1992.gada 4.februāra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Sēžu zālē palikuši tikai Augstākās padomes darbam visuzticīgākie deputāti un visuzticīgākie žurnālisti, kuri ir ieinteresēti atspoguļot Augstākās padomes darbu. Tie, kuri bija atnākuši pēc sensācijām, ir mūs atstājuši. Sāksim darbu. Albertiņas kundze informē, ka Budžeta komisija atrodas blakuszālē.

Ceturtais darba kārtības jautājums- Aicinājums NVS valstu parlamentiem un valdībām. Ziņo Bērziņa kungs.

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Kā jūs atceraties, pagājušajā reizē, kad jūs diezgan draudzīgi un vienbalsīgi pasludinājāt to, ka mēs atzīstam tās Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis, kuras vēl nebija atzītas iepriekšējā reizē, Ābiķa kungs izvirzīja ideju, tā kā mēs esam parlaments, mums vajadzētu griezties pie šo valstu valdībām un sevišķi pie parlamentiem, lai šīs valstis izdarītu tieši to pašu, ko mēs savā laikā izdarījām pēc tam, kad pasludinājām savu neatkarību. Pats galvenais- mēs ieguvām atzinību pasaules sabiedrības acīs.

Tātad mēs atsaucam tos karavīrus, virsniekus un apakšvirsniekus, kuri bija iesaukti Latvijas teritorijā un dienēja visā, toreiz vēl lielajā un demokrātiskajā Padomju Savienībā. Tagad vairs nav Padomju Savienības, ir neatkarīgas valstis. Un būtu pilnīgi loģiski, ja šo valstu vadītāji un sevišķi tautu vēlētie parlamenti izdarītu to pašu, ko savā laikā izdarījām mēs. Tādējādi Ārlietu komisija izstrādāja Aicinājumu Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu parlamentiem un valdībām. Aicinājums tiek likts jums priekšā, un es esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem. Kopumā aicinu balsot par šo aicinājumu. Ja jūs nobalsosit par, tad turpmākā darbība būtu šāda.

Ārlietu komisija izsūta šo aicinājumu, pirmkārt, uz Maskavu, lai Petera kungs to varētu nodot visām šo neatkarīgo valstu pārstāvniecībām. Otrkārt, nosūta aicinājumu tieši uz šīm neatkarīgajām valstīm, uz to parlamentiem, kā saka: dubults neplīst. Tādējādi šī informācija nonāktu līdz šo valstu parlamentiem. Mēs ceram, ka šie parlamenti pieņems attiecīgus lēmumus. Es nedomāju, ka šāds lēmums kaut kādā vismazākā veidā varētu traucēt oficiālās sarunas, kas notiek ar Krieviju par tās karaspēka izvešanu. Man liekas, ka tas tikai varētu veicināt kopējos procesus, kuri par nožēlu vairāk vai mazāk sāk izskatīties pēc sabrukuma. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu sekretariātu visādam gadījumam zvanīt, lai mūsu Budžeta komisija, vēl neuzsākusi darbu, varētu nākt balsot. Lūdzu, kādi ir jautājumi Bērziņa kungam? Jautājumu nav. Paldies, Bērziņa kungs! Vai kāds vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Paldies.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 81 deputāts ir reģistrējies. Paldies. Lūdzu, balsosim par 115.dokumentu- Aicinājumu Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstu parlamentiem un valdībām. Rezultāts: par- 62, pret-1 un atturas- 3. Lēmums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi! Es domāju, tas ir tehnisku iemeslu dēļ, tā kā nav visa Budžeta komisija. Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija nav pilnā sastāvā, kā arī Tautas pašvaldības komisija un tā tālāk. Tā kā nekādu iebildumu un pretenziju, kā arī jautājumu un debašu nebija, varbūt pēc kāda laika, kad godājamie kolēģi atradīs par vajadzīgu ierasties plenārsēžu zālē, mēs varētu vienkārši tehniski šo jautājumu nobalsot. Citādi mēs paši sevi nostādām neērtā situācijā. Tā ka neliekam prom šo dokumentu, bet atliekam tepat blakus, jo pēc kāda laika atgriezīsimies pie balsojuma. Lūdzu ņemt vērā, arī izskatot visus nākamos jautājumus, ka praktiski mēs neesam spējīgi pieņemt lēmumu. Gan komisijām, gan visiem pārējiem savs darbs jāplāno drusku citādi.

Vai tautas tiesas tiesnesi mēs varam atbrīvot pirms termiņa, vai būs vienprātība? Tas ir darba kārtības piektais jautājums, ko izvirza Likumdošanas jautājumu komisija, proti, par Liepājas tautas tiesneša Jirgena pirmstermiņa atbrīvošanu. Lūdzu, vai ir ziņotājs šajā jautājumā? Nav. Šis jautājums tiek atcelts. Tiesnesim Jirgenam jāturpina pildīt savi pienākumi.

Nākamais jautājums ir pirmais lasījums. To gan mēs varam skatīt. Tātad skatām likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pirmajā lasījumā, ko iesniegusi Ekonomikas komisija.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Godājamie kolēģi! Kā jau tika apsolīts, ir sagatavots likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kura būtību var izteikt ļoti īsi. Gada laikā, kopš ir pieņemts likums, inflācijas rezultātā summas, kuras bija paredzētas attiecīgi absolūtos skaitļos, dotajā likumprojektā ir novecojušas. Šajā situācijā nodokļa ņemšanas skalas praktiski ir saspiestas. Iedzīvotāji, kuriem ir relatīvi nelieli ienākumi, ir spiesti pašreiz maksāt relatīvi lielas nodokļu summas.

Lai šo situāciju normalizētu, ir izstrādāts minētais likumprojekts, kura pamatfunkcija ir principā šīs summas, kas ir paredzētas likumprojektā, kas bija iepriekšējā likumā, indeksēt ar attiecīgo inflācijas tempu gada laikā. Par kritēriju šim inflācijas koeficientam ir ņemta tā dinamika, kāda veidojas, pieaugot ar nodokli neapliekamajam minimumam jeb tā sauktajai minimālajai algai. Tā kā būs līdzīga situācija, jo inflācijas temps turpinās, izstrādājot likumprojektu, ir radītas arī tādas normas, kuras aizstāj absolūtos skaitļus ar relatīviem lielumiem. Kā relatīvs lielums ir izmantotas minimālās mēnešalgas.

Šo likumprojektu ir izskatījusi Budžeta komisija un Ekonomikas komisija. Abas komisijas atbalsta izstrādātā likumprojekta variantu. Vissvarīgākais ir 8.panta grozījums. Otro variantu, kas ir ienākuma nodokļa ņemšanas skalas darbavietā, izsaka minimālās algās, nevis absolūtos lielumos. Tas arī viss par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai ir jautājumi Kodoliņa kungam? Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribēju sev precizēt šos 8.panta abus variantus. Par pirmo variantu man jautājumu nav. No pasniegtā izklāsta tur tā lieta ir nepārprotami skaidra. Es gribētu precizēt, kas otrajā variantā teikts par apliekamo ienākumu, proti, līdz trīs minimālajām mēnešalgām- 15 procenti. Vai tas būtu jāsaprot, ka runa ir par otro un trešo mēnešalgu?

A.Kodoliņš: Tas nozīmē, ka runa ir par otro, trešo un ceturto mēnešalgu.

I.Silārs: Par trīs minimālajām algām, tad tur ceturtā nevar būt.

A.Kodoliņš: Pirmā mēnešalga ir ar mēneša neapliekamā ienākuma summa. Otrā, trešā un ceturtā minimālā alga ir ar mēneša apliekamā ienākuma summa. Šeit virsrakstā ir ielikts- mēneša apliekamais ienākums, nevis vispārējais ienākums. Šeit ir runa nevis par pirmajām trīs minimālajām algām, bet jau par pirmām četrām. No visiem šiem skaitļiem ir jānoņem... jāpieliek viena minimālā alga, un tad ir kopējais ienākums.

I.Silārs: Skaidrs, sapratu.

A.Kodoliņš: Ja grib vispārējo summu, tad jāpieliek četras un deviņas.

I.Silārs: Šeit es citādāk nevaru saprast. Pirmā ir skaidrs- no viena rubļa līdz 1500 rubļiem.

A.Kodoliņš: Ja mums alga ir 500 rubļu, tad jums tiks atskaitīta minimālā alga, kāda ir šajā brīdī.

I.Silārs: Es sapratu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Es lūdzu piedošanu, bet šo norādījumu es neatradu. Šodien ir uzņēmumi, kas daļu darba algas izmaksā ārvalstu valūtā. Kādā veidā ienākumu nodoklis tiek aprēķināts, ja darba alga tiek izmaksāta ārvalstu valūtā?/

A.Kodoliņš: Tie uzņēmumi jeb, pareizāk sakot, tie darbinieki, kuri saņem no uzņēmumiem algu valūtā, iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz šim maksā pēc šādas shēmas. Viņiem šī alga valūtā tiek pārrēķināta rubļos, diemžēl pašlaik lietojot Ministru padomes noteikto komerckursu. Tā kā Latvijas Banka nav noteikusi citu komerckursu, proti, viens dolārs tiek pielīdzināts rublim un 85 kapeikām. Tādējādi šī summa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Dabiski, ka šāda kārtība nav visai normāla. Zināmā mērā tā ir radusies tādēļ, ka Latvijas Banka, neskatoties uz vairākkārtējiem Ekonomikas komisijas aicinājumiem, vēl arvien nekādi nevar sadūšoties, lai noteiktu dolāra kursu Latvijas Republikā, nevis komerckursu, kāds veidojas biržās, bet Latvijas Bankas oficiāli noteikto kursu, lai varētu aprēķināt nodokļus.

A.Aleksejevs: Pateicos jums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai ir vēl jautājumi? Jautājumu vairs nav. Paldies, Kodoliņa kungs! Lūdzu, kas ir pierakstījies debatēs? Debatēs neviens nav pierakstījies.

Ēlerta kungs? Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Visnotaļ atbalstot šo vajadzīgo likumprojektu par ienākuma nodokļa grozījumiem, man ar nožēlu jāatzīmē, ka likumprojekta autori nav bijuši konsekventi. Mums no šā projekta būtu jāizslēdz absolūtās summas. Nav izslēgtas absolūtās summas, iekasējot nodokli pamatdarbā. Nav izslēgtas absolūtās summas no nodokļa, ko iekasē par gada ienākumiem, tas ir, radošajiem darbiniekiem. Jautājumu par darbu amatu savienošanas kārtībā ir ļoti viegli atrisināt, šīs likmes vienkārši pārrēķinot mēneša neapliekamajā minimumā, tad gada laikā ir ļoti vienkārši saskaitīt visu mēnešu neapliekamos minimumus, kā tas bija paredzēts, nodokļu ņemšanā pielietojot deklarāciju.

Bet es gribētu atzīmēt vienu pašreizējā otrā varianta mīnusu, kaut gan es pats šo otro variantu atbalstu. Un mīnuss ir tāds, ka šajā variantā ir paredzētas lēcienveida likmju maiņas. Tātad, tiklīdz ir uz robežas, mēnešalga mainās par vienu rubli, tūdaļ lēciens nodoklī ir 5 procenti no triju mēnešalgu minimumiem. Tas ir krietns lēciens. Bet, ņemot vērā, ka patlaban valsts darbinieku skalā šis solis ir aptuveni, es saku aptuveni, 8 procenti, tad, mēnešalgai palielinoties tajā robežrajonā par 8 procentiem, nodoklis pieaugs par 5 procentiem. Tātad cilvēkam reālais ieguvums būs tikai 3 procenti.

Es ierosinātu pavisam vienkāršu lietu, kas aritmētiski ir ļoti viegli izdarāma, un ceru, ka autori to spēs veikt, iztaisot nodokļu līkni līdzīgu tai, kāda bija pirmajā variantā, tikai ņemot vērā nevis absolūtās summas, bet šīs minimālās mēnešalgas, un viss būs ļoti vienkārši. Tātad es aicinātu izvēlēties otro variantu, bet reizē arī to uzlabot un konsekventi visos gadījumos rēķināt mēneša vai gada neapliekamajā minimumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk debatētāju, šķiet, nav. Kodoliņa kungs vēl teiks kādu vārdu, un pēc tam mēģināsim balsot. Pieklājības pēc sekretariāts vēl zvanīs, varbūt kāds vēl atnāk.

A.Kodoliņš: Es gribētu paskaidrot, ka tomēr nav tā, kā saka Ēlerta kungs. Otrajā variantā ir rakstīts šādi: "Nodokļa līmenis intervāla robežās". Tas nozīmē, ka šeit ir uzrādīts tikai pēdējais intervāls, bet principā, ja būtu pilns pieraksts, tad būtu tā, ka par pirmo intervālu- 15 procenti, par otro plus vēl tik un tik, būtu ļoti garš un sarežģīts pieraksts, bet ideja ir tāda, ka tiek saglabāta tāda pati līkne kā absolūtos skaitļos. Bez šaubām, to pierakstu var pilnveidot, bet doma bija tieši tāda.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir vēlējums, lai patiešām būtu ārkārtīgi skaidrs izklāsta veids, jo ar šo dokumentu strādās algu grāmatveži, tajā skaitā arī Augstākās padomes algu grāmatveži.

Godājamie kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 78 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Godājamie kolēģi! Vispirms mums ir jābalso par 8.panta pirmo variantu un 8.panta otro variantu. Pēc tam būs balsojums kopumā par akceptu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, balsosim par 8.panta pirmo variantu. Rezultāts: par- 29, pret- 14, atturas- 17. Viena balss papildus "pret". Paldies.

Balsosim par 8.panta otro variantu. Rezultāts: 49- par, 7- pret, 13- atturas. Tātad esam akceptējuši 8.panta otro variantu.

Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" akceptēšanu kopumā pirmajā lasījumā. Rezultāts: par- 67, pret- 1, atturas- 2. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

7.darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par akcīzes nodokli"" pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, šodien ir jūsu diena!

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Šajā īsajā un visai vienkāršajā likumprojektā ir iekļauta diezgan liela un vispārēja problēma, kura tika pacelta jau Aleksejeva kunga uzdotajā jautājumā, proti, vai ir normāla situācija, ka Latvijas Republika principā nevienu nodokli neiekasē valūtā? Tātad mums ir situācija, ka ne tikai ārējā apgrozījumā, valsts ārējos sakaros, bet arī valstī iekšēji cirkulē valūta, proti, tiek slēgti darījumi valūtā, tiek atvērti pat vairāki veikali un tirgots valūtā, bet nodokļi tiek ņemti tikai rubļos, kuri turklāt, kā jūs zināt, strauji zaudē savu vērtību.

Bez tam šeit ir vēl otra problēma. Ministru padome, lai veidotu valdības valūtas fondu, lieto praktiski nelikumīgu piespiedu maksājumu kārtību, proti, iestādēm un organizācijām, kas iegūst valūtu, tiek uzlikts par pienākumu iemaksāt zināmu daudzumu valūtas fondā atbilstoši PSRS bankas iepriekšējam novecojušajam kursam. Lai šo situāciju normalizētu, ir iesniegts pirmais likumprojekts.

Bet es gribu teikt, ka šajā lietā ir nepieciešams pasākumu komplekss, visus likumus par nodokļiem grozot tā, ka akcīzes nodoklis būtu maksājams valūtā. Ir gan teikts, ka iesniedz Ministru padome un ir akceptējusi Ekonomikas komisija, taču jāpiebilst, ka mazlietiņ ir runa par paša principa akceptu. Tajā pašā laikā Ekonomikas komisijai teksts ir iesniegts Ministru padomes variantā. Ne visai piekrītu tajā ziņā, ka šajā tekstā ir runa par īpašu ārpusbudžeta ārvalstu valūtas fondu. Šajā jautājumā, cik es zinu, ir arī Budžeta komisijas viedoklis, proti, ka ir jārunā par budžeta sastāvdaļu. Tātad tā budžeta daļu, kas tiek izteikta un tiek maksāta un kur norēķini tiek veikti valūtā. Bet tas nebūtu uzskatāms par kādu īpašu ārpusbudžeta fondu, bet gan par budžeta sastāvdaļu. Lūk, vienīgais princips, kuru Ekonomikas komisija nav akceptējusi dotajā likumprojektā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai ir jautājumi Kodoliņa kungam? Ziediņa kungs, lūdzu!

Z.Ziediņš: Cienījamais Kodoliņa kungs! Man ir divi īsi jautājumi. Pirmais: tā kā šī valūta ienāk republikas budžetā, kā mēs varam panākt, lai Godmanis mums beidzot izstāsta, kas ir noticis ar 1991.gada valūtas budžetu, kādi plāni un kādi veidojumi ir ar 1992.gada valūtas budžetu un kā procentuāli veidosies šie budžeta atskaitījumi 1992.gadā? Jo tie būs uzņēmumi, kas tagad ar akcīzēm eksportē savu pamatprodukciju. Kā tas notiks, saglabājot pašreizējo nodokļu procentuālo likmi, jo es saprotu, ka tā tiek saglabāta? Vai jums ir tāda informācija? Jūs saprotiet, ja mēs tagad gājām (es atvainojos, ka es paskaidroju) caur to pārrēķinu (kaut vai par krāsainajiem metāliem)- 45 procenti un to summu Godmanis patlaban man izņēma no kabatas un atdeva 1,20 vai 1,85 rubļus, tad tagad šie ļoti lielie procenti uz attiecīgajām preču grupām būs milzīgas summas valūtā, kas tūlīt pārvietoties uz budžetu. Vai jums par to ir kāds materiāls? Būtu ļoti labi, ja jūs mūs ar to iepazīstinātu.

A.Kodoliņš: Šeit ir pievienoti tikai tie materiāli, kurus valdība iesniedza gan Ekonomikas komisijai, gan Augstākajai padomei. Bet es varu pastāstīt, ka principā ir Godmaņa kunga, tātad valdības, skaidrojums par valūtas budžeta izmantošanu. Vismaz daļai deputātu šis skaidrojums ir izsniegts. Katrā gadījumā es to esmu redzējis, proti, atskaiti par valūtas budžeta izmantošanu 1991.gadā. Tātad ir Ministru padomes lēmums par pagaidu kārtību, kā veidojas valūtas budžets šajā gadā. Minētajā lēmumā burtiski ir teikts, ka līdz tam laikam, kamēr šis jautājums nav galīgi atrisināts, par nodokļu iekasēšanu vai cita veida maksājumiem valūtas budžetā jautājums ir atstāts atklāts, bet janvārī tiek saglabāta līdzšinējā kārtība. Tātad janvārī vai, pareizāk teikt, līdz lēmuma pieņemšanai šajā jautājumā tiek ieturēti tādi paši atskaitījumi. Nedaudz gan ir mainīta iepriekšējā gadā pastāvējusī nomenklatūra.

Z.Ziediņš: Paldies, es jūs sapratu, bet mani baida tie vārdi: "tiek aprēķināts un maksāts ārvalstu valūtā". Jūs taču labāk par mani zināt, ka eksistē preču grupas saraksts, kurā ir dažādi skaitļi, proti, sākot no procentiem pa pozīcijām, aiziet līdz 60 procentiem. Jūs saprotiet, ja tagad mēs šos procentus mehāniski pārceļam no rubļa uz valūtu, tad tās summas mainās tik ļoti, ka bez tā aprēķina dokuments ir absolūti nepieņemams.

A.Kodoliņš: Es nesaprotu šīs jūsu bažas par aprēķināšanas nesaprašanu vai grūtībām. Jautājums ir vienkāršs: pirmām kārtām, ir runa par akcīzes nodokli, nevis par tiem maksājumiem.

Z.Ziediņš: Jā.

A.Kodoliņš: Tātad šis mehānisms ir vienkāršs: ja produkcija tiek realizēta par ārzemju valūtu, tad attiecīgais akcīzes nodoklis, kurš, starp citu, kā jūs zināt, pēc šīs nodokļu ņemšanas kārtības tiek ielikts cenā arī ar valūtu. Tas ir pilnīgi normāli un loģiski. Tātad, ja, teiksim, degvīns tiek realizēts attiecīgi par ārzemju valūtu, tad, nosakot tā cenu, tajā attiecīgi ir ierēķināts šis te...

Z.Ziediņš: Paldies. Es jūs pilnīgi sapratu, bet jūs saprotiet, ka šis nodokļa lielums, šis akcīzes nodoklis ir tabula. Uz vienu preču grupu tas skaitlis ir 60 procenti, uz citu var būt 18 procenti, proti, tas nav viens noteikts skaitlis. Vismaz otrajā lasījumā man ļoti gribētos redzēt, kāda būs šī tabula. Vai uz valūtu tā tiek pārnesta tieši ar visiem tiem procentiem, kādi ir vecajā nodoklī? Jo tādā gadījumā ražotājam ir jāsāk domāt, vai tiešām ir izdevīgi ražot degvīnu, vai ir izdevīgi iepirkt krāsaino metālu un sūtīt uz ārzemēm. Ir vajadzīga šī tabula. Es lūdzu šo aprēķinu ar procentuālo pārnesumu no rubļiem uz valūtu.

A.Kodoliņš: Nepārprotami katrā gadījumā procenti saglabājas. Akcīzes nodoklī mēs jau nepielietojam citus procentus. Ja tas tiek ņemts valūtā, procenti saglabājas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Salīt!

B.Salītis: Man ir šāds jautājums: vai mūsu republikas valdība kontrolē uzņēmumu valūtas ieņēmumus, lai iekasētu šo nodokli? Man liekas, ka tiešām mūsu republikas valdība nekontrolē, cik tiek gūti ieņēmumi no preču realizācijas ārzemju valūtā.

A.Kodoliņš: Principā es negribētu apgalvot, ka valdība pilnībā kontrolē, bet vēl nepareizāk būtu apgalvot, ka tā nekontrolē. Pagājušajā gadā valūtas fondā tika ieskaitīta nauda ne mazāk kā vairāku miljonu rubļu vērtībā ārzemju valūtā. Ja mēs šo summu pēc komerckursa pārrēķinām padomju rubļos, tad redzam, ka šis ārzemju valūtas fonds ir pielīdzināms valsts budžetam. Tā ka principā nevar teikt, ka valdība nekontrolē un ka šie maksājumi valūtā notiek pilnīgi nekontrolēti, un neviens nezina, kāda ir situācija. Ir speciāli dienesti, kas ar to nodarbojas. Konkrēti, līdz šim ar to nodarbojās Ārējo ekonomisko sakaru departaments. Patlaban tās būs Ārējās tirdzniecības ministrijas funkcijas. Es nezinu, cik pilnīga ir šī kontrole, bet principā tā tiek veikta.

B.Salītis: Diemžēl, Kodoliņa kungs, tā nu nav. Ar šiem jautājumiem tagad nodarbojas trīs ministrijas, kuras saistītas ar šīm operācijām, bet ne Ārējās tirdzniecības ministrija. Tāpēc es jūtu, ka valdība nekontrolē, un es ļoti šaubos, vai šodien valdība kontrolē šos ieņēmumus. Tāpēc man rodas bažas, vai mūsu likumam būs liela nozīme.

A.Kodoliņš: Redziet, ja jūs gribat zināt manu viedokli, tad es teikšu, ka pirmām kārtām līdzšinējā kārtība, ka valdība ar savu lēmumu noteica obligātus maksājumus ne pēc komerckursa, bet pēc kāda praktiski sen novecojuša, dzīvē nepielietojama kursa principā faktiski ir pielīdzināma nelikumīgai nodokļu iekasēšanai. Tāpēc es esmu iesniedzis arī Ekonomisko reformu ministrijai, kur daļēji vēl turpina diskutēt, priekšlikumu labot nodokļu likumus, lai turpmāk neņemtu nekādu īpašu maksājumu, bet visus nodokļus ņemtu par apgrozījumu valūtā, par iedzīvotāju algām, kuras tiek izmaksātas iedzīvotājiem valūtā, lai šie nodokļu maksājumi būtu tas avots, ar ko mēs aizpildām savu valūtas budžetu, nevis kaut kādi abstrakti maksājumi. Tā ka principā, ja tiek uzskaitītas summas, par kurām mēs ņemam nodokļus, un šīs summas tomēr vairāk vai mazāk mēs uzskaitām, tad tiek arī uzskaitīti šie valūtas ieņēmumi.

B.Salītis: Es tieši gribēju dzirdēt jūsu atbildi šinī jomā, ka ir nepieciešams jauns likums par nodokļiem no valūtas ieņēmumiem.

A.Kodoliņš: Arī šāds likumprojekts jau ir sagatavots, pašlaik valdībā vēl diskutē par tā mērķtiecību.

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaļetajev, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Man ir tāda rakstura jautājums. Jūs teicāt, ka šeit ir viens ļoti svarīgs priekšnosacījums, kuru, pēc jūsu teiktā, Ekonomikas komisija neatbalsta, lai gan te ir rakstīts, ka Ekonomikas komisija to ir pieņēmusi. No otras puses, tieši ievērojot šos nepieņemtos nosacījumus, projekts tika apstiprināts Likumdošanas jautājumu komisijas sēdē. No Likumdošanas jautājumu komisijas projekts līdz jūsu komisijai nonāca ar šiem nepieņemamajiem momentiem. Kāpēc Ekonomikas komisija šo variantu nepieņēma, kaut gan tas deva pilnīgi skaidru priekšstatu, nekādu jautājumu nebūtu? Un kāpēc tajā dokumentā, kuru pieņemsim un par kuru balsosim, ir rakstīts, ka to pieņēmusi Ekonomikas komisija? Radusies divdomīga pozīcija. Vai šis Ekonomikas komisijas projekts ir izskatīts mūsu komisijā vai nav?/

A.Kodoliņš: Kad Ekonomikas komisija izskatīja, tad mūsu rīcībā nebija nekāda Likumdošanas jautājumu komisijas iesniegta varianta. Pie tam es neteiktu, ka šeit tekstā rakstītais būtu viennozīmīgs, ka šis valūtas fonds ir ārpus budžeta. Bet no konteksta var saprast, ka tas ir ārpus budžeta. Šeit ir šī starpība, ka mēs uzskatām, ka jebkurš valūtas fonds ir budžeta sastāvdaļa.

S.Zaļetajevs: */Lūk, tieši tāpēc Likumdošanas jautājumu komisija piedāvāja pilnīgi precīzu, bez divdomībām, tekstu. Ļoti žēl, ka tā, atklāti sakot, ir strādājusi tukšgaitā.

Otrais jautājums ir tāds. Es gribētu zināt, kā tiks izdarīti akcīzes nodokļa valūtas atskaitījumi no tām precēm, kas klīringa ceļā ienāks no Krievijas? Vai par tām akcīzes nodoklis tiks maksāts rubļos?/

A.Kodoliņš: Tātad jautājums vienkārši ir par to, kā notiks klīringa maksājums? Ir vienošanās, ka šie klīringa maksājumi būs uzskaitīti valūtā, bet mēs zinām, ka visi līdzšinējie maksājumi, arī klīringa maksājumi, tiek veikti rubļos. Viss ir atkarīgs no jautājuma, ka arī klīringa norēķinos, kā jūs zināt, nav līdzi pavadzīmes, kādā vērtsvienībā tiek izteikti šie maksājumi.

S.Zaļetajevs: */Tas ir, tagad vēl neko noteiktu nevar pateikt, kā notiks šie atskaitījumi?/

A.Kodoliņš: Pašlaik ar Krieviju notiek norēķini rubļos, tad arī šie maksājumi būs rubļos.

S.Zaļetajevs: */Saprotams. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Sakiet, lūdzu, vai Ministru padomes sēdes protokola izraksta 5.punkts ir izpildīts?

A.Kodoliņš: Jā, īpatnējā kārtā tas ir izpildīts, tikai šoreiz tas nav Kalniņa un Cibiņa kunga darbības rezultāts, bet es pats esmu iesniedzis šādus grozījumus.

I.Caune: Bet vai tad tur figurē tas 1 rublis un 86 kapeikas?

A.Kodoliņš: Nē, tur nefigurē. Tur ir runa par Latvijas Bankas noteikto kursu. Šo ceturtdien mēs šo jautājumu vēlreiz izskatīsim Ekonomikas komisijā un vēlreiz centīsimies panākt, lai Latvijas Banka Latvijas Republikā nosaka normālu rubļa kursu attiecībā pret dolāru. Tādu normālu kursu nosaka Lietuvas Republikas Banka, un nav nekāda pamata domāt, ka Latvijas Banka to nedarīs.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, kādēļ ir vajadzīgs noteikt šo kursu? Kādu naudu saņem, tādā jāmaksā ienākuma nodoklis.

A.Kodoliņš: Šis kurss ir vajadzīgs, lai varētu aprēķināt kopējo nodokļu summu. Kopējā nodokļu summa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir vajadzīga, lai varētu noteikt, pēc kādas skalas jūs apliek. Tātad ir vajadzīgs noteikt kopējo ienākumu, un tāpēc ir jāsalīdzina, un tāpēc kurss ir nepieciešams.

I.Caune: Kodoliņa kungs, jūs esat ekonomists, jūs saprotat, ka tas ir vajadzīgs deklarācijai, nevis fiziskai maksāšanai.

A.Kodoliņš: Nē, tas ir vajadzīgs fiziskai maksāšanai, lai noteiktu, pēc kādas skalas jūs maksājat.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Paldies, Kodoliņa kungs! Vai deputāti ir pierakstījušies debatēs? Nav. Lūdzu, balsosim par 119.dokumentu- par likumprojekta "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par akcīzes nodokli"" akceptu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 44- par, 2- pret un 14- atturas. Akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

8.darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par Latvijas Republikas Ministru padomi" otrajā lasījumā.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tātad šodien jums tiek piedāvāts izskatīt otrajā lasījumā Latvijas Republikas likumu "Par Latvijas Republikas Ministru padomi" ar 123.dokumentu.

Ja drīkst dažus vārdus ievadam, tad es gribu teikt, ka pie šā projekta patiešām ļoti intensīvi strādāja gan darba grupa, gan Likumdošanas jautājumu komisija. Visi šie jautājumi, vadoties pēc iesniegtajiem priekšlikumiem, Likumdošanas jautājumu komisijā tika izskatīti ļoti precīzi. Kā jūs redzat, likums apjoma ziņā praktiski ir kļuvis plašāks, daudzos gadījumos arī tā panti ir kļuvuši plašāki.

Izsakot savu subjektīvo viedokli, varu teikt, ka neliels likuma trūkums ir tas, ka likums ir zaudējis lakoniskumu. Varbūt atsevišķos pantos, arī atsevišķās daļās likums ir kļuvis mīkstāks, salīdzinot ar to, kāds tas bija sākuma projektā. Bet katrā gadījumā es pateicos visiem kolēģiem par priekšlikumiem. Lūdzu tagad šo likumprojektu izskatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sākam izskatīšanu. 1.pants. Nav nekā. Paldies.

2.pants. Nav ierosinājumu. 3.pants- Ministru padomes funkcijas. Nav ierosinājumu. 4.pants. Nav ierosinājumu.

5.pants.

G.Grūbe: Tātad par 5.pantu nobalsots jau pirmajā lasījumā. Es varu pateikt par Pašvaldību savienības ierosinājumu, ka normas, kas attiecas uz pašvaldībām, ir papildinātas 33.pantā un 34.pantā. Tātad šīs normas par pašvaldībām, kas nosaka, lai netiktu pārkāptas viņu tiesības, var atrast šajos pantos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi par 5.pantu? Nav. Paldies. 6.pants. Nav.

7.pants. Liekas, ka ir deputāta Ziediņa ierosinājums. Vai deputāts Ziediņš uztur savu priekšlikumu? Deputāts Ziediņš neuztur.

Lūdzu, deputāt Salīti!

B.Salītis: Es ļoti atvainojos: kāpēc Ministru padome sniedz pārskatu reizi gadā? Ministru padome pārskatu sniedz tik reižu, cik vajag. Vai tad tā nevarēja būt? Kāpēc reizi gadā? Ministru padome sniedz pārskatu tad, ja to pieprasa Augstākā padome. Man ir tāds priekšlikums.

G.Grūbe: Tātad jūs piedāvājat svītrot vārdus "reizi gadā"?

B.Salītis: Jā, Ministru padome sniedz savu pārskatu tik reižu, cik to pieprasa Augstākā padome. Kāpēc reizi gadā?

Priekšsēdētājs: Tātad Salīša kungs patlaban ierosina 7.pantā svītrot vārdus "reizi gadā", lai šī pārskata sniegšana nebūtu ierobežota.

B.Salītis: Bet ne retāk kā reizi gadā...

Priekšsēdētājs: Tas gan ir redakcionāls labojums. Ja jūs, Salīša kungs, iesniegsit uz trešo lasījumu, tad vai nu "reizi gadā", vai "ne retāk kā reizi gadā", kas tiešām būs uzskatāms par redakcionālu labojumu. Paldies.

8.pants. Nav. 9.pants. Nav. 10.pants. Arī nav. 11.pants. Nav. 12.pants. Arī nav. 13.pants. Arī nav.

14.pants. Deputāta Ēlerta labojumi. Vai deputātam Ēlertam par 14.pantu nav kaut kas bilstams? Nav. Paldies. Deputātam Freimanim par 14.pantu? Arī nav nekas iebilstams. Paldies. Par 14.pantu nevienam nav ierosinājumu? Nav.

15.pants. Nav. 16.pants. Deputāta Ēlerta labojums. Nav iebildumu.

17.pants.

G.Grūbe: Šeit es varu paskaidrot. Deputāts Cilinskis prasīja šajā daļā svītrot, ka ministra aizvietotājam šajā gadījumā tiek dotas balsstiesības. Tātad viņš prasīja šādu formulējumu svītrot. Piedāvātajā variantā ir rakstīts, ka dod tikai padomdevēja balsstiesības. Mēs uzskatām, ka tad tās ir jāatstāj.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un deputāts Cilinskis neuztur savu iesniegumu. 18.pants. Deputātam Caunem pie 18.panta?

19.pants. Deputāti Caune un Ozols ierosināja svītrot 19.pantu, par kuru nobalsots pirmajā lasījumā.

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Es lūgtu jūs vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma un tā vienkārši pārdomāt. Ministru padomē ar šo tiek radīta nomenklatūra. Es domāju, ja mēs Latvijas Republikā ejam uz demokrātisku valsti, tad visiem cilvēkiem it kā vajadzētu būt vienādām tiesībām un pienākumiem. Bet šeit ir radīta nomenklatūra.

Man būtu priekšlikums: 19.pantu svītrot un izstrādāt atsevišķu likumu par ievēlēto amatpersonu sociālo aizsardzību. Jo tikt ievēlētam, tā ir zināma riska pakāpe. Ievēlēšanas ceremonijai beidzoties, var būt visādi... Bet Ministru padomei, priekšsēdētājam un ministriem nekādas priekšrocības nebūtu jārada, jo tādā gadījumā tā ir tā pati vecā partijas nomenklatūra. Es esmu kategoriski pret to un obligāti aģitēšu, lai trešajā lasījumā šis netiktu pieņemts, ja neņems vērā manu priekšlikumu. Aicinu pie tā atgriezties un padomāt.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, tātad jūs aicināt balsot par svītrošanu?

I.Caune: Tagad nobalsot par svītrošanu, lai Likumdošanas jautājumu komisija varbūt izstrādā jaunu likumu par sociālajām garantijām tiem cilvēkiem, kuri ieņem vēlētus amatus. Visus vēlētos amatus.

Priekšsēdētājs: Ministriem arī ir vēlēts amats, jo līdz šim viņus ievēlē Augstākā padome.

I.Caune: Bet tas jau attiektos arī uz ministriem. Jā, bet šeit tikai ministriem ir radīta kaut kāda nomenklatūra.

Priekšsēdētājs: Paldies. Skaidrs. Bet tā arī man nekļuva skaidrs, vai deputāts Caune aicina tagad balsot par svītrošanu.

I.Caune: Jā, tagad.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viss skaidrs. Lūdzu, deputāt Apsīti!

G.Grūbe: Es atvainojos, šeit es varu paskaidrot, ka patiešām šāds priekšlikums bija un par to tika balsots pirmajā lasījumā, bet tomēr tas tika atstāts. Tātad šādu priekšlikumu jau izvirzīja deputāts Caune un deputāts Ozols.

Priekšsēdētājs: Deputāts Caune vēl grib ko teikt.

I.Caune: Toreiz man nebija konstruktīvu priekšlikumu, nebija padomāts, kā to lietu varētu atrisināt. Patlaban man ir tāda doma, ka tas ir vērā ņemams priekšlikums, par kuru vajag pārbalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu deputāt Apsīti!

R.Apsītis: Es arī personiski lielā mērā gribētu atbalstīt iepriekšējā runātāja, deputāta Caunes, priekšlikumu, jo saskatu tajā loģiku. Jautājums ir tāds: vai mums tiešām vajadzētu veidot kādu īpašu likumu vai arī šajā pantā paredzēt citu termiņu, cik ilgi, teiksim, ministrs, kas atstājis amatu, turētu tā saukto "zelta lietussardziņu", cik ilgi viņam maksātu 80 procentus no viņa algas? Es uzskatu, ka šo jautājumu mēs varētu atrisināt 19.pantā, saīsinot šo laiku. Šajā jautājumā atbalstu deputāta Bojāra priekšlikumu- 6 mēneši vai pat 3 mēneši.

Šajā sakarā es gribētu sniegt kādu vēsturisku uzziņu. Proti, 1925.gadā Saeima pieņēma likumu par Ministru kabineta iekārtu. Un šā likuma 28.pantā bija teikts tā: "Ministru kabineta locekļi saņem viņiem paredzēto atalgojumu, izņemot reprezentācijas un braukšanas naudas, par 3 mēnešiem, skaitot no viņu atkāpšanās no amata." 1931.gada nogalē, tas ir, 4.decembrī, tiek pieņemts jauns likums par grozījumiem šajā 1925.gada likumā. Tajā šis 28.pants vispār tiek svītrots. Tātad acīmredzot Saeimas locekļi nolēma, ka arī tas ir par daudz.

Vēl es esmu novērojis, ka Ministru padome savas sēdes notur galvenokārt Brīvības ielā- valdības nama mazajā sēžu zālē. Šo zāli rotā skaists sauklis: "Viens likums- viena taisnība visiem". Ilgstoši notur sēdes zem šā uzraksta, tomēr vēlas sev citus likumus un citu taisnību.

Es esmu konsultējies arī ar darba tiesību speciālistiem Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, un arī viņi teic, ka šis laiks varētu būt 3 mēneši. Ja ejam uz kompromisu, kā saka, tad termiņš var būt, augstākais, 6 mēneši. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Jā, atcerēsimies, kolēģi, kas pēc šā svītrojuma notika ar Saeimu 1934.gada maijā.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Ja drīkst atbildēt, es Apsīša kungam varu piekrist, bet es šajā diskusijā esmu bijis jau tik tālu, ka likuma izstrādāšanas gaitā ir pieņemts arī Augstākās padomes lēmums tieši šādā redakcijā, kā šeit ir minēts. Šeit ir zināma pretruna, bet, kā deputāti nobalsos, tā būs. Es nekādu jautājumu negribētu uzspiest. Pagājušajā lasījumā šis balsojums bija, palika pie šāda varianta, komisijai nebija tiesību pārstrādāt kaut kādā citā variantā. Likumdošanas jautājumu komisijā šis jautājums tā arī tika motivēts, ka mēs nevaram pārskatīt Augstākās padomes balsojumu. Ja šodien būs cits balsojums, tad būs cits variants.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Seile!

A.Seile: Es tomēr lūdzu deputātus padomāt par to, ka šī valdība, ko mēs pašreiz esam izvēlējuši, ir ievēlēta uz ļoti nenoteiktiem pamatiem. Šī valdība būs tikai īsu laiku- līdz Saeimas vēlēšanām. Un šie cilvēki, kas tagad izdara visas reformas, tik tiešām, ja viņi godīgi strādā, būs izsmēluši visu savu enerģiju un spēkus. Es tomēr aicinu balsot tieši tādā redakcijā, jo aizgājušajiem ministriem mēs jau it kā apsolījām šo normu, ka 1,5 gadus viņi varēs saņemt šādu atalgojumu. Tiem, kas tagad aizgāja uz Ministru padomi par ministriem, it sevišķi šie deputāti, viņi strādā ar pilnu enerģiju, un es domāju, ka viņi būtu to pelnījuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Mēs nesen šo jautājumu izskatījām, pavisam nesen, un es atceros, kā pie šī mikrofona es aicināju jūs nepieņemt nekādus atvieglojumus. Bet jūs tad uzskatījāt, ka tie ir nepieciešami un pareizi. Šodien jums ir citāds noskaņojums, šodien jūs gribat svītrot to, ko pirms pāris mēnešiem pieņēmām, jo šodien jums tas nezin kāpēc vairs nepatīk. Katrai varai un katrai valdībai ir jāsaglabā zināma pārmantojamība. Nevar šodien pieņemt vienu likumu un rīt to mainīt.

Es domāju, ka šodien varbūt mēs neesam gatavi pieņemt lēmumu par 19.punktu, tāpēc es atbalstu deputātu Cauni, tas ir, šo punktu izsvītrot, bet ar nodomu pieņemt jaunu noteiktu likumu, kurš nebūs izstrādāts tādā steigā, bet tajā būs izsvērti visi varianti, tajā skaitā arī tāds, ka šodien Ministru padomē strādā cilvēki, kuru mēs esam iecēluši, bet, kā priekšsēdētājs teica, nebūtu gājuši strādāt par ministriem, ja nebūtu šāda lēmuma./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Cienījamie kolēģi! Šis ir tas pants, kas nosaka, kādi Latvijā būs ministri. Vai patiešām īsti kompetenti ministri, vai tikai tādi, kurus var pierunāt būt par ministriem. Padomājiet par to! Un tāpēc es arī tomēr gribētu pastāvēt uz savu priekšlikumu. 132.dokumentā tas ir 10.priekšlikums. Tātad arī neuzticības izteikšana ministram nebūt nenozīmē, ka viņš ir strādājis slikti. Drīzāk tas nozīmē, ka viņš nav strādājis pietiekami labi. Vai ne? Un atcerēsimies vēl to, ka ir iespēja izteikt neuzticību visai valdībai. Tādā gadījumā aiziet visi ministri. Arī es domāju, ka šajā gadījumā ministram tomēr pienāktos šis "zelta lietussargs", jo tas priekš Latvijas budžeta nav nekas, bet tā ir zināma garantija, ka mēs Latvijā tomēr dabūsim labākus ministrus. Padomājiet, lūdzu, pirms balsojat! Un es lūdzu balsot par manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad šajā lietā mums laikam varētu būt divi balsojumi, kaut gan, protams, sevišķi korekti tie nebūs, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, kad mēs atstājām 19.pantu. Bet Caunes kungs uzstāj uz šo balsojumu, un tātad mums ir jābalso. Ne par kādu jaunu likuma pieņemšanu mēs nevaram nobalsot, jo tā ir likumdošanas iniciatīva, tad mums ir jāizdod lēmumi par spēkā stāšanās kārtību, proti, tad mums ir jābalso par to, ka Ministru padomei jāuzdod izstrādāt jaunu likumu par garantijām. Šajā gadījumā otrajā lasījumā mēs varam balsot tikai par svītrošanu.

Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Es lūgtu cienījamos deputātus balsot par šo redakciju, jo principā mūsu valstī nav tādu ministru, kādi ir pasaulē. Tāpēc šīs garantijas jau vajadzētu pieņemt. Protams, ir vēl citi argumenti. Tātad es lūgtu balsot tādā redakcijā, kāda ir patlaban. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad vispirms mēs balsosim par deputāta Caunes ierosinājumu svītrot 19.pantu. Ja šis priekšlikums negūs vairākumu, balsosim par deputāta Ēlerta priekšlikumu.

Lūdzu, balsosim par deputāta Caunes priekšlikumu- svītrot 19.pantu. Rezultāts: par- 24, pret- 16, atturas- 15. Caunes kunga priekšlikums nav guvis vairākumu. Paldies.

Tagad otrs balsojums ir par deputāta Ēlerta iesniegumu- 19.pantā vārdus "izņemot sakarā ar neuzticības izteikšanu" aizstāt ar vārdiem "izņemot gadījumu, kad stājas likumīgā spēkā tiesas pasludināts notiesājošs spriedums". Lūdzu, balsosim par šo deputāta Ēlerta priekšlikumu. Rezultāts: par- 18, pret- 21, atturas- 18. Arī šis priekšlikums nav guvis vairākumu. Paldies.

Tikai atcerēsimies, ka neuzticība var tikt izteikta, arī mainoties politiskajai konjunktūrai, tas ir, Augstākajā padomē veidojoties jaunām frakcijām, tām daloties un tamlīdzīgi. Paldies, esam tikuši galā ar 19.pantu.

No zāles: Priekšsēdētāj, es atvainojos, bija arī rakstisks Apsīša priekšlikums, bet es saprotu, ka lietas būtību...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, tādā gadījumā deputātam Apsītim vajadzētu tikai atkārtot, par kuru termiņu viņš ir, proti, par 6 mēnešiem vai par 3 mēnešiem? Uzstāšanās laikā bija divi varianti.

R.Apsītis: Man ir divi priekšlikumi, pareizāk sakot, viena priekšlikuma divi varianti. Pirmais variants bija 3 mēneši, kā tas kādreiz ir bijis Latvijas parlamentā. Un otrs- kompromisa variants- 6 mēneši. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad deputāts Apsītis ierosina divus balsojumus. Pirmais- termiņu pusotru gadu aizstāt ar 3 mēnešiem. Otrs balsojums- 6 mēneši. Es atvainojos, bet tad mums ir jābalso arī par pirmo, kā ir tajā variantā. Es lūdzu, noskaidrosim šo balsojumu. Tātad mums praktiski ir trīs balsojumi.

No zāles: Es atvainojos, bet priekšsēdētāj, par to bija nobalsots... Citādi netiksim skaidrībā par to, kurš tad ir. Vairākums ir vajadzīgs. Jūs teicāt, ka komisijas variants ir pusotra gada. Apsīša kungs ierosina divus citus termiņus, par Kalniņa kunga ierosinātajiem 9 mēnešiem mēs nevaram balsot, jo viņš to nepateica pie mikrofona.

Priekšsēdētājs: Tātad, lūdzu, pirmais ir komisijas variants- pusotra gada, pēc tam- 3 mēneši, pēc tam- 6 mēneši.

Lūdzu, pirmais balsojums par pusotru gadu. Rezultāts: 17- par, 22- pret, 16- atturas. Paldies.

Otrs variants- 3 mēneši. Rezultāts: 26- par, 19- pret un 10- atturas. Paldies.

Un trešais balsojums- 6 mēneši. Lūdzu. Rezultāts: 32- par, 13- pret, 11- atturas. Tātad vairākumu ir guvis priekšlikums, ka garantija ir jāsaglabā sešus mēnešus. Tā tas arī paliek līdz trešajam lasījumam, kad par to balsosim no jauna. Paldies. Liekas, ka mūsu ministru kungiem patlaban ir ne visai patīkami.

20.pants. Nav. 21.pants. Lūdzu, deputāt Līgotni!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi, es uzskatu, ka šajā pantā valdības locekļiem krimināltiesiskā imunitāte piespriesta absolūti nepamatoti, ja runā konkrēti par visu to, kas ierakstīts otrajā un trešajā rindā. Ja mēs ejam uz to, ka lēnām atjaunojam Satversmes darbību, tad atcerieties, ka tur pat Saeimas deputātiem tādas privilēģijas nav paredzētas. Arī Saeimas deputātu, ja viņu pārsteidz nozieguma izdarīšanas brīdī, varēja arestēt un varēja aizturēt. Tādējādi mans priekšlikums ir svītrot visu otro rindu un trešo rindu līdz vārdiem "bez Augstākās padomes piekrišanas". Jo saprotiet, tiklīdz mēs šādu likumu pieņemsim, to pašu no mums prasīs arī visi tiesneši. Arī par to strīds mums izraisījās jau pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai ir kādi iebildumi? Tātad balsojam par deputāta Līgotņa ierosinājumu: 21.pantā svītrot otro rindu un trešo rindu līdz vārdiem "bez Augstākās padomes piekrišanas". Vai balsojums visiem ir saprotams? Lūdzu, balsosim par deputāta Līgotņa ierosinājumu. Rezultāts: par- 44, pret- 3, atturas- 5. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu godātos kolēģus izdarīt vajadzīgos svītrojumus. Paldies.

Vai par 21.pantu ir vēl kādi ierosinājumi? Vairs nav. Lūdzu, 22.pants. Nav.

23.pants. Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Es atvainojos, otrajā lasījumā jautājumus laikam nevar uzdot?

Priekšsēdētājs: Nevar, Caunes kungs. Var izteikt tikai priekšlikumus.

I.Caune: Šinī sakarībā par Ēlerta kunga priekšlikumu. Kā tas ir pēc Grūbes kunga domām, ka te būs "stūra māja", Ministru padome, kura bija slēgta un tautai nebija zināms, kādi tur ir noslēpumi? Augstākajā padomē arī lemjam un risinām visādus noslēpumus. Vai tad Augstākās padomes deputāti nevarēs iet uz Ministru padomes sēdi, ja tā būs slēgta?

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, te gan trešajā daļā ir teikts, ka tautas deputāti var piedalīties visās sēdēs. Trešajā daļā tas viss ir uzrakstīts.

I.Caune: Nu labi, lai tā būtu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs nav jautājumu Caunes kungam? Vai ir vēl?

I.Caune: Kā šeit domā to slēgto sēdi?

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, izstāstiet, lūdzu, kā jūs domājat?

G.Grūbe: Jā, es katrā gadījumā varu paskaidrot, ka pirmajā lasījumā es ziņoju par minētā panta šādu strīdīgu izkārtojumu. Es piedāvāju par to izteikties debatēs. Debatēs par šo pantu praktiski netika runāts. Ja ir vēlēšanās balsot, lūdzu, tā kā deputāts Ēlerts ir izteicis šādu priekšlikumu, bet es nekādi nevaru komentēt, vai tādā veidā vai tādā. Ir dažādas formulas, par kurām ir jāizšķiras.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kāds konkrēts priekšlikums pārbalsot 22.pantu?

G.Grūbe: 23.pantu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos- 23.pantu. Nav. Paldies. 24.pants. Nav. Paldies. 25.pants. Nav. 26.pants. Nav. 27.pants. Arī nav. 28.pants. 29.pants. 30.pants. 31.pants.

32.pants. Ēlerta kungs, lūdzu, par 32.pantu!

I.Ēlerts: Tātad par 32.pantu ir mans priekšlikums (Nr.22), ka Augstākajai padomei jāizskata Ministru padomes iesniegtais likumprojekts vai lēmuma projekts kā steidzams, ja to pieprasa Ministru padome. Komisija to ir noraidījusi, uzskatot, ka valdībai ir šādas tiesības, bet es atgādināšu, ka pagaidām ir noteikts, ka par likuma steidzamību balsojam tikai mēs, turklāt tikai ar divām trešdaļām balsu no balsojošo skaita. Es domāju, ka šādi steidzami likumi no Ministru padomes var tikt iesniegti. Un šis pants ir ļoti saistīts ar 5.pantu, kurā mēs nosakām, ka Ministru padome var izdot savus lēmumus un ministri savas pavēles tikai tajās jomās, kuras ir noteiktas ar likumu. Tātad, ja kaut kur ir jāizdod Ministru padomes lēmums, bet ar likumu nav noteikts, viņam šis likumprojekts ir steidzami jāsagatavo. Šis likumprojekts ir steidzami jādabū arī Augstākajā padomē. Tieši šāds papildinājums varētu mazināt konfliktu starp Ministru padomi un Augstāko padomi. Tādēļ es ļoti lūgtu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim. Vai Grūbes kungs vēlas komentēt?

G.Grūbe: Es vienkārši gribu atbildēt, ka patiešām arī šis jautājums tika diskutēts, bet šeit ir tāda lieta, ka Augstākā padome tomēr ir neatkarīga no tā, lai izlemtu, kurš jautājums ir svarīgs un kurš nav svarīgs. Un tieši šādā veidā mēs arī to noraidījām. Bet, ja Augstākās padomes deputāti pieprasa balsot, katrā gadījumā tas ir deputātiem jāizlemj, vai ar vienu balsojumu mēs dodam Ministru padomei šādas tiesības vienmēr iejaukties mūsu darbā. Tas tomēr ir ļoti būtiski.

Priekšsēdētājs: Var arī paredzēt, ka praktiski visi likumprojekti vai lēmumi būs steidzami. Paldies.

Balsosim par deputāta Ēlerta ierosinājumu par 32.panta papildināšanu ar otro daļu, kas Ministru padomei dod tādas tiesības. Rezultāts: diemžēl tikai 18 balsis- par. Tas nav vairākums. Tādēļ deputāta Ēlerta priekšlikums netiek pieņemts. Paldies.

33.pants. Nav. 34.pants. Nav. 35.pants. Nav. 36.pants. Nav. 37.pants. Nav. 38.pants. 39.pants. 40.pants. 41.pants. 42.pants. Vai līdz beigām- līdz 45.pantam- ir kāds ierosinājums? Nav.

Es domāju, ka sekretariāts varētu zvanīt, lai deputāti ierastos un nobalsotu par likumprojektu "Par Latvijas Republikas Ministru padomi". Paldies, Grūbes kungs, par ziņojumu!

Godājamie kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 72 deputāti ir reģistrējušies. Paldies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas Ministru padomi" akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultāts: par- 69, pret- 1 un neviens neatturas. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Mūs no kancelejas informē, ka līdz pulksten 16.16 Ministru padome privatizācijas koncepciju Augstākajai padomei nav iesniegusi. Tātad neatkarīgi no tā, vai ir iesniegusi Ministru padome vai nav, mēs, protams, varam skatīt jautājumu, ko mēs iekļāvām kā 9.darba kārtības punktu,- "Par valsts īpašuma privatizācijas koncepcijas un programmas apspriešanas procedūru".

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Godājami kolēģi! Tiešām, neatkarīgi no tā, ka privatizācijas koncepcija šodien nav iesniegta, mēs varētu izskatīt minēto jautājumu. Ņemot vērā mūsu premjerministra jau par sistemātisku kļuvušo ne sevišķi augto precizitātes līmeni (viņš solīja precīzi iesniegt ne vēlāk kā vakarrīt), dokumenta iesniegšana acīmredzot drusciņ aizkavējusies. Taču es neizslēdzu iespēju, ka dokuments uz vietas tiek pavairots un sabrošēts. Es domāju, ka rīt mēs to saņemsim.

Ekonomikas komisija piedāvāja racionālu sistēmu, kā izskatīt šo Ministru padomes iesniegto koncepcijas projektu un arī šeit Rūpniecības komisijas iesniegto lēmuma projektu, un varbūt vienlaikus arī citus. Par to mums būtu jāaprunājas un jāvienojas.

Ja mēs dokumentu saņemtu arī rīt, manuprāt, pietiktu laika, tas ir, četras līdz piecas dienas būtu mūsu rīcībā, lai ar šiem dokumentiem iepazītos. Otrdien šeit tribīnē nāktu premjers ar visu savu komandu, referētu, sniegtu komentārus un atbildētu uz visiem jautājumiem. Mēs visi viņus izjautāsim, cik tas būs nepieciešams.

Savus priekšlikumus varētu izteikt arī citi, proti, Rūpniecības komisijai ir variants, un varbūt arī Tautas fronte izteiktu savas domas. Tiktu atbildēts uz jautājumiem. Pēc tam visas komisijas, kuras ir ieinteresētas šajā koncepcijā, strādātu pastāvīgi visu nedēļu, tas ir no trešdienas līdz pirmdienai, un pamatīgi apspriestu, tādējādi izskatīšanā varētu piedalīties visi deputāti.

Rezultātā vienai daļai komisiju būtu vienots viedoklis, citām būtu, teiksim, divi vai trīs viedokļi. Tas nozīmē, ka 18.februārī mēs, pirmkārt, varētu sākt jau diskusiju, pamatīgi izskatītu, izanalizētu un pārdomātu šo koncepcijas projektu un jau izteiktu komisiju lēmumu. Otrkārt, protams, tiktu izteiktas arī deputātu atsevišķas domas, atsevišķie priekšlikumi, kuri atšķiras no komisijas kopējā vairākuma viedokļa vai no komisijas lēmuma. Tādā veidā mēs varētu neierobežoti visu dienu 18.februārī un, ja būs vajadzīgs, arī 19.februārī šo jautājumu pamatīgi izdiskutēt. Atkarībā no tā, pie kāda rezultāta mēs nonāksim, grūti gan paredzēt, ka to uzreiz varēs akceptēt un laist darbā, acīmredzot būs nepieciešams to izskatīt it kā divos lasījumos. Varbūt izdotos pieņemt pirmajā lasījumā 19.februārī. Pēc tam, nedēļu intensīvi strādājot, varbūt Ekonomikas komisijai un autoriem no katras komisijas varētu dot palīgā ieinteresētās personas, vēl kādu speciālistu, tādējādi izveidojot nelielu darba grupu, lai 25.februārī jau varētu pavairot un izdalīt otro lasījumu, protams, tikai tās nodaļas, kurās bija diskutabli jautājumi.

Tādā veidā, pirmkārt, mēs varētu ļoti demokrātiski piedalīties apspriešanā, tas ir, piedalītos visi deputāti un komisijas. Otrkārt, mēs 12 vai 16 reizes neraustītu pa komisijām valdības darbiniekus un dotu viņiem iespēju strādāt pie citām programmām, kuras ir ārkārtīgi steidzamas un kuras viņiem pašiem ir jāizstrādā, un kuras mēs gaidām. Tādējādi mēs varētu tomēr racionāli virzīties uz priekšu un februārī, iespējams, šo koncepciju pieņemt. Tāda ir šā priekšlikuma būtība. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamais Špoģa kungs! Situācija ir tāda, ka tas ir Ekonomikas komisijas priekšlikums, tādēļ mēs nepieņemam lēmumu un nediskutējam par redakciju un tamlīdzīgi, bet mēs ar savu balsojumu varam akceptēt vai neakceptēt. Laikam ir šāda kārtība. Jautājumu, šķiet, nav.

Lūdzu, Freimaņa kungs, par procedūru!

J.Freimanis: Kolēģi! Man būtu procedūras ierosinājums: varbūt mēs varētu tagad izsludināt pārtraukumu, kura laikā kāds piezvanītu Godmaņa kungam, lai uzzinātu- varbūt projekts ir jau sabrošēts. Iespējams, ka pārtraukuma laikā viņš to varētu atvest, paņemot līdzi arī valūtas budžeta projektu, kuru Ministru padome bija apsolījusi mums iesniegt līdz 31.janvārim. Termiņš ir pagājis. Varbūt mēs varētu pieņemt šādu lēmumu? Lai to īstenotu, nepieciešams tikai telefona zvans.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, lūdzu!

Ģ.Krūmiņš: Runājot par Ekonomikas komisijas iesniegto lēmuma projektu, par procedūru, kādā veidā jāizskata valdības iesniegtā privatizācijas programma, es aicinātu nepieņemt šādu lēmumu, jo es uzskatu, ka šādas programmas pieņemšana ierobežo jebkuru citu iniciatīvu un jebkādu alternatīvu variantu rašanos. Tam nav praktiski nekādas nozīmes, tas neatvieglo darbu, bet uzliek mūsu darbam nevajadzīgus ierobežojumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai te nav runa par lēmumu, bet par akceptēšanu vai neakceptēšanu.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Krastiņa kungs! Tā kā šīsdienas darba kārtība it kā būtu izskatīta, man būtu priekšlikums, vai nevarētu skatīt rītdienas pēdējo darba kārtības jautājumu, tas ir, par autoceļiem un par administratīvo atbildību? Es domāju, ka vairāk par astoņām minūtēm mums tam nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Paldies, Caunes kungs! Bet mēs vēl neesam izlēmuši, ko darīt ar šo jautājumu. Darba kārtība vēl nebūt nav izsmelta. Paldies par ierosinājumu. To mēs lemsim pēc tam.

Tātad, godājamie kolēģi, ir divi priekšlikumi. Viens- pārtraukt izskatīšanu un iet ātrāk pārtraukumā, kura laikā tiktu zvanīts Godmaņa kungam un prasīts, kāda situācija ir sakarā ar dokumenta pavairošanu vai tamlīdzīgi. Kaut gan es domāju, ka tas absolūti nekādā ziņā mūs neierobežo pieņemt vai nepieņemt atkarībā no tā, vai Godmaņa kungs iesniegs šodien vai rīt, vai pēc nedēļas, jo te 1.punkts saka, ka, līdzko Ministru padome iesniegs Augstākajai padomei koncepciju, tā tūlīt jāizdala deputātiem.

Krūmiņa kungs izteicās, ka vispār nevajag pieņemt šādu koncepciju, jo tas turpmāk ierobežo alternatīvo projektu izstrādāšanu vai arī kādu citu Augstākās padomes darbību, orientējot tikai uz šo Ministru padomes projektu. Tātad jums balsojot jāizlemj, vai akceptēt šo vai neakceptēt.

Lūdzu, balsosim par Ekonomikas komisijas priekšlikuma akceptēšanu vai neakceptēšanu. Lūdzu. Rezultāts: 29- par, 10- pret un 17- atturas. Tātad ar divu balsu vairākumu tā kā būtu akceptēts. Dabīgi, ka lēmums tas nav. Tādēļ es gribētu kolēģiem atgādināt, ka, mums visiem vēl spriežot un balsojot par darba kārtību, šādam akceptam var būt piešķirta arī cita nozīme, to mazliet grozot, bet ar balsojumu ir akceptēts.

Godājamie kolēģi! Informācija Freimaņa kungam un visiem pārējiem: valūtas budžets vakar ir iesniegts Augstākajā padomē. Interesenti ar to laikam var iepazīties. Budžeta komisijā tas jau esot apritē.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Ja drīkst, tad varbūt pateikšu divus vārdus replikai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Grūbe: Šodien mēs esam saņēmuši 128.dokumentu, kas ir par rajonu pašvaldību. Šīs grāmatiņas beigās ir priekšlikumi likumprojekta "Par rajonu pašvaldību" trešajam lasījumam. Ja kolēģi atceras, pagājušajā sēdē tika noraidīts likumprojekts par apriņķu pašvaldību. Tajā pašā laikā mūsu darba grupa arī bija iesniegusi priekšlikumus par to, kādā veidā varētu labot arī rajonu pašvaldību likumu. Taču šajā materiālā nav minēts neviens punkts, ka šādi priekšlikumi būtu iesniegti un kaut viens priekšlikums komisijā būtu izskatīts. Es saprotu, ka kolēģi to nevēlas, es neko vairs negribu teikt, es vienkārši lūdzu to novērtēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka komisija to novērtēs, jo citādi rīt šis trešais lasījums būs visai problemātisks, kaut gan tas ir tikai otrais šajā darba kārtībā.

Godājamie kolēģi! Pēc trijām minūtēm mums sākas pārtraukums. Tik tiešām mēs esam izskatījuši visu šīsdienas darba kārtību. Proti, visu, ko varējām izskatīt, jo par vienu balsojumu mums tehniski ir jāpārbalso. Bet tehnika laikam šodien to nepieļauj.

Vienīgais, ko mēs varētu skatīt, kamēr Bojāra kunga nav klāt un kamēr Doma laukumā nav piketētāju ar suņiem, kuri negaida šodien izskatīšanu, būtu Medību likums, bet tas būtu visai pārsteidzīgi, tā kā tas tomēr ir trešais lasījums.

Vai komisijām ir priekšlikumi? Caunes kungs ierosināja skatīt rītdienas pašu pēdējo jautājumu, proti, par autoceļiem, par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pirmajā lasījumā. Vai mēs esam gatavi skatīt par autoceļiem? Redziet, Caunes kungs, nav lielas piekrišanas šodien skatīt par autoceļiem. Es tā jūtu, ka godājamie kolēģi pēc pārtraukuma nav noskaņoti strādāt.

Lūdzu, komisiju pārstāvji, sakiet, kuri būtu gatavi izvirzīt skatīšanai šodien kādu no rītdienas jautājumiem! Caunes kungs uzstāj! Šajā situācijā citu neko nevar darīt kā nobalsot. Lūdzu, balsosim par deputāta Caunes priekšlikumu šodien pēc pārtraukuma pulksten 17.00 izskatīt rītdienas 8.jautājumu. Lūdzu. Rezultāts: 20- par, 12- pret, 23- atturas. Caunes kungs, jums nav veicies.

Paldies. Šodien plenārsēde ir beigusies. Līdz rītdienai, pulksten 10.00!

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī