Ir jāpārskata vispārējās izglītības iestāžu turpmākās reorganizācijas principi, otrdien, 8.septembrī, pēc iepazīšanās ar atbildīgās ministrijas ziņojumu par izmaiņām izglītības sistēmā secināja Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija.

Apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis norādīja, ka līdz šim izglītības iestāžu reforma noritējusi ļoti strauji un ne visas pašvaldības bija gatavas šādam pavērsienam. Daudziem skolēniem un pedagogiem skaidrība par to, kurā vietā tiks uzsāktas mācības un vai būs darbs arī turpmāk, nāca īsi pirms pirmā septembra, akcentē J.Dukšinskis.

„Valstī nav izstrādāta vienota skolu reorganizācijas sistēma, un lēmumu par skolu likvidēšanu un reorganizāciju pieņem pati pašvaldība, to saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju,” sēdē norādīja komisijas priekšsēdētājs, uzsverot, ka turpmāk būtu jāpārdomā skolu reorganizācijas principi, lai nepieļautu, ka sākumskolas bērniem uz skolu jādodas tālāk par 20 kilometriem.

Tāpat komisijas deputāti aicināja atbildīgās amatpersonas turpmāk pilnveidot arī finansēšanas modeli „nauda seko skolēnam”, aprēķinos ņemot vērā arī iedzīvotāju blīvumu konkrētā pašvaldībā, tādējādi ļaujot skolotāju atalgojumu pierobežu rajonos aprēķināt atšķirīgi no citiem novadiem.

Deputāti noskaidroja, ka patlaban ir saņemti pieteikumi 59 skolu likvidēšanai, kā arī 68 skolu reorganizācijas pieteikumi. Reorganizācija vispārējās izglītības iestādēs tiek īstenota gan kā apvienošana vai pievienošana citai izglītības iestādei, gan arī piešķirot tai citu izglītības iestādes statusu, piemēram, pamatskolu pārveidojot par sākumskolu.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta ? Riekstiņa informēja, ka visvairāk skolēnu vecāki ir nobažījušies par skolu pieejamību. Ne visas pašvaldības ir spējīgas bērniem nodrošināt transportu aizkļūšanai līdz skolai, savukārt citas nevar atļauties algot sociālos pedagogus un apmaksāt bērniem pusdienas.

Pēc provizoriskiem datiem, mācības šī gada 1.septembrī uzsāka 228 tūkstoši skolēnu. Pēdējo desmit gadu laikā skolēnu skaits ir samazinājies par 30 procentiem jeb 120 tūkstošiem, savukārt skolotāju skaits - par pieciem procentiem jeb 1600 pedagogiem.



Saeimas Preses dienests