1991.gada 27.novembra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas, reģistrēsimies! Lūdzu reģistrēties, godājamie kolēģi! Vēl ir tāda iespēja. Rezultātu! Reģistrējušies 83 deputāti.

Godājamie deputāti, varbūt komisiju pārstāvji- likumprojekta un lēmuma projekta autori- izteiksies par kārtību, kādā mēs tālāk varētu skatīt jautājumus, kas ietverti šīsdienas darba kārtībā, ņemot vērā deputātu skaitlisko sastāvu? Atgādināšu, ka reģistrējušies ir 83. Lielu cerību, ka mūsu skaits palielināsies, nav. Ar trešajiem lasījumiem ir zināms risks, jo... Lūdzu, godājamie kolēģi, kurš vēlas izteikties par tālāko darba kārtību? Mēs jau esam izskatījuši jautājumus par saimniecisko tiesu un tiesas procesu. Mēs nobalsojām, ka šodien skatīsim jautājumu "Par diplomātisko pasi".

Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Mēs varam riskēt.

Priekšsēdētājs: Birkava kungs vēlas riskēt. Lūdzu, Skultes kungs!

D.Skulte: Pēc šā jautājuma izskatīšanas ir priekšlikums izskatīt projektu par rajona pašvaldībām, jo tas jau trīs nedēļas ir darba kārtībā un tas ir pirmais lasījums. Varētu mēģināt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vakar mēs nobalsojām vēl arī jautājumu par Jūrmalu, tā man atgādina sekretariāts. Vai Jūrmala vēlas riskēt? Ja Birkava kungs riskē, tad varbūt sāksim skatīt viņa jautājumu un pēc tam pēc apstākļiem redzēsim, kāda izveidosies situācija šeit, plenārsēdē.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Nav jau grūti riskēt ar citu sastādītu likumprojektu, un tomēr es lūgtu jūs pievērst uzmanību 503.dokumentam, par kuru mēs šodien no rīta nobalsojām kā par steidzamu. Tātad no šā balsojuma būs atkarīgs, vai mums un mūsu kolēģiem būs diplomātiskās pases.

Šajā laikā starp pirmo un otro lasījumu ir izdarīti grozījumi, kas saistīti ar Konsulārā departamenta likvidēšanu. Ir nedaudz mainīta arī dokumentu redakcija attiecībā uz to, kas paraksta diplomātiskās pases. Ir saņemts Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas labojums. Tiesa gan, es to saņēmu tikai tagad, pirms dažām stundām, un tas ir šāds: "Papildināt 3.panta 4.punktu ar... ietvert kā 3.panta 4.punktu, bet faktiski tas būtu kā 6.punkts: "Latvijas Republikas Augstākās padomes valsts institūciju- Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājam, valsts galvenajam arbitram un Augstākās tiesas priekšsēdētājam..."" Valsts galvenā arbitra nav, bet ir saimnieciskās tiesas priekšsēdētājs.

Tātad šobrīd mums faktiski būtu jāizšķiras (ja mēs varam balsot par dokumentu, kurš nav izplatīts), vai piešķiram diplomātiskās pases arī Latvijas Republikas Augstākās padomes valsts institūcijām, tas ir, mūsu iecelto institūciju vadītājiem. Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājam Emša kungam gan kā deputātam pienākas diplomātiskā pase. Un jautājums ir vēl arī par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Šeit varētu būt divējāds risinājums- vai nu mēs balsojam, ja uzskatām šo jautājumu par balsošanas vērtu, vai arī 5.punkta redakcija varētu aptvert šīs personas, jo 3.panta 5.punktā ir teikts, ka visām personām, kuras Latvijas Republikas Augstākā padome vai kuras Ministru padome pilnvaro pārstāvēt Latvijas valdību, pienākas diplomātiskās pases. Tādējādi faktiski ar šo punktu mēs atrisinātu šo jautājumu arī par diplomātiskajām pasēm mūsu tiesību resoru vadītājiem un arī Emša kunga vadītajai iestādei gadījumā, ja viņš tur vairs nebūs priekšsēdētājs. Citu piezīmju man nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tūlīt sekos jautājumi ziņotājam. Pirmais ir pieteicies deputāts Freimanis. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Birkava kungs! Šis dokuments ir pārcietis šādas tādas izmaiņas, un tagad es lūgšu iedziļināties 3.pantā. Paskaidrojiet, vai šeit kaut kur nav pretrunas! Tātad, no vienas puses, diplomātiskās pases izsniedz Latvijas Republikas tautas deputātiem un beidzot arī personām, kuras Latvijas Republikas Augstākā padome ir pilnvarojusi... Taču kā būs tajā gadījumā, ja deputāti nevienu nav pilnvarojuši un tomēr viņš šo diplomātisko pasi saņem? Jūs saprotat, ka šeit ir tāda maza kolīzija. No vienas puses, diplomātiskās pases dot tikai tiem cilvēkiem, kuri darbojas Latvijas interesēs, bet ne jau visi mums darbojas Latvijas interesēs un saskaņā ar 1.punktu var saņemt arī tie cilvēki, kuri nedarbojas Latvijas interesēs. Ko tad?

V.Birkavs: Freimaņa kungs! Es jūsu piezīmi saprotu, bet pretrunu šeit neredzu, jo diplomātisko pasi mēs izsniedzam, kā šeit ir paredzēts, visiem Latvijas Republikas tautas deputātiem. Tā tas šeit ir formulēts. Šeit nav citu ierobežojumu. Turpretī 5.punkts, manuprāt, neattiecas vis uz deputātiem, bet gan uz personām, kurām Augstākā padome vai Ministru padome dod speciālas pilnvaras. Tā es saprotu šo punktu, un tāda ir tā jēga arī pēc būtības.

Priekšsēdētājs: Bērziņš uzdod jautājumu.

I.Bērziņš: Man arī ir līdzīgas dabas jautājums. Nesaprotu, kāpēc tad, kad tas parādījās Ārlietu komisijā, es to redzēju, tāda ieraksta nebija. Es saprotu, ka visiem deputātiem un arī man gribas saņemt diplomātisko pasi, taču padomāsim korekti un loģiski, jo nevienā pasaules valstī... Mēs atkal mēģinām taisīt "banānu" republiku. Un, ja deputāti, pieņemsim, Augstākās padomes delegācija, brauks vienalga uz kurieni- uz bantustānu vai uz Angliju, protams, viņi saņems šo pasi, un tas ir paredzēts 5.punktā. Es aicinātu savus kolēģus- mums visiem ļoti gribas saņemt šo pasi!- loģiski padomāt: vai tikai tāpēc, ka es esmu deputāts, man piešķir diplomātisko pasi? Lūk, kas izriet no šā lēmuma. Un man liekas, ka tas ir absurds. Es uzskatu, ka par to ir jābalso.

V.Birkavs: Jau pirmajā lasījumā šis labojums tādā veidā bija atšķirīgs no Ārlietu komisijas viedokļa. Es šo jautājumu saprotu tikai šādi, ka Latvijas Republikas deputātiem ir tā imunitāte, kura viņus aizsargā arī ārzemēs. Un šīs imunitātes turpinājums ārzemēs ir diplomātiskā pase. Es nebūt neiestājos par to, lai mēs noteikti atstātu šo punktu. Es esmu gatavs to likt uz balsošanu, tad arī izšķirsimies, kā domā vairākums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Rikards.

R.Rikards: Man ir jautājums par pilsonību: vai diplomātiskās pases izsniedz Latvijas Republikas pilsoņiem, un vai tās izsniedz arī citu valstu pilsoņiem? Kādu uzdevumu tā pilda, ja valdība vai Augstākā padome pilnvaro veikt kādu uzdevumu?

V.Birkavs: No šā likuma teksta izriet, ka par pilsonību šeit vispār nav runas. Tas nozīmē, ka saskaņā ar 5.punktu šādu misiju var uzticēt arī citu valstu pilsoņiem.

R.Rikards: Bet man ir jautājums par 1.punktu. Tātad Latvijas Republikas tautas deputātiem izsniedz visiem kā vienam. Vai var izsniegt tāpat bez misijas, bez kaut kāda pilnvarojuma?

V.Birkavs: No likumprojekta teksta izriet, ka šobrīd izsniedz visiem kā vienam.

R.Rikards: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Es nebūtu uzdevis jautājumu, ja mani nebūtu izprovocējis Bērziņa kungs. Man gribētos zināt, kā tas iznāk. Mūsu prakse ir tāda, ka dažkārt iepriekšējā vakarā vai pat tikai no rīta uzzinu, ka jau šodien vakarā ir jābrauc prom. Dažu stundu laikā šo pasi sagatavot nevar, tas arī ir skaidrs. Es nezinu, ko Bērziņa kungs domā- kā mums tādā gadījumā rīkoties? Nebraukt vai sūtīt citus, vai vispār tas nav vajadzīgs. Kāpēc ir vajadzīga tāda deputātu salikšana pa plauktiem- kuriem tā vienmēr ir vajadzīga un kuriem nevajag. Paldies.

V.Birkavs: Mans viedoklis ir šāds: Latvijas Republikas deputātiem ir imunitāte, un šīs imunitātes turpinājums ārpus valsts robežām ir diplomātiskā pase. Tādējādi es iestātos par viedokli, kas ir pausts 3.panta 1.punktā. Bet atkārtoju- ja ir šādas debates, tad mēs varam par šo jautājumu balsot.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi ziņotājam? Nav. Paldies, Birkava kungs!

Laikam ir jāsāk debates. Lai gan mums ir otrais un trešais lasījums, bet es domāju, ka mums šāda atkāpe no procedūras ir nepieciešama. Mums bija jāapspriež pa pantiem pēc būtības, jo likumprojekts ir otrajā lasījumā un steidzams, tā mēs esam nobalsojuši. Varbūt izskatīsim pa pantiem, un tad šīs debates varētu izvērst pa punktiem. Es domāju, ka debates būs par atsevišķiem pantiem, kuri ir vairāk nekā strīdīgi. Birkava kungs vadīs šo pieņemšanu, un pēc tam redzēsim, kas notiks tālāk.

Lūdzu, 1.pants. Vai ir debatētāji par 1.pantu? Nav. Paldies.

2.pants- "Izsniegšanas un pagarināšanas kārtība". Nav.

3.pants. Es domāju, ka par 3.pantu ir kas sakāms. Lūdzu, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Mums tomēr attiecībā uz savām diplomātiskajām pasēm ir jārīkojas pietiekami uzmanīgi. Mums jābūt adekvātiem arī pārējās pasaules priekšā. Mēs zinām, ka no pārējās pasaules pie mums iebrauc cilvēki, kuri pārstāv savu valsti, un viņi ir ar diplomātiskajām pasēm, taču tas nebūt neliecina, ka šīs diplomātiskās pases ir visa senāta vai parlamenta locekļiem. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt. Diplomātiskās pases nav valdības locekļiem. Tāda prakse pasaulē nepastāv. Jūs saprotiet- mums šī paritāte šo dokumentu izsniegšanā ir stingri jāievēro. Mēs nevaram runāt par to, kā Birkava kungs pašlaik saka, ka tā ir imunitātes paplašinājums uz ārvalstīm. Nē, cienījamie kolēģi, mums ir imunitāte mūsu valsts robežās. Šeit mēs kā deputāti darbojamies ar pilnu imunitāti, kas ir noteikta mūsu statusā, bet nekādā gadījumā mūsu imunitāte netiek pārnesta uz starpvalstu attiecībām. Šajā sakarā es tomēr gribētu piebilst, ka 1. un 2.apakšpunktu, tas ir, par tautas deputātiem un par Latvijas Republikas valdības locekļiem, kaut gan es jums uzreiz gribētu izteikt piebildi- automātiski šādu pasi saņem ikviens deputāts vai ikviens valdības loceklis, kurš atbilst 3.panta piektajā sadaļā minētajiem nosacījumiem. Es domāju, ka piektā sadaļa principā to visu jau nosaka. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, par 3.pantu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es vēlreiz gribētu atgriezties pie tā, ko jau teicu, un oponēt manam kolēģim. Tiešām mums ir daudz neizdarību, un arī es esmu nonācis tādās pašās sarežģītās situācijās, ka pēdējā brīdī ir vajadzīgs nokārtot dokumentus. Taču nevajag nodarboties ar propagandu un aģitāciju, ir jānodarbojas ar likumdošanu! Ja mēs nodarbojamies ar likumdošanu, tad likumu nevaram orientēt uz šādiem gadījumiem. Lēmumu vai likumu mēs nevaram orientēt uz to, ka pie mums kaut kas netiek izdarīts. Mums šim likumam ir jābūt salīdzinātam ar to, kā ir pārējā pasaulē, un mēs varam, protams, mēģināt izdomāt velosipēdu... Tas ir viens.

Otrais. Jūs saprotiet- katram no jums šī pase būs, tiklīdz jūs brauksit kaut kur un ja jūs pildīsit šajā braucienā... Nevis brauksit ar savu sievu atpūsties, pieņemsim, uz Dienviditāliju vai Franciju, bet tad, ja jūs brauksit Augstākās padomes uzdevumā, tās delegācijā... Jebkuram no jums tā būs. Saprotiet, lielākā nelaime... Jūs jau zināt, kas ir noticis Padomju Savienībā, cik diplomātisko pasu ir izdalīts Padomju Savienībā, un šobrīd praktiski tās... Situācija ir jau tāda, ka tās netiek ņemtas vērā. Ņem vērā tikai tos, kuri iet caur "VIP", caur šo telpu. Visiem pārējiem tāpat tiek pārbaudīts, jo Padomju Savienība ir nonākusi tādā situācijā, ka šo diplomātisko pasu ir tik daudz, ka tās jau praktiski ir pārsniegušas jebkuras veselā saprāta robežas. Tā ka es tomēr aicinātu balsot (tāpat kā Budovska kungs) par šiem diviem punktiem, pareizāk sakot, pret šiem diviem punktiem, ņemot vērā to, ka 3.panta 5.punktā ir paredzēti arī valdības locekļi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es gribētu izteikt repliku pirms Grūbes kungam dodu vārdu, ka šīs imunitātes pagarinājumu dod diplomātiskā vīza, kuru ieliek jebkurā pasē ar atzīmi "diplomātiskā". Tur ir šis regulējums, nevis dokumentā.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tā kā vairāki cienījamie deputāti ir izteikušies par to, ka 1. un 2. vajag svītrot, tad es piedāvātu arī 3. un 4., jo diplomātiskie kurjeri var sēdēt arī šeit pat un nemaz nebraukt, un arī trešais...
Ja ir piešķirts diplomātiskais rangs, tad tas nenozīmē, ka viņš brauc uz ārzemēm. Tāpēc man ir priekšlikums tikpat labi svītrot arī 3. un 4.punktu. Un lūgt par to nobalsot, un tad paliek tikai piektais. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Godājamais sēdes vadītāj, cienījamais referent, cienījamie oponenti! Par balsošanas motīviem. Lai man piedod Bērziņa kungs un Budovska kungs, bet es jūsu abu uzstāšanos sapratu tā: ja reiz Ārlietu komisijai šīs diplomātiskās pases būs, tad pārējiem tās nav vajadzīgas! Mēs taču zinām, ka jūs esat privileģētākā stāvoklī, un nav ko dauzīt pie galvas, es zinu, Bērziņa kungs... Jūs esat privileģētā stāvoklī. Ja jūs visu laiku braukājat, tad jums tās būs, bet pārējiem nav vajadzīgs, es to tā sapratu! Ja no šīm pozīcijām raugās, tad es piekrītu- pārējiem nevajag, jo mums taču ir kas brauc uz ārzemēm. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tagad izteiksies Freimaņa kungs un pēc tam- Bērziņa kungs.

J.Freimanis: Es gribētu mazlietiņ šajā jautājumā komentēt Geidāna kungu. Nē, Geidāna kungs, mums nevienam nekādu iebildumu nevar būt, ka jūs aizbrauksit, bet runa ir par to, ka 1. un 2.punkts patiešām nav vajadzīgs, jo 1.punkts paredz, ka diplomātiskās pases varēs brīvi iegūt cilvēki, kuri gan ir Latvijas tautas deputāti, bet kuri nekādos apstākļos neaizstāvēs, drīzāk otrādi- graus Latvijas intereses. Mums ir jāatmet jebkura, tā sakot, slēpšanās un jāatzīstas, ka tas ir tieši tā. Tanī momentā, kad Dīmaņa kungs iegūs šo diplomātisko pasi, viņš aiz kordona darīs visu ko, kas Latvijas Republikai nepavisam nebūs vienaldzīgi. Tādēļ es domāju, ka visu atrisina 3., 4. un 5.punkts. Mēs neesam šeit kaut kur vakuumā, bet mēs esam apstākļos, kad mums ir destruktīva, nevis normāla opozīcija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērziņ!

I.Bērziņš: Es vienkārši gribētu oponēt cienījamajam Geidāna kungam, ka tur neviena punkta par Ārlietu komisiju nav. Ja Geidāna kungam ir izdalīts cits dokuments, tad lai viņš man uzrāda, jo citādi es to uztveru vienkārši kā apvainojumu, jo tur nekā tāda nav. Tur nav nekur rakstīts, ka Ārlietu komisijai piešķirt. Ārlietu komisija tieši tāpat kā citas saskaņā ar 5.punktu saņems šīs pases tikai tad, kad pildīs oficiālu uzdevumu tāpat kā jūs, Geidāna kungs...

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Mēs ļoti bieži gandrīz katrs deputāts atsaucamies uz rietumvalstu praksi un nosodām padomju praksi, taču parasti, atsaukdamies uz rietumvalstu praksi, mēs neminam konkrētus normatīvos aktus, konkrētus dokumentus. Šobrīd arī cienījamie Ārlietu komisijas pārstāvji to nedarīja. Acīmredzot viņiem laikam nav šo dokumentu, bet ir viens likums, kuru ir pieņēmusi Lietuvas Augstākā padome. Tas ir neliels pēc apjoma un saucas "Par diplomātiskajām pasēm". Tur ir veselas septiņas kategorijas, nevis tikai piecas cilvēku kategorijas kā mums, kuriem tiek izsniegtas diplomātiskās pases. Tātad bez tām, kuras esam šeit uzskaitījuši, lietuvieši ir paredzējuši, ka obligāti diplomātiskās pases tiek izsniegtas arī augstākajiem faktiski visu reliģisko organizāciju apvienību vadītājiem. Un ir vēl viena kategorija, kuru es piemirsu, jo neesmu šo dokumentu šodien paņēmis līdzi.

Tātad- kāda būs situācija? Kaimiņvalsts Augstākās padomes deputāts ieradīsies Latvijā un viņam būs imunitāte, taču, kad mēs būsim Lietuvā, mums šīs imunitātes nebūs. Padomāsim!

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Mēs tomēr atkal esam nonākuši tajā pašā situācijā. Mums ir visnotaļ tiesībās vienlīdzīgi deputāti, bet starp šiem tiesībās vienlīdzīgajiem deputātiem ir īpaši deputāti, kuriem ir uzticēts pārstāvēt Augstāko padomi. Un mēs, šodien diskutējot, to vēlamies iestrādāt šajā likumprojektā. Es katrā ziņā vienkārši nosodītu šādu pieeju. Tā nevar rīkoties! Ja mēs neesam gatavi ieviest diplomātiskās pases, tad tādā gadījumā atteiksimies vispār no šīm diplomātiskajām pasēm, bet mums nezin kāpēc visu laiku ir tā, ka ir pirmā kategorija, ir otrā un trešā kategorija. Tā atkal ir atgriešanās pie tā paša feodālā kategoriju gradējuma, kur katram pienākas kaut kas vairāk vai mazāk. To nevar tā risināt!

Tālāk. Runājot par šo pašu diplomātisko imunitāti, es atvainojos, taču man šķiet, ka tomēr kolēģi, kuri šeit apgalvo, ka tam nav nekāda sakara, gluži vienkārši vai nu ignorē vai nesaprot, par ko ir runa. Tad, kad jūs šķērsojat robežu, jums vai nu šinī gadījumā ir tās garantijas, kas ir likumā par deputāta statusu, vai nav. Ja jums šo garantiju nav, tad tādā gadījumā šajā pašā pusē pirmais robežsargs vai muitas ierēdnis var darīt ar jums to, ko viņš uzskata par vajadzīgu, turklāt jūsu pašu teritorijā. Likumā par statusu tas ir ierakstīts, bet šodien mēs gribam vienkārši to pārsvītrot.

Tagad, runājot par šo argumentu, sakiet tā: ja mums būs daudz šo pasu, tādā gadījumā, lūk, šo braucēju būs daudz, un pret mums neizturēsies ar attiecīgu cienību. Tad varēs atkal teikt: sūtīsim pēc iespējas mazāk, dosim pēc iespējas mazāk pasu, varbūt dosim tikai vienu... Tad mēs vispār būsim šajā ziņā rekordisti. Tā ka es ierosinātu, godājamie kolēģi, vienkārši ļoti elementārā jautājumā neķildoties un nediskutēt, bet pieņemt šo likumu, lai mūsu deputātiem nebūtu jābrauc uz ārvalstīm ar PSRS pasēm.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Man jums ir jāsaka, ka es diplomātiskās pases dēļ nemiršu, bet mani mulsina tie pierādījumi, kas ir pret to, lai man dotu diplomātisko pasi. Šeit uzstājas kungi un saka, ka diplomātiskās pases cienīgs ir tikai tas, kas aizstāv Latvijas intereses. Protams, tas ir pareizi, bet starpība starp mums un jums ir tā, kā katrs saprot Latvijas intereses. Tā kā es jūs ietekmēt nevaru, tad es lūdzu jūs uzklausīt dažas domas, jo jūs jau klausījāties tos, kas aizstāv Latvijas intereses./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Aleksejeva kungs, man liekas, ka analfabēti šeit, Augstākajā padomē, vēl nav reģistrēti...

A.Aleksejevs: */Lūdzu, atvainojiet! Es lūdzu atvainot!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu izslēgt trešo mikrofonu! Lūdzu, Rikarda kungs!

A.Aleksejevs (no zāles):*/Šajā gadījumā man jāuzrunā deputāti./

Priekšsēdētājs: Godājamais deputāt Aleksejev, lūdzu, nokāpiet no šiem pakāpieniem! Sekretariāt, lūdzu, izsauciet apsardzes dienestu!

A.Aleksejevs: */Es tagad no šejienes neaiziešu, jo ir pārkāptas manas tiesības izteikt argumentus sava viedokļa aizstāvēšanai. Ja jums nav citu argumentu, kā tikai policija, tad, lūdzu, sauciet šeit policiju! Bet es šodien protestēju! Man ir tiesības izklāstīt savu viedokli./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pārtraukums plenārsēdē uz 15 minūtēm, kamēr Aleksejeva kungam apniks stāvēt. Lūdzu, aiziesim padzert kafiju...

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas, reģistrēsimies! Rezultātu! Reģistrējušies 87 deputāti. Turpinām apspriest otrajā lasījumā kā steidzamu likumprojekta 3.pantu.

Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Man ir priekšlikums par 3.panta 5.punktu. Tātad ko nozīmē "pilnvarojusi"? Cik es zinu, lai dabūtu diplomātisko vīzu, ir vajadzīga Ārlietu ministrijas nota uz attiecīgo konsulātu, ja? Tas ir viens. Bet vai nota ir vajadzīga šim pilnvarojumam, lai šo pasi tā persona vispār varētu izmantot un pāriet robežu, nu kaut vai Igaunijā. Teiksim, es esmu Ainažos un gribu pāriet iepirkties ar diplomātisko pasi kabatā. Vai tas ir iespējams? Vai katrā gadījumā ir vajadzīga nota- gan saņemot diplomātisko vīzu, gan vienkārši tāpat izmantojot diplomātisko pasi? Vai šī nota ir vajadzīga vai nav vajadzīga? Tieši attiecībā uz tām personām, kuras pilnvaro.

V.Birkavs: Ārlietu ministrijas nota ir vajadzīga visos gadījumos, kad pieprasa vīzu, bet diplomātiskā pase bez attiecīgās vīzas nedod nekādas papildu garantijas un papildu tiesības, tā ka staigāt uz Ainažiem jūs ar diplomātisko pasi vienkārši nevarēsit, ja nebūs starpvalstu nolīguma par pilsoņu pārvietošanos pāri robežai ar diplomātiskajām pasēm. Tiesības šķērsot robežu dod vīza, kuru saņem tad, kad ir oficiāli iesniegta attiecīgā nota.

R.Rikards: Bet ja bez vīzas?

V.Birkavs: Ja ir bezvīzu apmaiņa, tad, protams...

R.Rikards: Bet vai ir vajadzīgs kāds speciāls pilnvarojums šim izmantojumam? Varbūt to var izmantot tāpat- vienkārši ar pasi kabatā, ja tā ir... Man tas nav skaidrs.

V.Birkavs: Rikarda kungs, jūs varat pamēģināt...

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka Rikarda kungam no Ainažiem uz Iklu izdosies pāriet arī bez pases. Deputāt Aleksejev, lūdzu!

A.Aleksejevs: */Cienījamie deputāti! Es gribēju jums nodemonstrēt, kāda kārtība šeit valda, kādu piemēru mēs rādām savai tautai. Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāt Budovski, lūdzu!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Viena lieta ir attiecībā uz šo iespiesto vīzu, kur patiešām ir rakstīts "diplomātiskā". Tomēr es domāju, ka vistuvākajā nākotnē būs jautājums par bezvīzu braukšanu, un tādā gadījumā diplomātiskajai pasei pilnā mērā bez šīs vīzas ir visa tā slodze, ko nes diplomātiskā pase. Es domāju, ka tas būtu jāievēro. Līdz ar to arī mums tomēr izmainās- tiek akcentēts 5.apakšpunkts.

Un vēl viena lieta, par kuru es gribētu teikt,- par normu, kura šeit nav ietverta. Jūs visi zināt, ka daudzos gadījumos tiek ielūgti valsts pārstāvji kopā ar sievām. Un šinī gadījumā sievas mums vispār nav paredzētas. Agrāko laiku Latvijas... Jā, bet neko darīt. Agrāko laiku Latvijas diplomātiskajā pasē bija pieraksts klāt. Gadījumā, ja izbrauc, tad pieraksta sievu, un ar vienu pasi brauc abi ģimenes locekļi. Citās valstīs šiem gadījumiem izsniedz arī diplomātisko pasi, bet šinī gadījumā mēs šeit nevaram balstīties uz 5.apakšpunktu, kurā ir teikts: "kas pilda valsts uzdevumu". Sieva nepilda valsts uzdevumu, bet pavada savu vīru, turklāt ar tādām pašām imunitārām pilnvarām, kādas ir vīram. Un tāpēc es domāju, ka šeit vēl arī šo normu vajadzētu tomēr paredzēt. Šobrīd tās tekstu vēl neiesniegšu, bet tas tikai liecina par to, ka varbūt mums šodien kā steidzamu to nevajadzētu pieņemt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es katrā ziņā tomēr lūgtu 3.pantā atstāt tikai 5.punktu, bet pārējo atlikt uz vēlāku laiku. Kad runāsim vispār par pasēm, tad arī tiks atrunāts, kādā veidā un ko darīt tālāk. Tāpēc, lai mēģinātu vispār nobalsot par šo likumprojektu, es tomēr ierosinātu šobrīd atstāt tikai 3.panta 5.punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl par 3.pantu! Un tad balsosim pa apakšpunktiem. Lūdzu.

E.Jurševics: Es piedāvāju 3.pantu izteikt šādā redakcijā: "Diplomātiskās pases izsniedz Latvijas Republikas pilsoņiem...", un tālāk kā tekstā. Es iesniedzu to rakstiski.

Priekšsēdētājs: Tas tikai nozīmē, ka mēs diplomātiskās pases varēsim izsniegt, sākot ar 1992.gada 1.jūliju. Lūdzu, Birkava kungs, komentējiet vēl šo 3.pantu, un pēc tam reģistrēsimies un balsosim pa apakšpunktiem.

V.Birkavs: Kolēģi, es atturēšos no komentāra un ierosinu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Reģistrāciju! Vai visi ir paspējuši reģistrēties? Rezultātu! Reģistrējušies 95 deputāti.

Godājamie kolēģi, te gan ir arī rakstisks iesniegums, bet tas netika iesniegts līdz izskatīšanai un nav jums izdalīts, tāpēc tam, es domāju, nevarētu būt nekādas prioritātes attiecībā uz radikālajiem vai mazāk radikālajiem... Mums ir jāpieņem pa apakšpunktiem, ejot no pirmā līdz pēdējam. Un tad arī izspriedīsim ar vienkāršu balsu vairākumu, kurš apakšpunkts mums paliek un kurš ne.

Uzmanību, sākam balsošanu! Tiek balsots par 3.panta 1.apakšpunktu. Lūdzu izteikt savu attieksmi par, pret vai atturoties. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par- 71, pret- 12, atturas- 8. 1.apakšpunkts ir akceptēts.

2.apakšpunkts- par Latvijas Republikas valdības locekļiem. Lūdzu rezultātu. 70- par, 8- pret, 9- atturas. Akceptēts.

3.apakšpunkts- par Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kuriem piešķirts diplomātiskais rangs. Lūdzu, balsojam. Rezultātu! 80- par, 3- pret, 2- atturas.

4.apakšpunkts- par diplomātiskajiem kurjeriem. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 79- par, 1- pret, 2- atturas. Akceptēts.

5.apakšpunkts- to es nelasīšu, jo tas ir garš. Tur ir runa par šīm pilnvarām. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 65- par, 2- pret, 18- atturas.

Un tagad mēģināsim, godājamie kolēģi, nobalsot par 3.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.pantu kopumā šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu. 81- par. Paldies. 3.pants ir akceptēts tādā redakcijā, kādā tas ir. Mūsu diskusijas šeit laikam bija diezgan veltīgas.

4.pants. Lūdzu, kādas ir deputātu domas par 4.pantu? Nav. 5.pants? Arī nav. 6.pants? Nav.

Paldies, Birkava kungs! Mēs tagad balsosim kopumā. Man gan nav iespēju runāt no tribīnes, bet es pirms balsošanas gribēju izteikt tikai repliku par motīviem. Es atgādināšu, kas ir rakstīts diplomātisko pasu formulārā, kurš pašlaik ir spēkā un kurš ir arī atzīts. Tas sākas ar vārdiem: "Latvijas Republikas pilsonis", un tālāk seko vārds un uzvārds. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim kopumā par likumu "Par diplomātisko pasi". Tas ir otrais lasījums, un, tā kā mēs nobalsojām par to kā steidzamu, tad tas ir arī galīgais variants. Lūdzu rezultātu. 84- par, 2- pret, 3- atturas. Likums ir pieņemts.

Paldies. Par mūsu tālāko darbību. Mēs pēc šā jautājuma apspriešanas nolēmām konsultēties. Tātad mēs esam nobalsojuši, ka šodien izskatīsim 501.dokumentu. Čebotarenokas kundze, kā jūs uzskatāt- vai mēs pašlaik esam tiesīgi balsot?

V.Čebotarenoka: Cienījamie kolēģi! Es lūgtu šodien noteikti izskatīt jautājumu par Jūrmalu, bet ir viena tīri tehniska problēma. Tūlīt klātesošajiem ir jāizdala vēl viens lēmuma projekts, un es nezinu, vai arī komisija ir gatava ziņot, jo es esmu tikai kā līdzziņotāja, es neesmu komisijā strādājusi, un tas vienkārši ir mans iesniegums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kurš, lūdzu, komisijas vārdā var izteikt atzinumu par iespēju izskatīt šo darba kārtības jautājumu? Vai Pašvaldības komisija? Komisijas priekšsēdētāja katrā ziņā šeit nav. Varbūt sekretārs var ziņot? Un vietnieki? Neviens nepiesakās. Labi, ņemsim to vērā! Mēs esam nobalsojuši par šodienas darba kārtību, un šis jautājums nekur nepazudīs, bet pašlaik tīri tehniski nevaram to izskatīt.

Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par jautājumiem, kurus tūlīt varētu izskatīt pirmajā lasījumā? Mums bija arī 80.vēlēšanu apgabala deputāta Tomašūna kunga iesniegums par to, ka viņš lūdz steidzami izskatīt 508.dokumentu- "Par grozījumiem Laulības un ģimenes kodeksā" pirmajā lasījumā. Vai ir kādas problēmas? Lūdzu.

E.Jurševics: Tur ziņotāja ir Buķeles kundze, bet arī viņas diemžēl pašreiz nav, jo viņai bija steidzami jāierodas bērnu slimnīcā, tāpēc viņa būs drusciņ vēlāk.

Priekšsēdētājs: Šim jautājumam nav ziņotāja. Skultes kungs, varbūt jūs varat ziņot? Lūdzu.

D.Skulte: Cienījamie kolēģi! Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija piedāvā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Par rajona pašvaldību". Es domāju, ka šis likumprojekts ir bijis ļoti strīdīgs, mēs par to esam jau diskutējuši neskaitāmas reizes, un diskusiju rezultātā, kā arī apspriežoties ar rajonu pašvaldībām, ir saņemts ļoti liels skaits atsauksmju un priekšlikumu- gan pozitīvu, gan negatīvu, un tā rezultātā tomēr esam izšķīrušies par to, ka Augstākās padomes plenārsēdē ir nepieciešams sākt izskatīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Par dažām konceptuālām lietām. Ko mēs ievērojām konceptuāli, izstrādājot šo likumprojektu? Pirmkārt, ka pašvaldību pamats ir pirmā posma pašvaldības, tātad pagasti un pilsētas. Līdz ar to šis likumprojekts ir pilnīgi saskaņots kompetenču sadalē ar pirmā līmeņa pašvaldību kompetenci, un rajona pašvaldība, pieņemot šo likumprojektu, vairs nebūs tiesīga juridiski iejaukties to jautājumu risināšanā, kas ir noteikti ar likumu pagastos un pilsētās. Diemžēl pašlaik ir duālistiska situācija, jo tātad vēl ir spēkā rajona līmenī pašvaldību likums, kas ir pieņemts 1989.gadā, un daudzos punktos un pantos te ir pretruna ar spēkā esošo pagastu un pilsētu pašvaldību likumu.

Par tīri strukturālām izmaiņām. Mēs, strādājot pie šā likumprojekta, vadījāmies pēc koncepcijas, ka lielākā daļa cilvēku, kas strādā pašvaldībās, tomēr izsakās par vienotas sistēmas veidošanu, tātad par paaudžu principa ieviešanu arī rajona pašvaldības posmā. Un to ir parādījusi arī jau pilsētas un lielākās daļas pagastu esošo valžu darbošanās, kuru rīcība kļūst operatīvāka. Daudzos jautājumos, kuri vienkārši netika risināti konfrontācijas dēļ, bet kuri pastāvēja starp padomi un izpildkomiteju (arī dažu tīri personīgu motīvu dēļ), tomēr ir zināmas pozitīvas iezīmes. Protams, to nevar teikt par visu un par visām vietām.

Vēl par konceptuālām lietām. Es tomēr gribu uzsvērt vēl vienu ļoti būtisku momentu. Es domāju, ka tā ir politiska lieta, jo, analizējot tās atsauksmes, kas tika saņemtas par šo izstrādāto likumprojektu no vienām un tām pašām teritorijām, ir ļoti pretrunīgas. Kāds ir šis paradokss? No lauku padomēm mēs absolūtajā vairākumā esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes, tātad rajonu padomes iesaka šo likumprojektu virzīt tālāk. Protams, ir arī papildinājumi, tomēr ir priekšlikums to pieņemt. Tajā pašā laikā šo rajonu padomju izpildinstitūcijas izpildkomiteju personā sūta savus ieteikumus, kuru pamats ir tāds- likvidēt rajonu pašvaldību posmu, tātad ir ieteikums pāriet tīri uz šīm struktūrām, uz varas centralizācijas struktūrām. Vēl ļoti interesanti ir tas, ka šo rajonu izpildinstitūciju, rajonu izpildkomiteju priekšlikumi sakrīt ar atsevišķu ministriju viedokli, kuras arī ir atsūtījušas atsauksmes par šo likumprojektu. Tie vārds vārdā sakrīt ar šo ministriju izteikumiem. Varbūt tas ir saistīts arī ar sava statusa saglabāšanu, ka viņi vēlas iet uz šo centralizāciju, maksimāli izslēdzot no šīs sistēmas vēlētās padomes. Es domāju, ka arī tas liek izdarīt zināmus secinājumus, jo arī šīs diskusijas, kas ir bijušas ap Ministru padomes reorganizāciju, ap šīm centralizācijas tendencēm, liek izdarīt secinājumus.

Par likumprojektu kopumā, par atsauksmēm, kas ir saņemtas no rajonu padomēm un arī no tām deputātu komisijām, kas ir izskatījušas šo likumprojektu. Kopumā no visiem rajoniem ir saņemtas pozitīvas atsauksmes, protams, ir ļoti daudz labojumu, bet konceptuāli ir sakritība attiecībā uz šo konceptuālo ievirzi. Izņēmums ir viens- Madonas rajons, kas iestājās kopumā par rajona kā posma likvidāciju, bet arī šeit ir ļoti duālistiska situācija, jo mēs komisijā esam saņēmuši divus iesniegumus- vienu ir parakstījis izpildkomitejas priekšsēdētājs, kurš ir par likvidāciju, bet otru- padomes priekšsēdētājs, kurš ir pret to. Tātad arī šeit nav saskaņas un šī cīņa rajona posmā starp padomi un izpildkomiteju ir pārvērtusies jau pretstatā, kur šie procesi tiek izprasti atšķirībā no ieņemamajiem amatiem un no saviem posteņiem.

Un tātad, pieņemot šo likumprojektu, mēs ļoti gaidām arī iesniegumus un papildinājumus no deputātiem. Esam jau kopā ar dažiem deputātiem no komisijām skatījuši šo likumprojektu un esam saņēmuši deputātes Seiles kundzes priekšlikumus. Katrā ziņā, ejot jau uz otro lasījumu un balsojot pa pantiem, mēs maksimāli centīsimies šīs vēlmes un ieteikumus ņemt vērā, lai maksimāli novērstu šā likuma nesasaisti ar pārējiem likumdošanas aktiem, kas jau ir pieņemti vai arī pašlaik ir izstrādāšanas stadijā citās komisijās. Mēs gribētu, lai tiek vērtēts tas darbs, kas ir paveikts un tiek veikts arī pārējās komisijās, kas ir ļoti cieši saistītas ar pašvaldību darbu rajonā.

Tas īsumā būtu mans komentārs par piedāvāto likumprojektu "Par rajona pašvaldību". Ir lūgums izskatīt to un izteikt savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Uzdodiet, lūdzu, jautājumus ziņotājam! Pirmie divi jautātāji jau ir, pārējiem lūdzu pierakstīties sekretariātā. Pirmajam vārds deputātam Preinbergam. Lūdzu, jūs varat uzdot jautājumu.

G.Preinbergs: Ņemot vērā to, ka mūsu pašvaldībās ļoti bieži notiek tāda parādība kā Augstākās padomes likumu un lēmumu, kā arī Ministru padomes lēmumu ignorēšana, vai jums neliekas, ka vajadzētu šajā likumā būt kaut vienam pantam vai sadaļai par pašvaldību pienākumiem? Pašreiz es to izskatīju cauri un es visur redzu, ka ir tiesības, ir tiesiskas to darīt, bet par šo pienākumu, ka, lūk, vajag izpildīt šo institūciju likumus un lēmumus... Man liekas, arī tas būtu vajadzīgs. Kā jums šķiet?

D.Skulte: Preinberga kungs, es pilnīgi jums piekrītu. Es domāju, ka varētu paplašināt arī šo 8.pantu, ka gan Ministru padomes, gan Augstākās padomes lēmumi ir obligāti rajona padomei, tas viss, kas notiek Latvijas Republikas likumos. Protams, ka soda mērs it kā nav paredzēts, bet arī ir paredzēts, jo ir pateikts, kādā veidā tiek atcelts no amata padomes priekšsēdētājs, ja viņš nepakļaujas. Tādas šeit ir iestrādātas divas, un mēs uzskatām, ka nebūtu nepieciešams visas šīs normas iekļaut, jo tās varētu būt arī citos likumdošanas aktos.

G.Preinbergs: Paldies. Atbilde mani apmierina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Man būtu vairāki jautājumi. 16., 21. un 28.pantā, kur ir runa par kvorumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanas kārtību, jums ir noteikts, ka sesija vai padome ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no ievēlētajiem locekļiem.

D.Skulte: Jā.

A.Endziņš: Pēc tam balsojot, kā parasti, ar klātesošo deputātu vairākumu un tamlīdzīgi... Vai jūs esat apsvēruši, teiksim, to, ka varbūt to varētu darīt, nenosakot kvorumu, bet nosakot- līdzīgi kā Augstākajā padomē- nu vai trešdaļu, vai noteiktu procentuālu skaitu no...

D.Skulte: Es paskaidrošu.

A.Endziņš: Ar vairākumu, bet ņemot vērā...

D.Skulte: Es paskaidrošu. Katrā ziņā šis ieraksts ir radies, tieši vadoties pēc prakses, pēc rajonu padomju ieteikumiem. Tieši tādēļ, ka kvoruma jautājums ir ļoti aktuāls, rajonu padomju pārstāvji uzskata, ka tas tomēr būtu stimulējošs faktors, lai sesijas notiktu, jo pretējā gadījumā šī aktivitāte, varētu teikt, ir ļoti mazinājusies, un daudzos rajonos pat ir ļoti lielas problēmas ar šīs sesijas noturēšanu. Lai nebūtu tā, ka 5-10 deputāti izlemj pamatjautājumus. Tas ir ieraksts tieši pēc pašu rajonu padomju ieteikuma. Ja lemsim citādi, tad varētu rakstiski iesniegt priekšlikumus, un to var izmainīt. Tas ir principiāls jautājums, un ir radies tikai no prakses.

A.Endziņš: Vēl. 25.panta 13.punktā ir rakstīts, ka tikai sesijā var izveidot reorganizācijas likumu par rajona pašvaldības uzņēmumu, apstiprinot amatā to vadītājus. Vai valdība varētu risināt šādus jautājumus?

D.Skulte: Jā, arī šāds jautājums tika diskutēts komisijā. Domas dalījās, mēs tomēr palikām pie šā ieraksta, ka to varētu darīt tikai padome. Taču, ja būs rakstiski priekšlikumi, esam gatavi atgriezties otrajā lasījumā un izskatīt šo jautājumu. Protams, pašvaldības uzņēmumi būs daudzi, un, lai darbs būtu operatīvāks, tā varētu būt kopēja kompetence, ko padome varētu deleģēt arī valdei, bet nepieciešamības gadījumā, protams, arī pati izskatīt.

A.Endziņš: Un vēl, ja drīkstu. 27.pantā ir norādīts, ka rajona padomes lēmumu, kas ir pretrunā ar likumu, var apturēt Latvijas Republikas Ministru padome, bet atcelt- tiesa. Man vienkārši šeit radās jautājums, jo būtībā tomēr tā tiesa ir it kā neatkarīga, bet, ja tā ir rajona tiesa, tad tā būtībā ir atkarīga no šīm rajona institūcijām. Tas ir saistīts ar talkām, ar dzīvokļiem un tā tālāk. Tā kā mums būs tiesu reforma, tad varbūt šeit tomēr vajadzētu pacelt šo līmeni, ka tā ir apgabala tiesa, jo šeit zināmā mērā atkarība tomēr saglabājas.

D.Skulte: Katrā ziņā mēs atbalstītu šādu priekšlikumu, bet, tā kā līdz šim nebija šo likumdošanas aktu, tad mēs balstījāmies uz esošās bāzes. Protams, tas būtu daudz labāk.

A.Endziņš: Un vēl. Nākamajā, 28.pantā ir noteikts, ka padomes priekšsēdētāja amats ir algots, un tiek uzskaitītas viņa funkcijas. Ja rajona padomes priekšsēdētājs pārstāvēs rajona valdi tiesā, arbitrāžā un visās citās iestādēs, tad, neatrunājot to, ka to varētu darīt arī cita pilnvarotā persona, tālāk attīstoties tirgus ekonomikai, kad bieži vien varbūt šī padome un valde būs gan prasītāja, gan atbildētāja, tad, man liekas, ka viņai vienu vai otru reizi būs jāpārceļas uz darbu tiesā, jo process var būt ļoti ilgs. Un šinī sakarībā no minētā teksta arī nav skaidrs, vai rajona valdei ir kaut kāds izpildaparāts? Vismaz, teiksim, varbūt ir kāda atruna, ka budžeta ietvaros tai ir tiesības veidot kaut kādu izpildaparātu. Šeit parādās vienīgā algotā amatpersona- tikai rajona padomes valdes priekšsēdētājs.

D.Skulte: Par šo normu, par pārstāvēšanu tiesā. Tas, es domāju, ir vērā ņemams ieteikums, tāpēc būtu nepieciešams papildināt. Šeit šis rajona padomes priekšsēdētājs ir domāts mazāk tīri fiziski, bet gan kā amatpersona, kas pārstāv tālākās saistības ar cilvēkiem, kuriem viņš varētu to uzdot. Ja tas ir nepieciešams, to var apzināt šajā likumprojektā, varbūt ne citus, bet pilnvaro pirmās personas. Varbūt citus cilvēkus pārstāvēt mudinās kādas intereses. Un tas ir jāpapildina šajā punktā arī par šo izpildaparātu. Tātad rajona padome darbojas sava budžeta ietvaros, bet, tā kā situācija ir ļoti dažāda, tad šeit bija kopīgs viedoklis- lielākā daļa pašvaldību atbalstīja domu, ka nevajag veidot šādu unificētu variantu, kad atkal šie izpildvarianti būtu veidoti pēc viena ģīmja.

A.Endziņš: Es to tā nedomāju, bet vai tomēr nevajadzētu to ielikt iekšā? To, ka, teiksim, šā budžeta ietvaros nepieciešamības gadījumā var veidot, bet tieši ko veidot- tā ir pašas valdes darīšana.

D.Skulte: Šeit, es domāju, tas varētu būt papildināts ar to, ka šajā valdes un padomes funkciju uzskaitījumā nav aizliegts tām veidot šādas savas izpildinstitūcijas.

A.Endziņš: Un pēdējais, ja drīkst. 34.pantā, kur ir runa par pastāvīgajām komisijām, man tomēr ir iebildumi, ka pastāvīgā komisija pieņem lēmumus, kurus paraksta, un tā tālāk. Un tālāk te ir teikts tā: rajona valdei, iestādēm, uzņēmējiem, organizācijām un privātpersonām ir jāizskata lēmumi un komisijām noteiktā termiņā jādod uz tiem atbilde. Iznāk tā, ka katra pastāvīgā komisija diktēs arī termiņus rajona valdei un varbūt pat rajona padomei. Vai tur tomēr nevajag mainīt vismaz redakciju? Varbūt- "likumā noteiktajā kārtībā"? Ja šeit ir norādīta komisija, tad iznāk tā, ka pastāvīgā komisija ir augstāka par valdi.

D.Skulte: Jā, mēs varētu otrajā lasījumā pie tā atgriezties. Mums ir lūgums Endziņa kungam šos priekšlikumus rakstveidā iesniegt komisijā. Daudzi no tiem laikam ir ņemami vērā.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Felss.

A.Felss: Par 29.pantu. Šeit ir runa par rajona valdi. Valde sastāv no rajona padomes priekšsēdētāja, viņa vietniekiem un citiem deputātiem. Rajona valdes sastāvā var ietilpt arī personas, kuras nav deputāti. Tātad es uzskatu, ka šeit nav pietiekami skaidri pateikts, kas tiek vēlēts un kā tiek vēlēts. Vai arī priekšsēdētājs, deputāti un vietnieki tiek automātiski... Tikai es nezinu, pēc kāda kritērija tas notiek. Un pārējie tad ir it kā jāpievelk klāt? Vai jums nešķiet, ka te būtu vajadzīgs prezidents?

D.Skulte: Varbūt šo redakciju vajadzētu pamainīt, taču, es domāju, te ir saprotams, ka priekšsēdētājs un vietnieki automātiski ieiet valdē, un, vienlaikus balsojot par viņu kā par priekšsēdētāju, varētu balsot arī kā par valdes locekli. Tātad par pārējiem deputātiem tiek balsots individuāli, taču nedeputāti nedrīkst pārsniegt šo daļu. Šis ieraksts ir analogs tam, kā esam nobalsojuši un pieņēmuši pagastu un pilsētu likumā. Tur nekas jauns nav izdomāts.

A.Felss: Tādējādi es saprotu, ka arī par šo priekšsēdētāju un vietnieku vēl tiks pārbalsots, kad formēsies valde. Vai tā to saprast?

D.Skulte: Es domāju, ka ne. Manuprāt, tas likumā ir pateikts, ka viņš vienlaikus ir arī valdes loceklis. Likumā tas ir paredzēts, ka viņš varētu būt arī ar vienu balsojumu, kad balso par viņu kā par priekšsēdētāju. Viņš automātiski ir arī šīs valdes loceklis. Likumā tas ir noteikts, ja mēs pieņemsim šādu formulējumu.

A.Felss: Bet kāda ir jūsu argumentācija par to, ka viņam ir jāpaliek un viņš, teiksim, nav jāpārvēlē, tas ir, par šo automātisko procesu?

Un varbūt vēl viena piebilde. Es šeit tomēr gribētu, lai tas būtu skaidrāk pateikts. Ka viņi ir, tas ir skaidrs, bet šeit nav aprunāts par pārējiem deputātiem- kuri tie būs, kas tur ieiet? Ja viņi ir jāvēlē, tad ir skaidrs, ka viņi jāvēlē.

D.Skulte: Es domāju, ka šeit vienkārši ir nepieciešams redakcionāli palabot. Nevis "ir", bet "ievēlē". Un tad šī lieta kļūs skaidrāka. Te vienkārši ir jāizdara redakcionālas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Tā kā Aleksejeva kungs aizgāja, tad es uzdošu jautājumu par divām daļām. Tātad vēl līdz šim laikam nav beigusies pašvaldību pirmā reorganizācija. Jūsu, Skultes kungs, vēlēšanu apgabalā un arī manā pastāvīgajā dzīvesvietā joprojām tieši Augstākās padomes vainas dēļ nav notikušas pašvaldību vadītāju vēlēšanas, un pašvaldība ir bez vadības. Mana jautājuma būtība ir tāda: cik ilgā laikā jūs vai jūsu komisija plāno reāli reorganizēt rajonu pašvaldības un vai lēmumā par stāšanos spēkā būs noteikts kaut kāds ļoti stingrs termiņš?

D.Skulte: Es domāju, ka mums ir diezgan pamatīga mācība- gan man, gan Kinnas kungam, gan arī visiem citiem deputātiem, kas notiek ar pagastu un pilsētu reorganizāciju, ja neprecīzi formulē dažus jautājumus tieši lēmumā par likuma spēkā stāšanos. Un mēs šīs sekas izbaudām vēl šodien. Tūlīt pēc šā jautājuma mēs varbūt izskatīsim jautājumu par Jūrmalas pilsētu. Tur tieši ir šis konflikts, kad ir vēlētais priekšsēdētājs un ir padome. Tātad, raugoties pēc divām dažādām struktūrām, es domāju, mums vēlreiz būs jāatgriežas pie diskusijas, vai ir nepieciešams savienot šīs divas struktūras arī pagastos? Jo pašlaik ir ļoti pretrunīgas atsauksmes. Jūs, protams, zināt šo Dzērbenes situāciju, bet bez vadības tur nav. Strādā vietas izpildītāji un, es domāju, ne slikti.

J.Kinna: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Būtībā man bija tas pats jautājums, kas kolēģim Felsam- attiecībā uz valdes priekšsēdētāju. Tātad padomes priekšsēdētājs automātiski ir valdes priekšsēdētājs. Bet kā jūs, komisija, uzskatāt- vai arī vietniekiem obligāti un arī automātiski ir jāieiet valdē? Vai par priekšsēdētāju vairs nekāda balsošana nenotiek?

D.Skulte: Ja netiek ievērots šis princips, ka ir savienota institūcija, kas vienlaikus ir lēmējinstitūcija un izpildinstitūcija, tad ir vienalga. Tātad šim principam būtu jābūt ievērotam, pretējā gadījumā par priekšsēdētāju var būt ļoti lielas kolīzijas.

J.Endele: Jā, tas būtu par priekšsēdētāju, bet kā ir ar priekšsēdētāja vietniekiem?

D.Skulte: Par vietniekiem mēs varētu padiskutēt, ja būtu vēl citi priekšlikumi. Es domāju, ka vietnieki varētu būt tā kategorija, kura automātiski neietilpst, bet šis lēmums ir tāds, un es aizstāvu šo viedokli.

J.Endele: Labi, šobrīd padomes jau ir un tātad ir arī padomes priekšsēdētājs. Vai mēs iesim uz to, ka atļausim pārvēlēt, vai automātiski šis priekšsēdētājs, kas šobrīd jau strādā, paņems arī valdi?

D.Skulte: Es domāju, ka šis jautājums ir lēmuma jautājums un par to vajadzētu izvērst diskusiju, jo situācija dažādos rajonos ir pilnīgi atšķirīga. Es domāju, ka varētu argumentēt tīri politiski- kas varbūt der vienā rajonā, būs pilnīgi nederīgs citā rajonā. Ir jāatrod visnormālākais risinājums, lai pirmām kārtām no šīm savstarpējām nesaskaņām neciestu iedzīvotāji.

J.Endele: Tātad šo jautājumu varētu atstāt uz to laiku, kad skatīsim lēmumu.

D.Skulte: Jā. Tas varētu būt tikai lēmumā.

J.Endele: Un vēl par 29.pantu. Tur, 11.punktā, ir teikts, ka kompetences ietvaros pārzina vispārizglītojošo skolu un profesionāli tehniskās izglītības mācību iestāžu darbu. Kas ir domāts ar šo teikumu?

D.Skulte: Ar šo teikumu ir domāts tas, kas ir ierakstīts Izglītības likumā, un tādas pilnvaras ir dotas rajona līmenī.

J.Endele: Un tehnikumi te neietilpst?

D.Skulte: Jā, tehnikumi šeit ir izsvītroti, bet mēs to varam papildināt. Katrā ziņā šeit ir domātas tās normas, kas jau ir likumdošanas aktos par šīm konkrētajām sociālajām sfērām.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāte Albertiņa!

S.Albertiņa: Es tagad lasu šo likumu un domāju- jā, ar jēkabpilieti Šinkas kundzi viss būs kārtībā. Likums paredz viņai, tā teikt, to vietu, ko viņa ir sev ieplānojusi. Bet ko mēs darīsim Madonā ar Bezmēru? Ja likumā neradīsim kaut kādas variēšanas iespējas, tad tur būs ļoti liels tracis.

D.Skulte: Es domāju, ka nekāda trača nebūs, jo padome ir tiesīga lemt par visiem šiem savu institūciju jautājumiem. Mēs nevaram automātiski nevienam kaut kādas tiesības mantojumā atstāt. Padome pati izlems. Un, es domāju, ja iesim tādu ceļu, lai uzspiestu šiem cilvēkiem kaut kādu motīvu dēļ palikt šīs padomes priekšgalā, tad, manuprāt, mēs jebkurā gadījumā tomēr būsim zaudētāji.

S.Albertiņa: Es saprotu, kolēģi, bet es tikai gribu teikt, ka tagad sāksies ļoti liela jezga. Daudz lielāka, nekā jūs domājat. Ticiet man! Un lai Dievs dod, ka man nebūtu taisnības!

Bet man ir arī otrs jautājums. Tas ir nopietnāks: man joprojām nav īsti skaidrs, vai valde ir lēmējvara vai izpildvara?

D.Skulte: Ziniet, arī man tas nav skaidrs. Bet, ja tas ir dots tādā formulējumā un ja skatās pēc funkcijām, tad valde vienlaikus ir lēmējvara un arī izpildvara.

S.Albertiņa: Kā tas var būt tā?

D.Skulte: Ziniet, tā var būt.

S.Albertiņa: Nē, nevar būt! Mēs jau pagastos redzam, ka galīgi nav nekādas jēgas. Visi pārējie ievēlētie deputāti tiek nobīdīti malā, un valde viena pati lemj un viena pati pilda. Tāpēc pārējie ir sapūtušies un vairs uz padomes sesijām nenāk vispār.

D.Skulte: Ja šeit ir tādas attiecības, tad, es domāju, deputāti var vainot tikai sevi, jo mēs padomes deputātiem ne enerģiju, ne kaut kādu darbīgumu neiepūtīsim iekšā ne ar likumu, ne ar ko citu. Likumā pagastu deputātiem ir paredzētas noteiktas tiesības, un, ja viņi uzmet lūpu tādēļ, ka kāds ir kaut ko pateicis ne pa prātam, tad to mēs diemžēl nevaram regulēt.

S.Albertiņa: Kamēr Krastiņa kungs man vēl nav atņēmis vārdu, es gribu jums uzdot vēl trešo jautājumu: vai jūs nebūtu ar mieru izmest laukā tos "nevēlētos" no šīs valdes? Jo vislabāk ir ar šiem nevēlētajiem. Tiklīdz viņi tiek paņemti valdē, tā ir beigas klāt. Ar to pašu faktiski viss arī beidzas. Deputāts saka: "Es neesmu nekas, es esmu nulle! Tagad tur ir iekšā nevēlētie, un līdz ar to es vispār eju mājās."

D.Skulte: Jā, šis ir viens no jautājumiem, par kuru esam ļoti daudz diskutējuši, un arī priekšlikumi ir bijuši ļoti dažādi. Mums būtu liels lūgums: iesniedziet rakstiski šo priekšlikumu! Mums ir jāpieņem lēmums. Manuprāt, jo mēs pamatīgāk izrunāsim šo lietu, jo būs labāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Skultes kungs, man ir jautājums par 37.pantu- "Rajona budžets". Līdz šim vienmēr pastāvējusi zināma konfrontācija starp rajona budžetu un pagasta budžetu. Rajons pārdala pagastam, un tā tālāk. Šeit ir rakstīts, ka rajons sastāda savu budžetu. Mani interesē, vai budžeta tiesībās jūs esat izdarījuši kaut kādas izmaiņas un paredzējuši normatīvus, kas noskaidrotu šīs attiecības? Un vai rajona budžeta saskarsme ar pagastu budžetu kaut kādā jomā ir un paliek? Varbūt jūs varētu tuvāk paskaidrot?

D.Skulte: Par šo jautājumu laikam ir lieli strīdi pašā Budžeta komisijā, arī pašvaldību priekšlikumi tur ir iesniegti. Katrā ziņā pilnīgu pagasta budžeta neatkarību no rajona budžeta mēs izslēgt nevaram, jo šis izlīdzināšanas līmenis būs jāatstāj, vienalga, vai tas būs republikas līmenī vai rajona līmenī. Jo šo rajonu un pagastu ekonomiskais un finansiālais stāvoklis ir ļoti dažāds. Katrā ziņā runa ir par to, lai pēc iespējas lielāka budžeta daļa, kas nodokļu veidā iekasēti no darbības pagasta teritorijā, paliktu pagasta teritorijā. Tas atrisinātu daudzas, lielu daļu šo pretrunu, lai nenotiktu šī milzīgā pārdale starp visiem šiem līmeņiem. Par to noris vislielākā diskusija.

E.Kide: Skultes kungs! Man tieši šajā sakarā ir jautājums, lai nebūtu diskusijas. Vai jūs esat konkrēti šā likumprojekta sakarā iesnieguši priekšlikumus likumprojekta par budžeta tiesībām izmaiņām, kas būtu tieši šis jaunums un beigtu šīs diskusijas, kā arī ieviestu vismaz kaut kādu skaidrību un neatstātu to visu diskusiju līmenī?

D.Skulte: Priekšlikums ir iesniegts Blažēviča kungam, kurš darbojas jūsu komisijā. Vienīgi man nav informācijas, cik tālu Apvienotā budžeta komisija ir lēmusi par šiem priekšlikumiem. Gan Finansu ministrijā, gan Apvienotajā budžeta komisijā šis jaunais budžetu veidošanas mehānisms ir iesniegts, kā arī darītas zināmas pašvaldību vēlmes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Es varētu papildināt to, ko teica Skultes kungs. Pašlaik deputāts Blažēvičs strādā pie šiem priekšlikumiem. Runa ir par trīs līmeņu atskaitījumiem no nodokļiem, lai pagastam patstāvīgi ienāktu šie atskaitījumi pēc noteiktiem normatīviem, un tikai tajos gadījumos, ja nepietiek... Jo līmeņi pagastiem ir dažādi. Tad vēl dotācijas, un tās ir labi zināmas pēc normatīviem tiem pagastiem, kam nav...

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošana ir beigusies. Mums ir atlikušas astoņas minūtes līdz pārtraukumam. Debatēs ir pierakstījies viens deputāts- Geidāns. Vai deputāts Geidāns ir gatavs astoņās minūtēs visu pateikt? Informēju, ka zālē ir 59 deputāti. Ja jūs runāsit pēc pārtraukuma, būs vēl mazāk.

Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Godājamais referent! Es piedāvātu šādu variantu. Pašlaik rajona deputātu padomes neko nepārstāv. Tā ir struktūra, kas karājas gaisā virs nekā. Kāpēc? Tāpēc, ka visa Latvijas teritorija ir nosēta ar pagastu padomēm, rajonu pilsētu padomēm un republikas pakļautības pilsētu padomēm. Līdz ar to rajonos rajonu padomēm, kas vēl ir virs tām, nav pat teritorijas, tās nav nekas. Un tāpēc, manuprāt, konceptuāli ir jābūt pilnīgi citādam jēdzienam par šīm rajonu padomēm. Rajonu padomēm ir jāsastāv no jau ievēlētajiem pagastu vecākajiem un rajonu pilsētu padomju priekšsēdētājiem. Lūk, šī ir padome, kas reāli strādā, reāli nes atbildību un ir ievēlēta kā deputāti. Ja mēs atkal ievēlēsim kaut kādu abstraktu padomi, kura nepārstāv ne pagastu, ne ko citu, tad mēs atkal iegūsim to pašu struktūru, kas jau bija. Ja mēs šeit runājam par to, ka tagad likvidējas izpildkomitejas un ka mēs uztaisīsim jaunu padomi, tad es teikšu: "Neko mēs neuztaisīsim! Nemānīsim paši sevi!" Tie paši izpildkomiteju priekšsēdētāji tagad būs padomes priekšsēdētāji vai vietnieki, viņi ietilps valdē arī kā nevēlētie deputāti, un, kas bija pie varas, tas arī paliks pie varas. Vēl vairāk nostiprināsies bijušais aparāts.

Es lūgtu balsot arī par manu konceptuālo variantu. Tas ir tikai papildinājums 7.pantam. Rakstiski es esmu to iesniedzis. Tas skan šādi: "Rajona padomes sastāv no deputātiem, kurus rajona iedzīvotāji likumā noteiktajā kārtībā..."- seko papildinājums- "ir ievēlējuši par pagastu un rajona pilsētu padomju priekšsēdētājiem". Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies Geidāna kungam, kas tika galā divās minūtēs. Vai vēl ir kādi debatētāji par šo jautājumu? Jā, lūdzu, Albertiņas kundze! Lūdzu uzmanību, godājamie kolēģi, Albertiņas kundze izteiks savas domas.

S.Albertiņa: Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Es tikai gribu pabeigt Geidāna kunga domu, un tā ir šāda. Mums, Geidāna kungs, jau ir ievēlēti rajonu deputāti, un mēs viņus nevaram vienkārši ņemt un padzīt. Bet man būtu... Tas ir tas pats Ogres variants, ko jūs faktiski jau pateicāt. Šie ievēlētie rajona padomes deputāti strādā šajās pastāvīgi darbojošās deputātu komisijās, kuras risina attiecīgās savas teritorijas problēmas, proti, budžeta jautājumu, vides aizsardzības un tirdzniecības lietas, kā arī visu pārējo. Bet, lūk, šo tā saukto valdi patiešām sastāda padomes priekšsēdētāja vadībā šie jūsu nosauktie pagastu un pilsētu priekšsēdētāji. Tātad, lūk, šis modelis. Pret šo modeli nedaudz iebilda Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija. Tā teica, ka šī valde iznāks pārāk liela. Tomēr ļoti negribētos, ka mēs šo valdi atkal veidotu no kaut kādiem cilvēkiem, pie tam vēl, Dievs pasarg, nevēlētiem, no kuriem īstenībā nav nekādas jēgas. Šis jūsu piedāvātais variants plus tas, ko es tikko teicu- šīs komisijas no jau esošajiem deputātiem, kuri risina konkrētas praktiskas lietas, šī dubultā sadarbība... Tādu es pašreiz saskatu šo rajona padomi un rajona valdes visloģiskāko darbību. Man liekas, ka tas būtu ļoti normāli, ja mēs varētu vismaz eksperimenta kārtā to izdarīt. Ļoti labi būtu, ja to pamēģinātu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai ir vēl kāds gribētājs uzstāties debatēs? Tika izteiktas dažādas domas par likumprojektu, bet tas ir iesniegts akceptēšanai pirmajā lasījumā. Un mēs balsosim par to. Lūdzu, reģistrēsimies. Zālē vizuāli ir 59 deputāti. Lūdzu reģistrāciju. Rezultātu! 64. Laikam man tiešām acis nepareizi rāda uz vakara pusi. Paldies. Tātad ir 64 deputāti. Mēs varam lemt par likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Par rajona pašvaldību" akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultātu! 47- par, 5- pret, 8- atturas. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā.

Pārtraukums 30 minūtes. Lūdzu pārtraukuma laikā izdomāt, kādus dokumentus mēs varētu izskatīt šādā sastāvā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemiet vietas! Reģistrēsimies. Reģistrācija turpinās. Repšes kungs ir mainījis savu vietu. Rezultātu! Ir 47 deputāti. Atskaitīsim vienu nost, jo viens tika papildus reģistrēts šeit, Prezidijā. Tātad reģistrēti būtu 46 deputāti, neskaitot tos, kuri ir zālē.

Kādi ir priekšlikumi par mūsu tālāko darbību? Kuras komisijas ir gatavas ziņot par kādu lēmumu vai likumprojektu, kas ir izskatāms? Ierodas Geidāna kungs, viņš tūlīt saskaitīs, cik mūsu ir. Reģistrācija ir jau pagājusi, Geidāna kungs! Tā ka varat nesteigties. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par mūsu tālāko darbu? Dabiski, ka ne lēmumus, ne likumprojektus akceptēt trešajā lasījumā mēs nevaram. Mēs varam izskatīt vienīgi pirmos lasījumus. Kurš no likumprojektiem pirmajā lasījumā būtu izskatāms? Varbūt kāda komisija ir gatava pašlaik ziņot? Nav tādu.

Buķeles kundze, šeit ir par Laulības un ģimenes kodeksu, bet... Lūdzu, kādas ir jūsu domas par iespēju reāli izskatīt šo jautājumu? Pēc iekšējās informācijas varu pateikt, ka apmēram 20 deputāti pašlaik iegādājas pārtikas produktus. Te ziņo, ka vēl vairāk. Tā ka mēs varētu sākt ziņojumu par šo kodeksu. Uz balsošanu varbūt sanāks kaut cik pieklājīgs kvorums. Varbūt tomēr jūsu domas ir tādas, ka to nevar darīt? Lūdzu izteikties!

Grūbes kungs vēlas izteikties. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es sapratu, ka šis kodekss šodien ir otrajā lasījumā. Tātad viss projekts ir otrajā, bet viens tā punkts ir pirmajā. Es domāju, ka mēs varam skatīt to.

Priekšsēdētājs: Tas ir atkarīgs no ziņotāja, kurš ir gatavs vai nav gatavs ziņot. Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi! Šoreiz tas ir 508.dokuments. Pagājušajā reizē, ja nemaldos, tas bija 396.dokuments. Tas bija Likumdošanas jautājumu komisijas un Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas kopējais dokuments par grozījumiem Laulības un ģimenes kodeksā.

Es konkrēti gribu jūs aicināt apspriest šā 508.dokumenta 6.pantu. Tur ir piedāvātas trīs redakcijas. Tā pati, kura bija pagājušajā reizē uz pirmo lasījumu, otra ir tā, ko piedāvāja Likumdošanas jautājumu komisija. Es teiktu tā, ka man no Likumdošanas jautājumu komisijas piedāvātā varianta ļoti patīk pirmais- tā daļa līdz komatam, ka alimentu apmēru nosaka tiesa. Tas būtu ļoti jauki. Bet es domāju, ka tas attiecas uz tām laulības šķiršanām, kuras notiks tagad, kad mēs šos grozījumus pieņemsim. Taču attiecībā uz tām laulībām, kuras jau ir šķirtas, ir spēkā līdzšinējie nosacījumi- viena ceturtā daļa, viena trešā daļa un viena puse no ienākumiem. Es stipri apšaubu, vai šīs šķiršanās lietas varēs pārskatīt. Un, ja arī kādu pārskatīs, tad nav zināms, pēc cik ilga laika tas notiks. Tāpēc man Likumdošanas jautājumu komisijas variants nav pieņemams. Jo, kamēr tāda pārskatīšana notiks, ja tāda vispār notiks, laiks paies, un tikmēr bērni turpinās saņemt to pašu niecīgo summu. Jo jūs ne sliktāk par mani zināt to, ka alimentu labprātīgu maksātāju diemžēl ir gauži maz. Un tagad, kad mēs nekontrolējam nodarbinātību un tuvojamies bezdarbam vispār, varēs aizbildināties ar nestrādāšanu. Un nekāda kontroles dienesta mums arī nav. Lielākā daļa no alimentu maksātājiem maksāja šos 20 rubļus, kā tas bija līdz šim noteikts likumā. Ja arī paliek šīs daļas- šī viena ceturtā un viena trešā, un viena puse- arī tad, ja ņem par pamatu iztikas minimumu... Tad, ja negrib labprātīgi maksāt, neviens vairāk neuzrāda, un no iztikas minimuma tas ir 65 rubļi vienam bērnam, 41 rublis ar kapeikām- diviem bērniem un 43 rubļi- ja ir trīs bērniņi. Es domāju, jūs man piekritīsit, ka tur nekas vairs neiznāk. Un, tā kā tiks palaistas cenas, tad tur galīgi vairs nekas neiznāks. Un tāda situācija nevar palikt. Tāpēc es piedāvāju mūsu komisijas variantu, ka paliek spēkā šie nosacījumi- ceturtdaļa, trešdaļa, piektdaļa, bet tad tā summa nedrīkstētu būt mazāka par vienu pusi no iztikas minimuma uz katru bērniņu mēnesī.

Tajā pašā laikā (jo ir arī godīgi alimentu maksātāji, un arī ienākumi ir ārkārtīgi dažādi) es piedāvāju, lūk, šo obligāto nosacījumu, ka tā summa, kuru saņem bērniņš iepriekšējā ģimenē, nedrīkstētu būt lielāka nekā tā, kas jaunajā ģimenē iznāk uz katru ģimenes locekli. Protams, tas neizslēdz iespēju labprātīgi maksāt vairāk. Tomēr mūsu situācijā un mūsu sabiedrībā galvenokārt ir jāorientējas uz nelabprātīgiem maksātājiem. Tāpēc es lūdzu jūs šos priekšlikumus apsvērt un atbalstīt. Es ceru, ka tuvākajā nākotnē varbūt mums tiks sakārtota visa mūsu likumdošana un laulību līgums tiks slēgts tā, kā tas līdz šim ir noticis civilizētās valstīs, kur laulības apstiprināšana notiek ne tikai ar "jā" vārdiņu, bet kur ir paredzēti visi tiesiskie nosacījumi un garantijas. Garantijas nākamajiem laulātajiem, ja pēc kāda laika laulība tiek šķirta. Un arī attiecībā uz bērniem tur viss ir paredzēts. Kamēr mums šī likumdošana nav sakārtota, es domāju, mums ir jābūt šādām garantijām, lai mūsu bērni vismaz kaut cik būtu materiāli nodrošināti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Otrais lasījums tiek apspriests pa pantiem. Tātad par pantu saturu ziņojumu mēs tikko noklausījāmies un tālāk varam ievērot parasto procedūru. Tomēr Buķeles kundzei ir jāpaliek tribīnē. Diemžēl tas tā ir iegājies. Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es tieši gribēju to lūgt. Patiešām, mēs izskatām dokumentu otrajā lasījumā, lai gan tas šeit nav minēts, ka ir otrais lasījums. Mēs otrajā lasījumā varētu skatīt pa pantiem un par katra panta atsevišķiem variantiem balsot, lai to var sagatavot operatīvi trešajam lasījumam.

E.Buķele: Paldies, Grūbes kungs! Taču pagājušajā reizē, kad šī ideja te jau bija, jūs protestējāt, ka par šo pantu nebalso...

G.Grūbe: Es atvainojos, tas neizslēdz par šo pantu nobalsot otrajā lasījumā un virzīties pa visu dokumentu tā, kā to dara otrajā lasījumā.

E.Buķele: Paldies. Katrā ziņā citu priekšlikumu no citiem deputātiem vai citām komisijām nebija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Buķeles kundze, es tā saprotu, ka 6.pants ir pirmajā lasījumā? Tad it kā var uzdot jautājumus?

E.Buķele: Jā.

I.Caune: Tad varbūt es drīkstu uzdot jautājumu?

Priekšsēdētājs: Jā, to jūs drīkstat darīt. Nekas cits neatliek, jo patiešām 6.pants ir pirmajā lasījumā. Tad, lūdzu! Varbūt sāksim ar 6.pantu, nobalsosim par to pirmajā lasījumā un tad skatīsim tālāk visus pārējos pantus jau otrajā lasījumā. Lai nu tā būtu!

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Sakiet, lūdzu, kā jūs to praktiski redzat, kā tas būs izpildāms, ka obligātais alimentu apjoms katram bērnam mēnesī nedrīkst pārsniegt vidējo ienākumu uz katru alimentu maksātāja ģimenes locekli mēnesī? Vai te atkal nebūs daudz dokumentāru sarežģījumu un visādu iespēju kaut ko slēpt un tamlīdzīgi? Vai tas ir tik vajadzīgs?

E.Buķele: Caunes kungs, slēpšana mums ir modē, un es tieši gribētu, lai būtu godīgi, jo ir arī tādi alimentu maksātāji, kuri patiešām maksā ļoti labprātīgi. Un situācija bieži vien ir tāda, ka iepriekšējā ģimenē viens bērniņš saņem vairāk. Bet, redziet, ja šis maksātājs iesniedz tiesu izpildītājam izziņu par ģimenes sastāvu un izziņu par izpeļņu, tad... Protams, noslēpt jau var jebkurā gadījumā, taču es ceru, ka tā tomēr būs tāda norma, kas kaut drusciņ šo stāvokli izlīdzinās. Redziet, jūs jau varat pelnīt kaut vai 300 tūkstošus... Parēķiniet, cik tad tas būs, ja jums būs jāmaksā viena trešā daļa!

I.Caune: Taču es uzskatu, ka tas ir mans bērns, un tad man ir jāmaksā tā daļa un...

E.Buķele: Jūs patiešām esat brīnišķīgs, kaut tādu būtu vairāk!

I.Caune: Es domāju, ka ir lietderīgi svītrot šo punktu, lai nebūtu sarežģījumu.

Un otrais. Tā sieviete, kura stāsies laulībā ar alimentu maksātāju, arī lai padomā, kā tad klāsies viņas nākamajai ģimenei.

E.Buķele: Caunes kungs, tas būs ļoti jauki tad, kad mums būs atjaunots Latvijas 1937.gada Civillikums. Tā kā tur bija paredzēts laulības noslēgšanas kontrakts, tad tur bija gan tiesības, gan pienākumi. Taču pagaidām mums ne tuvu nav tik ideāla situācija, ne uz to pusi. Un, ja nu kāda vieglprātīga sieviete tomēr stājas laulībā ar tādu cilvēku, kurš maksā alimentus, tad padomāsim arī par šo sievieti un tiem bērniņiem, kuri piedzims šajā laulībā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums diemžēl šīs problēmas ir jāatrisina balsojot. Tātad par 6.pantu, par 76.panta redakciju ir trīs balsojumi. Mums pašlaik ir pietiekami liels skaits deputātu zālē, lai mēs varētu kaut cik izteikties.

E.Buķele: Es jūs aicinātu balsot par manis piedāvāto variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, cienījamie kolēģi, reģistrēsimies vēlreiz! Par priekšlikumiem balsosim tādā kārtībā, kādā tie ir izteikti. Reģistrāciju! Rezultātu! Reģistrējušies 76 deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Izteiksimies par pirmo variantu. Tas ir 6.panta pirmais variants par 76.panta redakciju. Lūdzu rezultātu. Par- 14. Paldies.

Otrais variants ir Likumdošanas jautājumu komisijas ieteikums. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 28- par.

Un trešais variants- mūsu kolēģes Buķeles ieteiktais. Lūdzu rezultātu. 44- par, 9- pret, 12- atturas...

Tā kā mēs esam pieņēmuši trešo variantu, kas ir ieguvis vairākumu, tad par trešo variantu bija deputāta Caunes ierosinājums- svītrot pēdējo rindkopu, jo tas sarežģīšot situāciju, nosakot šo daļu uz katru ģimenes locekli. Vai deputāts Caune uztur to? Uztur. Tātad balsosim vēl arī par deputāta Caunes priekšlikumu- svītrot šā panta pēdējo rindkopu. Lūdzu rezultātu. Tā netiek svītrota, jo priekšlikums nav guvis balsu vairākumu. Deputāts Caune pieprasa izdruku! Nē, nē, mēs šodien esam pārāk pieraduši pie izdrukām... (Visi smejas.)

Tātad mēs esam atrisinājuši arī 6.pantu. Nekādu labojumu nav, un tas ir akceptēts pirmajā lasījumā šādā- trešajā- variantā. Tātad lūdzu pārējos divus variantus, lai nebūtu nekādu pārpratumu, izsvītrot.

Nu mēs varam atgriezties pie mūsu likumprojekta otrajā lasījumā... (Deputāte Buķele runā no zāles.) Es nesapratu... Likumdošanas jautājumu komisijas nav? Buķeles kundze, jūs laikam nevarat uzņemties? Varbūt tomēr uzņemieties, jums deputāti uzticas, jo otrajā lasījumā mēs izskatām pa pantiem un tad...

E.Buķele: Tā ir briesmīga vieglprātība no manas puses.

Priekšsēdētājs: Deputāti izteiks šeit savas domas, jūs nokomentēsit, un, es domāju, mēs ātrāk tiksim uz priekšu.

1.pants.

E.Buķele: Labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai par preambulas izslēgšanu visi piekrīt? 2.pants. Par tā redakciju...

E.Buķele: Ne par vienu pantu nekādu priekšlikumu nav. Ne par vienu.

Priekšsēdētājs: Tā. Lūdzu, godājamie deputāti! Vai tagad ir radušies priekšlikumi par kādu no pantiem? 8.pants. Tam ir divi varianti. Tātad mēs varam nobalsot. Te ir divi varianti- pirmais un otrais- Likumdošanas jautājumu komisijas variants bez šī tēvvārda.

Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Kolēģi! Es gribētu izteikties. Mēs balsosim 8. un 9.pantā par diviem variantiem. Likumdošanas jautājumu komisija ierosina izslēgt vārdu "tēvvārds". Es saprotu, ka mēs ar to cenšamies likvidēt kaut kādu reliktu no krievu valodas. Ja? Tomēr šinī gadījumā padomājiet par šo jautājumu pragmatiski, jo mums ir ļoti daudzi Jāņi Kalniņi, Jāņi Freimaņi un vēl Jāņi Krūmiņi... Tādu ir ļoti daudz. Citās valstīs bieži vien cilvēkiem oficiāli ir divi vārdi, tātad šinī gadījumā viens ir pilnais vārds, tad tiek rakstīts burts, kurš nepavisam nav tēvvārds, un uzvārds. Vai šajā gadījumā tēvvārda svītrošana ir lietderīga? To vajadzētu pārdomāt. Es domāju- diez vai...

Priekšsēdētājs: Paldies, motīvi ir izteikti. Imperatori Krievijā tādos gadījumos attiecīgajos dienestos deva numuru klāt...

Lūdzu, balsosim par šiem variantiem. Sākumā balsosim par 8.panta redakciju, kādu to ieteikusi komisija, pēc tam- par Likumdošanas jautājumu komisijas variantu- bez šā tēvvārda. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par pirmo pamatvariantu, kas ir izteikts projektā, tātad ar tēvvārdu. Lūdzu rezultātu. Par- 43, pret- 10 un atturas- 7.

Un tagad balsosim par otro redakciju- bez tēvvārda, kā to iesaka Likumdošanas jautājumu komisija. Lūdzu rezultātu. Par- 19.

Godājamie kolēģi! Līdz ar to mums ir izskatīts arī jautājums par 10.pantu, kur ir šis pats variants, jo mēs laikam nedarīsim tādu atšķirību, ka vienā pantā ir tā, bet otrā- citādāk. Princips ir viens. Paldies. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus pantus. Mums ir jānobalso kopumā par šā likumprojekta akceptēšana otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 50- par, 3- pret, 10- atturas. Likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Endziņa kungs, atnācis zālē, būs it patīkami pārsteigts...

Lūdzu, kura vēl no komisijām ir gatava ziņot par kādu no likumprojektiem pirmajā vai otrajā lasījumā? Nav tādas.

Godājamie kolēģi! Šeit ir izvirzījies jautājums par Jūrmalas pašvaldības problēmu. Dabīgi, ka šādā deputātu skaitliskajā sastāvā mēs laikam nevaram pieņemt rezultatīvu lēmumu- ne tādu, ne citādāku, bet deputāti, kuri ir ierosinājuši šā jautājuma izskatīšanu, iesaka, lai plenārsēde nobalsotu, ka šis jautājums, ņemot vērā tā aktualitāti, steidzamību un stāvokli Jūrmalā, tiktu izskatīts nākamās otrdienas plenārsēdē kā pirmais, uzaicinot uz sēdi nepieciešamās atbildīgās personas. Vai mēs varam izdarīt tādu balsojumu? Varam. Tā... mani sekretariāts labo, ka 3.decembrī kā pirmo mēs izskatām jautājumu par neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu. Tātad Jūrmalas jautājums būs pēc lauksaimniecības. Lauksaimniecība vienmēr ir pirmajā vietā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par ierosinājumu izskatīt otrdien, 3.decembrī, kā otro jautājumu Jūrmalas pašvaldības problēmas. Lūdzu rezultātu. Par- 48, pret- 10, atturas- 4. Tātad otrdien, 3.decembrī, kā otro jautājumu mēs izskatām Jūrmalas pašvaldības problēmas. Lūdzu visas ieinteresētās personas uz šo laiku gatavoties jautājuma izskatīšanai.

Godājamie kolēģi, kādi vēl ir priekšlikumi? Pēc sakustēšanās zālē es redzu, ka citu jautājumu nav.

Godājamie kolēģi, mums šeit ir informācija no privātiem un pusoficiāliem kanāliem no Jelgavas. Es tekstu pilnībā nolasīšu, lai nebūtu tā, ka tā nāk tieši no manis vai no Daiņa Īvāna. Tātad tās teksts ir šāds: "Pēc nepārbaudītām ziņām, Strīķa kungs pirms īsa mirkļa ir ievēlēts par Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru. Varbūt būtu jāapsveic? Preinbergs." (Aplausi.) Vēl par vienu pastāvīgi strādājošu deputātu mazāk... Jā, es nezinu, kā būs ar apstiprināšanu, taču situācija ir tāda. Godājamie kolēģi! Tātad mums šeit sēž jau divi rektori... Neaizmirsīsim, ka Laķa kungs veiksmīgi pilda rektora pienākumus un arī deputāta pienākumus...

Ja citu jautājumu nav, tad mums diemžēl plenārsēde ir jāpārtrauc līdz nākamajai otrdienai pulksten 10. Atgādinu, ka rīt pulksten 16 ir Prezidija sēde. Paldies.

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī