1992.gada 11.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim skatīt budžeta jautājumus. Vārds Zeiles kundzei. Lūdzu.

V.Zeile: Cienītie deputāti! Apvienotā budžeta komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam izmaiņas budžetā 1992.gada pirmajam pusgadam. Jums šīs izmaiņas tiek piedāvātas 598. un 598.1.dokumentā. 580.dokuments ir pats likums, bet 598.1.dokuments ir attiecīgās skaitļu izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi šajā sakarā? Jautājumu nav. Ko mums, Zeiles kundze, atliek darīt, ja jautājumu nav?

V.Zeile: Cienītie kolēģi, es ļoti gribētu, lai mēs būtu spējīgi šodien nobalsot, jo vakar, kā man ziņoja, televīzijā ir parādījusies informācija par to, ka Augstākās padomes vainas dēļ Iekšlietu ministrijai netiek izdalīta nauda ieslodzījuma vietu uzturēšanai un ēdināšanai, bet tas, ka mēs šo budžetu saņēmām tikai knapi iepriekšējā dienā no Ministru padomes, tas, protams, neskaitās. Un, ja mēs šodien nenobalsosim, tad tā atkal būs Augstākās padomes vaina.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, jautājumu nav, arī debatēs par šo jautājumu neviens nav pierakstījies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Sekretariātu lūdzu zvanīt, bet deputātus lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 59 deputāti. Tādējādi šo jautājumu mēs varam uzskatīt par apspriestu, bet nenobalsotu, jo Preinberga un Bērziņa kungu ierašanās situāciju neglābj. Tādā gadījumā ir tikai 61 deputāts. Līdz ar to balsošana par šo jautājumu notiks otrdien nenobalsotajiem jautājumiem paredzētajā laikā. Paldies.

Nākamais ir budžeta jautājums. Lūdzu, Ozola kungs! Ja budžeta jautājumu vairs nav, tad, Plotnieka kungs, lūdzu, ziņojiet par izmaiņām administratīvajā likumdošanā.

A.Plotnieks: Tātad mums šodien ir jāizlemj vesels likumu komplekss, kurā visi dokumenti paredz izdarīt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Pirmais no tiem ir 525.dokuments otrajam lasījumam. Tas ir likumprojekts "Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", un tas paredz papildināt šo kodeksu ar vairākām normām, kas reglamentē atbildību par atteikšanos pieņemt apgrozībā esošos Latvijas rubļus, PSRS rubļus un Krievijas rubļus kā likumīgus maksāšanas līdzekļus. Visiem mums šis dokuments ir, tā ka nekādas domstarpības pagaidām nav radušās.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, vai nav ienākuši kādi priekšlikumi?

A.Plotnieks: Krastiņa kungam esot vēl papildinājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Man laikam būs jāsniedz jums garāks paskaidrojums. Es iesniedzu priekšlikumu arī sekretariātā, lūdzu to pavairot un izdalīt variantu šim panta nosaukumam un arī pašai normai. Diemžēl tas pagaidām vēl nav izdarīts acīmredzot ar domu, ka mēs šodien netiksim līdz šiem jautājumiem, jo Endziņa kungs bija prombūtnē.

Priekšsēdētājs: Tūlīt tiks izdalīts.

E.Krastiņš: Ļoti patīkami! Man ar Endziņa kungu gan pirms lasījuma jau bija saruna un arī pēc pirmā lasījuma tāda bija, taču mūsu atrašanās ārpus Latvijas bija dažādos laikos, un mēs diemžēl vienotību šajā jautājumā nespējām panākt.

Tomēr es gribētu kategoriski iebilst pret kādas citas valsts maksāšanas līdzekļu iekļaušanu mūsu likumdošanas sistēmā un to, ka mūsu valsts līdz ar to oficiāli uzņemas PSRS- neesošas valsts- valūtas un Krievijas rubļa aizsardzību šeit, Latvijas teritorijā. Mēs varam runāt savā likumdošanā vai nu par savas valsts pagaidu vai pastāvīgo naudas zīmju aizsardzību, vai, kā es piedāvāju savā priekšlikumā, par atteikšanos pieņemt Latvijas Republikā oficiāli apgrozībā esošās naudas zīmes, bet nevis šeit uzskaitīt kaut kādas konkrētas naudas zīmes. Pie tam mēs nezinām, kādus lēmuma projektus varbūt gatavo Latvijas Banka. Es šodien runāju ar bankas prezidentu, un arī viņš kategoriski iebilst pret šādu formulējumu. Turklāt var tikt pieņemti jauni Naudas reformas komitejas lēmumi, un tad šāda likuma norma tikai traucētu darboties Naudas reformas komitejai. Un, tā kā es redzu, ka tiek izdalīts mans priekšlikums, tad es lūdzu balsot par manis iesniegto formulējumu, kuru, protams, nepieciešamības gadījumā Likumdošanas jautājumu komisija uz trešo lasījumu varētu vēl redakcionāli precizēt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krastiņa kungs! Tieši tā mēs arī rīkosimies, taču es gribētu deputātiem atgādināt, ka mēs otrajā lasījumā neuzdodam jautājumus, bet diskutējam pa pantiem. Tātad, ja Endeles kungam ir par pantiem konkrēti kas sakāms, tad mēs pantu gaitā jūsu ierosinājumu apspriedīsim. Lūdzu.

J.Endele: Man ir par visiem pantiem...

Priekšsēdētājs: Nu tad- lūdzu!

J.Endele: Būtībā Likumdošanas jautājumu komisija ietiepīgi turas pie absolūtiem skaitļiem. Un tas turpinās arī šeit. Tiklīdz izmainīs iztikas minimumu, mēs atkal skatīsim un atkal mainīsim šos skaitļus. Tad rodas jautājums- cik ilgi šī Likumdošanas jautājumu komisijas nespēja turpināsies?

A.Plotnieks: Endeles kungs, es jums atbildu. Vienreiz mēs jau ļoti ilgi un vispusīgi šo jautājumu pārrunājām un es deklarēju pilnīgu atbalstu jūsu nostājai. Taču šodienas situācijā, kad mēs neesam spējīgi sagatavot veselu virkni nepieciešamu likumu, kurus vajag no jauna pārstrādāt... Godājamie deputāti, apskatieties, lūdzu, kāds mums šodien izskatās aministratīvās atbildības kodekss? Pamēģināsim to no jauna pārstrādāt, jo mēs nevaram automātiski ieviest tajā šos grozījumus: mums tas ir jāizdara procedūrā paredzētajā kārtībā. Tikai tāpēc šobrīd ejam- es jums piekrītu- pa šo neracionālo ceļu.

Attiecībā uz Edmunda Krastiņa priekšlikumu es varu teikt, ka komisijā faktiski šis uzskaitījums radās pakāpeniski, aizvien vairāk un vairāk dažādu apsvērumu dēļ papildinot šo naudas zīmju veidu uzskaitījumu. Es esmu solidārs un pieņemu, ka otrā lasījuma gaitā bez balsošanas varam ieviest šo grozījumu. Šeit nav problēmu. Tas nav nedz konceptuāls, nedz arī pēc būtības diskutabls jautājums.

Priekšsēdētājs: Ja Krastiņa kungs uzstāj par balsošanu, tad mēs, protams, varam nobalsot.

E.Krastiņš: Jā, es gribētu uzstāt, jo diemžēl pagājušajā nedēļā man radās pat neliels konflikts ar Endziņa kungu, kurš nekādā ziņā negribēja pieņemt tieši šādu pieeju, bet uzskatīja, ka tur obligāti ir nepieciešams šāds uzskaitījums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Krastiņa kungs! Tādējādi mēs izšķirsim šo jautājumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Tiek balsots par 600.dokumentu. Tas ir Krastiņa kunga priekšlikums, kuru jums tikko izdalīja. Lūdzu deputātus balsot! Rezultātu! 31- par, 3- pret, 9- atturas. Jā... tātad 32 "par".

Tagad balsosim par Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikumu- uzskaitījumā pieņemt rubļus, PSRS rubļus un Krievijas rubļus. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 525.dokumenta tekstu. Lūdzu rezultātu. Par- 20, pret- 12, atturas- 11. Tādējādi ir pieņemts Krastiņa kunga ierosinājums.

Vai deputātiem par pārējiem pantiem ir kādas piezīmes vai papildinājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu kopumā otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 35, pret- nav, atturas- 5. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts- "Par grozījumiem un papildinājumiem īpašuma aizsardzības jautājumos Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Vai arī par šo ziņos Plotnieka kungs?

A.Plotnieks: Jā. Tātad tas ir 542.dokuments.

Priekšsēdētājs: Es gan gribētu, Plotnieka kungs, pirms tam precizēt. Šeit atbildīgā ir Aizsardzības un iekšlietu komisija... Vai mums pēc tam neradīsies kādas domstarpības?

A.Plotnieks: Es varu šajā sakarībā izklāstīt tikai mūsu komisijas nostāju, nepretendējot ne uz ko citu.

Priekšsēdētājs: Vai Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvji ir zālē? Plotnieka kungs, es domāju, ka tomēr būtu pareizāk, ja mēs skatītu Likumdošanas jautājumu komisijas jautājumus, jo bez Aizsardzības un iekšlietu komisijas mēs tomēr nevarētu to darīt.

A.Plotnieks: Tad mēs varam stāties pie grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Izskatot šo projektu pirmajā lasījumā. Tas ir 530.dokuments.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Plotnieks: Šo dokumentu iesniedza Likumdošanas jautājumu komisija, un tātad nekādu formālu šķēršļu mums nav. Deputātiem šis likumprojekts ir izdalīts, un tas paredz ieviest virkni normu, kas precīzi nosaka administratīvo atbildību par dažādiem pārkāpumiem transporta sistēmā, kā arī veselu virkni tā saukto juridiski tehnisko priekšrakstu pārkāpumu gadījumos. Šajā likumprojektā ir ietvertas gan tādas normas, kas tieši nosaka atbildību, tātad materiālo, bet tajā ir ietverta arī virkne procesuālo normu. Likumprojekts ir izskatīts vairākkārt mūsu komisijas sēdē, un šis variants, kas šodien tiek piedāvāts jums izvērtējumam, jau vairāk vai mazāk ir konsensa rezultāts. Protams, mēs varbūt atkal neesam atbilstoši Endeles kunga prasībām varējuši šeit garantēt, ka šīs normas kā tādas saglabāsies inflācijas apstākļos un mums nenāksies grozīt paredzamo atbildību, bet tātad, ejot šo pašu ceļu, mēs piedāvājam šādu redakciju.

Es varu jums teikt, ka likumprojekts vairāk vai mazāk ir izvērtēts arī no speciālo zinātņu viedokļa. Un es ieteiktu to šodien pirmajā lasījumā pieņemt, tā kā mums pagaidām par to nekādu priekšlikumu, kuri būtu jāvērtē, gatavojoties otrajam lasījumam, šajā sakarībā nav. Mēs esam gatavi strādāt pie šiem priekšlikumiem, kurus jūs iesniegsit rakstiski. Katrā ziņā kavēties ar šo grozījumu un papildinājumu izdarīšanu kodeksā par administratīvo atbildību mēs nevaram tāpēc, ka vesela virkne likumu, kas šobrīd ir jānodrošina, faktiski nav ne ar ko nodrošināta un tiesību pārkāpumu var izdarīt tāpēc, ka nav normas, kas paredz atbildību par tiem.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Jautājumu nav. Vai ir kāds, kas vēlas runāt debatēs? Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Plotnieka kungs, 7.lappusē ir 53.1 pants "Patvaļīga atkāpšanās no zemes reformas īstenošanas". Man ir jautājums. Es labi zinu zemes likumdošanu, arī likumus par zemes reformu gan pilsētās, gan lauku apvidos. Un šeit ir tāda norma- "par prettiesisku darbību vai bezdarbību, kas ierobežo personu tiesības realizēt zemes lietošanas un zemes īpašumu tiesības". Man galīgi nav skaidrs, kas šeit ir domāts. Vai jūs man varat pateikt, kā, jūsuprāt, šāda te, kādu...

A.Plotnieks: Jā, šobrīd mēs sastopamies ar tādām situācijām, ka pilsonis ir saņēmis lietojumā to vai citu zemes platību, bet uz šīs zemes platības kāds patvarīgi sāk kaut ko darīt: sāk rakt grāvjus, iekārto kaut kādas sistēmas un tā tālāk, tātad traucē viņam darboties. Tādi sastāvi ir.

I.Čepāne: Bet mums taču ir vides aizsardzības likumdošana. Tur ir vesela rinda normu, kas paredz administratīvo atbildību par šādu apiešanos, kā jūs teicāt.

A.Plotnieks: Redziet, šinī gadījumā mēs vadījāmies pēc tiem priekšlikumiem, kurus izstrādāja lauksaimniecības speciālisti. Un, tā kā atsevišķos gadījumos veidojās konfliktsituācijas starp zemes lietotājiem ne tik daudz dabas aizsardzības ziņā, bet tieši sakarā ar iespēju praktiski uz savas zemes brīvi rīkoties, tad šāds sastāvs ir iekļauts. Es neredzu šeit īpašu problēmu. Ja viņš arī nerunās, tad tādā gadījumā tomēr zemes īpašniekam vai zemes lietotājam ir garantija, ka neviens nevar traucēt viņam šo zemi izmantot saskaņā ar to vajadzību, kuras dēļ viņš to lieto.

I.Čepāne: Bet vai tas atbildības subjekts šeit būs fiziskā persona? Vai tas būs pilsonis vai amatpersona?

A.Plotnieks: Šinī gadījumā šeit ir paredzēts gan pilsonis, gan arī amatpersona.

I.Čepāne: Es vispār baidos par šo pantu. Es to nesaprotu. Es šajā gadījumā nevarēšu studentiem to izstāstīt.

A.Plotnieks: Es, komentējot šo pantu un tā vai citādi to aizstāvot, varu teikt tikai vienu, ka šodien mēs sastopamies ar ļoti daudzveidīgām konfliktsituācijām, tāpēc prognozēt, kā tā vai cita konfliktsituācija tiks risināta, ir ļoti grūti. Katrā ziņā es nedomāju, ka tas varētu ierobežot kādas tiesības. Tas tikai varētu tās garantēt. Ja prakse būs tāda, ka vajadzēs šo sastāvu precizēt,- lūdzu, mēs esam gatavi! Ja jūs šodien uzskatāt par nepieciešamu pilnveidot redakciju, lūdzu, mēs arī tam esam gatavi. Taču mums šodien ir bezgala daudz konfliktu, kas saistās tieši ar zemes lietojumu. Un ne vienmēr tos ir iespējams kulturāli un civilizēti atrisināt. To skaitā ir arī konflikti starp zemnieku kā zemes lietotāju un paju sabiedrību, ir konflikti starp vienas paaudzes zemniekiem un tagad jaunajiem zemniekiem, kas saņem zemi lietošanā, un tā tālāk. Tāpēc mēs uzskatām, ka atsevišķos gadījumos šāda norma varētu vienkārši stabilizēt situāciju, garantējot- es vēlreiz uzsveru- neko citu kā tikai īpašumtiesības vai arī lietojuma institūciju.

Priekšsēdētājs: Vai Čepānes kundze uzskata šo jautājumu par konceptuālu? Varbūt to varētu pilnveidot uz otro lasījumu? Čepānes kundze man neatbild. Tas nebūtu konceptuāls jautājums un to varētu pilnveidot nākamajā lasījumā. Tomēr katrā ziņā, kolēģi, uzskatīsim, ka tas nav konceptuāls, bet līdz otrajam lasījumam vai nu to svītrosim, vai pilnveidosim.

Ja nav neviena, kas vēlas uzstāties debatēs, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu kopumā pirmajā lasījumā. Divas balsis papildus "par". Trīs balsis papildus "par", ja es pareizi sapratu. Lūdzu rezultātu. 37- par, pret- nav, atturas- 7. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir papildinājumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā valsts valodas jautājumos.

A.Plotnieks: Tātad jūsu vērtējumam tiek piedāvāts 531.dokuments. Tas arī ir likumprojekts pirmajā lasījumā un satur normas, kas paredz atbildību par Valodu likuma pārkāpumiem. Mēs esam par šo jautājumu šajā zālē vairākkārt diskutējuši. Un vairākkārt ir konstatēts, ka Valodu likums tajā vai citā jomā nedarbojas. Un tas nedarbojas sakarā ar to, ka faktiski nav nekāda juridiska nodrošinājuma. Šis likumprojekts, kas šodien tiek nodots jūsu vērtējumam, ir pirmais mēģinājums tomēr radīt kaut kādu normu sistēmu, kas paredzētu atbildību dažādos gadījumos, kad vai nu valsts institūcijas reprezentētas amatpersonas, vai arī tas vai cits darbinieks, kas veic savus pienākumus iedzīvotāju apkalpošanas sfērā, ignorē, pārkāpj Valodu likumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Plotnieka kungam? Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņš: Man ir jautājums par 201.panta 35. un 36.apakšpunktu un 201.panta 35.apakšpunktu, kas paredz administratīvo atbildību par vietu nosaukumu, iestāžu, uzņēmumu un organizāciju nosaukumu, valsts varas un valsts pārvaldes institūciju, vispār iestāžu, uzņēmumu un organizāciju zīmogu teksta neatveidošanu valsts valodā.
Tas ir vienreizējs process, kas jāizdara katram uzņēmumam,- ir jāizdara zīmogu atveidošana valsts valodā. Ja kāds to nav izdarījis, viņam uzliek sodu. Taču ja viņš samaksā šo sodu un turpina, teiksim, neatveidot šo zīmogu atbilstoši likuma prasībām? Un šeit nav paredzēta nekāda norma, kā tādā gadījumā vērsties vēlreiz pret viņu, ja viņš pēc šā soda uzlikšanas nav šo prasību izpildījis. Te nav paredzēts, teiksim, kādā laika periodā tas būtu jāuzliek un vai neizpildīšanas gadījumā viņam ir paredzēts atkārtots sods. Es šeit to neredzu šajā Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

A.Plotnieks: Jā, Kramiņa kungs! Es varētu jums atbildēt tā, ka administratīvajā atbildībā mēs parasti tomēr neparedzam it kā vainu pastiprinošu apstākli, ka, izdarot pārkāpumu vienreiz, otrreiz... Tomēr laiks rit uz priekšu, un, ja tā vai cita persona joprojām kaut ko nedara, tad parasti prakse ir tāda, ka tiek dots zināms laiks, kad tai būtu šī darbība jāizdara vai tas vai cits pārkāpums jānovērš, un pēc tam var šo sodu uzlikt atkal. Es neredzu iespēju šajā vienā konkrētajā gadījumā paredzēt kaut kādas īpašas atbildības sistēmas vai ietvarus, kā mēs pakāpeniski varētu to vai citu personu piespiest pakļauties šai prasībai. It īpaši ņemot vērā to apstākli, ka šodien zīmoga izgatavošana, varētu teikt, ir ļoti grūti izdarāma. Tas ir komplicēts process dažādu apstākļu dēļ. Bez tam viens otrs pasūtījums tiek pildīts varbūt pusgadu vai pat gadu. Tāpēc es ļoti baidos, ka tad, ja mēs ieviesīsim šeit termiņu- mēnesi, divus vai trīs un tā tālāk-, mēs gluži vienkārši šo normu padarīsim nerealizējamu, jo tā būs pilnīgā pretstatā ar reālās dzīves prasībām. Es nedomāju, ka, vienreiz saukti pie administratīvās atbildības, tās vai citas organizācijas pārstāvji vēlēsies nonākt šajā konfliktsituācijā otrreiz.

A.Kramiņš: Es redzu... man liekas, ka tas nedarbosies.

A.Plotnieks: Redziet, viss Administratīvo pārkāpumu kodekss faktiski tiek konstruēts tā, ka mums nākas vienmēr visos gadījumos speciālajā daļā paredzēt, ka tad, ja neizpilda tādā un tādā laikā, tad ir tās un tās sekas.

A.Kramiņš: Un vēl man ir jautājums par 201.panta 38.apakšpunktu. Praktiski šis pants paredz atbildību amatpersonām, kuras strādā ar šiem dokumentiem. Vai jums neliekas, ka šis sods būs pārāk mazs, jo šinī procesā varbūt būs speciālas nelikumības- korupcija, iztirgošana, speciāli apliecību nozaudēšana, varbūt pat pret atlīdzību, un tā tālāk. Taču naudas sods ir tīri simbolisks- no 1000 līdz 3000 rubļu.

A.Plotnieks: Kramiņa kungs, es gribētu teikt tā, ka šinī gadījumā šī administratīvo tiesību norma ir jāvērtē kompleksā ar krimināltiesību normām. Jo Kriminālkodeksā ir normas, kas paredz kriminālatbildību par amatnoziegumiem. Un tikai tajā gadījumā, ja nav amatnozieguma sastāva, nāksies piemērot šo normu. Tikai tad!

A.Kramiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi? Matvejeva kungs, lūdzu!

K.Matvejevs: */Plotnieka kungs! Paskatīsimies, lūdzu, pantu, kas regulē šī likumprojekta realizēšanas procedūru, kad tas kļūs par likumu! Runa ir par personām, kuras būs tiesīgas fiksēt likumdošanas pārkāpumus. Un arī tekstā mēs sastopam personas, kuras inspekcija pilnvarojusi sastādīt protokolus notikumu vietās. Vai jūs nedomājat, ka būtu vēlams jau šajā likumprojektā vēl precīzāk iezīmēt to personu loku? Nosaukt personas, kam būs pilnvaras sastādīt protokolu un uzlikt administratīvās sankcijas?/

A.Plotnieks: Matvejeva kungs, es jums varētu piekrist! Un tomēr es domāju, ka, strādājot pie šā projekta komisijā, mēs varētu tieši precīzi uzskaitīt, ka tie ir inspektori. Es šeit faktiski neredzu īpašu problēmu, jo pilnvarotā persona var būt. Tiešām var izraisīt zināmas domstarpības. Es domāju, ka mēs to precizēsim. Ābiķa kungs mums palīdzēs.

K.Matvejevs: */Jautājuma būtība ir tā, ka var rasties liels daudzums brīvprātīgu palīgu, kas varēs būtiski ietekmēt cilvēku likteņus./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Pavisam īsi es varbūt paskaidrošu. Redziet, Valsts valodas inspekcija mūsu budžeta minimālo iespēju apstākļos neizbēgami būs mazskaitlīga, ļoti mazskaitlīga. Un tāpēc acīmredzot, tāpat kā mums ir sabiedriskie satiksmes drošības inspektori, tiks izveidota arī sabiedrisko inspektoru institūcija, šīs inspekcijas ietvaros. Protams, visi šie inspektori tiks pilnvaroti, viņiem katram tiks pārbaudītas viņu profesionālās iespējas un varēšana un tā tālāk, lai šeit nebūtu gadījuma rakstura personu. Mums jau tāda prakse ir, jo mums ir sabiedriskā autoinspekcija un, iespējams, ka te vēl varētu būt runa par to, ka šīs pilnvaras varētu piešķirt visu līmeņu deputātiem, tā ka to mēs atrisināsim.

A.Plotnieks: Katrā ziņā es domāju, ka diez vai mums šajā sakarībā vajadzētu dot pilnvaras sabiedriskajiem darbiniekiem, bet attiecībā uz deputātiem, varbūt lietojot terminu- inspektori, es domāju, mēs varam pietiekami precīzi šo personu loku noteikt, un šeit nerodas problēmas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairs nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Vai ir kādi speciāli konceptuāli balsojumi? Nav. Paldies, Plotnieka kungs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā. Divas balsis papildus "par". Es atvainojos, varbūt vajadzētu pārreģistrēties? Labi, iztiksim! Trīs balsis papildus "par". Lūdzu rezultātu. 34- par, 4- pret, 4- atturas. Likumprojekts ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Tātad saskaņā ar iepriekšizsludināto darba kārtību nākamais jautājums ir par vērtspapīriem. Vai ir ziņotājs? Vai ir iespējams tagad šo jautājumu skatīt? Šķiet, ka ne.

Vai Ārlietu komisijas jautājumus ir iespējams skatīt? Bērziņa kungs tikko izgājis, tātad nav iespējams. Laķa kunga arī tuvumā nav.

Vai deputātiem ir kādas speciālas vēlmes, kuru jautājumu mēs varam šobrīd izskatīt? Speciālu vēlmju nav. Ar jūsu piekrišanu es pasludinu plenārsēdi par slēgtu. Paldies par darbu.

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī