1991.gada 5.marta sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos -
Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 133 deputāti ir zālē. Apspriežam darba kārtību 5. un 6.martam. Aptaujas komisija lūdz jautājumu par Vislatvijas aptaujas rezultātiem iekļaut darba kārtībā 6.martā no rīta, jo komisija ir izskatījusi visus jautājumus, kas saistīti ar aptaujas rezultātiem, kā arī apkopojusi pašus rezultātus. Rezultāti, kā jūs zināt, ir apstiprināti komisijas sēdē, nodoti presei, radio un televīzijai. Par visiem jautājumiem, kas bija saistīti ar aptauju, komisijas priekšsēdētājs Blūms ir gatavs ziņot rīt no rīta.

Vēl papildinājums. Augstākās padomes priekšsēdētājs lūdz šodien pirms pusdienas iekļaut darba kārtībā 15 minūšu informāciju par Latvijas parlamenta delegācijas darbību Ziemeļu padomes sesijā.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Panteļejevs: Cilvēktiesību komisijas vārdā lūgums sakarā ar deputātes Marjašas slimību atlikt nacionālo etnisko grupu izskatīšanu šodien. Tas būs iespējams rīt, viņa šodien izrakstās no slimnīcas.

Priekšsēdētājs: Ja jautājums tiek atsaukts, mēs nebalsojam. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Lūgums ir no 6.marta darba kārtības izsvītrot likumprojektu par Latvijas valsts arbitrāžu. Tas ir pēc arbitrāžas lūguma, lai vēl varētu iestrādāt procesus.

Priekšsēdētājs: Arī nebalsojam. Ja komisija šo jautājumu izslēdz, tad mēs to vienkārši svītrojam.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Sakarā ar to, ka rīt no rīta tiks nolasīts paziņojums par aptauju, kā otro punktu vajadzētu izskatīt jautājumu par attieksmi pret PSRS referenduma organizēšanu Latvijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es lūgtu, lai dienas kārtībā iekļautu lēmuma projekta par masu informācijas līdzekļiem apspriešanu, kurš tika pavairots un ar kuru deputāti tika iepazīstināti janvāra sākumā.

Otrais. Es lūgtu, lai likumprojekts par nacionālo un tamlīdzīgu grupu brīvu attīstību tiktu izskatīts kopā ar deklarācijas projektu, kas arī tika iesniegts izskatīšanai un izdalīts deputātiem. Tā kā tie ir divi dokumenti, virzīti uz analoģisku uzdevumu risināšanu, tad tos, manuprāt, varētu izskatīt kopā.

Un trešais. Es lūgtu sakarā ar PSRS Iekšlietu ministrijas pārstāvju paziņojumu par 20.janvāra notikumu izmeklēšanu izveidot deputātu grupu, komisiju, kura pievienotos un patiesi informētu deputātus par notikumiem, kuri notika 20.janvārī un pirms tam. Un bez tam, es domāju, būtu derīgi tūlīt noklausīties Važņa kungu, kurš mūs arī informētu par savu lomu šajos notikumos./

Priekšsēdētājs: Kolēģi Aleksejev! Lūdzu, iedodiet man rakstiski, it sevišķi es pēdējos priekšlikumus nesapratu par deklarāciju un par Važņa informāciju. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Man būtu priekšlikums neiekļaut dienas kārtībā 6.martā paredzēto ceturto punktu par lēmuma projektu par Vidzemes priekšpilsētas deputātu padomes 20.sasaukuma 5.sesijas lēmuma atcelšanu. Es domāju, ka šāds lēmuma projekts šobrīd nav aktuāls.

Priekšsēdētājs: Svītrot nevaram. Es saprotu, ka tā nav komisijas doma, bet jūsu personiskā. Mēs par to balsosim. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Punovskis: Es gribētu aicināt darīt to pašu, ko tikko Cilinska kungs teica, proti, svītrot no rītdienas darba kārtības lēmuma projektu par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes 20.sasaukuma 5.sesijas lēmuma atcelšanu šādu iemeslu dēļ.

Šis lēmums tika pieņemts, kad vietējā padomē tika izskatīts prokurora protests. Prokurora protestu noraidīja. Ir sniegts paskaidrojums, kādu iemeslu dēļ šis lēmums tika pieņemts un kāpēc tiek noraidīts prokurora protests. Par lēmuma projekta sagatavošanu Augstākajā padomē Vidzemes priekšpilsētas deputātu padomei netika ziņots. Līdz ar to komisija nevarēja sagatavot objektīvu lēmuma projektu, jo netika uzklausīta Vidzemes priekšpilsētas deputātu padome. Es kā padomes priekšsēdētājs faktiski nezināju, ka šis jautājums tiek gatavots Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai to vajadzēja teikt tad, kad mēs balsosim. Tagad mēs uzklausām tikai priekšlikumus. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Strīķis: Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija vakar ar gandarījumu analizēja aptaujas rezultātus, īpaši lauku rajonos. Bet tajā pašā laikā arī lēma. Esmu pilnvarots šodien lūgt dažas minūtes paziņojumam, kā mēs attaisnosim lauku cilvēku cerības uz lauksaimniecības ekonomiskās situācijas stabilizāciju.

Priekšsēdētājs: Sākam balsot. Vispirms par Prezidija piedāvāto darba kārtību ar vienīgo piebildi jeb izmaiņu šajā darba kārtībā par aptaujas komisijas priekšsēdētāja Blūma ziņojumu 6.martā pulksten 10.00 un, protams, ņemot vērā komisiju lūgumus svītrot dažus jautājumus no darba kārtības, kurus jūs dzirdējāt. Es saprotu, ka tie mums nav jābalso, ja pati komisija domā, ka tie nav jāizskata. Tāpēc balsosim bez tiem.

Atsevišķi būs balsošana par Augstākās padomes priekšsēdētāja informāciju pulksten 12.00. Par Vidzemes priekšpilsētas tautas deputātu padomes sesijas attiecīgā lēmuma atcelšanu. Deputāta Aleksejeva ierosinājumi. Paziņojums. Es atvainojos, pirms deputāta Aleksejeva ir Geidāna priekšlikumi par referendumu. Par tiem tiks balsots atsevišķi.

Tagad balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību. Rezultāts: 115 - par.

Nākamais jautājums. Skatoties, kā mums veiksies darbs, pirms pusdienas vai pēc pirmā starpbrīža es būšu gatavs jebkurā brīdī 15 minūšu informācijai par Latvijas delegācijas darbu Ziemeļu padomes sesijā. Rezultāts: 111, 112.

Deputāta Geidāna ierosinājums par attieksmi pret PSRS referendumu. Rezultāts: 99 - par. Tiek iekļauts darba kārtībā.

Tagad deputāta Aleksejeva priekšlikumi. Pirmais - par masu informācijas līdzekļiem. Ir vajadzīgi paskaidrojumi, vai balsojam? Rezultāts: vairākuma nav. Netiek iekļauts darba kārtībā.

*/Jā, jūs. Lūdzu. Par deklarācijas projektu par republikā esošo starpnacionālo attiecību iemesliem./

A.Aleksejevs: */Par principiem./

Priekšsēdētājs: */Jā, atvainojiet, par principiem. Deklarācija par republikā esošo starpnacionālo attiecību principiem./ Vai ir kādi jautājumi?

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Tad balsosim. Rezultāts: 21 - par. Vairākuma nav.

Vai man, kolēģi Aleksejev, lasīt, kā šeit esat uzrakstījis? Tas ir apmēram tas pats, ko jūs vārdiski teicāt. Iekšlietu ministra Važņa informācija par viņa lomu 20.janvāra notikumos. Jūs gribējāt vārdu? Lūdzu.

T.Jundzis: Es par balsošanas motīviem. Pirmkārt, es gribu teikt, ka Važņa lomu šajos notikumos mums var noskaidrot tikai izmeklēšana, sniedzot savu atzinumu sesijā, ja tas ir nepieciešams.

Otrkārt, Važņa kunga informāciju mēs jau noklausījāmies pagājušajā nedēļā Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē. Tāpēc es uzskatu, ka nebūtu mērķtiecīgi tagad šo jautājumu atkal skatīt plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Lieta tā, ka iekšlietu ministram vienmēr ir sakars ar to, kas notiek republikā, vai nu ar savu darbību, vai savu bezdarbību. Tāpēc par to, kāda bija viņa loma šajā gadījumā, es uzskatu, visiem deputātiem tomēr jāuzzina./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi! Varbūt, ka kolēģis Aleksejevs pieņems manu priekšlikumu citādā formulējumā, proti, uzklausīt nevis Važņa informāciju, bet republikas Prokuratūras un prokurora ziņojumu par šo notikumu izmeklēšanas gaitu, pareizāk sakot, rezultātiem.

Priekšsēdētājs: Deputāts Aleksejevs un deputāts Geidāns ir vienojušies par to, ka darba kārtībā varētu būt šāds jautājums: republikas Prokuratūras ziņojums par 20.janvāra notikumu izmeklēšanas rezultātiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Pagājušo reizi es jautāju, kāda ir deputāta Aleksejeva loma un glābšanas komitejas loma? Viņš tā arī nav paskaidrojis to līdz šim brīdim, bet jau uzdod jautājumus citiem.

Priekšsēdētājs: Vai varētu domāt, ka tas ir jūsu ierosinājums? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dobelis: Mēs jau esam nodibinājuši komisiju, kura izmeklēs šos notikumus un arī Augstākās padomes deputātu, tajā skaitā Aleksejeva, iespējamo līdzdalību šajos notikumos. Kad mēs būsim kaut kādus rezultātus ieguvuši, tad mēs varēsim šādu jautājumu izskatīt. Es domāju, ka šis jautājums šodien ir priekšlaicīgs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Jagupecs: */Es lūgtu iekļaut nelielu izmaiņu tajā jautājumā, kurš tūlīt tiks likts uz balsošanu, konkrēti, noklausīties izmeklēšanas grupas, kura pašlaik veic 20.janvāra notikumu izmeklēšanu, pārstāvjus, jo izmeklēšanas grupas sastāvā ir Latvijas Republikas Prokuratūras un Latvijas PSR Prokuratūras pārstāvji, un PSRS ģenerālprokurora pārstāvji. Es domāju, tā būs vairāk vai mazāk objektīva informācija. Paldies./

Priekšsēdētājs: Ja es drīkstu rezumēt visas izteiktās domas, kuras saistījās ar priekšlikumiem, tad tās ir šādas.

Deputāts Geidāns un deputāts Aleksejevs - republikas Prokuratūras ziņojums par 20.janvāra notikumu izmeklēšanas rezultātiem. Deputāts Kiršteins par deputāta Aleksejeva lomu 20.janvāra notikumos. Deputāts Jagupecs - izmeklēšanas grupas ziņojums par 20.janvāra notikumu izmeklēšanas rezultātiem. Pareizāk būtu - par gaitu, jo rezultātu nav.

Balsosim pēc kārtas? Pirmais - deputāta Geidāna un deputāta Aleksejeva ierosinājums. Formulējumu jūs dzirdējāt. Rezultāts: 46 - par. Tas ir mazāk nekā 53 plus 20. Tādā formulējumā jautājums netiek iekļauts.

Deputāta Kiršteina priekšlikums. Rezultāts: arī šis priekšlikums netiek pieņemts.

Deputāta Jagupeca priekšlikums noklausīties nevis Prokuratūras, bet izmeklēšanas grupas ziņojumu. Rezultāts: vairākuma nav, iekļauts darba kārtībā netiek. Vai šī tēma ir izsmelta? Pilnīgi.

Tagad jābalso par deputāta Cilinska un deputāta Punovska priekšlikumu, kuri ierosina neiekļaut darba kārtībā jautājumu, ko ierosinājis Prezidijs, - par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas Tautas deputātu padomes 20.sasaukuma 5.sesijas lēmumu par tautas deputāta statusa atcelšanu. Jūs dzirdējāt šeit argumentus. Ja kāds vēl vēlas izteikties, lūdzu. Vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Par balsošanas motīviem. Es gribētu atgādināt, ka lēmuma projekts tika iesniegts frakcijā pagājušo pirmdien. Deputātam Punovskim vajadzēja zināt savlaicīgi. Šeit ir pārkāpts likums. Tauta nobalsoja par demokrātiju un demokrātisku valsti, bet demokrātiskas valsts pazīmes ir likuma ievērošana. Ja šinī gadījumā ir kaut kādi papildu materiāli, tos viņš var iesniegt sesijai vai komisijai, bet darba kārtībā šis jautājums ir iekļauts rītdien. Pagaidām nekādi materiāli nav saņemti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Es šeit negribu debatēt par lēmuma saturu un par tā likumību, bet par to, ka Augstākās padomes komisijā izskatīšanas gaitā netika pieaicināti Vidzemes priekšpilsētas deputātu padomes pārstāvji, netika informēta šī padome un konkrēti es kā priekšsēdētājs par to, ka šis jautājums tiek izskatīts šajā komisijā. Tādēļ es uzskatu, ka šis lēmums nav pilnīgi sagatavots, jo nav uzklausīta komisijā tā iestāde, kura pieņēmusi šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Es uzskatu, ka šo jautājumu ir nepieciešams atstāt dienas kārtībā kaut vai tāpēc, ka Vidzemes priekšpilsētas lēmums no paša sākuma bija nepareizs. Viņi lieliski saprata, risinot šo jautājumu, ka pārkāpj 17.pantu, un tomēr to darīja. Es domāju, ka republikas Augstākajai padomei ir tiesības šodien atcelt šo nelikumīgo lēmumu. Tur ne tikai tiek pieņemts šis nelikumīgais lēmums, tur uzbrūk Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāta statusam un tā tālāk. Mans priekšlikums ir šo jautājumu atstāt dienas kārtībā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Šis jautājums nav galīgi sagatavots uz šodienu, jo Konstitūcijas 84.pants paredz Latvijā organizēt tikai vispārējas un vienlīdzīgas vēlēšanas. Nekādi slēgti apgabali nav paredzēti. Ja šādus lēmumus sagatavo, tad ir jābūt izskaidrotam, kāpēc nav izlabota Konstitūcija saskaņā ar vēlēšanu likumu pagājušajās vēlēšanās.

Priekšsēdētājs: Jūs runājat par Latvijas PSR Konstitūciju?

A.Kiršteins: Es runāju par visām izmaiņām, kas ir ieviestas, bet šeit nav paredzēti slēgtie vēlēšanu apgabali. Līdz ar to mūsu lēmums ir antikonstitucionāls.

Priekšsēdētājs: Es jums tikai jautāju, kas jums ir rokā. Jūs to visu laiku purināt, bet nesakāt, kas tas ir. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Es uzskatu, ka ir pieļauts rupjākais likuma pārkāpums, un, kamēr mēs ar jums šeit skaidrojamies, ko darīt un kā, šis pārkāpums paliek, deputātus nepielaiž sesijā, un tāpēc šo jautājumu vajag izskatīt. Es uz to pastāvu./

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Punovska un deputāta Cilinska priekšlikumu. Visi to dzirdēja. Godājamie kolēģi! Mana necilā pieredze pirmajā ārzemju braucienā un vērojot parlamenta darbu ārzemēs, liek secināt, ka mums ir ļoti daudz kas pozitīvs, ko no mums var mācīties ārzemes, piemēram, atstāt zāli, lai izietu uzpīpēt. Pašlaik, ja šis jautājums neinteresē, tas viss ir ļoti normāli. Bet, tā kā zālē sarunājas, daži pēc tam nezina, par ko mēs balsojam. Tas godu mums nerada. Mēs balsosim par deputātu Punovska un Cilinska priekšlikumu. Argumenti šeit izskanēja. Ja jūs nesapratāt lietas būtību, tad vienkārši atturaties, jo desmit reizes atkārtot argumentus un visu pārējo vienkārši nevar. Rezultāts: nav vairākuma, jautājums paliek darba kārtībā.

Lauksaimnieku priekšlikums par lauksaimniecības ekonomikas stabilizācijas nepieciešamību. Ir vajadzīgi komentāri? Nav. Balsosim. Rezultāts: darba kārtībā ir iekļauts.

Vai kādus no priekšlikumiem neesam ignorējuši?

Kolēģi, es lūgšu sesiju tālāk vadīt priekšsēdētāja vietnieku Krastiņa kungu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Saskaņā ar apstiprināto darba kārtību pirmais jautājums ir par izmaiņām Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetā otrajā lasījumā. Tas ir steidzams. Lūdzu ziņotāju tribīnē!

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Godājamie deputāti! Pēc pirmā lasījuma likumprojektā bija izdarītas diezgan būtiskas izmaiņas. Ar ko tas ir saistīts? Ar to, ka pēc pirmā lasījuma Apvienotajā budžeta komisijā saņemts protests no Jelgavas un Dobeles rajona izpildkomitejām. Protestā bija izteikta doma, ka operācija par līdzekļu izņemšanu no šo rajonu budžetiem ir nelikumīga, jo, sastādot savu rajonu budžetus, abas izpildkomitejas un padomes balstījušās strikti uz nodokļu likumiem, kas tika pieņemti Augstākajā padomē. Kas attiecas uz to, ka daļa no zemes nodokļa pie valsts budžeta apstiprināšanas tika paredzēta kā ieņēmums valsts budžetā, tad te no viņu puses izskanēja formāli pareizs iebildums, ka šis budžets nav publicēts un ka sakarā ar to rajoniem nav bijis zināms, kāda daļa tiek novirzīta valsts budžeta ieņēmumos.

Te gan varētu teikt, ka Finansu ministrija rīkoja speciālu semināru finansu nodaļu darbiniekiem, kur katram rajona pārstāvim bija pateikti cipari, kāda daļa no zemes nodokļa summām tiks ieskaitīta valsts budžetā. Mēs apkopojām informāciju no visiem rajoniem un pilsētām. Izrādījās, ka mūsu informāciju ņēmuši vērā tikai 12 rajoni no 27, bet 15 rajoni no 27 uzskata, ka pilnīgi viss zemes nodoklis ienāk viņu budžetos.

Vadoties no šiem iepriekšminētajiem iebildumiem, Apvienotā budžeta komisija nolēma izslēgt no likumprojekta punktu par dotāciju samazinājumu arī pārējiem rajoniem un pilsētām, jo šinī gadījumā visiem jābūt vienlīdzīgiem - vai nu patiešām mēs no visiem paņemam šo naudiņu, vai visiem atstājam. Arī Jelgavas rajonam tad netiek samazināts. Tā kā viņiem nav dotācijas, netiek izņemti līdzekļi par savstarpējiem norēķiniem.

Ko es te varu vēl pateikt? Šī operācija vai šīs izmaiņas rada zaudējumus valsts budžetam par 22 miljoniem. Sakarā ar to deputātiem principā vajadzēs tūlīt pat domāt, kur samazināt izdevumus par šo summu, vai otrādi - kur atrast papildu ieņēmumus.

Par ieņēmumiem varu teikt, ka šobrīd Finansu ministrija pārskata budžeta ieņēmumu daļu sakarā ar to, ka tuvākajā laikā tiks mainītas mazumcenas. Mēs ceram, ka sakarā ar to radīsies papildu ieņēmumi valsts budžetā. Varbūt arī būs iespējams nosegt šo, ja tā var teikt, "caurumu" valsts budžetā.

Šodien daudzi rajoni un pilsētas iesniedz pieprasījumus par papildu līdzekļu iedalīšanu. Kad tiks izskatīti šie jautājumi, tiks ņemta vērā arī šī, varētu teikt, dāvana, kas tiek pasniegta rajoniem un pilsētām.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi būtu? Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Man jums ir divi jautājumi. Sakiet, lūdzu, dokumenta Nr.10-03/133k 1.punktā ir tāda frāze: "sakarā ar brīvo budžeta līdzekļu atlikumu". Mans pirmais jautājums: kādi var būt brīvie budžeta līdzekļi šodien gada sākumā, bet pašlaik jau ir marts, ja mūsu ekonomikai plīst visas šuves./

J.Pupčenoks: */Pagājušo gadu mēs noslēdzām ar pozitīvu saldo 102 miljoni rubļu, tas ir, republikas budžeta ienākumi par 102 miljoniem pārsniedza izdevumus. 1991.gada sākumā Augstākās padomes rīcībā bija 102 miljoni rubļu./

V.Zatuliviters: */Saprotams. Tad te vajadzēja domu formulēt precīzāk. Runa ir par to, kas palika pēc 1990.gada un tiek izmantoti 1991.gadā./

J.Pupčenoks: */Absolūti pareizi./

V.Zatuliviters: */Tad vajadzēja domu formulēt precīzāk. Un otrs jautājums. Sakiet, lūdzu, vai jums kā finanšu darbiniekam pati pieejas metodika dilstošo līdzekļu pārdalīšanai pašreizējā budžeta ietvaros patīk vai ne?/

J.Pupčenoks: */Jūs saprotiet, dzīvi nevar apturēt. Tā visu laiku izvirza problēmas, kuras principā, sastādot budžetu, paredzēt nevar./

V.Zatuliviters: */Es saprotu./

J.Pupčenoks: */Piemēram, somu parlaments, kā man stāstīja, gada laikā izskata 120 budžeta izmaiņas. Es domāju, ka mums to būs drusku mazāk, bet bez tām mēs neiztiksim./

V.Zatuliviters: */Es jautājumu uzdevu ne par izmaiņām. Es runāju par pārdalīšanu budžeta ietvaros. Jūs taču sakāt: tur pieliksim, Vidzemei, Latgalei pieliksim. Tātad kādam atņemsim. Mani interesē, vai jums patīk pārdalīšanas princips?/

J.Pupčenoks: */Nē. Šajā gadījumā mēs uz Latgali novirzām tieši tos brīvos līdzekļu atlikumus, kas bija gada sākumā. Tie ir tieši tā Augstākās padomes rezerve, ko var novirzīt esošo problēmu risināšanai./

V.Zatuliviters: */Saprotams, paldies./

Priekšsēdētājs: Nākamais uzdod jautājumu deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Izsakot atzinību godājamam referentam par to, ka kļūda, kura bija ieviesta mums piedāvātajā likumprojektā pagājušajā reizē, ir novērsta, tajā pašā laikā gribētu uzdot tādu teorētiska rakstura jautājumu. Kā jūs interpretējat likuma par zemes nodokli 11.pantu un likuma par īpašuma nodokli 5.pantu?

Es tūliņ pateikšu divos vārdos. Tātad 11.pantā, kas attiecas uz zemes nodokli, ir skaidri un gaiši pateikts: "zemes nodokļa saņēmējs - attiecīgā pagasta, ciema, Rīgas pilsētas rajona vai citas pilsētas pašvaldības budžetā", bet attiecībā uz īpašuma nodokli, šeit ir precīzi noteikts, kam kas pienākas. Ja Finansu ministrija uzskata, ka likumus var interpretēt ar kaut kādām instruktīvām vēstulēm, tad mēs atgriežamies atpakaļ pie prakses, kas ir vēl nožēlojamāka, nekā bija agrāk. Agrāk to darīja valdība. Tagad izrādās, ka var darīt Finansu ministrija. Kā jūs vērtējat šo mēģinājumu?

J.Pupčenoks: Es nezinu, kur būtu interpretēts likums.

A.Plotnieks: Ja jūs uzskatāt, ka Finansu ministrija ar savu vēstuli varēja noteikt, kāds zemes nodokļa procents jāieskaita valsts budžetā, tad jūs ar to sagrozāt likuma 11.pantu.

J.Pupčenoks: To noteica Augstākā padome. Pieņemot valsts budžetu, Augstākā padome noteica, ka 22 miljoni tiek ieskaitīti kā ieņēmums valsts budžetā. Plotnieka kungs, arī jūs balsojāt par to.

A.Plotnieks: Es nebalsoju par to.

J.Pupčenoks: Lūdzu, atvainojiet.

A.Plotnieks: Redziet, tas nozīmē, ka šajā gadījumā projekts nebija sagatavots.

J.Pupčenoks: Vēl priekšā, runājot teorētiski, ir ļoti smagi jautājumi. Piemēram, peļņas nodoklis. Augstākā padome noteica, ka peļņas nodoklis ienāk pēc teritoriālā principa. Budžets, kas pieņemts Augstākajā padomē, nav apskaitīts pēc teritoriālā principa.

Piemēram, ja šodien jūras kuģniecība atrodas Rīgā, tad principā mums budžetā ielikts, ka 200 miljoniem maksājumu jāienāk Rīgai. Bet šodien izrādās, ka kuģniecības kuģi ir pierakstīti vēl Ventspilī. Tagad Ventspils pilsētas izpildkomiteja pieprasa, lai šī summa ienāktu viņu budžetā. Iznāca tā, ka budžets faktiski tomēr tika apstiprināts agrāk, nekā bija pieņemti nodokļu likumi. Peļņas nodoklis tika pieņemts 20.decembrī, saņemts Finansu ministrijā 15.janvārī. Skaidrs, ka budžets tika sastādīts pēc vecā varianta, kas bija valdības variants. Tādas pretrunas te iespējamas vēl ļoti daudz kur.

A.Plotnieks: Es šajā sakarībā visnotaļ esmu gatavs solidarizēties ar godājamo referentu, ka var būt tādi risinājumi, piemēram, attiecībā uz šo peļņas nodokli. Bet attiecībā uz zemes nodokli ir citādi. Ja likumā kaut kas ir ierakstīts, tad, pirms mēs kaut ko liekam budžetā vai ņemam ārā, mums jāgroza šis likums par zemes nodokli.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet varbūt nesāksim debates pie mikrofona, pašlaik uzdod jautājumus.

A.Plotnieks: Otrs jautājums šajā sakarībā. Iepriekšējā projektā, kurš bija iesniegts mums izskatīšanai un kuru mēs it kā pieņēmām, bet šodien no tā atsakāmies, bija paredzēts, ka, pat izņemot rajoniem zināmus līdzekļus, ieņēmumi parādās 2,9. Šobrīd, atsakoties no tiem, nezin kāpēc mums tomēr ieņēmumi ir 2,92. Mani interesē, no kurienes rodas tagad šie 2,7 miljoni.

J.Pupčenoks: Tas ir brīvais budžeta atlikums, kas tiek novirzīts tiem pasākumiem, kas paredzēti izdevumu daļā.

A.Plotnieks: Es lūdzu uzmanīgi paskatīties abus projektus. Tie paši cipari. Tikai šobrīd mēs atsakāmies kaut ko atņemt rajoniem, bet galarezultāts, kas mums šodien ir piedāvāts, ir ar lielāku ciparu. Kāpēc tas ir ar lielāku ciparu?

J.Pupčenoks: Žēl, ka man nav šeit tas pirmatnējais variants. Es, Plotnieka kungs, pie jums pieiešu pēc tam, ja?

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šļakotam.

K.Šļakota: Mani interesē viena lieta. Pagājušajā gadā no republikas budžeta tika iedalīts diezgan daudz līdzekļu mūsu rajonam dažādu sociālās nozīmes objektu celtniecībai. Šogad ne Lauksaimniecības ministrija, ne republikas budžets neparedz līdzekļus šo objektu pabeigšanai. Daudz tas nav, tie ir 7 miljoni. Mani interesē jautājums principā - vai kādreiz ir gaidāma šā jautājuma risināšana? Celt un pabeigt saimnieciskā kārtā šos objektus lauksaimnieciskie uzņēmumi pašreiz nespēj.

J.Pupčenoks: Kas attiecas uz kapitālo celtniecību, tad šoreiz ne mēs, kad devām naudiņu, ne Ekonomikas ministrija neparedzēja objektu griezumā, kādu objektu pabeigt, kādu sākt. To visu izlemj vietējā vara.

K.Šļakota: Taisnība, jā. Mani vienkārši interesē jūsu attieksme - vai kādreiz iespējams pārskatīt vai nav iespējams pārskatīt jautājumu par 7 miljoniem, kuru trūkst rajonam.

J.Pupčenoks: Es domāju, šogad gan tas nebūs iespējams, jo budžets ļoti smagi pildīsies sakarā ar lēmumiem, kas vēl gaidāmi, piemēram, par indeksāciju un tā tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Pagājušajā gadā Augstākā padome sankcionēja cenu paaugstināšanu tabakas un vīna-degvīna izstrādājumiem. Vai jūs nevarētu pateikt, kāda summa tā rezultātā tika ieekonomēta budžetā un kā tā tika izlietota, kā arī kāda summa tiks iegūta šajā gadā un kā tā tiks izlietota. Es vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka lēmums par cenu paaugstināšanu tika pieņemts, tikai lai kompensētu noteiktus izdevumus zināmu iedzīvotāju kategoriju algu paaugstināšanai. Tāpēc es gribētu saņemt izsmeļošu atbildi uz jautājumu, kā šie līdzekļi tika izlietoti pagājušajā gadā un kā paredzēts tos izlietot šajā gadā./

J.Pupčenoks: */Attiecībā uz līdzekļu izlietojumu pagājušajā gadā pagaidām Sociālās nodrošināšanas ministrija nav sagatavojusi atskaiti par šo līdzekļu izlietojumu. Bet tuvākajā laikā šāda atskaite tiks iesniegta Ministru padomei. Tā izskatīs atskaiti un, es domāju, sniegs Augstākajai padomei izsmeļošu informāciju par to, kur un kā tika izmantoti šie līdzekļi. Kas attiecas uz 1991.gadu, tad minētie pielikumi cenām principā tagad pārvērsti par apgrozījuma nodokli vai akcīzi un paredzēti budžeta ienākumu daļā. Un attiecīgie izdevumi, kuri bija 1991.gadā no šī sociālā fonda, arī iekļauti budžetā./

A.Aleksejevs: */Bet summu var uzzināt, lai mums būtu priekšstats?/

J.Pupčenoks: */Kopumā, ja es nekļūdos, tie sastādīja vairāk nekā 100 miljonus rubļu./

A.Aleksejevs: */Tātad es lūdzu jūs uzskatīt to par manu deputāta pieprasījumu, jo šodien jūs nevarat atbildēt. Tad atbildiet, lūdzu!/

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lucānam. Vairāk nav pierakstījušies jautājumu uzdošanai.

J.Lucāns: Pagājušajā nedēļā es biju Ludzas rajonā. Tiekoties ar lauksaimniecības uzņēmumu vadītājiem, man nācās secināt, ka Latgales rajonos, acīmredzot ne tikai Ludzas rajonā, ir ļoti nelāga situācija lauksaimniecībā. Vai tie 20 miljoni no budžeta, kopumā ņemot, ir jau izrēķināts skaitlis, kas ļaus finansiālo stāvokli Latgalē stabilizēt, vai arī pēc mēneša mēs būsim spiesti atgriezties atkal pie šā jautājuma?

J.Pupčenoks: Jā, šis jautājums tika daļēji risināts. Patiešām, mēs te neatdodam visu summu. Pie galīgās jautājuma izskatīšanas mēs atgriezīsimies, kad tiks izskatītas saimniecību gada atskaites un kad varēs redzēt reālo finansiālo stāvokli Latgalē.

Priekšsēdētājs: Vēl ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Lūk, šeit iesniegtajā likumprojektā, teikts: "Iedalīt Latgalei saimniecību iekšējo ceļu būvei un uzturēšanai 7 miljonus 640 tūkstošus rubļu." Bet caur nodokli, ko iekasējam uz benzīna pārdošanas rēķina, Latgalē iekasējam 16 miljonus rubļu. Tātad vai tā nav tā politika, kura ielikta nodokļu mehānismā? Es taču savā laikā ierosināju ieviest diferencētu nodokli republikas teritorijā, lai nedotu, lūk, tādas dāvaniņas no budžeta un neiekasētu nodokļus tur, kur nav iespējams tos samaksāt. Un, lūk, kā teica kolēģis Lucāns, būtībā šodien Latgales teritorijā 90 procenti kolhozu un sovhozu nav spējīgi izturēt šo nodokļu slogu. Bet mēs sniedzam dāvaniņu tikai 7 miljonu rubļu apmērā. Tas taču galīgi neatrisina ceļu problēmu. Jo saimniecību iekšējo ceļu, tai skaitā republikas nozīmes, Latgales teritorijā patiesībā nav. Tie ceļi ir no Katrīnas laikiem./

J.Pupčenoks: */Nu, es domāju, paldies Dievam, ka kaut 7 miljonus dod./

Priekšsēdētājs: Vai vēl kādi jautājumi ir? Nav. Debatēs pagaidām pierakstījies viens deputāts. Es atvainojos, deputāte Zeile no Budžeta pastāvīgās komisijas ar līdzziņojumu. Lūdzu.

V.Zeile: Cienītie kolēģi deputāti! Budžeta komisija pēc likumprojekta "Par 1991.gada budžeta izmaiņām" izskatīšanas pirmajā lasījumā un tajā izteiktajiem viedokļiem savā sēdē 26.februārī vienojās, ka otrajā lasījumā šo projektu nevirzīs uz plenārsēdi bez papildu informācijas iegūšanas un tās izvērtēšanas jautājumā, kas skar izmaiņas zemes nodokļa maksājumos republikas un vietējo pašvaldību budžetos. Finansu ministrijai tika uzdots vēlreiz precizēt budžeta ieņēmumu daļas aprēķinus vietējos budžetos sakarā ar izmaiņām likumā "Par zemes nodokli".

Vakar Budžeta komisija izskatīja šo jautājumu vēlreiz komisijā un konstatēja:

1) valdības iesniegtais budžeta grozījumu projekts bija sagatavots janvāra beigās, un šajā laikā rajonu budžeti vēl nevienā vietā tikpat kā nebija apstiprināti. Pašreiz jau daudzi rajoni savus budžetus ir apstiprinājuši vai arī vistuvākajās sesijās apstiprinās. Visi rajoni ir rēķinājušies savos budžetos ar tām budžeta dotācijām, kas tika apstiprinātas 22.decembrī. Šobrīd šo summu samazināšana nozīmē krasas izmaiņas budžeta izdevumu daļā tieši sociālajām vajadzībām;

2) janvārī, bet it īpaši februārī, kad ekonomiskajā dzīvē stabili ienāca cenu paaugstinājums, turklāt ļoti plašā spektrā, daudz aptverošāk un plašāk, nekā tas bija oktobrī, novembrī, decembrī, kad tika sagatavots budžeta projekts 1991.gadam;

3) republikā ir sākusies pastiprināta sociālo objektu, it īpaši bērnudārzu, nodošana pašvaldību pārvaldījumā un finansējumā, sevišķi no vājākajiem kolhoziem un sovhoziem. Līdz ar to rajonu un pagastu budžetiem rodas papildu nepieciešamība pēc finansu līdzekļiem;

4) visu to ņemot vērā, Budžeta komisija pieņēma lēmumu par labu pagastu budžetiem. Nesamazināt nevienam rajonam dotācijas no republikas valsts budžeta, kaut gan pagastu budžetos saskaņā ar pieņemto likumu "Par zemes nodokli" papildus ienāks naudas līdzekļi 22 miljonu rubļu apmērā.

Šādu lēmumu Budžeta komisija pieņēma arī tādēļ, ka valdībai šobrīd nav konkrētu priekšlikumu, kur novirzīt no rajona budžetiem izņemtos līdzekļus, kas bija paredzēti un ko mēs piedāvājām pirmajā lasījumā.

Deputātiem var rasties jautājums, kāpēc šie jautājumi papildus netika noskaidroti līdz pirmajam lasījumam? Būsim godīgi un pateiksim, ka tas bija divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, bija zināma sasteigtība jautājuma gatavošanā, lai neaizkavētu budžeta projektus. Otrkārt, komisija par daudz respektēja valdības iesniegto grozījumu projektu. Bet pozitīvi, manuprāt, ir vērtējama mūsu pieeja šim jautājumam nevis pēc likuma burta, bet pēc būtības. Tāpēc mēs ierosinājām arī šādas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi līdzziņotājai? Nav. Debatēs par šo darba kārtības jautājumu ir pieteicies pagaidām viens runātājs - deputāts Zatuliviters. Lūdzu.

V.Zatuliviters: */Kolēģi! Sakarā ar apspriežamo jautājumu man gribētos vērst jūsu uzmanību uz virkni problēmu, kuras neizbēgami rodas, uzmanīgi iepazīstoties ar visiem tiem dokumentiem, kas vērsti uz valsts 1991.gada budžeta izmaiņām.

Pirmais, par ko es gribētu teikt, un ne jau nejauši es uzdevu jautājumu cienījamajam referentam, - tas ir 1990.gada budžets. Laikam visi deputāti atceras: kad mēs apspriedām 1990.gada budžetu, premjerministrs un ekonomikas ministrs, un ne tikai viņi, uzstājoties no šīs tribīnes, runāja par to, ka 1990.gadā mēs pirmo reizi saņēmām sabalansētu, bezdeficīta budžetu. Un pēkšņi tagad es dzirdu no manis cienīta cilvēka mutes, ka 1990.gada budžets noslēgts ar plusu, pie tam ar 102 miljoniem, tas ir, palikusi rezerve no 1990.gada. Bet, ja palikusi rezerve, tā tas laikam var būt, tad man sakarā ar šo divi jautājumi. Kāpēc pēkšņi šo rezervi atklāja tikai tagad un kāpēc mēs par šo rezervi uzzinām tikai tagad? Un otrais jautājums. Kāpēc, ja ir tāda pietiekami liela rezerve 102 miljoni, mēs 1990.gadā atstājām gandrīz bez naudas kultūru, kāpēc mēs nerisinājām daudzās sociālās problēmas? Kāpēc mēs beidzot nevarējām izdarīt zināmas finansiālas injekcijas lauksaimniecībā un tā tālāk? Šis jautājums paliek atklāts. Un tas vēl jo vairāk izsauc izbrīnu, ka mēs, kuriem ir vesels pušķis brēcošu vajadzību, tai skaitā arī 1990.gadā, uzzinām par to, ka šo vajadzību realizācijai bija naudas līdzekļi un tie netika izmantoti. Bet šodien mēs fiksējam, ka mums ir pārpalikums 102 miljoni. Man, piemēram, tas izsauc izbrīnu.

Nākošais moments. Ja šie 102 miljoni pārpalikuma ir 1990.gada beigās un tie pāriet uz 1991.gadu, tad vai jums nešķiet, cienījamie kolēģi, ka būtu godīgāk sadalīt šos 102 miljonus un izsniegt šo dokumentu visiem deputātiem: 102 miljonu rezerve, no tiem lauksaimniecības attīstībai papildus - tik un tik, rūpniecības attīstībai - tik un tik, kultūras attīstībai papildus - tik un tik, sociālo problēmu risināšanai - tik un tik. Un beigās mēs redzam: 102 miljoni izsmelti, katra daļa no šiem 102 miljoniem saņēma savu uzdevumu un iet uz konkrētu adresi. Kāpēc mēs tagad redzam ka tikai daļiņa tiek Latgalei? Es saprotu, Latgalei vajag, un ne tikai Latgalei, bet vispār lauksaimniecībai vajag. Bet nolieciet deputātu acu priekšā 102 miljonus un sadaliet tos līdz katram rublim, līdz katrai kapeikai. Bet citādi atkal iznāk aklo vistiņu spēle.

Nākošais. Man rodas virkne jautājumu tieši par dokumentu. Piemēram, es skatos 48.punktu, vispārējo punktu, konkrēti, sadaļu "Valsts varas orgānu, pārvaldes, tiesu un administratīvo iestāžu finansēšanai - 227,9 miljoni", gandrīz 228. Es saprotu, ka šeit ir uzskaitīts viss, visas organizācijas, visi izdevumi. Bet es skatos šajā pašā lappusē pa kreisi: "Reģionālo komiteju uzturēšanai - 1 miljons 340 tūkstoši." Es domāju, ka šajos 227,9 miljonos ir arī šis miljons. Kāpēc tas ir ierakstīts atsevišķi, ja tas ir 227 miljonos, nav saprotams.

Man rodas vēl viens jautājums, lūk, par ko. Es lasu pirmajā lappusē 2.3.punktu, piedodiet, otro rindkopu: "Izdevumi kompensācijām no budžeta finansējamo iestāžu un organizāciju darbiniekiem sakarā ar pārtikas produktu cenu paaugstināšanos". Es lasu ceturtajā lappusē 4.7.punktu: "Kompensācijas iedzīvotājiem sakarā ar pārtikas produktu cenu paaugstināšanos". Te ir kopējā piemaksu summa. Mani interesē, vai 2.3.punktā nav ieskaitīts tas, kas paredzēts 4.7.punktā? Ja tas ir ieskaitīts 4.7.punktā, priekš kam ir vajadzīgs 2.3.punkts? Bet, ja tas nav uzskaitīts konkrēti Lauksaimniecības ministrijai, Mežu ministrijai, tad arī nav saprotams.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Es gribu pievērst uzmanību 26.1.punktam. Man ļoti patīk vārdi: "Samazināt kopējos asignējumus Rūpniecības ministrijai par 658 tūkstošiem rubļu." Mēs uzkrāvām saimnieciskā aprēķina uzņēmumiem zināmās kompensācijas pa 66 rubļiem. Jau tā mēs rūpniecību faktiski nokautējām ar šīm kompensācijām, un šodien jau kāda roka ceļas samazināt kopējos asignējumus par pietiekami nozīmīgu summu. Kas te ir vairāk - rūpe par rūpniecības attīstību, par tās efektivitātes paaugstināšanu vai par to, lai tā ātrāk kristu? Es domāju, te rūpe vairāk ir par otro. Nu, un, dabīgi, ļoti "iepriecina" asignējumu samazinājums Kultūras ministrijai. Mums taču Kultūras ministrija arī bez tā ir nabaga. Un mēs vēl no šīs nabadzīgās Kultūras ministrijas cenšamies pievākt divus tūkstošus rubļu. Bet kāpēc tikai 4 tūkstošus no Augstākās padomes? Es domāju, no Augstākās padomes jāpaņem daudz vairāk. Jo vairāk tāpēc, ka Augstākajai padomei ir reāla ekonomija: par janvāri-februāri frakcijai "Līdztiesība" nemaksā algu, laikam tas ir pareizi, un frakcijai "Līdztiesība" šī nauda nav vajadzīga. Nu, tad ierakstiet šeit nevis 4 tūkstošus, bet 14. Mēs vismaz zināsim, kur aizgāja mūsu darba alga. Vēl jāpadomā, kurš no mums strādā vairāk.

Pabeidzot sarunu par šā dokumenta saturu, uzskatu, ka uz to nepieciešams palūkoties uzmanīgi, jo, analizējot šo dokumentu, rodas jautājumi. Bet, ja rodas jautājumi, uz tiem ir jāmeklē atbildes. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka, apspriežot budžeta labojumus, tomēr jāpiedalās ne tikai Finanšu ministrijas pārstāvim, bet arī vismaz Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam, kurš varētu šeit uzklausīt deputātu jautājumus un kvalificēti uz tiem atbildēt.

Man radās viens jautājums. Kas tā ir par ekonomiju - 102 miljoni? Tā taču ir tā ekonomija, par kuru Godmaņa kungs teica, ka pagājušajā gadā kapitālieguldījumi tika apgūti par 47 procentiem. Tāpēc, manuprāt, šajā gadā nauda, kura tika ietaupīta no dzīvokļu celtniecības, jānovirza tieši mājokļu celtniecībai, jo situācija ar tiem republikā ir pilnīgi neciešama. Tāpēc es ierosinu no šiem 102 miljoniem novirzīt celtniecībai to, kas netika izlietots pagājušajā gadā. Tas ir nepieciešams arī tādēļ, ka šodien celtniecības industrija attīstās. Sagraut vienmēr ir vieglāk nekā pēc tam atjaunot. Tāpēc, ja mēs neveiksim ārkārtējus pasākumus, tad republikas iedzīvotāji paliks tajos graustos, kādos tie dzīvo šodien./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Blažēvič!

J.Blažēvičs: Godājamais sēdes vadītāj! Godājamie kolēģi! Vispirms es aicinātu tomēr ieklausīties Apvienotās budžeta komisijas un Ministru padomes priekšlikumā "Par grozījumiem valsts budžetā" un atbalstīt šo priekšlikumu. Mēs Apvienotajā budžeta komisijā esam rūpīgi izanalizējuši visas iespējamās rezerves un nākam šeit ar šādu projektu: bez šaubām, Latgale jāatbalsta un Latgalei ir jādod. Tas varbūt ir zināms parāds, kas krājies gadiem ilgi.

Otrs moments, kāpēc es atbalstu šo projektu? Tāpēc, ka šeit Apvienotā budžeta komisija ievēroja daudzu rajonu tautas deputātu izpildkomiteju prasību nemainīt šīs dotācijas. Principā šīs dotācijas tika atstātas. Tādējādi mēs konsekventi atbalstām mūsu pašvaldību patstāvību.

Treškārt, es gribētu teikt, ka mums nāksies atgriezties pie republikas budžeta pārskata tā vai tā. Šodien, tikai tagad faktiski formējot rajona padomes budžetu, mēs būtībā daudz ko izmainām, un milzīgi mainās šī budžeta formēšanas kārtība un arī attiecības ar valsts budžetu. Tāpēc arī droši vien radīsies zināmas rezerves vai arī iztrūkumi. Varētu šos 22 miljonus arī atrast.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi deputāti, kas aizmirsuši pierakstīties debatēs? Nav. Vai ziņotājs un līdzziņotāja gribētu teikt galavārdu debatēs izteiktajiem priekšlikumiem? Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es gribētu vērsties pie deputātiem no mazākuma frakcijas, proti, pie Aleksejeva kunga un Zatulivitera kunga. Esiet tik laipns, Zatulivitera kungs, izlasiet no sākuma līdz galam šo budžeta projektu! Tad daudzi jautājumi, ko jūs uzstādījāt, izpaliks. Turklāt šis projekts jau tiek gatavots otrajam lasījumam. Pirmajā lasījumā viss tika ļoti detalizēti paskaidrots.

Vēl es gribētu pateikt, ka mazākuma frakcijas deputāti, kas ir Budžeta komisijā, atkārtoti nenāk uz Budžeta komisijas sēdēm un ignorē tās. Ne janvārī jūs bijāt, ne februārī. Neviens jūs nenākat uz Budžeta komisijas sēdēm. Tāpēc es aicinu vai nu iekļauties darbā, jo ir paredzēti pieci cilvēki no mazākuma frakcijas Budžeta komisijā, vai arī patstāvīgi lūdzu noskaidrot tos jautājumus, kas attiecas uz budžeta izmaiņām. Ja jūs no sākuma līdz galam izlasīsiet izmaiņas, jums daudz kas būs skaidrs.

Priekšsēdētājs: Rakstiski nekādu priekšlikumu nebija. Tāpēc, godājamie kolēģi, kā jau tas ir otrajā lasījumā, mēs varam balsot pa pantiem. Es domāju, ka mēs šajā 532.dokumentā varam nebalsot par apakšpunktiem, bet gan par pantiem. Šis dokuments satur trīs pantus: 1., 2. ar apakšpunktiem un 3. Un atsevišķi arī par 1. un 2.pielikumu. Pēc tam galīgo balsojumu par dokumentu.

Balsojam par 1.pantu. Rezultāts: par - 87, pret - 4, atturas - 4. 1.pants pieņemts.

Balsojam par 2.pantu ar apakšpunktiem. Rezultāts: par - 88, pret - 6, atturas - 5. 2.pants pieņemts.

Balsojam par 3.pantu. Rezultāts: par - 88, pret - 2, atturas - 6. Pants pieņemts.

Balsojam par 1.pielikumu. Rezultāts: par - 89, pret - 2, atturas - 9. 1.pielikums pieņemts.

Balsojam par 2.pielikumu. Rezultāts: par - 84, pret - 1, atturas - 8. Līdz ar to arī 2.pielikums pieņemts.

Pēdējais balsojums par visu dokumentu kopumā, par Latvijas Republikas likumu "Par grozījumiem 1991.gada valsts budžetā". Rezultāts: par - 94, pret - 4, atturas - 7. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par izmaiņām Latvijas Republikas likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. un 9.panta redakcijā". Otrais lasījums. Lūdzu ziņotāju tribīnē.

R.Černajs: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Šodien mēs skatām otrajā lasījumā likumprojektu par izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Šo likumprojektu mēs skatījām pirmajā lasījumā sakarā ar to, ka ar 15.janvāra Augstākās padomes lēmumu Augstākajai padomei tika uzdots izskatīt ar nodokli neapliekamo minimumu. Praktiski nekādi citi priekšlikumi pie šā likumprojekta nav ienākuši ne rakstiski, ne mutiski. Jūsu izskatīšanai ir 536.dokuments.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Iepriekšējā redakcijā 8.pantā mēneša ienākuma summu mēs lasām pašā augšā no 101 līdz 400 rubļiem, 15 procenti no summas virs 100 rubļiem. Pašreiz mēs lasām no 1 līdz 300 rubļiem 15 procenti. Bet mēs taču vienojāmies, ka līdz 166 rubļiem neapliekam ar ienākuma nodokli!

R.Černajs: Jālasa patiešām ir uzmanīgi un jālasa vienu rindiņu augstāk. Vecajā dokumentā bija rakstīta mēneša ienākuma summa, jaunajā dokumentā rakstīts mēneša apliekamais ienākums. Izslēdzot ārā šos 166 rubļus, paliek apliekamais ienākums. Te jau ir šīs izmaiņas būtība, ka šī tabula paliek universāla neatkarīgi no tā, kāds ir šis izslēdzamais minimums, kuru neapliek ar nodokli. Vairs nav jārēķina tās kapeikas, kas tur būs vajadzīgas, jo šī tabula lietojama daudz ērtāk. Pirmajā momentā lasot, protams, tas nav uzreiz uztverams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Lūk, šeit minētas nodokļa ieturēšanas robežas. Sakiet, lūdzu, vai jums ir dati par iedzīvotāju skaitu, pareizāk, par iedzīvotāju sadalījumu pa grupām?/

R.Černajs: */Man tādas informācijas nav./

A.Aleksejevs: */Bet no kā jūs vadījāties, nosakot tieši tādas robežas?/

R.Černajs: Pirmām kārtām to neesmu es noteicis. Tas jau ir likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas ir pieņemts pagājušajā gadā. Šeit ir vienkārši redakcijas izmaiņa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man jums ir tikai viens jautājums. Sakiet, lūdzu, kas diktē nepieciešamību koriģēt ienākuma nodokli, izņemot vēlēšanos aktīvi papildināt budžeta ienākumu daļu?/

R.Černajs: Budžeta ienākumi nepalielinās, jo šeit ir gluži otrādi. Līdz šim ar ienākuma nodokli neaplika ienākumus, kas bija līdz 100 rubļiem. Sakarā ar to, ka tika paaugstinātas cenas pārtikas produktiem, valdība atrada par iespējamu maksāt kompensāciju 66 rubļu apmērā. Pirmos trīs mēnešus šī kompensācija ir kā kompensācija un pēc ienākuma nodokļa likuma ar ienākuma nodokli netiek aplikta. Pēc pirmā ceturkšņa paredzēts šo kompensāciju ieskaitīt darba algā. Lai tā netiktu aplikta ar ienākuma nodokli, palielināts šis ar nodokli neapliekamais minimums.

Otrkārt, ja tādi pasākumi būs turpmāk, lai nebūtu tik bieži jāmaina šis nodoklis, šī tabula ir universāla neatkarīgi no tā, kāds ir tas minimums, kuru neapliek ar nodokli.

V.Zatuliviters: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl deputāti, kas vēlas uzdot jautājumus? Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, vai tad, kad iztikas minimums būs 170 vai 180 rubļi, mēs atkal mainīsim šo likumu?

R.Černajs: Jā, mainīsim. Jo likumu ar ministrijas lēmumu nevar mainīt. Likums ir jāmaina ar likumu. Tāds ir vismaz juristu viedoklis.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds deputāts vēlas uzdot jautājumu? Nav. Vai ir sekretariātā ziņas, ka kāds no deputātiem būtu pieteicies debatēs, jo mēs izskatām otrajā lasījumā? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas tautas deputāti! Es jūs ilgi neaizkavēšu. No pirmā acu uzmetiena godājamais referents izsmeļoši un skaidri atbildēja, ja reiz 9.pantā ir pateikts, ka no nodokļu maksāšanas pilnīgi atbrīvo tos cilvēkus, kuri saņem 166 rubļus mēnesī, tad nav ko lauzīt galvu par 8.pantu. Bet situācija nav tik vienkārša. Šeit ir dažādi termini. Palasiet uzmanīgi! 8.pantā ir ar nodokli neapliekamās summas. 9.pantā ir ar nodokli apliekamais ienākums. Jūs varat teikt, ka tā ir matu skaldīšana. Neaizmirsīsim, ka darīšana ar naudu! Katrā iestādē vai uzņēmumā grāmatvedis var izprast šīs formulas citādāk.

Paliek neskaidrs vēl viens jautājums. Pirms tam mums līdzšinējā redakcijā bija skaidrs, ka līdz 100 rubļiem neapliek, virs 100 rubļiem - apliek. Tagad iznāk, ka vienā gadījumā var attiecināt un 250 rubļus neapliks, otrajā gadījumā - 200, trešajā - 180, ceturtajā - 166 rubļus neapliks. Vai ziņojumā ir pamatots šāds aprēķins? Ja mēs pieņemam šādu risinājumu, vai mainīsies arī ienākumi? Tad ir pavisam cita konstrukcija.

Tāpēc es ierosinātu šajā gadījumā, pieņemot otrajā lasījumā, tomēr izdarīt nepieciešamos grozījumus 8.pantā, lai nebūtu nekādu domstarpību. Likumam ir jābūt formulētam tādējādi, lai nebūtu iespējas to saprast tā vai citādi, bet lai būtu tikai viena vienīga iespēja. Tas mums kā likumdevējiem jādara, jo citādi veidosies tāda pati situācija kā nupat minētie konflikti starp likumu par budžetu un likumu par zemes nodokli. No tādām konfliktsituācijām ir jāizvairās.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kāds pieteicies debatēs? Nav. Arī rakstiski neviens pieteikums nav ienācis par šo likumprojektu. Pagaidām mēs varētu nobalsot, kā jau tas otrajā lasījumā ir paredzēts, par pantiem. Es domāju, ka balsosim par tiem pantiem, kuros izdarām izmaiņas. Tā būtu laikam loģiskāk. Lūdzu, vārds ziņotājam.

R.Černajs: Cienījamie deputāti, tā kā nekādu rakstisku priekšlikumu uz otro lasījumu nebija, ir priekšlikums šo likumprojektu pieņemt kā galīgu.

Priekšsēdētājs: Reglaments paredz, kādā kārtībā mēs pieņemam likumprojektus. Paldies, Černaja kungs! To mēs ņemsim vērā. Katrs varēs izteikt savu attieksmi pret vienu vai otru pantu ar balsošanu.

Pirmais balsojums - par 8.pantu. Rezultāts: par - 77, pret - 8, atturas - 9. Labojumu 8.pantā esam pieņēmuši.

Nākamais balsojums par labojumiem 9.pantā. Rezultāts: 84 - par, 2 - pret, 7 - atturas. Izdarīti labojumi arī 9.pantā.

Tagad, godājamie kolēģi, balsosim otrajā lasījumā un galīgi par 536.dokumentu kopumā "Par izmaiņām likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Rezultāts: par - 86, pret - 5, atturas - 10. Esam likumu pieņēmuši.

Otrais dokuments ir lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Vai ir nepieciešams apspriest šo lēmumu? Nav. Vai mēs varam balsot kopumā par šo lēmumu, kas sastāv no diviem punktiem? Varam. Tātad 535.dokuments ir lēmums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 78 - par, 5 -pret, 11 - atturas. Lēmums pieņemts.

Pirms pārtraukuma, kurš ilgs 30 minūtes, es gribētu paziņot, ka šodien mūsu deputātam Intam Cālītim ir 60 gadu jubileja. Apsveiksim. (Aplausi.) (Dzied "Sveiks lai dzīvo".)

Priekšsēdētājs: Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Sāksim darbu plenārsēdē.

Darba kārtības trešais jautājums ir likumprojekts par pašvaldības uzņēmumu trešajā lasījumā. Lūdzu ziņotāju tribīnē. Godājamos kolēģus lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēs.

I.Ēlerts: Rūpniecības komisija saņēmusi vienīgi Edmunda Krastiņa priekšlikumu par likumu par pašvaldības uzņēmumu. Priekšlikuma būtība - kārtības noteikšana uzņēmuma statūtos, kā rīkoties ar pašvaldības uzņēmuma mantu. Šis priekšlikums bija pieņemams. Rūpniecības komisija to iestrādāja likumā, vienlaikus mainot 7.pantu, tas ir, papildinot ar vienu apakšpunktu, ka statūtiem ir jāietver noteikums par rīcību ar uzņēmuma mantu.

Es atvainojos, es sākumā nepateicu, runa ir par 525.dokumentu.

Nedaudz mainīta ir 13.panta daļa par tiesībām pašvaldības uzņēmumiem izpildīt valsts pasūtījumu. Minētā panta daļa skan tā: "Uzņēmums ar pašvaldības atļauju var slēgt līgumus par valsts pasūtījuma izpildi."

525.dokumenta 1.lappusē lēmumā par likuma par pašvaldības uzņēmumu spēkā stāšanās kārtību manas vainas dēļ ir ieviesušās divas kļūdas. Lūdzu, izlabojiet! Pirmajā rindā 1.punktā jābūt nevis "Latvijas Republikas lēmums", bet "Latvijas Republikas likums". 3.punkta otrajā rindkopā pēdējā rindiņā ir termiņš - 1991.gada marts. Tur ir izlaists datums. Vajag - līdz 15.martam. Tas ir brīdis, kad stājas spēkā šis likums.

Par 5.punktu. Tā kā aizkavējās šā likuma izskatīšana trešajā lasījumā, ir nereāli uzdot Ministru padomei un līdz ar to Tieslietu ministrijai līdz 31.martam sagatavot priekšlikumus par izmaiņām likumdošanā sakarā ar šā likuma pieņemšanu. Rūpniecības komisija liek priekšā šo termiņu pagarināt un likt vienādu termiņu ar to, kas ir 2.punktā, tas ir, līdz 31.maijam. Tātad 5.punkts - līdz 31.maijam. Tad man viss.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājam? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man ir jautājums par 3.pantu, kur ir ierakstīts, ka pašvaldība atbild par sava uzņēmuma saistībām. Likumā par uzņēmumu ir noteikts, ka valsts neatbild par savu uzņēmumu saistībām. Kāda šeit ir atšķirība?

I.Ēlerts: Arī par valsts uzņēmumu gadījumu mums bija pietiekami liela diskusija. Tā kā mēs savu valsts uzņēmumu likumu attiecinām arī uz vissavienības pakļautības uzņēmumiem, tad Rūpniecības komisija neuzskatīja par iespējamu, ka Latvija ar savu budžetu varētu atbildēt par šo uzņēmumu rīcību.

Pašvaldībā situācija ir citāda. Pašvaldības uzņēmums ir pilnīgā, ja varētu tā teikt, pašvaldības varā, tātad arī pašvaldības uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksāšanas tiek sadalīta starp pašvaldību un uzņēmumu saskaņā ar statūtiem. Pašvaldības uzņēmumam ir obligāts pašvaldības pasūtījums un arī kopējā koncepcija, ka uzņēmējam, šajā gadījumā - pašvaldībai, ir jāatbild par savu uzņēmumu. Vienīgais izņēmums ir valsts uzņēmums. Ne uz vienu citu uzņēmēju šāds izņēmums neattiecas.

Šo lietu mēs apspriedām pirmajā lasījumā konceptuāli. Diemžēl toreiz neviens neatbalstīja tēzi, ka pašvaldības neatbildētu par pašvaldības uzņēmumu. Visi piekrita, ka ir jāatbild.

A.Endziņš: 5.nodaļā, kur ir runa par pašvaldību uzņēmumu darbību, 13.pantā pēdējā rindkopā teikts, ka strīdu par pašvaldības pasūtījuma atbilstību likuma prasībām izskata tiesa vai arbitrāža. Vai jums nešķiet, ka šāda veida ieraksts provocēs tiesu sūtīt uz arbitrāžu, bet arbitrāža savukārt - uz tiesu. Šeit ir jānodala kompetence.

I.Ēlerts: Acīmredzot jūs ierosināt mainīt šā panta redakciju. Par šā panta redakciju mums tik un tā jābalso. Kāds ir jūsu kā jurista priekšlikums, izskatot šo 13.pantu?

A.Endziņš: Vajag šo pantu izveidot līdzīgi kā likumā par valsts uzņēmumu. Valsts uzņēmumam, ja nemaldos, strīdu šķīra tiesa. Vai arbitrāža? Neatceros.

I.Ēlerts: Man liekas, ka tieši otrādi, šķīrēja bija arbitrāža. Kad mēs balsosim par 13.pantu, lūdzu jūsu priekšlikumu.

A.Endziņš: Arbitrāža līdz ar to iegūs saimnieciskas tiesas raksturu. Acīmredzot šeit vajadzētu tiesu svītrot ārā un atstāt arbitrāžu.

I.Ēlerts: Tātad jūsu priekšlikums būs tad, kad mēs skatīsim 13.pantu?

A.Endziņš: Vēl pie 18.panta. Pašvaldības uzņēmuma darbības apturēšana. Ja mēs ierakstīsim šeit iekšā, ka pašvaldības darbību var apturēt Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja, Latvijas Republikas Ministru padomes institūcijas, - tas ir ļoti plaši. Kas šeit ir ielikts iekšā? Kas ir šīs Ministru padomes institūcijas?

I.Ēlerts: Iekšlietu ministrijas galvenā ugunsdrošības pārvalde vai galvenā uzraudzības pārvalde. Es nevaru pateikt precīzi no galvas latvisko nosaukumu.

A.Endziņš: Bet, ja mēs tādā veidā atstājam, tad tas nozīmē, ka arī ministrijas un departamenti ar savu lēmumu var apturēt pašvaldības darbību. Mēs ļoti paplašinām šeit šīs iespējas.

I.Ēlerts: Endziņa kungs, Rūpniecības komisija patlaban gatavo likumprojektu par kārtību, kā vispār apturama uzņēmumu darbība. Es domāju, ka tas būs īstais likums un ka tur būs smalki un stingri precizēta šī kārtība.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl jautājumi ziņotājam? Nav. Tādējādi mēs varam sākt apspriešanu un pieņemšanu pa pantiem, pēc tam nobalsojot kopumā.

I.Ēlerts: Ja es pareizi saprotu kārtību, tad ir jābalso par 7., 9. un 13.pantu.

Priekšsēdētājs: Protams, jābalso ir tikai par tiem pantiem, kur ir izmaiņas. Vienkārši mēs apjautāsim deputātiem par viņu attieksmi pret šiem pantiem. Lūdzu, par 1.pantu? Nav.

2.pants? Nav. 3.pants? Nav. 4.pants? Nav. 5.pants? Nav. 6.pants? Arī nav.

7.pants. Tas ir jābalso.

I.Ēlerts: 7.pantā papildus ir apakšpunkts otrajā daļā, kur ir noteikums, ka pašvaldības uzņēmumu statūti jāpapildina ar noteikumu par rīcību ar uzņēmuma mantu, par to, kādā kārtībā var rīkoties ar savu mantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 106 deputāti reģistrējušies.

Balsojam par 7.pantu šādā redakcijā. Rezultāts: 76 - par. Līdz ar to 7.pantu esam akceptējuši.

8.pants? Nav. 9.pants? Arī nav. 10.pants? Nav. 11.pants? Nav. 12.pants? Nav.

Ēlerta kungs lūdz nobalsot par 9.pantu. Balsojam par 9.pantu šajā redakcijā. Rezultāts: 68 - par. Akceptēts arī 9.pants. Tātad mēs bijām jau tikuši līdz 11.pantam.

13.pants.

I.Ēlerts: 13.pantā ir mainīta redakcija. Es tikko paskatījos likumu par valsts uzņēmumu. Tur strīdu par valsts pasūtījuma atbilstību likuma prasībām izskata arbitrāža. Es ierosinu pieņemt Endziņa kunga priekšlikumu, ka izskata arbitrāža. Svītrot vārdus "tiesa vai".

Priekšsēdētājs: Balsojam par šo redakciju. Rezultāts: par - 77, pret - 1, atturas - 10.

Nākamais ir 14.pants? Nav. 15.pants? Arī nav. 16.pants? Nav. 17.pants? Nav. 18.pants? Nav. 19.pants? Arī nav.

20.pants?

Iebildumi ir Bērza kungam. Jums uz trešo lasījumu bija iesniegti rakstiski labojumi? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es jau pagājušajā reizē, kad bija otrais lasījums, griezos ar šo jautājumu. Par pamatotu es varētu pieņemt toreiz Ēlerta izteikto kritiku, ka es esmu palaidis garām pirmo lasījumu un neesmu savu protestējošo balsi tad pacēlis. Bet, ja es uzskatu, ka šī norma ir nepareiza un nepieņemama, tad vienalga, kamēr šis likums iet līdz trešajam lasījumam, kaut vai tas ir jāatgriež pirmajā lasījumā, es tomēr atgriežos pie tā paša priekšlikuma, proti, pie pašas pēdējās 20.panta rindkopas. Uzskatu, ka tā jāsvītro. Nevar prasīt atbildēšanu ar pašvaldības budžeta līdzekļiem, ja uzņēmuma likvidēšanas gadījumā nepietiek līdzekļu kredītu segšanai.

Kad es šo priekšlikumu izvirzīju otrā lasījuma laikā, Ēlerta kungs mani apmulsināja ar to, ka tas būšot pretrunā ar koncepciju un visu pārējo. Es domāju, ka 1.panta formulējums par pašvaldības uzņēmumu kā uzņēmumu, kas darbojas ar tam nodoto pašvaldības īpašuma norobežotu daļu, veicot uzņēmējdarbību, pilnīgi pieļautu šīs pēdējās normas anulēšanu.

Ja mēs domājam par kādu pagasta pašvaldību, par nelielas teritorijas pašvaldību, tad vēl tā. Bet iedomājieties Rīgas pašvaldību! Viņiem praktiski būs jātur savā kantorī visu pašvaldības uzņēmumu grāmatvedība, nevienu finansiālu operāciju pašvaldības praktiski nevarēs šiem uzņēmumiem atļaut bez savas sankcijas. Es domāju, ka šī norma būs ļoti, ļoti aplama. Tāpēc mans priekšlikums ir pēdējo rindkopu svītrot.

I.Ēlerts: Uz Bērza priekšlikumu varētu atbildēt ar nelielu paskaidrojumu. Ja mēs šādu svītrojumu izdarīsim, tas būs pretrunā ar 3.panta pirmās daļas otro teikumu: "Pašvaldība atbild par sava uzņēmuma saistībām." Šī atbildība tieši tā arī izpaužas, ka, ja pašvaldības uzņēmums bankrotē, tad kreditoriem parādus dzēš no pašvaldības līdzekļiem, jo pašvaldībai ir dotas ļoti lielas tiesības noteikt savu uzņēmumu darbu tieši ar pašvaldību pasūtījumu. Jau pantā par pašvaldības pasūtījumu ir noteikts, ja šis pasūtījums nes zaudējumus uzņēmumam, tad pašvaldībai šie zaudējumi jāsedz no sava budžeta.

Priekšsēdētājs: Vai Bērza kungs pieprasa balsošanu? Kaut gan mums ir trešais lasījums, kur balso tikai par iepriekš rakstiski iesniegtu pieteikumu.

A.Bērzs: Svītrošanu balso bez iepriekšējā pieteikuma.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka Bērza kungs pastāv uz svītrošanu.

I.Ēlerts: Ja drīkst vēl piemetināt vienu lietu. Tieši šī norma ļoti veicinās pašvaldības uzņēmumu privatizāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Manuprāt, mēs to nevaram likt uz balsošanu, jo tad mums ir jāgriežas atpakaļ pie 3.panta. Tas ir jautājums, ko es jau uzdevu. Ja mēs tagad izsvītrosim, tad mums būs pašā likumā pretruna.

Priekšsēdētājs: Tātad mums sākumā ir jāizlemj, vai mēs liekam uz balsošanu Bērza kunga priekšlikumu par svītrošanu. Mums tas ir jāizlemj, jo tas iespaido mūsu lasījuma kārtību un visu pārējo, kas te iepriekšējo reizi bija izdiskutēts.

Godājamie kolēģi, es liktu priekšā balsot principā par šo 20.pantu. Ja mēs gadījumā to neakceptējam šādā redakcijā, tad mēs varētu balsot par to, vai var pieņemt ar šo svītrojumu. Balsojam par 20.pantu, par tā akceptēšanu vai neakceptēšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: 66 - par, 12 - pret, 11 - atturas. Līdz ar to 20.pants trešajā lasījumā ir akceptēts tādā redakcijā, kā Ēlerta kungs mums ziņoja.

Balsojam par Latvijas Republikas likumu "Par pašvaldības uzņēmumu" trešajā lasījumā kopumā. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 113 deputāti reģistrējušies.

Balsojam kopumā trešajā lasījumā par Latvijas Republikas likumu "Par pašvaldības uzņēmumu". Rezultāts: 84 - par, 9 - pret, 11 - atturas. Mēs esam pieņēmuši likumu "Par pašvaldības uzņēmumu".

Nākamais dokuments ir lēmums par spēkā stāšanās kārtību ar tām redakcionālajām izmaiņām, par kurām mums ziņoja Ēlerta kungs. Vai ir nepieciešams šo lēmumu apspriest pa punktiem? Nav. Tādā gadījumā mēs varētu balsot par šo lēmumu kopumā ar redakcionālajām izmaiņām.

Balsojam par šo lēmumu kopumā. Rezultāts: 78 - par, 8 - pret, atturas - 12. Lēmums pieņemts.

Mums ir jāatrisina jautājums par savu tālāko darbu līdz pusdienas pārtraukumam, jo pēcpusdienā tieši pulksten 15.00 mums ir jāskata, ja es pareizi atceros, likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā otrajā lasījumā, jo tas ir saistīts ar amatpersonu uzaicināšanu. Tāpēc es piedāvātu tagad izskatīt jautājumu par Lauksaimniecības komisijas paziņojumu par lauksaimniecības ekonomikas stabilizācijas nepieciešamību. Pēc tam mēs noklausītos Augstākās padomes priekšsēdētāja Gorbunova kunga informāciju par darbību Ziemeļu padomes sesijā.

Vārds Strīķa kungam.

V.Strīķis: Vakar Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija vēlreiz izskatīja pašreizējo lauksaimniecības ekonomikas situāciju un uzdeva man griezties pie jums ar paziņojumu šajā jautājumā. Tāpēc es atļaušos šo paziņojumu nolasīt.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija saņem lauksaimnieku vēstules, deputāti uzklausa vēlētājus tikšanās reizēs. Visur izskan liels satraukums par neapmierinošajiem lauksaimnieciskās ražošanas nosacījumiem, materiālo resursu kraso sadārdzinājumu 1991.gadā, kas rada milzīgas finansiālas grūtības un apdraud agrāro reformu. Tas rosina nepieciešamību nekavējoši rīkoties.

Tomēr Latvijas Republikas Ministru padome nepilda Augstākās padomes šā gada 12.februāra lēmumu par agrāro nozaru ekonomiskās situācijas prognozi tautsaimniecības struktūrpolitikas ietvaros. Saskaņā ar lēmumu Augstākajai padomei līdz šā gada 1.martam bija jāsaņem Ministru padomes sagatavotā agrāro nozaru ekonomiskās un finansiālās situācijas analīze un prognoze 1991.gadam, priekšlikumi šīs situācijas uzlabošanai, kā arī lauksaimniecības, īpaši zemnieku saimniecību, finansēšanas un kreditēšanas sistēmas uzlabošanas ieteikumi. Tie vēl nav saņemti.

Saskaņā ar iepriekšminēto lēmumu visām Augstākās padomes pastāvīgajām komisijām līdz šā gada 5.martam bija jāsagatavo priekšlikumi agrāro nozaru jautājumos. Sevišķi tiek gaidīts Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas viedoklis sociālā nodokļa likumprojekta labojumam, no Rūpniecības komisijas - par reģionālās lauksaimniecības mašīnbūves attīstības jautājumiem, no Apvienotās budžeta komisijas - par iespējām piešķirt no valsts budžeta papildu asignējumus agrāro nozaru mērķprogrammu finansēšanai.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības pastāvīgā komisija:

1) pieprasa Ministru padomei steidzīgi iesniegt Latvijas Republikas Augstākās padomes šā gada 12.februāra lēmumā minētās ekonomiskās analīzes materiālus, lauksaimniecības 1991.gada ekonomisko prognozi un tās stabilizācijas priekšlikumus;

2) paziņo, ka 11.martā rīko komisijas sēdi, kur izskatīs Ekonomikas, Lauksaimniecības un Finansu ministrijas savlaicīgi iesniegtos materiālus (ceram tos saņemt), kā arī lauksaimniecības ekonomikas stabilizācijas priekšlikumus;

3) gaida Augstākās padomes pastāvīgo komisiju priekšlikumus;

4) iesaka Augstākās padomes šā gada 19.marta plenārsēdē pulksten 15.00 izskatīt Ministru padomes sagatavoto lauksaimniecības ekonomikas stabilizācijas programmu;

5) plāno šā gada 21. vai 28.martā rīkot lauku rajonu lauksaimniecības departamentu vai pārvalžu direktoru un lauksaimniecības komisiju priekšsēdētāju apspriedi.

Šo paziņojumu mēs gribam nosūtīt valdībai, attiecīgajām ministrijām un griežamies arī pie pastāvīgajām komisijām. Informācijai varu atzīmēt, ka neoficiālus materiālus no Lauksaimniecības ministrijas esam saņēmuši. Mēs zinām arī, ka Ministru padome ir rīkojusi apspriedi ar lauksaimniecības darbiniekiem.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājam? Nav. Vai kāds no deputātiem nevēlas izteikties debatēs sakarā ar šo paziņojumu? Nav. Balsosim par šā paziņojuma akceptēšanu tādā formā, kāds tas ir.

Plenārsēdē mums ir jāpieņem lēmums par šo paziņojumu. Akceptēsim šo paziņojumu ar savu lēmumu. Rezultāts: ar 96 balsīm esam akceptējuši šo Lauksaimniecības komisijas sniegto paziņojumu.

Vārds Augstākās padomes priekšsēdētājam Gorbunova kungam informācijai par piedalīšanos Ziemeļu padomes sesijā Kopenhāgenā.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Pagājušajā nedēļā deputāti Linards Muciņš un Jānis Krūmiņš, kā arī es piedalījāmies Ziemeļu padomes sesijā, kur bijām uzlūgti. Ar Ziemeļu padomi mēs bijām tikušies šeit divas reizes, praktiski tikšanās bija ar Ziemeļu padomes Prezidiju. Tikāmies gan ar Prezidija priekšsēdētāju, kurš bija šīs padomes priekšsēdētājs, gan ar jauno priekšsēdētāju, kuru acīmredzot ievēlēšot par Prezidija priekšsēdētāju. Tā tas arī bija, prognoze pilnīgi apstiprinājās, viņš tika ievēlēts par Prezidija priekšsēdētāju.

Tikšanās reizēs Latvijā mēs sapratām, ka Ziemeļu padome nodarbojas ar dažādiem koordinācijas jautājumiem, galvenokārt saimnieciskajā jomā. Tas daudzkārt tika pasvītrots. Šeit Latvijā viņi īpaši pasvītroja politiskos momentus, kas saistās ar Baltijas valstu neatkarības centieniem, kā arī ar vardarbību Baltijā, kuru viņi nosoda.

Kad ieradāmies šajā sesijā, mūsu oficiālais statuss bija viesu statuss, jo novērotāju statuss viņu procedūrā vai statūtos nav paredzēts. Mēs izjutām, ka Baltijas jautājumam viņi piešķir īpašu lomu. Šai padomei, kurā ir visu Ziemeļvalstu parlamentārieši un kuras sesijā piedalījās visu Ministru padomju priekšsēdētāji, Baltijas jautājums ir kā īpašs politisks jautājums, kas nav kaut kādā veidā uzspiests no ārpuses. Tā viņiem ir iekšēja nepieciešamība. To varēja izjust pašā pirmajā sēdē, kura vispār negāja dienas kārtībā. Sakarā ar mūsu piedalīšanos šajā sēdē katrs runātājs uzskatīja par vajadzīgu vienu trešdaļu no savas runas veltīt politiskajiem jautājumiem par Baltiju. Šī visu politiskā nostādne jeb koncepcija ir ļoti vienkārša. Viņi vairāk grupējas un debatē pa partijām, nevis pa valstīm. Viņi vairāk akcentē savas partijas nostādnes tajā vai citā jautājumā. Visām partijām ir vienota attieksme pret Baltijas neatkarības centieniem. Šī neatkarība Baltijas valstīs ir jāatjauno. Tas jādara miermīlīgā un demokrātiskā ceļā, nosodot jebkuru vardarbību. Vispārējās runās jauns moments bija tas, ka sarunām ar PSRS esot jābūt konkrētām, jāizvirza konkrēta tēma, kas saistīta ar demokrātiskā un neatkarīgā valstiskuma atjaunošanu Baltijā.

Nākamais politiskais moments bija tas, ka Baltijas valstu parlaments un tā pārstāvji šeit tika atzīti kā demokrātiski ievēlēta parlamenta pārstāvji, kas likumīgi pārstāv savas tautas vēlmes atjaunot šīs demokrātiskās un neatkarīgās valstis. Es domāju, ka tas ieies mūsu parlamenta vēsturē, ka mēs oficiāli piedalījāmies starptautiskas organizācijas sēdē. Es domāju, ka tas nebija maz.

Kas attiecas uz mūsu sadarbības statusu, tad es preses konferencē minēju, ka tur notika interesantas diskusijas. Viesu statuss mums bija īpašs. Es domāju, ka tādu uzmanību, kādu viņi veltīja mums tagad, viņi mums vairāk neveltīs, tad, kad mēs arī kļūsim demokrātiska un neatkarīga valsts. Tātad par šo statusu jautājumu nav.

Nākamais - par novērotāju statusu. Viņiem jāmaina savi statūti un šis statuss ir jāparedz. Liberāļi un konservatīvā partija iestājās ļoti asi, lai to izdarītu tūlīt. Sociāldemokrāti diskutēja par to, un arī oficiālā komisija teica, ka ir jāievēro procedūra un jāizskata komisijās šis jautājums. Atklāti sakot, no mums jau arī nebija iesniegumu. Es nevarēju iesniegt tādu iesniegumu, kas nav akceptēts parlamentā. Tāpat šeit tika izskatīts liberāļu partijas iesniegums, kurš bija iesniegts no viņu puses.

Nākamais statuss bija biedra statuss. Vēl ceturtais - apvienot Baltijas padomi ar Ziemeļu padomi, veidojot kaut ko jaunu. Kā jau es teicu, galarezultātā netika pieņemts lēmums un jautājums par procedūru tālāk vēl nav izskatīts.

Nākamais pats galvenais akcents tika virzīts uz sadarbību ekoloģijā un izglītībā, speciālistu apmaiņā un parlamentārā līmenī. Visās šīs sadarbības programmās aktīvu līdzdalību ņēma kolēģis Linards Muciņš. Visa delegācija visur nevarēja piedalīties.

Klausoties visus šos piedāvājumus un to procedūru, kādā veidā tur viss tika lemts, man likās, ka mums ļoti daudz jāstrādā šeit uz vietas, lai mēs uz visiem piedāvājumiem profesionāli reaģētu. Kaut vai tāds moments. Kad mēs ieminējāmies, ka mums ir vajadzīga viena moderna tipogrāfijas mašīna, norādot konkrētu marku, kuru mēs varētu šajā preses krīzē izmantot, praktiski otrajā dienā jau bija piedāvājums ar visiem telefoniem, teleksiem, ar visu, visu, kura sakarā mums momentā jāuzsāk darboties. Es šo vēstuli esmu atdevis Ministru padomei, bet mēs vēl darbošanos neesam uzsākuši.

Par darba stilu un politiskajiem jautājumiem. Kā jau teicu, Ziemeļu valstu parlamenta vadītāji, šeit es domāju premjerministru, uzskata, ka tam ir jābūt procesam. Dānija rīkojās momentā. Pēc mūsu tikšanās ar premjerministru un ārlietu ministru nākamajā dienā jau tapa mūsu sadarbības protokols, ko nevarētu uzskatīt par atzīšanu de facto, bet kuru varētu uzskatīt kā virzību uz šo atzīšanu. Tas nav mazsvarīgi. Es iedomājos, ko dāņi varēja pusotrā dienā izdarīt, mūsu reakcijai ir jābūt tādai pašai. To es saku par mūsu darba stilu. Ja mēs gribam būt neatkarīgi, tad mūsu darba stilam arī jābūt tik atbildīgam kā neatkarīgā valstī.

Mums bija tikšanās ar visiem premjerministriem, kuri piedalījās sēdē. Īpaši es gribētu pasvītrot Islandes lomu, Islandes premjerministrs ierosināja martā tikties Baltijas republiku premjerministriem vai ārlietu ministriem. Viņš ierosināja, ka Islande varētu būt par starpnieku sarunās starp PSRS un Baltijas valstīm. Turklāt šī starpniecība nebūt netiek traktēta tādā veidā, ka tā ir iejaukšanās PSRS iekšējās lietās vai kā citādi. Vienkārši viņi gribētu no starptautiskā viedokļa apspriest to, ko mēs piedāvājam, un zināmā mērā to tīri demokrātiski vērtēt, pie reizes uzklausot PSRS nostāju attiecībā uz tiem priekšlikumiem, kurus mēs izvirzām, lai tādā veidā demokrātiski internacionalizētu šo jautājumu, nebūt neuzspiežot PSRS tādu vai citādu modeli.

Mēs savās runās šajā parlamentā pasvītrojām to momentu, ka mēs pateicamies, ka Baltijas valstu parlamenti tiek atzīti kā likumīgi tautas interešu paudēji un ka ar viņiem tagad oficiālā līmenī rēķinās šo valstu sabiedrība un paši parlamenti. Bet reizē arī lūdzām šo Baltijas jautājumu internacionalizēt. Mēs teicām atklāti, ka PSRS līdz šim sarunās nevienu reizi nav skārusi pašu galveno jautājumu - Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas jautājumu. Šajās sarunās vienmēr ir bijušas politiskās, ekonomiskās, sociālās problēmas, bet nevis šis jautājums. Acīmredzot šī starptautiskās sabiedrības loma, kas varētu būt konferences veidā, varētu arī internacionalizēt šo jautājumu, bet tīri uz demokrātiskiem pamatiem, lai tomēr palīdzētu PSRS izvērtēt gan vēsturiskos aspektus, kas saistīti ar Baltijas valstu iekļaušanu PSRS sastāvā, gan arī Baltijas valstu vēlmi atjaunot demokrātisku un neatkarīgu valsti.

Varbūt vēl īsi par paša šī parlamenta darbu, kuru mēs uzmanīgi vērojām. Mēs sēdējām viesu tribīnē. Apakšā ir plenārsēdes zāle, pēc tam viesu tribīnes, ir preses balkons. Prese nekad netraucē parlamentāriešus, tai ir savs balkons, viss ir ļoti jauki organizēts. Amatpersonas, kuras apkalpo deputātus, ir uniformā. Katrā ziņa deputāti, kā jūs saprotat, atbilstoši atmosfērai zālē ir arī ģērbušies, protams, ne jau vakartērpos, bet darba tērpos.

Interesanti, kā notiek polemika. Ja kāds deputāts runā, reglaments tiek ievērots ļoti precīzi, ja kāds aizrunājas, tad vadītājs piesit ar āmuriņu. Runātājs burtiski pārtrauc savu runu pusvārdā un noiet no tribīnes, nekāda lūgšanās nenotiek, ka vajadzētu vēl minūti vai kaut kādā citā veidā. Interesanti ir tas, kādā veidā notiek polemika. Ja kāds ir izteicis savu viedokli, bet savukārt kāds no deputātiem grib iebilst tam, kurš ir runājis tribīnē, viņš momentāni var uznākt tribīnē, protams, piesakoties, taču deputāts runā neatkarīgi no runātāju saraksta tribīnē divas vai vienu minūti, ja viņš izsaka pretargumentus, drīkst atļauties pateikt, ka tas ir galīgi muļķīgi, ko iepriekšējais runājis. Pēc tam, vēl neaizejot līdz vietai, uzklausa, kā viņa runa ir vērtēta, nāk atpakaļ un saka, ka vēl muļķīgāki ir tie iebildumi, kurus tikko izteica. Es, protams, drusciņ kariķēju, jūs saprotat mani.

Vienā no šādām diskusijām šāda veida apmaiņa notika kādas piecas reizes, kamēr nākamais runātājs tika pie vārda. Faktiski visa diskusija notika par diviem jautājumiem. Pirmkārt, par to, kā iekļauties Eiropas procesā Skandināvijas valstīm jeb Ziemeļu valstīm. Jūs zināt, ka Dānija to ir izdarījusi, Zviedrija jau arī principā ir izlēmusi, Somija ļoti atturīgi skatās uz to, Norvēģija vēl svārstās.

Otrkārt, par Baltijas jautājumu. Šis Baltijas jautājums ietvēra jautājumu par to, vai nu radikāli uzreiz visu izdarīt vai darīt soli pa solim. Bet nevienam no runātājiem nebija šaubu par to, ka Baltijas jautājums var būt atrisināms, vienīgi atjaunojot demokrātiskas un neatkarīgas valstis.

Ko mēs norunājām par tālāko sadarbību? Pirmkārt, mēs esam uzaicināti piedalīties nākamajā sesijā. Sesijas starplaikā būs darba tikšanās, kurās vienkārši koordinēsim tos jautājumus, kuri tika uzskatīti kā prioritāri. Viņu palīdzības programmās palīdzība Baltijas valstīm tiek uzskatīta kā prioritāra palīdzība. Ir noruna, ka pēc kādiem trijiem mēnešiem jāsatiekas, lai analizētu to, kas ir izveidots un kas nav izveidots.

Sakarā ar to mums arī jāpadomā par sagatavošanos, nevar to uzlikt vienīgi Ārlietu komisijai. Šoreiz mēs tikām diezgan labi sagatavoti šim braucienam, pateicoties Ārlietu komisijai, mums bija ļoti daudz materiālu, viss darbs ritēja konkrēti. Bet, protams, vajag vēl profesionālāk gatavoties. Pats galvenais, ka tagad šajos starpposmos profesionāli jāstrādā, jo Ziemeļu valstis ir tiešām mūsu tuvākie kaimiņi. Visā ārvalstu spektrā, ar kurām es kontaktējos, tieši Ziemeļu valstis ir vairāk atvērtas mūsu problēmām, tās viņiem ir iekšēja nepieciešamība. Arī tīri ģeogrāfiski un citādi viņi tiešām grib sadarboties un grib šajā sadarbībā gūt rezultātus. Tā ka mums šeit jādarbojas profesionāli, un kādam no kolēģiem vai kolēģu grupai ir pastāvīgi jānodarbojas ar šīm problēmām.

Priekšsēdētājs: Tā bija informācija, kuru mēs pieņemsim zināšanai un darbosimies.

Saskaņā ar darba kārtību, kā es jau minēju, pulksten 15.00 mēs skatām likumprojektu par grozījumiem dažādos kodeksos. Situācija ir tāda, ka beigt plenārsēdi agrāk pirms pusdienas nebūtu vēlams, tehnisku iemeslu dēļ mēs pusdienas agrāk nepaēdīsim. Ja komisija ir gatava, mēs varētu skatīt likumprojektu par rajonu, pilsētu, pagastu tautas deputātu statusu otrajā lasījumā? Lagzdiņa kungs, vai tas ir iespējams? Lūdzu, strādāsim tālāk.

J.Lagzdiņš: Aicinu jūs paņemt 527.dokumentu un atšķirt priekšpēdējo lappusi. Tur ir fiksēti jūsu iesniegtie priekšlikumi. Jāsaka, ka priekšlikumus iesniedza tikai divi deputāti, proti, deputāts Cilinskis un deputāte Briņķe. Lielākā daļa no priekšlikumiem ir pieņemti. Es domāju, ka es tagad vispārējo apskatu nesniegšu par priekšlikumiem, bet, debatējot un runājot par pantiem, es sniegšu paskaidrojumus, kāpēc priekšlikumi ir vai nav pieņemti. Es aicinu priekšsēdētāju vadīt apspriešanu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Pirmā sadaļa, 1.pants. Deputāts - valsts varas pārstāvis. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man liekas, ka mums vajadzētu ļoti nopietni padiskutēt par šo formulējumu, ka deputāts ir valsts varas pārstāvis. Ciema padomes, pagasta, rajona, pilsētas un republikas līmeņi. Acīmredzot laikam tā ir mūsu vecā koncepcija, ka ir valsts varas orgāni, sākot no augšas līdz apakšai. Acīmredzot laikam te mums vajadzētu atkāpties. Tas ir tiešām diskutējams jautājums, te varētu būt runa par to, vai deputāts ir pašvaldības pārstāvis. Tas būtībā ir teorētisks strīds. Taču laikam jau tomēr, ja mums ir valsts vara, tad valsts vara ir tikai viena - tā ir Augstākā padome kā valsts varas orgāns. Tātad arī Augstākās padomes deputāti jeb republikas deputāti ir valsts varas pārstāvji. Uz vietām šeit jau vajadzētu būt savādākai gradācijai.

J.Lagzdiņš: Ko jūs konkrēti ierosināt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Man ir konkrēts priekšlikums šī panta nosaukumam: "Deputāts - vietējās pašvaldības pārstāvis". Tas pilnīgi atbildīs pirmās rindkopas statusam, jo tur deputāts arī ir definēts kā vietējās pašvaldības pārstāvis. Valsts varas pārstāvis var būt tikai Augstākās padomes deputāts.

J.Lagzdiņš: Paldies par ierosinājumu. Godātie kolēģi! Šeit ir šāds formulējums. Jāpiekrīt vispirms kolēģa Endziņa vērtējumam, ka šim formulējumam ir tīri teorētiska nozīme, tas nemaina un negroza tiesības un pienākumus. Ja mēs vienādi vai otrādi formulēsim, tad tas deputātu praktisko darbību ne traucēs, ne arī kādā veidā veicinās. Tā ka šeit ir runa tieši par formulējumu - juridisku, korektu, precīzu un adekvātu īstenībai. Lūdzu, iesniedziet konkrētu priekšlikumu, mēs komisijā izskatīsim uz trešo lasījumu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamais kolēģi! Vai jūs nevarētu pateikt, ar ko jūs motivējāt otrajā lasījumā viena izteikuma izņemšanu no panta pirmā lasījuma? Tur runa ir par to, ka deputāti realizē savas pilnvaras, vadoties no Konstitūcijas, likumiem un tā tālāk. Un šeit bija viens izteikums: "no savas pirmsvēlēšanu programmas". Bet otrajā lasījumā, lūk, šie vārdi "savas pirmsvēlēšanu programmas" ir izņemti. Tas nozīmē, ka deputātam nav tiesības vadīties no savas pirmsvēlēšanu programmas?/

J.Lagzdiņš: Jā, tāds bija pašvaldības komisijas vairākuma viedoklis. Lūdzu, iesniedziet trešajam lasījumam, lai mēs varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Vēl, lūdzu, par 1.pantu? Nav. Tādā gadījumā mēs varētu balsot par šī panta akceptēšanu otrajā lasījumā, ņemot vērā, ka redakcionāli labojumi tiks iesniegti arī uz trešo lasījumu, tanī skaitā par šā panta nosaukumu.

Balsojam par 1.panta akceptēšanu otrajā lasījumā ar tiem papildinājumiem, kas sekos trešajā lasījumā. Rezultāts: 69 - par. Esam akceptējuši pirmo lasījumu. Lūdzu godājamos kolēģus, kas izteica savus papildinājumus, tos laikus iesniegt rakstiski komisijai, lai trešajā lasījumā varētu tos izskatīt.

2.pants. Nav. 3.pants. Vārds deputātam Rikardam.

R.Rikards: Es ierosinu svītrot 1.apakšpunktu 3.pantā. Nekur pasaulē vēlētājiem nav dotas tiesības atsaukt deputātu, kuru ievēlē uz pilnvaru laiku. Vienīgi, ja viņš ir izdarījis kriminālnoziegumu vai ja viņš nomirst. To atsaukšanu ir Staļins izgudrojis, lai radītu formālu demokrātijas iespaidu. Pasaulē demokrātiskajās valstīs nekur nav tādas atsaukšanas procedūras. Es ierosinu balsot par šā panta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es ierosinātu svītrot rindkopu pēc 3.punkta. Es ieteiktu svītrot beigas un formulēt tā: "Deputāts var iesniegt personisku iesniegumu par savu pilnvaru nolikšanu jebkuru, arī personisku iemeslu dēļ." Tālāko tekstu - "ja tie viņam traucē" - es ieteiktu svītrot.

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikumi par diviem svītrojumiem 3.pantā. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Atļaujiet sniegt paskaidrojumu. Attiecībā uz deputāta Rikarda priekšlikumu svītrot 1.apakšpunktu it kā nebūtu iebildumu. Šis ir tiešām konceptuāls jautājums. Svītrojot mēs atrisinām vienu problēmu, proti, ja mēs to svītrojam, tad konceptuāli esam izlēmuši, ka atsaukšanas kārtības nebūs, tātad atsaukt deputātus nevarēsim un šāds likums nav jāizstrādā. Bet šeit ir viena piebilde. Ja es nemaldos, tad Augstākās padomes deputāta statusa likumā ir šāda norma.

Priekšsēdētājs: Trešais mikrofons, lūdzu.

R.Rikards: Kārtības ruļļa projektā ir paredzēts, ka deputāts netiek atsaukts. Kārtības ruļļa projektā, nodaļā "Deputāts" ir teikts, ka nebūs iespējams atsaukt Augstākās padomes deputātu, viņš zaudē savas pilnvaras tikai, ja nomirst vai izdara kriminālnoziegumu.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet turpmāk lūdzu neatsaukties uz likumprojektiem, kas nav pieņemti.

J.Lagzdiņš: Kolēģi, lai būtu kārtība mūsu likumos, analogi būtu jālabo jau pieņemtais Latvijas Republikas likums "Par Augstākās padomes deputāta statusu", jo nenormāls ir stāvoklis, ka vietējās padomes deputātus nevarēs atsaukt, bet mūs varēs atsaukt. Tātad mums ir jāgroza arī šis likums. Lemiet paši, jūs esat likumdevēji!

Priekšsēdētājs: Lūk, ir divi ierosinājumi par svītrošanu. Bija izteikti argumenti par un pret gan vienā, gan otrā gadījumā. Būs jāizdara labojumi arī citos likumos un likumprojektos, lēmuma projektos. Tātad jums ir jāizvērtē un balsojot jānosaka. Vēl paturēsim prātā, ka priekšā ir trešais lasījums.

Pirmais balsojums par deputāta Rikarda priekšlikumu svītrot 1.apakšpunktu. Rezultāts: par - 50, pret - 13 un atturas - 16. Līdz ar to ir pieņemts lēmums, ka mēs svītrojam 1.apakšpunktu.

Otrs balsojums - par 3.apakšpunkta otrās daļas pēdējā papildteikuma svītrošanu - "jeb tie viņam traucē realizēt deputāta pilnvaras". Vai Lagzdiņa kungs vēlas to kaut kā komentēt?

J.Lagzdiņš: Tas ir pieņemams bez balsošanas.

Priekšsēdētājs: Tātad komisija piekrīt?

J.Lagzdiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies, es lūgšu atsaukt balsošanu. Ja visi piekrīt un neviens nepieprasa, ka šiem vārdiem jābūt, tad mēs tos svītrojam.

4.pants.

J.Lagzdiņš: 4.pantā, kā jūs atceraties, mēs izdarījām ļoti būtiskus konceptuālus grozījumus, proti, liedzām attiecīgajām vietējām padomēm iespēju anulēt likumā noteiktajos gadījumos deputāta mandātu. Palikušas ir tikai divas rindkopas, divas daļas. Tātad padomei tiek uzlikts par pienākumu anulēt deputāta pilnvaras, ja ir stājies spēkā tiesas pasludināts, deputātu notiesājošs spriedums. Šeit, es domāju, problēmu nevarētu būt.

Ir otrā rindkopa, ka padome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts ir pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas Republikas teritorijas. Šis ierosinājums nāk no Rīgas pilsētas padomes, jo šī problēma tur ir diezgan aktuāla. Deputāti pārceļas dzīvot citur un pat izbrauc dzīvot uz ārvalstīm - uz Padomju Savienību un uz Rietumeiropu. Šādā situācijā viņi nevar realizēt savas pilnvaras.

A.Endziņš: Es atvainojos, mums vēl jāatgriežas pie iepriekšējā. Ja mēs izsvītrojam 1.punktu un apakšā pēdējā rindkopā ir atsauce uz 1. un 2.punktu, tad arī tur ir jāizņem ārā 1.punkts.

J.Lagzdiņš: Jā, tas pats par sevi.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir redakcionāls labojums. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Ja 4.panta otrā daļa ir tādā redakcijā, tad iznāk, ka padome var anulēt balsojot. Vai nevajadzētu tur rakstīt, ka padomes pienākums ir vienkārši anulēt? Varbūt, ka tas automātiski kaut kādā veidā notiek, ja deputāts ir pārcēlies uz dzīvi citur?

J.Lagzdiņš: Šeit, kolēģi, ir vērtējuma moments. Ja padome fiksē un redz, ka attiecīgais deputāts ir pārcēlies, piemēram, uz Krievijas Federāciju, uz kaimiņvalsti Igauniju vai Lietuvu, bet viņš var laikus ierasties uz padomes sēdēm, piedalīties padomes darbā, tad padome, skatoties pēc apstākļiem, var arī neanulēt.

Kas attiecas uz pirmo rindkopu, ja attiecīgais deputāts ir notiesāts, tad šeit diskusiju nav. Šeit ir vērtējuma moments, ko padome izlemj balsojot.

Priekšsēdētājs: Mums ir jābalso par 4.pantu šādā redakcijā, jāakceptē otrajā lasījumā 4.pants šādā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 68, pants ir akceptēts.

5.pants.

J.Lagzdiņš: 5.pantā labojumi un papildinājumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: 6.pants.

J.Lagzdiņš: Arī 6.pantā nav nekādu labojumu un papildinājumu.

Priekšsēdētājs: 7.pants.

J.Lagzdiņš: Deputāts Cilinskis ierosina šo pantu papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Deputātam vai deputātu grupai likumprojekti jāiesniedz Tautas deputātu padomes prezidijam vismaz septiņas dienas pirms kārtējās sesijas sākuma. Savlaicīgi iesniegtie lēmumprojekti jāpavairo visiem deputātiem." Šo jautājumu daudzas padomes jau ir atrisinājušas savos nolikumos, kārtības ruļļos vai reglamentos, tas tiek daļēji atrisināts šobrīd, otrajam lasījumam gatavojot likumus par pagastu, rajonu un pilsētu pašvaldībām. Šajā sakarībā es ierosinu šobrīd šajā likumā šo deputāta Cilinska papildinājumu neietvert. Tas ir ņemts vērā, sagatavojot attiecīgos likumprojektus.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Cilinskis pieprasa balsošanu? Nē. Varam turpināt. 8.pants.

J.Lagzdiņš: 8.pantā deputāte Briņķe ierosina svītrot vārdu "deputātu". Tur ir runa par ētiku. Tas ir pieņemts bez komentāriem.

Priekšsēdētājs: Vai Eglāja kungam ir kas sakāms par 8.pantu?

V.Eglājs: Man bija ierosinājums svītrot "ētikas normu ievērošanu", bet es saprotu, ka tas jau tika pieņemts. Ja sakām, ka padomei jāievēro ētika, tad iznāk, ka ārpus padomes var arī neievērot.

Priekšsēdētājs: Vai būs komentārs no Lagzdiņa kunga?

J.Lagzdiņš: Nē, tas ir pieņemts. Es domāju, ka diskusijas šeit nevajadzētu izvērst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamais kolēģi! Man personīgi nav saprotams 8.panta 2.punkts. Te rakstīts: ievērot šā likuma un padomes apstiprinātā reglamenta prasības." Šodien mēs zinām, ka tāda reglamenta nav un padomēs nav atsevišķu vai neviena jurista, vai arī ir juristi, kuri vispār, manuprāt, nav spējīgi sastādīt šo reglamentu. Kā katra padome sev plānos reglamenta izstrādāšanu?/

J.Lagzdiņš: Kas attiecas uz reglamentiem, tik tiešām Augstākā padome var izstrādāt reglamentu tikai Augstākajai padomei. Kas attiecas uz vietējām padomēm, šādu reglamentu saskaņā ar likumiem par pagastu, pilsētu un rajonu padomēm ir tiesīga izstrādāt attiecīgā padome. Liepājas un Daugavpils padome ir izstrādājušas, arī Rīgas pilsētas padome ir izstrādājusi. Kas attiecas uz pagastu padomēm, es esmu pārliecināts, ka daudzām padomēm šādu reglamentu vispār nebūs.

V.Kostins: */Labi, es sapratu. Un par 4.punktu, lūdzu. Šeit rakstīts: "izpildīt pamatotos un likumīgos vēlētāju norādījumus". Jūs iedomājieties, tas ir ļoti sarežģīti. Kurš deputāts un kā noteiks vēlētāju norādījumu pamatotību un likumību? Varbūt, mērķtiecīgāk būtu apstāties pie 8.panta varianta, kurā vienkārši bija rakstīts, ka deputāta pienākums ir izpildīt vēlētāju norādījumus. Bet es pats kā deputāts izlemšu, vai tie ir pamatoti un likumīgi. Man tie jāizpilda./

J.Lagzdiņš: Kā liecina deputātu darbības prakse, vienam vai otram formulējumam faktiski lielas nozīmes nebūs, bet mums galvenais ir precīzi juridiski formulēt, lai viss būtu loģiski un atbilstoši reālajai situācijai. Šis formulējums ir lielā mērā deputātes Briņķes ieteiktajā redakcijā. Lūdzu, izsakiet ierosinājumus vai labojumus.

V.Kostins: */Es jūs ļoti lūdzu atstāt 8.pantā pirmā varianta formulējumu: "izpildīt vēlētāju norādījumus". Tas būs vienkāršāk./

J.Lagzdiņš: Lūdzu, iesniedziet rakstveidā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bels: 8.panta 3.apakšpunktā ir teikts, ka deputāta pienākums ir izpildīt sēdes vadītāja norādījumus, komisiju vadītāju rīkojumus un dotos uzdevumus. Cienītais kungs, vai jums nešķiet, ka šis ir no armijas reglamenta patapināts punkts un īsti neiederas šāda rakstura dokumentā, kuru mēs grasāmies pieņemt? Ja jūs varētu vismaz pakomentēt par šiem rīkojumiem un uzdevumiem, norādot nepieciešamību, kāpēc tos vajag atstāt. Ja nē, tad tomēr es iesaku šo
3.apakšpunktu izsvītrot no 8.punkta.

J.Lagzdiņš: Šeit es gribētu vērst jūsu uzmanību uz vienu problēmu, proti, likumam par vietējās padomes deputāta statusu, manuprāt, ir jābūt diezgan detalizētam, sīkus jautājumus regulējošam, kāpēc? Tāpēc, ka vietējo padomju deputāti atšķirībā no Augstākās padomes deputātiem nav sasnieguši profesionālo līmeni, nav profesionāli likumdevēji. Šajā sakarā ir lietderīgi, lai būtu kāds likums, kurā vietējo padomju deputāti, kādu ir 40 000, varētu atrast atbildi uz daudziem strīdīgiem, bet, pēc Augstākās padomes deputātu domām, skaidriem jautājumiem. Tas ir atbilstošam līmenim domāts. Tas ir pirmais.

Otrais. Ja jūs atšķirtu likumu "Par Augstākās padomes deputāta statusu", tad arī attiecīgajā pantā ir šāda armijas terminoloģija, jūsu vārdiem izsakoties. Arī, manuprāt, likumprojektā par Augstākās padomes kārtības rulli ir šāds punkts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Es gribētu turpināt to priekšlikumu sēriju, kura tikko tika ievadīta. Man šķiet, ka, ja mēs tiešām gribam 8.pantu padarīt par tādu, kurā ir izsmeļoši noteikti visi pienākumi, mums jāsāk uzskaitīt, ka deputātam visi likumi jāpilda un tā tālāk un tamlīdzīgi. Acīm redzami, ka īpašas loģikas te nebūtu. Tāpēc es ierosinu no 8.panta izslēgt 2., 3. un 5.punktu un paturēt divus punktus, kuriem ir kaut kāda normatīva jēga un kas tieši ievada deputāta darbību, jo viss pārējais attiecas tādā pašā mērā gan uz pilsoni, gan uz deputātu. Katram cilvēkam ir jāievēro morāles normas.

J.Lagzdiņš: Vai visām padomēm ir reglamenti? Ļoti daudzām vietējām padomēm reglamentu nebūs. Ja mēs šo likumprojektu padarīsim ļoti lakonisku, tādā gadījumā daudzās situācijās ciema padomēs, nelielos ciemos deputāti un arī attiecīgie padomju vadītāji, strādājot gan starp sesijām, gan arī sesijās, vienkārši neorientēsies. Es uzskatu, ka šim likumam jābūt ļoti izsmeļošam, konkrētam un uz galvenajiem jautājumiem atbildi dodošam. Tāpēc arī šāds sadalījums šeit bija. Es esmu kategoriski pret izsvītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Eglājs: Es gan gribētu pieprasīt balsošanu par 5.punkta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Mēs balsosim tad, kad uzklausīsim visus iebildumus. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ziedonis: Es arī esmu par 5.punkta svītrošanu. Ja mēs tik vispārcilvēciskas normas ieviešam šajos punktos, tad jau mums arī jāparedz ne tikai ētikas, bet arī higiēnas normu ievērošana.

Priekšsēdētājs: Ar to mēs varēsim vēl papildināt šo 8.pantu. Godājamie kolēģi! Deputāti pieprasa 2., 3. un 5.apakšpunkta svītrošanu. Vai mēs varam balsot kopumā par visiem?

J.Lagzdiņš: Mums jābalso īpaši. 5.apakšpunkts nav tik svarīgs, nekādu īpašu nozīmi nedod, bet pārējie ir ļoti svarīgi.

Priekšsēdētājs: Pirmais balsojums ir par 2.apakšpunkta svītrošanu. Rezultāts: par - 27, pret - 42, atturas - 18. Līdz ar to 2.apakšpunkts netiek svītrots.

Nākamais balsojums par 3.apakšpunkta svītrošanu. Rezultāts: par - 39, pret - 33, atturas - 15. Netiek svītrots.

Nākamais balsojums par 5.apakšpunkta svītrošanu. Rezultāts: 54 - par, 21 - pret, 15 - atturas. 5.apakšpunkts tiek svītrots. Līdz ar to ētikas jautājums padomēs paliek atklāts.

9.pants.

J.Lagzdiņš: 9.pantam nekādi papildinājumi vai ierosinājumi netika iesniegti.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz 10.pantu ir deputātes Briņķes priekšlikums svītrot vārdu "likumīgs". Tas ir pieņemts, balsot nav nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Nav citu ierosinājumu? Nav. 11.pants.

J.Lagzdiņš: Par 11.pantu ierosinājumi un papildinājumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

J.Lazgdiņš: Arī par 12.pantu nav iesniegti papildinājumi.

Priekšsēdētājs: 13.pants.

J.Lagzdiņš: 13.panta ceturtajā daļā un 14.panta piektajā daļā ir analogi deputātes Briņķes ierosinājumi vārda "nodot" vietā likt vārdus "var nodot". Runa ir par deputāta pieprasījumu nodošanu vai nenodošanu publicēšanai attiecīgajos izdevumos, ko izlemj atkarībā no lietderības. Tas nav jādara obligāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godājamajam referentam jautājums un reizē arī priekšlikums. Vai jūs uzskatāt par mērķtiecīgu svītrot trešo normu no 13.panta, jo ne vienmēr deputātu pieprasījuma pirmajam posmam jābūt jautājumam. Var būt tik būtisks un svarīgs priekšlikums, kas nekādā veidā nevar būt izteikts ar jautājumu. Normāli ir tā: ja jautājuma risinājums neapmierina, tad iesniedz pieprasījumu. Bet pieprasījums pats par sevi var būt bez jautājuma. Noteikti.

J.Lagzdiņš: Kolēģim šis ir tiešām svarīgs jautājums. Faktiski tas ir konceptuāls jautājums, kuru, ņemot vērā mūsu reglamentu, šobrīd apspriest nevajadzētu. To mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā. Bet es šeit gribētu sniegt paskaidrojumus, kāpēc šāda redakcija ir ietverta. Kā jūs zināt no mūsu Augstākās padomes darbības prakses, ļoti bieži deputāti pārsteidzīgi ātri iesniedz deputāta pieprasījumu, neizzinot, neizanalizējot patieso lietas stāvokli. It īpaši tas attiecas uz vietējo padomju deputātiem. Būtu lietderīgi tomēr paredzēt šādu procedūru.

Ja jūs paskatīsieties kontekstā ar pārējiem pantiem, tad redzēsiet, ka deputāta pieprasījumam ir daudz nopietnākas juridiskās sekas. Deputāta pieprasījumu izskata padomes sesijā, bet jautājumu neizskata. Bieži vien ir tāda situācija, ka faktiski pēc būtības, pēc satura deputāta jautājums nav pieprasījums, bet deputāts uzraksta galviņā "deputāta pieprasījums", taču pēc satura tas ir jautājums. Es tomēr ierosinātu atstāt esošajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Mūsu pieredze liecina un acīm redzami tāda pati pieredze ir arī citos parlamentos, kas līdz šim funkcionē, ka dokuments, kurš nosaukts par pieprasījumu, nebūt nenozīmē, ka šis dokuments tiek noformēts kā pieprasījums. Ja tas pēc satura neatbilst pieprasījuma kvalitātei, to vienmēr noformēs tikai kā jautājumu. Paredzot šādu procesuālu secību, mēs sajaucam jautājumu ar pieprasījumu, bet tomēr tos nedrīkst sajaukt, tie ir dažāda rakstura.

J.Lagzdiņš: Jūsu paskaidrojums ir vietā. Neatkarīgajā Latvijas Saeimā bija pieprasījumu un iesniegumu komisija, kura izvērtēja, vai attiecīgais dokuments ir pieprasījums, jautājums vai interpelācija. Mums šādas komisijas nav. Šādu komisiju vēl mazāk būs ciema vai mazo pilsētiņu padomēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Man ir priekšlikums atbalstīt Lagzdiņa redakciju, atceroties diskusiju par jautājumiem par deputātu priekšlikumiem tepat Augstākajā padomē. Deputāta pieprasījums vienmēr ir kā pēdējais līdzeklis, ko izmanto deputāts, kad viņš jau iepriekš ir risinājis šo jautājumu un nav varējis citādā veidā atrisināt. Šinī gadījumā es uzskatu, ka tas ir ļoti optimāli. Gadījumos, kad deputāts iepriekš jau kaut ko ir darījis, man ir priekšlikums atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Plotnieks pieprasa balsošanu? Tas nozīmētu, ka tas tiešām ir konceptuāls jautājums un ka mēs atgriežam pirmajā lasījumā šo 13.pantu, jo mēs par to jau vienreiz esam balsojuši. Tātad deputāts Plotnieks piekrīt komisijai.

Tātad 13. un 14.pantā ieteiktie deputātes Briņķes labojumi ir komisijā pieņemti. Tādā gadījumā nav vajadzīgs balsot, ja nav pretenziju.

Lūdzu, 15.pants.

J.Lagzdiņš: 15.pantā nav iesniegts neviens papildinājums un labojums.

Priekšsēdētājs: 16.pants.

J.Lagzdiņš: 16.panta pirmo daļu deputāte Briņķe liek priekšā izteikt šādā redakcijā: "Deputāts izskata iedzīvotāju ierosinājumus un iesniegumus, veic pasākumus, lai tie tiktu laikus un likumīgi izlemti, regulāri pieņem sava apgabala vēlētājus." Jāsaka, ka šeit ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas ir pieņemts, jo tādējādi teksts ir juridiski pareizāk noformulēts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 17.pants.

J.Lagzdiņš: 17.pantā deputāts Cilinskis ierosina svītrot vārdus "darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām, kas viņus izvirzījušas par deputāta kandidātiem". Šeit runa ir par to, ka 17.pants nosaka, kādā veidā deputāti sniedz pārskatus vēlētājiem. Ja mēs pieņemtu deputāta Cilinska priekšlikumu, tādā gadījumā ļoti abstrakti tiktu formulēts, proti, tas, ka deputātam gada laikā jāsniedz viens pārskats vēlētājiem. Tātad viena tikšanās. Bet mūs ir izvirzījuši daudzi kolektīvi, kuru priekšā zināmā mērā mēs esam atbildīgi. Manuprāt, nebūtu īsti pareizi, ja mēs kaut vienu reizi gadā ar attiecīgo darba kolektīvu netiktos. Jāsaka, ka šajā ziņā mēs visi esam parādnieki, arī es, jo darba kolektīvus neesmu apmeklējis, lai gan tas ir jādara.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es tomēr uzskatu, ka par manu priekšlikumu būtu jābalso, jo mēs arī zinām, ka šī izvirzīšana darba kolektīvos bija tāda formāla lieta, kas vairāk atgādināja paliekas no vecajiem laikiem. Manuprāt, deputātam tomēr ir jāatskaitās tikai saviem vēlētājiem un nevis kādam darba kolektīvam. Sabiedriskajām organizācijām pašām jātiek galā ar saviem deputātiem. Varētu būt runa par to, vai tikties ar vēlētājiem biežāk nekā reizi gadā. Es piekristu - reizi pusgadā. To varam padomāt uz nākamo lasījumu. Bet par savu priekšlikumu es lūgtu nobalsot. Domāju, ka tā patiešām būs tāda formāla lieta, ko deputāti gluži vienkārši arī neievēro tik un tā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Cilinskis pieprasa svītrot vārdus "darba kolektīviem un sabiedriskajām organizācijām". Balsojam par deputāta Cilinska ierosinājumu. Rezultāts: 41 - par, 29 - pret, 17 - atturas. Ar nelielu balsu pārsvaru deputāta Cilinska ierosinājums tiek noraidīts. Lūdzu, nākamais.

J.Lagzdiņš: Attiecībā uz likumprojekta 18.pantu ir viens Ilmas Briņķes priekšlikums, kurš šeit ir pieņemts. 4.punkts ir papildināts ar vārdiem "pašvaldību lietvedībā esošu dokumentu noraksti". Tas ir precizējošs papildinājums, tāpēc tas ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Tad mēs varam balsot. Kolēģi, es gribēju ierosināt, vai tas mums ir pieņemami vai ne. Mums ir jāizlemj, vai mēs turpinām šā dokumenta pieņemšanu piecas minūtes pārtraukuma laikā.

No zāles: Nē.

Priekšsēdētājs: Labi. Mums vēl ir trīs minūtes. 19.pants.

J.Lagzdiņš: Par 19.pantu nav iesniegti papildinājumi un grozījumi.

Priekšsēdētājs: 20.pants.

J.Lagzdiņš: Par 20., 21. un 22.pantu nav iesniegts neviens papildinājums un grozījums.

Priekšsēdētājs: 23.pants.

J.Lagzdiņš: 23.pantu deputāts Cilinskis ierosina svītrot un ietvert citos normatīvajos aktos. Šeit ir runa par bezmaksas braukšanu. Līdz šim šāda norma ir bijusi likumos par deputātu statusu, un tā ir viena no deputātu sekmīgas darbības garantijām. Es ierosinu tomēr atstāt šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Kā izrādījās, mans pieprasījums pēc Satiksmes ministrijas atsauksmes bija nevietā, jo pirmajā lasījumā bija vienkārši neprecīzi formulēts pašreizējais 23.pants. Mēs ar deputātu Lagzdiņu it kā vienojāmies, ka tas būs precīzi, bet diemžēl man jāsecina, ka joprojām formulējums ir neprecīzs. Es, piemēram, nekur nevaru atrast pašreizējā formulējumā, kādas tiesības ir pilsētas padomes deputātam, piemēram, Rūjienas, Mazsalacas vai Valmieras deputātam. Vai nu šeit ir jāformulē attiecībā uz visiem vietējo padomju deputātiem, arī uz Rīgas deputātiem, vai arī pretējā gadījumā jāuzskaita pilnīgi visi gadījumi. Tas būtu mans priekšlikums uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Te nav precīzi mans priekšlikums komentēts, jo es ierosināju šo normu gluži vienkārši svītrot un šādu privilēģiju atcelt. Pēdējā laikā palielinās maksa par transportu. Es domāju, ka deputāti saņem zināmu naudas summu, kas kompensē viņu izdevumus, un, manuprāt, šeit varētu būt vienīgi runa par to, ka deputātam ir tiesības bez rindas iegādāties biļetes uz šiem transporta līdzekļiem. Jo citādi vēlētāji runā, ka deputātiem viegli balsot par biļešu cenas pacelšanu, jo viņiem pašiem nav jāmaksā. Līdzīgs priekšlikums ir arī mūsu kārtības rullī attiecībā uz Augstākās padomes deputātiem.

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar deputātu nepārprotami pausto gribu pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde