtējas pilnvaras?

I.Godmanis: Nē, neizskatās vis, ka tiek prasītas ārkārtējas pilnvaras valdībai. Šī lieta saistīta tikai ar to, lai atrisinātu radušos finansiālo, ekonomisko un juridisko jautājumu mezglu, kad pirmām kārtām pašvaldības uzņēmums, kas ir pārtikas tirdzniecības uzņēmums, un bieži vien rajonā apvienots ar nepārtiku, nenorēķinās ar valsts uzņēmumu. Šādā situācijā, ja nav minēto pilnvaru, tad ir šāds rīcības ceļš: prasība tiesā, un tālāk, izskatot tiesā, viss šis jautājums risināsies procesuālā kārtībā.

Ja mēs ejam šo ceļu, tad problēma ir vienā apstāklī, proti, jūs kā juristi labi zināt, ka visi šie noslēgtie līgumi starp zemnieku un pārstrādi diemžēl nav noslēgti tādā juridiskā kvalitātē, lai, piemēram, zemnieks no pārstrādes varētu pieprasīt parādu jau ar inflācijas indeksu. Nevar pieprasīt! Jebkurš jurists pierādīs, ka tajā līgumā tas nav ietverts. Par nožēlošanu jāsaka, ka arī pārstrādes uzņēmumi, slēdzot šos līgumus ar tirdzniecības uzņēmumiem, arī nav paredzējuši šādas normas. Tā ka, ja mēs šo lietu virzām vienkāršā procesuālā plāksnē, tādā gadījumā mēs varam rēķināties, ka, pirmkārt, mums šis process vilksies vismaz pusgadu. Otrkārt, šo nemaksu problēma neatrisināsies.

Mēs uzskatām, ka, tā kā tur būs arī Tieslietu ministrijas pārstāvis, mēs centīsimies likumus nepārkāpt, bet mēs gribam atrisināt šo jautājumu, lai, pirmkārt, mums būtu pilnvaras noskaidrot visas naudas atrašanās vietas (kā to prasīja Berklava kungs), kas nav tik vienkārši izdarāms bez šīm pilnvarām. Otrkārt, piemērot likumu gan par monopolu, gan par bankrotu. Iespējams, lai veicinātu šīs situācijas risinājumu, kādas no šīm likumu normām acīmredzot tiešām nāksies paātrināti risināt. Nav runas par kopējām ārkārtējām pilnvarām, ir runa par šo situāciju: ja to neizdarīsim, mēs vienkārši nevaram atraut veikalus no šiem "torgiem". Tur ir problēma. Protams, jāatļauj mums arī likvidēt šos pārtikas veikalus, ja ir redzams, ka tie ir absolūti nespējīgi maksāt, un tad mēs šos veikalus izūtrupējam.

L.Muciņš: Tad es atļaušos vēl vienu jautājumu. Man nepalika skaidrs. Es sapratu, ko jūs nevarat darīt, bet es nekādi nevaru saprast, ko jūs gribat darīt. Varbūt tad ir vajadzīgs visas nepieciešamās pilnvaras rakstīt likumā par tirdzniecības objektu privatizāciju, demonopolizāciju un tā tālāk paredzētajos gadījumos, kuros šis likums uzliek pašvaldībai nodot šobrīd, līdz 18.augustam, šos uzņēmumus valdībai? Kā es saprotu, tās nav darījušas to, kas tām bija jādara.

I.Godmanis: Jā, bet jautājums, Muciņa kungs, ir vienīgi tāds, ka šos uzņēmumus rajonu pašvaldības no pilsētas pašvaldības ir saņēmušas tikai 1.jūlijā. It kā ir pagājušas tikai 20 dienas un, protams, prasīt, lai 20 dienu laikā visu izdarītu, ir grūti. Bet Rīgā situācija jau ir samilzusi. Šie uzņēmumi piederēja Rīgai. Mēs tik ilgi gaidīt vienkārši nevaram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Roland Repša! Gatavojas deputāts Plotnieks. Pēc tam vēl jautās deputāts Cālītis un tad tikai - deputāts Laķis.

R.Repša: Cienījamais premjera kungs! Es tiešām piekrītu tam, ko teica deputāts Muciņš, ka šis lēmums, kas pēc būtības varbūt ir pareizs, bet tas šobrīd ir ārkārtīgi "zaļi" formulēts. Tas ir mēģinājums faktiski izmantot tādu pirmsatvaļinājuma noskaņojumu. Lēmumā ir jābūt tieši precīzi uzskaitītam, kuri likuma "Par Rīgas pašvaldību" punkti šobrīd tiek apturēti attiecībā uz Rīgas pilsētas institūcijām un pēc kuriem turpina darboties Ministru padome vai šī kopīgā komisija. Visiem tiem lēmumā ir jābūt viennozīmīgi precīzi uzskaitītiem. Citādi mēs te nevaram balsot par šādām abstraktām, vispārējām ārkārtējām pilnvarām.

Un ir jautājums: vai šajā sakarībā mums šeit tomēr nebūtu jānoklausās arī otras puses viedoklis? Ja jūs tagad varat nonākt kara stāvoklī ar Rīgas pašvaldību, es domāju, ka tas nebūt nav tas labākais, kas šobrīd varētu notikt Latvijā. Tātad vai mums patlaban šeit nevajadzētu tomēr uzklausīt arī Rīgas jaunizveidotās domes viedokli: kāpēc tā līdz šim laikam visu to nav darījusi? Un varbūt, ka mums izvirzītais jautājums jārisina vispār plašāk - varbūt tad Rīgas pilsētas pašvaldība ir jāatlaiž un jāieceļ kaut kāda ārkārtējā komisija, kas tos jautājumus risina?

Priekšsēdētājs: Repšas kungs, lūdzu, jautājiet!

R.Repša: Tas taču bija jautājums.

I.Godmanis: Jā, es atbildēšu. Situācija Rīgas pilsētā nav viennozīmīga. Domes vēlēšanas vakar beidzās bez rezultātiem. Tātad četrās vai piecās vēlēšanu kārtās domes vadītājs netika ievēlēts. Nākamā vēlēšanu kārta domē ir 15.jūlijā. Garantiju, ka ievēlēs domes priekšsēdētāju, nav.

Otrs. Šī ārkārtējā komisija, Repšas kungs, ietver sevī arī pārstāvjus no visiem Rīgas rajoniem. Tas nozīmē, ka komisijā piedalās visu Rīgas rajonu pašvaldību ieceltie cilvēki. Tas nozīmē, ka valdība nepieņem lēmumu vienpersonīgi, neņemot vērā pašvaldību domas. Taču, ja mēs patlaban šo jautājumu atstājam tikai pašvaldību ziņā, rajonu ziņā, tad līdz šim prakse man rāda (un jau pusgadu atpakaļ mēs šo procesu uzsākām), ka iznākums ir absolūti tuvs nullei. Šī lieta ir jārisina ļoti ātri. Es piekrītu attiecībā uz šīs lietas juridisko pusi. Tāpēc šajā komisijā ir iekļauts arī Tieslietu ministrijas pārstāvis, kurš skatīsies, kāda likuma robežās mēs darbojamies. Es nedomāju, ka varam absolūti vadīties pēc likuma, bet šīs papildu pilnvaras pieļaus situāciju, ka mums nāksies vienu vai otru likuma pantu risināt vismaz paātrināti. Pretējā gadījumā mēs situāciju līdz 18.augustam vienkārši novedīsim līdz tam, ka visi pārstrādes uzņēmumi būs pilni ar pārtiku, kā tas ir tagad, un nevienā veikalā pārtikas nebūs. Es nerunāju par citiem ārkārtējiem pasākumiem, kas šeit nav iekļauti. Es paskaidrošu. Runa nav tikai par pašvaldību īpašumu atņemšanu. Mēs uz to nekad nepretendēsim. Mums nebūs lēmuma par to, ka atņemsim īpašumu. Mums būs lēmums par to, ka mums ir jālikvidē struktūras, kuras traucē normāli tirgoties ar pārtikas produktiem. Otrs. Es tagad atbildu uz jūsu jautājumu, Repšas kungs. Ir arī papildu lēmumi par ārkārtēju alternatīvu tirdzniecību Rīgā, ko veic no gaļas kombinātiem, tas nozīmē tieši no refrižeratoriem, tas nozīmē arī to, ka uz laiku veikali (divi vai trīs - to izlems šī komisija) tiek piesaistīti pie pārstrādes uzņēmumiem, nodoti to pārvaldījumā uz laiku, lai nebūtu šis variants, ka pārstrādes uzņēmumi savu produkciju nekādi nevar realizēt veikalā, jo tagad šis veikals saistīts ar pārstrādes uzņēmumu. Un pēdējais - tas ir arī lēmums par to, ja tirgus vadība pārstrādes uzņēmumiem neļaus tirgū pārdot savu produkciju, tad tirgus direktors tiks noņemts. Viss.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums tomēr būtu jāvienojas par racionālāku procedūru. Arvien pierakstās jauni jautātāji, un tie kungi, kas stāv pie mikrofona, var gaidīt ļoti ilgi, jo saraksts jau ir priekšā.

Par procedūru? Lūdzu.

A.Felss: Es ierosinu pārtraukt šīs neauglīgās debates, jo nesaprotu savus kolēģus. Tad, kad kaut kas neiet ar privatizāciju vai tamlīdzīgi, tad aizkulisēs mēs visi vārāmies un lamājam Ministru padomi, ka tā ne velnam neder. Es atvainojos, protams, par izteicienu... Bet tagad, kad ir kaut kas reāls, mēs baidāmies dot pilnvaras un uzticēt Ministru padomei attiecīgi rīkoties. Es ierosinu balsot par to, lai pārtrauktu šeit neauglīgo diskusiju, un pēc tam ķerties pie dokumenta apspriešanas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Man būtu drusku citāds priekšlikums. Iespējams, kā plenārsēžu vadītājs es pārkāpju savas pilnvaras, bet, es atvainojos, šie jautājumi, kas šeit skan - tās ir debates. Katrs izsaka savu domu un cenšas... Tad taču jādod precīzs laiks debatēm, lai katrs pasaka, ko viņš vēlas vai nevēlas šajā lēmumā. Un pēc tam balsosim, jo tie jau nav jautājumi, jo atbildes uz tiem jautājumiem, kurus jūs uzdodat premjeram, visiem ir zināmas. Tādējādi tās ir debates. Es ierosinu pabeigt jautājumu uzdošanu un sākt īsas debates, jo līdz pārtraukumam mums ir palikušas 25 minūtes. Pēc tam mums ir budžeta otrais lasījums. Katrs īsi debatē piecas minūtes, pasakot, ko viņš vēlas vai nevēlas šajā lēmumā, un nobalso. Tādējādi mēs vismaz racionāli virzīsimies uz priekšu, nevis te vēl jautāsim... Jautātāju saraksts prasīs vēl vismaz 45 minūtes... Paldies.

Tātad ir ierosinājums jautājumus pabeigt. Tiem, kas pierakstījušies jautāt, dot tiesības debatēt, izteikt savas domas. Vai nav iebildumu? Nav. Nākamais debatēs runās deputāts Plotnieks. Debatēs ir tiesības izteikties piecas minūtes ilgi. Es domāju, ka piecas minūtes pietiek. Manuprāt, strādāsim, vadoties pēc vienkāršotas procedūras.

A.Plotnieks: Ja mums ir jāatbild uz jautājumu: vai šāds lēmums ir jāpieņem, tad acīmredzot atbildei ir jābūt pozitīvai. Un tajā pašā laikā visu šo jautājumu un atbilžu norises gaitā beigu beigās es it kā ieguvu kaut kādu informāciju par to, ko valdība, pieņemot šo lēmumu, vēlas panākt. Bet man ir jāsaka, ka šādā redakcijā galu galā nevienam nebūs skaidrs, un es baidos, ka arī valdībai nebūs skaidrs, ko īsti tā var darīt. Un tāpēc šajā lēmumā mums pirmām kārtām ir jāatbild uz jautājumu: vai dodam valdībai tiesības darboties likumu ietvaros, to likumu, kurus mēs esam pieņēmuši, vai arī tajā gadījumā, ja likumdošanā ir robi, tā var lemt jautājumu patstāvīgi. Ja mēs runājam par visām nepieciešamajām pilnvarām, tad man jāsaka, ka šī formula, no vienas puses, ir baismīga un, no otras puses, - tā ir vāja. Visas nepieciešamās pilnvaras nevar būt tādas, kuras nav paredzētas likumos. Tātad runa var būt tikai par likumiem. Tad, ja valdība vēlas darboties likuma ietvaros...

Otrs jautājums - kas valdību visvairāk uztrauc un apgrūtina: vai tā ir administratīvā likumdošana, vai tā ir civilā likumdošana? Acīmredzot, ja vēlamies nokārtot civiltiesiskas attiecības, tad vislielākās grūtības var radīt pašreizējais visai dīvainais civilo likumu sakārtojums, kur, no vienas puses, ir Latvijas PSR Civilkodekss, kura ietvaros valdība nevarēs darīt nekā. No otras puses, pamalē kaut kur ir 1937.gada Civillikums, bet tikai no 1.septembra. Tātad, man šķiet, šajā lēmumā vajadzētu varbūt mēģināt abas šīs daļas tā vai citādi atrisināt.

Un es redzu šādu iespēju: pirmais - spriežot pēc premjera izteikumiem, runa galvenokārt ir par attiecību nokārtošanu starp visām tirdzniecības struktūrām. Es tad uzskatītu, ka šajā konkrētajā jautājumā valdība var pārkāpt pat esošos likumus vai aizpildīt robus. Tādā gadījumā tās ir ārkārtējās pilnvaras, bet to ietvari tā vai citādi ir jānorobežo, lai valdība ārpus likuma ietvariem nekārtotu visus jautājumus. Varētu būt runa par ārkārtējām pilnvarām tirdzniecības organizāciju parādu piedziņai un tirdzniecības struktūru piespiedu privatizācijai. Tas ir tas, ko šeit premjers prasīja. Ja premjeram piešķir šādas ārkārtējas pilnvaras, viņš var rīkoties šajā jomā praktiski neierobežoti, ņemot vērā vēl to, ka lēmums paredz termiņu, kad viņam par paveikto ir jāatskaitās.

Paliek vēl otrs jautājums, proti, ka ir virkne dažādu civiltiesisku strīdu. Šādi strīdi visā šajā procesā veidosies ne vien starp valdību un tām vai citām tirdzniecības organizācijām, bet arī tajās strādājošie cilvēki - fiziskās personas - nāks ar savām pretenzijām. Kā šajā gadījumā risināt minētos jautājumus? Es personīgi pieļauju iespēju, varbūt tā varētu teikt ir pat nedaudz diskutabla iespēja, bet es tomēr pieļauju, ka mēs varētu šajā konkrētajā lēmumā grozīt savu lēmumu par Civillikumu. Faktiski lēmumu par 1937.gada Civillikuma spēkā stāšanos mēs pieņēmām ar likumu, tādēļ mums patlaban jālieto nevis lēmums, bet likums. Varbūt varētu būt arī lēmums. Un tātad paredzēt, ka šajā jomā valdība vadās pēc 1937.gada Civillikuma, tas ir, mēs ātrāk iedarbinām Civillikumu ļoti ierobežotā sfērā. Pats par sevi šāds risinājums varētu būt, bet es pieļauju, ka tas ir ļoti diskutabls un var rasties kolīzijas. Bet tā vai citādi kaut kāds attiecību regulējums starp visiem tiem, kas piedalīsies šajā procesā, tomēr būtu jāmēģina dibināt jau uz 1937.gada Civillikuma pamata. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kehri, lūdzu, kādi ir jūsu priekšlikumi! Gatavojas deputāts Zaļetajevs.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti, klātesošie! Manuprāt, mēs esam pieskārušies ārkārtīgi svarīgam jautājumam, par ko, manuprāt, Ministru padome un arī citi jau esam runājuši apmēram gadu, proti, par monopolstāvokli tirdzniecībā. Pēdējā laikā šajā jomā ir izdarīts ļoti maz. Tiešām, ir likvidēta tikai šī galva, bet ir saglabājušies visi šie pārējie bijušie "torgi". Un bez to reorganizācijas, maigi sakot, būtībā bez šo struktūru likvidācijas normālas tirdzniecības nav un nebūs. Tādējādi tā ir ļoti nozīmīga lieta.

Otrs konkrēts jautājums ir šī norēķinu sistēma. Tāpēc man būtībā Godmaņa kungam ir divi priekšlikumi. Ja mēs vairāk nekā sešus mēnešus esam par to runājuši un pašlaik, pēc tam, kad iesniegts šāds dokuments, debatēs jau ir runājuši 10 cilvēku, tas ir normāli attiecībā uz šādu dokumentu, jo tas ir vienīgais ceļš izgāzt šo jautājumu. Šis dokuments ir jāsagatavo par konkrētām pilnvarām. Man būtu priekšlikums - piekrītu tiem, kas teica, ka ne jau par apgādi, bet par tirdzniecību. Attiecībā uz apgādi Kinnas kungs, manuprāt, uzdeva ļoti precīzi jautājumus. Tātad kādas ir pilnvaras: viens - vai nu reorganizēt, vai likvidēt šos tirdzniecības posmus; otrs - normalizēt šīs finansu attiecības. Un šī rīcība ir jāsaskaņo ar mūsu Juridisko pārvaldi. Un pēc tam šis likums vai lēmums ir jāpieņem, manuprāt, pēc diviem šiem ziņojumiem.

Un otrs priekšlikums, manuprāt, ir nopērt šā lēmuma projekta sagatavotājus. Jo tāda lapele vienīgi izraisīja tās mūsu diskusijas, kuras pašlaik šeit norit. Tāds lēmums, ka jāpiešķir visas nepieciešamās pilnvaras, nekā konkrēti neminot, var vienīgi izraisīt šādas debates. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev! Gatavojas deputāts Laķis.

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst uzmanību tam, ka uz jautājuma pirmo daļu, kuru uzdeva deputāts Repša, atbildes tā arī nebija. Kādās juridiskajās attiecībās šis projekts atrodas ar likumu par Rīgas pašvaldību? Pat ja šis lēmums tiks pieņemts un sāktas darbības, kas būs pretrunā ar likumu par Rīgas pašvaldību, tiesu lietu izskatīšanas sāksies, un nav šaubu, ka tajās tiks piemērotas normas, kuras paredz likums. Tāpēc, ja nebūs norādes, kādi likuma par Rīgas pašvaldību panti tiek atlikti vai iesaldēti, šis lēmums nedarbosies. Protams, tiek piedāvāts ļoti pārsteidzīgs lēmums, lai gan nav šaubu, ka ārkārtējā situācijā arī pasākumiem jābūt ārkārtējiem, bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šiem pasākumiem jābūt saprātīgiem, citādi tie nesīs nevis labumu, bet ļoti nevēlamas sekas./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pirms Laķa kungs nāk, mums jāizvērtē situācija. Diemžēl mans ierosinājums optimizēt šo procesu nav devis vēlamo rezultātu, jo lielais deputātu vairums uzskata par savu pienākumu debatēt šajā jautājumā. Ir iesniegti papildu saraksti, kuros minēti arī tie, kas jau uzdeva jautājumus. Tātad viņi atkal vēlas debatēt un tamlīdzīgi. Līdz pārtraukumam mums ir palikušas 15 minūtes.

Godājamie kolēģi, man būtu lūgums, tā kā mums ir pilnīgi skaidra situācija, jo vairums deputātu atzīst, ka šajā lietā nekavējoties kaut kas ir jādara, bet ne jau tādā formā, ka Ministru padomei vienkārši tiek dotas nenoteiktas pilnvaras. Tā kā šeit, zālē, atrodas Karlsona kungs - Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas pārstāvis, ir Grūbes kungs no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas, ir pilsētas deputāti, kas, dabīgi, tā vai citādi ir ieinteresēti šajā procesā, varbūt būtu lūgums (jo diskusija par budžetu būs gara) sagatavot šo lēmumu kaut kādā saskaņošanas komisijā un nākamajā pārtraukumā, teiksim, pirms pusdienas laika, kad būsim pabeiguši runāt par budžetu otrajā lasījumā, pēc tam jau par uzlaboto lēmuma projektu mēs varētu diskutēt. Citādi šai diskusijai nebūs gala. Mēs šo diskusiju tik un tā pārtrauksim jau pēc 14 minūtēm. Varbūt varētu pieņemt šādu ierosinājumu pat nebalsojot. Tātad plenārsēde uztic Karlsona kungam, Grūbes kungam un, dabīgi, Godmaņa kungam kā autoram, un Kehra kungam sagatavot optimālu lēmuma projektu, kas apmierina visas puses, ieskaitot pilsētas deputātus, un pirms nākamā pārtraukuma, pirms pusdienas laika pārtraukuma - ziņot.

Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: Šajā jautājumā un konfliktā ir iejauktas pašvaldības. Tādēļ es ierosinu no Pašvaldības komisijas kā pārstāvi ietvert Lagzdiņa kungu, kas piedalītos dokumenta izstrādāšanā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lagzdiņa kungs māj ar galvu. Viņš labprāt piedalīsies. Paldies Lagzdiņa kungam par piekrišanu. Nav problēmu. Es arī domāju, ka mums balsojums nav vajadzīgs, plenārsēde akceptē šādu pagaidu darba grupu, kura apsolās mums sagatavot visas puses apmierinošu lēmuma projektu. Paldies.

Laķa kungs, jūs arī gribat piedalīties?

P.Laķis: Nē, es tikai gribēju izteikt divus lūgumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

P.Laķis: Man tiešām bija trīs konkrēti jautājumi premjeram, nevis vēlēšanās uzstāties debatēs.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, varbūt jūs varētu aiziet pie Godmaņa kunga, lai viņam pajautātu, un pēc tam piedalīties komisijas darbā ar šajos jautājumos iegūto atbilžu rezultātiem.

P.Laķis: Jā, ir tikai viena lieta, kas varbūt attiecas uz vispārējiem jautājumiem. Vēl šobaltdien neesmu dzirdējis atbildi, ko es gribētu dzirdēt vai nu no Godmaņa kunga, vai nu no Likumdošanas komisijas, par vienu interesantu faktu: kas ir vainīgs pie tā, ka mums var sistemātiski (šī nav vienīgā vieta) neatdot parādus? Vai pie tā ir vainīga mūsu likumdošanas normu neelastība, vai pie tā ir vainīga izpildvara, kas nevar piedzīt šos parādus? Un tā nav vienīgā vieta.

Priekšsēdētājs: Jūs uzreiz gaidāt atbildi, Laķa kungs? Lūdzu, Godmaņa kungs, tikai varbūt ļoti īsi, jo mums ir jāpieņem vēl viens lēmums, pirms sākam apspriest budžetu.

I.Godmanis: Atbilde ir ļoti vienkārša - pie tā ir vainīga noformēto līgumu ļoti zemā juridiskā kvalitāte. Proti, to līgumu, kurus slēdz produkcijas ražotājs ar pārstrādātāju un pēc tam - pārstrādātājs ar tirdzniecību. Vienīgais iemesls ir šajos līgumos. Principā nekas nav kārtīgi uzrakstīts, kas notiek, ja es neatdodu naudu uzreiz, bet atdodu pēc diviem mēnešiem. Nelaime ir tā, ka piegādātājs ir ar mieru šādu līgumu parakstīt. Protams, vainu var uzņemties arī valdība, ka tā nav izstrādājusi šādus parauglīgumus. Tāds uzdevums ir dots, taču diemžēl, kā redzams, stingri par vēlu. Šie parauglīgumi patlaban būs izstrādāti... Jo arī tagad, kad zemnieks nodod pienu pārtikas pārstrādes uzņēmumam, viņam nav uzrakstīts juridiski pareizs līgums, lai inflācijas dēļ varētu piedzīt indeksēto naudu. Zemniekam nav tāda līguma!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tātad atbilde ir saņemta. Arī darba grupa strādās.

Ozola kungs, lūdzu par 792.dokumentu! Laiks - 11 minūtes.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Domāju, ka 792.dokumenta lēmuma projekta 2.punkts nekādus komentārus neprasa, bet pateikšu dažus vārdus par 1.punktu. Tajā praktiski ir noteiktas likuma "Par budžeta tiesībām" tās sadaļas, kuras nav attiecināmas uz valūtas budžetu (jo jūs pilnīgi piekritīsit, ka valūtas budžetu mēs nedrīkstam izmantot kā avotu darba algu, valdības un pašvaldības darba algu izmaksām, kas izslēgts ārā). Vēl ir izslēgta ārā norma, ka valūtas budžeta izdevumu daļā tiek iekļautas dažādas mērķsubsīdijas un dotācijas. Šie līdzekļi atbilstoši likumam "Par budžeta tiesībām" ar šā lēmuma realizāciju tiek nodoti mūsu Augstākās padomes lemšanai.

Tie ir tie galvenie punkti, kuriem es gribēju pievērst jūsu uzmanību. Un, ja ir kādi jautājumi, esmu gatavs jums atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi jautājumi Ozola kungam par šā lēmuma būtību vai atsevišķiem punktiem? Nav jautājumu. Paldies. Vai kāds vēlas izteikties debatēs? Nevēlas. Paldies. Tādā gadījumā lūdzu sekretariātu zvanīt. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Varbūt kolēģi, kas ir zāles beigās, arī varētu reģistrēties? Rezultāts: 91 deputāts ir reģistrējies. Paldies.

Lūdzu, balsosim par 792.dokumentu - par lēmumu par budžeta tiesību spēkā stāšanos. Rezultāts: par - 74, pret - 1, atturas - 7. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir palikušas astoņas minūtes. Grūbes kungs, jums ir vēl kas sakāms? Lūdzu.

G.Grūbe: Tātad paziņojums. Kanceleja nupat saņēma no Godmaņa kunga iesniegto privatizējamo objektu sarakstu. Tā ka tās komisijas, kas interesējas, varēs saņemt arī šos eksemplārus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāti laikam arī individuāli var iepazīties.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šo laiku, kas ir līdz pārtraukumam, izmantosim, lai iepazītos ar budžeta projekta otro lasījumu, lai pēc pārtraukuma būtu mazāk jautājumu. Tātad pulksten 12.00 sāksies budžeta skatīšana otrajā lasījumā.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir viena minūte pāri divpadsmitiem. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas!

Tātad likumsakarīgā secībā, sākot apspriest budžetu otrajā lasījumā, skatīsim sociālo budžetu - 756.dokumentu. Ziņotāja par sociālo budžetu ir Bites kundze. Lūdzu. Ziņojuma laiks - līdz 15 minūtēm.

I.Bite, labklājības ministra vietniece: Godājamie deputāti! Labklājības ministrija iesniedz apstiprināšanai valsts sociālās apdrošināšanas budžetu laikposmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim. Lūdzam apstiprināt budžetu ieņēmumos 10 miljardi 612 miljoni 983 tūkstoši rubļu kopsummā un arī atbilstoši tādā pašā summā izdevumos. Tātad tas ir likumprojekts.

Dažus vārdus par to, kas izriet no vakardienas debatēm abu budžetu sakarā. Man radās iespaids, ka nav īstas skaidrības par šiem apdrošināšanas principiem, uz kuriem pakāpeniski ejam. Es nevaru teikt, ka ar savu budžetu mēs jau būtu šos principus īstenojuši pilnībā. Bet tas ir ceļš, kuru ejam pakāpeniski no tā laika, kad mums padomju periodā bija vienots budžets, valsts budžets, kuru saņēmām pēc pārpalikuma principa, ko dalīt pensionāriem un ģimenēm ar bērniem. Turklāt ģimenēm ar bērniem praktiski neko nedalījām.

Kā mēs redzam šo pāreju? Pāreju redzam tādā veidā, ka ieviesām šos sociālās apdrošināšanas maksājumus. Tādi ir visās valstīs, kuras izvēlējušās finansēšanu uz apdrošināšanas pamatiem. Protams, jautājums šeit ir par attiecību. Mums ir 37 procenti, ko maksā darba devējs, un 1 procents, ko maksā darba ņēmējs. Tātad šai attiecībai, protams, būtu jāmainās tādējādi, ka darba ņēmējam jāmaksā lielāka daļa.

Bez tam tanīs valstīs, kur darbojas šie sociālās apdrošināšanas fondi un principi, vēl viņi saņem subsīdijas no valsts budžeta, kas garantē visas šīs izmaksas. Tādi ir šie trīs tradicionālie apdrošināšanas fondu veidošanās principi.

Vēl kāds arguments, ko bieži dzirdam, ir tas, ka šis 37 procentu maksājums ir ārkārtīgi augsts un visaugstākais pasaulē. Tas arī neatbilst patiesībai, jo krīzes situācijai raksturīga īpašība ir tā, ka sociālās izmaksas krīzes situācijā objektīvi pieaug. Tās nevar samazināties. Tās var tikai pieaugt, lai gan es saprotu, ka tas atgriezeniski negatīvi ietekmē ražošanu. Bet tāda nu ir šīs situācijas īpatnība. Ja runājam par bijušās sociālistiskās nometnes valstīm, no tām divas - Ungārija un Polija - ir izvēlējušās šos apdrošināšanas principus. Šīs valstis tos konsekventi realizē, ko starptautiskās organizācijas vērtē atzinīgi. Polijā šis maksājumu procents ir 45 procenti, Ungārijā - 58 procenti. Tas ir mazliet ievadam par situāciju sakarā ar sociālās apdrošināšanas maksājumiem.

Atbilstoši izvēlētajam ceļam mēs arī pārveidojam savu sistēmu, veidojot apdrošināšanas pārvaldes un atšķirot no aprūpes funkcijām, ar kurām ir jānodarbojas vietējām pašvaldības organizācijām, vietējām municipalitātēm, ar mērķpabalstu palīdzību tos piešķirot tiešām tiem, kuri ir objektīvi trūcīgi, kuri deklarē savus ienākumus gan no palīgsaimniecības un tā tālāk, lai redzētu, ka šim cilvēkam tiešām ir vajadzīga palīdzība. Šajā situācijā visiem vienādi piemaksāt mēs tiešām nespēsim un visi izputēsim.

Tālāk par pašu budžeta projektu. Tātad mūsu budžets ir plānots attiecībā uz 1 miljonu 300 tūkstošiem apdrošinātajām personām. Mēs paredzam, ka strādājošo skaits samazināsies salīdzinājumā ar pirmo pusgadu. Prognozētais vidējās darba algas līmenis ir 3800 rubļi. Es zinu, ka šajā brīdī mums ir oponenti, kuri apgalvo, ka vidējā alga būs augstāka. Mēs to saprotam, ka alga līdz gada beigām augs. Bet attiecīgi tad pieaugs arī mūsu izdevumi. Jo, tiklīdz augs alga, tūliņ celsim arī pensijas. Izejot no tās proporcijas, kāda izveidojusies mūsu budžetā jau pirmajā pusgadā un faktiski arī iepriekšējos periodos, mēs plānojam, ka vidējā alga ir 2,5 minimālās darba algas, ko noteikusi valdība. Šī proporcija visu laiku ir stabila, un mums nebija pamata pašreiz plānot citu vidējo darba algu. Es domāju, ka ne tikai es, bet arī neviens šodien neņemas pateikt, kāda vidējā darba alga būs decembrī, novembrī vai kādā citā otrā pusgada mēnesī.

Runājot vēlreiz par likmi. Tātad vidējā likme. Jūs zināt, ka mums ir atsevišķās kategorijas, kurām ir sociālā nodokļa atvieglojumi (lauksaimnieki, invalīdi un vēl daži citi, kā arī bērni). Tādējādi darba devēji tiek ieinteresēti pieņemt viņus darbā. Minētajām kategorijām nodokļu likme ir zemāka un vidējais nodokļa likmes apmērs veido 34,8 procentus.

Lielāko daļu no mūsu budžeta izdevumiem - 57,8 procenti - veido izdevumi pensiju izmaksai. Diezgan liela daļa paredzēta veselības apdrošināšanai - 10,8 procenti. Ar bezdarba apdrošināšanu saistītie izdevumi ir plānoti 3,4 procentu apmērā no kopējiem budžeta izdevumiem. Tas pieļauj gada beigās bezdarbu 11 procentu līmenī. To es arī pasvītroju, jo par šo faktu arī tiek diskutēts, proti, vai bezdarbs noturēsies šādās robežās vai būs vēl lielāks. Šodien bezdarbs mums nav vēl pat 1 procents no strādājošo kopskaita, bet, plānojot tā pieaugumu vidēji par 2 procentiem mēnesī, gada beigās mēs sasniegsim 11 procentus. Bez tam valdības uzdevumā izstrādājām arī krīzes variantu, kurš bezdarbu pieļauj 22 procentu apmērā. Ja šāds straujš ražošanas kritums būs jau otrajā pusgadā, tad arī šim variantam esam gatavi, tā kā mums ir sastādīta īpaša krīzes programma.

Diskutējot komisijās, nācies dzirdēt pārmetumu, ka mums ir diezgan lieli izdevumi pensiju, pabalstu piešķiršanai un aprēķināšanai, izmaksai caur pastu un krājbanku. Tas patiešām ir daudz - 5 procenti no budžeta, bet diemžēl šodien mēs to nevaram ietekmēt, jo par pasta pakalpojumiem maksājam līdz 4 procentiem no visām summām, un par krājkasu pakalpojumiem maksājam 2 procentus, ja neņem vērā to starpgadījumu, kas bija otrā ceturkšņa sākumā, kad krājbankas gribēja no mums dabūt vēl augstākus procentus. Taču mēs vienojāmies un panācām, ka šis procents palika iepriekšējā līmenī, tā ka mēs esam sākuši veikt dažus pasākumus, kas varētu palētināt piegādi. Atsevišķos rajonos mums ir radītas tādas aprūpes organizācijas, kas piegādā arī pensiju, un līdz ar to veic tādu svarīgu papildfunkciju, vienreiz mēnesī aktualizējot visus datus par pensionāru un viņa vajadzībām. Bet pagaidām, ja pensiju gribam maksāt katru mēnesi, tad mums arī ir jārēķinās, ka jāmaksā par šo pakalpojumu pastam un krājbankai.

Manuprāt, galvenos ieņēmumu veidošanās avotus un izdevumu posteņus es esmu minējusi. Turpinājumā es labprāt atbildētu uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ja kādam ir konkrēti konceptuāli jautājumi! Punovska kungs, lūdzu!

A.Punovskis: Bites kundze! Mani interesē šāda lieta: ja darba devējs saviem darbiniekiem algas izmaksā konvertējamā valūtā, kādā veidā viņš maksās sociālo nodokli?

I.Bite: Saskaņā ar likumu "Par sociālo nodokli" ir atļauts maksāt nodokli tikai rubļos. Bet, tā kā mums rodas tādi uzņēmumi, kuri algas izmaksā vienīgi konvertējamā valūtā, tad mēs iesniedzām Augstākajai padomei labojumu likumā "Par sociālo nodokli", kas pieļautu šo nodokli pieņemt arī valūtā. Tā kā vakar tas tika jau iekļauts arī likumā "Par budžeta tiesībām", tad es uzskatu, ka tagad to varēsim darīt oficiāli.

A.Punovskis: Man tomēr nepalika skaidrs, kādā veidā tiek maksāts sociālais nodoklis, ja alga šobrīd tiek izmaksāta valūtā?

I.Bite: Šobrīd tas tiek maksāts rubļos, izņemot vienu gadījumu, kad atļāvām ieskaitīt valūtā, proti, Latvijas kuģniecībai. Un tātad šī nauda, kamēr nebija grozījumu likumdošanā, ir iesaldēta, tā kā mēs ar to rīkoties nedrīkstam.

A.Punovskis: Es atvainojos, es tomēr vēl gribētu precizēt, pēc kāda kursa tiek maksāts rubļos attiecībā pret valūtu, kas tiek izmaksāta algās?

I.Bite: Pēc tāda kursa, kāds ir tajā brīdī, kad viņi izdara maksājumus, proti, pēc oficiālā bankas kursa, kāds ir tajā brīdī, kad viņi izdara sociālā nodokļa maksājumus.

A.Punovskis: Pēc kura kursa? Pēc kā noteiktā kursa? Vai pēc Latvijas Bankas noteiktā?

I.Bite: Jā, pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

A.Punovskis: Paldies. Nākamais jautājums: kur otrā pusgada budžetā ir redzama šī valūtas ieņēmumu un izdevumu daļa?

I.Bite: Tā kā mums nebija šo likumu grozījumu, to neplānojām, mēs plānojām rubļos.

A.Punovskis: Tātad jūs neiesniedzat priekšlikumu par to, ka turpmāk atskaitījumi no ieņēmumiem valūtā būs jāmaksā valūtā?

I.Bite: Mēs to varēsim iesniegt, dodot jums pirmos grozījumus sociālajā budžetā, kad mums par to būs jau kaut kāda kaut cik saprotama prognoze. Jo grozījumi noteikti būs. Un, tiklīdz celsies algas, celsies arī pensijas. Tad mēs jums iesniegsim grozījumus, un tad arī jau parādīsies šī valūta.

A.Punovskis: Un pats pēdējais. Tātad es saprotu, ka ar to brīdi, kad mēs apstiprināsim šo sociālo budžetu, atskaitījumi no algas, kas tiek izmaksāta valūtā, tiks maksāti rubļos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja jums ir tāda instrukcija?

I.Bite: Tā nav instrukcija, tas ir likums "Par sociālo nodokli", bet, kā jau es teicu, vakar jūs pieņēmāt likumu "Par budžeta tiesībām", un tur ir paredzēts, ka valsts un sociālajā budžetā maksājumus izdara tādā valūtā, kādā tiek izmaksāta darba alga. Tātad kopš vakardienas mēs jau varam pieņemt šos maksājumus valūtā. Starp citu, grozījumu likumā "Par sociālo nodokli" Augstākajai padomei bijām iesnieguši jau 28.maijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Vakar mēs kā vienu no budžeta deficīta segšanas avotiem paredzējām sociālās apdrošināšanas budžeta kases apgrozības līdzekļu pārņemšanu 300 miljonu rubļu apmērā. Šajā budžetā mums ir grūti par to spriest divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, jums nav parādīts atlikums 1992.gada 1.janvārī, jums nav parādīts atlikums 1992.gada 1.jūlijā. Nav arī paredzēts prognozējamais atlikums 1992.gada 31.decembrī. Vismaz izziņas veidā šiem skaitļiem ir jābūt, lai rastos skaidrība par to, ka neesam izdarījuši voluntāru lēmumu, bet tas ir balstīts uz jūsu faktiskā stāvokļa analīzi. Šajā situācijā sociālās apdrošināšanas budžetā obligāti jāatspoguļojas šiem četriem skaitļiem attiecībā uz 1.janvāri, uz 1.jūliju un uz 1993.gada 1.janvāri.

I.Bite: Tātad sāksim ar to, kas ir tuvāk. Skaitļus attiecībā uz 1.jūliju oficiāli varēsim pateikt tad, kad beigsies atskaites periods. Tātad 45 dienas pēc atskaites perioda beigām. Prognozējamais atlikums mums ir aprēķināts, un man par to ir arī izziņa, tā ka to es varu iesniegt. Tātad gaidāmā izpilde veido 383,4 miljonus rubļu. Tie ir tie 300 miljoni, kurus mēs esam gatavi atdot valsts budžeta deficīta segšanai.

V.Zeile: Kolēģe, paldies, tas mani neapmierina. Tādā gadījumā nosauciet publikai atlikumu 1992.gada 1.janvārī, jo pēc jūsu teiktā izskatās, ka mēs jūs izģērbjam plikus, atstājam ar 84 miljoniem kases apgrozības līdzekļu, kas jūsu darbībai nav normāli.

I.Bite: Runājot par to izģērbšanu, man tā grūti teikt. Tā katrā ziņā ir, ja mums atņem 300 miljonus.

V.Zeile: Nē, bet jautājums ir vienkāršs: cik jums bija atlikums 1992.gada 1.janvārī? Tagad jau ir jūlijs. Jūs taču nevarat teikt, ka jūs nezināt, kāds jums bija atlikums.

I.Bite: Attiecībā uz 1992.gadu es jau atskaitījos, runājot par pirmā pusgada budžetu. Pašreiz es baidos kļūdīties.

V.Zeile: Paldies. Tātad to jūs precizēsiet.

I.Bite: Jā.

V.Seile: Otrajā lasījumā.

I.Bite: Jā.

V.Zeile: Man vēl viens jautājums: lai nebūtu nekādu mītu, leģendu un baumu, oficiāli pasakiet, vai jūs ar saviem līdzekļiem piedalāties komercstruktūru darbībā, bankas darbībā?

I.Bite: Tādā redakcijā, kā tas bija ierakstīts Grūbes kunga priekšlikumos, ka mēs finansējam komercstruktūras, protams, tādu darbību mēs neattīstām, bet taisnība ir, ka pagājušā gada beigās, tas ir, 1991.gada beigās, mūsu budžetā bija diezgan lieli atlikumi...

V.Zeile: Es atļaušos jūs pārtraukt: kā jūs varējāt zināt, kāds jums ir atlikums decembra beigās, ja jūs pati nupat teicāt, ka to, kāds atlikums ir pirmajā datumā, jūs varat pateikt tikai pēc 45 dienām?

I.Bite: Tie bija tādi atlikumi, kurus varēja prognozēt, jo nekas nemainījās pensiju apmērā. Tātad mēs zinājām, cik mums tas maksās.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu!

I.Bite: Jā, bet es Zeiles kundzei vēl neatbildēju līdz galam, lai būtu skaidrība par šo komercdarbību un bankām. Mūsu nolikumā par Sociālās nodrošināšanas ministriju bija ierakstīts, ka Sociālās nodrošināšanas ministrija veido savu sociālo banku. Tātad šajā virzienā mēs arī strādājām, bet izvēlējāmies, es domāju, mazliet vieglāku ceļu, nekā radot jaunu banku. Proti, mēs iestājāmies vienā no esošajām bankām. Šajā bankā ieguldījām 200 miljonus. Arī apspriežot pirmā pusgada budžetu, ļoti daudzi no jums man pārmeta, ka mūsu nauda atrodas valsts bankā, kura izmanto šos kredīta resursus. Tādējādi nekādu labumu pieauguma ziņā mūsu budžetam tas nedod. Visa tā rezultātā mēs ieguldījām līdzekļus, kas mums patlaban jau ir nesuši 6 miljonus peļņu, kuru saskaņā ar mūsu nolikumu esam sadalījuši Veselības un pārējiem departamentiem. Pašreiz vairāk ir vajadzīgs tieši veselībai. Un, tā kā šī banka tiešām pamazām pārvēršas par sociālo banku, tā vēl labdarības veidā pagaidām ir izmaksājusi 4 miljonus dažādām organizācijām, atsevišķām invalīdu ģimenēm un tamlīdzīgiem mērķiem. Tātad tas ir viss, ko varu pateikt, lai šajā jautājumā būtu skaidrība.

Priekšsēdētājs: Kinnas kungs, lūdzu, jūsu jautājums!

J.Kinna: Jautāšu, tikai mazliet komentējot. Tātad pēc jūsu koncepcijas, kuru jūs nupat stāstījāt, varu saprast, ka ar budžeta līdzekļiem nopelnīto naudu jūs uzskatāt par ministrijas likumīgo īpašumu, kas uz budžetu vairs neattiecas?

I.Bite: Nē.

J.Kinna: Tas man tikai mazs komentārs, attiecībā uz jūsu pēdējo uzstāšanos. Man ir tāds jautājums. Ir skaidri zināms, ka jau pagājušajā periodā daļu sociālā nodokļa, piemēram, Latvijas kuģniecība, jums maksāja valūtā. Sakiet, lūdzu, vai šī valūta ir konvertēta rubļos? Ja tas ir darīts, tad kādā bankā? Un vai ir tā sauktās kvītis, ko Godmaņa kungs visu laiku prasa?

I.Bite: Es par kuģniecību teicu, atbildot jau uz iepriekšējā deputāta jautājumu. Tātad tas ir tas gadījums, kur mēs šo valūtu pieņēmām nodokļu veidā, jo kuģniecības pārstāvji ieradās pie manis ar priekšlikumu, ka pretējā gadījumā viņi šo valūtu vedīs uz Maskavu, jo toreiz Maskavā, konvertējot rubļos, bija augstāks kurss. Pēc tam viņi ar maisiem vedīšot atpakaļ un šos rubļus iemaksās man. Un tāpēc mēs šo vienu valūtas maksājumu pieņēmām, bet, kā jau teicu, tas ir iesaldēts, kamēr nebija šo likumdošanas grozījumu.

J.Kinna: Valūtas veidā?

I.Bite: Jā.

J.Kinna: Tādā gadījumā tam jāparādās atlikumos.

I.Bite: Tas jau parādās rubļu veidā, jo budžets mums ir rubļos.

J.Kinna: Es atvainojos, pēc kura kursa: vai pēc tā, kas bija vakar, vai pēc tā, kas ir šodien?

I.Bite: Nē, tas bija pēc tāda kursa... Viņi iemaksāja pēc tāda kursa, kāds bija iemaksāšanas brīdī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Ļoti labi, ka jūs pateicāt, ko nezinu, bet es tagad gribēšu noskaidrot to pie jums. Tātad pirmais jautājums: kas ir šī banka, kas šobrīd apkalpo jūsu budžetu? Tātad - vai tā ir valsts sociālā banka vai ministrijas banka, vai tā ir komercbanka un tā tālāk? Galu galā, kam šī banka pieder?

I.Bite: Tā ir Latvijas kredītbanka.

G.Grūbe: Latvijas valsts kredītbanka?

I.Bite: Nē, komercbanka.

G.Grūbe: Paldies. Tūlīt precizēsim: tātad jūsu līdzekļi šeit ir kā atlikumi un tiek izmantoti ar jūsu piekrišanu, es ceru, komercstruktūru finansēšanai. Vai tas tiek izmantots, piemēram, arī siltumenerģijas iegādei?

I.Bite: Nē, siltumenerģijas iegādei tas netiek izmantots.

G.Grūbe: Tātad vienkārši pārpirkšanai un pārdošanai, ja?

I.Bite: Es nesapratu... pārpirkšanai...

G.Grūbe: Teiksim, komercstruktūrām, lai tās nopirktu degvīna izstrādājumus, nopirktu apavus vai arī citas preces. Lūk, kādā veidā... Vai jūs kontrolējat, kādā veidā šie līdzekļi tālāk tiek izmantoti?

I.Bite: Es jums varu paskaidrot, kā mēs izmantojam savus līdzekļus, bet, kā tos izmanto citi bankas dibinātāji, kuru vidū ir arī Zinātņu akadēmija, to es nezinu...Taču es gribu pateikt to, ka, lūdzu, nosakiet citu kārtību Latvijas Bankā, lai par tiem milzīgajiem kredīta resursiem, kas ir Latvijas Bankas rīcībā, mums būtu procenti. Un tad mēs šādas iespējas nemeklēsim. Tas palētina mūsu pārvaldes aparāta uzturēšanu, tehnikas iegādi. Ja šodien nebūs mūsdienīgas tehnikas, tad nevarēsim kā līdz šim pensijas paaugstināt katru mēnesi.

G.Grūbe: Cienījamā referente! Es ļoti labi visu to saprotu, bet mans jautājums bija tāds: vai, turot šādus lielus atlikumus komercstruktūrās, jūs tomēr sekojat un kādā veidā... Vai jums ir līgums, kā šos līdzekļus minētās komercstruktūras izmanto, turklāt vai tos izmanto sociāliem mērķiem? Tā ir mana jautājuma būtība. Ja tā nav, tad pasakiet skaidri, ka tā nav - un viss.

I.Bite: Jā, mēs zinām, ka bankas politika ir virzīta uz sociālo sfēru. Un šo politiku mēs nosakām.

G.Grūbe: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav? Paldies, Bites kundze, par ziņojumu.

Tātad sociālais nodoklis pirmajā lasījumā. Lūdzu, vai ir deputāti, kas vēlas debatēt par sociālo nodokli pirmajā lasījumā? Es atvainojos - par sociālo budžetu. Nav. Zināt, mums jau divus gadus te ir tāda iestāde kā sekretariāts, kurā deputāti parasti piesakās debatēs, lai varētu plānot darbu...

Lūdzu, Punovska kungs! Protams, nebūsim formālisti, bet turpmāk to ievērosim.

A.Punovskis: Paldies. Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es tiešām neaizkavēšu ilgi jūsu uzmanību, bet no teiktā uz manis uzdotajiem jautājumiem par valūtu, es tā arī nesaņēmu atbildes, kā arī man nekļuva skaidrs (varbūt tiešām man ir grūti ar saprašanu), kādā veidā tiek maksāti šie nodokļi par algu izmaksām konvertējamā valūtā un kādā veidā tas tiek pārrēķināts rubļos, ja tas vispār tiek pārrēķināts rubļos.

Tāpat absolūti nav skaidrs, kādā veidā tiks maksāti šie nodokļi valūtā pēc attiecīgajiem labojumiem nodokļu likumā, kurus gan mēs šobrīd neapspriežam, bet es saprotu, ka to tūlīt darīsim. Un kādā veidā tad šī valūta tiks izmaksāta pensijās, pabalstos un tamlīdzīgi? Vai tā atkal tiks aprēķināta rubļos pēc attiecīgā kursa, kurš ir bijis vakar vai aizvakar, vai šodien? Vai tomēr šī valūta tiks novirzīta citiem mērķiem, bet kādiem - tas, protams, arī nav nekur redzams, un neviens nav to pateicis.

Protams, mani arī pārsteidz šī Bites kundzes atbilde, ka iesaldētā valūta tiek pārrēķināta rubļos un ir parādīta līdzekļu atlikumā pēc tā kursa, kāds ir bijis tajā brīdī, kad valūta ir samaksāta. Tas vispār ir fantastiski! Tas nozīmē: ja valūta ir samaksāta brīdī, kad tā maksāja 70 rubļus, tad praktiski mēs redzam tikai to summu, kas ir divreiz mazāka par patieso summu, kura patlaban tur atrodas.

Un līdz ar to es patiešām neuzskatu, ka būtu iespējams balsot par šo budžetu, kamēr nav redzama šī valūtas daļa vai arī kamēr nav vismaz skaidrs, kādā veidā šī valūtas daļa veidosies un kādi būs tās ienākumu un izdevumu daļas veidošanās principi. Es šobrīd nevaru balsot par šo budžetu, jo valūta, manā uztverē, šķiet, arī atskaitījumi valūtā, ir ļoti būtiska sastāvdaļa. Un es patiešām nezinu, kā tā tiks izmantota un kā tiks realizēta. Paldies.

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, lūdzu! Vairs neviens nav pieteicies.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es negribu aizkavēt jūsu laiku ļoti ilgi, tikai man ir viens priekšlikums. No šīm diskusijām, kas bija arī ar Zeiles kundzi un arī ar pārējiem, man radās pārliecība, ka šis sociālais budžets ir pārvērties par kaut kādu "kabatas organizāciju". Es ļoti atvainojos kā ministrijai, tā Ministru padomei, kā arī referentei... Tāpēc man ir priekšlikums - līdz 1.septembrim valdībai (es atvainojos, Godmaņa kungs, tā ir valdības ministrija, nevis kaut kāda atsevišķa ministrija, kas jums nepakļaujas) sakārtot šo sistēmu. Tātad - lai būtu skaidri un gaiši zināmi atlikumi un skaidri un gaiši zināms, kurā bankā šo naudu tur un kur šos līdzekļus, kas rodas kā kredītresursi, izmanto. Jo tas ir absurds, ka valdībai jāiet pie bankām lūgties par 50 procentiem, un tajā pašā laikā mēs nevaram nopirkt kurināmo. Taču bieži vien vesels miljards, ko varētu paņemt arī uz kādu brītiņu kā kredītresursus, atrodas bankā, un tāpēc man ir kategoriska prasība - 1.septembrī valdībai par šo jautājumu atskaitīties. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es tikai lūgšu Grūbes kungu precizēt, ka tā ir Labklājības ministrija, citādi slikti būs ar atskaiti... Un otrs - lūgt iekļaut nākamās sesijas plenārsēžu darba kārtībā. Citādi tas šeit paliks tikai kā jūsu ierosinājums. Tam ir jābūt dokumentāli noformētam.

Lūdzu, Godmaņa kungs, jums vārds debatēs!

I.Godmanis: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Protams, man ļoti neērti šeit runāt. Taču tad, kad mēs valdībā apspriedām budžetu ministru klātbūtnē, cienījamajai Bites kundzei es uzdevu divus jautājumus. Pirmais jautājums bija šāds: uz kādu bezdarba procentu ir rēķināts un kāds būs mehānisms, ja bezdarbs sasniegs 20 procentus? Bites kundzei šajā izziņā to vajadzēja parādīt. Bites kundze, tas bija mans uzdevums jums, kad nāksit uz Augstāko padomi. Es lasu izziņu un redzu (jūs izteicāties mutiski), ka runa varētu būt par 11 procentiem. Bet es ļoti atvainojos, izziņā nav ierakstīts mehānisms, ja mums pieaugs bezdarbs. Acīmredzot tajā skaidri un gaiši, un godīgi ir jāieraksta: ja mums pieaugs bezdarbnieku skaits, un tas var sasniegt vairāk nekā 15-20 procentus, tad nekavējoties automātiski tiek grozīts likums par pensijām, un pensijas visi saņem vienādi. Tas izziņā ir jāieraksta.

Un otrs jautājums, kuru uzdevu (Bites kundze, es griežos pie jums personīgi), ka jums Augstākajā padomē precīzi jāparāda valūtas ieņēmumu lielums, kā arī tas, kas ar šiem valūtas ieņēmumiem notiek. Jūs manu uzdevumu neesat izpildījusi. Tāpēc es pilnīgi piekrītu deputātiem Grūbem, Kinnam un Punovskim...

Redziet, krīzes apstākļos, ja no pagājušā gada decembra tiek maksāts dolāros, tad tā ir summa dolāros. Tad ir jāpasaka, vai tā ir iestrādāta ieņēmumos... Šī summa ieņēmumos nav iestrādāta, cik es saprotu. Tātad tā ir atsevišķa nauda. Un šajā situācijā man nekas cits neatliek... Es uzskatu, ka, protams, šā iemesla dēļ mēs nevaram apturēt budžeta izskatīšanu, jo tādā gadījumā mums nobruks visas pensiju izmaksas pēc 1.jūlija un turpmāk... Šeit minētais budžets ir sabalansēts, bet ir dolāri. Es esmu kategoriski pret to, ka, izmantojot šo likumu par budžeta nodalīšanu, šie dolāri tiešām paliek it kā tāda svēta un neaizskarama lieta, jo krīzes situācijā šos dolārus var izmantot divējādi. Tos var vai nu tiešām konvertēt un izmantot tajā brīdī, kad, teiksim, ir kaut kāds maksimāls bezdarba uzliesmojums, lai varētu risināt tieši sociālo jautājumu. Tas ir viens. Bet ir arī otrs variants - ja šie dolāri ir, tad var pieņemt lēmumu, ka, piemēram, ir ārkārtējs stāvoklis ar pārtiku, par ko nupat runāja lauksaimniecības ministrs, kad šos dolārus ar īpašu lēmumu var novirzīt arī pārtikas iepirkšanai kaut vai tepat Latvijā. Un šādas pilnvaras, protams, nevar atstāt ministrijai. Tas ir pilnīgi izslēgts. Es domāju: ja šādas pilnvaras pat dod valdībai, tad ir jābūt precīzai atskaitei, kas ar tām notiek. Tātad jūs neesat izpildījusi divus manus uzdevumus, par ko acīmredzot mēs nopietni runāsim ministru kabinetā ministru klātbūtnē. Man ir apnicis runāt veltīgi. Šīs divas lietas atskaitē bija jāietver. Es šajā papīrā tās atkal neredzu.

Cienījamie deputāti! Ja nopietni runājam (es gan nezinu, kāds ir komisijas viedoklis), budžets ir sabalansēts, tādēļ acīmredzot to vajadzēs pieņemt arī tehnisku iemeslu dēļ, jo pretējā gadījumā ir grūtības ar pensiju un pabalstu izmaksām. Bet, ja Labklājības ministrija nav spējīga to izdarīt, uzdodiet Ministru padomei tātad precīzi iesniegt divas lietas. Pirmā lieta ir tāda, ka, tiklīdz parlaments atsāk darbu, precīzi jāparāda mehānisms, kāds tas būs budžeta pārdalē, ja bezdarba procents pieaug. Otrs - jau no šā brīža, kad pieņem budžetu, jābūt pilnīgai kontrolei pār to un pilnīgai Ministru padomes atbildībai par šo maksātās valūtas daļu. Ja vajag, tad ierakstiet, ka es par to atbildu, jo pretējā gadījumā iznāks, ka, izmantojot šo budžetu nodalīšanas sistēmu, šo naudu iesaldēs un šī nauda būs iesaldēta. Parlaments nebūs sācis, piemēram, līdz 18.augustam... Situācija ir kritiska, nevienam nav tiesību rīkoties.

Es domāju, ka jau no šā brīža, kad pieņem budžetu divos lasījumos, acīmredzot Ministru padomei un nevis Labklājības ministrijai ir jāuzliek pilnīga atbildība. Jo iznāk kaut kā jocīgi. Tiklīdz budžetus nodala, tā finansu ministrs šo budžetu vispār nav tiesīgs skatīt. Mūsu nostāja ir tāda, ka tuvākajā laikā (es gan nezinu, kad tas būs iespējams) budžeti, protams, jāapvieno. Jo zināmā mērā tā ir populistiska lieta visu laiku tur turēt sociālo budžetu. Problēma ir tā, ka mēs par 50 procentiem ņemam aizņēmumu no bankas, bet sociālais budžets tiek likts depozītā. Es saprotu, ka ir bīstami savienot budžetus, jo vienu brīdi var zaudēt pensijas. Un diemžēl arī pastāvošā finansu līnija strādā mazliet pēc cita principa. Pēc oktobra būs viens princips, bet sociālais budžets ir tāds, ka tas ar naudu piepilda visas līnijas, sākot no bankas nodaļas, ejot uz centrālo banku un atpakaļ. Šī lieta ir piepildīta ar naudu.

Tā ka es šeit neredzu citas iespējas, es domāju, ka budžets mums ir jāpieņem, jo tas ir sabalansēts. Attiecībā uz valūtu jau no budžeta pieņemšanas brīža Ministru padomei ir jāuzdod pilnīga kontrole ar pilnu atbildību par šo valūtu, jo pretējā gadījumā, es domāju, šī nauda būs iesaldēta, taču krīzes situācijā to nedrīkst atļauties. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Patlaban mums būs jāizlemj, jo debatēs ir pieteikusies Buķeles kundze. Es atvainojos, bet sekretariātā ir saraksts. Bojāra kungs, mums pašlaik notiek debates.

Lūdzu, Buķeles kundze! Jūsu rīcībā ir 10 minūtes.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Laikam jāmēģina secīgi par visiem tiem vai vismaz daļēji par tiem iebildumiem, kādi šeit ir izskanējuši. Komisijā, protams, arī ir bijušas diskusijas, turklāt vairākkārt. Un, ja šodien arī komisijai varbūt kaut kas nešķiet īsti pareizi un līdz galam izstrādāts, tad vajadzētu ņemt vērā arī to specifisko situāciju, kuru apspriedām vakar un aizvakar un kādēļ daudzos jautājumos mums arī valsts budžets ar grozījumiem un labojumiem nāca pēdējā brīdī. Tas pats taču attiecas arī uz sociālās apdrošināšanas budžetu. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, par valūtu. Cienījamie kolēģi! Man jums jāatgādina, ka šeit trīsreiz aicinājām Gaiļa kungu un trīsreiz mēģinājām no viņa dabūt skaidrību par valūtas ieņēmumiem un izdevumiem pagājušajā gadā. Un tā arī netikām skaidrībā. Kamēr par ieņēmumiem valūtas veidā Labklājības ministrijā šeit ir zināms, proti, ka dolāri ir drošībā un neaizskarti... Un, ja ir runa par šī valūtas noguldījuma izmantošanu varbūt citiem mērķiem, protams, valstī var būt tāda situācija, ka tas ir nepieciešams. Bet tad jau, balstoties uz to mūsu pašu bēdīgo pieredzi pagājušajā gadā, ko jau minēju, es gan gribētu teikt, ka tas ir jānolemj nevis valdībai vien, bet tam ir jābūt noteiktam ar Augstākās padomes lēmumu, arī precīzi norādot mērķi, kā šī valūta izlietojama.

Par atsevišķām budžeta sastāvdaļām. Man personīgi pašreiz ir vislielākie iebildumi pret pašu pēdējo sastāvdaļu - par pensiju aprēķināšanas un izmaksāšanas lielajiem izdevumiem, bet es pagaidām arī neredzu izeju no šā stāvokļa. Un es jums gribētu to ilustrēt ar dažiem skaitļiem: pasta pakalpojumi ir dārgi un ļoti nesabalansēti. Es varbūt kļūdīšos par vienu vai diviem procentiem, bet pasta pakalpojumu kopsumma, šis īpatsvars, ko veido pensiju un pabalstu apgrozījums caur pasta pakalpojumu sistēmu, ir apmēram 56 procenti. Tas ir ļoti daudz. Bet ieņēmumi, teiksim, no laikrakstiem un žurnāliem, kas ir pasta darba lielākā daļa, ir tikai 12 procenti. Mani šāda situācija absolūti neapmierina, bet es pagaidām neredzu nekādu mehānismu, kā mēs varētu šo jautājumu atrisināt. Bet tas, kā jūs redzat šā budžeta pielikuma beidzamajā lappusē, summāri ir ļoti liels skaitlis, ļoti liels apjoms.

Kolēģi! Es aicinu jūs nobalsot par budžetu, jo citādi tiešām tiks traucēta pensiju un pabalstu izmaksa mūsu valsts iedzīvotājiem. Un piekrītu arī tam, ka, protams, regulāri jānoklausās informācija un šajā jomā jāturpina strādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Bojār! Gatavojas deputāte Zeile.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es netaisos ilgi aizkavēt jūsu uzmanību, bet manā uztverē šo jautājumu valdība galīgi nav sagatavojusi. Augstākajai padomei šeit nav jāklausās, kā premjers stīvējas ar ministru. Cienījamie kolēģi, principā jautājumu vispār vajadzētu noņemt no apspriešanas. Tā nedrīkst strādāt. Šeit ir jābūt gatavam dokumentam, kuru atbalsta gan premjers, gan ministri. Es vienīgi varu spriest, ka valdība, respektīvi, Godmaņa valdība, šo jautājumu nav līdz galam sagatavojusi. Man žēl to cilvēku, uz kuriem tas viss attiecas. Es principā ar šādiem apsvērumiem varu balsot tikai pret šādu nostāju. Mums tagad nav skaidrs, par ko balsosim. Ministri saka vienu, premjers saka otru. Cienījamie kolēģi, tā strādāt nav iespējams! Šajā gadījumā es Grūbi atbalstu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Zeile! Lūdzu, kolēģi, ar Grūbes kunga apsveikšanu pagaidiet līdz pārtraukumam. Patlaban mums notiek debates.

V.Zeile: Kad skatījām šo budžeta projektu, arī Apvienotajā budžeta komisijā pēc būtības tika uzstādīti tie paši jautājumi, kas šodien tika izvirzīti šeit. Un ministrijai tika lūgts sagatavot uz šiem jautājumiem papildu informāciju. Man liekas, ka mēs patlaban varētu rīkoties šādi: nobalsot pirmajā lasījumā, kurā ir akceptēta ieņēmumu un izdevumu daļa. Bet līdz otrajam lasījumam lūgt ministriju sagatavot uzziņas materiālus par visiem tiem jautājumiem, kuri šodien šeit tika izvirzīti. Un pats galvenais ir šie atlikumi uz 1992.gada 1.janvāri. Atlikumi valūtas kontā, ministrijas līdzdalība Rīgas kredītbankas veidošanā, Latvijas kredītbankas veidošanā, kā arī kredītbankas veiktā kreditēšana sociālajām vajadzībām, par ko ziņoja Bites kundze. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un vēl būtu arī lūgums atbildīgajām komisijām sagatavot šā likumprojekta 2.pantu (par ko runāja Godmaņa kungs), proti, par valūtas konta kontroli līdz tam. Jo te jābūt kaut kādam mehānismam, kas mums ar likumu ir jāpieņem. Citādi tas netiks izpildīts.

Lūdzu, Ozola kungs, vārds jums debatēs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es jūsu uzmanību aizkavēšu pavisam īsu brīdi. Man ir priekšlikums akceptēt pirmajā lasījumā, kā to ierosināja Zeiles kundze, un nodrošināt mums nepieciešamās informācijas saņemšanu, iekļaujot 798.dokumentā, kuru mēs vēl apskatīsim, kad spriedīsim par valsts budžeta projekta otro lasījumu. 7.pantā Latvijas Republikas Ministru padomei atbilstoši valsts budžeta un valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļas izpildei 1992.gada otrajā pusgadā uzdot izskatīt, kāds ir stāvoklis 1.septembrī un 1.novembrī, un iesniegt Augstākajai padomei priekšlikumus par grozījumiem, labojumiem un korekcijām. Un mums acīmredzot tieši jāpārņem šā jautājuma kūrēšana Apvienotajā budžeta komisijā. Mēs šā budžeta izpildes uzraudzības gaitā arī praktiski jums iesniegsim, respektīvi, attiecīgi pieprasīsim no valdības iesniegt nepieciešamos paskaidrojumus, atskaites un pārbaudes rezultātus par sociālās apdrošināšanas budžeta reālo stāvokli. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tātad debates mums ir pabeigtas. Bites kundze vēl vēlas izteikties. Varbūt tad ļoti īsi, tikai uzziņas kārtībā.

I.Bite: Tagad es atbildēšu uz tiem jautājumiem, kas izvirzījās. Tātad, pirmkārt, atbildu Zeiles kundzei par atlikumu 1991.gada 1.janvārī, proti, tas bija 4408,9 miljoni rubļu. Un tas mums bija apstiprināts, akceptējot arī iepriekšējo budžetu.

Vēl runa ir par valūtu. Es jau valdības sēdē izteicu tādu priekšlikumu: tā kā šodien viss, kas saistīts ar valūtu, ir tik diskutējams un dažādi tulkojams, tad šī valūta jākonvertē un jāieskaita valsts budžetā, tas ir, valsts valūtas budžetā, lai valsts valūtas budžets konvertē, atdod mums rubļos. Pēc tam tas ies kopējā valūtas budžetā. Tāds bija mūsu priekšlikums, lai novērstu šīs sarunas par valūtu.

Atbildot uz premjera izvirzītajiem pārmetumiem, es gribu pateikt, ka mūsu sociālo budžetu mēs valdībā skatījām divas reizes. Tika uzdots uz otro sēdi sagatavot valdībai paskaidrojošu materiālu. Tas arī tika izdarīts un iesniegts. Un valdības sēdē šāds materiāls bija, tādējādi visiem tika dota iespēja ar to iepazīties. Par to, ka tas nav mūsu budžeta sastāvdaļa, jānosaka, ka attiecībā uz tādiem krīzes variantiem mēs budžetu nerēķinām, tādēļ tas tiešām nav. Jo mēs budžetu dodam tādu, kāds tas pēc mūsu ieskatiem ir reāls, nevis tādu, kāds tas varētu kļūt, ja pēkšņi būtu milzīga krīze. Tas nav budžets. Tas bija paskaidrojums pēc premjera lūguma valdībai. Un tas tika prasīts vienīgi valdības vajadzībām, nevis Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir ierosinājums: pēc apspriešanas sociālo budžetu akceptēt pirmajā lasījumā, proti, ieņēmumu un izdevumu daļu, ņemot vērā debatēs izteiktos priekšlikumus. Tātad pirms otrā lasījuma lūdzu atbildīgo komisiju un Labklājības ministriju izdarīt nepieciešamos precizējumus tieši likuma tekstuālajā daļā.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātus: 95 deputāti reģistrējušies. Paldies. Lūdzu, balsosim par sociālā budžeta akceptēšanu ieņēmumos un izdevumos pirmajā lasījumā. Rezultāts: par - 77, pret - 2, atturas - 11. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Liels lūgums atbildīgajai komisijai, ministrijas pārstāvjiem strādāt, lai otrajā lasījumā (es ceru, ka tā izskatīšana notiks šodien) būtu visi nepieciešamie grozījumi un paskaidrojošais materiāls. Paldies.

Mums laikam vēl ir atlicis pieņemt valsts budžetu.

Zeiles kundze grib mums ko teikt. Lūdzu, godājamie kolēģi, sagatavojiet pamatdokumentu un visus iesniegtos papildinājumus un labojumus. Karlsona kungs vēlējās ko teikt?

J.Karlsons: Pašreiz deputātiem tiek izdalīts lēmums par pilnvaru piešķiršanu Latvijas Republikas valdībai. Man ir priekšlikums to tagad izsvītrot.

Priekšsēdētājs: Tiek noraidīts, Karlsona kungs! To mēs vienmēr paspēsim izdarīt. Šodien mums ir gara plenārsēde. Vienīgais atgādinājums - pulksten 13.00 sāksies apmēram 15 minūšu ilga ārkārtas Prezidija sēde, ņemot vērā Augstākās padomes priekšsēdētāja Gorbunova kunga izteikto vēlējumu un deputātu pieprasījumu. Otrādi - deputātu pieprasījums un... Tas ir vienlaikus. Tātad pirms plenārsēdes beigām mēs būsim paguvuši izskatīt visu darba kārtību. Apmēram 15 minūtes Gorbunova kungs sniegs ziņojumu par norisēm Helsinku tikšanās laikā (ar attiecīgiem dokumentiem, kas tur tika pieņemti). Lūdzu godājamos deputātus palikt līdz pašām plenārsēdes beigām.

Es atvainojos, Zeiles kundze, vārds jums par otro lasījumu!

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Pateicoties jūsu konstruktīvajam darbam, vakar izskatot nodokļu likumdošanu, Budžeta komisijas piedāvāto variantu budžeta deficīta līdzsvarošanai, lai segtu budžeta deficītu pēc tā valdības piedāvātā budžeta projekta, ko saņēmām 1,7 miljardu rubļu apjomā, mēs avotus atradām. Tāpēc otrajam lasījumam tiek piedāvāts (lūdzu, klausieties uzmanīgi, arī prese lai klausās uzmanīgi!) izdevumu daļā valdības iesniegtais budžeta projekts, kurā nav samazināts itin nekas, pilnīgi simtprocentīgi tiek akceptēta valdības piedāvātā izdevumu daļa, bet tā nav pietiekama, lai apmierinātu visas vajadzības - daudzas vajadzības paliek aiz budžeta. Jums ir izsniegts 790.dokuments un 797.dokuments. Šajā sakarībā mēs vēl skatīsim 798.dokumentu.

Ja mēs skatām likumu par šo budžetu, tad varam skatīt pa pantiem un vispirms apstiprināt šo tekstuālo daļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Citu variantu laikam arī nav. Tātad sāksim izskatīt tekstuālās daļas pantus.

Otrais lasījums - tātad apspriežam pa pantiem.

V.Zeile: Es ļoti atvainojos. Vēl gribu pateikt, ka esmu saņēmusi dažus priekšlikumus. Konkrēti - no Selecka kunga un no Blažēviča kunga. Visi šie priekšlikumi attiecas uz pirmo lasījumu, kurā principiāli grozījumi budžeta izdevumu daļā. Es gribētu, lai tie netiktu skatīti.

Priekšsēdētājs: Tas ir dabīgi. Vakar pirmajā lasījumā konceptuāli mēs nobalsojām par budžeta veidošanas principiem un sadalījumu. Tā ka Blažēviča kunga un Selecka kunga labojumi, dabiski, attiecas uz vakardienu, bet šodien mums jau ir 11.jūlijs.

V.Zeile: Blažēviča kungam gribu pateikt tikai to, ka priekšlikumu palielināt mērķsubsīdijas infrastruktūrai laukos, it sevišķi sakarā ar energoresursiem, mēs apmierinām, kā jau teicu, pilnīgi - 108,8 miljonu rubļu apmērā, kā bija piedāvāts valdības variantā. Bet visas jūsu papildu prasības ieviesām 797.dokumentā kā iespējamo finansēšanu budžeta izpildes gaitā. Ja jūs runāsit par to, ka prasāt 400 miljonus 108 miljonu vietā vai - 497 miljonus, tad jums jāpasaka konkrēti, uz kādu avotu rēķina, jo ieņēmumus un izdevumus principā mēs jau akceptējām vakar.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs un arī Škapara kungs! Mums ir otrais lasījums. Kad skatīsim tos punktus, uz kuriem attiecas jūsu labojumi, tad mēs par to arī runāsim. Ja mums nebūs ļoti precīzas sistēmas, mēs nevarēsim strādāt. Tāpēc pašlaik es lūgtu tos deputātus, kuriem ir kas sakāms par 1.pantu - ieņēmumu un izdevumu kopsumma -, tas ir, kas apstrīd ieņēmumus un izdevumus, lūdzu pieteikties.

V.Zeile: Kolēģi, es vēlreiz piedāvāju, ka mēs varam pieļaut tikai izdevumu daļas pārstrukturēšanu. Bet, ja jūs apšaubāt kādai ministrijai izdalītos līdzekļus, tad, lūdzu, runājiet konkrēti, proti, skatot konkrēto pantu, jūs iesniedziet priekšlikumus, lūdzot samazināt par tik un tik simtiem miljoniem rubļu, jo piešķirtie līdzekļi zināmu iemeslu dēļ nav pamatoti, tā ka lūdzu iedot man, manas vajadzības ir akūtākas... Tikai tādā veidā mēs varam spēlēt. Pārējie spēles varianti nebūs pareizi, jo mēs vakar esam akceptējuši ieņēmumu daļu un budžeta deficīta segšanas avotus.

J.Škapars: Es tomēr gribētu izteikt vienu repliku...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakiet šo repliku! Taču mums jāskata pa pantiem.

J.Škapars: Es gribētu teikt šo repliku tādēļ, ka mēs vispār netiksim pie runāšanas, ja tāda panta nav. Respektīvi, lielās darba intensitātes un steigas dēļ ir aizmirsts ietvert vienu finansējumu, proti, attiecībā uz jaundibināto Radio un televīzijas padomi. Tādu pantu jaunajā projektā es neatradu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze, ņemt to vērā. Dabiski, pēc 30 minūtēm mums būs pārtraukums. Es domāju, ka 30 minūšu laikā mēs nepaspēsim pieņemt, pārtraukuma laikā to visu tad vajadzētu precizēt.

V.Zeile: Es vēlētos atbildēt Škapara kungam. Mūsu budžetā 5.punktā ir vecais institūcijas nosaukums - Radio un televīzijas komiteja. Jo jūs zināt, kad šī institūcija sadalījās, tika paredzēti gandrīz 170 miljoni rubļu. Darba kārtībā jau strādā, lai šos 170 miljonus sadalītu pa divām jaunizveidotajām institūcijām, proti, radio un televīzijai.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Arī Zeiles kundze! Tā kā mums ir ļoti intensīvs darbs, es palūgšu precīzi ievērot mūsu reglamentu. Pietiks runāt par būtību! Lūdzu, skatīsim pa pantiem. Par koncepciju nobalsojām vakar.

Kinnas kungs, vai jums ir kas sakāms par 1.pantu? Lūdzu.

J.Kinna: Sakiet, vai cienītā Budžeta komisija 1.pantā nevarētu precizēt, par kādiem pielikumiem ir runa, cik to būs? Mēs te nupat saņēmām vēl vienu jaunu pielikumu, turklāt arī ar tik mistisku virsrakstu, ka nav skaidrs, vai mēs to šodien apstiprināsim vai ne, vai pēc tā apstiprināšanas sāksies finansējums vai ne?

V.Zeile: Es paskaidroju.

J.Kinna: Es atvainojos, šobrīd es neuzdodu jautājumu par 8.pielikumu, bet gribu, lai 1.pantā būtu fiksēts, kādi pielikumi tiek apstiprināti.

V.Zeile: 790.dokuments ir komplekss, kurā ir septiņi pielikumi. Ņemot vērā to, ko es teicu, ka ne visu izdevās iekļaut budžeta finansējumā, lai neizvirzītos atsevišķi, individuāli jautājumi, kāpēc tas un tas nav skatīts, tika sagatavots 8.pielikums. Šim pielikumam ir virsraksts (ceru, ka jūs varat izlasīt): "Saraksts par neatliekamo pasākumu finansēšanu 1992.gada otrā pusgada valsts budžeta izpildes kārtībā, veicot nepieciešamos grozījumus valsts budžetā". Ja jūs šodien šo pielikumu apstiprināsit, tas nenozīmē, ka šeit būs izdalīti asignējumi, bet tas nozīmēs, ka šie saraksti paliek uzmanības degpunktā. Un, ja budžeta izpildes kārtībā radīsies ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem, tad, kā parasti, veidosim budžeta labojumus un šīs vajadzības tad tiks iekļautas budžetā. Pašreiz tas ir aiz budžeta, finansējums šeit netiek garantēts. Tā ir informācija, lai mobilizētu Finansu ministrijas un visu mūsu uzmanību uz šiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mums jānolemj, vai debatēs var piedalīties arī tie, kas nav deputāti un valdības locekļi. Mums tā notiek pirmo reizi. Laikam jau ne, jo pašlaik nenotiek komisijas vai frakcijas sapulces, patlaban ir plenārsēde. Es atvainojos, Pūķa kungs, savi jautājumi jums bija jārisina komisijā.

V.Zeile: Es atvainojos, kolēģi! Ja Pūķa kungam ir kāds konstruktīvs priekšlikums par ieņēmumu daļu, varbūt mēs varam viņu uzklausīt.

Priekšsēdētājs: Mums ir 1.pants - ieņēmumu un izdevumu...

V.Zeile: 1.pants ir ieņēmumu daļas apstiprināšana.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, lūdzu!

V.Seleckis: Man būtu priekšlikums, acīmredzot citādi nebūs iespējams. Tā kā šeit ir minēti pielikumi, acīmredzot vienlaikus jāizskata arī attiecīgie pielikumi, jo citādi pie tiem atgriezties nevarēsim.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs! Vai jūs pirmo reizi skatāt budžetu? Pēc tam taču mēs balsosim par visiem pielikumiem, par katru pozīciju.

V.Seleckis: Bet, ja būsim nobalsojuši par 1.pantu saskaņā ar dotajiem pielikumiem, tad jau nebūs vairs nekādas iespējas kādu pielikumu grozīt.

Priekšsēdētājs: Bet pielikumus taču mēs pieņemsim ar balsojumu, Selecka kungs. Par katru pielikumu mēs taču balsojam pa pozīcijām. Vai jūs nebijāt plenārsēžu zālē, kad skatījām pirmā pusgada budžetu?

V.Seleckis: Vēl jo vairāk, no tā izriet, ka nav iespējams par attiecīgo pantu balsot, kamēr visi šajā pantā minētie pielikumi nav izskatīti atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Paldies, Selecka kungs! Jums vēl ir citi iesniegumi, tādi, kas nepieļauj budžeta pieņemšanu šodien... Tā ka mazliet vajadzētu pagaidīt. Mēs apspriežam 1.pantu. Visi ļoti labi zina, ka par pielikumiem tiek balsots atsevišķi, kopsummā. Patlaban mēs izskatām ieņēmumu un izdevumu kopējo summu.

Godājamie kolēģi, ja jums ir iebildumi pret ieņēmumu un izdevumu summu, tā ir cita lieta. Kinnas kungam bija gluži pamatots iebildums, ka nav nosaukts esošo pielikumu skaits. Tas ir pamatoti. Bet par šiem - pielikuma sākumā, un pēc tam tikai par summu... Tad mēs apgāžam mūsu vakardienas konceptuālo balsojumu, jo vakar par summu konceptuāli nobalsojām.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es atvainojos, ka runāju no vietas. Es piedāvāju šādu procedūru: pašreiz balsot bez pielikumu numuriem. Tad, kad konkrētais pielikums tiks apstiprināts, šajā pantā jāieraksta tā pielikuma numurs, kurš tiks apstiprināts.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, kāds ir jūsu viedoklis?

V.Zeile: Cienītais Kinnas kungs! Tik un tā jūs neatiesit no diviem lielumiem. Vakar vienojāmies par budžeta ieņēmumu daļu un par budžeta izdevumu daļu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze! Varbūt, lai būtu vienkāršāk (es saprotu, ka te neviens negrib palaist garām to brīdi, kad tiks skatīts viņu skarošais pielikuma punkts, un tāpēc te ir tāda uzmanība), manuprāt, mēs nobalsosim par 1.pantu, ja, protams, nobalsosim, otrajā lasījumā līdz vietai, kas beidzas ar vārdiem "kopsummā", un pēc tam papildināsim to ar šiem pielikumiem. Tādējādi iziesim no situācijas tīri formāli, bet, cik saprotu, tas apmierina deputātus.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Faktiski man vairāk būtu jautājuma formā jāgriežas pie Zeiles kundzes, proti, vai otrajā lasījuma stadijā vispār varam vairs izskatīt tādus priekšlikumus, kā, teiksim, Selecka kunga ierosinājumu, kas būtībā skar jebkuru pozīciju. Bet man liekas, ka tas jau ir par vēlu. Tādā gadījumā būs jānoraida budžets kopumā.

V.Zeile: Selecka kungam gribu atbildēt, ka viņa jautājums nav ar ekonomisko pamatojumu, nav uzrādītas summas, kam to noņemt, un nav arī parādīta šī summa. Tas ir kā pirmā lasījuma konceptuāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Par konceptuālajiem jautājumiem mēs jau nospriedām un vakar nobalsojām...

V.Zeile: Un man ļoti žēl, ka Selecka kungs nenāk, kad tiek apspriesti visaktuālākie budžeta jautājumi, kad zālē nedēļu ilgi saspringti debatē par budžeta ieņēmumu veidošanu, par budžeta deficīta segšanas avotiem, bet ierodas pēdējā brīdī un, kā saka, ar ļoti vieglu roku grib aizstāvēt savas intereses. Šo jautājumu es lūgtu paskaidrot Finansu ministrijai. Runa ir par sociālo nodokli skolotājiem. Un jūsu zināšanai, tās lielāko daļu jūsu pašu pielikumā ir iestrādātas tālāk mērķsubsīdijās. To var apgalvot Finansu ministrija.

Priekšsēdētājs: Par 1.pantu, kolēģi...

V.Zeile: Tādā gadījumā jums ir jābūt precīzai summai, proti, kuru jūs vispār uzskatāt, ka attiecībā uz katru rajonu tā nav papildus jums iedota. Runājot šādā veidā, jūs to nevarat panākt. Divas nedēļas jums bija jāstrādā kopā ar Finansu ministriju, pamatojoties uz aprēķiniem, un nevis tā iziet un ar saviem 10 procentiem... Jums nav ekonomiskā pamatojuma, ka sociālajam nodoklim jums ir pietrūcis 10 procentu...

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze! Šodien mums vēl ir ļoti saspringts darbs, tā ka aizmirsīsim emocijas. Te ir runa par skaitļiem, par būtību. Selecka kungs, mēs jau norunājām, vakar konceptuāli nobalsojām, bet mums ir ļoti labs Prezidija lēmums, kā noskaidrojam, kurš jautājums ir konceptuāls un kurš nav konceptuāls... Tātad tūlīt noskaidrosim, vai Selecka kunga priekšlikums ir konceptuāls, un pēc tam attiecīgi rīkosimies. Balsošanas režīmu!

V.Seleckis: Es atvainojos, bet ļaujiet...

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, jūs uzskatāt, ka tas ir konceptuāli?

V.Seleckis: Nē.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs uzskatāt, ka tas nav konceptuāli. Lūdzu, balsosim par to, ka tas, ko ierosina Selecka kungs, proti, par 10 procentu izmaiņām un finansēšanas avotiem, ir konceptuāli. Viena balss papildus "par". Viena balss papildus "pret". Tātad - neizšķirts... Rezultāts: par - 38, pret - 14, atturas - 20. Tātad plenārsēde ir nobalsojusi, ka tas ir konceptuāli, tādējādi šodien netiek apspriests.

Lūdzu, turpināsim par 1.pantu!

V.Zeile: Runājot par 1.pantu, tātad lūdzu akceptēt budžeta ieņēmumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zeiles kundze, patlaban jums neko nevajag vairāk ziņot. Visi lasa 1.pantu. Es vaicāju deputātiem: vai kādam par 1.pantu ir kas sakāms? Nav.

Lūdzu, balsosim par 1.pantu bez pielikumiem. Kā jau norunājām - pielikumus mēs piebalsosim vēlāk. Lūdzu, balsosim par 1.panta tekstuālās daļas akceptēšanu. Rezultāts: par - 66, pret - 4, atturas - 10. Tātad 1.pants bez pielikumiem akceptēts otrajā lasījumā.

2.pants ar apakšpunktiem. Vai ir kādi komentāri, Zeiles kundze? Laikam nav. Paldies. Tātad par budžeta deficītu un tā segšanas avotiem. Atklāti sakot, otrajā lasījumā tas ir formāls balsojums, jo mēs vakar konceptuāli nobalsojām par šādu principu ar šādām summām.

Lūdzu, balsosim par 2.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss vēl papildus. Rezultāts: par - 68, pret - 3, atturas - 8. Esam akceptējuši 2.pantu.

Zeiles kundze, ja pie šā panta jums ir papildinājumi, tad - lūdzu.

V.Zeile: Pie 2.panta nav papildinājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: 3.pants - valsts kases apgrozības līdzekļi - 300 tūkstoši rubļu... Es atvainojos, jā, nefinansistiem ir grūti lasīt tos skaitļus, ņemot vērā mūsu algas līmeni... Zeiles kundze, varbūt sarunāsim tā - vai nu jūs runājiet ar Platā kungu, vai ziņojiet par dokumentu, ja? Jo citādi mums nav vajadzīgais kontakts. Tātad pie 3.panta nav nekādu papildinājumu?

V.Zeile: Ir lūgums 3.pantu papildināt ar to tekstu, kas tehnisku iemeslu dēļ ir izkritis no šā teksta: "300 miljoni rubļu apstiprināt valsts budžeta kases apgrozības līdzekļus un Starptautiskā valūtas fonda rezervi - 25 miljoni rubļu apmērā". Tā nauda jau ir ieskaitīta, lai jūs saprastu, bet tā tikai tiek turēta kā nemitīga rezerve. Šajā kontā nedrīkst būt mazāk kā 25 miljoni.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu deputātiem? Lūdzu, balsosim par 3.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par - 64, pret - 3, atturas - 9. 3.pants ir akceptēts otrajā lasījumā.

4.pants - valūtas budžets. Nav iebildumu? Lūdzu, balsosim par 4.panta akceptēšanu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 63 - par, 4 - pret, 9 - atturas. 4.pants par valūtas budžetu ir akceptēts.

5.pants - par pašvaldību budžetiem. Nav iebildumu deputātiem? Lūdzu, balsosim par 5.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 65 - par, 3 - pret, atturas - 5. Akceptēts.

6.pants - par finansējumu atvēršanu. Lūdzu, balsosim par 6.panta akceptēšanu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 62, pret - 2, atturas - 3. Akceptēts.

Un papildinājums ir 7.pants - par neatliekamo pasākumu finansēšanu, par grozījumu kārtību. Vai ir iebildumi deputātiem par 7.pantu?

Blažēviča kungs, lūdzu!

J.Blažēvičs: Man tomēr ir priekšlikums 7.pantam no 799.dokumenta pievienot 1.punktu, jo, cienījamā Zeiles kundze, tas atbilst jūsu teiktajam. Tas vienkārši apstiprina jūsu teikto.

V.Zeile: Atkārtojiet, lūdzu, kuru dokumentu nosaucāt?

J.Blažēvičs: 799.dokumenta 1.punkts: "Izglītības iestāžu darbiniekiem algas un to sociālo nodokli finansē valsts budžets mērķsubsīdiju veidā."

V.Zeile: Kolēģi, ar budžeta veidošanas principiem tas jau ir ielikts šajā budžetā.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze! Man ir tāds jautājums: ja to ieliek, vai tas kaut kādā veidā traucē tam dokumentam vai netraucē?

V.Zeile: Nu, netraucē...

Priekšsēdētājs: Netraucē! Lūdzu, Godmaņa kungs vēlas izteikties. Pēc tam - Punovska kungs.

I.Godmanis: Es, protams, saprotu, ka šeit ir tā mūžīgā problēma - prioritāte kultūrai, izglītībai, darba samaksas indeksācijai. Bet laikam jūs neklausījāties teikto attiecībā uz stāvokli lauksaimniecībā. Jo šeit šis ir saistošs. Tādā gadījumā jūs atcerieties, ko ministrs jums ziņoja par mūsu stāvokli ar maizes iepirkumu, ka šis maizes iepirkums varētu uzkāpt vismaz līdz 20 rubļiem par kilogramu. Es arī ar visiem saviem spēkiem esmu par kultūru un izglītību. Taču nezinu, vai varam šādi saistoši ielikt tādā stāvoklī, kad mums ir sliktākā raža beidzamajos 30 gados. Es nezinu, tomēr neaicinātu par to balsot, jo šis ieteikums ir saistošs, tas nav tik nevainīgs pants...

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, varbūt jūs sniegtu komentāru...

V.Zeile: To varētu pateikt finansu ministra vietnieks Jānis Platais.

Priekšsēdētājs: Vispirms izteiksies deputāti. Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es tomēr gribētu vēl precizēt, vai Blažēviča izteiktais priekšlikums tiks pieņemts, vai par to vēl tiks diskutēts? Vai jūs pieņemat šo 799.dokumenta pirmo teikumu kā papildinājumu 7.pantam ar otro daļu?

V.Zeile: Nē, precizējam, ka ir starpība starp mērķsubsīdijām un dotācijām. Uzklausiet, lūdzu, finansu ministra vietnieku!

Priekšsēdētājs: Varbūt tiešām paklausīsimies Platā kunga komentāru un pēc tam arī izlemsim, ko darīt.

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Tātad valsts budžeta sociālais nodoklis ir plānots, sasaistot pašvaldības izdevumus un dotācijas. Nedrīkst šo formulējumu pieņemt Blažēviča kunga piedāvātajā redakcijā, jo tad sociālais nodoklis pašvaldību budžetos būs paredzēts divas reizes. Tātad lūgums - noraidīt šādu formulējumu. Citādi iznāks, ka šie 37 procenti attiecīgajām pašvaldībām finansējumos būs paredzēti divas reizes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komentāri no deputātu puses. Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: No kolēģes Zeiles kundzes nupat teiktā sapratu, ka viņa apgalvoja, ka šī summa jau ir daļēji iekļauta mērķsubsīdijās.

V.Zeile: Jā, atvainojos par savu kļūdu. Nevis mērķsubsīdijās, bet tās ir dotācijās. Tās ir divas dažādas lietas, tādēļ precizēju.

A.Punovskis: Tādā gadījumā - vai mēs varētu precizēt šo Blažēviča kunga iesniegto priekšlikumu, ka izglītības iestāžu darbinieku algas tiek finansētas no valsts budžeta mērķsubsīdiju veidā un attiecīgie atskaitījumi sociālajam nodoklim tiek finansēti no valsts budžeta dotāciju veidā? Es atvainojos, varbūt redakciju varētu precizēt, bet šādu domu, kā jūs...

V.Zeile: Tas ir jau precīzāk, tuvāk tam.

Priekšsēdētājs: Siliņa kungam ir savas domas. Lūdzu, finansu ministrs Siliņš.

E.Siliņš, finansu ministrs: Nē, tādu redakcionālu labojumu arī nevar darīt, jo mums ir vairākas pašvaldības, it īpaši pilsētu pašvaldības, kurām dotācijas nav un kurām varētu nebūt, tāpēc šie ienākumi, šie izdevumi - 37 procenti, nodokļu izdevumi - tiek jau paredzēti to ienākumu piesaistītajā ienākumu bāzē. Šie 37 procenti tiek samaksāti, nosegti no piesaistītajiem ienākumiem. Tāpēc tādu ierakstu nevar izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Blažēviča kungs, izsakieties kā autors, vai Selecka kungs... Kas vēlējās izteikties?

J.Blažēvičs: Dotācijas pašvaldībām - šis aprēķins arī nav izlaists. Un dotācijām pašvaldībām šodien ir vajadzīgas ne šādas summas, bet dotācijas pašvaldībām ir vajadzīgas divreiz lielākā apjomā, lai pašvaldības vispār no kaut kā varētu dzīvot. Es ļoti baidos, jo esmu runājis ar ļoti daudziem pašvaldību vadītājiem, ka kurināmā dēļ sāksies šī krīze. Un ne tikai kurināmā dēļ. Un tāpēc uzskatu (tas ir noteikts arī izglītības likumā un tas arī tika praktizēts iepriekšējā budžetā), ka šis sociālais nodoklis jāiekļauj mērķsubsīdiju veidā. Un tāpēc ļoti lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Es gribētu, lai jūs saprotat, ka pirmām kārtām iepriekš te skanēja man adresēti pārmetumi. Par šo jautājumu vakar tika debatēts, Izglītības komisijas vārdā uzstājās Laķa kungs un Kides kungs. Tādējādi šo problēmu risināja vakar. Tā ka pārmetumi par to, ka es tikai šodien ierados un izsaku minēto problēmu, kas rada sajukumu, ir absolūti nepamatoti. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, mums jāsaprot tāda lieta, ka līdz šim visi izglītības darbinieki saņēma šos izdevumus, kas bija nepieciešami sociālajam nodoklim. Un tādējādi tika saprasts izglītības likums, kas prasīja šādus izdevumus. Taču pašvaldības šiem izdevumiem līdzekļus nekad neatvēlēja. Un varu būt pilnīgi drošs, ka pašreizējos ļoti grūtajos apstākļos arī turpmāk šos līdzekļus neatradīs. Līdz ar šiem 37 procentiem tas nozīmē to, ka apmēram divus mēnešus izglītības darbinieki paliks bez algas. Ar to mums ir jārēķinās, ka šobrīd viņiem piešķirs tik daudz līdzekļu, lai viņiem varētu samaksāt par četriem mēnešiem. Divus mēnešus viņi nesaņems algu. Padomājiet, lūdzu, kāds visa tā rezultātā būs sociālais efekts. Un kādā situācijā nostādīsim visu izglītības sistēmu! Par to mums ir jādomā. Tāpēc arī mēs, izglītības darbinieki, par to esam nepārtraukti uzstājušies gan Budžeta komisijā, kā to darīja Kides kungs, gan arī vakar plenārsēdē, gan arī šodien to dažādā veidā mēģinām risināt. Un ļoti gaidām jūsu atbalstu, cienījamie deputāti!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Par 799.dokumenta 1.punktu. Šis punkts ienes precizitāti tur, kur mums līdz šim bija šie strīdi un kur mums bija šīs neskaidrības. Atbilstoši izglītības likumam, atbilstoši pašvaldības likumam, atbilstoši budžeta likumam, ja kādu funkciju pašvaldībām dod klāt, tad to finansē attiecīgās valsts institūcijas. Izglītības likumā mums pilnīgi perfekti bija noteikts, ka, nododot izglītības sistēmu pašvaldībām, algas skolotājiem finansē no valsts budžeta. Diemžēl iepriekšējā budžetā, tas ir, pirmā pusgada budžetā, šī summa tika finansēta no valsts budžeta tikai daļēji. Visas manipulācijas (kā mums to stāsta), ka tiekot finansēts, vadoties pēc citiem pantiem un tamlīdzīgi, ir tikai ilūzija un pašapmāns. Tāpēc pašreiz šis 1.punkts precīzi nosaka, ka gan algas, gan arī šis sociālais nodoklis... Un mums likumā jāievieš precīzi, nepārprotami formulējumi, pretējā gadījumā, sākot no 1.novembra, pietrūks ko maksāt un no šā datuma praktiski skolas vajadzēs slēgt. Tāda pašreiz ir situācija. Mēs esam pārbaudījuši visās pašvaldībās, ka tāda būs reālā situācija. Vienalga, par ko mēs šodien arī nobalsosim, bet, ja mēs ejam pa šādu ceļu, ka negribam to precīzi ierakstīt, ja šo summu neliksim pašvaldību budžetos, tad, sākot ar 1.novembri, skolas tiks slēgtas. Un, kad šīs skolas tiks atvērtas no jauna - to ir grūti paredzēt.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Man ir šāds jautājums: vai šis priekšlikums, kurš ir tapis 799.dokumentā, ir iekļauts budžeta izdevumu daļā tā, lai budžets paliek balansēts?

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, jums jautājums!

V.Zeile: Cik lielā apjomā tas ir iekļauts izdevumu daļā? Lūdzu, Finansu ministrijas kolēģi, palīdziet!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Platā kungs, pie mikrofona!

I.Godmanis: Atbildiet ļoti precīzi! Es baidos, ka patlaban deputāti, godīgi sakot, tiek faktiski samērā propagandistiski apstrādāti gan no vienas, gan no otras puses. Man interesē precīza atbilde.

Tātad jautājums ir šāds: vai tas, ko otrajā lasījumā ierosina Blažēviča kungs, vai tas, kas ir uzrakstīts, kur ir skaidri un gaiši rakstīts pirmais variants par 1.punktu, vai tas, ka izglītības iestāžu darbiniekiem algas un sociālo nodokli finansē valsts budžets mērķsubsīdiju veidā, tas ir, 37 procentus piemaksā no budžeta kā subsīdijas darba devēju vietā, ir iekļauts budžetā? Es atvainojos, Škapara kungs, es jums neuzdodu jautājumus. Es uzdodu jautājumus Finansu ministrijas pārstāvjiem. Lūdzu, atbildiet!

J.Platais: Tātad konkrēti - saskaņā ar izglītības likuma 57.pantu, kur ir noteikts, ka no valsts budžeta finansē darba samaksu visiem pedagoģiskajiem darbiniekiem (atbilstoši Augstākās padomes Prezidija skaidrojumam, kas ir pedagoģiskais darbinieks), šīs summas ir iestrādātas mērķsubsīdiju summā. Kas attiecas uz sociālo nodokli, sociālā nodokļa finansēšanu ir paredzēts iestrādāt attiecīgo pašvaldību izdevumos, tām pašvaldībām, kurām pašām ieņēmumu trūkst, lai šīs summas nosegtu, ir paredzēts attiecīgo dotāciju veidā.

I.Godmanis: Jā, bet Blažēviča kunga ideja ir tāda, ka neinteresējoties, trūkst vai netrūkst, valsts simtprocentīgi nosedz sociālo nodokli.

J.Platais: Jā, tieši tā!

I.Godmanis: Tādā gadījumā, cienījamie deputāti, man ir kategorisks lūgums neatbalstīt šoreiz Škapara kunga priekšlikumu, jo dotācijas un mērķdotācijas Augstākā padome var izkontrolēt un grozīt, sākot no 1.septembra, tas ir, 1.oktobrī, 15.oktobrī, 1.novembrī un tā tālāk. Savukārt, tiklīdz šī mērķdotācija tiek atstāta pašvaldību budžetos, pašvaldību rīcībā, izkontrolēt, kā tur darbojas ar budžetiem, jums praktiski nav nekādu iespēju un nav pat mehānisma, kā to izdarīt. Un to neizdarīs ne Škapara kungs ar savu komisiju, ne Budžeta komisija, kas šeit sēž, ne Augstākā padome kopumā, jo šādas institūcijas nav. Turklāt Valsts kontrole vēl nav sākusi strādāt. Tā ka uzskatu, ka pirmajai daļai, kas attiecas uz algām, ir jābūt izstrādātai šeit atbilstoši likumam. Un saprotu, ka tas ir izdarīts.

Kas attiecas uz sociālo nodokli mērķsubsīdiju veidā, tad šādu indulgenci, kas dos simtprocentīgu valsts sociālo nodokli no šejienes, to var izšķirt tajā brīdī, kad mums ir konkrēta skaidrība - vai pašvaldībām šie līdzekļi ir vai nav. Bet vadīties pēc tāda principa, ko es nupat dzirdēju, ka pašvaldībai šie līdzekļi var neatrasties, tas ir nepieļaujami, jo šī nauda tur vairs netiek kontrolēta. Labāk, lai šo naudu kontrolē šeit, Augstākajā padomē, nevis uz vietas tajos pašvaldību budžetos, kur lems vietējā valde vai revīzijas komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Tātad praktiski pasākumi, lai mēs te drusku normalizētu situāciju. Tātad laikam nevienam nebija pretenziju par 7.pantu kā tādu, šo papildinājumu. Mums būtu vēlams nospriest par to, ja par 798.dokumenta tekstu nav nekādu pretenziju (te laikam neviens nepateica, ka to nevajag pieņemt). Tas ir skaidrs, ka 798.dokuments ir jāpieņem. Pamatdokuments. Tādēļ mums ir jābalso, vai mēs šo 7.pantu pieņemam par papildu pantu vai nepieņemam. Un tad varam runāt par papildinājumiem pie šā 7.panta. Šā likuma pieņemšanas gaitā vienkārši jāiet drusku uz priekšu.

Tātad, godājamie kolēģi, vai kādam ir pretenzijas, ka pieņemam? Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es domāju, ka šis 7.pants ir lieks. Nav mums vairs ko dalīt to ādu, kuras vēl nav... Lācis vēl nav nošauts. Un pēc tam, kad mums parādīsies kaut kāda iespēja, tas ir, nauda, tad arī lemsim, ko ierakstīt. Pašreiz, ja gribam ierakstīt, ka prioritāte būs tur vai tur...

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet citi domā, ka šādam 7.pantam ir jābūt. Un to varam izšķirt tikai balsojot. Lūdzu, balsosim par likumprojekta jaunu - 7.pantu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 63 - par, pret - 6, atturas - 12.

Pusdienas pārtraukums līdz pulksten 15.00. Prezidiju lūdzu sapulcēties Prezidija sēžu zālē!

Sestdien, 24.februārī