1991.gada 10.aprīļa sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Jautājums par pilsētas pašvaldību. Lūdzu referentu tribīnē.

M.Vulfsons: Es ierosinu uzņemt darba kārtībā jautājumu par apsveikumu, kuru pieņemtu Latvijas Republikas Augstākā padome un kurš adresēts Gruzijas Republikai. Tas ir apsveikums sakarā ar viņu lēmumu atjaunot valstisko neatkarību.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Balsosim par iekļaušanu darba kārtībā. Vispirms reģistrācija. Rezultāts: 107.

Balsojam par iekļaušanu darba kārtībā. Rezultāts: jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

Kādi jautājumi Vulfsona kungam vai autoram Kiršteina kungam?

A.Kiršteins: Cienījamie deputāti! Sakarā ar Gruzijas Republikas Augstākās padomes lēmumu "Par Gruzijas valstiskās neatkarības atjaunošanu" mēs šeit Ārlietu komisijā uzrakstījām un piedāvājām jums šo apsveikuma variantu.

Es varbūt īsumā pateikšu, kāda bija ideja. Pirmkārt, mēs gribam, lai šis apsveikums būtu īss. Otrkārt, gribam uzsvērt to, ka Gruzijas valsts pastāv apmēram 1000 gadus, jo jau 10.gadsimta beigās un 11.gadsimta sākumā kņazu Bagrationu dinastijas vadībā sākās vienotās Gruzijas valsts izveidošana. Pēc tam bija ļoti spoži uzplaukuma periodi, piemēram, carienes Tamāras laikā. Tālāk sekoja mongoļu uzbrukums gruzīnu robežām, tad šīs teritorijas pārstaigāja Timura karaspēks. Pēc tam galvenās cīņas notika ar Irānu un Turciju. 18.gadsimta beigās Tbilisi tika vairākas reizes ieņemta. Tad 1801.gada līgums ar Krieviju, it kā šīs konfederatīvās valsts modelis. Tika apsolīts ievērot visas gruzīnu vēsturiskās tiesības un brīvības. Šis asociatīvās jeb konfederatīvās valsts modelis pārvērtās par vistotalitārākās apspiešanas periodu, kura laikā 19.gadsimtā bija vesela virkne ļoti lielu sacelšanos gan Abhāzijā, gan Adžārijā un tā līdz mūsu dienām, kad Gruzijas Augstākā padome ir pieņēmusi šo lēmumu par savas valsts atjaunošanu. Beigās novēlējums neatkarīgajai valstij. Novēlējums ilgam miera un uzplaukuma periodam. Tas īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Nav jautājumu. Lūdzu, izsakiet priekšlikumus!

Dz.Ābiķis: Man ir pavisam īss priekšlikums. Vārds "ilgs" apzīmē kaut ko tādu, kas arī kaut kad izbeidzas. Pareizāk būtu teikt "mūžīgi" vai vispār neko šajā vietā neteikt. Valstij mieru un uzplaukumu.

A.Kiršteins: Jā, labi.

Priekšsēdētājs: Vēl ir kādi papildinājumi? Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Man kā vienmēr rada sajūsmu, ka mūsu Ārlietu komisijas dokumentus var svērt karātos. Bet runa nav par to. Es lieku priekšā tos vēl saīsināt un izsvītrot ārā visu liriku, kura varbūt arī nesatur taisnību. Piemēram, izteikums: "Cīnoties pret iebrucējiem no visām debesu pusēm" ir lirika. Šo frāzi nepieciešams izsvītrot. Tālāk: "Un vienmēr ienaidnieki ir bijuši spiesti atkāpties." Tas galīgi neatbilst patiesībai, jo Gruzija ir bijusi vairākkārt iekarota.

Ja mēs vienojamies par jūsu koncepciju, tad tā ir iekarota arī tagad, kaut arī oficiāli ir pievienojusies. Es domāju, ka absolūti lieki ir apbrīnot gruzīnu varonību un absolūti lieks ir lozungs beigās. Tādējādi mēs atstātu tīru un diplomātisku tekstu, kas beidzas šādi: "Jums pastāvīgi ir nācies aizstāvēt tiesības uz savu valsti. Mēs novēlam jūsu neatkarīgajai valstij ilgu mieru un uzplaukumu." Un ar to būtu diezgan.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Man jums ir lūgums, bet jau iepriekš gribu brīdināt, ka es diezgan labi pārzinu Gruzijas vēsturi, kā arī vēsturi vispār... Nosauciet man, lūdzu, tos ienaidniekus, kuri kādreiz kaut reizi ir atkāpušies no Gruzijas!/

A.Kiršteins: */Lūdzu. Irāņu karaspēks, turki.../

L.Kurdjumovs: */Tad es lūdzu atzīmēt, ka šie karapulki no Gruzijas atkāpās, tikai pateicoties Krievijas protektorātam. Bet, kas attiecas uz carieni Tamāru, tad, pateicoties krievu karaspēka vienībai kņaza Igora vadībā, kas gandrīz kļuva par carienes Tamāras vīru. Es domāju, ka nebūtu lieki to atzīmēt šajā dokumentā./

A.Kiršteins: */Nu, un kas? Viņi tomēr atkāpās.../ (Priekšsēdētājs smejas.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Divi priekšlikumi: pirmais- es iestātos par konstrukciju, kuru piedāvāja kolēģis Bojārs. Acīmredzot šī otrā daļa ir lielā mērā ļoti nekonkrēta. Pirmajā daļā mēs apsveicam ar valstiskās neatkarības atjaunošanu. Mēs saprotam, ka šī valstiskā neatkarība jau reāli eksistē. Šobrīd ir pieņemta deklarācija. Tad mums jāapsveic ar deklarāciju. Tālāk būtu jāizsaka kāds novēlējums, lai šo deklarāciju momentā var realizēt dzīvē vai kā citādi. Katrā ziņā šī konstrukcija, kāda tiek piedāvāta, neatbilst patiesībai. Jūs zināt, kas notiek Osetijā un tā tālāk, un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Varbūt, kolēģi Kirštein, jūs visu atzīmējiet un beigās izsakiet savu viedokli. Bet tagad ļausim kolēģim Freimanim.

J.Freimanis: Man gribētos aizrādīt augsti godājamam oponentam Plotnieka kungam, ka gruzīniem deklarācija jau ir bijusi. Tagad bija Neatkarības atjaunošanas akts, kas paceļ Gruziju apmēram turpat, kur ir Lietuva. Tā ka, pirmkārt, tekstā viss ir kārtībā.

Otrais. Es gribētu noteikti atbalstīt šādu apsveikuma ideju. Godājamie kolēģi, ja mēs sūtītu uz Lapzemi vai uz Islandi, tad mums, protams, pietiktu ar vienu vai diviem vārdiem, bet šinī gadījumā mums ir jāievēro gruzīnu tautas mentalitāte. Dotajā gadījumā drusku emociju par ļaunu nenāk.

Kas attiecas uz šo tekstu, tad es ierosinu svītrot to, kas ir iekavās, proti, "pastāvēšanas laikā". Šī frāzīte nav vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons, deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Man nav nekas pret līdzīgu dokumentu. Latvijas Augstākajai padomei ir tiesības pieņemt šo un jebkuru citu dokumentu. Mani mulsina forma, kādā izteikta būtība. Es droši vien Gruzijas vēsturi zinu sliktāk nekā mans kolēģis Leonīds Leonīdovičs Kurdjumovs un jūs, bet es šaubos par to, ka Gruzijai no visām pasaules malām uzbrukuši ienaidnieki. Par to jāpadomā. Droši vien tā nebija.

Un pēdējais. Es domāju, ka var neizturēt prezidenta Gamsahurdija karstā sirds, ja šajā dokumentā mēs viņam novēlēsim ilgu uzplaukumu. Varbūt var vēlēt ilgu mieru, bet ilgu uzplaukumu... Es domāju, ka viņš šo frāzi nesapratīs. Ar vienu vārdu sakot, stila ziņā šī vēstule neder./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Es negribu piekrist profesoram Freimanim, ka mums jāievēro gruzīnu mentalitāte. Mums jāievēro sava mentalitāte. Tas ir mūsu apsveikums, bet šeit ir mēģinājums atdarināt tostu. Piekrītu Bojāra labojumiem. Turklāt krieviski vēl jāparediģē.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Kirštein, lūdzu! Īsi komentējiet.

A.Kiršteins: Te Freimaņa kungs jau pateica, ka, ja mēs sūtītu Somijai vai Igaunijai, tad mēs to darītu savādāk. Es negribu tagad tērēt laiku, bet man ir arī daži gruzīnu Ārlietu komisijas dokumenti. Es negribu teikt, ka viņi ir desmit reižu "puķaināki", bet trīsreiz noteikti. Tas ir viens.

Otrs. Pie tā, ko teica Plotnieka kungs. Neatkarību atjaunojot, var būt akti, var būt deklarācijas un var būt 20 instrukcijas un likumi. Mēs tos neuzskaitām. Mēs tos vienkārši apsveikumā rakstām. Tas jau nav juridisks dokuments. Mēs vienkārši apsveicam ar valstiskās neatkarības atjaunošanu. Arī viņi to tā sauc. Mēs varēsim par to, protams, nobalsot.

Redziet, bet ja jūs pateiksiet arī Landsberģim, ka jūs viņu apsveicat ar Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, viņš jūs nepavisam nesapratīs. Lai gan, protams, līdz neatkarībai vēl ir diezgan tālu. Bet šeit mēs procentus nedalīsim. Te ir runa par krievisko tulkojumu. Latviski šī teiciena "konci sveta" nav, latviski ir "no debesu pusēm". Kolēģi vaicāja, no cik tālas puses. Es jums varu pateikt, ka no Klusā okeāna nāca karaspēks uz Gruziju, ja jūs vēsture interesē. Nāca ļoti tālu un tika padzīts arī uz visām pusēm gan Irānas karaspēks, kas atkāpās, gan Turcijas, gan mongoļu karaspēks, kas atkāpās no Ziemeļgruzijas. Tas viss ir bijis. Un tagad šīs debesu puses ir Latvija.

Par krievisko redakciju es piekrītu. Arī Marjašas kundze teica, ka varbūt palīdzēs, lai būtu precīzāk iztulkots. Es neesmu speciālists tieši krievu valodā. Bet es domāju, ka šinī variantā var nobalsot.

Man ir divi priekšlikumi. Pirmais- nobalsot par vienu teikumu. Otrs- izsvītrot ārā konkrētas vietas, kā iesniedza Bojāra kungs, proti, likt punktu pēc vārdiem: "ir nācies aizstāvēt tiesības uz savu valsti". Un izsvītrot: "cīnoties pret iebrucējiem un ienaidniekiem, bijuši spiesti atkāpties." Te nekas nav izpušķots. Tāda ir īstenība.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Kirštein! Es piekrītu. Tiešām varbūt nestrīdēsimies par dažiem vārdiem.

A.Kiršteins: Svītrojam vārdu "ilgu".

Priekšsēdētājs: Mēs balsosim par diviem variantiem. Viens variants ir Kiršteina kunga variants. Otrs variants ir Bojāra variants, kur viņš lūdza saīsināt šo tekstu un nosauca konkrētas vietas. Es negribētu tērēt laiku un visu atkārtot.

A.Kiršteins: Vienīgi gribu beigās pateikt, vai ir pareizi pēdējā teikumā izsvītrot: "mēs apbrīnojam jūsu varonību".

Priekšsēdētājs: Divi varianti. Būs divi balsojumi. Jūs sapratāt domas būtību. Par katru vārdu mēs nebalsosim, jo tas nebūtu pareizi. Lai komisija strādā, rediģē un tā tālāk.

Pirmais- komisijas iesniegtais. Balsojam. Rezultāts: 47- par.

Balsojam par deputāta Bojāra priekšlikumu. Rezultāts: par- 66. Bojāra piedāvātais variants ir apstiprināts. Komisija strādā tālāk. Lūdzu, Škapara kungs, nāciet tribīnē!

Izskatām grozījumus un papildinājumus par pilsētu pašvaldību.

J.Škapars: Jums izsniegtais likumprojekts par pilsētu pašvaldību turpina šo pirmā līmeņa pašvaldību, ko mēs iesākām jau ar pagastu pašvaldību. Es negribētu atkārtoties tajos jautājumos, par kuriem es tiku runājis pagastu pašvaldības likuma sakarībā.

Jautājumi attiecībā uz pilsētas pašvaldību ir aktuāli tie paši. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir jautājums par valsts īpašuma konversiju, jo man liekas, ka valsts īpašuma konversijas pirmajā stadijā būtu jānotiek īpašuma sadalījumam starp valsts īpašumu un pašvaldības īpašumu. Tad privatizāciju varētu turpināt abi šie līmeņi. Es domāju, ka privatizācijas jautājums un valsts īpašuma konversijas jautājums atrisinās vienu no visbūtiskākajiem pašvaldības nosacījumiem, tas ir, pašvaldības demokrātisko ekonomisko nosacījumu, lai pašvaldībai būtu demokrātiskā pamatne.

Otrs jautājums ir par pašvaldības finansiālo patstāvību. Es vēlreiz gribētu atgriezties pie šā jautājuma, jo tas ir ļoti būtisks. Pašlaik šis jautājums saduras ar vislielāko neizpratni attiecībā uz republikas iestādēm. Šobrīd pilsētu pašvaldības saņem saviem budžetiem finanses tikai daļēji.

Es jums gribu atgādināt Somijas pieredzi, kur pašvaldību finansē šādi- apmēram 30-35 procenti nāk no nodokļiem un pāri par 30 procentiem dod viņu uzņēmumi. Kopumā uzņēmumi un nodokļi dod līdz 70 procentiem ienākuma. Tikai nelielu procentu kā palīdzību dod valsts. Tas ir 21 procents. Turklāt daudzām pašvaldībām nav pat 21 procents, jo pašvaldības ir pilnībā nodrošinātas ar savām finansēm. Visas pašvaldības Somijā sadalītas 10 kategorijās, un šo valsts palīdzību saņem galvenokārt tikai viena daļa no kategorijām. Augstākās kategorijas pašvaldības, kam ir sava infrastruktūra, pašas sevi nodrošina ar finansēm.

Tāpēc šie jautājumi risināmi vistuvākajā nākotnē. Es domāju, ka ir jāizdara īpašuma inventarizācija un ka šeit termiņi arī ir doti saistībā ar inventarizācijas izdarīšanu. Ir jāizšķiras, kādi īpašumi paliks valstij, kādi paliks pašvaldībai, un tad arī tālāk jāizdara šī privatizācija.

Nākamā stadija, lai nodibinātu finansiālo pastāvību, ir korektīvu izdarīšana nodokļu un budžeta likumos. Trešajā lasījumā mēs jums iesniegsim lēmuma projektu, kur paredzēsim uzdot valdībai (Finansu un Ekonomikas ministrijai) izdarīt šīs korekcijas. Iesniegsim arī attiecīgus apsvērumus, aprēķinus par trešo pašvaldības līmeni, tas ir, lai pagastiem un pilsētām būtu nodrošināti šie finansiālie līdzekļi viņu patstāvībai.

Nākamais jautājums ir attiecībā uz pilsētas pašvaldības struktūrām. Es domāju, ka, lai pašvaldības tiktu galā ar savu darbu, ir jāsakārto struktūras. Atbilstoši koncepcijai, ir paredzēts, ka nākotnē pilsētas pašvaldība atradīsies pilsētas valdē un pilsētas vecākais tiks ievēlēts tiešās vēlēšanās. Šobrīd, kamēr pastāv padomes, nav iespējams izdarīt šīs izmaiņas. Pagaidām paliek šāda struktūra, ka ir pilsētas padome, kas daļu funkciju nodod pilsētas valdei, kura darbojas starplaikos starp padomēm. Tāpat kā pagastā viena trešā daļa no valdes locekļiem var nebūt deputāti.

Jautājums paliek atklāts attiecībā uz zemes īpašumu. Pagasta likumā tas ir 36.pants. Visumā es domāju, ka jāpieņem būtu tāda pati redakcija, kādu mēs pieņēmām attiecībā uz pagasta likumu.

Vēlreiz es gribētu pasvītrot, ka nav iedomājama pilsētas pašvaldība, ja pilsēta nebūs noteicēja par savu pilsētu, ja pilsēta nebūs kā vienots vesels organisms, ja šajā pilsētā, šajā vienotajā teritorijā nebūs arī vienots saimnieks, kas var kārtot un risināt jautājumus, atbildēt par visu dzīvi pilsētā. Lai ko mēs risinātu, lai kādus daļējos jautājumus risinātu, teritoriālais jautājums un pilsēta kā veselums paliek centrālais. Otrkārt, ir jautājums par pilsētas iedzīvotājiem. Pilsētas pašvaldībai jāuzņemas atbildība par pilsētas iedzīvotāju apkalpošanu, par viņu labklājību.

Es gribētu akcentēt vēl kādu momentu, jo šis jautājums ir ļoti aktuāls. Tas ir, ka pašvaldības likumu attiecībā uz pilsētām nepieciešams forsēt, jo mums ir ļoti daudz likumpārkāpumu tieši pilsētu jomā, ļoti daudz. Bieži nāk Augstākajā padomē ierosinājumi atcelt vai mainīt likumus. Diemžēl ar šiem jautājumiem tikt galā nevaram. Šeit nav vainīga valdība vai pilsētu pašvaldības. Vaina ir tā, ka mums šodien īsti nav pilsētas pašvaldības likuma. Tāpēc šodien šis likums būtu apspriežams pa pantiem otrajā lasījumā.

Es aicinu jūs koncentrēties un apspriest ļoti lietišķi, tāpat kā pagasta likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jautājumus. Vārds Aivaram Lembergam.

A.Lembergs: Kāpēc mums neformulēt šo dokumentu kā jaunu likumu par pilsētas pašvaldībām? Mēs mānām paši sevi, jo tas ir jauns likums, tā arī vajag uzrakstīt bez jebkādiem labojumiem: "Likums par pilsētu pašvaldību". Iepriekšējo likumu vajag atcelt.

J.Škapars: Es domāju, ka tas nebūtu tik principiāls jautājums. Šeit labojumu tik tiešām ir daudz, taču ir izmantota iepriekšējā likuma bāze. Vai mēs šajā strīdā neiegrimsim, vieni- domādami, ka tas ir jauns likums, otri- domādami, ka tas ir vecā likuma labojums? Es domāju, ka mēs varam notērēt pārāk daudz laika, turklāt būtību tas tik tiešām nemaina. Mūsu komisija vairākkārt skatīja šo jautājumu. Es domāju, ka vajadzētu atstāt šo likumu tā, kā tas ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Lembergs: Es gribētu, lai būtu balsojums par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Labi, labi.

V.Zatuliviters: */Man ir divi jautājumi. Pirmais jautājums. Jūs teicāt, ka novēroti daudzskaitlīgi pašlaik spēkā esošā likuma par pilsētas pašpārvaldi pārkāpumi. Es gribētu, lai tiktu minēti konkrēti piemēri.

Otrkārt, bija teikts, ka tāda likuma nav. Tad nav saprotams, kas tiek pārkāpts. Tā kaut kādā ziņā ir loģiska pretruna./

J.Škapars: Domāju, ka nav jēgas uzskaitīt konkrētos pārkāpumus, jo tādu pārkāpumu uzskaitījums varētu turpināties diezgan ilgi, sāktos strīdi par atsevišķām pozīcijām. Kas attiecas uz to, bija vai nebija likums, tad likums līdz šim bija agrāk izdotais pašvaldības likums. Taču sakarā ar šo likumu ir pieņemti panti. Viens no pantiem nosaka kārtību, kādā stājas spēkā šis likums. Diemžēl šo pantu var tulkot dažādi. Daudzi tulko tā, ka šis likums līdz šim nav stājies spēkā. Lieta ir sarežģīta. Turklāt vecais likums atstāj ļoti daudz pretrunīgu pozīciju, arī konflikta situāciju. Šīs konflikta situācijas mēs centāmies atrisināt jaunajā likumā.

S.Zaļetajevs: */Atvainojiet, es gribēju vienkārši pateikt, ka tad, ja mēs atklājam kaut kādus pārkāpumus un to novēršanai radām likumu, tad tādēļ, lai apzinātos, ka jaunais likums tiešām kalpotu nebūšanu novēršanai. Tomēr būtu vēlams zināt, kāda ir šo trūkumu un pārkāpumu būtība. Citādi iznāk nelietišķa saruna./

J.Škapars: Mēs pirmajā lasījumā likumu jau izspriedām, runājām arī par to, ko jaunais likums ienes, pārrunājām gan konceptuālos labojumus, gan arī detalizētus labojumus. Otrajā lasījumā ir domāts likumu apspriest pa pantiem. Tāpēc es domāju, ka domstarpības par jauninājumiem mēs varam izdebatēt pantu apspriešanas gaitā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jums ir jautājums? Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamais Škapara kungs, es domāju, ka šis apspriežamā likuma projekts ir jāizskata zināmā kontekstā ar likumprojektu par rajonu pašvaldību. Es pareizi sapratu, ka tie ir savstarpēji saistīti?

J.Škapars: Pirmām kārtām, ir jāiziet no šī pirmā posma. Tas būs galvenais un nākotnē paliks par pamatu un vienīgo posmu pašvaldībās. Jānostiprina, jānosaka šī posma funkcijas. Pēc tam šīs sakritības vai nesakritības varēsim analizēt jau, apspriežot rajona likumu, turklāt rajona likums tiks apspriests tikai pirmajā lasījumā. Tāpēc šobrīd sasaistīt diez vai būtu lietderīgi.

I.Ozols: Es vienkārši to gribēju noskaidrot. Konceptuāli mēs labojumus izdarīsim rajonu pašvaldību likumā pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es tomēr gribētu atbalstīt Lemberga kunga priekšlikumu par šī likuma nosaukumu, jo pirmajā lasījumā mēs to izskatījām kā likumu, tas ir formulēts arī pa pantiem. Arī labojumus mēs pieņemam nevis kā parasti, mainot tajā pantā to un to. Projekts pēc būtības satur ļoti daudz ko principiāli jaunu. Man būtu priekšlikums palikt pie pirmā lasījuma nosaukuma, ka tas ir likums, nevis grozījumi likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, to mēs apspriedīsim konkrēti, līdz ko sāksim debatēt par pantiem un arī par nosaukumu. Vairāk jautājumu nav? Kolēģi, man ir liels lūgums. Abi mani vietnieki ir komandējumos. Pie mums viesos ir deputāti no Holandes. Programmā Ārlietu komisija ir iecerējusi tikšanos ar Augstākās padomes priekšsēdētāju. Vai jums nebūtu nekas pretī, ja pa šo laiku sesiju vadītu Augstākās padomes priekšsēdētājs Daudiša kungs? (Smiekli zālē.) Nav iebildumu? Nav. Es teikto nelaboju.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs.

Priekšsēdētājs: Paldies, cienījamie kolēģi! Turpinām darbu. Tātad par šī likumprojekta nosaukumu ir divi varianti, divi balsojumi. Pirmais ir komisijas ieteiktais variants "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR likumā "Par pilsētu pašvaldību"". Balsojam. Rezultāts: par- 22, pret- 39, atturas- 21.

Otrs ir deputāta Lemberga ieteiktais variants- Latvijas Republikas likums "Par pilsētu pašvaldību". Balsošanas režīmu. Rezultāts: 68- par, 8- pret, 9- atturas. Paliekam pie otrā varianta- Latvijas Republikas likums "Par pilsētu pašvaldību".

Saskaņā ar reglamentu mēs pie otrā lasījuma apspriežam likumprojektu pa pantiem. Lūdzu, 1.pants.

A.Lembergs: Man ir priekšlikums pirmajā vietā likt valsts intereses, otrajā vietā- vietējās intereses, proti, apmainīt vietām vārdus pašās teikuma beigās.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, kā jūs domājat? Par to nebūtu jābalso. Jūs pieņemat komisijas vārdā šo priekšlikumu? Mūsu viesis grib ko teikt. Vārds Imantam Burvim.

I.Burvis, Rīgas Ziemeļu rajona padomes sekretārs: Vietējā pašvaldība pirmām kārtām aizstāv tieši vietējo iedzīvotāju intereses arī valsts priekšā.

Priekšsēdētājs: Balsojam par pirmo variantu, par komisijas variantu.

A.Lembergs: Deputāts Lembergs izvirzīja šo priekšlikumu, komisijas priekšsēdētājs piekrita.

Priekšsēdētājs: Man jājautā deputātiem, vai mēs balsosim jeb piekritīsim tam, par ko vienojās Lemberga kungs? Balsosim. Lemberga kungs ierosināja, komisijas priekšsēdētājs piekrita. Pirmais balsojums būs par šādu variantu- "ievērojot valsts un vietējās intereses". Rezultāts: 37, 24, 20.

Otrais balsojums- "vietējās un valsts intereses". Rezultāts: 51- par, pret- 9, 21- atturas. Pieņemts ir šis variants, tā kā agrāk bija tekstā- vietējās un valsts intereses.

2.pants. Nav.

3.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: Par 3.pantu vārds Zaļetajeva kungam.

S.Zaļetajevs: */Es ierosinu pantu papildināt ar frāzi: "Pilsētas padomes tautas deputātu vēlēšanas notiek tiešas, aizklātas, vienlīdzīgas balsošanas ceļā."/

J.Škapars: Es domāju, ka visos šajos gadījumos mums nevajadzētu likt klāt, tas būtu vēlēšanu likumā par vietējām padomēm. Tāpēc mēs nekur šeit neatkārtojām to, kas ir vai būtu ietverams citos likumos.

S.Zaļetajevs: */Es gribu vienkārši papildināt. Mums šajā likumā un daudzos citos likumos normas krustojas, teiksim, tās normas, kas ir sakarā ar pilsētas padomes reglamentu. Es domāju, ka tiešajām principiālajām normām šajā likumā jāatspoguļojas, vēl jo vairāk tām, kas nosaka pilsētas padomes formēšanu. Es šo jautājumu neuzdotu, ja mums nebūtu bijis jāsastopas ar pretējiem precedentiem./

Priekšsēdētājs: Situācija ir skaidra. Zaļetajeva kungs, vai jūs uzskatāt, ka nepieciešams balsot? Ja ir vienkāršāki papildinājumi, tad mēs esam balsojuši arī tad, ja nav rakstiska iesnieguma. Es domāju, ka tas mums daudz laika neprasīs, ja mēs tomēr balsotu.

Pirmais balsojums ir par 3.pantu likumprojekta redakcijā. Rezultāts: 60- par, pret- 10, 12- atturas.

Tagad balsojam par 3.pantu ar Zaļetajeva kunga papildinājumu. Rezultāts: 24- par, 37- pret, 17- atturas. 3.pants ir pieņemts tādā redakcijā, kā to ierosināja komisija.

4.pants.

J.Škapars: 4.pantā ir deputātes Briņķes ierosinājums- labojums "dabas resursu aizsardzībai". Komisija piekrīt šādam labojumam.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Cienījamais Škapara kungs! Es domāju, ka šeit diezgan neloģiski iznāk. Ja šeit arī būtu tāds labojums, būtu pilnīgi pareizi izmantot tādu redakciju, kāda ir likumā par pagastu pašvaldību. Te iznāk divas reizes dabas aizsardzība. Iznāk, ka dabas aizsardzība ir zemes un citu dabas resursu aizsardzība un izmantošana. Tas ir redakcionālas dabas jautājums. Tikai lai "dabas aizsardzība" nepazūd.

J.Škapars: Pagastu likumā?

I.Briņķe: Jā, tā ir ļoti laba redakcija, lai divas reizes neatkārtojas.

Priekšsēdētājs: Tiek pieņemts. Lūdzu, otrais mikrofons.

N.Beļskis: Man ir priekšlikums varbūt paplašināt 2.apakšpunktu un "mantas" vietā rakstīt "īpašuma" pārvaldīšana.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, lūdzu jūsu komentāru.

J.Škapars: Pagastu pašvaldības mantas pārvaldīšana ir plašāks jēdziens, kas ietvēra visu pārējo. Mēs formulējam arī citos likumos tieši par mantu, tajā skaitā arī pagastu likumā, ja jūs atceraties 43.pantu.

Priekšsēdētājs: Beļska kungs, vai vajag balsot? Tātad šajā sakarībā mums ir domstarpības un dažādi viedokļi par 4.panta 2.apakšpunktu. Vai par 2.apakšpunktu vēl kāds gribētu izteikties?

J.Škapars: Beļska kungs teica, ka īpašuma jēdziens ir plašāks. Es gribētu apstrīdēt to. Īpašums nav plašāks jēdziens. Pagasta rīcībā atradīsies vēl mantas, kas tā īpašumā var tomēr nebūt, bet kas kaut kādā veidā ar citu tiesisko statusu nodotas pagastam. Tāpēc es neieteiktu reducēt to uz īpašumu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas runāt par 2.apakšpunktu?

I.Ozols: 2.apakšpunktā noteikti jāietver finansu resora pārvalde, kas šeit nekur nav ietverta.

Priekšsēdētājs: Konkrēti kā to formulēt?

I.Ozols: Vēl es gribētu lūgt Škapara kungu pievērst uzmanību tam, ka mums ir trīs kategoriju pilsētas: republikas pakļautības, rajona centra, kur ir vienots rajona un pilsētas budžets, un pilsētas, kuras ir pakļautas, pakārtotas, tās ir tā sauktās zonālā tipa pilsētas. Ar šo mehānismu es nesaskatu iespēju visas šīs trīs īpašuma formas un finanses kontrolēt atbilstoši 2.apakšpunktam. Nav realizācijas mehānisma, jo ir pilnīgi dažāds finansu jeb budžeta statuss. Es pašreiz nevaru jums noformulēt, bet ar šodienu šos trīs kategoriju pilsētu budžetus nevar pārvaldīt.

J.Škapars: Kādi trīs kategoriju rajoni, pilsētas?

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Par 2.apakšpunktu. Lūdzu.

E.Krastiņš: Man nākas jau otro reizi izteikt aizrādījumu vai repliku, vai protestu par to, ka mēs šodien intensīvi pārkāpjam reglamentu, kādā kārtībā otrā lasījumā jāapspriež likumprojekts. Ja dažiem deputātiem ir grūti iesniegt savus priekšlikumus rakstiski un viņi vēlas, lai otrajā lasījumā mēs balsojam par atsevišķiem priekšlikumiem, vienkārši noklausoties, tad tas ir reglamenta pārkāpums. Pašlaik ir otrais lasījums. Visiem, kas kaut ko nav paspējuši, noskaidrojot neskaidros jautājumus, ir iespēja šodien iesniegt tos rakstiski komisijā, nevis izteikt šeit.

Vienīgais, ko ir iespējams šādā veidā darīt saskaņā ar mūsu reglamentu, ir pantu daļu vai atsevišķu vārdu svītrošana, nevis kādu daļu atlikšana, kāda redakcionāla koriģēšana un tamlīdzīgas lietas. Es gribētu, lai cienījamais sēdes vadītājs stingri turētos pie mūsu reglamenta un nepakļautos dažu deputātu slinkumam rakstiskos priekšlikumus iesniegt laikus.

Priekšsēdētājs: Man ir jāpieņem šis aizrādījums. Ja mēs tiešām pēc reglamenta strādājam, tad viss ir jāizdara rakstiski.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Pēc pirmā lasījuma Ventspils pilsētas padome iesniedza Augstākajā padomē lēmumu, ka šis likums ir nesagatavots un ka padome likumdošanas iniciatīvas kārtībā ierosina noņemt tā izskatīšanu no dienas darba kārtības. Šis pilsētas padomes lēmums līdz deputātiem nav nonācis, kā es redzu. Tāpēc es kā pilsētas deputāts un kā Augstākās padomes deputāts atļaušos pamatot, kāpēc Ventspils pilsētas padome tādu lēmumu pieņēma par 2.apakšpunktu konkrēti un kopumā. Pilsētas pašvaldības priekšlikums ir, ka jāraksta tomēr "īpašums", jo "manta" ir šaurāks jēdziens. Arī nauda var būt iedalīta mantiskā veidā, materiālā veidā, var būt arī skaidra nauda. Tā ka nevajag atšifrēt, tikai "mantu" pārmainīt uz "īpašumu".

J.Škapars: Skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Par procedūru. Man liekas, ka mēs jau norunājām to, ko teica deputāts Edmunds Krastiņš, un mums pie tā būtu jāpieturas. Ja ir priekšlikums šo jautājumu noņemt, par to var balsot, bet tomēr tam nav nekāda pamata. Tā mēs varam strīdēties bezgalīgi.

Priekšsēdētājs: Tātad par 2.apakšpunktu mēs vairs nediskutējam. Manta vai īpašums, tas ir redakcionālas dabas labojums. Rakstiski nekas nav iesniegts. Mēs varam trešajā lasījumā balsot- manta vai īpašums.

Par 4.pantu.

E.Kide: Mēs pieņemam paralēli divus likumus. Tikko pieņēmām par pagastu pašvaldību, kurā noteiktas pagastu padomes funkcijas. Tagad ir pilsētas padomes funkcijas. Atsevišķi punkti pat pēc formulējuma vārds vārdā sakrīt. Vajadzētu kaut kā nodalīt. Piemēram, pagastā izglītības un kultūras lietās atbild padome, šeit- rajona padome atbild izglītības un kultūras lietās. Tālāk- "veselības aizsardzība un iedzīvotāju sociālā nodrošināšana" un tūdaļ atkal "veselības aizsardzība un sociālā nodrošināšana". Arī par iedzīvotāju nodarbinātību pilsētas robežās.

Priekšsēdētājs: Vai jūs tur saskatāt kādu pretrunu?

E.Kide: Piedošanu, es par rajonu paņēmu.

J.Škapars: Es jums, Kides kungs, jau vienreiz izskaidroju attiecībā uz iedzīvotāju nodarbinātību. Ja rajonā būs šī pamatinformācija, tad tomēr pilsētai nāksies nodarboties ar nodarbinātību, jo tā redzēs tos cilvēkus, kas nav nodarbināti, redzēs, kas varbūt ir taisnīgi vai netaisnīgi atbrīvoti. Šinī sfērā jautājumus nāksies risināt pilsētai. To mēs jau apspriedām pie pagasta likuma, un to pašu vajadzētu atstāt.

E.Kide: Vajadzētu piebilst, ka "savā teritorijā".

J.Škapars: Protams, savā teritorijā, pilsētas teritorijā.

Priekšsēdētājs: Vai par 4.pantu vēl ir kādi iebildumi? Nav. 5.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 6.pants.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Pilsētas pašvaldības pārziņā var būt tikai pilsētas īpašumā esošais dzīvojamais fonds un komunālās saimniecības pārvalde. Tātad- tās īpašumā, jo dzīvojamais fonds var būt gan pašvaldības, gan uzņēmēju, gan privātais. Pašvaldība var pārvaldīt tikai to, kas ir tās īpašumā. Tāpat arī par komunālo saimniecību. Ūdensvads var piederēt pilsētai vai piederēt uzņēmumam. Par to, kas pieder uzņēmumam, atbild uzņēmums.

J.Škapars: Lemberga kungs, es saprotu jūsu izklāstu, bet es ļoti gribētu redzēt formulējumus. Laikam runa ir par trešo daļu šim pantam?

A.Lembergs: Nē, 5.punkts.

J.Škapars: 5.panta trešā daļa?

A.Lembergs: Nē, 4.panta 5.punkts.

Priekšsēdētājs: 4.pantam mēs jau esam garām, Lemberga kungs.

A.Lembergs: Kā tad tā var iet garām? Arī 6.punktā- kā var pilsēta uzturēt pilsētas transportu, ja pilsētas transports tai nepieder? Kāpēc tai vispār jāuztur transports?

J.Škapars: Jā, Lemberga kungs, ar visu cieņu pret jums, tomēr mums vajadzētu koncentrēties. Ja mēs pantu esam izgājuši, tad varbūt mēs pie tā varētu atgriezties divatā, varbūt jūs varētu iesniegt rakstiski pēc otrā lasījuma jeb kā citādi. Tā mēs netiksim uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, jūs tiešām esat nokavējis, man ir tas jāapstiprina. 4.pantu kopumā mēs jau esam izskatījuši.

A.Lembergs: Var visu nobalsot, bet nevar izpildīt. Var jau nobalsot, papīrs iztur visu. Jūs saprotat, ko nozīmē uzturēt sakarus? Kāpēc pilsētai jāuztur sakari?

J.Škapars: Lūgums jums, Lemberga kungs, iesniegt rakstiskus priekšlikumus, jo projektā varbūt tiešām ir kaut kas nereāls. Jūs kā pilsētas saimnieks to droši vien redzat labāk, un jūsu priekšlikumi nāktu tikai lietai par labu.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot no satura viedokļa jums varētu būt taisnība, bet no procedūras- ne. Tā, 5.pants. Par 4.pantu mēs nobalsojām, nebija domstarpību.

A.Lembergs: 4.panta pēdējo rindkopu vispār vajag svītrot, jo tas ir atrunāts likumā par budžeta tiesībām un atkārtot nekādas vajadzības nav.

Priekšsēdētājs: Jūs ierosināt atgriezties pie 4.panta?

A.Lembergs: Jā, pēdējā rindkopa nav vajadzīga. Tas ir likumā par budžeta tiesībām skaidri un gaiši uzrakstīts.

J.Škapars: Par pēdējo rindkopu mēs esam diezgan daudz debatējuši. Diemžēl līdzšinējos pašvaldības likumos tas bija iekšā. Es domāju, ka tas ir būtisks moments tajos gadījumos, ja pašvaldības funkcijas, pašvaldības darbības sfēra tiek paplašināta. Domāju, ka lietderīgi būtu atstāt normu, ka tādos gadījumos ir jākompensē attiecīgie izdevumi, kā tur ir pateikts.

A.Lembergs: Škapara kungs, te ir viena nianse. Likumā par budžeta tiesībām šī sadaļa ir formulēta veiksmīgāk. Kāpēc? Te ir runa, ka tikai tad, kad ir paplašināta darbības sfēra, bet tur ir teikts- ja rodas papildu izdevumi sakarā ar pieņemtajiem Augstākās padomes vai valdības lēmumiem. Te ir liela starpība.

J.Škapars: Žēl, ka debates izvēršas tikai mūsu abu starpā. Es lasu šo pantu: "Ja ar augstākās valsts varas institūcijas lēmumu tiek paplašinātas pilsētas pārvaldes funkcijas un tas ir saistīts ar izdevumu palielināšanos, šīm valsts varas institūcijām vienlaikus jāgādā par izdevumu kompensāciju." Ir runa par funkciju paplašināšanu.

A.Lembergs: Es varu minēt konkrētu piemēru. Valdība pieņem lēmumu palielināt algas izglītības darbiniekiem, medicīnas darbiniekiem. Funkcijās ir uzturēšana? Ir. Vietējai pašvaldībai budžetā naudas nav, te funkcijas netiek paplašinātas, bet izdevumi mainās. Līdz ar to pēc likuma par budžeta tiesībām tas jākompensē, kā tas tagad arī ir. Ja pieņem šajā interpretācijā, tad vienā likumā ir viena interpretācija, otrā- otra. Es piedāvāju šo otro daļu svītrot.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums ir skaidrs. Vai kāds vēl gribētu izteikties šajā sakarībā? Nē. Ir jābalso. Pirmais balsojums par to, lai būtu pieņemts komisijas variants. Deputāts Zatuliviters vēlas runāt šai sakarībā? Lūdzu.

V.Zatuliviters: */Es nevaru saprast, kāpēc mēs aizejam no 4.panta. Deputāts Ozols precīzi noformulēja domu par to, ka pilsētas pašpārvaldes funkciju uzskaitījumā trūkst tādas svarīgas funkcijas, kā pilsētas budžeta formēšana. Ja šīs funkcijas nav, tad, atvainojiet, par kādu gan pašpārvaldi var būt runa? Tas taču ir principiāli, kā es saprotu. Ja gribat- konceptuāli. Vai nu pilsētas pašvaldība ar budžetu, vai bez tā. Nav šaubu, ka tas jāizlemj, pirms aizejam no 4.panta, vēl jo vairāk tāpēc, ka 35.pants ir pretrunā ar 1.pantu. Jāskatās uzmanīgāk. Tas taču ir nopietns dokuments./

J.Škapars: */Ja jūs uzmanīgi un nopietni klausījāties, tad sapratāt, ka tikai procedūras dēļ es pagāju garām./

V.Zatuliviters: */Lūk, tieši par procedūru es arī runāju./

J.Škapars: */Man pārmeta, ka šis papildinājums nav iesniegts rakstiski, tāpēc es tā reaģēju./

Priekšsēdētājs: Balsojam par 4.panta pēdējo rindkopu. Pirmais balsojums- paliek tā, kā ir komisijas iesniegtajā projektā. Rezultāts: 37- par, 15- pret, 18- atturas.

Otrais balsojums- svītrot pēdējo rindkopu. Rezultāts: 32- par, 16 pret, 22- atturas. Tātad paliek komisijas iesniegtajā redakcijā. Lūdzu, vēl par 4.pantu? Nav vairs.

5.pants.

J.Škapars: Labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Trešās rindkopas pašās beigās minēts prasītājs un atbildētājs tiesā, arbitrāžā un administratīvajās iestādēs. Kādās administratīvajās iestādēs pašvaldība būtu prasītājs un atbildētājs?

J.Škapars: Es domāju, ka ir augstākstāvošas iestādes, kuras var risināt jautājumus. Ja ir runa par pilsētas pašvaldību, tad pastāv rajona iestādes un citas administratīvās iestādes, kur varētu risināt jautājumus.

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums šo trešo rindkopu vispār izņemt ārā, jo pirmajā rindkopā ir teikts, ka pašvaldībai ir juridiskās personas tiesības. Šeit ir mēģināts ielikt iekšā, ka pašvaldība var būt par prasītāju vai atbildētāju civilajā likumdošanā tiesā, arbitrāžā, šķīrējtiesā. Šeit ir pieliktas klāt administratīvās iestādes, mēģinot šo normu izvērst. Bet vai tas ir vajadzīgs? Trešo daļu var pilnīgi svītrot, neko neiegūstot un nezaudējot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, pirms es motivēju savu nostāju par 5.panta trešo rindkopu, es gribu citēt likuma pirmo pantu, proti, pantu, kas definē pašvaldību. "Pašvaldība ir pilsētas iedzīvotāju pašorganizēšanās forma." Tātad- sistēma. Šinī sistēmā ir trīs institūcijas- padome, valde un revīzijas komisija. Forma, sistēma nevar būt ne prasītājs, ne atbildētājs, tas ir kaut kas abstrakts, tā ir kārtība. Prasītājs vai atbildētājs var būt institūcija, konkrēta juridiska persona vai fiziska persona. Piekrītot Endziņa teiktajam, tas ir vēl papildu arguments šīs daļas svītrošanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Es gribēju pilnīgi par to pašu runāt, ko iepriekšējais kolēģis teica.

Priekšsēdētājs: Tad jau viss ir kārtībā.

A.Lembergs: Jā, atbalstu, bet pirmajā rindkopā vajadzētu papildināt- "padomei un valdei". Kāpēc valdei? Redziet, kolēģi, valde pārņem izpildkomitejas funkcijas. Izpildkomiteja nav iedomājama kā juridiska persona, tas ir absurds.

J.Škapars: Lemberga kungs, jūs ierosināt- pilsētas deputātu padomei un valdei?

A.Lembergs: Jā, piekrītu. Vēl arī to, ka padomei un valdei ir tiesības, jo šobrīd izpildkomiteja piešķir juridiskas personas tiesības nodaļai.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, kāds ir jūsu viedoklis attiecībā uz priekšlikumu svītrot?

J.Škapars: Vienojamies par priekšlikumu svītrot, vienojamies par priekšlikumu "padomei un valdei" un vienojamies otrā rindkopā rakstīt "tām ir tiesības".

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs iebilst. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es domāju, ka šinī gadījumā, ļoti pārsteidzīgi šo jautājumu risinot, mēs izdarīsim kļūdu. Par ko ir runa? Runa ir par pašu institūciju, par to, vai tai ir juridiskas personas tiesības. Vienā gadījumā institūciju pārstāvēs padomes priekšsēdētājs, otrajā gadījumā- valde. Ja katra no šīm institūcijām ir juridiska persona, jūs saprotat, kas tagad notiek. Piemēram, rūpnīca ir juridiska persona, to pārstāv direktors, bet var pārstāvēt arī kāds cits.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Es gribētu palabot kolēģi. Jūsu zināšanai- Ventspils pilsētā juridiskas personas tiesības ir ne tikai Ventspils pilsētas izpildkomitejai, bet arī atsevišķām izpildkomitejas nodaļām un pārvaldēm, jo to bilancē ir īpašums, tām ir zīmogs, norēķinu konts bankā... Kā var runāt par to, ka valde nebūs juridiska persona! Kāds tam ir sakars ar rūpnīcu un direktoru? Tā ir elementāra situācijas nezināšana.

J.Škapars: Kungi, es piekristu tam, ko teica Lemberga kungs, un liktu to jautājumu uz balsošanu. Te, man liekas, jautājums ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka balsot nav nepieciešamības. Tās ir tātad deputāta Plotnieka personiskās domas. Cienījamie kolēģi, vai ir nepieciešamība balsot par 5.pantu? Nav.

J.Škapars: 6.pants- iebildumu nav.

A.Endziņš: Bija priekšlikums trešo daļu svītrot.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, jūs atkal palaidāt garām. Mēs jau vienojāmies, ka nav iebildumu pret šo priekšlikumu, un komisija arī piekrita. Mēs svītrojam, tātad paliek pants bez pēdējās rindkopas.

J.Škapars: 6.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs, par 6.pantu.

A.Lembergs: 6.panta otrajā teikumā parādās jēdziens "pilsētas pašvaldības iestādes", kuras vairs likumā netiek formulētas. Vecajā likumā bija trīs pašvaldības iestādes- padome, izpildkomiteja un revīzijas komisija. Tagad tās ir formulētas kā institūcijas. Pēc manām domām, vajag izvēlēties. Ja mēs lietojam iestādes, tad tas nozīmē, ka mums jāatšifrē, kas tās tādas ir. Parādās jauns termins- gan institūcija, gan iestāde. Pēc manām domām, šeit būtu jāatstāj institūcija, kas ir atšifrēta 7.pantā.

Priekšsēdētājs: Tas ir redakcionālas dabas labojums.

J.Škapars: Te nebūtu problēmu, es piekristu Lemberga kungam. Pagasta likumā šis pants jau ir īsāks. Varētu būt, ka pilsētai ir sava simbolika, pilsētas pašvaldībai ir zīmogs ar iestādes nosaukumu.

Priekšsēdētājs: Izskatās, ka Lemberga kungs šo likumprojektu ir saņēmis tikai šodien, jo iepriekš nekas nav iesniegts. Vai vēl kādam ir kaut kas sakāms par 6.pantu? Nav.

7.pants.

J.Škapars: Papildinājumus ir iesnieguši daudzi deputāti. Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padome ierosina svītrot no pašvaldības iestāžu nosaukumiem liekos vārdus "tautas deputāti", atstājot likumīgo nosaukumu, kas ir iekavās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Mēs esam saņēmuši Ventspils pilsētas padomes vēstuli, kurā rakstīts, ka Ventspils Tautas deputātu padome iesaka pirms Latvijas iedzīvotāju aptaujas nepieņemt likumu "Par pilsētu pašvaldību" otrajā lasījumā. Aptauja ir pagājusi. Es saprotu, ka padome baidījās, kādi rezultāti būs šai aptaujai. Viens mēnesis jau ir pagājis no šīs aptaujas. Es domāju, ka mēs laikā izskatām šo projektu.

Otrais. Ventspils pilsētas padome iesniegusi labojumus četros pantos. Tai skaitā 7.pantā par pilsētas domi, valdi un tā tālāk. Mēs šos jautājumus izskatījām, tie ir izdiskutēti komisijā, kas liek priekšā pieņemt tā, kā šeit ir tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Es nezinu, ko rakstījusi padomes vadība. Es biju sesijā un zinu, ko lēma deputāti. Deputāti lēma balsojot.

J.Škapars: Bet, Lemberga kungs, mums tomēr šeit ir oficiāla iestāde. Tā ir Augstākā padome. Mums jāvadās no oficiāliem dokumentiem. Nav nekādas citas izejas.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, deputātam Blažēvičam ir dokuments. Tā ka tieciet, lūdzu, galā! Jūs tur Ventspilī paši nevarat tikt galā?

8.pants.

J.Škapars: Par 8.pantu nav ierosinājumu.

Priekšsēdētājs: 9.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Lemberga kungam?

A.Lembergs: 9.pants, pēc manām domām, ir lielākā dziļumbumba šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Klājiet vaļā!

A.Lembergs: Ja 9.pantu atstāj tā, kā ir uzrakstīts, tādā gadījumā Latvijas Republikas Ministru padomei zūd lineārā saikne starp valdību un teritoriju un visām pašvaldībām. Pieņemot lēmumu, valdība līdz šim rakstīja tā: "Uzdot ministrijām, attiecīgajām izpildkomitejām..." Tagad tai vairs nav, kam uzdot, līdz ar to nebūs, kas pilda tās lēmumus. Paliks tikai ministrijas ar visām izrietošajām sekām. No šī teksta tālāk redzams, ka valde nav formulēta kā izpildu un rīcības orgāns. Te nav tāda formulējuma. Ja būtu tāds formulējums, tad varētu uzskatīt, ka šī lineārā saikne tiek saglabāta. Es nezinu, kāpēc tāda kļūda ieviesusies, bet tā ir ārkārtīgi bīstama. Latvijas Republika, pēc manām domām, kļūst nepārvaldāma valdībai. Es vismaz tā to saprotu.

Priekšsēdētājs: Ko jūs ierosināt?

A.Lembergs: Es ierosinu ierakstīt, ka Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumi, protams, tie, kas atbilst likumam, ir obligāti pildāmi padomei un tās valdei. Protams, te ir tā problēma, par ko jau mēs runājām, ka nestrādā komisija, ko vada Krastiņa kungs. Nav likuma par Ministru padomi.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, rakstiski iesniedziet! Tagad mēs nebalsosim. Bojāra kungs, lūdzu, pirmais mikrofons!

J.Bojārs: Es ļoti lielā mērā atbalstu Lemberga kungu. Esmu daudzkārt jau runājis šajā zālē, arī frakcijā par tā saukto gubernatora principu, kuru izmanto ļoti daudzās valstīs, tajā skaitā arī mūsu kaimiņi Zviedrijā. Līdz ar to es lieku priekšā šo principu ieviest divos līmeņos un divās vietās.

Pirmkārt, republikas pakļautības pilsētās. Mēs iesniedzām šo formulējumu. Republikas pakļautības pilsētu vecāko no deputātu vidus ieceļ Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs.

Rīgā varētu rīkoties tā: vajadzīgs Rīgas lielvecākais, jāņem agrākais nosaukums, kā bija pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja priekšlikuma. To ieceļ Latvijas Republikas Augstākā padome. Es pilnīgi piekrītu Lemberga kungam, ka pretējā gadījumā mēs nepanāksim vēlamo pārvaldi. Es uzskatu, ka šis "gubernatora princips" ir vienīgais, kas var novadīt valdības politiku līdz galam. Līdz lejai.

Lūk, mūsu priekšlikums. Tas ir iesniegts. Par Rīgu es esmu iesniedzis. Tas ir kaut kur aizklīdis.

Priekšsēdētājs: Kad jūs iesniedzāt, Bojāra kungs?

J.Bojārs: Geidāna kungs nupat iesniedza. Tāpēc mums ir priekšlikums papildināt 13.panta trešo daļu ar teikumu: "Republikas pakļautības pilsētas vecāko no deputātu vidus ieceļ Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs."

Priekšsēdētājs: Tas ir pie 13.panta, bet mēs skatām 9.pantu!

J.Bojārs: Tas ir Lemberga kungam...

Priekšsēdētājs: Es sapratu. Tas ir kā atspaids Lemberga kunga priekšlikumam. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Burvis: Tādā gadījumā, ja atbalsta Lemberga kunga priekšlikumu, uzreiz jāsvītro šā likuma nosaukumā vārds "pašvaldība" un jārunā par Latvijas Ministru padomes vietvaldību Latvijas pilsētās. Tā vispār nav pašvaldība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Mēs atkal turpinām veco kārtību, ka Ministru padome darbosies atkal tieši uz valdi vai uz kaut kādu citu institūciju. Arī ministrijas darbosies uz pašvaldību. Mēs paliekam pie šīs vecās kārtības, un nekādas pašvaldības nav.

Otrkārt, tagad veidojas uz vietas valsts institūcijas, piemēram, Lauksaimniecības departaments, dažādas citas valsts institūcijas, kas atsevišķi pilda valsts funkcijas. Beidzot iemācīsimies valsts funkcijas, kuras pilda ar Ministru padomes lēmumiem, nodalīt no pašvaldību funkcijām. Pašvaldībām jādod tiesības pārvaldīt savu teritoriju. Kas attiecas uz Ministru padomes lēmumiem, neapšaubāmi Ministru padomei jāpārvalda šī teritorija. Bet jāpārvalda ar valsts institūciju starpniecību un saskaņā ar likumiem, nevis pieņemot kaut kādus voluntārus lēmumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Ja man šodien būtu rokā ne tikai likums "Par pilsētu pašvaldību", bet arī likums par valdību un par Ministru padomi, es būtu gatavs piekrist Bojāra kungam, lai būtu precīzi noteiktas valdības funkcijas. Bet pagaidām, kad valdībai nav pat atstātas tiesības netraucēti iejaukties jebkurā pašvaldības jautājumā, tas ir, situācijā, kāda ir pašlaik, nekādā gadījumā "gubernatora princips" neattaisnos sevi, jo mums šīs funkcijas vēl arvien nav nodalītas. Mēs pat precīzi valdības funkcijas neesam noteikuši. Gubernatoram praktiski būs neierobežota vara. Tādā gadījumā tā būs vietvaldība, nevis pašvaldība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Es gribētu izteikt Liepājas pilsētas valdes viedokli šajā jautājumā. Šobrīd diemžēl Latvijas Republikā izveidojusies tāda situācija, ka Ministru padome nespēj pārvaldīt visu Latvijas teritoriju ar savu resoru, respektīvi, ministriju, palīdzību, tas ir, pa vertikāli. Valdībai būtu nepieciešams izmantot pārvaldīšanā vietējās pašvaldības un dot vietējām pašvaldībām reizē ar pašvaldībām raksturīgajām funkcijām arī valsts pārvaldes funkcijas. Tātad šis ir konceptuāls jautājums. Ja mēs piekrītam, ka pašvaldības pārejas periodā turpina realizēt valsts pārvaldes funkcijas noteiktā teritorijā, tad arī Ministru padomes lēmumi ir obligāti. Ja nē, tad iestāsies pārvaldes un varas vakuums un būs anarhija, it īpaši konversijas periodā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Godājamie kolēģi! Lemberga kungs un Bojāra kungs pašlaik izvirza priekšlikumu, ar kuru praktiski tiek uzspridzināta visa šī koncepcija mēģinājumam ar šiem likumiem pavērt ceļu pārejai uz pašvaldību. Ir jāsaprot divas elementāras lietas, proti, ka ir pašvaldība un ir valsts vara. Tāpēc pirmajā līmenī visi iedzīvotāji visā teritorijā jebkurā vietā, arī pagasta teritorijās, savu interešu aizstāvēšanai vēlē savu pašvaldību, pilsētas iedzīvotāji savu interešu aizstāvēšanai un realizēšanai pilsētās vēlē savu pašvaldību.

Otrkārt, šajās teritorijās arī valstij ir jārealizē kaut kādas funkcijas. Šim nolūkam ir attiecīgas valsts pārvaldes institūcijas. Teritorija tiek sadalīta apriņķos, rajonos vai kaut kādās citās teritoriālās struktūrās, kurās tad ieceļ gubernatoru, prefektu vai kaut kādu valsts pilnvarotu ierēdni, kas tajā teritorijā realizē varu.

Mums šodien ir padomju sistēma, kurā viena padome ir virs otras. Visas pilda nevis pašvaldības, bet valsts funkcijas. Tā ka mums ir jāpāriet no šīs padomju sistēmas uz pašvaldības sistēmu. Tāda koncepcija ir ielikta šajos projektos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es Bērza kungam pilnīgi piekristu, ja mēs dzīvotu demokrātiskā, neatkarīgā Latvijā. Tādai valstij šī koncepcija būtu simtprocentīgi piemērota. Turpretim mēs runājam par republikas pakļautības pilsētām. Atvainojiet, cienījamie kungi, kas nezina, kāda ir situācija šajās pilsētās un cik grūti ir tās pārvaldīt. Runa ir par sešām pilsētām. Mēs negraujam pašvaldības principus. Mēs runājam par pilsētām, kurās ir vislielākais republikas rūpnieciskais potenciāls. Pārējās pilsētās tikpat kā nekā nav. Runa ir par Rīgu un vēl sešām pilsētām. Tāpēc mēs par kaut kādu graušanas principu nerunājam, bet tikai par to, lai Ministru padomei un Augstākajai padomei vispār būtu iespējams pārvaldīt valsti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Cienījamie kolēģi! Ja mēs skatāmies, piemēram, no Tukuma viedokļa vai no Kuldīgas viedokļa, tad ir viena situācija. Ja skatāmies no Daugavpils un Rēzeknes, tad ir cita situācija. Es atbalstu profesora Bojāra priekšlikumu.

Negribu aizkavēt kolēģu uzmanību, bet man ir tāds kompromisa variants, kurš gan nav gubernatora variants, bet kurš tomēr uzliek zināmu atbildību. Es to rakstiski iesniedzu un domāju, ka šeit tas nav jālasa. Būtība ir sekojoša. Latvijas Republikas Augstākā padome nekavējoties aptur tos pilsētu pašvaldību lēmumus, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem un Augstākās padomes lēmumiem. Pilsētas padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par pašvaldības lēmumu atbilstību Latvijas Republikas likumiem. Tālāk ir vēl viens papildinājums.

Priekšsēdētājs: Iesniedziet, lūdzu, Škapara kungam savu priekšlikumu! Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Repša: Sakiet, lūdzu, Škapara kungs, vai šeit mēs nevaram izmantot to pašu formulējumu, kas bija otrajā lasījumā pieņemtā likuma "Par pagastu pašvaldību" 9.pantā. Tur teikts: "Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums tās kompetences ietvaros, kas noteikts Latvijas Republikas likumos, ir saistošs pilsētu padomēm." Vai šeit analoģijas princips nemaz neder?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Mans priekšlikums būtībā saskan ar Repšas kunga priekšlikumu. Es lieku priekšā 9.pantā atstāt tikai pirmo rindkopu un uzrakstīt: "Savā darbībā tā ievēro Latvijas Republikas likumus un Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumus." Otro rindkopu pilnīgi svītrot, jo mums patiešām jāievēro likumi un arī jārealizē valdības lēmumi. Šķiet, ka nelaime ir likuma virsrakstā, jo mēs esam uzrakstījuši "pašvaldība", bet ne "pašpārvalde". Šeit mēs tās lietas jaucam, bet šoreiz pašpārvalde jāveic gan uz vietas, gan, kā Bojāra kungs teica, arī valstiski. Es lieku priekšā atstāt pirmo rindkopu un pierakstīt: "Ministru padomes lēmumus".

Priekšsēdētājs: Otrais mikrofons, lūdzu.

A.Teikmanis: Manuprāt, ir diezgan precīzs formulējums Rīgas pašvaldības likumā. 3.pants, pēdējā rindkopa: "Latvijas Republikas Ministru padome pilnvaras pilsētas teritorijā realizē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Augstākās padomes lēmumiem."

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Mans priekšlikums šinī gadījumā ir no 9.panta izmest visu, saglabājot tikai pirmo teikumu. Mums visu laiku ir vēlēšanās visos likumos nepārtraukti visu atkārtot, reglamentēt Augstākās padomes, valdības darbību un tā tālāk. Arī šis godājamā kolēģa Teikmaņa tikko citētais formulējums ir lieks un nevajadzīgs.

J.Škapars: Tas ir, otro rindkopu.

A.Plotnieks: Jā. Arī pirmās rindkopas otro daļu. Ka jāievēro likumi, tas pats par sevi saprotams, tas ir konstitucionāls princips, kas nav jāatkārto katrā aktā.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Būsim praktiskāki! Šodien valdība pieņem desmitiem lēmumu ļoti sarežģītā ekonomiskā situācijā. Kādam tie jāpilda. Šajā likumā jābūt skaidri un gaiši noformulētam, vai lineārā saikne ir vai nav. Skaidri un gaiši. Vēlāk tas var tikt izvērsts likumā par valdību, bet tai vienai rindkopai ir jābūt. Pretējā gadījumā mēs pazaudējam teritoriju. Kas Godmaņa kungs par premjeru, ja viņam nav teritorijas, bet ir tikai ministrijas? Nulle.

Priekšsēdētājs: Tik traki nav.

A.Lembergs: Ir. Latvija sastāv no teritorijas, bet nevis no ministrijām. Latvijas Republika sastāv no teritorijas un iedzīvotājiem, kuri dzīvo teritorijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Kungi un dāmas! Mēs saduramies ļoti principiālā punktā, jo runa ir būtībā par pašvaldību un par administratīvo pārvaldi. Tās ir divas sistēmas. Tam jābūt pilnīgi skaidram. Nevar tā jaukt, ka citām pilsētām būs gubernators un tās varēs pašvaldības līmenī darboties. Tā nekad nedara nevienā valsts sistēmā, Bojāra kungs, jūs taču esat ļoti augsta līmeņa jurists! Šeit katrā ziņā ir runa pavisam par kaut ko citu. Mēs būtībā administratīvās pārvaldes elementus piejaucam klāt demokrātiskajai pašvaldības koncepcijai. Tāpēc arī, manuprāt, šeit izraisījās vislielākie strīdi.

Mēs arī par 9.pantu un sevišķi par otro rindkopu esam debatējuši. Cik reižu mēs esam skatījuši likumprojektu, tik reižu esam debatējuši tieši par šo punktu. Es domāju, ka gan Rīgas pilsētai, gan arī citām pilsētām mēs esam atraduši principā optimālu risinājumu. Latvijas Republikas Ministru padome savas pilnvaras pilsētas teritorijā realizē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumiem. Precīzi pateikts un ilgi izdomāts un iznēsāts punkts. Tāpēc es aicinātu balsot tieši par šādu interpretāciju.

Kāpēc mums pašlaik tik daudz strīdu? Strīda ābols paliek arī turpmāk, jo līdz galam nav sadalītas šīs funkcijas. Mums šobrīd paliek divi līmeņi pašvaldībās, un mēs nezinām, kā šajā otrajā līmenī, tas ir, apriņķa jeb rajona līmenī, rīkoties. Paies daži gadi, un apriņķa līmenī rīkosies administrācija. Tad tur būs Ministru padomes iecelta pārvalde, administratori, viņi arī risinās visus jautājumus. Funkcijas būs precīzi sadalītas. Piemēram, ja tā būs rajona mēroga skola vai kāds cits rajona mēroga iestādījums, to pilnīgi pārvaldīs šī Ministru padomes ieceltā administrācija. Pagasts varbūt atsūtīs uz rajonu savus pārstāvjus, varbūt izveidos kaut kādu rajona mēroga asociāciju, kas pārstāvēs pagasta intereses. Bet funkcijas būs sadalītas precīzi.

Šobrīd mums ir ļoti izplūdis funkciju sadalījums. Es jums jau teicu, ka lasīju Esenes pilsētas padomes lēmumu, kur precīzi un lietišķi sadalītas burtiski visas teritorijas un norādīts, ko kurš dara. Mums, patiesību sakot, arī šobrīd pa šādu ceļu ir jāiet, neko citu mēs neizgudrosim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man tomēr gribētos vēlreiz atgriezties pie šī paša jautājuma. Ja mēs pantu atstājam tādā veidā, kā tas pašreiz ir formulēts, tad tomēr man nav īsti skaidrs, vai šis likums ir domāts tikai Jelgavai, Rēzeknei, Daugavpilij, Ventspilij vai tas ir domāts arī Siguldai, Durbei.

J.Škapars: Visām pilsētām.

A.Endziņš: Tad šinī gadījumā pagastam ir jāievēro augstākstāvošo padomju lēmumi. Piemēram, Sigulda ietilpst Rīgas rajonā. Vai tai būs jāievēro arī Rīgas rajona padomes lēmumi? Pagastam mēs norādām, pilsētai nenorādām. Ventspilij nav rajona, kas lems.

Priekšsēdētājs: Deputāts Škapars atstāj zāli. Ir pienācis laiks starpbrīdim, bet es gribētu lūgt šo starpbrīdi izmantot lietderīgi, jo šis punkts ir ļoti principiāls. Kolēģus, kuriem bija konkrēti ierosinājumi, lūdzu tos rakstiskā veidā iesniegt Škapara kungam, lai mēs varam pēc tam balsot. Es lūgtu Lemberga kungu un Bojāra kungu to izdarīt pirmām kārtām, jo jūsu priekšlikumi principiāli atšķīrās, koncepcijas ir dažādas.

Pārtraukums pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs Imants Daudišs.

Priekšsēdētājs: Turpinām darbu. Škapara kungs, pie kādiem secinājumiem par 9.punktu mēs esam nonākuši starpbrīdī?

J.Škapars: Priekšlikumus, kas atrisinātu mūsu strīdus, starpbrīdī neesam saņēmuši. Ir priekšlikums 9.pantā svītrot otro rindkopu, jo būs pēc tam Augstākās padomes likums par Ministru padomi, kas regulēs šos jautājumus. Tur detalizēti šie jautājumi tiks noregulēti. 9.panta pirmās daļas otrajā teikumā ir ierakstīts: "...savā darbībā tā ievēro Latvijas Republikas likumus un lēmumus." Mēs pierakstījām klāt- "lēmumus". Es domāju, ka vajadzētu varbūt ar to aprobežoties, jo citādi mēs pie kopsaucēja nenonāksim. Būs tālākais darbs, tad jau jautājums izkristalizēsies.

Priekšsēdētājs: Redisona kungs gribēja kaut ko bilst. Lūdzu!

I.Redisons, Tautas frontes priekšsēdētāja vietnieks: Cienījamie deputāti, varētu piekrist Škapara kunga priekšlikumam. Bet strīds par valsts un pašvaldību funkciju sadalīšanu ir būtisks, jo tas, kas šobrīd notiek, ir cīņa par sociālisma saglabāšanu. Atstāt šo administratīvi regulējošo sistēmu, kāda tā bija līdz šim, kad Ministru padomei bija milzīgas pilnvaras uz vietām, nozīmē saglabāt sociālismu. Es te klausos jūsu runās, un man liekas, ka deputāti neuzticas saviem vēlētājiem, savai tautai. Šajos haosa apstākļos tikai uz vietām cilvēki varēs pieņemt optimālus lēmumus, lai šo haosu likvidētu. Ja jūs gribat, lai Godmaņa valdību pēc pusgada padzen, jo tā netiks galā ar visiem pienākumiem, ko jūs gribat tai uzlikt, tad var pieņemt to, ka valdība atbild par visu un stingri regulē visas attiecības. Ja jūs tomēr gribat, lai šī valdība noturētos, tad jādod plašas pilnvaras pašvaldībām. Es tomēr ieteiktu atstāt šo redakciju, ko iestrādājusi komisija.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds gribēja kaut ko piebilst? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, mēs diezgan vienprātīgi pieņēmām šī likumprojekta 4.pantu, proti, noteicām, kādās jomās pilsētas pašvaldība pārvalda savu teritoriju. Ja mēs uzmanīgi palasām uzskaitījumu, tad redzam, ka daudzās jomās līdz šim pārvaldi lielākoties organizēja resori, ministrijas. Tagad mēs esam ar šo 4.punktu nodevuši šīs jomas vietējai pašvaldībai, bet faktiski joprojām saglabāsies divvaldība. Reāli tādas jomas kā tautas izglītība un kultūras lietas, sakari, iedzīvotāju sociālā nodrošināšana, kārtības sargāšana un uzturēšana realizēs galvenokārt resori. Ja mēs izsvītrojam šo normu, ka Ministru padomes lēmumi, kas pieņemti likuma ietvaros, savas kompetences ietvaros, ir obligāti pašvaldībām, tādā gadījumā tik tiešām, pašvaldības pilnībā zaudē savu ietekmi uz vietējās pārvaldes institūcijām, respektīvi, uz vietējās pašvaldības institūcijām. Tādējādi radīsies bezvaras situācija.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Mēs tikko apspriedām vienu likumu. Tad mums vajadzētu būt konsekventiem un atgriezties atpakaļ, jo tur palika tieši tāds 9.pants, par kādu mēs tagad runājam, bet tur mēs neizsvītrojām Ministru padomes lēmumus; pagastam jāpilda Ministru padomes lēmumi, bet rajons pilda tikai likuma robežās. Jāpieved abas pašvaldības pie viena kopsaucēja.

J.Škapars: Jā, Kides kungs! Vajadzētu balsot.

Priekšsēdētājs: Bet, Škapara kungs, kādi tad mums varētu būt balsojumi?

J.Škapars: Par šo priekšlikumu ņemt vērā otro rindkopu.

Priekšsēdētājs: Tas ir pirmais, kamēr mums nav likuma par Ministru padomi.

J.Škapars: Jā.

Priekšsēdētājs: Otrs balsojums par to, ka tomēr atstāt tā, kā ieteic arī darba grupas pārstāvji, konkrēti Redisona kungs.

J.Škapars: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrējamies. Rezultāts: 95.

Pirmais balsojums- svītrojam 9.panta rindkopu un pirmajai rindkopai pēc vārda "likumus" seko- "un lēmumus". Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 50, 17, 17.

Otrais balsojums- atstāt tā, kā bija tekstā. Atstāt otro rindkopu. Rezultāts: 44, 14, 25. Pieņemts Škapara kunga priekšlikums- svītrot otro rindkopu un atstāt šādā redakcijā līdz tam brīdim, kamēr nebūs likuma par Ministru padomi.

10.pants.

J.Škapars: 10.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: 11.pants.

J.Škapars: 11.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Man jāatvainojas, bet es lūgtu komisijai formulēt, kas ir valsts nozīmes projekti, jo realizācijas gaitā var būt domstarpības. Šajā pantā vajag definēt, kas ir valsts nozīmes projekti.

J.Škapars: Kolēģis, kas jums aiz muguras, tūlīt formulēs.

A.Lembergs: Jānorāda "noteiktajā kārtībā", lai nebūtu domstarpību, jo būs daudz kolīziju par šo projektu realizāciju. Tas būtu priekšlikums trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Blažēviča kungs grib sniegt atbildi.

J.Blažēvičs: Valsts nozīmes projekti ir tie, ko iesniedz valdība.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungam ir iebildumi.

A.Lembergs: Pilsētas padomes darbība notiek sesijās. Valdes sēdes nevajag minēt, tur būs tikai divas trešdaļas vai varbūt mazliet vairāk deputātu. Pastāvīgajās un pagaidu komisijās būs tikai kāda 10.daļa no deputātiem. Principā darbs notiek sesijās. Sesija līdz ar to veido institūcijas, veido pastāvīgās komisijas, darba grupas utt. Tas tālāk nav atšifrējams.

J.Škapars: Šis jautājums radās jau sakarā ar Augstāko padomi, tomēr pilsētas padomes darbība nenotiek vienīgi sesijās. Darbības formas ir vairākas: sesijas, valdes sēdes, pastāvīgās komisijas. Varētu vēl pastrīdēties par darba grupām, bet es domāju, ka būtu lietderīgi uzrakstīt visas šīs formas.

A.Lembergs: Tad varbūt tāds variants- padomes izveidotās institūcijas.

Priekšsēdētājs: Tas jau ir trešajam lasījumam.

Cienījamie deputāti, vai mums vajag balsot par šo svītrojumu? Es kā deputāts piekristu Škapara kunga priekšlikumam atstāt arī valdes sēdes un pārējās institūcijas. Tas ir darbs padomē.

13.pants.

J.Škapars: 13.pantā ir Ventspils priekšlikumi. 13.pantā teikts, ka sesijas sēdes vada padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai kāds cits valdes loceklis.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Škapars: Tas ir pieņemts.

J.Blažēvičs: Tas ir pieņemts, tas ir 15.pantā atspoguļots.

Priekšsēdētājs: Viss kārtībā. Nav vairs par 13.pantu?

14.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Es atvainojos, Škapara kungs, jums droši vien priekšlikumu daudz, bet mums par 13.pantu bija par republikas pakļautības pilsētu mēriem.

J.Škapars: Es meklēju Geidāna kunga priekšlikumu pašlaik. Lūdzu atgādiniet, Geidāna kungs, ļoti simpātiski no jūsu puses.

Priekšsēdētājs: Kad jūs iesniedzāt šo priekšlikumu?

J.Škapars: Tagad pat.

I.Geidāns: Mēs jau saprotam, ka jums to papīru ir daudz, pārlieku daudz. Deputātu grupai bija priekšlikums 13.pantu papildināt ar šādu tekstu: "Republikas pakļautības pilsētas vecāko no deputātu vidus ieceļ Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs." Kāpēc tas vajadzīgs, to jau Seiksta kungs mazlietiņ paskaidroja. Mums ir republikas pakļautības pilsētas, kurās mēs reāli pie varas citādi netiekam.

J.Škapars: Paldies.

Priekšsēdētājs: Es ievēroju gan reglamentu, gan tos aizrādījumus, kas man tika izteikti kā sēdes vadītājam, ka priekšlikumiem jābūt rakstiskā veidā.

I.Geidāns: Ir rakstiski.

Priekšsēdētājs: Bet tam ir jābūt izsniegtam deputātiem.

J.Škapars: Es domāju, ka būtu lietderīgi tomēr šo punktu pārnest uz trešo lasījumu. Mēs jau tik daudz debatējam par šiem jautājumiem, turklāt tikai tagad iesniegts. Trešajā lasījumā varbūt varētu skatīt.

Priekšsēdētājs: Trešais lasījums gan vairāk attiecas uz redakcionāliem labojumiem, bet šie ir diezgan būtiski papildinājumi.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Pēc būtības deputāta Geidāna izteiktais un deputāta Bojāra izdomātais priekšlikums ir analogs Grūbes priekšlikumam iepriekšējā likuma lasījumā, ka pagasta vecāko ievēlē visi iedzīvotāji, ievēlē kāds kopums vai izveido kāda institūcija ārpus padomes. Šajā situācijā šim pagasta vai pilsētas vecākajam un Rīgas lielvecākajam jādod pavisam citas tiesības. Šeit sašķobās visa iekomponētā struktūra.

Ja Lemberga vai Geidāna kungs domā, ka tas ir administrators, kas pilda šajā teritorijā valsts pārvaldes funkcijas, tad šis jautājums nav šī likuma tēma. Tad tiešām tas nav apspriešanas vērts. Tad tas ir jāatliek uz citu likumu.

J.Škapars: Lagzdiņa kungs nesaprata līdz galam. Nolasīšu vēlreiz Geidāna kunga priekšlikumu. "Republikas pakļautības pilsētās vecāko no deputātu vidus ieceļ Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs." Pēc būtības tas ir gubernators.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, es tomēr nevaru likt uz balsošanu šo te papildinājumu, kamēr tas nav rakstiskā veidā iesniegts un pavairots, un izdots deputātiem. Man ir jāievēro reglaments. Lūdzu.

I.Silārs: Es gribu precizēšanai pasacīt, ka uz trešo lasījumu var iesniegt rakstveidā labojumus par visiem pantiem, kuri tiek noraidīti otrajā lasījumā. Vienīgi trešā lasījuma gaitā drīkst izdarīt tikai redakcionālus labojumus. Bet uz trešo lasījumu var par jebkuru pantu iesniegt savlaicīgi labojumus. Tādēļ es domāju par tiem, kuri nav izdalīti šobrīd un kurus vienkārši plenārsēdes dalībnieki nevar apspriest, es domāju, automātiski vajadzētu ierosināt iesniegt rakstveidā laikus uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl par 13.pantu Kiršteina kungs!

J.Škapars: 13.pantu jau izskatījām.

A.Kiršteins: Nē, man viens jautājums pie 13.panta. Ko mēs darām tad, ja padomes priekšsēdētājs ir ievēlēts no visiem iedzīvotājiem?

J.Škapars: Es piedāvātu attiecībā uz Jūrmalu un Liepāju pieņemt atsevišķu lēmumu, jo tur ir īpašs statuss.

A.Kiršteins: Škapara kungs! Situācija ir tāda, ka vēlēts padomes priekšsēdētājs absolūti vairs nav atbildīgs padomes priekšā. Es vienkārši ierosinu ierakstīt, ka šādās situācijās tomēr padomes priekšsēdētājam ir jābūt atbildīgam padomei.

J.Škapars: Vai nevarētu iesniegt rakstiski šo priekšlikumu?

Priekšsēdētājs: Sagatavojiet, Kiršteina kungs, rakstiski!

14.pants. Komisijai ir?

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 15.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 16.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 16.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 17.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Es ļoti atvainojos, mēs iesniedzām rakstiski jau sen. 17.panta pēdējā rindā ir rakstīts- "ne vēlāk kā mēnesi pirms sesijas". Prakse pierāda, ka tas ir nereāli. Mēs ieteicām labot- "divas nedēļas pirms sesijas".

Priekšsēdētājs: Ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sesijas?

I.Geidāns: Jā.

J.Škapars: Es neizteikšos, pirms Lemberga kungs nav pateicis savu viedokli.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Es domāju, ka tie termiņi, kas te salikti, dzīvē nerealizēsies. Papīrs tos izturēs, dzīve- ne. Tos vajadzētu pārskatīt, bet es negribētu te diskutēt.

Priekšsēdētājs: Ko vajadzētu pārskatīt? Papīrus?

A.Lembergs: Vajag īsākus termiņus. Dzīve to pierāda. Ja mēs pieņemam 16.pantu bez izmaiņām, kur laiku un vietu nosaka valde, tad arī jautājumi būtu iesniedzami valdei, nevis priekšsēdētājam. Iznāk, ka vienu jautājumu par sesijas organizāciju lemj valde, bet otru- padomes priekšsēdētājs. Pēc manām domām,- valdei, jo valde pārņem prezidija funkcijas. Līdz ar to tas būtu loģiski. Tātad priekšsēdētāja vietā 17.panta otrajā rindkopā- valde.

J.Škapars: Jautājums ir skaidrs. Es domāju, ka tā būtu labi. Tas nav pārāk būtisks labojums, varētu to atstāt kā redakcionālu labojumu uz trešo lasījumu. Kas attiecas uz termiņu, tad pagasta likumā jau bija divu nedēļu termiņš. Šo pašu termiņu varētu atstāt arī šeit.

Priekšsēdētājs: Mainām uz "divas nedēļas". Labojums ir pieņemts. Vai 17.pantā vēl ir kādi labojumi? Nav. 18.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 19.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 20.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 21.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 22.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 23.pants.

J.Škapars: Nav.

Priekšsēdētājs: 24.pants.

J.Škapars: 24.panta 26.punktā ir ierosināts aizstāt vārdus "atsavināt zemi" ar "atņemt zemi". Tā ir tā problēma, par kuru mēs runājām iepriekš.

J.Škapars: Pieņemts, ja?

Priekšsēdētājs: Pieņemts. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Burvis: 24.panta 7.apakšpunkts. Man liekas, ka būtu tomēr daudz loģiskāk, ja municipālo direktoru algotu valde. Ja tas ir spēcīgs deputāts, tad loģiski, ka viņš ir padomes priekšsēdētājs. Acīmredzot ir sagadījušies tādi apstākļi, ka nav iespējams ievēlēt par priekšsēdētāju tādu deputātu, kurš ir spējīgs vadīt arī saimniecību. Rīcības institūcija ir valde. Un, ja ir vajadzīgs saimniecības vadītājs, var pieaicināt augsti apmaksātu speciālistu, kurš nav deputāts, un norīkot viņu par municipālo direktoru. Tā ir valdes, ne padomes kompetence.

Tikko te izskanēja iebildumi par to, ka priekšsēdētājs, kuru vēlē visi iedzīvotāji, nav pakļauts padomei. Tādā gadījumā municipāldirektors, kuru ir ievēlējusi visa padome, vairāk var nepakļauties šai valdei. Tātad valde vispār nav vajadzīga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu jūsu komentāru, Škapara kungs!

J.Škapars: Es domāju, ka šeit municipāldirektors domāts kā ļoti nozīmīga persona, kas risinās liela diapazona jautājumus. Būtu lietderīgi, ja šo personu tomēr ieceltu padome. Tāpēc man liekas, ka vajadzētu palikt pie tā formulējuma, kas šeit ir dots.

Priekšsēdētājs: Kāds ir deputātu viedoklis? Balsosim?

A.Lembergs: Es gribēju izteikties par procedūru. Man liekas, ka vajadzēja katru apakšpunktu atsevišķi skatīt.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? 1.apakšpunkts.

A.Teikmanis: Es piedāvāju izslēgt.

Priekšsēdētājs: Motivējiet!

A.Teikmanis: Motivējums ir tāds, ka padomei savas pilnvaras nebūtu jāatzīst, šī kompetence viņai vispār ir jānoņem. Lai to dara vēlēšanu komisija, bet strīda gadījumos- tiesa. No Rīgas pilsētas likuma tas ir izņemts ārā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Pirms atvaļinājuma, izskatot likumu par deputātu statusu, mēs ļoti vienprātīgi izsvītrojām deputāta mandāta anulēšanas iespēju un pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa, tātad atsaukšanas iespēju. Tas mums ir jāsvītro ārā.

J.Škapars: Piekrītu svītrot.

Priekšsēdētājs: Esam izlēmuši, balsot nav nekādas nepieciešamības. 2.apakšpunkts. Nav. 3.apakšpunkts.

No zāles: Ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 2.apakšpunkts.

A.Teikmanis: Ja maina struktūru un izpildkomiteja tiek pārveidota par valdi, deputātu padomes sekretārs principā vairs nav nepieciešams, šo pienākumu var izpildīt kancelejas vadītājs.

Priekšsēdētājs: Vai šajā sakarībā kāds gribētu izteikties?

I.Briņķe: Es par procedūru. Cienījamais Daudiša kungs, mēs taču vienojāmies, ka šādus priekšlikumus, kas attiecas uz 24.panta visiem apakšpunktiem, mēs neizskatām, ja tie nav izteikti rakstiski. Taču mēs ļoti nekonsekventi un atkāpjamies no pieņemtajiem lēmumiem, sākam atkal visu izskatīt pa apakšpunktiem.

Priekšsēdētājs: Šoreiz es jums piekrist diemžēl nevaru. To, ko man aizrādīja, es ievēroju. Ja ir runa par papildinājumiem, tiem ir jābūt rakstiskā veidā, citādākus es vairs nepieņemu. Kas attiecas uz svītrojumiem, mums uz tiem ir jāreaģē. To es arī daru.

J.Škapars: Par sekretariāta institūciju. Šobrīd visos pārējos likumos šī institūcija paliek pēc tradīcijas un tamlīdzīgi. Ja Teikmaņa kungs šeit grib radīt kanceleju, tas ir kaut kas jauns un, pēc manām domām, īpaši apspriežams jautājums. Es domāju, ka diez vai būtu pareizi šobrīd aizkavēt visu parlamentu ar jaunajām Teikmaņa kunga idejām.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, vai jūs pieprasāt balsošanu?

J.Škapars: Noņem savu jautājumu!

A.Teikmanis: Nobalsosim.

Priekšsēdētājs: Labi. Cienījamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Vai ir nepieciešamība reģistrēties?

No zāles: Nē.

Priekšsēdētājs: Balsojam par 24.panta 2.apakšpunktu. Pirmais balsojums- atstājam esošajā redakcijā. Rezultāts: 48- par, 5- pret, 17- atturas.

Otrais balsojums- svītrot no šī apakšpunkta vārdu "sekretāru". Rezultāts: 20- par, 31- pret, atturas- 19. Tātad pieņemts ir komisijas variants.

Cienījamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Ejam tālāk. 3.apakšpunkts. Nav. 4.apakšpunkts. Nav. 5.apakšpunkts. Nav.

6.apakšpunkts. Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Te ir minētas izpildu un rīcības institūcijas. Šis likums nav tās noformulējis, vispār pazūd pašvaldībā izpildu un rīcības institūcija. Agrāk tā bija izpildkomiteja, tagad tādas vairs nav. Tātad jautājums, ko apstiprinās? Kas tās tādas ir? Tā kā šīs institūcijas nav formulētas likumā, es piedāvāju 6.apakšpunktu svītrot. Ja te ir domāta valde, tad par to ir atsevišķi panti.

J.Škapars: Valde nav.

A.Lembergs: Ja valde nav, tad šis apakšpunkts jāsvītro, jo izpildrīcības institūcijas likums neformulē.

J.Škapars: Lemberga kungs, Blažēviča kungs jums paskaidros.

J.Blažēvičs: Šeit ir principiāls jautājums. Atstāta katrai padomei rīcības brīvība. Mēs šodien neierobežojam ne ar ko šo izpildu institūciju veidošanu. Mēs domājam, ka šajos divos vai trijos gados, kas vēl palikuši, šīs izpildu institūcijas nostiprināsies un izveidosies.
Tad tik tiešām mēs varēsim ar likumu formulēt šīs izpildinstitūcijas. Pašlaik tas ir eksperiments, tāpēc mēs speciāli neformulējam šīs izpildu un rīcības institūcijas. Valdei piemīt izpildu institūcijas funkcijas, bet, kas attiecas uz nodaļām un pārējo saimniecisko darbību, tad padome pati izlemj.

J.Škapars: Es gribētu papildināt. Es domāju, ka valde liks priekšā un padome apstiprinās šīs institūcijas un tās struktūras. Tā būs normāla parādība.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, man jāvēršas pie jums. Vai jūs piekrītat vai prasāt, lai izšķir šo strīdu ar balsošanu?

A.Lembergs: Es neprasu balsošanu, bet es uzskatu, ka likumā tas bija precīzi jāformulē. Bet tas ir konceptuālas dabas jautājums.

Priekšsēdētājs: Tātad tās ir jūsu pārdomas. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man šeit rodas asociācijas ar likumu par rajonu pašvaldību. Arī šeit nav izpildu institūciju. Man ir pārliecība, ka šo tukšumu aizņems ministrijas un resori. Pašreiz tas ļoti aktīvi notiek. Tāpēc es tomēr lūgtu padomāt par to, lai likumā tas būtu iekļauts, jo pretējā gadījumā ministrijas un resori ļoti veikli aizņems šo platību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es arī būtu par atstāšanu, jo mēs tūlīt nākamajā likumā sastapsimies ar izpildinstitūciju rajonā. Tur ir Lauksaimniecības departaments, kas iekļaujas izpildinstitūcijā, tam nebūs, kur piesaistīties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

No zāles: Es par 7.apakšpunktu gribēju vēlreiz...

Priekšsēdētājs: Vai par 6.apakšpunktu mēs esam vienojušies?

J.Škapars: Es domāju, ka mēs esam vienojušies par atstāšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 7.apakšpunktu.

I.Burvis: Es gribēju vēlreiz apstiprināt savu domu. Jūs iepriekšējos pantos esat paredzējuši, ka sesijas notiek divas reizes gadā. Tālāk ir runa par to, ka municipāldirektors var arī nebūt. Gadījumā, ja sesija nolems, ka viņš nav vajadzīgs, bet valde vēlāk tomēr nolems, ka ir vajadzīgs šis izpildu vai municipāldirektors, jādod iespēja tieši valdei algot šo amatpersonu. Viņam nav noteikti jābūt deputātam, bet vēlējot it kā jābūt deputātam. Šeit var būt runa tikai par to, ka ir vajadzīgs dotajā gadījumā augstas klases speciālists. Šī jautājuma izšķiršanai ir jābūt valdes kompetencē, ne sesijas.

J.Škapars: Viņa apstiprināšanai jābūt valdes kompetencē?

I.Burvis: Jā, tieši valdē, nevis sesijā.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums ir 7.apakšpunktu svītrot?

I.Burvis: Jā, šinī vietā svītrot. Jāparedz valdes kompetencē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Lembergs: Es arī piedāvāju 7.apakšpunktu svītrot, bet man ir cita motivācija. Es uzskatu, ka izpildu un rīcības institūcija ir valde, neviens lieks starpposms šajā pārvaldes struktūrā pilsētā nav vajadzīgs, jo pēc šī likuma veidojas sekojoša pakāpenība. Piemēram, par skolu augstāka ir nodaļa, virs nodaļas ir municipāldirektors, virs municipāldirektora- valde, vēl ir padomes priekšsēdētājs un sesija. Veidojas piecu līdz sešu pakāpju pārvaldes sistēma. Vēl ir arī ministrija.

Tā ka, pēc manām domām, šis izdomātais municipāldirektors ir domāts, lai padomes priekšsēdētājs varētu būt reprezentatīva persona, kas sēž prezidijā, bet neko praktisku nedara, visu praktisko dara municipāldirektors, kurš nevar pieņemt nevienu lēmumu, bet par visu atbild. Pašreizējā ekonomiskajā un politiskajā situācijā visu atbildību uzlikt vienam cilvēkam, kurš patstāvīgi nevar pieņemt nevienu lēmumu, ir absurds, tāpēc es no šā viedokļa piedāvāju 7.apakšpunktu svītrot.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Motivācija ir cita, bet mērķis tas pats. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Punovskis: Es uzskatu, ka pilsētas municipāldirektors ir jāieceļ pilsētas padomei- nevis jāapstiprina, bet jāieceļ. Iesaku papildināt šo punktu ar tādu formulējumu, kāds ir Rīgas pašvaldības likumprojektā, proti, "pēc padomes priekšsēdētāja priekšlikuma".

Priekšsēdētājs: Vēl kāds gribētu izteikties? Lūdzu.

A.Lembergs: Ja šo priekšlikumu pieņem, tad būs municipāldirektora institūts, kas tādā gadījumā iznāks pēc būtības viena un tā paša orgāna iecelta vai ievēlēta amatpersona, turklāt likums neparedz, ka viņš būtu lineāri pakļauts padomes priekšsēdētājam un valdei. Neiznāk. Izlasiet uzmanīgi likumu!

Priekšsēdētājs: Labi, jūs pastiprinājāt savu motivāciju. Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es uzskatu, ka municipāldirektoram pamatā jāveic tikai izpildfunkcijas un viņš faktiski ir tikai kārtīgs tehniskais sekretārs. Vai viņš ir vajadzīgs? Sāksies tie paši konflikti, kas šodien ir starp izpildkomitejas priekšsēdētāju, kam ir tikai it kā izpildvara, un starp padomes priekšsēdētāju. Es arī būtu par to, lai padomes priekšsēdētājs pildītu šīs funkcijas.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, lūdzu!

J.Škapars: Municipāldirektors nav obligāti ieceļams visās pilsētās, bet viņu iecels tikai tajās pilsētās, kur būs liela saimniecība. Es domāju, ka pirmām kārtām tās būs republikas pakļautības pilsētas un arī vēl citas lielākās pilsētas. Es varētu piemēra pēc minēt Jēkabpili, varbūt Valmieru un citas, kurās, iespējams, radīsies vajadzība pēc šī municipāldirektora, kas risinātu saimnieciskos jautājumus. Mazās pilsētās, kur tāda vajadzība neradīsies, likums dod iespēju neiecelt šo municipāldirektoru. Tur risinās šos jautājumus padomes priekšsēdētājs ar savu vietnieku tieši. Nebūs lielāku štatu tur, kur nevajag lielāku štatu.

Priekšsēdētājs: Viedokļi ir uzklausīti, cienījamie kolēģi! Es domāju, ka nekādu īpašu pastiprinājumu nevajadzētu. Mums atliek tikai balsot. Jūs kaut ko papildus gribējāt teikt par 7.apakšpunktu?

J.Škapars: Es gribēju tikai pabeigt. Tagad attiecībā uz to, kas ieceļ municipāldirektoru. Es domāju, ka būtu lietderīgi, ja šo personu tomēr ieceltu padome. Municipāldirektors ir pietiekami nozīmīgs, risina ļoti būtiskus jautājumus. Būtu lietderīgi, ja šo personu ieceltu padome, bet ieteiktu padomes priekšsēdētājs. Tas Rīgas pilsētas padomes likumā jau ir.

Kas attiecas uz funkciju sadali starp padomes priekšsēdētāju un municipāldirektoru, šeit tās ir pilnīgi precīzi jāsadala, nosakot, ar kādiem jautājumiem nodarbosies padomes priekšsēdētājs, viņa vietnieks, municipāldirektors. Tāda ir jautājuma nostādne. Es domāju, ka šeit jautājums būtu diezgan vienkārši izlemjams. Turklāt vēlreiz es jums gribētu atgādināt, ka jādod iespēja eksperimentēt, paskatīties, kā tas viss realizējas praksē.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, jūs par šo pašu gribējāt izteikties?

I.Geidāns: Jā. Cienījami kolēģi! Tie iebildumi, ko daudzi no jums izteica, ir ietverti 34.panta pēdējā teikumā. Viss ir ņemts vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Burvja kungs, tādā gadījumā man jūsu viedoklis arī jāuzklausa, ja jau mēs uzklausījām papildus vēl deputātu Geidānu.

I.Burvis: Šeit ir tieši tā situācija, ka šis pašvaldības likums ir vajadzīgs, lai likvidētu divas strīdīgas figūras vienā padomē- padomes un izpildkomitejas priekšsēdētāju. Ja šo municipāldirektoru apstiprina padome, bet ne valde, tas nozīmē, ka tieši tās pašas figūras tiek saglabātas, tikai vienai figūrai ir jauns nosaukums. Nekas nemainās lietas būtībā.

Priekšsēdētājs: Viedokļi ir uzklausīti. Cienījamie kolēģi, balsosim! Pirmais balsojums- atstāt tā, kā tas ir projektā.

J.Škapars: Tikai ar vienu piebildi, proti, projektā atstāt- "pēc padomes priekšsēdētāja priekšlikuma".

Priekšsēdētājs: Pirmais balsojums- par to variantu, kas ir tekstā, un klāt vēl- "pēc padomes priekšsēdētāja priekšlikuma". Rezultāts: 29- par, 32- pret, 18- atturas.

Otrais balsojums- svītrot. Rezultāts: 50- par, 11- pret, 14- atturas. Pieņemts lēmums šo apakšpunktu svītrot.

Tālāk 8.apakšpunkts. Nav. 9.apakšpunkts. Nav. 10.apakšpunkts. Nav. 11.apakšpunkts. Nav. 12. Nav.

13.apakšpunkts. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Pēc manām domām, 24.pantā ir daudzi jautājumi, par kuriem nav obligāti jāraksta likumā, ka tos izskata padome. Piemēram, 13.apakšpunkts. Kas ir programma? Tas ir dokuments, kurā var būt desmit punkti, trīsdesmit vai divi. Tāpēc es piedāvāju, lai jautājumu par kultūras un ekoloģiskajām programmām izlemj pati padome, vai tā šo programmu apstiprinās vai arī to apstiprinās valde. Es piedāvāju svītrot. Tā ir lieka reglamentācija, kas var radīt liekus strīdus. Mēs kādreiz taisījām pasākumu plānus. Vai tā ir programma vai pasākumu plāns?

J.Škapars: Mēs šeit varam piekrist.

Priekšsēdētājs: Piekrītat, ja? Svītrojam 13.apakšpunktu.

14.apakšpunkts. Otrais mikrofons, lūdzu.

A.Teikmanis: Es ierosinātu to šeit svītrot, ierakstot jautājumā par valdi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Man ir pilnīgi tāds pats priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Kāds ir komisijas viedoklis?

A.Lembergs: Ja padome nolems, ka tā skatīs šos jautājumus savā kompetencē, likumā to paredzēt nav vajadzības. Kas ir manta? Var būt manta par miljoniem, bet var būt arī par pieciem rubļiem- nosacīti. Katru sīkumu vajadzēs izlemt sesijā. Tas būtu lieki. Padome pati noteiks. Nevajag to likt likumā.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, ko darīsim?

J.Škapars: Es šo jautājumu atstātu. Tas ir būtisks jautājums. Bez šaubām, reglamentēt vajadzēs, bet- kādos apjomos, to izlems pilsētas padome pati, kā arī to, kādos gadījumos tā nodos šos jautājumus valdei. Bet tomēr to atstāt ārpus pilsētas padomes redzesloka nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Punovskis: Varbūt varētu papildināt šo pašu pantu, ierakstot pēdējā teikumā, ka pilsētas padome ir tiesīga deleģēt 14.punktā minētās normas, tātad deleģēt šo kompetenci valdei? Šis jautājums tiek atrisināts tādā veidā, kā to piedāvā Jundža kungs.

J.Škapars: Jā, tas ir izdarāms šā panta beigās, pierakstot 14.punktu klāt. Es esmu ar mieru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Es tomēr ļoti gribētu pastāvēt uz savu viedokli. Ja jau mēs esam devuši valdei tiesības apstiprināt ekonomiskās, ilgtermiņa programmas, kas, manuprāt, būtu tikai padomes kompetencē, tad, sasaucot lielo padomi, lemjot par aizdevumu, kas ir tīri finansiāls saimnieciska rakstura jautājums, vai par mašīnas pārdošanu, kas arī ir darījums ar pilsētas mantu, ir pilnīgi lieki.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, mums ir kompromisa variants, vai deleģēt šīs funkcijas valdei.

A.Teikmanis: Es domāju, ka jautājums par funkciju deleģēšanu valdei attieksies ne tikai uz šo vienu jautājumu, tādus varbūt var atrast veselu rindu. Es būtu noteikti par svītrošanu.

J.Škapars: Bet, Teikmaņa kungs, tur jau ir vesela rinda šī panta beigās. Tur ir pierakstīti visi punkti.

Priekšsēdētājs: Jābalso. Pirmais balsojums par to variantu, kā ir redakcijā, ar papildinājumu, vai deleģēt šīs funkcijas valdei.

Rezultāts: 53- par, 8- pret, 12- atturas.

Otrais balsojums- svītrot. Rezultāts: 24. Atstājam redakcijas variantu ar attiecīgo papildinājumu.

15., 16. un 17.apakšpunkts. Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Es turpinu savu domu. Es domāju, ka šeit pārāk daudz jautājumu ir tikai padomes kompetencē. Es piedāvāju 17.punktu svītrot. Kas ir pilsētas projekts, kas tas tāds ir? Vai veikala projekts ir pilsētas projekts vai nav? Sporta zāles, stadioni, velotreks, skolas... Tāpēc es uzskatu, ka vajag svītrot. Padome pati nolems, kuru projektu skatīt, kuru ne. Deputātiem tādas tiesības paliek.

J.Škapars: Lemberga kungs, bet tā var izsvītrot praktiski gandrīz vai visus šos punktus.

A.Lembergs: Nekas, nevajag ar likumu uzlikt tikai padomei šos jautājumus. Jūs saprotat, ka jūs ierobežojat? Mazu būdiņu vajadzēs skatīt, ja kāds uzskatīs, ka tā ir pilsētas nozīmes celtne, un obligāti vajadzēs sasaukt 90 vai 100 deputātus, lai apspriestu. Kam tas vajadzīgs?

J.Škapars: Ja arī komisijas locekļi piekristu, es būtu gandrīz par to, ka izņemt laukā arī šo punktu.

Priekšsēdētājs: 17.apakšpunktu svītrojam.

18.apakšpunkts! Nav.

19., 20.apakšpunkts. Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Es piedāvāju 18.punktu svītrot vai vismaz ierakstīt piebildi, ka to var nodot arī valdei. Es atkal gribu minēt konkrētu piemēru. Piemēram, būvuzņēmējam vajag nelielu teritoriju veikala būvei. Atkal mēs skatīsim sesijā. Šobrīd šīs funkcijas ir izpildkomitejai. Vispār es uzskatu, ka tas būtu jāsvītro. Jāskatās ļoti konkrēti, jo mēs atkal iegrimsim sīkumos. Pieņemsim, vajag kaut kur paņemt smilti vai aku izrakt. Atkal jāspriež sesijā.

J.Škapars: Lemberga kungs, ņemot vērā jūsu detalizēto atšifrējumu, es tiešām būtu par to, ka 18.panta beigās vajadzētu pierakstīt, ka šo funkciju var deleģēt arī valdei.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, jūs piekrītat? Varētu pēc 28.apakšpunkta pielikt piebildi.

J.Škapars: Mēs likām arī citos pantos, otro mēs likām kā īpašuma aizsargāšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Lai gan es Lemberga kungam piekrītu ļoti daudzos jautājumos, es gandrīz gribētu teikt- visos, tomēr šajā jautājumā es viņam nekādā gadījumā nepiekrītu un pieprasu balsot. Lemt par pilsētas zemi, zemesdzīļu, ūdens, mežu un citu dabas resursu izmantošanu un apsaimniekošanu tomēr ir padomes darīšana. Tad ir jālemj deputātiem, jo šajās teritorijās, kurās ir dabas resursi, dzīvo mani vēlētāji. Man jāzina, ko vēlētāji domās par to, ja jūs taisīsiet grants karjeru tur, kuru viņiem pie mājas bija mežs.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, lūdzu, bez izsaucieniem no vietas!

A.Teikmanis: Es visnotaļ gribētu piekrist Lemberga kungam un lūgt šo punktu izsvītrot, jo formulējums ir ļoti nekonkrēts un neko neizsakošs. Kādi lēmumi būtu padomei jāpieņem par zemes izmantošanu vai apsaimniekošanu? Šis punkts būtu jāattiecina uz valdi. Rīgas pašvaldības likumā arī bija šāda veida punkts, tika mainīts formulējums un pavisam konkrēti norādīts, ka valde dod atļauju objektu projektēšanai, ierāda un atsavina zemes gabalus un izšķir zemes strīdus likumā noteiktajā kārtībā.

Kas attiecas uz citiem zemes izmantošanas jautājumiem, pilsētas padomei ir tiesības pieņemt saistošus noteikumus, kas regulē šos jautājumus, kā arī noteikumos ir norādītas visas normas un prasības. Tāpēc es domāju, ka tik nekonkrēts punkts nebūtu vispār šeit vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Doma skaidra. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Es negribētu atkārtot.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, mēs balsojam. Trīs balsojumi. Pirmais, radikālākais- svītrot, otrs- pēc 28.apakšpunkta piebildē ierakstīt, ka 18.apakšpunktā minētās funkcijas varētu atstāt arī valdes kompetencē, trešais balsojums- atstāt tā, kā ir redakcijā.

J.Škapars: Par balsošanas motīviem. Es gribētu visiem atgādināt, ka pagastu likumā mēs šo punktu jau pieņēmām. Te mēs, acīmredzot noguruši vai gribēdami steigties ātri uz priekšu, varam izsvītrot gluži vajadzīgu punktu. Tāpēc es ierosinātu šo punktu atstāt, labojot kā pagastu likumā un beigās apsaimniekošanas vietā rakstot "aizsardzība". Šo punktu rakstīt beigās kā vienu no tiem punktiem, kuru var deleģēt arī valdei.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, es nesapratu, kāpēc jūs teicāt, ka mēs nedrīkstam svītrot?

J.Škapars: Tāpēc, ka mēs pagasta likumā jau šo punktu pieņēmām. Tās ir pilnīgi analogas parādības.

Priekšsēdētājs: Tomēr man ir jāliek uz balsošanu arī šis trešais priekšlikums, ar kuru mēs sāksim.

Pirmais balsojums- svītrot 18.apakšpunktu. Rezultāts: 18- par, 37- pret, 21- atturas.

Otrais balsojums- atstāt šo apakšpunktu un fiksēt pēc 28.apakšpunkta papildinājumā, lai šīs funkcijas varētu deleģēt arī valdei. Rezultāts: 58, 6, 13.

Trešais balsojums- atstāt tā, kā ir projekta redakcijā, kā to ieteica deputāte Albertiņa. Rezultāts: 22, 17, atturas- 30. Pieņemts ir otrais variants- atstāt un deleģēt valdei, ja tas ir nepieciešams.

19.apakšpunkts, 20., 21.apakšpunkts. Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Man jautājums ziņotājam, kas ir "pilsētas saimniecības pārvaldes shēma"? Ja man uzdos sagatavot tādu jautājumu sesijā, es nezināšu, kas tas ir. Ja kāds zina, lai atbild, ja nē, tad es piedāvāju to svītrot, jo pilsētas saimniecība principā ir visa sociālā, ražošanas infrastruktūra un tā tālāk, gaiss, zeme, cilvēki, viss kopā. Tā ir vide ar visu ekoloģiju un pārējo.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, gaidām jūsu atbildi.

J.Škapars: Es lūgšu Teikmaņa kungu izteikt savas domas.

A.Teikmanis: Es pievienotos Lembergam, tikai ar mazliet citiem argumentiem. Mēs 6.punktā esam jau ierakstījuši, ka pilsētas padome apstiprina un groza izpildu un rīcības struktūras. Tagad mēs to atkārtojam vēlreiz. Kas ir izpildstruktūras? Tās ir nodaļas, daļas, pārvaldes un tā tālāk. Šajā gadījumā vienreiz jau tas ir ierakstīts. Tagad rakstām to vēlreiz, pieliekot klāt, ka tā ir shēma un ka tagad mēs apstiprinām iestāžu un organizāciju vadītājus. Es uzskatu, ka vadītāji nebūtu jāapstiprina padomei, bet tas jādara valdei, jo visas iestādes pakļausies tieši valdei, tāpēc vadītāji būtu jāapstiprina valdei. Kas attiecas uz pašām organizācijām, tad tas jau ir ierakstīts 6.punktā, tāpēc šo punktu vajadzētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es piekrītu Teikmanim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Izsakot Liepājas pilsētas valdes viedokli, man ir jautājums referentam un kolēģim. Pēc teksta, kāds ir ietverts likumprojektā, ir saprotams, ka pilsētas padome apstiprina visu veidu saimniecisko uzņēmumu vadītājus. Ja tas ir tā, tad mums jāformulē šis 21.apakšpunkts precīzāk vai arī jārīkojas tā, kā to ieteica Lemberga kungs, proti, izsvītrot to vispār, jo šeit tik tiešām neskaidrības ir ļoti lielas.

J.Škapars: Pēc mūsu komisijas trīs locekļu uzstāšanās, kas paši ir formulējuši šos punktus, es būtu par to, lai izsvītrotu.

Priekšsēdētājs: Tas saskan- konsenss. 22.apakšpunkts. Emša kungs, lūdzu!

I.Emsis: Es gribētu šeit aizstāvēt Briņķes kundzes iesniegto rakstisko priekšlikumu 22.apakšpunktā un svītrot vārdus "maksa par dabas resursiem". Pirmkārt, šāda maksa nav noteikta, ir nodoklis par dabas resursiem. Šo nodokli neapstiprina Ministru padome, kā te ir rakstīts paskaidrojumā, atraidot mūsu priekšlikumu, bet to nosaka Augstākā padome. Un līdz ar to šo jautājumu deleģēt zemākā līmenī nav iespējams un nebūtu vēlams, lai neradītu ļoti atšķirīgu pieeju traktējumā par vērtībām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es tomēr ieteiktu atstāt tīri no praktiskā viedokļa. Piemēram, būs pašvaldības nodeva. Ventspils rajona padome strādā pie tā, lai izmantotu jūrmalu vai citus unikālus dabas resursus, kuri ir Ventspils rajonā. Šajā gadījumā pašvaldība vai padome var izvirzīt savus saistošos noteikumus par šo dabas resursu izmantošanu saskaņā ar likumu par vietējām nodevām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Es arī vēlētos, lai šis akts par dabas resursiem paliek tekstā. Elementārs piemērs. Ja pilsēta nodos vietējo dīķi kādam apsaimniekošanā un lietošanā, neapšaubāmi maksu par to var noteikt, dīķis pagaidām skaitās dabas resurss.

Priekšsēdētājs: Vajadzētu balsot. Deputāte Briņķe tomēr gribētu vēl pati papildus kaut ko pateikt.

I.Briņķe: Cienījamie kolēģi! Nejauciet vairākas lietas- dabas resursu nodokli un dabas resursu iznomāšanu, ko tikko Teikmaņa kungs minēja. Mēs šeit nevaram pieļaut neprecizitātes. Saskaņā ar likumu par dabas resursu nodokli, ko mēs paši esam apstiprinājuši, šo maksu nosaka Augstākā padome, nevis, kā jūs papildinājumos rakstāt- Ministru padome. Ja mēs vietējām pašvaldībām tagad ļausim šādas tiesības, tad es nezinu, kāds te sajukums būs. Pavisam cita lieta ir iznomāšana, piemēram, ezera iznomāšana vai tas, ko tikko teica arī Blažēviča kungs. Tā vairs nav maksa, bet nodeva par attiecīgā resursa izmantošanu.

Priekšsēdētājs: Cienījamā kolēģe, es nesapratu, kāds konkrēti ir jūsu priekšlikums?

I.Briņķe: Svītrot.

Priekšsēdētājs: Kurus vārdus?

I.Briņķe: Par dabas resursiem. Trīs vārdus- "par dabas resursiem".

Priekšsēdētājs: Deputāts Lembergs, lūdzu.

A.Lembergs: Es gribētu atbalstīt kolēģa Emša priekšlikumu, tas ir ļoti nopietns jautājums. Jāatstāj šajā formulējumā, lai nav jāmaina likums, kas ir spēkā tikai pāris mēnešus.

Otrkārt, kas notiks praksē? Konkrēts piemērs. Ventspils pilsēta ņem ūdeni no Puzes ezera, kas ir 10 km attālumā. Tātad var ar padomes lēmumu noteikt, ka viens kubikmetrs ūdens maksā 1000 rubļu. Un tā tālāk un tā tālāk. Līdz ar to būs tāda anarhija, ko grūti apzīmēt. Rīgas pilsētas teritorijā smiltis neiegūst. Ne par velti ir pieņemts likums, ka to nosaka Augstākā padome. Es iesaku šo likumu, kurš nesen tikai pieņemts, nemainīt.

Priekšsēdētājs: Viedokļi ir skaidri, kolēģi, balsosim.

Pirmais balsojums- kā redakcijā. Rezultāts- par- 35, pret- 17, atturas- 17.

Otrais balsojums- deputātes Briņķes labojums svītrot vārdus "par dabas resursiem". Rezultāts: 47, 15, 14. Šis labojums pieņemts.

23.apakšpunkts. 24.apakšpunkts. Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Priekšlikums lemt par dažādu vietējo sabiedrisko fondu dibināšanu, jo mēs jau pietuvojāmies likumam par sabiedriskajiem fondiem, kur sabiedriskie fondi tiek dalīti republikas un vietējās nozīmes fondos.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, kāds ir jūsu viedoklis?

J.Škapars: Jā, par vietējo.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Es arī labprāt piekristu Kides kunga priekšlikumam un vēl papildinātu ar to, ka no šī punkta šo jautājumu varētu izsvītrot, bet ierakstīt valdes kompetencē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Par 24.apakšpunktu. Šeit deputāts Kide motivēja savu viedokli, pamatojoties uz likumprojektu, kurš nav izskatīts pat pirmajā lasījumā. Jau šobrīd ir redzams, ka pret šo likumprojektu būs daudz dažādu iebildumu. Es minēšu no prakses šādu piemēru. Liepājā pilsētas Tautas frontes nodaļa ir izveidojusi sabiedrisko fondu ar nosaukumu "Tēvzemes gaisma, gaismas fonds", Tautas frontes ietvaros ar budžetu 40 tūkstošu rubļu apmērā. Pašvaldībai par šo fondu, ko ir izveidojusi sabiedriska organizācija, nav līdz šim bijusi nekāda darīšana. Būtu arī absurds, ja par atsevišķu fizisku vai arī juridisku personu izveidotiem sabiedriskajiem fondiem vai par šo fondu izveidošanu lemtu pašvaldības. Ja pašvaldības vēlas un tām ir līdzekļi savu fondu dibināšanai, lai dibina, bet šeit lai pašvaldības nejaucas. Arī Augstākajai padome, kā to iecerējusi Izglītības komisija, nevajadzētu jaukties iekšā šo fondu dibināšanā. Šeit ir neprecīzs formulējums. Es iesniegšu rakstveidā korekciju šajā punktā.

J.Škapars: Jūs domājat koriģēt šo formulējumu?

Priekšsēdētājs: Vai trešajam lasījumam jūs gatavojat attiecīgo koriģējumu? Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Es iesaku ļoti piesardzīgi vērtēt šo punktu, jo šeit apakšā slēpjas uzņēmējdarbība. Fonds ir aizsegs, aiz kura slēpjas uzņēmēji, kam nav jāmaksā nodokļi. Tādēļ stingri jākontrolē vietējā vai augstākajā līmenī.

Priekšsēdētājs: Mēs to varētu izskatīt trešajā lasījumā. Jūs piekrītat, Škapara kungs?

25.apakšpunkts.

A.Teikmanis: Ierosinu tāpat kā iepriekš arī šo kompetenci pārnest uz valdi.

Priekšsēdētājs: Teikmaņa kungs, mums ir vēl iespēja pēc 28.apakšpunkta papildināt.

J.Škapars: Es domāju, ka šeit ir iespējams deleģēt valdei, šeit tas jau ir rakstīts. Atstājam to.

Priekšsēdētājs: Turpinām. 26.apakšpunkts.

J.Škapars: Piešķirt un atņemt zemi.

Priekšsēdētājs: Ar šo labojumu. 27.apakšpunkts. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Es ierosinu šo apakšpunktu izslēgt, jo uzņēmējdarbības apturēšanas funkciju veic gan Vides aizsardzības komitejas inspektori, gan ugunsdzēsības inspektori, gan Galvenās tehniskās uzraudzības pārvaldes inspektori un tā tālāk. Visos gadījumos šīm iestādēm ir vietējie inspektori, kuri to darbu dara. Citu iemeslu uzņēmējdarbības apturēšanai nevar būt. Tāpēc es uzskatīju, ka ir jāsvītro. Tas vispār nav pašvaldības kompetencē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Tas ir stipri bīstams punkts. Ja to tā atstāj, ka par padomes lēmumu nepildīšanu var pārtraukt uzņēmējdarbību, tas var notikt ar visiem vienā jaukā dienā uzreiz. Es būtu stingri par svītrošanu. Par apturēšanu jābūt speciālam likumam. Piesieties jau var un momentāni apturēt. Iznāks, ka mēs izputinām uzņēmumu tikai tāpēc, ka tas nepilda kādu padomes lēmumu.

Man ir priekšlikums: svītrot. Cik es zinu, darbs pie likuma par uzņēmējdarbības apturēšanu turpinās. Turklāt šis apakšpunkts ir pretrunā, man liekas, ar likumu par uzņēmējdarbību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Teikmanis: Es ierosinātu šo punktu atstāt, jo padomei tomēr ir tiesības izdot veselu virkni likumu, par kuru pārkāpšanu arī uzņēmumiem būtu jānes atbildība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, es noteikti esmu par to, ka šis punkts ir jāatstāj. Un jāprecizē sekojošu apstākļu dēļ. Minēšu piemēru. Uzņēmējdarbība ir arī tirdzniecība. Tā var notikt tirdzniecībai nepiemērotās vietās. Var veikt kādu uzņēmējdarbību, kura ir bīstama, kura izraisa troksni dzīvoklī vai uzņēmējdarbībai nepiemērotās telpās. Vai šādā gadījumā vietējā pašvaldība, kas pārbauda un ir atbildīga par sanitārijas noteikumiem, par troksni un kārtību, nebūs tiesīga pārtraukt šo uzņēmējdarbību? Neapšaubāmi, ka tai ir jādod šādas tiesības. Bet tas ir jāprecizē šajā likumā un arī citos likumos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Tikko Lagzdiņa kunga nosauktais piemērs ir sanitāri epidemioloģiskās stacijas kompetencē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Priekšlikums atstāt, bet attiecināt uz 28.apakšpunktu un atstāt valdes kompetencē, jo tādi gadījumi var būt diezgan bieži un to dēļ sesija nebūtu jāsasauc.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu aicināt tomēr nejaukt visus likumus vienā biezputrā. Ja mums ir sagatavots speciāls likums par uzņēmumu apturēšanas kārtību, tad nevajadzētu šo uzņēmumu apturēšanu iesaistīt vēl desmit dažādos likumos. Es ierosinātu šo punktu svītrot, jo pēc nedēļas būs sagatavots apspriešanai speciāls likums par uzņēmumu apturēšanu, kur visi iespējamie gadījumi būs minēti. Es vēlreiz aicinātu turēties pie principa- katram likumam savu likumu, kā saka, nejaucot visu kopā, lai pēc tam meklētu dažādos likumos par pašvaldību, par uzņēmējdarbību un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Cienījamie kolēģi! Tas, ko teica mans cienījamais kolēģis Teikmaņa kungs, attiecas uz 25.pantu, uz saistošajiem noteikumiem. Par šo noteikumu neievērošanu iestājas administratīvā atbildība, piemēram, par celtniecības normu pārkāpšanu. Var būt pat tiesas lēmums, ka jānojauc.

J.Škapars: Lemberga kungs, jautājums ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Ja tas, ko Krūmiņš ierosināja, būs pieņemts konceptuāli jaunā likumprojekta pirmajā lasījumā, tad mēs varētu svītrot šo normu mūsu likumprojekta trešajā lasījumā; ja tas tiks ierakstīts attiecībā uz pašvaldību tā, kā ir šeit, tad es piekrītu, bet, ja ne, tad mēs nedrīkstam šo varu zaudēt.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, ko mēs darīsim, vai mēs balsosim?

J.Škapars: Es atstātu šo jautājumu pagaidām atklātu. Būtu lietderīgi ielūkoties šinī likumprojektā par uzņēmuma darbības pārtraukšanu. Es ticu, ka patiešām šāds likumprojekts ir. Šo jautājumu mēs galīgi izšķirtu trešajā lasījumā, jo acīmredzot kaut kādas iespējas risināt šos jautājumus vajadzētu pašvaldībām dot. Bet es tiešām gribētu respektēt šo likumu par uzņēmumu darbības pārtraukšanu.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, jūs pieņemat? Trešajā lasījumā mēs arī varam svītrot. Es saprotu, ka jūs esat ieinteresēts, lai ātrāk. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz nākamo priekšlikumu- noteikt administratīvo atbildību. Mums tāpat ir likums par administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem.
Kādēļ atkal piesārņot citu likumu? Mēs nonāksim līdz tam, kā jau reizēm ir noticis, ka kaut kādā likumā tiek pat paredzētas soda naudas summas. Tas taču ir pilnīgi nevietā. Te mēs nonāksim līdz tam pašam. Kādēļ šeit jaukt administratīvo atbildību? Mums taču ir speciāls likums par administratīvo atbildību, tur šiem pantiem ir jābūt, bet ne šajā likumā!

J.Škapars: Man ir lūgums 27.pantu atstāt galīgai izlemšanai trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu? Nav.

28.apakšpunkts. Līdz ar to 24.punktu mēs esam pieņēmuši. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Par 28.apakšpunktu: "...realizēt likumdošanas iniciatīvas tiesības". Šis likums ir universāls, tas attiecas gan uz Aizputi, gan uz Durbi, gan uz Liepāju. Liepājas pilsētas padomei tik tiešām ir likumdošanas iniciatīvas tiesības saskaņā ar mūsu Konstitūciju, bet Aizputes pilsētas padomei nav šādu tiesību. Tātad šeit ir jādiferencē- republikas pilsētām.

J.Škapars: Ja mēs dosim šādas likumdošanas iniciatīvas tiesības tikai republikas pilsētām, tas radīs ārkārtīgi lielu diskrimināciju. Uz kāda pamata? Tādas pilsētas kā Valmiera, Jēkabpils un tamlīdzīgi ir tuvu republikas pilsētu lielumam. Kāpēc tām nebūs likumdošanas tiesību, bet būs tikai šīm sešām pilsētām? Es, atklāti sakot, neredzu tam nekāda pamata.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums vajadzētu kopumā nobalsot par 24.pantu. Rezultāts: 62, 5, 9. Šis pants ir pieņemts.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, ka jums tālāk būs jāklausās mana aizsmakusī balss, jo Holandes parlamenta delegācija prasa tālākas rūpes un tās jāuzņemas Daudiša kungam.

Jūs esat laimīgi tikuši līdz 24.pantam ieskaitot. Tas viss notika interesanti, galvenais dialogs bija starp padomes priekšsēdētāju un izpildkomitejas priekšsēdētāju, bet šis dialogs bija tāds, ka viņu viedokļi pilnīgi sakrita. Tas ir ļoti interesanti. Starp citu, komisijā tas būtu jāņem vērā. Varētu likties, ka šie viedokļi varētu būt pretēji, bet viņi pamatos sakrita tajos brīžos, kad es klausījos.

Kā mēs tālāk darīsim?

I.Geidāns: Aiz cienības pret mūsu kolēģiem, kuri strādā pie visiem šiem pašvaldības likumiem, varbūt arī šodien mēs apņemtos strādāt līdz astoņiem, lai tomēr pabeigtu šo likumu, jo mēs esam tikai pusi izskatījuši.

J.Škapars: Mēs būtu jums ļoti pateicīgi.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, varbūt izdarīsim tā. Kuram tiešām ir ieplānots kaut kas neatliekams, tad nu tā godīgi, bet kurš tomēr var, pastrādāsim drusciņ ilgāk. Balsosim, paceļot roku, un tad redzēsim, kāda mums ir situācija, ņemot vērā deputāta Geidāna un deputāta Škapara lūgumu. Būtu grēks nepastrādāt šādā situācijā.

Tad turpinām. Bet šeit operatīvāk nevar, jāvirzās uz priekšu pamazām. Tie kolēģi, kuri pavisam vairs nevar, tomēr varbūt pamēģinātu vēl kādu brīdi palikt.

25.pants. Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Varbūt mēs varētu neskatīt katru 25.panta apakšpunktu atsevišķi, jo tie ir tikai noteikumu nosaukumi, bet skatīt kopumā pantu, tad ietu ātrāk.

J.Škapars: Par 25.pantu mums rakstisku priekšlikumu nebija. Ja tādi rastos, tas ir cits jautājums, bet mēs varētu arī pieņemt 25.pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: Balsot nevajag, ja nav iebildumu.

26.pants.

E.Kide: Atvainošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Kide: Lemberga kungs vienā no iepriekšējiem pantiem ierosināja ievērot konsekvenci. Šeit pēdējā rindkopā pēdējais teikums skan: "Noteikumu ievērošanu nodrošina pilsētas valde un tās izveidotās institūcijas." Iepriekš mēs nosvītrojām "institūcijas", vajadzētu arī šeit nosvītrot.

J.Škapars: Atstāt tikai "valdi"?

E.Kide: Jā.

J.Škapars: Nebūtu iebildumu.

Priekšsēdētājs: 26.pants.

J.Škapars: Par 26.pantu ir vairāki iebildumi. Ir sekojošs iebildums Madonas pilsētas Tautas deputātu padomei. Likumā jāparedz, ka padome apstiprina municipāldirektoru pēc padomes priekšsēdētāja ieteikuma. Municipāldirektoram jābūt attiecīgās padomes deputātam. Tāds bija Madonas priekšlikums. Pieņemts daļēji, pieņemts, ka municipāldirektors var tomēr nebūt deputāts.

Priekšsēdētājs: Par apsveikumu. Mums par Gruzijas jautājumu balsojumā vajag pusi. Tā nu iznāca, ka kolēģi mani arī nebrīdināja. Batarevska kungs, apsēdieties, lūdzu, uz mirkli, paņemiet un apskatieties, kā ir ņemti vērā jūsu priekšlikumi. Pieņēma variantu, tikai variantu. Tas nav tas gadījums, kas bija vakar. Tas ir pilnīgi cits variants, kolēģi Geidān!

Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es, protams, lūdzu kolēģus mani atvainot, ka nebiju klāt pie šīs apspriešanas, jo es visu laiku strādāju komisijā, bet man paskaidroja, ka šis teksts ir sastādīts, ņemot vērā it kā gruzīnu nacionālo mentalitāti. Es domāju otro teikumu.

Es gan domāju, ka, ja es rakstu, tad es ņemu vērā savu mentalitāti. Ja tas ir Latvijas apsveikums, tad apsveikuma tekstā absolūti neiederas šis mākslīgi iebāztais teikums par tūkstošgadīgās vienotās Gruzijas valsts vēsturi, kurai pastāvīgi ir nācies aizstāvēt tiesības uz savu valsti. Kas tas par apsveikumu? Manuprāt, tas ir svītrojams. Ir ļoti lielisks pirmais un trešais teikums. Pilnīgi pietiek.

Priekšsēdētājs: Balsojam ar Silāra labojumu? Vai komisija piekrīt? Kiršteina kungs, jūs piekrītat tam, ko teica Silāra kungs?

A.Kiršteins: Mēs taču nobalsojām par tiem īsinājumiem, ko ierosināja Bojāra kungs. Ja svītro vēl, tad nav jēgas vispār. Visa ideja ir gruzīnu tūkstošgadu cīņā. Tad ir jāsvītro arī pēdējais. Tāpēc, ka viņi tūkstoš gadu aizstāvējās, mēs novēlam neatkarīgajai valstij mieru un uzplaukumu. Tas ir tas, ko viņi pašlaik grib pēc šīm cīņām.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Kirštein, pārlieciniet kolēģi Silāru. Jūs sēžat abi blakus. Būs divi balsojumi tagad un pēc tam vēl vajadzēs trešo. Kolēģi Kirštein un kolēģi Silār, vai jūs varat vienoties vai nevarat?

Silāra kungs, par svītrojumu vispirms ir jābalso. Ja priekšlikums gūs balsu vairākumu, tad svītrojums ir akceptēts. Pēc tam balsosim kopumā.

Balsojam par deputāta Silāra svītrojumu. Rezultāts: 38, 7, 37. Vairākums tomēr. Es atvainojos, te tā nevar, te vajag visus skaitīt. Kolēģi, paceliet roku par un pret, lai var skaitīt. Labi, 39. Kolēģi, es ļoti atvainojos, ir liela neorganizētība. Visu anulējam un sākam no gala.

Reģistrēsimies.

A.Kiršteins: Mēs jau izdiskutējām un nobalsojām par labojumiem, ko iesniedza Bojāra kungs. Šis "tūkstošgadīgais" jau vienreiz ir nobalsots. Kāpēc mēs atkal atgriežamies pie vienreiz nobalsota jautājuma? Silārs nav bijis un nav dzirdējis, bet viņš tagad atnāk un sāk visu no gala.

Priekšsēdētājs: Silāra kungam ir deputāta tiesības izteikt savu viedokli, pirms viņš balso, un viņš to izteica. Lūdzu, īsi, ja var.

I.Silārs: Ir svarīgi, lai teksts atbilstu nosaukumam. Mākslīgi piekabināts teikums, kuram nav sakara ne ar pirmo, ne ar pēdējo, ir pilnīgi lieks.

Priekšsēdētājs: Balsojam par deputāta Silāra ierosinājumu. Es jums jau izskaidroju, ka mēs vispirms nobalsojam par svītrojumu. Atkarībā no tā, vai priekšlikums gūst vai negūst balsojošo vairākumu, tā liktenis ir atšķirīgs. Pēc tam balsojam kopumā.

Lūdzu, par deputāta Silāra priekšlikumu. Rezultāts: 42 un 44. Tiek svītrots.

Tagad balsojam kopumā. Rezultāts: 77- par, pret- neviens, atturas- 3. Apsveikums ir pieņemts. Sekretariātu lūdzu rīkoties, lai tas nonāk adresātam.

Turpinām par pilsētu pašvaldībām.

J.Škapars: Ja pareizi sapratu, mēs pieņemām 25.pantu.

Priekšsēdētājs: Tagad, lūdzu, 26. Vai ir piebildes?

J.Škapars: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Kide: Tā kā mēs 9.pantā izsvītrojām otro rindkopu par Ministru padomes kompetenci, man ir priekšlikums 26.panta otro rindkopu atbilstoši pārvietot, atstājot šādu tekstu: "Pilsētas padomes lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu, apturēt ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu vai atcelt ar Latvijas Republikas Augstākās padomes vai tiesas..." Ministru padomi it kā nevarētu šeit minēt, jo 9.pantā tā nav ietverta.

J.Škapars: Es domāju, ka Kides kunga teiktajā ir daudz racionāla. Var būt, ka mēs tiešām tā varētu rakstīt: "Pilsētas padomes lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu, var apturēt Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs un atcelt šos lēmumus var Latvijas Republikas Augstākā padome vai tiesa."

Priekšsēdētājs: Labi. Būs krietns darbiņš Prezidijam. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Ir ierosinājums atcelšanas tiesības piešķirt tautas tiesai, protams, šādā redakcijā. Ne likumā "Par tiesu iekārtu Latvijas PSR" (tāds Latvijas PSR likums vispār ir), ne procesuālajā likumdošanā tiesām nav dotas tiesības vai uzlikts par pienākumu atcelt kādas pašvaldības institūcijas pieņemtu aktu, lēmumu vai rīkojumu. Ja mēs pieņemam šo konceptuālo, būtībā juridisko seku normu, ja mēs uzliekam šo pienākumu tiesai, tad mums ir fundamentāli jāgroza un jāpapildina procesuālā likumdošana. Praktiski daudzas normas nedarbosies, ja nebūs izdarīti labojumi un grozījumi likumos. Es stādos priekšā, kā rīkosies tiesneši, kādā bezizejas stāvoklī viņi būs, izlasot šo likumu. Ja tik tiešām kāds ierosinās atcelt, piemēram, Liepājas pilsētas padomes lēmumus, es nezinu, kā tiesnesis rīkosies.

J.Škapars: Man liekas, ka arī vecajā likumā, tāpat kā tagad, tas ir viens no neatrisinātākajiem jautājumiem. Ko darīt, ja pieņemtie lēmumi ir pretrunā ar likumu? Tādu lēmumu šobrīd ir stipri daudz. Iespējams, ka tie vēl tuvākajā nākotnē saglabāsies, kamēr vēl daudzmaz apgūsim tiesisko kārtību, kamēr vispār tiks izveidoti likumi. Tāpēc šeit atrisinājumu diemžēl nav ne vienā, ne otrā gadījumā. Prezidiju mēs pārslogosim. Gorbunova kungs precīzi to pamanīja. Pārslogosim arī Augstāko padomi.

Vislabākais risinājums būtu, ja šādus pretlikumīgus lēmumus varētu atcelt konstitucionālā tiesa. Es to redzu kā vienīgo izeju pašreizējos apstākļos, kad mums ir tik daudz nelikumību, kad notiek šī ļoti dinamiskā pāreja no vieniem likumiem uz otriem. Mums vajadzīga konstitucionālā tiesa, kas varētu skatīties šos lēmumus un kam būtu tiesības tos atcelt. Kā var atcelt parastā tiesa šos lēmumus? Piemēram, kā parastā tiesa atcels Rēzeknes pilsētas, Daugavpils pilsētas lēmumus? Atklāti sakot, pat iedomāties es tā īsti nevaru.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, lūdzu!

I.Geidāns: Es gribu pateikties savam kolēģim Lagzdiņa kungam un Škapara kungam. Jūs labi pamatojāt manu priekšlikumu- svītrot tos divus vārdus "vai tiesa".

Priekšsēdētājs: Ja jūs visi tā gribat svītrot, tad svītrojiet! Komisija grib svītrot, citi ierosina svītrot. Ko tad mums pārējiem atliek darīt? Ja kāds iebilst, lūdzu, izsakiet savu viedokli. Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Es gribu vērst vēlreiz jūsu uzmanību uz to, ka mēs lūdzam valdību pieņemt lēmumus un nodrošināt to izpildi attiecīgajās teritorijās. Es jums minēšu konkrētu variantu. Piemēram, Latvijas Republikas valdība nolemj, ka cukuru Latvijas Republikas teritorijā nedrīkst realizēt par komerccenām, bet vietējā padome nolemj, ka drīkst realizēt par komerccenām. Latvijas Republikas valdība nolemj, ka par realizāciju par komerccenām jāmaksā sods trīskāršā apmērā, bet vietējā padome nolemj, ka par realizāciju par brīvajām cenām, protams, nekāds sods nav jāmaksā. Viens uzņēmīgi izpilda Latvijas Republikas valdības lēmumu, otrs izpilda vietējās padomes lēmumu. Kurš lēmums ir spēkā? Kuru atcelt?

No zāles: Vietējās padomes lēmumu.

A.Lembergs: Kāpēc vietējās padomes un ne valdības? Kurā gadījumā valdības, kurā padomes? Šodien Latvijas Republikas valdība attiecībā uz komerctirdzniecību noteikusi sarakstu, ko drīkst un ko nedrīkst. Mēs gribētu to paplašināt, bet mēs nedrīkstam, jo valdība tā ir nolēmusi. Mēs ļoti gribētu to darīt, bet mēs nevis atceļam valdības lēmumu ar padomes lēmumu vai izpildkomitejas lēmumu, bet griežamies valdībā ar priekšlikumu. Ja mēs šādi valdību nerespektētu, tad tā būtu ļoti vāja valdība.

Priekšsēdētājs: Tad nekāda valdība neiznāktu.

A.Lembergs: Es brīnos, ka, šādu likumu apspriežot, nepiedalās neviens no Municipālā departamenta vadības. Es te negribētu dot receptes. Es lūdzu vēlreiz kopā ar Bišera kungu, kurš atbild par pašvaldībām no valdības, šajā jautājumā pastrādāt. Te nekādu joku nav.

Tālāk. Pieņemsim, ka man ir uzņēmums. Vietējā padome nolēmusi, ka mans tirdzniecības uzņēmums drīkst strādāt no 9 līdz 10. Vienu stundu. Es šo veikalu atveru, tas strādā no 9 līdz 22. Bet man padome aizliedz to... Kur var griezties? Augstākajā padomē? Jūs gribat, kolēģi, kopā ar mani tagad sēdēt un šos gadījumus izskatīt?

No zāles: Prezidijs!

A.Lembergs: Ak Prezidijs to grib?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Tirdzniecību un citus jautājumus regulē likums "Par uzņēmējdarbību" un citi Latvijas Republikas likumi. Ja tirdzniecība attiecas uz uzņēmējdarbību, arī pašvaldībai jāvadās no šī likuma un jāpierod, ka tomēr mēs vadāmies no Latvijas Republikas likumiem. Valdībai vajag dot savas tiesības, neapšaubāmi. Tāpēc ir ierakstīta šeit 26.panta formula.

Priekšsēdētājs: Kā es saprotu šo situāciju? Ja mēs rakstām tādā vispārējā veidā, tad tiešām Lemberga kungam ir taisnība. Tad valdība vispār neko nevar realizēt, jo jebkurā jautājumā vietējā padome var pieņemt savu lēmumu. Līdzko tas ir padomes lēmums, tas tūlīt jāizskata Prezidijā vai Augstākajā padomē. Mēs pagaidām paši ar saviem likumiem nevaram tikt galā, kur nu atcelt vai apturēt visus vietējo padomju lēmumus, kuri top dažādā veidā.

Acīmredzot pasaules prakse tomēr ir tāda, ka katram ir sava kompetence, un tur, es atvainojos, tik stulbi neviens neiedomājas darīt, proti, pārkāpt valdības kompetenci. Ja valdība ir noteikusi cenas, tad vietējā pašvaldība nekad tās nepārkāps, jo tas ir vienkārši nonsenss vai vispār kaut kas neiedomājams. Mums šodien runas vīri ir nolēmuši un lēmums pieņemts. Es domāju, ka te laikam kaut kas saistīts ar kompetenci. Ja tā vispārēji tikai rakstām, tad tiešām te ir sarežģīti. Jūs izstrādājat šo likumprojektu, varbūt jums ir kaut kas pamatā? Kāpēc šodien Bojāra kungs klusē?

J.Škapars: Gorbunova kungs! Ir priekšlikums atstāt tā, kā šeit ir formulēts. Domāju, ka te šim brīdim akcenti būs normāli salikti.

Priekšsēdētājs: Te Bojāra kungam vajadzētu pastāstīt par to pieredzi. Vai tā biezā grāmata jums nav klāt? Citu valstu pieredzē, kā es saprotu, tomēr akcents likts uz to, ka augstākā izpildvara valstī kontrolē vietējo pašpārvaldi savā kompetencē un, ja vajag, atceļ lēmumus. Protams, savā kompetencē. Bet tur atkal izvirzās kompetences sadalījuma jautājums. Ja tās nav, tad, protams, ir pavisam grūti.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Te taisnība ir daudzām pusēm, gan Lemberga kungam, gan Škapara kungam. Varētu to visu uzdot Konstitucionālajai tiesai, bet pirms tam mums ir vajadzīga konstitūcija. Ar šo veco konstitūciju Konstitucionālajai tiesai nav ko darīt. Jāpieņem jaunā konstitūcija. Līdz ar to mums jāpieņem visa šī politisko likumu pakete kopumā kopā ar pilsonības likumu. Tas mehānisms atsevišķi neies. Mēs nevaram pa daļām pieņemt kaut kādus likumus, ja kopā tā sistēma nestrādā. Protams, ļoti nopietni jādomā par kompetences sadali. Tas būs tajā jaunajā konstitūcijas priekšlikumā. Ja tur kādam kas nepatīk, tad strādāsim visi pie tā kopā.

Es domāju, ka mums ļoti steidzīgi ir jāstrādā pie šiem svarīgākajiem politiskajiem likumiem, kas noformēs pārejas perioda politisko sistēmu, bet mēs tos atgrūžam nostāk, jo saprotam, ka tie ir sāpīgi jautājumi. Vienreiz tie būs jārisina.

Priekšsēdētājs: Kā jūs par tiesu uzskatāt?

J.Bojārs: Konstitucionālo?

Priekšsēdētājs: Vispār tiesu, jo 26.pantā teikts, ka atcelt šos lēmumus var Latvijas Republikas Augstākā padome vai tiesa.

J.Bojārs: Es esmu par to, lai svītrotu.

Priekšsēdētājs: Padomi aizvietot ar Prezidiju?

J.Bojārs: Mums ir tāds priekšlikums jaunajā modelī. Tur Prezidija līmenis it kā ir celts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Burvis: Drusku vajag uzticēties arī vietējām pašvaldībām. Mēs jau necentīsimies visās vietās Latvijas likumus raut un plēst. Škapara kungs par to ļoti diskutēja darba grupā.

Priekšsēdētājs: Tas viss ir pareizi, bet mums tie pēdējie, proti, tiesa un Augstākā padome, liekas ļoti nereāli. Ja tiesai pašreiz nav nekā, ne materiālu, ne likumdošanas, tad mēs ierakstām to, kas nepildīsies. Vai tomēr pildīsies? Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Pasaules valstīs, piemēram, Zviedrijā, tiesa nevar atcelt vietējās pašvaldības lēmumus, tai nav tādu tiesību. Arī mums nevajadzētu dot tiesai iespējas atcelt katru lēmumu. Tas nebūtu pareizi. Tur mūsu likumdošana nav savesta kārtībā.

Priekšsēdētājs: Tad varbūt atstājam Ministru padomi, kā tur ir, bet Augstākās padomes vietā rakstām Prezidiju. Ja Prezidijs kaut ko nepareizi izlems, Augstākā padome vienmēr var pārskatīt Prezidija lēmumus. Tā ka praktiski šī iespēja nav liegta. Jūs piekrītat? Ejam tālāk.

J.Škapars: 27.pants. Nav nekādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Man ir piebilde pie paša pirmā teikuma. Varbūt šeit mēs varētu palīdzēt kaut kādā veidā Jūrmalai, ja mēs neierakstītu Jūrmalu vai rakstītu tā: "Pilsētas padomes priekšsēdētājs ir pakļauts pilsētas padomei."

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, vai jūs nevarētu nākt šeit blakus sēdēt, lai jums būtu ērtāk, jo jūs visu laiku kājās stāvat jau no paša rīta.

J.Škapars: Man kājās labāk patīk stāvēt, ja vienīgi es jums varētu atvieglināt likteni. Es piekristu Silāra kunga priekšlikumam.

I.Silārs: Tikai vajag ierakstīt, ka runa ir par pilsētas padomi, jo pretējā gadījumā varētu domāt, ka ir dažādas padomes.

J.Škapars: Mēs konsekventi nekur neatkārtojam to, kas ir redzams.

I.Silārs: Tādā gadījumā likt punktu aiz "padomes" un tālāk svītrot.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Izskatot 24.pantu, mēs 7.apakšpunktā izsvītrojām municipālo direktoru kā tādu, bet viņa funkcijas paliek 34.pantā.

Mēs arī lēmām, ka tad municipālā direktora funkcijas pāriet pilsētas padomes priekšsēdētājam. Tātad no 34.panta visi 13 punkti būtu jāpārskata un jāiestrādā šeit, tie, kuri attiecas uz šo nozari, pārējos vispār var atstāt tehniskajam personālam. No 34.panta, kura mums vairs nav, paliks vesela virkne funkciju, kas attiecas uz municipālo direktoru.

J.Blažēvičs: Mēs izdiskutējām un nolēmām, ka municipālo direktoru ieceļ valde, tā ir valdes kompetence. Ja tā, tad šai institūcijai jābūt atsevišķi formulētai. Galu galā 34.panta beigās ir rakstīts, ka gadījumos, ja padome neieceļ municipālo direktoru, šajā pantā minētās funkcijas pilda padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieki.

Priekšsēdētājs: Lemberga kungs, lūdzu!

A.Lembergs: Par procedūru. Es gribētu piedāvāt pirmās rindkopas izskatīt un pēc tam skatīt apakšpunktus.

Priekšsēdētājs: 26.pantam?

A.Lembergs: 27.pantam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Lembergs: Par pirmo rindkopu konkrēts piemērs. Sanāk valde, nolemj, ka pilsētas padomes priekšsēdētājam, kurš vada arī valdi, jāizdara konkrēts darbs, jākoordinē vairākas valdes struktūrvienības, piemēram, finansu un ekonomiskā nodaļa kādā konkrētā jautājumā. Bet no pirmā teikuma izriet, ka šis lēmums padomes priekšsēdētājam nav saistošs.

Tālāk. Vai padomes priekšsēdētāja vietniekiem valdes lēmums ir saistošs? Pēc šī likuma iznāk, ka nav. Vai sekretāram ir saistošs? Pēc šī likuma iznāk, ka nav. Tādā gadījumā iznāk, ka valde ir butaforiska organizācija un nav vajadzīga. Tāpēc šis teikums nav tik vienkāršs, kā liekas pirmajā brīdī, jo mēs aizmirstam, ka mums vēl ir valde. Turklāt, mūsu likums paredz gadījumu, bet es piedāvāju neparedzētu gadījumu vispār. Municipāldirektors kaut kur tomēr ir, bet te ir paredzēts, ka kaut kur var nebūt.

J.Škapars: Attiecībā uz apspriešanas kārtību- vai mēs nevarētu iet pa citu ceļu, kā tam vajadzētu būt otrajā lasījumā. Tas ir, ja deputāti nav snieguši šo rakstisko priekšlikumu, vismaz viņiem vajadzētu nākt ar konstruktīvu priekšlikumu un teikt, kā formulēt attiecīgos punktus. Bet mēs būtībā iztirzājam kāzusus. Tā mēs tiešām varam sēdēt līdz divpadsmitiem un šos kāzusus analizēt.

A.Lembergs: Mēs varam to visu atstāt likumā, neiztirzāt un pēc tam mocīties ar likumu.

Priekšsēdētājs: Mēs sēžam tikai līdz pulksten 20.00.

A.Lembergs: Man ir konkrēts priekšlikums, proti, priekšsēdētājs var pildīt municipāldirektora funkcijas. Bet municipāldirektoru ieceļ valde. Tā ka tas loģiski saistās, ja mēs rakstām- "pakļauts padomei un valdei".

J.Škapars: Varbūt pirmo rindkopu apspriest? Es saprotu, ka Blažēviča kungam ir kaut kas par pirmo rindkopu sakāms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Padomes priekšsēdētājs ir valdes loceklis, un valde savam loceklim var uzdot kādu uzdevumu, tas nav izslēgts. Arī padomes priekšsēdētājam valde var uzdot šos uzdevumus. Es neredzu nekādu pretrunu.

Priekšsēdētājs: Bet viņš nav pakļauts valdei.

J.Blažēvičs: Pakļauts nav. Bet valde var uzdot viņam. Padomes priekšsēdētājs ir pilsētas mērs, ja tā var teikt, un valdes lēmumi viņam ir saistoši.

J.Škapars: Es domāju, ka te ir analoģija ar Augstāko padomi. Augstākās padomes priekšsēdētājs ir pakļauts Augstākajai padomei. Likumā noteikts, ka Augstākā padome var viņu atbrīvot no darba, kaut gan viņš vada arī Augstākās padomes Prezidija darbu. Un, ja Prezidijs pieņems kādu lēmumu, Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs arī realizē dzīvē šos lēmumus. Diez vai šeit ir vajadzīgs precīzi rakstīt, ka viņš ir padots padomei un valdei. Diez vai šis atšifrējums vajadzīgs tādā veidā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Es arī domāju, ka valdei tāpat kā padomei ir koleģiāla struktūra un padomes priekšsēdētājs būtībā ir pakļauts valdei. Faktiski tas nozīmē, ka viņš izpilda arī valdes lēmumus. Bet tajā pašā laikā padomes priekšsēdētājam nav jāatskaitās valdei. Padomes priekšsēdētājs atskaitās tikai padomei. Tādēļ speciāli ierakstīt, ka viņš ir pakļauts arī valdei, nebūtu nepieciešams. Tas, ka viņš izpilda valdes lēmumus, ir loģiski un sakarīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Es lasu likumprojektu. Kas ir loģiski aiz likuma, tas ir cits jautājums. Te ir rakstīts viennozīmīgi- pakļauts padomei. Tātad es izskatu gadījumu, kad padomes priekšsēdētājs pilda arī municipāldirektora funkciju, kas ir vislabākais variants. Tātad municipāldirektoru, kā mēs norunājām, iecels lielākoties valde. Iznāk, ka šīs funkcijas viņš veic valdes uzdevumā, bet nav tai pakļauts. Kur loģika? Nav loģikas.

I.Burvis: Es gribēju pievērst jūsu uzmanību tam, ka priekšsēdētāja un municipāldirektora funkciju sadale tiks veidota ar tādu aprēķinu, ka municipāldirektors būs. Dotajā gadījumā varbūt likumā jāparedz, kādā veidā municipalitātes funkcijas tiek sadalītas starp valdes locekļiem. Varbūt tas var būt valdes kompetencē? Paši sadala, kurš kurā jautājumā spēcīgāks.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs, lūdzu!

A.Punovskis: Par šo otro gadījumu, kad padomes priekšsēdētājs vienlaikus ir municipāldirektors. Es tiešām domāju, ka tad viņam ir jābūt arī pakļautam valdei. Bet tas jau ir noteikts tālāk. Ir gadījumi, kad padomes priekšsēdētājs vienlaikus ir municipāldirektors. Tad ir dabiski, ka viņš pakļauts valdei. Tas ir 34.pants. Tā ka šeit tas vairs nav jāpiemin.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es vēlētos izteikties par procedūru. Man šķiet, ka pašreiz mūsu darbs neiet pareizās sliedēs. Mēs ar savu uzcītību un patriotismu varam sēdēt līdz divpadsmitiem naktī. Mums vēl izskatāmi ir 23 panti, kopā pa šiem pantiem ir 49 apakšpunkti. Ja mēs visus skatīsim tādā pašā garā, tad strādāsim līdz diviem naktī. Man šķiet, ka ļoti lielu kļūdu pieļāvuši mūsu kolēģi, kas nāk no izpildkomitejām un no padomēm. Acīmredzot nav strādāts līdzi komisijā. Šobrīd plenārsēde faktiski izpilda komisijas darbu. Man liekas, ka tādā garā strādāt nevar. Darbs kļūst neauglīgs.

Mans priekšlikums būtu atlikt šo likumprojektu un izskatīt vēlreiz komisijā, klātesot Lemberga kungam, Punovska kungam, Teikmaņa kungam un tā tālāk. Nevar tā strādāt, kā mēs šobrīd strādājam.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Manuprāt, varētu piekrist šai piezīmei, bet faktiski mēs esam pie paša nobeiguma un vajadzētu arī likumprojektu šādā veidā nobeigt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, pastrādāsim līdz pulksten 20.00 un tad redzēsim, kas mums iznāk. Ja jau esam sākuši, tad, es ceru, ka neviens vairs neaizies prom.

Pie šādas situācijas paliek tā, kā komisija ir nolēmusi, jo te tūlīt tik liela filozofija sākas, ka tā pie laba gala mūs nenovedīs.

J.Škapars: Komisijai ir ļoti vienots viedoklis: 27.pantu formulēt tā, ka pilsētas padomes priekšsēdētājs ir pakļauts padomei, izsvītrojot norādi, kas viņu ievēlējis.

Priekšsēdētājs: Mēs uzklausījām problemātiskās piezīmes, Lemberga kungs, bet neko citu skaidrāku pagaidām ierakstīt nevaram.

Tālāk 1.apakšpunkts. 2.apakšpunkts. 3.apakšpunkts.

4.apakšpunkts. Lūdzu.

A.Lembergs: Kas ir administrācijas manta?

J.Škapars: Nesapratu.

A.Lembergs: Kas ir administrācijas manta?

Priekšsēdētājs: Tas ir trešais jautājums.

A.Lembergs: Kas tas tāds ir? Kas tā administrācija?

Priekšsēdētājs: Blažēviča kungs, atbildiet, kas tā par administrācijas mantu!

J.Blažēvičs: Domāta administrācijas manta, kur padome izvietojusi savu aparātu. Tās ir visas padomes ēkas un viss, kas tajās iekšā atrodas.

Priekšsēdētājs: Tintnīcas, ja?

A.Lembergs: Likums formulē jēdzienu "pašvaldības administrācija", formulē institūcijas, struktūrvienības, attiecīgajos pantos neatkārtojot. Lietojam vienus terminus.

J.Škapars: Šeit var būt, ka varētu būt labojums- "rīkojas ar padomes mantu".

A.Lembergs: Atvainojos, mēs jau izlēmām, kādā kārtībā rīkojas ar padomes mantu, nevis ar mantu, bet ar īpašumu. Tā ir attiecīgi valdes vai padomes prerogatīva. Mēs nevaram tā mētāties.

Priekšsēdētājs: Ejam tālāk. 4.apakšpunkts.

J.Škapars: Lemberga kungs, es saprotu jūsu kritisko garu, bet būtu labi, ja mēs strādātu arī konstruktīvi. Kādus priekšlikumu jūs dodat, formulējot šo jautājumu?

Priekšsēdētājs: Nav tādas administrācijas mantas. Mums arī šeit, Augstākajā padomē, nav administrācijas mantas.

J.Škapars: Sakām- padomes manta. Ir Augstākās padomes manta, ir vietējās padomes manta.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es domāju tā. Ja mēs jūtam, ka tas vārds neder, tad komisijai ir jāpiekrīt un kopā ar juristiem jānoformulē precīzi.

A.Lembergs: Drīkst?

Priekšsēdētājs: Jā.

A.Lembergs: Man ir priekšlikums 4.apakšpunktu svītrot, jo tur tālāk 5. un 6.punktā ir sadalītas funkcijas starp valdes locekļiem. Kādēļ tas jādara? Piemēram, ja padomi vadīs nevis ekonomists, bet dziedāšanas skolotājs pēc profesijas, kuram vietnieks būs finansists. Loģiski, ka finanses viņš uzticēs turēt nevis sev, bet savam vietniekam. Bet likums būs tā noteicis, ka viņam jādara tas darbs. Nevajag te ierobežot, to viņi sadalīs atkarībā no kvalifikācijas, pieredzes un tā tālāk. Tāpēc es atkārtoju priekšlikumu- 4.apakšpunktu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Blažēvičs: Tas ir principiāls jautājums, jo mēs ieceļam pilsētas mēru. Vai mēs viņam dodam kaut kādas tiesības vai atstājam viņu kā butaforiju? Mēs likumā ierakstām, ka pilsētas padomes priekšsēdētājs nevada sesijas, ka to darīs spīkers. Tādā gadījumā man ir jautājums, kas ir padomes priekšsēdētājs, ja viņam vēl pievieno municipāldirektora tiesības? Ja viņš ir vajadzīgs tikai kā padomes priekšsēdētājs, kā izkārtne viesu uzņemšanai, tad jāieraksta likumā, ka padomes priekšsēdētājs uzņem viesus. Bet šeit visās pilsētās, arī ārzemju likumdošanā, pilsētas mēram tieši finanses ir pakļautas. Nevajag vēlēt dziedāšanas skolotāju.

Priekšsēdētājs: Kāpēc jūs uzreiz tā?

J.Blažēvičs: Es uzskatu, ka vajag atstāt 4.apakšpunktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Lembergs: Te ir runa par pārzināšanu. Te nav runas, ka paraksta dokumentus. Otrkārt, jūs tieši savā koncepcijā piedāvājat variantu, ka padomes priekšsēdētājs ir butaforija, jo viņam būs izpilddirektors, kurš visu to virtuvi vārīs, jo jūs baidāties, ka padomes priekšsēdētājs nevarēs ar to darbu tikt galā. Padomes priekšsēdētājs ir butaforija tajā ziņā, ka viņš sabiedriskā kārtā pilda savu darbu. Tad skaidrs, ka viņš tikai pieņem viesus un reprezentējas, un vada divas reizes pa pusgadu sesijas. Ne jau no tā viņam palielināsies funkcijas, ja mēs ierakstīsim, ka viņš pārzina finanses, turklāt te ir paredzēts, ka viņš pārzina finanses un var būt neatbrīvots, tas ir, ka viņam tas nav profesionāls darbs. Iedziļināsimies, kas ir pārzināt finanses šodien pie budžeta deficīta, pie manevrēšanas? Tas ir ikdienas melnais darbs. Ko vispār nozīmē pārzināt? Kas ir pārziņa? Es vēlreiz saku, ka jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim.

J.Celmiņš: Es ierosinu vārdu "pārzina" aizstāt ar vārdiem "atbild par". Katram priekšsēdētājam ir jāatbild, ar pārzināšanu nepietiek!

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, lūdzu!

J.Škapars: Jā, es piekristu vārdam- atbild. Bet tajā pašā laikā pieprasu atstāt šos mezgla punktus padomes priekšsēdētājam, ja mēs gribam, lai padomes priekšsēdētājs patiešām risinātu būtiskus jautājumus. Nav runas tikai par 4.punktu, tas ir arī tālākajos punktos.

A.Lembergs: Es piekrītu, ja ieraksta "atbild", tad lai atbild.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Burvis: Es gribēju pievērst uzmanību pēdējam vārdam šinī teikumā- iestāžu darba organizēšanai. Nav jau runas par to, ka viņam būs jāpārzina finanses, šo darbu veiks finansu nodaļas vadītājs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es domāju- pārzina un atbild. Varētu ierakstīt- jāpārzina, jo tikai atbildēt būtu vispārināti. Pārzina un atbild.

Priekšsēdētājs: Interesanti, kā šo vārdu tulko krievu un angļu valodā. Ko nozīmē- pārzināt? Sāksim ar angļu un beigsim ar krievu valodu!

J.Škapars: Esam lakoniski un atstājam "atbild". Būs pilnīgi precīzi pateikts.

Priekšsēdētājs: Jā, Škapara kungs ierosina beigt diskusiju par šo punktu un ierakstīt "atbild".

Tālāk 5.apakšpunkts. Lūdzu.

I.Silārs: Aicinu viennozīmīgi šo punktu svītrot. Mēs kopš deviņiem no rīta strādājam pie šā likuma. Municipālo policiju mēs sauksim turpmāk par pašvaldības policiju. Tā būs profesionāla, tā nebūs kārtības sargu līmenī. Pilsētas mērs nevarēs pārzināt Rīgas municipālo policiju. Tie visi būs policijas akadēmiju beigušie, kuri tur strādās. Tas ir svītrojams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es nezinu, kas tas par pilsētas mēru, kurš nevarēs izdot kaut kādus rīkojumus policijai. Policijas likumā nav pareiza koncepcija ielikta, kas viņu vadīs. Ja reiz ir pilsētas mērs, tad viņš vismaz kaut kādus norādījumus var dot policijas priekšniekam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Es gribētu teikt, ka policiju pārzinās un vadīs policijas priekšnieks. Pilsētas galva nevarēs dot nekādus norādījumus policijas priekšniekam, ja tas nebūs ierakstīts likumā par policiju. Likumā par policiju ir jābūt ierakstītam, vismaz skaidri un gaiši, ko drīkst darīt policists un kas viņam ir jādara. Pilsētas galva to nevar noteikt, it sevišķi, ja viņš nav kompetents šajos jautājumos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Cik daudz šeit interešu saduras. Patiesību sakot, saduras centralizācijas un pašvaldības intereses, kas ir pilnīgi pretējas. Nāk pa municipālās policijas līniju, nāk pa dabas aizsardzības līniju, nāk pa Lauksaimniecības ministrijas līniju un nāk pa daudzām citām. Mēs gribam, lai pa visām šīm līnijām noteicējs ir centrs, bet tad pašvaldība nevar pastāvēt.

Ja pašvaldības policija pagastā un pilsētā nebūs tā, kas strādās roku rokā ar pagastu un pilsētu pašvaldību un kas pakļausies šai pašvaldībai, kārtību mēs neieviesīsim. Es esmu dzīvojis trīsdesmitajos gados un zinu, kā pagasta kārtībnieks sadarbojās ar savu pagasta valdi un kādā veidā viņš ieveda kārtību. Viņš tur bija autoritāte, neviena cita noteicēja nebija.

Tie nav tie profesionālie jautājumi, par kuriem jūs runājat. Tā ir kriminālās izmeklēšanas policija, un tas ir pavisam cits līmenis, tas nepakļausies pagasta pašvaldībai. Bet, ja municipālā policija būs atrauta no municipālās pašvaldības, kārtības pagastā un pilsētā kā līdz šim nebija, tā arī nebūs.

Priekšsēdētājs: Vārds Punovskim.

A.Punovskis: Es ierosinātu šo 5.apakšpunktu varbūt tiešām svītrot, bet nepazaudēt. Arī Rīgas pašvaldības projektā ir ierosināts, ka pilsētas valde lemj par veicamajiem sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumiem. Šādu pašu redakciju var ielikt tur, kur būs runa par pilsētas valdi, un uzlikt pilsētas valdei visas funkcijas. Tātad pilsētas valdei ir jālemj par veicamajiem sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumiem. Šeit būs ietverta arī municipālā policija.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs jau teica par prezidentālo un parlamentāro jeb pašvaldības un centrālisma principu. Šie principi nemitīgi saduras un mēs nemitīgi gribam panākt kompromisu starp tiem. Nekādu kompromisu nebūs, jo ir vai nu viens, vai otrs. Kad sāk meklēt kompromisus, tad ir ļoti grūti.

Tāpat arī Bērza kungs kādreiz runāja par padomēm. Protams, viņš tā ļoti asi teica, bet tā tas iznāk. Ja mums tās padomes ir, tad mums kompromiss tagad ir jāmeklē, jo citādi jau pavisam citas struktūras. Tagad saka, kā 30.gadā. Es jau arī to grāmatu palasīju. Tur jau visa tā lieta gāja pavisam citādi ar prezidentālajām struktūrām. Arī apakšā, arī pagastā, kaut gan valde bija, bet tur arī atbildība bija pavisam cita. Bet tagad iznāk, ka priekšsēdētājam jāatbild. Mēs viņam uzliekam pārzināt. Man milzīgi tas vārds nepatīk. Ja man uzliktu pārzināt, ko es pārzināšu? Policijas darbu pārzina policijas priekšnieks, bet ko es pārzināšu?

J.Celmiņš: 7.punkts skan šādi: "Koordinē pilsētas padomes un valdes iecelto amatpersonu darbu." Tātad mēs piešķiram priekšsēdētājam tiesības koordinēt visas šīs amatpersonas, tanī skaitā arī municipālās policijas priekšsēdētāju vai vadītāju. Koordinējot šīs amatpersonas, protams, viņš koordinēs visu šo nozaru darbu. Manuprāt, mēs strīdamies lieki. Šīs funkcijas 7.punktā ir uzticētas pilsētas padomes priekšsēdētājam.

Priekšsēdētājs: Padomes priekšsēdētājs finansu dokumentus paraksta? Un municipāldirektors?

J.Škapars: Arī paraksta.

J.Celmiņš: Savas kompetences ietvaros.

J.Škapars: Abi divi paraksta.

Priekšsēdētājs: Jūs gribat komentēt pēdējo atzinumu?

J.Škapars: Te mēs varētu iet uz stipri lielu kompromisu. Mēs varētu izņemt šo 5.punktu ārā, ņemot vērā 7.punktu. Kaut gan formulējums 7.punktā ir ļoti vispārējs, tas konkrētās funkcijas samazina, bet es jūtu pretrunas, kas šeit pastāv, tāpēc varētu šo punktu izņemt ārā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es pilnīgi piekrītu, jo tas arī būs atspoguļots tajā pašā policijas likumā. Šeit ir neizpratne droši vien par to pārzināšanu. Protams, padomes priekšsēdētājs koordinēs pašvaldības policijas darbu, bet profesionāli viņš nevar pārzināt šo darbu.

Priekšsēdētājs: Tad svītrojam?

J.Škapars: Jā.

Priekšsēdētājs: 8.apakšpunkts. 9.apakšpunkts... 10.apakšpunkta nemaz nav.

A.Lembergs: Man ir priekšlikums komisijai šajā pantā iekļaut sociālās garantijas tiem padomju priekšsēdētājiem, kuri tiek atbrīvoti no iepriekšējā darba.

J.Škapars: Es nesaprotu, par ko jūs runājat.

A.Lembergs: Likumā, nevis lēmumā iekļaut par sociālajām garantijām. Ja, piemēram, Pēteris ir ievēlēts par padomes priekšsēdētāju, bet agrāk viņš strādāja par ārstu, tad Zviedrijā ir tā, ka viņam šī vieta tiek avansēta. Tajā vietā pieņem darbā cilvēku, kuru brīdina, ka pēc diviem vai pieciem gadiem (kā pie mums) viņam šī vieta būs jāatbrīvo, jo tā ir tā cilvēka vieta, kuru ievēlēja par padomes priekšsēdētāju. Mums šādas sociālās garantijas likumā nav. Tās vajag iestrādāt. Tur varētu būt vēl kaut kas cits, bet par to nav domāts.

J.Škapars: Deputātu sociālas garantijas?

A.Lembergs: Nē, atbrīvotā padomes priekšsēdētāja. Tas pats varētu attiekties arī uz atbrīvotajiem padomes priekšsēdētāja vietniekiem un sekretāriem.

Priekšsēdētājs: Vietu nevar garantēt un saglabāt arī nevar.

A.Lembergs: Zviedrijā var. Es piedāvāju Latvijā to garantēt. Savādāk var iznākt, ka padomes priekšsēdētājs kļūst bezdarbnieks.

Otrs. Es tomēr piedāvātu komisijai šo 27.pantu, kur rakstīts, ka padomes priekšsēdētāja struktūru veido padomes priekšsēdētāja tiesības un pienākumi. Savādāk mēs te pārzinām, bet iznāk butaforija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ģirt Krūmiņ!

Ģ.Krūmiņš: Atgriežoties pie 6.punkta, es tomēr liktu priekšā rakstīt nevis "pārzina", bet "koordinē". Jo tā pārzināšana ir ļoti šaubīga lieta.

Izmantojot gadījumu, ka esmu pie mikrofona, gribēju noskaidrot, vai 13.lapaspuses augšā tā rindkopa nav izrauta no kaut kāda cita teksta?

J.Škapars: Tur ir izkrituši daži vārdi- "ja padomes priekšsēdētājs neievēro likumus".

Ģ.Krūmiņš: Kur tiem jābūt, 13.lapas augšpusē?

J.Škapars: Citādā kārtībā. "Ja padomes priekšsēdētājs neievēro likumus vai pienācīgi nepilda savus pienākumus," tādā veidā jābūt tajā pašā 13.lappusē augšā. Vārdi ir izlaisti drukājot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Par deputāta Lemberga izteikto priekšlikumu šajā likumā reglamentēt priekšsēdētāja sociālās garantijas pēc viņa atbrīvošanas no amata. Jebkura vietējās padomes tautas deputāta sociālās garantijas pēc tam, kad viņš atbrīvots no jebkāda algota amata pašvaldības institūcijās, nosaka likums par vietējās padomes tautas deputāta statusu. Tas ir regulēts.

Priekšsēdētājs: 28.pants. Punovska kungs, lūdzu!

A.Punovskis: Tātad šeit ir minēts valdes sastāvs. Padomes sekretārs ir ļoti cienījama persona, bet šai personai ir noteiktas konkrētas funkcijas. Faktiski tas ir tehniskais darbs. Es domāju, ka sekretāram nav obligāti jābūt valdes sastāvā. Viņš var būt, ja padome to uzskata par nepieciešamu, bet noteikt likumā, ka viņam ir jābūt valdē, nebūtu vajadzīgs. Šeit trūkst arī piebilde- "priekšsēdētājs, viņa vietnieks un citi deputāti". Šo citu deputātu skaitā var būt arī padomes sekretārs un municipāldirektors. Ja mēs esam nobalsojuši, ka municipāldirektoru neieceļ padome, tad municipāldirektors nevar būt valdes sastāvā, jo valdi ievēlē padome. Tad acīmredzot municipāldirektors ir ārpus valdes. Es gan biju pret, bet tas tā loģiski iznāk. Tātad mums šeit vajadzīgas korekcijas.

Kur paliek municipāldirektors? Tas ir jautājums tiem, kas ierosināja svītrot municipārdirektoru. Es domāju, ka viņam faktiski vairs nav vietas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Kas attiecas uz municipāldirektoru, šeit jāparedz, kā mēs esam norunājuši, ka pilsētas valde ieceļ municipāldirektoru. Municipāldirektors kā speciālists var būt ievēlēts no šo vienas trešdaļas speciālistu vidus par valdes locekli. Nekas neliedz ievēlēt municipāldirektoru. Ja viņš ir apzinīgs, centīgs, labs cilvēks un speciālists, viņu var ievēlēt šajā trešdaļā.

A.Lembergs: Man ir divi jautājumi.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, kolēģi. Deputāts Punovskis jau drusciņ par citu runāja. Viņš runāja par nonsensu, ka te neiet viss tagad kopā. Kas to municipālo direktoru tagad amatā liks?

J.Škapars: Valde?

J.Blažēvičs: Mums ir jāizšķir, mēs neesam to šobrīd izšķīruši. Norunājām, ka to punktu izsvītrojam no padomes kompetences, nolēmām likt valdes kompetencē. Mums tagad tas jāieliek valdes kompetencē, pārējais ir skaidrs.

Priekšsēdētājs: Jums atbilde ir dota, kolēģi Punovski.

A.Punovskis: Es ļoti atvainojos. Bet tad mēs atgriežamies atpakaļ pie tā paša, ko esam izdarījuši. Municipāldirektoru rezultātā ievēlēs valdē tā pati padome, kurai mēs šīs funkcijas esam noņēmuši.

Priekšsēdētājs: Nē. Jums skaidroja, ka valdi ievēlē padome un padome ieceļ municipāldirektoru. Tā es sapratu Blažēviča izteikto.

J.Škapars: Nē, jautājums acīmredzot šeit ir par citu. Šinī pantā ir formulēts tā- "un arī municipāldirektors". Acīmredzot tas ir jāizsvītro. Ja jau valde viņu iecels, viņš var būt valdes sastāvā, bet var arī nebūt. Acīmredzot nebūs, jo mēs izņemam šo jautājumu no padomes kompetences. Šeit ir jāizsvītro "un arī municipāldirektors".

J.Blažēvičs: Pareizi. Bet pilsonim, iedzīvotājam, speciālistam mēs taču nevaram ar likumu aizliegt būt šajā trešdaļā no valdes sastāva. Tā ka vienīgi tekstā vajag izsvītrot.

J.Škapars: Ja padome, komplektējot to valdes locekļu skaitu, kas nebūs deputāti, uzskatīs par nepieciešamu šajā skaitā iekļaut arī municipāldirektoru, viņi to izdarīs. Tas ir padomes kompetencē.

A.Lembergs: Es gribētu atbildēt, Gorbunova kungs, uz jūsu jautājumu. Es domāju, ka mani kolēģi neprecīzi atbildēja. Mēs nenolēmām, ka municipāldirektoru ieceļ valde. Mēs tikai nolēmām, ka izsvītrojam no tās sadaļas, kur rakstīts, ka "tikai padome". Bet padomei šīs tiesības neviens nav atņēmis, tā pati to izlemj.

Priekšsēdētājs: Tas ir Punovska kunga jautājums, nevis mans.

A.Lembergs: Es saprotu, vienkārši es nepareizi atbildēju. Nav problēmu municipāldirektora apspriešanai. Es gan vēl joprojām uzskatu, ka šis amats ir svītrojams kā šķira.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Lembergs: Viņš var būt valdē pēc amata. To var ierakstīt likumā, ja ir vēlēšanās. Bet man pirms tam ir jautājums Škapara kungam. No pirmā teikuma izriet, ka valde strādā sesiju starplaikā. Pilsētas padomes sesija notiek vienu nedēļu. Situācija ir tāda, ka likums aizliedz valdei strādāt sesiju laikā. Man liekas, ka šis formulējums ir nācis no partijas formulējumiem, ka starplaikā starp konferencēm darbu vada birojs vai starplaikā starp partijas kongresiem- plēnums. Valde strādā visu laiku, vai ir sesija vai nav. Kāda tam nozīme? Valdei ir savas funkcijas, ko deleģējusi padome. Ja padome strādās sesijā mēnesi, vai tas nozīmē, ka valde tajā laikā nestrādās?

Nākamais. Šeit 28.pantā nav formulēts, kas ir valde. Pēc manām domām, 28.pantā jāieraksta, ka valde ir izpildu un rīcības orgāns pilsētā. Viennozīmīgi. Institūcijas orgāns. Tas ir principiāls jautājums. Es brīnos, ka tas ir pazudis. Neformulējot, kas ir valde, to var tulkot, kā grib. Reizēm saka, ka tā ir reprezentācijas iestāde, tad- pārstāvniecības, tad- lēmēja un tā tālāk.

J.Škapars: Ir jānoskaidro jautājums, kas ir valde. Principiāli un viennozīmīgi valde ir izpildvaras orgāns, bet rīcības orgāns nav. Tur ir tā nelaime. Tāpēc ir šis formulējums- pilsētas padomes darbam sesiju starplaikā ievēlēt pilsētas valdi. Valde bija domāta sākotnējā traktējumā kā lēmējorgāns. Ņemot vērā, ka pilsētas padomes ir lielas un ka tās var sasaukt tikai dažas reizes gadā, starplaikos darbotos valde.

Būtībā valde veidojas no divām institūcijām- no padomes prezidija un no izpildkomitejas. Šeit ir valdes pretruna. Šo pretrunu pēc būtības mēs sākām risinām tad, kad notika visas republikas apspriedes ar ļoti daudzām padomēm, tajā skaitā ar pagasta padomēm. Mums no sākuma nebija ierakstīts, ka šī trešā daļa var nebūt deputāti. Bija domāts, ka visi valdes locekļi ir deputāti. Tad pie mums griezās daudzas padomes un teica, ka tomēr šajā situācijā būtu nepieciešams valdē ieiet arī nedeputātiem. Tāda ir situācija, tāpēc jūsu formulējums, Lemberga kungs, visai neiederas šajā koncepcijā. Šeit ir pārejas laika pretruna, tā ir diezgan grūta pretruna, bet no tās šobrīd neizbēgsim.

A.Lembergs: Skaidrs. Es sapratu, ka pilsētās nebūs izpildu un rīcības institūciju. Nav skaidrs, kas šo funkciju veiks. Bez izpildrīcības institūcijas nekur pasaulē neviena pašvaldība nestrādā. Tas būs eksperiments, redzēs, kas no tā iznāks.

Nākamais jautājums.

Priekšsēdētājs: Ar Ventspili sāksim.

A.Lembergs: Ko nozīmē formulējums- šo speciālistu skaits nedrīkst pārsniegt tik un tik? Kas veiks atestāciju, lai šie cilvēki iegūtu speciālistu kvalifikāciju? Vai slaucēja ir speciālists vai nav? Vai traktorists ir vai nav? Varbūt jābūt akadēmiķim? Es domāju, ka tas ir lieki.

J.Škapars: Lemberga kungs! Jūs mazliet destruktīvi nodarbojaties ar visu šo lietu un, atklāti sakot, tiešām sarežģījat darbu. Mēs pat varētu šo vārdiņu "speciālists" formulēt citādāk. Mēs varētu rakstīt "nedeputātu skaits nedrīkst pārsniegt vienu trešdaļu".

Priekšsēdētājs: Kas tas par vārdu- nedeputātu?

I.Geidāns: Pusdeputāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Man ir jautājums vispirms Škapara kungam un pēc tam kolēģim Lembergam. Tas izteikums- "un citi deputāti", kā es sapratu, ir pieņemts? Tātad tā bija drukas kļūda, ka tas bija izlaists?

J.Škapars: Jā.

I.Geidāns: Tad man jautājums kolēģim Lembergam. Vai jūs uz komisiju esat gājis šos savus 1000 priekšlikumus pateikt? Vai komisija jūs noraidīja un tāpēc jūs šeit darāt komisijas darbu?

A.Lembergs: Es komisijas sēdē biju, bet man vārdu tā kārtīgi nedeva. Turklāt es ar šiem priekšlikumiem esmu uzstājies tepat šajā zālē, kad bija visi padomju un izpildkomiteju priekšsēdētāji.

Priekšsēdētājs: Jūs esat atbildējis. Paldies. Lūdzu, Geidāna kungs!

I.Geidāns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tik vien jums bija? Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Burvis: Es vēlreiz gribētu pievērst uzmanību tam, ka speciālistam jābūt algotam. Viņam nav par brīvu jāpiedalās valdes darbā. Tik tiešām valdei jābūt rīcības un izpildinstitūcijai. Deputāti atbild saviem iedzīvotājiem, saviem vēlētājiem, kā strādā valde. Ja būs valdē nedeputāti, būs speciālisti, katrs deputāts centīsies atbildību uzvelt speciālistiem. Ja tas ir labs speciālists, algots speciālists, kas dod gudru padomu, es maksāju par šo padomu, es to padomu izmantoju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čebotarenokas kundze!

V.Čebotarenoka: Varbūt šo normu var formulēt no citas puses, proti, ka deputātu skaits nedrīkst pārsniegt divas trešdaļas no valdes locekļu skaita?

J.Škapars: Nē, redziet, nevar tā.

V.Čebotarenoka: Tīri filoloģiski viltīgi.

J.Škapars: Šo nedeputātu skaits ir pieļauts ne lielāks par trešdaļu. Bet bieži būs arī mazāks par šo trešdaļu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Ēlert, lūdzu!

I.Ēlerts: Es gribētu runāt ne par pantiem, bet par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ēlerts: Es domāju, ka šī likuma apspriešana mums iet, kā saka, grīstē. Mēs esam nonākuši jau līdz konceptuāla jautājuma izšķiršanai, kas bija jāizdara pirmajā lasījumā. Tāpēc es ierosinu balsot par to, ka projektu vajag atgriezt pirmajā lasījumā. Komisijai kārtīgi jāsagatavo šo konceptuālo jautājumu formulējumi, jānobalso kārtīgi pirmajā lasījumā un tad atkārtoti jārīko otrais lasījums. Ir ļoti liela atšķirība no pirmā likuma par pagastu pašvaldību, kur šādu kolīziju nebija, kur viss bija daudzmaz sagatavots. Šeit ir pavisam liela nesagatavotība.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums ir fiksēts. Blažēviča kungs, lūdzu!

J.Blažēvičs: Vispirms par institūciju. Tātad, ja sesija ilgst nedēļu un valdes sastāvā ir divas trešdaļas deputātu, valdē sesijas laikā amatpersonas pilda savus pienākumus, un darbs necieš. Tas ir viens.

Mēs visus rakstiskos priekšlikumus esam komisijā izskatījuši. Desmitiem un varbūt, es pat teikšu, simtiem šo priekšlikumu mēs esam izcilājuši. Tie, kas nāk šodien, vienkārši nav iesniegti komisijā. Mēs labprāt visus priekšlikumus vēlreiz izdiskutētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Šajā pantā ir tāds briesmīgs vārds- "municipāldirektors". Vai tas ir stabili noteikts un mēs pie tādas amatpersonas paliksim, ja tā nolemsim, vai varbūt mums ir iespēja izdomāt kādu citu nosaukumu, jo mēs nupat komisijā municipālo policiju nolēmām saukt par "pašvaldības policiju"?

J.Škapars: Kas attiecas uz municipāldirektoru, šis priekšlikums radās rajonu un pilsētu padomju priekšsēdētāju sanāksmē. Šāds apzīmējums tika apspriests un pieņemts. Vai tas paliks un cik plaši to izmantos, likums atstāj brīvas variēšanas iespējas attiecībā uz to.

Vēl es gribētu izteikties sakarā ar šo ļoti radikālo priekšlikumu, proti, atgriezt pirmajā lasījumā. Es gribētu griezties pie jums ar visu nopietnību. Mēs visām pašvaldībām devām iespēju apspriest šos likumus, notika ļoti daudzas sanāksmes vispirms ar pagastu pārstāvjiem, tad ar pilsētu pārstāvjiem. Praktiski ir saņemti priekšlikumi no visām padomēm. Tos priekšlikumus, kas nāk šodien šeit uz vietas, diemžēl mēs neesam redzējuši rakstiskā veidā. Tie rodas ekspromtā un ļoti bieži nāk vairāk kā kritika, mazāk- konstruktīvā veidā.

Es pie jums ļoti nopietni gribu griezties kā pie deputātiem. Mūsu komisija šeit ir ieguldījusi lielu darbu. Es esmu komisijas priekšsēdētājs, tā ir mana koncepcija. Ja izgāzīsies šī likuma apspriešana, es uzskatu, ka es kā komisijas priekšsēdētājs strādāt nevaru. Jautājums ir ļoti nopietns. Es par šo jautājumu esmu domājis jau toreiz, kad noraidīja pagasta likumu. Es vēlreiz atgriežos pie šī likuma apspriešanas šobrīd, jo jūtu, ka tie ir sāpīgi jautājumi, kas šeit risinās. Es jūtu no izpildvaras puses spēcīgus destruktīvus momentus, es nepieņemu tos nekritiski. Šeit ir diezgan daudz kļūdu. Bet, ja cilvēki saka, ka šis likumprojekts atšķiras ļoti spēcīgi no pagasta likuma, viņi kļūdās. Patiesību sakot, šis likums ir analogs pagasta likumam. Te nāksies šo to izmainīt attiecībā uz struktūru, attiecībā uz attiecīgu pantu formulējumu, tāpēc es pie jums griezos pašā apspriešanas sākumā- atļaut pēc otrās redakcijas apspriešanas salīdzināt visus četrus likumus un izdarīt attiecīgus labojumus.

Varbūt, ka mēs šodien esam pārāk noguruši. Acīmredzot tas atstāj savu iespaidu. Bet katrā ziņā jautājumu par to, kāda šeit ir ieguldīta nostādne, es izvirzu ļoti principiāli. Manā skatījumā tā varētu attīstīties demokrātija Latvijā, tā varētu attīstīties valsts varas un pārvaldes struktūras Latvijā. Ja tas nesaskan ar jūsu koncepciju, tad es tur diemžēl neko nevaru palīdzēt.

Par šo likumu man ir konkrēts priekšlikums. Es piedāvātu sapulcēties Pašvaldības komisijas sēdē. Tas varētu notikt rītdien. Tur varētu izdebatēt vēlreiz šīs strīdīgās pozīcijas. Ja mēs nāksim pie kaut kāda kopsaucēja, tad labi, ja ne, es jums savu viedokli izteicu.

Priekšsēdētājs: Vēl neejiet prom, Škapara kungs. Es saprotu jūsu situāciju, bet uzklausīsim abi kopīgi. Lūdzu, Roland Repša!

R.Repša: Tas, kā mēs šodien beidzam šo darbu, grūti apzīmējams. Bet šeit nav komisijas vainas tik daudz, vairāk ir visu deputātu vaina. Mēs esam pārāk pavirši bijuši šā likuma pirmā lasījuma stadijā. Acīmredzot arī tad bija čalas zālē, avīžu lasīšana un iešana projām. Tāpēc ir, lūk, šis rezultāts. Mums faktiski vajadzētu pateikties tādiem deputātiem kā Aivars Lembergs, kurš tomēr neatlaidīgi iedziļinās visos tajos jautājumos, kuri varbūt nav pietiekami izskaidroti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Jā, nu man laikam ir tieši pretējs viedoklis tam, ko teica iepriekšējais runātājs. Ja mēs šādā veidā turpināsim skatīt likumprojektus, neiesniedzot priekšlikumus, un plenārsēdes laikā pieņemsim ikvienu priekšlikumu un pat tikai problēmas izklāstu, tad nebūs iespējams pieņemt likumprojektu. Var būt jautājums, vai likumprojekts ir sagatavots otrā lasījuma stadijai vai nav. Tas ir viens jautājums, kas varētu tikt izvirzīts. Lemberga kungs uzskatīja, ka nav, bet balsošana par to nenotika. Varbūt pārējie būtu uzskatījuši, ka ir.

Acīmredzot, ja mēs turpināsim neievērot savu reglamentu, pilnīgi ignorēt to un pieņemt jebkuru labojumu otrā lasījuma laikā, kurš nav uzrakstīts, tad kāda jēga ir citiem sūtīt savus rakstveida labojumus. Tam nav nekādas nozīmes. Tā mēs neko nevaram pieņemt un nekad nepieņemsim. Es domāju, ka šeit ir vienkārši reglamenta neievērošana, kas mūs šodien novedusi strupceļā.

Priekšsēdētājs: Kolēģis Gulbis nav runājis, viņam tagad vārds.

J.Gulbis: Es gribētu izteikt savas domas kā pastāvīgi strādājošais deputāts. Es domāju, ka mēs jau vairākkārt šeit saduramies ar jautājumu, ka nestrādājošie deputāti nevar savus jautājumus un priekšlikumus laikā iesniegt komisijās. Piemēram, mani interesēja šis jautājums un es vakar varēju piedalīties komisijas sēdē, ko organizēja pulksten divos, bet Lemberga kungs nevarēja tur piedalīties. Sakarā ar to šodien mēs parlamenta sēdi pārvēršam par komisijas darba sēdi. Es domāju, ka atbildība ir jāprasa tieši no šiem deputātiem. Tāpēc ir ierosinājums komisijai šoreiz pārtraukt šo plenārsēdi un turpināt darbu otrdienas rītā. Līdz tam laikam nestrādājošie deputāti lai rakstiski iesniedz savus priekšlikumus komisijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Celmiņš: Es domāju, ka nevajadzētu mums uz šo situāciju skatīties tik traģiski. Šis likumprojekts ir ļoti nopietns, mēs otrajā lasījumā varētu strādāt pat divas un trīs dienas vai pat ilgāku laiku, ja tas ir vajadzīgs, jo ir jāatbild par šo likumprojektu. Bet mani tomēr satrauc viens moments. Darbs būtu bijis daudz raitāks un lietderīgāks, jo ir ienākuši ļoti daudzi priekšlikumi šim likumprojektam, ja mums būtu bijušas iespējas sekot līdzi arī rakstiski pavairotiem konkrētiem labojumiem un komisijas slēdzieniem sakarā ar šiem labojumiem, proti, pamatojumam, kāpēc priekšlikumi tiek noraidīti vai pieņemti. Mans ierosinājums ir turpināt darbu otrajā lasījumā.

J.Škapars: Ir tikai šie deviņi labojumi, te ir visi komisijas slēdzieni.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gan ļoti esmu cienījis, cienu un turpinu cienīt jūs, Škapara kungs, bet šajos priekšlikumos es tā arī neatradu Jūrmalas vārdu. Te ir minēta Jēkabpils, Ventspils, Cēsis, atkal Jēkabpils, bet mums izdalītajos dokumentos nav Jūrmalas.

J.Škapars: Šeit ir Jūrmalas teksts.

I.Silārs: Jā, bet šeit, kur ir pamatojums par pieņemšanu vai noraidīšanu, nav.

J.Škapars: Bet, kungi, es jums parādu, kāds izskatās Jūrmalas teksts. Tas ir tekstuāli uzrakstīts. Kā to var noformulēt? Tas ir teksts, kas prozas veidā uzrakstīts.

I.Silārs: Es neiebilstu, ja tā arī būtu uzrakstīts, ka priekšlikumi nav formulēti pietiekami skaidri un saprotami.

J.Škapars: Ne tikai pietiekami skaidri, tas būtu, dikti "mīksti" izsakoties. Te ir vienkārši uzrakstīta publicistika vai kā citādāk to sauksim, taču tas nemaz nav likuma ierosinājums.

I.Silārs: Tas viss tā varētu būt, es neesmu šos priekšlikumus lasījis, es tikai jautāju jūsu komisijas dalībniekam Beļska kungam, vai no Jūrmalas ir saņemti ierosinājumi. Viņš man atbildēja, ka ir un ka tie visi ir izskatīti. Es jautāju, kādēļ tas šeit nav atspoguļots?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Es joprojām saku, ka mēs ļoti daudz ietaupīsim laiku, ja pieņemsim kārtības rulli, jo šādas diskusijas kārtības rullis neatļauj. Šī diskusija ilga divas minūtes un desmit sekundes. Tiešām mums ir reglamenta vaina. Mums vajag pieņemt likumprojektu izskatīšanas kārtību, citādi mēs taisām likumus apmēram tā, kā kalējs kala un to čiku izkala beigās. Ir jābūt noteiktai katrai darba frāzei, jābūt noteiktam mērķim, kas jāsasniedz, lai nonāktu nākamajā fāzē. Tad ir noteikta kārtība.

Otrajā lasījumā ir paredzēts, ka autors, kas ir neapmierināts, izsaka savus argumentus, izsakās vadītājs, kā ir un kas ir nodrukāts. Par to arī balso. Reglaments ir vajadzīgs, citādi tos spēles noteikumus neviens nezina. Tie, kas retāk nāk, tie galīgi neievēro.

Priekšsēdētājs: Vārds kolēģim Lembergam.

A.Lembergs: Es gribētu kolēģiem atvainoties, jo man nebija laika iesniegt šos rakstiskos priekšlikumus. Es esmu vairākas reizes uzstājies par konceptuālas dabas jautājumiem šajā sakarā. Vienlaikus es uzskatu, ka tomēr vajadzēja pašā sākumā nobalsot par to, ko es piedāvāju, proti, ka otrajam lasījumam šis likumprojekts nebija gatavs. Mūsu apspriešanas gaita to pilnībā pierādīja. Nevajag man "karināt birkas", ka es būtu tautas nodevējs vai ka es necienu vienu vai otru deputātu. Es vienkārši uzskatu, ka izveidot normālu pašvaldības sistēmu, tas ir- ai, ai, ai, cik sarežģīti. Tam veltot vienu stundu parlamenta sēdē, ir mazas cerības izstrādāt solīdu likumu. Būtībā nekas traģisks nav noticis, mēs esam solīdi iedziļinājušies likuma būtībā.

Priekšsēdētājs: Pieņemsim Škapara kunga ieteikumu, ka mēs turpināsim izskatīt otrajā lasījumā. Komisija rīt strādās. Varbūt, Ēlerta kungs, jūs atteiktos no sava priekšlikuma? Lūdzu.

I.Ēlerts: Es tomēr nevaru atteikties, jo apspriešanas gaitā patiešām ir parādījušās konceptuālas dabas neskaidrības, tās ir jānoskaidro, tikai tad var iet uz otro lasījumu. Būs tikpat neauglīgs tas darbs, kas turpināsies. Es pilnīgi piekrītu Lemberga kungam, ka šis likums diemžēl nav bijis sagatavots otrajam lasījumam. Tā ir mūsu visu vaina, arī mana.

Priekšsēdētājs: Vai turpināsim vēl? Katrā ziņā mēs līdz astoņiem vēl varam, Kārtības ruļļa mums pagaidām nav, tāpēc varam arī drusciņ padiskutēt. Lūdzu, otrais mikrofons.

N.Beļskis: Es gribētu atgādināt Ēlerta kungam, ka pēc procedūras un arī pēc pagaidu reglamenta pašlaik balsot nevaram, jo mēs nenobalsojām oficiāli par sēdes pagarinājumu, tā ka pašlaik nekādu oficiālu lēmumu pieņemt nevaram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Es arī gribu atsaukties uz mūsu lēmumu par kārtību, kādā tiek izskatīti un pieņemti likumi. Saskaņā ar šī lēmuma 2.punktu par jebkuru likumprojektu atzinums ir jāsniedz ieinteresētajām valsts iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem. Visieinteresētākā valsts iestāde šī likuma būtībā ir Ministru padome.
Šeit es gribētu vērsties pie saviem kolēģiem no komisijas. Es vairākkārt esmu lūdzis šos likumprojektus nosūtīt Ministru padomei, lai tos izskatītu Ministru padomes sēdē un pieņemtu oficiālu atzinumu, jo tik tiešām ļoti daudzos pantos ir runa par Ministru padomi. Ministru padomei tiek uzliktas dažnedažādas tiesības, tiek liegtas dažnedažādas tiesības un pienākumi. Tas, kolēģi, ir ļoti svarīgi, jo pretējā gadījumā mēs Ministru padomi nostādīsim fakta priekšā.

Priekšsēdētājs: Padomes mēs tā kā tā paši nevadīsim. Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Es atvainojos, ka pienācu, bet man vakardien pārpratuma dēļ nedeva vārdu. Es biju oficiāli pieprasījis. Man ir jautājums vadītājam un kolēģiem, proti, vai mēs šodien izskatīsim likumprojektu par valsts kontroles dienestu? (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vienu sekundi! Pabeigsim tomēr organizēti. Deputāts Beļskis izteica pareizu domu, ka mēs tagad tiešām balsot neko nevaram. Esam izskatījuši 28 pantus, tagad pārtraucam. Komisija turpina darbu.

Atļaujiet izteikt tīri subjektīvu viedokli vai pārdomas. Vienmēr, kad mēs sākam skatīt šos jautājumus, mani moka sirdsapziņas pārmetumi, jo es atceros, kā es piedalījos partijas konferencē un ar kādu entuziasmu balsoju par šo struktūru un kas tur bija pamatā. Daudzi tā balsoja. Kas tur bija pamatā? Ar to viss sākās, starp citu. Pamatā bija divas lietas. Pirmais- ierobežot, nolikt izpildkomitejas savā vietā, otrs- no padomēm atšķirt partijas varu. Toreiz tas bija. Protams, ka es toreiz vēl nedomāju visās detaļās, kā un kas izvērsīsies.

Visi, kas iestājās par kaut kādām reformām, par šo variantu balsoja. Un aizgāja jūriņā šis variants. Visiem iepatikās. Ir priekšsēdētājs, ir prezidijs, ir izpildkomiteja, viss būs labi. Sāka strādāt, un nekas nav labi. Tad mēs sākām reorganizēt visu šo lietu. Protams, vēl bija tiešās vēlēšanas un tā tālāk. Tas viss bija uz tāda demokratizācijas viļņa. Šodien vēl netiekam klāt pie optimālā varianta, tā vēl vienkārši nav. Arī šeit tā nav, tur ir visa tā lieta.

Mums jāizsaka tiešām liela pateicība komisijai, ka tā ar visiem spēkiem meklē šo optimālo variantu. Bet tā nav, jo pasaulē ir tikai akadēmiski varianti, tāpat kā tā muļķība, ka jūsu priekšā šeit sēž priekšsēdētājs.

Kas tas tāds ir- priekšsēdētājs? Priekšā sēdētājs. Pilnīgi pareizi, ja? Tātad šeit sēž priekšā tikai spīkeri un viņa vietnieki, vairāk nekas. Ja priekšsēdētājs skrien pie tā mikrofona un strīdas ar Geidāna kungu, tad viņš uzreiz sevī pārsvītro spīkeru, līdzko viņš nosēžas šeit, viņš pārsvītro priekšsēdētāju. Tad iznāk, ka viņš nav ne priekšsēdētājs, ne spīkers.

Mēs varam lauzīt galvu, Bojāra kungs lauzīs galvu, ko te izdarīt ar Prezidiju un kādas tam funkcijas un tā tālāk, un tā joprojām.

Tas pats notiek apakšā. Tā optimālā varianta vienkārši nav. Kad es ieraudzīju šo variantu, es ar izbrīnu iesaucos: mēs faktiski atgriežamies pie vecā! Jo tur redzamas vecās iezīmes, tiek salaists kopā prezidijs un vēl veidojas valde.

Tad sākas strīds atkal starp šīm divām institūcijām. Bet nav tā, ka varētu uztvert un pateikt, kāda šeit ir lietas būtība. Es personīgi to neuztvēru. Bet es katrā ziņā balsošu par to, ko komisija piedāvās, jo strādāts ir ilgi. Komisija tiešām cīnās, lai dabūtu kaut kādu optimālu variantu. Taču pēc pusgada šis optimālais variants vairs nebūs optimāls, jo diemžēl netiek veidots kaut kas akadēmisks, paliekošs. Tas ir mans subjektīvais viedoklis.

Uz redzēšanos!

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde