1991.gada 19.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos-
JāņaBritāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas! Reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. 122 deputāti ir reģistrējušies.

Lūdzu, Endziņa kungs, pie otrā mikrofona!

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Man būtu lūgums izlemt jautājumu par Rīgas rajona tautas tiesneses ievēlēšanu, pirms mēs turpinām izskatīt likumu par tautas izglītību.

Priekšsēdētājs: Kādas ir deputātu domas?

No zāles: Atbalstām.

Priekšsēdētājs: Atbalsta. Krūmiņa kungs laikam ziņo. Un Bukas kungam dosim vārdu pēc šīs procedūras. Lūdzu, Krūmiņa kungs!

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ievēlēšanai par Rīgas rajona tautas tiesas tautas tiesnesi Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē Lidiju Skreiju, dzimušu 1957.gadā, izglītība- augstākā juridiskā. Sīkākas ziņas par tautas tiesneša amata kandidāti ir sniegtas 811.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Vai Krūmiņa kungam ir kādi jautājumi? Nav. Paldies, Krūmiņa kungs! Lūgsim tautas tiesneša amata kandidāti Lidiju Skreiju tribīnē. Varbūt deputātiem būs jautājumi. Lūdzu, godājamie deputāti, vai ir jautājumi? Ir jautājumi.

Godājamie kolēģi! Deputāts Zaļetajevs vēlas uzdot jautājumu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Es gribētu uzzināt, kādas "šaurās vietas" jūs saskatāt pašreizējā likumdošanā?/

L.Skreija, tautas tiesneša amata kandidāte: Es atvainojos, bet, tā kā Latvijas Republikā vēl nav likuma par tiesu iekārtu, tad es uz šo jautājumu neņemos atbildēt.

S.Zaļetajevs: */Tas ir, jūs uzskatāt, ka pie mums tieslietas vispār netiek ar likumu reglamentētas?/

L.Skreija: Es uzskatu, ka tas vēl ir deputātu rokās.

Priekšsēdētājs: Ir atbilde uz jautājumu. Paldies.

S.Zaļetajevs: */Tā, labi. Tad vēl viens jautājums, ja atļausit, jo es redzu, ka vairs jautātāju nav. Kas jūs mudināja piekrist strādāt par tautas tiesnesi, atstājot savu tagadējo prokurora vecākā palīga darbu? Kas jūs aicināja vai.../

L.Skreija: Vispirms es gribētu teikt, ka es šeit lielu problēmu, vispār problēmu kā tādu neredzu, jo es uzskatu, ka prokurors, sniedzot savu atzinumu, un arī tiesnesis vadās tikai un vienīgi pēc likuma. Mans viedoklis ir tāds, ka jurista kvalifikācija tomēr ir tiesnesis.

S.Zaļetajevs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi tiesneša amata kandidātei? Nav. Paldies, Skreijas kundze!

Vai ir kādu komisiju atzinumi? Lūdzu. Deputāts Jundzis un deputāts Endziņš.

T.Jundzis: Aizsardzības un iekšlietu komisija sēdē ir izskatījusi šo jautājumu un atbalsta kandidatūru. Es personīgi Skreijas kundzi pazīstu ļoti labi, personīgajā darbā esmu iepazinies ar viņu, vairākus gadus kopā strādājot (ovācijas zālē), un varu...

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti!

T.Jundzis: ...varu viņu raksturot kā kolēģi, diemžēl nu jau bijušo kolēģi, kura orientējas likumdošanā, kura ir principiāla un kura, es domāju, nenoliedzami attaisnos tiesneša nosaukumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja Lidijas Skreijas kandidatūru tiesneša amatam un vienbalsīgi nolēma rekomendēt Augstākajai padomei ievēlēt Lidiju Skreiju par Rīgas rajona tautas tiesnesi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir vēl kas sakāms? Nav. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Lidijas Skreijas ievēlēšanu par Rīgas rajona tautas tiesas tautas tiesnesi. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par- 101, pret- 4, atturas- 11. Apsveicam Lidiju Skreiju ar ievēlēšanu par Rīgas rajona tautas tiesas tautas tiesnesi. Lēmums pieņemts. (Zālē aplausi.)

Paldies, godājamie deputāti! Tagad atgriezīsimies pie mūsu ikdienas darba. Turpinām izskatīt likumu par izglītību.

Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāts Buka.

S.Buka: */Uzziņai: vakar Laķa kungs, Kultūras akadēmijas rektors, aicināja likvidēt ekonomisko analfabētismu augstākās izglītības finansu problēmās. Tādēļ es sniegšu ziņas no Londonas universitātes Izglītības institūta, kas dažādās pasaules valstīs pēta un vērtē mācību maksas un situāciju finansēšanā. Lai neapgrūtinātu visus, es citēšu tikai profesora secinājumu: "Asus protestus no sabiedrības puses izsauc pieaugošā mācību maksa. Vairumā valstu, izņemot Japānu, Spāniju, Lielbritāniju un ASV, mācību maksa no studentiem ieņem nelielu daļu institūtu ieņēmumos. Tie galvenokārt tiek iekasēti no pieaugušo nepārtrauktā izglītības līmeņa celšanas procesa." Ja Laķa kungam interesē mana informācija, ja viņš pēkšņi kļūst koledžas rektors vai skolas direktors, es ar prieku apmierināšu viņa ziņkāri./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Man ir viens bezcerīgs protests pret vienu balsojumu. Es paņēmu izdruku. Tas ir balsojums par ģimnāzijām. Un tur pretī manam vārdam ir- "atturas", man vakar nedarbojās balsošanas aparatūra, un es balsoju ar roku. Un šī balss būtībā izšķīra, vai ģimnāzija vispārīgā nozīmē tiek minēta likumā vai vispār tās nav un ir tikai pelēka vispārizglītojošā skola. Tāpēc es vēlētos atgriezties pie šā balsojuma.

No zāles: Divu balsu starpība.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šādi protesti ir jāsniedz balsu skaitīšanas komisijai. Es domāju, ka Geidāna kungs ar kolēģiem ļoti profesionāli to atrisinās un mums ziņos par rezultātiem.

Selecka kungs! Mēs vakar palikām pie 64.panta par privāto mācību iestāžu finansēšanu no valsts budžeta.

Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Tas attiecas tieši uz 64.pantu. Ņemot vērā to, ka mums jau vakar izraisījās diskusija, es par šiem procentiem gribētu sniegt nelielu informāciju. Cienījamais Bukas kungs kārtējo reizi parādīja mūsu kolēģu prasmi nesaprast jautājumu vai runāt par citām lietām. Šajā gadījumā mēs runājam par valsts finansēšanas apjomu privātai augstskolai, nevis par vispārējo maksas līmeni vai privāto augstskolu skaitu pasaulē. Tās ir divas dažādas un atšķirīgas lietas. Un atcerēsimies, ka Amerikas Savienotajās Valstīs privātaugstskolās ir vidējā federālā finansēšana, kura atšķiras no štatu finansēšanas, tiesa, ir vēl štatu finansēšana, bet tā ir stipri atšķirīga austrumu un rietumu piekrastē. Federālā finansēšana augstākajās mācību iestādēs nekur nepārsniedz 40 procentus. Tā ir valsts dotācija. Mēs, nabagmāja, atļaujamies rakstīt- līdz 60 procentiem. Saprotiet kolosālo starpību starp mums un Ameriku. Un tāpēc rakstīt, ka vairāk par 60 procentiem,- tas ir vienkārši absurds.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, es varbūt atgādināšu: vakardienas debatēs norunājām, ka mēs tikai šeit balsojam. Vakar, 40 minūtes debatējot, tika izvirzīta motivācija par šiem procentiem. Vairāk šajā sakarībā diez vai vajadzētu runāt. Tātad bija šādi varianti. Viens variants- 25-60 procenti, kas ir minēti arī likumā. Otrs variants- līdz 25 procentiem. Trešais variants- 60-80 procenti, un ceturtais variants- līdz 60 procentiem. Par šādiem variantiem mums ir jābalso, ja neviens no deputātiem neatsauc savus izvirzītos variantus. Es gribēju atzīmēt, ka vakar, analizējot debašu gaitu pa pantiem, tomēr pārsvarā- 80 procenti- debatēja Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas locekļi, kuriem to vajadzēja izdarīt savā komisijas sēdē, nevis šeit, plenārsēdē, runājot par redakcionāliem labojumiem. 80 procenti no laika pagāja šo komisijas locekļu debatēs. Tādā veidā mēs vakar pieņēmām šo likumu.

Lūdzu, Endeles kungs pirmais, pēc tam Eglāja kungs.

J.Endele: Pēdējo reizi es uzstājos sakarā ar šo punktu. Es vakar pārdomāju visas tās debates, kas mums notika par šo jautājumu. Pirmkārt, es esmu lielā nesapratnē par šiem procentiem. Visi tie, kas iestājās, ka budžets cietīs grandiozus zaudējumus, ir aritmētiski analfabēti vai absolūti neloģiski cilvēki. Padomājiet! Ja es izveidoju ģimnāziju, tad tas nozīmē, ka es valsts budžetu atslogoju, es saņemu no valsts 80 procentus, tātad es par 20 procentiem atslogoju valsts budžetu. Kā šādi var izsaimniekot budžetu? Ja tā būtu parasta, tipiska vispārizglītojoša skola, tad valsts maksātu 100 procentus. Tātad jebkurš trakais cilvēks, kas paņems šādu mācību iestādi, atslogos valsts budžetu.

Otrkārt, viens deputāts teica- runāsim atklāti. Patiešām mums ir bailes, ka komunisti, interfrontisti un tā tālāk sagrābs visvisādas skolas. Bet mums taču likumā ir iestrādāta licencēšana un akreditācijas lapa, kuru izskata ministrs. Ministrs vēl šodien ir Piebalgs. Šis arguments arī neiztur kritiku.

Treškārt, man ir ļoti liels brīnums par tā sauktajiem lauku deputātiem, kas arī uzstājas par šiem 60 procentiem. Vai jūs esat padomājuši, ka laukos nebūs nevienas privātskolas. Laukos būs tās pašas "miskastes", kas ir šobrīd. Izdarīsim elementāru aritmētisku aprēķinu. Ja mēs pieņemsim par augšējo robežu 60 procentus, tad tas būs tā: mazajā lauku skolā šobrīd algas sastāda aptuveni no 8 līdz 12 000 vienā mēnesī, ņemsim vidējo. No 10 tūkstošiem 60 procenti ir 6000. Tātad tiem vecākiem būs jāpiemaksā tikai 4000, lai sasniegtu šo algu līmeni. Ja tajā skolā ir 100 skolēnu, tad katru mēnesi tikai 40 rubļu, lai nodrošinātu algu, kāda šobrīd tiek nodrošināta no budžeta. Gadā tas ir 480 rubļu. Bet tāda skola, kurā tiks nodrošināts tikai tik daudz, cik budžets nodrošina, taču nevar būt privātskola. Vārdu sakot, mēs uzliekam krustu, un tas ir, es vēlreiz teikšu, krusts latviešu tautai, jo pilsētā kaut ko sagrabinās, bet laukos neko nesagrabinās. Šim likumam būtu jādod apakšvirsraksts- "Lēna nāve latviešu tautai".

Un pēdējais. Ābiķa kungs teica, ka es gribu dibināt privātskolu. Es patiešām gribu dibināt privātskolu, bet viņš kļūdās, teikdams, ka Cēsīs; nevis Cēsīs, bet šeit, Augstākajā padomē, un tās temats būtu- aritmētikas pamatu apguve. Un, tā kā profesori, manā skatījumā, ir "smagākais" kontingents, es viņus uzņemšu par velti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj! Pēc tam deputāts Bērzs. Un tad deputāts Plotnieks.

V.Eglājs: Es domāju, ka argumenti ir izteikti, lai stātos pie balsošanas, bet es runāšu par balsošanas procedūru. Mēs vairākkārt esam ar šādu problēmu saskārušies, kad jāiebalso konkrēts skaitlis, kaut kādi procenti. Tā kā mēs neesam pieņēmuši Kārtības rulli, es liktu priekšā nebalsot par nosauktajiem skaitļiem, bet pēc tās procedūras, kas paredzēta projekta 233.pantā.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, bet mēs taču esam norunājuši laikam jau kādu piecdesmito reizi, ka projekts ir projekts un ka tas nav spēkā. Un, lūdzu, nekavēsim laiku, lai tik tiešām varētu virzīties uz priekšu.

V.Eglājs: Es pateikšu, kā mēs varam virzīties uz priekšu, lai visātrāk nobalsotu. Ja jūs gribat balsot, kā gadās, es neko nevaru darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz, pie otrā mikrofona!

A.Bērzs: Es pirmais pierakstīšos Endeles kunga deputātu matemātikas skolā, jo es gribu tikt skaidrībā par elementārās loģikas jautājumiem. Man nav saprotams, kāpēc skola, kuras uzturēšanai izlieto 80 procentus valsts no sava budžeta, ir jāsauc par privātskolu. Tad tā ir valsts skola ar privāto līdzdalību. Un tādas ir visas skolas, kuru uzturēšanai valsts budžeta asignējumi pārsniedz 50 procentus. Tāda skola nav privātskola, bet tā ir valsts skola, ja valsts to uztur, piesaistot privātos līdzekļus.

Priekšsēdētājs: Pie pirmā mikrofona- deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Var būt, ka būtu pat lieki atkārtoties, bet, tā kā šobrīd šis jautājums tiek risināts pēc būtības, es gribētu šajā sakarībā skart divus aspektus.

Pirmais. Mums ir divi svēti un neapstrīdami argumenti. Pirmais- latviešu tautas izdzīvošana, otrais- mūsu lauki. Tā kā es šeit pārstāvu vismaz sešus Jelgavas rajona pagastus, es varu runāt arī lauku vārdā. Es gribētu teikt, ka nekur pasaulē lauku iedzīvotāju kultūras un izglītības līmeņa celšanas iespēju nesaista ar privātām mācību iestādēm. Es atvainojos, tā ir vienkārši spekulācija. Pasaulē šobrīd tomēr pamatvirzieni ir tādi- nost ar establišmentu, nost ar baltām apkaklītēm jau kopš dzimšanas, kopš pamatskolas un kopš koledžas. Šajā sakarībā tiek samazinātas privātskolas un pēc iespējas paplašinātas tikai publiskās pašfinansētās skolas.

Otrkārt, notiek bērnu pārvadāšana. Amerikas Savienotajās Valstīs jebkurā pilsētiņā jūs varat redzēt dzeltenus autobusus, kas pārvadā skolēnus no vienas skolas uz otru. Ko mēs gribam panākt? Vai mēs gribam atgriezties pie tā, kas bija gadsimteņa sākumā britu impērijā, ka vienas zināmas iedzīvotāju daļas pārstāvju bērnus gatavoja kaut kur, vai mēs gribam godīgi gatavot kulturālu maiņu sev? Ja mēs gribam to darīt godīgi, tad jāizmanto valsts budžets un ir tiešām jāfinansē izglītība. Un neskaitīsim kapeikas, bet finansēsim izglītību tādā mērā, kādā tas ir nepieciešams. Un tādu procentu iedalīsim, kā tas pieklājas civilizētā valstī. Bet, ja kāds grib taisīt andeli uz tā rēķina, tad lai godīgi pasaka, ka nepietiek ar to vai citu kooperatoru darbības veidu un ka vēl kaut ko vajag. Sak, es arī gribu izglītības jomā pelnīt naudu. Uz tautas rēķina finansēt privātskolas nevar. Ja kāds vēlas ieguldīt savus līdzekļus, lai viņš tos iegulda valsts izglītības sistēmā un sekmē tās kvalitātes celšanu vai arī lai dibina savu privātu ģimnāziju vai kādu citu mācību iestādi tik augstā līmenī, ka visi ir ar mieru maksāt. Bet apmaksāt no valsts budžeta viduvējību ir bezatbildība augstākā mērā. Tāpēc es iestājos par 25 procentiem- un nevienu procentu vairāk.

Priekšsēdētājs: Deputāts Edmunds Krastiņš, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Domāju, ka iepriekšējais runātājs spilgti izteic to, kas ir daudziem smadzenēs iedzīts, kā gadu gadiem spilgts etatisma pārstāvis. Viņš iestājas par šīs monoideoloģijas un šīs kārtības turpināšanu mūžu mūžos. Es domāju, ka mums vajadzīgs plurālisms ideoloģijā un daudzveidība. Es šeit nesaskatu nekādu pretrunu. Ja mēs noteiktu stingrus principus, kā tiek atestētas šīs privātās mācību iestādes, tad es domāju, ka katra skolēna vecākiem ir tiesības prasīt, lai valsts arī šeit ieliek savu daļu. Un ja mums būtu elastīga...

Kungi, es nekliedzu, kad jūs runājāt! Plotnieka kungs, es nekliedzu. Ja šādi pauž savus uzskatus, tad man vispār nav ko teikt. Es gribu atgādināt sēdes vadītājam, ka vakar tika izteikts priekšlikums- līdz 80 procentiem, jūs nosaucāt- līdz 60 procentiem.

Priekšsēdētājs: Līdz 80 procentiem, gluži pareizi.

E.Krastiņš: Kolēģi apstiprina, ka nenosauca.

Priekšsēdētājs: Varbūt mēs nediskutēsim, vai es esmu nosaucis vai neesmu nosaucis. To mēs balsojot redzēsim. Lūdzu, tuvāk pie lietas.

E.Krastiņš: Es domāju, ka tas ir par lietu. Ja jūs nenosaucāt priekšlikumu- līdz 80 procentiem, tad es šādu priekšlikumu izsaku. Lūdzu, nosauciet un iekļaujiet balsošanas sarakstā.

Priekšsēdētājs: Paldies, es to esmu nosaucis.

E.Krastiņš: Jūs nosaucāt no 60 līdz 80 procentiem, atgādināšu. Paņemsim stenogrammu. Tātad ir noteiktas valsts iestādes, kas var kontrolēt privāto iestāžu darbību, un tieši šie finansējumi būs tas, kas liegs kaut kādu prioritāru skolu veidošanu. Ja tās būs pilnībā jāfinansē no privātiem līdzekļiem, tad tieši veidosies šīs elitārās skolas, kurās nevarēs iekļūt citu slāņu pārstāvji.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka, pie pirmā mikrofona.

S.Buka: */Cienījamie deputāti! Es piekrītu Plotnieka kungam, ka pasaules tendences liecina, ka privāto mācību iestāžu kļūst arvien mazāk. Taču mums ir situācija, ka tās jau eksistē un diezgan lielā skaitā. Mēs tikai cenšamies dažādot mācību formas un mācību iestādes. Tādēļ rada neizpratni, kāpēc cilvēkam, kas mācās vai grib mācīties privātskolā, jāmaksā divreiz: vispirms kā nodokļu maksātājam, kam valsts garantē izglītību, bet pēc tam kā skolas skolēns viņš maksā naudu no savas kabatas. Piemērus mēs visi zinām. Šodien Rīgas medicīnas institūtā vai kārtējā akadēmijā mācību maksa gadā pārsniedz 5 tūkstošus rubļu. Kas var atļauties tādu maksu? Varbūt kāds no deputātu kungiem? Valsts daļu visu institūtu finansēšanā ilustrē šādi skaitļi: Austrālijā- 88 procenti, Francijā visos institūtos- 90 procenti un mācību maksa 4,7 procenti, VFR- atbilstoši 69 un 0 procenti. Pārsteidz tas, ka Tautas izglītības komisijas loceklis uzstājas kā lobists, lai palielinātu mācību maksu kā privātajās, tā valsts mācību iestādēs. Nebūtu par ļaunu šo stenogrammu publicēt. Noskaidrotos, ka šī nav Izglītības komisija, bet tāda komisija, kas nodarbojas ar privāto biznesu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Deputāts Rikards.

R.Rikards: Es gribu sniegt mazu uzziņu par Vāciju. Vācijā ir tikai divas privātas ģimnāzijas- ungāru ģimnāzija un Minsteres latviešu ģimnāzija, kuru beidzējiem ir tiesības iestāties augstskolās. Minsteres latviešu ģimnāzija, mēs šo skolu ļoti labi zinām, ir privātā ģimnāzija. Un Vestfāles zemes valdības finansējums šai ģimnāzijai ir 95 procenti. Es atbalstu principu- līdz 80 procentiem. No 0-80- tas nozīmē. Var iedot trīs procentus, un var iedot maksimumu- 80 procentus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Stroganov, pie pirmā mikrofona!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Es domāju, ka ir pieļauta principiāla kļūda, ja mēs pantā "Latvijas Republikas izglītības finansēšana" rakstām par procentiem, jo, kā liecina Plotnieka un citu kolēģu uzstāšanās, arī šodien apspriežamā likuma 1.pants, izglītību nodrošina valsts. Runa var būt tikai par privāto mācību iestāžu finansēšanu, par labāku apstākļu radīšanu atsevišķās skolās, bet ne par izglītības finansēšanu kā tādu. Tikai tam nolūkam tagad nosakām finansēšanu. Un pasaules praksi ar skaitļiem ilustrēja deputāts Buka. Lauku apvidos privātskolas nevar tikt izveidotas tā iemesla dēļ, ka ir maz skolēnu, tas pirmkārt. Otrkārt, lauku cilvēka darba alga ir daudz mazāka nekā pilsētā, un mazāka tā paliks vēl ilgus gadus. Tas nozīmē, ka laukos bērni mācīsies sliktākos apstākļos nekā pilsētā. Tāpēc es šos procentus vispār noņemtu no apspriešanas- izglītība jāfinansē valstij. Privātpersonas, uzņēmumi, organizācijas lai ziedo citām vajadzībām. Lai šie līdzekļi iet skolu attīstībai, tā būs konkurence valsts skolām. Tad būs vienāda izglītības finansēšana, bet nebūs situācijas, kad viens strādā, maksā nodokļus, lai savu bērnu mācītu privātskolā un par mācībām vēlreiz maksātu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies, godājamie kolēģi! Vai visi ir izteikuši savas domas par valsts finansēšanu? Deputāts Ivars Krastiņš.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Vakar vismaz pus dienu mums bija tas gods piedalīties Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē, kurā apsprieda šo likumprojektu. Šodien notiek konceptuāla diskusija, piemēram, vai ir vajadzīgas privātas mācību iestādes vai ne. Vai mēs laika ekonomijas labad tomēr nevarētu atteikties no konceptuālu jautājumu risināšanas trešajā lasījumā?

Priekšsēdētājs: Tas ir jūsu rokās, godājamais deputāt Ivar Krastiņ.

V.Seleckis: Es pavisam īsi pateikšu. Visi šie jautājumi, kurus dzirdējām, ir izdebatēti komisijas sēdē. Un tur skanēja tikpat daudz dažādu viedokļu. Tāpēc es aicinu deputātus- lūdzu, balsojiet par to variantu, kurš šeit ir ietverts, tas ir optimālais ceļš, un pašreizējā situācijā cits variants nav iespējams. Kā jūs redzat, tas dod iespējas valdībai un Izglītības ministrijai rīkoties diezgan plašā amplitūdā. Un tas acīmredzot šinī ļoti strīdīgajā situācijā ir vispieņemamākais.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ja šāda balsošanas kārtība kādam neder, tas ir, pēc kārtas, lūdzu, sakiet to. Mums ir paredzēti balsojumi šādiem procentiem: pirmais balsojums- 25 līdz 60 procenti, otrais balsojums- līdz 25 procentiem, trešais balsojums- no 60 līdz 80 procentiem, ceturtais balsojums- līdz 80 procentiem, piektais balsojums- līdz 60 procentiem. Kuru jūs noņemat? No 60 līdz 80 procentiem? Bet to izvirzīja vairāki deputāti. Vai neviens neiebilst? Netiek balsots- 60 līdz 80 procenti? Neviens neiebilst.Vai deputāts Geidāns arī neiebilst? Paldies. Tātad balsojums- 60 līdz 80 procenti- tiek noņemts. Visi citi paliek.

Lūdzu, reģistrēsimies. 113 deputāti ir palikuši. Paldies.

S.Zaļetajevs: */Nesaprotu, kāpēc no balsošanas noņemts mans priekšlikums: no 60 līdz 80 procentiem?/

Priekšsēdētājs: Deputāt Zaļetajev! No rītiem tomēr vajadzētu sekot līdzi tam, kas notiek. Es uzdevu jautājumu, vai kāds no deputātiem uztur spēkā šo balsojumu. Jūs mierīgi sēdējāt savā vietā. Un tad, kā parasti, pietrūkstaties kājās un skrienat pie mikrofona. Ja atrodas sēžu zālē, tad jāseko līdzi tam, kas tur notiek. Jūs pastāvat uz to, lai būtu šis balsojums? Es tā jūs sapratu. Paldies. Tas atkal tiek atjaunots. Tā ka, Endeles kungs, tik un tā tiks balsots. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums- no 25 līdz 60 procentiem. Lūdzu rezultātu! Par- 50, pret- 34, atturas- 21. Paldies. Lūdzu dzēst. Nākamais balsojums- līdz 25 procentiem. Lūdzu rezultātu! Par- 26, pret- 49, atturas- 25. Paldies.

Nākamais balsojums- no 60 līdz 80 procentiem. Lūdzu rezultātu. Par- 29, pret- 50, atturas- 20.

Nākamais balsojums- līdz 80 procentiem. Lūdzu rezultātu. Par- 59, pret- 27, atturas- 12. Paldies.

Un pēdējais balsojums- līdz 60 procentiem. Lūdzu rezultātu. Par- 54, pret- 31, atturas- 19. Līdz ar to vairākumu ieguvis variants, kas paredz privāto mācību iestāžu finansēšanu no valsts budžeta līdz 80 procentiem. Lūdzu izdarīt šo labojumu 64.pantā.

Vai vēl par 64.pantu ir kādi labojumi, papildinājumi, ieteikumi? Balsosim par pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par- 55, pret- 22 un atturas- 26. Pants ir akceptēts ar nelielu balsu vairākumu.

Nākamais- 65.pants. Izglītības iestāžu, organizāciju un uzņēmumu līdzekļi.

V.Seleckis: Rakstiski priekšlikumi vai labojumi šim pantam nav saņemti.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Nav. Paldies.

66.pants. Bāreņu un bez vecāku gādības palikušu bērnu uzturēšanas finansēšana mācību un audzināšanas iestādēs.

V.Seleckis: Tas pats. Nekādi priekšlikumi nav saņemti.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Nav.

67.pants. Izglītības iestāžu papildu finansēšanas avoti un to izmantošana.

V.Seleckis: Arī šeit nekādu papildinājumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Neredzu arī, ka kāds no deputātiem vēlētos izteikties. Deputāts Zatuliviters vēlas. Lūdzu. Atgādinu, ka varam runāt tikai par svītrošanu vai atsevišķu vārdu nomaiņu ar kādu sinonīmu un tamlīdzīgi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man ir priekšlikums un reizē jautājums referentam. Šajā pantā paredzēti izglītības iestāžu finansēšanas papildu avoti. Sakiet, lūdzu, vai skola, kas funkcionē nacionālās kultūras biedrības ietvaros, piemēram, ukraiņu biedrībā, kas dod daļu no saviem finansu līdzekļiem šīs skolas uzturēšanai, šeit tiek ieskaitīta, vai šī biedrība tiks uzskatīta kā papildu avots vai ne?/

V.Seleckis: Es domāju, ka jā. Bet mēs tikko dzirdējām sēdes vadītāja priekšlikumu, ka varam izteikt priekšlikumus vienīgi par svītrošanu. Tāpēc neielaidīsimies diskusijā. Bet īsi un kodolīgi varu atbildēt, ka noteikti tas būs iespējams.

V.Zatuliviters: */Varbūt tad šeit iespējams norādīt papildus?/

Priekšsēdētājs: Mēs to nevaram izdarīt, godājamais deputāt, jo ir vajadzīgs rakstisks un deputātiem izdalīts priekšlikums. Tā mēs vakar nospriedām. Paldies. Vai vēl kāds vēlas izteikties par 67.pantu? Nevēlas.

68.pants. Augstskolu finansēšana.

V.Seleckis: Šajā pantā ir viens neliels labojums otrajā rindkopā sakarā ar to, ka šeit ir ieviesusies redakcionāla rakstura kļūda. Otrajā rindkopā vārda "sastāvā" vietā jāliek vārds "skaitā". Tātad "valsts garantē budžeta līdzekļus tikai tādu speciālistu sagatavošanai un tādā skaitā, kāds atbilst valsts interesēm".

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir pašas komisijas redakcionāls labojums. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Precizējošs jautājums. No 68.panta acīm redzami izriet, ka visas nozaru augstākās mācību iestādes pāriet Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijas kurācijā.

V.Seleckis: Tā absolūti neizriet, absolūti ne.

I.Ozols: Jā, tas tā ir.

V.Seleckis: Tas tā nav.

I.Ozols: Kā tad nav? Jums ir teikts, ka budžetu, Latvijas Republikas augstāko izglītības iestāžu budžetu, summāri formē un aizstāv tautas izglītības ministrs. Līdz ar to nozaru ministrijas, kā tas bija līdz šim, šo budžetu formēšanā un aizstāvēšanā nepiedalās.

V.Seleckis: Ministrs iesniedz Augstākajai padomei šos projektus, bet Augstākā padome augstskolām piešķir budžetu kā neatkarīgām organizācijām.

I.Ozols: Kā neatkarīgai organizācijai tieši?

V.Seleckis: Jā, tieši.

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Man jāsaka, ka šajā gadījumā Selecka kungam nav pietiekami ticamas informācijas. Es pats piedalījos Ministru padomes sēdē, kurā izlēma jautājumu par visu mācību iestāžu nodošanu Tautas izglītības ministrijas pārvaldīšanā. Tā bija koncepcija 1992.gadam sakarā ar budžeta izstrādāšanu. Tā ka deputātam bija absolūta taisnība, apgalvojot, ka šis pants nozīmē nodošanu Tautas izglītības ministrijas pārvaldīšanā. Tā ir Ministru padomes koncepcija. Tā jau šodien eksistē.

Otrkārt, es uzskatu, ka ieraksts, kas atspoguļo valsts intereses, ir arī valodu likumā, kurā paredzēts katru gadu publicēt un apstiprināt to specialitāšu sarakstu, kurās apmācības notiek kā krievu, tā latviešu valodā. Vai tā notiek? Līdz šim kavējas. Bet šeit mēs gribam ierakstīt attiecībā uz valsts interesēm absolūti nereālas lietas. Ministru padome nepilda šo valodu likumā. Ar tādiem pašiem panākumiem tā nepildīs arī likumu par tautas izglītību. Tāpēc es ierosinu svītrot vārdus "kas atbilst valsts interesēm" tāpēc, ka ir vēl arī sabiedriskās intereses, kas valstij jāfinansē no sava budžeta,- tā ir izglītības iegūšana./

V.Seleckis: Šeit īsi un skaidri jābūt tā: pirmām kārtām, Augstākā padome nosaka kārtību, kādā notiks finansēšana, nevis Ministru padome. Tas ir viens. Otrkārt, tāds ieraksts ir nepieciešams tādēļ, ka Augstākajai padomei tomēr ir jākontrolē, kā tiek izlietoti līdzekļi, ko piešķir augstskolām. Tās šobrīd būs ļoti autonomas. Lūk, šis ieraksts sabiedrībai, valstij ļauj zināmā mērā kontrolēt, kādus kadrus par sabiedrības līdzekļiem, kādus cilvēkus māca augstākajās mācību iestādēs. Tāpēc arī ir šāds ieraksts.

S.Buka: */Selecka kungs.../

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, atgādinu, ka trešajā lasījumā mēs varam izdarīt redakcionālus labojumus, vienu vārdu nomainīt ar otru vai svītrot...

S.Buka: */Izsvītrot "kas atbilst valsts interesēm"! Kam nodot augstskolas- tā ir Ministru padomes, bet ne Augstākās padomes kompetence. No vienas sistēmas otrā. Mēs tagad tikai runājam par rektora apstiprināšanu. Paskatīsimies, kā apstiprināsim privātas augstskolas rektoru./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad deputāts Buka ierosina svītrot vārdus: "kas atbilst valsts interesēm". Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Karlsons: Es kā Apvienotās budžeta komisijas loceklis, izlasot otrās rindkopas pirmo teikumu, konstatēju, ka Latvijas Republikā jebkuru finansējumu no budžeta nosaka budžeta likums, nevis katrs likums atsevišķi, tādēļ es iesaku šo pirmo teikumu svītrot. Līdz ar to arī tas jautājums, ko ierosināja Bukas kungs- par valsts interesēm -, varētu palikt. Bet par budžeta jautājumiem, respektīvi, šis pirmais teikums jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Tātad panta pirmo teikumu?

J.Karlsons: Otrās rindkopas pirmo teikumu.

Priekšsēdētājs: Otrās rindkopas pirmo teikumu. Paldies.

V.Seleckis: Ļoti iespējams, ka varētu šim priekšlikumam arī piekrist, jo citā pantā, kur bija runa par finansēšanu, šis jautājums jau tika precizēts. Te ir zināmā mērā atkārtošanās. Tāpēc šim priekšlikumam varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Vaivad!

J.Vaivads: Es ieteiktu nesteigties. Izlasiet rūpīgi. Tur ir rakstīts, ka nevis budžetu, bet budžeta projektu gatavo. Un budžeta projektu gatavo Ministru padome kopumā. Bet sagatavot konkrēti par augstskolām uzņemsies tautas izglītības ministrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Man ir tāds priekšlikums: no otrās rindkopas svītrot otro teikumu: "Valsts budžeta līdzekļus garantē tikai tādu speciālistu sagatavošanai un tādā daudzumā, kas atbilst valsts interesēm." Uzskatu, ka tas ir nesaprātīgs priekšlikums./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad būs šādi balsojumi: pirmais balsojums- jāņem laikam pēc kārtas- deputāta Karlsona ierosinājums svītrot otrās rindkopas pirmo teikumu, pēc tam balsojums, ko ierosināja deputāts Zaļetajevs,- svītrot otrās rindkopas otro teikumu. Un pēc tam svītrot to, ko deputāts Buka ierosināja, tas ir, svītrot vārdus "kas atbilst valsts interesēm". Tas būs tādā gadījumā, ja netiks svītrots viss teikums.

Balsošanas režīmu! Pirmais balsojums- otrās rindkopas pirmā teikuma svītrošana. Lūdzu rezultātu. Par- 51, pret- 21, atturas- 6. Lēmums pieņemts! Mēs svītrojam otrās rindkopas pirmo teikumu.

Otrs balsojums- otrās rindkopas otrā teikuma svītrošana. Tas ir deputāta Zaļetajeva priekšlikums. Lūdzu rezultātu. Par- 27, pret- 41, atturas- 10. Nav guvis vairākumu. Tātad otrais teikums paliek.

Un pēdējais balsojums- deputāta Bukas ierosinātais- svītrot vārdus "kas atbilst valsts interesēm". Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par- 27, pret- 50, atturas- 6. nav guvis vairākumu. Paldies.

Vai vēl kas sakāms par 68.pantu? Nav. Lūdzu balošanas režīmu. Balsosim par 68.pantu kopumā, jo tas ir jaunā redakcijā. Lūdzu rezultātu. Par- 55, pret- 15, atturas- 12. Pants akceptēts.

69.pants. Deputāts Šapovālovs iesniedzis priekšlikumu, kurā viņš lūdz svītrot pēdējo rindkopu. Pārējie viņa priekšlikumi attiecas uz citiem pantiem. Taču tos nav iespējams izskatīt, jo tie rakstiski nav iesniegti un izdalīti deputātiem pirms trešā lasījuma.

Tātad 69.pants. Deputāts Šapovālovs, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Pirmkārt, mēs jau esam pieņēmuši 67.pantu, kurā teikts, ka ienākumi no telpu nomas ir papildu ienākumi. Tas ir pēc analoģijas, ja nomājam kādas telpas. Man rodas jautājums, kā būs ar tiem namiem un tām telpām, kurās darbojas draudžu svētdienas skolas? Vai tie ir skolu vai tomēr baznīcu nami? Es uzskatu, ka likumā nevajag tik stingri reglamentēt.

Nākamais jautājums. Kā būs, pieņemsim, ar svētdienas bērnudārzu, kas atrodas telpās, kuras svētdienās netiek izmantotas saviem tiešajiem mērķiem? Tāpēc ierosinu visu pēdējo rindkopu svītrot./

V.Seleckis: Es tomēr aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šis ieraksts ir domāts tādam nolūkam, lai mācību telpas netiktu izmantotas ar izglītību nesaistītiem mērķiem, tā kā tas šobrīd notiek, jo dažādās skolās, darbnīcās vai bijušajos mācībražošanas kombinātos tiek ierīkoti kooperatīvi un šīs telpas tiek izmantotas tikai peļņas gūšanai un tādai darbībai, kas absolūti nav saistīta ar mācību procesu. Šis ieraksts ir domāts tādam nolūkam, lai varētu šādas parādības izskaust.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */Cienījamo kolēģi Selecki! Priekšpēdējā rindkopa: "Izglītības iestādes materiāli tehniskā bāze tiek veidota atbilstoši normatīviem, ko noteikusi Latvijas Republikas Ministru padome." Bet mēs taču paredzam privātpersonu finansējumu un ziedojumus, privātskolu veidošanos. Es ierosinātu šajā rindkopā rakstīt, ka Ministru padome nosaka nepieciešamo minimumu. Citādi vienreiz noteiktais normatīvs, kas vienāds visām skolām, nesekmēs to attīstību.

Un otrkārt. 67.pantā ierakstām, ka ienākumi no telpu īres ir mācību iestāžu finansēšanas papildu avots. Tajā pašā laikā 67.panta pēdējā rindkopā rakstām, ka skolu namus nedrīkst izmantot citiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā. Bet kādiem gan vēl mērķiem skolu namus var izmantot, ja mēs atļaujam šīs telpas izmantot ražošanai, tas ir, es atbalstu kolēģa Šapovālova priekšlikumu un iesaku pēdējo rindkopu svītrot. Citādi tas nonāk pretrunā ar pārējo 67.panta tekstu. Attiecībā uz materiāli tehnisko bāzi piedāvāju norādīt tikai normatīva minimumu, bet tālāk, ja reiz atļaujam ar ražošanu saistītu darbību, mācību iestādes var darboties ne tikai šī normatīva ietvaros vien./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā ka varam balsot tikai par svītrošanu.

V.Seleckis: Attiecībā uz šo prasību par izglītību un Latvijas Republikas Ministru padomes normatīviem jāsaka, ka runa ir tikai par minimālajiem normatīviem. Tādi ir Ministru padomes kompetencē. Bet tas neaizliedz veidot materiālo bāzi, kas būtu bagātāka par šiem normatīviem. Taču normatīvi ir nepieciešami, piemēram, par to, kāda minimālā platība nepieciešama vienam skolēnam, kāds apgaismojums un tā tālāk. Un šie normatīvi jānosaka Ministru padomei. Tie, protams, ir minimālie normatīvi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: 69.panta pēdējā rindkopā, kur ir runa par to, ka skolu nedrīkst izmantot likumā neparedzētiem nolūkiem, es nekur neatradu, ka nevar izmantot skolu ēkas vēlēšanās un tamlīdzīgi, kas tik ļoti plaši tiek praktizēts. Ja būs šāds ieraksts, tad acīmredzot nedrīkstēs izmantot visās šajās nobalsošanās.

V.Seleckis: Nevajag pārspīlēt, es domāju...

V.Eglājs: Kā- nevajag pārspīlēt? Tā ir rakstīts. Likums ir likums, un, ja nav ierakstīta tāda norma, tad...

V.Seleckis: Es vēlreiz atkārtoju, ka te ir runa par apzināti kroplīgu šo telpu izmantošanu, lai gūtu peļņu, kuru izmanto nevis skolas vajadzībām, bet, piemēram, skolas administrācijas vajadzībām.

V.Eglājs: Formulējums ir tāds- "mācību, audzināšanas un citu izglītības iestāžu ēkas nedrīkst izmantot šajā likumā neparedzētiem nolūkiem". Tur nav runas ne par peļņu, ne par ko citu. Kas nav likumā paredzēts, tur nedrīkst izmantot. Un tomēr, ja mēs gribam ievērot likumus, tad šādā formulējumā tas nedrīkst būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons, pēc tam- trešais. Deputāt Edmund Krastiņ, lūdzu!

E.Krastiņš: Es arī gribētu atbalstīt pēdējā teikuma svītrošanu, jo, kā tikko es sapratu no atbildes, tad tomēr ir domāts, ka varēs izmantot šajā likumā neparedzētiem nolūkiem. Kas tad noteiks šo izmantošanas kārtību? Es domāju, ka tautas izglītības sistēma, kura ieceļ direktoru katrā skolā, Tautas izglītības ministrija acīmredzot izdod attiecīgus saistošus norādījumus, instrukcijas, kā var izmantot skolu ēkas un telpas. Taču šinī gadījumā var atrast formālu iemeslu neļaut tur sarīkot kādus sporta vai kultūras pasākumus, un bez tam šis teikums ir pretrunā ar 67.panta trešo daļu, kur rakstīts, ka finansēšanas avots var būt arī ienākumi no telpu iznomāšanas. Un telpu iznomāšana taču noteikti būs šajā likumā neparedzētiem nolūkiem, jo šeit nav paredzēts, ka varētu iznomāt peļņas gūšanai. Tāpēc es atbalstu svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Es gribētu visiem kolēģiem atgādināt vēl nupat notikušā PSRS referenduma norises kārtību, kad liela daļa skolu tieši bija faktiski pat valsts nesankcionēta pasākuma norises vieta. Lūk, šā likuma šīs rindkopas mērķis ir nepieļaut tieši šādu darbību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es gribētu referenta un deputātu uzmanību pievērst tam, ka nav vēlama pēdējās rindkopas izsvītrošana no 69.panta. Man liekas, ka šai rindkopai jāpaliek, vēl vairāk, es ierosinu precizēt ideju par bērnu pirmsskolas iestādēm. Kāpēc? Tāpēc, ka, piemēram, mūsu slavenajā Vidzemes priekšpilsētā, kur komandē Augstākās padomes deputāts Punovskis, notiek bērnudārzu likvidēšanas process. Arguments- bērnu grupu samazināšanās. Rezultātā kooperatīvu masa dodas uzbrukumā bērnudārziem, aizņemot pusi telpu. Tie gatavi maksāt lielu nomas maksu un tā tālāk. Tā mēs iztirgojam bērnu pirmsskolas iestāžu fondu un ne tikai pirmsskolas vien. Es zinu, ka dažām skolām piedāvā iznomāt par naudu divus trīs kabinetus. Liekas, ka pēdējā rindkopa jāatstāj, bet jākonkretizē.

Bet, kas attiecas uz priekšpēdējo rindkopu, tad to var svītrot bez sāpēm, tas ir, par materiāli tehnisko bāzi, tā nav vajadzīga. Lūk, tāds mans priekšlikums. Paldies./

V.Seleckis: Paldies, Zatulivitera kungs! Jūs uzvedinājāt mani uz domu, ka tieši tas mums arī bija padomā, kad pieņēmām šo likumu komisijā un kad ierakstījām šo normu. Jo patiešām Latvijā- un it īpaši Rīgā- ir ļoti daudz tādu ēku, kuras kādreiz ir bijušas mācību ēkas, bet kuras ar vietējās varas lēmumiem ir nodotas citām vajadzībām, tādējādi likvidējot mazās skolas un veidojot lielos kombinātus. Ļoti iespējams, ka kaut kas tamlīdzīgs notiek arī pašreiz. Un šo procesu nedrīkst atbalstīt. Šīs ēkas, ja tās atbrīvojas, pat tad, ja tās ir nelielas, noteikti jāizmanto tikai tādiem mērķiem, kas ir saistīti ar izglītību, jo mācību iestādes ir pārslogotas. Šīs ēkas, kaut vai bijušos bērnudārzus, var izmantot privātskolu vajadzībām un tā tālāk. Un, lūk, arī šādā nolūkā ir vajadzīgs šis ieraksts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Es arī gribu aģitēt deputātus nesvītrot pēdējo rindkopu. Vispirms tāpēc, ka te nav nekādu pretrunu ar 67.panta ierakstu, ka ienākumi, kas gūti no telpu iznomāšanas ražošanas, kultūras un citām vajadzībām, kā arī no citas saimnieciskās darbības, tiek izlietoti izglītībai.
69.panta pēdējā rindkopā taču ir atsauce uz izmantošanu šajā likumā paredzētajiem nolūkiem. Un tieši 67.pantā ir norādīts, kādām vajadzībām ir šī iznomāšana. Tātad te pretrunu nav. Bet kāda ir prakse? Piemēram, no ebreju skolas ēkas Dzirnavu ielā 29 mēs nevarējām izlikt iedzīvotājus, jo nevarējām dabūt viņiem platību. Tagad jaunajā ēkā, uz kuru mēs pārejam, ir milicijas nodaļas daļa. Un es esmu pārliecināta, ka republikā ir vēl skolu ēkas, kurās atrodas pilnīgi nepiederošas iestādes. Tādēļ es domāju, ka obligāti ir jāatstāj šī rindkopa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Es ļoti lūdzu visus deputātus iedziļināties šajā jautājumā nopietni, jo tikko bija Rīgas pilsētas padomes sesija par skolu un izglītības reorganizāciju, un mēs sesijā bijām spiesti pieņemt šo punktu sakarā ar to, kāds ir stāvoklis Rīgā ar šīm telpām un telpu izmantošanu. Es nesaskatu šeit nekādu pretrunu ar 67.pantu. Šī rindkopa tikai reglamentē, kādos nolūkos izmantot, un, ja tas tiks izdarīts, tad Rīgas pilsēta būs nostādīta diezgan muļķīgā situācijā sakarā ar šo jautājumu. Šo punktu nedrīkst svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Argumenti izteikti. Tātad mums ir divi balsojumi. Viens- par priekšpēdējās rindkopas svītrošanu, kā deputāts Zatuliviters un vairāki citi deputāti ierosināja, un par pēdējā teikuma svītrošanu.

Balsošanas režīmu! Pirmais balsojums- par priekšpēdējās rindkopas, ja balsojam pēc kārtas, svītrošanu, ko ieteica deputāts Zatuliviters. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu! Par- 17, tas nav vairākums. Lēmums par svītrošanu nav pieņemts.

Un otrs -pēdējais balsojums- par pēdējā teikuma svītrošanu, kas sākas ar vārdiem "mācību audzināšanas" un beidzas ar vārdiem "neparedzētiem nolūkiem". Es atvainojos, mums pašlaik notiek balsošana, mēs nobalsosim un tad...

V.Zatuliviters: */Bet atļaujiet! Jūs taču balsošanai dodat nepareizu motīvu!/

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mums pašlaik notiek balsošana. Lūdzu, balsosim par pēdējā teikuma svītrošanu. Lūdzu rezultātu. Par- 13, pret- 57, atturas- 11. Pēdējais teikums netiek svītrots. Deputāts Zatuliviters grib izteikt protestu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es jūs pārliecinoši lūdzu, cienījamo priekšsēdētāj, sēdes gaitā būt ārkārtīgi uzmanīgam! Jūs neievērojāt, ka es ieteicu pēdējo rindkopu nesvītrot, bet svītrot priekšpēdējo. Jūs taču balsošanai devāt pretēju motīvu, ko es negribēju.../

Priekšsēdētājs: Pareizi, mēs tā arī balsojām. Pirmais balsojums bija par jūsu priekšlikumu- svītrot priekšpēdējo teikumu. Nākamais balsojums bija par to svītrojumu, ko ierosināja deputāts Šapovālovs, deputāts Krastiņš un citi deputāti.

V.Zatuliviters: */Viss pareizi, bet jūs teicāt: deputāta Zatulivitera priekšlikums- svītrot priekšpēdējo rindkopu, bet man bija priekšlikums saglabāt pēdējo. Jāformulē teikums līdz beigām. Lūk, par to es runāju. Runa ir par stenogrammu. Es gribu, lai visi mani saprastu pareizi./

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Es domāju, ka jūsu uzstāšanās stenogrammā tika pareizi fiksēta. Lūdzu, deputāt Endziņ, pie otrā mikrofona!

A.Endziņš: Es atvainojos, bet es arī tik tiešām nesapratu. Jo tad, kad jūs likāt uz balsošanu, tad bija runa par priekšpēdējo rindkopu, rezultātus jūs jau pateicāt par pēdējo rindkopu. Es arī šinī sakarībā nobalsoju par.

Priekšsēdētājs: Man liekas, es piedāvāju balsot par priekšpēdējā teikuma svītrošanu, ko ierosināja deputāts Zatuliviters, un pēc tam tika nolasīti šīs balsošanas rezultāti. Un es domāju, ka deputāti stenogrammā varēs izlasīt, un, ja būs pamatoti protesti, lūdzu tos iesniegt. Nav nekādu problēmu.

Lūdzu, 70.pants.

V.Seleckis: Nekādi priekšlikumi un labojumi pagaidām nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buka vēlas iesniegt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Par 70.pantu. Es uzskatu, ka panta redakcija piedāvātajā veidā nozīmē vienkāršu ņirgāšanos par tiem republikas pilsoņiem, kas tuvākajā laikā- un tādu būs tūkstoši un desmiti tūkstošu- būs spiesti pārkvalificēties vai paaugstināt kvalifikāciju. Tāpēc mums vai nu vispār pants jāsvītro, atstājot to atbilstošai likumdošanai par nodarbinātību, vai jāmaina formulējums, jo šodien darba devējs nav spējīgs finansēt kvalifikācijas paaugstināšanu. Un atkal, atsaucoties uz normālu valstu praksi, bet šī norma nav normāla, jārunā par to, ka valstis šim jautājumam veltī ļoti lielu uzmanību. Mēs šeit to pat nepieminam. Tāpēc es ierosinu vai nu pavisam izsvītrot, vai dot citā redakcijā: "finansē no valsts budžeta vai darba devējs atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai"./

V.Seleckis: Tā, es varētu paskaidrot, ka šeit runa ir par to darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, pārkvalificēšanu, kuriem ir darbs. Un pirmām kārtām regulē, lūk, šīs attiecības. Bet šeit nav runa par bezdarbniekiem. Tādā gadījumā būtu nepieciešams šī panta papildinājums, un, ja tāda vajadzība, pēc deputāta Bukas domām, ir, tad viņam ir jāiesniedz papildinājums un jāizdara tāds labojums izglītības likumā, bet šobrīd ir runa par tiem darbiniekiem, kuriem ir darbs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endziņ, pie otrā mikrofona!

A.Endziņš: Es gribētu atbalstīt deputātu Selecki un informēt deputātus arī par to, ka sagatavotajā likumprojektā par izmaiņām Darba likumu kodeksā visi šie jautājumi, kas saistās ar darbinieku kvalifikāciju un pārkvalifikāciju, ir ietverti. Šie izdevumi nav uz valsts budžeta rēķina, bet uz darba devēja rēķina. Tā ka arī nākamajā likumā, kuru skatīsim rudenī, ir līdzīga pozīcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad deputāts Buka ierosināja svītrot 70.pantu, jo citu balsojumu nevar būt. Balsošanas režīmu! Balsosim par 70.panta svītrošanu pēc deputāta Bukas ierosinājuma. Lūdzu rezultātu. Par- 25, pret- 51, atturas- 10. 70.pants netiek svītrots.

71.pants. Godājamie kolēģi, par 71.pantu deputāts Šapovālovs ir iesniedzis priekšlikumu par papildināšanu, taču mēs par to diemžēl nevaram balsot, jo tas nav rakstiski izdalīts deputātiem. Lūdzu. Deputāts Bojārs laikam bija pirmais.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, man ļoti jāatvainojas, ka es neesmu iepriekš iepazinies ar šo likumu. Tā ir nolaidība no manas puses. Pirmais, ko es gribētu likt priekšā, vadoties pēc starptautisko tiesību vispārējām normām: es pilnīgi atbildu par saviem vārdiem, kas attiecas uz otro rindkopu- "bezpavalstnieka tiesības iegūt izglītību Latvijas Republikā nosaka starptautiskās tiesības". Tā neko neizsaka, jo šādu starptautisko līgumu par bezpavalstnieku izglītību nav. Ir vispārējs princips, kāds pastāv starptautiskajās tiesībās, un es gribētu to nolasīt. Ar šo normu mēs varētu aizstāt šo sadaļu: "Ārvalstniekiem un bezpavalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika un kuri tur maksā nodokļus, ir tādas pašas tiesības iegūt izglītību kā Latvijas Republikas pilsoņiem." Tā tas notiek visās valstīs pasaulē. Pirmais- domicils, un otrais- nodokļu maksāšana. Un pārējam nav nozīmes. Nav svarīgi, vai tu esi pilsonis vai ne. Noteicošais ir tas, vai maksā nodokļus un vai ir tiesības tur pastāvīgi dzīvot. Es nezinu, ko lai mēs, kolēģi, darām, bet tāds ir vispārējais starptautisko tiesību princips, un es domāju, ka tas apmierinātu arī Latvijas iedzīvotājus. Saprotiet, mums nav starpvalstu līgumu, pašlaik latviešiem nav tādu līgumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Šapovālovs bija nākamais pie pirmā mikrofona, pēc tam deputāts Laķis.

P.Šapovālovs: */Cienījamie kolēģi deputāti! 71.pants ir ļoti svarīgs, tas ir līdzvērtīgs 5.pantam, kuru vakar ļoti ilgi apspriedām. Lieta tā, ka, pieņemot pantu pašreizējā redakcijā, mēs atņemam tiesības iegūt izglītību visām tām personām Latvijas Republikā, kas viena vai otra iemesla dēļ neiegūs pilsonību. Ja nākamajā sesijā tiks pieņemts likums par pilsonību un daļa iedzīvotāju, un tā būs ievērojama daļa iedzīvotāju, saskaņā ar cienījamā priekšsēdētāja koncepciju pilsonību neiegūs, tā automātiski zaudē tiesības iegūt izglītību. Pie kā tas novedīs, kādas tam var būt sekas?

Tālāk, kas attiecas uz pirmo jautājumu, pirmo daļu. Mēs izrādīsimies PSRS pilsoņi, Krievijas vai kādas republikas pilsoņi. Bet starptautisks līgums pagaidām nebūs noslēgts, un nebūs zināms, kad tas tiks noslēgts, tāpēc mēs automātiski zaudējam tiesības uz izglītību, jo tādu personu tiesības, kam nav pilsonības, nosaka starptautisko tiesību normas. Starp citu, ANO Konvencijas par diskrimināciju izglītības jomā 30.pantā teikts, ka ārvalstu pilsoņiem ir vienādas tiesības iegūt izglītību ar valsts pilsoņiem un bez norādes uz kaut kādiem nodokļiem. Šeit es principā nepiekrītu doktoram Bojāram. Tāpēc vēlreiz lūdzu atgriezties pie šiem labojumiem, kurus es nodevu cienījamajam priekšsēdētājam- papildināt 71.panta pirmo un otro daļu ar vārdiem "un šo likumu". Citādi tas izsauks lielu politisko rezonansi./

Priekšsēdētājs: Es tikai gribētu palūgt deputātam Šapovālovam iesniegt man manā vārdā nosaukto pilsonības koncepciju, lai es arī beidzot varētu iepazīties ar to, jo man diemžēl tāda nav zināma.

Tātad kas vēl izteiksies par 71.pantu? Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Bojāra kungs atvainojās, ka viņš nav izlasījis likumu, bet man komisijas vārdā ir jāatvainojas par mūsu nekompetenci šajā gadījumā. Tā kā mēs esam jau bijuši spiesti- varbūt citu apstākļu dēļ- pieļaut izņēmumu attiecībā uz 5.pantu, tad es lūgtu šādu izņēmumu pieļaut attiecībā uz profesora Bojāra iesniegumu par 71.panta otro daļu un komisijas vārdā lūgt par to nobalsot divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas tiešām atbilst noteiktiem juridiskiem normatīviem, un, otrkārt, mēs izvairīsimies no tās demagoģijas, kuru jau dzirdējām tūdaļ pēc Bojāra kunga uzstāšanās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet tādā gadījumā varbūt tomēr būsim precīzi un nediskriminēsim mūsu kolēģus, kuru iesniegumi pamatoti netika ņemti vērā trešajā lasījumā. Šeit ir Bojāra kunga labojums, šeit ir arī Šapovālova kunga rakstiskais priekšlikums. Mums ir atlikušas 15 minūtes. Es šaubos, ka mēs pilnībā nobalsosim. Ja šos priekšlikumus uzreiz dotu pavairot un atstātu balsojumu uz nākamās plenārsēdes sākumu, tad es domāju, ka mēs ļoti solīdi varētu iziet no situācijas.

V.Seleckis: Es arī domāju, ka tas būtu pareizākais variants.

Priekšsēdētājs: Varbūt palūgsim sekretariātu. Šeit ir Bojāra kunga labojums par 71.pantu un deputāta Šapovālova labojums par 71. un 73.pantu. Tos varbūt varētu nodrukāt un pavairot, lai mēs pilnīgi oficiāli varētu balsot. Vai nav iebildumu pret šo jautājumu? Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Es, pirmkārt, gribētu atgādināt, ka ANO Konvencijas par diskrimināciju izglītības jomā 30.pants skan šādi: "Ārvalstu pilsoņiem, kas dzīvo tās teritorijā, jādod tāda pati iespēja iegūt izglītību kā saviem pilsoņiem." Es uzskatu, ka tas būs pārkāpums, ja pieņemsim šo normu par nodokļiem vai ko citu./

Priekšsēdētājs: Deputāt Bojār, pie pirmā mikrofona!

J.Bojārs: Cienījamais deputāts Buka nepateica vienu ļoti nopietnu lietu. Visā starptautiskajā praksē visus ārvalstniekus tomēr iedala dažādās kategorijās. Un galvenā kategorija ir tie ārzemnieki, kas pastāvīgi dzīvo valsts teritorijā. Un otrais ir jautājums, vai viņi ar saviem nodokļiem piedalās valsts budžeta formēšanā. Ja viņi to dara, tad viņiem ir tiesības iegūt izglītību. Jūs atvainojiet, man ir kontakti ar desmitiem ārvalstu universitāšu, un es mēģinu savus studentus dabūt iekšā. Ja jūs maksājat skaidrā naudā, jūs ņem pretī jebkur. Un, ja jūs nemaksājat, jūs neņem itin nekur. Tātad, ja formējat šo valsts budžetu, jums ir tiesības, kaut arī jūs esat ārvalstnieki, ja ne, tad nav. Tas ir vispārējs kritērijs, kaut arī tas nav šajā konvencijā ietverts, tas visiem ir zināms. Jūs varat mēģināt iestāties jebkurā ārvalstu universitātē un to tūlīt redzēsit. Tas ir par 100 procentiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad atliekam 71.panta balsojumu. 72.pants.

V.Seleckis: Šajā pantā pagaidām nekādu priekšlikumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Deputātam Bojāram ir. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Atvainojiet, te acīmredzot ir ieviesusies maza kļūdiņa. Es arī iepriekšējo reizi nebiju pietiekami uzmanīgi lasījis. Redziet, tiesības noslēgt starptautiskus līgumus ir tikai parlamentam, valstij kopumā. Starpvaldību līgumus var noslēgt ministru padomes, starpresoru līgumus var noslēgt ministrijas, šajā gadījumā Izglītības ministrija. Tās ir trīs līguma kategorijas. Bet šajā tekstā tālāk ir rakstīts- "sadarbības līgumus".

Tātad mans priekšlikums- nosaukumā rakstīt nevis "starptautiskie", bet "sadarbības". Tad viss būs o'key.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Bojārs: Tiesības slēgt starptautiskos līgumus nav ne skolām, ne ministrijām.

Priekšsēdētājs: Vai komisijai ir iebildumi?

V.Seleckis: Es domāju, ka jāpiekrīt. Ļoti labi, ka Bojāra kungs ir izteicis priekšlikumu par šādu labojumu.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija izdara šo redakcionālo labojumu.

73.pants.

V.Seleckis: Pagaidām nekādu priekšlikumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāts Šapovālovs ir iesniedzis rakstiskus priekšlikumus, tie pašlaik tiek drukāti un pavairoti un būs uz nākamās sēdes sākumu.

Godājamie kolēģi, laikam kopumā par likumu balsot varēsim pēc tam, kad būs nodrukāts un izdalīts šis 71.pants. Tad arī varēsim par to nobalsot jaunajā redakcijā un pēc tam arī kopumā par visu likumu, jo esam izskatījuši visus 73 pantus. Vēl ir 11 minūtes līdz pārtraukumam. Lai mēs varam apspriest lēmumu par spēkā stāšanās kārtību un pēc pārtraukuma izdarīt visus balsojumus.

V.Seleckis: Man ir viens neliels lūgums. Cienījamie deputāti, vakar, runājot par 8.pantu, mēs izdarījām tajā labojumu, kura pirmcēlonis bija neprecīzi ierakstīts formulējums. Mēs uzņemamiem savu vainu. Un tagad esam pieļāvuši ļoti rupju juridisku kļūdu, kura var izraisīt ārkārtīgi nopietnas sekas izglītības sistēmas darbībā vispār. Runa ir par Uzņēmumu reģistru sakarā ar minēto licenci un akreditācijas lapu. Tās patiešām ir divas dažādas lietas, un tās abas divas ir jāatstāj. Jābūt tā, kā šeit bija rakstīts, tikai jāizsvītro vārdi "Uzņēmumu reģistru". Ja cienījamie deputāti būtu tik laipni un atceltu šo balsojumu, mēs varētu šo jautājumu 8.pantā precizēt.

Priekšsēdētājs: Vai piekritīsim, godājamie deputāti? Tā, sākam debates. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es saprotu, ka vārdi "Uzņēmumu reģistram" tomēr tiek svītroti.

V.Seleckis: Jā.

Priekšsēdētājs: Komisija ierosina atcelt vakardienas balsojumu un balsot par vārdu "Uzņēmumu reģistram" svītrošanu. Bet tad, cik saprotu, ir jāatjauno arī tas teksts par akreditācijas lapu izsniegšanu.

V.Seleckis: Jā. Komisijas priekšlikums tad būtu šāds: ka pilnā apjomā paliek tas, kas attiecas uz akreditācijas lapām, bet tas, kas attiecas uz licencēm, skanētu tā: "izsniedz licences", tālāk divi vārdi svītroti, "mācību iestāžu atvēršanai, to profila un statusa maiņai saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par uzņēmējdarbību", nevis ar Ministru padomes noteikto kārtību, bet "saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par uzņēmējdarbību". Mūsu lūgums ir atgriezties pie šā jautājuma un šādā veidā labot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Buka, pie pirmā mikrofona!

S.Buka: */Vakar vienā no manām uzstāšanās reizēm Selecka kungs piekrita man un teica, ka šo jautājumu komisija izskatīs sakarā ar 27.pantu./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Bukas kungs, pašlaik runājam par 8.pantu, un mēs par šo pantu izlemsim.

S.Buka: Likuma 8.pantu?

Priekšsēdētājs: Jā, 8.pantu. Mēs pašlaik runājam par likuma 8.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 8.panta vakardienas balsojuma atcelšanu. Lūdzu rezultātu. Par- 87, pret- 2, atturas- 4. Tātad vakardienas 8.panta balsojums ir atcelts.

Un tagad pirmais balsojums par to, lai pēc vārdiem "izsniedz licences" svītrotu divus vārdus "Uzņēmumu reģistram". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par svītrošanu. Lūdzu rezultātu. 90 balsis "par". Tātad pieņemts- svītroti divi vārdi "Uzņēmumu reģistram".

Un otrs balsojums ir par redakcionālas dabas labojumu- nevis Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā, bet "saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par uzņēmējdarbību". Nomainīsim vienu subjektu ar otru. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par- 89, tas ir vairākums. Tātad esam izdarījuši šo labojumu. Paldies. 8.pantu esam izlabojuši.

Līdz pārtraukumam vēl palikušas septiņas minūtes. Vai deputāti jūtas noguruši? Godājamie kolēģi, tiešām iesim atpūsties, bet pirms pārtraukuma noklausīsimies mūsu sekretariāta paziņojumu. Šodien, 19.jūnijā, Ilūkstes 120.vēlēšanu apgabala deputātam Stefanam Rāznam ir jubileja- 40 gadi. Sveiksim. (Aplausi.)

Godājamie kolēģi, tā mums ir svētku diena, bet pēc mūsu tradīcijas šodien ir arī atceres diena, jo Kalnciema 133.vēlēšanu apgabala deputātam Andrim Plotniekam šodien paliek 53 gadi. Un viņš arī ir sveicams. (Aplausi.)

Deputātam Grūbem vārds paziņojumam.

G.Grūbe: Lūdzu Tautas frontes frakcijas deputātus 10 minūtes aizkavēties ļoti īsai apspriedei šeit, zālē.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Apkopēja ir ziņojusi, ka, apkopjot zāli, Prezidija galda rajonā esot atrasta PSRS valūta- 50 rbļ. Par naudaszīmēm es neziņošu. Visi, kas ir pazaudējuši 50 rubļus, var pieteikties sekretariātā.

Deputāt Buka, lūdzu!

S.Buka: */Es izsaku savu atvainošanos deputātiem! Arī es atradu 10 Kanādas centus, konvertējamu valūtu. Kas vēlas, var pie manis pierakstīties rindā./

Priekšsēdētājs: Mums tik labsirdīgā tonī sākas sēdes turpinājums. Lūdzu, Selecka kungs! Par tiem labojumiem, kuri vēl ir jāizskata.

V.Seleckis: Cik es saprotu, Bojāra kunga labojumi vēl nav izdalīti?

Priekšsēdētājs: Laikam nav. Sekretariāts vismaz nav izdalījis. Varbūt tad mēs, virzoties uz priekšu, vispirms varam izdiskutēt lēmumu par likuma spēkā stāšanos un tad atgriezties pie likuma, lai nobalsotu par šiem labojumiem.

V.Seleckis: Mēs tā varētu darīt. Lēmumam, kas nosaka, kādā kārtībā stājas spēkā šis likums, ir iesniegti vairāki rakstiski labojumi. Pirmām kārtām gribētu pievērst jūsu uzmanību tam labojumam, pareizāk sakot, papildinājumam, kas ietverts 832.dokumentā. Šā papildinājuma autors esmu es pats. Es gribētu lūgt deputātus atbalstīt manus priekšlikumus par to, ka saskaņā ar šo izglītības likumu būtu nepieciešams līdz 1.janvārim rajona līmenī reorganizēt pašreizējo izglītības sistēmas pārvaldi un pārveidot to saskaņā ar likumā paredzēto, proti, izglītības nodaļu vietā izveidot skolu valdi. Ja deputāti uzskatītu par nepieciešamu, ka viņiem vēl vajadzīgas kādas pārvaldes institūcijas, tad tās šis likuma neaizliedz, bet skaidrs ir viens, ka skolu valde ir nepieciešama un tai jāstājas pašreizējo izglītības nodaļu vietā, tai jākļūst par galveno mācību iestāžu vadītāju rajona vai republikas pilsētu līmenī. Tāds ir mans pirmais papildinājums.

Priekšsēdētājs: Tas laikam būtu ievietojams pēc 2.punkta pirms "spēku zaudējušiem".

V.Seleckis: Jā, varbūt kā trešo.

Priekšsēdētājs: Un otru jūsu papildinājumu...

V.Seleckis: Otro varētu likt kā ceturto. Konsultējoties ar juristiem, es saņēmu aizrādījumu, ka šādā formā tas nevarētu būt, bet tam jābūt rakstītam rekomendācijas formā, jo visus mācību iestāžu vadītājus mēs uzreiz nevaram atlaist no darba, lai pēc tam ar viņiem slēgtu terminēto darba līgumu. Tāpēc man paša iesniegtajā labojumā ir jāizdara viens neliels precizējums un jāraksta: "Rekomendēt līdz 1992.gada 1.janvārim noslēgt terminēto darba līgumu." Tas būtu nepieciešams, lai ātrāk īstenotu šo izglītības likumu un mācību iestāžu vadītāji stātos citādās darba attiecībās ar darba devēju vai vietējo pašpārvaldi. Saskaņā ar reorganizāciju mācību iestādes no izglītības nodaļas vadības nonāk, ja tā var izteikties, vietējās pašpārvaldes vadībā vai arī skolu valdes vadībā. Pats par sevi ir saprotams, ka nepieciešams reorganizēt izglītības nodaļu un mainīt šo situāciju. Tāpēc es ierosinu šādu papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai latviski pareizāk būtu, ja vārda "rekomendēt" vietā liktu vārdu "ieteikt".

V.Seleckis: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ, pie trešā mikrofona, pēc tam deputāts Buka.

J.Lagzdiņš: Redakcionāla rakstura precizējums par pirmo referenta priekšlikumu. Ierosinu vārdus "vietējām pašvaldībām" aizvietot ar precīzāku formulējumu "rajona un republikas pilsētu pašvaldībām". Pretējā gadījumā nav skaidrs, vai arī pagastos jāizveido šīs skolu valdes.

V.Seleckis: Pilnīgi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Komisijas priekšsēdētāja kungs! Vakar apspriešanas laikā es piedāvāju iekļaut likuma 27.pantā papildinājumu sakarā ar divpadsmitgadīgās izglītības ieviešanu. Jūs man piekritāt, teicāt, ka to izdarīsit vai komisija to izdarīs, šodien jūsu labojumi liecina, ka tomēr visur divpadsmitgadīgas mācības sākas ar 1991.gada 1.septembri. Jūs kā bijušais ministrijas darbinieks saprotat, ka krievu skolās pāriet uz divpadsmitgadīgām mācībām ar šā gada 1.septembri nevar. Tas, pirmkārt, nav finansiāli iespējams, otrkārt, pavisam nav mācību grāmatu. Vakar jūs man piekritāt, šodien vairs ne. Tas ir pirmais jautājums./

V.Seleckis: Šeit nekas nebūtu sīkāk jāreglamentē, jo Izglītības ministrija ir noteikusi kārtību, kādā pāriet uz šo divpadsmitgadīgo apmācību un šajā likumā nav teikts, ka šī prasība, kura attiecas arī uz skolām ar krievu mācībvalodu, momentā jāīsteno. Tāda kārtība nav kategoriski noteikta. Tāpēc arī nebūtu vajadzīgas nekādas atrunas.

S.Buka: */Ja tūlīt pēc publicēšanas likums stājas spēkā, tas būs trieciens krievvalodīgajām skolām.

Tagad par jūsu labojumiem. Par 1.punktu, kuru jūs papildinājāt: "vietējām pašpārvaldēm un Tautas izglītības ministrijai reorganizēt nodaļas un izveidot skolu valdes." Lieta tā, ka, teiksim, Rīgas pilsētas padome likvidē izglītības nodaļu un reizē rada jaunu struktūru. Vai tas nenozīmēs spiedienu uz vietējām pašpārvaldēm, pat tām, kas centīsies mainīt iekšējo izglītības pārvaldes sistēmu?/

V.Seleckis: Mēs esam pieņēmuši likumu, un tajā ir 12.pants par skolu valdēm, tāpēc debates šajā jautājumā ir liekas. Bet, kas attiecas uz Rīgu, vai visā pilsētā ir vajadzīgas skolu valdes vai rajonos, tad es domāju, ka šo jautājumu var izlemt paši pilsētas deputāti. Kategoriski te nekas netiek prasīts.

S.Buka: */Par jūsu otro priekšlikumu, kas attiecas uz 16.pantu, kur ir runa par augstāko mācību iestāžu rektoriem. Ja šis likums stājas spēkā, tad jāpārvēlē visi rektori, ja paredzam slēgt darba līgumus ar visiem mācību un audzināšanas iestāžu vadītājiem?/

V.Seleckis: Attiecībā uz rektoriem būs cita kārtība. Saskaņā ar mūsu likumu augstskolas iesniegs Augstākajai padomei savas satversmes apstiprināšanai,- tāda kārtība jau ir paredzēta. Līdz ar to, protams, būs jāatrisina otrs jautājums par rektora apstiprināšanu Augstākajā padomē. Attiecībā uz rektoriem darbosies tāds noteikums. Šis lēmuma punkts uz rektoriem neattiecas. Es domāju, ka te ir viennozīmīgi pateikts.

S.Buka: */Bet mums jāapstiprina Augstākajā padomē! Kā tas būs un kad, vai pēc pieciem gadiem, kad beigsies viņu pilnvaras?/

V.Seleckis: Jūsu piedāvātajā variantā būtu vēl trešais punkts par laiku, kas noteiktu, kad augstskolām jāiesniedz savas satversmes un kad jāapstiprina rektori. Tā es saprotu?

S.Buka: */Acīmredzot komisijai vajadzēja ievērot, ka lēmumā ir vairāki punkti, kuri jāparedz, citādi parādās pretrunas./

V.Seleckis: Mēs uzskatījām, ka tas ir pats par sevi saprotams, ka augstskolas jau ir izstrādājušas savas satversmes un tūlīt tās iesniegs.

S.Buka: */Jūs zināt, ka lēmumu saņēmām tikai pirmdien, tādēļ nevarējām ievērot visus momentus un palabot komisiju. Tās ir komisijas kļūmes.

Un beidzot pēdējais jautājums. Izmantoju kārtējo priekšsēdētāja labvēlību pret mani. Tas skar 5.punktu, latviešu tekstā tā ir piektā rindkopa. Tur teikts, ka valsts finansētajās augstākās izglītības iestādēs no otrā mācību gada galvenajai mācību valodai jābūt latviešu valodai. Tajā gadījumā, ja lēmumā būs noteikts, ka- 1.punkts- likums par izglītību stājas spēkā ar 1993.gada 1.jūliju, ar to mēs tam dodam atpakaļejošu spēku, jo daļa to, kas augstākajās mācību iestādēs jau iestājušies, būs spiesti mācīties pēc cita likuma. Varbūt tomēr lēmumā pateikt, ka likums stājas spēkā nevis no 1993.gada 1.jūlija, bet no 1995.gada 1.jūlija, tad no šīs pretrunas izbēgsim./

V.Seleckis: Protams, deputāti var spriest un balsot arī tā, bet komisija tomēr iesaka ar 1993.gada 1.jūliju, jo uzskata, ka līdz tam laikam vēl ir vairāk nekā divi gadi un pa šo laiku ir iespējams arī pašreizējiem augstskolu studentiem sagatavoties tam, lai vismaz pēdējais vai pēdējie divi mācību gadi būtu tādi, ka viņi varētu klausīties lekcijas un mācīties arī latviešu valodā. Jo galu galā tas ir tikai viņu pašu interesēs, lai viņi būtu spējīgi strādāt Latvijas Republikā, kur būs nepieciešamas arī valodas zināšanas. Un galu galā tādas pašas prasības pret augstāko mācību iestāžu beidzējiem izvirza arī jau iepriekš pieņemtais un visiem labi zināmais Valodas likums Tā ka te nekāda pretruna nevarētu veidoties.

S.Buka: */Paldies. Priekšsēdētāja kungs, deputāts Freimanis grib uzstāties, viņš no vietas kliedz, ne visi dzird. Dodiet viņam vārdu, lūdzu!/

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, par brīnumu, klusē. Viņš patlaban sēž pavisam citā zāles kaktā. Nākamais laikam bija deputāts Škapars, pēc tam deputāts Kostins un deputāte Ždanoka.

J.Škapars: Man ir daži vārdi par 832.dokumenta 1.punktu. Vispirms problēma ir tāda: rajonā vai arī republikas pakļautības pilsētā viena valde jau ir. Tā ir pilsētas vai rajona valde, ja rajona likums tiks pieņemts. Un vai blakus tai ir lietderīgi sēdināt vēl otru šādu institūciju, otru valdi? Es nerunāju par dažādām neērtībām, kas var radīt arī vairākus pārpratumus, ka šīs valdes sāks savstarpēji jukt. Tas ir viens.

Otrkārt, no centra vietējām pašvaldībām jau tiek piedāvāti dažādi varianti, kas šo struktūru var diezgan stipri sajaukt. Proti, no Lauksaimniecības ministrijas puses ir Lauksaimniecības departaments, šeit valde, un tas var radīt ārkārtīgi raibu vietējo pašvaldību struktūru. Ja šī būs vietējās pašvaldības institūcija, tad vajadzētu atļaut, kā tas ir noteikts pašvaldības likumā, pašām vietējām pašvaldībām izšķirt, kā to darīt. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums ir visai polemisks. Diez vai to nevajadzētu pagaidām atstāt atklātu.

V.Seleckis: Cienījamais Škapara kungs! Pirmām kārtām mēs esam nobalsojuši par to likuma pantu, kurā ir paredzēta valde.

Otrkārt, mēs savu likumu bijām iesnieguši Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai un gaidījām jūsu iebildumus, labojumus un visu pārējo. Mēs no jums saņēmām rakstisku iesniegumu, bet tajā nebija ne vārda par to, ka jūs iesakāt skolu valdes vietā likt kaut ko citu. Tā ka, lūdzu, esiet tik laipns un atsakieties no saviem iebildumiem, tagad tie ir par vēlu izteikti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Kostin!

V.Kostins: */Godāto kolēģi Selecki! Es gribētu precizējumu jūsu 1.punkta papildinājumam. Kā saprotu, jūs piedāvājat reorganizēt tautas izglītības nodaļas un izveidot skolu valdes. Kādas tās būs? Pie Izglītības ministrijas, vai tās būs pie rajonu pašvaldībām, tas ir, skolu pārvaldes reglamentācija? Uz ko būs virzītas šīs valdes- vai uz likumu par izglītību? Kāpēc te parādījās šīs skolu valdes?/

V.Seleckis: Cienījamais deputāt! Es vēlreiz atgādinu, ka vajag izlasīt likumu, kuru mēs nupat beidzām apspriest. Šinī pašā izglītības likumā ir 12.pants, kurā minēta rajonu, pilsētu skolu valde. Un tur ir pateikts, kādā veidā šī valde formējas un kādas ir valdes tiesības. Un vēl tur ir minēts, ka konkrētu šīs valdes darbības kārtību noteiks Izglītības ministrijas nolikums. Tur viss ir fiksēts par šo skolu valdi. Tāpēc šāda veida jautājumi ir saistīti ar to, ka cienījamais deputāts likumu, par kuru mēs runājam, līdz galam nav izlasījis.

V.Kostins: */Es lieliski visu saprotu, kā jūsu domu, tā lēmumu. Taču kāpēc jūs papildinājumā atkal rakstāt: "izveidot skolu valdes"? Varbūt mērķtiecīgāk reorganizēt tautas izglītības nodaļas un pielikt punktu? Likumā jau ir šis jautājums. Kāpēc mums atkal jāraksta "izveidot skolu valdes", ja likumā tas jau ir? Lūk, ko es jums jautāju./

V.Seleckis: Es domāju, ka tas ir loģiski. Ja mēs esam paredzējuši likumā tādu skolu valdi kā jaunu pārvaldes institūciju, tad arī ir loģiski, ka nosakām: valde, šī jaunā pārvaldes institūcija, kas stājas iepriekšējās vietā, būtu izveidojama līdz tādam un tādam laikam. Citādi cilvēki, kas izpilda šo likumu, var saprast to tā, ka skolu valdi var izveidot tikai pēc 10 vai 15 gadiem.

Priekšsēdētājs: Deputāte Ždanoka.

T.Ždanoka: */Man jautājums cienījamam deputātam Seleckim par lēmuma Nr.805/2 1.punktu- par 5.panta 4., 5., 6.daļas stāšanos spēkā. Jūsu atbilde un atsauce uz valodu likumu mūs neapmierina, jo Valodu likumā nekur nav teikts, ka augstākā izglītība visās republikas mācību iestādēs no otrā kursa tiek apgūta latviešu valodā. Vai jūs to apzināties, ka šī prasība lēmumā parādās pirmo reizi? Ja 1.punkts tiek pieņemts, kā šeit rakstīts, no 1993.gada 1.jūlija, tad tiek pārkāpts visiem zināmais princips, ka likumam nedrīkst būt atpakaļejoša spēka. Cilvēki augstskolās ir iestājušies 1990.gadā ar nosacījumu, ka viņi saņems izglītību, teiksim, krievu valodā. Viņu izglītošana beigsies 1995.gadā./

V.Seleckis: Vēlreiz atkārtoju, cienījamā deputāte! Likumā attiecībā uz valodām nav konkrētas runas par mācību iestādēm, toties tur ir noteiktas prasības un normas par to, ka speciālistiem Latvijā ir jāprot latviešu valoda. Un viņiem, gatavojoties tādai darbībai Latvijas apstākļos, sen vajadzēja mācīties arī latviešu valodu.

Otrkārt, es nevaru saprast, kā te var būt runa par atpakaļejošu likuma darbības virzienu, ja runa ir par laiku, kas vēl tikai nākotnē,- par 1993.gadu. Tas nevar būt.

T.Ždanoka: */Man ļoti žēl, ka komisijas loceklis nesaprot atšķirību starp mācību valodu un valodas prašanu. Es varu prast kā ķīniešu, tā japāņu valodu, bet pavisam cita lieta, ja es izglītību gribu iegūt savā dzimtajā valodā, bet ne ķīniešu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Laķis un deputāts Ābiķis, pēc tam pāriesim pie nākamajiem labojumiem. Lūdzu.

P.Laķis: Tā taču ir elementāra patiesība, ka šis lēmuma punkts attiecas uz tiem, kuri tajā gadā iestāsies augstskolā, nevis uz tiem, kuri tur mācās. Es nezinu, kā šeit vispār var būt divas interpretācijas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis vairs neko nevēlas teikt. Paldies. Vēl pie šā lēmuma ir arī 833.dokuments ar deputāta Geidāna labojumu. Deputāt Geidān, vai jūs uzturat spēkā šo labojumu? Vai par šo labojumu būtu jābalso pie lēmuma?

I.Geidāns: Godājamo sēdes vadītāj, cienījamo referent, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka te skaidri ir uzrakstīts, un debatēt nav nepieciešams. Es lūdzu jūs atbalstīt šo papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Seleckis: Es varētu piebilst, ka principā divplūsmu skolu reorganizācija ir nepieciešama, un ar divplūsmu skolu reorganizāciju mēs esam nodarbojušies ilgu laiku. Tikai, manuprāt, šo domu vajadzētu mazliet precīzāk formulēt, varbūt nevis "lai izbeigtu", bet lai "reorganizētu divplūsmu skolas" ar 1.jūliju. Es būtu par tādu variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Berklavs.

E.Berklavs: Zinot, ko mums ir devušas šīs apvienotās skolas, man liekas, ka strīdiem nemaz nevajadzētu būt. Šīs skolas ir jālikvidē, un man liekas, ka divi gadi ir pietiekami reāls laiks, lai to pakāpeniski varētu izdarīt. Vienā dienā to nevar izdarīt, vienā gadā to nevar izdarīt, bet līdz norādītajam termiņam, es domāju, var. Es lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi, lūdzu, esiet uzmanīgāki un pārtrauciet sarunas, jo izglītība... Galu galā, mums visiem ir bērni un mazbērni. Kas attiecas uz divplūsmu skolām, tad arī es simtprocentīgi esmu par to, lai nebūtu šo divplūsmu skolu, bet tāds formulējums, kādu uzrakstījis Imants Geidāns, kur ir norādīts konkrēts datums, lai izbeigtu divplūsmu skolu darbību, ir absurds. Bet, ja mēs ierakstām bez konkrēta datuma, tad vispār nav jēgas to likumā minēt.

Kāpēc es tā uzskatu? Kāda ir pašreizējā situācija? Protams, lielajās pilsētās mums jācīnās pret divplūsmu skolām ar visiem iespējamiem paņēmieniem. Bet tagad padomājiet paši, kāda situācija ir Latgalē. Es jau par to runāju. Latgalē ir daudz tādu krievu plūsmas skolu, kurās mācās arī ļoti daudz latviešu bērnu. Tagad mēs gribam panākt (un tas arī likumā ir ierakstīts), lai, ja to pieprasa attiecīgs bērnu vecāku skaits, tiktu izveidotas klases vai grupas ar latviešu valodas apmācību. Nebūsim naivi! Mūsu valsts nav tik bagāta, lai mēs īsā laikā uzceltu pilnīgi jaunas latviešu skolas. Mēs paši būsim spiesti šos bērniņus izvietot jau esošajās, jau uzceltajās mācību iestādēs. Es pilnīgi atbalstu domu, ka mums ir jācīnās pret divplūsmu skolām, bet patlaban mēs nevaram ierakstīt likumā kaut kādu konkrētu datumu, jo tas praktiski nav realizējams un šobrīd tas nav arī mūsu interesēs, it īpaši runājot par Latgales rajoniem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, godājamie deputāti, no vietas nediskutējiet. Lūdzu, pirmais mikrofons. Godājamie deputāti, varbūt tomēr varētu pievērst uzmanību šā likuma pieņemšanai! Godājamie deputāti, vai mums ir vajadzīgs pārtraukums, lai izrunātos? Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Lai 5.pantā noteiktā pāreja būtu elastīgāka, mēs vakar jau pietiekami daudz debatējām. Man liekas, ka termiņš- 1993.gada 1.jūlijs- nav pietiekami reāls, tādēļ ierosinu 1994.gada 1.jūliju./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi! Es ierosinu vispār šo Imanta Geidāna papildinājumu neiekļaut un neizskatīt. Ne tāpēc, ka es būtu pret formulējumu. Līdz tam laikam, kamēr nebūsim saņēmuši Ministru padomes aprēķinus, cik jaunu skolu var uzcelt un cik līdzekļu tas prasīs, mums nav morālu tiesību iekalt likumā šo skaitli, termiņu un formulējumu. Mēs savā rajonā jau 1990.gadā sadūrāmies ar šo problēmu. Nepietiek skolu namu, skolēnu vietu. Tāpēc reorganizēt divplūsmu skolas līdz 1993.gada 1.jūlijam, kā rakstām, nav reāli. Mēs ar balsu vairākumu to varam pieņemt, bet kādā stāvoklī tad būs pašvaldības, kurām šis likuma pants būs jāpilda? Es pārliecinoši lūdzu šo papildinājumu svītrot un uzdot Ministru padomei izdarīt analīzi, tikai pēc tam atgriezties pie formulējuma./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir papildinājumi un labojumi pie lēmuma? Nav. Tad varam sākt pieņemt pa punktiem. Lēmumu par spēkā stāšanās kārtību nobalsosim, protams, pēc likuma. Lūdzu par spēkā stāšanās kārtību. Tātad 1.punkts. Bija viens labojums, ko ierosināja deputāts Buka,- 1993.gada 1.jūliju nomainīt ar 1995.gada 1.jūliju. Selecka kungs mani labo, ka būs vēl viens balsojums par 1994.gadu. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Lūdzu rezultātu. 106 deputāti. Atgādināšu, ka no rīta mēs bijām 122, pēc tam 116, tagad, trešo reizi reģistrējoties, ir 106.

Tā, godājamie kolēģi, ja jūs ieņemtu savas vietas, tad mēs varētu ļoti ātri nobalsot. Pirmais balsojums- lēmuma 1.pants redakcijas komisijas variantā- 1993.gada 1.jūlijs. Lūdzu, kas par šo termiņu? Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. Par- 69, pret- 24, atturas- 3. Paldies. Lūdzu dzēst.

Otrais balsojums- 1994.gada 1.jūlijs. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par- 26, pret- 43, atturas- 23.

Nākamais balsojums ir par 1995.gada 1.jūliju. Lūdzu rezultātu. Par- 25, pret- 48, atturas- 16.

Tādējādi 1.punktā esam noteikuši, ka spēkā stāšanās termiņš ir 1993.gada 1.jūlijs. Vai ir kas sakāms par 1.punktu?

V.Seleckis: 1.punktā vēl ir nepieciešams neliels redakcionāls labojums, proti, mēs vakar 5.pantā balsojām, ka tur mainīsies sadaļu izvietojums. Tāpēc te būtu jāpalabo- 3., 4., un 5.daļa stājas spēkā.

Priekšsēdētājs: Tas nu ir redakcionāls labojums, es domāju, ka tur nav ko balsot, tas izriet no tā teksta, ko mēs vakar izlabojām 5.pantā. Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Vai ir korekti balsot par lēmumu, ja nav nobalsots likums kopumā?/

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir tikpat korekti, kā mēs nolēmām rīta sēdē. Tam piekrita arī jūsu frakcijas deputāti. Tā ka jautājums ir izšķirts. Par lēmumu kopumā balsosim pēc tam, kad būsim izsprieduši likumu. Pašlaik mēs lēmumu apspriežam, kā nolēmām, pa punktiem.

2.punkts. 2.punktā bija deputāta Imanta Geidāna papildinājums. Deputāt Geidān, jūs jau vienreiz izteicāties. Vai tiešām vēl vajag? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamo referent, godājamie kolēģi! Tā kā daudzi izteicās par to, ka divi gadi ir par maz, ka vajag trīs gadus, es piekrītu labojumam- 1994.gada 1.jūlijs.

V.Seleckis: Es ļoti labprāt piekristu tam, Geidāna kungs.

Priekšsēdētājs: Tātad 2.punktā jābalso tikai par Geidāna kunga papildinājumu, tas ir 833.dokuments, tiek mainīts tikai viens skaitlis- 1994. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Es protestēju pret tādiem "es piekrītu" un "es nepiekrītu", ko saka deputāts Geidāns. Viņam tādu problēmu nav. Bet aiz tā stāv tūkstoši un tūkstoši bērnu. Es piekrītu deputātam Ābiķim. Nevar noteikt tādas normas. Tas ir pretrunā ar prasībām, ko mēs drīkstam izvirzīt pašvaldībām./

Priekšsēdētājs: Paldies. Motīvi ir izteikti. Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Geidāna papildinājumu 2.punktam, koriģējot 1993.gadu par 1994.gadu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par- 33, pret- 46, atturas- 11. Nav pieņemts. 2.punkts paliek tādā pašā redakcijā.

V.Seleckis: Es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka šajā punktā no juridiskā viedokļa ir nepieciešams precizējums, jo pašreizējais variants ir ļoti neprecīzi, nepareizi un, var teikt, absurdi sagatavots: iznāk tā, ka Izglītības ministrijai būtu jāizdara labojumi normatīvajos aktos, ko drīkst darīt vienīgi Augstākā padome. Un tāpēc te ir jāpiekrīt priekšlikumam precizēt 2.punktu šādi: "Izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus, kā arī sagatavot un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei priekšlikumus."

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir redakcionāls labojums. Iebildumi ir? Nav. Tātad par 2.punktu citu priekšlikumu nav. Paldies.

No jauna ir ietverts 3.punkts, kurš ir 832.dokumentā. Tie ir deputāta Selecka ieteiktie labojumi. Tātad 3.punkts: "Rajonu un pilsētu pašvaldībām un Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijai līdz 1992.gada 1.janvārim reorganizēt tautas izglītības nodaļas un izveidot skolu valdes." Kādi iebildumi? To mēs jau izdiskutējām. Paldies.

4.punkts: "Latvijas Republikas Tautas izglītības ministrijai, citām ministrijām un resoriem, pašvaldībām ieteikt līdz 1992.gada 1.janvārim noslēgt darba līgumu ar mācību un audzināšanas iestāžu vadītājiem Izglītības likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā." Ir iebildumi pret šādu redakciju? Nav. Paldies.

V.Seleckis: Es atvainojos, pie šā punkta vēl ir deputāta Endeles iesniegums, kurā viņš lūdz, tas gan diemžēl nav pavairots, šo pašu normu attiecināt arī uz pedagoģiskajiem darbiniekiem. Un kopumā šis priekšlikums skan tā: "Mācību un audzināšanas iestāžu vadītājiem rekomendēt noslēgt terminālo darba līgumu ar visiem šo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem līdz 1993.gada 1.janvārim." Vārdu sakot, tiek rekomendēts šo pašu principu attiecināt arī uz pedagoģiskajiem darbiniekiem- līdz 1993.gada 1.janvārim. Es domāju, ka var...

Priekšsēdētājs: Vai latviešu valodas speciālisti nevarētu pateikt, vai izglītības likumā vārds "rekomendēt" būtu ievietojams?

V.Seleckis: Es atvainojos, šeit mums ir tas vārds ierakstīts. Bet noteikti būtu jālieto "ieteikt".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele, jums kā autoram pirmajam vārds, pēc tam deputāts Buka.

J.Endele: Es ļoti lūdzu atbalstīt šo papildinājumu, jo pretējā gadījumā mūsu likums vienkārši nedarbosies. Ja mēs vēlamies, lai tas patiešām darbotos, tad uz šīm līgumattiecībām ir jāpāriet jo ātrāk, jo labāk. Es ļoti lūdzu atbalstīt šo papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Buka!

S.Buka: */Es uzskatu, ka noteiktais datums- 1992.gada 1.janvāris- kā vadītājiem, tā pedagogiem nav pieņemams. Pirmkārt, pedagoģiskā cikla daļa ir mācību gads. Uz kādu laiku tiks noslēgts līgums no 1.janvāra? Uz pusgadu? Mums taču rakstīts arī par beztermiņa līgumu, bet cilvēku var padzīt, neļaujot viņam nostrādāt mācību gadu. Tas ir nepareizi! Tāpēc es ierosinu mainīt datumu "no 1.janvāra" uz "1992.gada 1.jūliju". Cilvēki tad varēs mierīgi nostrādāt mācību gadu, bet pašvaldības varēs mierīgi noskaidrot, kas būs direktors, noslēgt līgumattiecības ar visu pedagoģisko kolektīvu vai nu uz mācību gadu, vai kādu citu laika posmu./

V.Seleckis: Es domāju, ka cienījamam deputātam Bukam var piekrist un šo termiņu tiešām varētu tā izmainīt.

Priekšsēdētājs: Pareizi, jo ar roku māj arī deputāts Endele un ar galvu un roku māj deputāts Ābiķis. Tā, manuprāt, problēmu nav. Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Mums rakstīts, ka Tautas izglītības ministrija un pašvaldības slēdz darba līgumus ar mācību un audzināšanas iestāžu vadītājiem. Ko šeit nozīmē "pašvaldības"? Saskaņā ar 10.pantu skolas finansē rajonu pašvaldības- rajonu pašvaldību kompetencē ir noteikt viņu pārvaldīšanā esošo mācību iestāžu finansēšanas kārtību. Vai līgumi būs jāslēdz pilsētu pašvaldībām? Piemēram, pilsēta ar rajona nozīmi. Finansē rajona padome, bet līgumu slēgšanu kārto pilsētas padome? Izveidojas nepārredzama aina. Mēs reorganizējam tautas izglītības nodaļas. Tās bija tikai rajonu izpildkomitejās, bet nebija pilsētu izpildkomitejās. Tiek veidotas pašpārvaldes, skolu valdes uz rajona izpildkomitejas tautas izglītības nodaļu bāzes, bet pilsētu izpildkomitejās tā visa nav! Pašvaldība, skolu valdes... Šeit rodas neatbilstība ar likuma 10. un 11.pantu par kompetenci. Lēmumā šis punkts ir kā papildinājums. Kāds tas mums ir? Ceturtais? Tie nesaistās kopā. Šie divi likuma panti un pants par līgumu slēgšanu ar skolu vadītājiem jāpadara atbilstoši cits citam./

V.Seleckis: Cienījamais deputāts nav pietiekami iedziļinājies likumā. Šis jautājums ir pietiekami izstrādāts un precizēts likumā. Varētu to visu izskaidrot, bet, es domāju, nav nepieciešams, jo tas prasītu daudz laika. Arī 16.pantā ir noteikts, kas kādu direktoru pieņem darbā, un tas pats attiecas arī uz finansēšanu. Te varētu visu to precīzi cienījamajam deputātam izskaidrot, bet tas prasītu pārāk daudz laika. Šis jautājums patiešām ir pārdomāts un izstrādāts precīzi. Mēs par to komisijā esam nopietni domājuši.

F.Stroganovs: */Nu paskatieties! Tas nav tiesa. 10.pantā rakstīts: "...nosaka finansēšanas kārtību no pašvaldības budžeta". Tā ir rajona kompetence.../

V.Seleckis: Tas ir attiecībā uz mācību iestādēm, kas ir rajonu pārziņā. Bet ir tādas mācību iestādes, kuras atrodas pagastu pārziņā. Ir tādas mācību iestādes, kuras finansē un kuras atrodas Izglītības ministrijas pārziņā, bet ir arī mācību iestādes, kuras atrodas Lauksaimniecības ministrijas pārziņā un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atbilde ir saņemta. Vai par šo 4.punktu ir vēl kas sakāms? Nav. Tad esam vienojušies par redakciju un arī par termiņiem. Par jauno- 5.punktu ir kas diskutējams? Vai ir vēl kāds likumdošanas akts, kas jāatzīst par spēku zaudējušu? Tātad par lēmumu mums vairāk problēmu nav? Atliek tikai galīgais balsojums par lēmumu. To mēs izdarīsim pēc tam, kad būsim nobalsojuši par likumu.

Tātad 834.dokuments. Pēdējie balsojumi par likumu. Man laikam jāpievērš uzmanība Selecka kungam. 71.pantā Bojāra kunga labojumā ir Latvijas Republikas pilsoņi, bet mūsu jau pieņemtais likuma 2.pants runā par Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesībām uz izglītību. Šeit nefigurē termins "pilsoņi".

V.Seleckis: Jā, pilnīgi pareizi. Te jābūt terminam "iedzīvotāji".

Priekšsēdētājs: Laikam jāsaskaņo ar pārējo likuma terminoloģiju.

V.Seleckis: Jā. Latvijas Republikas iedzīvotāji. Tāda ir terminoloģija likumā.

Priekšsēdētājs: Tātad 71.panta jaunā redakcija. Deputāt Bērz, lūdzu!

A.Bērzs: Par Bojāra kunga iesniegto redakciju 71.pantam. Man ir pilnīgs dvēseles miers par ārvalstniekiem un bezpavalstniekiem, kuri maksā nodokli, ka viņi varēs saņemt izglītību. Bet kā būs ar viņu bērniem? Bērni taču nodokļus nemaksā. Bet pants atļauj izglītību saņemt tikai tiem, kuri maksā nodokļus.

Priekšsēdētājs: Kurš atbildēs uz Bērza kunga jautājumu- Selecka kungs vai Bojāra kungs? Bojāra kungs dodas pie mikrofona. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Tas taču ir pilnīgi saprotams, ka no septiņus vai no sešus gadus veca bērniņa mēs neprasīsim maksāt nodokli. Runa ir par ģimeni. Bet šī problēma pastāv jau tagad. Mūsu Juridiskajā fakultātē bija pasākuši mācīties jauki un skaisti zēni no Padomju Savienības Āzijas un Kaukāza republikām. Kad mēs sākām noskaidrot, kas par lietu, tad viņi teica, kuluāros, protams, ka, lai tiktu Universitātē, jāmaksā mazāks kukulis, turklāt Latvijas Universitātē nav jāmaksā kukulis par katru ieskaiti, eksāmenu, diplomu kā pie viņiem. Tāpēc viņi pie mums brauc, izmācās un atkal aizbrauc uz mājām. Nodokļu maksāšanas kritērijs nepieciešams, lai parādītu, nodrošinātu pilnīgu šīs kategorijas piesaisti pie mūsu republikas. Ārvalstnieks var šodien iegūt pastāvīgās dzīves tiesības, bet viņš vēl nav nodokļu maksātājs. Viņš nav piedalījies republikas budžeta formēšanā.

V.Seleckis: Es vēl gribētu piebilst, atbildot Bērza kungam, ka 2.pantā ir rakstīts, ka Latvijas Republikas iedzīvotājiem, nevis iedzīvotāju bērniem. Tātad tas tā īpaši nekur netiek uzsvērts un dalīts, ka iedzīvotāji un viņu bērni. Runa ir tikai par iedzīvotājiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Dinevičs, pēc tam deputāts Cilinskis.

J.Dinevičs: Es nezinu, vai ir vajadzīgs šāds Bojāra kunga papildinājums, bet, ja tas parādās kā vienīgais, izslēdzot visu pārējo 71.pantu, tad, manuprāt, tas ir galīgi nepareizi. Jo, cik es saprotu, 71.panta sākumā ir mēģināts fiksēt, kādā veidā izglītību iegūst tie cilvēki, kas varētu pie mums braukt mācīties kaut vai arī par konvertējamu valūtu. Un tāpēc šis 71.pants paredz, ka "ārvalstnieki, kuri vēlas mācīties Latvijas Republikā, iegūst izglītību saskaņā ar starpvalstu līgumiem". Šai sadaļai noteikti ir jāpaliek. Par pārējo kolēģi var diskutēt.

J.Bojārs: Atvainojiet, tas bija, ko es ierosināju.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons, deputāts Bojārs.

J.Bojārs: Atvainojiet, Dineviča kungs laikam nebija uzmanīgi klausījies. Mans priekšlikums- otrās sadaļas vietā, kas absolūti neko neizsaka un kas ir jāsvītro, ievietot... atvainojiet, tā ir vienkārši kļūda. Nav vispār nekas virsū uzrakstīts. Es taču ļoti lēni un sakarīgi runāju. Šīs otrās sadaļas vietā ierakstīt par bezpavalstniekiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Visu mūsu pašreizējo darbību iemūžina videolentē un foto. Tas būs ļoti amizants uzņēmums. Es ļoti ieteiktu katram deputātam tā klusiņām atnākt šeit un paskatīties uz zāli no malas. Skats ir visai iepriecinošs.

Deputāt Cilinski, lūdzu!

E.Cilinskis: Runāt par Latvijas Republikas pilsoņiem, kas visā tekstā nav minēti, mēs laikam nevaram, bet, ja mēs rakstām "iedzīvotāji", tad teksts iznāk apmēram tāds, ka "ārvalstniekiem, kuri nav Latvijas Republikas iedzīvotāji un kuri dzīvo Latvijas Republikā", un tālāk kā tekstā. Es domāju, ka, neskatoties uz Bojāra kunga erudīciju un zināšanām starptautiskajās tiesībās, mēs tādu tekstu nevaram ierakstīt, pirms neesam tikuši skaidrībā par šiem pilsoņiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Dobeli!

J.Dobelis: Cienījamie deputāti! Es griežos pie jums ar priekšlikumu- pārtraukt debates un sākt balsošanu. Un lūdzu par šo manu priekšlikumu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet pie mikrofona jau stāv deputāti. Lūdzu, pirmais mikrofons. Divi deputāti atrodas pie pirmā mikrofona. Pēc tam balsosim. Otrais mikrofons.

E.Āboltiņš: Te tomēr ir runa par jaunu pantu. Iepriekšējā redakcijā tas skanēja citādāk. Es nesaprotu, kāpēc mums jāpārtrauc diskusijas. Manuprāt, te jāatspoguļo divi gadījumi. Pirmais gadījums: ārzemnieki, kas dzīvo Latvijā, un viņu bērni mācās. Viņiem jāgarantē apmācība 1.pantā. Un šajā gadījumā tieši Bojāra kunga piedāvāto priekšlikumu var pieņemt. Vienīgi man nav skaidrs, kāpēc jārunā par nodokļiem. Ja viņš ir pastāvīgais iedzīvotājs, tad droši vien maksā nodokli. Vai vajag to akcentēt? Ko mēs darīsim, ja viņš nemaksās nodokli? Tas taču arī jāfiksē. Tāpēc man liekas, ka šie vārdi ir lieki. Un otrajā gadījumā jāgarantē tiem, kas brauc pie mums mācīties par valūtu. Tāpēc es piedāvāju tādu formulējumu: */Ārzemju pilsoņiem, kas pastāvīgi nedzīvo Latvijas Republikā, tiesības uz izglītību nosaka atbilstoši līgumi vai līgumi par sadarbību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Drobots laikam bija nākamais. Un tad deputāts Geidāns.

J.Drobots: */Mani neapmierina pirmais formulējums, bet otrais izraisa vēl lielākas šaubas. Pantā teikts: "kā arī Latvijas Republikas pilsoņi". Tas nozīmē, ka tiek ieviesta jēdziena "pilsonis" jauna nozīme, kaut gan 2.pantā runāts par to, ka tiesības uz izglītību ir Latvijas Republikas iedzīvotājiem./

Priekšsēdētājs: Godājamais deputāta kungs! Šo jautājumu jau mēs atrisinājām. Tas jau ir atrisināts.

J.Drobots: */Pagaidiet, minūtīti! Es izsaku savas šaubas. Otrais. Šeit teikts par tiem, kas maksā nodokļus. Bet to tiesības, kas nodokļus nemaksā?

Tālāk. Pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem dzīvesvieta ir Latvijas Republika. Bet tie, kas ir iebraukuši uz laiku? Uz gadu, diviem. Es nezinu, kāpēc šeit klusē karavīri, bet tā ir realitāte. Viņi pastāvīgi migrē. Kur mācīties? Man ir radies vēl vairāk jautājumu.../

V.Seleckis: Acīmredzot, cienījamais deputāt, tas ir jāregulē līgumā ar Padomju Savienību. Tas ir jautājums, kas jānoregulē attiecībās ar šo valsti- un viss. Un, ja viņi nemaksā nodokļus, tad patiešām viņi Latvijas Republikā arī nav jāmāca.

Priekšsēdētājs: Šis jautājums, man liekas, ir skaidrs un deputāta Drobota pozīcija arī. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Godājamo sēdes vadītāj! Cienījamo referent, cienījamie kolēģi! Es atbalstu Dineviča kunga sašutumu par to, ka no 71.panta ir svītrota pirmā un otrā rindkopa. Bojāra paskaidrojumus es pieņemu. Faktiski Bojāra priekšlikums ir papildinājums, kas precizē visas iedzīvotāju kategorijas, kas var būt Latvijā. Un tāpēc es aicinu balsot gan par redakcijas abām rindkopām, gan arī par Bojāra kunga papildinājumu. Vienīgi kategoriski iebilstu pret to, ka Bojāra kunga papildinājumā pēdējo vārdu "pilsoņi" svītro un tā vietā raksta "iedzīvotāji". Mīļie kolēģi, jēdziens "iedzīvotāji" sevī ietver trīs kategorijas, tas ir, ārvalstnieki, bezpavalstnieki un pilsoņi. Ja mēs rakstām "iedzīvotāji", tad šis pants vispār nav vajadzīgs, jo tas ietver trīs jēdzienus. Un tas, ka vēl nav likuma par pilsonību, neko nenozīmē, jo, mīļie kolēģi, šī redakcija jau tik un tā ietver visas kategorijas, kas šeit dzīvo, ir vai nav likuma. Ārvalstnieks, bezpavalstnieks un pilsonis. Un man nav jāpierāda, kas es esmu. Es vienkārši maksāju nodokli un saņemu izglītību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas jums tiešām nav jāpierāda, Geidāna kungs. Es domāju, ka mēs balsosim par tekstu.

V.Seleckis: Otrā lasījuma laikā mēs nobalsojām, ka būs "iedzīvotāji", tieši tā.

P.Šapovālovs: */Man bija redakcionāli labojumi. Tie ir pavairoti./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad tagad visi viedokļi attiecībā uz 71.pantu ir skaidri. Mums tikai būs jānobalso par rakstiski iesniegto tekstu, jo par citiem tekstiem mēs nevaram balsot. Un bez tam mums par 71.pantu ir vēl deputāta Šapovālova rakstiski iesniegts labojums un arī par 73.pantu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Jūs aizmirsāt, ka 71.pantam bija vēl viens labojums. Tas bija deputāta Šapovālova labojums. Tas ir pavairots un jums izdalīts. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka iesniedzu tieši redakcionālu labojumu, jo mēs tagad likumprojektu apspriežam trešajā lasījumā. Šis labojums attiecas uz nodokļiem, kam es nevaru piekrist. Un daži vārdi par šo labojumu.

Lieta tā, ka pērn no republikas izbrauca 460 jaunieši, kas iestājās citu republiku augstskolās. Tas nozīmē to: ja mēs pieņemsim Bojāra kunga piedāvāto labojumu viņa redakcijā, tad arī citas republikas atteiksies pieņemt mūsu jauniešus. Bet mēs jau par to runājām, ka ir vairākas tādas specialitātes, kuras apgūt Latvijas Republikā nav iespējams.

Un otrais jautājums. Ko mēs darīsim ar latviešu bērniem no Sibīrijas, kuri atbrauks uz Latviju un centīsies izglītoties latviešu valodā? Atbilstoši šim likumam arī viņiem būs liegtas tiesības uz šādu izglītību. Tāpēc es piedāvāju tomēr balsot par šiem priekšlikumiem, tas ir, piebilst "...un ar šo likumu", un visas problēmas būs atrisinātas./

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, man liekas, visi varianti ir izskatīti. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Lūdzu rezultātu. 115 deputāti ir reģistrējušies. Tātad pirmais balsojums par 71.pantu: pirmā rindkopa paliek tāda, kāda tā ir. Viens balsojums. Un otrajā rindkopā ir Bojāra kunga labojums. Un pēc tam balsojam par deputāta Šapovālova... Es atvainojos, tātad vispirms mums ir jābalso par deputāta Šapovālova labojumu, jo tas pilnībā attiecas uz to tekstu, kāds tagad ir. Ja par to netiek nobalsots, tad nākamais balsojums ir par deputāta Bojāra labojumu par otrās daļas nomainīšanu ar šo redakciju, kāda ir izsniegtajā dokumentā. Deputāts Bojārs piekrīt, ka tādā veidā varētu balsot.

Godājamie kolēģi, pirmais balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputāta Šapovālova labojumi- pirmo un otro daļu papildināt ar vārdiem "un šo likumu" un "šis likums". 71.pants! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par- 52, pret- 14, atturas- 18. Tātad deputāta Šapovālova labojums ir pieņemts par pirmo daļu.

Tātad otrajā daļā, kur ir minētas bezpavalstnieku tiesības, tiek piedāvāts deputāta Bojāra labojums, kas sākas ar vārdiem "ārvalstniekiem un bezpavalstniekiem". Tikai "pilsoņu" vietā jālieto terminoloģija, kas ir 2.pantā, par ko ir nobalsots otrajā lasījumā. Otrs balsojums par 71.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu. Par- 52, pret- 14, atturas- 27, tas ir vairākums.

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Man tomēr ir priekšlikums nobalsot par šo vienu vārdiņu "pilsoņiem" un atstāt tā, kā ir. Nē, atvainojiet, ziņoja tādā veidā, ka būs iedzīvotāji. Es tomēr gribētu zināt, lai būtu precīzi. Es esmu par redakciju, ka pilsoņiem. Ja tas ir tā, tad viss kārtībā. Kā mums ir, cienījamais...?

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā, Bojāra kungs, jums būtu jāpiedāvā pārbalsot arī par 2.pantu.

J.Bojārs: Es labprāt to izdarītu. Ieliktu nevis "iedzīvotāji", bet "pilsoņi", tad viss būtu skaidrs.

Priekšsēdētājs: Jūs dzirdējāt, ka deputāts Bojārs pastāv uz to, lai tomēr 71.panta pēdējā rindiņā būtu "Latvijas Republikas pilsoņi". Jā, Geidāns, protams, to atbalsta. Tādā gadījumā balsosim.

J.Bojārs: Es pilnīgi atbalstu to, ko teica Geidāna kungs. Šeit ir visas trīs kategorijas, nevienam netiek nodarīts pāri. Ir ārvalstnieki, ir bezpavalstnieki, ir pilsoņi. Nevienam pāri netiek nodarīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs izšķirsim balsojot, kā vienmēr darām. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Bojāra un deputāta Geidāna priekšlikumu- 71.pantā ietvert tekstu "Latvijas Republikas pilsoņiem". Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par- 41, pret- 25, atturas- 21. Tas ir mazākums. Šis labojums nav pieņemts. Tagad atliek par 71.pantu nobalsot kopumā.

V.Seleckis: Es atvainojos, pirms balsošanas kopumā es aicinu deputātus palūkoties uz šo pantu un padomāt. Manā skatījumā tagad iznāk pretruna, jo abas divas rindkopas it kā regulē vienu un to pašu jautājumu, bet regulē gandrīz vai pretrunīgi. Lai šo pretrunu labotu, es ierosinu pirmajā rindkopā izsvītrot palīgteikumu: "kuri dzīvo Latvijas Republikā". Pilnīgi pareizi: "kuri dzīvo".

Priekšsēdētājs: Tātad ir ierosinājums izsvītrot divus vārdus- "kuri dzīvo". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Selecka priekšlikumu izsvītrot vārdus "kuri dzīvo". Par svītrošanu ir jābalso. Lūdzu rezultātu. Par- 70, pret- 6, atturas- 21. Labojums pieņemts. Tātad tiek svītroti vārdi: "kuri dzīvo". Vai ir vēl kas sakāms par 71.pantu? Nav. Balsošanas režīmu. Balsosim par 71.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Tātad pants pieņemts. 79 balsis ir "par".

Godājamie kolēģi, par 72.pantu mums nebija problēmu, to jau bijām izsprieduši.

73.pantā ir deputāta Šapovālova labojums par jaunu redakciju. Nu, ne jaunu, bet ir priekšlikums- labot redakciju. Lūdzu, pirmais mikrofons.

P.Šapovālovs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Paskatieties uzmanīgi, kādā redakcijā komisija jums piedāvā šo pantu! Izrādās, ka par likuma "Par izglītību" pārkāpšanu likumdošanā noteiktajā kārtībā... Es domāju, ka šim pantam juristi nav pievērsuši uzmanību. Lieta tā, ka mums ir divi jēdzieni- Kriminālkodekss, kas nosaka, kā vainīgais par izdarīto tiek sodīts, un Kriminālprocesa kodekss, kas norāda, kādā kārtībā tiek sodīts. Šinī gadījumā mēs tikai norādām, kādā kārtībā tiek sodīts, bet, kā sodīts,- nesakām. Tāpēc es piedāvāju savu redakciju. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Šī redakcija ir izdalīta. Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Šapovālova redakcionālo labojumu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Deputāta Šapovālova labojums pieņemts. 73.pants ir šajā redakcijā. Paldies.

Godājamie kolēģi! Sekretariāts varbūt vēlreiz varētu pazvanīt, jo es neredzu sēžu zālē daudzus deputātus, kuri ļoti aktīvi piedalījās šā likuma apspriešanā. Domāju, ka viņi vēlēsies piedalīties arī balsošanā.

V.Seleckis: Nobeigumā, cienījamie deputāti, atļaujiet jums teikt lielu paldies par milzīgo aktivitāti, kādu jūs parādījāt, apspriežot šo likumu. Tāda aktivitāte ilgi nav bijusi. Mūsu komisijai ir izdevies uzstādīt rekordu likuma apspriešanas ilgumā, tātad ņemiet to vērā. Un es ceru, ka šis ļoti smagais un ļoti atbildīgais darbs nebūs veltīgs, un jūs noteikti nobalsosit par šo likumu, kuru gaida Latvijas pedagogi, Latvijas iedzīvotāji.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl pirms balsošanas par likumu kopumā deputāts Buka vēlas vārdu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Cienījamie deputāti! Cienījamais priekšsēdētāj! Frakcija "Līdztiesība" lūdz jūs dot mums reglamentā paredzētās 30 minūtes, lai pieņemtu galīgo lēmumu par jautājumu, kā balsot par šo likumprojektu. Mēs gribētu noturēt frakcijas konsultāciju./

Priekšsēdētājs: Paldies. Dobeļa kungs vēlas izteikties pie trešā mikrofona.

J.Dobelis: Es tikai gribu informēt cienījamos deputātus, ka frakcija "Līdztiesība" speciāli velk laiku, jo daudzi tās pārstāvji patlaban tiekas ar ārzemju delegāciju. Kādu gan jūs pārtraukumu prasāt, ja tajā pašā laikā notiek šī tikšanās. Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tā ir tīša laika vilkšana. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs: Mēs, Dobeļa kungs, varam atbalstīt vai neatbalstīt, bet ir ierosinājums tomēr ierobežot līdz 15 minūtēm, lai mēs līdz pārtraukumam varētu nobalsot par šo likumu.

Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Baidos, ka 15 minūšu nepietiks, jo mēs šā likumprojekta apspriešanai atvēlējām pusotras dienas, bet jūs gribat, lai frakcija, kas praktiski uzstājās par katru punktu un kurai ir šaubas par daudziem nosacījumiem, šodien 15 minūšu laikā izlemtu likuma nākotni, kas noteiks simtiem tūkstošu cilvēku likteni. Bet, ja mēs balstīsimies uz to, ka šeit notiek tikšanās, starptautiskas konferences vai kaut kas cits, tad mums vispār jāatceļ plenārsēdes. Tikšanās notiek pastāvīgi, tā ka šis Dobeļa kunga arguments diezin vai ir pārliecinošs./

Priekšsēdētājs: Paldies. Man liekas, ka mēs pārāk ilgi strīdamies par tām minūtēm. Tātad pārtraukums frakcijas "Līdztiesība" sapulcei 30 minūtes. Mums ir jāpulcējas pulksten 15. Es ceru, ka būs tikpat daudz deputātu kā pašlaik.

Vienu mirklīti, godājamie kolēģi! Augstākās padomes Prezidiju lūdz pēc piecām minūtēm (maksimāli) pulcēties Baltajā zālē un paņemt līdzi darba kārtību.

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde