1990.gada 29.novembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / - atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Labrīt, deputāti! Un, kamēr mēs neesam iešūpojušies likumā par pensijām, man ir priekšlikums, ja jums nav iebildumu, apstiprināt divus tautas tiesnešus. Mēs viņus varētu apstiprināt sēdes sākumā un tad turpināt aizsākto darbu pie likumprojekta. Nav neviena iebilduma, nav jābalso par tiesnešu apstiprināšanu? Nav.

Lūdzu, tad Likumdošanas jautājumu komisija, Endziņa kungs, ziņojiet! Deputāti, lūdzu, sameklējiet materiālus par dažu Latvijas Republikas rajonu tautas tiesu tautas tiesnešu ievēlēšanu.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Republikas Tieslietu ministrija ierosina izskatīt divus tautas tiesneša amata kandidātus. Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja abas kandidatūras un vienbalsīgi rekomendēja ievēlēšanai par tautas tiesnesēm.

Edīte Vernuša Voldemāra meita, dzimusi 1952.gadā, augstākā juridiskā izglītība, kandidē uz vakanto Rīgas pilsētas Centra rajona tautas tiesneša amatu. Jums jau materiāli visi iepriekš ir izsniegti. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi?

Priekšsēdētājs: Lūdzu Edīti Vernušu vismaz iznākt priekšā. Ja deputātiem būs kādi jautājumi, tad var šos jautājumus uzdot. Lūdzu, cienītie kolēģi, vai ir kādi jautājumi tiesneša amata kandidātei? Jautājumu nav. Paldies. Izteikties neviens negrib? Tad, lūdzu, reģistrēsimies. Ir 133 deputāti. Un, lūdzu, balsosim Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu par Edītes Vernušas apstiprināšanu par tautas tiesnesi. Par - 114 balsis. Varam apsveikt Edīti Vernušu sakarā ar ievēlēšanu par tautas tiesnesi. Lūdzu.

A.Endziņš: Cienījamie deputāti! Otra kandidatūra ir uz vakanto Saldus rajona tautas tiesneša amatu. Gunita Galiņa Gunāra meita, dzimusi 1955.gadā. Materiāli jums visiem ir izsniegti; ja ir kādi jautājumi, lūdzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gunita Galiņa, nāciet priekšā! Un, cienījamie kolēģi, tūlīt pat domājiet, vai jums ir kāds jautājums. Nav. Paldies. Kāds grib izteikties par tiesneses kandidāti? Nē. Tātad mēs varam balsot Gunitas Galiņas ievēlēšanu par Saldus rajona tautas tiesnesi, šā lēmuma pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu. Par - 111 balsis. Tātad Gunita Galiņa ir ievēlēta par Saldus rajona tautas tiesnesi. Apsveicam! (Aplausi.)

Paldies. Lūdzu komisijas priekšsēdētāju Ivaru Krastiņu nākt tribīnē, un turpināsim darbu. Jums, Čepāņa kungs, ir kāds ierosinājums vai priekšlikums? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Čepānis: Es vēlreiz un kategoriski lūdzu šodien izskatīt jautājumu par valūtas tirgu. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.

Priekšsēdētājs: Jā, es atceros to. Un mēs par to jau vienreiz runājām. Tā ka darīsim to.

Likumprojekts "Par valsts pensijām". Tā, mēs palikām pie 9.panta. Bet pēc mūsu reglamenta... Tātad es vēlreiz pārcilāju atmiņā mūsu reglamenta pantus. Mums nekādu rakstisku priekšlikumu par šo nav. Tātad 9.pantu mums nav pamata balsot, protams, izņemot speciālgadījumu, ja deputāti, pieņemot lēmumu trešajā lasījumā, nolemj, ka šis jautājums nav akceptējams un nav atgriežams vēlreiz pārstrādāšanai un izskatīšanai. Neviena rakstiska priekšlikuma arī man nav, tāpēc, lūdzu, pāriesim pie 10.panta. 10.pantā, man liekas, arī nebija nekā. Ko teiks komisija?

A.Endziņš: Nē, par 10.pantu rakstisku priekšlikumu nav. Vienīgi tas pats, kas par 9.pantu... Ja ir šorīt izdalītie Sociālās nodrošināšanas ministrijas priekšlikumi, atliek tos... Skaidrs, ka tie nav redakcionāli labojumi, tie ir konceptuāli - gan par 9., gan par 10.pantu. Kā plenārsēde nolems, tā arī attiecīgi rīkosimies. Ja mēs vadāmies pēc reglamenta, tad mums nav jābalso šie panti.

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar reglamentu... Bet, ja šāds jautājums ir radies... Man liekas, deputāti nav izvirzījuši tos priekšlikumus, kurus Sociālās nodrošināšanas ministrija iesniedza?

A.Endziņš: Nē, tie ir ministrijas priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Tātad deputātiem nav nekādu domu, ka vajadzētu šos priekšlikumus apspriest vai kaut kādā veidā rīkoties, lai mainītu likumu? Nav. Nu, acīmredzot deputāti nav domājuši priekšlikumu iesniegt krietni par vēlu, jo ir jau grūti orientēties un kaut ko mainīt. Vai jūs gribat kaut ko teikt? Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Radionovs: */Mums ir izmaiņas par 9. un 10.pantu, kas izsniegtas deputātiem./

Priekšsēdētājs: Es nesapratu.

G.Radionovs: */Par 9. un 10.pantu izsniegtas piedāvātās izmaiņas. Tās mums ir./

I.Krastiņš: Tie ir Sociālās nodrošināšanas ministrijas priekšlikumi, kas vakar tika izteikti mutiski un šodien ir pavairoti rakstiski un izsniegti deputātiem. Es vēlreiz atkārtoju: priekšlikumā šie panti ir konceptuāli citādi. Ja mēs vadāmies pēc reglamenta, tad mums par tiem nav jābalso. Ja mēs tomēr... nu, plenārsēdē attiecīgi ir jāizlemj, vai mēs izskatām šos priekšlikumus, balsojam tos vai ne, vai, vadīdamies pēc reglamenta, ejam tālāk.

No zāles: Tad mums būs jāatceļ reglaments.

Priekšsēdētājs: Jā, es saprotu, mums reglaments ir jāievēro, bet, tā kā šie priekšlikumi ir diezgan nopietni un prasa būtiskas izmaiņas, tad es ierosinu deputātiem nobalsot, vai mēs vispār izskatām šos Sociālās nodrošināšanas ministrijas priekšlikumus attiecībā uz 9. un 10.pantu. Un lieta būs pilnīgi skaidra. Ja mēs nolemjam izskatīt, tad mēs apstājamies un tos izskatām; ja nolemjam neizskatīt, tad mēs turpinām darbu pēc reglamenta. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamo kolēģi! Es gribētu kolēģiem deputātiem ieteikt ļoti uzmanīgi izskatīt Sociālās nodrošināšanas ministrijas trešajam lasījumam iesniegto priekšlikumu par 9.pantu. Man liekas, ka tas ne tikai jāliek uz balsošanu, bet pozitīvi jāizlemj jautājums līdz likuma izskatīšanai trešajā lasījumā. Pašlaik šis jautājums tiek izskatīts pēc Sociālās nodrošināšanas ministrijas iniciatīvas. Es ierosinu atbalstīt priekšsēdētāja priekšlikumu un likt jautājumu nobalsošanai./

Priekšsēdētājs: Tātad izlemsim. Lieta vienkārša: vai mēs šodien plenārsēdē šo jautājumu par 9. un 10.pantu izskatīsim vai ne. Tā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Arī es ierosinu izskatīt šo jautājumu un atgādinu, ka vakar lūdzu vārdu par 13.pantu, lai pamatotu šo pašu jautājumu. Tāpēc es lūdzu dot man vārdu šodien, tāpat apstiprinu to, ko ieteica deputāts Kostins./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Man sakāms par procedūras jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Muciņš: Ja Sociālās nodrošināšanas ministriju ir pilnvarojusi valdību, tad šis iesniegums jāuzskata par valdības iesniegumu, un mums tas ir jāizskata, nevis jābalso, vai mēs to izskatīsim vai ne. Taču, tā kā Morozļi un Kostins tikko to atbalstīja, tad to var uzskatīt arī par šo divu deputātu iesniegumu, un tādēļ tas ir jāliek uz balsošanu pēc būtības, nevis jābalso, vai mēs to skatīsim vai ne. Bet, no otras puses, man nav skaidrs, ko mēs katrs saprotam ar vārdiem "kara invalīdi". Es ar to saprotu tikai kara invalīdus, bet vai deputāts Kostins un Morozļi nesaprot ar šiem vārdiem arī plašo tiem pielīdzināto cilvēku loku, kuri faktiski gandrīz jau ir pārsnieguši šo kara invalīdu skaitu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Es diemžēl esmu spiests vēlreiz atgriezties pie mūsu lēmuma par likumprojekta izskatīšanas kārtību. Un ir pilnīgi vienalga, kas ir iesniedzis likuma labojumu trešā lasījuma gaitā - vai tas ir deputāts, vai tā ir ministrija. Ja mēs to gribam likt uz balsošanu, tad mums ir iepriekš jāatceļ mūsu pašu lēmums par likumprojekta izskatīšanas kārtību, kurā ir skaidri rakstīts, ka trešā lasījuma gaitā jauni likumprojekti, labojumi un papildinājumi, izņemot redakcionālus labojumus, nav atļauti.

Priekšsēdētājs: Jā, šeit ir valdības iesniegums, ir deputātu vairākuma pieprasījums, tā ka mēs no... Es ļoti atvainojos, taču mēs tādā veidā no šā jautājuma izskatīšanas neizvairīsimies. Tāpēc es liktu deputātiem izšķirties un tad, lai būtu pilnīga skaidrība, nobalsot, vai mēs izskatīsim šo 9. un 10.pantu vai neizskatīsim. Jūs šajā jautājumā, deputāt Šapovālov, gribat kaut ko teikt?

P.Šapovālovs: */Nē./

Priekšsēdētājs: Vai mēs balsosim?

P.Šapovālovs: */Jā./

Priekšsēdētājs: Tātad jūs gribat teikt kaut ko?

P.Šapovālovs: */Nē./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Šapovālov!

P.Šapovālovs: */Cienījamie deputāti! Es domāju, ka mums nav tik formāli jāpieiet - trešais lasījums vai otrais lasījums. Tomēr jāizlemj daudzu mūsu pilsoņu liktenis, tādēļ lūdzu ieslēgt šo pantu un nobalsot par to./

A.Bērzs: Man ir jautājums Krastiņa kungam: vai šos Sociālās nodrošināšanas ministrijas priekšlikumus komisija ir izskatījusi vai ne?

I.Krastiņš: Likumprojekta gatavošanas gaitā visu laiku paralēli tika lietots atsevišķu pantu dažāds formulējums - vienu piedāvāja komisija, otru - ministrija. Analogi formulējumi, kā jūs atceraties, bija pirmajā, bet atsevišķiem pantiem - arī otrajā lasījumā. Tie tika izskatīti, arī plenārsēdē tika par tiem balsots. Tā rezultātā mēs esam nonākuši pie pašreizējā formulējuma, kāds tas ir jums izsniegtajā likumprojektā trešajam lasījumam. Tā ka tie ir vairākas reizes apspriesti. Principā 9.pants ir, mēs jau esam par to runājuši. Vai nu tam ir šaurs traktējums - tikai kara invalīdi, vai paplašināts traktējums - visi invalīdi. Tik vien tās starpības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Es gribētu atgādināt, ka šis ir konceptuāls jautājums, par kuru mēs pirmajā lasījumā balsojām kā par konceptuālu un to noraidījām, ar balsu vairākumu noraidījām. Tātad tas ir izskatīts, un, ja mēs vēl šodien pie tā atgriežamies kā pie konceptuāla, tad šis likumprojekts ir jāatdod atpakaļ pirmajā lasījumā ar jaunu koncepciju, bet, ja trešajā lasījumā mēs mainām... Mēs varam mainīt trešajā lasījumā koncepciju, bet tad jāatgriežas pirmajā lasījumā. Trešajā lasījumā taču nevar mainīt koncepciju un iet tālāk uz panta apstiprināšanu, jo šeit ir konceptuāls jautājums, un par to mēs esam nobalsojuši. Mēs noraidījām to, ka visi invalīdi ir vienādi.

Priekšsēdētājs: Jā. Mēs varam atdot atsevišķus pantus vai atsevišķas likumprojekta daļas vēlreiz pārskatīšanai arī pēc trešā lasījuma un tikai tad balsojot pieņemt tos galīgi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Es tomēr lūdzu likt uz balsošanu to, vai mēs izskatām Sociālās nodrošināšanas ministrijas priekšlikumu vai ne.

Priekšsēdētājs: Un arī vairāku deputātu priekšlikumu. Tātad visu izšķirs balsošana. Debates pārtraucam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, lai... Ierosinājums bija - lai izskatītu Sociālās nodrošināšanas ministrijas priekšlikumus 9. un 10.pantā, kurus atbalsta arī vairāki deputāti. Lūdzu. Par - 52 balsis, pret - 38, atturas - 22. Tātad šis priekšlikums nav guvis balsu vairākumu. Tā, jums vēl bija pacelta... Ziniet, vajadzēja roku pacelt agrāk.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es patiesībā runāšu par reglamentu.

Priekšsēdētājs: Pirmais mikrofons, lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Manā uztverē ministrija šoreiz uzstājas kā valdība. Respektīvi, tā ir valdības pusē. Valdībai ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Es nesaku, ka atbalstu valdību, taču es uzskatu, ka būtu korekti izskatīt arī valdības viedokli. Vienkārši korekti izskatīt un ņemt vērā. Un mums pat, vaļsirdīgi sakot, nav tiesību liegt valdībai būt uzklausītai šeit.

Priekšsēdētājs: Jā. Pirmām kārtām, tas bija jāizdara laikus, un otrām kārtām, mēs tikko balsojām. Es ierosināju balsot, lai mēs izskatītu šo priekšlikumu. Lielākā daļa deputātu bija pret tā izskatīšanu. Tā ka balsošanas rezultāts ir un paliek balsošanas rezultāts. Mums ir jāiet tālāk.

Lūdzu, 11.pants.

I.Krastiņš: 11.pantā, patiesībā komisijas vainas dēļ, ir radusies situācija, ka patlaban 11.pants ir komisijas piedāvātajā formulējumā. Es vēlreiz atkārtoju, ka tas ir noticis mūsu vainas dēļ, zināma voluntārisma rezultātā. Patiesībā šeit vajadzēja būt tam formulējumam, par kuru nobalsojām otrā lasījuma laikā. Proti, 11.pantam vajadzēja saukties - "Pensijas pilsoņiem, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām". Es par to vēlreiz atvainojos cienījamajiem deputātiem. Šeit ir tā pretruna, par kuru es runāju vakar. Proti, tagad, ja pieņem šādu 11.panta formulējumu, tad šiem hroniski slimajiem pilsoņiem pensijas mēs dodam no 45 gadu vecuma, bet invalīdiem vecuma pensijas - no 55 gadu vecuma. Vakar, pārrunājot šo problēmu ar deputātu Kostinu, pēc kura ierosinājuma arī otrajā lasījumā tika nobalsots par šādu variantu, mēs vienojāmies, ka šeit - gan 9., gan 11.pantā - faktiski ir iespējams šo vecumu noteikt pilnīgi vienādu. Tātad atbilstoši 9.pantam, teiksim, no 55 gadu vecuma. Tā būtu viena iespēja.

Otra iespēja ir pieņemt 11.pantu jums izdotajā variantā, tātad pensijas tikai liliputiem un punduriem. Es domāju, ka te visi argumenti tika izteikti arī vakar; ministrijas pārstāvis izteica savus argumentus par labu jums izdalītajam 11.panta formulējumam. Mēs ierosinātu to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Par 11.pantu. Par šīm izmaiņām, kas ir notikušas pantā starp otro un trešo lasījumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Punovskis: Es tomēr gribētu atgādināt cienījamajiem deputātiem par to, kādā veidā mēs pieņēmām šo labojumu 11.pantā otrajā lasījumā. Es piedāvāju 11.pantā papildus ieslēgt tos pilsoņus, kuri ir neredzīgi, bet deputāts Kostins ierosināja papildināt pantu ar to pilsoņu kategoriju, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām, un es, nekonfrontējot ar šo ierosinājumu, piekritu šādam papildinājumam. Visādā ziņā, ja patlaban ir tāda situācija, ka jūs esat savstarpēji vienojušies ar deputātu Kostinu, ka viņš atsauc savu priekšlikumu, tā es to saprotu... Es tomēr pastāvu uz to, lai šajā pantā paliktu formulējums: "Pensijas liliputiem, punduriem un neredzīgajiem".

I.Krastiņš: Es atvainojos, jūs neesat sapratis pareizi, deputāts Kostins nebūt neatsauca savu iepriekšējo priekšlikumu. Par to nav runas. Runa ir par to, kā sabalansēt 9. un 11.pantu. Mēs ar deputātu Kostinu vienojāmies par to, ka 11.pantam, viņaprāt, vajadzētu saukties - "Pilsoņiem, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām"; par to mēs arī nobalsojām otrajā lasījumā. Tur, ja atceraties, bija runa par redzes zudumu, insulīnatkarīgu cukura diabētu utt. Vienīgās izmaiņas, kam piekrīt arī deputāts Kostins, ir tās, ka pensiju šiem pilsoņiem piešķir nevis no 45, bet no 55 gadu vecuma vīriešiem un no 50 gadu - sievietēm (analogi 9.pantam). Tātad vienīgās izmaiņas, par kurām mēs vienojāmies ar deputātu Kostinu, ir tikai par šiem gadiem, bet nevis pašā panta formulējumā. Viņš uztur spēkā savu iepriekšējo priekšlikumu, par kuru, es vēlreiz atkārtoju, otrā lasījuma laikā nobalsoja vairākums.

A.Punovskis: Es atvainojos. Tomēr es pastāvu uz to, ka šiem neredzīgajiem, kuri ir pirmās grupas invalīdi, vecuma pensijas ir jāpiešķir attiecīgi no 45 gadu vecuma vīriešiem un sievietēm - no 40 gadu vecuma. Ievērojiet to, ka saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, kāda tā patlaban eksistē, šai grupai vecuma pensijas tiek piešķirtas no šā vecuma. Ja mēs tagad viņiem paaugstinām šo vecuma cenzu, tad viņi nonāk sliktākā situācijā salīdzinājumā ar to, kāda viņiem ir patlaban. Un es vēlreiz akcentēju to, ka neredzīgie - pirmās grupas invalīdi ir vienīgie pirmās grupas invalīdi, kuri ir spējīgi strādāt. Viņi ir spējīgi pelnīt un ir tiesīgi uz attiecīgu vecuma pensiju. Pārējie pirmās grupas invalīdi tomēr nevar strādāt tā, kā to dara tieši neredzīgie, kas spējīgi strādāt. Un tāpēc es pastāvu, ka neredzīgajiem ir jābūt atsevišķām priekšrocībām, tādām, kādas arī patlaban ir noteiktas pašreizējā likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Tagad jūs gribat, lai mēs balsojam un atjaunojam 11.panta veco redakciju. To mēs varēsim atjaunot tādā gadījumā, ja netiks apstiprināta tā pašreizējā redakcija ar izmaiņām. 11.pants faktiski ir tādā redakcijā, par kādu nobalsoja otrajā lasījumā. Un tagad ir jāizdara izmaiņas atbilstoši tām, kādas tās ir attiecībā uz šo otro lasījumu. Tas, kas šeit ir iedrukāts trešajā lasījumā, - tas nav nobalsotais variants.

I.Krastiņš: Tā ir taisnība. Es jau paskaidroju.

No zāles: Tad faktiski mums no šā trešā lasījumā, kas šeit iesniegts, ir jāizslēdz laukā hroniskās slimības, atstājot iekšā neredzīgos.

I.Krastiņš: Nē, tas jau ir trešais priekšlikums. Tādā gadījumā rezumējot var teikt, ka ir trīs priekšlikumi. Viens - atstāt 11.pantu tādā formulējumā, kādā tas ir izdalīts deputātiem. Otrs - atstāt 11.pantu otrajam lasījumam izsniegtajā redakcijā. Es saprotu, ka tas apmierinātu jūs, tur ir 45 gadi un 40 gadi, un ir ietverti pilsoņi, kas slimo ar redzes zudumu.

A.Punovskis: Es apmierinātos attiecībā uz neredzīgajiem, bet es nepastāvu uz to, ka jābūt ietvertiem pilsoņiem ar pārējām hroniskajām slimībām.

No zāles: Vienkāršības labad, es domāju, mēs varētu...

Priekšsēdētājs: Jā. Paldies, jūs jau pateicāt savu priekšlikumu. Lūdzu, Krastiņa kungs, turpiniet!

I.Krastiņš: Un trešais variants ir atstāt 11.pantu otrā lasījuma redakcijā, izmainot tikai gadu skaitu, nosakot tieši tādu pašu gadu skaitu, kāds ir 9.panta formulējumā.

Priekšsēdētājs: Jūs varat apskatīties 9.panta formulējumā, tas tajā pašā lappusē ir.

I.Krastiņš: 55 un 50.

Priekšsēdētājs: 55 un 50 gadi 45 un 40 gadu vietā. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamo kolēģi! Šeit laikam nāksies atgādināt, kā notikumi attīstījās otrajā lasījumā. Es gribu atgādināt, ka deputātu vairākums (66) nobalsoja par to, lai 11.pants paliktu tāds, kāds bija pirmajā projektā, pirmajā redakcijā. Komisija to neuzklausīja un savā sēdē deputātu viedokli neņēma vērā, atstājot 11.pantam nosaukumu, kas tam tika dots otrajā lasījumā. Deputāti savu viedokli jau izteica ar balsu vairākumu, bet komisija to neņēma vērā, un šodien iznāk, ka redzi zaudējušie slimnieki, hroniski slimie, tajā skaitā ar cukura diabētu slimie, paliek ārpus šī panta. Tāpēc tik sarežģītā situācijā mums jāieņem stingra pozīcija un pants jāatgriež agrākajā formulējumā vai arī jāatsakās no balsošanas rezultātiem, tāpēc ka komisijai nav juridisku tiesību ignorēt mūsu viedokli un otrā balsojuma lēmumu. Lūk, nu deputātiem jāizlemj, atteikties no sava balsojuma vai aizstāvēt to, ka 11.pants tika pieņemts ar balsu vairākumu vecajā redakcijā. Tāpēc pamatprocedūrā ne priekšlikumu, bet deputātu viedokli vajag pārbalsot./

Priekšsēdētājs: Acīmredzot ir skaidrs. Balsošanai ir šie trīs varianti. Taču es lūgtu vēlreiz komisiju atbildēt uz deputāta Kostina teikto un argumentēt, kāpēc ir šīs izmaiņas un ko katrs no šiem trim balsojuma variantiem mums dos. Un kādas ir iespējas tos apmierināt.

I.Krastiņš: Es vēlreiz atkārtoju, ka deputātam Kostinam ir pilnīga taisnība. Es atvainojos vispirms viņam komisijas vārdā, jo viņš bija tas, kurš iesniedza priekšlikumu otrajā lasījumā; es atvainojos arī visiem pārējiem deputātiem. Bet, redziet, patlaban šeit ir pretruna. 11.pants saucas "Vecuma pensijas pilsoņiem, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām". Tā ir viena kategorija, kam mēs dodam zināmas priekšrocības vecuma pensijas saņemšanā. Otra kategorija, kam saskaņā ar likumprojektu ir paredzētas priekšrocības, ir 9.pantā minētie invalīdi. Diemžēl, ja paliek viss tā, kā ir patlaban, tad pilsoņi, kas slimo ar hroniskām slimībām, saņems vecuma pensiju no 45 gadu vecuma, turpretim invalīdi - no 55 gadu vecuma. Komisija uzskatīja, ka tas nebūtu taisnīgi, nebūtu pareizi un šos vecumus vajadzētu vienādot. Tātad abām šīm kategorijām mēs iesakām noteikt vecuma pensijas piešķiršanas vecumu: 55 gadus - vīriešiem, 50 gadus - sievietēm. Tas ir pirmais priekšlikums.

Otrais priekšlikums ir atstāt 11.pantu tādu, kāds tas ir, - pilsoņi, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām, saņem vecuma pensiju: no 45 gadu vecuma - vīrieši, no 40 gadu vecuma - sievietes.

Un trešais priekšlikums ir atstāt 11.pantu tādā formulējumā, kāds jums ir izdalīts, - "Pensijas liliputiem un punduriem".

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad komisija izskaidroja, kāpēc ir notikušas šīs izmaiņas, jo komisijai ir tiesības, izdarot ekspertīzi par likumprojektu un ņemot vērā deputātu priekšlikumus, tos pantus arī mainīt, un, protams, tad deputātiem ir jābalso. Tāpēc mums neatliek nekas cits kā balsot visus šos trīs variantus.

I.Krastiņš: Es dzirdu deputāta Silāra jautājumu par neredzīgajiem, es varētu paskaidrot... Tātad deputāts Punovskis patiesībā aizstāv otro variantu - atstāt nemainītu 11.panta formulējumu, tādu, kāds tas ir pēc otrā balsojuma. Jo tādā gadījumā šo slimību skaitā ir arī redzes zudums, un tas tad ir tas vecums - 45 gadi vīriešiem, 40 - sievietēm, no kura arī šie neredzīgie cilvēki varētu saņemt vecuma pensijas.

Priekšsēdētājs: Jā, tas tad arī būs pirmais variants, kuru mēs balsosim, tāpēc ka mēs to balsojām arī otrajā lasījumā.

I.Krastiņš: Nākamais būs tāds pats formulējums, tikai būs mainīti gadi un...

Priekšsēdētājs: ...un pēdējais būs tas, kas ir šeit tekstā. Es lūgtu jūs nolasīt šo pirmo variantu, kā precīzi skan šis pants, lai nebūtu nekādu pārpratumu, jo deputāti varbūt neatceras otro lasījumu. Varbūt deputātam Kostinam vai deputātam Punovskim ir uz vietas otrā lasījuma redakcija?

I.Krastiņš: Es pamēģināšu to atcerēties no galvas, ceru, ka tur nebūs pārāk daudz kļūdu. Tātad...

Priekšsēdētājs: Deputāts Kostins saka, ka viņam ir precīzs teksts.

I.Krastiņš: Vai Punovska kungam ir šis formulējums? Esiet tik laipns!

A.Punovskis: Vai tāds, kāds pieņemts otrajā lasījumā, ja?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nolasiet vēlreiz, jo otrā lasījuma teksta daudziem deputātiem var šeit arī nebūt.

A.Punovskis: "Pilsoņiem, kas ilgstoši slimo ar atsevišķām slimībām (hipofīzes nanisms, redzes zudums, insulīnatkarīgs cukura diabēts un citas), ir tiesības uz vecuma pensiju: vīriešiem, sasniedzot 45 gadu vecumu un ar darba stāžu, ne mazāku par 20 gadiem, sievietēm, sasniedzot 40 gadu vecumu un ar darba stāžu, ne mazāku par 15 gadiem. Slimību sarakstu, kas dod tiesības saņemt pensijas pēc šā panta noteikumiem, nosaka Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrija."

Priekšsēdētājs: Paldies. Formulējums ir skaidrs. Lūdzu balsot šo variantu. Jūs kaut ko gribējāt vēl teikt? Lūdzu, Sociālās nodrošināšanas ministrijas pārstāvi!

I.Bite, sociālās nodrošināšanas ministra pirmā vietniece: Es atvainojos, es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šādā redakcijā pants kļūst absurds, jo 9.pantā mums tagad šīs tiesības ir iedotas cilvēkiem invalīdiem. Mēs pazeminām par pieciem gadiem vecuma cenzu. Bet, ja mēs 11.pantā ieliekam hroniskās slimības, tad tie ir cilvēki, kuriem pat nav invaliditātes grupas... un pazeminām par 15 gadiem viņu pensijas vecumu, ja? Tas ir pilnīgs absurds. Un bez tam - ja dod tiesības Veselības aizsardzības ministrijai noteikt sarakstu, tas ir... praktiski tiek veidota paralēla vēl kaut kāda invaliditātes pensijas sistēma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim tikko nolasītā panta redakciju. Lūdzu. Par - 49. No paceltām rokām es... Deputāt Zatuliviter, jūs esat par vai pret? Par - ja? Tātad 50 balsis ir par šo priekšlikumu. Lūdzu nākamo. Vēlreiz to formulējiet!

I.Krastiņš: Tātad otrais priekšlikums - pantam paliek tāds pats nosaukums: "Vecuma pensijas pilsoņiem, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām" "Pilsoņiem, kas ilgstoši slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām (hipofīzes nanisms, redzes zudums, insulīnatkarīgs cukura diabēts un citas) piešķir vecuma pensiju: vīriešiem, sasniedzot 55 gadu vecumu (ar attiecīgu stāžu), sievietēm - 50 gadu vecumu." Un tāpat paliek pēdējais teikums: "Slimību sarakstu apstiprina Latvijas Republikas Veselības aizsardzības ministrija."

Priekšsēdētājs: Vai, lūdzu, visiem ir skaidrs? Deputātiem ir šis formulējums? Lūdzu balsošanas režīmu. Izmaiņas ir attiecībā uz gadiem. Lūdzu. Tā, 47, 48, 49. Un jūs, Ābiķa kungs? Par 50 balsis. Diezgan dīvaina situācija - mums tagad ir vienāds balsu skaits. Lūdzu, trešais variants.

I.Krastiņš: Trešais variants ir tāds, kāds izdalīts deputātiem: "Pensijas liliputiem un punduriem".

Priekšsēdētājs: Redakcijas komisijas piedāvātais variants ir šeit, šajās grāmatiņās. Lūdzu balsošanas režīmu. Tā, 59, 60. Un jūs, Krastiņa kungs? Atturaties? Tātad par - 60. Nu ir skaidrs, ka šis redakcijas komisijas variants ir ieguvis 10 balsu vairāk.

I.Krastiņš: Es atvainojos, bet tādā gadījumā es ierosinātu nobalsot Punovska kunga priekšlikumu. Ja tas paliek šādā redakcijā, tad vajadzētu nobalsot to, vai blakus liliputiem un punduriem mēs tur iekļaujam arī neredzīgos. Tas būtu tikai korekti.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim par to, lai blakus liliputiem un punduriem iekļautu arī neredzīgos. Šādu papildinājumu mēs varam balsot, tas ir precizējums. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Punovskis: Es vēlreiz atvainojos. Tas tiešām bija mans priekšlikums, un es pastāvu uz to, jo uzskatu, ka tas ir vienīgais pareizais variants un atrisinājums šajā situācijā.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim papildinājumu - iekļaut te vēl klāt neredzīgos. Lūdzu balsošanas režīmu. Te mums jābalso, lai iegūtu relatīvo balsu vairākumu no balsojušo skaita, jo tas ir papildinājums. Lūdzu. Par - 95, tātad šis priekšlikums ir pieņemts. Un, tā kā mēs šeit pieļāvām izmaiņas, mums ir vēlreiz jānobalso 11.pants kopumā, šā panta akceptēšana ar relatīvo balsu vairākumu no balsojušajiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Par - 82, tātad 11.pants ir pieņemts. Lūdzu, tālāk.

I.Krastiņš: Par 12.pantu priekšlikumu nebija. 13.pants - "Pensiju apmēri". Šajā pantā vajadzētu nobalsot divus priekšlikumus. Pirmais - mūsu komisijas deputātu grupa ierosina vēlreiz iekļaut šā panta tekstā attiecīgo teikumu par vecuma pensiju palielināšanu kara invalīdiem un kara dalībniekiem. Un otrais ir Silāra kunga priekšlikums - papildināt 13.pantu ar teikumu: "Vecuma pensijas Latvijas Republikas iekšlietu un robežapsardzības dienestiem palielina par attiecīgajai invaliditātes grupai paredzēto sociālo pensiju."

Priekšsēdētājs: Šobrīd rakstiski ir iesniegti divi deputātu priekšlikumi, un deputāts Morozļi arī teica, ka viņš...

I.Krastiņš: Es atvainojos. Jā, mēs 26.novembrī saņēmām vēl arī deputāta Endeles kunga priekšlikumu. Diemžēl 26.novembrī komisija jau bija sagatavojusi šos te papildinājumus. Ja Endeles kungs uzstāj... man ļoti žēl, mēs būsim spiesti balsot, tikai noklausoties vien jūsu priekšlikumu, bet neredzot to drukātā veidā.

Priekšsēdētājs: Tātad par 13.pantu mums ir jāsāk apspriešana, jo šajā pantā bija priekšlikumi, un deputātiem tos vajag motivēt. Lūdzu, Endeles kungs!

I.Krastiņš: Es atvainojos, es tomēr ierosinātu vispirms izteikties par katru no šiem priekšlikumiem atsevišķi un tad balsot. Ja hronoloģiski pirmais bija deputātu Ivanova, Priščepova un Feršalova ierosinājums, tad varbūt lai tie, kuri ir par un pret šo ierosinājumu, izsaka savas domas, pēc tam mēs nobalsosim un tad skatīsim nākamo papildinājumu. Citādi būs putra.

Priekšsēdētājs: Varam arī tā darīt. Jā. Deputāti Ivanov, Priščepov, Feršalov, kurš no jums vai arī kāds cits no deputātiem grib šos priekšlikumus argumentēt? Ja jūs gribat izteikties pret, jūs varat...

I.Krastiņš: Deputāts Morozļi arī viņu atbalsta...

Priekšsēdētājs: ...tad jūs to varēsit darīt. Un arī argumentēt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Kad šis pants tika izskatīts otrajā lasījumā, neliels pārsvars bija tam, lai svītrotu teikumu, kas bija pirmajā variantā. Sociālās nodrošināšanas komisijā ienāca daudz priekšlikumu, kuros mūsu vēlētāji pieprasīja, lai šo teikumu likumā ieslēgtu. Starp tiem bija arī mūsu valdības priekšlikums. Komisijas locekļiem, kuriem mēs nodevām šos priekšlikumus, starp tiem arī Sociālās nodrošināšanas ministrijas priekšlikumu, es iesaku to ieslēgt sociālās nodrošināšanas likumā./

Priekšsēdētājs: Vēl jo vairāk - mēs atceramies, ka arī valdībai bija būtībā tāds pats priekšlikums, tikai attiecībā uz citiem pantiem, taču ideja bija tā pati. Vai vēl kāds grib izteikties par šo deputātu Ivanova, Priščepova, Feršalova priekšlikumu? Lūdzu, deputāt Silār! Pagaidām tikai par šo.

I.Silārs: Runāt par šo priekšlikumu man īpaši liek šorīt manās mājās atskanējušais telefona zvans ar draudiem izrēķināties ar mani un manu ģimeni. Es tādēļ gribu atgādināt arī vakar šeit izskanējušo domu par antihitlerisko koalīciju. Es gribu atgādināt, ka Latvija savu valstiskumu zaudēja, pamatojoties uz 1939.gada 23.augustā noslēgto līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Un šis karš bija iecerēts, lai atņemtu valstiskumu Baltijas valstīm, Somijai un Polijai, un, ja mēs vēl tagad šiem saviem varmākām maksāsim un laizīsim viņiem rokas, tad mēs nekad nedabūsim savu valstiskumu atpakaļ. Tādēļ es aicinu kategoriski atteikties maksāt viņiem meslus.

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, es tomēr gribētu jums aizrādīt, jo runa ir par veciem cilvēkiem, kas ir piedalījušies karā, nevajadzētu varbūt lietot tādus epitetus. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mēs jau reiz ar jums vienojāmies par to, ka mums visi cilvēki ir vienādi, ka nevar būt citi vienlīdzīgāki par citiem. Dotajā gadījumā mēs radām nevienlīdzību par labu cilvēkiem, kas šīs privilēģijas ir saņēmuši jau 45 gadus. Tieši tāpēc es ierosinu ļoti labi pārdomāt, kā balsot šajā gadījumā, tāpēc ka viena daļa var pierādīt visu par karu, bet otra daļa vairs nevar neko pierādīt. Un tādā gadījumā, ja tomēr mēs par šo jautājumu nobalsojam, tad man ir priekšlikums, kuru es šorīt iesniedzu, - šīs piemaksas ir jādod no PSRS Aizsardzības ministrijas budžeta. Bet es aicinu balsot pret šo pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Atbalstot Silāra kunga un Freimaņa kunga teikto, es vēl gribētu piebilst kaut vai tādu elementāru lietu, kas arī... nu, piemēram, konkrēti partizāni "Sarkanā bulta". Tie bija partizāni jeb civiliedzīvotāju aplaupītāji, kā nu viņus varētu nosaukt. Tie ir kara dalībnieki un saņem pensiju. Nacionālie partizāni, kas arī būtībā bija partizāni un kas cīnījās pret komunismu Latvijā un arī varbūt vienu otro reizi nodarbojās ar laupīšanu un varbūt vēl ar ko citu, - tie nav kara dalībnieki. Tātad arī es uzskatu, ka mēs nevaram dot šiem cilvēkiem nekādas privilēģijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Ivanovs: */Es gribu runāt par 13.pantu. Priekšsēdētājs vakar ziņoja, ka komisija pagājušajā nedēļā vienbalsīgi nolēmusi atstāt šo punktu. Man ir divi tūkstoši kara dalībnieku parakstu (vispār savākti vairāk nekā 40 tūkstoši parakstu), lai šo punktu atstātu. Es gribu iebilst deputātam Silāram. Šeit runa ir par.../

Priekšsēdētājs: Lūdzu, runājiet mikrofonā!

I.Ivanovs: */...atvainojiet, kara dalībniekiem, padomju armijas karavīriem un antihitleriskās koalīcijas dalībniekiem, izņemot fašistiskos noziedzniekus. Viņi visi saņems vienādas pensijas, obligāti no PSRS fondiem. Šis pants attieksies arī uz mežabrāļiem, jo tas ir neitrāls un ne no kā nav atkarīgs. Es, biedri, pastāvu uz to, ka vajag mazāk politikas un vairāk ekonomikas. Es tikko biju autobusu parkā uz tikšanos ar vēlētājiem, kas prasa pieņemt ekonomiskus, nevis politiskus likumus. Es lūdzu visus kolēģus nobalsot par šo punktu, par papildinājumu, kuru izsvītroja./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Ždanoka: Es gribu nolasīt cienījamajiem deputātiem nelielu vēstuli, kura ir pieņemta 130.latviešu strēlnieku korpusa veterānu kopsapulcē. Tur arī bija ļoti daudz sarunu par vēsturi, par tiem gadiem, un man pat pārmeta, ka es vienu dienu pirms tam diskusijā pie apaļā galda biju kopā ar bijušo leģionāru Visvaldi Lāci, tie cilvēki, kuri zināja par viņa darīšanām kara laikā, un viņi raksta... Diemžēl šodien sēdē nepiedalās mūsu cienījamais priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs, pie kura šī delegācija personīgi ir bijusi nedēļu atpakaļ, bija arī pie Godmaņa, un te viņi raksta Godmanim un Gorbunovam: "130.latviešu strēlnieku korpusa veterāni savā kārtējā padomes sēdē 28.novembrī izteica visdziļākās bažas par republikas vadības gatavoto kraso cenu paaugstinājumu. Kara veterānus satrauc tas, ka republikas Ministru padome gatavo šo soli slepenībā no tautas, bez atklātas apspriešanas, netiek arī izskaidrots, vai ir paredzēts vispārējās kompensācijas mehānisms un kāds tas varētu būt. Mēs, veterāni, tāpat esam norūpējušies par mūsu pensiju apmēriem. Apspriežot pensiju likumu republikas Augstākajā padomē, jūtams, ka kara veterāniem, arī kara invalīdiem, pensijas apmēra noteikšana kļūst arvien problemātiskāka. Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas veterānu materiālais nodrošinājums prasa steidzamu atrisinājumu, bet cenu paaugstināšanas un kompensācijas mehānisma projekts nekavējoties jāpublicē laikrakstos." Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Morozļi: */Cienījamie deputāti! Sakarā ar šī panta apspriešanu es gribu atgādināt sekojošo.

Pašlaik ir radusies nenormāla, grūti izskaidrojama situācija. Vieni un tie paši cilvēki, kas piedalījās karā, atkarībā no tā, kur viņi dzīvo, saņem dažādas pensijas. Starp citu, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā dzīvojošie kara dalībnieki atbilstoši PSRS likuma par pensijām 22.pantam no šī gada 1.oktobra pie pensijām saņem piemaksas. Latvijas Republikā šo piemaksu nav. Savāda situācija. Kāpēc šie ļaudis, kas nosargāja savu un citas pasaules valstis, tiek vērtēti citādi? To apliecina, lūk, parakstu paka, cilvēki nāk uz pieņemšanu un citādi. Sociālās nodrošināšanas ministrija uzskata, ka viņiem pensijas jāmaksā. Par to runājām pirmajā lasījumā, otrajā lasījumā. Bet tagad mēs esam iestrēguši formālā apstāklī - trešajā lasījumā. Taču, ja mēs uzskatām, ka tas pareizi, varam atgriezties pie otrā lasījuma. Kas var mums par to pārmest, ja tas ir cilvēku labā? Tādēļ es pastāvu par šī likuma pieņemšanu./

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Es vēršu jūsu uzmanību uz to - zālē ir tāds troksnis! -, ka tie, kuri gribēs izteikties par punktu, kuru mēs apspriežam šobrīd, tie var nākt pie mikrofona, var pieteikties sekretariātā un var runāt. Vajadzības runāt no vietas nav. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Es nesaprotu situāciju, kāda mums radusies Augstākajā padomē. Mēs ievēlējām valdību, teicām, ka pilnīgi tai uzticamies. Šodien pie mums griežas Sociālās nodrošināšanas ministrija, acīmredzot valdības vārdā. Un mēs šeit valdībai, atvainojiet par izteicienu, organizējam eksekūciju, nekādā gadījumā negribam uzklausīt valdības priekšlikumus. Mēs sakām: kur konfrontācija, kāpēc nav Latvijas iedzīvotāju konsolidācijas? Par ko šodien sarunas? Par valdības priekšlikumu piešķirt pensijas Lielā Tēvijas kara dalībniekiem un invalīdiem, kas ierakstāms 13.pantā. Viņi ir padzīvojuši cilvēki, sešdesmitgadnieku ļoti maz, 70, 80 gadu un vecāki. Būsim humāni, uzmanīgāk uzklausīsim valdības, kuru mēs šeit ievēlējām, priekšlikumus./

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Man paliek iespaids, ka mēs sākam pieņemt likumus, balstoties uz izsmalcinātām filoloģiskām sentencēm. Vai tiešām ir vēlreiz jāskaidro, kādas briesmas Latvijai draudēja no vāciešiem. Un es domāju, ka, ja mēs šoreiz nokļūdīsimies, tad nekāda atbalsta mūsu parlamentam no lielas Latvijas iedzīvotāju daļas nebūs. Mēs tagad katastrofāli zaudējam autoritāti, un es domāju, ka līdz ar šā panta pieņemšanu tajā redakcijā, kādā tas ir pašlaik, mēs pieliksim tam visam punktu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Cienījamie deputāti! Es gribu jums nolasīt Daugavpils pilsētas padomes kara un darba veterānu aicinājumu, ar kuru viņi griežas pie Augstākās padomes priekšsēdētāja un visiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem.

"No masu informācijas līdzekļiem mēs, Lielā Tēvijas kara veterāni, esam uzzinājuši, ka republikas Augstākajā padomē, otrajā lasījumā apspriežot likumprojektu par pensijām, no tā tika izsvītrots ārkārtīgi nozīmīgs atvieglojums invalīdiem un kara dalībniekiem - vecuma piemaksa pensijai." Visu nelasīšu. "Mēs uzskatām, ka deputātiem, kas nobalsoja pret šo atvieglojumu tikai ar divu balsu pārsvaru, jāpārskata sava attieksme pret kara veterāniem un jāievēro, ka mēs, invalīdi un Lielā Tēvijas kara dalībnieki, šo atvieglojumu nopelnījām kara frontēs. Kara veterāni visos laikos un visās valstīs izmantojuši cieņu un atvieglojumus. Invalīdi un kara dalībnieki, kas dzīvo citās Savienības republikās, jau no 1990.gada 1.oktobra, atbilstoši likumam par pensijām, izmanto šo atvieglojumu. Kāpēc gan Latvijas Republikā nav šī humānisma attiecībā uz kara veterāniem? Ikdienas dzīvē mēs jūtam savu līdzpilsoņu cieņu, tāpēc mums ir tiesības to pašu sagaidīt no visiem Latvijas Augstākās padomes deputātiem, kas nobalsos par atvieglojumiem Lielā Tēvijas kara invalīdiem un dalībniekiem." Pieņemts 1990.gada 5.novembrī pilsētas kara veterānu sapulcē.

Personīgi no sevis gribu piebilst, ka nedrīkstam aizmirst, ka republikā ir 100 000 Lielā Tēvijas kara veterānu. Kad mēs bijām pieņemšanā pie Gorbunova, viņš apsolīja atbalstīt veterānus, bet, par nožēlu, šodien viņa nav. Es gribu atbildēt deputātam Silāram, kas veterāniem atsaka ar to pamatojumu, ka Latvija nav iestājusies antihitleriskās koalīcijas sastāvā. Negribu strīdēties par Otrā pasaules kara cēloņiem un vaininiekiem. Tas ir garš un grūts priekšmets, man ir savs viedoklis šajā jautājumā. Bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka karo valstis, bet mēs tagad aizskaram konkrētus cilvēkus, kurus, manuprāt, nedrīkst apvainot, bet maksimāli jāciena par to, ko viņi ir izdarījuši./

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Es izmantošu to apstākli, ka vadu šo sēdi, un jautāšu: vai jums neliekas, ka mēs atkārtojam vienu un to pašu jau neskaitāmas reizes un ka mums visiem, kas šeit ir zālē, viss ir skaidrs, mēs paši varam par to izšķirties balsošanas rezultātā. Varbūt mēs varētu pieņemt priekšlikumu tomēr beigt debatēs apspriest šo pantu un balsot. Arī es gribētu pateikt dažus vārdus par saviem apsvērumiem un izbeigt šo - kā man liekas, šobrīd jau diezgan bezjēdzīgo - debatēšanu. Vai jums ir kādas citas domas, ka vajadzētu turpināt debates? Varbūt pateiksim šos priekšlikumus pēc tam... Es nedzirdēju neviena, kas būtu teicis, ka debates jāturpina. Es vienkārši gribētu pateikt savas domas par šo 13.pantu.

Domāju, ka mēs šeit veltīgi strīdamies, jo vajadzētu tomēr domāt par Augstākās padomes... tādu humānu rīcību, domājot par cilvēkiem, no kuriem neviens nav īsti laimīgs, jo viņi visi bija spiesti karot savā jaunībā, viņu vecums šobrīd nevienam nav apskaužams, un tie veselības iedragājumi un tie pārdzīvojumi, ko viņi ir izcietuši, noteikti šajos cilvēkos ir atstājuši savas pēdas. Pie mums ir griezusies valdība ar lūgumu, lai mēs apmierinātu šo prasību un lai Otrā pasaules kara dalībniekiem tiktu palielinātas šīs sociālās pensijas. Es domāju, ka Latvijas iedzīvotāji no tā nabagi nepaliks, bet mēs būsim izteikuši savu attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri bija spiesti piedalīties šajā karā un kuri bija ierauti šajā karā. Tādējādi es pats personīgi aicinātu balsot par šo papildinājumu, par kuru mēs jau ļoti daudz diskutējām otrajā lasījumā. Un, ja jūs man atļausit, varbūt pārtrauksim debates un ķersimies pie balsošanas. Izsakiet tikai priekšlikumus, bet vairs nedebatēsim.

Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kramiņš: Divi asinskāri valdnieki izraisīja karu, šajā karā tika sakropļoti cilvēki, cilvēki nav vainīgi. Tāpēc es ierosinu piekrist valdības priekšlikumam par kara invalīdu pensiju attiecīgu palielinājumu, taču man nav skaidrs, ko mēs saprotam ar vārdiem "kara dalībnieki". Un tāpēc es gribu jautāt: vai tie nav kara dalībnieki, kam viena armija gāja pāri un laupīja un otra armija gāja pāri un laupīja? Vai mani vecāki nav kara dalībnieki, ja viņi laimīgas nejaušības dēļ izglābās no bombardēšanas, toties visa viņu māja tika sabombardēta un iedzīve... Tāpēc es nesaprotu, ko nozīmē šī kategorija "kara dalībnieki". Un, man liekas, šādu kategoriju vajadzētu likvidēt, jo visi tie ir kara dalībnieki, kuri šinī brīdī bija dzīvi un kuri tiešām tika ierauti karā, un kuri visu to pārdzīvoja.

Priekšsēdētājs: Jā, protams, tas ir filozofisks jautājums, bet pasaulē tomēr ir pieņemts apzīmējums, kurš ir kara dalībnieks un kurš nav, kaut arī bieži vien mierīgie iedzīvotāji cieš vēl vairāk. Lūdzu, bet tagad tikai priekšlikumus!

A.Kiršteins: Es daļēji piekrītu arī Dainim Īvānam, ka politika ir jāatdala no ekonomikas, bet mans priekšlikums ir tāds, ka šos 25 procentus vajadzētu maksāt tikai invalīdiem, jo kara dalībnieki strādāja arī apgādes daļās un daži dzīvoja ļoti labi arī kara laikā, tas ir pirmkārt. Otrkārt, maksāt tikai tiem, kuri piedalījās vienā vai otrā pusē no Latvijas, jo cilvēks, kas 1939.gada 30.novembrī bombardēja Helsinkus un tika ievainots (bet tur gāja bojā sievietes un bērni), nevar saņemt palielinātu pensiju, teiksim, no Latvijas valdības. Tātad maksāt tikai tiem, kuri bija iesaukti no Latvijas teritorijas.

Priekšsēdētājs: Un tad vēl ir jādomā par šā panta redakciju... Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es arī tomēr ierosinātu... Ja mēs nosveramies uz to pusi, ka nosakām šo paaugstināto pensiju, tad tomēr vajadzētu precizēt, kādiem kara dalībniekiem - vai tur mums ir jābūt Otrā pasaules kara dalībniekiem, jo ir milzīgi gari likumdošanas aktu saraksti, kur uzskaitīts, kas šobrīd tiek pielīdzināti kara dalībniekiem. Un es saprotu tos deputātus, kuri tagad ir civiltērpā, bet kuri bija formās, - viņi ar "kara dalībnieki" saprot daudz ko citu, un es, būdams jurists, aicinu šo jautājumu tomēr precizēt. Un tad rodas jautājums: kā tad būs ar tiem kara dalībniekiem, kuri karoja līdz 1949.-1950.gadam, un tad, kad 1949.gada 25.martā izveda cilvēkus, kuri varbūt viņus apgādāja, nāca no meža ārā un sēdās iekšā gulagā. Kā būs ar tiem?

Priekšsēdētājs: Tātad jūsu priekšlikums ir par precizēšanu. Mums ir tiesības arī šo pantu vēlreiz nodot komisijai un šobrīd nobalsot, lai komisija vēl pie tā piestrādā. Balsošanu par šo pantu var atlikt uz vēlāku laiku un pēc tam pieņemt likumu kopumā. Es domāju, ka tas būtu labākais risinājums - vēlreiz sanākt ieinteresētajiem cilvēkiem kopā un precizēt šā panta redakciju. Lūdzu, trešais mikrofons. Es zinu, ka arī trešajā lasījumā ir tiesības atsevišķus pantus pārskatīt.

E.Repše: Man ir viens paziņojums ārpus darba kārtības, proti, Apvienotās budžeta komisijas sēde patlaban būs par cilvēku aizsardzības jautājumu. Lūdzu komisijas locekļus uz sēžu zāli.

Priekšsēdētājs: Repšes kungs, es nesaprotu, kādā sakarībā jūs šeit parādījāties pie mikrofona. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters: */Man liekas, par 13.pantu jābalso, debates sakarā ar to vienkārši nav vajadzīgas. Taču reizē ar to gribu pasvītrot, ka deputāts Silārs ir laimīgs cilvēks, jo viņam tikai viens zvans atskanējis, bet man divdesmit viens. Bet es taču nebalsoju pret to, ka latviešu tautai piešķir pensiju. Tas nav nopietni. Vēl jo vairāk tāpēc, ka runa ir par kara veterāniem, runa nav tikai par krievu cilvēkiem, ukraiņu tautības cilvēkiem, runa ir arī par Lielā Tēvijas kara dalībniekiem latviešiem. Kāpēc gan tādas lietas jārunā?

Es vēlreiz gribu pasvītrot. Droši vien nav vērts mums, parlamentam, lieku reizi pasvītrot, ka mēs esam mazāk konstruktīvi nekā valdība, ko esam ievēlējuši. Paldies./

Priekšsēdētājs: Ščipcova kungs, ja jums nav priekšlikumu, varbūt pārtrauksim debates un izlemsim šo jautājumu.

O.Ščipcovs: */Man, priekšsēdētāja kungs, tikai viena doma. Es gribu teikt, ka tad, ja mēs neievērosim priekšlikumu par pensijām kara dalībniekiem, mēs parlamenta prestižam nodarīsim nelabojamu zaudējumu visas Latvijas sabiedrības priekšā, grausim Latvijas Republikas prestižu Eiropas un Amerikas acīs./

Priekšsēdētājs: Es tiešām lūgtu būt konstruktīvākiem un iztikt bez aicinājumiem plenārsēdes laikā.

I.Krastiņš: Es ļoti atvainojos, bet man liekas, ka runa ir nevis par mūsu prestižu... ka mēs saceram likumus nevis sava prestiža labad, bet lai rūpētos par pensionāriem.

Priekšsēdētājs: Jā, pilnīgi pareizi. Lūdzu, trešais mikrofons.

O.Kostanda: Es tomēr domāju, ka šis ir ļoti svarīgs pants un tas ir jānodod komisijai piestrādāšanai, jo padomājiet - katrs teikums šajā formulējumā ļoti daudz ko izsaka. Padomājiet par kara dalībniekiem! Es jums minēšu vienu piemēru...

Priekšsēdētājs: Cienītais deputāt Kostanda, tāds priekšlikums jau ir.

O.Kostanda: Vienu mirklīti, es jums paskaidrošu, jo mēs balsosim par to noteikti. Viens piemērs. Centrālcietuma Nr.1, tas ir, Rīgas Centrālcietuma, priekšnieks Svarinskis, piemēram, ir dzīvs, viņš kara pirmajās dienās uzreiz ar saviem cietumsargiem... Jūs zināt, kas ir Centrālcietums Rīgā un kas tur 1941.gadā pagalmā notika, kādas ainas tur atklājās. Viņš ar saviem cietumsargiem devās uz Igauniju, tur veidoja tātad divus šos tā saucamos latviešu izstrebiteļu pulkus, viņš bija viens no pirmajiem, kas tur iestājās. Viņš ir kara dalībnieks un reizē viens no masu slepkavību iniciatoriem un organizatoriem Latvijā. Es domāju, ka pie šā punkta mums ir nopietni jāstrādā, lai kara dalībnieki, protams, saņemtu, bet nesaņemtu tie, kuri piedalījušies masu slepkavībās, masu represijās. Iesaku šo punktu atlikt.

Priekšsēdētājs: Es gan domāju, ka jautājums par kara noziedzniekiem abās frontes pusēs - tas ir pavisam atsevišķs jautājums, kas nav šeit apskatāms.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāja kungs, arī es ierosinātu šo jautājumu atlikt un izskatīt priekšlikumu analogi tam, kā tas bija ar 20.pantu, - palielināt visiem invalīdiem attiecīgi par 50 procentiem no sociālās pensijas, tas būtu kompromiss, un tas attiektos uz visiem invalīdiem, jo visiem invalīdiem darba spējas bija pazeminātas, viņi nevarēja nopelnīt tik lielas pensijas. Tā ka to var izskatīt atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Labi. Mēs pārtraucam debates. Deputāt Endele, liekas, jums nekā jauna nebūs...

J.Endele: Man kas sakāms pavisam par citu lietu šajā pantā.

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, vispirms izšķirsimies par šo, par 13.panta papildinājumu. Mēs norunājām, ka izdiskutēsim par šo. Un sakarā ar šo diskusiju, kas šeit bija, jūs redzējāt, ka parādījās viens no priekšlikumiem, ko izteica deputāti, - un arī es pieļauju šādu varbūtību, tā kā šeit ir zināmas pretrunas un ne visi deputāti ir apmierināti ar ierosinātā papildinājuma redakciju, - vēlreiz nobalsot šā panta atgriešanu komisijā. Viņi to var izskatīt arī šodien starpbrīdī, lielajā starpbrīdī, un pēc tam mēs varam atgriezties pie kopējās balsošanas un iet tālāk un izskatīt tekstu un visus citus pantus.

Otrais variants ir... Protams, ja deputāti uzstāj un ja mēs nevienojamies par šo izskatīšanu vēlreiz komisijā, tad mēs varam vienkārši sākt balsot pantu vai nu pašreizējā tā redakcijā, vai papildinājumu utt. Bet acīmredzot es tomēr gribētu nobalsot, man liekas, šobrīd visloģiskāko priekšlikumu - vēlreiz šo pantu iedot komisijai starpbrīdī izskatīt kopā ar ieinteresētajiem cilvēkiem. Jūs atbalstāt, Krastiņa kungs?

I.Krastiņš: Es esmu pret. Ja nodod komisijai, tad šādā gadījumā balsojot ir skaidri jāformulē uzdevums, ko no komisijas grib. Ar šiem formulējumiem, kas te patlaban ir piedāvāti gan kā priekšlikumi, gan tekstā, komisija strādā no pirmā lasījuma, un pie pilnīgas vienprātības mēs kā neesam, tā neesam nonākuši un acīmredzot nenonāksim arī starpbrīdī. Tādā gadījumā komisijai ir jādod uzdevums: vai nu precizēt jēdzienu "kara dalībnieki", vai precizēt, par kuriem kariem te ir runa. Komisijas viedoklis šajos jautājumos ir pilnīgi viennozīmīgs. Kara dalībnieks ir tas, kas piedalījies karā, un ir runa par jebkuru karu. Krievu-turku karš, krievu-japāņu karš - man ir pilnīgi vienalga, kurš. Tāds ir komisijas viedoklis.

Priekšsēdētājs: Komisijas priekšsēdētājs nepaspēja pateikt līdz galam par šo balsošanu. Tātad, lai mēs varētu pantu atdot atpakaļ, mums, protams, jāzina, kādā redakcijā vajag atgriezties. Tāpēc vispirms acīmredzot ir jānobalso tas, vai mēs izdarām šo papildinājumu - 13.panta papildinājumu un reizē ar to nododam komisijai šo 13.panta redakciju vēl precizēt, jo jūs redzējāt, ka šeit bija pretrunas. Taču mums ir jāizšķiras principiāli, vai mēs šādu papildinājumu atbalstām. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Godātais komisijas priekšsēdētāj! Es ierosinu, ka gadījumā, ja deputāti nobalsos par to, ka jums, komisijai, jāiesniedz atzinums par šo 13.pantu, tad arī vienlaikus pēc jūsu atzinuma sniegšanas vajag sniegt informāciju valdības pārstāvjiem par, teiksim, šīm summām, kas nepieciešamas, lai izmaksātu šīs kategorijas pensionāriem pensijas, un cik liels ir šīs kategorijas pensionāru skaits, lai mums būtu aptuvens priekšstats, par kādu cilvēku loku ir runa, lai mēs zinātu, par ko mēs izšķiramies. Tāds ir mans konkrētais priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Manuprāt, mums visiem ir skaidrs, par ko šobrīd ir jāizšķiras. Izdarīsim šo izvēli, nobalsosim šo papildinājumu un, ja deputāti neiebilst, tad nodosim ar šo balsojumu komisijai pantu, un lai komisija izdara visu to, ko teica deputāts Lagzdiņš, un pēc tam atgriezīsimies pēcpusdienas sēdē tikai pie šā panta galīgās akceptēšanas un likumprojekta nobalsošanas kopumā. Vai nav nekādu iebildumu pret šādu variantu? Ir jānobalso ar balsojušo vairākumu, lai mēs šobrīd pieņemtu šo papildinājumu. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz, jo man liekas, ka te bija kaut kāda kustība zālē. Balsosim 13.panta papildinājumu, kas mums ir izdalīts, to, vai mēs papildinām ar šo papildinājumu 13.pantu vai nepapildinām. Ja mēs izdarām šo papildinājumu, tad nododam pantu tūlīt komisijai, lai starpbrīdī to precizētu.

I.Krastiņš: Es paskaidrošu - runa ir gan par ministrijas papildinājumu, gan par šajā 257.dokumentā minēto Ivanova, Priščepova un Ščipcova papildinājumu, kuri praktiski ir vienādi.

Priekšsēdētājs: Jā, valdības un trīs deputātu ierosinājums, kaut gan, protams, vairāk deputātu izteicās par nekā pret. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: ir 128 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim to, ka mēs papildinām šo 13.pantu.

I.Krastiņš: Lai būtu pilnīga skaidrība, es atļaušos šo papildinājumu nolasīt. Tātad balsojums ir par to, ka 13.pantu papildina ar šādiem diviem teikumiem: "Vecuma pensijas kara invalīdiem tiek palielinātas par attiecīgajai invaliditātes grupai paredzēto sociālo pensiju. Vecuma pensijas kara dalībniekiem tiek palielinātas par 25 procentiem no atbilstošās sociālās pensijas." Tātad balsojums ir par šo divu teikumu iekļaušanu 13.pantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu: 43 plus 9, tātad tas ir mazākums, šis papildinājums ir pieņemts. Mēs nododam šo 13.pantu komisijā, lai tiktu precizēts šis formulējums.

I.Krastiņš: Es tomēr lūgtu nobalsot arī par nodošanu komisijai, un, ja tas komisijai tiek nodots, tad es lūgtu precizēt, kas tad tai būtu jādara. Es patlaban nesaprotu. Šis papildinājums bija pirmajā lasījumā, tagad tas ir iekļauts atkal. Esiet tik laipni un pasakiet, kādā veidā tad mums tas ir jāprecizē - jāpārveido vai kā citādi.

Priekšsēdētājs: Mēs varam balsot arī par atstāšanu bez izmaiņām. Ja ir konkrēts priekšlikums par redakciju, par iespējamo precizējumu, tad, lūdzu, izsakieties!

I.Ivanovs: */Komisija jau divas reizes ir balsojusi par šo papildinājumu. Pareizāk, sākumā tā iesniedza priekšlikumu, kuru iepriekšējā komisijas sēdē izsvītroja. Mēs par to, lai ieslēgtu./

Priekšsēdētājs: Principā, ja runājam par aprēķiniem, tad jāsaka: ja valdība nāk ar ierosinājumu, tad valdībai šie aprēķini ir, vismaz es tā domāju. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es tomēr ierosinu šo pantu obligāti nodot komisijai. Mēs te ilgi runājām, bet tā arī neviens īsti skaidrībā netika, kas ir kara dalībnieks: vai nacionālais partizāns, kas bija mežā līdz 1949.gadam, ir kara partizāns vai laupītājs, un vai partizāns, kas bija Kurzemes katlā, "Sarkanajā bultā", ir kara dalībnieks vai nav. To vajadzētu precizēt. Jo tomēr ir atšķirība - kara invalīds vai kara dalībnieks. Un, ja mums īsti nav skaidrs, tad tas jādod komisijai.

Priekšsēdētājs: Tātad noskaidrot, kas ir kara dalībnieks. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Es uzskatu, ka tas obligāti komisijai jāprecizē, mēs par to arī nobalsojām - nodot precizēt komisijai šo redakciju, jo šeit ietilpst arī visi čekisti - Noviks un visi citi nagu maucēji ir ietverti šinī kara dalībnieku kategorijā. Mēs viņiem maksāsim pensiju...

Priekšsēdētājs: Vai priekšlikums ir - lai viss būtu skaidrs - balsot to, ka mēs nododam komisijai precizēt, kas ir kara dalībnieks? Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Dīmanis: Es domāju, ka tas ir nobalsots un šeit vairs neko nevajag precizēt, nevajag jaukt likumu ar instruktīvo materiālu. Bez šaubām, šis likums ir apausts ar instruktīvo materiālu, kur visi šie sīkumi, visas nianses būtu izskaidrotas, jo mēs taču nevaram likumā nodarboties ar neskaitāmām definīcijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Celmiņš: Šeit jautājums par kara dalībniekiem ir tāds, ka viņi ir saņēmuši apliecības un oficiāli ir fiksēts, ka viņi ir kara dalībnieki, un, ja mēs šeit kaut ko gribam grozīt, tad mums ir jāpieņem lēmums par kara dalībnieku pārreģistrēšanu, tas ir, jāpieņem papildu lēmums ārpus šā likuma, lai pārreģistrētu kara dalībniekus.

Priekšsēdētājs: Bet tas ir valdības uzdevums, tas attiecas jau uz valdību, kura nāca ar šo ierosinājumu. Lūdzu, Platā kungs! Es došu tagad vārdu Platā kungam, jo viņš pateiks valdības viedokli.

J.Platais, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieks: Tātad, ņemot vērā apzinātos kara dalībniekus gan no padomju armijas puses, gan arī no tiem, kuri dienēja pretējā pusē, šā aptuvenā kontingenta izdevumi 1991.gadā, lai izmaksātu šo piemaksu, varētu būt ap septiņi ar pusi miljoni rubļu. Tā ir atbilde deputātiem, kas uzdeva jautājumu, cik tas var maksāt.

Priekšsēdētājs: Jūsu ministrija ir aprēķinājusi, vai tas ir iespējams?

J.Platais: Jā, tas ir tajos aprēķinos, kuri bija sagatavoti un iesniegti izskatīšanai deputātiem sakarā ar sociālo nodokli.

Priekšsēdētājs: Tātad skaidrs...

I.Krastiņš: Es atvainojos, es lūgšu tomēr pārtraukt debates par šo jautājumu un nobalsot attiecīgā panta nodošanu komisijai pārstrādāt. Es esmu kategoriski pret to, ka pensiju likumā tiktu skaidrots jēdziens "kara dalībnieks". Tam absolūti nav nekāda sakara ar pensiju likumu. Tas ir jādara absolūti citos dokumentos, nevis pensiju likuma vienā pantā pēkšņi ir precīzi jāpasaka jēdziens "kara dalībnieks".

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir cita rakstura jautājums. To mēs tiešām varam stiept uz dažādām pusēm. Varbūt, cienījamie deputāti, jums nebūtu iebildumu, ja mēs nobalsotu?

J.Platais: Es gribētu atbalstīt komisijas priekšsēdētāju par to, ko viņš nupat teica, un, ja kādam ir tiešām konkrēts priekšlikums, tad, lūdzu, lai viņš rakstiski iesniedz, kā to formulēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es pie jums griežos. Mēs pieņēmām lēmumu par 9.pantu, kaut gan bija mēģinājumi to mainīt, Bojāra kungs balstījās uz valdības lēmumu, bet jūs balsošanas procesu neatcēlāt. Divas reizes komisija palika pie piedāvātā formulējuma. Valdība piedāvāja analoģisku formulējumu. Mēs guvām zināmu rezultātu, bet tagad atkal cenšamies to mainīt ne tuvu parlamentārām metodēm. Es domāju, ka apspriešana jāpārtrauc un jāpieņem lēmums, kuru viennozīmīgi jau izteica mūsu parlaments./

Priekšsēdētājs: Paldies, tātad priekšlikums ir balsot šo pantu kopumā. Ar attiecīgajām izmaiņām.

No zāles: Jautājums par procedūru!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Par procedūru. Taču deputāts pie otrā mikrofona bija pirmais.

I.Ivanovs: */Šeit izvirzās jautājums, kas gan ir kara dalībnieks? Mums 37.panta 1.punktā bija rakstīts: "Karadienests aktīvās armijas sastāvā kara darbības periodā, tāpat piedalīšanās partizānu vienībās tiek ieskaitīta darba stāžā trīskārtīgā apjomā, izņemot kara noziedzniekus." Tas bija komisijas izstrādāts formulējums, kas kaut kādu iemeslu dēļ pazudis. Es pastāvu uz šā teksta atjaunošanu 37.pantā. Tad nebūs jautājumu, kas ir kara dalībnieks. Lūk, jums atbilde!/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Balsu skaitīšanas komisijas loceklis. Man ir protests par procedūru. Mēs tikko nobalsojām par labojumu, kuru iesniedza tās frakcijas deputāti, kurai man ir gods piederēt. Taču es redzēju, ka vienpadsmitajā rindā piereģistrējušā Jāņa Endeļa vietā nobalsoja deputāts Ziediņš. Es prasu atcelt šo balsojumu un jautājumu par deputāta Endziņa (? - Red.) neētisko uzvedību izskatīt Mandātu komisijā. Manas frakcijas deputāti (divi cilvēki) sekoja balsošanas norisei./

Priekšsēdētājs: Tā, acumirkli! Lūdzu, Geidāna kungs... Deputāti! (Zālē troksnis.) Cienītie deputāti! (Visi trokšņo.) Tā. Lūdzu šo jautājumu izskatīt balsu skaitīšanas komisijai, deputātam Geidānam. Ejiet un noskaidrojiet pie deputātiem, kuri ir liecinieki, un pie deputātiem, kuri ir apvainoti, vai mūsu balsošanas rezultāts ir likumīgs vai nav. Mums ir jāstrādā tālāk.

Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: No sēdes vadītāja puses es precīzi dzirdēju, ka mēs balsojam šo papildinājumu, bet sakarā ar to, ka papildinājuma redakcija nav izskatīta trīs dienas iepriekš, bet tikai parādījusies šorīt, tā tiks precizēta komisijā. Tādēļ arī daļa no cilvēkiem to darīja. Tagad mums ir jābalso 9.pants kopumā. Tādā gadījumā, ja komisija neprecizēs vai arī nepieņems šeit deputāta Ivanova priekšlikumu precizēt citā pantā šo jēdzienu, tad es varu aicināt tikai balsot pantu kopumā, tikai pret 9., atvainojiet, pret 13.pantu vai arī pret visu likumprojektu, jo tā nevar. Vispirms jūs vadāt sēdi tā, ka mēs pantu precizēsim, pēc tam mēs balsojam par to, bet pēc tam tūlīt Dīmaņa kungs berzē rokas un saka: re, kā jūs iekritāt, tagad mēs esam zirgā, tas ir nobalsots, un viss kārtībā. Tā vis nav, jo tas nav saskaņots komisijā. Komisija nav paziņojusi, ka tā kopš vakar vakara līdz šim rītam būtu sanākusi un valdības priekšlikumu izskatījusi. Jo, ja mēs kaut ko iekļaujam, mums tas ir jāsaskaņo ar visu likumprojektu kopumā. Vai nu Ivanova priekšlikums jāatjauno tur tajā pantā (kas tad ir šie momenti), vai arī jānosaka, ka kara dalībniekus nosaka Latvijas Republikas Ministru padome, bet nevis tā, kā domā Dīmaņa kungs un citi, ka tie, kuriem tagad ir šīs apliecības "Lielā Tēvijas kara dalībnieks", ar visiem ievainojumiem aizmugurē un tā tālāk un tā joprojām, ka tie nu būs tie, kuri tūlīt ar 1.janvāri saņems šīs paaugstinātās pensijas. Es saprotu, ko viņi šeit pārstāv, un tādēļ es pret to protestēju.

I.Krastiņš: Es atļaušos varbūt Muciņa kungam... Es ļoti atvainojos...

Priekšsēdētājs: Tā. Varbūt Krastiņa kungs atbildēs? Cienītie deputāti, varbūt pārtrauksim protestēt, bet vienreiz par kaut ko izšķirsimies.

I.Krastiņš: Muciņa kungam nav gluži taisnība. Jo šis dokuments Nr.257 tika izdalīts deputātiem 24.novembrī, tajā ir iekšā šis pats priekšlikums tādā pašā formulējumā - tiesa, nevis kā valdības priekšlikums, bet kā deputātu grupas priekšlikums. Bet tas taču nemaina lietas būtību. Jo šie divi formulējumi ir pilnīgi identiski. Tā ka es domāju, visi labi saprata, par ko viņi balso. Un es lūgtu tagad nobalsot divus priekšlikumus. Viens - atdot pantu atpakaļ komisijai, tikai paskaidrojot, ko lai komisija ar to dara, un otrs - pieņemt 13.pantu kopumā.

Priekšsēdētājs: Jums ir skaidrs. Un, tā kā šis priekšlikums... Tā kā bija protesti pret to, ka nevajadzētu to nodot komisijai, jo nav precīza formulējuma, tika izvirzīts priekšlikums, ka tas ir jābalso. Lai nebūtu nekādu pretenziju. Ja mēs nobalsojam, ka jānodod atpakaļ komisijā, un ja ir priekšlikums, kas komisijai ir jādara, - vienīgais priekšlikums bija precizēt, kas ir kara dalībnieki (es nezinu, kādā veidā to var izdarīt parlamenta komisija), - tad mēs to nodosim komisijā. Otrais bija deputātu priekšlikums. Deputātiem ir tiesības izvirzīt šādu priekšlikumu, jo te, lūk, tas ir rakstiski. Mēs jau principiāli par to izšķīrāmies, ka vajag balsot šā panta akceptēšanu ar šo tikko nobalsoto papildinājumu. Un deputāti, kuriem tas nepatīk, var arī balsot pret. Lieta ir ārkārtīgi vienkārša.

Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Es katrā ziņā ierosinātu trešo priekšlikumu. Un lūdzu arī deputātus nobalsot par to. Jo jautājums ir ļoti būtisks. Bija vesela rinda priekšlikumu, par kuriem mēs stundām šeit strīdēsimies. Es uzskatu, ka pensiju likuma trešais lasījums jāpārtrauc līdz nākamajai otrdienai.

M.Vulfsons: Es domāju, ka mēs esam pašreiz šo diskusiju...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Mavrik Vulfson!

M.Vulfsons: Es domāju, ka mēs pašreiz esam vienu diskusiju par nelaimīgajiem cilvēkiem no vienas un otras puses pārvērtuši par pilnīgi lieku politisku diskusiju. Noskaidrot to, kas ir kara dalībnieks, vispār nav komisijas pienākums. Ar to lai nodarbojas citas komisijas mūsu parlamenta ietvaros, bet ne jau ar to, vai sakarā ar invaliditāti pensija ir jāpalielina vai nav jāpalielina. Tas ir juridisks jautājums, kas jāatrisina citai komisijai. Un patlaban, kad ir apstiprināts labojums, es domāju, ka mēs varam tagad pieņemt šo 13.pantu pilnībā. Vai arī to noraidīt balsojot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka viss ir skaidrs. Lūdzu, deputāt Dīmani!

S.Dīmanis: Es gribu izteikt protestu pret deputāta Muciņa uzvedību. Tā ir vienīgā reize, kad parlaments apzināti, nevis pakļaujoties frakcijas disciplīnai nobalsoja par frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu, bet tagad rodas kaut kādas septiņstāvīgas juridiskas konstrukcijas, kas nedod mums iespēju iet tālāk. Es domāju, ka ir jāturpina darbs, un pietiek lieki diskutēt un graut mūsu pašu autoritāti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Es gan neesmu dzirdējis tādu priekšlikumu, taču man būtu priekšlikums balsot par debašu pārtraukšanu.

No zāles: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Un beidzot vienosimies par šiem formulējumiem.

I.Krastiņš: Es lūdzu cienījamos deputātus atcerēties, ka ir vēl divi priekšlikumi par šo pašu 13.pantu. Viens papildinājums ir pieņemts. Vajadzētu tagad beidzot ķerties pie diviem pārējiem. Un tad pieņemt pantu kopumā vai arī to noraidīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izšķirsimies vēlreiz par deputāta Silāra papildinājumu. Arī tas ir papildinājums, kas rakstiski pavairots. Un tad jau sāksies starpbrīdis, un tad balsosim visus izteiktos priekšlikumus pēc kārtas.

I.Krastiņš: Es lūdzu cienījamos deputātus vēlreiz ieskatīties šajā dokumentā Nr.257: izmaiņas un papildinājumi trešajam lasījumam. Vēlreiz atkārtoju - tas tika izdalīts jau pagājušajā sestdienā. Deputāts Silārs 13.pantā ierosina vēl vienu papildinājumu. Proti, vecuma pensijas Latvijas Republikas iekšlietu un robežapsardzības dienesta invalīdiem tiek palielinātas ar attiecīgajai invaliditātes grupai paredzēto sociālo pensiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kurš ir par šādu papildinājumu? Vai kāds grib teikt - par vai pret? Motivēt to? Lūdzu. Varbūt deputāts Silārs grib argumentēt savu priekšlikumu? Un mēs par to varētu balsot. Līdz pārtraukumam ir piecas minūtes. Pat sešas.

I.Silārs: Es domāju, ka tas skaidrāk vairs nav pasakāms, kā tur jau ir formulēts. Aicinu balsot par.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Man ir mistisks jautājums. Līdz šim es biju Endele no Cēsīm. Es nezinu, kā frakcija "Līdztiesība" mani ir nodēvējusi. Varbūt Safonova kungs mani var...

Priekšsēdētājs: Cienītais deputāt Endele! Lūdzu, par deputāta Silāra ierosinājumu 13.pantam!

J.Endele: Nē, es baidos, ka drīz būs pārtraukums un tad šo lietu nevarēs noskaidrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tur atrodas pretējā frakcija. Pārtraukumā ejiet pie tās un noskaidrojiet. Tad mēs to izskatīsim. Vai deputāta Silāra ierosinājums visiem ir skaidrs? Izlasiet! Lūdzu balsošanas režīmu. Un balsojam par, pret vai atturamies akceptēt deputāta Silāra papildinājumu. Valdība to nav atbalstījusi. Lūdzu. 78 - par. Tātad deputāta Silāra papildinājums ir pieņemts.

I.Krastiņš: Un ir vēl viens papildinājums 13.pantam, ko iesniedzis Endeles kungs. Es vēlreiz to atkārtošu, tiesa gan, šis papildinājums bija traktēts 26.novembrī, tad, kad komisija jau sen bija izskatījusi visus priekšlikumus. Proti, es lūdzu jūs ieskatīties 13.panta pirmajā rindkopā, kā Endeles kungs ierosina. Trešajā teikumā vajadzētu mainīt - 10 procentu vietā ierakstīt 20 procentus. Un svītrot frāzi "bet ne vairāk kā par 50 procentiem". Principā līdzīgi priekšlikumi tika balsoti jau otrajā lasījumā, bet tie netika pieņemti.

Priekšsēdētājs: Tātad Endele atgriežas pie šiem priekšlikumiem, kurus mēs jau esam noraidījuši otrajā lasījumā. Līdz ar to mēs balsosim vēlreiz. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Vārdu sakot, ar maniem iesniegumiem ir vienkārši skumja mistika: tas ir trešais, kuru esmu iesūtījis, un tikai viens no tiem ir nonācis līdz komisijai. Es nezinu, kur tie pazūd. Bet ne jau par to gribēju runāt. Man ir jautājums vispirms komisijai: vai jūs esat izrēķinājuši un varat pateikt, pēc cik gadiem, ja pensionārs vienu gadu dāvina pensiju valstij, pēc cik gadiem viņš saņem kompensāciju ar palielinātu pensiju. Lūdzu.

I.Krastiņš: Pēc pieciem gadiem maksimāli ar 50 procentu kompensāciju.

J.Endele: Es atvainojos. Tātad, ja viņš vienu gadu atsakās no pensijas, tad pēc cik gadiem, nevis nostrādājot, bet saņemot palielināto pensiju, viņš būs saņēmis šo dāvanu valstij atpakaļ? Redziet, lieta ir tāda, ka intuitīvi tiek ieviesti skaitļi, kurus jūs nemaz neesat paši rēķinājuši. Šī rinda pretendē uz to, ka mūsu parlamentam ir iespēja iekļūt Ginesa grāmatā. Tāpēc man būtu lūgums tomēr iesniegt šos aprēķinus līdz tiem 50 procentiem, lai katrs balsojot varētu izvēlēties - iet uz to grāmatu vai neiet uz to grāmatu. Statistisko vīrieti, kā tur pareizi ir teikts, sen jau tārpi sagrauzuši... bet, ja viņš vienu gadu atsakās no pensijas... Sievietes var riskēt, viņām pašlaik žūžina tā mūzika uz kapiem. Bet man jums ir lūgums - varbūt es kļūdos savos aprēķinos -, iesniedziet šo aprēķinu, lai katrs no mums balsojot varētu izšķirties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, komisija, atbildiet! Un es lūgtu arī valdību to komentēt, jo tas saistās ar naudas lietām. To vajadzētu zināt precīzi.

I.Krastiņš: Tādā gadījumā es lūdzu talkā ministra vietnieku Platā kungu, kurš, kā zināms, ir finansists, un šie skaitļi ir pamatoti uz ministrijas aprēķiniem, jo es te negribu nodarboties ar plaģiātismu un sākt viņa vietā kaut ko klāstīt.

Priekšsēdētājs: Vai Platā kungs ir šobrīd zālē?

I.Krastiņš: Ir Bites kundze. Varbūt Bites kundze var...

Priekšsēdētājs: Cienītā Bites kundze! Vai jūs varētu izteikties par šiem procentiem 13.pantā? Jā, diemžēl mūsu zāles galā nav dzirdams, ko šeit runā. Un tā, man liekas, ir mūsu, deputātu, vaina. Varbūt, Ivar, atgādiniet, par ko ir runa.

I.Krastiņš: Endeles kungs jautā, lai izskaidro...

Priekšsēdētājs: Jūsu izskaidrojums, un tad mēs balsosim.

I.Krastiņš: ...tā procentu un 50 procentus.

I.Bite: Redziet, šeit ir pateikts, pēc cik gadiem katram pensionāram tas atmaksāsies, taču tas ir ļoti individuāli. Ja viņam ir maza pensija, tad viņam lielāks efekts būs ātrāk. Ja viņam būs liela pensija, viņš it kā zaudēs vairāk. Tā ka šeit tādu aprēķinu šodien pateikt nevar.

Priekšsēdētājs: Labi, cienītajam Endeles kungam pēdējam ir vārds. Vai jums ir jautājums?

J.Endele: Es kā lauku skolotājs teiktu: cienījamā kundze, šeit nav svarīgi, vai ir viens rublis vai 500 rubļu pensija. Tas nav atkarīgs no šīs te pensijas maksas. Lūdzu, rēķiniet!

Priekšsēdētājs: Cienītie deputāti! Mums viss ir skaidrs, es domāju, ka te nevajag diskutēt. Mēs varam izvēlēties vienu vai otru variantu, tikai es domāju tā: ja mēs izvēlēsimies Endeles kunga variantu, kur ir minēti jauni procenti, kurus komisija nav ņēmusi vērā, tad man, izmantojot savas vadītāja tiesības, šis pants būs jānodod tik un tā komisijai vēlreiz ekspertīzei un analīzei. Jo likumu, tik pēkšņi mainot procentus, būtiski nevar mainīt.

J.Freimanis: Es tomēr prasu vārdu.

No zāles: Es arī.

Priekšsēdētājs: Tagad ir starpbrīdis, un es vārdu jums došu pēc pārtraukuma. Lūdzu Augstākās padomes Prezidiju sapulcēties šeit, pie Prezidija galda.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Es lūgtu visus aiziet savās vietās, jo man ir kāda informācija, kaut gan tā neattiecas uz šo likumprojektu. Vienkārši lai mēs drusku... Lai mēs mazliet pavingrinātos balsošanā. Man ir priekšlikums - ar balsošanas mehānisma palīdzību noteikt vienu lietu. Lejā kioskā, kur mēs iegādājamies avīzes, mums jautāja par to, cik no mūsu deputātiem vēlētos no rītiem iegādāties laikrakstu "Diena". Cik pasūtīt? Un es lūgšu deputātus vispirms, nospiežot balsošanas podziņas, darīt zināmu, cik deputātu vēlas iegādāties katru rītu "Dienas" latviešu numuru. Un pēc tam tie, kuri vēlas krievu numuru. Sākot no nākamās nedēļas līdz gada beigām, jo ar nākamo gadu, man liekas, to ir pasūtījuši daudzi. Lūdzu, reģistrēsimies.

No zāles: Es atvainojos, Īvāna kungs! Vajag precizēt: piektdienās noteikti vajadzēs mazāk avīžu, jo piektdienās šeit ir daudz mazāk deputātu nekā otrdienās un trešdienās.

Priekšsēdētājs: Nē. Jāņem vērā, ka daudzi grib nopirkt arī vecākas avīzes un izlasīt tās pirmdienā, kad šeit atnāk uz darbu. Tātad lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies. Tā. Visi acīmredzot būs jau reģistrējušies. Lūdzu rezultātu. Zālē ir 124 deputāti. Un tagad, lūdzu, nospiediet reģistrācijas podziņas tie, kuri... acīmredzot "par" podziņas... lai būtu viens skaitlis... "par" podziņas tie, kuri vēlas katru rītu līdz gada beigām, vismaz orientējoši, pirkt laikrakstu "Diena" latviešu valodā. Latviešu valodā! Lūdzu vēlreiz reģistrāciju. Reģistrējiet arī deputātu Blumbergu, kurš tuvojas savai vietai. Lūdzu. 124 deputāti. Lūdzu, balsojiet tie, kuri vēlas iegādāties laikrakstu "Diena" latviešu valodā. Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 96, ņemot vērā tribīnē stāvošo... Tad 95. Un tagad, lūdzu, dzēsiet šo rezultātu. Un tagad balsojot nospiediet podziņu tie, kuri vēlas iegādāties laikrakstu "Diena" krievu valodā. Lūdzu. 26. Un acīmredzot tiem deviņiem, kas ir pret, un četriem, kas atturas, būs jāpiegādā šī avīze par brīvu.

Paldies. Tātad šo informāciju sekretariāts nodod mūsu pasūtītājam, kas pārdod avīzes. Turpinām darbu. Lūdzu.

I.Krastiņš: Man būtu ierosinājums, cienījamie kolēģi, tagad lūgt sociālās nodrošināšanas ministra vietnieku atbildēt beidzot uz Endeles kunga jautājumu, kas tika uzdots pirms pārtraukuma.

J.Platais: Vidusmēra pensionārs, kurš atteiksies atbilstoši 13.panta noteikumiem no pensijas saņemšanas, lai paaugstinātu pensijas apmēru par 10 procentiem, vēlāk šo summu atgūs aptuveni 15 gadu laikā. Ņemot vērā vidējo sievietes mūža ilgumu un pensijas piešķiršanas laiku (viņas saņem pensiju 20 gadus), sievietēm šāds variants būtu samērā izdevīgs, vīrietim - atkarībā no tā, kā viņš prognozē savu veselības stāvokli un iespējas: viņš attiecīgi rēķina - cīnīties par tādu pensijas paaugstināšanu šādā veidā vai ne.

I.Krastiņš: Un es ierosinu tagad pēc šādas sniegtās informācijas balsot Endeles kunga priekšlikumu. Es vēlreiz atļaušos to atkārtot - mainīt 10 procentus uz 20 procentiem. Varbūt Endeles kungs vairs neuzstāj?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Iesaku kompromisa variantu - 15 procentus.

Priekšsēdētājs: Deputāti ir vēl lielākā apjukumā pēc šā jūsu kompromisa varianta.

J.Endele: Jā. Ja 15 procenti, tad pēc 7 gadiem.

Priekšsēdētājs: Ivar, lūdzu, formulējiet vēlreiz Endeles kunga jauno priekšlikumu!

I.Krastiņš: Tātad Endeles kungs maina savu priekšlikumu. Viņš ierosina: 13.panta pirmās rindkopas trešajā teikumā mainīt 10 procentus: pensiju paaugstina 15 procentu apmērā no pensijas par katru nostrādātu gadu, respektīvi, pilniem 12 mēnešiem. Un svītrot...

J.Endele: Nesvītrot! Nesvītrot! Es eju uz kompromisu. Tātad - nesvītrot.

I.Krastiņš: Es domāju, ka Endeles kungs ļoti ātri maina savas domas, tas ir viss, ko varu teikt.

Priekšsēdētājs: Mums jābalso tikai tas, ka 10 procentu vietā ir 15 procenti. Endeles kungs tā ierosina. Lūdzu balsošanas režīmu. Un balsosim par, pret vai atturoties attiecībā uz Endeles kunga priekšlikumu. Lūdzu. 69 - par, 19 - pret un 17 - atturas. Tātad šis priekšlikums ir pieņemts, un 10 procentu vietā mēs ierakstām 15 procentus.

Tagad mums ir jāpāriet pie pamatbalsošanas par pantu kopumā.

I.Krastiņš: Es atvainojos, Freimaņa kungs šodien ir iesniedzis vēl šādu papildinājumu, ka tad, ja pieņems šo labojumu, kuru mēs pieņēmām, 13.pantam vajag izdarīt vēl papildinājumu - šīs piemaksas maksāt no PSRS Aizsardzības ministrijas budžeta. Taču es gribētu teikt, ka neredzu iespēju, kā Latvijas Republikas likums varētu kaut ko uzdot PSRS Aizsardzības ministrijai. Man tas nekādi nav saprotams. Manuprāt, Latvijas Republikas jurisdikcija galīgi nav attiecināma uz PSRS Aizsardzības ministriju.

Priekšsēdētājs: Jā. Gluži tāpat mēs varam prasīt arī Amerikai, kura ir bagātāka par Padomju Savienību. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Freimanis: Man ļoti žēl, ka Krastiņa kungs nesaprot lietas būtību. Ja reiz mēs esam šo 13., apkaunojošo pantu pieņēmuši, tad tādā gadījumā mums šis punkts ir jāieraksta, lai šie cilvēki saņemtu... Labi, mums ir vienalga, kas viņiem šo naudu maksā. Un, ja vajadzēs, tad šo naudu Aizsardzības ministrija viņiem dos. Taču es uzsveru un pieprasu, ka tas nav Latvijas Republikas naudas jautājums. Es vēl ierosinu Silāra kunga ierosinājumu jeb papildinājumu, kurš izsauca tik daudz strīdu, pavirzīt uz apakšu, lai mans ierosinājums attiektos tikai uz Ivanova, Feršalova, Priščepova priekšlikumu, bet ne uz pārējo deputātu priekšlikumiem. Tātad ir jāmaina šo priekšlikumu vieta. Es pieprasu šo punktu nobalsot.

I.Krastiņš: Es domāju, visi "par" un "pret" ir izteikti, balsosim Freimaņa kunga priekšlikumu, es vēlreiz to formulēšu: papildināt 13.pantu pēc tiem teikumiem, kur ir runa par kara invalīdiem un kara dalībniekiem, ar šādu piebildi - "šīs piemaksas maksājamas no PSRS Aizsardzības ministrijas budžeta". Tāds ir Freimaņa kunga priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Protams, es varu arī vienu argumentu pateikt, ka tad, ja jau valdība ir atradusi līdzekļus, tas ir valdības uzdevums atrast, kas un kādā veidā šo summu maksās. Lūdzu balsošanas režīmu.

I.Krastiņš: Kolēģi, es baidos, ka jūs nevienu jaunu argumentu neizgudrosit.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, jums taču ir pilnīgi skaidrs šis priekšlikums! Tur nav ko debatēt.

A.Safonovs: */Burtiski divus vārdus!/

Priekšsēdētājs: */Divus? Es šaubos, vai jūs tikai divus vārdus teiksiet./

A.Safonovs: */Nu, kā var ierakstīt saistības Padomju Savienības valdībai maksāt, ja mēs viņai pat to neesam prasījuši?/

Priekšsēdētājs: */Tāds arguments bija, es pats to ierosināju./ Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Par balsošanas motīviem. Uzskatu, ka tādu priekšlikumu nevar likt uz balsošanu, jo tas nebija iesniegts rakstiski, nav apspriests komisijā un plenārsēdē./

Priekšsēdētājs: Principā, zināt... Otrajā lasījumā šis priekšlikums jau bija, tas ir kā papildinājums. Lūdzu, trešais mikrofons. Pasakiet, un viss. Vairāk es nevienam vārdu nedošu.

J.Celmiņš: Es arī iebilstu pret šādu ierosinājumu, jo mums jāpanāk, lai par kara dalībniekiem atzīst arī Latvijas brīvības cīnītājus. Un tiem, man šķiet, PSRS pensijas nekādā ziņā nemaksās.

Priekšsēdētājs: Tātad, deputāti, mēs varam balsot. Ja nobalsosim, tad es nodošu šo 13.pantu redakcijai ekspertīzei. Tad vairāk nebalsosim to. Lūdzu, balsojam deputāta Freimaņa priekšlikumu. Balsošanas režīmu. Taču būtībā šā priekšlikuma pieņemšana nozīmē, ka mēs likumu šodien nepieņemam. Vispār mēs pārtraucam debates par šo likumu. Lūdzu vēlreiz reģistrāciju. Ir. Es pats aizmirsu piereģistrēties. Ir 114, 114 deputāti... Lūdzu balsošanas režīmu. Un balsosim deputāta Freimaņa priekšlikumu ar visām no tā izrietošajām sekām. Lūdzu rezultātu. 23 - par, tātad Freimaņa kunga priekšlikums nav pieņemts.

Mēs varam pāriet pie 13.panta akceptēšanas kopumā vai tā neakceptēšanas. Ir trīs priekšlikumi. Lūdzu, deputāt Krastiņ, vēlreiz tos formulējiet, un sāksim balsot.

I.Krastiņš: Es ierosinātu vispirms nobalsot 13.panta akceptēšanu. Ja gadījumā tas netiek akceptēts, tad varētu balsot, ko darīt ar šo pantu tālāk.

Priekšsēdētājs: Tātad ir pieņemams, kaut gan, protams, mums radikālākais priekšlikums ir vispār pārtraukt un turpināt nākamo otrdien, bet, kā mēs tikko redzējām, to neatbalsta deputāti. Ja ir pieņemams tas, ka mēs balsojam vispirms 13.panta akceptēšanu... bet, ja neakceptējam, tad domāsim, ko darīsim tālāk Es nedzirdu iebildumus, tātad mēs varam balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Un balsosim, ņemot vērā vairākumu no balsojušo skaita, 13.panta akceptēšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par - 63, 64, 65 un 66. Tātad 13.pants ir pieņemts trešajā lasījumā ar mūsu izdarītajiem labojumiem un papildinājumiem.

Lūdzu, tālāk 14.pants.

I.Krastiņš: Tālāk nav nekādu ierosinājumu, izmaiņu un papildinājumu, līdz 19.pantā deputāts Muciņš ierosina 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: "Latvijas Republikas valsts dienesta laikā iegūts sakropļojums, ievainojums vai slimība". Komisija šo ierosinājumu neatbalsta, tādēļ ka valsts dienests ir pielīdzināms darbam un par darbā iegūtu sakropļojumu vai arodslimību ir runa 19.1.punktā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Safonov!

A.Safonovs: */Es vienkārši nepaspēju aizskriet līdz mikrofonam. Es lūgtu izskatīt 14.pantu, bet nepaspēju, centos, bet.../

Priekšsēdētājs: Labi, izsakiet, kaut gan rakstiska priekšlikuma nav.

A.Safonovs: */Pēdējā rindiņa: "Pensionāriem, kas sasnieguši 80 gadu vecumu, par viņu apkopšanu 60 procentu apmērā no atbilstošās sociālās pensijas..." un pēc komata - "...izņemot laiku, kas pavadīts pansionātā". Es uzskatu, ka tas ir netaisnīgi, jo astoņdesmitgadīgais arī pansionātā prasa lielu kopšanu. Es tomēr gribētu šo frāzi atstāt. Tas ir pirmais.

Otrais, es tūlīt aiziešu no mikrofona, - es lūdzu cienījamo priekšsēdētāju, kad sākas balsošanas procedūra par tādu pantu, kā, piemēram, trīspadsmitais, pirms balsošanas to tomēr nolasīt. Mēs tik ilgi debatējām, ka beigu beigās daudzi vairs nesaprot, kāds tas ir pirms balsošanas. Paldies./

Priekšsēdētājs: Visi papildinājumi 13.pantā ir pieņemti, un tie ir nodrukāti, tā ka tos varēja redzēt, izņemot 15 procentus, ko piedāvāja deputāts Endele. Tātad, lūdzu, par 14.pantu, tā kā mēs pie tā tiešām neapstājāmies...

I.Krastiņš: Es tomēr gribētu deputātus ļoti lūgt tagad likumprojekta pieņemšanas gaitā pēkšņi nenākt ar jauniem priekšlikumiem. Starp otro un trešo lasījumu, manā izpratnē, bija pietiekami daudz laika, lai ieinteresētie deputāti par visiem pantiem varētu izteikt savus priekšlikumus. Par šo piebildi, par kuru deputāts Safonovs nupat uzstājās, bija runa arī otrā lasījuma laikā. Un tur ar balsu vairākumu šāda piebilde tika pieņemta. Es neredzu vajadzību atgriezties pie tās vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Tātad skaidrs. Turpiniet, lūdzu, par 19.pantu.

I.Krastiņš: Acīmredzot ir jautājums deputātam Muciņam: vai cienījamais Muciņa kungs uzstāj, ka viņa priekšlikums par 19.pantu ir jābalso, vai arī viņš piekrīt komisijas viedoklim?

Priekšsēdētājs: 257.dokumentā, deputāti, jūs varat redzēt deputāta Muciņa priekšlikumu.

L.Muciņš: Es to savu priekšlikumu... Priekšlikuma saturs bija tāds, ka mums ir ne tikai obligātais un alternatīvais dienests. Mums šobrīd ir arī Iekšlietu ministrijas dienests, veidojas robežapsardzības dienests. Jautājums var būt arī par muitas dienestu... Tādējādi es biju ierosinājis plašāku formulējumu, lai mums tad, kad veidosies šīs situācijas, nebūtu katrreiz jāgroza likums. Ja komisija man var motivēt, es neuzstāju par balsošanu.

I.Krastiņš: Es vēlreiz gribētu Muciņa kungam teikt, ka manā izpratnē muitas dienests ir darbs, uz kuru attiecas 19.1.pants. Ja ņem formāli, arī es kā valsts iestādes ārsts atrodos valsts dienestā.

L.Muciņš: Jā, paldies. Ja jūs tā, tad noņemu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tālāk laikam ir 24.pants.

I.Krastiņš: Tālāk 24.pants.

Priekšsēdētājs: Ja par citiem nav nekādu labojumu...

I.Krastiņš: Nē, par citiem nav nekādu iebildumu. 24.pantā runa ir par apgādnieka zaudējuma pensijām, un šeit Muciņa kungs iesaka mainīt pēdējo panta teikumu, proti, teikums ir šāds: "Likuma noteikumi, kas skar mirušo ģimenes, attiecas arī uz bezvēsts prombūtnē esošo ģimenēm, ja apgādnieka bezvēsts prombūtne ir atzīta likumā noteiktajā kārtībā." Deputāts Muciņš iesaka šo teikumu izteikt nevis "atzīta likumā noteiktajā kartībā", bet "konstatēta". Komisija tomēr to neatbalsta, jo domā, ka apgādnieka zaudējuma pensiju vai izmaksāt tikai pēc tam, kad apgādnieks ir atzīts par prombūtnē esošu, nevis tad, kad ir konstatēts prombūšanas fakts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Tiesa konstatē bezvēsts prombūtnes faktu.

I.Krastiņš: Nē, tā atzīst. Es atvainojos, es negribu ar jums strīdēties, taču apgādnieka bezvēsts prombūtnes faktu varu konstatēt arī es, piemēram, konstatējot, ka mana sieva šorīt nav ieradusies mājās. Es baidos, ka man uzreiz laikam gan nepiešķirs apgādnieka zaudējuma pensiju.

L.Muciņš: Es, protams, tagad netaisos šeit viena vārda dēļ strīdēties, bet es lūdzu to saskaņot ar Juridisko pārvaldi, jo es varbūt neesmu tāds ideāls jurists, taču man liekas, ka tur tomēr jābūt vārdam "konstatēts". Tam ir redakcionāls raksturs, es nepastāvu uz balsošanu, bet lūdzu...

I.Krastiņš: Vienīgais, ko es varu teikt, - mēs konsultējāmies ar ministrijas juristiem. Viņi mums...

Priekšsēdētājs: Jā, te vajadzētu konsultēties arī ar valodniekiem, jo "konstatēt" ir svešvārds un "atzīt" ir latviešu valodas vārds.

I.Krastiņš: Cik es saprotu, tad Muciņa kungs kategoriski neuzstāj uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Te jābalso nav. Tālāk 36.pants. Deputāt Freimani, jūs gribat ko teikt par kādu citu pantu?

I.Krastiņš: Jā, es atvainojos. Tā kā Freimaņa kungs iesniedza tikai šodien, tad par 24.pantu ir arī Freimaņa kunga papildinājumi. Proti, sekojošas dabas: "Apgādnieka zaudējuma pensiju ģimenei piešķirt neatkarīgi no apgādājamo vecuma, ja tie zaudē..." Esiet tik laipns, Freimaņa kungs, nolasiet pats, es īsti nesaprotu šo formulējumu.

J.Freimanis: Kolēģi, es domāju tā, ka mēs varētu 24.panta pašās beigās ielikt, lūk, šādu klauzulu: "Apgādnieka zaudējuma pensiju ģimenei piešķir neatkarīgi no apgādājamo vecuma, atsaucoties uz 24.panta 3.punktu, ja tie zaudējuši ģimenes locekļus sakarā ar viņu dienestu PSRS bruņotajos spēkos." Par tiem puišiem, kuri ir sakropļoti, par tiem mums ir attiecīgas piemaksas vai kaut kāda sāpju nauda paredzēta, bet asinsnauda mums nekur šeit nav paredzēta par to. Un es domāju, ka būtu taisnīgi, ja mēs šādu punktu ieliktu.

I.Krastiņš: Varētu jums varbūt arī piekrist par kaut kādas naudas kompensācijas nepieciešamību, tomēr mani mazliet māc šaubas, vai tā būtu jānosauc par apgādnieka zaudējuma pensiju un darba spējīgam ģimenes loceklim jāpiešķir šī te kompensācija ar nosaukumu - "apgādnieka zaudējuma pensija".

J.Freimanis: Es gribu teikt, ka cilvēka dzīvību, protams, nevar kompensēt. Bet es domāju, ka šajā sakarībā vismaz kaut kādai... kaut kādam žestam jābūt attiecībā uz šīm ģimenēm. To es gribēju uzsvērt. Dzīvību nevar kompensēt. Tomēr domājiet, kur to varētu ielikt.

I.Krastiņš: Es jums piekrītu. Bet jautājums ir - vai to vajag formulēt kā pensiju. Es ļoti šaubos par to.

Priekšsēdētājs: Es arī... Tas kaut kā neiet kopā ar šo punktu. Bet es citu konkrētu priekšlikumu arī neredzu. Te faktiski nav ko balsot, jo tas neiet kopā ar šo pantu, tā kā priekšlikums ir pārāk vēlu iesniegts.

Lūdzu, skatām tālāk. Vairāk neviena balsojama punkta nav.

I.Krastiņš: 36.pants. Švāna kungs no Latvijas Universitātes ar Apsīša kunga atbalstu ierosina darba stāžā ieskaitīt vidējo speciālo izglītību. Mēs komisijā vairākas reizes šo jautājumu esam pārsprieduši un galarezultātā piedāvājam sekojošo: par atskaites punktu ņemt vidusskolas izglītību, jo ir dažādas speciālās mācību iestādes, kurās iespējams iestāties pēc vidusskolas, teiksim, tehniskās skolas. Tipisks piemērs būtu varbūt... man tuvāks... medicīnas skolas. Ir divas iespējas: tajās var iestāties pēc pamatskolas, tādā gadījumā mēs ierosinātu tomēr šo laiku neskaitīt darba stāžā, jo, mācoties medicīnas skolā pēc pamatskolas, paralēli specialitātei audzēknis apgūst arī obligāto, tā saucamo vidējo izglītību, turpretī, ja viņš iestājas pēc vidusskolas, tad viņš apgūst tikai specialitāti, tad acīmredzot būtu mērķtiecīgi šo laiku tomēr ieskaitīt darba stāžā. Un tāpēc, mazliet izmainot to formulējumu, kas jums ir izdalīts, jo te ir neprecizitāte, uz ko norādīja Silāra kungs, mēs ierosinātu 36.panta atbilstošo teikuma daļu izteikt šādi: "mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Grūbe: Par balsošanas motīviem. Es katrā ziņā atbalstu deputāta Apsīša priekšlikumu, jo ir jāizšķiras par to, vai mums vajadzīgi vienkārši vidusskolu beidzēji vai arī mēs atbalstām to, ka pārsvarā iegūst vidējo speciālo izglītību. Tā ka te būtu, tā sakot, jāizšķiras par to. Un teikt, ka tikai pēc vidusskolas lai jaunietis iet mācīties par kaut ko, - es ļoti šaubos, vai tas ir valstiski.

Priekšsēdētājs: Acumirklīti, neliela informācija. Latvijas radio lūdz deputātus runāt mikrofonā.

Lūdzu, pirmais mikrofons, deputāt Apsīti!

R.Apsītis: Vispirms es gribētu izteikt pateicību darba grupai, komisijai par cenšanos iedziļināties šajā problēmā, jo tiešām pussolis ir sperts mūsu priekšlikumu virzienā. Tajā pašā laikā es gribētu saglabāt mūsu izteikto argumentāciju, kādu mēs iesniedzām komisijā, jo, pēc mūsu ieskata, ne tik daudz atšķirība un ne tik daudz varbūt kritērijs šā jautājuma izlemšanā būtu varbūt izglītības līmenis - vidējā izglītība vai augstākā izglītība, bet gan pavisam cits kritērijs, proti, profesionālā apmācība; vidējās speciālajās mācību iestādēs tiek īstenota profesionālā apmācība. Tas pirmkārt.

Otrkārt, arī līdzšinējā pensiju likumdošanā ir ņemti vērā visi profesionālās apmācības veidi, kas tiek uzskatīti par pietiekamu pamatu, lai šie apmācības veidi tiktu pieskaitīti tādam laikam, tādam darbam, kas dod tiesības uz darba stāžu. Lūk, šis, manuprāt, ir galvenais jautājums. Un man ir tāds priekšlikums - varbūt spert šo soli līdz galam un saglabāt to principu, nepasliktināt tās cilvēku kategorijas tiesības, kas līdz šim saņem pensijas.

I.Krastiņš: Es ļoti atvainojos, šīs diskusijas bija jau otrā lasījuma laikā. Es atļaušos vēlreiz atgādināt argumentus. Piemērs ir tas pats - ārsta profesija. Man nav iespējams iegūt ārsta profesiju citādi, kā tikai beidzot vidusskolu. Tādā gadījumā vidusskolas gadi man arī jāskaita darba stāžā, bet tā mēs ātri vien nonāksim līdz absurdam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Es priekšsēdētājam gribētu oponēt: arī medicīnā var iegūt vidējo izglītību, tas ir feldšeris. Un arī, piemēram, agronoms. Ir jaunākais agronoms, diplomēts agronoms un mācīts agronoms - ir atšķirības. Grāds, kādu iegūst tehnikumā, un grāds, kādu iegūst augstskolā. Tā ka šeit to jautājumu nevar tā izvirzīt.

Priekšsēdētājs: Jā, bet baletskolā bērni sāk mācīties jau no sešiem gadiem... Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Plenārsēdes vadītājs man gandrīz izņēma vārdus no mutes, jo te jau ir tas, ka mēs jau bērnam sāksim ieskaitīt: viņš vēl pat nav spējīgs izlemt, ko viņš tālāk dzīvē grib, bet mēs jau ieskaitīsim viņam stāžu pensijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad...

I.Krastiņš: Es domāju, ka principā mums paliek trīs varianti, kurus acīmredzot vajadzētu balsot. Faktiski divi...

Priekšsēdētājs: Deputāta Apsīša... jā, nu, būtībā divi... Vai komisija piekrīt? Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Ļoti atbalstu gan komisijas, gan deputāta Silāra teikto. Nekādā gadījumā nevajadzētu mācību laiku profesionālajās skolās, bijušajās tā saucamajās proftehskolās, kur pēc pamatskolas mācījās audzēkņi, ieskaitīt darba stāžā, jo, no prakses spriežot, šie zeļļi, atvainojos, vēl pat nav zeļļa statusu dabūjuši savā amatā, kad rūpnīcā no jauna viņi jāapmāca; jaunietis ir nesagatavots, un kā lai viņam jau ieskaita pensijā stāžu, ja viņš vēl nav pat profesionāli sagatavots? Bez tam viņš pats vēl neapjēdz, ko īsti ir gribējis, un bieži vien ļoti daudzos gadījumos viņš maina savu darbavietu, tā kā noteiktas profesijas viņam vēl nav. Es uzskatu, ka nedrīkst ietvert darba stāžā to, ko viņš... mācības profesionāli tehniskajā skolā bez vidusskolas. Pēc vidusskolas - jā, par to var padomāt.

I.Krastiņš: Es vēl varētu precizitātes labad informēt, ka deputāts Rešetņikovs vakar vakarā iesniedza priekšlikumu ieskaitīt darba stāžā visus mācību veidus pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Bet, manā izpratnē, tādā gadījumā mēs speram milzu soli pretī nesekmīgajiem, kas, teiksim, trijās klasēs mācās pa divi gadi, tādā gadījumā viņš 18 gadu vecumā būs 7. klasē, un mēs viņam to skaitīsim iekšā darba stāžā. Nedomāju, ka tas būtu īsti pareizi. Tā ka faktiski paliek divi priekšlikumi: viens tāds, kā šeit ir formulēts, un otrs - Apsīša kunga priekšlikums - rakstīt: "Mācību laiks augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs".

Priekšsēdētājs: Un komisijas variants ir... es nolasīšu to vēlreiz: "Mācību laiks augstākajās mācību iestādēs un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas". Tātad, lūdzu, balsosim vispirms deputāta Apsīša piedāvāto variantu, un tad balsosim komisijas papildinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Ja ir vajadzīgs, varbūt varam vēlreiz nolasīt deputāta Apsīša ierosinājumu. Es domāju, ka visiem ir skaidrs. Lūdzu. 46 - par. Dobeļa kungs ienāca drusku par vēlu, viņš, man liekas, pat nezina, ko mēs balsojam... Viņš mums visiem atvainojas, un mēs turpinām balsošanu. Lūdzu, dzēsiet šo rezultātu, un balsosim komisijas priekšlikumu, kur ir daļēji ņemts vērā arī Apsīša kunga ierosinājums: "Mācību laiks augstākajās mācību iestādēs un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas". Lūdzu. Edmund Krastiņa kungs, mēs balsojam... Es jūs lūdzu neiet pie mikrofona. Lūdzu. Par - 70. Tātad ir pieņemts šis komisijas priekšlikums.

Acīmredzot mums ir jābalso pants kopumā.

E.Krastiņš: Man būtu priekšlikums...

Priekšsēdētājs: Vēl kāds priekšlikums? Mēs jau nobalsojām par visiem priekšlikumiem. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums un ir saistīts ar izmaiņām 6.pantā, kur mēs esam aizstājuši "Pensijas apdrošināšanas tarifs" ar "Sociālā nodokļa maksājumi". Man ir priekšlikums, ka tādā gadījumā mums visur ir jāsaskaņo šī terminoloģija un sociālās apdrošināšanas maksājumi jāaizstāj ar sociālā nodokļa maksājumiem - acīmredzot gan 36.pantā, gan 38.pantā un varbūt arī vēl kaut kur tālāk.

I.Krastiņš: Jā... Varētu tam piekrist, tikai es domāju, ka sociālā nodokļa jēga jau faktiski ir šie sociālās apdrošināšanas maksājumi. Es nedomāju, ka tas kaut ko būtiski izmaina. Tas ir redakcionāls labojums, un, ja jūs atļautu, mēs varbūt varētu komisijā vienoties par to. Principā jēga no tā nemainās.

Priekšsēdētājs: Komisija piekrīt, ja? Vajag tikai precizēt. Jūs to tur varat apskatīties. Tātad tas nav jābalso, bet balsosim 36.panta pieņemšanu kopumā trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu. 97 - par, šis pants ir akceptēts trešajā lasījumā. Lūdzu, tālāk.

I.Krastiņš: Nākamais pants, kurā ir papildinājumi, ir 40.pants, tas ir, dokuments Nr.262, kas sastāv no viena maza papildinājuma.

Priekšsēdētājs: Jā, atrodiet to, man liekas, ka vakar to izdalīja. Tas ir par Iekšlietu ministriju.

I.Krastiņš: Nē, tas nav par Iekšlietu ministriju.

Priekšsēdētājs: Tad man pašam tas ir jāatrod.

I.Krastiņš: Kā es saprotu, tad Ivanova kungam ir ierosinājumi pie cita panta. Pie 37.panta.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mums vēl jāatgriežas pie 37.panta, pagaidiet drusku! Mirklīti pagaidiet, mēs pāriesim pie 40.panta. Pēc tam, lūdzu.

I.Ivanovs: */Tātad mēs pieņēmām 13.pantu, kurš nepastarpināti saistīts ar 37.pantu./

Priekšsēdētājs: Deputāt Ivanov, lūdzu, runājiet mikrofonā!

I.Ivanovs: */Kāpēc trešajam lasījumam pazudis 1.punkts? Šeit rakstīts: "Karadienests aktīvās armijas sastāvā kara darbības periodā, tāpat piedalīšanās partizānu vienībās tiek ieskaitīta darba stāžā trīskārtīgā apjomā, izņemot kara noziedzniekus." Pēc strīdiem komisijā mēs nonācām pie viena viedokļa. Kāpēc šis pants pazudis? Man kā komisijas loceklim tas nav saprotams. Es prasu, kaut mēs jau pieņēmām 13.pantu, precizēt, kas ir "kara dalībnieks"!/

Priekšsēdētājs: Tomēr 13.pantā, es piebildīšu, bija pavairots teksts - labojumi.

I.Krastiņš: Es gribētu Ivanova kungam paskaidrot. Es tagad precīzi nevaru pateikt, kura deputāta ierosinājums tas bija, bet par šo 37.panta 1.apakšpunktu bija balsošana otrā lasījuma laikā. Bija ierosinājums to izslēgt, un ar balsu vairākumu šis ierosinājums tika pieņemts. Līdz ar to pēc otrā lasījumā tas jau pazuda. Tāda ir šī notikuma secība, un tāpēc tas pazuda. Es, godīgi sakot, īsti neredzu jēgu, - ja vienreiz šis pats punkts ir nobalsots, un ir nobalsots, ka to izslēdz, vai tad tagad vēlreiz ir jēga balsot to? Protams, ja tas ir nepieciešams, mēs varam to darīt, bet vai ir prātīgi mainīt domas, ja pirms divām nedēļām...

Priekšsēdētājs: Šobrīd mēs nevaram arī vadīties pēc dzirdes un balsot, bet es katrā ziņā no tā izvairītos. Lūdzu.

I.Ivanovs: */Īss ziņojums. Biedri! Iznāk absurds: vienojāmies, ka visiem tiem, kas bijuši staļiniskajos lēģeros, viens gads jāskaita par trim. Iebildumu nebija. Bet kara dalībniekus mēs viņiem nepielīdzinām./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Lūk, man rokās dokuments otrajam lasījumam, kas satur deputāta Ābiķa priekšlikumus. Tie formulēti šādā kārtībā: 37.1. - izslēgt arī "piedalīšanās partizānu vienībās tiek ieskaitīta darba stāžā trīskārtīgā apjomā, izņemot kara noziedzniekus". Komisija to neatbalstīja, no kurienes cēlies formulējums? Lūk, man ir dokuments otrajam lasījumam, par kuru balsojām./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ābiķi!

I.Krastiņš: Es atvainojos, bija divi priekšlikumi par 37.1.punktu. Viens tiešām bija priekšlikums izsvītrot tikai vārdu "partizānus", taču neguva atbalstu; otrais priekšlikums bija vispār izsvītrot pirmo apakšpunktu. Tas tika pieņemts. Ļoti atvainojos, bet tā tas bija. Es diemžēl tagad nevaru atcerēties uzvārdus, jo man nav tā dokumenta, bet tāda bija notikumu secība. Šeit nav nekāda voluntārisma, un tas ir pirmais apakšpunkts, iepriekšējais pirmais ir izņemts saskaņā ar plenārsēdes balsošanas rezultātiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Mēs šo pirmo punktu izsvītrojām balsojot, rezultātā 76 deputāti bija par izsvītrošanu, 43 - pret izsvītrošanu un 18 - atturējās. Kāda jēga par šo jautājumu vēl runāt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, komisija, pasakiet, vai jums ir kādi ierosinājumi vai priekšlikumi, ko mums darīt šobrīd ar 36.pantu, jo būtībā es baidos balsot, jo tas ir tikai nosaukts mutiski, un mēs nevaram balsot tādu mutisku priekšlikumu. Tas deputātiem ir jāapdomā. Katrā ziņā reglaments arī to neatļauj. Lūdzu.

V.Ivanovs: */Es kā šīs komisijas loceklis lūdzu likt uz balsošanu, lai šo punktu atstātu trešajam lasījumam./

I.Krastiņš: Es domāju, ka, lai neatsāktos ilgas debates par to, vai balsot vai ne, mēs varētu vēlreiz šā pirmā apakšpunkta, respektīvi, tā atkārtotu iekļaušanu nobalsot, lai viss būtu skaidrs.

Priekšsēdētājs: Nobalsots ir, jauno likuma redakciju mēs nobalsojām, bet principā mums pēc diskusijām nedaudz mainījās likuma teksts, un mēs varam uzskatīt to par redakcionālu labojumu, jo tas ir precizējums. Redakcionāls tas nav, jā, protams. Tas ir saistīts ar 13.pantu, tā ka pēc loģikas mēs varam balsot. Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Es uzskatu, ka tas nav redakcionāls labojums. Tie ir divi dažādi panti. Viena forma ir tāda, kā tā ir uzrakstīta, bet otra panta forma ir tāda, ka tā ir jāuzraksta un jānolasa priekšā, kāda tā ir, tad varbūt vajag divus balsojumus, nevis vienu - kā par redakcionālu labojumu.

I.Krastiņš: Tādā gadījumā mēs varbūt varētu lūgt deputātus balsot šā bijušā pirmā apakšpunkta iekļaušanu atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Jā, tikai diemžēl arī tas deputātiem nav izdalīts, bet, tā kā mēs balsojām 13.pantu, tad es domāju, ka loģika prasa, lai mēs balsotu arī šo. Mēs, protams, to varam izšķirt. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Zaščerinskis: Man ir priekšlikums balsot tādu pantu, kāds tas dots pašlaik komisijas redakcijā. Ja tas iegūs vajadzīgo balsu skaitu, tad varam turpināt apspriest labojumus.

Priekšsēdētājs: Labi, es domāju, ka tas ir vislabākais atrisinājums, jo tādā gadījumā, ja deputāti uzskata, ka tas ir jāpapildina, viņi var balsot pret šā panta akceptēšanu kopumā. Tādējādi lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim 37.pantu kopumā. Ja gadījumā nebūs vajadzīgā balsu skaita, tad mēs nodosim to komisijai papildināt. Lūdzu, balsosim 37.pantu kopumā. Par - 76 balsis, tas ir vairākums.

I.Krastiņš: Tagad mēs varētu varbūt atgriezties pie 40.panta, proti, pie šīs mazās lapiņas ar nosaukumu "Dokuments Nr.262".

Priekšsēdētājs: Jūs par 40.pantu?

I.Krastiņš: 40.pantā ir šis papildinājums, kas skan: "Personām, kurām sociālā nodokļa maksājumi tiek kārtoti individuāli, pensiju aprēķina no summas, no kuras tiek iemaksāts sociālais nodoklis." Šāds papildinājums ir nepieciešams saskaņā ar vakar izdarīto sociālā nodokļa likuma otro lasījumu, kur vienojāmies pieņemt par individuāli strādājošiem zemniekiem, uzņēmējiem utt., kas par sevi maksā šo nodokli no summas, kas nav mazāka par divkāršu iztikas minimumu. Loģiski, ka arī pensiju aprēķinās no tās summas, no kādas šis individuālais uzņēmējs vai zemnieks maksā, nevis no viņa kopējiem ienākumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Tomēr gribētu par 37.pantu saņemt paskaidrojumu no juristiem, ja iespējams. Pašlaik iznāk tā, ka.../

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, aizejiet pie juristiem un sarunājiet. Labi? Lūdzu.

I.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, es ļoti lūgtu pie nobalsotiem pantiem vairs neatgriezties.

J.Drobots: */Nē, nē. Ja iespējams, es uzdošu jautājumu./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, bet pēc tam griezieties pie juristiem./ Kāds no juristiem atbildēs uz šo jautājumu, bet plenārsēdē, lūdzu, neuzdodiet.

J.Drobots: */Ievērojot to, ka gandrīz visiem pensionāriem Lielā Tēvijas kara dalībniekiem darba stāžs jau izrēķināts un viņi jau saņem pensiju, var iznākt tā, ka nu dažam stāža pietrūks un pensiju nāksies atcelt. Tas var notikt. Likums ar atpakaļejošu spēku.../

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu uz šo jautājumu valdībai un deputātu komisijai sagatavot atbildi.

I.Krastiņš: Atbilde ir ārkārtīgi vienkārša. Ja mani atmiņa neviļ, tad Otrais pasaules karš notika no 1939. līdz 1945.gadam, un, ja tagad cilvēkam, kurš beidza karot 1945.gadā, šo te sešu gadu pietrūkst darba stāžā, tad man ir jautājums, ko viņš darījis no 1945.gada līdz 1991.gadam? Es domāju, ka tas ir nepareizs jautājuma formulējums, jo tāda situācija nav iespējama. Runa varētu būt par citiem kariem, teiksim, Afganistānas karu, par tiem, kuri ir sasnieguši attiecīgu vecumu, taču es vēlreiz saku - par to visu tika diskutēts otrā lasījuma laikā, par to tika balsots otrā lasījuma laikā, un es īsti neredzu - it īpaši tagad, kad mēs nobalsojām par 37.pantu, - jēgu pie tā vēlreiz atgriezties.

Priekšsēdētājs: Cienījamā valdības pārstāve, varbūt, lūdzu, paskaidrojiet deputātam tieši, jo man liekas, ka visiem deputātiem tas ir skaidrs. Lūdzu, ejiet un personiski paskaidrojiet!

Lūdzu, izskatīsim tālāk. 14.pants.

I.Krastiņš: Es ierosinātu nobalsot papildinājumu, kas lasāms dokumentā Nr.262. Par 4.pantu - par izpeļņas noteikšanas kārtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim 40.pantu. Balsošanas režīmu. Uzmanīgi - tikai kopumā ar šo papildinājumu, kas ir izdalīts uz mazajām lapiņām. Vai visiem ir skaidrs? Lai nav pārpratumu pēc tam. Lūdzu: par - 76, tātad tas ir pieņemts trešajā lasījumā.

I.Krastiņš: Tālāk nākamais pants, par kuru ir priekšlikumi, - 54.pants. 54.pantā runa ir faktiski par indeksāciju, par pensiju palielināšanu sakarā ar darba algas pieaugumu un dzīves izmaksas indeksa mainīšanos. Muciņa kungs ierosina izteikt šo pantu mazliet citādā redakcijā, proti, ka pensijas tiek paaugstinātas atbilstoši dzīves izmaksas indeksa izmaiņām un darba algas pieaugumam Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā. Komisija neatbalstīja šo viedokli. Tā uzskatīja, ka Ministru padomei būs iespējas ātrāk un elastīgāk reaģēt uz šo dzīves dārdzības paredzamo pieaugumu, jo citādi var gadīties, ka, kamēr mēs izmainīsim likumdošanu, tikmēr laba daļa pensionāru pa to laiku ievērojami cietīs. Komisija uzskatīja, ka Ministru padomes rīcība varētu būt ātrāka.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Man gan likās, ka es iesniedzu nedaudz citādu priekšlikumu par dzīves izmaksas indeksu un darba algas izmaiņām. Un mēs to nezinām, vai tās pieaugs vai samazināsies. Tas ir viens. Tātad tīri redakcionāli, es domāju, pret to jums iebildumu nebūtu, bet ir vēl otrs moments. Mēs katrā likumā, kur ir naudas summas, sastopamies ar šo jautājumu par indeksāciju. Acīmredzot zināmu brīdi būs kaut kāds speciāls likums par krājkasēs esošo ieguldījumu, darba algu, pensiju utt. indeksāciju. Un arī par cenu indeksāciju. Tātad es domāju, ka mums vajadzētu šeit atstāt tādu pietiekami plašu redakciju, tādēļ likumdošanas aktos mēs varētu rakstīt... Normatīvajos aktos, ja tos izdos Ministru padome, nekādu iebildumu nebūs, bet, ja mēs pēc tam kādu brīdi jutīsim, ka mums ir jāpieņem šāds likums, tad iznāks tā, ka šajā likumā būs viena sistēma, bet citur būs cita sistēma. Šāds likums ir pietiekami plašs un korekts.

No zāles: Viņam taisnība.

I.Krastiņš: Piedošanu! Vai jūs nebūtu tik laipns un vēlreiz neformulētu savu priekšlikumu? Es tā īsti nesapratu.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, lūdzu, atnesiet, jo jums ir pretenzijas pret priekšlikuma formulējumu. Redakcionāls labojums.

L.Muciņš: Vārds "izmaiņām" tiek svītrots. Un "pieauguma" vietā tiek likts vārds "izmaiņas".

Priekšsēdētājs: "Izmaiņas", jā. Izmaksas un darba algas...

I.Krastiņš: Un, protams, darba algas... Tas ir redakcionāls labojums.

L.Muciņš: Un šeit ir - redziet, to man tikko ministra vietnieks iedeva, - speciāls likumprojekts "Par iedzīvotāju naudas ienākuma indeksāciju un naudas kompensāciju sakarā ar patēriņa preču un pakalpojumu cenu pieaugumu". Acīmredzot tā ir tikai viena daļa. Mums jau būs jāindeksē visa, jebkura likumdošana, jo mēs visu laiku nevarēsim dzīties katram likumam pakaļ. Vai arī to darīs Ministru padome ar saviem lēmumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Krastiņš: Tātad jūs atbalstāt savu priekšlikumu - Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā, ja?

L.Muciņš: Jā. Balsosim.

I.Krastiņš: Ir divas iespējas - vai nu Ministru padome, vai likumdošana. Tātad 54.pantam ir divi varianti. Izmaiņas Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā - viens variants. Un Muciņa kunga ierosinājums - Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tātad pirmais ir Muciņa kunga variants, un pēc tam mēs balsosim otro variantu. Lūdzu, balsosim Muciņa kunga priekšlikumu, kas jums šeit ir izdalīts. Balsošanas režīmu. 50 - par, 14 - pret, atturas - 13. Un otrais ir...

I.Krastiņš: "Ministru padomes noteiktajā kārtībā..."

Priekšsēdētājs: "Ministru padomes noteiktajā kārtībā..." Tāda ir šī nianse. Lūdzu balsošanas režīmu. 42 - par. Tātad labojums Muciņa kunga interpretācijā ir pieņemts.

I.Krastiņš: Tālāk par 64.pantu.

Priekšsēdētājs: Acumirklīti! Pagaidīsim, vai nav vēl kādi priekšlikumi. Nē, nav neviena priekšlikuma. Lūdzu, par 64.pantu.

I.Krastiņš: 64.pantā runa ir par ieturējumiem no pensijām. Šā garā panta pēdējā teikumā deputāts Muciņš frāzi "atlikusī parāda daļa piedzenama tiesas ceļā" ierosina pārveidot šādi: "atlikusī parāda daļa piedzenama likumdošanā noteiktajā kārtībā".

No zāles: Vienreizēji labi.

I.Krastiņš: Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu tāpēc, ka likumdošana varētu paredzēt kādu ārkārtīgi vienkāršu kārtību, kā no pensionāra šo parādu piedzīt, un bez tam tikai tiesa varēs noteikt, kurš ir vainīgs pie tā, ka vispār radies šis parāds. Un bez tiesas lēmuma būs grūti pateikt, no kā tad piedzīsim šo parādu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es šeit gribētu oponēt, jo diemžēl ir tā: ja es pats vēlēšos samaksāt vai kā citādāk un izdošu saistību rakstu, ka es katru mēnesi maksāšu 20 vai cik tur procentus un samaksāšu kopējo summu tad un tad, tad jūs arī varēsit iet pie notāra utt. Šeit tomēr korektāk būtu rakstīt - likumdošanas kārtība. Ja nav citu dokumentu, tad jāiet uz tiesu. Taču ir iespējami arī izņēmumi.

Priekšsēdētājs: Tas ir, ja labprātīgi maksā.

No zāles: Pareizi, pareizi!

Priekšsēdētājs: Acīmredzot te ir lieki diskutēt. Mēs vienkārši varam balsot. Vispirms balsosim Muciņa kunga redakcijas variantu: "Atlikusī parāda daļa piedzenama likumdošanā noteiktajā kārtībā." Lūdzu balsošanas režīmu. 69 - par. Un tagad balsosim to redakcijas variantu, kuru piedāvājusi komisija. Lūdzu balsošanas režīmu. Par - 35. Pieņemts Muciņa kunga redakcionālais labojums.

Tālāk par 65.pantu.

I.Krastiņš: Deputāts Muciņš ierosina 65.pantā izslēgt trešo rindkopu, jo ir Civilkodeksa norma par prasību noilgumu. Komisija tam piekrīt. Un piekrīt, ka nevajag izgudrot kaut kādus jaunus noilguma termiņus. Kā es saprotu, tad te nav īpaši ko balsot.

Priekšsēdētājs: Jā gan.

I.Krastiņš: Un, visbeidzot, es lūgtu balsot 30.panta formulējumu, kuru komisija ierosina izteikt jaunā redakcijā, tas ir arī šā 257.dokumenta sākumā. Jau vakar es izskaidroju tos motīvus, kāpēc mēs mainījām šo formulējumu, pirms balsosim likumprojektu kopumā.

Priekšsēdētājs: Jā, redzu, ka deputātiem par pārējiem pantiem vairāk priekšlikumu nav, ir atlikuši varianti. Mēs atgriežamies pie 30.panta, pie kura nolēmām atgriezties šodien. Lūdzu, vai jums ir vēl kādi komentāri?

No zāles: Balsosim!

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim 30.panta akceptēšanu trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu. Par - 85. Tātad pants ir akceptēts. Tas ir viss.

Tagad mums vajag kārtīgi noskaņoties un balsot Latvijas Republikas likumu "Par valsts pensijām", par šā pielikuma pieņemšanu kopumā. Lūdzu, ieņemiet savas vietas, deputāti! Un vajadzētu vēl reģistrēties. Drošības pēc es varu dot zvanu, ja kāds deputāts atrodas ārpus zāles. Lūdzu reģistrāciju. Es lūgtu tomēr deputātiem atrasties savās vietās un ar zīmēm nerādīt, ka ir jāreģistrējas vai jābalso. Lūdzu, Cālīša kungs!

I.Cālītis: Es ieteiktu izdarīt mazu redakcionālu labojumu. Mēs varam atsaukties nevis uz likumdošanas procesu, bet uz spēkā esošiem likumiem un izlabot šos likumdošanas procesus visās tajās vietās šajā likumā, kur tas ir minēts; atsaukties nevis uz procesu, bet uz likumiem.

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir redakcionāls labojums. Komisija par to var padomāt, noslīpējot teksta labskanīgumu. Vai ienākušie deputāti ir reģistrējušies? Reģistrējieties vēl, lūdzu! Tā, nu gan vairāk neviens deputāts neparādās. Lūdzu, rezultātu! Jā, uzgaidiet vēl. Jūs jau reģistrējāties? Lūdzu rezultātu. Ir 127 deputāti.

Un tātad es lūdzu balsot Latvijas Republikas Augstākās padomes likuma "Par valsts pensijām" pieņemšanu. Lūdzu. Rezultāts: 107 balsis - par, 3 - pret, 9 - atturas. 108 balsis par, es atvainojos. Līdz ar to likums "Par valsts pensijām" ir pieņemts. (Aplausi.) Tikai ir jautājums, vai aplaudēs arī pensionāri?

Tātad mēs varam pāriet pie lēmuma. Lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par valsts pensijām" spēkā stāšanās kārtību". Lūdzu komisijas viedokli par šo lēmumu.

I.Krastiņš: Komisija ir saņēmusi vairākus papildinājumus, taču es domāju, ka varbūt būtu mērķtiecīgi tagad lēmumu izskatīt pa pantiem. Un, ja nu kādam pēkšņi rodas kaut kādi iebildumi vai jautājumi, vai kaut kas tāds, tad...

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Krastiņš: Par 1.janvāri nevarētu būt nekādu papildinājumu, ierosinājumu vai iebildumu. Tas ir likuma spēkā stāšanās brīdis.

Priekšsēdētājs: 1.janvāris ar valdību ir saskaņots, tā ka te nav nekādu labojumu.

I.Krastiņš: 2.pantā ir runa par pensiju pārrēķinu. Es domāju, ka tas arī ir stipri specifisks jautājums un vairāk skar Ministru padomi kā šā likuma realizētāju. Es domāju, ka te nevarētu būt nekādas īpašas problēmas.

3.pantā ir runa par zināmu kompensāciju tiem, kuriem pensijas piešķirtas agrāk. Un šis pieaugums - 3 rubļi par gadu - tika izvēlēts tādēļ, ka, teiksim, tiem pensionāriem, kuriem pensiju piešķīra 1970.gadā, bet kuri turpina saņemt šo pensiju arī šodien, toreiz pensiju aprēķināja no caurmērā ievērojami mazākām algām. Tāpēc, lai kaut nedaudz kompensētu, no vienas puses, to, ka labā daļā profesiju kopš tā laika algas ir pieaugušas, un, no otras puses, to, ka, neapšaubāmi, dzīves dārdzība ir ievērojami pieaugusi, mēs piedāvājam par katru gadu, kas pagājis kopš pensijas piešķiršanas brīža, palielināt pensijas apmēru par 3 rubļiem.

Priekšsēdētājs: Vai par 3.pantu nav nekādu priekšlikumu? Deputātam Muciņam ir. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es atvainojos, man gan bija par 2.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti, uzmanīgi sekojiet! Mēs neesam vēl balsojuši, mēs varam atgriezties pie tā.

L.Muciņš: Redziet, sakarā ar to, ka mums ļoti lēni norit stabilizācija un uz šo brīdi vēl neviens cilvēks pēc 3.augusta likuma nav reabilitēts, šeit darbs absolūti nenorit pietiekamā kārtībā, it sevišķi Augstākajā tiesā, tur ir gan subjektīvi, gan objektīvi apstākļi. Tomēr mums vajadzētu ņemt vērā divus momentus. Un arī Iekšlietu ministrijā reabilitācijas darbs norit ļoti lēni. Ja cilvēks ir iesniedzis savlaicīgi - teiksim, šobrīd vai jau pagājušajā gadā - Iekšlietu ministrijai šo iesniegumu gan par sprieduma atcelšanu, gan par izsūtījuma atzīšanu par nelikumīgu un viņam šo dokumentu izdod vēlāk, tad tomēr vajadzētu tā ierakstīt, lai visi šie atvieglojumi būtu arī no tā brīža, kad viņš jau ir iesniedzis iesniegumu, nevis tikai tad, kad šīs iestādes viņam izsniedz šo izziņu. Tas var būt arī martā, februārī utt. Lai viņš tomēr, ja mums neies tik ātri, saņem kompensāciju no šā likuma spēkā stāšanās brīža, es domāju - tad, kad viņš ir iesniedzis šos dokumentus. Man būtu tāds priekšlikums, jo mēs vienu likumu pieņēmām. 1988.gadā bija Ministru padomes lēmums par tā saucamo kulaku izsūtīšanu 1949.gadā, tad 1989.gadā bija 8.jūnija likums par visu izsūtīšanu, un tagad mums ir 3.augusta likums. Šos trīs vajadzētu speciāli atrunāt, ka tie tomēr ir spēkā jau ar to brīdi - ar 1.janvāri, kad viņiem rodas šīs jaunās pensijas tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krastiņ!

I.Krastiņš: Tādā gadījumā man ir jālūdz šeit uzstāties ministrijas pārstāvis - tieši par šiem represētajiem un reabilitētajiem. Principā šī norma par pensiju piešķiršanu ir 2.panta otrajā rindkopā. Reāli tas nozīmē to, ka tad, ja pensionārs ir līdz likuma spēkā stāšanās brīdim - tātad viņam ir vēl precīzi mēnesis - iesniedzis visus dokumentus, ir loģiski, ka visiem pensiju uzreiz pārrēķināt nevarēs. Kādam pārrēķinās janvārī, kādam - varbūt tikai jūlijā. Tātad viņš līdz jūlijam turpinās saņemt veco pensiju, bet jūlijā viņam izmaksās starpību starp veco un jauno, skaitot no likuma spēkā stāšanās brīža, no 1.janvāra. Tas ir mēģināts pateikt otrajā rindkopā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bites kundze, pie pirmā mikrofona!

I.Krastiņš: Ja jūs vēlaties, Muciņa kungs, speciālu atrunu par represētajiem un reabilitētajiem, tad man ir jāprasa ministrijai.

I.Bite: Jā, šeit Krastiņa kungs pareizi teica, - tas attiecas uz 2.punkta otro rindkopu. Tātad mēs vienkārši varam paredzēt reabilitētajiem vēl atvieglotāku termiņu, ja? Nevis 1991.gada 31.decembri, bet vēl kādu tālāku termiņu.

Priekšsēdētājs: Vai jūs apmierina šāds priekšlikums? Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Mani - jā, bet es domāju, ka komisijas vadītājs tomēr nebija sapratis manu jautājumu, jo gadījumā, ja šis represētais iesniedzis, teiksim, 10.janvārī šo iesniegumu, tad viņš sāk saņemt šo savu pensiju no 10.janvāra, taču es pastāvu uz to, ka cilvēkiem jau iesniegumi tur guļ gadiem, viņi nav vainīgi, viņi iesniegumus ir iesnieguši, bet mēs nespējam izdot viņiem... Tātad, ja viņam būtu šis papīrs par reabilitāciju, dokuments, viņš jau sen būtu varējis iesniegt to līdz 31.decembrim.
Tāpēc man ir priekšlikums: noteikt, ja 1991.gada laikā tiek iesniegts šis dokuments, tad tomēr pensiju aprēķina, pārrēķina no 1.janvāra, jo tā ir mūsu vaina, mums ir jāpaātrina šo represiju izskatīšana, jādod tur papildu cilvēki un jāpārtrauc šī vilkšana gadiem ilgi.

I.Krastiņš: Bet tieši tā jau tur ir rakstīts - līdz 1991.gada 31.decembrim, es atvainojos... Dokumenti tiks iesniegti vēl visu nākamo gadu.

L.Muciņš: Jā, bet kāda ir garantija, ka mēs nākamā gada laikā visus reabilitēsim?

I.Krastiņš: Es atvainojos...

A.Safonovs: */Jautājums par 5.punktu. Piemērot normatīvos aktus... Vai šajos normatīvajos aktos ir atvieglojumi, kas attiecas uz.../ (Zālē troksnis.)

I.Krastiņš: Piedošanu, mēs runājam par 4.pantu...

A.Safonovs: Tikai ceturtais, ja? Atvainojiet.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es uzskatu, ka runāšana par personālajām pensijām, par to saglabāšanu vispār ir amorāla.

I.Krastiņš: Es ierosinātu balsot un gari nedebatēt. Ir divi priekšlikumi: Bites kundzes priekšlikums svītrot šo pantu un komisijas priekšlikums - atstāt pantu pašreizējā formulējumā.

L.Muciņš: Es jums varu oficiāli paziņot, ka tas nebūs nākamā gada laikā. Kāpēc viņiem jācieš?

Priekšsēdētājs: Cienījamo deputāt! Nu, labi... Iesniedziet jūsu priekšlikumu, lūdzu, ja vēlaties, lai mēs par to balsotu. Ja jūs esat apmierināts ar skaidrojumu, tad mēs izskatām tālāk.

I.Krastiņš: Tad jūs ierosināt vēl uz vienu gadu? Uz 1992.gada 31.decembri?

L.Muciņš: Bet kas to tagad var pateikt? Es ierosināšu līdz kaut kādam jūnijam - 1.jūnijam vai ko citu -, un pēc tam man nāksies uzņemties atbildību par citas iestādes darbu? Es taču to nevaru. Es tikai saku, ka mēs šeit, apspriežot likumu par reabilitāciju... Taču izskanēja ļoti daudzas kritiskas piezīmes, ka gadiem stāv - vēl no 1988. un 1989.gada - neizskatīti dokumenti Iekšlietu ministrijā. Kāda ir garantija, ka tie līdz 31.decembrim tiks izskatīti? Man ir priekšlikums norādīt - "izņemot represētos".

I.Krastiņš: Es īsti nezinu, vai lēmums, teiksim, par valsts pensijām var censties kompensēt attiecīgo iestāžu... vai nu reabilitē, vai nereabilitē viņiem vien zināmu iemeslu, neizdarību dēļ.

Priekšsēdētājs: Nu, labi, deputāts Muciņš ir ierosinājis šeit pievienot tādu papildinājumu "izņemot represētos", mēs varam to balsot.

I.Krastiņš: Acīmredzot ir jābalso Muciņa kunga papildinājums...

I.Bite: Taču tad ir jānorāda viņiem cits termiņš vai beztermiņa... jo tad, ja ierakstīs - "izņemot represētos", šis pants kļūs neskaidrs.

Priekšsēdētājs: Protams, tas tik un tā, man liekas, būs neskaidrs, jo, ja mēs pieņemsim šādu variantu, tad... Lūdzu, balsosim deputāta Muciņa piedāvāto papildinājumu.

I.Krastiņš: Muciņa kungs noņem...

Priekšsēdētājs: Tātad Muciņa kungs noņem savu... Nav jābalso. Skatāmies tālāk.

I.Krastiņš: Par 3.pantu, par kuru jau te tika paskaidrots... Es saprotu, ka vairāk... Ir, ja?

E.E.Jurševics: Es tomēr piedāvāju skaidrības labad tos 3 rubļus aizstāt ar 3 procentiem no iztikas minimuma, lai nebūtu nekādu domstarpību, jo mums nekur rubļi praktiski nav minēti...

I.Krastiņš: Jā, šim priekšlikumam varētu piekrist.

Priekšsēdētājs: Jā, un vai jūs, komisija, varētu tam piekrist?

I.Krastiņš: Es domāju, jā...

Priekšsēdētājs: Lai šeit neparādās noteikti rubļi, kuru vērtību mēs tiešām nezinām. Tātad jābalso par to nav. Lūdzu, tālāk.

I.Krastiņš: Tālāk 4.pants. Te ir runa par personālajām pensijām. Faktiski šī ir vienīgā pensiju kategorija, kuras tiek likvidētas līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos. Komisija uzskatīja, ka vispār nav jāturpina personālo pensiju izmaksa un šis pensiju veids ir jālikvidē vispār. Vienīgais izņēmums ir Afganistānā kritušo karavīru vecāki, jo šiem vecākiem arī izmaksā tā saucamās personālās pensijas, un šeit ir paredzēts turpināt šā veida personālo pensiju izmaksu līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai. Tas arī ir viss. Teiksim, ja mātei, kuras dēls gājis bojā Afganistānā, piešķīra tā saucamo personālo pensiju, sacīsim, 46 gadu vecumā, tad līdz 55 gadu vecumam viņai turpinās to izmaksāt, un tad šī māte saņems vecuma pensiju. Un visas pārējās personālās pensijas ir jāpārrēķina saskaņā ar likuma noteikumiem... Var teikt, ka materiālā ziņā zaudēs ārkārtīgi niecīgs cilvēku skaits. Lielākā daļa tā saucamo pensionāru pie nosacījuma, ka viņi ir strādājuši, tomēr saņems, jādomā, lielāku pensiju nekā līdz šim. Vienkārši zudīs šis nosaukums - "personālā pensija".

Priekšsēdētājs: Jūs gribējāt kaut ko teikt, Bites kundze? Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Bite: Jā, es tomēr gribētu pievērst uzmanību tam, ka personālās pensijas saņem ļoti daudz dažādu kategoriju pensionāri. Taču vai šis šāviens trāpīs tur, kur tas ir mērķēts? Teiksim, tā saucamie nomenklatūras darbinieki, kuri saņēma augstas algas, - viņiem piespiedu kārtā pārrēķinot pensijas, viņi nezaudēs, bet mums ir arī tādas kategorijas... nu, katram ir viegli iedomāties tādus pārdesmit Nopelniem bagātos mākslas darbiniekus, aktierus, kuriem algas bija mazas un kuriem šodien ir personālās pensijas. Tālāk ir vesela kategorija 1937., 1938.gadā represēto, kuriem sešdesmitajos gados piešķīra personālās pensijas. Vai šāda piespiedu pārrēķināšana visiem... Tas izskatās atkal pēc 1917.gada principiem. Es ieteiktu šo jautājumu atļaut izlemt pensiju komisijām, piemērojot iepriekšējo... vai ir šiem cilvēkiem personālās pensijas jāpārtrauc vai ne. Pensiju komisijā var ietilpt sabiedrisko organizāciju pārstāvji un izvērtēt šo jautājumu.

I.Krastiņš: Principā tātad ir divi priekšlikumi. Bites kundzes priekšlikums - svītrot 4.pantu par personālo pensiju likvidēšanu. Es tomēr gribu norādīt, ka komisijā pēc ilgām diskusijām mēs ar balsu vairākumu nobalsojām par personālo pensiju likvidēšanu, neskatoties ne uz ko.

Priekšsēdētājs: Es arī vēlētos kā deputāts izteikt... Man ir bijusi saruna ar baleta māksliniekiem, kuri nesaņem nemaz tik lielas pensijas un kuriem tomēr tas ir būtiski, lai tiktu saglabāta šī personālā pensija. Ņemot vērā argumentu, ka mēs būtībā neko nezaudējam materiāli, mēs vispār šādu pantu nepieņemam... Bet tas ir vienkārši manis kā deputāta... absolūti neietekmējieties no manis.

I.Krastiņš: Es atvainojos, bet mākslinieki saņem izdienas pensijas...

Priekšsēdētājs: Ne visi, ir arī tādi, kuri saņem šīs... Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Rikards: Es ierosinātu šo punktu atstāt, jo nevajag jaukt baleta māksliniekus kopā ar visiem partijas funkcionāriem, kas visu mūžu ir tikai apspieduši tautu un dzīvojuši tai uz kakla un saņems vēl personālās pensijas, ja mēs izsvītrojam šo punktu. Es ierosinātu balsot šo punktu tādu, kāds tas ir. Taču saviem aktieriem un baleta māksliniekiem mēs atradīsim, kā samaksāt citādā veidā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, balsosim Bites kundzes priekšlikumu - svītrot pantu par personālajām pensijām. Un pēc tam šā panta pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu. 17 - par. Un tagad, lūdzu, balsosim priekšlikumu šo pantu pieņemt tādā redakcijā, kādā tas ir šajā lēmuma projektā. Lūdzu, balsosim komisijas piedāvāto redakciju. Par - 81. Tātad šī redakcija ir pieņemta. Izmaiņu te nebija, tāpēc mums šis pants nav jābalso... lēmuma pants kopumā. Tālāk.

I.Krastiņš: Tālāk lēmuma projekta 5.pants. Šeit ir runa par valsts pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu kaitīgos vai smagos apstākļos, kā arī par izdienas pensiju. Tā kā mums patlaban nav vēl šo jauno sarakstu un nav jaunās izdienas pensiju piešķiršanas kārtības, tad šeit ir paredzēts piemērot tos normatīvos aktus, kas patlaban dod tiesības uz šīm pensijām. Likumdošanas jautājumu komisija ierosina papildināt šo 5.pantu (tas ir dokuments Nr.276, ja tas palīdz orientēties) ar šādu rindkopu: "Republikas iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva personu pensiju nodrošinājums līdz Latvijas Republikas likuma par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva pensijām izstrādāšanai un pieņemšanai notiek Iekšlietu ministrijas sistēmā pastāvošajā kārtībā." Principā šo varētu atbalstīt, bet ar vienu atrunu. Es mazliet šaubos, vai būtu nepieciešams speciāls Latvijas Republikas likums par iekšlietu iestāžu darbinieku pensijām, jo tādā gadījumā nebija lielas jēgas pieņemt to kopējo likumu, varēja par katru nozari izveidot savu pensiju likumu. Varbūt te varētu atrunāt tā: līdz tam laikam, kamēr tiek noteikta kārtība, ja? Bet, vai tas uzreiz ir jānosauc par speciālu likumu, - par to es ļoti šaubos. Citādi to varētu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Jā, protams, to mēs nevaram prognozēt. Tātad jūs piedāvājat, ka mēs varētu atbalstīt, taču nenosaucot...

I.Krastiņš: Nenosaucot, ka tas būs likums. Varbūt tas nemaz nebūs likums, bet Ministru padomes lēmums. Es nezinu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā, es tagad neredzēju, kurš bija pirmais... Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Man ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Ievērojot to, ka Latvijas Republikā nav šo normatīvo aktu - sarakstu Nr.1 un Nr.2 - iesaku rakstīt tā: "Atļaut Latvijas Republikas teritorijā piemērot normatīvos aktus - sarakstus Nr.1 un Nr.2, kurus apstiprinājusi PSRS Ministru padome", tāpēc ka citādi nav saprotams, kam ir šie normatīvie akti - Norvēģijas, ASV, Latvijas utt./

I.Krastiņš: Nevaru jums īsti piekrist, jo saraksti Nr.1 un Nr.2 nebūt nav vienīgie normatīvie akti, kas patlaban regulē šo pensiju piešķiršanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Man gribētos izdarīt precizējumu. Tātad vai tas nozīmēs, ka, izstrādājot republikas jaunos sarakstus, tiks arī mainīta attieksme pret tiem, kuri ir agrāk aizgājuši pensijā, balstoties uz citiem sarakstiem? Es domāju, ka tāda kārtība nevarētu būt. Tad vajadzētu to arī precizēt, fiksēt, ka tas attieksies tikai uz turpmāko.

I.Krastiņš: Jā, protams. Pēc jauno sarakstu izstrādāšanas - tā ir aksioma - nevienam neko jau piešķirtu nost nevar ņemt. Par to, es domāju, šeit absolūti nav runas.

Priekšsēdētājs: Likumam nav atpakaļejoša spēka. Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Eglītis: */Vai Latvijas Republikas likumdošanā tiks ievērotas pensiju kategorijas darbiniekiem, kuri iekļauti jaunajā Savienības likumā par pensijām? Teiksim, jūras kuģu peldošais sastāvs?/

I.Krastiņš: Es baidos, ka šis jautājums jums jāpāradresē, tāpat kā savi priekšlikumi, Ministru padomei, kamēr tiks izstrādāta šī jaunā kārtība. Pagaidām ir spēkā tie normatīvie akti, kas ir spēkā šodien. Es nevaru jums atbildēt, kā būs tālāk uz priekšu, jo pagaidām šo sarakstu mums nav.

E.Eglītis: */Tas nozīmē, ka nekas no Savienības likuma par pensijām šeit nepārnāk? Tā jāsaprot?/

I.Krastiņš: Es pilnīgi pieļauju iespēju, ka šo sarakstu un pensiju piešķiršanas kārtības izstrādāšanas gaitā kaut kas no vissavienības likumdošanas tiek paņemts. Tas nav automātiski tā, ka nekas no turienes netiks pārņemts mūsu likumdošanā, bet, tieši kas, - to es jums precīzi šodien nevaru pateikt. Jo mums nav šo sarakstu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */5.punkts. Mēs šeit pieminam normatīvos aktus. PSRS likumā par pensijām ir divas daļas - civiliedzīvotājiem un karavīriem. Mums, par nožēlu, savu normatīvo aktu par atvieglojumiem Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, daudzi no kuriem strādā ekstremālos apstākļos, nav. Vai pie mums līdz kaut kādu atsevišķu likumdošanas aktu izstrādāšanai attiecībā uz karavīriem un Iekšlietu ministrijas darbiniekiem Savienības likums darbosies kā normatīvs akts?/

I.Krastiņš: Manuprāt, atbilde uz šo jautājumu ir dota tajos Likumdošanas jautājumu komisijas papildinājumos, kur teikts: "Iekšlietu ministrijas sistēmā pastāvošajā kārtībā". Ja Iekšlietu ministrijas sistēmā darbojas šī jaunā likumdošana, tad darbojas.

A.Safonovs: */Lieta tā, ka mums šeit rakstīts: "Tas nedarbojas tādā pakāpē, tik plaši kā likumdošanas akts - likums par pensijām", par ko es runāju. Par nožēlu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es nesadzirdēju nevienu priekšlikumu balsošanai, izņemot to, kas mums ir iesniegts par Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, ņemot vērā deputāta Krastiņa papildinājumu (jūs, lūdzu, to formulējiet, lai mēs varētu balsot).

I.Krastiņš: Es ierosinātu balsot 5.pantu kopā ar šo 276.papildinājumu, tikai konkrēti neminot, ka tas ir likums par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva personu pensijām. To formulējumu, ja atļausit, varētu uzticēt tīri redakcionāli izstrādāt komisijai.

Priekšsēdētājs: Labi. Vēl deputāts Drobots cēla roku. Es kaut ko esmu palaidis garām, vai jums bija vēl par 5.pantu? Lūdzu, nāciet pie mikrofona!

I.Krastiņš: Es jau atbildēju deputātam Drobotam, ka šie saraksti nebūt nav vienīgie normatīvie akti, kas reglamentē attiecīgo pensiju piešķiršanu. Ja mēs aprobežosimies tikai ar šiem sarakstiem, tad, manuprāt, mēs nodarīsim pāri lielai pensionāru daļai.

J.Drobots: */Es iesniedzu redakcionālu labojumu, jo nav skaidrs, kādas valsts normatīvie akti piemērojami. Man bija priekšlikums pēc vārdiem "normatīvie akti" iekavās ierakstīt "saraksts Nr.1 un Nr.2, kurus apstiprinājusi PSRS Ministru padome"./

I.Krastiņš: Taču es domāju, ka tas ir pats par sevi saprotams. Un, ja es atceros vēsturi, tad 1940.gadā Latviju Norvēģijas sastāvā neiekļāva, un līdz ar to te nevarētu būt spēkā Norvēģijas likumdošana. Es nesaprotu, kur šeit varētu rasties problēma.

Priekšsēdētājs: Es nezinu, vai deputāts Drobots saprata vai ne. Vai viņu apmierina šis skaidrojums? Jo runa ir par šiem pašiem aktiem, par šiem sarakstiem, tā ka es neredzu šeit loģiku balsot. */Deputāt Drobot, jūs sapratāt? Piekrītat? Nē?/ Tādā gadījumā mēs varam balsot šādu papildinājumu, tātad deputāta Drobota papildinājumu, un tad mēs varam balsot 4., 5.pantu ar papildinājumiem... nu, Iekšlietu ministrijas... Komisija tam piekrīt.

I.Krastiņš: Tātad deputāta Drobota ierosinājums ir aiz vārdiem "normatīvos aktus" likt iekavas un ierakstīt "sarakstu Nr.1 un Nr.2, ko apstiprinājusi PSRS Ministru padome", iekavas ciet. Tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim deputāta Drobota priekšlikumu. Lūdzu. 32 - par, 51 - pret, 15 - atturas. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tagad mums ir jābalso 5.panta redakcija ar attiecīgiem papildinājumiem, kas attiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošajiem. Balsosim šo pantu kopumā. Ar papildinājumiem, kas ir izdarīti uz šīm mazajām lapām, uzdodot komisijai precizēt redakciju. Lūdzu. Par - 76. Tātad šis pants ir pieņemts.

Tālāk - 6.pants.

I.Krastiņš: 6.pantā ir runa par prokuratūras, tiesu un zinātnes darbiniekiem, kuri ir saņēmuši attiecīgu izdienas pensiju vai zinātnes darbinieku pensiju. Viņi var izvēlēties, vai nu turpināt līdz šīs jaunās pensiju piešķiršanas kārtības apstiprināšanai saņemt iepriekšējo pensiju, vai pāriet uz valsts pensiju saskaņā ar likuma noteikumiem.

Priekšsēdētājs: Par 6.pantu.

I.Krastiņš: Nekādi priekšlikumi netika saņemti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Man par 6.punktu divi jautājumi. Kādā apjomā izdienas pensija tiks izmaksāta tām kategorijām, kurām agrāk bija tiesības saņemt izdienas pensiju, bet tagad tādā stāvoklī nenokļūst? No 1.aprīļa viņi saņems pensiju pēc vecā vai jaunā nolikuma? Tā kā likumam nav atpakaļejoša spēka, tad viņi tāpat paliks izdienas pensionāri?/

I.Krastiņš: Es domāju, ka šis gadījums ir jāparedz jaunajā nolikumā par izdienas pensijām. Un tad, kad mēs apspriedīsim šo nolikumu, ir paredzēts, ka to apstiprinās Augstākajā padomē, un es domāju, ka tad arī būtu īstais laiks pievērsties šim jautājumam. Es domāju, ka tagad jau iepriekš, pavirši apdomājot, to visu reglamentēt... nedomāju, ka tas būtu mūsu mērķis.

O.Ščipcovs: */Vēl viens jautājums, ja atļausiet. Likums stājas spēkā 1.janvārī, bet jaunais nolikums par izdienas pensijām 1.aprīlī. Mēs līdz tam punktam aiziesim. Vai mums ir tiesības jau līdz 1.aprīlim aiziet izdienas pensijā, ja mums tādas tiesības bija agrāk?/

I.Krastiņš: Jā, jā, protams.

Priekšsēdētājs: Par 6.pantu vairāk jautājumu nav, ierosinājumu nav, papildinājumu arī nav. Mēs varam skatīt tālāk. 7.pants.

I.Krastiņš: 7.pants ir analogi par darbiniekiem, kas pirms kaitīgo un smago darbu saraksta apstiprināšanas strādājuši kaitīgos un smagos darba apstākļos, kas paredzēti agrāk spēkā esošajā likumdošanā.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu nav? Nav.

I.Krastiņš: Priekšlikumu šeit nebija.

Priekšsēdētājs: Ieskaitot visus apakšpunktus - 7.1., 7.2.?

I.Krastiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad 8.pants.

I.Krastiņš: 8.1.apakšpunkts. Te ir runa par darbu Galējo Ziemeļu rajonos un tiem pielīdzinātajos apvidos. Tātad līdz 31.decembrim šis darbs tiek ieskaitīts stāžā saskaņā ar iepriekš spēkā esošajiem noteikumiem. Pēc 1.janvāra jau stājas spēkā jaunais likums un attiecīgi visi noteikumi. Arī šeit nebija nekādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Arī šobrīd acīmredzot deputātiem nav priekšlikumu, neviena jautājuma. Tālāk 9.pants.

I.Krastiņš: Tālāk 9.pants. Par 9.pantu ir vairāki priekšlikumi, vairāki iebildumi, un acīmredzot balsošana... Man gandrīz vai būtu priekšlikums izskatīt to pēc pusdienu pārtraukuma, jo citādi...

Priekšsēdētājs: Mums ir palikušas divas vai pusotra minūte. Acīmredzot nav vērts uzsākt diskusiju par 9.pantu.

P.Šapovālovs: */9.punktu es ierosinu pieņemt šādā redakcijā: "Minimālo pensiju noteikt iztikas minimuma apmērā, ko nosaka Ministru padome, četras reizes gadā."/

I.Krastiņš: */Man ir priekšlikums turpināt pēc pusdienām./

Priekšsēdētājs: Jā, skaidrs. Cienījamie deputāti, priekšlikumus, protams, centieties uzrakstīt arī rakstiski un iesniegt, ja jums ir par lēmumu kādi priekšlikumi, lai mēs varam tos apspriest pēc pārtraukuma, pulksten 15.00. Deputātam Dobelim ir vēl paziņojums.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, man ir divi īsi paziņojumi. Pirmkārt, kurš vēl nav iegādājies Kārnegi grāmatu, var to saņemt 215., 216.istabā.

Un otrais. Pulksten 14.00 ir paredzēta mūsu frakcijas sēde.

(Pārtraukums)

Ceturtdien, 22.februārī
09:00  Saeimas 2024.gada 22.februāra ārkārtas sēde
10:30  Saeimas 2024.gada 22.februāra kārtējā sēde
12:00  Saeimas Prezidija sēde
14:30  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
17:00  2024.gada 22.februāra atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem