1992.gada 11.marta sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: šorīt reģistrējušies 108 deputāti.

Godājamie kolēģi, mums ir jāizskata 17 darba kārtības jautājumi. Varbūt kāda komisija vēlas noņemt kādu jautājumu no izskatīšanas? Nav tādu ierosinājumu. Paldies. Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Frakcija vakar iesniedza lēmuma projektu par nelielas darba grupas izveidošanu, lai izskatītu notikumus pirmdien Smilšu ielā 16, kur bija frakcijas sēde. Es domāju, ka tur nekādas lielas debates nav vajadzīgas. Arī izskatīšana komisijās ne. Varbūt šodien varētu izskatīt šo jautājumu?

Priekšsēdētājs: Jā, jāpiekrīt jums, Dīmaņa kungs, ka debates tur nav vajadzīgas. Tāpēc šis projekts nosūtīts uz Prezidiju, lai noteiktā kārtībā izskatītu jautājumu par iekļaušanu plenārsēdes darba kārtībā.

Godājamie kolēģi, pirmais šodienas darba kārtības jautājums.

Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Varbūt šodien no rīta puses būtu iespējams izskatīt ļoti īsu jautājumu par izmaiņām zemes nodoklī? Tas ir ļoti svarīgi, lai to varētu pieņemt trešajā lasījumā, citādi šis nodoklis tiek iekasēts daudzām institūcijām.

Priekšsēdētājs: Mēs varētu runāt vienīgi par... Kurš darba kārtības punkts tas ir?

A.Seile: Tas ir stipri patālu uz beigām. Man pašreiz nav klāt lapiņas. Es pateikšu.

Priekšsēdētājs: Tas ir 19. Mēs vienīgi varam balsot par šā jautājuma pārcelšanu uz 3.punktu. Ja deputāti nobalsos, tad to varam skatīt pēc personāliju lietām.

Godājamie kolēģi, jūs dzirdējāt deputātes Seiles ierosinājumu 19.darba kārtības jautājumu par papildinājumiem likumā par zemes nodokli otrajā lasījumā šodien pārcelt kā trešo. Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Es domāju, ka tam nevarētu piekrist, jo likums par autoceļiem ir trešajā lasījumā, tas būtu jāizskata vispirms un tad var skatīt otrā lasījuma likumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Man būtu lūgums šodien neizskatīt darba kārtības 7.punktu- likumprojektu par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, jautājumus par necieņu pret tiesu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs! Komentāru nav, jo komisija noņem šo jautājumu no izskatīšanas.

Pirms sākam darbu, mums ir jānobalso par deputātes Seiles priekšlikumu. Kontrargumentus jūs arī dzirdējāt par 19.jautājuma pārcelšanu uz 3.pozīciju.

Balsosim par deputātes Seiles iesniegumu! Rezultāts: 60- par, 2- pret, 13- atturas. 19.jautājums ir pārcelts un tiks izskatīts trešais.

Tagad 1.darba kārtības jautājums- "Par L.Poļakovas ievēlēšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi". Ziņo Zemribo kungs. Lūdzu!

G.Zemribo, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Man ir lūgums ievēlēt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Ludmilu Poļakovu. Jūsu rīcībā ir izziņa par Poļakovas biogrāfiju, par viņas darba gaitām. Es no savas puses varētu piebilst tikai to, ka Ludmila Poļakova ir pieredzējusi juriste, strādājusi tautas tiesā piecus gadus, jau piecus gadus ir Augstākās tiesas tiesnese. Visā šajā laikā gan tautas tiesā, gan Augstākajā tiesā viņa parādījusi sevi kā pozitīvi raksturojamu juristi, kā kvalificētu juristi. Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskatījusi šo jautājumu un atbalsta manu priekšlikumu ievēlēt Poļakovu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Zemribo kungam? Nav. Lūgsim Poļakovas kundzi tribīnē, ja deputātiem ir kādi jautājumi. Lūdzu, godājamie deputāti, vai jums ir jautājumi šā amata pretendentei? Nav jautājumu. Paldies, Poļakovas kundze. Vai vēlas izteikties komisijas? Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja Poļakovas kundzes kandidatūru Augstākās tiesas locekļa amatam un vienbalsīgi atbalstīja.

Priekšsēdētājs: Vai vēlas kāds no deputātiem izteikties? Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Šo kandidatūru izskatīja Aizsardzības un iekšlietu komisija un arī vienbalsīgi atbalstīja.

Priekšsēdētājs: Nav citu komentāru? Nav. Balsosim par lēmumu par Poļakovas kundzes ievēlēšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Trīs balsis papildus "par". Rezultāts: par- 89, pret- nav, atturas- 1. Lēmums pieņemts. Apsveicam Poļakovas kundzi ar ievēlēšanu šajā augstajā amatā.

Otrs darba kārtības jautājums- "Par V.Jonikāna ievēlēšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi".

Lūdzu, Zemribo kungs!

G.Zemribo: Godātie deputāti, situācija ir analoga. Augstākās tiesas tiesnesim Valeriānam Jonikānam arī ir notecējis viņa pilnvaru termiņš. Par Jonikānu es varētu teikt vienīgi to, ka viņam ir ilgāka darba pieredze, strādājot tautas tiesā. Viņš ir strādājis gan Bauskas, gan Talsu rajona tautas tiesā. Neilgu laiku arī Daugavpils tautas tiesā un jau piecus gadus republikas Augstākajā tiesā. Arī Jonikāns ir pieredzējis jurists, augsti kvalificēts jurists. Viņš ir arī Augstākās tiesas Prezidija loceklis. Tādēļ Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atbalstīja manu priekšlikumu vēlreiz izvirzīt ievēlēšanai Jonikānu. Es lūdzu jūs arī nobalsot par Jonikānu.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Zemribo kungam? Nav. Lūgsim Jonikāna kungu tribīnē. Vai ir kādi jautājumi Jonikāna kungam? Jautājumu nav. Paldies, Jonikāna kungs. Vai komisijas dos savu atzinumu? Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija vienbalsīgi atbalstīja Jonikāna kandidatūru Augstākās tiesas locekļa amatam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Tāds pats lēmums bija Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Priekšsēdētājs: Vai vēlas izteikties kāds no deputātiem? Lūdzu, deputāte Buķele!

E.Buķele: Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi, es ceru, ka jūs esat izlasījuši 270.dokumentu. Šā dokumenta otrajā pusē, šķiet, trešajā vai ceturtajā atkāpītē Bauskas rajona juristi raksturo Jonikāna kunga lietišķās īpašības. Man ir uzdots pateikt vēl dažus momentus. Man par laimi vai par nelaimi, drīzāk jāsaka, ka par laimi, personīgi nav bijusi nepieciešamība savā dzīvē ar Jonikāna kungu tikties kā ar tiesnesi. Taču man ir uzdots ne tikai no Bauskas juristiem, bet drusku plašāka iedzīvotāju loka darīt jums zināmu sekojošo.

Savu principiālo rakstura īpašību dēļ Jonikāna kungs, strādājot par Bauskas rajona tautas tiesnesi, vairākkārt ir nonācis konfliktā ar tā laika vadošajām struktūrām, jo netika pieļāvis nekādas atkāpes no likuma. Ir iesaukts Padomju armijā. Kā jūs zināt, tas nekad netika pieļauts attiecībā uz šāda ranga vēlētajām amatpersonām. Tas man bija jāpasaka jums un jānodod novēlējums- tomēr šodien balsot par Jonikāna kungu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties? Nav. Lūdzu vēlreiz reģistrāciju, daudzi deputāti ir atnākuši mazliet vēlāk. Rezultāts: reģistrējušies 109 deputāti. Balsosim par Jonikāna kunga ievēlēšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Rezultāts: par- 77, pret- 6, atturas- 13. Lēmums pieņemts. Apsveicam Jonikāna kungu ar ievēlēšanu šajā augstajā amatā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums, kā jau mēs arī nobalsojām, ir bijušais 19, tagad- 3.jautājums "Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par zemes nodokli"". Otrais lasījums.

Lūdzu, Seiles kundze.

A.Seile: Cienījamais sēdes vadītāj un cienījamie deputāti! Skatām otrajā lasījumā izmaiņas likumprojektā par zemes nodokli. Šajā laikā starp pirmo un otro lasījumu tika saņemti divi rakstiski priekšlikumi. Viens no tiem bija Ēlerta kunga priekšlikums sakarā ar mūsu lēmuma projekta 1.punktā sagatavoto tekstu. Ēlerta kungs izteica domu, vai ir pareizi atbrīvot no nodokļa lauksaimniecības zemes, kas atrodas valsts mežu fondā. Sarunā mēs vienojāmies, ka šāds teksts, kāds ir mūsu sagatavotajā projektā, ir atstājams un ka Ēlerta kungam būtisku iebildumu nebūs.

Es paskaidrošu arī pārējiem plenārsēdes dalībniekiem. Savā laikā bija tāda situācija, ka ļoti daudzas lauksaimniecības zemes, no kurām gan kolhozi, gan citas iestādes, tajā skaitā zvejnieku kolhozi, gribēja tikt vaļā, tika pārskaitītas valsts mežu fondā. Pārsvarā tie bija krūmāji un citas lauksaimniecībā grūtāk izmantojamas zemes.

Zemes reformas gaitā šīs teritorijas praktiski tika sadalītas atpakaļ jaunsaimniekiem un tiks turpmāk izmantotas, bet, kamēr zemes reformas pirmā kārta nav beigusies, joprojām šīs zemes skaitās valsts mežu fondā un par visām šīm praktiski neizmantotajām zemēm Meža ministrija šajā pirmajā pusgadā no valsts budžeta ir spiesta maksāt 11 miljonus rubļu, kuri tai budžetā nav iedalīti. Pārējās nemeža zemes- stigas, purvi un citas teritorijas, kuras pieder valsts mežu fondam, bet kur neaug mežs- arī tika apliktas ar nodokli.

Tātad par 1.punktu vairāk iebildumu no deputātiem nav. Arī šo Ēlerta kunga iebildumu mēs it kā esam atrisinājuši.

Tālāk par pārējiem diviem punktiem, kuru būtība ir tāda, ka budžeta iestādēm uzliek zemes nodokli tikai vienkārtējā apmērā. Komisija ir vienojusies gan ar Budžeta komisiju, gan ar Pašvaldību komisiju, ka šis risinājums apmierina it kā gandrīz vai visus deputātus. Rakstisku iesniegumu šeit nav, izņemot Endziņa kunga iesniegumu, lai tiktu atbrīvotas no nodokļa sporta bāzes, ja tās nenodarbojas ar komercdarbību. Īstenībā 2.3.punkta redakcija to arī paredz, jo visa "sāls" šajos divos punktos ir tajā jēdzienā, ka iestādes un organizācijas, kuru vienīgais finansēšanas avots ir no valsts budžeta līdzekļiem, tiek atbrīvotas no paaugstināta nodokļa un šo nodokli no šīm iestādēm var prasīt tikai vienkārtējā apmērā.

Priekšsēdētājs: Ir otrais lasījums, un mēs apspriežam pa pantiem. Tātad, pirmkārt, par 4.panta 1.apakšpunkta papildināšanu. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Bija iesniegts priekšlikums 4.panta 3.punktā svītrot vārdus: "...un sporta objektus", atbilstoši papildinot šo 4.pantu ar 4.punktu "...zemi, kuru aizņem visu veidu sporta objekti". Tas paskaidrojums, ko jūs dodat 5.punktā par budžeta iestādēm, nebūt šo problēmu neatrisina.

Ja mēs tagad paskatīsimies, teiksim, kaut vai tā... "Daugavas" stadions, "Lokomotīves" stadions, Tenisa klubs. Vesela virkne, kuras nav valsts budžeta organizācijas, kuras vēl arvien skaitās. Šis jautājums nav atrisināts, tas ir arodbiedrību pārziņā. Tās ir vietas, kur notiek arī masu sports, kas tieši kalpo cilvēku veselībai, viņu fiziskajai attīstībai kā tādai. Tā ka šāda veida labojums tomēr šo problēmu absolūti neatrisina. Arī jebkurā citā gadījumā tas ir tikai daļējs risinājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze, jūsu komentārs.

A.Seile: Es lielā steigā meklēju šo pantu...

Priekšsēdētājs: Bet mums nav izdalīti arī noraidītie rakstiskie labojumi...

A.Seile: Tad varbūt tādā gadījumā te ir pārpratums, jo vakar, parādot Endziņa kungam tekstu, kurš vēl nebija visiem deputātiem izdalīts, mēs it kā vienojāmies, ka tādai redakcijai varētu arī piekrist...

A.Endziņš: Seiles kundze, es pēc tam paņēmu speciāli vēlreiz izpētīt arī pašu likumu par zemes nodokli un atvieglojumus, kādi ir arī citur. Galu galā tomēr nācu pie secinājuma, ka šādā veidā mēs problēmu atrisināt nevarēsim un nespēsim.

A.Seile: Es gribu paskaidrot, ka zemes nodoklim jau vienreiz labojumi ir izdarīti. Tas bija 9.aprīlī. Ir šāds ieraksts, ka "...atbrīvot no zemes nodokļa vietējās pašvaldības pēc maksātāja motivēta lūguma var zemes lietotājus, kuriem zeme piešķirta izglītības, kultūras, zinātnes, veselības aizsardzības, sociālās nodrošināšanas un sporta vajadzībām..." Tātad pēc motivēta lūguma var atbrīvot. Jautājums ir par to, ja neatbrīvo. Ja neatbrīvo, tad šīs organizācijas, ja tās ir budžeta iestādes, var maksāt vienkārtējā apmērā. Šim nolūkam budžetā nauda ir iedalīta.

A.Endziņš: Bet te jau ir runa, ka te nav tikai budžeta organizācijas, valsts budžeta organizācijas. Te ir runa arī par tām, kurām ir cits finansēšanas avots. Ja jau pašvaldības būtu tik laipnas un saprastu, ka arī sports un kultūra ir tautai vajadzīgas... Šeit šodien vairāk domā tikai par savu budžetu, par papildu līdzekļiem, no kurienes tos varētu iegūt. Diemžēl tā tas ir.

A.Seile: Diemžēl mums ir iznācis šāds pārpratums. Bet tādā gadījumā varbūt līdz trešajam lasījumam Endziņa kungam ir savs labojums jāsagatavo un par to plenārsēdei tomēr būs jānobalso. Šis punkts mums tad ir jāatliek uz trešo lasījumu.

A.Endziņš: Seiles kundze, jums jau tika iesniegts šis priekšlikums. Tādā gadījumā to vajadzēja pievienot šim lēmuma projektam. Tad arī deputāti varētu balsot.

A.Seile: Es atvainojos, bet es sapratu, ka šī domstarpība tika novērsta tad, kad mēs abi vakar runājām...

Priekšsēdētājs: Visādā ziņā mums nav labojumu par ko balsot. Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Es esmu spiests oponēt Endziņa kungam. Ja Endziņa kungs būtu tik laipns un maķenīt pievērstos... Endziņa kungs neklausās... Tad pārējiem. Cienījamie kolēģi, es nevaru piekrist, ka mēs tagad izolēti izrausim ārā nez kādēļ sporta iestādes un tikai tās atbrīvosim no nodokļa. Gluži analoga situācija, Endziņa kungs, ir, piemēram, ar VEF slimnīcu, ar bijušā Civilās aviācijas institūta medicīnisko daļu, kas arī netiek finansēta no budžeta. Kā zināms, pašvaldības nevis samazina zemes nodokli šīm iestādēm, bet gluži otrādi- cenšas to palielināt. Tāpēc, principā piekrītot šādai pieejai, es kategoriski protestēju pret to, ka tikai sporta iestādes mēs izraujam ārā. Tādā gadījumā līdz trešajam lasījumam būtu jāatrod formulējums, kas visas minētās kultūras, izglītības, veselības aizsardzības un sociālās iestādes apvienotu kaut kādā vienā kopējā punktā. Bet nekādā gadījumā pēkšņi tikai sportu.

A.Seile: Komisija gatavoja šo jautājumu kopā ar Budžeta komisiju un Finansu ministriju un uzskata, ka nav iespējams visas budžeta iestādes pilnīgi atbrīvot no visiem nodokļiem, it sevišķi tāpēc, ka budžetā vairumam no šīm iestādēm šī maksa ir paredzēta vienkārtējā apmērā. Tas nebūtu lietderīgi. Daudzām iestādēm ir blakusfinansēšanas avoti. Atteikties no to aplikšanas ar nodokli varbūt tiešām nebūtu pareizi. Te atliek tomēr mazliet cerēt uz pašvaldību sapratni, lai tās šos sporta objektus atbrīvotu no nodokļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gabrānov!

P.Gabrānovs: Kad mēs 5.datumā Gulbenē tikāmies ar vēlētājiem, tad tika izvirzīts jautājums, kāpēc rūpnīcu un iestāžu celtajās mājās esot jāmaksā 40 kapeikas plus 60 par kvadrātmetru, bet valsts mājās tikai tās 40 kapeikas. Iedzīvotāji ir neapmierināti, ka viņiem ir gandrīz vai 150 procenti jāmaksā vairāk nekā valsts mājās dzīvojošajiem. Tas nodoklis par to zemi, uz kuras māja uzcelta, pierēķināts pie dzīvokļa klāt rūpnīcas vai iestādes celtajā mājā, bet valsts mājā neesot jāmaksā. Turpat blakus ir šīs mājas: vienā mājā par kvadrātmetru jāmaksā divarpus reižu vairāk nekā otrā. Tas neesot godīgi. Cilvēki griezās pie mums kārtot šo jautājumu.

A.Seile: Šādas normas likuma abās tabulās, pirmajā un otrajā tabulā, kur ir paredzētas likmes par zemes nodokļa maksu, nav. Šeit tikai pašvaldība var atlaist kādam un kādam var neatlaist šo trīskārtīgo likmi. Tur ir ierakstīts, ka pašvaldības var ņemt nodokli līdz trīskāršam apmēram. Tātad tas ir jūsu pašu vietējais jautājums- atlaidīs vai neatlaidīs šo maksu.

P.Gabrānovs: Parasti gan neatlaiž, cik es zinu.

A.Seile: Tad pacīnieties savā pagastā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Seiles kundze, sakiet, lūdzu, vai jūs man nepaskaidrotu tomēr to jēgu, kāda ir budžeta finansētām iestādēm, kurām praktiski nav citu ienākumu? Es runāju šinī gadījumā par augstākajām mācību iestādēm. Ne caur Izglītības ministriju, ne caur Kultūras ministriju zemes nodoklis nevienas augstākās mācību iestādes budžeta finansēšanā nav paredzēts.

Jūs runājat par pašvaldības sapratni. Es jums pateikšu tā, ka ir ļoti dažādi: ir pašvaldības, kurās tā sapratne ir, un, piemēram, Vidzemes priekšpilsēta, kurā tās nav. Skaidri un gaiši. Vai mēs tomēr netēlojam... es nezinu... tādu "caurās kabatas" mehānismu, kad pasakām, ka "tikai uz pašvaldības sapratni", labi redzot, ka tas nerealizējas Rīgas rajonos.

A.Seile: Cienījamais Laķa kungs! Tomēr es jums gribu iebilst, ka budžeta iestādēm viņu vienkārtējā zemes nodokļa finansēšanai līdzekļi ir paredzēti budžetā, izņemot Meža ministriju. Šī ir oficiāla izziņa no Budžeta komisijas. Ja šī iestāde nodarbojas ar kādu citu darbību un netiek finansēta tikai ar valsts budžeta līdzekļiem, tādā gadījumā pašvaldības nav ar mieru nodokli samazināt mazāk nekā trīskārtīgi. Šādus gadījumus es jums piemēra pēc varu pateikt. Par to mani informēja Punovska kungs. Tā, piemēram, Zinātņu akadēmijai ir citi ienākumi, ne tikai valsts budžeta ienākumi. Šādā gadījumā vietējā pašvaldība nav ar mieru atbrīvot vairāk kā vienkārtīgā apmērā šīs iestādes.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Situācija ir izveidojusies tāda, ka teorētiski mums ir iesniegti labojumi, bet praktiski mēs tos izlasīt un par tiem nobalsot nevaram. Mums ir jālemj, vai šajā otrā lasījuma stadijā varam balsot par Endziņa kunga ieteikto labojumu.

A.Seile: Cienījamais Krastiņa kungs! Mums atliek tikai nobalsot par 1.punktu, kur viss ir pilnīgi skaidrs. Tur nekādu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai visiem kolēģiem ir skaidrs, par ko jābalso?

Labi, tad pirmais punkts par 4.panta 1.apakšpunkta papildinājumiem. Ja iebildumu nekādu nav, tad balsosim par šā likuma 1.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par- 63, pret- 4, atturas- 16. 1.pants akceptēts. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es tomēr ierosinu cienījamajam sēdes vadītājam rīkot principiālu balsojumu par to, vai pieņemt tādu lēmumu, ka sporta organizācijas vispār atbrīvo no zemes nodokļa, jo es saprotu, ka to mēs varam izlemt arī principiāli, nepavairojot šo labojumu. Tādā gadījumā mums viss būs skaidrs.

Priekšsēdētājs: Konceptuāli balsojumi bija pirmajā lasījumā, Seiles kundze! Tagad ir otrais lasījums. Tad mums ir jāatgriež viss jūsu likumprojekts pirmajā lasījumā. Ja jūs nevēlaties, tad neko citu nevar darīt, tad mums ir jāiet uz priekšu. Konceptuālu balsojumu otrajā lasījumā nav. Otrajā lasījumā ir balsojumi par pantiem pēc rakstiski iesniegtajiem labojumiem, citu balsojumu otrajā lasījumā nav.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es saprotu, ja mēs vispār balsojam arī par sporta objektiem, tad šeit nekādā gadījumā nevar būt tāds moments, ka šī atcelšana, tātad nodokļu atcelšana varētu stāties spēkā agrāk nekā trīs mēnešu laikā, kā ir noteikts likumdošanā, jo šeit būtiski tiek izmainīti pašvaldību budžeti. Tāpēc mans lūgums ir patiešām atbalstīt to projektu, kas pašreiz ir iesniegts, jo tas tikai tādā veidā ir mēģināts saskaņot, ka šajā vienkārtīgajā līmenī patiešām vairāk vai mazāk piekrīt pašvaldības... Vairāk vai mazāk varētu piekrist arī tās budžeta iestādes, kurām pašreiz simtprocentīgi vai arī mazāk ir iedalīti šie līdzekļi zemes nodokļa maksāšanai vienkārtīgā apmērā.

Taču, ja jautājums ir par pilnīgu atbrīvošanu, tad šie priekšlikumi vispār jānoņem. Tad mēs tikai varam startēt no komisijas arī par 1.punktu. Citus priekšlikumus lai virza citas komisijas un tā tālāk. Ja ir cita koncepcija par šiem jautājumiem, tad šo otro punktu noņemam un neturpinām debates. Tas ir ļoti konceptuāls jautājums. Tad izmainās arī visa budžeta struktūra. Tāpēc es lūgtu izšķirties par to.

Ja šāds iesniegums gūs balsu vairākumu, tad mūsu komisija praktiski iestājas par to, ka mēs kā priekšlikumu to noņemam. Tad ir jāstrādā citām komisijām ar šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Šeit tomēr ir tā, ka rakstveida priekšlikums bija iesniegts. Bet šeit, kā te tikko deputāts Grūbe runāja, ļoti spilgti parādās tā attieksme, ka vienu mēs varam atbrīvot... Šeit šis trīs mēnešu termiņš arī vairs nav svarīgs. Tas jau ir pretrunā ar "jumta" likuma par nodokļiem un nodevām spēkā stāšanās kārtību.

Bet tikko ir runa par tautas veselību, tad tas vairs nav svarīgi. Tad ir tikai, lai mežsaimniekiem mazāk būtu jāmaksā nodokļi.

Es tomēr atvainojos, bet tā nav pareiza pieeja. Es lieku priekšā tomēr katrā gadījumā... Iesniegts bija, šeit ir arī kopija Daudiša kungam. Lūdzu pavairot un tad arī balsot un atgriezties tikai pēc tam pie šā jautājuma risināšanas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Blažēvič!

J.Blažēvičs: Es ierosinu balsot tomēr par to, kas ir tekstā, jo Endziņa kunga priekšlikums ir cits priekšlikums. Nevar jaukt budžeta un sporta iestādes. Sporta iestādes var būt finansētas no budžeta, kā arī no dažādiem finansējumiem. Tas ir cits priekšlikums.

Otrs. Kas tagad ir sporta iestādes? Arī nav skaidrs. Treškārt, ja mēs tagad strādājam pie jaunas koncepcijas, mēs turpinām atbrīvot no zemes nodokļa iestādes tieši šajā vietā, kur ir pašvaldību intereses.

No otras puses, pieņemam vienu pēc otra Augstākās padomes un Ministru padomes lēmumus, uzliekot pašvaldībām par pienākumu to un to veikt. Var noskaitīt par pagājušo gadu desmitiem gadījumu. Arī šogad jau sāk parādīties desmitiem gadījumu, kad Ministru padome uzliek pašvaldībām to un to veikt ar saviem resursiem.

Es ļoti gribētu, lai arī jaunajā zemes nodokļa koncepcijā, kura tiek izstrādāta, būtu paredzēts, ka visi maksā šo zemes nodokli un ka tikai pašvaldība var atļauties atbrīvot no zemes nodokļa. Pareizi, nodokļu skaits ir jāsamazina. Es ierosinātu vēlreiz balsot par to tekstu, kurā ir Endziņa kunga priekšlikums, tas ir, cits priekšlikums. Es to varētu atbalstīt un izdebatēt par šo priekšlikumu citā reizē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka esam aizmirsuši absolūti visas debates, kuras bija saistītas ar nodokļu paketes pieņemšanu. Šeit tagad diemžēl cienījamais kolēģis Endziņš nāk pavisam ar citu konceptuālu pieeju šim jautājumam. Es šeit atbalstīšu Grūbes kunga priekšlikumu. Nevaram tā pieiet šodien šim labojumam, jo tas būtībā nav otrā lasījuma labojums. Tas ir konceptuāls labojums. Ja atmiņa mani neviļ, tad pieeja vismaz šim nodoklim bija viskonsekventākā, ka maksā visi. Savukārt, ja ir nepieciešams, tad caur budžetu šis nodoklis tiek atgriezts attiecīgi budžeta organizācijām, tajā skaitā sporta organizācijām.

Es domāju, ka arī juridiski jēdziens "sporta organizācija" nav korekts. Ja mēs ņemam kaut vai to pašu Sporta pili! Tur rīko tāpat visādus koncertus vai brīnumdares Džūnas dziednieciskos seansus, kur iegūst miljoniem rubļu. Mēs tā nevaram vērtēt, jo tiešām šeit pirmām kārtām ir pašvaldību intereses.

Otrām kārtām atbrīvošana ir jāatstāj pašvaldību rokās. Cita lieta, ka ir jāprasa, ka ir jāparedz attiecīgi līdzekļi šo sporta, izglītības vai citu organizāciju budžetos. Tie ir jāiedala no augšas. Tas ir republikāniskais valsts budžets. Ja tās ir pašvaldības, tad ir jāiedala, jo tam nav nozīmes, vai tā iestāde ir budžeta vai nebudžeta, sporta vai nesporta. Tādā veidā pašvaldība, kura apkopj un nodrošina visu šo teritoriju, saņem pēc šīs teritorijas lieluma naudu savā budžetā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Man ir neliels precizējošs jautājums. Vai šis labojums attieksies uz lauku arodskolām un tehnikumiem? Šodien šīs mācību iestādes lielā mērā pretendē uz lielāku vai mazāku zemes gabalu, kaut gan tajā pašā laikā tajās notiek arī ražošana. Kā vadīsies, apliekot vai neapliekot šīs skolas un tehnikumus ar zemes nodokli?

A.Seile: Šis labojums attiecas arī uz lauku iestādēm un organizācijām.

J.Endele: Bet tās skaitās budžeta iestādes.

A.Seile: Ja tām nav cita finansēšanas avota. Ja tām ir ienākumi no savas lauksaimniecības teritorijas, tad, protams, tas uz tām neattiecas. Bet šeit ir runa tikai par to daļu, ko finansē no valsts budžeta. Tātad tā var būt pati skolas ēka vai kāda tamlīdzīga palīgceltne.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi, man šķiet, ka mums būtu jābalso par 2.pantu, kā tas ir uzrakstīts. Es tikai gribētu minēt piemēru, kas attiecas uz manas specialitātes ļaudīm un manas specialitātes iestādēm. Valsts veterinārās iestādes pagājušogad zemes nodokli samaksājušas 710 tūkstošu rubļu apmērā. Tātad no vienas kabatas nauda pārlikta otrā kabatā, labums nevienam no tā nav ticis.

Kas attiecas uz kolēģa Endziņa ieteikumu, man liekas, tik tiešām tas būtu jāatstāj pašvaldību ziņā. Tām ir tiesības atbrīvot no nodokļa vai samazināt. Ar to mums būtu jārēķinās.

Priekšsēdētājs: Deputāt Grūbe, lūdzu!

G.Grūbe: Es gribēju precizēt atbildi uz kolēģu jautājumu. Tātad patiešām par tām organizācijām, kuras, kā saka, finansējas arī no citiem ieņēmumiem, lemj vietējās pašvaldības. Mums ir arī pieredze par to, ka budžeta iestādēm ir pat ļoti būtiski valūtas ieņēmumi. Tajos gadījumos pašvaldības izskata šos jautājumus konkrēti. Tāpēc šis priekšlikums, kurš tika saskaņots arī ar pašvaldību komisiju, praktiski ir tāds, ka tikai tās iestādes, kuras tiek finansētas tīri no budžeta. Pārējie jautājumi tomēr pašvaldībām jāskata uz vietas un jāizlemj.

Kas attiecas uz sporta daļu, es katrā ziņā varu Endziņa kungam piekrist, bet pašreiz esam apstiprinājuši valsts budžetu pirmajam pusgadam. Viņi vienkārši nojauta, ka uz šo brīdi mums nav tādu tiesību. Es aicinātu Likumdošanas komisiju un arī pārējās komisijas strādāt kopā ar mums (arī Pašvaldību komisiju) pie jaunā nodokļa izstrādnes, kurš patiešām (mums ir domāts) varētu stāties spēkā ar šā gada otro pusi.

Šeit ir tikai viena lieta, uz kuru gribētu vērst kolēģu uzmanību, proti, pilsētu daļai pilsētu deputāti jau pagājušajā gadā solīja izstrādāt un iesniegt Augstākajā padomē šo jauno nodokli. Taču nekur neesam redzējuši šāda nodokļa projektu. Tāpēc mans lūgums ir atbalstīt šodien šo iesniegto projektu, jo tas tomēr šos jautājumus atrisina. Bet pārējos iestrādāsim jaunajā likumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Laikam varam atrisināt šo jautājumu, vienīgi ejot kaut kādu kompromisa ceļu. Es piedāvātu sekojošu kompromisu. Neapšaubāmi, ka Endziņa kungs ir iesniedzis papildinājumus rakstiski, bet tie nav pavairoti. Taču mums darbs jāturpina un jābalso. Es piedāvātu tālāk nobalsot šo likumu tādā formā, kā tas ir otrajā lasījumā, pieņemot lēmumu, ka atgriežamies trešajā lasījumā vēl otrā lasījuma stadijā sakarā ar šiem papildinājumiem, kad tie tiks pavairoti, lai tagad nekavētu laiku. Tad arī nobalsosim vispirms otrajā lasījumā par Endziņa kunga papildinājumiem, un tad trešajā lasījumā- par visu tekstu kopumā. Nav iebildumu?

Tas ir tāds kompromisa variants, kas varbūt ne sevišķi atbilst mūsu pieņemtajai procedūrai, bet vienkārši mums nav laika kavēties pie tīri tehniskiem jautājumiem. Nav iebildumu? Paldies. Tādā gadījumā es piedāvātu balsot par 2.panta akceptēšanu.

Balsosim par šā likumprojekta 2.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par- 63, pret- 12, atturas- 8. 2.pants akceptēts.

Balsosim par 3.panta akceptēšanu otrajā lasījumā! Viena balss papildus "par". Rezultāts: 64- par, 3- pret, atturas- 13. Akceptēts arī 3.pants.

Mums tagad jābalso otrajā lasījumā par likumprojektu kopumā un arī jābalso par to, ka mēs pie otrā lasījuma atgriežamies pirms trešā lasījuma sakarā ar Endziņa kunga iesniegtajiem papildinājumiem. Es domāju, to varam izdarīt ar vienu balsojumu. Šāds noteikums, akceptējot otrajā lasījumā šo likumprojektu. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: 55- par, 10- pret, 11- atturas. Akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Seiles kundze, trešajam lasījumam gatavot un pavairot Endziņa kunga iesniegtos papildinājumus otrajā lasījumā. Līdz ar to jautājums ir izskatīts.

Nākamais darba kārtības jautājums pēc šā saraksta ir 4.- lēmuma projekts par pievienošanos Ņujorkas 1958.gada 10.jūnija konvencijai, nē, es atvainojos, 3.jautājums- lēmuma projekts "Par pievienošanos Eiropas hartai par vietējo pašpārvaldi". Kā Škapara kungs raksta zīmītē, par šo jautājumu ziņo Bunkas kungs, kas ir Pašvaldību savienības priekšsēdis. Lūdzu!

A.Bunka, Pašvaldību savienības priekšsēdētājs: Godātais priekšsēdētāj, godātie Augstākās padomes deputāti, dāmas un kungi, kuri piedalās! Pagājušā gada 14. un 15.decembrī apmēram 80 procenti pašvaldību pārstāvju nodibināja Latvijas Pašvaldību savienību. Vienā no rezolūcijām bija izteikts aicinājums Augstākajai padomei ar prasību izskatīt jautājumu par pievienošanos Eiropas hartai "Par vietējo pašvaldību".

Viena no galvenajām šīs hartas prasībām ir tāda, ka šīs hartas prasībām jābūt atspoguļotām attiecīgās valsts nacionālajā likumdošanā un šiem likumiem jātiek arī praktizētiem. Jāsaka, ka Augstākā padome šo ceļu ir arī konsekventi gājusi un šie Eiropas hartas pamatprincipi ir atspoguļoti pieņemtajos likumos par pagasta pašvaldību, par pilsētas pašvaldību, par rajona pašvaldību.

Harta paredz arī noteiktus ierobežojumus. Tos paredz 13. un 15.pants.

Latvijas Pašvaldību savienība lūdz sagatavoto lēmuma projektu akceptēt tādā formā, kā tas jums šodien ir piedāvāts.

Vēl gribētu piemetināt tikai to, ka nākamajā nedēļā Strasbūrā sākas Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību pastāvīgās konferences pastāvīgā sesija. Tā būtu īstā vieta, kur iesniegt šo lēmumu par pievienošanos hartai. Neliela kavēšanās ar šā lēmuma sagatavošanu bija varbūt tā iemesla dēļ, ka mēs nebijām atraduši formulu, kādā veidā pievienoties. Kā valstij, kura nav uzņemta Eiropas Padomes sastāvā, mums nav tiesību pievienoties tikai ar savu lēmumu, mēs varam tikai izteikt gatavību pievienoties minētajai hartai.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ir deputātiem? Jautājumu nav. Lūdzu, debates! Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Ārlietu komisija ir izskatījusi šo jautājumu un aicina deputātus atbalstīt un pieņemt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir citi viedokļi? Nav. Balsosim par šo lēmumu par pievienošanos 1985.gada 15.oktobra Eiropas hartai! Rezultāts: 83- par, pret- nav, neviens arī neatturas. Lēmums pieņemts.

Par lēmuma projektu "Par pievienošanos Ņujorkas 1958.gada 10.jūnija "Konvencijai par ārvalstu arbitrāžu spriedumu atzīšanu un izpildīšanu"".

Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Jūsu priekšā ir 261.dokuments un lēmums par pievienošanos Ņujorkas 1958.gada 10.jūnija konvencijai "Par ārvalstu arbitrāžu spriedumu atzīšanu un izpildīšanu". Šīs konvencijas teksts ir pievienots valsts valodā, latviešu valodā. Jūs paši varat iepazīties, no teksta izdarot secinājumus, kāpēc mums vajag tai pievienoties.

Likumdošanas komisija arī šo jautājumu ir izskatījusi, cik es saprotu. Es runāju ar Endziņa kungu. Arī šī komisija uzskata, ka mums vajadzētu spert šo soli un pievienoties šai konvencijai. Kā rīkoties atbilstoši, attiecīgi te ir tāpēc šis lēmuma 3.punkts, kur mēs uzdodam Ārlietu ministrijai informēt konkrēti Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Es jums gribu pateikt, tas gan neattiecas uz šo dokumentu, ka Ārlietu komisijai ir diezgan lielas grūtības ar tiem dokumentiem, ko mēs draudzīgi pieņēmām nu jau gandrīz pirms diviem gadiem. Vai atceraties, kuriem dokumentiem pievienojāmies, kad pieņēmām 4.maija deklarāciju un visu to lielo paku? Tad ļoti labi, ka par to zina Latvijā, bet par nožēlu to nezina pārējā pasaule. Tagad Ārlietu komisija un Ārlietu ministrija dara visu, lai par to uzzinātu pasaule. Tāpēc arī šis 3.punkts.

Tālākajos lēmumos, kurus iesniegs Ārlietu komisija, būs vai nu punkts par to, ka Ārlietu komisija izdara šo atbilstošo procedūru un informē pasauli, vai to dara attiecīgās organizācijas vai valstis, kuras glabā šo dokumentu oriģināltekstu, vai arī to dara Ārlietu ministrija.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Bērziņa kungam? Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Jā, man tāds jautājums. Es tagad momentā nevaru uzšķirt to pantu, bet tomēr šajā konvencijā bija izvēle un pie pievienošanās bija jāpaziņo, kuru no variantiem valsts izvēlas.

Priekšsēdētājs: Tā. Sekos jautājuma turpinājums vai atbilde?

L.Muciņš: Jā, tas ir 15.pants. Pievienošanās saskaņā ar 9.pantu. Te tā rakstīts.

I.Bērziņš: Bet 1.punktā jau ir pateikts, ka uz konvencijas 8.un 9.pantu. Lēmuma projekta 1.pantā ir nosaukti šie panti, uz kuriem mēs pamatojamies pievienojoties.

L.Muciņš: Es saprotu. Bet, kad es šo konvenciju izlasīju, sapratu, ka mums bija iespēja izvēlēties divus variantus. Vai būtu pareizi atstāt, ka tālāk Ārlietu ministrija izvēlas? Vai tomēr mums plenārsēdē jāizvēlas un jāpasaka Ārlietu ministrijai, kuru no variantiem mēs šai konvencijai izvēlamies?

Priekšsēdētājs: Bērziņa kungs, laikam atbilde tiek gaidīta, jo savādāk mums ir tāda dīvaina...

I.Bērziņš: Tad man jāvaicā Endziņa kungam, kā viņa komisija uzskata, jo šeit ir norādīts. Es vēlreiz varu atkārtot tikai, ka 1.pantā ir teikts, ka mēs pamatojamies uz konvencijas 8. un 9.pantu. Priekšlikumos, kā jūs redzat, ir iespējas arī citus izmantot, bet šie divi panti ir nosaukti.

Priekšsēdētājs: Tā. Atbilde ir sniegta, Muciņa kungs. Vai vēl kādi jautājumi ir Bērziņa kungam? Nav jautājumu. Paldies, Bērziņa kungs.

Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nevēlas.

Balsosim par pievienošanos Ņujorkas 1958.gada 10.jūnija konvencijai. Vēl Grūbes kungs var paspēt pievienoties konvencijai. Paldies. Rezultāts: 83- par, pret- nav, atturas- 5. Lēmums pieņemts. Tā ka, lūdzu, tālāk tehnikas un protokolu pasākumi.

Caunes kungs, lūdzu! Pienācis laiks autoceļiem. Likumprojekts "Par autoceļiem" trešajā lasījumā. Tātad pēc kāda laika sekretariāts lai sagatavojas zvanīšanai.

I.Caune: Cienījamie kolēģi! 180.dokumentā otrajā lasījumā palika nenobalsots jautājums 3.pantā par palīgteikuma likteni, kas attiecas uz pagastu ceļiem. Pēc atkārtotām debatēm ir nolemts šo palīgteikumu svītrot, kā to prasa Ēlerta kungs. Tā ka ir priekšlikums nobalsot par to otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, 3.panta palīgteikumu svītrot, un problēma likvidēta. Lūdzu, vēl citi labojumi?

I.Caune: Es domāju, ka jābalso, Krastiņa kungs.

Priekšsēdētājs: Jā, mums jānobalso otrajā lasījumā par 3.pantu. Balsosim par šā likumprojekta 3.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Viena balss papildus- "par". Rezultāts: par- 49, pret- 1, atturas- 7. 3.pants ir akceptēts. Lūdzu par citiem pantiem! Tagad jau trešais lasījums.

I.Caune: Iebildumi vēl 10.pantā bija par to, ka informācijas vākšana jāsaskaņo ar Satiksmes ministriju. Tas arī ir svītrots un ir uzsvērts, ka, ja tiek rakstīts izdevumā, ka tas ir oficiāls izdevums, tad tomēr šīs kartes izdošana ir jāsaskaņo ar ministriju. Tas ir autora ieteikums.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, tā kā trešajā lasījumā mums ir redakcionāli labojumi pa pantiem, tad jūs varbūt... Mums te rakstiski nekā nav. Es saprotu, citu labojumu nav.

I.Caune: Nav. Vēl tikai man tāda piebilde. Šeit bija domstarpības par 18.pantu. Tur par tām intensitātēm, proti, ļoti intensīvs ceļa posms un intensīvs ceļa posms. Komisija nolēma šo pantu svītrot, jo tas būtiski neizmaina likumprojektu kā tādu. Lai nebūtu domstarpību ar Krastiņa kungu, jo viņš teica, ka viņš nezina, kas ir intensīvs un kas ir ļoti intensīvs ceļa posms, tad mēs nolēmām šo pantu vispār svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pie tam benzīna nav un vairs nav intensīvu ceļa posmu. Nav problēmas.

I.Caune: Citu labojumu, ieteikumu un priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai ir kādi citi redakcionāli labojumi pie kāda no šā likumprojekta pantiem? Nav. Lūdzu sekretariātu zvanīt! Sāksim reģistrēties! Rezultāts: reģistrējušies 99 deputāti. Balsosim par Latvijas Republikas likumu "Par autoceļiem". Rezultāts: 82- par, pret- nav, atturas- 8. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas saistīti ar autoceļiem.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Tas ir 174.dokuments. Komisija nekādus papildinājumus, labojumus nav saņēmusi, tādēļ ir priekšlikums balsot par 174.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai kādam ir kādi papildinājumi, redakcionāli labojumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo likumu- "Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Rezultāts: par- 81, pret- 1, atturas- 6. Likums pieņemts.

Tālāk darba kārtībā 7. un 8.jautājums ir noņemts no izskatīšanas, 9. mēs veiksmīgi izskatījām vakar.

10.- likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"".

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Varbūt atceraties, ka šā gada 6.janvārī ar 30.dokumentu atkārtoti (pirmo reizi tas bija decembrī) bija darba kārtībā ieplānots likumprojekts "Par saimnieciskās darbības pārvaldi". Pielikumā vienā dokumentā bija arī iesniegts nepieciešamo papildinājumu projekts likumam "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām". Abi likumprojekti bija izskatīti arī aprobācijas ciklā ieinteresētajās komisijās. Taču daži ietekmīgi kolēģi šo uzņēmējiem, it īpaši lauksaimniekiem, absolūti nepieciešamo un neatliekami nepieciešamo projektu nobloķēja. Tādēļ tika meklētas iespējas, lai tomēr lauksaimniekiem dotu nepieciešamo normatīvo bāzi, kaut daļēji bāzi saimnieciskās pašpārvaldes formējumu veidošanai.

Minētā likumprojekta saturu izklāstā nesen publicēja "Lauku Avīze", bet šodien tiek piedāvāts atsevišķi to pašu papildinājumu projekts likumam "Par kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrībām", kas jau bija izdalīts 7.janvārī.

Kāpēc ir nepieciešami šādi papildinājumi? Sāksim ar 1.pantu! Tajā, lūk, ir teikts, ka kooperatīvā sabiedrība ir fizisku personu apvienība. Tas nozīmē, ka, veidojot, piemēram, Piensaimnieku sabiedrību pagasta teritorijā, tajā varētu apvienoties tikai zemnieki un tikai tie, kuri nav noformējuši savu saimniecību kā juridisku personu. Bet starp zemnieku saimniecībām pagastu teritorijās mums ir arī uzņēmējsabiedrības, kuras arī ražo pienu un pārsvarā grib darboties kopīgajā visu piensaimnieku kooperatīvajā jeb kopdarbības sabiedrībā.

Lūk, tāpēc arī ir nepieciešams 1.pantu papildināt ar otro daļu, kas tekstā ir redzama, ka saimnieciskās daļas pašpārvaldes dibināšanā pagastos un pilsētās var būt arī juridiskas personas. Fiziskās un juridiskās.

Līdzīgs papildinājums nepieciešams arī 5.panta pirmajai daļai, kas ir redzams 24.dokumentā.

Bet 11. un 14.pantā pietiktu ar papildinājumu "juridiskās personas". Un 15.pantā būtu jāizveido jauna otrā daļa sakarā ar šādu saimniecību reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Tas viss ir šajā 441.dokumentā, kā saka, aprobēts.

Bet kolēģis Muciņš, mūsu cienījamais jurists, ir Likumdošanas komisijas pārstāvis, un viņa priekšlikumi sakrīt ar šo nupat izdalīto Lauksaimniecības komisijas sen iesniegto precizējumu. Šo priekšlikumu būtība ir tāda, ka 1. un 5.pantā tiktu dota tāda pati redakcija, kāda ir tālāk 11. un 14.pantā. Respektīvi, dot lielāku brīvību bez nekādiem ierobežojumiem ne tikai lauksaimnieku saimnieciskās pašpārvaldes veidošanai, bet vispār dot atvērtāku.

Izskatot šos priekšlikumus, mūsu komisijai viennozīmīga viedokļa nebija. Daži kolēģi izteica zināmas bažas, vai, pilnīgi aptverot attiecībā uz visiem kooperatīvo sabiedrību veidiem, kas fiksēti likuma 3.pantā un te uzskaitīti, nebūs pārliecīgi plašs šis aptvērums, ka varēs visos iespējamajos virzienos darboties fiziskās un juridiskās personas, kuras tiktu tur ieslēgtas. Jāsaka, ka varbūt šīm bažām ir zināms pamats, bet lielākā daļa komisijas locekļu, arī es personīgi, ir tādās domās, ka varētu pieņemt tomēr šo lauksaimnieku un Likumdošanas komisijas priekšlikumu.

Es domāju, ka tas nav vienīgais Muciņa kunga priekšlikums. Varētu varbūt to pieņemt un tātad 1., 5., 11. un 14.pantu papildināt tikai ar vārdiem "un juridiskās". Tātad padarīt to lietu, teiksim, īsāku. Ja gadījumā kolēģiem deputātiem tomēr šeit šodien iebildumi paliks, tad acīmredzot šie divi varianti varbūt tiks likti balsošanai.

Tikai ievadam gribēju pateikt. Pārējais ir redzams.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi Špoģa kungam? Jautājumu nav. Špoģa kungs, ja es pareizi sapratu, jūs aicināt balsot par šo 278.dokumentu?

K.Špoģis: Jā, mēs varam balsot par šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Muciņa kungs pieteicies. Lūdzu!

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tiešām, saņemot 278.dokumentu, es esmu pateicīgs Ekonomikas komisijai, ka tie mani priekšlikumi, kuri faktiski izrietēja no 241.dokumenta uzlabošanas, būtībā ir pieņemti. 1.panta un 5.panta otrā daļa ir izsvītrota. Attiecīgi pirmā daļa aiz vārdiem vai pirms vārdiem "fiziskās personas" papildināta ar vārdiem "juridiskās personas".

Es aicinu kolēģus balsot par šādu 278.dokumenu ar labojumiem pirmajā lasījumā. Taču es šeit tiešām, jāatzīst godīgi, nebiju padomājis par jautājumu, ko izteica Špoģa kungs, ka varbūt ne visās kopdarbības sabiedrībās būtu nepieciešams ielaist juridiskās personas, teiksim, dzīvokļu kooperatīvos vai dzīvokļu apsaimniekošanas kopdarbības sabiedrībās. Varbūt mēs pie otrā lasījuma varam šo jautājumu vēl paslīpēt. Šodien, aicinot balsot par pirmo lasījumu, tiešām tāda lieliska ierobežošana galvenajā likumā šeit varbūt nav nepieciešama. Ir tikai fizikās personas. Vajadzētu atvērt šīs durvis vaļā. Bet varbūt uz otro lasījumu es kopā ar Ekonomikas komisiju padomātu tiešām par šīm šaubām, vai paraugstatūtos nevajadzētu mēģināt reglamentēt vai arī tas jāatzīmē likumā, ka ir kādi kopdarbības sadarbības veidi, kur vajadzētu darboties tikai fiziskām personām. Varbūt...

Es tagad vēlreiz pārlasīju Lauksaimniecības ministrijas iesniegumu. Bet tad man drusku ir jāpārmet Ekonomikas komisijai, jo Lauksaimniecības ministrijas iesniegums ir bijis tieši tāds. Viņi lūdz un runā par lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem, visiem šiem saistītajiem uzņēmumiem. Tur lūdz papildināt ar "juridiskām personām".

Toties tad, kad Ekonomikas komisija izdalīja mums 241.dokumentu, diemžēl tur jau pavisam durvis bija atvērtas visu veidu sabiedrībām, jo saimnieciskās darbības pašpārvaldei pagastos un pilsētās dibināmā... sabiedrība var būt fizisko un juridisko personu apvienība. Tas ļauj jebkurā šajā jomā darboties juridiskajai personai. Tā ka, es domāju, pie otrā lasījuma mums būtu jāpastrādā. Tagad es aicinātu, kolēģi, balsot "par".

Priekšsēdētājs: Vēl debatēs pieteicies deputāts Grūbe. Lūdzu!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, es gribētu pateikt tikai to, ka 278.dokuments nav alternatīvs projekts profesora Špoģa iesniegumam. Mēs taču gribējām vērst uzmanību uz to, ka šobrīd vajag runāt tikai par pašpārvaldi. Mēs tomēr uzskatījām, ka tas ir viens no variantiem, kādā veidā šajā kooperācijas likumā vajadzīgs papildinājums. Tāpēc mūsu domas bija, ka šajā kooperācijas likumā vajadzētu runāt par juridiskajām personām, neminot pašpārvaldi. Tas izriet pats no sevis tālākajā procesā. Tas būtu viens. Šeit arī redzētu tos plusus.

Pašvaldību komisijas un arī Pašvaldību savienība man iesniedza protestu, ka mēs mēģinot ar lauksaimniecības pašpārvaldi pašvaldības likvidēt, un tā tālāk. Tiktu noņemta vismaz šī spriedze.

Kas attiecas uz Muciņa kunga ierosinājumu, es katrā ziņā varētu piekrist, ka atsevišķas sfēras tomēr tiktu ierobežotas arī citos pantos. Tad nebūtu iespējams pilnīgi visos gadījumos juridiskajām personām ieiet šajās kooperatīvajās sabiedrībās.

Tāpēc mans priekšlikums ir principā balsot par to iesniegumu, kuru iesniedza Ekonomikas komisija, un ar šīm iebildēm un šiem dažādajiem variantiem, kurus, kā es saprotu, profesors Špoģis domā, ka var iestrādāt uz otro lasījumu. Es domāju, ka kompromisu mēs šeit varam atrast un ka reāli tas arī iezīmējas. Nobeidzot es aicinu balsot par pirmo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Vairs debatētāju nav. Balsosim par 278.dokumenta papildinājumiem likumā par kooperatīvajām sabiedrībām pirmajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 61- par 1- pret, 7- atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Kolēģi, mēs veiksmīgi izskatījām 11 darba kārtības jautājumus. Tātad mums pašlaik būtu jāskata 12.jautājums- par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas dzīvokļu kodeksā otrajā lasījumā.

Vai ir ziņotājs? Ziņotāja nav. Ja es pareizi atceros, tad Zeltkalnes kundze ziņo par šiem jautājumiem. Viņas zālē nav, tātad šis jautājums praktiski tiek atlikts uz pašām beigām.

13.darba kārtības jautājums- likumprojekts par kooperatīvās mazstāvu dzīvojamās apbūves, garāžu un laivu novietņu privatizāciju pirmajā lasījumā. Ziņotāja zālē nav. Arī tiek atlikts. Tā ir, ka kolēģi neaprēķina pārējo kolēģu darbaspējas un ātrumu.

14. mēs esam veiksmīgi izskatījuši vakar.

15.jautājums- par Latvijas Banku pirmajā lasījumā. Arī nav ziņotāja. Nav arī Bankas pārstāvju. Arī atliekam. Kolēģi domā, ka tik skaistā pavasara dienā mēs iesim mājās.

16.jautājums- par bankām pirmajā lasījumā. Lūdzu, Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Es domāju, ka uz mājām nav nepieciešams iet, bet temps ir bijis straujš. Vienkārši mums jāuzaicina attiecīgais ziņotājs, un viņš būs šeit pats vēlākais pēc 20 minūtēm. Pēc pārtraukuma mēs noteikti varam izskatīt abus likumprojektus par bankām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viņš var tik ļoti neskriet, jo pēc tam būs pārtraukums. Agrāk par 12.00 nav ko nākt.

Par amatniecību mēs varam izskatīt? Lūdzu, Černaja kungs! Tik tiešām, mēs varam skatīt likumprojektu "Par amatniecību" pirmajā lasījumā. Lūdzu.

R.Černajs: Cienītais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūsu izskatīšanai likums par amatniecību ir 230.dokumentā, nevis tā, kā rakstīts darba kārtībā. Šis likums jūsu priekšā ir jau atkārtoti. Ir bijušas iespējas ar to iepazīties diezgan ilgā laika posmā. Likums ir pārstrādāts Ekonomikas komisijā, ņemti vērā deputātu aizrādījumi. Likumprojektā praktiski vairs nav nevienas šīs obligātās prasības, kas bija pirmajā variantā. Praktiski amatniecības organizācija, kas ir reglamentēta šajā likumprojektā, vairāk nekādas ar likumu reglamentētas prasības, licencēšanas prasības uzņēmējdarbībai neuzliek. Tāpat ir ņemts vērā Likumdošanas komisijas ieteikums neskatīt Amatniecības reģistru kopā ar Uzņēmumu reģistru. Tas tomēr ir tikai organizācijas ietvarā, un šīs funkcijas amatniecībai pagaidām vēl netiek uzliktas. Tāpat ir izņemtas no likumprojekta tās juridiskās normas, kuras nosaka dažāda veida juridiskās sankcijas un sodus.

Likumprojektu izskatīja arī Latvijas Amatnieku brālības šā gada pilnsapulce un pieņēma rezolūciju par to, lai Augstākā padome tomēr šo likumprojektu atbalstītu. Vienīgi šī rezolūcija nav publicēta, jo lemšana notika tieši mūsu preses krīzes laikā. Bet tāda rezolūcija ir pieņemta.

Par šiem jautājumiem es jau iepriekš runāju, proti, par amatniecības lomu Latvijas kultūrvēsturiskās un ekonomiskās vides nostiprināšanā, mazo uzņēmumu attīstībā. Domāju, ka tas katram ir skaidrs.

Es tomēr domāju, ka šo likumu mums vajadzētu pieņemt, lai atgrieztu Latvijas Republikai tādu amatniecību, kāda tā kādreiz bija. Arī pēdējā laikā, sastopoties ar ārzemju mazo uzņēmumu pārstāvjiem, pirmais jautājums, sevišķi ar vācu kolēģiem satiekoties, ir: vai jums ir likums par amatniecību? Kādā veidā jūs domājat to atjaunot un reglamentēt? Tā ka arī, lai iesaistītos šajā starptautiskajā Eiropas apritē amatniecības kustībā, šis likums mums ir ļoti neieciešams. Lūdzu jautājumus.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts.

R.Černajs: Vienu minūtīti! Ir nelielas drukas kļūdas pirmajā rindkopā. Pirmā rinda lasāma tā: "Likums nosaka kārtību, kādā organizēt nodarbošanos ar amatniecību, amatizglītību un kvalifikācijas paaugstināšanu amatniecībā." Tur ir lieks vārds- "amatniecība". Lauku amatniecības uzņēmuma definīcijā jāsvītro vārds "ciemati", jo tas ir nedaudz novecojis un redaktori nebija to vienkārši pamanījuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Man ir tas būtiskais jautājums, kura dēļ patiešām netika pieņemts iepriekšējā reizē amatniecības likums. Tas ir par 1.pantu. Ja es pareizi saprotu no pirmā panta, tad šeit ir uzņēmējsabiedrības darbība. Es domāju, ka tā ir domāta uzņēmējdarbība. Vai es pareizi saprotu, ka ikvienas personas uzņēmējdarbība pirmajā pielikumā nosauktajos amatos ir amatniecība un ka uz to attiecas viss šis likums, līdz ar to visa sertifikācijas sistēma jeb amatniecības hartas un tamlīdzīgas lietas? Vai tā es pareizi sapratu?

R.Černajs: Ne gluži. Vienkārši šis pirmais pielikums ir tas, ka Amatnieku brālībā ir reģistrēti šie amatnieki kā reāli amatnieki un viņu uzņēmumi. Likums neprasa, lai, nodarbojoties ar amatniecību, obligāti reģistrētos amatniecības kamerā, tas ir, nav nepieciešams šāda veida uzņēmējdarbību obligāti reģistrēt amatniecības kamerā vai amatniecības brālībā. Var strādāt par mūrnieku un galdnieku un tā tālāk. Nekur ārpus šā likuma ietvariem. Tas ir pilnīgi brīvprātīgi.

I.Ēlerts: Kurš pants šo brīvo darbošanos ārpus amatniecības likuma ļauj? Tad man tā jājautā.

R.Černajs: Es domāju, ka to ļauj mūsu likumdošana, jo šeit nav rakstīts, ka obligāti būtu jāpilda šis likums tādā veidā. Ja tas tā nav, tad esmu ar mieru ar jūsu palīdzību koriģēt. Bet Amatnieku brālība un amatnieki neuzstāj.

Es vēl gribētu piebilst, ka pirmajā lasījumā tomēr šis likums bija. Mēs konsultējāmies ar starptautiskajām amatniecības organizācijām. It sevišķi Vācijā, kur ir šī kamera un šis obligātais princips, viņi paši ir nonākuši līdz secinājumam, ka tas stipri traucē uzņēmējdarbību un ka šī stingrā reglamentācija tomēr nav vēlama. Pat vācieši, šie lielie pedanti, uzskata, ka tā nav vēlama, un iesaka mums tomēr mūsu likumdošanā šo stingro reglamentāciju neievērot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Repša!

R.Repša: Černaja kungs, man šķiet, ka jūs šajā likumā tomēr neesat pietiekami atspoguļojis to principu, kā tiks vēlēta šī Amatniecības kamera. Tur ir atsauce uz nolikumu, kas kaut kad taps. Man liekas, ka tā ir ārkārtīgi būtiska šā likuma sastāvdaļa. Vajadzētu būt šiem principiem iekšā.

Jautājums ir sekojošs. Piedalīšanās kamerā ir brīvprātīga. Praktiski var pieņemt, ka šis likums aptvers kaut kādu zināmu daļu amatnieku. Mēs varam pieņemt, ka ne visi būs iesaistīti šajā apakšstruktūras sistēmā. Kas notiks tādā gadījumā ar visu šo atestāciju, izglītības darbu un daudzām citām būtiski svarīgām lietām, kas šajā likumā ir, ja gadīsies paralēli kaut kāda cita amatnieku brālība vai kādas citas organizācijas, kuras pretendēs uz līdzīgām funkcijām, kādas ir pašlaik esošajām struktūrām, ja jūs nepārdomājat un neatspoguļojat likumā šos kameras izveidošanas principus? Es uzreiz varu piebilst, ka varbūt viens no kameras veidošanas principiem varētu būt tāds, ka tajā tiktu kā koordinējošā struktūrā apvienotas visas iespējamās amatnieku organizācijas, kādas pašlaik ir Latvijā un kuras varētu arī tālāk veidoties, jo šis likums neizslēdz alternatīvu amatniecības organizāciju un pat kameru izveidošanos.

R.Černajs: Šis likums nosaka, kādai būtu jābūt vienai... Tas ir vienkārši tādēļ, lai likumu nepiesārņotu ar nolikumu par Amatniecības kameru. Pirmajā variantā bija vairāk iekšā. Bija deputātu ieteikumi, ka tomēr šie kongresa vēlēšanu principi ir vairāk nolikuma, nevis likuma statusā. Jā, ir paredzēts, ka šajā Amatniecības kamerā tiks apvienotas visas amatniecības organizācijas. Šeit jau arī ir runāts gan par teritoriālajām amatniecības organizācijām, kas apvieno visāda veida amatniekus, gan par profesionālajām, kas apvieno vienu konkrētu specialitāti vai sekciju (vai cunfti vecajā izpratnē). Galdnieki, piemēram, apvienojas pēc galdnieku principa. Bet tajā pašā laikā var arī apvienoties pēc teritoriālā principa. Tādējādi sanāk šādā veidā šī struktūra. Es domāju, ka, gatavojoties turpmākajiem lasījumiem, mēs varētu apspriest arī šo nolikumu par Amatniecības kameras veidošanos.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautātāju nav? Paldies, Černaja kungs. Deputāts Muciņš šodien runā debatēs. Lūdzu!

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es deputātiem un Ekonomikas komisijai iesniedzu ļoti daudzus priekšlikumus šā likuma sakarā tieši saistībā par to, lai šis likums nenonāktu pretrunā, no vienas puses, ar mūsu likumdošanas sistēmu par uzņēmējdarbību. Šeit man ir saprotami gan kolēģa Ēlerta, gan kolēģa Repšas jautājumi, jo man ir jāatzīst, ka pēc visiem šiem slīpējumiem, kas ir notikuši komisijā, aicinot pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, tomēr mums vēl būtu jāpastrādā līdz otrajam lasījumam pie šādiem aspektiem.

Pirmām kārtām varbūt šim likumam jāgaida līdz otrajam lasījumam, pirms mēs pieņemam likumu par sabiedriskajām organizācijām. Es uzskatu, ka šeit gan Repšas kunga uzdotie jautājumi, gan Ēlerta kunga uzdotie jautājumi tomēr pēc savas būtības prasa tādu ģenerālu diskusiju vispirms kādā "jumta" likumā, proti, likumā par sabiedriskajām organizācijām.

Šeit atkal esmu spiests uzstāties. Es gan nezinu, vai Špoģa kungs te mani domāja ar tām "prominentajām personām" vai kādu citu. Tātad par šo jēdzienu "pašpārvaldes organizācija". Varbūt galarezultātā nonāksim šajā diskusijā pie kaut kādas skaidrības, apskatot gan šo Špoģa kunga ideju par saimnieciskajām pašpārvaldes organizācijām, ko viņš ir izklāstījis "Lauku Avīzē", gan arī, kopumā izpētot visus tos priekšlikumus, kuri nāks no Pašvaldību komisijas attiecībā uz sabiedriskajām organizācijām.

Bet šinī momentā atļaušos atzīmēt, ka diemžēl Černaja kungs un Ekonomikas komisija nav ņēmusi šeit vērā divus momentus. Es pirmām kārtām ierosināju, ka likumā nevar pastāvēt divas alternatīvas, faktiski viena otru izslēdzošas organizācijas, tātad- Amatnieku brālība un Amatniecības kamera. Ja mēs veidosim tālāk visu šo sistēmu uz Amatniecības kameras pamata, tad jautājums par šo Amatniecības brālību būtu pārceļams uz lēmumu, norādot, kādā veidā šī sabiedriskā organizācija būtu pārveidojama par kameru.

Jautājumā par kameru, es nezinu, varbūt šeit tiesību vēsturnieks Apsīša kungs mums varētu paskaidrot, bet vismaz šobrīd, tā kā nodarbojos ar notariāta jautājumiem, tad es konstatēju, ka Vācijā, kā es saprotu pēc Černaja kunga ieteikumiem, daudz kas ir ņemts no šīs valsts likumdošanas šajā jomā, tur arī eksistē tā sauktās notariātu kameras.

Es saprotu, ka tā ir sabiedriska organizācija, kurā neuzņem un no kuras neizstājas, bet kurā ietilpst pēc amata. Arī notāri nekur neiestājas un nekur neizstājas. Viņus valsts ieceļ par notāriem, un tad viņi savus izglītības, ētikas un citus jautājumus risina šādas pašpārvaldes sabiedriskās organizācijas ietvaros, no kuras savukārt viņus nevar izslēgt, bet savukārt viņi var tikai izkļūt ārā, ja viņus atceļ no notāra amata.

Domāju, ka jāpapēta tālāk šī Vācijas prakse, jo arī vācieši ir izvēlējušies šai notāru sabiedriskajai organizācijai vārdu "kamera", "notariātu kamera".

Arī šeit ir princips. Es redzu, ka tā ir tāda organizācija, kurā par biedru kļūst katrs, kuram ir piešķirta šī amatniecības karte. Biedra statusu viņš zaudē tad, ja viņam šī karte tiek atņemta. Tātad ir tāda savdabīga sabiedriskā organizācija, kurā neuzņem un no kuras neizslēdz, bet kurā nokļūst un no kuras izkļūst pēc citāda mehānisma. Bet savukārt visa iekšējā darbība notiek kā sabiedriskajā organizācijā. Vēlēt var attiecīgus pārvaldes orgānus un tā tālāk, un tā joprojām.

Tātad par šiem aspektiem, es domāju, mums vēl ir jādiskutē un jāiepazīstas ar pasaules pieredzi, jo man ir tāda sajūta, ka šinī jomā mēs kaut ko īsti neizprotam.

Savukārt atkal par Černaja kunga izteikto domu, ka šī kamera nebūs sabiedriska organizācija, bet būs sabiedrisku organizāciju apvienība. Piemēram, kaut kāda ļoti šaura amatniecības specialitāte vienā jomā (es nezinu, kuru te var paņemt), teiksim, rotkaļi vai kādi citi apvienosies Latvijas rotkaļu biedrībā. Šī biedrība savukārt ieies šajā kamerā, un būs atkal kaut kāda izplatība kā Kurzemes vai Liepājas rajona podnieku biedrībām, kuras atkal savukārt būs sadalītas teritoriāli un ieies šajā jau kā juridiskā persona. Lūk, šī konstrukcija būtu apsverama.

Es domāju, ka otro lasījumu mēs nevaram šinī jomā turpināt, pirms neesam pieņēmuši likumu par sabiedriskajām organizācijām, kur ir jāizpēta pasaules pieredze. Viss šis jautājums ir jāizlemj arī, lai atrisinātu to, kas ir sabiedriskā organizācija, kā saucas sabiedrisko organizāciju augstākās apvienības un kā tām ir juridiski jākonstruējas. Vismaz Vācijas likumdošanā šis jautājums tiek risināts mazliet citādāk. Es domāju, ka šis jautājums ir pētāms.

Šodien aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet pie šiem juridiskajiem momentiem pastrādāt. Attiecībā uz to, ka varētu rasties kaut kādi ierobežojumi (es šeit domāju vācu priekšlikumu), viņiem gan ir ļoti stingra reglamentācija, kā es šeit sapratu, un zinu, ka ārpus šīs amatniecības hartas vai amatniecības kameras neviens nedrīkst nodarboties.

Cik es saprotu, mēs šo ceļu neejam. Arī pirmajā reizē, kad nepieņēma šo likumprojektu, šis ceļš tika noraidīts, jo pirmajā likumprojektā, kuru noraidījām, bija ieskicēts, ka ārpusē nevar nodarboties, ka ir monopols. Nu šis monopols ir likvidēts, var nodarboties, bet, kā es saprotu, tad nedrīkst lietot vārdu "amatnieks", jo tomēr ar šo likumu mēs vārdam "amatnieks" piešķiram kaut kādu slodzi un reizē tomēr juridiski to aizsargājam. Pagaidām tas diemžēl ir tikai reklāmas nolūkā vai ar tādu tradicionālu segumu. Ja mums būtu tāds stāvoklis kā Vācijā, kur šīm sabiedriskajām organizācijām ir 100 gadu vai pat ilgāka vēsture un būtu nepārtrauktība šajā attīstībā, tad tas būtu citādi. Diemžēl mums visas šīs organizācijas 50 gadus vai vēl ilgāk ir bijušas pārtrauktas. Varbūt tradīcijas ir palikušas, bet tieši organizatoriskās tradīcijas ir zudušas. Tādēļ, domāju, šis likums ir vajadzīgs un aicinu balsot par to.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl debatētāji? Nav. Balsosim par amatniecības likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 54- par, 1- pret, 9- atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Pārtraukums 30 minūtes līdz pulksten divpadsmitiem.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Turpinām darbu plenārsēdē. Mums ir jāvienojas, kādu jautājumu skatīsim. Deputāta Punovska jautājumu mēs arī skatīsim, jo viņš ir paziņojis, ka pašlaik skrienot no Vidzemes priekšpilsētas padomes. Tas ir apmēram septiņi kilometri, tā ka rēķināsim... Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Tā kā ir ieradies referents jautājumos par Latvijas Banku un par bankām, man ir priekšlikums skatīt šos jautājumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai nav iebildumu?

E.Krastiņš: Referents ir Latvijas Bankas darbinieks Ēvalds Vēciņa kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Tātad 15.darba kārtības jautājums-
likumprojekts "Par Latvijas Banku" pirmajā lasījumā. Lūdzu!

Ē.Vēciņš, Latvijas Bankas prezidenta konsultants: Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šīsdienas jautājums par likumprojekta izskatīšanu "Par Latvijas Banku". Mēģināšu īsumā raksturot piecas pamattēzes jeb pamatprincipus, no kuriem esam vadījušies, izstrādājot likumprojektu par Latvijas Banku, šinī sakarībā, protams, "jumta" likumu par bankām, kurš ir otrs darba kārtības punkts.

Likumprojekts "Par Latvijas Banku" tika izstrādāts, ņemot vērā mūsu bijušās pirmās Latvijas Republikas likumus, tanī skaitā pirmās Latvijas Republikas statūtus par Latvijas Banku; mūsu bijušo kredītlikumu, kurš bija "jumta" likums un ietvēra arī Latvijas Bankas un pārējo komercbanku paraugstatūtus, kā arī esam uzklausījuši konsultācijas, kuras mums ir snieguši mūsu kolēģi no ārvalstīm- no Savienotajām Valstīm un no Vācijas. Es domāju tieši Vācijas bankas juristus un ekonomistus.

Es gribētu sākt ar to, ka Latvijas Banka, kā ir visās valstīs un kā tas bija arī mūsu pirmajā republikā, ir Latvijas Centrālā Banka jeb centrālā emisijas iestāde. Šī Centrālās bankas struktūra, kas ir šodienas Latvijas bankai, likumprojektā vairs nav atspoguļota, jo šodienas struktūra ir pagaidu struktūra, kad Latvijas Bankai ir arī komercfunkcijas, bet Latvijas banka kā Centrālā banka likumprojektā ir fiksēta bez šodienas komercfunkcijām, izejot no tā apsvēruma, ka šīs funkcijas pakāpeniski no Latvijas Bankas aizies. Tad līdz ar naudas reformas pabeigšanu Latvijas Banka varētu pilnvērtīgi sākt funkcionēt kā Centrālā banka, respektīvi, tā, kā tas šodien ir Eiropas centrālo banku praksē un pieredzē.

Latvijas Banka ir vienīgā monopoliestāde, kurai ir tiesības izlaist nacionālo valūtu- latu. Šis lats likumprojektā ir paredzēts kā vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Latvijas banka līdz ar to kā Centrālā Banka neapkalpos klientūru, kura būs uzņēmumi vai privātpersonas. Latvijas Bankas vienīgie klienti būs pārējās Latvijas komercbankas, citas kredītiestādes, valdība, starptautiskās bankas un starptautiskās kredītorganizācijas tādā pašā kontekstā, kā šodien tas ir pasaules centrālo banku praksē.

Nākamais pamatpostulāts, kurš ir ietverts Latvijas Bankas likumprojektā, ir šīs Bankas neatkarības princips, proti, tas nozīmē, ka Latvijas Banka savā naudas politikā nav atkarīga no valsts pārvaldes institūciju lēmumiem vai rīkojumiem. Šīs neatkarības mērķis ir tikai viens- nodrošināt valstī stabilu naudas un norēķinu sistēmu un nodrošināt līdz ar to valstī cenu stabilitāti.

Latvijas Bankas pārvaldes struktūra ir paredzēta kā divpakāpju struktūra, neatkāpjoties no tiem principiem, kuri šodien ir pasaulē un kuri ir bijušās Latvijas Bankas pamatā. Tas ir, Latvijas Banku pārvalda padome un pastāvīgā valde, kura risina konkrētus bankas praktiskā darba jautājumus. Latvijas Bankas prezidentu un prezidenta vietnieku ieceļ Latvijas Republikas Augstākā padome, savukārt padomi un valdi veido prezidents. Šī padome un valde darbojas un pieņem savus lēmumus, kā jau es teicu, neatkarīgi no pārējo pārvaldes instanču lēmumiem.

Uzraudzība un kontrole pār Latvijas Bankas darbību ir paredzēta Augstākajai padomei, tātad uzraudzība kā tekoša funkcija un kontrole. Mēs esam paredzējuši, ka šo kontroles un tieši revīzijas funkciju veiktu neatkarīgas institūcijas. Šāda neatkarīga institūcija šobrīd Latvijā ir Valsts kontrole. Valsts kontrole arī veido šo Revīzijas komisiju pēc saviem ieskatiem. Protams, tai ir tiesības jebkurā brīdī ņemt vērā Augstākās padomes ieteikumus un atkarībā no tiem veidot šo revīzijas darbu, pārbaudot katru gadu Latvijas Bankas darbību. Pēc revīzijas rezultātiem Latvijas Banka publicē savu gada pārskatu un publicē ziņojumu par savas darbības rezultātiem.

Ar šo piecu pamatprincipu izklāstu es gribētu, cienījamie deputāti, savu īso uzstāšanos beigt. Lūdzu jūsu jautājumus!

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, lūdzu jautājumus ziņotājam. Pirmais ir deputāts Gavrilovs. Lūdzu!

M.Gavrilovs: */Man jums ir tas pats jautājums, kuru es uzdevu komisijā, iespējams, citā variācijā. Lūdzu, paskaidrojiet man, kāpēc bankai tās mūsdienīgā izpratnē ir vajadzīgs statūtfonds? Kādas funkcijas tam ir jāpilda?/

Ē.Vēciņš: */Es varu atbildēt.../

Tātad jautājums ir par to, vai Latvijas Bankas statūtos, respektīvi, šīsdienas likumā ir vajadzīgs pants, ka Latvijas Bankai ir savs statūtu fonds. Es varu atbildēt viennozīmīgi- ir vajadzīgs sekojošu apsvērumu dēļ. Latvijas Banka kā Centrālā banka stāsies un tai būs jāstājas sakaros ar Latvijas un pasaules kredītiestādēm un starptautiskajām bankām un kredītorganizācijām. Lai jebkura banka, jebkura kredītiestāde varētu veikt savas kredīta un aizdevuma nodrošinājuma funkcijas, tai ir vajadzīgs neaizskarams rezerves kapitāls. Šo neaizskaramo kapitālu pasaules un mūsu praksē pieņemts saukt par statūtu fondu. Bez tam jebkurai bankai (arī Latvijas Bankai tas mūsu statūtos ir paredzēts) ir rezerves kapitāls šā vārda burtiskajā nozīmē un rīcības līdzekļi, lai izmaksātu algas un veiktu savu saimniecisko darbību un tā tālāk... Tātad rīcības līdzekļi jeb rīcības fonds.

Es vēlreiz gribu, cienījamie deputāti, uzsvērt, ka šis statūtu fonds nav mūsu iegribas radīts, bet ir neaizskarama rezerve, kura ir drošība, lai kāda cita banka jeb starptautiska kredītiestāde vispār ar mums sāktu runāt. Vai es atbildēju uz jūsu jautājumu?

M.Gavrilovs: */Mēs tagad runājam par 20.pantu, bet 21.pantā ir paredzēts rezerves kapitāls. Kāpēc gan statūtkapitālam pierakstīt vēl šo rezerves funkciju?/

Ē.Vēciņš: */Atbildu uz jūsu jautājumu./

Es atbildu uz jūsu jautājumu. Mēs negribam savos statūtos lauzt to praksi, kura ir pasaulē un pie mums, tanī skaitā arī PSRS Valsts bankā, šobrīd jau bijušajā. Joprojām šī prakse saglabājas Krievijas valsts bankas statūtos. Kāpēc? Tāpēc, ka šī subordinācija ir drošības papildgarants. Ja mums būtu kaut kāda neparedzēta zaudējuma segšana, mēs vispirms šos zaudējumus segsim no rezerves fonda, vēlreiz uzsveru, jo statūtu fonds ir neaizskarams. Ja šie zaudējumi turpinās kaut kādu iemeslu dēļ, tikai tad ķeramies pie statūtu fonda. Tā ir papilddrošība. Šī struktūra ir pasaules praksē jau 100 gadus. No mūsu gadsimta sākuma vismaz. Bet ir bijusi jau arī agrāk. Tāpēc mēs uzskatām, ka nav pamata šo struktūru lauzt. Varētu, protams, nosvītrot rezerves fondu un atstāt statūtu fondu, bet neredzu iemesla.

M.Gavrilovs: */Tad sakarā ar to man pēdējais jautājums. Ar ko jūs pamatojat šo summu- 500 miljonus rubļu, tas ir- pusmiljarda? Kāpēc Latvijas Bankai ir tieši šāds statūtfonds? Kāpēc ne 400, ne 600, ne miljards?/

Ē.Vēciņš: Ļoti vienkārši. Latvijas emisijas bankas prakse 20 gadu laikā no 1922. līdz 1940.gadam. Tā sāka savu darbību ar 10 miljoniem latu statūtu fondā. Banka savā darbības gaitā šo statūtu fondu palielināja apmēram divas ar pusi reizes, sasniedzot 20 līdz 25 miljonus latu statūtu fondu. Ja pieņemam, ka šodien Latvijas Republikas ekonomiskais potenciāls ir pēc statistikas ziņām pieaudzis 10 reizes, bet faktiski, ņemot vērā mums zināmos pierakstiņus, ne desmit reizes, varētu būt pieaudzis piecas reizes, tas nozīmē- 50 miljoni latu. 50 miljonus latu pārvēršot šīsdienas rubļos, ir 500 miljoni rubļu. Lūk, mūsu pamatojums!

M.Gavrilovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Man te ir vairāki tādi sīki jautājumi. Pirmajā pantā ir sacīts, ka Latvijas Banka ir Latvijas Republikas Centrālā banka. Pie tam vārds "Centrālā" un vārds "Banka" ir rakstīts ar lielo burtu. Kā tas būtu saprotams? Kas tā ir, vai tā ir kaut kāda iestāde- Latvijas Republikas Centrālā Banka?

Ē.Vēciņš: Paskaidroju. Vārds "Centrālā" ir rakstāms ar lielo burtu, bet vārds "banka" ar mazo, tā ir mūsu vaina un drukas kļūda. Es atvainojos.

V.Eglājs: Es atvainojos, bet kāpēc tad bankai ir divi nosaukumi- Latvijas Banka un Latvijas Republikas Centrālā banka? Tie ir ekvivalenti nosaukumi vai tas ir paskaidrojums, kas tā banka ir?

Ē.Vēciņš: Tātad 1.pants runā par to, lai lasītājs, kurš ar statūtiem iepazīstas, zinātu, ka viņam ir darīšana ar republikas Centrālo banku. Tikai aiz šā apsvēruma 1.pantā ir Centrālā banka. Tālāk mums ir atšifrēts, ka šī ir Latvijas Banka. Turpmāk vairs šo vārdu "Centrālā" neatkārtojam.

V.Eglājs: Tad vēl 5.pantā ir sacīts sekojošais: "Latvijas Bankai pieder savas rezerves brīvi konvertējamā ārvalstu valūtā." Ko nozīmē- "pieder savas"? Vai šīs rezerves ir bankas īpašums vai Latvijas Republikas īpašums?

Ē.Vēciņš: Šinī traktējumā mēs acīmredzot varbūt varam kļūdīties, ja saistām Latvijas Republikas īpašumu ar Bankas īpašumu. Pati Banka ir Latvijas Republikas absolūts īpašums kā valsts Centrālā banka un valsts emisijas iestāde, ja traktējam no šā juridiskā aspekta. Bet Bankai, balstoties uz tās statūtiem, ir šinī nozīmē "savi līdzekļi" un šinī nozīmē "savi līdzekļi" ir rezerves, kuras tā pati veido. Bet nekādā gadījumā tas nenozīmē, ka tā ar šiem līdzekļiem var rīkoties kā tāds īpašnieks, kurš neatbild pret valsti. Nekādā gadījumā.

V.Eglājs: Cik es saprotu, precīzāk būtu teikt, ka Latvijas Bankai ir savas rezerves brīvi konvertējamā valūtā. Vārds "pieder" saistās ar kaut kādu īpašumu.

Ē.Vēciņš: Pilnīgi jums piekrītu. Mums nav ne mazāko iebildumu pret šo redakcionālo labojumu. Ne mazāko iebildumu.

V.Eglājs: Vēl man liekas tā dīvaini, ka 27.pantā ir teikts, ka padomes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse locekļu, ieskaitot Bankas prezidentu vai vietnieku. Tā kā mums kopā ir 8 cilvēki, ieskaitot prezidentu un vietnieku, tad pēc šā formulējuma var iznākt, ka tiesīgas ir divas sēdes, kas notiek dažādās vietās, ja vienā piedalās vietnieks, kas vada, otru vada prezidents, katrā piedalās puse locekļu un abas ir tiesīgas. Vai tur kaut kas nav..., jo pēc šāda formulējuma paralēli var būt divas tiesīgas banku sēdes?

Ē.Vēciņš: Es neesmu analizējis jūsu priekšlikumu no šā, tā sakot, skrupulozi juridiskā viedokļa, kā praktiski izskatīties dzīvē. Varbūt jums ir taisnība. Mēs pārdomāsim jūsu priekšlikumu. Kādu jūs liekat priekšā formulējumu?

V.Eglājs: Vienkārši, ja vienai institūcijai var būt divas paralēlas tiesīgas sēdes, tad kaut kas nav pareizi.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, jūs varēsit uzstāties debatēs un sniegt savu priekšlikumu.

Ē.Vēciņš: Es lūdzu Eglāja kungu iesniegt savu formulējumu. Mēs nesaskatījām šā punkta formulējumā kaut kādu divdomību, bet, ja jūs saskatāt, izskatīsim jūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Vēciņa kungs! Man ir daži jautājumi. Pirmais ir saistīts ar vienu no pamatprincipiem, par kuriem jūs stāstījāt. Tas ir, ka pašlaik, pārejas periodā, Latvijas Banka turpinās komercdarbību, bet pēc tam, kad tā sāks pilnā mērā īstenot šo likumu, Latvijas Banka atteiksies no šīs komercdarbības- tas ir ielikts šeit izstrādātajā likumprojektā. Par šo arī mans jautājums. Vai jums neliekas, ka šajā pārejas periodā, kad Latvijas Banka zem sevis ir apvienojusi visas specializētās bankas, kad redzam visu to pārrēķināšanos, ko Latvijas Banka ir pieļāvusi, mēs visi to labi zinām, vai tas uzticību Latvijas Bankai nesagraus pavisam, ja tai vēl dosim iespēju nodarboties ar komercdarbību, jo tā taču ir Latvijas valsts emisijas banka? Un vai jūs neuzskatāt, ka šī likumprojekta izskatīšanai automātiski jau šodien būtu jāpārtrauc Latvijas Bankas komercdarbību, lai tā visu savu darbību koncentrētu naudas apgrozībai republikā un lata emisijai ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem?/

Ē.Vēciņš: Es atbildu uz jūsu jautājumu. Tātad par jautājuma pirmo daļu, par Bankas šīsdienas statusa maiņu līdz ar šā likuma pieņemšanu, likumprojekta akceptu.

Mēs uzskatām, ka šīsdienas bankas struktūra, kurā patlaban strādājam, ir vēsturiski neizbēgams fakts. Mēs nevarējām kaut kad, piemēram, pagājušā gada septembrī, kad tika dibināta šīsdienas struktūra, kaut ko citu nodibināt. Piemēram, tīru emisijas banku ar tīrām funkcijām. Tas bija neiespējami. Šis pārejas periods šodien nav beidzies, un rīt arī tas nebeigsies. Tas, mūsu uztverē, var beigties vienlaicīgi ar nacionālās valūtas- lata- izlaidi, tas ir, šā gada rudenī. Tagad, šinī periodā mēs neredzam reālu iespēju pēkšņi pārraut mūsu šīsdienas funkciju un pāriet uz tīru naudas regulāciju, jo pašiem šīs naudas, ko regulēt, nav.

Tālāk. Ja mēs šodien arī nolemtu kaut kādā veidā šo funkciju atbrīvot, tad tas ir mūsu bankas turpmākās darbības un rīcības plāns. Līdz naudas izlaidei, tas ir, līdz šā gada rudenim, kā to plānojam, mēs pakāpeniski sagatavosim un pakāpeniski atdalīsim šīs struktūras, kuras šodien mums veic komercfunkcijas. Tas notiks pakāpeniski. Mēs nevaram šodien pēc lēmuma stāšanās spēkā, piemēram, ar 1.aprīli, atgriezt šīs funkcijas. Es domāju, ka jums, deputātu kungi, tas...

S.Buka: */Paldies. Kaut gan es uzskatu, ka šīs komercfunkcijas nevajadzēja dot, ja jau šodien jāpamato, ka no tām atteikties nevar.

Otrais jautājums. Jūs zināt, ka Ekonomikas komisijā, kurai likumprojekts bija iesniegts pēc pirmā lasījuma, eksperti no Vācijas Federatīvās Republikas un Amerikas Savienotajām Valstīm izteica daudz kritisku piezīmju. Deputātu vairākums nezina, kuras no viņu piezīmēm ir ievērotas un kuras nav ievērotas. To zina tikai Ekonomikas komisijas locekļi. Vai jūs šodien varat pastāstīt, kādi VFR un ASV ekspertu norādījumi nav ņemti vērā šajā projekta variantā? Varbūt visi ir ievēroti?/

Ē.Vēciņš: */Varu nosaukt. VFR eksperti.../

S.Buka: Latviešu, lūdzu...

Ē.Vēciņš: Jūs atvainojiet!

S.Buka: */Atvainojiet! Par inteliģenci nav jāatvainojas./

Ē.Vēciņš: Vācijas Federatīvās Republikas eksperti vērsa mūsu uzmanību uz to, ka Latvijas Bankas neatkarības funkcijas nav pietiekoši perfekti atspoguļotas mūsu projektā. Viņi vērsa uzmanību uz to, ka Vācijas kredītlikumā un Vācijas bankas statūtos tika atkārtota konstitucionālā tēze par bankas neatkarību savos lēmumos attiecībā uz valūtas politiku. Mēs šo Vācijas Federatīvās Republikas kolēģu ieteikumu neatspoguļojām savā šīsdienas izskatāmajā likumprojektā aiz tā apsvēruma, ka negribam sarežģīt mūsu likumdošanas procesu, veicot konstitucionālu likuma maiņu. Mēs uzskatām, ka ir pietiekami, ja deklarējam, likuma veidā fiksējam to neatkarības funkciju, kura jau šeit ir iestrādāta. Tas ir pirmkārt. Mēs no viņu ieteikumiem to neņēmām vērā.

Otrs, ko mēs no viņu ieteikumiem neņēmām vērā, attiecas uz bankas darbības diapazonu, tātad- starptautiskie kontakti un starptautiskā bankas darbība vai starptautiskā valūtas un vērtspapīru politika un tā tālāk. Viņu likumdošanā tā ir atspoguļota plašāk.

Mēs neieslēdzām speciālu pantu par vērtspapīru kustību caur emisijas banku, uzskatot, ka tas ir saprotams un izriet no mūsu jau deklarētajām funkcijām. Speciāli pasvītrot šo punktu uzskatījām par nevajadzīgu. Bet vācu kolēģi vērsa mūsu uzmanību uz to, ka Centrālajai bankai varētu būt (un viņi to ir paredzējuši) arī šīs plašās funkcijas.

Tie ir divi tādi nopietni pamata postulāti, kurus mēs neņēmām šeit vērā. Pārējos viņu ieteikumus tajās robežās, kā uzskatījām par vajadzīgu, ar sīkām atkāpēm esam ievērojuši.

S.Buka: */Un pēdējais jautājums. Šis jautājums jau tika izskatīts Naudas reformas komitejā, kuru vada Godmaņa kungs. Vai par šiem likumprojektiem ir Naudas reformas komitejas slēdziens?/

Ē.Vēciņš: Uz šo jautājumu atbildēs acīmredzot mūsu Bankas prezidents Repšes kungs!

S.Buka: */Vispār tas mani pārsteidz. Kāpēc ziņojat jūs, kaut arī profesionālis, bet ne Repšes kungs, kuru apstiprināja Augstākā padome un kas skaitās bankas prezidents?/

Priekšsēdētājs: Tas bija retorisks jautājums, Repšes kungs! Lūdzu atbildi uz jautājumu par Naudas reformas komiteju.

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents: Jūs, Bukas kungs, varat brīnīties, protams, cik jūs vēlaties, bet par šo likumprojektu ziņo Vēciņa kungs kā galvenais autors. Pēc būtības par to, vai Naudas reformas komitejā ir izskatīts likumprojekts par Banku. Nē, šis likumprojekts detalizēti nav skatīts Naudas reformas komitejā. Tāds arī nav šīs komitejas uzdevums. Tās ir divas dažādas lietas.

Par pamatprincipiem Godmaņa kungs ir informēts, piekrīt.

Kas attiecas uz jūsu jautājumu par mūsu sadarbību ar Federatīvās Vācijas ekspertiem, es varu tikai piemetināt, ka šie juristi bija klāt pie likumprojekta izstrādāšanas līdz pat beigām, viņi bija speciāli atbraukuši uz Latviju. Tas, kas ir iesniegts jūsu izskatīšanai, ir mūsu kopīgā darba rezultāts, kuram abas puses ir piekritušas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lucāns uzdod jautājumu. Lūdzu!

J.Lucāns: Varbūt es esmu pārklausījies, man tomēr likās, ka jūs savā runā teicāt, ka Bankas prezidents ieceļ Bankas valdi. Es pareizi saklausīju?

Ē.Vēciņš: Bankas padome apstiprina. Jā, padome.

J.Lucāns: Tādā gadījumā varbūt jūs varētu tuvāk paskaidrot, kādas ir šīs padomes funkcijas?

Ē.Vēciņš: Bankas padome ir tādā nozīmē kā šī padome darbojas pasaules banku praksē. Mūsu bijušajā Bankā- Latvijas Bankā- un, kā tas ir domāts turpmāk Latvijas Bankā, padome ir institūcija, kuras virsvadībā banka pati kā tāda strādā. Padome izstrādā Bankas valdes sagatavotās instrukcijas, norādījumus un citus jautājumus, kurus izskata šinī Bankas padomē.

Bankas padomes funkcijas mēs pirmatnējā variantā izklāstījām, bet neatradām par lietderīgu šo sīko izklāstu atstāt pēdējā variantā, jo vienmēr, ja likumdošanas aktā tiek fiksētas tādas striktas un absolūti noteiktas funkcijas un ja šīs funkcijas darba gaitā ir vajadzīgs koriģēt, tad katrreiz kāds no bankas darbības pārbaudītājiem varēs pateikt, ka nepildām likumu. Mēs negribējām nonākt šādā situācijā, ņemot vērā, ka bankas padomes un Bankas valdes funkcijas mums ir sīki izstrādātas, bet Likumdošanas aktā tās tik sīki nav atspoguļotas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Seile uzdod jautājumu.

A.Seile: Cienījamais Vēciņa kungs, Ministru padomes iesniegtajā likumprojektā "Par zemes reformas otro kārtu" ir sagatavots lēmums par šā likuma stāšanos spēkā. Tur ir skarts tāds jautājums, ka varētu dibināt valsts Zemes banku, kura veiktu arī Hipotēku bankas funkcijas sakarā ar zemes ieķīlāšanu zemes reformas gaitā. Vai šādas Zemes bankas dibināšana nebūs pretrunā ar šo sastādīto likumu? Vai tā būs kā filiāle? Vai jūs uzskatāt, ka šāda iespēja varētu pastāvēt?

Ē.Vēciņš: Atbilde uz jūsu jautājumu. Nekādas pretrunas es ar jūsu nosauktā likuma formulējumu nesaskatu. Ja valdība uzskatīs par nepieciešamu dibināt Zemes banku un Hipotēku banku, kādas mums pastāvēja līdz 1940.gadam blakus Latvijas Emisijas bankai, tad nekādā mērā to savstarpējās funkcijas viena otru netraucēs. Ja jūs iepazināties ar likumu, tad redzējāt, ka Centrālās bankas funkcija nav klientu, tas ir, uzņēmumu, organizāciju un pilsoņu apkalpošana. Šo darbības sfēru sadursme ir izslēgta ar pašu likumu.

Otrkārt, jautājums, vai valdība izlems šo banku dibināšanu pozitīvi, vai, pēc mūsu uzskata, šobrīd tik strauja dibināšanas gaita nebūtu lietderīga aiz tā iemesla, ka valdība un arī parlaments nav izlēmuši jautājumu par vissāpīgāko mūsu šīsdienas stāvokli, tas ir, par krājbankas statusa noteikšanu un par tās dibināšanu. Šinī punktā acīmredzot vajadzēs nopietni padomāt valdībai un parlamentam par mūsu priekšlikumiem.

A.Seile: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies Vēciņa kungam par ziņojumu. Vairāk jautātāju nav, tagad sāksim debates. Debatēs pieteikušies divi- deputāts Gavrilovs un Andrējevas kundze, finansu ministra vietniece. Lūdzu, vārds Gavrilova kungam!

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Mēs šodien apspriežam ļoti svarīgu jautājumu. Tas ir ļoti svarīgs tāpēc, ka mēs tradicionāli esam paraduši runāt par trim varām. Kaut gan neoficiāli runājam arī par ceturto varu- par masu informācijas līdzekļiem, bet nekad un neko nerunājam par piekto varu- par banku sistēmu, kas reāli eksistē katrā valstī. Bet, ja mēs runājam par demokrātisku valsti, tad šai varai jābūt neatkarīgai no citām varām. Tāpēc, ja mēs runājam par banku un tās nozīmīgumu tirgus ekonomikā, mums precīzi jāuzstāda jautājums par Latvijas Bankas kā valsts centrālās bankas neatkarību no visiem citiem varas institūtiem. Tas ir pirmais jautājums. Otrais principiālais jautājums. Mums skaidri jāapzinās, ka šis likumprojekts paver ceļu pārejai uz divu līmeņu banku sistēmu. Skaidri jāapzinās, ar ko viena līmeņa sistēma atšķiras no divu līmeņu sistēmas. Padomju savienībā viena līmeņa banku sistēma eksistēja kopš trīsdesmitajiem gadiem, kad tika uzņemts kurss uz dzelžainām komandējoši administratīvajām metodēm, un banku sistēma kļuva par šīs komandējoši administratīvās sistēmas galveno instrumentu. Tāpēc, kamēr mēs nebūsim atteikušies no viena līmeņa banku sistēmas, mēs nevarēsim pāriet uz īstu tirgus ekonomiku. Nākas tikai nožēlot, ka pēdējo divu gadu laikā mēs šajā virzienā esam izdarījuši tik ļoti, ļoti maz. Bet, ja atceramies mūsu septembra lēmumu, tad tajā mēs izdarījām platu soli atpakaļ, kad atkal atļāvām Latvijas Bankas sistēmā iekļaut specializētās bankas.

Tālāk. Ļoti svarīgs jautājums, kuru mēs apspriežam, ņemot vērā, ka mēs runājam par divu līmeņu banku sistēmu, ir tas, ka Latvijas Banka atšķirībā no komercbankām ir banku banka, tādēļ ļoti svarīgi, lai šī banku banka nenodarbotos ar komercoperācijām. Par nožēlu šeit jādzird, ka tai vismaz pārejas periodā ir jāsaglabā komercoperācijas. Bet kas gan ir pārejas periods? Tas ir laika periods no šī likumprojekta pieņemšanas brīža līdz lata ieviešanai. Es nezinu, cik ilgs tas būs, taču, ievērojot tās milzīgās naudas summas, kas šajā laikā apgrozīsies, centrālās bankas komerciālās intereses, kaut vai pusgadā var nomākt visu citu banku komerciālās intereses. Pēc konkurences principa tas ir pilnīgi neapstrīdami. Un mēs nevaram sagaidīt šo rudeni, kad ir paredzama lata ieviešana, ar nenokārtotu divu līmeņu banku sistēmu. Mans viedoklis ir tāds, ka šī jautājuma atrisināšanu nevar atlikt, ka Latvijas centrālajai bankai nedrīkst saglabāt šīs funkcijas, problēma jāatrisina uzreiz, lai līdz rudenim mums jau būtu pietiekami sazarota komercbanku sistēma. Kā šeit jau teica Vēciņa kungs- viss rodas vienā dienā. Ja mēs laikus negatavosimies, termiņā neiekļausimies, līdz gada beigām banku sistēma neizveidosies. Un, kā teikts Starptautiskā valūtas fonda secinājumā, bez nokārtotas banku sistēmas Rietumi ar mums nestrādās kreditēšanas līmenī. Šajā sakarā mani satrauc vairāki jautājumi, kurus komisijā es jau izteicu. Gribu tiem pievērst jūsu uzmanību arī šeit.

12.pants. Šeit teikts, ka valstiskā līmenī Latvijas Bankai norēķini ir tikai ar ārvalstu partneriem, bet piebilsts: "valsts rēķins". Tas ir viens no konceptuālajiem jautājumiem. Ja mēs tiešām gribam darboties pēc Rietumu parauga sistēmas, ja iet līdz galam, tad Latvijas Bankai kā centrālajai jābūt neatkarīgai, tā šo funkciju nevar uzņemties. Jānodibina valsts komercbanka. Starp citu, tāda banka jau bija izveidota, tā bija Dzīvokļu sociālā banka, kas varētu apkalpot arī Latvijas Republikas budžetu un tiešā ceļā ietu uz akcionēšanos, kas nu jau uz komerciāliem pamatiem apkalpotu valsts budžetu. Visiem budžeta līdzekļiem uz procentiem būtu jāglabājas šajā bankā. Bet ar vienu spalvas vilcienu šī sistēma tika iznīcināta. Šeit pat mēs tādu lēmumu pieņēmām, šeit šo sistēmu iznīcinājām. Un ar to spērām divus soļus atpakaļ. Pie šī momenta jāatgriežas atpakaļ. Ekonomikas komisijā man bija priekšlikums, ka lēmuma projektā par likuma stāšanos spēkā šis moments obligāti ir jāatspoguļo. Jāparedz, ka specializētajām bankām jādod patstāvība, lai tās nekavējoties sāktu pārveidoties par valsts akciju komercbankām ar valsts kapitāla līdzdalību, lai kādai no šīm bankām uzdotu apkalpot valsts budžetu. Ja visa šī struktūra paliks zem Latvijas Bankas, tad es domāju, ka līdz rudenim, kad pie šī jautājuma atgriezīsimies un būs jāizlemj, tur nepaliks kadru, kam apkalpot valsts budžetu. To praksi, to apmaksu var nodrošināt tikai normālas komercstruktūras. Tāpēc tas jāizdara līdz rudenim, un es pastāvu uz to, lai protokoliski par šo viedokli tiktu nobalsots. Tas ir ierakstīts komisijas protokolā, tas ir principiāls jautājums, to mēs nevaram noklusēt. Ja mēs šo problēmu neievērosim, mums līdz rudenim divu līmeņu banku sistēmas nebūs. Tas ir absolūti precīzi. Es vēlreiz atkārtoju Vēciņa kunga vārdus: "Tādas lietas nevar atrisināt vienas dienas laikā."

Un vēl viens jautājums par 14.pantu. Ļoti sarežģīts jautājums, es jau iepriekšējā reizē to mēģināju labot. Šeit teikts: */"Latvijas Bankā ir pārvaldes un nodaļas"./

*/Mēs izsvītrojām vārdu "Latvijas" un tomēr liekas, ka runa ir par pārvaldēm un nodaļām, kas ir arī pilsētās. Man liekas, ka šo punktu vispār vajag izsvītrot, ja runa ir par nodaļām, kas Latvijas Bankas centrālajā aparātā ir pašas par sevi saprotamas. Likumdevēji vai juristi teiks, ka tas nav tāds jautājums, kam jāatspoguļojas šajā likumprojektā, bet ja mēs šo frāzi atstājam, kas ir divdomīga, tad atļaujam centrālās bankas nodaļas uz vietām, kas nodarbojas ar pārskaitījumiem, tas ir, ar komercdarbību, ievērojot arī to, ka projektā saglabājam 500 miljonus statūtfondu. Man liekas, ka te saglabājas ne sevišķi korekts mehānisms. Lai ietu līdz galam, šis punkts jāsvītro, lai nepaliktu nekādu divdomību. Ja centrālā banka nolems izveidot kādu savu nodaļu, tā izveidos to bez Augstākās padomes ziņas, jo centrālajai bankai jābūt neatkarīgai. Ja aparātā tai būs jāveido kāda nodaļa, tā pati izveidos. Tur strādās profesionāļi, kuri zinās, kas jādara.

Bet tagad par statūtfondu. Man nav saprotama jūsu loģika. Kas bija pirms 100 gadiem, tas arī pirms 100 gadiem bija. Ja atceramies Jamaikas līgumu, man liekas, ka tas tika noslēgts 1973.gadā, tad ar to galīgi tika pielikts punkts starptautiskos norēķinos saistīties ar zelta saturu valūtās. Iekšējos norēķinos tas bija izdarīts jau trīsdesmito gadu vidū. Visās rietumu valstīs tas jau bija izbeigts. Tāpēc pilnīgi nav saprotams, kāpēc mēs runājam, ka statūtu fondam jāpilda rezerves funkcijas, vēl jo vairāk tāpēc, ka nākamajā pantā rakstīts, ka jābūt arī rezerves kapitālam, kas ir piecas reizes mazāks nekā statūtfonds. Man liekas, ka, protams, varam vienkārši sekot tradīcijai, bet, ja mēs runājam par statūtfondu, tad precīzi jānosaka tā funkcijas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka divu līmeņu sistēmā visām komercbankām daļa piesaistīto līdzekļu jātur rezervē, tieši uz šo līdzekļu bāzes var regulēt naudas apgrozījumu ar šo rezervju palielināšanu vai samazināšanu. Apstākļos, kad centrālā banka ir emisijas banka, pavisam nav saprotams, kāpēc šajā konstrukcijā vajadzīgs 500 miljonu statūtfonds. Protams, tāds bija trīsdesmitajos gados, kad starp dažādu līmeņu bankām bija pavisam citādas attiecības. Ja mēs ieviešam statūtfondu, tad precīzi jānosaka tā funkcijas. Un es nezinu, kur ņemsim šos 500 miljonus, pie tam rubļos un jau līdz rudenim. Ja no rubļa atteiksimies, tad kāpēc šo putru vārīt? Bet ja mēs iedomājamies- es tūlīt beigšu- ka ar to mēs liekam pamatu centrālās bankas komercfunkcijām? Varbūt tas tā nav, bet no dokumenta to var izsecināt. Tāpēc vēlreiz jāatgriežas pie statūtfonda problēmas, vismaz jāsvītro 14.pants un jāpārskata 12.pants, lai Latvijas centrālajai bankai nebūtu jāapkalpo valsts budžets. Šie jautājumi jāatrisina ļoti ātri, lai līdz rudenim paspētu. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds Latvijas Republikas finansu ministra vietniecei Andrējevas kundzei.

V.Andrējeva, finansu ministra vietniece: Cienījamie deputāti, gribu pievērst jūsu uzmanību tam jautājumam, kuram pieskārās Gavrilova kungs, tas ir, Valsts budžeta izpildei. Kā jūs redzat, likumprojektā par Latvijas Banku nav teikts neviens vārds par to, kas šodien izpildīs valsts kases funkcijas. Tā ka šodien mums budžets nepaliek vispār nekur. Neviens netaisās pārskaitīt mūsu budžeta līdzekļus, ieskaitīt un tā tālāk.

Es paņēmu Latvijas bankas 1923.gada statūtus, kurus apstiprinājis Čakstes kungs. Te ir rakstīts 2.pantā, ka bankas uzdevums ir izpildīt valsts kases operācijas. Tālāk. Te ir 39.pants, kur ir rakstīts, ka visas kases operācijas Latvijas Banka pilda bez atlīdzības saskaņā ar finansu ministra noteikumiem.

Varbūt te nav runas par finansu ministra noteikumiem, bet, kad jūs balsosit par šo likumu, jāpadomā, kas šodien ar to nodarbosies. Mēs liekam priekšā un iesniegsim to rakstiski. Diemžēl šodien to nevarējām izdarīt, jo tikai pirms stundas saņēmām šo likumprojektu.

Budžeta izpildi vajadzēja tomēr uzticēt Latvijas Bankai. No budžeta ir iedalīti līdzekļi, lai izveidotu bankas statutāro fondu, un tad iznāk, ja tās funkcijas nebūs šodien uzticētas Latvijas Bankai, ka mums jāizveido vēl viena valsts banka, jāmeklē līdzekļi, lai izveidotu tai statūtu fondu, lai caur šo banku mēs varētu pildīt savas budžeta operācijas.

Mēs varam iet tādu ceļu, ka tās funkcijas pildītu komercbankas, bet tad budžetā jāparedz līdzekļi, lai samaksātu procentus par budžeta izpildi, vai tie procenti, kurus varēsim saņemt sakarā ar to, ka glabāsim savus budžeta līdzekļus, dos iespēju izpildīt budžetu un vēl maksāt par katru pārskaitījumu. Tā ka, es domāju, vajag šo jautājumu pārdomāt un izlemt, kas šodien republikā nodarbosies ar valsts līdzekļiem, ar valsts kasi. Tas nav paredzēts nevienā no šiem diviem likumprojektiem.

Priekšsēdētājs: Vārds Latvijas Bankas prezidentam Einaram Repšem.

E.Repše: Labdien, godātie kolēģi! Es ļoti priecājos par to izpratni, ko jūs parādījāt, it sevišķi par tiem, kuri atbalstīja Latvijas Bankas kā emisijas bankas pamatkoncepciju, ka Latvijā mums ir steidzami jāattīsta divlīmeņu banku sistēma, divpakāpju banku sistēma, kurā būtu skaidri nodalīta emisijas banka un pārējās komercbankas. Tā mēs šobrīd gribam. Bet pat tad, ja negribētu, no tā izvairīties nespētu. Par to runā jebkurā Starptautiskā valūtas fonda vizītē šeit un to izvirza mums kā vienu no pirmajiem noteikumiem. Par to runā pasaules banku speciālisti, un tas arī atbilst šodien vispārpieņemtajai praksei.

Kas attiecas uz to, cik ātri mēs ieviesīsim šo divlīmeņu banku sistēmu, mēs šobrīd nevaram burtiski sekot tam aicinājumam, kas izskanēja Gavrilova kunga runā, lai gan vispār viņa uzstāšanās bija ļoti saturīga un es viņu pilnībā atbalstu. Tā bija ar dziļu izpratni šajos ekonomiskajos jautājumos. Bet šobrīd atbrīvot savas nodaļas, kas patlaban veic komercfunkcijas (Latvijā tādas ir 48), mēs nevaram ar vienu spalvas vilcienu. Šīm nodaļām nekavējoties iestāsies bankrots.

Šeit piedāvājam un pastāvam uz to atrisinājumu, ka Latvijas Banka izbeigs savas komercfunkcijas, privatizējot nodaļas līdz naudas reformas uzsākšanai Latvijā.

Pateikt, ka mēs ar šo uzdevumu tiksim galā līdz rudenim, es arī nevaru uzņemties tādu atbildību, tāpēc aizstāvu formulējumu- "līdz naudas reformai Latvijā". Jūs paši zināt, kā mums iet ar valsts īpašuma privatizāciju, ka tur reizēm viss iet mazliet lēnāk, nekā ir plānots. Vai mēs līdz rudenim paspēsim visas šīs 48 nodaļas atdot privatizācijas veidā jauniem šo banku pārņēmējiem. Par to šobrīd nevaram būt droši.

Kas attiecas uz Gavrilova kunga priekšlikumu pārveidot šīs nodaļas par valsts akciju komercbankām, te uzreiz jāsaka, ka tas prasa budžeta līdzekļus, lai šīm bankām iedotu minimālo nepieciešamo statūtu fondu.

Šobrīd esam līdzīgas nopietnas problēmas priekšā ar krājbanku, kurai nav alternatīvas. Tā ir jāpārvērš par valsts krājbanku, bet to traucē šobrīd statūtu fonda trūkums. Nav minimālā statūtu fonda, kas nepieciešams pēc normatīviem. Es baidos, ka neatradīsim papildu līdzekļus budžetā, lai Latvijas Bankas nodaļas pārvērstu par valsts akciju komercbankām. Tāpēc šeit galvenā alternatīva tomēr ir privatizācija. Neapšaubāmi, ka mēs uz to iesim.

Kas attiecas uz pārējiem jautājumiem, kuri šeit izskanēja, visvairāk konkrētu ierosinājumu bija tiešām Gavrilova kunga runā.

Par 12.punktu, par to, vai Latvijas Bankā atļaut vai neatļaut atvērt rēķinus valdībai. Pasaules prakse ir tāda, ka centrālās bankas patiešām kā vienīgo klientu (bez citām bankām) pieņem valdību. Bet arī šinī gadījumā Centrālā banka neapkalpo valsts budžetu, jo valsts budžeta apkalpošana paredz tiešu saikni ar komercuzņēmumiem, kuri izdarīs iemaksas šajos budžeta kontos. Budžeta apkalpošana paredz nodaļu tīkla pastāvēšanu visā valsts teritorijā. Šāda tīkla Centrālajai bankai parasti nav. Bet, ja valsts ir noslēgusi starpvalstu līgumus ar citām valstīm, tādā gadījumā, stājoties sakaros ar citu valstu centrālajām bankām, ar citu valstu valdībām, šādus maksājumus valdības vārdā var uzņemties arī Centrālā banka. Pasaules praksē tā arī notiek.

Tāpēc, es domāju, 12.pantā pilnīgi svītrot to, ka Latvijas Bankai ir tiesības atvērt rēķinu valdībai, būtu mazliet pārsteidzīgi, lai gan es ļoti saprotu motivāciju un to atbalstu. Manuprāt, tas nebūtu nepieciešami.

Tas, ka mums būs tiesības atvērt vienu rēķinu, ka veiksim visas komercoperācijas, kuras būs saistītas ar Latvijas Republikas valdību un tās finansēm, nekādā ziņā nenozīmē, ka sāksim konkurēt laukā pastāvošās komercbankas, no kā pamatoti baidās deputāts. Tas ir pilnīgi izslēgts, jo ar komercfunkcijām Latvijas emisijas banka nenodarbosies. Tādēļ šīs ārzemju operācijas un operācijas ar valdības kontiem Centrālā banka izpilda tikai tiktāl, cik tas saistās ar starpvalstu līgumiem un citām funkcijām, kuras nedublē komercbanku funkcijas.

Protams, nebūtu nekāda nelaime, ja šos vārdus svītrotu. Taču, manuprāt, tie ir jāatstāj, lai mēs veiktu šīs dažas nepieciešamās funkcijas.

Tieši ar bažām par to, vai Latvijas banka neuzņemsies komercfunkcijas, saistās arī iebildumi pret 14.pantu.

Šīs pārvaldes un nodaļas. Šeit nav domātas komercnodaļas, pilnīgi noteikti nē. Ir domāts tikai par to, ka Latvijas Bankai ar laiku varētu būt dažas nodaļas lielākajās pilsētās. Visticamāk, ka šādas nodaļas vispār tiktu izveidotas no jauna, nevis paņemot tās reālās ēkas, kuras šobrīd aizņem pašreizējās nodaļas, kuras pilda komercfunkcijas. Tāpēc šeit nav domāts tas, no kā deputāts baidās. Bet nebūtu nekāds zaudējums, ja mēs šos vārdus svītrotu un nepieciešamības gadījumā jautājumu par šādu Centrālās bankas nodaļu atvēršanu risinātu darba kārtībā.

Trešais iebildums- par statūtu fonda izveidošanu. Atkal te ir bažas par to, vai Latvijas Bankai neradīsies komercfunkcijas ar tiešu komercstruktūru kreditēšanu. Kam it kā būtu nepieciešams šis statūtu fonds? Atkal atbilde ir, ka to mums aizliedz šīs Centrālās bankas likuma burts un gars. Bet arī Centrālajai bankai var rasties nepieciešamība pēc līdzekļiem (pamatā jau to ieskicēja Vēciņa kungs), lai glābtu kādu grūtībās nonākušu banku vai garantētu savas saistības pret bankām vai pret noguldījumiem. Tie var būt gan banku, gan valdības.

Tāpēc mēs uzskatām, ka ne vienmēr šādas problēmas varēs atrisināt, darbinot emisijas mehānismu, darbinot naudas izdošanas tiesības. Tāpēc mums tomēr šāds statūtu fonds būtu nepieciešams.

Vēl varu piebilst, ka šo statūtu fondu arī kā pašu par sevi saprotamu uzņēma Vācijas bundesbankas eksperti. Viņiem neradās nekādi iebildumi ne pret šo, ne arī pret citām minētajām pantu redakcijām.

Kas attiecas uz šeit izskanējušo Seiles kundzes jautājumu, tad mums ir pilnīgs dalījums divos līmeņos. Centrālā emisijas banka, par kuru ir šis likums, un pārējās bankas, tajā skaitā Hipotēku banka, tajā skaitā Zemes banka, tajā skaitā jebkura cita banka, kuru dibina valsts vai privātuzņēmējs.

Šīs citas bankas- komercbankas- var dalīties... valsts komercbankās. Tādā gadījumā dibinātājs saskaņā ar likumu par akciju sabiedrībām ir Ministru padome, jebkuras akciju vai privātbankas dibinātāji tādā gadījumā ir citi. Šeit nekādā ziņā šis likums pats nereglamentē Hipotēku bankas izveidošanu, nekādā ziņā neierobežo tādas izveidošanu. Tas viss paliek tajā nodaļā un tajā likumā, kurā mēs faktiski runāsim par citām komercbankām. Tātad šādai bankai ir zaļais ceļš, nepieciešams tikai dibinātājs. Tur iekšēju pretrunu nav.

Visbeidzot pieskaršos tiem iebildumiem, kurus šeit izteica Finansu ministrijas pārstāvis. Centrālā banka tik tiešām pie labākās gribas valsts budžeta kases izpildi organizēt nevarēs. Šeit ir principiālas atšķirības starp Latvijas Banku šodien un tādu Latvijas Banku, kāda tā ir bijusi Latvijas laikā. Toreiz Latvijas Banka aptvēra ļoti daudz, faktiski ja ne lielāko daļu komercfunkciju Latvijā. Bija monopoliste ar visām ļaunajām sekām komercbanku attīstībā. Šī banku attīstības koncepcija šodien nav pieņemama.

Tātad nevar atsaukties uz Latvijas laika bankas statūtiem, kur bija paredzētas budžeta apkalpošanas operācijas. Šīs budžeta apkalpošanas operācijas ļoti labprāt veiks esošo komercbanku tīkls, arī tās bankas, kuras šobrīd ir Latvijas Bankas nodaļas, bet tiks atdalītas no emisijas bankas. Par budžeta apkalpošanu, kā jau pilnīgi pareizi te tika teikts, tiks ņemta neliela atlīdzība kā par darbu, un pilnīgi pamatoti šīs bankas maksās valsts budžetam par līdzekļu glabāšanu. Šis jautājums šodien vienkārši līdz galam nav atrisināts, tā ka atbilde ir pozitīva. Gan valsts budžets saņems naudu par šīs naudas uzturēšanos bankas iestādēs, gan arī maksās nelielu samaksu par reālo darbu, izpildot operācijas.

Priekšsēdētājs: Vairs debatētāju nav. Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: reģistrējies 101 deputāts. Balosim par Latvijas Republikas likuma "Par Latvijas Banku" akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par- 81, pret- 1, atturas- 8. Likums akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Lūdzu kolēģus iesniegt priekšlikumus līdz 17.martam ieskaitot. Tālāko darbu veiksim procedūrā paredzētajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Nākamais likumprojekts, izskatot šajā secībā, kā mēs vienojāmies, ir likumprojekts "Par bankām". Ziņotājs arī ir Vēciņa kungs. Lūdzu godājamos deputātus pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

Ē.Vēciņš: Cienījamie deputāti! Šodien mēs kontekstā ar likumprojektu par Latvijas Banku izskatām ar to visciešākajā mērā saistīto, kā mums pieņemts apzīmēt- "jumta" likumu par bankām. Es negribu aizkavēt jūsu uzmanību, atkārtojot ievaddaļā teikto par mūsu kopējo darbu, konsultācijām un visa tā pozitīvā ietveršanu, kas jau bija pirmajā šīsdienas apskatāmajā likumprojektā par Latvijas Banku. Šis darbs, kopējais darbs, izstrādājot šo otru likumprojektu, tika veikts tādā pašā kārtā, tādā pašā secībā un ar tiem pašiem mūsu šejienes kolēģiem, Amerikas Savienoto Valstu un Vācijas Bankas ekspertiem.

Dažos vārdos es mēģināšu raksturot tās pamattēzes, kuras šis likumprojekts satur. Šinī likumā, sākot ar 2.pantu, mēs vispirms minam banku sistēmu un šīs banku sistēmas elementu jeb sastāvdaļu juridisko statusu. Mēs īsumā esam raksturojuši, ietvēruši un devuši arī nelielu šo sastāvdaļu vai kredītiestāžu, kā mēs tās saucam, īsu skaidrojumu.

Nākamais likumprojekta pamatelements ir banku darbības pamatu izklāsts. Tas ir, no 9. līdz 20.pantam ieskaitot, kontekstā ar šo Latvijas bankas kā valsts centrālās bankas un uzraudzības kontroles funkciju par visas kredītsistēmas darbību. Citiem vārdiem sakot, par komercbanku neatkarīgi no tā, vai šī komercbanka ir veidota kā valsts komercbanka vai varbūt pēc kooperatīva principa. Var būt akciju komercbankas. Ja mēs tās sīkāk raksturojam, tad mums ir vesela sērija pārējo kredītiestāžu vai citu kredītiestāžu.

Ar šo jēdzienu ir saprotams un šodienas pasaules praksē pastāv ļoti plašs šo pārējo kredītiestāžu loks: kredītbiedrības, krājaizdevsabiedrības, arī banku kantori, kas ir tīri privāti bankas iestādījumi, vēl pasta krājkases. Tās bija pazīstamas un šodien ir pazīstamas pasaules praksē un pie mums arī ir tikušas atjaunotas.

Tātad šinī kontekstā visi šie jautājumi mums ir fiksēti atsevišķos pantos un, kā jau es teicu, dots neliels skaidrojums, ko mēs saprotam ar šīm kredītinstitūcijām un kādā mērā Latvijas Banka kā centrālā banka veic uzraudzību un kontroli pār šo kredītinstitūciju darbību šā likuma un likuma par Latvijas Banku ietvaros.

Cienījamie deputāti, es vēlreiz gribētu vērst jūsu uzmanību uz jau izteikto un domāju, ka jums varbūt šobrīd radīsies aizdomas, ka mēs kā Centrālā banka, kura šeit figurē, uzņemamies diktatora lomu attiecībā pret pārējām kredītinstitūcijām un būsim kaut kādi konkurenti. Es gribu kategoriski apgalvot, ka šāda loma šeit nav fiksēta, šādu lomu mēs neveiksim un šādas lomas nekur pasaules praksē nav. Kontrole un uzraudzība ir absolūti nepieciešama prerogatīva, kuru mēs kā Latvijas Banka realizēsim uz šā kopējā banku likuma pamata, lai nodrošinātu banku institūciju stabilitāti. Nevar būt ne runas par to, ka savstarpējas konkurences rezultātā mēs varētu pieļaut jebkuras bankas vai kredītiestādes bankrotu. Ja tas notiks, tā būs vislielākā nelaime visai naudas sistēmai un tās stabilitātei Latvijā.

Konkurence ir godīgs darbošanās lauks, bet tā mūsu neuzmanības vai bezkontroles rezultātā nedrīkst novest pie jebkuras banku institūcijas bankrota, jo katra banka, katra kredītiestāde ir saistīta ar ļoti lielu noguldītāju, kredīta ņēmēju un līdzekļu devēju loku. Jūs paši saprotat, kādu robu sitīs kaut vienas nelielas kredītinstitūcijas bankrots Liepājā, kādu robu tas sitīs kaut vai Limbažos. Šīs domas mēs esam dzirdējuši, tāpēc es uz šo jautājumu gribēju vērst deputātu uzmanību speciāli, lai jums būtu pilnīgs priekšstats, kāpēc tas ir vajadzīgs un ka mēs konkurenci no savas puses šā likuma vārdā nekādā mērā nerealizēsim.

Nākamajā otrajā un trešajā sadaļā tieši šie jautājumi ir sīkāk apskatīti un ir aplūkotas mūsu kontroles funkcijas tieši detalizētākā veidā, tas ir, kādā mērā mēs, šīs kontroles funkcijas veicot, nodrošinām komercbanku un pārējo kredītiestāžu stabilitāti ar šo nepieciešamo rezervju radīšanu, nosakot šo rezervju apmērus, ja ir vajadzīgs, mainot tās un šinī sakarībā nodrošinot visas kredītsistēmas produktīvu darbu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Kādi, lūdzu, jautājumi ir Vēciņa kungam? Cik es saprotu, Muciņa kungs gatavojas jautāt. Lūdzu!

L.Muciņš: Man ir tāds jautājums. Vai jūs neuzskatāt par nepieciešamu no "jumta" likuma par uzņēmējdarbību pārcelt tagad uz likumu par bankām visas tās normas, kuras faktiski regulē bankas darbību, tātad statūtu fonda lielumu, tā noteikšanu un tā tālāk, attiecīgi šajos likumos svītrojot šīs normas, kur tās faktiski atrodas ne pēc savas būtības? Kā es saprotu, vismaz toreiz tas bija tikai pagaidu paņēmiens, kamēr nebija šā likuma par bankām.

Ē.Vēciņš: Šie jautājumi savā laikā tika diskutēti. Mēs savas domas izteicām, kad tika pieņemts likums par uzņēmējdarbību, mēs vēlreiz esam šo likumu šinī kontekstā izskatījuši, bet nedomājam, ka šobrīd detalizēti pārcelt no likuma par uzņēmējdarbību uz šo "jumta" likumu reglamentējošas normas būtu lietderīgi viena tāda visnopietnākā iemesla dēļ, proti, šie divi likumi, kurus jūs šodien izskatījāt, nav kredītsistēmas likumdošanas noslēgums, bet sākums. Jums varbūt ir gadījies iepazīties ar pirmās Latvijas Republikas kredītlikumu. Tā ir grāmata, kurā ir vairāk par 200 lappusēm. Šīsdienas likumi tur ir kā sastāvdaļa.

Kas attiecas uz pārējām kredītiestādēm, kredītbiedrībām un tā tālāk, šinī kredītlikumā ir to tipveida statūti vai, kā toreiz teica, normālstatūti, kuri ir kredītlikuma organiska sastāvdaļa. Turpmākajā darbā mums ir paredzēta šāda kredītlikuma izveide, kur šie divi šodien izskatāmie likumi būs tā organiska sastāvdaļa plus tie normālstatūti jeb paraugstatūti, kuri skar pārējo kredītiestāžu (komercbanku un komerckredītiestāžu) darbību. Tāpēc mēs uzskatām, ka šis likums, apvienojot šo jūsu priekšlikumu, atrisina jautājumu, lai mēs nesarežģījam "jumta" likumu ar šīm detaļām. Tādi ir mūsu uzskati.

L.Muciņš: Atļausit vēl vienu jautājumu attiecībā uz krājaizdevsabiedrībām. Likums par šīm krājaizdevsabiedrībām un arī uzņēmējdarbības likums neko nerunā, ka būtu nepieciešamas šādas licences saņemt no valsts, no Latvijas Bankas, lai šādu krājaizdevsabiedrību nodibinātu. Kādēļ jūs šajā likumā mēģināt pie tam vēl izskaidrojošajā daļā ierakstīt reglamentējošu normu, ka ir jāsaņem šāda licence?

Ē.Vēciņš: Mēs to darām tā vienkāršā iemesla dēļ, ka negribam, lai kāda daļa no komercstruktūrām, piemēram, komercbankas vai akciju bankas, kas ir komercbanku paveids, būtu reglamentēta ar licences saņemšanu savai darbībai un kāda cita daļa izkristu ārā. Ja kāda daļa, piemēram, kredītbiedrības būs izslēgtas no mūsu licences saņemšanas, tas var radīt ļoti nepatīkamas sekas, jo šīs kredītbiedrības jeb krājaizdevsabiedrības var pavirši risināt savas darbības sagatavošanu un sākšanu. Saņemot mūsu licenci, viņi būs spiesti šā likuma vārdā rīkoties visuzmanīgākajā kārtā sakarā ar savas biedrības dibināšanu, zinot, ka mēs prasīsim vienlīdzīgu atbildību, tādu, kādu prasām no lielajām komercstruktūrām.

Sevišķi es gribētu uzsvērt to, ka mēs esam šā procesa sākumā. Varbūt, piemēram, kaut kādā absolūti normālā naudas apgrozības sistēmā šī licenču sistēma sīkajām kredītiestādēm vairs nebūs vajadzīga, bet mēs domājam, ka tas būs nākotnē. Tūlīt šodien riskēt ar šā punkta izsvītrošanu neesam gatavi.

L.Muciņš: Es varu tikai aicināt sakārtot likumdošanu. Nevar tagad rakstīt šajā likumā, ja nav tas rakstīts uzņēmējdarbības likumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vairs jautātāju nav. Deputāts Endele? Lūdzu!

J.Endele: Vai es pareizi saprotu, ka es viens pats banku atvērt nevaru?

Ē.Vēciņš: Saprotu jūsu jautājumu...

J.Endele: Tātad man, lai es atvērtu banku, ir jāpaņem vismaz vēl otrs kompānijā. Kāpēc?

Ē.Vēciņš: Jūs šinī savā jautājumā ietverat likumdošanas punktu par banku vai kaut ko citu? Mūsu likumdošanā ir punkts, kurā šinī likumā paredzam, ka var būt banku kantori. Tātad banku kantora dibinātājs ir fiziska persona, viena, kā jūs tagad to formulējāt. Bet šis gadījums ir tikai viens. Šā banku kantora kā kredītiestādes dibinātājs ir šī fiziskā persona. Ja jūs tādā kontekstā man jautājumu uzdevāt, tad jūs varat pateikt, vai es atbildēju, vai arī es varbūt kaut ko nesapratu.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad Endeles kungs var dibināt bankas kantori. Vēlēsim veiksmi!

Vairs nav jautātāju? Paldies, Vēciņa kungs!

Vai ir kādi deputāti pieteikušies debatēs jautājumā par bankām?

Balsosim par Latvijas Republikas likuma par bankām akceptēšanu pirmajā lasījumā. Trīs balsis papildus "par". Rezultāts: 71- par, 3- pret, atturas- 2. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Lūdzu kolēģus līdz 17.martam, ieskaitot, iesniegt savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Līdz pusdienu pārtraukumam vēl ir 10 minūtes. Ir ieradies Punovska kungs, ir ieradusies Zeltkalnes kundze. Kādas ir viņu domas, vai kādu no šiem jautājumiem 10 minūšu laikā ir iespējams izskatīt? Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi, mēs, protams, varam iesākt skatīt Dzīvokļu kodeksu otrajā lasījumā un varam arī skatīt otro jautājumu par šo mazstāvu dzīvojamās apbūves privatizāciju. 10 minūtēs varētu sniegt ziņojumu un pēc tam apspriest. Var arī nedarīt neko, protams, kā nobalsosim.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vairs ir tikai deviņas minūtes. Es domāju, izmantosim laiku lietderīgi un iesim ēst pusdienas. Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi, man ir viens lūgums. Mēs vakar pirmajā lasījumā pieņēmām likumprojektu "Par politiski represēto personu statusa noteikšanu". Lūdzu visus priekšlikumus, izmaiņas un ieteikumus līdz 16.datumam iesniegt man. Paldies.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde