1990.gada 18.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos- Jāņa Dūma tulkojums.

Rīta sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.


Priekšsēdētājs:
Lūdzu reģistrēties! Rezultāts- 119. Pirms mēs sākam apspriest dienas kārtību visai nedēļai, sekretariāts ir iesniedzis lūgumu dot uz trim minūtēm vārdu deputātam Ivaram Silāram.

I.Silārs:
Godājamie Latvijas Republikas tautas deputāti! Vakar apritēja 50 gadi, kopš neatkarīgās Latvijas valsts robežu šķērsoja Sarkanās armijas tanki. To pašu piedzīvoja Igaunija. Tāds pats liktenis bija Lietuvai. Sākās neatkarīgu, miermīlīgu valstu okupācija, kam drīz sekoja to aneksija. 1940.gada 1.augustā piecas dienas pirms Latvijas anektēšanas viens no noziedzīgā Staļina-Hitlera Eiropas sadalīšanas plāna līdzautoriem Molotovs savā runā, PSRS Augstākās padomes 7.sesiju atklājot, cita starpā sacīja: "Izcila nozīme mūsu valstī ir tam faktam, ka tagad Padomju Savienības robežas tiks pārvestas uz Baltijas jūras piekrasti. Līdz ar to mūsu valstij rodas savas neaizsalstošas ostas Baltijas jūrā, kādas mums tik ļoti vajadzīgas."
Jā, mūsu dižajam kaimiņam bija iekārojušās mūsu ostas, uz kurām, kā šodien ne reizi vien ir norādījis tās pašas iepriekš pieminētās PSRS pašreizējais prezidents un kompartijas līderis, Krievija ir gājusi gadsimtiem ilgi. Taču šīs iekāres apmierināšanai bija viens nepatīkams traucēklis- teritorija ap šīm ostām bija apdzīvota. Tomēr tas šai kompartijas vadītajai valstij nebija šķērslis. Trīs Baltijas valstis tika okupētas, anektētas, un pār to tautām sāka velties represiju vilnis. Sākās baigais gads, kas savu apogeju sasniedza naktī no 1941.gada 13. uz 14.jūniju, kad sākās Baltijas tautu Golgātas ceļš uz austrumiem. Sāpju un ciešanu ceļš, kas prasīja desmitiem tūkstošu daudzu tautību Baltijas, tai skaitā arī Latvijas, iedzīvotāju dzīvības. Lai pieminētu šā drausmā nozieguma, kuram nekad nebūs noilguma, upurus, aicinu godināt nomocīto, noslepkavoto un vergu darbos bada nāvē mirušo mocekļu, tajā skaitā arī bijušo Latvijas Republikas Saeimas deputātu un Latvijas Republikas valdības locekļu, piemiņu ar klusuma brīdi pieceļoties. (Dzirdams, ka visi pieceļas.)
Paldies! (Apsēžas.)

Priekšsēdētājs:
Tagad par darba kārtību plenārsēdēs no 18. līdz 20. jūnijam. Jums ir izsniegti Augstākās padomes Prezidija priekšlikumi. Varam balsot.

O.Ščipcovs:
*/Mums pagājušajā nedēļā pēc kolēģijas sastāva apstiprināšanas 12.jūnijā bija ieplānots jautājums par sabiedriskās konsultatīvās Tautību padomes nolikuma projektu. Tagad es dienas kārtībā šo jautājumu neredzu. Mēs to vispār neapspriedīsim vai arī tas izkritis kāda iemesla dēļ vai nejauši?/

Priekšsēdētājs: */Ja drīkst, es īsi atbildēšu jums. Šis jautājums Prezidijā tika apspriests speciāli. Sakarā ar to, ka projekts par šādu departamentu top arī Ministru padomē, pastāvīgā komisija vienkārši dažu jautājumu saskaņošanai lūdza uz nedēļu atlikt šī jautājuma izskatīšanu./

O.Ščipcovs:
*/Paldies./

Priekšsēdētājs:
*/Lūdzu./
Varētu arī tūlīt balsot, bet Prezidija locekļi, diskutējot par dienas kārtību, ieteica vērst uzmanību uz to, ka mūsu tempi ir diezgan lēni. Lai palielinātu tempus, Krievijas parlaments, kā redzam, ir sācis strādāt pat svētdienās. Mums tādu priekšlikumu Prezidijam nebija, bet Prezidijam ir priekšlikums tomēr strādāt divdesmit otrajā jūnijā, tas ir, ārpus mūsu norunas, ka strādājam plenārsēdēs pirmdienā, otrdienā, trešdienā. Šeit tomēr vajadzētu strādāt arī piektdien, jo acīmredzot mums būs jābalansē. Nupat ir tā, ka komisijām priekšlikumu jau ir daudz, ko vajadzētu izskatīt šeit, bet mēs diemžēl neizskatām pat to, ko esam ieplānojuši. Faktiski šodien sāksim ar parādu. Vārds Lagzdiņa kungam.

J.Lagzdiņš:
Sakiet, lūdzu, kāda apsvēruma dēļ 22.jūnija dienas kārtībā iekļauts likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā? Šis jautājums sen ir sagatavots, tas ir apspriests gan frakcijās, gan komisijās. Savukārt 19.jūnija dienas kārtībā ietverti tādi jautājumi, kuri nav apspriesti frakcijās un praktiski arī ne visās komisijās. Kādu apsvērumu dēļ nepārtraukti ir šādas korekcijas mūsu sesijas nedēļas dienas kārtībā? Tas ir viens jautājums.
Otrs jautājums. Godājamie kolēģi! Manuprāt, ir jau laiks izskatīt jautājumu par sesijas darba kārtību, jo mēs pirmajā plenārsēdes dienā apstiprinājām sesijas darba kārtību. Uz šo brīdi jau būtu jābūt skaidram, cik ilgi mēs strādājam, kādi svarīgākie likumprojekti šajā sesijā jāpieņem kopumā, un jānosaka vissvarīgāko likumprojektu prioritāte. Tādu prioritātes likumprojektu sarakstu mēs neesam redzējuši, un arī acīmredzot Prezidijā tas nav apspriests. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, jo bieži vien ir tāda situācija, ka mēs pieņemam likumprojektu, kuru vajadzētu secības ziņā pieņemt vēlāk, jo tas vienkārši nevar tikt pieņemts. Jūs saprotat, ka tas ir likums, piemēram, par īpašumu, par pilsonību un tā tālāk. Tātad es lūdzu apsvērt jautājumu par sesijas darba kārtības precizēšanu un darba režīmu.

Priekšsēdētājs:
Pirms šo jautājumu nav izskatījis Prezidijs, man liekas, mums to nevajadzētu darīt, jo vispirms vajag apspriest komisijās. Mēs tikko sākam normāli strādāt, un komisijām portfelī ir jau savas paketes, priekšlikumu paketes un projekti. Mēs Prezidija sēdē to noteikti izskatīsim šīs nedēļas beigās, tas ir, ceturtdienā. Šis projekts ir jau sastādīts ar prioritātēm. Tieši tāpēc ņēmām vērā valdības lūgumu un priekšlikumu un to, ka galvenās komisijas ir izskatījušas jautājumus par budžeta visām lietām, un tikai no tādas prioritātes apsvēruma tas tika ieslēgts. Bet es pilnīgi piekrītu un Prezidijam iesniegšu un atkārtošu jūsu priekšlikumu, ka pašreiz mēs esam tik tuvu klāt, ka varam visas darba kārtības versijas apspriest un akceptēt. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Gerasimovs: */Anatolij Valerianovič! Pagājušas divas nedēļas, kuras bija vajadzīgas Prezidijam, lai izskatītu jautājumu par deputātu materiālo nodrošinājumu. Es tikai atgādinu. Un otrais. Man ir priekšlikums par dienas kārtību. Nezin kāpēc mums nav konsekvences darbā. Mēs apstiprinājām Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāju un visus viņu vides aizsardzības likumdošanas nolikumus, [bet] komisijas komplektēšanu atliekam arvien tālāk un tālāk, t.i., mēs sadalām citus jautājumus, neizskatot secīgi jautājumus, kurus mēs jau sākām izskatīt. Tāpēc man ir priekšlikums, sākot no 20.datuma, pārnest šo jautājumu uz pirmdienu. Pabeigsim šo jautājumu, pēc tam iesim tālāk./

Priekšsēdētājs:
*/Jums un pārējiem lūgums- vienmēr stādieties priekšā, apgabalu un uzvārdu, jo tas tiek ierakstīts stenogrammā./

V.Gerasimovs:
*/Gerasimovs, 35./

Priekšsēdētājs:
*/Paldies. Vienu sekundīti. Lūdzu. Atvainojiet, trešais un pēc tam otrais. Trešais mikrofons, lūdzu./

T.Ždanoka:
*/Te tieši runāja, ka divas nedēļas ir lēmuma par deputātu materiālo nodrošinājumu izskatīšanas termiņš. Bet mani šajā sakarā vairāk uztrauc nolikums par palīgiem sekretāriem, tā kā jūs redzat, mēs jau ceturtdien un piektdien strādāsim, un laika darbam ar vēlētājiem nepaliek. Es jau jautāju. Sekretārs Daudišs man atbildēja, ka nolikums par palīgiem sekretāriem stāsies spēkā vienlaikus ar nolikumu par deputātu materiālo nodrošinājumu. Man nav gluži saprotams, kāpēc tāda nesaskaņotība, un varbūt tāpēc, tā kā nolikums jau pieņemts, var darba kārtībā izlemt jautājumus un mēs jau varētu iesaistīt cilvēkus palīgā./

Priekšsēdētājs:
*/Tātad Prezidijs izskatīja un "Informācijā" jūs droši vien izlasījāt, ka šis jautājums izskatīts. Droši vien būtu labi, ja mēs to izskatītu pēc dienas kārtības, tā kā šis jautājums turpinās, kaut vai šodien vakarā apsēdīsimies un izskatīsim. Vai tomēr labāk būtu pagaidīt līdz rītvakaram? Vai norunāsim rīt sapulcēties 9.30?/

G.Grūbe:
Man būtu tomēr priekšlikums- 19.jūnija darba kārtību apmainīt ar 20.jūnija darba kārtību, jo šodien par budžetu mēs apspriedīsim frakcijā, un rītdien uzreiz būs gatavs lēmums.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters:
*/Esmu spiests atgriezties pie jautājuma, kuru ierosināju divreiz. 28.datumā es ierakstīju pieprasījumu sekretariātā. Trešdien noskaidrojās, ka mans pieprasījums pazaudēts. Pēc dabas es nepieminu ļaunu, šo sekretariāta kļūdu es piedodu. Bet liels lūgums, Anatolij Valerianovič, lūdzu, sekretariātā ir jāieved kārtība. Pazaudēts mans pieprasījums. Pazaudēs vēl kaut ko. Es domāju, ka tā strādāt mēs nevaram. Tas pirmais.
Otrais. Savā pieprasījumā es atklāju tā būtību, un arī mutiskā pieprasījumā tika formulēts jautājums par valdības galvas uzstāšanās nepieciešamību ar republikas ekonomiskās un sociālās attīstības programmu 1990.gadam. Šodien kā otrais jautājums ir apcirptais jautājums. Republikas valdības informācija par ekonomisko situāciju un pasākumiem cenu noregulēšanā Latvijas Republikā. Es domāju, ka tas ir Tits, bet cits [Fedot, da ņe tot - krievu val.] . Tad kāda jēga mums šodien klausīties šo jautājumu, ja valdība katrā ziņā uzstāsies ar par plašāku jautājumu: ar ekonomiskās un sociālās attīstības programmu. Un acīmredzot tai tas būs jādara tuvākajās dienās./

Priekšsēdētājs:
*/Tūlīt atbildu. Ja jūs iepazināties ar informāciju par Prezidija sēdi, [tad] trešais punkts skan: katru dienu plenārsēdes beigās sekretariāta vadītājs informē par visiem deputātu pieprasījumiem, kuri pieņemti sēdes laikā. Šis tehniskais darbs nākotnē izslēgs šādu pārpratumu.
Otrais. Man šķiet, nebija jēgas atgriezties atpakaļ. Mēs par šo jautājumu diskutējām, mēs patiešām gaidām programmu.Varbūt programma patiešām būs pēc divām nedēļām, varbūt- pēc pusotras nedēļas. Valdība pastiprināti strādā. Taču deputāti pastāvēja uz to, lai noklausītos starpinformāciju par šodienas situāciju. Tas ir izpildīts./

V.Zatuliviters:
*/Es jūs sapratu, pateicos./

Priekšsēdētājs:
*/Lūdzu./

Lūdzu, otrais mikrofons, vārds deputātam Berklavam.

E.Berklavs:
Es ierosinu no 20.jūnija darba kārtības izņemt lēmumprojektu par darba grupas izveidošanu likumu izstrādāšanā. Neredzu ne nepieciešamību, ne arī to, ka pašreizējais Augstākās padomes deputātu sastāvs, kurš ir ievēlēts arī ar militāro spēku līdzdalību, būtu tiesīgs kādam piešķirt vai atņemt pilsoņa tiesības.

Priekšsēdētājs:
Runa gan ir par lēmumprojektu, taču es sapratu jūsu priekšlikumu.

I.Bērziņš:
Godājamo priekšsēdētāj, es jūs aicinu uz balsošanu likt tieši šo projektu, jo Prezidijā visi jautājumi nopietni tika apspriesti. Mēs, deputāti, vienkārši neesam par daudz ko informēti. Trešdien būs valdības sēde. Ļoti svarīgi budžeta jautājumu nepārlikt uz citu dienu, bet izskatīt tieši otrdien. Tas viss tika ņemts vērā Prezidijā, izskatot to jautājumu. Tāpēc aicinu likt uzreiz uz balsošanu šo variantu un turpināt darbu pie konkrētiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs:
Te nu mēs nonāksim līdz mūsu lēmumprojektam par likumprojektu izskatīšanas kārtību. Šeit gan ir runa par lēmumu. Un, kā es saprotu, balsošanas kārtībā viens no galvenajiem momentiem būs tieši šis moments, kad mēs nobalsojam. Un tad sākas labojumi un papildinājumi. Šajā situācijā, kā jūs saprotat, labojumus un papildinājumus, it sevišķi par izslēgšanu un par kārtības mainīšanu pēc tam, kad Prezidijs tiešām diskutēja un, var teikt, nevis ar vairākumu, bet lielumlielo vairākumu, pieņēma tādu darba kārtību, man būs ļoti grūti likt priekšā. Bet, ja mēs tagad nobalsosim un balsu vairākums būs, vai tad tie būs papildinājumi vai labojumi.
Pirmais mikrofons.
No zāles:
Priekšsēdētāj, ņemot vērā, ka pirmo reizi pēc 50 gadiem Latvijas Republikā būs Jāņu diena, es ierosinu par strādāšanu 22.jūnijā balsot atsevišķi, nevis kopā ar visu nedēļas darba kārtību.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, deputāt Aleksejev.

A.Aleksejevs:
*/Anatolij Valerianovič! Lūk, es saņēmu informāciju par Prezidija sēdi. Visumā tā ir laba doma. Tikai lieta tā, ka ļoti maz informācijas. Te mēs uzzinām, ka tādi jautājumi izskatīti Prezidijā, bet, kas īsti nolemts, paliek mums nezināms. Bet man šķiet, ka tas ir tieši vissvarīgākais jautājums. Tā ka kaut vai pāris vārdos vajadzētu to uzzināt./

Priekšsēdētājs: */Mēs [to] izklāstījām literāri. Ja te nav saprotama doma, ņemsim vērā, ka Prezidija lēmumus vajag precizēt./

A.Aleksejevs:
*/Jā, Anatolij Valerianovič, tāpēc ka vairākuma frakcija piedalās Prezidija sēdēs, bet mēs ne. Tāpēc viņiem ar to pietiek, bet mums tas ir pilnīgi nepietiekami./

Priekšsēdētājs:
*/Beidziet! Ja jums nav informācijas, nevajag kaut vai tādā balsī paziņot./

A.Aleksejevs:
*/Kāda nu ir balss.../

Priekšsēdētājs:
*/Frakcija "Līdztiesība" taču jau otro reizi piedalās Prezidija sēdēs un pilnīgi izklāsta savu viedokli. Starp citu, kas attiecas uz darbu šādā veidā, tad vismaz frakcijas vadītājs piekrita tam pilnīgi, jo te tika ievēroti arī viņa priekšlikumi. Ja vajag atnākt uz Prezidija sēdēm kādam no neatkarīgajiem deputātiem vienpersoniski, lūdzu, nāciet./

A.Aleksejevs:
*/Paldies./

G.Agafonovs:
*/21.jūnijs- tā ir komisijas darba diena. Es uzskatu, ka komisijai pietiktu ar pusi dienas, bet pusi dienas mēs varētu noturēt plenārsēdi, bet 22.jūnijā nestrādāt./

Priekšsēdētājs:
*/Paldies./

S.Albertiņa:
Es skatos, ka jautājums par Vides aizsardzības komiteju atkal ir pārcelts uz trešdienu. Man jau tagad ir izstrādājies savs zināms viedoklis par sistēmu, pēc kuras tas atkal viss notiks, un tāpēc es šaubos, vai mēs trešdien atkal ar to tiksim galā, bet ne tas ir galvenais. Man tikai gribas teikt, ka tad, kad es ieraudzīju mūsu šīsnedēļas darba kārtību un izlasīju, ka mūsu jautājumi atkal pārcelti uz trešdienu, es pati jau savās acīs sāku kļūt smieklīga, nemaz nerunājot par saviem vēlētājiem. Un vispār, godājamo priekšsēdētāj, man arvien vairāk rodas pārliecība, ka es būtībā te nemaz neesmu vajadzīga. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es pilnīgi saprotu jūsu izjūtas tajos brīžos, kad kaut kas nenotiek tā, kā liekas loģiski un pareizi jums. Un jums tiešām ir pamats tā domāt. Bet šajā posmā ļoti svarīgi ir ļoti daudz jautājumu. Pat diskutēt nevar, ka tas ir svarīgi, bet tas ir mazāk svarīgi, taču valdības lūgumu, kas saistīts ar tās darbu, pie tam neatliekamu lūgumu, mums tomēr ir jāizskata. Ja mēs Augstākajā padomē neizskatīsim budžeta jautājumu, tad, kā jau minēja kolēģis, jautājums par mūsu valdības tālāko darbību kļūst sarežģīts, un tikai tāpēc budžeta jautājumu vajag izskatīt vispirms. Varbūt pārtrauksim to apspriest? Lūdzu, trešais mikrofons. Pēc tam apspriešanu pārtraucam.

A.Felss:
Es arī to gribēju teikt. Balsojot par darba kārtību, par 22.jūniju varbūt balsosim atsevišķi.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Prezidijs arī to ņēma vērā. Acīmredzot principiāli jāizlemj jautājums, vai mēs 22.jūnijā strādājam vai nestrādājam. Par jānobalso vispirms, jo tas ir jauns moments, kas nekādās mūsu norunās neietilpst. Vai nav iebildumu? Vēlreiz piereģistrēsimies. Rezultāts- 143. Pulksten 10.05 mēs sākām tikai 119 deputāti. Tas liecina par mūsu organizētības pakāpi. Paldies Dievam, tagad mēs esam 143, kas gan arī nav daudz. Tātad balsojam par to, vai 22.jūnijā mēs strādājam plenārsēdē vai nestrādājam. Vai jūs esat par vai pret, šoreiz atturēties gan nevajadzētu. Rezultāts- 65 par. Tātad piektdien mēs plenārsēdē nestrādājam. Kā, lūdzu?

Bērziņš (Stenogramma neuzrāda deputāta vārdu.- Red.): Varbūt nobalsosim par to, ka 22.jūnijs tiek pārcelts uz 21.jūniju. Komisijas var strādāt 21.jūnijā no rīta.

Priekšsēdētājs:
Man ir ļoti neērti, jo tādā gadījumā ir jāuzklausa komisiju vadītāji. Viņi plāno savu darbu. Kuriem komisiju vadītājiem ir iebildumi? Lūdzu, otrais mikrofons, vārds Ojāram Kehrim.

O.Kehris:
Ekonomikas komisija ļoti lūgtu to nedarīt, jo mums ir saplānota visa 21.jūnija diena.

Priekšsēdētājs:
Un man kā priekšsēdētājam ļaujiet teikt, ka es sēdi apmainīt nevaru, jo tā ir nolikta. Deputāts Lagzdiņš ierosināja, šī pakete tiešām mums jāapspriež. Bez Prezidija sēdes mēs nevaram, un jāsaka, ka mums ir diezgan karsti, jo ir ļoti daudz konkrētu priekšlikumu, kuri ir jāapspriež un jāpieņem, Prezidija sēdi laikam nevar atlikt. Ja tomēr ir citi priekšlikumi, lūdzu, mēs tos varam apspriest.

A.Felss:
Es domāju, vai tie ir tādi jautājumi, pie kuriem būtu jāsēž pusi dienas. Mēs varētu nākt katru dienu no pulksten 9.00. Es domāju, tagad, kad visi ir sabraukuši, stundu agrāk var piecelties.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumi turpina nākt. Kolēģi deputāti, tātad, ja kāda komisija iebilst, es tomēr liktu uz balsošanu, vai varētu, ka ceturtdien mēs strādātu pēcpusdienā, tas ir, ceturtdien pusi dienas strādātu komisijās un pusi dienas- plenārsēdē. Citādi iebilst viena komisija, es gan Prezidija vārdā nevaru runāt, bet atteikties no Prezidija sēdes es arī nevaru. Varbūt pat nebalsosim. Otrs priekšlikums- sākt plenārsēdi šajā nedēļā pulksten 9.00.
Pagaidiet, jūs tad vismaz motivējiet, nāciet pie mikrofona. Man ir grūti saprast, jo no vietas sauc- stundu ātrāk, stundu vēlāk.

I.Cupruns:
Drīkst, lūdzu? Es lieku priekšā- tātad sākt stundu ātrāk no rīta un vakarā stundu vēlāk beigt. Es domāju, ka stunda vakarā mums neko neizteiks. Līdz ar to mēs pilnībā varam iegūt laiku, ko zaudējam 22.jūnijā.

Priekšsēdētājs:
Varbūt tomēr balsosim atsevišķi- par stundu agrāk un par stundu vēlāk. Vispirms mēs nobalsosim par to, vai mēs šajā nedēļā varam sākt plenārsēdi stundu ātrāk, tas ir, pulksten 9.00. Pēc tam balsosim par otro priekšlikumu, ka strādāsim arī stundu vēlāk. Lūdzu balsojam par pirmo priekšlikumu, ka varam sākt stundu agrāk. Rezultāts- 95 par. Visi trīs par, tātad 98 par. Jūs, deputāt Birkav, arī par. Tātad rezultāts- 100 par, un lēmums ir pieņemts, ka darbu mēs sāksim pulksten 9.00.
Balsojam arī par otru priekšlikumu, tas ir, ka strādāsim arī stundu vēlāk. Rezultāts- 67 par. Lēmums netiek pieņemts.
Lūdzu uzmanību. Mēs balsosim par Prezidija ierosināto darba kārtību, ņemot vērā, ka 22.jūnijā nestrādājam. Tātad tikai bez 22.jūnija, taču darba kārtības jautājumi paliek. Tie acīmredzot sadalīsies pa trijām dienām. Tāpēc, lūdzu, kuri ir par to, lai apstiprinātu Augstākās padomes Prezidija piedāvāto plenārsēžu darba kārtību, kuras notiek no 18. līdz 20.jūnijam, lūdzu, balsojiet. Rezultāts- par 120, pret- 12, atturas- 11. Jūs arī par? Es atvainojos, tad vēl viens klāt. Līdz ar to darba kārtība ir apstiprināta.
Es vēlreiz gribēju izteikt savu viedokli, ja kāds protestē, tad es došu vārdu. Ja mēs izdarām labojumus vai papildinājumus, tad praktiski tie nav labojumi un nav papildinājumi. Es pareizi nesapratu. Tad mums principā ir jāmaina, jo bija priekšlikums pārcelt no 19.jūnija uz 18.jūniju. Bija arī priekšlikums 19.jūniju samainīt uz 20.jūniju, kā arī ņēmām vērā, ka 21.jūnijā darbu vajadzētu pagarināt līdz pēcpusdienai. Praktiski es neredzu iespēju likt uz balsošanu, jo tad mums ir jāatceļ tas, par ko mēs jau esam nobalsojuši. Principā tas būs diskutējams jautājums, pirmais jautājums- par likumprojektu izskatīšanas kārtību. Tātad, ja ir iebildumi, lūdzu.
*/Lūdzu, otrais mikrofons./

T.Ždanoka:
*/Anatolij Valerianovič! Tomēr es lūdzu likt uz balsošanu jautājumus par nolikuma par deputāta statusu izskatīšanu un nolikuma par palīgu sekretāru stāšanos spēkā. Lai arī mums vajadzēs pastrādāt lieku stundu, izskatīt šo jautājumu nepieciešams./

Priekšsēdētājs:
*/Uz cikiem jūs ierosināt?/

T.Ždanoka:
*/Nu, rītvakar, piemēram, no 19 līdz 20. Mēs taču nupat nobalsojām, ka strādāsim no deviņiem, tā ka papildu stunda ir arī no rīta./

Priekšsēdētājs:
*/Jā, jā, jā./
Tātad deputāte Ždanoka ierosina konkretizēt, ka mēs izskatīsim jautājumu par materiālo nodrošināšanu un visu, kas saistīts ar deputāta sekretāru. Deputātes Ždanokas ierosinājums- jautājumu izskatīt rīt pulksten 19.00. Saskaņā ar mūsu ierosinājumu pirms pulksten 19.00 līdz pusstundai būs dots laiks jautājumiem un atbildēm un tūlīt apmēram pulksten 19.00 vai pat mazliet ātrāk izskatīsim šo jautājumu. Deputāte Ždanoka lūdza nobalsot par viņas priekšlikumu. Vēl ir ieradušies deputāti. Mēs tērējam laiku, lieku reizi reģistrējoties. Norunāsim tā, ka tie deputāti, kuri nokavējas, lai viņi reģistrējas. Ko mēs darīsim ar godājamo deputātu Eināru Repši? Mēs norunājām, ka par kavējumu vajag īsi atvainoties... Paldies.
Lūdzu rezultātu. Jā, par vienu deputātu ir vairāk. Kāds izgāja ārā?
Tātad tagad, lūdzu, balsosim par deputātes Ždanokas priekšlikumu rīt apmēram pulksten 19.00, varbūt pat par mazliet ātrāk izskatīt deputāta materiālās nodrošināšanas lietas. Rezultāts- priekšlikums ir pieņemts. Citu priekšlikumu nav?
Turpināsim darbu, izskatot konkrētu jautājumu. Tātad izskatām lēmumprojektu "Par likumprojektu izskatīšanas kārtību". Lūdzu, vārds komisijas vadītājam deputātam Endziņam.
Tas gan nav reglamentā, tomēr atļaujiet man taisīt vienas minūtes pārtraukumu vai arī pieklājīgi lūgt tos deputātus, kuriem īpaši ir kaut kas apspriežams tajā laikā, kad tribīnē ir runātājs, lūgt viņus iziet blakus telpā un aprunāties (tā nav izraidīšana no zāles), un tad nākt atpakaļ, jo citādi mums ir ļoti grūti strādāt. Lūdzu.

A.Endziņš:
Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jūs visi esat saņēmuši lēmumprojektu "Par likumprojektu izskatīšanas kārtību". Likumdošanas jautājumu pastāvīgā komisija strādāja pie projekta un ir ieviesusi atsevišķus labojumus salīdzinājumā ar to projektu, kas tika izsniegts mums. Atļaujiet man jūs informēt par šiem labojumiem. Man būtu priekšlikums apspriest projektu pa pantiem, pareizāk sakot, pa punktiem, un tādā secībā iet uz priekšu. Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka projekts ir vērsts tikai uz jautājumu, lai mēs varētu izskatīt likumprojektus plenārsēdēs.
Tāpēc citi jautājumi projektā nav ietverti, un mēs centāmies maksimāli vienkāršot, lai jautājumu varētu operatīvāk izlemt.
Vēl darba variantā, bet ir gatavs lielā reglamenta projekts, taču pie tā vēl ir ļoti nopietni jāstrādā. Tas prasīs arī laiku. Pieņemot reglamentu, ir nepieciešams, lai būtu izstrādāta likumprojektu izskatīšanas kārtība. Varbūt atļaujiet man jūs informēt pa punktiem, kādas izmaiņas mēs esam ieviesuši. Es gribu pateikt to, ka komisija apspriešanas gaitā praktiski nevienu rakstveida priekšlikumu nav saņēmusi. Es lūdzu visus pastāvīgo komisiju priekšsēdētājus ceturtdien komisijas sēdē dot priekšlikumus, ja tādi ir, vienīgi Ekonomikas pastāvīgās komisijas priekšsēdētājs Kehris ceturtdien atnāca uz pastāvīgās komisijas sēdi un izteica savus jautājumus. Cits neviens interesi netika izrādījis.

Priekšsēdētājs:
Tātad ir priekšlikums, kuru izvirza komisijas vadītājs Endziņš. Mazs precizējums. Es saprotu tā, ka tas attiecas ne tikai uz likumprojektiem, bet arī uz lēmumprojektiem. Mēs jau par likumu pieņemam it kā lēmumu, bet mums vēl ir tāda forma kā Augstākās padomes lēmums, kurā nav panti, bet ir lēmuma punkti. Tas attiecināms arī uz lēmumu izskatīšanas kārtību?

A.Endziņš: Nē, te ir runa tikai par likumprojektiem.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vai mēs tomēr tūlīt nevarētu iet pa punktiem jeb ir vajadzīgi īpaši skaidrojumi, pirms mēs sākam izskatīt punktus konkrēti? Jūs piekrītat, ka mēs tūlīt varam iet pa punktiem? Deputāt Endziņ? Piekrītat? Iebildumu un citu priekšlikumu no zāles arī nav. Tad tā arī darīsim, apskatīsim katru punktu. Vai jūs uzskatāt par vajadzīgu vispirms sniegt īsu komentāru vai paskaidrojumu par izdarītajiem labojumiem? Lūdzu.

A.Endziņš:
Tātad lēmumprojekta 1.punkts. Mēs nācām pie secinājuma, ka nav nepieciešams vēlreiz uzskaitīt pilnībā visas tās personas, kurām ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tāpēc liekam priekšā no tā projekta, kas jums ir, pirmo rindkopu svītrot un tās vietā ierakstīt sekojošo: "Likumdošanas iniciatīvas tiesības Augstākajā padomē nosaka Latvijas Konstitūcija." Tātad bez uzskaitījuma.

Priekšsēdētājs:
Tātad jums bez šī projekta ir parādījušies citi labojumi?

A.Endziņš:
To mēs izdarījām komisijā, pilnveidojot projektu un pie tā strādājot.

Priekšsēdētājs:
Kā jūs saprotat, turpmāk, kad tiks pieņemts šis lēmums, tā vairs nevarēs darīt. Vai deputātiem ir iebildumi pie 1.punkta? Šie jau nav būtiski, bet gandrīz vai redakcionāli labojumi, kā var saprast no ziņojuma. Nevajag pārskaitīt, kas ir Konstitūcijā, bet uzrakstīt.
Lūdzu, deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, tagad mēs tātad informējam par attiecīgiem punktiem. Vai arī deputāti ir tiesīgi iesniegt savus priekšlikumus? Tātad pirmā lasījuma nebūs, debates mēs neatklāsim un referāta nebūs. Tagad jūs lasīsit attiecīgos punktus un mēs no zāles jums jautāsim un iesniegsim priekšlikumus.

A.Endziņš:
Priekšlikumus iesniegt tikai rakstveidā.

J.Lagzdiņš:
Tādā gadījumā par 1.punktu es gribētu izteikt mutiski un iesniegšu arī rakstiski- tātad, ja mēs pirmo rindkopu svītrojam, tad otrā rindkopa kļūst pirmā un šajā...

A.Endziņš:
Mēs grozījām pirmās rindkopas redakciju.

J.Lagzdiņš:
Tātad otrajā rindkopā ir teikts sekojošais: likumprojektu iesniedz izskatīšanai, pamatojot izstrādāšanas nepieciešamību. Kolēģi, šeit nav minēts, kādā veidā deputātam ir jāpamato likumprojekta izstrādāšanas nepieciešamība. Var saprast, ka var motivēt gan mutiski un iesniegt Prezidija sekretariātā. Bet, manuprāt, ir jābūt ļoti precīziem. Es ierosinu otrajā rindkopā šādas pirmās divas rindiņas: likumprojektu iesniedz izskatīšanai, tam pievienojot rakstveida pamatojumu par izstrādāšanas nepieciešamību.

A.Endziņš:
Jūs saprotat, ka tas ir redakcionāls labojums.

J.Lagzdiņš:
Jā, bez šaubām, bet tas ir ļoti būtisks. Nākošajā lappusē vēl man ir tāds labojums: likumprojekta iesniedzējam ir uzlikts par pienākumu pamatot nepieciešamību šajā sakarā grozīt citus likumdošanas aktus. Manuprāt, gan komisijā, gan deputātiem, kuri iesniedz likumprojektu, tam ir jāpievieno arī citi lēmumi vai likumprojekti, kurus nepieciešams pieņemt. Jo, saprotiet, tagad, pieņemot likumu par sabiedriski politiskām organizācijām un partijām, ir jāpievieno lēmums par šī likumprojekta spēkā stāšanās kārtību, gan arī grozījumi Kriminālkodeksā un Administratīvās atbildības kodeksā. Manuprāt, likumprojekta iesniedzējam arī šie normatīvo aktu projekti ir jāiesniedz. Es šo priekšlikumu iesniegšu rakstiski.

Priekšsēdētājs:
Redziet, cik ļoti mums vajadzīgs lēmums "Par likumprojektu izskatīšanas kārtību".

A.Providenko: */Man ir jautājums. Tie labojumi, kas iesniegti rakstiskā veidā komisijā, nezin kāpēc netika pieminēti, bet tika teikts, ka tādu labojumu nebija. Es gribētu precizēt, tad varētu orientēties sakarā ar labojumiem atsevišķo pantu apspriešanas gaitā./

A.Endziņš:
*/Atklāti runājot, es pat nezinu, par kādiem priekšlikumiem jūs runājat./

A.Providenko:
*/Es iesniedzu sekretariātā rakstisku priekšlikumu, kā mēs vienojāmies, par labojumu iesniegšanu ierosinātajam lēmumam pa tā pantiem./

A.Endziņš:
*/Ak vai, es neesmu saņēmis./

A.Providenko:
*/Nu, lūk, atkal, tā sakot.../

A.Endziņš:
*/Es tieši teicu, ka nevienu rakstisku priekšlikumu es neesmu saņēmis./

A.Providenko:
*/Lūk, nupat Dobeļa kungs man apstiprināja, ka viņš nodevis manus priekšlikumus komisijai./

Priekšsēdētājs:
*/Dobeļa kungs apstiprina, ka viņš atdevis komisijai./

A.Endziņš:
*/Atliek tikai noplātīt rokas./

Priekšsēdētājs:
*/Noplātīt rokas- tas ir par maz./

A.Providenko:
*/Tad man jāizklāsta mutiski tas, ko es nodevu./

Priekšsēdētājs:
*/Lūdzu./

A.Providenko:
*/Nu, par pirmo pantu bija priekšlikums izņemt pilnīgi 2.rindkopu un ierakstīt, ka tie, kas saskaņā ar konstitucionālajām tiesībām šo.../

A.Endziņš:
*/Tas jau ir izdarīts./

A.Providenko:
*/Tas jau ir izdarīts. Skaidrs. Tagad es uzstāšos par katru pantu./

Priekšsēdētājs:
*/Labi. Lūdzu, otrais mikrofons. Deputāts Ļaļins./

J.Ļaļins: */Par 2.rindkopu var? Pirmajā pantā?/

A.Endziņš:
*/Lūdzu, jā, jā./

J.Ļaļins:
*/Mani interesē, lūk, kas. Te tekstā teikts tā: "Likumprojekts izskatīšanai tiek iesniegts kopā ar izskatīšanas nepieciešamības pamatojumu." Kas tas ir par pamatojumu? Tas būs atsevišķs dokuments?/

A.Endziņš:
*/Iestrādes?/

J.Ļaļins:
*/Jā. Tas ir atsevišķs dokuments, iesniedzams kopā ar likumu. Tā es saprotu? Kurā uzskaitīts tas un tas./

A.Endziņš:
*/Tas nozīmē to, ka nedrīkst būt tāda situācija, kurā tātad deputāti vai organizācija, nav svarīgi, kuriem ir likumdošanas iniciatīvas tiesības vai vienkārši iesniedz savus priekšlikumus, nepieciešams, lai šis priekšlikums būtu pamatots./

J.Ļaļins:
*/Saprotams. Tam ir jābūt atsevišķam dokumentam. Pie reizes par otro pantu. Anatolij Valerianovič, vai var?/

Priekšsēdētājs: */Par kādu pantu? Jā, lūdzu./

J.Ļaļins:
*/Par otro./

Priekšsēdētājs:
*/Nē, nē./ Vairāk iebilžu nav? Jums par pirmo? Lūdzu.

R.Krūmiņš: Man tomēr ir iebildumi pret formulējumu, ka šajā sakarībā vajag grozīt citus likumdošanas aktus vai Konstitūciju. Šo te Konstitūciju? Vai ir normāli paredzēt jebkurā gadījumā Konstitūcijas grozījumus? Es domāju, ka tas ir ārkārtējs gadījums un to varētu darīt izņēmuma kārtā. Mums varbūt pašreiz tā situācija nav normāla un Konstitūcija ir jāgroza, bet vai vajadzētu to normālā likumdošanā paredzēt?

A.Endziņš:
Pati Konstitūcija jau paredz, ka to var grozīt, izdarot izmaiņas. Kāpēc mums arī šeit to neparedzēt? Dzīves nepieciešamība to acīmredzot diktēs.

Priekšsēdētājs:
Kolēģi deputāti! Tā kā mums vēl nav lēmuma par likumprojektu izskatīšanas kārtību, vai mēs nevaram vienoties, ka pašreiz šie ierosinājumi tiešām ir papildinājumi, bet tie neizmaina būtībā to punktu, kurš jums ir uz rokām, ja tā var teikt. Vai mēs varam vienoties, ka par tādiem papildinājumiem mēs šeit balsosim, jo komisija neiebilda? Protams, ja kolēģiem būs kādi būtiska vai konceptuāla rakstura priekšlikumi attiecīgajā pantā, tad mums nekas cits neatliks, kā tos uzklausīt, ierosinājumus un papildinājumus pavairot un pēc starpbrīža, tikai tad, kad visiem būs šis materiāls, balsot, jo citādi mēs nevarēsim rīkoties. Vai jūs lasīsiet priekšlikumus?

A.Endziņš:
1.punkts sākas sekojoši: "Likumdošanas iniciatīvas tiesības Augstākajā padomē nosaka Latvijas Konstitūcija", svītrojot uzskaitījumu, kam ir likumdošanas institūtu tiesības.
Līdz ar to otra rindkopa sāktos sekojoši- deputāta Lagzdiņa priekšlikums - "Likumprojektus iesniedz izskatīšanai, pievienojot rakstveida pamatojumu par attiecīgā likumprojekta izstrādāšanas nepieciešamību..." Tālāk kā tekstā.
Šeit vēl bija priekšlikums, ka jāpievieno to likumu un lēmumu projekti, kurus nepieciešams grozīt.

Priekšsēdētājs:
Tātad šādā redakcijā balsojam par 1.punktu. Rezultāts: par- 117. Tātad šī panta redakcija tiek pieņemta. Apspriežam 2.punktu.

A.Endziņš:
Šeit nekādu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs:
*/Lūdzu./

A.Providenko:
*/Par otro punktu, par 2.pantu. Es ierosinu šī panta 2.rindkopu izņemt, jo šī norma būtībā ir nostiprināta 4.pantā un var tikt izlemta tieši komisijās, tas ir, tā būtībā vienkārši dublējas, un te lēmums ir lieks, pēc manām domām./

Priekšsēdētājs:
*/Paldies./

J.Lagzdiņš: Vai arī steidzamie likumprojekti tiks iesniegti Prezidijam vai sekretariātam?

A.Endziņš:
Neapšaubāmi, sekretariātam jāizskata viss, Prezidijs liek priekšā pēc tam.

J.Lagzdiņš:
Ja deputāts vai komisija, kā arī tie, kam saskaņā ar Konstitūciju ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, uzskata, ka attiecīgais likuma vai lēmuma projekts ir aktuāls, vai nebūtu lietderīgi paredzēt tiesības šīm personām vai institūcijām iesniegt likumprojektus tieši Augstākās padomes sesijā, ja reiz dokuments ir steidzams? Mēs zinām, kā pagaidām strādā sekretariāts, arī Prezidijs sanāk reizi nedēļā.

A.Endziņš:
Es varbūt gribētu šeit precizēt, ka par likumprojektu, kas iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā, tā vai citādāk lemj tikai sesija. Nekāds Prezidijs, nekāda pastāvīgā komisija nevar lemt- iekļaut vai neiekļaut. Bet šinī gadījumā manas personiskās domas ir tādas, ka tad mēs katrs uzskatīsim, ka mūsu projekts ir steidzīgs. Man personiski kā iesniedzējam tas varbūt liekas. Šeit ir ielikta kāda ideja, ka jebkurš projekts, par kuru ziņo Augstākās padomes Prezidijā, tiek nodots vienai vai vairākām pastāvīgajām komisijām, lai šīs komisijas dotu savu slēdzienu par šo projektu sesijā. Sesija tad lemtu, iekļaut vai neiekļaut, un acīmredzot dotu arī vērtējumu, vai dokuments tiešām ir tik steidzams, ka to uzreiz vajadzētu skatīt.

J.Lagzdiņš:
Es pilnīgi pievienojos šim jūsu viedoklim, bet arī tālākajos punktos nav termiņu, kādos visām šīm institūcijām jāizskata. Tas radīs pilnīgu, ja tā var teikt, patvaļu gadījumos, kad Prezidijs vai sekretariāts grib bremzēt likumprojekta tālāko izskatīšanu komisijās un dot termiņu. Tādā gadījumā mēs bezgalīgi ilgu laiku nogremdēsim likumprojektus, kuri būtībā ir ļoti aktuāli komisijās. Kā tas ir starptautiskajā praksē, mēs to zinām.

A.Endziņš:
Tālāk termiņš ir norādīts- nedēļas laikā jādod atzinums. Man liekas, ka principā mums ir jāpieturas pie tā, ka likumprojekti nedrīkstētu būt ļoti steidzīgi. Ar tiem jāstrādā ļoti nopietni. Mēs pašreiz orientējamies tikai uz to, ka šodien- ideja, rīt jau pieņemam.

S.Zaļetajevs:
*/Man ir jautājums par 2.punkta 2.rindkopu. Kas izlemj, vai iesniegtais projekts atbilst pirmajā punktā izteiktajām prasībām? Man šķiet, šis jautājums te nav izklāstīts pietiekami skaidri, tāpēc es gribētu arī pievienoties uzskatam, ka šo rindkopu vajadzētu vai nu izņemt, vai skaidri norādīt mehānismu, kā tiek pieņemts lēmums par iesniegtā likumprojekta atbilstību prasībām./

A.Endziņš:
*/Šo jautājumu izlemj tikai sesija. Ja projekts iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā, komisija var dot savu slēdzienu, pamatojumu tam, kas tur neatbilst, un tā tālāk, bet sesijai ir jāizlemj./

Priekšsēdētājs:
Deputāta Zaļetajeva jautājums ir konkrēti par 2.punktu. Šeit teikts, ka izskatāmie projekti tiek iesniegti Augstākās padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrēti likumdošanas iniciatīvas reģistrā. Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam. Loģiski, ka šo projektu var atdot atpakaļ sekretariāts vai Prezidijs.

A.Endziņš:
Es sapratu.

T.Jundzis:
Man tieši šajā sakarībā bija priekšlikums. Lai novērstu šo neizpratni attiecībā uz otro daļu, kas tad atdod atpakaļ, jāizslēdz 2.punkta pirmajā daļā vārds "sekretariāts", jo sekretariātā mēs iesniedzam jebkurus dokumentus, tas ir, tā sakot, tehnisks izpildītājorgāns. Jāatstāj tikai "Prezidijs". Praktiski jau tikai caur sekretariātu.

A.Endziņš:
Es saprotu, mums bija diskusija būtībā par šo 2.punktu. Es personiski aizstāvu tādu viedokli: ja likumprojekts ir iesniegts likumdošanas iniciatīvas kārtībā, tā likteni var lemt tikai sesija.
Tāds formulējums kā pašreiz, te es pilnīgi piekrītu deputātam Zaļetajevam, ir ļoti bīstams tāpēc, ka šinī gadījumā komisija, sekretariāts vai Prezidijs, nebūdams Augstākā padome kopumā, var izlemt šādu projekta likteni, jo vienmēr varēs atrast, kur pieķerties, ka, lūk, tas neatbilst..., tas vēl ir..., pie tā vēl jāpiestrādā... un tā tālāk.

A.Providenko:
*/Es ļoti atvainojos, bet es to biju izklāstījis rakstiskā veidā par 2.pantu. Es ierosinātu tā: likumprojektu, kā te izklāstīts tekstā, var atsaukt, ja tas neatbilst Konstitūcijai, citos gadījumos par priekšlikumu iesniegšanu tiek paziņots plenārsēdē. Un šajā pašā pantā, pēc manām domām, vajag fiksēt tiesības atsaukt likumprojektu pirms tā apspriešanas plenārsēdē, lai jebkurā momentā, teiksim, likumprojekta autors varētu atsaukt šo projektu pirms tā apspriešanas plenārsēdē./

Priekšsēdētājs: Vairāk priekšlikumu nav, mums būs jābalso. Jums ir priekšlikums?

E.Cilinskis:
Lai izslēgtu šādus pārpratumus, varbūt varētu tekstu papildināt ar vienu vārdu, ka sesija projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam. Tad arī būtu skaidrs.

Priekšsēdētājs:
Tad drusciņ zūd šī punkta būtība. Praktiski te ir jābalso. Skatīsim turpmākos punktus.

A.Endziņš:
Man ir priekšlikums formulēt otro daļu šādi: "Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, Augstākā padome projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam, norādot termiņu.

Priekšsēdētājs:
Jūs arī runājat par Augstāko padomi?

J.Drobots:
*/Saskaņā ar pirmo punktu, ko mēs tikko pieņēmām, mums likumdošanas iniciatīvas tiesības ir arī atsevišķiem deputātiem. Un man šķiet, ka atsevišķiem deputātiem būs grūti iesniegt pamatotus likumprojektus, sakarā ar ko mēs varam dažreiz pazaudēt diezgan labas idejas, tāpēc es ierosinātu papildināt 2.pantu ar sekojošo frāzi: "Likumprojekti, ko iesniedz atsevišķi deputāti, var tikt pieņemti izskatīšanai pēc Augstākās padomes Prezidija lēmuma bez nepieciešamā pamatojuma." Tas dos tiesības dažas racionālas idejas tomēr izskatīt un nepazaudēt tās./

Priekšsēdētājs:
*/Cienījamo kolēģi.../

J.Drobots:
*/Sevišķi svarīgi tas ir, iesniedzot alternatīvos projektus./

Priekšsēdētājs:
*/Cienījamo kolēģi! Ja ir projekts, laikam ir ideja, laikam ir kaut kāds pamatojums./

T.Jundzis: Es atvainojos, ka runāju vēlreiz, bet es domāju, ka 2.punkta otrajā daļā principā ir pareizi norādīts- tātad var atdot atpakaļ, un to var izdarīt Prezidijs, jo te ir runa par tīri tehniskiem apstākļiem, kuru dēļ šis likumprojekts vienkārši nav sagatavots, taču tas likumprojekta iesniedzējam nebūt neliedz iespēju pārsūdzēt, teiksim, Prezidija rīcību Augstākās padomes sesijā. Manuprāt, ir ļoti svarīgi tieši tādu tehnisku procedūru paredzēt, tā jau ir ļoti augstā līmenī, ka Augstākās padomes Prezidijs sākotnēji izskata un, ja tur kaut kas neatbilst, atdod atpakaļ, jo likumprojekti tiek iesniegti ļoti neizstrādāti. Un katru tādu nesagatavotu dokumentu iesniegt sesijai un paredzēt to jau mūsu šajā lēmumā būtu nepareizi. Es vēlreiz saku- tas neliedz projekta iesniedzējam iespēju griezties tieši sesijā.

Priekšsēdētājs:
Godātie kolēģi, jūs sākat atkārtoties! Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Bels:
Te jāņem vērā elementāra loģika: 2.punkta 2.rindkopa ir jāpārceļ uz 3.punkta noslēgumu, jo es skatos saistībā- 3.punkta 2.rindkopā teikts, ka komisijām jādod atzinums par likumdošanas iniciatīvas iekļaušanu Augstākās padomes darba kārtībā. Ja 2.punkta pēdējā rindkopa nāks aiz šīs rindkopas, tad mēs varam te izdarīt mazu redakcionālu labojumu, proti: ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, komisija projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam, un tad iznāk ļoti loģiski. Tad iznāk, ka komisijas kompetencē ir apstiprināt, un nekādu domstarpību nevar būt par to, kas lems par projekta atdošanu. Ja jūs piekristu tādam redakcionālam labojumam vai kompozicionālai teksta pārcelšanai, tad te viss būtu loģiski, saglabātos teksts un, manuprāt, nebūtu arī domstarpību.

Priekšsēdētājs:
Paldies! Pirmais mikrofons.

No zāles: Es pilnīgi piekrītu Albertam Belam, jo šī otrā rindkopa nav vajadzīga. Trešā punkta sākums jau norāda, ka likumprojekts tiek iesniegts attiecīgajai komisijai, kura pēc tam tad lemj, vai nu atdot atpakaļ, vai dot tālāk apspriešanai.

Priekšsēdētājs:
Paldies! Trešais mikrofons.

R.Repša:
Man liekas, ka mēs tomēr visu laiku putrojamies par šā punkta būtību. Es gribētu izteikt priekšlikumu, lai novērstu šīs nesaskaņas un nevajadzīgās diskusijas. Otrajā rindkopā norādīts- ja iesniegtā likumprojekta forma neatbilst galvenajām prasībām, piemēram, tad, ja likumdošanas iniciatīvas autors iesniedz šo projektu, teiksim, uz tualetes papīra gabaliņa, tad, bez šaubām, Prezidijs bez garām diskusijām tūlīt pat momentāni atdod autoram to atpakaļ. Daudzi domā, ka Prezidijs šeit var voluntāri iejaukties, teiksim, tad, ja tam nepatīk saturs, un atdot atpakaļ šo likumprojektu. Taču, ja runa būs par saturu, tātad pēc būtības, tad to, protams, vēlāk lems Augstākā padome.

Priekšsēdētājs:
Es jūs varu informēt- līdz šim uz tualetes papīra neviens dokuments nav iesniegts. Es jūtu, ka šeit, vismaz šajā projektā, man kā sēdes vadītājam kaut kas pirms balsošanas ir jārezumē, tā nav komentēšana, bet rezumēšana. Mums faktiski ir trīs nopietni priekšlikumi, kuri ietver praktiski visu to, kas šeit tika runāts. Lūdzu, uzklausiet mani: pirmais priekšlikums ir ļoti vienkāršs: 2.punkta 2.rindkopu vienkārši izslēgt. Nākamais priekšlikums, ko pirmoreiz ierosināja deputāts Jundzis, bija tāds, ka tas 2.rindkopā var palikt, bet 1.rindkopā izsvītrot "vai sekretariātam". Tātad šo uzdevumu dot tikai Prezidijam. Un Prezidijs var lemt par to, vai projekts atbilst vai neatbilst. Es domāju, lai paliek gan forma, gan saturs, drīzāk gan saturs, jo Prezidijā tomēr ir visu komisiju priekšsēdētāji. Lai nu kur, bet tur nenotiek vispārēja balsošana, tur notiek tiešām izskatīšana. Tātad tas būtu otrais priekšlikums. Trešais priekšlikums bija tāds, ka vispār šo 2.rindkopu pārcelt uz 3.punktu kā 3.rindkopu. Es gan gribētu piezīmēt, ka 2.punkta jēga tā autoriem bija drusciņ citādāka. Tādi ir šie trīs priekšlikumi, un mēs varētu tagad tos balsot. Ja jūs negribat, neuzstājat, lai visus šos trīs priekšlikumus nodrukā un izsniedz jums uz rokām. (Zālē kāds kaut ko saka.) Kā, lūdzu? Balsot?

A.Endziņš: Varbūt atļaujiet precizēt. 2.variantā, ko ieteica deputāts Jundzis, bija ierosināts nevis svītrot "vai sekretariātam", bet šeit ir runa par iesniegšanu: vai nu iesniedz projektu sekretariātam, vai Prezidijam, taču jautājumu par to, ka projekts neatbilst prasībām, tomēr varētu lemt tikai Prezidijs, un Prezidijs arī atdotu to atpakaļ autoram.

Priekšsēdētājs:
Tātad 2.rindkopu sākt...

A.Endziņš:
Šajā gadījumā ielikt iekšā: "Augstākās padomes Prezidijs projektu var nodot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam, norādot termiņu."

Priekšsēdētājs:
Paldies! Tas būs 2.variants, kad mēs balsosim. Man nav jāatkārto visi trīs varianti? Faktiski mums ir četri varianti, balsosim pirmo, kaut gan komisija, es jūtu, pati neuzstāj pirmo variantu balsot tādā redakcijā, kādā tas ir pašreiz.

A.Endziņš: Nē, es piekrītu 2.variantam...

Priekšsēdētājs:
Tad sāksim balsošanu ar otro- deputāta Jundža un... variantu.

A.Endziņš:
Jundža un Ļaļina apvienoto priekšlikumu...

Priekšsēdētājs:
Un vēl tur bija kolēģi, kuri... Nē, Jundža nē, Jundža būs atsevišķi. Es nolasīšu. Balsojam punktu sekojošā redakcijā: "Izskatāmie likumprojekti tiek iesniegti Augstākās padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrēti likumdošanas iniciatīvu... reģistrā." Un nākamā rindkopa tiek svītrota. Tas bija pirmais priekšlikums.
Otrais priekšlikums, es tomēr atkārtošu, būs tas pats: "Izskatāmie likumprojekti tiek iesniegti Augstākās padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrēti likumdošanas iniciatīvu reģistrā", un nākamā rindkopa sāksies: "Augstākās padomes Prezidijs...". Te redakcija būs drusciņ citādāka: "Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, tad Augstākās padomes Prezidijs likumprojektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam."
Un trešais būs tāds, ka otrā punkta pirmā rindkopa paliks tāda pati, bet otrā rindkopa tādā redakcijā, kādā tā ir uzrakstīta, tiks pievienota trešajam punktam kā trešā rindkopa. Kolēģi Bojār, ir sākusies balsošana...

J.Bojārs:
Balsošana vēl nav sākusies. Es gribu atgādināt par procedūras jautājumu. Pirmais uz balsošanu vienmēr tiek likts redakcijas kolektīva variants, atvainojiet, komisijas variants.

Priekšsēdētājs:
Paldies! Komisijas vadītājs izteica domu, ka viņi atsakās, bet, ja ir pretenzijas, tad balsosim četrus variantus. Un pirmais variants tiek likts uz balsošanu..., es nemitīgi atkārtoju, ka pirmais variants ir tieši tāds pats, kāds ir uzrakstīts jūsu lēmuma projektā. Komisijas vadītājs atteicās, bet acīmredzot komisijas locekļiem ir pretenzijas.

A.Endziņš:
Ja jūs tādā veidā formulējat, tad es ierosinu precizējumu, kas jau izskanēja,- "Augstākās padomes Prezidijs projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam, norādot..."

Priekšsēdētājs:
Mīļo kolēģi, tas taču ir elementāri! Es jums prasīju: vai ir vai nav jābalso komisijas iesniegums. Jūs sākāt teikt, ka jūs pievienotos tam un tam. Līdz ar to jūs teicāt, ka neuzstājat balsot par pirmo variantu, un es to neliku uz balsošanu. Tad, kad nāks otrais variants, tad ir skaidrība, vai ne? Taču komisijas loceklis protestē. Tātad jautājumu nav, balsosim variantu bez kaut kādiem labojumiem, kā tas ir iesniegts. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Tātad priekšlikums tiek noraidīts.
Tālāk. Lai nebūtu nekādas putrošanās, es atvainojos, pārpratumu, man tomēr ir jālasa katrs priekšlikums atsevišķi. Tagad balsosim par to, ka no šī otrā punkta pilnīgi tiek izslēgta 2.rindkopa. Tiek pilnīgi izslēgta. Pēc tam balsosim Jundža priekšlikumu, kurā būs ierosināts, ka 2.rindkopa nav izslēgta, bet tai būs precizējums, ka Augstākās padomes Prezidijs to var izdarīt. Bet tagad balsojam variantu, ka vajag pilnīgi izslēgt 2.rindkopu.Tas, manuprāt, bija deputāta Ļaļina un vēl dažu deputātu priekšlikums.
No zāles:
Deputāta Ļaļina priekšlikums man ir šeit rakstveidā, kur ir pielikts klāt */"norādot galīgās izstrādāšanas termiņu"/, tas ir tas, par ko mēs vienojāmies trešajā variantā: "Augstākās padomes Prezidijs", un norādot pārstrādes termiņu.

Priekšsēdētājs:
Labi, balsojam to priekšlikumu, kur ir atstāts viss, kā ir, vienīgi pilnīgi izslēgta 2.rindkopa. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Arī nav? Priekšlikums tiek noraidīts. Tagad balsosim sekojošu priekšlikumu...
*/Jums par procedūru? Lūdzu. (Nav dzirdams.) Kāpēc? (Nav dzirdams.) Paldies. Tātad tie deputāti, kuri ienāk un iziet balsošanas laikā, lai publiski atvainojas, jo viņi vienkārši traucē strādāt mums visiem. Es to nedomāju garas apspriešanas laikā- tas ir cits jautājums. Bet, ja balsošanas laikā kāds iziet vai ienāk, tad lai pieiet pie trešā mikrofona un atvainojas pirms iziešanas un pirms ienākšanas./ Lūdzu reģistrāciju! */Nu, bet kā citādi? Nevar taču mūžīgi reģistrēties. Jā, ierosina vēl, lai viņi veiktu speciālu rituālu vai pēc kaut kādas austrumnieku metodes mestos ceļos vai vēl kaut kā citādi./
Lūdzu rezultātu! 132, 133.
*/Cienījamie kolēģi! Tas attiecas uz jums pašlaik, jums saskaņā ar mūsu lēmumu jāpieceļas, jāatvainojas deputātiem, jo mums jāatkārto reģistrācija, ja jūs balsošanas laikā ienākat. Nē, ne par nokavēšanos, bet par ienākšanu zālē reģistrācijas laikā. Anulēt, lūdzu, un vēlreiz reģistrācija. Ko? Lūdzu./

L.Kurdjumovs:
*/Pirmkārt, es atvainojos par to, ka es nosebojos uz sesijas sēdi. Otrkārt, es lūdzu atkārtoti nobalsot par pirmo jautājumu tāpēc, ka balstoties uz 132 cilvēkiem, kuri šeit ir klāt, jautājums par balsošanas faktu- 67 balsis par- ir izsmelts./

Priekšsēdētājs:
*/Vispirms reģistrēsimies. Jūs zināt, nav vajadzīgi nekādi paskaidrojumi par nosebošanos, jo tas būs ilgi. Katram ir, tā teikt, savi acīmredzami cēloņi, kāpēc viņš noseboja. Vienkārši mēs nolēmām, ka katrs atvainojas, jo mums nepārtraukti ir jāreģistrējas. Lūk, galvenā nozīme. Tas bija deputāta Kurdjumova priekšlikums, kurš vispār mūs regulē un iesniedz savus priekšlikumus par elektronisko balsošanu saskaņā ar mūsu uzdevumu./
Lūdzu rezultātu! 140, 141, 142. */Tā es sapratu. Paldies. 143. Nu, es gribēju jums iebilst, cienījamais kolēģi Kurdjumov. Mēs pieņemam lēmumu, bet ne procedūru, un lēmumam tur puses balsu nebija./
Tātad tālāk. Balsojam trešo priekšlikumu, es to nolasu: "Izskatāmie likumprojekti tiek iesniegti Augstākās padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrēti likumdošanas iniciatīvu reģistrā. Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, tad Augstākās padomes Prezidijs projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam."
No zāles:
Pārstrādāšanas termiņu norādot.

Priekšsēdētājs:
"Norādot pārstrādāšanas termiņu". Kas par pārstrādāšanas termiņu?

No zāles: Redziet, latviešu valodā nav, krievu valodā ir normāli.

Priekšsēdētājs:
Tas varbūt ir Prezidija un iesniedzēja ziņā, jo viņš var arī vienas stundas laikā pārstrādāt un iesniegt atkal, un Prezidijam būs jāizskata. Tāpēc, lūdzu, tagad balsosim, es esmu nolasījis priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Rezultāts: par- 75, 76. Jūs- par? Tātad par- 77. Mums vēl viens ir jābalso. Paldies. Tātad priekšlikums netiek pieņemts. Kā, lūdzu? Tāpēc, ka nav vajadzīgo balsu skaita.
Tagad par ceturto priekšlikumu. Ceturtais priekšlikums ir sekojošs: otrā punkta pirmā rindkopa "Izskatāmie likumprojekti tiek iesniegti Augstākās padomes Prezidijā vai sekretariātā un reģistrēti likumdošanas iniciatīvu reģistrā" paliek. Nākamā rindkopa: "Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, projektu var nodot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam" tiek pārcelta uz trešo punktu un kļūst trešā rindkopa. Lūdzu balsot par šo redakciju. Es saprotu, ka var balsot. Mūsu noteikumi ir tādi, ka faktiski var balsot par visām redakcijām. Kuras saņem vajadzīgo balsu kvorumu, to mēs arī pieņemam. Ja kāds ir balsojis divas reizes, viņš var arī trešo nobalsot, iespējams, ka kāds ir balsojis četras reizes. Varam lūgt rezultātu? Ak tu neraža- 86, 87, ja jūs par un jūs arī, tad- par 88.

A.Endziņš:
Es varbūt atļaušos paskaidrot: lēmuma projektā tālāk ir teikts, ka mēs izskatām likumprojektu kopumā vai arī pa pantiem pirmajā vai otrajā lasījumā. Kamēr pieņemsim galīgo lēmumu, kurš jau iet ar Augstākās padomes vadības parakstu, tikmēr pietiek ar nodoto balsu vairākumu, jo citādi mēs varam balsot desmitām reižu un varbūt neviens no variantiem neiegūs vairākumu. Projektā ir noteikts, ka, balsojot par priekšlikumiem, ir vajadzīgs tikai klātesošo deputātu balsu vairākums.

Priekšsēdētājs: Es nevaru atklāt diskusiju par projekta punktu, ja šis projekts mums vēl tikai jāsāk apspriest. Ja mēs apspriedīsim un pieņemsim šos priekšlikumus, tad varēsim atgriezties pie otrā punkta. Ejam, lūdzu, tālāk. */Lūdzu./

No zāles: */Es atvainojos, Anatolij Valerianovič, es tomēr iesniedzu priekšlikumu, un tas bija vairāk vai mazāk vienprātīgs. Ja spriest pēc balsošanas rezultātiem, tad jautājuma būtība ir tā, ka šīs tiesības tiek nodotas Prezidijam. Es ierosināju, bet jūs nelikāt šo labojumu uz balsošanu, 2.rindkopas tekstā ierakstīt: "atgriezt [atpakaļ], ja tas neatbilst konstitūcijas normām, dažos gadījumos par iesniegto priekšlikumu tiek paziņots plenārsēdē". Tas ir, tas praktiski likvidē domstarpības starp Prezidiju un Augstāko padomi./

Priekšsēdētājs:
*/Redziet, kas par lietu, šis likumprojekts varbūt patiešām ir pretrunā ar Konstitūciju, jo tiek iesniegts likumprojekts par Konstitūcijas labojumiem, attiecīgi jūsu priekšlikums nedarbojas./
No zāles:
*/Tātad tad vispirms tiek iesniegti Konstitūcijas labojumi, bet pēc tam tiek izskatīts likumprojekts. Tādā kārtā iznāk divi likumprojekti./

Priekšsēdētājs:
*/Es saprotu. Jūs tagad runājat pats sev pretī. Izmainīt Konstitūciju, vispirms izmainot konstitūciju, nav iespējams. Saprotat? Jūs runājat pats sev pretī. Bet, lūk, otro daļu es varu likt uz balsošanu- par to, ka atteikuma gadījumā Prezidijs iesniedz šo jautājumu sesijas plenārsēdē./

No zāles: */Informē sesijas plenārsēdi?/

Priekšsēdētājs:
*/Nu, informē vai iesniedz.../

No zāles: */Un lēmums tiek pieņemts attiecīgi Augstākajā padomē./

Priekšsēdētājs:
Jā.

No zāles: */Anatolij Valerianovič! Ir tāds priekšlikums par balsošanas procedūras būtību. Varbūt vispirms šeit nobalsot par 21. un 24.punktu, par to, kā balsot, bet pēc tam atgriezties, citādi mēs te ilgi sēdēsim./

Priekšsēdētājs:
*/Esmu vienisprātis ar jums, bet, ja mūsu kolēģis ierosina citu, man viņš ir jāuzklausa./ Lūdzu.

No zāles: Man tāds pats priekšlikums kā Gavrilovam: lai mēs nenonāktu strupceļā, sāksim ar 24.pantu, jo 24.panta trešā rindkopa bija tieši tā rindkopa, ar ko mums bija jāpieņem šis lēmums. Tātad, ja vienai un tai pašai normai piedāvā vairākus formulējumus, pieņemt to, par kuru savākts vairāk balsu. Tā ka tad, kad saņem 86, būtu jāpieņem. Bez 24.panta mēs nevaram pieņemt pārējos. Es ierosinu sākt ar šo pantu.

Priekšsēdētājs:
Paldies, bet mūsu kolēģis uzstāj, ka es neesmu nobalsojis viņa labojumu, un es esmu spiests to darīt, jo tā esam vienojušies. Vēl balsojam piekto priekšlikumu, kas ir sekojošs: "Izskatāmais likumprojekts tiek iesniegts Augstākās padomes Prezidijam vai sekretariātam un reģistrēts likumdošanas iniciatīvu reģistrā. Ja iesniegtā likumprojekta forma vai saturs neatbilst galvenajām prasībām, kas ietvertas šajā lēmumā, projektu var atdot atpakaļ likumprojekta iesniedzējam, par ko Augstākās padomes Prezidijs ziņo sesijai plenārsēdē."
*/Pareizi ziņoju? Viss, balsojam./ Lūdzu rezultātu! Lēmums nav pieņemts. Mēs pie šā punkta varam atgriezties, kad izskatīsim attiecīgo punktu, kur tieši ir šis...

A.Endziņš:
24.punkts.

Priekšsēdētājs:
24.punktu. Nu, redziet, tagad ir tā, ka pēc reglamenta jābūt pārtraukumam, bet 12.00 mums jānoklausās valdības ziņojums. Tāpēc mums acīmredzot šā lēmuma izskatīšana būs jāpārtrauc. Klausīsimies valdību, jo, šā vai citādi, ja mums ies tā kā tagad, kad mēs šim otrajam punktam esam notērējuši stundu, tad mums būs jāstrādā kā Maskavā sestdienās un svētdienās un arī bez atvaļinājuma. Bet tagad ir pārtraukums, es atvainojos- īsam paziņojumam vārds sekretariāta vadītājam Dobelim.

J.Dobelis:
Cienījamie komisiju priekšsēdētāji! Lūdzu uz piecām minūtēm tūlīt pēc pārtraukuma sākuma pienākt pie sekretariāta.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs:
Ja jūs uz zvanu nereaģējat, paskatieties vismaz savā pulkstenī! Godātie kolēģi, ir sekojošs lūgums. Es redzu, ka jūs esat enerģijas un ideju pārpilni, tomēr ir mūsu plenārsēdes reglaments, un plenārsēde ir domāta darbam, nevis savstarpējām dažādām pārrunām par, protams, ļoti nopietniem jautājumiem. Mums jāsāk laikā: ja 12.00, tad 12.00.
Man ir sekojošs priekšlikums, kuru izteica deputāts Bels: visi, kam ir kādi jautājumi vai radušās neskaidrības, varēs pārtraukumos griezties pie kāda no Augstākās padomes vadības, kas atradīsies šeit. Tāpat atnāks ātrāk uz plenārsēdi sekretariāta vadītājs, lai priekšlikumus vai kādas neskaidrības mēs varētu noskaidrot pārtraukumā vai pirms plenārsēdes, nevis tā kā šodien- pusstundu nākam pie mikrofona. Protams, vajadzīgos jautājumus var uzdot, bet tas nenāk par labu mūsu plenārsēdes efektivitātei.
Tagad turpinām sēdes darbu. Mums vajadzētu nobalsot par to, ka mēs pirmā jautājuma izskatīšanu pārtraucam un atliekam, bet izskatām jautājumu- republikas valdības informācija par ekonomisko situāciju un pasākumiem tās regulēšanai Latvijas Republikā. Pēc šīs informācijas vai jautājuma izskatīšanas turpināsim tālāk apspriest mūsu lēmuma projektu par likumprojektu izstrādāšanas kārtību. Vispirms reģistrēsimies, tad balsosim par šo manu priekšlikumu. Lūdzu reģistrēties! Rezultāts- 147. Paldies. 148, 149 deputāti.
Un tagad balsosim par to, ka mēs pirmā jautājuma izskatīšanu pārtraucam un atliekam, līdz neizskatām jautājumu par Latvijas Republikas valdības informāciju par ekonomisko situāciju un pasākumiem cenu regulēšanā Latvijas Republikā. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi balsojot! Balsošanas režīmu! Rezultāts- 134. Lēmums ir pieņemts. Vārds Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim informācijai par ekonomisko situāciju un pasākumiem cenu regulēšanā Latvijas Republikā. Cik ilgi jūs esat iecerējis sniegt šo informāciju?

I.Godmanis:
Apmēram stundu.

Priekšsēdētājs:
Stundu. Vai ir kādas iebildes? Nav. Lūdzu.

I.Godmanis:
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Acīmredzot man būs jārunā ļoti lēni, jo es gribētu, lai saprastu visi, ja arī kādam ir grūtības ar latviešu valodu. Jautājums ir ļoti nopietns. Es zinu, ka tiek tulkots pa otro radio kanālu, tāpēc runāšu samērā palēnā tempā.
Es gribētu savu ziņojumu sadalīt vairākās daļās. Būšu gatavs un arī centīšos atbildēt uz jautājumiem, taču savu ziņojumu sadalīšu sekojoši:
1. Par inflācijas procesiem Latvijā.
2. Par finansiālo stāvokli republikā.
Šeit gan pārāk neiedziļināšos, jo, kā zināms, rīt visa diena tiks veltīta finansēm un budžetam, taču, ņemot vērā to, ka ziņojums tiek translēts, tomēr pieskaršos šiem jautājumiem. Tālāk pāriešu pie ražojošās sfēras, runāšu par stāvokli rūpniecībā, lauksaimniecībā, transportā, celtniecībā. Noslēgumā īsi raksturošu, kāda ir Latvijas savstarpējo piegāžu bilance starp republikām, sākot ar Krievijas Federāciju, lai zināmā mērā ar skaitļiem pārvarētu to barjeru, kāda, man šķiet, pastāv, uzskatot, ka viss ļaunums ceļas no tā, ka no mums visu ved ārā un neko neved iekšā. Otrajā sava ziņojuma daļā pieskaršos tā saucamajai sociālajai sfērai, kur būs runa par pakalpojumiem, tautas patēriņa preču ražošanu, īpaši par kooperatīvu darbu. Gribētos šeit arī ar skaitļiem un faktu materiālu zināmā mērā izklīdināt emocionālo gaisotni, kas gluži vienkārši bez faktiskā pamatojuma valda.
Es zinu, ka šeit ir uzstājies tirdzniecības ministrs un enerģētikas ministrs. Tā kā esmu pietiekoši informēts, tad atbildēšu uz jautājumiem, bet šīm sfērām pieskaršos mazāk. Tā kā viens otrs deputāts ir iemīļojis šo tēmu, centīšos arī atbildēt uz jautājumu.
Atļaujiet sākt ar pirmo- par inflācijas procesiem republikā. Pēdējo gadu laikā Latvijas ekonomikā vērojamas krasi negatīvas tendences, kas pamatā ir sekas inflācijas procesiem Latvijā. No visām disproporcijām parādās galvenā- patērētāju tirgus nelīdzsvarotība, proporciju neievērošana starp iedzīvotāju maksātspējīgo pieprasījumu un preču piedāvājumu rada labvēlīgu augsni inflācijai. To veicina iedzīvotāju naudas ienākumu straujāks pieaugums nekā nacionālā ienākuma pieaugums. Ievērojami palielinājies darba samaksas pieauguma temps uz vienu strādājošo. Piecgades pirmajos divos gados tas sastādīja septiņus procentus, 1988.gadā- astoņus procentus, bet 1989.gadā- 13,4 procentus. Ja mēs īpaši ņemam materiālās ražošanas nozares, tad attiecīgie skaitļi ir 7,8 un 12 procenti. Salīdzinājumā ar šo pieaugumu darba ražīgums 1989.gadā ir pieaudzis tikai par 4,7 procentiem. Tātad pirmais secinājums ir tāds, ja mēs runājam saprotamā valodā, ka mēs saņemam naudu neproporcionāli vairāk, nekā esam ar savu darbu nopelnījuši. Turklāt jāņem vērā, ka tie 4,7 darba ražīguma pieauguma procenti diemžēl neatbilst attiecīgajam pieaugumam preču izteiksmē. Ir vairāki faktori, kāpēc šīs atbilstības nav.
1. Tāpēc, ka šis darba ražīguma pieaugums atbilst ražošanai kopumā, bet ne tautas patēriņa preču izlaidei.
2. Piedāvājums veidojas ne tikai no ražošanas, bet arī no ieveduma un izveduma saldo. Ir sfēras, kur mēs pierēķinām pie sava darba ražīguma nevis to, ko paši esam saražojuši, bet zināmā mērā to, ko esam ieveduši.
No otras puses, sasniegtais darba ražīguma līmenis īstenībā neatspoguļo attiecīgo produkcijas ražošanas palielināšanos, jo daudzos gadījumos darba alga tiek maksāta par produkciju, kura neatrod patērētāju. Tātad ražotā produkcija netiek patērēta, bet par to tiek maksāta nauda. Līdz ar to neapšaubāmi parādās saspringtība patērētāju tirgū. Par darba algas straujā pieauguma pamatu kļuva masveidīga uzņēmumu pāreja uz jaunajām saimniekošanas formām apstākļos, kad trūka objektīvu priekšnoteikumu darba ražīguma pieaugumam, jo bija veca tehnoloģija, zema darba organizācija un piegāžu neritmiskums. Atgriezenisko sakaru koncepcija, kura sastāvēja no tā, ka darba algas līmeņa paaugstināšanās stimulē darba ražīguma pieaugumu, konkrētajos apstākļos, kad ekonomika ir destabilizēta un zems tehniskā progresa līmenis, izrādījās nepamatota. Jāņem vērā, ka dažādas iedzīvotāju sociālās apmaksātības grupas dažādi ietekmē patērētāju tirgu. Pēc pēdējiem ģimenes budžeta apsekošanas datiem, vidēji kopienākums uz ģimenes locekli līdz 75 rubļiem mēnesī ir katram trīspadsmitajam, līdz 100- katram astotajam un līdz 125- katram ceturtajam republikas iedzīvotājam.
Šeit es gribētu izdarīt vienu atkāpi un teikt, ka, pēc zinātnieku aptuvena izvērtējuma, nabadzības robeža ir 100 rubļu. Nepieciešamais iztikas minimums ir 144 rubļi. Tātad praktiski republikā 10 procenti no visiem iedzīvotājiem dzīvo zem šiem 100 un 37 procenti- zem 144. Tas praktiski nozīmē, ka 37%, godīgi sakot, dzīvo nabadzīgi. Turklāt situācija ir tāda, ka šo 10 procentu skaitā diemžēl liels īpatsvars ir tām ģimenēm, kurās ir bērni. Tas ir tā saucamais ģimenes noslogojums. 1,07- tas nozīmē, cik ģimenē ir apgādājamo bērnu. Diemžēl šis īpatsvars starp 10 procentiem iedzīvotāju ir ļoti liels. Ģimenes budžeta analīze liecina par to, ka pakalpojumu un preču patēriņš, sākot ar 1987.gadu, sāk strauji atpalikt no ienākuma pieauguma. Republikā kopumā 1989. gadā salīdzinājumā ar 1988.gadu samazinājās pārtikas preču piegādes mazumtirdzniecības tīklā. Šeit man ir jāizdara neliela atkāpe.
Ir ļoti būtiski skaitļi, kas visspēcīgāk iespaido šādus pētījumus. Ja ir runa par nepārtikas precēm, par plašu patēriņu, tas nozīmē drēbes, apavus utt. Ka izdevumi šajā sfērā ir vidēji pieauguši gandrīz divas reizes, tas ir fantastisks skaitlis. Es domāju, ka mēs esam sākuši maksāt divas reizes dārgāk par tām mantām, kas mums ir vajadzīgas, nepieciešamas dzīvē, ko lietojam pārtikā. Runājot par pārtikas preču piegāžu samazināšanos mazumtirdzniecības tīklā, jākonstatē, ka ir arī absolūti samazinājumi. Ir atsevišķas pārtikas preces, kas pēc sava apjoma it kā pieaug, bet ir arī tādas, kas pilnīgi samazinājušās. Pilnīgi samazinājušās ir desas, turklāt par 1,3 procentiem, gaļas konservi- par 4,4, sviests- 10,5 procentiem, siļķes- par 15,5% Es gribētu deputātiem un arī komisijai, kas acīmredzot nodarbosies ar zivsaimniecības un jūrlietu problēmām, pateikt, ka situācija iedzīvotāju apgādē ar zivju produktiem praktiski izceļas pat uz šā zemā līmeņa, kāds ir, teiksim, piena, desu un gaļas ražošanā: piecas sešas reizes par 15-20 procentiem samazinās zivju produkcijas daudzums, kas nonāk uz mūsu galda. Tas nozīmē, ka šajā sfērā ir pilnīgi slikts stāvoklis. Jāsaka, ka šī tendence turpinās arī 1990.gadā. Ne sevišķi labs stāvoklis ir ar dārzeņiem un augļu konserviem. Arī šeit situācija ir apmēram par 20 procentiem pasliktinājusies, tātad apgādes temps samazinājies par 1/5 daļu. Kad es runāšu par apgādi, tad minēšu precīzus skaitļus. Pārtikas preču piegādes mazumtirdzniecības tīklā samazinājuma tendence turpinās arī 1990.gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, plānojam ievērojamus tirgus fondu samazinājumus kafijai, tējai, dārzeņiem. Ja nekas netiks radikāli mainīts, pieprasījums pēc gaļas un gaļas produktiem tiks apmierināts apmēram par 89% un piena produktiem- par 86%. Lūk, šāda ir iespēja apgādei: normāls pieprasījums 100%, mums iznāk 86-89%.
Pārtikas preču piedāvājuma samazināšanās, salīdzinot ar maksimālo pieprasījumu, bieži kļuva par iemeslu cenu augšanai. Pārtikas produktu cenas valstī un kooperatīvajā tirdzniecībā kalpotāju un strādnieku ģimenēm palielinājušās par 23%, kolhoznieku ģimenēm- par 13%. No visa kopējā skaita pozitīvs rādītājs ir apjoms tirdzniecības tīklā. Tur tiešām ir lieli pieaugumi. Varētu domāt, ka tas ir saistīts ar lielāku preču daudzuma pārdošanu. Izrādās, ka tas nebūt tā nav. Piemēram, 25%, tas ir, pati apakšējā robeža jeb pat vairāk, ir tikai uz cenu rēķina. Lūk, šis apjoms ir pieaudzis. Pārtikas produktu deficīts pie stabilām valsts cenām sekmē strauju kolhozu produktu cenu pieaugumu kolhozu tirgū. Tā kā republikā valdība šīs cenas nav ierobežojusi, atbilstošais indekss var kalpot par indikatoru inflācijas pieaugumam. Jā, šeit skaitļi ir drastiski. Varu minēt apmēram sekojošo: ja salīdzinām vidēji kolhozu tirgus cenas ar mazumtirdzniecības cenām, tad mēs nonākam pie apmēram tādiem skaitļiem: dārzeņiem 10, 12, 14 reizes, gaļai piecas reizes. Tas rāda, ka reālā praksē apjoms arī praktiski ir pieaudzis. Tas nozīmē, ka situācija ar pārtikas apgādi mums ir strauji pasliktinājusies. Vēl lielāka nesabalansētība starp maksātspējīgo pieprasījumu un piedāvājumu raksturīga rūpniecības precēm. Piemēram, 1988.gadā neapmierinātais pieprasījums uz rūpniecības precēm republikā sasniedza 950 miljonus rubļu. Un 1989.gadā, protams, tas ir palielinājies. Prognozes rāda, ka, situācijai turpinoties, neapmierinātais pieprasījums būs kaut kur pāri miljardam. Tas notiek pie redzami stabilām cenām uz rūpniecības precēm. Taču īstenībā tā nav. Pēc apsekošanas datiem, ko veic bijusī cenu komisija, pēdējos gados republikas mazumtirdzniecības ražojumiem cenu pieaugums bija 13 no 20 audumu grupām, 22 gr. no 36 apakšgrupām, 17 no 22 grupām šūtajiem izstrādājumiem pieaugušiem. Deviņām no 10 bērnu sortimenta grupām, septiņām no 21 saimniecības izstrādājumu grupas, 15 no 25 sadzīves mēbeļu grupām.
Runājot par rūpniecības stāvokli, īpaši vieglo rūpniecību, kas ir mūsu bilancē republikā, tas ir, apmēram 80%,vissliktākais stāvoklis principā ir ar ražojumiem, ar kuriem mēs esam spējīgi tirgoties. Tas, ar ko mēs esam interesanti priekš citām republikām, priekš Krievijas Federācijas, šinī sektorā mums ir vissliktākais stāvoklis. Neapšaubāmi, ka šādā situācijā deficīta apstākļos spēcīgi paplašinās komercveikalu tīkls, kuros līgumcenas paaugstināta pieprasījuma precēm vidēji ir četras piecas reizes augstākas par tautas patēriņa preču mazumtirdzniecības cenām. Es domāju, ka šīs četras piecas reizes ir ļoti nosacītas. Mēs droši varam runāt par 10 reizēm. Disproporcijas palielināšanās atjaunošanas rezultātā starp iedzīvotāju maksātspējīgo pieprasījumu, kā arī preču un pakalpojumu piedāvājumu vēl vairāk palielinās naudas uzkrājumi. Tā, piemēram, 1989. gadā noguldījumu pieaugums krājbankā sastādīja jau 272 miljonus rubļu. Kopējais skaits jau ir pāri par 3,5miljardiem. Tiesa, zināmas ažiotāžas rezultātā maijā, piemēram, tika saņemti 87 miljoni salīdzinājumā ar aprīli. Cilvēkiem parādās stipra neuzticība valsts krājbankai un krājkasēm, taču situācija ir tāda, ka inflācija apgrūtina naudas apgrozījumus. 1988., 1989., un 1990.gadā strauji samazinājās skaidrās naudas summas, kuras izņemtas no apgrozījuma. Pēc tam kļuva nepieciešama to izlaide.
Tā vietā, lai varētu veidot zināmā mērā rezerves fondu, nekas cits faktiski neiznāca, kā nodarboties ar emisiju 1989.gadā. Emisija sasniedza kaut kur 80 miljonus. Emitēta nauda, kas neko citu nedara, pastiprinās arvien vairāk. Emisijas rezultātā ir sekojoši fakti: palielinās izmaksa no bankām darba algai, pie kam šeit ir tā saucamais nodoklis. Es domāju, ka būs runa par budžeta veidošanu, un tur skaidri un gaiši ir jāsaka, ka viss nodoklis neattiecas uz republiku, tas pilnā skaitā tiek pārskaitīts Vissavienības budžetam. Jautājumi, kas saistās ar patērētāju tirgus nestabilitāti, un naudas reformas jautājumu apspriešana. Tas viss ir izraisījis sasprindzinājumu.
Ja es nobeigtu savu kopsavilkumu, es varētu minēt vēl situāciju, kas ir saistīta ar kooperatīviem. Lai nenoslogotu jūs ar skaitļiem, minēšu tikai vienu situāciju. Cik naudas es dodu kooperatoram, tātad no bankām, un cik ienāk uz kooperatoru rēķiniem bankā? Starpība ir 10 reizes. Ja izdod kaut kur kopumā ap 558 miljoniem, tad ienāk kaut kur ap 30 miljoniem. Tas nozīmē, ka notiek intensīva naudas pārvēršana skaidrā naudā un ieplūdināšana tiešajā patēriņa tirgū. Par šiem kooperatīvu jautājumiem es runāšu arī beigās. Es paredzu, ka šeit ir ļoti daudz jautājumu, jo sabiedrībā uzskata, ka kooperatīvi visi ir nelabi.
Materiāli finansiālā nelīdzsvarotība vai slēptā inflācija raksturīga ražošanas sfērā. Slēgtās inflācijas procesā ražošanas sfērā ir vairumtirdzniecības cenu pieaugums, kas slēpjas struktūras izmaiņās un kvalitātes uzlabošanas pakāpes straujā pieauguma, ražīguma un citas jaunas produkcijas patērētāju īpašībās. Šeit nepieciešams pieskarties diezgan svarīgai inflācijas faktoru grupai. Ražošanas izmaksām, kuru pieaugums neizbēgami noved pie vairumcenu paaugstināšanas. Pastāvīgi aug amortizācijas atskaitījumu daļa, kopējās izmaksas apjoms. Uzkrātās amortizācijas atskaitījumu summas atjaunošanai pilnā apmērā centralizētas investīcijas politikas apstākļos tiek izņemtas no uzņēmumiem un kļūst par jauniem valsts kapitālieguldījumu avotiem. Analoģiska situācija ir ar peļņas izmantošanu. Jaunajos apstākļos uzņēmumi paplašināja savas iespējas peļņas izmantošanā darba apmaksai. Bet pašfinansēšanās potenciāls joprojām vēl ir zems. Uzņēmumu iespējas ierobežo fondu limiti un citi deficīti. Pārmērīga investīcijas centralizācija saistīta ar inflāciju un zemo darba ražīgumu. Raksturīgi, ka beidzamajos trijos četros gados objektu nodošana ekspluatācijā pieaugusi par 10 procentiem tajā pašā laikā, kad pabeigtās celtniecības apjoms ir pieaudzis divas reizes.
Atļaujiet man tagad pāriet pie ļoti konkrētām lietām. Es gribu pavisam nedaudz un īsi runāt par finansiālo stāvokli. Šeit, pirms es pāreju pie skaitļiem, raksturošu pamatprocesus. Pirmkārt, par to, kas skar īpaši sociālās problēmas. Veidojam budžetu no ienākuma nodokļa, tas ir ienākums no strādājošiem, ienākuma nodoklis, tad atskaitījuma peļņa. Protams, eksistē vēl valsts aizņēmuma obligācijas. Pašreizējā saspringtība, kas patlaban ir finansiālajā situācijā, saistīta ar vienu lietu: kad veido republikas budžetu, tad noskaidro, cik plānots republikā ražojošām vienībām. No tā tiek veidota kopējā summa. Tā sastāda ieņēmumu veidā 3 miljardus 93 miljonus. Izdevumi ir 3 249 miljoni, 257 miljoni, kas ir ieplānots deficīts un kas bija saņemts principā no augšas. Nelaime ir tajā apstāklī, ka īpaši beidzamajā gadā, bet šī tendence bija arī pagājušajā gadā un aizpagājušajā, praktiski tie kontrolskaitļi, kurus ražojošās vienības, uzņēmumi ir uzdevuši gada sākumā vai iepriekšējā gada beigās un no kuriem valsts saņem atskaitījumus nodokļu veidā budžetā, neatbilst tam, kas notiek praktiski. Ja runājam par Vissavienības uzņēmumiem, un ne tikai par Vissavienības uzņēmumiem vien, mēs jau varam zaudēt sakarā ar to, ka mums ir citi kontrolskaitļi un arī peļņa tiek plānota cita. Mēs principā jau zaudējam apmēram 50 miljonus. To nodokli, t.i., nodokli ražošanas sfērā, t.s. Abalkina nodokli, kur ir 18 miljoni, to mēs arī nesaņemam, tas aiziet uz Vissavienību. Mums vēl ir palikusi problēma kārtot attiecības, kad mēs formējam budžetu, kārtot attiecības ar centru jautājumā par kompensācijām, kas ir saistītas ar lauksaimniecības cenām, kur izmaksā kompensāciju dotāciju veidā. Par to produkciju, kuru mēs aizvedām prom, mums vēl nav norēķina par 340 miljoniem. Vēl mums ir tā saucamais kredīts ražojošām lauksaimniecības organizācijām, tas sastāda apmēram 500 miljonus jeb pusmiljardu.
Un vēl beidzamais ir jautājums par transporta nodokli. Es domāju, ka rīt, cienījamie deputāti, kad jūs iepazīsities ar konkrēto situāciju mūsu finansiālajā stāvoklī, viens priekšlikums būs par to, kā izmainīt proporcijas tam nodoklim, kas aiziet Vissavienības kontā. Kā jūs zināt, no apgrozījuma nodokļa un no ienākuma nodokļa 57 procenti paliek šeit un 43 procenti tātad tiek doti prom. Stāvoklis ir tāds, ka nodokļu veidā tiek atdots viens miljards pieci simti piecdesmit viens miljons rubļu. Šādā situācijā, kad mūsu ražojošās vienības, arī Vissavienības uzņēmumi, un ne tikai tie vien, nespēj izpildīt un saražot to, ko viņi ir solījuši, mēs nevaram tik daudz naudas pārskaitīt prom. Tāpēc būtu priekšlikums, ka vajag paturēt nevis 57, bet 82 procentus no apgrozījuma nodokļa, bet ienākuma nodokli paturēt visu 100 procentu apmērā, jo ienākuma nodoklis tiek saņemts no ražotājiem un strādniekiem, kuri dzīvo šeit un izmanto visu infrastruktūru, galu galā ir mūsu cilvēki. Kāpēc šo nodokli sūtīt kaut kur prom. Tāpat būs arī priekšlikums par transporta nodokļa simtprocentīgu atstāšanu republikā. Jautājums būs arī par to, vai mēs varam būt tiesīgi un spējīgi paši izlaist savas aizņēmuma obligācijas. Pagaidām šajā ziņā ir samērā grūta cīņa. Tomēr cerēsim, ka šis jautājums atrisināsies pozitīvi, tas atkarīgs no jūsu lēmuma.
Tālāk. Ja mēs runājam kopumā par naudas situāciju, mēs esam nonākuši ļoti īpatnējā stāvoklī- mums naudas pietrūkst, bet tajā pašā laikā likumdošana līdz šim ir darbojusies tā, ka mums ir daudz arī uzkrājumu- tā ir paradoksāla situācija. Ņemot kopumā pa visām ražojošām vienībām, mums ir apmēram 1,5 miljardi liels uzkrājums. Bet klāt mēs tam netiekam, un šeit ir likumdevēju... Mēs nevaram iet nekādu administratīvu ceļu un šo naudu mēģināt iesaistīt vai piesaistīt budžetā, taču es domāju, ka tas ir nodokļu sistēmas izstrādes jautājums, kas jāveic likumdevējiem, lai tomēr kaut kādā veidā nosacīti iesaldētos līdzekļus varētu iesaistīt apgrozībā, jo kapitāls, kas nav apgrozībā, ir...
Beidzot īsi par budžeta situāciju. Gribu teikt tikai vienu- lai būtu informācija par naudas plūsmu bankā. Tātad mums uz pašreizējo brīdi ir šādi dati, kurus es minēšu: laikā no janvāra līdz maijam mums kases plāna izdevumi pārsniedz ieņēmumus par 66,3 miljoniem rubļu. Tas ir tas, ka mēs naudu izdodam vairāk nekā ieņemam. No turienes izriet emisijas jautājums, turklāt viennozīmīgs. Jāteic, ka šo ažiotāžu dēļ, un tās bija saistītas arī ar 4.maiju, tiek uzpirkts viss, par ko tik var izdot naudu. Mums ir tāda situācija, ka ieņēmumi, kas mums bankā ir bijuši skaidrā naudā,- apmēram 2,1 miljardi,- 17 procenti no tā ienākuma, kas ir ienākuši tirdzniecības organizācijā,- 242 miljoni un kolhoziem 16,7 miljoni. Izdevumi mums ir lielāki, kā jau es teicu, starpība- 66 miljoni, virsplāna izdevumi- 2,2 miljardi, pie kam izdevumi mums ir pieauguši par 17 procentiem, un šeit būtiskas ir izmaksas no krājbankas, tātad- 228 miljoni. Šīs izmaksas, ko sastāda izmaksas algai, kooperatīviem, kolhoziem utt., mums ir pieaugušas 3,9 reizes, tas ir, gandrīz četras reizes. Tas rāda, ka šeit pastāv galīga nesabalansētība.
Beidzot runāt par šīm naudas lietām, gribētu teikt tikai vienu- mēs esam izrēķinājuši, cik uz 1.maiju mums būtu izmaksājis valsts pārvaldes aparāts, t.i., tās summas, kas saistītas arī ar Augstāko padomi, Ministru padomi, vietējām padomēm, tiesu iestādēm utt., un tā sastāda 1,75 procentus no budžeta kopumā- 57 miljonus. Pastāvot šādam budžeta deficītam, kas mums vēl nav noslēgts, mums bija 157 miljoni rubļu deficīta, un tagad mums ir palikuši apmēram 70 miljoni budžeta deficīta. Ja pārvaldes aparātam ir vajadzīgi 57 miljoni- tie ir jau samērojami lielumi, un šeit likumdevējiem jābūt ļoti striktiem, nosakot šos izdevumus pārvaldes aparātam kā tādam. Vēl runājot par naudu, es varbūt runāju mazliet haotiski, gribētu teikt, ka ir vēl otra tendence. Pirmā tendence, ka naudu nevar izdot un 1,5 miljardi stāv, tikai jāteic, ka 10 procenti tās naudas mums ir republikā, jo tās ir filiāles, un pamatā 90 procenti ir pamatbanku nodaļās.
Vēl ir jāsaka tāds fakts, ka mums tomēr naudu jāmāk arī izdot. Nemāk kārtīgi naudu izdot ne tikai uzņēmumi, bet arī vietējās padomes. Un man ir šāds materiāls. Es palūdzu, lai sagatavo izziņu, cik brīvo atlikuma līdzekļu ir bijis uz pagājušā gada sākumu. Ko mēs redzam? Piemēram, Rīgā vien jau ir bijis ne vairāk un ne mazāk kā 55 miljoni, piemēram, Ogrē- 30 miljoni, Rīgas rajonā- 5 miljoni..., tas nozīmē, ka vietējām padomēm acīmredzot ir grūti atrast pareizo virzienu, kā naudu izdot.
Tagad atļaujiet man sniegt ražošanas sfēras raksturojumu. Tagad es runāšu vairāk skaitļos un varbūt drusciņ konkrētāk.
Mūsu republika tomēr savstarpējo piegāžu ziņā ir fantastiski saistīta ar visām savienības republikām, lielāko tiesu ar Krievijas Federāciju. Viens no mūsu izdzīvošanas galvenajiem pamatiem, pat tad ja mēs pārejam uz tirgus attiecībām, tomēr ir tas, cik lielā mērā mēs varam norēķināties, maksājot ar savu produkciju saviem kontraģentiem. Diemžēl šajā gadā mums ir tāda situācija, ka rūpniecības sfērā piegāžu līgumsaistības ir izpildītas par 98 procentiem, kas nav nemaz tik slikts rādītājs, taču tas mums maksā 35 miljonus nepiegādātās produkcijas, par ko dabiski mūs mēģinās sodīt, jo mēs neesam piegādājuši naudu. Man ir jāsaka, ka liels bremzējošs faktors, jūsu zināšanai, šeit bija tāda situācija, ka savstarpējie norēķini starp uzņēmumiem vienu brīdi līdz jūnija sākumam notika centralizēti caur Maskavu. Un šī birokrātija absolūti nobremzēja savstarpējos norēķinus, pie kam abpusēji- vairāk nekā 11 mūsu uzņēmumi nesaņēma naudu, laikā no marta sākuma līdz jūnijam- 23 miljonus, bet arī pretējā puse- vairāk nekā 30 uzņēmumi piegādātāji, kas sūta preci uz Latviju, nesaņēma vairāk par 30 miljoniem rubļu vienkārši birokrātijas dēļ. Un tagad iedomājieties, ka šo situāciju nācās mainīt un atkal šos norēķinus veikt viena vai otra aģenta atrašanās vietā un tas maksāja samērā lielu laiku un arī... mīnusus. Ko es gribētu teikt? Es gribu tālāk paraksturot, kā maija mēnesis ir ietekmējis situāciju, jo zināmā mērā tas bija strauju politisku pārmaiņu mēnesis. Un mēs varam redzēt, kas ir mainījies: tātad rūpniecībā nepiegādātā produkcija- 35,3 miljonu vērtībā. Ja mēs runājam par pirmajiem pieciem mēnešiem, tad maijā vien šis rādītājs ir pieaudzis par 15 procentiem. Tas nozīmē, ka zināms lēciens šeit ir bijis.
55 uzņēmumi vai 20 procenti no kopējiem rūpniecības uzņēmumiem nepilda mums piegādes, un maijā to skaits ir par deviņiem palielinājies. Tagad nedaudz par absolūtiem skaitļiem. Mēs varētu šo situāciju dažādi raksturot. Mums īpaši svarīgi, kas notiek ar mūsu vieglo rūpniecību, jo tā ir tā rūpniecība, kuras vairāk nekā 80% ražojumu no republikas tiek izvesti. Un tas ir tas, ar ko mēs Latvijā esam interesanti pārējiem partneriem. Diemžēl jāteic, ka vieglās rūpniecības uzņēmumos ir vissliktākā aina, īpaši asociācijā "Ātrums" ir ļoti slikta situācija. Es runāju par tiem uzņēmumiem, kuru piegādes ir zem 90 procentiem no plānotajām. Tātad "Rīgas tekstilā" apmēram 1,8 miljoni, "8.martā" nav sevišķi laba situācija, arī kokapstrādes rūpniecībā un mēbeļrūpniecībā, īpaši mēbeļu ražošanas apvienībā "Rīga", 2,9 miljoni asociācijā "Latvijas koks". Smagā stāvoklī ir ražošanas apvienība "VEF", kur neizpildes ir par 2,9 miljoniem, arī ražošanas apvienībā "Alfa" un Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcā.
Ja mēs aplūkojam Savienības pakļautības uzņēmumus, tad nepiegādes ir apmēram 12 miljoni. Ļoti rūpīgi es paskatījos, vai tas nav saistīts ar īpašu situāciju, teiksim, dīzeļrūpnīca, juvelierizstrādājumu rūpnīca, Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca, Rīgas lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, kuri ir Vissavienības pakļautības uzņēmumi, koncerns "Ātrums", "Rīgas tekstils", "Rīgas manufaktūra", "8.marts", asociācija "Latvijas koks", Tukuma mēbeļu kombināts, ražošanas apvienība "Rīga" un "Latvijas celtnieks", Brocēnu cementa un šīfera kombināts. Es varu pateikt to, ka daudzās no šīm rūpnīcām, piemēram, Rīgas dīzeļrūpnīcā, Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcā, tāpat arī Rīgas vagonu rūpnīcā, notiek rekonstrukcija. Un to var saprast, ja rūpnīcu paplašina vai rekonstruē, tas neapšaubāmi iespaido rūpnīcas ritmisku darbību.
Runājot par celtniecību, es mēģināšu raksturot, kāda ir situācija, kā noris šo te rūpnīcu rekonstrukcija Latvijā. Diemžēl, kļūstot par ārpusresoru uzņēmumu, tā situācija radikāli neuzlabojas. To rāda "Sarkanais kvadrāts", kas atrodas ļoti sliktā situācijā, un, respektīvi, līgumu piegādes un arī apjoms samazināts par 59 procentiem, no janvāra uz maiju skatoties.
Tātad viena lieta, par ko es runāju, ir līgumu piegādes. Tās ir svarīgas tajā aspektā, bet runa ir par to, ja mēs, republikas, savā starpā tomēr norēķināsimies un ja šis saldo uz vieglās rūpniecības rēķina mums pasliktināsies, mēs nebūsim vairs interesanti mūsu kontraģentiem.
Nākamais, kam ir sakars ar to, ko es teicu, ka mums samazinās rūpnieciskas ražošanas apjoms un līdz ar to arī apgrozījuma nodoklis, mēs varam mazāk noskaitīt nost, un arī peļņas nodoklis ir mazāks par 43 miljoniem. Tātad rūpnieciskās ražošanas apjoms šajā gadā no janvāra līdz maijam ir samazinājies par 43 miljoniem. Vissmagākais stāvoklis ir RER rūpnīcai- 3,3 miljoni, bet šeit notika arī rekonstrukcija, rūpnīca tiek paplašināta, Olaines plastmasu pārstrādāšanas rūpnīca ir smagā stāvoklī- apjoms samazinājies par 2,3 miljoniem. Te ir īpatnēja situācija, te nav ne rekonstrukcijas, ne remonta. Vienkārši rūpnīcā ir kaut kas noticis. Rūpniecības ministram ir jābrauc un jāskatās, kāpēc uzreiz ir šāds te samazinājums. Vagonu rūpnīcā apjoms ir par 1,7 miljoniem samazinājies, bet tas ir saistīts ar to, ka rūpnīca paplašinās un diemžēl tur pagaidām ir apgūti 66 procenti no plānotā.
"Latvijas koks" samazinājis apjomu kopumā par 3,5 miljoniem, vislielākais īpatsvars ir ražošanas apvienībai "Rīga"- 2,7 miljoni, par "Latvijas celtnieku" es jau teicu, tas ir, Brocēnu un Jēkabpils būvmateriālu ražošanas apvienība. Ja mēs runājam tieši par maiju, kas rāda dinamiku, vai par to, kuri rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi tieši maijā ir pasliktinājuši savu darbību, vai kuriem radikāli maijā izmainījusies situācija, tad man ir jāmin "Sarkanais kvadrāts", mēbeļu ražošanas apvienība "Rīga", tātad par 26%, "Sarkanais kvadrāts" par 59% samazinājis apjomu, Olaines plastmasu pārstrādāšanas rūpnīca par 27 procentiem.
Īpatnēja smaga situācija ir vagonu rūpnīcā, kur līdz aprīlim gāja plusos virs tā, kas tika plānots, un maijā piepeši plus četri tūkstoši no plānotā apjoma uzreiz samazinās par 1,7 miljoniem. Tas ir radikāls lēciens, smagā stāvoklī ir arī VEF, kur apjoms samazinājies par 32%. Visstraujākais kritiens ir par specuzņēmumiem, kaut gan par tiem nav pilnīgas informācijas, piemēram, "Komutatorā" ir pavisam neskaidra situācija. Līdz aprīlim tur ir bijis plus pieci miljoni no plānotā apjoma, un maijā uzreiz mīnus 2,6. Tas nozīmē, ka vēl no tiem plus pieciem jānoskaita nost līdz nullei un vēl uz mīnus pusi. Jebkurā gadījumā šī situācija rūpniecībā, kā jūs redzat, ir ne visai labā stāvoklī. Ja mēs runājam absolūtos vai relatīvos skaitļos, tad samazinājusies ir apmēram 2,3 procentu mērogā, bet nelaime ir tā, ka tieši tās rūpniecības nozares, kurās mēs esam ieinteresēti, diemžēl ir tās sliktākās. Šeit es runāju par vieglo rūpniecību, par mēbelēm, par kokapstrādi un tā tālāk.
Protams, varētu teikt, ka varbūt labāka situācija ir laukos. Mums ir tāda sajūta, ka pilsētās ir grūtības, bet laukos ir labāk. Man jāapbēdina jūs- laukos situācija nebūt nav uzlabojusies. Šodienas sēdē piedalās arī lauksaimniecības ministrs, esmu uzaicinājis viņu. Ja būs konkrēti jautājumi, lūgšu viņam atbildēt, bet es minēšu pāris skaitļus. Neapšaubāmi, jāņem vērā, ka situācija laukos ir saistīta ar piegādēm no Savienības. Runa ir par spēkbarību. Mums kopumā konkrēti vajadzētu saņemt miljons 800 tūkstoši tonnas spēkbarības. Pirmajā pusgadā esam saņēmuši pāri par 300 tūkstošiem, tas ir daudz mazāk, nekā vajadzēja saņemt otrajā pusgadā. Varbūt situācija uzlabosies, bet katrā ziņā mēs esam ārkārtīgi atkarīgi no tā, cik lielā mērā šīs savstarpējās piegādes realizēsies.
Bet tagad dažus vārdus par to, kas ir uz vietas darīts. Apsēts mums faktiski ir viss, kaut gan vidēji par 3% mazāk nekā pagājušā gadā, vienīgi cukurbietes ir izņēmums. 148 saimniecības 5.jūnijā uzsāka lopbarības savākšanu, bet diemžēl jau pašā pirmajā stadijā, tas acīmredzot ir saistīts ar laika apstākļiem, tomēr ir trīs reizes mazāks ražīgums nekā pagājušā gadā. Pirmajā pļāvumā nopļauts trīs reizes mazāk. Nevarētu arī teikt, ka tehnikas gatavība būtu ideālā kārtībā. Mums stāv priekšā siena pļaušana un ražas novākšana, bet mums 6% traktoru un 18% kombainu nav gatavi darbam. Darbam nav sagatavotas 11% pļaujmašīnu un 15% savācējpreses. Tas ir vairāk vai mazāk iekšējais jautājums. Tomēr šis cipars, ka 18-20% ietvaros nav gatava tehnika, ir draudošs. Vājākie posmi šai ziņā ir Gulbene un it kā arī Ludzas rajons. Diemžēl pozitīvu skaitļu nav arī par piena un gaļas ražošanu. Bet es domāju, ka lauksaimniecības ministrs to varēs raksturot precīzāk, jo tas tomēr ir saistīts ar savstarpējām piegādēm. Situāciju mazliet uzlabo iedzīvotāji, bet, ja mēs skatāmies attiecībā pret pagājušo gadu, mums tomēr atkal ir kārtējais mīnuss. Piens mums ir saražots mazāk par 542 tūkstošiem, gaļa- par 130 tūkstošiem, olas par 300 tonnām. Piena ražošana samazinājusies visās saimniecībās, izņemot Ludzas rajonu.
Es gribēju arī mazliet raksturot situāciju celtniecībā. Es speciāli lūdzu "Latvijas celtnieku", kas ir lielākā organizācija, tai ir vislielākais apjoms- 118 miljoni gadā, lai raksturo un informē mūs par stāvokli celtniecībā kopumā. Šeit es vēl arvien runāju par ražojošo sfēru. Tātad principā, ja mēs vadāmies no gada plānotā, tagad pusgads pagājis, plāns ir izpildīts par 30%. Normāli būtu par 50%, bet izpildīts ir par 30%. Es domāju, kā mums ir apgūts gada limits.
Runājot par neražojošo sfēru, samērā smaga situācija ir ar tādiem objektiem kā dzelzsbetona rūpnīca nr.1 un nr.3, kur ir 60-75% apguve. Grūti iet arī ar Zinātņu akadēmijas pasūtījumu, runa ir par speciālu bioloģisko komplektu izveidi. Labāks stāvoklis ir ar vagonu rūpnīcas rekonstrukciju, tur ir izpildīti 102% no plāna, RER ir 107%.
Stāvoklis ar attīrīšanas iekārtu celtniecību. Ja būs speciāli jautājumi, es precīzi atbildēšu. Stāvoklis ar attīrīšanas iekārtām Rīgā ir svarīgs, un tas mums ir tāds, ka pirmā kārta ir pabeigta, bet otrās kārtas celtniecībā ir lielas problēmas, jo mums vajadzēja nomaksāt 750 tūkstošus invalūtas rubļu par speciālas iekārtas iegādi Rietumvācijā un arī tās ģenerālo montāžu. Savā laikā šie līdzekļi tika izdalīti ar Valsts plāna priekšsēdētāja Masļukova parakstītu rezolūciju, bet sakarā ar valūtas stāvokļa vispārējo izmaiņu šie līdzekļi nav pienākuši, un tagad principā gandrīz esam tādā stāvoklī, ka, neskatoties uz to, ka mums ražojošajām organizācijām kopumā varētu būt apmēram 30 miljoni invalūtas rubļu, valdības kasē ir nulle valūtas rubļu. Es nezinu, cik daudzas uzņēmīgas organizācijas tur savu valūtu ārzemēs, es tikai zinu, ka tāda tendence ir parādījusies un tas ir mūsu bankas trūkuma dēļ. Lai savāktu šos 750 tūkstošus un palīdzētu Rīgas pilsētai nomaksāt vācu firmai, kur par katrām 30 dienām, kuras mēs tagad nokavējam, nāk klāt ap 65 tūkstoši dolāru parāda. Būs acīmredzot jāaicina mūsu cienījamie ražotāji, kuri Rīgā strādā, un jālūdz palīdzība, jālūdz palīdzība no bagātākajiem. Kas mums bagātākā ir? Rīgas kuģniecība- tai ir 11 miljoni. Jāmēģina kaut kādā veidā runāt par šiem jautājumiem.
Tagad, kad es runāju kopumā par ievedumu un izvedumu, es gribu raksturot jums šādu situāciju, lai zināmā mērā būtu praktiska pieeja. Bieži vien tautā mīt tāda doma, ka mums ir pasliktinājies dzīves līmenis, ka mēs dzīvojam sliktāk tāpēc, ka mums visu ved ārā. Varu teikt- tas tā nav, tiesa, attiecībā uz plaša patēriņa precēm un pārtikas deficīts gan sastāda apmēram 400 miljonus, taču es šeit runāju par ražojošo sfēru. Ražojošajā sfērā mums ir tāda situācija, ka mēs tomēr esam kopumā ar savstarpējām piegādēm apmēram 695 miljonus mīnusā, lielākoties to rada enerģētikas objekti, tātad- kurināmais- 510 miljoni, elektroenerģētika- 58 miljoni, melnā un krāsainā metalurģija- 417 miljoni, mašīnbūve- 275 miljoni. Kur mēs esam plusā? Tātad plusā mēs esam vieglajā rūpniecībā, tā ir tā sfēra, kura strādā slikti, nedaudz- 57 miljoni caurmērā, pārtikas rūpniecībā- 502 miljoni, bet abas šīs sfēras ir vitāli svarīgas, lai mēs varētu tālāk eksistēt.
Runājot par ārējo ekonomisko sakaru darbu, varu teikt tikai to, ka diemžēl salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad tika apstādināts PSRS Ministru padomes 120.lēmums, ir radušās lielas problēmas. Mums principā par 25 procentiem ir samazinājies eksports salīdzinājumā ar l989.gadu, toties imports mums ir pieaudzis par 62 procentiem, mēs atkal esam labi importētāji, bet ļoti slikti eksportētāji. Te jāteic, ka īpaši smagā stāvoklī ir "Interlatvija", tagad tikai uz 11.jūniju tai Maskavā sāk izdot licences, tur pirmā summa ir 610 tūkstoši, par ko var tirgoties, ilgu laiku preces par 15 miljoniem stāvēja abās pusēs robežai. Piemēram, "Interlatvijai" tas bija saistīts ar to, ka tai nebija licenču, tāpēc muita neļāva tirgoties. Tagad šī situācija pamazām kūst vaļā, taču varu teikt tikai to, ka kopumā, protams, mums eksporta un importa saldo absolūti nav mums par labu. Ja ir vajadzīgi precīzāki skaitļi, es mēģināšu tos minēt.
Tagad pāriesim pie tautas patēriņa precēm. Es vēlreiz gribu teikt to, par ko jūs esat lietas kursā,- par Savienību, kur ir runa par iespējamo cenu reformu, kas saistīta ar maizes un labības produktu cenām. Konkrēti mums tas izskatās tā, ka, lai mēs pieņemtu šādu modeli, kas netika apstiprināts PSRS Tautas deputātu padomē, tad mums ir vajadzīga kompensācija, ko vajadzētu saņemt no Vissavienības budžeta, un tā būtu pāri par 300 miljoniem. Taču, kā redzat, šī situācija tur nerisinās, un tad mums pašiem kā likumdevējiem ir jādomā, kā mēs regulēsim šo cenu jautājumu.
Runājot par tautas patēriņa precēm, gribētos tomēr raksturot situāciju. Es teicu, ka kopumā vislielākais mīnuss mums ir vieglajā rūpniecībā ar nepārtikas precēm, šeit mums ir vissliktākais stāvoklis, jo mums, piemēram, šajā gadā vien ražojumu apjoms ir samazinājies absolūtā par 4,7 procentiem. Vieglajā rūpniecībā, kas ražo nepārtikas preces, apjoms ir samazinājies, bet pārtikas produktu ražošana kopumā ir nedaudz palielinājusies- par 0,9 procentiem un, protams, alkohols vismaz 6 procenti. Jāteic, ka alkohola pārdošana ir stipri pieaugusi, un ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo, piemēram, lauku cilvēku vidū par 25 procentiem ir pieaudzis alkohola iepirkums, turpretī alkohola patēriņš pilsētās ir drusciņ mazāks- tas pieaudzis pāri par 15 procentiem. Tas viss ir saistīts arī ar sociālajiem jautājumiem, un šeit, protams, ir sagaidāma zināma problēma. Pārtikas produktu ražošana, es runāju par tautas patēriņa precēm, ir pieaugusi par 0,9 procentiem, taču, ja ņemam svarīgākās pārtikas preces: gaļu, desas, tad tur diemžēl ir pretējs rādītājs, tur mums ir mīnuss. Gaļa ir 97% no tā, kas bija, bet desas- 98 procenti. Kā mums ir ar precēm kopumā? Protams, uz šīs ažiotāžas rēķina, uz talonu sagādes rēķina tirdzniecības apjoms ir pieaudzis. Tirdzniecības organizācijas, kā jau es teicu, ir ieskaitījušas lielu peļņu, arī pietiekami lielu peļņu uz saviem rēķiniem, bet, ja mēs runājam par apgrozījumu, tas pieaudzis vismaz desmit reižu, tas ir fantastisks skaitlis, tas ir tas, kas raksturo, ko nozīmē, ja cilvēkam nav ticības naudai, ko nozīmē, ja izpērk pilnīgi visu, kas ir veikalos. Es šeit praktiski runāju par salīdzinošiem skaitļiem aprīlī un maijā.
Par preču uzkrājumiem, kādi mums ir. Mums tomēr kopumā ir preču uzkrājumi, lielā skaitā pozīciju to pietiktu 47 dienām, to vērtība- 670 miljoni. Tas nav pārāk drastiski, jo, teiksim, pagājušajā gadā tie bija 56 dienām.
Kāds ir stāvoklis ar cenām, to es jau teicu. Cenu starpība tirgū un mazumtirdzniecības cenas atšķiras desmit un vairāk nekā desmit reižu.
Gribētu nedaudz raksturot infrastruktūras celtniecību, tātad ir runa par bērnudārziem, ir runa par skolām un tā tālāk. Ja ļoti rūpīgi paseko skaitļiem, tad ir pilnīga skaidrība, ka dzīvokļu celtniecības apjoms par valsts centralizētiem līdzekļiem praktiski celtniecībā ir ļoti samazinājies, plāns tiek pildīts trīs, četru, septiņu procentu apjomā. Tas nozīmē, ka mēs droši ejam uz tādu tendenci, ka dzīvokļus cels vai nu dzīvokļu celtniecības kooperatīvi, vai nu uzņēmumi par saviem līdzekļiem. Valsts centralizētās investīcijas ir praktiski samazinājušās, ja kopumā uz pusgadu plāns ir izpildīts par 13 procentiem. Par atsevišķām centralizētām investīcijām, piemēram, dzīvokļu celtniecība Rīgā. Situācija mums ir sekojoša- tagad 6,5 procenti no gada plāna par centralizētiem līdzekļiem ir izpildīti, bet par uzņēmumu līdzekļiem un par dzīvokļu celtniecības kooperatīva līdzekļiem- par pirmajiem- piecas reizes vairāk, nekā bija plānots, un te ir trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 1989.gadu. Tātad es varētu teikt, ka ir skaidra tendence- dzīvokļu celtniecība pēc centralizētajām investīcijām praktiski sašaurinās, acīmredzot šis procents vēl samazināsies. Jautājums šajā ziņā ir ļoti būtisks un skaidrs. Mums ir jāsaprot, ka te nav runa tikai par dzīvokļiem, bet ir runa par bērnudārziem, par skolām. Aina ar skolām un bērnudārziem nebūt nav jauka. Praktiski šajā laikā ir nodots ekspluatācijā viens bērnudārzs ar 365 vietām un kaut kur uzcelta ambulance 40 apmeklētājiem. Ja es jums kopumā gribētu raksturot situāciju, es varētu teikt apmēram tā: mums ir jāsabalansē budžets, turklāt budžets ir jāsabalansē ļoti reāli. Es domāju, ka mums kaut kādā veidā tas ir jāveic arī konkrētajās sarunās Maskavā jautājumā par to, kāds būs šo atskaitījumu procents. Ja mēs šeit likumdevēji nenoskaidrosim šo situāciju, mēs varam nonākt tādā stāvoklī, ka būsim ļoti spēcīgā finansiālajā konfrontācijā. Tajā pašā laikā tas, ka mums ir liela daļa ražotāju, arī Vissavienības uzņēmumi ir ieplānojuši pavisam citus skaitļus, nekā uzdoti kontrolskaitļi, sākumā tas, dabiski, iespaido mūsu budžetu. Lai varētu izdzīvot līdz gada beigām, mums droši vien būs jāmaina atskaitījumi, tas ir viens.
Otrs. Mums ir maksimāli jāizdara viss, lai varētu nostiprināt un uzlabot mūsu vieglās rūpniecības sfēru, tas ir ļoti grūti, tur ir ļoti augsta nolietojuma pakāpe, nolietojusies arī aparatūra un iekārtas, un tur ir problēmas. Uzņēmumi ir izdarījuši aizņēmumus, tāds ir bijis arī "Rīgas manufaktūrā", tur maksā vēl sodu, bet ir aizņēmumi, lai iegādātos ārzemju iekārtu. Ja mēs to neizdarīsim, mēs nebūsim interesanti kā republika mūsu pārējiem partneriem, un mēs riskējam ar to, ka mūsu ievedumu un izvedumu saldo vēl var pasliktināties.
Nākamais jautājums ir situācija kopumā. Laukos mēs izdalām gadā apmēram piecus miljonus zemnieku saimniecībām, domāju, ka šiem mērķiem mums ir jāatrod vairāk līdzekļu, bez kuriem praktiski mēs šo sfēru nepacelsim. Kā redzams, sabiedriskā sfēra tomēr nevirzās uz augšu, neskatoties uz to, ka piegādes uz Savienību mums nav regulāras, un šī cīņa par savstarpējiem piegādājumiem visu laiku notiek- ir 52 tūkstoši tonnu gaļas, bet bija plānotas- 72, un Maskavā visu laiku rēķina, ka 72 tūkstoši ir jāpiegādā. Mēs piegādājam 52 tūkstošus tonnu, un tomēr šī situācija ir tāda, ka mums ir jārēķinās, ka, pastāvot esošajai struktūrai laukos, mēs nevaram cerēt uz kādu lielu pieaugumu, tas nozīmē, mēs nedrīkstam sagraut esošo shēmu pilnībā, tad mēs riskējam palikt mīnusā, un tomēr mums ir jāizdara būtiskas izmaiņas struktūrā, zemnieku saimniecības mums ir jāattīsta, taču šis darbs prasa lielas investīcijas.
Trešais, lai acīmredzot mēs varētu normāli veidot ārējās ekonomiskās attiecības, obligāti ir jāizveido sava banka, jo situācija, kāda Savienībā kopumā ir ar valūtu, kā arī ārējo ekonomisko sakaru bankas stāvoklis atstāj iespaidu uz visiem mūsu republikā reģistrētajiem ārējiem ekonomiskajiem sakariem. Un tas nav normāli, jo mēs varam nonākt situācijā, kādā nokļuva "Interlatvija", kura principā nesen tika arestēta, jo licences trūkuma dēļ nebija spējīga tirgoties.
Savu uzstāšanos es gribētu nobeigt, runājot par lietām, kas saistītas ar mūsu reģioniem. Izeja no šāda smaga stāvokļa ir lēna un pakāpeniska, pieņemot normālu likumdošanu, kas stimulētu saimniecisko darbību, uzņēmēja darbību. Un minētajā situācijā mēs nedrīkstam atļauties nekādu izšķērdību, nekādu uzspēlētu nevērību pret rūpniecību kā tādu, pret lauksaimniecību kā tādu. Ko es ar to saprotu? Piemēram, es biju aizbraucis uz divām vietām, kur situācija sevišķi asa. Es iepazinos ar stāvokli Ventspilī. Ventspilī stāvoklis ir pilnīgi nenormāls. Tur ir uzcelts metanola komplekss, kurā var ieguldīt līdzekļus pāri par 25 miljoniem rubļu. Vēl atlicis paveikt celtniecības montāžas darbus par trim miljoniem rubļu. Palaižot šādu kompleksu, to var izmantot ne tikai metanola ražošanai, bet arī citu izejvielu radīšanai, tādējādi atbrīvojot no tā klātbūtnes Ventspils centru, uzlabojot tajā ekoloģisko situāciju. Aizbraukuši uz Ventspili, mēs vienalga redzam, ka tur netiek būvēts līdz galam. Vietējā padome ir pieņēmusi lēmumu celtniecību pārtraukt, un tagad līdzekļi ir iesaldēti. Mūsu sarežģītajā situācijā mēs nedrīkstam tādu rīcību atļauties. Tas pats attiecas uz vairākiem citiem republikas rajoniem. Dabas aizsardzībā mums ir jāstrādā ļoti precīzi, ļoti rūpīgi pieejot konkrētai situācijai. Agrāk tautā bija apmēram tāds viedoklis, ka mēs nevaram attīstīt rūpniecību, mēs esam pret ķīmisko rūpniecību, jo tas visu mums sagandē, tas viss nav vajadzīgs, jo vienalga visu aizved prom. Es domāju, ka mums tāda domāšana ir jāmaina, jābūt kaut kādai sabalansētībai un skaidrībai. Tā turpināt mēs nevarēsim, t.i., pateikt, ka mēs neko necelsim, pateikt, ka nekādus rūpniecības objektus mēs negribēsim. Tas nebūs pareizi.
Paldies jums par uzmanību. Esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Deputāt Freimani, jūs gribat runāt par procedūru? Lūdzu. Uz jautājumiem ir pierakstījušies 17 deputāti.

J.Freimanis:
Cienījamo priekšsēdētāj! Man par procedūru būtu konkrēts ierosinājums. Par tik, par cik valdība pēc 5.jūnija mēneša laikā iesniegs savas darbības izvērstu programmu, tad pašreizējā diskusijā vajadzētu ierobežoties vienīgi ar īsiem jautājumiem, bet nedot padomus. Pretējā gadījumā šodien mēs darbu nebeigsim.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vispirms uzdosim jautājumus un tad redzēsim, kā mums būs ar laiku. Tad lemsim par jūsu priekšlikumu, kuru ņemam vērā. Tātad, lai uzdotu jautājumus, ir pierakstījušies l8 deputāti: Buķele, Agafonovs, Providenko, Beskrovnovs, Gerasimovs, Kide, Zatuliviters, Aleksejevs, Buka, Priščepovs, Zaļetajevs, Dīmanis, Puzo, Rogaļs, Caune, Rešetņikovs un Bojārs. Spēkā paliek mūsu iepriekšējā noruna- viens jautājums un nevis viens jautājums trijās vai četrās daļās.
Lūdzu, deputāte Buķele, pirmais mikrofons.

E.Buķele:
Vēl gan nav pagājušas 100 dienas, bet tomēr sakiet, vai jaunajai valdībai ir kaut kāda iestrāde vai iecere, lai piebremzētu celtniecību pilsētās un novirzītu celtniecības materiālus uz laukiem jaunsaimniecību attīstībai?

I.Godmanis:
Redziet, es varu pateikt tā, lai nebūtu sajūta, ka tas viss sākas tieši ar mūsu valdības darbību. Ja mēs paskatāmies iepriekšējās valdības darbību, cienījamais Breša kungs neļaus samelot, tad jau toreiz apmēram 80 procenti celtniecības materiālu tika novirzīti lauku sfērā. Un es domāju, ja mēs te pieiesim ļoti emocionāli, bet nevis praktiski, cik ir nepieciešami materiāli konkrētai būvniecībai pilsētā un cik ir nepieciešams objektu būvniecībai laukos, tad mēs pilsētā necelsim pilnīgi neko, celsim tikai laukos, un diezin vai tas būs pareizi. Šajā sakarā īpaši gribētu pateikt par skolām un bērnudārziem pilsētās. Es domāju, ka celtniecības ministrs, kuru es aicināšu šeit uzstāties ar jau izvērstu koncepciju, ar skaitļiem noraksturos radušos situāciju. Mēs emocionāli it kā vēlētos celtniecības materiālus atdot laukiem, un es saprotu lauku pārstāvjus, tomēr šajās lietās nevar iet emociju pavadā. Jānosaka precīzi proporcionāli tie objekti, kuri mums ir jāceļ arī pilsētās; piemēram, attīrīšanas ietaises. Jūsu zināšanai, no tiem celtniecības līdzekļiem, kuri jāiegulda attīrīšanas ietaišu būvniecībā Latvijā, līdz šim kopumā ir apgūti 10 procenti. Un tie ir pilsētu objekti, kuri skar arī laukus.

Priekšsēdētājs: Vai es varu lūgt deputātus atturēties no komentāriem un nekavējošas informācijas apspriešanas? Tagad ļausim saviem kolēģiem uzdot īsus, kodolīgus jautājumus un saņemt vēl īsākas un kodolīgākas atbildes.
Lūdzu, deputāts Felss.

A.Felss:
Cienījamo premjer! Zinot stāvokli laukos un zinot, ka pieņemts lēmums par agrāro reformu, vai jūs esat gatavs pacelt agrāro reformu valdības politikas līmenī?

I.Godmanis:
Es domāju, lai ieviestu agrāro reformu, ir ļoti svarīgi divi posmi. Valdības līmenī ir jābūt Agrārās reformas departamentam, kas, starp citu, jau tika nodibināts, un nebūt ne jau iepriekšējā administrācija pie tā ir strādājusi. Tātad Agrārās reformas departaments strādā tiešā valdības pakļautībā un nosacīti ieiet valdībā ar Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka ekonomiskās reformas jautājumos starpniecību. Lūk, Agrārās reformas departamenta pārstāvjiem ir jābūt konsultantiem un uz Augstākās padomes balstītās valdības politikas virzītājiem rajonos. Ārkārtīgi svarīgi, kāda ir vietējās pašvaldības attieksme, jo ļoti liela nozīme būs, kā strādās arī uz vietām, ne tikai Agrārās reformas departaments. Perspektīvā mūsu plānā ir pārvaldes, kuru daļējā pakļautībā būtu izpildkomitejas un Lauksaimniecības ministrija. Acīmredzot ir ļoti svarīgi, kā mēs samērosim darbību municipālā, departamenta un Ministru padomes līmenī. Es paredzu, ka agrāro reformu departamenta spēkiem vien izdarīt nevarēs. Ļoti svarīgi, kā notiks sadarbība ar vietējām padomēm. Es domāju, ka Agrārās reformas departamenta un arī pašvaldību darbībai izpildes līmenī ir jābūt koordinētai, lai praktiski varētu realizēt reformu, par kuru lēmumu jūs esat pieņēmuši pagājušajā sēdē.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāts Agafonovs.

G.Agafonovs: */Godmaņa kungs! Ekonomisko situāciju pasliktina esošās nekārtības finansu norēķinos. Lūk, jau daudzus mēnešus uzņēmumi nevar normāli dzīvot un strādāt. Kolosāla anarhija. Katru nedēļu mainās norēķinu kārtība. Kārtības ieviešana šajā ziņā neprasa nekādus materiālos resursus. Es griežos pie jums ar lūgumu, ar jautājumu, ar vēlēšanos ieviest šajā lietā kārtību. Tas nav jautājums, tā ir vēlēšanās.
Un otrais. Mēs noklausījāmies jūsu informāciju par ekonomisko situāciju. Bet es pieņemu, ka šī informācija tika dota vienā plānā. Tika uzskaitītas problēmas rūpniecībā, vieglajā un visā rūpniecībā [kopumā], arī lauksaimniecībā. Bet nekas netika teikts par to, ko jau dara valdība, ko gatavojas darīt, lai tāda ārkārtas stāvokļa nebūtu tuvākajā, varbūt, nākotnē. Situācija taču ir ārkārtēja.
Jāizstrādā kaut kādi ārkārtēji pasākumi, dienu un nakti ir jānodarbojas ar to, lai mums parādītos kaut kādas labas perspektīvas. Citādi man pēc jūsu uzstāšanās ārkārtīgi drūms noskaņojums. Paldies./

I.Godmanis:
*/Es varu atbildēt, ka, domāju, nav pienācis laiks kaut kādiem tādiem smagiem noskaņojumiem. Ja mana uzstāšanās bija drūma, tad tā atbilst diemžēl īstenībai, tas ir pirmais. Otrais. Ko dara valdība šajā periodā? Varu atbildēt trijos aspektos. Pirmkārt, bija mēģinājumi kaut kādā mērā tomēr mazināt to ažiotāžu, veikt pasākumus, konkrēti, var teikt, ka tie ir pat administratīvi pasākumi ažiotāžas samazināšanai nepieciešamo tautas patēriņa preču pieprasījumā. Tas neattiecas uz ražojošo sfēru. Tas bija variants, kā jūs labi zināt, talonu ieviešana, kaut arī tā bija vietējo padomju kompetence, bet tomēr tā bija valdības iniciatīva. Zināmā mērā var teikt, ka, kaut arī situācija neuzlabojās, tā tomēr nevirzījās uz sliktāko pusi. Tas ir attiecībā uz pienu, sevišķi Rīgas pilsētā. Tur, tiesa, iedarbojās variants, ka tika laists darbā piena kombināts. Tāpat jāmin pasākumi, kurus cenšamies veikt par benzīnu. Tas ir par patēriņu.
Otrais. Otrais, kā es jums teicu, un tas, ko jūs teicāt: bija haoss, it īpaši savstarpējos norēķinos. Tas ir tas, ko es teicu par korespondencrēķiniem. Te ļoti stipri pastrādāja mūsu deputāti, arī PSRS tautas deputāti iesniedza deputātu pieprasījumu, it īpaši centrālajiem orgāniem, par banku norēķinu sakārtošanu starp uzņēmumiem. Te atgriezās atkal norēķini, tā sakot, ar savstarpējiem maksājumiem. Bet, kā es jums teicu, šis periods, no marta līdz jūnijam, maksāja ļoti dārgi. Tāpēc, ka jau tīri organizatoriski sarežģīti ir risināt jautājumu, kuri saistās ar, es saku 30, bet domāju kaut kur ap 50 miljonu apjomiem. Tas ir noregulēts. Tagad norēķini starp uzņēmumiem var notikt vairāk vai mazāk, vismaz pēc agrākās shēmas. Tas vienkārši palielina ātrumu.
Trešais. Trešais jautājums saistās ar pasākumu izstrādāšanu. Domājam, ka mēs, kā tika nolemts Augstākajā padomē, iesniegsim valdībai programmu, kas sastāvēs no divām daļām. Īsā programma, kas būs aprēķināta faktiski līdz varbūt šī gada beigām un nākamā gada sākumam, un garāka programma. It īpaši, būs konkrēti rēķini un aprēķini tajās reformās, kuras mēs ierosināsim attiecībā uz cenu politiku attiecībā uz investīcijām. Katrā gadījumā varu teikt tikai vienu, ka, ja jūs patiešām uzskatāt, ka situācija savstarpējos norēķinos nav uzlabojusies, tad mēs gribētu šo informāciju saņemt, it īpaši no rūpniecības ministra. Tāpēc, ka mēs arī veicām pasākumus, bet varbūt tie ir nepietiekami./

Priekšsēdētājs:
*/Trešais mikrofons. Lūdzu./

A.Providenko:
*/Cienījamo Ministru padomes priekšsēdētāj! Man jautājums ir īss, tāpēc var būt īsa atbilde. Vai mūsu republikā turpināsies programma "Mājoklis-2000" uz valsts kapitālieguldījumu rēķina? Spriežot pēc tagadējām valsts pārvaldes orgānu darbībām, šī programma pārstāja būt prioritāra kā finansējuma jautājumos, tā arī materiālo resursu komplektācijā./

I.Godmanis:
*/Jā, skaitļi rāda, ka dzīvokļu celtniecībā galveno smagumu, tā sakot, ir uzņēmušies dzīvokļu celtniecības kooperatīvi, tāpat notiek atskaitījumi no uzņēmumu līdzekļiem. Investīcijas, centralizētās investīcijas, kur dzīvokļu celtniecība, vismaz [tās] plāna izpilde, patiešām ir nožēlojama, kaut kur 5, 7, 10%. Tā ir tendence; cik mēs varēsim iedalīt centralizētos līdzekļus, investīcijas dzīvokļu celtniecībai, to mēs varēsim pateikt tajā momentā, kad izveidosim kopējos līdzekļus. Ja es jums tagad teikšu, ka mēs, tā sakot, pilnā tempā turpināsim to, kas bija ieplānots programmās "Dzīvoklis-90" un, kā jūs teicāt, "Mājoklis-2000", tas būs pārsteidzīgi. No otras puses, es domāju, ka te tomēr vajag sabalansēt visas proporcijas, bet pašlaik fakts ir tāds, ka dzīvokļu daudzums, kas tiek būvēts uz centralizēto investīciju rēķina, krasi samazinājies./

A.Providenko:
*/Jautājuma otrā daļa svarīgāka par pirmo: par materiālo resursu komplektāciju neatkarīgi no finansējuma avotiem./

I.Godmanis:
*/Jā, es domāju, ka tas acīmredzot ir celtniecības ministra kompetencē. Tātad koncepcija, kas tiks iekļauta valdības programmā, noskaidrosies, te galvenais ir atrisināt vienu problēmu. Jūs kā celtnieks to zināt, tā ir būtiska problēma. Te ir pretruna starp celtniecības organizācijām un vietējo varu. Kā apgādāt ar nepieciešamajiem būvmateriāliem? Kādā veidā īstenot šo materiālo apgādi, ja līdz šim laikam materiāli atrodas celtnieku rokās vai materiāli tiek iedalīti tikai tajā momentā, kad jau noslēgts konkrēts kontrakts starp celtniecības organizācijām un vietējās pašpārvaldes orgāniem. Te ir nepieciešama proporcija. Es nepiekrītu tam, ka arī pirmais variants ir ideāls, un otrais variants ir ideāls, jo ir taču tādi objekti, kuriem ir republikas nozīme, un to intereses var nonākt konfliktā ar vietējo pašvaldību. Tomēr, ievērojot to, ka sociālā sfēra ir visvairāk atpalikusi, man liekas, ka proporcijai jābūt tādai, ka pirmām kārtām ar materiāliem tiktu apgādāti tie pasūtījumi, kuri ir visbūtiskākie jau konkrētā rajona iedzīvotājiem. Tāda ir mana atbilde./

S.Beskrovnovs:
*/Cienījamo Ministru padomes priekšsēdētāj! Savā uzrunā jūs teicāt, ka viens no nodomāto sarunu ar Savienību punktiem ir savstarpējā norēķinu saskaņošana Savienības un republikas budžeta formēšanā. Tai pašā laikā deputātu rokās ir sagatavots dokuments, kurš, pēc manām domām, vienpusīgā kārtā maina procentu likmi. Vai jūs uzskatāt tādu ceļu par tiesīgu, un vai tas neradīs tendenci, ka pa tādu pašu ceļu varētu iet pašvaldību orgāni uz vietām? Es domāju, ka mēs varam pēc kāda laika paaugstināt apgrozības, transporta, ienākumu nodokļu likmi līdz 1000, bet tā kā tā budžeta problēmas neatrisināsim./

I.Godmanis:
*/Jā. Es gribētu atbildēt sekojošo. Pastāv tomēr zināma proporcija tur, kur runa ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli un ienākuma nodokli uz transportu, kuri 100% apmērā paliktu republikā. Taču tur, kur runa ir par apgrozījuma nodokli, proporcija ir izmainīta, atlikuši 82%. Redziet, es uzskatu, ka te ir ļoti svarīgi, kā pareizi izvēlēties ceļu. Finansu ministrija to aprēķina un parāda mums, kāda ir situācija. Taču faktiski es jums jau teicu, ka ir zināms Savienības parāds kompensāciju izmaksās uz lauksaimniecības produkcijas dotāciju rēķina, tas pašlaik ir apmēram 300 miljonu. Tā ir vienkārši neizmaksātā nauda, izmaksāta tika tikai daļa- 215 miljoni, neskatoties uz iepriekšējām norunām. Tas ir, netiek izpildītas savstarpējās vienošanās- tas ir pirmais.
Un otrais. Kā būt ar Savienības uzņēmumiem? Tie taču praktiski strādā republikā, tātad cilvēki, kas strādā tajos, dzīvo šeit, republikā. Ja ir tāds augsts procents, kad apmēram vairāk nekā 40% iet atskaitījumos centram, tad [tikai] aprēķinos iznāk, ka tāda ražošana būs ar plānoto peļņu un tamlīdzīgi. Tomēr praksē tā neiznāk. Te jābūt proporcionālai reakcijai, tāpēc šo procentu vietā 82 procenti- tas nav tāds politisks solis, kā jums šķiet. Bet, no otras puses, likumdevējiem jānonāk pie tāda viedokļa: ja budžets tiek formēts no apakšas, tad šeit piedāvātais ceļš ir pareizs, bet tad tam jāiziet no vietējiem budžetiem no apakšas uz augšu, republikas līmenī, pēc tam līgums Savienības līmenī. Un, cik man zināms, Finansu ministrijas pozīcija ir tāda: šeit tiek pieņemts lēmums attiecībā uz procentu likmju izmaiņām, pēc tam par to ir runa tālāk- Vissavienības finansu ministrijā, citādi ļoti grūti ieturēt principu- no apakšas uz augšu./

S.Beskrovnovs:
*/Es jūs pareizi sapratu? Jūs par ideju formēt budžetu no apakšas?/

I.Godmanis:
*/Jā, protams./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāts Gerasimovs.

V.Gerasimovs: */Cienījamo premjerministr! Jūs nupat daudz runājāt par dienas kārtībā esošajiem priekšlikumiem. Mēs rīt skatīsim jautājumu par budžetu. Tajā ir priekšlikums, kas atbilst jūsu uzskatam par to, ka transporta budžets pilnībā jāatstāj republikā. Sakarā ar to man ir jautājums. Kāds šodien ir transporta ienākumu un izdevumu bilances līmenis? Kādi ir šodien mūsu izdevumi, transporta izdevumi, tai skaitā ceļu uzturēšanai? Vai šajā jautājumā mums ir šī negatīvā bilance?/

I.Godmanis:
Es gribētu īsi, bet precīzi atbildēt par stāvokli transportā. */Atbildēt precīzi uz jūsu jautājumu, kāda pašlaik ir bilance, cik līdzekļu republika iedala ceļu uzturēšanai un cik to skaitā ir centralizēto līdzekļu, man grūti, man nav tādu datu. Es varu teikt tikai to, ka, par nožēlošanu, arī transporta sfēra pārdzīvo nepatīkamu joslu, tas nozīmē, ka arī mūsu dzelzceļam ir diezgan ievērojams mīnuss, tas ir, pārvadājumu līmenī maijātas ir tieši 90% no kopējā. Maijā notika kaut kāds lēciens. Un tas pats arī ostā, kur mēs samaksājām sodus, republikā samaksāts sods praktiski viena miljona līmenī, situācija šeit nav uzlabojusies. Es uz jūsu jautājumu konkrēti neatbildēšu. Es palūgšu transporta ministru Janovski atbildēt konkrētāk. Šāda izziņa, pieņemot piedāvāto variantu, ir patiešām vajadzīga./

V.Gerasimovs:
*/Esiet tik laipni, lūk, vēl jautājums, ja drīkst, viens mazs jautājums./

Priekšsēdētājs:
*/Apstājieties, lūdzu, ne mazus, ne lielus. Mēs vienojāmies par vienu jautājumu./
Lūdzu, deputāts Kide.

E.Kide:
Cienījamais premjerministr! Jūs nosaucāt inflācijas straujā pieauguma procentu republikā, jūs nosaucāt arī skaitļus, kas liecina, ka kooperatoru ieņēmumi ļoti strauji pieaug. Tas izpaudās tai naudā, kas tiek izmaksāta un kas atnāk atpakaļ. Man šai sakarā ir jautājums. Sakiet, kā sadalās inflācijas procenti starp kooperatoru algu, kas ienāk apgrozībā, un pārējo, varētu teikt, ierindnieku algu, kas ienāk apgrozībā. Kāds ir procentuālais sadalījums, kas liecinātu, cik liels ieguldījums pieaugumā ir kooperatīviem un pārējai iedzīvotāju daļai?

I.Godmanis:
Uz tādu jautājumu es gan neatbildēšu, jo viss ir tādā vienā katlā kopā. Es varu tikai nedaudz ar skaitļiem raksturot situāciju, mūsu emocionālo attieksmi pret kooperatīviem. Tātad kooperatīvi, kas strādājuši no gada sākuma, pārdevuši preces un snieguši pakalpojumus apmēram par 340 miljoniem rubļu, turklāt tikai vienu sestdaļu iedzīvotājiem, piecas sestdaļas acīmredzot valsts organizācijām un iestādēm. Tas raksturo, ka kooperatīvi nestrādā tādā veidā, kā bija domāts. Tas ir viens.
Otrs ir jautājums par to, ka kooperatīvi ved daudz ko ārā no republikas, respektīvi, iepērk izejvielas, izved produkciju un ieved atpakaļ naudu. Tas ir tas, ko jūs jautājat. Diemžēl precīzu datu man nav, es varu pateikt tikai to, ka vismaz 10 procenti tiek vesti ārā, pēc statistikas datiem. Es arī pats domāju, ka tas ir pārāk maz, bet tā ir realitāte- 10 procenti. Es atvainojos, desmitā daļa no ienākumiem ir tā, ko ved ārā. No vispār realizētajām precēm pārdoti ārpus republikas tiek 20 procenti. Tā ir piektā daļa. Tas ir vairāk. Un vēl ir vesela virkne tādu kooperatīvu kā, teiksim, zinātniskās projektēšanas, konstruktoru un tā tālāk. Viņu ienākums no ārpusrepublikas veiktās darbības veido trešdaļu. Tas nozīmē: ja ved ārā piektdaļu un ja trešdaļu darbu izpilda ārpusē, tad ved iekšā naudu. Tas ir inflācijas moments, par ko es runāju. Precīzi skaitļi ir jāsameklē, par tiem es jums neesmu gatavs atbildēt. Es tikai gribu pateikt, lai ir skaidri zināms, ka tās nav deviņas desmitdaļas, 80 vai 90 procenti. Tā tas nav. Es gribu mazliet nomierināt, pasakot, ka kooperatīvi tik plēsonīgi nedarbojas.

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Man jums no desmit esošajiem viens mazs jautājums. Jūs minējāt skaitli: darba ražīgums pieaudzis par 4,7%. Esiet tik laipni, sakiet, lūdzu, par cik šo 4,7% robežās palielinājās darba ražīgums uz cenu palielināšanās rēķina?/

I.Godmanis:
*/Jūs gribat, lai es atbildētu pēc kopējā apjoma?/

V.Zatuliviters:
*/Nē, es negribu pēc kopējā apjoma. Jūs nosaucāt skaitli. Bet darba ražīguma pieauguma ceļi ir dažādi, tai skaitā ir arī tāds ceļš kā cenu paaugstināšanās. Mani interesē, kāda daļa no šiem 4,7% attiecas uz cenu pieaugumu?/

I.Godmanis:
*/Es jums varu atbildēt par vienu sfēru. Teiksim, par to sfēru, kurā darba ražīgums kaut kā izpaudās visvairāk, tas ir tirdzniecības sfērā, jo tur bija liels pieprasījums un tamlīdzīgi. Tur apmēram 25, pat 27 procenti nāk tikai uz cenu paaugstināšanās rēķina, t.i., ceturtā daļa. Par citām sfērām es jums atbildēt nevaru, es palūgšu, lai ekonomikas ministrs sniegtu jums precīzu izziņu./

V.Zatuliviters:
*/Paldies./

I.Godmanis:
*/Bet tas laikam ir pats augstākais procents, tādā nozīmē, ka [to] tirdzniecība izpildīja reāli./

V.Zatuliviters:
*/Paldies./

A.Aleksejevs:
*/Es lūdzu piedošanu, es jautājumu uzdošu ar savu balsi. Politiķi republikas iedzīvotāju apziņā neatlaidīgi ieviesa domu par lauksaimniecības prioritāti, par lielākās daļas rūpniecības uzņēmumu nevajadzīgumu un tautas saimniecības orientāciju uz Rietumiem. Sakiet, lūdzu, ja pārtrauktu pārtikas produktu piegādes Padomju Savienībai, tad kādu daļu varētu šodien eksportēt uz Rietumiem un cik tas dotu mums konvertējamā valūtā?/

I.Godmanis:
Es gaidīju šo jautājumu, speciāli esam izveidojuši arī tabulu. Es jums teicu, ka kopējais preču izvedums un ievedums ražošanas sfērā mums, ņemot Latviju un visas republikas, arī ārvalstis, ir negatīvs- ap 600 miljoniem. Protams, precizēt ir ļoti grūti, mums šai skaitā nav ierēķināti pakalpojumi, kas šeit uz vietas tiek izdarīti, tāpat jāņem vērā, ka arī no citām republikām iebraukušie iedzīvotāji izved ārā daļu produkcijas, daļu ieved. Tas viss veido aptuveni ap 400 miljoniem, bet, runājot par pārtiku, mums ir pozitīva bilance ar desmit republikām un negatīva bilance ar četrām republikām: ar Gruziju, Azerbaidžānu, Moldāviju un Armēniju, turklāt tie ir absolūtie skaitļi, kas saistīti ar Gruziju un Moldāviju, lielākoties uz vīnu un augļiem. Tie ir ļoti mazi, ar visām pārējām republikām, arī ar Krievijas Federāciju, pārtikas preču ziņā ir pozitīva bilance. Ko tas nozīmē? Es varu atbildēt: tādā gadījumā, ja mums izdosies attīstīt lauksaimniecības pārtikas ražošanas sfēru, mēs ar savu produkciju, kas tagad mums ir plusā, konkrēti- pāri par 500 miljoniem rubļu, būsim interesanti un vajadzīgi kontrahenti un, ja pāriesim uz tirgu, mēs būsim vēl interesantāki ar šo produkciju. Tāpēc nevar teikt, ka mums lauku prioritāte nav vajadzīga, ka tas mums neko nedos, jo rūpnieciskā sfēra, izņemot vieglo rūpniecību un kokapstrādi, mums ir mīnusā. Tas nenozīmē, ka mēs drīkstam pārvilkt svītru rūpniecības uzņēmumiem, to neviens nevar atļauties darīt, neviena bagāta valsts to nedarīs. Attiecībā uz ārzemēm man jāatbild sekojoši: patlaban ir tāds stāvoklis pārtikas ziņā, ka par 217 miljoniem rubļu mēs to ievedam. Tā, ka kaut ko izvest būs ļoti grūti. Šajā ziņā mums ir mīnuss. Mums jāpiekrīt, ka cerēt uz to, ka tuvākajā laikā spēsim eksportēt pārtikas preces, izņemot zivju produkciju, nevaram, un šeit es kārtējo reizi gribu griezties pie saviem likumdevējiem, ka jautājums par zivīm ir viens no perspektīvākajiem jautājumiem, tas jārisina, sākot ar politisko līmeni, lai zināmā mērā izpildītu ministra lēmumu un republikas pārziņā nonāktu šī saimniecība, pastāvot normālām līgumattiecībām ar Savienību. Mēs varam interesēt citas republikas ar saviem pārtikas ražojumiem, tāpēc mēs nedrīkstam nekādā ziņā samazināt to īpatsvaru.

Priekšsēdētājs:
Deputāts Buka, pēc tam mums būs jākonsultējas, jo pēc reglamenta tuvojas pusdienas laiks.

S.Buka:
*/No jūsu uzstāšanās, premjerministra kungs, redzams, ka valdība pašlaik tikai konstatē, kāds ir inflācijas līmenis, bet patiesībā absolūti nav spējīga ietekmēt to. Tai pašā laikā inflācijas procesi nostādīja uz nabadzības sliekšņa pirmām kārtām maznodrošināto republikas iedzīvotāju slāņus. Ar atsevišķām akcijām te neko nevar izdarīt. Arī ar ārpusbudžeta fondu veidošanu, kā ierosina Finansu ministrija, šo problēmu atrisināt nav iespējams. Tomēr ko valdība ierosina mums jau tuvākajam laikam kā sociālās garantijas republikas maznodrošinātajiem iedzīvotājiem?/

I.Godmanis:
Es varētu atbildēt praktiski divos līmeņos. Ātras receptes šeit nav. Un cienījamam deputātam es varu atbildēt tā: lai mēs principā mainītu situāciju, mums ir principiāli jāmaina arī cita ekonomiskā likumdošana. Ir jāiedarbina sabiedrībā tie ekonomikas likumi, kuri, starp citu, ir jūsu turpmākajā darba kārtībā. Tie ir likumi par uzņēmējdarbību, tie ir likumi par īpašuma formu līdztiesību. Bez fundamentālas ekonomiskās likumdošanas ieviešanas dzīvē nekas neizdosies nevienai valdībai. Tas ir viens.
Otrs jautājums ir vēl smagāks. Es jau teicu, ka mums 37 procenti iedzīvotāju dzīvo principā zem 144 rubļiem praktiski nabadzībā, un tie 10 procenti zem 100 rubļu līmeņa dzīvo vēl nabadzīgāk. Vidējā pensija Latvijā ir 98 rubļi. Mēs labi zinām, ka mums ir 170 tūkstoši pensionāru, viņi nevar gaidīt, kamēr šie likumi tiks ieviesti dzīvē. Tāpēc arī nav brīnums, ka Maskavā netika pieņemts projekts par pārtikas, par maizes cenu paaugstināšanu, tas ir, topošā cenu reforma. Es domāju, ka pārejas periodā, kamēr šī likumdošana netiks pieņemta Augstākajā padomē un pēc tam caur valdību dzīvē ievirzīta, ir divi varianti. Pirmais variants- mums ir jāizveido grupa, kura būs pasargāta no straujiem inflācijas uzbrukumiem. Kā mēs to varam izdarīt? Mums ir jānosaka tās pārtikas preces un zināmas nepārtikas preces, kuras jānosedz ar racionalitāti, tas ir, ar tiem pašiem taloniem un tām pašām kartiņām. Un, lai mēs spētu, kā jau es teicu, stājoties amatā, samaksāt lauku ražotājiem, kas ražo pārtikas produktus, kurus mēs acīmredzot dalīsim pēc taloniem, turpmāk mums zināms preču klāsts jāpārdod par komerccenām. Mums nav citas izejas, kur naudu ņemt, lai kompensētu ražotāju izdevumus. Lūk, tāda ir mūsu taktika līdz tam brīdim, kamēr mēs spēsim dzīvē īstenot likumdošanu, kas aktivizēs ražotājus. Nav nekādas citas receptes. Bez ražotāju aktivizēšanas mēs neko nepanāksim.

Priekšsēdētājs:
Deputāti ir ļoti ieinteresēti informācijā, kuru sniedz valdība. Jautājumus ir uzdevuši 10, bet pierakstījušies 20 deputāti. Ir priekšlikums strādāt līdz pulksten 14.00 un tad izbeigt jautājumu uzdošanu. Tā bija informācijas noklausīšanās, mums nekāds lēmuma projekts nav jāpieņem. Vai jūs piekrītat? Tātad mēs turpinām uzdot jautājumus un pusdienas pārtraukumu organizējam pēc pusstundas, praktiski pēc 25 minūtēm? Lūdzu par šo priekšlikumu nobalsot. Ieslēdziet balsošanas režīmu! Lūdzu, balsojiet! Rezultāts: par- 53, pret- 65, atturas- 12. 53 no 147 nav tomēr puse. 147- tā ir iepriekšējā reģistrācija? Vajadzētu reģistrēties no jauna, lai man būtu skaidrība, no kāda skaita 65 ir balsojuši par. Es atvainojos, 53. Lūdzu reģistrēsimies! Rezultāts- 142. Tātad jautājumu uzdošana tiek pārtraukta. Paldies jums! Debatēs ir pierakstījies viens deputāts. Vai dosim vārdu vai turpināsim pēcpusdienā? Godātie kolēģi! Ja mums ir jautājums- informācija, lūdzu, bez izsaucieniem no zāles. Ja ir kādi priekšlikumi, pasakiet, mēs nobalsosim, nevis tā: vieni- jā, otri- pret, un tad es ar ausīm te klausos, kurā pusē skaļāk skan. Tā taču lēmumu nevar pieņemt.

A.Aleksejevs:
*/Man ir par vadīšanu, par procedūru. Kā es sapratu Ministru padomes priekšsēdētāju, viņš atveda sev līdzi lauksaimniecības ministru un celtniecības vadītāju, tā ka acīmredzot būtu interesanti turpināt dažu jautājumu noskaidrošanu ar viņiem, tāpēc es ierosinu pēc pārtraukuma turpināt domu apmaiņu ar šiem vadītājiem./

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Mēs taču vienojāmies, ka mums ir zināms darba ritms un ka pirmdienās pēc pusdienām notiek frakciju sēdes. Es domāju, ka pašreiz nav pamata mainīt dienas ritmu, kāds mums ir pieņemts.

Priekšsēdētājs:
Vai ir kādi priekšlikumi?

G.Agafonovs:
*/Man ir priekšlikums nevis no frakcijas, bet no manis personīgi. Mēs nevienu nedēļu neizpildām darba plānu, tāpēc es ierosinu šodien pēc pusdienas no trijiem līdz pieciem strādāt šeit, bet pēc tam, pulksten piecos, pārcelt darbu uz frakcijām./

V.Seleckis:
Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Patiešām šodien mēs nedrīkstam beigt savu darbu, kamēr šis nolikums nav pieņemts, bet citādi, es domāju, ka mēs burtiski stāvam uz vietas savā darbā.

Priekšsēdētājs:
Vai jums neliekas, ka mēs, risinot procedūras jautājumus, bez 15 minūtēm nevaram iztikt, kaut gan pusstundas laikā varējām pabeigt šo jautājumu? Ja kāds grib runāt, lai uzstājas. Valdībai ir interesanti pēc tik plašas informācijas sniegšanas paklausīties, un mēs pulksten 14.00 pabeigtu izskatīt šo jautājumu. Vēlējumus valdībai droši vien var izteikt īsā rezumējumā, ka mēs pieņemam zināšanai vai kaut kā citādi. Vai mēs nevarētu strādāt tā raitāk un konstruktīvāk?

S.Dīmanis:
Pēcpusdienā ir vajadzīga frakcijas sēde. Mēs vienmēr pārkāpjam, bet tā nevajadzētu.

Priekšsēdētājs:
Godātie kolēģi! Jautājumus mēs nobalsojām un vairāk neuzdodam, kaut gan gribētāju bija daudz. Tagad, lūdzu, atļaujiet man vadīt vēl sēdi līdz pulksten 14.00 un pabeigt šī jautājuma izskatīšanu. Vai es varu lūgt balsot? Lūdzu, izsakiet savu attieksmi! Rezultāts: par- 73. Tātad lēmums ir pieņemts. Tagad debates, bet, ņemot vērā mūsu saspringto laiku, to, ko abas frakcijas izteica, debatēm varētu atvēlēt piecas minūtes. Vēl jo vairāk tāpēc, ka debatēs pagaidām ir pierakstījies viens deputāts- Providenko. Lūdzu- jums vārds.
Par ministriem, kuri uzaicināti. Es domāju, ka pusdienas pārtraukumā un citā laikā tie, kas vēlas, var palikt zālē un turpināt konkrētas sarunas par to, kas kuram deputātam interesē. Es ceru, ka Ministru padomes priekšsēdētājs arī kādu brīdi varēs turpināt sarunu. Lūdzu.

A.Providenko:
*/Cienījamie deputāti! Nemaz nevēloties sabiezināt krāsas, tomēr gribu, ievērojot pašlaik ļoti sarežģīto situāciju mūsu galvenajās nozarēs, bet es pārstāvu celtniecības nozari, ar visu atbildību paziņot, ka, ja mūsu svārstīšanās starp centralizēti plānojamo un tirgus ekonomiku sakritīs ar sociālās situācijas svārstībām, tad radīsies rezonanses parādības, kas būs spējīgas sagraut visu sabiedrisko sistēmu. Vispārējā sabrukuma pirmais upuris kļūs celtniecība pēc darblīgumiem un ar to saistītās tā saucamā celtniecības kompleksa nozares. Tā vienmēr notiek jebkurā ekonomikā, tai skaitā arī tajā, kādā mēs pašlaik atrodamies, es nezinu, kā to nosaukt. Celtniekus pirmos skar lejupslīdes, stagnācijas un krīžu triecieni. Šajā gadījumā arī plānveida ekonomika nav izņēmums. Piemēram, celtnieki jau izjutuši investīciju aktivitātes samazināšanos, parādījās bezdarba briesmas, tā ka mūsu uzskati satur negatīvi noskaņotās puses priekšlikumus. Draudi palikt bez darba liek ierosināt radikālus variantus.
Pirmais. Mēs esam noguruši, atkārtojot sabiedrībai, tai skaitā arī celtniekiem, apnicis klausīties vispārzināmas patiesības par to, ka tirgus ekonomika sākas ar tirgū formējamajām cenām, bet nevis pēc patēriņa ekonomikas receptēm kabinetos. Spēkā esošā tāmju cenu kocepcija ir tik trūcīga, ka ir pat neērti runāt par to, ko tā neievēro. Pašreizējo cenu galvenais uzdevums- maksimāli aptīrīt celtniecības organizācijas. Es pat nesāktu te minēt skaitļus, bet tā ir pilnīgi
neprognozējama situācija. Valsts budžets šodien būtībā akumulē līdzekļus, bet pēc tam tos izsniedz attīstībai dažādu fondu un līdzekļu veidā. Vairāk saņem nebūt ne tā organizācija, kas labāk strādā, bet tā, kura vairāk apmierina augstāk stāvošos orgānus. Tas šodien ir absolūti tā, kā jau bija. Ar to pašu saimnieciskā patstāvība, pašplānošana, pašpārvalde, es jau nerunāju par pašregulēšanos, ar diskriminējošo tāmju cenu sistēmu tiek grauta pašos pamatos.
Kādēļ es par to runāju? Tāpēc, ka vairākkārtējas mūsu apelācijas pie bijušās valdības, var taču teikt, ka tagadējo vēl, protams, kritizēt šajā sakarā neklājas, bet tās darbības, kādas tiek veiktas pašlaik, pēc būtības atkārto to, kas jau bija.
Otrais. Celtniecības produkcijas tirgus cenu noteikšana iespējama tikai tirgus ekonomikā. Es uzskatu, ka tieši celtniecības nozare šodien praktiski bez lielām pārmaiņām var pāriet uz tirgus ekonomiku paātrinātos tempos, ja tam būs, teiksim tā, tieši valdības labā griba. Valdības, kas apsolīja savā platformā, ka tā cieši nodarbosies ar šiem jautājumiem.
Trešais. Darblīgumu celtniecības atdalīšana no valsts un tās pāreja uz tirgus sektoru jārealizē pakāpeniski. Ar šo jautājumu jānodarbojas jau šodien. Tad investīciju pieprasījumu un darblīgumu sistēmas jaudas (tās pie mums, īstenībā, ir ļoti viegli uzskaitīt) var saskaņot ar tiem pirmajiem privatizācijas etapiem, par kuriem mēs šeit runājām. Nākošais solis jāveic mājokļu celtniecības sfērā. Te es, protams, tādā jautājuma nostādnē piekrītu premjerministram. Mājokļu celtniecības produkcija ir tāda, ka to var ražot arī ne pēc pasūtījuma, bet agrāk nezināmam patērētājam pēc cenrāžu cenām. Jāpārdod mājokļi uz kredīta, par skaidru naudu, istabas, dzīvokļi un kotedžas tiem, kuri var nopirkt. Tas samazinās rindas uz valsts mājokļiem, saistīs iedzīvotāju līdzekļus, dos dzīvu naudu darbu uzņēmējam.
Lai uzturētu augstu ražošanas un konkurences līmeni mājokļu celtniecībā, daļu darblīgumu jau šodien jānodod kooperatīviem, bet sarežģītākie varbūt arī ārzemju firmām.
Ceturtais. Paralēli ir jārada tirgus infrastruktūra, komercbanku tīkls, konsultāciju firmas, birža, t.i., vesela rinda jautājumu, kuri patiesībā ne jau šodien radušies. Bet šajā sakarā ilgstoši netiek veikti nekādi praktiski soļi.
Piektais. Jādomā, ka līdzīga celtniecības organizācija atbrīvos investorus, darbuzņēmējus, projektētājus, plānošanas orgānus, finansu iestādes no nepieciešamības atzīmēt viens otram atsevišķus trūkumus, bet ļaus patiešām nodarboties ar kaut kādu principiālu, iepriekš nospraustu un konsekventi izpildāmu uzdevumu.
Un sestais. Ar visu nopietnību ir jāizturas pret pārejas perioda organizāciju. Pēc būtības, mēs daudz runājam no visām tribīnēm par administratīvi komandējošās sistēmas salaušanu, par pāreju uz regulējamas sistēmas ekonomiku, bet īstenībā tā nav. Administratīvi komandējošā sistēma atbrīvojās no atbildības, es citu vārdu neatrodu. Visi tie, kuri agrāk ieņēma amatus valdībā, vadošos orgānos, vienkārši izraka sev ierakumus. Kurš asociācijās, kurš tagadējā jaunajā ministrijā, bet, nepārejot faktiski uz ekonomiski regulējamiem procesiem, šodien neviens nav atbildīgs. Un tā rezultāti ir redzami. Baigais nepabeigtās ražošanas pieaugums, algas, kuras izmaksā nenopelnītas un rada inflāciju, pie tam visās, burtiski bez izņēmuma, ražošanas sfērās samazinājusies, teiksim tā, gatavās celtniecības produkcijas izlaide. Ja šīs problēmas netiks izskatītas kompleksi, es uzņemos drosmi apgalvot, ka mēs novedīsim republikas saimniecību līdz sabrukumam, pie kam process iegūs neatgriezenisku raksturu. Es ierosinu pirmām kārtām izstrādāt likumdošanas pamatus par celtniecības lietu organizāciju. Bet varbūt labāk un precīzāk- likumu kodeksu par arhitektūru un celtniecību. Paldies./

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs:
*/Cienījamie kolēģi! Noklausoties Ministru padomes priekšsēdētāja ziņojumu, jūs vēlreiz pārliecinājāties, cik sarežģīta ir ekonomiskā situācija mums republikā. Dabīgi, ka nevienam no mums šeit neradās vēlēšanās par tādu ekonomikas stāvokli mest akmeni mūsu jaunajam Ministru padomes priekšsēdētājam. Tas, ka mēs šodien izskatām šo jautājumu, zināmā mērā ir to nopelns, kuri šodien tajā vai citā formā pārstāv šeit opozīciju. Jo mēs uzskatām, ka mūsu republikas iedzīvotāju intereses- tās ir arī mūsu intereses. Pirms gada republikas darbaļaužu Internacionālā fronte piedāvāja savus pakalpojumus tagad jau bijušajam Ministru padomes priekšsēdētājam Breša kungam. Mēs piedāvājām savu palīdzību arī koncepcijas izstrādāšanā un politiķu sarauto partnerības sakaru atjaunošanā ar uzņēmumiem citos valsts reģionos. Darbaļaužu internacionālā fronte ietilpst PSRS Apvienotajā darbaļaužu frontē, un es domāju: kā tādas masu organizācijas locekļi mēs droši varētu palīdzēt atjaunot šos partnerības sakarus, kuri panīka un pagrima politiķu neprasmīgās darbības dēļ. Bet es šeit gribētu apstāties pie kāda mums visai raksturīga piemēra, kā mēs risinām jautājumus. Nezin kāpēc visi svarīgākie jautājumi pie mums netiek pietiekami apspriesti un netiek pietiekami izskatīti. Ņemiet jebkuru. Ņemsim arī Deklarāciju, ņemsim arī alternatīvo likumu. Ko vēlaties. Vienmēr mums nav laika, vienmēr mēs ierobežojam runātājus, vienmēr mēs ierobežojam kā laika ziņā, tā arī jautājumu skaita ziņā. Šodien Ministru padomes priekšsēdētājs atnāca šurp ar visai pamatotu ziņojumu, atveda savus līdzstrādniekus, lai atbildētu uz tiem jautājumiem, kuriem jābūt interesantiem priekš mums kā deputātiem un kuri šodien interesē tos, kas klausās mūs pa radio. Tāpēc, lūk, tāda attieksme izraisa vismaz izbrīnu. Man jāsaka, ka par ekonomiskajiem jautājumiem, par iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem un rūpniecības precēm man trešo reizi bija izdevība noklausīties šeit ziņojumu. Savā laikā es noklausījos Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka runu pagājušajā sesijā. Un man jāsaka, ka viņa uzstāšanās izskanēja tā, it kā viņu vajadzētu apbalvot ar aplausiem. Viņš toreiz runāja, par cik simtiem miljonu pieaugusi iedzīvotāju apgāde ar nepieciešamajiem produktiem. Mēs jau šajā sesijā dzirdējām tirdzniecības ministra uzstāšanos, kuru atkal visumā vajadzētu apbalvot ar aplausiem, jo viņš atkal informēja mūs, par cik pieaugusi produktu pārdošana iedzīvotājiem. Taču Ministru padomes priekšsēdētājs teica, ka galvenajos pārtikas produktu veidos un grupās tas noticis tikai uz cenu pieauguma rēķina. Pagājušajā nedēļā es uzstājos pēc tirdzniecības ministra ar ierosinājumu izveidot komisiju, kas nodarbotos ar mūsu cenu prakses izpēti. Komerciālo cenu, aukcionu. Tomēr arī tas nezin kāpēc neatrada izpratni pie mums ar jums. Un es domāju, ka šodien mēs vismaz pieņemsim tādu lēmumu, tā kā Ministru padome jau pieņēma lēmumu par komerciālajām cenām, taču mūs šeit neviens neinformēja par šo cenu politiku. Es domāju, ka šis ir nākamais jautājums, un pastāvu uz to, lai tāda deputātu komisija tomēr tiktu izveidota. Lūk, deputāti man jau saka, rāda uz laiku, ka vajag noapaļoties. Nu, ko, esmu spiests, tā sakot, beigt savu uzstāšanos, jo es zinu, ka pēc manis it kā runātāju vairs nav. Paldies par uzmanību./

Priekšēdētājs: Paldies. Ņemot vērā to, ka tuvākajā laikā valdība iesniegs savu programmu, kuru mēs detalizēti pēc tam apspriedīsim, šīsdienas informāciju mēs varbūt varam pieņemt tikai zināšanai un tādu lēmumu arī pieņemt? Bet tas neizslēdz to, par ko runāja deputāts Aleksejevs. Liela un laba sadarbība ir radusies, šo sadarbību vajag turpināt, protams, ne tikai deputātam Aleksejevam, bet arī visiem pārējiem, kuriem ir priekšlikumi. Es domāju, ka valdība vienmēr ņems vērā labus, konstruktīvus priekšlikumus un idejas, vēl jo vairāk tāpēc, ka mums kopā būs šīs idejas un priekšlikumi jāapspriež un jāakceptē. Man nav citu priekšlikumu, ja jums ir kādi priekšlikumi- lūdzu. Nav. Tad atļaujiet nobalsot, ka mēs pieņemam zināšanai šo valdības informāciju, un ar to arī uzskatīsim, ka informāciju esam uzklausījuši un apsprieduši. Nav citu priekšlikumu? Lūdzu, balsosim. Pirms mēs lūgsim rezultātu, paliek spēkā lūgums visiem, kuri ir ieradušies uz šo sēdi, arī Ministru padomes priekšsēdētājam, palikt zālē un pulcēties varbūt tur, kur tagad sēž ministrs Ģēģers un citi, lai uzklausītu atsevišķus jautājumus, padiskutētu, pieņemtu kādus iesniegumus par priekšlikumiem utt. Rezultāts: par- 105. Tātad pieņemam informāciju zināšanai. Pirms pasludinām pārtraukumu, gribu atgādināt: neaizmirsīsim, ka rīt, kā paši esam nobalsojuši, darbu sākam pulksten 9.00. Ja ir kādi paziņojumi, it sevišķi tas attiecas uz frakciju vadītājiem, lūdzu visus palikt zālē un noklausīties tos.

J.Dinēvičs:
Cienījamie kolēģi, tā kā esam iekavējušies, frakcijas sēdi sākam nevis pulksten 15.00, bet 15.30, lai mēs paspētu paēst. Pulcējamies šeit pat zālē.

Priekšsēdētājs: Un Sergejam Dīmanim arī ir paziņojums.

S.Dīmanis:
Frakcijas sēde arī 15.30 parastajā vietā.

Priekšsēdētājs:
Un tagad man viens uzaicinājums. Vienu mirklīti, godātie kolēģi, mazu uzmanību, godātie kolēģi! Es lūdzu jūs! Varbūt frakcijas sēde beigsies 18.30, varbūt 18.00. Lūdzu visus, kuriem ir interese par lēmuma projekta izstrādi par likumu izskatīšanas kārtību, atnākt šurp uz zāli. Mēs turpināsim debatēt, lai rīt sēdes laiks nebūtu jāiznieko dažreiz ļoti vienkāršiem jautājumiem. Šeit būs komisijas vadītājs Endziņš. Tādā gadījumā rīt mēs varbūt produktīvi virzīsimies uz priekšu jautājumā, kas skar tieši mūs, bet plenārsēdē tomēr vairāk izskatīsim tos darba kārtības jautājumus, kas skar visu republiku. Vai vēl ir paziņojumi? Nav. Paldies.

(Sēdes beigas)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde