Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēde
1990.gada 8. maijā
Vakara sēde
Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs
Priekšsēdētājs: Turpinām sesijas
darbu. Vispirms gribu sniegt jums kopēju paziņojumu jeb informāciju, kas drīzāk
varbūt iederētos Sekretariāta ziņojumā, bet, tā kā tas man ir nolikts un
vēl pasvītrots ar sarkanu un zaļu zīmuli, tad es jums to nolasīšu. Lūdzu
deputātus nosaukt savu uzvārdu un vēlēšanu apgabalu, jo ieraksts tiek raidīts
ēterā, bet runas ierakstītas magnetofona lentē. Pretējā gadījumā uzstāšanās
iznāk bezpersoniska- kā balss no zāles.
Pie manis ir griezušies vairāki mūsu kolēģi deputāti ar lūgumu rast iespēju,
lai viņi pulksten 16 varētu piedalīties partijas Rīgas pilsētas komitejas
un attiecīgā garnizona Uzvaras svētkiem veltītajā svinīgajā sēdē jeb
sarīkojumā. Man šajā sakarībā ir šāds priekšlikums: es domāju, ka mēs
darbu turpināsim līdz pulksten 16.30, kā tas mums šodien ir ieplānots. Jau
vakar tika paziņots, ka gadījumā, ja kādiem kolēģiem tomēr nav iespējams
palikt sesijā šo pusstundu un viņiem jāpiedalās minētajā sarīkojumā,
tad mēs varētu pieņemt zināšanai arī tādu abpusēju lēmumu, ka kolēģi
var piedalīties svinīgajā pasākumā, tas ir, atstāt mūsu sēžu zāli, un
mēs šīs pusstundas laikā nepieņemsim lēmumus, bet turpināsim apspriest
jautājumu, kuru būsim sākuši debatēt. Es ceru, ka tad mums nekādu abpusēju
pretenziju nebūs. Vai pretenziju nav? Nav. Tātad esam vienojušies.
Mēs esam saņēmuši sešus pieprasījumus. Ja būtu mazliet vairāk laika,
mums varbūt vajadzētu precīzi izdiskutēt, kas ir pieprasījums un kas ir
vienkārši jautājums, taču pagaidām visi ir nosaukti par pieprasījumiem, tāpēc,
ka to tā esat vēlējušies jūs, tie, kuri uzrakstījāt šos jautājumus. Tāpēc
es neprecizēju, vai tie ir jautājumi vai pieprasījumi. Atceraties- deputāts
Gavrilovs lūdza paskaidrot, kuri Latvijas PSR Konstitūcijas panti ir pretrunā
ar Satversmes 1., 2., 3. un 6.pantu. Šajā sakarībā īsu paskaidrojumu sniegs
mūsu kolēģis Krastiņš. Deputāts Jundzis mūsu Ārlietu ministrijai ir
iesniedzis pieprasījumu, kā es sapratu, par mūsu tautieša Rietumvācijas
politologa Levita aizturēšanu. Deputāts Gavars grib zināt par laikraksta
"Sovetskaja Latvija" nostāju, deputāts Zaļetajevs ir iesniedzis
pieprasījumu par Preses centra darbību, jums tas ir pavairots. Atbildi uz šo
jautājumu grib dzirdēt ne tikai deputāts Zaļetajevs, tur ir vairāk nekā 20
deputātu paraksti. Deputāti Geidāns, Plotnieks, Bojārs un Preinbergs
iesnieguši pieprasījumu par laikraksta "Sovetskaja Latvija" publikācijām,
tas ir saņemts rakstveidā ar visiem parakstiem. Kamēr nav ieradies deputāts
Jundzis, tikmēr sāksim atbildēt uz pirmo pieprasījumu. Vārds Augstākās
padomes priekšsēdētāja vietniekam deputātam Krastiņam, kas sniegs
paskaidrojumu uz deputāta Gavrilova iesniegumu.
A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Esam saņēmuši Rīgas 58.vēlēšanu
apgabala deputāta Gavrilova rakstisku pieprasījumu par to, kādi Latvijas
Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcijas panti ir spēkā un nav
pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3., 6. un 77.pantu. Šajā
sakarībā sniedzu šādu informāciju, tiek gatavots Latvijas PSR Konstitūcijas
normu kopojums, jo, kā jūs atceraties, mūsu Deklarācijā ir teikts, ka pārejas
periodā darbojas tās Latvijas PSR Konstitūcijas normas, kuras nav pretrunā
ar Latvijas Republikas valstisko statusu. Protams, uz šo jautājumu nevar
atbildēt, vienkārši nolasot tos pantus, kuri būtu vai nebūtu spēkā. Te
vajadzīga mazliet citāda pieeja, un tāpēc esmu pilnvarots jūs informēt, ka
jau ir sagatavots dokumenta projekts- tas ir, 1978.gada Latvijas PSR Konstitūcija,
bet tādā redakcijā, lai šīs Konstitūcijas normas atbilstu mūsu republikas
jaunajam statusam. Juristu grupa ir izstrādājusi šādu dokumentu, un, ja mēs
nebūtu mazliet nokavējušies ar pastāvīgo komisiju veidošanu, tad jau šodien
varētu to nodot Likumdošanas komisijas rīcībā, kas to izpētītu, ieteiktu
savus labojumus, dotu atzinumus un nodotu to mūsu Augstākās padomes sesijai
izvērtēšanai un pieņemšanai. Un tās tad arī būs šīs normas, kuras ir
spēkā un darbojas un kuras nav arī pretrunā ar Satversmi. Tādējādi šāds
darbs tiek darīts un vistuvākajā laikā pēc komisiju izveidošanas, tad, kad
tās varēs sākt savu reālo darbību, jūs šos materiālus saņemsit. Šis
likumprojekts ir jau pietiekamā gatavības pakāpē, lai to pēc redakcionālajiem
labojumiem varētu nodot jūsu vērtējumam. Līdz ar to atkritīs jautājums
par pretrunām. Ja deputātam Gavrilovam vai kādam citam deputātam vēl būs kādi
jautājumi, lūdzam griezties pie mums no jauna vai arī pašam tieši iesaistīties
komisijas darbā, jo jebkurš deputāts drīkst iesaistīties komisijas darbā.
Priekšsēdētājs: Manuprāt, pašlaik diskusijas neatklāsim, jo gadījumā,
ja kāds nav apmierināts ar kolēģa atbildi, tad vajadzētu iebildumus formulēt.
Paldies. Tālāk atbildēsim uz deputāta Jundža iesniegumu. Tātad mēs esam
oficiāli pieprasījuši mūsu Ārlietu minis-
trijai paskaidrojumu, tāpēc jums rakstveidā un publiski tiks dota atbilde.
Tagad par "Sovetskaja Latvija" publikācijām. Manuprāt, šeit varbūt
vajadzētu apspriest pašus darba kolektīvu paziņojumus un tajos izteiktos
draudus, jo man liekas, ka šajā gadījumā ir mazāk jārunā par redakciju,
bet galvenokārt par to organizāciju, kas attiecīgo dokumentu ir pieņēmusi.
Un tāpēc šajā sakarībā mums vajadzētu varbūt pirmām kārtām lūgt mūsu
prokuratūru izskatīt publikāciju pēc būtības un tikai tad dot vērtējumus
par redakcijas publicētajiem materiāliem- ko tā publicē un kādā veidā to
dara. Vai iebildumu nav? Un tālāk. Deputāts Vidavskis uzstājoties lūdza
Ministru padomi vai atbildīgās personas informēt, kāda ir oficiālo personu
nostāja jautājumā par to, ka republikā notiek intensīva dažādu pirmās
nepieciešamības preču izpirkšana, kas ir atbildīgs par tirdzniecības
noteikumu ievērošanu un tā tālāk. Es jums, deputāt Vidavski, varu paziņot,
ka pēc pulksten 16 Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis šajā sakarībā
sniegs mums informāciju.
Par Preses centra darbu. Kad jūs reģistrējāties, jūs saņēmāt pavairotu
materiālu. Ko es varu teikt? Es kā sesijas vadītājs esmu atvainojies, to darījuši
arī Preses centra darbinieki, un, kā mūs uzstājoties informēja deputāts
Aleksejevs, katram atsevišķi iesnieguši atvainošanos rakstveidā. Man
liekas, ka Preses centrs pašlaik darbojas pēc pagaidu nolikuma, jo, turpinot
strādāt, mūsu sesija acīmredzot lems arī par visiem tiem jautājumiem, kuri
saistīti ar mūsu aparāta struktūru un citām lietām. Manuprāt, ir izdarīts
pietiekami, lai novērstu šāda veida pārpratumus. Taču vienlaikus mēs varētu
izteikt brīdinājumu ne tikai mūsu Preses centram, bet arī pārējiem preses
darbiniekiem, ka mēs vienlīdz objektīvi vērsīsimies pret visiem, kuri mūsu
runas vai informāciju traktēs neprecīzi vai kļūdaini. Un tādu brīdinājumu
mēs varam izteikt visiem. Vai deputāts Endziņš ir ieradies? Nav.
Deputāts Gavars lūdz laikraksta "Sovetskaja Latvija" redaktoru
paskaidrot, kāpēc laikraksts "Sovetskaja Latvija" līdz šim brīdim
nav publicējis oficiālos Augstākās padomes pieņemtos materiālus. Vai deputāts
Stefanovičs var atbildēt uz šo jautājumu? Viņa nav. Vai deputāts Endziņš
ir ieradies? Ar ko jūs esat neapmierināts, deputāt Aleksejev?
A.Aleksejevs: Man ir viens pavisam īss jautājums, varbūt es to varētu
uzdot mutiski?
Priekšsēdētājs: Lūdzu!
A.Aleksejevs: */Anatolij Valerjanovič! Pie ieejas mūsu ēkā staigā
cilvēki ar apsējiem ap piedurknēm. Cik es saprotu, viņi raugās, lai būtu kārtība,
un tas ir labi. Bet, no otras puses, ejot viņiem garām, var dzirdēt izsmejošus,
aizskarošus izteicienus, replikas,- un tas jau ir slikti. Tāpēc es gribētu
precizēt: kas ir šie cilvēki, kas atbild par viņu darbību un kas viņus
finansē?/
Priekšsēdētājs: Atbildi sagatavos un jums sniegs Lietu pārvalde, lai
tā būtu precīza, nevis vispārēja. Komisijas vēl nav līdz šim brīdim. Tātad
tā tikai trijos pēcpusdienā sākusi strādāt? Turpināsim atbildēt uz jautājumiem.
No zāles: Cienījamo priekšsēdētāj! Varbūt mēs varētu darīt tā:
jau ir sagatavots projekts par pastāvīgajām komisijām, un tās varētu sākt
apstiprināt; tas, ka nebūs pieņemts nolikums, neko nemaina, jo mēs esam pieņēmuši
reglamentu un varam sākt šo komisiju apstiprināšanu.
Priekšsēdētājs: Vai jūs neiebilstat? Iebilstat. Tātad mēs tomēr
turpināsim jautājumu un atbilžu vakaru. Vārds deputātam Geidānam.
I.Geidāns: Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj! Tajā mūsu
deputātu pieprasījumā, ko mēs kopā ar Plotnieka, Bojāra un Preinberga
kungu parakstījām, jautājums bija uzdots citādāk. Mēs lūdzām izskatīt
jautājumu par deputātu komisijas radīšanu, nevis par laikrakstu "Sovetskaja
Latvija". Tā ir avīze, kas publicējusi aicinājumu, bet runājam par
komisiju, kura izskatītu šo darba kolektīvu uzsaukumu, jo droši vien ar to
jau nebeigsies, ka tas ir nopublicēts. Tātad mums jāreaģē uz šo aicinājumu.
Varbūt tam ir simtprocentīga taisnība, bet varbūt ne, varbūt mums kopā ar
viņiem kaut kas ir jāizlemj, tāpēc vajadzētu radīt deputātu komisiju, tādu,
kas ātri reaģē, lai nerastos konflikti. Varbūt jūs uzskatāt, ka pietiek ar
to, ka jautājumu nodod prokuroram- un, jūsu pieredze ir lielāka, es tam piekrītu-
taču es, būdams vēl nepietiekami informēts, domāju, ka vajadzētu tomēr
izveidot deputātu komisiju.
Priekšsēdētājs: Mums nekādā gadījumā nav aizliegta šādas komisijas
radīšana. Es tikai gribēju teikt, ka mums vajag, lai tos apzīmējumus, kuri
lietoti aicinājumā, vispirms izskatītu prokuratūra. Mēs pēc tam varam radīt
jebkuru komisiju, un nekas netraucē mums to darīt.
No zāles: */Anatolij Valerjanovič! Man ir priekšlikums. Mums būs
nepieciešams tikt skaidrībā par mūsu sesijas rādīšanu pa televīziju.
Varbūt izveidot deputātu darba grupu, kas, ņemot vērā PSRS Augstākās
padomes pieredzi, noteiks, ko rādīt, bet ko nerādīt. Tāpēc ka tomēr rodas
virkne pārpratumu. Tā, piemēram, daži vēlētāji mums zvana un ziņo, ka, rādot
pa televīziju jūsu ievēlēšanas brīdi, televīzija kadrus bija samontējusi
tā, it kā mūsu frakcija būtu sēdējusi tajā brīdī, kad visi jūs
apsveica ar ievēlēšanu, kaut gan šie kadri attiecās uz Landsberģa kunga
uzstāšanos. Mēs uzskatām, ka patvaļīga montāža- tā ir nekorekta rīcība.
Lai tādu kadru nebūtu, mums tomēr ir nepieciešama kāda deputātu grupa vai
komisija, kas nodarbotos ar masu informācijas līdzekļiem./
Priekšsēdētājs: */Tad esiet tik laipns un, ņemot vērā visus mūsu
nolikumus, lūdzu, pats iesakiet šādas komisijas sastāvu. Es domāju, ka tā
mums reizumis būs vajadzīga tad, kad nāksies izlemt šādus jautājumus. Lūdzu,
kolēģi, ķersimies pie darba!/
No zāles: */Anatolij Valerjanovič! Es
atvainojos. Jūs vēl aizmirsāt atbildēt uz vienu veselas frakcijas- frakcijas
"Līdztiesība"- deputātu pieprasījumu. Tā jau 4.maijā, tas ir,
pirms trim dienām, iesniedza deputātu pieprasījumu sakarā ar 5., 107. un
108.panta, kā arī 15.februāra lēmuma pārkāpšanu. Šis deputātu pieprasījums
tika pavairots un nodots Sekretariātā, bet atbildes joprojām nav./
Priekšsēdētājs: */Tikko sniedza atbildi pa pantiem. Vai jūs bijāt
šeit uz vietas, kad atbildēja? Par kādu pantu?/
No zāles: */4.maijā vēl pirms visa tā pieņemšanas tika iesniegts mūsu
frakcijas priekšsēdētāja parakstīts deputātu pieprasījums par to, ka tika
pārkāpts 5.pants, jo ļoti svarīgs dokuments tika iekļauts sesijā bez
referenduma rīkošanas, par to, ka šis svarīgais dokuments tūlīt tika
izskatīts, lai gan nebija sagatavots un apspriests komisijā, un par to, kā
daudzi deputāti atzina, ka pieņemts tāds dokuments, kas būtiski ietekmēs
Latvijas suverenitāti, kā arī par to, ka Augstākās padomes Prezidija
15.februāra lēmumā bija skaidri norādīts, ka šāds dokuments ir jāvirza
apspriešanai referendumā, bet tas tika iekļauts un apspriests sesijā. Lūk,
tāds bija visas frakcijas deputātu pieprasījums./
Priekšsēdētājs: */Apspriešanas gaitā mēs desmitiem reižu apspriedām
šos priekšlikumus un desmitiem reižu tika izteikti argumenti. Atļaujiet
turpināt darbu. Lūdzu, ieņemiet savu vietu./
Priekšsēdētājs: Un tā deputāts Škapars ierosināja sākt apspriest
pašas komisijas, jo acīmredzot tas nebūs pretrunā ar to, ka mums nolikuma
pagaidām nav. Es domāju, ka, laiku ekonomējot, mēs varam sākt diskusiju par
pašām komisijām. Tāpēc vispirms par to, kādas komisijas būtu vajadzīgas.
Paņemiet, lūdzu, lēmumu, kurā šīs komisijas ir uzskaitītas. Atradāt?
*/Lūdzu, atrodiet tur, kur ir lēmuma projekts par pastāvīgo komisiju izveidošanu.
Tur ir noteiktas piecpadsmit komisijas./
Kādas ir jūsu iebildes? Lūdzu, deputāt Ziedoni, pēc tam jūs un pēc tam
deputāts Alksnis.
J.Krūmiņš: Mans priekšlikums ir jau šodien izskatīt jautājumu par
14.komisiju, jo šīs komisijas darbības uzsākšana, manuprāt, ir visbūtiskākā.
Labi būtu, ja mēs varētu šo komisiju izskatīt pirmo, pēc tam visas pārējās
pēc kārtas. Mums taču kaut kas jādara ar tiem Latvijas Republikas jauniešiem,
kas pašreiz īsti nesaprot, ko darīt.
Priekšsēdētājs: Paldies.
K.Šļakota: Man ir lūgums. Mēs esam pazaudējuši mežsaimniecību. Es
domāju, ka tas ir ārkārtīgi būtisks jautājums. Lai mēs nepītos, kurā
vietā mežsaimniecība un kurā- meža nozare, ar mežsaimniecību vajadzētu
nodarboties Lauksaimniecības mežsaimniecības komisijai. Un tad būtu daudz
skaidrāk, kā tos jautājumus risināt, kurā vietā skatīt un kurā kārtot.
Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, deputāts Alksnis./
V.Alksnis: */Godātie kolēģi! Man šķiet, ka jūs esat aizmirsuši par vēl
vienu komisiju. Mums taču republikā ir unikāla situācija ar ticīgajiem.
Mums republikā apmēram septiņsimt tūkstoši iedzīvotāju ir ticīgie. Ir
desmit konfesijas. Un šajā situācijā, kad acīmredzot republikas Ministru
padomē tiks likvidēts amats- pilnvarotais reliģijas jautājumos, mums tomēr
nepieciešams orgāns, kas varētu nodarboties ar šiem jautājumiem, to skaitā
izstrādāt likumu par apziņas brīvību, un risināt šīs problēmas. Man
šķiet, ka tas tomēr ir nepieciešams./
Priekšsēdētājs: */Kā jūs nosauksit
šo komisiju?/
V.Alksnis: */Komisija ticīgo lietās./
Priekšsēdētājs: */Paldies./ Lūdzu.
S.Dīmanis: 6.komisiju, kur kopā ir celtniecība, enerģētika,
transports un informātika, vajadzētu sadalīt divās daļās. Tā ir pārslogota
ar cilvēkiem, bet ļoti daudzi speciālisti paliek ārpus komisijas.
Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums.
S.Dīmanis: Vajadzētu sadalīt tā: Celtniecība un atsevišķi enerģētika,
transports un informātika kā infrastruktūras nozares.
Priekšsēdētājs: Paldies.
No zāles: Es atvainojos, es par...
Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Panteļejevam.
A.Panteļejevs: Es par Viktora Alkšņa ieteikumu.
*/Komisija ticīgo lietās./ Man tas mazliet savādi skan. Mēs nevienā komisijā
atsevišķi neesam izdalījuši vienu vai otru cilvēku grupu. Te mēs it kā
izdalām vienu cilvēku grupu un par viņu lietām veidojam komisiju. Man
liekas, ka reliģijas lietas ir saistītas ar sirdsapziņas brīvības jautājumiem,
tas ir viens no cilvēktiesību pamatjautājumiem, tāpēc pilnīgi loģiski, ka
šo jautājumu var risināt Cilvēktiesību komisijas ietvaros.
V.Zatuliviters: */Man ir priekšlikums
attiecībā uz četrpa-dsmitās komisijas nosaukumu. Aizsardzības un iekšlietu
komisiju labāk būtu saukt par Kara lietu un iekšlietu komisiju. Tas ir
pirmais.
Otrais. Es atbalstu deputāta Alkšņa priekšlikumu par viņa ierosinātās
komisijas izveidošanu, un vēl man šķiet, ka mūsu darbs jāsāk nevis ar četrpadsmito,
bet tomēr ar pirmo, otro un trešo komisiju./
Priekšsēdētājs: */Paldies./
A.Aleksejevs: */Es atbalstu priekšlikumu par Reliģijas lietu komisiju./
Priekšsēdētājs: */Es nolasīju to, kas pasvītrots ar sarkanu un
zilu. Nosauciet sevi un apgabalu./
A.Aleksejevs: */Man šķiet, ka ar ticīgo jautājumiem mūsu parlamentā
jānodarbojas ticīgiem cilvēkiem, jo būtu ļoti neloģiski, ka šos jautājumus
lemtu ateisti. Es uzskatu, ka šī komisija ir ļoti vajadzīga, vēl jo vairāk
tāpēc, ka acīmredzot tā uzskatīja arī iepriekšējā Augstākā padome, jo
mūsu himna sākas ar izteikti reliģisku aicinājumu./
M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, cienījamo priekšsēdētāj! Kad sākām
šos jautājumus risināt, mēs strādājām saskaņošanas komisijā. Man bija
tas gods šo komisiju vadīt. Tajā bija iesaistīti pārstāvji no abām
frakcijām un visi jautājumi tika izdiskutēti, arī par komisijas nosaukumu.
Es īsti nesaprotu, kāpēc šie jautājumi vēlreiz izvirzījās, jo mums bija
pilnīga vienprātība. Arī par to, ka Reliģijas lietu komisija mums nebūtu
nepieciešama, mēs vienojāmies. Šis jautājums bija saskaņots arī ar deputātu
Zotovu, viņš savukārt bija vienojies ar savas konfesijas vadību.
L.Alksnis: Es piekrītu Dīmaņa priekšlikumam par 6.komisijas sadalīšanu,
un komisiju varētu saukt par arhitektūras un celtniecības komisiju.
Priekšsēdētājs: Deputāts Zotovs.
A.Zotovs: */Vai es varu sniegt kādus paskaidrojumus attiecībā uz problēmām,
kas saistītas ar komisijas izveidošanu ticīgo lietās, vai arī man tiks dots
vārds atsevišķi?/
Priekšsēdētājs: */Lūdzu, mikrofons ir jūsu rīcībā./
A.Zotovs: */Ja drīkst, es no šejienes pateikšu, citādi ir neērti./
Priekšsēdētājs: */Lūdzu./
A.Zotovs: */Godātie deputāti, man tā ir vienkāršāk: es redzu, un man
nevajag pieliekties. Manas deputāta darbības galvenais uzdevums, protams, ir
panākt, lai Augstākajai padomei, Saeimai vai parlamentam, lai kā mēs to
sauktu, nerastos nepieciešamība izveidot komisiju ticīgo lietās. Tas
izskaidrojams ar to, ka tiesiskā valstī, demokrātiskā valstī, kur brīvības
netiek mīdītas kājām, tāda problēma nevar būt. Bet tagad mēs esam tādā
situācijā, kad ilgu laiku ne Padomju Savienībā, ne Latvijas Republikā
netika pieņemts likums par apziņas brīvību, kad jebkurā brīdī no
atvilktnes var izvilkt 1929. gada likumu, kas reglamentē reliģisko kopienu
darbību un ir uzskatāms par antihumānu un necilvēcisku.
Jūs taču lieliski saprotat, ka baznīcas atdalīšana no valsts ir noteiktas
politikas sekas, kuru piekopa cilvēki, kas nāca pie varas 1917. gadā. Un, lūk,
vadoties no tā, es vērsos pie Tautas frontes frakcijas, saprotot, ka tā ir
politiskais vairākums, ar iniciatīvu, ar priekšlikumu izveidot komisiju ticīgo
lietās, lai mēs varētu nodrošināt cilvēkus ar garantētu likumu par apziņas
brīvību. Šis likums ir jāsagatavo, jo tas projekts, kas iesniegts Augstākajai
padomei izskatīšanai, ir neapmierinošs. Turklāt tika pieņemts likums par
alternatīvo dienestu, un mūsu jauniešiem rodas problēma. Jūs taču
saprotat: kurš var noteikt reliģijas tiesības aizliegt pilsonim vai ticīgam
cilvēkam ņemt rokās ieroci, lai aizsargātu savu Dzimteni? Šī tomēr ir
visai svarīga problēma, un pret to ir jābūt ļoti uzmanīgai attieksmei. Kā
noteikt, kuras reliģiskās konfesijas dod šīs tiesības, bet kuras ne? Jūs
taču saprotat: tiklīdz likums par apziņas brīvību būs pieņemts, karavīri
varēs vērsties savās daļās ar prasību dot viņiem tiesības īstenot savu
reliģisko pārliecību un šajā nolūkā saņemt papildu atvaļinājumu vai vēl
kaut ko. Īsi sakot, šos priekšlikumus es iesniedzu frakcijai apspriešanai.
Frakcija vienbalsīgi pieņēma lēmumu par to, ka šāda komisija tiks
izveidota. Vēlāk man tika paziņots, ka frakcija ir atteikusies no sava lēmuma.
Pēc tam, kad es tiku iekļauts darba komisijā, komisija pieņēma lēmumu par
to, ka šādai komisijai jābūt. Vēlāk arī šis lēmums tika atcelts. Un
tagad es, protams, esmu izbrīnīts, ka cilvēki, kuri pauž man pilnīgi nepieņemamu
pasaules uzskatu, pēkšņi nāk klajā ar tādu iniciatīvu, kas atbilst tautas
cerībām. Es runāju ar visu desmit mūsu baznīcu, konfesiju hierarhiem, runāju
ar viņiem par tādas komisijas nepieciešamību. Mani atbalstīja visi baznīcas
pārstāvji. Lieta tā, ka pareizticīgo baznīcas garīdznieks ir vienīgais
garīdzniecības pārstāvis šeit. Tas tomēr izraisa pārdomas par mūsu reliģisko
ievirzi. Pareizticīgo baznīca Latvijā ir tā baznīca, kas apvieno sevī
nacionālās draudzes. Šī komisija ticīgo lietās man šķiet nepieciešama
arī tāpēc, ka tādējādi mēs pirmo reizi izdarīsim bezprecedenta demokrātisku
aktu, ar kuru visai pasaulei un mūsu valstij apliecināsim, ka reāli paveram
iespēju aizsargāt cilvēkus, kurus viņu pārliecības dēļ valsts
neatbalsta. Baznīca taču ir atdalīta no valsts, un mums vispār nav pie kā vērsties
pēc aizsardzības, pēc tiesiskas aizsardzības, izņemot izpildu orgānus. Mēs
varētu izveidot likumdošanas jautājumu komisiju arī ticīgajiem. Šajā diemžēl
nestabilajā politiskajā laikā mēs varētu viņiem garantēt konstitucionālu
aizsardzību. Tas viss deva man pamatu un tiesības lūgt, lai tiek izveidota
šāda komisija. Pēc tam mums bija saruna ar komisijas priekšsēdētāju un
noskaidrojās, ka ar reliģijas jautājumiem nodarbosies Cilvēktiesību un tautību
komisijas apakškomisija. Bet izrādījās, ka pēc šajā komisijā iekļauto
vai uz komisijas priekšsēdētāja amatu pretendējošo deputātu iesnieguma
tajā nebūs deputātu vietas, lai izveidotu apakškomisiju. Tāpēc es ierosinu
šo jautājumu likt Augstākajā padomē uz balsošanu. Šajā situācijā es lūdzu
frakciju atteikties no iepriekšējiem lēmumiem un rūpīgi padomāt. 700 tūkstoši
ticīgo- tās ir šo cilvēku problēmas. Domāju, ka būtu neloģiski šādu
komisiju iekļaut kādā citā komisijā kā apakškomisiju, vēl jo vairāk tāpēc,
ka saskaņā ar mūsu nolikumu mēs tagad varam izveidot šo komisiju, bet vēlāk,
kad tā savas funkcijas būs veikusi, to varēs likvidēt. Tās ir mūsu tiesības.
Bet es lūdzu un aicinu jūs izturēties nopietni un likt šo jautājumu uz
balsošanu. Ticīgajiem cilvēkiem taču 72 gadus nav bijis nekādu brīvību un
nekādu garantiju, mēs aizvien esam bijuši pakļauti izpildu orgāniem. Līdz
ar šā jautājuma izlemšanu mums radīsies iespēja, lūk, tāpat kā man šodien
šeit, tribīnē, aizstāvēt desmitiem konfesiju- jūdaistu, kristiešu-
viedokli. Tagad pie mums veidojas arī musulmaņu kopiena, budistu kopiena.
Saprotiet- man ir to deputātu saraksts, kuri izteikuši vēlēšanos strādāt
šajā komisijā, tajā ir iekļauts pat jau ievēlētais Augstākās padomes
Prezidija priekšsēdētāja vietnieks. Ja jūsu vidū ir ticīgi cilvēki, cilvēki,
kuri atceras sava tēva, savas mātes, vectēva vai vecvectēva reliģiju, tad mēs
ar prieku, atklāti balsojot, varētu piedalīties šīs komisijas darbā. Lūdzu
jūs nenoraidīt šo priekšlikumu. Pārdomājiet to, patiešām raugoties no
savu senču reliģijas viedokļa. Tad mēs lūgsim Dievu un ar tīru pārliecību
teiksim: "Dievs, svētī Latviju!", izjūtot to, ka valsts vara ir mūsu
pusē./
Priekšsēdētājs: Deputāts Škapars,
deputāts Salītis un deputāts Seleckis. Es fiksēju apmēram tādā kārtībā,
kādā katrs paceļ roku.
J.Škapars: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājums
par komisijas sastāvu ļoti rūpīgi tika apspriests gan frakcijās, gan saskaņošanas
komisijā. Es domāju, ka jautājums tika izsvērts vispusīgi un dziļi. Pieeja
pamatā bija tāda, ka nedibināt komisijas pa atsevišķām nozarēm, jo tad
komisiju skaits būtu liels un praktiski neaptverams. Tāpēc tika izveidots
optimāls komisiju skaits un noteikts arī tas problēmu loks, ar ko izveidotās
komisijas nodarbosies. Tas principā saskan ar to komisiju struktūru, kāda
tika izveidota Lietuvā un Igaunijā. Acīmredzot tādi ir apstākļi, kas
izraisa šo komisiju nepieciešamību. Tāpēc ir priekšlikums detalizētāk
komisijas nedalīt. Ja mēs izdalīsim atsevišķi celtniecību, tad ļoti daudzām
citām nozarēm ir tiesības pretendēt uz savu komisiju izveidošanu. Un
komisiju skaits sniegtos vairākos desmitos. Tāpēc ierosinu palikt pie šā
skaita un pie šīs struktūras.
Otrs jautājums ir par Reliģijas lietu komisiju. Arī šis jautājums tika
apspriests vairākkārt un no vairākiem aspektiem. Galu galā mēs nācām pie
slēdziena, kas tika saskaņots ar Zotova kungu,- atsevišķi neizveidot
komisiju, bet gan apakškomisiju Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu
komisijā. Bet varbūt varētu būt kāds kompromisa priekšlikums? Ja jau sesijā
vēlreiz izvirzās jautājums, tad varbūt vajag šo jautājumu atlikt un pamatīgi
izstudēt, jo es domāju, ka steigā tas nebūtu izšķirams. Varētu būt arī
tāds risinājums, ka izveidojam pagaidu komisiju, kas izskatītu šo jautājumu,
izstrādātu attiecīgos likumus un iesniegtu sesijai pieņemšanai. Taču kādai
apakškomisijai jādarbojas arī šajā laikā. Tātad es ierosinu šo jautājumu
pagaidām atstāt atklātu, bet pārējās komisijas nekavējoties apstiprināt.
Domāju, ka šajā jautājumā varu runāt frakcijas vārdā, jo frakcijā tika
pieņemts šāds lēmums.
Priekšsēdētājs: Vēl runās deputāts Salītis un deputāts Seleckis.
Pēc tam mēs varētu izbeigt apspriešanu. Vai piekrītat?
B.Salītis: Runājot par Reliģijas lietu komisiju, man šķiet dīvaini,
ka šo jautājumu izvirzīja tieši Komunistiskās partijas biedrs, jo partija
visus šos gadus to neatzina un uzskatīja, ka šajā jomā problēmas nepastāv.
Varbūt tas ir labi, bet attiecībā uz komisiju kā tādu jautājums tika ļoti
nopietni apspriests. Pašreiz mums deputāts ir tikai vienas ticības pārstāvis,
bet republikā mums pastāv dažādas konfesijas. Vai būtu pareizi izveidot
komisiju, kurā visus jautājumus lems viens cilvēks, kas orientējas vienā no
ticībām. Arī komisijā apspriežot šo jautājumu, izskanēja viedoklis reliģijas
jautājumus pakārtot Cilvēktiesību komisijai. Mans priekšlikums ir- jautājumu
likt uz balsošanu. Es uzskatu, ka pašu komisiju izveidot nevajag.
Priekšsēdētājs: Deputāts Seleckis- lūdzu.
V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Principā es šajos jautājumos piekrītu
Škapara kunga teiktajam, bet gribētu piebilst sekojošo. Mēs šodien esam
ilgi strādājuši, bet paveikuši ļoti maz. Un man rodas tāda sajūta, ka mēs
te esam ieradušies, lai skaidrotu dažādus sīkus jautājumus, nevis lai
paveiktu daudz ko ļoti būtisku. Mums apkārt, aiz mūsu nama sienām reālajā
dzīvē, risinās satraucoši notikumi. Mums ļoti ātri jārīkojas, lai būtu
valdība, lai mēs varētu paturēt iniciatīvu savās rokās, taču šodien mēs
visu laiku strīdamies par, es teiktu, ne pārāk svarīgiem jautājumiem. Un
turpinām to darīt joprojām. Es domāju, ka tā nevajadzētu rīkoties vismaz
tiem deputātiem, kuri domā par lietas būtību, nevis par sīkiem, ne pārāk
svarīgiem jautājumiem. Es domāju, ka mums daudz kas būtu jāmaina savā
darba kārtībā.
Priekšsēdētājs: */Filip Feoktistovič, mēs tikko norunājām, ka
beigsim./
Tātad priekšlikumi ir skaidri, es tikai atgādināšu. Mūsu kolēģis deputāts,
diemžēl es acumirklī uzvārdu nevaru atcerēties, iesaka izveidot
Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju, vārdu "mežsaimniecības"
pieliekot klāt. Jo, kā es sapratu, tas jēdziens jau tur ir ietverts, precizējums
vajadzīgs skaidrības labad. Tālāk "Arhitektūras un celtniecības",
ne tikai "Celtniecības". Kā, lūdzu? Es minu vispirms nosaukumus,
kurus mēs precizējam. Tālāk kaut ko precizēja par aizsardzību. Es nezinu,
kā krieviski, bet latviski, man liekas, pareizāk skan- "kara lietu".
*/Saprotiet, mēģināsim kaut kā tikt skaidrībā. Latviski ne pēc kā neskan
"kara lietās". Izvirzās jautājums: vai mēs karot grasāmies?/
No zāles: */Krievu variantā lai ir "kara lietās", bet
latviski lai paliek. Tad jēga saglabājas./
Priekšsēdētājs: Deputāt Jundzi, vai jūs šai sakarībā?
T.Jundzis: Jā, tieši šai sakarībā. Cienījamie deputāti!
Priekšsēdētājs: Uzklausiet, lūdzu.
T.Jundzis: Es domāju, tas ir ļoti principiāls un būtisks jautājums.
Jo tieši komisijas nosaukumā mēs izteiksim savu attieksmi pret šo jautājumu,
pret šīm kara lietām. Mēs netaisāmies ne ar vienu karot, mēs esam un būsim
gatavi tikai aizsardzībai. Tāpēc ļoti svarīgi to ir akcentēt komisijas
nosaukumā.
Priekšsēdētājs: Paldies. Un pēdējais priekšlikums bija par to, lai
jautājumu par Reliģijas lietu komisiju atstātu atklātu.
No zāles: */Atstāt jautājumu atklātu. Vispār nelemt./
Priekšsēdētājs: */Šobrīd./ Tātad
priekšlikumi ir skaidri. Vai es varu pielikt to mežsaimniecību klāt? Varu?
Arhitektūru var? Kas kaut mazliet ir saistīts ar celtniecību, tas zina, ka
celtniecība sākas no arhitektūras. Par garu? Vienmēr taču saka- arhitektūras
un celtniecības. Nu, ko var darīt, ka tik gari ir. Es sapratu, ka uzstāj par
"aizsardzības". Šo nosaukumu atstāsim tādu pašu, ja lingvistiski
kaut kas rodas, tad to lai lingvisti arī noskaidro, un pēc tam varēsim skatīties.
Un jautājumu par Reliģijas lietu komisiju atstāt atklātu. Bet visu pārējo,
ieskaitot tos labojumus, kurus es nolasīju, mēs varam balsot. Kas iestājas
par tādu priekšlikumu? Izsakiet savu attieksmi, paceļot balsošanas kartītes.
No zāles: */Tika izteikts priekšlikums izveidot Reliģijas lietu
komisiju. Bet otrs priekšlikums bija- atstāt jautājumu atklātu./
Priekšsēdētājs: */Es balsoju to, kas
ir šeit, projektā./
Lūdzu, saskaitiet. Ja ir par, pasakiet, varbūt neuzstās, ka jābalso pret. Lūdzu.
I.Ozols: Jums bija taisnība. Par- 125.
Priekšsēdētājs: Par- 125. Tātad lēmums pieņemts. Vai jūs uzstājat,
ka vajag skaitīt, cik ir pret un cik atturas? Vai uzstājat? Jā, deputāts
Viktors Alksnis uzstāj. Kas pret? Lūdzu saskaitiet.
I.Ozols: Pret- 47.
Priekšsēdētājs: Paldies. Kas atturas? Paldies. Tātad lēmums ir pieņemts.
Par procedūru? Lūdzu.
V.Alksnis: */Tā kā mēs esam nobalsojuši,
ka par pamatu ņemsim komisiju sarakstu, tad tik un tā vajadzēs likt uz balsošanu
priekšlikumu par Reliģijas lietu komisijas izveidošanu. Un es frakcijas vārdā
lūdzu priekšlikumu par Reliģijas lietu komisijas izveidošanu balsot pēc
saraksta./
Priekšsēdētājs: */Lūdzu./
I.Movels: */Sakarā ar to, ka par Reliģijas lietu komisiju notiek tādas
debates, es tomēr gribētu precizēt, kā šis jautājums tiek skatīts. Citādi
šeit tas tiek pasniegts tā, it kā kāda daļa deputātu apdraud ticīgo cilvēku
tiesības. Jautājums tiešām tika samērā ilgi skatīts, un deputātu Zotovu
pat aicināja nosaukt kandidatūru darbam šajā komisijā. Es nevarēju ieteikt
nevienu kandidatūru, tāpēc ka gluži vienkārši deputātu sastāvā to
neredzēju. Un pēc tam viņam ne reizi vien tika prasīts padoms, tātad viņš
piekrita, ka labāk- "tiesību komisija"./
Priekšsēdētājs: */Godātie kolēģi!/ Es atvainojos. Tātad mēs
nobalsojām un nobalsojām pēc mūsu reglamenta. Deputāts Alksnis neizvirzīja
jautājumu par balsošanas kārtību. Mēs nobalsojām par to, ka jautājumu par
šīs komisijas izveidošanu atliekam. Un, lai mēs atgrieztos pie šīs
komisijas, mums jāmaina mūsu lēmums. Kāpēc ne?
V.Alksnis: */Godātais priekšsēdētāj! Mēs nobalsojām par to, ka tiek
pieņemts darba grupas ierosinātais komisiju saraksts. Tagad tika izteikts
priekšlikums par to, lai šajā sarakstā papildus iekļautu Reliģijas lietu
komisiju./
Priekšsēdētājs: */Atvainojiet. Deputāts Škapars ierosināja, kad es
biju nolasījis visus projekta grozījumus. Es teicu, ka jautājums par Reliģijas
lietu komisiju tiek ierakstīts kā atsevišķs punkts. Tas tiek atlikts. Tātad
lēmums tika pieņemts kopumā, tajā skaitā arī par Reliģijas lietu
komisiju./
V.Alksnis: */Tad jūs pārkāpjat procedūru, balsojot par visiem momentiem.
Vispirms tiek balsots darba grupas vai Prezidija piedāvātais dokuments, un
tikai pēc tam balso par šā dokumenta grozījumiem. Tāpēc šajā gadījumā
jāliek uz balsošanu šā dokumenta grozījums./
Priekšsēdētājs: */Nē. Es jums nepiekrītu.
Lūdzu, izveidojiet komisiju, izšķiriet mūsu strīdu. Pirms balsošanas,
pamatojoties uz apspriešanu un pieņemtajiem papildinājumiem, es visu noformulēju
un nolasīju. Pirms balsošanas neviens neiebilda. Tiklīdz nobalsojām, jūs sākat
iebilst. Ja es nebūtu nolasījis, tad jums būtu taisnība./
Par šo pašu jautājumu?
No zāles: Īss paskaidrojums par situāciju ar Zotovu.
Priekšsēdētājs: Nevajag, godātie kolēģi, mēs esam atlikuši jautājumu
par Reliģijas lietu komisiju.
A.Aleksejevs: */Anatolij Valerjanovič! Es lūdzu atvainot, bet, kad
teicu, ka vajag balsot, tad pirmais priekšlikums bija par komisijas izveidošanu.
Jūs teicāt, ka pirmais priekšlikums ir šis orgkomitejas priekšlikums. Es
pat atzinu, ka man nav taisnība. Tāpēc ceru, ka jūs tagad atcerējāties to
momentu, un, ja jūs neatvainosities, tad vismaz lieciet uz balsošanu to priekšlikumu,
kas bija otrais. Otrais bija nevis Škapara kunga priekšlikums, bet gan priekšlikums
par šīs komisijas izveidošanu./
Priekšsēdētājs: */Esmu gatavs desmit reizes atvainoties, lai tikai
jums rastos vēlēšanās strādāt. Tāpēc ka es nezinu, ko vēl vajag: jautājumu
atlikām, mums neizdodas, mēs atlikām. Jūs gribat nedēļu,- būs nedēļa,
uz nedēļu atliksim. Bet strādāsim ar tiem jautājumiem, kuros mums ir
konsenss, un virzīsimies uz priekšu./
A.Aleksejevs: */Piekrītu. Vienosimies par nedēļu, uzdosim šo jautājumu
sagatavot./
Priekšsēdētājs: */Mums ir saskaņošanas komisija, tā turpinās nedēļu
strādāt un mums ziņos. Paldies./
Vai komisija ir atnākusi? Lūdzu.
A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir priekšlikums
informēt pa pantiem, kādas izmaiņas mēs esam paredzējuši. Ja nav
iebildumu, 1.panta otrajā rindkopā vārdu "nosaka Latvijas PSR Konstitūcija"
vietā rakstīt "Latvijas PSR Konstitūcijas normas". Tālāk kā
tekstā.
Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Labi.
A.Endziņš: 2.panta priekšpēdējo daļu izteikt šādā redakcijā:
"veicināt Latvijas Republikas likumu un citu Latvijas Republikas Augstākās
padomes un tās Prezidija lēmumu realizēšanu".
Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Tas atbilst mūsu diskusiju raksturam
par šo jautājumu.
A.Endziņš: 2.panta pēdējās rindkopas pēdējā daļā izteikt sekojošā
redakcijā: "kontrolēt savas darbības sfērā Latvijas Republikas
Satversmes 1., 2., 3., 6.panta un tiem atbilstošo Latvijas PSR Konstitūcijas
normu un citu likumu realizāciju visas republikas teritorijā.
Priekšsēdētājs: Vai par 2.pantu vēl ir iebildumi? Paldies. 3.pants.
A.Endziņš: 3.pantu ierosinām izteikt šādā redakcijā: "Pastāvīgo
komisiju sarakstu... (ielikt iekšā skaitlisko sastāvu) kompetencē ietilpstošo..."
tālāk kā tekstā.
Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi?
A. Providenko: */Attiecībā uz 3. pantu es uzskatu, ka nav nepieciešams
Augstākajai padomei apstiprināt skaitlisko sastāvu./
Priekšsēdētājs: */Latviešu tekstā, manuprāt, nav skaitliskā sastāva./
A.Providenko: */Mēs tagad ierosinājām skaitlisko sastāvu, pēc tam
attiecīgi būs priekšlikums par 4.pantu, kur teikts, ka Augstākā padome
nosaka pastāvīgo komisiju skaitlisko sastāvu.
Mans priekšlikums ir tāds, ka nav nepieciešams skaitlisko sastāvu apstiprināt
Augstākajai padomei./
Priekšsēdētājs: */Paldies. Kādi vēl ir priekšlikumi?/ Lūdzu,
balsosim! Vispirms par projektu. Nākamais būs redakcijas komisijas priekšlikums
par skaitlisko sastāvu. Tātad, kuri ir par to, kā šeit ierakstīts un sakrīt
ar deputātu tikko izteikto domu? Vai ir iebildumi? Tātad šī redakcija netiek
pieņemta. Tagad par redakcijas komisijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu,
balsojiet! Par- 121. Paldies, lēmums ir pieņemts.
I.Ozols: 4.pantā pirmajā teikumā ir
redakcionāla rakstura labojums. Tiek izsvītrots trešais teikums, ka komisijas
skaitlisko sastāvu nosaka Republikas Augstākā padome, jo to mēs ietvērām
3.pantā.
Priekšsēdētājs: Nav iebildumu. Praktiski ir pārbīdīts no viena
panta uz otru un nobalsots.
A.Endziņš: Par 5.pantu. 5.panta pēdējo daļu izteikt šādā redakcijā:
"...Augstākā padome izskata jautājumu par deputāta atbrīvošanu no
pienākumiem komisijā pēc viņa lūguma, frakcijas priekšlikuma". Ir
iebildumi?
6.panta otrajā teikumā vārda "koordinēt" vietā rakstīt
"nodrošina". Tātad "Pastāvīgo komisiju darbību nodrošina
Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs".
Priekšsēdētājs: Lai notiek. Nodrošināsim tos, kurus ievēlēs. Nav
iebildumu? 7.pants.
A.Endziņš: Ir priekšlikums 7.pantu izslēgt vispār, jo tās esot
elementāras lietas, kas pašas par sevi saprotamas.
Priekšsēdētājs: Nav iebildumu pret izslēgšanu, jo būtiskas satura
slodzes nav. Visi tā uzskata? 8.pants.
A.Endziņš: Redakcijas komisijai priekšlikumu nav.
Priekšsēdētājs: Jums, kolēģi deputāti? 9.pants.
A.Endziņš: Komisijai priekšlikuma nav.
Priekšsēdētājs: 10.pants.
A.Endziņš: Priekšlikumu nav.
Priekšsēdētājs: 11.pants.
A.Endziņš: Priekšlikumu nav.
Priekšsēdētājs: 12.pants.
A.Endziņš: Arī nav.
Priekšsēdētājs: 13.pants.
A.Endziņš: Arī nav.
Priekšsēdētājs: 14.pants.
A.Endziņš: 14.pantam ir sekojošs papildinājums: "Amatpersonām, kas
nepilda pastāvīgo komisiju prasības, piemērojami likumā paredzētie
disciplinārie un kriminālie sodi". Es atvainojos, tas ir nevis papildinājums
pie 14.panta, bet jauns pants.
Priekšsēdētājs: Vēlreiz nolasiet, jo tur bija kaut kas bargs.
A.Endziņš: "Amatpersonām, kas nepilda pastāvīgo komisiju prasības,
piemērojami likumā paredzētie disciplinārie sodi un kriminālsodi".
Varu paskaidrot, ka runa ir par valsts varas orgānu prestiža celšanu. Acīmredzot
perspektīvā šādas izmaiņas likumdošanā būs jāizdara. Lai celtu disciplīnu.
Priekšsēdētājs: Varbūt piekritīsim, jo tur būs gan prokurors, gan
tiesnesis, advokāts un tā tālāk. 15.pants.
A.Endziņš: 15.pantu izteikt sekojošā redakcijā.
Priekšsēdētājs: */Jautājums par
14.pantu? Lūdzu./
No zāles: */Es ar redakcijas komisijas starpniecību nodevu Sekretariātam
lūgumu šīs normas pēdējā rindkopā iekļaut vārdus "amatpersonām jāpilda
pastāvīgo komisiju pārstāvju prasības", tāpēc ka citādi te nav
saprotama pati norma attiecībā uz to, kā tiek noteiktas pastāvīgo komisiju
prasības./
A.Endziņš: */Es varu paskaidrot, ka mēs jūsu priekšlikumu neesam saņēmuši,
tas ir šeit. Mēs domājam, ka tas ir šeit- šajā pantā. Kā tad citādi?
14.panta otrā daļa tā arī skan:/ Jāizpilda sekojošas prasības un jāsniedz
tam nepieciešamie materiāli un dokumenti.
No zāles: */Bet krievu tekstā ir- "personām jāpilda pastāvīgo
komisiju prasības". Te ir nepieciešams precizēt, te jābūt:
"amatpersonām jāpilda pastāvīgo komisiju pārstāvju prasības",
citādi pati norma par amatpersonām izvirzītajām prasībām ir izplūdusi.
Bet tā ir skaidri un saprotami./
Priekšsēdētājs: */Labi, te atkal ir lingvistisks moments. Lūdzu,
deputāt Kurdjumov!/
L.Kurdjumovs: */Es, būdams jauns deputāts, šobrīd zinu tikai termiņu,
kādā jāsniedz atbilde uz deputāta pieprasījumu. Bet, ja lieta attiecas uz
dokumentu sagatavošanu un atbildi uzņēmumu vārdā, es uzskatu, ka būtu
korekti, ja šeit būtu norādīts kāds direktīvs termiņš, kura laikā
dokumentus var sagatavot. Pretējā gadījumā uzņēmumam pēc trim dienām būs
jādod atbilde par neiesniegtajiem materiāliem. Nepieciešams direktīvā kārtā
noteikt, kāda maksimāla termiņa laikā šie dokumenti pēc komisijas pieprasījuma
ir sagatavojami un iesniedzami./
Priekšsēdētājs: Lūdzu, atbildiet. Deputāts ierosina, ka būtu jānosaka
termiņš.
A.Endziņš: Šeit ir noteikts tas, ka to nosaka komisija noteiktos termiņos.
Precizējumos noteiksim nedēļu, mēnesi, varbūt tie ir tādi dokumenti, kurus
var iesniegt nekavējoties piecu minūšu laikā, bet mums būs paredzēts mēnesis
vai kaut kas tamlīdzīgs.
Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.
V.Alksnis: */Man šķiet, ka šis punkts
nav līdz galam pārdomāts. Lieta tā, ka mums, protams, ir skaidrs: Republikas
Augstākā padome ir augstākais valsts likumdošanas orgāns, bet ņemsim tādu
struktūru kā Baltijas kara apgabals. Baltijas kara apgabala karaspēka
komandieris ir pakļauts vienīgi PSRS aizsardzības ministram un prezidentam.
Un jebkurā situācijā, ja nav līguma, teiksim, par kārtību, kādā
republikas teritorijā atrodas Padomju armija, šis punkts nekādi nedarbosies.
Tāpēc acīmredzot vispirms vajag ar Maskavu atrisināt savstarpējo attiecību
problēmu, piemēram, jautājumā par Bruņotajiem spēkiem, bet pēc tam
ierakstīt šo punktu. Tāpēc ka līdz ar to mēs izveidojam nesaprotamu
komisiju. Mēs ierakstījām prasības, kuras, jau iepriekš zinām, netiks
izpildītas./
A.Endziņš: */Tas ir fiksēts arī republikas Konstitūcijā, ka visus
attiecīgos republikas teritorijā esošos orgānus kontrolē augstākie varas
orgāni, jo citādi iznāk, un jūs to visu laiku gribat panākt, lai armija,
valsts drošības orgāni un tā tālāk atrodas ārpus valsts orgānu
kontroles./
V.Alksnis: */Es gribētu iebilst tādā aspektā, ka, sacīsim, ka attiecībā
uz Amerikas karaspēku, kas atrodas NATO pirmajā blokā un ir izvietots
Rietumeiropas teritorijā, Grieķijas valdībai nekādā ziņā nav varas pilnības./
Priekšsēdētājs: */Tā jau ir tā lieta, ka Amerikas karaspēks tur
atrodas saskaņā ar līgumu un tam ir īpašs statuss./
V.Alksnis: */Nu, ja mums nav tāda līguma, nav īpaša statusa, tad varbūt
pagaidām nav jēgas ierakstīt to mūsu nolikumā?/
Priekšsēdētājs: */Lūdzu./
No zāles: */Mans jautājums saistīts ar to jautājumu, kuru Redakcijas
komisijai uzdeva Viktors Alksnis. Ir jautājumi, kas attiecas uz organizācijām
un resoriem, kuri atrodas PSR Savienības pakļautībā. Tātad komisijas
iesniegto jautājumu un pieprasījumu saturs var būt PSR Savienības valsts
noslēpuma priekšmets. Un vai šajā gadījumā mūsu parlaments ir tiesīgs
pieprasīt tos materiālus, kas saistīti ar PSR Savienības valsts drošību,
ja republikai šobrīd nav attiecīgu līgumu ar PSR Savienību? Man šķiet, ka
šo jautājumu nepieciešams izstrādāt, pagaidām tas vēl ir negatavs./
Priekšsēdētājs: */Biedri, man tomēr šķiet, ka mums vajag pārtraukt
šīs problēmas apspriešanu. Katram skaidrs, ka ir noteikta kompetence, ir, tā
sakot, noteiktas jomas un tā tālāk. Ja mēs tagad šāda sīka ieraksta dēļ
gribam komisijā noklausīties kara komisāru vai, teiksim, Baltijas kara
apgabala prokuroru, tad mēs ne pie kā nenonāksim./
A.Endziņš: */Pastāvīgo komisiju darbības apkalpošanas kārtību
regulē īpašs nolikums, kuru apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā
padome./
A.Aleksejevs: */Es šeit vispār esmu tāpēc, ka jūs teicāt- tagad runās
premjerministrs./
Priekšsēdētājs: */Jā. Jā. Jā./
Ja rodas tik lielas domstarpības, mēs varam balsot. Kaut gan es personiski šeit
domstarpības neredzu. Deputāts Bresis.
V.Bresis: Es domāju, ka nevajag pat diskutēt, jo 3.pantā ir rakstīts:
"...kompetencē ietilpstošo jautājumu loku...". Tad, kad Augstākā
padome slēgs līgumus, tā nodos šo līgumu realizāciju tai vai citai
komisijai. Man liekas, ka te vispār nav par ko diskutēt.
Priekšsēdētājs: 15.pants.
A.Endziņš: 15.pants ir jauns, to mēs ielikām iekšā.
Priekšsēdētājs: Kā, lūdzu?
A.Endziņš: Tas ir pēc vecā varianta, jūs domājat?
Priekšsēdētājs: Pēc vecā. Ir lēmums.
A.Endziņš: 15.pantu ierosinām izteikt šādā redakcijā: "Pastāvīgo
komisiju izstrādātos ieteikumus nosūta attiecīgiem orgāniem." Sākot
ar 4.rindu no šīs rindkopas beigām, tekstu svītrot. Tādējādi paliek:
"Pastāvīgo komisiju izstrādātos ieteikumus nosūta attiecīgajiem orgāniem,
organizācijām, uzņēmumiem, iestādēm un paziņo Latvijas Republikas Augstākās
padomes Prezidijam." Tālāk kā tekstā.
Priekšsēdētājs: Es to uzskatītu par redakcionālu izmaiņu, teiksim,
precizējumu. 16.pants.
A.Endziņš: Attiecībā uz 16.pantu arī būtībā ir redakcionāla
rakstura labojums. Otrajā rindkopā- "...jebkuru republikas teritorijā..."
Priekšsēdētājs: Vai ir iebildes 16.pantā?
A.Endziņš: Svītrot 7.lappusē tekstu: "... jautājumos, kas ir
Latvijas PSR kompetencē (līdz to pārņemšanai Latvijas Republikas
jurisdikcijā vai likvidēšanai)."
Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi. Nevajag dažādus paskaidrojumus
tur, kur viss ir skaidrs. 17.pants.
A.Endziņš: Priekšlikumu nav.
Priekšsēdētājs: Deputāts Dīmanis.
S.Dīmanis: Ir praktiskas dabas jautājums. Sakiet, uz kāda pamata mēs
piesaistīsim šos speciālistus? Mēs maksāsim viņiem? Un ko nozīmē-
piesaistīt speciālistus? Speciālisti mēdz būt ļoti dažādi domājoši. Kā
mazākuma intereses šeit būs aizstāvētas?
A.Endziņš: Es varu paskaidrot. Šis jautājums jau tika izvirzīts
redakcijas komisijā. Deputāts Gavrilovs par to runāja. Mēs skaidrojam to tādējādi,
ka speciālistu iesaistīšanai vajadzētu notikt atalgotā veidā ar apmaksu,
ko garantē Augstākās padomes Prezidijs. Tā mums skaidroja arī Augstākās
padomes Prezidija sekretārs biedrs Daudišs. Bet pašreiz ierakstīt, vai
apmaksāt vai bezmaksas...
S.Dīmanis: To es neprasu.
Priekšsēdētājs: 18.pants.
A.Endziņš: Priekšlikumu nav.
Priekšsēdētājs: Vai mēs varam paspēt
trešo daļu? Mums pēc tam ir ļoti īsa Ministru padomes priekšsēdētāja
Godmaņa informācija sakarā ar deputāta Vidavska pieprasījumu. Tā,
19.pants.
A.Endziņš: Priekšlikumu nav.
Priekšsēdētājs: 20.pants.
A.Endziņš: Arī nav.
Priekšsēdētājs: 21.pants.
A.Endziņš: Komisijai nav.
Priekšsēdētājs: 22.pants.
A.Endziņš: Komisijai nav.
Priekšsēdētājs: 23.pants.
A.Endziņš: 23.pantā izsvītrot "ar padomdevēja balsstiesībām".
Pats par sevi saprotams, ka pastāvīgo komisiju sēdēs var pieaicināt valsts
iestāžu pārstāvjus. Viņiem balsstiesību nav.
Priekšsēdētājs: 24.pants.
A.Endziņš: 24.panta 1. un 2. rindkopā, kur ir runa par komisijas izveidošanu,
rakstīt: "var izveidot apakškomisijas vai darba grupas". Arī pēdējā
rindkopā tāpat- "nepieciešamības gadījumā šādas apakškomisijas vai
darba grupas".
Priekšsēdētājs: Par 26. pantu nav. 27.pants.
A.Endziņš: Nav.
Priekšsēdētājs: 28.pants.
A.Endziņš: Par 28.pantu komisijai priekšlikumu nav. Bija gan deputāta
Gavrilova priekšlikums.
To viņš iesniedza jau pēc tam, kad savu darbu bijām beiguši. Acīmredzot
šādam formulējumam varētu piekrist un izmainīt pašreizējo redakciju,
nosakot, ka nodrošina Augstākās padomes Prezidija aparāts uz šāda speciāla
nolikuma pamata, ko ir apstiprinājusi Augstākā padome.
Priekšsēdētājs: Kāds ir rezumējums? Atceraties, ko mēs esam nolēmuši.
Tātad mēs pabeidzam apspriest. Vai mēs par nolikumu varam balsot? Laikam daži
biedri ir aizgājuši, un mums jāatliek līdz ceturtdienas rītam. Lūdzu-
deputāts Birkavs.
V.Birkavs: 4.pantā- "ievēlē komisijas priekšsēdētāja
vietnieku un sekretāru". Vai nevajadzēja "vietniekus", jo bija
runa par diviem vietniekiem?
Priekšsēdētājs: Katrai komisijai būs citādāk.
Jūs, deputāt Aleksejev, ierosinājāt, un es apsolīju, ka mēs nebalsosim.
Lēmumu mēs nemainīsim, bet nobalsosim ceturtdienas rītā. Apspriešanu mēs
beidzam. Tikai jānobalso. Kolēģi deputāti, kāpēc tāda nepacietība? Jums
ceturtdien tā būs viena minūte, bet man tas ir principa jautājums. Es ar
jums par to vienojos. Kā es tagad mainīšu savu lēmumu šis vienas minūtes dēļ?
Man galvenais ir tas, ka mēs esam pabeiguši apspriešanu. Savu attieksmi visi
izteiks ceturtdien pulksten 10.00 balsojot.
Vārds Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim.
I.Godmanis: Ļoti cienījamie deputāti! Gribu runāt tā, lai mani dzird
un saprot arī radioklausītāji. Esmu lūdzis ierasties arī tirdzniecības
ministra vietnieku Gavaru, kas, ja būs vēlēšanās viņu dzirdēt, sniegs
speciālu informāciju.
Pirmām kārtām- informācija par Rīgu. Šodien te izpirktas deviņas tonnas
miltu, 22,6 tonnas putraimu, 11,8 tonnas makaronu un 12 tonnas sāls. Es gribu
uzreiz pateikt, ka tas nav nekas šausmīgs, jo pagaidām mēs turamies piešķirto
fondu robežās. Tajā pašā laikā zināma ažiotāža ir, es gan negribētu
to saukt par iepirkšanās ažiotāžu.
Vakar vakarā es griezos pie tirdzniecības ministra to pasākumu sakarā, kurus
varētu īstenot, lai zināmā mērā normalizētu iedzīvotāju nodrošināšanu
ar atsevišķiem produktiem. Konkrēti- 7.maijā ministrija griezās ar atklātu
vēstuli pie tirdzniecības organizācijām. Šajā vēstulē ir noteikts maija
mēnesī pārdot vienam pircējam vienreizējā pirkumā divus kilogramus miltu,
vienu kilogramu putraimu, vienu kilogramu makaronu, tas ir, divas pakas, vienu
kilogramu sāls, vienu paciņu sērkociņu, tas ir, 10 kārbiņas. Otrkārt,
tirdzniecības organizācijai jānosaka veikalam vienas dienas realizācijas
norma, tādējādi nodrošinot fondu racionālu izmantošanu līdz mēneša beigām.
Treškārt, noteikt stingrāku kontroli, preces pārdot, ja uzrāda vizītkarti.
Ceturtkārt, sakarā ar manis minēto kārtību Tirdzniecības ministrija 8.maijā
ir sagatavojusi rekomendāciju izpildkomitejām par produktu normēšanas noteikšanu.
Arī vietējām deputātu padomēm ir tiesības atbilstoši situācijai vietējo
padomju teritorijā darboties zināmā mērā patstāvīgi. Jūnija mēnesī un
otrajā pusgadā Rīgā paredzēts ieviest minēto preču pārdošanu pret
taloniem tādos pašos daudzumos, kā es norādīju. Arī alkoholiskos dzērienus
Rīgā pārdos pret taloniem. Rīga laikam ir vienīgā pilsēta, kur tas vēl
nav realizēts, salīdzinājumā ar lauku rajoniem. Ja nepērk alkoholiskos dzērienus,
var iegādāties kafiju. Tiks turpināta dažu preču ierobežota pārdošana
vienam pircējam vienreizējā pirkumā. Te ir runa par gaļu, gaļas izstrādājumiem,
sviestu, sieru, lopkopības produktiem, augu eļļu, kā arī virkni nepārtikas
preču. Šīs preces drīkst pārdot tikai tad, ja pircējs uzrāda vizītkarti.
Turpinās pārdot pret taloniem cukuru, mazgājamos līdzekļus.
Ja būs specifiskāki dati, es lūgšu atbildēt tirdzniecības ministra
vietnieku.
No savas puses gribu pateikt tikai vienu, un šeit es griežos pie mūsu klausītājiem
un arī pie deputātiem- saglabāt mieru. Tā kā šeit jautājumi tiek risināti
demokrātiski un tas saistās ar jauno valsts varas struktūras izveidi, tādā
pašā veidā ļoti mierīgi, noteikti, bez īpašas ažiotāžas atbalstīsim
tos procesus, kuri notiek šeit un visā Latvijā.
Neapšaubāmi, kā jau es teicu savā uzrunā, kandidējot uz Ministru padomes
priekšsēdētāja posteni, dotajā situācijā, ņemot vērā stāvokli visā
Savienībā kopumā, racionēšana ir absolūti normāla lieta. Tā panāks
tikai to, ka katrs iedzīvotājs tiks nodrošināts ar attiecīgo preču
minimumu. Es domāju, ka piemērs ar cukura un mazgājamo līdzekļu taloniem šo
situāciju pašreizējos apstākļos risina ļoti normāli.
Ja ir konkrēti jautājumi, es varu lūgt atbildēt tirdzniecības ministra
vietnieku.
Priekšsēdētājs: Es gribētu tikai, lai mēs norunātu neizvērst
diskusiju par visiem pieprasījumiem, bet pieņemtu zināšanai.
I.Godmanis: Deputāts Aleksejevs ir speciālists
tirdzniecībā. Lūdzu.
A.Aleksejevs: Premjerministra kungs! Es nevaru smaidīt, uzklausot jūs,
un es nepavisam nesaprotu, kāpēc jūs pats smaidāt, jo nekā smieklīga nav.
Priekšsēdētājs: Lūdzu pie lietas.
A.Aleksejevs: Man ir principiāls jautājums. */Jūs teicāt, ka
produktus un preces pārdos, ja tiks uzrādīta vizītkarte. Taču presē bija
skaidrots, ka vizītkartes vietā var uzrādīt pasi. Ņemot vērā šo
izskaidrojumu, man joprojām nav vizītkartes. Tāpēc es gribētu, lai šis
moments izskan arī tagad, lai cilvēkiem nenāktos ciest tāpēc, ka savulaik
Minis-tru padome atļāva pārdot produktus arī tad, ja tiek uzrādīta pase./
I.Godmanis: Es domāju, ka šajā jautājumā izteicos diezgan precīzi.
Es ceru, visi saprata, ka runa ir par vizītkartēm, par vizītkartēm, cienījamo
deputāt, nevis par pasēm.
A.Aleksejevs: Bet ļoti daudziem nav vizītkaršu. Nevar taču tā rīkoties,
ka iepriekšējās Ministru padomes darbības laikā bija viens lēmums un jūs
šodien šo lēmumu */noraidīt./
Es domāju, ka vismaz kādam pārejas periodam vajadzētu būt.
I.Godmanis: Es jūtu, ka te ir absolūta nekompetence. Šeit nav runa par
Ministru padomes lēmumu, cienījamo deputāt Aleksejev, bet gan par Tirdzniecības
ministrijas atklāto vēstuli. Nevajag tomēr tik analfabētiski interpretēt
Ministru padomes darbību.
Priekšsēdētājs: Beidzot ļoti īsu informāciju sniegs mūsu
Sekretariāta vadītājs Dobelis, un mūsu lietu pārvaldnieks Brenčevs uz
Aleksejeva jautājumu atbildēs viņam personiski.
J.Dobelis: Godāto Prezidij, godājamie deputāti! Par sesijas apmeklēšanu
pirmajās divās dienās. Kā bija teikts, tikai viens deputāts- Āboltiņš no
Rīgas 36. vēlēšanu apgabala- slimības dēļ nebija. Vakar, 7.maijā,
neieradās 3 deputāti- Āboltiņš, Einiņš no Liepājas 88. vēlēšanu
apgabala slimoja, deputātam Berdikovam no Rīgas 19. vēlēšanu apgabala esot
saslimusi māte. Šodien deputātu, kuri nav ieradušies uz sesiju, ir ievērojami
vairāk. Daži nokavēja vienu stundu un ilgāk, piemēram, deputāti: Garajevs
no Rīgas 9.vēlēšanu apgabala, Ļaļins no Rīgas 13. vēlēšanu apgabala,
Beluha no Rīgas 64. vēlēšanu apgabala un Safonovs no Rīgas 47. vēlēšanu
apgabala un vēl vairāki citi. Šodien nemaz nav reģistrējušies septiņi
deputāti: Berdikovs, Rubiks, Gerasimovs, Āboltiņš, Prokofjevs, Einiņš un
Andrējevs. Arī nemitīgā projāmiešana pēc pusdienām acīmredzot būs jākontrolē
ar otrreizēju reģistrēšanos. Paldies.
Priekšsēdētājs: Man kā vadītājam ir maza piezīme Sekretariātam.
Ja dod informāciju, nekad neteikt: un citi. Nosaukt visus vai nevienu. Kā mēs
nolēmām, 16.30 mūs lejā gaida autobusi. Pie izejas būs viss nepieciešamais
ceremonijai. Aicinām visus kopīgi doties uz Brāļu kapiem.
Ceturtdien sēdi sākam 10.00.