1990.gada 2.oktobra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Uzsākot mūsu pēcpusdienas sēdi, vārds balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam Geidāna kungam ziņojumam par viņam uzticētā uzdevuma izpildi sakarā ar lēmuma balsošanu par PSRS tautas deputātiem.

I.Geidāns: Cienījamie plenārsēdes vadītāji, cienījamie kolēģi! Balsu skaitīšanas komisija tādā nervozā spriegumā izdarīja secinājumu, kuru lūdzam jūs uzklausīt un pieņemt... vai nu pieņemt, vai noraidīt. Pirmkārt, mēs esam saņēmuši vairākus rakstiskus protestus attiecībā uz rezultātiem, kādi tika iegūti, balsojot lēmumu par PSRS tautas deputātiem no Latvijas Republikas. Turklāt protesti ir dažāda rakstura.

Apspriedušies mēs piedāvājam šādu lēmumu: ņemot vērā deputātu Preinberga, Tomašūna, Plotnieka, Dobeļa un Krūmiņa rakstītos un mutiski izteiktos protestus par izdrukā fiksēto viņu balsošanas rezultātu un faktu, ka pirms balsošanas netika zvanīts, balsu skaitīšanas komisija nolēma, pirmkārt, anulēt lēmuma Par PSRS tautas deputātiem no Latvijas Republikas balsošanas rezultātus, otrkārt, balsošanu atkārtot, pēc nobalsošanas nolasot izdruku un saņemot deputātu apliecinājumu.

Priekšsēdētājs: Tātad ir šāds priekšlikums. Vēl kādi priekšlikumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seiksts: Es gribētu šo lēmumu atbalstīt tāpēc, ka man bija pieteikta tālsaruna tieši pulksten vienos. Tā bija sarunāts. Neviens neko neteica, un es lejā norunāju, pēc tam mierīgi atnācu. Nebija ne zvana, nekā nebija... Šajā sakarā man ir koleģiāls aizrādījums sēdes Prezidijam. Es atbalstu balsu skaitīšanas komisijas priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Aizrādījums pieņemts kopā ar sekretariātu... Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Man jums jautājums, Geidāna kungs. Vai jums kā balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam ir tiesības anulēt balsošanas rezultātus?/

I.Geidāns: */Ja drīkst, es atbildu. Mēs neanulējam. Es atvainojos, iespējams, izskanēja ne sevišķi korekti. Mēs ierosinājām ar balsošanu pieņemt šādu lēmumu, šis ir lēmuma projekts./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ceturtais mikrofons.

A.Safonovs: */Cienījamie kolēģi! Mani nedaudz mulsina šis formulējums, jo tieši pirms trim minūtēm balsu skaitīšanas komisijas sēdē, kuras loceklis es esmu, mēs nonācām pie viedokļa, ka deputātiem ieteiksim mums atļaut tagad, sēdes laikā, paceļot pagaidu reglamentu, vai arī nākošajā pārtraukumā izlemt šo jautājumu līdz galam, bet nevis ierosināt pārbalsot utt./

I.Geidāns: */Ja var, es kolēģim atbildēšu./ Bet varbūt es labi nesapratu un tāpēc ir jautājums. Es tomēr varbūt... Es ļoti atvainojos, kolēģi, bet tomēr es atbildēšu starptautiskās sazināšanās valodā, jo iespējams, ka nebija pareizi pārtulkots.

✴/Cienījamo Anatolij Viktorovič! Mēs pieņēmām lēmumu par to, ka gadījumā, ja Prezidijs nevar izlemt jautājumu, mēs to pārnesīsim uz nākamo pārtraukumu. Bet vajadzīgs, lai Prezidijs nevis iebilstu, bet atbalstītu tādu lēmumu. Tāpēc es kā priekšsēdētājs atļaujos nodot to vispārējai apspriešanai./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

L.Kurdjumovs: */Izziņas kārtībā. Es lūdzu priekšsēdētāju pievērst uzmanību zālei. Pašlaik nav klāt daudzi deputāti, kas balsoja šajā jautājumā, tāpēc korekti pārbaudīt – jā vai nē – mums vienkārši nav objektīvu iespēju./

 

Priekšsēdētājs: Tātad ir divi priekšlikumi: pirmais – balsu skaitīšanas komisijas izteiktais priekšlikums par iepriekšējo balsošanas rezultātu anulēšanu un minētā lēmumprojekta pārbalsošanu; otrais – ar šo procedūru nogaidīt, nākamajā pārtraukumā vēlreiz saskaņot ar reglamentu un tikai tad galīgi izlemt. Ir šādi divi priekšlikumi. Izšķirt mēs varam vienīgi ar balsošanu. Kaut gan laikam mazliet atturēsimies, jo mums var atkārtoties tikpat bēdīgs rezultāts, tā kā mūsu godājamie deputāti no pusdienām nāk ļoti vēlu. Šķiet, vēlreiz būs arī jāpārbalso mūsu pusdienas laika ilgums. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Felss: Man ir priekšlikums – balsot rīt no rīta.

Priekšsēdētājs: Jautājums deputātam Felsam – kādēļ balsošanu vajadzētu atlikt?

A.Felss: Atkārtot balsošanu par jautājumu, par kuru mēs šeit...

Priekšsēdētājs: Mēs pagaidām vēl neesam izlēmuši par atkārtotu balsošanu. Tātad, godājamie deputāti, ir divi priekšlikumi: vai nu mēs nobalsojam balsu skaitīšanas komisijas priekšlikumu, vai vairāku deputātu priekšlikumu – pagaidām atturēties šo jautājumu priekšmetiski risināt. Jautājumu vēlreiz izskatīt, iepazīstoties ar mūsu reglamentējošiem dokumentiem, un tad to izlemt pēc būtības. Šādi divi priekšlikumi ir nodoti jūsu izlemšanai. Bet, pirms mēs kaut ko lemjam, es lūdzu – reģistrēsimies. Paldies. Rezultāts: 139 deputāti no 161 deputāta, kas mums bija pirms pusdienas pārtraukuma. Jums par balsošanu? Lūdzu – deputāts Zatuliviters pie pirmā mikrofona. Nestrādā? Skaidrs... 139 deputāti plus divi deputāti, plus trīs... 140, 141, 143. Varbūt pārreģistrēsimies? Ir pārāk daudz šādu pretenziju. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies atkārtoti! Ja kolēģe Zeile pasteigtos, viņa vēl paspētu reģistrēties... Paldies. Rezultāts: 146. Paldies.

Tātad uz balsošanu pirmo lieku mūsu balsu skaitīšanas komisijas piedāvāto variantu – atcelt iepriekšējās balsošanas rezultātu un pēc tam lemt par jaunas balsošanas kārtību un noteikumiem. Neaizmirsīsim, ka tas ir mūsu lēmums, Augstākās padomes lēmums par anulēšanu. Tātad jāpieņem ar 101 balsi. Un otrs variants, ko piedāvāja vairāki deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam balsu skaitīšanas komisijas ieteikto lēmumu. Paldies. Rezultāts: lēmums nav pieņemts.

Otrais priekšlikums – ar pārbalsošanu pagaidīt, balsu skaitīšanas komisijai, izmantojot mūsu rīcībā esošos reglamentējošos pagaidu dokumentus, nākošajā pārtraukumā tikties un izstrādāt precīzu iespējamās atkārtotās balsošanas procedūru. Tas bija otrais variants. Lūdzu, sagatavosimies balsošanai. Vai deputātiem ir iebildumi vai kādi sarežģījumi ar reģistrāciju? Lūdzu, balsosim šo jautājumu. Lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, patlaban nav nepieciešamas 100 balsis, jo tas nav lēmums, tas neatceļ iepriekšējo balsošanu. Paldies. Rezultāts: 79. Visādā ziņā tas ir vairāk nekā 36; 33 plus 19 – tātad ar vienkāršu balsu vairākumu esam nolēmuši, ka balsu skaitīšanas komisijai nākamajā starpbrīdī, jau izmantojot visus mūsu darbību reglamentējošos dokumentus, vēlreiz jāvirza izskatīšanai precīzs lēmumprojekts par šo jautājumu.

Nākamais jautājums, kura izskatīšana tika ievadīta priekšpusdienas plenārsēdē, ir likumprojekts par svētku un atceres dienām. Jautājums ietver arī labojumu Darba likumu kodeksa 68.panta 1.daļā.

Ziņojumam šajā jautājumā vārds Dainim Īvānam.

D.Īvāns: Cienījamie kolēģi! Kā jūs zināt, tuvojas 7.oktobris un 7. un 8.novembris. Šīs dienas savulaik Padomju Savienībā tika svinētas. Diezin vai arī Padomju Savienībā šogad šīs dienas tiks svinētas, taču mums ir skaidrs, ka Latvijas Republikai ir jābūt savām svētku dienām. Jautājums par svētku dienām ir diezgan vienkāršs, tomēr es paredzu, ka debates būs ļoti ilgas un garas, jo par visvienkāršākajiem jautājumiem mums ir visvairāk viedokļu. Galu galā katrs cilvēks savā sirdī nes savus svētkus. Jums izsniegtajā likumprojektā būtībā atzīmētas ir tās svētku dienas, kuras šobrīd svin Latvijā, kuras cilvēki uzskata par svētkiem, par kuru svinēšanu ir izteikti ļoti daudzi priekšlikumi. Likumdošanas iniciatīvas kārtībā šīs dienas uzskatīt par svētku dienām mums ierosinājusi arī Ventspils Tautas deputātu padome un konkrētajā gadījumā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs.

Ja mēs runājam par šīm svētku dienām, tad jāteic, ka līdzīgas svētku dienas atzīmē arī lielākajā daļā Eiropas valstu, un acīmredzot, ja mūsu ceļš virzās uz Eiropu, tad mums vajadzētu arī ar vienotu darba un atpūtas ritmu, ar saviem svētkiem tuvināties Eiropai.

Tātad es nedaudz pastāstīšu par motivāciju, kāpēc izvēlētas tieši šīs dienas, jo varbūt par dažām dienām motivācija varētu būt neskaidra. 1.janvāris – tā ir Jaungada diena, kuru mēs esam svinējuši vienmēr. Nākamie svētki – Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena, kad kristīgā pasaule, un ne tikai kristīgā pasaule vien, svin Lieldienas. Tie ir pavasara saulgrieži, un šiem svētkiem ir nozīme arī Eiropas valstīs un pasaulē ne tikai tajā ziņā, ka tie saistīti ar kristīgo reliģiju, ar Bībeli, bet arī tāpēc, ka tas ir dabas atmodas laiks. Cilvēka organisms un arī dabas organisms ir novārdzis. Tiem vajag uzkrāt spēkus. Tāpēc arī ir paredzētas divas dienas, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs. Kopā ar divām svētku dienām – ceturtdienu un piektdienu – pievienojas arī sestdiena un svētdiena – Lieldienu svētdiena. Tātad četras dienas cilvēki var atpūsties. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo būtībā mēs esam nostrādājuši ziemas sezonu, un tad vajag smelties spēkus, lai atkal līdz vasarai varētu ražīgi strādāt. 1.maijs – Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena. Šajā jautājumā, protams, bija domstarpības Prezidijā. Domstarpības bija arī cilvēku vidū. Vai vajadzētu svinēt šo dienu? Taču liela daļa Eiropas un pasaules valstu šo dienu svin. Bet mums nav vajadzības atzīmēt 2.maiju. Prezidija locekļi uzskatīja, ka 1.maiju vajag atstāt kā svētku un brīvo dienu. Maija otro svētdienu mēs atzīmētu kā Mātes dienu. Tā ir svētdiena, tātad brīva diena tāpēc jau vien, ka tā ir svētdiena. Un svarīgi ir piebilst, ka šī diena stāsies varbūt bēdīgi slavenā 8.marta vietā, kad vīrieši, kuri līdz šim necienīja sievietes, vienu dienu gadā centās parādīt, ka viņi sievietes neciena vēl vairāk. Un būtībā Mātes diena Latvijas apstākļos, domāju, jebkuras civilizētas valsts apstākļos, ir loģiskāka, jo galu galā vispirmām kārtām mums ir jāciena māte. 24.jūnijs – Jāņu diena, tā jau ir mūsu svētku diena. 18.novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena, arī komentāri nav vajadzīgi. 25. un 26.decembris – Ziemassvētki un ziemas saulgriežu svētki. Tos arī būtībā tauta vienmēr svinējusi un svin. Visā pasaulē tos svin, tātad arī pie mums ir jāatgriež šī Eiropas tradīcija. 31.decembris – Vecgada diena. Tas attiecas uz svinamajām dienām.

Šajā sakarā varētu būt jautājums, vai svētku dienas – tātad desmit gadā, kuras tiek atzīmētas kā svētku dienas un ar likumu ir noteiktas kā brīvas dienas, – mums ir daudz vai maz? Kā jau Prezidijā tika atzīmēts, pasaules valstīs svētku dienu skaits ir dažāds. Ir valstis, kurās ir trīs svētku diena. Tas ir mazākais skaitlis. Ir dažas Āfrikas valstis, kur ir apmēram 30 un vairāk svētku dienu. Civilizētajās valstīs šo dienu skaits svārstās no desmit līdz 14 un 15 dienām. Tā ka mums no pasaulē pieņemtā svētku dienu skaita ir vidējais dienu skaits.

Otrs, ko atzīt par atceres dienām. Tās nebūs svētku dienas, jo tās nebūs brīvas, bet mēs šīs dienas kaut kādā veidā atcerēsimies, acīmredzot gan savās ģimenēs, gan arī sabiedrībā, gan arī valsts dzīvē mēs šīs dienas atzīmēsim. Tās ir: 25.marts – staļinisma represiju piemiņas diena, 4.maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. Galu galā, ja mēs veidojam jaunu valsti, mums ir jāatceras tā diena, kad mēs uzsākām valsts atjaunošanu un veidošanu. 9.maijs – antifašistiskās koalīcijas uzvaras diena. Attiecībā uz šo datumu gan bija vairāki iebildumi, jo pasaulē antifašistiskās koalīcijas uzvaras dienu svin 8.maijā. Taču tādu īpašu iebildumu vairāk nebija. Vairākums bija par šo ierasto datumu, tāpēc projektā palika 9.maijs. Deputāti varētu izteikt arī savus priekšlikumus. Ja būtu vajadzība, mēs to varētu izšķirt balsošanas ceļā. 14.jūnijs – staļinisma represiju upuru diena, 11.novembris – Lāčplēša diena. Attiecīgi sakarā ar šīm dienām mainīts Latvijas Darba likumu kodekss.

Es ierosinu atbalstīt šo Latvijas Augstākās padomes likumu un atbalstīt arī Ventspils Tautas deputātu padomes lēmumu un jautājumu atrisināt pēc iespējas ātrāk, jo, kā jūs zināt, 7.oktobris (7.novembris) vairs nav aiz kalniem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sekretariāta sarakstu ar jautātājiem es neesmu saņēmis. Bet varbūt kāds vēlas jautāt bez pierakstīšanās?

Lūdzu, otrais mikrofons. Bet, lūdzu, pierakstieties sekretariātā, lai būtu kārtība, jo jautātāju ir ļoti daudz.

A.Kiršteins: Man ir divi jautājumi. Faktiski viens – par 1.maiju. Šveicē un Dānijā nesvin. Un daudzās zemēs, kur svin, 1.maijs nav Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena. Vai mums ir vajadzīgs viņu pasludināt par svinamo dienu? Vai 1.maijs nevarētu būt vienkārši atceres diena?

D.Īvāns: Šo priekšlikumu mēs varētu apspriest un ar balsošanu izšķirt. Man faktiski personiski arī nebūtu nekādu iebildumu, ja 1.maijs būtu kā atceres diena. Galu galā, to mēs varam izšķirt ar vairākumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Es visnotaļ atbalstu šo lēmumprojektu bez jebkādām iebildēm. Man tikai viena neskaidrība: vai Prezidijā nav runāts par to, kā būs sakarā ar Lieldienām un Ziemassvētkiem. Ziemassvētki ir konstanta diena, bet Lieldienas dažādām konfesijām ir dažādā laikā. Vai par to bijusi saruna vai ne?

D.Īvāns: Loģiski, ka Lieldienas... Vispār par šo jautājumu mēs neizrunājām detaļās. Acīmredzot Lieldienās ir jāvadās pēc... pēc šīs pieņemtās tradīcijas, ka Lieldienas ir nevis pieņemts mēneša datums, bet ka Lieldienas ir pirmā pilnmēness svētdiena pēc pavasara saulgriežiem. Un tad konkrētajā nedēļā arī šīs attiecīgās dienas būs brīvās dienas. Acīmredzot, tā kā šis jautājums radās, mums vajadzēs vēl papildināt Prezidija priekšlikumu ar attiecīgu skaidrojumu par Lieldienām. Tā ka jautājums ir vietā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turpmāk deputātiem es došu vārdu jautājumiem saskaņā ar sekretariāta doto sarakstu. Lai varbūt neapvainojas, ka būs savādāk. Tātad, vadoties pēc šī saraksta, vārds deputātam Šļakotam.

No zāles: */Bet tad mēs visi piecēlāmies, kad jūs paziņojāt, bez pierakstīšanās sekretariātā. Jūs diviem, kas pierakstījušies, devāt vārdu, es stāvu trešais nepierakstījies, kāpēc jūs tieši manā priekšā nolikāt barjeru? Es kategoriski protestēju./

Priekšsēdētājs: Godājamais kolēģi! Jūs sekretariāta sarakstā esat minēts kā otrais. Es atvainojos, bet es tiešām neizsekoju, kurš pirmais pieskrēja pie mikrofona. Varbūt, ka būsim koleģiāli. Ŋ oreiz, lai būtu pēc saraksta, jo arī pārējie tad var sākt apvainoties. Visas pretenzijas vērsiet, lūdzu, pret sekretariātu. Tātad, lūdzu, esmu devis vārdu deputātam Ŋ ļakotam.

K.Šļakota: Man ir jautājums par 31.decembri. Es izskatīju visu pasaulē svinamo dienu sarakstu un konstatēju, ka tikai Libānā svin 31.decembri, nekur citur 31.decembri nesvin.

D.Īvāns: Tāds mums bija priekšlikums, jo es personīgi būtu par to, ka tomēr vajadzētu svinēt 31.decembri. Jo nemaz daudz mums to svētku dienu nav. Bet principā mēs varētu ņemt vērā šo priekšlikumu un vēlreiz izlemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Jautājums par 8.martu. Starptautiskās sieviešu dienas – 8.marta – svinēšanas atcelšanu jūs motivējat ar to, ka sievietei katru dienu ir jābūt sievietei. Uzskatu, ka tāds motivējums ir nekorekts, vismaz tā iemesla dēļ, ka mātei jābūt mātei ne tikai maija otrajā svētdienā, bet katru dienu, tas ir, šī motivācija nav pieņemama. Jūs man piekrītat vai ne?/

D.Īvāns: Es neesmu ar jums īsti vienisprātis, jo 8.marts tiešām bija pārvērties par pompozu dienu. Man liekas, ka diezgan komiska šajā dienā ir puķu nešana, apsveikšana un iedzeršana darbā. Mātes dienai ir pavisam cita jēga. Mātes diena – tā ir ģimenes cildināšanas diena, tā ir tā diena, kad mēs būtībā pulcējamies pie ģimenes pavarda. Un Latvijas laikā, Latvijas Republikā, šo dienu vienmēr regulāri svinēja. Tā ir sena un skaista tradīcija, un, ja mēs gribam nostiprināt ģimeni kā institūtu, un tas ir mūsu pirmais morālais pienākums, tad mums vajadzētu Mātes dienu atjaunot. Pagājušajā gadā jau ļoti daudzās vietās šo dienu svinēja. Arī bērnudārzos svinēja tieši šo dienu, bet nevis 8.martu.

A.Safonovs: */Es sapratu. Paldies. Taču es jums droši vien rīt privāti izskaidrošu, kas ir 8.marta svētki./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bet to jūs jau varat izdarīt šodien, runājot debatēs. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Man ir jautājums par vairākiem svētkiem. Mums republikā apmēram miljons potenciālu pareizticīgo, kas svin Ziemassvētkus datumā, kas nesakrīt ar šeit atzīmēto, un Lieldienas. Kā paredzēta iespēja viņiem svinēt savus reliģiskos svētkus?/

D.Īvāns: Es gan teikšu, ka miljons potenciālu pareizticīgo Latvijā nav. Man ir bijusi saruna ar pareizticīgo baznīcas vadību, un viņa izteica dziļu nožēlu, ka, teiksim, ticīgo cilvēku, kas pievēršas šodien pareizticībai, pagaidām ir ļoti maz. Un tas ir žēl, jo es domāju, ka baznīcai ir ļoti liela loma cilvēku tikumiskajā un morālajā audzināšanā. Taču Latvija būtībā ir luterticības zeme, pēc būtības arī katoļticības zeme. Un gadu gadiem, tāpat kā visās Eiropas valstīs, šeit ir svinēti svētki, kas saistīti tieši ar šīm kalendārajām atcerēm. Arī Latvijas Republikas laikā bija pareizticīgo draudzes, tās ļoti daudzas bija latviešu pareizticīgo draudzes. Valsts atzīmēja Lieldienas, ko bija pieņemts atzīmēt, bet pareizticīgo Lieldienas var atzīmēt katrs savā ģimenē. Valsts to tikai apsveiks, bet tās nebūs oficiālas valsts svētku dienas. Jo tādā gadījumā mums ir jārunā arī par to, ka šādas svētku dienas ir jādod arī Latvijā dzīvojošajiem musulmaņiem, šādas svētku dienas ir jādod arī kādu citu reliģisko konfesiju pārstāvjiem. Latvijas valstī mēs tomēr svinam pamatā latviešu svētku dienas.

A.Aleksejevs: */Un otrais jautājums. Kāda ir oficiālā versija, lai turpmāk neatzīmētu oktobra svētkus?/

D.Īvāns: Es domāju, ka man uz šo jautājumu gandrīz vai nav jāatbild. Oficiālā versija ir tāda, ka 7.novembris pirmām kārtām ir citas valsts svētki. Mēs esam pasludinājuši Latvijas Republiku, un mums nav nekāda sakara ar to totalitāro režīmu, kas tika nodibināts Padomju Savienībā 7. un 8.novembrī. Un būtībā tā nav mūsu darīšana. Es domāju, ka diez vai drīzumā šos svētkus svinēs arī Padomju Savienībā.

A.Aleksejevs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumu uzdod deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Lūdzu, vai jūs nevarētu atbildēt uz šādu jautājumu, kuru datumu atzīmē trīs galvenās antifašistiskās koalīcijas valstis – Anglija, Francija un Amerikas Savienotās Valstis? Vai 9.maiju?

D.Īvāns: Ziniet, tad man ir jāapskatās kalendārā, jo man ir atnests kalendārs, kur ir atzīmēti visdažādāko valstu svētki.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka mēs pārliecināsimies...

D.Īvāns: Diemžēl par Amerikas Savienotajām Valstīm es jums nevaru pateikt, jo Amerikas Savienotās Valstis šo dienu neatzīmē kā svētku dienu. Acīmredzot tā ir atceres diena, jo maijā šie svētki vispār nav atzīmēti. Es jau teicu, ka mums 8. un 9.maijs ir atceres diena. Tā ka mums vajag izšķirties, vai 9.maijs vai 8.maijs?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Cālītis.

D.Īvāns: Tiem, kas strīdas par 8. vai 9.maiju, es vienkārši atgādināšu, ka 9.maijā Latvijā kapitulēja Kurzemes katls. Tāpēc Latvijā par to, kura ir atceres diena, vajadzētu padomāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – jautājums deputātam Cālītim.

I.Cālītis: Es gribu runāt par divām šajā sarakstā ietvertām dienām, tas ir, par Zaļo ceturtdienu un Lielo piektdienu. Atsaukšanās uz Eiropas pieredzi ir visai korekta. Jo mums ir zināms, ka lielākajā Eiropas daļā svin Lieldienas. Visiem ir Lieldienu brīvlaiks. Alegorijas ar pavasara nogurumu un nepieciešamību relaksēties tajās trijās dienās, tas nav īsti nopietni. Bez tam es domāju, ka projekta sastādītājam bija citi apsvērumi. Acīmredzot ir vai nu vēlēšanās kompensēt divas dienas novembrī, kuras tagad izkrīt no svinamo dienu aprites, vai arī baznīcas vēlēšanās nostiprināt savu monopolu, es domāju – kristīgās baznīcas vēlēšanās. Un atsaukšanās arī uz pirmskara tradīciju, mēs zinām ļoti labi, kādi izskatās mūsu brīvās Latvijas kalendāri, ka tur no svētku dienām ir vienkārši sarkans. Bet es domāju, ka šajā gadījumā mums nebūtu nepieciešams kā valsts svinamus svētkus pasludināt tā saucamo Zaļo ceturtdienu un Lielo piektdienu.

D.Īvāns: Skaidrs. To es saprotu kā priekšlikumu. To mēs varam likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Ivanovs.

I.Ivanovs: */Sakiet, lūdzu, pēc kā iniciatīvas jautājums par svētkiem ir iesniegts apspriešanai Augstākās padomes sesijā, pareizāk, par izmaiņām šajos svētkos?/

D.Īvāns: Tā ir Ventspils Tautas deputātu padomes iniciatīva. Viņa bija iesniegusi mums šādu priekšlikumu. Tā bija arī Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija iniciatīva. Cilvēki mums prasa, kā būt ar šīm svētku dienām.

I.Ivanovs: */Tas nozīmē, man ir tāds priekšlikums. Tādēļ, ka jautājums nav sagatavots, domāju, ka mērķtiecīgi ir apspriesties ar tautu. Lai pasaka, kādus svētkus grib svinēt./

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Kalniņš. Varbūt būsim mazliet klusāki un ļausim mūsu kolēģim uzdot jautājumus.

I.Kalniņš: Cik man ir zināms, tad Latvija nav antifašistiskās koalīcijas locekle. Kas attiecas uz Otro pasaules karu, tad Latvijas Republika ir šī kara upuris. Kādēļ mums vajadzētu kā svētku dienu atzīmēt, vienalga, vai 8.maiju vai 9.maiju?

D.Īvāns: Jā, bija priekšlikums šo dienu nosaukt par Otrā pasaules kara beigu dienu, un lai tā būtu atceres diena. Arī tāds priekšlikums bija, bet Prezidijs palika pie šī varianta. Vairāk jautājumu nav? Spriežot pēc jautājumiem, būs ļoti karstas debates.

Priekšsēdētājs: Tik tiešām, jautājumu uzdošana ir beigusies. Paldies Dainim Īvānam par atbildēm. Debatēs ir pieteikušies septiņi deputāti, astoņi. Mani no sekretariāta jau labo. Es domāju, ka ir jādod visiem iespēja izteikties, un, ja deputāti uzskatīs, ka debates būtu jāizbeidz, tad par to mums arī attiecīgi būs jābalso. Pirmajam vārdu debatēs dodam deputātam Ščipcovam.

O.Ščipcovs: */Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu iesniegt divus priekšlikumus un argumentēt tos. Pirmais par atceres dienām. Mums jau ir uzmetums šīm atceres dienām, un sakarā ar to, ka svētdien tikos ar saviem vēlētājiem, kuru vidū ir daudz ebreju tautības cilvēku, kas interesējas par deklarāciju, ko pieņēmusi mūsu Augstākā padome, un visām niansēm par šo momentu, ierosinu par atceres dienu atzīt ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu Latvijā hitleriskās okupācijas gados. Es domāju, ka tad mēs būsim uzlikuši punktu uz i un mūsu deklarācija nebūs tikai dežūrmoments ar mazu efektu, bet būs godīgs ilglaicīgs akts.

Otrais moments. No krievu nacionālisma redzesleņķa, no krievu nacionālistu – deputātu redzesleņķa, kas pašlaik darbojas Krievijā, oktobris un Ļeņins ir varas uzurpatori. Visi līgumi, kurus viņš parakstījis, tajā skaitā arī ar Latviju, uzskatāmi par spēkā neesošiem. Šis viedoklis man liekas nedaudz savāds, jo noved pie secinājuma, ka mūsu Latvijas Republika de iure nav eksistējusi. Es nepiekrītu šim viedoklim un gribu teikt dažus vārdus no latviešu nacionālista viedokļa. Es domāju, ka oktobris un Ļeņins – šie ir ļoti svarīgi momenti Latvijas vēsturē. Ja nebūtu Ļeņina dialektikas, nebūtu oktobra apvērsuma, es ļoti šaubos, vai 1920.gadā būtu parādījusies neatkarīgā Latvija, jo Kerenskis, kā jūs zināt, atteicās runāt ar Latvijas pārstāvjiem pēc tam, kad stundu bija viņus uzklausījis. Man liekas, ka latviešu tautai tieši konkrētajā situācijā un visai vēsturiski daudznacionālajai Latvijas tautai, kas stāv par neatkarīgu Latviju, 7.novembra diena un Ļeņina vārds ir ievērojams. Sakarā ar to es tomēr konkrētajā situācijā ierosinu 7.novembri uzskatīt par svētku dienu.

Un vēl ko gribu teikt. Kungi! Mēs dzīvojam ļoti trauksmainā laikā un, iespējams, pat neiedomājamies, kādā laikā dzīvojam. Gribu jums atgādināt Bernarda Šova vārdus: Ja eksperiments... kuru vada Ļeņins, kurā viņš pats personificējas, ja šis eksperiments sociālās pārvērtībās neizdosies, tad civilizācija ies bojā līdzīgi tam, kā līdz šim ir gājušas bojā daudzas jo daudzas civilizācijas.

Un pēdējais. Es runāšu klusāk, lai jūs mani labāk dzirdētu. Dāmas un kungi! Godājamie deputāti! Kolēģi! Mēs acīmredzot izlemjam ļoti svarīgus jautājumus. Nesen par to asprātīgi stāstīja viens Rīgas Balss korespondents. Bet mēs lemjam trauksmainos apstākļos, kad tuvojas ekonomiskais haoss. Man liekas, ka, šos svarīgos jautājumus risinot, mēs otrajā plānā esam atvirzījuši globālos jautājumus, kas saistīti ar ekonomiku un politiku. Un man liekas, ka šajā darbā iestājies tāds moments, par kādu es jau runāju 9.jūlijā, kad, prognozējot notikumu gaitu, domājot par radikāļiem labajā un kreisajā pusē, pienācis laiks, mēnesi un trīs uz priekšu, organizēt stipru centru sabiedrībā un parlamentā kopēju mērķu vārdā, demokrātiskas, bet ne totalitāras valsts vārdā, civilizēta pilsonības likuma vārdā, suverēnas valsts reālas celtniecības vārdā. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu – vārds deputātam Rikardam.

R.Rikards: Cienījamie kolēģi! Kā jau teica Dainis Īvāns, tagad mums jāatgriežas civilizētajā Eiropā un katrā ziņā no svinamām dienām jāpaņem labākais, kas ir bijis Latvijas Republikas laikā. Tauta vienmēr ir svinējusi šīs dienas, vienalga, kādas arī dienas mums nebūtu uzspiedis totalitārais režīms. Tagad vispirms – kādas svinamās dienas bija Latvijas Republikas laikā? Svinamās dienas bija noteiktas ar 1920.gada likumu, ko pieņēma Satversmes sapulce, ar labojumu 1921.gadā. Diemžēl 1934.gadā Ulmanis izdarīja vēl Ministru kabineta labojumus. Tātad spēkā bija visi tie 1920.gada un 1921.gada likumi un 1934.gada labojumi. Pavisam 1939.gadā bija 21 svinamā diena. Bija noteikts, ka svinamajās dienās valsts un pašvaldības iestādēm nav jāstrādā. Teiksim, kaut kāda privātveikala un tā tālāk, uzņēmums, ja viņš kādā no tām dienām varēja strādāt. No 21 svinamās dienas divas vienmēr iekrita svētdienā, tie bija pirmie Vasarsvētki un Lieldienas. Deviņpadsmit svinamās dienas bija tādas, kas varēja būt arī darbdienās. Tātad šajā projektā ir paredzēts 11 svētku dienas, turklāt divas tādas, kas vienmēr iekrīt svētdienā, un deviņas tādas, kas ir darbdienās.

Tagad par atsevišķiem svētkiem. Vispirms tātad par Jaungada dienu. Par to nevienam nekādu šaubu, man liekas, nav. Viena daļa iebilst pret Lieldienām un arī Ziemassvētkiem, kaut gan Ziemassvētki ir saulgriežu svētki. Arī senajiem latviešiem bija reliģiskie svētki. Kaut gan jāsaka, ka civilizētajā Eiropā ir nedēļa pirms šiem svētkiem – gan pirms Ziemassvētkiem, gan pirms Lieldienām – tās vienkārši ir tādas garīguma nedēļas, kad cilvēki iet uz koncertiem, baznīcām, pirms Ziemassvētkiem klausās Baha Ziemassvētku oratoriju, pirms Lieldienām – Jāņa pasiju, un, kā saka, šajā laikā mēs noskaņojamies, atbrīvojamies no stresiem, un nav jau obligāti jāuzskata, ka tie ir reliģiski svētki. Vienkārši parastie ziemas saulgrieži un parastie svētki.

Es vēl gribu teikt par 23.jūniju. Tātad Latvijas Republikas laikā svinamas dienas skaitījās 23. un 24.jūnijs, t.i., abas dienas. Turklāt 23.jūnijs saucās Līgo svētki, bet 24.jūnijs – Jāņu diena. Abas dienas bija svinami svētki. Mums ir tikai atzīmēta Jāņu diena, kaut gan mēs visi labi zinām, ka visi jau pēc Zāļu vakara brauc uz laukiem līgot un 23.jūnijā nekāda strādāšana nav. Strādāšana ir fiktīva, vai ne?

Par Ziemassvētkiem nav nekādu šaubu. Visā civilizētajā Eiropā vispār ir Ziemassvētku brīvdienas, kuras parasti ilgst nedēļu. Arī parlamentam trīs nedēļas ir brīvs.

Par Mātes dienu jāsaka, ka tā starptautiskā sieviešu diena tiek svinēta tikai PSRS. Ārpus PSRS nekur neviens nemaz nezina, ka 8.martā ir tāda diena. Tā ka šī diena nav nekāda starptautiskā, tā vienkārši ir Staļina izdomāta diena un nosaukta par starptautisko. Visa Eiropa jau svin Mātes dienu, un Latvijas Republikas laikā maija otrajā svētdienā arī svinēja Mātes dienu. Tā ka 8.marts – tā ir Džugašvili sieviešu diena. Un tieši tāpat ir arī ar piemiņas dienu. Eiropā 8.maiju atzīmē kā piemiņas dienu, Otrā pasaules kara beigu dienu. Un 9.maiju faktiski ir izdomājis tas pats Džugašvili. Jo visa antifašistiskā koalīcija svin 8.maiju, atzīmē vismaz kā piemiņas dienu. Tāpēc es ierosinu, lai saglabātu tās pašas deviņas brīvdienas, ieviest 23.jūniju kā Līgo svētkus, bet tā vietā izslēgt Zaļo ceturtdienu.

Attiecībā uz 1.maiju. Līdz 1934.gadam tā bija svinamā diena, bet nevis tāpēc, ka tā bija 1.maijs kā darbaļaužu solidaritātes diena, bet tika svinēta kā Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Kā zināms, 1920.gada 1.maijā sasauca Satversmes sapulci, un tā bija latviešu nācijas pašnoteikšanās. Šī diena tika svinēta un atzīmēta. Tātad es ierosinu, ka 1.maijs varētu būt svētku diena un kā Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Un kas grib, tas svin darbaļaužu solidaritātes dienu, kas grib, tas svin Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Tas būtu tāds kompromiss. Tas apmēram ir viss. Tātad pats būtiskākais – ieviest 23.jūniju – Līgo svētkus, un tā vietā izslēgt Zaļo ceturtdienu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Debatēs vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Gribu izteikt arī savas iebildes pret atsevišķām svinēt paredzētajām dienām. Un vispirms es gribu izteikt, ka, manuprāt, visu cienījamā Īvāna kunga norāde uz to, ka šos svētkus svin lielākā daļā Eiropas valstu, nav gluži korekta. Piemēram, apstājoties pie Zaļās ceturtdienas, jāsaka, ka Zaļo ceturtdienu pat neatzīmē katoliskā Itālija. Zaļo ceturtdienu neatzīmē katoliskā Polija. No Eiropas zemēm Zaļo ceturtdienu svin tikai divās zemēs – Spānijā un Dānijā.

Kas attiecas uz Vecgada dienu – 31.decembri, tad, pēc manā rīcībā esošajām ziņām par 80 valstu svinamām dienām, sākot no Alžīrijas līdz Zambijai, Vecais gads kā svinamā diena ir tikai septiņās valstīs, tajā skaitā karnevālu mīlošās zemēs – Brazīlijā, Taizemē, Ŋ veicē. Par Šveici es vēl neesmu drošs, vai šī diena vispār netiek svinēta citā sakarībā. Turklāt man ir jāaizrāda, ka katoliskā Itālija nesvin pat Lielo piektdienu, bet atzīmē tikai Lieldienu pirmdienu.

Vietā bija deputāta Rikarda aizrādījums par Līgo svētkiem. Man ir jāprecizē – nevis Līgo diena, nevis Līgo svētki, bet Līgo diena – 23.datums – vienmēr ir bijis Līgo diena. Un tā nav pēc Zāļu vakara. Zāļu vakars ir Līgo dienas vakars, un 24.datums nav vis Jāņa svētki, bet gan ir Jāņi. Katrā ziņā es neatbalstu Zaļās ceturtdienas svinēšanu Latvijā, bet es esmu par 23. un 24.jūnija svinēšanu.

Kas attiecas uz 1.janvāri – šaubu nav.

Par 1.maiju. Jā, taisnība, līdz 1934.gadam 1.maiju svētīja Latvijā kā Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, atceroties 1920.gada 1.maiju. Vadoties pēc manā rīcībā esošā 90 valstu svinamo dienu saraksta, 1.maijs kā svinama diena ir 59 zemēs. Man ir ierosinājums – atzīmēt šo dienu nevis kā starptautiskās strādnieku solidaritātes dienu, bet kā darba svētkus.

Attiecībā uz 18.novembri – visnotaļ atbalstu un atbalstu arī 25.decembri, un izsaku savas šaubas par 26.decembri. Jau mēs atzīmējām, ka saulgrieži ir vienā dienā. Ja tā ir Kristus dzimšanas diena, tad arī tā var būt viena diena. Es pieļauju vēl tādu variantu, kāds pastāv Amerikas Savienotajās Valstīs, ja gadījumā tur svin tikai 25.datumu un ja tas iekrīt svētdienā, tad brīva ir nākamā pirmdiena. Paldies, ka uzklausījāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Cālītim.

I.Cālītis: Godātie deputāti! Man ir tāda izdevīga situācija runāt pēc deputāta Silāra uzstāšanās un deputāta Rikarda uzstāšanās. Tā kā viņi ir pateikuši tieši to, ko es debatēs jums visu gribēju teikt, tādā gadījumā es pievienojos deputāta Rikarda un deputāta Silāra teiktajam. Man vairs nav nepieciešamība atkārtoties, jo manas domas ir izteiktas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Godājamie plenārsēdes vadītāji, cienījamie kolēģi un cienījamie šā likumprojekta autori! Mana uzstāšanās nav domāta kā protests pret jūsu izstrādāto likumprojektu, bet tā ir domāta kā pilnīgs atbalsts tam. Ir pienācis brīdis, kad mums jākoriģē savas svinamās dienas. Kāpēc? Tāpēc, ka norisinājušies lieli notikumi. Mēs pat bijām tie, kuriem tauta uzticēja proklamēt Latviju. Tad arī mums atjaunotajai Latvijai jānosaka, kas jāsvin. Šajā kontekstā atļaujiet man piedāvāt dažus grozījumus un papildinājumus, bet ne šā projekta nopēlumu.

Pirmkārt, ejot sarakstā no augšas uz leju, par reliģiskiem svētkiem un arī citiem ar mūsu tautu saistītiem svētkiem nespriedīšu, jo neesmu kompetents. Bet par 1.maiju es tomēr lūgtu koriģēt, grozīt formulējumus un noteikt, ka svinama Satversmes sapulces diena. Latvijas Republikai – Satversmes sapulces dienu, LPSR – var būt 1.maijs.

Par jūniju. Es tomēr lūgtu cienījamos projekta autorus iekļaut, es jūtu, ka viņi nav iekļāvuši tikai tāpēc, jo domāja, ka tie svētki ir par daudz. Mums ir pietiekami daudz drūmu dienu, un svētku par daudz nebūs. Droši varat likt iekšā 23.jūniju – Līgo dienu. Un arī 24.jūniju. Es lūgtu koriģēt tā, kā tas ir ierakstīts Latvijas laika kalendāros – Jāņi. 25.decembris mums ir Ziemassvētki, 26.decembris ir Ziemassvētku vakars jeb, ka mēs rakstām, – pirmie Ziemassvētki.

Man ir priekšlikums – 7.novembri ielikt varbūt kā gaišus svētkus LPSR. PSRS tie ir gaiši svētki, bet, piedodiet, mūsu tautai tā ir drūma diena, kad uzvarēja tumsas spēki. Un tas miera līgums, ko jūs šeit daudziniet, tas bija kāpēc? Tāpēc, ka mūsu tēvi iztrieca iebraukušos Stučkas vadītos komunistus, kuri gribēja izslepkavot Latviju, izdzina tos ārpus Latvijas robežām, un Krievija bija spiesta noslēgt ar mums miera līgumu. Patiesība jau ir tāda.

Tagad par atceres dienām. Man ir lūgums cienījamos projekta autorus mainīt formulējumu. 25.marts ir komunistu represiju upuru piemiņas diena, tāpat arī 14.jūnijs ir komunistu represiju upuru piemiņas diena. Es domāju, ja mēs runājam par Latvijas Republiku, tad mums ir nevis Tēvijas karš, bet Otrais pasaules karš, kurš beidzās 9.maijā, kad mūsu tēvi Kurzemē padevās.

Attiecībā uz 11.novembri, es ceru, ka tā nav projekta autora kļūda. Tas vienkārši ir ņemts no iepriekšējā sasaukuma deputātu pieņemtā lēmuma. Šodien mēs jau esam gājuši nākošo pakāpienu uz augšu. Mēs viņu pieņemto lēmumu jau varam koriģēt. Visu cieņu viņiem. Viņi noteica 11.novembri kā Lāčplēša dienu. Bet būtu nekorekti tajā pašā dienā svinēt Varoņu piemiņas dienu. Es atļaušos atgādināt, ka Varoņu piemiņas diena Latvijai ir 22.jūnijs jeb Cēsu kauju diena. Mēs viņu varam neatzīmēt kā atceres dienu, bet, lūdzu, neliksim klāt 11.novembrim. Lāčplēsis tāpat ir diezgan izdarījis, nevajag viņam vēl likt klāt Cēsu kauju. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais runā deputāts Kostanda.

O.Kostanda: Cienījamie klātesošie! Man ir ļoti grūti runāt, jo pēc manis runās deputāts Aleksejevs. Un diviem neatkarīgiem deputātiem saskaņot savus viedokļus nav nemaz tik vienkārši. Es tikai gribu, atbildot tiem, kas minēja gan krievu nacionālistu viedokli, gan Latvijas nacionālistu viedokli, teikt, ka beigās var vēl pavīdēt kāds komunistiskā nacionālista viedoklis utt. Man tad no savas puses jāpievieno grieķu nacionālistisko viedokli. Ja gribat dzīvot kā kultūras tauta, tad svinēsim svētkus, atceres dienas kā slavenajā kultūras dzimtenē Grieķijā. Atzīmēsim Trojas ieņemšanas dienu, pieliksim klāt vēl dienu, kad Odisejs atgriezās pie savas sievas, un tamlīdzīgi. Es domāju, ka vienreiz skaidri un gaiši sapratīsim, ka Latvijas Republikā mums nav jāmeklē svinamas un atceres dienas, kādas var būt grieķim, teiksim, ka manas problēmas nemeklēsim. Šeit jautāja – ko darīs pareizticīgie? Es domāju, ka tāpat arī musulmaņi, čukči utt. varētu jautāt. Tas nebūt nav mūsu dažādo tautu iedzīvotāju tiesību pārkāpums, ja, teiksim, Latvijas Republikā ar lēmumu netiks fiksētas mūsu, t.i., šeit dzīvojošo dažādo tautību, piemiņas dienas. Vismaz grieķi to laikam neuzstās.

Es gribu minēt apsvērumus tikai par dažiem datumiem, pievienojoties deputāta Geidāna izteiktajam. Varbūt tiešām konkretizēsim – nevis staļinisma represiju upuru piemiņas diena, bet izskanēja termins – komunistu, var saīsināt – komunisma upuru piemiņas diena. Attiecībā uz atceres dienām es domāju, ka pie atceres dienām ir jau minētais 9.maijs, izskanēja arī 8.maijs. Vajag padomāt par formulējumu katrā punktā – atzīt par atceres dienām. Ko tas nozīmē – atceres dienas? Latvijas teritorijā atzīt jau starptautiski atzītu datumu? Vai mēs atzīsim vai mēs neatzīsim 8.maiju? Starptautiski šo dienu atzīmē. Kādēļ ir vajadzīga mūsu atzīšana... Tā nav vajadzīga. Mēs šeit varam iekļaut tās dienas, kas plašākai starptautiskai sabiedrībai citās valstīs, citā tautā nav pazīstamas. Bet kuras ir nozīmīgas mums – Latvijas iedzīvotājiem, kuras ir nozīmīgas latviešu tautai. Tāpēc es domāju, ka atstājam tikai tās dienas, kas saistāmas ar augstākās varonības vai arī lielāko ciešanu piemiņas dienām. Un šai gadījumā Lāčplēša piemiņas diena iemieso sevī visas tās augstākās varonības lappuses, kādas Latvijas vēsturē ierakstījuši Latvijas karavīri. Tas vispārina, mēs ar to nesaprotam tikai bermontiešu sakāvi pie Rīgas. Lāčplēša dienā godinām gan 1905.gada cīnītājus, pirmās tautas revolūcijas, Latvijas revolūcijas, kā to nosauc vācieši, cīnītājus. Tātad šeit nosacīti ietilpst 13.janvāris, ietilpst latviešu sarkano strēlnieku bataljonu dibināšanas diena, ietilpst 22.jūnijs – Cēsu kauju atcere, ietilpst 16.marts – leģionu gadadiena utt., utt. To visu mums vispārina Lāčplēša diena 11.novembrī. Un nemaz nav vajadzīga šī piebilde – Varoņu piemiņas diena. Vienkārši – Lāčplēša diena. Jo visi karavīri, kas cīnījušies par mūsu tēvu zemi, ir Lāčplēša cienīgi. Tāpat vajadzētu atstāt tikai divas Latvijas iedzīvotāju lielāko ciešanu dienas – komunisma upuru piemiņas dienas 25.martā un 14.jūnijā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Mēs šodien gatavojamies pieņemt svarīgu lēmumu, kaut gan, iespējams, deputāta Kostandas rotaļīgā uzstāšanās nevar novērst mūs no šīm runām. Klausoties tās un atsauces uz buržuāziskās Latvijas pieredzi, es domāju, ka pieredze vienmēr derīga. Atceros arhibīskapa Jāņa Pommera uzstāšanos Saeimā, kurš teica, ka mums republikā ir divu šķiru pilsoņi. Pie otrās šķiras viņš pieskaitīja krievus un pareizticīgos. Arī šodien. Uz manu jautājumu, kā būt ar pareizticīgo svētkiem, tos salīdzināja ar Odiseja atgriešanos pie sievas, Īvāna kungs teica, ka mums ir latviešu valsts un luterticība. Man negribot radās vairāki jautājumi. Cik ļoti var necienīt savus pilsoņus, nievājoši izturēties pret viņu vēsturiskajiem svētkiem, lai viņu vēlēšanos atzīmēt Ziemassvētkus un Lieldienas salīdzinātu ar Odiseja atgriešanos!
Cik vērta ir mūsu sludināšana, ka baznīca ir atdalīta no valsts, ja šeit priekšsēdētāja vietnieks paziņo, ka mums ir luterāņu valsts un latviešu valsts! Un kur dēties tam miljonam pilsoņu, kas grib būt uzticami pilsoņi šajā zemē? Tāpēc likums, kuru šodien gribam atcelt, kaut teorētiski deva iespēju atzīmēt savus svētkus jūdiem, pareizticīgajiem un citu ticību pārstāvjiem. Tajā variantā, kuru šodien piedāvājam, tā vairs nav. Vai tiešām mēs ceram uzcelt stabilu, ziedošu valsti bez cieņas pret saviem līdzpilsoņiem? Es domāju, ka tā ir kļūda un ļoti nopietna. No otras puses, tas, kas šodien tika izteikts 7.novembra adresē, lieku reizi apliecina, ka šinī zālē ir visiem zināmās organizācijas Pamjatj gara radinieki, apgalvodami, ka oktobra apvērsumu izdarīja vācu spiegi un latviešu strēlnieki.

Kā apstiprinājums tam tiek nosaukta Satversmes sapulces izdzenāšana un čekas orgāni, kuri 1918.gadā ar trim ceturtdaļām sastāvēja no latviešu strēlniekiem. Varbūt mums pieņemt rezolūciju, analogu 1939.gada rezolūcijai? Ja mēs nopietni ticam tam, kas šodien tika teikts, tad nepieciešams pieņemt rezolūciju, ka Ļeņina valdība bija nelikumīga un visi tās akti kopš parakstīšanas momenta. No otras puses, deklarācijā, kura šeit pieņemta, par antisemītisma jautājumu teikts: Ar dziļu nožēlu jāatzīst, ka to skaitā, kas palīdzēja īstenot okupantu izraisīto teroru, bija arī Latvijas pilsoņi. Es uzskatu, ka šodien mums jāpieņem tāds pats formulējums un jāpasaka, ka ar dziļu nožēlu spiesti atzīt, ka pilsoņi pieņēmuši visaktīvāko dalību Krievijas likumīgās valdības gāšanā pret tās tautu gribu. Kungi, būsim konsekventi! Negrozīsimies šā un tā, jo pēc tam paši nesapratīsim, uz kuru pusi esam sagriezušies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Mazs papildinājums pie Aleksejeva kunga teiktā. Viņš aizmirsa, ka 1917.gadā...

Priekšsēdētājs: Un Kiršteina kungs aizmirsa, ka pie mikrofona jāstādās priekšā.

Lūdzu – vārds deputātam Budovskim, šoreiz gan tikai kā deputātam, bet nevis kā Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājam. Es domāju, ka mēs cits citu nekritizēsim par uzstāšanos, katrs uzstājas atbilstoši saviem uzskatiem.

Lūdzu, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es patiešām esmu bezgala gandarīts par mūsu deputātu uzstāšanos, un šobrīd, teiksim, Mandātu un deputātu ētikas komisijai vairāk nebūtu ko teikt. Es gribēju runāt par citu lietu.

Man liekas, ka Padomju Savienība ir viena no tām retajām valstīm pasaulē, kur neprot ne strādāt, ne atpūsties, ne svinēt. Un šajā sakarā, kad nu mums ir liktas priekšā šīs svinamās dienas, es domāju, ka viens otrs papildinājums un iebildums ir ļoti labs. Es gribēju gan teikt, ka nevajadzētu tik strikti nostāties un ņemt labākos svinēšanas piemērus, kā to dara ārzemēs. Es domāju, ka mēs svinēsim tā, kā mēs svinam. Ja mums daudz kas sakrīt ar pasauli, tad mēs svinam kopā ar to. Ja pasaulei ir interese par mūsu svinamām dienām, lai nāk un svin.

Bet es gribēju galvenokārt runāt par vienu atceres dienu. Ziniet, tas ir tas, ko mēs esam apzīmējuši ar 9.maiju. Ieskatieties, kas par to ir tālāk rakstīts: Antifašistiskās koalīcijas uzvaras diena. Es domāju, ka šāda kombinācija vispār nav pieņemama. Tāpēc pateikšu nedaudz vārdu par šo datumu. Pirmkārt, es gribētu vēlreiz atgādināt, ka acīmredzot nevienam šeit nav citādu domu, ka Latvija faktiski tika ierauta karā. Un šajā sakarā svinēt tā, kā mēs līdz šim šo dienu svinējām, tas ir, kā Uzvaras dienu, es domāju, ka vismaz pret pusi no Latvijas tautas tas vispār ir liels grēks. Tas bija pārāk negodīgi. Es gribētu teikt arī, ka nevarētu būt runa par 9.maiju, jo, kā jūs zināt, kapitulācija tika parakstīta 8.maijā. Un tikai faktiski Staļina iegribas dēļ, lai pierādītu pasaulei, ka PSRS ir galvenā, kas uzvarējusi fašistisko Vāciju, šī diena tika transformēta uz 9.maiju. Tātad, ja mēs vispār runājam par antifašistiskās koalīcijas uzvaras dienu, tādā gadījumā, es domāju, iet runa tikai par astoto datumu. Un nākamais, ko es gribēju teikt, ir sakarā ar to, ka patiešām mēs tikām ierauti šajā karā. Es domāju, ka 8.maiju mums vajadzētu vēl diezgan ilgi svinēt. Es nezinu, varbūt es pārteicos, necik ilgi, bet vajadzēs svinēt jeb vajadzēs atminēties. Jo viena no Staļina–Hitlera pakta darbojošās pusēm 8.maijā parakstīja savu kapitulāciju. Otrā puse nav parakstījusi savu kapitulāciju līdz šai dienai. Vācija šodien apvienojās, bet Baltijā ir okupācija. Es domāju, ka 8.maiju mums vēl ilgi būs jāatminas. Tikai mums ir jāliek cits saturs, nevis tā, ka pa Daugavmalu iet tanki un drasē cilvēki ar skaistu sarkanu zvaigzni pierē, pierādot, ka viņi ir spēcīgāki. Astotajā datumā mums jāieliek ir tāds saturs, lai mēs visai pasaulei vēlreiz parādītu, ka viena no haizivīm tikai ir sodīta. Tāpēc es ierosinu – visiem mums turēties vēl šobrīd pie astotā datuma, bet ieliksim to saturu, kas ir atbilstošs mums. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vārds deputātam Briedim.

I.Briedis: Godātie deputāti! Vai mums, daudzcietušajai Latvijas tautai, vēl ilgi nāksies ciest šos pazemojumus, šos vārdus, ko mēs šodien atkal dzirdējām no deputāta Aleksejeva? Kur tādā gadījumā bija komunistiskā vara, kad piecdesmit gadus nedrīkstējām iet baznīcā, kad nemaz neuzskatīja, ka pareizticīgajiem ir vajadzīgi vieni svētki un luterāņiem citi svētki... Kur toreiz bija komunistiskā vara, kad svinēja Krievijas ziemu un popularizēja pa televizoru visai pasaulei, bet latviešu nacionālos svētkus – Līgo svētkus – aizliedza ar likumu? Tad sakiet, par kādiem pazemojumiem, par kādu otro šķiru var būt runa šeit Latvijā? Un varbūt var nosaukt to brīdi Latvijas vēsturē, kad mēs esam atļāvušies kādam teikt, ka viņš ir otrās šķiras cilvēks? Es domāju, ka ar šo vārdu pašlaik spēlējas tikai tie, kuri grib būt kungi šajā zemē un kuri grib pazemot pamatiedzīvotājus.

Par svinamajām dienām. Pilnīgi pievienojos, ka 1.janvāris ir obligāta mūsu svinamā diena, un tajā pašā laikā es domāju, vai Zaļā ceturtdiena ir vajadzīga kā brīvdiena. Jo padomāsim – četras dienas ir brīvas. Ko darīs cilvēki, kas nav darbā, un otrs, kā jūtas tie cilvēki, kuriem nepārtrauktajā darba ciklā ir jābūt šajā laikā darbā?

Par 1.maiju. Es esmu kategoriski pret, bet iestājos par to, ka mums būtu vajadzīgs pasludināt 4.maiju kā otrās Latvijas Republikas proklamēšanas dienu. Šo datumu jeb Republikas proklamācijas dienu vairāk nekā 200 gadus svin gan ASV, gan Francija, gan daudzas citas valstis. Pilnīgi pievienojos, ka 23.jūniju vajadzētu pilnīgi brīvu un 24.jūniju arī katrā ziņā. 31.decembri – pilnīgi brīvu. Manuprāt, likumā vajadzētu ierakstīt, ka tajā dienā ir slēgti veikali, jo ir jāizbeidz mūsu sievu, māšu un pārējo sieviešu nervozēšana, priekšsvētku dienā skraidot pa tukšajiem veikaliem. Jāizbeidz pārdevēju nicināšana, kuri vakarā pat līdz pulksten desmitiem un pat ilgāk stāv aiz tukšās letes.

Par 25.martu. Es gribētu šo datumu ienest kā totalitārā režīma genocīda dienu pret Latvijas tautu. Atkārtoju – totalitārā režīma genocīda dienu pret Latvijas tautu.

8.maiju – svītrot. Nav vajadzīgs mums šis datums. Ja nepiekrītat ar 25.martu kā totalitārā režīma dienu, tad iesaku divus datumus apvienot, lai būtu tādā gadījumā... lai nebūtu pārmetumu, ka mēs atceramies tikai ebrejus, bet neatceramies tos, kas piedalījušies vācu pusē. Tātad 22.jūniju vai 21.jūliju pasludināt par divu totalitāro režīmu genocīda dienu pret Latvijas tautām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu – deputāts Seiksts, kā pēdējam gatavoties deputātam Preinbergam.

Es atvainojos, Seiksta kungs. Visus priekšlikumus, lūdzu, iesniedziet rakstiski. Citi priekšlikumi netiks izskatīti.

A.Seiksts: Es atvainojos. Augstākās padomes zāle nu galīgi nav tā vieta, kur būtu jānotiek vēsturnieku diskusijām, bet man ir liels lūgums – gan man, gan jebkuram, lai arī kādu deklaratīvu tēzi mēs izvirzītu, tad vienu faktu vajadzētu argumentēt. Mēs nupat dzirdējām par Oktobra revolūcijas izšķirīgo nozīmi Latvijas vēsturiskajos likteņos. Tāds formulējums ir dzirdēts bieži, bet, maigi izsakoties, viņš ir bijis stipri vienpusīgs, var arī teikt stingrāk. No Latgales latvieša viedokļa es gribētu apstrīdēt šo tēzi tikai ar vienu faktu: tad, kad boļševiku režīmam bija izdzīvošanas jautājums, tad Latgale tika aizmirsta un Brestas miera dienās Latgale palika Krievijas sastāvā, Vidzeme un Kurzeme – Vācijas ietekmē. Princips divide et impera bija atkal spēkā... valdīja tad, kad bija jāšķiro pasaule. Lūk, tāpēc es atkārtoju, no Latgales latvieša viedokļa, es nepārvērtēju, maigi izsakoties, gan otrādi. Domāju, ka mēs katrs saprotam, ka 1920.gada 11.augusta līgums ir nevis boļševiku režīma labas gribas izpausme, bet ekonomiskā un militārā bezizeja. Un, ja ir patika diskutēt, padiskutēsim pēc parlamenta sēdes beigām. Es vēlreiz atkārtoju, ka mums – Latgales latviešiem – Brestas miera jautājumā ir cita pozīcija.

Kas attiecas uz svinamām un svētku dienām, es gribētu izteikt vienu domu sakarā ar jautājumu, ko es uzstādīju Īvāna kungam. Es to neuzstādīju tādēļ, ka būtu paredzamas kaut kādas starpkonfesionālas rīvēšanās. To es darīju tikai tādēļ, ka īstenu Latvijas patriotu vecticībnieku vidū vienkārši vajag sniegt komentāru un izskaidrojumu, bet nav gaidāmas kaut kādas... Jo šeit viņi dzīvo gadsimtiem ilgi, viņi savus svētkus svin, ciena mūsu brīvvalsti. Man viņi ir pazīstami desmitiem un simtiem. Viņi ciena Latvijas brīvvalsti un atbalsta mūsu ceļu. Vienkārši pie šā likuma viņiem vajag dot nelielu komentāru. Un tikai tādā nozīmē. Nekādas rīvēšanās šeit nav gaidāmas. Tā kā es zinu situāciju Latgalē, tad tiem deputātiem es gribētu teikt, ka Latgale ir daudzkonfesionāls novads.

Es piekrītu kolēģim Silāram, kad viņš, runājot par Zaļo ceturtdienu, atzīmēja, ka to svin tikai divās valstīs. Es pilnīgi piekrītu un lieku priekšā... es uzrakstīšu to rakstiski, es lieku priekšā pārcelt uz otrām Lieldienām. Loģiski. Es aicinu balsot visus par šo likumprojektu, pārvērst viņu par likumu, novērst neprecizitātes, jo mēs jau sākam kasīties, piedodiet par izteicienu, par sīkumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kā pēdējam vārds tiek dots deputātam Preinbergam.

G.Preinbergs: Cienījamie kolēģi! Es neuzskatu par vajadzīgu atbildēt uz nepamatotajiem aizvainojumiem, kas mums šeit bija jādzird. Gribu vērsties pie jums tikai ar vēl vienu priekšlikumu: runājot par komunistiskajām represijām, mēs parasti mēdzam runāt par 1941.gada 14.jūniju un 1949.gada 25.martu. Taču tajā pašā laikā un acīmredzot, maigi izsakoties, zināma spiediena rezultātā aizmirstam, ka bija arī 1945.gads, t.i., 1945.gada janvāra–februāra mija. Kā piemēru es varu pieminēt Jelgavas pilsētu. Tajās dienās – 5.februārī – no Jelgavas aizgāja pirmais ešelons uz Tālajiem Ziemeļiem un uz Sibīriju. Īsā laikā, dažas dienās, tika izvesti pieci ešeloni ar turpat 5000 cilvēkiem no Tukuma, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas. Cik man zināms, tajās dienās tāda pati izvešana notika arī no Latgales un Vidzemes pilsētām. Es domāju, ka būtu nepareizi, ka tās dienas tiktu vienkārši aizmirstas, jo galu galā tās nav atsevišķu cilvēku izsūtīšanas dienas, nav atsevišķu cilvēku arests, bet tā ir bijusi masu represiju kampaņa. Šajā sakarībā es liktu priekšā iekļaut 5.februāri kā vienu no komunistu upuru atceres dienām. Beigās gribu pieminēt, ka šogad Jelgavā šāda atceres diena tika atzīmēta jau otro gadu pie piemiņas akmens, kas veltīts 1945.gadā izvestajiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to debates minētajā jautājumā ir beigušās. Vairāk neviens nav pieteicies. Vārds galavārdam Dainim Īvānam kā ziņotājam šajā jautājumā.

D.Īvāns: Manuprāt, likumprojekts jau nav nekāds sarežģītais, bet, tā kā mums katram, ko jau es teicu pašā sākumā, ir ļoti dažādi viedokļi par svētkiem, tad acīmredzot jautājumu par svētku dienām vajadzētu izšķirt ar relatīvu balsu vairākumu, balsojot šodien pirmajā lasījumā par atsevišķu dienu iekļaušanu vai izslēgšanu no saraksta. Ja mēs šo likumprojektu atzīstam par steidzamu, tad rīt mēs varētu pieņemt otrajā, galīgajā lasījumā.

Un vēl, kolēģi, es gribētu teikt to, ja arī mēs šodien, pareizāk sakot – rīt, šo lēmumu galīgi pieņemtu, atbilstoši mūsu republikas Darba likumu kodeksam, tad tieši šīs darbdienas skaitīsies izejamās un brīvas. Tas jau nenozīmē, ka tas ir galīgais lēmums par Latvijas Republikā svinamiem svētkiem. Acīmredzot būs tiešām arī tā īstā diena, kad mēs iekarosim savu neatkarību. Arī tā būs svētku diena. Acīmredzot radīsies vajadzība, ko mums diktēs pati dzīve. Tā ka varbūt, pieņemot šo lēmumu, uzskatīsim, ka mēs nepieliekam punktu un nenosakām galīgo variantu tam, kādi svētki būs Latvijas Republikā. Mums nepieciešams redzēt, kā pati dzīve apstiprinās tos svētkus, kurus mēs esam apstiprinājuši par svētku dienām. Bija arī dažādi priekšlikumi par tā saucamajām brīvajām dienām, kādā veidā viņas reglamentēt. Varbūt arī to mēs nedarīsim, tas nav mūsu uzdevums, jo spriest par veikalu darba laiku, vai viņi nebūtu svētku dienā jāslēdz, es domāju, ka mums šobrīd nav vajadzības to izlemt, jo veikali tāpat ir tukši, un iedzīvotāji, ja grib, var priecāties pie tukšām letēm, it īpaši pirms svētku dienām. Ja nē, tad droši vien veikalu vadītāji veikalus varētu slēgt ciet. Kaut gan, protams, tas ir diskutējams jautājums, jo ir vairākas valstis, kur ar likumu ir noteikts, ka svētku dienās veikali ir slēgti, veikali nedrīkst strādāt, lai netiktu novirzītas cilvēku domas kaut kur citur un viņi varētu aktīvi atpūsties.

Mans priekšlikums ir tādsÉ (zālē rosība, sarunas) vismaz dzirdot to, ko mēs šeit runājām, ka mēs, caurskatot atceres un svētku dienu sarakstu, varētu arī nobalsot, kuras no viņām mēs apstiprinām ar relatīvu balsu vairākumu pirmajā lasījumā un kuras mēs izslēdzam no šī saraksta. Pēc tam nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā un rīt pieņemt galīgo likumprojekta variantu. Kas attiecas uz 8.maiju, tad darba grupa piekrīt, mēs piekrītam mainīt 9.maiju pret 8.maiju, jo par to bija izteikti visvairāk priekšlikumu. Un mēs varam arī vienoties redakcijas komisijā. Par nosaukumu nemaz nevajadzētu īpaši balsot – vai to
saukt par Otrā pasaules kara beigu dienu vai par antifašistiskās koalīcijas uzvaras dienu. To varētu izspriest. Tāpat es jūtu, ka lielākā daļa ir par to, ka no šā svētku dienu saraksta svītrojama Zaļā ceturtdiena. Varētu tas tā būt, kaut gan šoreiz, es uzsvēru to vēlreiz, ka, svinot Lieldienas, nosakot Lieldienu svētkus tieši šajā pirmajā pilnmēness svētdienā pēc pavasara saulgriežiem, tas nebūt nenozīmē, ka mēs to uzspiežam kādam, kam nav pieņemamas kristīgās tradīcijas. Tas ir saistīts ar dabas ritmiem, un domāju, ka tas ir pilnīgi normāli, ja mēs varētu Latvijas Republikā šādus svētkus svinēt. Bet to mēs varētu izšķirt.

Tāpēc, ja sēdes vadītājam nebūtu iebildumu, mēs varētu ķerties pie balsošanas, kaut arī bija vēl viens priekšlikums, par kuru mēs varētu nobalsot. Kaut gan faktiski mēs viņu varētu balsot tad, kad esam pieņēmuši likumu – likumprojektu nodot visas tautas apspriešanā. Bet to var tikai tad, kad ir likumprojekts. Mēs neesam viņu pieņēmuši, tāpēc nevaram nodot. Pirmajā lasījumā viņš ir jāpieņem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šajā sakarībā mēs varbūt varētu uzsākt balsošanu pa punktiem vai apakšpunktiem par katru no svētku dienām.

D.Īvāns: Acīmredzot tas jāsagatavo...

Priekšsēdētājs: Jā, godājamais deputāts pie trešā mikrofona vēlas izteikt savu koncepciju par likumprojekta pieņemšanu.

D.Īvāns: Jā, es ļoti atvainojos... Es aizmirsu vienu priekšlikumu: deputāts Muciņš ieteica noteikt, cik svētku dienu mums būs gadā, un tad balsot par atsevišķām dienām. Deputāts Muciņš ir iesniedzis šādu rakstisku priekšlikumu, tātad mēs varēsim vienoties, cik šādu dienu būs. (Zālē liela rosība, čalas.)

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Muciņš uzstāj, ka mums šis jautājums ir jānobalso? Godājamais deputāt Muciņ!

D.Īvāns: Man liekas, ka mēs svētkus svinam nevis skaita ziņā, nevis tāpēc, lai mums būtu brīvas dienas, bet gan tāpēc, ka šajā dienā ir svētki.

Priekšsēdētājs: Es atkārtoju jautājumu, vai deputāts Muciņš uzstāj, ka būtu jānobalso? Godājamo deputāt Muciņ, vai jūs uzstājat, ka mums būtu jābalso? Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Es neesmu stādījis jautājumu, vai balsot, cik agrāk bija, vai vairāk vai mazāk. Es tikai aicinu pieņemt vienu skaitu, nobalsot un tad iet...

Priekšsēdētājs: Konkrēti kuras, jo citādi mēs to jēgu... nesadzīsim.

D.Īvāns: Kā jūs iesakāt, mest uz pirkstiem vai katrs nosauks savu skaitli?

Priekšsēdētājs: Bet, deputāt Muciņ, jūs neatbildējāt uz manu jautājumu, vai jūs uzstājat, ka mums tagad šis jautājums būtu jābalso... principiāli... Deputāts Muciņš uzstāj, ka šis viņa priekšlikums būtu jābalso. Reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputāts Kinna tūlīt paspēs reģistrēties. Paldies. Rezultāts: 137. Lūdzu balsošanas režīmu un nobalsosim par to, kas ir par, pret vai atturas sakarā ar deputāta Muciņa priekšlikumu. Rezultāts: deputāta Muciņa priekšlikums nav guvis piekrišanu. Tātad mums paliek vienīgais variants, kuru šajā jautājumā piedāvā mums ziņotājs Dainis Īvāns. Tad mēs ar to varētu sākt.

Pirmkārt, ar svētku dienām pēc saraksta. Procedūra laikam varētu būt tāda, ka Dainis Īvāns mums nosauktu šo dienu un iespējamos variantus un tad mēs nobalsotu par katru no šīm dienām kā par svētku vai atceres dienu.

D.Īvāns: Ņemot vērā jūsu ieteikumu, mēs formulējumā esam izdarījuši nelielu redakcionālu precizējumu. Augstākā padome nevis nolemj atzīt, bet noteikt par svētku dienām 1.janvāri – Jaungada dienu.

Priekšsēdētājs: Mums ir jābalso? Ir jābalso kā jebkurš punkts. Lūdzu sagatavoties balsošanai. Balsošanas režīmu. Izteiksim savu attieksmi pret 1.janvāri kā svētku dienu. Rezultāts: par – 177, es vēl četras balsis redzu, liekas, ka tās arī visas ir par. Paldies. 1.janvāri mēs esam akceptējuši. Lūdzu zālē ievērot klusumu.

D.Īvāns: Nākošie svētki ir Lieldienu svinēšana, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena un pirmās Lieldienas. Acīmredzot mums būs jānobalso, vai mēs Lieldienas vispār svinēsim, un tad ir jānobalso atsevišķi, kuras no šīm dienām. Visvairāk iebildumu bija pret Zaļo ceturtdienu. Daži atkal lūdz, ka vajadzētu svinēt vēl otrās Lieldienas. Tātad, vai vispār būs Lieldienas, to rādīs relatīvais balsu vairākums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Lieldienu svētku atzīmēšanu. Rezultāts: tātad ar balsu vairākumu principā ir pieņemts, ka Lieldienas svinam kā svētkus. Bet par to, kuru no Lieldienu dienām mēs svinēsim vai nesvinēsim, vai atstāsim Lieldienas tikai uz svētdienu, to mēs izlemsim pēc pārtraukuma, kas tagad sākas un turpināsies 30 minūtes. Paldies.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Viena daļa no mums tehnisku, sadzīves iemeslu dēļ vēl nav zālē. Domājams, piedosim mūsu kolēģiem un divas trīs minūtes pagaidīsim, lai mūsu apspriešanai tomēr būtu rezultāts. Es vienkārši neuzdrošinos pašlaik pieslēgt reģistrācijas režīmu, to mēs izdarīsim pēc pāris minūtēm.

A.Aleksejevs: Man vēlētāji atsūtīja vienu izrakstu no avīzes, kur citēts jūsu izteikums: Tādus kā mūsu Aleksejevu Augstākā padome neuzklausa. Tur tādus uzskata par Krievijas ienaidniekiem.Vai jūs, lūdzu, nevarētu man pateikt, kur un kas tā uzskata?

Priekšsēdētājs: Godājamais deputāt Aleksejev, es domāju, ka plenārsēdes pārtraukumu mums nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi, rauties pie mikrofona un ar skaļruņa palīdzību risināt šādu visai sarežģītu jautājumu. Domāju, ka mēs atradīsim laiku pēc sēdes.

A.Aleksejevs: Es tikai gribētu teikt, lai jūs pasakāt, vai nu to jūs pats esat izgudrojis, vai tas ir...

Priekšsēdētājs: Tas patiešām ir... Par cik jūs griezāties pie manis personīgi kā pie deputāta Krastiņa, tad es jums atbildēšu pirmajā iespējamā brīdī. Tas laikam būs nākamajā pārtraukumā.

Godājamie deputāti, es domāju, ka mēs varētu mēģināt sākt reģistrēties, lai pārliecinātos par savu disciplinētību. Lūdzu ieņemt vietas. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 115 deputāti. Deputāts Kramiņš ir aizmirsis piereģistrēties, un arī deputāte Albertiņa to ir aizmirsusi. Es domāju, ka tas nav tik traģiski, jo deputāts Īvāns turpinās savu ziņojumu par šo jautājumu. Pa to laiku atnāks arī pārējie deputāti.

D.Īvāns: Tātad mēs izlēmām, ka Lieldienas mēs svinēsim. Šobrīd mums ir jāizlemj par Lieldienu dienām. Būtībā iezīmējas divi varianti: svinēt Zaļo ceturtdienu un Lielo piektdienu. Pareizāk sakot, trīs varianti: vēl ir variants – svinēt tikai Lielo piektdienu kā svētku dienu, un trešais variants – svinēt Lielo piektdienu un arī otrās Lieldienas, tas ir, arī pirmdienu. Acīmredzot par šiem variantiem mums vajadzētu balsot. Vadoties pēc visiem priekšlikumiem, es tā sapratu. Nē, svētdiena ir pats par sevi, tāpēc par to nebalsojam, ja mēs nosakām šīs svētku dienas. Likumā par Lieldienām acīmredzot vajadzētu precizēt galīgā variantā. Bet mums ir jāizlemj par brīvajām dienām. Pirmais variants, grūti pateikt, kurš ir radikālāks, bet mums vienkārši vajadzēs izšķirt ar balsu vairākumu. Pirmais, kas izskanēja visbiežāk, jo te radikālismam robežu nav, ir izslēgt Zaļo ceturtdienu un tātad par brīvo, svinamo dienu noteikt tikai Lielo piektdienu, t.i., sestdienu, un Lieldienas, t.i., svētdienu. Tātad, lūdzu, balsosim par šo variantu. Nākamais variants būs šis pats plus vēl otrās Lieldienas, pēdējais – trešais variants būs... Ziniet, man vienkārši ir bailes, balsosim par katru dienu atsevišķi, citādi mēs nobalsosim diezgan absurdi, visas nobalsosim. Tāpēc es liktu priekšā šādā veidā balsot. Pēdējais variants būs tikai par Lielo piektdienu.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, par balsošanu?

I.Silārs: Es tikai gribu precizēt, ka mēs nedrīkstam iekļaut sestdienu, bet mēs nedrīkstam izlaist svētdienu, jo ļoti svarīgi tomēr ir fiksēt svinamās dienas, jo darba samaksa tiem, kas strādā šajās dienās, tad atkrīt atkarībā no tā, vai tā diena ir svinamā, vai mēs vienkārši atstājam kā svētdienu.

D.Īvāns: Jā, es pilnīgi piekrītu. Lieldienas ir pats par sevi, Lieldienas būs svētku diena. Un tiem, kas strādā svētdienās, tiks maksāts tā kā svētku dienā.

Priekšsēdētājs: Pirms balsošanas es tomēr gribētu aicināt pārreģistrēties, jo būs grūti skaitīt to deputātu paceltās rokas, kuri nepaspēja piereģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Visi ir paspējuši reģistrēties? Paldies. Rezultāts: 123 deputāti. Es lūgšu ziņotāju formulēt par pirmo balsojumu.

D.Īvāns: Pirmais balsojums būs, ka jāizslēdz Zaļā ceturtdiena. Lielā piektdiena un Lieldienu svētdiena.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 74, 75, bet jūsu rokas diemžēl nebija paceltas. Balsojumu nebija. Tātad 76 balsis ir par variantu Zaļā ceturtdiena un, es atvainojos, Lielā piektdiena un Lieldienu svētdiena.

D.Īvāns: Otrais variants – Lielā piektdiena, Lieldienu svētdiena un otrās Lieldienas, tas ir, pirmdiena, kas seko pēc svētdienas. Lūdzu, kas par to?

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par šo variantu. Es redzu paceltu tikai vienu roku. Paldies. Rezultāts: 57 balsis par.

D.Īvāns: Un redakcijas komisijas variants – Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena, pirmās Lieldienas, kā šeit rakstīts. Tātad ir runa par Zaļo ceturtdienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: ir vēl kāda balss par? Tātad par – 54 balsis. Tātad balsojuma rezultātā mēs esam apstiprinājuši pirmo variantu.

D.Īvāns: Svētku dienas ir Lielā piektdiena un pirmās Lieldienas. Kopā mums praktiski sanāk trīs brīvas dienas.

1.maijs – darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena. Bija priekšlikums šo dienu izslēgt no svētku dienu saraksta. Citu priekšlikumu par 1.maiju, man šķiet, nebija.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bija vēl priekšlikums svinēt kā Satversmes sapulces sanākšanas dienu un vēl viens priekšlikums – svinēt kā Darba svētkus.

D.Īvāns: Es domāju, ka šo formulējumu mēs ņemtu vērā. Es pilnīgi piekrītu, ka varētu gan Satversmes sapulces sanākšanas dienu pielikt klāt. Par to gan vajadzētu vienoties... Bet par 1.maiju vispirms jāvienojas principā.

Priekšsēdētājs: Tātad balsosim, kaut gan, atklāti sakot, iepriekš vajadzētu reģistrēties, jo mūsu deputātu korpusā patlaban notikušas pārmaiņas. Varbūt reģistrēsimies un tad balsosim, vai 1.maijs ir atstājams mūsu svinamo un atceres dienu kalendārā. Tātad, lūdzu, reģistrēsimies. Ja godājamie deputāti ļoti pasteigtos, viņi paspētu reģistrēties. Paldies. Rezultāts: 131. Tātad pirmais balsojums mums ir principā par 1.maiju, vai mēs viņu atstājam mūsu svinamo un atceres dienu kalendārā. Lūdzu balsošanas režīmu. Par svinamo dienu.

D.Īvāns: ...tikai kā par svinamo dienu, jo par atceres dienu mēs vēl varam lemt.

Priekšsēdētājs: Tātad kā par svinamo dienu. Paldies. Rezultāts: par – 94. Tātad 1.maiju mēs atstājam svinamo dienu sarakstā.

D.Īvāns: Tātad, ko mēs svinam: darbaļaužu starptautiskās solidaritātes dienu, Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Es domāju, ka pasaulē tomēr pieņemts šo dienu svinēt kā... 1.maija svētkus, tas ir pats par sevi, bet mums kalendārā vajadzēs precizēt. Varētu būt abi divi – gan Satversmes sapulces sasaukšanas diena, gan... Darba svētki... trīs varianti.

Priekšsēdētājs: Tātad, par cik mums ir trīs varianti... godājamie deputāti, nesāksim diskutēt, vai par saviem šos svētkus pasludinās Demokrātiskā darba partija... Balsosim par šo nosaukumu. Tātad pirmais variants: Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Otrais variants: esošais nosaukums, kāds te ir minēts, un trešais: Darba svētki, kā to piedāvā deputāts Silārs.

D.Īvāns: Par Darba svētkiem man gan jāsaka, ka mums to vajadzētu precizēt, kā tas ir... starptautiski... vai tas tomēr ir pareizi. Mēs jau varam pieņemt, ko gribam, bet saprotiet, ka šo redakciju tomēr vajadzētu nedaudz paskatīties, kāda tā mums ir, bet mēs varam balsot.

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie deputāti, pirmais variants – 1.maiju atzīmēt kā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim. Rezultāts: 73. Otrs variants – šiem svētkiem paliek vecais nosaukums – darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 45. Trešais variants: Darba svētki. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim. Rezultāts: 73 balsis. Tātad 73 balsis ir ieguvuši divi priekšlikumi: atzīmēt kā Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un kā Darba svētkus.

D.Īvāns: Es domāju, ka mēs varam ierakstīt abus variantus, jo tā vai tā visi svinēs abus divus. Tātad jaunajā redakcijā mēs tā arī ierakstīsim.

Priekšsēdētājs: Tātad no redakcijas komisijas ir ierosinājums jaunajā redakcijā ierakstīt abus divus, lai būtu dubultsvētku svinēšana.

D.Īvāns: Tālāk – 24.jūnijs – Jāņi. Bija priekšlikums izdarīt redakcionālu labojumu, t.i., nevis Jāņu diena, bet vienkārši – Jāņi. Man liekas, ka tas ir pieņemams. Sakarā ar Mātes dienu mums ir jābalso par svētdienu, jo atsevišķos gadījumos arī šī svētdiena ir svarīga, lai tā oficiāli skaitītos par svētku dienu. Tātad, lūdzu, par maija otro svētdienu – Mātes dienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Mātes dienu maija otrajā svētdienā kā svētku dienu. Rezultāts: 123 balsis ir par Mātes dienu. Paldies. Mēs varam turpināt.

D.Īvāns: Tālāk ir Jāņi. Es domāju, ka visi piekrita nosaukumam – Jāņi. Tas ir precīzs un visu aptverošs nosaukums. Bet ir jautājums par 23.jūniju, vai arī 24.jūniju dot brīvu? Par šīm dienām mums ir jābalso atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Pirmais balsojums mums būs jau par sarakstā esošo 24.jūniju ar nosaukumu – Jāņi. Šī svinamā diena ir, bet deputāts Rikards pie trešā mikrofona grib iebilst? Lūdzu.

R.Rikards: Es gribu atgādināt, ka 1920.gada Satversmes sapulces likumā bija minēts – Jāņu diena un Līgo diena. Tieši šāds formulējums ir likumā. Jāņi – to saka tautā, bet likumā bija formulēts un arī kalendāros ir ierakstīts: Jāņu diena kā svētku diena un Līgo diena. Es tikai informēju...

D.Īvāns: Labi, tas nav strīda jautājums. Līdz rītdienai es noskaidrošu pie valodniekiem, un tad mēs valodnieciski pareizi uzrakstīsim – 23.jūnijs ir Līgo diena, 24.jūnijs – Jāņu diena. Tātad, zinot, kas šīs ir par dienām, balsosim laikam atsevišķi par 23.jūniju – Līgo dienu un par 24.jūniju – Jāņu dienu. Var atstāt vienu vai balsot par abām?

Priekšsēdētājs: Balsosim laikam par katru atsevišķi. Pirmkārt, par to, kas jau ir mūsu izsniegtajā variantā, tas ir, par 24.jūniju – Jāņiem jeb Jāņu dienu.

D.Īvāns: Vienu komentāru var par balsošanas motīviem?

Priekšsēdētājs: Lūdzu rezultātu: 125 balsis, un, ienākot zālē, arī deputāts Kehris bija pacēlis roku. Viņš ir par. Tātad 126 balsis ir par Jāņu dienu. To esam akceptējuši. Nākamais mūsu balsojums būs par 23.jūniju – Līgo dienu kā svētku dienu. Balsošanas režīmu. Rezultāts: 108 balsis par, un līdz ar to mēs esam iekļāvuši 23.jūniju – Līgo dienu svinamo dienu kalendārā.

Lūdzu, turpinām – 18.novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena.

D.Īvāns: 18.novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka te komentāru nevar būt. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par – 104 balsis. Tātad 18.novembri mēs esam akceptējuši mūsu kalendārā kā svētku dienu.

D.Īvāns: Man gan jums ir nedaudz jāatvainojas un jāsaka, ka deputāts Ščipcovs izteica mutisku priekšlikumu – 7.novembri svinēt. Rakstiska priekšlikuma nav, bet mēs varam izlemt. Jūs uzstājat, ka jābalso? Jo vienkārši es...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, bija rakstisks priekšlikums.

D.Īvāns: Tad priekšlikums par 7.novembri jābalso.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, nobalsosim arī par 7.novembri. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputāti, kuri pašlaik nav pacēluši roku, cik es saprotu, balsošanā nepiedalās. Rezultāts: par – 35. Šis datums nav ieguvis vairākumu. Tātad 7.novembris netiek iekļauts mūsu kalendārā kā svētku diena.

D.Īvāns: 25. un 26.decembris – Ziemassvētki, ziemas saulgrieži. Citu priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs: Paldies, tad lūdzu...

D.Īvāns: Ziemassvētki sabraukuši/ Rakstītām kamanām...

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Rezultāts: ar 116 balsīm esam iekļāvuši 25. un 26.decembri – Ziemassvētkus mūsu svinamo dienu svētku kalendārā.

D.Īvāns: Nākamā ir Vecgada diena, gada pēdējā diena.

Priekšsēdētājs: 31.decembris – kā svētku diena. Godājamie deputāti, es aicinātu iekļauties pirms balsošanas režīma. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 101 balss. Tātad 31.decembri mēs esam iekļāvuši kā svētku dienu mūsu svētku dienu sarakstā.

D.Īvāns: Tagad mums vajadzētu noteikt par atceres dienām. Redakcijas darba grupa ņēma vērā deputāta Kostandas priekšlikumu, tas bija arī vairāku citu deputātu priekšlikums, mums nav nekādu iebildumu – noteikt par atceres dienu 25.martu – komunisma terora upuru piemiņas dienu. Tātad, kas par šādu...

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, tātad 25.marts – komunisma terora upuru diena. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 93 balsis. Deputāta Teikmaņa žestu es nesapratu – par vai pret. Tātad 92 balsis, bet tas ir vairākums. Tātad 25.marts – komunisma terora upuru piemiņas diena ietverta mūsu atceres dienu kalendārā.

D.Īvāns: 4.maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. Bija arī priekšlikumi – otrās republikas nodibināšanas diena, bet par to mēs nevaram balsot, jo mēs nenodibinājām otro republiku, bet pasludinājām Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par 4.maiju kā atceres dienu. Rezultāts: ar 90 balsīm 4.maijs ir iekļauts kā atceres diena.

D.Īvāns: Tālāk seko datums, par kuru mums bija visvairāk strīdu – 8. vai 9.maijs – antifašistiskās koalīcijas uzvaras diena vai Otrā pasaules kara beigu diena. Nav beigu, jā. Labi, es pieņemu, bet man bija tādi priekšlikumi, es vienkārši saku...

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, es ierosinu to pašu nobalsot principiāli par 8. vai 9.maiju. Par to tālāk jālemj principā, vai 8.maiju vai 9.maiju atzīmējam kā atceres dienu, vai mēs viņu iekļaujam savā atceres dienu sarakstā kā atceres dienu.

D.Īvāns: Tātad vispirms acīmredzot, es nezinu, ir jānobalso par 8.maiju?

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka sākumā nobalsosim principiāli par abiem šiem datumiem, t.i., par 8.maiju un 9.maiju. Pēc tam, ja gadījumā mēs principā to apstiprinām, tad balsosim, kad šie datumi būtu jāatzīmē. Un beigās par nosaukumu.

D.Īvāns: Atcerieties – atceres diena nav svētku diena, bet atceres diena.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 73. Tas visādā ziņā ir vairāk nekā 47, kas ir pret. Un tātad 8. vai 9.maijs tiek...

D.Īvāns: Mēs atceramies šo dienu.

Priekšsēdētājs: Mēs atceramies šo dienu, jā? Man ir jāatvainojas, godājamam kolēģim deputātam Dainim Īvānam vēl bija viens rakstisks ierosinājums, ka tā varētu būt Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Tas ir visaptverošs nosaukums. Tagad mums ir jābalso laikam nevis par nosaukumu, bet par datumu, kad šī atceres diena ir atzīmējama, – 8. vai 9.maijā. Lūdzu balsošanas režīmu. Es ļoti atvainojos, kolēģi, mana kļūda. Lūdzu dzēst šo te balsošanas režīmu, un tagad, kuri ir par 8.maiju. Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad pirmais balsojums par 8.maiju. Rezultāts: 77 ir par 8.maiju, 24 un 20. Paldies. Tagad, lūdzu, balsosim par 9.maiju. Balsošanas režīmu. Rezultāts: 35. Vai ir vēl kādi par, kuri balso ar paceltu roku? Nav. Tātad ar balsu vairākumu mēs esam iekļāvuši 8.maiju kā atceres dienu.

Tagad laikam būtu nepieciešams balsot par to, kāds šai atceres dienai būtu nosaukums. Lūgsim Daini Īvānu varbūt vēlreiz atkārtot tos piedāvājumus, kādi ir bijuši.

D.Īvāns: Tātad es pieņemu priekšlikumus par to, ka mēs liekam uz balsošanu – Otrā pasaules kara beigu diena. Tāds priekšlikums bija, lai viņš ir. Otrais priekšlikums (nav pareizi, protams, labi, labi, pieņemu) – antifašistiskās koalīcijas uzvaras diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Par katru no šiem variantiem mēs varam balsot atsevišķi, bet varam arī trešo variantu izvirzīt nobalsošanai kopā, vienā dienā tas var būt. Nav jau antifašistiskās koalīcijas uzvaras diena. Tātad divi varianti – vai Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Lūdzu – divi varianti. Vispirms balsosim par Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu un pēc tam par redakcijas komisijas variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. 8.maijs – Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Paldies. Rezultāts: par – 102 balsis. Mums jāliek uz balsošanu arī redakcijas komisijas sākotnējais variants – antifašistiskās koalīcijas uzvaras diena. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts – mazākums. Tātad 8.maiju mēs esam apstiprinājuši kā atceres dienu – Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.

Lūdzu, turpināsim.

D.Īvāns: 14.jūnijs tāpat kā 25.marts – komunisma terora upuru piemiņas diena. Cienījamie deputāti, atļausiet šobrīd nešķirot – komunisma vai boļševisma, atļausiet vienkārši vēl padomāt, pakonsultēties ar valodniekiem, kā tas būs labāk: vai boļševisma vai komunisma, vai arī kā precīzāk. Vai lielinieku, tā būtu pareizi latviski – lielinieku upuru piemiņas diena. Tā ka to mēs varam izšķirt pašās beigās, balsojot tas nav būtiskākais.

Priekšsēdētājs: Tā, godājamie deputāti, balsosim par 14.jūniju kā komunisma vai lielinieku terora upuru piemiņas dienu. Deputāts Rikards pie trešā mikrofona vēl grib kaut ko teikt.

R.Rikards: Es ierosinātu saukt par sarkanā terora upuru...

D.Īvāns: Arī šāds priekšlikums bija.

Priekšsēdētājs: To mēs līdz rītdienai precizēsim. Tagad lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 14.jūniju.

D.Īvāns: Par būtību.

Priekšsēdētājs: Kā upuru atceres diena, bet kādu upuru... Lūdzu, rezultāts: par – 96. Tātad 14.jūniju esam iekļāvuši mūsu atceres dienu sarakstā.

Lūdzu, turpināsim.

D.Īvāns: Nākamais priekšlikums ir deputātam Ščipcovam. Ja gadījumā 7.novembri mēs nepieņemam kā svētku dienu, tad balsot par 7.novembri kā par atceres dienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par deputāta Ščipcova priekšlikumu. Kas ir par, pret un atturas?

D.Īvāns: Tas šeit ir iesniegts rakstiski.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsošanas režīmu. Rezultāts: 27 balsis par. Vai ir vēl kāds par? Nav. Pret – tas mums nav. Tātad šis priekšlikums nav ieguvis vairākumu, un 7.novembri mēs neiekļaujam kā atceres dienu.

D.Īvāns: 11.novembris – Lāčplēša diena.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 105 balsis par. Esam akceptējuši 11.novembri.

D.Īvāns: Man jāsaka, ka starp lapiņām, kas šeit bija ar priekšlikumiem, ir arī tāds priekšlikums – iekļaut 5.februāri kā vienu no komunisma upuru atceres dienām. Es nezinu, kurš deputāts to ierosināja... Noņēma savu priekšlikumu? Deputāts Preinbergs noņem, ja? Minētais priekšlikums man bija starp šiem papīriem. Tas nāca faktiski pēdējā brīdī. Tāpēc, lūdzu, nobalsosim par 5.februāri kā par vienu no lielinieku terora upuru atceres dienām.

Priekšsēdētājs: Tikai laikam būsim ļoti uzmanīgi. Es jau iepriekš komentēšu. Atcerēsimies, ka kopš 1940.gada 17.jūnija daudzus desmitus gadu tāda ir gandrīz katra diena.

D.Īvāns: Jā, es arī tam pilnīgi piekrītu. Bet patlaban deputāts neatsakās no sava priekšlikuma. Lūdzu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: 16. Vēl kāds ir par? Nav. Tas ir mazākums.

D.Īvāns: Tātad mums vajadzētu izdarīt labojumus Darba likumu kodeksa 68.panta 1.daļā, kas attiecīgi mainās sakarā ar mūsu pieņemtajām svētku dienām. Tās visas būs nestrādājamās dienas, kuras būs svētku dienas, un attiecīga darba likumdošana cilvēkiem kompensēs darbu šajās dienās un dos brīvdienas. Tātad par šo 3.pantu. Es domāju, ka nekādu iebildumu pret šo priekšlikumu nebija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vispirms bija trešais mikrofons un pēc tam pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs: */Man viens labojums attiecībā uz ebrejiem./

D.Īvāns: */Atzīt par atceres dienu ebreju tautas genocīda upuru atceres dienu Latvijā hitleriskās... jūs domājāt 7.novembri? Bet šeit bija 7.novembris, un tūlīt otrais – atzīt par atceres dienu ebreju tautas genocīda upuru dienu Latvijā.../

O.Ščipcovs: */Otrs priekšlikums – atceres diena. Man ir divas atceres dienas – 7.novembris, nākamā atceres diena – ebreju tautas genocīda upuru hitleriskās okupācijas gados atceres diena./

D.Īvāns: */Es piekrītu, bet datumu... 4.jūliju? Šeit tā nav./

O.Ščipcovs: */Es lūdzu sekretariātu pierakstīt .../

D.Īvāns: Jūlijs... Tas ir 4.jūlijs. Es lasīšu krieviski, ceru, ka deputāti neizvirzīs prasību, lai es pārtraukumā pārtulkotu un pavairotu arī latviski... Es mēģināšu pārtulkot: Atzīt par atceres dienu 4.jūliju – ebreju tautas genocīda atceres dienu Latvijā. Noformulēsim to latviešu literārā valodā. Bet par pašu ideju, par 4.jūliju. Tātad – atceres diena.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu.

D.Īvāns: Es atvainojos, daži deputāti prasa...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, lūdzu, dzēsīsim šo rezultātu!

D.Īvāns: Lūdzu, paskaidrosim deputātam Ščipcovam, kāpēc tieši šajā dienā, katrā ziņā par šo dienu vajag argumentāciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Ščipcovs.

O.Ščipcovs: */Es principiāli gribēju tādu atceres dienu. Varbūt deputātiem ir cits viedoklis, precīzāks datums? Varbūt deputātam Vulfsonam? Tādā gadījumā viņš mani var palabot. Bet lai tāda diena būtu!/

Priekšsēdētājs: Es atvainojos. Tas laikam tāpēc, ka es ļoti slikti vadu plenārsēdi, bet patlaban ir iestājusies pilnīga anarhija. (Zālē liels troksnis, sarunas, saucieni.) Es deputātus lūgšu tomēr ievērot kārtību.

Ziņotājs par šo jautājumu ir deputāts Vulfsons. Lūdzu. Varbūt paskaidrot.

D.Īvāns: Tātad ir runa par to, ka ebreju tautas genocīda diena Latvijā... Viena tāda atceres diena ir paredzēta, un par šo dienu ir likts priekšā 4.jūlijs. Vai būtu piemērotāks datums, un vai vispār tas ir vajadzīgs? Lūdzu, Vulfsona kungs.

M.Vulfsons: Redziet, 1941.gads, sākot ar vācu karaspēka ienākšanu Latvijā, ar šo brīdi pārvērtās par vienu vienīgu moku ceļu ebreju tautai. Šis moku ceļš sākās faktiski 2.jūlijā, kad Daugavmalā tika nošauti apmēram 250 jauniešu un jaunu meiteņu, lai atriebtos par tiem zaudējumiem, nelieliem zaudējumiem, ko vācieši bija cietuši, ieņemot Rīgu. Garāmgājējus 4.jūlijā vienkārši sadzina lielajā sinagogā, kuru aizdedzināja. Un tas bija pirmais holokausts Austrumeiropā. Tas ir pirmais dzīvu cilvēku sadedzināšanas gadījums šajā pusē. Bet lielas akcijas notika novembra beigās un decembra sākumā, kad Rīgas tuvumā tika nošauti ap 20 tūkstošu, varbūt 30 tūkstošu ebreju, to vidū, protams, bērni, sievietes, sirmgalvji un tā tālāk. Es lieku priekšā, jūs mani tā pēkšņi izsaucāt, es neesmu gatavojies tam, ka tāda diena varētu būt novembra beigās, tad, kad notika pirmā akcija. Tad, kad nošāva pirmos desmit tūkstošus... Tāds būtu mans priekšlikums. Vai arī 4.jūlijā – holokausta diena.

D.Īvāns: 4.jūlijs ir. Es faktiski zinu, ka šajā dienā ebreji atzīmē šo dienu, atceras to, vai ne?

M.Vulfsons: Taču plašāk atzīmē 4.novembri, kad cilvēki dodas uz tām vietām, kur ebreji tika nošauti.

D.Īvāns: Izlemsim principā par šo dienu. Jūs principā esat par tādu atceres dienu?

M.Vulfsons: Jā, es esmu par tādu dienu.

D.Īvāns: Datumu varbūt izlemsim, konsultējoties vēl ar Mavriku Vulfsonu un cilvēkiem, kuri ir kompetenti un varētu kaut ko ieteikt.

No zāles. Par datumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Vulfsona kungs, es lūgtu mani pareizi saprast un neuzskatīt par necieņas izpausmi pret ebreju tautu, bet iznīcināja arī visas citas tautas. Un mēs jau nobalsojām – 8.maijs ir tā ebreju upuru piemiņas diena.

D.Īvāns: Mums tagad acīmredzot ir jāizlemj principā, vai bez 8.maija gadā vēl būs īpaša diena, veltīta ebreju tautai, ņemot vērā arī to, ka mēs nesen pieņēmām arī attiecīgu deklarāciju. Vai arī šādu dienu neizcelt no pārējo dienu vidus un uzskatīt, ka 8.maijs ir tāda kopīga atceres diena... Tātad izlemsim principā par datumu, pēc tam mēs izlemsim konkrētāk...

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Par cik mums vēl ir vairākas balsošanas, es lūgtu visus deputātus, kas bija brīvi zālē izvietojušies (vismaz kādu brīdi atpakaļ), ieņemt tomēr savas pastāvīgās deputātu vietas un pārreģistrēties, jo pēdējo 15–20 minūšu laikā deputātu sastāvs ir ļoti izmainījies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts: 140. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim principā, vai ir ieviešama kā atceres diena ebreju holokausta diena. Rezultāts: tātad ar balsu vairākumu – 100 balsīm – mums šī diena ir ieviesta. Es domāju, ka datumu mēs varētu balsot rītdien, kad būs notikušas papildu konsultācijas ar visām zinošajām un ieinteresētajām personām.

D.Īvāns: Tātad attiecīgi izmainās arī 3.punkts par svētku dienām. Es jau teicu, un attiecīgi 4.pantā mēs atzīstam, ka līdzšinējais reģistrs par svētku un atceres dienām Latvijas PSR ir zaudējis spēku. Tātad šobrīd cita priekšlikuma nebija, un mums vajag balsot par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie kolēģi, lūdzu sagatavoties balsošanai. Es domāju, ka visi ir gatavi, un balsosim kopumā par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, tajā skaitā, protams, arī 5.punktu, ka šis likums būs spēkā no pieņemšanas brīža. Tagad, lūdzu, par akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Rezultāts: ar 106 balsīm mēs esam akceptējuši šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, kādi būtu ierosinājumi, kad mēs varētu izdarīt otro lasījumu, it sevišķi ņemot vērā, ka vairāki svētki pēc spēkā esošās likumdošanas ir pavisam tuvu.

Lūdzu – Dineviča kungs.

J.Dinevičs: Patiešām, svētki ir tuvu, un man liekas, ka mums jānobalso, ka mēs piešķiram šim likumprojektam steidzamības statusu un rīt plenārsēdē pieņemam viņu galīgā variantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: Saskaņā ar spēkā esošo kārtību, kādā tiek izskatīti likumprojekti, šajā likumprojektā tagad pēc šīs balsošanas, man tā iznāca, ir deviņas svinamās dienas plus viena svinamā diena un eventuāli divas svinamās svētdienas, kad dažu profesiju darbiniekiem, kuri strādās, tiks samaksāts dubulti. Tāpēc jāpievieno ekonomiskais aprēķins. Es nezinu, man vismaz tāds priekšlikums nav darīts zināms. Par cik tika noraidīts mans priekšlikums, tomēr līdz rītdienai vajadzētu noteikt svinamo dienu skaitu, jo mums iznāk vēl plus viena diena. Deputāts Ŋ ļakota man gan aizrādīja, ka viņam iznāk plus divas dienas... Tātad iznāk vairāk, nekā mums bijis agrāk. Es uzskatu, ka jābūt ekonomiskam pamatojumam: mēs nevaram pieiet, balstoties uz emocijām – vai mums patīk vai nepatīk tieši konkrētās svinamās dienas, bet jābūt ekonomiskam pamatojumam. Es aicinu tomēr šajā gadījumā rīkoties tā, kā ir noteikts mūsu spēkā esošajos lēmumos.

D.Īvāns: Es darba grupas vārdā, cilvēku vārdā, ar kuriem mēs konsultējāmies, gan uzskatu, ka šajā gadījumā ekonomiskais aprēķins mums pilnīgi neko neparādīs, jo šo dienu atšķirība ir tik niecīga... Viena diena vai divas dienas. Pēc dažiem aprēķiniem, ņemot vērā svētdienas, darba produktivitāte tam cilvēkam, kas pilnvērtīgi nosvinēs svētku dienas, būs daudz lielāka. Un ieguvums arī būs daudz lielāks nekā tas zaudējums, kas radīsies, izmaksājot šim cilvēkam algu par nestrādāšanu svētku dienā. Tā ka ieguvumam vajag būt lielākam nekā zaudējumam.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir divi varianti: deputāta Dineviča ierosinātais variants, ka otrajā un pēdējā lasījumā mēs pieņemam šo likumprojektu rīt no rīta. Es saprotu, ka to vajadzētu izskatīt kā pirmo darba kārtības jautājumu. Otrs variants, ko piedāvāja deputāts Muciņš, ka pirms tam, kad svētkus svin, vajag to ekonomiski pamatot. Tātad, es domāju, ka mēs par šiem...

D.Īvāns: Nevajag aizmirst, ka ir vēl trešais variants: deputāts Ivanovs ierosināja pieņemt pirmajā lasījumā un nodot visas tautas apspriešanai. Tātad ir trīs varianti.

Priekšsēdētājs: Tātad ir trīs varianti. Godājamais Daudiša kungs patlaban man priekšā ir nolicis spēkā esošos reglamentējošos noteikumus, kuru 19.panta 2.daļā ir teikts sekojošais: Jautājumu par likumprojektu steidzamību vai steidzamības atcelšanu var ierosināt pastāvīgā komisija vai 20 deputāti, un lēmumu par to pieņem ar ne mazāk kā divām trešdaļām balsu no balsojošo deputātu kopskaita. Paldies deputātam Dinevičam, bet, ja tiešām ir vēlēšanās šo likumprojektu izskatīt steidzami, tad lūdzu 20 deputātus, kas ir ar mieru to ierosināt, vistuvākajā brīdī iesniegt šādu sarakstu... Jā, tas ir iespējams, deputātiem arī paceļot vismaz roku, jo nav nekur teikts, ka rakstiski... Es negribētu uzņemties šo balsu skaitīšanu. Protams, te ir vairāk nekā 20 balsis. Varbūt uzticēsim, lai balsu skaitīšanas komisija pārliecinās, ka ir vairāk nekā 20 deputāti. Lūdzu, pagaidīsim rezultātus. Paldies – 81 deputāts ir izteicis priekšlikumu, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts kā steidzams. Tātad lēmumu mēs varam pieņemt, ja nobalsosim ne mazāk kā divas trešdaļas no balsojošo deputātu kopskaita. Es palūgšu balsu skaitīšanas komisiju sekot tiem cipariem, kas būs uz tablo, lai varētu tūdaļ ātri aprēķināt, vai ir divas trešdaļas vai nav, lai mēs nejauktu. Jā, un pirms tam mēs visi piereģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Pēc tam godājamais deputāts Muciņš varēs teikt savu vārdu. Paldies. Balsu skaitīšanas komisija, sagatavojieties fiksēt. Rezultāts: 133 deputāti. Pirms balsošanas, lūdzu, pie trešais mikrofona deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Es protestēju, kā jūs uzlikāt manu priekšlikumu uz balsošanu. Jo tas, ka ekonomisko pamatojumu mēs varam dot rīt no rīta pulksten 10.00, neizslēdz, ka tas būtu pretī tam pirmajam. Viņu pulksten 10.00 varētu balsot kā steidzamu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Pieņemu deputāta Muciņa protestu, ka mans izteikums varbūt pilnībā neatbilda viņa izteiktajai domai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par to, lai šis likumprojekts tiktu izteikts kā steidzams. Lūdzu balsot. Deputāts Ozols vēl pirms rezultātu parādīšanās paziņoja, ka viņš ir nospiedis pret, kaut gan gribējis balsot par. Ņemsim to vērā. Rezultāts: par – 102 balsis, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts rīt kā steidzams. Tātad darba grupa strādās un rīt no rīta pulksten 10.00 mēs pie tā jautājuma atgriezīsimies, lai to pieņemtu.

Nākamais jautājums, kuru mēs esam palikuši parādā no priekšpusdienas sēdes, ir telegramma Viņa ekselencei Vācijas Federatīvās Republikas kancleram Helmūtam Kolam. Telegrammā ir izdarīti nelieli labojumi. Godātie deputāti, man ir jāatvainojas, ka teksts ar labojumiem nav izdalīts, bet teksts ir tik īss, un es domāju, ka mēs to uztversim arī šādā veidā. Pēc tam būs iespēja izdarīt nepieciešamo tulkojumu vācu valodā un telegrammu nosūtīt. Tātad teksts ir sekojošs: Viņa ekselencei Vācijas Federatīvās Republikas kancleram Helmūtam Kolam.

Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas tautas vārdā sūtu Jums mūsu vislabākos novēlējumus Vācijas apvienošanās dienā. Mēs ceram, ka Otrā pasaules kara traģisko seku likvidācijas process visdrīzākā laikā aptvers arī Baltijas valstu neatkarības pilnīgu atjaunošanu un padomju karaspēka izvešanu no Baltijas. Mēs ceram, ka mūsu centieni atradīs izpratni un saņems apvienotās Vācijas atbalstu starptautiskajā arēnā. Latvijas Republikas Augstākās padomes vārdā – Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Vai mums ir jābalso par telegrammas tekstu? Es domāju, ka tomēr varbūt nobalsosim ar vienkāršo vairākumu, lai telegrammas teksts tiktu apstiprināts Latvijas Republikas Augstākajā padomē. Lūdzu balsošanas režīmu un izteikt savu attieksmi pret šo telegrammas tekstu. Rezultāts: ar 101 balsi no balsojošiem 133 telegrammas teksts ir apstiprināts.

Godājamie deputāti, bija neliels pārpratums, jo pastāvēja doma, ka ir sācies atkal viens pārtraukums, bet tas tā nav, mums vēl pusstundu ilgi ir jāstrādā.

Nākamais darba kārtības jautājums, kas iekļauts pēcpusdienas sēdē, ir lēmumprojekts par Latvijas Republikas ostu, ar kuģošanu un jūrniecību saistīto uzņēmumu statusu. Lūdzu.

I.Geidāns: Kamēr sāk runāt, vai drīkst, lūdzu, pateikt nelielu paziņojumu...

Priekšsēdētājs: Paziņojumu varbūt vēlāk.

V.Einiņš: Cienījamo vadītāj, cienījamie deputāti! Lēmums, kurš jums tiek likts priekšā, ir aizkavējies no pagājušās nedēļas. Iekams pieņemam šo lēmumu, es gribēju sniegt nelielu paskaidrojumu. Vispirms Jūras lietu komisijas vārdā gribu pateikt, ka 1940.gada oktobrī PSRS valdība, pieņemot attiecīgu lēmumu, nacionalizēja Latvijas floti, ostas un visus ostu uzņēmumus. No tā laika Latvijai kā tādai nav ne savu ostu, ne savu kuģu. No tautsaimniecības aprites izņemti vairāk nekā 100 kuģi un trīs ostas. Viena osta ir pārvērsta par karaostu. Uz šo brīdi oficiāli skaitās Latvijas kuģniecība. Un vēl ir otra kuģu īpašniece – Zivsaimniecības ministrija. Tā kā visas ostas, uzņēmumi un ar kuģošanu saistītie uzņēmumi atrodas divu PSRS resoru (pagaidām) pārziņā, tādēļ radies šāds lēmums, kas mums tiek likts priekšā.

Sakarā ar to, ka 4.maijā tika pieņemta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija, vairākos vissavienības uzņēmumos ir radusies tendence šo uzņēmumu īpašumā atrodošos mantu nobēdzināt jeb kaut kādā citā veidā aizvākt prom no Latvijas teritorijas, radot gan asociācijas, gan koncernus un tamlīdzīgas lietas. Gribu teikt, ka līdz šai dienai principā no Latvijas kuģniecības uz citām ostām ir pārrakstīti vairāk nekā 15 kuģi, kuru ūdens iztveice ir no 500 līdz 27 tūkstoši tonnu. Liels daudzums no PSRS Zivsaimniecības ministrijas un tāpat no iestādes Baltmorputj – uz Ļeņingradu. Tiek dibināti kopuzņēmumi ar ārvalstīm. Es gribēju teikt, ka ar ostām, kuģošanu un jūrniecību saistītie uzņēmumi ir ne tikai Latvijas Republikas tautsaimniecības kompleksa sastāvdaļa, bet ka tie ir arī Latvijas Republikas teritorija. Teritorija kā tāda, kas atrodas Latvijā. Pasaules praksē tiek arī uzskatīts, ka kuģi ir valsts teritorijas sastāvdaļa. Un jebkurā gadījumā mēs deputātiem ierosinām šo lēmumu, kurš ir saskaņots ar Likumdošanas jautājumu komisiju, ar Rūpniecības komisiju, kā arī Sakaru un transporta komisiju, un principā viņš nekādā veidā nevar būt pretlikumīgs.

Priekšsēdētājs: Sekretariātā neviens nav pierakstījies, lai uzdotu jautājumus godājamam ziņotājam. Vai ir jautājumi? Debates, tas ir cits jautājums. Jautājumus neviens nevēlas uzdot? Paldies referentam. Lūdzu, vārds deputātam Einiņam.

V.Einiņš: Es gribu vērst deputātu uzmanību uz to, ka sakarā ar to, ka kuģi tiek pārrakstīti un pārvesti uz citām PSRS ostām vai ārzemju ostām, Latvijā līdz ar to rodas bezdarbs. Tas ir, tām strādājošo kategorijām, kuras ir flotē – vai tas ir zivrūpniecības, vai tas ir kuģniecības flotē. Un es domāju, ka, pieņemot šo lēmumu, mēs vienreiz izdarīsim praktiski darbu, uz ko aicināja Interfrontes pārstāvis – gan pretējā frakcija – nostabilizēsim savu saimniecību un Latvijas ekonomiku.

Priekšsēdētājs: Paldies ziņotājam. Tātad jautājumu nav? Debatēs ir pieteikušies divi deputāti. Pirmajam es gribu dot vārdu deputātam Builovam, un gatavoties deputātam Eglītim.

N.Builovs: */Cienījamie kolēģi! Es piedalījos Jūras lietu komisijas darbā, kas apsprieda sabiedriskās organizācijas – Latvijas Republikas Jūrniecības savienības – iesniegto projektu. Ar daļu no problēmām, ko izvirzījusi savienība, esmu vienisprātis, par citām man ir īpašs viedoklis, kurā gribu ar jums dalīties. Latvijas kuģniecība pilda divas funkcijas, kas saistītas ar jūru – zvejniecība, un zivju pārstrādāšana un jūras transports. Es pārstāvu vēlētājus, kas saistīti ar dzīvi jūrā, – zvejniekus, tāpēc runāšu par to problēmu daļu, kas saistīta ar piedāvāto likumprojektu. Otrā punkta 3.daļā teikts: Līdz 1991.gada 1.janvārim atrisināt jautājumus, kas saistīti ar preambulā nosaukto objektu un uzņēmumu nodošanu Latvijas Republikas īpašumā. Es gribēju precizēt, jo saprotu to kā ekspropriāciju.

Pirmkārt, piedāvātā administratīvās pārvaldes maiņa no savienības uz republikānisko, kas visumā nemaina pārvaldes būtību, nepalielina cilvēku ieinteresētību darba rezultātos. Mēs to gribam panākt privatizācijas vai devalstiskošanas ceļā, vēl jo vairāk tādēļ, ka pašlaik Ministru padome nav spējīga uzņēmumus apgādāt ar materiālajiem, finansu un valūtas resursiem. Tas ir pirmais.

Un otrais. Mēs vēl neesam pieņēmuši likumu par īpašumu, un es domāju, ka ekonomiskās darbības pamats ir uzņēmums, bet nevis kādi pārvaldes orgāni. Tāpēc otrā punkta trešās daļas formulējuma pēdējā teikumā jāieraksta jurisdikcija. Attiecībā uz otrā punkta pirmo daļu – valsts pārvaldes vienotā kārtībā. Komisijai šajos jautājumos ir viens viedoklis, mēs griezāmies savienībā ar priekšlikumu izveidot jūrniecības lietās vienotu pārvaldi. Pārvalde sadalīta starp Transporta un Zvejniecības ministriju, mums pārvalde jākoncentrē tieši Zvejniecības ministrijā, jo Transporta ministrijai daudz problēmu, pilnīgi iespējams, transports tiks centralizēts un šis jautājums atkritīs. Paldies par uzmanību./

E.Eglītis: */Cienījamie kolēģi! Deputāta Einiņa politiskajā ziņojumā ne sevišķi pārliecinoši izskaidrota situācija ar jūras un zvejas floti, kas bāzējas Latvijas Republikas teritorijā. Tāpēc man ir dažas piezīmes un priekšlikumi. Pirmkārt, likumprojekta tekstā teikts, ka ostas un uzņēmumi ir Latvijas Republikas tautsaimnieciskā kompleksa neatņemama sastāvdaļa. Taču, kamēr nav izlemts jautājums par īpašumu, nevaram aizmirst, ka šie uzņēmumi ir vissavienības tautsaimnieciskā kompleksa sastāvdaļa, ka tie darbojas atbilstošā sistēmā. Ja runāt par funkcijām, kuras minētas lēmuma pirmajā punktā, tad, lai kam piederētu uzņēmums, tam ir jāstrādā, jāattaisno sevi, jādod peļņa. Bez tā nav jēgas par to runāt. Šodien apgādes funkcijas, tajā skaitā arī kuģu fraktēšanu, pilda PSRS Jūras flotes ministrija, nodrošina darbību naftas eksporta, ķīmisko vielu eksporta, automobiļu eksporta un citām organizācijām, arī ārvalstu fraktētājiem, šo funkciju pildīšanai šodien Latvijas Republikas Ministru padome nav gatava, jo vispirms jāatrisina īpašuma jautājums un tikai pēc tam var risināt šī īpašuma pārvaldīšanas jautājumus. Pieļauju, ka Latvijas Republikas interesi par jūras floti izdevīgāk būtu realizēt ar nodokļu sistēmu. Par to jau daudz ir runāts, un es zinu, ka ir vairākas izstrādes. Dažos variantos, tajā skaitā arī piedāvātajā, iezīmējas ceļš miljardus vērta pamatfonda iznīcināšanā, jo Latvijas jūras kuģniecība ir rentabls, sabalansēts, efektīvi strādājošs uzņēmums. Sakarā ar to spriežu, ka materiāls, kas iesniegts Latvijas Republikas Augstākajā padomē, nav pārliecinošs. Lūdzu šo jautājumu noņemt no izskatīšanas./

Priekšsēdētājs: Lūdzu – deputāts Bērzs.

A.Bērzs: Augstais nams! Es domāju, ka iepriekšējais runātājs akcentēja mūsu uzmanību uz vienu problēmu, par kuru nešaubās ne referents, ne komisija, kas ir izstrādājusi šo lēmumprojektu, un par kuru mēs arī nešaubāmies, paskatoties Konstitūcijas 11.pantu, kuru mēs grozīsim. Šajā pantā mēs lasām, ka Latvijas īpašumā ir rūpniecības uzņēmumi, transportlīdzekļi, maģistrāles un citi tautsaimniecības objekti. Atšķirībā no Eglīša kunga es domāju, ka nevienam, kas atrodas šajā zālē, nerodas šaubas, ka viss mūsu jūrniecības objekts – ostas un kuģi – tie ir Latvijas Republikas īpašums. Un tāpēc šajā sakarībā es gribētu vērst jūsu uzmanību uz piedāvātā lēmumprojekta pēdējo pantu un pēdējo vārdu – proti, pēdējā, t.i., 3.punktā, ir pareizi teikts, ka mums šie objekti ir faktiski jāpārņem no PSRS valsts pārvaldes. Tātad šie uzņēmumi atrodas PSRS valsts pārvaldē. Un tāpēc tekstā ir nepieciešams labot pašu beidzamo vārdu. Nevis Latvijas Republikas īpašumā, bet Latvijas Republikas pārvaldē. Latvijas Republikas īpašumā šie objekti ir. Tāds ir mans priekšlikums par nepieciešamajiem labojumiem lēmumā, t.i., pēdējo vārdu īpašumā nomainīt ar vārdu pārvaldē. No vienas pārvaldes pārņemam otrā pārvaldē.

Priekšsēdētājs: Laikam vajadzēs lūgt godājamo referentu teikt galavārdu šajā jautājumā. Lūdzu! Vēl man ir iesniegti divi rakstiski iesniegumi. Viens rakstisks iesniegums. Lai gan ir vēla vakara stunda, pārējos deputātus es tomēr lūgšu ieņemt savas pastāvīgās deputātu darba vietas.

V.Einiņš: Cienījamie deputāti! Es nekādā veidā negribētu piekrist un nepiekrītu ne vienam, ne otram, ne trešajam oponentam. Kādēļ? Pats vārds ekspropriācija, kuru lietoja deputāts, neatbilst patiesībai. Šeit ir rakstīts pārņemšana. Es vēlreiz uzsveru, ka 1940.gadā ostas, visa flote tika nacionalizēta jeb, tautas valodā sakot, tika nolaupīta. Un, ja mēs pārņemam atpakaļ, tad tas vairs neskaitās ne nacionalizācija, ne ekspropriācija. Es uzskatu, ka mūsu juristi to vairākkārt ir uzsvēruši, ka nelikumīgam laupīšanas aktam nevar būt likumīgs spēks. Tātad šeit viss ir kārtībā, jo nekāda ekspropriācija nevar būt tā vietā. Turklāt 3.punkta pēdējā vārdā likums par īpašumu Bērza priekšlikums – juridiskajā pārvaldē. Es uzskatu, ka pārvaldē mums ir teikts jau preambulā. Tur tas ir skaidri un gaiši pateikts, ka ir Latvijas Republikas tautsaimniecības kompleksa sastāvdaļa un pakļauts Latvijas Republikas jurisdikcijai. Bet te ir runa par mūsu komisijas priekšlikumu un prasību, kas ir no Latvijas Jūrlietu departamenta un no Zivsaimniecības ministrijas, ka jāpārņem tieši īpašumā. Es nepiekrītu arī vārdam pārvaldē. Arī vārds jurisdikcijā šeit nebūs vietā. Deputāts Eglītis iesaka, ka ostas un viss, kas saistīts ar kuģniecību, ka tanī pašā laikā tas viss ir vissavienības pakļautības kompleksa sastāvdaļa. Jā, tieši tādēļ, ka tas ir vissavienības, lai tas patlaban netiktu izsaimniekots, kā tagad tiek darīts.

Ja mēs runājam par kaut kādiem uzņēmumiem, rūpniecības uzņēmumiem, tad tas ir nedaudz savādāk, jo uzņēmumu nevar tā ātri pārvest kaut kur projām no Latvijas teritorijas. Bet diemžēl kuģi, jūras kuģi, ir ļoti vienkārši iespējams pārvest un pārrakstīt citā vietā. Līdzīgs gadījums nesen bija aprakstīts par mācību burukuģi Sedovs. Tā ka šajā jomā viss tas iet pilnā sparā. Un jautājuma risināšanā ar PSRS par īpašumu, es domāju, ka tikai šis lēmums dos tiesības ministrijai, Ministru padomei risināt minēto jautājumu. Un vēl es gribēju teikt, ka, lūk, tieši šis jautājums ir tas klupšanas akmens, pret ko mēs it kā klūpam vārdos un aicinājumos nostabilizēt republikas ekonomiku, saimniecību, iedzīvotāju dzīves līmeni. Tajā pašā laikā, kad nonākam pie praktiskas dabas jautājumiem, tas ir, pie to risināšanas, mums ir citas domas, lai paliek tāpat vissavienības pārvaldē un vissavienības īpašumā. Bet, nenostabilizējot republikas īpašumu, mēs nekādā veidā nespēsim radīt to, ko vārdos tik cēli atbalsta Līdztiesība.

Priekšsēdētājs: Paldies par labojumiem. Godājamais ziņotājs mums atbildēja arī uz tiem priekšlikumiem, kas ir bijuši. Vai šo labojumu iesniedzēji pastāv uz viņu nobalsošanu? Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bērzs: Es pastāvu uz manu labojumu balsošanu, jo referents atzīst, ka Liepājas osta ir PSRS īpašums. Liepājas osta nekad nav bijusi PSRS īpašums, tas ir Latvijas īpašums, kuru pārvalda PSRS.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, tādā gadījumā jūsu labojumi nav skaidri.

A.Bērzs: Tādā gadījumā frāze – pārņemšana no PSRS arī jāņem ārā. Tātad principā šā lēmuma visa doma tiek devalvēta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti, mums lēmumprojekts būtu jāpieņem, jo... bet jābalso ir laikam par labojumiem. Vispirms jānobalso šis lēmums un pēc tam labojumi tajā.

Deputāts Plotnieks pie pirmā mikrofona mums iebilda.

A.Plotnieks: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Man šķiet, ka šobrīd runa ir tomēr par ļoti konceptuālām domstarpībām. Ja mēs pieņemam aktu, kura objekts ir kāds tautsaimniecības vai rūpniecības uzņēmums vai kā šajā gadījumā – vesels komplekss, tad mums ir jābūt skaidrībā, ko mēs gribam. Kas attiecas uz jurisdikciju, šodien mēs realizējam jurisdikciju visās ostās. Šim nolūkam nav vajadzīgs lēmums. Kas attiecas uz pārvaldi, zināms, ka Ministru padome realizē pārvaldes funkcijas visā republikas teritorijā. Par cik šie priekšlikumi tomēr bija diametrāli pretēji, es pat teikšu, ka tos vajadzētu pavairot, izdalīt deputātiem un likt rīt no rīta visus tos uz balsošanu. Tas ir principa jautājums. Nevar par vienu objektu pieņemt divreiz kādu lēmumu vai likumu.

Priekšsēdētājs: Tātad priekšlikums bija – izskatīt komisijā vēlreiz šos priekšlikumus, jo tie esot konceptuāli, un likt uz balsošanu rīt no rīta. Pirmais priekšlikums no komisijas bija nobalsot par šo lēmumu.

Lūdzu, pirmais mikrofons.

E.Eglītis: */Es iesniedzu priekšlikumu noņemt jautājumu no izskatīšanas./

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Eglītis uzskata, ka ostām nav jābūt Latvijas īpašumā, un lūdz noņemt šo jautājumu no izskatīšanas. Tas ir visradikālākais, un tas mums būs jābalso pirmais. Tātad ir trīs priekšlikumi. Pirmais, visradikālākais, – noņemt šo jautājumu, vispār izslēgt no darba kārtības, noņemt un neizskatīt jautājumu par ostu, ar kuģošanu un jūrniecību saistīto uzņēmumu statusu. Otrs variants: deputāta Plotnieka ierosinājums – izskatīt komisijā vienu rakstiski iesniegto konceptuālo labojumu un rīt šo lēmumu nodot atkārtotai izskatīšanai. Trešais variants, ko piedāvā komisija, ir šo lēmumu pieņemt tūlīt.

Godājamie deputāti, es tomēr lūgšu reģistrēties, bet mūsu godājamo sekretariātu uzmanīgi reģistrēt tos deputātus, kuri pirms oficiālā darbalaika beigām neoficiāli ir aizgājuši no plenārsēdes zāles. Deputātu Cālīti jūs varat jau pierakstīt. Lūdzu, reģistrējamies. Rezultāts: pulksten 17.58 ir 133 deputāti.

Tātad pirmais priekšlikums – noņemt šā jautājuma izskatīšanu no darba kārtības. Kaut gan mēs to ietvērām darba kārtībā... izskatījām... Nepieņemt lēmumu šajā jautājumā – tā laikam varētu formulēt. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par – 24, pret – 102 un atturas – 2. Paldies.

Otrs priekšlikums ir deputāta Plotnieka priekšlikums – izskatīt vienu rakstisko konceptuālo labojumu, kas bija iesniegts komisijā, un rīt atkārtoti izskatīt šo lēmumu. Lūdzu, balsojam. Rezultāts: par – 37, pret – 49 un atturas – 32. Paldies. Ja deputāts Strīķis ieņems savu vietu, viņš paspēs uz pēdējo balsojumu, gan tikai paceļot roku. Paldies.

Un trešais – komisijas piedāvātais variants – šodien pieņemt Augstākās padomes lēmumu par Latvijas Republikas ostu, ar kuģošanu un jūrniecību saistīto uzņēmumu statusu. Deputāta Bērza ierosinājums 2.punkta 3.apakšpunkta pēdējā teikumā pēdējo vārdu īpašums nomainīt ar vārdu pārvalde. Uz to viņš pastāv un ieteikumu ir iesniedzis rakstiski. Es domāju, ja mēs nobalsosim par lēmuma pieņemšanu, tad par šādu labojuma izdarīšanu mēs pēc tam arī varam nobalsot. Taču mums šis lēmums ir jāpieņem kopumā.

Godājamie deputāti, sagatavojamies balsošanai un pārliecināsimies, vai darba dienas pēdējā minūtē mēs varam pieņemt tādu lēmumu vai nevaram. Lūdzu balsošanas režīmu un balsojam par redakcijas komisijas piedāvāto variantu – pieņemt minēto lēmumu. Es redzu paceltas trīs rokas... Paldies. Rezultāts: par – 104 balsis. Godājamie deputāti, šo lēmumu mēs esam pieņēmuši kopumā.

Tagad mums ir jāizlemj jautājums par 2.punkta 3.apakšpunkta pēdējo vārdu, tas ir, no PSRS valsts pārvaldes institūcijām Latvijas Republikas īpašumā. Deputāts Bērzs uzskata, ka lēmumprojektā pēdējais vārds īpašumā jānomaina ar vārdu pārvaldē. Deputāts Bērzs uz to pastāv, tādēļ mums šis labojums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: šis labojums tomēr nav pieņemts, jo nav ieguvis balsu vairākumu.

Tātad lēmums ir pieņemts pilnībā tādā redakcijā, kādā par to mums ziņoja redakcijas komisija.

Godājamie deputāti, pēc taisnības tagad vajadzētu būt 30 minūšu ilgam pārtraukumam. Pēc tam būtu jāizskata likumprojekts par ekoloģisko ekspertīzi. Augstākās padomes priekšsēdētājam Gorbunova kungam ir ierosinājums. Arī man būs pāris paziņojumi.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Man atkal jums jāatgādina, ka mūsu darbadiena beidzas pulksten 18.30. Un otrs – ir ierosināts šodien pulksten 19.00 organizēt Augstākās padomes Prezidija ārkārtas sēdi. Sakarā ar to, ka ekonomikas likumi, par kuriem mēs te daudz runājam un daudz debatējam, mums nav iesniegti, par šo jautājumu atskaitīsies valdība. Mums ir ļoti daudz amatpersonu: komisiju vadītāji, vietnieki, sekretāri un citi kolēģi, kuri ir ieinteresēti, un viņi pulksten 19.00 tiek lūgti ierasties uz šo sēdi.

Un vēl, ja es drīkstu pateikt domu, tad ir ļoti interesanti. Es tagad pētīju visus mūsu dokumentus, kā mēs apmeklējam sēdes. Kā es teicu, mums diemžēl ir tikai kādi 10 kolēģi, kuriem ir simtprocentīga reģistrācija. Un reģistrācija iet no nulles. Diviem kolēģiem reģistrācija ir nulle. Šo rādītāju sastāda laiks apmēram no pulksten 18.00 līdz pulksten 18.30, faktiski no pulksten 17.00 līdz pulksten 18.30.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sakarā ar paziņojumu par Augstākās padomes Prezidija ārkārtas sēdi mums laikam būs jāizlemj jautājums par plenārsēdes turpināšanu šodien, 2.oktobrī. Bet vispirms divi paziņojumi. Pirmkārt, deputātus, kuri pretendē uz dienesta dzīvokļiem Lubānas ielā 123, sekretariāts lūdz šodien pēc plenārsēdes sapulcēties Prezidija sēžu zālē, kas atrodas blakus šajā pašā stāvā. Šo paziņojumu parakstījis lietu pārvaldnieks Brenčevs.

Plenārsēde vēl nav beigusies, tāpēc es domāju, ka nav jāsteidzas ārā no sēžu zāles uz Prezidija zāli. Pagaidīsim, kamēr deputāts Plotnieks izies. Paldies.

Nākamais jautājums adresēts plenārsēdes vadītājam. Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs Imants Geidāns lūdz dot vārdu par balsu skaitīšanas komisijas lēmumu. Mums tas ir jānoklausās. Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Man jums jāpaziņo, ka balsu skaitīšanas komisija nepieņēma tādu galīgu lēmumu. Mūsu domas dalījās tieši uz pusēm – trīs balsis pret trim balsīm. Balsu skaitīšanas komisija piedāvā divus variantus: mūsu valdībai un jums izlemt kopīgi. Viens variants ir – neņemt vērā mutiskos protestus, bet rakstiski uzrakstītos, kuros pieprasīts mainīt nodrukāto balsošanas rezultātu. Pirmais variants – ņemt vērā un tad attiecīgi koriģēt arī balsu skaitu un mums pieņemt lēmumu, ko tad lemt – vai pieņemt vai ne. Otrs variants – noraidīt viņus vispār un neņemt vērā, un palikt pie tā rezultāta, kāds bija. Tas mums kopīgi ir jāizlemj.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man ir tālu jāiet līdz mikrofonam. Es atļaušos uzdot jautājumu Geidāna kungam – vai starp rakstiskajiem protestiem bija arī protesti, ka pirms balsošanas nebija skanējis brīdinājuma zvans?

I.Geidāns: Rakstiski ne, bet mutiski vairāki deputāti to pateica. Bet tas tā arī bija, jo šoreiz tā iznāca, ka lielais zvans netika dots.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti, es ierosinātu šo jautājumu atlikt uz rītdienu un rīt par to nobalsot. Jo reāli nebūsim tomēr nekoleģiāli pret saviem kolēģiem, kuriem ir svarīgākas darīšanas un kuri tādēļ ir aizgājuši. Tāpēc viņiem nav iespējams piedalīties apspriešanā par šo visai būtisko jautājumu. It sevišķi tādēļ, ka viņi jau ir atdevuši savas balsis par vai pret šo nepieņemto lēmumu. Balsu skaitīšanas komisija ir ziņojusi, un rīt mums, iespējams, īsi pirms plenārsēdes pirmā pārtraukuma šo jautājumu vajadzēs izlemt, jo tad mēs arī būsim spējīgi par kaut ko balsot. Vai ir citas domas? Nav. Paldies. Jā, bet, beidzot plenārsēdi, mēs tomēr reģistrēsimies.

Attiecībā uz ierosinājumu par mūsu darba kārtības pēdējo jautājumu – par likumprojektu par ekoloģisko ekspertīzi. Ņemot vērā, ka pulksten 19.00 sākas Prezidija ārkārtas sēde un līdz tam notiek dažādi pasākumi, vai ir iespējams šodien uzsākt šā jautājuma izskatīšanu? Kādi, lūdzu, ir ierosinājumi? Es brīdinu, ka desmit minūtes mēs jau esam strādājuši pārtraukuma laikā.

Lūdzu, trešais mikrofons.

R.Repša: Savā laikā, kad apsprieda dienas kārtību, man liekas, pavīdēja priekšlikums, ka jautājumu par ekoloģisko ekspertīzi varētu nodot izlemšanai Augstākās padomes Prezidijā. Varbūt ir vērts padomāt par šādu priekšlikumu?

Priekšsēdētājs: Augstākās padomes Prezidijs likumprojektus nav tiesīgs pieņemt. Lūdzu, kādi ir priekšlikumi par iespēju izskatīt minēto jautājumu? Varbūt ir ieinteresētie? Varbūt var izteikties godājamais deputāts Batarevskis? Vai viņš, ņemot vērā mūsu deputātu korpusa sastāvu, uzskata par iespējamu izskatīt šo jautājumu šodienas plenārsēdē?

O.Batarevskis: Es domāju, ka mēs varam izskatīt, jo mēs attiecībā uz mūsu likumprojektu esam saņēmuši tikai vienu rakstisku pieteikumu.

Priekšsēdētājs: Šajā gadījumā mums ir laikam jābalso. Es jau brīdināju, ka mēs jau desmit minūtes strādājam pārtraukuma laikā. Tātad ar balsu vairākumu mums ir jānobalso, vai šodien, turpinot plenārsēdi, mēs varam izskatīt jautājumu par ekoloģisko ekspertīzi. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 69, pret – 58. Tātad mēs strādājam. Tagad mums ir jānospriež, vai mēs ejam pārtraukumā. Kā redzat, te dzirdami divi viedokļi: skan gan balsis par, gan balsis pret. Tātad lūdzu balsošanas režīmu, un nobalsosim, vai mēs turpinām plenārsēdi un apspriežam šo likumprojektu vai ejam pusstundu ilgā pārtraukumā. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Kramiņš: Mums visiem priekšā ir darba kārtība, kur skaidri un gaiši uzrakstīts, ka mēs strādājam līdz pulksten 18.30, un, cik man zināms, – vēl viens pārtraukums nav paredzēts.

Priekšsēdētājs: Pēc pusotras stundas darba mums ir pārtraukums. Tātad lūdzu, nobalsosim, vai mums ir nepieciešams pārtraukums vai nav, lai nebūtu nekādu pretenziju. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par pārtraukumu ir tikai 24 deputāti.

Turpinām darbu. Ziņotāju par likumprojektu Par ekoloģisko ekspertīzi lūdzu nākt tribīnē. Deputātus, kuri vēlas uzdot jautājumus un vēlas piedalīties debatēs, lūdzu pierakstieties. Plenārsēdes beigās tiks izdarīta deputātu reģistrācija.

I.Emsis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Likums par valsts ekoloģisko ekspertīzi ir sagatavots atbilstoši tam likumprojektam, ko mēs jau pieņēmām par Vides aizsardzības komiteju. Tātad valsts ekoloģiskās ekspertīzes likums ietver 15 pantus. Šie panti nosaka, pirmkārt, valsts ekoloģiskās ekspertīzes mērķi, paredz izvērtēt saimniecisko darbību un saimnieciskās darbības ekoloģiskās bīstamības pakāpi, novērtēt izveidojušos ekoloģisko situāciju konkrētos objektos, teritorijās un vietās un dot konkrētas rekomendācijas vides kvalitātes uzlabošanai. Ir noteikti valsts ekoloģiskās ekspertīzes darbības pamatprincipi, ir noteikti galvenie uzdevumi.

Ir četri galvenie valsts ekoloģiskās ekspertīzes uzdevumi. Paredzēts, ka valsts ekoloģiskās ekspertīzes atzinums ir obligāts, lai varētu realizēt jebkuru antropogēno darbību apkārtējā vidē, jaunu plānošanu. Par valsts ekoloģiskās ekspertīzes realizāciju saskaņā ar likumu par Vides aizsardzības komiteju atbildīga ir šī komiteja. Likumā ir paredzēti seši objekti, teiksim, raksturlielumi, kuri var būt pakļauti ekoloģiskai ekspertīzei. Kā jūs redzat – tās ir arī tehnoloģijas, dokumentācijas, metodikas un ne tikai paši projekti, ne tikai situācijas reālajā vidē. Ir paredzēts valsts ekoloģiskās ekspertīzes nodrošinājums, un ir noteikts, par ko atbild pasūtītājs un projektētājs un kāda atbildība ir ekspertiem un valsts ekoloģiskajai ekspertīzei kopumā. Termiņš ir noteikts trīs mēnešu laikā un ne ilgāk par trim mēnešiem. Izņēmuma gadījumos var tikt noteikts cits termiņš, ja tam ir objektīvi iemesli.

Lēmumā ir minētas arī komitejas tiesības un noteikta komitejas atbildība par ekoloģiskās ekspertīzes slēdziena realizāciju. Mēs esam paredzējuši, ka ekoloģiskā ekspertīze jāveic par maksu, jo to veiks ne tikai profesionālie Vides aizsardzības komitejas darbinieki, bet arī uzaicinātās personas, speciālisti gan no mūsu republikas, gan no ārzemēm. Līdz ar to ir nepieciešams arī samaksāt. Tas ir loģiski. Turpmākie panti paskaidro valsts ekoloģiskās ekspertīzes atzinumu grozīšanas kārtību, kas faktiski dublē likumprojektu par Vides aizsardzības komiteju.

No mūsu kolēģa deputāta Leonīda Alkšņa mēs esam saņēmuši arī priekšlikumu par to, ka valsts ekoloģiskajai ekspertīzei kā objekts ir jāpakļauj arī vietas izvēles jautājums. Mēs tam absolūti piekrītam, un ar šo priekšlikumu ir papildināts 6.6.punkts.

Likumprojekts ir izskatīts Apkārtējās vides aizsardzības pastāvīgajā komisijā, un man ir lūgums to akceptēt pirmajā lasījumā un koncepciju nodot turpmākai izstrādāšanai, iesniedzot rakstiskus priekšlikumus, kā šo likumprojektu uzlabot.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka likumprojekts bija savlaicīgi izsniegts un visiem bija laiks ar to iepazīties. Paldies.

Lai uzdotu jautājumus, pierakstījušies divi deputāti. Pirmajam vārds deputātam Ivaram Ēlertam.

I.Ēlerts: Es atvainojos, man ir divi jautājumi. Ceru, ka tie būs īsi. Kā ekoloģiskās ekspertīzes komisijas tiks finansētas?

I.Emsis: Finansējums paredzēts caur Vides aizsardzības fondu. Tātad konkrētu ekspertu darbība tiks finansēta no Vides aizsardzības fonda saskaņā ar nolikumu, kuru sastādījusi Vides aizsardzības komiteja kopā ar Finansu ministriju. Tās izstrādās un saskaņos šo nolikumu. Savukārt pasūtītājs, ekspertu pasūtītājs, ja tā nebūs Vides aizsardzības komiteja, šo summu iemaksās Vides aizsardzības fondā, kas veidos it kā tādu bufersistēmu, lai tur būtu regulāra nauda. Gadījumā, ja ir steidzama ekspertīze, lai uzreiz varētu nozīmēt un samaksāt ekspertiem. Vides aizsardzības fonds – tas veidos to buferi.

I.Ēlerts: Paldies. Un otrs jautājums: vai paredzētas esošo objektu ekspertīzes, un kādā termiņā tās būtu jāizdara?

I.Emsis: Esošo objektu ekspertīze ir paredzēta. Tās termiņi var būt līdz trim mēnešiem, ja tie nav sevišķi sarežģīti objekti. Pieņemsim, ja mums jāekspertē Olaines pilsēta, es domāju, ka tas ir sarežģītāks jautājums, kam jānosaka īpašs termiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumu uzdod deputāts Leonīds Alksnis.

L.Alksnis: Godātais Emša kungs! Sakiet, lūdzu, vai 3.panta 3.3.apakšpunkts liek jums uztraukties par to, ka jums būtu jāizvērtē saimnieciskās darbības iespējamība un lietderība, ja pasūtītājs būs spiests ievērot visus ekoloģiskos ierobežojumus. Manuprāt, šī funkcija ir tieši pasūtītāja funkcija. Ekoloģiskās ekspertīzes funkcija ir noteikt šos stingros ierobežojumus un citus noteikumus un gādāt, lai tie tiktu ievēroti. Un nebūtu jāuztraucas par to, vai šī saimnieciskā darbība būtu lietderīga vai nebūtu lietderīga. To lai izšķir pats pasūtītājs.

I.Emsis: Jā, šim jautājumam es varu pilnībā piekrist, izņemot vienu gadījumu: ja šīs ekoloģiskās ekspertīzes rezultātā tiek pieņemts mūsu slēdziens, ka šī ietekme uz apkārtējo vidi ir tik kaitīga, ka viņu vispār nevar pieļaut. Un tas ir tikai tas gadījums, kas ir nulles variants. Bet citādi, es domāju, ka mums par to, vai viņš ir dārgs vai nav dārgs – nebūtu īpaši jāuztraucas.

Priekšsēdētājs: Paldies Emša kungam. Vairāk jautātāju nav pierakstījušies. Toties debatēs ir pierakstījies deputāts Gulbis. Lūdzu, viņam arī vārds.

J.Gulbis: Cienījamie kolēģi! Es gribēju tikai jūsu uzmanību mazliet aizkavēt ar vienu jautājumu. Manī pārdomas izraisīja 13.pants. Es gribēju pievērst varbūt vēlētāju, varbūt to nākamo uzņēmēju uzmanību, kuri strādās. Ir runa par Valsts ekoloģiskās ekspertīzes komisijas ārštata ekspertu darba samaksu. Tātad tiem cilvēkiem, tiem speciālistiem, kurus mēs uzaicinām no malas vai arī no ārzemēm, visu samaksā pats pasūtītājs. Man gan jāsaka, ka ārzemju medicīnas praksē notiek tā: ja vietējā medicīna nevar nodrošināt kvalitatīvu palīdzību, tad, piemēram, Zviedrijā, kad brauc pēc citas palīdzības tālāk par 30 kilometriem, tad šim medicīnas dienestam ir jāmaksā pat ceļa nauda. Tātad mēs varam nokļūt tādā situācijā, ka gadījumā, ja ekspertīze uz vietas nebūs kvalitatīva, nebūs arī cenšanās, lai šī kvalitāte būtu, un vieglākais ceļš būs, piemēram, ataicināt ārzemju ekspertus. Un tas, kas gribēs kaut ko ražot, tas tikai par to maksās. Es vienkārši tam gribēju pievērst jūsu uzmanību, kad jūs balsosit: vai tas ir labākais rezultāts kvalitātei, mūsu nākotnei.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Emsim.

Citu deputātu, kuri vēlētos uzstāties debatēs, nav. Ir saņemts viens rakstisks ierosinājums no deputāta Ēlerta. Deputātam Ēlertam tiek dots vārds debatēs, jo viņš to vēlas. Lūdzu.

I.Ēlerts: Es centīšos runāt īsi. Es, protams, atbalstu šo projektu, bet uzskatu, ka tajā ir pietrūcis panta, kurā būtu skaidri pateikts, kas ir ekoloģiskās ekspertīzes pasūtītājs. Mums ir jārēķinās, ka sāksies privātā uzņēmējdarbība. Privātā uzņēmējdarbība var būt ievērojama apkārtējās vides piesārņotāja. Tātad šajā likumā būtu jānosaka, ka privāto uzņēmēju pienākums ir pasūtīt sava uzņēmuma ekoloģisko ekspertīzi. Ekoloģiskās ekspertīzes komisija pārbaudīs, vai privātā uzņēmēja novērtējums ir pareizs vai ne, un dos savu slēdzienu. Tas novērsīs risku, ka uzņēmums varētu tikt slēgts likumā paredzētajā kārtībā.

Vēl es gribētu piekrist arī kolēģim Gulbim, ka nopietnus iebildumus rada tas, ka saskaņā ar 11.5.pantu ekspertīzes darbā ārštata ekspertus un ārzemju zinātniekus var iesaistīt Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja, bet maksās par to ekspertīzes pasūtītājs. Tātad ekspertīzes pasūtītāji var nonākt nevienādā stāvoklī – viens maksās rubļos, cits par to, ka tiks ataicināti ārzemju zinātnieki, maksās dolāros. Acīmredzot būtu jāturas pie jau pieņemtā mūsu likuma par Vides aizsardzības komiteju, kurā skaidri teikts, ka komiteju un tās iestāžu sistēmu uztur no budžeta līdzekļiem. Es domāju, ka ekoloģiskajai ekspertīzei pēc likuma stāšanās spēkā, tas ir, visai drīz, diezin vai būs iespējams visu esošo objektu ekspertīzi veikt uzreiz. Domāju, ka lēmumu vajadzētu papildināt ar pantu, kurš noteiktu reālu termiņu, kad ir jāizdara esošo objektu ekspertīze. Domāju, ka pietiktu ar pusgadu, varbūt ilgāk.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Ēlertam. Viņš savus ierosinājumus ir iesniedzis arī rakstiski... Tie tiks nodoti komisijai, lai tos izskatītu Emša kungs.

Mums, godājamie kolēģi, ir jāatrisina viens visumā vienkāršs jautājums, tas ir, vai mēs šo likumprojektu akceptējam konceptuāli pirmajā lasījumā un kad, ievērojot šos iesniegtos labojumus, mēs varētu noteikt likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Tāpēc varbūt atkārtosim darbadienas beigām tik raksturīgo procedūru – atkal reģistrēsimies, varbūt, ka pēdējo reizi pirms pārtraukuma, tad līdz rītdienai vairs nereģistrēsimies. Es domāju, ka deputāts Krūmiņš tikpat veiksmīgi, kā viņš pacēla roku, varētu arī atnākt uz savu vietu un piereģistrēties. Paldies. Lūdzu rezultātu: 140 deputāti. Atstāsim šo skaitli uz daudzu deputātu sirdsapziņas. Nekas, piereģistrēsimies, ejot ārā, to uzdosim sekretariātam.

Tātad mums ir viens balsojums par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo konceptuāli labojumi šeit nebija. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim. Rezultāts: ar 122 balsīm šis likumprojekts ir akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu, komisijas priekšlikums, kad būtu iespējams otrais lasījums.

No zāles: Otro lasījumu noteikt uz nākamo otrdienu.

Priekšsēdētājs: Otrais lasījums tiek noteikts uz 9.oktobri. Ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Tātad laikam nav vērts balsot, mēs akceptējam, ka otrais lasījums notiks 1990.gada 9.oktobrī.

Paldies godājamiem deputātiem, uz redzēšanos līdz rītdienai pulksten 10.00. Plenārsēde ir slēgta.

Prezidija sēžu zālē šīs ēkas pirmajā stāvā pulksten 19.00 notiek Prezidija ārkārtas sēde.

(Sēdes beigas)

Sestdien, 24.februārī