1991.gada 16.janvāra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 115 deputāti pašreiz atrodas zālē.

Man ir tāda informācija, ka jau rīta sēdē mums tika piedāvāts lēmuma projekts par dažu Latvijas Republikas rajonu tautas tiesu tautas tiesnešu ievēlēšanu. Vai šis priekšlikums paliek spēkā? Vai jums nebūtu iebildumu, ja mēs izskatītu tieši šo jautājumu un uzaicinātu arī kandidātus. Pēc tam atklāsim debates par turpmāko mūsu darba kārtību.

J.Dinevičs: Cienījamais priekšsēdētāj! Mums būtu priekšlikums papildināt darba kārtību vēl ar vairākiem jautājumiem. Viens no tādiem, kam deputātu grupa jau ir izstrādājusi zināmu tekstu, būtu pateicība Latvijas tautai par to, ka tā šajā brīdī ir palīdzējusi saglabāt savas likumīgi ievēlētās valsts varas struktūras.

Priekšsēdētājs: Vai jūs neiebilstat, ka mēs izskatīsim šo pirmo jautājumu, tas ir, vēlēšanas?

J.Dinevičs: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Pēc tam visus jautājumus, kuri ir sagatavoti, iekļausim dienas kārtībā. Varbūt te nāksies debatēt vai būs vēl kāds papildinājums. Neiebilstat?

Sākam izskatīt tautas tiesnešu ievēlēšanu. Lūdzu, ziņojiet!

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Godātais priekšsēdētāj, cienītie tautas deputāti! Latvijas Republikas Tieslietu ministrija rekomendē ievēlēt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tautas tiesnesi Inetu Malahovsku. Dzimusi 1963.gadā, ir augstākā juridiskā izglītība, agrāk strādājusi dažādos amatos un par tiesu sēžu sekretāri. Pēdējā darbavieta ir apvienības "Komunālceltnieks" juriskonsulte. Materiāli jums ir izdalīti.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Nav. Inetu Malahovsku lūdzu tribīnē! Kolēģi deputāti vēlīgi smaida. Daudzi acīmredzot uzdos jums jautājumus, bet tik traki nebūs. Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Rikards: Kā jūs rīkosities tajā gadījumā, kad likums būs pretrunā ar Latvijas Konstitūciju?

I.Malahovska: Skatoties, kāds likums.

Priekšsēdētājs: Precizējiet, kāda Konstitūcija.

R.Rikards: Mums ir Latvijas Konstitūcija. Mēs minam vienkārši šādu gadījumu, ja tautas vēlēts parlaments ir pieņēmis Konstitūciju demokrātiskā veidā un kāds likums ir pretrunā ar šo Konstitūciju. Teiksim, kaut kāds kriminālpants. Kā jūs rīkosities šajā gadījumā kā tautas tiesnese?

I.Malahovska: Es domāju: ja būs Konstitūcija, ko mūsu parlaments būs pieņēmis, tad tādu Latvijas Republikas likumu, kas ir pretrunā ar Konstitūciju, vispār nebūs.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis: Kāds ir jūsu ģimenes stāvoklis?

I.Malahovska: Esmu precējusies, man ir divi bērni. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Kolēģi deputāti! Lūdzu uzmanību! Vairāk nav jautājumu? Paldies. Vārds deputātam Endziņam.

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija, izvērtējusi kandidatūru, vienbalsīgi rekomendēja plenārsēdei ievēlēt viņu par Maskavas rajona tautas tiesnesi.

Priekšsēdētājs: Vai kāds vēlas uzstāties debatēs par lēmuma projektu? Runa ir par Aivara Krūmiņa sagatavoto lēmuma projektu: ievēlēt par Rīgas pilsētas Maskavas rajona... Augstākās padomes Prezidija lēmums jau ir citāds...

A.Krūmiņš: Lieta ir tāda, ka šie materiāli tika sagatavoti pirms Augstākās padomes Prezidija lēmuma par Rīgas rajonu nosaukumu maiņu. Agrāk sagatavotie projekti laikam netika pārstrādāti. Jāmaina šis lēmuma projekts un Maskavas rajona vietā jāraksta - Latgales priekšpilsēta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izlabojiet savā lēmuma projektā, lai tas neiespaido jūsu attieksmi balsojot. Lēmuma projektā ir tā: "Nolemj ievēlēt Inetu Malahovsku par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tautas tiesas tiesnesi."

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 114. Izsakiet attieksmi balsojot. Rezultāts: par - 106, pret - nav, 1 - atturas.

Līdz ar to Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj ievēlēt Inetu Malahovsku par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tautas tiesas tautas tiesnesi. Apsveicam. Vēlam sekmes jūsu darbā. (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, apspriedīsim dienas kārtību! Vārds Panteļejeva kungam.

A.Panteļejevs: Sakarā ar to, ka pēdējā laikā mūsu pretinieku propagandā tieši tiek izvērsta un pasvītrota ideja, ka šeit ir konflikts pēc nacionālām pazīmēm... Arī šodien Centrālās televīzijas fabricētajā filmā redzējāt, ka te jau klaji un tīri bez kāda kauna runā par nacionālā naida kurināšanu. Tajā pašā laikā reālie fakti par tiem cilvēkiem, kas ir kopā ar mums šeit, rāda kaut ko pretēju. Man ir priekšlikums pieņemt šo Augstākās padomes paziņojumu un iekļaut tā apspriešanu dienas kārtībā. Teksts jums visiem ir izdalīts.

Priekšsēdētājs: Kādi vēl ir priekšlikumi par mūsu dienas kārtību, tās papildināšanu vai par kāda punkta izslēgšanu no dienas kārtības?

Dineviča kungs pirms tam izteicās, ka ir vesela virkne dažādu priekšlikumu, ar kuriem varētu papildināt dienas kārtību. Es pašlaik viņu neredzu. Varbūt Kinnas kungs vai kāds cits var izvirzīt šos priekšlikumus frakcijas vārdā?

J.Kinna: PSRS Augstākā padome ir nolēmusi sūtīt pie mums deputātu grupu. Mums būtu jāpieņem lēmums par pilnvaru piešķiršanu sarunām ar šo grupu Augstākās padomes deputātiem Gorbunovam, Stepičevam, Dinevičam un vēl bija viens - ceturtais...

Priekšsēdētājs: Laikam par to, kuram piešķirt pilnvaras, tiešām mēs lemsim.

J.Kinna: Jā, es sapratu, ka jālemj par pilnvaru piešķiršanu šai darba grupai.

Priekšsēdētājs: Tātad jums ir lēmuma projekts par pilnvaru piešķiršanu darba grupai sarunām ar PSRS Augstākās padomes delegāciju. Vienlaikus Dzintra Pededze aizrāda, ka nav lēmuma projekta par šo jautājumu. Ja mēs lemsim par šo jautājumu, ir jābūt lēmuma projektam, Kinnas kungs. Jūs lēmumprojektu esat aizmirsis iedot Dzintrai Pededzei? To vēl nav par vēlu izdarīt, jo mēs lemsim arī citus jautājumus. Tā ka balsojot varam iekļaut šo jautājumu.

Vai Dineviča kungs tagad ir atgriezies zālē? Kādi viņam vēl ir ierosinājumi par darba kārtību? Nav.

Kolēģi, tajā darba kārtībā, kas mums jau ir bijusi, ir šādi likumprojekti. Varbūt atbildīgās komisijas, darba grupas vai autori, kas ir sagatavojuši, varētu ziņot par gatavību izskatīšanai plenārsēdē.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas likuma "Par zemes nodokli" 4. un 6.panta grozīšanu". Pirmajā lasījumā. Lūdzu, vai šis likumprojekts ir gatavs izskatīšanai?

Vārds Grūbes kungam.

G.Grūbe: Man jāsaka, ka komisijā tas pašreiz nav izskatīts sakarā ar to, ka iesniedzēji to ir skatījuši varbūt plašāk, nekā šeit bija uzdots. Es domāju, ka bija uzdots skatīt arī par zvejnieku kolhoziem, bet šeit tomēr skatīts plašāk un skatīts viss, kas attiecas kopumā uz pilsētām un uz visu zemes nodokli. Tāpēc to vajag izskatīt vismaz Lauksaimniecības komisijā vai arī vēl Pašvaldības komisijā. Pašreiz tas nav sagatavots.

Priekšsēdētājs: Tātad šo jautājumu nevaram izskatīt. Nākamais ir par grozījumiem nolikumā par Latvijas karogu. Mēs vienā lasījumā jau izskatījām. Te ir skarti Kriminālkodeksa panti un tā tālāk.

Endziņa kungs, vai mēs esam gatavi šodien skatīt par Latvijas karogu? Paldies.

3.punkts mūsu dienaskārtībā bija kārtības rullis. Mēs zinām, ka deputāts Bojārs ir Maskavā un ka viņam ir ļoti pārliecinošs smaids, uz kuru reaģē visaugstākajā līmenī. Tad laikam kārtības rullis nebūtu skatāms bez tā autora pašlaik.

Likumprojekts par noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī juridisko personu vainas dēļ cietušo pilsoņu ārstēšanai patērēto līdzekļu atlīdzināšanu. Pirmais lasījums. Lūdzu atbildīgo komisiju, darba grupu vai autoru ziņot par šā likumprojekta gatavības pakāpi un aktualitāti reizē. Man saka priekšā, ka šis jautājums esot jāskata, kad Endziņa kungs atgriezīsies.

6.punkts. Likumprojekts par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām. Otrajā lasījumā. Te jāvaicā Škapara kungam par gatavību un par aktualitāti.

J.Škapars: Es domāju, ka pašlaik nevajadzētu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atbildīgā komisija ierosina, ka šodien nebūtu vērts skatīt šo jautājumu. Citu ierosinājumu nav? Nav.

Lēmuma projekts par ārkārtējiem pasākumiem cenu politikas un kompensācijas mehānismu pilnveidošanai. Tas mums bija paredzēts uz šodienu, taču mēs vakar pieņēmām, bet tur bija dienas kārtībā tas ietverts mazliet savādāk. Tātad vairs nav nekādu jautājumu par šo punktu? Nav.

Godājamie kolēģi! Mums ir divi ierosinājumi par trīs papildinājumiem pie šīs darba kārtības. Tātad, kā vienojāmies, darba kārtībā pavisam droši varam izskatīt vienu, tas ir, 2.punktu par mūsu karoga problēmām. Pēc tam, lūk, dokuments Nr.430 - Augstākās padomes paziņojums. Tad - deputāts Kinna par grupas izveidošanu sarunām ar PSRS Augstākās padomes delegāciju.

Ir ienācis rakstisks ierosinājums, ko parakstījis 21 deputāts. Adresēts Latvijas Republikas Augstākās padomes plenārsēdes vadībai 1991.gada 16.janvārī.

"Ierosinām šodienas plenārsēdē pieņemt Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojumu, kurā ietilpst šādas tēzes:

1. Izteikt pateicību Latvijas tautām par atbalstu Augstākajai padomei un valdībai.

2. Paziņot, ka Latvijas Republikas Augstākā padome turpinās Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, nepieļaujot koalīcijas valdības ar PSKP vai kādu citu valdības struktūru veidošanu, kas būs pretrunā ar 4.maija Deklarāciju.

3. Izteikt protestu Gorbačovam sakarā ar faktiem neatbilstošu informāciju Centrālās televīzijas raidījumā 1991.gada 15.janvārī, pārraidot PSRS Augstākās padomes sesijas plenārsēdi.

Šā paziņojuma teksta izstrādāšanai iesakām izveidot redakcijas komisiju trīs cilvēku sastāvā." Te tālāk ir paraksti. Vienīgi ir jautājums par to, ka kaut kā neiet vienā dokumentā kopā pateicība Latvijas tautām un protests Gorbačovam. Tur laikam varētu būt runa par diviem dokumentiem.

Lūdzu izteikties. Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Es gribēju atgādināt, ka mums vajadzēja pieņemt līdzjūtības telegrammu Landsberģa kungam un lietuviešu tautai. Es iespējamo tekstu Dineviča kungam iedevu. Viņš laikam aizmirsa pateikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Mans paraksts arī ir zem šī deputātu paziņojuma, ko jūs nolasījāt. Bet es tomēr to būšu spiests atsaukt, jo 1.punkts jau ir ietverts vienā no tiem tekstiem, kas ir sagatavots un izdalīts. Otrajā jautājumā, es domāju, vajadzīga plašāka diskusija, tā ka nav arī nekāda gatava projekta. Trešo (esmu to arī atzīmējis parakstoties) uzskatu vispār par nelietderīgu, jo neuzskatu par vajadzīgu atsaukties uz katru PSRS prezidenta uzstāšanos, uz katru viņa sniegto nepareizo informāciju. Ja ir cilvēki, kas vēlas tur kaut ko darīt, tad acīmredzot tomēr būtu jāsagatavo konkrēti lēmuma projekti un tad tie jāiesniedz. Tā ka es esmu pret šādi nostādīta jautājuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Tā kā šis 430.dokuments ir tapis paralēli, tas faktiski jau atbild uz 1.punktu. Mums ir priekšlikums izveidot trīs cilvēku grupu un apvienot šos dokumentus ar abiem šiem jautājumiem - gan paziņojumu, gan otru, jo tas ietver vienu un to pašu.

Priekšsēdētājs: Man nav gluži skaidrs, Geidāna kungs, kas tā par triju cilvēku grupu un kas ko ietver.

I.Geidāns: Grupa, kura izstrādātu šādu dokumentu. Bet līdz ar to 1.punkts atkrīt, jo ir jau sagatavots šāds paziņojums, kas ietver 1.punktu.

Priekšsēdētājs: Geidāna kungs, ja jūs esat iniciators šim dokumentam, tad vajag radīt to grupu un izstrādāt dokumentu, un mēs to skatīsim.

I.Geidāns: Labi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Šis jautājums tiek atlikts, kamēr Geidāna kunga vadībā tiks izveidota darba grupa, lai izstrādātu dokumentu. Nav citu variantu? Paldies.

Kolēģi, es atvainojos, pirms ejam tālāk, es tikai gribēju paziņot, ka Endziņa kungs kā komisijas vadītājs izteicis piekrišanu, ka mēs 5.punktu dienas kārtībā varam skatīt. Tas ir sagatavots skatīšanai, par ko mums bija šaubas. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es atvainojos Geidāna kungam un visiem. Mans paraksts arī ir zem Geidāna kunga iesniegtā paziņojuma. Es to parakstīju, pirms manā rīcībā bija šā paziņojuma projekts. Mani apmierina šis projekts, un es neuzskatu, ka tur vēl kaut kas būtu jāmaina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.E.Jurševics: Es aicinu izskatīt plenārsēdē vēstuli Sibīrijas ogļračiem, kuri atbalsta mūsu un Lietuvas notikumus un ir pieņēmuši lēmumu par brīdinājuma streika sarīkošanu. Man šīs vēstules teksts būs sagatavots.

Priekšsēdētājs: Lemsim. Vakar mums bija 42 telegrammas. Es te, sēdēdams pie plenārsēdes prezidija galda, saskaitīju, un arī man kabinetā ir Harkovas strādnieku atbalsts un Ļvovas strādnieku atbalsts, un Maskavas, un Pēterburgas. Varbūt mēs varētu vienoties par kaut kādu kopīgu dokumentu. Turklāt Jurševica kungs laikam kļūdījās, jo šie ogļrači neatbalsta Lietuvas notikumus. Gluži otrādi, viņi protestē. Ar Lietuvas notikumiem pēdējā laikā saprot drusku citu. Bet mums ir jālemj. Neaizmirsīsim, ka līdzjūtības telegramma jānosūta. Bet es domāju, ka tas mums nav jāapspriež plenārsēdē, tas diez vai būtu ētiski. Šādu telegrammu Freimaņa kungs ir sagatavojis. Mēs to nosūtīsim. Zem tās būs attiecīgs paraksts Augstākās padomes vārdā. Es domāju, ka šis jautājums vienkārši nav apspriežams, tas ir pats par sevi saprotams.

Tātad blakus šiem diviem punktiem - 2. un 5. - mums ir ierosinājums papildināt dienas kārtību ar šo paziņojumu - dokumentu Nr.430, kurā ir runa par pilnvaru piešķiršanu... grupas izveidošanu sarunām ar PSRS delegāciju. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Bresis: Ziniet, man tomēr liekas, ka šīs OMON grupas, kas darbojas republikā, nedarbojas tikai vienkārši huligānisku iemeslu dēļ. Man šķiet, ka tās var būt kā detonators lielam sprādzienam. Šajā sakarā man ir jautājums - vai pietiks, ja OMON darbību, kas notiek pašreiz republikā (es izslēdzu pašreiz to, kas notika ar Preses namu), kad viņi uzbrūk civilajiem objektiem - automašīnām, cilvēkiem -, dedzina mašīnas, radot lielus materiālos zaudējumus, ja mēs parādīsim šīs barbariskās bandas rīcību Maskavas komisijai? Vai nevajadzētu tomēr par šīm vardarbībām informēt tālāk PSRS Augstāko padomi un varbūt arī pārējos orgānus, kaut vai Pugo kungu, lai viņš patiešām, kā jau bija priekšlikums, samaksā mums par šiem zaudējumiem? Te nu nav nekāda iemesla šaubīties, jo viss ir pilnīgi skaidrs, kam īpašums pieder.

Priekšsēdētājs: Pugo kungs par to ir informēts, bet laikam arī viņa spēkos nav likvidēt šīs darbības. Vienīgi varu informēt, ka par šīs bandītiskās vienības darbībām Latvijas Republikas prokuratūra ir ierosinājusi krimināllietu par bandītismu. Kriminālkodeksā tas ir sadaļā par sevišķi bīstamiem valsts noziegumiem. Lai novērstu šādu noziegumu izdarīšanu turpmāk, lai izmeklētu šādu lietu un sauktu vainīgos pie atbildības, Latvijas Republikas prokuratūrai un Iekšlietu ministrijai ir jārīkojas ar tādiem līdzekļiem, kā paredzēts likumā. Viņu pienākums ir novērst šo noziegumu izdarīšanu. Diez vai mēs varēsim šeit plenārsēdē apspriest, kādā veidā... Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Es gribētu atbalstīt Breša priekšlikumu. Tās tomēr ir lielas materiālās vērtības. Ja viņi ir pakļauti Iekšlietu ministrijai, ja tas ir iekšlietu karaspēks, kas pakļauts Pugo, tad ir jautājums, vai viņš atbilst amatam un spēj pārvaldīt šo nozari. Es domāju, ka tomēr vajag kaut kādu materiālu nosūtīt, kādu prasību izvirzīt vai kaut ko. Mums jau krimināllietu ir ierosināts daudz, bet kāds no tā ir rezultāts?

Priekšsēdētājs: Jums ir pilnīga taisnība, bet par to, vai Pugo atbilst amatam vai ne, ir jāspriež prezidentam Gorbačovam. Vārds Plotnieka kungam.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi, šis jautājums varbūt daļēji ir prokuratūras un Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas kompetencē, bet ir arī daļa, kas ir ārpus tās. Ar to varētu nodarboties parlaments. Šajā gadījumā faktiski var izdalīt īpašu sastāvdaļu visā šajā notikumu kopumā, kas ir sava veida agresijas akti. Tas ir politisks fakts.

Republikai ir nodarīts reāls zaudējums. Acīm redzami, ka mēs to piedzīt, izmantojot arbitrāžu vai tiesu sistēmu, vienkārši nevaram. Šinī gadījumā parlaments varētu griezties pie PSRS Augstākās padomes vai pie prezidenta, pieprasot atlīdzināt visu šo kaitējumu ar attiecīga mašīnu skaita piešķiršanu. Ja tas būs pietiekami solīds dokuments, to izplatīs arī informācijas aģentūra. Tad tam būs savā veidā pat stabilizējoša loma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Cik es atceros šeit no tā, ko mēs esam klausījušies un dzirdējuši Johansona kunga runā, tad krimināllietas par bandītismu esot viņa kompetencē. Tāpēc es domāju, ka mūsu iekšlietu ministram vajadzētu par to informēt Latvijas PSR Drošības komiteju ar Johansonu priekšgalā, lai viņš izpilda savas funkcijas.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet liekas, ka Johansona kungam arī ir grūtības, jo viņam bija grūtības saskaitīt, cik uzņēmumu ir streikojuši, un savākt informāciju par pārējo. Es domāju, ka noziegums ir izdarīts pret Latvijas Republiku un šeit Latvijas Republikai būs jātiek galā. Uzticēt citiem - tas būtu tā...

Par Plotnieka kunga ierosinājumu. Te ir tiešām arī šis materiālais jautājums, ne tikai nozieguma atklāšana vien. Varbūt, ka Plotnieka kungs uzņemtos šādu dokumenta projektu sastādīt, tad mēs to varētu apspriest un domāt par to tālāk. Citādi te būs daudz priekšlikumu un domu bez rezultāta. Dabiski, ka Plotnieka kungam būs jāsaistās ar Iekšlietu ministriju. Arī šie zaudējumi lai būtu uzskaitīti, lai tas nebūtu vienkārši deklaratīvs dokuments. Plotnieka kungs māj ar galvu. Tātad šāda dokumenta projekts būs, un tad mēs to apspriedīsim.

Godājamie kolēģi, vai mēs nevarētu balsot, lai būtu ātrāk, par visu šo dienas kārtību, kāda tā ir, jo laikam nebija iebildumu, ka kādu no šiem punktiem nevajag ietvert? Pēc tam izdomāsim par secību. Laikam jāskata tadā kārtībā, kādā ir šie jautājumi. Iebildumu nav? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 93 - par, 2 - pret un 3 - atturas. Dienas kārtība kopumā pieņemta.

Tagad par šiem papildinājumiem. Paziņojums, dokuments Nr.430, grupa sarunām ar PSRS delegāciju. Par pārējo jautājumu iekļaušanu dienas kārtībā laikam spriedīsim tad, kad būs dokumentu projekti.

Mums ir jābalso sākumā un jānorunā, kādā secībā skatīsim. Lūdzu par šo divu papildinājumu iekļaušanu. Jābalso ir par to, kādā kārtībā izskatīsim pēc aktualitātes: vai mēs sākam ar mūsu izdalītās dienas kārtības 2. un 5.punktu, kas ir gatavi izskatīšanai plenārsēdē, vai arī ar dokumentu Nr.430 un grupas sastādīšanu sarunām ar PSRS. Lūdzu izteikties.

Vārds Kiršteina kungam.

A.Kiršteins: Man ir priekšlikums sākt ar grupu sarunām ar PSRS, jo tur ir ļoti īsi, tur nevajag pat drukāt. Tur ir pieci uzvārdi, vajag tikai nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Geidāns: Kā otro, lūdzu, dokumentu Nr.430. Jo ātrāk mēs to tautai dosim, jo labāk būs.

Priekšsēdētājs: Tālāk šinī secībā - 2. un 5.darba kārtības punkts. Iebildumu nav nevienam? Es domāju, tad arī balsošana nav vajadzīga, mēs vienkārši sāksim strādāt.

Lūdzu, Kiršteins kungs, nāciet tribīnē par grupu sarunām ar PSRS.

A.Kiršteins: Cienījamie kolēģi, es nolasīšu. Lēmums ir ļoti īss. Paskaidrošu drusciņ tiem, kas vēl nav dzirdējuši frakcijas sēdē motīvus.

"Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums

Lai veicinātu savstarpējo saprašanos un izskaidrotu oficiālo viedokli, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj pilnvarot sarunām ar PSRS Augstākās padomes tautas deputātiem šādus Latvijas Republikas Augstākās padomes tautas deputātus: Albertu Belu, Vladilenu Dozorcevu, Anatoliju Gorbunovu, Mihailu Stepičevu, Imantu Ziedoni."

Ievērojot to, ka delegācijas sastāvā ir moldāvu rakstnieks Druce, būtu ļoti vēlams mūsu kolēģiem rakstniekiem tikties ar viņu, iepazīstināt ar visām problēmām un ar visu pārējo. Visu, kas saistīts ar dienesta jautājumiem, ar "melno berešu" izdarītajiem noziegumiem, ar jauniesaucamo tvarstīšanu, ir it kā uzticēts apspriest Mihailam Stepičevam. Viņš ir pierādījis, ka ir ļoti kompetents un ļoti mierīgi to visu izskaidro cilvēkiem. Es domāju, ka viņš ir ļoti piemērota kandidatūra, un frakcija piekrīt. Anatolijs Gorbunovs kā diplomāts šeit var smaidīt un patīkami un mierīgi izskatīties.

Priekšsēdētājs: Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs man uzdeva pateikties par komplimentu deputātam Kiršteinam.

Lūdzu, kādi papildinājumi, jautājumi pie šā lēmuma projekta? Lūdzu, otrais mikrofons.

K.Šļakota: Es domāju, tas būtu nedaudz par daudz, ja mēs trīs rakstniekus ieliekam vienā komisijā. Es domāju, mums vajadzētu nedaudz paplašināt pārstāvniecību un papildināt ar neatkarīgo deputātu Zotovu. Tas būtu, manuprāt, lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es saprotu jūsu īpašo reakciju un attieksmi pret šo ierosinājumu. Bet šobrīd ir ļoti savdabīga politiskā situācija republikā, un, jo plašāku spektru sabiedrības izpratnē pārstāvēs šī komisija, jo labāk. Es lūdzu tomēr ņemt vērā šo ierosinājumu un deputātu Zotovu iekļaut. Es domāju, ka ļaunu šis cilvēks nenodarīs šim darbam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Man ir šāds priekšlikums. Es esmu pārliecināts, ka Maskavas kungi vai deputāti skatīs ne tikai mūsu aizsardzības sistēmu, bet arī tos jautājumus, kuros vakar tika nepamatoti apvainots parlaments, proti, ka dažos likumos mēs esot aizskāruši cilvēktiesības un tā tālāk. Tāpēc es uzskatu, ka šīs komisijas vai deputācijas sastāvā obligāti jābūt kvalificētam juristam. Es nesaukšu uzvārdu. Tas varētu būt Krastiņa kungs, tas varētu būt jebkurš, bet juristam jābūt, jo juridiskās fineses viņi noteikti kaut kur aizskars. Es negribētu aizvainot neviena deputāta cieņu, bet es tomēr argumentēti varētu iebilst pret deputāta Zotova kandidatūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Es atvainojos, ka nepaskaidroju sīkāk visu līdz galam. Tas ir oficiālais lēmums. Vēl viņi tiksies noteikti ar frakciju "Līdztiesība" neatkarīgi no mums. Viņi tiksies arī ar mūsu frakciju un ar frakcijas vadību, tas jau ir pats par sevi. Viņi šeit būs vairākas dienas. Iespējams arī, ka tiksies ar kādu no Neatkarības kustības. Tās visas ir dažādas grupas. Mēs jau viņiem neaizliegsim ar Zotovu tikties. Šie pieci cilvēki ir it kā oficiāli delegāti, ko mēs apstiprinām. Mēs jau te neapstiprināsim pašreiz ne "Līdztiesību", ne arī mūsu frakciju. Tās sarunas būs dažādas. Tā ka es domāju, ka šinī situācijā nevajag te neko vairs mainīt, bet apstiprināt vienu oficiālo delegāciju. Katrs jau pats arī var pieiet un runāt pēc tam, bet tas ir tas oficiālais viedoklis.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Gorbunovam.

A.Gorbunovs: Es par sevi negribētu runāt. Par to, ko ierosināja mūsu kolēģi, - par juristiem. Ja tiešām šis ierosinājums gūtu atbalstu, tad būtu vajadzīgs, manuprāt, tāds jurists, kas nemitīgi ir cīnījies Maskavā ar PSRS tautas deputātiem. Tādi juristi mums ir. Tie ir PSRS tautas deputāti, kuri ir arī Latvijas Republikas deputāti. Viņiem ir pieredze, zinot visus tos argumentus, kuri tiek izvirzīti, un tā tālāk. Tas ir Bojāra un Plotnieka kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Gulbis: Varbūt ir lietderīgi padomāt par lauksaimniekiem, jo vakar bija izteikta diezgan asa kritika pret mums, ka daudzas vēstules nāk no lauksaimniekiem. Man būtu priekšlikums par Breša kungu, lai viņš pārstāv šo spektru.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Atbrauks šī delegācija. Laipni izvadāsim viņus pa šiem nocietinājumiem visapkārt. Lai viņi parunājas ar cilvēkiem, pasēž pie ugunskura. Man liekas, ka tas būs vislabākais, nevis tas, ja viņiem zinātnieki stāstīs, ka ir par neatkarību, un zemnieki, ka viņi arī ir par neatkarību. Es domāju, viņiem vienkārši ir neliela ekskursija jāiztaisa. Ja viņi vēlēsies saskatīt patiesību, tad to arī ieraudzīs, bet nevis te ar aprunāšanos. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Spriežot pēc delegācijas sastāva, tie ir pietiekami izglītoti, kulturāli cilvēki, kā profesors Deņisovs un Jons Druce, pat Matrasjans ir diezgan demokrātiski noskaņots virsnieks. Saprotiet, es uzskatu, ka šiem cilvēkiem šis teātris nav vajadzīgs, pārstāvniecība ir no turienes. Vajag virzīt tādus cilvēkus, kuri tiešām var viņus pārliecināt. Visu cieņu pret mūsu trijiem rakstniekiem, bet tas atkal ir teātris. Trīs rakstnieki, lai apstrādātu Druci, vai kā? Ar visu cieņu pret Belu un Ziedoni, es tomēr uzskatu, ka šoreiz Dozorcevs tur noderīgāks, jo viņš vienlaikus pārstāv arī krievu sabiedrību.

Priekšsēdētājs: Movela kungs, nenostādiet sevi neērtā situācijā, Dozorceva kungs kā otrais ir šajā sarakstā.

A.Gorbunovs: Es atvainojos, maza uzziņa. Man tikko bija saruna ar Ministru padomes pārstāvi Maskavā Petera kungu. Viņš teica, ka ir tāda situācija, ka viltus informācija atkal ceļo uz Latviju, it kā tur jau izskata jautājumu par īpašās pārvaldes jeb prezidenta pārvaldes ieviešanu Baltijas valstīs. Izrādās, ka to no rīta tikai ierosinājis viens strādnieks, bet tas jau bija te satraucis sabiedrību.

Jautājumā par komisiju viņš man paziņoja sekojošo. Tomēr šodien vēl ir izskatīta šī komisija. Tā nav, kā jūs pašreiz teicāt, Movela kungs. Tur nav tikai rakstnieki vai citi sabiedriski darbinieki, ļoti inteliģenti cilvēki, kā jūs pirmīt teicāt. Tur ir iekļauti vēl kādi četri ar orientāciju uz grupu "Sojuz".

I.Movels: Kas attiecas uz Zotovu, es uzskatu, ka tas arī ir tāds teātra elements.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt konstruēsimies ne jau tādā veidā. Šeit tika nosaukti pieci uzvārdi. Varbūt, ka var tā ļoti īsi izteikties, kuru no viņiem nevajadzētu un kuru vajadzētu klāt. Ļoti īsi, bez sevišķa pamatojuma. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es negribu izteikties ne par vienu no šiem uzvārdiem. Man visi šie uzvārdi imponē, un es tos atbalstu. Man liekas, ka mēs tagad tiešām sākam spēlēt teātri atkal ar to, ka vajag tādu pārstāvi un tādu pārstāvi. Galu galā nebraucam nekur uz Londonu komandējumā, bet esam tepat Rīgā. Pie mums brauc viesi. Man liekas, ka šo piecu pārstāvju, kurus mēs būsim deleģējuši, ir pietiekami. Jebkurā gadījumā, ja būs vajadzīgs lauksaimnieks, to palūgs, ja būs vajadzīgs jurists, palūgs. Izbeigsim šo teātri un balsosim! (Aplausi.)

Priekšsēdētājs: Vārds Marjašas kundzei.

R.Marjaša: Godājamie deputāti! Diemžēl starp deputātiem ir tikai vienas konfesijas pārstāvis. Bet mums te, Latvijā, ir ļoti plašs konfesiju spektrs. Ja oficiāli šajā delegācijā būtu tikai vienas konfesijas pārstāvis, tad tas liegtu viņiem pamatu iepazīties un tikties ar mūsu reliģisko konsultatīvo padomi šeit, Augstākajā padomē, kas noteikti būtu vajadzīgs. Es vakar noskatījos vakara ziņās to reakciju, kādu tēvs Aleksejs izsauca Interfrontes mītiņā. Diemžēl viņš nav tas cilvēks, kas šodien varētu pārstāvēt visu konfesiju intereses šajās sarunās. Es domāju, ka varbūt labāk ir atturēties no šīs kandidatūras.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es tomēr gribētu lūgt iekļaut šajā sarakstā Ilmu Briņķi- psiholoģisku motīvu dēļ. Es gribētu lūgt arī pašu Ilmu Briņķes kundzi piekrist tam. Viņa ir kompetenta juriste un var ienest šajā sarunā labu efektu.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi priekšlikumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Krūmiņš: Man ir priekšlikums balsot par frakcijas lēmumu, jo būtībā nekas cits rakstiski nav iesniegts. Es pilnīgi pievienojos visiem argumentiem, ko izvirzīja cienījamais Endziņa kungs.

Priekšsēdētājs: Mums tik stingri vēl nav, ka katru uzvārdu vajag rakstiski iesniegt. Es varbūt rezumēšu. Ir nosaukti pieci uzvārdi. Man liekas, teksts tiešām ir formalitāte. Tam nav nekādas nozīmes. Uzvārdi ir šādi: Alberts Bels, Vladilens Dozorcevs, Anatolijs Gorbunovs, Mihails Stepičevs, Imants Ziedonis un papildus - Ilma Briņķe, Zotovs un Juris Bojārs. Vai ir ierosinājums, ka kādu no šiem frakcijas piedāvātajiem pieciem deputātiem nevajadzētu izvirzīt uz šīm sarunām? Nav. Tātad šie pieci uzvārdi paliek.

Tagad mums jābalso par katru no papildus izvirzītajiem. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Savā un deputāta Šļakotas vārdā es noņemu ierosinājumu par Zotova iekļaušanu sarakstā.

Priekšsēdētājs: Zotovs automātiski tiek svītrots. Viņš šeit pašreiz neatrodas, un mēs pat nevaram paprasīt, vai viņš piekrīt vai nepiekrīt tādam godam. Tātad vēl papildus ir deputāte Briņķe un Bojārs. Vai mēs balsojam par katru atsevišķi? Kopā. Varbūt mēs varam nobalsot par visiem septiņiem kopā? Varam. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu, izvirzot grupu sarunām ar PSRS Augstākās padomes delegāciju. Rezultāts: par - 95, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Lūgsim, lai sekretariāts palīdz formulēt lēmumu.

Nākamais dienas kārtības jautājums - Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums. Dokuments Nr.430. Vārds ziņojumam Panteļejeva kungam.

A.Panteļejevs: Cienījamais sēdes vadītājs! Cienījamā Augstākās padome! Es domāju, ka man nevajadzētu lieki ziņot par šo paziņojumu. Principā mums visiem ir pilnīgi skaidrs, kāpēc tas ir vajadzīgs un kāpēc tas ir vajadzīgs šobrīd. Es domāju, ka pēdējās dienas daudziem no mums gan šeit, Augstākajā padomē, gan cilvēkiem uz ielām un visur Latvijā bija zināma atklāsme. Atklāsme tieši jautājumā par to, cik vienoti var būt cilvēki neatkarīgi no viņu nacionalitātes un pat politiskajiem uzskatiem tādos briesmu brīžos, kādos mēs atrodamies šoreiz, kad tiek apdraudēts praktiski mūsu eksistences pamats. Ņemot vērā, ka mūsu konkurentu pamatarguments pašlaik, pilnīgi neslēpjoties, ir palicis nacionālisms, lai gan, cik es sapratu pēc pēdējiem propagandistiskajiem materiāliem, ideoloģiskie jautājumi jau tiek nobīdīti otrajā plāksnē. Tas ir redzams Centrālajā televīzijā, kur pirmajā plāksnē izvirzās motīvi pēc nacionālajām pazīmēm. Līdz ar to mums būtu ļoti svarīgi šodien, pateicoties visiem tiem, kas piedalījās un vēl aizvien piedalās šajā mūsu likumīgās valdības un Augstākās padomes apsardzības procesā un arī visos pārējos procesos, pateikt par šo iespējamo vienotību. Man būtu konkrēts priekšlikums. Bet vispirms komentārs, lai jūs saprastu.

Mēs visi esam noguruši, un šis dokuments tapa vakar naktī. Mēs strādājām kopā ar Igoru Movelu. Sākumā es uzrakstīju tekstu latviski, pēc tam Igors Movels latviešu tekstu pietiekami radoši pārtulkoja. Radās tas krievu teksts, kuru pēc tam atkal tulkoja latviski jau tīri tehniski tehniskais personāls. Tāpēc es ļoti atvainojos, bet tā ir iznācis, ka pagaidām tas literārākais teksts varētu būt krievu teksts.

Otrkārt, man būtu priekšlikums par apspriešanas gaitu. Es domāju, ka nevajadzētu varbūt rīkot debates, jo te nav tādu punktu. Acīmredzot arī jautājumi nebūtu loģiski. Visdrīzāk, ka tas ir savienojams- jautājumi un priekšlikumi.

Man būtu viens priekšlikums. Ņemot vērā, ka man kā žurnālistam ar mazāku stāžu un Igoram Movelam kā žurnālistam ar lielāku stāžu ir zināms, ka šāda veida dokumentu ļoti viegli var torpedēt, jo tur ir daudz literāru elementu, gribētos jūs lūgt, lai tie cilvēki, kuriem ir tīri redakcionālas piezīmes, tādas nebūtiskas redakcionālas piezīmes, varbūt neteikt to pie mikrofona, bet pēc tam vienkārši iesniegt mums. Bet tur, kur runa ir par būtiskām lietām - vai nu par rindkopas, vai teikuma izņemšanu -, tad to likt priekšā. Mēs varētu tad par to vai nu nobalsot, vai, ja šinī gadījumā redakcijas komisijas nav un ja mēs piekrītam, varam uzreiz iekļaut.

Priekšsēdētājs: Paldies par šo piedāvājumu. Es redzu, ka desmit deputāti vēlas izteikties šajā jautājumā. Bet man ir ļoti jāatvainojas, Silāra kungs šeit ir jau ļoti sen priekšā. To es ievēroju. Laikam arī Marjašas kundze vēlreiz pienāca. Bet pārējo kārtību es tiešām neuztvēru, tā ka lūdzu sekretariātu fiksēt, kādā kārtībā tiks uzdoti jautājumi. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Man ir vairāki priekšlikumi. Sākot jau ar pirmo rindiņu, man liekas, nevajadzētu rakstīt "izpaudās cilvēku", bet "izpaudās Latvijas tautas labākās jūtas, tās cildenie centieni". Līdz ar to tālāk pirmās rindkopas trešajā rindā vairs nevajag "Latvijas tautas", bet "vienotu tautu". Pirmajā rindā "Latvijas tautas..." aizvietot "cilvēkus" ar "Latvijas tautu", un tālāk paliek "tauta".

Trešajā rindkopā, man liekas, ka tā ir ļoti trafareta frāze "avantūristu saujiņa". Diez vai nu tādas "avantūristu saujiņas" dēļ mums viss šis pasākums būtu vajadzīgs, tādēļ es pēc savas izpratnes šajā vietā ieliktu "destruktīvie spēki" vai vispār "spēki" bez šiem "destruktīvajiem", tādējādi atstājot "spēki, kas grib nelikumīgā ceļā sagrābt varu". Katrā ziņā tas ir "spēks".

Tālāk skan atkal diezgan tā... "tie ir viņi". "Vienīgi tos, ko pārstāv, vienīgi tos, kas no...", un tālāk kā tekstā.

Pašas beigas skan, pēdējais palīgteikums, - "par kuriem mums vēl būs jāpacīnās". Šeit Bela kungs ierosina - "kuru uzticība mums vēl būs jāiegūst", bet nevis - "būs jāpacīnās". Nākamo rindiņu es vislabprātāk svītrotu, tas, ka "mūsu ir daudz vairāk", "mūsu pusē ir sapratne un vēsturiskā taisnība", es tomēr domāju, ka šis viens teikums manā izpratnē ir lieks.

A.Panteļejevs: Kas attiecas uz to rindkopu, tā tiešām redakcionāli neskan. Tur mēs varētu pieņemt jūsu labojumus. Bet, kas attiecas uz tā teikuma svītrošanu, tad vienkārši ir kaut kā jāfiksē. Ja visi piekrīt, tad svītrojam un vairāk neatgriežamies pie šā jautājuma.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieraugot šo milzīgo sarakstu ar tiem, kas grib diskutēt, es varu pilnīgi... Te pie mikrofoniem ir apmēram tikpat daudz cilvēku, cik sēž zālē. Es ļoti šaubos, vai būs produktīvi, ka katrs teiks savus papildinājumus un Panteļejeva kungs tagad te izmisis labos. Beigās iznāks nevis dokuments, bet kaut kas šausmīgs. Turklāt Freimaņa kungs, kurš uzticīgi stāv rindā otrais aiz Marjašas kundzes, vispār nav sarakstā iekļauts, jo, kamēr pārējie stāvēja, viņš sēdēja, sekretariāts viņu nepieskaitīja.

Ierosinājums ir tāds: visiem, kas vēlas runāt būtiski, kam ir rakstiski sagatavots priekšlikums, vajadzētu aiziet uz laiku blakus zālē, izteikt ierosinājumus, vienoties ar autoriem un pēc tam nākt ar konsensā vienotu dokumentu.

Starpbrīdis pusstundu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ap pieciem uz vienu minūti pieslēgsies televīzija, bet tā nebūs translācija, tas būs tikai fons, lai sniegtu informāciju. Tā ka mums balsot par to, vai translēt vai netranslēt, tagad nevajadzēs.

Nav vēl mūsu darba grupas. Vai kāds ir informēts, cik tālu tā ir tikusi? Pusstunda tika dota dokumenta sagatavošanai. Vai mums iet vēlreiz starpbrīdī? Tā ka, godājamie kolēģi, ieņemsim vietas, brīdi pavērosim, kā strādā mūsu darba grupas līderi, un tad pieņemsim dokumentu.

Lūdzu, Panteļejeva kungs.

A.Panteļejevs: Es varētu mēģināt nolasīt. Es ļoti atvainojos, ka nebūs ar izteiksmi. Jo man būs ļoti jākoncentrējas redakcijas labojumos. Varbūt būs kādi aizkavējumi, tā ka mēģiniet ieklausīties būtībā. Principā tika panākts gandrīz konsenss, izņemot pēdējo teikumu, kuru noņēmām.

"Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojums

Pēdējo dienu notikumos pilnā mērā izpaužas Latvijas tautas labākās jūtas, viņas cildenie centieni. Sakarā ar draudiem, kas radušies demokrātiskajam procesam mūsu republikā, dažādu tautību cilvēki skaidrāk nekā jebkad agrāk apzinās sevi kā vienotu tautu un nepārprotami apliecina gatavību dot pretsparu reakcijas spēkiem, nepieļaut diktatūras nodibināšanos. Atbalsts atjaunojamās Latvijas Republikas parlamentam un valdībai tiek izteikts daudzos mītiņos, demonstrācijās un citās akcijās, kā arī vēstulēs, telegrammās un telefona zvanos. Tādējādi tiek atspēkoti izdomājumi, ka Latvijas sabiedrība esot sašķēlusies pēc nacionālās piederības. Mums ir kopīgas vērtības, kuras mūs vieno un kuras mēs nevienam neatdosim. Šīs vērtības ir demokrātija, valsts neatkarība un sociālie pārkārtojumi."

Tālākā rindkopa principā tiek izlaista, un seko: "Latvijas Republikas Augstākā padome pateicas visiem tiem, kas brīvprātīgi un pašaizliedzīgi uzņēmušies demokrātijas un valstiskās neatkarības aizstāvju grūtos pienākumus, un cer, ka tā dažādu tautību cilvēku saliedētība, kas radusies šajās satraukuma pilnajās dienās, mums palīdzēs pārvarēt visus šķēršļus, ejot izraudzīto ceļu. Draudi Latvijas Republikai joprojām pastāv. Būsim vienoti arī turpmāk."

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Es ļoti atvainojos, ka nebiju komisijā, bet man ir ierosinājums pirmajā teikumā pirms otrā un trešā vārda ievietot iespraudumu - "pēdējo dienu traģiskajos notikumos" vai kā citādi, jo pretējā gadījumā teksts ir - "Pēdējo dienu notikumos pilnā mērā izpaudās cilvēku labākās jūtas". Iznāk, ka visās šajās šaušanās.

A.Panteļejevs: Te ir runa, pirmkārt, par Latviju.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs, tiešām mums bija iepriekš norunāts, lai nevajadzētu šeit spriest, ka to visu izdara komisijā.

A.Panteļejevs: Tur mēs izmainījām, tagad ir nevis "cilvēku", bet "Latvijas tautas" labākās jūtas, saprotiet?

Priekšsēdētājs: Varbūt neiesim atkal to ceļu, no kura jau mēs vienreiz atteicāmies. Godājamie kolēģi, te laikam var tikai vai nu pieņemt, vai nepieņemt. Lūdzu reģistrēsimies. Rezultāts: 102 deputāti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Latvijas Republikas Augstākās padomes paziņojumu ar redakcijas ieviestajiem labojumiem. Rezultāts: 96 - par, 1 - pret, neviens nav atturējies. Tādējādi paziņojums ir pieņemts. Lūdzu sekretariātu kopā ar kanceleju gādāt, lai tas tiktu ar visiem šiem redakcijas labojumiem pavairots un arī izplatīts, izmantojot pieejamos informācijas līdzekļus.

Godājamie kolēģi, mums jāstrādā tālāk. Nākamajos dienas kārtības jautājumos ziņotājs, cik es saprotu, ir Endziņa kungs. Tas ir par karogu un par līdzekļu atlīdzināšanu.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir izsniegts projekts otrajam lasījumam par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijas IX sadaļā, kā arī likumprojekts par grozījumiem vairākos aktos, tajā skaitā arī Kriminālkodeksā. Laikposmā starp pirmo un otro lasījumu ir izdarīts precizējums. Dokumentā Nr.402, trešajā lappusē, kur ir runa par Kriminālkodeksa 183.2pantu. Atcerieties, šeit bija iebildumi pret pašu jēdzienu, tagad ir ierakstīts - valsts simbolu zaimošana. Ir arī mainīta sankcija - naudas sods līdz 5000 rubļiem. Bija līdz 1000 rubļiem. Citu izmaiņu šajos projektos nav.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi būtu ziņotājam? Nav. Vai debatēs ir kāds pieteicies par šo jautājumu? Nav. Lai sekretariāts zvana, jo es redzēju, ka apmēram četri deputāti izgāja pa sēžu zāles durvīm. Pēc kāda laiciņa reģistrēsimies un mēģināsim balsot.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 110. Godājamie kolēģi, mums tiešām būs jāpārreģistrējas, jo ir jābalso otrajā lasījumā par likumprojektu. Ja nav neviena labojuma un papildinājuma un ja nobalsojam par šo likumprojektu otrajā lasījumā ar pietiekamu balsu daudzumu, tad tas tiek pieņemts galīgi. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 110.

Godājamie kolēģi, tagad lūdzu balsot par Latvijas Republikas likumu par grozījumiem Latvijas Konstitūcijas IX sadaļā un par likumu par grozījumiem un papildinājumiem šajos likumos otrajā lasījumā. Par dokumentu Nr.402 tiek balsots kopumā. Vai Endziņa kungs mani labos? Atsevišķi ir jābalso?

A.Endziņš: Bija priekšlikums nobalsot atsevišķi par izmaiņām Konstitūcijā, jo šeit ir cits balsu skaits nepieciešams. Tad mēs varam balsot kopumā par likuma otro daļu.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais balsojums būs par labojumiem Konstitūcijā, kur nepieciešama 101 balss; 100, es atvainojos. Otrs balsojums būs par pārējām izmaiņām šajos likumdošanas aktos. Balsojam par izmaiņām Konstitūcijas normās. Rezultāts: 109 - par, neviens nav pret, un neviens neatturas. Pieņemts. Tā kā otrajā lasījumā ir bez labojumiem, tad arī kopumā ir pieņemts.

Nākamais balsojums ir par labojumiem citos likumdošanas aktos. Balsosim par izmaiņām likumdošanas aktos sakarā ar Latvijas Republikas karogu, himnu un ģerboni. Rezultāts: 108 - par, pret un atturējušos nav. Arī šis pieņemts otrajā lasījumā un arī galīgi. Gandrīz kā vecajos labajos laikos tiek balsots.

Tālāk pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums, par ko mēs esam nobalsojuši. Ziņotājs ir Endziņa kungs.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums ir iesniegts likumprojekts, ko sagatavojusi un iesniegusi valdība. Tas ir likumprojekts par noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī juridisko personu vainas dēļ cietušo pilsoņu ārstēšanai patērēto līdzekļu atlīdzināšanu. Dokuments Nr.404. Un arī izmaiņas Civilkodeksa 448.pantā.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka noziedzīgo darbību rezultātā tiek nodarīts kaitējums pilsoņu veselībai un šo pilsoņu ārstēšanai tiek patērēti ļoti lieli valsts līdzekļi, kuri bieži vien netiek piedzīti no vainīgajām personām. Pakāpeniski pārejot uz citiem principiem mūsu medicīniskajā aprūpē, acīmredzot ir jādomā par daļēju šo līdzekļu atgūšanu ārstniecisko iestāžu rīcībā. Tāpēc šāds projekts ir izstrādāts.

Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Likumdošanas jautājumu komisija atstāja šo projektu tādu, kādu to iesniedza valdība, ar nolūku, lai otrajā lasījumā izdarītu nelielas korektīvas, kuras ir nepieciešamas. Proti, dokumentā Nr.404, likuma 1.punktā ir jāprecizē. Šeit ir rakstīts- "ja kaitējums cietušā veselībai nodarīts juridisku personu vainas dēļ". Līdz ar tām izmaiņām, kuras pašreiz tiek izdarītas Latvijas Republikas Civilkodeksā, šeit ir jāprecizē atsevišķi juridisko personu vaina un šeit jāliek iekšā arī organizāciju vainas dēļ.

Vēl varbūt vēršu jūsu uzmanību uz 2.punktu, kur projektā ir ielikta ideja, ka, ja civilprasība par ārstēšanai patērēto līdzekļu piedziņu tiesā nav bijusi iesniegta, tiesa, taisot spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas izlemt jautājumu par ārstēšanai patērēto līdzekļu piedziņu. Tā ir novitāte.

Vēl gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka nupat mēs saņēmām arī izziņu no Latvijas Republikas prokuratūras. Runa ir par to, ka ļoti daudz krimināllietu, kas ierosinātas pret personām, kuras nodarījušas kaitējumu cilvēka veselībai, tiek izbeigtas pēc nereabilitējošiem apstākļiem. Līdz ar to lieta tiesā nenonāk. Tātad tiesas ceļā netiek risināts jautājums par zaudējumu atlīdzības piedzīšanu. Pēc tās izziņas, kas ir iesniegta, piemēram, pēc Kriminālkodeksa 106.panta, no 97 krimināllietām pēc nereabilitējošiem apstākļiem ir izbeigtas 79. Tātad ļoti augsts procents. Bet vispār par dažāda veida miesas bojājumu nodarīšanu pēc nereabilitējošiem apstākļiem ir atteikts ierosināt krimināllietas 1181 gadījumā. Tātad cilvēki ir cietuši, kaitējums ir nodarīts, ir ieguldīti bieži vien personiskie līdzekļi, lai to novērstu. Tāpēc acīmredzot ir doma, ka likumā būtu jāparedz atsevišķs punkts, lai reglamentētu arī šos gadījumus, jo pašreiz ir skaidrs: ja ir nodarīts kaitējums personai, paliek vienmēr tiesības griezties tiesā ar civilprasību. Te arī var vienkāršot šo procesu. To, es domāju, mēs varētu izdarīt uz otro lasījumu un šo projektu iesniegt.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ziņotājam? Vārds deputātam Freimanim.

J.Freimanis: Endziņa kungs, vai jūs nedomājat, ka 1.punktā iekavās teiktais "atskaitot kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas vai piepeša stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī, ko radījusi vardarbība ar goda aizskārumu" nav divdomīgi? Abus šos gadījumus var traktēt dažādi. Vienam liekas, ka tās ir nepieciešamās robežas, otram aizstāvoties pārlauž roku.

Tāpat arī tas otrs jautājums. Vienam cilvēkam pietiek pateikt nevainīgu vārdiņu, viņš tevi uzreiz gandrīz vai nosit. Bet tā dzīvē var gadīties. Varbūt šīs iekavas var izņemt vispār ārā.

A.Endziņš: Es jūs sapratu, cienījamais kolēģi Freimani! Bet lieta ir tāda, ka katrā gadījumā nepieciešama aizstāvība. Tas ir jādara jau izmeklēšanas procesā un jānovērtē visi pierādījumi tiesā, tiesa tad lems - ir vai nav. Bet, ja mēs izslēgsim to ārā, tad līdz ar to arī zināmā mērā orientēsim cilvēkus uz to, lai pagriež vaiga otru pusi, ja iesit pa vienu, vai arī glābjas bēgot. Tātad - neizrādīt aktīvu pretestību. Tāpēc, es domāju, nebūs pareizi, ja mēs to izņemsim ārā. Šeit bieži vien var būt robeža, bet tas katrā gadījumā tiesai ir jāizvērtē, vai ir notikusi nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšana vai arī nav. Arī šī pēkšņā psihiskā uzbudinājuma dēļ.

Priekšsēdētājs: Ceru, ka Freimaņa kungs ir apmierināts ar atbildi. Vai vēl kāds vēlētos jautāt ziņotājam? Jautājumu nav. Vai ir kāds pierakstījies debatēs par šo jautājumu?

Priekšsēdētājs: Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā Latvijas Republikas likuma akceptēšanu pirmajā lasījumā. Balsojam par dokumentu Nr.404. Rezultāts: par - 99 balsis, pret- nav, atturas - 1. Esam akceptējuši šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Endziņa kungs pateiks, kad mēs varam to skatīt otrajā lasījumā.

A.Endziņš: Varbūt, ka tomēr nepieciešams, jo tas sastāv no divām daļām. Šeit ir izmaiņas Civilkodeksa 48.pantā. Ir redakcionāla rakstura labojumi un ir jāsaskaņo ar likuma 1.punktu, jo vienā vietā ir tīši, otrā ir vispār, bet tie ir otrajā lasījumā novēršami. Bet varbūt, ka tomēr par to vajag nobalsot atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Tātad Endziņa kungs piedāvā balsot atsevišķi par šo dokumentu. Pēc būtības mēs arī varam balsot par šā dokumenta otru daļu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 101 balss. Akceptēts pirmajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Mēs esam izskatījuši tos jautājumus, ko bijām šodien iekļāvuši dienas kārtībā. Vēl varbūt mums kaut kas ir papildus. Mandātu un ētikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Budovskis ierosina izskatīt papildus vienu jautājumu, kas ne sevišķi aizkavētu mūs. Praktiski tas pamatots tikai uz Mandātu un ētikas komisijas ziņojumu. Mums tas tikai jāakceptē vai ne. Tas ir lēmums par Rīgas 44.vēlēšanu apgabalā ievēlētā Latvijas Republikas tautas deputāta Matvejeva pilnvaru atzīšanu. Deputāts Budovskis ierosina šo jautājumu iekļaut dienas kārtībā. Vai ir kādam iebildumi pret jautājuma izskatīšanu? Nav.

Lūdzu Budovska kungu tribīnē. Bet mums jānobalso par iekļaušanu dienas kārtībā. Matvejeva kungs ir bijis šeit. Nākamreiz, kad viņš būs, tad Budovska kungs uz viņu norādīs un jūs varēsiet iepazīties. Balsojam par lēmumprojekta par deputāta Matvejeva pilnvaru atzīšanu iekļaušanu darba kārtībā. Rezultāts: par - 89. Tātad esam iekļāvuši dienas kārtībā.

Lūdzu Budovska kungu ziņot par šo jautājumu.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Mandātu un ētikas komisija vienmēr augstā godā ir turējusi mūsu deputātu pilnvaras. Mēs uzskatām, ka šim procesam ir bezgalīgi garš mūžs. Es domāju, ka pēc šiem ārkārtējiem apstākļiem, kuros mūsu parlaments strādā, mēs par savu pienākumu uzskatām izskatīt šo jautājumu par deputāta Matvejeva pilnvaru apstiprināšanu. Kā jūs atminaties, par deputātu Matvejevu ļoti aktīvi iestājās "Līdztiesības" frakcija. Man, protams, ir bezgala žēl, ka šodien viņiem izpaliek šis augstais gandarījums, jo darbs jautājumā, kas mums radīja zināmas domstarpības 44.vēlēšanu apgabalā, faktiski ir pabeigts.

Kā jūs atminaties, šo darbu turpināja Centrālā vēlēšanu komisija. Savā konstatējumā tā atzīst, ka patiešām ir notikusi virkne pārkāpumu, kas saistīti ar vairākiem vēlēšanu likuma pantiem. Tas viss ir atzīmēts dokumentā Nr.405, kas jums jau ir izdalīts.

Neskatoties uz to, ka šādi pārkāpumi ir notikuši, tas tomēr nav iespaidojis vēlēšanu galīgo rezultātu. No tiem 28 kuģiem, no kuriem ir saņemta informācija, un 198 cilvēkiem, par kuriem bija domstarpības sakarā ar viņu balsošanas likumību, ir konstatēts, ka 70 gadījumos patiešām ir pārkāpumi. Tomēr pēc diviem kritērijiem, tas ir, ka piedalījušies 50 procenti vēlētāju un nodota 50 plus viena balss, Matvejevs ir izturējis. Tādējādi Centrālā vēlēšanu komisija uzskata, ka Matvejeva pilnvaras ir apstiprināmas. Mandātu un ētikas komisija arī tam piekrīt un lūdz par šo lēmumu balsot.

Priekšsēdētājs: Jautājumos ir pierakstījies deputāts Šteins.

V.Šteins: Vai šis biedrs Matvejevs ir Latvijas Komunistiskās partijas biedrs?

M.Budovskis: Uz šo jautājumu man ir bezgala grūti atbildēt. Vienu es gan varu pateikt - mēs neesam vienas partijas biedri.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi jautājumi? Deputāts Plotnieks uzdod jautājumu.

A.Plotnieks: Godājamo komisijas priekšsēdētāj! Savā lēmuma projektā jūs konstatējāt, ka vēlēšanu norisē ir pārkāptas četras normas. Vai tādā gadījumā var teikt, ka tomēr skaitliskais spēku samērs ir bijis tāds, ka mums šīs pilnvaras ir jāapstiprina? Bez šiem jūsu vai attiecīgi Centrālās vēlēšanu komisijas konstatētajiem pārkāpumiem var būt arī citi. Katrā ziņā četru normu pārkāpums ir tik būtisks, ka pieņemt šādu lēmumu- tas nozīmē vispār atteikties no jebkādas likumības vēlēšanu norisē.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Šeit Mandātu un ētikas komisija nav bijusi galīgā instance. Kad mēs izskatījām šo jautājumu, ikviens no deputātiem varēja uzstāties un izteikt savus argumentus tanī sanāksmes reizē, kad mēs šīs pilnvaras - izskatīt jautājumu tālāk - nodevām Centrālajai vēlēšanu komisijai. Tad arī tika minēti visi šie pārkāpumi. Rēķinājāmies ar to, ka šis vēlēšanu apgabals ir bezgala sarežģīts un ļoti specifisks, tādēļ ka saistīts ar kuģiem, kuri atrodas jūrā. Vēlēšanu iecirkņi tiek veidoti ekspromta apstākļos, ne vienmēr kapteiņiem ir pilnīga informācija, turklāt arī vēlēšanu realizācija ne vienmēr ir atbilstoša. Zināmā mērā mēs to uzskatījām, ja teiktu juridiski, kā vainu mīkstinošu apstākli. Protams, pārkāpumi ir bijuši, tie ir reģistrēti mūsu lēmumā, ko šodien izdalījām, tomēr mēs uzskatījām, ka galīgo slēdzienu varētu pieņemt tādu, kā ir šeit formulēts.

Priekšsēdētājs: Vēl kādi jautājumi? Nav. Godājamie kolēģi! Vai ir kāds, kas pieteicis debatēs šajā jautājumā? Nav. Tādā gadījumā mums atliek tikai balsot.

Balsosim par lēmumu par deputāta Matvejeva pilnvaru atzīšanu. Rezultāts: par - 72 balsis, pret - 4, atturas - 11. Lēmums pieņemts, deputāta Matvejeva pilnvaras ir atzītas. Lūgsim mūsu Augstākās padomes sekretariātu darīt zināmu šo vēsti Matvejeva kungam.

Godājamie kolēģi! Mēs esam izskatījuši dienas kārtību, kādu šodien bijām paredzējuši, pilnā apmērā. Visi lēmumi pieņemti, izņemot līdzjūtības telegrammu Lietuvai. Es atļaušos nolasīt šo redakciju, man tā ir priekšā. Tad izvērtēsim, vai šādu tekstu varam pieņemt.

Telegramma ir uzrakstīta krievu valodā, kaut gan, zinot Lietuvas Republikas Augstākā padomes kancelejas darba īpatnības, man liekas, ka šai telegrammai bija jābūt laikam citā valodā. Es nolasīšu tomēr krievu valodā.

*/"Lietuvas Republikas Augstākā padome

Lietuvas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājam V.Landsberģim

PSRS prezidentam M.Gorbačovam

Latvijas Republikas Augstākā padome izsaka dziļu līdzjūtību 13.janvārī nogalināto Lietuvas mierīgo iedzīvotāju ģimenēm, radiniekiem un tuviniekiem. Mēs esam sašutuši par slepkavu un noziegumu organizatoru noziedzīgajām darbībām. Kategoriski protestējam pret Bruņoto spēku izmantošanu politisku mērķu sasniegšanai. Atbalstām Lietuvas Republikas Augstākās padomes un valdības likumīgumu un konstitucionālās darbības.

Latvijas Republikas Augstākā padome

Rīgā 1991.gada 16.janvārī"/

Godājamie kolēģi, kādas ir domas par šīs telegrammas teksta apstiprināšanu? Telegrammas tekstu apstiprināt. Paldies. Lūgsim Freimaņa kungu atbildēt uz šo jautājumu. Freimaņa kungs, jums ir ļoti patīkams paradums runāt bez mikrofona, bet jūsu balss, goda vārds, nav tik spēcīga, lai to varētu saklausīt.

J.Freimanis: Te ir divi jautājumi, kas laikam nebija īsti skaidri. Tur bija jāpieraksta, ka kopija tiek sūtīta Gorbačovam. Gorbačovam mums nav jāizsaka līdzjūtība, viņam ir jāzina, ko mēs sakām lietuviešiem.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, ņemot vērā, ka Lietuvas sabiedrība un visas pasaules sabiedrība diezgan dažādi vērtē Gorbačova lomu šā nozieguma izdarīšanā, var iznākt diezgan divdomīga situācija, izsakot šādu līdzjūtību un kā adresātu pierakstot citas personas vārdu klāt.

J.Freimanis: Tad jau var izslēgt Gorbačovu.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs piedāvā izslēgt Gorbačovu, tikai viņš neminēja, no kurienes, laikam no telegrammas teksta.

J.Freimanis: Sākumā, kur viņš ir minēts adresē.

Priekšsēdētājs: Tātad autors piedāvā neadresēt šīs telegrammas kopiju PSRS prezidentam Gorbačovam. Neviens neiebilst? Kas attiecas uz telegrammas tulkojumu varbūt kādā citā valodā, tas ir tehnisks jautājums, ko mēs varam atrisināt bez plenārsēdes. Nav iebildumu?

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šīs telegrammas teksta apstiprināšanu, izslēdzot, ka kopija tiek sūtīta PSRS prezidentam. Rezultāts: par - 85, pret - nav, atturas - 2. Teksts ir apstiprināts, nodosim tālākai apstrādei.

Es atļaušos svītrot to otru adresātu ārā, lai nebūtu divdomīga situācija un lai neieviestos kļūdas. Es arī atļaušos, ja man plenārsēde piekrīt, atdot šo telegrammu pārtulkošanai angļu valodā. Tas laikam būtu morāli pareizāk šajā gadījumā. Arī lietuviešu valodā, ja Cālīša kungs varētu. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Cālītis: Es domāju, ka šo telegrammu vajadzētu nosūtīt vai nu lietuviešu, vai latviešu valodā.

Priekšsēdētājs: Lūgsim mūsu darbiniekus nodrošināt tulkojumu lietuviešu valodā. Ceļ roku Tautas frontes priekšsēdētājs Ražuks, kas laikam līdzēs šajā gadījumā. Paldies. Laikam atrisināsies bez birokrātiskā aparāta iejaukšanās šajā procesā. Par to nevajag balsot.

Godājamie kolēģi! Pie manis griezās mūsu kolēģis deputāts Lucāns un ierosināja pārspriest šeit, plenārsēdē, kad mēs visi esam kopā, šādu jautājumu. Tuvākajās dienās Latvijas Republikā ieradīsies PSRS oficiālā delegācija. Ir piedāvājums; to motivēs mūsu kolēģis Lucāns, vai nevajadzētu mums šeit visiem kopā ar viņiem tikties, jo laikam daudziem gribēsies kaut ko pateikt šiem kungiem. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Es ļoti atvainojos, es neiebilstu pret šo variantu, bet es biju domājis ko citu. Atcerieties, pagājušā reizē pirms kongresa, kad mēs tikāmies, mēs runājām, ka pēc mēneša vēl tiksimies ar mūsu PSRS deputātiem. Tā bija tā ideja. Bet es nekādā gadījumā neiebilstu arī pret šo otro priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu kolēģus izteikties. Praktiski iznāk divi priekšlikumi. Es biju drusku pārpratis Lucāna kungu, tāpēc tā sanāca. Lucāna kunga priekšlikums ir tikties ar PSRS tautas deputātiem, kuri ievēlēti Latvijas Republikas teritorijā. Otrs piedāvājums ir šeit, plenārsēdē, tikties ar delegāciju. Lūdzu izteikties par šiem priekšlikumiem. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lucāns: Es vēlreiz atvainojos, bet es atkal nebiju domājis, ka tikai man vienam vajadzētu tikties. Es biju domājis, vai Augstākajai padomei ir vēlēšanās tikties ar PSRS deputātiem, ar kuriem mēs pagājušajā reizē norunājām, ka pēc mēneša tiksimies atkal un pārrunāsim savas kopējās lietas. Ja tas nav vajadzīgs, es šādu tikšanos neorganizēju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Redzot mūsu savāktību pēc šīm negulētajām naktīm šodien, es uzskatu, ka tāda tikšanās tik plašā lokā nebūtu īpaši vēlama. Es saprotu, ka ne jau šodien, ka pēc divām dienām, bet es uzskatu, ka nebūtu vēlama.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es domāju, ka pašreizējos apstākļos jo sevišķi svarīgi ir tik tiešām cīnīties otrajā frontē PSRS Augstākajā padomē. Es domāju, ka kopējas taktikas izstrādāšanas nolūkos šāda tikšanās būtu tieši vēlama.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Mēs vairākkārt esam mēģinājuši tā vai citādi risināt jautājumu, ko darīt ar PSRS tautas deputātu institūtu? Es domāju, ka šajā konkrētajā gadījumā vai situācijā vajadzētu vēlreiz pie tā atgriezties un ļoti konkrēti izvērtēt vienu iespēju, kas, manuprāt, jāņem vērā. Tā ir šāda: šinī gadījumā, no vienas puses, nosacīti būs pieci vai deviņi PSRS tautas deputāti, no tiem apmēram puse pārstāvēs Savienību. No otras puses, pretim būs zināma grupa Latvijas Republikas tautas deputātu.

Kāpēc tajos gadījumos, kad taktika to prasa un tas ir mērķtiecīgi, nelikt turpat klāt zināmu grupu PSRS tautas deputātu, kas ir ievēlēti Latvijā? Viņiem ir tās pašas iespējas runāt šīs tikšanās laikā un pēc tam tā vai citādi interpretēt šos materiālus, braucot uz PSRS Augstākās padomes sesiju Maskavā. Mums tur dod vārdu, kad mēs prasām. Tā ka šis jautājums ir vienreiz jau skanējis, es gribētu, ja būtu iespējams, iebildumus tā vai citādi noraidot, paskaidrot: ja mēs pateiksim, ka PSRS līmenī vispār nav ko darīt, tad es varu teikt, ka mēs arī šeit varam nesēdēt. Mēs vispār varam neko nedarīt. Tas, manuprāt, būtu vienkārši noziedzīgi. Jāstrādā, izmantojot visus institūtus, izmantojot pilnā apmērā visu, ko vien var izmantot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Es uzskatu, ka ar to piecnieku, kas ir sūtīts no Maskavas, jātiekas mūsu grupai, nevis visam parlamentam, un konstruktīvi jāstrādā. Parlamentam jāstrādā savs likumdošanas darbs. Kas attiecas uz deputātiem, kuri ievēlēti no Latvijas, tad mēs varētu, kā saka, par vienotu rīcību stratēģiski vienoties kopīgi. Tās ir dažādas lietas. Tās nevajag jaukt.

Priekšsēdētājs: Tās arī ir atdalītas, Rikarda kungs.

R.Marjaša: Es gribētu izteikt tādu domu. Nav jau zināms, vai viņi gribēs nākt pie mums parlamentā. Bet man liekas, ka aiz politiskiem apsvērumiem būtu varbūt lietderīgi viņiem piedāvāt uzstāties pie mums parlamentā. Viņi varētu uzklausīt arī mūsu domas. Viņi atzīst, ka mēs esam likumīga vara, viņi nāk pie mums, mēs ar viņiem runājamies. Tikai mums vajag šeit iepriekš izstrādāt taktiku. Skaidrs, ka kopīgu valodu nez vai visos jautājumos atradīsim. Bet to līmeni mums vajadzētu izturēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es domāju, ka, protams, vajag runāt. Bet es nedomāju, ka mums vajadzīga šāda tikšanās parlamenta līmenī. Cits jautājums, ka mēs varētu to noorganizēt frakciju līmenī, kā jau vienreiz bija. Bet tad tas ir jālemj frakcijas sēdē. Parlamenta līmenī, es domāju, ka nav lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Vārds Dineviča kungam.

J.Dinevičs: Šeit ir divi līmeņi. Pirmajā variantā es patiesi piekrītu Cilinskim, ka ne ar visu parlamentu uzreiz šī Maskavas komanda tiekas, bet viņi tiekas frakcijās. Ar to tad arī oficiālā daļa ir beigusies. Protams, komisija tiekas atsevišķi.

Otrais. Par to, ka mēs nākam kopā ar PSRS deputātiem. Es gribētu teikt, ka šodien savā starpā frakcijā bijām jau pietiekami sanervozējušies. Ja šodien vai rīt paredzēsim šādu tikšanos, es tai neprognozēju sevišķi labu iznākumu, ņemot vērā, ka pēc pēdējās reizes, kad šāda tikšanās bija, notika visas tās operācijas Maskavā. Ja mēs sāksim vēl tās izskatīt pašreiz, tad mēs, Dieva vārds, ne par ko nevienosimies.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kas vēlas izteikties? Nav. Vai mums ir jābalso? Ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums - sarīkot Latvijas Republikas Augstākās padomes un to PSRS tautas deputātu, kas ievēlēti Latvijas Republikas teritorijā, tikšanos. Principā, ja mēs būsim nobalsojuši, teiksim, "par", tad tālākais ir tehnikas jautājums.

R.Rikards: Pirmdiena, es domāju, būtu tā diena, jo tad viņiem visvieglāk tikt. Pirms braukšanas uz Maskavu viņi var atnākt uz šejieni.

Priekšsēdētājs: Pirmdiena tiek piedāvāta. Bet tas jau ir risināms laikam pēc saskaņošanas.

Godājamie kolēģi, lūdzu balsošanas režīmu. Sākumā nobalsosim par priekšlikumu tikties pirmdien ar tiem PSRS tautas deputātiem, kas ievēlēti no Latvijas. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par - 70, pret - 9, atturas - 11. Vēl divas balsis, bet es domāju, ka te tas nav būtiski. Lēmums ir pieņemts. Lūgsim Lucāna kungu organizēt šo tikšanos. Dabiski, ka palīdzēs arī mūsu sekretariāts un kanceleja.

R.Rikards: Man būtu vēl viens lūgums, tikai vajadzētu vienoties par laiku. Kurā laikā mēs noliekam tikšanos?

Priekšsēdētājs: Pirmdien, 21.janvārī. Pēdējās dienās gan ir ļoti grūti prognozēt, kas notiks tuvākajā laikā, bet cerēsim uz to labāko. Kādu laiku kolēģi piedāvā?

Atcerēsimies, ka pirmdien pēc pusdienas ir frakcijas. Tātad, ja mēs nobalsojam, ka Augstākā padome tiekas ar viņiem un ir kopīga sēdēšana, tad tai ir jābūt vai nu pirms frakcijas sēdes, vai frakcijas sēdes laikā. Divi varianti. Kā frakcijas priekšsēdētājs Dineviča kungs domā?

J.Dinevičs: Es domāju, ka tādā gadījumā jātiekas laikam frakcijas sēdes laikā, jo mēs tāpat būsim iekavējuši darbu komisijās, kurām ir atvēlēta pirmdienas priekšpusdiena. Tam vajadzētu palikt, ja situācija nebūs pavisam cita. Es domāju, ka frakcijas sēdē tas būtu viens no jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Šinī gadījumā mēs tiešām esam atkarīgi no situācijas, kāda ir izveidojusies un izveidosies Latvijas Republikā. Bet ar optimistisku skatījumu domājam, ka pirmdien pēcpusdienā pulksten 15.00. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Man tagad drusku rodas neskaidrība. Ja frakcijas sēdes laikā, vai man tādā gadījumā aicināt visus vai tikai Tautas frontes frakcijas daļu?

Priekšsēdētājs: Liekas, ka pārējie diez vai nāks, ja situācija būs tāda kā šodien.

R.Rikards: Viena daļa varbūt nāks arī. Kā darīt?

Priekšsēdētājs: Par šo jautājumu izteiksies Buķeles kundze. Lūdzu.

E.Buķele: Es gan negribēju par šo jautājumu. Es domāju par to PSRS tautas deputātu komisiju, kura atbrauks. Ja mēs viņus uzaicinām, lai cik tas mums nepatīkami, atnākt uz plenārsēdi, mums būs ļoti grūti savākties un runāt ar viņiem. Bet, ja mēs uzaicināsim un ja viņi gadījumā neatnāks, tad tas būs trumpis mums pasaules priekšā.

Priekšsēdētājs: To jautājumu mēs vēl izdiskutēsim. Tātad par precizējumu. Ja tas ir frakcijas sēdes laikā, tad mēs aicināsim arī pretējo frakciju, kā vienmēr.

R.Rikards: Nē, es saprotu, ka frakcijas sēdes laikā te būs tikai Tautas frontes frakcija.

Priekšsēdētājs: Nē. Tas nozīmē, ka frakcijas sēde notiks citā laikā, bet šajā laikā, kas bija paredzēts frakcijas sēdei, notiks šī tikšanās.

R.Rikards: Tātad mēs esam vienojušies, ka Augstākās padomes sēdes laikā tiekamies ar visiem PSRS Augstākās padomes deputātiem no Latvijas, protams?

Priekšsēdētājs: Citu variantu laikam nebija.

R.Rikards: Pulksten 15.00 pirmdien?

Priekšsēdētājs: Jā.

R.Rikards: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka otro jautājumu par šiem PSRS deputātiem mēs izspriedīsim tad, kad šī PSRS delegācija izteiks vēlēšanos ar mums tikties. Tad mēs lemsim, vai ar viņiem tiekamies vai netiekamies. Tādā veidā atdosim iniciatīvu šai grupai.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Kolēģi! Pulkstenis ir 17.30. Līdz mūsu darba dienas oficiālajām beigām, kā noteikts reglamentā, ir vesela stunda. Es gribētu likt priekšā tomēr plenārsēdi šodien vēl nebeigt, jo nebūtu ētiski, ja cilvēki, kas ir negulējuši naktīm, stāv uz ielas un mūs sargā, bet mēs stundu pirms oficiālā pārtraukuma beidzam plenārsēdi un neko nestrādājam. Es ierosinu uztaisīt pārtraukumu un vēl vienu darba cēlienu nostrādāt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums vēl būs nepieciešamība sasaukt Prezidija sēdi, jo mums ir pēdējais laiks saplānot darbu uz priekšu plenārsēdēs. Mums ir drusku iekrājies ar visiem šiem nervozajiem notikumiem. Drusku tas plānošanas darbs ir pajucis. Tas ir jāatjauno un reāli jāizplāno.

Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: PSRS Augstākā padome ir PSRS varas augstākais orgāns. PSRS tautas deputāts pārstāv šo varu neatkarīgi no tā, ka ir no Latvijas. Es sniedzu personiski savu paziņojumu. Kamēr man nebūs informācijas par katru no šiem deputātiem, kā viņš ir izteicis savu attieksmi un kā viņš ir norobežojies kā PSRS augstākās varas orgāna pārstāvis no PSRS armijas un vadības organizētajiem slaktiņiem Lietuvā, es nekādās tikšanās ar viņiem nepiedalīšos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Pirms plānojam savu darbu tālāk, mums ir jāizvērtē, kā paliekam šeit un darbojamies šonakt. Tad mēs varam arī plānot varbūt vēl šodien vienu frakcijas sēdi, jo mums šajā frakcijas sēdē ir jāizskata vismaz divi dokumenti. Pirmais - mūsu atbilde šai frakcijai, otrs - jādod kaut kāds novērtējums tam papīram, ko viņi ir iesnieguši mums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais: Ja iespējams, mums vajadzētu precizēt, vai rīt ir ceturtdiena vai trešdiena?

Priekšsēdētājs: Nē, rīt ir... Kungi! Lūdzu variantus, kāda šodien ir diena? Kungi, nobalsosim! Ir divi varianti: trešdiena vai otrdiena.

Joki paliek joki, bet rīt tiešām ir ceturtdiena. Rīt pēc mūsu ierastās kārtības būtu jāstrādā komisijās. Pulksten 16.00 jābūt komisijas sēdei. Es domāju, ka tam visam tā jābūt. Bet es ierosinu šodien tomēr sapulcēties arī Prezidijam. Mēs tagad pabeigsim, izdarīsim pārtraukumu, pēc tam būs Prezidija sēde. Arī komisiju priekšsēdētājiem tagad būs ko darīt līdz Prezidija sēdei, lai apkopotu visus materiālus, kas ir ierakstāmi dienas kārtībā.

Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Par procedūru. Es tomēr ierosinu, ņemot vērā stāvokļa nopietnību, rīt sapulcēties pulksten 10.00 vai 9.00 uz plenārsēdi. Ja problēmu nav, var iet strādāt komisijās.

Priekšsēdētājs: Bez šaubām. Par to es gribēju tālāk runāt. Tātad piedāvājums par šodienu ir pieņemts. Prezidija sēde. Pašlaik pulkstenis ir bez 20 minūtēm seši. Es ierosinu šo Prezidija sēdi rīkot pulksten 19.00. Prezidija locekļiem nav iebildumu? Līdz tam lūdzu sagatavot priekšlikumus dienas kārtībai. Prezidija sēde notiks sēžu zālē. Man liekas, mums nav šādu apstākļu dēļ jāmaina sava pierastā kārtība.

Godājamie deputāti! Pirms pārtraukuma mums, tāpat kā katru vakaru, ir jāvienojas par savu atrašanos šajās telpās. Es gribu jūs informēt, ka šodien notika vairākos līmeņos - gan visai augstos, gan vidēji augstos, gan arī izpildlīmeņos - apspriedes un konsultācijas par stāvokli Rīgā un Latvijā. Arī šeit ap mūsu Augstākās padomes namu un citos sevišķi svarīgos objektos. Ir pieņemts, ja tā var teikt, darba lēmums - atzīt par nepieciešamu arī turpmāk veltīt vislielākos spēkus visstingrākajai apsardzībai un kārtības nodrošināšanai, vienlaikus pilnveidojot šo apsardzes sistēmu, padarot to profesionālāku un efektīvāku.

Vienlaikus gribu teikt, ka tas nav saistīts ne ar kādu cilvēku atsaukšanu no kaut kurienes vai pārvietošanu. Tas var būt saistīts ar nelielu pārvietošanu.

Tā kā mēs šeit atradāmies visu dienu sēžu zālē, es jūs gribētu informēt par to, kas ir noticis Rīgā. Runāšu par tiem, kas ir pārbaudīti materiāli. Vienlaikus es palūgtu presi, radio un televīziju uzreiz neķert vārdus no mutes un nelaist ēterā. To var darīt ar oficiālām ziņām, ko sniedz Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija. Neizmantojiet informāciju, ko gūstat plenārsēdēs, kādai lielākai vai mazākai sensācijai! Šādas sensācijas šodien jau ir kādas trīs no Igaunijas un Krievijas. Pārbaudot izrādījās, ka diemžēl tās nav pamatotas.

Tātad tā informācija, kas ir pārbaudīta. Šodien Rīgas radio izskanēja ziņojums, ka te ir varonīgi cilvēki, kas ir gatavi sagaidīt "melnās beretes" un tamlīdzīgi. Viņi, protams, arī klausās radio. Tātad atkal ir notikuši uzbrukumi uz Vecmīlgrāvja tilta. Ir lietots arī "melno berešu" bruņutransportieris. Kāds tur pašreiz stāvoklis, es nezinu, es ierados plenārsēdē, kad īsti nebija noskaidrots, kas ar to bruņutransportieri ir, kurā vietā tas pašlaik atrodas un ko tas dara. Bet, ka transportieris ir, tā ir pārbaudīta ziņa. Ielās tas ir izgājis. "Melnās beretes" arī virzījās pa pilsētas centru mūsu pēcpārtraukuma plenārsēdes sākuma laikā. Viņi veica zināmu akciju tepat pie Vanšu tilta mums blakus. Tā ka stāvoklis ir ļoti nopietns, lai neteiktu vairāk. Šonakt bez jebkādām pārmaiņām tie ļaudis, kam veltījām šo pateicību un aicinājumu, atradīsies visos šajos stratēģiski svarīgajos punktos. Arī šeit, Vecrīgā, ap Augstāko padomi un radio māju.

Tā ka kārtība tad paliek vecā. Neko darīt. Situācija nav no vieglajām. Ja ir kādi iebildumi vai pārmaiņas, tad sakiet. Lūgums būtu ievērot mazliet vairāk kārtības ar visiem publiskajiem paziņojumiem, jo tāpat pietiek sensāciju, tāpat pietiek visa, lai radītu jaunus tukšā vietā.

Prezidijs - pulksten 19.00. Komisijas priekšsēdētājiem ļoti nopietni līdz Prezidija sēdei izdomāt plenārsēdē skatāmos jautājumus un vienlaikus arī piedāvājumus par plenārsēžu biežumu. Lūdzam deputātus saviem komisiju vadītājiem izteikt priekšlikumus par darba laiku un par izskatāmo jautājumu būtību.

Rīt plenārsēde pulksten 10.00. Ja nakts mums būs pagājusi mierīgi, tad vēl līdz plenārsēdei varbūt katrs varēs paveikt kaut ko, kas saistīts ar personiskajām lietām, un tamlīdzīgi. Tās arī mums visiem pastāv. Vai citi ierosinājumi būtu?

Vārds Dineviča kungam.

J.Dinevičs: Krastiņa kungs, es saprotu, ka Prezidija sēde ir vajadzīga, bet vai jūs esat kontaktējies ar Godmaņa kungu? Man liekas, ka viņam bija doma par Prezidija sēdi drusku vēlākā laikā. Es īsti nezinu.

Priekšsēdētājs: Tas ir orientējoši. Šinī gadījumā Prezidija locekļiem sanākt nav sevišķi sarežģīti, jo visi atrodamies tepat tuvumā. Tā ka par Prezidija sēdi vēl tiks precizēts. Man vienīgi nebija informācijas no Godmaņa kunga, ka viņš arī domā par Prezidija sēdi. Tādā gadījumā jautājums par Prezidija sēdi nosacīti ir pulksten 19.00. Iespējams, ka šis laiks var mainīties. Lūdzu uzturēt kontaktu.

J.Dinevičs: Kolēģi, kad mēs varam organizēt frakcijas sēdi, lai apspriestu šos divus dokumentus? Pulksten 18.00? Tagad 15 minūšu starpbrīdis, pulksten 18.00 - frakcijas sēde.

(Sēdes stenogrammas beigas)

 

Otrdien, 27.februārī
08:30  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēde
08:30  Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēde
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
12:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Azerbaidžānas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Elnur Sultanov
12:00  Saeimas frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA priekšsēdētāja Edmunda Jurēvica tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
13:00  Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēde
13:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Manuel Alhama Orenes
14:00  Saeimas Prezidija un parlamenta komisiju priekšsēdētāju tikšanās ar Saeimas un nevalstisko organizāciju foruma koordinējošās grupas dalībniekiem, kā arī atvērto durvju dienas dalībnieku pārstāvjiem
14:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
14:30  Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēde
15:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde