1991.gada 11.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Ieņemsim, lūdzu, vietas. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Pulksten 10.00 ir reģistrējies 121 deputāts. Pārējie, kas atnāks, reģistrēsies mazliet vēlāk, pirms balsojuma.

Par darba kārtību 11., 12. un 13.jūnijam. Lūdzu, trešais mikrofons.

K.Liepiņš: Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija lūdz iekļaut ceturtdienas, 13.jūnija, darba kārtībā jautājumu par Černobiļas avārijas seku likvidācijas dalībnieku problēmu adekvātu risināšanu. Referēt varētu Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija. Šādu lēmumu atbalsta arī Latvijas Tautas frontes frakcija. Lūdzu likt šo priekšlikumu uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Lūdzu iekļaut šodienas darba kārtībā lēmuma projektu par papildinājumu Latvijas Republikas Augstākās padomes šā gada 24.aprīļa lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par pagastu pašvaldību" spēkā stāšanās kārtību". Tas ir dokuments Nr.788, un deputātiem tas ir izdalīts.

Priekšsēdētājs: Vai tas ir ietverts šodienas darba kārtībā?

A.Endziņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es lūdzu iekļaut darba kārtībā Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Bišera informāciju par diviem jautājumiem.

Pirmais jautājums. Presē parādījusies informācija ar norādi uz preses konferenci, kurā Bišers teicis, ka parlamenta brīvdienu laikā republikā gatavojas apvērsums. Gribētu no viņa kā no nopietnas amatpersonas dzirdēt sīkāku argumentāciju, kas šo apvērsumu gatavo, ar kādiem spēkiem, ko mums parlamenta brīvdienu laikā darīt- braukt prom vai palikt uz vietas, lai apsargātu Ministru padomi un Augstāko padomi. Tas ir pirmais jautājums.

Un otrais. Lūdzu iekļaut darba kārtībā Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka informāciju par sarunām ar premjera Pavlova pirmo vietnieku, par sarunu gaitu un to rezultātiem. Viss, paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Ierosinu iekļaut darba kārtībā jautājumu par Černobiļas katastrofas dalībnieku sociālo aizsardzību./

Priekšsēdētājs: Ja jūs atbalstāt deputāta Liepiņa lūgumu...

I.Ivanovs: */Šodien ir Černobiļas dalībnieku badastreika devītā diena. Sestdien nomira Černobiļas avārijas seku likvidēšanas 59.dalībnieks, trīs cilvēki no tiem, kas pieteica badastreiku, ievietoti hospitālī. Viņi griezās Augstākajā padomē, bet Gorbunova kungs deputātiem nav ziņojis par viņu prasībām. Lūdzu Gorbunova kungu informēt deputātus par šīm prasībām./

Priekšsēdētājs: Tātad es saprotu, ka deputāts Ivanovs atbalsta deputāta Liepiņa priekšlikumu.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

L.Alksnis: Es lūdzu svītrot no 12.jūnijam paredzētās darba kārtības 6.punkta otrā lēmuma projekta izskatīšanu...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, godājamie kolēģi! Absolūti nekas nav dzirdams, jo visi sarunājas. Varbūt paklusēsim, vismaz kamēr mūsu kolēģi runā pie mikrofona.

L.Alksnis: Es lūdzu izslēgt no rītdienas darba kārtības 6.punkta otrā lēmuma projekta izskatīšanu- par grozījumiem Augstākās padomes Zemes komisijas sastāvā, jo šo jautājumu mēs varēsim skatīt tikai pēc tam, kad būs izdarītas attiecīgas izmaiņas likumā par zemes komisijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Es lūdzu neiekļaut šīs nedēļas darba kārtībā likumprojekta "Par Zemessardzi" izskatīšanu, jo ir nolemts to pārskatīt un papildināt, un atlikt uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir komisijas viedoklis?

J.Dobelis: Tas ir ne tikai komisijas viedoklis, arī vakar frakcijas sēdē to atbalstīja vairākums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Man ir šāds priekšlikums. Izslēgt no darba kārtības 8.punktu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetā, jo- tas mums jau kļuvis par tradīciju, uz pašreizējo momentu nekādi dokumenti šajā jautājumā nav izsniegti.

Nākamais priekšlikums. Iesaku izslēgt no darba kārtības 13.punktu- likumprojekta "Par tautas izglītību" trešo lasījumu, jo frakcijas deputātiem nebija iespēju piedalīties šā likumprojekta sagatavošanā trešajam lasījumam. Ir pagājusi mazāk nekā nedēļa kopš šī iedzīvotājiem tik svarīgā likumprojekta izskatīšanas pirmajā un otrajā lasījumā.

Trešais priekšlikums ir saistīts ar likuma par aplikšanu ar nodokļiem izskatīšanu. Man nav saprotams, kāpēc vesela rinda likumu par izmaiņām un papildinājumiem darba kārtībā iekļauti zem viena punkta par nodokļiem. Tie ir dažādi likumi. Tajā pašā laikā darba kārtības 18.punkts paredz jautājumu par apgrozījuma nodokli apspriest divas dienas. Es te nesaskatu loģiku. Tāpēc ierosinu katru likumprojektu, kas ir saistīts ar izmaiņām nodokļu sistēmā, izskatīt atsevišķi. Un šo likumprojektu rindu vienkārši papildināt ar 18.punktu- "Par apgrozījuma nodokli"./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Es pilnīgi atbalstu abu frakciju deputātu priekšlikumus par černobiliešiem, taču lūdzu šī jautājuma apspriešanu neatlikt uz ceturtdienu, jo šodien jau ir viņu badastreika devītā diena. Varbūt varam šo jautājumu iekļaut darba kārtībā jau šodien? Mans priekšlikums: šodien pulksten 15.00./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Man ir lūgums attiecībā uz 11.jūnija darba kārtības 2.punktu. Konkrēti- neizskatīt šodien jautājumu par peļņas nodokli šāda iemesla dēļ: ir iesniegti labojumi, kas attiecas uz 33.pantu, tā saukto labdarības pantu. Kad pirms pusgada mēs šo pantu skatījām, cienījamais Repšes kungs teica, ka likums esot pasaules standartu līmenī, kaut arī es jau toreiz iebildu, ka tāds, kāds tas ir, šis likums nestrādās.
Šodien ir iesniegts labojums, bet atkal nav nekādu aprēķinu, un es esmu pilnīgi pārliecināts, ka zālē neatradīsies ne desmit cilvēku, kas pēc šā panta nosacījumiem pratīs kaut ko izrēķināt. Tāpēc man ir lūgums atlikt jautājuma izskatīšanu līdz tam laikam, kad būs izstrādāti vismaz daži elementāri paraugi, kas rādīs, kādā veidā minētais likuma pants strādā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl priekšlikumi par darba kārtību? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Šā gada 8.jūnijā laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" bija publicēts deputāta Jura Bojāra raksts "Vilnis jau nocirpis diezgan un sacirps vēl vairāk". Pēc raksta izlasīšanas var secināt, ka autora, deputāta Jura Bojāra rīcībā ir ziņas, kas liecina, ka atsevišķi Augstākās padomes deputāti ir izdarījuši Kriminālkodeksa 88. un 166.pantā norādītos noziegumus. Šajā sakarā, kolēģi, es ierosinu Mandātu un deputātu ētikas komisijai pārbaudīt minētajā rakstā uzskaitītos faktus un sniegt savu atzinumu Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, liekas, ka visi priekšlikumi ir izteikti un mums jāsāk balsot. Vispirms par tiem jautājumiem, kas ir izslēdzami sakarā ar komisijas viedokli. 12.jūnija darba kārtības 9.punkts- par Zemessardzi- pēc komisijas un arī frakcijas ierosinājuma nevar tikt skatīts, tāpēc mums par to nav jābalso. Tātad 12.jūnijā izskatīsim darba kārtībā paredzēto 9.punktu.

Pēc tradīcijas mēs varētu apstiprināt to darba kārtību, kādu mums piedāvājis Prezidijs, un pēc tam balsot par papildinājumiem un par izslēgšanu tādā kārtībā, kādā priekšlikumi saņemti. Lūdzu.

K.Liepiņš: Nedaudz paskaidrošu, kāpēc mūsu komisija un frakcija ierosināja ceturtdien izskatīt jautājumu par černobiliešiem. Tāpēc, ka ceturtdien šeit tiek organizēta tikšanās ar ministriju pārstāvjiem, lai varētu produktīvi un kvalitatīvi risināt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es vēlreiz atvainojos, tātad komisijas viedoklis ir tāds, ka rītdienai paredzētais 6.punkts- lēmums par grozījumiem Augstākās padomes Zemes komisijas sastāvā- arī tiek izslēgts no darba kārtības saskaņā ar komisijas iesniegumu.

Varbūt vēlreiz reģistrēsimies, jo vairāki deputāti tikai tagad ir ieradušies plenārsēžu zālē. Pēc tam balsosim par darba kārtību.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 129 deputāti ir reģistrējušies.

Pirmais ir deputāta Liepiņa paustais Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas ierosinājums- ceturtdien, piedaloties valdības pārstāvjiem, izskatīt jautājumu par Černobiļas avārijas likvidācijas dalībnieku problēmām. Šo ierosinājumu atbalstīja arī deputāts Ivanovs un deputāts Kostins, kurš gan lūdza attiecīgo jautājumu izskatīt jau šodien. Ir saņemts arī deputāta Liepiņa paskaidrojums par to, kāpēc šis jautājums būtu izskatāms ceturtdien.

Tātad būs divi balsojumi. Vispirms balsosim par to, ka šo jautājumu vispār iekļaujam. Pēc tam otrs balsojums- mēs to izskatīsim vai nu ceturtdien, kā ierosina komisija, vai, kā deputāts Kostins ierosina, šodien.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Otrais balsojums- par laiku, kad to izskatīsim. Lūdzu rezultātu. Par- 114, 2- pret un 3- atturas. Tātad jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Tagad balsosim par pirmo priekšlikumu, ko izvirzīja komisija,- iekļaut jautājumu ceturtdienas darba kārtībā. Nākamais balsojums būs par to, lai iekļautu šodienas darba kārtībā. Es ļoti atvainojos... Mums ir balsošanas režīms.

I.Ivanovs: */Par balsošanas motīviem.../

Priekšsēdētājs: Atvainojiet, Ivanova kungs, pašlaik notiek balsošana.

Tātad pirmais balsojums- par ceturtdienu, pēc tam, starpbrīdī, tad jūs varēsiet pateikt. Lūdzu rezultātu. 85- par, 25- pret un 5- atturas.

Lūdzu, Ivanova kungs, tagad nav balsošanas, un jūs varat izteikt savas domas. Otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Mēs pastāvam uz diviem priekšlikumiem sakarā ar jautājumu par sociālā stāvokļa uzlabošanu Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. Vairākuma frakcija noraidīja deputāta Priščepova priekšlikumu, bet mēs tomēr pastāvam uz to, lai atgrieztos pie deputāta Priščepova izvirzītajiem priekšlikumiem./

Priekšsēdētājs: Jūs to sakāt pirmo reizi, jo iepriekš jūs deputāta Priščepova vārdu nemaz neminējāt. Mēs varam pārbaudīt stenogrammā. Un viņa pašlaik nemaz nav zālē. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Es lūdzu izskatīt dokumentu Nr.699./

Priekšsēdētājs: Mēs jau apstiprinājām visu darba kārtības programmu. Ja jautājums ir iekļauts darba kārtībā, tad, protams, var izskatīt jebkuru dokumentu, kas ir izdalīts un atrodas deputātu rīcībā. Nav problēmu.

Par to pašu jautājumu. Deputāts Zaļetajevs laikam bija pirmais. Pirmais mikrofons, lūdzu, pēc tam runās Dobeļa kungs. Dobeļa kungs bija pirmais? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Es lūgtu komunistu frakciju neizmantot nelaimīgu cilvēku traģēdiju Černobiļas notikumu novērtēšanā un nenodarboties ar politiskām spekulācijām.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Pirms balsošanas es tomēr gribētu pievērst deputātu uzmanību tam, ka izvēle starp šīm divām dienām- jautājumu izskatīt šodien vai ceturtdien- cilvēkiem uz laukuma nozīmē divas liekas badošanās dienas. Kas ir svarīgāk: divas badošanās dienas cilvēkiem uz laukuma vai tā priekšnieka ērtības, ar kuru sarunāts uz apspriešanu ierasties ceturtdien? Tikpat labi viņš var ierasties jau šodien, otrdien. Es lūdzu jūs ļoti uzmanīgi apsvērt visus apstākļus un pieņemt atbilstošu lēmumu atbalstīt priekšlikumu par to, lai šo jautājumu izskatītu jau šodien. Vajag tomēr mazināt cilvēku ciešanas./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Es aicinu cienījamos kolēģus, šeit, plenārsēdē, lemjot jautājumu, darīt to racionāli. Mums ir nevis jāapmierina pašu vai arī sakaitētās sabiedrības ziņkāre, bet šis jautājums jāatrisina. Un, lai jautājumu varētu atrisināt, tas ir jāsagatavo. Nav nekādas jēgas iekļaut šodienas darba kārtībā jautājumu, kuru mēs neesam sagatavojuši. Vēl būs ļoti daudz jāstrādā, manuprāt, arī frakcijas "Līdztiesība" deputātiem, lai ceturtdien jautājums būtu pietiekamā gatavības līmenī un mēs varētu pieņemt lēmumu, kurš tiešām ir izpildāms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Jautājums par černobiliešiem jau bija sagatavots, un, ja netika pieņemts Priščepova variants, tad tā ir tīrākā parlamenta aritmētika. Es ļoti labi atceros, ka pietrūka tikai triju balsu. Tāpēc, es lūdzu, mēs varam mierīgi izskatīt šo jautājumu šodien, jo viss ir skaidrs. Absolūti viss ir skaidrs. Ja mēs šodien to neizdarīsim, tad es nezinu, vai mēs vispār kaut ko varēsim šodien izskatīt. Cilvēki tiešām ir organizējuši badastreiku, un tas, man liekas, ir pietiekami nopietni. Es tomēr lūdzu nobalsot par izskatīšanu šodien.

Priekšsēdētājs: Tātad otrais balsojums- vairāku deputātu un mazākuma frakcijas ierosinājums izskatīt jautājumu šodien. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai jautājumu iekļautu šodienas, 11.jūnija, plenārsēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 41- par, 22- pret, 46- atturas. Tātad šis jautājums tiek iekļauts ceturtdienas darba kārtībā. Lūdzu komisijas gatavoties.

Nākamais priekšlikums- iekļaut darba kārtībā 24.aprīļa lēmumu, tas ir dokuments Nr.787- par papildinājumiem pašvaldību likumos. Endziņa kungs man rāda ar roku, ka dokumentam ir cits numurs. Citi man arī tā saka. Tātad dokuments Nr.788. Lūk, šā dokumenta iekļaušana šodienas darba kārtībā. Lūdzu, balsosim par to. Rezultāts: 72- par, tas ir vairākums. Jautājums tiek iekļauts.

Trešais pēc kārtas ir deputāta Zatulivitera ierosinājums- šodienas darba kārtībā ietvert divas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Bišera kunga informācijas- par iespējamo valsts apvērsumu jūlijā, parlamenta brīvdienu laikā, un informāciju par sarunām ar PSRS. Šodienas darba kārtībā gan mums jau ir iekļauts ekonomikas ministra Āboltiņa referāts. Lūdzu, trešais mikrofons.

K.Špoģis: Es gribētu atgādināt, ka tāds bija Prezidija lēmums, turklāt arī ar ministru ir norunāts, ka pulksten 15.00 šis jautājums tiks apspriests.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā tas vienkārši nav ierakstīts darba kārtībā. Tātad ministrs Āboltiņš mums ziņos pulksten 15.00, un, kā te minēts, tas būs referāts.

Ir izteikts deputāta Zatulivitera priekšlikums, mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai mēs vēlamies iekļaut darba kārtībā divas Bišera kunga informācijas. Lūdzu rezultātu. 42- par, tas ir mazākums, tātad Bišera kungs varēs šodien neziņot.

Tālāk deputāta Ivanova priekšlikums par Černobiļu, par to jau ir nobalsots. Deputāts Zaļetajevs lūdz izslēgt no rītdienas darba kārtības 8. un 13.punktu, kuri attiecas uz tautas izglītību. Šie divi punkti būtu izslēdzami, jo deputāts neesot sagatavojies šo jautājumu izskatīšanai. Cik es saprotu, deputāts Zaļetajevs runāja tikai savā, nevis frakcijas vārdā.

Lūdzu, Ābiķa kungs, pirmais mikrofons!

Dz.Ābiķis: Kas attiecas uz Izglītības likumu, deputāts Zaļetajevs apgalvoja, ka viņa frakcijas deputātiem nav bijis iespējas piedalīties grozījumu apspriešanā. Tas nebūt nav tā. Pirmdien notika komisijas sēde, kurā piedalījās arī frakcijas "Līdztiesība" deputāti, gan vienā, tas ir, deputāta Ščipcova, personā. Starp citu, viņš ir arī vienīgais no opozīcijas frakcijas, kurš nāk uz komisijas sēdēm. Grozījumu nav sevišķi daudz, un es nedomāju, ka frakcijai "Līdztiesība" šajā sakarā varēja rasties kāda problēma. Komisijas strādāja, komisijas sēdes ir atklātas, katrs deputāts varēja tās apmeklēt, ja speciāli interesējās un gribēja piedalīties apspriešanā, tā ka es uzskatu- nav nekāda pamata neiekļaut darba kārtībā likumu par tautas izglītību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atklājam debates par šo jautājumu. Pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Augstākās padomes Prezidija sēdē, kad apsprieda jautājumu par plenārsēdes darba kārtību, es biju klāt. Deputāts Laķis teica, ka uz Prezidija sēdes momentu, kas notika ceturtdien, komisija šo jautājumu jau ir izskatījusi. Tie tiešām bija viņa vārdi, ko dzirdēja visi Prezidija locekļi. Tas, ka komisija šo projektu ir izskatījusi šopirmdien, man ir liels pārsteigums. Es uzskatu, ka tā ir sekretariāta vadības liela paviršība, ja informācija par komisiju sēdēm pie deputātiem pienāk ar lielu nokavēšanos vai izkropļota. Uzskatu par absolūti nepieļaujamu arī to faktu, ka paralēli notiek plenārsēdes un komisiju sēdes. Es to uzskatu par deputāta tiesību pārkāpumu. Ja vairākuma frakcijai tiešām ir pietiekams mandātu skaits, lai vienā laikā noturētu komisiju sēdes un piedalītos plenārsēdes balsošanā, tad mazākuma frakcijai šādu iespēju nav, tāpēc uzskatu par nekorektu likt mums izvēlēties, vai nu piedalīties plenārsēdē, vai iet uz komisijas sēdi. Tas ir augstākā mērā nekorekti.

Un attiecībā uz balsošanu. Ceru, ka balsošana notiks par katru manu priekšlikumu atsevišķi./

Priekšsēdētājs: Paldies, Zaļetajeva kungs! Jūs izteicāt savu personisko viedokli par komisiju darbu. Lūdzu, Dīmaņa kungs!

S.Dīmanis: Frakcija atbalsta deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Runa nav tikai par frakciju. Šim likumam būs ļoti liela sabiedriskā rezonanse, jo tas skar ļoti plašu sociālo un etnisko grupu intereses. Es nesaprotu, kāpēc parlaments tā steidzas pieņemt šo likumu, ņemot vērā to, kāda bija cilvēku attieksme pret projektu pēc otrā lasījuma. Es domāju, ka jādod iespēja sabiedrībai šo likumu apspriest un parlamentam nevajadzētu iespaidot sabiedrisko apziņu. Tāpēc es domāju, ka šā likuma izskatīšana ir jāatliek.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Ābiķa kungu pie pirmā mikrofona.

Dz.Ābiķis: Es gribētu atgādināt cienījamajam Dīmaņa kungam, ka intervāls starp pirmo un otro lasījumu bija tik liels, kāds vēl nekad nav bijis. Pirmajā lasījumā Izglītības likums tika apspriests un pēc tam publicēts jau novembrī. Tagad ir jūnijs. Tikai jūnijā mēs likumu izskatījām otrajā lasījumā. Projekts tika publicēs un apspriests, manuprāt, visdemokrātiskāk no visiem likumiem. Arī komisija centās ņemt vērā pilnīgi visus iebildumus un tā tālāk. Nav nekāda pamata runāt par to, ka šis likums nav apspriests sabiedrībā. Tās ir absolūtas aplamības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai atcerēsimies, ka mums priekšā ir vesela darbdiena un vēl visa nedēļa. Pataupīsim emocijas! Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Es gribēju apstiprināt to, ko jau teica Ābiķa kungs. Šis likums ir viens no retajiem, kurš publicēts divos laikrakstos. Un varu pateikt, ka nevienam no opozīcijas frakcijas, izņemot kolēģi Ščipcovu, nebija intereses par šo likumu laika posmā no pirmā līdz otrajam lasījumam, kad bija visas iespējas apmeklēt komisijas sēdes kā pirmdienās, tā ceturtdienās. Tas bija iespējams arī laikā starp otro un trešo lasījumu. Pirmdien mēs vienkārši pielikām pēdējo redakcionālo punktu šai lietai.

Es domāju, ka nevajadzētu Izglītības likumu pārvērst par kārtējo apmelojumu objektu. Informācija, kuru mēs bieži esam dzirdējuši, gan attiecībā uz likuma 5.pantu, kurš faktiski vienīgais interesē lielāko daļu otras frakcijas deputātu, gan arī attiecībā uz pārējiem pantiem,- šī informācija, kuru sniedza atsevišķi preses izdevumi, ir gluži vienkārši klaji izdomājumi. Es domāju, ka šim likumprojektam mēs beidzot varam pielikt punktu, jo laika iepazīties ar to ir bijis vairāk, nekā vajag. Zināms, trešajā lasījumā būs tikai redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Pēc šā likuma pirmā lasījuma, cik esmu runājis ar dažādiem sabiedrības pārstāvjiem, neviens neticēja, ka kaut kas tamlīdzīgs vispār varēja tikt radīts parlamentā. Ļoti daudzi uzskatīja, ka tas ir tikai tāds parlamentārs joks un ka tas tā nevar būt. Tikai pēc otrā lasījuma, kad tas viss kļuva daudzmaz nopietni, sabiedrība sāka šo likumu aktīvi apspriest. Es domāju, ka šā likuma pieņemšana ir jāatliek un jāatbalsta deputāta Zaļetajeva priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Laķis.

P.Laķis: Es domāju, ka cienījamais kolēģis Dīmanis jokus var meklēt citā vietā, lai viņam labi veicas. Ja viņš par joku uzskata Izglītības komisiju, tad tā ir viņa privāta darīšana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kide.

E.Kide: Ir beidzies mācību gads, pasniedzēji iet atvaļinājumos. Mēs saņemam no Izglītības ministrijas, kā arī no sabiedrības pelnītus pārmetumus, ka neesam laikus nodevuši likumu ieviešanai. Tādēļ ir pats pēdējais laiks šo likumu pieņemt, jo tas ir izskatīts, visi priekšlikumi apspriesti un bijušas visas iespējas kaut ko labot. Es esmu par to, lai likumprojekts noteikti tiktu izskatīts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu izslēgt no darba kārtības 13.punktu. Lūdzu rezultātu. Zaļetajeva kunga priekšlikumu atbalsta 31 deputāts, 75- pret, četri- atturas. Deputāta Zaļetajeva priekšlikums nav guvis balsu vairākumu.

Otrs deputāta Zaļetajeva priekšlikums- izslēgt 8.punktu- par grozījumiem un papildinājumiem republikas 1991.gada valsts budžetā pirmajā lasījumā. Deputāts Zaļetajevs nav iepazinies ar attiecīgajiem materiāliem. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Savu priekšlikumu gribu argumentēt ar pietiekami svarīgiem papildu apstākļiem.

Sakarā ar to, ka darba kārtībā iekļauti likumprojekti par nodokļu izmaiņām, un es domāju, ka nekļūdos, ja secinu, ka šīs izmaiņas budžetā nekādi nav saistītas ar izmaiņām nodokļos. Nav šaubu, ka nākamajā nedēļā no jauna tiks izskatītas budžeta izmaiņas. Šoreiz jau saistībā ar izmaiņām likumā par aplikšanu ar nodokļiem. Es neredzu jēgu tam, ka mēs katru nedēļu spriestu par izmaiņām budžetā, vēl jo vairāk tāpēc, ka komisija nekādi nevar paspēt sagatavot materiālus. Domāju, ka mērķtiecīgāk būtu izskatīt tās izmaiņas budžetā, kurās tiktu ievēroti nodokļu izmaiņu apspriešanas rezultāti. Tad mēs ietaupītu daudziem klātesošajiem tik dārgo laiku, divu apspriešanu vietā iztiekot ar vienu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par deputāta Zaļetajeva priekšlikumu- izslēgt 8.punktu. Lūdzu rezultātu. Šis deputāta Zaļetajeva priekšlikums arī nav guvis vairākuma atbalstu. Tātad 8.punkts paliek.

Trešais deputāta Zaļetajeva priekšlikums - darba kārtības 2.punktu un 18.punktu nodrukāt tādā veidā, lai katrs no tiem būtu atsevišķs darba kārtības punkts, nevis viss kopā. Nu, deputātam Zaļetajevam laikam tā būtu vieglāk orientēties darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par šo deputāta Zaļetajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Šis deputāta Zaļetajeva priekšlikums arī nav guvis balsu vairākumu.

Par deputāta Kostina priekšlikumu attiecībā uz Černobiļu jau tika balsots... Deputāta Endeles priekšlikums- izslēgt jautājumu par papildinājumiem likumā par peļņas nodokli. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Vēlreiz precizēju. Es neesmu pret šā jautājuma izskatīšanu, bet nevajadzētu to izskatīt šodien, jo vēl nav iesniegts pamatojums likuma 33.pantam. Es vēlreiz atkārtoju, ka tad, kad mēs likumu skatījām un pieņēmām, tas skaitījās pilnīgi noformulēts un atbilstošs pasaules standartiem. Tāpēc man tagad nav skaidrs, pēc kādiem standartiem tad īsti darbosies minētais pants.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs ierosināt atlikt izskatīšanu. Lūdzu, Kodoliņa kungs, komisijas viedokli!

A.Kodoliņš: Man ir lūgums- neizslēgt šo jautājumu no darba kārtības, jo šos labojumus vajadzētu izskatīt vairākos lasījumos, lai tomēr varētu tos pieņemt līdz mūsu atvaļinājumam. Varbūt var izslēgt šā jautājuma attiecīgo punktu, tā ir cita lieta...

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs laikam varēsim izlemt. Tātad, lūdzu, balsosim par deputāta Endeles priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Deputāta Endeles priekšlikums nav guvis balsu vairākumu. Paldies, līdz ar to esam beiguši apspriest...

Tā, deputāta Lagzdiņa priekšlikums... Jā, es ļoti atvainojos, jo tas neattiecas uz darba kārtību. Deputāts Lagzdiņš ierosināja nodot izskatīšanai Mandātu un deputātu ētikas komisijā deputāta Bojāra publikācijas laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" (šodienas avīzē ir šā publicistiskā darba turpinājums) sakarā ar to, ka deputāts Bojārs savā rakstā ir apsūdzējis deputātus kriminālnoziegumu izdarīšanā. Nu, atklāti sakot, tas jau ir pat tiesas jautājums, tas ir jāizlemj, bet, protams, pirmo slēdzienu šādos jautājumos dod Mandātu un deputātu ētikas komisija.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Saskaņā ar mūsu 1990.gada 19.jūnijā pieņemto likumu "Par Latvijas Republikas tautas deputāta statusu", lai ierosinātu krimināllietu pret deputātu, nepieciešama Augstākās padomes atļauja. Tātad tādi jautājumi jāizskata plenārsēdē. Deputāts Bojārs savā rakstā, kas 8.jūnijā publicēts laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa", nepārprotami uzskaita veselu rindu faktu, kas liecina, ka atsevišķu Augstākās padomes deputātu darbībā ir saskatāmas Kriminālkodeksa 88. un 166.pantā minētās nozieguma pazīmes. Tātad pirms mēs izskatām jautājumu plenārsēdē un dodam savu atzinumu vai atļauju, mums jānoklausās Mandātu un deputātu ētikas komisijas ziņojums. Un, ja šī informācija, šīs ziņas, ko deputāts Bojārs savā rakstā ir minējis, izrādīsies nepatiesas, tad šeit būs cita kriminālnozieguma pazīmes, proti, neslavas celšana un goda aizskaršana. Arī tādā situācijā mēs risināsim šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka situācija ir skaidra un Mandātu un deputātu ētikas komisijai papildus jānodod izskatīšanai ne tikai šīs publikācijas "Neatkarīgajā Cīņā", bet arī stenografētas deputāta Bojāra pēdējās uzstāšanās, kur viņš analoģiskus apvainojumus ir izteicis vairākiem deputātiem. Lūk, par šo deputāta Lagzdiņa priekšlikumu balsosim un, ja būs pozitīvs rezultāts, tad nodosim Mandātu un deputātu ētikas komisijai šīs publikācijas un uzstāšanās stenogrammas.

Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 97- par, 4- pret un 14 - atturas. Mandātu un deputātu ētikas komisijai tuvākajā laikā, varbūt pat līdz šodienas beigām, būtu jāziņo, kad tā varētu sniegt mums savu atzinumu. Līdz ar to mēs esam beiguši apspriest darba kārtību, tas mums prasīja 42 minūtes. Standarta laiks, starp citu, darba kārtības apspriešanai.

Pirmais darba kārtības jautājums- par grozījumiem un papildinājumiem Valodu likumā trešajā lasījumā.

Dz.Ābiķis: Par procedūru.

Priekšsēdētājs: Atvainojiet, Ābiķa kungs, Dīmaņa kungam bija kaut kas sakāms. Pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Es ļoti atvainojos, bet man likās, ka vēl būs balsošana par darba kārtību kopumā.

Par procedūru. Sakarā ar černobiliešu jautājumu frakcija lūdz pusstundas pārtraukumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums jāatļauj pārtraukums, jo to nosaka nolikums.

Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, ir pagājušas 30 minūtes. Frakcija "Līdztiesība" ir izmantojusi 30 minūšu pārtraukumu. Vai Dīmaņa kungs vēlas kaut ko teikt plenārsēdei? Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Mēs bez šaubām, nevarējām atstāt cilvēkus nelaimē, mēs esam izveidojuši nelielu delegāciju, kas tagad aizies pie streikotājiem. Par sarunu rezultātiem parlamentu informēsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs, jums vārds! Tātad darba kārtības jautājums par grozījumiem un papildinājumiem Valodu likumā, trešais lasījums. Es lūgtu sekretariātu vēlreiz zvanīt, jo mums ir 15 minūtes laika darbam līdz nākamajam pārtraukumam.

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi, salīdzinot ar otrā lasījuma tekstu, nekādas būtiskas izmaiņas nav notikušas, tāpēc es aicinātu balsot. Man vairs nav ko piebilst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godājamiem deputātiem ir kādi jautājumi? Pagaidīsim, jo mūsu cienījamie deputāti vēl nav atgriezušies pēc ārpuskārtas pārtraukuma. Pagaidīsim vēl mazliet, Ābiķa kungs. Deputātus, kas atrodas Augstākās padomes namā un dzird translāciju no plenārsēžu zāles, lūdzu ienākt zālē. Es lūdzu sekretariātu uzzināt, kur deputāti palikuši? Dobeļa kungs, lūdzu, rīkojieties pēc apstākļiem! Pagaidīsim Dobeļa kunga atgriešanos.

Lūdzu reģistrācijas režīmu, sāksim reģistrēties. Lūdzu rezultātu. 115 deputāti reģistrējušies. Tie deputāti, kas ieradās ar nokavēšanos, arī laikam piedalīsies balsošanā. Lūdzu, dzēsiet reģistrācijas rezultātu, jo ir ieradušies vēl vairāki deputāti. Lūdzu, pārreģistrēsimies. Reģistrācijas režīmu! 128 deputāti ir reģistrējušies. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Latvijas Republikas likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem Valodu likumā" akceptēšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 92, pret- 11, atturas- 12, likumprojekts pieņemts.

Jā, par ierosinājumu, kas ir izskanējis un par kuru mums jāvienojas. Šodienas darba kārtībā pēc Endziņa kunga ierosinājuma mēs iekļāvām šo papildinājumu. Vai Endziņa kungs ir gatavs ziņot? Mums līdz pārtraukumam atlikušas 10 minūtes, es domāju, ka tas ir tieši tas laiks, lai pieņemtu likumu, nevis lai sāktu skatīt jaunu plašu darba kārtības punktu. Lūdzu. Lūdzu deputātus neatstāt zāli, jo tūlīt jābalso par lēmuma pieņemšanu. Ir tikai 10 minūtes līdz pārtraukumam.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija un Likumdošanas jautājumu komisija liek priekšā izdarīt nelielu grozījumu lēmumā "Par Latvijas Republikas likumu "Par pagastu pašvaldību" un "Par pilsētu pašvaldību" spēkā stāšanās kārtību". Kāpēc? Pieņemot lēmumu par abu likumu spēkā stāšanās kārtību, ar 5.punktu tika noteikts, ka Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs darbojas likumā "Par pilsētu pašvaldību" paredzēto pienākumu un tiesību ietvaros. Konkrēti, tā ir likuma "Par pilsētu pašvaldību" 30.panta piektā daļa, kas paredz, ka padomes priekšsēdētāju var atsaukt pēc vienas trešdaļas deputātu pieprasījuma balsojot. Atsaukšanu var pieprasīt, ja priekšsēdētājs neievēro likumu vai slikti strādā, ja pret viņu tiek izvirzītas kaut kādas pretenzijas. Un no pieņemtā lēmuma 5.punkta izriet, ka arī Jūrmalas pilsētas padomes priekšsēdētājs, kurš ir ievēlēts nevis padomē, bet kuru ievēlēja visi Jūrmalas iedzīvotāji, var tikt atsaukts pēc padomes priekšlikuma. Tas ir pretrunā ar vēlētāju interesēm.

Turklāt lēmuma 6.punkts paredz, ka eksperimenta kārtā pēc Tautas deputātu padomes lēmuma ar Augstākās padomes akceptu var ievēlēt padomes priekšsēdētāju no visiem attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Pašreiz jau vairākas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu griezties Augstākajā padomē, lai saņemtu atļauju ievēlēt vai nu pagasta, vai pilsētas vecāko no visiem iedzīvotājiem, nevis padomē, kā tas paredzēts likumos par pilsētas un pagasta pašvaldību. Tātad līdz ar to tiek radīts mehānisms, kurš nenodrošina atsaukšanas kārtību, jo padome šajā gadījumā nav tiesīga atsaukt.

Lai šo pretrunu atrisinātu, ir izstrādāts priekšlikums- papildināt lēmuma 6.punktu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: "Tiešās un vispārējās vēlēšanās ievēlētu padomes priekšsēdētāju var atbrīvot no ieņemamā amata pēc ne mazāk kā vienas desmitās daļas attiecīgās administratīvās teritorijas vēlētāju ierosinājuma, ja par atbrīvošanu nobalso vairāk nekā puse no visiem attiecīgās administratīvās teritorijas vēlētājiem. Atkārtoti ierosināt jautājumu par padomes priekšsēdētāja atbrīvošanu no ieņemamā amata var ne agrāk kā gadu pēc balsošanas dienas." Tas nepieciešams, lai netraumētu cilvēku un lieki netraucētu padomes priekšsēdētājam strādāt. Tāda ir šā priekšlikuma būtība.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Zaļetajevs: */Tā kā man agrāk nebija zināms, ka šis jautājums ir iekļauts darba kārtībā, man nav līdzi Augstākās padomes lēmumu par Latvijas Republikas likumu "Par pagastu pašvaldību" un "Par pilsētu pašvaldību" spēkā stāšanās kārtību. Tomēr man šķiet, ka daudzas šeit piedāvātās normas drīzāk attiecas nevis uz lēmumiem par šo likumu stāšanos spēkā, bet uz pašu likumu saturu.

Lūk, otrā rindkopa. "Atkārtoti izvirzīt jautājumu par padomes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata var ne agrāk kā gadu pēc balsošanas dienas." Tā ir paša likuma "Par pašvaldību" norma, bet ne lēmuma par tā stāšanos spēkā. Stāšanās spēkā- tā tomēr kādā brīdī ir norma. Es uzskatu, ka tā tomēr drīzāk ir norma, kas iekļaujama likumos "Par pilsētu pašvaldību" un "Par pagastu pašvaldību"./

A.Endziņš: Paskaidroju, ka nedz likumā par pilsētas pašvaldību, nedz arī likumā par pagasta pašvaldību nav normas, kas paredzētu iespēju valdes vai padomes priekšsēdētāju ievēlēt tieši no iedzīvotājiem. Mēs nobalsojām un abos likumos iekļāvām tādu normu, ka priekšsēdētāju ievēlē padome. Attiecībā uz Jūrmalu tika atļauts izņēmums. Lai atrisinātu jautājumu, kādā veidā šādi ievēlētu padomes priekšsēdētāju varētu atbrīvot, tiek ierosināts šis labojums.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godājamam referentam jautājums, kas reizē ir arī priekšlikums. Vai ir mērķtiecīgi šajā normiņā uzskaitīt vēlēšanu principus? Varbūt pietiktu nosaukt vienu, pašu būtiskāko pazīmi, proti, runa ir par tiešām vēlēšanām. Ja mēs sakām- vispārējās, tad gribot negribot jāsaka arī- aizklāti balsojot un tā tālāk. Es ierosinātu vārdu "vispārējās" izsvītrot.

A.Endziņš: Šeit nav runas par normu, kas regulē vēlēšanas. Tas ir tikai paskaidrojums tam izņēmuma gadījumam, kas eksperimenta kārtā tika atļauts Jūrmalā. Precedents ir arī Liepājas pilsētā. 30.panta piektā daļa paredz, kā var tikt atbrīvots no ieņemamā amata tāds padomes priekšsēdētājs, kuru ir ievēlējusi padome, bet neatrisināts paliek jautājums par tādu padomes priekšsēdētāju, kurš ievēlēts no visiem iedzīvotājiem vēlēšanu ceļā.

A.Plotnieks: Bet jautājums bija tāds- vai nevar tomēr izsvītrot vārdiņu "vispārējās", tikai vienu vārdiņu izsvītrot...

A.Endziņš: Varētu arī piekrist, jo tam nav būtiskas nozīmes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Kinna: Sakiet, vai jūs minējāt, ka šāds papildinājums ir vajadzīgs, lai zināmā mērā atrisinātu konfliktu, kas ir nobriedis vai pašreiz briest Jūrmalā? Sakiet, kā tad ir ar prezumpciju? Nevienu likumu un nevienu lēmumu nedrīkst attiecināt uz atpakaļejošiem notikumiem. Šajā gadījumā mēs ar šo lēmumu gribam ietekmēt notikumus, kas ir risinājušies jau pirms gada.

A.Endziņš: Lieta ir tāda: kad tika atļauts eksperiments Jūrmalā, nekas netika minēts par kārtību, kādā šādas padomes priekšsēdētāju varētu atsaukt. Šajā gadījumā norma paredz, ka tiesības atsaukt padomes priekšsēdētāju no ieņemamā amata ir tikai tiem, kas viņu ir tieši vēlējuši. Tātad to var izdarīt nevis padome, bet tikai paši vēlētāji, tāpēc arī ietverta šāda norma. Es atkārtoju vēlreiz, ka, lūk, ar šā lēmuma 5.punktu, dodot iespēju priekšsēdētāju atsaukt padomei, ignorējot vēlētāju domas, mēs radām precedentu, ka tiek ignorētas vēlētāju tiesības un intereses, kuri ir ievēlējuši padomes priekšsēdētāju tiešās vēlēšanās. Risināt jautājumu par atsaukšanu var tikai tas, kas ir ievēlējis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Endziņa kungs, sakiet, lūdzu, cik mums tādu eksperimentu ir republikā? Pašreiz ir viens... tikai Jūrmalā?

A.Endziņš: Pašlaik tikai Jūrmalā, bet jau ir pieņemti lēmumi, un Augstākajā padomē griezīsies vairāki pagasti un pilsētas lūgt atļauju tiešās vēlēšanās ievēlēt priekšsēdētāju. Tātad mēs atkal radīsim precedentu, ka nav nekāda atsaukšanas mehānisma. Cālīša kungs rāda, ka astoņas pašvaldības šādus lēmumus jau ir pieņēmušas. Izskan doma, ka Augstākā padome varētu neļaut šādu eksperimentu. Es atvainojos, ar kādu motivāciju Augstākā padome, kas paredzējusi šādu iespēju lēmuma 6.punktā, varēs šādus lūgumus noraidīt? Ar kādu motivāciju?

S.Albertiņa: Tādā gadījumā man vēl ir jautājuma otrā daļa, ja atļauts. Endziņa kungs, tas, ka priekšsēdētāju nevar atsaukt padome, tas jau nu būtu loģiski. Es nevaru iedomāties neko trakāku par to, ka priekšsēdētāju, piemēram, Ogres pilsētā, ievēlē 33 tūkstoši iedzīvotāju, bet pēc tam ņem un atsauc 20 deputāti. Tas jau būtu vienkārši izsmiekls un ņirgāšanās par iedzīvotājiem. Bet vai jums neliekas, ka sevišķi morāli tomēr nebūs arī tas, ka, teiksim, mēs, 33 tūkstoši iedzīvotāju, esam ievēlējuši pilsētas padomes priekšsēdētāju, bet tagad trīs tūkstoši pieprasīs viņa atsaukšanu, un ar to tad arī visa tā balle beigsies?

A.Endziņš: Nē, ar to balle nebeigsies. Trīs tūkstoši var ierosināt jautājumu, tādā gadījumā visi dosies pie vēlēšanu urnām. Ja "par" nobalsos 50 procenti plus 1, tad tas būs vairākums no vēlētājiem, minētajā gadījumā- 15 tūkstoši plus viens. Tikai tādā veidā padomes priekšsēdētāju varēs atsaukt.

S.Albertiņa: Tātad tas nozīmē otrreizējas vēlēšanas par vienu un to pašu cilvēku?

A.Endziņš: Jā, būtībā tiek balsots par uzticības kvotumu.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos Briņķes kundzei, bet pirms vienas minūtes jau vajadzēja sākties starpbrīdim.

I.Briņķe: Es tā ļoti īsi. Cienījamais kolēģi! Deputātus tagad nevar atsaukt, vai ne?

A.Endziņš: Par deputātu atsaukšanu nav runas...

I.Briņķe: Jā, es zinu, bet šajā gadījumā princips ir tas pats. Vai jūs nepiekrītat? Deputāti ir ievēlēti tāpat, viņus nevar atsaukt, arī padomes priekšsēdētājs ir tieši tāpat ievēlēts, bet jūs viņu gribat atsaukt.

A.Endziņš: Likumos "Par pilsētu pašvaldību" un "Par pagastu pašvaldību" noteikts, ka priekšsēdētāju var atsaukt padome, kura viņu ievēlējusi pati. Atsauc amatpersonu, nevis deputātu, nejauciet šīs divas lietas, lūdzu! Viņš paliek deputāts, kaut arī tiek atsaukts no ieņemamā amata, no padomes priekšsēdētāja amata. Te ir atšķirība.

Priekšsēdētājs: Paldies Endziņa kungam. Pašlaik sākas oficiālais starpbrīdis, turpināsim uzreiz pēc tā, jo debatēs ir pierakstījies viens cilvēks, bet pirms starpbrīža, godājamie kolēģi, vārds paziņojumam deputātam Berklavam. Lūdzu.

E.Berklavs: Cienījamie kolēģi, jūs zināt, ka šogad paiet 50 gadi kopš pirmās necilvēcīgās masveidīgās cilvēku deportācijas no Latvijas un citām Baltijas republikām. Šajā sakarībā šogad šo datumu atzīmē ne tikai sabiedriskās organizācijas savā līmenī, bet tas tiks atzīmēts arī valsts līmenī. Ir izveidota valsts komisija ar Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu priekšgalā, un šī komisija izsludinājusi nedēļu no 10. līdz 16.jūnijam par Baltijas tautu ciešanu piemiņas un godināšanas nedēļu. Šajā nedēļā paredzēta virkne pasākumu, galvenais no kuriem- vēsturnieku zinātniskā konference- notiks 13.jūnijā Zinātņu akadēmijas augstceltnē pulksten 9.00. Tiks nolasīti apmēram 20 zinātniski referāti par tematu "Komunistiskās un totalitārisma sistēmas genocīda prakse Latvijā". Visus pasākumus es nenosaukšu, bet tādu būs daudz, un tie notiks dažādās organizācijās un iestādēs, piemēram, Latvijas Universitātes zālē ceturtdien, 13.jūnijā, no pulksten 15 līdz 19 atklātu lekciju lasīs vēsturnieks un rakstnieks filozofijas zinātņu doktors Uldis Ģērmanis. Augstākās padomes vadība un Tautas frontes frakcijas vadība arī uzaicinājusi Uldi Ģērmani, šī tikšanās varētu notikt piektdien pulksten 10 šeit. Frakcijas deputātus lūdzam ņemt to vērā. Tas man ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Starpbrīdis- 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Ieņemsim, lūdzu, vietas. Pārtraukums ir beidzies. Lūdzu, Endziņa kungs! Vai ir vēl jautājumi Endziņa kungam? Paldies. Vai nu jautājumu nav, vai arī jautātāji vēl nav ieradušies. Nē, Kides kungs arī nejautā, viņš tikko ieradies.

Sāksim debates. Pirmais pieteicies deputāts Cilinskis. Gatavoties deputātam Punovskim. Es domāju, ka debatētāji ņems vērā to, ka mūsu darba kārtība ir ļoti saspringta.

E.Cilinskis: Godājamie deputāti! Labprāt būtu ņēmis vērā to, ka mums jāievēro saspringtā dienas kārtība, bet šajā sakarā man ir neliels pārsteigums- kāpēc parādījies šāds lēmuma projekts, kas, manuprāt, nebūt nav sevišķi steidzams?

Bet tagad par principu. Pirmām kārtām man šis lēmuma projekts nav pieņemams tādēļ, ka tas reglamentē lietas, kuras jāreglamentē ar likumu. Tas varētu būt likums par deputātu atsaukšanu, pie kura mēs acīmredzot agri vai vēlu nonāksim. Un kaut arī deputāta atsaukšana un padomes priekšsēdētāja atsaukšana varbūt, kā Endziņa kungs teica, ir mazliet atšķirīgas lietas- tam varētu piekrist -, bet principam vajadzētu būt tādam pašam. Ja mēs pieņemsim šo lēmuma projektu, tad daudz kas tik un tā nebūs skaidrs. Proti, nav skaidrs, kāda tad ir šīs vienas desmitās daļas vēlētāju ierosinājuma forma. Vai tas būs statūtu veidā vai parakstu veidā? Ja tas būs parakstu veidā, tad uz noteiktas veidlapas vai tāpat, uzrādot adresi? Tas viss ir pilnīgi neskaidrs, tāpēc, parādoties konkrētai iniciatīvai par atsaukšanu, mēs būsim spiesti pie tā visa atgriezties.

Tāpēc es ierosinu šo lēmuma projektu šodien noraidīt un šīs normas iestrādāt likumprojektā "Par tautas deputātu atsaukšanu". Bet, ja Augstākā padome nolems citādi un pieņems šo lēmumu, es ierosinu atsevišķi balsot par normu, kas attiecas uz vienu desmito daļu vēlētāju, jo no vēlētājiem vienmēr būs viena desmitā daļa tādu, kuri būs pret konkrētu amatpersonu, un tas ir pilnīgi normāli. Tas, ka PSRS likumā "Par deputātu atsaukšanu" minēta viena desmitā daļa, taču nenozīmē, ka mums obligāti jākopē tieši šī norma. Tādējādi šī viena desmitā daļa būtu jānomaina vismaz ar vienu trešo daļu. Bet tas attiecas tikai uz to gadījumu, ja mēs šo lēmuma projektu kopumā pieņemtu, kaut gan es aicinātu to noraidīt.

Priekšsēdētājs: Debatēs vārds deputātam Punovskim.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu runāt tikpat īsi kā mans iepriekšējais kolēģis un arī apmēram tādā pašā garā. Es principā esmu pret atsaukšanas neiespējamību, bet tajā pašā laikā uzskatu, ka atsaukšanas mehānismam ir jābūt nedaudz sarežģītākam. Tātad, ja deputāts vai padomes priekšsēdētājs tiek ievēlēts tiešās vēlēšanās, tad viņu var ievēlēt ar 25 procentiem plus vienu balsi no iedzīvotāju kopskaita, bet drīkstētu pieļaut, ka ar šādu pašu balsu procentu šis cilvēks, deputāts vai priekšsēdētājs, tiek atsaukts. Ņemot vērā elementāru matemātiku, ņemot vērā tādu galēju situāciju, ka 50 procenti iedzīvotāju vēlēšanās nepiedalās, 25 procenti ir par un 25 procenti- pret, jārēķinās ar to, ka padomes priekšsēdētāja pilnvaru laikā 25 procenti vēlētāju faktiski visu laiku atrodas opozīcijā pret ievēlēto cilvēku. Atliek tikai vienai desmitajai daļai savākt parakstus vai kādā citādā veidā ierosināt atsaukšanu, lai, pārliecinot vēl dažus citus vēlētājus, faktiski varētu šo cilvēku ļoti elementāri atsaukt. Tāpēc es uzskatu, ka atsaukšanas līmenim ir jābūt augstākam nekā ievēlēšanas līmenim un par to ir jābūt noteiktam likumam.

Apspriežamais lēmums pieļauj to, ka katru gadu var rīkot jaunas vēlēšanas, rīkot atsaukšanu pēc vēlētāju pieprasījuma. Tas zināmā mērā traucē produktīvi strādāt ievēlētajai amatpersonai. Turklāt, ievēlot padomes priekšsēdētāju tiešās vēlēšanās, faktiski vēlētāji dod šim kandidātam deputāta mandātu. Tad nav skaidrs, kāpēc, ja viena pilsēta vai pagasts ievēlē priekšsēdētāju tiešās vēlēšanās un pēc tam viņu atsauc, iznāk, ka par priekšsēdētāju viņš nevar būt, bet par deputātu tomēr var, jo par deputātu viņš ievēlēts citā, mazākā apgabalā. Tas nav loģisks risinājums, tādēļ es uzskatu, ka lēmuma projekts ir radīts steigā, šī problēma jāatrisina reizē ar deputāta atsaukšanas problēmu, jāizskata atsevišķā likumā un ne šodien. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tā, lūdzu, deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es runāšu Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas vārdā. Vakar mūsu komisija izskatīja šo lēmuma projektu. Komisijā tas bija iesniegts būtiski atšķirīgā redakcijā. Pēc mūsu komisijas ierosinājuma Likumdošanas jautājumu komisija lēmuma projektu grozīja un atstāja jūsu izšķiršanai lēmumu par tiešās vispārējās vēlēšanās ievēlēta padomes priekšsēdētāja atsaukšanas, pareizāk sakot, atcelšanas, ierosināšanu. Godātie kolēģi Cilinskis un Punovskis jauc divas dažādas lietas. Šajā lēmuma projektā nav runas par deputāta atsaukšanu, bet par elementāras, vienkāršas sistēmas radīšanu, ar kuras palīdzību var atcelt no amata padomes priekšsēdētāju. Tie priekšsēdētāji, kuri ir ievēlēti padomē, var tikt atcelti no amata ar padomes lēmumu, ja par to ir nobalsojis vairākums no padomes deputātiem. Bet vesela rinda padomju jau ir iesniegusi mūsu komisijā lūgumus atļaut to administratīvajās teritorijās ievēlēt padomes priekšsēdētājus tiešās vēlēšanās no iedzīvotājiem. Bet nav izstrādāta elementāra atsaukšanas kārtība. Atcelšanas kārtība.

Tādēļ Likumdošanas komisija, kā arī Tautas pašvaldības komisija uzskata, ka līdz brīdim, kad būs izstrādāts likums par padomes priekšsēdētāja tiešām vēlēšanām, kurā būtu paredzēta detalizēta, visās niansēs regulēta gan ievēlēšanas, gan atcelšanas kārtība, būtu nepieciešams šobrīd izstrādāt vienkāršu mehānismu. Es lūdzu tos, kuri iebilst pret šādu lēmuma projektu, vēlreiz pārlasīt Latvijas Republikas Augstākās padomes attiecīgo lēmumu, ar kuru Jūrmalas pilsētai tika atļauts šis eksperiments. Minētais lēmums ir tikpat vienkāršs un lakonisks kā šis lēmums, arī ievēlēšanas sakarā Jūrmalā nekādas problēmas neradās. Nekādu pārkāpumu vai nelikumību tur nebija. Tāds ir Pašvaldības komisijas viedoklis. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir debatētāji? Pēc saraksta- deputāte Čebotarenoka, lūdzu!

V.Čebotarenoka: Cienījamie kolēģi! Principā es piekrītu tam, ka atsaukšanas mehānismam ir jābūt, ja reiz likumā "Par pilsētu pašvaldību" tāds ir paredzēts. Principā atbalstot arī šo lēmumu, es tomēr piekrītu deputāta Punovska teiktajam, ka 10 procenti, respektīvi, viena trešā daļa pilsētas iedzīvotāju, var ierosināt atsaukšanu. Un es piekrītu, ka šim procentam noteikti vajadzētu būt lielākam.

Konkrēti, runājot par Jūrmalu, mums šī vēlēšanu cīņa bija ļoti grūta, bet mēs tajā uzvarējām. Pašlaik notiek politiskas spēles, jo mūsu pilsētas padomes priekšsēdētājs pārstāv Latvijas Nacionālās neatkarības kustību un Latvijas Tautas fronti. Es vēlreiz uzsveru, ka mūsu pilsēta ir ļoti sarežģīta, pie mums mazāk par pusi iedzīvotāju vispār ir latviešu tautības. Šīs ir konkrētas, ļoti izteiktas aparāta spēles. Ļoti neglītas turklāt. Tiek spēlēts gan uz krievu tautības iedzīvotāju, gan uz svārstīgo latvieti. Es domāju, ka Latvijas pagastos un citās pilsētās, kur rīkos tiešas vēlēšanas, būs tieši tāpat, kā patlaban ir Jūrmalā. Pašlaik ir ļoti būtisks brīdis visas Latvijas liktenī, kad izšķiras, kuru rokās tad beidzot nonāks reālā vara, jo vara Latvijā sākas un, es domāju, arī beidzas tieši uz vietām. Mēs pieņemam likumus, Ministru padome pieņem lēmumus, tomēr tie jāpilda vienīgi un tikai uz vietām. Tādēļ es vēlreiz jūs lūdzu pievērst uzmanību tam, ka šo kvotu, kas ļauj ierosināt atsaukšanu, vajadzētu paaugstināt, ņemot vērā konkrētos apstākļus Latvijas Republikā, jo mēs tomēr vēl arvien neesam brīvi.

Priekšsēdētājs: Deputāt Seikst, lūdzu!

A.Seiksts: Par balsošanas motīviem, ja drīkst.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi deputāti! Es biju vienā ļoti plašā saietā Daugavpilī, kontaktējos ar pašvaldībām mūsu pusē. Ir tendence organizēt tiešas vēlēšanas. Ja mēs negribam radīt jūkli, tad es aicinu nopietni pārdomāt un balsot par šo lēmuma projektu, jo, ja mēs tagad vilcināsimies, jūklis sāksies vēlāk. Mēs nevarēsim apturēt pašvaldības īstenot šo vēlēšanos, bet mums nebūs nekāda mehānisma. Vienīgais, par ko varētu ierosināt konkrētus priekšlikumus, tā ir kvota. Ja domājam nopietni, tad mums šis lēmuma projekts ir jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kunga galavārds, un pēc tam lemsim.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu mazliet komentēt deputātu Cilinska un Punovska uzstāšanos. Varbūt jūs nebijāt zālē, kad es atbildēju uz jautājumiem,- šeit nav runas par deputāta atsaukšanu. Runa ir par amatpersonas atsaukšanu. Un cienītais Cilinska kungs! Kāpēc, piemēram, jūs neiestājaties pret 30.panta piekto daļu likumā par pagasta pašvaldību? Arī likumā par pilsētas pašvaldību ir analoga norma. Tur teikts, ka viena trešā daļa padomes locekļu var ierosināt izteikt neuzticību un atsaukt padomes priekšsēdētāju. To var. Bet, ja, teiksim, padomes priekšsēdētājs ievēlēts tiešās vēlēšanās no visiem iedzīvotājiem, tad jūs iestājaties pret. Šajā gadījumā es jūsu loģiku nesaprotu.

Es lūdzu vēlreiz padomāt par to, ka mēs radām mehānismu. Mehānismu, kas ļautu šo jautājumu risināt tajos gadījumos, kad padomes priekšsēdētājs tiek ievēlēts tiešās vēlēšanās no visiem iedzīvotājiem. Lai nepaliktu tā, ka mums ir divu kategoriju padomes priekšsēdētāji. Vieni, kurus var atsaukt, ja viņi slikti strādā un nepilda savus pienākumus, un otri, kurus atsaukt nevar. Otrajā gadījumā mēs būtībā radām tādas amatpersonas, kuras neatbild neviena priekšā. Tāpēc es visus aicinātu balsot par šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, varbūt jūs arī komentētu kvotu, par kuru vairāki deputāti izteicās, par tiem 10 procentiem.

A.Endziņš: Par 10 procentiem. Tiešām, 10 procenti minēti arī PSRS likumā par atsaukšanu. Šie 10 procenti pamatā figurē vēlēšanu likumos demokrātiskās valstīs, kur pastāv atsaukšanas tiesības un atsaukšanu ierosina vēlētāji, parasti 10 procenti vēlētāju. Tāpēc šajā gadījumā meklēt analoģiju tikai ar PSRS likumu, es domāju, nebūtu pareizi. Paskatieties arī, kāds ir Dānijas likums vai citu valstu likumi par atcelšanas kārtību. Es domāju, ka mūsu projektā tas ir ļoti demokrātiski. Tika izteikts priekšlikums jau tagad lēmumā ierakstīt, kādā veidā var ierosināt atsaukšanu- vai tie būs paraksti vai kas cits. Mums ir vēlēšanu likumi. Kādā veidā var ierosināt vispār izvirzīt deputāta kandidatūru? Gan vēlēšanu likumos, gan šajā lēmumā visu mehānismu izklāstīt- tas nebūtu būtiski. Mums vajadzīga pati ideja, ka, lūk, ir iespējams arī atsaukt amatpersonu.

Es domāju, ka noteikt termiņu- viens gads- ir pareizi, tad mēs nevis ik pēc piecām minūtēm dosim iespēju rīkot vēlēšanas, bet tas varēs notikt ne agrāk kā pēc gada. Noteikt kādu citu termiņu, es domāju, arī nebūtu pareizi. Attiecībā uz padomes priekšsēdētāju, kuru ievēlējusi padome, nekādi termiņi nav noteikti, jo būtībā iznāk tā, ka gandrīz katru sesiju, ja šī spēku polarizācija padomē ir izteikta, var ierosināt jautājumu par atsaukšanu. Tikai šajā gadījumā tas ir vienkāršāks process, tāpēc varbūt šis termiņš nav noteikts. Bet būtībā tas tomēr ir saistīts ar jaunām vēlēšanām.

Priekšsēdētājs: Paldies Endziņa kungam. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies, lūdzu. 93 deputāti reģistrējušies. Lūdzu, pirmais mikrofons, Čebotarenokas kundze.

V.Čebotarenoka: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Jā.

V.Čebotarenoka: Es ierosinu otro variantu- 30 procenti no iedzīvotājiem.

Priekšsēdētājs: Tātad sakarā ar lēmumu būs divi balsojumi: viena desmitā un viena trešā daļa jeb 30 procenti. Kolēģi, šoreiz laikam jādara tā, kā mēs parasti nedarām, tas ir, jānobalso pēc būtības. Ja mēs šo lēmumu pieņemam, tad būs atsevišķs balsojums par šiem procentiem. Nav jēgas balsot par procentiem, ja mēs galu galā vispār nepieņemam šo lēmumu, noraidām to pēc būtības. Lūdzu godājamos deputātus ierasties savās vietās, lai varam balsot. Lūdzu, vēl laiks izteikties par motīviem.

Pirmais mikrofons, deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Gribu iebilst pret piedāvāto balsošanas procedūru. Kā mēs vispār tā varam balsot? Pēc tam izrādīsies, ka likumā ir tieši tie procenti, kas mani neapmierina. Es domāju, ka mums vispirms jāvienojas par šiem procentiem un pēc tam jāpieņem likums kopumā. Citādi iznāk bezjēdzīgi./

Priekšsēdētājs: Kādas vēl ir domas par balsošanas kārtību? Nu, laikam tad pamatosimies uz variantu, ko ieteica Zaļetajeva kungs, tomēr pēc mūsu parastās normas. Tā, Bērza kungs ir pretējās domās. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Jautājums par balsošanas motīviem attiecībā uz procentiem. Cik procentu iedzīvotāju vispār var ierosināt jautājumu par atcelšanu? Tiek likts priekšā- 10 procenti. Ir otrs variants, ka jautājumu par atcelšanu var ierosināt 30 procenti no iedzīvotājiem. Vēlēšanas būs likumīgas, ja tajās piedalīsies 50 procenti plus viens. Un amatpersona skaitīsies atcelta, ja no balsojošajiem 50 procentiem plus 1 par atcelšanu būs nobalsojuši 25 procenti "ar kapeikām", tad iznāk, ka ierosināšanai ir vajadzīgs vairāk balsu nekā ievēlēšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums ir par komisijas piedāvātajiem 10 procentiem vēlētāju, un otrais balsojums- par 30 procentiem. Lūdzu, balsosim par 10 procentiem. Rezultāts: 62- par, 18- pret un 5- atturas. Paldies. Lūdzu dzēst.

Otrais balsojums ir par deputātes Čebotarenokas ierosināto kvotu- 30 procenti no vēlētājiem. Lūdzu rezultātu. 30- par, 29- pret un 18- atturas. Tātad balsu vairākumu guvis komisijas piedāvātais variants par 10 procentiem jeb vienu desmito daļu no vēlētājiem.

Tagad balsosim kopumā par lēmuma projektu. Rezultāts: par- 55, pret- 10, atturas- 16. Lēmums nav pieņemts.

Pirms apspriežam nākamo darba kārtības jautājumu, deputātam Lagzdiņam informācija. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie deputāti! Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija acīmredzot tagad iesniegs lēmuma projektu par grozījumiem kārtībā, kādā stājas spēkā likumi par pilsētas un pagasta pašvaldību. Proti, tiks izslēgts 6.punkts, kurā ir runa par to, ka tiešās vēlēšanās var ievēlēt padomes priekšsēdētāju, jo šodienas situācija ir absolūti neloģiska. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums ir par grozījumiem un papildinājumiem nodokļu likumos. Lūdzu, Kodoliņa kungs. Pirmais lasījums. Lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Šos grozījumus un papildinājumus nodokļu likumos ierosināja darba grupa, kura pārbaudīja instrukciju atbilstību nodokļu likumiem. Mēs atklājām virkni neatbilstību, par ko arī tika ziņots Valsts finansu inspekcijai, bet tajā pašā laikā virknē gadījumu bija skaidrs, ka pašu nodokļu likumu...

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tādi kā deputāts Mucenieks, deputāts Geidāns un tamlīdzīgi, varbūt jūs savas sarunas varētu, nu, drusku savādāk organizēt!

A.Kodoliņš: Ir runa par dokumentu Nr.767. Tātad tomēr virknē gadījumu šī neatbilstība rodas tāpēc, ka vai nu likumos ir ne visai precīzi formulējumi, vai arī daži no šiem likumiem principā ir jāmaina. Turklāt ir iesniegta vesela rinda priekšlikumu- gan no deputātiem, gan arī no organizācijām- mainīt vienu vai otru likuma pantu.

Apkopojot šos divus materiālus, tas ir, deputātu un organizāciju iesniegumus un komisijas slēdzienus, izstrādāti šie priekšlikumi par grozījumiem nodokļu likumos, kurus mēs jums piedāvājam. Es ieteiktu izskatīt šos likumprojektus atsevišķi, pieņemt lēmumu par katru no likumprojektiem un tikai tad pāriet pie nākamā likumprojekta apspriešanas. Tāpēc es piedāvāju sākt ar grozījumiem un papildinājumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja cienījamam priekšsēdētājam nekas nav pretī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Laikam mēs citādi arī nevaram darbu organizēt, lai tā būtu. Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību likumprojektam par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

A.Kodoliņš: Likti priekšā divi nelieli grozījumi. Pirmais grozījums saistīts ar to, ka mēs grozījām likumu par sociālo nodokli, paredzot, ka paralēli valsts pensijām var būt vēl citas pensijas (tādas arī praksē ir) no dažādiem pensiju fondiem, kuri jau ir gadu gados izveidojušies. Piemēram, kā mēs zinām, savs pensiju fonds ir reliģiskajiem darbiniekiem. Grozot sociālo nodokli, mēs nolēmām, ka izmaksas no šā pensiju fonda netiks apliktas ar sociālo nodokli. Bez šaubām- arī Ekonomikas komisija tā uzskatīja -, būtu neloģiski aplikt izmaksas no šā pensiju fonda ar ienākuma nodokli. Tātad tā ir pirmā piedāvātā grozījuma būtība.

Otrā grozījuma būtība ir vienkārši redakcionālas dabas. Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli iepriekšējā redakcija bija diezgan neprecīzi formulēta. Tur bija formulējums, kas varēja tikt pārprasts, varēja domāt, ka šajā normā ir runa par visu likumu, nebija precizēts, ka tas attiecas tikai uz konkrēto nodaļu. Tas ir vienīgais grozījums. Vārdu sakot, tas ir redakcionāls precizējums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi ziņotājam par šo likumprojektu? Bet, lūdzu, godājamie kolēģi, pierakstieties sekretariātā, kā mēs to vienmēr esam darījuši. Līdz vasaras brīvdienām, ja mēs vispār aiziesim brīvdienās, vēl ir diezgan daudz laika. Lūdzu, vai uz jautājumiem kāds ir pierakstījies?

Deputāte Buķele, lūdzu, jums vārds jautājumiem! Lūdzu visus pierakstīties sekretariātā jautājumiem un debatēm.

E.Buķele: Kodoliņa kungs, man daudz kas projektā patīk, tikai man nav skaidrības vienā jautājumā- vai, izdarot minēto grozījumu, mēs grozām arī līdzšinējās instrukcijas?

A.Kodoliņš: Jā, tagad mēs esam visu apkopojuši, ir diezgan garš saraksts par to, kur instrukcijās ir pārkāpts likums, kur ir būtiskas novirzes no likuma vai arī kur instrukcija pārāk plaši traktē likumu. Šāds saraksts ir sastādīts un aizsūtīts Valsts finansu inspekcijai ar lūgumu veikt attiecīgus grozījumus.

Priekšsēdētājs: Tā, lūdzu, vai vēl ir jautājumi? Nav jautājumu. Debatēs? Godājamie kolēģi, bet kāpēc sekretariātā netiek pierakstīti runātāji? Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Gabrānovs: Par summām, kuras netiek apliktas ar nodokli. Tagad laukos notiek privatizācija. Pajas, darba pajas un mantiskās pajas. Vai tās tiks apliktas ar ienākuma nodokli?

A.Kodoliņš: Nē, saglabājas tas princips, kas ietverts abos likumos: likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par peļņas nodokli. Tātad princips ir šāds: tā kā peļņa tiek aplikta ar peļņas nodokli, aplikšana netiek dublēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Rezultātā tās dividendes, kuras tiek izmaksātas no peļņas, kas jau ir aplikta ar peļņas nodokli, vairs netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šis princips jau bija, un tas arī saglabājas.

P.Gabrānovs: Lauksaimniecībā nav peļņas nodokļa.

A.Kodoliņš: Šajā gadījumā lauksaimniekiem ir vienkārši peļņas nodokļa atbrīvojums. Bet principā arī uz viņiem attiecas tā norma, kas ietverta likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar kuru dividendes netiek apliktas.

P.Gabrānovs: Pajas arī netiek apliktas?

A.Kodoliņš: Paju izmaksas veidojas dividenžu veidā no pajām. Varbūt jūs domājat ienākuma nodokli par pārdotu paju?

P.Gabrānovs: Nē, izmaksas pajas, kādu summu tās sastāda? Paja būs 50 tūkstoši vai cik, un kad to izmaksās zemniekam?

A.Kodoliņš: Nu, principā mūsu likums nosaka, ka arī šīs izmaksas netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

P.Gabrānovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai jautājumu vairs nav? Paldies Kodoliņa kungam. Pagaidām debatēs ir pierakstījies tikai viens deputāts. Deputāts Ziediņš, lūdzu.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Šajā likumā ir divi neskaidri jautājumi, kurus mums vajadzētu precizēt un šodien tiešām nobalsot.

Pirmo izvirzīja mans kolēģis, uzdodot jautājumu,- kas notiks ar lauksaimniecību, jo pašlaik likvidējas lauksaimniecības uzņēmumi un līdzekļi tiek izņemti no lauksaimniecības kooperatīvās formas- kolhoza. Un te jāatbild ļoti precīzi. Ir iestāšanās paja, kuru kooperatīva likvidācijas gadījumā mēs saņemam atpakaļ tādu, kāda tā ir, bet ir arī tā saucamā nesamaksātās darba algas daļa. Man ir žēl, ka visi tie "rozā" kolhoznieki, kas cīnās par valsts interesēm, šo situāciju absolūti palaiduši garām, jo Finansu inspekcija- te ir šis saraksts man priekšā- ir devusi tīru un precīzu skaidrojumu: personu ienākumi, kurus tās saņem no kooperatīviem, sabiedrībām, kolhoziem un citiem uzņēmumiem, iestādēm vai organizācijām, to likvidējot un pilsoņiem izstājoties no tām, apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā. Šo dokumentu, cienījamie "rozā" kolhozu aizstāvētāji, ir parakstījis Veitmanis. Ja mēs tagad nenobalsosim par to, ka laukos ne tikai iestāšanās paja, bet arī nesamaksātā darba algas daļa, uzņēmumam likvidējoties, vai nu vispār tiek atbrīvota no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vai arī tiek aplikta kaut kādā citā kārtībā, tad šo summu pieturēs. Pie izstāšanās izmaksājamā summa ir vienreizējs fakts. Ja cilvēks ir nostrādājis 20 vai 30 gadus, tad summa arī ir liela un tā tiek aplikta pēc šīs skalas augstākā procentuālā izteiksmē kā vienreizējas izmaksas fakts. Tādējādi principā par ceturto daļu samazinās katra cilvēka ienākums jeb katra saņemamā nesamaksātās darba algas daļa. Jautājums ir ļoti būtisks. Lūdzu par to balsot. Tātad lauksaimniecības uzņēmumi likvidācijas gadījumā tiek atbrīvoti no ienākuma nodokļa, un tas attiecas gan uz nesamaksātās darba algas daļu, gan iestāšanās pajas daļu.

Otrs jautājums, kuru es gribēju skart un kurš arī ir ļoti būtisks. Mēs vadām mūsu tautsaimniecību ne vairs nosakot- tu ražosi to un to, bet gan nolūkā veicināt ražošanu kādā virzienā, atstājot brīvas vai atvieglotas nišas, kā tagad pieņemts sacīt, attiecīgajos likumos. Tā, piemēram, nākamais likums- ja es nekļūdos, jo tie sasaucas,- kas runā par peļņas nodokli, paredzēja, ka visi tie jaundibinātie uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, uz diviem gadiem tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa. Izlasījis šo likumu, katrs normāls privātuzņēmējs, ja viņš jau bija strādājis kādā kooperatīvā vai citā pusprivatizētā veidojumā, sagatavoja savu uzņēmumu likvidācijai, lai nodibinātu to no jauna, bet atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai divus gadus, kā te ir teikts, nemaksātu peļņas nodokli. Tas ir tīri loģiski, jo mēs, izstrādājot likumdošanas aktus, veicinām ražošanu tur, kur paši apzināti atstājam nišas. Diemžēl skaidrojumu par to, no kura laika sākt šo divu gadu atskaiti, mūsu juristi nesagatavoja, un es jums varu pateikt droši, ka privātuzņēmumi, visi tie, kas sākuši privātbiznesu, ir sagatavojuši savus uzņēmumus likvidācijai, lai tos reģistrētu atbilstoši jaunajiem Latvijas likumdošanas aktiem un peļņas nodokli apietu. Tikai šodien.

Kodoliņa kungs nāk ar šo peļņas nodokļa likuma labojumu, kura 2.pantā tagad teikts, ka peļņas nodoklis nebūs jāmaksā uzņēmumam, rēķinot divus gadus uz priekšu no tā dibināšanas brīža, pat tādā gadījumā, ja uzņēmums dibināts 1989. vai pat 1988.gadā saskaņā ar Latvijas LPSR un PSKP CK plēnuma lēmumiem par dažādu kooperatīvu un citu pusprivatizētu uzņēmumu formu dibināšanu. Tātad, ja uzņēmums ir dibināts 1989.gadā saskaņā ar Latvijas PSR Augstākās padomes 1989.gada septembra dekrētu par kooperatīvu darbību Latvijā, šie divi gadi tiks skaitīti no 1989.gada septembra. Šāds labojums būs nākamajā likumā, bet es vēlreiz saku, ka pašreizējā situācijā tie visi, kas sākuši uzņēmējdarbību, jau ir sagatavojuši savus esošos uzņēmumus likvidācijai, lai izmantotu nodokļu nišu, kas bija atstāta brīva, un nemaksātu tos 25 procentus. Tā mētāties mēs, likumdevēji, nedrīkstam. Mēs vienojāmies arī ar Kodoliņa kungu, un Kodoliņa kungs šajā retajā reizē man piekrita, tikai viņš bija spiests aizstāvēt komisijas domas. Nav pieļaujams, ka likvidācijas gadījumā kooperatīva uzkrājumi tiek aplikti ar ienākuma nodokli, kā te rakstīts, vispārējā kārtībā, jo visi šie kooperatīvi jau maksāja noteikto nodokli par savu tīro ienākumu, ko izmaksāja darba algās, un maksāja tā saukto kooperatīvu nodokli- no 15 līdz 60 procentiem atkarībā no tā, ko tie realizēja. Tātad šī manta, ko tagad kooperatīvs pēc likvidācijas sadalīs, jau ir vienreiz aplikta ar nodokli. Mēs varētu izvēlēties tādu pozīciju, ka dalām nevis kooperatīvā nesamaksāto darba algu, bet gan kooperatīva īpašumu, uz kuru attiektos tikai īpašuma nodoklis, kuram ir ļoti maza procentuālā vērtība- 1 vai 2 procenti.

Mēs ar Kodoliņa kungu konsultējāmies Valsts finansu inspekcijā, bija ļoti asas pārrunas ar daudziem cilvēkiem, zīmējām milzum daudz tabulu un beidzot nācām pie kopīga secinājuma, ka vajadzētu kā kompromisa variantu piedāvāt trīs risinājumus.

Pirmais- pie likvidācijas, tā kā nodokļi vienreiz jau ir nomaksāti, manta tiek sadalīta cilvēkiem "uz deguniem" tāpat kā lauksaimniecības uzņēmumos, neapliekot to ar nodokli. Es personiski domāju, ka tas ir vienīgais pareizais un godīgais ceļš.

Otrs risinājums- iet kaut kādu kompromisa ceļu un uzskatīt, ka šī sadalāmā manta ir mūsu ienākums, bet, tā kā šis ienākums ir nopelnīts tajos gados, kad mēs vēl maksājām nodokli pēc augstākās skalas- 13 procentus, tad tagad pilnīgi voluntāri nobalsot par sadalāmās summas aplikšanu ar 13 procentu lielu nodokli. Tas būs tāds pilnīgi voluntārs atsevišķs lēmums, jo principā mēs jau vienreiz nodokļus esam samaksājuši.

Nu, un tad ir vēl trešais priekšlikums, ko piedāvā tie cilvēki, kas uzskata, ka no ražotājiem ir tikai jāņem nauda, jāņem un jāgrūž valsts budžetā, bet, kā tie ražotāji strādās, tas viņus neinteresē, tāpēc viņi raksta skaidri un gaiši: "Apliekami ar peļņas nodokli vispārējā kārtībā". Tā kā likvidācijas gadījumā ir vienreizējs izmaksas fakts, nodokli aprēķina pēc augstākās likmes. Tas man arī būtu viss.

Lūdzu sēdes vadītāju ierosināt četrus principiālus balsojumus. Pirmkārt, lauksaimniekus atbrīvot no ienākuma nodokļa par sadalāmo daļu pilnīgi vai vispārējā kārtībā. Otrs balsojums- kooperatīvus un kolhozus- tos var nosaukt kopā, jo nevar jau saprast, kas tas kolhozs tāds ir- kooperatīvs vai nekooperatīvs -, apliekam ar kaut kādu 13 procentu nodokli vispārējā kārtībā. Tādā gadījumā- es vēlreiz atgādinu- gan lauksaimnieki, gan tie, kas uzsākuši uzņēmējdarbību, zaudēs aptuveni ceturto daļu no summas, ko viņi varētu saņemt. Un, lai jūs piekristu manai domai, ka sadalāmo daļu vajadzētu vispār atbrīvot no nodokļiem, es gribu jums pateikt, ka veidojas dumja situācija: tie pirmie nelaimīgie kooperatīvi, kas aizņēma līdzekļus, nenomaksāja pagājušajā gadā tos 13 procentus, neiebāza naudu kabatā, bet ieguldīja to ražotnē, nopirka mantas, tehniku, iekārtas un veicināja ražošanu,- tie tagad tiks aplikti ar papildu nodokli, turpretī tie gudrie, kas zīmēja mērkaķus uz krekliņiem, pārdeva tos austrumu tirgū un visu naudu izņēma ārā, jo pamatražošanā viņiem nevajadzēja līdzekļus ieguldīt,- tie visu naudiņu ar saviem 13 procentiem jau ir izņēmuši. Tā ka es vēlreiz aicinu: varbūt tiešām apvienot kolhozus kopā ar visām citām kooperatīvu darbības formām un viennozīmīgi, skaidri ierakstīt, ka pie likvidācijas ienākuma nodoklis vispār netiek aprēķināts.

Priekšsēdētājs: Paldies Ziediņa kungam. Vienīgi man jāsaka, ka par likumprojektu mēs varam balsot, ja tas ir iesniegts rakstveidā un izdalīts.

Lūdzu, Kodoliņa kungs! Citi debatētāji nav pierakstījušies. Tā ka jums ir jāizdara secinājumi.

A.Kodoliņš: Manuprāt, kolēģi bija ļoti neuzmanīgi un runāja par to, ko mēs pagaidām nemaz neapspriežam. Mēs tagad apspriežam grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kurā par šo problēmu vispār nekas netiek teikts. Lai atsvaidzinātu atmiņu, es nolasīšu, kā ir rakstīts likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". 4.panta 11.apakšpunkts skan tā: "Ar nodokli netiek aplikti ienākumi no akciju, paju un īpašuma pārdošanas, ja tā nav veikta kā uzņēmējdarbība jeb starpniecības veidā." Tātad šeit jau precīzi ir formulēts, un, manuprāt, šis jautājums nebūtu pašreiz izskatāms. Tā ka, manuprāt, šī runa neattiecas uz apspriežamo problēmu. Jautājumu par kooperatīvu likvidāciju apspiedīsim vēlāk kā īpašu gadījumu.

Priekšsēdētājs: Tā. Paldies. Tātad likumprojekts sastāv no diviem pantiem, precīzāk, no diviem pantiem un papildinājuma. Pirmais lasījums. Mēs ar savu balsojumu nosakām pirmā lasījuma konceptuālu akceptēšanu vai neakceptēšanu principā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Paldies. Lūdzu rezultātu. Te vēl sešas rokas ir paceltas. 55- par, 4- pret, 13- atturas. Tātad likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā, bet pirms nākamā balsojuma mēs, protams, vēlreiz reģistrēsimies, jo nākuši klāt vairāki deputāti.

Lūdzu, Kodoliņa kungs, nākamais likumprojekts.

A.Kodoliņš: Otrais likumprojekts ir ļoti īss, bet diezgan būtisks. Šeit runa ir par visai svarīgu grozījumu likumprojektā par īpašuma nodokli. Lietas būtība ir tāda: pieņemot likumu par īpašuma nodokli, mēs ierakstījām, ka ar īpašuma nodokli tiek aplikta gan pamatfondu vērtība jeb pamatkapitāla vērtība, kā tagad mēdz teikt, gan mašīnu un iekārtu vērtība, gan transportlīdzekļu vērtība, gan arī apgrozāmo līdzekļu vērtība, izņemot naudas līdzekļus. Un šis ieraksts bija precīzs, ja sakām- pašu apgrozāmie līdzekļi. Tajā brīdī, kad par šo jautājumu diskutējām,- es arī ļoti atbalstīju šo normu- bija doma, ka šāda norma veicinās situāciju, ka uzņēmumi neuzkrās gatavo produkciju, neuzkrās detaļas, bet laidīs tās apgrozībā. Tomēr praksē izrādās, ka šī norma absolūti nestrādā tādā virzienā, notiek tieši pretēji procesi. Visi uzkrājumi, kuri veidojas uzņēmumos, un tie ir tiešām lieli- gan gatavā produkcija, gan dažādu detaļu un izejvielu uzkrājumi -, principā nav pašu apgrozījuma līdzekļi, bet ir kvalificējami kā aizņemtie apgrozījuma līdzekļi.

Ir vēl viena nelaime. Princips par pašu apgrozāmajiem līdzekļiem. Tie atrodas nepārtrauktā kustībā no preču formas uz naudas formu un otrādi. Ja ierakstām tāpat, kā bija: "pašu apgrozāmie līdzekļi, izņemot naudas līdzekļus", tad principā jebkurā brīdī proporcija starp naudas līdzekļu apjomu no apgrozāmo līdzekļu kopapjoma un preču krājumu apjoma nav nosakāma. Tādējādi šī norma ir ne visai precīza un tā arī nesasniedz vēlamo efektu. Tāpēc mūsu komisijas ierosinājums ir šo normu svītrot.

Te gan uzreiz rodas pēkšņa un būtiska problēma: apgrozāmo līdzekļu apjoms ir visai ievērojams, un līdz ar to samazinās budžeta ieņēmumi. Tāpēc Ministru padome uzskata, visumā atbalstot mūsu piedāvāto labojumu, ka tas var tikt pieņemts tikai ar nākamā gada 1.janvāri, nevis, kā mēs paredzējām, jau ar 1.jūliju. Savukārt Finansu inspekcija uzskata: šī norma tomēr jāpieņem tūlīt, bet jāpalielina īpašuma nodokļa likmes par pārējo īpašumu. Finansu inspekcija piedāvā vai nu palielināt likmes, vai arī palielināt koeficientu. Piemēram, mums ir koeficients 0,3 mašīnām un iekārtām, bet Finansu inspekcija ierosina palielināt to uz 0,4, tāpat palielināt arī koeficientu transporta līdzekļiem. Komisija uzskata, ka svarīgākais būtu principā vienoties, vai mēs šo normu mainām vai nemainām. Ja principā vienotos par šīs normas grozījumu, tad Ekonomikas komisija, pieaicinot Finansu inspekcijas un Finansu ministrijas pārstāvjus, varētu sagatavot zināmus aprēķinus, kas rādītu, cik lieli grozījumi nepieciešami attiecīgajos pantos, kur noteikta likme.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi jautājumi būtu Kodoliņa kungam? Nav. Vai debatēs kāds vēlas uzstāties? Nē.

Lūdzu deputātus reģistrēties. Tātad reģistrējušies 100 deputāti. Paldies. Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par īpašuma nodokli"" akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 82- par, 4- pret, 9- atturas. Likumprojekts akceptēts.

Lūdzu, turpināsim, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Tālāk- trešais piedāvātais likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem nodokļu likumos ir sakarā ar likumu "Par peļņas nodokli". Tas satur vairākas normas. Varbūt izskatīsim tās pēc kārtas. 1.punktā ir runa par grozījumu 11.pantā. Kā jūs zināt, pašlaik republikā ir nodibinājusies vesela virkne naudas spēļu organizētāju- biznesmeņu, kuri ļoti veiksmīgi izmanto principu, ka šīs naudas spēles it kā nevarot tikt kvalificētas par azarta spēlēm. Es arī uzskatu, ka galu galā ir atļauts viss, kas nav ar likumu aizliegts, bet tajā pašā laikā situācija, kad cilvēki, kas nedēļas laikā gūst vairāku miljonu ienākumu, tiek aplikti ar ļoti mazu, niecīgu nodokli, arī nav normāla. Tieši tāpēc ir grozīta 11.panta redakcija- lai nevis kaut ko aizliegtu, bet vienkārši lai valsts paņemtu to, kas valstij pienākas. Lai naudas spēles, kas organizētājiem dod ļoti lielu peļņu, tiktu apliktas ar paaugstinātu nodokli, proti, ar 65 procentiem no iedzīvotāju peļņas nodokļa. Lūk, tāda ir piedāvātās 11.panta redakcijas būtība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi jautājumi Kodoliņa kungam?

A.Kodoliņš: Tātad 2.punktā ir runa par 20.panta grozījumiem sakarā ar tiem jaunajiem uzņēmumiem, kurus jau minēja deputāts Ziediņš. Situācija ir tāda. Jau toreiz, pirmajā redakcijā pieņemot likumu "Par peļņas nodokli", meklējām formu, kā apzīmēt tos jaunos uzņēmumus, kas sāk savu darbību nevis ar reģistrācijas brīdi, bet gan ar brīdi, kad tie sāk reāli strādāt. Jebkurš nopietns uzņēmums pēc reģistrācijas veic veselu virkni darbību līdz tam brīdim, kad tas var sākt strādāt- ražot, pārdot produkciju un gūt peļņu. Tātad atbrīvojums no peļņas nodokļa tomēr būtu attiecināms uz diviem gadiem, laiku sākot skaitīt no brīža, kad uzņēmums sāk gūt peļņu. Tāpēc mēs iepriekšējā redakcijā lietojām terminu- uzņēmums ir nodots ekspluatācijā. Tomēr, spriežot pēc strīdiem, kādi rodas starp Finansu inspekcijas darbiniekiem un uzņēmumiem, šī norma tika traktēta ļoti dažādi. Tāpēc mēs piedāvājam jaunu redakciju, formulējot, ka uzņēmums tiek atbrīvots no nodokļa uz diviem gadiem, sākot ar brīdi, kad tas sācis darbību, kas dod ienākumu. Finansu inspekcija piedāvā vēl īsāku redakciju: uzņēmums sācis uzņēmējdarbību, jo principā- kas tad ir uzņēmējdarbība? Galu galā tā ir darbība, kuru veic uzņēmējs peļņas gūšanai.

Tālāk- 3.punktā ir runa par 23.panta papildinājumu. Atbilstoši šā panta prasībām atsevišķi uzņēmumi tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa maksāšanas, ja tie peļņu pārskaita dažādiem fondiem, kuru sarakstu Augstākā padome, es ceru, drīz apstiprinās, vai programmām. Veidojas situācija, ka uzņēmumi, nemaksādami budžetā nodokli, cenšas fondiem nomaksāt mazāku summu nekā nodokļiem. Konkrēti es zinu, ka milzīgas pretrunas bija starp Komponistu savienību un Mūzikas instrumentu rūpnīcu, kad Mūzikas instrumentu rūpnīca centās pārskaitīt Komponistu savienībai 5 procentus no savas peļņas, iegūstot tajā pašā laikā peļņas nodokļa atbrīvojumu 35 procentu apmērā. Lai novērstu šādu situāciju, piedāvājam papildināt pantu, nosakot, ka uzņēmumiem, kuri tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa maksāšanas, ir jāpārskaita fondiem vai programmām summas, kas nav mazākas par nodokļu summu.

Tālāk- 4.punktā paredzēti grozījumi 29.pantā, bet 5.punktā- 30.panta grozījumi, tos ierosina Juristu biedrība, lai likumā tomēr būtu precīzi pateikts, kuros gadījumos un kas tiek atbrīvots. Tiek piedāvāts variants, ka nodokļu atbrīvojumus precizē attiecīgie resori- vienā gadījumā Lauksaimniecības ministrija, otrā gadījumā Vides aizsardzības komiteja.

6.punktā ir runa par 31.panta grozījumu. Šā grozījuma būtība saistīta ar to, ka līdzšinējā panta redakcijā bija runa tikai par pašvaldību apstiprinātajiem normatīviem. Tomēr tagad pašvaldības bieži neapstiprina šos normatīvus un Finansu inspekcija nonāk situācijā, kad pašvaldības nepilda savas funkcijas un neizveido attiecīgus normatīvus. Finansu inspekcija gribētu- un, manuprāt, tas ir pilnīgi loģiski -, lai šajos gadījumos, kad pašvaldība neizstrādā normatīvus, tiktu lietoti Ministru padomes apstiprināti paraugnormatīvi un būtu iespējams veikt attiecīgos nodokļa aprēķinus.

7.punktā ir runa par to, par ko mums bija garas un karstas debates, pieņemot likumu pagājušā gada nogalē. Ja uzņēmumi ziedo sabiedriskām organizācijām, fondiem vai programmām, tad līdzšinējā redakcijā šī ziedojumu daļa tika atbrīvota no nodokļu summas. Tas noved pie situācijas, ka uzņēmumi, kas ziedo fondiem un programmām, tomēr nes zināmus zaudējumus, jo peļņas daļa, kas paliek uzņēmumu rīcībā pēc ziedojumiem un nodokļu nomaksas, tomēr ir būtiski mazāka nekā tiem uzņēmumiem, kuri neveic nekādus ziedojumus. Bez šaubām, tā ir normāla situācija valstīs, kur iedibināta mecenātu darbība, kur mecenātu darbība ir savienota ar sava veida reklāmu uzņēmumiem. Tomēr faktiski pie mums situācija ir tāda, ka uzņēmumi nav gatavi ziedot fondiem, programmām, atsevišķām organizācijām un kultūras pasākumiem naudu, ja paši principā paliek zaudētājos. Tāda nu ir mūsu psiholoģija. Reklāma diemžēl vēl nevienam nav vajadzīga, un, cik es zinu, tad fondi un programmas, kuras meklē mecenātus, principā atduras pie situācijas, ka uzņēmumi negrib ciest zaudējumus.

Tāpēc deputāts Buls, Rakstnieku savienība un vēl vesela rinda organizāciju iesaka izdarīt grozījumu likumā par peļņas nodokli, paredzot atbrīvojumu trīskāršas summas apmērā, bet vienlaikus samazinot procentu, kāds var būt kopējais ziedojuma daudzums no peļņas. Vecajā redakcijā bija paredzēti 20 procenti, mēs liekam priekšā 15 procentus. Es gribu pateikt tā: principā visideālākā situācija, bez šaubām, būtu, ja uzņēmumi, kas ziedo fondiem, programmām vai sabiedriskām organizācijām, ne kaut ko iegūst, ne arī cieš zaudējumus. Tādā gadījumā koeficientam būtu jābūt aptuveni 2,7. Vai būtu vajadzīgs arī šāds variants? Varētu būt arī tā. Mēs komisijā, apspriežot visus dažādos variantus, uzskatījām par pareizāku piedāvāt jums šo redakciju, tomēr cenšoties panākt, lai mecenātu darbība pie mums attīstītos un nostiprinātos, un tikai pēc tam domāsim par budžetu, jo mēs labi zinām, ka budžets pašlaik nav spējīgs uzturēt kultūras pasākumus. Ļoti daudzas sabiedriskās organizācijas, kas veicina kultūru, ir nonākušas grūtā finansiālā situācijā.

8.punktā piedāvātais grozījums 39.pantā diemžēl jums izdalīts kļūdainā redakcijā. Teksts jāpapildina ar palīgteikumu: "kas aprēķināts saskaņā ar šo likumu, samazināms par summu..." Tad teksts būs salasāms un loģisks.

Par grozījuma būtību. Iepriekšējo redakciju mums lika priekšā deputāts Rešetņikovs, un mēs pantu pieņēmām pilnīgi viņa iesniegtajā variantā. Tas notika pēdējā lasījumā diezgan lielā steigā, kā jau mēdz būt. Un šajā iepriekšējā redakcijā bija rakstīts, ka no peļņas nodokļa maksāšanas tiek atbrīvotas arī tādas summas, kas tiek izmantotas dažādiem sporta svētkiem, sporta darbinieku sarīkojumiem un tā tālāk. Kā ziņo Finansu inspekcija un kā tas redzams praksē, šī norma tiek izmantota diezgan ļaunprātīgi, dažādiem sarīkojumiem tika piekarināta sporta svētku vai sporta sarīkojumu emblēma, lai varētu iegūt peļņas nodokļa atvieglojumus. Lai no tādiem precedentiem izvairītos, no teksta ir jāizsvītro vārdi: "sporta svētku un sarīkojumu organizēšana".

Tas arī būtu viss par piedāvātajiem grozījumiem likumā "Par peļņas nodokli".

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus Kodoliņa kungam. Deputāts Punovskis. Atkal deputāti konsekventi nepierakstās sekretariātā. Lūdzu, deputāts Punovskis.

A.Punovskis: Es gan atvainojos, bet es pierakstījos jautājumiem Kides kungam. Mans jautājums attiecas uz 11.pantu, faktiski 11.panta 1.punktu. Divi jautājumi. Šeit, atšķirībā no iepriekšējās redakcijas, minētas loterijas. Kā zināms, pēdējā laikā dažādos sarīkojumos tiek rīkotas loterijas arī ar ieejas biļetēm. Vai peļņas nodoklis attiecas arī uz šāda veida loterijām, kas tiek organizētas ar ieejas biļetēm?

A.Kodoliņš: Nu, principā likums nepārprotami traktē, ka tas attiecas arī uz šāda veida loterijām. Tātad šī sarīkojuma biļete, bez šaubām, arī tiek noteikta ar paaugstinātu cenu, jo paredzēta loterija, un bieži vien tieši loterija var būt konkrētā pasākuma galvenā daļa. Bet tajā pašā laikā es piekrītu, ka nepieciešams precizēt, uz kurām loterijām šā panta noteikumi ir attiecināmi un uz kurām tomēr nav attiecināmi. Tā ka redakciju varētu attiecīgi precizēt.

A.Punovskis: Un otrs jautājums. Te ir tāda frāze: "...citām naudas spēlēm, ja tiek izmaksāti laimesti". Kas ar to domāts? Var spēlēt naudas spēles un neko nevinnēt. Tas attiecas uz spēļu automātiem. Laimesti netiek izmaksāti. Peļņa, protams, tiek gūta, bet laimesti netiek izmaksāti, jo vienkārši neviens nevinnē. Kā jūs to tulkojat?

A.Kodoliņš: Jā, tas ir saglabājies no iepriekšējās redakcijas, kur bija runa tikai par spēļu automātiem. Iepriekšējā redakcija bija: "...spēļu automātiem, ja tiek izmaksāti laimesti". Nodoklis jāmaksā tikai tad, ja notiek laimēšanas, peļņas gūšanas fakts, teiksim tā.

A.Punovskis: Bet kurš tad maksā nodokli- tas, kas laimējis, vai tas, kuram pieder automāts?

A.Kodoliņš: Tas, kam pieder automāts, bez šaubām.

A.Punovskis: Nu, bet tad viņam ir jāmaksā nodoklis neatkarīgi no tā, vai kāds laimē vai ne.

A.Kodoliņš: Jūs zināt, ka mums ir spēļu automāti, kuri darbojas pēc tāda principa, ka tiek mestas iekšā kapeikas. Tie nav naudas spēļu automāti, bet vienkārši spēļu automāti. Mēs runājam par tiem spēļu automātiem, kur notiek laimestu izmaksa.

A.Punovskis: Es jūs saprotu, bet tādā gadījumā šī redakcija neder. Te vajadzīgs precizējums.

Priekšsēdētājs: Tā, jautājumu uzdod deputāts Plotnieks, un gatavojas deputāts Freimanis.

A.Plotnieks: Godātajam referentam divi mazi jautājumi par 39.pantu. Ja jūs uzmanīgi izlasāt piedāvāto redakciju, vai jums nešķiet, ka šeit trūkst vārdu "ar nodokli apliekamā peļņa, kas iemaksāta vai izlietota sporta attīstībai".

A.Kodoliņš: Jā, es jau, cienījamais Plotnieka kungs, atzinos, ka šeit ir izslēgts palīgteikums, kuru es arī nolasīju.

A.Plotnieks: Tad atvainojos, es nesadzirdēju. Turpinu. Šeit salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju izslēgts sporta svētku un sarīkojumu organizēšanas finansējums. Nu, varbūt tas dod peļņu un tā tālāk... Bet, sakiet, vai jūs uzmanīgi izvēlējāties tādu iespēju, ka sporta inventāra un iekārtu iegādei, ja nav nekādas atrunas par procentiem, var izmantot visu peļņu un peļņas nodokli nesamaksāt vispār, un ko pēc tam darīt ar iegādāto inventāru? Neviens neatbildēs. Es zinu, ka, piemēram, RAF izlieto milzīgus līdzekļus autobusu iegādei, maskējoties ar sporta interesēm.

A.Kodoliņš: Plotnieka kungs, es pilnīgi piekrītu, bet mums negribējās un nebija nekāda attiecīga deputātu pieprasījuma grozīt jau nobalsotas lietas. Es personiski domāju un arī komisija uzskatīja, ka šis pants nav pieņemams. Par to tika nobalsots pēdējā balsojumā vai, kā saka, no lapiņas, tā ka es piekrītu- šī norma padara likumu nevis konkrētāku un vienkāršāku, bet gluži pretēji- sarežģī un rada iespējas izmantot likumu, lai noslēptu savu peļņu vai gūtu citu labumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Freimanis uzdod jautājumu, un gatavojas deputāts Kinna.

J.Freimanis: Kodoliņa kungs, es gribētu, lai jūs dotu mums uzziņu par visiem likumprojektiem, it īpaši tas attiecas uz pēdējo. Kāda būs kopējā nodokļu masa, kura papildus neienāks budžetā, un, ja tāda eksistē, vai ir domāts arī par to, kas šo summu kompensēs un kādā veidā tas notiks?

A.Kodoliņš: Principā...

J.Freimanis: Skaitļos.

A.Kodoliņš: Pirmajos divos likumprojektos, pareizāk sakot, pirmajā un trešajā likumprojektā- "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Par peļņas nodokli"- ir runa tikai par normām, kas vai nu precizē likumu, vai arī dod papildu ienākumus budžetā, tā ka, manuprāt, jautājums pavisam nav vietā. Vienīgais likumprojekts, uz kura pamata varētu būt budžeta ienākumu samazināšanās, tas ir likumprojekts par īpašuma nodokli. Tātad, ja mēs principā pieņemam grozījumus, tad uz nākamo lasījumu tomēr jāsagatavo aprēķins un jāizstrādā attiecīgi vēl viena panta grozījums, lai varētu budžeta iztrūkumu kompensēt.

J.Freimanis: Ja es jūs pareizi sapratu, tad tiešām ir tā, ka trīs apspriežamie likumprojekti vairāk vai mazāk spēj kompensēt cits citu.

A.Kodoliņš: Es domāju, ka likumprojektā par īpašuma nodokli būtu jāizslēdz norma par apgrozāmajiem līdzekļiem, un, manuprāt, jāprecizē vēl viens pants, bet šajā brīdī mums likās svarīgi vispār noskaidrot attieksmi pret šo likumu grozīšanu, kā arī noskaidrot, ar kuru brīdi tas tiks darīts, jo Ministru padome liek priekšā grozīt likumu tikai ar nākamo gadu, ar 1.janvāri.

J.Freimanis: Tātad nākamajā lasījumā jums būs arī finansiāli aprēķini, ja?

A.Kodoliņš: Jā.

J.Freimanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna, un gatavojas deputāts Endele.

J.Kinna: Cienījamo ziņotāj, varbūt jūs papildinātu savu ziņojumu un pastāstītu mums, kas strādāja jūsu vadītajā grupā, jo nenoliedzami vismaz es nevaru uzņemties svētu atbildību, ka šobrīd spēju iedziļināties visos šajos likumos, tāpēc man ir jābalso, vai nu uzticoties darba grupai un Ekonomikas komisijai, vai jāatturas no balsošanas. Tāpēc es gribētu zināt, kas šajā grupā strādāja, kāpēc likumu grozījumi neiet tradicionālo ceļu, tas ir, tos ierosina nevis valdība, bet gan Ekonomikas komisija un darba grupa. Tā ir pirmā jautājuma daļa.

Otrā attiecas konkrēti uz pēdējā likuma 20.pantu. Sakiet, lūdzu, kā jūs novērtēsit situāciju, ka, pastāvot šai normai, uzņēmums nepārtraukti mainīs uzņēmējdarbības formu, transformēsies no vienas otrā? Ir ļoti tuvas, radniecīgas uzņēmējdarbības formas, un transformācija no vienas otrā nesagādās īpašas grūtības, bet katru brīdi var rasties jauns uzņēmējs, kurš divus gadus būs atbrīvots no peļņas nodokļa.

A.Kodoliņš: Atbildu uz jautājuma pirmo daļu. Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, kuras loceklis ir arī deputāts Kinna, griezās pie Augstākās padomes Prezidija ar lūgumu izveidot darba grupu, kura pārbaudītu nodokļu instrukciju atbilstību nodokļu likumiem. Augstākās padomes Prezidijs diezgan aizmuguriski izveidoja darba grupu, kurā iekļāva deputātu Kodoliņu, deputātu Repši, deputātu Biezo, deputātu Černaju, deputātu Krastiņu- ja es kādu no deputātiem nenosaucu, tad ļoti atvainojos -, kā arī valdības locekļus: valdības padomnieci Kārkliņas kundzi, Ekonomikas ministrijas speciālistu Bļinova kungu, Finansu ministrijas speciālistu un ministra vietnieku Pupčenoka kungu. Mēs darba gaitā pieaicinājām vēl virkni speciālistu no Finansu inspekcijas un ļoti rūpīgi izskatījām visus nodokļu likumprojektus, visas instrukcijas, kā arī to savstarpējo atbilstību. Darbs bija ļoti grūts. Diemžēl no deputātu puses bija ļoti maza atsaucība, es viņus ļoti labi saprotu, jo pārbaudīt instrukciju atbilstību likumiem- tas nav viegls darbs. Ja mums nebūtu nākusi talkā, gan ne kā komisijas oficiālā locekle, mūsu Juridiskās pārvaldes speciāliste Varnas kundze, mēs vispār laikam nebūtu šo darbu veikuši, bet galu galā ar vairākiem termiņa pagarinājumiem mums tas izdevās. Tā arī radušies visi mūsu priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Endele uzdod jautājumu.

J.Endele: Man ir vairāki jautājumi cienījamam, godājamam un neapšaubāmi ļoti zinošam cilvēkam Kodoliņa kungam, un tomēr... Tātad pirmais lēmuma punkts, kas acīmredzot tapis sakarā ar naudas spēlēm. Tur ir tāda teikuma daļa: "...ja tiek izmaksāti laimesti". Es saprotu, ka ir vēlēšanās aplikt ar nodokli arī tos, kuri piedalās šajā spēlē un saņem 76 tūkstošus un tā tālāk...

A.Kodoliņš: Nē, tas absolūti neattiecas uz šiem cilvēkiem... Šeit ir domāts, kā šīs spēles kvalificēt. Mūsuprāt, vismaz sakarā ar spēļu automātiem ir tāda situācija, ka ir spēļu automāti, kur nav laimesta izmaksas, tātad šādu automātu turētāji netiek aplikti ar attiecīgo paaugstināto nodokli. Norma attiecas nevis uz vienkāršiem spēļu automātiem, bet tikai uz tādiem, kas paredzēti azartam,- spēlēt uz lielām summām un līdz ar to gūt no spēļu automāta samērā lielu peļņu. Lūk, kur ir normas jēga.

J.Endele: Es tieši domāju superbanku, kas šobrīd darbojas un kur patiešām vinnētāji saņem lielas summas. Tātad spēles dalībnieks maksās nodokli, jo viņš taču saņem peļņu, kaut arī nesaņem to tieši no organizētāja, bet ar organizētāja līdzdalību.

Tātad- vai jūs esat iecerējuši aplikt viņu ar nodokli vai ne?

A.Kodoliņš: Nē, mēs to neesam iecerējuši aplikt ar nodokli. Vismaz ar peļņas nodokli nekādā gadījumā.

J.Endele: Nākamais jautājums. Es nešaubīgi ticu, ka jūs protat rēķināt, tur nav ne mazāko šaubu, un tomēr. Tas ir 7.punkts- norma par tiem pašiem 33 procentiem, kura šobrīd nestrādā. Tātad maksimāli var ziedot 5 procentus. Pareizi?

A.Kodoliņš: Nē, te rakstīts citādi, varbūt novilkums ir ļoti slikts. Maksimāli var izmaksāt 15 procentus. Agrāk bija runa par 20 procentiem.

J.Endele: Tātad, ja 15 procentus var ziedot, tad nodokļu atbrīvojums ir 15 reiz 3, tas ir, 34 procentu apmērā.

A.Kodoliņš: Nē. (Smejas.) Tātad principā es varu ziedot 1000 rubļu. Mans peļņas atbrīvojums būs 3 tūkstoši, no manas peļņas atskaitīs nevis tūkstoti, bet trīs tūkstošus. Pārējo apliks ar peļņas nodokli atbilstoši likmei. Vai nu tā ir 35 procentu likme, vai arī 25 procentu likme, ja ir runa par privātuzņēmumu. Tiek reizināta tikai tā summa, kuru es ziedoju.

J.Endele: Jā, es saprotu, bet tāpēc arī jautāju: kāda ir maksimālā summa- 5 procenti vai 15 procenti?

A.Kodoliņš: Tātad, ja mana peļņa ir, pieņemsim, 10 tūkstoši, tad līdzšinējā kārtība atļauj ziedot 2 tūkstošus. Pēc jaunās kārtības var ziedot pusotru tūkstoti jeb 15 procentus. Lūk, starpība.

J.Endele: Tūkstotis pieci simti.

A.Kodoliņš: Tūkstotis pieci simti.

J.Endele: Tā, pēdējais jautājums. Tas ir 8.punkts- par sportu. Nu, piemēram, kā iespējams kontrolēt- "sporta attīstībai"? Vai arī šajā gadījumā minētā abstraktā frāze nav svītrojama? Es, piemēram, braucu, noorganizēju autobusu, par to pieprasu samaksāt, mēs aizbraucam noskatīties mačus, pēc tam pļavā taisām savus mačus, un to nosaucam- "sporta attīstībai".

A.Kodoliņš: Es būšu ļoti pateicīgs, ja jūs iesniegsit attiecīgā panta labāku redakciju, kas veiksmīgāk un striktāk noteiks, kas ir atbrīvots no nodokļa un kas nav.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jautājumu uzdošanu... Tā, es atvainojos. Jautājumu uzdod deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Par to pašu 33.pantu. Tur ir uzskaitījums: kultūras, veselības aizsardzības, izglītības, zinātnes, tautsaimniecības un labdarības pasākumiem. Rodas jautājums: kas paliek vēl ārpus visa tā? Tur var ietilpināt praktiski visu. Saprotiet, ietverot vārdu "tautsaimniecība", iznāk tā: ja es pats esmu tautsaimnieks un daļu savas peļņas atskaitu tautsaimniecībai, tad mani trīskāršā apmērā atbrīvo no nodokļa?

A.Kodoliņš: Jā, bet, ja mēs izlasītu visa 33.panta pilnu redakciju, tad redzētu, ka ir vēl citas panta daļas, kur teikts- atbrīvo no nodokļiem tikai pēc tiem sarakstiem, kuri mums, starp citu, ir ļoti steidzami jāapstiprina, jo mēs tūlīt iesim atvaļinājumā. Pusgads ir pagājis, bet mēs šos sarakstus neesam apstiprinājuši, kaut arī 33.pants paredz, ka Augstākā padome apstiprina sarakstus par fondiem, programmām, sabiedriskajām organizācijām un pasākumiem, kuriem var ziedot, tādējādi saņemot attiecīgo nodokļu atvieglojumu.

J.Vaivads: Jā, ir fondu un programmu saraksts, bet nav pasākumu saraksta. Šeit rakstīts- "pasākumiem". Bet jebkuru pasākumu taču Augstākā padome neies apstiprināt!

A.Kodoliņš: Ja jūs būtu apskatījis projektu, kas izsniegts komisijām, tad redzētu, ka tur ir apmēram šāds dalījums: fondi, programmas, pasākumi, sabiedriskās organizācijas.

J.Vaivads: Un pasākumi.

A.Kodoliņš: Ir daļa, kas pakārtota nosaukumam "pasākumi". Piemēram, Latviešu vispārējie dziesmu svētki.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumus diemžēl neredzu. Debatēs pierakstījies viens deputāts- deputāts Plotnieks. Lūdzu, jums vārds debatēs.

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas tautas deputāti! Es domāju, ka mēs varam izteikt pateicību kolēģa Kodoliņa vadītajai grupai, kas sagatavojusi šos grozījumus un papildinājumus. Katrā ziņā tas ir process, kurš vēl turpināsies, paveikta ir tikai neliela daļiņa no lielā darba. Nodokļu likumdošanas akti būs jāpilnveido vēl un vēlreiz.

Šajā sakarībā jautājums, kuram varbūt ir zināma resoriska piegarša. Es no šīs tribīnes neesmu izmantojis iespēju aģitēt par to vai citu organizāciju un pārliecināt jūs par tās vai citas organizācijas mērķtiecību, ar kuras darbību tā vai citādi esmu saistīts. Šoreiz pāris vārdu par Latvijas Zinību biedrību. Es gribētu visiem atgādināt, ka tajā procesā, kas sākās 1988., 1989.gadā, tieši Zinību biedrības lektoriem- ne viens vien no šajā zālē sēdošajiem arī šajā procesā piedalījās- bija ļoti liela loma, veidojot zināmu politisko klimatu Latvijā. Acīm redzams, ka šodien daudz kas šajā organizācijā ir savu laiku pārdzīvojis un tā ir kardināli jāpārveido par jauna tipa organizāciju. Šajā sakarā mēs esam sākuši kaut ko darīt. Viens tāds pārveides virziens būtu Zinību biedrību pārveidot par Eiropas namu, tādi nami ir visās Eiropas valstīs. Tie stimulē apmaiņu ar zinātniskām un politiskām idejām, sekmē dialogu, turklāt teorētiski politiskā vai zinātniskā līmenī, dažkārt arī piešķirot tam praktisku ievirzi. Savukārt rajonos mums būtu šā Eiropas nama filiālītes. Bet, ja tagad runājam ļoti lietišķi un konkrēti, tad kas šo programmu finansēs? Ja, šeit stāvot, kāds aicinātu jūs atvēlēt tādu vai citādu līdzekļu summu, es garantēju, ka mēs visi būtu pret. Un tomēr šī programma ir jāfinansē. Ir jāceļ moderns komplekss lekcijām.

Otrs. Mums vajadzētu tomēr mēģināt garas čalošanas vietā sākt praktiski būvēt Planetāriju, jo šodien es dažādos masu informācijas līdzekļos sastopos ar vaimanām, ka, lūk, Planetārija vairs nav, un prasībām- atdodiet mums Planetāriju! Mēs to atdosim tikai Latvijas bērniem un nevienam citam. Bet, lai Latvijas bērni varētu to izmantot, ir jāceļ Planetārija ēka.

Redziet, pēc šā samērā garā ievada es nonāku pie jautājuma, kas man šķiet ļoti būtisks. Kā mēs šodien varam sagādāt līdzekļus? Tad, kad, izmantojot "Letas" iespējas, es aicināju tā vai citādi palīdzēt Planetārija būvē, mēs, protams, nesaņēmām neko. Mēs pamēģināsim vēl, bet... būsim reālisti! Šī nauda ir jānopelna. Tas nozīmē, ka Zinību biedrībai būs jāveido kaut kāds uzņēmums, kura peļņu varētu izmantot šā objekta būvei.

Tālāk. Acīmredzot tas pats būs jādara Latvijas Juristu biedrībai, tas pats būs jādara vienai otrai profesionālajai organizācijai. Jo, ja mēs vēlamies tautu izglītot, tad ir jārada šim nolūkam kaut kāda bāze un tā vietā, ka, lejot asaras, aicinām atvēlēt kādu naudas summiņu, pašiem to vajadzētu nopelnīt. Bet, ja mēs peļņas nodokli reglamentēsim līdzšinējā kārtībā, tad (uzmanīgi pavērojiet 23.pantu!) labdarības fondu uzņēmumi tiks atbrīvoti no peļņas nodokļa maksāšanas, bet tie uzņēmumi, kuru peļņa paredzēta zinātnes atziņu izplatīšanai tautā, netiks. Tātad acīm redzams, ja mēs gribam būt kulturāli cilvēki un kā kulturāla tauta ieiet Eiropā, tad 23.pantā jāparedz- un tas, manuprāt, jādara jau šodien, jo rīt varbūt būs par vēlu- no peļņas nodokļa atbrīvot uzņēmumus, kuru peļņa tiek izmantota zinātnes un kultūras atziņu izplatīšanai tautā. Tad mēs radītu kaut nelielu materiālu bāzi virzībai šajā jomā.

Tālāk, runājot par konkrēto projektu, par kuru šodien tiek diskutēts. Es ierosinātu 6.punktā izvērtēt ierakstu: "izglītības iestāžu uzturēšanai iztērētie naudas līdzekļi". Mēs zinām, ka viens otrs no šiem supermonstriem- uzņēmumiem, kas mūsu republikā eksistē, bet nekādā veidā neiekļaujas republikas ekonomiskajā ainavā,- veido savus izglītības uzņēmumus un tos finansē. Turklāt šīs izglītības iestādes nekādā veidā nekalpo republikas vajadzību apmierināšanai. Vai tādu iestāžu eksistence ir jāsekmē, atbrīvojot uzņēmumu no tās vai citas summas iemaksām?

Par 8.punktiņu. Es ieteiktu, saglabājot formulu, kas paredz ļoti lielu labvēlību līdzekļu novirzīšanai sporta vajadzībām, tomēr pēc analoģijas ar 33.pantu ietvert atrunu: "...bet vairāk par 50 procentiem no kopējās ar nodokli apliekamās peļņas". Tādā gadījumā būs vismaz kāds līdzsvars.

Tālāk- 33.pantā minēta izglītība, zinātne un kultūra. Tātad šī trijotne ir minēta. Acīm redzams, ka mums tomēr vajadzētu paredzēt, ka visa tā peļņa, kas tiek izlietota zinātnes atziņu izplatīšanai nepieciešamo būvju celtniecībā, arī ir jāatbrīvo no peļņas nodokļa maksāšanas. Jo pretējā gadījumā mēs radīsim situāciju, kad nebūs ne laboratoriju, ne lekciju kompleksu, nebūs nekā, un tādā veidā pazaudētais, manuprāt, maksās desmitkārtīgi. Ja mēs, piestrādājot un zināmu kompromisu meklējot, šos pilnveidojumus ieviestu, man šķiet, šis likumprojekts būtu visnotaļ apsveicams, virzāms steidzīgi uz priekšu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies Plotnieka kungam. Trīs minūtes līdz pārtraukumam. Atgādināšu, ka pulksten 15.00 mēs klausīsimies Āboltiņa kunga referātu. Tā ka mums šis jautājums ir jāizlemj tūlīt.

Lūdzu, Endeles kungam pusminūte replikai. Te ir rakstīts "pus", bet lai jau nu būtu vesela minūte.

J.Endele: Cienījamie kolēģi! Es vairākkārt esmu uzbrucis Kodoliņa kungam, bet ne jau ļaunā nolūkā. Visu cieņu, patiešām aritmētiķis viņš ir lielisks un tā tālāk, bet viņš negrib atklāt savus noslēpumus. Tāpēc, lai mēs nākamajā lasījumā tiešām varētu likumprojektu korekti apspriest, īpaši 33.pantu, būtu lūgums blakus nolikt kopā ar attiecīgiem aprēķiniem iepriekšējo variantu, kurš, kā izrādījās, bija atbilstošs pasaules standartiem, bet nestrādāja šeit, un pēdējo piedāvāto, citādi var izrādīties, ka arī šis variants pēc kāda laika atkal nestrādās. Tātad tas ir viens.

Otrs. 11.pantā ir runa par loterijām. Tomēr loterijas bieži vien rīko labdarības nolūkos. Vai tur nevajadzētu izdarīt zināmu grozījumu par to, ka no loterijām, kas rīkotas labdarības nolūkos, netiek ņemts peļņas nodoklis?

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Kodoliņa kungs vēlas teikt galavārdu?

A.Kodoliņš: Nē.

Priekšsēdētājs: Tātad ir tikai viens priekšlikums- par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim, lūdzu, par akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 65- par, pret- nav, atturas- 10. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00, kad mēs klausīsimies ministru Āboltiņa kungu.

(Pārtraukums)

Sestdien, 24.februārī