1991.gada 16.aprīļa sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Ir reģistrējušies 142 deputāti.

Par plenārsēžu darba kārtību, lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Iepazīstoties ar sesijā izskatāmo 622.dokumentu, man ir iebildumi. Rodas iespaids, ka Augstākās padomes Prezidijs reizēm neciena deputātus, jo pēc līdzšinējās mums visiem zināmās darba kārtības piektdienas deputātiem ir paredzētas strādāšanai vēlēšanu apgabalos. Es saprotu, ka ir gana daudz darāmā darba, tādēļ es neiebilstu pret to, ka plenārsēdes varētu notikt arī trīs dienas, bet tādā gadījumā trešajai dienai vajadzētu būt ceturtdienai vai pirmdienai. Un bez tam, ja šādi tiek atstāta brīva ceturtdiena, es saprotu, ka tad ir paredzēts Prezidijs. Domāju, ka tas ir pilnīgi nepamatoti, jo Prezidijs nevar sanākt tad, kad plenārsēdes nedēļa nav beigusies. Prezidijam ir jāsanāk pēc nedēļas pēdējā apspriežamā jautājuma izskatīšanas, lai tas varētu pamatoti plānot nākamās nedēļas darbu. Prezidijs nevar sanākt nedēļas vidū, jo pēc tam pēc iepriekš apstiprinātā darba grafika vēl turpinās plenārsēdes diena, un viss plānotais nākamajai nedēļai var būt pilnīgi grozāms. Tādēļ es ierosinu, lai 19.aprīlī apspriežamie jautājumi tiktu izskatīti 18.aprīlī. 19.aprīlī no rīta ir komisiju darbs, un 19.aprīļa pēcpusdienā varētu sanākt Prezidijs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Škapars: Sakarā ar to, ka vakardien frakcijas sanāksmē izraisījās pretrunas par divu likumu konceptuāliem jautājumiem, komisija ierosina pagaidām izņemt no darba kārtības likumprojektu par Latvijas galvaspilsētas Rīgas pašvaldību un par rajona pašvaldību un likumprojektu par Latvijas Republikas administratīvi teritoriālo izveidošanu. Šinī sakarībā sesto jautājumu no 19.aprīļa vajag pārcelt uz 17.aprīli, uz dienas sākumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Pirmkārt, es visnotaļ atbalstu kolēģa Silāra priekšlikumu. Piektdienai mums klāt ķerties nevajadzētu. Arī mums, visiem pieciem Jelgavas deputātiem, paredzēta tikšanās ar Jelgavas iedzīvotājiem.

Otrkārt, es lūdzu iekļaut šīsdienas darba kārtībā jautājumu par Baltijas kara apgabala Virsniecības savienības izveidošanos un tās statūtu bīstamību visu padomju līmeņiem, organizācijām un atsevišķiem cilvēkiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, iesniedziet to rakstiski! Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es lūdzu šodienas darba kārtībā pulksten 15.00 iekļaut divu ministru pārskatu, tas ir, lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēģera un ekonomikas ministra Āboltiņa kunga pārskatu sakarā ar Augstākās padomes 27.marta lēmumu par agrārās reformas nodrošinājuma izpildi, jo ir pienācis termiņš- 15.aprīlis, bet seši punkti šajā lēmumā nav izpildīti.

Priekšsēdētājs: Iesniedziet rakstiski! Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Vispirms es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, kā ir sastādīta mūsu darba kārtība. Tā nostiprina manu pārliecību, ka pienācis laiks izskatīt jautājumu par Augstākās padomes reglamentu. Atgādināšu, ka par to spriedām jau septembrī. Ja tas jautājums bija aktuāls septembrī, tad ceru, ka tas ir aktuāls arī šodien, vēl jo vairāk- rūpīgi iepazīstoties ar mums piedāvāto darba kārtību, kas lieku reizi pārliecina, ka reglaments ir jāizskata nekavējoties. Tāds mans papildinājums šai dienas kārtībai.

Otrais. Valdības informācija ieplānota pulksten 18.30, atkal pārkāpjot pieņemto kārtību, jo 18.30 mums vajadzētu būt sēdes beigām. Es ierosinu padomāt par to, vai valdības informāciju nevarētu pārcelt uz 15.00. Šis priekšlikums zināmā mērā sakrīt ar deputāta Grūbes tikko teikto.

Trešais ierosinājums. Tas attiecas uz darbu piektdien. Es saprotu deputātu Silāra un Preinberga rūpes, gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka par visām izmaiņām darbā deputātiem jāpaziņo laikus. Tas droši vien būtu jānorāda arī reglamentā. Mēs neesam spējīgi ekspromtā mainīt savas darba dienas, jo tās tomēr ir jāplāno iepriekš. Man par nožēlu jūsu uzmanība jāpievērš tam, ka informācijā par Prezidija sēdi, kas notika 8.aprīlī, nekas nebija teikts par pieņemto lēmumu strādāt arī piektdienās. Mēs to nezinājām. Man jāinformē arī par to, ka es piedalījos Prezidija sēdē, kas notika pagājušajā nedēļā ceturtdien. Par nožēlu nedzirdēju, ka nolemts strādāt piektdien. Tas nozīmē, ka daudzi deputāti tikai vakar uzzināja, ka šonedēļ piektdienā būs trešā plenārsēde. Es domāju, ka tas nav pieļaujami. Ja plenārsēžu skaitu nepieciešams palielināt, deputātiem par to jāzina iepriekš, vismaz nedēļu agrāk, lai savu laiku saplānotu pareizi. Tāpēc mans priekšlikums ir šonedēļ noturēt tikai divas plenārsēdes./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Berklav!

E.Berklavs: Es arī teikšu tikai dažus vārdus. Arī man piektdienā jau ir ieplānota tikšanās ar vēlētājiem, tā bija izsludināta, pirms mēs saņēmām darba kārtību. Es atbalstu priekšlikumu, ka piektdienu tomēr vajadzētu atstāt deputātiem, lai tiktos ar vēlētājiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es klāt pie deputāta Grūbes priekšlikuma vēl piebildīšu, ja es varu pierakstīt ar roku klāt finansu ministra pārskatu, tad no viņa arī pirmā jāsāk, jo šobrīd ir Ministru padomes lēmums, kas ir pieņemts, sekojot mūsu lēmumam par izmaiņām budžetā, bet līdz šim brīdim mēs neesam redzējuši šo dokumentu. Tas tiek aparātā slēpts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Aleksejev, lūdzu!

A.Aleksejevs: */Gribu deputātiem darīt zināmu, ka ziņa par manu ceļojumu uz Ameriku ir stipri pārspīlēta. (Zālē smiekli.) Es trīs dienas slimoju ar gripu.

Otrais. Pēdējā laikā ļoti bieži pie manis vēršas pilsoņi ar ziņojumiem par tā sauktajām stihiskajām privatizācijām, kad jau šodien namos ierodas pretendenti uz savu kādreizējo īpašumu un iedzīvotāju dzīvi padara nepanesamu. Es domāju, ka šim jautājumam jāatrod atspoguļojums mūsu darbā, jāpieņem kādi nebūt lēmumi, lai līdz likuma pieņemšanai novērstu šo stihisko privatizāciju. Tāpēc es lūdzu to iekļaut dienas kārtībā./

Priekšsēdētājs: */Protams, vēlam jums labu veselību, bet savu priekšlikumu, lūdzu, uzrakstiet!/

Kolēģi! Pirmais jautājums ir par vienu papildu plenārsēžu darba dienu. Augstākās padomes Prezidijs lēma par piektdienu, bet mums par šo jautājumu ir jābalso. Varbūt ne tik daudz konkrēti par piektdienu, bet par papildu darba dienu viena apsvēruma dēļ: ja mēs tā turpināsim strādāt, tad es brīnos- man katrā ziņā pie saviem vēlētājiem vairs nav ko darīt. Ja mēs iekavējam visus aktuālos likumus, kuri patlaban jāpieņem plenārsēdēs, tas ir, par pašvaldībām, par šiem privatizācijas jautājumiem un citiem, tad es nezinu, ko teikt. Mums, protams, ir jātiekas ar vēlētājiem, tur nemaz nav šaubu, bet katrā ziņā jādomā arī par otru pusi, ko mēs varam pateikt saviem vēlētājiem. Tāpēc vajadzētu izlemt. Kolēģis Silārs par trešo dienu ierosināja nevis piektdienu, bet ceturtdienu. Tāpēc, pirms balsojam par saturu, mums principā ir jāizlemj par trešo dienu, kura tā būs.

Lūdzu, deputāt Cuprun!

I.Cupruns: Es visnotaļ piekrītu kolēģim Silāram, bet ierosinu 19.aprīļa sēdi noturēt nākamajā pirmdienā, tas ir, 22.aprīlī. Es domāju, ka pēc plenārsēdes atliks laiks arī frakcijas sēdei. Un turpmāk, ja ir vajadzība pēc papilddienas, likt šīs sēdes pirmdienās.

Priekšsēdētājs: Papilddiena ir vajadzīga šonedēļ. Nākamnedēļ varbūt vēl divas varam pielikt klāt.

I.Cupruns: Priekšsēdētāja kungs! Es domāju- vai nu piektdiena, vai pirmdiena, nez vai tas...

Priekšsēdētājs: Bet kāpēc jūs iebilstat pret ceturtdienu?

I.Cupruns: Tamdēļ, ka ceturtdienā katram ir kaut kas saplānots. Piemēram, Talsu rajonā ceturtdienās ir rajona sesija. Nav nemaz tik viegli trešdien aizbraukt uz Talsiem, ceturtdien piedalīties sesijā un piektdien atbraukt atpakaļ, vai arī vispār nepiedalīties rajona sesijā.

Priekšsēdētājs: Jūsu argumenti ir skaidri. Paldies. Vai, pirms balsojam, ir vēl citi priekšlikumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Ņemot vērā to, ka Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ir noņēmusi divus ļoti nopietnus un darbietilpīgus likumprojektus, es domāju, ka mums tomēr noteikti vajadzētu izpildīt šīsnedēļas plānu arī bez šiem diviem likumiem. Un vajadzētu iekļauties 16. un 17.aprīlī. Jo, ja mēs uzmanīgi pārskatām mūsu atlikušo darba kārtību, tad redzam, ka tie nav darbietilpīgi likumprojekti. Un varētu izbrīvēt ceturtdienu un piektdienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Černajs: Es tomēr gribu teikt par balsošanas motīviem. Nedrīkst mainīt arī komisijas dienu darba kārtību. Es gan nezinu, kā ir citās komisijās, bet Ekonomikas komisijā šī darba kārtība ir ļoti plaša, tā aizņem pilnu darba dienu, tā ir saistīta ar ļoti daudzām pieaicinātām amatpersonām, kuras arī jau ir saplānojušas savu darba dienu, tā ka, teiksim, pārcelt darbu no ceturtdienas uz piektdienu ir praktiski neiespējami. Tomēr es gribētu, lai mēs stingri ievērotu savu darba kārtību- tādu, kāda tā ir: pirmdien, otrdien, trešdien- plenārsēdes, ceturtdien- komisiju diena, piektdien- vēlētāju diena. Un, ja tik tiešām ir tādi jautājumi, ko mēs nevaram izskatīt, tad mums ir jānolemj par vienu, divām vai trīs dienām mēnesī, kurās mēs tomēr papildinām plenārsēžu skaitu un tajās iekļaujam tikai tos jautājumus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ no darba kārtības ir izkrituši vai nav pabeigti izskatīt līdz galam. Bet tam ir jābūt zināmam vismaz mēnesi iepriekš.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons. Un tad beigsim apspriešanu.

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst jūsu uzmanību.../

Priekšsēdētājs: */Nu, bet pirms tam tomēr atcerieties, ka vajag sevi pieteikt./ Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka par plenārsēžu skaitu šonedēļ bija vairāki priekšlikumi, kas jāuzskata par alternatīviem. Starp citu, bija priekšlikums par divām plenārsēdēm šonedēļ, bet turpmāk par plenārsēžu skaita palielināšanu deputātiem jāpaziņo laikus, vismaz nedēļu iepriekš, lai viņi varētu normāli plānot savu darbu. Tas ir alternatīvs lēmums. Lūdzu to izskatīt paralēli citiem variantiem./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi! Kā vienmēr mums viss notiek nemitīgās pretrunās. No vienas puses, mēs aicinām, ka mums tūlīt vajag izskatīt reglamentu, bet mēs to līdz šim brīdim nevaram izskatīt tāpēc, ka skaidri zinām- tur vajadzīga vesela diena, lai to izskatītu. Bet, no otras puses, līdzko mēs sākam runāt par to, ka vajadzētu noteikt papildu plenārsēdi, tad tūdaļ mums šai papildu plenārsēdei nav laika, jo mēs visi esam aizņemti. Tāpēc- kā runas vīri nolems, tā arī būs. Lūdzu, vispirms noskaidrosim: vai jūs uzskatāt, ka šajā nedēļā ir vajadzīga papildu plenārsēdes darba diena? Tas ir pirmais balsojums. Ja jūs uzskatāt, ka viss ir kārtībā, tad brauksim tik tālāk. Ja mums šī papildu diena ir vajadzīga, tad lemsim, kura diena tā būs. Un tas, ka Talsos ir sesija vai Zaļetajeva kungs ir aizņemts, tas ir arguments, kas attiecas pirmām kārtām uz viņiem pašiem. Protams, viņi var aģitēt par šo argumentu.

Pirmais balsojums. Vai mums šajā nedēļā ir vajadzīga papildu plenārsēde vai nav vajadzīga? Un pēc tam lemsim, kura diena tā būs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai jūs esat vai neesat par papildu dienu. Lūdzu rezultātu. 73- par, 30- pret, 25- atturas. Tas ir vairākums. Vairākums izsaka domu, ka šī papildu darba diena mums būtu vajadzīga.

Tagad bija priekšlikumi, ka tā varētu būt ceturtdiena, piektdiena, var būt arī sestdiena, jo tad ir pavisam jauki. Vai svētdiena. (Zālē troksnis.) Pagaidām ir priekšlikums- ceturtdiena un piektdiena. Zaļetajeva priekšlikums- ka tā vispār nav vajadzīga, bet tas tiks izlemts balsojot.

Pirms balsojam, vai kāds vēlas izteikt savu viedokli?

I.Cupruns: Es tomēr priekšsēdētāja kungam atgādināšu, ka bija priekšlikums arī par pirmdienu. Tas varētu būt nākamnedēļ.

Priekšsēdētājs: Par nākamnedēļu mēs nebalsojam, bet balsojam par šonedēļu. Es nevaru sajaukt kopā šīs lietas. Bija, bija! Paldies. Lūdzu, nomierinieties!

Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Es gribu paskaidrot, ka mans priekšlikums tika nepareizi formulēts. Es lūdzu pieņemt lēmumu, ka deputātiem ir jāpaziņo laikus, ja plenārsēžu skaits nedēļas laikā tiek palielināts. Deputātiem tas jāzina vismaz nedēļu iepriekš. Tā ir mana priekšlikuma būtība. Tā tika pilnīgi izkropļota. Tā bija pilnīgi patstāvīga sēdes priekšsēdētāja ierosme, bet ne mana. Ir taču atšķirība, kad mēs uzzinām par savu darbu- nedēļu, mēnesi vai divas stundas iepriekš./

Priekšsēdētājs: */Bija konkrēts priekšlikums par šo nedēļu. Es nesaprotu, kāpēc jūs uztraucaties. Mēs balsojām par šo nedēļu. Ja jūs gribat to ieviest reglamentā, tad šodien par to mēs nevaram balsot. Kad jūs to ieslēgsiet reglamentā, tad pēc tā vadīsimies./

S.Zaļetajevs: */Es vienkārši gribu tikai to, lai man būtu iespēja normāli plānot savu darbu. Tādēļ man iepriekš jāzina, kad būs plenārsēdes. Neko vairāk. Mēs pieņēmām lēmumu par divām plenārsēdēm nedēļā, trešajā dienā- darbs komisijās, arī pirmdienās līdz pusdienām darbs komisijās. Ja šī kārtība tiek pārkāpta, deputātiem par to jāpaziņo iepriekš. Minimālā prasība- nedēļa. Te nekā briesmīga nav./

Priekšsēdētājs: */Cienījamo kolēģi! Mēs balsojām par konkrētu priekšlikumu. Jums ir rekomendācija reglamentam, lai reglamentā būtu rakstīts, ka jums nedēļu iepriekš jāzina, ko darīt. Tas viss reglamentā būs skaisti pateikts. Bet tagad mēs balsojām par konkrētu priekšlikumu./

Tātad ir divi balsojumi- ceturtdiena vai piektdiena. Lūdzu, pirmais balsojums- ceturtdiena. Rezultātu! Par- 75. Paldies.

Tagad, lūdzu,- piektdiena. Rezultātu! Par- 41. Paliek ceturtdiena. Ceturtdiena kā papildu plenārsēžu diena.

Tagad, lūdzu, vispirms balsosim par tiem jautājumiem, kurus pati komisija ir noņēmusi, bet mēs par tiem nenobalsojām.

Vispirms par Prezidija darba kārtību. To mēs sagrupēsim arī pa dienām, ņemot vērā dažus šeit izteiktos priekšlikumus, bet tagad, lūdzu, balsosim par šo Prezidija piedāvāto darba kārtību. Rezultātu! 89- par. Lēmums ir pieņemts.

Tagad papildinājumi. Pēc kārtas ņemot, tie būtu šādi: deputāts Preinbergs lūdza iekļaut darba kārtībā jautājumu par Baltijas kara apgabala Virsniecības savienības izveidošanu un tās statūtu atsevišķiem pantiem, kas rada draudus visu padomju līmeņiem, organizācijām un atsevišķiem iedzīvotājiem. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Jautājums netiek iekļauts darba kārtībā, jo balsu vairākuma nav. Tālākais jautājums ir deputāta Grūbes un deputāta Blažēviča priekšlikums, es tos apvienoju,- šodien pulksten 15.00 darba kārtībā iekļaut ministru Āboltiņa un Ģēģera atskaiti par agrārās reformas nodrošināšanas lēmuma izpildi. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 91- par. Tas darba kārtībā tiek iekļauts.

Nākamais ir deputāta Zaļetajeva priekšlikums- izskatīt reglamentu. Lūdzu rezultātu. 40- par. Nav vairākuma. Lēmums netiek pieņemts par iekļaušanu darba kārtībā.

Un pēdējais- deputāta Aleksejeva priekšlikums: */uzklausīt valdību par nepieciešamiem pasākumiem, lai novērstu valsts īpašuma stihisku privatizāciju./ Lūdzu rezultātu. Divas balsis pietrūkst. Kolēģi, lai nebūtu nekādu domstarpību, apsēdieties visi savās vietās, reģistrēsimies un pārbalsosim! Citādi mums būs abpusēja... Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu!

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Jautājums ir ļoti nopietns, un tāpēc Valsts īpašuma konversijas komisija ir sagatavojusi Augstākās padomes lēmuma projektu par nosacījumiem valsts nekustamā īpašuma realizācijā fiziskajām un juridiskajām personām Latvijas Republikā. Lēmums man ir uz rokas, tas šodien tiks izsniegts visām komisijām, visiem gribētājiem, to var saņemt arī pie Biezā kunga vai pie manis. Tāpēc man ir ierosinājums konkrētajā situācijā Aleksejeva priekšlikumu noraidīt, jo viņam nav šāda dokumenta, bet mēs šādu dokumentu varēsim jums izsniegt jaunnedēļ, tad, kad jūs to vēlēsities.

Priekšsēdētājs: Deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Atvainojiet, tas nav bijis manās tradīcijās- atbalstīt Aleksejeva ierosinājumus, diemžēl šoreiz es esmu spiests to darīt. Arī man ir sūdzība par to, ka Kuldīgas rajonā privatizē veselu rūpnīcu, kurā strādā 821 cilvēks, un tas notiek pretēji Ministru padomes un Augstākās padomes lēmumam. Jautājums tiešām visaugstākajā mērā ir uzmanības cienīgs. Radiorūpnīcu praktiski iebāzīs kabatā, pārvērtīs par kooperatīvu. Turklāt Āboltiņš ir parakstījis, ka to var izdarīt izņēmuma kārtā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Ja kādu mulsina, ka es esmu šī priekšlikuma autors, tad es piekrītu, ka šis priekšlikums nāk no deputāta Bojāra. Bet jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, es domāju, ka tas jāizskata./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Es domāju, ka pārbalsošana šajā jautājumā ir nekorekta, jo tagad notiek zināma aģitācija, un tāpēc man ir šāds priekšlikums: paņemt izdruku un paskatīties, vai tie divi, kuri balsoja ar kartītēm, ir iekšā vai nav. Ja nav iekšā, tad viss ir kārtībā. Tad var pieskaitīt šīs balsis klāt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Šo nekorektumu skaitiet, lūdzu, uz mana un uz to kolēģu rēķina, kuri ceļ šos pirkstus. Tāpēc es domāju, ka tas, protams, ir nekorekti, un mēs neiebilstam deputātam Endelem, bet būsim tomēr korekti, ja mēs esam godīgi. Šeit nekādas pasaules problēmas nav, ja mēs godīgi esam reģistrējušies un godīgi nobalsojuši, un arī izdruku uz katra stūra izliksim. Lūdzu, balsosim par deputāta Bojāra priekšlikumu, jo deputāts Aleksejevs atteicās no autora pienākumiem. Lūdzu rezultātu. Jautājums ir iekļauts darba kārtībā. Izdruku, lūdzu, izlieciet uz ziņojumu dēļa!

Kolēģi! Lūdzu uzmanību! Par valdības informāciju pulksten 18.30. Neskatoties uz deputāta Zaļetajeva iebildumu, viss atbilst mūsu iepriekšējam balsojumam, valdības informācija paliek, tas ir nevis jautājumu un atbilžu vakars, bet valdības atbilde, kad valdības locekļi atbild uz konkrētiem deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Šodien šajā laikā uz konkrēti iesniegtajiem jautājumiem atbildēs Kalniņš- premjera vietnieks, un Māris Gailis- Ārējās tirdzniecības un sakaru departamenta vadītājs. Runājot par pulksten 15.00, jāteic tā: kā jūs sapratāt, Grūbes kungs ierosināja, un jūs viņu atbalstījāt- darba kārtībā iekļāvāt nevis vispār valdības informāciju, bet konkrēti valdības locekļu atskaiti par lēmuma izpildi, te ir runa par lēmumu "Par agrārās reformas nodrošināšanu".

Vai viss ir skaidrs, nekādi jautājumi nerodas? Tad sāksim darbu. Likumprojekts "Par pilsētu pašvaldību". Acīmredzot tribīnē jāaicina Škapara kungs. Man vienīgi ir ļoti jāatvainojas, jo man ir jāiet paralēli darīt citi darbi, tāpēc mums ir jānorunā, kā mēs tālāk izskatīsim šo likumu un kas vadīs sēdi.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Man ir priekšlikums- skatīt šo likumu no 28.panta, jo pagājušajā reizē mēs 27 pantus izskatījām.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai jums nebūs iebildumu, ka mums tomēr notiks nekorekta lieta, jo būs iznācis tā, ka šā likuma izskatīšanu būšu vadījis es, Daudiša kungs un Krastiņa kungs. Vai jūs neiebilstat, Škapara kungs? Varbūt man ir jāmaina savi plāni?

J.Škapars: Es negribētu būt kategorisks šinī jautājumā, taču domāju, ka tāda vadītāja maiņa stipri apgrūtina jautājumu izskatīšanu. Es domāju, ka vadītājam līdz ar ziņotāju derētu būt sagatavotam šā jautājuma izskatīšanai. Tomēr es kategoriski negribu iebilst.

Priekšsēdētājs: Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, es noprecizēšu- vai runa būs par 28.pantu vai 29.pantu? Tātad 28.pants. Lūdzu, izsakieties par 28.pantu!

J.Škapars: Runājot par 28.pantu, mēs ierosinām apspriest vispirms tā pirmo daļu, kur ir izteikta koncepcija un konceptuālā attieksme, kādai ir jābūt valdei. Salīdzinot ar pirmo lasījumu, šeit pēc apspriedēm republikā ir iedibināts jauns moments- ka viena trešā daļa no valdes locekļiem var būt arī nedeputāti. Bez tam šeit ir mazs labojums, šī daļa ir padarīta līdzīga pagasta likumam, ko mēs jau pieņēmām, un tā skan šādi: "Valdes sastāvā ietilpst padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieki un citi deputāti." Un tālāk kā tekstā. Būtībā šo labojumu mēs izdarījām pagājušajā reizē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, izsakieties par šo labojumu! Par 28.panta pirmo daļu. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums. Vienkārši gribu precizēt. Vai municipālajam direktoram noteikti ir jābūt padomes deputātam?/

J.Škapars: Šeit mēs to nerakstām un atstājam pilnīgas iespējas padomei pašai to izšķirt. Ja padome gribēs, lai municipālais direktors ir valdes loceklis, padome pati arī izlems, ka viņam jābūt valdes loceklim, bet, ja padome nolems, tad viņš var nebūt loceklis. Es domāju, ka municipālajam direktoram būtu ieteicams būt valdes sastāvā, viņam būtu pat ieteicams būt deputātam. Diemžēl mums ir tādi apstākļi, ka viņš nebūs deputāts un nevarēs ietilpt valdes sastāvā. Tas viss jāatstāj padomei pašai izlemšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl, lūdzu, par 28.panta pirmo daļu? Nav. Tā kā ir izdarīti labojumi, tad mums būtu jānobalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 28.panta pirmo daļu. Cik es saprotu, Škapara kungs par otro daļu, par funkcijām runās atsevišķi. Lūdzu, balsosim par 28.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Paldies. Lūdzu rezultātu. Balsu vairākums ir, tātad 28.panta pirmā daļa apstiprināta tādā redakcijā, kā ziņoja Škapara kungs.

Lūdzu, par otro daļu.

J.Škapars: Otro daļu attiecībā uz funkcijām 8.punktā ir ierosināts rediģēt. Tur bija teikts: "Realizē Latvijas PSR likumu par Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanām." Ir priekšlikums rakstīt šādu tekstu: "Realizē Latvijas Republikas likumos piešķirtās pilnvaras vēlēšanu sagatavošanā." Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir iebildumi pret šādu formulējumu? Nav. Paldies. Varam skatīt tālāk.

J.Škapars: Par 29.pantu ir priekšlikums būtībā to atstāt, bet vienīgi to salīdzināt ar pagastu likumu, jo pagastu likumā šī redakcija ir nedaudz mainīta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Man liekas, ka šajā pantā mazliet nav loģikas. Tur ir teikums: "Padomes valdes lēmums ir pieņemts, ja par to balsoja" un tā tālāk. Bet pēdējā rindkopā teikts, ka visus jautājumus valde izšķir ar tās locekļu balsu vairākumu. Tātad visos tajos jautājumos nav lēmuma.

J.Škapars: Atbilstoši pagasta likumam šis pants skan šādi: "Pilsētas valdes sēdes sasauc un vada padomes priekšsēdētājs." Tālākais ir izsvītrots. "Valdes sēdes ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas no valdes locekļiem." Un pēdējā rindkopa: "Visus jautājumus valde izšķir ar tās locekļu balsu vairākumu. Ja to pieprasa kaut vai viens valdes loceklis, jābalso aizklāti." Tas skan pilnīgi adekvāti pagasta likumam.

Priekšsēdētājs: Kolēģi! Vai viss ir saprotams? Par svītroto rindkopu iebildumu nav? Mums pants ir jānobalso, tā kā ir atšķirības drukātajā tekstā, kas jums ir izsniegts. Lūdzu, balsosim, lai nebūtu pārpratumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 29.pantu tādā redakcijā, kādā to ziņoja Škapara kungs. Paldies. Rezultāts. Par- 61, tas ir vairākums. 29.pantu esam akceptējuši.

Lūdzu, par 30.pantu.

J.Škapars: 30.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Par 31.pantu.

J.Škapars: 31.pantā ir izmaiņas, ko ierosināja Cēsu pilsēta, tās ir pieņemtas daļēji, runa ir par vienu trešdaļu no speciālistiem.

Priekšsēdētājs: Kādi, lūdzu, ir iebildumi? Vai deputātiem no Cēsīm nav kas piebilstams? Nav. Visādā ziņā, tā kā te ir bijušas izmaiņas un daļēji tās ir ieviestas, es tomēr uzdrošinos jūs aicināt balsot, lai mums nebūtu strīdu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 31.pantu ar šīm izmaiņām. Rezultātu! 62- par, tas ir vairākums, 31.pantu esam akceptējuši. Paldies.

Lūdzu, par 32.pantu.

J.Škapars: 32.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Divi deputāti domā citādi. Pirmais bija deputāts Cilinskis. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Man ir tikai jautājums, vai šajā pantā nebūtu jānorāda, ka komisijas sēde pieņem savu lēmumu vai atzinumu ar balsu vairākumu no klātesošajiem. Tas īsti nav pateikts. Varbūt tas parādās kaut kur citur?

J.Škapars: Iespējams, ka tas būtu jāraksta, bet mēs to rakstījām arī likumā par pastāvīgajām komisijām, tajā likumā tas bija izteikts, bet es šo piezīmi atstātu izskatīšanai pēc tam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Cienījamais Škapara kungs! Vai būtu pareizi, ka mēs otrās rindkopas beigās rakstām: "Komisijas priekšsēdētāju apstiprina padome." Vai tā vispār drīkst neapstiprināt, nepieņemt, ja komisija ievēlē?

J.Škapars: Šāds pants šādā formulējumā ir gandrīz vai visos likumos, arī likumā par Augstākās padomes komisijām, ka komisija ievēlē komisijas priekšsēdētāju, bet pēc tam viņu apstiprina padome. Vai tā var apstiprināt vai nevar apstiprināt- tas jau ir padomes takta jautājums un padomes attieksme pret komisiju. Es domāju, ka te padomei ir dotas tikai zināmas kontroles tiesības. Tās ir arī mūsu parlamentam, un līdzīgi tas ir ierakstīts šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi iebildumi? Nav. Tā kā te runām bija tikai jautājošs raksturs, es domāju, ka mums balsošana nav obligāta, jo panta redakcija ir saglabājusies. Vai iebildumu nav?

Lūdzu, par 33.pantu.

J.Škapars: 33.pants. Pagājušajā reizē šeit izraisījās strīds attiecībā uz municipāldirektoru un attiecībā uz to, kā to formulēt- vai viņu saukt par pašvaldības direktoru vai par municipāldirektoru. Es šobrīd variēšanas iespējas atstātu padomēm, lai tās pagaidām pašas izšķir, vai tas būs municipāldirektors vai pašvaldības direktors. Tāpēc piedāvājot iekavās varētu likt arī pašvaldības direktoru, tie ir pilnīgi adekvāti apzīmējumi, un darbības laikā pierādīsies, kas būs lietderīgāk. Es domāju, ka šis ir eksperimenta laiks un mums padomei vajag dot variēšanas iespējas. Eiropas valstīs ļoti daudz tiek lietots šīs apzīmējums "municipālais" un "municipāldirektors". Varbūt tomēr no tā pilnīgi atteikties nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi deputātiem ir iebildumi? Nav. Tātad pagaidām akceptēsim tādā formulējumā, kā to ziņoja Škapara kungs. Skatīsim tālāk 34.pantu. Par municipāldirektora funkcijām.

J.Škapars: 34.pantā šobrīd izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti, vai par 34.pantu ir kādi iebildumi? Neviens negrib neko iebilst? Paldies. Tādā gadījumā skatīsim trešās sadaļas 35.pantu.

J.Škapars: 35.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem būtu kas sakāms? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Trešajā sadaļā man ir priekšlikums par terminoloģiju, jo konkrēti šajā 35.panta pirmajā teikumā ir minēts "pilsētas budžets". Otrajā teikumā jau ir "pilsētas padomes budžets". Un tāpēc es tomēr gribētu ierosināt, lai visur būtu nevis "pilsētas padomes vai pašvaldības īpašums", bet "pilsētas īpašums". Un arī tālāk ir sacīts, ka pilsētas pašvaldībai ir tiesības rīkoties ar savu mantu. Tā nav pašvaldības manta, tā ir pilsētas manta! Iedzīvotāji tai ir uzticējuši rīkoties ar viņu mantu. Tā ir pilsētas iedzīvotāju manta. Un tas attiecas uz visu šo nodaļu. Vienkāršāk būtu teikt, ka tā ir pilsētas manta, un uz trešo lasījumu vajag sagatavot šo precizējumu, arī tur, kur bija runa par pagasta pašvaldību, tur ir līdzīga lieta, lai tiešām manta būtu vai nu pilsētas, vai pagasta, vai tamlīdzīgi. Ja komisija piekritīs, es būšu apmierināts, ja nepiekritīs, es lūgšu par to nobalsot, lai uz trešo lasījumu to var iestrādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es uzskatu, ka šeit ar mantu var rīkoties juridiskā persona. Pilsētā arī ar finansēm var rīkoties juridiskā persona. Un padome tāda ir, bet pilsēta kā juridiska persona nepastāv, ir tikai iedzīvotāju deleģēta padome.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Škapara kungs, sniedziet par terminoloģijas jautājumiem komentāru!

J.Škapars: Es šo jautājumu pagaidām atstātu neatbildētu, lai tekstā varētu ieskatīties arī juristi, varbūt Juridiskā pārvalde, taču līdz trešajam lasījumam vajadzētu galīgi izšķirties par šo jautājumu un katrā ziņā viscaur vienotu terminoloģiju. Šis termins viscaur ir ievērots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tam varētu piekrist, jo tas ir terminoloģijas jautājums, daļēji arī redakcionāls. To var izlemt arī trešajā lasījumā. Tātad pagaidām mēs akceptējam 35.pantu tādā formulējumā, kā ir, ar domu, ka trešajā lasījumā būs labojumi. Paldies.

Lūdzu, par 36.pantu.

J.Škapars: Ir priekšlikums 36.panta sākumdaļu atstāt tādu, kāda tā ir, bet otrajā un trešajā daļā izdarīt labojumus atbilstoši tam, kā tas ir pagastu likumā. Jums šorīt ir izsniegts šis labojums, vismaz vajadzēja būt izsniegtam.

Priekšsēdētājs: Kurš dokumenta numurs tas ir, Škapara kungs?

J.Škapars: Tas ir 635.dokuments. Atgādināšu jums, kā mēs atstājam. Mēs atstājam pirmo daļu par īpašumu, atstājam līdz tam laikam, kamēr šis jautājums būs izšķirts gan Konstitūcijā, gan citos likumos. Tādu formulējumu mēs atstājam līdz trešajam lasījumam. Tāpēc es ierosinu atstāt šo jautājumu atklātu. Tas ir sarežģīts un neviennozīmīgs jautājums, un tāpēc pagaidām mēs lūdzam līdz trešajam lasījumam atstāt tā, kā tas šeit ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Es ierosinātu 36.panta pirmo rindkopu formulēt tā, kā tas ir formulēts Rīgas pašvaldības likumprojektā. Manuprāt, šis formulējums ir precīzs: "Valsts īpašuma konversijas ietvaros nododot pilsētas pašvaldībai kustamo un nekustamo mantu." Tas, manuprāt, ir precīzāks nekā pilsētu likumā formulētais: "Likumā noteiktajā kārtībā pilsētas padomei nodotie valsts īpašumi..."

Priekšsēdētājs: Lūdzu Škapara kunga komentāru.

Z.Ziediņš: Man nav skaidrs šis jēdziens "ir pirmpirkuma tiesības", jo nav skaidra šī pirmpirkuma tiesību attiecība pret tiem īpašumiem, kuri jau atrodas pašvaldību īpašumā. Kā jūs varat šo jautājumu saskaņot ar tiem bijušajiem īpašniekiem, kuru rīcībā pilsētas teritorijā atrodas dzīvojamās mājas, kurās, piemēram, tagad ir iebūvēti veikali vai kādi citi pilsētai vajadzīgi objekti? Un bez tam, Škapara kungs, es domāju, ka šo punktu pagasta likumā mēs izsvītrojām tieši šīs problēmas dēļ. Un es apšaubu, ka tam te ir jāpaliek. Es esmu pilnīgi par šā punkta svītrošanu. Esiet ļoti uzmanīgi, šis ir kārtējais mēģinājums, kad pilsētu pašvaldība uzurpē sev tiesības, apejot īstos īpašniekus. Lūdzu, esiet uzmanīgi!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Man ir tieši tāda pati doma, kādu izteica Ziediņa kungs. Ja es nekļūdos, mēs pagastu pašvaldības likumā šo punktu ar balsošanu pēc ilgas un dedzīgas diskusijas izsvītrojām. Un pēkšņi mums šeit stāsta, ka mēs pagasta pašvaldību likumā esot vienojušies tā. Škapara kungs, vai tad tā bija? Manuprāt, mēs nobalsojām, ka šīs pirmpirkuma tiesības tiek izslēgtas ārā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Pēc tam Škapara kungs atbildēs uz visiem jautājumiem kopā.

J.Blažēvičs: Par īpašuma pirmpirkuma tiesībām. Saprotiet, tā nebūt nav mantinieka tiesību aizskaršana. Ja ir mantojums, tad ir mantojums. Taču tās ir tādas lietas, kas pašlaik pa labi un kreisi tiek pirktas un pārdotas. Un tāpēc šeit, lai pašvaldībām būtu kontrole, mēs ielikām šīs pirmpirkuma tiesības. Uz mantiniekiem tas neattiecas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Tik tiešām, izskatot pagastu pašvaldības likumu, mēs tā pēdējo rindkopu- par tiesībām pirmajai iegādāties nekustamo īpašumu- izņēmām ārā. Tādas tiesības mēs pagastu pašvaldībām liedzām. Es tomēr lūdzu jūs, kolēģi, vēlreiz šo jautājumu detalizēti un vispusīgi izskatīt, jo pilsētās ir sakoncentrēts daudz vairāk dažādu nekustamu mantu, proti, būvju. Un īpašuma konversijas rezultātā šie īpašumi ļoti bieži nonāks Latvijai naidīgu personu un organizāciju īpašumā, tādēļ šis pants ir nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu piedāvājums ir pagaidām neakceptēt?

J.Lagzdiņš: Balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Es tomēr vēlreiz lūdzu deputātus šo principu par pašvaldību pirmpirkuma tiesībām atbalstīt. Mēs to komisijā ļoti dzīvi divas reizes izdiskutējām un tomēr nonācām pie secinājuma, ka pašvaldībām tādām tiesībām ir jābūt, jo, teiksim, viens no ļoti svarīgiem aspektiem ir tas, ka tas nodrošinātu arī pilnīgu kontroli pār īpašumu pirkšanu un pārdošanu, kā arī nodrošinātu likumīgās valsts nodevas iekļūšanu attiecīgajā budžetā. Ja šāda tiesība netiek realizēta, tad pircējs un pārdevējs var vienoties par šo redzamo summu, kas var būt 10 reižu mazāka nekā faktiskā summa, par kuru māja tiek pārdota. Līdz ar to šajā gadījumā valstij vai pašvaldībai paiet garām valsts nodeva. Taču, ja pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības, tad īpašnieks nevar pārdot par citu summu, kā vien to, ko viņš ir atklāti deklarējis. Ja viņš māju grib pārdot par 100 000 rubļu, tad viņam par šiem 100 000 ir jāpiedāvā pašvaldībai. Un, ja tā nepērk par šiem 100 000, tad viņam par šo summu māja ir jāpārdod citiem pircējiem. Bet summai jābūt noteiktai. Un es nekādā ziņā negribu teikt, ka tas kaut kādā veidā ierobežo bijušo īpašnieku tiesības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Cienījamais Teikmaņa kungs! Jūs nevarat runāt pats sev pretī. Ja es savu īpašumu, vadoties pēc mūsu nākamās sistēmas, ko mēs veidojam republikā, gribu pārdot kādam cilvēkam par piecreiz lielāku cenu, nekā piedāvā pilsēta, tad tās ir manas īpašnieka tiesības to darīt, bet šajā likumā ir ierakstīts, ka pilsētas pašvaldība saglabā pirmpirkuma tiesības. Uz kāda pamata jūs iejaucaties manā personīgajā biznesā? Es vēlreiz visus lūdzu padomāt, un šajā punktā tāpat kā iepriekšējā reizē to izsvītrot ārā. Tā atkal ir kārtējā cenšanās mūs iedzīt šajā pašvaldību diktātā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

L.Alksnis: Es gribu lūgt kolēģus deputātus atbalstīt šo normu par pilsētas pašvaldības pirmpirkuma tiesībām. Sevišķi attiecībā uz zemi. Man jāsaka, ka šī norma bija arī Latvijas laikā, tā ir aktīva norma un darbojas mūsu pašvaldības likumā. Tā darbojas arī likumā par pilsētas zemi. Arī mēs patlaban esam šo normu iestrādājuši pilsētu un ciematu zemes likumā. Jāpiebilst, ka šai normai ir arī pilsētu veidojoša funkcija. Jo pilsētas pašvaldība šādā veidā, paturot sev šīs tiesības, var, izejot no savas pilsētas ģenerālplāna priekšlikumiem, jau iepriekš zināt, teiksim, ka tiek pārdots kāds īpašums, ka tiek pārdota zeme, un iegūt sev šo īpašumu, lai, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības, iegādātos, teiksim, šo zemi visas sabiedrības interešu apmierināšanai, piemēram, gadījumā, kad jābūvē kāda sabiedriska celtne vai jābūvē kāda iela pāri šim īpašumam. Tad, lūk, pašvaldībai ir nepieciešama šī prioritāte, lai iegūtu šo zemi jau iepriekš savā īpašumā. Lai pēc tam nebūtu jācīnās ar nākamo īpašnieku, kas būs zemi ieguvis. Tādēļ es aicinu deputātus akceptēt normu par pilsētas pašvaldības pirmpirkuma tiesībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Mani ļoti sajūsmina tā terminoloģija, kuru pašlaik lieto mūsu deputāti. Piemēram, Teikmaņa kungs runā par pilnīgo kontroli, iepriekšējais deputāts- par cīņu ar privātīpašniekiem. Es jūtu, ka mēs tuvojamies postsociālisma ērai, kur mums atkal būs pilnīga kontrole un uzskaite, kā to gribēja Molotovs. Būs cīņa ar privātīpašniekiem. Atkal būs viena līmeņa īpašnieka pilnīgs monopols. Mēs paši atkāpjamies no tiem principiem, kurus esam pasludinājuši ceļā uz tirgus ekonomiku. Šādā tik neskaidrā veidā formulēta tēze šajā likumā palikt nevar. Īpaši tad, ja es dzirdu, ko šeit ar šo tēzi, ar normu saprot cienījamie pašvaldību vadītāji. Kā izrādās, viņiem būs prioritātes monopoltiesības. Viņi būs pacelti pāri citiem īpašniekiem, pārpērkot īpašumus. Es kategoriski iebilstu pret šādām formām. Tās mums bruģē ceļu uz jaunu sociālismu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

G.Grūbe: Es, cienījamie kolēģi, gribētu vērst uzmanību uz to, ka valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesības mēs esam paredzējuši arī lēmuma projektā par namīpašumu denacionalizāciju. Pirmpirkuma tiesības, bez šaubām, ir zināms ierobežojums, zināms ierobežojums īpašniekam. Tomēr varbūt nevajag ar vienu cirtienu atteikties no šīm tiesībām, jo es nedomāju, ka valsts vai pašvaldība šīs tiesības varēs masveidā izmantot. Jo, pirmkārt, cenu diktēs īpašnieks. Tik tiešām varbūt no simt gadījumiem tas būs viens gadījums. Bet varbūt šā viena gadījuma dēļ tomēr var atstāt tās tiesības? Bez tam es gribu atgādināt Latvijas Republikas pieredzi, ka 20.gados bija pieņemti divi speciāli likumi, kas paredzēja gan atļaujas izsniegšanas kārtību uz zemi, ko Zemes komisija realizēja pie pārdošanas, gan arī attiecībā uz citiem īpašumiem šo atļaujas kārtību noteica Tieslietu ministrija. Tā ka tas nav nekas boļševistisks. Arī Latvijas Republika 20.gados, kamēr nekustamos īpašumus ievirzīja normālā gultnē, tomēr valstiski to regulēja. Es tomēr ieteiktu no tā neatteikties. Es nedomāju, ka pašvaldība ar savu budžetu varēs realizēt šīs tiesības 99 gadījumos no simta. Vienā no simt gadījumiem tā varbūt arī varēs realizēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Cālītis: Savu pirmo pienācienu pie mikrofona Ziediņa kungs iesāka ar vārdiem: "Es nesaprotu..." Tas ir skaidrs, ka var nesaprast. Taču mums visiem radās pārliecība, ka arī otrajā piegājienā pie mikrofona Ziediņa kungs vēl nebija izpratis šā jautājuma būtību. Un pats dīvainākais ir tas, ka, lūk, arī deputāts Krastiņš acīmredzot nav sapratis, kas ir domāts ar šīm pirmpirkuma tiesībām. Šeit netiek ierobežots ne īpašnieka, ne viņa mantinieku tiesības rīkoties ar savu īpašumu. Šeit ir noteikts, ka nav iespējams pārdot jebkuram katram, kā tas, piemēram, pašlaik notiek. Minēšu pavisam parastu piemēru, kas visiem ir pārbaudāms un zināms,- par Jūrmalas, konkrēti Lapmežciema, privātīpašumu pārdošanu Ļeņingradas, Poltavas vai citiem pircējiem, kas pastāvīgi tur ir apmetušies dzīvot, un viņi nopērk šeit vasarnīcas vai cita veida īpašumus. Redziet, lūk, šī ir vienīgā ierobežošana, kas ir paredzēta ar šīm pirmpirkuma tiesībām. Bez tam būtu naivi domāt, ka pašvaldība nopirks jebkuru pārdodamo īpašumu. Pašvaldība varētu iegādāties tikai tos, kurus nopirkt atļautu attiecīgais pašvaldības budžets vai nepieciešamība, kas būtu pamatojama ar saimniecisko darbību. Tā ka, lūdzu, pirms nākat pie mikrofona, uzziniet to, ko nozīmē šīs "pirmpirkuma tiesības".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es tieši esmu pienācis pie mikrofona tā paša iemesla dēļ, kura dēļ pienāca Ziediņa kungs un Krastiņa kungs, jo neizprotu šīs "pirmpirkuma tiesības". Ja ar pirmpirkuma tiesībām saprot to, ko saka Cālīša kungs, proti, kontroli pār to, kuram drīkst pārdot un kuram nedrīkst pārdot, tas ir, noteikt klientus, tad es ļoti apšaubu, vai ar "pirmpirkuma tiesībām" ir saprotams tas, ka vietējā pašvaldība noteiks, kuri ir tie, kuri nedrīkst pirkt. Tāpēc es lūdzu izskaidrot, kas ir "pirmpirkuma tiesības" un kā tās pasargā pārdevēju no iespējamības, ka vajag pārdot par zemu cenu, ka viņš tomēr drīkst nepārdot pašvaldībai, bet pārdot tam, kuram iecerējis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Es vēlreiz atgriežos pie šā mikrofona, jo tiešām redzu, ka jautājums par pirmpirkuma tiesībām nav līdz galam skaidrs. Galvenais princips šeit saglabājas- cenu nosaka pārdevējs! Tātad šīs tiesības nekādā gadījumā neierobežo pārdevēja tiesības noteikt savai mantai cenu. Ja pašvaldība šo cenu nespēs maksāt, tad tā arī nemaksās, un tad par šo cenu varēs nopirkt jebkurš cits. Bez tam šie principi darbojas ļoti daudzās Eiropas municipalitātēs, un tā nav nekāda īpašnieka tiesību ierobežošana. Taču municipalitāte var arī atsavināt piespiedu kārtā, teiksim, namīpašumu, neapšaubāmi, samaksājot tirgus vērtību, nevis pati nosakot vērtību. Samaksājot to vērtību, kāda ir reālā, ko nosaka tirgus. Strīdus gadījumā to var noteikt tiesa. Bet municipalitātei ir tiesības piespiedu kārtā atsavināt namīpašumu, ja tur, teiksim, ir jābūvē ceļš. Tā ka es šajā gadījumā neredzu, kādā veidā būtu ierobežotas īpašnieka tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

D.Skulte: Man ir konkrēts priekšlikums, kā noregulēt šīs attiecības, lai mēs neapvainotu viens otru jautājumā, kurš ir lielāks kapitālists vai lielāks sociālists, proti, vajag vēlreiz uzticēt šo problēmu komisijai izskatīšanai, atstājot esošo formulējumu atklātu, lai trešajā lasījumā pie tā atgrieztos, kad būs satikušās Konversijas komisija ar Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisiju un to formulējušas. Jo atcerēsimies, ka mēs par šo principu jau esam nobalsojuši, un tad šīs šaubas neradās. Lēmuma par konversijas pamatprincipiem 1.punktā ir paredzētas pašvaldību tiesības konversijas rezultātā iegūt šo īpašumu. Tā ka būsim konsekventi un precīzi formulēsim pantus. Nesteigsimies šodien, lai šauboties nebūtu jābalso par to, par ko vēl neesi pārliecināts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Un ar to varbūt arī beigsim par un pret aģitāciju, jo visi šie spriedumi un viedokļi ir skaidri.

J.Endele: Es tomēr esmu par balsošanu tagad, taču man ir viens mazs priekšlikums- nosvītrot "un var tikt izmantota saimnieciskām vajadzībām". Ja šī te teikuma daļa paliek, tad tas nozīmē, ka nevar pirkt objektus vai zemi kultūras, izglītības, veselības aizsardzības un tamlīdzīgām vajadzībām. Man būtu priekšlikums te neierobežot, bet nosvītrot tekstu "un var tikt izmantota saimnieciskām vajadzībām".

Priekšsēdētājs: Vēl vēlas izteikties Lagzdiņa kungs. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Šeit jau iepriekšējais runātājs precizēja. Arī es gribētu precizēt balsojamo tekstu, un proti- ja mēs to pieņemam šādā redakcijā, kādā tas ir ietverts konkrētajā 36.panta pēdējā rindkopā, tad tik tiešām ar pirkšanu iegūstamo īpašumu loks ir ļoti plašs, tāpēc es ierosinu visus objektus apvienot zem viena nosaukuma un izteikt šo rindkopu šādi: "Pilsētas padomei ir pirmpirkuma tiesības likumā (kolēģi, es uzsveru vēlreiz- likumā!) noteiktajā kārtībā iegūt savā īpašumā nekustamu mantu, kas atrodas pilsētas teritorijā un var tikt izmantota pašvaldības vajadzībām." Punkts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi mums, Lagzdiņa kungs, var iznākt pārpratumi, ja mēs nobalsosim, uzticoties dzirdei, šis teksts nav bijis iesniegts rakstiski un izsniegts visiem deputātiem. Ir bijuši protesti, ka šādā gadījumā sēdes vadītājs ir rīkojies nekorekti, likdams uz balsošanu tādu punktu. Visi to ir dzirdējuši, taču es mēģināšu apkopot šos deputātu piedāvājumus.

Tātad pirmais bija Ziediņa kunga piedāvājums- vispār izslēgt šo pantu kā tādu. Vai Ziediņa kungs vēl uztur spēkā šo balsojumu? Uztur. Un otrais variants bija- pieņemt to tādu, kāds tas ir Škapara kunga ziņotajā redakcijā. Trešais variants- pantu nepieņemt. Un beigās bija priekšlikums, lūk, ar šiem labojumiem, ko par panta pēdējo daļu izteica deputāts Endele un deputāts Lagzdiņš. Ja es kļūdos, lūdzu, labojiet mani.

Vārds Ēlerta kungam.

I.Ēlerts: Es atvainojos, es nevēlos jūs labot, es vēlētos pajautāt komisijai: kurā vietā lēmumā par īpašuma konversijas pamatprincipiem ir paredzētas pašvaldības pirmpirkuma tiesības? Es tādas tur neatrodu, un nebūtu loģiski, ka tādas tur būtu.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, vārds atbildei Škapara kungam.

J.Škapars: Es domāju, ka mēs esam ļoti daudz sprieduši. Es redzu divus balsojumus. Pirmkārt, Ziediņa kunga priekšlikums- izslēgt šā panta trešo daļu, tas būtu pirmkārt. Un, otrkārt,- atstāt šo pantu komisijai izskatīšanai uz trešo lasījumu. Es redzu, ka pats loģiskākais būtu, ja mēs to atstātu uz trešo lasījumu, jo šeit ir izteikti daudzi viedokļi, daudzi spriedumi, un to nedrīkstētu tik vienkārši izslēgt. Turklāt tie šobrīd nav iesniegti rakstiskā veidā, bet šodien spriest- nobalsot par to visu un arī izslēgt- tas varbūt šobrīd ir nepareizi. Tāpēc es balsotu par diviem variantiem- par Ziediņa kunga ierosinājumu par izslēgšanu un, otrkārt, priekšlikumu par panta atstāšanu trešajam lasījumam, lai komisija to izskatītu, pieaicinot klāt varbūt arī tos deputātus, kuri šeit izteikuši savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

Z.Ziediņš: Škapara kunga formulējums mani apmierina, es noņemu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs noņemat savu priekšlikumu un piekrītat Škaparam- pantu atstāt trešajam lasījumam? Godājamie kolēģi, vai vēl kādam deputātam ir priekšlikumi par to, ka pantu vajadzētu atstāt trešajam lasījumam komisijai, tas ir, neakceptēt to otrajā lasījumā? Tomēr mums katrā ziņā ir jānobalso.

Tātad izskanēja divi priekšlikumi. Viens- pieņemt šo pantu, akceptēt to otrajā lasījumā. Un otrais- komisijas un deputātu vairākuma piedāvātais variants- neakceptēt pantu otrajā lasījumā, atdot to komisijai, lai tā kopā ar visiem autoriem un līdzautoriem to izstrādātu līdz trešajam lasījumam. Pēc žestiem spriežot, Silāra kungam kaut kas nav skaidrs. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Pēc manas izpratnes, šeit nav pieņemams šāds piedāvājums- nodot trešajā lasījumā to, kas nav pieņemts otrajā lasījumā. Šis pants ir jāatliek, visu pārējo mēs varam pieņemt otrajā lasījumā, izņemot šo pantu.

Priekšsēdētājs: Šā panta trešo daļu, ja būsim precīzāki.

I.Silārs: Jā.

Priekšsēdētājs: Jo par pirmajām divām nebija nekādu strīdu.

I.Silārs: Jo nevar pārlekt pāri...

Priekšsēdētājs: Pareizi. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man nav saprotama nekonsekvence- tad mums pašvaldības likumu paketē ieviesīsies dažādība, ka pagastos mēs tādas tiesības nedosim, bet pilsētās mēs dosim. Vai tā nav nekonsekvence?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Šis jautājums ir ļoti svarīgs pašvaldībām. Šodien mums būtu jāizšķiras principā, vai mēs dosim pirmpirkuma tiesības vai nedosim. Jautājums ir neskaitāmas reizes izdebatēts komisijā, iepriekšējo reizi arī plenārsēdē, arī šoreiz ļoti daudz runātāju izteicās gan par, gan pret. Lai mēs sekmīgi varētu saskaņot visus četrus pašvaldību likumus šajā jautājumā un neatgrieztos pie tiem vēlreiz, es aicinu plenārsēdes vadītāju likt uz balsošanu principiālu, konceptuālu, svarīgu jautājumu, proti- dot vai nedot pašvaldībām pirmpirkuma tiesības iegūt savā teritorijā esošo nekustamo mantu.

Priekšsēdētājs: Vienkāršojot var teikt, ka tas ir balsojums par trešo daļu, tas ir 36.panta trešās daļas balsojums. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Redziet, kas par lietu. Es domāju, ka nebūtu labi, ja mēs būtu kategoriski vienā vai otrā ziņā, jo šeit ir izskanējuši daudzi priekšlikumi. Mums taču ir ļoti rūpīgi jāizsver, kas te ir pareizs, kas te ir nepareizs, un tāpēc jāskata trešajā lasījumā, ņemot vērā to viedokļu dažādību, kas šeit izskanēja. Tāds ir jautājums. Tāpēc es ierosinu nebūt tik kategoriskiem nevienā ziņā.

Priekšsēdētājs: Vēl Silāra kungs vēlas izteikties. Lūdzu. Un pēc tam balsosim.

I.Silārs: Arī es, atbalstot Lagzdiņa kunga konkrēto priekšlikumu, visnotaļ jutu, ka tad, kad Lagzdiņa kungs to izteica, puse no klātesošajiem deputātiem savā starpā apsprieda šo jautājumu un teiktajā neiedziļinājās. Tādēļ es, cienījamais kolēģi, lai mēs nonāktu pie vēlamā rezultāta, tiešām domāju, ka vajag likt uz balsošanu, lai gan šis jautājums ir jāizlemj vēl komisijā līdz nodošanai trešajā lasījumā. Neizlemsim šodien!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, balsosim par 36.panta trešās daļas akceptēšanu otrajā lasījumā. Ja šis balsojums neiegūs noteikto balsu vairākumu, gluži automātiski šī trešā daļa netiks akceptēta, tā nokļūs atpakaļ komisijā, un būs nepieciešams vēl viens otrais lasījums un balsojums pirms trešā lasījuma. Tā ka ar vienu balsojumu mēs visu izšķirsim.

Teikmaņa kungs, lūdzu!

A.Teikmanis: Gribētu citēt rindas no Latvijas laika pilsētas zemes likuma, no noteikumiem par nekustamas mantas pirmpirkšanu un zemes izlietošanas tiesību piešķiršanu vietējām pašvaldībām. Šeit ir teikts: "Pilsētu pašvaldībām pieder pirmtiesības pirkt nekustamas mantas, kuras atrodas attiecīgo pilsētu administratīvajās robežās." Pants ir arī atrunāts, uz ko pirmpirkuma tiesības neattiecas, bet princips ir iekšā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man liekas, visi par un pret viedokļi ir izteikti. Lai nebūtu pārpratumu, es aicinu vēlreiz reģistrēties pirms šā atbildīgā balsojuma, jo deputātu skaits ir krietni sarucis. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Paldies. Reģistrējušies 109 deputāti. Kopš iepriekšējā balsojuma trūkst tieši 40 deputātu.

Tagad, lūdzu, balsosim par 36.panta trešās daļas, lūk, šo pirmpirkuma tiesību, akceptēšanu vai neakceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Tātad ar 79 balsīm "par" šī 36.panta trešā daļa ir akceptēta otrajā lasījumā. Līdz trešajam lasījumam jāizdara redakcionāli labojumi, kādus ieteica deputāti. Jautājums ir izšķirts.

Lūdzu, par 37.pantu.

J.Škapars: Par 37.pantu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Arī nav. Par 38.pantu.

J.Škapars: Par 38.pantu priekšlikumu nav. Tur vienīgi beigās ir tehniska kļūme- pavairošanas tehnikas dēļ ir izlaistas rindiņas. Tur vajadzētu būt "maksājumus pilsētas budžetā uzņēmumi, organizācijas, saimniecības izdara pēc...", "var iemaksu izdarīšanu aizstāt ar materiālo vērtību nodošanu". Tas ir izlaists. Tas pirmajā lasījumā ir bijis iekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons - par 38.pantu.

V.Eglājs: Pirmajā teikumā, kur atkal ir teikts "pilsētas padomes budžets", to vārdu "padome" vajadzētu svītrot, jo trešajā teikumā sākas "pilsētas budžets".

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, bet jūs jau izteicāties par to, ka šeit ir jārediģē visi šie jautājumi par pilsētas padomi un tās budžetu. Varbūt tagad nevajag to teikt pie katra panta, jo jūs jau sākumā to pateicāt, ka visā trešajā sadaļā ir jābūt vienotai terminoloģijai.

Lūdzu, par 39.pantu.

J.Škapars: 39.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 40.pantu.

J.Škapars: 40.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Par 41.pantu.

J.Škapars: 41.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Par 42.pantu.

J.Škapars: 42.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 43.pantu.

J.Škapars: 43.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Par 44.pantu.

J.Škapars: Arī izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka deputātiem arī nav. Par 45.pantu.

J.Škapars: 45.pantā ir svītrots 3. un 5.apakšpunkts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildumi vai citi ierosinājumi? Nav. Paldies. Tad par 46.pantu.

J.Škapars: 46.pants tiek svītrots līdzīgi kā pagasta likumā.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi vai citi ierosinājumi? Nav. Paldies. Par 47.pantu.

J.Škapars: 47.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: 48.pants.

J.Škapars: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Par ceturtās sadaļas 49.pantu.

J.Škapars: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Un 50.pants.

J.Škapars: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Mums vēl ir jānobalso par lēmuma projektu, bet sākumā, lūdzu, varbūt balsosim par izdarītajām izmaiņām un labojumiem kopumā otrajā lasījumā Latvijas Republikas likumprojektā "Par pilsētu pašvaldību". Lūdzu balsošanas režīmu, jo mēs tikko reģistrējāmies. Balsosim par likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Paldies. Lūdzu rezultātu. 77- par, 1- pret, 16- atturas. Esam akceptējuši šo likumu otrajā lasījumā.

Tagad Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums "Par likumprojekta "Par pilsētu pašvaldību" sagatavošanu trešajam lasījumam". Vai deputātiem ir šis lēmums? Nav. Tad es to nolasīšu:

"Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj:

1. Iekļaut likumprojektu "Par pilsētu pašvaldību" Latvijas Republikas Augstākās padomes darba kārtībā trešajam lasījumam 1991.gada 23.aprīlī.

2. Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai pārvaldei līdz trešajam lasījumam Augstākās padomes sesijā savstarpēji jāsaskaņo likumprojekti par pagasta pašvaldību un par pilsētas pašvaldību, izdarot tajos nepieciešamās korekcijas." Tāds ir šis lēmums. Vai kolēģiem ir kādas pretenzijas, ierosinājumi, papildinājumi, labojumi? Nav. Teikmaņa kungam ir. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Varbūt minēsim 23. un 24.aprīli, lai tur paliek kaut kādas variācijas iespējas.

Priekšsēdētājs: Tātad 23. vai 24.aprīli. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Šis lēmuma projekts, ko jūs, cienījamo priekšsēdētāj, nolasījāt, ir tapis pirms tam, kad Augstākā padome šorīt, izskatot darba kārtību, pieņēma lēmumu šajā nedēļā neizskatīt pirmajā lasījumā likumu par rajona pašvaldību un otrajā lasījumā- likumu par Rīgas pilsētas pašvaldību. Šajā sakarā man ir jautājums referentam vai, ņemot vērā izmainījušos situāciju, šāds lēmums ir pieņemams un vai šie termiņi ir pietiekami un reāli izpildāmi?

J.Škapars: Es domāju, ka tas ir pieņemams. Tie ir divi pamatposma likumi, mēs jau vairākas reizes par šo jautājumu debatējām un izšķīrāmies, ka vispirms jāpieņem viss šis pamatposms, tas ir pirmais līmenis, un tas nākotnē paliks vienīgais, un tad attiecīgi jāsaskaņo arī pārējie likumi. Es domāju, ka tāpēc šinī stadijā ir jāsalīdzina savā starpā arī šie divi pamatlikumi, tas ir, pirmā posma likumi- pagasta un pilsētas likumi. Tāpēc es domāju, ka te reāli ir gan termiņi, gan arī tas, ka mēs izdarām šo darbu tagad.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad atliek noskaidrot savu attieksmi, balsojot par šo lēmumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par vienu labojumu- 23. vai 24. aprīlī. Lūdzu rezultātu. Par- 65, pret- 4, 19- atturas. Godājamie kolēģi, šis ir lēmums, un lēmuma pieņemšanai Augstākajā padomē ir nepieciešamas 67 balsis. Es neaicināšu pārbalsot. Šis lēmums nav pieņemts, bet es ceru, ka komisija organizēs darbu tā, lai arī bez lēmuma viss tiktu izdarīts, kas tur ir paredzēts. Es aicinu vienkārši mazliet nopietnāk izturēties pret balsošanu, jo daudzi deputāti ir mainījuši savas atrašanās vietas zālē, aizgājuši, dislocējušies citur un tamlīdzīgi, un arī atstājuši sēžu zāli pēc balsojuma. Tas no šejienes ir ļoti labi redzams. Taču mācība mums ir, un pārbalsot mums nav nekādas vajadzības. Es domāju, ka Škapara kungs organizēs darbu arī bez oficiāla lēmuma, lai tas tiktu izdarīts. Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Varbūt patiešām tad iepriekš vajadzēja piezvanīt, jo deputāti strādā arī citās vietās, bet viņi ir šeit uz vietas.

Priekšsēdētājs: Iepriekšējais balsojums mums arī bija bez zvanīšanas. Paldies.

Godātie kolēģi! Mums ir palikušas trīs minūtes līdz pārtraukumam, tāpēc pirms pārtraukuma vēl būs paziņojums. Tātad komisija, kas izskata likumprojektu par Ministru padomi, tiek aicināta pulcēties piektdien, 19.aprīlī, pulksten 11.00 Prezidija sēžu zālē. Paziņojums ir vēl arī pie trešā mikrofona. Lūdzu.

R.Repša: Arhitektūras un celtniecības komisija organizē deputātu izbraukumu uz Sakaru ministrijas sistēmas objektiem. Te pamatā ir domāts VEF, pasts, Centrālais telefona un telegrāfa mezgls. Ja kādam no citiem deputātiem, kuri ir mūsu komisijas locekļi, ir interese piedalīties šādā pasākumā, tad, lūdzu, šīsdienas laikā piesakieties pie manis.

Priekšsēdētājs: Citu paziņojumu nav. Paldies. Seko 30 minūšu ilgs pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lai cik mēs arī būtu zālē, lūdzu, ieņemiet vietas! Ētisku apsvērumu dēļ es neaicināšu reģistrēties, uzsākot mūsu sēdi, bet darbu turpināsim. Tātad otrais mūsu darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par uzņēmējdarbību"" un "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par Uzņēmumu reģistru"". Tas ir pirmais lasījums.

K.Špoģis: Godātie kolēģi! "Jumta" likuma darbības laikā, darbības rezultātā pirmajos mēnešos ir parādījusies nepieciešamība atsevišķos pantos, atsevišķās normās izdarīt papildinājumus, precizējumus vai grozījumus. Šie priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem, papildinājumiem bija ienākuši uz pirmo lasījumu no republikas vadības, bija arī ierosinājumi no Rūpniecības komisijas, Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas, bankas, Uzņēmumu reģistra un... Neklaigājiet, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Izturēsimies korekti pret ziņotāju!

K.Špoģis: ...no Uzņēmumu reģistra un arī deputāta Muciņa. Visi šie ienākušie priekšlikumi Ekonomikas komisijā tika rūpīgi izskatīti, un Ekonomikas komisija izveidoja tādu variantu, kāds tas jums ir izdalīts,- šis ir 576.dokuments. Mērķis bija izveidot vienu likumprojektu par grozījumiem, papildinājumiem un labojumiem likumā "Par uzņēmējdarbību". Pēc tam, kad tika izdalīts un izplatīts šis projekts pirmajam lasījumam, ienāca vēl papildu priekšlikumi no dažām pilsētām, no dažiem pilsētu vadītājiem un no dažiem rajoniem. Taču tie, kā es teicu, ienāca pēc pirmā lasījuma, tāpēc tie tiek skarti. Arī daži deputāti jau ir iesnieguši savus labojumus pirmajam lasījumam, un tie tiks izskatīti. Pie tā tiek strādāts pakāpeniski, un mēs darīsim zināmu komisijas atzinumu par visiem šiem priekšlikumiem, kas saistīti ar otro lasījumu, attiecīgi tad, kad pienāks laiks otrajam lasījumam. Runājot par izpildkomiteju vai padomju priekšlikumiem, jāteic, ka tur galvenā doma- protams, es negribu komentēt, kamēr komisija nav izdarījusi savus secinājumus,- saturs būtībā ir tāds, lai saņemtu stingri savās rokās uzņēmuma rašanos, uzņēmuma darbības veidošanos un tā tālāk. Par to mēs attiecīgi runāsim, kad pienāks laiks.

Un tagad, cienījamie kolēģi, es jums komentēšu šo projektu, īsi centīšos paanalizēt katru pantu. Par 7.panta pirmo daļu Ministru padome bija iesniegusi priekšlikumu- palaist mazliet vaļīgāk valsts uzņēmumu veidošanas un dibināšanas kārtību. Tātad noteiktā kārtībā vajag izdarīt labojumu, lai ļautu iespēju lemt arī attiecīgajām ministrijām. Pašreiz šis jautājums vēl ir diskusiju līmenī, lai gan tas notiek otrā lasījuma stadijā, un šķiet, ka Ekonomikas komisija varbūt iesniegs priekšlikumu, ņemot vērā deputātu priekšlikumus uz otro lasījumu, ka tas paliks tādā redakcijā, kādā tas ir oriģinālā.

7.panta otrā daļa. Šeit ir labs Rūpniecības komisijas priekšlikums, tas būtiski maina redakciju.

Tālāk. Par 13.pantu ir saņemts priekšlikums no Uzņēmumu reģistra, tas ir radies jauns, un tā nebija sākotnējā uzņēmējdarbības likumā. Te ir runa par uzņēmējdarbības uzskaiti, lai viss būtu izsmeļoši, lai nerastos brīva interpretācija vai kaut kādas vēl citas formas. To komisija pieņēma, un par to šobrīd nekādi iebildumi nav nākuši sakarā ar otro lasījumu.

Par 16.pantu ir Ministru padomes priekšlikums, ka nav pieļaujama citu... Arī par 25.pantu ir Uzņēmumu reģistra jauna norma, jo tagad sāk pārreģistrēties, un reģistrēs attiecīgi kopuzņēmumus, un šeit Uzņēmumu reģistrs grib, lai būtu skaidri pateikts, ka šīm kopuzņēmuma formām ir jāatbilst 14. un 24.pantam.

Par 27.panta pirmo daļu ir Rūpniecības komisijas priekšlikums, te būtība ir tāda, ka var noteikt attiecībā uz obligāto apdrošināšanu.

Arī par 30.panta ceturto daļu Uzņēmumu reģistrs ierosināja skaitli 15 aizstāt ar 30, tas ir izskatīšanas ilgums. Pret šo iebilst Rūpniecības komisija, un acīmredzot tiks diskutēts, ja šie priekšlikumi tiks izskatīti komisijā. Uz otro lasījumu komisija ierosinās visu saskaņot gan ar Uzņēmumu reģistra priekšlikumiem, gan ar tiem deputātu priekšlikumiem, kuri būs ienākuši.

Par 31.pantu. Līdz šim šeit ir ietverti tikai Uzņēmumu reģistra priekšlikumi, jo, kā jau es teicu, visi pilsētu un rajonu priekšlikumi, kuri ir ienākuši no dažām pilsētām un rajoniem, pēc pirmā lasījuma izskatīšanas tiks izskatīti, sagatavojot otro lasījumu.

Tālāk. Visplašāk ir grozīts 32.pants, tajā ir diezgan daudz labojumu, tāpēc ir pārrakstīta pilnīgi visa šā panta redakcija. Šeit apvienoti kopā gan valdības, gan deputāta Muciņa priekšlikumi, kā arī Rūpniecības komisijas, Uzņēmumu reģistra un arī visu pārējo kolēģu ieteikumi, kuri bija iesniegti sakarā ar 32.pantu. Kas šeit ir būtisks? Šeit ir būtisks tas, ka pēc deputāta Muciņa priekšlikuma šī licenču izrakstīšanas jeb izsniegšanas kārtība, respektīvi, šie līmeņi, ir sadalīti trijās daļās. Tur bija viss Ministru padomei, bet tagad ir grupas: grupa, kas ir Ministru padomei, grupa, kas ir pašvaldībām, un grupa, kas ir profesionālajām apvienībām, savienībām likumdošanas noteiktajā kārtībā. Šeit gribētos teikt, ka par 32.panta otro daļu- par inženierģeoloģijas un kartogrāfijas darbiem- ir jauns Ministru padomes priekšlikums, un Ekonomikas komisija atzina, ka to varētu pieņemt, bet Rūpniecības komisija ierosina svītrot kartogrāfijas darbus. Pagaidām Ekonomikas komisija uzskata, ka kartogrāfijas darbiem tādā specifiskā nozīmē varbūt arī vajag licenci, bet to nevajag attiecināt uz parastu kartogrāfisku darbu izgatavošanu, tāpēc piezīme šeit ir dota iekavās.

Tālāk vēl ir jauns Ministru padomes priekšlikums par pirmsskolas audzināšanas iestāžu izveidošanu un tirdzniecību ar valsts apliktām precēm. Šis ir jautājums, kas komisijai izsauca šaubas; un būs vēl jāturpina tā apspriešana uz otro lasījumu. Iespējams, ka šīs normas otrajā daļā varbūt būs jāsvītro, jo galu galā kāpēc gan es nevaru nopirkt mazumtirdzniecības tīklā, turklāt tādā veidā divas reizes samaksājot apgrozījuma nodokli? Es vēl aizmirsu pateikt, ka uz otro lasījumu pirms pirmā lasījuma izskatīšanas ienāca priekšlikumi arī no attiecīgajām radošajām savienībām un attiecīgajām ministrijām, piemēram, no Tirdzniecības ministrijas un Veselības aizsardzības ministrijas. Arī tie visi tiks ņemti vērā, jo tur ir ļoti lietišķi precizējumi.

Tālāk. Nākamās lappuses augšā ir ārzemju tūrisma pakalpojumi. Šis ir ļoti diskutējams jautājums, arī pašā komisijā mēs par to diskutējām. To ierosināja Ministru padome, tas ir jauns pavērsiens, un arī Likumdošanas jautājumu komisija grib iebilst, bet Rūpniecības komisija un Ekonomikas komisija šaubās. Uz otro lasījumu mums varbūt būs no tā jāatsakās un jāatstāj tā, kā bija oriģinālā. To mums tādā veidā neizdosies īstenot, un tas tur nav vajadzīgs.

Šajā sadaļā ir arī citi strīdīgi jautājumi, par kuriem būs vēl jādiskutē, piemēram, par juridiskās darbības licencēšanu. Šeit tas ir iestrādāts deputāta Muciņa redakcijā, bet Juristu biedrības prezidijs ir iesniedzis pavisam citu priekšlikumu, un Birkava kungs pats pateiks priekšlikumus no tribīnes, kā mums tālāk vajadzētu šo normu sakārtot.

Tālāk. Par mācību un audzināšanas darbu ir saņemts jauns Ministru padomes un Rūpniecības komisijas ierosinājums. Šeit notiks precizēšana- pēc izglītības ministra priekšlikuma acīmredzot pazudīs "profesionālās kvalifikācijas" jēdziens, uz otro lasījumu tas būs citādā redakcijā.

Jauns ir arī Ministru padomes priekšlikums, kurš ir nācis klāt pie attiecīgās profesionālās ministrijas par visu veidu sakaru pakalpojumiem. Tas izsauca dzīvas diskusijas gan komisijā, gan arī tagad sēžu starplaikos, darba kārtībā apspriežot šo projektu pirmajā lasījumā. Šis jautājums ir ļoti strīdīgs. Tagad Sakaru ministrija ir iedevusi jaunu- precīzāku redakciju, taču komisija uzskatīja, ka šādai precizētai normai, kāda tā būs otrajā lasījumā, tomēr ir jāpaliek, jo mums ir jārespektē profesionāļu, tas ir, Sakaru ministrijas attiecīgo speciālistu, priekšlikumi, jo mēs nevaram visu zināt labāk, nekā zina attiecīgās nozares darbinieki.

Tālāk par ceturto sadaļu, kas ir saistīta ar profesionālajām apvienībām. Šeit būs precizējums attiecībā uz veterinārārstu medicīnisko praksi, jo profesionālā Veterinārārstu biedrība negrib uzņemties šo licenču izdošanu, acīmredzot tur būs jāiesaista kāds cits dienests, ņemot vērā arī ministriju vai veterinārās medicīnas pārvaldi. Tādā veidā tas laikam tiks precizēts. Kā es jau teicu, šeit 4.sadaļā precizēti arī ar juridisko praksi saistītie jautājumi.

Jauns precizējums ir attiecībā uz celtniecības projektēšanu, tas ir deputāta Alkšņa priekšlikums uz otro lasījumu. 5.punkts šeit ir vecais, bet 6.punkts ir Muciņa kunga redakcijā un ir nedaudz precizēts.

Tālāk. Nākamajā lappusē ir runa par speciālu atļauju. Uzņēmumu reģistrs ir ieviesis jaunu normu, tā ir otrā rindkopa pēdējā lappusē, kur ir teikts, ka ir jāizņem atļauja pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas un tā jāiesniedz Uzņēmumu reģistram. Ekonomikas komisija šo normu ierakstīja. Pašreiz par to ir it kā maza diskusija, acīmredzot te vajadzēs precizēt, kurā laikā un kā ar šo licenci, teiksim, būs. Viena puse uzskata, ka katrā ziņā šeit jābūt stingrai kārtībai- ja nav licences, nevar notikt reģistrēšana. Citi kolēģi domā, ka licence pirms uzņēmējdarbības sākšanas gan būtu jāizņem, bet reģistrēt varētu arī bez licences. Šo jautājumu, komisijā rūpīgi uzklausot deputātu priekšlikumus, mēs izskatīsim.

Par 33.pantu bija saņemti priekšlikumi no Ministru padomes un Rūpniecības komisijas, tie ir tādā redakcijā, kādā šeit ir uzrakstīts. Un praktiski viss, kas attiecas uz 32.pantu, šeit ir saskaņots. Pašreiz jau zināmā mērā ir izdarīti arī precizējumi. Par ceturto rindkopu ir jauns Ministru padomes priekšlikums, būs jāizskata arī tā redakcija. Pēdējā rindkopā otrajā lasījumā varēs bez tā iztikt, jo, uzlabojot un precizējot agrāko redakciju šajā pantā, šī norma, šis atkārtojums nebūs vajadzīga.

Tādi ir šie komentāri par konkrētajiem punktiem šajā projektā. Tagad es varētu atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies ziņotājam. Vai sekretariātā deputāti jautājumu uzdošanai ir pierakstījušies? Ir jautājumi. Kurš, lūdzu, pirmais? Pārējie pierakstieties, lai nebūtu nekādu pārpratumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man tāds jautājums. Jūs teicāt, ka no Izglītības ministrijas ir ienākuši priekšlikumi par mācību iestādēm. Par pārkvalificēšanos. Mums bija iesniegti arī priekšlikumi, ka korporācijām varētu atļaut pedagoģisko praksi, tas ir, organizēt angļu valodas kursus un tā tālāk. Pašlaik šā ierosinājuma šeit nav. Vai jums labojumos vēl ir paredzēta pedagoģiskā prakse?

K.Špoģis: Visi priekšlikumi, kas ienāca pēc pirmā lasījuma, tiks rūpīgi izskatīti komisijā un bez saskaņošanas ar katru, kurš bija iesniedzis priekšlikumu, mēs uz plenārsēdi neiesim, ja mums radīsies kādas nesaskaņas. Tā kā bija daudz jūsu priekšlikumu, mēs tos izskatīsim darba gaitā.

E.Kide: Otrais jautājums. Vai šeit tā atļauja par publisku juriskonsulta un advokāta praksi attiecas arī uz tiem masveida kooperatīviem, kuri izskaidro Augstākās padomes likumus vai lēmumus, teiksim, kooperatīva veidā, vai tikai uz individuālo darbību?

K.Spoģis: Tas attiecas uz visiem, vienalga, lai kādas ir darbības formas. Es jau teicu, ka juristiem savā starpā vēl nepieciešams pamatīgi padiskutēt, lai 32.panta attiecīgajā vietā ierakstītu pareizu redakciju. Mums, ekonomistiem, vajag paļauties uz to, lai paši juristi dod savus formulējumus un priekšlikumus galīgajai redakcijai pēc izdiskutēšanas savā vidē.

E.Kide: Jo ienāk sūdzības, ka šādi kooperatīvi sniedz ļoti nekvalitatīvus juridiskos pakalpojumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Tā kā te ir parādījušies vairāki jauni darbības veidi, kuru nebija iepriekšējā likumā par uzņēmējdarbību, es būtu vēlējies tomēr dzirdēt izvērstāku pamatojumu no pašiem iesniedzējiem, jo pašlaik man tomēr īsti nav skaidrs, kāpēc vispār bez speciālas licences nav atļauti jebkura veida kartogrāfijas darbi. Vai tagad, lai orientēšanās sacensībām veiktu sporta karšu zīmēšanu, kas Latvijā ir visai izplatīta parādība, šiem cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, vajadzēs izņemt licences? Vai pēc šādu labojumu izdarīšanas būs nepieciešama obligāta atļauja, lai staigātu pa mežu un kaut ko mērītu, un kas notiks, teiksim, tad, ja viņi šo atļauju nebūs izņēmuši, kaut gan viņi nenodarbojas ar uzņēmējdarbību?

Jūs jau teicāt, ka pašai komisijai ir šaubas, un tomēr šajā tekstā ir parādījusies norma, ka vajag licenci ārzemju tūrisma pakalpojumiem,- kāpēc, kāds tam pamatojums? Kāpēc tas ir nepieciešams? Vai šeit ar ārzemju tūrismu tiek saprasts brauciens uz Padomju Savienību? Kā tas tiek saprasts? Iepriekšējā tekstā mums ir norāde, ka jālicencē tas, kas var radīt traucējumus kāda cita darbībai, tas attiecas tikai uz to, kur vajadzīga kaut kāda valsts regulācija. Šeit ir parādījušies pilnīgi visu veidu sakaru pakalpojumi, ieskaitot pat kabeļu televīziju. Tas nozīmē- ja kaut kur daudzdzīvokļu mājā uz jumta tiks uzstādīta satelīta antena, par kuru iedzīvotāji maksās abonēšanas maksu, vai arī tad būs nepieciešama Ministru padomes pilnvarotas institūcijas atļauja- licence šai darbībai?

K.Špoģis: Atbildot uz pēdējo jautājumu, varu teikt, ka mums bija vairākas tikšanās ar Sakaru ministrijas speciālistiem, viņi iesniedza precizējumus, un otrajā lasījumā šie precizējumi tiks iestrādāti. Licenci noteiks tad, ja tas tiešām skar visas pārējās valsts intereses.

Runājot par kartogrāfiju, jāteic, ka tas ir strīdīgs jautājums, un, iespējams, šie kartogrāfijas darbi būs jāsvītro. Arī jautājumā par ārzemju tūrismu Ekonomikas komisija pati šaubījās, bet mēs gribējām, lai deputāti zina, ka tāds valdības priekšlikums ir ienācis, tāpēc mēs to ierakstījām. Taču tagad man ir zināms, ka Ministru padome pati jau sāk piekrist, ka tas nebūs vajadzīgs, un mēs uz otro lasījumu to izsvītrosim. Diskusiju rezultātā daudz kas jau ir precizēts.

E.Krastiņš: Man te saka priekšā, ka Ministru padome šādu licencēšanu jau ir uzsākusi, nemaz nesagaidījusi izmaiņas likumā par uzņēmējdarbību.

K.Špoģis: Tikai ne balstoties uz likumu.

E.Krastiņš: Bet likumā nav paredzēta šāda licencēšana, un, ja Ministru padome šādas darbības ir uzsākusi, tad, es saprotu, ka tās ir pretlikumīgas.

K.Špoģis: Tās būs Ministru padomes ziņā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Iepriekšējā reizē, kad mēs izskatījām Liepājas priekšlikumu par valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju uzņēmumiem, mēs nobalsojām, ka jautājumu vajag izskatīt svarīgās komisijās un pēc tam vēlreiz izlemt. Vai mēs tagad lemsim par Liepājas priekšlikumu?

K.Špoģis: Liepājas, tāpat arī Rīgas, Daugavpils, Ventspils un vēl pāris rajonu priekšlikumi tiks izskatīti, pēc tam tiks iesniegts komisijas atzinums un attiecīgie formulējumi par otro lasījumu.

J.Bojārs: Vai mēs lemsim, vai kā?

K.Špoģis: Te ir tāpēc, ka...

J.Bojārs: Skaidrs, paldies!

K.Špoģis: Tikai uz otro lasījumu... Komisija nav izskatījusi priekšlikumus, tie visi jāskata kopā, jo Liepājas priekšlikumu skatīt atsevišķi nav nekādas vajadzības, tāpēc ka tas ir pilnīgi identisks ar visu pārējo priekšlikumu kopu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdošanai vairāk deputātu nav pierakstījušies. Paldies ziņotājam.

Lūdzu, sāksim debates. Debatēs ir pieteikušies seši deputāti. Pirmajam vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Es runāšu par diviem jautājumiem, lai gan priekšlikumi par likuma izmaiņām ir iesniegti vairāki. Tātad pirmais- par juridiskās prakses licencēšanu. Sākotnēji būdams dedzīgs juridiskās prakses licencēšanas piekritējs, vēl pirms tas parādījās likumā, es tomēr kopā ar saviem kolēģiem no Juristu biedrības, no Tieslietu ministrijas un no Advokātu kolēģijas esmu nonācis pie pilnīgi pretēja viedokļa, ka juridiskās prakses licencēšana nav vajadzīga, neraugoties uz to, ka Kides kunga bažas par to, ka juridiskie kooperatīvi sniedz nekvalitatīvus padomus, ir pilnīgi pamatotas. Tajā pašā laikā oficiālās juridiskās iestādes šajā sfērā, it īpaši uzņēmējdarbības sfērā, nesniedz šos padomus vispār vai sniedz caur šiem kooperatīviem.

Kādi ir mūsu argumenti? Likumā nav noteikts jēdziens "juridiskā prakse", un to varētu formulēt varbūt šādi: "Juridiskā palīdzība, ko sniedz advokāts, viss, kas saistīts ar juriskonsulta darbību un juridisko padomu sniegšanu un dažādu dokumentu noformēšanu." Jautājums par fizisko un juridisko personu aizstāvjiem un pārstāvjiem tiesā un to tiesībām jau ir atrisināts Civilkodeksā un Civilprocesa un Kriminālprocesa kodeksā. Nodarboties ar uzņēmējdarbību šajā sfērā ir pieļauts tikai minēto likumu robežās. Kriminālkodeksa 96.pants, Kriminālprocesa kodekss nosaka, ka par aizstāvi var būt tikai advokāts, un tur neviens neprofesionālis klāt netiek. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 44.pantu par pārstāvjiem tiesā var būt septiņas kategorijas: tie ir gan advokāti, gan valsts uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbinieki... Es nenosaukšu visus, bet faktiski šobrīd esošais Civilprocesa kodekss pieļauj, ka par pārstāvi faktiski var būt jebkura persona, kuru tiesa pielaiž par pārstāvi.

Tādēļ, ja mēs analizējam šos pantus, mēs nonākam pie viena secinājuma- licencēt aizstāvja darbību šobrīd nav lietderīgi, jo advokāta statusu jau reglamentē ne tikai minētie kodeksi, bet arī likums par advokatūru, un arī tas ir izstrādāts jauns, bet pārējo pārstāvju darbību licencēt ir bezjēdzīgi, tāpēc ka licences trūkums jeb licences neesamība ir ārkārtīgi viegli apejama tieši sakarā ar 44.pantu, un to mainīt nevajag. Juriskonsulta darbība savukārt nevar būt licencējama, jo viņš ar uzņēmumu stājas darba attiecībās, bet, ja viņš ir uzņēmējsabiedrības dalībnieks, tad statūtattiecībās, tā ka juriskonsulta darbība tiešā veidā, tā, kā tas ir ierakstīts arī Muciņa kunga variantā, nav likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.panta nozīmē. Pieļauju, ka var būt runa par tādas juridiskās prakses licencēšanu kā, piemēram, juridisko padomu sniegšana un dažādu juridisko dokumentu noformēšana, tas ir tieši tas, pret ko varētu būt vērsta licencēšana, lai likvidētu šo nekvalitatīvo padomu sniegšanu. Turpretī šajā gadījumā tiek dibināts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība. Lai to reģistrētu Uzņēmumu reģistrā, ir jāsaņem licence, bet nav skaidrs kam- vai nu juridiskajai personai, kuras vēl nav, vai fiziskajām personām, kuras nodarbosies ar uzņēmējdarbību. Nav arī skaidrs, kā juridiskā persona var saņemt licenci, lai nodarbotos ar juridisko praksi.

Runājot par fiziskajām personām, jāteic, ka tad var būt tāds risinājums: lai izsniegtu licenci, ir jāizdara profesionālo zināšanu pārbaude tajā jomā, kurā viņas nodarbosies. To var organizēt valdības institūcija, teiksim, Tieslietu ministrija, kā tas ir organizēts dažās republikās, taču licences izsniegšana šajā gadījumā pārvēršas par tukšu formalitāti, tāpēc ka šai institūcijai nav nekādu iespēju kontrolēt fiziskās personas darbību, kura saņēmusi licenci. Bez tam licenci izsniedz uz laiku, ne mazāku par pieciem gadiem, taču tās atņemšanas iespējas nav paredzētas. Arī valdības institūcija nevar uzlikt atbildību par licences saņēmēja darbību. Tādējādi, ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, licencēt juridisko praksi šobrīd, manuprāt, nav lietderīgi.

Bez tam šobrīd, varētu teikt, ir vēl viens interesants arguments- jaunā juristu saime, ieskaitot vecāko kursu studentus, ir ļoti aktīvi iesaistījusies uzņēmējdarbības juridiskajā apkalpošanā, tādēļ ka advokatūra faktiski turas mazlietiņ no tā visa sāņus. Licencējot juridisko praksi, mēs momentā atvirzām visus tos jaunos cilvēkus, kuri ir iesaistījušies ne tikai uzņēmumu statūtu sagatavošanā, reģistrācijā, bet arī saimnieciskās darbības apkalpošanā, un jaunās juristu paaudzes profesionālā izaugsme, ja viņi formāli licenci nesaņems, faktiski tiks nobremzēta.

Un vēl viens jautājums. Tas ir jautājums par to, vai saņemt licenci pirms uzņēmuma reģistrācijas vai uzņēmuma reģistrācijas brīdī, vārdu sakot, vai licencei ir obligāti jābūt uzņēmumu reģistrēšanas brīdī. Tā, manuprāt, ir pilnīgi nepareiza pieeja, jo uzņēmējdarbības reģistrācijai, tas ir, tajā brīdī, kamēr tiek sagatavoti dokumenti un uzņēmums tiek piereģistrēts, licence vēl nav vajadzīga, licence ir vajadzīga, tikai uzsākot uzņēmējdarbību, jo, izveidojot, teiksim, arhitekta, būvinženiera, vetārsta prakses uzņēmumu, tur var darboties pilnīgi nepiederoši cilvēki, kas nav saistīti ar šo sfēru, un reģistrēt šo uzņēmumu. Turklāt šie cilvēki var sākt strādāt uz līgumu pamata, viņu darbība ir licencēta tikai tad, kad ir izveidota materiālā bāze. Man ļoti gribētos, lai mēs saprastu, ka visu, kas šobrīd kavē uzņēmējdarbības attīstību, mums tomēr no likuma vajag svītrot, jo mēs esam radījuši ļoti daudz šādu šķēršļu.

Un pēdējais. Es lūdzu Špoģa kungu un Ekonomikas komisiju uz otro lasījumu iestrādāt šajos labojumos arī Juristu biedrības un visu pārējo iesniegtos priekšlikumus. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šajā likumprojektā ir ierosināts atvieglot valsts uzņēmumu dibināšanas kārtību. Es domāju, ka tas ir nepamatoti, jo laikam taču mēs visi esam sapratuši, ka valsts uzņēmumus tādā vairumā Latvijā vairs nedibinās. Bez tam katra jauna valsts uzņēmuma dibināšana skar praktiski visas nozares, skar visu Latviju, un tieši šis kolektīvais lēmums, tā kolektīvā apspriešana Ministru padomē ir tas pareizākais ceļš, lai novērstu valsts uzņēmumu nepamatotu dibināšanu. Tāpēc es šo pirmo normu noteikti neatbalstu. Šeit ir dzirdēti pamatojumi, ka, lūk, valsts uzņēmumi lielā vairumā ir jāsadala, un tas ir pareizi no demonopolitizācijas viedokļa, bet, lai sadalītu, uzņēmums nebūt nav jālikvidē un uz tā bāzes jāveido jauni uzņēmumi. Šāda prakse, manuprāt, ir pat noziedzīga, jo, šādā ceļā likvidējot un dibinot jaunus uzņēmumus, es saskatu cenšanos pirmos divus gadus izvairīties no nodokļiem. Jo galu galā likums par uzņēmējdarbību skaidri un gaiši paredz reorganizāciju, sadalot uzņēmumu, kā arī dažādos citos veidos. Tas pats attiecas uz uzņēmumu privatizāciju, tas ir, uz īpašnieka maiņu. Arī šeit nebūt nav nepieciešama likvidācija, ir nepieciešama reorganizācija, un, ja kādam likvidācija ļoti patīk, ka tad var atlaist visus darbiniekus, tad es atgādināšu, ka Darba likumu kodekss arī reorganizācijas gadījumā, ja tiek mainīts štatu saraksts, dod iespēju bez ierobežojumiem atlaist darbiniekus. Tieši tāpēc es ierosinātu priekšpēdējo likuma pantu, kur ir runa par likvidāciju, papildināt ar normu, ka reorganizācijas nolūkā likvidācija ir aizliegta.

Vēl man ir nopietni iebildumi pret uzņēmumu reģistrācijas termiņa pagarināšanu, jo jau tagad ir sūdzības, ka Uzņēmumu reģistrs velk šīs lietas garumā, un ir ļoti grūti pateikt, vai tas ir tāpēc, ka patlaban ir liels uzņēmumu pārreģistrēšanas vilnis, vai šeit darbojas kādas birokrātiskas sviras, vai šo Uzņēmumu reģistra kantoru vienkārši ir par maz. Tas būs jārisina valdībai, bet ir jāpadomā par vienu apstākli, lai likumdošanas ceļā- un par to acīmredzot būtu jāpadomā likumā par Uzņēmumu reģistru, par izmaiņām tajā,- garantētu to normu, kas paredz, ka uzņēmums skaitās reģistrēts, ja mēneša laikā Uzņēmumu reģistrs nav ne atteicis, ne izdevis apliecību par reģistrāciju. Tātad, ja tas velk garumā, uzņēmums automātiski skaitās reģistrēts. Mums ir jāpadomā par to, kādā veidā to garantēt likumdošanas ceļā.

Par 32.pantu, kas acīmredzot izsauks visvairāk strīdu. Es šā panta jēgu redzu apstāklī, lai tiktu nodrošināta pakalpojumu kvalitāte, un pats galvenais, kā es saskatu, lai notiktu kvalitātes garantēšana- ja būs pakalpojumi pietiekamā vairumā, tad konkurence garantēs šo pakalpojumu kvalitāti. Tikai tā var vispār garantēt kvalitāti. Tāpēc es ieteiktu īsināt pantu, cik vien iespējams, un es atbalstu Muciņa kunga variantu, jo tas patiešām no pašreizējā viedokļa ir visīsākais. Bez tam es aicinu padomāt arī par notariālo darbību, cilvēka jurista atbilstību notāra amatam. Vai tomēr to labāk nevajadzētu izvērtēt Juristu biedrībai, nevis Ministru padomei? Tas būtu jāpadomā komisijai.

Par ārzemju tūrisma pakalpojumiem. Tas atkal ir kaut kas unikāls, tas laikam ir komunistiskās domāšanas paveids, ka ārzemju tūrists ir jāapkalpo īpaši, bet pašmāju tūristus vispār var, protams, neapkalpot, un galu galā ārzemju tūrists jau nu pats ir spējīgs izvēlēties, vai nu viņš dzīvos komfortablā viesnīcā, vai viņš dzīvos lauku mājā bez īpašām ērtībām. Kas viņam patiks, to viņš laikam pats spēs izvērtēt, un es domāju, ka šeit nekādi ierobežojumi nebūtu vajadzīgi, te ir vienkārši konkurences jautājums.

Tāpat es esmu pret kabeļtelevīzijas un tamlīdzīgiem ierobežojumiem, jo tas atkal ir komunistiskās ierobežošanas, tātad- ideoloģiskais monopols, kas neļautu kādam sniegt šos pakalpojumus. Es domāju, ka ir jāatstāj bezvada sakari, jo piesārņot ēteru gan laikam nevienam nevar atļaut. Šeit ir jābūt valsts kontrolei.

Bez tam uzņēmējdarbības likumā vēl būtu jānovērš dažas pieļautās nepilnības un arī neskaidrības, piemēram, tās, kas mums radās, apspriežot pirmajā lasījumā labojumus Civilkodeksā par ārzemju uzņēmumu filiālēm un pārstāvniecībām. Tām acīmredzot ir jāļauj būt juridiskajām personām, jo citādi mēs nevaram prasīt, lai citās valstīs mūsu pārstāvniecības un mūsu uzņēmumu filiāles atzītu par juridiskajām personām. Bez tam es ierosinātu kolektīvā līguma vietā ieviest darba koplīguma jēdzienu, jo tāds likums ir jau pieņemts, vienīgi ir jāsaved kārtībā terminoloģija.

Par grozījumiem likumā par Uzņēmumu reģistru. Es atbalstu tos, protams, redakcionāli mainot, ja likumā nevajadzētu noteikt, pie kā glabājas reģistrācijas apliecība. Tas nav likuma jautājums.

Tas man būtu viss. Visumā es šo likumu atbalstu un ierosinu to pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds tieslietu ministram Skudras kungam!

V.Skudra, tieslietu ministrs: Godātie deputāti, godātais priekšsēdētāj! Gribu teikt, ka, attīstoties mūsu sabiedrības ekonomiskajām un tiesiskajām attiecībām, likums par uzņēmējdarbību tiek un tiks labots vairākkārt, un tas ir saprotams. Taču ir svarīgi, lai attiecīgajā laika periodā darbotos tieši šim laikam atbilstošas normas. Šajā sakarībā gribu aizkavēt jūsu uzmanību, izsakot savu viedokli par dažiem piedāvāto papildinājumu aspektiem.

Neskaitāmas reizes atgriežoties pie jautājuma par tirdzniecību ar valsts mazumtirdzniecības tīklā iepirktajām precēm, nevar ignorēt to situāciju, kāda republikā ir izveidojusies tirdzniecības jomā. Gandrīz viss preču klāsts, kas nepieciešams iedzīvotājiem, ir pārceļojis no valsts tirdzniecības uz Čiekurkalna un citiem tirgiem, kur tās tiek realizētas par pasakainām cenām. Vidusmēra un pat labi (pēc mūsu mērauklas) materiāli situētiem cilvēkiem vairs nav iespējams iegādāties elementārus priekšmetus. Šobrīd piedāvātā likumprojekta 32.panta papildinājumu 2.punktā ir noteikts, ka ar speciālu atļauju, ko izsniedz izpildu komitejas, tiek atļauta tirdzniecība ar valsts mazumtirdzniecības tīklā pirktām precēm. Lūdzu deputātus apsvērt, vai uz ļoti īsu laiku- līdz tirdzniecības objektu privatizācijai- šis ierobežojums no 2.punkta nebūtu jāieraksta 1.punktā, nosakot, ka tikai valsts tirdzniecības uzņēmumiem ir tiesības tirgoties ar valsts mazumtirdzniecības tīklā esošajām, nevis iepirktajām precēm. Jūs iebildīsit, ka šāda pieeja nav savienojama ar tirgus ekonomikas principiem. Pilnīgi pareizi, bet tikai tad, ja ir tirgus, bet tirgus ir tad, ja ir preces. Mūsu apstākļos ir tikai preču minimuma sadale jeb tā sauktā pircēja roku izgriešana, kad man par neadekvātu cenu ir jāpērk šodien nevajadzīga prece, jo rīt tās nebūs vai tā būs vēl dārgāka. Manuprāt, iespēja tirgoties ar mazumtirdzniecības tīklā pirktām precēm iespējama tikai tad, kad problēmas- kā nopirkt- vietā būs problēma- kā pārdot. Protams, ja mums rūp iedzīvotāju intereses.

Nākamais jautājums skar tieši tiesisko attiecību sfēru. Šā paša likuma papildinājumu 3.punktā iekļauta norma par notāra darbību, par ko jau šajā diskusijā runāja. Tātad ar šo notāra darbība kļūst par uzņēmējdarbību. Raugoties pēc pasaules prakses, tātad nostādne būtu pareiza un saprotama, kaut gan dažādās valstīs ir arī dažādas pieejas: ir privātie notāri, ir valsts notāri. Taču, runājot par mūsu republiku, pirmām kārtām būtu nepieciešamas izmaiņas likumā, un konkrēti tad būtu jānorobežo privātā notāra un valsts notāra kompetence.
Šobrīd, es uzskatu, mums pagaidām būtu jāpieturas pie pastāvošās kārtības- valsts notariāta. Kāpēc? Pirmkārt, lai iespēju robežās novērstu ne vienmēr godprātīgo juristu centienus pēc vieglas un ievērojamas peļņas, jo ir jāatzīmē, ka tagad- tā ir mūsu sistēma, un es to zinu- šinī jomā strādā entuziasti par minimālu samaksu. Otrkārt, lai izvairītos no neprofesionālisma, jo licences nekavējoties mēģinās saņemt gan tie, kuri dažādu iemeslu dēļ šodien nestrādā ne tiesā, ne prokuratūrā, ne advokatūrā, ne notariātā, gan tie, kuri jau labu laiku sarāvuši saites ar darbu tieslietu sfērā. Un, treškārt, kā ierakstīts likumprojektā, licences notariāta darbībai izdos Ministru padome vai tās pilnvarota iestāde, tātad Tieslietu ministrija. Tomēr likums paredz tikai licences izdošanu, bet ne vārda nerunā par tās anulēšanu. Tātad pie jebkuriem pārkāpumiem Tieslietu ministrijai nav tiesību licenci anulēt, tātad Tieslietu ministrija pārvēršas par vienkāršu reģistratori. Reizē ar to licences saņēmējs vienmēr figurē kopā ar Tieslietu ministriju un tās izdoto atļauju. Vārdu sakot, tādā veidā ir iespējama Tieslietu ministrijas konkrētās funkcijas nozīmes un būtības devalvācija, ko nedrīkst pieļaut. Tāpēc man ir priekšlikums ierakstu par notariālajām darbībām no šā likuma papildinājumiem izņemt. Līdz ar to esmu pārliecināts, ka tas ir vistuvākās nākotnes jautājums, kaut gan šeit nekavējoties radīsies problēma ar papildu juridisko kadru sagatavošanu.

Nākamais. Papildinājumu 4.punktā ir ierakstīts, ka ar speciālu atļauju, ko izsniedz profesionālā savienība vai korporācija saskaņā ar likumu par korporācijām, kura vēl nav, atļauta publiska juriskonsulta un advokāta prakse. Uzskatu, ka šāda norma attiecībā uz advokātiem nav nepieciešama, jo šobrīd advokātu darbību regulē nolikums par advokatūru un jau ir izstrādāts arī likumprojekts par advokatūru, kas paredz, ka republikas advokātus apvieno Advokātu kolēģija, kuras funkcijās ietilpst arī uzņemšana advokatūrā. Bez tam advokāta darbību regulē, kā jau te teica arī Birkava kungs, republikas Kriminālkodekss un Civilkodekss. Protams, var rezumēt, ka Advokātu kolēģija arī ir papildinājumos nosauktā korporācija, bet, ja ir tā, tad nav nekādas vajadzības dublēt šā jautājuma risinājumu divos likumos. Jāpieņem likums par advokatūru, kurā būs atrisināti visi jautājumi. Jāpiezīmē, ka teiktais par notariātu pilnā mērā attiecas arī uz advokatūru. Es te domāju profesionālismu, godīgumu un darbības likumības kontroles iespēju.

Un vēl, manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, ko mēs bieži aizmirstam,- advokāta darbībai nav komerciāla rakstura. Advokāts saņem samaksu jeb honorāru tikai par savu darbu juridiskās palīdzības sniegšanā. Advokatūra neiegūst peļņu, tai nav nekādu citu līdzekļu kā tikai tie, kurus no advokāta honorāriem atskaita par labu kolēģijai un juridiskajām konsultācijām, tas ir, telpu uzturēšanai, tehnisko darbinieku algošanai un tā tālāk. Tāpēc advokāta profesija nav saistīta ne tikai ar uzņēmējdarbību, bet arī ar kādu citu darbību, izņemot zinātnisko un pedagoģisko. Varbūt izslēgsim no apziņas vilinošo domu, ka jebkurš jurists no sava darba brīvajā laikā aiz garlaicības nodarbosies ar advokāta praksi. Nostādīsim šīs problēmas nevis uz galvas, bet uz kājām un teiksim, ka primārais ir nevis iegūt naudu, bet gan aizstāvēt cilvēka tiesības. Tāpēc šinī likumprojektā advokāta darbība nav reglamentējama.

Par publisko juriskonsultu. Te gan, kā Birkava kungs jau teica, mums nav jāsaprot tie juriskonsulti, kuri darbojas uzņēmumos, bet gan tie juristi, kuri sniedz juridisko palīdzību, sagatavojot dokumentus, un tā tālāk. Ja deputāti uzskata to par nepieciešamu, tad šādas darbības licencēšanas tiesības jāpiešķir Ministru padomei vai tās pilnvarotai iestādei, bet obligāti paredzot arī tiesības uz licences anulēšanu, jo pretējā gadījumā jebkādas licences izsniegšanai nav jēgas.

Priekšsēdētāja kungs, tā kā es gribēju pāris vārdu teikt arī par otru projektu- par Uzņēmumu reģistru, tad varbūt es to varētu pateikt pie reizes?

Priekšsēdētājs: Kā kolēģi uzskata? Vai dosim iespēju Skudras kungam izteikties arī par reģistru? Zālē ir murdoņa, kuru var iztulkot par pozitīvu atbildi. Lūdzu, Skudras kungs!

V.Skudra: Paldies. Tagad ļoti īsi par papildinājumiem likumā par Uzņēmumu reģistru. Ņemot vērā to, ka rajonos daudzi valsts notāri tagad pilda arī reģistra funkcijas, reizēm rodas duāla situācija, jo šim notāram tagad ir it kā divi priekšnieki. Kura norādījumi tad ir izpildāmi? Un, lūk, Uzņēmumu reģistra galvenajam notāram rodas zināmas grūtības rajona funkcionālajā vadībā. Tāpēc Tieslietu ministrija atbalsta priekšlikumu, kas reglamentē reģistra galvenā notāra tiesības, nosakot tās plašākā apjomā nekā līdz šim.

Otrkārt, es gribu izteikt savu viedokli par papildinājumu, kas iekļauts 573.dokumenta 1.pantā un kas skan: "Pēc ieņemamā amata reģistra galvenais notārs ir arī tieslietu ministra vietnieks." Protams, es apzinos cienījamo deputātu pretimnākšanu Uzņēmumu reģistram un Tieslietu ministrijai, bet likums parasti nenosaka ministra vietnieka funkcijas, tās ar pavēli konkretizē ministrijas vadītāji.

Otrkārt, ja esam par varas dalīšanu, respektīvi, likumdošana, izpildvara un tiesu vara, tad šinī gadījumā tiek pieļauta zināma izpildvaras funkciju realizēšana no Augstākās padomes puses, jo šo jautājumu par ministra vietnieku nozīmēšanu faktiski realizē valdība. Tāpēc, ja cienījamajiem deputātiem ir pārliecība par šāda institūta, par šāda risinājuma nepieciešamību, tad, manuprāt, optimālākais variants būtu Ministru padomei adresēta, ar šādu saturu rekomendējoša atsevišķa lēmuma pieņemšana. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Blažēvič!

J.Blažēvičs: Godājamie kolēģi! Izskatot šos likumus par uzņēmējdarbību un par Uzņēmumu reģistru pirmajos divos lasījumos, arī bija teikts, ka uzņēmumu var piereģistrēt tad, kad ir pašvaldības atļauja. Trešajā lasījumā balsojot, mēs to izstrīpojām ārā, un es, bez šaubām, nepastāvu uz to, ka mums no visām pusēm ir jāapcērp uzņēmējs un jāliek viņam staigāt pa milzīgi daudzām instancēm. Taču, vadoties pēc prakses, ir tā, ka šodien, pieņemsim, es kā rajona padomes priekšsēdētājs varbūt arī nezinu, kas jauns notiks manā rajonā. Man ir jāiet, jālūdz, jāprasa šī informācija, bet vismaz informācijai man vajadzētu pienākt. Un tāpēc es vispirms lūdzu, lai atrisinātu šo jautājumu, tieši to pašu, ko ierosināja Ventspils rajona Tautas deputātu padome- tas ir jautājums par informācijas nodošanu attiecīgajai pašvaldībai. Jo mēs tiešām nezinām, kas notiek mūsu teritorijā. Bez šaubām, būtu labi, ja mēs varētu arī dot vai nedot atļauju šeit reģistrēt vienu vai otru uzņēmumu, bet vismaz šādai kontrolei vajadzētu būt.

Otrais. Pastāv tāda prakse, un pašlaik tā ir izplatīta, bet es nezinu, kā savienot Uzņēmumu reģistru un likumu par nodokļiem. Ir tāda situācija, ka pastāv kantoris, kas sastāv no viena maza puskabineta pilsētā vai jebkurā citā teritorijā, bet visa tā saimnieciskā darbība notiek citā teritorijā- rajona vai kādā citā teritorijā, taču peļņas un visi pārējie nodokļi no uzņēmējdarbības tiek maksāti pilsētas budžetā, kaut gan viss pārējais notiek citur. Es domāju, ka šo pretrunu mums Ekonomikas komisijā vajadzētu atrisināt un beidzot kaut instrukcijā vai likumā skaidri pateikt, kādā veidā tiek maksāti šie nodokļi, ja, teiksim, ir tāda situācija, ka kantoris atrodas un ir piereģistrēts pilsētā, bet tas nodarbojas ar meža darbiem. Piemēram, pat divas trešdaļas no mežstrādniekiem dzīvo un strādā Ventspils rajonā, bet visus nodokļus maksā pilsētā. Tā ir tāda aplama situācija, ka šeit nekas tamlīdzīgs netiek paredzēts. Taču var būt arī otrādi, kad arī rajons maksā pilsētai, vai arī tāds gadījums, kad vienā pagastā ir kantoris, bet otrā pagastā notiek uzņēmējdarbība un turklāt pastāvīga uzņēmējdarbība, un tāpēc šis jautājums ir jāizšķir. Bez šaubām, atbalstot šeit iesniegtos priekšlikumus, man būtu lūgums uzmanīgi ieklausīties pašvaldību priekšlikumos gan komisijas sēdē, gan arī pēc tam, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Mans labojums būs pavisam īss, tas ir jūsu priekšā, un tas ir 637.dokuments, kas attiecas uz 573.dokumenta otrās lappuses pirmo rindkopu. Cienījamie kolēģi, es jau vairākkārt esmu mēģinājis jūs pārliecināt par faktiem, kas starptautiskajās privāttiesībās ir vispāratzīti un vispārzināmi. Es gribu jums vēlreiz teikt, ka jebkuras valsts teritorijā var darboties tikai ārzemju firmas filiāle, nevis pati firma. Lielākajā daļā pasaules valstu darbojas inkorporācijas princips, tātad kolīzijas norma, kas balstās uz inkorporācijas principu. Šāda norma ir, piemēram, arī dāņu akciju sabiedrības likuma 147.paragrāfā, un saskaņā ar to Dānijas teritorijā var darboties tikai ārzemju firmas filiāle. Jo, ja firma ir izveidota Dānijas teritorijā, tad tā ir Dānijas firma, ja tā izveidota saskaņā ar Dānijas likumiem. Tādai pašai kārtībai ir jābūt arī Latvijā. Investīcijas likumdošana mums diemžēl nav gatava, bet, ja mums nav gatava investīcijas likumdošana, tad mums nav arī skaidrs jautājums par kontrolpaketēm un pārējo.
Taču mūsu civilajā likumdošanā pilnīgi skaidri ir ielikta kolīzijas norma, saskaņā ar kuru ārvalstu korporācija jeb firma tiek konstatēta tādā gadījumā, ja tā ir inkorporēta ārvalstīs. Šis princips ļoti skaidri ir ielikts arī mūsu akciju sabiedrības likuma 107.pantā, kur teikts: "Par ārzemju sabiedrībām šā likuma izpratnē uzskatāmas tās akciju sabiedrības, kuras nodibinātas pēc ārvalstu likumiem vai kuru dibināšanas vieta vai valdes atrašanās vieta ir ārpus Latvijas." Tātad tas arī ir inkorporācijas princips. Diemžēl man pie šā likuma pieņemšanas neizdevās jūs pārliecināt, ka akciju sabiedrības likuma 108.pantā vajadzētu rakstīt par filiāli, bet šo labojumu paketi mēs gatavojam.

Starptautisko attiecību institūts pamatīgi izpētīja visus mūsu jaunos privatizācijas likumus, un mēs atradām daudzas kļūdas kolīziju normās, tomēr samērā maz ir ieviesti principi, kas būtu vērsti pret organizēto noziedzību. Šo labojumu paketi mēs jums iesniegsim institūta un manā vārdā un to vēlāk izskatīsim. Bet šajā gadījumā es uzskatu, ka absolūti ir nepieciešams pieņemt šādu redakciju, jo mūsu teritorijā nevar darboties ārvalstu firmas un korporācijas, bet tikai to filiāles.

Tālāk es vēl gribētu teikt, ka mūsu teritorijā nevar darboties arī kaut kādas starptautiskās organizācijas, vispār mums šeit ir domātas komerciālās organizācijas, tātad mums arī ir jāraksta par komerciālajām organizācijām. Šeit nav domātas starptautiskās politiskās vai kādas citas sabiedriskās organizācijas, tātad šeit ir jāieraksta maziņš vārdiņš- "komerciālā organizācija". Un tāpat arī par filiālēm.

Lūk, tāds būtu mans nelielais labojums. Es uzskatu, ka mums tomēr pagaidām ir jāpieturas pie inkorporācijas principa, kamēr mums Civilkodeksā nekas cits nav izdomāts. Kamēr mums tur nav ieviests kontroles princips, tikmēr mums jāpieturas pie esošā principa. Tas nemaz nav tik kaitīgs, jo tas pastāv daudzās valstīs. Tāpēc pret pārējo, ko šeit teica, man sevišķu iebilžu nav. Es aicinātu vienīgi balsot par šo nelielo labojumu, kas visu savestu tādā kārtībā, kā tas vajadzīgs korektajai likumdošanai. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Būdams 383.dokumenta, kuru iesniedzu likumdošanas iniciatīvas kārtībā, autors, gribu jums izteikt savas personiskās domas par grozījumu likuma par uzņēmējdarbību 32.pantā.

Kā jūs redzat 576.dokumentā, kuru akceptējusi Ekonomikas komisija, pēc būtības te ir konceptuāla pieeja, kādu es ierosināju Ekonomikas komisijai, tā ir ielikta Ekonomikas komisijas akceptētajā šā panta pamatā. Es runāšu tikai par šo pantu, neskarot pārējos likuma priekšlikumus. Taču tas fakts, ka ir ierosināts sadalīt šo pantu četrās daļās un veidot četras dažādas regulācijas uzņēmējdarbības licencēšanai, tomēr zināmā mērā liek man izteikt dažas piezīmes, kaut arī mans priekšlikums ir pieņemts. Es runāšu par konkrētām šā panta četrām sadaļām.

Pirmām kārtām man gribētos zināmā mērā gūt skaidrību, jo sarunās ar Ekonomikas komisijas locekļiem es noskaidroju par šā panta četru daļu saturu mazliet citādāku koncepciju, nekā mums šeit ir izdalītajos priekšlikumos. Šeit ir ielikti Ministru padomes priekšlikumi, kaut gan, cik es sapratu no komisijas locekļu teiktā, nebūt ne katrs priekšlikums tika tādā veidā pieņemts, un līdz ar to daži mani priekšlikumi tika grozīti vai arī pazuda no šā komisijas akceptētā priekšlikuma. Tādēļ es aicinātu atgriezties pie tā vēlreiz.

Bet tagad es runāšu par šiem konkrētajiem priekšlikumiem. Faktiski strīds ir par ceturto daļu un par dažiem momentiem trešajā daļā. Godātie deputāti, es jau kādu piecpadsmito reizi gan komisijā, gan plenārsēdēs atzīmēju, ka mēs uzņēmējdarbības likumu paketi veidojam kā milzīgas, muskuļotas vienas rokas attīstību un absolūti ignorējam otru roku, mums kā vēzim viena spīle ir attīstīta ļoti spēcīgi- tātad tās ir uzņēmējdarbības formas, bet mēs absolūti neattīstām likumdošanu- otro roku, tas ir, likumdošanu par uzņēmējdarbību atsevišķos veidos vai arī atsevišķās nozarēs. Es vienmēr, runājot par likumdošanu, izmantoju piemēru par to, ka nav pieņemts likums par transportu, kurā varbūt vajadzētu noteikt dažādus specifiskus momentus uzņēmējdarbībai šajā nozarē, bet ko mēs nevaram atrisināt šajā likumā par uzņēmējdarbību.

Pirmām kārtām ir jāsaprot, ka likums "Par uzņēmējdarbību" ir kā tāds ledlauža likums, mēs ar šo likumu vispirms iezīmējam to virzienu, kurā tālāk attīstīsim likumdošanu, un tālāk jau konkrētajos likumos risināsim konkrētu likumu attīstību. Tādējādi man visai īpatnēji šeit izklausījās mana kolēģa Birkava un ministra Skudras runas, kuras faktiski aicina mūs atgriezties atpakaļ un neko nedarīt, nekādā ziņā neattīstīt uzņēmējdarbību virzienā, kurš ir sabiedrībai bīstams un būtu speciāli jāreglamentē.

Es kategoriski noraidu deputāta Birkava un ministra Skudras koncepcijas un iestājos par pilnīgi citu pieeju šim jautājumam, it sevišķi jautājumam par juridisko praksi, jo agrāk mēs ierakstījām, un tā tas ir arī visā pasaulē, ka juridiskā prakse tiek uzskatīta par sabiedrībai diezgan bīstamu nodarbošanos. Un kaut gan mēs nevaram pielīdzināt to medicīnas praksei, kur cilvēks var nomirt pēc šādas neveiklas prakses, tomēr arī viņa īpašumam var tikt nodarīts diezgan būtisks kaitējums. Un tādēļ pasaulē ir tāda prakse, ka šī uzņēmējdarbības forma tiek attiecīgi licencēta, un tā tas bija arī vecajā likuma formulējumā, ka juridiskā prakse tiek licencēta. Es piekrītu, ka šis formulējums bija neveikls, jo tagad jūs jau redzat, ka mēs šo praksi esam sadalījuši vismaz trijās sastāvdaļās- advokāts, juriskonsults, notārs.

Runājot par notāru, man galīgi nav pieņemama ministra Skudras koncepcija, jo gan Latvijas laika pieredze, gan arī citu valstu pieredze pierāda, ka notāri darbojas arī privātā kārtā un šāda privatizācija notāru darbībā ir iespējama. Un tas, ka Tieslietu ministrijai ir jāizsniedz šādas licences, tas, manuprāt, nekādas šaubas nerada. Iebildumi pret to, ka šīs licences nevar tikt atņemtas, ir pareizi iebildumi, bet es domāju, ka tas nav šā likuma uzdevums, kā šo jautājumu atrisināt. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, mums ir nepieciešams grozīt likumu par notariātu Latvijā un izdot jaunu likumu. Tas arī ir fakts, kas jau visiem ir skaidrs, tādēļ mēs varam lēmumā par šā panta grozījumiem atzīmēt, ka, teiksim, šī notariālās darbības licencēšana sāksies tikai tad, kad mēs būsim pieņēmuši jauno likumu.

Un treškārt. Kamēr nebūsim pieņēmuši likumu par valsts nodevām, kurā mums ir strikti jānošķir jēdzieni "valsts nodeva" un "samaksa par notāra pakalpojumu", kamēr tas netiks izdarīts, tik ilgi notāra darbības privatizēšanai nebūs nekādas nozīmes.

Tādējādi es uzskatu, ka vismaz šobrīd notiek atsaukšanās uz tādiem momentiem, ka citi likumi mums traucē, lai privatizētu šīs te jomas, tāds ir arī likums par advokatūru, un tā ir pilnīgi nepamatota atsaukšanās, jo mums nav tāds stāvoklis, kāds tas bija 1917.gadā, kad viss bija nojaukts, viss bija uzspridzināts un mierīgi varēja būvēt varbūt arī nepareizu koncepciju, bet principā tādu koncepciju, kad otrais- vecais likums- mums nesaista rokas. Bet šobrīd mēs varam atsaukties uz katru likumu, kas šodien tiek izskatīts Augstākajā padomē, ka kaut kāds cits likums, kurš ir pieņemts agrāk, mums absolūti traucē virzīties uz priekšu, kā šeit, piemēram, tika runāts par notāru.

Tātad pirmām kārtām mums būtu jārunā par to, kāda ir šo profesiju bīstamība sabiedrībai un kādēļ tad tie mums ir attiecīgi jāreģistrē. Es tikai atzīmēšu, ka Ministru padome diemžēl joprojām nav iesniegusi nekādu sabiedrībai bīstamu uzņēmējdarbības veidu regulēšanas mehānismu. Viens no šiem mehānismiem ir licencēšana. Taču neaizmirsīsim otru veidu, tas ir, dažādas pakāpes civiltiesisko atbildību. Mēs esam pieņēmuši un likumā iezīmējuši to, ka uzņēmējdarbībā ir dažādas sabiedrības ar pilnu atbildību, bet kur tad ir likums, kas noteic, kuriem darbības veidiem ir jāveidojas kā sabiedrībām ar pilnu atbildību, kā akciju sabiedrībām vai uzņēmējdarbības veidiem ar pietiekami lielu- vai 3 miljonu pamatkapitālu? Tas ir atzīmēts tikai par bankām. Taču 32.pantā šinī situācijā mums šis moments ir pazudis, tātad ir nepieciešams izveidot vēl vienu 32.a pantu, kurā mums ir papildus jāreglamentē darbība, kura ir bez licencēm vai kura ir ar licencēm. Tas gan ir cits jautājums, bet ir jāregulē juridiskās atbildības stingrums jeb juridiskās atbildības dziļums, konkrēti, teiksim, arī šie jautājumi, kuri parādās sakarā ar statūtu fondu, ko mēs gribam speciāli regulēt, kamēr nav pieņemti atsevišķi likumi. Tad, kad pieņems, teiksim, likumu par bankām, faktiski šiem momentiem, kas mums tagad ir likumā par akciju sabiedrībām, ka bankas statūtu fondam ir jābūt ne mazākam par 5 miljoniem, nav jāparādās ne likumā par uzņēmējdarbību, ne likumā par akciju sabiedrībām. Šim ierobežojumam ir jāparādās likumā par bankām Latvijā, un pēc tam mēs to varam no šiem likumiem izsvītrot, bet kamēr, teiksim, mums nav pieņemti šie likumi par notariātu vai likumi par transportu jaunajā redakcijā vai vispār to nav, tik ilgi, protams, ir nepieciešams to risināt šajā likumā.

Es, būdams advokāts, gribētu izteikties par tiem iebildumiem, kas tika izteikti pret šo praksi. Civilprocesa kodekss, protams, nosaka, ka neviens šeit netaisās apstrīdēt Civilprocesa kodeksa vai Kriminālprocesa kodeksa ierobežojumus, kurš var strādāt par advokātu un kurš var uzstāties tiesā par aizstāvi konkrētajās lietās, bet runa ir pirmām kārtām par "publiski" un, otrām kārtām, par maksu. Tātad, ja es aizeju un aizstāvu kādu savu radinieku, ko man atļauj Civilkodekss vai Kriminālkodekss, tad tas nenozīmē, ka es pienagloju pie sava dzīvokļa durvīm uzrakstu, ka es aizstāvēšu jebkuru un sniegšu viņam jebkuru konsultāciju par maksu. Tātad šeit ir runa pilnīgi par dažādām lietām. Tādēļ es aicinātu jūs uzmanīgi ieklausīties manos vārdos un ieskatīties likumā, un tomēr neļauties maldināšanai.

Otrām kārtām jautājums ir par juridiskajām vai fiziskajām personām. Licence ir jāizsniedz tikai fiziskajām personām, un tad ir vienalga, vai tā strādā kā individuālā darba darītājs vai kā uzņēmējs, vai arī kādā citā formā, tam vairs nav nozīmes. Protams, pirms reģistrēšanas šī licence ir jāizsniedz. Pārējos jautājumus es diemžēl nevaru šeit izstāstīt. Es domāju, ka mēs šajā jautājumā par konkrētiem momentiem balsosim atsevišķi otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Edmund Krastiņ!

E.Krastiņš: Cienījamie deputāti! Nebiju ieplānojis uzstāšanos šajā jautājumā, taču, tā kā debašu gaitā izskanēja vairākas interesantas domas un, arī uzdodot jautājumus, īsta skaidrība neradās, gribētu izteikt dažas domas. Pirmkārt, jau par to, ka mūsu valsts varas orgāni joprojām grib iet pa šo veco taciņu- visu iespējamo censties regulēt, un rodas tāda pārliecība, ka ar šādiem administratīvās regulēšanas veidiem varēs gūt labus panākumus. Par to liecina fakts, ka te ir iekļauta virkne, manuprāt, diezgan nepamatota virkne, to uzņēmējdarbības veidu, kuri būtu īpaši jālicencē. Tie bija tie veidi, kurus es šeit minēju, uzdodot jautājumus Špoģa kungam. Proti, tie ir visi šie mērniecības un kartogrāfijas darbi, ārzemju tūristu pakalpojumi, arī šie sakaru pakalpojumi kabeļtelevīzijas veidā. Man liekas, ka te tiek veidots jauns pamats korupcijai, dažāda veida birokrātijas uzplaukumam un citām līdzīgām parādībām.

Šeit tika minēts arī tas, ka, lūk, cīņā ar spekulāciju, cīņā ar melno tirgu viens no svarīgākajiem soļiem varētu būt valsts mazumtirdzniecības tīklā pirkto preču tirdzniecības licencēšana. Atļaujiet man nebūt tik naivam un neticēt šiem apgalvojumiem. Mums jau pirms laba laika tas tika piedāvāts. Mēs paši pieņēmām normu, ka vispār tirdzniecība ar valsts mazumtirdzniecības tīklā pirktām precēm ir aizliegta. Ir noteikta kriminālā un administratīvā atbildība. Vai kaut kas reālajā dzīvē no tā ir mainījies? Vai šo pasākumu rezultātā palicis kaut nedaudz vairāk preču veikalā? Es šaubos. Tikai izlīdzinot cenas, tikai ejot uz tirgus cenu, mēs varēsim novērst gan šo nenormālo parādību, gan arī panākt to, ka veikalos preces būs, un nebūs tā, kā šeit teica ministra kungs, ka vispirms, lūk, mēs panāksim to, ka būs veikalos preces, un tad atļausim brīvo tirdzniecību. Nē, tā nenotiks! Un es to apgalvoju ar pilnu atbildību. Šis process būs vienīgi pretējs. Tāpēc es piedāvāju šo punktu noteikti izslēgt. Tā vietā mēs varētu savukārt palabot iepriekšējo punktu- tirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem, pievienojot tur arī tirdzniecību ar tabakas izstrādājumiem, kas mums pagaidām tomēr zināmā mērā tiek uzskatīta par monopolpreci.

Ministra kunga vairāk nekā 10 minūšu ilgajā uzstāšanās runā nemaz netika skarts jautājums par 6.punktu, proti, par reģistrācijas termiņa pagarināšanu no 15 uz 30 dienām. Tātad es saprotu, ka šis jautājums acīmredzot Tieslietu ministrijā nemaz nav tik aktuāls un sāpīgs. Un tāpēc noteikti ierosinu atstāt veco reģistrācijas termiņu un nepamatoti nekavēt jaunu uzņēmumu rašanos, un neradīt liekus birokrātiskus šķēršļus nepavisam ne vieglajā visas šīs dokumentācijas formēšanas gaitā. Turklāt, teiksim, Rīgā ir par maz šo valsts notāru, ir jāveido jaunas darbavietas, un es nemaz nešaubos, ka tās sevi atpelnīs, jo valsts nodeva par reģistrāciju ir pietiekami augsta. Un tas, ka Rīgā darbojas, kā es saprotu, tikai viens šāds kantoris, tas, manuprāt, tiešām ir par maz, ņemot vērā to, ka Rīgā ir koncentrēta puse no visa ražošanas potenciāla republikā.

Vēl daži vārdi par pašvaldību aizstāvju apgalvojumiem. Manuprāt, vienkārši labāk jāpalasa likumi. Likuma "Par Uzņēmumu reģistru" 9.pantā ir teikts, ka katrai fiziskajai vai juridiskajai personai, arī pašvaldībai, ir tiesības pieprasīt un iepazīties ar to informāciju, kas ir Uzņēmumu reģistrā. Un nevajadzētu šeit radīt īpašas problēmas. Es domāju, ka pašvaldību vadītājiem jau nu gan būtu jāzina, kas noris viņu teritorijā arī bez tā, ka šie jaunie uzņēmēji iestaigā taciņas uz viņu kabinetiem. Sava teritorija ir jākontrolē, nekādā veidā neradot atkal jaunus birokrātiskus šķēršļus. Par to debatējām tad, kad pieņēmām šo likumu. Un jau tad tika skaidri pateikts, ka uzņēmējam nu gan, lai reģistrētos, uz pašvaldību nav jāstaigā. Pietiks, ka viņš tur staigās gan pēc zemes, gan pēc telpām, gan pēc visām citām lietām.

Ja jūs uzmanīgi paskatītos peļņas nodokļa likumu, tad arī tur ir redzams, ka peļņas nodoklis tiek maksāts proporcionāli šā ražošanas objekta izvietojumam. Ja vienā pagastā ir viena darbnīca, bet otrā pagastā- otra, tad arī proporcionāli tiek maksāts peļņas nodoklis, un tas tiek maksāts nevis kantora atrašanās vietā, kā šeit tika apgalvots.

Bez tam, atbalstot tos deputātus, kuri runāja, ka šī licences atļauja nebūtu loģiska, ja tā tiek izņemta pirms reģistrācijas, jo, ja nav reģistrēta juridiskā persona, tad acīmredzot arī šī licence netiks izdota, es piedāvāju šeit rakstīt vārdus: "pirms attiecīgā veida uzņēmējdarbības uzsākšanas". Akciju sabiedrība vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību var būt reģistrēta. Tā var būt, pirmkārt, jau daudznozaru sabiedrība, kur ir daudzas citas nozares, kas nav licencētas. Un, lūk, tad, ja grib uzsākt tiešām reālu darbības veidu, tad arī šī licence tiek izņemta.

Ja mēs gribam būt konsekventi, tad 32.pantā mums jāizņem vēl viena jauna daļa papildus šīm četrām, kas nosaka dažādās institūcijas, kas var izdot licences. Saskaņā ar to lēmumu, ko mēs pieņēmām pagājušā gada nogalē, kad atļāvām valūtas operāciju veikšanu Latvijas Republikā, te ir jāpapildina, ka Latvijas Valsts banka izdod licences ārzemju valūtas pirkšanai un pārdošanai. Manā skatījumā šāds punkts gan loģiski varbūt arī nebūtu nepieciešams, un šeit pietiktu ar šo uzņēmumu reģistrāciju, taču, ja mēs šādu lēmumu esam pieņēmuši, tad būsim konsekventi un šo normu iekļausim arī 32.punktā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikties, atbalstot deputāta Birkava uzskatu, par to, ka juridiskā apkalpošana šodien neprasa speciālu licencēšanu. Un es negribu piekrist kolēģim Muciņam, ka tad, ja šodien likumā šī darbība jau ir reglamentēta, tad šis likums noteikti ir jānovāc, jo tas mums it kā traucē. Es domāju, ka tas, kas likumā šodien ir paredzēts, reglamentējot juridisko apkalpošanu, pagaidām pietiekami atbilst tieši šīsdienas situācijai, tas ir viss tas, par ko šeit Birkava kungs runāja- gan Civilkodekss, gan nolikums par advokatūru, gan viss pārējais. Vēl nav iestājies tas laiks, kad mums vajadzētu mainīt visus šos likumus attiecībā uz juridisko apkalpošanu. Dzīve vēl to neprasa.

Tagad ir radies jautājums par it kā paaugstināto nekvalitatīvas juridiskās apkalpošanas bīstamību. Es tam nevarētu piekrist. Mēs visi, teiksim, tie, kuri ir strādājuši konsultācijās, kur mums visus šos gadus ir darbojušies konkurences likumi, ļoti labi zinām, ka pie vairāk kvalificētiem advokātiem stāv rindas, bet pie nekvalificēta advokāta, kurš strādā bez iniciatīvas, rindu nav. Lūk, mums šī tirgus ekonomika zināmā mērā pastāvēja jau visu šo laiku. Un šī konkurence pati visu izlīdzinās. Bez tam, redziet, atšķirībā no notāra, teiksim, nekvalitatīvs padoms vai ne visai kvalitatīvs prasības pieteikums vai tā sekas pēc tam vēl nonāk tiesas, arbitrāžas rokās. Un līdz ar to, tā sakot, šīs sekas vēl neiestājas. Vienīgās sekas varbūt būs tās, ka klients būs neapmierināts ar advokāta vai jurista pakalpojumiem un otrreiz pie viņa vairs neies, bet ies pie cita un naudu maksās citam. Tādējādi milzīga paaugstināta sociālā bīstamība no tā nerodas. Un šeit mums pilnīgi palīdzēs konkurences likums. Tātad es uzskatu, ka nekāda licencēšana juridiskajai apkalpošanai nav vajadzīga, jo, kā es jau saku, šodien likums to pietiekami reglamentē.

Cits jautājums ir par notāra darbību. Notāra darbībai jau šodien, turklāt vēl ar tiem papildinājumiem, kurus mēs pieņemam, ir zināmas valsts funkcijas. Viņš reģistrē, viņš gatavo dokumentus, kuriem ir juridiska nozīme jau pašiem par sevi, un tā tālāk. Turklāt viņš atšķiras no advokāta: kā tu vari licencēt vai nelicencēt un pārbaudīt, teiksim, advokāta radošās spējas? Turpretī notāra darbības kvalifikācija ir diezgan strikti noteikta. Un tāpēc, dodot vai nedodot viņam to atļauju, attiecīgajām amatpersonām ir iespējas konkrēti pārbaudīt, vai šis cilvēks ir sagatavots šim valsts funkciju darbam vai ne. Un, pastāvot šādiem apstākļiem, es uzskatu, ka notāra darbība šodien ir jālicencē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates ir pabeigtas. Lūdzu, godājamais ziņotāj, nāciet tribīnē un sniedziet kopsavilkumu, sevišķi uzsverot to, kādi konceptuāli balsojumi būtu jāizdara.

K.Špoģis: Ir jābalso par visiem šeit izteiktajiem priekšlikumiem, tos gan Birkava kungs, gan Ēlerta kungs, gan arī visi pārējie ir iesnieguši rakstiski. Bez tam, kā jau es sākumā teicu, nupat ienāca arī Lauksaimniecības ministrijas materiāls, ko iesniedza Lauksaimniecības komisija- Strīķa kungs un Kinnas kungs. Tie visi tiks pieņemti un izskatīti. Man šodien radās iespaids, ka mums būtu vajadzīgi divi atsevišķi balsojumi. Viens balsojums atsevišķi varētu būt par Birkava kunga izteikto un vairāku deputātu atbalstīto priekšlikumu- par visas juridiskās prakses ierakstu izsvītrošanu no šā projekta, lai par to būtu pilnīga skaidrība. Un otrais balsojums varētu būt par projektu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tiešām vislielākie strīdi izcēlās par juridisko praksi. Vai mēs tiešām to izlemsim pirmajā lasījumā konceptuāli? Man liekas, ka tas būtu darīts pāragri, jo daudziem deputātiem te bija kaut kas jauns un apspriežams. Es domāju, ka nevajadzētu steigties, šo jautājumu vajadzētu pārdomāt, nevis jau pirmajā lasījumā, no malas dzirdot, uzreiz izlemt tik konceptuālu jautājumu un, ja ne gluži konceptuālu, tad tomēr būtisku jautājumu ne vien daļai mūsu deputātu, bet arī vienai daļai Latvijas juristu.

K.Špoģis: Man nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu. Tādā gadījumā mēs varētu balsot kopumā par pirmā lasījuma akceptēšanu. Protams, uz otro lasījumu būs jāveic ļoti liels darbs, lai saskaņotu atsevišķus punktus. Paldies Špoģa kungam. Šoreiz, lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Reģistrējušies 118 deputāti. Paldies.

Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu, balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot. Rezultātu! 96- par, 3- pret un 6- atturas. Likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Mums vēl ir astoņas minūtes laika. Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Par Uzņēmumu reģistru. Par to šeit jau diskusija notika. Tie priekšlikumi, kurus iesniedza Bojāra kungs, ir pieņemami, un es domāju, ka komisija var izskatīt pirmās daļas redakciju, tāpēc īpaša balsošana par to nemaz nav vajadzīga. Tagad konkrēti priekšlikumi otrajam lasījumam jau ir ienākuši no deputāta Ēlerta un no Juridiskās pārvaldes, arī no dažām pašvaldībām. Šodien atkal būtu jānorunā, vai nu nobalsot atsevišķi par ministra Skudras kunga priekšlikumu par šīs formas izsvītrošanu, kas šeit ir projektā attiecībā uz ministra vietnieka statusu, vai balsot kopumā.

Priekšsēdētājs: Kādi priekšlikumi, lūdzu, būtu deputātiem sakarā ar balsojumu par Uzņēmumu reģistru? Balsis skan, ka kopumā pirmajā lasījumā nebūtu nepieciešams svītrot kādu konkrētu punktu.

K.Špoģis: Sagatavosim visu attiecīgi uz otro lasījumu, un lēmuma projektā ierakstīsim to, ko teica Skudras kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zāle piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Latvijas Republikas likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra papildinājumiem" akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 94, pret- 1, atturas- 5. Likums ir akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Godājamie deputāti! Līdz pārtraukumam mums ir palikušas sešas minūtes, es domāju, ka iesākt kāda jauna likuma vai lēmuma projekta izskatīšanu nebūtu lietderīgi. Bez tam atcerēsimies, ka šodien pulksten 15.00 esam iekļāvuši ministru atskaiti, bet pulksten 18.30 būs valdības pārstāvju atbildes uz jautājumiem. Ja gadījumā pēc godājamo ministru atskaites beigām vēl būs atlicis laiks, mēs varētu izskatīt arī kādu no tiem jautājumiem, kurus bija paredzēts izskatīt rītdienas darba kārtībā. Cik es zinu, viens ļoti būtisks jautājums, par kuru Endziņa kungs laikam ir gatavs ziņot, ir sagatavots jau šodien. Lai gan Endziņa kungs saka, ka viņš arī tagad varētu ziņot, taču varbūt neriskēsim, jo ir pusdienu laiks. Turklāt daudzi deputāti jau ir atstājuši plenārsēžu zāli. Paldies par darbu.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem