1992.gada 5.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ieņemsim, lūdzu, vietas! Lūdzu, reģistrēsimies. Kamēr reģistrējamies, pāris paziņojumu.

Pirmkārt, Godmaņa kungs vakar ir iesniedzis privatizācijas programmu. Ja nebūs grūtību ar pavairošanu un tā tālāk, tad ap pusdienas laiku deputāti varēs saņemt šo Ministru padomes iesniegto privatizācijas programmu.

Otrs paziņojums tiem kolēģiem, kuri rīt gatavojas strādāt Augstākajā padomē. Būs zināmi ierobežojumi transporta iebraukšanai Augstākajā padomē un arī pārvietošanās pa Augstākās padomes ēku būs ierobežota, it sevišķi pēc pulksten 15.00. Tā ka lūdzu ņemt to vērā un neapvainoties, ja viens otrs netiks kaut kur ielaists iekšā. Protams, deputāti var iet, kur grib, bet ir zināmi nosacījumi, ko mūsu ārzemju viesi lūdz ievērot.

Reģistrācija turpinās. Tas attiecas uz deputātiem, kuri tikai tagad ierodas zālē. Edmundu Krastiņu varētu piereģistrēt. Rezultāts: 102.

Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi, cienījamo priekšsēdētāj! Vakar, 4.februārī, pulksten 22.00 Krievijas televīzijas raidījumā "Vestji" tika ziņots, ka sarunās starp Latvijas Republikas delegāciju un Krievijas delegāciju esot panākta vienošanās attiecībā uz Parfjonova izdošanu Krievijai. Šeit šobrīd atrodas četri komisijas locekļi. Es gribētu, lai viņi mūs informē vienā teikumā, vai tas atbilst patiesībai vai tie ir kārtējie meli.

Priekšsēdētājs: Ņemsim vērā. Lūdzu, Grūbes kungs! Ja komisija nevar sagatavoties, tad norunāsim, ka piecas minūtes pirms pārtraukuma mēs apturēsim darbu, un komisija vienosies, kurš paskaidros, vai tā ziņa atbilst patiesībai vai ne. Uzreiz Birkava kungs var? Lūdzu.

V.Birkavs: Es piedalījos sarunās no pirmā līdz pēdējam brīdim, un visu sarunu laiku pat ne vienu reizi neatskanēja Parfjonova uzvārds. Tādēļ ziņa ir absolūti melīga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, sakarā ar to, ka pulksten 14.00 mums jāuzsāk šeit pat blakuszālē budžeta apspriešana, es lūdzu komisijas vārdā pārcelt 5.jautājuma izskatīšanu uz 3.punktu, ja tas būtu iespējams, ja nebūtu pretenziju Aizsardzības un iekšlietu komisijai, kā arī Likumdošanas komisijai. Pulksten 14.00 mēs būsim blakuszālē un strādāsim jautājumā par budžetu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Buķele!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Birkava kunga paziņojums bija ļoti jauks, bet vai mums tomēr kā neatkarīgajai valstij un tās attiecīgajām institūcijām nevajadzēja reaģēt uz šādu melīgu paziņojumu programmā "Vestji"?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tur mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisija varētu būt iniciators. Bet man ir tādas aizdomas, ka Latvijas Republikā darbojas arī tāda iestāde kā Ārlietu ministrija. Viņiem tas būtu jādara. Es domāju, ka mūsu komisija atgādinās Ārlietu ministrijai, kas šādos gadījumos ir jādara un ka vienkārši nav informācijas.

Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Man tomēr būtu lūgums šo 5.jautājumu par Medību likumu nepārcelt, jo šobrīd nav izdalīts mans papildinājums. Būs tāpat kā iepriekšējā otrajā lasījumā, tas ir atkal pazudis vai speciāli "nozaudēts", un es nevarēšu aizstāvēt. Lūdzu nepārcelt.

Priekšsēdētājs: Turklāt mednieki laikam pulcējas Doma laukumā pēcpusdienā. To, vai jautājumu izskatīsim, mēs balsojot noskaidrosim. Ierosinājumiem par pārcelšanu un atlikšanu nav nekādu papildinājumu.

Godājamie kolēģi, balsosim par deputāta Grūbes ierosinājumu pārcelt jautājumu par medībām uz 3.punktu, jo aktīvi protesti no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī no Likumdošanas komisijas nav izskanējuši. Rezultāts: 73- par, pret- nav, atturas- 13. Tātad deputāta Grūbes priekšlikums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, pirms mēs sākam strādāt plenārsēdē, mums ir atlicis tehniskas dabas jautājums, kā mēs vakar norunājām, proti, balsojums par ceturto vakardienas jautājumu- Aicinājums neatkarīgo valstu parlamentiem un valdībām.

Balsosim par šo 4.darba kārtības jautājumu! Kurš vēl nav reģistrējies, varētu ar paceltu roku balsot izņēmuma kārtā. Plus četras papildu balsis. Es atvainojos, piecas. Rezultāts: par- 83, pret- nav, atturas- 9. Aicinājums pieņemts. Lūgsim mūsu Ārlietu komisiju rīkoties, lai tas tiktu izsūtīts.

Godājamie kolēģi, mums ir no vakardienas vēl viens ļoti īss jautājums. Es nezinu, vai tagad ir ziņotājs zālē vai nav. Tas ir par Liepājas Tautas tiesas tiesneša Jirgena kunga pirmstermiņa atbrīvošanu. Birkava kungs, lūdzu! Es domāju, ka mums nebūs problēmu šo jautājumu izlemt.

V.Birkavs: Godājamie kolēģi! Jirgena kungs ir iesniedzis paša iniciatīvas kārtībā lūgumu atbrīvot viņu pirms termiņa. Visas instances, kuras par to atbild, ir piekritušas. Likumdošanas komisija arī. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs vienkārši nobalsotu par šo faktu.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Birkava kungam? Nav. Lūdzu reģistrāciju. Rezultāts: 99 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par tautas tiesneša Jirgena kunga pirmstermiņa atbrīvošanu. Rezultāts: 85- par, 3- pret, 1- atturas. Lēmums ir pieņemts.

Šīsdienas darba kārtības pirmais jautājums ir par Jonikāna kunga ievēlēšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Likumdošanas jautājumu komisija.

Lūdzu, Zemrībo kungs!

G.Zemrībo, Augstākās tiesas priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Man ir lūgums ievēlēt par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi Valeriānu Jonikānu. Nepieciešamās ziņas ir jūsu rīcībā. Es tikai gribētu no sevis piebilst, ka Jonikāns ir zinošs jurists ar pieredzi, strādājis tautas tiesā. Kopš 1987.gada ir Augstākās tiesas tiesnesis. Viņš strādā Civillietu tiesu kolēģijā. Viņam ir liela autoritāte. Viņš ir visnotaļ pozitīvi raksturots.

Man būtu vēl viens lūgums. Ja gadījumā jūs apmierināsit šo priekšlikumu un ievēlēsit Valeriānu Jonikānu par Augstākās tiesas tiesnesi, man būtu lūgums viņu apstiprināt par Augstākās tiesas Prezidija locekli. Patlaban Valeriāns Jonikāns ir Augstākās tiesas Prezidija loceklis, bet viņa pilnvaras ir notecējušas, viņš šobrīd nevar būt Prezidija loceklis. Ja jūs viņu ievēlēsit par tiesnesi, tad vajadzētu viņu arī atjaunot Prezidija locekļa statusā.

Trešais jautājums. Es ļoti atvainojos, cienījamais priekšsēdētāj, bet es vienkārši gribētu divas minūtes.

Cienījamie deputātu kungi, arī tie, kuri neklausās manī šobrīd, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz ļoti svarīgu momentu. Ļoti katastrofāla situācija ir izveidojusies Augstākajā tiesā un tautas tiesās. Sakarā ar benzīna trūkumu neved apcietinātos uz tiesām. Nav ko smieties par to situāciju, kas ir šobrīd. Pirms mēneša vai diviem draudēja zināms tiesājamo streiks, pareizāk sakot, to nenotiesāto streiks, kuri atrodas izolatorā. Šobrīd arī šie cilvēki atrodas tur, viņu lietas netiek virzītas tālāk uz priekšu. Es tikai gribēju, lai jūs to zināt.

Starp citu, pirms dažām dienām Francijas televīzija demonstrēja kadrus par apstākļiem, kādos atrodas šie nenotiesātie mūsu cilvēki Rīgas izolatorā. Tas bija viss. Es ļoti pateicos par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Laikam jautājumu nav. Paldies. Godājamie deputāti, vai mēs gribam arī redzēt Jonikāna kungu? Lūdzu, Jonikāna kungs, lai būtu tāpat kā visiem. Varbūt būs jautājumi jums.

Godājamie kolēģi, vai kāds vēlas uzdot jautājumu? Lūdzu, deputāt Vanag!

D.Vanags: Visu republiku pāršalca ziņa, ka Bauskā ir atrasti saraksti, kurus kompartija gatavojusi nākamajām vēlēšanām pēc puča. Es personīgi centos, lai šie saraksti nonāktu atklātībā, lai sabiedrība zinātu, kādi cilvēki ir iekļauti šajos sarakstos, un lai varētu izvērtēt. Lai arī šie cilvēki, kuri tur iekļauti, varētu paust savu attieksmi. Rezultātā tā vietā, lai tiktu nosodīta kompartija un šo sarakstu autors, pirmais sekretārs Čeksters, tiku principiāli izsaukts uz tiesu tikai es. Turklāt šī tiesa bija saistīta ar to cilvēku goda un cieņas aizskaršanu, kurus kompartija bija ieslēgusi savos sarakstos. Nevienā tiesā, ne Bauskā, ne Augstākajā tiesā, kuras sēdi vadīja Jonikāns, netika uzaicināts kompartijas pirmais sekretārs Čeksters, kurš līdz šai dienai ir arī Bauskas tautas tiesas piesēdētājs. Es aicinātu balsot pret šo kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu kolēģi, vai vēl kādam ir jautājumi, vai kāds vēlas izteikties? Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi, tā kā viens no mūsu pašreizējās Iekšlietu komisijas locekļiem aicināja balsot pret, es gribu izdarīt pretējo, proti, aicināt balsot par. Tiesnesis nav tas cilvēks, kas ievēl vai ieceļ tautas tiesas piesēdētājus. Darba rezultāti šim tiesnesim ir vieni no labākajiem mūsu republikas Augstākajā tiesā. Nekāda redzama iemesla viņa atstādināšanai no amata nav. Es lūdzu visus balsot par.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi Jonikāna kungam? Paldies, Jonikāna kungs! Es domāju, ja jautājumu nav, tad... Jūs varat atbildēt. Lai Lagzdiņa kungs izsakās, un tad jūs varēsit. (Deputāts Lagzdiņš nerunā.)

Jums, Jonikāna kungs, vārds atbildei.

V.Jonikāns, Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts: Paskaidrojumam par deputāta Vanaga teikto. Tautas tiesā tika izskatīta civillieta daudzu personu, tajā skaitā Kadiķa, Vilnas, Benta, Ikaunieka, kas ir lielāko un stiprāko saimniecību vadītāji, prasībā pret Bauskas rajona laikrakstu un deputātu Vanagu sakarā ar viņu goda un cieņas aizskaršanu un par tās novēršanu.

Es tagad neklāstīšu lietas būtību, tas aizņemtu ļoti daudz laika. Lai gan, ja deputāti to prasīs, es to izdarīšu.

Situācija tāda. Tautas tiesa izskata šo personu prasību pret Bauskas rajona laikrakstu un deputātu Vanagu un atzīst, ka izteikumi, kādi bijuši deputāta Vanaga rakstā, aizskar šo prasītāju godu un cieņu. Līdz ar to beidzas lietas izskatīšana tautas tiesā.

Tālāk tautas tiesas spriedumu deputāts Vanags pārsūdzējis Augstākajā tiesā. Lieta tiek izskatīta kasācijas kārtībā, un kasācijas instance pēc savas iniciatīvas vairāk neuzaicināja nekādas papildu personas. Uz kasācijas instances tiesas sēdi tika aicināti prasītāji un atbildētāji. Pilsonis Čeksters, kas bija minēts deputāta Vanaga paskaidrojumā, nebija ne prasītāja, ne atbildētāja pusē. Augstākajai tiesai kā kasācijas instancei nebija likumīga pamata Čekstera aicināšanai. To vajadzēja darīt tautas tiesai, vajadzēja tādu lūgumu izteikt deputātam Vanagam, kas bija atbildētājs šajā lietā. Izsauciet, nopratiniet! Tas netika izdarīts, tas tika nokavēts. Bet Augstākā tiesa neizpilda pirmās instances tiesas uzdevumus un pienākumus! Tā ir kasācijas instance, un tā vienkārši nav tiesīga savākt jaunus pierādījumus un papildus noklausīties kādu personu paskaidrojumus. Tas būtu pretlikumīgi, ja mēs to būtu darījuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es aicinātu tomēr balsot par šo kandidatūru, jo republikā nav tik daudz pieredzējušu juristu, kuri varētu sekmīgi pildīt Augstākās tiesas locekļa pienākumus. Šobrīd ir tāda situācija, ka arī tautas tiesā vairs nav pieredzējušu juristu, kuri varētu taisīt spriedumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, negribētu nekādā gadījumā piekrist, ka mēs esam spiesti rīkoties tā tāpēc, ka mums nav. Es šajā sakarā gribētu sniegt paskaidrojumu, ka Mandātu un deputātu ētikas komisija ir izskatījusi Vanaga iesniegumu par analīzi sakarā ar to rakstu, kas bija avīzē un kurā ir izteikts it kā cieņas un goda aizskārums bijušajiem partijniekiem. Mandātu un deputātu ētikas komisija atrada, ka tur nav cieņu un godu aizskaroša teksta un izteikumu. Mēs to Augstākajā tiesā neiesniedzām ātrāk vienkārši tāpēc, lai kā Augstākās padomes komisija neiespaidotu tiesas lēmumu. Bet uz šo brīdi Vanagam un arī Augstākajai tiesai ir nosūtīts dokuments, ka mēs neatradām tur nekādu sastāvu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Cienījamie kolēģi, man ir tikai viens lūgums. Mēs strādājam jau otro gadu, drīz būs pilni divi gadi. Man ir liels lūgums, lai vismaz beidzot mēs būtu tik godprātīgi un iepazītos ar to instanču darba funkcijām, par kurām mēs lemjam. Ja mēs labojam kodeksu, tad atradīsim brīvu laiku un vismaz vienreiz paņemsim kodeksu rokā, pāršķirstīsim, iepazīsimies ar kriminālprocesa normām, iepazīsimies ar Latvijas Republikas tiesu sistēmu un noskaidrosim, kas piekrīt kurai tiesu instancei! Es kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis uzskatu, ka cienījamā Jonikāna atbilde ir pilnīgi korekta un aicinu atbalstīt viņa izvirzīšanu Augstākās tiesas un Prezidija sastāvam, kur viņš ir piemērota kandidatūra.

Priekšsēdētājs: Birkava kungs, lūdzu!

V.Birkavs: Jonikāna kunga kandidatūra tika izskatīta kopējā Aizsardzības un iekšlietu, Likumdošanas un Cilvēktiesību komisijas sēdē, un tika rekomendēts viņu apstiprināt.

Priekšsēdētājs: Vairs neviens nevēlas uzstāties? Paldies, Jonikāna kungs! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 108 deputāti reģistrējušies.

Pirmais balsojums par 117.dokumentu, par Jonikāna ievēlēšanu par Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesi. Rezultāts: par- 64, pret- 13, atturas- 25. Lēmums nav pieņemts. Paldies, turpinām darbu.

Otrais darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par rajona pašvaldību" trešajā lasījumā. Ziņotājs- deputāts Skulte.

Grūbes kungs, jums pirms ziņojuma ir kas sakāms? Par procedūru, lūdzu!

G.Grūbe: Man par procedūru. Būtu lūgums dot atbildi, kāpēc Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija tomēr nav pildījusi savu solījumu, kas tika fiksēts arī stenogrammā, ka trešajam lasījumam mums tiks izsniegti darba grupas priekšlikumi, kuri bija izteikti 78.dokumentā. Šeit paskaidroja, ka bija likumprojekts par pašvaldībām, bet to plenārsēde noraidīja. Taču tālāk šajā dokumentā bija priekšlikumi likumprojektam "Par rajona pašvaldību". Arī nenobalsotais 27.pants šajos priekšlikumos, kas ietverti 128.dokumentā, nav minēts vispār. Minēts ir tikai deputātes Skaidrītes Albertiņas priekšlikums. Šis priekšlikums par 27.pantu nav izskatīts. Tāpēc man liekas ļoti interesanti, kā mēs varam uzsākt izskatīšanu, ja nav ievērota procedūra.

