Valsts prezidentam ir jābūt iespējai atteikties no daļas atalgojuma un valsts noteiktajām sociālajām garantijām. Par to trešdien, 14.oktobrī, skatot grozījumus likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, vienojās Saeimas Juridiskās komisijas deputāti.

„Normas, kas pieņemtas jau pirms 14 gadiem, mūsdienu apstākļos liek uzdot virkni jautājumu par prezidenta iespējām solidarizēties ar valsts iedzīvotājiem. Likums neļauj Valsts prezidentam atteikties no daļas sava atalgojuma, tāpat bijušie prezidenti nevar atteikties no valsts piešķirtā dzīvokļa vai automašīnas neatkarīgi no tā, vai viņiem tas nepieciešams. Kādēļ jāpiespiež lietot dzīvokli, ja ir māja?” retoriski jautā Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece. „Cilvēks, kurš ievēlēts par prezidentu, nereti ir pietiekami pārtikusi un labi nodrošināta persona, tādēļ ir jāparedz iespēja attiekties no valsts noteiktajām garantijām.”

Viņa uzsver, ka ir saprotams 1995.gadā pieņemtā likuma mērķis pasargāt Valsts prezidenta institūtu no ārējas ietekmēšanas, taču mūsdienu apstākļos normas, kas valsts augstākajai amatpersonai nedod manevru iespējas, vairs neatbilst aktuālajai situācijai.

Deputāti vienojās, ka likumprojekts trešajam lasījumam virzāms pēc tam, kad Saeimā būs iesniegta nākamā gada valsts budžeta pakete un būs skaidrība par to, kā nākotnē tiks noteikts valsts sektorā strādājošo atalgojums. „Lai arī jaunā sistēma nenoteiks Valsts prezidenta atalgojumu, šis jautājums tomēr jāskata ciešā saistībā ar to, kāda ir algu sistēma visā valstī,” uzskata V.Muižniece.

Savukārt Valsts prezidenta pārstāvji paredzējuši veikt konsultācijas arī ar bijušajiem prezidentiem, lai visām iesaistītajām pusēm rastos vienota izpratne par turpmāko likumprojekta virzību.




Saeimas Preses dienests