1992.gada 30.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu. 119 deputāti. Kolēģi, mazu uzmanību! Vakar Augstākās padomes Prezidijs gandrīz pusotru stundu lēma par mūsu darba kārtību, kā strādāsim šonedēļ un nākamnedēļ. Es sniegšu tikai īsu komentāru, jo ceru, ka vajadzības gadījumā katras komisijas priekšsēdētājs izteiks savu viedokli, kāds ir šīs spriešanas rezultāts.

Pirmkārt, mēs vienbalsīgi Prezidijā nolēmām, ka gribam aicināt plenārsēdē strādāt arī ceturtdien pilnu dienu. Tātad ceturtdien strādāt pilnu dienu.

Nākamais jautājums. Mēs ilgi spriedām par pašu secību. Kolēģi, uzklausiet taču vai arī aizejiet aprunāties kaut kur ārā, jo citādi mēs atkal stundu balsosim un pārbalsosim. Varbūt vispirms uzklausiet un tad piecas minūtes apspriedieties, bet tad runāsim, ko tālāk darīt.

Par secību. Šodien visi bija vienisprātis, ka pašlaik pats galvenais jautājums ir budžets. Taču, lai akceptētu budžetu vai vispār diskutētu par budžetu, pirmais jautājums ir nodokļi, jo, ja mums ienākuma daļa nav sabalansēta, tad mēs nevaram runāt par budžetu. Tomēr šeit ir tāda lieta: lai tiešām varētu ļoti kompetenti spriest par šīm abām lietām - par nodokļiem un par budžetu -, Augstākās padomes Prezidija locekļi tomēr vienbalsīgi pēc pusotras stundas ilgām diskusijām nonāca pie secinājuma, ka mums viss, kas saistīts ar budžetu, tas ir, vispirms nodokļi, izmaiņas nodokļos un pēc tam budžets, būtu jāsāk apspriest rīt no rīta, jo šodien, kā vakar konstatēja komisijas, visi vēl nebūtu gatavi kompetenti spriest par visām niansēm nodokļos un arī budžetā. Tāpēc jūs redzat, ka viss, kas saistīts ar nodokļiem un budžetu, mums ir ieplānots rīt no rīta.

Šodien mēs aicinātu izskatīt organizatoriskus jautājumus, kuri būtu izskatāmi no paša rīta, jo daudzi no tiem tiešām neprasa ilgu laiku. Arī Augstākās padomes organizatoriskos jautājumus. Tie mums šeit ir ieplānoti.

Ja runājam par kādiem papildinājumiem, tad es aicinātu 2.jūlijā, laikā, kurš to atļautu, izskatīt ārlietu ministra informāciju par Latvijas delegācijas nostāju Helsinku konferencē. Tas ir ļoti svarīgs jautājums, un es domāju, ka Augstākajai Padomei vajadzētu dot savu akceptu, jo izskan deputātu viedokļi par to, kas paraksta un ko paraksta. To vajadzētu Augstākajā padomē izlemt, lai nebūtu šeit nekādu divdomību - lai pilnvaras būtu pilnā apmērā, ko darīt Helsinku konferencē. Un šīs pilnvaras vajadzētu dot Augstākajai padomei. Tāpēc, ja balsosim par papildinājumiem, es aicinātu 2.jūlijā, tas ir, ceturtdien, šo ārlietu ministra informāciju noklausīties un atkarībā no šīs informācijas arī lemt, kāds lēmuma projekts tur ir vajadzīgs - vai pieņemt zināšanai vai kā citādi izturēties pret šo jautājumu.

Tāpēc Augstākās padomes Prezidijs kā viens no pirmajiem izvirzīja tomēr šo secību, kuru tas šeit piedāvā. Un šiem jautājumiem, kuri ir piedāvāti trijām dienām, būtu jānobalso kopumā kā par Augstākās padomes Prezidija piedāvājumu. Protams, tas neizslēdz papildinājumus un svītrojumus. Kā vienmēr. Tad balsosim un runāsim par papildinājumiem.

Lūdzu. Un ko jūs piedāvājat attiecībā uz svītrojumiem vai papildinājumiem? Par svītrojumiem. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Man būtu priekšlikums svītrot likumprojektu "Par partijām" pirmajā lasījumā, jo šis ir ļoti diskutabls likumprojekts, un mums ir palicis ļoti maz laika - divas nedēļas, un tāpēc es domāju, ka mums šajā sesijā šis jautājums nebūtu jāsāk diskutēt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ābiķa kungs! Ko jūs stāvat tādā rindā, nāciet pie citiem mikrofoniem!

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Es jums gribētu uzdot jautājumu: kas mēs esam par parlamentu? Vai mēs esam finansu ministra kabatas parlaments? Es uzskatu, ka mēs nevaram izskatīt budžetu, kamēr pastāvīgās komisijas nav saņēmušas izvērstu budžetu, kā tas bija pirmajā pusgadā. Man personīgi pēc tiem materiāliem, kas ir izdoti, nav nekādas skaidrības, ko izsaka attiecīgie cipari. Ko, piemēram, izsaka Aizsardzības ministrijas miljards - cik tur ir atvēlēts centrālajam štābam, cik attiecīgi pārējām institūcijām? Cik, teiksim, ir paredzēts iesaukšanas dienestam, kurš, cik man zināms, ir lielāks, nekā bija krievu laikā, kaut gan zaldātos iesauc stipri mazāk. Man nav zināms, kā ir ar Stešenko departamentu, jo šeit vispār šis departaments nav atšifrēts. Un es vispār nezinu, kā tiek finansēts šis departaments, par kura darbību man neviens, ieskaitot tieslietu ministru, nevar paskaidrot, ko tas dara. Tāpat man nav zināms, vai Murjāņos tiks celts velotreks vai tiks turpināta celšana sapūšanai, vai arī tiks atjaunota kāda Latgales skola.

Es uzskatu, ka mēs šinī brīdī par budžetu balsot vēl nevaram, jo tā ir balsošanas par "kaķi maisā". Tā ir vienkārši ņirgāšanās par deputātiem, jo visā pasaulē taču budžets ir tas, ko visai skrupulozi izskata parlaments. Un šādā te veidā mēs balsot nevaram, lai pēc tam valdība mums nevarētu pateikt: "Kā? Jūs taču nobalsojāt!" Tas taču ir parlamenta balsojums, un mēs balsosim par to, ko nezinām. Es uzskatu, ka līdz tam brīdim, kamēr komisijās tāpat kā iepriekšējā pusgadā nav iesniegts izvērsts budžets, tikmēr mēs par budžetu balsot nevaram. Tas vienkārši būtu noziegums. Es ierosinu atlikt balsošanu par budžetu līdz tam brīdim, kamēr komisijās tiks iesniegts izvērsts budžeta plāns.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, lūdzu!

J.Škapars: Man ir lūgums ietvert organizatoriskajos jautājumos kā pirmo nelielu lēmuma projektu - "Par Rīgas domnieku apstiprināšanu". Šīs kandidatūras jums tūlīt var izdalīt. Un es domāju, ka pie organizatoriskajiem jautājumiem tās varētu izskatīt kā pirmo un sesto jautājumu.

Otrais - attiecībā uz Cilinska kunga izvirzīto jautājumu par partijām. Mums no daudzām pusēm nāk pārmetumi parlamentam, ka mēs novilcinām partiju likuma izskatīšanu. Turklāt tiek adresēta kritika mūsu komisijai, ka tieši mūsu komisija bremzē šā likuma izskatīšanu. Tāpēc es domāju, ka varbūt atsevišķu parlamentāriešu ieinteresētība, lai šis likums tiktu atlikts vēl tālākā nākotnē, ir ļoti šauri tendēta. Es tomēr ierosinātu šo likumu izskatīt, jo galu galā mēs neizskatām to pēdējā lasījumā, bet ierosinām vēlreiz izskatīt konceptuālā lasījumā. Es domāju, ka pie šiem jautājumiem, ja veidojam normālu demokrātisku valsti, vajadzētu atgriezties un šo jautājumu izskatīt parlamentā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es vēlreiz aicinu - ja jums nav pieņemama procedūra, tad sakiet, bet vispirms - svītrojumi, jo tad visiem zālē ir ērtāk sekot līdzi, ko mēs te darām. Tagad ir runa par svītrojumiem, un tātad ierosināja divus svītrojumus. Lūdzu, tālāk par svītrojumiem un tad par papildinājumiem.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man jāatvainojas Rūpniecības komisijas vārdā un jālūdz atlikt šīsdienas darba kārtības 4.punktu - "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par valsts uzņēmumu"" uz ceturtdienu, jo dokumenti nav pienācīgā gatavībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Dobeļa kungs, jūs esat amatpersona, jums jārunā pēdējam.

J.Dobelis: Paldies par uzticību! Kolēģi, es tomēr ierosinātu šādu konkrēto darba kārtību: pilnīgi pareizi - vispirms tikai svītrojumi! Un tūlīt pēc tam, kad ir izskanējuši priekšlikumi par svītrojumiem, uzreiz nobalsot par Prezidija ieteikto darba kārtību un tikai pēc tam sākt runāt par papildinājumiem, jo tur atkal būs argumenti un kontrargumenti. Lai mums neiznāk atkal pašās beigās kaut kāda kopīga balsošana, es lūdzu pieņemt šādu priekšlikumu un patlaban uzklausīt tikai priekšlikumus par kaut kā svītrošanu un pēc tam nobalsot par darba kārtību. Un pēc tam runāt par papildinājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Dobeļa kungs! Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es piedāvāju svītrot no 1.jūlija darba kārtības 1.1.punktu. Tas attiecas uz grozījumiem un papildinājumiem peļņas nodoklī, apgrozījuma nodoklī un akcīzes nodoklī. Un pamatojums ir tāds, ka vēl arvien no valdības nav saņemta informācija, kādas summas ar šo nodokli tiks ieturētas un kādi papildinājumi būs budžetā, un ar ko tas viss beigsies. Tātad šeit ir tikai materiāls, bet nav klāt šo faktu, tāpēc rītdienas plenārsēdē to nevarēs izskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Mums droši vien visiem ļoti ļoti gribas iet atvaļinājumā, taču man ir principiāli iebildumi pret to jautājuma nostādni, kāda pašreiz šeit dominē. Es uzskatu, ka mēs spriežam no nepareizās puses. Mums ir nevis jāapspriež, ko izsvītrot, lai pagūtu izskatīt līdz 13., bet gan jāspriež par to, kā izskatīt visus tos jautājumus, kurus ir nepieciešams izskatīt, un tikai tad varētu lemt par to, ar kuru datumu iesim atvaļinājumā. Es uzskatu, ka tā nedrīkst rīkoties, kā mēs pašreiz to nostādām.

Priekšsēdētājs: Es diemžēl neredzēju, kurš jūs bijāt pirmais. Ščipcovs - lūdzu!

O.Ščipcovs: */Es gribētu piedāvāt dažus papildinājumus darba kārtībai. Vai varu to darīt?/

Priekšsēdētājs: */Dariet, ko gribat!/ Es jau desmitreiz aicināju - vispirms ieteiksim svītrojumus, bet, ja jūs īpaši tagad gribat papildinājumus - lūdzu!

O.Ščipcovs: */Saprotams. Es saprotu, ka mēs visi esam noguruši un sanervozējušies. Pirmais priekšlikums. Es lūdzu noklausīties uzmanīgi. Es tomēr ierosinu kārtējo reizi iekļaut likumprojekta par pilsonību izskatīšanu otrajā lasījumā. Ar ko tas ir saistīts? Ilgu laiku man nebija iespēju tikties ne ar vienu Rietumu parlamentārieti. No 19. līdz 21.jūnijam man tāda iespēja tika dota. "Sajūdis" pārstāvji negribēja man ticēt, ka mums ir tikai lēmums, bet nav likuma par pilsonību. Savienoto Valstu un Eiropas parlamentu pārstāvji arī man netic. Es apsolīju viņiem, ka šo jautājumu likšu uz balsošanu un informāciju par šīs balsošanas rezultātiem viņiem paziņošu personīgi. Man ir viņu adreses.

Otrais jautājums. Ierosinu iekļaut darba kārtībā Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretāra ziņojumu par deputātu ārzemju ceļojumiem no 1990.gada 3.maija līdz 1992.gada 1.jūlijam. Lieta šāda. Kā noskaidrojās, rietumvalstu parlamentārieši līdz pat šim laikam mūsu opozīciju esot iedomājušies tādu: ar budjonovku galvā un dunci zobos. Viņi bija ļoti pārsteigti par to, ka mūsu opozīcija nekur un nekad nav pārstāvēta. Viņi ir pārsteigti, ka par mūsu parlamenta pārstāvniecību man nav nekādas informācijas un arī masu informācijas līdzekļos nav nekādu ziņu par to. Sekojot viņu padomam, es ierosinu šo jautājumu izskatīt, lai tas kļūtu zināms arī mūsu republikas masu informācijas līdzekļiem.

Un pēdējais. Es atgādinu, ka iepriekšējā reizē Cilinska kungs mani atbalstīja, bet pašlaik it kā ir aizmirsts, ka mums līdz brīvdienām jāizskata atskaite par Iedzīvotāju reģistra darbu: termiņi, caurlaides spēja, darba kārtība, tikai oficiālo dokumentu izmantošana, to ierēdņu atbildība, kas pārkāpj savas pilnvaras, reģistrējot iedzīvotājus, un tā tālāk. Pie mums griežas simtiem vēlētāju. Ja mēs šos jautājumus neatrisināsim, vasarā būs neiedomājama burzma. Īsi sakot - mums šis jautājums ir jāizskata un jāieved kārtība. Es saprotu, ka es ar saviem ierosinājumiem vienam otram krītu uz nerviem, taču man arī šis tas krīt uz nerviem. Es divus gadus ciešu tāpat kā jūs. Es šos jautājumus uzskatu par principiāliem. Lūdzu tiem pievērst uzmanību. Paldies./

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, lūdzu!

P.Laķis: Kolēģi, man ir priekšlikums - atbalstīt Ābiķa kunga izteikumus par budžeta izskatīšanu, jo es domāju tāpat kā viņš, ka šādā situācijā mēs tiešām esam, maigi izsakoties, āksta lomā. Mēs nezinām, kādas iespējas šobrīd ir manipulēt ar budžetu, ne arī tā izlietojuma daļu.

Un tādēļ priekšlikums ir tāds: aplūkot šo jautājumu kaut vai dienu pēc dienas, kad komisijas būs saņēmušas tiešām šo izvērsto budžetu, kā tas bija pirmajā pusgadā. Kad tas var notikt? Tas acīmredzot ir atkarīgs pirmām kārtām no Finansu ministrijas. Iespējams, ka tas varētu būt piektdien, iespējams, ka tas varētu būt 8.datumā. Es saprotu šo situāciju, ka budžeta iestādēm šobrīd ir pārtraukta finansēšana, bet, piedodiet, tas, kurš to ir pārtraucis, tas lai arī tiek ar to galā! Taču par šādu budžetu balsot, tā, manuprāt, vienkārši ir bezjēdzība!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Cīrulis: Es gribētu, lai izskatītu tādu jautājumu - izslēgt no šodienas darba kārtības 6.3.punktu par UNICEF - Latvijas Republikas Nacionālās komitejas Satversmes apstiprināšanu, jo šajās dienās pienāca divas telegrammas no UNICEF prezidenta Bastas kunga, kuras saņēma Latvijas Bērnu fonds, un šādu telegrammu tekstu atnesa arī gan Gorbunova, gan Daudiša kungam. Tāpēc es domāju, ka tad, ja mēs gribam šādu Satversmi apstiprināt, mums šodien šos materiālus vajadzētu pavairot un izplatīt visiem deputātiem, jo tur katrā ziņā ļoti kategoriskā tonī bija iebildums pret šādu komitejas veidošanas kārtību.

Priekšsēdētājs: Jā, tādas telegrammas tiešām ir saņemtas. Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Man ir lūgums pārcelt uz nākamnedēļas otrdienu likumu "Par sertifikātiem", jo vakardien frakcijā šā likuma mums vēl nebija, un izskatīt vienu no svarīgākajiem likumiem, klausoties tikai referentus un vēlreiz frakcijās neatgriežoties pie tā un to neizdiskutējot, es domāju, nevar, bet nākamnedēļ mēs mierīgi varētu to izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Man vienkārši liekas ļoti jocīgi, ka kolēģis Ābiķis un arī kolēģis Laķis, kas pat ir Prezidija loceklis un komisijas priekšsēdētājs, nāk ar šādiem dīvainiem priekšlikumiem attiecībā uz budžetu. Es gribu jums teikt tā: "Kolēģi, ja jūs interesē šie budžeta jautājumi detaļās un sīkumos, kas, piemēram, ir manā kā Apvienotās budžeta komisijas locekles kompetencē, proti, Mežu ministrijas, Vides aizsardzības komitejas un daļēji arī Lauksaimniecības ministrijas lietās, tad šeit ir pilns saraksts, kur ir absolūti viss uzrakstīts līdz sīkumiem. Ābiķa kungs, lūdzu, nāciet pie manis un jautājiet, es jums visu izstāstīšu un parādīšu. Vai tiešām mums atkal ir jādrukā tūkstošiem lappušu, lai katram deputātam varētu izdalīt uz rokas lielu grāmatu. Piedodiet man, bet es neticu, ka pagājušajā reizē visi to līdz sīkumiem izstudēja. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz 654.dokumentu, kas ir iekļauts piedāvātajā darba kārtībā 1.jūlijā kā 1.1. likumprojekts, proti, par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Republikas likumos par peļņas nodokli, par apgrozījuma nodokli un par akcīzes nodokli. Es gribu īsi pakomentēt, ka mēs tikai vakar saņēmām šos likumprojektus, bet Ministru padome uzskata, ka tie ir ļoti steidzami un ir ļoti būtiski tos izskatīt. Taču, iepazīstoties ar tiem, es varu teikt, ka šie piedāvājumi būtiski, pat ļoti būtiski, maina esošo nodokļu sistēmu, kura mums ir pašlaik.

Lai zinātu, kā rīkoties šajā situācijā, mēs šodien pulksten 11.00 blakuszālē rīkosim mūsu komisijas sēdi, kurā piedalīsies Apvienotā budžeta komisija, Ministru padomes priekšsēdētājs un finansu ministrs. Un pēc tam mēs varēsim principiāli izlemt par šiem jautājumiem. Es saprotu, ka ar šā jautājuma izlemšanu lielā mērā ir saistīts arī budžets. Tādēļ es gribētu paredzēt tādu iespēju, ka pašlaik tas paliek darba kārtībā, bet es arī saku, ka pašlaik komisija to vēl nav izskatījusi. Taču, ja mēs to automātiski atbīdām uz ilgāku laiku, tad tas tiešām varbūt arī saistīsies ar mūsu darba laika pagarināšanu.

Un otrs moments. Es lūgtu likumprojektu, kurš pašlaik ir iekļauts no 8. līdz 9.jūlijam, proti, lēmuma projektu "Par Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu" pārcelt uz ceturtdienu - uz 2.jūliju, argumentējot to tādējādi, ka bankas prezidents to lūdza: proti, prezidents uzskatīja, ka viņš organizatoriski nevar stādīt priekšā šīs kandidatūras 8. vai 9.jūlijā, bet viņam ir iespēja to darīt šonedēļ. Ja ir iespējams, mēs lūgtu to pārcelt uz 2.jūliju. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, par procedūru. Es jūtu, ka mani aicinājumi ir tikpat kā... Tāpēc atgriezīsimies pie procedūras. Es vēlreiz gribu atgādināt procedūru. Mūsu tradīcija ir šāda: ja jums ir iebildes, tad, lūdzu, izsakiet tās, un mēs varam izmantot citu procedūru. Tagad balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, bet par tiem jautājumiem, par kuriem, piemēram, Ābiķa kungs jau otrreiz desmit minūtes grib runāt, par šiem jautājumiem, dabiski, tiks balsots atsevišķi. Tad kāpēc jūs gribat vārīt šo putru? Kāpēc? Kāpēc, kolēģi Grūbe, jūs te gribat vārīt putru? Ejiet, lūdzu, vietā!

G.Grūbe: Es atvainojos, es par citu jautājumu gribu runāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju. Rezultātu! 128 deputāti. Pie šāda kvoruma mēs pat jaunu konstitūciju varam droši pieņemt.

Kolēģi! Tagad visi jūsu izteiktie priekšlikumi par svītrošanu tiks apspriesti atsevišķi. Tāda ir mūsu tradīcija, bet tie jautājumi, kuri Prezidija piedāvātajā darba kārtībā netiks skarti, par tiem visiem nobalsosim pašreiz. Lūdzu rezultātu. 105 - par, pret - nav, 8 - atturas. Apstiprināts.

Tagad izskatīsim atsevišķus jautājumus. Bija priekšlikums svītrot jautājumu par partijām. To ierosināja Cilinska kungs, bet Škapara kungs izteica savus argumentus. Varam balsot? Balsosim priekšlikumu par svītrošanu, tas ir, par neiekļaušanu. Lūdzu rezultātu. 55 - par... Paliek darba kārtībā.

Ābiķa kungs izteica priekšlikumu svītrot jeb neiekļaut darba kārtībā jautājumus par budžetu un to argumentēja. Ļoti īsi, lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Gan mans, gan manas komisijas priekšsēdētāja Pētera Laķa priekšlikums bija šāds: izskatīt budžetu tad, kad komisijās, nevis katram deputātam, kā te cienījamā Albertiņas kundze gribēja pasniegt, - kad katrā komisijā tāpat kā iepriekšējā pusgadā tiks iesniegts izvērsts budžets, lai to varētu attiecīgi izskatīt pa pozīcijām. Un tad, kad mēs būsim to izskatījuši kaut vai vienas dienas laikā, tad nākamajā dienā mēs varēsim balsot. Tātad vajadzētu atlikt līdz tam brīdim, kad Finansu ministrija būs iesniegusi un komisijas būs izskatījušas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gan protestēju pret šādu procedūru, priekšsēdētāja kungs! Jūs teicāt, ka katrs iepriekšējais jautājums tiks izšķirts atsevišķi - vai iekļaut vai neiekļaut. Tātad mēs balsojam par tiem, pret kuriem pirmajā balsojumā nebija pretenziju. Tā es sapratu. Ja es neesmu kaut ko izpratis, tad jūs, lūdzu, man izskaidrojiet. Tagad mēs nevaram balsot par svītrošanu, bet par to priekšlikumu iekļaušanu, pret kuriem bija pretenzijas. Es ceru, ka jūs sapratāt manas pretenzijas.

Priekšsēdētājs: Es ļoti labi sapratu, bet tad mums ir jāmaina procedūra, jo līdz šim mums bija citāda procedūra. Mēs balsosim par deputātu ierosinājumiem, un tāda diemžēl mums šī procedūra ir bijusi. Deputāts Cilinskis ierosināja no Augstākās padomes Prezidija piedāvātās darba kārtības svītrot... Tad mums nevajadzētu balsot par Cilinska iesniegumu, bet vajadzētu balsot par Augstākās padomes Prezidija un Škapara kunga iesniegumu par iekļaušanu. Protams, mēs varam darīt arī tā, bet mūsu tradīcija līdz šim bija citāda, un es vienkārši ievērošu tādu procedūru, kāda ir bijusi, bet mēs, protams, varam darīt arī tādā veidā, ka vispirms balsojam par Prezidija piedāvāto. Taču tas mums vienkārši likās demokrātiskāk, ka vispirms balso par deputātu piedāvāto. Mēs turpmāk varam vispirms balsot par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto, un, protams, es kā Prezidija loceklis būtu ieinteresēts atbalstīt Grūbes kunga ierosinājumu.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es neesmu gatavs šodien detaļās sniegt mūsu komisijas viedokli. Lai gan arī mēs visi to izskatījām forsēti un steigā, tomēr mums būs ļoti būtiski labojumi attiecībā uz budžetu, un tas patiesībā prasīs ievērojami pārstrādāt esošo budžeta projektu. Es neesmu tiesīgs šodien sniegt galīgu paziņojumu par detaļām, bet mums rīt no rīta būs rakstiskā veidā iesniegts mūsu komisijas paziņojums.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, atļaujiet arī man izteikt savu viedokli kā cilvēkam, kurš atrodas šajā zālē un pilda šo vai citu pienākumu. Vai mēs nevarētu tomēr atbalstīt Augstākās padomes Prezidija ierosinājumu? Es saprotu tā: ja sapulcēsimies rīt no rīta vai ceturtdien no rīta, un tie mūsu dokumenti, kurus esam saņēmuši un izskatījuši, neapmierina, tad vienmēr varam pieņemt lēmumu vai nu neizskatīt, vai atlikt, vai pārtraukt kāda jautājuma izskatīšanu, vai rīkoties kaut kā citādi. Jo tomēr šī informācija ir pretrunīga. Albertiņas kundze uzskata, ka šie visi materiāli ir, ka ar tiem vajag tikai iepazīties. Arī es diemžēl vēl neesmu ar tiem visiem iepazinies. Citi kolēģi uzskata, ka tie ir iesniegti nepietiekamā daudzumā. Bet vai šo diskusiju nevajadzētu izvērst, izskatot šo jautājumu? Mēs taču jebkurā brīdī varam pārtraukt izskatīšanu ar argumentiem, ne tikai, teiksim, pirms...

Taču man tagad vajadzētu ņemt vērā Grūbes kunga argumentus un aizrādījumus un balsot par Augstākās padomes Prezidija ierosinājumu, bet deputātu ierosinājumi tad būtu pēc tam. Lūdzu.

V.Zeile: Par balsošanas motīviem. Visnotaļ atbalstu Ābiķa kunga prasību, kuru vairākkārt Budžeta komisija oficiāli izteica kā lūgumu un vēlējumu, - Finansu ministrijai iesniegt izvērstu budžeta projektu par organizācijām, iestādēm, kāds bija iepriekšējā reizē. Taču situācija ir principiāli atšķirīga salīdzinājumā ar to, kāda bija pirmajā pusgadā.

Paskatieties, mīļie deputāti! Valdība jums ir iesniegusi budžeta projektu ar 1,6 miljardu rubļu deficītu. Mēs vēl nevienu vārdu neesam runājuši, uz kādu avotu rēķina segsim šo deficītu. Mēs esam noklausījušies komisijas vēlmes, ministriju reālās prasības, un budžeta deficīts ir 1,6 miljardi. Tad sakiet, lūdzu, kāda nozīme, Ābiķa kungs, būs tam, ka rīt Finansu ministrija jums iesniedz šo budžeta projektu ar 1,6 miljardu rubļu deficītu par iestādēm, ja mums vēl nemaz nav bijušas diskusijas par to, kā šo deficītu segsim? Varbūt, kolēģi, pagaidiet! Jūs arī esat tikpat emocionāls, cik es... Būs ļoti skaists dialogs...

Varbūt vienosimies tā, ka rīt izdiskutēsim par izmaiņām nodokļu likumos, iepazīsimies ar tām tēzēm, ko izteicis Starptautiskais valūtas fonds savā slēdzienā attiecībā uz mūsu nodokļu politiku, vienosimies par to, kāds būs budžets, uz kā rēķina mēs to segsim, un tad prasīsim otrajā lasījumā šo izvērsto budžeta projektu. Tās tomēr ir 200 lappuses ar tūkstošiem iestāžu...

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, lai būtu pilnīga skaidrība un nebūtu nekādu pārmetumu procedūras jautājumos, mēs balsosim par Augstākās padomes Prezidija ierosinājumu. Komentārus jūs šeit dzirdējāt, un nav ko tos atkārtot. Arī deputāta Ābiķa ierosinājumu jūs zināt. Kuram viedoklim būs vairāk balsu, pēc tā arī vadīsimies. Es jūs ļoti aicinu ātrāk balsot, jo paliek skumji, ka par to, lai iekļautu vai neiekļautu šo jautājumu, mēs debatējam pusstundu.

Vispirms Augstākās padomes Prezidija... Lūdzu rezultātu. 76 - par... Nu, šeit ir kārtībā. Paldies.

Tagad ir deputāta Ābiķa ierosinājums. Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! 35 - par... Paliek tāda secība, kādu ir ieplānojis Augstākās padomes Prezidijs.

Škapara kunga argumenti jau ir izskatīti. Es atvainojos - priekšlikums bija iekļaut neatliekamos organizatoriskos jautājumos Rīgas domnieku apstiprināšanu. Lūdzu rezultātu. Varam procedūrā vienoties - ja tas ir vairākums un jautājums tiek iekļauts darba kārtībā, tad atkal pēc formālās būtības būtu jābalso, it kā arī Augstākās padomes Prezidijs... Taču šoreiz neviens neuzstāj, tāpēc skatīsim tālāk.

Ēlerta kungs runāja komisijas vārdā? Tad to nevajag balsot, ja? Paldies.

Grūbes kungs ierosināja svītrot no 1.jūlija darba kārtības 1.1.punktu, bet te nu pēc viņa paša loģikas... Grūbes kungs, jūs ceturto reizi ejat pie mikrofona. Nevajag šo praksi izmantot! Ja visi nāks četras reizes pie mikrofona, kamēr izskata darba kārtību... Protams, jūs tas uztrauc, bet es tikai iedomājos... Mēs tā varam runāt bezgalīgi. Jūs taču jau esat izteicis argumentus. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es dzirdēju Kehra kunga paziņojumu, ka šos materiālus iesniegtu tikai Ekonomikas komisijai, un par to es gribēju arī iepriekš runāt. Es nevaru piekrist, ka visiem pārējiem deputātiem par šiem nodokļiem netiks iesniegti dokumenti. Taču praktiski šie visi nodokļi attiecas arī uz lauksaimniecību un uz pārtiku. Un es nevaru saprast, kāpēc šajā zālē tik viennozīmīgi uzņem šos labojumus, it kā šeit būtu izsvītrots tikai viens punkts un viss. Tie ir ļoti būtiski jautājumi un attiecas gan uz iedzīvotāju pirktspēju, gan arī uz pārtikas ražošanu un no tā izejošajām sekām. Un tāpēc šeit ir vajadzīgs faktu materiāls ne tikai Ekonomikas komisijai, kurai pulksten 11.00 to parādīs premjera kungs, bet arī visiem Augstākās padomes deputātiem. Un par to, priekšsēdētāja kungs, ir runa, bet nevis par to, ka Grūbe bremzē šā jautājuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Secība ir iepriekšējā. Vispirms balsosim par Augstākās padomes Prezidija ierosinājumu, kurš ir noformulēts 1.1.punktā, un pēc tam par Grūbes kunga ierosinājumu par svītrošanu.

Pirmais ir Augstākās padomes Prezidija ierosinājums. Lūdzu rezultātu. 47 - par. Paldies.

Balsosim par Grūbes kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 49 - par. Svītrots.

Tālāk ir deputāta Ščipcova priekšlikums - iekļaut darba kārtībā otro lasījumu par pilsonību. Lūdzu rezultātu. 33 - par. Nav vairākuma.

Bija arī priekšlikums iekļaut darba kārtībā Augstākās padomes sekretāra informāciju par deputātu ārzemju braucieniem. Vienu sekundīti! Dobeļa kungs grib runāt. Lai paliek balsošanas režīms, bet Dobeļa kungs izteiks savus priekšlikumus.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Man vispār nav skaidrs, ko nozīmē šāda informācija - par deputātu ārzemju braucieniem. Kā jūs zināt, mums ir komandējumi, kuros sūta ar Augstākās padomes Prezidija piekrišanu, mums ir arī komisiju braucieni un tā tālāk. Es domāju, vispirms vajadzētu būt skaidrībai, ko deputāti vēlas zināt, lai varētu vispār šādus jautājumus sagatavot. Un tāpēc es uzskatu, ka šis kungs, kurš patlaban steidzīgi dodas pie mikrofona, ir iesniedzis šo priekšlikumu, vienkārši lai ar demagoģiskiem nolūkiem traucētu mums darbu. Es aicinu balsot pret.

Priekšsēdētājs: Mēs jau sen būtu nobalsojuši. Lūdzu, Ščipcova kungs!

O.Ščipcovs: */Runa ir vienkārši par kopējo informāciju: kas no kuras frakcijas ir braucis, kurp un kad, cik invalūtas rubļu ir iztērēts. Lai normālā demokrātiskā sabiedrībā būtu normāla informācija, kas pieejama visiem, kas to grib zināt. Mums nav nekādu noslēpumu. Ja deputāts iebilst, ka tas nozīmē ieskatīties viņa makā, tad tās ir muļķības. Deputātu ienākumi nedrīkst būt noslēpums, deputātu braucieni uz ārzemēm arī nav noslēpums. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es atvainojos, ka kavēju deputātu laiku, bet es gribu vienkārši paskaidrot. Līdz augusta puča dienām katrā oficiālā delegācijā tika iekļauts arī viens no frakcijas, lai ārzemēs varētu pārliecināties, ka viņi nestaigā "budjonovkās" un ar nazi zobos. Tā ka visu laiku šī prakse ir bijusi un Ārlietu komisija un arī priekšsēdētājs, kad kaut kur brauca un veidoja savas delegācijas, to vienmēr ņēma vērā. Uz visām valstīm. Pēc augusta puča dienām, protams, šī prakse ir mainījusies mums visiem zināmu apstākļu dēļ. Un te ne es, ne Ārlietu komisija, ne arī kāda frakcija nejūtas pie tā vainīga. Tā ka es tiešām nesaprotu Ščipcova kunga aktivitāti. Vai tas ir tādēļ, ka viņš pirmo reizi ir saticies ar ārzemniekiem?

Priekšsēdētājs: Paldies. Visu laiku ir ieslēgts balsošanas režīms. Lūdzu, balsosim par deputāta Ščipcova ierosinājumu - Augstākās padomes sekretāram sniegt informāciju par ārzemju braucieniem. Kā, lūdzu? Deputāti pieprasa balsot no jauna. Lūdzu, dzēsiet! Un balsosim no jauna.

Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Ščipcova ierosinājumu. Protokolā lūdzu labot, jo deputāts Budovskis ir "pret". Viņš acīmredzot ir nospiedis "par". Lūdzu rezultātu. Nav vairākuma, līdz ar to netiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais arī ir Ščipcova kunga ierosinājums - sniegt informāciju par Iedzīvotāju reģistra gaitu.

Dinevičs, lūdzu!

J.Dinevičs: Cienījamo kolēģi! Kā es jau savā frakcijā teicu, par reģistra gaitu pašreiz tiek vākta visa informācija un analīze par to, kā risinās šis process. Es domāju, ka nākamajās frakcijas sēdēs es būšu gatavs ziņot frakcijās, un pēc tam mēs varētu skatīt šo jautājumu arī plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Es lūgtu ieslēgt darba kārtībā šodien vai rīt jautājumu par reģistrācijas termiņa pagarināšanu, jo ar rītdienu sākas administratīvā atbildība par to, ka iedzīvotāji nav reģistrējušies.

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Ščipcova ierosinājumu - sniegt atskaiti par reģistra darbu. Lūdzu rezultātu. Vairākums, ir iekļauts.

Deputātam Birkavam bija ierosinājums - iekļaut darba kārtībā jautājumu par reģistra termiņa pagarinājumu. Lūdzu rezultātu. Paldies. Iekļauts.

Deputāts Endele lūdz pārcelt uz otrdienu jautājumu par sertifikāciju. Lūdzu rezultātu. Paldies. Pārcelts.

Tālāk bija priekšlikums izslēgt 30.jūnijā 6.3.punktu - lēmuma projektu. Es arī aicinātu to izslēgt, jo tiešām esmu saņēmis tādus iesniegumus un katrā ziņā gribētu dzirdēt atbildi uz šiem iesniegumiem. Lūdzu.

I.Geige: Iekams deputāti vēl nav saņēmuši un iepazinušies ar šo telegrammu, es lūgtu nobalsot par šā jautājuma izslēgšanu no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim par šo ierosinājumu. Par izslēgšanu. Lūdzu rezultātu. Vairākums ir par izslēgšanu. Jūs pieprasāt balsot par atstāšanu? Formāli jums ir tādas tiesības. Paldies. Balsosim par atstāšanu arī. Un tad, kuram priekšlikumam ir vairāk balsu... Tad formāli nav nekādu problēmu.

Balsosim par priekšlikumu par atstāšanu. 56 bija par izslēgšanu. Lūdzu, cik ir par atstāšanu? 38 deputāti. Vairākums ir par izslēgšanu.

Kehra kungs ierosināja jautājumu par Bankas padomi pārcelt uz 2.jūliju. Lūdzu rezultātu. 58 - par. Tas ir vairākums. Tiek pārcelts. Jurševica kungs, jūs vēlējāties kaut ko teikt?

E.Jurševics: Es gribēju lūgt divus papildinājumus. Pirmkārt, vakar pēc Prezidija sēdes mēs kopā ar departamenta direktori Bites kundzi bijām Apvienotajā budžeta komisijā un ļoti lūdzām šodien iekļaut darba kārtībā vienu sociālā budžeta jautājumu. Kā steidzamu. Ja varētu, es gribētu lūgt arī konkrētāku laiku - pulksten 12.00. Tas ir jautājums par grozījumiem valsts sociālās apdrošināšanas budžetā 1992.gada pirmajā pusē.

Priekšsēdētājs: Kā steidzamu?

E.Jurševics: Kā steidzamu. Tas būtu viens papildinājums. Un otrs papildinājums - par Prezidiju.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, pagaidiet! Vispirms par šo uzreiz lemsim! Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Paldies. Ir iekļauts.

Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Prezidijs bija uzdevis Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijai veikt grozījumus nolikumā "Par Latvijas Republikas tautas deputātu materiālo nodrošinājumu". Mēs izstrādājām šos priekšlikumus, taču vakar Muciņa kungs piedāvāja savu variantu, kuru komisija arī atbalsta. Un tāpēc lūdzu iekļaut šodien organizatoriskajos jautājumos 713.dokumentu. Tas ir pavairots, bet vēl nav deputātiem izdalīts. Tas ir neliels dokuments, un, es domāju, ar to varētu pēc izdalīšanas iepazīties. Tāpēc lūdzu iekļaut to šodienas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Lūdzu, balsosim. Tomašūns "par", tātad viena balss "par" klāt. Lūdzu rezultātu. 74. Iekļauts.

Vai mūsu strīdos kāds jautājums nav palicis neizskatīts? Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj! Pagājušajā nedēļā otrdienā mēs runājām par likumprojektu "Par veterinārmedicīnu" trešajā lasījumā. Es skatos, ka, papildinot organizatoriskos jautājumus, šis jautājums tiek nobīdīts uz leju līdz tam mirklim, kamēr mēs nedabūsim kvorumu. Mēs trešo lasījumu nevarēsim izdabūt. Bez tam šā likumprojekta izskatīšana ir saistīta ar pieaicināto personu klātbūtni. Vai mēs nevarētu vienoties par konkrētu laiku, lai šodien to tomēr varētu izskatīt?

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, deputāti labprāt vienotos, ja jūs piedāvātu!

G.Preinbergs: Mans priekšlikums būtu to darīt pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs ierosina likumprojektu "Par veterinārmedicīnu" izskatīt šodien pulksten 15.00. Par šo jautājumu tiek balsots. Vai kāds vēlas izteikt savu viedokli? Paldies. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 40 - par. Tas ir vairākums. Jūsu priekšlikums ir pieņemts. Turpinām.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, sāksim neatliekamo organizatorisko jautājumu izskatīšanu! Pirmais ir lēmuma projekts "Par dažu rajonu tautas tiesu tautas tiesnešu ievēlēšanu".

Ziņotāju lūdzu tribīnē. Rihteres kundze, lūdzu!

I.Rihtere, tieslietu ministra vietniece: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Jēkabpils rajona tautas tiesā ir vakanta tautas tiesneša štata vienība. Tāpēc Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Latvijas Republikas Augstākā tiesa rekomendē par Jēkabpils rajona tautas tiesas tautas tiesnesi Lilitu Buliņu. Buliņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas Tautas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu ievēlēšanai par tautas tiesnesi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem būs jautājumi par Lilitu Buliņu? Nav. Vai deputāti vēlas redzēt viņu tribīnē? Lūdzu, Buliņas kundze vai jaunkundze!

Godātie kolēģi, vai jums ir jautājumi Lilitai Buliņai? Deputātiem jautājumu nav. Paldies.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Rezultātu. 97. Balsosim par Lilitas Buliņas ievēlēšanu par Jēkabpils rajona tautas tiesas tautas tiesnesi. Balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Rezultātu. 83 - par, 1 - pret, 1 - atturas. Lilita Buliņa ir ievēlēta. Lūdzu, tālāk.

I.Rihtere: Arī Aizkraukles rajonā ir vakanta tautas tiesneša vieta, tāpēc Tieslietu ministrija un republikas Augstākā tiesa rekomendē par Aizkraukles tautas tiesas tautas tiesnesi ievēlēt Juri Zēģeli.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Jautājumu nav. Lūdzu Zēģeļa kungu tribīnē! Vai deputātiem ir jautājumi Zēģeļa kungam? Jautājumu nav. Paldies.

Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 73 - par, 1 - pret, atturas - 3. Zēģeļa kungs ir ievēlēts.

Balsosim par 643.dokumentu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 68, 1 - pret, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts "Par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesneša A.Skopiņa atbrīvošanu no amata un tiesas kolēģijas locekļa pienākumiem".

Lūdzu ziņotāju tribīnē. Narkēviča kungs, lūdzu!

G.Narkēvičs, galvenais valsts arbitrs: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Atbilstoši likuma "Par Latvijas Saimniecisko tiesu" 10.pantam lūdzam atbrīvot no Saimnieciskās tiesas tiesneša pienākumiem Aivaru Skopiņu, reizē atbrīvojot viņu no Saimnieciskās tiesas kolēģijas locekļa pienākumiem, un atbrīvot arī Dzintru Sniedzi no Saimnieciskās tiesas tiesneses pienākumiem.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi Narkēviča kungam? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 648.dokumentu! Lūdzu rezultātu. 72 - par, 1 - pret, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais balsojums, kā Narkēviča kungs jau teica, ir par Dzintras Sniedzes atbrīvošanu no Saimnieciskās tiesas tiesneses pienākumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu: par - 70, pret - 1, atturas - 1.

Lūdzu, Narkēviča kungs! Nākamais jautājums ir par Žagara kunga ievēlēšanu par Saimnieciskās tiesas tiesnesi.

G.Narkēvičs: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Lai atjaunotu Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnešu sastāvu, lūdzu apstiprināt par Latvijas Saimnieciskās tiesas tiesnesi klātesošo Vilni Žagaru. Viņš ir 27 gadus vecs, beidzis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, viņam ir juristam nepieciešamās īpašības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi Narkēviča kungam? Nav. Lūdzu Žagara kungu tribīnē. Vai deputātiem ir jautājumi Žagara kungam? Nav. Paldies. Balsosim par 650.dokumentu. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos - lūdzu atsaukt balsošanas režīmu, jo Apsīša kungs vēlas izteikties.

R.Apsītis: Par balsošanas motīviem. Vakar Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja Žagara kunga kandidatūru un atbalstīja to.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "par". Rezultātu! 68 - par, 2 - pret, atturas - 2. Žagara kungs ir apstiprināts Latvijas Saimnieciskās tautas tiesas tiesneša amatā.

Nākamais darba kārtības jautājums - par Latvijas Republikas tautas deputātu ievēlēšanu Latvijas Radio un televīzijas padomē.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Radio un televīziju" mums ir izveidota Radio un televīzijas padome, kuras sastāvā paredzēts izvirzīt arī trīs Augstākās padomes deputātus. Vakardien Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija izskatīja kandidatūras un piedāvā jums atbilstoši 699.dokumentam trīs kandidatūras: Romānu Apsīti, Normundu Beļski un Andri Tomašūnu.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Škapara kungam? Jautājumu nav. Balsosim par katru no šīm kandidatūrām atsevišķi. Sekretariātu lūdzu zvanīt. Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par Romāna Apsīša kandidatūru. Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Par - 65, 1 - pret, atturas - 10. Un vēl papildus viena balss "par". Tātad ar 66 balsīm ir ievēlēts.

Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi! Apsverot specifiku, kāda deputātiem piemīt šajā padomē, un ņemot vērā arī deputātes Rutas Marjašas kompetenci, es ļoti lūgtu papildināt sarakstu ar Rutas Marjašas vārdu. Tas nav tik sarežģīti, lai šeit būtu jāizdala rakstisks materiāls. Ja ir vajadzīgi papildu komentāri, Cilvēktiesību komisija un, kā es saprotu, arī Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija ir ar mieru šādus komentārus sniegt. Lūdzu iekļaut Rutas Marjašas kandidatūru balsojamo sarakstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Škapara kungs, kādi ir jūsu apsvērumi?

J.Škapars: Es domāju, ka atbilstoši likumam mēs varam ievēlēt tikai trīs kandidatūras, tāpēc balsis šeit dalīsies. Manuprāt, šīs kandidatūras mūsu komisija ļoti izvērtēja, te ir viens, kas tieši ir strādājis radio. Arī Tomašūna kungs aktīvi darbojas šajā jomā. Tāpēc, es domāju, diez vai būtu lietderīgas papildu kandidatūras. Attiecībā uz Marjašas kandidatūru, bez šaubām, ir jānobalso šis jaunais priekšlikums. Komisija vienbalsīgi izšķīrās par šīm trim kandidatūrām.

Priekšsēdētājs: Mums ir sekojoša iespēja: vispirms nobalsot par Marjašas kundzes iekļaušanu šajā sarakstā, un pēc tam, balsojot par visiem kandidātiem pēc kārtas, iekļaut trīs, kuri būs saņēmusi vislielāko balsu skaitu. Nav iebildumu? Tātad vispirms balsosim par Marjašas kundzes kandidatūras iekļaušanu sarakstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Jā, atkārtosim reģistrāciju. Paldies, Kinnas kungs!

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties. Rezultātu: reģistrējušies 109 deputāti. Lūdzu, balsosim par deputātes Rutas Marjašas kandidatūras iekļaušanu sarakstā.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es ierosinu atcelt balsojumu par Apsīša kungu, tāpēc ka zālē ienāca vairāki deputāti un nebija zināmi šie noteikumi, ka ar balsu vairākumu tiks ievēlēti trīs deputāti no četriem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Seiles kundze, mēs tā arī darīsim. Mēs neatcelsim balsojumu, bet balsosim, lai visiem kandidātiem būtu vienāds reģistrēto deputātu skaits. Vai kolēģiem nav iebildumu?

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Marjašas kundzes iekļaušanu sarakstā. Lūdzu rezultātu. Par - 64, 9 - pret, atturas - 24. Kandidatūra ir iekļauta sarakstā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par visiem kandidātiem pēc kārtas. Tātad - par Apsīša kungu, tad par Beļska kungu, tad par Tomašūna kungu, pēc tam par Marjašas kundzi. Balsošanas režīmu! Trīs, kuri saņems lielāko balsu skaitu, tiks ievēlēti.

Balsosim par Apsīša kunga kandidatūru. Lūdzu rezultātu. 82 - par, 6 - pret, 9 - atturas.

Balsosim par Beļska kunga kandidatūru. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. 51 - par, 9 - pret, atturas - 25.

Balsosim par Tomašūna kunga kandidatūru. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. 59 - par, 8 - pret, atturas - 27.

Balsosim par Marjašas kundzes kandidatūru. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 62, 9 - pret, atturas - 19.

Saskaņā ar balsošanas rezultātiem ir ievēlēts tikai deputāts Romāns Apsītis, jo katrai kandidatūrai ir jāsaņem vismaz 66 balsis.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Vai mēs nevarētu rīkoties atbilstoši tam, kā mēs rīkojāmies, kad ievēlējām ģenerāldirektoru? Vai mēs nevaram atkārtoti tagad balsot par tām divām kandidatūrām, kas saņēma visvairāk balsu? Tas, es domāju, būtu loģiski.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? (Zālē piekrišanas saucieni.) Tādā gadījumā, Škapara kungs, mēs atkārtosim balsojumu par Tomašūna un Marjašas kundzes kandidatūrām, kas saņēmušas visvairāk balsu. Man šķiet, ka tas tomēr nav loģiski, jo mums ir jāievēlē trīs kandidatūras. (Zālē dzirdams: "Apsītis jau ievēlēts!") Labi, tātad balsosim par Tomašūna un Marjašas kandidatūrām.

Lūdzu, Škapara kungs, vēlreiz!

J.Škapars: Kungi! Lai nebūtu pārpratumu - nav vajadzīgas trīs kandidatūras! Apsītis saņēma 82 balsis, viņš ar balsu vairākumu ir ievēlēts. Nav ievēlētas pārējās divas kandidatūras. Tāpēc, domāju, būtu loģiski, ja mēs tagad atkārtoti balsotu tā, kā to darījām toreiz, runājot par Radio un televīzijas padomes ģenerāldirektoru - varētu balsot par diviem kandidātiem, kas saņēmuši visvairāk balsu. (Zālē kņada, starpsaucieni).

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mums ir jāievēlē vēl divas kandidatūras. Tādēļ pareizi būtu atkārtoti balsot par visām trim. Un par divām, kuras saņems vairākumu, pēc tam balsot vēlreiz. Nav iebildumu? Tātad atkārtosim balsojumu par visām trim kandidatūrām. Škapara kungs, vai jums nav iebildumu? (Zāle nemierīga.) Mēs vēlēsim, un tiks ievēlētas tikai tās kandidatūras, kuras saņems 66 balsis. Tāpēc principā nav svarīgi, vai mēs vēlam par divām vai par trim. Tikai tās tiks ievēlētas.

Lūdzu, Cilinska kungs, mēģiniet ieviest skaidrību!

E.Cilinskis: Tā būs matemātiska bezjēdzība, teiksim, mums būtu izvēlētas piecas kandidatūras, tad mēs varētu iet pa riņķi simts reižu, un nekas nenotiktu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Cilinska kungs, es sapratu! Tikai es nepieņemu jūsu vārdu "mahinācija". Ak, "matemātiska"?...

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi, es uzdodu jautājumu visai auditorijai: vai jūs piekrītat, ka Apsīša kungs ir ievēlēts? (Zālē skaļi piekrišanas saucieni.) Tādā gadījumā, ja uzstāj krietns deputātu skaits (vismaz pēc kliedzieniem es to jūtu), vajag par visām trim balsot vēlreiz. Nu, tad balsosim par visām trim! Taču atsevišķi jābalso par katru.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, man šķiet, Cilinska kungs ieviesa skaidrību. Un Škapara kunga pirmais priekšlikums bija pareizs. Es atvainojos, ka pats ieviesu zināmu jucekli. Tātad balsošanas režīmu! Balsosim vispirms par Tomašūna kunga kandidatūru un tad par Marjašas kundzes kandidatūru.

Balsošanas režīmu! Balsosim par Tomašūna kunga kandidatūru. Lūdzu rezultātu. Par - 57, 11 - pret, 19 - atturas.

Balsosim par Marjašas kundzes kandidatūru. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 66 - par, pret - 9, atturas - 15. Marjašas kundze ir ievēlēta.

Tādējādi mums ir ievēlēti divi deputāti - Romāns Apsītis un Marjašas kundze. Tagad balsosim par lēmumu kopumā. Tas ir 699.dokuments, kurā ir divi uzvārdi - Romāns Apsītis un Ruta Šaca-Marjaša. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 83 - par, 1 - pret, atturas - 5. Lēmums ir pieņemts. Un Škapara kungu lūdzu trešo kandidatūru izvirzīt atsevišķi.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par tautas deputāta statusu"" trešajā lasījumā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Budovska kungs, lūdzu!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Pēc otrā lasījuma praktiski mēs neesam saņēmuši nevienu rakstisku labojumu vai iebildi. Tanī pašā laikā otrā lasījuma teksts ir redakcionāli labots. Šeit, varētu teikt, ir notikušas nelielas izmaiņas. Bet tās visas attiecas tikai uz redakcionāliem labojumiem. Līdz ar to es lūgtu apstiprināt trešajā lasījumā esošo likumu ar labojumu. Tas ir 657.dokuments.

Priekšsēdētājs: Pēc loģikas būtu tā: ja mums rakstisku priekšlikumu nav, tad trešajā lasījumā par atsevišķiem svītrojumiem vai citām lietām balsot it kā nebūtu vajadzības. Mums būtu jābalso kopumā.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Gorbunova kungs, es lūgtu pa mikrofonu zālē tos cilvēkus, kuri sēž komisijās, jo mums divas vai trīs komisijas atrodas kaut kur citur.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, kuri mūs dzird un pašreiz strādā komisijās! Mēs izskatām jautājumu par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu. Ir visu zālē sēdošo aicinājums - ierasties uz balsojumu.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Man ir redakcionāli precizējumi par 5.pantu. Tā kā 4.apakšpunktam ir vēl apakšpunkti, ja es pareizi saprotu, tad tie ir par 4.apakšpunkta 2.superapakšpunktu. Es gribētu, ka šā likuma 4.pantā būtu runa par to, ja paredzētajā termiņā nav iesniedzis ienākumu deklarāciju vai apzināti uzrādījis tajā nepareizas ziņas... Jo, redziet, situācija var būt tāda, ka gluži vienkārši grāmatvedības kļūdas dēļ ir nepareizi uzrādīta izpeļņa, bet ir pavisam cita lieta, ja kāds to ir darījis apzināti. Vienkārši es gribētu papildināt ar vārdiem: "apzināti iesniedzis nepareizas ziņas".

M.Budovskis: Mums nav nekas pretim. Ja deputātiem nav iebildumu - lūdzu!

I.Silārs: Un tālāk es vēl gribētu precizēt. Man tomēr ir vēlēšanās redakcionāli uzlabot 5.apakšpunktu. Respektīvi, šeit ir rakstīts par likumiem un lēmumiem, kuri vērsti uz nostiprināšanu. Es gribētu teikt, ka vērsti var būt uz ziemeļiem vai uz dienvidiem, bet šeit vajadzētu rakstīt par "likumiem un lēmumiem, kuri nodrošina neatkarīgas demokrātiskas valsts pastāvēšanu". Nevis "vērsti uz nostiprināšanu", bet "nodrošina pastāvēšanu".

M.Budovskis: Ja nav iebilžu, tad mēs ar valodniekiem to apspriedīsim.

I.Silārs: Tur nevar būt nekādu iebilžu, jo mēs pieņemam šos likumus, nevis to, lai tie būtu uz kaut ko vērsti, bet lai tie nodrošinātu mūsu valsts pastāvēšanu. Un tā arī jābūt.

Priekšsēdētājs: Budovska kungs, es saprotu, ka jums nav iebildumu. Ja? Kolēģi, ja jums ir iebildumi, lūdzu, nāciet pie mikrofoniem! Es varu atkārtot vēlreiz, bet klausieties arī paši, lūdzu! Budovska kungs, lai mēs varētu balsot, mums vajadzētu mazu komentāru par tiem priekšlikumiem, kuri šeit izskanēja. Es personīgi sapratu tā, ka tie tomēr ir redakcionāla rakstura.

M.Budovskis: Labojumi patiešām ir redakcionāla rakstura, un es domāju, ka šeit iebilžu nevarētu būt, un, tā kā arī deputātiem atsevišķi nekādu iebildumu nav pret šo priekšlikumu, tad, es domāju, mēs esam gatavi balsot kopumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu reģistrāciju pirms likumprojekta "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu" balsošanas trešajā lasījumā. Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. 128 deputāti. Silāra kungs, kādi ir jūsu nodomi? Balsot! Paldies.

Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu" akceptu trešajā lasījumā. Viens "pret" un viens "par". Jūs viens otru neitralizējat. Lūdzu rezultātu. 89 - par, 25 - pret, 9 - atturas. Likums ir akceptēts trešajā lasījumā.

Tagad par lēmumu. Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Tātad faktiski šeit likuma labojumi prasa uzrādīt arī noteiktu režīmu, kādā veidā šis likums tiek realizēts. Līdz ar to ir runa par lēmumu par šo labojumu spēkā stāšanās laiku un kārtību. Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts 710.dokuments.

Šajā gadījumā, pirmkārt, 1.punktā tiek noteikts, ka šie labojumi stājas spēkā ar to pieņemšanas dienu, bet 2.punktā ir divas daļas, kurās mēs runājam, pirmkārt, par ienākumu deklarāciju. Un šeit jāuzskata, ka labākais laiks būtu 1993.gada janvāris, tas ir, gada sākums, un tad varētu iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu. Tā kā mēs esam pieņēmuši šo projektu tikai šodien, tad tas nozīmē, ka deklarācija būs par otro pusgadu, tātad par 1992.gada otrā pusgada ienākumiem. Faktiski no šā laika. Un otrā daļa ir attiecībā uz to, ka deputāts uzrāda savu līdzdarbošanos vai nodarbošanos kādā no institūcijām, kas ir ārpus Augstākās padomes. Līdz ar to, teiksim, šāda veida informāciju deputātam vajadzētu iesniegt 10 dienu laikā pēc attiecīgās sesijas sākšanās. Līdz ar to tie ir principiāli punkti, par kuriem mums vajadzētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es visumā pilnīgi pievienojos šim 710.dokumentam, taču man ir ierosinājums likt uz balsošanu divus precizējumus 1. un 4.punktā, ka stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, tātad stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, nevis dienu. Par tādu priekšlikumu lūdzu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Freimani, jūs tik ātri pateicāt, ka tas izraisīja zināmu nesaprašanu zālē. Lūdzu, iesniedziet rakstiski!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, Freimaņa kungs! Šeit ir neliela kazuistika: ja mēs rakstām "ar pieņemšanas brīdi", tad brīdis prasa norādīt stundu un minūti, bet, ja raksta "ar tā pieņemšanas dienu", tad mums projektā ir minēts 29.jūnijs - pieņemšanas datums. Līdz ar to, es domāju, procedūra ir vienkāršotāka un arī precīzāka, ja mēs runājam "ar pieņemšanas dienu".

Priekšsēdētājs: Deputāt Freimani, kāda ir jūsu rīcība? Es nesaprotu, ko darīt ar "brīdi". Vai mēs par to balsosim vai nebalsosim?

J.Freimanis: Es esmu spiests piekrist Budovska kunga argumentācijai.

Priekšsēdētājs: Birkava kungs, paldies! Dobeļa kungs, vai jums nav nekādu iesniegumu vai jautājumu? Vai debatēs kāds pieteicies? Līdz ar to mēs varam balsot par šo lēmuma projektu. Vai ir vajadzīga reģistrācija? Ir vajadzīga, Černaja kungs! Reģistrāciju! Rezultātu. Paldies.

Balsosim par lēmuma projektu "Par likuma "Par grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu"" spēkā stāšanās laiku un kārtību". Lūdzu rezultātu. 94 - par, 18 - pret, atturas - 7. Lēmums ir pieņemts.

M.Budovskis: Paldies.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu balsojumu darba kārtībā ir ietverts arī jautājums par Rīgas domniekiem.

Škapara kungs, lūdzu, nāciet pie mikrofona.

J.Škapars: Cienītie kolēģi, es tomēr griežos pie jums ar lūgumu. Ņemot vērā to, ka mums Radio un televīzijas padomē palika neievēlēta viena kandidatūra, man ir priekšlikums. Ja mēs operatīvi varētu vienoties, tad mēs piedāvātu Imanta Kalniņa kandidatūru. Mēs ļoti lūgtu nonākt pie kopīgas vienošanās attiecībā uz Imantu Kalniņu.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, mēs tiešām to varētu arī izdarīt, bet šajā brīdī es mazliet baidos par balsošanas rezultātiem. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties, lai varētu redzēt, vai mēs varam balsot par Kalniņa kunga kandidatūru. Lūdzu rezultātu. 102 deputāti. Domāju, ka varam balsot.

Godātie kolēģi! Tātad balsosim par Imanta Kalniņa kandidatūru Latvijas Radio un televīzijas padomē. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 90 - par, 1 - pret, atturas - 5. Paldies.

Sekos pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs varētu sākt darbu, bet es zālē neredzu Škapara kungu...

Vai Lagzdiņa kungs ziņos par Rīgas domniekiem? Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātais priekšsēdētāja vietniek, kolēģi deputāti! 1992.gada 10.jūnijā mēs pieņēmām likumu "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" un saskaņā ar lēmumu, kuru mēs pieņēmām tajā pašā dienā, noteicām šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Šā lēmuma 1.punkts nosaka, ka domniekus no Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas apstiprina Augstākā padome, vadoties pēc kandidatūrām, kuras izvirzījusi Kurzemes priekšpilsētas pagaidu valde. Kurzemes priekšpilsētas pagaidu valde šā gada 11.jūnijā sanāca uz sēdi, kurā notika aizklāta balsošana, un no septiņām kandidatūrām mūsu apstiprināšanai tika izvirzītas piecas, kuras ir ietvertas arī jums izsniegtajā lēmuma projektā. (Tas ir 711.dokuments.) Tātad viss šeit ir noticis atbilstoši mūsu lēmumam, un mums šodien atliek tikai par šīm kandidatūrām nobalsot. Paldies, tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi Lagzdiņa kungam? Lagzdiņa kungs, vai jūs uzskatāt, ka mums ir jābalso par katru kandidatūru atsevišķi?

J.Lagzdiņš: Nebūt nē, jo nenotiek vis vēlēšanas, bet tikai apstiprināšana šeit, Augstākajā padomē. Tātad mums ir jābalso par lēmuma projektu kopumā, un es ierosinātu balsošanu atlikt uz rītu pulksten 10 un nobalsot to kā pirmo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Jautājumu nav. Vai ir kāds, kas vēlas par šo jautājumu uzstāties debatēs? Nav. Tādā gadījumā ir priekšlikums pieņemt Lagzdiņa kunga ierosinājumu un uzskatīt šo jautājumu par apspriestu, bet nenobalsotu. Mēs esam izvēlējušies citu balsošanas laiku - rīt no rīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir par sociālās apdrošināšanas budžetu.

Lūdzu, Bites kundze!

I.Bite, labklājības ministra vietniece: Kad šā gada sākumā tika apstiprināts valsts sociālās apdrošināšanas budžets, kopš šā laika ir notikušas vairākas izmaiņas darba algu ziņā. Divreiz ir palielināta minimālā alga un atbilstoši tika paaugstinātas un pārrēķinātas arī pensijas. Līdz ar to ir nepieciešams izdarīt grozījumus sociālās apdrošināšanas budžetā.

Pirmo reizi valdības sēdē šo jautājumu izskatīja jau 30.aprīlī un akceptēja iesniegšanai Augstākajai padomei, un pēc tam jau šis projekts tika izskatīts arī attiecīgi Sociālās apdrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā, kā arī Apvienotajā budžeta komisijā. Taču pēc tam - ar 1.jūniju - atkal tika paaugstināta minimālā darba alga un minimālās pensijas, kā arī attiecīgi tika pārrēķinātas pensijas un paaugstināti pabalsti ģimenēm ar bērniem, un līdz ar to mums bija nepieciešams atkal izdarīt izmaiņas. Priekšlikumi par šīm izmaiņām mums valdībā bija jāiesniedz līdz 16.jūnijam, kas tika arī izdarīts.

Runājot tieši par pašām izmaiņām, varu sacīt, ka izmaiņas patiesi notikušas tikai sakarā ar šo minimālās darba algas pieaugumu, līdz ar to noticis arī vidējās darba algas fonda pieaugums un pensiju apmēra pieaugums. Tādējādi mēs lūdzam palielināt ieņēmumus valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ienākumu daļā par 936 miljoniem 530 tūkstošiem un atbilstoši arī izdevumus par 936 miljoniem 530 tūkstošiem. Kā jau teicu, tas viss galvenokārt ir saistīts tikai ar šo minimālās vidējās darba algas pieaugumu, pensiju un pabalstu apmēra pieaugumu sakarā ar attiecīgajiem valdības lēmumiem.

Vēl ir viena summa, kas ir paredzēta papildus, tie ir 40 miljoni, ar kuriem šādā krīzes situācijā uzskatījām par iespējamu atbalstīt medikamentu iegādi, jo ar tiem bija ārkārtīgi katastrofāls stāvoklis Veselības aizsardzības departamentā. Tam praktiski vairs nebija iespējams nodrošināt šos atvieglojumus, kas ir paredzēti mazturīgajām iedzīvotāju grupām, un līdz ar to no apdrošināšanas līdzekļiem, kas faktiski ir neraksturīga izmaksa apdrošināšanas budžetam... Taču mēs, vērtējot reālo situāciju, kāda pašreiz ir republikā, atradām par iespējamu šos 40 miljonus atvēlēt medikamentu iegādei un atvieglojumu nodrošināšanai, kā arī 7 miljonus mūsu aprūpes departamentam par rehabilitācijas un protezēšanas pasākumiem. Tā bija pirmā izmaiņa vēl papildus pārējām, par ko es jau runāju.

Tātad mūsu lūgums ir šādas izmaiņas apstiprināt pirmā pusgada valsts sociālās apdrošināšanas budžetā saskaņā ar iesniegto likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Bites kundze, sakiet, lūdzu, vai es pareizi sapratu, ka mēs pašreizējā momentā runājam par pilnīgi reālu naudu, kuras tēriņš vienkārši ir jāpadara likumīgs, vai te ir kaut kas cits? Vai mums ir šī reālā nauda, par kuru šodien runājam, vai tas ir kas cits?

I.Bite: Jā, tā nauda jau praktiski ir izlietota.

J.Freimanis: Skaidrs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai jautājumu vairs nav? Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties debatēs? Tad lūdzu reģistrācijas režīmu. Paldies, Bites kundze! Lūdzu rezultātu. 76 deputāti. Jurševica kungs, vai jūs uzskatāt par iespējamu balsot? Varbūt ir jāatliek? Balsosim? Jā, paldies. Tas tad ir pirmais lasījums.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - nav, atturas - 3.

Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Birkava kungs, es lūdzu... Tas bija iekļauts kā steidzams, un es lūdzu uzreiz arī, ja ir iespējams, nobalsot par to otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai kolēģiem nav iebildumu pret to, ka mēs nobalsojam arī otrajā lasījumā? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Papildus divas balsis. Lūdzu rezultātu. Nav pieņemts. Atkārtosim balsošanu vēlāk.

Diemžēl kolēģi strādā vairākās komisijās - strādā Ekonomikas komisija, strādā Apvienotā budžeta komisija, tādēļ neuzskatīsim to par deputātu disciplinētības trūkumu, bet par intensīva darba rezultātu. Tātad otro lasījumu atkārtosim vēlāk.

Nākamais darba kārtības jautājums, Jurševica kungs, ir "Par deputātu materiālo nodrošinājumu" pirmajā lasījumā. Kurš ziņos - jūs vai Muciņa kungs?

E.Jurševics: Ziņos Muciņa kungs, taču viņš pašreiz ir komisijā. Varbūt mēs varētu nedaudz atlikt? Mēs tagad varētu izskatīt jautājumu "Par grozījumiem Augstākās padomes Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas sastāvā".

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Jurševics: Cienījamais vadītāj, cienījamie kolēģi! Mūsu komisija ir saņēmusi deputāta Edgara Eglīša iesniegumu, kurā viņš lūdz iekļaut viņu mūsu komisijas sastāvā. Ņemot vērā to, ka mūsu komisija skaitliski ir ļoti mazā sastāvā un arī sakarā ar opozīcijas deputātu lūgumu, ka viņi pašreiz ir nospiedošā mazākumā, kā arī ņemot vērā to, ka mūsu komisijā politiskie aspekti varbūt nav tik aktuāli, mūsu komisija vienojās par to, ka varētu atbalstīt deputāta Edgara Eglīša iesniegumu, un lūdz arī nobalsot par 651.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Deputātiem jautājumu nav. Vai ir kāds, kurš vēlas uzstāties debatēs? Nav. Jurševica kungs, es domāju, ka arī mums, ņemot vērā to, ka strādā divas komisijas, ir jāatliek šā jautājuma balsošana, uzskatot to par apspriestu. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Par papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā valsts valodas jautājumos". Ābiķa kungu gan es neredzu zālē. Piedodiet, lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Mans ziņojums ir ļoti īss. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību 698.dokumentam un tā papildinājumam, kura numurs ir 698/1. Tas ir tas papildinājums, kuru mēs tikko kā saņēmām, jo tajā bija gadījusies tehniska kļūme, un šī 3.lappuse nebija nodrukāta, toties tās vietā divreiz bija nodrukāta 2.lappuse. Es komisijas vārdā gribētu teikt, ka kopš otrā lasījuma komisija nav saņēmusi nekādas piezīmes, priekšlikums par kāda panta grozīšanu, svītrošanu, papildināšanu vai labošanu. Vārdu sakot, šis teksts kopš otrā lasījuma ir palicis bez izmaiņām. Un tādu to mēs piedāvājam arī jums izlemšanai trešajā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Arī deputātiem nekādu papildinājumu un jautājumu nav. Uzskatīsim šo likumprojektu par apspriestu, bet nenobalsotu. Un balsosim tad, kad komisijas būs beigušas darbu un būs pilnā sastāvā zālē. Paldies.

Par nākamo darba kārtības jautājumu - lūdzu, Bērziņa kungs! Ziņojiet par papildinājumiem Latvijas Civilkodeksā!

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai šobrīd tiek piedāvāts 652.dokuments. Tas ir Latvijas Republikas likums "Par papildinājumiem Latvijas Civilkodeksā". Šeit ir izdarīts viens redakcionāls labojums otrajā rindiņā: "izdarīt Latvijas Civilkodeksā šādus papildinājumus", nevis "republikas". Tā vienkārši ir kļūda, kas radusies darba gaitā. Tātad šis vārds, protams, ir jāsvītro. Un attiecīgi blakus ir arī komentārs, kurā ir raksturota situācija. Ārlietu komisijā šie materiāli ir bijuši diezgan sen, un praktiski mēs savu darbu šajā virzienā neveicām tikai tādēļ, ka cerējām, ka 1937.gada Civillikums nonāks līdz tai daļai, kur šis jautājums ir apskatīts.

Kā jūs zināt, 1937.gada Civillikumā nekādu ierobežojumu vispār nav, bet, tā kā šis Civillikums tiks apskatīts, labākajā gadījumā, tikai rudenī, tad mums vajadzēja nākt pretī. Tas, manuprāt, ir ļoti loģiski, pirmkārt, politiski un priekš cilvēkiem. Otrkārt, tas ir ekonomiskāk ārvalstu vēstniecībām un diplomātiskajām misijām, lai tām būtu iespējams jau vasarā sākt šo māju gan ārējo, gan iekšējo remontu, ieguldot pietiekami lielus līdzekļus.

Šis jautājums ir izskatīts Ārlietu komisijā, un man arī komisijas sēdes protokols ir līdzi. Cik zinu, šis dokuments ir izskatīts arī Likumdošanas jautājumu komisijā un guvis pozitīvu novērtējumu. Un, ja jums nav iebildumu, es lūgtu sēdes vadītāju un deputātus nobalsot par to kā par steidzamu, lai to varētu pieņemt divos lasījumos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, vispirms balsosim par Induļa Bērziņa priekšlikumu - uzskatīt šo likumprojektu par steidzamu. Pēc tam uzdosim Indulim Bērziņam jautājumus un atklāsim debates.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu kā par steidzamu. Balsosim! Viena balss papildus "par". Paldies, Seiksta kungs! Lūdzu rezultātu: 62 - par, pret - nav, atturas - 5.

Vai deputātiem ir jautājumi šajā sakarībā? Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Bērziņa kungs, vai, jūsuprāt, pašvaldība ir organizācija?

I.Bērziņš: Tas jums droši vien ir jāprasa Likumdošanas jautājumu komisijai.

A.Punovskis: Jā, tāpēc es domāju, ka šis formulējums ir diezgan neprecīzs, jo šos līgumus slēdz pašvaldības, kā tas te komentāros arī ir teikts. Un tās nebūt nav Latvijas organizācijas. Man ātrumā to ir grūti pateikt, taču šim uzskaitījumam ir jābūt precīzam - ka tās iestādes vai pašvaldības, kuru īpašumā vai lietojumā ir šīs ēkas, slēdz tos īres līgumus. Tātad šeit tomēr ir jāmaina šis formulējums.

I.Bērziņš: Ja drīkst, mēs to atliksim līdz otrajam lasījumam. Mēs tagad nobalsosim, bet galarezultātā precizēsim un izdarīsim nepieciešamos uzlabojumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties debatēs?

Apsīša kungs, lūdzu!

R.Apsītis: Godātie deputāti! Likumdošanas jautājumu komisijas vārdā man jāsaka, ka komisija atbalsta šo Ārlietu komisijas izstrādāto un iesniegto likumprojektu. Jo tik tiešām dzīve prasa, lai tiktu izdarīts attiecīgais grozījums vēl spēkā esošajā Latvijas PSR Civilkodeksā, ko tagad dēvējam par Latvijas Civilkodeksu. Patiesi, 1937.gada Civillikuma apspriešana un pieņemšana pa daļām ieilgst, un mēs nedrīkstam tik ilgi gaidīt. Līdz ar to Likumdošanas jautājumu komisija, kā jau teicu, atbalsta šo likumprojektu.

Un attiecībā uz šo terminu "Latvijas organizācijas" jāteic, ka tas tiešām ir neveiksmīgs. Tas ir jālabo, taču principā, kā jau es teicu, mēs atbalstām. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk neviens deputāts nav pieteicies debatēs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 652.dokumentu pirmajā lasījumā. Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - nav, atturas - 2.

Bērziņa kungs, kad būs otrais lasījums? Jo šis ir steidzams dokuments.

I.Bērziņš: Tātad šeit bija tikai viens norādījums, un mēs mēģināsim to visu izlabot līdz rīt rītam, un tad rīt no rīta, kad tiek balsots par pārējiem likumiem, varētu nobalsot arī par šo dokumentu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - "Par Starptautisko privāttiesību Hāgas statūtu pieņemšanu".

Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Šis ir 646.materiāls. Te gan ir izveidojusies īpatnēja situācija, jo Ārlietu komisija, izskatot šo lēmumu, uzskatīja, ka tas būtu jāpieņem drusku citādā formā, nekā tas ir iesniegts pašlaik. Jo, cik es saprotu, tad... Es atvainojos - kura komisija pašlaik to ir sagatavojusi, es tiešām nezinu, bet tā nav Ārlietu komisija, kas sagatavojusi šo tekstu. Ārlietu komisijas variants ir, protams, principiāli tieši tāds pats kā šis dokuments, kas ir jāpieņem. Taču vienkārši Ārlietu komisijas teksts būtu tāds, kādus šos dokumentus ir pieņēmuši vienmēr, kad Ārlietu komisija ir likusi tos priekšā. Tāda ir prakse, un es domāju, ka arī juridiski tas būtu korektāk.

Šajā gadījumā mēs, protams, akceptējam šo iesniegto lēmuma projektu, taču uzskatām, ka lēmuma projektam uz to brīdi, kad par to balsos, būtu jāizskatās šādi, lai gan, cik es saprotu, šobrīd par to nebalsos. 1.punkts: "Pieņemt starptautisko privāttiesību Hāgas konferences statūtus, pamatojoties uz statūtu 2.punkta pirmo daļu (teksts pielikumā)." Un tieši tur ir ieteikts lietot vārdu "pieņemšana", jo citādi var rasties dīvaina situācija, kāpēc mēs pieņemam, nevis "pievienojamies", bet tur ir izteikta prasība par pieņemšanu.

Tālāk: "2.punkts. Ārlietu ministrijai informēt Nīderlandes valdību par Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu minētajā jautājumā." Saprotiet, tas ir ļoti būtiski! Jo, ja jūs atceraties mūsu bēdīgo pieredzi ar 4., 5. un 6.maija lēmumiem, kur mēs pievienojāmies veselai pakai cilvēktiesību jautājumu, taču, par nožēlu, daudzas valstis vēl tagad nezina, ka mēs tām esam pievienojušies... Tā ka mums vienmēr ir jānorāda, kurš tad ir tas orgāns, kas informē, tātad valsts orgāns, kas informē. Šajā gadījumā tā būtu Ārlietu ministrija.

Un, protams, trešais tradicionālais punkts, kas nevar izraisīt šaubas, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Šādu variantu aizstāvētu arī Ārlietu komisija. Es nedomāju, ka šeit ir kaut kādas principiālas domstarpības, jo arī viņi iestājas par šā lēmuma pieņemšanu. Vienkārši līdz rītdienas rītam, kad varētu balsot par šo lēmumu, Ārlietu komisija uzskata, ka šo lēmumu vajadzētu sagatavot šādā redakcijā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Bērziņa kungam? Jautājumu nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nav. Paldies. Tātad arī šis lēmuma projekts ar Induļa Bērziņa komentāru un attiecīgajām izmaiņām pievienojas citu nenobalsoto dokumentu sarakstam.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apstiprināšanu". Vai ir ziņotājs? Hodakovska kungs? Varbūt ziņos komisija? Laķa kunga patlaban nav, tātad šo jautājumu atliekam līdz Laķa kunga ierašanās brīdim.

Nākamais darba kārtības jautājums - rektora apstiprināšana, bet arī tā ir saistīta ar Laķa kunga prombūtni.

8.darba kārtības punkts - lēmuma projekts "Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Medību likuma spēkā stāšanās kārtību"". Vai ir ziņotājs šajā jautājumā? Ziņotājs atrodas Apvienotajā budžeta komisijā. Jautājumu atliekam.

Ir vēl viens jautājums no 1.jūlija darba kārtības - "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Ziņotāji sēž komisijā. Tas pats attiecas arī uz ienākuma nodokli. Arī jautājumā par Finansu inspekciju ziņotāja nav. Visi sēž komisijās.

Varam pāriet pie privatizācijas jautājumiem. Vai ir kāds ziņotājs par likumprojektiem privatizācijas jautājumos? Arī sēž komisijās, kā Gavrilova kungs rāda. Valsts budžeta jautājumi. Tieši tas pats.

2.jūlija darba kārtība. Administratīvo pārkāpumu kodeksa jautājumi. Nav. Civiltiesību jautājumi. Nav. Pabeigsim lasīt darba kārtību un tad aicināsim deputātus zālē.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba organizāciju līdz Saeimas sanākšanai", otrais lasījums. Nav ziņotāja. Par preču zīmēm. Nav ziņotāja. Par invalīdu sociālo aizsardzību. Nav ziņotāja. Par partijām. Nav ziņotāja.

Tādējādi faktiski darba kārtības izskatīšana sakarā ar Apvienotās budžeta komisijas un Ekonomikas komisijas darbu ir apturēta. Vai ir kāds, kuram ir kāds jautājums liekams darba kārtībā?

Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Mēs pirms Jāņu brīvdienām pārcēlām būtībā uz šo laiku likumprojektu "Par mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu un laivu novietņu privatizāciju" otrajā lasījumā. Tiesa gan, tas nav iekļauts darba kārtībā, bet projekts jums visiem ir izdalīts, un, ja tas būtu iespējams, mēs varētu varbūt to apspriest otrajā lasījumā, ja mēs tagad nobalsotu par tā iekļaušanu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu likt uz balsošanu priekšlikumu par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā? Lūdzu, Cilinska kungs, jums iepriekšējā reizē bija iebildumi.

E.Cilinskis: Es domāju, ka mēs tādā veidā tomēr nevaram strādāt, ja atliksim... Likumprojekti tomēr jāskata noteiktā secībā un ar zināmu sagatavošanos. Un, teiksim, izraut kādu likumprojektu, kura apspriešanai neesam gatavojušies, un varbūt svarīgu likumprojektu skatīt tāpat vien, manuprāt, nav pareizi. Es domāju, ka tad, ja mums nav iespējams šobrīd izskatīt kārtējos jautājumus, tad ir jātaisa pārtraukums līdz pulksten 15.00 un tad jāturpina tie jautājumi, kuri būs sagatavoti uz to brīdi.

Priekšsēdētājs: Paldies, Cilinska kungs! Lūdzu, Čebotarenokas kundze!

V.Čebotarenoka: Es ierosinu izskatīt divus lēmuma projektus - "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apstiprināšanu" un "Par Rīgas Aviācijas universitātes rektora apstiprināšanu", bet balsot varētu pēc tam.

Priekšsēdētājs: Bet mums nav ziņotāju - Laķa kunga...

V.Čebotarenoka: Nav ziņotāja. Skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Es tikai vēlreiz gribu atgādināt, ka šis likumprojekts, par kuru es runāju, jau ir akceptēts Likumdošanas jautājumu komisijā, un šī komisija to ir virzījusi uz izskatīšanu otrajā lasījumā. Tas tika tikai atvirzīts uz divām nedēļām, lai deputāti varētu ar to iepazīties un pēc tam apspriest. Tā ka, es domāju, šobrīd vairs nebūtu īpaša pamata atlikt tā izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, izšķirsim šo jautājumu gluži vienkārši balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Punovska kunga priekšlikumu - iekļaut šodienas darba kārtībā jautājumu "Par mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu un laivu novietņu privatizāciju" un sākt apspriešanu. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 24, pret - 7, atturas - 20. Nav iekļauts. Līdz ar to es pasludinu pārtraukumu līdz pulksten...

Vienu momentiņu! Lūdzu, Selecka kungs!

V.Seleckis: Es domāju, ka varētu izskatīt jautājumu par Civilās aviācijas institūta Satversmi. Es varētu šo funkciju veikt, tikai mani māc ļoti lielas bažas, ka šobrīd te ir tik mazs skaits deputātu, un mēs nevarēsim šeit laikam nekādu dokumentu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Selecka kungs, mūsu prakse liecina par to, ka mēs jautājumu apspriežam, bet balsošanu atliekam. Tā ir pieņemts, un arī reglamentā tas ir atļauts. Tā ka mēs to tūliņ arī darīsim. Šis jautājums ir darba kārtībā.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Birkava kungs, vai mēs tomēr kaut ko nevaram uzlabot mūsu darba organizācijā? Tagad iznāk tā, ka divas komisijas, kuras neatrod laiku strādāt citā pieņemamākā laikā, būtībā paralizē parlamenta darbību. Es domāju, ka tas nav pareizi.

Nākamais. Arī Ārlietu komisija smuki piecelsies un aizies apspriesties, bet jūs visi sēdēsit.

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs, jums ir pilnīga taisnība, bet šoreiz, man šķiet, apstākļi ir ekskluzīvi, un bez tam Selecka kunga ierosinājums ļauj mums strādāt tieši saskaņā ar mūsu darba kārtību. Tādēļ lūdzu Selecka kungu tribīnē. Apspriedīsim darba kārtības 7.jautājumu. Vispirms, lūdzu, par Satversmi!

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tātad tiek piedāvāts lēmums "Par Rīgas Aviācijas universitātes Satversmes apstiprināšanu". Tas ir 628.dokuments. Tātad runa ir par Rīgas Aviācijas universitāti, kura līdz pagājušā gada beigām bija Savienības pakļautības augstskola, bet, sākot ar 1992.gadu, tā savu statusu ir mainījusi, arī apmācības profilu un līdz ar to finansēšanas kārtību. Tādējādi Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija, izskatot šīs augstskolas rektora iesniegto Satversmi, nolēmusi to apstiprināt un lūgt arī Augstāko padomi pieņemt šādu pašu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi Selecka kungam? Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribētu vienkārši nolikt vārdus vietā. Šīs Satversmes 2.punkta 3.apakšpunktā nevajadzētu vis rakstīt tā, ka Rīgas Aviācijas universitāte "veic ārvalstu pilsoņu apmācību", bet gan, "ārvalstu pilsoņu apmācību universitāte veic saskaņā ar starpvaldību līgumiem". Citādi pēc pašreizējā teksta iznāk, ka tā veic tikai ārvalstu pilsoņu apmācību. Jāpārliek ir, respektīvi, pirmie divi vārdi aiz nākamajiem trijiem, ka "ārvalstu pilsoņu apmācību universitāte veic saskaņā ar starpvalstu līgumiem".

V.Seleckis: Jā, principā no literārā vai kāda cita viedokļa jums noteikti varētu piekrist, un es domāju, ka šī vārdu kārtības mainīšana neko būtisku šeit nemaina un noteikti varētu šādu pārkārtojumu izdarīt, kaut gan Satversmi mēs pieņemam vai nu tādu, kāda tā ir, vai nepieņemam vispār. Taču domāju, ka universitāte, izstrādājot savu galīgo dokumentu, noteikti var šo rosinājumu ņemt vērā.

I.Silārs: Jā, es to lieku priekšā, jo lasot uzreiz automātisku izlasu, ka tā veic tikai ārvalstu pilsoņu apmācību, kas faktiski neizriet no satura. Vairāk man nekādu iebildumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Čepānes kundze, lūdzu! Pēc tam - Freimaņa kungs.

I.Čepāne: Cienījamais Selecka kungs, man ir jautājums nevis par pašu Satversmi, bet par to, vai jums ir zināms, cik procentu latviešu aptuveni mācās šajā augstskolā pašlaik?

V.Seleckis: Ziniet, man bija precīzi skaitļi, taču šobrīd es jums tos nenosaukšu. Situācija tur ir tāda, ka mēs šinī brīdī nenofiksējām studentu skaitu pēc nacionalitātes, bet principā skaitījām šos studentus pēc viņu dzīvesvietas. Mēs uzskaitījām tos cilvēkus, kuri ir Latvijas iedzīvotāji, un, pēc mūsu skaita, šinī brīdī... Tepat ir Hodakovska kungs, viņš varētu pateikt precīzus šos skaitļus.

Hodakovska kungs, lūdzu, nāciet un pasakiet! Es varbūt kļūdīšos un nepateikšu precīzi. Lūdzu, nāciet un palīdziet!

V.Hodakovskis: */No Latvijas mācās 1320 cilvēku, šogad uzņemšanas plāns - vēl 300 cilvēku./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Selecka kungs, atšķiriet, lūdzu, trešo lappusīti - 2.sadaļas 2.3.punktu - un komentējiet, lūdzu, otro rindiņu! Tātad: "veic ārvalstu pilsoņu apmācību saskaņā ar to, to un to... un ar starptautisko un sabiedrisko organizāciju norīkojumiem". Kas tās ir par starptautiskajām un sabiedriskajām organizācijām, kas var mācīt, kā mums dzīvot? Kas tās ir par sabiedriskajām organizācijām?

V.Seleckis: Te nav domāts tā, ka tās mums varētu kaut ko mācīt vai tamlīdzīgi, bet šeit varētu pastāvēt vienošanās, piemēram, ar UNESCO, par to, ka mēs tās uzdevumā apmācām noteiktu studentu skaitu, kas nāk no kādas citas valsts, un attiecīgi šī valsts mums par to maksā. Te ir domāta, lūk, piemēram, šāda starptautiska organizācija.

J.Freimanis: Taču tādā gadījumā, kāda idejiskā slodze ir pirmajam teikumam un priekšpēdējam teikumam, jo tie viens otru dublē? Tātad ārvalstu pilsoņi tiek uzņemti universitātē saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem vai uz divpusējo līgumu pamata... Šie abi formulējumi nav identiski, kaut gan tie pretendē uz dublēšanu.

V.Seleckis: Jā, ļoti iespējams, ka te varbūt varēja būt precīzāk pateikta šī doma, bet es domāju, ka arī pretrunas šeit nav nekādas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj un kolēģi! Man šķiet, ka mēs neesam tiesīgi preparēt šo Satversmi. Mēs varam vienkārši to tikai pieņemt vai noraidīt.

V.Seleckis: Pilnīgi pareizi! Es nupat to jau teicu, ka mēs to varam vai nu pieņemt, vai noraidīt, bet labojumus šeit izdarīt vairs nevaram. Ja mēs to nepieņemam, tad tādā gadījumā Satversme tiek precizēta un iesniegta no jauna, bet es ceru, ka cienījamie deputātu kungi tā nerīkosies un Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas apstiprināto Satversmes variantu tomēr akceptēs kā pieņemamu.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Man ir jautājums un drusku arī bažas par to, kādas ir iespējas šai augstskolai nodrošināt darbu atbilstoši mūsu Izglītības likumam un mūsu Valodu likumam, jo es zinu, ka arī Tehniskajai universitātei ir ļoti lielas grūtības tieši šajā ziņā, lai izpildītu šīs prasības. Par to man ir...

V.Hodakovskis: */Es atbildēšu uz šo jautājumu. Lieta tā, ka mūs Latvijas jurisdikcijā Ministru padome pārņēma šāgada februāra beigās, tas ir, pagājuši tikai trīs mēneši. Tomēr mēs jau tagad esam gatavi vispārizglītojošos priekšmetus triju gadu apmācības laikā pasniegt latviešu valodā. Visās to profilu grupās, kas mums ir. Specialitātēs pašlaik mēs esam gatavi mācīt krievu un angļu valodā. Pēc gada būsim gatavi plānoto apmācību veikt visās trijās valodās, kā to prasa Izglītības likums./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi Selecka kungam? Nav. Paldies.

Es atvainojos - Krūmiņa kungs, lūdzu!

Ģ.Krūmiņš: Man bija jautājums: kā ir ar šīs universitātes beidzēju un viņu diplomu starptautisko atzīšanu?

V.Hodakovskis: */Pašlaik pie mums mācās apmēram 700 ārzemnieku. Mēs jau 15 gadus gatavojam šos kadrus, un mūsu diploms - mēs izsniedzam maģistra diplomu - visās valstīs ir atzīts un nekur neprasa nostrifikāciju, jo tas ir starptautiskā parauga diploms./

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairs nav. Vai ir kāds, kas vēlas uzstāties debatēs? Pirmais debatēs runās Ābiķa kungs, pēc tam Mahareva kungs, pēc tam - Freimaņa kungs.

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Sākot savu uzstāšanos, es uzreiz gribu skaidri pateikt, ka neesmu pret šo institūtu kā tādu, jo tas, manuprāt, perspektīvā var darboties Latvijā visai sekmīgi. Es absolūti neesmu arī pret rektora kandidatūru, jo Hodakovski mēs pazīstam sen, un viņš tiešām ir erudīts, gudrs cilvēks, tomēr šodien, kompleksi raugoties uz Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta - tagad Rīgas Aviācijas universitātes - problēmu, mēs nevaram, manuprāt, tā Satversmi vēl apstiprināt, jo tas būtu pāragri. Tā, starp citu, nav tikai mana doma vien. Pašlaik izglītības ministrs ir slims, bet iepriekšējā reizē, kad bija apspriešana un mēs līdz Aviācijas institūtam nenonācām, jo nebija klāt rektora, ieradās arī izglītības ministrs, kurš bija gatavs ziņot par to, ka arī izglītības ministrs uzskata, ka šā institūta Satversmes pieņemšana perspektīvās un arī tagadējās šā institūta darbības neskaidrības apstākļos ir pāragra.

Vispirms tīri emocionāli par šo institūtu! Vakar es ziedoju savu laiku un divarpus stundas pavadīju, tīri vizuāli iepazīstoties ar šā institūta izskatu gan no ārpuses, gan no iekšpuses... Jā, tiešām, no ārpuses daudz kas ir mainījies - ir pazuduši visādi sirpji un āmuri no žoga, kur bija tie lidotāju spārniņi; ir pazudis vecais nosaukums (tas gan vēl ir saglabājies ar visu komjaunatnes un Ļeņina vārdu pie visām fakultāšu kopmītnēm), bet tas nu tā. Tomēr, izstaigājot šā institūta gaiteņus, man šur tur radās nedaudz subjektīvi nepatīkams iespaids.

Ieejot institūta vestibilā, pirmais, ko es ieraudzīju uz vestibilā izvietotā stenda, vienīgā uzskatāmā aģitācija, kas bija stendā, bija divu sabiedrisko organizāciju aicinājumi un programmas. Viena no šīm sabiedriskajām organizācijām ir */"Krievijas pilsonisko un patriotisko spēku kongress"/, otra ir */"Krievzemes tautu sapulce"/. Un abas šo organizāciju programmas. Un arī tās bija šajā stendā. Te ļoti labi bija redzams, ka abas šīs organizācijas atbalsta cariskās impērijas atjaunošanu tagadējās robežās un līdz ar to arī, protams, Baltijas iekļaušanu cariskās impērijas sastāvā. Protams, tas var būt tikai gadījums - kāds no studentiem tās piespraudis, taču pirmais iespaids nebija visai labvēlīgs.

Otrs. Es iegāju Sagatavošanas fakultātē jeb nodaļā. Tur vēl joprojām ir Marksa un Ļeņina citāti... Tas tieši tur bija! Un vēl joprojām tiek slavināta Oktobra revolūcija un tā tālāk. Bija tāds stends, kas izsaka atzinību krievu valodai, kur, starp citu, bija arī tāda tēze, ka pasaulē no katrām četrām grāmatām trīs iznāk krievu valodā. Varbūt tie ir tikai sīkumi?

Es redzu arī to, ka institūta iekšējais izskats mainās, tomēr diezgan simptomātiski ir tas, ka joprojām (lai gan pēdējā laikā apstākļi stipri mainījušies) institūts praktiski nav darījis neko, lai savu studentu vidū iesaistītu latviešu tautības skolu absolventus. Arī pašreiz institūta visi uzņemšanas noteikumi, kas izlikti gan ārpusē, gan iekšpusē, ir tikai krievu valodā. Jā, vienā stūrītī mašīnrakstā es atradu divas mazas lapiņas, kas bija latviski.

Varbūt dažam liekas, ka šis institūts mums nesīs ļoti lielu peļņu. Tā ir aplamība. Es nezinu pasaulē nevienu augstāko mācību iestādi, kura nestu peļņu. Starp citu, jautājums par studentu apmācību ar Krieviju valdību līmenī vēl joprojām nav nokārtots, arī attiecībā uz šo studentu finansēšanu mēs absolūti neko nevaram paredzēt, kāda būs situācija. Pašreiz mācību maksa šajā augstskolā ir ļoti niecīga, salīdzinot ar tādu pašu Aviācijas universitāti, kas ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt, nepārtraukti attīstoties inflācijai, ceļoties inflācijas līmenim, neizbēgami celsies arī pasniedzēju algas, sadārdzināsies institūta uzturēšana. Nonākot jau līdz daudzmaz respektējamam līmenim, es neticu, ka šie ārzemju studenti būs gatavi maksāt tās summas, lai šis institūts varētu apmācīt ārzemju studentus. Jo, kā jau teicu, mums pašreiz valdību līmenī ar Krieviju nekādas vienošanās praktiski nav.

Vēl par vienu aspektu. Eksistē tāds statistikas skaitlis: Latvijā no tiem, kam ir 16 gadu un vairāk, augstākā izglītība ir 13,8 procentiem cittautiešu un 9,6 procentiem latviešu. Un šajā gadījumā Rīgas Tehniskajā universitātē pēdējā laikā uzņemšana ir apmēram puse pret pusi, turpretī Rīgas Civilās aviācijas institūtā pagaidām latviešus var saskaitīt uz rokas pirkstiem. Es vēlreiz atkārtoju - institūts ir varējis darīt daudz vairāk, neskatoties uz to, ka mācību process ir krievu valodā, lai iesaistītu arī latviešus mācīties savā institūtā. Institūtā mācās 4300 (tie gan ir pagājušā gada skaitļi) studentu, no tiem 3106 - ārzemnieki, pārsvarā no NVS valstīm, kā arī 681 students no citām valstīm.

Ir vēl viena problēma, par kuru arī mums būtu jāpadomā. Jau 1989.gadā Civilās aviācijas institūta pasniedzējs Koriņevskis rakstīja, un arī pats par to esmu pārliecinājies savā laikā, kad strādāju Tautas frontē, - ka aptuveni 50 procenti vai pat vairāk paliek Latvijā. Viņi strādā dažādos amatos un ne jau aviācijā. Man personiski savā laikā iznāca strādāt kopā ar daudziem šā institūta studentiem. Jāsaka atklāti, ka lielākā daļa no viņiem pateica skaidri un gaiši, ka viņi brauca uz Latviju, lai paliktu šeit uz pastāvīgu dzīvi. Tāds ir viņu mērķis, stājoties šajā institūtā. Protams, nav nekas slikts, ka Latvijā ienāk labi speciālisti, bet tajā pašā laikā, ņemot vērā vēl to gaisotni, kas valda šajā institūtā (mēs katru gadu saņemam apmēram 500 pret Latviju ne visai labvēlīgi noskaņotu cilvēku), es nezinu, vai šis process ir tik labvēlīgs, un nekāds migrācijas likums šo procesu jau neiespaidos, jo ieprecēties Rīgā jaunam cilvēkam ir ļoti vienkārši. Bet pats galvenais - joprojām ārvalstu studentu apmācībā un finansēšanā nav nekādas skaidrības, jo vienošanās ar NVS, ar Krieviju nav. Krievija nav gatava finansēt savus studentus, un pagaidām nav šīs vienošanās.

Man nekas nav pret institūtu kā tādu, lai tas pagaidām pastāv, bet mums tomēr ir jāredz, kā tas tuvākajā laikā attīstīsies, tāpēc konstituēt to pagaidām ar Satversmi nebūtu mērķtiecīgi. Es atkārtoju, ka tas ir arī izglītības ministra uzskats. Institūts var pastāvēt, un nekāda nelaime nenotiks, bet mūsu Satversme šajā gadījumā pagaidām tam nav nepieciešama. Tāpat es arī uzskatu, ka rektora konstituēšanās jautājumu mēs šodien pilnīgi varam pagaidām atlikt. Viņš strādās tāpat arī turpmāk.

Priekšsēdētājs: Nākamais runās Mahareva kungs, pēc tam - Freimaņa kungs.

E.Maharevs: */Es nerunāšu ilgi, pateikšu tikai dažus vārdus. Pirmkārt, man jāpiekrīt kādai daļai no Ābiķa kunga teiktā, jo tiešām Aviācijas universitātē šis tas vēl ir palicis no kādreizējās uzskates aģitācijas, bet tagad universitātes rektors to ir pārņēmis savā personīgajā kontrolē, no Tehniskās universitātes pieņēmis darbā divus pamattautības prorektorus, kuri, es tā domāju, šo darbu sekmīgi turpina.

Daudzi jautājumi no tiem, kurus šeit izvirzīja Ābiķa kungs, ir pārejas perioda jautājumi, tāpat kā arī mūsu parlamenta darbs norit pārejas periodā.

Daži vārdi īsumā par šīs universitātes perspektīvām un tās vietu. Parlamentāriešu kungi! Visā Eiropā līdzīga universitāte ir tikai viena - Tulūzā, Francijā. Otra tāda Eiropas universitāte, ja sevi pieskaitām pie Rietumeiropas, atrodas Rīgā.

Mācību un sertifikācijas jautājumi. Tagad universitāte jau ir noslēgusi līgumu ar Čikāgas akadēmiju "American airline" par speciālistu sagatavošanu, kas varēs apkalpot Rietumos ražotos gaisakuģus - boingus, airobusus un līdzīgus. Tirgus studentu apmācīšanai no Amerikas, Rietumeiropas, Āfrikas un citām valstīm ir ļoti plašs. Vēl vairāk - pēc šī kontrakta Čikāgas akadēmija "American airline" ir apņēmusies organizēt studentu uzņemšanu, jo uz šo akadēmiju ir ļoti liela rinda. Absolventi reizē ar Rīgas Aviācijas universitātes diplomu saņems Amerikas Savienoto Valstu Federālās aviācijas administrācijas sertifikātu, kādu vēl nav nevienai citai valstij pasaulē. Pašlaik nav tādas valsts, kas absolventiem dotu ASV Federālās aviācijas administrācijas sertifikātus.

Papildu jautājumi. Līdzās tradicionālajiem studentu apmācības virzieniem, kuri universitātē jau ir, šodien ir panākta vienošanās par 20 pamattautības pilotu sagatavošanu "Latvijas aviolīnijām" uz šīs universitātes bāzes, izsniedzot viņiem atbilstošus diplomus un sertifikātus. Šodien šie 20 nākamie piloti no pamattautības jauniešiem jau praktiski ir izraudzīti, tiek gatavota bāze viņu apmācīšanai.

Es īsi pieskaros atsevišķām universitātes darbības pusēm, visu neminēšu, ceru, ka Hodakovska kungs mani papildinās. Gribētu tikai minēt paša Hodakovska darbībā vienu svarīgu faktoru. Sarunās ar Krieviju viņš ir starpvaldību sarunu delegācijas loceklis no Latvijas puses.

Lūk, maza detaļa. Sarunu procesā Maskavā Hodakovska kungs bija iniciators tam, lai Krievijā Latvijas Republikai atrastu 79 miljonus dolāru, kurus Krievija parādā Latvijai pa jūras kuģniecības līniju, un Krievijas puse detalizētā šī jautājuma izskatīšanā apstiprināja, ka tiešām šos 79 miljonus nepieciešams atmaksāt. Lūk, šīs mazā nianse. Par citu es nerunāšu. Par visiem citiem jautājumiem, par mācību pašatmaksāšanos, par to, ka Krievija šajās sarunās ir piekritusi bartera formā samaksāt valūtā par savu studentu apmācīšanu, - par visu to Hodakovska kungs pats var pastāstīt. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runās Freimaņa kungs, pēc tam - Laķa kungs.

J.Freimanis: Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es gribētu jau pašā sākumā pateikt, ka pilnīgi piekrītu tiem kolēģiem, kuri uzskata - un laikam tādu ir vairākums -, ka civilās aviācijas attīstība, tātad arī šīs augstskolas attīstība, ir svarīga valstij, un tā noteikti ir jāatbalsta, bet tajā pašā laikā es gribētu ierosināt šo Satversmi šodien tomēr neapstiprināt. Šodien! Mēs paši tiešām neesam tiesīgi neko tajā preparēt.

Es atceros, ka savā laikā Augstākajā padomē bija iebildumi arī pret šādām tādām detaļām Latvijas Universitātes Satversmē. Tad mēs te mīļi pārrunājām, un beigās tas viss beidzās ar to, ka parunājām, parunājām, bet viņi darīja, kā viņiem, tā sakot, labpatika.

Taču ir jautājumi, kuros universitāte, neraugoties uz to, ka tā ir ļoti autonoma un tai tādai ir jābūt, nedrīkst rīkoties tā, kā tai labpatīk. Es pateikšu tikai divas lietas, kuras, manuprāt, augstskolai ar savu vadošo lēmēju ir jāgroza jeb jāizmaina, lai mēs varētu tam piekrist. Konkrēti runa ir par 2.3.punktu. Par to es Selecka kungam jautāju, bet atbilde mani neapmierināja. Proti, runa ir par to, ka aviācijas augstskola būtībā dara to, ko mēs ar jums neesam tiesīgi kontrolēt, vispār neviens nav tiesīgs kontrolēt un vispār neviens nav tiesīgs kaut ko darīt, neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts interesēs vai nav valsts interesēs.

Tātad ir arī starptautisko un sabiedrisko organizāciju norīkojumi. Es atvainojos, mums runā par Parīzi, par ļoti augstām lietām. Nē, viss ir ļoti vienkārši! Šī aviācijas augstskola joprojām ir Neatkarīgo Valstu Sadraudzības filiāle un kadru kalve, un mums ir jāskatās šis jautājums tīri politiski, vai mums tā ir vajadzīga. Jā, tā ir vajadzīga kā barters. Viņi sagatavo 20 pilotus mums, bet mēs uztaisām 20 speciālistus, lai šie speciālisti varētu strādāt kaut kur Čukotkā. Visādi citādi mēs runājam par Parīzi, taču patiesībā nezinām, kurā virzienā šī augstskola strādā. Tas ir primo. Sekundo.

Sabiedriskās organizācijas. Labi, mēs te dzirdējām par atkal kaut kādu vispasaules organizāciju un sabiedrisko organizāciju norīkojumiem. Kas tie tādi ir? Tikpat labi tas var būt "Kazačij krug" norīkojums, jo arī tā ir sabiedriskā organizācija un tā domā gatavot savus Krasnodaras novada pilotus. Jebkuram formulējumam ir jābūt juridiski tīram un nepārprotamam, lai to nevarētu pēc tam iekšēji interpretēt, kā katram iepatīkas. Un tas nepavisam nav augstskolas autonomijas jautājums. Tādā gadījumā tie kolēģi, kuri domā, ka šeit autonomija ir tik tāla, ka katrs var darīt pilnīgi, ko grib un kā grib, tad es tam esmu kategoriski pretī.

Tālāk. Ko nozīmē: "pamatojoties uz nolīgumiem un kontraktiem, kas noslēgti ar ārvalstu augstākajām mācību iestādēm un citām organizācijām uz kompensācijas pamata"? Lūdzu, kas tas ir? Tas, kas šeit ir uzrakstīts, nozīmē, ka var pilnīgi darīt tā, kā kreisajai kājai iepatīkas. Tātad te vairs nav runas par starptautiskajām organizācijām, te vairs nav runas par valsts organizācijām, te ir runa par to, ka var darīt, kā iepatīkas, tā sakot, kādai augstskolas pašpārvaldes institūcijai. Tas nav pieņemams šādā veidā, jo tie ir ārējie sakari. Tā ir ārējo attiecību regulācija.

Līdz ar to es ierosinu, lai teksts šajā 2.3.punktā tiktu mainīts un no otrās rindiņas, sākot ar vārdu "starptautisko" un beidzot ar "kontā", šī teksta daļa tiktu svītrota. Un analoģiski tam arī nākamais teikums būtu šādā redakcijā: "Ārvalstu pilsoņi tiek uzņemti universitātē uz divpusējo līgumu pamata." Un viss. Tad, kad šie starpvalstu līgumi ir noslēgti, šajā starpvalstu līgumā var paredzēt arī barteru - tātad 20 piloti pret 20 speciālistiem no Čukotkas. To visu tur var paredzēt! Tur jāparedz arī tas, kādā naudiņā maksās (par to jau runāja Ābiķa kungs), tātad vai tie būs "koka" rublīši, vai tomēr dolāri. Un tā tālāk. Tas ir starpvaldību līgums, nevis institūta privātā iniciatīva.

Un otrs. Atšķiriet, lūdzu, 4.lappusīti. Tur ir 3.3.punkts. Es tādā gadījumā nesaprotu, kur strādā Rīgas Aviācijas augstskola, jo otrajā teikumā lasām: "Ja kādas biedrības vai cita organizatoriska veidojuma darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar RAU interesēm, RAU padome ar savu lēmumu ir tiesīga pārtraukt vai izbeigt to darbību." Es secinu un citēju Krilovu: "Siļņeje koški zverja ņet." Tātad nav vis valsts intereses, bet RAU intereses... Un šeit nekādā ziņā nevar šis formulējums palikt. Te vajag būt valsts interesēm, Latvijas valsts interesēm. Lūdzu, vai mēs, teiksim, šinī gadījumā zinām, kas ir šīs RAU intereses un vai tās sakrīt attiecīgajā gadījumā? Mums radīsies kaut kāda sabiedriskā organizācija, kura būs pakļauta tikai RAU.

Es domāju, šie divi punkti ir pilnīgi nepieņemami. Un tieši tādēļ es ierosinu balsojumu, lai nevarētu teikt, ka esam šo Satversmi "izgāzuši". Es domāju, ka to šī Satversme nav pelnījusi, jo visos pārējos punktos šī Satversme ir sastādīta tradicionāli, kā mēdz tādas satversmes sastādīt. Mums balsošanu vajadzētu atlikt līdz tam brīdim, kamēr Rīgas Aviācijas universitātes kompetenta persona mums apstiprina, ka šie labojumi, uz kuriem es pastāvu, ir izdarīti. Un tad varēsim izdarīt šo balsojumu.

Attiecībā uz 2.punktu - uz rektora apstiprināšanu - es paturu sev tiesības uzstāties vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runās Laķa kungs. Pēc tam - Kiršteina kungs.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Es vispirms atļaušos izteikties par to argumentāciju, kura izskanēja kolēģa Freimaņa un kolēģa Ābiķa uzstāšanās laikā.

Runājot par Freimaņa kunga iebildumiem, es domāju, ka attiecībā uz 2.3.punktu te ir liela taisnība. Acīmredzot šajā punktā otrajā rindiņā ir lieki daži vārdi, tas ir, "starptautisko un sabiedrisko organizāciju norīkojumi". Būtībā ārvalstu studentu apmācība var realizēties tikai uz diviem principiem: pirmais princips - tas notiek starpvalstu līguma ietvaros, otrais princips - tiešie līgumi ar citas valsts augstskolu, zinātņu akadēmiju vai citu institūciju, kurai mēs attiecīgi varam piemērot tātad tās finansu kontroles normas, kādas ir nepieciešams izdarīt. Tas ir pirmais.

Attiecībā otru argumentu - par 3.3.2.punktu. Redziet, Freimaņa kungs, principā šeit tas jau ir norādīts - šī Satversme šajā punktā runā tikai par Aviācijas universitātes dibinātajām organizācijām. Un tāpēc te, protams, var pievienot, ka tas nedrīkst būt pretī valsts interesēm, likumdošanai un tā tālāk, bet, manuprāt, šinī gadījumā tas ir pats par sevi saprotams: tad, ja Aviācijas universitātē tiks nodibināts, teiksim, teātris, tad pirmām kārtām, protams, skatīsies, un šis salīdzinājums būs, runājot par pašas šīs augstskolas interesēm. Te varētu papildināt, taču nedomāju, ka tas šinī gadījumā būtu principiāli.

Otra lieta šinī sakarībā. Jebkurš no rektoriem, kurš šeit ir uzstājies ar savu Satversmi, pārstāv savu augstskolu. Skatoties uzmanīgi, ir redzams, ka šajās satversmēs ir noteiktas arī rektoru tiesības. Tātad jebkurš rektors, kurš ir deleģēts šeit aizstāvēt savas augstskolas satversmi, ir ar zināmām tiesībām izdarīt izmaiņas šajā satversmē, kuras viņš uzskata par pieļaujamām, bet attiecīgās augstskolas augstāko likumdevēju orgānu, teiksim, vēlē. No šā viedokļa raugoties, arī Hodakovska kungam ir iespējas, es domāju, vismaz šīs divas izmaiņas izdarīt neatkarīgi no šīs augstskolas senāta lēmuma. Ja viņam tāds ir nepieciešams, tad, protams, mums ir jāpiekrīt.

Attiecībā uz universitāti es vēlreiz varu piekrist Freimaņa kungam. Tā šinī gadījumā ir mūsu un konkrēti arī mana vaina, ka Universitāte un tās rektors Zaķa kungs atļāvās mūs ignorēt un neizdarīt šos labojumus. Ir vienkāršs mehānisms, Freimaņa kungs, kā to var kontrolēt. Šie dokumenti, pirms tos paraksta Gorbunova kungs, tiek vīzēti. Diemžēl tika vīzēts arī šis Universitātes dokuments. Turpmāk mēs esam centušies būt uzmanīgāki. Un arī šajā gadījumā es varu apsolīt, ka mēs uzmanīgi paskatīsimies, vai šie labojumi ir izdarīti. Tas ir pirmais.

Otrais - attiecībā uz to, ko teica Ābiķa kungs. Es ļoti cienu savas komisijas kolēģus, bet šajā gadījumā es viņam absolūti nevaru piekrist. Mēs nevaram izvirzīt pret augstskolu argumentu tās nacionālā sastāva dēļ. Tas vienkārši nav korekts arguments. Es domāju, ka es tālāk šo lietu šeit neapspriedīšu. Cita lieta, ka mums jāskatās tas, lai tiešām šajā augstskolā būtu arī latviešu studentu apmācība. Es domāju, ka universitātes administrācija to saprot. Varbūt par lēnu viņi šo lietu sāk darīt - tā ir cita lieta, bet principā tas tiek darīts, un es neteikšu, ka šī nostāja attiecībā uz latviešu studentu uzņemšanu būtu noliedzoša. Ir jāsaprot viens - tā būtībā vēl pavisam nesenā pagātnē bija pusmilitarizēta PSRS augstskola, un, dabiski, mēs nevaram prasīt, lai viena vai pusotra gada laikā šeit notiktu tādas izmaiņas, kuras mums varbūt vismaz daļai būtu patīkamas. Ar to ir jārēķinās.

Un, visbeidzot, par pašu šo augstskolu, par tās potenciālu. Tātad es šeit, jau bez tā, kas ir pateikts, tomēr gribētu uzsvērt vienu lietu. Latvijas Zinātnes padome pēdējās divās sēdēs apstiprināja divas habilitācijas un, protams, vienlaikus arī promocijas padomes, kuras būtībā aptver visu šo gaisa transporta sfēru, un vienlaikus nostrificēja par Latvijas Republikas doktoriem šos padomju ekspertus, kuri savā vairākumā strādā šajā augstskolā. Man intereses pēc gadījās izlases veidā iepazīties ar tiem dokumentiem, kuri tika iesniegti nostrifikācijas un habilitācijas padomes izveidei. Ziniet, mums nebūs nemaz tik daudz Latvijā zinātnieku, kuri varēs iesniegt tik respektablus un vērā ņemamus zinātnisko nopelnu sarakstus. Es nerunāju par goda nosaukumiem, bet pirmām kārtām par publikācijām nopietnos izdevumos un par attiecīgās zinātniski tehniskās jaunrades potenciāla apliecinājumiem starptautiskā līmenī vēl PSRS pastāvēšanas laikā. Tādēļ, es domāju, mums ir ļoti skaidri jāsaprot, ka mums ir darīšana ar nopietnu augstāko mācību iestādi, kurā, protams, ir jābūt atsevišķām izmaiņām, un par to es nešaubos. Es domāju, ka kolēģis Hodakovskis to saprot, ka izmaiņas ir nepieciešamas arī attiecībā uz vēl saglabājušamies recidīviem manu amatbrāļu darbībā, bet es domāju, ka tas šinī gadījumā nav primārais.

Un noslēgumā es gribētu aicināt balsot gan par šīs augstskolas Satversmi, gan arī par šīs augstskolas rektoru. Tikai man ir lielas šaubas, vai to vajag darīt pašlaik, redzot deputātu skaitu un kustību, kura vairāk ir uz āru, nevis uz iekšu. Tāpēc man ir šaubas, lai gan tas ir jāizvēlas varbūt pašam rektoram, bet, manuprāt, šis balsojums ir jāizdara citā reizē, kad tomēr šeit būs plašāka mūsu pārstāvniecība. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runās Kiršteina kungs, pēc tam - Silāra kungs.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti, cienījamais sēdes vadītāj! Es faktiski izteikšu tikai dažas piezīmes. Manu uzstāšanos izprovocēja iepriekš dzirdētais.

Vispirms mani drusciņ izbrīnīja Ābiķa kunga uzskaitītie procenti. Es ieteiktu ielikt Ābiķa kungu lidmašīnā, lidojuma laikā, teiksim, pārbaudīt valodas zināšanas un tad apmainīt šajā lidojumā komandu... Jā, Latvijai ir stratēģiskās intereses un taktiskās intereses. Un šeit nevajadzētu jaukt divas lietas - aviācija un Aviācijas institūts nav ne pedagoģijas skola, ne Lauksaimniecības skola, kur mēs vienā naktī vai vakarā varam nomainīt sastāvu un otrā dienā sākt strādāt. Tātad, ja stratēģiski mēs gribam, lai Latvija būtu starptautisko aviācijas līniju centrā, ja mēs gribam, lai Latvija nebūtu kaut kāda provinciāla Eiropas valsts, tad ir trīs lietas, kas šeit ir vajadzīgas.

Pirmais - tā vispirms ir kvalifikācija. Otrais - tā ir drošība. Trešais - ir vajadzīgs šis pakāpeniskais pārejas periods, lai tas milzīgais zinātniskais potenciāls, kas ir šajā augstskolā, tiktu pakāpeniski nodots tiem cilvēkiem, kuri tagad tur nāk, un to nevar izdarīt ar kaut kādu vienu tādu paviršu lēmumu. Tas ir process.

Nākamais. Es te, Laķa kungs, pirms runāju, nedaudz iepazinos arī ar dažiem žurnāliem, kuros ir publikācijas par Latvijas Civilās aviācijas institūtu. Un es domāju, ka nez vai Latvijā ir kāda augstskola, kura var pretendēt uz tik daudziem starptautiskas nozīmes pētījumiem un zinātniskiem darbiem. Kaut gan... Es saprotu, ka Hodakovska kungs pats sevi nereklamēs aiz kautrības, taču es redzēju kādu Anglijas Karaliskās biedrības žurnālu, kurā bija raksts par to, ka latviešu zinātnieki kopā ar frančiem strādā pie Marsa pētniecības programmas, ar kuru grib iepazīties angļu zinātnieki, un ir vēl vesela rinda šādu publikāciju. Es gribētu redzēt citas augstskolas, ar kurām tik daudz pasaules mēroga zinātnieku gribētu iepazīties, pārņemt to pieredzi. Pie tam tur bija rakstīts - latviešu! Tā ka tas attiecībā uz šiem valodas procentiem...

Attiecībā uz Valodu likumu. Jā, te jau teica, ka no latviešiem ir nokomplektēta 20 studentu grupa, tātad valsts likums darbojas, bet es gribētu atgādināt, ka pārsvarā šis institūts sagatavo starptautisko līniju speciālistus. Es nedomāju, ka Latvijā mums būs milzīgs pieprasījums attiecībā uz starptautisko aviāciju. Cik zināms, ir četras valodas - angļu, franču, vācu un krievu. Tātad ir jāzina gan angļu valoda, gan krievu valoda šiem lidotājiem.

Un vēl es te gribētu atgādināt to, ko teica Freimaņa kungs. Es pats šo punktu par sabiedrisko organizāciju norīkojumiem sapratu tā, ka tās ir tās starptautiskās organizācijas, kuras nodarbojas ar aviācijas lietām. Tātad tās sadala studentus, jo Eiropā ir tikai divas tādas augstskolas. Un es domāju, ka pat tad, ja arī "Kazačij krug" gribētu norīkot kādu savu studentu uz Latviju, teiksim, kaut kur no Donas apgabala, arī tad, kā es saprotu, tik un tā būtu vajadzīga nauda, zināšanas un arī vīza, ko regulē Latvijas likumi. Ņemot vērā, teiksim, augstskolu autonomijas līgumu, to, ko teica Freimaņa kungs, es domāju, ka tomēr daudz svarīgākas ir finansu lietas, ko regulē šeit, Latvijas iekšienē, mūsu likumdošana. Tātad, ja jau šī apmācība būs par dolāriem, tad es domāju, ka ir pilnīgi vienalga, kādi ir šie cilvēki. Ja studenti tiek apmācīti un ja augstskola nopelna kaut kādus līdzekļus... Nauda ir nauda... Un es vēlreiz atkārtoju - tādēļ ir vajadzīgas zināšanas un Latvijas likumi, kas regulē iebraukšanu, vīzas un visu pārējo.

Man vienkārši ir neērti te tērēt laiku, tāpēc es domāju, ka vajadzētu... Es pat neuzskatu, ka šis punkts par sabiedriskajām organizācijām būtu tā vērts, lai par to te gari diskutētu, tāpēc aicinu netērēt laiku un pašreiz apstiprināt šos statūtus. Un, ja mūs neapmierinās rektora darbība, tad mēs pēc šīs pašas Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšlikuma varēsim atgriezties pie šā jautājuma kaut vai pēc dažiem mēnešiem, pēc brīvdienām vai pēc pusgada vēlreiz. Netērēsim laiku! Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runās Silāra kungs.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, arī man liekas, ka mēs laužam šķēpus pilnīgi nevajadzīgi - kaut vai par tiem pašiem līgumiem. Vispirms taču mums ir jāpārņem šī augstskola un šeit jāapliecina, ka tā ir mūsu, Latvijas, augstskola. Un tikai tad jau varēs slēgt šos līgumus. Mēs sakām, ka viņi varēs strādāt tāpat kā Rīgas Civilās aviācijas institūts, un tad mēs paskatīsimies. Mīļie cilvēki, ja mēs šeit nepārņemsim un neapstiprināsim to, ka Latvijai ir vajadzīga šāda augstskola, tad, ja es būtu profesors un būtu zinātņu doktors, es šeit nepaliktu ne brīdi! Es meklētu vietu, kur esmu vajadzīgs, un brauktu uz tādu valsti strādāt. Kad tad mēs apstiprināsim šo Satversmi? Vai tad, kad vairs nebūs šīs augstskolas? Tad mēs pēkšņi konstatēsim - vai, cik tā mums būtu bijusi derīga, cik laba tā mums būtu bijusi! Tā mēs daudz ko esam "nogulējuši". "Nogulēsim" tagad arī šo. Mēs te runājam: "varēs apprecēties un viegli te palikt..." Taču paši šeit esam apstiprinājuši un pieņēmuši likumu par imigrāciju, par uzturēšanās noteikumiem. Tie taču ir spēkā! Vai arī tos mēs pieņēmām un domājām, ka tie nedarbosies? To taču visu regulē mūsu pašu likumi, pie kā esam strādājuši.

Un nākamais ir tas, ka mums ir jāapstiprina, jāapliecina tas, ka Latvijai šāda augstskola ir vajadzīga. Atcerieties trīsdesmitajos gados VEF darbību! Mēs paši Latvijā jau ražojām savas lidmašīnas... Mums bija pašiem savi inženieri, tehniķi, un tie visi tika iznīcināti. Tagad mums, Latvijai, ir iespēja atkal to atjaunot un iziet pasaulē kā aviācijas speciālistu sagatavotājai valstij, bet mēs meklējam katru sīkumu, lai varētu atteikties no tā, protams, ar it kā skaistiem lozungiem. Neapšaubāmi šis institūts visu laiku, tad, kad tas ir bijis, bijis kā dadzis acīs, bet atcerieties arī to, kādas katedras tur bija un kādu katedru šodien tur vairs nav - marksisma-ļeņinisma, politekonomijas un tā tālāk... No šīm katedrām tad arī nāca tie, kuri darbojās pret Latviju. Taču šogad, pašreiz šis institūts grib pārnākt Latvijas pusē ar visu savu garīgo potenciālu. Tad būsim saprātīgi!

Izglītības ministrs ir pret... Piedodiet, taču izglītības ministrs izdeva arī pavēli, ka Latvijā ir jālikvidē profesionālās apmācības iestādes slēgtajās mācību iestādēs - cietumos. Un es nezinu, kurš to var uzskatīt par prāta darbu. Man šajā gadījumā viņš nav autoritāte. Jā, es dzirdu, ka Berklava kungs saka, ka arī es neesmu autoritāte... Protams, es neesmu autoritāte un nepretendēju būt šī autoritāte. Es šeit esmu deputāts, kurš domā par Latvijas rītdienu, nevis par savu rītdienu. Un manis dēļ Berklava kungs varēs aģitēt pret mani balsošanā, ja mani izvirzīs Saeimas vēlēšanām, bet pašreiz man ir pilnvaras runāt kā šā sasaukuma deputātam un aicināt atbalstīt Satversmi, domājot tieši par Latvijas rītdienu. Domājot par tiem deputātiem, kuri nāks pēc mums un kuriem būs jāvirza tālāk Latvija uz priekšu un jānostiprina Latvija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, debatēs vēl ir pierakstījies Preinberga kungs un Piebalga kungs. Domāju, ka uzklausīsim viņus abus.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es ļoti labi saprotu mirkļa nozīmīgumu, es ļoti labi saprotu aviācijas attīstības nozīmīgumu Latvijas attīstībā. Protams, tas viss ir nepieciešams, un Latvijai tiešām būtu jāiziet ar šiem cilvēkiem pasaulē. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst vienu lietu, ka atmodas sākumā tieši Aviācijas institūtā atradās Interfrontes perēklis. Vakar mēs ar Hodakovska kungu noskaidrojām, ka visi šie cilvēki, kas bija šajā "perēklī", piemēram, Bukaškins, Belaičuks un vēl vesela virkne citu, it kā esot pametuši šo institūtu. Taču mani satrauc un piesaista zināmu uzmanību 3.3.punkts, ka, lūk, šīs organizācijas un biedrības ir pretrunā ar RAU interesēm. Piedodiet, es ļoti gribētu uzticēties Hodakovska kungam, taču mēs visi esam mirstīgi - šodien esam parlamenta deputāti, bet rīt mēs vairs tādi nebūsim, šodien mēs esam tādi darbinieki, bet rīt mēs tādi varam arī nebūt... Un, mainoties šai vadībai, šī mazā frāzīte var kļūt politiski nozīmīga un līdz ar to, kā saka, var rasties atkal "perēklis", kurā varētu attīstīties sarkanbrūnais mēris. Es esmu pret šā institūta saglabāšanu Latvijā, es esmu par šā institūta darbinieku saglabāšanu Latvijai, esmu par to, lai Latvijā šis institūts būtu, bet katrā ziņā man šķiet, ka šī Satversme būtu jāaptur tikmēr, kamēr tā tiktu izstrādāta un sakopta tādā veidā, ka tā nerunātu pretī nevienām mūsu Latvijas interesēm. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runās Piebalga kungs. Lūdzu.

A.Piebalgs, izglītības ministrs: Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputātu kungi! Es gribētu jūs īsi iepazīstināt ar to situāciju, kāda šobrīd ir ar Aviācijas universitāti.

Kā jūs zināt, septembrī Rīgas Civilās aviācijas institūts tika pārņemts Latvijas Republikas jurisdikcijā, faktiski šodien šī mācību iestāde ir tiešā Latvijas Republikas Izglītības ministrijas pakļautībā. Tātad tā šodien ir Latvijas mācību iestāde, kas risina tos uzdevumus, kuri vairāk vai mazāk ir saistīti ar Latvijas izglītību. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot arī tas, ka tā nav klasiska mācību iestāde, kādas ir citas Latvijā, jo klasiskā mācību iestādē, Latvijas mācību iestādē, protams, citu republiku un citu valstu studentu skaits nekad nevar pārsniegt aptuveni 20 procentu.

Šeit ir pilnīgi citāda situācija, kur lielākā daļa studentu nāk no citām valstīm. Līdz ar to būtībā ir ļoti aktuāls jautājums arī par pašas augstskolas eksistēšanu, par to, kā ir nokārtota situācija ar finansiālajiem avotiem. Es gribētu būt pilnīgi godīgs un jums pateikt, ka no Krievijas šobrīd nav pienācis finansējums, neraugoties uz to, ka šāds statuss šai augstskolai jau ir faktiski gadu. Protams, šeit uzstājās augstskolu pārstāvji, viņi informēja par to situāciju, kāda ir šobrīd, ka Krievija ir solījusies, bet šīs naudas reāli nav, un, ja nav naudas reāli no Krievijas, tad reāli šīs augstskolas tālākā eksistence, tāda, kāda tā ir šodien, faktiski nav iespējama. Te jau ir tā būtība, jo tā ir orientēta uz aviācijas kadru sagatavošanu, bet aviācijas kadri Latvijai ir tikai viena neliela daļa no šīs augstskolas specifikas. Protams, augstskolu pārprofilēs, bet tādā gadījumā tā būs jāpārprofilē stipri citāda. Ja jūs šodien nobalsojat par Satversmi, tas nozīmē, ka jūs dodat pilnīgu autonomiju šai augstskolai ar stipri mazākām iespējām uz to iedarboties valsts institūcijām.

Es gribētu teikt arī to pozitīvo, ka pilnīgi uzticos Hodakovska kungam. Es uzskatu, ka tas tiešām ir cilvēks, kurš var un kuram jāvada šī mācību iestāde, un ka viņš darbojas Latvijas Republikas interesēs. Taču, runājot par pirmo daļu, es personiski uzskatu, ka šajā brīdī, kamēr nav atrisināti jautājumi par finansēšanu ar Krieviju uz līguma pamata, kamēr Krievija nav pārskaitījusi šo naudu, pieņemt Satversmi ir pāragri. Citādi Satversme pati par sevi atkārto klasiskās satversmju tēzes, kas ir arī citām augstskolām, un šeit nav nekādu briesmu. Taču, tā kā te ir apdraudēts pašas augstskolas pamats, tās pastāvēšanas pamats, es uzskatu, ka šis jautājums katram deputātam ir ļoti uzmanīgi jāapsver.

Tajā pašā laikā nekāda nelaime jau arī nenotiks, ja jūs dosit augstskolai pilnīgu autonomiju. Tikai tad pēc kāda laika, iespējams, mums būs jāatgriežas pie šā jautājuma un jāizskata atkal šis augstskolas statuss, ja Krievija atteiksies no sava finansējuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl, kolēģi, debatēs ir pierakstījies Vaivada kungs. Es domāju, ka mums vēl līdz pārtraukumam ir laiks.

Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Mēs savā laikā komisijā, apspriežot šo problēmu, nonācām... Vismaz es izvirzīju un es tā sapratu, ka tādā virzienā darbs tiks turpināts. Mēs pieņemtu tādu iespēju - apstiprināt šīs augstskolas Satversmi - ar nosacījumu, ka tiek sagatavota un pieņemta koncepcija par šīs augstskolas tālāko iekļaušanu normālā augstskolu sistēmā Latvijā. Šādu koncepciju Hodakovska kungs arī sagatavoja, un, kā es saprotu, tā ir apspriesta. Taču toreiz bija vienošanās, ka tam būtu jāatspoguļojas arī lēmumā. Es pats uzņemos arī atbildību par to, ka neesmu līdz galam piedalījies varbūt šā jautājuma sagatavošanā un tagad esmu gandrīz vai spiests runāt pretī tam, kas varbūt komisijā ir nolemts. Taču situāciju ļoti precīzi raksturoja Piebalga kungs, un es domāju, ka viņa teiktajam būtu pilnīgi jāpiekrīt.

Mums ir vairākas augstskolas, kur ir šī problēma un kuras mēs nevaram nekādā nozīmē nosaukt par Latvijas augstskolām. Faktiski tā ir uzņēmējdarbība, varētu teikt, intelektuālais pakalpojums ārzemniekiem, un tā nav tāda mācību iestāde, kurā pēc normālas valsts mācību iestādes statusa būtu jābūt apmēram 10 vai, atsevišķos gadījumos, vairāk procentiem citu zemju studentu. Šī augstskola pamatā strādā, lūk, uz šādu eksportu, un tas ir tas nosacījums, kas mums neļauj tradicionāli vērtēt šo augstskolu. Te nav tāda situācija, ka mēs varam ar vienādu attieksmi izturēties pret Latvijas Universitāti un pret šo universitāti. Par to, ka pašreiz tās eksistence un viss potenciāls ir pietiekami vajadzīgs un nepieciešams Latvijai, par to nav runas, bet ir runa par to kā par mācību iestādi ar zināmu autonomijas statusu un ar visām no tā izrietošajām tiesībām, ar visu, kas saistīts tieši šādā sakarā ar augstāko izglītību Latvijā. Un, ja mēs neredzam perspektīvu, ka šī augstskola iekļausies normālā augstskolu sistēmā Latvijā, tad tādā gadījumā mums ir jāpanāk, lai mēs to redzētu.

Šinī sakarībā tas, ko teica Piebalgs attiecībā uz Krievijas maksājumiem un tā tālāk, vispār ir interesanta situācija. Mani tas interesē. Manis gan nebija klāt, kad uzstājās Hodakovska kungs, taču es gribētu uzdot jautājumu, no kā pašlaik "pārtiek" šī augstskola? Jo Latvijas budžets dod naudu tikai tik studentiem, cik tur ir pārstāvju no Latvijas. Savukārt lielākā daļa ir no Krievijas, un par to naudu nesaņem. Es nesaprotu, no kā "pārtiek" šī augstskola. Man gribētos šinī ziņā ieviest ļoti precīzu skaidrību.

Kāda varētu būt situācija? Tā kā šis jautājums arī turpmāk būs jārisina un tā kā tas nevar viennozīmīgi uz visiem laikiem tikt atrisināts tādā veidā kā tagad - apstiprinot Satversmi -, es ierosinātu sekojošo. Varbūt tā ir izeja, ka mēs šo Satversmi apstiprinām tikai uz laiku, un līdz ar to lēmumā izdarām papildinājumu, ka mēs apstiprinām uz vienu mācību gadu, un šajā laikā varētu turpināt to darbu, kādā veidā šo augstskolu transformēt. Tas, ka mēs uzreiz nevaram tādā veidā to izdzenāt, es domāju, tas ir skaidrs un tas nav vajadzīgs. Taču ir jābūt skaidrai saprašanai, kādā virzienā šī augstskola tālāk darbosies. Varbūt tas ir atrisinājums. Taču tādā veidā, kā pašlaik tas ir ierosināts, arī es to nevaru atbalstīt. Es tātad ierosinu lēmumu papildināt, ka šo Satversmi apstiprina uz vienu mācību gadu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, debatēs vairs neviens nav pierakstījies, tādēļ mums atliek izlemt, kā rīkoties tālāk. Mums faktiski ir viens jautājums - vai Satversmē varēs izdarīt kādas izmaiņas un kas iesniegs jaunu lēmuma projektu, jo šobrīd balsot mēs nebalsosim. Mēs varētu uzskatīt, ka šis jautājums ir apspriests, bet nenobalsots, bet mums nav arī cita lēmuma projekta. Vai deputāti tam piekrīt, ka uzskatām šo jautājumu par apspriestu, bet nenobalsotu un attiecīgos... Tātad Hodakovska kungs varētu apskatīt, vai Satversmē var izdarīt attiecīgās izmaiņas. Un tad tiek iesniegts vēl Vaivada kunga papildinājums lēmumā par Satversmi...

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Jā, pēc konsultēšanās ar rektoru Hodakovski acīmredzot mēs varētu pieņemt šo Vaivada kunga priekšlikumu. Tātad par šo vienu gadu... Un attiecīgi arī, protams, būs rektora apstiprināšana. Tas būtu pirmais. Es domāju, ka šeit īpaši lieli labojumi nebūtu vajadzīgi, jo uz vienu gadu... Trīs vārdus pievienot lēmuma projektam nebūtu būtiski šinī gadījumā... arī tehniskā ziņā.

Otra lieta. Attiecībā uz šo Satversmes labojumu, uz šo 2.3.punktu, es domāju tā, ka šo labojumu varam izdarīt šajā 2.3.punktā. Es 90 procentu apmērā piekrītu Freimaņa kungam, ka tur ir jāizdara šis labojums. Varbūt te vēl viens moments ir jāievēro, bet situācija ir ļoti vienkārša, kuru es jau minēju. Tātad, ja Hodakovskim ir deleģētas tiesības šo labojumu izdarīt, tad gluži vienkārši mēs šo dokumentu nevīzēsim, pirms Gorbunova kunga paraksta, ja šī rindkopa nebūs svītrota. Tas arī ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi! Es nesaprotu, kur mēs ar jums pašlaik steidzamies! Apstiprināt dokumentu uz gadu... Mēs traumējam visu kolektīvu, mēs tikai uztaisām pagaidu būvi, kura mums būs pēc tam pašiem jānovāc; mēs atliksim to uz nedēļu, un Hodakovska kungs ir ļoti ietekmīgs cilvēks, viņš mums nokārtos šo jautājumu tā, kā pieklājas.

Un, otrkārt, tad tiks noskaidrots arī šis naudas jautājums. Mēs nevaram veselu institūtu finansēt no Latvijas līdzekļiem. Mēs Zinātnes padomē ļoti labi redzam, kādā veidā šī nauda plūst un kur tā paliek. Nedrīkst to... Piebalga kunga iebildums ir simtprocentīgi taisnīgs. Lai institūts nokārto šīs naudas un procedūras lietas, un tad mēs visi pacelsim rokas. Nesteigsimies, lūdzu! Tās pagaidu barakas ir ilgdzīvojošākas nekā augstceltnes!

Priekšsēdētājs: Paldies, Freimaņa kungs! Es redzu, ka nav absolūti nekādu problēmu. Godātie kolēģi, principā man galvenais šobrīd ir dabūt skaidru un gaišu atbildi. Mēs esam pabeiguši šā jautājuma apspriešanu un mēs nākamajā otrdienā, kad tiks balsots par šo jautājumu, nekādas debates vairs neatklāsim, bet tikai saņemsim komisijas informāciju par šo finansēšanu un par izmaiņām statūtos. Vai deputātiem nav iebildumu pret to? Tātad nākamajā otrdienā tas tiek iekļauts darba kārtībā un mēs balsosim.

Lūdzu, uzklausiet Hodakovska kunga informāciju!

V.Hodakovskis: */Man piecas minūtes, iespējams, pat mazāk. Pirmkārt, ministra kungam nav pilnīga taisnība. Viņš pats teicami zina, ka arī noteikta finansēšana bija, un droši vien viņš ir lietas kursā, ka atsūtītie 11 miljoni vienkārši tika sadalīti: 6,5 miljoni nonāca mūsu institūtā un 4,5 miljoni citā. To, es domāju, ministra kungs zina. Citi līdzekļi - tie bija pārskaitījumi stipendijām un pārējam no bijušajām civilās aviācijas pārvaldēm, no gruzīnu, armēņu un citām. Tā ka finansējums bija. Par to ministrs zina. Tas ir pirmais.

Otrais. Problēma, ar kuru ministra kungs un es personīgi saskārāmies. Vēstnieki griezās pie mums. Vēstnieks Maskavā Peters nosūtīja vēstuli Jurkāna, Godmaņa un Dinēviča kungiem. Man liekas, ka daži deputāti to ir lasījuši. Līdzās tam apmēram 50 vēstnieki prasīja turpināt studentu apmācīšanu. Šeit zālē tika teikts, ka mēs mācām un par to saņemam naudu, bet ne kapeikas neesam saņēmuši no Padomju Savienības. Ir bijušas Savienības saistības pa dažādām līnijām. Mums tas jau ir process, kas bijis un aiziet. Nevar tā izvirzīt jautājumu, ka mēs nebalsosim, jo viņi pelna uz ārzemnieku rēķina. Tas nenotiek. Uz tiešu līgumu pamata pērn mēs pieņēmām tikai 15 cilvēkus. Viegli izrēķināt procentu, cik tas ir no Latvijas 1300 uzņemtajiem. Neiznāk pat viens procents, par to nav vērts pat pieminēt.

Situācija ir izveidojusies tāda. Augstskola bija Savienības pakļautībā, bet visas augstskolas bija Savienības pakļautībā. Neskatoties ne uz ko, mēs pieņēmām studentus no Krievijas, pēdējos četros gados apmēram 1300 cilvēku. Tiem jau bijuši divi izlaidumi. Pašlaik no Krievijas ir 1200 studentu. Nākamais izlaidums būs jūnijā, to skaits krietni samazināsies, nākamgad samazināsies pavisam. No Latvijas uzņemto studentu skaits pastāvīgi aug.

Un tagad sakiet man, lūdzu! Statūti nosaka, kā turpmāk darboties šai augstākajai mācību iestādei. Statūti pielāgoti tam, ka mums ir sarežģīts nacionālais sastāvs. Kā turpmāk varēs pastāvēt šāda augstākā mācību iestāde? Mēs tiešām esam pārejas periodā, kad studentu skaits no Latvijas nepārtraukti aug. Es atkārtošu Piebalga vārdus: "Nevajag aiztikt ārzemniekus! Latvija tikai tagad stājas starptautiskajās organizācijās - ANO, UNESCO un citās. Nevajag celt traci! Tāpēc mēs dodam finansējumu." Vai es pareizi runāju, Piebalga kungs? Dosim finansējumu, tu viņus neaiztiec, pabeidz viņu apmācīšanu! Citādi būs skandāls. Es tieši beidzu viņus apmācīt. Un tūlīt kā atbildi saņemu šādu lietiņu, tieši to, ka Latvijai šajā procesā jāizskatās pieklājīgi. Es taču pats parakstīju pavēli: visus atskaitīt, jo nav finansējuma, sevišķi ārvalstniekus. Un pirmais bija Piebalga kungs, kas teica, ka tā darīt nevajag. Tā ka man šī informācija nav saprotama./

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi! Es atvainojos tiem, kuru nav...

V.Hodakovskis: */Piedodiet! 390 mācās Ļeņingradā, Makarova skolā. Es lūdzu ministru Gūtmani: "Neaiztiec, lai turpina mācīties apmaiņas ceļā, jo tā ir jūrskola, Makarova skola." Pie mums mācās no Lietuvas, tāpat kā latvieši mācās Lietuvā, ir no Vācijas. Neaiztieciet vāciešus, tāpēc, ka es pats maksāju, jo arī Vācijā mācās latvieši. Man ir 15 valstu saraksts, kurās mācās latvieši, mācās tāpat apmaiņas kārtībā, pēc noslēgtajiem līgumiem, pēc bartera ar mums./

Priekšsēdētājs: Paldies, Hodakovska kungs! Izsalkuši cilvēki ir dusmīgi! Vēl vārds Kehra kungam - par darbu Ekonomikas un Apvienotajā budžeta komisijā. Un pēc tam - pusdienas!

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Es tomēr ļoti lūgtu veltīt man uzmanību pusotru minūti. Es esmu pilnvarots jūs informēt, ka pulksten 11.00 notika Apvienotās budžeta komisijas un Ekonomikas komisijas kopēja sēde, kurā izskatījām nupat kā Ministru padomes iesniegtos likumprojektus "Par izmaiņām akcīzes, apgrozījuma un peļņas nodoklī" un arī priekšlikumus dokumentā "Par izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī", kas, kā es jau minēju, ļoti būtiski maina esošo nodokļu sistēmu.

Mūsu lēmums ir šāds: pirmkārt, mēs tieši uzskatām, ka tas ir ļoti nepareizi, ja valdība pēdējā brīdī kārtējo reizi iesniedz, teiksim, šādus labojumus.

Otrkārt, mēs tomēr saprotam arī to, ka izskatīt budžetu bez šiem nodokļu labojumiem, kuri lielā mērā paredz arī to, ko ierosina Starptautiskais valūtas fonds, ir neiespējami. Tātad ir jāizskata vispirms šie trīs nodokļi šajos lasījumos un pēc tam budžets.

Trešais punkts. Mums nav iespējams aiziet atvaļinājumā, iekams nav izskatīti nodokļi un budžets. Vai tas ir pozitīvi vai negatīvi - tas ir cits jautājums.

Un ceturtais. Pēc būtības mēs šodien pulksten trijos... Tāds ir abu šo komisiju lēmums, ka šodien pulksten trijos mēs komisijas sēdē skatīsim, proti, šos divus dokumentus jau konkrēti - tātad par izmaiņām akcīzes, apgrozības un peļņas nodoklī, un otrs - par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Premjerministrs un finansu ministrs ar visu savu aparātu ir solījis ierasties ar visiem iespējamiem aprēķiniem un dokumentiem. Tāds ir viņa solījums. Tāpēc mēs ļoti aicinātu, ja ir interese, piedalīties arī citus deputātus šajā sēdē un katrā ziņā iedziļināties šajos dokumentos, kuri jau pašlaik ir izdalīti. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Tikai Ekonomikas un Apvienotās budžeta komisijas kopējā sēde mums faktiski būtiski traucē plenārsēdi. Mēs nevaram nobalsot. Vai, Kehra kungs, ir iespējams, ka uz balsojumiem komisija ierodas?

O.Kehris: Mēs būsim šeit blakuszālē. Bez tam mums bija dažādi priekšlikumi. Man varbūt vajadzēs strādāt arī šovakar daudz vēlāk, lai jaunnedēļ... Taču mūsu komisijas kopējs lēmums ir strādāt pulksten trijos, jo bez šiem jautājumiem mums, kā es saprotu, rīt nav ko darīt. Mums uz rītdienu bija paredzēts jautājums par budžetu, nodokļiem un sertifikātiem. Es nevaru atbildēt...

Priekšsēdētājs: Paldies, Kehra kungs! Tādā gadījumā mēs attiecīgi rīkosimies. Vienīgā mums iespējamā forma ir tāda, ka mēs turpinām jautājumu apspriešanu, un es lūdzu kolēģus, kuri ir atbildīgi par tālākajiem jautājumiem, būt gataviem ziņot, bet balsošanu rīkosim rīt no rīta.

Paldies. Sekos pusdienu pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī