1990.gada 3.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos- Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 113, 114, 115. Paldies. Par šīs nedēļas plenārsēdes darba kārtību. Lūdzu jūsu viedokli? Prezidijs ir piedāvājis intensīvu darbu. Mēs gan Krievijas Augstākajai padomei līdzi netiekam, jo tur strādā arī svētdienās, kā vakar varēja spriest pēc informācijas televīzijā.

Lūdzu, pie pirmā mikrofona - deputāts Kinna.

J.Kinna: Ir priekšlikums rītdienas darba kārtībā iekļaut Viļņas ceturtā dokumenta izpildi par darba grupas veidošanu Baltijas parlamenta kopējās sadarbības koncepcijas izstrādāšanai. Tā kā LTF frakcijas lēmums šajā jautājumā ir un mūsu kolēģu frakcija šo jautājumu nebalsoja, es domāju, ka šā jautājuma izskatīšana daudz laika neprasīs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, tikai rakstisku formulējumu, jo dokumentu izpilde vēl nav formulējums. Jūs arī gribat ko teikt? Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Zaļetajevs: */Vai mēs esam pilnīgi atteikušies no darba frakcijās?/

Priekšsēdētājs: */Prezidijs, acīmredzot saskaņojot ar frakciju vadītājiem, ir apsvēris situāciju, kādā atrodamies, jo jāizskata visi likumprojekti par nodokļiem, tādēļ atteicās. Taču tas nenozīmē, ka frakcijām nebūtu tiesību sanākt uz sēdēm./

S.Zaļetajevs: */Man ir priekšlikums, es lūdzu par to nobalsot: šodien pēc pusdienām frakcijām tomēr sanākt uz sēdēm./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Dobelis: Mēs frakcijā pārrunājām iespēju rīkot frakcijas sēdes pēc plenārsēdēm. Un šodien nekādā gadījumā nevajadzētu rīkot plenārsēdi tikai līdz pusdienām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jūs jau sākat apspriest konkrētu priekšlikumu. Bet varbūt vēl ir citi priekšlikumi? Deputāt Kostin, lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es atkal ļoti lūdzu šīs nedēļas darba kārtībā iekļaut jautājumu par cenu politiku Latvijas Republikā un Augstākās padomes lomu tās veidošanā. Interesanti iznāk: kad ļaudis iet gulēt, stikla tarai ir vecās cenas, bet, kad no rīta mostas, cenas jau citas. Nav izslēgta iespējamība, ka kādā jaukā dienā ieraudzīsim jaunas cenas stikla taras saturam un pēc tam visam citam. Augstākajai padomei jābūt informētai, tai jābūt lietas kursā, kāda ir cenu politika./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Nav. Paldies. Vispirms balsosim. Balsošanas kārtība ir tradicionāla. Mēs balsojam Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību 3., 4., 5., 6. un 7.decembrim.Un tālāk būs balsojums par papildinājumiem rītdienas darba kārtībā, ko ierosināja deputāts Kinna. Pēc tam būs deputāta Kostina papildinājums un pēc tam par frakcijas ierosinājumu šajā pēcpusdienā organizēt frakcijas sēdi. Tādā kārtībā mēs balsosim.

Vispirms balsojam par Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību visai nedēļai. Bet tiem, kuri ir nokavējušies, jāpieceļas un jāatvainojas. Paldies. Kolēģi atvainojas. Reģistrēsimies. Rezultāts: 114. Lūdzu, balsosim un izteiksim savu attieksmi par darba kārtību visai nedēļai, kura jums ir izsniegta. Rezultāts: par- 91, pret- 8, atturas- 9. Darba kārtība ir apstiprināta.

Tagad par papildinājumiem. Rītdienas, 4.decembra, darba kārtību papildināt ar jautājumu par Latvijas Augstākās padomes darba komisijas izveidošanu, kas izstrādās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Augstāko padomju sadarbības principus. Vai šajā sakarā ir kādi jautājumi? Vai kāds vēlas izteikties? Varam balsot? Lūdzu. Balsosim par šo piedāvājumu papildināt mūsu darba kārtību. Lūdzu rezultātu. Paldies, papildinājums ir ietverts darba kārtībā. Tagad deputāta Kostina piedāvājums. Par procedūru?

Deputāt Zaļetajev, lūdzu pie pirmā mikrofona.

S.Zaļetajevs: */Pagājušajā nedēļā, kad es atgādināju, ka uz mūsu frakcijas pieprasījumu cenu jautājumā no Ministru padomes atbilde nav saņemta, sekretariātam par šo lietu tika uzdots painteresēties. Līdz šim laikam šajā jautājumā nekādas atbildes nav. Tāpēc es uzstāju, lai šis jautājums tomēr tiktu izskatīts plenārsēdē. Pagājusi nedēļa kopš mūsu priekšsēdētāja speciālā aicinājuma par šo jautājumu. No valdības puses nekādas reakcijas nav./

Priekšsēdētājs: Attiecībā uz sekretariāta darbu acīmredzot pats sekretariāts sniegs informāciju par to, kāda ir situācija un kāpēc līdz šim nav nekādas atbildes. Ministru padome šos jautājumus ir izskatījusi savā sēdē, un, ja man arī ir atļauts izteikties par šo piedāvājumu izskatīt informāciju Augstākās padomes sēdē, tad, es domāju, vienā no tām dienām- varbūt trešdien vai kādā citā dienā- attiecīgi vajadzētu noorientēt valdību un šo informāciju noklausīties šeit. Jo citādi iznāk, ka valdība lemj un mēs atkal ierosinām šo informāciju noklausīties, it kā mēs darbotos pretēji valdības politikai. Tāpēc, lūdzu, izšķirieties! Bet man liekas, ja mēs tādu informāciju noklausītos, tas nāktu tikai par labu. Tātad jautājums būtu jāformulē šādi: "Informācija par valdības cenu politiku"- tā laikam tas latviski skan. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret šo deputāta Kostina priekšlikumu. Rezultāts: 43, 31, 34. Kā, lūdzu? Šis priekšlikums vairākuma atbalstu negūst. Es domāju, ka deputāta Zaļetajeva ierosinājumu- šodienas pēcpusdienu atvēlēt frakcijas sēdēm- apspriest nav vajadzīgs. Viss ir skaidrs. Katrs var izteikt savu attieksmi. Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Visi jautājumi sakarā ar darba kārtību ir izskatīti. Darba kārtība ir apstiprināta.

Lūgums Dobeļa kungam. Valdība oficiāli solīja rakstisku atbildi par cenu politiku. Ja šī atbilde nav saņemta, kā mēs rīkosimies? Atgādināsim, ka rīt mēs ierosināsim šo jautājumu atkal. Tas ir pirmām kārtām. Otrais jautājums ir par šo pašu kārtību kā tādu. Valdība ir sniegusi informāciju vienai frakcijai. Ja otra frakcija uzskata par vajadzīgu savā frakcijas sēdē izskatīt šo jautājumu un ja viņi rakstiski nesaņems no valdības šo atbildi, tad viņi arī ir tiesīgi ierosināt valdībai uzstāties atsevišķā viņu frakcijas sēdē, bet, protams, ārpus darba kārtības.

Kolēģi! Pieturoties pie pagājušās nedēļas tradīcijas, es lūgšu arī šajā nedēļā aktīvi sēdes vadīt gan Dainim Īvānam, gan Andrejam Krastiņam. Es pats visu laiku būšu uz vietas un jebkurā brīdī piedalīšos balsošanā, es tikai atradīšos kabinetā, jo galds atkal ir pilns ar visādiem dienesta papīriem, kurus elementāri vajag kaut vai tagad no rīta izskatīt, neskatoties uz to, ka laika vajag arī svarīgām rezolūcijām uz šiem papīriem.

Tagad sēdi tālāk vadīs Andrejs Krastiņš. Lūdzu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mūsu darba kārtības pirmais jautājums ir palicis no pagājušās nedēļas. Tātad likumprojekts par zemes nodokli otrajā lasījumā. Ziņotājus lūdzu tribīnē. Kolēģi, sagatavojieties jautājumiem un debatēm par likumprojekta pantiem, kā mēs jau pagājušajā nedēļā nolēmām. Lūdzu.

G.Grūbe: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti un viesi! Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā tika izskatīti divi likumprojekti. Pirmais- zemes un lauksaimniecības nodoklis, ko bija iesniegusi valdība, un otrais- zemes nodoklis, kura autors ir Boruka kungs un kuru bija iesniegusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības pastāvīgā komisija. Balsojot tika pieņemts tālākai izskatīšanai zemes nodoklis.

Šodien jums ir izdalīti šādi dokumenti- likumprojekts par zemes nodokli Nr.226. Šeit man jāpaskaidro, ka pielikums paliek no iepriekšējā lasījumā izdalītā zemes nodokļa. Un otrs dokuments ir "zaļo" deputātu atgādne Nr.236 un lauksaimniecības uzņēmumu nodokļi republikā un konkrēti arī katrā vēlēšanu apgabalā vai jūsu vēlēšanu rajonā. Un, visbeidzot, šim likumprojektam ir pievienota arī Meža ministrijas uzziņa par meža nodokli.

Likumprojektu "Par zemes nodokli" otrajam lasījumam sagatavojusi Lauksaimniecības un mežsaimniecības pastāvīgā komisija, un to izskatījusi arī mūsu Augstākās padomes Prezidija nozīmētā komisija. Apspriežot tika izvirzīti šādi galvenie jautājumi.

1.pants. Deputāts Edmunds Krastiņš ierosināja šo pantu izslēgt. Domāju, ka šis priekšlikums būs jābalso arī plenārsēdē.

4.pants jāpārskata, it sevišķi jautājumi par krūmāju un meža zemes aplikšanu ar nodokļiem. Šos priekšlikumus ierosināja deputāti Kazimirs Šļakota un Artūrs Kodoliņš. Otrā lasījuma projektā šajā 4.pantā ir paredzēts, ka krūmāji tiek aplikti ar nodokli, bet par meža zemi ir minēts, ka tai ir speciāla aplikšanas kārtība.

5.pantā ir runa par nodokļu likmēm lauku apvidos. Tika izteikti ierosinājumi pārskatīt nelauksaimnieciskās zemes aplikšanas kārtību. To iedibināja deputāts Šļakota. Un ļoti būtiski bija jautājumi par dārzkopības vajadzībām izmantojamo zemi. Par šo jautājumu debatēs runāja deputāte Albertiņa un deputāts Buls. Ļoti konkrēti priekšlikumi bija deputātam Bulam, un es arī šodien lūgtu cienījamos deputātus uzklausīt deputāta Bula domas šajā jautājumā.

Tālāk 6.pants. Par nodokļu likmēm pilsētās un ciematu teritorijās. Šo pantu asi kritizēja deputāts Kodoliņš un deputāts Lembergs, kā arī deputāts Buls. Manuprāt, šis pants varētu principā vairāk vai mazāk attiekties tieši uz 1991.gadu, jo konkrētas izstrādnes tieši par pilsētu zemi nevar piedāvāt ne mūsu Ekonomikas ministrija, ne arī citi institūti. Es domāju, ka vajadzētu palikt pie tiem variantiem, kādus mums pašreiz piedāvāja. Protams, diskutējams ir jautājums par šo desmitkārtīgo aplikšanu, bet es domāju, ka to varbūt varētu dalīt divās daļās. Tātad trīskārtīgi varētu uzlikt šo nodokli vietējā padome, taču līdz desmitkārtīgai aplikšanai būtu jāpanāk vai nu rajona, vai pilsētas padomes piekrišana.

7.pantā ir runa par atvieglojumiem nodokļu maksātājiem. Šos priekšlikumus iesniedza deputāti Edmunds Krastiņš, Jānis Blažēvičs un Kazimirs Šļakota. Iesniegumi vēl ir saņemti no Zemnieku federācijas un deputāta Krūgaļauža. Es domāju, ka pirmajā lasījumā piedāvātā sistēma ir pārskatīta. Vai tā šodien apmierinās deputātus, to mēs dzirdēsim, kad tiks apskatīts tieši šis pants.

8.pants- par nodokļu indeksāciju. To ierosināja deputāti Artūrs Kodoliņš un Edmunds Krastiņš. Es uzskatu, ka tas ir jāparedz "jumta" likumā par nodokļiem, un tad tas speciāli nebūtu jāraksta šajā likumā.

Un beidzamo- 9.pantu- Edmunds Krastiņš piedāvā svītrot. Es domāju, ka viņš pamatos savu priekšlikumu, taču komisija, izskatot šo jautājumu, šo ierosinājumu tomēr neatbalstīja. Vēl es gribu informēt cienījamos deputātus, ka ir saņemti priekšlikumi starp šiem lasījumiem no Zemnieku federācijas, Lauksaimnieku savienības, no deputātiem Leonīda Alkšņa un Jāņa Endeles. Šie priekšlikumi ir ļoti interesanti, un ar jūsu atļauju komisija tos sagatavos uz trešo lasījumu un iesniegs jums. Trešajā lasījumā jūs arī varēsiet šos priekšlikumus balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi būtu jautājumi ziņotājam? Lūdzu, pie pirmā mikrofona. Jautājumus var uzdot arī rakstiski sekretariātā.

G.Morozļi: */Kad mēs apspriedām ienākuma nodokli, likumu par pensijām, mēs secinājām, ka ir cilvēku kategorija- invalīdi, pensionāri, daudzbērnu ģimenes -, kas no šī nodokļa atsvabināmi. Bet kā ir ar zemes nodokli? Vai ir apspriests jautājums par zināmas cilvēku kategorijas pilnīgu atbrīvošanu no zemes nodokļa, vai šī jautājuma atrisināšanu nodot vietējām pašpārvaldēm? Starp citu, man ir priekšlikums, par to es jau iesniedzu zīmīti un varu pamatot, kā atsevišķas personas atbrīvot no zemes nodokļa. Kā uz to skatās komisija?/

G.Grūbe: 7.panta trešajā punktā ir paredzēts, ka pensionāriem ir atviegloti nodokļi par viņiem lietojumā nodotajiem apbūves gabaliem. Kazimirs Šļakota ir iesniedzis priekšlikumu, lai pensionārus atbrīvotu arī no aplikšanas ar nodokli par viņu piemājas zemi. Komisija šos priekšlikumus izskatīs, un es domāju, ka jautājumu atrisinās pozitīvi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi vēl būtu jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Tad mēs šo likumprojektu varētu apspriest pa pantiem un debatēt konkrēti par pantiem, jo es neredzu, ka kāds būtu pieteicies runāt par projektu kopumā, arī sekretariātā neviens nav pieteicies debatēs par zemes nodokli. Tādā gadījumā sāksim apspriešanu pa pantiem, izteiksim savus priekšlikumus un aizstāvēsim tos, kuri ir nodrukāti, jo tikai par tiem mēs varam runāt. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

G.Morozļi: */Lūdzu piedošanu! Es pierakstījos, pirms dienām trim vai četrām iesniedzu zīmīti./

Priekšsēdētājs: Tas bija pirms trim vai četrām dienām. Tātad deputāts Morozļi piesakās debatēs par pantiem. Vispārējas debates mēs neatklāsim. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Cilinskis: Ja mēs šodien mainām to kārtību, par kuru mēs jau vienreiz nobalsojām, balsojot par otrā lasījuma apskatīšanu, tādā gadījumā ir jābalso, ka mēs vispārējas debates neatklājam, bet uzreiz apskatām pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Vispārēju debašu mums nebūs, par to mēs nobalsojām, bet deputāts Morozļi laikam grib par konkrētu pantu debatēt.

E.Cilinskis: Tad viņš var runāt par 1.pantu, jo sākam taču ar 1.pantu.

Priekšsēdētājs: Es lūdzu ziņotāju tribīnē. Mēs apspriežam pa pantiem, kā nobalsojām. Lūdzu, ziņotāj, 1.pants. Godājamie deputāti, sākam savu darbu. Kurš vēlas izteikties par 1.pantu?

G.Grūbe: Par 1.pantu deputātam Edmundam Krastiņam bija priekšlikums, ka šo pantu vajag svītrot. Jautājums- vai Edmunds Krastiņš savu priekšlikumu patur spēkā?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

No zāles: Jā...

Priekšsēdētājs: Tātad jūs savu priekšlikumu paturat spēkā? Godājamie kolēģi, cik es saprotu no ziņotāja, ir Edmunda Krastiņa rakstisks priekšlikums, kuru es gan šeit neredzu nodrukātu un izdalītu. Tātad runa ir par svītrošanu.

G.Grūbe: Svītrošanai nav vajadzīgs priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Tātad runa ir par svītrošanu. Deputāts Edmunds Krastiņš ierosināja 1.pantu svītrot. Lūdzu balsošanas režīmu. Komisijas viedoklis ir šo pantu atstāt.

G.Grūbe: Komisijas viedoklis ir šo pantu atstāt, bet, bez šaubām, paredzot, ka ir vajadzīgas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par, pret vai atturoties par deputāta Edmunda Krastiņa piedāvājumu. Rezultātu. Deputāts Edmunda Krastiņa priekšlikums nav ieguvis balsu vairākumu. Paldies. Tātad 1.pants paliek redakcijas komisijas variantā.

2.pants.

G.Grūbe: Par 2.pantu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kaut kas iebilstams? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par, pret vai atturoties par 2.pantu. Lūdzu rezultātu. 70 balsis par, tātad šis 2.pants ir akceptēts otrajā lasījumā.

3.pants.

G.Grūbe: Par 3.pantu konkrētu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kas iebilstams? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 3.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 73 balsis par. Vairāk deputātu nav reģistrējušies un cēluši roku. Paldies.

Lūdzu, 4.pants.

G.Grūbe: 4.pantā nav konkrētu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Kā redzam, ir. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

P.Krūgaļaužs: Ir priekšlikums 4.pantu saistīt ar 7.pantu, jo bija priekšlikums. Grūbes kungam rakstiski ir iesniegts Vides aizsardzības kluba priekšlikums, lai 4.pantā ieliktu teikumu no 7.panta, ka zemnieku saimniecības tiek atbrīvotas no nodokļiem piecus gadus. Tātad ir priekšlikums papildināt 4.pantu. Ja vajag īsi pamatot, kāpēc šis papildinājums ir nepieciešams, es to varu darīt, protams, ja deputāti domā, ka tas ir lietderīgi.

G.Grūbe: Es atvainojos, bet, ziņojot par šo jautājumu, es teicu, ka ir saņemti Zemnieku federācijas priekšlikumi, Lauksaimnieku savienības priekšlikumi un arī deputāta Krūgaļauža priekšlikumi, kurus mēs izskatīsim trešajā lasījumā. Šobrīd deputātiem tie nav vēl izdalīti, un es domāju, ka balsot šodien ir pāragri.

P.Krūgaļaužs: Tad es piekrītu, ka varētu būt arī tā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi mēs varam balsot 4.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 78 balsis par. 4.pants ir akceptēts otrajā lasījumā.

5.pants.

G.Grūbe: Attiecībā uz 5.pantu jums ir izdalīts deputāta Zaščerinska priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Lūdzu deputātus izteikties par šo priekšlikumu balsojot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Plotnieks: Šajā sakarībā referentam jautājums, kas varbūt it kā neattiecas uz to, kas pateikts. Runa ir par 5.panta pēdējo normu. Šajā otrajā redakcijā tā tomēr ir būtiski grozīta, kaut arī Zaščerinska priekšlikums noraidīts. Kāds priekšlikums ir ņemts vērā?

G.Grūbe: Jā, daļēji šis priekšlikums ir ņemts vērā, bet pilnībā nav. Tāpēc es lūgtu tomēr balsot viņa priekšlikumu.

A.Plotnieks: Tādā gadījumā es lūdzu atļauju izteikties par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Pirmajā redakcijā...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Plotnieks: Tātad pirmajā redakcijā 5.panta pēdējā norma ļāva vietējām pašvaldībām palielināt juridiskajām personām un fiziskajām personām nodokļa likmi, bet ne vairāk kā trīskārtīgi. Pie tam dārzkopības sabiedrības nebija minētas. Tagad šī 5.panta pēdējā norma ir formulēta tādējādi, ka, pirmkārt, var palielināt nodokļu likmi desmitkārtīgi un, otrkārt, arī attiecībā uz vietējām dārzkopības sabiedrībām. Padomāsim tagad, ko tas nozīmē, kaut vai attiecībā uz Rīgas apkārtējo zonu, kurā pamatā ir izvietotas dārzkopības sabiedrības. Es dzirdu deputātus sakām, ka tas ir ļoti labi. Varbūt padomāsim par to, ka Rīgas strādniekiem mēs plānojam cenas, nodokļus un algu īpaši nepaaugstināt. Ar ko, jūs domājat, šie cilvēki maksās tos milzīgos nodokļus? Vai par attiecīgu rezonansi mēs esam padomājuši? Ja par dārzkopības sabiedrības attiecīgajā teritorijā izvietoto dārziņu būs jāmaksā pārsimt rubļus nodoklis, ko mēs Rīgā saņemsim? Ko mēs saņemsim Jelgavā un ko mēs saņemsim citās pilsētās? Padomāsim par to! Es aicinu deputātus vēlreiz ļoti uzmanīgi apsvērt šādu iespēju. Jo, pirmkārt, tā ir patvaļa, otrkārt, tas ir kārtējais trieciens pa dzīves līmeni, un, treškārt, mēs šajā gadījumā pārāk pilnvarojam, pārāk pilnvarojam vietējo pašvaldību. Padomāsim par to desmitkārtīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Albertiņa: Tā kā es pārstāvu lauku rajonu, tad es kategoriski pieprasu tieši šādā veidā iekļaut šo normu, tāpēc ka mēs nevaram glābties no šīm nebeidzamajām dārzkopības sabiedrībām. Nē, nelikvidēsim, protams, kolēģi, bet arī šī desmitkārtīgā cena nieks vien ir, jo mums ir jāmaksā par šo 0,06 ha apmēram 7 rubļi gadā. Desmitkārtīgi palielinot, vidējā summa par to iznāk ne vairāk kā 70 rubļi gadā. No tā nabags neviens nepaliks, tikai cilvēks domās par to, ka tā, kas atrodas viņa īpašumā, patiešām ir zeme, kurai ir vērtība, par kuru mums īstenībā pat sajēgas nav, ko tas nozīmē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Es gribētu tomēr vēlreiz pievērst uzmanību tai tabulai, kura ir speciāli izstrādāta dārzkopības biedrībām vai, kā es esmu tās nosaucis, mazdārziņiem. Tātad šoreiz runa ir par mazdārziņiem. Tagad otrajam lasījumam iesniegtais projekts pieļauj desmitkārtīgu nodokļu likmes paaugstināšanu, tas ir, jau no vienas kapeikas līdz desmit kapeikām par metru. Pēc esošās likmes no 0,01 līdz 0,9 kapeikām par metru. Tas nozīmē, ka, desmitkārtīgi paaugstinot likmi, zemākais nodoklis par 600 metriem būs 1 kapeika, tas ir, 6 rubļi, bet augstākais būs apmēram 56-57 rubļi. Arī tas vēl šur tur varētu būt par mazu, tāpēc es lieku priekšā tabulā, ko es jums izsniedzu, sākot no pusotras kapeikas līdz 7 kapeikām, nešķirojot starp pilsētu un laukiem. Bet tur ir paredzēta zināma diference, un vēl jāiestrādā norma, ka vietējai pašvaldībai būtu tiesības- vai nu divkāršot šo likmi, vai arī samazināt divas reizes. Bet, iestrādājot pašā likumā desmitkārtīgo paaugstinājumu, manuprāt, mēs šo likumu padarām nenopietnu. Ko nozīmē desmitkārtīgs paaugstinājums? Tad jau varbūt vispār nenoteikt likmi, bet piešķirt pašvaldībai tiesības pašai noteikt savu likmi. Jo desmitkārtīgi- tā ir milzīga diference. Tāpēc gribētu, lai tomēr šo tabulu mēs vēlreiz pārskatītu un ietvertu likumā normu vietējām pašvaldībām ļaut nodokli paaugstināt divas reizes vai arī samazināt divas reizes, tā sakot, vadīt ar pīrāgu un pātagu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Endele: Tā kā savus priekšlikumus iesniedzu mazliet vēlāk, tie vēl nav apkopoti, bet pēc idejas tie diezgan krasi atšķiras no tā, kas šeit ir iestrādāts. Tāpēc man ir jautājums. Vai, izskatot to trešajā lasījumā, būs vairs iespējams principiāli atšķirīgi izvirzīt vienu vai otru šā jautājuma iztirzājumu?

G.Grūbe: Mēs, kolēģi, par nodokļiem vienojāmies, ka arī trešajā lasījumā būs atļauts. Es domāju, ka sēdes vadītājs atbalstīs šo domu.

J.Endele: Un, otrām kārtām, es tomēr gribu atgriezties pie apūdeņotām platībām. Šajā sakarībā man ir neskaidrs jautājums. Pieņemsim, man ir krūmi, es maksāju par krūmiem nodokli. Pēc tam es krūmus nocērtu un zemi apūdeņoju. Kādu nodokli es maksāšu? Par ko es maksāšu tagad nodokli?

G.Grūbe: Par zemi.

J.Endele: Bet kādu nodokli? Par krūmiem?

G.Grūbe: Zemes nodokli.

J.Endele: Bet zeme nav iekopta.

G.Grūbe: Es atvainojos, zeme zem ūdeņiem arī ir zeme. Tā ka tādā gadījumā jāmaksā zemes nodoklis.

J.Endele: Es nepiekrītu. Atbalstu to, ko šeit deputāts Buls teica, ka vajadzīgs ir konkretizēt, bet, par mazdārziņiem runājot, šīs cenas nevar būt mikroskopiskas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona, pēc tam pie pirmā.

J.Lucāns: Es vēlreiz aicinu deputātus ļoti uzmanīgi padomāt par Zaščerinska kunga labojumu. Mēs nedz pašreizējā likumdošanā, nedz arī ekonomiskajās koncepcijās neesam ielikuši zemes aizsardzības sistēmu. Līdz ar to zeme nav aizsargāta pret tās intensīvu izmantošanu. Un jau tagad mēs jūtam šā stāvokļa negatīvās sekas. Un Zaščerinska kunga priekšlikums, kaut arī zināmā mērā administratīvs, rada nosacījumus zemes aizsardzībai pret izniekošanu. Man liekas, ka šis labojums ir tā vērts, lai to apspriestu un ietvertu likumā kā nopietnu labojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

R.Apsītis: Es lūdzu visus deputātus nopietni padomāt par 5.panta jauno redakciju. Vai mums nevajadzētu atgriezties pie iepriekšējās redakcijas? Kas tad tagad iznāk ar tiem mazdārziņiem? Rīgas strādniekiem vajadzēs maksāt šo, pieņemsim, desmitkārtīgo nodokli, pirmkārt.

Otrkārt, viņš maksās arī savam kooperatīvam. Ir jāmaksā arī ekoloģijas nodoklis. Tas iznāk apmēram 100 rubļu gadā. Es stādos priekšā, kas var notikt- sāksies visai masveidīga atsacīšanās no šīm zemēm. Ja atteiktos, viens otrs saka, tas varētu būt labi. Bet šie dārzkopības kooperatīva zemes gabali ir arī apbūvēti. Ir uzbūvētas ēkas, pagaidēkas, ir arī visai kapitālas ēkas. Padomāsim par to, vai mēs pārāk necērtam pa vienkāršo cilvēku naudas maku?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

P.Simsons: Es gribu sēt šaubas šajā jautājumā. Man rodas iespaids, ka pašreiz zeme tiek izmantota nelietderīgi, cik vien nelietderīgi to var izmantot. Vēl pieļauju iespēju, ka tad, kad to atdos kādam īpašniekam, zeme tiks izmantota vēl nelietderīgāk. Un, lai tas nenotiktu, viņam ir jāuzliek kārtīgs nodoklis, tā kā šeit piedāvājis deputāts Zaščerinskis. Padomāsim par to! Cik liels ir tas gabaliņš, kurš mums katram varbūt ir iedots, kā deputāts Apsītis teica, un vai mēs, šeit strādādami pietiekami intensīvi, varēsim to apstrādāt tik intensīvi, kā deputāts Zaščerinskis prasa, vai arī tiešām mums uzliks 100 rubļus un vairāk maksāt tikai par to, ka mēs, lūk, sestdienās un svētdienās gribam drusciņ atpūsties, parakņāties un nodarboties ar nekomerciālu dārzkopību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Briņķe: Es gribētu oponēt cienījamajiem kolēģiem Plotniekam un Apsītim un aizstāvēt arī Apkārtējās vides aizsardzības komisijas viedokli. Cienījamie kolēģi! Pašlaik sakarā ar to, ka trūkst lauksaimnieciskās produkcijas, mēs, protams, varam aizbildināties, ka tāpēc ir nepieciešama šīs tā saucamās dārzkopības sabiedrības. Paskatieties kaut vai tad, kad jūs lidojat ar lidmašīnu. Latvija tiks pārvērsta par kaut kādu būdeļniecību, jo kā nu katrs to būdu ir uzbūvējis. Arī no vides aizsardzības viedokļa absolūti netiek ievērotas ekoloģiskās prasības. Rīgas rajonā šis stāvoklis ir katastrofāls, jo šī zeme burtiski tiek izniekota. Un attiecībā uz kolēģa Zaščerinska priekšlikumu es gribētu teikt, ka zemes likumdošanā un arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav paredzēta šāda norma, kura noteiktu administratīvo atbildību par zemes, kā šeit ir teikts, intensīvu neizmantošanu. Diemžēl nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona. Tad mums tiešām būs jābalso.

R.Krūmiņš: Es arī gribēju izteikties par šo deputāta Zaščerinska priekšlikumu. Mēs komisijā šo jautājumu apspriedām un secinājām, ka tā norma, ko iesaka deputāts Zaščerinskis, būtībā ir sods. Un, tā kā šobrīd šī atbildība nav iestrādāta Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Zemes kodeksā, tad mūsu komisija noteikti pie šiem jautājumiem strādās, un es domāju, ka ne vēlāk kā nākamā gada pirmajā pusē šīs normas tiks iestrādātas, līdzīgi kā tas tiek darīts par tirdzniecības pārkāpumiem. Un šī atbildība tur varētu būt daudz lielāka un daudz diferencētāka- atkarībā no pārkāpuma rakstura un veida. Tāpēc es uzskatu, ka nav lietderīgi iekļaut nodokļu likumā kaut kādus administratīva soda paveidus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es lūdzu ziņotāju apkopot priekšlikumus.

G.Grūbe: Kolēģi deputāti! Es ļoti lūdzu jūs paskatīties pirmo un ceturto pielikumu par zemes nodokli un parēķināt. Un deputātiem Plotniekam un Apsītim es lūdzu paskatīties, kādas šīs likmes iznāk attiecībā uz lauku apvidus zemi un Rīgas pilsētā. Ja mēs atstājam iepriekšējā variantā, tad tieši Rīgas pilsētā ir šīs augstās likmes, bet, aizejot aiz Rīgas kādu pusmetru, ir zemā likme, kura faktiski, kā jau deputāte Albertiņa teica, ir trīs četri rubļi. Tāpēc komisija uzskata, ka var strādāt tālāk pie deputāta Bula ierosinājuma un nākamajā lasījumā ietvert nevis šo desmitkārtīgo likmi, bet konkrētus priekšlikumus ar konkrētu tabulu, lai būtu līdzsvars starp pilsētas zemi un lauku zemi tieši attiecībā uz mazdārziņiem.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, tad ierosinājums ir atstāt trešajam lasījumam. Šo 5.pantu varēs apspriest, kad būs izstrādāti konkrēti ierosinājumi un tabulas, lai mēs varētu apspriest, vai tie strādnieki tiks aplaupīti, kā domā daži deputāti, vai tomēr, kā saka, tā cena ir normāla. Un līdz tam jābūt sabalansētībai šim zemes nodoklim attiecībā uz dažādiem izmantotājiem. Vai ir vēl citi priekšlikumi? Mums ir jābalso deputāta Zaščerinska priekšlikums. Mums ir jābalso arī komisijas priekšlikums, kas, cik es saprotu, ir atstāt šo pantu galīgai apstiprināšanai tad, kad projektu skatīsim trešajā lasījumā. Tātad vispirms balsojam deputāta Zaščerinska priekšlikumu. Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Deputāta Zaščerinska priekšlikums nav ieguvis vairākumu. Es domāju, ka komisijas priekšlikums mums nebūtu jābalso. Tātad 3.pantu mēs atstājam galīgai... Vai tomēr ir jābalso?

G.Grūbe: Es atvainojos, 5.pants jābalso atsevišķi, jo dārzkopības sabiedrība tiks izskatīta trešajā lasījumā. Tieši tādā veidā. Pārējo panta daļu var apstiprināt, bet dārzkopības sabiedrību jautājums tiks izskatīts trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad akceptējam pantu otrajā lasījumā, bet pēdējo daļu atstājam uz trešo lasījumu.

G.Grūbe: Arī deputāta Endeles jautājumu, kas ir iesniegts, mēs obligāti izskatīsim.

Priekšsēdētājs: Tātad, akceptējot 5.pantu, atstājam trešajam lasījumam tā pēdējo daļu par dārzkopības sabiedrību. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Tātad 70 balsis- par, 3- pret un 9- atturas. Priekšlikumu- uzreiz akceptēt otrajā lasījumā- mēs laikam varam arī nebalsot, ja ir tāds rezultāts. Vai deputāte Albertiņa un deputāte Briņķe neuzstāj uz balsošanu? Nē. Paldies.

Tad izskatām 6.pantu.

G.Grūbe: 6.pantā ir iestrādāti deputāta Kodoliņa un deputāta Lemberga priekšlikumi, bet komisija uzskata, ka pie šā jautājuma vēl ir jāstrādā tālāk, taču par rūpniecības zemi komisija lūdz apstiprināt to, kas ir ierakstīts 6.pantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Runājot par rūpniecības zemi, tas jau ir labi, ka vietējai varai ir dotas tikpat kā neierobežotas iespējas. Rīgā no 1 rubļa līdz 10 rubļiem par metru un manā pilsētā- no 30 kapeikām līdz trim rubļiem. Atkal parādās šis desmitkārtīgais apmērs, kas būtībā jau likumu nostāda tādā, jāteic, gandrīz vai ārpuslikuma kārtā, jo būtībā desmitkārt jau vairs nav likums! Tas nozīmē, ka likumu es varu noteikt pats. Tāpēc mans priekšlikums: ņemt pamatlikmes, kas ir otrā pielikuma otrajā ailē, un jau likumā paaugstināt divkārt. Tātad Rīgā no diviem rubļiem un līdz pat 30 kapeikām mazākos ciematos un mazākās pilsētiņās. Un pašā likumā 6.pantā vajadzētu ierakstīt normu, kas vietējai pašvaldībai ļautu šo jauno likmi paaugstināt divkārt vai arī samazināt divkārtīgi, lai, tā sakot, varētu rīkoties atbilstoši savām vajadzībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tikai otrajā lasījumā vajadzēja būt rakstiskiem priekšlikumiem.

Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Plotnieks: 6.panta trešā norma. Man jautājums ir referentam. Kāds priekšlikums galu galā ir ieviests sakarā ar šo desmitkārtīgo palielinājumu? Jo pirmajā redakcijā tāda nav.

G.Grūbe: Deputāts Lembergs runā par rūpniecības objektiem, kuriem šis zemes nodoklis ir vai nu ļoti mazs, vai tas vispār neveicina to, lai rūpniecības objekti izmantotu sev piešķirto zemi kaut cik racionāli. Ņemot vērā to, ka nav šādu izstrādātu un gatavu priekšlikumu un arī deputātiem nebija gatavu priekšlikumu, kā diferencēt atkarībā no tā, kādi objekti ir, cik ir, vai nav vajadzīgi tieši pilsētā un cik augsta ir šīs izmantošanas pakāpe utt.,- tātad palika tomēr tas variants, ka izskata vietējās padomes. Es savā runā ierosināju, ka šo jautājumu varētu atļaut risināt vietējām padomēm, tas ir, pilsētu rajonu padomēm un pagastu padomēm. Izskatīt līdz trīskārtīgam apmēram un, pārejot līdz desmitkārtīgam apmēram, atļaut uzlikt ar rajona padomes vai pilsētas padomes piekrišanu. Bet šajā sakarībā deputātiem un valdībai bija konkrēti priekšlikumi, kā tieši ieviest konkrētu skalu.

A.Plotnieks: Es atļautos detalizēt šo jautājumu nedaudz atšķirīgi, solidarizējoties ar to, ko teica deputāts Buls.

Šādas normas ieviešot, mēs patiešām padarām šo likumu par kaučuka likumu. Tā ir patvaļa. Vai godājamais referents neuzskatītu par iespējamu paredzēt desmitkārtīgas nodokļu likmes palielināšanu tajā gadījumā, ja tas ir ekoloģiski kaitīgs objekts? Tā tas arī ir jāieraksta. Varētu arī īpašas likmes, kas saistās ar to vai citu rūpnieciskajai ražošanai izmantojamo zemi, bet tas viss ir jāprecizē. Kāda attieksme ir pret šo priekšlikumu?

G.Grūbe: Lūdzu deputātu Plotnieku trešajam lasījumam iesniegt konkrētu priekšlikumu, un par šiem konkrētajiem priekšlikumiem balsosim trešajā lasījumā, un tad jautājums tiks izšķirts pozitīvi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Kodoliņš: Es tomēr uzskatu, ka šī norma ir noteikti jāatstāj, šeit, cienījamie deputāti, ir pavisam cita lieta, ja mēs apstākļos, kad mums nav likumu, kā noteikt zemes nodokli, pilsētai nedodam iespēju diferencēt nodokli. Zemes nogabalu cena un gruntsgabalu tirgus mums jau būtu. Bet viens gruntsgabals no otra ārkārtīgi atšķiras. Un, ja mēs nedodam iespēju pilsētai diferencēt šo nodokli, tad tas vienkārši ir kaut kāds fiksēts maksājums, jo mums vēl nav likuma par zemes nodokli tieši pilsētās, tam ir jābūt, bet to nevar tik ātri izstrādāt. Un, kamēr šā likuma nav, mums ir jādod iespēja pašvaldībām. Tikai to gan es uzskatu, ka vārdi "vietējā pašvaldība" ir jānomaina ar vārdiem "pilsētas un ciematu padomes", jo tikai tās, manuprāt, var noteikt, nevis rajoni.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Seile: Es gribu lūgt tomēr balsot par šo punktu, lai tas paliek tāds, kā ir, jo demokrātisku formu, manuprāt, vairs nevar izveidot. Pilsētas padomi taču veido tie cilvēki, kuri pilsētā dzīvo, un viņi zina, kādu pilsētu veidot. Kuru uzņēmumu viņi negribēs, tam uzliks par šo gabalu lielāku maksu, bet, ja kādu gribēs veicināt, tam arī atlaidīs. Likumā ir jāatstāj šī demokrātiskā norma, lai pilsēta pati lemj un ciemati tāpat.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Es ļoti jūs lūdzu neuzskatīt pašvaldību par muļķiem, kuriem ir jāpasaka katrs punkts no A līdz Z, it kā viņi paši nesaprastu. Un mums nav nekādu tiesību atņemt tām jebkādu iespēju pašām regulēt savu dzīvi un pašām par sevi arī izlemt. Tas ir pirmkārt.

Un, otrkārt, mēs nevaram sagatavot tādu likumprojektu un tādu likumu, kurā mēs paredzam absolūti visus dzīves gadījumus. Un tāpēc es ļoti lūdzu tieši par šādu variantu, jo es zinu, ir ļoti daudz tādu gadījumu, kurus es jums te stundām varētu klāstīt, ka zeme tiek izmantota ļoti neracionāli un šādos gadījumos pašvaldībai nav ne mazāko tiesību un iespēju nedaudz koriģēt šo situāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir viens priekšlikums- akceptēt 6.pantu tādā veidā, kādā tas ir, jo pārējiem variantiem diemžēl jāteic, ka tie kolēģi, kuri bija iesnieguši savus ierosinājumus, bija aizmirsuši, ka otrajā lasījumā varam balsot tikai rakstiskus priekšlikumus. Tā kā vai nu mēs atstājam uz trešo lasījumu, vai arī akceptējam šodien jau otrajā lasījumā. Lūdzu.

G.Grūbe: Man ir priekšlikums balsot par šo pantu, izņemot rūpniecības daļu, un, ja par to būs konkrēti priekšlikumi, tad mēs tos arī konkrēti iesniegsim jums izskatīšanai, bet, ja priekšlikumu nebūs, tad apstiprināsim šādā pašā redakcijā trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi citi priekšlikumi? Otrs priekšlikums bija- šodien akceptēt visu pilnībā. Tātad pirmais balsojums ir par komisijas ieteikto priekšlikumu- akceptēt visu, izņemot rūpniecības daļu, un to atstājam izskatīšanai trešajā lasījumā. Otrs ir vairāku deputātu izteiktais ierosinājums: otrajā lasījumā 6.pantu akceptēt un tādā redakcijā, kādā tas ir nodrukāts. Balsošanas režīmu. Pirmais balsojums par komisijas priekšlikumu- akceptēt visu, izņemot rūpniecības daļu, ko atstājam izskatīšanai trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 57, pret- 14, atturas- 10. Otrais balsojums par to, ka mēs akceptējam 6.pantu tādā redakcijā, kādā tas ir nodrukāts un izsniegts. Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Par- 46, pret- 15, atturas- 17. Vairākumu ir ieguvis pirmais balsojums- otrajā lasījumā akceptēt šo pantu, izņemot rūpniecības daļu, ko atstājam izskatīšanai trešajā lasījumā. Paldies.

Tālāk 7.pants.

G.Grūbe: Par 7.pantu Vides aizsardzības komiteja rakstiski ir iesniegusi labojumu vai priekšlikumu. Es domāju, ka viņi izteiksies par šo priekšlikumu.

Un vēl es gribēju pateikt, ka par 7.pantu priekšlikumus ir iesniegusi Zemnieku federācija un arī deputāts Morozļi, bet, cik es saprotu, viņa priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Bet šos saņemtos priekšlikumus komisija izskatīs, gatavojoties trešajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Cilinskis: Ir iesniegts arī Apkārtējās vides aizsardzības komisijas priekšlikums. Manuprāt, tas ir pilnīgi skaidrs, runa ir par to, ka zemnieku saimniecības pirmos piecus gadus pēc lēmuma pieņemšanas par zemes piešķiršanu tiek atbrīvotas no nodokļa, tātad tas no 4. punkta jāpārceļ uz 7.pantu. Par to jau runāja deputāts Krūgaļaužs, un es domāju, ka mēs varam balsot. Ja ir kādi citi priekšlikumi, tad tos varēs izskatīt trešajā lasījumā, bet šis priekšlikums ir nodrukāts un izskatāms šajā lasījumā. Es aicinu balsot par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

P.Gabrānovs: Es par 7.panta 3.punktu- par pensionāriem lietojumā nodotajiem apbūves gabaliem. Es zinu, ka ir tādi četrdesmit piecdesmit gadus veci pensionāri, kas ir stiprāki par vienu otru strādājošo. Mēs jau zinām, kādi pensionāri vasarā būvējas. Vai te neslēpjas tādi? Es apšaubu šo punktu.

G.Grūbe: Lūdzu, konkrētu priekšlikumu.

P.Gabrānovs: Svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

G.Morozļi: */Pirms dažām dienām es komisijai rakstiski iesniedzu priekšlikumu likumā par zemi izmainīt 7.pantu, kurā, starp citu, lūdzu norādīt, ka no zemes nodokļa atbrīvojami invalīdi, pensionāri un daudzbērnu ģimenes, kurās ir pieci un vairāk bērnu. Taču priekšlikums kaut kur ir pazudis, tādēļ iesniedzu to no jauna. Bet es gribu pamatot, kāpēc to uzskatu par pareizu.

Šeit jau tika izklāstīts viedoklis, ka visi likumi par nodokļiem jāizskata kopā, paketē. Ja mēs sākam kopā izskatīt likumu par ienākuma nodokli, pensiju likumu un likumu par zemes nodokli, tūlīt ieraugām pavisam dažādu pieeju nodokļu maksātājiem. Mūsu likumos tam tā nevajadzētu būt. Paskaidroju, ka pat tik globālā dokumentā kā likumā par ienākuma nodokli paredzētas cilvēku kategorijas, kas atbrīvotas no maksājumiem, piemēram, nestrādājošie pensionāri, I, II un III grupas invalīdi, kas saņem atbilstoši noteiktu maksimumu, paredzēti atvieglojumi daudzbērnu ģimenēm, kurās ir pieci un vairāk bērnu. Tāpēc nav saprotams, kāpēc tie ienākumi, kas gūti no zemes, kāda zemes gabaliņa piemāju saimniecības, dārza jāapliek ar nodokli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka likumā par ienākuma nodokli rakstīts, ka ar to nav apliekami ienākumi no personīgās palīgsaimniecības, zemnieku un amatnieku saimniecību saimnieciskās darbības... Tas nozīmē, ka tur mēs atbrīvojām, bet nu par zemi mēs ņemsim nodokli. Vai tiešām mēs domājam, ka šie cilvēki, veci un vairākumā slimi, var tik intensīvi strādāt, gūt tādu peļņu, lai maksātu nodokļus? Dievs dod, lai viņi, šie invalīdi, pensionāri un daudzbērnu ģimenes, paši kaut kā izdzīvotu šajā grūtajā laikā, ne vēl nodokļus maksātu.

Tāpēc, lai mums likumos par nodokļiem nebūtu pretrunu, es ierosinu šīs personas atbrīvot no nodokļu maksāšanas, tas būs pareizi un, galvenais, atbilstoši tam, ko mēs pirms vēlēšanām solījām: pirmām kārtām rūpēties par trūcīgajiem un nabadzīgajiem iedzīvotāju slāņiem. Tāpēc es prasu balsot par manu priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Tad, kad būs rakstiski iesniegts un pavairots. Es varu paskaidrot, ka jābūt pavairotam iesniegumam un labojumiem. Par svītrošanu mēs varam balsot, bet tiem priekšlikumiem, kurus deputāts Morozļi bija iesniedzis, jābūt nodrukātiem un pavairotiem. Tā ka trešajā lasījumā mēs varam skatīt citus labojumus.

Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Krūmiņš: Es gribētu izteikt dažus apsvērumus par Gabrānova kunga izteikto priekšlikumu. Es domāju, ka nav īsti pareizi izprasta 7.panta 3.punkta būtība, jo uzmanība ir jāsaasina uz to, ka vietējā pašvaldība var atbrīvot uz motivēta lūguma pamata to pensionāru, un, ja šis pensionārs būtu kāda atvaļināta militārpersona, kas ir cilvēks spēka gados, es šaubos, vai vietējā pašvaldība uz sava budžeta rēķina, kā tas paredzēts, atbrīvos šo cilvēku. Tāpēc, manuprāt, šeit problēmas nav. Bet var būt arī tādi pensionāri, kuriem šis atbrīvojums tiešām ir vajadzīgs. Tāpēc jārada iespēja, lai vietējā pašvaldība tomēr varētu izšķirt. Es ierosinu atstāt tādā redakcijā, kādā ir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

I.Caune: Es arī par šo 3.apakšpunktu. Ja tur ierakstītu: "vecuma pensionāru", tad principā viss būtu atrisināts un tad arī varētu lemt, vai kādu atbrīvot vai neatbrīvot. Tad šie pārējie pensionāri, kuri agrāk aiziet pensijā, jau automātiski būtu iekļauti.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet laikam deputāti pavirši ir lasījuši šā 7.panta ievaddaļu, kur ir teikts, ka var atbrīvot pašpārvalde, bet tā taču nav obligāta norma. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Endele: Šis pants principā sākas ar vārdiņu "var", un, ja mēs to trešo apakšpunktu par pensionāriem neizslēgsim, tad tas it kā dod, kā deputāts Krūmiņš teica, ļoti lielas iespējas vietējai pašvaldībai šo jautājumu regulēt. Taču es baidos, ka šis jautājums tiks dažādi risināts un tas būs zināmā mērā naida objekts, tāpēc atbalstu Gabrānova priekšlikumu, ka šo apakšpunktu vajadzētu svītrot. Runājot par ceturto, es tomēr ļoti lūdzu deputātus balsot par Krūgaļauža priekšlikumu, ietvert to 3.pantā, jo uz zemnieku saimniecībām nevar attiekties "var", jo tur ir jābūt stingrai pārliecībai, ka tiks atbrīvoti uz tiem pieciem gadiem, bet nevis var būt un var arī nebūt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

P.Krūgaļaužs: Cienījamie kolēģi, Latvija taču vēl nav brīva, tāpēc neceriet, ka Zilupe nedos virsniekiem zemi, un nelolojiet milzīgas cerības, ka Latvijas Republikas parlamenta lēmumi tiks realizēti simtprocentīgi un ka visas padomes ir lojāli noskaņotas pret agrārreformu. Es ierosinu atbalstīt Vides aizsardzības klubu, Zemnieku federāciju, deputātu Endeli un strikti nostāties, ka vajag realizēt agrāro reformu līdz galam. Zemnieki ir piecus gadus jāatbrīvo no nodokļiem, īpaši tas ir jādara Latgalē. Un nevar atļaut pagastu padomēm, kā daži deputāti saka, lemt pašām, jo tām nodoklis ir ļoti vajadzīgs, jo tām ļoti gribas uzturēt savu aparātu. Tās noteikti ieturēs- un īpaši no tiem zemniekiem, kas uzstājas par esošās sistēmas saglabāšanu. Vēlreiz uzsveru, ka šis process ir jāvada, nevis jāpieļauj katrā vietā domāt, kā grib, un darīt ar agroreformu, kā vēlas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Caune: Es šajā jautājumā gribētu oponēt Krūgaļauža kungam, jo laukos tomēr ir arī tā, ka zemnieku skaitā iekļuvuši ne visai godīgi zemnieki, un tāpēc, lai pagasts varētu tiešām iedarboties uz šiem negodīgajiem zemniekiem, vajadzētu atstāt šajā punktā vārdiņu "var", jo manā praksē nav zināms tāds gadījums, ka pašvaldības kaut kā diskriminētu vai apspiestu šos zemniekus, bet ir arī tādi, kuri patiešām dara kaunu zemniekiem un vienkārši nelietderīgi izmanto zemi vai, pareizāk sakot, neizmanto praktiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona. Pirms izskatām nākamo pantu, mums laikam būs jānolemj, cik ilgi mēs diskutēsim, jo šie "par" un "pret" atkārtojas.

J.Kinna: Lai arī Latvija vēl nav brīva, es tomēr kategoriski esmu pret Krūgaļauža priekšlikumu, jo mums nav nekāda pamata apcirpt vietējo pašvaldību tiesības. Un pašvaldībām nav, mēs neesam devuši tādas tiesības, jo nobalsojām pret Zaščerinska kunga priekšlikumu ieturēt no zemniekiem ļoti lielus nodokļus un īpaši diferencēt šīs nodokļu likmes. Ja mēs pieņemsim Krūgaļauža kunga priekšlikumu, tad tiks atbrīvota no jebkāda nodokļa arī Alberta Kaula saimniecība, kas ir izveidota manā vēlēšanu apgabalā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona. Un mēģināsim debatēs izteikties īsāk.

V.Strīķis: Godātie kolēģi! Mēs šo jautājumu ļoti pamatīgi skatījām komisijā, un komisijas deputātu vairākums tomēr nolēma, ka tas jāattiecina uz 7.pantu, jo, kā jau vairāki deputāti teica, pašreiz ir izveidojusies tāda situācija, ka ir ļoti dažādi zemnieki, un, protams, ir zemnieki, kurus tik tiešām vietējā pašvaldība atbrīvos, kā tika teikts, bet ir arī tādi zemnieki, kuri ir nodrošināti ļoti labi, un tāpēc viņiem šīs priekšrocības nebūtu jābauda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

L.Muciņš: Es aicinu juridiski mazliet kvalificētāk aplūkot šo jautājumu, jo mēs patlaban absolūti ignorējam pastāvošo likumdošanu. Mums savi likumi ir vai nu jāsaskaņo ar šo likumdošanu, vai arī jāgroza šī spēkā esošā likumdošana, attiecīgi motivējot. Tātad 1.pantā ir runa par zemnieku saimniecībām, kurā ir skaidri un gaiši ierakstīts, ka pirmos piecus gadus zemnieku saimniecību atbrīvo no...

G.Grūbe: "Var atbrīvot".

L.Muciņš: Ja "var atbrīvot", tad es atvainojos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti, es arī gribēju piebilst, ka šinī vasarā, būdams Latgalē, Rēzeknes rajonā, es redzēju, ka tur situācija attieksmē pret zemnieku saimniecībām ir pavisam citādāka nekā daudzkur citur, un varu droši teikt: ja mēs atstāsim tādā variantā, ka var atbrīvot un var neatbrīvot, tad šinī Latvijas pusē zemnieku saimniecības netiks veicinātas, jo šeit daudzās vietās vietējā pašvaldība kopā ar kolhoziem apvienojas pret zemniekiem. Es varu droši apgalvot, ka tur šādas priekšrocības zemniekiem netiks dotas. Tāpēc noteikti vajadzētu atbalstīt Krūgaļauža piedāvāto variantu. Bet tajā pašā laikā, ja tagad tas vēl ir iespējams, vajadzētu ietvert kādus nosacījumus, kuri ir jāievēro, lai zemnieku varētu atbrīvot. Varbūt tie varētu būt kādi papildinājumi, bet acumirklī es konkrēti nevaru nekādu variantu piedāvāt.

Priekšsēdētājs: Mēs gan bijām norunājuši, ka beigsim, bet, ja vēl kāds vēlas izteikties, tad lūdzu, pie pirmā mikrofona.

G.Preinbergs: Attiecībā uz deputāta Morozļi priekšlikumu, kas attiecas uz daudzbērnu ģimeņu interešu ievērošanu. Principā es piekrītu, bet tomēr šim jautājumam jāpieiet diferencētāk, jo ir ārkārtīgi svarīgi, vai ir pieci bērni līdz 16 gadu vecumam, vai šie bērni ir vecāki par 18 gadiem. Es lūdzu komisiju, pie šī jautājuma strādājot, to ievērot.

Priekšsēdētājs: Deputāta Morozļi priekšlikumu mēs nebalsojām, jo tas nav pavairots un rakstiski iesniegts. To mēs varam darīt tikai trešajā lasījumā.

Lūdzu ziņotājam visu kopsavilkumu, un pēc tam balsosim.

G.Grūbe: Kolēģi, mums vispirms jābalso deputāta Gabrānova priekšlikums- svītrot 3.punktu. Bez tam ir saņemti deputāta Morozļi priekšlikumi, deputāta Caunes priekšlikumi un deputāta Šļakotas priekšlikums šo punktu pārskatīt trešajam lasījumam par zemnieku saimniecībām. Ir saņemts Zemnieku federācijas un deputāta Krūgaļauža konkrēts iesniegums, kur tiek sadalīts, kādā veidā konkretizēt, kuras zemnieku saimniecības pēc noteiktiem kritērijiem atbrīvo no nodokļa, taču tādai normai, kādu piedāvā Apkārtējās vides aizsardzības komiteja, ka principā visi jāatbrīvo, komisija nevar piekrist. Tāpēc ir lūgums šo jautājumu par zemnieku saimniecībām atstāt uz trešo lasījumu, un līdz tam laikam mēs arī iesniegtu konkrētus priekšlikumus, un deputāti konkrēti varēs balsot- pieņemt vai nepieņemt. Tādas ir komisijas domas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Komisijas domas ir tādas, ka jāatstāj uz trešo lasījumu, lai nepārsteigtos ar svītrošanu vai papildināšanu, jo ir ļoti daudz priekšlikumu. Es domāju, ka šajā situācijā tik tiešām mēs šo 7.pantu varam nobalsot, atstājot to trešajam lasījumam un ņemot vērā tos papildinājumus un iesniegumus, kas ir ienākuši pēc noteiktā laika. Vai citu ierosinājumu nav? Tātad 7.pants tiek atlikts uz trešo lasījumu. Lūdzu visus godājamos deputātus, kas izteica savas domas, iesniegt rakstiskus priekšlikumus, lai sekretariāts tos apkopo un nodod komisijai, lai nekas nepazūd kā iepriekšējā reizē. Cik es zinu, deputāta Morozļi priekšlikums ir uz sekretariāta galda. Tas tiks reģistrēts un nodots.

Lūdzu, 8.pants.

G.Grūbe: Par 8.pantu, kolēģi, jūs esat saņēmuši rakstiskus deputāta Kodoliņa un deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikumus. Komisija šos priekšlikumus noraidīja, jo uzskatīja, ka tie ir jāiekļauj "jumta" likumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāti Kodoliņš un Edmunds Krastiņš pastāv uz balsošanu? Deputāts Edmunds Krastiņš neuzstāj.

Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Kodoliņš: Varētu jau atstāt to "jumta" likumā, bet tādā gadījumā lauciniekiem jārēķinās, ka viņi būs atkarīgi no vispārējā principa, bet zemes nodoklis un vispār lauksaimniecība ir mazlietiņ citādākā situācijā nekā citas tautsaimniecības nozares, jo šeit valsts iepirkums ir ļoti augsts. Šīs iepirkuma cenas būs ļoti grūti izveidot, jo nāksies rēķināties ar to, ka būs nepieciešama īpaša indeksācija. Man nav iebildumu, bet es uzskatu, ka tas ir ļoti neizdevīgi pašiem lauksaimniekiem, ja viņus ieliks "jumta" likumā pie vispārējā principa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad šo papildinājumu mēs varam balsot. Ja deputāts Edmunds Krastiņš atsakās no sava ierosinājuma, mēs varam balsot 8.pantu un akceptēt otrajā lasījumā, bet pēc tam balsot par papildinājumu, ko ir iesniedzis deputāts Kodoliņš, jo šis papildinājums attiecas tikai uz trešo rindkopu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 8.pantu un pēc tam- deputāta Kodoliņa papildinājumu. Paldies. Rezultātu. Tātad 8.pants ar 82 balsīm ir akceptēts. Lūdzu balsot deputāta Kodoliņa papildinājumu trešajai rindkopai. Tas jums ir sestajā lappusē. Lūdzu rezultātu. 40, 41 ir par, tad šis papildinājums tiek iekļauts 8.panta trešajā rindkopā.

Izskatām 9.pantu.

G.Grūbe: 9.pantā jums ir izdalīts deputāta Edmunda Krastiņa priekšlikums. Komisija noraidīja šo priekšlikumu. Varbūt uzklausīsim Edmunda Krastiņa viedokli.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

E.Krastiņš: Man jau nākas otru reizi uzstāties pret šādām normām, kas ir paredzēts iekļaut mūsu nodokļu likumos. Atļaušos deputātiem atgādināt, ka likumā par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā, ko mēs jau esam pieņēmuši otrajā lasījumā, ir noteikti noilguma termiņi un soda nauda. Diemžēl es neredzu nekāda pamatojuma, lai zemes nodokļa nomaksai nebūtu noilguma. Tad man jājautā, vai arī pēc 100 gadiem varēs pieprasīt izmaksāt tos zemes nodokļu parādus? Kāds pamatojums šādai normai? Pie tam mūsu civiltiesiskā norma ir trīs gadi, līdz ar to šeit tiks ieviesti kaut kādi īpaši noilguma termiņi.

Un otrs ir jautājums par viena procenta apmēru. Varbūt komisija spēs sniegt kaut kādu ārkārtīgi būtisku pamatojumu, kāpēc ir jābūt nevis 0,5 procentiem, kā tas ir "jumta" likumā, bet vienam procentam. Vai tāpēc, ka šis zemes nodoklis ir tik ļoti mazs? Es aicinu arī uz zemes nodokli attiecināt tās vispārīgās normas, kuras ir noteiktas likumā par nodokļiem un nodevām. Līdz ar to šo 9.pantu varētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Krūmiņš: Daudzējādā ziņā varētu piekrist Edmunda Krastiņa teiktajam, taču kā kompromisa variants varētu būt priekšlikums svītrot pirmo teikumu 9.pantā un atstāt to normu, kas ir izteikta otrajā teikumā. Jo mēs parēķinājām, ka zemes nodokļa summa dubultojas tikai trīs gados, ja tā nav samaksāta. Un tā tomēr ir samērā maza pie sākotnējās likmes. Ja būtu 0,5, tad attiecīgi tā dubultotos nepilna gada laikā, bet tagad tā dubultojas apmēram par trešdaļu gadā pēc tās normas, kāda tā ir tagad noteikta. Mums tomēr būtu priekšlikums atstāt to vienu procentu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona. Un aizrādījums- nediskutēt no vietas par šo jautājumu.

A.Kodoliņš: Mēs, veidojot nodokļu likumu, esam apkopojuši visus tos pantus, kuri sakrīt dažādos likumprojektos, kuri atšķiras. Es tomēr ļoti lūgtu balsot un tiešām atbalstīt Edmunda Krastiņa priekšlikumu svītrot. Mēs sākam veidot kaut kādu ne visai skaistu nodokļu sistēmu, kur katrā nodoklī nepamatoti parādās dažādas normas. Šie pamatojumi, manuprāt, nav pietiekami nopietni.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Ēlerts: Mazs komentārs kolēģa Raimonda Krūmiņa teiktajam. Viens procents dienā, tas ir, 100 dienās- 100 procenti, tātad trijos mēnešos soda naudā aizies vēl otrs nodoklis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Raimonds Krūmiņš ir citādāk sarēķinājis. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Krūmiņš: Es negribu teikt, ka es esmu citādāk sarēķinājis, mēs tādā ekspresapspriedītē vienkārši secinājām, ka tomēr zemniekam un lauku cilvēkam, lasot šo nodokli, būtu vienkāršāk uztvert arī to, ka šī norma būtu atkārtota, kaut vai to pašu normu, kas ir "jumta" likumā, atkārtotu arī šinī likumā, lai viņam nav jāmeklē visu likumprojektu pakete, lai varētu izlasīt šīs normas, kādas viņiem sankcijas draud par to nesamaksāšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Ja ir"jumta" likums, kurā ir viena norma, un vēl atsevišķs likums ar citu normu, jūs saprotat, ka tad mēs gluži vienkārši radām haosu. Ja mēs kaut ar jebkādu atbildības sajūtu pieņemam likumus, mēs nevaram ieviest atšķirīgas normas, tāpēc pati diskusija, manuprāt, zaudē jebkādu jēgu. Var pārrakstīt, ja mēs vēlamies, tikai "jumta" likuma normu- un viss.

Priekšsēdētājs: Trešo, nē, ceturto reizi šajā jautājumā uzstājas deputāts Raimonds Krūmiņš.

Lūdzu, pie trešā mikrofona.

R.Krūmiņš: Es tikai gribu pateikt, ka "jumta" likumā tas formulējums ir tāds. Ja tajā attiecīgajā likumā neatšķiras, tad ir 0,5 procenti, bet, ja atšķiras, tad pretrunu šeit nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums 9.pantā ir jābalso par trim variantiem. Pirmais variants ir tas, kas jums ir rakstiski,- svītrot 9.pantu, otrais variants- svītrot 9.panta pirmo teikumu, un trešais variants- atstāt šo normu tādu, kāda tā ir.

Tātad pirmais balsojums par visradikālāko priekšlikumu- svītrot 9.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts. Tātad 51, 19 un 12. Kā sadalījās šīs balsis? Es atvainojos, 52 balsis. Paldies. Tas būtu pirmais balsojums. Otrais balsojums- no 9.panta svītrot pirmo teikumu par noilgumu. Balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Par- 35, pret- 26, atturas- 19. Paldies. Trešais balsojums- atstāt šo pantu tādā redakcijā, kādā tas ir šajā likumprojektā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu. Šis variants ir ieguvis vismazāk balsu. Visvairāk balsu ir ieguvis priekšlikums- 9.pantu svītrot no šā likumprojekta. Līdz ar to šis pants otrajā lasījumā tiek svītrots.

Lūdzu, 10.pants.

G.Grūbe: Es ļoti atvainojos, atgriežoties pie 9.panta, domāju, ka komisija iesniegs "jumta" likumam konkrētus priekšlikumus, lai tur tiktu iekļautas attiecīgās normas.

Priekšsēdētājs: Paldies.

G.Grūbe: Par 10. pantu nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Vai par 10.pantu jums ir priekšlikumi? Nav.

11.pants.

G.Grūbe: Nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 12.pantā arī nav. Es domāju, ka mēs varam balsot visu likumu kopumā, jo pamatā ir tehniski panti. Tātad balsosim par likumprojekta "Par zemes nodokli" akceptēšanu otrajā lasījumā un ar tām izmaiņām un papildinājumiem, kurus mēs izskatījām šodien un kurus mēs atstājam uz trešo lasījumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 70, 80 balsis ir par. Līdz ar to šis likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā.

G.Grūbe: Paldies, kolēģi!

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēc divām minūtēm sāksies pārtraukums. Bet pārtraukumā lūdzu Prezidiju sapulcēties uz piecām minūtēm Prezidija telpā.

30 minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts par Latvijas Republikas finansu inspekciju trešajā lasījumā. Lūdzu ziņotāju tribīnē. Sāksim darbu!

J.Liepiņš, finansu ministra vietnieks: Cienījamie deputāti, cienījamie klātesošie! Likumprojekta par Latvijas Republikas finansu inspekciju trešajam lasījumam ir iesniegti četri priekšlikumi, kuri ir saņemti, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, un arī mazliet vēlāk. Tie visi ir iesniegti rakstiskā veidā. Priekšlikumus ir iesniegusi gan Ekonomikas komisija, gan Likumdošanas jautājumu komisija. Mēs tos izskatījām, un mums nekādu iebildumu nav, varētu ieslēgt...

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, taču viena lieta ir mikrofoni, bet otra lieta ir deputātu ļoti skaļās balsis. Ja to visu varētu kopā savienot, būtu ļoti labi un visi varētu dzirdēt. Lūdzu, turpināsim.

J.Liepiņš: Tātad kādi ir priekšlikumi? Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks Lisagors ir iesniedzis priekšlikumu likumprojekta preambulu, kāda bija iesniegta otrajā lasījumā, pārveidot par likumprojekta 1.pantu un izteikt to šādā redakcijā:

"1.pants. Valsts kontrole pār valsts finansu resursu likumīgu veidošanu un izlietošanu. Valsts kontroli pār valsts finansu resursu likumīgu veidošanu un izlietošanu Latvijas Republikā veic Latvijas Valsts finansu inspekcija ar tās sistēmā ietilpstošo iestāžu starpniecību." Un atbilstoši grozīt pārējo pantu numerāciju.

Likumprojekta 1.pantā, tas ir, tajā variantā, kas bija iesniegts otrajam lasījumam, svītrot vārdus "un uzraudzīt". Un attiecīgi grozījumi izdarāmi arī likumprojekta tālākajā tekstā. Tātad arī šeit nav nekādu iebildumu.

Deputāts Muciņš ierosina 4.panta 10.daļā vārdus "auditororganizācijām un firmām" aizstāt ar vārdiem "zvērinātiem revidentiem un revidentu
organizācijām". Mēs domas konsolidējām tādā virzienā, ka arī citos likumprojektos, kuri tiek izstrādāti, to skaitā arī par grāmatvedības uzskaiti, tiks iesniegta vienota terminoloģija un tā ietvers vārdus "zvērināti revidenti un revidentu organizācijas". Tā ka šeit jautājumiem nevajadzētu būt.

8.panta otro daļu ierosina papildināt ar normu, ka "vienīgajai amatpersonai jāatlīdzina zaudējumi likumā noteiktajā kārtībā". Arī šeit iebildumu nav.

Lūdzu deputātus apspriest un izskatīt likumprojektu trešajā lasījumā noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi jautājumi ziņotājam? Jautājumu nav. Izskatīsim iesniegtos labojumus, sākot ar 1.pantu. Debatēs arī nav pierakstījušies. Es domāju, ka mēs varētu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā. Pagaidīsim vēl kādas minūtes, lai viņi sarodas, jo tiešām pārsteidzoša ir dažu deputātu prombūtne. Cerams, ka nebūs noticis nekas slikts. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu. Zālē ir 96, 97, 98 deputāti. Vispirms ir jābalso šie pantos izdarītie labojumi.

Lūdzu, deputāt Muciņ.

L.Muciņš: Es saprotu, ka komisija piekrīt visu labojumu iekļaušanai.

J.Liepiņš: Jā.

L.Muciņš: Es domāju, ka tādā gadījumā šis jautājums nav jābalso.

Priekšsēdētājs: Tātad ierosinājums ir nebalsot par šiem labojumiem, jo komisija ir piekritusi un arī neviens deputāts nav citādās domās par šiem labojumiem. Paldies. Tātad, cik es saprotu, ir ierosināts balsot kopumā trešajā lasījumā, lai mēs pieņemtu Latvijas Republikas likumu "Par Latvijas Valsts finansu inspekciju". Lūdzu balsošanas režīmu. Tos deputātus, kuri nav paspējuši piereģistrēties, lūdzu darīt to zināmu, paceļot roku, lai mēs varētu ieskaitīt arī viņu balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 75, pret- 1, atturas- 13. Tātad likums "Par Latvijas Valsts finansu inspekciju" pieņemts trešajā lasījumā, un atliek tikai izdarīt šos labojumus un sagatavot likumu publicēšanai.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekta par akcīzes nodokli otrais lasījums. Lūdzu ziņotāju tribīnē. Un es domāju, ka turpināsim iepriekš iesākto bez jebkādas pārbalsošanas. Izteiksimies tikai par pantiem un par tiem labojumiem, kas ir rakstiski iesniegti un kurus deputāti ir saņēmuši. Lūdzu.

E.Krastiņš: Mēs apspriedīsim dokumentu Nr.250, kas ir izdalīts deputātiem. Tā kā akcīzes nodoklis ir viens no apgrozījuma nodokļa paveidiem, tad lielā mērā šis likumprojekts ir saistīts arī ar likumprojektu par apgrozījuma nodokli, un tāpēc arī šī darba grupa, kas bija izveidota, strādāja pie abiem likumprojektiem. Darba rezultātā mēs nolēmām lielu daļu no tām precēm, kuras bija paredzēts aplikt ar akcīzes nodokli, pārcelt aplikšanai ar apgrozījuma nodokli, atstājot šajā likumprojektā tikai atsevišķus, specifiskus preču veidus, kas pamatā ir valsts monopols. Tātad tie būtu alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un juvelierizstrādājumi. Visi iesniegtie deputātu priekšlikumi tādā vai citādā veidā bija attiecināti uz akcīzes nodokli, ar kuru bija paredzēts aplikt dīzeļdegvielu un benzīnu. Tā kā mēs jau pirmajā lasījumā, balsojot par likumprojektu, ar balsu vairākumu nolēmām izslēgt no šā likumprojekta aplikšanai paredzēto dīzeļdegvielu un benzīnu, deputātu rakstiskie priekšlikumi ir apmierināti. Es atļaušos vienīgi mazliet komentēt to tekstu, ko darba grupa ir sagatavojusi un Ekonomikas komisija akceptējusi likumprojekta otrajam lasījumam.

Mēs esam piedāvājuši svītrot 1.pantu, jo tas, mūsuprāt, bija deklaratīvs. 2.pantā ir precīzi uzskaitītas tās preces un to preču grupas, kuras tiek apliktas ar apgrozījuma nodokli, un līdz ar to ir precizēts arī likumprojekta 3.pants. Tā kā šo preču grupu skaits ir ievērojami samazinājies, tad no likumprojekta ir svītrota tā garā tabula, kurā bija ārkārtīgi daudz likmju. Šīs likmes ir ietvertas likumprojekta 4.pantā, šajā pantā ir arī precizēta to preču aplikšanas kārtība, kuras tiek realizētas par konvertējamo valūtu. Nedaudz precizēta arī 5.panta otrā daļa, kurā ir noteikts, ka importētās preces tiek atbrīvotas no akcīzes nodokļa, ja tāds atbrīvojums ir paredzēts attiecīgajos starpvalstu līgumos. Bez tam no likumprojekta ir svītrota visa šī akcīzes nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, jo darba grupa uzskatīja, ka šī detalizētā kārtība- pārskata iesniegšanas un pārskata formas- būtu nosakāma ar Finansu ministrijas instrukciju, kā tas arī ir paredzēts mūsu likumprojektā par nodokļiem un nodevām.

Un neliels komentārs vēl par 7.pantu, kurā ir paredzētas maksātāja tiesības un atbildība. Kaut arī es pats vairākas reizes uzstājos par to, ka šai kārtībai jābūt vienotai, tomēr gribu pievērst kolēģu uzmanību tam, ka akcīzes nodoklim ir raksturīgi ārkārtīgi lieli maksājumu apjomi. Ja mēs vadītos pēc vispārējās kārtības, ka soda naudas apmērs ir viens procents par katru kavējuma dienu, tad jau viena kavējuma diena vairumu no šiem uzņēmumiem, kas, teiksim, ir nokavējuši nodokļa maksājumus, varētu izputināt, jo šo nodokļa maksājumu apmēri ir ļoti lieli. Tāpēc darba grupa, pamatojoties uz Finansu ministrijas ieteikumu, paredz citādu soda naudas ieturēšanas apmēru.

Bez tam es gribu uzsvērt, ka pie šā likumprojekta mums jāpieiet ārkārtīgi atbildīgi, jo tas ir viens no lielākajiem ienākuma avotiem Latvijas Republikas valsts budžetā. Un pēc šā precizētā projekta ir paredzams, ka akcīzes nodokļa ienākumi varētu dot, ja tiks pieņemts šis projekts, vairāk nekā 835 miljonus mūsu valsts budžetā, tas ir, apmēram 25 procentus no visiem paredzamajiem ieņēmumiem. Lielāko daļu no šīs summas- apmēram 500 miljonus- dos liķieru un degvīna izstrādājumi. Tas man būtu viss, kas man sakāms par šo likumprojektu, un es domāju, ka varētu izskatīt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka šā likumprojekta pieņemšanu palīdzēs vadīt deputāts Edmunds Krastiņš. Jūs dzirdējāt komisijas atzinumu, tie ir lasāmi arī papildinājumos, un, salīdzinot tos ar tekstu, mēs varētu izteikties par pantiem un pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Tātad- 1.pants. Komisija piedāvā to svītrot, uzskata to par deklaratīvu. Vai deputātiem ir kādi iebildumi vai citas domas? Nav. Paldies. Tad mēs varam balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu par 1.panta svītrošanu otrajā lasījumā. Rezultātu. Paldies. 55 balsis ir par to, lai svītrotu, un tas ir vairākums.

2.pants. Par 2.pantu komisija izteica savu viedokli, 2.panta teksts ir nodrukāts. Vai deputātiem ir kādi iebildumi vai jautājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 2.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par- 56 balsis. 2.pants akceptēts otrajā lasījumā.

3.pants arī ir nodrukāts. Vai deputātiem ir kādi jautājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos, deputātam Bulam tomēr ir. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Buls: Par kažokādām. Te nav minētas kažokādas.

E.Krastiņš: Kažokādas no šā likumprojekta ir svītrotas. Kā jau es teicu, vairums, pareizāk sakot, daudzas no šīm precēm tika svītrotas no akcīzes nodokļa likumprojekta un pārceltas uz apgrozījuma nodokli.

A.Buls: Tad šis gabals jāsvītro.

E.Krastiņš: 3.pantā nav minētas kažokādas, tāpēc pēc šā likumprojekta tās netiek apliktas ar nodokli.

Priekšsēdētājs: Domstarpības likvidētas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 3.pantu. Lūdzu rezultātu. 60 balsis ir par. 3.pants akceptēts.

4.pants. Mēs izskatām tādā kārtībā, kāda bija iepriekšējo reizi, izskatot šo likumprojektu. Mainīsies numerācija, bet mēs pagaidām nejauksim.

E.Krastiņš: Numerācija nav mainījusies, ir atstāta vecā, vienīgi tika ierakstīts, ka 1.pants ir izslēgts.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem par 4.pantu ir kas sakāms? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 4.panta akceptēšanu. Rezultātu. 58 balsis par, arī 4.pants ir akceptēts.

5.pants. Vai deputātiem ir kādi ierosinājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 5.panta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 61 balss par, līdz ar to 5.pants ir akceptēts otrajā lasījumā. Deputāts Freimanis vēlas izteikties.

Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Freimanis: Es gribēju tikai precizēt. Krastiņa kungs, sakiet, lūdzu, vai mēs pašlaik balsojam par to redakciju, kas ir 250.dokumenta labajā ailē?

Priekšsēdētājs: Jā, protams. 6.pants. Vai deputātiem ir kādi ierosinājumi vai papildinājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 6.panta akceptēšanu. Rezultātu. 58 balsis par. 6.pants ir akceptēts.

7.pants. Vai deputātiem ir ierosinājumi vai papildinājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 7.panta akceptēšanu. Rezultātu. 61 balss par, 7.pants ir akceptēts otrajā lasījumā. Varbūt pirms balsošanas kopumā mēs varētu vēlreiz dot zvanu, jo mani mazliet mulsina šī mūsu deputātu bezvēsts prombūtne.

Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Biezais: Man ir kontroljautājums. Vai trešajam lasījumam ir iesniegti rakstiski vai izteikti mutiski jauni priekšlikumi? Ja nav, tad mums nav nekāda pamata trešajam lasījumam.

E.Krastiņš: Mēs bijām paredzējuši trešajā lasījumā apskatīt visus nodokļus kopumā. Līdz trešajam lasījumam jābūt iesniegtam arī precizētam un detalizētam modeļa aprēķinam, tāpēc acīmredzot nebūtu tomēr lietderīgi pieņemt jau šodien galīgi. Mēs jau vienreiz to lēmām analoģiski diezgan līdzīgā situācijā.

Priekšsēdētājs: Ir atradusies liela grupa deputātu. Vēl vienu minūtīti mēs pagaidīsim. Paldies tiem deputātiem, kuri ir ieradušies. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Rezultātu. Zālē ir 94 deputāti, kaut gan vizuāli liekas, ka viņu ir vairāk. Paldies. Tātad, godājamie deputāti, lūgsim ieslēgt balsošanas režīmu un balsosim likumprojekta par akcīzes nodokli akceptēšanu otrajā lasījumā. Rezultātu. Ar 72 balsīm šis likumprojekts ir akceptēts otrajā lasījumā. Paldies deputātam Krastiņam par ziņojumu.

Varam pāriet pie mūsu nākamā darba kārtības jautājuma. Mums ir ļoti paveicies, jo iepriekšējais ziņotājs paliek tribīnē, un cerams, ka tikpat operatīvi mēs varēsim izskatīt arī nākamo darba kārtības jautājumu. Tātad- likumprojekts par apgrozījuma nodokli otrajā lasījumā.

E.Krastiņš: Es arī ceru, ka mēs tikpat operatīvi varēsim pabeigt šo jautājumu. Mūsu izveidotā grupa izskatīja abus šos likumprojektus, un jāteic, ka atšķirībā no akcīzes nodokļa, strādājot pie likumprojekta par apgrozījuma nodokli, darba grupa saskārās ar vairākām būtiskām problēmām. Tas liek darba grupai piedāvāt visai radikālus risinājumus, izskatot likumprojektu par apgrozījuma nodokli. Centīšos izskaidrot apspriešanas gaitu, apspriežot likumprojektu par apgrozījuma nodokli.

Darba grupa, izskatot pirmajā lasījumā akceptēto likumprojektu par apgrozījuma nodokli, diemžēl konstatēja, ka, iekļaujot šajā likumprojektā apgrozījuma nodokļa likmes, valdība tās ir uzskatījusi par tādām kā ilustratīvām likmēm, lielāku uzsvaru liekot tieši uz šajā nodoklī iekļautajām normām un dodot iespēju valdībai mainīt šā apgrozījuma nodokļa likmes. Bet šāda pieeja jau plenārsēdē daudziem deputātiem nebija pieņemama, tika izteikti arī daudzi priekšlikumi par to, ka Ministru padomei šādas tiesības mainīt apgrozījuma nodokļa likmes nevar piešķirt. Vienlaikus deputāti secināja, ka šāda pieeja diez vai būtu pieļaujama, ka likumprojektā ir iekļautas tikai tādas ilustratīvas normas.

No otras puses, gan es, gan deputāts Artūrs Kodoliņš, kas bija šajā grupā, uzskatījām, ka nepieciešama pāreja uz daudz plašāku preču produkcijas klāsta aplikšanu ar apgrozījuma nodokli, jo pašreizējā kārtība ir tāda, ka tiek apliktas tikai tā sauktās tautas patēriņa preces, kuru ražošanas īpatsvars Latvijas Republikā nepavisam nav tik liels. Bez tam lielas grūtības radīja arī tas, ka nav īstas skaidrības par cenu veidošanās sistēmu nākamajā, 1991.gadā. Pie tam tika saņemts par šīm nodokļu likmēm ārkārtīgi daudz protestu no dažādiem uzņēmumiem. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka tagad, kad jau ir decembris, ļoti daudzi uzņēmumi, veidojot pašreizējās cenas, arī šobrīd pastāvošās apgrozījuma nodokļa likmes ir iekļāvuši savās plānotajās cenās un daudzi no tiem jau arī noslēguši savstarpējo piegāžu līgumus, ņemot vērā pastāvošās apgrozījuma nodokļa likmes. Bet mēs, deputāti, uzskatīdami, ka ir nepieciešams harmonizēt šā nodokļa likmes un attiecināt šīs likmes un apgrozījuma nodokli ne tikai uz tautas patēriņa precēm, bet vispār uz visu preču ražošanu un arī uz lielu daļu pakalpojumu, kuru sniegšana arī ir uzskatāma par materiālās ražošanas sfēras sastāvdaļu, domājam, ka tuvākajā laikā ir nepieciešams kāds radikāls risinājums.

Un vēl viens ārkārtīgi svarīgs faktors, kas it īpaši jāņem vērā šīs 1.decembra Baltijas valstu Augstāko padomju kopsēdes aspektā, ir tāds, ka, pieņemot jaunas apgrozījuma nodokļa likmes, mums jārēķinās ar to, ka būtiski var mainīties cenu struktūra, kā arī atsevišķu produkcijas veidu cenu savstarpējās attiecības. Un, ja šis apgrozījuma nodoklis katrā Baltijas valstī tiks izstrādāts atsevišķi, nesaskaņojot šīs pieejas, var rasties būtiska disproporcija cenu struktūrā starp šīm valstīm, kas varētu sagraut jau iedibināto Baltijas koptirgus struktūru, un tas varētu radīt visai nevēlamas parādības. Tāpēc darba grupa secināja, ka būtu nepieciešams tagad, kad ir atlicis tik maz laika līdz jaunajam gadam, jo arī budžeta projekts ir jāsastāda un faktiski jau jāpieņem tuvākajā laikā, pieņemt lēmumu Nr.265, kurš jums ir izsniegts, ka pagaidām 1991.gadā tiek pielietota iepriekšējā apgrozījuma nodokļa aprēķināšanas kārtība,- vienīgi ņemot vērā to sistēmu, kas veidojas paralēli šo brīvo cenu sistēmai, un attiecinātu nodokļu likmes, kas līdz šim bija kā starpība starp vairumcenām un mazumcenām, kuras valsts bija noteikusi, arī uz brīvajām cenām un līgumcenām. Šim lēmumam attiecīgi ir pievienotas arī pašreiz spēkā esošās likmes, kādas pastāv apgrozījuma nodoklim. Tas būtu pirmais, ko rekomendē darba grupa.

Otrais, ko rekomendē darba grupa, ir atstāt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo mums pirmajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts par apgrozījuma nodokli, un uzdot darba grupai turpināt darbu pie principiāli jauna apgrozījuma nodokļa izstrādāšanas. Varbūt mēs varētu koordinēt šo darbu gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu, lai mēs nonāktu pie vienotas kārtības apgrozījuma nodokļa politikā. Un nākamā gada sākumā šo likumprojektu vēlreiz varētu iesniegt Augstākajai padomei izskatīšanai un pieņemšanai. Kāpēc tas jādara jau nākamā gada sākumā? Jo, cik zināms, valdība ir paredzējusi tādu nodokli sagatavot tikai 1992.gadā. Un arī šis kalendārais plāns ir izteikts un paredzēts diezgan ilgam laikam. Mēs uzskatām, ka tas ir nepieciešams tāpēc, lai ražotāji jau laikus varētu prognozēt šīs nodokļu likmes un ar tām rēķināties. Bez tam ir nepieciešams laiks, lai ekonomiski pamatotu šā nodokļa likmes un saskaņotu tās gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu. Un ir nepieciešams veikt arī attiecīgas izmaiņas uzskaites sistēmā, grāmatvedībā un apmācīt darbiniekus. Tādi būtu darba grupas priekšlikumi.

Atbilstoši pašreiz pastāvošajai kārtībai un šim lēmumam apgrozījuma nodoklis valsts budžetā varētu dot apmēram 1 miljardu 600 miljonus lielu ieņēmumu. Tas apmēram ir 35 vai pat vairāk procentu no valsts budžeta ieņēmuma. Tātad, kā jūs saprotat, šim nodoklim ir jāpieiet ārkārtīgi atbildīgi, jo tas ir viens no galvenajiem ieņēmumu veidiem. Es gribētu aicināt deputātus neizvērst sīkas un detalizētas debates par katru nodokļu likmi, jo tās pašreiz ir spēkā. Lai mēs šajās likmēs kaut ko mainītu, acīmredzot ir jāizstrādā pilnīgi jauns, ekonomiski pamatots apgrozījuma nodoklis vai jaunradītās vērtības nodoklis. Mūsu darba grupa piedāvā šo lēmumu pieņemt divos lasījumos. Tātad šodien pieņemt pirmajā lasījumā, un otrajā galīgajā lasījumā jau precizējot (varbūt būs kādi teksta precizējumi), pieņemot reizē ar pārējo likumu trešo lasījumu. Turklāt jums izsniegtajā likmju sarakstā ir konstatētas vairākas neprecizitātes, tās otrajā lasījumā varētu novērst. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Varbūt ir kādi jautājumi? Lūdzu, pie pirmā mikrofona, deputāt Dīmani.

S.Dīmanis: Man laikam ļoti grūti būs izskaidrot, bet lieta tāda, ka apgrozījuma nodoklis, kas mums līdz šim bija spēkā, nebija nodoklis šā vārda īstajā izpratnē. Ņemsim kaut kādu tehnisko virknējumu, piemēram, kokvilna un gatavais izstrādājums. Kokvilnas cena tika mākslīgi samazināta, līdz ar to peļņa, kas tika ieskaitīta kokvilnas cenā, bija mākslīgi neliela, un, realizējot šo produkciju, teiksim, realizējot kokvilnas izstrādājumus, vidējais ienākums veidojās kaut kur beigu etapā, tātad apgrozījuma nodoklis atspoguļo agrāk neuzskaitīto peļņu. Līdz ar to apgrozījuma nodoklis tika izņemts no Savienības budžeta un notika tikai pārdale. Tagad mēs šo nodokli atstājam simtprocentīgi sev. Līdz ar to veidosies situācija, ka tiks paaugstinātas izejvielu cenas, jo izejvielu ražotāji gribēs ieskaitīt cenā pilnu peļņu. Tātad, ja mēs saglabāsim tās pašas nodokļu likmes, pamatīgi pieaugs cena. Līdz ar to mēs apliksim patērētāju ar ļoti smagu nodokli.

Vai jums neliekas, ka tagad ir kas cits darāms, nevis jārunā par nodokļu likmēm Lietuvā un Igaunijā. Ja mēs runāsim par īsto nodokli, mums būs jārunā tieši ar viņiem, veidojot Baltijas tirgu. Bet, ņemot vērā to situāciju, kāda reāli pastāvēja ar apgrozījuma nodokli līdz šim, rodas jautājums, vai šī nodokļu likme nav jāsaskaņo, teiksim, vairāk ar Austrumiem nekā ar Ziemeļiem un Dienvidiem. Manuprāt, mēs vienkārši varam izraisīt ļoti lielu inflāciju, un vispār uzskrūvēsies cena.

Un vēl viens. Man liekas, ka ar apgrozījuma nodokli apliekams jebkurš pirkšanas-pārdošanas akts. Tam jābūt ne sevišķi diferencētam. Tam vienkārši ir jābūt nodoklim, ko maksā visi tie, kas izdara pirkšanas-pārdošanas aktu. Es domāju, ka tādā gadījumā mēs ejam pie pavisam citas konstrukcijas. Es gribētu vienkārši padiskutēt par šo jautājumu.

E.Krastiņš: Es jums, Dīmaņa kungs, pilnīgi piekrītu. Un es arī izklāstīju savus apsvērumus, kāpēc mēs to nevaram izdarīt, sākot ar 1.janvāri.

S.Dīmanis: Nu tad es to saprotu, bet kā šie lielie nodokļi izskatīsies no cenu politikas viedokļa?

E.Krastiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tās tiešām ir debates un diskusija. Un, ja kāds grib debatēt, ir jāpiesakās sekretariātā. Vai vēl ir kādi jautājumi ziņotājam? Šīs komisijas pieteiktais lēmums tiešām ir visai radikāls un atšķiras no tā, kas izskanēja, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu.

Lūdzu, pie pirmā mikrofona. Deputāts Plotnieks grib jautāt.

A.Plotnieks: Godājamam referentam tāds jautājums. Faktiski otrā lēmuma norma salīdzinājumā ar pirmo zināmā mērā var radīt ļoti atšķirīgu situāciju. Vai šīs otrās normas pamatā ir kaut kādi aprēķini? Jo mēs, piemēram, veselā virknē preču grupu pašreiz pārejam uz tā saucamajām brīvajām cenām un zinām, ka tās būs divreiz augstākas. Tas nozīmē, ka arī nodokļu summa būs divreiz augstāka. Vai ir kādi aprēķini tā pamatā?

No zāles: Algas no tā nemainās, draugi mīļie!

E.Krastiņš: Kādi aprēķini? Es nesaprotu jūsu jautājumu.

A.Plotnieks: Es runāju par precēm, kuras tiek realizētas par brīvajām cenām. Mēs faktiski pieļaujam situāciju, ka brīvā cena var palielināties trīskārt. Vai nodokļu likme arī pieaugs trīskārt?

E.Krastiņš: Jā, tieši tā tas ir. Nevis likme pieaug trīskārt, bet...

A.Plotnieks: Summa, summa...

E.Krastiņš: Likme paliek tāda pati. Ja jūs vērīgi ieskatīsities šajās likmēs, tad redzēsit, ka tās ir izstrādātas pēc principa, ka tām precēm, kas ir vairāk nepieciešamas, kas ir vispārējas lietošanas preces, ir mazākas nodokļu likmes. Un savukārt tām, kas ir, mēs mēdzam teikt, luksusa priekšmeti vai greznuma priekšmeti, likmes ir daudz lielākas. Tas ir vienīgais, ko es šajā sakarā varu komentēt. Es vēlreiz atkārtoju- tā ir tā kārtība, kas ir pastāvējusi līdz šim. Es kā šīs darba grupas loceklis iestājos par to, ka šī kārtība ir jāmaina. Bet, tā kā mums nav nekādas iestrādes, mēs tagad- mēnesi pirms jaunā gada sākuma- neesam spējīgi aprēķināt šādas ekonomiski pamatotas likmes, bez tam arī mūsu grāmatvedības uzskaites sistēma un visa uzskaites sistēma neatbilst tam, ko mēs vēlētos ideālā veidā ieviest.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona, deputāt Ziedoni!

I.Ziedonis: Man jautājums par 6.pantu, kurā ir runa par apgrozījuma nodokļa atvieglojumiem. Līdz šim Kultūras fonda uzņēmums "Daiļrade" maksā apgrozījuma nodokli, un tā ir vienīgā valstiskā barotne Kultūras fondam. Vai šajā atvieglojumu sarakstā nav pieminama arī "Daiļrade"? Vai uz "Daiļradi" attiecas tālāk teiktais, ka Ministru padome ir tiesiska noteikt šos atvieglojumus?

E.Krastiņš: Kā jau es teicu, ievadot visu šo lietu, darba grupas priekšlikums ir šāds: tagad pieņemt lēmumu, kas atstāj spēkā veco kārtību, kāda bija apgrozījuma nodokļa ieturēšanā, bet šo likumprojektu, kas jums ir izsniegts ar 251.numuru, paturēt pirmajā lasījumā, lai darba grupa turpina strādāt, un nākamā gada pirmajā pusgadā pieņemt jaunu apgrozījuma nodokļa likumu, saskaņojot to gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu.

I.Ziedonis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Stroganov, pie pirmā mikrofona!

F.Stroganovs: */Paskaidrojiet, lūdzu, par lēmuma otro rindkopu, par precēm, kas realizētas par brīvām cenām. Vai apgrozījuma nodoklis aprēķināms pēc likmēm procentos no spēkā esošajām cenām šīs grupas precēm? Atbilstoši tam visam šim sarakstam mēs dodam norādi to realizēt tikai par brīvajām cenām, bet tās patiesībā ir ikdienas lietojuma preces- ziepes, apavi un citas. Vai tas būs izdevīgi, lai budžetam iegūtu iespējami lielāku naudas masu?/

E.Krastiņš: Gribētu uzsvērt, ka šis lēmums nekādā veidā neietekmē cenu veidošanās politiku. Te nav neviena punkta, kas atceltu valsts cenu kontroli.

Otrajā daļā ir teikts, ka to preču, ko realizēs par brīvajām cenām, aplikšanas kārtību vai nu mēs noraidīsim citā reizē, vai to izlems mūsu valdība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona, pēc tam pie trešā.

G.Preinbergs: Cienījamo kolēģi, 4.panta 7.apakšpunktā ir runa par tām nozarēm, kuras būs atbrīvotas no šā nodokļa,- izglītība, kultūra, sports. Sakiet, lūdzu, vai, runājot par kultūru, te ir ietverta arī Teātru savienības ražotne, kas nodarbojas faktiski tikai ar pasākumu organizēšanu- grims, tērps utt.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Es jau, atbildot uz deputāta Imanta Ziedoņa jautājumu, uzsvēru, ka darba grupa piedāvā pieņemt dokumentu Nr.265, tātad lēmumu par apgrozījuma nodokļa ieturēšanas kārtību Latvijas Republikā 1991.gadā, un likumprojektu paturēt pirmajā lasījumā, turpināt darbu un iesniegt Augstākajai padomei nākamā gada sākumā. Gribu piezīmēt, ka darba grupai bija ļoti saspringts darba grafiks un šajā dokumentā daudz kas ir nepilnīgs, un tāpēc mēs to arī nepiedāvājam otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es tūlīt došu vārdu pie trešā mikrofona, pēc tam pie otrā, bet es gribētu kolēģiem atgādināt, ka darba grupas ziņotājs nav gatavs diskusijai par šo likumprojektu. Tiek piedāvāts šodien apstiprināt, ka nav vēl gatavi diskusijai otrajā lasījumā. Lūdzu, nediskutēsim!

E.Krastiņš: Es gribētu precizēt. Nevis mēs neesam gatavi... Ja deputāti nolemj, ka jāpieņem likumprojekts, kas ir izdalīts otrajā lasījumā, un noraida ierosinātā likumprojekta pieņemšanu, tad mēs, protams, varam diskutēt par šo likumprojektu un to izskatīt. Bet es, manuprāt, minēju, cik nu tas man precīzi izdevās, tos motīvus, kāpēc mēs tomēr tādu ceļu nevaram iet.

Priekšsēdētājs: Paldies. Gluži pareizi, varbūt ne visai veiksmīgi izteicos, bet es arī tieši tā domāju, ka mēs vēl neesam balsojuši, lūk, šo darba grupas ierosinājumu. Un tikai pēc tam mēs varēsim izvērst debates noteiktā virzienā.

Lūdzu, pie trešā mikrofona.

E.Kide: Sakiet, lūdzu, vai es pareizi esmu sapratis, ka 251.dokumentā ieteiktie darba grupas labojumi mums nav jāizskata un likumprojekts paliks spēkā pirmajā lasījumā?

Priekšsēdētājs: Godājamais deputāt, mēs tikko runājām, ka mums ir jānobalso par mūsu tālāko darbu. Tiek piedāvāts 265.dokuments apspriešanai.

Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Es ierosinu tūlīt balsot, par kuru dokumentu mēs iestājamies. Balsošanas rezultāts rādīs, kādā virzienā mums jāturpina diskusija. Tad mēs varēsim konstruktīvi virzīties uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka tas tiešām ir ļoti veiksmīgs ierosinājums. Man jau ir pierakstījušies trīs deputāti- Kodoliņš, Dīmanis un Plotnieks. Bet sākumā mums tiešām ir jābalso, par kādu dokumentu mēs debatēsim, pretējā gadījumā mums šīs debates var izrādīties pilnīgi neauglīgas. Lūdzu, reģistrēsimies.

E.Krastiņš: Ja šīs debates ir vispārīgas, kas atbalsta to vai citu variantu, tad jau varbūt varam dot vārdu arī šiem deputātiem, ja viņi grib runāt par to, kādu variantu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Domāju, ka mēs nevaram atklāt debates, ja mēs nezinām debašu tematu. Palūgšu dzēst rezultātu un reģistrēties vēlreiz. Pēc tam apspriedīsim. Paldies. Lūdzu rezultātu: 79 deputāti, un tas absolūti neatbilst vajadzīgajam deputātu skaitam zālē. Tātad mums, godājamie kolēģi, ir jāvienojas, vai mēs atklāsim debates par darba grupas priekšlikumu- neapspriest vis likumu par apgrozījuma nodokli, tas ir, 251.dokumentu, bet gan 265.dokumentu. Vai mums ir vajadzīgas debates, pirms balsojam par šo darba grupas priekšlikumu? Tātad mums atkal laikam būs tas jānobalso. Tad varbūt nobalsosim to, vai mēs atklājam debates par darba grupas priekšlikumu- neapskatīt vis 251.dokumentu, bet gan 265.dokumentu. Un atkarībā no balsošanas rezultātiem tad arī atklāsim debates par attiecīgo tematu. Kas vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Kodoliņš: Šis jautājums mums tomēr ir jādiskutē, ko darīt ar apgrozījuma nodokli. Mēs nevaram šos divus dokumentus atraut vienu no otra, tie jāapskata kompleksi. Principā situācija ir tāda, ka valdības iesniegto likumprojektu mēs esam pieņēmuši pirmajā lasījumā, bet darba grupa, strādājot pie šā pirmā lasījuma, ir nonākusi pie secinājuma, ka likumprojekts ir būtiski jāmaina, un tāpēc liek priekšā mainīt to un pieņemt lēmumu, kas nodrošina apgrozījuma nodokļa iekasēšanu nākamā gadā un līdz ar to budžeta papildināšanu. Mums principā šajā gadījumā, manuprāt, ir jādiskutē par to, vai darba grupa ir pareizi rīkojusies, vai šis nodoklis ir jāmaina un vai attiecīgais lēmums ir jāpieņem. Pats lēmuma teksts jau daudz debašu, manuprāt, nevar izraisīt, jo teksts ir ļoti īss un ļoti konkrēts.

Priekšsēdētājs: Bet, Kodoliņa kungs, es tieši gribēju to ierosinājumu nobalsot, vai mēs atklājam debates par šā viena dokumenta apriešanas nomaiņu ar otra dokumenta apspriešanu. Jā, balsojums ir viens- vai mēs vispār atklājam debates par šo darba grupas priekšlikumu. Ja atklājam, tad, lūdzu, debatēsim šādā plāksnē. Ja ne, tad mēs debatēsim par konkrētiem dokumentiem. Varbūt godājamie deputāti, kas sēž dažādās vietās zālē, tomēr piedalītos balsošanā? Ļoti nepatīkami ir redzēt šo ekrānu, kur reģistrējas daudzreiz mazāk cilvēku, nekā vispār zālē atrodas. Te nepārtraukti tiek zvanīts, bet šodien laikam sevišķi lielas vēlēšanās strādāt nav. Es domāju, ka nepārtraukti zvans neskanēs Augstākajā padomē. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies, cik mūsu reāli ir uz vietas. Paldies. Rezultāts- 90. Tomēr vairāk nekā sākumā.

Lūdzu, balsosim šādu priekšlikumu- vai mēs atklājam debates par darba grupas priekšlikumu nomainīt apspriešanai 251.dokumentu ar 265.dokumentu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, vai atklājam vai neatklājam debates šajā jautājumā. Lūdzu rezultātu. Par- 33, pret- arī 33, atturas- 17. Tādējādi par balsu skaits ir mazāks par to, kas ir pret un atturas. Un tātad debates par to, vai nomaina vienu dokumentu ar otru, neatklājam. Tātad nākamais balsojums ir par darba grupas priekšlikumu- nomainīt 251.dokumentu ar 265.dokumentu un atstāt 251.dokumentu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par darba grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par- 68 balsis, pret- 4, atturas- 13.

Tātad ir pieņemts darba grupas priekšlikums. 251.dokuments tiek atstāts pirmajā lasījumā, un šodienas plenārsēdē mēs apspriežam 265.dokumentu, respektīvi, lēmumu par apgrozījuma nodokļa ieturēšanas kārtību Latvijas Republikā. Tā kā piekritām darba grupas priekšlikumam, šis lēmums ir jāpieņem divos lasījumos, lai varētu izdarīt nepieciešamās korekcijas. Paldies godājamajam ziņotājam. Deputāti jau ir pierakstījušies debatēs. Un kā pirmajam es dodu vārdu deputātam Kodoliņam. Lūdzu!

A.Kodoliņš: Paldies. Es atsakos no vārda, jo domāju, ka debates tomēr notiks par abiem dokumentiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā vārds deputātam Dīmanim.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi, man laikam nāksies nedaudz atkārtoties, jo mani nebija pareizi sapratuši. Pēdējā laikā, kad runāju ar saimnieciskajiem vadītājiem, viņi sūdzas, ka aug izejvielu cenas, tātad visa tā peļņa, kas agrāk netika uzskaitīta resursu cenās, tagad tiek uzskaitīta, to izdara šo izejvielu ražotāji. Līdz ar to izveidojas situācija, ka mūsu saimnieciskajiem vadītājiem ir divas iespējas- vai nu saglabāt mazumtirdzniecības cenas iepriekšējā līmenī (bet tad automātiski sarūk apgrozījuma nodoklis, tas ir, tā daļa no apgrozījuma nodokļa, kas agrāk bija par apgrozījuma nodokli), vai paaugstināt mazumtirdzniecības cenas. Es, piemēram, runāju ar "Radiotehniķa" direktoru Martinsonu. Bez šaubām, labākais variants būtu, ja mēs varētu sarunāt atkārtojumu ne jau ar igauņiem vai lietuviešiem, jo konkrētajā gadījumā šī sarunāšana maz ko dos, bet vajadzētu visā Savienības teritorijā atcelt apgrozījuma nodokli, dot iespēju visiem ražotājiem uzskaitīt normālu vidējo peļņu savās cenās, un tad lai Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā un Ukrainā uzliek savu nodokli, kā nu kurš vēlas- pirkšanas-pārdošanas nodokli. Pasaules praksē ir krievu termins "nalog-prodaž", tātad jebkura realizācija tiek aplikta ar nodokli. Šeit varbūt zināma diferenciācija, bet tā nav liela.

Pēc manām domām, bez šaubām, vajadzētu pieņemt šo dokumentu. Taču šis ieraksts, ka jāsaglabā vecās nodokļu likmes, bez šaubām, izraisīs kolosālu cenu pieaugumu. Praktiski viss izejvielu sadārdzinājums būs mazumtirdzniecības cenās. Es domāju, ka vajadzētu saglabāt iepriekšējo nodokļu uzlikšanas kārtību, bet jautājumu par mūsu nodokļa konkrētajām likmēm vajadzētu lemt, izsekojot nākamā gada cenu dinamikai. Un tādā gadījumā šo lēmumu varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Plotniekam. Un, ja vēl kāds vēlas debatēt, lūdzu, pieteikties sekretariātā.

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas tautas deputāti! Spriežot par nodokļiem, mēs tomēr jūtamies par tādas institūcijas locekļiem, kas var pieņemt jebkurus lēmumus, un, sak, viss būs labi. Diemžēl man kārtējo reizi jums ir jāatgādina, ka, pieņemot lēmumus, mums jādomā arī par sekām. Ja mūsu darbība būs pretrunā ar katra vai vismaz lielas daļas cilvēku ikdienišķās dzīves vajadzībām, tad mēs gluži vienkārši saņemsim neuzticības apliecinājumu tajā vai citā formā. Ar to mums ir jārēķinās. Mēs ar sajūsmu runājam par Poliju. Sak, redzat, cik Polijā veiksmīgi paceltas cenas. Jā, Polijā ir paaugstinātas cenas, turklāt pat ievērojami. Es minēšu vienu skaitli, lai mums būtu priekšstats, kas ir noticis. Tējas cena gada laikā ir pieaugusi desmitkārt. Tātad- lai dzīvo!- celsim arī mēs cenas. Tajā pašā laikā Polijā ir arī paaugstināta darba alga. Un patlaban vidējā darba alga Polijā ir 1 miljons 400 tūkstoši zlotu, pārrēķinot dolāros, tas ir 140 dolāru vai, pārrēķinot tādā ikdienišķā precē kā sviests un mēģinot mūsu dzīves apstākļos it kā reproducēt šo situāciju, izrādās, ka tie ir 240 rubļu pie mūsu pašreizējām cenām. Tas būtu vairāk vai mazāk normāli. To, kāda būs vidējā reālā darba alga pēc visa tā, ko gatavojamies darīt, mēs gluži vienkārši nezinām. Ja mēs vienosimies ar Arodbiedrību savienību, kas it kā ir gatava finansēt attiecīgus aprēķinus, tad varēsim izveidot Zinību biedrību ietvaros grupu, kas šādu modeli ļoti īsā laikā izstrādā, lai vismaz kaut kas būtu mūsu priekšā.

No šāda viedokļa raugoties, es atbalstīju deputāta Krastiņa priekšlikumu par to, ka attiecīgais likumprojekts šobrīd jāatliek, jo tajā ir vairāk pretrunu nekā skaidrības. Es iestāšos par to, ka ir jāpieņem mums piedāvātais lēmums. Taču vienlaikus tajā būtu jāizdara atsevišķas korekcijas, kas palīdzētu ietekmēt situāciju, jo, manuprāt, mums šobrīd ekonomiskā jomā attiecībā pret katru atsevišķu cilvēku nav svarīgāka uzdevuma, kā mēģināt saglabāt viņa dzīves līmeni un nepazemināt to.
Ja no šā viedokļa uzmanīgi izlasām lēmuma otro normu, tad saprotam, ka līdz ar līgumcenām aizvien vairāk pieaug arī zināmā summa, kuru iekasē valsts. Tātad galu galā mēs nonākam pie tādas absurdas situācijas, ka valsts- un mēs šinī telpā to pārstāvam- būs ieinteresēta šajās līgumcenās: jo cenas būs augstākas, jo vairāk naudas varēs iekasēt nodokļu veidā. Un, ja man kāds šeit saka, ka mūsu birokrātija pat ir labākā birokrātija pasaulē, tam piekrītot, es tomēr atbildu, ka pārvaldes institūcijām būs sava interese ievākt pēc iespējas lielāku summu valsts budžetā... kaut vai tīri no valsts ekonomiskā pamata stabilizācijas interešu viedokļa, nerēķinoties ar to, kāda būs atsevišķu iedzīvotāju slāņu reakcija.

Tātad: ja mēs gribam ietekmēt situāciju, tad mums ir jāpieņem tāds akts, kas šādu iespējamu vēlmi apturētu un bremzētu. Un tas varētu būt tikai tad, ja, neraugoties uz cenu paaugstināšanu, mēs nodokļu veidā savācam tos pašus rubļus, nākotnē varbūt latus, ko līdz tam. Un šai sakarībā otrajai normai vajadzētu būt citā redakcijā. Es domāju, ka pie tās ir ļoti ilgi un ļoti rūpīgi jāstrādā. Precēm, kuras tiek realizētas par brīvajām cenām, apgrozījuma nodokli vajadzētu aprēķināt, vadoties pēc likmēm procentos no cenām, bet nepārsniedzot esošo apgrozījuma nodokļu summu pa preču grupām. Šinī gadījumā mēs nevarētu saņemt vairāk. Mēs vairāk vai mazāk bremzētu šo procesu.

Tālāk daži vārdi par pašām likmēm. Es saprotu, ka tās ir aprēķinātas pēc situācijas, kāda šodien ir izveidojusies, bet padomāsim, vai tas ir loģiski, ka kokvilnas diegiem mēs paredzam likmi 60 procentu, bet zeķēm un kapzeķītēm- 55 procentus, papīra izstrādājumiem- 24 procentus, kancelejas precēm- 40, sienas kalendāriem- 60 procentus, bet juvelierizstrādājumiem- 40 procentus? Manuprāt, šīs likmes vajadzētu parediģēt. Es stādos priekšā varbūtējās sekas, ka mēs kaut ko nesaņemsim, bet, ņemot vērā to, ko šobrīd mēs atzīstam par svarīgākiem, par būtiskākiem vērtības kritērijiem, tomēr pazemināt likmes tām preču grupām, kuras ir nepieciešamas cilvēku eksistencei, un saglabāt tām preču grupām, kurām ir otršķirīga nozīme. Šādā rediģētā veidā, man šķiet, lēmumu varētu pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debatēs vēl ir pieteicies deputāts Grūbe. Lūdzu.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, es gribu pateikt tikai to, ka mēs esam šajā gadījumā ļoti interesantā situācijā, tātad par pamatu ir pieņemts strādāt pie šā lēmuma par apgrozījuma nodokli. Tas ir ļoti būtiski, tāpēc šodien mums ir jāizšķiras, vai mums jāatiet no pašreizējās prakses un šis lēmums jāpieņem divos lasījumos, vai arī tikai jāapspriež tas un lēmuma lasījums vai nu jāpārtrauc, vai citādi jāiziet no šīs situācijas. Jo, redziet, ir ļoti būtiski, ka mēs esam savus vēlētājus vai savas organizācijas orientējuši uz šo pirmajā lasījumā izstrādāto likumprojektu par apgrozījuma nodokli; pieņemot citu lēmumu, mums šīs informācijas tieši no mūsu vēlētājiem nav. Ja mēs pieņemam šo lēmumu par pamatu vai arī vienojamies, ka tas ir pirmajā lasījumā, mums tomēr jāinformē savi vēlētāji, un tikai tad mēs varam to pieņemt galīgajā redakcijā. Tāpēc ļoti būtisks ir šis priekšlikums, ka mēs varam runāt par konkrētu lēmumu un par šiem punktiem, principā pieņemt šo sistēmu, bet, runājot par procentiem, mums tomēr jākonsultējas ar saviem vēlētājiem, lai mēs varētu balsojot ievērot arī viņu vēlmes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādējādi ir izskanējusi doma, ka šis lēmums ir nepieciešams, un tā laikam ir vienīgā reālā izeja šajā gadījumā, kaut gan tā ir atkāpšanās no reglamenta. Es došu vārdu arī darba grupas vadītājam, lai viņš rezumē priekšlikumu, ka mums lēmums jāpieņem pirmajā lasījumā.

Rezumējumam vārds deputātam Krastiņam.

E.Krastiņš: Es tikai dažos vārdos informēšu par darba grupas attieksmi, jo te izskanēja doma, ka mēs jūtamies ļoti vareni, ka mēs varam pieņemt jebkuru lēmumu. Tieši tāpēc, ka darba grupa apzinās savu atbildību, ka mēs nevaram pieņemt jebkuru lēmumu, ka mums ir jārēķinās ar dzīves realitāti, ir tapis šis ne visai vieglais lēmums. Jo mums daudz patīkamāk, strādājot darba grupā, būtu radīt šo jauno nodokļu likumu, kur būtu kādi jaunradītās vērtības nodokļu elementi, kuri apliktu visus ar vienādu likmi, bet tad, man šķiet, šī diskusija būtu vēl lielāka, otrkārt, tautsaimniecībā iestātos pilnīgs haoss, un, treškārt, mūsu budžets varbūt vispār sabruktu. Tāpēc es domāju, ka šim jautājumam ir jāpieiet ārkārtīgi nopietni, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir 1,6 miljardu apjoma nodoklis. Kaut arī te izskanēja dažādas domas par likmēm, es domāju, ka mēs nedrīkstam nevienu likmes izmaiņu pieņemt bez attiecīga ekonomiska pamatojuma, jo viens procents pie atsevišķām likmēm var nozīmēt miljonus, kurus mēs ar tik vieglu sirdi iebalsojām dažādos likumos.

Runājot par to, kāds nodokļu veids mums vajadzīgs nākotnē, darba grupa tomēr uzskata, ka vajadzīgs šīs jaunradītās vērtības nodoklis un pakāpeniska pāreja uz to, kas nav gluži Dīmaņa kunga piedāvātais pirkšanas-pārdošanas nodoklis, kaut gan arī tas būtībā attiecas uz šīm realizācijas operācijām visplašākajā apmērā un tiek lietots deviņās no divpadsmit Eiropas koptirgus valstīm, un arī pārējās trīs šīs valstis, kam ir mazliet zemāks attīstības līmenis, pamazām pāriet uz šo jaunradītās vērtības nodokli. Tāpēc mēs arī izvirzām priekšlikumu izstrādāt tādu nodokli.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cik es saprotu, darba grupas viedoklis ir tāds, ka mēs konceptuāli pieņemam pirmajā lasījumā. Es lūdzu turpināt iesniegt konkrētus rakstiskus priekšlikumus gan par šīs vispārējās daļas formulējumiem (to jau arī pieminēja deputāts Plotnieks, ka šim lēmuma projektam otrajai daļai ir nepieciešams jauns, precīzāks formulējums), gan arī par konkrētajām likmēm un, kā tika teikts, ar tiešām ekonomisku pamatojumu. Lūdzu strādāt šajā darba grupā arī tos deputātus, kuriem interesē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šā lēmuma konceptuālu pieņemšanu pirmajā lasījumā, tas ir, mēs šo lēmumu pieņemam. Lūdzu rezultātu. Par- 76 balsis, līdz ar to esam akceptējuši, vienīgi jāprasa darba grupai, kad mēs varētu izskatīt šo lēmuma projektu otrajā lasījumā.

E.Krastiņš: Es domāju, tādā pašā secībā, kā mums ir pieņemts, izskatot nodokļu likumus. Tajā laikā, kad mums ir paredzēts apgrozījuma nodoklis, mēs varētu arī izskatīt šo lēmumu otrajā lasījumā, kas sakristu ar nodokļu likumprojekta trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Priekšlikums tiek pieņemts. Godājamie deputāti, mēs, strādājot ļoti operatīvi un veiksmīgi, esam līdz pulksten vieniem un septiņām minūtēm izskatījuši visu darba kārtību. Protams, mums vajadzētu turpināt darbu, bet, kā man ziņoja sekretariāts, līdz pusdienas pārtraukumam citu likumprojektu izskatīšana ir apgrūtināta, jo, ja ir dokuments, tad nav ziņotāja, un otrādi, tāpēc mums būs mazliet garāks pusdienas pārtraukums. Pirms pārtraukuma ir vēl vairāki paziņojumi.

Pirmais runās deputāts Dīmanis, frakcijas "Līdztiesība" vārdā viņam ir paziņojums trīs minūtes, pēc tam- deputāts Kehris.

S.Dīmanis: Cienījamie kolēģi! Frakcijas "Līdztiesība" vārdā izsaku protestu sakarā ar komandējumu aizliegumu frakcijas deputātiem. Šā gada 30.novembrī pieciem frakcijas deputātiem tika liegts Augstākās padomes komandējums uz Maskavu, kur viņus bija ielūgusi PSRS Augstākās padomes deputātu grupa "Sojuz". Pirms tam neviens no frakcijas "Līdztiesība" deputātiem netika iekļauts braucienam uz Somiju, lai piedalītos Baltijas jūras valstu parlamentu konferencē. Atstājam sev tiesības griezties pie sabiedrības, pie saviem vēlētājiem, kuri maksā nodokļus un kuri vienīgie var lemt, vai frakcijai "Līdztiesība" ir jābrauc uz Austrumiem vai uz Rietumiem, pēc grupas "Sojuz" vai pēc reģionālās grupas ielūguma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds paziņojumam deputātam Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie deputāti, es gribētu informēt deputātus par mūsu šodienas turpmāko darba kārtību. Tātad pēcpusdienā pulksten trijos tiks izskatīts lēmuma projekts par neatliekamiem pasākumiem īpašuma aizsardzībā Latvijas Republikā, kuru bija paredzēts izskatīt rīt kā pirmo jautājumu. Vienlaikus mums ir līgums to akceptēt, ka šodien izskatītā lēmuma vietā rīt darba kārtībā kā pirmo iekļaut likumprojektu par akciju sabiedrībām trešajā lasījumā un attiecīgā lēmuma projekta izskatīšanu, jo tas ir saistīts arī ar cilvēku uzaicināšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet tad mums ir jābalso par darba kārtības izmainīšanu, jo jautājumu par akciju sabiedrībām ir paredzēts izskatīt trešdien, 5.decembrī, kā pirmo.

O.Kehris: Jā, es ierosinu izmainīt darba kārtību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt noklausīsimies vēl deputātu Grūbi, kas arī grib izteikt paziņojumu, un pēc tam balsojot izlemsim par izmaiņām darba kārtībā.

G.Grūbe: Cienījamie deputāti, visi, kas ir iesnieguši priekšlikumus par zemes nodokli, tiek lūgti uz darba grupas sēdi piektdien, 7.decembrī, plkst. 9.00- blakuszālē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un tagad, lūdzu, balsosim par izmaiņām mūsu darba kārtībā, ko ierosina deputāts Kehris, tas ir, no trešdienas, 5.decembra, kā pirmo pārcelt uz 4.decembri likumprojektu par akciju sabiedrībām un lēmuma projektu "Par likuma "Par akciju sabiedrībām" spēkā stāšanās kārtību".

Pirms balsošanas deputāts Kinna- pie pirmā mikrofona.

J.Kinna: Visnotaļ atbalstot Kehra kunga priekšlikumu, es ierosinu tomēr izlemt šo jautājumu rīt no rīta- tas neaizņems daudz laika -, bet tagad izskatīt jautājumu par akciju sabiedrībām, jo mums ir rūgta pieredze, ka tas var aizņemt visu dienu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad otrs ir deputāta Kinnas priekšlikums- rītdienas darba kārtībā iekļaut jautājumu par darba kārtības radīšanu. Tātad ir divi priekšlikumi: deputāta Kehra priekšlikums- iekļaut kā pirmo jautājumu par akciju sabiedrībām, gan likuma projektu, gan lēmuma projektu, un deputāta Kinnas priekšlikums- iekļaut jautājumu par starpparlametārās darba grupas radīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim Kehra priekšlikumu, ka rīt pirmais ir jautājums par akciju sabiedrībām. Lūdzu rezultātu. 41, 42, 43, 44, 45. Tātad par- 45, 15- pret un 19- atturas. Paldies.

Otrs ir deputāta Kinnas priekšlikums: kā pirmo izskatīt jautājumu par darba grupas radīšanu un kā otro- akciju sabiedrības. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Kinnas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 53, 54, 55, 56. Tātad ar balsu vairākumu rīt kā pirmo darba kārtībā mēs izskatīsim deputāta Kinnas iesniegto jautājumu par darba grupas izveidošanu un pēc tam izskatīsim akciju sabiedrības paketi. Paldies.

Pusdienas pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde