1991.gada 3.decembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, ieņemsim, lūdzu, vietas. Pulkstenis ir 15.00. Kā jau nobalsojām, tad pulksten trijos mums būtu jāsāk jautājums par no Valsts drošības komitejas izņemto dokumentu glabāšanu šeit, bet mūsu Pašvaldības komisija nāk ar ierosinājumu.

Lūdzu, Skultes kungs!

D.Skulte: Cienītais sēdes vadītāj! Dokumenti par iepriekšējā sēdē izskatīto jautājumu ir sagatavoti. Tie gan vēl nav uznesti augšā, taču drīz tiks izdalīti. Ir priekšlikums pabeigt tomēr šo Jūrmalas jautājumu, lai mums nav jāatgriežas kādu citu dienu, kad visi šie izteiktie argumenti deputātiem jau būs piemirsušies. Ir sasniegts kompromiss starp šiem projektiem– tātad Pašvaldības komisija un Lagzdiņa kungs ir vienojušies piedāvāt vienu kopīgu lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, vai piekritīsim šādam ierosinājumam? Bet laikam tikai tad, ja šos dokumentus uzreiz var izdalīt. Vēl nav dokumentu. Paldies. Tātad dokumenti tiek izdalīti. Skultes kungs, varbūt jūs varat nākt tribīnē, lai ziņotu par šā kopējā dokumenta saturu. Un tad mēs varētu sākt…

D.Skulte: Godājamie kolēģi! Pārtraukumā, kopīgi strādājot, Pašvaldības komisijai ir iesniegts kompromisa variants. Tātad tīrā veidā netiek uzturēts spēkā ne Lagzdiņa kunga variants, ne 509.dokuments. Redakcija gan ir būtiski mainījusies, bet principā šī problēma tiek atrisināta, ņemot vērā mūsu cienījamā jurista, proti, Birkava kunga, ieteikumus, lai mēs juridiski korekti risinātu savu likumdošanas darbu. Otrām kārtām, ņemot vērā arī Čebotarenokas kundzes runā izteiktās domas par atsevišķām tiesību pārkāpumu normām, lai būtu iespēja pārbaudīt šīs lietas, mēs paredzam arī 3.punktu– pēc Tautas deputātu padomes lēmuma šo ģenerālprokurora pārbaudi, par ko līdz 15.decembrim ziņot Augstākās padomes plenārsēdē.

Tātad piedāvātais lēmuma projekts atrisina šo pamatproblēmu, proti, par divvaldības situāciju Jūrmalā, un vienlaikus arī šos jautājumus, kas ir saistīti ar tām pretenzijām par Jūrmalas pilsētu. Protams, es domāju, ka kopumā šī koncepcija atbilst tam, ko piedāvā arī komisija, atrisinot šo jautājumu, atceļot šīs likumdošanas normas, kas tātad ir izstrādātas iepriekšējā sasaukumā, tas ir, radīt šo divvaldības situāciju Jūrmalā. Tātad ir priekšlikums atbalstīt šo projektu un nobalsot par to.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir jāvaicā arī Lagzdiņa kungam, vai tas ir saskaņots ar viņu. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es esmu Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas sastāvā un pilnībā atbalstu, ka papildus tiek iekļauts šis 4.punkts, kas lēmuma projektā iekļauts kā trešais, līdzšinējo 3.punktu liekot kā 4.punktu, jo šeit tas ir tiesiski korekts un atrisina šo problēmu likumīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Čebotarenokas kundze uztur spēkā 532.lēmuma projektu un Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija uztur tātad 539., kas ir labots ar 541.dokumentu. Situācija, liekas, ir skaidra. Debates ir notikušas. Lūdzu, reģistrēsimies.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka korekti būs balsot par katru no dokumentiem atsevišķi. Tādā veidā kopumā to var ņemt par pamatu. Un tikai tad, kad par to nobalsosim, var skatīt pa punktiem iespējamos labojumus.

Dobeļa kungs ierosina savākt lauksaimniekus, kuri pašlaik esot Zemes komisijā. Nezinu, zvans ir skanējis. Visiem ir zināms, ka pulksten trijos… Turklāt ļoti daudzus lauksaimniekus es redzu arī šeit. Lūgsim sekretariātu aicināt lauksaimniekus zālē.

Godājamie kolēģi! Turpinās reģistrācija. Varbūt kāds no lauksaimniekiem, kas ir zālē, to varētu izdarīt. Viņš labāk zina, kur ir viņa kolēģi. Mums nāksies mazliet pagaidīt. Lūdzu reģistrācijas rezultātu, lai nesajūk! 104 deputāti ir zālē. Felsa kungs plāta rokas, saka, ka tuvumā citu lauksaimnieku nav.

Godājamie kolēģi! Varbūt, kamēr lauksaimnieku nav, mēs varam principiāli nobalsot pirms apspriešanas, kuru tad no dokumentiem ņemam par pamatu pieņemšanai? Tātad ir divi dokumenti– 539. un 541. ar papildinājumiem. Šie divi dokumenti ir kopā. Un ir 532.dokuments, par kura balsošanu uzstāj deputāte Čebotarenoka. Sākumā principiāli jānobalso, kuru dokumentu ņemam par pamatu turpmākai pieņemšanai, jo tie ir pilnīgi dažādi dokumenti. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Čebotarenoka: Par balsošanas motīviem. Kolēģi, es vēlreiz jūs lūgtu nopietni pieiet šim jautājumam un tomēr šoreiz noticēt man, un nobalsot par šo lēmuma projektu, ko piedāvāju es, jo to vakar pilnībā vienbalsīgi pieņēma arī Likumdošanas jautājumu komisija. Tas nav tikai manis izstrādāts lēmuma projekts. Tas lēmuma projekts, ko piedāvā cienījamais Lagzdiņš un ko piedāvā Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija, principā paredz Liepiņu atbrīvot no darba un pēc tam spriest par padomes pieņemto lēmumu atbilstību Latvijas Republikas likumiem. Bet, ja mēs atceļam šos divus pirmos punktus, tad jau faktiski trešais vairs nav vajadzīgs, jo iznāk, ka šī atbilstība Latvijas Republikas likumiem ir bijusi. Tādēļ es domāju, ka vēlreiz iesim pa tiesisku ceļu, pa tiesiskas valsts ceļu un neapstiprināsim tos lēmumus, kas ir apzināti pieņemti kā nelikumīgi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad kā parasti vispirms balsosim, protams, par komisijas ieteikto lēmumprojektu, tas ir, 539. un 541.dokumentu– par diviem dokumentiem kopā. Balsosim par tiem, lai ņemtu par pamatu. Un otrais balsojums– 532.dokuments, kuru komisija neatbalsta.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka par pamatu tiek ņemts 539.dokuments un 541.dokuments. Rezultāts: 57– par, 16– pret, 19– atturas. Paldies.

Nākamais balsojums, lai par pamatu ņemtu 532.dokumentu, tas ir, alternatīvo. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 25– par, 28– pret, 30– atturas. Tātad mēs esam nobalsojuši, ka par pamatu tiek pieņemts 539. un 541.dokuments.

Tagad varam pieņemt pa punktiem. Lūdzu sekretariātu kaut ko darīt ar mūsu lauksaimniekiem. Tātad par 1.punktu, lūdzu! Tas paliek tāds pats kā 539.dokumentā, vai ir kādi labojumi vai papildinājumi? Nav. Paldies. Lūdzu, vai ir kādi labojumi vai papildinājumi par 539.dokumenta 2.punktu? Nav. Paldies. 3.punkta redakcija izklāstīta 541.dokumentā. Vai ir kādi labojumi?

Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Man būtu priekšlikums vārdu “uzskatīt” aizstāt ar vārdu “atzīt”. Mēs varam uzskatīt tā vai citādi, bet, ja mēs atzīstam, tad tas ir spēkā.

Priekšsēdētājs: Piekrītu. Lagzdiņa kungs arī māj ar galvu. Tātad piekrītam vārdu “uzskatīt” nomainīt ar vārdu “atzīt”. Lūdzu, vēl par 3.punktu! Nav. Tātad 3.punkts. 539.dokumentā tagad ir 4.punkts. Vai ir kādi labojumi vai papildinājumi par 4.punktu? Nav. Paldies.

Un tagad 5.punkts– par spēkā stāšanos. Arī nav nekādu iebildumu.

Lūdzu, reģistrēsimies. Sekretariātu lūdzu zvanīt! Ieradās divi deputāti, kuri nebūt nav lauksaimnieki. Minūti vēl pagaidīsim. Reģistrācijas rezultāts: 103 deputāti ir reģistrējušies. Paldies. Lūdzu, balsosim par 539.dokumentu un 541.dokumentā izteiktajiem papildinājumiem, proti, par Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomi. Rezultāts: par– 69, pret– 17, atturas– 11. Lēmums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi, tagad ir pienācis laiks klausīties Selecka kungu par bijušās Valsts drošības komitejas jautājumiem. Kamēr Selecka kungs nāk, varbūt mēs vienosimies par procedūru. Laikam viņam uzdosim jautājumus, bet par debašu atklāšanu varbūt spriedīsim atsevišķi.

Lūdzu, Selecka kungs! Cik laika jums vajadzēs?

V.Seleckis: Es domāju, ka apmēram 10–12 minūtes, varbūt– 15 minūtes.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Seleckis: Cienījamie kolēģi! 24.augustā mēs pieņēmām lēmumu, ar kuru tika pārtraukta Latvijas PSR VDK darbība. Vienlaikus tika izveidota komisija, kuras uzdevums bija kontrolēt šo procesu un, konkrēti, veikt tādus pasākumus kā īpašuma pārņemšana un dažādas dokumentācijas pārņemšana. Šis lēmums ir bijis mūsu komisijas darbības likumīgais pamats. Saskaņā ar šo lēmumu mēs esam veikuši sekojošo: valsts rīcībā praktiski ir pārņemtas visas telpas, kuras līdz šim lietoja Valsts drošības komiteja gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Ir pārņemta autogarāža, konkrētāk runājot, praktiski gan notiek tās pārņemšana. Tāpat ir pārņemtas dažādas operatīvās lietas, kas atradās Valsts drošības komitejas izmeklēšanā. Tās pārņēma Prokuratūra. Ir pārņemti ieroči, kā arī dažādas sakaru sistēmas. Līdz ar to praktiski Valsts drošības komiteja ir beigusi funkcionēt un tās darbība, kāda tai bija raksturīga kopš tās dibināšanas, ir pārtraukta.

Kaut arī jāsaka, ka šajā brīdī vēl visi Valsts drošības komitejas darbinieki nav atbrīvoti no darba un daudzi no viņiem vēl aizvien saņem algu no PSRS budžeta. Līdz ar to, mūsuprāt, praktiski bija palikušas nenokārtotas tikai dažas lietas. Viena no tām ir Puškina ielas VDK mājas, kurā atrodas noklausīšanās ierīces, pārņemšana, jo šīs mājas liktenis vēl nav līdz galam izlemts. Un otrs būtisks jautājums bija kartotēkas, kas atradās Valsts drošības komitejas ēkā Brīvības ielā.

Saskaņā ar minēto lēmumu 28.augustā mūsu komisijas pārstāvji šīs kartotēkas, kas bija sagatavotas izvešanai (objektīvu iemeslu dēļ tās tomēr bija palikušas), atrada un pārņēma. Te atradās aģentūras kartotēkas, kā arī operatīvās meklēšanas kartotēkas un kartotēkas par represēto lietām. Komisija šīs kartotēkas pārņēma. Tas nozīmē, ka tās tika ievietotas seifā, apzīmogotas, attiecīgi aizslēgtas un nodotas valsts apsardzes dienesta apsardzībā. Minētās kartotēkas pārņemšanas brīdī netika ne izskatītas, ne arī kaut kas konkrēti ar tām darīts, lai tās sīkāk iepazītu, noskaidrotu, kas tajās ir, un tā tālāk. Tāpēc arī tādas drošas informācijas, kādi ir šie dokumenti un kas tajos atrodas, mums šajā brīdī nav, jo mēs uzskatām, ka neesam pilnvaroti iepazīties ar šādu dokumentāciju.

Līdz ar to šī dokumentācija praktiski bija komisijas rīcībā. Mēs uzskatām, ka tā bija pārņemta un tās turpmākais liktenis bija atkarīgs no mūsu komisijas, proti, no tā, kā tās tiks apsargātas, un tā tālāk.

Līdz šim brīdim šīs kartotēkas tātad atradās VDK centrālajā ēkā, bet šobrīd situācija, mūsuprāt, mainījusies. Pagājušajā nedēļā, trešdien, komisijas sēdē mēs nolēmām, ka ir nepieciešams šīs kartotēkas pārvietot uz tādu atrašanās vietu, kuru varētu uzskatīt par drošāku. Tāpēc tās arī tika pārvietotas. Minētais lēmums izskaidrojams vēl ar šādiem apstākļiem: apsardzes dienests, kas apsargāja kartotēkas līdz šim, mūsuprāt, nav tik drošs, lai varētu uz to paļauties arī turpmāk, jo šo telpu tagad pārņem Iekšlietu ministrija. Līdz ar to tur situācija mainās. Turklāt pēdējā laikā mēs presē esam daudz lasījuši, kā arī dzirdējuši par to, kādi notikumi ir Lietuvā, proti, ka dažādi VDK dokumenti ir izzagti no VDK bijušajām telpām un tā tālāk. Acīmredzot, tā kā šīs kartotēkas arī var būt tādas uzmanības un tādas ažiotāžas objekts, tad pret tām ir jāizturas ar īpašu uzmanību.

Lūk, tie ir tie iemesli, kādēļ mēs uzskatījām, ka šajā brīdī šīs kartotēkas būtu jāpārvieto, kas arī tika izdarīts. Līdz ar to kartotēkas tika pārvietotas uz citu atrašanās vietu. Mēs nevarējām būt pārliecināti par to, ka atradīsim drošāku vietu nekā mūsu pašu nama attiecīgie seifi, tāpēc precīzās aģentūras kartotēkas tika pārvietotas tieši uz šejieni, bet represēto lietu kartotēkas, kuras bija nepieciešamas, lai varētu operatīvi risināt represēto lietas un kuras mums pieprasīja arhīvs, tika pārvietotas uz Galveno arhīvu pārvaldi. Šīm kartotēkām ir pavisam cits slepenības līmenis, tādēļ pret tām varēja šādi izturēties.

Līdz ar to šie dokumenti, kuri, ja var ticēt mūsu rīcībā esošajām ziņām, satur informāciju par aģentūru, šobrīd atrodas pilnīgi mūsu rīcībā. Proti, kartotēkas ir apsargātas un ir pilnīgā drošībā. Atslēgas un zīmogi atrodas dažādu komisijas locekļu rokās, tādēļ neviens individuāli šīm kartotēkām piekļūt nevar. Arī pārvietošanas laikā neviens kā viena persona tām piekļūt nevarēja. Praktiski arī kopš 28.augusta neviens cilvēks tām nav varējis piekļūt. Līdz ar to, mūsuprāt, mēs esam nodrošinājušies pret tādām nejaušībām kā atsevišķu šo dokumentu izņemšana vai sabojāšana, vai papildināšana, vai kaut kas tamlīdzīgs.

Tādējādi šobrīd mēs varam lemt, ko ar šiem dokumentiem darīt turpmāk. Varētu minēt, ka šajā sakarā ir dažādi priekšlikumi. Proti, ir priekšlikumi, ka varbūt vajadzētu visas šīs kartotēkas publicēt bez jebkādas individuālas atlases. Citi atkal izsaka priekšlikumu, ka tās vajadzētu iznīcināt. Ir arī priekšlikums, ka tās būtu jāiesaldē uz 30 vai 40 gadiem vai uz ilgāku laika periodu. Tikai pēc tam būtu jāiepazīstas ar šiem dokumentiem, kuri acīmredzot ir kaut kas līdzīgs Latvijas netīrībai, pūžņiem vai kā tamlīdzīgi tos varētu nosaukt, šobrīd tos vispār neaiztiekot.

Acīmredzot būtu jārīkojas tā, kā domā mūsu komisijas vairākums, proti, ka ir jāpieņem likums par to, kā šīs kartotēkas turpmāk būtu glabājamas, kāds būtu to izmantošanas, pētīšanas režīms, kādos nolūkos tās varētu tikt iepazītas un skaidrotas, pētītas, izmantotas un tā tālāk. Tātad tāds likums būtu nepieciešams. Tas būtu viens. Otrkārt, ir jāizveido acīmredzot arī ļoti šaura komisija, kurai būtu tiesības to darīt, proti, izmantot šīs kartotēkas, pētīt tās, iepazīties ar tām.

Mūsu komisija ar šiem dokumentiem nav iepazinusies, jo tad, kad 28.augustā mēs tās pārņēmām, tās bija aizslēgtas. Mēs konstatējām, ka kartotēkas tur atrodas, apzīmogojām tās ar saviem zīmogiem, bet sīkāk neviens no mūsu komisijas locekļiem ar tām neiepazinās. Un arī šobrīd mēs uzskatām, ka neesam tiesīgi to darīt. Tāpēc ir nepieciešama, lūk, šāda īpaša parlamenta pilnvarota komisija. Protams, jāņem vērā, ka Valsts drošības komiteja Latvijā, domājams, atstāja tikai to, ko tai bija izdevīgi atstāt. Arī tāds variants ir pilnīgi iespējams. Un atstāja to, kas, ja mēs to varbūt neprasmīgi lietosim un izmantosim, var tikai kaitēt. Arī tā mēs varam uzskatīt.

Skaidrs ir tikai tas, ka lielākā daļa no VDK arhīviem ir izvesti jau ļoti savlaicīgi. Tā ir izvesti aģentu personīgo lietu, darbinieku personīgo lietu arhīvi, izmeklēšanā esošas lietas un tā tālāk. Tas, kas šeit ir palicis, protams, ir tikai sīkums. Bet arī šis sīkums ir tā vērts, lai pret to izturētos ļoti uzmanīgi un lai to nepārvērstu par spekulāciju objektu un tā tālāk.

Pēc tam, kad bija notikusi šī pārvietošana, kā jūs zināt, asi reaģēja Valsts drošības komiteja– gan Maskavas pārstāvji, gan arī šīs bijušās komitejas bijušais priekšsēdētājs Johansona kungs. Taču es domāju, ka tam nav pamata. Mēs neesam arī pārkāpuši vienošanos, kas tika parakstīta ar PSRS, jo pārvietojām tās kartotēkas, kuras praktiski jau bija Latvijas valsts rīcībā un kuras līdz ar to vairs nevar būt sarunu objekts ar PSRS. Tādēļ arī nekādi pārmetumi par to, ka mēs jau esam pārkāpuši vienošanos, nav pamatoti. Un žēlošanās par to, ka šīs kartotēkas var apdraudēt Latviju, izraisīt šeit kaut kādas problēmas, es domāju, arī ir tikai liekulība, jo galu galā mēs nedomājam pret tām izturēties vieglprātīgi, momentā kaut kādā veidā nelikumīgi rīkojoties.

Tātad, kopumā runājot, es uzskatu, ka līdz ar šo pārvietošanās aktu mūsu komisija ir izpildījusi savu pienākumu, nodrošinot tās rīcībā esošo dokumentu saglabāšanu. Un tagad tikai no mums ir atkarīgs to turpmākais liktenis. Protams, ka visiem attieksme pret tiem nevar būt viennozīmīga, jo VDK liktenis un sekas, kas draud no šīs organizācijas, var dažādi ietekmēt dažādus cilvēkus. Tāpēc arī attieksme ir tik ļoti dažāda– runīga un ažiotāžas pilna. Bet es domāju, ka šī ažiotāža ir pilnīgi lieka un nevajadzīga.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Selecka kungam būtu jāatbild uz jautājumiem? Ir jau pierakstījušies uz jautājumiem. Tad varbūt vienosimies, cik ilgi mēs uzdodam jautājumus Selecka kungam. Varbūt 15 minūtes? Piekrītam? Norunāts.

Pirmais jautājumu uzdod deputāts Caune. Lūdzu.

I.Caune: Selecka kungs, man ir divi jautājumi. Pirmais– sakiet, lūdzu, vai jūsu komisija varētu turpināt iepazīšanos, izvērtēšanu un darīt atklātībai šo kartotēku zināmu, lai neklīst baumas, varbūt vienam otram nebūtu nepatiesu apvainojumu, konkrēti, kaut vai deputātu vidū… Vai jūsu komisija būtu ar mieru to uzņemties?

V.Seleckis: Mūsu pašreizējā komisija, pirmkārt, to nevar darīt, jo tā ir pārāk liela. Tajā ir deputāti, kuri praktiski parlamentā gandrīz nestrādā. Līdz ar to arī komisijā viņi nestrādā. Tas ir otrkārt. Un, treškārt, mūsu komisija pagaidām to nevar darīt, jo nav izstrādāts juridiskais dokuments, pamatojoties uz kuru tas varētu notikt. Es domāju, ka, pirmām kārtām, ir jāizstrādā šis dokuments. Ar to mēs šobrīd arī nodarbojamies. Otrām kārtām, varētu risināt jautājumu par komisiju. Bet, ja tur būs deputāti, kas šobrīd atrodas mūsu komisijā, ja deputāti piekritīs tam, ka tur ir arī mūsu komisijas pašreizējie locekļi, protams, ka viņi to darīs un veiks šo pienākumu.

I.Caune: Otrais jautājums: sakiet, lūdzu, vai Drošības komitejas darbinieki šodien vēl iet darbā uz “stūra māju”?

V.Seleckis: Daļa no viņiem patiešām iet uz darbu “stūra mājā”. Un es varu paskaidrot, kāpēc tas tā ir. Es tagad nevaru pateikt precīzus skaitļus, bet domāju, ka vismaz 100, ja ne vairāk, tādu cilvēku noteikti ir. Kāpēc? Pirmām kārtām, tāpēc, ka PSRS… Neteiksim, ka viņi iet uz darbu, varbūt tas nav precīzi teikts, bet viņiem šobrīd tiek maksāta alga. Kā man paskaidroja Johansons, PSRS maksā algu tiem, kuriem līdz 25 gadu izdienai ir palicis gads vai pusotra gada. Līdz ar to viņi ir gatavi šiem cilvēkiem maksāt algu, lai tādā veidā nodrošinātu viņu sociālās intereses. Otrām kārtām, alga tiek maksāta sievietēm, kuras atrodas dekrēta atvaļinājumā. Algu turpina maksāt arī grāmatvedības darbiniekiem, kuri nodrošina šīs izmaksas. Daļa no VDK darbiniekiem bija tādi, kuri bija palikuši darbā sakarā ar to, ka viņiem vajadzēja vēl nodot telpas, transportu, nodot to pašu noklausīšanās sistēmu, kas ir Puškina ielā, kā arī tās telpas. Un vēl tagad tas nav izdarīts. Vārdu sakot, darbā viņi atradās sakarā ar VDK kā tādas nodošanu.

Taču es šeit varu piebilst, ka manā rīcībā nav faktu par to, ka VDK oficiāli kaut kādā līdzšinējā veidā turpinātu funkcionēt un veiktu tās funkcijas, kuras tai bija līdz šim. Tātad es domāju, ka tam nav pamata. Arī avīzēs pavīdējusī ziņa, ka turpinās noklausīšanās, nav pamatota. Mēs to pārbaudījām. Kā sakaru speciālists piedalījās arī deputāts Karlsons. Mēs konstatējām, ka tās ir absolūti nepamatotas aizdomas, jo noklausīšanās sistēma kā tāda praktiski ir likvidēta un to nevar atjaunot dažu minūšu laikā, lai izmantotu.

Jāņem vērā, ka var darboties dažādas VDK struktūras, kas nekad nav bijušas pakļautas Latvijas PSR VDK, bet ir bijušas pakļautas tieši Maskavai. Un tās var veikt ļoti daudz ko pret Latvijas interesēm. Bet šinī sakarībā mūsu komisija nav varējusi kaut kādā veidā te kaut ko ietekmēt.

I.Caune: Šinī sakarībā viens papildjautājums, atvainojiet, lūdzu. Sakiet, lūdzu, vai tad šo darba algu nevar saņemt krājbankā vai pastā ar pārvedumu? Tad nebūtu jāiet it kā uz darbu… Šādi varbūt tiek sekmēta saplūšana ar mūsu kriminālpoliciju, kas tur tagad strādā.

V.Seleckis: Es nu nezinu… Vienošanās, kas bija noslēgta starp Latvijas Augstākās padomes Prezidiju un PSRS VDK, praktiski paredzēja šādu pakāpenisku pāreju. Tā šobrīd tiek īstenota.

Priekšsēdētājs: Es tikai gribētu labot, ka nekāda vienošanās starp Augstākās padomes Prezidiju un VDK nav noslēgta…

V.Seleckis: …Prezidija pilnvaroto komisiju.

Priekšsēdētājs: Tas būtu citādi… Paldies, Selecka kungs, par precizējumu.

V.Seleckis: Es atvainojos!

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi? Nav jautājumu. Man būtu jautājums Kiršteina kungam, jo man diemžēl nav citas iespējas pie mikrofona uzdot jautājumu.

Pirmkārt, ja komisija nav pārbaudījusi šos dokumentus un tos pāršķirstījusi, kādā veidā jūs zināt, ka tā tik tiešām ir aģentūras kartotēka, ka tā tik tiešām ir operatīvā kartotēka un citi dokumentu?

I.Silārs: Selecka kunga tiešām nebija klāt, kad tika pārņemta tā kartotēka. 28.augustā es tajā brīdī biju klāt. Pirms mēs aizzīmogojām tos divus diplomātus un divus maišeļus, mēs pārbaudījām, protams, kas tur ir. Mēs kaķi maisā nepirkām. Mēs apskatījām, kas tur ir iekšā un uzlikām savus zīmogus.

Priekšsēdētājs: Sakiet, lūdzu, tādā gadījumā, Silāra kungs, kura persona tajā brīdī par to jums sniedza konsultāciju, proti, ka tie dokumenti ir tiešām aģentūras kartotēka?

I.Silārs: Rudāns.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad vēl viens jautājums: kāpēc aktā par šo dokumentu izņemšanu no Valsts drošības komitejas un tam sekojošo nogādāšanu Augstākajā padomē nav pat minēts, cik maisu vai cik kastu, vai cik iepakojumu vispār ir? Jo tagad nav zināms, ko jūs esat paņēmuši un ko jūs esat nolikuši šeit, Augstākajā padomē. Kāpēc šajā aktā nav tik elementāru lietu?

V.Seleckis: Es domāju, ka komisija, proti, Bērza kungs, Muciņa kungs un Štāla kungs, kuri tur piedalījās, tiešām šajā ziņā varēja būt precīzāki un fiksēt konkrētāk. Es domāju, ka no viņu puses tā ir neprecizitāte.

Priekšsēdētājs: Un pēdējais jautājums: cik ilgi komisija gatavojas šos dokumentus uzglabāt tajā seifā, kur viņi nolika, jo tur bez šiem dokumentiem, kā izrādās, atrodas arī Augstākajai padomei piederošās materiālās vērtības un arī apsardzes dienestam piederošās vērtības, kurām arī ir materiāla izteiksme naudā. Šīs vērtības dažā labā brīdī vajadzēs paņemt.

V.Seleckis: Es domāju, ka mēs esam gatavi tos pārvietot uz jebkuru citu vietu, ja ir priekšlikumi par to, ka tā vieta būs droša, ka tajā būs garantēta apsardze un tā tālāk. Tad mēs varam to izdarīt jebkurā brīdī. Bet tajā brīdī, kad gatavojāmies pārvietot, Lietu pārvalde piedāvāja šo seifu, un mēs to izmantojām. Mums nebija citas vietas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Ļoti interesanti– es sapratu, ka mēs tādā nezinības zemē dzīvojam. Un man arī ir viens jautājums: kurš tad ar to slaveno kartotēku strādāja laikā no 21.augusta līdz 28.augustam? Es sapratu, ka tikai 28.augustā pārņēma… Bet es varbūt nepareizi adresēju, jūs varbūt zināt, kas to darīja?

V.Seleckis: Lēmumu par VDK likvidēšanu pieņēmām 24.augustā. Tās pašas dienas vakarā sākām šo lēmumu īstenot. Proti, mēs centāmies veikt tos pasākumus, kas varētu nodrošināt VDK darbības pārtraukšanu, īpašumu pārņemšanu. Pamazām konstatējām savu darba apjomu un atradām tos dokumentus, kas tur tika glabāti. Atradām inventāru un visu pārējo. 28.augustā atklājām, ka šīs kartotēkas nav aizvestas un atrodas šeit. Sākot ar šo brīdi, mēs tās arī pārņēmām.

I.Silārs: Es arī varu sniegt papildu informāciju. Diemžēl man ir jāatgādina apstāklis, ka līdz Maskavas komisijas atbraukšanai mēs netikām tur klāt, jo šo kartotēku līdz tam brīdim apsargāja apbruņota Valsts drošības komitejas apsardze. Visas neaizskaramo ieroču rezerves bija “stūra mājā”. Un tikai tad, kad ieradās Maskavas PSRS Valsts drošības komitejas pārstāvji, mēs tikām klāt pie seifa, kurā bija šie arhīvi. Kā jau es paskaidroju, mums bija līdzi uzticams cilvēks, kas palīdzēja orientēties šajā kartotēkā, pie kuras mēs tikām klāt 28.augustā. Pēc tam, kad tikām klāt, pirmajā minūtē mēs uzlikām arestu, uzlikām savus zīmogus un ielikām tajā seifā, kas mums tajā brīdī bija pieejams. Agrāk mēs praktiski to nevarējām izdarīt, lai nebūtu bruņota konflikta. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Sakiet, lūdzu, cik pamatotas ir tās ziņas, kas bija laikrakstos, ka, transportējot dokumentus, viena kaste esot izbirusi uz trepēm, ka nav zināms, pie kā ir atslēgas. Pēc tam nākusi informācija, ka atslēgas un zīmogs ir pie vienas personas. No kurienes tādas ziņas līdz korespondentiem ir nonākušas? Ja tas ir nepamatots…

V.Seleckis: No kurienes viņiem tās ziņas, es pateikt nevaru. Tā ir viņu darīšana. Bet par to, ka kartotēkas nevarēja izbirt, šaubu nav, jo tās atradās, kā jūs tikko dzirdējāt, aizslēgtos un aizzīmogotos čemodānos un maisos. Tādēļ tās izkrist nekādi nevarēja. Tas ir viens.

Otrkārt, par atslēgām. Tās atrodas pie komisijas locekļiem. Es domāju, nebūtu būtiski šobrīd skaidrot, pie kuriem komisijas locekļiem konkrēti tās atrodas. Tā ka nav nekāda pamata šādām publikācijām un runām. Bet, kā es teicu, ažiotāža ir liela, un izdomājumi un viss pārējais līdz ar to rodas ļoti viegli.

Priekšsēdētājs: Te es varu sniegt arī papildu informāciju. Kā man sniedza informāciju pie izņemšanas piederoši Iekšlietu ministrijas darbinieki, diemžēl viena kaste uz kāpnēm ir izbirusi, bet tajā nebija aģentūras kartotēka, bet gan operatīvā kartotēka. Un sevišķas būtiskas nozīmes nav, jo tāds fakts gan ir bijis, ka operatīvās kartotēkas kastes nav bijušas aizzīmogotas.

V.Seleckis: Lieta tā, ka tiek pasniegts, it kā birušās būtu šīs aģentūras kartotēkas.

Priekšsēdētājs: Redziet, Selecka kungs, tomēr kaut kas ir izbiris. Paldies. Lūdzu, Aleksejeva kungs!

A.Aleksejevs: */Bet es gribētu ko iebilst attiecībā uz Krastiņa kunga teikto. Es domāju, ka vērtību var noteikt tikai tad, kad to izpēta, nevis jau tad, kad, kā teikt, papīrus liek atpakaļ kastē. Bet tas tā, starp citu.

Man ir tāds jautājums. Jūs teicāt, ka Johansonam bija pretenzijas par nolīguma pārkāpumiem. Vai jūs nevarētu precīzi pateikt, kāda bija šo pretenziju būtība: par uzglabāšanas kārtību vai par uzskaites kārtību? Kādā ziņā, tā teikt, jūs esat nepareizi rīkojušies?/

V.Seleckis: Cik es saprotu, no Johansona puses ir uztraukums, ka šīs kartotēkas varētu nokļūt pilnīgā atklātībā un līdz ar to radītu sprādzienam līdzīgu efektu, kas ietekmētu turpmākos notikumus Latvijā.

A.Aleksejevs: */Tātad viņš baidās, ka tās var tikt atklātas sabiedrībai? Tikai no tā?/

V.Seleckis: Pirmais un galvenais ir tas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Selecka kungs, mani interesē, kur pašlaik glabājas zīmogs jeb matrica, ar kuru tika aizzīmogoti tie koferi. Vai tas zīmogs un atslēga glabājas pie vienas un tās pašas personas? Vai šis zīmogs pašlaik tiek kaut kur lietots?

V.Seleckis: Ja es pateikšu, ka tas glabājas pie vienas un tās pašas personas, es baidos, ka šī persona šovakar līdz mājām var nenokļūt. Tāpēc es droši saku, ka tas neglabājas pie vienas personas, bet gan pie dažādām personām. Un pie kurām– tas tiešām nav būtiski.

E.Kide: Ja tas ir tā, tad tas mani apmierina. Bet, ja tas nav tā, tad…

V.Seleckis: Tas ir droši. Redziet, te ir vairāki cilvēki no mūsu komisijas, un neviens neprotestē pret to, ko es saku.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs! Tas gan laikam būs pēdējais jautājums.

J.Blažēvičs: Selecka kungs! Ir noteikti noteikumi mūsu darbam ar arhīva materiāliem. Kādā veidā jūsu komisija konsultējas ar arhīvu? Vai šie materiāli ir arhīva pārziņā vai jūsu komisijas pārziņā? Ir likums par arhīviem.

V.Seleckis: Es domāju, ka likums par arhīviem šos dokumentus, kuri attiecas uz aģentūras kartotēku, regulēt noteikti nevar, jo tā ir īpaša dokumentācija, attiecībā uz kuru ir nepieciešams arī īpašs likums. Bet kāpēc ir nepieciešams šis likums? Visā šajā mūsu darbībā nepārtraukti ir piedalījies Valsts arhīva ģenerāldirekcijas direktors Valdis Štāls. Viņš piedalījās arī nupat notikušajā pārvietošanas akcijā. Tādējādi no šīs puses viss tika nodrošināts vajadzīgā līmenī. Viņa rīcībā, kā es tikko teicu, tiks nodotas kartotēkas, kas saistās ar represēto lietām, jo bez kartotēkām nebija iespējams sniegt atbildes represētajiem cilvēkiem. Proti, jo šīs lietas atrodas arhīvā, bet bez kartotēkām pie tām bija grūti piekļūt.

I.Silārs: Es atkal atļaušos papildināt Selecka kungu. Proti, Latvijas Republikas likuma par arhīviem 15.panta pēdējā daļa paredz, ka dokumentus, kuros ir slepena informācija, var izmantot Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Mums šis likums vēl nav pieņemts. Tādēļ arī līdz šā likuma pieņemšanai minētie dokumenti atrodas īpašā seifā. Es uzskatu, ka tas ir pareizi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es arī varu sniegt papildu informāciju. Sakarā ar to, ka šajā seifā atrodas lielas materiālās vērtības, kas pieder Augstākajai padomei, un arī Augstākās padomes apsardzes dienesta specifisks inventārs, pie šī seifa ir nolikta speciāla bruņota apsardze, kura nevienu nepielaidīs tam klāt, ieskaitot komisiju. Tikai piedaloties visām ieinteresētajām personām, šis seifs var tikt atslēgts. Tā ir informācija, tā kā jautājums bija par drošības garantēšanu. Paldies. Jautājums izsmelts. Informācija ir iegūta. Turpināsim strādāt.

Nākamais darba kārtības jautājums… Es redzu, ka Budžeta komisijas uz vietas nav, vismaz Ozola kunga nav. Tātad jautājums par otro lasījumu tiek atlikts uz vēlāku laiku.

Ceturtais darba kārtības jautājums– par uzņēmumu maksātne­spēju un bankrotu. Tas ir trešais lasījums. Vadoties pēc zālē esošo deputātu skaita, pēc trešā lasījuma gan neizskatās. Es atvainojos, bet daudzi deputāti tieši pašlaik atstāj zāli, jo domā, ka nebūs interesanti. Bet būs tieši ļoti interesanti. Jo ir trešais lasījums, ir arī jābalso.

Godājamie kolēģi! Reģistrēsimies, lai pārliecinātos, cik šobrīd esam zālē. Budžeta komisija, izrādījās, ir tur, tā ka viņa nāk. Mēs pašlaik reģistrēsimies. Budžeta komisijai būs tā pati vaina ar balsošanu, jo otrais lasījums arī ir galīgais. Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu rezultātu. 89 deputāti. Visai kritisks deputātu skaits trešajam lasījumam.

Špoģa kungs, vai jūs esat gatavs trešajam lasījumam? Vai Ozola kungs ir gatavs riskēt ar budžetu? Ozola kungs, mums parasti runā mikrofonā.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Šodien no rīta es tālredzīgi lūdzu iekļaut otro lasījumu kā pirmo darba kārtības jautājumu rīt no rīta. Bet, ja jūs esat gatavi atbalstīt likumprojektu par budžeta izmaiņām, attiecībā uz kuru nav neviena principiāla, konceptuāla iebilduma un kurš praktiski tieši tādā pašā redakcijā ir iesniegts otrajā lasījumā, tādā gadījumā es neiebilstu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, kā es sapratu, Ozola kungs ir gatavs riskēt.

I.Ozols: Jā, ja jūs, protams, mani atbalstāt, jo praktiski tas ir ekspromts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Un vispār to nedrīkst izskatīt, jo šeit ir ieslēgti tie līdzekļi, kas budžetā ieskaitīti nelikumīgi, apejot ieskaitīšanas formulu, ko Augstākā padome nav atbalstījusi. Bet mēs šo jautājumu apspriežam. Mēs nedrīkstam radīt bīstamu precedentu, ka Augstākās padomes vietā izlemj kāds cits, kā atskaitījumu veidā līdzekļi nonāk budžetā. Tas ir jānodod izskatīšanai, lai noskaidrotu, kādā veidā Ministru padome ir uzņēmusies Augstākās padomes funkcijas./

I.Ozols: Es atļaušos atbildēt Gavrilova kungam. Gavrilova kunga izvirzītais jautājums nav šā likumprojekta apspriešanas jautājums. Kāpēc? Tāpēc, ka pašreiz ir konkrēts fakts par to, kā ir veidota budžeta ieņēmuma daļa. Mēs varam risināt to kā atsevišķu darba kārtības jautājumu, ja izlemsim. Mēs varam arī lemt, ka valdībai no valsts budžeta jāatmaksā šī ieņēmuma daļa. Bet tas neattiecas uz šā likumprojekta izskatāmo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, paldies par skaidrojumu. Mums šeit jāatrisina cits jautājums: vai mēs tīri tehniski varam šobrīd otrajā un galīgajā lasījumā izskatīt likumprojektu par budžeta grozījumiem?

I.Ozols: Domāju, ka ne. Tomēr lūgums…

Priekšsēdētājs: Paldies. Ar to mēs esam šo diskusiju beiguši. Godājamie kolēģi, komisiju priekšsēdētāji vai darba grupu vadītāji, vai ziņotāji par dokumentiem, kuri, lūdzu, būtu gatavi ziņot par šodien darba kārtībā ietvertajiem dokumentiem? Un par tiem balsot ar tādu deputātu skaitu, kā tas ir pašlaik, kad reģistrējušies 84 deputāti.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija varētu mēģināt likt uz balsošanu 520.dokumentu par Apinīša kunga pārcelšanu no vienas komisijas uz otru.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pārējie kolēģi ir aizkavējušies pusdienās, un pa to laiku, kamēr viņi atnāks, mēs varētu pārcelt Api­nīša kungu. Tas ir darba kārtības jautājums. Nē, tas nevarētu būt 520.dokuments, jo mums pēc kārtas nav tik daudz jautājumu, šodien ir tikai astoņi…

Seiles kundze, lūdzu ziņojiet!

A.Seile: Cienījamie deputāti! Ir pienācis tas laiks, kad vienu ļoti cienījamu deputātu mums vajadzētu pārcelt no Likumdošanas jautājumu komisijas uz Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju, kur viņam jau visu laiku ir bijusi īstā vieta. Bet šobrīd šī vajadzība ir nobriedusi vēl vairāk tāpēc, ka viņš ir viens no autoriem tam svarīgajam likumprojektam, kas Latvijas teritorijā veic lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju. Viņš ir viens no viskompetentākajiem cilvēkiem šajā jautājumā, un turpināt darboties šajā jomā praktiski nav iespējams, sēžot Likumdošanas jautājumu komisijā. Taču viņš mums ir ļoti nepieciešams kā lauksaimnieks. Tāpēc es jūs ļoti lūdzu atbalstīt 520.dokumentu un visiem atgriezties zālē… Es jau jūtu, ka Birkava kungs grib izteikt savus vēlējumus no Likumdošanas jautājumu komisijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Pirmkārt, Apinīša kungs ir bijis ļoti noderīgs Likumdošanas jautājumu komisijā, tādēļ mēs viņu nelabprāt atdodam. Bet tajā pašā laikā, atdodot Apinīša kungu Lauksaimniecības komisijai, Likumdošanas jautājumu komisijā mainās tas, kas jau sen ir mainījies visās komisijās, tas ir, frakciju proporcionalitāte. Tādēļ es lūgtu domāt arī par šo jautājumu. Pēc manā rīcībā esošām ziņām, Endziņa kungs ir piekritis. Par pārējiem Likumdošanas jautājumu komisijas locekļiem es nezinu.

Priekšsēdētājs: Birkava kungs, atcerēsimies, ka frakciju proporcionalitāte vairs nav aktuāls jautājums šinī Augstākajā padomē.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es vispirms gribētu iebilst Birkava kungam, ka mums šī proporcionālā pārstāvniecība nemainās, jo mēs anulējām deputāta pilnvaras deputātam Alksnim. Rezultātā mums no bijušās frakcijas “Līdztiesība” ir četri deputāti. Un tajā vietā, kur šajā lēmuma projektā ir rakstīts, ka Likumdošanas jautājumu komisijā ir 14, tagad, liekas, vajadzētu pārlabot un rakstīt– 13. Mums tiešām ar Apinīti kopā ir 14 un, ja Apinītis aiziet, tad mums paliek tikai 13.

A.Seile: Es saprotu, ka Likumdošanas jautājumu komisija savu lēmumu ir pieņēmusi, un varbūt kāds tomēr pilnīgi oficiāli no Likumdošanas komisijas var ziņot, cik tad jums paliek deputātu un vai jūs izslēdzat tikai Apinīti vai vēl kādu.

V.Eglājs: Nē, mums sākumā bija 15, un divi tagad aizgāja projām… Alksnis… Es atvainojos, Birkava kungu mēs nepalaidām. Un, ja Apinī­tis aizies, mums tiešām vajadzēs tur 13.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt nestrīdēsimies par jautājumu, cik cilvēku būs komisijā. Šī vieta jāaizstāj ar reālu cilvēku, un var būt, ka ar laiku tiešām būs vai 14, vai cik. Manuprāt, tas nav sevišķi būtiski, balsojot par šo jautājumu. Simptomātiski ir tas, ka deputāti nepārtraukti atstāj zāli, kaut gan ļoti labi zina, ka būs balsojumi.

A.Seile: Cienījamie deputāti! Ja pietrūks šī viena deputāta jūsu komisijā un paliks šis skaits 14, tad jums būs tiesības iegūt kādu citu labu deputātu, tikai ne no Lauksaimniecības komisijas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā vien izskatās, godājamie kolēģi, ka mums Augstākajā padomē būs jāievieš sporta komandas princips un jāsola liela maksa, un jāmaksā komisijai par deputāta sagatavošanu un tā tālāk. Tas varētu radīt ļoti interesantu procesu. Paldies.

Nekādu iebildumu laikam te nebija ne no Likumdošanas jautājumu komisijas, ne no citām komisijām. Tā kā Seiles kundze gribēja riskēt, atgādināšu, ka šāda lēmuma pieņemšanai ir vajadzīgas vismaz 66 deputātu balsis.

Lūdzu, reģistrēsimies, jo daudzi deputāti ir aizgājuši atkal prom. Rezultāts: 97 deputāti ir reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu, balsosim par 520.dokumentu, tas ir, par izmaiņām Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas un Likumdošanas jautājumu komisijas sastāvā, proti, par deputātu Andri Apinīti. Rezultāts: par– 88, pret– nav, atturas– 5. Lēmums ir pieņemts, un Apinīša kungs ir mainījis komisiju.

Špoģa kungs nolemj riskēt, ņemot vērā tādu balsotāju skaitu. Lūdzu, mēģināsim par maksātnespēju un bankrotu.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Skatāmies 433.dokumentu, un papildus tam paņemiet, lūdzu, 506.dokumentu, kur ir tādas smukas blanciņas. To papildus iesniedza Likumdošanas jautājumu komisija. Noliekot blakus šos divus dokumentus un atšķirot arī otro lappusīti, kur ir tā parastā analītiskā tabuliņa par iesniegtajiem priekšlikumiem, mēs varētu sākt strādāt.

Tātad pirmais. Kā redzam pēc 506.dokumenta, Likumdošanas jautājumu komisija ierosina likumā lietoto terminu skaidrojuma daļā četrus terminus, kas ir pirmajā lappusē, svītrot, jo tie ir diezgan vispārēji, vispār zināmi, un šajā likumprojektā pēc tiem nav īpašas nepieciešamības. Ekonomikas komisija tam piekrīt, tādēļ to visu pirmo likumprojekta lappusīti mēs varam nosvītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Varam skatīt pa pantiem.

K.Špoģis: Man jāatvainojas, ka tanī tabuliņā visiem pantiem par vienu ir nobīde, jo te ir kļūdiņa. Tātad 1.pants ir 2.pants, tas ir, 1.pants. Tādā veidā jāskata visi Ēlerta kunga priekšlikumi.

Tātad šā teksta 1.panta otrajā daļā ir ietverts jau Ēlerta kunga priekšlikums par 506.dokumentu. Piedāvātā redakcija ir veiksmīgāka, šeit jau bija iestrādāts Ēlerta kunga priekšlikums. Taču mums šķiet, ka Likumdošanas jautājumu komisijas priekšlikums varbūt ir veiksmīgāks. Ja Ēlerta kungs piekristu, mēs varētu pieņemt Likumdošanas komisijas ierosināto redakciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godātajiem deputātiem ir iebildumi?

K.Špoģis: Ēlerta kungs piekrīt.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs ir piekritis, komisija piekrīt. Laikam jautājumu nav. Varam iet tālāk.

K.Špoģis: Attiecībā uz 2.pantu ir tikai sīki Ēlerta kunga precizējumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem ir kas sakāms? Špoģa kungs, varbūt darīsim tā, ka mēs apstāsimies pie pantiem, izskatot redakcionālās izmaiņas pēc otrā lasījuma…

K.Špoģis: Es saku, ka lielu un būtisku izmaiņu vispār nav, tāpēc es arī runāju attiecībā uz tiem pantiem, kuros ir kaut kādas sīkas izmaiņas. Bet tālāk– 3.pantā– nav nekādu izmaiņu, arī 4.pantā nav nekādu izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem par 3. un 4.pantu ir kas sakāms? Nav nekā. Lūdzu, turpināsim.

K.Špoģis: 5.pantā ir iestrādāti Ēlerta kunga precizējumi. Tie ir redzami tanī pielikuma lapiņā. Minētie precizējumi nekādas šaubas nerada.

6.pantu Ēlerta kungs ir ierosinājis izslēgt. Mums nebūtu iebildumu, varētu arī izslēgt šo pantu, ja būtu jau sakārtots Civilkodekss, bet, kamēr tā nav, Ekonomikas komisija uzskata, ka tas pagaidām šeit būtu jāatstāj. Līdzko Civilkodeksā būs kārtība, šo pantu jebkurā brīdī varēsim izslēgt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs, vai jums ir iebildumi? Ēlerta kungs piekrīt tādai interpretācijai. Paldies.

K.Špoģis: 7.pantā jau bija iestrādāts Ēlerta kunga precizējums un pieņemti vēl 506.dokumentā redzamie priekšlikumi. Šeit arī tie ir redzami. Tie nekādas šaubas nerada. Tā ka varat uzskatīt, ka 7.pants arī ir kārtībā.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, lūdzu!

I.Ēlerts: Man ir jautājums cienījamam autoram par 7.panta otro daļu, proti, kādēļ no tās ir pazuduši vārdi “kreditora administrācija”? Tātad otrās daļas tekstā teikts: ja lietas izskatīšanas gaitā tiesa konstatē, ka uzņēmuma mantas nepietiek, lai pilnīgi nomaksātu visus pieteiktos un neapšaubāmos parādus, un nav iespējams mierizlīgums vai uzņēmuma sanācija, un izsludina uzņēmumu par bankrotējušu… Es saprotu, ka uzņēmumu nevar izsludināt par bankrotējušu, ja tiek nodibināta kreditora administrācija, kas ir paredzēta pirmajā šā panta daļā. Vai tā ir kļūda, jo otrajā lasījumā tāda bija. Kas te ir noticis?

K.Špoģis: Jā, tā ir kļūda, tas paliek tā, kā bija otrajā lasījumā.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad tā ir tehniska kļūda, kura ar kopīgiem spēkiem ir jālabo. Lūdzu, vai vēl ir par 7.pantu?

K.Špoģis: Nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Paldies. Lūdzu, 8.pants.

K.Špoģis: 8.pantā ir tikai sīki redakcionāli precizējumi. 9.pantā arī ir tikai sīki redakcionāli precizējumi. 10.pantā arī tikai nenozīmīgi, sīki precizējumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai līdz 10.pantam godājamiem deputātiem ir kādas piezīmes vai labojumi? Nav. Paldies.

3.nodaļa.

K.Špoģis: 3.nodaļas 11.panta teksts precīzāk un labāk ir sakārtots, vadoties pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātam Ēlertam nav pretenziju? Nav. Citiem deputātiem arī nav? Paldies.

K.Špoģis: 12.pantā ir tikai redakcionāls precizējums. 13. un 14.pantā nav nekādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem līdz 14.pantam ir kas sakāms? Nav nekā. Paldies.

K.Špoģis: 15.pantā ir sīki precizējumi panta pēdējā rindiņā. Tur bija ierakstīti vārdi: “ka vienādi”, tagad ir– “ne sliktāki”. Tātad divi vārdiņi ir citādi.

Priekšsēdētājs: Paldies.

K.Špoģis: 16.pantā nav nekādu izmaiņu. 17.pantā– arī nav.

Priekšsēdētājs: Paldies.

K.Špoģis: 18.pantā arī ir sīki, redakcionāli precizējumi. 19., 20. un 21.pantā nav nekādu izmaiņu.

Taču ir viena ļoti būtiska lieta, proti, Likumdošanas jautājumu komisija ierosina 22.pantu un 23.pantu svītrot. Redziet, mēs ļoti labi saprotam un piekrītam, ka minētajiem pantiem ir maza slodze šajā likumā un vispār tādās civiltiesībās. Taču, godājamie kolēģi, vajadzētu ievērot šā panta morālo un psiholoģisko slodzi un nozīmi, proti, ka tas ir tāds zināms atbalsts tam cilvēkam, tam uzņēmējam, kas nokļuvis, kā saka, nelaimē. Viņam ap šo lietu ir jādarbojas ar visādām tām lietām… Varbūt pagaidām tos derētu atstāt, raugoties tikai no šāda viedokļa un pilnīgi piekrītot likumdevējam, ka šeit kaut kādas lielas un nopietnas slodzes nav.

Priekšsēdētājs: Vai Ekonomikas komisija uzstāj uz šā panta svītrošanu? Neuzstāj. Paldies. Mēs varam turpināt.

K.Špoģis: Paldies. 24.pantā ierosinājumu nav.

Priekšsēdētājs: 24.pantā arī nav. 25. un 26.pantā?

K.Špoģis: Arī nav.

Priekšsēdētājs: 26.pantā ir Ēlerta kungam. Lūdzu.

I.Ēlerts: Par 26.panta trešo daļu. Tekstā ir rakstīts, ka, ja izskatāmās pretenzijas sēdē netiek apstrīdētas, tās uzskatāmas par kreditora atzītām un ir apmierināmas bezstrīdus kārtībā no konkursa masā ietilpstošās mantas. Otrā daļa paredz, ka acīmredzot prasības var apstrīdēt, bet tādēļ jau kreditori koleģiāli izskata un balsojot izlemj. Tad viens ir apstrīdēt, un otrs ir– noraidīt. Acīmredzot te būtu jāliek vārds “noraidīt”. Es atvainojos, ka es laikus neesmu pamanījis šo kļūdu.

K.Špoģis: Jā, es atvainojos, tur arī ir Juridiskās pārvaldes precizējums, kurā izslēgts vārdiņš “profesionālās”. Tur tad izlabosim arī šo…

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad piekrišana ir panākumiem…

K.Špoģis: Un 27.pantā ir izslēgts otrās daļas otrais teikums. Lai precīzāk un pareizāk izteiktu būtību, tas tur nav vajadzīgs. Ir maza lapiņa, kur tas bijušais tekstiņš ir redzams.

Priekšsēdētājs: Paldies. 28. un 29.pantā?

K.Špoģis: Nav vairāk.

Priekšsēdētājs: Nav vairāk labojumu. Paldies. Tātad mēs esam izskatījuši visu likumprojektu trešajā lasījumā. Špoģa kungs, kā jums liekas, vai mēs varētu balsojumu izdarīt tagad vai mums pagaidīt līdz rītam?

K.Špoģis: Man tāda sajūta, cienījamie kolēģi, ka laikam varam balsot.

Priekšsēdētājs: Varam balsot, ja?

K.Špoģis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu sekretariātu zvanīt! Pagaidīsim pāris minūtes. Lūdzu ieslēgt reģistrāciju. Sākam reģistrēties, kolēģi.

Godājamie kolēģi, neskatoties uz zvanīšanu, te neviens vairs nenāk. Lūdzu reģistrācijas rezultātu: 91 deputāts ir reģistrējies. Paldies.

Lūdzu, balsosim par likumu “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu” trešajā lasījumā. Izņēmuma kārtā arī es balsošu. Rezultāts: 85– par, pret– nav, 3– atturas.

Lūdzu, Špoģa kungs, ziņojiet par lēmuma projektu par spēkā stāšanās kārtību.

K.Špoģis: Tas ir ļoti īss lēmuma projekts, proti, sākot ar 1.janvāri, lai būtu tomēr laiks. Par to, šķiet, nekādu jautājumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi jautājumi par lēmuma projektu? Ir Eglāja kungam.

V.Eglājs: Vai šajā lēmuma projektā tomēr nevajadzētu ierakstīt kaut ko par sanācijas kārtību? Lēmuma projekts mums bija pirmajā lasījumā… Vai tā lieta kaut kur nebūtu jāatzīmē, jo tas paliek kaut kā gaisā karājoties. Tas likumā ir iekšā, bet nav atspoguļoti…

K.Špoģis: Mēs tā varētu izdarīt. Visi tie dokumenti ir sagatavoti, kas bija tajā mūsu plašajā lēmumā, ko bijām pieņēmuši, tas ir, uzdevumā Ministru padomei. Tiklīdz tiks pieņemts šis likums, arī viņi tos nolikumus apstiprinās. Bet mēs varētu ierakstīt tādu punktu, ka Ministru padomei vai nu jāpasteidzina, vai nekavējoties jāpieņem visi tie apstiprinājumi, vai kādā citā veidā…

V.Eglājs: Es neuzstāju, man vienkārši…

K.Špoģis: Bet var būt, ka nebūtu…

V.Eglājs: …lēmums tāds pirmajā lasījumā un tagad…

K.Špoģis: Bet tas ir patstāvīgs lēmums un ir spēkā. Es domāju, ka mēs pakontrolēsim darba kārtību, lai to noteikti pieņemtu.

Priekšsēdētājs: 50 laikam ir. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma par spēkā stāšanās kārtību pieņemšanu. Rezultāts: 76– par, 1– pret, 5– atturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Lūdzu, kādu jautājumu mēs varētu izskatīt nākamo? Špoģa kungs domā, ka varētu mēģināt par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu…

K.Špoģis: Tie ir pilnīgi viens ar otru saistīti jautājumi. Ja esam to vienu pieņēmuši, tad otrais arī tā kā prasās. Tam vajadzētu būt. Tas arī ir mazs dokumentiņš. Varbūt tad atļaušos ziņot par 513.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Nosauciet, lūdzu, kurš darba kārtības jautājums tas ir?

K.Špoģis: Tas ir darba kārtības…

Priekšsēdētājs: Tas ir rītdienas darba kārtības otrais jautājums. Vai kolēģiem ir dokumenti? Vai mēs varam izskatīt šo jautājumu 16 minūšu laikā vai vismaz būtiski iesākt? Varam.

Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: 1.nodaļā ir svītrota preambula kā lieks teksts, kurš ir bez slodzes. Citu labojumu 1.nodaļā nav. 1.pantā ir svītroti otrā teikuma divi pēdējie vārdi. 2.un 3.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs, nav tā dokumenta! Es arī izmisīgi pašlaik šķirstu, gribu sekot līdzi jūsu apsvērumiem, bet…

K.Špoģis: Taču šis dokuments ļoti ilgi jau ir jūsu rokās. Goda vārds, kungi! Varbūt tas ir palicis mājās.

Priekšsēdētājs: Tieši tāpēc arī laikam šā dokumenta nav, ka tas ilgi ir…

K.Špoģis: Ir, ja?

Priekšsēdētājs: Daudziem deputātiem ir. Špoģa kungs, jūs varat turpināt! Man arī tūlīt būs!

K.Špoģis: Lūdzu, atšķiriet, kur ir sakoncentrēti visi priekšlikumi. Kā parasti, tur galvenokārt ir Ēlerta kunga labojumi. Tātad Ēlerta kunga priekšlikumi attiecībā uz 1.panta otro daļu, par ko es jau teicu. Tie ir pieņemti un iestrādāti. Līdz 4.pantam vairāk nekādu labojumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godājamiem deputātiem ir kādi iebildumi līdz 4.pantam? Nav. Lūdzu.

K.Špoģis: Pēc akadēmiķa, tagad arī ministra, Kalniņa kunga priekšlikuma, 4.panta otrā daļa ir izteikta citādā, proti, piemērotākā redakcijā. Tā tajā lapiņā ir redzama. Arī tekstā tā, protams, ir iestrādāta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem ir kas sakāms? Nav. Paldies.

K.Špoģis: Pēc Lemberga ierosinājuma, 5.panta trešās daļas redakcija ir redakcionāli konkretizēta. Pēc deputāta Ēlerta ierosinājuma, ir precizēta 6.panta trešā daļa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai godājamiem deputātiem ir kādas citas domas par to? Nav. Varam turpināt.

K.Špoģis: 7.pantā labojumu nav. 8.pantā ir iestrādāts deputāta Bukas precizējums, proti, vārdiņš “pamatdarbība”, bet citā bija “viens no pamatdarbības veidiem”.

9.pantā labojumu nav. 10.pantā pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma ir izslēgts 1.apakšpunkts par cenu uzrādīšanu brīvā tirgus apstākļos, tas it kā tiks labots. Tas ir Muciņa iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Tālāk, 11.pants.

K.Špoģis: 11.pantā pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma ir iestrādāts otrais teikums. Liekas, tas atkārtojas citā likuma normā. 12. un 13.pantā nekādu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamiem deputātiem ir kādi labojumi vai papildinājumi? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptu trešajā lasījumā. Rezultāts: 82– par, 1– pret, 1– atturas. Likums ir pieņemts.

Lūdzu, Špoģa kungs, ziņojiet par lēmumu par spēkā stāšanās kārtību.

K.Špoģis: Jā, par spēkā stāšanās kārtību… Mēs gribam, sākot ar 1.februāri… Taču te drusciņ ir jāpastrādā, lai būtu mazliet laika sagatavoties. Lēmuma 2.punktā ir vairāki apakšpunkti, kuri norāda, kas jāizdara valdībai. Visi jūs esat izlasījuši, liekas, ka nekādi priekšlikumi nav iesniegti. Ir izdarīti visi darba kārtībā ienākušie precizējumi. Mēs aicinām šo lēmumu pieņemt tādā veidā.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem kolēģiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

Lūdzu, balsosim par šā lēmuma pieņemšanu. Rezultāts: 76– par, pret– nav, 2– atturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Līdz pārtraukumam mums vēl ir 10 minūtes. Vai Emša kungs vēlas sniegt informāciju? Cienījamie kolēģi! Vai mēs varam noklausīties informāciju? Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis: Cienījamie kolēģi! Vairāki deputāti ir izrādījuši interesi par avāriju, kuras rezultātā tika piesārņota Gauja. Tātad situācija ir tāda, ka sestdien, 30.novembra vakarā, Siguldas rajonā makšķernieki pamanīja eļļas vai naftas piesārņojumu Gaujā. Par to pulksten 23.30 tika informēta ģeoloģijas inspektore Ināra Krūmiņa Rīgā. Svētdien no rīta, jo sestdien nekādu meklēšanu nevarēja uzsākt, jo bija iestājusies tumsa, inspektore kopā ar Vides aizsardzības kluba “zaļajiem”, ja tā varētu teikt, aizbrauca un uz vietas, nostaigājot gar Gaujas krastu, atrada vaininieku. Tika konstatēts, ka ir notikusi šāda lieta.

Proti, Siguldā, Nākotnes ielā 85, dzīvojošais pilsonis tur ieracis zemē mucu ar sešām tonnām dīzeļdegvielas. Tas būtu bijis ļoti labi, bet mucai bija caurums. Turklāt muca atradās Vējupītes krastā, un vairums mucas satura nokļuva Vējupītē, kas atrodas apmēram 1,5 km no Gaujas. Līdz ar to atklātā vidē nonāca apmēram viena tonna dīzeļdegvielas. Svētdien tika izsaukta īpaša brigāde, un mašīna izsūknēja degvielu no bojātās cisternas un uzsāka Vējupītē piesārņotā ūdens aizturēšanu, kā šķēršļus izmantojot salmu paklājus.

Diemžēl ūdens Gaujā ir piesārņots apmēram četru kilometru garumā un aptuveni sešu metru platā joslā. Piesārņojums, kas bija radies Siguldas rajonā, tagad jau ir nonācis jūrā. Tāda ir situācija, ka piesārņotais ūdens tecēja uz jūru. Pašreiz ir uzsākta izmeklēšana un ierosināta lieta. Tiek vākti materiāli par piedziņu zaudējumu aprēķināšanai. Atkarībā no tā, kāds būs pārkāpuma smagums, tiks ierosināts jautājums par to, kāds soda mērs būs piemērojams šim pilsonim.

Vēl gribu atzīmēt, ka šajā gadījumā zināmā mērā ir tāda situācija, ka vietējā vara nav pievērsusi uzmanību tam, ka, iebūvējot šādu tvertni, ir ļoti rūpīgi jāievēro dabas aizsardzības prasības. Neviens nebija, tā teikt, fiksējis šo iebūvēšanas momentu. Tātad, ja te viss būtu kārtībā ar hidroizolāciju, ar mājas plānu apkārt šai sistēmai, tad, protams, noplūde nebūtu konstatēta. Tāda ir situācija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir jautājumi? Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Ziniet, vajadzētu gan šīs ziņas vēl pārbaudīt, jo man cilvēki zvanīja un stāstīja, ka pie Gaujas bijuši visu dienu, un visu dienu esot plūdusi dīzeļdegviela. Tas bija sestdien. Nē, tur man skaidroja, ka tonna vien tur nevarētu būt. Runa varētu būt vismaz par vairākām tonnām. Vēlreiz jāpārbauda šīs ziņas, jo sestdien visu dienu plūdusi dīzeļdegviela…/

I.Emsis: Es jau diezgan daudz esmu pieredzējis avārijas briesmu, tādēļ varu novērtēt, un man jāsaka, ka vietējiem iedzīvotājiem ir tāda neliela tendence situāciju pārspīlēt. Šajos jautājumos mēs balstāmies tikai uz ekspertu un inspektoru slēdzieniem, jo pretējā gadījumā baumas, saprotiet paši, ātri izplatās. Bet mēs, protams, pārbaudīsim. Aprēķinātais daudzums ir izrēķināms ļoti vienkārši, proti, cik saimnieks ielaida tvertnē un cik no tās izlēja ārā– tātad starpība ir nonākusi vidē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi Emša kungam? Nav. Paldies par ziņojumu. Tātad mums ir palikušas piecas minūtes līdz pārtraukumam. Es domāju, ka jaunu trešo lasījumu nesāksim.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 17.00. Pēc tam spriedīsim, ko darīt tālāk. Lūdzu– Bērziņa kungam ir ziņojums.

I.Bērziņš: Es atgādināšu Ārlietu komisijai, ka pārtraukumā mēs pulcējamies lejā Mandātu un deputātu ētikas komisijas kabinetā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Algas izmaksa notiks saskaņā ar reģistrācijas rezultātiem. Rezultāts: 71.

Lūdzu, godājamie kolēģi, komisiju, darba grupu vadītāji, dokumentu autori! Kuri ir gatavi likt mums priekšā darba kārtībā iekļautos jautājumus? Mums šodien vēl nav izskatīti jautājumi par papildinājumiem, par pagaidu valdes izveidošanu Daugavpilī, Rēzeknē un Kurzemes rajonā, trešais lasījums par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju, lēmuma projekts par sanatoriju, kūrortu, atpūtas namu un tā tālāk turpmāko darbību. Tas viss ir šodienas darba kārtībā.

Zeltkalnes kundze ir gatava ko teikt? Lūdzu.

B.Zeltkalne: Es gribētu lūgt atlikt šo trešo lasījumu uz nākamās dienas rītu, ja ir iespējams. Tā kā deputātu ir maz, es baidos, ka ar trešo lasījumu nekas neiznāks.

Priekšsēdētājs: Jāatliek vien ir, bet rīt no rīta mums jau nobalsots par budžeta labojumiem.

B.Zeltkalne: Tad varbūt kā otro pēc budžeta?

Priekšsēdētājs: Vai mēs, kolēģi, varam balsot, ka rīt no rīta pēc budžeta skatītu par kooperatīvajiem dzīvokļiem?

B.Zeltkalne: Jau trešo nedēļu ir darba kārtībā, bet mēs nekā netiekam tālāk…

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Nobalsosim, ka rīt no rīta pēc budžeta labojumu izskatīšanas tiks izskatīts jautājums par kooperatīvajiem dzīvokļiem trešajā lasījumā. Vai varam nobalsot par šādu ierosinājumu? Varam. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 52– par, 1– pret, 7– atturas. Nobalsots. Vienīgi jautājums ir tas, ka pirmais tik un tā būs jautājums par pensijām, kas ir nobalsots kā steidzams. Tātad otrais būs budžets, un trešais būs kooperatīvie dzīvokļi, jo tieši rītdienas otro darba kārtības jautājumu mēs veiksmīgi esam izskatījuši šodien, tā ka te varētu būt tas logs…

Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Jautājums par Daugavpili, Rēzekni un Rīgas pilsētu ir politisks jautājums. Bez šaubām, es saprotu, ka rītdien darba kārtība arī ir pārslogota, bet šodien arī diez vai to var izskatīt. Es lūgtu arī rīt vismaz kaut kādā veidā sarindot… Ja tā skatās, tas ir pirmais no visiem jautājumiem. Būtu jāsarindo tā, lai mēs varētu izskatīt, citādi šīs valdes nevar strādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad tas rītdien būtu ceturtais jautājums; ja mēs pārceļam un ja tas ceturtais būs pēc pirmā pārtraukuma, tad situācija var būt dažāda. Jāpieņem ir. Emša un Batarevska kungi saka, ka varot izskatīt papildinājumus un grozījumus likumā par dabas resursu nodokli. 11. nekādi nevarētu būt. Kurš, lūdzu, vai Batarevska kungs?

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es domāju, ka tajā nodokļu likumprojektā 3.punktu un visus apakšpunktus varētu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādas pretenzijas? Nav. Tātad varētu. Kehra kungs arī māj ar galvu. Lūdzu ziņotāju tribīnē! Vai godājamiem kolēģiem ir izsniegti šie likumprojekti? Ir. Lūdzu.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Likumprojektu, kurš ir apvienots 525.dokumentā, ir iesniegusi Ministru padome. Šā likumprojekta būtība ir grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”, proti, ka jāatsakās no līdzšinējās kārtības, ka lielajos uzņēmumos zināma daļa, var teikt, pat ievērojama daļa, īpašuma nodokļa līdz šim tika ieskaitīta valsts budžetā. Likumprojekts tātad ir sastādīts, pamatojoties uz principu, ka turpmāk visi līdzekļi būtu ieskaitāmi pašvaldību budžetos. Tas ir izskaidrojams ar to, ka vēl arvien ir tāda kārtība, ka, no vienas puses, tiek ieskaitīti diezgan lieli līdzekļi, tajā skaitā arī no īpašuma nodokļa, valsts budžetā, bet tai pašā laikā no valsts budžeta ir paredzētas lielas dotācijas pašvaldībām. Lai pēc iespējas principā pietuvinātos situācijai, ka pašvaldības pašas apgādā sevi ar budžeta līdzekļiem, ir priekšlikums vispirms jau visu īpašuma nodokļa summu ieskaitīt pašvaldību budžetos.

Ja salīdzinām ar iepriekšējo likumprojektu vai ar jau spēkā esošo likumu, tad Rīgas pilsētā visa summa, kas līdz šim tika ieskaitīta valsts budžetā, tiek ieskaitīta Rīgas pilsētas budžetā. Rīgas pilsētas rajonu budžets saņem tādas summas jeb tādu daļu no īpašuma nodokļa, kā bija līdz šim. Tajā pašā laikā rajonu un pagastu pašvaldībās šī summa, kas tagad pārnāk no valsts budžeta, tiek sadalīta abiem pašvaldību līmeņiem. Un tomēr vairāk tiek akcentēts zemākais līmenis, proti, tieši pagastu un rajonu pilsētu līmenis, kam ir paredzētas proporcionāli lielākas summas no līdzšinējā valsts budžeta ieņēmuma nekā rajona līmeņa budžetam. Tas ir viss par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam? Nav jautājumu? Tādā gadījumā mums ir jādebatē… Vai sekretariātā kāds ir pieteicies debatēs? Ir. Paldies, Kodoliņa kungs, ieņemiet savu vietu. Blažēviča kungs debatēs, lūdzu!

J.Blažēvičs: Godājamo sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Principā šis īpašuma nodoklis ir kopā ar citiem nodokļu veidiem, ko mēs esam apstiprinājuši, un noslēdz to posmu, kad pašvaldībām tiek nodots tas, kas tām ir vajadzīgs. Ja mēs tagad šo īpašuma nodokli un citus nododam vietējo pašvaldību rīcībā, tad jau rodas ekonomiskais pamats šīm darbībām. Tādēļ Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ļoti atbalsta šo priekšlikumu un lūdz jūs balsot par to. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par īpašuma nodokli– 525.dokuments. Lūdzu, balsosim. Papildus vēl divas balsis būs “par”. Pēc tam reģistrēsimies. Tātad par grozījumiem 1990.gada likumā “Par īpašuma nodokli”, par tā akceptēšanu pirmajā lasījumā. Papildus vēl piecas balsis “par”. Rezultāts: 59– par, pret– nav, atturas– 6. Paldies.

Lūdzu– nākamais dokuments! Kas ir ziņotājs? Arī Kodoliņa kungs. Kolēģi, reģistrēsimies, lai nebūtu jābalso ar roku. Rezultāts: 68.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Nākamais likumprojekts ir iekļauts 526.dokumentā. Šajā dokumentā ir izraksts no Ekonomikas komisijas sēdes protokola, kurš radies, izskatot priekšlikumu par izmaiņām dabas resursu nodoklī. Nonācām pie problēmas, kas mums likās plašāka nekā tikai tieši dabas resursu nodokļi, proti, problēma, ka ļoti straujas inflācijas apstākļos nodokļu un nodevu maksājumi, kas ir izteikti absolūtās summās, strauji noveco. Tātad to inflācijas temps ir pārāk straujš, lai mēs Augstākajā padomē ik pa laikam varētu atļauties atgriezties pie šā jautājuma un caurskatīt šos likumprojektus. Tāpēc ir priekšlikums, ka automātisko indeksācijas procesu veic Finansu ministrija, kurai, bez šaubām, nav tiesību šo nodokli ne palielināt, ne arī samazināt. Tās tiesības ir tikai praktiski veikt indeksācijas procesu. Tā ir šā likumprojekta būtība, kura ir iekļauta likumprojektā “Par papildinājumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā””. Tātad ļoti īss un konkrēts likumprojekts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi jautājumi ir ziņotājam? Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Kodoliņa kungs, kāda būs Finansu ministrijas rīcība šajā jautājumā attiecībā uz indeksāciju 1992.gadā? Vai šīs likmes paliks tādas, kādas mēs tās apstiprinājām uz 1991.gada 1.janvāri, vai arī tās tiks grozītas?

A.Kodoliņš: Mēs tūlīt izskatīsim likumprojektu par dabas resursu nodokļa likmju izmaiņām. Tiek gatavots likumprojekts par likmju izmaiņām zemes nodoklī. Tuvākajā laikā mēs pieņemsim likumu par vietējām nodevām un likumu par valsts nodevām, kur būs jau fiksētas summas, kas atbilstu 1992.gada sākuma brīdim.

I.Ēlerts: Tātad 1991.gada inflācija netiek ņemta vērā?

A.Kodoliņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, Kodoliņa kungs, vēl 526.dokumentā ir šis likumprojekts “Par papildinājumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā””.

A.Kodoliņš: Jā, tieši par šo likumprojektu…

Priekšsēdētājs: Jā, un tad pie reizes arī par dabas resursu…

A.Kodoliņš: Nē, nē, par to ziņos Emša kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad varbūt izskatīsim šo un nobalsosim. Debatēs, cik es saprotu, nav pieteikušies. Tātad balsosim par Latvijas Republikas likuma “Par papildinājumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”” akceptu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 53– par, 2– pret, 4– atturas. Paldies.

Lūdzu, Emša kungs, par dabas resursu nodokli.

I.Emsis: Cienījamie kolēģi! Runa ir par 526.dokumentu, kurā ieteikts izdarīt vairākas izmaiņas likumā “Par dabas resursu nodokli”. Es varu uzreiz pateikt: tā kā mēs nobalsojām iepriekšējo balsojumu, tad pirmais punkts jau ir atrisināts. Tātad tas vairs nav jāatkārto.

Indeksācija un līdz ar to šis inflācijas koeficients ir iestrādāts jau visos likumos, kur ir runa par absolūtajām nodokļu vērtībām. Tātad izmaiņa 2.5.pantā ir tāda, ka mēs precizējam, kas ir vietējās pašvaldības, jo tas radīja ļoti lielus strīdus un vajadzēja nepārtraukti izskaidrot šo situāciju. Tāpēc mēs ierosinām “vietējās pašvaldības” aizstāt ar vārdiem “pagastu un pilsētu”, lai būtu precīzi noteiktas zemākā līmeņa vietējās pašvaldības. Līdz ar to strīdi tiek noņemti.

Tālāk– 2.5.panta ceturtā sadaļa tiek izteikta šādā redakcijā: “Nodokli par dabas resursu iesaistīšanu saimnieciskajā apritē ieskaita to pagastu vai pilsētu pašvaldību ārpusbudžeta fondā, kuru teritorijā tika veikta attiecīgā darbība.” Tas saskan ar iepriekšējo, labojums ir tikai tātad vārdi “pagastu vai pilsētu”, un papildināts ar šādu teikumu: “Rīgas pilsētā nodokli ieskaita pilsētas rajonu pašvaldību ārpusbudžeta fondā.” Līdz ar to arī ir skaidrība par Rīgas pilsētu. Proti, šie līdzekļi ir jāieliek tātad rajonu pašvaldību ārpusbudžeta fondā.

Tie arī ir visi grozījumi likumā. Vēl ir divas nelielas izmaiņas likuma pielikumā– “Nodokļu likme par pazemes ūdeņiem”. Tiek noteikta cita likme, jo iepriekšējā likme– 4 kapeikas– ir ļoti smieklīga summa. Tagad likme tiek palielināta par 10 kapeikām, tātad 0,1.

Runājot par nodokļu likmēm par normatīvo vides piesārņošanu, uzglabājot atkritumus, arī tur, kur viss ir kārtībā, kur atkritumi tiek ieglabāti atbilstoši likumā noteiktajām prasībām, tiek izdarītas šādas izmaiņas. Pirmkārt, piecu klašu vietā ir noteiktas tikai trīs sadaļas: netoksiskie, toksiskie un īpaši toksiskie atkritumi. Par pirmo divu klašu toksiskajiem atkritumiem maksa tiek izmainīta tātad uz 3 un 10 rubļiem– tātad palielināšanas virzienā netoksiskajiem un toksiskajiem atkritumiem. Tomēr kopumā jāsaka, ka šīs izmaiņas ir ārkārtīgi saudzīgas, un mēs prognozējam, ka nākamajā gadā pie šā jautājuma vajadzēs atgriezties vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi ir jautājumi Emša kungam? Lūdzu, Ēlerta kungs! Pēc tam– Blažēviča kungs.

I.Ēlerts: Sakiet, lūdzu, vai es pareizi sapratu, ka jūs šā likuma 1.pantu izslēdzat?

I.Emsis: Jā.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Blažēvič!

J.Blažēvičs: Lēmumā par nodokļu stāšanos spēkā bija tāds punkts, ka jūs izstrādājat dabas resursu izmantošanas limitēšanas kārtību. Ir runa par zemi, granti, smilti. Lai mēs varētu precīzi iekasēt šo nodokli, sakiet, kāda šī limitēšanas kārtība būs 1992.gadā? Es runāju par zemi, par granti un kūdru.

I.Emsis: Runa būtu par licencēšanas kārtību un par šo nodokļa pielietojuma kārtību. Tā ir izstrādāta un apstiprināta kopā ar Finansu inspekciju. Kopā ar Finansu ministriju ir izstrādāts un apstiprināts šis mehānisms. Tas viss apkopots, ja tā varētu teikt, tādā īpašā brošūrā, kas ir apstiprināta un laista darbībā. Tātad to mēs esam izdarījuši, un, ja būs nepieciešami varbūt kādi grozījumi šajā kārtībā vai tajā licencēšanas kārtībā, tad tas arī tiks izdarīts. Šobrīd šī licencēšana pēc būtības republikā nenotiek.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Bul!

A.Buls: Pirmām kārtām izsaku lielu atzinību, ka beidzot pašvaldības ir kļuvušas konkrētas, par ko mēs pagājušogad strīdējāmies. Jūs toreiz apliecinājāt, ka pašvaldība saprotama kā zemākā, bet diemžēl dzīve apliecināja ko citu. Liels paldies par šo korektūru! Tagad jautājums: pazemes ūdeņiem likme tiek pacelta uz 10 kapeikām, bet kā ir ar virszemes ūdeņiem?

I.Emsis: Tātad virszemes ūdeņiem šī likme paliek tāda pati, proti, divas kapeikas– tātad neliela. Un tas ir tāpēc, ka esam ieviesuši vienādu sistēmu gan lauksaimniekiem, gan zivsaimniekiem. Tātad arī viņiem šis nodoklis ir jāmaksā. Un, lai neizraisītu šeit kaut kādas ekonomiskas svārstības, mēs bez tam uzskatām, ka virszemes ūdeņu izmantošana ir, ja tā varētu teikt, kaitīgāka. Tāpēc šī likme netiek mainīta.

A.Buls: Vai uz tām divām kapeikām tāpat attieksies turpmākā indeksācija, tas ir, no divām kapeikām sākot?

I.Emsis: Jā.

A.Buls: Pēdējais jautājums ir par toksiskām vielām. Sakiet, lūdzu, vai būs precizēts saraksts, ko attiecināt uz pirmo un otro bīstamības pakāpi?

I.Emsis: Jā. Šis saraksts patlaban jau ir izstrādāts, bet tas tiks vēlreiz precizēts, tā kā ir neprecīzs.

A.Buls: Praksē ir ļoti grūti novilkt svītru starp pirmo un otro un arī pat trešo un otro klasi.

I.Emsis: Tieši tas ir par iemeslu tam, lai savilktu kopā vairākas šīs strīdīgās klases. Ja klase ir mazāka, tad vienkāršāk ir novilkt šo robežu. Šobrīd ir tikai divas robežas– starp pirmo un otro, starp otro un trešo klasi.

A.Buls: Jūs to vielu nosauksit vārdā vai arī būs grupas?

I.Emsis: Pa lielākai daļai vielas ir nosauktas vārdā, bet visas diemžēl mēs nevaram uzskaitīt, jo to nepieļauj Latvijas papīra krājumi. Bet mēs centīsimies to izdarīt tik precīzi, lai katrā gadījumā nebūtu šaubu par to.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Emša kungs, man jums varbūt būtu jāatvainojas, jo es neesmu jūs sapratis. Man jautājums par to tabuliņu, kas te ir beigās. Sakiet, lūdzu, kādā mērā un, teiksim, pēc kādiem apsvērumiem jūs vadījāties, palielinot šo nodokļu likmi?

I.Emsis: Šī nodokļu likme ir palielināta tieši 100 reižu. Un apsvērumi ir tādi, ka šīs summas, kuras mēs reāli iekasējām, bija tik smieklīgi mazas, ka vispār tās neradīja, ja tā varētu teikt, regulējošu efektu.

J.Freimanis: Vai šo summu ievākšanas mehānisms ir reāls?

I.Emsis: Mehānisms ir reāls. Gads vēl nav beidzies, tātad pašreiz šis nodoklis ir iekasēts 80 procentu apmērā, bet jārēķina, ka gada sākumu mēs nokavējām.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Paldies, Emša kungs! Vai debatēs ir kāds pieteicies? Nav. Lūdzu, balsosim par šo grozījumu un papildinājumu likumā “Par dabas resursu nodokli” pirmā lasījuma akceptu. Rezultāts: 49– par, 4– pret, 4– atturas. Tātad ir akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Pēdējais šodienas darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par valsts nodevu”. Lūdzu, deputāt Kodoliņ!

A.Kodoliņš: Jāteic, ka likumprojekts “Par valsts nodevu”, tas ir, 524.dokuments, ir tapis ļoti ilgi un grūti. Pirmoreiz likumprojektu “Par valsts nodevu” izskatīja valdībā, ja nemaldos, šā gada martā. Likumprojekts vairākkārt tika atgriezts autoriem pārstrādāšanai. Ne velti šajā garajā procesā daļa autoru ir aizgājuši pensijā, tā arī vēl nezinot, kas ar to notiks valdības reorganizācijas procesā. Tādējādi šajā brīdī minēto likumprojektu zināmā veidā diemžēl var aizstāvēt tikai komisija. Tātad šo likumprojektu izskatīja Ekonomikas komisijā. Mēs nācām pie slēdziena, ka arī tajā ir zināmas paviršības, par ko liecināja tās recenzijas, kas par šo likumprojektu tika iesniegtas no Juridiskās pārvaldes un Likumdošanas jautājumu komisijas. Tāpēc mēs, vēlreiz pieaicinot arī šos pašus autorus, centāmies likumprojektu uzlabot, iestrādājot tos priekšlikumus, kurus mums izteica Likumdošanas jautājumu komisija un Juridiskā pārvalde.

Tajā pašā laikā jāteic, ka daļa normu, bez šaubām, šo trīs lasījumu laikā vēl būs precizējamas, īpaši par pasu izsniegšanu, jo mēs tūlīt izskatīsim likumprojektu par jaunajām pasēm. Zināms, ka vairs nebūs šis dalījums: ārzemju pases un vietējās pases. Acīmredzot būs arī iebildumi pret dažām normām. Es gribu teikt, ka par šā likumprojekta paplašināšanu principā bija ļoti daudz ierosinājumu, kuri tika iesniegti gan valdībai, gan mūsu komisijai.

Tajā pašā laikā jāatceras, ka var būt divu veidu šķirtnes par to, kas ir valsts nodeva un kas ir tikai valsts iestāžu pakalpojums, kas gan ir diezgan nosacīti. Tāpēc daļā no priekšlikumiem, kurus saņēma gan mūsu komisija, gan arī darba grupa, kas izstrādāja likumprojektu, tika norādīts, ka tas principā būtu attiecināms nevis uz valsts nodokli, bet uz maksu par pakalpojumiem.

Svarīgi ir tas, ka šajā likumprojektā, atšķirībā no līdzšinējām valsts nodevām, tika palielināts tātad šis darbību loks sakarā ar mūsu nodibināto jauno institūciju darbības uzsākšanu. Šajā sakarā vispirms ir runa par tādām institūcijām kā Uzņēmumu reģistrs un Migrācijas lietu departaments. Tāpat ir speciālas normas, kas paredz zināmas nodevas gan par patenta izsniegšanu, gan arī par licences izsniegšanu, lai uzsāktu attiecīga veida uzņēmējdarbību.

Daudz diskusiju bija par to, vai šīs normas būtu jāizsaka tikai absolūtos skaitļos, kā uzskatīja daži mūsu komisijas locekļi, vai arī daļa no normām būtu atstājama tomēr procentuālā veidā. Šis jautājums ir samērā diskutējams, bet skaidrs ir viens, ka, palielinoties dažādu prasību pieteikumiem vai arī mantojumu summām, bez šaubām, tas nosaka arī darba ietilpību, apstrādājot šīs lietas. Tāpēc likumprojektā minimāli, tomēr būs saglabātas šīs procentuālās likmes, kuras tiek aprēķinātas procentos no prasības pieteikuma.

Vēl gribu atzīmēt, ka likumprojektā būs jāprecizē arī tā norma, kur ir runa par zināmām valsts nodevām absolūtā izteiksmē ārvalstu valūtā, konkrēti, dolāros. Acīmredzot te ir jāprecizē, ka šī summa var būt jebkurā konvertējamā valūtā ekvivalentā summā. Tas būtu, lai dolāru summētu.

Likumprojektā diezgan rūpīgi un vairākas reizes ir pārbaudīti tie atbrīvojumi, kas pienākas dažādām personām vai personu grupām gadījumā, ja tiek iekasēta viena vai otra nodeva.

Vēl gribu atzīmēt, ka tās darbības un tās valsts nodevas, kuras ņem pašvaldību institūcijas, tiek ieskaitītas nevis valsts, bet attiecīgi pašvaldību budžetā. Tas būtu galvenais par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Pirmais jautājumu uzdod deputāts Bels, gatavojas deputāts Cilinskis. Pēc tam jautājumu uzdod deputāts Freimanis un tad– deputāts Preinbergs.

A.Bels: Daļēji jau es saņēmu atbildi šajā nelielajā izklāstā, taču gribētu zināt, kad tas teksts tiks iztīrīts no tiem vecajiem “reptiļiem”? Tā, piemēram, 15.pantā rakstīts: “Pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri iesaukti dienestā no Latvijas uz citiem reģioniem, atgriezties sešu mēnešu laikā pēc dienesta izbeigšanās.” Es ceru, ka to jūs visu taču svītrosit ārā?

A.Kodoliņš: Jā. Un tomēr, lai tas tiktu izdarīts pēc iespējas pilnīgāk un korektāk, es lūgtu visus kolēģus iesniegt rakstiskus priekšlikumus par šā teksta iztīrīšanu. Es pilnīgi piekrītu, ka tajā ir saglabājušās diezgan daudz tādu lietu, kas smaržo pēc naftalīna.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski! Gatavojas deputāts Freimanis.

E.Cilinskis: Man būs vairāki jautājumi. Pirmkārt, sakiet, lūdzu, vai 15.pants ir saskaņots ar Migrācijas lietu departamentu?

A.Kodoliņš: Principā šī pantu saskaņošana, tātad visa šā likumprojekta saskaņošana starp valdības institūcijām, bija valdības uzdevums. Principā šajā vairākkārtējā izskatīšanā, kas notika valdībā, šī saskaņošanas procedūra bija. Cik precīza šī procedūra ir bijusi– to es nevaru apgalvot. Bet principā valdībā visām institūcijām vairākas reizes šis likumprojekts bija izsniegts. Es domāju– arī Migrācijas lietu departamentam.

E.Cilinskis: Skaidrs. Tādā gadījumā kā jūs saprotat šo 15.pantu? Vai tas attiecas tikai uz personām, kuras šeit iebrauc no kaut kurienes, vai arī, teiksim, uz personām, uz citu valstu pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un saņem pastāvīgas apmešanās atļauju?

A.Kodoliņš: Ir tā, kā šeit ir rakstīts, proti, attiecas uz visiem cilvēkiem, kuri iebrauc Latvijas Republikā, nebūdami Latvijas Republikas pilsoņi. Tātad šeit ir gan par pagaidu apmešanos, gan arī par tām personām, kas saņem atļauju apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Tā es saprotu.

E.Cilinskis: Bet uz tiem, kuri pašlaik uzturas, tas neattiecas?

A.Kodoliņš: Principā– jā.

E.Cilinskis: Paldies. Beidzamais jautājums: ko jūs saprotat ar terminu “pamatiedzīvotāji”, kā ir apakšpunktā– “neatkarīgi no viņu dzīvesvietas”. Kas tie ir– pamatiedzīvotāji?

A.Kodoliņš: Jā, man arī šeit ir pielikta jautājuma zīme.

E.Cilinskis: Skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani! Gatavojas deputāts Preinbergs.

J.Freimanis: Kodoliņa kungs! Es nezinu, vai tas jautājums būs no naftalīna vai no dusta, bet sakiet, pirmkārt, kur jūs esat ņēmuši visas tās likmes? Vai tās likmes, teiksim, par velosipēda lietošanu, ir 25 rubļi, ja vienu papīru uzraksta, vai tās ir inflācijas kaut kādi diktēti lielumi, vai tās saskaņā ar valsts nevērtīgo rubli ir piemērotas pasaules standartiem? Kur jūs esat ņēmuši šo skaitļu relatīvo lielumu? Kas tas tāds ir?

A.Kodoliņš: Jā. Es paskaidrošu… Pirmkārt, jau pirmās likmes bija esošās likmes, kādas ir. Turpmāk tiešām tika ņemts vērā inflācijas process un likmes attiecīgi koriģētas. Trešais moments. Mēs iepazināmies ar kaimiņvalstu, konkrēti, ar Lietuvas, attiecīgu likmju projektu, kurā arī ir attiecīgas likmes. Kad šīs normas salīdzinājām, tad principā es varu teikt, ka mums tās ir nedaudz zemākas nekā Lietuvas Republikā. Var jau strīdēties, vai tā summa 25 rubļi par velosipēdu ir pārāk liela summa vai pārāk maza summa, taču šīs likmes, bez šaubām, ir subjektīvas. Nevar taču būt nekādu objektīvu pētījumu, lai pateiktu, kāda ir viena vai otra likme.

J.Freimanis: Un otrs jautājums man ir tāds: vai jums tomēr nevajadzētu apakšnodaļu vai dot skaidrojumu par tiem gadījumiem, kuri cilvēki no šā nodokļa tiktu atbrīvoti? Tā, piemēram, 3.lappusē ir tabuliņa– prasības pieteikumiem. Ja, piemēram, ir tāda situācija, ka ļoti daudzi cilvēki pieprasa atpakaļ savu veco īpašumu un ja viņu īpašums ir māja vai kas tamlīdzīgs, tad skaidrs, ka viņi maksā pēc šodienas cenām, teiksim, nevis 1000 rubļu, bet 10 000 rubļu– jebkurš vecs grausts to maksā. Tātad par to, ka viņi prasa savu īpašumu atpakaļ, ir jāmaksā 10 procenti no šī tagadējā grausta. Tas ir ideoloģisks jautājums, kurā gadījumā cilvēku, tā sakot, atbrīvo vai neatbrīvo no šādām prasībām, ko darīs tie cilvēki, kas prasīs savu mantu atpakaļ un iesniegs šo prasību?

A.Kodoliņš: Katra attiecīgā panta beigās ir attiecīgais nodalījums, sadaļa par to, kādas personas tiek atbrīvotas no konkrētu nodevu maksāšanas. Tajā sadaļā, par kuru jūs runājat, nav attiecīgās prasītāju kategorijas. Bet, ja jūs tādu priekšlikumu iesniegtu, mēs, bez šaubām, izskatītu un varētu te precizēt un izplatīt, ka tie cilvēki, kuri vienkārši saņem atpakaļ savus īpašumus, varētu tikt atzīti par tādiem prasītājiem, kuriem nebūtu jāmaksā vairs valsts nodoklis.

J.Freimanis: Tātad iesniegt tādu priekšlikumu? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg! Gatavojas deputāts Blažēvičs.

G.Preinbergs: Cienījamais Kodoliņa kungs! 1.panta 11.apakšpunktā ir rakstīts: “ministrijās un resoros”. Sakiet, lūdzu, vai es drīkstētu saprast, ka vārdā “resoros” ietilpst arī Veterinārmedicīnas departaments?

A.Kodoliņš: Jā, bet diemžēl Veterinārais departaments, manuprāt, likumprojektā nekur konkrēti tālāk nefigurē.

G.Preinbergs: Jā, tieši tāpēc es arī jautāju. Jo būtībā, ja mēs skatāmies 10.pantā, kur ir runa par Ārlietu ministriju, par to, ka cilvēki gan brauc ārā, gan brauc iekšā, turklāt viņiem atkal jāmaksā par pasu izdošanu un tā tālāk. Šobrīd gan neesam atjaunojuši, piemēram, zirgu pases, tomēr tas ir valstisks pasākums. Mums jārēķinās ar to, ka zirgi tiek vesti uz ārzemēm gan uz sacensībām, gan arī pārdošanai. Starp citu, tiek ievesti arī šeit iekšā. Tātad vai nebūtu mērķtiecīgi arī to šeit paredzēt? Kā jūs domājat?

A.Kodoliņš: Katrā gadījumā es pats prognozēju, ka ar laiku ar šo likumprojektu būs par maz, neapšaubāmi. Radīsies vajadzības pēc jaunām nodevām, un mums acīmredzot likumprojektu vajadzēs papildināt. Neviena valsts institūcija nav iesniegusi attiecīgu priekšlikumu par šo darbības jomu, tā ka es pilnīgi pieļauju, ka šādas papildu nodevas ir vajadzīgas.

G.Preinbergs: Kolēģi, vai es varētu sagatavot uz otro lasījumu?

A.Kodoliņš: Bez šaubām.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Blažēvič! Gatavojas deputāts Ziediņš.

J.Blažēvičs: Par 17.pantu. Tajā rakstīts, ka no valsts nodevas atbrīvo personas, kurām dokumentus izsniedz izbraukšanai uz ārzemēm tiešajās dienesta lietās. Sakiet, ja man ir firma, kas nav valsts firma, un es iesniedzu priekšlikumu par izbraukšanu uz ārzemēm, vai man ir jāmaksā vai nav jāmaksā, ja nav valsts dienestā?

A.Kodoliņš: Es pilnīgi godīgi varu pateikt, ka, ja es mēģinātu atbildēt, atbildētu neprecīzi. Es tiešām nezinu šo kārtību.

J.Blažēvičs: Otrs jautājums par 19.pantu, kurā ir runa par valsts nodevu, kas ņemta no zemes par termiņa pieprasījumiem. Es piekrītu, ka vajag tādu nodevu. Vai tomēr tā nevarētu būt viena, jo zemes nodoklis mainās neatkarīgi no viena, diviem vai trim gadiem. Jautājums par zemi, par zemes gabala reģistrāciju vai kāda dokumenta izsniegšanu– tas ir tāds viens etaps…

A.Kodoliņš: Par to bija vairāki priekšlikumi. Starp citu, jo lielāks šis termiņš, jo mazāka nodeva. Bet mēs šeit esam ierobežoti. Mēs principā esam ierobežoti ar likumu “Par agrāro reformu lauku apvidū”. Ja gribam šeit ko mainīt, mums jāmaina tas likums. Šīs normas korespondējas ar likumu “Par zemes reformu lauku apvidū”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Cienījamais Kodoliņa kungs! 4.pantā jūs deklarējat, ka valsts nodeva nomaksājama ārvalstu valūtā atbilstoši rubļa un attiecīgajam valūtas oficiālajam maiņas kursam nodevas iemaksāšanas brīdī. Pašreiz Godmaņa kungs nolaupa Latvijas uzņēmējiem no 18 līdz 40 procentiem valūtas ienākumu, kad par vienu amerikāņu dolāru tiek maksāts 1 rublis 75 kapeikas. Eksistē mistisks norēķina kurss ar Jeļcinu, proti, viens dolārs līdzinās sešiem rubļiem 24 kapeikām. Eksistē kurss Rīgas stacijā– viens dolārs– 83 rubļi. Kurš šajā likumā ir tas īstais attiecīgās valūtas kurss? Es ceru, ka ne viens rublis un 75 kapeikas…

A.Kodoliņš: Šajā gadījumā jāsaka, ka mums jāvadās pēc likuma par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā. Tajā bija paredzēts, un ar to mēs principā esam uzdevuši šādu kursu noteikt Latvijas Bankai. Diemžēl Latvijas Banka vēl līdz šim brīdim mazliet ignorē mūsu likumus un vēl arvien nedara to procedūru, kas tai obligāti jādara, lai cilvēki, kuri saņem ienākumus vai peļņu ārzemju valūtā, varētu veikt normālus nodokļu un nodevu maksājumus. Latvijas Bankas pienākums ir katru mēnesi noteikt oficiālo maiņas kursu paralēli tirgus kursam, kas šajos maiņu punktos veidojas stihiski.

Z.Ziediņš: Es lūdzu, lai līdz dokumenta turpmākajam lasījumam jūs personīgi piespiestu Latvijas Banku izskatīt to, kas tai bija jāizdara pusgadu atpakaļ.

A.Kodoliņš: Man būs grūti, ja jūs nāksiet palīgā, tad varbūt…

Z.Ziediņš: Otrs jautājums saistās ar pārreģistrāciju, proti, tas ir 14.panta 3.apakšpunkts, kurā rakstīts: ja Latvijas Republikas Finansu ministrija nolemj pārreģistrēt uzņēmumus, tad tiem jānomaksā 50 procenti no reģistrācijas sākuma summas. Jūs saprotiet, nevar piespiest uzņēmējus tikai tāpēc, ka mums Augstākajā padomē ienāk prātā tos reģistrēt vienā vai otrā, vai trešā sarakstā, proti, grozīt likumus pa labi un pa kreisi, vēlreiz maksāt nodevas. Jo tā ir mūsu nelaime, labāk sakot, mūsu vēlme, ka mēs viņus spiežam pārreģistrēties, nevis uzņēmēju vēlme. Tādēļ tas būtu jānomaksā mums no Augstākās padomes līdzekļiem.

A.Kodoliņš: Tā, bez šaubām, ir diskutējama lieta.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kehris vēlējās sniegt paskaidrojumu.

O.Kehris: Es varu informēt tikai par to, ka mēs to tiešām turam tādā kontrolē. Šodien Repšes kungs svinīgi apsolījās, ka priekšlikumus par šī kursa noteikšanu iesniegs līdz ceturtdienai, un ceturtdien tos izskatīsim komisijā. Tā ka es ļoti ceru, ka viņš pildīs šo savu solījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bul!

A.Buls: Par nodevu par licenci– 21.pants. Pārējiem uzņēmumiem par licenci ir konstanta summa– 100 rubļi. Bet licence atkarībā no izvedamās produkcijas daudzuma vērtības būs ļoti atšķirīga. Vai arī, teiksim, produkcijas izvešanas apjomi: viena partija vai arī vairākas partijas… Sakiet, lūdzu, balstoties uz kādiem apsvērumiem ir noteikta šī konstantā likme, kas nav saistīta ar izvedamās produkcijas vērtību? Cik par to…

A.Kodoliņš: Par to ir šī diskusija, proti, tiklīdz principā parādās šīs procentuālās likmes, tad zināmā veidā nodeva kļūst par nodokli. Tādā gadījumā tas jau ir eksporta nodoklis. Neatkarīgi no tā, vai jums ir liela vai maza summa, principā valsts ierēdnim, kas šo licenci izsniedz, ir jāveic vienas un tās pašas darbības, proti, viņam jānoskaidro, vai jums ir tiesības šādu produkciju izvest, kā arī jānoskaidro, vai tiek ievērotas attiecīgās kvotas, kādas ir noteiktas. Tā ka viņa darbība, neatkarīgi no tā, vai jūs izvedat daudz vai maz, principā nemainās– šeit ir ielikts tas princips. Taču runa tomēr ir par valsts nodevām, nevis par valsts nodokļiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Emsi!

I.Emsis: Man ir jautājums par 17.panta 17.punktu, proti, par objektu atklāšanu, kas izmanto izotopus, kaitīgas vielas. Vai jūs nevarat paskaidrot, kas šeit ir domāts? Mēs, godīgi sakot, kompetenti atbildēt diemžēl…

A.Kodoliņš: Godīgi sakot, kompetenti uz šo jautājumu atbildēt nevarēšu. Es nojaušu, kas tur ir domāts, tas ir, domāts, ka ir speciālas aparatūras, kuras ir Iekšlietu ministrijas rīcībā. Ja jums vajag noteikt, jūs nomaksājat šādu nodevu, tajā skaitā arī Dabas resursu komiteja, un tad var izmantot šīs apakšvienības. Tā es saprotu, bet varbūt es arī kļūdos.

I.Emsis: Katrā gadījumā formulējums, arī pēc būtības, ir ļoti nepieņemams.

A.Seile: Man ir jautājums sakarā ar 11.apakšpunktu, proti, par mantojuma tiesību apliecības izsniegšanu. Es šo jautājumu uzdodu sakarā ar to, ka tiek sagatavota zemes reformas otrā kārta par zemes nodošanu īpašumā. Zināms, ka bijušo īpašnieku mantinieki arī mantos zemi. Vai šie 100 rubļi par summu, kas ir virs 1000 rubļiem, attieksies arī uz zemes mantojumu un arī uz kompensāciju?

A.Kodoliņš: Ja vien mēs, šo likumprojektu pilnveidojot vispār, kā jau šeit izskanēja tāds priekšlikums, neuzskatīsim, ka uz tiem, kas atgūst savus īpašumus, šīs normas neattiecināsim… Citādi vispārējā veidā ir paredzēts, ka tas attieksies uz jebkuru mantošanas lietu.

A.Seile: Es vēl gribu tikai piebilst, ka zemes reformas otrās kārtas projektā pašreiz ir sagatavots ieraksts, ka Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā… Šajā kārtībā? Tas ļoti apmierinātu zemes mantotājus.

Priekšsēdētājus: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Man jautājums par 16.pantu, konkrēti, par ārzemju pases noformēšanu, par ārzemju pases derīguma termiņa pagarināšanu. Ja mums likumā par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm ir paredzēta vienota iekšzemes un ārzemju pase, jo te ir rakstīts, ka Latvijas pilsoņu pase ir derīga izbraukšanai uz citām valstīm, tad es nesaprotu, par ko ir tie 50 un 500 rubļi.

A.Kodoliņš: Es jau savā uzstāšanās reizē teicu, ka es uzskatu, ka šīs normas ir jāpārskata sakarā ar likumprojektu.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Felss vēlas jautāt.

A.Felss: Es nevaru atrast šajā dokumentā tādu punktu, kur būtu atrunāta pašreizējā tiesu prakse iekasēt nodevu par labu prasītājam īpašuma tiesību atjaunošanas rezultātā. Respektīvi, daudz bijušo īpašnieku, atgūstot savus īpašumus no saimniecībām, kas tos ir lietojušas, griežas tiesā, lai saņemtu dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu. Un šie kolektīvie uzņēmumi šobrīd maksā šo nodevu.

A.Kodoliņš: Tas iet vispārējā kārtībā. Tā principā ir mantiska prasība un, manuprāt, pilnīgi iekļaujas 9.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā par prasības pieteikumu.

A.Felss: Tas man ir skaidrs, bet vai jūs neuzskatāt, ka tas ir nonsenss, ja abas puses piekrīt, ka vienai jāmaksā? Nav domstarpību, ja?

Priekšsēdētājs: Felsa kungs, jūs pēc tam pienāciet pie manis, un es jums izstāstīšu vienu triku, kā šajā gadījumā var iztikt bez valsts nodevas.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kodoliņa kungs! Es gribēju vēl turpināt par to, ko jums Emša kungs jautāja. Man ir liels lūgums– 13.lappusē šo 17.punktu, kas ir anekdotisks punkts… Šajā punktā civilizētā veidā ir jāpasaka, kas ir kas. Bez tam objekta atklāšana tikpat labi varētu būt objekta parādīšana. Lūdzu šo 17.punktu noformulēt, kā pieklājas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tika izteiktas daudz un dažādas domas, arī jautājumi tika uzdoti, noskaidrojot, kas te ir jādara. Tiešām, uz otro lasījumu ir jādara daudz kas, bet tas viss tiks izdarīts tikai tad, ja jūs iesniegsiet rakstiskus priekšlikumus, kas mums bieži vien pietrūkst. Tā ka lūdzu uz otro lasījumu Kodoliņa kungam iesniegt rakstiskus priekšlikumus par šīm nodevām.

Lūdzu, kas ir pieteicies debatēs par šo jautājumu? Muciņa kungs vēlas debatēt. Lūdzu.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Diemžēl es nevēlos šodien runāt par kaut kādiem konkrētiem aicinājumiem kaut ko palielināt par pieciem rubļiem, samazināt par 100 rubļiem vai pacelt par diviem trim procentiem, kaut gan par procentiem te būtu ko teikt.

Gribu teikt, kad es pirmo reizi ievēroju, ka Prezidijs bija akceptējis un nodevis Ekonomikas komisijai izskatīt šo likumu par valsts nodevu (ja atmiņa neviļ, tas bija vismaz trīs vai četrus mēnešus atpakaļ), tad es pacentos sadabūt šo projektu un ar to iepazinos. Tad, kad tas tika izdalīts un atkal to saņēmu, jutu, ka šo četru līdz piecu mēnešu laikā faktiski nekas nav mainījies, kaut gan mēs dzīvojam pavisam citā situācijā. Tādēļ esmu ļoti izbrīnīts un atļaušos šim likumprojektam piekabināt divus, kā es uzskatu, epitetus.

Pirmām kārtām– tas spilgti parāda, ka mēs atrodamies PSRS sastāvā. Otrām kārtām– raugoties pat no PSRS likumdošanas viedokļa, tas faktiski ir dinozaurs. Šis likums mēģina nostiprināt visu iepriekšējo sliktāko, visu to briesmīgāko, kas mums ir bijis līdz šim. Šis likums spilgti to parāda.

Par kādiem momentiem es gribu runāt? Pirmām kārtām, jau par to jautājumu, ko Birkava kungs un Juristu biedrība jau ir pacēlusi, proti, ka ir nepieciešami paralēli grozījumi arī citos likumos, kuri ir jāsagatavo. Ja reiz mēs grozām valsts nodevu par tiesām, tad jāgroza arī Civilprocesa kodekss, kur ir šāda nodaļa un šādi panti. Būsim taču vienreiz civilizēti!

Otrām kārtām, es gribu runāt par to milzīgo problēmu, kura joprojām ir un izpaudās Tautas frontes 4.kongresā, ka ne visus likumus var uzrakstīt ekonomiski. Vai beidzot Ekonomikas komisija izpratīs šo problēmu? Jūs saprotiet, ka ir viena lieta, ka es varu uzrakstīt uz četrām lapām savus priekšlikumus, bet, teiksim, ja ir absolūti uz citiem principiem balstīts likumprojekts, es pie labākās gribas nevaru iesniegt savus priekšlikumus un pārstrādāt.

Paskatīsimies, kas mums šodien notiek ar likumu par uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbības likumā mums ir paredzēta notariāta privatizācija. Notārs varēs būt privāts. Vai mēs no šīs valsts nodevas likumprojekta redzam, ka kaut solis ir sperts pretim šim procesam, kad mums viss ir jāprivatizē? Šeit ir vecais princips– maksāsim lielas nodevas, tad valsts maksās savukārt algas notāriem un viss būs kārtībā. Mums būs valsts notāri un budžets strādās, un finansu nodaļa vaiga sviedros strādās un tā tālāk. Šeit ir jāieliek pavisam cits princips, jāatšķir divas dažādas lietas– valsts nodeva un samaksa par notāru pakalpojumiem.

Paskatīsimies kaut vai 7.lappusē, kur ir 12.punkts: par notariālām darbībām, kas izpildītas ārpus notāra kantora, nodokļi iekasējami divkāršā apmērā. Jūs man parādiet vienu muļķi, kas, slims būdams, bet gribēdams pārdot māju, 1000 rubļu vietā samaksās 2000 rubļus, tā kā notārs atbrauks pie viņa mājās. Viņš savam kaimiņam par desmitnieku izrakstīs pilnvaru 25 rubļu vietā un kaimiņš aizbrauks uz notariāta kantori un parakstīs šo pirkuma un pārdevuma līgumu. Neviens tāds muļķis šodien nav atradies! Tādēļ, lūdzu, nesacerēsim tādus likumus, kurus– kā šeit priekšsēdētājs aicināja, ka viņš var pateikt, kādā veidā,– var apiet pēc piecām minūtēm.

Mums šajā likumā ir jāiemieso pavisam citi ekonomiski principi. Ja mēs ejam uz privatizāciju, tad, lūdzu, visai nodaļai par valsts notariātu ir jābūt uzbūvētai saskaņā ar to, ka mēs šo procesu cenšamies privatizēt. Tādēļ ļoti normālas, pieticīgas valsts nodevas… Paldies Dievam, ka šeit ir pazudusi 50 rubļu nodeva, ja es gribu mašīnas pilnvaru izrakstīt kādam cilvēkam, kurš pa to laiku, kamēr es atrodos Rīgā, varētu aizvest to uz remontu. Tagad ir 25 rubļi, bet vecais princips ir saglabājies– lieli procenti un tā tālāk. Atgriezīsimies pie tiem pieticīgajiem procentiem, kas mums bija.

PSRS Ministru padome 1986.gada 25.oktobrī pieņēma lēmumu par valsts nodevu palielināšanu. Šeit precīzi šis Ministru padomes lēmums ir iestrādāts iekšā. Toreiz visi Padomju Savienības juristi bļāva: kā tā var būt, ka Ministru padome pieņem jaunu lēmumu, tas taču ir jāregulē ar likumu par valsts nodevu. Toreiz tas mierīgi izgāja cauri, un šodien ar 1986.gada 25.oktobra PSRS Ministru padomes lēmumu es satiekos šajā likumprojektā. Minētais lēmums man kā dzīvs stāv pretī. Tiesas nodeva 10 procenti, bet kur palika agrākās tiesas nodevas, kuras bija minimālas un normālas? Protams, īpašumam pieaug cenas, prasībām pieaug summas, tiesām pieaug izdevumi… Es domāju, ka mēs to risinām pilnīgi nepareizā veidā.

Es par notariātu pateicu, par tiesām tāpat, proti, ka ir iestrādātas 1986.gada PSRS lēmuma normas. Es kategoriski iebilstu, jo Civilprocesa kodeksā mums ir citas normas. Un tajā pašā laikā mēs mierīgi visā Latvijas Republikā pildām šos 1986.gada PSRS Ministru padomes lēmumus, kaut gan esam pasludinājuši, ka mums šie likumi nav spēkā. Pamēģiniet iesniegt prasības pieteikumu tiesā! Tas ir otrs moments. Es domāju, ka normām ir jābūt līdzsvarotām un mums jāpārdomā, kā mēs varētu maksimāli privatizēt tādā veidā, lai notāriem algas maksātu paši cilvēki, kas izmanto notāru pakalpojumus, un tā tālāk.

Vēl viens moments. Mums šeit jāpārdomā par atvieglojumiem. It sevišķi, kas attiecas uz tiesu. Civilprocess dod diezgan plašas iespējas atbrīvot pilsoņus gan viņu mantiskā stāvokļa dēļ, gan cita iemesla dēļ no valsts nodevas vai arī to samazināt. Šajā likumā tas atkal ir apiets, nav saskaņots ar Civilprocesa kodeksu. Varbūt mums tas ir jāizstrādā jauns? Bet, ja mēs gribam iegūt pretiniekus un naidniekus, tad pieņemsim šo likumu. Vairāk es jums neko nevaru ieteikt, jo nevar rakstīt likumus, cienījamie ekonomisti, absolūti nepaskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Man vienīgi atliek pajautāt, ko dara mani kolēģi Tieslietu ministrijā un Ministru padomes Juridiskajā pārvaldē?

Es aicinu balsot pret šo likumu. Ja tas ir varējis gaidīt piecus mēnešus, lai pagaida vēl vienu mēnesi. Darīsim kaut ko vairāk! Bez tam es aicinu atcerēties vēl vienu otru Ministru padomes lēmumu, ar kuru ir noteiktas daždažādas valsts nodevas, kas jāmaksā dažādiem rūpniecības uzņēmumiem. Manuprāt, šeit nav viss ietverts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēlas debatēt? Nevēlas. Tādā gadījumā balsosim par likumprojekta “Par valsts nodevu” akceptēšanu vai neakceptēšanu pirmajā lasījumā. Šaubas tika izteiktas. Rezultāts: par– 16, pret– 15, atturas– 24. Nav akceptēts pirmajā lasījumā, būs mazāk jādara. Paldies.

Godājamie kolēģi, ko mēs vēl šodien darīsim? Laķa kungs, kurš tikko ieradās, ierosina iet mājās. Es domāju, ka tik tiešām mums šovakar ir jāiet mājās. Mēs esam vienojušies vismaz par rītdienas pirmās puses darba kārtību. Paldies. Līdz rītam – pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde