1990.gada 12.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos- Jāņa Dūma tulkojums.

Rīta sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, lūdzu ieņemiet vietas, lai mēs varētu sākt reģistrēties. Paldies tiem deputātiem, kuri ir ieņēmuši savas vietas. Es palūgšu ieslēgt reģistrācijas režīmu, lai varētu noskaidrot, cik mēs esam zālē. Lūdzu reģistrēsimies. Rezultātu. 143 deputāti. Paldies. Turpinām strādāt pēc darba kārtības, kas vakar tika apstiprināta, un ievēlēsim Augstākās tiesas sastāvu, bet pirms tam viens paziņojums: pulksten 12.00 pēc pirmā pārtraukuma mums sniegs informāciju par benzīna situāciju Latvijas Republikā. Vai ir vēl kādi ierosinājumi? Lūdzu, deputāt Gavrilov.

M.Gavrilovs:
*/Cienījamie deputāti! Frakcijas uzdevumā mēs lūdzam likt uz balsošanu pēc saraksta jautājumu par šādu dienas kārtības punktu radiotranslāciju, kuri asi interesē mūsu sabiedrību,- jautājums par valsts pārvaldes un tiesību sargāšanas orgānu depolitizāciju, par sabiedrisko konsultatīvo tautību padomi un punktu par agrāro reformu. Es domāju, ka sabiedrībai būtu ļoti vēlams tomēr dzirdēt, kā tiek risināts šis jautājums. Lūdzam vēlreiz likt to uz balsošanu pēc saraksta./

Priekšsēdētājs:
Tātad ir saņemts iesniegums ar ļoti daudziem parakstiem par to, lai darba kārtībā ietvertu punktu par translāciju. Es domāju, ka mums vienkārši jābalso par šo jautājumu, kā jau mēs esam norunājuši. Lūdzu pie pirmā mikrofona.

A.Zatuliviters:
*/Es atkārtoti griežos šajā jautājumā pie Prezidija un lūdzu cienījamos deputātus uzmanīgi noklausīties manu jautājumu. 28.datumā es iesniedzu rakstisku pieprasījumu. Tieši pēc nedēļas, nākamajā pirmdienā, es atgādināju par to. Atkal pagājusi nedēļa, un man nav nekādas atbildes. Man ir vislielākais lūgums: pirmkārt, publicēt manu pieprasījumu, otrkārt, paskaidrot tik operatīvas reaģēšanas uz deputāta pieprasījumu cēloņus un, treškārt, parādīt man manu pieprasījumu, lai es varētu pārliecināties, ka tas nav pazaudēts. Tas ir pirmais.
Otrais. Pa radio, pareizāk, ar radio palīdzību mēs uzzinām par to, ka paredzams cenu pieaugums transportā, no preses mēs uzzinām par to, ka daļa benzīna tiks pārdota par komerccenām. Mani kā deputātu un kā ekonomistu interesē, kāpēc sesijas laikā Augstākā padome par dažiem ekonomikas ministra soļiem uzzina no preses un masu informācijas līdzekļiem un nevis pirmām kārtām sesijā. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs:
Par šo deputāta Zatulivitera pieprasījumu sekretariāts noskaidros, un pēc tam mēs varēsim sniegt sekretariāta paziņojumu. Atbildot uz otro jautājumu, jāteic, ka trešdienas darba kārtībā ir ietverts punkts par ekonomisko situāciju Latvijā, un tad mēs arī varēsim noklausīties šo informāciju. Lūdzu, deputāt Bojār, pie pirmā mikrofona.

J.Bojārs:
Man tomēr ir priekšlikums kopīgi vēlreiz pārdomāt jautājumu par mūsu sesiju plenārsēžu translāciju, varbūt otrajā programmā. Tiekoties ar vēlētājiem, es pārliecinājos, ka liela daļa iedzīvotāju staigā ar ieslēgtiem radioaparātiem. Viņi ir ārkārtīgi ieinteresēti, jo vēl joprojām tiek apspriesti ārkārtīgi svarīgi jautājumi, kas interesē visus. Viņi grib zināt, kā šie jautājumi tiek risināti, un dzirdēt pirmo informāciju. Lai Radiokomiteja nāk ar saviem priekšlikumiem. Varbūt varētu veltīt ultraīsviļņus, bet diemžēl lielākajai daļai no tiem mazajiem pārnēsājamiem aparātiem nav ultraīsviļņu, tas ir rietumos. Tā ka es lieku priekšā Rīgas otro programmu. Ja mēs divas reizes nedēļā sēžam, tad tas nav tik briesmīgi. Protams, tas ietekmēs Radiokomitejas darbinieku honorārus, bet lai viņi paši izdomā, kā atrisināt šīs problēmas.

Priekšsēdētājs:
Tādējādi mums šis jautājums tiek paplašināts, ja deputātu frakcija "Līdztiesība" piekrīt, tikai šo konkrēto jautājumu par translāciju. Tātad deputāta Bojāra ierosinājums ir atjaunot radiotranslāciju mūsu plenārsēžu dienās. Lūdzu pie trešā mikrofona.

V.Strīķis: Arī lauksaimnieku komisija, tiekoties ar lauku ļaudīm, ir uzklausījusi ierosinājumu un atbalsta to, ka jautājumu par agrāro reformu vajadzētu translēt pa radio. Lauku ļaudis grib zināt laiku, cikos pēc mūsu darba kārtības šie jautājumi tiks apspriesti. Vajadzētu no rīta vai šīvakara "Panorāmā" informēt, cikos šī pārraide var būt. Vajadzētu arī televīzijas ierakstu, lai pēc tam varētu translēt.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Šo laiku grūti paredzēt, jo tas būs atkarīgs tikai no mums, cik ātri mēs tos darba kārtības jautājumus, kas pirms jautājuma, izlemsim. Tā ka precīzu laiku diez vai mēs šodien varēsim pateikt. Lūdzu pie pirmā mikrofona.

V.Mucenieks:
Man ir priekšlikums, ja ne šodien, šodien acīmredzot to nevar, tad vismaz rīt no rīta iekļaut darba kārtībā papildus jautājumu par atvaļinājumiem, ko mēs esam mazlietiņ iekavējuši un piemirsuši, jo atvaļinājumi rit pilnā sparā un šo jautājumu nedrīkst kavēt.

Z.Ziediņš:
Es ļoti lūdzu pretējās frakcijas pārstāvjus, pirms kāds jautājums tiek izvirzīts, kā saka, uz "poimjonoje golosovaņije", saskaņot to ar otru frakciju, jo citādi mēs būtiski zaudējam laiku.
Un viens lūgums par radiotranslāciju. Pie manis arī griezās vēlētāji ar lūgumu translēt jautājumu par zemes reformu un izteica milzīgu neapmierinātību ar to, ka mēs netulkojam krievu tekstus latviešu valodā. Pašreiz veidojas tāda situācija, ka pirmā programma ir krievu valodā, otrā programma ir krievu valodā sinhronais tulkojums, kas netiek dublēts latviešu valodā, un pārregulēt šo radioaparatūru, kā jūs zināt, nav uzreiz iespējams. Mūsu krieviski runājošā daļa ļoti aktīvi uzstājas. Kad runa būs par agrāro reformu, obligāti ir jānodrošina tulkojums latviešu valodā.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu pie trešā mikrofona.

A.Providenko:
*/Man ir liels lūgums Prezidijam sakarā ar to, ka trešdienas dienas kārtībā mums ierakstīts jautājums par valdības sniegto informāciju par ekonomisko stāvokli. Kad tika apspriests šis jautājums, mans priekšlikums bija noklausīties valdības ziņojumu. Es domāju, ka visiem deputātiem būs interesanti iegūt valdības informāciju kā oficiālu dokumentu. Es lūgtu pirms valdības uzstāšanās par šo jautājumu izplatīt šo oficiālo informāciju./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu pie trešā mikrofona.

No zāles: Vienā no pirmajām sesijas plenārsēdēm bija runa par to, ka pēc mēneša mēs klausīsimies valdības programmu saimnieciskajos jautājumos. Vai ir jau zināms, kad tas notiks, lai mēs varētu zināmā mērā sagatavoties.

Priekšsēdētājs: Informācija būs rīt, bet runa bija par to, ka mēnesi pēc valdības noformēšanas. Bet valdību mēs beidzām formēt pagājušajā nedēļā. Lūdzu pie pirmā mikrofona.

A.Safonovs:
*/Pirms divām nedēļām es frakcijas vārdā iesniedzu interpelāciju par publikāciju avīzē "Sovetskaja Molodjož" par tā saucamajām kaujas nodaļām, pēc tam vēl dažas, uz vienu beidzot saņēmu atbildi. Ja mēs tādos tempos iesim tālāk, atbildiet, lūdzu, kad frakcija saņems atbildi uz savu interpelāciju par publikāciju avīzē "Sovetskaja Molodjož"?/

G.Morozļi:
*/Uzstājoties pie mums, tirdzniecības ministrs teica, ka viņš atstās Prezidijam savu ziņojumu ar dažādiem skaitļiem par apgādi ar produktiem. Vai šis ziņojums tiks publicēts un izsniegts deputātiem?/

Priekšsēdētājs:
Jā, protams, ja ziņojums ir atstāts un tāds pieprasījums bija, tad deputātiem to izdalīt. Noskaidrosim, cik ātri to iespējams izdarīt. Visi šie apmēram astoņi pieprasījumi ir fiksēti. Lūdzu, deputāt Škapar.

J.Škapars:
Es izmantoju šo momentu, kad tiek izteikti jautājumi un lūgumi, gribu ko lūgt. Mums, visiem deputātiem, ir izdalīts likuma projekts par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām. Lai šī apspriede varētu notikt lietišķi, ļoti lūdzu līdz trešdienas vakaram iesniegt sekretariātam savus priekšlikumus rakstiski. Turklāt lūdzam noformulēt pantus, punktus un teikumus, kurus jūs gribat labot un ienest korektīvas. Vēlreiz lūdzu rīt līdz vakaram iesniegt, lai ceturtdien, sanākot komisijas sēdei, mums visi priekšlikumi būtu gatavi.

Priekšsēdētājs:
Paldies! Tagad par tālāko darba gaitu. Pirmkārt, mums vajadzētu nobalsot par šo informāciju. Vai mēs vispār gribam pulksten 12.00 noklausīties par degvielas problēmām Latvijas Republikā? Tā ir atbilde uz pieprasījumu. Vai mums vajag balsot par iekļaušanu šodienas darba kārtībā? Jo, iekļaujot šo informāciju, mēs izmainām šodien darba kārtību. Nobalsosim, vai mēs iekļaujam šo informāciju par degvielas problēmām republikā. Lūdzu. Balsošanas režīms ir ieslēgts. Kas vēlas, lai šis jautājums tiktu iekļauts darba kārtībā? Kaut gan vairāki nav balsojuši, lūdzu rezultātu. Tātad pulksten 12.00 mēs noklausāmies šo informāciju.
Tālāk es gribētu informēt deputātu Mucenieku par atvaļinājumu un darba sestdienu jautājumiem. Šis likumprojekts ir gatavs, tas ir izstrādāts visā pilnībā. Lai to pieņemtu, mums pietrūka vienas detaļas. Tā ir mūsu republikas valdības informācija par to, kādi ir ekonomiskie aspekti šī jautājuma atrisināšanai. Ir atnākusi atbilde ar Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Kalniņa parakstu, ka viņi būtībā atbalsta šādu likumprojektu, bet viņi vēl nav izstrādājuši šo ekonomisko koncepciju, kā tas būtu izdarāms. Vēstulē tika paskaidrots, ka viņi to izdarīs tuvākajā valdības sēdē. Tuvākā valdības sēde bija pagājušā trešdienā. Tā ka rīt noklausīsimies šo valdības informāciju un tad izlemsim par iekļaušanu darba kārtībā. Par juridisko pusi šeit strīdu nav, šim likumprojektam ir tikai ekonomiskā puse. Un pārējie jautājumi laikam tiks darba gaitā atrisināti.
Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu iesniegumu ar ierosinājumu šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par lēmuma pieņemšanu, lai 14.jūniju izsludinātu par latviešu tautas sēru dienu. Informēju, ka 1989.gada 8.jūnijā ir pieņemts Prezidija dekrēts, kas izsludina 14.jūniju par staļinisko represiju upuru piemiņas dienu. Nosaukums ir cits, bet šāds lēmums ir pieņemts, un šī diena ir atzīmējama. Par to liecina arī šodien publicētais Ministru padomes priekšsēdētāja lēmums par sēru karogu izkāršanu 14.jūnijā un kārtību. Diez vai mums vajadzētu otrreiz pieņemt jaunu lēmumu, ja viens ir spēkā un praktiski darbojas.
Par radiotranslāciju. Mums ir pieprasījums no frakcijas "Līdztiesība", lai translētu trīs konkrētos darba kārtības punktus. Izskanēja arī otrs pieprasījums par to, lai sesijas plenārsēžu dienās tiktu atjaunota radiotranslācija. Frakcija "Līdztiesība" pieprasīja, lai te būtu personālā balsošana. Bet ja praktiski ir consensus.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāt Gavrilov.

M.Gavrilovs:
*/Ja tiks pieņemts lēmums par to, lai atkal būtu nepārtraukta translācija trīs dienās, tad frakcija pret to nemaz neprotestē./

Priekšsēdētājs: Paldies! Tad mums šis jautājums ir jāliek uz balsošanu. Es domāju, ka mums vispirms ir jāreģistrējas, jo es redzēju, ka daudzi deputāti vēlāk ienāca zālē. Lūdzu, reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu! Paldies! Ieslēgsim balsošanas režīmu un izteiksim savu attieksmi- par, pret vai atturas- par radiotranslācijas atjaunošanu mūsu sesijas plenārsēžu dienās. Un tad jau tehniskos jautājumus kārtos ar Radiokomiteju. Pirmais ierosinājums bija par konkrētajiem jautājumiem. Cik es redzu, frakcija noņem savu priekšlikumu, tātad paliek tikai par translācijām plenārsēžu dienās. Es atvainojos, lūdzu, izslēdziet aparatūru, jo kāds vēl vēlas izteikties par šo jautājumu. Lūdzu pie trešā mikrofona.

I.Bērziņš:
Vairāki deputāti, ne jau tikai pretējā frakcija, izvirzīja priekšlikumu par iespēju translēt šo agrārjautājumu un atsevišķus konkrētus jautājumus. Es domāju, ka tomēr vajadzētu nobalsot par diviem variantiem. Par pirmo priekšlikumu, tas ir, par konkrētiem šiem trim jautājumiem, ko ierosināja pretējā frakcija, un otrs jautājums, par visiem kopā. Tad viss būs skaidrs. Lauksaimnieki arī ierosināja balsot.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Aizrādījums ir ļoti loģisks. Vārdu vēl lūdz Tautas frontes frakcijas priekšsēdētājs Dinēvičs. Lūdzu pie pirmā mikrofona.

J.Dinēvičs:
Cienījamie kolēģi! Ja mēs mēģināsim izdalīt šos jautājumus atsevišķi, tad būs ļoti sarežģīti, mēs nevaram pateikt, kurā brīdī tie izskanēs. Translēt konkrētus jautājumus nav reāli. Attiecīgie darbinieki arī šeit tiks turēti, un līdz ar to būs sarežģījumi. Ja divas dienas, kas mums ir paredzētas plenārsēdēm (otrdien un trešdien), notiks translācija pa radio, man liekas, ka arī radio darbinieki varētu būt puslīdz apmierināti. Tā kā ir arī vēlētāji, kuri grib mūs dzirdēt, tomēr mērķtiecīgāk būtu minētās divas dienas nedēļā translēt.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, vārds deputātam Dainim Īvānam.

D.Īvāns:
Cienījamie deputāti! Mēs taču vienreiz vienojāmies, ja mums kādu dienu būs jautājums, kuru vajag translēt, mēs par to varam nobalsot atsevišķi. Radiotranslācija no šejienes ir iespējama burtiski dažu minūšu laikā, jo radiomāja ir blakus. Tur cilvēki dežurē, mēs viņiem piezvanām, un attiecīgā jautājuma izskatīšanas laikā viņi pieslēdzas. Mēs šodien grasāmies nobalsot, ka atkal vajag nepārtraukti translēt. Taču mums ir zināms, ka pēc Radiokomitejas lūguma mēs no tās atteicāmies, jo tā prasa ārkārtīgi lielu naudu un aizņem ētera laiku. Kamēr mums šo tehnisko iespēju nav, atļausim tomēr Radiokomitejai pašai vadīties pēc tā, cik biezs naudasmaks tai ir kabatā. Tiklīdz Latvijas Radio būs atvērts trešais kanāls un Radiokomitejai būs iespējas translēt- vispār nebūs nekāda problēma, tad varēs translēt no rīta līdz vakaram.

Priekšsēdētājs:
Tātad ir divi priekšlikumi. Pirmais- konkrēti darba kārtības jautājumi: par depolitizāciju valsts pārvaldes orgānos un tiesību aizsardzības iestādēs, par Tautību konsultatīvo padomi un par agrāro reformu, lūk, šie trīs jautājumi jātranslē pa radio. Otrs priekšlikums- nepieciešama vispārēja plenārsēžu translācija. Par šiem abiem priekšlikumiem mums ir jānobalso ierosinājumu ienākšanas kārtībā. Tātad balsojam pat minēto trīs darba kārtības punktu translēšanu. Rezultāts- 116 par. Šķiet, par otro priekšlikumu vairs nevajag balsot. Izsakās, ka vajag balsot. Labi. Lūdzu, nobalsosim par otro priekšlikumu, tas ir, par vispārēju plenārsēžu translēšanu. Rezultāts- kā redzat, ir mazākums. Tātad mēs esam nolēmuši, ka minētie trīs darba kārtības punkti ir jātranslē pa radio. Par deputātu noklīdušajiem pieprasījumiem un par pārējo dosim atbildi plenārsēdes laikā.
Tagad sāksim izskatīt darba kārtībā paredzēto jautājumu. Tātad Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāva ievēlēšana. Vakar mēs jau norunājām, ka vadāmies pēc lēmumprojekta, kas katram ir izsniegts, un pēc informācijas lapiņām par katru amata pretendentu. Šodien kā pirmo tribīnē lūgsim Georgiju Kuzņecovu. Lūdzu divu komisiju pārstāvjiem gatavoties, lai sniegtu ziņojumu par kandidatūru.

T.Jundzis:
Aizsardzības un iekšlietu komisijā, balsojot par Georgiju Kuzņecovu, balsis sadalījās sekojoši: par- 2, pret- 5 un atturējās- 3. Līdz ar to komisija kopumā šo kandidatūru neatbalsta.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu izteikties Likumdošanas jautājumu komisiju.

L.Muciņš:
Mūsu komisija vienbalsīgi ar deviņām balsīm par atbalsta Georgija Kuzņecova ievēlēšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Priekšsēdētājs:
Paldies! Tātad galīgi būs jāizlemj deputātiem. Deputāti, kādi ir jūsu jautājumi pretendentam uz Augstākās tiesas locekļa amatu Georgijam Kuzņecovam? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Birkavs:
Kolēģi Kuzņecov, jūs esat Augstākās tiesas kvalifikācijas jeb atestācijas komisijas priekšsēdētājs. Vai jūs varētu īsumā raksturot šīs komisijas darbu?

G.Kuzņecovs:
Jā, es varu atbildēt. Komisija ir izveidota nesen, jo nesen tika pieņemts attiecīgs likums. Mēs darbojamies tikai dažus mēnešus. Mēs izskatījām kandidatūras, kuras mūsu kolēģijai lika priekšā Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Mēs izskatījām katru kandidatūru atsevišķi un likām priekšā tās kandidatūras, kuras jūs tagad apspriežat, tas ir, vakar un šodien.

Priekšsēdētājs:
Es redzu, ka jautājumu vairāk nav. Debatēs vārdu lūdz deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs:
*/Cienījamo pretendent! Man ir jums viens jautājums. Sakiet, lūdzu, es no jūsu kolēģiem vakar bieži dzirdēju, ka [lietas] iztiesāšanā jāvadās no sirdsapziņas. Paskaidrojiet man, lūdzu, es neesmu jurists, kā var izlemt lietu, vadoties no sirdsapziņas? Un, pēc jūsu domām, vai ir pareizi no juristu viedokļa, ka viņi mums, deputātiem, saka, ka tas ir augstākais princips pareizam lēmumam? Lūdzu izskaidrot./

G.Kuzņecovs:
*/Nu, pirmkārt, jebkura tiesa un jebkurš jebkura ranga tiesnesis vadās no likuma. Tas ir vispirms. Bet mums pastāv neatceltais likums- tas ir Kriminālkodeksa 35.pants. Un tiesa vadās arī no tiesas, tā teikt, sirdsapziņas. Bet pamatā tas ir likums. Tiek ievēroti atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, apstākļi, kas raksturo personību. Svarīga ir katra tiesneša taisnības apziņa./

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns:
Cienījamo pretendent, man līdzīgs jautājums tam, kādu mēs uzdevām vakar jūsu kolēģiem un arī nākamajiem pretendentiem, vēl būs tas pats jautājums, tas ir, par Jelgavas lietām, par tā saucamajām miliču lietām. Jo arī jūsu uzvārds ir to tiesas darbinieku sarakstā, kuri ir pieņēmuši šos spriedumus. Vai jūs esat šodien pārvērtējuši to, par ko jūs balsojāt zināmo sēžu laikā?

G.Kuzņecovs:
Es tikai zinu vienu lietu, tas ir, lieta, kur cietušais bija Dreimanis. Ar citām lietām man darbā kaut kā nebija sakara un nav nācies sastapties. Kas attiecas uz konkrēto lietu, tad jūs zināt, ka tiesnesis ir tāda figūra vai tāda persona, kas vienmēr atrodas krustugunīs. Jo katrā lietā ir gan apmierinātas, gan ļoti neapmierinātas puses. Tādēļ jau tiesnešiem sit vai nu pa kreisajiem, vai nu pa labajiem sāniem. Tāds tad ir mūsu liktenis.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Simsons:
Vakar mēs pacēlām jautājumu par amnestijām. Es redzu, jums arī ir liels darba stāžs, jūs nodarbojaties ar krimināllietām, un man interesētu jūsu viedoklis, varbūt padoms, kā mums rīkoties amnestiju jautājumā. Presē ir publicēts Gorbačova viedoklis par attiecīgu Lietuvas lēmumu.

G.Kuzņecovs:
Es jautājumu sapratu. Redziet, lēmums vai dekrēts par amnestiju, vai kā mēs to tagad nosauksim, cienījamie deputāti, ir jāpieņem jums. Mēs jau nevaram vadīties bez likuma. Es personīgi domāju tā, ka tādi likumi steidzami ir jāpieņem. Augstākajai padomei mēs jau esam iesnieguši tādu likumprojektu. Mēs to apspriedām arī Augstākās tiesas plēnumā un uzskatījām, ka tas tā saucamajās politiskajās lietās ir vajadzīgs. Jā, mēs tagad pakāpeniski skatām katru lietu. Es savas darbības pēdējos gados skatu simtiem lietu par reabilitāciju, par nepareizi notiesātu pilsoņu reabilitāciju. Un man šķiet, ka tāds likums ir vajadzīgs. Arī mums tad būtu vieglāk, jo nevajadzētu pie katras lietas piestrādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš:
Man būtu jautājums nevis pretendentam, bet lūgums sēdes vadītājam. Es protestēju pret to, ka jau otro dienu Jelgavas deputāti uzdod jautājumus par vienu un to pašu krimināllietu. Es zinu, ka deputāts Geidāns jau pašā sākumā, kad bija paredzētas Augstākās tiesas vēlēšanas, izplatīja materiālu ar Dreimaņa sūdzību, kurā figurē vesela virkne Augstākās tiesas locekļu uzvārdu. Tagad mēs konsekventi runājam par vienu krimināllietu. Par kādu tiesu neatkarību vispār mēs šodien varam runāt? Es protestēju pret to, ka kaut kādā konkrētā krimināllietā vaino tiesnešus, it sevišķi, ja ir tikai vienas puses versija.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Jūsu protests tiks ievērots. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs:
*/Cienījamo pretendent! Man ir tāds hipotētisks jautājums par sirdsapziņu. Iztēlojieties pagaidām daļēji izdomātu situāciju: neraugoties uz mūsu daudzkārtējiem oficiālajiem pieprasījumiem Prezidijam no frakcijas "Līdztiesība" ar lūgumiem saņemt apmierinošas atbildes, tādas atbildes nesaņemam, un, lūk, frakcija sūdz tiesā. Vai jūs šo jautājumu skatīsit pēc sirdsapziņas vai pēc likuma?/

G.Kuzņecovs:
*/Nu, pirmkārt, es personīgi nepiedalīšos, un, pēc manām domām, to izskatīs civiltiesību speciālisti, bet es, tā sakot, esmu aizņemts ar krimināllietu izskatīšanu.../

A.Safonovs:
*/Bet viņi vadīsies no sirdsapziņas vai no likuma?/

G.Kuzņecovs:
*/Nu, dabīgi, tādā gadījumā ir likums un vadīsimies no likuma, bet ņemsim, tā sakot, talkā [arī] tiesisko taisnības apziņu./

Priekšsēdētājs: Paldies! Vairāk pretendentu uz jautājumu uzdošanu es neredzu. Paldies Kuzņecova kungam. Debatēs ir pierakstījušies trīs deputāti, un pirmajam vārds deputātam Līgotnim.

A.Līgotnis:
Godājamie kolēģi! Es pašreiz vēršos pret tiem, kuri šajā jautājumā balso pret. Mums pašlaik jāizvērtē tiesneša Georgija Kuzņecova liktenis, bet pēc brītiņa šeit, tribīnē, stāvēs nākamais kandidāts Lotko. Es jūs visus aicinu tomēr balsot par, jo pretējā gadījumā mēs Augstākajā tiesā paliksim ne tikai bez kvalificētākajiem tiesnešiem, bet panāksim arī to, ka mūsu Augstākās tiesas sastāvs būs simtprocentīgi mononacionāls, un es uzskatu, ka tas nav arī jūsu interesēs.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs:
Godātie kolēģi! Ievēlēt vai neievēlēt- tā ir Augstākās padomes prerogatīva, jautājuma sagatavošana plenārsēdei- tas ir komisiju un frakciju uzdevums. Vakar mēs bez pietiekama iemesla izbalsojām vairākus tiesnešus, arī tos, kuri visu mūžu izskatījuši darba un ģimenes lietas stingrā saskaņā ar likumu. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka kvalificētākie republikas juristi- godīgi un principiāli cilvēki- tiek izbalsoti nejaušības dēļ, tādēļ ka nav pietiekami sagatavota plenārsēde. Bez tam, godājamie kolēģi, es uzskatu, ka konkrētu lietu izskatīšanas rezultātu iztirzāšana šeit, Augstākajā padomē, ir likumdošanas un tiesu varas dalīšanas principa pārkāpšana. Apspriežot Augstākās tiesas priekšsēdētāja Gvido Zemrībo izvirzītās kandidatūras, mēs tā arī nolēmām, ka šeit konkrētu lietu rezultāti mums nav jāizvirza.
Runājot konkrēti par Georgiju Kuzņecovu kā vienu no viskvalificētākajiem krimināltiesību speciālistiem, kā cilvēku, kurš ir Atestācijas komisijas priekšsēdētājs un kurš labi zina visus mūsu republikas tiesnešus, es aicinu visus balsot par šo ļoti kvalificēto speciālistu, kuram ir lieliskas īpašības, kas garajos mūža un darba gados nav zaudētas, jo, izskatot krimināllietas, tiesnesis var kļūt arī sauss un neiejūtīgs, taču viņš pratis izvairīties no šīm īpašībām, un vecums, šajā gadījumā- 61 gads, nav šķērslis, lai mēs nebalsotu par viņu un arī par nākamo tiesneša kandidātu Lotko, tāpēc es aicinu balsot par Georgiju Kuzņecovu un arī par Lotko.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš:
Cienījamie kolēģi! Es pilnībā pievienojos tam, ko teica Valdis Birkavs. Vakar, it sevišķi Aizsardzības un iekšlietu komisija, diemžēl bez jebkādiem kritērijiem izteica savu negatīvo attieksmi pret veselu virkni Augstākās tiesas locekļu, tikai skatoties pēc pases datiem, kurā gadā cilvēks ir dzimis. Es saprotu, ka ir vajadzīga atjaunotne, ir jābūt jauniem un spēcīgiem kadriem, kas ienāk Augstākās tiesas sastāvā, taču šodien vadīties vienīgi pēc tā, cik cilvēkam ir gadu, un uzsvērt, ka, lūk, mēs viņus ievēlam uz desmit gadiem, manuprāt, ir pilnīgi nepareiza pieeja. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Kuzņecovs un arī Lotko tik tiešām ir augsti kvalificēti profesionāļi šā vārda labākajā nozīmē, pie kuriem konsultējas visi republikas tiesneši, arī advokāti lūdz konsultācijas strīdīgos jautājumos. Ja mēs gribam atbrīvot Augstāko tiesu no šādiem speciālistiem un ielikt Augstākajā tiesā vēl pietiekami nepieredzējušus cilvēkus, tad es domāju, ka tā ir nepareiza politika. Mums ir jāuzticas Augstākās tiesas vadībai, bet it sevišķi šiem profesionāļiem.
Un es gribu vēlreiz lūgt biedru Geidānu un arī biedru Freimani no šīs tribīnes neuzdot jautājumus par konkrēto Gogoļeva lietu. Es papildus iepazinos ar uzraudzības lietu šajā krimināllietā. Nevar tik viennozīmīgi- tikai no vienām pozīcijām- šo lietu traktēt, dzīve ir pārāk sarežģīta, tur ir gan melnais, gan baltais, un tāpēc tagad vienas konkrētas krimināllietas dēļ nostādīt daudzus Augstākās tiesas locekļus neveiklā stāvoklī, manuprāt, ir ļoti nepareizi, jo šajā sarakstā, kas figurēja, ir vesela virkne cilvēku, kuri visi būtībā ir Augstākās tiesas locekļi un ir bijuši saistīti ar šo lietu kā kasācijas instances pārstāvji, plēnuma dalībnieki vai Prezidija locekļi, bet tagad viņi ir nokļuvuši neuzticamo personu lokā. Taču tā ir tikai vienas puses taisnība. Man liekas, ka vajadzētu ieklausīties arī otrajā pusē, tāpēc es lūdzu vairāk tā nedarīt. Es vēlreiz aicinu visus balsot par Kuzņecova kandidatūru un arī par Lotko kandidatūru, jo vienīgais, ko viņiem inkriminē, ir tikai tas, ka viņi ir sasnieguši cienījamu vecumu.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Debatēs neviens nav pierakstījies, taču pie trešā mikrofona stāv deputāts Simsons. Mums ir tāda kārtība, ka debatēs ir jāpierakstās, tāpēc nepārkāpsim šo kārtību un nebūsim gudrāki par citiem. Līdz ar to debates ir beigušās. Vai mums ir nepieciešams reģistrēties? Te saka, ka ir nepieciešams,- tad, lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Lūdzu, rezultātu. Tā: 40, 41, 42, 43, 45, vajadzētu pārreģistrēties, diez vai tas ir pareizais rezultāts, ja tik daudz piesakās no zāles. Vēlreiz, lūdzu, reģistrācijas režīmu, un būsim uzmanīgāki un visi reģistrēsimies. Rezultāts: 150 deputāti. Paldies. Es lūdzu godājamos deputātus izteikties par Georgija Kuzņecova kandidatūru Augstākās tiesas locekļa amatam balsojot par, pret vai atturoties. Lūdzu rezultātu! Apsveicam Georgiju Kuzņecovu kā Augstākās tiesas locekli.
Saskaņā ar lēmuma projektu nākamā mums piedāvātā kandidatūra ir Andrejs Lepse, kuru lūgsim tribīnē. Deputāti, sagatavojieties jautājumu uzdošanai, bet komisijām lūgsim sniegt savu atzinumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis:
Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalsta Andreja Lepses kandidatūru Augstākās tiesas locekļa amatam.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vārds Likumdošanas komisijai.

L.Muciņš:
Andreja Lepses kandidatūru atbalsta deviņi deputāti, pret vai atturas- nav.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, uzdodiet pretendentam jautājumus. Jautājumu nav. Arī debatēs neviens nav pierakstījies. Ja debatēs neviens nevēlas izteikties, tad es lūgšu ieslēgt balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par Andreja Lepses kandidatūru Augstākās tiesas locekļa amatam! Lūdzu rezultātu! Paldies. Apsveiksim Andreju Lepsi kā Augstākās tiesas locekli.
Saskaņā ar lēmumu nākamais Augstākās tiesas locekļa pretendents ir Luka Lotko, lūgsim viņu tribīnē. Lūdzu komisijām sniegt savu ziņojumu, bet deputātiem sagatavoties jautājumu uzdošanai.

T.Jundzis:
Aizsardzības un iekšlietu komisija atturas, neatbalsta šo kandidatūru, jo balsošanas rezultāti komisijā bija šādi: 1- par, 7- pret, 2- atturas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Likumdošanas komisijai.

L.Muciņš:
Likumdošanas komisija šo kandidatūru atbalsta. 9- par, pret vai atturas- nav.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Tādējādi šis jautājums jāizlemj pašiem deputātiem. Lūdzu, uzdodiet jautājumus! Vai ir jautājumi? Pirmais laikam ir deputāts Repše- otrais mikrofons, pēc tam deputāts Birkavs.

E.Repše:
Jūsu viedoklis par nāvessodu šodien?

L.Lotko:
Esmu izteicis savas domas plēnumā, man liekas, ne vienu reizi vien, ka esmu pret nāvessodu.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu- deputāts Birkavs.

V.Birkavs:
Sakiet, lūdzu, kāds ir jūsu viedoklis par zvērināto tiesu?

L.Lotko:
Mana attieksme ir pozitīva.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Deputāts Lucāns.

J.Lucāns:
Mēs zinām, ka 1940., 1949., 1945.gadā nevainīgi represēti ļoti daudzi cilvēki, daudzi gājuši bojā, tajā pašā laikā mēs, vismaz es neesmu dzirdējis, ka būtu kāds cilvēks, kas ir tieši vainīgs un sodīts par šīm nepamatotajām represijām. Sakiet, kāds ir jūsu kā jurista viedoklis, kā jūs vērtējat šo situāciju un kas būtu jādara, lai tomēr patiesība beigu beigās uzvarētu?

L.Lotko:
Nu, ja kāda persona 1945. un citos gados izdarīja kādu noziegumu, kuram nav iestājies noilgums, tā jāsauc pie kriminālatbildības.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu- pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs:
*/Kādas ir jūsu kā jurista domas par lēmumu par armēņu bruņotajiem formējumiem, un kā jūs, jurists, raugāties uz to, ka šis vai analoģisks process radīsies mūsu republikā? Vienkārši es gribu zināt jūsu- jurista- viedokli šajā jautājumā./

L.Lotko:
*/Attiecībā pret bruņotiem formējumiem, ja?/

O.Ščipcovs: */Nu, jā, kādas ir jūsu domas par tādiem formējumiem kā Armēnijā, un kā jūs raugāties uz to, ka tāda veida formējumi iespējami kā no vienas, tā otras puses mūsu republikā? Kā jūs raugāties uz šo lietu kā jurists?/

Priekšsēdētājs:
Es uzskatu, ka šis jautājums neattiecas uz Augstākās tiesas locekļu kompetenci. Es gribētu atgādināt deputātam Ščipcovam, ka mums šodien vēl nav radiotranslācijas.

O.Ščipcovs:
*/Es augsti vērtēju jūsu asprātību, priekšsēdētāja kungs./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, runāsim par tematu, nevis uzdosim politiskus jautājumus.

O.Ščipcovs:
*/Es nenoskaidroju pilsonisko pozīciju, es balsoju ne tikai par profesionāli, bet arī par pilsoni, es gribēju noskaidrot pozīciju. Paldies./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu- trešais mikrofons.

Ģ.Kristovskis:
Es kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvis varbūt varētu piekrist tam, ka gadi nav tas īstais kritērijs, pēc kura būtu jāspriež, ievēlot attiecīgo cilvēku šajā atbildīgajā amatā, bet es vados pēc izziņas. Jūs strādājat no 1957.gada. Sakiet, kāds ir bijis jūsu darba profils un kādus jautājumus jūs esat izskatījis šajā ilgajā posmā?

L.Lotko:
Augstākajā tiesā sākumā strādāju ar civilkolēģiem, pēc tam plēnums pārcēla pagaidām uz Krimināllietu tiesu kolēģiju. Tā līdz šim strādāju tur. Es skatu tās lietas, kuras priekšsēdētājs man nodod. Neesmu atteicies ne no vienas.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Otrais mikrofons.

A.Aleksejevs:
*/Cienījamo pilsoni Krastiņ, [vai] jūs orientējaties, kur jūs atrodaties? Vakar jūs man neļāvāt saņemt atbildi uz jautājumu.../ (Tālāk runā pie izslēgta mikrofona.)

Priekšsēdētājs:
Es jūs palūgšu, deputāt Aleksejev... Paldies. Līdz ar to deputātam Aleksejevam liedzu vārdu turpmāk visā šodienas plenārsēdē. Lūdzu- trešais mikrofons. (Zālē troksnis.) Es palūgšu klusumu plenārsēžu zālē. Lūdzu - trešais mikrofons.

J.Vaivads:
Atļaujiet uzdot jautājumu. (Zālē troksnis.)

Priekšsēdētājs:
Es jums nedevu nekādu vārdu. Paldies, bet jums uz to nav tiesības. (Zālē troksnis.)

J.Vaivads:
Spriežot pēc izziņas, kas ir manā rīcībā, jūs esat kara veterāns, bijušais 54.strēlnieku pulka sarkanarmietis. Sakiet, lūdzu, vai jūs sastāvat kādā no darba veterānu biedrībām vai strēlnieku apvienībām un kurās konkrēti?

L.Lotko:
Diemžēl es nedzirdu.

Priekšsēdētājs: Plenārsēdē ir tāds troksnis, ka nevar dzirdēt, ko jautā pretendentam.

J.Vaivads:
Jūs esat kara veterāns. Vai sastāvat kādā no strēlnieku apvienībām vai kara veterānu apvienībām un kurā konkrēti?

Priekšsēdētājs:
Pagaidīsim, dažiem deputātiem negribas piedalīties plenārsēdē, lai viņi iziet ārā. (Aplausi.)

No zāles: */Krastiņa kungs, lai paustu savu protestu, frakcija līdz pusdienai atstāj sēdi nedemokrātiskas vadīšanas dēļ. /(Aplausi.)

No zāles: */Man frakcijas vārdā ir aicinājums Krastiņa kungam. Man, Krastiņa kungs, ir jums lūgums: tomēr nevajag tik asi lemt, kas un kā, jūs redzat, pie kā tas noved. Mūsu frakcijas vārdā mēs arī jums izsakām piezīmi./

Priekšsēdētājs:
Pagaidīsim, līdz visi izies no zāles. Pagaidīsim, lūdzu.

J.Vaivads:
Es trešo reizi atgriežos pie jautājuma.

Priekšsēdētājs: Pagaidīsim vēl brīdi. Šis laiks jautājumu uzdošanas laikā netiks ieskaitīts. (Zālē troksnis.)...Tagad, es domāju, ir jau klusāk un mēs varam uzdot jautājumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads:
Jūs esat kara veterāns? Sakiet, lūdzu, vai jūs sastāvat kādā no kara veterānu vai strēlnieku apvienībām un kurā tieši?

L.Lotko:
Nesastāvu nevienā veterānu apvienībā.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu - trešais mikrofons. Pēdējais jautājums.

J.Endele:
Mēs zinām, ka 50-70 gados milzīgā valsts novesta līdz kraham, zinām, kas ir vaininieki šajā krīzē. Kā jūs uzskatāt, vai PSKP būs kādreiz jānes kriminālatbildība par to un vai tas ir nepieciešams?

L.Lotko:
Es nezinu, vai pareizi sapratu jūsu jautājumu. Te ir runa par PSKP saukšanu pie kriminālatbildības? Tā es sapratu. Diemžēl uz šo jautājumu es pašreiz atbildēt nevaru, jo, lai sauktu pie kriminālatbildības, vajag taču konstatēt, kas ir izdarīts, kas vainīgs: vai organizācija, vai tās vadītājs, kāds konkrēti ir nodarījums, bet tas taču jāapspriež. Tā uzreiz es jums pateikt nevaru.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Līdz ar to jautājumu uzdošana beigusies. Debatēs pierakstījušies trīs deputāti. Paldies Lotko kungam, lūdzu, ieņemiet savu vietu. Pirmais pieteicies runāt deputāts Simsons.

P.Simsons:
Cienījamie deputāti! Mūsu darbs ir iegājis tādā īpatnējā gultnē. Šeit daļai deputātu bija protesti pret sēdes vadītāju, varbūt es arī varētu zināmā mērā protestēt pret iepriekšējo runātāju pozīciju. Manuprāt, slikti ir tas, ka reizēm nav iespējams runāt par konkrēta kandidāta plusiem vai mīnusiem, bet ir jārunā par pamatprincipiem, pamatkritērijiem, pēc kādiem mēs gribam izvērtēt, apstiprināt vai neapstiprināt konkrētos cilvēkus. Un mēs redzam, ka šeit, mūsu priekšā, cienījami cilvēki ar lielu darba pieredzi, cilvēki, kuri strādājuši pēc sirdsapziņas un ar lielu pilsonisku drosmi, ir spiesti stāvēt, tikt pratināti, uzklausīt arī nepatīkamus jautājumus. Kā mums izkļūt no šīs situācijas? Iepriekšējie runātāji, deputāti pārmeta tiem, kuri uzstāda konkrētus jautājumus par konkrētām lietām, par tiesnešu pozīciju kādā lietā. Vakar un arī šodien mēs dzirdējām pārmetumus Iekšlietu un aizsardzības komisijai, ka tā, lūk, izsaka savu negatīvo vai pozitīvo attieksmi, nepamatojot šo viedokli. Kā mēs lai izkļūstam no šīs situācijas? Varbūt tiešām, tāds ir mans personiskais viedoklis, šī nav tā vieta, kur mums vajadzētu izsvērt katra kandidāta labos un ļaunos darbus. Tie tiks vērtēti pastardienas tiesā. Šobrīd mums vajadzētu vienoties par kritērijiem, apzināties, ko mēs gribam, ko mēs jautājam cilvēkiem, jo šeit nenotiek apbalvojumu dalīšana, lai gan šeit mēs varētu pateikt labus vārdus un pateicību tiem kandidātiem, kuri netiek apstiprināti, par viņu ilggadējo nevainojamo, godprātīgo darbu. Varbūt tā būtu zināma kompensācija, bet es aicinu jūs neuzskatīt, ka šeit tiek pausta ļauna nostāja pret konkrētiem cilvēkiem, mums ir jāpauž savs viedoklis un sava nostāja tuvākajiem 10 gadiem, apzinoties, ko mēs gribam sasniegt šajos 10 gados, ar kādu piepūli, ar kādām pūlēm un kam mēs drīkstam šo lielo, smago darbu uzlikt.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs:
Cienījamie kolēģi! Savstarpējie strīdi liecina, ka mēs ne visai cienām to cilvēku, kurš stāv tribīnē un kura liktenis izšķiras. Tāpēc pirmais, uz ko es gribētu jūs aicināt, ir tas, ka mums nepieciešama vienota pozīcija attiecībā uz Augstāko tiesu.
Pareizi teica deputāts Simsons. Strīdi mums rodas no tā, ka mēs neesam šo vienoto attieksmi izstrādājuši. Es domāju, ka ar tiesnesi, kas stāvēja tribīnē, ar Luku Lotko, pēc būtības sākas jauns posms Latvijas tiesvedībā, Latvijas justīcijā. Viņš ir tas, kas skatīja lietu, kura Latvijas Republikas justīcijas vēsturē ierakstīta ar zelta burtiem, jo tā uzsāk pagriezienu. Tā ir Lujāna lieta. Tas bija pagrieziens, kurā tiesnesis sāka strādāt patstāvīgi. Viņa atbildes uz jautājumiem gan par nāvessodu, gan par zvērināto tiesu, gan par atbildību staļinisma noziegumos un pat par PSKP saukšanu pie atbildības bija tiesneša cienīgas, jo nevar cienīt to tiesnesi, kuram ir gatavs viedoklis par absolūti visu, arī par PSKP atbildību. Lai gan ir skaidrs, kādai jābūt nostājai. Tāpēc es domāju, ka ar Lukas Lotko ievēlēšanu mēs iegūstam cilvēku, kuram var uzticēties, kurš respektē Latvijas Republikas likumu. Es aicinu balsot par viņu visus vienoti, bet pirms tam reģistrēties, lai mēs zinātu, vai vispār esam pietiekamā skaitā, un lai mūsu balsošanu opozīcijas frakcija nevarētu apšaubīt.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vārds deputātam Eglājam.

V.Eglājs:
Es gribētu pievērsties tiem rezultātiem, kas gūti līdz šim, ievēlot vakar un šodien. Šodien mēs balsojam ļoti minimālā sastāvā. Es visu laiku skatos, ka rezultāti ir atkarīgi nevis no mūsu gribas, bet ļoti bieži no tās ačgārnās kārtības, kādā vispār tiek vēlēti Augstākās tiesas tiesneši. Šī kārtība derēja tad, kad visi balsoja vienbalsīgi par. Visur vēlēšanās, kad mūs vēlēja, noteicošais bija vairākums no nodotajām balsīm. Es nevaru saprast, kāpēc Augstākās tiesas tiesneši būtu savādāk jāvēlē. Vienīgi tāpēc, ka tas tā ir iegājies. Vakar mēs neievēlējām ar 96 balsīm par, kas bija divas trešdaļas, taču cilvēku vienalga tik un tā neievēlēja. Tas ir defekts vēlēšanu lietā, un es gribu, lai jūs apzinātos to atbildību, ka mēs vēlam tik mazā sastāvā. Jo, kamēr noteikumi nav grozīti, neko nevar darīt. Es ceru, ka, izstrādājot jauno reglamentu, mēs noteiksim tādu kārtību, lai var normāli ievēlēt arī Augstākās tiesas tiesnešus.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Debates noslēdz deputāts Dinēvičs.

J.Dinēvičs:
Cienījamie kolēģi! Es runāšu nevis par konkrēto kandidatūru, bet par sistēmu, pēc kuras mēs strādājām šīs divas dienas un pēc kuras mums jāstrādā arī turpmāk.
Vakar mēs runājām, ka jāatbalsta ikviens kandidāts, kuram ir abu komisiju piekrišana. Patiesi, pa visu vakardienas un šārīta darba cēlienu es neesmu dzirdējis argumentāciju no šīs mūsu militāro lietu komisijas, kāpēc tā vēršas pret attiecīgajiem kandidātiem.
Ja tas ir tikai gadu cenzs, mani tas nepārliecina. Pašreiz ir iestājusies ļoti savdabīga situācija, zālē praktiski ir palikusi mūsu frakcija, un mums ir jāuzņemas ļoti nopietna atbildība. Vai mēs parādīsim sabiedrībai, ka pretējās puses iziešana no zāles ir ļāvusi bloķēt šo Augstākās tiesas veidošanas procesu, vai arī būsim tik spēcīgi un tik vienoti, ka varēsim novest šo darbu līdz galam? Es aicinu vērtēt pēc mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas ieteikuma, un, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgais cilvēks pēc savas kompetences var būt šajā Augstākajā tiesā, tad balsosim pēc šīs komisijas ieteikuma.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Par balsošanas motivāciju vēl vēlējās pirms balsošanas izteikties deputāts Biezais.

J.Biezais:
Cienījamie kolēģi! Es gribētu īsi izteikties to formālu vārdā, kuru rīcība, viņiem balsojot pret, varētu tikt uzskatīta par destruktīvu. Es aicinu balsot par arī tad, ja ir skarta kāda atsevišķa lieta.
Jautājums, ko es par motīviem uzdevu iepriekšējam kandidātam, saistīts ar tā saucamajiem noziegumiem pret garīgumu, respektīvi, kad cilvēki tiek tiesāti par to, ka viņi tulko ārzemju klasiku, Orvelu vai Solžeņicinu un tamlīdzīgi. Tādējādi tiek nocirstas kultūras saknes, kas saista to ar pagātni un apkārtni. Šādi noziegumi pret garīgumu ir smagi, un tad kompromiss nevar būt. Visos pārējos gadījumos es aicinu balsot par.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Līdz balsošanai mums vajadzētu reģistrēties un noskaidrot, cik mēs esam palikuši zālē, un turpināt pildīt savu deputāta pienākumu. Tātad- reģistrācijas režīmu! Lūdzu visus palikt savās vietās. Būsim disciplinēti, ieņemsim savas vietas un reģistrēsimies. Rezultāts: 110. Tātad mēs, esot vienprātīgi, varam arī balsot. Deputāts Muciņš vēlas izteikties? Saprotu- 111. Ir iesniegums ar 20 parakstiem, 19.paraksts bija mans, 20.- Daiņa Īvāna paraksts par to, lai balsošana šajā jautājumā notiktu ar balsošanas kartītēm. Lūdzu sagatavot savas balsošanas kartītes un sagatavoties balsu skaitīšanas komisijai. Balsu skaitīšanas komisija ir gatava? Kas ir par to, lai Luka Lotko tiktu ievēlēts par Augstākās tiesas locekli? Tagad aicinu balsot tos, kas ir pret šo kandidatūru! Kas atturas?

M.Kārkla:
Par- 105, pret- 5, atturas- 3.

Priekšsēdētājs:
Apsveicam Lotko kungu ar ievēlēšanu.
Turpināsim savu darbu. Saskaņā ar lēmuma projektu kā nākamo lūdzam tribīnē Robertu Namatēvu. Pie trešā mikrofona lūdzu gatavoties komisijām sniegt savu atzinumu.

T.Jundzis:
Aizsardzības un iekšlietu komisija Roberta Namatēva kandidatūru atbalsta.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu- Likumdošanas jautājumu komisija.

L.Muciņš:
Atbalsta. Par- 9, pret un atturas nav.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu deputātus uzdot jautājumus pretendentam. Nav jautājumu. Paldies Namatēva kungam. Varbūt ir kāds, kas vēlas izteikties debatēs par šo kandidatūru? Lūdzu Grūtupa kungu uz tribīni. Ja kāds vēl vēlas izteikties debatēs, pierakstīties sekretariātā.

A.Grūtups: Cienījamie kolēģi! Atbalstot Roberta Namatēva kandidatūru, es gribētu vispirms atzīmēt, ka viņu kā profesionālu juristu pazīstu jau aptuveni 15 gadus, tā ka man ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai novērtētu viņu gan kā juristu, gan arī viņa tīri cilvēciskās īpašības.
Pirmkārt, es gribētu uzsvērt, ka viņš ir civilists, augsts savas klases profesionālis, un griezt jūsu vērību uz to, ka civillietās, lai kļūtu par profesionāli, ir vajadzīgs ievērojams laiks. Pirmie trīs gadi jebkuram tiesnesim, kas grib specializēties šajā lietu kategorijā, aiziet tikai, lai vispār apjaustu civiltiesības. Tāpēc es lūgtu ņemt vērā šo nenovērtējamo vērtību- civilists, it sevišķi periodā, kad mēs pāriesim uz tirgus ekonomiku.
Otrkārt, es gribētu atzīmēt arī viņa tīri cilvēciskās īpašības, Roberts Namatēvs ir ļoti rūpīgs, es teiktu, pat skrupulozs cilvēks.
Un, nobeidzot, es gribētu uzsvērt, ka viņš ir arī absolūti godīgs cilvēks. Un tāpēc es lūdzu visus balsot par Robertu Namatēvu.

Priekšsēdētājs:
Paldies! Varbūt vēl kāds vēlas izteikties debatēs? Nav. Tad mēs atkal varam balsot. Vai mums par katru kandidatūru ir nepieciešams šis te iesniegums ar 20 parakstiem par balsošanu ar balsošanas kartītēm? Te ir tikai par Lotko kandidatūru. Tāpēc mēs turpināsim balsošanu ar mūsu elektronikas palīdzību. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Ir ierosinājums vēlreiz reģistrēties, jo ne visi sēdēja savās vietās. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies! Tātad ierosinājuma balsot ar kartītēm nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Izteiksim savu attieksmi pret šo kandidatūru, balsojot par, pret vai atturoties! Lūdzu rezultātu! Apsveicam Namatēva kungu ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli!
Lūgsim tribīnē nākamo kandidātu- Leontīni Plūksnu. Un lūdzu komisijas sagatavoties ziņojumam.

T.Jundzis:
Aizsardzības un iekšlietu komisija Leontīnes Plūksnas kandidatūru atbalsta.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Likumdošanas jautājumu komisija!

L.Muciņš:
Atbalsta, par- 9, pret, atturas- nav.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu deputātus uzdot jautājumus! Nav jautājumu. Paldies Plūksnas kundzei. Vai ir kāds, kas vēlas izteikties debatēs? Arī nav. Paldies, tad es lūgšu ieslēgt balsošanas režīmu. Izteiksim savu attieksmi pret šo kandidatūru, balsojot par, pret vai atturoties. Lūdzu rezultātu! Paldies. Apsveiksim Plūksnas kundzi ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Nākamo lūgsim tribīnē atbilstoši sarakstam Birutu Puķi. Lūdzu komisijas sagatavoties savu atzinumu izteikšanai pie trešā mikrofona.

T.Jundzis:
Diemžēl man atkal jāziņo, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā nebija pietiekams balsu skaits: par vispār nebija neviens, pret- 6, atturas- 4.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu Likumdošanas jautājumu komisiju.

L.Muciņš:
Likumdošanas jautājumu komisija rekomendē Birutas Puķes ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli: par- 9, pret, atturas- nav.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu deputātus uzdot jautājumus. Nav jautājumu. Paldies Puķes kundzei. Kas vēlas izteikties debatēs? Deputāts Birkavs? Lūdzu- piecas minūtes.

V.Birkavs:
Godātie kolēģi! Man tāds liktenis šodien tik bieži kāpt tribīnē, taču es aizstāvu Latvijas Juristu biedrības aktīvākos biedrus, un Biruta Puķe ir viena no tiem. Es gribētu aicināt visus vienoti balsot arī par Birutu Puķi kā profesionālu tiesnesi, kā tiesnesi, kas ir spējīga pārvērtēt savus uzskatus. Klātesošie zina par to lietu. Es arī pats esmu bijis procesos, kurus Biruta Puķe ir vadījusi. Viņa ir objektīva, nopietna un augsti kvalificēta tiesnese. Turklāt es gribētu, lai jūs ņemat vērā vienu apstākli- dienā, kad mēs sākām izskatīt Augstāko tiesu, Birutai Puķei bija jubileja. Nepasniegsim šai jubilejā viņai tādu dāvanu kā izbalsošanu. Būsim vienoti, balsojot par viņu!

Priekšsēdētājs:
Paldies. Deputāts Biezais vēlas izteikties debatēs.

J.Biezais: Par procedūru. Tā kā šeit bija arī viens negatīvs vērtējums, tad balsošanas rezultāts ir apšaubāms, bet personiski ierosināt balsot ar kartītēm es nevaru. Ja mēs aizmirstam reģistrēties, kad priekšnieks mūs aicina, līdz ar to mēs automātiski balsojam ar kartītēm.

Priekšsēdētājs:
Diemžēl deputāta Biezā priekšlikuma ideja gluži skaidra nepalika, bet, ja tiek izteikts pieprasījums balsot ar kartītēm, es atkārtošu mūsu pagaidu reglamenta 20.punktu, kur ir teikts, ka to dara pēc 20 deputātu pieprasījuma, taču nekur nav teikts, ka tam ir jābūt iesniegtam rakstiski. Tādējādi, ja 20 deputāti tagad paceltu savas balsošanas kartītes un to vēlētos, tad tas tā arī būs. Varbūt tomēr uzticēsim balsu skaitīšanas komisijai saskaitīt, lai viss būtu objektīvi. Vai mums ir 20 deputāti, kas pieprasa šo balsošanu? Balsu skaitīšanas komisija man ziņo, ka ir vairāk nekā 20 deputāti, taču vēl vārdu par balsošanas motīviem lūdz deputāts Dinēvičs un deputāts Vaivads.

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Izskatot šo kandidatūru, ir ļoti dīvaina situācija. Izrādās, ka minētā kandidatūra savā laikā ir tiesājusi mūsu deputātu Intu Cālīti.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vārds deputātam Vaivadam.

J.Vaivads:
Turpinot šo domu, es tomēr nekādi nevaru piekrist tam, ka komisija mums paziņo tikai balsošanas rezultātu, bet neko nepaskaidro. Iznāk tā, ka komisija ir privileģēta zināt kaut ko tādu, ko nedrīkst zināt pārējie deputāti. Te gan daži aizbildinājās ar ētiskiem apsvērumiem. Piedodiet, bet kandidātam, lūk, šādā sēdē, ir jābūt gatavam, ka visi viņa darbības aspekti tiek iztirzāti pilnīgi atklātā sēdē. Un es nedomāju, ka kompetentumu atklātības nozīmē varētu sadalīt starp komisiju un plenārsēdi. Tāpēc es lūdzu vienmēr, paziņojot negatīvu rezultātu, dot tam kaut kādu motivāciju. Paldies.

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns:
Man ir ļoti jāatvainojas cienījamajai pretendentei, jo es uzzināju šo gadījumu par Intu Cālīti tikai tagad, tāpēc es ar novēlošanos uzdodu šo jautājumu. Man ir lūgums, lai viņa tomēr atbildētu uz šo jautājumu. Kā viņa šodien vērtē savu spriedumu Cālīša lietā?

L.Muciņš:
Es aicinu visus deputātus mazliet padomāt, ko mēs darām. Citādi man ir tāda sajūta, ka mēs vēlamies bez jau zināmām ar juristiem saistītām organizācijām likvidēt vismaz pēdējo, kura, man liekas, ir viena no pirmajām, kas nostājusies uz zināma pārkārtošanās ceļa, tas ir, Augstāko tiesu. Ja mums tas ir nepieciešams, tad, lūdzu, turpmāk darīsim to.
Attiecībā uz paziņojumu par Cālīti. Kad es to uzzināju, es uzdevu Cālītim šādu jautājumu un uzmanīgi ar viņu izrunājos. Un, ja jūs klausījāties šeit Birkava uzstāšanos, tad jūs dzirdējāt, ko viņš pateica par Puķi- par viņas spēju pārvērtēt savus uzskatus. Šis jautājums ir izdebatēts gan ar Cālīti, gan ar Puķi, un tādēļ mūsu komisija nobalsoja par Puķes rekomendēšanu ievēlēšanai Augstākajā tiesā. Es domāju, ka šajā lietā, Jelgavas vadība, neatklāsim debates.

P.Simsons:
Cienījamie deputāti! Es nekādā gadījumā nevaru piekrist, ka izšķirošais faktors jūsu balsošanai- par vai pret- varētu būt, lūk, šāda fakta izraušana no kaut kādiem agrākiem laikiem. Arī tas, ka komisija izteikusi to vai citu viedokli, jums nav saistošs, jo jūs atbildat savas pārliecības un savas sirdsapziņas priekšā. Un tāpēc esiet tik laipni un pajautājiet par katru šaubu gadījumu pašam pretendentam. Neuzskatiet par obligātu, lai šeit būtu cīņa savā starpā, teiksim, starp piekritējiem vai starp argumentiem. Jums viss ir jānoskaidro, jums ir jāsaņem atbildes uz visiem jautājumiem, jums ir jānobalso par vai pret. Ir arī tāds lūgums: nemēģināsim būt pārliecināti par atklātības metodēm, lai tie, kuri vienreiz ir balsojuši pret, šoreiz balsotu par. Atstāsim katram iespēju balsot pēc viņa paša pārliecības. Rezultāts būs atkarīgs no jūsu paceltās rokas vai jūsu nospiestās pogas.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Cienījamā pretendente ir izgājusi priekšā un gatavojas atbildēt uz jūsu jautājumiem. Vai mēs atjaunosim jautājumu uzdošanu? Varbūt atbildiet uz jautājumu, ko uzdeva deputāts Geidāns. Mēs neizmantojām reglamentā paredzētās 15 minūtes jautājumu uzdošanai. Tas nu gan ir fakts! Kas tad vēlējās uzdot jautājumu? Lūdzu, deputāt Geidān!

I.Geidāns:
Jūs droši vien tādā uztraukumā neuztvērāt jautājumu, tāpēc es vēlreiz atvainojos, es to uzdošu tagad, jo es pirms tam nezināju par šādu gadījumu. Es domāju, ka mans jautājums ir pietiekami korekts, lai to laipni uzņemtu. Kā jūs šodien vērtējat spriedumu, kas toreiz tika izteikts par Intu Cālīti?

B.Puķe:
Izskatot šo lietu, es vadījos pēc likuma, un, protams, skatoties šodienas acīm un ņemot vērā visu to, ko mēs šodien zinām par mūsu vēsturi, tas ir absurds. Visa šī tiesāšana, visa šī lieta ir liels absurds, taču es domāju, ka ir jādara viss gan katram atsevišķi, gan visiem kopā, lai mums vairs nebūtu tādas dzīves, lai nekad nebūtu jārunā par tādām lietām kā šīs tiesas. Protams, ne savas sirdsapziņas priekšā, bet tiesājamā priekšā man faktiski nav nekādu attaisnojumu. Es tos negribu meklēt, taču saprotu arī to, ka tajā laikā tikai tādi cilvēki kā Ints Cālītis un vēl ļoti nedaudzi spēja saglabāt gaišu, tīru savu ideju, savu domu, bet ne visi to varēja. Un tādēļ tāda tiesa vispār bija iespējama. Es saprotu arī to, ka ne ar kādu sprieduma atcelšanu un ne ar kādu konkrētās lietas izbeigšanu nevar šo lietu padarīt par nebijušu, tā ir bijusi. Jūsu priekšā es iedrošinājos nostāties, zinādama komisijas attieksmi pret manu vecumu un arī apzinādamās jūsu domas par šīs lietas izskatīšanu, tomēr es iedrošinājos, kaut arī pilnībā piekrītu Daiņa Īvāna kādreiz teiktajam, ka sieviete pēc 55 gadiem, kura sevi ciena, strādā acīmredzot normālā valstī un sabiedrībā. Jūsu priekšā es esmu nostājusies tādēļ, ka šajā brīdī, tieši šajā brīdī, man būtu žēl pārtraukt darbu. Ne mazāk svarīgs ir arī tas jautājums, ka pašlaik pēc ļoti daudziem darba gadiem ir izlemts jautājums par tiesneša darba atalgojumu. Es arī tīri fiziski jūtos normāli, tāpēc domāju, ka varēšu dažus gadus šo pārejas periodu vēl savu darbu izpildīt. Tādēļ es arī šeit atnācu.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Laikam jautājumu vairāk nav. Ints Cālītis cēla savu balsošanas kartīti. Es gribētu precizēt- vai viņš grib uzstāties debatēs vai uzdot jautājumu?

I.Cālītis:
Es negribu uzdot jautājumu, to varbūt varētu uzskatīt drīzāk par debatēm. Interesantas tikšanās notiek ne tikai šodien...

Priekšsēdētājs:
Es atvainojos, varbūt nāciet priekšā uz tribīni!

I.Cālītis:
Ir mainījušies apstākļi, ir mainījusies visa mūsu dzīve. Mani nekad manā piedzīvojumiem bagātajā mūžā nav vadījušas atriebības jūtas. Es zinu, tas bija laiks, kad daudzi bija spiesti liekuļot, melot, rīkoties pretēji savai pārliecībai, runāt pretī savai sirdsapziņai, taču es ticu, ka tādi laiki vairs neatkārtosies. Tādēļ mēs visi šeit šodien esam sanākuši, lai izveidotu tādus likumus, veidotu tādu valsti un tādu sabiedrību, kas vadītos tikai un vienīgi pēc likuma, pēc vispārpieņemtajām starptautisko tiesību normām, pēc humānisma idejām.
Man nav personisku iebildumu pret Birutu Puķi, jo zinu, ka visas politiskās lietas, kas iepriekšējos gados tika iztiesātas, jau iepriekš bija nolemtas un tie bija citi spēki, kas stāvēja aiz tiesnešiem. Tie bija arī tie spēki, kas stāvēja aiz prokuroru mugurām. Interesanta tikšanās bija ar manas apsūdzības uzturētāju 1983.gada procesā Bataragu, kad mēs, pavisam nejauši un Bataraga kungam to nezinot, tikāmies pie apaļā galda televīzijas studijā. Šodien ir otrā interesantā tikšanās, kad mēs tiekamies šeit, šajā zālē, bet es saku- es neturu ļaunu prātu uz tiesnešiem tikai tāpēc vien, ka viņi, protams, padevās tā laika spiedienam. Mēs to varam saukt arī par telefona tiesībām, tam vēl ir arī citi apzīmējumi, bet tas jau ir cits jautājums. Es lūdzu deputātus katru atsevišķi, individuāli, balsot tā, kā to liek jūsu sirdsapziņa. Paldies!

Priekšsēdētājs:
Paldies deputātam Cālītim, bet tagad laiks balsot. Tā kā mēs nolēmām šeit pēc 20 deputātu pieprasījuma balsot ar balsošanas kartītēm, lūdzu balsu skaitīšanas komisiju sagatavoties darbam. Es aicinu godājamos deputātus balsot, kuri ir par Birutas Puķes ievēlēšanu Augstākās tiesas locekles amatā. Kas, lūdzu, ir pret? Kas, lūdzu, atturas?

M.Kārkla: Par- 61, pret- 16, atturas- 30.

Priekšsēdētājs:
Līdz ar to lēmums par Birutas Puķes ievēlēšanu netiek pieņemts, un tālāk es pasludinu 30 minūšu ilgu pārtraukumu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs:
Noklausīties informāciju par degvielas problēmām. Šis uzaicinājums attiecas arī uz deputātu Geidānu. Es domāju, ka mēs varam turpināt darbu, un, kā mēs paši nobalsojām, tad vārdu dosim ministram Lazdiņam ziņojumam par degvielas problēmām Latvijas Republikā. Vienosimies, ka šim jautājumam varētu veltīt 30 minūtes, tas ir, ministrs informēs mūs un pēc tam mēs varēsim uzdot jautājumus. Lūdzu.

A.Lazdiņš:
Cienījamie deputāti! Stāvoklis, kāds šodien republikā ir ar automobiļu degvielu un pirmām kārtām ar benzīnu, protams, interesē ļoti daudzus. Bija pat deputāta pieprasījums, uz kuru rakstveida atbildi sagatavoja apvienība "Degviela", kura republikā ir visatbildīgākā par degvielas fondu realizāciju patērētājiem tādos daudzumos, kā tas ir šogad paredzēts mūsu attiecīgajos plānos. Tajā pašā laikā ir zināms, ka bija periods, kad individuālajam patērētājam degvielu nemaz nedeva, pēc tam, kā jūs zināt, bija noteikta kārtība, ka vienā uzpildē deva 20 litrus. Patlaban ir noteikta kārtība, ka individuālajam patērētājam dod šādu degvielas daudzumu: vieglajām automašīnām- 60 litrus, smagajiem motocikliem- 40 litrus, motocikliem- 40 litrus un laivām- 20 litrus vienā mēnesī.
Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šī noteiktā kārtība nedod to rezultātu, kuru gribējām sagaidīt, jo tas viss, kas saistīts ar degvielu un ar braukt gribēšanu, no vienas puses, un kopējo resursu trūkums, no otras puses, rada lielu neapmierinātību iedzīvotājos, ka normas nepareizi noteiktas, ka degviela ir jādod vairāk utt. Šī kārtība ne visus apmierina, tāpēc, izskatot šo jautājumu, valdība pieņēma lēmumu ieviest talonu sistēmu, lai nodrošinātu kontroli pār to degvielas daudzumu, kas tiek pārdots individuālajiem patērētājiem. Taloni pašreiz tiek drukāti, ja tipogrāfijas izpildīs līgumus, kā mēs ceram, tad ar pirmo jūliju varēs ieviest šos talonus, kurus pēc iepriekšējām sarunām ar Valsts autoinspekciju, diemžēl pēc grūtām sarunām, jo šos talonus patērētājiem laikam tā nevarēs piegādāt, kā piegādā cukura talonus un arī pārējos talonus, ir panākta zināma vienošanās, ka šo jautājumu varēs kārtot ar viņu starpniecību. Vietējās padomes neizrāda sevišķu aktivitāti šajā jomā, daudzi pat uzskata, ka šī talonu sistēma nav vajadzīga. Atklāti sakot, es personiski domāju, ka tas ir tikai tāds nabadzības apliecinājums. Iespēju pilnībā kontrolēt šo benzīna patēriņu šī sistēma tik un tā neradīs, jo šodien ir tāda situācija, ka bieži vien negodīgi autobraucēji, uzpērkot un piekukuļojot tos pašus degvielas operatorus, saņem vairāk. Rodas loģisks jautājums: kā tad tā? Pagājušajā gadā varēja normāli saņemt degvielu, šogad pirmajā ceturksnī varēja normāli saņemt degvielu, tiklīdz Latvija pieņēma neatkarības Deklarāciju, tā degvielas vairāk nav.
Ir nepieciešams mazliet ilgāk pakavēties pie šī jautājuma, lai apmēram izjustu tos skaitļus, ar kādiem mums šodien jāiztiek. Kad tika noteikti benzīna fondi 1990.gadam, pirmā piegājienā Maskavas Valsts plāns republikai iedalīja tā sauktajam valsts pasūtījumam par 36 000 tonnām degvielas mazāk, nekā tas bija vajadzīgs, lai nodrošinātu šo valsts pasūtījumu pilnā apjomā. Bez tam tika ieteikts, ka tā saukto pārējo patērētāju vajadzībām, tas ir, ārpus valsts pasūtījuma, par degvielas piegādi ir jāslēdz tiešie līgumi ar uzņēmumiem, kuri ražo šo degvielu, lai saņemtu trūkstošos degvielas daudzumus. Tirgus fondam tika iedots 24 000 tonnas mazāk, nekā bija pieprasīts. Analizējot stāvokli, nonācām pie slēdziena, ka būs benzīna deficīts, ja papildus nedabūsim ap 40 000-60 000 tonnām. Pirmajā ceturksnī deva benzīnu pēc tā paša režīma kā iepriekš arī individuālajiem patērētājiem, un pirmajā ceturksnī tika patērēts 10 000 tonnas. Šīs
10 000 tonnas, pieņemot lēmumu par Lietuvas blokādi, radīja nopietnas bažas, ka tās papildinās jau pirms tam trūkstošās 24 000 tonnas, kuras netika iedalītas fondam. Šīs pirmajā ceturksnī pārsniegtās 10 000 tonnas, ja pārtrauktu piegādes, mūs varēja novest kritiskā situācijā, tāpēc tika pieņemts pirmais lēmums- uz laiku pārtraukt benzīna pārdošanu iedzīvotājiem. Periodā, kamēr benzīns netika nemaz pārdots, uzkrāja 12 000 tonnas. Tās nosedza to patēriņu, kas bija pārsniegts pirmajā ceturksnī. Uzkrājumi radās tāpēc, ka tika ierobežots arī valsts transportam. Papildus uzkrāja benzīnu apmēram 31 tūkstoti tonnu A-76 benzīna. Bet A-93 benzīna pārvietošana no Mažeiķiem uz citiem pārstrādes uzņēmumiem, arī uz Gorkiju, noveda pie tā, ka maijā no Gorkijas mums nepiegādāja
7,5 tūkstošus tonnu. Rezultātā benzīna A-93 daudzums katastrofāli samazinājās. Patlaban var sacīt, ka par pirmo pusgadu kopumā visām vajadzībām nav piegādāts 24 000 tonnu benzīna. Lauku vajadzības pavasara sējas darbiem, kā es teicu agrāk, praktiski nodrošinātas, kravas pārvadājumi arī ir nodrošināti, bet mēs uzskatījām, ka nav citas iespējas kā vien stingri ieturēt to benzīna tirgus patēriņa režīmu, kāds ir iespējams, lai vēlāk nenonāktu katastrofālā situācijā. Daži skaitļi: 1986.gadā pircēji patērēja ap 83 000 tonnu benzīna, 1987.gadā- 108 000 tonnas, 1988.gadā- 135 000 tonnas, 1989.gadā-
157 000 tonnas. Šogad tirgum ir iedalīts 174 000, bet uzskatām, ka arī
24 000 ir par maz. Tas ir saistīts ar kooperatīvu darbu un kooperatīvu vajadzībām. Pie tam jāteic, ka kooperatīvu vajadzībām, tā sakot, mūsu iepriekšējie saimnieki centrā Maskavā, respektīvi, Valsts plāns un Savienības materiāli tehniskā apgādes komiteja nedalīja nevienu gramu. Tātad kooperatīvu attīstībai jāņem no tiem pašiem resursiem, kas faktiski mums ir republikā. Viss rada pašreizējo stāvokli. Ja iepriekšējos gados kopumā trūka pirmajā ceturksnī, ņēma uz otrā ceturkšņa rēķina, trešajā- no ceturtā, uz tā saukto piekto kaut ko iedalīja papildus, kaut ko noņēma no eksporta un papildus deva dažādām republikām, arī mums. Tagad, zinot, ka Padomju Savienībai ir vairāki desmiti pāri par 50 miljoniem deficīta naftas ieguvē un pārstrādē, nav ne mazāko cerību, ka mums izdosies kaut ko papildus saņemt otrajā pusgadā. Iepriekšējā valdība griezās ar pretenzijām Savienības Ministru padomē, Valsts plānā un divas reizes Savienības materiāli tehniskās apgādes komitejā, kā arī Augstākajā padomē, bet rezultātu nebija. Šajā laika posmā esam griezušies vairākas reizes Savienības materiāli tehniskās apgādes komitejā. Atbilde mums faktiski nekādas cerības nedod, un ne tāpēc, ka pret Latviju izturētos kaut kā negatīvi, bet tāpēc, ka benzīna trūkst Ukrainā, Dienvidkazahijā, Murmanskā trīs nedēļas absolūti nav bijis benzīna. No sarunām es sapratu, ka vienus naftas produktus samazina par 5%, tas nozīmē, ka mūsu resursi vēl ies uz leju. Tas viss kopā rada nopietnu satraukumu. Kā es jau teicu, par pirmo pusgadu netika piegādāts 24 000 tonnu. Mēs diennaktī drīkstētu izņemt 2800 tonnu, bet faktiski izņem 3200-3300 tonnu.
Loģiski, ka šodien rodas vesela virkne jautājumu, ko tad vēl var un ko vajadzētu darīt, jo iedzīvotājiem ir ļoti lieli uzkrājumi, kas iegūti gan godīgā, gan negodīgā ceļā. Saprotam, ka benzīnu mājās neglabā atbilstoši ugunsdzēsēju noteikumiem. Es domāju, ka šeit būtu vēlams, lai attiecīgie ugunsdzēsēju dienesti tomēr paskatītos pa saimniecībām, jo benzīnu glabā dzīvokļos, pagrabos, uz balkoniem, šķūnīšos un visur citur. Cik tur trūkst, lai notiktu nelaime. Mēs esam lūguši iekšlietu daļai pievērst tam uzmanību. Cik man zināms, pagaidām nekāds darbs netiek veikts. Mēs esam lūguši, lai apvienība "Degviela", kas par šo saimniecību atbild, nodrošinātu nepieciešamo kārtību degvielas uzpildes stacijās. Ir notikuši pat nopietni bruņoti ekscesi, ar ieroču palīdzību ir mēģināts izspiest benzīnu. Ir bijuši gadījumi, kad notikusi fiziska izrēķināšanās ar degvielas uzpildes staciju darbiniekiem. Ko šādā situācijā var izdarīt viens operators, lai cik godīgs viņš arī būtu. Diemžēl tādā sistēmā mēs esam dzīvojuši un tik tālu nonākuši, ka nevar pat uzticēties, tos zīmodziņus iespiež tā, kā vajag, jo notiek visādi. Es esmu braukājis pa visu republiku un redzījis- kārtības nav. Kārtību nenodrošina ne apvienība "Degviela", ne vietējās padomes. Ja stāvoklis neuzlabosies, nebūs citu iespēju, kā griezties pie sabiedrības ar lūgumu, lai nāk palīgā.
Degvielas uzpildes uzņēmums operatīvi strādā ar invalīdiem. Lai palīdzētu invalīdiem saņemt benzīnu, Rīgā speciāli tika izveidotas divas degvielas uzpildes stacijas, kur benzīnu saņem tikai invalīdi. Invalīdu biedrībai deva iespēju izdalīt speciālas kartes, un tās tika izdalītas tieši tiem invalīdiem, kuriem bija nepieciešams. Es pagājušajā sestdienā pats personiski pārliecinājos, kā invalīdi tiek apkalpoti. Visas invalīdu mašīnas bija ar attiecīgajām zīmēm. Tas liecināja par to, cik aktīvi un pareizi strādā šīs invalīdu biedrības, kurām nāca pretī. Ar to es gribētu teikt, ka degvielas uzņēmumu darbinieki vieni paši nav spējīgi atrisināt šos jautājumus. Lietuvieši izdarīja vienkārši, viņi degvielas uzpildes stacijā nosēdināja vai nu cilvēku, kuram varēja pilnīgi uzticēties, VAI darbinieku, kurš skatījās tehniskās pases un iespieda attiecīgos zīmodziņus. Mēs arī vairākkārt esam lūguši tādu palīdzību, bet līdz šim to saņēmuši neesam.
Tas bija galvenais, ko es gribēju jums pateikt. Tāds ir stāvoklis. Taču situācija mainās ļoti krasi. Patlaban A-93 benzīns ir atlicis 4200 litri, tas nozīmē, ka nāksies atkal paskatīties, vai A-93 benzīns nav jāierobežo. A-76 benzīns būs. Lūk, tāds apmēram stāvoklis. Varbūt kādam būs papildu jautājumi. Mēģināšu atbildēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lai uzdotu jautājumus, ir pierakstījušies septiņi cilvēki. Vai vēl kāds vēlas uzdot jautājumus? Lūdzu, dariet to ar sekretariāta starpniecību, lai jautājumu uzdošanas secību varētu sadalīt starp frakcijām. Pagaidām pirmajam es dodu vārdu deputātam Karlsonam.

J.Karlsons:
Cienījamo ministr! Jūnija sākumā autodegvielas uzpildes stacijām tika dots rīkojums, kuru parakstījis Paņins un esat apstiprinājis jūs. Tajā izskaidrota benzīna sadales kārtība autodegvielas uzpildes stacijās. Par to mēs nerunāsim, jo es sapratu, ka pāriesim uz talonu sistēmu un tad acīmredzot tās nepilnības ar atgriezenisko saiti, droši vien, izzudīs. Pats galvenais- mans jautājums ir par Reglamenta piekto un sesto punktu- par benzīna izdalīšanu citām republikām. Piektajā punktā ir pieļauts izdalīt citu republiku automašīnām 20 litrus, bet 6.punktā ir aizliegts vispār iedalīt automašīnām ar Igaunijas numuru. Sakiet, kā to varētu izskaidrot, kā to varētu komentēt, ņemot vērā, ka mēs esam ratificējuši Ministru padomes nolīgumu par triju Baltijas republiku ekonomisko sadarbību? Esiet tik laipns!

A.Lazdiņš:
Igauņiem, par cik viņiem Kirišu naftas pārstrādāšanas uzņēmums ir pilnīgi blakus, izdevās neatkarīgi no lietuviešu varianta momentāli no turienes saņemt benzīnu. Tas viņiem nāca pat daudz labāk, nekā pirms tam. Izmantojot šo stāvokli, lietuvieši varēja braukt, arī mēs varējām braukt uz Igauniju un pildīt benzīnu neierobežotā daudzumā. Toreiz igauņi neaizliedza. Taču viņus iztukšoja. Ļoti īsā laikā igauņi tika iztukšoti tik tālu, ka viņi pieņēma lēmumu- benzīnu vispār pildīt tikai mašīnām, kuru vadītāji uzrādīs Igaunijas vizītkartes. Mēs ar viņiem nesarunājām. Bet mēs taču esam kaimiņi un pie viņiem tāpat braucam. Taču igauņi saka- nedodam nevienam- arī Latvijas vai Lietuvas individuālajiem patērētājiem. Pēc tam, kad jautājums bija tā nostādīts, es pats viņiem personīgi jautāju- bet kā tad būs, kad brauksiet jūs pie mums. Tad arī mēs nebūsim spējīgi jums dot benzīnu, jo mums ar benzīnu nav nemaz tik spīdoši. Viņi teica, mēs to saprotam, bet, lai nerastos papildu domstarpības, ka vienam it kā dos, bet otram nedos, tad mēs dosim tikai igauņu autobraucējiem, bet pārējiem ne. Tāpēc parādījās šis ieraksts, ka igauņiem pagaidām, kamēr viņi neatceļ šo noteikumu, mēs benzīnu arī nedodam.
Otrs moments- attiecībā uz pārējām republikām tika noteikts, ka vienā reizē vienā pildījumā dot 20 litrus, iespiežot zīmodziņu, jo 20 litri pilnīgi pietiek, lai Latviju izbrauktu krustām šķērsām. Tāds bija iemesls. Mēs ar igauņiem uzturam operatīvus sakarus. Tikko igauņi mums aizliegumu noņems, arī mēs momentā to noņemsim.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Jautājums deputātam Aizezeram.

J.Aizezers:
Godājamais ministr! Vispirms personīgi es nevaru piekrist piedāvātajai sistēmai, ka degvielu sadala autoinspekcijas. Manuprāt, tā jāsadala pašvaldības orgāniem, kaut vai izpildkomitejām.

A.Lazdiņš:
Es jums piekrītu, tikai nezinu, kāpēc viņi negrib tam piekrist.

J.Aizezers:
Man vēl jautājums- kā mēs apgādāsim un kā tiek ierēķināts ar benzīnu apgādāt tās lauku palīgsaimniecības un zemnieku saimniecības, kurās ir traktori, mazie motobloki?

A.Lazdiņš:
Jautājums ir pareizs. Tas praktiski ir atrisināts, ja darbojas tā, kā tas ir noteikts šodien attiecīgiem Lauksaimniecības ministrijas dienestiem rajonos un vietējās padomēs. Visas palīgsaimniecības, jaunās saimniecības jeb jauno zemnieku saimniecības, fermeru saimniecības benzīna, dīzeļdegvielas fondus saņem no Lauksaimniecības ministrijas. Ir cita patērētāju kategorija, ar kuru diemžēl zināmu laiku bija nesaprašanās. Taču šodien arī šis jautājums ir noņemts no dienas kārtības, tas ir, par tiem, kuriem mājās ir dažādi motobloki, mazie traktoriņi un tamlīdzīgi. Arī šiem patērētājiem ir noteikts, ka viņi, uzrādot tehnisko pasi, var saņemt degvielu caur vietējo pašvaldību vai degvielas stacijās. Nosakot viņiem vajadzīgo limitu arī no lauksaimniecības fondiem, mēs degvielas apvienībai stingri esam noteikuši vienu lietu- simtprocentīgi visi fondi, kas ir izdalīti lauksaimniekiem, lauksaimniekiem arī jāsaņem. Pārējiem var būt ierobežojumi uz kaut kādu laika periodu. Taču laukiem, kas tiem gadā ir paredzēts, tas tiem arī ir jāsaņem. Tāpēc visai šai kategorijai ir jāsaņem no minētajiem fondiem. Tomēr uz vietām, ja tā var sacīt, ir zināma pašdarbība. Vietējās saimniecības pēkšņi nezin kāpēc nedod jaunajiem saimniekiem degvielu, lai gan viņiem no saimniecībām ir jāsaņem. Kā vispār ir noteikts apgādāt lauku iedzīvotājus? Lauku iedzīvotājiem jau vairākus gadus, no sākuma eksperimenta veidā, pēc tam praktiski, ir atļauts degvielu saņemt no vietējām kolhozu un padomju saimniecību naftas bāzēm. Pēc saraksta, ko izpildkomitejas un saimniecības sastādījušas par savu iedzīvotāju mašīnām, tiek pievesta degviela uz vietām, un saimniecībām ir tiesības izdalīt patērētājiem, lai viņiem nebūtu jābrauc tālu kaut kur citur. Ja saimniecības to nedara, tad, piedodiet, tā ir viņu pašu, kā saka, zināma bezatbildība.

Priekšsēdētājs:
Jautājumu uzdod deputāts Zatuliviters.
Es ļoti atvainojos, mums tad ir jāizlemj- deputātiem visiem kopā, mums ir 17 cilvēki. Lai jautā? Lūdzu.

V.Zatuliviters:
*/Šodien presē es izlasīju par to, ka daļa degvielas tiks realizēta par komerciālām cenām. Lūdzu, vai nu apstipriniet to, vai atsauciet, tad man būs otrs jautājums./

A.Lazdiņš:
*/Kad Ministru padomē izskatīja jautājumu par komerciālajām cenām, tas bija pagājušajā sēdē, es ierosināju jautājumu par to, vai būs komerciālās cenas automobiļu benzīnam. Tāpēc es domāju, ka komerciālās cenas var būt tikai tam benzīna daudzumam, ko dabūs virs limitiem, virs fondiem, kas ir iedalīti saskaņā ar spēkā esošajiem valsts plāniem un limitiem. Bet dažiem kooperatīviem ir tieši sakari ar Krievijas Federāciju un [tie] transportē no turienes benzīnu, viņi lūdz atļauju pārdot to šeit par komerciālajām cenām, t.i., iznāks it kā papildu daudzums benzīna par noteiktu kontrolējamu summu virs noteiktās cenas, 30 vai 40 kapeikām. Dabīgi, ka tas ir jāpadara likumīgs. Es domāju, būtu pareizi, ja valdība, izskatot šo jautājumu kopumā, pieņemtu šādu lēmumu. Šodien valdība to nepieņēma. Taču izņēmuma kārtā tagad var būt neliels daudzums benzīna kādā kooperatīva degvielas uzpildes stacijā, un viņi pārdos tādu benzīnu par komerciālām cenām./

V.Zatuliviters:
*/Te rodas pilnīgi likumīgs otrs jautājums, tas izriet no pirmā. Mēs saņemam benzīnu pēc valsts izcenojumiem uz valsts mazumtirdzniecības cenu pamata, un pēkšņi, neprasot piegādātāja piekrišanu, ierosinām daļu degvielas realizēt par komerciālām cenām. Vai tas ir likumīgi no ekonomikas viedokļa?/

A.Lazdiņš:
*/Es gribu jūs nedaudz palabot, piedodiet, lūdzu. Mēs saņemam benzīnu par valsts cenām atbilstoši par vairumtirdzniecības cenām, kā pienākas, un pārdodam par vairumtirdzniecības vai tirgus cenām. Runa ir par to, ka kaut kāds kooperatīvs kaut kur pērk benzīnu par komerciālām cenām un pārdod to šeit arī par komerciālām cenām./

Priekšsēdētājs:
Jautājumu uzdod deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš:
Sakiet, lūdzu, vai mums nevajadzētu rīkoties tāpat, kā to darīja kolēģi lietuvieši, noteicot īpašu administratīvo un kriminālo atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar benzīna un citu līdzīgu izstrādājumu pārdošanas pārkāpumiem?

A.Lazdiņš: Jums ir pilnīga taisnība. Šodien ir noteikts administratīvais sods, kas jau eksistēja visu laiku. Ir vairāki lēmumi, kuri nosaka, ka var saukt pie atbildības par spekulāciju, bet tur ir tāda interesanta piezīme- ja ir redzams nozieguma sastāvs. Tagad tas ir, kas aiztur attiecīgā lēmuma darbību. Lietuviešiem ir noteikts strikti, un tika izdots Augstākās padomes lēmums, kas noteica gan naudassodu vairāku simtu apmērā, tas bija pat 500-1000 rubļu apmērā, gan arī cietumsodu, ja nemaldos, līdz četriem gadiem. Es šo problēmu vairākas reizes esmu mēģinājis kustināt. Pagaidām pie mums vienkārši nav izdevies to iekustināt. Pēdējā atbilde, ko man deva, bija- jūs paši sagatavojiet lēmumu, un tad mēs paskatīsimies.
Es domāju, ka vislabāk un vispareizāk būtu, ja lēmumu, kas saistīts ar juridisko un pārējo pusi, mēs ierosināsim kā tādu, bet jāgatavo tas ir attiecīgajiem tieslietu orgāniem. Ka tāds lēmums būtu vajadzīgs, tas ir nenoliedzami. Mēs tautu esam tik tālu, piedodiet, izlaiduši, ka mēs neesam spējīgi viņu, kā saka, saukt pie kārtības, jo esošie likumi praktiski neiedarbojas.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Jautājumu uzdod deputāts Celmiņš.

J.Celmiņš: Es atvainojos, ja šis jautājums varbūt nav jāadresē jums. Taču varbūt jūs savu viedokli varat izteikt. Šobrīd transportlīdzekļu īpašniekiem ir ierobežotas iespējas lietot transporta līdzekli. Mēs perspektīvā varam plānot, ka tas būs arī turpmāk. Bet transporta nodoklis ir jāmaksā pilnā apjomā.
Vai šinī situācijā nebūtu lietderīgi pārskatīt arī jautājumu par transporta līdzekļa nodokļa apjoma procentuālu samazināšanu?

A.Lazdiņš:
Laikam jau tas būtu pareizi, bet tas ir apmēram tas pats, ja jūs visu laiku maksājat par karsto ūdeni. Taču karstais ūdens jūsu dzīvoklī te ir, te atkal nav. Tā sistēma ir tāda, ka es nezinu, kā vispār šo jautājumu varētu noregulēt.
Bet tam, ko jūs sakāt, tam es piekrītu, jo teiktais ir taisnība. Vajadzētu iet vēl tālāk, ja jau mums cieš tautsaimniecība, ja tā var sacīt, cieš ienākuma nodoklis, budžeta maksājumi, tāpēc ka mēs nevaram realizēt degvielu tik daudz, cik tā ir vajadzīga. Tad jau tai ķēdītei vajadzētu iet atpakaļ, lai ciestu tas piegādātājs vai arī lai ciestu tas, kas nepiegādā un neļauj piegādāt degvielu. Mēs šodien pa vertikāli esam absolūti bezspēcīgi, lai varētu saņemt kaut kur papildu degvielu. Mēs esam pa vertikāli absolūti bezspēcīgi, ja kāds Maskavā pasaka- viņiem noņemt. Mēs valdībā neviens neesam spējīgi šo jautājumu atrisināt. Tāds ir mans viedoklis.

Priekšsēdētājs:
Jautājumu uzdod deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs:
*/Man vienkārši ir tāds jautājums- padoms. Mēs, privāto automobiļu īpašnieki, maksājam naudu atkarībā no automobiļa dzinēja. Kad jūs nosakāt mēneša patēriņa režīmu "Taurijai", "Zaporožecam" vai, teiksim, "astotniekam" vai "devītniekam", tad tie ar šiem litriem nobrauks 650 km. "Ņiva-2121", VAZ, GAZ-24 un šīs klases mašīnas ar šiem 60 litriem nobrauc 450 km. Es domāju, reiz jūs nosakāt benzīna daudzumu, paskatieties tehniskos raksturojumus. Tāpēc ka mums nav svarīgi, cik mēs nopirkām benzīnu, bet cik mēs varam ar to nobraukt. Reiz organizējas kaut kāda sistēma, man vienkārši ir lūgums jums: padomājiet par to, lai tiktu noteikta diferenciācija. Paldies./

A.Lazdiņš:
*/Redziet, es varu teikt tikai vienu: diemžēl tik īsā termiņā, kāds mums praktiski tika dots, grūti noteikt, cik degvielas prasa katra mašīna. Tagad visi šie limiti sajaukušies četros skaitļos: 60, 40, 30 un 20. Parādījās puiši, kuriem, izrādās, speciāli neierakstīja, ka jādod arī mopēdiem. Bet rezultātā puiši izlej no automašīnām benzīnu, t.i., grib braukt. Parādījās invalīdu motoratiņi, kuri, izrādās patērē septiņus litrus. Bet skaitījās, ka tie patērē divus trīs litrus. Radās situācijas, kad blakus "Zaporožecam", tam ir 32 zirgspēki, ir liels motocikls ar blakusvāģi- pirmajam dod 60, otram- 20.
Pēc tam nākamais jautājums: kad, kas un kādā nolūkā patērē? Es varbūt braukšu sēņot, bet ir cilvēki, kuri dzīvo, teiksim, Ķekavā, bet viņš ir invalīds, vai viņš strādā Rīgā. Katru dienu viņam jābrauc turp un atpakaļ. T.i., tik daudz ir individuālu situāciju! Un šajā ziņā mēs nonācām līdz tādam priekšlikumam: iedzīvotāju skaits pie mums Rīgā, Latvijā tuvojas trim miljoniem, bet mašīnas ir ap 250 tūkstošiem. Daļai īpašnieku tā zināmā mērā ir greznība, bet daļai īpašnieku tā ir tieša nepieciešamība. Tāpēc varbūt tas ir slikti, bet nabadzības dēļ mēs domājam, ka pagaidām jāiztiek ar to, kas ir, un katrs gadījums jāskata atsevišķi. Kas ir atsevišķs gadījums? Pēkšņi zvans: palīdziet mums, man nomira sieva, viņa atrodas Rēzeknē, bet benzīna nav nemaz. 10 minūšu laikā cilvēkam pateica, kur viņš var braukt, lai uzpildītu degvielu, cik viņam vajag bērēm. Nē, es neredzu šodien citu situāciju.
Turklāt sekojošais. Es tomēr domāju, vai tiešām kaut kad trešajā ceturksnī vai nākamajā gadā šī situācija visumā neuzlabosies? Ja neuzlabosies, mēs varbūt nonāksim pie tā, ka normēsim, saprotiet, pa pieciem litriem. Vai iesim tā kā Dienvidslāvija, kur deva tikai 20 litrus mēnesī. Un tad tu vari braukt vienu reizi ceturksnī. Es domāju, ka šodien mašīna ir mašīna, un pēc iespējas mēs skatāmies individuāli./

L.Kurdjumovs:
*/Lūdzu, atvainojiet. Jūs ieviesīsiet talonus. Es lūdzu priekšsēdētāju atvainot mani, tagad jau vairs nav jēgas, bet es lūdzu, kad būs šie taloni, lai šis jautājums tiktu ņemts vērā. Protams, patērētājam nav jācieš./

Priekšsēdētājs:
Jautājumu uzdod deputāts Blažēvičs.

J.Blažēvičs:
Es piekrītu jūsu domai, ka taloni jādala inspekcijai, pēc tam pagasta pašvaldībām. Bet vai jūs stādāties priekšā šo darba apjomu, kāds jāveic pagasta pašvaldībai, īpaši tur, kur ir viena autoinspekcija pilsētā un rajonā? Vai jūs domājat šiem darbiniekiem kaut kādā veidā kompensēt par darbu, ko viņi veiks talonu izsniegšanā?

A.Lazdiņš: Pirmkārt, ko darīt? Nedot šos talonus? Otrkārt, kādreiz bija ceturkšņa taloni individuālajam sektoram, kad nebija šīs ažiotāžas. Talonus pārdeva veikalos, pārdeva atsevišķos degvielas uzpildīšanas punktos, jo tad nebija nekādu ierobežojumu.
Skaidrs, ka šodien taloni ir jādala caur kaut kādu sistēmu, kas zināmā veidā kontrolētu, kam šos talonus dod un cik? Talonu nebūs vairāk, kā attiecīgajā tirgus fondā atļaujams. Piemēram, šodien mēs individuālajam sektoram degvielas uzpildes stacijās Rīgā varam diennaktī pievest ne vairāk par 170 tonnām, tādējādi kāda no stacijām faktiski katru dienu paliek neuzpildīta. Ap pulksten septiņiem astoņiem bieži vien benzīna vairāk nav. Vietējā pašpārvalde ir pārslogota, bet kam lai mēs talonu sadali dodam? VAI nevar, varbūt autoamatieri? Varētu dot degvielas uzpildes stacijas operatorei, lai viņa tirgojas, bet tad jāsēž vienam blakus, kas pārbaudīs šo sadali.
Pēdējais. Vai esam paredzējuši par šo lietu maksāt? Tad man ir jautājums- vai par cukura talonu izdalīšanu, par miltu un pārējo talonu dalīšanu kādam piemaksā? Ja piemaksā, tad acīmredzot būs arī šeit jāpiemaksā.

Priekšsēdētājs:
Jautājumu uzdod deputāts Špoģis. Nākošais ir deputāts Kostins. Pēc viņa vēl 10 deputāti ir pierakstījušies uzdot jautājumus. Mēs iepriekš bijām norunājuši, ka jautājumiem 30 minūtes. Šis laiks ir jau pārsniegts. Vai pārtrauksim jautājumu uzdošanu? Lūdzu, apdomājiet, un pēc deputāta Kostina uzdotā jautājuma izlemsim.

K.Špoģis:
Lauku cilvēki, kuriem diendienā darbā nepieciešams motocikls, ir ļoti neapmierināti, ka motocikliem jūnija mēnesī iedalīts trīs reizes mazāk benzīna nekā automobiļiem, tajā skaitā arī smagajiem, bet jūs tagad sakāt- 40 litri.

A.Lazdiņš: 40 litri lielajiem (750 cm3).

K.Špoģis:
Ar kuru datumu tas būtu?

A.Lazdiņš:
Tas bija jau sen, praktiski otrajā vai trešajā dienā.

K.Špoģis:
Tas nozīmē, ka tur kaut kas nav kārtībā.

A.Lazdiņš:
Atkal kārtējo reizi ķēde nav nostrādājusi. Komanda tika dota.

K.Špoģis:
Otra jautājuma daļa: vai nevar ļoti ierobežoto tirgus fondu laukiem palielināt uz ierēdņu rēķina? Mēs, deputāti, ļoti labi redzam, un man liekas, ka jūs pats arī redzat, ka pavisam maza ranga ierēdņi pa 20 un 30 kilometriem uz vasarnīcu brauc ar automobili. Tātad benzīna fondi ir bagātīgi. Mēs neiebilstam pret to, ka ejam uz staciju kājām un braucam ar vilcienu. Bet vai uz tā rēķina nevar tiem lauku motocikliem palielināt?

A.Lazdiņš:
Vieni saka, ka tirgus fonds jeb individuālajiem pārdotais benzīna daudzums sastāda piecus procentus no visa pārējā, citi nosauc 10 procentus. Pielikt klāt procentus nav nekādas grūtības. Šāds ieskats, cienījamie deputāti, ir kļūdains. Es jau teicu, ka mēs varam runāt par to benzīna daudzumu, kas ir Ministru padomes rīcībā. Par to, kas ir armijas rīcībā, mēs runāt nevaram, arī par to, kas ir aviācijas rīcībā, nevaram.
Ministru padomes rīcībā esošais benzīna daudzums dalāms trīs daļās. Viena daļa- lauksaimniecības fonds. No turienes nevar ņemt. Paliek koplietošanas transports un tirgus fonds. Jūsu zināšanai- no kopējā benzīna daudzuma 28% ir tirgus fonds, bet, ja to attiecina tikai uz koplietošanas transportu, par kuru reāli varētu runāt un kurā ieiet arī ierēdņu benzīna daudzums, kā mēs sakām, tas pret tirgus fondu ir 46,8%. Tagad, kā jūs sakāt, noņemsim no šī daudzuma nost. Ja dienā individuālajiem patērētājiem kopumā dodam pusotra tūkstoša tonnu un ja mēs noņemam no tā ierēdņa tos 10 litrus, tas ir mazāk nekā piliens. Ir noteikta tāda kārtība, ka ierēdņu mašīnās, kā jūs sakāt, pildīt drīkst vienā reizē 20 litrus. Parādiet man vietu, kur tas tā notiek! Redzat, te ir vajadzīga kontrole pār kontroli, lai šo ierēdni izsekotu, vai viņš negodīgi nesaņem benzīnu. Ierēdnim ir noteikts limits, cik viņš drīkst nobraukt. Ir transports, kam ir noteikts 2000 km, ir transports, kam noteikts 1500 vai 1200. Atliek ievērot šo limitu.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Deputāts Kostins.

V.Kostins:
*/Cienījamais ministr! Šodien avīzē ievietota apvienības "Degviela" vadītāja Djačkova intervija žurnālistiem. Tur ir jautājums, par kuru jūs runājāt,- attiecībā uz taloniem. Djačkovs saka, ka šis pasākums nebūs šķērslis blēžiem. Tas pirmais.
Otrs, talonu izlaidei būs vajadzīgi 100 tūkstoši rubļu, kuru pašlaik nav. Un jāievēro tas, ka ne jau mazums mašīnu stāv bezdarbībā. Un taloni to īpašniekiem arī pienākas. Un viņi sāks tos pārdot. Arī talonu viltošana republikā nav jaunums. Tā jūsu uzskati un cita vadītāja domas nesakrīt. Kuram ticēt?/

A.Lazdiņš:
*/Redziet, kuram ticēt? Es domāju, ka jebkurš cilvēks tic tam, kam, kā viņš domā, var ticēt./

V.Kostins:
*/Bet kas dos benzīnu?/

A.Lazdiņš:
*/Pirmais. Esošā dažādā kopēšanas un iespiešanas tehnika šodien dod iespējas ļoti viegli aizstāt talonus gan cukuram, gan citiem produktiem. Laikam ir vajadzīgas speciālās ūdenszīmes un speciāls papīrs, kura mums nav. Valstī tikai Ļeņingradā iespiež tādus speciālus talonus, kuriem nepietiek papīra, un pat sabiedrisko transportu nav iespējas apgādāt ar šādiem taloniem. Tāpēc šis variants atkrita. Ko darīja Davilovs? Tika pasūtīti divpusīgi taloni. Lai kaut kā izvairītos vai samazinātu viltošanas iespējas, uz abām pusēm talonam ir attiecīgi speciālie apzīmējumi.
Otrais. 100 tūkstoši. Jā, patiešām vajadzīgas deviņas tonnas papīra un apmēram 100 tūkstoši rubļu gadā, lai izgatavotu tik daudz talonu, cik nepieciešams. Bez tam jānoorganizē, kā minimums, divas pilnīgi jaunas mašīnas, kuras tajā termiņā, kad šo benzīna normu būs iespējams izsniegt, izvadās talonus pa visu teritoriju. Un vēl ir jānodrošina darbs, lai šie taloni vajadzīgajā termiņā atgrieztos izejas punktā. Nāksies maksāt speciālu algu cilvēkiem, kuri kontrolētu, cik talonu atgriezušies, cik parādījies lieku talonu utt. Tāpēc Djačkovs pareizi teica, ka šis darbs ir ļoti nepatīkams. Ļoti liels. Un ļoti grūts. Bet ir jāiet uz to, tāpēc ka šodien nav citas iespējas, izņemot kontroli, vai arī nāksies benzīnu nedot vispār./

Priekšsēdētājs:
Godājamie deputāti! Mēs esam jau pārtērējuši savu laiku par 15 minūtēm. Lai būtu demokrātiski, laikam ir jānobalso, vai mēs turpināsim jautājumu uzdošanu vai ne. Vēl ir palikuši desmit deputāti, kuri izteikuši vēlēšanos runāt.
No zāles:
Es tomēr gribētu uzdot vienu jautājumu. Es esmu deputāts no laukiem.

Priekšsēdētājs:
Ļoti daudzi gaida rindas kārtībā- deputāti Repše, Grūbe, Providenko, Agafonovs, Preinbergs, Kinna, Mihailovs, Caune, Gabrānovs, Stepičevs. Jautājums jāizlemj ar balsošanu. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu, balsosim par vai pret jautājumu uzdošanas turpināšanu. Rezultāts: diemžēl mazākums. Jautājumus pārtraucam. Paldies ministra kungam. Deputāti, kuriem ir konkrēti pieprasījumi, var tos iesniegt rakstiski vai zvanīt pa telefonu 224444. Tas ir mans tiešais telefons. Neapskaudīsim ministra kungu par tiem zvaniem, kuri būs.
Pirms turpinām darbu, vārds deputātu frakcijas "Līdztiesība" pārstāvim.

M.Gavrilovs:
*/Frakcija "Līdztiesība" sniedz šādu paziņojumu sakarā ar to incidentu, kas notika no rīta:
"Deputātu frakcijas "Līdztiesība" paziņojums. 11.-12.jūnijā sesijas plenārsēžu laikā vairākkārt tika pārkāptas deputātu tiesības. Tā 11.jūnijā deputāts Zaļetajevs jau bija tribīnē, bet uzstāšanās pašā sākumā A.Krastiņš bez pietiekama pamatojuma viņam liedza vārdu. Tālāk, A.Krastiņš nozīmēja atkārtotu balsošanu pēc tam, kad Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāts M.Dudelis neieguva ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. Pārkāpjot pagaidu reglamenta 6.pantu, Krastiņš pastāvīgi komentēja frakcijas "Līdztiesība" deputātu jautājumus un uzstāšanās, visrupjākā formā tas tika demonstrēts 12.jūnija rīta sēdē attiecībā uz deputātu Ščipcovu. Kad neatkarīgais deputāts Aleksejevs šajā sakarā izteica protestu, priekšsēdētājs Krastiņš pārtrauca deputātu, izslēdzot mikrofonu, un atņēma viņam vārdu uz visu dienu. Tas pārpildīja pacietības kausu, un mēs bijām spiesti protestējot atstāt sēžu zāli līdz pārtraukumam. Frakcija "Līdztiesība" vēršas pie Augstākās padomes Mandātu un deputātu ētikas komisijas ar prasību izskatīt deputāta Krastiņa uzvedību." Tas ir mūsu frakcijas paziņojums./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu komisiju saņemt šo iesniegumu, un tagad turpināsim mūsu darbu. Mums jāizlemj jautājums par Augstākās tiesas ievēlēšanu. Es lūdzu tribīnē Zaigu Raupu. Komisijas pārstāvjus lūdzu sagatavoties ziņojumu sniegšanai.

T.Jundzis:
Cienījamie deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija viennozīmīgi atbalsta Raupas kandidatūru Augstākās tiesas locekļa amatam.

L.Muciņš:
Likumdošanas jautājumu komisijā deviņi locekļi bija par, pret un atturas nav.

Priekšsēdētājs:
Godājamie deputāti! Jums ir iespēja uzdot jautājumus. Nav. Paldies Raupas kundzei. Viņa var ieņemt savu vietu zālē. Kas vēlas izteikties par šo kandidatūru? Nav pieteikumu. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu deputātus balsot par, pret vai atturoties par Zaigas Raupas kandidatūru. Rezultāts. Apsveicam Zaigu Raupu ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Aicinām tribīnē Ritu Saulīti, lūdzu komisiju sniegt ziņojumu.

T.Jundzis:
Aizsardzības un iekšlietu komisija Ritas Saulītes kandidatūru atbalsta.

L.Muciņš:
Likumdošanas jautājumu komisija arī atbalsta: 9- par, pret, atturas nav.

Priekšsēdētājs:
Kādi jautājumi ir deputātiem? Nav. Paldies Saulītes kundzei. Vai debatēs vēlas kāds uzstāties? Nevēlas. Reģistrācijas režīmu. Balsošanas režīmu. Rezultātu. Apsveicam Saulītes kundzi ar ievēlēšanu par Augstākās tiesas locekli.
Godājamie deputāti! Jūsu sarakstā vēl bija Vietnieka kandidatūra. Kā noskaidrojām konsultācijās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju, viņam ievēlēšanas termiņš beidzas tikai šā gada oktobrī un mums nav viņš jāpārvēl.
Lūdzu tribīnē Augstākās tiesas locekļa kandidāti Rutu Zaķi. Lūdzu komisijām būt gatavām sniegt ziņojumu.

T.Jundzis:
Rutas Zaķes kandidatūru Aizsardzības un iekšlietu komisijā atbalsta.

L.Muciņš:
Atbalsta. 9- par, pret, atturas- nav.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi deputātiem? Jautājumu nav. Paldies Zaķa kundzei. Lūdzu uz jautājumiem turpmāk pierakstīties.

V.Zatuliviters:
*/Man jums ir viens jautājums. Varbūt nepieciešamība atbildēt atkritīs, bet, lūk, šeit, īsajā izziņā, nav atzīmēts jūsu mācību laiks augstākajā mācību iestādē. Es, pamatojoties uz izziņu, secinu, ka jūs to beidzāt neklātienē. Tā ir?/

R.Zaķe:
*/Nē, vakara [nodaļā]./

V.Zatuliviters:
*/Vakara? Es sapratu jūs, paldies./

Priekšsēdētājs:
Kādi vēl jautājumi pretendentei? Vairāk nav. Kurš vēlas uzstāties debatēs? Neviens nevēlas. Reģistrācijas režīmu. Balsošanas režīmu.
Rezultātu. Apsveicam ar ievēlēšanu.
Līdz ar to esam ievēlējuši tos Augstākās tiesas locekļus, kuru uzvārdi bija minēti lēmuma projektā. Par papildu kandidātiem lemsim tad, kad būs sagatavots šis lēmuma projekts, kā arī ja būs jālemj par atsevišķu Augstākās tiesas locekļu pilnvaru pagarināšanu. Runa ir par tiem, kurus mēs neesam ievēlējuši, bet kuru lietvedībā atrodas krimināllietas, kuras ir jāpabeidz vistuvākajā laikā un kuras pretējā gadījumā vajadzētu sākt izskatīt pilnīgi no jauna. Tas nav Latvijas Republikas interesēs.
Pagaidām, turpinot šo darbu, jāievēl Latvijas Republikas Augstākās tiesas piesēdētāji. Lēmuma projektā minēti tikai Augstākās tiesas piesēdētāju vārdi. Otrajā grāmatiņā ir minēti arī anketas dati par šiem Augstākās tiesas piesēdētājiem. Mums vēl būs jādiskutē, kādā veidā vēlēsim piesēdētājus, jo arī tas nav nekur reglamentēts. Tieši par pašu procedūru. Kā es zinu, abām komisijām ir ierosinājumi, kādā veidā šīs vēlēšanas izdarīt. Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! No 313 šeit minētajiem uzvārdiem mūsu komisija pēc vairāku darba stundu apmēram četrdesmit uzskatīja par neiespējamu atbalstīt. Es runāšu tikai par tiem principiem, pēc kuriem mēs vadījāmies.
Pirmkārt jāņem vērā, ka mēs nevienu neatlaižam no darba. To mēs neņēmām vērā, arī vēlot Augstāko tiesu. Bet būtu jāņem vērā, jo mēs izvēlamies cilvēkus, kuriem gribam uzticēt citu cilvēku likteņus. Un te primārais ir nevis šo cilvēku labsajūta tajā vai citā vietā un amatā, bet to cilvēku liktenis, kurš būs viņu rokās. No šī principa vadoties, mēs nevarējām atbalstīt tādus cilvēkus, kuri ir vairāk nekā politizējušies. Iznāk dīvaina situācija: vēl Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma lēmumu par tautas tiesnešu partijas piederības apturēšanu, bet tajā pašā laikā šeit no 313 minētajiem uzvārdiem 163 ir partijas biedri.
Tagad iedomājieties, ka šis Latvijas PSR Augstākās padomes lēmums darbojas. Tātad sēž tiesnesis, viņš tiešām nevar būt nevienas partijas biedrs, bet viņam vienā un otrā pusē sēž partijas biedri. Mēs visus šos 163 cilvēkus ārā neizsvītrojam, bet teikšu tūlīt, ka mūsu komisijā nebija uzticības tiem partijas biedriem, kuri ir šo partiju funkcionāri, diendienā strādā kā instruktori, kā politkabinetu vadītāji un dažādos citos štata amatos šajā partijā. Viņus mēs neuzskatījām par iespējamu rekomendēt jums apstiprināšanai.
Tālāk, ņemot vērā principu par tiesu varas, valsts varas un valsts pārvaldes funkciju dalīšanu, mēs arī neuzskatījām par iespējamu atbalstīt tos kandidātus, kuri ieņem izpildkomitejas priekšsēdētāja amatu. Tāpat mums principā nebija uzticības vairākiem prokuratūras darbiniekiem, kuriem ir nosliece uz apsūdzību, kaut arī viņi vairs nav prokuratūras darbinieki. Vairākumā gadījumu mēs uzskatījām par labāku viņiem neuzticēt cilvēku likteņu lemšanu Augstākajā tiesā. Mēs neuzticējāmies arī dažu kooperatīvu priekšsēdētājiem, piemēram, kooperatīva "Jurists" priekšsēdētājam. Iedomājieties, kāda situācija: viņa kooperatīvs apkalpo dažādus klientus, un tajā pašā laikā viņš sēž tiesā un varbūt lemj tieši šo klientu likteni. Ir, piemēram, tādas organizācijas, faktiski tā ir viena atsevišķa organizācija- izmeklēšanas izolators, no kurienes bija viens no kandidātiem. Augstākajā padomē ir vairākas ļoti nopietnas sūdzības par šī izolatora funkcijām, par likumības pārkāpumiem. Mēs nevaram uzticēt cilvēkam no šī izolatora pildīt Augstākās tiesas tautas piesēdētāja pienākumus.
Droši vien visi šie cilvēki, kurus mēs izsvītrojām, tāpat kā tas bija arī ar Augstākās tiesas locekļiem, ir ļoti labi cilvēki. Bet uzticēt viņiem citu likteņu lemšanu nevar, jo mums nav pietiekama pamata būt pārliecinātiem par viņu objektivitāti.

Priekšsēdētājs:
Vai likumdošanas komisijai ir kas sakāms? Nav. Tādējādi apmēram 40 kandidāti nav guvuši atbalstu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē. Mēs nevaram saukt uz šejieni un lūgt tribīnē 300 kandidātus. Tas aizņemtu visu sesiju. Taču jautājumi jārisina individuāli, tas ir, balsojot par katru uzvārdu. Ja deputātiem ir citi priekšlikumi, kā mēs varētu paātrināt šo procesu, lūdzu izteikties.

T.Jundzis:
Ir priekšlikums sākt ar šiem apmēram 260 cilvēkiem un balsot par šo sarakstu. Pēc tam skatīties, vai nepieciešams balsot par šiem 40, kuri ir ārpus mūsu komisijas saraksta. Varētu skatīt arī pa lapām. Varbūt es varētu ziņot, kurus uzvārdus mēs atbalstām, un tad, ja nav nevienam iebildumu, beigās nobalsotu.

Priekšsēdētājs:
Vēl ir ierosinājumi?

J.Endele:
Principā atbalstu priekšlikumu, ko izteica cienījamais jurists, bet varbūt vispirms nosaukt tos, kurus neatbalsta. Pēc tam, ja nevienam nekādu iebildumu par pārējiem nav, varētu balsot. Tātad- individuāli izskatīt tos, kurus komisija neatbalsta. Tad mēs ietaupītu laiku.

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Budovskim.

M.Budovskis:
Es gribētu izteikt kompromisa priekšlikumu, tas ir, ka tomēr vajadzētu jaunu sarakstu. Ja šeit tiks nosaukti 100-150 cilvēki, būs grūti izsekot. Varētu dot papildu sarakstu par kandidātiem, kurus atbalsta Jundža komisija. Tālāk mēs varētu to salīdzināt un tad pēc būtības izspriest. Man liekas, šodien tas būtu pārsteidzīgi.

G.Preinbergs:
Šāda veida vēlēšanas ir ļoti nenopietnas. Mēs uzņemamies tādu atbildību, par kuras apmēriem pat iedomāties nevaram. Mans priekšlikums ir nebalsot šodien par viņiem, bet aicināt no katra rajona pārstāvi, kas šos cilvēkus pazīst un kas var atbildēt. Mēs taču par viņiem nekā nezinām un nezinām arī, kas viņus izvirzījis. Varbūt izvirzīja tādi paši, kādi izsvītroti no šiem sarakstiem?

No zāles: Es domāju, ka situācija tomēr te ir ļoti vienkārša. Ja mēs kā deputāti uzticamies komisijai un ja komisija patiešām ir strādājusi, tad vajadzētu vispirms balsot tieši par komisijas variantu. Vajadzētu tomēr uzticēties komisijai. Kāpēc mums pretendēt, ka esam vairāk zinoši nekā komisija, kas pie tā strādājusi.

G.Morozļi:
*/Es principā neatbalstu tādu cilvēku dalīšanu, kādu veikusi frakcija. Lieta tā, ka likums prasa no piesēdētāja, pirmkārt, būt godīgam cilvēkam un, otrkārt, lai viņam būtu kaut kāda paša dzīves pieredze, ko pielietotu konkrētā gadījumā. Vairāk neko likums neprasa, tāpēc partijas piederība Tautas frontei vai citai organizācijai nevar tikt ievērota. Absolūti nepareizs secinājums par kooperatīva "Jurists" priekšsēdētāju, ka viņš sēdēs sēdē, bet viņa klients būs lietas dalībnieks. To pašu var teikt par jebkuras juridiskās konsultācijas priekšsēdētāju. Tas, pēc manām domām, nav pareizi. Jāizskata konkrēti, vai šis cilvēks ir cienīgs vai ne, un vairāk neko./

P.Simsons:
Iepriekšējiem runātājiem es varētu nedaudz iebilst, ka šeit bez jau minētā vajadzīga arī revolucionārā tiesiskā apziņa. Bet man ir piedāvājums. Ja atceraties, komisija aicināja deputātus izteikt savu viedokli pēc šī saraksta par savos rajonos izvirzītajiem kandidātiem. Tas arī tika izdarīts. Liela daļa deputātu atnāca un pateica savu viedokli, vai tas bija pozitīvs vai negatīvs. To mēs komisijā ņēmām vērā un izskatījām ļoti pamatīgi, vairākas stundas strādājām, tāpēc es piedāvātu tādu variantu: uzšķiram lappusi, komisijas priekšsēdētājs lēni lasa uzvārdus, lai jūs varat sekot līdzi, un saka, pret kuriem ir iebildumi. Balsojam pa lappusēm.

Priekšsēdētājs:
Līdz pārtraukumam ir 13 minūtes.

K.Šļakota: Vai ir informācija, kurus no šiem tautas piesēdētāju kandidātiem izvirzījusi Augstākā tiesa un kurus rajona padomes? Vai tos izvirzījušas rajonu padomes vai rajonu izpildkomitejas? Šeit vajadzētu skaidrību.

S.Buka:
*/Vispirms mani izbrīnīja, ka komisijas priekšsēdētāja runā mēs nedzirdējām analīzi, kāds tomēr vēl ir ieteikto tautas piesēdētāju nacionālais sastāvs, jo atšķirībā no visām citām varas struktūrām tiesu vara paredz tautas piesēdētāju klātbūtni, kuri labi pazīstami ne tikai ar dzīves pieredzi, bet arī ar psiholoģiju, paradumiem un daudz ko citu, kas raksturo to vai citu tautību. Par nožēlošanu, te pārstāvēta galvenokārt latviešu un krievu tautība. Mēs esam daudznacionālas republikas pilsoņi, un es uzskatu, ka laikam vajadzētu uzzināt, vai starp tautas piesēdētājiem būs cilvēki, kuri pratīs novērtēt to vai citu tautību pēc tās vēsturiskajām un nacionālajām saknēm. Uzskatu, ka tas ir būtiski, un es pievienojos deputātu paustajam, ka šodien mēs nevaram ar reizi [tos] apstiprināt kā sarakstu. Visticamāk, šai komisijai vajadzēja organizēt atklātu sapulci, pieaicinot cilvēkus, kurus ieteiks par tautas piesēdētājiem, un tikai pēc tam tos apstiprināt./

L.Muciņš:
Godātie kolēģi! Mēs esam likumdevēji, bet mums ne tikvien jāpieņem likumi, bet arī tie jāizpilda. Man rokās ir reglaments, kurš pieņemts 1979.gadā. Es nolasīšu 35.pantu. Tas joprojām ir spēkā, mēs neesam to atcēluši.
"Par Latvijas PSR Augstākās tiesas sastāvam izvirzītajām kandidatūrām balso par katru kandidatūru atsevišķi vai par visām kandidatūrām kopā, vai arī citādā kārtībā pēc Latvijas PSR Augstākās padomes lēmuma."
Tātad, kā mēs šeit lemsim, par kādu kārtību, vai pēc lappusēm, vai kopā, vai atsevišķi- visi šie jautājumi ir mūsu pašu izlemšanai doti. Tikai ievērosim likumu!

A.Endziņš:
Es gribētu vērst uzmanību uz Konstitūcijas 108.pantu, kur teikts par Augstākās tiesas amatpersonām, bet nekur nav teikts, ka vajadzīgs pastāvīgo komisiju atzinums par Augstākās tiesas piesēdētājiem. Tālāk sadaļā, kur ir par tiesu un arbitrāžu, 8., 152.pantā ir tikai pateikts, ka Augstākās tiesas piesēdētājus ievēl Augstākā padome.
Katrs deputāts ir saņēmis izziņas materiālu, un katram šeit ir jālemj. Nekādu atklātu sēdi, kā šeit lika priekšā kolēģis, uzaicinot visus šos piesēdētājus, procedūra neparedz. Kā mēs vienosimies, tā būs.

V.Eglājs:
Es liktu priekšā tomēr balsot ne tādā veidā, kā ar balsošanas mašīnu, jo, individuāli balsojot, tas aizņem ilgu laiku. Vajag pavairot sarakstu tikai ar numuriem un uzvārdiem. Lai katrs deputāts šajā sarakstiņā izsvītro ārā nevēlamos. Tas neaizņems pārāk ilgu laiku, un tālāk būs darbs tikai skaitīšanas komisijai. Man liekas, tas daudz ērtāk ies, un katrs varēs izteikt savu attieksmi.

Priekšsēdētājs:
Paldies par labo ideju.

I.Bērziņš:
Pirmkārt, es īsti nesapratu pretējās frakcijas pārstāvja Bukas kunga ideju. Iznāk, ka katrā tiesā ir jābūt vienam uzbekam, vienam čigānam un tā tālāk, arī grieķiem, kā saka. Bet tagad pavisam nopietni. Es nezinu, vai mēs šeit imitējam darbošanos vai tiešām gribam strādāt. Ja mēs gribam strādāt, tad mūžīgi atkārtojam vienu un to pašu kļūdu- negribam uzticēties komisijām, kuras paši esam ievēlējuši. Mēs tagad varam balsot par vai pret. Tāpēc konkrēts priekšlikums- balsot par sarakstu, kurā ir visi tie cilvēki, par kuriem nav domstarpību komisijā, un atsevišķi izlemt jautājumu par tiem, kurus komisija nav atbalstījusi.

I.Ivanovs:
*/Man ir priekšlikums, tā kā šie biedri ievēlēti kolektīvos. Lūdzu piedošanu./

S.Zaļetajevs:
*/Man šķiet, ka mēs uzdodam jautājumus, arī es gribu uzdot jautājumu, iekams pāriet pie priekšlikumiem. Konkrēti, man jautājums ir tāds. Komisijas priekšsēdētājs teica, ka komisija neapstiprināja partijas biedrus. Šajā brošūrā, ko mums izsniedza, norādīta piederība tikai vienai partijai- PSKP. No tā laika mums ir parādījies jau ducis partiju, bet par piederību citām partijām šajā grāmatiņā- rokasgrāmatā- nekas nav teikts. Es vēlētos uzzināt, kā šajā gadījumā rīkoties: vai ievērot piederību [tikai] PSKP, vai ievērot arī piederību citām partijām? Tas ir pirmais jautājums.
Otrais jautājums. Man nav saprotama tagadējā situācija ar Augstākās tiesas piesēdētājiem. Augstākajā tiesā noteikti tagad ir piesēdētāji, kuru pilnvaru termiņi nav beigušies, tātad nav zināms, kas ar viņiem būs tālāk, t.i., situācija ar tautas piesēdētājiem tiesā galīgi neskaidra, es domāju, ne mums, ne komisijai, bet mēs pašlaik ievēlam jaunus. Var iznākt tā, kā ar Augstākās tiesas tiesnešiem: izrādījās, ka daži tiesneši, kuru pilnvaru termiņš nebija beidzies, nebija iekļauti balsošanas sarakstā. Tāda pati situācija var būt ar piesēdētājiem. Varbūt nav nepieciešamība izskatīt visas 320 kandidatūras, bet procesu padarīt pakāpenisku- tikai tik daudz, cik piesēdētājiem beidzas pilnvaru termiņš. Tas būtu normāli, ne tā, kā tāda vispārēja metode- balsot par sarakstu kā labākajos stagnācijas gados, pret ko es noteikti protestēju. Bet uz jautājumiem, kurus es uzdevu, es lūdzu tomēr dot atbildi./

Priekšsēdētājs:
Ir ļoti daudz jautājumu, tāpēc vārds Augstākās tiesas priekšsēdētājam Zemrībo kungam.

G.Zemrībo:
Vai ir piesēdētāji, kuriem nav notecējušas pilnvaras? Tādu nav. Visi iepriekšējie piesēdētāji bija ievēlēti vienā reizē, un visiem viņiem pilnvaras izbeidzas vienā reizē.

S.Zaļetajevs:
*/Vēl jautājums par piesēdētāju skaitu. 313- kas nosaka šo skaitli? Varbūt varētu iztikt kaut vai sākumam ar mazāku piesēdētāju skaitu./

G.Zemrībo:
*/Šo skaitu likums nenosaka, to noteikusi prakse, tāpēc mēs ieteicām sākumā 320 piesēdētājus, mums atsūtīja 315. Mēs uzskatām, ka arī šis skaits ir pietiekams, katrā ziņā, sākumam, un es neizslēdzu iespēju vēl vairāk samazināt šo skaitu, teiksim, par pāris desmitiem. Katrā gadījumā sākumā Augstākajai tiesai nebūs liela nelaime, vienīgais, ja runa ir par lauku rajonu, kur vispār ir tikai daži piesēdētāji, tad tur situācija var būt sarežģītāka, bet Rīgas pilsētā, kur piesēdētāju ir daudz, es sevišķu traģēdiju nesaskatu./

P.Koroševskis:
Man nav skaidrs, kas šos pārstāvjus ierakstījis sarakstā. Piemēram, no Krāslavas rajona mēs nezinām pat, kas viņus ievēlējis.

G.Zemrībo:
Es jums atbildēšu uz jūsu jautājumu. Neviens viņus nav ievēlējis, jums viņi ir šodien jāievēl.

P.Koroševskis:
Bet rajonā viņus nezina.

G.Zemrībo:
Atļaujiet man atbildēt. Šajā sarakstā ir iekļauti tie kandidāti, kurus pēc Augstākās tiesas un Augstākās padomes Prezidija lūguma iesniedza rajonu padomes un rajonu izpildkomitejas. Ja jūs kādam nepiekrītat, tad skaidrojiet savos rajonos, kāpēc tas vai cits cilvēks ir iekļauts. Visi šie saraksti, man liekas, atrodas jūsu rīcībā jau diezgan ilgi.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi! Diezin kāpēc radies tāds iespaids, ka mūsu komisijai ir kaut kāds aizspriedums par kādu no tautas piesēdētājiem. Tas ir pamatos nepareizi. Mūsu rīcībā ir tāds pats materiāls, kāds ir arī jūsu rīcībā. Man šķiet, ka jāsāk strādāt, bet ne strīdēties. Mēs varam izteikt savu attieksmi pret jebkuru kandidātu balsojot. Ja mēs sakām, ka jābalso par katru, tad sāksim, cienījamo priekšsēdētāj un Augstākās tiesas priekšsēdētāj, ar pirmo tautas piesēdētāja kandidatūru un lemsim konkrēti viņa likteni: jā vai nē. Kas par to, ka komisija ierosināja kaut kādu variantu, vadoties no saviem apsvērumiem. Te jālemj Augstākajai padomei. Tā arī pareizi rakstīts reglamentā. Un Augtākās padomes uzskats būs galīgais, nevis komisijas uzskats. Mans priekšlikums ir sākt strādāt, sarakstā taču ir vairāk nekā 300 cilvēku. Ja mēs tagad strīdēsimies, droši vien, šodien nebeigsim./

Priekšsēdētājs:
Es domāju, tas ir ļoti lietišķs piedāvājums. Paldies Zemrībo kungam. Pirmkārt, kā mums paskaidroja Likumdošanas komisijas priekšsēdētājs Endziņa kungs, mūsu Konstitūcija neparedz nekādu komisijas atzinumu par tautas tiesas un Augstākās tiesas piesēdētājiem. Par šo jautājumu debatēs bija pieteicies deputāts Stroganovs un deputāts Budovskis. Vai viņi uztur savu lūgumu uzstāties debatēs par šo jautājumu? Deputāts Stroganovs uztur šo lūgumu. Pēc vienas minūtes ir jāsākas pusdienas pārtraukumam. Šis pārtraukums līdz 15.00 būs pietiekams, lai deputātu grupās vai frakcijās izspriestu šo jautājumu un pēc tam šie divi deputāti, Stroganovs un Budovskis, varētu uzstāties un, tā kā viņi pieder pie dažādām frakcijām, izteikt viedokļus, kā mēs atrisināsim jautājumu.

(Pārtraukums)

Pirmdien, 4.martā
13:50  Saeimas Prezidija sēde