Priekšsēdētājs: Ko jūs piedāvājat? Atlikt izskatīšanu?

G.Grūbe: Es piedāvāju, pirmkārt, uzklausīt atbildi no Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas un katrā ziņā pieprasu, lai mūsu grupas piedāvātais 27.pants tiktu pavairots un izdots visiem deputātiem, lai tas tiktu likts uz balsošanu, jo šis pants otrajā lasījumā nav pieņemts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Skultes kungs!

D.Skulte: Varbūt turpināsim polemiku ar Grūbes kungu. Atbildēšu uz šiem pārmetumiem komisijai. Gribu apstiprināt tiešām par 27.pantu, ka tā ir atslēga visam mūsu konceptuālajam konfliktam un dažādajām domām par šo projektu. Vakardien komisijas sēdē kopā ar Grūbes kungu tika atrasts kompromiss, un komisija piedāvā šo kompromisa risinājumu, kurš ir ietverts tieši Grūbes kunga piedāvātajos labojumos. Tātad šeit nav nekādu domstarpību. Par labojumiem un visu pārējo ir ļoti sarežģīti, ja netiek ievērota procedūra. Sakarā ar jautājumu un papildinājumu iesniegšanu lasījumos ir ļoti sarežģīti strādāt komisijā, un es negribētu, lai arī mūsu komisija kādreiz varbūt šādā pašā veidā iepriekšējās dienas vakarā sniegtu labojumus pirms otrā lasījuma Lauksaimniecības komisijai, jo nākamajā dienā tiek balsots pa pantiem. Es negribētu, ka tā arī būtu turpmāk. Bet par 27.pantu, es domāju, mēs noteikti trešajā lasījumā balsosim, kā vienojāmies otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, vēl Albertiņas kundze vēlas. Lūdzu.

S.Albertiņa: Jā, godātie kolēģi, es ļoti gribēju jūs lūgt mani pašreiz uzklausīt. Pievērsieties man, ja tas būtu iespējams! Tas ir ļoti svarīgi, ko es pašreiz gribu teikt. Lūdzu klausīties arī visus tos, kuri sarunājas un nodarbojas ar citām lietām. Varbūt jūs neesat īsti iedziļinājušies jautājuma būtībā. Runa ir par tā saucamo saskaņošanas padomi. Ogres rajonā ir izveidota saskaņošanas padome, kura sev pieprasa tiesības, lai padome visus savus lēmumus saskaņo ar šo savu saskaņošanas (dažkārt to sauc par konsultatīvo) padomi. Kolēģi, es gribu jums teikt, ka saskaņošanas padomes nolikumu, es atvainojos, jūs neviens neesat pat redzējuši, jūs vispār nezināt, kas tur ir rakstīts.

Šajā saskaņošanas padomes nolikumā ir ļoti daudzas lietas rakstītas, kuras, es uzskatu, pirmām kārtām būtu jānovērtē Juridiskajai pārvaldei. Šajā nolikumā ir tādas lietas, kas praktiski padara saskaņošanas padomi par alternatīvo varu paralēli pārējām, tātad par rajona pašvaldību.

Ko tas nozīmē? Šodien mēs saskaņojam ar saskaņošanas padomi padomes lēmumus, rītdien šādas pašas tiesības pieprasīs Pilsoņu komiteja, parīt- Vides aizsardzības klubs, aizparīt- visas pārējās sabiedriskās organizācijas.

Kolēģi Grūbe, lūdzu, nekratiet galvu, es ļoti atvainojos, ka esmu spiesta jums uz to aizrādīt, nemulsiniet deputātus un nedezorientējiet viņus, jo būtībā šis projekts par visu padomes lēmumu saskaņošanu ar saskaņošanas padomi ir faktiski juku un nesaskaņu radīšana republikā. Tīšuprāt.

Tāpēc savu priekšlikumu, kuru es iesniedzu jūsu komisijai un kuru jūs arī noraidījāt, par to, ka viņi ir jāinformē par šiem deputātu padomes pieņemtajiem lēmumiem, es noņemu. Tas nav obligāti jādara, tas ir jādara atsevišķi ar katru pagasta vecāko, jo nav iedomājama situācija, ka rajona padome varētu pieņemt lēmumus, kuri varētu nebūt vispār pārrunāti, par kuriem nebūtu informētības visos pašvaldības līmeņos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es katrā ziņā neceru, ka pēc šādas informācijas kolēģi vēlēsies izskatīt šos priekšlikumus, jo atkal Grūbe piedāvā kaut kādu diktatūru! Es vienkārši lūgtu tomēr ievērot procedūru, jo 78.dokuments patiešām tika iesniegts uz otro lasījumu. Otrajā lasījumā tas netika izskatīts. Komisija Skultes kunga personā apsolīja, ka līdz trešajam lasījumam šie priekšlikumi tiks izskatīti. Tātad nevis uz pusdienas laiku, nevis uz brokastlaiku. Bija lūgums tātad uz trešo lasījumu izskatīt.

Es šeit vienkārši gribēju redzēt 128.dokumentā, vai tas tiek noraidīts, kāpēc tas tiek noraidīts un tā tālāk. Lai šajā materiālā tas būtu atspoguļots. Taču cienījamā komisija, pakļaujoties, bez šaubām, arī Albertiņas kundzes spožajai runai, nav atradusi iespēju izskatīt vispār šos priekšlikumus.

Tagad mēs esam situācijā, ka tieši jautājumā par procedūru šiem priekšlikumiem atkal nav virzības uz priekšu. Jau pagājušajā reizē mēs varējām bez apspriešanas vispār noraidīt projektu. Labi, mēs to izdarījām. Bet, ja priekšlikumus komisija var neizskatīt, es uzskatu, ka tas ir rupjš procedūras pārkāpums, un protestēju, lai arī būtu tā, kā Albertiņas kundze man inkriminē, ka es gribot kaut ko uzspridzināt vai arī negribot uzspridzināt. Tās laikam ir deputāta pilnvaras, kādā veidā viņš rīkojas.

D.Skulte: Jūsu priekšlikumi, Grūbes kungs, par procedūru?

G.Grūbe: Es pieprasu tomēr, lai tiktu izskatīti šie priekšlikumi komisijā, lai būtu oficiāls komisijas lēmums par šiem priekšlikumiem un lai tie būtu pavairoti deputātiem uz trešo lasījumu, kā tas pienākas.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs pieprasīt atlikt izskatīšanu tagad? Pareizi es jūs sapratu? Paldies. Varbūt deputāts Blažēvičs izteiksies par to pašu, un tad Skultes kungs rezumēs.

J.Blažēvičs: Visa atslēga slēpjas šajā 27.pantā. Grūbes kunga priekšlikumi būtībā konceptuāli maina šo likumu. Ja mēs esam konsekventi, divos lasījumos mēs esam nobalsojuši par šo koncepciju. Ja mainām koncepciju, tad to mainām. Man ir priekšlikums sākt apspriešanu pa pantiem, kā tas ir pieņemts. Lieta tā, ka saskaņošanas komisijas statuss ir noteikts Latvijas Pašvaldību savienības kongresa dokumentos. Šis saskaņošanas darbs notiek gan rajonos, gan republikas mērogā.

Priekšsēdētājs: Vēl Budovska kungs.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, es tomēr arī gribētu lūgt jūsu atbalstu tam, ka šodien netiek šis lēmums izskatīts, jo, ja arī mēs simtprocentīgi iestājamies par 128. dokumentu, neatkarīgi no tā Grūbes kungam ir iniciatīvas tiesības. Ja šeit ir pārkāpta procedūra, tad, lūdzu, neignorēsim to! Jāiet ir līdz galam tā likuma robežās, kurās šeit mēs strādājam.

D.Skulte: Tad varbūt es gribētu paskaidrot, jo šeit tiešām rodas ļoti interesanta situācija attiecībā uz Tautas pašvaldības komisiju, kura it kā ir pārkāpusi procedūru. Sāksim šo jautājumu risināt, kā pienākas!

Pirmkārt, pēc pirmā lasījuma visām komisijām un deputātiem tika noteikts laiks, kurā iesniedzami priekšlikumi. To izdarīja lielākā daļa komisiju un daudzi deputāti, kuru priekšlikumus komisija izskatīja. Balsojām otrajā lasījumā. Pieņemot šo Grūbes kunga demaršu šajā situācijā, saskaņojot trešo lasījumu ar otrā lasījuma jautājumiem, mēs izsakām necieņu tām komisijām un deputātiem, kuri laikā izskatīja un iesniedza procedūrā noteiktajā kārtībā. Es arī gribu izteikt pateicību tiem deputātiem, kuri pēc otrā lasījuma laikus iesniedza priekšlikumus trešajam lasījumam.

Manuprāt, ja runājam par procedūru, tad nevajag divu patiesību, bet vajag noskaidrot pilnīgi. Grūbes kungs, otrajā lasījumā tika nobalsots pa punktiem! Vai jūs gribat, lai jūsu labojumus otrajā lasījumā pārnes uz trešo lasījumu? Runa var būt tikai par 27.pantu, ko mēs atlikām. Lūdzu, nevajag ar skaļāku balsi un ar savu nikno sejas izteiksmi pārliecināt deputātus!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Es gribētu piezīmēt vēl vienu lietu pie tā, ko teica deputāts Skulte. Mēs vakar stipri lielu laiku pēc plenārsēdes ziedojām un kopā ar Grūbes kungu izdebatējām visus šos jautājumus, burtiski izskatījām visus aspektus, kas attiecas uz viņa piedāvāto koncepciju. Tas ļoti būtiski izmaina visu situāciju, tas ienes jaunu situāciju varas struktūrās, tas nav tik vienkārši, ka būtu šeit tikai atsevišķi akcentiņi pārbīdīti. Tāpēc mēs vienojāmies kopīgi par šā 27.panta redakciju. Šī saskaņotā redakcija šeit atrodas. Bija norunāts, ka šorīt mēs skatīsim jau saskaņoto 27.panta redakciju. Grūbes kungs, tas bija liecinieku klātbūtnē, es nebiju tur viens, kad ar jums runāju un kad mēs vienojāmies kopīgi, kā mēs rediģēsim šo pantu un ka tomēr šodien izskatīsim normāli likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Rada izbrīnu kaut kāda mūsu parlamenta procedūra, ka mēs sākam parlamenta jautājumus, kas apspriežami konceptuāli parlamentā, izskatīt kaut kur divatā, trijatā un pēc tam repliku veidā novadīt līdz parlamentam. Tāpat tikko mēs nobalsojām bez kaut kādiem dokumentiem un atziņām par Augstākās tiesas locekli. Tikai noklausījāmies, ko cilvēki saka, nevis uzzinājām lietas būtību. Pašlaik mēs noklausāmies pēc replikas Albertiņas kundzi... Es piekrītu, ka varbūt tas tā ir, varbūt Grūbes kungam taisnība, bet mēs neredzam dokumentu. Kāpēc arī mums neredzēt to 27.pantu? Vismaz redzēt vajag, tad mēs atraidīsim to. Bet mēs atraidīsim to, nevis jūs kuluāros divatā.

D.Skulte: Kides kungs, labojumos ir iekļauta šī redakcija, tātad tā minimāli mainās, un Albertiņas kundzes iesniegtajā redakcijā šis 27.pants parādās. Tātad nav runa par kaut kādām aizkulisēm.

G.Grūbe: Skultes kungs, es ļoti lūgtu nemaldināt Augstāko padomi. Tāpēc es vienkārši lūdzu patiešām izdalīt vēlreiz deputātiem to 27.panta redakciju, kādu mēs piedāvājam, par kādu varētu arī vienoties un par ko jau mums bija atsevišķa saruna. Ja komisija nespēja uzklausīt vai negribēja, tas ir cits jautājums. Es pilnīgi atzīstu šādu sarunu ar Škapara kungu, bet tas ir jāredz, kā jau Kides kungs teica, deputātiem jāredz rakstiskā veidā. Es vienkārši lūdzu ievērot šo procedūru.

Priekšsēdētājs: Vēl varbūt Albertiņas kundze izteiksies un tad tiešām balsosim. Lūdzu.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu, ja Grūbes kungs tik ļoti uzstāj, paņemt 78.dokumentu, par kuru mēs runājām aizpagājušajā nedēļā. 78.dokumenta 8.lappusē ir 27.pants, ko var katrs izlasīt. Šeit ir teikts: papildināt 27.pantu ar sākuma rindkopu, ka rajona padomes un rajona valdes lēmumi, kas attiecas uz vietējām pašvaldībām, saskaņojami, es uzsveru, ar vietējo pašvaldību pilnvaroto pārstāvju sanāksmi jeb apvienību caur saskaņošanas padomi. Pirmajā rindkopā vārdu "budžeta" aizstāt ar vārdu "pašvaldības". Lūdzu. Tas viss mums ir izdalīts.

Grūbes kungs, jūs nevarat prasīt, lai to pavairo vēlreiz. Starp citu, mums arī ar pavairošanu nemaz tik viegli neiet. Tātad dokuments ir izdalīts. Meža likumu mēs arī nepavairojām vēlreiz. Lūdzu, ņemiet visi rokā un izlasiet! Viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai mums tiešām nebūtu jānobalso un jāsāk strādāt, kaut ko darīt. Ir pagājušas jau 40 minūtes.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Pavisam īss labojums, par kuru šinī pantā mēs vienojāmies vakar. Tātad pēc labojuma tas skanētu šādā veidā: "Rajona padomes un rajona valdes lēmumi, kas attiecas uz vietējām pašvaldībām, saskaņojami ar vietējo pašvaldību pilnvarotajiem pārstāvjiem." Šis ir ļoti vienkāršs teksts, daži vārdi noņemti šim pantam nost galotnē, un tas ir viss. Par to pēc ilgām debatēm mēs vienojāmies vakar vakarā. Jums visiem šis teksts taču bija izdalīts.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, Grūbes kungs ir ierosinājis atlikt izskatīšanu, nobalsosim. Pēc tam rīkosimies.

Balsosim par deputāta Grūbes priekšlikumu- atlikt izskatīšanu, kamēr visa procedūra netiek nokārtota. Rezultāts: par- 33, pret- 25, atturas- 23. Šis ierosinājums nav guvis vairākumu, tā ka sākam izskatīt trešajā lasījumā. Ir redakcionāli labojumi, apstājamies pie 27.panta.

Lūdzu, Skultes kungs!

D.Skulte: Ir saņemti šādi redakcionālas dabas labojumi. Pirmo labojumu tika iesniedzis Ēlerta kungs 8.pantā.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, Skultes kungs, vai līdz 8.pantam godājamajiem kolēģiem ir redakcionāli labojumi? Nav. Lūdzu, 8.pants.

D.Skulte: 8.pantā ir šāds redakcionāls labojums: "Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumi ir obligāti rajona padomei un valdei." Mēs komisijā tomēr uzturam spēkā esošo redakciju- "saistoši", jo tas ir arī saskaņots ar likumu "Par Ministru padomi". Arī šajā likumā ir šis vārds "saistoši", lai nebūtu tik kategoriskā formā. Es domāju, ka pašvaldības un Ministru padome ir spējīgas izrādīt cieņu pret saviem lēmumiem. Ir ierosinājums atstāt esošajā redakcijā, tātad- "saistoši".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es nebūt neiebilstu pret vārdu "saistoši" vārda "obligāti" vietā, bet es iebilstu pret ko citu, proti, pret tekstu 8.panta otrajā daļā: "tās kompetences ietvaros, kas noteikta Latvijas Republikas likumos". Protams, šāda formula ir likumā "Par Ministru padomi", un tur tā ir pilnīgi pamatota. Taču tiesības izvērtēt Ministru padomes kompetenci ir dotas nevis rajona padomei, bet Augstākajai padomei. Tā ir vienīgā institūcija, kas var vērtēt šo kompetenci, un, ja Ministru padome ir rīkojusies ārpus savas kompetences jeb nekompetenti, var atcelt tās lēmumus, ko mēs darām aizvien biežāk. Es to uzskatu tikai kā pozitīvu izpausmi. Tātad es aicinu izslēgt šos vārdus: "tās kompetences ietvaros, kas noteikta Latvijas Republikas likumos'', jo tas, tā sakot, aicina rajona padomi izvērtēt Ministru padomes kompetenci. Pret vārdu "saistošs" man nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Ēlerts piedāvā svītrot šo daļu no 8.panta otrās daļas, kas sākas ar vārdiem "tās kompetences" un beidzas: "republikas likumos".

Balsosim par deputāta Ēlerta ierosinājumu svītrot šo daļu. Rezultāts: par- 41, pret- 6, atturas- 21. Svītrots. Deputāta Ēlerta ierosinājums ir pieņemts.

Kā es redzu, tad tālāk ir 27.pants?

D.Skulte: Tālāk tātad ir šis strīdīgais 27.pants.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, vai deputātiem līdz 26.pantam, ir kādi redakcionāli labojumi? Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Pavisam sīks. Man ir jālūdz, lai varbūt par to izsakās kāds jurists. 24.panta 16.apakšpunktā teksts ir: "lemj par uzņēmumu un organizāciju pārņemšanu rajona padomes valdījumā, par to tālāku nodošanu kādam citam īpašumā, kā arī par to atsavināšanu". Vai nodošana kādam citam īpašumā tomēr nav tā pati atsavināšana un vai šis teksts nav lieks? Es lūgtu kompetenta jurista skaidrojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kurš sevi šajā zālē uzskata par kompetentu juristu? Vai starp deputātiem ir kāds kompetents jurists? Šajā konkrētajā jautājumā nav.

Ēlerta kungs, varbūt atcerēsimies šo jūsu piezīmi, un, es domāju, Juridiskā pārvalde dzird, ko mēs te darām, un viņi skries lejā uz zāli un mēģinās noskaidrot šo jautājumu.

Tātad 24.panta 16.apakšpunkts drusku paliek zem jautājuma zīmes, pie tā mēs varbūt atgriezīsimies vēl pašās beigās.

Tā, 27.pants.

D.Skulte: Tālāk par 27.pantu, kas pēc mūsu jaunās numerācijas, jo mēs esam izslēguši otrajā lasījumā pantu, ir 26.pants.

Priekšsēdētājs: Tātad pēc šā dokumenta tas ir 26.pants?

D.Skulte: Jā. Pēc saskaņošanas, kā jau Škapara kungs informēja, šī redakcija ir šāda. Piedāvājums ir 26.panta pirmo rindkopu izteikt šāda redakcijā: "Rajona padomes un rajona valdes lēmumi, kas attiecas uz vietējām pašvaldībām, saskaņojami ar vietējo pašvaldību pilnvarotajiem pārstāvjiem."

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Par saskaņošanu ar šiem pārstāvjiem. Tātad iznāk, ka šo pārstāvju slēdziens vai lēmums ir augstāks par padomes lēmumu. Tātad viņi stāv virs padomes. Atkarībā no tā, kā viņi lems, padome būs spiesta pieņemt savu lēmumu. Vai tā?

D.Skulte: Nē, nekas tamlīdzīgs šeit nav teikts, bet šeit ir koleģiālas attiecības. Tātad, ja rajona padome lemj par jautājumiem, kas skar pagastu un pilsētu iedzīvotāju intereses, tad loģiski, ka ir arī šī saskaņošana. Es domāju, ka šāda forma nodrošina, lai, apejot un neinformējot savstarpēji viena pašvaldība otru, tās nevarētu pieņemt lēmumus. Lai pēc tam šos konfliktus nevajadzētu risināt, lai tie tiktu atrisināti un kompromisi atrasti pirms tam.

V.Mucenieks: Par konsultēšanu un informēšanu ir skaidrs, bet "saskaņot"... Es esmu projektētājs, un es zinu, ka "saskaņošana" nozīmē, ka ir vajadzīgs štempelis un paraksts, un, ja tā nav, tādā gadījumā tam ir graša vērtība. Tā es saprotu saskaņošanu, tā ka es gluži nepiekrītu šim formulējumam.

D.Skulte: Varam te pastrīdēties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Ja mēs pieņemam šādu deputāta Grūbes priekšlikumu, tas groza konceptuāli visu pašvaldības sistēmu rajonā, pagastos un rajona pilsētās. Ja šis priekšlikums tiek pieņemts, tad ir jāgroza visu pagasta un rajona pašvaldību institūciju kompetence un savstarpējās attiecības. Faktiski tiek veidota jauna pašvaldību institūcija- šī saskaņošanas padome. Es aicinātu deputātus neatbalstīt trešajā lasījumā jau kādreiz otrajā lasījumā un pirmajā lasījumā noraidītus un izskatītus konceptuālus jautājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Ņemot vērā to situāciju, kādā mēs virzāmies uz priekšu, bez šaubām, iespēja rajona pilsētām un pagastu pašvaldībām ietekmēt kaut kādā veidā (kaut vai šādā veidā, ka tiek saskaņoti šie lēmumi, kas tām ir ļoti būtiski svarīgi) atbalstu negūs. Galvenais, ka ir ļoti interesanti, ka par to iestājas tieši rajonu priekšsēdētāji un rajonu priekšsēdētāju dzīvesbiedres. Tas ir ļoti interesanti.

Es vienkārši lūdzu cienījamos deputātus vērst uzmanību uz tādu situāciju, ka šeit, kā saka, tiktu izmainīta koncepcija. Tas nebūt tā nav. Es domāju, ka mēs ar Škapara kungu arī vakardien ļoti pamatīgi strīdējāmies par to. Tieši šajā momentā šāda shēma ir vajadzīga, lai mēs pēc pusgada vai pēc gada pārietu uz viena līmeņa pašvaldībām. Tām ir jādod iespēja kaut kādā veidā sākt strādāt. Rajonu pašvaldībās šobrīd sēž rajonu padomju priekšsēdētāji un nevēlas šādā veidā virzīt šo darbu. Viņiem tas liekas apgrūtinājums- rēķināties ar pagastu pašvaldībām. Tas ir būtiski, un tāpēc Pašvaldību savienībā, kura arī balsoja par vienu vai otru variantu, balsis dalījās tieši uz pusēm- vienā pusē palika pagastu pārstāvji, kuri balsoja par mūsu piedāvāto variantu, un otrajā pusē palika Vanaga kungs ar saviem pārstāvjiem no rajoniem.

Tas ir ļoti precīzs sadalījums. Ja mēs nedodam pat iespēju tajos gadījumos, kad viņu intereses tiek aizskartas, viņiem pat runāt, es domāju, ka tas ir būtisks pārkāpums. Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai vismaz minimāli būtu pagastiem un rajonu pilsētām iespējams kaut kādā veidā ietekmēt vidējā posma lēmumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Bērziņš: Es esmu tajā skaitā. Es esmu padomes priekšsēdētājs un neesmu dzīvesbiedrs. Par praktisko realizāciju šajā saskaņošanā, kā tas notiek dabā. Atbilstoši likumam par pilsētas un pagasta pašvaldību notiek saskaņošana ar to, kuram pēc šā likuma pienākas šo jautājumu risināt. Tur nekā pretdabiska nav un tas ir pilnībā tā pieņemams, jo vismaz mūsu darbībā, kā mēs Valmieras rajonā darbojamies, mēs visu saskaņojam, jo citādāk nav iespējams. Lēmums var būt pavisam citādāks, bet tas absolūti neizslēdz saskaņošanu! Rakstīt to var, nekas tur pretdabisks nav, jo, izejot no pagastu un pilsētu likumiem, tas viss notiek, it sevišķi, ja tas ir saistīts ar finansēm. Tur nekā pretdabiska nav. Tāpēc to var mierīgi tādā formā likt. Varbūt var papildināt, ka atbilstoši šiem pieņemtajiem likumiem tā saskaņošana notiek, jo nekāda cita saskaņošana nav iespējama, tad tas viss zaudē jēgu. Tikai atbilstoši šiem pagastu un pilsētu likumiem. Un tur jau ir skaidri uzrakstīts, par kuru jautājumu un ko katrs var lemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Manai dzīvesbiedrei nav nekāda sakara ar šo jautājumu. Tālāk es gribētu teikt, ka mēs nedrīkstam pieņemt nelikumīgus formulējumus. Jābūt pilnīgi skaidram vārda "saskaņošana" traktējumam. Ja saskaņošana ir informēšana, tādā gadījumā pārpratumi neradīsies. Ja saskaņošana ir veto tiesības, tad šodien mēs šādām veto tiesībām gatavi neesam. Tādēļ es lūdzu tos juristus, kuri ir kompetenti, otrreiz izskaidrot vārda "saskaņošana" praktisko jēgu un aicinu pieņemt šo formulējumu tikai tad, ja šim vārdam "saskaņošana" nav veto tiesību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Aicinājums tas pats un tiem pašiem juristiem.

Deputāt Stroganov, lūdzu!

F.Stroganovs: */Kolēģi! 27.punkts tiešām var ļoti daudz ko mainīt rajonu līmeņa padomju darbībā. Kas gan īsti šodien notiek? Šodien rajonos ir interesanta situācija. Rajona padome, pieņemot galīgo lēmumu, reizēm diktē rajona izpildvarai to, kas nav īstenojams, taču par lēmuma izpildi vēlētāju priekšā atbildīga ir izpildkomiteja. Lūk, šeit ir radusies tā divkosība, no kuras izeju 27.punkts neparāda. Kolēģa Grūbes piedāvātais variants it kā noliek rajona padomi kaut kādā pakļautībā. Iesniegtais priekšlikums par saskaņošanu- tas tomēr nav saskaņošanas juridisks termins. Es domāju, ka komisijai, kas izstrādājusi šo likumprojektu, 27.pantā jāizšķir šī dilemma saskaņā ar pašreizējo situāciju rajonos. Visos rajonos notiek vienādi! Atbildes projektā nav. Man liekas, ka komisija 27.punktu līdz galam nav izstrādājusi. Mēs atceramies, ka jau otrajā lasījumā bija priekšlikums šo problēmu atrisināt līdz galam, 27.punktu dot pilnībā, bet tas ir palicis tāds pats, kāds bija uz otro lasījumu. Lūk, tādēļ arī šis juceklis. Es šodien nevaru iesniegt priekšlikumu, kā šo dilemmu atrisināt./

Priekšsēdētājs: Skultes kungs varbūt rezumēs, un pēc tam mēģināsim kaut kā par kaut ko vienoties.

D.Skulte: Vārda "saskaņošana" juridiskā slodze ir tiktāl, ciktāl tā ir noteikta likumā par pagasta un pilsētas pašvaldību un par rajona pašvaldību. Tātad šie jautājumi, kas ir minēti konkrētos pantos un punktos, ir saskaņoti likumā noteiktajā kārtībā. Pārējā saskaņošana, kas iziet ārpus šo likumu rāmjiem, ir jau tīri konsultatīva un nenes nekādu juridisko slodzi, bet vienkārši ir jau ar citu slodzi, lai sekmētu šā lēmuma pieņemšanu, lēmuma izstrādāšanas procedūru jau pašā rajona padomē. Es domāju, ka šī formula tomēr varētu būt pieņemama.

Es domāju, ka šeit arī rajonu padomju priekšsēdētāji nevērsās pret to, bet atbalstīja, jo tas dzīvē tā arī notiek. Pieņemt lēmumus, pret kuriem ir kāda pagasta padomes un pagastu priekšsēdētāji, es domāju, ka šī loģika mūsdienās nekādā variantā nevar īstenoties. Nevar iet rajona padome pret pagastiem un ar varu kaut ko uzspiest.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi man laikam vajag no komisijas atgādinājumu, vai mums 27.pants nebija otrajā lasījumā?

D.Skulte: 27.pants bija otrajā lasījumā, bet mēs to atlikām.

Priekšsēdētājs: Otrā lasījuma balsošanu uz šodienu?

D.Skulte: Šodien diemžēl tas ir 26.pants.

Priekšsēdētājs: Jā, tas būtu tīri tehniski. Vēl deputāts Kinna, lūdzu!

J.Kinna: Man vienkārši tāds jautājums. Šoreiz gan par 27.pantu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mums 26. jāpabeidz.

J.Kinna: Mēs par 26. runājam?

Priekšsēdētājs: Jā, jā!

J.Kinna: Es atvainojos, bija runa par 27. Par bijušo 27...

Priekšsēdētājs: Bijušais 27.pants ir plašāks jēdziens nekā tikai pants.

Godājamie kolēģi! Tātad viss ir skaidrs. Mums ir šis variants. Cik es saprotu, arī Grūbes kungs neiebilst pret kopējo kompromisa variantu, kas ir izstrādāts un ko varbūt Skultes kungs vēlreiz nolasīs, lai tiem deputātiem, kas nav atraduši 78.dokumentu, būtu lielāka skaidrība.

D.Skulte: "Rajona padomes un rajona valdes lēmumi, kas attiecas uz vietējām pašvaldībām, saskaņojami ar vietējās pašvaldības pilnvarotajiem pārstāvjiem." Šādā formulējumā. Bez saskaņošanas padomēm, bez kaut kādām institūcijām.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir tikai viens balsojums- par 26.panta akceptēšanu otrajā lasījumā tādā redakcijā, kā jums ziņoja deputāts Skulte. Balsosim par akceptu otrajā lasījumā.

D.Skulte: Un arī vienlaikus lūdzam trešajā, ja nav...

Priekšsēdētājs: To motivē...

D.Skulte: 26.panta pirmo rindkopu.

Priekšsēdētājs: 26.pants tagad jaunajā redakcijā. Rezultāts! Viena balss papildus "par". Par- 41, pret- 10, atturas- 21. Akceptēts otrajā lasījumā. Un trešajā akceptēsim laikam, balsojot kopumā par visu likumprojektu.

Nākamais ir 27.pants.

D.Skulte: Kinnas kungam par 27. bija laikam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: 7.apakšpunkta pēdējais teikums. Man šāds formulējums rada vienīgi šausmas. Ja padome nolems kaut ko atkārtoti pretēji likumam, tad, pamatojoties uz šo ierakstu, viņi uzskatīs, ka tas ir galīgs.

D.Skulte: Kinnas kungs, šīs normas ir reglamentētas tālāk. Par padomes priekšsēdētāju, padomes naudas atbildību, par prettiesiskiem lēmumiem. Šeit ir runa par lēmumiem. Tas ir likuma ietvaros, bet tomēr kaut kādu domstarpību dēļ. Tas ir likuma ietvaros, šeit nav par pretlikumīgiem lēmumiem.

J.Kinna: Redakcionāli šāda norma izklausās briesmīgi.

Priekšsēdētājs: Man tad arī būtu Skultes kungam jautājums tīri no prakses. Tas gan nav par rajona pašvaldībām. Viena no republikas pilsētas pašvaldībām pieņēma savā padomes sēdē lēmumu, ka tāds un tāds Ministru padomes lēmums ir nelikumīgs, un uzdeva visiem pakļautajiem darbiniekiem nepildīt šo lēmumu, citādi būšot jāatbild. Tātad jau otrreiz izvirza atkal pieņemt šādu lēmumu vai nu aiz principiem, vai kāda cita iemesla dēļ. Vai tas nozīmē, ka tādā gadījumā šis lēmums ir galīgs un ka Ministru padome var tikai, kā saka, atvainoties un klusiņām aizvērt durvis?

D.Skulte: Nē, normas tur ir regulētas. Padomes un arī padomes institūciju darbības tiesiskums šeit ir skaidri pateikts, proti, prokuratūras loma un pārējais, tātad prokuratūras reakcija momentā uz šiem nelikumīgajiem lēmumiem.

Priekšsēdētājs: Vai Kinnas kungs pieprasa balsojumu par šo 27.pantu? Paldies. Tātad Kinnas kungs ierosina no 27.panta 7.apakšpunkta svītrot pēdējo teikumu, ka "rajona padomes lēmums pie atkārtotas izskatīšanas ir galīgs". Balsosim par Kinnas kunga priekšlikumu. Lūdzu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 40- par, 7- pret, 12- atturas. Deputāta Kinnas priekšlikums tiek pieņemts.

Godājamie kolēģi! Mani tikai māc bažas, vai tā ir gripas epidēmija, vairāk izskatās pēc mēra epidēmijas, jo zālē katastrofāli sarūk deputātu skaits. Mums drīz būs balsojums. Varbūt sekretariāts varētu parūpēties, lai tomēr deputāti ierastos zālē.

Lūdzu, 28.pants.

D.Skulte: Komisijai tikai ir priekšlikums akceptēt 30.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi līdz 30.pantam? Nav. 30.pants.

D.Skulte: Par 30.pantu jautājums ir saskaņots ar likumu "Par Ministru padomi", un ir priekšlikums, ņemot vērā Ēlerta kunga un Albertiņas kundzes priekšlikumus, veidot tomēr tādu kopēju redakciju, tādu pašu kā Ministru padomes likumam: "Rajona valde iesniedz Latvijas Republikas Ministru padomes attiecīgajai ministrijai priekšlikumus par valsts pārvaldes institūciju, valsts uzņēmumu vadītāju kandidātiem."

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem, lūdzu, ir kādi iebildumi? Nav. Par tālākajiem pantiem- no 31. līdz 50.- vai ir kādas pretenzijas? Nav.

Ja mēs nobalsosim par šo likumu, mums vēl būtu jāpieņem lēmums par spēkā stāšanās kārtību. Skultes kungs var izvēlēties, palikt tribīnē vai iet zālē.

Lūdzu reģistrāciju. Deputāti, kuri nāks zālē, reģistrēsies. Rezultāts: 102 deputāti reģistrējušies. Cerēsim, ka arī balsos tikpat daudzi.

Blažēviča kungs vēl vēlas? Lūdzu.

J.Blažēvičs: Par motīviem. Cienījamie kolēģi! Tātad rajona padome nevar pieņemt nevienu lēmumu, ja nepiekrīt kaut viens pagasts šajā teritorijā. Vajadzētu uzmanīgi izskatīt šo jautājumu. Es aicinātu atturēties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Pirms pāris minūtēm nobalsotais papildinājums 26.pantā konceptuāli groza rajonu pašvaldības sistēmu un paralizē rajonu pašvaldības darbu pat tajā nelielajā kompetencē, kas ir šajā likumā. Es aicinu balsošanā vispār nepiedalīties!

Priekšsēdētājs: Deputāt Cilinski, lūdzu!

E.Cilinskis: Es redzu, ka mēs tikpat neko nenobalsosim šādā veidā. Tāpēc man ir priekšlikums šobrīd pārtraukt trešo lasījumu, nodot to Juridiskajai pārvaldei, lai viņi sniedz atzinumu, kā tas īsti ir, kā tas sasaucas ar šo pašvaldību sistēmu, un pēc tam atgriezties pie šā jautājuma, kad mums būs šāds atzinums.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi piedāvājumi? Lūdzu.

J.Aizezers: Kolēģi, protams, var gadīties, ka mēs arī nepieņemsim šodien šo likumu. Bet tāpat sistēma turpinās darboties. Principā, es domāju, šis saskaņošanas mehānisms esošajā formulējumā ir normāls. Es pats, būdams rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, varu teikt vienu, proti, ka gan rajona padome, gan pagastu vecāko kopsapulce, kuru mēs reāli katru mēnesi sasaucam, strādā ar vienotu domu- normāli risināt rajona jautājumus. Proti, pagastu vecāko kopsapulce ir tā reālā, jāsaka, darba zirgu vai darba kolēģu kopsapulce, kura pamatā akceptē jautājumu. Protams, nekad normālā darbībā padomes lēmumi nav pretrunā ar šīm vēlmēm, kuras izsaka pagastu vecākie. Tāpēc es uzskatu, šis saskaņošanas moments ir ietverts, tas ir normāls, jo principā visi stāv aizjūga vienā pusē. Es domāju, ka šodien mēs varam šo likumu pieņemt un normāli pielikt šai procedūrai punktu. Es personīgi aicinātu balsot par šo likumu un pielikt punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es patiešām šeit neredzu saskaņotu darbību, kas attiecas uz vietējām pašvaldībām. Tātad šie jautājumi visiem jāpārrunā. Kas bīstams būtu, ja šāds pants būtu? Bet es ļoti labi redzu arī zālē, kādā veidā šie jautājumi tiek izvirzīti. Ja arī kādā pantā tiek pieņemts pašvaldībām paredzētais lēmums, kas ievēro viņu tiesības, tad uzreiz ceļas attiecīgi rajonu pašvaldību pārstāvji kājās un saka, ka šādu noteikti nedrīkst pieņemt. Tāpēc jau rodas šīs pretrunas. Šo līmeņu pašvaldības negrib ar to rēķināties. Tāpēc arī tika iesniegts šis projekts, kuru iesniedza kā manu darba grupa no Ogres. Tagad, kad ir panākts kompromiss arī ar Škapara kungu, arī ar darba grupu, vienalga, atrodas kolēģi, kuri beidzamajā momentā grib "torpedēt".

Es tāpēc aicinu tomēr nepakļauties šādiem "torpedēšanas" mēģinājumiem un tomēr šodien pieņemt trešajā lasījumā, izbeidzot šo strīdu vismaz uz turpmāko pusgadu vai gadu. Bez šaubām, mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies. Tātad es aicinu visus atbalstīt šo projektu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Te ir skaidri redzams, kuros rajonos ir labas attiecības ar vietējām pašvaldībām. Atjaunosim labas attiecības ar vietējām pašvaldībām pagastos, kuros tās nav labas, un tas arī redzams pilnīgi reāli paustajā attieksmē.

Lūdzu, Škapara kungs, jums vārds!

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu ieklausīties saprāta balsī, jo process pats par sevi jau virzās. Patiesību sakot, mēs ārkārtīgi ātri zaudējam autoritāti. Jūs reitingu acīmredzot paši lasījāt. Es šeit negribu nodarboties ar aģitāciju, taču šis process rajonos pats par sevi virzās uz priekšu. Mums ir rajoni, kuri, neraugoties ne uz ko, sāk jau šo reorganizāciju izdarīt. Es jums varētu nosaukt šos rajonus. Jūs sauksit to par nelikumīgu darbību, bet sāk vienkārši ar mums nerēķināties tāpēc, ka mēs nez kādu iemeslu dēļ kavējam šo darbību.

Attiecībā uz šo formulējumu. Tas tiešām ir kompromisa formulējums. Tie daži juristi, kuri mēģinās šeit strikti atrast pilnīgi precīzi, kā saskaņot, cik zīmogu jāliek virsū, cik parakstiem jābūt virsū, lai jautājums būtu saskaņots, es domāju, atbildi nekad neatradīs, jo katrā rajonā lielā mērā viss ir atkarīgs no rajona vadītāja. Pat tad, ja mēs uzrakstīsim līdz pēdējam visu burts burtā, bet rajona vadītājs būs slikts un neatradīs kontaktu ar pagasta vecākajiem, ja jautājums būs slikti saskaņots, varbūt pat būs parakstīts, bet nebūs saskaņots.

Es tāpēc gribētu jums teikt vienu, konkrēti no mana vēlēšanu apgabala, kur es bieži esmu padomē. Tur pagastu vecākie piedalās vienkārši sesijās un kopīgi vienojas. Tur, kur pagastu vecākie iebilst, bez šaubām jautājums netiek pieņemts. Vai prasa, lai arī viņi nobalsotu par šo jautājumu. Tāpēc te ir jāpieiet ļoti saprātīgi. Ja mēs runāsim, kā šis burts realizēsies tīri, tā sakot, dažos elementos, jautājumu mēs milzīgi sarežģīsim. Šeit problēmas nav. Koncepcijas maiņas šajā likumā arī nav. Tāpēc es aicinātu šo kompromisa priekšlikumu, par ko esam tomēr vienojušies, pieņemt un likumu vairāk nebloķēt. Mēs pārāk vilcināmies, kungi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaščerinski!

J.Zaščerinskis: Es ierosinātu drusku atgriezties pie tās domas, ko teica Freimaņa kungs, ka tomēr jābūt skaidrojumam, kas ir "saskaņojums". Ja tas nozīmē veto tiesības, tad tas nozīmē, ka jebkurā jautājumā kāds no pagastiem būs pretī un neviens lēmums netiks pieņemts.

Tāpēc man ir priekšlikums papildināt- "konsultatīvi saskaņojot". Tad būs skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi negribētu piekrist kolēģim Škaparam, ka ir labi un slikti pagastu vecākie, labi padomes priekšsēdētāji un slikti. Tie ir ļoti relatīvi jēdzieni. Piekrītot kolēģim Zaščerinskim, es gribētu teikt, ka šeit taču ir jānoskaidro. Ja pagastā ir, pieņemsim, 20 pagasta vecākie, vai viņiem visiem ir jāpiekrīt, vai ir jāpiekrīt lielākajai pusei vai divām trešdaļām, proti, tātad vairākumam vai kvalificētam balsu vairākumam? Ja galu galā radīsies strīda jautājumi, jebkuram juristam būs šī procedūra jāzina. Kā tad mēs tālāk varam pateikt, vai tas ir saskaņots vai ne! Man tāpēc tāds lūgums- vai šeit tiešām puse vai divas trešdaļas, jo pietiek, ja pagastā viens pagasta priekšsēdētājs ir pretī, tātad saskaņošana neiznāk. Es tā saprotu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Klindžāns: Ir skaidri redzams, ka pašreiz strīdas divas sistēmas: viena ir par rajona padomes posmu, otra- pret padomes posmu. Ja Grūbes kunga piedāvātais variants par saskaņošanu vinnēs, tad es viņu apsveicu ar rajona posma likvidāciju.

Otrs, ko es gribu teikt. Ar tām saskaņošanām ir tā, ka ir visāda veida izgāztuves, ir visāda veida ķīmisko atkritumu glabātavas, ir budžeta dalīšanas un vēl var nosaukt desmitiem variantu, kur pie saskaņošanas ir bremzēšana un rajona padomes darba "torpedēšana", praktiski atbildības novelšana gan no pagasta, gan no rajona, jo viens nav saskaņojis, otrs nevar saskaņot. Kas pēc tam lems? Es aicinu balsot pret.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi. Pirmkārt, šajā dokumentā ietvērām arī paraugnolikumu, to neviens, bez šaubām, nav lasījis. Es saprotu, ka to negribējās lasīt. Bet tajā pašā laikā, ja ir strīds, kā es juristiem paskaidroju, par šo saskaņošanas kārtību, tad mēs jau iepriekš pieņēmām nolikumu par revīzijas komisiju. Tātad, lūdzu, ja arī šeit ir strīds, tad pieņemsim nolikumu kaut vai arī Augstākajā padomē, kādā veidā šie jautājumi ir saskaņojami. Vai arī dosim Augstākās padomes Prezidija izskaidrojumu par to.

Bet man ir lūgums "netorpedēt" tomēr likumu, jo šeit jau ir būtiska lieta: vēlēšanās rēķināties ar pagastiem vai nerēķināties. Un tā ir jāizšķir šodien. Kā noteikt šo procedūru par saskaņošanu? Es domāju, man juristiem nav jāsaka priekšā, kādā veidā to visu var atrisināt.

Priekšsēdētājs: Tā, godājamie kolēģi, esam nokļuvuši turpat, kur bijām. Par 26.pantu mēs vienreiz nobalsojām, iekļāvām šo formulējumu, tagad mums jābalso kopumā. Dabiski, ka šā panta formulējums izšķirs arī tās balsis "pret" un "par" visu likumprojektu trešajā lasījumā. Taču te arī laikam varētu būt kompromiss. Ja mēs gadījumā nenobalsojam par šo likumprojektu trešajā lasījumā, mēs varētu pretēji mūsu vispārpieņemtajai procedūrai tādā gadījumā nobalsot, ka šis dokuments tiek nodots Juridiskajai pārvaldei ekspertīzei un tad tiek sniegts jau atkārtotai balsošanai ar Juridiskās pārvaldes atzinumu. Mazliet ir atkāpšanās no procedūras, bet ir arī kaut kāds kompromiss.

Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Es lūdzu likt uz balsošanu arī manu priekšlikumu par formulējumu- "konsultatīvi saskaņojot".

Priekšsēdētājs: Tas gan nav rakstiski, bet viens vārds, kā saka, varam arī nobalsot. Nav iebildumu, Skultes kungs, ka mēs varētu nobalsot par šo Zaščerinska kunga priekšlikumu? Jūs esat vadītājs.

D.Skulte: Es domāju, ja tas tiešām ir trešajā lasījumā priekšlikums, mēs varētu balsot par šo priekšlikumu. Komisijā, protams, tas nav izskatīts, tātad deputātiem jāizšķiras.

Priekšsēdētājs: Balsosim par Zaščerinska kunga priekšlikumu papildināt 26.pantu ar vārdu "konsultatīvi". Viena balss papildus "par". Rezultāts: 54- par, 3- pret, 18- atturas. Tātad esam papildinājuši 26.pantu ar šo vārdu. Tagad ir "konsultatīvi saskaņojot".

Laikam vairāk priekšlikumu nav. Vai kāds no kolēģiem nav reģistrējies? Lūdzu, reģistrēsimies visādam gadījumam vēlreiz. Rezultāts: 93 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par Latvijas Republikas likuma "Par rajona pašvaldību" akceptēšanu trešajā lasījumā un galīgajā variantā. Viena balss papildus "par". Tā ir Skultes kunga balss. Rezultāts: par- 75, pret- 2, atturas- 12. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Tie, kuri vēlas vēl balsot, lūdzu, neatstājiet zāli, jo mums ir jāpieņem lēmums par spēkā stāšanās kārtību.

Lūdzu, Skultes kungs!

D.Skulte: Ir priekšlikums pieņemt arī lēmumu. Tas nav īpaši garš un nav īpaši detalizēts. Šis lēmums ir saskaņots ar Juridisko pārvaldi, ir apspriests komisijas sēdē un akceptēts, ir priekšlikums balsot. Varbūt sīku komentāru es gribētu, jo noteikti deputātiem būs arī jautājumi par to kārtību, kādā veidā tiek veikta šī reorganizācija. Mēs speciāli neatklājām šo mehānismu lēmumā, lai tas nebūtu milzīgi garš, bet šeit šī reorganizācija ir veicama. Visu šo kārtību nosaka un to, vai ir pārvēlams vai nav, lemj rajona padome. Tātad automātiski netiek saglabāti padomju priekšsēdētāji, viņi tātad jau ir atstādināti no amata. Par to lemj rajona padome atbilstoši šim likumam, lai tas varētu stāties spēkā. Tas būtu tāds mazs komentārs pie 1.punkta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es saprotu, ka var izteikt priekšlikumus par visu lēmumu? Vai jautājumus? Man nav skaidrs, kāpēc ir 5.punkts, ka šis likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu. Vai šeit ir ārkārtīga steidzamība, vai mums kārtējo reizi ir vēlēšanās uzklausīt no visām institūcijām pārmetumus par likumiem, kas stājas spēkā kaut kad, un pēc tam pēc divām vai trīs nedēļām tikai parādās publicēti? Es nedomāju, ka tas ir šā iemesla dēļ, bet šī rekomendācija ir arī mums no Juridiskās pārvaldes. Ja tāda ir vispārējā kārtība- ar pieņemšanas dienu- un ja mēs lemjam citādi par publicēšanu, tad tas ir mūsu lēmums. Bet situācija ir šāda, Škapara kungs jau teica par to. Diemžēl tad jāprasa no prokuratūras. Šī reorganizācija diemžēl jau ir sākusies, un daudzos rajonos jau ir prokurora protesti par reorganizācijas uzsākšanu. Tādā divdomīgā situācijā mēs esam. Ja tas kaut ko glābj, varētu ņemt vērā arī citus priekšlikumus.

D.Skulte: Cik es atceros, tad vispārējā kārtība mums tāda nebija, ka stājas spēkā ar pieņemšanas dienu, bet gan tieši otrādi- piecas dienas pēc publicēšanas. Es tomēr piedāvāju to darīt šajā vispārējā kārtībā un šāda veida izņēmumus pieļaut tikai kaut kādos sevišķi nepieciešamos gadījumos, jo man diemžēl nav patīkami nepārtraukti klausīties šo kritiku par likuma nepublicēšanu, kā arī par spēkā stāšanos un publicēšanu tikai pēc ilgstoša laika.

E.Krastiņš: Nekādu pretenziju te nevarētu būt.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Edmunds Krastiņš ierosina svītrot 5.punktu. Vienīgi ir tāda situācija, ka diemžēl ar Latvijas presi ir tāds stāvoklis, ka pat laikraksts "Diena" nepublicē oficiālus Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojumus bez kaut kādas motivācijas, laikam papīru taupot. Tā ka situācija ir tāda, ka mēs nevaram garantēt, ka šis likums tiks publicēts. Mēs varam sagaidīt, ka tas ap Jāņiem varētu tikt publicēts, un tad tas jūlijā stātos spēkā. Teorētiski nav izslēgta šāda iespēja.

D.Skulte: Vēl viena iebilde Edmundam Krastiņa kungam. Tad mums ir jāmaina arī šis 1.punkta termiņš, jo mums tomēr gribot negribot jāievēro šis divu mēnešu termiņš saskaņā ar darba likumdošanu. Tad arī šis paliks "peldošs", nenosakot termiņu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Edmunds Krastiņš ierosinājis svītrot 5.punktu.

Balsosim par šā lēmuma 5.punkta svītrošanu. Tas ir, par spēkā stāšanos. Rezultāts: 39- par, 16- pret, 24- atturas. Tātad ar vienas balss pārsvaru tomēr ir nolemts, ka tas stājas spēkā ar pieņemšanas dienu. Pagaidām nav nolemts, bet ir atstāts šāds formulējums 5.punktā.

Balsosim par lēmuma pieņemšanu kopumā par spēkā stāšanās kārtību. Viena balss papildus "par". Rezultāts: 77- par, 2- pret, 6- atturas. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, kaut gan mums ir vēl trīs minūtes līdz pārtraukumam, es ierosināšu tomēr iet pārtraukumā pēc šīm karstajām pārrunām. Pirms pārtraukuma deputātam Lagzdiņam ir paziņojums. Atgādinu, ka mēs paši nobalsojām, ka uzreiz pēc pārtraukuma sāksim runāt par medībām.

Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es atkārtoti uzaicinu jūs iesniegt priekšlikumus likumprojektam par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, lai nerastos tāda situācija, kāda šodien bija ar rajona pašvaldības likumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz pulksten 12.00

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tagad tiek izskatīts likumprojekts "Par medībām" trešajā lasījumā. Cerams, ka ieradīsies deputāti vēl zālē uz balsojumu.

S.Rāzna: Godātais sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti, godātie klātesošie, kuriem ir interese par šo Medību likumu. Nu jau ir pagājis diezgan ilgs laiks, kopš šis likumprojekts skatīts otrajā lasījumā. Pa šo laiku ap šo dokumentu ir vijušās dažādas kaislības gan sabiedrībā, gan arī tepat Augstākajā padomē. Ir noticis pat šim dokumentam veltīts pikets, ko rīkoja mednieki. Es atļaušos varbūt jums īsumā atsvaidzināt atmiņā un pateikt, kas tad īsti pa šo laiku ir noticis ar šo dokumentu.

Pirmkārt, darba grupa likumprojektā ir iestrādājusi pilnīgi visus labojumus, kuri tika nobalsoti otrajā lasījumā. Par likumprojektu tika saņemts Juridiskās pārvaldes ekspertīzes atzinums, un šīs ekspertīzes visi atzinumi ir iestrādāti likumā vai arī tika panākta vienošanās.

Gribu varbūt vērst uzmanību uz pašu būtiskāko, kas ir izmainījies šinī likumā. Pirmām kārtām es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumā ir nedaudz mainīta terminoloģija. Tā, piemēram, termins "medību tiesību īpašnieks" ir nomainīts ar terminu "medību tiesību ieguvējs". Šeit Juridiskā pārvalde paskaidroja, ka tiesības īpašumā nevarot būt, tas vienkārši gramatiski tā nepienāktos.

Vēl likumā ir izmainīta norma "nomas līgums". Šis vārds "noma" ir svītrots un tālāk ir tikai "līgums", jo pēc Latvijas Republikas civillikuma nomas būtiskākā sastāvdaļa bija tieši šo platību nodošana par maksu, turpretī mēs savā likumā esam iestrādājuši principu, ka medību platības nedrīkst nodot lietošanā par maksu. Tā ka šeit bija tāda pretruna.

Vēl likumprojektā papildus ir iestrādāti kolēģes deputātes Čepānes ierosinājumi, ko kolēģis Šļakota kungs otrajā lasījumā bija solījis. To es izlasīju stenogrammā. Proti, ir izdarītas izmaiņas likumprojekta piektajā un sestajā nodaļā. Ir izmainīti šo nodaļu nosaukumi. Piektā nodaļa vairs nesaucas "Medību resursu uzraudzība un atbildība par zaudējumu kompensāciju", bet gan "Medību fonda uzraudzība un atbildība par Medību likuma neievērošanu". Sestā nodaļa ir saīsināta un skan "Starpvalstu līgumi un nolīgumi". Šeit ir arī nedaudz mainīts pantu izvietojums.

Bez tam jums ir izdalīti dokumenti ar priekšlikumiem, labojumiem, kurus Lauksaimniecības komisija neakceptēja un neizskatīja. To mēs varētu darīt šodien.

Visbeidzot šis likums galīgajā variantā ir izskatīts Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā un akceptēts.

Es gribētu kolēģiem atvainoties par drukas kļūdām un neprecizitātēm likumā, kuras vienkārši paviršības dēļ ir ieviesušās. Pirmkārt, tas ir 14.pants, kur ir palicis "nomas līgums", par ko es iepriekš minēju. Tā ka jūs šo vārdiņu "nomas" neņemiet vērā vai arī pārvelciet pāri svītru. Un 26.pants ir iestrādāts sestajā nodaļā arī aiz pārskatīšanās. Tas pants ir jāiestrādā vienu nodaļu augstāk, proti, piektajā nodaļā. Tas acīmredzot arī būtu viss, ko šinī sakarā gribēju jums paskaidrot.

Priekšsēdētājs: Trešais lasījums. Apspriežam pa pantiem redakcionālus labojumus.

Es ļoti atvainojos, cienītie kolēģi, mums viens steidzams jautājums jāatrisina.

Es atvainojos vēlreiz, kolēģi! Tātad 1.pants. Līdz 6.pantam nekādi labojumi nav iesniegti. Vai kolēģiem no 1. līdz 6.pantam ir kādi labojumi? Nav. Paldies.

6.pants.

No zāles: Es atvainojos, 5.pantā bija runa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: 5.pantā ir, ka medību saimniecība ir mežsaimniecības, lauksaimniecības un ūdenssaimniecības sastāvdaļa. Lieta tā, ka putnus šauj gaisā, te vajadzētu iekļaut klāt vēl "aviācijas", bet to, kā es saprotu, klāt likt nedrīkst. Es piedāvātu tāpēc svītrot "lauksaimniecības un ūdenssaimniecības".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, deputāts Šļakota, mežu ministrs, ierosina svītrot šos vārdus 5.pantā- "lauksaimniecības un ūdenssaimniecības".

S.Rāzna: Es paskaidrošu. Otrajā lasījumā bija notikusi taisni pretēja reakcija, ar Bojāra kunga ierosinājumu šie divi vārdiņi tika iebalsoti 5.pantā. Praktiski arī Lauksaimniecības komisija uzskata, ka te īsti liela loģiskuma nav, kaut vai attiecībā uz medību uzraudzību vai atļauju izsniegšanu. Tas nozīmē arī to, ka pēc šī ieraksta vajadzētu izsniegt atļaujas uz sauszemes medībām. To darītu Lauksaimniecības ministrija, uz ūdeņiem- tātad Jūras lietu ministrija. Acīmredzot uz tām lidojošajām pīlēm, par kurām te Šļakotas kungs teica, izsniegs atļaujas aviokompānija. Varbūt to vajadzētu atbalstīt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, reģistrēsimies! Rezultāts: 78 reģistrējušies. Balsosim par šo priekšlikumu, ko mums mežu ministrs iesniedza un ko atbalsta arī komisija, darba grupa, proti, svītrot šos Bojāra kunga iepriekš balsotos vārdus "lauksaimniecības un ūdenssaimniecības". Viena balss papildus "par". Rezultāts: par- 54, pret- 9, atturas- 5. Tātad ir pieņemts šis labojums- svītrot "lauksaimniecības un ūdenssaimniecības". Paldies.

6.pants.

S.Rāzna: 6.pants. Šeit ir iesniegts deputāta Čepāņa labojums. Tas ir sekojošs: pirmajā rindkopā svītrot no projekta teksta "medību fonda robežās". Šis labojums likumā jau ir iestrādāts. Tas ir aizvietots ar jēdzienu "teritorija". Te tiešām bija neloģiskums. Tas ir izdarīts.

Šinī pašā pantā kolēģis Čepānis ierosināja svītrot no teksta sekojošu daļu: "valsts medību saimniecībās- Latvijas Republikas Ministru padomes iecelta vai norīkota amatpersona". Es domāju, ka jūs visi saprotat, kas ir domāts ar šo tekstu. Tāda veida medības ir notikušas nepārtraukti, un es domāju, ka tās notiks arī uz priekšu. Runa ir par to, vai mēs šo jēdzienu legalizējam un iestrādājam likumā strikti, lai visiem būtu skaidrs, vai arī mēs izšķiramies svītrot. Ar šo jēdzienu ir jāsaprot tās medību platības, par kurām notiks izsole, reprezentācijas medību platības un tā joprojām. Es domāju, komisija šo labojumu neatbalstīja. Lūdzu, izšķirieties jūs!

Priekšsēdētājs: Čepāņa kungs vēlas teikt kaut ko. Viņš pastāv uz balsojumu.

Lūdzu, deputāt Čepāni!

A.Čepānis: Ja pēc Šļakotas kunga ierosinājuma par 5.pantu mēs nobalsojām un izsvītrojām ārā lauksaimniecību un citas tautsaimniecības nozares, tad zūd jebkāda jēga strīdēties par kaut ko. Es tomēr pastāvu, lai visi mani priekšlikumi būtu nobalsoti.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumi ir skaidri izklāstīti arī dokumentā trešajam lasījumam par svītrojumiem. Visi var izlasīt. Balsosim par deputāta Čepāņa priekšlikumiem attiecībā uz 6.pantu. Viena balss papildus "pret". Rezultāts: par- 24, pret- 11, atturas- 21. Tātad deputāta Čepāņa labojumi nav pieņemti. Varam turpināt.

S.Rāzna: Šinī pašā pantā deputāts Čepānis ierosina svītrot no teksta vārdiņu "organizē", pamatojot ar to, ka Meža ministrijai paredzēts gan organizēt medības, gan pašai sevi kontrolēt. Mēs šo jautājumu izskatījām un labprāt šo jēdzienu svītrotu ārā, ja vien varētu atrast piemērotāku vārdiņu. Ja kolēģis Čepānis to pateiktu, tad mēs labprāt piekristu. Šajā jēdzienā "organizē" ir ietvertas sekojošas lietas. Pirmkārt, atļauju izsniegšana, pieteikumu pieņemšana, atbildīgo personu norīkošana, apmācību organizēšana, apstākļi un tā tālāk. Ja var kaut ko atrast labāku, lūdzu.

No zāles: Bieži vien attiecībā uz medībām lieto vārdus "rīko medības", bet diezin vai tas atbilst.

No zāles: Rīkot jau ir pavisam cits.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Man ir ļoti, ļoti jāatvainojas priekšsēdētājam, ka drusciņ nokavēju. Es ļoti atvainojos. Es ļoti lūdzu tūlīt vai tad, kad beigsim šo pantu, tomēr atgriezties pie 2.panta.

Priekšsēdētājs: Varbūt pabeigsim šo pantu un tad atgriezīsimies pie 2.panta. Tātad nav citu ierosinājumu. Deputāts Čepānis arī neuzstāj uz savu balsojumu, viņa pašlaik nav zālē. Viņš izgāja ar portfeli, tas nozīmē, ka tik drīz nebūs atpakaļ. Bojāra kungs ir tur, kur viņam ir jābūt. Tātad šeit. Vai ir vajadzīgs balsojums šoreiz, ja arī komisija neko neatbalsta? Nav. Paldies.

Lūdzu, Freimaņa kungs, par 2.pantu!

J.Freimanis: Es atvainojos vēlreiz, ja tas jautājums jau būtu noskaidrots. 2.pantā bija daudziem lauku iedzīvotājiem svarīgs punkts. Kaitīgo putnu, klejojošo kaķu iznīcināšana nav uzskatāma par medībām kuram katram. Un trešajā tas ir izņemts ārā. Kādēļ? Tas jautājums ir svarīgs. Piedodiet, kā tur bija ar šo punktu? Tā ir svarīga lieta. Ja man ir traks suns, es neiešu pie mežsarga. Es viņu sitīšu pats nost.

S.Rāzna: Acīmredzot var kurš katrs. Tikai tas viss ir atkarīgs, ar ko to drīkst darīt.

J.Freimanis: Bet kā mēs šo jautājumu tomēr varam reglamentēt?

K.Šļakota: Otrajā lasījumā tas tika izsvītrots, Freimaņa kungs, un mēs pašreiz nevaram pie šā jautājuma atgriezties. Es arī zinu, toreiz skaidroja, ka traka suņa sišana nekādā ziņā nav uzskatāma par medībām.

Priekšsēdētājs: Paldies, atkal bija laba vārdu apmaiņa mūsu presei. Labs nedēļas citāts: "Traku suņu sišana nav uzskatāma par medībām." Jautājums noskaidrots par pirmo nodaļu. Lūdzu, turpināsim.

S.Rāzna: Līdz 12.pantam nav labojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, vai ir kādi iebildumi, labojumi, ierosinājumi līdz 12.pantam? Par 12.pantu, Rāznas kungs, kas tur bija?

S.Rāzna: 12.pantā atkal deputāta Čepāņa ierosinājums šo pantu svītrot. Pamatojums tāds, it kā 13.pantā tas esot izskaidrots. Šeit būtība ir tāda, ka 12.pants nosaka medību pirmējās tiesības, tas ir, medību platību lietotājus un īpašniekus, bet 13.pants runā vispār par medību tiesību ieguvējiem. Arī par tirgiem vai platību iznomāšanu. Tā ka šeit ir divas atsevišķas lietas. Komisija to neatbalsta.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija neatbalsta. Čepāņa kungs neuztur prasību par balsojumu. Vai vēl kāds deputāts varbūt uzskata, ka par šo ir jābalso? Nav.

Lūdzu, Endele, par kuru pantu jūs vēlējāties? Par 13.pantu? Lūdzu.

J.Endele: Otrajā lasījumā mēs šo 13.pantu apskatījām un nonācām pie secinājuma, ka tas ir neloģiski. "Medību tiesības" jeb "tiesības medīt". Principā var sacīt, ka ar to nekas netiek izteikts. Man tomēr būtu priekšlikums to svītrot.

Priekšsēdētājs: Tas ir pretēji tam, ko Čepāņa kungs ierosināja. Viņš uzskatīja, ka 12.pants jāsvītro, jo 13.pants visu izskaidro. Deputāts Endele ierosina svītrot 13.pantu.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Šeit varētu strīdēties par to, ka tiesības medīt ir strīdīgs jautājums, bet šeit ir rakstīts, ka- medīt noteiktā teritorijā. Tātad tas tomēr ir būtisks jautājums, un 13.pants ir nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Es arī par 13.pantu. 13.pantā ir minētas juridiskās personas, tādējādi tas ir pretrunā ar 7.pantu, jo 7.pantā ir rakstīts: "Mednieka apliecība ir dokuments, kas dod tiesības medīt." Ja 13.pantā ir minētas juridiskās personas tiesības medīt noteiktā teritorijā, tur kaut kas tiešām nav kārtībā, jo juridiskajām personām nav tiesību medīt. Tām nav mednieku apliecību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Rāznas kungs!

S.Rāzna: Mēs te likumā paši esam iestrādājuši, ka atzīstam gan individuālās, gan kolektīvās medības. Tieši šīs mednieku biedrības, klubi, kā tas viss nākotnē būs. Tās, kas veidosies, arī ir šīs juridiskās personas. Varbūt maģiskais skaitlis 13 mums liek pie šā panta kavēties?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izšķirsim to ar likumu radikāli.

S.Rāzna: Komisija atbalsta tādu redakciju, kā šeit ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Es atgriezīšos pie vēstures. Kad otrajā lasījumā balsojām, tad laikam arī man tai skaitā tika uzdots uzrakstīt loģiski šo pantu. Tas nav izdevies. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, par noteiktu teritoriju nomas līgums jau ir... Noma ir tā, kas nosaka, ka tā teritorija patiešām ir noteikta. Nevis kaut kur. Es domāju, vienkārši no loģikas viedokļa šis pants ir absurds.

Priekšsēdētājs: Paldies. To izšķirsim balsojot. Balsosim par deputāta Endeles priekšlikumu svītrot 13.pantu. Rezultāts: par- 13. Atkal maģiskais skaitlis, bet šoreiz tas ir mazākums. Netiek pieņemts Endeles labojums.

Deputāts Eglājs vēl vēlas. Lūdzu.

V.Eglājs: Es izteicu priekšlikumu svītrot no šā panta juridiskās personas. Juridiskajām personām nav tiesību medīt.

Priekšsēdētājs: Bet Endeles kungam ir radikālāks... Visi jūs saprata, Eglāja kungs. Endeles kunga priekšlikums bija pirmais un radikālākais, tāpēc par to bija jābalso vispirms. Ja par to būtu nobalsots, tad nebūtu iemesla likt uz balsošanu jūsu priekšlikumu. Lūdzu, deputāta Eglāja priekšlikums.

Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Izsvītrojot šo "juridisko personu", sanāks diezgan dīvainas lietas, jo kolektīvie klubi nebūs tiesīgi medīt.

Priekšsēdētājs: Tas deputātiem ir skaidrs. Viņi tagad balsos. Balsosim, godātie kolēģi! Visu var izšķirt balsojot, tas ir visvienkāršākais. Balsosim par deputāta Eglāja priekšlikumu svītrot "juridiskās personas". Rezultāts: 20- par, 23- pret, 11- atturas. Arī deputāta Eglāja priekšlikums nav pieņemts.

Vai vēl ir par 13.pantu kādi varianti? Nav. Paldies. 13.pants paliek tādā redakcijā, kā piedāvā komisija. Lūdzu, tālāk.

S.Rāzna: 14.pants. Kolēģa Čepāņa priekšlikums- 14.panta pirmā rindkopā svītrot no teksta "ar medību pirmējo tiesību īpašniekiem". Te gan jāraksta- "ieguvējiem". Aizvietojot ar vietējām pašpārvaldēm. Izdarot šo svītrojumu, mēs pašos pamatos izšķobīsim mūsu likuma pamatkoncepciju. Šos visus līgumus nosaka zemes lietotāji, īpašnieki. Viņi pilnīgi tiks izslēgti. Likums atkal pašos pamatos nebūs normāls. Komisija neatbalsta.

Priekšsēdētājs: Varbūt par visiem 14.panta svītrojumiem, ko ir ierosinājis Čepāņa kungs? Tad mēs varētu balsot par visu kopumā, ja kāds neaizstāvēs?

S.Rāzna: Šinī pašā pantā ir ierosināts izsvītrot ārā tekstu: "Šajā līgumā nedrīkst paredzēt maksu par medību tiesību izmantošanu." Tā ir gaumes lieta. Mednieki grib maksāt par platību iegūšanu, tad to var svītrot. Bet tas ir domāts tādējādi, lai zemes lietotāji patvaļīgi nevarētu operēt ar šīm maksām.

Visbeidzot, trešajā rindkopā ir ierosināts svītrot no teksta domu, ka medību platības mežsaimniecības zemes daļā virsmežniecības var iznomāt un izmantot ar rajona pašvaldības atļauju vai piekrišanu. Jāteic, ka šis moments likumā ir. Pēc idejas svītrot ārā, kā tas bija otrajā lasījumā, šīs valsts meža platības ir apvienotas vienkārši terminā "zemes lietotājs", un visi tie noteikumi, kuri attiecas uz parastajiem zemes lietotājiem, īpaši attiecas arī uz valsts meža zemēm. Komisija neatbalsta šo labojumu.

Priekšsēdētājs: Tā kā nav zālē Čepāņa kunga, vai kāds no deputātiem atbalsta šos svītrojumus? Balsosim par šiem svītrojumiem. Nav neviena! Paldies. Tādā gadījumā turpinām.

Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Mani ir pārsteidzis pirmās daļas pēdējais teikums. Es gribētu piedāvāt citu balsojumu. Man galīgi nav skaidrs, kādēļ nevarētu paredzēt līgumā maksu par medību tiesību izmantošanu. Tas nozīmē, ka šie cilvēki bradās pa šo medību tiesību iznomātāju zemi. Cels troksni. Ja viņi neko nenošaus, tad viņš par to nekādu maksu nesaņems. Es piedāvāju šo teikumu svītrot.

Priekšsēdētājs: Rāznas kungs, jūsu komentārs!

S.Rāzna: Man kā zemes lietotājam un topošajam īpašniekam nekas nebūtu pretī. Vienkārši tā ir tāda koncepcija, kas ir pieņemta otrajā lasījumā, un, manuprāt, nav ētiski, ja mēs to izlemjam. Mēs visu varam svītrot. Es nesaskatu problēmas. Komisija ieteica atstāt tā, kā tas ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es gribētu paskaidrot deputātiem, no kā mēs vadījāmies, ieviešot šādu normu un cīnoties jau no pirmā lasījuma. Tas ir likums, ko pieņēmusi Augstākā padome par ieņēmumiem no meža resursiem. Tur ir paredzēts, ka nav maksas par kaut kādu noteiktu platību, bet ir maksa par noteiktu resursu, par koksni, par visu, kas ir iegūts no meža. Tikai tad, ja tas tiek iegūts no meža. Šis ieguvums šoreiz medībās ir medību atļauja, par ko jāsamaksā pirms medībām. Jūs varat kļūdīties, netrāpīt un tikai ievainot dzīvnieku. Šī medību atļauja tiks norakstīta.

Otrkārt, kāpēc mēs ielikām šo normu? Tāpēc, lai veicinātu šo jauno līgumu noslēgšanu. Te radīsies uzreiz citi momenti. Ja mēs varētu runāt par platību īpašnieku, tur nekas nav pretī, tur var palikt maksa. Šeit ir runa tikai par lietotājiem. Kad būs runa par īpašumu, tad, es domāju, īpašnieki vienosies par maksu. Šeit ir runa par lietotājiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Tas patiešām ir konceptuāls lēmums, ko mēs pieņēmām iepriekšējā lasījumā. Proti, vēl viens arguments par labu tam, ka, ja mēs uzliksim maksu, tad dažādi bagāti organizāciju un sabiedrību pārstāvji izkonkurēs un nopirks šīs tiesības, un lauku cilvēkam- zemniekam- uz medību platībām vispār nebūs tiesību. Viss būs nopirkts. Tāpēc es atbalstu tā, kā šeit ir ierakstīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Es saprotu, ka attiecībā uz valsts mežiem tas viss būtu ļoti jauki un kārtīgi. Taču, nepastāvot šādam ierakstam, valsts šo līgumu par medību tiesībām var slēgt saskaņā ar mežu resursu izmantošanu, saņemot maksu par medību atļaujām, un tā tālāk. Es neredzu šeit nekādu garantiju zemes lietotājam, zemniekam, pēc tam zemes īpašniekam. Man gan cenšas izskaidrot, ka šo lietu atrisinot trešā daļa. Taču te ir tikai par medību platību izmantošanu. Tajā pašā laikā šeit nekur nav atrunas, ka nedrīkst paredzēt maksu par medību tiesību izmantošanu tikai valsts vai pašvaldību meža fonda jeb citu zemju platību medību tiesību izmantošanas gadījumā. Šī norma ir attiecināta uz pilnīgi visiem. Tāpēc es to piedāvāju svītrot. Valsts var neņemt maksu par tiesību iznomāšanu tāpat. Tā kā mums ir šis likums par meža resursiem un to izmantošanu. Bet mēs nedrīkstam ierobežot privātos zemes īpašniekus un zemes lietotājus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Principā piekrītot Edmundam Krastiņam, es tomēr aicinu pašreizējā momentā padomāt, kādas varētu būt sekas, ja mēs svītrotu. Jautājums ir tāds, ka šis Medību likums ir radījis asu reakciju no dažādu mednieku kolektīvu puses. Šajā situācijā pamatā mums vēl šodien ir zemes lietotāji. Es tomēr lūgtu atstāt šo normu, bet katrā ziņā paturēt prātā tad, kad apspriedīsim likumu par zemes privatizāciju otrajā etapā, kad tie reāli būs, tad varbūt var paredzēt to svītrošanu un iesniegt šādu projektu. Bet pašreizējā situācijā es to patiešām nevēlētos. Lūdzu kolēģus padomāt par to, lai nesarežģītu vēl šo situāciju ar līgumu noslēgšanu. Mēs nonāksim ļoti asā situācijā. Principā es piekrītu Edmundam Krastiņam, bet uzskatu, ka tam varētu būt bēdīgas sekas pašreizējā momentā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, ir dzirdēti visi "par" un "pret". Izskanējis ierosinājums svītrot no 14.panta pirmās daļas pēdējo teikumu par maksu. Jebkurā lasījumā mēs varam svītrot. Tas tā ir. Mēs varam arī balsot.

Lūdzu, balsosim par ierosinājumu svītrot 14.panta pirmās daļas pēdējo teikumu par maksu. Rezultāts: 20- par, 19- pret, 16- atturas. Ierosinājums nav guvis piekrišanu, tātad netiek svītrots.

15.pants.

S.Rāzna: 15.pants. Ir atkal deputāta Čepāņa labojums.

Priekšsēdētājs: Rāznas kungs, nelasiet šoreiz to labojumu, kuru visi var izlasīt 130.dokumentā! Vienkārši komisijas viedokli un...

S.Rāzna: Paskaidrošu, ka šis labojums ir turpinājums labojumam 14.pantā, kas atkal noliedz zemes lietotāju tiesības šo līgumu slēgšanā. Komisija neatbalsta.

Priekšsēdētājs: Paldies, vai kāds pieprasa balsot par šo Čepāņa kunga ierosināto labojumu? Nē. Varam turpināt.

S.Rāzna: Nākamais labojums ir 20.pantā. Ar šo pantu ir notikušas dīvainas lietas. Tas ir labots otrajā lasījumā. Ir iestrādāts tādā variantā, kā tika labots otrajā lasījumā. Šobrīd ir iesniegta meža ministra un Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vēstule mainīt šo redakciju. Šī redakcija ir 130.dokumentā. Komisija pret šādu labojumu neiebilst.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, liekas, ka te viss ir skaidrs. Ieinteresēto resoru pārstāvji ir saskaņojuši savas domas. Te ir arī piebilde, kuru parakstījis Emša kungs: 20.pantu papildināt ar vārdiem- "Ministru padome saskaņo ar Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteju". Meža ministrija piekrīt arī šim Emša kunga labojumam. Problēmu nav, bet visādam gadījumam mums ir jānobalso, lai tomēr tas būtu balsojums.

Balsosim par 130.dokumentā izteikto labojumu 20.pantā, jau saskaņoto labojumu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par- 48, pret- nav, atturas- 4, labojums pieņemts. 20.pants ir šajā redakcijā ar Emša kunga papildinājumu un saskaņošanu ar Vides aizsardzības komiteju.

Lūdzu, deputāt Emsi!

I.Emsis: Cienītais priekšsēdētāj, man jāatgriežas pie 18.panta. Es nepaguvu noreaģēt, kad mēs pārlēcām no 16.panta uzreiz uz 20. Sākot no pašas pirmās likumprojekta redakcijas, es iebildu pret formulējumu "kaitīgie dzīvnieki". Jo kaitīgāka dzīvnieka par cilvēku pasaulē nav. Tas attiektos uz mūsu homo sapiens. Tādus ekoloģiskus teicienus principā nevar pieļaut normālā modernā likumdošanā. Tāpēc man ir priekšlikums 18.panta ceturtās rindkopas teikumu, ka medību atļaujas kaitīgo dzīvnieku atšaušanai (pirmkārt, vārds "atšaušana") izsniedz bez maksas, kā arī nākamo teikumu: "Šo dzīvnieku sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja, bet izziņo Latvijas Republikas Meža ministrija" svītrot, jo 20.pants šo kārtību principā regulē. Nevajadzētu lietot šos ekoloģiski absolūti nepieņemamos terminus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt, Emša kungs, autori domāja homo sapiens, bet nu...

S.Rāzna: Es varbūt mazliet paskaidrošu. Otrajā lasījumā, izpētot stenogrammu, par šo pantu nebija nekādas aizķeršanās un problēmas netika risinātas. Bet pēc idejas komisija neiebilst, ja šo teikumu svītrotu.

Priekšsēdētājs: Deputātam Eglājam par šo pašu? Lūdzu.

V.Eglājs: Es par šo pašu trešo nodaļu, kur tiešām pārskrēja pāri. Man bija tīri redakcionāls ierosinājums.

Priekšsēdētājs: Jā, Eglāja kungs, bet mēs visu laiku atgriežamies atpakaļ. Ja mēs piedalāmies likumprojekta pieņemšanā, tad vajag sekot līdzi. Bet vai par šo pašu 18.pantu, Eglāja kungs? Nav.

Lūdzu, tādā gadījumā par 18.pantu, par šo svītrojumu, ko iesniedza mūsu kolēģis Emsis. Svītrot šos "kaitīgos dzīvniekus" un visu, kas tur tālāk ir saistīts ar šo teikumu. Visi izlasīja? Paldies. Balsosim par deputāta Emša priekšlikumu. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par- 45, pret- 1, atturas- 10. Labojums pieņemts, svītrots.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: 17.pantā redakcionāls labojums pirmajā normā. Tur ir rakstīts "zinātniski pamatots dzīvnieku skaita normatīvs". Es ierosinātu tomēr likt "racionāls". Jo tā zinātniski pamatotā vārda valkāšana... Es esmu no Zinātnieku savienības, un zinātniski visu ko var pamatot. Bet būtība ir tā, ka "racionāls". Tālāk nosaka Vides aizsardzības komiteja.

Priekšsēdētājs: Zinātniski pamatots ne vienmēr ir racionāls.

Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Cienījamie kolēģi! Meža ministrija nevar uzņemties tādu atbildību un pateikt, kāds ir racionāls dzīvnieku skaits. Šajā virzienā strādā veseli bioloģijas institūti, kuri ir izstrādājuši metodikas, kādā veidā tas nosakāms. Mēs nevaram uzņemties tādu atbildību. Šeit ir atbildība zinātniekiem, ja tāds ieraksts paliek. Un vēl Vides aizsardzības komitejai. Ja tāda ieraksta nav, tad atbildība ir Meža ministrijai, bet to mēs nevaram uzņemties. Tiesības mums jau te ir apcirptas līdz pēdējai iespējai, kur tad nu vēl atbildība klāt!

Priekšsēdētājs: Deputāts Eglājs ir ierosinājis mainīt šo redakciju. Balsosim par deputāta Eglāja priekšlikumu "zinātniski pamatotu" nomainīt ar "racionālu". Rezultāts: par- 16, pret- 18, atturas- 14. Nav guvis piekrišanu.

Vai vēl kāds vēlas atkāpties un paskatīties par citiem pantiem? Nav. Tad turpinām. Līdz 24.pantam vai ir kādi priekšlikumi? Nav.

24.pants. Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Kolēģi, man ir priekšlikums svītrot palīgteikumu pēc tā, ka komisija nosaka zaudējumu lielumu, tur likt punktu, un visu tālāko šajā iedaļā svītrot. Šeit paredz, ka zaudējumu apmēru instrukcijas izstrādā Meža ministrija, Lauksaimniecības ministrija un Finansu ministrija... Ne jau šie ierēdņi nosaka zaudējumu apmēru, zaudējumu apmērs ir tāds, kāds tas ir, un nekādi tas nevar izmainīties. Tas nav atkarīgs no tā, ko ierēdnis, pa 23.stāva logu skatoties ārā, izdomās un uzrakstīs. Tas nav vajadzīgs. Ir priekšlikums to vienkārši svītrot. Zaudējumi ir tādi, kādi tie ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Cienot deputātu Cauni, es tomēr lūdzu atstāt šo normu, jo jautājums ir ļoti būtisks, kādā veidā šī procedūra būs. Atkal būs pretenzijas, vai viena institūcija to ir pieņēmusi, vai otra, vai trešā. Tātad tomēr likumā jānosaka, kādā veidā šī metodika tiek izstrādāta, ar ko tā ir saskaņota un tā tālāk. Tāpēc es tomēr lūdzu atstāt, jo pretējā gadījumā tas vienkārši radīs sajukumu. Es domāju, ka deputātam Caunem vajadzētu saprast, ka ir vajadzīga šāda metodika un ka nekur mēs bez tās netiksim.

Priekšsēdētājs: Deputāts Caune vēl vēlas pamatot savu domu. Lūdzu.

I.Caune: Cienījamais Grūbes kungs, mēs abi esam lauksaimnieki, jūs esat inženieris, es esmu agronoms, taču man liekas, ka es drusciņ vairāk saprotu no lauksaimniecības postījumiem nekā jūs, inženieris būdams. Es vēlreiz uzsveru, ka zaudējumi ir zaudējumi, tie ir faktiskie zaudējumi. Ir tirgus attiecības, tirgus cenas, un tas nosaka tos zaudējumus, ne jau šeit kaut kāds ierēdnis nosaka kārtību, kā tas jānosaka. Zaudējumi būs tādi, bet viņš uzrakstīs- nē, tomēr kaut kā citādi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, balsojot izšķirsim strīdu starp inženieriem un agronomiem. Balsosim par deputāta Caunes ierosinājumu svītrot, lūk, šo metodiku, kā zaudējumi ir nosakāmi. Divas balsis papildus "par". Rezultāts: par- 18, pret- 18, atturas- 15. Līdz ar to labojums nav pieņemts.

Vēl par 24.pantu? Nav. 25.pants. Arī nav labojumu?

S.Rāzna: Vairs nav labojumu.

Priekšsēdētājs: Vai līdz šā likuma beigām deputātiem ir kādi labojumi? Nav. Lūdzu sekretariātu zvanīt. Visus lūdzu reģistrēties. Liekas, ka neviens vairs nenāks. Rezultāts! Reģistrējušies 83 deputāti. Tiem, kuri nebūs paspējuši piereģistrēties, varbūt atļausim izņēmuma kārtā balsot, paceļot roku.

Balsosim par Latvijas Republikas Medību likumu trešajā lasījumā. Divas balsis papildus "par". Trīs balsis papildus "par". Rezultāts: par- 73, pret- nav, atturas- 3. Likums pieņemts.

Lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Vai ir kādi jautājumi, problēmas?

S.Rāzna: Es varbūt mazu komentāru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

S.Rāzna: Šā lēmuma redakcija, kāda jums ir likta priekšā izskatīt, balstās uz to, ka pašreiz medību lietās ir iestājies it kā nedaudz vakuums, un ir visi priekšnoteikumi, lai likums stātos spēkā ar tā pieņemšanas dienu. Te ir arī noteikts termiņš, tas ir, 1.augusts. Līdz tam pakāpeniski varētu bez lielām sāpēm noslēgt jaunos medību platību izmantošanas līgumus. Ja šie līgumi nav noslēgti, tad vēl tiek izmantoti vecie līgumi. Es domāju, ka šie apstākļi ir labvēlīgi un ka šo likumu mēs varētu bez sāpēm ieviest dzīvē.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi ziņotājam? Deputāts Caune.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, kādēļ 1.punktā ir paredzēts 24.pants? Tas taču nekādas grūtības nerada sakarā ar tiem zaudējumiem? Nekas tur neizmainīsies pēc 1.augusta. Vai jūs domājat: lai vēl pavasarī paposta tos laukus, un tad jau rudenī skatīsimies, ja?

S.Rāzna: Nē, te tā nebija domāts. Bija domāts izņemt šo pantu ārā tādēļ, ka praktiski līdz Medību likuma pieņemšanas dienai nav izstrādāti nedz medību noteikumi, nedz arī citi normatīvie akti, un tāpēc arī, manuprāt, rakstīt... Mēs jau varētu svītrot to pantu, bet praktiski, es domāju, šis mehānisms nedarbosies, jo tomēr šī zaudējumu atlīdzība būs jābalsta uz vecajiem likumiem jeb instrukcijām. Tas, manuprāt, ir vienīgais punkts likumā, ko nevar īstenot no pieņemšanas brīža.

I.Caune: Es šeit nesaskatu sakarību. Ja zaudējumi ir, tad taču instrukcijas pastāv un būs instrukcijas, un jāatlīdzina tie ir, nevis tā, kā iedomājas...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Man būtu divi jautājumi. Vispirms par 2.punkta otro daļu. Šodien nav 1.aprīlis, bet man šī norma izskatās mazliet komiska. Vai varētu dot kādu paskaidrojumu par to, ka uz tūkstoš hektāriem medību platību ir jābūt ne mazāk par desmit medniekiem?

S.Rāzna: Šis normatīvs izstrādāts, pamatojoties tieši uz speciālistu, uz Meža ministrijas darbinieku ieteikumu. Ko slēpj sevī šie skaitļi? Šis skaitlis, šī norma- 10- ir izrēķināts, izejot no medību platībām valstī un no mednieku skaita. Tādējādi ir panākts optimālais variants, lai visiem valsts medniekiem būtu atrasta sava vieta tieši medību platībās, lai šajā ziņā nebūtu problēmu. Kaut gan tas ir diskutējams jautājums. Varbūt Šļakotas kungs tuvāk paskaidros.

E.Krastiņš: Bet nav skaidrs, pirmkārt, cik ilgi šāda norma darbosies, kā te būs atkal ar tām pašām privātajām zemēm un kas būs tad, ja tiešām nebūs kaut kur šo 10 mednieku uz 1000 hektāriem.

S.Rāzna: Te ir rakstīts, ka medību platība netiek reģistrēta. Tas katrā ziņā acīmredzot ir tāds momentiņš, ar ko var iespaidot un ietekmēt.

E.Krastiņš: Cik ilgi darbosies šāda norma? Tas nozīmē, ka tad, kad būs zeme privātīpašumā, tāpat nevarēs tur atļaut.

S.Rāzna: Tad stāsies spēkā pavisam citas sakarības.

E.Krastiņš: Tādā gadījumā es piedāvāju tomēr šo normu izslēgt.

Otrs jautājums. Es sapratu iepriekšējā likumā par rajonu pašvaldībām, ka, neraugoties uz visām publicēšanas grūtībām, var tomēr izņēmuma gadījumā noteikt, ka stājas spēkā ar pieņemšanas dienu. Mums ir tikai 26 rajonu pašvaldības, un tur ir viegli izsūtīt šā likuma oficiālo tekstu, tāpēc man nav skaidrs, kādēļ šim likumam jāstājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu, nevis parastajā kārtībā- piecas dienas pēc publikācijas.

S.Rāzna: Man nav pretenziju. Piecas dienas neko neizšķir. Vienkārši šeit bija tāda doma, lai šis process sāktos uzreiz, lai sāktos šis līgumu slēgšanas process un lai vienkārši būtu garāks laiks līdz 1.augustam. Nav nekādu problēmu.

E.Krastiņš: Es tomēr piedāvāju- vispārējā kārtībā.

S.Rāzna: Jā, var mainīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es pilnīgi piekrītu Krastiņa kungam par likuma stāšanos spēkā. Lai gan mēs arī darīsim visu, lai varētu to iespējami ātri publicēt. Bet attiecībā uz 2.punktu, uz šo normu par 10 medniekiem uz 1000 hektāriem problēma ir tā, ar ko mēs esam sadūrušies jau daudzkārt savā darbībā ar pašvaldībām. Tas ir vietējais egoisms. Ja uz vietas ir 10-15 mednieki, viņi centīsies pieprasīt sev kaut kur 5 vai 6 tūkstošus hektāru lielu platību, un nekas viņus nevarēs ierobežot, jo nekādas citas institūcijas, izņemot pagastu, kura lēmums šeit ir noteicošais, nekādas citas institūcijas nav. Līdz ar to tas bija vienīgais likumīgais ceļš, ko mēs varējām ielikt lēmumā, kā nodrošināt pilsētu medniekiem iespējas medīt. Ja šis punkts ir laukā, šī otrā daļa ir laukā, tad es vairs nezinu, ko darīt, tad es kategoriski pieprasu atlikt šā lēmuma izskatīšanu, kamēr mēs atrodam kādu citu risinājumu. Jo tādā gadījumā mēs šo likumu nemaz nedrīkstam laist laukā.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija un Meža ministrija ir piekritušas, ka šo spēkā stāšanās kārtību pieņem, bet ar šiem 10 medniekiem uz 1000 hektāriem. Vai tiek pieprasīts balsojums? Deputāts Edmunds Krastiņš pieprasa balsot par 2.punkta otrās daļas izslēgšanu.

Balsosim par deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumu- izslēgt 2.punkta otro daļu. Rezultāts: par- 15, pret- 17, atturas- 21. Nav guvis vairākumu šis priekšlikums.

Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Es, cienījamais Krastiņa kungs, protestēju pret šādu procedūru. Mēs pašlaik uzdodam jautājumus, es gribu parunāt debatēs, un pēc tam mēs lēmumu pieņemsim pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Endeles kungs, ja vairs nav neviena jautājuma, tad jums tūlīt būs vārds debatēs. Nav vairs jautājumu Rāznas kungam?

S.Rāzna: Šajā lēmumā ir divas mazas neprecizitātes. Pirmā ir 2.punktā- "nomas līgums". "Nomas" ir jāsvītro, lai nerastos problēmas. Savukārt 3.punktā 1992.gads ir jāaizstāj ar 1993.gadu.

Priekšsēdētājs: Izdarījāt labojumus, kolēģi? Paldies Rāznas kungam par ziņojumu un atbildēm uz jautājumiem.

Vārds debatēs deputātam Endelem.

J.Endele: Cienījamie kolēģi! Beidzot mēs esam pieņēmuši vienu likumu, kas mūs, tā teikt, ieved civilizētā pasaulē, jo Medību likums tomēr ir grandioza lieta. Bet šis lēmums ir vēl grandiozāks. Es domāju, ka šis lēmums sava svarīguma ziņā ir apmēram trešais aiz mūsu neatkarības dokumentiem. Stipri ieslēgtas lietas te ir iekšā.

Kas ir 2.punkts? Tad, kad pirmo reizi šis lēmums atnāca līdz mums, tur bija rakstīts, ka nomas līgumi jāsaglabā līdz 1997.gadam, jo iepriekšējā valdība tā ir noslēgusi. Tātad tas nozīmē, ka armija jau sen būtu aizgājusi, bet karavīri brauks medīt šajās 7 procentu platībās, kuras viņi it kā aizņemot, ja? Ar šo 2.punktu mēs realizējam savu neatkarību, kas attiecas vismaz uz 6 vai 7 procentiem mežu platību. Meža ministrs droši vien var precizēt šos skaitļus. Tātad šis punkts ir ļoti, ļoti svarīgs. Tad mēs būtu tikuši galā ar vienu nopietnu "monstru".

Otrs nopietns "monstrs" līdz šim bija Mednieku un makšķernieku biedrība, kas tāpat kā arodbiedrības un vēl citas sabiedriskās organizācijas uzņēmās valsts funkcijas. Tā kā atsevišķiem deputātiem tomēr, paldies Dievam, likumā neizdevās dabūt iekšā šo organizāciju, tad, pieņemot šo lēmumu, mēs noņemam šīs valsts funkcijas šai organizācijai, jo Mednieku un makšķernieku biedrības dokumenti šobrīd ir vienīgie, ar kuriem mēs esam tiesīgi iet mežā. Viņu rokās bija tiesības- tikt vai netikt šajā Mednieku un makšķernieku biedrībā.

Par šo gada skaitli, ko pirms dažām minūtēm laboja Rāznas kungs. Man ir priekšlikums balsot par 1992.gada 31.decembri. Es saprotu, ka Meža ministrijai tas uzliek papildu grūtības, bet domāju, ka 11 mēnešos, cienot jaunā ministra enerģiskumu, varēs izgatavot apliecības un līdz jaunajam gadam tās izsniegt.

Šeit ir svarīgs moments. Divi mēneši it kā nebūtu būtiski. Bet ko tas nozīmē, ja mēs atstāsim šos divus mēnešus? Tas nozīmē, ka Mednieku un makšķernieku biedrība šajos divos mēnešos steidzīgi iekasēs biedru naudas. Jau tagad tas ir izdarīts par šo gadu, paaugstinot no 10 rubļiem uz 33...

Saprotams, tur grūtības ir lielas. Tātad it kā nevajadzētu dot tiesības šīs biedru maksas pieprasīšanai no medniekiem, ja atstājam šo datumu. Viens mans labojums būtu, ka šis datums ir 1992.gada 31.decembris. Citiem vārdiem, šā gada robežās.

Un trešais "monstrs". Tā ir Drošības komiteja. Kā labi zinām, tad 24.augustā mēs pieņēmām divus ļoti svarīgus lēmumus. Vienā no tiem ir teikts, ka Valsts drošības komitejas darbība Latvijas Republikas teritorijā atzīstama par noziedzīgu un tālāk... Tātad šī organizācija ir noziedzīga. Es to nevaru teikt par katru no tās štata darbiniekiem, jo tālāk šajā dokumentā teikts, ka tur ir jāizmeklē un jāatzīst katra vaina. Neesmu dzirdējis tieslietu ministra atskaiti par šiem jautājumiem. Laikam nekāds lēmums nav pieņemts. Līdz ar to paliek atklāts jautājums par katru cilvēku tīri personīgi, vai kāda tā darbība kvalificējama pēc šā lēmuma.

Līdz ar to lūdzu 3.punktā vienu iestarpinājumu. Šeit gan ir jādiskutē, vai "jānomaina". Iestarpinājums ir šāds: "jānomaina visiem medniekiem", pareizāk būtu- "jāizsniedz".

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka vecās Mednieku un makšķernieku biedrības apliecības, protams, darbosies, bet tās jau mēs nemainīsim, mēs iedosim jaunas apliecības, kam pavisam cits saturs un cita jēga. Tātad iespējams, ka šeit vārdiņš "jānomaina" būtu jāaizstāj ar vārdu "jāizsniedz".

Laikam būtu godīgi, izzinot bijušos VDK štata darbiniekus, šoferiem laikam atgriezt?

Un pēdējais. Likumā nav "medību apliecības", bet ir "mednieku apliecības". Lēmumā, tur arī vēl Rāznas kungs apstiprinās, vienā vietā arī vēl nav sakritības. Tātad arī tas jāpalabo.

Protams, šeit ir 4.augusta lēmums. Šajā otrajā lēmumā ir teikts tā: "Apturēt Latvijas Komunistiskās partijas, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālās frontes, Darba kolektīvu apvienotās padomes, kara un darba veterānu organizācijas un Latvijas ĻKJS darbību." Tātad ar šiem darbiniekiem arī viss nav gluži kārtībā. Bet, tā kā Skudra nav mums sniedzis informāciju, es varbūt neuzstāšu, ka šo organizāciju biedri arī šajā sarakstā ietilpst. Tā ka es lūdzu atbalstīt manu nelielo iestarpinājumu varbūt vismaz līdz tam laikam, kamēr tiks noskaidrots par šiem pilsoņiem. Viņiem algu maksāja Maskava, viņi ir ļoti labi bruņoti.

Paskatījos Iekšlietu ministrijas kartotēku, kurā tiek reģistrēti vītņstobru ieroči. Tā ir interesanta kartotēka. Tur ir pusotra tūkstoša vīru. Bāna kungs speciāli sekoja "čekas" darbiniekiem, ja nemaldos, apmēram trešdaļa ir "čekas" darbinieku. Vienai nodaļai ir piecas vītņstobru plintes. Piemēram, nelaiķim Pugo- četras, Jānim Vagrim- divi revolveri. Es nezinu, ko medībās ar revolveriem var darīt? Verro kungam arī vairākas. Un dažas pat pēc uzvārdiem, kurus es nezinu. Tā ka viņi ir ļoti labi bruņoti. Jūsu rokās ir, vai jūs pieņemsit šo labojumu vai ne. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs vēlas komentēt.

K.Šļakota: Par balsošanas motīviem. Es piekrītu Endeles kungam. Mēs gribētu atbalstīt arī to, ka 3.punkta ceturtajā rindā vārdus "tās pakāpeniski nomaina" aizvietot ar vārdiem- "šajā laikā uz to pamata jāizsniedz jaunas mednieku apliecības". Tāpēc šajā laikā mednieku apliecības un makšķernieku apliecības paliek. Ja cilvēks varbūt grib palikt, lai viņš paliek. To mēs nedrīkstam traucēt. Attiecībā uz VDK es piekrītu- uz deputāta Endeles iesniegtā saraksta pamata.

Priekšsēdētājs: Bet par datumu, Šļakotas kungs? Par 1992.gada 31.decembri?

K.Šļakota: Ja parlaments tā izlems, tad mums būs jāpilda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es domāju, ka mums tomēr vajadzētu balsot par Endeles kunga priekšlikumu. Tas ir iesniegts arī rakstiski 140.dokumentā. Katrā ziņā es savā vārdā lūdzu deputātus viņu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Kurš man aizdos 140.dokumentu? Man tāda nav. Paldies. Tātad deputāts Endele vēl papildinās: "izņemot bijušajiem VDK štata darbiniekiem un visu organizāciju darbiniekiem pēc tā saraksta". Vai pareizi? Nē. Tikai VDK štata darbiniekiem? Paldies. Tātad jautājums Endeles kungam: kā ar tiem šoferiem, jo viņi arī ir VDK štata darbinieki? Var būt, ka var iet, nešķirosim, kas ir šoferis vai kāds cits? Paldies.

Lūdzu, Seiles kudze!

A.Seile: Domājot par to, kā mēs ilgstoši diskutējām ar Bojāra kungu par medību jautājumiem, varbūt viņam vajadzētu izņēmuma kārtā atļaut, jo es zinu, ka viņš bez medībām nevar dzīvot.

Priekšsēdētājs: Būs jāpieņem tagad atsevišķs likums. Un ne jau tikai par Bojāra kungu. Tātad visi ir izlasījuši Endeles kunga ierosinājumu 140.dokumentā?

Balsosim par šo ierosinājumu un pēc tam papildus par izsniegšanu un par 31.decembri. Tur faktiski komisija ir piekritusi, tā ka mums nav jābalso, bet, balsojot kopumā par visu lēmumu, to varam ielikt. Bet šis ir atsevišķi, jo ir iesniegts.

Balsosim par deputāta Endeles priekšlikumu, par izmaiņām 3.punkta otrā teikuma beigu daļā. Viena balss papildus "par". Rezultāts: par- 39, pret- 3, atturas- 10. Es saprotu, ko visi pašlaik iedomājas, bet... Tātad nolēmām, ka datums un tā redakcija nav jāmaina.

Vai varam balsot kopumā par lēmumu? Es palūgšu vēl zvanīt. Varbūt kāds var aiziet un pārliecināt tos kolēģus, kuri pašlaik dala budžetu, ka tagad jāienāk zālē, jo jāpieņem ļoti vēsturisks lēmums ar ļoti tālejošām sekām.

Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es tomēr lūgtu papildināt, kas mums dos tādus sarakstus. Meža ministrijas kompetencē tas neietilpst. Tā ka- lūdzu. Vai arī pasakiet- uz 1990.gada 1.janvāri, uz 1980.gada 1.janvāri, sākot ar 1945.gadu, sākot ar 1939.gadu! Lūdzu izskaidrojumu, cienītie likumdevēji!

Priekšsēdētājs: Tur Prezidijs sniegs skaidrojumu...

K.Šļakota: Tā mēs to nevaram realizēt.

Priekšsēdētājs: Agrāk cilvēkiem, kas tur bija strādājuši, kadru anketā tā bija goda, slavas un varonības lieta šajā iestādē strādāt. Tā ka visi šie dati ir par tiem, kas tur bijuši štata darbinieki. Par to sevišķu strīdu nav. Lūdzu reģistrāciju, lai varam reģistrēties.

Lūdzu, Rāznas kungs!

S.Rāzna: Man ir neskaidrība tieši par kolēģa Krastiņa labojumiem. Kā paliks ar to normatīvu par tiem 10? Vai tas paliks pie lēmuma vai ne?

Priekšsēdētājs: Mēs taču nobalsojām, ka paliek tā, kā ir. Netiks svītrots.

S.Rāzna: Un par spēkā stāšanās kārtību.

Priekšsēdētājs: Arī ir tā, kā jūs tikko piekritāt, Rāznas kungs.

S.Rāzna: Bet nebija balsojuma.

Priekšsēdētājs: Bija balsojums. Lūdzu reģistrēties, godājamie kolēģi! Kolēģi pēc tam uzzinās, par ko nobalsojuši. Rezultāts: 92 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par lēmumu "Par Latvijas Republikas Medību likuma spēkā stāšanās kārtību" ar izdarītajiem grozījumiem un labojumiem. Tajā skaitā ar Endeles kunga papildinājumu 140.dokumentā. Rezultāts: 66- par, 4- pret, 14- atturas. Lēmums pieņemts. Ar medībām esam beiguši. Un ar čekistiem- drusku vēlāk.

Godājamie kolēģi! Ir izveidojusies tāda situācija, ka jau no paša rīta zālē sēž mūsu godājamie likumprojekta autori par grozījumiem Kriminālkodeksā. Ja jūs visi tagad masveidīgi atstāsit zāli (tā tas izskatās vismaz), tas nozīmē, ka mēs diemžēl nevarēsim likumu pieņemt. Cilvēkiem būs jāgaida vēl līdz pēcpusdienai. Es domāju, ka mums ir 18 minūtes laika, tātad pietiekami, lai izskatītu 3.jautājumu un 4.jautājumu, jo tie ir trešie lasījumi. Lūdzu, Niedres kungs!

Godājamos deputātus es tiešām lūdzu cienīt kolēģus un neatstāt zāli! Nē, tas neko nelīdz! Lūdzu, Niedres kungs!

A.Niedre, Advokātu kolēģijas Prezidija priekšsēdētājs: Es centīšos maksimāli ekonomēt jūsu laiku. Lūdzu pievērst uzmanību 135.dokumentam, kurā ir likums "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā". Likumprojektā par grozījumiem, kā jūs redzat, ir pavisam 48 panti. Vispār runa ir par diviem jautājumiem, par pārējiem nekādu priekšlikumu un domstarpību nav, tajā skaitā arī par sākuma pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad varbūt konkrēti par tiem labojumiem, kuri ir redakcionāli un var būt uz trešo lasījumu. Es atkārtoju- redakcionāli. Pārējie visi ir nobalsoti. Preinberga kungs, jūsu vēstuli visi ir saņēmuši, tā ka, lūdzu, nelasiet! Visi ir saņēmuši jūsu vēstuli. Es saņēmu pat divus eksemplārus.

Lūdzu, konkrēti par 135.dokumentu. Lūdzu, Niedres kungs!

A.Niedre: Konkrēti 9.pantā projektā tiek ierosināti divi varianti attiecībā uz 22.pantu. Runa ir par nāves soda piemērošanu. Šeit ir divi priekšlikumi. Šis projekts, ja jūs atceraties, šajā daļā palika pirmajā lasījumā. Viens priekšlikums ir no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, otrs- no Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas. Priekšlikumu būtība ir tā, ka pašreiz spēkā esošajā Kriminālkodeksā nāves soda piemērošanu paredz desmit pantos, bet Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina atstāt septiņos un svītrot trijos ekonomiska rakstura pantos: valūtas operāciju noteikumu pārkāpšanā un izlaupīšanā sevišķi lielos apmēros, kā arī par kukuļņemšanu vainu pastiprinošos apstākļos. Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija ierosina atstāt trijos pantos, svītrojot jau nosauktajos un arī pantos par naudas viltošanu, bandītismu, par darbībām, kuras dezorganizē darbu labošanas darbu iestādēs, kā arī par gaisa kuģu nelikumīgu aizbraukšanu. Tātad ekonomisko noziegumu un arī dažos vardarbīgu noziegumu pantos. Lūk, tāda ir būtība.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, mums ir praktiski jānobalso par pirmo paplašināto vai par otro sašaurināto variantu nāves soda pielietošanai. Balsojums ir ļoti atbildīgs. Mūsu skaits šeit nav pārāk liels.

Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem. Diemžēl otras komisijas pārstāvja nav klāt, es aicinātu balsot par 22.panta redakciju (9.punkts mūsu labojumā) tā, kā to iesaka Niedres kunga vadītā komisija. Motīvi ir šādi: mēs nevaram ar balsojumiem šeit ielaisties tādā rožainā sapņu un nākotnes stāvoklī, par kādu varbūt sapņo un domā Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija. Tas varbūt ir vēlamais, uz ko mēs aiziesim. Bet šobrīd, es uzskatu, ne mūsu izglītības, ne mūsu tiesību sistēma, ne arī mūsu iedzīvotāji, kuri šobrīd atrodas Latvijas Republikas teritorijā, nav gatavi šādiem atvieglojumiem.

Otrkārt, tāda redakcija varētu būt tajā gadījumā, ja mēs runātu par mūža ieslodzījumu, kur varētu piemērot šos pantus- 72. un 72.1, kas ir par bandītismu un šobrīd ietver sevī pilnīgi arī slepkavību. Noziegums tiek kvalificēts par bandītismu pēc 72.panta. Līdz ar to, ja mēs balsojam tā, kā aicina Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija, tad mums absolūti ir jāmaina visas krimināltiesības, visa prakse un tā tālāk, kādā veidā notiek noziegumu kvalifikācija. Tāpat gaisa kuģu nolaupīšana arī ietver sevī ļoti smagas sekas. Darbības, kas dezorganizē darbu labošanas darbu iestādēs. Tādējādi šie strīdi par ekonomiskajiem noziegumiem...

Atcerieties, es atgādināšu otro lasījumu, komisija, cik es saprotu, tos ir ņēmusi vērā. Tādēļ, es domāju, ļoti sabalansēts un izsvērts ir komisijas piedāvājums par nāves sodu. Es aicinu tomēr visus apzināties savu atbildību visas Latvijas kriminogēnās situācijas priekšā un balsot par komisijas variantu.

Priekšsēdētājs: Es gribu piebilst, ka arī par šīm OMON darbībām apsūdzība tika uzrādīta pēc 72.panta par bandītismu. Tātad divi varianti mums ir- pirmais ir komisijas variants, otrais ir Cilvēktiesību komisijas variants.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 78 deputāti ir reģistrējušies.

Pirmais balsojums- par komisijas variantu. Rezultāts: 60- par, 5- pret, atturas- 8.

Nākamo balsosim otro variantu- Cilvēktiesību komisijas variantu. Rezultāts: 12- par, 11- pret, 30- atturas. Tātad vairākumu ir ieguvis komisijas variants. Lūdzu pārējos svītrot.

Godājamo deputātu uzmanību vēršu uz to, ka "zaļo" partija pašlaik izplata jaunās Latvijas naudas zīmes. (Zālē smejas.) Es domāju, ka to dzirdēs kolēģi, kuri klausās translāciju, un nāks uz zāli. (Smejas.)

A.Niedre: Varu turpināt... Nākamais, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ir projekta 25. un 26.pants. Līdz tam te nekādu labojumu un priekšlikumu nebija. 25. un 26.pants šajā projektā ir pārņemts no pagājušajā nedēļā apspriestā otrā lasījuma projekta par atsevišķiem labojumiem Kriminālkodeksā, kas arī izgāja otro lasījumu.

Šajā daļā ir deputāta Preinberga priekšlikums, ko viņš izteica agrāk un kas tagad tika precizēts. Par to te jau bija runa un tas ir zināms arī cienījamajiem deputātiem. Būtība, manā uztverē, ir ļoti vienkārša. Deputāts Preinbergs iesaka atstāt 50.1 pantā, kas paredz pirmstermiņa nosacītas atbrīvošanas nepiemērošanu personām, kuras ir bijušas notiesātas par slepkavību (98.pants), smagiem miesas bojājumiem (105.pants) un sevišķi ļaunprātīgu huligānismu (204.panta trešā daļa). Līdz ar to viņi netiek pārvietoti uz 50.panta septīto daļu, kas paredz pēc soda izciešanas šo atbrīvošanu. Lūk, tāda ir priekšlikuma būtība.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, vai mēs to varam uzskatīt par redakcionālu labojumu, jo jau iepriekš balsojām par Preinberga kunga priekšlikumiem?

No zāles: Varam.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti neiebilst. Vienkārši paskaidroju, ka saskaņā ar 204.panta trešo daļu sevišķi ļaunprātīgs huligānisms ir, piemēram, arī tad, ja kaimiņienei parāda cirvi...

A.Niedre: ...vai galda nazi.

Priekšsēdētājs: ...vai galda nazi. Tas ir, lūk, šis panta sastāvs, par kuru bija jāsēž "no zvana līdz zvanam", kā saka. Tās ir Preinberga kunga domas.

Vai par šo Preinberga kunga ierosinājumu ir kādam priekšlikumi? Nav. Tad mums ir jābalso par deputāta Preinberga priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 26- par, 10- pret, atturas- 28. Preinberga kunga priekšlikums nav guvis vairākumu. Lūdzu.

A.Niedre: Vairāk priekšlikumu par likumprojektu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputātiem? Par likumprojektu par grozījumiem Kriminālkodeksā?

A.Niedre: Es atvainojos, es vienīgi gribu piebilst, ka 48.pantā ir jāsvītro "variants", jo tas izriet no...

Priekšsēdētājs: Tas izrietēja no balsojuma. Tas mums laikam ir jādara tehniski.

A.Niedre: Jā.

Priekšsēdētājs: Reģistrēsimies vēlreiz, kolēģi! Rezultāts: 90 deputāti reģistrējušies.

Balsosim par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā" akceptēšanu trešajā lasījumā.

G.Preinbergs: Lūdzu vārdu par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungam vārds par balsošanas motīviem.

G.Preinbergs: Nav jau runa par galda dakšiņu vai galda nazi. Es šo ironiju un sarunu vismaz sapratu ļoti labi, paldies par to. Bet gribu vērst jūsu uzmanību atkārtoti uz tādiem noziegumiem, kuri ir iekļauti šo soda pantu samazināšanai, kā slepkavība ar nodomu. Lūdzu, apskatieties! Tas iznāk 25.pants. Ķīlnieka sagrābšana, smagu miesas bojājumu nodarīšana pastiprinošos apstākļos- vai tad tie ir joki, vai tad tā ir galda dakšiņa vai galda nazis? Jums ir jāsaprot tā atbildība, kādu jūs uzņematies Latvijas tautas priekšā. Es negribu vairs runāt. Es trīsreiz esmu pieminējis to kriminogēno situāciju, kāda Latvijā ir. Ir jābūt atbildībai ne tikai par saviem tuviniekiem, bet par visu tautu. Es aicinu balsot pret šā likuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār, par balsošanas motīviem!

I.Silārs: Tā kā cienījamais Preinberga kungs ir vērsis savu uzmanību, respektīvi, mūsu uzmanību, uz šiem pantiem, arī es gribu vērst uzmanību uz to, ka šis likumprojekts neparedz atbrīvot visus, kuri ir notiesāti pēc šiem pantiem, vai visiem tiem piemērot laika samazināšanu. Tas vienkārši ievieš līdz šim LPSR likumdošanā nepastāvējušu normu- individuālu pieeju katram notiesātajam. Tas paredz jaunu koncepciju, ka katrs ir jāizvērtē individuāli pēc izdarītā nozieguma un pēc psiholoģiskā stāvokļa, kas viņu ir novedis līdz šim sodam. Tas ir viss, ko mēs liekam priekšā, un tādēļ katrā ziņā šāda norma ir atbalstāma un par to jābalso.

Priekšsēdētājs: Deputāt Muceniek, lūdzu, par balsošanas motīviem!

V.Mucenieks: Par balsošanas motīviem. Es domāju, ka šis punkts var tikt lietots tieši vajadzīgu cilvēku atbrīvošanai. Ņemot vērā pēdējā laika pieredzi pēc mūsu amnestijas likuma pieņemšanas, kad tiesas zālē tika atbrīvoti cilvēki, kuri bija spekulējuši ar 10 tonnām cukura, kas mums ir tāds deficīts, un tiesas zālē viņi tika atbrīvoti uz mūsu likuma pamata, es baidos, ka šeit var būt tas pats. Pastāv dažādas citas iespējas. Cilvēku varbūt var atbrīvot pirms termiņa, bet šādā veidā, es domāju, tas nav pieņemams, un arī aicinu balsot pret.

Priekšsēdētājs: Starp citu, sods par spekulāciju bija paredzēts tikai padomju sabiedrībā. Visā pasaulē skaitās bizness un goda lieta nopelnīt naudu.

Godātie kolēģi, visi ir izteikušies. Balsosim par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā" akceptēšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: par- 66, pret- 8, atturas- 7. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi, varbūt mēs varam drusku paciesties līdz tai bufetei un pieņemt arī lēmumu par spēkā stāšanās kārtību. Vai ir kādas pretenzijas vai problēmas?

Lūdzu, deputātam Ēlertam ir pretenzijas.

I.Ēlerts: Es ceru, ka tā ir tehniska kļūda. 3.punktā to Kriminālkodeksa pantu skaitā, kuri tiek izslēgti, ir 182.2.1 Visur citur ir 181.2.1 Tehniska kļūda.

Priekšsēdētājs: Tehniska kļūda. Pilnīga taisnība. Vai vēl ir kādas pretenzijas par šo lēmumu? Nav.

Balsosim par šā lēmuma par likuma spēkā stāšanos pieņemšanu. Rezultāts: par- 70, pret- 5, atturas- 3. Lēmums pieņemts.

Pārtraukums līdz pulksten trijiem.

(Pārtraukums)

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde