1992.gada 25.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: reģistrējušies 124 deputāti.

Par darba kārtību. Vispirms acīmredzot par to, ko Augstākās padomes Prezidijs piedāvā. Acīmredzot tad, kad mums būs skaidrība par to, ko mēs gribam izskatīt, lemsim, cik dienas strādāsim. Bet vispirms, es domāju, mums ir šī tradīcija par svītrošanu no piedāvātās darba kārtības. Vai ir kaut kādas principiālas iebildes?

Lūdzu, Bojāra kungs, ja jūs gribat runāt!

J.Bojārs: Jā. Man ir papildinājums, ja drīkst.

Priekšsēdētājs: Ja papildinājums nav saistīts ar šo darba kārtību, tad to pēc tam, kad mēs nobalsosim.

J.Bojārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tā kā svītrojumu nav, lūdzu, balsosim par darba kārtības jautājumiem, kurus mēs izskatīsim šajās dienās. Cik dienas strādāsim, to lemsim pēc tam. Rezultāts: paldies - 101, pret un atturas - 4. Šie jautājumi saskaņā ar jums iesniegto Augstākās padomes Prezidija projektu ir iekļauti darba kārtībā.

Kādi ir papildinājumi? Pirmais bija Bojāra kungs. Pēc tam jūs izlemsiet.

J.Bojārs: Cienījamais priekšsēdētāj! Vispār vakar notika šokējošs notikums. Es gribu, lai to kā politiska rakstura notikumu mēs ieslēdzam darba kārtībā un izskatām. Lielāko Latvijas partiju mēģināja izmest no tās telpām, kuras šī partija izmanto jau vismaz divus gadus. Tas ir viens.

Otrs. Pie šīs izmešanas, atvainojiet, cienījamais priekšsēdētāj, bija nezin kāpēc zemessargi, kurus jūs vadāt.

Trešais. Zemessargi, kurus jūs vadāt, mēģināja izmest ārā partiju, kurā jūs esat vismaz rezerves biedrs. Atvainojiet, tāpēc es lūdzu zināmu jūsu un Augstākās padomes aizsardzību.

Atvainojiet, šīs telpas jums ir labi pazīstamas, vai ne?

Un ceturtais. Es gribu teikt, ka es to uzskatu vispār par ārkārtīgi politiskas dabas mēģinājumu izdarīt triecienu pret Darba partiju, kuras (atvainojiet vēlreiz!), es gribu teikt, vesela rinda ievērojamu darbinieku bija pirmajās atmodas rindās no pašiem sākumiem. Es gribu, lai ieslēdz šo jautājumu darba kārtībā. Tas ir ļoti nopietns. Tas nav vienkārši ekonomiskas dabas, bet politisks jautājums.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, es pateicos, ka jūs savā uzrunā man veltījāt tik daudz uzmanības, bet kā mums noformulēt šo jautājumu, ja jūs arī mani iesaistāt savā lietā? Diemžēl es nekā nezinu par to, kā tas tur notika...

J.Bojārs: Izskatīt jautājumu par telpu atņemšanu Demokrātiskajai darba partijai. Viss. Ļoti īsi. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Par atņemšanu vai par...

J.Bojārs: Atvainojiet, par prettiesisku! Es aizmirsu pateikt, tas analogs bija garš un vārds "prettiesiski" noteikti bija iekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Tā kā rīt darba kārtībā ir likumprojekts par 1992.gada pirmā pusgada valsts budžetu otrajā lasījumā, Budžeta komisijai ir lūgums šodien izslēgt no darba kārtības 5.punktu - lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Latvijas Republikas Zemessardzes finansēšanu 1992.gada pirmajā pusgadā". Ja būs kādi sarežģījumi ar valsts budžeta pusgada projekta pieņemšanu, tad lūdzu tā vietā rīt ieslēgt izskatīšanai šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Godātais kolēģi! Mums procedūrā tad ir noticis mazs misēklis. Jūs tagad runājat komisijas vārdā?

I.Ozols: Principā, jā. Es saskaņoju ar komisiju, ka nebūtu mērķtiecīgi šodien izskatīt lēmumu, ja rīt mēs pieņemam likumu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, jā vai nē? Jūs komisijas vārdā runājat, jo mums tad saskaņā ar mūsu...

I.Ozols: Es atvainojos. Es nevaru pretendēt, ka tas ir komisijas vārdā, jo komisijā par to nav balsots, tas ir tikai saskaņots komisijas vadības līmenī, tātad tas ir mans personīgais priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk nav citu ierosinājumu? Lūdzu, Kristovska kungs! Jūs par šo pašu jautājumu?

Ģ.Kristovskis: Jā, es par šo pašu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti! Kolēģi, lūdzu, mazliet uzmanības! Ir noticis mazs procedūras misēklis. Es divas vai trīs reizes jums jautāju, vai nav kādi priekšlikumi par svītrošanu no darba kārtības, kā mēs to katrreiz darām un tad balsojam atsevišķi par katru punktu. Diemžēl kolēģis Ozols neizteica savu viedokli tad, kad to vajadzēja, bet nedaudz vēlāk. Kad mēs esam jau nobalsojuši par darba kārtību. Acīmredzot tomēr jāatgriežas pie šā 5.punkta un jābalso atsevišķi, neskatoties uz to, ka procedūrā faktiski ir radies zināms... Lūdzu.

Ģ.Kristovskis: Es saprotu, ka pēc deputāta Ozola priekšlikuma šis punkts tiek atlikts uz vienu dienu faktiski, ja? Labi.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi viedokļi? Kolēģi, lūdzu uzmanību! Tomēr balsosim, lai šeit būtu kārtība.

Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Ozola kunga lūgumu un arī ieteikumu izskatīt 5.jautājumu - lēmuma projektu "Par Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas un Latvijas Republikas Zemessardzes finansēšanu 1992.gada pirmajā pusgadā" - izskatīt kopā ar visu budžetu nākamajā dienā, tas ir, rīt. Lūdzu, balsosim par to. Izsakiet savu attieksmi, jo mēs jau esam iebalsojuši to darba kārtībā šodien. Rezultāts: par - 90, pret - 3, 15 - atturas, un viens vēl cēla roku - "par". Jūsu priekšlikums ir akceptēts.

Tagad par deputāta Bojāra priekšlikumu - izskatīt jautājumu par prettiesisku...

J.Bojārs: Precizēšu: "...telpu atņemšanas mēģinājumu Demokrātiskajai darba partijai".

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Bojārs: Profesors Plotnieks liek vēl papildināt ar vārdiem: "izmantojot zemessargus".

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es nevaru komentēt šo gadījumu attiecībā uz zemessargiem... Man vienkārši nav informācijas. Tāpēc jāpaļaujas uz kolēģa Bojāra informāciju. Lūdzu, balsosim par viņa priekšlikumu. Rezultāts: 56 - par, pret - 22, atturas - 23. Divi plus trīs pieci, divi plus divi - četri. 45, 56. Bojāra kungs, jūs varat būt gandarīts, jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Noskaidrosim zemessargu lomu.

Bet es lūdzu Kristovska kungu sniegt oficiālus paskaidrojumus un uzziņu. Jūs, Bojāra kungs, arī sniedziet uzziņu par jūsu attiecībām, par īres maksu un visu pārējo. Izskatīsim kā 19.jautājumu, jo tādā secībā jautājums ir saņemts.

Lūdzu, balsosim par Prezidija ierosinājumu strādāt trīs dienas. Es domāju, šeit īpaši komentāri nav vajadzīgi. Jūs saprotat situāciju, saprotat, cik šeit ir jautājumu un cik svarīgi ir, lai tos izskatītu tomēr šajā nedēļā.

Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 58 - par. Tas ir vairākums, kolēģi! Ļoti žēl, bet pārējiem kolēģiem jārespektē vairākuma griba un jāstrādā.

Varbūt zināšanai: acīmredzot nevajadzētu lauzt mūsu tradīciju, un Prezidija sēdei būtu jānotiek noteiktajā laikā pulksten 16.00 ceturtdien, jo diemžēl jautājumu sakrājies daudz, kaut gan it kā, no vienas puses, Prezidija kompetence nav visai plaša, bet jautājumu loks parasti ir visai plašs. Tāpēc acīmredzot strādāsim līdz pusdienām. Ceturtdien līdz pusdienām. Ceram uz visu deputātu aktīvu darbu.

Turpinām izskatīt lauksaimniecības produktu ražošanas stabilizācijas lēmumu. Lūdzu, turpinot šā jautājuma izskatīšanu, sēdi vadīt priekšsēdētāja vietnieku Krastiņa kungu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, atgādināšu mūsu pagājušās nedēļas lēmumu. Tātad mums par šo pirmo darba kārtības jautājumu atliek balsošana, pieņemšana pa punktiem. Lēmums, ja es nemaldos, ir 184.dokumentā.

G.Grūbe: Nē, 203.dokuments.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, paņemiet šo dokumentu! Dokuments ir bez preambulas. 1.punkts ar diviem apakšpunktiem. Vai ir kādi iebildumi, labojumi? Nav.

2.punkts ir ar ļoti daudziem apakšpunktiem.

G.Grūbe: Ar septiņiem.

Priekšsēdētājs: Varbūt te vajag pa apakšpunktiem? Deputāte Buķele, lūdzu!

E.Buķele: Es jau pagājušajā reizē izteicu iebildumus pret termiņiem 2.punkta 1. un 2.apakšpunktā un domāju, ka šos termiņus vajag vismaz uz pusi saīsināt. Es uzskatu, ka tur, kur rakstīts - viena mēneša laikā, varētu būt augstākais viena nedēļa, un kur triju mēnešu laikā - viens mēnesis. Es ceru, kolēģi, ka par šiem skaitļiem nav rakstiski jāiesniedz priekšlikums. Pie tam es arī pagājušajā reizē izteicu šos priekšlikumus.

G.Grūbe: Es atgādinu, ka patiešām 203.dokumentā ir minēts, ka pārskatīti šie termiņi, bet vairāk tos saīsināt, nekā pašreiz ir dokumentā, praktiski nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs varam izšķirt šo problēmu tikai balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputātes Buķeles priekšlikumu - 1.apakšpunktā mēneša termiņu saīsināt uz vienu nedēļu. Rezultāts: par - 45, pret - 9 un atturas - 20.

Mums šinī gadījumā ir jābalso arī par otru, lai viss būtu taisnīgi, citādi teiks, ka kāds nav piedalījies balsošanā. Šeit ir 45 balsis par deputātes Buķeles priekšlikumu.

Par komisijas piedāvāto viena mēneša termiņu. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: 56 - par, 7 pret, atturas - 6. Ar vairākumu ir atstāts šis komisijas piedāvātais viena mēneša termiņš.

Nākamais balsojums ir par otru deputātes Buķeles priekšlikumu - trīs mēnešus saīsināt uz vienu mēnesi. Lūdzu, par deputātes Buķeles priekšlikumu kā radikālāko!

G.Grūbe: Es atvainojos, Krastiņa kungs, varbūt drīkst paskaidrot? Šeit šie trīs mēneši paredzēti tāpēc, ka jautājums par nodokļu sistēmu, sevišķi par zemes nodokli, jāsagatavo ļoti nopietni. Zemes nodoklis patiešām ir jāpārskata, bet to mēneša laikā šobrīd nav iespējams izdarīt. Tāpēc ir lūgums tomēr atbalstīt komisijas piedāvāto variantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim par deputātes Buķeles piedāvāto viena mēneša termiņu. Rezultāts: 49 - par, 9 - pret un 21 - atturas.

Tālāk balsosim par komisijas piedāvāto trīs mēnešu termiņu. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: 39 - par, 7 - pret, 25 - atturas.

Šinī gadījumā vairākums ir deputātes Buķeles ierosinātajam variantam. Lūdzu labot 2.punkta 2.apakšpunktā uz viena mēneša termiņu.

Vai par pārējiem apakšpunktiem no 3. līdz 7. ir kādi papildinājumi un labojumi? Nav. Paldies.

3.punkts ir bez apakšpunktiem. Deputāt Ozol, lūdzu!

I.Ozols: Novērtējot reālo finansēšanas situāciju Latvijas Bankas iespēju robežās, šis lēmuma punkts ir neizpildāms. Tajā pašā laikā mūsu komisijas rīcībā ir informācija, ka pagājušajā gadā Lauksaimniecības ministrija varēja par 3 miljoniem dolāru noslēgt vienošanos ar Polijas firmu par piecu vecpilsētas namu restaurāciju, ko apmaksā Rīgas pilsētas izpildkomiteja.

Man ir priekšlikums nomainīt 3.punktu ar šādu redakciju: "Uzdot Lauksaimniecības ministrijai realizēt restaurētās mājas par tiem potenciālajiem 450 miljoniem rubļu, kas ir ieguldīti šajos piecos īpašumos, un nodrošināt ilgtermiņa kredītu no šiem potenciāli iegūstamajiem Lauksaimniecības ministrijas līdzekļiem."

G.Grūbe: Drīkst paskaidrot?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamais Ozola kungs! Šeit ir runa par īstermiņa kredītiem, 3.punkts ir par īstermiņa kredītiem. Kas attiecas uz jūsu priekšlikumu, tad es lūdzu to iekļaut 4.punktā, tas ir, 1.apakšpunktā, kur Augstākajai padomei kopā ar Ministru padomi jāiesniedz priekšlikumi bankai. Šeit jūsu priekšlikums der. Kad Augstākā padome izskatīs šos priekšlikumus, tad arī par šādu varēsim nobalsot. Bet 3.punkts ir par īstermiņa kredītiem. Tie vajadzīgi pavasara lauku darbiem.

I.Ozols: Varu informēt, ka šis jautājums ir atrisināts. Par to būs informācija budžeta likumprojekta apspriešanas gaitā. Jūs, Grūbes kungs, arī esat informēts, ka īstermiņa kredītiem Latvijas Banka šo 450 miljonu iedalīšanai resursus ir jau praktiski atrisinājusi.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, jums jautājums: vai šie miljoni ir jau piešķirti vai vēl nav piešķirti?

G.Grūbe: Nav piešķirti.

I.Ozols: (Runā no zāles.)

G.Grūbe: Garants ir garants, bet vai šī nauda ir vai nav reāli pagaidām?

Priekšsēdētājs: Nav. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es tomēr lūdzu apdomāt un balsot par šiem 450 miljoniem tāpēc, ka mēs riskējam neizpildīt sējas darbus. Arī banka šim skaitlim ir piekritusi. Tas mums palīdzēs arī budžetā nobalsot par šiem 450 miljoniem. Turklāt Latvijas Bankai tas ir pat izdevīgi, jo tā taču ņems lielus procentus no zemnieka par īstermiņa kredītu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krastiņ!

E.Krastiņš: Man nav pieņemams šā lēmuma stils visos punktos un it īpaši šinī punktā un nākamajā punktā. Latvijas Bankai ir uzdots realizēt finansu un kredītu politiku. Ja mēs uzņemamies atbildību Latvijas Bankas vietā un lemjam par attiecīgu kredītu resursu izdalīšanu, lemjam Latvijas Bankas vietā, tad arī atbildību par visām sekām vajadzēs uzņemties mums, nevis Latvijas Bankai. Es šādu atbildību uzņemties netaisos. Netaisos pārkāpt savas pilnvaras un jaukties pilnīgi neatkarīgas institūcijas darbībā ar iespējamām bēdīgām sekām, kas var rasties šāda parlamenta spiediena rezultātā.

Protams, mums ir vēlēšanās vispār ignorēt visu ārzemju ekspertu domas. Diemžēl no šīm domām daudz kas atkarīgs Latvijas tālākajā virzībā starptautiskajās organizācijās. Es tikai gribu nolasīt vienu fragmentu no viena šāda eksperta atzinuma.

Diemžēl pašreizējās palīdzības apmērs, kas tiek sniegts, ir pārliecīgs. Šī nozare nemaksā gandrīz nekādus nodokļus un saņem kredītu ar augsti subsidētiem procentiem. Bez tam valdības investīcijas lauksaimniecības infrastruktūrā un lauksaimniecības kredīti tiek norakstīti.

Šādas plašas fiskālās privilēģijas veicina neefektivitāti un kavē darbu citās tautsaimniecības nozarēs, kuras tāpat ir ārkārtīgi nepieciešamas Latvijas attīstībai. Mēs dzirdējām no Berga-Bergmaņa kunga, ka viņi meklējot šādas iespējas sniegt kredītus lauksaimniecībai un ka tie tiekot arī atrasti.

Es lūgtu atstāt Latvijas Bankai tās kompetences, tās atbildību un tās pienākumus un nejaukties citu institūciju darbā un nepārņemt to funkcijas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Es principā piekrītu Seiles kundzes teiktajam. Gribu uzsvērt tikai vienu. Mēs nedrīkstam aizmirst to, ka pēc apmēram sešām nedēļām var sākties sēja. Sēja ir pats galvenais. To mēs nedrīkstam izlaist no redzesloka. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Man ir maz ko piebilst Preinberga kunga teiktajam. Bet es gribu paskaidrot kolēģiem: ja jums ir vajadzīga lauksaimniecība, tad ir vajadzīgi kredīti, ja Latvijā lauksaimniecību nevajag, tad varam arī kredītus nepiešķirt.

Sēja patiešām sāksies pēc sešām nedēļām. Ilustrācijai mazs skaitlis. Pārrēķinot iepriekšējā gadā ražoto pašreizējās cenās, konkrēti Jēkabpils rajons ražo produkciju par 828 miljoniem bez jebkādām iegādēm, tikai degvielai. Spēkbarību patērē par 831 miljonu. Der arī padomāt par šiem skaitļiem. Es nezinu, ko spriež ārzemju eksperti. Es dzīvoju realitātē, kas ir šodien.

Priekšsēdētājs: Deputāt Stroganov, lūdzu!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi! Balsojot par 3.punktu, mēs pārsniedzam Augstākās padomes pilnvaras. Pieņemot šo konkrēto priekšlikumu, mums būtu jāsāk meklēt, kur ņemt līdzekļus. Iespējams, vajadzētu pārtraukt šo namu restaurāciju un paņemt tos trīs miljonus dolāru, kas tiek tērēti šim nolūkam. Bet tam mums nav pilnvaru, jo Latvijas Banka ir Augstākās padomes dibināta. Un mēs, lai īstenotu to politiku, kas mums nepieciešama, esam pilnvaroti uzdot bankai pildīt Augstākās padomes lēmumus. Man liekas, ka šodien pats galvenais mūsu uzdevums ir nodrošināt ar pārtikas produktiem mūsu iedzīvotājus, bet bez īstermiņa kredītiem pavasara sēju mums nepaveikt, jo minerālmēslu un degvielas cenas ir pieaugušas desmitkārtīgi. Zemniekiem nav naudas, lai to visu iegādātos. Es aicinu par 3.punktu balsot tajā redakcijā, kādu piedāvā Lauksaimniecības komisija. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, te ir vairāki iesniegumi, lai pārtrauktu šo diskusiju, jo visiem ir skaidrs. Ar propagandiskām vai analīzes uzrunām un tamlīdzīgi jābeidz, te visiem ir skaidra situācija. Es domāju, ka ir jābalso. Vispārējais noskaņojums arī ir skaidrs, kas ir par ko.

Es saprotu, Berķa kungs, jums kā Zemnieku partijas priekšsēdētājam būtu jārunā šinī jautājumā, bet es domāju, ka jautājums atrisināsies pozitīvi arī bez tā visa.

A.Berķis: Vai es vispār varu kādu vārdu pateikt par to?

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā jūs pēc tam varēsit teikt. Jūs varēsit teikt, kad balsosim kopumā par visu lēmumu, par lēmuma projektu kā tādu. Te ir par 450 miljoniem rubļu.

P.Gabrānovs: Es tikai gribēju pateikt, ka šī summa ir jāizdala ar 40, lai zinātu, kāda ir pirktspēja. Tie 450 miljoni jāizdala ar 40, jo tik reižu dārgāks ir benzīns un minerālmēsli.

Priekšsēdētājs: Balsosim par šo 3.punktu komisijas piedāvātajā redakcijā ar tiem pašiem skaitļiem. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: par - 73, pret - 6 un atturas - 10. Šis punkts ir pieņemts komisijas piedāvātajā redakcijā par summu 450 miljoni.

4.punkts ar diviem apakšpunktiem. Deputāt Plotniek, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, man bija tas gods piedalīties Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas sēdē. Mēs vienojāmies, ka Latvijā ilgtermiņa kredītu politikas tiešām nav un parlamentam vispār nav priekšstata, kāda tā ir. Vienojāmies, ka jāieraksta attiecīga formula acīm redzami šajā 2.punktā. Pirms rakstām par banku sistēmas reorganizāciju, jāieraksta par ilgtermiņa kredītu politiku Latvijā. Tas nezin kāpēc ir pazudis, kaut gan mums bija sirsnīga saskaņa šajā jautājumā. Tas izraisa zināmu izbrīnu. Kāpēc tādā gadījumā citu komisiju pārstāvjiem vispār piedalīties šīs komisijas sēdē, ja pēc tam viss, par ko mēs esam vienojušies, pazūd?

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, jūs komentēsit?

G.Grūbe: Šāds priekšlikums, Plotnieka kungs, bija. Bet, ņemot vērā, ka 2.punktā to patiešām nav iespējams tādā veidā, kā jūs piedāvājat, izskatīt, mēs vienojāmies, ka šobrīd to neskatīsim. Skatīsim tad, kad Ministru padome kopā ar banku piedāvās priekšlikumus, kādā veidā varētu būt šādi kredītu resursi, vai tie vispār būtu vai nebūtu, un tā tālāk. Tad arī varētu runāt par šo lietu. Tas jūsu jautājums varētu praktiski izskanēt kopā ar 4.punkta 1.apakšpunktu.

A.Plotnieks: Tā kā šis priekšlikums komisijas sēdē bija akceptēts un bez manas līdzdalības savukārt atkal izsviests ārā, es lūdzu priekšsēdētāju tomēr likt šo formulu uz balsošanu un 4.punkta 2.apakšpunktu papildināt attiecībā uz ilgtermiņa kredītu politiku Latvijā.

Vēl otrs priekšlikums. Man šķiet, ka, runājot 1.apakšpunktā par 1,8-2 miljardu rubļu ilgtermiņa kredītiem, parlamentā absolūti neko nepateikt kā vislabākajos stagnācijas gados, kur šī nauda paliks, ir ārkārtīgi supernenopietni. Ja neesam spējīgi vairāk neko pateikt, vajadzētu vismaz pateikt par divām nozarēm - par aitkopību un linkopību, parlaments iestājas, pirmkārt, par šo nozaru attīstības vadīšanu, jo šodien Latvijā nav nekā cita, ko mēs varētu likt tām pretī, kas būtu ekonomiski tik rentablas. Es arī lūgtu šo nozaru kreditēšanu kā īpaši prioritāru iedalīt šajā 1.apakšpunktā un par jautājumu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Vai deputāti vēl neminēs kādas lauksaimniecības ražošanas nozares, kuras būtu ļoti svarīgas? Grūbes kungs, lūdzu!

G.Grūbe: Es atbildēšu Plotnieka kungam. Paldies par jūsu augsto kompetenci. Katrā ziņā mēs uzskatām, ka ne pirmais priekšlikums, ne otrais šobrīd šajā lēmumā nav ierakstāms. Tāpēc es lūdzu kolēģus atbalstīt 4.punkta 1. un 2.apakšpunktu tādā redakcijā, kādu ir devusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums arī citu variantu nav, jo nekas rakstiski nav iesniegts.

Balsosim par 4.punktu komisijas iesniegtajā variantā! Divas balsis papildus "par". Rezultāts: 66 - par, 7 - pret, 6 - atturas. Šis punkts ir pieņemts.

5.punkts ar trīs apakšpunktiem. Nav nekādu iebildumu? Paldies. 6.punkts? Nav. 7.punkts ar diviem apakšpunktiem? Nav. 8.punkts? Nav.

Balsosim par šo lēmumu kopumā. Divas balsis papildus "par", es atvainojos, trīs balsis papildus "par". Rezultāts: par - 85, pret - 3, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts. Pirmo darba kārtības punktu esam izskatījuši.

Nākamais darba kārtības jautājums. Otrais darba kārtības jautājums ir "Par grozījumiem Latvijas Republikas likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" 12.pantā".

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamais sēdes vadītāj un augsti godātie deputāti! Vienreiz mums ir tāda neliela atslodzes pusstunda: jāizskata jautājums par aizsargājamiem dabas objektiem. Varētu domāt, vai tiešām, pirmās kārtas zemes reformai tuvojoties nobeigumam, mums vēl jāatgriežas pie labojumiem? Izrādās, ka ir. Mēs neesam zemes reformas pirmajā kārtā pietiekami skaidri pateikuši, kādas tiesības ir saņemt zemi lietošanā juridiskajām personām, kuras pārstāv aizsargājamos objektus. Tajā punktā, kur mēs devām priekšrocības pret bijušo īpašnieku dažādām personām, tajā skaitā arī juridiskajām personām, ir ierakstīts, ka aizsargājamajos objektos zemi var saņemt tikai tās juridiskās personas, kurām tā jau ir saņemta lietošanā dabas aizsardzības vajadzībām.

Izrādās, ka ne visas aizsargājamās teritorijas pārvaldošās iestādes oficiāli ir saņēmušas šo zemi lietošanā. Šie lietošanas akti nav noformēti. Tālākais praktiski ir atkarīgs no pagasta vai rajona zemes komisijas labvēlības. Par vairākiem strīdiem ir informēta Augstākās padomes Zemes komisija. Arī Zemes komisijas locekļu starpā nav iespējams vienoties par to, lai aizsargājamajam objektam iedalītu zemi.

Uzreiz var rasties jautājums, vai tik tiešām Latvijas rezervātiem un Gaujas nacionālajam parkam ir jānodod zeme lietošanā kā juridiskajai personai?

Es gribu paskaidrot, ka vispār visi aizsargājamie dabas objekti aizņem tikai 5 procentus no Latvijas teritorijas kopumā. Galvenokārt tie ir dažādi liegumi, rezervātu tur ir pavisam neliels daudzums. Šīs teritorijas, kurās mēs prasām piešķirt zemi kā juridiskajām personām, aizņem tikai 0,28 procentus no Latvijas teritorijas.

Vislielākā konfliktsituācija pašreiz ir izveidojusies Gaujas nacionālajā parkā. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas teiktu, ka visā nacionālā parka teritorijā būtu jāsaglabā kolhozi un ka tur nevarētu veidot zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības. Nebūt tas tā nav. Šīs lauksaimniecībā izmantojamās zemes reformas pirmajā kārtā praktiski pilnībā tika atdotas individuālajiem zemes lietotājiem. Šajā gadījumā runa ir tikai par tām teritorijām, kurās ir meži.

Konkrēti es to ilustrēšu ar vienu nelielu piemēru. Gaujas nacionālajam parkam tiek pieprasīti tikai 4 tūkstoši hektāru. Tos viņi prasa, par tiem pašreiz ir strīds. Tos viņi lūdz nodot viņiem lietošanā. Kas ir šīs teritorijas? Tās ir tā sauktās dabas rezervātu zonas. Tie nav rezervāti, kurus mēs esam apstiprinājuši ar Latvijas likumu, tās ir tikai zonas, kurām pielīdzināts rezervātu režīms. Tie parasti ir purvi, meži, tādas teritorijas, kurās ilgus gadus ir darbojušies botāniķi, ornitologi un citi zinātnieki un atraduši, ka tieši šie mazie pleķīši ir tie, kuri ir jāsaglabā. Ļoti žēl, ka man šeit nav tādas ierīces, lai es jums varētu parādīt Gaujas nacionālā parka karti, kurā redzams, kā šīs teritorijas izvietotas pa Gaujas nacionālo parku. Tāpēc es jums varu pateikt, ka lauksaimniecības zemes ir tikai 15,9 hektāri no šīs pieprasītās teritorijas. Tikai. Turklāt tās pašas ir krūmiem aizaugušas ganības un pļavas. Viss pārējais ir šie purvainie, neizmantojamie meži.

Tad var rasties jautājums: kur šeit ir tas konflikts? Konflikts ir tur, ka zemnieki prasa atpakaļ šos mežus nociršanai. Bez šaubām, ja šos mežus nocirstu, situācija objektā pilnīgi mainītos. Es domāju, ka jūs neesat ne skolēni, ne mazi bērni un ka lekcijas man jums nav jālasa, tāpēc lūdzu nobalsot par mūsu un šo Vides aizsardzības komisijas izstrādāto variantu zemes reformas pirmās kārtas likumā, lai Zemes komisijai būtu pamats iedot zemniekam mežu citā vietā.

Lai jums rastos pārliecība, ka tā ir liela nepieciešamība, mēs to esam iekļāvuši darba kārtībā kā steidzamu. Jūs varat saprast arī to, ka mūsu Lauksaimniecības komisija, kur ekoloģe ar tādu specialitāti esmu faktiski es vienīgā, jo pārējie ir tīrie praktiķi, spēja nobalsot par šo likumu. Es aicinu arī jūs iedziļināties šajā problēmā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Seiles kundze! Jautājumi? Sekretariātā neviens nav pierakstījies. Jautātāju nav. Viss visiem ir skaidrs. Kas ir pierakstījies debatēs? Debatēs neviens nav pierakstījies.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Papildus trīs balsis. Rezultāts: par - 73, pret - 2, atturas - 10. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Godātie kolēģi, es lūgtu sakarā ar šā likuma steidzamību iekļaut to rīt darba kārtībā, lai varētu nobalsot par pēdējo un galīgo variantu.

Priekšsēdētājs: Vai šodien jūs neuzskatāt par iespējamu to iekļaut, Batarevska kungs?

O.Batarevskis: Ja var, tad - jā.

Priekšsēdētājs: Varbūt norunāsim tā, ka mēs šodien to iekļaujam darba kārtībā pēcpusdienā. Komisija mums varēs ziņot pēcpusdien. Laikam nav jābalso. Tikko komisija ir gatava, tā var ziņot par šā likumprojekta kā steidzama gatavību otrajam lasījumam.

Darba kārtības trešais jautājums - likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Černaja kungs, lūdzu!

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūsu apspriešanai ir dokuments ar numuru 202, nevis iepriekšējais, kurš bija izdalīts un kurā ir iestrādāti labojumi, kas izdarīti otrā lasījuma laikā, kā arī tie, kurus iesniegusi Valsts finansu inspekcija.

Tātad varētu turpināt, apspriežot šo likumu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Mēs tātad trešajā lasījumā apspriežam pa pantiem, īpaši skatām tos pantus, kuros ir redakcionāli labojumi. Pantus, kuros nav labojumu, mēs bez sevišķa pieprasījuma, protams, neapspriežam. Vai par 3.panta otrās daļas redakciju nav iebildumu? Par 4.panta atsevišķiem apakšpunktiem - 17. un 19. - deputātiem nav nekādu iebildumu?

Par 5.panta redakciju? Nav. Par 8.panta redakciju ar šiem skaitļiem deputātiem nav nekādu iebildumu? Par 9.panta redakciju? Nav. Par 14.pantu? Nav. Septītais labojums. Astotais labojums par 18.panta tabulu? Nav. Devītais labojums par 19.panta tabulu? Nav. Sekretariātu lūdzu zvanīt intensīvi. Desmitais labojums par 21.pantu? Nav. Vienpadsmitais - arī nav. Paldies.

Lūdzu reģistrēties, godājamie deputāti! Rezultāts: 104 deputāti reģistrējušies. Balsosim par 202.dokumentu - Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem likumā "Par ienākuma nodokli"" akceptu trešajā lasījumā. Rezultāts: par - 89, pret - nav, atturas - 7. Likums pieņemts.

Černaja kungs vēl vēlas komentēt? Lūdzu.

R.Černajs: Lūdzu izskatīt lēmumu par spēkā stāšanās kārtību. 196.dokuments.

Priekšsēdētājs: Ar lielāko prieku es palīdzētu izskatīt, tikai mēģināšu atrast, vai man ir šis visai slepenais dokuments. Man tā nav. Vai godājamiem deputātiem ir šis dokuments par spēkā stāšanās kārtību? Lūdzu, Černaja kungs, nāciet tribīnē par šo lēmumu! Vai godājamiem deputātiem ir kādi jautājumi, piebildes pie šā lēmuma? Deputātam Endziņam ir.

A.Endziņš: Vai tas ir 177.dokuments?

R.Černajs: 196.dokuments.

Priekšsēdētājs: Jums, Bula kungs, ir kāds jautājums?

A.Buls: Tā kā mēs pieņēmām likumu, kura 14.pantā ir teikts, ka jālieto 8.panta likmes, kļūst lieks lēmuma 5.punkts, kurā ir izklāstīta tabele par 14.panta atsevišķām likmēm. Lūdzu vispār svītrot 5.punktu no šā lēmuma, jo tas vairs neatbilst likumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Černaja kungs, jūsu komentāru!

R.Černajs: Piekrītam.

Priekšsēdētājs: Piekrītat, tātad nav jābalso. Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Tā kā mēs tikko pieņēmām likumu, kur pārgājām visās tabulās uz minimālajām mēnešalgām, tad, es domāju, jāsvītro visas šīs tabulas.

R.Černajs: Šīs tabulas vienkārši ir paredzētas šim mēnesim.

J.Endele: Kāpēc mums šim mēnesim tās vajadzīgas, ja likums pieņemts vispārīgā veidā? Es saprotu, ka šīs tabulas nāk no šā likuma. Tas varētu būt kā skaidrojums?

R.Černajs: Tāpēc jau tas ir lēmums par spēkā stāšanos, ka šajās tabulās ir fiksēts pašreizējais stāvoklis, ko var izteikt ar šo minimālo algu - 670, kā būtu jārēķina.

J.Endele: Bet minimālo algu nosaka Ministru padome. Jebkurā momentā to var mainīt. Kāpēc ir vajadzīgas šim mēnesim tabulas, ja likumā ir vispārīgi formulēti šie jautājumi? Šī rēķināšanas kārtība likumā noformulēta vispārīgi.

R.Černajs: Lēmumā ir konkrēti. Es neredzu šeit nekādas pretrunas.

J.Endele: Es neredzu vajadzību lēmumā parādīt skaitļus.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ļoti interesanti bija noklausīties deputāta Černaja un deputāta Endeles strīdu, ir vai nav vajadzīgas tabulas, bet jālemj būs jums. Te būs jābalso. Paldies, jūsu priekšlikums ir skaidrs - svītrot tabulas, jo vispārīgā formā likumā tas ir paredzēts.

J.Endele: Es esmu par to, ka visas šīs tabulas jāsvītro, lai nebūtu divdomību.

Priekšsēdētājs: Černaja kungs, te vēl jautājums pie 5.punkta par diviem variantiem.

R.Černajs: Mēs jau piekrītam, ka tas ir svītrojams.

Priekšsēdētājs: Svītrojams. Viss. Paldies. Tātad viens balsojums par deputāta Endeles ierosinājumu - svītrot visas tabulas kā divdomīgas. Balsosim par deputāta Endeles priekšlikumu svītrot tabulas. Rezultāts: 27 - par, 5 - pret, 39 - atturas. Tabulas paliek, Endeles kungs.

Vai ir vēl kādi iebildumi, jautājumi pie šā likuma? Lūdzu, deputāt Endele, vēl vienu reizi!

J.Endele: Man maza aģitācija, kas gan neattiecas uz balsošanu. Es īpaši gribētu pievērst preses uzmanību tam, kas skaidrojams cilvēkiem, pieņemot šo likumu, sakarā ar deklarācijām, kuras jāraksta gada beigās. Vajag izstāstīt cilvēkiem, ka, ja pamatdarba vietā cilvēks saņem ne vairāk par trim minimālajām mēnešalgām, tad nekāds pārsteigums gada beigās nevar būt, bet, ja saņem vairāk par trim minimālajām mēnešalgām, tad gada beigās ir sagaidāms nodokļu papildu maksājums. Bet ne jau viņu vainas dēļ. To paredz likums. Tātad strādājiet tikai līdz trijām minimālajām mēnešalgām darbu apvienošanas kārtībā!

Priekšsēdētājs: Tās preses gan te nav tik daudz zālē, bet nu tomēr paldies. Ja citu problēmu nav...

R.Černajs: 6.punktā ir redakcionāls labojums: gada apliekamais ienākums, nevis gada apliekamais nodoklis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu godājamos deputātus izlabot savos eksemplāros lēmuma projektu. Citu iebildumu nav?

Balsosim par lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Rezultāts: 72 - par, pret - nav, atturas - 6. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, ja ticat mūsu darba kārtībai, pašlaik pulkstenis ir trīs. Bet tas tā nav, un mēs pašlaik privatizāciju nevaram skatīt, jo pulksten trijos paredzēta visu nepieciešamo personu piedalīšanās.

Par 5.jautājumu mēs izlēmām, ka tas mums jāatliek uz rītdienu un jāizskata kopā. Tātad, lūdzu, varētu izskatīt 6., 7., 8., 9.jautājumu, ja kāda no komisijām ir gatava par tiem ziņot.

Vai gadījumā Vides aizsardzības komisijai nav gatavs jau otrais lasījums par likumprojektu? Ir. Tātad pirmo mēs varēsim izskatīt Seiles kundzes ziņojumu sakarā ar likumprojekta par šo zemes reformu otro lasījumu.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija varētu ziņot arī par 6.dienaskārtības punktu pēc Seiles kundzes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Apsītis ziņos. Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es lūgtu izskatīt varbūt pēc Seiles kundzes ziņojumu par 205.dokumentu, jo šeit ir grozījumi komisijas sastāvā, ko parasti mēs mēģinām izskatīt operatīvi. Tas ir dokuments par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lauku Zemes komisijas sastāvā. Šodien tas ir arī darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Rītdienas 14. Lūdzu, deputāt Špoģi!

K.Špoģis: Septīto mēs arī varētu izskatīt, tas ir kopīgs jautājums mūsu komisijai un Tirdzniecības komisijai. Par Ministru padomes iesniegto priekšlikumu ziņos Čepāņa kungs.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mēs visus arī skatīsim saņemšanas kārtībā.

Lūdzu, Seiles kundze! Jums vārds par tiem grozījumiem, kuri izdarīti starp pirmo un otro lasījumu.

A.Seile: Cienījamie deputāti!

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, es ļoti atvainojos, bet varbūt jūs uzkavētos kādu minūti zālē un nobalsotu par šo ļoti svarīgo likumprojektu.

A.Seile: Sakarā ar 106.dokumentu - par papildinājumiem zemes reformai Latvijas Republikas lauku apvidos - nav saņemti nekādi ierosinājumi un papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Godājamie deputāti, lūdzu uzmanību! Atgriezieties savās vietās, lai varētu nobalsot par likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā! Viena balss papildus "par". Rezultāts: par - 73, pret - nav, atturas - 8. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 6. Lūdzu, deputāt Apsīti! Deputāts Plotnieks? Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie deputāti, jūsu rīcībā ir 185.dokuments. Tas ir viens no projektiem, kas saistās ar to vai citu materiālo likumu pieņemšanu. Šinī gadījumā tātad likums "Par Iedzīvotāju reģistru".

Divos gadījumos, kad tā vai cita persona izvairās no reģistrēšanās vai arī sniedz apzināti nepatiesas ziņas, šeit ir paredzēta administratīvā atbildība un konstruēti attiecīgi divi sastāvi, papildinot šo kodeksu ar 188.1 un 188.2 punktiņu.

Katrā ziņā šobrīd šādu papildinājumu ir ļoti daudz. Šis kodekss, pateicoties šiem papildinājumiem, kļūst aizvien apjomīgāks, bet diemžēl cita risinājuma mums nav, jo iedarbināt tos vai citus likumus, neparedzot nekādu atbildību par to pārkāpumiem, nav iespējams.

Attiecībā uz sankcijām, kas ir paredzētas šajās divās normās, komisijā bija diskusija, ņemot vērā pozīciju, kuru izteica daži deputāti, arī deputāts Endele, ka vajadzētu atbildību tā vai citādi paredzēt saistībā ar minimālajām mēnešalgām. Tātad jāmaksā naudas sods vienu, divu, triju vai piecu un tā tālāk minimālo mēnešalgu apjomā.

Diemžēl šobrīd tikai vienā izņēmuma gadījumā izvēlēties šādu varbūt visnotaļ labu principu nav iespējams, jo visos citos gadījumos mums ir nosauktas konkrētas summas. Tāpēc arī mēs šeit tomēr visnotaļ racionālo priekšlikumu diemžēl ieviest nevaram. Tas ir jāņem vērā, pārstrādājot visu kodeksu par administratīvo atbildību. Šāds projekts top.

Tātad šis likumprojekts piegādā mums pagaidu risinājumu. Citu domstarpību nebija, un es domāju, ka īpašas problēmas un pārdomas tas neizraisīja.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi ziņotājam? Deputāt Ēlert, lūdzu!

I.Ēlerts: Cienījamais Plotnieka kungs, šeit ir paredzēts par reģistrējamo izmaiņu savlaicīgu nepaziņošanu tāds pats sods kā par nopietnu pārkāpumu, tas ir, par izvairīšanos no reģistrēšanās Iedzīvotāju reģistrā. Sakiet, lūdzu, pirmkārt, vai ir tādas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā, kuras nekontrolē un par kurām nepaziņo valsts iestādes, teiksim, Dzimtsarakstu nodaļa un tamlīdzīgas iestādes? Par dzīvesvietas maiņu, kas obligāti tiek kontrolēta, paziņo. Pienākums to paziņot ir amatpersonām. Te tas nav diferencēts. Tātad netiek diferencēts sods personai, kura nav ziņojusi, un amatpersonai, kurai ir jāpaziņo šīs izmaiņas. Vai ir kādas izmaiņas Iedzīvotāju reģistrā, kuras netiek šādi dublētas no valsts institūciju puses, no valsts un pašvaldību institūciju puses?

A.Plotnieks: Es varētu piekrist, ka būtu nepieciešams šo sastāvu sadalīt divās daļās. Taču es vēlreiz atkārtoju, ka tas ir pagaidu risinājums, un man jāsaka godīgi, ka visa šī sankciju sistēma šobrīd ir tik nesabalansēta, ka mēs vienkārši gājām pa to ceļu, lai risinājums būtu pēc iespējas vienkāršāks. Runājot šodien par dublējumu vai nedublējumu, jāsaka, ka ir ļoti grūti garantēt tā vai cita posma precīzu darbību.

Kas attiecas uz paša šā reģistra sastādīšanu, šeit, kā jūs zināt, Budžeta komisijas līmenī mēs jau esam nonākuši pie visai bēdīgas situācijas, ka tiek kategoriski prasīti līdzekļi kompjūteru iegādei, bez kuriem, kā saka, vispār nekas nav iespējams. Bet jūs zināt arī to, ka diemžēl šodien mēs šos līdzekļus nevarēsim iedot, tā ka paliek roku darbs un visas no tā izrietošās bēdas un nelaimes. Līdz ar to tajā pašā laikā, šo sastāvu sadalot pēc otra kritērija, tātad - izvairīšanās vai arī zināmu izmaiņu nepaziņošana, faktiski juridiskās sekas var būt vienādas: mēs nevaram nekādā veidā šeit izdalīt būtiskas izmaiņas un nebūtiskas, pirmās pakāpes, otrās un tā tālāk, bet katrā ziņā tās vai citas izmaiņas var būt tikpat nozīmīgas juridisko seku ziņā kā pati nereģistrēšanās. Tāpēc jau mēs apvienojām šo sastāvu.

I.Ēlerts: Paldies, ka jūs uztvērāt šo manu jautājumu. Es ceru, ka tas tiks izmainīts. Es arī ļoti atbalstītu, ja jūs būtu pirmais, kas tomēr pārietu nevis uz konkrētām summām. Kādam ir jāsāk un jāpāriet uz šīm minimālajām mēnešalgām.

Priekšsēdētājs: Jautājumam ir pierakstījies deputāts Grūbe. Lūdzu.

G.Grūbe: Es tomēr vēlreiz arī gribētu par šīm naudas summām, kas ir minētas 188.panta pirmajā daļā. Man jautājums tomēr, kad, Plotnieka kungs, beidzot pienāks tā skaidrā diena, kad tomēr Likumdošanas komisija vai arī autori mēģinās šeit nevis pierakstīt absolūtus skaitļus, bet meklēs kaut kādu citu variantu? Kad tā diena sāksies? Mēs tagad atkal izdarām dažādus labojumus ar to pašu kļūdu. Kad jūs cerat, ka tā diena pienāks?

A.Plotnieks: Es neredzu citu iespēju, godājamais Grūbes kungs, kā atbildēt jums tādējādi, ka, ja šodien mēs parlamentā kategoriski iestātos par to, ka arī pašreiz spēkā esošajā administratīvās atbildības kodeksā no summām ir jāpāriet uz zināmiem intervāliem mēnešalgas apjomā, tad šo darbu apmēram divu nedēļu laikā varētu izdarīt, iesaistot Juridiskās pārvaldes speciālistus, un visās normās grozīt sankcijas.

Bet man jūs šinī gadījumā jābrīdina. Ir viens moments. Tas tīri fiziski papīra ziņā ir ļoti apjomīgs darbs. Ņemot vērā, ka pašreiz jau lielā apmērā ir veikts darbs, sagatavojot jauna kodeksa projektu, vai ir jēga apmēram pāris mēnešu vajadzības dēļ šodien šo darbu veikt? Tas no mums šeit, Augstākajā padomē, prasītu laiku, tas prasītu speciālistu darbu, jo viņi vienkārši dublētu to pašu, kas tiek veikts, gatavojot jaunu kodeksa projektu. Beidzot tas prasītu arī solīdu papīra apjomu, jo mums būs faktiski viss kodekss jāpārdrukā un jāsadala šiem deputātiem. Tā ka vienkārši no mērķtiecības viedokļa varbūt šo darbu labāk būtu tomēr atlikt un saistīt ar jaunā kodeksa projektu. Tikai tādi apsvērumi, citu man nav.

G.Grūbe: Tad es lūgtu tomēr sēdes vadītāju šo 1.punktu, šā 188.panta pirmo daļu likt uz balsošanu. Jābalso konceptuāli, ka šeit tiek izslēgti absolūtie skaitļi. Otrajā lasījumā tad komisija būtu tik mīļa un piedāvātu savu variantu. Tātad - izslēgt šeit absolūtos skaitļus, pretējā gadījumā mēs šo mezglu nekad nepārcirtīsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Es gribētu mazliet atbildēt uz deputāta Grūbes izvirzīto jautājumu un sniegt informāciju. Šodien ir saaicināta kopā darba grupa, kas strādā pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa izmaiņām un jaunā izstrādāšanas. Mums ir jāatrod vesela virkne konceptuālu risinājumu, bet, kas attiecas uz sankcijām, teiksim, pāriet šodien no rīta uzreiz... Padomāsim arī par to! Ja šeit ir lielākas summas, tad mums ir Administratīvo pārkāpumu kodeksā pietiekami daudz normu, kas paredz ļoti minimālas sankcijas, kur atkal, teiksim, procentuāli iziet no minimālajām mēnešalgām. Tā ka šeit nevar tā vienkārši - priekšlikums, nobalsojam un - uz priekšu! Šeit tomēr vispirms ir jāapsver. Varbūt šajā jautājumā mums nav nekādas konceptuālas pieejas. Es domāju, ka mēs pie tā varēsim atgriezties varbūt otrajā lasījumā. Mūsu darba grupā ir speciālisti, dažāda profila pārstāvji. Ar viņu piedalīšanos šis jautājums tiks izdiskutēts. Bet šodien balsot, es domāju, būtu priekšlaicīgi.

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav. Paldies Plotnieka kungam. Ierosināts ir viens konceptuāls balsojums: pāriet no konkrētām summām uz aprēķinu minimālajā algā. Pareizi es sapratu?

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 94 deputāti reģistrējušies. Balsosim par deputāta Grūbes, deputāta Endeles un citu ierosināto balsojumu pāriet 188.1 un 188.2 pantā paredzētajās sankcijās no konkrētām summām uz mēnešalgu principu. Rezultāts: par - 55, pret - 6, atturas - 21. Tātad ar balsu vairākumu ir nobalsots konceptuāli un tiek uzdots darba grupai līdz otrajam lasījumam sagatavot, lūk, šo pārrēķinu sankcijās, ņemot par pamatu minimālo mēnešalgu.

Vai ir kāds pieteicies debatēs? Nav neviens pieteicies debatēs.

Balsosim par šā dokumenta - likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā" - akceptu pirmajā lasījumā ar izdarīto konceptuālo labojumu. Rezultāts: likumprojekts akceptēts ar 68 balsīm pirmajā lasījumā.

Tātad 7. jautājums - likumprojekts par grozījumiem sakarā ar mazo objektu privatizāciju. Pirmais lasījums. Ekonomikas komisija.

Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Kolēģi, iesniegts ir 200.dokuments ar trim punktiem. Tā kā likums acīmredzot visiem nav pašlaik izlasāms, es atļaušos to nolasīt, lai nerastos jautājumi.

Tātad Ministru padome, Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisija un Tirdzniecības komisija iesniedz jums šādus grozījumus likumā "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu mazo objektu privatizāciju". Tātad 200.dokumenta 1.punktā ir rakstīts: "Izslēgt no likuma nosaukuma, kā arī no 1. un 2.panta vārdu "mazo"."

Ja izsvītrojam no likuma nosaukuma vārdu "mazo" un no 1.panta vārdu "mazo", tad mums iznāk likums "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu objektu privatizāciju". Tāds ir pirmais priekšlikums. Jāsaka gan, ka 2.pantā vārda "mazo" nemaz nav, tādēļ to es uzskatu par tehnisku kļūdu.

Tad par 2.punktu 200.dokumentā. Es komentēt nevaru, lai nāk šeit kolēģi no Ekonomikas komisijas vai no Ministru padomes, kas ir gatavi par to ziņot, jo mēs neesam sprieduši par zemi.

Dokumentā minēto 3.punktu mēs varētu komentēt šādi: ja deputāti atbalsta, ka no likuma svītrojam vārdu "mazo", tad ir loģiski, ka jāsvītro 4.pants, kurš nosaka, kas ir atzīstami par "mazajiem". Tur, kolēģi, ir noteikts, ka par "mazajiem" ar likumu ir atzīti tie tirdzniecības uzņēmumi, kuru platība ir 100 m2, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi ar 120 m2 un 30 vietām un sadzīves pakalpojumu objekti, kuros ir ne vairāk par 10 darbavietām. Tātad ir loģiski, ka mums šis 4.pants, kas reglamentē platības un vietas, būtu jāsvītro.

17.pants. Tirdzniecības komisija savā sēdē šodien dikti strīdējās un nāca pie slēdziena, ka, pirmkārt, lai varbūt nomierinātu kaut kādā veidā sabiedrisko domu un, otrkārt, lai neradītu kaut kādas privilēģijas atsevišķām strādājošo grupām, 17.pants ir jāsvītro. Atļaujos, dāmas un kungi, atgādināt, kā skan 17.pants. Tas skan tā: "Pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo objektu ir šā likuma 15.pantā minētajām personām." Un kas ir tajā 15.pantā? 15.pantā ir rakstīts tā: "Ja privatizējamais objekts tiek pārdots tajā strādājošajiem, par pircējiem var kļūt privatizējamā objektā strādājošie - viens vai grupa, ja viņi..." un tā tālāk, un tā tālāk. Tātad nebūtu privilēģiju tirdzniecības objektā strādājošajiem pirkt vai citādi privatizēt šo objektu. Es ceru, ka jūs sapratāt. Tātad ir priekšlikums 17.pantu vispār svītrot.

Un priekšlikums no mūsu komisijas ir svītrot arī 31.panta otro daļu. 31.pants skan tā: "Pārdodamā objekta cenas samaksas termiņu nosaka pirkuma-pārdevuma līgumā." Tā ir pirmā daļa. Tur komisijai nebija iebildumu. Bet otro daļu, kurā ir teikts, ka privatizācijas komisijai šī cena un pircēja uzvārds jāpublicē vietējā presē, mēs ierosinām svītrot, lai gluži vienkārši reketieriem neuzrādītu adreses, cilvēkus un summas, kādas tiek saņemtas privatizācijas procesā, lai tas tomēr būtu anonīmi.

Tādi ir Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas priekšlikumi šajā likumā. Es lūdzu par tiem nobalsot. Tātad par 1. un 3.pantu, Krastiņa kungs. Bet par 2.pantu es nevaru komentēt, tur vajadzētu nākt kādam no Ministru padomes vai Ekonomikas komisijas, jo šis ir mūsu kopīgais priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai kādam ir pretenzijas par šo 2.punktu, ka tur tiek svītrots? Lūdzu, Alkšņa kungs paskaidros.

L.Alksnis: Godātie kolēģi, es šodien iesniedzu arī priekšlikumu labojumam mūsu lēmumā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas koncepciju un programmu, kurā sevišķi uzsveru tādu punktu, ka, privatizējot valsts un pašvaldību īpašumus, mums būtu jānosaka, ka zemei jāpaliek attiecīgi valsts un pašvaldību īpašumā. Arī tajā gadījumā, ja privatizējam sīkos tirdzniecības un sadzīves uzņēmumus. Tagad gan mēs noņēmām šo vārdu "mazos" nost. Es uzskatu, ka zeme zem šiem objektiem ir galvenā vērtība, un daudzos gadījumos (man jau ir tādas ziņas) daudzas juridiskās personas, kā saka, tēmē uz šo zemi, kura ir galvenā vērtība šajā īpašumā. Jūs saprotat, ka daudzi šie cehi ir kapeiku vērti, kurus mēs tagad privatizēsim vai ieviesīsim citas tamlīdzīgas valsts īpašuma formas. Tādēļ es uzskatu, ka vismaz šajā periodā, vismaz sākuma periodā, mums vajadzētu zemi obligāti paturēt valsts īpašumā un, kur ir pašvaldību īpašums, attiecīgi - pašvaldību īpašumā. Tādēļ es iesaku šajā likumprojektā, par ko ziņo kolēģis Čepānis, 2.punktu obligāti svītrot.

A.Čepānis: Kolēģi, 2.pants likumā skan šādi: "Par privatizācijas objektiem nevar būt: pirmkārt, zeme, tās dzīles, ūdeņi un meži; otrkārt, īpašumi, kuri pēc 1940.gada 17.jūnija tika nacionalizēti vai citādi bez atlīdzības atsavināti." Tātad kolēģis ierosināja arī šo punktu svītrot pilnībā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs tātad par 2.punktu esam skaidrībā. Laikam te bez atsevišķa ziņojuma ir skaidrs, kāda problēma pastāv. Mums vienkārši ir jābalso par šo apakšpunktu pieņemšanu pa punktiem.

Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Es nezinu, ko ierosina deputāts Alksnis, bet ir pilnīgi skaidrs, ka jāsvītro nevis no lēmuma projekta tas punkts, bet jāsvītro no šā sagatavotā dokumenta.

Priekšsēdētājs: Tā arī deputāts Alksnis ierosināja. Tieši to pašu. Gluži pareizi, deputāte Seile. Deputāts Alksnis tieši to pašu teica.

A.Čepānis: No 200.dokumenta, kolēģe Seile, jūs ierosināt svītrot?

Priekšsēdētājs: Jā, 200.dokumenta 2.punktu vispār nepieņemt.

A.Čepānis: Jā, viss skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es arī lūgtu no šā dokumenta svītrot 2.punktu, jo zemes lietas tomēr apskata cita likumdošana, lai šeit, kā saka, patiešām nemēģinātu saputrot vēl tās lietas, kas mums pašreiz jau tā ir ļoti sarežģītas.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Čepānis: Ja vairāk šajā jautājumā nav domstarpību, tad varbūt varētu pa punktiem sākt balsot.

Priekšsēdētājs: Jā, to mēs arī izdarīsim. Paldies, Čepāņa kungs! Tātad vispirms balsojam par šo vairāku deputātu ierosinājumu - svītrot 200.dokumentā 2.punktu. Rezultāts: 69 ir par svītrošanu, pret - nav, atturas - 4. Tātad 200.dokumenta 2.punkts ir svītrots.

Ja par 1.3., tas ir, tagad jau par 1.2.punktu, nekādu iebildumu nav, tad es aicinātu balsot par likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par - 60, pret - 2, atturas - 9. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs, pateicoties mūsu lielajai vienprātībai, ejam ar laika rezervi, tad man ir priekšlikums 30 sekunžu laikā izskatīt arī darba kārtības 13.punktu - lēmumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par kooperatīvajām sabiedrībām" spēkā stāšanās kārtību"". Tas gan ir rītdien un nav mums dokumenta, bet es varu 30 sekunžu laikā izstāstīt. Tur ir elementāra lieta.

Priekšsēdētājs: Čepāņa kungs, labāk neriskēsim. Aiz lielas taisnīguma un kārtīguma izjūtas deputāti noteikti izgāzīs šo lēmuma projektu, jo nelasot pagaidām mēs vēl neesam balsojuši.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es lūgtu vēl izskatīt pašreiz 205.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Tas ir 14.darba kārtības jautājums?

G.Grūbe: Jā, par lauku Zemes komisijas sastāvu.

Priekšsēdētājs: Vai dokuments deputātiem ir izdalīts? Ir. Lūdzu, Grūbes kungs! To jau mēs paši bijām nolēmuši, ka 14.punktu izskatīsim?

G.Grūbe: Tātad, cienījamie kolēģi deputāti, 205.dokuments. Šeit lietas būtība ir tāda, ka Augstākās padomes deputāts Larions Kucāns ir iesniedzis iesniegumu atbrīvot viņu no Zemes komisijas locekļa pienākumiem. Šajā vietā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija piedāvā deputāti Annu Seili. Šādu priekšlikumu atbalsta arī Vides aizsardzības komiteja. Izskatīti šie jautājumi ir arī lauku Zemes komisijā. Tāpēc man būtu lūgums atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par 205.dokumenta pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai ir kādi jautājumi deputātam Grūbem? Jautājumu nav. Paldies. Debatēt arī neviens nevēlas.

Balsosim, lūdzu, par šā lēmuma pieņemšanu - par izmaiņām komisijas sastāvā. Rezultāts: par - 75, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Mums vēl ir 12 minūtes laika. Lūdzu ar iniciatīvām par citu likumu un lēmumu pieņemšanu šajā laikā. Čepāņa kungs varētu nākt, bet deputātiem nav šā dokumenta. Deputāti iebilst. Es, protams, neiebilstu pret tādu avantūru, Čepāņa kungs!

Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Likumprojekts "Par Rīgas Domu" ir saistīts ar personu pieaicināšanu. Te vēlējās būt klāt Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja vadība un Evaņģēliski luteriskās baznīcas vadība, tādēļ šo jautājumu varbūt mēs varētu sākt pēc pārtraukuma pulksten 12.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi? Nav. Vai par 15.jautājumu nav kāds gatavs ziņot? Nav. Nekādas citas iespējas, kolēģi, mums nav, kā rīkot ilgāku pārtraukumu. Tātad līdz pulksten 12 ir pārtraukums, un tad skatīsim Rīgas Domu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Celmiņam.

J.Celmiņš: Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi! Latvijas Tautas frontes kongresā Juris Rubenis aicināja Doma baznīcā atjaunot Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāli. Taču tikai šodien ir pienācis tas brīdis, kad sākam šo jautājumu apspriest.

Es saprotu, ka deputātiem var rasties jautājums, kāpēc mēs to darām ar likuma, nevis ar lēmuma palīdzību. Tāpēc mēģināšu pamatot likuma nepieciešamību. Šim nolūkam nepieciešams neliels vēsturisks atskats uz problēmu kopumā, tāpēc ceru, ka deputāti un arī sēdes vadītājs man to atļaus. Tas ir nepieciešams arī tāpēc, lai mēs varētu kompetentāk spriest par likuma un lēmuma projektu.

1211.gadā bīskaps Alberts iesvētīja zemes gabalu ārpus Rīgas mūriem katedrāles un klostera celtniecībai. Celtniecību pabeidza 1226.gadā. Kopš tā laika septiņus gadsimtus Rīgas Doms (to sauca arī par Māras baznīcu) ir bijis sākotnēji katoļu un vēlāk luterāņu centrs Rīgā un arī visā valstī. Gandrīz septiņus gadsimtus tā bija vācu baznīca, kurā dievkalpojumi notika latīņu, vēlāk - vācu valodā. Tikai pēc Latvijas valsts izveidošanās latviešiem radās iespēja izveidot savu draudzi Doma baznīcā. Latviešu ieiešana Domā saistās ar plaša mēroga politisku kampaņu, kura turpinājās vairāk nekā 10 gadus.

Karstākās debates par Rīgas Doma baznīcu šajā zālē norisinājās 1923.gadā, kad prezidents noraidīja 23.martā pieņemto pirmo likuma variantu. Vēlreiz likumprojektu izskatīja 20.aprīļa sēdē, par to referēja Latgales tautas apvienības deputāts Francis Kemps.

Toreiz, risinot jautājumu par Rīgas Domu, sadūrās latviešu un baltvācu intereses. Debatēs par Rīgas Domu jaunzemnieku savienības deputāts Otto Nonācs norādīja, ka Rīgas iedzīvotāju vidū ir mazāk par 15 procentiem vāciešu, bet viņiem pieder deviņas baznīcas un trīs katedrāles, turpretī latviešiem Rīgā tajā laikā bija tikai astoņas baznīcas un nevienas katedrāles.

Atklājās asas pretrunas starp luterāņiem un katoļiem. Kristīgo nacionālās savienības deputāts G.Reinhards atzīmēja, ka Evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēs uz katru baznīcu iznāk 14 000 iedzīvotāju, bet uz katru katoļu baznīcu 7000 iedzīvotāju.

Baltvācu intereses un tiesības palikt Doma baznīcā aizstāvēja deputāti Firkss un Šīmanis. Viņi veiksmīgi izmantoja juridiskās pretrunas, kuras bija likumprojektā, un aicināja likumu vispār nepieņemt. P.Šīmanis, uzstājoties debatēs, norādīja, ka 1922.gadā Z.Meierovics esot bijis Vatikānā un parakstījis konkordātu, tāpēc Saeima par katoļu īpašumiem nevarot izdot nekādus rīkojumus.

Debates Saeimā ieilga līdz pusvienpadsmitiem vakarā. Tomēr likumu ar 50 balsīm izdevās pieņemt. Pret balsoja 19, bet atturējās - 14 deputāti. Likums noteica, ka Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle ir Rīgas Doms, bet par katoļu katedrāli pasludināja Sv.Jēkaba baznīcu. Doma baznīcā tajā laikā darbojās vācu draudze, miera draudze un garnizona draudze.

Diemžēl likums baltvācu un latviešu interešu pretrunas neatrisināja. Atsevišķos gadījumos pie baznīcas pat notika sadursmes starp latviešiem un vāciešiem. 1931.gadā bija pat mēģinājums sarīkot visas tautas nobalsošanu - referendumu par Rīgas Domu. Referendums neizdevās, jo tajā piedalījās krietni mazāk par pusi no visiem balsstiesīgajiem Latvijas Republikas pilsoņiem.

Nemitīgie strīdi ap Rīgas Doma baznīcu izbeidzās 1934.gadā, kad Ministru kabinets atcēla 1923. un 1931.gada likumus ar visiem papildinājumiem un pieņēma jaunu likumu par Doma baznīcu Rīgā.

Likumā tika noteikts:

1. Doma baznīcas dievnams Rīgā ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle.

2. Doma baznīcai kā institūtveida juridiskai personai ir savs pārvaldes orgāns ar nosaukumu - "Doma baznīcas pārvalde".

3. Doma baznīcas pārvalde sastāv no pārvaldes priekšnieka un četriem locekļiem, kurus ieceļ arhibīskaps uz trim gadiem.

4. Doma baznīcas pārvalde pārvalda kustamo un nekustamo mantu, lieto un rīkojas ar to,

Likumu parakstījis Kārlis Ulmanis.

Vācu draudze bija spiesta atstāt Doma baznīcu. Baltvācu prese sacēla lielu kņadu ap Doma baznīcu un uzskatīja baznīcas atņemšanu vāciešiem par lielu pāridarījumu no Latvijas valdības puses. Tika izteikti pat draudi sūdzēties Tautu savienībā. Pat vēl sešdesmitajos gados baltvācu vēsturnieki savos Vācijā izdotajos pētījumos akcentēja Doma baznīcas jautājumu kā vāciešiem nodarītu lielu netaisnību.

Jāatzīmē, ka Doma baznīcas vēsture pēdējos divos gadsimtos ir cieši saistīta ar Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju. Muzejs izveidojās 1773.gadā, kad Rīgas rāte pieņēma fon Himzeļa Rīgas pilsētai dāvāto kolekciju.

1959.gadā LPSR Ministru padome likvidēja Evaņģēliski luteriskās baznīcas katedrāli Rīgas Domā un baznīcu nodeva Rīgas Valsts vēstures muzeja bilancē. Kopš tā laika muzejs organizē un realizē baznīcas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Arī pašreiz, atjaunojot Domā Evaņģēliski luteriskās baznīcas katedrāli, ir jārēķinās ar to, ka tikai muzejs reāli var apsaimniekot baznīcu.

Izdarot kopsavilkumu par teikto, gribu secināt, kāpēc mums ir jāpieņem likums, nevis lēmums par Rīgas Domu:

Pirmkārt, ir izveidojusies vēsturiska tradīcija - gan Saeima, gan Ministru kabinets šo problēmu risinājuši ar likuma palīdzību. Uzskatu, ka 1934.gada lēmumā noteiktās normas mēs varam izmainīt tikai ar likumu.

Otrkārt, likumprojektā mēs faktiski veidojam izņēmuma situāciju, kas ir pretrunā ar citiem mūsu likumdošanas aktiem.

Treškārt, likuma pieņemšanas procedūra dos mums iespēju trīs lasījumos to rūpīgāk izstrādāt.

Noslēgumā par to, kā tika sagatavots šis likumprojekts. Kad uzzinājām par arhibīskapa K.Gailīša lūgumu atgriezt Rīgas Domu Evaņģēliski luteriskajai baznīcai katedrāles atjaunošanai, ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu tika izveidota darba grupa likuma un lēmuma projektu izstrādāšanai. Darba grupā bija pārstāvētas visas ieinteresētās puses: baznīcas intereses pārstāvēja arhibīskaps Gailīša kungs un Doma draudzes priekšsēdētājs Liepiņa kungs, Kultūras ministriju pārstāvēja ministra vietniece N.Janaus un I.Bušmane, muzeja intereses pārstāvēja direktore K.Radziņa, Rīgas pilsētas izpildkomiteju pārstāvēja Barkāna kungs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju pārstāvēju es. Darba grupā strādāja arī muzeja jurists. Varu piebilst, ka pret izstrādāto likumprojektu nevienai no ieinteresētajām pusēm būtisku iebildumu nav, un uzskatu, ka tagad mēs varam sākt to apspriest.

K.Matvejevs: */...visas Latvijas nozīmes arhitektūras vēstures piemineklis tiek izmantots kā koncertzāle. Būtu interesanti dzirdēt nelielu versiju par tās izmantošanu nākotnē./

J.Celmiņš: Es sapratu jūsu jautājumu. Mēs šo problēmu apspriedām tad, kad mūsu komisijā skatījām topošo likumprojektu par reliģisko organizāciju īpašumiem. Tad mēs spriedām par to, kādi varētu būt izņēmumi no šā likuma. Es uzskatu, ka Latvijas Republikā, ja runājam konkrēti par Rīgas pilsētu, varētu būt divi izņēmumi. Rīgas Doms varētu būt viens izņēmums. Otrs izņēmums no topošā likumprojekta varētu būt Pēterbaznīca, uz kuru arī nav nopietnu pretendentu un kurai arī ir savdabīga vēsture. Bet es neuzskatu, ka Pēterbaznīcas situācija būtu nosakāma ar īpašu likumu. Ja to ierakstām kā izņēmumu, tad tālāk Ministru padome varētu ar šo īpašumu rīkoties.

Tātad Rīgā es redzu divas izņēmuma situācijas - Doma baznīcu un Pēterbaznīcu. Varbūt kāds no deputātiem var ierosināt apspriešanai arī jautājumu par citām baznīcām un ar bijušajiem reliģiskajiem īpašumiem saistītām problēmām?

K.Matvejevs: */Piemēram, Pētera un Pāvila baznīca Rīgā, Citadeles teritorijā./

J.Celmiņš: Par šo baznīcu varētu diskutēt, bet es šobrīd to neredzu kā objektu diskusijai pie šā likumprojekta.

K.Matvejevs: */Pateicos jums. Droši vien šeit individuāli jārunā par katru objektu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Alksni!

L.Alksnis: Celmiņa kungs, sakiet, lūdzu, kas būs tā institūcija, kura realizēs šo procedūru, kā jūs te rakstāt - "Latvijas valsts nodod lietošanā šo zemes gabalu un šo īpašumu"? Vai tā būs Ministru padome, vai tas būs Augstākās padomes Prezidijs? Kas ir tā reālā dzīvā institūcija, kura to realizēs?

J.Celmiņš: Atbildot uz šo jautājumu, es gribētu citēt mūsu lēmuma projekta 5.punktu, kurā ir teikts: "Rīgas Doma saglabāšanas un apsaimniekošanas koordinēšanai izveidot valdi, kurā ietilpst pārstāvji no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Rīgas Doma draudzes, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja." Tātad, lūk, faktiski šī valde pārvaldīs šo vēsturisko pieminekli kopumā, bet saimnieciskā pārvalde paliek muzeja administrācijas rokās.

L.Alksnis: To es saprotu. Bet jūs, manuprāt, nesapratāt manu jautājumu. Es runāju par 5.punktu. Jūs rakstāt, ka Latvijas valsts nodod Rīgas Doma draudzei baznīcu bezmaksas un beztermiņa lietošanā. Latvijas valsts. Kas tā Latvijas valsts tāda ir? Kas ir šī reālā institūcija, kura pārstāv Latvijas valsti? Kur šai draudzei tagad griezties un pieprasīt šā īpašuma pārņemšanu? Kas parakstīsies uz šiem dokumentiem?

J.Celmiņš: Šobrīd apsaimniekotājs šiem īpašumiem ir viens - tas ir Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, kurš atrodas tiešā Kultūras ministrijas pakļautībā. Cita saimnieka, kas varētu nodot šīs telpas katedrāles ierīkošanai, nav.

L.Alksnis: Nekas, mēs to kuluāros pārrunāsim. Es jūtu, ka jūs nesaprotat manu jautājumu.

Otrs jautājums. Vai jūs piekrītat, ka vajadzētu šo likumu saskaņot ar mūsu likumu par zemes lietošanu un zemes ierīcību vismaz termiņu ziņā? Mēs rakstām nevis "lietošanā", bet "pastāvīgā lietošanā". Mums arī nepastāv tāds termins kā "beztermiņa lietošana".

J.Celmiņš: Es jums piekrītu. To mēs izdarīsim.

L.Alksnis: Varēsim atrisināt?

J.Celmiņš: Kopīgi - jā.

L.Alksnis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Kolēģi Celmiņ, es gribētu vērst jūsu uzmanību un pie viena arī pajautāt par kādu, manuprāt, tīri juridisku neprecizitāti. 3.pantā šis likums nosaka, ka mēs Doma baznīcas ēku un zemi nododam Evaņģēliski luteriskajai baznīcai bezmaksas un beztermiņa lietošanā. Tas pats arī ir atkārtots būtībā 8.panta 1.apakšpunktā. Bet 6.pants uzreiz nosaka konkrētus noteikumus un ierobežojumus. Tā jau vairs nav brīva lietošana, ja mēs šeit nosakām, ka šo pašu baznīcu vēl var izmantot arī kā muzeju un kā koncertzāli un līdzekļus novirzīt Rīgas Doma uzturēšanai. Vai te tomēr nevajadzētu mazliet citādu to juridisko konstrukciju? Uzreiz varbūt vajadzētu vienā pantā noteikt, ka nodod lietošanā ar šādiem konkrētiem nosacījumiem.

J.Celmiņš: Marjašas kundze, jums ir pilnīga taisnība. Šeit tā bija sagadījies, ka pēdējā darba sēdē arhibīskapa Gailīša kunga nebija klāt. Slīpējot šo tekstu pēc tam, kad Gailīša kungu iepazīstināja ar šo tekstu, viņam radās atsevišķas redakcionālas iebildes. Viena no tām bija tieši saistīta ar to, ko jūs sakāt. Tātad šis formulējums, ka Doma baznīca tiek izmantota kā muzejs un koncertzāle, Gailīša kungam nebija pieņemams. Mēs vienojāmies, ka šo norādījumu ierakstām lēmuma daļā un citā redakcijā. Arhibīskapa kungu apmierinātu redakcija "koncertdarbībai", nevis "koncertzāle". Protams, mēs nosakām šīs prioritātes un tās būtu tikai ar vienošanos. Saimnieks Doma baznīcai paliek arhibīskaps. Viņš un arī kopumā konsistorija noteiks šo izmantošanas režīmu.

R.Marjaša: Tas viss ir labi šodien. Lai ir ilgs mūžs arhibīskapam Gailītim, bet likumu jau neraksta, izejot no tā, vai personīgi arhibīskaps piekrīt vai ne. Likumā juridiskajai tīrībai ir jābūt neatkarīgi no tā, piekrīt vai nepiekrīt.

J.Celmiņš: Jā. Es piekrītu.

R.Marjaša: Bet atnāks cits un nepiekritīs.

J.Celmiņš: Šeit arī par līdzekļiem precīzāk jāieraksta, jo te parādās tikai līdzekļi, kuri rodas, iznomājot koncertdarbībai. Arī tas mums vēl ir jānoprecizē. Bet šeit es gribu piebilst vienu lietu, proti, faktiski tomēr valsts šo katedrāli apkurinās, apsaimniekos, apsargās un tā tālāk. Tātad šī saimnieciskā funkcija paliek valstij. Un tas ir arī tas mehānisms, kas tomēr rada šinī pārvaldē tādu zināmu līdzsvaru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamais kolēģi, es tomēr mēģināšu varbūt precīzāk atkārtot kolēģa Alkšņa jautājumu. Jūs uz to neatbildējāt.

J.Celmiņš: Varbūt...

I.Čepāne: Man ir jautājums par 3.pantu. Kā jūs iedomājaties, kāda institūcija nodos šo zemi lietošanā? Un arī šo ēku? Varbūt to vajadzētu paredzēt lēmumā par likuma stāšanos spēkā, jo pašreizējā redakcijā šis punkts ir pretrunā ar Latvijas Republikas likuma par zemes lietošanu un zemes ierīcību 5.pantu, kur, piemēram, Augstākajai padomei šādas kompetences zemes attiecību regulēšanā vispār nav.

J.Celmiņš: Jā. Es jums pievienojos. Tagad es jautājumu uztveru arī no šīs puses. Faktiski, manuprāt, mums būtu šīs tiesības - izlemt par zemes nodošanu lietošanā, uzticot to praktiski izdarīt tam, kā mēs to izlemsim. Bet šeit mums ar Alkšņa kungu tādā gadījumā vajadzētu saskaņot šo redakciju, bet, manuprāt, Augstākā padome to ir tiesīga izlemt.

I.Čepāne: Es atvainojos, bet vai tad nenāks arī dažādi citi likumprojekti, kuros citas baznīcas prasīs ar Augstākās padomes lēmumu zemi piešķirt lietošanā?

J.Celmiņš: Tas būs noteikts likumprojektā, kas tiek sagatavots par īpašuma atdošanu reliģiskajām organizācijām. Manuprāt, tas ir noteikts arī likumā par pilsētu zemēm. Tur ir diezgan skaidri. Es domāju, ka šeit problēmas neradīsies, jo mēs šeit vienojāmies tikai par vienu izņēmuma stāvokli. Visām citām reliģiskajām organizācijām ir tiesības atgūt savu zemi likumā noteiktajā kārtībā. Tā es to saprotu. Atgūt savu zemi likumā noteiktajā kārtībā. Šeit mēs radām izņēmuma situāciju, un tāpēc tā veidojas. Tas ir jāprecizē. Es jums piekrītu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi ziņotājam? Nav. Paldies, Celmiņa kungs! Kuri no deputātiem ir pieteikušies debatēs par šo jautājumu?

J.Celmiņš: Es vēl gribētu lūgt sēdes vadītāju, ja gadījumā varbūt Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja direktore Radziņas kundze vēlas uzstāties...

Priekšsēdētājs: Žēl, ka nav neviena konsistorijas pārstāvja. Diezgan grūti ir klausīties vienu pusi, bet nav otras puses. Varbūt to mēs varam atlikt uz otro lasījumu? Jā. Jums ir jautājums?

A.Kiršteins: Jā. Jautājums, bet tieši par to, ko jūs teicāt, un kopā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Kiršteins: Es arī tomēr gribēju, lai būtu klāt šeit kāds pārstāvis no konsistorijas, jo man ir drusciņ bažas par šo pašu punktu, kurā ir teikts (6.pantā), ka Doma baznīca tiek izmantota kā muzejs un koncertzāle. Jebkura pasaules baznīca tiek izmantota kā koncertzāle, ja tā ir pakļauta baznīcas vadībai. Ja šeit parādīsies koncertzāles direkcija, tad es nezinu, kādā veidā. Te īsti man nebija skaidrs, kā tas funkcionēs, jo tad uzreiz būs šīs pretrunas, par kurām te jau jautāja. Kas tās atrisinās tādā gadījumā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs, jums vēl komentārs!

J.Celmiņš: Šeit es gribu piebilst, ka mēs jau esam vienojušies, ka nerakstīsim to daļu likumā, bet lēmumā un ka neminēsim koncertzāles jēdzienu. Mēs lietosim jēdzienu "koncertdarbība". Viss varēs notikt, tikai saskaņojot ar baznīcas vadību. Tātad šeit, šķiet, problēmas neradīsies, jo vismaz vienošanās šinī ziņā tika panākta. Kā mani nupat informēja, arhibīskaps Gailīša kungs atrodoties ceļā uz šejieni un kuru katru brīdi varot ierasties.

Priekšsēdētājs: Brīnišķīgi. Tad arī mēs viņu noklausīsimies.

Lūdzu godājamos deputātus, kuri ir pieteikušies debatēs šajā jautājumā! Tā kā Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps ir ceļā uz šejieni, tad varbūt mēs noklausīsimies muzeja vadību līdz tam brīdim, kad arhibīskaps ieradīsies. Lūdzu.

K.Radziņa, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja direktore: Godātie deputāti! Es vispirms gribu pateikt lielu paldies par godu un cieņu, ka muzeja darbiniekiem ir iespēja ienākt pie jums. Ļoti īsi, protams, gribu pateikt dažas savas domas, jo Celmiņa kungs jau pamatā visu izstāstīja. Es varbūt šo to gribētu vēl papildināt.

Pirmkārt, tāds jautājums jau bija, vai šis likums par Rīgas Domu nebūs precedents citām baznīcām. Es domāju, ka noteikti nebūs, jo Rīgas Doms ir viens vienīgs tāda lieluma un svarīguma objekts visā Latvijā un Rīgas Doms vienmēr ir bijis akceptēts ar likumiem. Vienmēr.

Savelkot kopā to, ko Celmiņa kungs teica, jāsaka, ka Rīgas Doma vēsture ir ļoti interesanta, te juristiem faktiski būtu pat vairākas disertācijas, sākot no paša sākuma, kad Doms bija arhibīskapa valdījumā, kad Doms dibināts un veidots. Bet jau toreiz tas pārstāvēja laicīgo un garīgo varu, faktiski tas bija arī zināmā mērā valsts īpašums. Tad Rīgas Doms speciāli par 18 000 markām tiek pārdots pilsētai, un pilsēta tajā ir saimniece 300 gadu. 1888.gadā sākās rusifikācijas politika valstī. Vāciskā puse, it kā baidoties no tā, ka Rīgas Doms varētu kaut kādā veidā tikt rusificēts un tā tālāk, bez pilsētas ziņas pilsētas īpašumu ieraksta uz baznīcas vārda Zemes reģistra grāmatās.

Tad nāk, lūk, šis Latvijas Republikas laiks, kur faktiski trīs reizes tiek pieņemts likums par Rīgas Domu: gan 1919.gadā, gan 1923.gadā, gan arī pēdējais likums - 1934.gadā. Visas šīs kolīzijas saistītas ar savstarpējām cīņām.

Tā ka, es domāju, šis objekts ir vienmēr akceptēts ar likumu. Tā kā es strādāju šajā objektā jau 20 gadu, es varu droši teikt, ka šeit visu laiku ir bijušas ārkārtīgi daudzas pretrunas. Tās līdz galam nebija atrisinātas arī Latvijas laikā. Kaut vai tāds piemērs! Līdz 1940.gadam Rīgas pilsēta ir maksājusi baznīcai īri, jo viss šis ansamblis ir uzcelts uz baznīcas zemes par pilsētas naudu. Jūs saprotat, cik tas ir interesanti! Tāpēc šis jautājums ir noteikti jāatrisina ar likumu. Es jūs ārkārtīgi lūdzu. Šeit nav citas izejas. Tāpēc šis likums ir nonācis līdz jums.

Arhibīskaps Gailīša kungs uzrakstīja savu pieprasījumu, ka viņš liek Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju ārā no telpām. Tā arī viņa vēstulē ir skaidri un gaiši pateikts, ka tas tiek darīts tāpēc, ka šis pilsētas muzejs atrodas uz baznīcas zemes. Ļoti vienkārši. Un viņš ir tiesīgs to prasīt.

Bet pilsētas muzejs jau šeit bija tad, kad cēla un veidoja šo ansambli par pilsētas naudu. Un pilsēta bija saimniece vienu brīdi. Tā ka man ir tiešām ļoti liels lūgums.

Otrkārt, ko es gribētu pateikt. Tātad precedenta nebūs nekādā gadījumā šim likumam, jo šis objekts ir izņēmums. Vēl Latvijas Republikas laikā tas bija tāds nacionālās pašapziņas objekts. Kā jūs zināt, ne velti bija šī aptauja. Protams, tā nebeidzās veiksmīgi, un 1934.gadā likums tika pieņemts.

Tad vēl šeit bija Celmiņa kungam tāds jautājums par šo mehānismu, kas pārstāvēs valsti, nododot šo īpašumu, kas ierakstīs šo īpašumu. Es domāju, ka te vēl juristiem ir jāpadomā un jāpasaka mums priekšā noteikti šajā likumā. Redziet, 1888.gadā viss šis zemes gabals, uz kura atrodas Rīgas Doms ar visām ēkām un muzeju un tā tālāk, tika ierakstīts Zemes reģistru grāmatā uz Doma baznīcas vārda. Tātad acīmredzot mūsu valstī šodien ir jābūt Zemes reģistra grāmatai, kur pilsēta, manuprāt, ierakstīs. Jo tajā laikā rāte ierakstīja šajās reģistru grāmatās. Tātad pilsēta acīmredzot ir tā institūcija, kura šo fizisko ierakstīšanu veiks. Tā es vismaz domāju. Te, protams, juristiem ir sakāms galavārds.

Tad bija jautājums par komercdarbību. Varbūt paskaidrošu cilvēkiem, kuri mazāk ir saskarē ar šo objektu. Šajā objektā tātad muzejs ir apsaimniekotājs. Valsts dod mums naudu, un acīmredzot tā arī būs uz priekšu, ka ir jābūt vienam saimniekam. Mēs slēdzam līgumu ar Filharmoniju, mēs slēdzam līgumu arī ar baznīcu. Jo draudze, kā jūs zināt, 1988.gadā ienāca baznīcā. Mēs bijām līguma attiecībās. Tagad baznīcai būs prioritāte Doma baznīcas izmantošanā un līgumu slēgs draudze, valde vai konsistorija. Šeit arhibīskapa kungs arī ir atnācis. Viņi slēgs līgumu gan ar muzeju, gan ar šo filharmoniju, kas organizēs koncertdarbību. Tā ka faktiski muzejs un koncertdarbība šajā objektā būs, jo tas ir visas tautas īpašums. Tas ir tik svarīgs, tik vecs un tik nozīmīgs ar šīm ērģelēm, ka šeit nevar nebūt koncerti, nevar nebūt muzejs. Tas ir īsumā viss, ko gribēju teikt.

Es vienkārši uzskatu, ka, pirmkārt, ir jālikvidē šis 1959.gada Ministru padomes likums, kas arhibīskapa katedrāli faktiski apstiprināja par muzeja filiāli. Tas ir absurds un anahronisms.

Otrkārt, jānosaka šīs zemes īpašuma attiecības, jo tās ir ļoti sarežģītas. Lai būtu vienreiz skaidrība šajās attiecībās. Ar Gailīša kungu mēs esam cieši strādājuši vairākus mēnešus, un mums ir absolūta vienošanās visos jautājumos. Ja šeit juridiski kaut kas nav tā, kā vajag, protams, mēs būtu priecīgi, ka mūs noteikti palabotu. Paldies. Tas man ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Dosim vārdu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Gailīša kungam, lai viņš pamato konsistorijas viedokli par šo likumprojektu.

K.Gailītis, Latvijas Evaņģēliski luteriskas baznīcas arhibīskaps: Paldies, ka man ir dota šī iespēja izteikt viedokli par Rīgas Domu šeit, Augstākajā padomē. Mēs no baznīcas puses saprotam, ka Rīgas Doms, kā tas šeit ir teikts likumprojektā, ir nacionāla bagātība ar īpašu kultūrvēsturisku un māksliniecisku vērtību. Tādēļ arī mums, no baznīcas puses, nav iebildumu ne par vienu no šā likumprojekta pamatprincipiem, ka Rīgas Doms un zeme, uz kuras tas atrodas, ir Latvijas Republikas īpašums. Ja ir kādi iebildumi, tad ne pret likumprojektu, bet pret to, kā Rīgas Doms tika lietots līdz šim vai kāds bija tā statuss laikā, kad tas oficiāli skaitījās tikai kā Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle un koncertzāle.

Protams, Latvijas valsts tagad atrodas pavisam citādā situācijā kā neatkarīga valsts, un luteriskā baznīca ir viena no dominējošām konfesijām šeit. Šādā situācijā, ieejot mums Eiropā, līdzšinējais Doma statuss saglabāties vairs nevar. Principā tādēļ, lai šo statusu oficiāli mainītu, cik es saprotu, bija kopīgi izstrādāts šis likumprojekts. Pamatprincipos, manuprāt, neatšķiras daudz, kaut man šobrīd nav klāt tie likumi, kuri ir izdoti divreiz neatkarīgās Latvijas laikā pirms Otrā pasaules kara. Bet pamatprincipos tas neatšķiras, jo arī šeit 3.pantā izteikts viens no tiem pamatprincipiem, kurš baznīcai ir vissvarīgākais, proti, ka Doma baznīcas ēku un zemi, uz kuras tā atrodas, Latvijas valsts nodos Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai bezmaksas un beztermiņa lietošanā. Savukārt 6.pantā, kas ir ļoti svarīgs baznīcai, ir teikts, ka Doma baznīca ir Latvijas Evaņģēliskās luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle. Tas ir jautājums, vai tur būtu oficiāli tālāk jāraksta, ka tajā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma draudze. Baznīcai ir svarīgi tas, kas ir teikts 2.pantā, ka Rīgas Doms ir nacionāla bagātība ar īpašu kultūrvēsturisku un māksliniecisku vērtību. Baznīcai ir svarīgi tas, kas ir teikts 7.pantā, ka Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam ir ilggadēja prakse Rīgas Doma uzturēšanā, un Rīgas Doms līdz šim ir labi uzturēts.

Nekur pasaulē šīs lielās vēsturiskās katedrāles netiek uzturētas tikai par baznīcas līdzekļiem vien. Arī mēs to nespējam. Sakarā ar to visas šīs lielās saimnieciskās sistēmas un māksliniecisko vērtību, kā arī reliģisko vērtību uzturēšanu un saglabāšanu turpina veikt Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, saņemot nepieciešamos līdzekļus no valsts budžeta. Es varu teikt īsumā tā, neturpinot detalizētu runāšanu par atsevišķiem punktiem: ja no juridiskā viedokļa nav iebildumu par to, ka 1. un 2.pantā ir diezgan detalizēti uzrādīti dažādi zemes gabali ar kvadratūrām, tad mums no luteriskās baznīcas un konsistorijas puses par šo iesniegto likumprojektu iebildumu nav. Mēs no baznīcas puses būtu pateicīgi Augstākajai padomei, ja likums principā tādā formā tiktu pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies, Gailīša kungs! Deputāts Seiksts vēlējās izteikties.

A.Seiksts: Kolēģi, es gribētu atbildēt uz vienu jautājumu. Vai šis piedāvātais likumprojekts būs pretrunā ar citiem likumiem? Šajā sakarībā es gribu teikt par likumprojektu, kurš top, - "Par reliģisko organizāciju īpašumu atdošanu to likumīgajiem īpašniekiem". Gribu uzreiz atbildēt, ka šim likumprojektam, kurš drīzumā parādīsies plenārsēdē, ar šeit piedāvāto likumprojektu nav nekādu pretrunu. Es atbildēšu sekojoši: Evaņģēliski luteriskās baznīcas prasība, pilnīgi pamatota prasība izkārtot šo jautājumu juridiski sākumā nonāca mūsu komisijā un konkrēti pie manis. Zinādams, ka Latvijas Republikas laikā tika pieņemts īpašs likums par Rīgas Domu, kā arī to, ka tas ir īpašs objekts, es uzreiz norobežojos no tā, lai šo objektu iekļautu kopējā likumprojekta koncepcijā, jo tas ir tiešām īpašs objekts. Tāpēc es uzskatīju par nepieciešamu lūgt Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju izskatīt šo jautājumu speciāli. Projektā, kurš nāks jūsu priekšā pēc kāda laika, ir īpašs punkts lēmumā par spēkā stāšanās kārtību, ka par Latvijas Republikas īpaši svarīgiem kultūras objektiem ir pieņemami atsevišķi likumi. Es gan gribētu informēt plenārsēdi, ka, pēc mūsu komisijas domām, tāds pats objekts ir Pētera baznīca, kura kara laikā tika sagrauta un ir atjaunota par valsts līdzekļiem. Arī tās statuss varbūt jāizskata atsevišķi.

Es tagad nevaru runāt par visiem likumiem, kuri pieņemti, bet varu informēt, ka ar gaidāmo likumprojektu tas nav nekādā pretrunā. Uzskatu, ka projekts pirmajā lasījumā būtu akceptējams, proti, ievērojot vienu. Es gan būtu gribējis, ka Celmiņa kungs atbildētu precīzāk uz Marjašas kundzes jautājumu - par pretrunu starp 3. un 6.pantu. Ja tās ir ļoti cienījamā baznīcas vadītāja domas, tā ir viena situācija. Ja tas ir konsistorijas lēmums, tad šeit es pretrunu neredzu. Ja konsistorija pilnībā piekrīt šādai koncepcijai, tad es šeit neredzu pretrunu un iesaku pirmajā lasījumā Celmiņa kunga piedāvāto likumprojektu apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl debatētāji? Godājamie kolēģi, mēs noskaidrojām, ka te ir vajadzīgi dažādi juridiski precizējumi un varbūt pat redakcionāli labojumi. Bet, kā mēs dzirdējām, konceptuāli visas ieinteresētās puses un Augstākās padomes attiecīgās komisijas, kā arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorija un muzeja vadība ir mierā ar šā likuma akceptu pirmajā lasījumā. Tādā gadījumā mums par to ir jābalso.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 105 deputāti ir reģistrējušies. Balsosim par šā likumprojekta "Par Rīgas Domu" akceptēšanu pirmajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 90 - par, 1 - pret, 8 - atturas. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Celmiņa kungs, par otro lasījumu!

J.Celmiņš: Es gribētu lūgt kolēģus nedēļas laikā iesniegt priekšlikumus, labojumus un papildinājumus. It īpaši es ceru uz sadarbību ar deputātu Alksni, precizējot zemes jautājumus šajā likumprojektā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Šis darba kārtības jautājums izskatīts.

Godājamie kolēģi, šodienas darba kārtībā mums vēl ir privatizācijas komisijas jautājums. Dabīgi, 5., kuru mēs skatīsim 15.00.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Privatizācijas komisijas ir pakārtots jautājums privatizācijai...

Priekšsēdētājs: Ir piedāvājums no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas ziņot par 17.darba kārtības jautājumu, par izmaiņām zemes nodoklī. Vai ir kādas pretenzijas? Nav.

Lūdzu Seiles kundzi tribīnē. Skatām šo darba kārtības jautājumu. Tas ir rītdienas 17.darba kārtības punkts.

A.Seile: Cienījamie deputāti! Dokuments, kuru mēs piedāvājam izskatīt, ir reģistrēts ar 204.numuru. Šajā dokumentā mēs esam mēģinājuši iestrādāt Ministru padomes, Finansu ministrijas un Meža ministrijas priekšlikumus par izmaiņām zemes nodoklī. Ņemot vērā, ka jums visiem vajadzētu būt priekšā šā likumprojekta tekstam, varbūt tik daudz nekomentēšu tieši saturu, bet paskaidrošu, kāpēc šādas izmaiņas ir nepieciešamas.

Pirmkārt, tāpēc, ka rīt mēs apspriedīsim Latvijas Republikas budžetu otrajā lasījumā. Bet šajā budžetā Meža ministrijai nav paredzēti nepieciešamie 11 miljoni rubļu, kuri tai jāmaksā par nemeža zemēm, jo valsts meža fonds sastāv no divām kategorijām - ar mežu apklātās platības un tā sauktās nemeža zemes, kur ietilpst purvi, stigas, smiltāji, laucītes, zvēru piebarošanas lauciņi un daudz kas cits.

Finansu ministrija bija atradusi tādu spraudziņu mūsu zemes nodokļa likumā, ka no šīm nemeža zemēm nodokli mēs neesam atlaiduši Meža ministrijai. Bet Meža ministrija ir budžeta iestāde, un tādēļ, ar vienu roku maksājot nodokli, ar otru roku mums šī pati nauda ir jāatdod no budžeta šai ministrijai. Šāda jēga ir ielikta likumprojekta izmaiņu 1.punktā, ko jūs redzat.

Mēs ilgi domājām, ka varētu salīgt ar labu un Valsts finansu inspekcija varētu dot izskaidrojumu šajā jautājumā, kam arī sākumā Finansu ministrija it kā teorētiski piekrita, bet beigās deva mums oficiālu rakstisku slēdzienu, ka šīs nemeža zemes atsevišķi izdalīt pagaidām nav iespējams, tādēļ tās ir apliekamas it kā pēc mūsu zemes nodokļa likuma ar šo zemes nodokli. Ministrija pati iesniedza mums izmaiņu projektu likumdošanā par zemes nodokli. Šīs izmaiņas šajā punktā ir iestrādātas.

Bez tam šajā 204.dokumentā ir iestrādāta vēl cita norma - atbrīvot no zemes nodokļa visas pārējās budžeta iestādes, jo šajās iestādēs situācija ir gluži tāda pati: vai tā būtu skola vai kāda cita iestāde, tai nauda ir vispirms jāiedala valsts budžetā ar vienu roku, un ar otru roku mēs saņemam zemes nodokli.

Ir saņemti daži mutiski iebildumi, ka šādā gadījumā nedaudz naudas zaudēs pašvaldības, jo, saņemot 30 procentus no šā zemes nodokļa pašvaldību budžetā, pašvaldības ir zināmā mērā vinnētājas. Un tomēr. Arī šajā gadījumā, domājot valstiski, acīmredzot nav nekāda pamata ar vienu roku no budžeta naudu iedalīt šo nodokļu maksāšanai, lai šīs budžeta iestādes šo nodokli varētu samaksāt.

Tāpēc es iesaku ļoti rūpīgi iepazīties ar tekstu. Šis mums ir pirmais lasījums. Pagaidām pirmajam lasījumam esam saņēmuši tikai vienu ierosinājumu no Vides aizsardzības komisijas, kurš būtībā negroza domu, bet tikai mazliet precizē tekstu. To pilnībā darba grupa varētu iestrādāt uz nākamo lasījumu. Lūdzu mūsu ierosinātās izmaiņas šajā likumā "Par zemes nodokli" atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājai? Pirmais jautā deputāts Blažēvičs.

J.Blažēvičs: Par 2.punktu. Vispirms es gribu informēt, ka šis labojums maksā pašvaldībām 55 miljonus rubļu šajā budžetā.

Bija principiāla nostāja, strādājot pie zemes nodokļa, un trīs komisiju vadītāji arī saskaņoja principiālo nostāju, ka visiem Latvijas Republikā būtu jāmaksā zemes nodoklis, būtu jāparedz šī maksa. Tiek izstrādāts jauns likums par zemes nodokli. Jautājums: vai jūs uzskatāt, ka šajā gadījumā varētu būt atkāpe no šīs koncepcijas?

A.Seile: Principā - jā. Bet lieta ir tāda, kā jau es paskaidroju sākumā, ka šī nauda nav ieplānota izmaksām, piemēram, Meža ministrijai. Ja nepieņemsim šādus labojumus, tādā gadījumā mums ir jāmaina budžeta pieprasījums. Šīs izmaiņas ir jāizdara rīt, jo rīt ir otrais lasījums.

J.Blažēvičs: Es runāju par 2.punktu.

A.Seile: Par budžeta iestādēm? Šīm budžeta iestādēm līdz šim tik tiešām ir paredzēti valsts budžeta līdzekļi. Ja mēs tiešām atzīstam tādu taktiku, ka no vienas kabatas otrā šos līdzekļus pārliek, tad varam šo izmaiņu svītrot. Tā tiešām ir konceptuāla izmaiņa, Blažēviča kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Sakiet, Seiles kundze, vai mums vairs nav obligāts likums "Par budžeta tiesībām"? Tur, ja nemaldos, 5.pants nosaka, ka gadījumā, ja kaut kādu likumdošanas izmaiņu rezultātā pašvaldībām tiek nodarīti zaudējumi, tad tie ir jāatlīdzina no valsts budžeta. Kā mēs dzirdējām no Blažēviča kunga teiktā, te ir runa par 55 miljoniem.

A.Seile: Jā, es, uzstājoties kā šā likumprojekta darba grupas vadītāja, nebūt visā pilnībā neesmu pārliecināta, ka jums nav taisnība, var jau būt, ka pašvaldībām mēs varam atvēlēt šīs tiesības iegūt daļu līdzekļu no valsts budžeta uz valsts budžeta rēķina. Faktiski tā ir mūsu likumdošanas neizdarība. Varbūt mēs tā varam izdarīt. Bet šis ierosinājums ir nācis no Finansu ministrijas un, vairākumam balsojot, Lauksaimniecības komisijā pieņemts.

E.Krastiņš: Bet vai tādā gadījumā nav jāizdara labojums likuma "Par budžeta tiesībām" attiecīgajā pantā? Tad mēs nekompensējam turpmāk pašvaldībām šos... Bet, manuprāt, nevar darboties pret citiem likumiem viens labojums.

A.Seile: Ja jūs uzskatāt, ka šeit ir likuma nesaskaņa, tad acīmredzot mums ir jānodod pirms nākamā lasījuma šis 2.punkts ekspertīzei Likumdošanas komisijā. Secinājums jāizdara pēc tam.

E.Krastiņš: Gribu informēt deputātus, ka mēs skatījām šo likumprojektu arī Ekonomikas komisijā kopā ar Ekonomisko reformu ministrijas speciālistiem. Viņi mūs informēja, ka savā analīzē diemžēl nav veltījuši uzmanību tieši šim jautājumam. Ekonomikas komisijai, tieši pamatojoties uz neatbilstību likumam "Par budžeta tiesībām", bija negatīva attieksme pret šiem labojumiem.

A.Seile: Ekonomikas komisija savu attieksmi mūsu komisijai nav iesniegusi. Bet es jebkurā gadījumā kā darba grupas locekle ļoti stingri pastāvu uz to, ka šī pirmā izmaiņa ir jāizdara, jo Meža ministrijai šādi līdzekļi nav paredzēti. Faktiski šā nodokļa ņemšana no meža zemēm iznāk tikai tāpēc, ka mums ir aizkavējies likums par meža lietošanu, kur ir paredzētas gan meža, gan nemeža zemes. Abas ir valsts fonda zemes. Nezin kāpēc par purviem mēs sākam ņemt nodokli. Tas var novest pie tā, ka kādam cilvēkam radīsies doma apmežot smiltājus, lai nebūtu jāmaksā nodoklis, vai kaut ko izdarīt ar šiem purviem, ja mēs pieprasām nodokli par nevērtīgām zemēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Cienījamā Seiles kundze! Jūs pati šorīt teicāt, ka tūlīt paredzamas zemes nodokļa grozījums skaitliskā izteiksmē. Jūs pati labāk par mani zināt, ka pašreiz rit zemes ierīcības projekta sastādīšanas darbs un ka pagastos to nav pat apstiprinājuši. Kā jūs tehniski redzat iespēju realizēt 1.punktu? Kā tehniski zemes mērnieks varēs noteikt, cik lielu platību aizņem grāvji, cik lielu platību aizņem tāds mistisks jēdziens kā purvs, cik aizņem tāds jēdziens kā liedags? Kā jūs precīzi domājat raksturot šo lielumu - aktīvi neizmantojamās platības?

A.Seile: Jā, es jums ļoti labi varu paskaidrot, ka Latvijas Republikā un arī pirms mūsu Latvijas Republikas ļoti konsekventi darbojusies mežu ierīcība, kas attiecas uz valsts meža fonda zemēm. Ir tiešām novērtēts viss šis liedagu lielums, purvu lielums. Tie visi ir atsevišķi nogabali. Šeit mums ir vesela tabula. Es jūs varu iepazīstināt, cik liels nodoklis tiešām par šīm nemežu zemēm ir jāmaksā Meža ministrijai. Tas pašreiz ir 11 miljoni. Ir šāda ierīcība. Varam pateikt, cik ir stigu, cik ir grāvju un cik ir liedagu.

Z.Ziediņš: Paldies. Un otrs jautājums. Jūs zināt, ka mēs esam no Kalniņa kunga dzirdējuši, no Godmaņa kunga dzirdējuši, ka ir pat ministrijas, kuras veic saimniecisko darbību. Ir vesela virkne budžeta iestāžu, kuras veic saimniecisko darbību. Vai šīs budžeta iestādes tiks atbrīvotas no maksājumiem tikai par savu tiešo daļu, izslēdzot saimniecisko darbību, vai kopumā, jo pretējā gadījumā pašvaldības tiešām zaudēs lielus naudas līdzekļus?

A.Seile: Šie labojumi, par ko jūs nupat runājāt, ir izdarīti jau grozījumos, un tās iestādes, kuras veic saimniecisko darbību, no šā nodokļa atbrīvotas netiek. Tas ir minēts grozījumos, un tie, kuri izdarīti 8.panta ceturtajā daļā 1991.gada 9.aprīļa grozījumos, netiek svītroti.

Z.Ziediņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Cienījamā Seiles kundze! Man rokās šeit ir divi dokumenti - Ministru padomes likumprojekts un 204.dokuments. Šeit ir atšķirības. Ministru padomes piedāvātajā variantā tiek vairāk vai mazāk uzskaitīti tie objekti, par kuriem mēs šobrīd runājam: dzīvojamās mājas, komunālie, izglītības, kultūras un veselības aizsardzības objekti un tā tālāk. Bet šeit ir tikai viena frāze - no valsts budžeta uzturamās iestādes un organizācijas. Sakiet, lūdzu, vai šajā gadījumā, ņemot vērā 204.dokumentu, šeit zināmā mērā neiesprauksies iekšā, ja tā drīkstētu teikt, "parazītiestādes", kuras varētu, kā saka, eksistēt uz budžeta rēķina?

A.Seile: Ja jau šīs iestādes eksistē uz budžeta rēķina, tad, es domāju, šis princips uz tām attiecas. Ja valsts budžets apņemas kādu "parazītu" finansēt, tad kļūda ir jau pašā būtībā, nevis nodokļa likuma izmaiņā.

G.Preinbergs: Paldies. Vai es varu saprast to tādā veidā, ka 4., 3.punktā, 8.panta 4.punktā varētu būt arī veterinārās medicīnas iestādes ar sanitārajām zonām?

A.Seile: Ja tās nav privātiestādes. Tādā gadījumā, protams.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Ja es pareizi saprotu, tad zemes nodokļa galvenais uzdevums ir piespiest zemes lietotāju racionāli izmantot zemi. Vai ar šo labojumu mēs nestimulēsim meža lietotāju cirst iespējami vairāk stigu, neapmežot smiltājus, lai nebūtu jāmaksā nodoklis par tiem, un vai mēs arī nestimulēsim no valsts budžeta finansējamās iestādes turēt savā lietošanā pilnīgi liekas un viņu funkcijām nevajadzīgas zemes platības? Tātad - vai šis likums drīzāk nenodarīs sliktu nekā dos labu?

A.Seile: Es domāju, ka valsts budžeta iestāžu zeme pašreiz tiek pārskatīta. To jau regulēs pagasta zemes komisija, cik šīm valsts budžeta iestādēm tiks atļauts zemi paņemt, jo zemes komisijas savukārt ir ieinteresētas, lai zeme tiktu racionāli sadalīta. Kas attiecas uz šīm nemežu zemēm, vai Meža ministrija nebūs ieinteresēta nocirst visu mežu un pataisīt par smiltāju, lai nebūtu jāmaksā nodoklis? Es domāju, ka šeit efekts ir pilnīgi pretējs, jo pašreiz šis nodoklis par nemežu zemēm tieši veicina to, lai smiltājus apmežotu, lai liedagus apmežotu, lai būtu mežs. Bet tas jau, zināt, ir absurds, jo arī mežā ir vajadzīgas šīs lauces, ir vajadzīgi tie virsāji. Ekoloģiskajai situācijai ir jābūt stabilai. Es domāju, ka tieši tāpēc šis pretarguments ir ielikts, lai mēs mainītu šo likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Albertiņa!

S.Albertiņa: Kolēģi, vai jums neliekas, ka būtu ļoti lietderīgi izmest ārā to pēdējo rindkopu, jo tā šeit faktiski ir pilnīgi lieka. Redziet, kas te ir iznācis, manuprāt! Mēs esam sajaukuši kopā divas pilnīgi dažādas lietas, proti, par visām tām zemēm, kuras skaitās meža fonda zemes, neatkarīgi no tā, vai tās šajā brīdī ir apklātas ar mežu vai ne, būtībā tiek maksāts nodoklis celmu naudas veidā. Tāpēc arī šis jautājums par Meža ministriju. Tādēļ arī Meža ministrijai vajadzīga attiecīga nauda, jo nevienam nekad nebija ienācis prātā, ka par meža fonda zemēm, ja tās dotajā brīdī nav apklātas ar mežu, kāds vēl papildus ņems nodokli. Tāpēc tas ir viens jautājums.

Bet šī pēdējā rindkopa ir pilnīgi cits jautājums. Tas ir jautājums par visām budžeta iestādēm, kurām mēs izdalām 55 miljonus rubļu, lai tās varētu segt tos zaudējumus, kas rodas sakarā ar nodokļu maksāšanu, un tā tālāk un tamlīdzīgi. Tāpēc man būtu tāds priekšlikums. Kā jums šķiet, kolēģi, kā jūs uz to skatāties, ja mēs izmestu to pēdējo rindkopu ārā un ar to arī liktos mierā?

A.Seile: Albertiņas kundze, ko jūs saucat par pēdējo rindkopu?

S.Albertiņa: Tur, kur ir tas Finansu ministrijas piedāvājums attiecināt nevis tikai uz nemeža zemēm, bet attiecināt uz visām budžeta iestādēm?

Priekšsēdētājs: Albertiņas kundze domā 2.pantu.

A.Seile: Es saprotu, ka tādā gadījumā patiešām Albertiņas kundze domā gan 2., gan 3.punktu, kas mums ir šajā likuma labojumā, jo abi tie attiecas uz šīm budžeta iestādēm, viens - uz izdarītajiem grozījumiem un otrs - tieši uz sākotnējo likumu. Protams, mēs to varam darīt, balsojot pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, šajā likumā ir tikai divi panti. Ja jūs runājat par trešo, tad man uzreiz ir jautājums, kuru jūs uzskatāt par trešo?

A.Seile: Jā. Uzlikšu brilles un pateikšu. Tātad 1.panta 2.apakšpunktu un 2.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Pilnīgi piekrītot Ēlerta kunga teiktajam, man ir jautājums, vai pēc šīm izmaiņām tūliņ sekos maksājumu likmju izmaiņas?

A.Seile: Kādā sakarā?

J.Endele: Tāpēc, ka tagad tiks ciesti zaudējumi, pašvaldības krietni zaudēs, un, lai kompensētu būs jāpieliek zemes nodokļa maksājumu likmes.

A.Seile: Jūs jautājat par Meža ministrijas budžetu vai par visām budžeta iestādēm? Precizējiet, lūdzu!

J.Endele: Par pašvaldībām.

A.Seile: Pašvaldībām no visa zemes nodokļa nāk 30 procenti, vai tās ir šīs Meža ministrijas zemes, kas minētas 1.punktā, vai budžeta iestāžu zemes. Pašvaldības šajā gadījumā ir pilnīgi, es gribētu teikt, stipri ieinteresētas, lai šie labojumi netiktu izdarīti. Bet es vēlreiz pasaku, ka, valstiski domājot, nebūtu pamata ar vienu roku iedalīt valsts budžetā līdzekļus nodokļu maksāšanai, bet ar otru tos paņemt atpakaļ.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies Seiles kundzei. Vairāk jautātāju nav. Debatēs pierakstījies viens deputāts.

Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Visnotaļ atbalstot deputātes Seiles un Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas izvirzītos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām likumā "Par zemes nodokli", es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mēs bieži vien, izejot no tā, ka, lūk, pašvaldības kļūst bagātas vai nabagas, aizmirstam par to, ka būtībā šeit jau izvirzīja jautājumu arī par to, ka mēs būtībā pārliekam naudu no vienas kabatas otrā. Un bieži vien šīs pašvaldības ceļ iebildumus.

Mēs esam saņēmuši arī priekšlikumus attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām zemes nodoklī mūsu sporta organizācijās. Un arī ir tā pati motivācija, ka, lūk, mēģinot iegūt ar nodokļu likuma palīdzību lielus ienākumus, mēs līdz ar to radām šķēršļus valsts politikas realizēšanai tautas veselības un fiziskās attīstības nodrošināšanā. Acīmredzot tomēr arī fizkultūra un sports notiek sporta bāzēs, kuras aizņem lielas teritorijas. Tagad, ja mēs parēķināsim, visa tā inflācijas procesa enerģija, komunālie pakalpojumi un tā tālāk. Tās sekas ir tādas, ka arī sporta bāzēs ir būtiski jāpalielina izmaksas, kuras jāmaksā organizācijām par cilvēkiem, kuri grib nodarboties ar sportu. Kaut vai, piemēram, tie, kuri nodarbojas ar tenisu. Piemēram, valsts tenisa centrā "Lielupe" ir aprēķināts, ka viena tenisa laukuma īres maksa stundā ir 120 rubļu. Rīgas Sporta pils ledus arēnas izmaksa vienā stundā bērniem ir 700 rubļu, pieaugušajiem - 1000 rubļu. Vai praktiski ir iespējams šodienas apstākļos maksāt šādu naudu? Tas ved tikai pie tā, ka sporta bāzes ir spiestas vairāk nodarboties arī ar komerciāliem darījumiem, aizmirstot un atstājot novārtā savas funkcijas tautas veselības nostiprināšanā, sporta attīstībā, fiziskās kultūras attīstībā. It sevišķi attiecībā uz mūsu jauno nākamo paaudzi.

Tāpēc es gribētu aicināt atbalstīt šo priekšlikumu un arī vēl papildināt to, šos atvieglojumus ierosinot arī attiecībā uz sporta bāzēm. Arī tā prakse, kāda bija 1991.gadā, rāda, ka pašvaldība, ja sporta bāze nav tās īpašumā, tās pārziņā, neiet pretim un nekādus atvieglinājumus attiecībā uz zemes nodokli neizdara. Mēs nonākam pie diezgan bēdīgām sekām. Tāpēc man būtu lūgums atbalstīt šo priekšlikumu. Pievienosim arī šos priekšlikumus attiecībā uz izmaiņām likuma "Par zemes nodokli" 4.panta 3.punktā, kur vajadzētu svītrot "norāde uz sporta objektiem", un 4.panta 4.punktā, kur vajadzētu ierakstīt - "zemi, kuru aizņem visu veidu sporta objekti", un 8.panta 4.daļas 7.punktā, kur vajadzētu svītrot vārdus "un sportam". Atkarībā no balsojuma rezultātiem šeit var būt izmaiņas jautājumā, ja mēs atceļam šo nodokli vispār valsts budžeta iestādēm un organizācijām.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs, un mēs gaidām no jums rakstiskus priekšlikumus.

Deputāts Preinbergs vēl ir pieteicies debatēs. Lūdzu.

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es runāju Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas uzdevumā. Mēs principā pilnīgi atbalstām šā likumprojekta tekstu, bet, tā kā ir jautājums - uzskaitīt vai svītrot 1.panta 2.apakšpunktu un 2.pantu, man tomēr ir priekšlikums. Ja mēs svītrojam, tad prasās pēc uzskaitījuma, kā mums ir iesniegts likumprojektā, ko sagatavoja Ministru padome. Tātad uzskaitīt gan kultūras, gan veselības aizsardzības un tā tālāk. Ja balsojot paliekam pie tās frāzes, ka papildinām 4.apakšpunktu šādā redakcijā - "no valsts budžeta uzturamām iestādēm un organizācijām", tad šeit jautājumu nav. Ja gadījumā paliekam pie kolēģes Albertiņas izvirzītā varianta, ka tomēr vajadzētu uzskaitīt katru, tādā gadījumā mēs domājam, ka katrā ziņā šajā sarakstā būtu jāiekļauj veterinārmedicīniskās iestādes ar sanitārajām zonām. Mēs esam par šā likumprojekta balsošanu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs varam balsot par to, kas mums ir rakstiski priekšā šobrīd uzrakstīts. Pirmkārt, mēs varam balsot par svītrojumiem. Tātad bija ierosināts svītrot no šā likumprojekta 1.punkta 2.apakšpunktu un visu otro pantu.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es katrā ziņā lūgtu tomēr cienījamos kolēģus 1.panta 2.apakšpunktu šodien varbūt nesvītrot, šī svītrošana varētu būt galu galā arī otrajā lasījumā, ja kāds nopietni to izvirza. Jautājums tikai patiešām ir par to, ka pašreiz atsevišķi kultūras, izglītības, kā arī veselības aizsardzības objekti pat trīskārtīgā veidā tiek aplikti ar šo zemes nodokli.

Šāda situācija nav normāla. Tāpēc man būtu lūgums varbūt domāt par otrā lasījuma redakciju un iesniegt arī priekšlikumus mūsu komisijai. Mēs patiešām izskatīsim. Vēl arī, bez šaubām, mēs konsultēsimies ar Budžeta komisiju, tomēr šo 1.punkta 2.apakšpunktu vajadzētu atstāt, lai mums turpmāk būtu diskusija par šo situāciju, jo situācija patiešām ir nenormāla.

Priekšsēdētājs: Par balsošanas motīviem - deputāte Albertiņa. Lūdzu.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi, neko neiebilstot pret to, ka patiešām budžeta iestādēm varbūt arī nevajadzētu maksāt nodokli, lai gan, ja jūs atceraties, mums te bija daži apsvērumi, kāpēc mēs vispār pieņēmām nodokļu likumdošanā šādu lietu, man tomēr ļoti gribētos, pirms mēs to pieņemam, pateikt, ka par mežu zemēm ir atsevišķs jautājums. Te ir vienkārši saputrots. Iznāk, ka par mežu zemēm divkārt tiek likts nodoklis. Viens ir - "celmu nauda", otrs ir tagad šie 11 miljoni, ko pagasta pašvaldības iegūst, es gribētu teikt, izmantojot situāciju, ka mežs tur vienkārši neaug virsū. Bet par visu pārējo Budžeta komisijas slēdzienu es tomēr ļoti gribētu zināt, jo rīt mēs gatavojamies pieņemt budžetu otrajā lasījumā. Man šķiet, ka tāda šādā veidā vispārināta šā likumprojekta pieņemšana noteikti mums izdarīs diezgan lielas izmaiņas budžetā. Tagad uzreiz ir jāskatās, kā mums ar visu iet kopā. Man būtu tāds lūgums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tika ierosināts svītrot. Vai tie deputāti, kuri ierosināja svītrot, atsauc to? Jāpasaka konkrēti! Neatsauc. Tātad mums ir jābalso. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 80 deputāti reģistrējušies.

Pirmais. Te var kompleksi balsot par svītrošanu. Tātad pirmais balsojums ir par 1.panta 2.apakšpunkta svītrošanu. Rezultāts: 24 - par, 22 - pret, 20 - atturas. Tātad 1.panta 2.apakšpunkts nav svītrots.

Balsosim par 2.panta svītrošanu. Rezultāts: par - 24, pret - 19, atturas - 25. 2.pants nav svītrots.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par -53, pret - 9, atturas - 9. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā bez izmaiņām.

Godājamie kolēģi, līdz pārtraukumam vēl ir astoņas minūtes. Godājamais kolēģis deputāts Čepānis ierosināja izskatīt tālākos lasījumos šo privatizācijas objektu... Bet tas ir diezgan riskants pasākums, Čepāņa kungs! Kaut gan otrajā lasījumā mēs varētu izskatīt, mēs ne ar ko neriskējam.

Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Jūs paši atceraties, ka, tikko mēs pieņēmām pirmajā lasījumā, faktiski visas domstarpības, kuras bija saistītas ar 200.dokumenta 2.punktu, tika atrisinātas. Tādēļ, manuprāt, varētu pieņemt, lai lieta ietu uz priekšu. Tas ir ļoti aktuāli Rīgā. Varētu šodien pieņemt arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Čepāņa kungs, es tāpēc runāju par šo riskantumu, ka es no šejienes, ja tā var sacīt, nevaru saskatīt, cik to deputātu ir. Bieži vien tas skaitlis drusku atšķiras no tā, kas ir uz elektroniskajiem rādītājiem.

A.Čepānis: Tad vismaz otrajā... Pantu tur nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ziņojiet par rezultātiem, un mēs balsosim!

A.Čepānis: Tātad atkārtoju, kolēģi! Tirdzniecības un pakalpojumu komisijai, kā arī Ekonomikas komisijai, abām šīm komisijām, kas ar minēto likumprojektu šodien nāca klajā plenārsēdē, ne rakstisku, ne mutisku iebildumu no pastāvīgajām komisijām un arī no deputātiem nav. Arī plenārsēdes gaitā, tas ir, likumprojekta pirmā lasījuma apspriešanas gaitā, nekādi būtiski iebildumi pret to netika izteikti. Tādēļ es ierosinu plenārsēdi pieņemt izmaiņas likumprojektā "Par pašvaldību īpašumā esošo tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un pakalpojumu objektu privatizāciju", kā arī izdarīt otro lasījumu, tas ir, izdarīt balsojumu par otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai ir kādi jautājumi, papildinājumi, ierosinājumi? Nav. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 92. Paldies.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par - 75, pret - nav, atturas - 9. Sakarā ar to, ka otrā lasījuma laikā nekādi rakstiski pieteikumi nav saņemti, likums ir pieņemts.

Pusdienas pārtraukums līdz pulksten trijiem. Pirms tam paziņojums.

I.Bērziņš: Cienījamie kolēģi no Latvijas Tautas frontes frakcijas! Kā mēs vakar vienojāmies, šodien pulksten 14.00 blakuszālē apspriedīsim budžeta jautājumus. Laipni lūdzu jūs visus uz turieni!

V.Birkavs: Godātie kolēģi, mēs vakar atgriezāmies no Igaunijas 74 gadu jubilejas svinībām un atvedām videokaseti par Igaunijas militarizēto formējumu parādi. Ir noorganizēts tā, ka to varēs noskatīties pulksten 16.30 Sarkanajā zālē televīzijā.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums.

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde