1990.gada 20.decembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet, lūdzu, vietas! Ir divas minūtes pāri piecpadsmitiem, un mums ir jāsāk plenārsēde. Cienījamie deputāti, kuri atrodas zālē, un tie, kuri varbūt pašreiz dzird translāciju! Ir liels lūgums- vakara plenārsēdē, kura sāksies pulksten 17.00, lūdzu visus deputātus tomēr atrasties zālē, lai mēs varētu pieņemt tos lēmumus un likumus, kas mums ir ieplānoti šodienas darba kārtībā. Varbūt izvirzīsies arī kādi citi jautājumi, kas būs apspriežami, un tādējādi mums jābūt darba spējīgiem un gataviem pieņemt nopietnus lēmumus. Bez tam es varu jūs informēt, ka ir saņemta bijušā PSRS ārlietu ministra Ševardnadzes runas ierakstīta stenogramma, pašlaik tā tiek pavairota un tiks izdalīta deputātiem plenārsēdes laikā, lai jūs ar to varētu iepazīties.

Un tagad lūdzu tribīnē Stepičeva kungu, lai mēs turpinātu likuma "Par Latvijas Republikas valsts robežu" apspriešanu.

M.Stepičevs: Mēs apstājāmies pie trešās sadaļas. Tas bija trešās sadaļas 19.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izsakiet savas domas par 19.pantu.

M.Stepičevs: Komisijai nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, izsakieties par 19.pantu! Arī nav. Tālāk- 20.pants. Robežapsardzības dienests. Paldies. Par 21.pantu, lūdzu.

M.Stepičevs: Priekšlikumi nav ienākuši.

Priekšsēdētājs: Par 21.pantu, deputāti, lūdzu! Nav. 22.pants.

M.Stepičevs: Nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti, par 22.pantu! Arī nav.

M.Stepičevs: Pie 23.panta būs jāapstājas.

Priekšsēdētājs: 23.pantā mums bija nelielas problēmas.

M.Stepičevs: Atgriezīsimies pie 23.panta 3.apakšpunkta. Iestarpinot tajā deputāta Muciņa priekšlikumu, tas skanētu šādi: "Izmantot valsts iestāžu, sabiedrisko organizāciju un uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību sakaru līdzekļus un transporta līdzekļus..." un svītrot ārā, lai "novērstu robežas pārkāpumus", jo tad tas ir pārāk plašs jēdziens, kuru var izmantot, lai novērstu robežas pārkāpumus. Tā ka tikai šajos gadījumos. Jautājums palika par fizisko personu. Fizisko personu var ietvert iekšā, bet var arī neietvert- šeit jautājums ir strīdīgs...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Tā kā šis jautājums ir strīdīgs un arī diemžēl nav izdalīts, tad varbūt varētu piedāvāt kompromisa variantu: "Izmantot valsts iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību un fizisko personu transporta un sakaru līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā." Jo mums šobrīd ir spēkā ceļu satiksmes noteikumi un likums par miliciju, bet mums būs noteikts šis likums par policiju un būs savs likums par ceļu satiksmes noteikumiem, un tur būs norādīts, konkrēti kādos gadījumos. Jo, atklāti sakot, arī PSRS likums paredz,- bet viņiem tur ir diezgan garš paskaidrojums, kādos gadījumos tur aizturētu noziedznieku: lai novērstu noziegumu, lai sniegtu palīdzību personām, kurām jāsniedz palīdzība, lai nogādātu viņu slimnīcā... Vārdu sakot, šajā likumā tagad nav nepieciešams visus šos jautājumus uzskaitīt. Es domāju, ka valsts robežas zonā robežsargam jādod tādas pašas tiesības, kādas ir jebkuram milicijas darbiniekam. Tad es aicinātu ierakstīt vārdus: "izmantot valsts iestāžu, sabiedrisko organizāciju...", tātad papildināt ar "uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību un fizisku personu transporta un sakaru līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā". Jo mēs šeit nevaram visus tik sīki atšifrēt, kuri visi tie gadījumi ir. Tiem jābūt ceļu satiksmes noteikumos.

M.Stepičevs: Es domāju, ka šis variants būtu pieņemams.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav nekādu pretenziju? Tas ir redakcionāls labojums, kas papildina "likumā noteiktajā kārtībā". Vai komisija pieņem šādu labojumu?

M.Stepičevs: Jā, pieņem, jo tas nemaina koncepciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Es tikai gribu sacīt, ka ir ļoti viegli, ja kaut ko negrib darīt, atsaukties uz "likumā noteiktajā kārtībā". Taču- kad tā kārtība būs un vai vispār tāda būs- tas ir visai apšaubāmi. Tad drīzāk tomēr šos gadījumus, kad var izmantot, vajadzētu uzskaitīt, tie ir pietiekami korekti formulēti, tikai pārāk plašs, manuprāt, ir pats formulējums, ka robežu pārkāpumu novēršana ir ikdienas darbs. Es to svītrotu ārā, bet varētu piekrist arī Muciņa priekšlikumam, ka praktiski visus transporta līdzekļus var ļaut izmantot robežas pārkāpēja vai kontrabandista aizturēšanai.

L.Muciņš: Tad es uzaicinu 3. un 4.punkta lasījumu tagad apturēt, pusstundas laikā izstrādāt to formulējumu atbilstoši tam, kā tas ir milicijas tiesībās, ja mums tas ir nepieciešams. Deputāts Jundzis iesaka to ierakstīt iekšā, mēs iedosim pavairot, un tūlīt pēc stundas šos punktus pieņemsim, arī jautājumā par ieročiem ir tas pats, arī ar jēdzienu "likumā noteiktajā kārtībā" viss būs kārtībā. Es domāju, ka ir jābūt tādām pašām tiesībām kā milicijas darbiniekam, jo mēs vēl nezinām, kurā vietā tas departaments būs. Iespējams, ka tas būs ministrijas sastāvā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kāds ir komisijas viedoklis šajā jautājumā? Varbūt Jundža kungs izteiksies?

M.Stepičevs: Varbūt šo 3. un 4.punktu vajadzētu pavairot un likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis: Es domāju, ka nav vajadzības. Muciņa kungs laikam negribēja ieklausīties, par ko mēs runājām. Tātad mēs pilnībā ņemam vērā viņu priekšlikumu, tikai neļaujam braukāt šiem robežsargiem faktiski jebkurā gadījumā, bet tikai uzrādām, kādos gadījumos- ja ir pietiekams pamats, ja tas operatīvi ir nepieciešams. Taču mēs svītrojam vārdu "novēršanai", robežas pārkāpumu novēršanai, jo novēršana- tas ir ikdienas darbs. Arī milicijas darbinieki nozieguma novēršanai var apturēt jebkuru mašīnu. Viņi to var apturēt un izmantot, ja tas ir operatīvi nepieciešams, ja ir jādzenas pakaļ noziedzniekam un tas jāaiztur. Par to ir tieši runa arī šajā likumprojektā. Tāpēc mēs iesakām šādu redakciju, mēs starpbrīdī bijām sanākuši, Stepičeva kungs to tūlīt formulēs, un mēs nobalsosim. Kāpēc taisīt problēmas?

Priekšsēdētājs: Paldies. Bija jau formulēts, vienīgi tika papildināts ar šīm fiziskajām personām un uzņēmējiem. Es redzu, ka arī Muciņa kungam nav nekādu... Tad varbūt atsevišķi nobalsosim par 23.panta trešo un 4. apakšpunktu? Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Rezultāts: ir reģistrējušies 82 deputāti. Lūdzu, balsosim par 23.panta 3.punktu šajā redakcijā, papildinot to ar fiziskajām personām un uzņēmējiem. Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Tātad 49- par, 6- pret, atturas- 9.3.apakšpunktu mēs esam pieņēmuši.

Tātad, lūdzu, par 4.apakšpunktu. Nolasiet to!

M.Stepičevs: Te ir divas redakcijas. Viena redakcija ir tāda, kādu piedāvāja komisija, un otra redakcija tāda, kādu piedāvā deputāts Muciņš. Vienkārši citu izsvītrot ārā, atstājot "pildot dienesta pienākumus, nēsāt dienesta ieroci un lietot to likumdošanas kārtībā". Faktiski komisija varētu piekrist šim otrajam variantam, tas ir daudz īsāks un skaidrāks. Varētu izņemt ārā komisijas variantu un atstāt Muciņa piedāvāto. Komisija tam piekrīt. Es aicinu balsot.

Priekšsēdētājs: Balsosim par vienoto- komisijas un deputāta Muciņa ierosināto variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4.apakšpunktu. Lūdzu rezultātu. Par- 58, pret- 5, atturas- 4. Mēs esam apstiprinājuši 23.panta 4.apakšpunktu. Lūdzu par 5.apakšpunktu. Priekšlikumu nav. Paldies. 23.pants kopumā mums ir jānobalso, tā kā te tiek izdarītas redakcionālas izmaiņas. Lūdzu, balsosim par 23.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 55 balsis- par, 3- pret, 8- atturas. Līdz ar to 23.pants ir pieņemts.

Lūdzu, par pēdējo- 24.pantu.

M.Stepičevs: Priekšlikumu nav. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem priekšlikumi būtu? Nav. Paldies. Kamēr deputāti sanāks zālē, arī profesors Freimanis, mēs varbūt varam apspriest arī lēmuma projektu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Vai, lūdzu, par lēmumu kādam būtu pretenzijas, labojumi un ierosinājumi? Neredzu. Paldies. Tad mēs varēsim uzreiz pēc likuma pieņemt lēmumu. Pagaidīsim mūsu kolēģus deputātus ierodamies zālē. Ieslēgsim reģistrācijas režīmu, lai varam reģistrēties. Cerēsim, ka vēl kāds atnāks. Paldies. Rezultātu. Reģistrējušies 112 deputāti. Paldies.

Godājamie deputāti! Pieņemšanai trešajā lasījumā tiek piedāvāts dokuments Nr.320- Latvijas Republikas likums "Par Latvijas Republikas valsts robežu". Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par, pret vai atturoties par šo likumu. Tos deputātus, kuri nav reģistrējušies, lūdzu pacelt rokas. Lūdzu rezultātu. 89- par, 10- pret, 4- atturas. Likums "Par Latvijas Republikas valsts robežu" ir pieņemts.

Godājamie deputāti, lūdzu vēl neatstāt sēžu zāli, jo jums tiek piedāvāts pieņemt dokumentu Nr.273- lēmumu par šā minētā likuma spēkā stāšanās kārtību. Kā mēs jau te apspriedām, ierosinājumu un papildinājumu nav. Tiek piedāvāts lēmumu pieņemt kopumā, tāpēc lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Paldies. Rezultātu: 85- par, 7- pret, 7- atturas. Lēmums tiek pieņemts.

Godājamie deputāti! Tā kā zālē ir sanākuši daudzi deputāti, es atkārtoju, ka ir liels lūgums- pēc pārtraukuma pulksten 17.00 uz vakara sēdi ierasties maksimālam deputātu skaitam, visiem, lai mēs varētu turpināt savu darba kārtību un pieņemt mums visiem vajadzīgos lēmumus un likumus. Diemžēl iepriekšējās dienas prakse liecina, ka vakara sēdē mēs bieži vien neesam lemtspējīgi. Mums līdz Ziemassvētkiem nav palicis daudz laika, mums ir jāizpilda ieplānotā darba kārtība. Es vēlreiz atkārtoju, ka plenārsēdes laikā tiks izdalīta bijušā PSRS ārlietu ministra Ševardnadzes runas stenogramma. Tas varētu ieinteresēt arī deputātus, un viņi uzkavētos uz vakara plenārsēdi.

Godājamie deputāti! Nākamais mūsu darba kārtības jautājums, kā mēs nolēmām, ir likumprojekts "Par presi". Lūdzu, Škapara kungs, jums vārds!

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija nodod izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija izdarīja visus tos labojumus, kurus ierosināja pagājušajā sēdē. Turklāt mēs pārskatījām tos pantus, kuru izskatīšana galīgi tika pārcelta uz trešo lasījumu. Runa pirmām kārtām ir par 7.pantu. Tajā mēs striktāk precizējām šā panta struktūru.

Tika izdarīti divi labojumi arī 21.pantā, kā tas tika nolemts iepriekšējā sēdē, kad mēs izskatījām likumprojektu otrajā lasījumā. Mēs konsultējāmies ar Juridisko pārvaldi par vienu labojumu, tas ir tajā punktā, kur tika doti termiņi nepareizas informācijas atsaukšanai. Taču mēs lūdzam vēlreiz šo jautājumu caurskatīt, tas ir, šo termiņu noteikt uz sešiem mēnešiem.

Komisija izdarīja vairākus labojumus arī 22.pantā, un izdalītajā variantā jums tie ir redzami. Komisija vēlreiz lūdz atgriezties pie 29.panta un atstāt to tādā redakcijā, kādu mēs piedāvājam tagad jūsu izskatīšanai. Šeit ir runa par diviem agrākā varianta punktiem, kurus mēs redakcionāli precizējām. Mēs lūdzam izskatīt šo pantu vēlreiz.

Laikā starp pirmo un otro lasījumu mēs saņēmām labojumus no deputāta Muciņa. Mēs esam viņa piedāvātos priekšlikumus, piedaloties deputātam Muciņam mūsu komisijas sēdē, vairākumā gadījumu pielabojuši. Daži labojumi, kuri nav pieņemti, šeit ir redzami jums piedāvātajā projektā. Mēs lūdzam izskatīt šo likumprojektu trešajā variantā un tagad pāriet pie tā izskatīšanas pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vispārēji jautājumi kopumā par visu likumprojektu ziņotājam būs? Paldies, neredzu neviena. Tādējādi sākam izskatīt Latvijas Republikas likuma par presi un citiem informācijas līdzekļiem pirmo sadaļu. 1.pants- "Preses brīvība". Lūdzu.

J.Škapars: 1.pantā tiek izdarīts viens labojums, pirmajā rindā vārda "visu" vietā liekot "jebkuru".

Vairāk labojumu 1.pantā nav.

Priekšsēdētājs: Tas jau šeit ir iekļauts. Vai deputātiem ir kādi citi labojumi vai papildinājumi? Nav. Paldies. Tad mēs 1.pantu varam nebalsot.

J.Škapars: 2.pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 2.pantu.

J.Škapars: Tas tika nobalsots pagājušā reizē. Arī labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem ir kādas citas domas? Par 2.pantu? Nav. Paldies. Tad mēs varam skatīt tālāk. 3.pants.

J.Škapars: 3.pantā ir deputāta Muciņa priekšlikums. Viņš ierosina apvienot 3.pantu ar 14.pantu, bet 3.pantu svītrot. Mēs izskatījām šo deputāta Muciņa labojumu un uzskatām, ka tas būtu atstājams tādā redakcijā, kādā ir pašreiz šeit formulēts. Tas jau otrajā lasījumā tika piedāvāts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons. Par šo pantu? Lūdzu.

I.Movels: Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisijai ir daži labojumi 3.pantā.

Priekšsēdētājs: Vai jūs esat rakstiski šos labojumus iesniedzis?

I.Movels: Jā. Komisijai rakstiski ir iesniegts. Ir priekšlikums 3.pantu izteikt šādā redakcijā: "Masu informācijas līdzekļa dibinātājs vai izdevējs un redakcija var būt viena juridiskā persona."

Priekšsēdētājs: Tie ir tikai redakcionāli labojumi.

I.Movels: Nē, tā nav, tie ir būtiski.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Movels: Es varu paskaidrot...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tomēr pēc formas tie ir redakcionāli, tāpēc tos var izskatīt arī trešajā lasījumā. Lūdzu, kāds ir komisijas viedoklis?

J.Škapars: Jā, mums šis "vai" bija ielikts trešajā variantā, tas ir, "dibinātājs, izdevējs vai redakcija", lai radītu variācijas, kas ir starp "dibinātāju un izdevēju"; acīm redzami ir pieņemams šis piedāvājums likt "vai" starp pirmo un otro, tas ir, starp "dibinātāju" un "izdevēju". Tā vismaz man šķiet.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad komisija pieņem šo deputāta Movela redakcionālo labojumu. Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Mans piedāvājums svītrot šo pantu balstās uz kādu problēmu, kura nav atrisināta šajā likumprojektā. Šis likumprojekts nav attiecīgi sagatavots, un tāpēc es ierosinu 3.pantu svītrot un pievienot to 14.pantam un to vēl precizēt no uzņēmējdarbības viedokļa. Jo šobrīd, no žurnālistu viedokļa raugoties, tas ir gan uzrakstīts, gan arī apmēram sakārtots tā, kā to gribētu redzēt žurnālisti. Tas viss būtu ļoti labi, un nekādu iebildumu nebūtu. Taču šajā likumā nav precīza formulējuma, nav viedokļa par uzņēmējdarbību. Tas pats sakāms, teiksim, par 2.panta formulējumu, par masu informācijas līdzekļiem, tas ir paskaidrojošs, bet nav runāts par šo te juridisko personu- kāpēc ir vajadzīga juridiskā persona un vai vispār juridiskā persona ir vajadzīga un tā tālāk. Jo pretējā gadījumā nedarbosies, ja nemaldos, 28.pants, kurā ir runāts par atbildību. Ja reiz ir paredzēts morāls kaitējums, ko var nodarīt, un tas ir jāatlīdzina, tad es nekādi neredzu, kādā veidā šis likums varēs darboties tiesā, ja šī joma netiks izstrādāta. Tādējādi es aicinu šeit svītrot un šo jautājumu skatīt kopā ar 14.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Man ir pilnīgi pretējs viedoklis nekā deputātam Muciņam. Es vēlreiz aicinu kolēģi Muciņu pārlasīt 3. un 14.pantu, it īpaši 14.pantu, kurā ir teikts, ka masu informācijas līdzekļu ražošanas un finansu darbību regulē Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti. Ir pieņemti normatīvie akti, mēs paši esam balsojuši par uzņēmējdarbību un tās paveidiem. Tātad šeit viss ir stingri saskaņots ar mūsu pieņemtajiem likumiem. Un nekādu problēmu šeit būt nevar.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir divi varianti. Tātad vairs nerunāsim par deputāta Movela iesniegto papildinājumu, šis vārdiņš "vai" ir iekļauts redakcionālas dabas labojumos. Varianti ir divi, līdz ar to mums ir divi balsojumi par 3.pantu. Tie ir redakcijas komisijas variants un deputāta Muciņa variants par šā panta svītrošanu un pievienošanu 14.pantam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.pantu redakcijas variantā. Lūdzu rezultātu. 53- par, 3- pret un 5- atturas. Un tagad būs otrs balsojums par deputāta Muciņa priekšlikumu- svītrot 3.pantu un izskatīt to kopā ar 14.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Par- 8, pret- 24 un atturas- 25. Līdz ar to 3.pants tiek pieņemts redakcijas komisijas variantā. Paldies.

Lūdzu, par 4.pantu.

J.Škapars: 4.pantu mēs piedāvājam atstāt tādu, kāds tas bija otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi iebildumi, papildinājumi? Nav. Paldies. 5.pants.

J.Škapars: 5.pantā mēs izdarījām redakcionālus labojumus atbilstoši pieņemtajam lēmumam pēc otrā lasījuma. Teksts ir dots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi? Vai deputātiem, kuri virzās pa zāli pie mikrofona, ir iebildumi? Nē? Šie deputāti vienkārši atstāj zāli... Tādā gadījumā par 5.pantu mums priekšlikumu nav.

Lūdzu, 6.pants.

J.Škapars: Par 6.pantu bija priekšlikums svītrot tā otro un trešo daļu. Komisija piekrita šim priekšlikumam un ir izņēmusi otro un trešo daļu ārā no šā panta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi deputātiem ir iebildumi? Nav. Varam skatīt tālāk. 7.pants.

J.Škapars: Par 7.pantu acīmredzot vajadzētu balsot, jo 7.pantā saskaņā ar pagājušās reizes apspriedi un deputāta Muciņa priekšlikumu mums ir izdarītas vairākas izmaiņas. Tās ir šādas: vispirms ir izmainīta panta struktūra. Panta sakārtojums, es domāju, tagad ir striktāks. Ir ietverta arī rindkopa: "Aizliegts izpaust pilsoņu korespondences, telefonu sarunu, telegrāfisko ziņojumu saturu bez adresāta un autora vai viņa mantinieka piekrišanas." Ir precizēts arī formulējums. Es domāju, ka tas ir striktāks. Mēs lietojam šo vārdu "aizliegts" agrākā formulējuma vietā. Mēs nepieņēmām vienīgi deputāta Muciņa piedāvājumu, ko viņš ieteica kā piekto daļu. To jūs redzēsit šajos priekšlikumos, tas ir: "Aizliegts publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu", tāpēc ka mums, pirmkārt, nav izstrādāts juridiskās personas cieņas aizskāruma tiesiskais regulējums. Otrkārt, mums šis moments jau ir skarts citos pantos.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Man ir iebildumi pret punktu: "Aizliegts izpaust ziņas par pilsoņu veselības stāvokli bez viņa piekrišanas." Pēdējā laikā presē bija tādas ziņas par Ukrainas Augstākās padomes deputātu Hmaru. Hmaru, ja? Ka viņš badojas un ir ievietots slimnīcā, ka viņa veselības stāvoklis ir kritisks un tā tālāk. Tad iznāk, ka pēc šā likuma pieņemšanas tamlīdzīgas ziņas vairs nebūs iespējams publicēt. Te ir kaut kāda pretruna. Es saprotu, kādēļ šis teksts tur ir, bet man liekas, ka tas ir jautājums, kas skatāms no divām pusēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Komisija ir uzrakstījusi par mana piedāvātā 7.panta 5.daļu šādu slēdzienu: "Likumos juridiskajai personai vēl nav noteikts goda un cieņas regulējums." Tā kā arī pirmīt jūs, kā sacīt, neklausījāt manus priekšlikumus, ka tas jautājums ir jānoregulē, tad es atļaušos nolasīt Civilkodeksa 7.pantu: "Goda un cieņas aizstāvēšana. Pilsoņiem vai organizācijai ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizkar viņa godu un cieņu." Tātad arī organizācijai, turklāt šeit ir plašāks jēdziens- arī juridiskajai personai var būt gods un cieņa. Tā ka es tomēr aicinātu drusciņ vairāk ieklausīties juristos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi labojumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Es gribu atbalstīt deputāta Krūmiņa priekšlikumu, ka jāsvītro teksts par veselības stāvokli, jo tas tiešām ir pārāk reglamentējošs pants.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, darba grupa...

J.Škapars: Es domāju, ka tad būtu jābalso. Jābalso par deputāta Muciņa priekšlikumu, tas ir, viņa piedāvātā 7.panta 5.daļu, vai to pieņemt vai ne. Un, otrkārt, deputāta Krūmiņa un deputāta Movela priekšlikums par to rindkopu, kur ir runa par veselības stāvokli,- vai atstāt to vai svītrot.

Priekšsēdētājs: Tad mums būtu divi balsojumi. Varbūt mediķi arī varētu uzstāties šajā gadījumā, ja ir tāda vēlēšanās. Arī ārsta profesionālā ētika laikam aizliedz izpaust ziņas par slimnieka veselības stāvokli, taču tas jau ir cits jautājums. Paldies. Tātad mēs varam balsot par šiem labojumiem. Es ļoti atvainojos- tekstu par veselības stāvokli mēs, protams, varam svītrot, jo svītrot mēs varam jebko. Otrais priekšlikums mums arī ir nodrukāts, tas ir deputāta Muciņa ierosinājums.

Pirmais balsojums mums būtu par deputāta Muciņa priekšlikumu- par goda un cieņas aizskārumu. Runa ir par 7.pantu, tātad par 7.panta papildināšanu par goda un cieņas aizskārumu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi- par, pret vai atturoties- pret šo papildinājumu. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par- 40, pret- 8, atturas- 13. Deputāta Muciņa labojums tiek pieņemts. Tālāk otrais balsojums- svītrot tekstu "ziņas par veselības stāvokli". Tas ir deputāta Ģirta Krūmiņa un deputāta Movela priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 22- par, 13- pret un 17- atturas. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad tekstā paliek šī ziņu neizpaušana par veselības stāvokli bez pacienta ziņas. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Tā kā trešā lasījuma laikā var iesniegt arī redakcionālas dabas grozījumus, tad, kolēģi, es gribu kaut ko ierosināt. 7.pantu sauc "Nepublicējama informācija". Mēs komisijas sēdē vienojāmies, ka visur vārdus "aizliegts izpaust" (trīs vietās) mēs aizstāsim ar "aizliegts publicēt". Tas ir precīzāk un vairāk atbilst preses darbībai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgais jautājums Lagzdiņa kungam ir tāds: ko darīt, ja to noraida pa radio?

J.Lagzdiņš: Tā arī ir publikācija pa radio. Tā ir publikācija!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai komisijai nav iebildumu pret šādu redakciju? Nav. Komisija tai piekrīt. Tādā gadījumā mēs nomainām šo "izpaušanu" ar "publicēšanu". Lūdzu, deputāt Movel! Paldies. Tagad par 7.pantu mums ir jānobalso kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 7.pantu kopumā redakcijas variantā ar izdarītajiem labojumiem un grozījumiem. Lūdzu rezultātu. 51- par, neviena nav pret un 10 deputāti atturas.

Lūdzu, par 8. pantu.

J.Škapars: 8.pantu mēs piedāvājam tādu, kādu to nobalsojām pagājušajā sēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Mūsu komisija uzskata, ka 8.panta otrā sadaļa ir vienkārši lieka. Iepriekšējos pantos jau ir teikts par šo līgumu. Tā jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Movels ierosina 8.panta otro daļu svītrot. Lūdzu, komisija!

J.Škapars: Es šeit atstātu iespēju jautājumu izšķirt literātam Seleckim. Redziet- šeit ir runa par attiecību regulēšanu, ka attiecības starp visiem trijiem regulēs līgums. Un tāpēc diez vai šeit tieši šajā situācijā būtu lietderīgi svītrot to "vai". Jo principā tas jau eksistē. Šī norma "vai" jau darbojas. Tāpēc šeit es varbūt tomēr ierosinātu atstāt šo esošo redakciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es no savas žurnālista pieredzes varu teikt, ka mums ir jāpiekrīt Škapara kungam un šis īsais teikums tomēr ir jāatstāj. Tam ir diezgan būtiska nozīme.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs sākumā varam balsot par 8.panta redakcijas variantu un pēc tam balsosim jautājumu par otrās daļas svītrošanu, kā to ierosināja deputāts Movels. Lūdzu, trešais mikrofons.

Lūdzu, balsosim par 8.panta redakcijas variantu un pēc tam balsosim par otrā varianta svītrošanu. Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 37- par, 9- pret, 15- atturas. Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Sakarā ar to, ka ir pieņemts redakcijas komisijas variants, šajā gadījumā mums jābūt konsekventiem. Tad šeit ir jāizdara redakcionālas dabas labojums- pēc "dibinātāji" jāieliek "vai". Taču ir gadījumi, kad ir, piemēram, tikai izdevējs, bet nav dibinātāja, vai arī šis pats izdevējs ir arī dibinātājs. Tāpēc jāliek "dibinātāja vai izdevēja" redakcija. Tas ir tāpat kā iepriekšējā pantā.

J.Škapars: Šeit diezin vai ir tāpat kā iepriekšējā reizē, un es mazliet apšaubu to, vai šeit aiz "dibinātāja" jāliek "vai", jo šeit ir pavisam kas cits. Es jau pirmo reizi atkārtoju, ka šeit ir runa par to, ka starp visiem trijiem attiecības regulēs līgums. Un te, man šķiet, ir normāli ierakstīts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es domāju, ka te viss ir loģiski un skaidri. Ja būs tikai dibinātājs vai tikai izdevējs, vai tikai redakcija, tad arī attiecību starp to otro un trešo pusi vispār nebūs. Viss ir pateikts skaidri un loģiski.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču deputāts Movels izvirzīja vēl jautājumu par otrās rindkopas svītrošanu. Šis jautājums tiek noņemts? Noņemts? Paldies. Un par "vai"? Paldies, deputāts Movels atsakās no šā sava priekšlikuma. Tā kā nobalsots 8.pants redakcijas variantā, tātad tas arī paliek šādā redakcijā. Paldies.

Par 9.pantu.

J.Škapars: 9.pantu mēs ierosinām atstāt tādu, kāds tas ir, jo par to mēs pagājušajā reizē nobalsojām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem, lūdzu, būtu kādas pretenzijas? Nav? Paldies. 10.pants. Es atvainojos, deputāts Movels tomēr vēlas izteikties. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Par 9.pantu. Šeit mūsu komisija uzskata, ka jāpapildina pirmās daļas otrais teikums "dibinātājs vai izdevējs". Un trešo teikumu varētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Trešo teikumu vai trešo apakšpunktu? Trešo teikumu svītrot? Nav saprotams, Movela kungs, ko jūs domājat ar trešo teikumu.

I.Movels: Jā, es paskaidrošu. Izdevējs vai redakcija pieteikumu var iesniegt, ja tas paredzēts līgumā, kas noslēgts ar dibinātāju. Tas nozīmē, ka pirms reģistrācijas ir jāmeklē dibinātājs un jāslēdz ar viņu līgums.

Priekšsēdētājs: Tā, un kāds jūsu piedāvājums, Movela kungs?

I.Movels: Svītrot šo teikumu.

Priekšsēdētājs: Svītrot teikumu! Skaidrs, paldies.

I.Movels: Bet otrajā teikumā ierakstīt "vai izdevējs"- "dibinātājs vai izdevējs".

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es arī šajā gadījumā Movela kungam nevaru piekrist. Manā skatījumā, otrajā teikumā ir fiksēts tas, ka reģistrācijas pieteikumu iesniedz masu informācijas līdzekļa dibinātājs. Taču šis dibinātājs var būt arī tā pati redakcija vai arī, teiksim, izdevējs. Tā ka te ir ļoti loģiski un skaidri pateikts. Dibinātājs, un viss. Dibinātājs taču var būt jebkurš. Un trešais teikums savukārt tālāk šo domu paskaidro un precizē. Tā ka viss ir loģiski, un te neko, manuprāt, nevajadzētu mainīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šajā gadījumā balsojumi mums ir divi. Pirmais- par 9.panta pieņemšanu kopumā redakcijas variantā. Un pēc tam nākamais balsojums, ja mēs to pieņemam redakcijas variantā, par trešā teikuma ievaddaļas svītrošanu un šā vārdiņa "vai" ievietošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9.panta redakcijas komisijas variantu. Rezultātu. 41- par, 1- pret un 5- atturas. Nākamais balsojums mums ir par šā teikuma izsvītrošanu. Vai deputāts Movels vēl vēlas paskaidrot, lūdzu?

I.Movels: Nē, es neko nepaskaidrošu.

Priekšsēdētājs: Paldies, tad nākamais balsojums ir par trešā teikuma izsvītrošanu un vārda "vai" ielikšanu otrajā teikumā. Lūdzu, balsosim par deputāta Movela priekšlikumu. Paldies. Rezultātu. Par- 17, pret- 14, atturas- 11. Deputāta Movela labojums nav pieņemts. Tātad 9.pants paliek redakcijas variantā. Par 10.pantu.

I.Movels: Tas vēl nav viss par 9.pantu.

Priekšsēdētājs: Movela kungs, mēs tikko par 9.pantu nobalsojām.

I.Movels: Mūsu komisijai vēl ir priekšlikums par 9.pantu.

Priekšsēdētājs: Tie gan laikam bija jāizsaka vienlaikus. Bet, tā kā mēs neesam skatījuši tālāk, tad atgriezīsimies atpakaļ pie 9.panta. Lūdzu.

I.Movels: Priekšlikums ir tāds, ka termiņš- viens mēnesis- ir pārāk garš. To vajag izdarīt 10 dienu laikā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nosauciet apakšpunktu, kurā tas ir minēts, lai deputāti varētu sekot līdzi.

I.Movels: Tas ir pirmās daļas pēdējais teikums: "Pieteikumi jāizskata un lēmums jāpieņem mēneša laikā." Mēs uzskatām, ka 10 dienu laikā ir jāizskata un jāpieņem lēmums.

Priekšsēdētājs: Paldies. To varētu uzskatīt par redakcionālas dabas labojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Movela priekšlikumu- mēneša termiņu saīsināt līdz 10 dienām. Tas ir ievaddaļas pēdējais teikums. Lūdzu rezultātu. Par- 33, pret- 12, atturas- 9. Līdz ar to deputāta Movela priekšlikums ir pieņemts. Tomēr es lūdzu deputātus ļoti uzmanīgi sekot līdzi un nopietni izturēties pret balsošanu.

I.Movels: Un vēl par 9.pantu. Komisija uzskata, ka otrās nodaļas 2.apakšpunktā jāsvītro vārdi "un valoda". Kāpēc- es paskaidrošu... Tāpēc ka ir gadījumi, kad avīze, piemēram, iznāk latviešu valodā, bet ir tāda nepieciešamība kādu mēnesi dublēt to arī angļu valodā. Tad būs jāreģistrē, jāiziet visa reģistrācija. Tāpēc komisija uzskata, ka jāsvītro arī "valoda".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāds ir komisijas atzinums?

J.Škapars: Es domāju, ka šajā 9.punktā uzskaitītie rekvizīti tiek domāti tikai kā rekvizīti, kurus nepieciešams uzrādīt tad, kad reģistrē. Nevienā pantā, kur ir runa par masu informācijas līdzekļa darbības apturēšanu vai aizliegumu, šie rekvizīti nav minēti kā obligāti. Ja to nebūs, tad aizliegs, apturēs vai pārtrauks darboties masu informācijas līdzeklis. Taču ir tādi elementāri rekvizīti, kurus vienkārši nepieciešams reģistrēt. Un es domāju, ka nevar taču būt tā, ka, to reģistrējot, valoda netiktu minēta. Tas nebūt nenozīmē, Movela kungs, ka jūs nevarētu pēc tam izdot arī angļu, turku vai kādā citā valodā. Es domāju, ka tas normāli pēc tam varētu būt, jo, izlasot pārējos pantus, es ļoti uzmanīgi sekoju jūsu izteiktajai piezīmei. Pārējos pantos nekur nav piemērotas sankcijas, ja gadījumā jums pēc tam tiks mainīti šie rekvizīti.

Priekšsēdētājs: Jā. Lūdzu, visus papildinājumus izsakiet varbūt pie reizes.

I.Movels: 5.apakšpunktā ir redakcionālas dabas piezīme. Jāmaina vārdu kārtība, tas vārdiņš "sākotnējais" jāliek teikuma priekšā, jo periodiskums arī var mainīties- "sākotnējais līdzekļa periodiskums un apjoms", jo tie abi divi var mainīties.

J.Škapars: Es domāju, ka šim labojumam ir jāpiekrīt, jo tas ir ļoti lietišķs.

Priekšsēdētājs: Tātad par 5. punkta labojumu mums nav problēmu, taču mums ir jābalso par labojumu 2. apakšpunktā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par, pret vai atturoties par deputāta Movela ierosinājumu. Rezultātu. 32- par, 18- pret, 13- atturas. Ar vienas balss pārsvaru deputāta Movela priekšlikums ir pieņemts. 32:31. Bet šajā sakarībā es tomēr lūgšu pirms nākamā balsojuma deputātus vēlreiz reģistrēties, lai šī roku pacelšana netiktu iztulkota dažādi, jo sakarā ar mūsu zāles apgaismojumu ne vienmēr var atšķirt, kad tas īkšķis ir pacelts uz augšu un kad tas ir nolaists uz leju. Vienkārši var būt kļūdas.

Lūdzu reģistrācijas režīmu. Pārreģistrēsimies, lai visi zālē esošie deputāti būtu reģistrējušies. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Rezultātu. Reģistrējušies 68 deputāti. Tātad mēs varam balsot par 9.pantu kopumā ar izdarītajiem labojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9.pantu kopumā. Rezultātu: 59- par, 1- pret, 3- atturas. Pants tiek pieņemts. Paldies.

Par 10.pantu.

J.Škapars: 10.pantu pašās beigās mēs papildinājām ar deputāta Muciņa priekšlikumu- "šādu atteikumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā", tas jums redzams tekstā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti! Vārds deputātam Movelam.

I.Movels: Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija uzskata, ka 2.apakšpunktā, kur rakstīts "iesniegumā uzrādītas nepietiekamas ziņas", teksts būtu jāpapildina ar vārdiem "nepatiesas vai nepietiekamas".

J.Škapars: Tad te izrādās kļūda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Vai deputāts Movels atsauc savu ierosinājumu? Paldies. Jautājums atrisināts. Tātad pret 10.pantu mums nav nekādu iebildumu? Vai deputātiem, lūdzu, nav? Vai mēs varam skatīt tālāk?

Tālāk- par 11.pantu.

J.Škapars: 11.pants. Ierosinājums ir par pirmās daļas 2.punktu. Ir saņemts deputāta Muciņa priekšlikums- trīs mēnešus aizstāt ar vienu gadu. Tas mums bija arī komisijas replikā, tāpēc ka tas izriet arī no iepriekšējā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādas citas domas? Nav? Paldies. Tātad arī par 11.pantu mēs varam nebalsot.

Lūdzu, par 12.pantu.

J.Škapars: 12.pants mums bija nobalsots. Un komisija piedāvā apstiprināt to tādu, kāds tas tika nobalsots otrajā lasījumā. Te jums deputāta Muciņa priekšlikums. Es to nolasu: "Publicēs informāciju, kura krimināllietā tiek atzīta par neslavas celšanu un goda aizskaršanu, valsts noslēpumu izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu." Mums šis saturs ir izteikts citos pantos pilnīgi tādā pašā veidā. Būtībā šeit tas ir atsegts. Tāpēc mēs domājam, ka šeit to atkārtot vairs nav lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Cilvēka tiesību un nacionālo jautājumu komisija uzskata, ka 12.panta otrajā nodaļā, tur, kur ir tas pārskaitījums no četriem apakšpunktiem, ka šis pārskaitījums ir lieks. Tas tik un tā neparedz visus pārkāpumus. Mēs otrajai nodaļai piedāvājam tādu formulējumu: "Tiesa var pieņemt lēmumu par masu informācijas līdzekļu darbības izbeigšanu, ja to darbība ir pretrunā Latvijas Republikas likumiem." Un viss. Bez tā liekā pārskaitījuma.

Priekšsēdētājs: Kāds ir jūsu piedāvājums, deputāt Movel, konkrēti balsojumam?

I.Movels: Piedāvāju nosvītrot visus četrus apakšpunktus un aizstāt tos ar vienu šādu formulējumu- "ja tā darbība ir pretrunā Latvijas Republikas likumiem".

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātam Muciņam ir citas domas, ja viņš ir piecēlies? Nav. Lūdzu komisijas atzinumu.

J.Škapars: Mēs lūgtu tomēr atstāt komisijas formulējumu, jo es domāju, ka tomēr ir jāatšifrē; tik vispārīgu formulējumu atstāt nevar, tad jau mēs varam likumu saīsināt vismaz par trim ceturtdaļām. Un 4.pantā būtībā tas arī ir pateikts, ka vajag atstāt šo sistēmu it kā atklātu: "Gada laikā izdarījis citus šā likuma noteikumu pārkāpumus." Bet pārējos trijos punktos ir atšifrēti tie gadījumi, kad mēs to varam darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Man ir jautājums- pieņemtajos priekšlikumos, kas ir nodrukāti likuma aizmugurē, es neredzu, ka tas būtu pieņemts, arī noraidītajos es to neredzu...

J.Škapars: Muciņa kungs, jūs pašlaik nesaprotat, par ko ir runa.

L.Muciņš: Par 12.panta otrās daļas papildināšanu: "Publicēs informāciju, kura krimināllietā ar tiesas spriedumu atzīta par neslavas celšanu un goda aizskaršanu."

J.Škapars: Es jau paskaidroju, ka komisija to noraidīja...

L.Muciņš: Jā, atļaujiet motivēt, kādēļ tas ir vajadzīgs. Redziet, par šiem četriem momentiem- tātad neslavas celšanu, goda aizskaršanu, valsts noslēpuma izpaušanu un kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumiem- par šiem visiem noziegumiem Kriminālkodeksā ir attiecīgs pants. Un, ja šāds fakts notiek, turklāt vēl goda un cieņas aizskaršana, nevis vienkārši- publiski vai mutiski, bet presē, tur ir pat pastiprināta sankcija. Tātad, ja tiesa kādu cilvēku notiesā pēc šā panta un konstatē, ka šī informācija piedevām ir izplatīta presē, tad es domāju, ka šī ir normāla sankcija, un, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, tad tā ir normāla sankcija, lai slēgtu šādu preses izdevumu, kas to ir izdarījis. Šeit es atļaušos iebilst pret Movela kunga ierosinājumu, jo likumus pārkāpt var dažādi. Teiksim, vienā gadījumā pārkāpjot var dabūt naudas sodu, otrā gadījumā var vienkārši zaudējumus atlīdzināt, tur būs vēlāk jāatlīdzina. Bet šajā gadījumā ir runa par kriminālsodāmiem nodarījumiem. Un tādēļ es aicinu tomēr to iekļaut šajā pantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēl trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, es aicinu pieņemt deputāta Muciņa priekšlikumu tādu apstākļu dēļ, kā pilnīgi pareizi šeit tika teikts, ka ir dažādi likumpārkāpumi, un šajos četros gadījumos, ja ir smagi likumpārkāpumi pirmo reizi un ja ir tāds pārkāpums, kas ir kriminālsodāms un ir konstatēts, tad masu informācijas līdzekļa darbību var izbeigt. Pārējos gadījumos, ja šis likums ir pārkāpts, pie atkārtota gadījuma šis jautājums tiek risināts. Tāda šeit ir atšķirība. Es aicinu pieņemt to.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Es atbalstu deputāta Movela priekšlikumu, ka ne pirmais, ne otrais no uzskaitītajiem labojumiem nenosaka kaut kāda likumdošanas akta skaidri atrunātus sarakstus. Tas var radīt dažādas prettiesiskas darbības no valsts orgānu puses, jo šeit rakstīts "citu pretlikumīgu darbību, metožu" un tiek publicēts aicinājums nepakļauties Latvijas Republikas likumiem. Pilsoniskā nepakļaušanās tiek pieļauta visās pasaules zemēs, kā arī aicinājums pret to vai citu atsevišķu likumu. Tā ka es uzskatu, ka nepieciešams atbalstīt deputāta Movela priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es gribētu noraidīt Liepājas advokāta priekšlikumu kaut vai no tāda viedokļa, ka par viņa minētajiem noziegumiem, kas ir paredzēti Kriminālkodeksā, faktiski ir jāsauc pie atbildības personas. Ja Latvijas televīzijā tiks aizskarta kādas personas cieņa, tad ir jāsauc pie atbildības tā persona, kura to ir darījusi, nevis jāslēdz ciet televīzija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons. Bet pirms tam aizrādījums deputātam Bērzam- mēs šeit visi esam deputāti, nevis advokāti, muzeja darbinieki vai militārpersonas! Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Seleckis: Es tomēr aicinu piekrist tam variantam, ko ierosina Muciņa kungs un Lagzdiņa kungs. Manā skatījumā šeit ir minēti un īpaši uzsvērti tie gadījumi, kuros jau pēc pirmā pārkāpuma pret informācijas līdzekli varētu lietot ļoti bargas sankcijas. Šeit ir minēti šie četri un tagad vēl būs minēts arī piektais gadījums, tie ir īpaši rupji pārkāpumi, un tāpēc šāda attieksme pret šiem informācijas līdzekļiem būtu pilnīgi loģiska un pamatota. Un tāpēc arī šie pieci gadījumi ir jāuzsver. Kā jau te tika minēts, pašās beigās, lūk, šeit, 4.apakšpunktā,- ir radītas iespējas tam, ka varētu arī par citiem likuma noteikumu pārkāpumiem saukt pie atbildības. Tātad te, es domāju, loģiski un pareizi viss ir ietverts. Es aicinu balsot tieši par to, kā te ir paredzēts 12.pantā, un ar Muciņa kunga papildinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt Škapara kungs vēl dos kopsavilkumu? Varbūt mēs varam balsot uzreiz?

J.Škapars: Jā, es domāju, ka būtu lietderīgi balsot par redakcijas piedāvāto variantu, tad nobalsot par deputāta Muciņa priekšlikumu par 2.daļas 4.punktu un pēdīgi par deputāta Movela priekšlikumu- vispār izslēgt šos punktus un dot tikai saīsinātu variantu. Es domāju, ka it sevišķi mūsu situācijā, izslēdzot šos punktus, mēs pēc būtības padarīsim mūsu preses izdevumus arī pilnīgi amorfus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad pirmais balsojums mums ir 12.panta redakcijas komisijas variants ar deputāta Muciņa papildinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu: 38 plus 5 ir 43, tātad 43- par, 14- pret, 9- atturas. Otrais balsojums mums ir deputāta Movela variants. Deputāts Movels nepieprasa balsojumu? Tātad 12.pants ir pieņemts redakcijas komisijas variantā ar papildinājumu 4.apakšpunktā, ko iesniedzis deputāts Muciņš.

J.Škapars: Priekšlikums 13.pantu atstāt tādu, kāds tas ir.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem par 13.pantu ir kādi jautājumi? Nav. Paldies. 14.pants.

J.Škapars: 14.pantu vajadzētu atstāt tādu, kāds tas ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti! Priekšlikumu nav. 15.pants.

J.Škapars: 15.pantā būtu lietderīgi panta nosaukumā un pirmajā rindiņā aiz vārda "dibinātājs" vispirms ieviest vārdiņu "vai". Tas ir deputāta Movela priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es redzu, ka deputāts Movels neuzstāj. Vai par šo pantu vēl ir kādi priekšlikumi? Lūdzu, deputāt Movel!

I.Movels: Jā, es piekrītu tam, ko teica Škapara kungs. Vēl komisijai bija tāds priekšlikums, ka nevajag šeit, likumā, tik ļoti reglamentēt, kas ir civiltiesiskie līgumi, jo redakcija un izdevējs vai dibinātājs pats var izlemt, kādus punktus ietvert tajā līgumā, tāpēc nevajadzētu to šeit pārskaitīt, bet šos piecus apakšpunktus varētu izsvītrot. Lai viņi paši izsakās, ko viņi tur... kādu līgumu slēgs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kāds ir komisijas viedoklis?

J.Škapars: Šeit mums tomēr ir priekšlikums tos atstāt. Mēs atkal vadījāmies pēc šīs koncepcijas, ka pamatos tomēr viss būtu jāparāda likumā, lai katrs, kas iepazīstas ar likumu, var atrast, kādā veidā tiek regulētas šīs attiecības, nevis balstīties pēc tam uz kaut kādām instrukcijām, kuras ļoti bieži ir diezgan grūti sameklēt. Tāpēc mēs tomēr lūgtu atstāt. Pagājušo reizi deputāti nobalsoja par šiem priekšlikumiem, un redakcijas komisija lūdz atstāt pantu tādu, kāds tas bija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums ir divas balsošanas. Pirmā būs par 15.pantu ar šiem redakcijas labojumiem- "vai" iestarpinājumiem. Kad mēs būsim nobalsojuši par redakcijas variantu, tad būs otrais balsojums- svītrot, lūk, šo izskaidrojumu- piecus apakšpunktus, tas ir deputāta Movela ierosinājums. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim kopumā par tādu 15.pantu, kādu to ierosina redakcijas komisija... Jā, ar šiem redakcionālajiem labojumiem. Lūdzu rezultātu. 44- par, 2- pret un 13- atturas. Paldies. Un tagad būs otrais balsojums- šo izskaidrojošo piecu apakšpunktu svītrošana, kā to piedāvā deputāts Movels. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par, pret vai atturoties deputāta Movela ierosinājumu par svītrošanu. Rezultātu: 22- par, 18- pret, 13- atturas. Līdz ar to deputāta Movela ierosinājums nav pieņemts.

Paldies. Lūdzu, par 16.pantu.

J.Škapars: 16.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti! Arī nav. 17.pants.

J.Škapars: 17.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Komisija vakar savā sēdē neizšķīra, bet... deputāts Grigorjevs mani pilnvaroja teikt, ka viņš gribot 7.apakšpunktā svītrot vārdu "tirāža". Viņš uzskata, ka tas ir komercnoslēpums.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, 17.pantā nav apakšpunktu.

I.Movels: Es atvainojos, esmu jau aizgājis uz priekšu...

Priekšsēdētājs: Aizejot uz priekšu, arī es uzprasīšu deputātam Movelam- vai deputāts Grigorjevs ir tikai par svītrošanu? Paldies. Par 17.pantu priekšlikumu nav? Paldies. Arī ierosinājumu nav.

Tātad- 18.pants, un 7.apakšpunktā bija ierosinājums svītrot "tirāža". Lūdzu, kāds ir komisijas vērtējums?

J.Škapars: Komisijas viedoklis ir tāds, ka visai šai masu informācijas līdzekļu darbībai ir jābūt ļoti atklātai, bet, runājot par tirāžu jeb metienu, jāteic, ka tas tagad joprojām tiek publicēts, visu laiku šie dati tiek doti. Un vēlreiz es gribētu uzsvērt tādu momentu, ka mums šai darbībai- gan partiju, gan masu informācijas līdzekļu darbībai- vajadzētu notikt atklātības atmosfērā. Tāpēc būtu lūgums šo te tomēr atstāt.

Priekšsēdētājs: Dažādības pēc, es domāju, dosim vārdu deputātam Krūmiņam.

Ģ.Krūmiņš: Es arī gluži no cita viedokļa uzskatu, ka to vajadzētu atstāt, jo mums, redziet, tipogrāfiski izdevumi- tā ir uzņēmējdarbība, bet, lai varētu aprēķināt nodokļus, ir jāzina, kādi ir ienākumi, un to rēķina pēc tirāžas, ja mums ir zināma viena izdevuma cena, un tā tālāk. Tā ka tam būtu jābūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es jūtu, ka arī pārējie deputāti gribēja teikt to pašu.

I.Movels: Izmantojot deputāta Grigorjeva pilnvaras, es atsaucu šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Grigorjevs jums ir sniedzis ļoti plašas pilnvaras.

I.Movels: Šeit ir vēl viens komisijas iebildums- 8.apakšpunktā ir visai miglaini teikts: "Reģistrācijas apliecības numuru un citas informācijas dienestiem nepieciešamas ziņas..." Mēs uzskatām, ka jāsvītro teksts pēc "un"- "un citas...". Mēs uzskatām, ka tas ir lieki. Runājot par informācijas dienestiem, jāteic, ka tas ir ļoti... skan visai divdomīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Škapara kungs, varbūt jūs varētu...

J.Škapars: Jā, šeit gandrīz varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs piekrīt. Ļoti jauki, jo tiešām tas skan ļoti divdomīgi... Tālejošs paziņojums. Paldies. Līdz ar to mums par 18.pantu nav nepieciešams... Nē, nobalsosim, tā kā mēs šeit esam svītrojuši, lūk, šo- "un citas informācijas dienestiem nepieciešamās ziņas". Lūdzu, nobalsosim par 18.pantu. Balsošanas režīmu. Balsosim par 18.pantu kopumā. Paldies. Lūdzu rezultātu. 54- par, 2- pret un 2- atturas. 18.pants tiek pieņemts.

Par 19.pantu, lūdzu.

J.Škapars: 19.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Neredzu arī deputātu iebildumus. 20.pants.

J.Škapars: 20.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. 21.pants.

J.Škapars: 21.pantā ir vairākas izmaiņas. Vispirms otrajā rindkopā mums ir lūgums atstāt redakcijas komisijas piedāvāto sešu mēnešu termiņu. Mums pirms otrā lasījuma bija pirmais variants- viens mēnesis. Šis laiks tika mainīts uz trim gadiem, bet mēs domājam, ka trīs gadi ir pārāk ilgs termiņš, lai saņemtu atsaukumu par masu informācijas līdzekļa neprecizitātēm, nepilnībām vai kļūdām. Parasti tas ienāk nedēļas vai 10 dienu laikā. Ja ir kaut kādi citi apstākļi, tas aizkavējas vienu mēnesi, un aktualitātes nozīme tam ir, pieņemsim, vienu vai dažus mēnešus. Ja tas ir ievilcies jau tik ilgi, tad mēs ar lielu garantiju dodam šos sešus mēnešus. Ja ir ilgāk, tad ir ārkārtīgi grūta pierādāmība, jo tad savākt un atjaunot materiālus, restaurēt visu, kas ļoti bieži nav dibināts uz dokumentiem, bet uz cilvēka atmiņu, ir gandrīz vai neiespējami. Tāpēc es ierosinātu atstāt šo sešu mēnešu termiņu. Ja būs kaut kādi ļoti nopietni faktori, kāpēc bija nepieciešams atsaukt un kāpēc nevarēja šajā termiņā izdarīt, tad jebkurā gadījumā taču ir likumi, kuri pieļauj to pierādīt un atsaukt arī vēlāk. Tādi izņēmumi būs. Bet, ja mēs to atstāsim masveidā, tad, atklāti sakot, redakcijas darbu mēs padarīsim ļoti grūtu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Apsītis: Man personiski darba grupas argumentācija ir saprotama, tā ir loģiska, bet, ja mēs nobalsosim par šiem sešiem mēnešiem, tad jau radīsies likuma kolīzija- šajā likumā būs seši mēneši, Civilkodeksā- trīs gadi. Kā mēs iziesim no šīs situācijas?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai darba grupa var atbildēt?

J.Škapars: Es domāju, ka iekļaušana Civilkodeksa normās, šajos ietvaros, tomēr ir drusciņ pārmērīga. Es domāju, ka tad, patiesību sakot, visa mūsu dzīve ir jāpakļauj normām, nevis otrādi. Normas pašas ir saistītas ar dzīvi un no dzīves izriet. Es domāju, ka vajadzētu tādā veidā. Manuprāt, kolīziju šeit īpaši nav. Darbosies civiltiesiskās normas, tāpat darbosies arī šīs. Bet attiecībā uz redakciju un attiecībā uz žurnālistiku šeit ir jāformulē tā, kā tas ir atbilstoši šai specifikai. Īpašas kolīzijas es katrā ziņā neredzu.

Priekšsēdētājs: Te gan jāpiebilst, ka diemžēl kolīzija pastāv, laikam deputāts Lagzdiņš to vēl izskaidros. Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Tieši otrādi. Redziet, šeit ir tāda situācija- tā saucamā pirmstiesas jeb pirmsarbitrāžas izskatīšanas kārtība, ka, teiksim, daudzos saimnieciskos strīdos ir prasība, pirms sniedz prasību arbitrāžā vai tiesā, iesniegt pretenziju. Un šajā gadījumā šai pretenzijas iesniegšanai saimnieciskos strīdos ir noteikts termiņš. Un parasti tie ir seši mēneši. Tā ir sakrišana, un, teiksim, personai, kuras gods ir aizskarts un izplatītas nepatiesas ziņas par viņu, pirms griešanās tiesā ir jāievēro šī pirmstiesas strīdu izskatīšanas kārtība un ir jāgriežas attiecīgajā masu informācijas līdzeklī. Es gribētu teikt, ka tā visa ir padomju sistēma, kuru mēs lielā mērā pārņemam, arī tiesāšanas kārtību, tā ka es šeit nesaskatu nekādas pretrunas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Ja mēs runājam par šiem termiņiem, tad es domāju, ka nepieciešamības gadījumā tos varētu mainīt un ieviest izmaiņas arī attiecīgajos likumos. Tas ne vienreiz vien jau ir darīts. Visi kodeksi vēl būs jāpārstrādā, un ne tikai šā likuma dēļ vien, arī visas uzņēmējdarbības un rūpniecības uzņēmumu, akciju sabiedrību dēļ visi šie likumu kodeksi būs jāpārstrādā. Taču es gribēju atgriezties pie 20.panta, pie šiem trim gadiem. Vai ir jēga atstāt tos trīs gadus? Es šeit domāju tieši par televīzijas tehniskajām iespējām- ja viņiem būs visi šie videoruļļi jāglabā trīs gadus, tad tas nozīmē, ka viņiem vajadzēs trīs reizes vairāk šā tehniskā apbruņojuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es domāju, ka mēs esam atgriezušies pie ilgstoša strīda objekta. Informācijas līdzekļu pārstāvji kategoriski protestē pret pantā paredzētajiem trijiem gadiem, bet, ja jau šo materiālu glabāšana ar likumu ir pieņemta uz trijiem gadiem, tad, balstoties uz šiem materiāliem, atbildēt uz prasībām trīs gadu laikā problēmas nerada, tad atbilstoši Civilkodeksam var arī trīs gadu laikā pieprasīt ziņu atsaukšanu- tā, kā te tas 20.pantā sākumā bija par šo glabāšanas termiņu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Gavars: Es principā tomēr varētu piekrist 20.pantā izteiktajam, jo te nav runāts par raidījumiem, bet par dokumentiem. Un televīzija var dokumentus, tas ir, raidījuma plānu, scenārija plānu, trīs gadus saglabāt, bet, ja runā par videolentēm, tad te nekur konkrēti nav ierakstīts, ka videomateriāls jāsaglabā. Tas attiecas uz radio, bet, kas attiecas uz 21.pantā minētajiem trim gadiem, tad es tomēr esmu komisijas pozīcijās. Es jau arī iepriekšējā reizē teicu, ka diez vai nepatiesu ziņu atsaukšana pēc trim gadiem no tā brīža, kad šī ziņa ir publicēta, vairs ir aktuāla. Tīri no loģikas viedokļa, man liekas, ir jāpiekrīt tiem kolēģiem, kuri saka, ka mums tik un tā šie likumi un administratīvo pārkāpumu kodeksi, un citi dokumenti būs jāmaina, tur tāpat būtiskas izmaiņas jau ir ieviestas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums vēl attiecībā uz 21.pantu, izņemot šos sešus mēnešus un trīs gadus, ir problēmas? Lūdzu, Škapara kungs! Mēs varbūt varam balsot par 21.pantu?

J.Škapars: Tā. Par 21.panta piekto daļu vēl varu sacīt, ka deputāts Muciņš piedāvājis svītrot tās pēdējo teikumu. Tajā gadījumā personas vai organizācijas šo ziņu atsaukumu var veikt tiesas ceļā. Mēs domājam, ka būtu lietderīgi atstāt šo teikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Man ir tāda laime, ka arī septītā un astotā daļa ir veiksmīgi pazudusi. Nedz tajos priekšlikumos, kuri pieņemti, nedz tajos, kuri ir noraidīti, tie nav redzami. Es tā skatos, ka laikam par daudz iesniedzu tos priekšlikumus. Doma bija tāda- ja jūs, komisija, iesakāt šobrīd svītrot, tad ir loģiski, ka mans prasījums svītrot piekto daļu ir neloģisks, septītajā daļā ir runa, ka pretējā gadījumā persona var pieprasīt tiesas ceļā, bet man te bija uzrakstīts- strīda gadījumā, jā, var pieprasīt, lai tiesas kārtībā izskata. Es nezinu, kāpēc jūs to neesat pieņēmuši, te bija rakstīts nevis persona un organizācija, bet ieinteresētā persona- mums taču jurisprudencē tāds jēdziens un tiesas kārtība ir. Tātad šī kārtība ir tāda- es iesniedzu iesniegumu, redaktors to septiņu dienu laikā izskata, bet, ja viņš uzskata, ka viņš nevar pierādīt, tad viņam ir jāatsauc. Ja viņš neatsauc, tad mēs ejam uz tiesu. Un es izlemju, vai es tiesāšos ar viņu vai es viņu netiesāšu. Tiktāl viss būtu skaidrs.

Tālāk man bija priekšlikums likt iekšā septīto daļu. Tātad te redakcija pēc savas būtības nav mainījusies, te tā var palikt, es neuzstāju. Bet kur tad ir palikusi astotā daļa? Ja ar tiesas spriedumu masu informācijas līdzeklim uzlikts par pienākumu atsaukt nepatiesu ziņu, tad tas izdarāms saskaņā ar šā panta noteikumiem, jo, redziet, mums šobrīd ir tāda situācija, ka Civilkodeksā ir 7.pants, kurā ir uzlikts par pienākumu atsaukt tās ziņas; un ir ļoti patīkami, ka šeit pirmo reizi 5.punktā ir uzrakstīts, ka jāpublicē tādā pašā šriftā, tādā pašā izdevumā un tā tālāk. Teiksim, agrāk tas tā nebija, šis jautājums vispār nebija ar likumu regulēts. Un ir ļoti labi, ka te tas ir ierakstīts, bet šeit atkal ir tikai vispārējs atsaukums, tātad būs vajadzīga šī astotā daļa, ja ar tiesas spriedumu uzlikts... Tātad ir jāatsauc. Un tad arī loģiski iznāk, ka tas viss noslēdzas ar tiesas spriedumu. Un tad masu līdzeklis, teiksim, var atteikties atsaukt izplatītās ziņas. Ja to apstiprina tiesas spriedums, tad šī pēdējā daļa ir neloģiska. Un tad būtu vajadzīga astotā daļa. Es nezinu, kāpēc ne noraidītajos, ne pieņemtajos priekšlikumos šī doma nav izkārtota. Patiešām, tad tā piektā daļa kļūst muļķīga. Jā! Es vienkārši varu izteikt savu protestu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Muciņa kunga protests tiek pieņemts, bet tas neko nelīdz, jo diemžēl pēc dzirdes, tikai klausoties, to diez vai var uztvert, lai balsotu. Lūdzu, otrais mikrofons. Un pēc tam vārds Škapara kungam.

A.Bērzs: Latviešu valodas loģika prasa, lai šo likumīgo teikumu izteiktu šādā vārdu kārtībā- "pretējā gadījumā persona vai organizācija tiesas ceļā var pieprasīt šo ziņu atsaukumu".

Priekšsēdētājs: Taču te laikam būs jāliek- "strīda gadījumā"?

A.Bērzs: Lietas būtība ir tā, kā atsauc,- atsauc tiesas ceļā vai atsauc ar masu informācijas līdzekli. Tiesas ceļā pieprasa, lai tiktu atsaukts...

Priekšsēdētājs: Paldies. Jā. Tas ir saprotams. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es gribētu precizēt, tā kā mēs iesākām ļoti ātri apspriest šo vienu rindkopu, bet neprecizējām visu 21.pantu. 21.pantam būtu jābalso šī otrā rindkopa, kur ir runa par sešiem mēnešiem, tā jums ir redzama tekstā. Nākamais priekšlikums- par piektās rindkopas pēdējo teikumu, par šā teikuma svītrošanu. Un pēdējais ir par pēdējo daļu, kur bija priekšlikums- saīsināt pēdējo daļu. Mēs to esam redakcionāli izteikuši tā, kā tas jums ir piedāvāts. Agrākajā, otrajā variantā bija divi apakšpunkti, tos mēs noņēmām nost. Kā jūs redzat, šeit ir šis saīsinātais teksts. Tātad ir runa par šīm trim rindkopām, pareizāk sakot, divām rindkopām un vienu teikumu, un tās arī acīmredzot būtu balsojamas. Atklāti sakot, mums nav deputāta Muciņa priekšlikuma rakstiskā veidā. Iespējams, ka mēs esam vainīgi, bet es šeit neredzu rakstiskā veidā viņa piedāvājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Situācija ir jāglābj, un es vēlreiz nolasīšu deputāta Muciņa tiešām pieņemamo priekšlikumu. Un, proti, tekstu starp priekšpēdējo un pēdējo rindkopu vajag papildināt ar šādu daļu, kas ir dota loģiski un likumsakarīgi: "Ja ar tiesas spriedumu masu informācijas līdzeklim uzlikts par pienākumu atsaukt nepatiesās ziņas, tad tas izdarāms saskaņā ar šā panta noteikumiem." Šeit patiešām ir jāparedz, ka, ja šīs ziņas iet tiesā, šo lietu ir izskatījusi tiesa. Iepriekš bija runa par to, ka to izskatījis tikai redaktors. Tātad viņš ir labprātīgi atzinis, ka tās ziņas ir nepatiesas. Bet tiesas ceļā...

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet šeit laikam ir jautājums Škapara kungam- vai šie deputāta Muciņa priekšlikumi bija iesniegti komisijā?

J.Škapars: Deputāta Muciņa priekšlikumi bija iesniegti, un es, pašlaik klausoties, domāju, ka šis priekšlikums ir lietišķs un ka tas būtu pieņemams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā būtu ierosinājums- man arī Dzintra Pededze saka priekšā -, ka kanceleja būtu spējīga pārtraukumā pavairot šo priekšlikumu, tā kā komisija ir apstiprinājusi, ka šis priekšlikums bijis iesniegts un tikai tehniskas kļūmes dēļ tas nav pavairots. Mēs to varētu pavairot, jo pēc trim minūtēm sākas pārtraukums, un to varētu izdalīt deputātiem, lai pēc pārtraukuma, turpinot darbu, varētu šādu rakstisku priekšlikumu izlemt. Arī par 21.pantu un šiem labojumiem kopumā, lai mums nebūtu nekādu reglamenta pārkāpumu. Pašlaik mēs nevaram balsot, balsosim kopumā, trīs minūtes ir iegūtas no pārtraukuma, varbūt iesim un atpūtīsimies.

Vārds paziņojumam deputātam Dobelim.

J.Dobelis: Cienījamie deputāti! Visi, kuri ir pasūtījuši biļetes uz "Mikrofons-90" noslēguma koncertu, kas notiks šā gada 27.decembrī pulksten 19 Sporta manēžā, varēs saņemt šīs biļetes rīt, 21.decembrī. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atgādinu Prezidija locekļiem, kur viņiem jābūt pārtraukumā.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, ieņemiet, lūdzu, vietas! Lūdzu, Škapara kungs! Deputāti, lūdzu, pievērsiet uzmanību deputāta Muciņa priekšlikumam, kas ir nodrukāts un izdalīts. 21.pants... Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties? Deputāts Muciņš virzās pie mikrofona. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Būtu priekšlikums šo labojumu pieņemt un ietvert to tekstā starp priekšpēdējo un pēdējo rindkopu. Es domāju, ka šis labojums būtu lietišķs. Es piedāvāju pārējo tekstu atstāt tādu, kāds tas ir.

Priekšsēdētājs: Es, pārkāpjot savas sēdes vadītāja tiesības, piedāvāju pēdējā rindkopā pirms vārdiem "tiesas spriedums" likt iekšā tekstu- "spēkā stājies tiesas spriedums". Tā ir būtiska atšķirība. Tātad pirms pēdējās rindkopas, ja faktus apstiprina, iestarpināt redakcionālu labojumu- "spēkā stājies tiesas spriedums". Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Par 5.punkta pēdējo teikumu. Man ir trīs redakcionāli precizējumi. Es tos esmu iesniedzis rakstiski, nezin kādēļ jūs tos neesat ņēmuši vērā un neesat arī noraidījuši. Es domāju, ka jūs piekritīsit,- pēdējā teikumā- "strīda gadījumā" un nevis "personas un organizācijas", bet "ieinteresētās personas", mums Civilprocesa kodeksā ir tāds jēdziens "personas". Tas nozīmē gan fiziskas personas, gan juridiskās personas, bet šeit ir "ieinteresētās personas", tās, kuras grib strīdēties. Tātad- nevis citā gadījumā, bet strīda, nevis "personas un organizācijas", bet "ieinteresētās personas". Šo ziņu atsaukumu var pieprasīt tiesas ceļā. Es nezinu, varbūt tomēr "kārtībā"... Tas būtu tīri redakcionāli.

Priekšsēdētājs: Vai komisijai ir kādi iebildumi? Nav. Tad tas būtu pēc juridiskās terminoloģijas noskaidrots. Lūdzu, deputāti, tad mums būtu jābalso par otro daļu, otrā rindkopa- par sešiem mēnešiem vai trīs gadiem. Tātad pirmais balsojums ir šis redakcijas komisijas piedāvātais variants par sešiem mēnešiem, un otrais balsojums- par civiltiesībās pieņemto vispārējo termiņu- trim gadiem. Lūdzu deputātus reģistrēties. Paldies. Rezultātu. Reģistrējušies 93 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu.

L.Muciņš: Par balsošanas motīviem. Par šiem sešiem mēnešiem. Es toreiz biju viens no iniciatoriem, kurš aicināja tomēr nomainīt termiņu uz trijiem gadiem. Šodien Likumdošanas jautājumu komisija, arī deputāts Apsītis, šo jautājumu motivēja ar vispārējā noilguma prasību. Es pakonsultējos radio un televīzijā un sapratu, ka tiešām šeit ir jāpiekrīt deputātam Gavaram, ka finansiālu un fizisku iespēju dēļ šos raidījumus nevar saglabāt trīs gadus, taču, ja mēs ierakstīsim tikai sešus mēnešus, tad atkal jebkurā redakcijā tiks iznīcinātas parastas vēstules, dokumenti un citi arhīvi. Taču mēs atkal ejam nepareizu ceļu- mums vajadzēja atrunāt, ko tad glabās šo saīsināto termiņu.

J.Škapars: Deputāt Muciņ! Šoreiz ir runa nevis par šiem sešiem mēnešiem,- jūs runājat par 20.pantu, par to runāja Gavars -, bet mēs runājam par 21.panta otro rindkopu. Tas ir cits jautājums.

Priekšsēdētājs: Tātad- 21.pants. Balsošanas režīmu. Pirmais balsojums par otro rindkopu- sešiem mēnešiem. Lūdzu, balsosim. Paldies. Rezultātu: 62- par, 17- pret, 3- atturas. Un otrais balsojums- par 21.panta otro rindkopu- trim gadiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par priekšlikumu par trim gadiem. Rezultātu: 32- par, 25- pret, 21- atturas. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši priekšlikumu par sešu mēnešu termiņu. Paldies. Citu labojumu redakcijas komisijai nav?

J.Škapars: Muciņa piedāvāto, ko izsniedza visiem...

Priekšsēdētājs: Muciņa priekšlikumu papildināt 21.pantu... Pirms pēdējās rindkopas, lūk, šo jauno daļu ielikt 21.pantā. Tas ir deputāta Muciņa labojums. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Muciņa ierosināto labojumu. Tas ir 366.dokuments. Lūdzu rezultātu. Par- 64, pret- 6, atturas- 7. Labojums tiek pieņemts. Paldies. Pārējos redakcionālos labojumus, kuri šeit bija, komisija ir pieņēmusi. Par tiem mums nav jābalso. Un tagad, lūdzu, balsosim par 21.pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu: par- 56, pret- 5, atturas- 10, līdz ar to 21.pants ir pieņemts.

Lūdzu, par 22.pantu.

J.Škapars: 22.pantā ir divi labojumi. Pirmajā rindkopā mēs ieliekam iekšā tekstu, kas jums ir redzams. Mēs devām adresātu. Tā līdz šim nebija. Un otrajā rindkopā ir ievietots deputāta Muciņa labojums, proti, informācijas avots uzrādāms tikai pēc izmeklēšanas iestāžu, tiesas vai prokurora pieprasījuma, respektīvi, deputāts Muciņš lūdza izdarīt šo labojumu par prokurora pieprasījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, vai jums šajā sakarībā ir kādi priekšlikumi? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bels: Iesaku svītrot vārdus "izmeklēšanas iestāžu".

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad sākumā balsosim kopumā par 22.pantu un pēc tam par deputāta Bela ierosinājumu par svītrošanu- "izmeklēšanas iestādēm". Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Kā es saprotu no konstitucionālajām tiesībām, tad te būtu jāsvītro ārā "izmeklēšanas iestāžu".

Priekšsēdētājs: Paldies. To deputāts Bels tikko ierosināja. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad sākumā balsosim kopumā par 22.pantu redakcijas variantā un pēc tam par deputāta Bela un deputāta Bērza ierosinājumu. Paldies. Rezultātu: 47- par, 10- pret, 8- atturas, tātad 22.pants ir pieņemts. Un tagad, lūdzu, balsosim par svītrojumu. Deputātam Belam un deputātam Bērzam bija ierosinājums svītrot vārdus "izmeklēšanas iestādes", tas ir 22.panta otrajā rindkopā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu: 41- par, 21- pret, 7- atturas. Ir pieņemts deputāta Bela un deputāta Bērza ierosinājums svītrot vārdus "izmeklēšanas iestādes". Paldies. Deputāti vienīgi aizmirst, ka arī prokuratūra pagaidām ir izmeklēšanas iestāde.

Lūdzu, par 23.pantu.

J.Škapars: 23.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi ierosinājumi? Nav. Paldies. Par 24.pantu.

J.Škapars: 24.panta otrajā daļā tiek pieņemta deputāta Muciņa piedāvātā redakcija.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi papildinājumi vai iebildumi? Varbūt redakcionālas dabas jautājumi? Deputātiem nav. Paldies. Lūdzu, mēs varam skatīt tālāk. Par 25.pantu- žurnālista pienākumi.

J.Škapars: 25.panta 5.punktu mēs pieņemam deputāta Muciņa dotajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies. Tā kā pants ir pieņemts, lūdzu, skatīsim tālāk 26.pantu.

J.Škapars: 26.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Nav. Paldies. 27.pants.

J.Škapars: 27.pantā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un deputātiem? Arī nav. 28.pants.

J.Škapars: 28.pantā mēs izdarām redakcionālus labojumus deputāta Muciņa redakcijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi? Nav. 29.pants.

J.Škapars: Es aicinātu pievērst uzmanību 29.pantam, pagājušo reizi par šo pantu balsoja. Mēs redakcijas komisijā šo pantu apsvērām vēlreiz, un mums ir piedāvājums atstāt to saīsinātā veidā, liekot šos divus punktus, kā mēs minējām. Ja mēs pilnīgi izslēdzam šo te variantu, tad būtībā mēs atņemam redakcijām iespējas publicēt oficiālo iestāžu un oficiālo aģentūru ziņojumus, ko prese reāli visu laiku dara. Praktiski tas ir sarežģīts jautājums, ja mēs noņemam šo nost. Tāpēc mums ir piedāvājums atstāt šos divus punktus šādā redakcijā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Es pilnīgi atbalstu deputāta Škapara priekšlikumu, bet ar vienu piebildi. Vajadzētu ierakstīt vēl 3.apakšpunktu- "Amatpersonu raksti". Un es gribu kategoriski aizstāvēt savu viedokli. Jo, piemēram, var būt tāds gadījums, ka amatpersona iesniedz nevis oficiālu dokumentu vai paziņojumu, bet raksta veidā. Ja viņš tur parakstās kā amatpersona, piemēram, prokurors vai izpildkomitejas priekšsēdētājs, un iesniedz rakstu, kurā ir kādas kļūdas, tad redakcija nevar par tām atbildēt. Lai par tām atbild pats raksta autors. Cita lieta, ja amatpersona nav pierakstījusi savu amatu, bet vienkārši zem raksta likusi savu uzvārdu, tad redakcija atbild. Taču var būt vēl viens gadījums. Piemēram, likumā par deputāta statusu ir teikts, ka redakcija nevar atteikt deputātam publicēt savu rakstu. Bet, ja deputāts kļūdās vai sniedz nepareizus faktus, jo katrs ir tikai cilvēks, tad... Redakcijai nav tiesību ne atteikt viņam publikāciju, ne arī labot to vai kaut kā rediģēt. Kāpēc tad redakcijai būtu jāatbild par to? Tāpēc es uzstāju, ka obligāti šeit jāieraksta 3.apakšpunkts- "Amatpersonu raksti".

Priekšsēdētājs: Man vienīgi ir jautājums deputātam Movelam: vai šis priekšlikums bija iepriekš iesniegts rakstveidā un ir pavairots?

I.Movels: Jā, tas ir iesniegts un pavairots.

J.Škapars: Attiecībā uz nodrukāšanu es gribētu piebilst, ka diemžēl mūsu deputāti šos rakstiskos priekšlikumus iesniedz ārkārtīgi vēlu. Taču iesniegts tas ir. To iesniedza vakar pēcpusdienā. Tālāk- par amatpersonām. Mums šis punkts pagājušajā, tas ir, otrajā lasījumā, bija iekšā. Diemžēl apspriedes gaitā to izņēma ārā. Daži deputāti to argumentēja tādējādi, ka ir grūti nosakāms šis amatpersonu loks, jo tas ir nepietiekami formulēts, un tur ir grūti atrast tās amatpersonas, kuru raksti būtu jāpublicē un kuru- nebūtu. Tāpēc pagājušo reizi balsojot to izņēma ārā.

Priekšsēdētājs: Tātad otrajā lasījumā šis punkts ir izbalsots un izņemts ārā no...

I.Movels: Es lūdzu šo punktu atjaunot, jo prakse pierāda, ka šādu kolīziju ir ļoti daudz. Piemēram, pavisam nesen manā avīzē mēs negribējām publicēt viena deputāta rakstu, mēs jau iepriekš zinājām, ka tas ir nepatiess, bet viņš, izmantojot savas tiesības, pastāvēja uz to, ka tas ir jāpublicē, un redakcija tomēr nopublicēja. Viņš varēja mūs iesūdzēt tiesā, ja mēs nebūtu publicējuši, taču izrādījās, ka tur ir sniegtas nepatiesas ziņas, un tagad tas cilvēks iesūdz redakciju, bet nevis autoru- šo deputātu. Redakcija nevar atbildēt par amatpersonu rakstiem!

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Movels: Turklāt, ja, piemēram, tas ir prokurora vai izpildkomitejas priekšsēdētāja raksts, redakcijai nav pat iespēju pārbaudīt tās ziņas, tos faktus, kuri tur ir iekļauti. Redakcijai tādu iespēju nav. Kāpēc, piemēram, jāpārbauda prokurora raksta fakti?

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Pēc deputāta Movela loģikas iznāk tā- ja prokurors aicinās uz nozieguma izdarīšanu, tad avīze to obligāti publicēs, un arī ar deputātu būs tāpat. Es absolūti pastāvu uz to, ka šim pantam šeit nav jābūt un ka iepriekšējā balsošanā viss ir izdarīts pareizi. Tā ir atbrīvošana no atbildības. Cienījamie deputāti! Mēs jaucamies iekšā tiesas kompetencē. Ir tiesu prakse, un tiesu prakse šo atbildību paredz, ka vienmēr sauc pie atbildības masu informācijas līdzekli un raksta autoru, izņemot anonīmos rakstus vai redakcijas ievadrakstus bez paraksta, un tad arī nosaka, kurš no viņiem to rakstījis un cik lielā mērā viņš ir vainīgs. Tāpēc nejauksimies, lūdzu, tiesas darīšanās, to katrā konkrētā gadījumā noteiks tiesa, un es uzskatu, ka avīzei tomēr gan morāli, gan materiāli ir pienākums šķirot, ko tā drukā, un es ceru, ka "Atmodā" neieradīsies (nenosaukšu vārdā) kāds deputāts ar tādu rakstu, ko "Atmoda" nekad nepublicēs, un tas pats būs arī ar "Jedinstvo". Katrs nes uz tādu avīzi savus rakstus, kur viņš zina, ka tie tiks publicēti un atbilst viņa virzienam. Tā ka, es domāju, nejauksimies tiesas kompetencē, šāds pants absolūti nav vajadzīgs, un mēs šeit nekādas indulgences neizsniegsim- kādā gadījumā kas ko rakstīs un kādā veidā būs atbrīvots no atbildības. Ja mēs tādu punktu ierakstīsim, tad vispār varam likvidēt vienu otru kodeksa pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons.

J.Krūmiņš: Es tomēr gribētu atbalstīt komisijas projektu, jo žurnālistu prakse visā pasaulē... Iedomāsimies elementāru situāciju- Gorbunovs grib nopublicēt rakstu, bet avīze saka- nē, tur ir nepatiesa ziņa, ka 1,1 procents vai kaut kas tāds... Tas ir absurds, šāds it kā neierobežojums ierobežo žurnālistu reālo preses brīvību. Un pēc tam tiesas kompetencē ir izšķirt; tieši tagad mēs neiejaucamies tiesas kompetencē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

N.Beļskis: Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu atbalstīt komisijas un arī Movela priekšlikumu, jo tad, ja mēs gribam veidot tiesisku valsti, padomāsim par to, ka katrai amatpersonai, vienalga, vai tas ir sētnieks Ivanovs vai Tautas frontes priekšsēdētājs, vai kāds cits, ir jābūt atbildībai sabiedrības priekšā, un mēs nevaram gaidīt un visu atstāt tikai uz tiesu. Vai šim cilvēkam būs kādi noziedzīgi mērķi un vai žurnālistam būs jāatbild par viņu, to lai izšķir tiesa, bet atbildēs, protams, vainīgais, taču žurnālistam atbildība ir jānoņem. Es domāju, ka mēs nevaram citādi veidot, jo jebkāda amatpersona ir atbildīga, vienalga, vai tas ir visvienkāršākais sētnieks vai tas ir valsts vadītājs, pirmkārt, sabiedrības priekšā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Movels: Es tomēr gribētu oponēt kolēģim Muciņam. Nav runas par tādiem gadījumiem, ko sauc par noziegumiem, to mēs varam novērst, parādot cilvēkam likumu, ka mēs nedrīkstam tādu publicēt, bet, ja ir runa par tādiem gadījumiem kā konkrētajā gadījumā, kad bija prokurora raksts, kurā viņš bija saputrojis uzvārdus un apvainojis ne tos cilvēkus, kurus vajadzēja... Viņš vienkārši kļūdījās, bet redakcijai bija jānes atbildība, par to ir runa. Par faktu atbilstību, bet nevis par tādiem gadījumiem, kurus likums paredz, ka tādas ziņas vai tādu saturu nevar publicēt. Runa ir par faktu atbilstību, un amatpersonai ir jāatbild par faktu atbilstību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Pēc lietas loģikas šajā jautājumā vistīrākā patiesība un taisnība ir deputātam Muciņa kungam. Runa ir par nepatiesu ziņu izplatīšanu, par nepatiesu informāciju. Par to, vai informācija ir pareiza vai nepareiza, atbild informācijas devējs, informācijas avots, un, ja presē ir norādīts uz informācijas avotu, tad prese par šo informāciju neatbild, piemēram, ja Meteoroloģijas birojs piesūta avīzei informāciju, ka Daugava tek pretējā virzienā, tad par to avīzei nav jāatbild, vai tā raksta pareizi; avīze pareizi raksta to, ko teicis Meteoroloģijas birojs; tā ir taisnība, bet par to, vai ziņa ir nepareiza, lai atbild šīs nepareizās ziņas devējs. Un tāpēc mums ir jāatbalsta Muciņa priekšlikums šo pantu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons. Taču es domāju, ka mums ir jau ļoti daudz izskanējis par un pret argumentu un ka drīz būs jābalso.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Es runāšu no žurnālista viedokļa. Patiešām, ja mēs šo pantu izsvītrosim, tad avīzi un jebkuru žurnālistu nostādām tādā stāvoklī, ka gandrīz vai nav iespējams avīzē neko publicēt, jo žurnālists taču nav spējīgs burtiski visu pārbaudīt, nav spējīgs visos ekonomiskajos jautājumos un daudzos citos jautājumos būt kompetents, un žurnālistam ir jāpaļaujas uz to, ko izplata kāda oficiāla persona, iestāde vai organizācija. Žurnālistam nemaz nav citas iespējas. Un, ja mēs viņu padarām atbildīgu par šādu nepareizu informāciju, tad līdz ar to mēs praktiski viņam neļaujam strādāt. Lūk, tāda ir situācija, un tāpēc no atbildības par šādas informācijas izplatīšanu žurnālists, protams, ir jāatbrīvo, citādi nav iespējams, citādi žurnālista darbība praktiski ir paralizēta. Tāpēc es aicinu balsot par šo 29.pantu tādu, kādu to piedāvā redakcijas komisija.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet te laikam ir neliela kļūda, jo redakcijas komisija piedāvā to tādu, kāds tas ir nodrukāts, lūk, šajos izsniegtajos eksemplāros. Lūdzu, deputāt Movel!

I.Movels: Es gribu papildināt. Redakcijas nenoņem no sevis atbildību, kad ir publicēti žurnālistu raksti vai ārštata korespondentu raksti, pat tad, kad ir publicētas vēstules, redakcijai katru reizi tās ir jāpārbauda. Taču, ja ir iesniegts oficiāls amatpersonas raksts... Un te Bērza kungs ir pats ar sevi pretrunā, jo viņš saka, ka ir jāatbild Meteoroloģijas stacijai, bet tas nebūs likumā atrunāts, likumā būs teikts, ka jāatbild laikrakstam vai redakcijai. To tomēr vajag atrunāt likumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai tiešām nepietiek šo par un pret? Tātad redakcijas variants jums ir... Noslēgumu teiks Škapara kungs. Redakcijas variants jums ir, tas ir 29.pants, kas satur divus apakšpunktus. Deputāts Movels ierosina to papildināt, pielīdzināt iepriekš izsniegtajam, kas bija arī otrajā lasījumā, tas ir, atgriezties pie otrā lasījuma varianta, papildināt esošo ar 3.apakšpunktu, kas nosaka, ka redakcijas neatbild par amatpersonu parakstītajām publikācijām.

J.Škapars: Cienījamie deputāti, mums būtu lūgums balsot par šo redakcijas variantu vispirms un pēc tam deputāta Movela papildinājumu. Es tikai jums vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs atgriezāmies pie šā jautājuma vēlreiz tāpēc, ka šis jautājums ir ārkārtīgi ass un aktuāls, jo pasaules praksē tas viscaur ir tā pieņemts, ka redakcijas neatbild, un tas nav mūsu izgudrojums. Es tad no savas 16 gadu pieredzes redakcijā varu teikt, ka avīze nevar atbildēt par šāda veida rakstiem. Mēs izdarījām redakcionālas izmaiņas, noņēmām punktus, kas varbūt izraisa arī kaut kādus pārpratums, un mums ir ļoti liels lūgums neizņemt šos punktus laukā, mēs izdarīsim ļoti, ļoti lielu kļūdu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vēl otrais mikrofons.

A.Endziņš: Pirms mēs tādas lietas darām, varbūt mēs būsim tik laipni un iebalsosim atpakaļ, jo mēs otrajā lasījumā izslēdzām šo pantu ārā, un tāpēc šodien diskutēt par to, vai ieslēgt vēl kādu papildu punktu pie tā, kur nekā nav, nebūtu pareizi. Tādā gadījumā mums vispirms ir jāatceļ savs iepriekšējais lēmums, un tad diskutēsim tālāk.

J.Škapars: Deputātam Endziņam es varu atbildēt tādējādi, ka šeit notiek lasījumi. Šis ir trešais lasījums, un, ja trešajā lasījumā komisija šo jautājumu ir izskatījusi un griežas ar lūgumu pie deputātiem... Es domāju, ka likums nav pieņemts galīgajā veidā, ka tā ir normāla parādība, pretējā gadījumā vairs nebūtu nekādas attīstības šai mūsu jautājumu izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāti, iesim racionālāko ceļu, nobalsosim par piedāvāto variantu un pēc tam par deputāta Movela papildinājumu, kas atbilst otrā lasījuma saturam, kas bija nodrukāts un izdalīts, tad mums būs divu balsojumu mazāk. Lūdzu, vispirms reģistrēsimies. Lūdzu deputātus reģistrēties. Paldies. Rezultātu. Zālē ir 103 deputāti.

Un tagad, lūdzu, pirmais balsojums- 29.pants tādā redakcijā, kādā tas ir nodrukāts. Pēc tam balsosim par šo 3.punkta papildinājumu, kas ir no otrā lasījuma. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 29.pantu pagaidām tādā redakcijā, kādā tas ir. Rezultātu. Tātad 69- par, 13- pret, 13- atturas. Paldies. Pagaidām šis pants ir pieņemts ar diviem apakšpunktiem.

Un tagad, lūdzu, otrais balsojums- deputāta Movela ieteikums atjaunot 3.punktu par oficiālo amatpersonu parakstītiem rakstiem. Lūdzu, balsosim par, pret vai atturoties. Rezultātu. Tie, kuri ceļ roku, rādiet, ko jūs gribat: par vai pret. Tātad par- 56, pret- 22, atturas- 14. Šis labojums, papildinājums ir pieņemts. Līdz ar to 29.pants ir ar trim apakšpunktiem, trešais no tiem ir deputāta Movela ieteiktais. Paldies. Par 30.pantu. Jā, es atvainojos, balsosim par 29.pantu kopumā, lūdzu. Balsošanas režīmu. Rezultātu: 70- par, 10- pret, 9- atturas. Paldies.

Godājamie deputāti, un tagad par 30., pēdējo šā likuma pantu.

J.Škapars: 30.pantā mums papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Nav. Paldies. Tad varam arī neapspriest. Godājamie kolēģi, es ierosinātu vēlreiz reģistrēties, jo vairāki deputāti, es redzēju, pēc mūsu pēdējās reģistrācijas vēl pienāca klāt. Balsosim kopumā par šo likumprojektu. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Paldies. Rezultātu. Ir reģistrējušies 107 deputāti. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Latvijas Republikas likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" kopumā trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 86- par, 7- pret, 8- atturas. Likums ir pieņemts.

Godājamie deputāti, mums ir vēl viens dokuments. Tas ir lēmums par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Vai Škapara kungam ir kādi papildu priekšlikumi par tekstu? Nav. Lūdzu, deputāti? Arī nav. Balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Rezultātu: 81- par, 3- pret, 11- atturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies. Paldies Škapara kungam un deputātiem!

Godājamie kolēģi, mēs esam nobalsojuši, ka varētu pirmajā lasījumā skatīt likumprojektu "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību". Vai visiem deputātiem ir izdalīti šie materiāli? Diemžēl arī man nav šā dokumenta. Bet man drīz būs. Mani interesē, vai deputātiem tas ir. Lūdzu, vēl kāds laikam grib izteikties. Lūdzu.

A.Endziņš: Es domāju, ka nebūtu nopietni tagad īsi pirms plenārsēdes beigām, sākt apspriest jaunu likumprojektu pirmajā lasījumā, kurš ir ļoti smags un sarežģīts. Man šajā gadījumā būtu priekšlikums tagad izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu "Par administratīvo atbildību", kas saistās ar pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir citas domas šajā jautājumā? Mums laikam šajā gadījumā būtu jābalso, jo man būs vajadzīga stenogramma, lai precizētu, kāds mums bijis iepriekšējais balsojums par darba kārtību. Atklāti sakot, kolēģi, šis likumprojekts tiešām ir tāds, ka mēs to nevaram paspēt izskatīt līdz pulksten 18.30. Tas ir tīri objektīvi jānovērtē. Pat pirmajā lasījumā- ne. Godājamie kolēģi, ja reiz mums ir vēlreiz jābalso, tad mēs skatām savu 14.decembra parādu "Par administratīvo atbildību". Ko, lūdzu! Tātad mums, es atvainojos, no 18.decembra ir palicis... Tā, kolēģi, es jums varu pateikt, es esmu pierakstījis mūsu balsojumu, kāds tas bija. Tātad balsojums bija tāds, ka mēs pirmo izskatām likumprojektu "Par zemes nodokli", to esam izdarījuši, otro- "Par valsts robežu"- to esam izdarījuši, trešais- par presi, arī to esam paveikuši, un ceturtais man ir atzīmēts projekts "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Un likumprojekts "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" ir tikai piektais. Tādējādi jautājums ir izšķirts.

Lūdzu nākt ziņotāju tribīnē! Izskatīsim likumprojektu "Par grozījumiem un papildinājumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā".

I.Cālītis: Godātie deputāti! Izskatot saņemtos priekšlikumus, komisija un darba grupa ir vienojušās pieņemt deputātes Briņķes priekšlikumu 5.pantam.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Cālīša kungs, jums laikam jāizskata jau pēc iestrādātā. Ja jums nav ko ziņot vispārēji, tad mēs uzreiz varam pāriet pie konkrētiem pantiem.

I.Cālītis: Attiecībā uz vispārējiem jautājumiem. Šeit nav klāt deputāta Punovska, un šajā sakarībā viņš ir atstājis rakstveidā savas pārdomas par šo likumprojektu ar lūgumu iepazīstināt plenārsēdes dalībniekus ar šo viņa rakstu. Tādēļ es atļaušos nolasīt deputāta Punovska rakstu:

"Sakarā ar steidzamu pasākumu rajona padomē nevaru būt klāt Augstākās padomes plenārsēdē administratīvā kodeksa apspriešanas laikā. Lūdzu balsojot ņemt vērā šo manu viedokli. Pirmais. Neuzturu priekšlikumus par izmaiņām 40., 50. un 152.pantā, kurus komisija noraidīja. Otrais. Obligāti jābalso par jūsu priekšlikumu izslēgt 51., 53. un 54.pantu, jo pastāvu uz savu priekšlikumu paaugstināt sankcijas par šiem pārkāpumiem. Pamatojums: pantu izslēgšana radīs vakuumu, jo Rīgas pilsētas padome savus noteikumus pārstrādās ne ātrāk kā pēc Rīgas pašvaldības likuma pieņemšanas. Šāda situācija ir nepieļaujama, jo pārkāpēju skaits, kurus soda pēc šiem pantiem, ir liels. Pantus izslēgt drīkstēs tikai pēc attiecīgu normatīvu izstrādes visās republikas vietējās padomēs. Lūdzu darīt manu viedokli zināmu plenārsēdē apspriešanas gaitā."

Es deputātiem paskaidrošu, par ko šeit ir runa un kādi ir deputāta Punovska iebildumi. Mēs paredzējām izslēgt no šā likumprojekta 51., 53. un 54.pantu tajā sakarībā, ka tie atkārto 5.pantā paredzētās vietējo padomju tiesības sodīt par attiecīgajiem pārkāpumiem, kas ir paredzēti šajos trijos pantos. Šajā gadījumā izkrīt Rīgas rajona padomju tiesības, jo 5.pants paredz, ka šādas tiesības ir pagastu padomēm, pilsētu padomēm un rajonu padomēm. Taču Rīgas pilsētas rajoni ir īpašs gadījums. Likumprojektā, protams, nevar rakstīt, ka īpašas tiesības ir Rīgas rajonu padomēm, un tādēļ mēs apspriedāmies un atradām par iespējamu atstāt šos trīs pantus nemainītus, izmainot vienīgi sankcijas, respektīvi, palielinot sankciju līmeni. Tas nozīmē, ka līdz jauna Administratīvo pārkāpumu kodeksa izstrādāšanai šie panti paliek pa vecam, lai apmierinātu Rīgas rajonu padomju intereses.

Vēl ir panākta vienošanās ar deputātu Cuprunu par 52.panta redakcionālām izmaiņām. Šajā 52.pantā, kur ir runa par dzīvojamo māju, vasarnīcu, saimniecības ēku, garāžu un arī citu būvju patvaļīgu celtniecību un plānošanu, ir nepieciešams mainīt divus vārdus. Jums izsniegtajā likumprojektā šādi vārdi: "...ja nav pienācīgas atļaujas vai attiecīgi apstiprināta projekta vai rupji pārkāptas celtniecības pamatnormas un noteikumi". Kas ir šīs celtniecības pamatnormas un noteikumi? Tās ir tās instrukcijas, kuras paredz sodīt par savu dzīvojamo māju un saimniecības ēku pārbūvēšanu, pārplānošanu, pārveidošanu, ja tas pat paredz, piemēram, dzīvojamās platības paplašināšanu uz verandas rēķina, ieliekot verandā apkures radiatorus. Par to varēja sodīt. Taču tas nekādā veidā neietekmē šīs mājas arhitektonisko izskatu un drošību. Tādēļ mēs vienojāmies ņemt vērā šo Cupruna kunga ieteikumu un pamatnormu noteikumu vietā atstāt tikai terminu "tehniskās normas". Tehniskās normas ir normas, kas paredz ievērot būvnieciskos, arhitektoniskos noteikumus, kuri ir saistīti ar ēkas fizisko stiprību. Tātad šeit uzreiz ir atsaukti šie ierobežojumi, instrukciju ierobežojumi, kas reglamentē, piemēram, pagraba kvadratūras lielumu, griestu augstumu un citas tādas jau sen novecojušas normas un noteikumus. Tā ka šeit ir redakcionāls labojums, un komisija un darba grupa to ņem vērā. Pārējais viss paliek tāpat, kā ir jūsu iesniegtajos labojumos.

Ņemsim vērā Punovska kunga atteikšanos no izmaiņām 40., 50. un 152.pantā, uz kuru balsošanu viņš nepastāv. Noraidīti paliek deputāta Cilinska priekšlikumi par personas apliecībām. Tas bija paredzēts tajā sakarībā, ka, lūk, vairāki Latvijas pilsoņi ir nodevuši vai iznīcinājuši savas padomju pases un pašlaik dzīvo bez šiem dokumentiem. Šeit ir priekšlikums aizstāt šīs pases ar personu apliecinošiem dokumentiem. Šāds formulējums nav pieņemams ne juristiem, ne arī komisijai, jo dokumentu nozaudēšana vai iznīcināšana nerada citas juridiskas sekas kā vien attiecīgi paredzēto soda naudu par šā dokumenta nozaudēšanu.

Tas principā ir viss par šiem grozījumiem, un mēs varam sākt izskatīt šo likumprojektu pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, šeit gan mums būs mazliet sarežģītāk izskatīt pa pantiem.

I.Cālītis: 5.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Tātad, lūdzu, par 5.pantu. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Skatāmies, lūdzu, tālāk. Nākamais mums ir...

I.Cālītis: 40.pants.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mums ir jāizskata visi panti, ne tikai tie... vai deputātiem ir kādi iebildumi par 52.pantu- "Patvaļīga celtniecība". Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Par 52.panta otro daļu jau pagājušajā reizē otrajā lasījumā bija debates par dzīvojamo māju, vasarnīcu, saimniecības ēku, garāžas telpu patvaļīgu pārbūvēšanu un pārplānošanu. Tas nozīmē- ja man ir lauku mājas, es nevaru tur uzcelt nevienu šķērssienu, nevienu krāsni iebūvēt vai nojaukt bez projekta un bez arhitekta atļaujas. Man liekas, ka tas būtu drusciņ par stipru ņemts. Un arī pagājušajā reizē par to bija runa, un tad Cālīša kungs teica, ka tas attiecas tikai uz ēkām, kas ir valsts dzīvojamās ēkas. Taču es skatos, ka šeit tomēr atkal ir ielikts iekšā "jebkura" ēka- vasarnīca, saimniecības ēka, garāža un tā tālāk. Tas nozīmē, ka savā personīgajā mājā nevar izdarīt ne vismazākās izmaiņas bez 1000 rubļu soda naudas. Vai tad par katru sīkumu man lauku apvidū vajadzētu arhitekta projektu pasūtīt, kas man izmaksās otrus 1000 rubļus?

I.Cālītis: Šis iebildums ir noņemts ar jau ieteiktajām redakcijas izmaiņām, kur ir runa tikai par tehniskajām normām.

Ģ.Krūmiņš: Es tās šeit neredzu.

I.Cālītis: Tās neredz, bet tās ir. Jau runāja, ka tās tagad tiek... darba grupa un komisija atzina par...

Ģ.Krūmiņš: Bet šajā lapiņā...?

I.Cālītis: Diemžēl šajā lapiņā to nav.

Ģ.Krūmiņš: Tad es balsoju pret šādu punktu.

I.Cālītis: Pamatnormas un noteikumi tiek svītroti. To vietā ir tehniskās normas. Tehniskās normas gādā par ēkas saglabāšanu, stabilitāti un drošību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums šeit ir problēma ar šo 152.pantu, jo mums nav nekur izlasāms teksts ar iespējamiem labojumiem. Tātad, lūdzu, ir jābalso šā punkta pieņemšana vai nepieņemšana. Deputāts Krūmiņš ierosināja šo 152.pantu nepieņemt tādā redakcijā, kādā mums tas ir izdalīts. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmajā balsojumā par 152.pantu ir vai nu par, vai pret, cita varianta vienkārši nav. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi!

I.Cālītis: Par ko mēs tagad balsojam? Par pieņemšanu?

Priekšsēdētājs: Jā, par 152.pantu, tā pieņemšanu vai nepieņemšanu. Lūdzu rezultātu. Par- 29, vai Cālīša kungs arī balso par? Jūs balsojat pret pieņemšanu? Tātad 30- par un 30- pret. Mēs atliekam šā panta tālāko izskatīšanu līdz laikam, kad būs mums nodrukāts patiesais variants.

I.Cālītis: Tādā gadījumā droši vien nav vērts turpināt apspriešanu trešajā lasījumā, ja mēs nevaram šo likumprojektu pieņemt...

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs gluži vienkārši varam šo likumprojektu nepieņemt tāpēc, ka pēc 30 minūtēm beidzas plenārsēdei atvēlētais laiks, bet tas jau ir cits jautājums. Taču šo 152.pantu "Par patvaļīgu celtniecību" mēs neesam pašlaik pieņēmuši, jo 30 deputāti nobalsoja pret šā panta pieņemšanu. Es ļoti atvainojos, es neredzēju jūs. Mēs te visi reģistrējāmies vairākas reizes... Un 30 deputāti nobalsoja pret šāda panta pieņemšanu. Līdz ar to pants nav pieņemts. Un mēs varam izskatīt tālāk nākamo, 188.pantu- "par pieļaušanu pilsoņiem dzīvot bez pases vai pierakstīšanās". Lūdzu, kas deputātiem būtu sakāms šajā sakarībā? Lūdzu, otrais mikrofons!

E.Cilinskis: Es domāju, ka mēs varētu vienkārši nobalsot. Man šeit ir šis priekšlikums- "nomainīt pasi pret personu apliecinošiem dokumentiem". Gan šinī, gan acīmredzot arī nākamajā pantā droši vien būtu viens balsojums, jo... Par to mēs varētu nobalsot. Runājot par manu otro priekšlikumu- par tiem iedzīvotājiem, varu pateikt, ka es to atsaucu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums ir jābalso Cilinska priekšlikums par panta nosaukumu- aizstāt panta dispozīcijā vārdus "par pieļaušanu pilsoņiem dzīvot bez pases, ar nederīgu pasi, bez pierakstīšanās vai bez reģistrācijas attiecīgā pilsētā..." ar vārdiem: "par pieļaušanu personām bez personu apliecinošiem dokumentiem vai nederīgiem dokumentiem, bez pierakstīšanās, bez reģistrācijas attiecīgajā ciematā vai pagastā..."

Tātad mums balsojumam ir divi varianti. Viens ir redakcijas komisijas variants, otrs ir deputāta Cilinska piedāvātais variants. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Cilinskis: Es tikai ierosinātu, lai mēs balsojam vienā reizē visu- visas izmaiņas šajā pantā, ne jau atsevišķi par virsrakstu.

Priekšsēdētājs: Protams, par virsrakstu jau te neviens nebalsos.

Tātad pirmais balsojums, kā mums ir pieņemts, būs par 188.panta redakcijas variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par redakcijas piedāvāto variantu. Rezultātu: 58- par, 4- pret un 8- atturas. Tātad ir pieņemts. Mēs skaitām tikai "par". Un otrs balsojums mums ir par deputāta Eināra Cilinska priekšlikumu, kurš paredz ne tikai PSRS pasi, bet arī personu apliecinošus dokumentus. Tātad otrais balsojums par Eināra Cilinska labojumu. Lūdzu rezultātu. 27- par, 17- pret un 26- atturas. Līdz ar to ir pieņemts redakcijas komisijas variants.

189.pants- "Pieņemšana darbā bez pases un pierakstīšanās".

I.Cālītis: Deputāta Cilinska šā priekšlikuma noraidīšanas motivācija ir tā pati, kas iepriekšējos pantos.

Priekšsēdētājs: Deputāts Cilinskis nepastāv uz balsojumu, jo pirmās balsošanas rezultāti liecināja, ka šī ideja laikam nav pietiekami propagandēta. Vai citu iebildumu nav? Paldies. Mēs varam skatīt tālāk.

207.pants. Lūdzu, vai iebildumu nav? Vai redakcijas komisijai ir kāds ziņojums par 207.pantu? Nav. Paldies.

250.pants.

I.Cālītis: Labojumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Nav. 150.1 pants. Vai deputātiem būtu kāds labojums? Nav. 211.1 pants.

I.Cālītis: Labojumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Arī nav. 211.2 pants.

I.Cālītis: Labojumi nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Deputāti arī neizsaka pretenzijas. Paldies. Tālāk mums ir runa par izslēgšanu.

I.Cālītis: Tas attiecas uz PSRS likumiem un attiecīgajiem likumu krājumiem, kas ir aktuāli mūsu likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Tātad 3., 4. un tā tālāk.

I.Cālītis: Tālāk līdz beigām ir tīri redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Līdz 16. vai par labojumiem 50.pantā. Tur laikam ir jāizskata atsevišķi. Tātad līdz 15.pantam- vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies, jo tas laikam ir darāms tīri tehniski. Lūdzu, vai par 50.panta jauno redakciju- par soda sankcijām- ir kādi iebildumi?

I.Cālītis: Te ir sankciju palielināšana sakarā ar inflāciju un nepieciešamību novērst šos pārkāpumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, kādi ir iebildumi? Nav. Paldies. Lūdzu, par papildinājumiem 77.panta jaunajā redakcijā! Par sankcijām.

I.Cālītis: Papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies, arī deputātiem neredzu. Laikam mums ir jāskata uz priekšu līdz...

I.Cālītis: Sankcijas vēl ir paredzētas 120.pantā.

Priekšsēdētājs: Tātad par šiem izslēgšanas pantiem nevienam deputātam, kā es saprotu, nekādu iebildumu nav? Nav. Tātad laikam nākamais ir 201.1 pants. Par sankcijām. Ir labojams plašāks teksts. 201.panta sankcijas. Deputāti, lūdzu! Nav. Paldies. 30.labojums, 208.pants.

I.Cālītis: Tur ir "ciems un pagasts".

Priekšsēdētājs: Tie ir tīri tehniski redakcionāli labojumi. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. 31.labojums par 210.pantu, mums atkal nāk izslēgšana. Deputātu iebildes neredzu, paldies. Apstāsimies, lūdzu, pie 34.labojuma- par 215.pantu. Par, lūk, šīs daļas izslēgšanu.

I.Cālītis: Te atkal ir vārda "PSRS" izslēgšana.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Tas pats 35.- par 233.pantu. Lūdzu, deputāti! Nav. Paldies. 36.- par 238.pantu. Neredzu, paldies. 37.- par 242.pantu. Arī nav. Un tādā veidā tur ir izslēgšana un aizstāšana līdz trešajai sadaļai "Par Latvijas PSR Civilkodeksu", kas ir priekšpēdējā lappusē. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Trešā sadaļa "Pat Latvijas Civilkodeksu". No 1. līdz ... Nav, paldies. Ceturtā sadaļa "Par administratīvo komisiju nolikumu", par aizstāšanu. Nav, paldies.

Godājamie kolēģi! Situācija ir tāda, ka mēs pa pantiem esam šo likumu izskatījuši, bet, atklāti sakot, vērojot deputātu šaubas, rodas jautājums- vai mums ir vērts vēlreiz reģistrēties? Ņemot vērā, ka ir atlikušas sešas vai astoņas minūtes. Šodien mūsu programma laikam ir tikpat kā izpildīta, es domāju, ka mums nevarētu būt problēmu par šā likumprojekta balsojumu, tāpēc es piedāvātu izdarīt šā likumprojekta balsojumu rīt pulksten 10.00, atsākot plenārsēdi. Pēc mūsu vecas tradīcijas. Vai ir kādi citi varianti? Nav. Paldies. Tad es atļaušos... Vai ir kādi priekšlikumi? Vēl strādāt līdz pulksten sešiem un trīsdesmit minūtēm? Lūdzu, deputāt Biezais!

J.Biezais: Es atvainojos, mans sakāmais ir tīri formāls. Kā es sapratu, mums tam vienam pantam vēl vajadzēja līdz rītam sagatavot redakciju. Tam, kur bija balsojuši 30:30.

Priekšsēdētājs: Jā, šim pantam vēl ir jāsagatavo redakcija. Arī to mēs pārbalsosim no rīta. Lūdzu, vai deputāts Laķis ir gatavs? Laikam te ir tā pati problēma, jo jautājums ir ļoti īss. Tur ir piecu minūšu ziņojums un divu minūšu ilgs balsojums, bet diemžēl balsojums mums var neiznākt. Lūdzu, kādas ir Laķa kunga domas?

P.Laķis: Man būtu tāds lūgums: man ir divi nelieli lēmuma projekti, kas jums ir izdalīti. Ja būtu iespējams tos iekļaut rīt no rīta... Balsošanā tie aizņems, es domāju, ne vairāk par 10 minūtēm katrs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādas domas šajā sakarībā? Nav. Paldies. Tādā gadījumā rīt no rīta pulksten 10.00, atsākot plenārsēdi, mēs izskatīsim šo likumprojektu par izmaiņām likumdošanas kodeksos un deputāta Laķa piedāvāto lēmuma projektu, kas ir svarīgs sakarā ar mūsu budžetu. Bet šodien liels paldies par darbu.

Tiksimies rīt pulksten 10.00 plenārsēdē. Paldies.

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde