Latvijas Republikas 7.Saeimas 4. ārkārtas sesijas ārkārtas sēde
1999.gada 29.jūlijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 15.00. Sāksim Saeimas ārkārtas sesiju un ārkārtas sēdi!
Pirmais darba kārtības jautājums - Prezidija ziņojums par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Cilevičam. Paziņoju, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 8.panta otro daļu šodien savā sēdē Prezidijs piešķīra bezalgas atvaļinājumu 29.jūlijā Saeimas deputātam Borisam Cilevičam.
Nākamais darba kārtības jautājums - Mandātu un iesniegumu komisijas ziņojumi par deputāta mandātu atjaunošanu.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātie Saeimas deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka, pamatojoties uz Jāņa Gaigala iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras beidzas Jānim Vētram, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no savienības “Latvijas ceļš” Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta. Jāņa Gaigala deputāta pilnvaras atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa noteikumiem tiek atjaunotas ar šā paziņojuma brīdi.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pateicamies deputātam Jānim Vētram! Lūdzam Jāni Gaigalu ieņemt vietu Saeimas sēžu zālē. Paldies.
Tālāk, lūdzu!
V.Muižniece. Godātie deputāti! Tāpat arī Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka ir saņemts Viļa Krištopana iesniegums par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz Ministru prezidenta amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputātes pilnvaras izbeidzas Inesei Birzniecei, kura kā pēdējā iestājās Saeimā no savienības “Latvijas ceļš” Vidzemes vēlēšanu saraksta. Ar šā paziņojuma brīdi tiek atjaunots deputāta mandāts Vilim Krištopanam.
Sēdes vadītājs. Paldies. Aicinām Vili Krištopanu ieņemt vietu Saeimas sēžu zālē!
Tālāk, lūdzu!
V.Muižniece. Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija informē, ka ir saņemts Pētera Salkazanova iesniegums par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pildīšanas laiku. Līdz ar to deputātes pilnvaras beidzas Astrīdai Mūrniecei, kura kā pēdējā iestājās Saeimā no Latvijas Sociāldemokrātu apvienības Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētie deputāti pildīja Ministru kabineta locekļu pienākumus.
Sēdes vadītājs. Paldies. Pateicamies par darbu deputātei Astrīdai Mūrniecei! Lūdzam Pēteri Salkazanovu ieņemt vietu Saeimas sēžu zālē!
Nākamais darba kārtībā ir lēmuma projekts - “Par Ineses Birznieces 7.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Vineta Muižniece.
V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).
Godātie Saeimas deputāti! Ir saņemts deputāta Induļa Bērziņa iesniegums. Viņš ir iecelts par ministru un noliek deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku. Šajā sakarā ir konstatēts, ka nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta ir Inese Birzniece, kura ir piekritusi pildīt deputātes pienākumus. Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu - apstiprināt Ineses Birznieces 7.Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu: “Apstiprināt Ineses Birznieces 7.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no savienības “Latvijas ceļš” Rīgas vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.” Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - nav. Apsveicam kolēģi un lūdzam ieņemt vietu sēžu zālē!
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Riharda Pīka apstiprināšanu par Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu Savienībā delegācijas locekli un vadītāju”. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais ir lēmuma projekts “Par Māra Vītola atbrīvošanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu Savienībā delegācijas locekļa pienākumiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts “Par Kristiānas Lībanes apstiprināšanu par Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu Savienībā delegācijas locekli”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais lēmuma projekts “Par Māra Vītola apstiprināšanu par Latvijas Republikas Saeimas deputātu delegācijas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārajā Asamblejā locekli un vadītāju”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ziņos deputāte Aija Poča - frakcija “Latvijas ceļš”.
A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).
Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā šodienas sēdē izskatīja Ministru kabineta sagatavoto un iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999.gadam”” un ar to saistīto likumprojektu paketi un akceptēja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Mēs esam saņēmuši arī atzinumu no otras atbildīgās komisijas - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Arī tā šo likumprojektu atbalstīja.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa prasībām debates pirmajā lasījumā atļautas par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā, bet balsošana pirmajā lasījumā jāveic par katru likumprojektu atsevišķi.
Atklājam debates.
Edmunds Krastiņš - finansu ministrs.
E.Krastiņš (finansu ministrs).
Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Man ir tas gods jūs uzrunāt pirmo reizi no šīs augstās tribīnes, un tas notiek valstij ļoti izšķirīgā brīdī. Jūsu priekšā ir labojumi 1999.gada budžetā. Šajos dokumentos ir daudz skaitļu, taču ne jau par tiem es šobrīd gribu runāt. Gada pirmajā pusē nav apstiprinājušās 1999.gada budžeta pamatā liktās prognozes, ir būtisks līdzekļu pārtēriņš. Tāpēc laikā, kad līdz budžeta gada beigām ir atlikuši pieci mēneši, mūsu uzdevums ir izcili grūts. Sagatavotie budžeta grozījumi paredz, ka budžeta deficīts tomēr būs 3,5% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir kompromiss, ko izdevās panākt Ministru kabinetā, samērojot vēlmes un iespējas. Patiesībā tas nav nekāds sasniegums. Jo Māstrihtas līgums paredz, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta. Jūs varat jautāt, kāds mums sakars ar Māstrihtas līgumu. Māstrihtas līgums šajā gadījumā ir simbols. Tas ir līgums, kura principus ievēro Eiropas Savienības attīstītās valstis, un mēs vēlamies nākotnē būt starp tām. Starptautiskais valūtas fonds ir ieteicis mums - mūsu pašu attīstības labā! - panākt, lai 1999. un 2000.gadā budžeta deficīts nepārsniegtu viena procenta robežas, tāpēc es ļoti gribētu lūgt gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātus nopietni izsvērt savu viedokli un apdomāt tās sekas, kas rastos, ja mēs pieļautu lielāku budžeta deficītu. Kas notiks tad, ja mēs šogad nenoturēsim budžeta deficītu zemāk par 3,5 procentu līmeni? Pirmkārt, mums neizdosies panākt vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu. Tas nozīmē, ka mums nebūs pieejami Pasaules Bankas līdzekļi finansu stabilizācijai un ka aizņemšanās kopumā kļūs apgrūtināta un dārgāka. Otrkārt, tas gan Latvijā, gan ārvalstīs provocēs jaunu aizdomu vilni par lata stabilitāti. Treškārt, tas Eiropas Savienībā radīs papildu šaubas par mūsu iespējām kontrolēt valsts finanses pat labējas vairākuma valdības situācijā. Helsinku samitā tas nopietni sarežģīs mūsu pozīcijas attiecībā uz uzaicināšanu sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ceturtkārt, arī 3,5 procentus liels deficīts ir pietiekami slikts signāls investoriem - tas apdraudēs Latvijas kredītreitingu un kavēs naudas ieplūšanu Latvijā. Netiks radītas jaunas darba vietas, nebūs ienākumu pieauguma. Ja notikumi attīstīsies šādā gultnē, tad pēc trim gadiem - 8.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā - Latvijas tautsaimniecība un finansu sistēma būs dziļā bezizejā un mēs, kolēģi, būsim spiesti atzīt, ka savas valdīšanas laikā neesam atrisinājuši nevienu būtisku problēmu. 1999.gada budžeta grozījumi ir tikai pirmais solis, lai risinātu šīs problēmas, nākamais būs 2000.gada budžets. Es uzskatu, ka tas ir mūsu goda jautājums - pieņemt tālredzīgus lēmumus šajā ziņā pat tad, ja tuvā distancē tie ir sāpīgi un grūti.
Sēdes vadītājs. Leons Bojārs - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Akcīzes nodoklis alkoholam - tā ir nopietna lieta. Protams, tādējādi var papildināt valsts kasi, bet tā tas ir tad, ja mēs to iekasējam tā, kā to dara Eiropas Savienības valstīs, citās valstīs. Vajag, lai būtu tāda kārtība, kāda ir pie viņiem, bet pie mums taču tādas nav. Neviens nevar pateikt, cik spirta un spirtu saturoša šķidruma ir izgājis caur mūsu valsti, cik te ir palicis, cik liels tā daudzums ir pazudis nezināmā virzienā. Jūs taču atceraties skandālu pirms kādiem diviem vai trim mēnešiem, kad spirta krava pazuda muitas konvoja pavadībā. Tāpēc, lai ieviestu kārtību, vispār ir nopietni jāpadomā... Protams, alkohols jebkurā valstī ir tas, kas papildina un vienmēr uztur labā kārtībā valsts budžetu. Ir jādomā par valsts monopolu attiecībā uz spirta ražošanu un jēlspirta importu. Tam ir jāpāriet valsts monopolā. Ja tas pāries valsts monopolā, tad kārtība būs. Un agri vai vēlu, 2002.gadā vai 2003.gadā, mēs pie tā jautājuma atgriezīsimies, jo speciālais budžets ātri beigsies, un no kurienes mēs tad ņemsim naudiņu? Bet naudiņu mēs ļoti labi protam tērēt. Tāpēc ir jādomā.
Sēdes vadītājs. Jānis Leja - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
J.Leja (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka ikviens no jums varētu saņemt Nobela prēmiju ekonomikā. Kāpēc es tā apgalvoju? Tāpēc, ka pagājušajā gadā Nobela prēmiju saņēma kāds Indijas izcelsmes pilsonis Emertijs Sens (Amartya Sen), kas strādāja Anglijā, - par savu monogrāfiju “Nabadzība un bads”. Viņš šo grāmatu uzrakstīja 1972.gadā, bet prēmiju dabūja pagājušajā gadā. Viņš pētīja nabadzības cēloņus lielajos reģionos - Indijā, Pakistānā, Etiopijā, Āfrikas vidienē - un nonāca pie secinājuma, pie kāda mēs katrs varam nonākt, - ka nabadzība rodas nevis tāpēc, ka pasaulē pietrūktu resursu, bet tāpēc, ka nav pareizi sakārtotas ekonomiskās un juridiskās attiecības. Ko mēs redzam? Mūsu laikmeta sociāli ekonomisko procesu galvenā nelaime jeb galvenā pretruna ir tā, ka vienā pusē ir gigantisks ražošanas potenciāls, kas var tūlīt pat ražot neierobežotā daudzumā pārtiku un patēriņa priekšmetus (elektronikas izstrādājumus un automobiļus ieskaitot), un otrā pusē ir milzīgs bars izsalkušo, maksātnespējīgo patērētāju, kas būtu gatavi patērēt šo produkciju, kuru paši neražo, bet viņi nevar to iegādāties tāpēc, ka nav naudas. Un, ja mēs no šā viedokļa aplūkojam mums piedāvāto budžetu, tad redzam, ka šis budžets metodoloģiski piedāvā vēl vairāk palielināt šo maksātnespējīgo skaitu. Mums nepiedāvā budžetu kā instrumentu, kas iedarbinātu šo ražošanas potenciālu. Nobela prēmija būs jāsaņem tam, kas pratīs pārlēkt tam bezdibenim, pratīs savienot šos divus pretpolus - maksātnespējīgo cilvēku pieprasījumu un ražošanas potenciālu, kas nav iedarbināts. Tam būtu jāsaņem Nobela prēmija! Ja piedāvātais budžets kalpo kā instruments nevis labklājības celšanai, bet nabadzības palielināšanai un ja galvenais princips šeit nav ražošanas attīstīšana, ražošanas paplašināšana, tad ir bažas - kā tad mēs varēsim nodrošināt tās darba vietas, kas ir solītas valdības deklarācijā, ja darba vietas netiks radītas nedz ražošanā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, nedz transportā, celtniecībā? To mēs šajā budžetā pienācīgi neredzam. Šis budžets nekalpo kā galveno problēmu atrisināšanas instruments. Tieši šādu apsvērumu dēļ es aicinu kolēģus pārdomāt - vai nu nebalsot, vai atturēties. Turklāt jāņem vērā, ka budžets tiek mums pasniegts tādā steigā! Nav mums nedz iespēju to izstudēt, izpētīt, nedz arī izteikt kādus konstruktīvus priekšlikumus šā budžeta radikālai pilnveidošanai.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Manā skatījumā, ir neliela kļūda darba kārtībā - balsojums par budžetu tomēr bija jāliek pēdējais, ņemot vērā, ka visi pārējie likumprojekti, ko mēs šodien skatām, ļoti ietekmēs pirmo balsojumu par budžetu. Man ir, godīgi sakot, ļoti žēl... no sirds līdzi jūtu Latvijas valsts Ministru kabineta vadītājam Šķēles kungam, viņš ne velti šodien ir melnā tērpā, pats jūtas kā sērās. viss ir pareizi.
Daži vārdi par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”.
Man bija daudz ko teikt, bet, izlasot likumprojekta anotāciju, sapratu, ka viss ir ļoti pareizi. Kādēļ ir vajadzīgi grozījumi likumā “Par valsts pensijām”? Lai “īstenotu deklarācijā par Ministru kabineta darbu nospraustos mērķus”. Paskatīsimies, kādi ir ie mērķi. Kas būs? Palielināsies bezdarbs. Acīmredzot tas ir tas, ko šodien gaida Latvijā. Palielināsies slēptā nodarbinātība. Nu, tas acīmredzot ļoti pozitīvi ietekmēs tiesisko sistēmu un Darba likumu kodeksa ievērošanu. Ļoti kolosāli, - te mēs lasām arī šādus vārdus: būs ekonomija pensiju jomā. Acīmredzot uz izmirstošo pensionāru slāņa rēķina! “Palielināsies sociālās apdrošināšanas izmaksas bezdarba, slimības un invaliditātes gadījumā. Samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Būs nepieciešami papildu līdzekļi pašvaldības pabalstu izmaksām trūcīgajiem, kā arī pagaidu algoto sabiedrisko darbu organizēšanai.” Godīgi sakot, man nav skaidrs, vai patiešām tas bija šīs valdības mērķdi
Atklāti runājot, es daudz augstāk vērtēju to valdību, kas šodien ir valsts priekšā, un tāpēc aicinu visus, kuri nav par valdības krišanu vai kuri nav dementēti teorētiķi, balsot pret šo likumprojektu - grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Godīgi sakot, tad ir jābalso arī pret izmaiņām valsts budžetā. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Anna Seile - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Šodien zālē ļoti slikti darbojas mikrofoni. Es runāšu kā valdošajā koalīcijā strādājoša deputāte un runāšu par Valsts pensiju likumu. Manuprāt, sagatavojot šo likumu otrajam un galīgajam lasījumam, tajā ir nepieciešams izdarīt daudzus labojumus, un tāpēc es, lai novērstu lielās domstarpības ar mūsu sabiedrības lielāko daļu, gribu šodien pateikt savu viedokli, kurš pēc tam tiks izvērtēts frakcijā, ceru, arī valdošajā koalīcijā attiecībā uz šo likumprojektu.
Tajā ir daži būtiski trūkumi, un viens no tiem ir tāds, ka turpmāk tiks liegts izmaksāt pensiju uz ārzemēm izbraukušajiem pilsoņiem pensionāriem - izņemot sešu mēnešu samaksu. Manuprāt, tas nav pieņemams, jo nevienā citā valstī acīmredzot šādu normu nav, tā ka šeit būtu nepieciešams labojums.
Tālāk. Likumprojekta 9. pantā ir paredzēts, ka tikai vīriešiem būs pakāpenisks pensijas vecuma palielinājums līdz 62 gadiem. Kāpēc sievietēm tāda pakāpeniska palielinājuma nav? Manuprāt, tas ir netaisni! Ņemt vērā šeit tikai vidējo mūža ilgumu vīriešiem un sievietēm nav pareizi, jo sievietes mazāk dzer, mazāk smēķē, mazāk slimo ar infarktiem un plaušu vēzi, un viņām ir tiesības uz šo pakāpenisko pensiju tāpat kā vīriešiem.
Tālāk. Es domāju, ka Šķēles kungs savos izteikumos, kāpēc ir nepieciešamas reformas Pensiju likumā, ļoti pamatoti teica, ka tās ir nepieciešamas tāpēc, lai palielinātu mazās pensijas. Mēs visi zinām, ka daudzi, kuri aizgājuši pensijā līdz 1997. gadam, nevarēja šīs pensijas pārrēķināt, jo viņiem nebija laba darba un laba atalgojuma. Un, ja nu šī pensija ir maza, tad vajadzētu arī likumā paredzēt, ka šīs pensijas indeksē, ne tikai ņemot vērā faktisko cenu un patēriņa indeksu, bet ka tās indeksē arī tad, ja sociālās apdrošināšanas budžets to ļauj.
Tālāk. Es domāju, ka nebūtu jāatmaksā no jauna piešķirtās pensijas tajos gadījumos, ja šo pensiju nesaņem. Tātad arī 14. pantā vajag labojumu, ka šos atvilkumus atskaita tikai tad, ja pensiju atkal sāk saņemt.
Tomēr pats būtiskākais ir grozījums likumprojekta 19. pantā. Manuprāt, šis ir pagaidu likums, kamēr mums labi nepildās sociālā budžeta ieņēmumi. Ja tas sāks pildīties un ja mēs atradīsim metodes, lai visas iestādes rūpīgi un kārtīgi nomaksā sociālo nodokli, tad šis ierobežojums strādājošajiem pensionāriem nebūs vajadzīgs, tāpēc šie grozījumi likumā, ka strādājošajiem pensionāriem nemaksā pensijas, ja tās ir lielākas par 60 latiem, ir noteikti tikai līdz 2002. gadam, nevis līdz 2005. gadam. Ja stāvoklis būs tikpat kritisks, tādā gadījumā mēs 2002. gadā varēsim šo Pensiju likumu pagarināt vēl uz kādu laiku, bet nesteigsimies notikumiem priekšā, līdz 2005. gadam liegdami tiem pensionāriem, kuri saņem mazas pensijas, nopelnīt vēl dažus grašus klāt.
Taču pats būtiskākais, manuprāt, šajā likumā ir tas, ka ir jāpapildina šie noteikumi, paredzot, ka pašnodarbinātās personas varētu strādāt arī tajos gadījumos, ja viņas nav ienākumu nodokļa maksātājas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka tagadējie likuma grozījumi paredz, ka zemniekam, kuram ir zemnieka saimniecība, bet no kuras viņam nav nekādu ienākumu, vairs nemaksās pat šo 60 latu lielo pensiju. Tas ir pārāk bīstami, jo daudzi tikai nupat ir atguvuši savus zemes īpašumus, arī zemes reforma vēl nemaz nav pabeigta, tā ka šīs attiecības laukos nav nostabilizējušās. Arī tirgus attiecības nav novestas līdz galam, un zemnieki ir jāaizsargā, tāpēc es iesaku neattiecināt šos likuma grozījumus uz tām pašnodarbinātajām personām, kuras nav ienākumu nodokļa maksātājas. Protams, visnormālākā rīcība būtu tāda, ja Labklājības ministrija varētu izvērtēt un 60 latu lielo izdzīvošanas pensiju nomainīt ar 90 latiem - tātad ar trīskāršu šo minimālā sociālā pabalsta apmēru. Ar 60 latiem izdzīvot nevar! Ar 90 latiem ir grūti, bet tad varbūt nevar nomirt. Protams, pareizāk būtu bijis, ka tam cilvēkam kurš saņem 61 latu vai 91 latu, kā nu mēs nobalsosim nākošajā lasījumā, būtu tiesības atteikties no šā 1 lata, lai viņam izmaksā 60 latu lielu pensiju, bet tos 20-30 latus viņš ik mēnesi piepelna klāt. Tas tikai būtu vairāk nekā godīgi.
Tāpēc es ļoti lūdzu visus pozīcijas un opozīcijas deputātus rūpīgi apdomāt šo likumprojektu, atbalstīt to šodien pirmajā lasījumā un sagatavot šos labojumus, kuri ir pilnīgi nepieciešami.
Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.
E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt sekojošo. Šodien, protams, ir ļoti nopietna diena, lai gan mums ir dots arī vēl pārdomu laiks līdz otrajam lasījumam, kad šā budžeta grozījumos vēl varēs izdarīt zināmas korekcijas, tomēr būtu ļoti nopietni jāizvērtē situācija, kāda veidojas tieši ar vienu no Latvijas Republikas mazturīgākajām sabiedrības daļām - ar pensionāriem. Šeit nevajadzētu pārsteigties un skriet laikam priekšā, neizvērtējot visus skaitļus un neveicot analīzi. Manuprāt, pašreiz šis darbs nav izdarīts, jo arī labklājības ministrs Jurdža kungs nevar piedāvāt šos skaitļus un nopietnos aprēķinus, kas visu pamatotu un parādītu dažādās situācijas modulācijas iespējas.
Pašreiz šis priekšlikums, kas attiecas uz pensionāriem, mūsuprāt, mehāniski samazina pensiju saņēmēju skaitu. Nākamgad tādu būs aptuveni par 6,9 tūkstošiem mazāk. Tas ir, teiksim, vienīgais šāds nopietnais ietaupījuma veids. Tāpat arī šie strādājošie pensionāri, kuriem tiks atņemts... Viņiem būs vai nu jāatsakās no darba algas, vai no pensijas. Mēs uzskatām, ka tā tas īsti nav risināms, jo cilvēki, kas saņem darba algu un pensiju, nopelna ļoti dažādas darba algas. Ir tādas darba algas, kas ir 20, 30, 40, 50 latu lielas, tāpēc, zinot to, cik mazas mums ir pensijas, šādu situāciju bez nopietnas diferences nevar pieļaut. Nu pats mazākais solis būtu atbalstīt šo Latvijas Pensionāru federācijas piedāvāto 100 latu robežu vai arī, manuprāt, pati nopietnākā rīcība būtu ņemt vērā šīs trīs minimālās algas, jo ir jāņem vērā, ka, saņemot lielāku algu, šis pensionārs sociālajā nodoklī atpakaļ atmaksā zināmu daļu naudas. Arī tas ir jāņem vērā!
Es gribētu uzsvērt arī to, ka valdības koalīcijas partijām nebūtu pieļaujams runāt par to, ka pensija ir algas aizvietotāja. Tas nav nopietni! Pensija ir darba gados nopelnītā nauda, un, ja tās arī nav valsts budžetā, tad tā ir ietverta valsts īpašumā visdažādākajā veidā, ko mēs nereti aizmirstam, kad sākam privatizēt visu, kas ir valsts īpašumā, nerēķinoties ar šīs sabiedrības daļas interesēm, kura vismaz lielā mērā ir šīs materiālās vērtības radījusi. To nedrīkst pieļaut!
Es gribētu uzsvērt arī to, ka attieksmi pret šo Pensiju likumu mēs vērtēsim kā pamatu. Mēs, sociāldemokrāti, tik tiešām sadarbību ar citām partijām varam uzturēt arī turpmāk, jo šis likums ir kardināls Latvijas sabiedrībai.
Ko es vēl gribētu šeit uzsvērt? Mans viedoklis ir tāds, ka pašreizējā variantā Pensiju likums neieinteresē ne vidējās, ne jaunākās paaudzes cilvēkus maksāt šo sociālo nodokli. Tas ir ļoti nozīmīgi! Paaugstinot šo pensijas vecumu, aizvien vairāk noplok izredzes dzīves beigās saņemt šo pensiju, jo jau pašreiz, pastāvot esošajam vecuma cenzam, mēs zinām, ka tikai ¾ no tiem, kuri ir strādājuši un varētu pretendēt uz pensiju, sasniedz 60 gadu vecumu. 62 gadu vecumā jau būs vēl mazāks pensionāru skaits, un mēs šādam tīri mehāniskam jautājuma risinājumam negribam piekrist.
Otrs aspekts, kas ir ļoti nopietns, ir tāds, ka pirmspensijas vecuma ļaudis paliks bez iztikas līdzekļiem. Viņiem, nonākot bezdarba situācijā, būs tikai 9 mēnešus garš bezdarbnieka pabalsts, tā ka šī problēma atkal nav atrisināta, nav sakārtota, un tāpēc tas ir ļoti nopietni. Sociāldemokrāti, neapšaubāmi, uz otro lasījumu iesniegs savus priekšlikumus, un tad mēs ceram arī uz Saeimas deputātu izpratni, uz to jauno politisko kultūru, ko savās runās daudzkārt ir pieminējis arī jaunais Ministru prezidents Andris Šķēle... Nav, nav Vilis Krištopans, tas ir pēc inerces!
Nākamais, ko mēs gribam teikt. Jaunajai valdībai ir ārkārtīgi nopietni jāizvērtē tas, kā tā risina sociālo dialogu. Sociāldemokrāti, nebūdami valdībā, uzskata, ka šis dialogs rit nepiedodami slikti. Mums ir Latvijas Nacionālā trīspusējās sabiedrības padome. Šai padomei ir Ministru kabinetā apstiprināts nolikums, bet ar šiem budžeta grozījumiem sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība - tiek iepazīstināti tikai pēc lēmuma pieņemšanas. Tas ir brutāls esošo saistošo normatīvo dokumentu pārkāpums! Es domāju, ka šeit ir pietiekami daudz Eiropas Savienību cienošu cilvēku, kuri grib, lai mēs ietu uz Eiropas Savienību. Tad nu, godājamie eiromīļi, mums ir jāievēro šī situācija, ka Eiropas Savienībā tā ir stabila prakse un norma, ka šie sociālie partneri, tātad darba devēju organizācija un darba ņēmēju organizācija, konsultējas ar valdību, mēģina saskaņot viedokļus un tikai pēc tam tiek pieņemti lēmumi.
Līdzīga situācija ir arī ar pašvaldībām. Arī ar Pašvaldību savienību šāda saskaņošana nenotika. Tas ir diezgan bēdīgi. Es domāju, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nāksies informēt starptautiskās institūcijas par šo nelabvēlīgo praksi, un mēs aicināsim turpmāk ievērot šos normatīvos dokumentus vai arī skaidri un gaiši atteikties no tiem, parādot, kāda ir mūsu attieksme pret Eiropas Savienības normām. Tas būtu vēl viens jautājums.
Es gribu uzsvērt to, ka šobrīd, kad mēs skatām šos budžeta grozījumus, tātad pietiekami skaidrā krīzes situācijā, mums ir skaidri jāapzinās, uz kā rēķina mēs to darām. Jo pašreiz no visām uz Eiropas Savienību pretendējošām valstīm mums ir viszemākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Mums ir viszemākā pirktspēja! Tātad secinājums ir ļoti vienkāršs: mēs esam mazturīga valsts. Un, ja mazturīgā valstī reformas notiks uz mazturīgo rēķina, tad šīs valdības kurss nevarēs būt ilgstošs, jo sabiedrībā pamatoti radīsies neapmierinātība, dabisks protests, aktīvas protesta formas. Demokrātiski, bet aktīvi... Vai tas ir valdības mērķis? Manuprāt, tas nav valdības mērķis.
Es gribu skart vēl vienu, manuprāt, ļoti nopietnu jautājumu, un tas ir aizsardzības jautājums. Savulaik aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis sociāldemokrātu frakciju pārliecināja (kopā ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Jāni Ādamsonu), ka mums ir jāpiešķir aizsardzības vajadzībām 1% no iekšzemes kopprodukta. Mēs izvirzījām daudzus un nopietnus argumentus pret to, taču loģika bija skaidra un nepārprotama, mūs pārliecināja. Diemžēl labējās partijas, visas trīs labējās partijas, ir šajā budžeta grozījumu projektā atkāpušās no šīs normas. Es esmu ārkārtīgi izbrīnīts par to. Vai tas apliecina virzību uz eiroatlantiskajām struktūrām vai uz kaut ko citu? Es domāju, atbilde ir skaidra - tas apliecina soli atpakaļ, un ar to ir jārēķinās.
Es gribu uzsvērt, ka tagad tam nopietnajam analītiķu klubam, kuru mēs savulaik, Viļa Krištopana valdības laikā, jau daudzkārt uzklausījām un arī paši tik nopietni spriedām tajā sakarā, - ka tagad Džeimstaunas fondam būs ļoti nopietni jāizvērtē valdības rīcība un jādod savi secinājumi un spriedumi par to, kas un kā notiek Latvijā. Pašreizējā situācija ir mazliet dīvaina, lai neteiktu savādāk. Viļa Krištopana valdības laikā šis 1% bija. Tagad šā procenta vairs nebūs. Protams - tad, ja netiks izdarīti grozījumi. Vai tas tā būs, to mēs redzēsim.
Nākamais. Es gribētu uzsvērt, kolēģi, ka izglītības jautājums ir prioritārs, manuprāt, visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Es nezinu, kura partija to varētu noliegt. Taču man ir viens pavisam vienkāršs jautājums. Iepriekšējā budžeta likumā, kuru mēs tagad apspriežam, bija panākta vienošanās, ka pirmsskolas izglītības iestādēm - piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātajām mācībām - ir iedalāmi 1,5 miljoni latu. Sociāldemokrāti, kuriem toreiz nebija ne izglītības ministra krēsla, ne premjerministra krēsla, bet tikai zemkopības ministra krēsls, panāca, ka Ministru kabinetā šis jautājums tika pozitīvi atrisināts. Diemžēl nu mēs redzam treknu svītru pāri šim jautājumam. Treknu svītru tam pāri! Mums ir grūti apzināties, ka nu ir svītra pāri šim jautājumam. Tolaik, kad Tautas partija bija opozīcijā, arī ar viņas atbalstu mēs to risinājumu varējām panākt… Šī nostājas maiņa, neapšaubāmi, mūs sarūgtina. Mēs ceram, ka šis jautājums vēl tiks analizēts un apspriests, jo mūsu rokās, tāpat kā Tautas partijai, ir šis vienošanās protokols - vienošanās starp Tautas partiju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību -, kura pirmais apakšpunkts paredz tieši to, ka pedagoģisko darbinieku darba samaksu valsts un pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs nodrošina no valsts budžeta līdzekļiem. Šo dokumentu ir parakstījis Andris Šķēle kā Tautas partijas priekšsēdētājs un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča. Mums ir vēl laiks šo situāciju labot.
Tālāk. Es jau mazliet pieskāros tam, ka arī bērnudārzu pedagogi ir pelnījuši saņemt no valsts finansējumu. Bet daudzām pašvaldībām trūkst līdzekļu. Vēl pavisam nesen Silva Golde, Tautas partijas frakcijas deputāte, kad viņa vēl nebija izglītības un zinātnes ministre, mums to apliecināja. Un pat sociāldemokrāti konsekventi kritizēja… mēs norādījām uz to, ka budžetā nav šīs naudas, ka vajadzētu varbūt meklēt kādu risinājumu, spert kādus pretsoļus, bet ne tik radikālus. Citēšu Silvas Goldes toreiz teikto: “Tautas partija, zinot valsts budžeta šābrīža problēmas, ir gatava uz kompromisa variantu - bērnudārzu pedagogu algas no valsts budžeta izmaksāt nevis no 1.jūnija, bet no 1. septembra.” Tātad - nevis no 1.jūnija, bet no 1.septembra. Protams, sociāldemokrāti tiek kritizēti par to, ka mēs piedāvājam pieticīgāku variantu. Es aicinu Tautas partijas frakcijas deputātus un Tautas partijas vadību, un Ministru prezidentu Andri Šķēli vēlreiz apsvērt šo situāciju. Ja nevar pieņemt to, ko Tautas partija tobrīd, kad bija opozīcijā, piedāvāja, varbūt var pieņemt sociāldemokrātu ieteikto pieticīgāko variantu: no 1.septembra - vismaz 50% no valsts, 50% - no pašvaldībām. Tas būtu solis pretī pašvaldībām.
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.
K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Man ir tas gods Tautsaimniecības komisijas vārdā ziņot par likumprojektu paketi. Kā jūs zināt, Tautsaimniecības komisija izskatīja četrus no šīs likumprojektu paketes. Jāteic, ka, lai gan ārkārtas sēdē neizvērtās, ja tā var teikt, kvalitatīva diskusija par valdības piedāvātajiem likumprojektiem, gandrīz visi, arī opozīcijas deputāti, teica, ka izmaiņas, neapšaubāmi, ir vajadzīgas, bet ne tāda veida izmaiņas, kādas piedāvā esošā valdība. Man tas ir godīgi jāsaka, jo es šobrīd pārstāvu mūsu komisiju. Komisija, izskatot šos četrus likumprojektus, divus noraidīja. Komisija atbalstīja akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Komisija atbalstīja arī likumprojektu par akcīzes nodokļa paaugstinājumu tabakas izstrādājumiem (pirmajā lasījumā, protams), bet iestājās pret grozījumiem akcīzes nodoklī naftas produktiem un pret likumprojektu par 1999.gada budžeta grozīšanu. Un jāteic, ka komisijas viedoklis drīzāk ir nevis kvalitatīvs diskusijas rezultāts, bet gan atspoguļo pozīcijas un opozīcijas kvantitatīvo sastāvu, kāds Tautsaimniecības komisijā ir šobrīd.
Vēlreiz jāuzsver, ka Tautsaimniecības komisija kā otrā komisija neatbalsta divus no manis minētajiem likumprojektiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Esmu pozīcijas partijas deputāts, bet diemžēl šodien esmu spiests teikt ļoti rūgtus vārdus par to, kas šeit ir paredzēts un rakstīts, runājot par grozījumiem Pensiju likumā. Es pat īsti nezinu, jo arī man, tāpat kā simtiem un desmitiem tūkstošu cilvēku - gan esošo, gan nākamo pensionāru - tas ir vienkārši negaidīts pavērsiens. Pēkšņs un nesagatavots! Kolēģi, ja mēs tā rīkosimies ar 650 tūkstošiem pensionāru, kuri ir vismazāk nodrošināti… ja Saeima tā rīkosies, es domāju, deputāti, tad mēs nekad vairs neatgūsim savu prestižu. Saeima ir lēmusi tā un tā, ka pensiju indeksēs divas reizes gadā, ka pensijas indeksācija būs tāda un tāda, ka pensijā cilvēki ies no tik un tik gadiem - un tas nemaz ne tik sen tika lemts - bet tagad pēkšņi divi gadi nāk klāt. Grūti klāsies valstij! Un nākamgad, protams, ja naudas maks būs tukšs, vēl trīs gadus klāt. Pēc tam vēl trīs gadus klāt! Visi iepriekšējo Saeimu lēmumi tiek sviesti papīrgrozā.
Cienījamie deputāti! Kā lai mēs skatāmies tautai acīs? Tas ir pārāk sāpīgi. Faktiski mēs to apzināmies. Es domāju, ka jebkurš no jums apzinās, ka 61 un 62 gadus veci cilvēki faktiski būs atstāti absolūti bez iztikas līdzekļiem. Viņi nesaņems ne pensiju, ne arī varēs strādāt, jo arī darbā viņus neviens neņems. Šodien darbā pārsvarā ņem 35 gadus vecos. 40 gadi gandrīz ir griesti. Ar piecdesmitgadīgajiem jau reti kurš runā. Pa draugam varbūt kādā vietā. Kas ņems darbā 61 vai 62 gadus vecu cilvēku? Vai par to mums nav jāpadomā, Šķēles kungs! Man liekas, ka jūs pārsteidzaties. Saprotiet - šī ir vissāpīgākā lieta! Tie ir cilvēki, kuri knapi velk dzīvību, un viņi jau ne reizi vien ir gatavojuši ragaviņas, ka viņus vilks uz mežu vai ka viņi cits citu vilks vilkiem par barību. Tagad var notikt atkal tas pats. Nu tā taču nevar!
Es domāju, ka valdībai, varbūt nesteidzoties, vajadzēja izstrādāt gan ātrās reaģēšanas programmu, gan ilglaicīgu programmu. Un, lūk, šīs pensijas, šo Pensiju likumu vajadzētu ietvert ilglaicīgajā programmā, nevis rīkoties steidzīgi un uzreiz. Pakāpeniski vajag! Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, mēs varbūt arī varēsim paaugstināt šo pensijas vecumu, bet pašlaik vajadzēja ķerties klāt pie tā, par ko mēs jau runājām. Un es šeit Saeimā - nu jau trešo Saeimu pēc kārtas - runāju par to visu laiku - par tām svirām, ar kuru palīdzību nauda budžetā nāk visvairāk. Vajag ķerties klāt pie “ēnu” ekonomikas, kas totāli pārņēmusi Latviju. Pirms daudziem gadiem “ēnu” ekonomika sev bija ievākusi vairāk līdzekļu, nekā bija valsts budžetā. Es domāju, ka tā ievāc vēl vairāk, tāpēc jāķeras pie šīm metodēm - pie naudas sagādāšanas.
Speciālisti saka, ka tad, ja Latvijā sakārtotu gaļas iekšējo tirgu, budžetā nonāktu ap 20 miljoniem latu. Ja sakārtotu kokmateriālu tirgu, atkal nāktu vairāki miljoni klāt, kaut arī ne desmitiem miljonu. Un arī vēl citās nozarēs.
Ja mēs ķertos pie taupības tur, kur to vajadzētu ieviest… Es atvainojos, bet es šeit jau 7.Saeimas laikā esmu nosaucis tādu kuriozu, ka kuģniecībā, kura ir visai nerentabla, tās vadītājs gadā saņem simtiem tūkstošu latu. Es domāju, ka tā saņēma Avotiņš un kļuva bagāts, bet tagad laikam saņem arī nākamais. Un te nelīdz Saeimas deputāta runāšana. Tas ir vienkārši nenormāli! Arī līgumdarbu veidā dažādi ierēdņi piemaksās saņem tūkstošiem latu. Nedrīkst tā būt! Jāķeras vispirms viņiem klāt, nevis pie nabaga pensionāra! Un tā vēl un vēl.
Saprotiet, mani tas vienkārši satrauc, jo Pensiju likumam pamatā būtu jābūt tādam, ka ir stabilitāte. Pieņemsim, ir krīzes situācija, un valdība vai Saeima saka: “Cienījamie vecie cilvēki, pacietieties! Mēs izkļūsim no krīzes un tad jums palielināsim pensijas, tās indeksēsim, bet pagaidām vienkārši apstāsimies pie tā, kas ir!!” Taču nevar ņemt nost. Tā ir padomju sistēma - nacionalizēt, atņemt, sadzīt kolhozos, atņemt zirgus, govis, visu saimniecību un tā tālāk. Atņemt! Nu nedrīkst taču ar šādām metodēm rīkoties - ar šīm atņemšanas metodēm! Nedrīkst!
Tikko cilvēki vēl bija priecīgi. Mēs, deputāti, satikām vecos cilvēkus, kuri bija sasnieguši 80 gadu vecumu, un viņi bija priecīgi, ka mēs esam nobalsojuši un palielinājuši pensijas par 10 procentiem. Tagad mēs to ņemam nost! Un man ir kauns.
Es domāju, kolēģi, ka pie šā likuma vajadzēja strādāt daudz nopietnāk, ka nevajadzēja steigties, un es lūdzu... es kā pozīcijas deputāts, kurš grib atbalstīt valdību, lai tā sekmīgi strādātu un atrastu izeju no šīs krīzes situācijas, vienkārši lūdzu tomēr pavisam cilvēcīgi paskatīties uz šīm pensiju sistēmas lietām, nevis steigties. Vajadzētu pameklēt līdzekļus citur. Darīsim to, kolēģi, visi kopīgi! Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
J.G.Vidiņš (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).
Cienījamie kolēģi! Mēs visi saprotam, ka ir jābūt izmaiņām šāgada budžetā, tāpat jābūt izmaiņām Pensiju likumā, bet es gribētu mazliet vērst jūsu uzmanību uz to, ka šeit, kā mans kolēģis teica, nav runa par to, ka mēs 650 tūkstošiem pensionāru taisāmies kaut ko atņemt. Šīs izmaiņas ir vērstas tieši uz to, lai saglabātu viņu pašreizējo stāvokli, lai viņiem nekas netaptu atņemts. Tas ir pats galvenais!
Bez tam es gribētu mazliet oponēt masu medijiem un arī atsevišķiem deputātiem, kuri saka, ka mēs, it sevišķi vīrieši, nenodzīvosim līdz šim pensijas vecumam. Es jums gribētu ilustrēt savu domu ar dažiem skaitļiem: tie vīrieši, kuri jau ir sasnieguši 60 gadus, viņi dzīvos vēl 18 gadus, bet sievietes - vēl 21 gadu, tā ka, ja viņi sasniegs šo pensijas vecumu, ja viņi agrāk nenodzersies, ja viņi nemirs autoavārijās, tad viņi varēs šīs pensijas baudīt tik ilgus gadus, cik es jums šeit minēju.
Bez tam es Leonam Bojāram gribēju dažus vārdus teikt jau dienas pirmajā pusē, bet vienkārši nevarēju tikt tribīnē. Zināt, bezdarba līmenis sievietēm vecumā no 50 līdz 59 gadiem sastāda 2,75%, bet jaunietēm vecumā no 20 līdz 24 gadiem un no 15 līdz 19 gadiem tas attiecīgi sastāda 15 un 18 procentus. Tātad saskaitiet kopā! Tas ir apmēram 30%. Kur ir lielāks bezdarba līmenis? Tieši otrādi - starp jauniešiem! Un tieši šīs pirmspensijas vecuma sievietes uztur šos jauniešus - bezdarbniekus, kas staigā te pa Konservatorijas skvēru vai pa makdonaldiem.
Cienījamie kolēģi, mums, Šķēles vārdiem runājot, nošļukušajiem deputātiem, šodien ir jāpieņem ļoti atbildīgi lēmumi. Kāpēc tieši tie ir jāpieņem atbildīgi un kāpēc šāda situācija ir radusies? Vai tas nav mūsu darbības rezultāts? Atcerēsimies šo ažiotāžu, kāda tika sacelta ap Pilsonības likuma izmaiņām. Mēs ar plašu žestu ļāvām to darīt visiem, kuri grib iegūt Latvijas pilsonību. Ko tas nozīmē sociālajam budžetam? Vai par to mēs esam kādreiz domājuši? Tagad, Modri Lujān, nepilsonis, kas Latvijā nodzīvojis 15 gadus un Kazahijā nostrādājis 25 gadus, iegūstot Latvijas pilsonību, dabū pilnu pensiju, it kā būtu strādājis Latvijā 40 gadus. Vai jūs, Modri Lujān, rūpējāties par latviešiem, Latvijas pilsoņiem, kad balsojāt? Vai Birkava kungs domāja par viņiem, kad viņš lūdza Dievu, lai tas dotu tādu prātu, ka Latvijas pilsoņi nepieņem šos grozījumus? (Starpsauciens: “Tautas viedoklis...”) Par katru lietu ir jāatbild! Jā, es nevēršos pret tautas viedokli, bet gan pret tiem, kuri ar lielu sajūsmu balsoja par šiem grozījumiem.
Bez tam es gribētu uz vēl vienu lietu vērst jūsu uzmanību. Mēs paplašinājām represēto loku. Es jums stāstīju, ka tiem cilvēkiem, kuri tika represēti Kazahijā vai Ukrainā, vai vēl diez kur, mēs nedrīkstam dot represētā statusu, jo viņi nav represēti kā Latvijas pilsoņi. Kas par šo labojumu balsoja? - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” 17 deputāti, tāpēc tagad, Anton Seikst, dodiet viņiem to pensiju no savas kabatas. Jūs šodien teicāt, ka tas notiek ļoti minimāli, tomēr atcerieties, ka šis sociālais budžets kopumā veidojas no šiem minimālajiem skaitļiem. Ne Makarovs, ne arī Jurdžs neizturēs to slogu, kādu mēs iebalsosim ar savu bezatbildīgo rīcību.
Vēl viens piemērs. Bezdarbnieka statuss ir jādod visiem, kas prot vai arī neprot valsts valodu. Kāpēc viņš ir bezdarbnieks? Tāpēc, ka viņš neprot latviski. Viņš tādējādi nevar dabūt darbu, bet mēs ar vieglu roku iebalsojām, ka vajag viņiem piešķirt visu, šiem nabaga bezdarbniekiem. Tā viņi, neprazdami valsts valodu, var skaisti staigāt no vienas iestādes uz otru un nedabūt darbu. Tad esi tik laipns, iemācies latviešu valodu, un tad mēs tev maksāsim bezdarbnieka pabalstu. Tas arī ir sociālais budžets.
Cienījamie deputāti! Protams, šie grozījumi ir vajadzīgi, un es lūgtu jūs tos atbalstīt, bet, kā jau Anna Seile teica, mēs varam otrajā lasījumā izdarīt šīs korekcijas, kuras mēs vēlamies, jo nevar tikai pakļauties, ko Šķēles kungs teiks, vai mēs to drīkstam darīt vai nedrīkstam. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Ierosinām turpināt šīsdienas, 29.jūlija, ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai, kā arī saīsināt uzstāšanās laiku līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, runājot otro reizi.” Šajā ierosinājumā ir divi priekšlikumi, un par katru no tiem ir jālemj atsevišķi. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs Saeimas ārkārtas sēdi turpinām bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanai? Nav iebildumu.
Otrs - par debašu laika saīsināšanu: piecas minūtes, runājot pirmo reizi, un divas minūtes, runājot otro reizi. Vai kāds vēlas izteikties? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam pārvērsties un atkal rīkoties kā 6.Saeimas laikā - bāz ciet muti opozīcijai un neapspriest šo jautājumu. Mēs pieņemam valsts budžetu un gribam virzīt tālāk visu šo paketi, un tā mums ir jāizdiskutē. Tā ir tautas problēma un valsts problēma, tāpēc šajā gadījumā lietot šādu metodiku... Es, protams, saprotu, ka valdošais vairākums negrib to dzirdēt, bet grib pārspriest jautājumus, kas attiecas uz Pilsonības likumu, grib rādīt, kurš ir labāks. Es aicinu balsot “pret” un neatbalstīt šo iniciatīvu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Vai kāds vēlas runāt “par”? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu - saīsināt uzstāšanās laiku līdz piecām minūtēm, debatēs runājot pirmo reizi, un līdz divām minūtēm, runājot otro reizi. Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 32, atturas - 4. Priekšlikums ir pieņemts.
Nākamajai vārds debatēs Annai Seilei - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
A.Seile (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).
Cienījamie deputāti! Tā kā ir paredzēts likumprojektu par valsts pensijām pieņemt divos lasījumos, es gribu atgādināt vēl vienu lietu, kuru būtu nepieciešams iestrādāt, gatavojot otro lasījumu, un es ceru, ka Ministru kabinets to izdarīs. Manuprāt, tas būtu pilnīgi nepamatoti - atņemt pensiju tiem cilvēkiem, kuri saņem autorhonorāru par savu radošo darbu. Un tāpēc 19.pantā ir vajadzīga neliela piebilde, lai autorhonorāra saņēmējam, kurš ir obligāti sociāli apdrošināma persona, valsts pensijas izmaksa netiktu pārtraukta.
Sēdes vadītājs. Juris Dobelis - apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.
J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija).
Cienītie kolēģi! Runājot par šiem grozījumu projektiem, var teikt vienkārši tā: ja esi ziepēs līdz ausīm, tad nečiepsti! Jo “ziepes” valsts saimniecībā ir tiešām pamatīgas. Un arī grozījumiem ir jābūt. Es šoreiz runāšu par šo grozījumu gatavošanas gaitu, vēlēdams šā smagā darba veicējiem tomēr sekmes darba uzlabošanā. Ministru kabineta sēžu zālē redzams svinīgs apgalvojums - viens likums, viena taisnība visiem. Gatavojot šo grozījumu projektu, to vajadzēja atcerēties, nevis pārkāpt likumu par budžetu un finansu vadību. Jo šis likums paredz, ka bez saskaņošanas ar Saeimas vadību, tātad ar Saeimas Prezidiju, nedrīkst grozījumos iekļaut nekādas izmaiņas Saeimas budžetā. Lūdzu, ņemiet to vērā. Darīju, kā varēju, bet labi tas nav, un arī likumīgi tas nav. Un tāpēc nākotnē centieties, lūdzu, novērst šo nepilnību.
Un vēl viena nepilnība. Ja mēs izvēlamies skaitļus budžeta grozījumos, tad vajag skatīties, vai tie nav pretrunā ar citiem dokumentiem. Deklarācijā par Ministru kabineta darbu es lasu, ka, lai nodrošinātu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO un efektīvi īstenotu valsts ārpolitiku, līdz 2002. gadam radīsim priekšnoteikumus Latvijas uzaicināšanai NATO. Ka panāksim nepārtrauktu Latvijas aizsardzības sistēmas finansējuma palielināšanu, līdz beidzot sasniegsim tos 2% no iekšzemes kopprodukta, un pilnveidosim aizsardzības sistēmas plānošanu, un nodrošināsim aizsardzības efektīvu finansējumu. Tādēļ, neapšaubāmi, nedrīkst būt tāds stāvoklis, kāds ir tagad: ja pieņemsim šos grozījumus, Aizsardzības ministrijas budžets sastādīs 0,81% no iekšzemes kopprodukta. Martā, prognozējot iekšzemes kopproduktu, šis īpatsvars bija 0,95%. Patlaban tas ir 0,88%. Ja mēs šādus grozījumus pieņemam, tad, kā jūs saprotat, tas iet uz leju.
Turklāt Aizsardzības ministrijai budžets ir samazināts par 8,3%... Salīdzinot ar visu kopējo valsts izdevumu samazinājumu, tas ir nedaudz virs 3%... Es gribētu cerēt, ka tā ir zināma paviršība. Ka jautājumā nav iedziļinājušies tie, kas sagatavoja šos grozījumus. Jo pretējā gadījumā mums ir jāmaina sava pamatnostādne. Mēs nevaram svinīgos dokumentos rakstīt vienu, bet pēc tam absolūti nerīkoties tā, kā tas ir paredzēts. Es tāpēc, protams, ceru, ka 18. punkts, kurā ir rakstīts, ka Finansu ministrijai un pārējām ministrijām atkārtoti jāizvērtē budžeta pozīcijas iespējamo papildu finansu avotu atrašanai... un runa ir tieši par aizsardzību… lai nepieļautu Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu samazinājumu... es ceru, ka šis punkts kaut cik ietekmēs mūsu prātus, gatavojot otrajam lasījumam šos grozījumus. Tiešām vajadzētu kaut cik sakarīgi... vajadzētu izveidot šo sistēmu tādu, lai skaitļi sakristu ar visu to, ko mēs esam apsolījuši savā deklarācijā.
Mūsu frakcija, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, arī ir gatava strādāt pie šiem grozījumiem kopīgi ar aizsardzības ministru un kopīgi ar finansu ministru, un es ceru, ka mēs kaut kādu risinājumu šeit atradīsim.
Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre - Jaunās partijas frakcijas deputāte.
I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jaunās partijas frakcija saprot, ka Saeimas deputāti ir ievēlēti tādēļ, lai rūpētos par tautas labklājību. Ļoti žēl, ka iesniegtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” šo atziņu nepierāda. Atklāti sakot, Jaunā partija ierosināja Budžeta un finansu komisijai neiekļaut šo likumu vienotā paketē, izskatot izmaiņas 1999. gada budžetā. Kāpēc mēs to darījām? Pirmām kārtām es gribētu pievienoties Seiles kundzei, kas minēja virkni argumentu, ka šis likums ir nepilnīgs un, es gribētu teikt, arī neprecīzs. Jo tā informācija, ko šodien mums sniedza labklājības ministrs, pasakot, ka pašreiz ir 17 tūkstoši strādājošu pensionāru un ka tātad ietaupījums, neizmaksājot viņiem pensijas, 2000. gadā būtu 13,6 miljoni, ir lielā mērā apšaubāma. Ja mēs lasām šā likumprojekta anotāciju, tad, pirmkārt, mēs skatāmies, kāds ir mērķis šā likuma izmaiņām. Tās vērstas uz pensiju sistēmas stabilu funkcionēšanu. Tātad - ne vārda par budžetu.
Nākamais jautājums. Kāda var būt likuma ietekme uz tautsaimniecības attīstību? Palielināsies bezdarbs, jo pieaugs tādu bezdarbnieku skaits, kuri ir pirmspensijas vecumā. Palielināsies slēptā nodarbinātība. Tātad - nekā pozitīva.
Nākamais. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu? Pirmkārt, te ir teikts, ka tas radīs ekonomiju pensiju jomā. Kā minēja labklājības ministrs, tie būs 3,6 miljoni.
Skatīsimies tālāk! “Palielināsies sociālās apdrošināšanas izmaksas bezdarba, slimības un invaliditātes gadījumā. Samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Būs nepieciešami papildu līdzekļi pašvaldības pabalstu izmaksām trūcīgajiem, kā arī pagaidu algoto sabiedrisko darbu organizēšanai. Nepieciešami papildu līdzekļi sabiedrības informēšanai. Pieaugs valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas likuma administrēšanai.”
Jautājām, kāds tad būs finansiālais efekts. Diemžēl labklājības ministrs to nevarēja izskaidrot. Es domāju, ka Labklājības ministrijai un arī pašvaldībām vajadzētu sniegt informāciju, saskaņot informāciju par to, kā, piemēram, būtu samazinājušies debitoru parādi par īri un komunālajiem pakalpojumiem, ko ir apmaksājuši strādājošie pensionāri; kā tiek izmantoti neizņemtie maternitātes pabalsti, slimības lapas; kā tiek kontrolēta bezdarbnieku pabalstu izsniegšana, cik efektīvi tiek pārvaldīta pensiju fonda daļa privatizētajos uzņēmumos. Varbūt tur būtu daudz vairāk līdzekļu, no kuriem mēs varētu palielināt šo sociālo budžetu.
Un vēl. Es uzskatu, ka tas ir pat nepieklājīgi - salīdzināt mūsu pensionāru dzīves apstākļus ar tiem, kādos pensionāri dzīvo, piemēram, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Spānijā, Francijā vai Īrijā.
Es gribētu likt pie sirds visiem deputātiem - vajag vēlreiz pārdomāt to, vai šo likumu tomēr nevajadzētu izskatīt pilnīgi atsevišķi no budžeta izmaiņām?
Sēdes vadītājs. Jevgēnija Stalidzāne - Jaunās partijas frakcijas deputāte.
J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcijas deputāte).
Es gribēju, protams, runāt mazliet garāk, bet, tā kā laiks ir saīsināts, es arī centīšos šajā laikā iekļauties.
Pirmkārt, par Latvijas Pašvaldību savienību. Latvijas Pašvaldību savienībai ir vienošanās ar valdību, ir saskaņots protokols par dotācijām un par pašvaldību finansēšanu. Diemžēl šīs izmaiņas netika saskaņotas ar Latvijas Pašvaldību savienību. Viņi tika uzaicināti uz pēdējo valdības sēdi, kaut arī viņiem nebija iespēju aizstāvēt savu viedokli. Protams, likumā nav īpaši uzsvērts, ka obligāti šīs izmaiņas ir jāsaskaņo, bet dialogā taču var panākt visvairāk. Dialogā parasti neiesaistās tie, kas nav sevišķi pārliecināti paši par sevi. Iesniegtie grozījumi ir ļoti sasteigti, tajos ir ļoti daudzas nepārdomātas lietas. Šeit jau par daudzām šādām lietām runāja, centīšos neatkārtoties.
Mani mazliet pārsteidz tas, ka šos ieteiktos grozījumus šobrīd necenšas aizstāvēt neviens ministrs, neviens ministrs neaizstāv savu viedokli. Es ierosinu neatbalstīt… atbalstot Latvijas Pašvaldību savienību, aicinu neatbalstīt šādus ieteiktos grozījumus. Tāda ir 3. panta 1. sadaļa, kur paredzēts samazināt pedagoģisko darbinieku algas par 400 tūkstošiem latu. Tāpat aicinu neatbalstīt arī 4.panta svītrošanu. Tas paredz dotācijas pašvaldību ieņēmumu bāzes palielināšanai. Tādējādi vairāk nekā 50 pašvaldībām ieņēmumi 1999.gadā būs mazāki, salīdzinot ar 1998.gadu. Tas faktiski traucē pašvaldību funkciju veikšanu. Tiek pārkāpta valdības un pašvaldību politiskā vienošanās.
Aicinu neatbalstīt arī 8.panta izmaiņas, kas paredz samazināt pašvaldību aizņēmumu un garantiju saistību kopējos limitus, jo tās liedz pašvaldībām saņemt jebkāda veida aizņēmumus un sniegt garantijas 1999.gadā. Tās neļauj sakārtot skolas pirms jaunā mācību gada; netiks arī uzsākta apkures sezona.
Aicinu neatbalstīt arī grozījumus attiecībā uz 23.pantu. Tas paredz veikt mērķdotācijas pedagogu darba samaksai par piecgadīgu un sešgadīgu bērnu sagatavošanu pamatizglītības apguvei. Pašvaldības jau ir veikušas priekšdarbus mācību programmas realizēšanai.
Valdība nāk ar priekšlikumiem samazināt 1999.gada valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, bet es nekur neredzu valdības priekšlikumus, kā palielināt budžeta ieņēmumus, attīstot tautsaimniecību. Tāpat nekur nav redzams, kādi tad būs lielo valsts uzņēmumu privatizācijas modeļi.
Arī valdības deklarācijā nav raksturoti valsts resursi, nav skaidras programmas par valsts attīstību, par tautsaimniecības attīstību. Lai Latvija ar cieņu tiktu uzņemta Eiropas Savienībā, jābūt skaidrībai, kāds būs Latvijas tautsaimniecības veidols.
Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Nagļa kungs jau ir paņēmis tauri un spēlē sēru maršu attiecībā uz “Latvenergo”. Tagad beidzot esot valdība, kas viņam ļaus veikt “Latvenergo” sadalīšanu, kaut kāda integrēta koncerna veidošanu uz šīs labi strādājošās nozares drupām. Es te varētu minēt ļoti daudzus skaitļus, kas pierāda to, ka tieši šī energosistēma ļoti veiksmīgi rada budžeta ieņēmumus. 1996.gadā energokompānija nodokļos nomaksāja 27,8 miljonus latu, 1997.gadā - 40,8 miljonus latu, 1998.gadā - 47,3 miljonus latu, šogad ir paredzēti 50 miljoni latu. Ir bijusi arī 50 miljonu latu peļņa, kas visa tika ieguldīta sistēmas attīstībā. Tādēļ es tiešām nevaru saprast, kā Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors var priecāties, ka varbūt šobrīd izdosies šo sistēmu nojaukt.
To pašu varētu teikt arī par uzņēmumu “Latvijas kuģniecība”, bet es šeit gari pie tā jautājuma nepakavēšos. Jūs visi ļoti labi zināt to, ka arī “Latvijas kuģniecība” šobrīd ir ļoti rentabls uzņēmums. 1999.gada pirmajā ceturksnī peļņa tam ir bijusi 3,4 miljoni latu, tāpēc arī ar šo uzņēmumu spēlēties nevajadzētu.
Es ceru, Šķēles kungs, ka jūsu vadītā valdība ieklausīsies speciālistos un iepazīsies ar Jaunās partijas bijušā ekonomikas ministra Aināra Šlesera laikā izstrādātajām “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecības” privatizācijas koncepcijām, jo pie šīm koncepcijām strādāja Latvijas zinātnieki, strādāja Latvijas labākie speciālisti un šīs koncepcijas atbilda Latvijas interesēm.
Sēdes vadītājs. Piecas minūtes ir pagājušas.
J.Stalidzāne. Tātad budžeta deficītu nedrīkst dzēst uz sociālo izmaksu samazināšanas rēķina. Es aicinu visus deputātus atcerēties, ka mūs visus - visus simts! - ir vēlējusi Latvijas tauta un ka mēs, visi simts, esam atbildīgi - neatkarīgi no tā, vai mēs esam pozīcijā vai opozīcijā - par to, kādus lēmumus pieņemam.
Sēdes vadītājs. Roberts Jurdžs - labklājības ministrs.
R.Jurdžs (labklājības ministrs).
Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Tiešām šie budžeta grozījumi veltīti tam, lai glābtu sociālo budžetu. Lai glābtu pensijas. Lai šie 640 000 pensionāru turpinātu saņemt jau piešķirtās pensijas. Mēs pasakām arī to, ka divas reizes nenotiks indeksācija, bet turpmāk tā notiks. Tas viss ir pateikts likumā. Taču es saprotu deputātus un gribu Labklājības ministrijas vārdā atvainoties par to, ka deputātiem nebija laika iepazīties ar dokumentiem, tabulām, skaitļiem.
Attiecībā uz grozījumiem likumā “Par valsts pensijām” ir jāpiebilst, ka mēs izdarām arī grozījumus, kas sakārto likumu un novērš tās kļūdas, ko pieļāva iepriekšējās Saeimas, iepriekšējie deputāti (es nesaukšu nevienu vārdā). Toreiz Labklājības ministrija prognozēja šo deficītu un runāja, ka var iestāties krīze, kas var novest pie pensiju sistēmas sabrukuma, pie šā Pensiju likuma sabrukuma, un tad iestātos brīdis, kad mēs, tāpat kā 1995.gadā, noteiktu visiem pensijas 32 latu apmērā, un tad tiešām iestātos tāda situācija, ka ciestu šī sabiedrības daļa - 640 000 pensionāru. Tagadējā Labklājības ministrija labo to, kas bija likumā iebalsots... Tā saucamā ekonomika... tā nav ekonomika... tā ir neizmaksātā daļa... Neskatoties uz to, arī nākamgad ir plānots šāds deficīts sociālās apdrošināšanas budžetos. Tas būs jāsedz no valsts pamatbudžeta, kā tas tika darīts 1995.gadā, un šī summa ir 15 miljoni. Šī summa tiek paņemta no citām programmām, no citām ministrijām. Šie grozījumi glābs pensionāru pensijas. Tātad, ja jūs atbalstītu šīs izmaiņas, jūs glābtu visu sociālo budžetu.
Es domāju, ka nedēļas laikā mums būs pietiekami daudz laika to izskaidrot. Es varu runāt ar jebkuru frakciju, ar jebkuru deputātu, lai izskaidrotu šos priekšlikumus. Jo, ja mēs nelasām visu likumu un nesalīdzinām, rodas pārpratumi.
Sievietēm saglabājas esošā situācija, esošā likuma normas. Pensionēšanās vecums, kas tagad ir 57 gadi un seši mēneši, tiek pakāpeniski palielināts par 6 mēnešiem gadā. Nākamgad tas būs 58 gadi, 2000. gadā - 58 gadi 6 mēneši. Tā tas pakāpeniski palielināsies, kamēr sasniegs 62 gadus. Tas notiks 9 gadu laikā.
Vīriešiem nākamajā gadā sāks pakāpeniski palielināties pensionēšanās vecums, un 62 gadus tas sasniegs četru gadu laikā.
Attiecībā uz Ūdres kundzes minētajiem apsvērumiem es domāju, ka jebkurš var paņemt zīmuli un 17 000 (trīs nulles!) sareizināt ar 100 latiem - vidējo pensiju, tas sanāk 1,7 miljoni mēnesī; sareizinot ar 12 mēnešiem, sanāk šie 13 miljoni. Tātad šī aritmētika ir vienkārša. Bet šie skaitļi ir tīri teorētiski, jo mēs nezinām, kā katrs cilvēks izšķirsies, kāda būs katra cilvēka izvēle, vai viņš strādās vai viņš gribēs saņemt pensiju, vai arī otrādi. Mēs dzīvosim tālāk un redzēsim. Tā ka es lūdzu atbalstīt šīs izmaiņas, bet par iespējamajiem grozījumiem mēs runāsim nākošajā nedēļā.
Ivars Godmanis - frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.
I.Godmanis (frakcija “Latvijas ceļš”).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir daudz vieglāk runāt, jo jau uzstājās ministrs. Manas uzstāšanās mērķis faktiski ir ļoti īss: es tomēr gribu aicināt ministrus... Es uzskatu, ka labklājības ministra uzstāšanās šeit bija ļoti solīda. Pazīstot viņu kā cilvēku, es domāju, ka viņš ne mirkli šeit nemeloja. Es, protams, gribētu dzirdēt arī izglītības un zinātnes ministri, jo mēs it kā kaut kā apejam šos jautājumus. Tie ir ļoti smagi jautājumi. Es nevaru mainīt savas domas, jo uzskatu, ka šie priekšlikumi, kas attiecas uz Izglītības likumu, ir pareizi. Nepatīkami, bet pareizi! Protams, ir problēmas, kā izpildīt visus šos slēgtos līgumus, ko partijas ir noslēgušas, bet saprotiet, virs visiem šiem līgumiem stāv viens princips: valsts nedrīkst dzīvot pāri tiem līdzekļiem, ko tā ir spējīga nopelnīt. Nedrīkst!
Man personīgi ir sakāmas divas lietas, ko es gribētu teikt. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka budžets ir jāgroza. Patiesību sakot, ja nebūtu notikusi valdības maiņa, es stāvētu jūsu priekšā. Es nezinu, vai tas būtu tagad vai nedēļas trīs vēlāk, bet es mēģinātu jums pierādīt, ka šis budžets ir jāgroza. Tāpēc visupirmais princips ir tāds, ka budžets ir jāgroza. Kā tas ir jāgroza un vai šeit jāgroza tieši šie cipari... Patiesību sakot, es nedomāju, ka mums būs iespējas ļoti sīki iepazīties ar šiem cipariem, jo mēs nekad nevarēsim aizstāt valdību. Valdībai ir dota uzticība, un Saeima to saņem. Valdībai tā ir jāpierāda. Ja valdība kaut ko ierosina, mēs varam precizēt, analizēt, apstrīdēt, balsot pret, bet diez vai mēs varam aizstāt valdību. Tai informācijas vienmēr būs vairāk. Ticiet man kā nesenajam ministram!
Es esmu pārliecināts, ka budžets ir jāgroza, bet ir divi jautājumi, kuri būtu vēl smagi jāizdiskutē. Tie, patiesību sakot, ir par pensijām un attiecas tikai uz 2000.gadu, bet to, kas tajā dokumentā nr.868-b, kas jums visiem ir, attiecas uz 1999.gadu, es tiešām aicinātu atbalstīt, visus šos labojumus. 2000.gadā, kā to ministrs jau pateica beigās, viena lieta ir matemātika. Tik tiešām tā tas ir! Ja mēs sarēķinām 17 tūkstošus, tad ir kāda problēma, ko es jau uzsvēru šeit. Un arī Frakciju padomes sēdē es uzdevu premjeram šo jautājumu, ka tas ir jāpierāda un jāizdiskutē. Šī problēma ir tajā apstāklī, ka tad, ja es esmu akadēmiķis un strādāju, piemēram, augsti intelektuālu darbu... Pieņemsim, ka man ir ļoti liela iespēja nopelnīt pensiju virs 100 latiem, taču tad iznāk tāda problēma, ka tādā gadījumā es it kā nedrīkstu saņemt algu, bet, ja es strādāju tādu darbu, kur man pensija iznāk mazāka par šiem 100 latiem, tad es ceru saņemt gan pensiju, gan algu. Un šī problēma ir grūti izskaidrojama arī man pašam sev.
Tanī pašā laikā es vēlreiz gribu teikt, ka labklājības ministram es novēlu cieši aizstāvēt savu pozīciju. To pašu gribētu sagaidīt no premjera, bet no viņu puses būs tas smagi jāpierāda. Tomēr viens nu gan ir skaidrs - ja mēs nesāksim izmantot fondēto pensiju, šī valsts neizdzīvos, pastāvot tādai sistēmai, ka pensiju maksās tikai no budžeta. Tas ir bezcerīgi! Tam nekādas stratēģiskās nākotnes nav! Mums nekad budžeta nepietiks, bet fondēto pensiju mēs varēsim iedibināt tikai tad, kad deficīts, kas mums ir, nebūs pārāk liels. Arī daudzās citās valstīs sāk ar nelielu deficītu, bet viņi pārfinansē no privatizācijas ieņēmumiem. Lūk, tad drīkst izmantot privatizācijas naudu, lai varētu uzsākt šo divu, piecu, sešu, astoņu vai desmit procentu iemaksu! Taču, ja mēs sākam to darīt, pastāvot lielam “caurumam”, atzīsimies, ka šo “caurumu” ir radījuši 1998.gadā notikušie pirmsvēlēšanu politiskie balsojumi... Tādi nu tie ir, bet tā nedrīkst būt!
Mums ir jāmaina šis budžets, domājot arī par tiem cilvēkiem, akadēmiķiem, par kuriem es teicu. Tas ir valsts jautājums! Taču, kas attiecas par izglītību, es tomēr gribētu dzirdēt izglītības un zinātnes ministres domas ne tikai par šo vienu jautājumu, kaut gan jūs jau zināt manu nostāju. Es vienmēr cieti esmu iestājies par to, ka pašvaldības finansē savu daļu, valsts savu! Tomēr tas ir tikai viens izrauts moments no Izglītības likuma. Es būtu ļoti priecīgs. Es nezinu, ja ministrei vēl nav viedokļa... bet es to gribētu dzirdēt. Pirmo reizi no šīs tribīnes es no viena izglītības un zinātnes ministra ceru dzirdēt, ko nozīmē reāla izglītības reforma kontekstā ar šo pirmsskolu iestāžu finansējumu. Līdz šim to nekad neesmu dzirdējis. Es katrā ziņā, vairāk vai mazāk zinot situāciju Finansu ministrijā, domāju, ka virsuzdevums ir šo budžetu grozīt. Neko citu mēs darīt nevarēsim.
Jautājums par 2000.gada lietām vairs nav īsa laika jautājums, un gadījumā, ja līdz 1.oktobrim to neizdosies izdiskutēt, tad nāksies diskutēt pēc tam. Tur ātrus pasākumus pieļaut nevarēsim. Pietiek vienreiz! Un to es varu pateikt kā pietiekošu kritiku pats sev. Mēs esam kļūdījušies prognozēs, un es negribu to novēlēt jaunajai valdībai, lai arī viņa vēlreiz kļūdītos uz vienu vai uz otru pusi. Nokļūdoties uz vienu pusi, atkal būs problēmas ar valsts parādu, bet, nokļūdoties uz otru pusi, - es arī to negribu valdībai novēlēt, valdība dzīvos finansiālā komfortā, bet no tā cietīs pensionāri, skolotāji un, protams, arī tie cilvēki, kuri ir maznodrošināti. Diemžēl komforta apstākļu nebūs arī 2000.gadā, bet nedrīkst kļūdīties arī uz slikto pusi. Tā ka, es domāju, mums ir jāatbalsta šie dokumenti, protams, ar smagu sirdi. Paldies.
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis - Tautas partijas frakcija.
Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).
Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodienas sēdē izskatīja iesniegtos likumprojektus, un dažos jautājumos mēs izdarījām secinājumus. Mēs lūdzam Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, kā arī Ministru kabinetu, bet it īpaši izglītības un zinātnes ministri un finansu ministru atgriezties pie šā jautājuma un varbūt vēlreiz rūpīgi izdiskutēt, mūsuprāt, divas diezgan sāpīgas problēmas.
Pirmā. Tas ir jautājums par to, ka tomēr atsevišķos, īpašos gadījumos varētu būt arī īpaša pieeja. Šis jautājums, kurā varētu būt īpaša pieeja, manuprāt, ir tāds, ka valdībai tomēr varētu ar likumu deleģēt tiesības noteikt atsevišķas profesijas vai pat, pareizāk sakot, atsevišķu profesiju kategorijas vai grupas, kam vienlaicīgi varētu maksāt gan pilnu pensiju, gan algu. Es pateikšu konkrētu piemēru.
Manuprāt, lai mēs kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Savienības valsti, zināt svešvalodas ir ārkārtīgi būtiski. Bez svešvalodu zināšanām moderna izglītība nav iespējama. Kāda ir reālā situācija skolās, kur ļoti daudzi skolotāji, strādājot ārkārtīgi smagi, strādājot pusotru, divas vai atsevišķos gadījumos pat vairākas slodzes, ir nopelnījuši pensiju, kas tomēr ir nedaudz lielāka par šiem 60 latiem? Pavisam nedaudz lielāku! Piemēram, tas būtu 61 lats. Tomēr es gribu atgādināt, ka skolotāju maksimālā likme par vienu slodzi ir tikai 77 lati mēnesī.
Ko tas nozīmē reālajā dzīvē? Ja svešvalodas, konkrēti angļu valodas, skolotājam tiktu liegta iespēja saņemt pensiju, jo viņš ir nopelnījis pensiju 61 lata apmērā, apmācot apmēram 100 skolēnus, strādājot vienu slodzi, viņš saņemtu 77 latus. Reāli viņš tātad nopelnītu 16 latus nedēļā, strādājot veselu mēnesi. Man ir ļoti lielas šaubas, vai atradīsies kāds svešvalodu skolotājs vai skolotāja, kura nepaņems kādus pāris - divus vai trīs - privātskolniekus un, apmācot viņus, nevis vairāk kā 100 skolēnus, strādājot šo vienu slodzi skolā, bez lielām problēmām nenopelnīs šo nelielo summiņu, turklāt nemaksājot valstij nodokļus.
Es vēlreiz atkārtoju, ka tā ir īpaša pieeja, un valdība izšķirsies, jo varbūt tiešām nebūs vajadzības pēc šā īpašā gadījuma, bet varbūt tomēr to ir vērts pārdomāt, jo tas varbūt var attiekties ne jau uz visiem svešvalodu skolotājiem, bet gan tikai uz angļu valodas skolotājiem. Tā ir nopietna problēma.
Un vēl otra lieta, kurai vēl komisija aicina tomēr pievērt uzmanību. Tās ir bērnudārzu pedagoģisko darbinieku algas. Komisijā neradās diskusijas par to, vai šie konsekventie pasākumi ir jāatbalsta kopumā, jo, nepārprotami, ekonomiskā situācija valstī šobrīd ir daudz smagākā stāvoklī, nekā to raksturo iepriekšējā valdība, bet tomēr jājautā: vai mēs gribam atteikties no obligātās piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības? Manuprāt, pareizāk šo jautājumu būtu risināt, nevis atsakoties no normas likumā, kas paredz, ka pirmsskolas izglītības darbiniekiem algas tiek maksātas mērķdotāciju veidā, bet gan šo jautājumu risināt ar pārejas noteikumu palīdzību.
Jā, tiešām, konstatējot šo smago situāciju, ir jāatzīstas, ka šogad no valsts budžeta, kā šeit arī Godmaņa kungs tikko teica, nav iespējams šo naudu samaksāt. Varbūt to būs iespējams izdarīt, sākot ar 2000. gada 1. janvāri. Var būt, ka būs jāatliek vēl uz kādu laiku, bet, ja mēs atteiksimies no šīs normas likumā, tad faktiski mēs atteiksimies no obligātās piecgadīgo vai sešgadīgo bērnu apmācības. Vai arī tad ir jāsper vēl radikālāks solis: atsakoties no tā, ka pirmsskolas mācību iestāžu pedagogiem maksā algas mērķdotāciju veidā, šobrīd tiešām ir jāatsakās arī no piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības … no obligātās apmācības.
Sēdes vadītājs. 5 minūtes ir pagājušas.
Dz.Ābiķis. ... Jo mēs taču visu laiku līdz šim bez šīs obligātās apmācības iztikām.
Tātad vēlreiz komisijas vārdā, apspriežot un sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, es lūdzu vēlreiz apsvērt šīs divas lietas. Var būt, ka tās var risināt nedaudz citādāk.
Sēdes vadītājs. Imants Burvis, otro reizi.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij, cienījamais premjer! Es no sirds esmu pateicīgs Jurdža kungam, Godmaņa kungam un Krastiņa kungam par viņu skaidrojumu, kāpēc noteikti ir jābalso “pret” grozījumiem likumā par pensijām. Jo sevišķi tagad, kad, kamēr mēs te diskutējam, ir izplatīts dokuments nr. 868-b, kurš labi pamato šo domu.
Tabūna kungs izteica lielas šaubas par šiem 650 000 pensionāru, par to, kā viņi dzīvos. Šis dokuments kārtīgi parāda, kā samazināt šo pensionāru skaitu, un varbūt viņiem vienkārši nebūs jāizdzīvo, jo, kad Ingrīda Ūdre runāja par to, ka grozījums Pensijas likumā būtu jāizskata atsevišķi no budžeta… Skaisti jau tas skan, bet visi grozījumi budžetā pamatā tomēr balstās tieši uz šiem grozījumiem, jo šie grozījumi garantē, ka sociālā budžeta apjoms kritīsies. Tātad šis apjoms būs mazāks, neskatoties uz to, ka mēs esam iestrādājuši it kā abstraktas normas, kas palielinās ieņēmumus sociālajā budžetā. Tas garantēs sociālās spriedzes augšanu un valdības nestabilitāti. Kā opozīcijas partijas pārstāvim man šobrīd ļoti gribas saglabāt valdības stabilitāti, un tāpēc es ļoti negribētu šā gada budžetā iestrādāt tik bīstamu normu, ko mēs grozīsim, lai garantētu šīs valdības krišanu.
Un nākošais. Tabūna kungs, man ļoti patika jūsu tēze par to, ka kuģniecība Latvijā ir nerentabla. Latvija ir unikāla valsts, tā ir vienīgā valsts, kur kuģniecība ir nerentabla. Apsveiksim sevi ar šo unikālumu!
Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners - apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.
J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Runājot par izskatāmā likumprojekta paketi, godīgi sakot, man ir pieņemams tikai viens dokuments - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokļiem””. Pārējie, piedošanu, ir zem katras kritikas. Par valsti var secināt, spriežot pēc tās attieksmes pret večukiem un bērniem. Jauna vecā valdošā koalīcija sāk risināt budžeta problēmas, manuprāt, amorāli - darot to uz pensionāru un bērnu rēķina.
Par labojumiem Pensiju likumā jau daudz ir runāts. Cik man zināms, šodien arī Sociālo un darba lietu komisija neatbalstīja šos labojumus Pensiju likumā. Neticu, vai budžets patiešām vinnēs, bet mūsu tēvi un mātes zaudēs. Vai mēs nespēlējamies ar uguni? Vai mēs sagaidīsim vēl vienu 3. martu, es nezinu, bet es to negribētu.
Es atceros, ka ne tik sen gan Tautas partija, gan frakcija “Latvijas ceļš”, gan apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” balsoja par šo budžetu. Mēs jau toreiz teicām: “Cienījamie kolēģi, nebūs tādu ienākumu!” Mēs iesniedzām 19 priekšlikumus. Vai nu jūs bijāt tik tuvredzīgi, vai arī apzināti novedāt valsti līdz krīzei?” Nezinu.
Par izglītību. Šeit daudzi deputāti runāja par to, ka mēs atcelsim vienu likuma normu... Tas nozīmē, ka turpināsim maksāt algas pirmsskolas skolotājiem pašvaldībās. Starp citu, kā ir ar viņu budžetiem? Vai viņiem ir līdzekļi? Jūs zināt, ka 1997. gadā o godpilno misiju vai o nastu - maksāt algas pirmsskolas pedagogiem - uzlika uz pašvaldību pleciem, nepieliekot, cik man ir zināms, nevienu santīmu pie viņu budžetiem. Tagad viņi cerēja, ka 1. jūnijā... Starp citu, bijušais ministrs Gaigala kungs, kurš ir no “Latvijas ceļa”, bija “par” un pašreizējā ministre Goldes kundze (Tautas partija), arī bija ar rokām un kājām “par”, un arī visi četri deputāti, kuri bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bija “par”... Oponējām vienīgi par termiņu - nevar sākt ar 1. jūniju, meklēsim kompromisu - 1. septembri, nepieļausim, ka sāks tikai ar 1. janvāri... Tagad mēs gribam pilnīgi atteikties no šīs normas. Un atsakāmies arī no nākamās normas, no vēl kādas citas likuma normas - ka piecgadīgi un sešgadīgi bērniņi būtu obligāti jāsagatavo skolai. Starp citu, tāda norma ir ļoti daudzās civilizētās valstī šo
Par Pensiju likuma labojumiem mūsu frakcija sagatavoja speciālu paziņojumu. Cik man ir zināms, tas ir nodots Preses centrā.
Mīļie kolēģi! Ne tikai es, bet arī jūs zināt, ka var atrast desmit citus avotus, kur var dabūt naudu. Sarēķināsim tos miljonus, kas aiziet visu ministriju un tām pakļauto un to pārraudzībā esošo iestāžu telpu remontam! Vai mēs pareizi darām, ka slēdzam līgumus ar mersedesu un volvo ļoti dārgajām firmām par šīm mašīnām? Vai mēs nevaram padomāt, vai nevajadzētu samazināt ierēdņu skaitu? Mums šodien ir vismaz desmit reizes vairāk ierēdņu nekā pirmajā Latvijas Republikā. Tie ir vajadzīgi un cienījami cilvēki, es to saprotu, un tomēr... Vai viņu ir jābūt desmit reizes vairāk? Vai mums ir vajadzīgs desmit reizes vairāk šo darbinieku nekā pirmajā Latvijas Republikā, kad ierēdņi strādāja tikai ar pildspalvu un skaitāmajiem kauliņiem un telefons bija tālu? Šodien ir kompjūteri, un šodien ir moderna tehnika. Varbūt ir vērts samazināt - es nezinu, nu, varbūt divas reizes - šo darbinieku grupu, bet drusciņ palielināt viņiem algu? Vajadzētu tomēr ekonomēt līdzekļus budžetam, valstij.
Par armiju. Jūs ziniet - jā, uz NATO, uz NATO… Bet rītdien mūs tur neviens nepieņems un arī parīt ne. Un tādēļ varbūt var vairāk līdzekļu paņemt no armijas?
Es domāju, ka ir jāmeklē un jādomā. Šie likumprojekti vismaz mūsu frakcijai nav pieņemami.
Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāts.
A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamo Prezidij! cienījamie klātesošie! Es gribētu pieskarties tikai vienam aspektam, tas ir, ieņēmumu daļai, kas tiek likta mums priekšā. Skaidrs ir viens - grozījumi budžetā ir nepieciešami. Iemesls tam ir gan objektīvie apstākļi, gan neizstrādātās lietas, kas tika ieliktas 1999. gada budžetā. Taču iesniegtajā projektā, man liekas, ir dažas neizmantotas iespējas, kuras vajadzētu nopietni apsvērt. Pirmā neizmantotā iespēja ir ieņēmumu daļā. Kaut kā dīvaini liekas tas, ka mēs šobrīd vēl neplānojam pāriet uz progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas mums bija pirmajos neatkarīgās Latvijas gados, un tas ir visā modernajā pasaulē. Visā modernajā pasaulē! Ņemsim, kuru valsti gribam. Mums šobrīd tas ir 25 %. Ja, pieņemsim, ienākumi mēnesī ir no 500 līdz 1000 latiem, tad varētu būt 30% no 1000 vai 1500 latiem... Varbūt 35% ir maksimums? Vai varbūt 40% ir maksimums, kā tas ir virknē moderno valstu? Šis ir iespējamais papildu ieņēmums. Un jāņem vērā arī fakts, ka tas var veidot pamatus stabilākai vidusšķirai. Tā ir pirmā lieta, kura šobrīd netiek skarta, bet tā varētu būt viena no nopietnākajām lietām turpmāk.
Varētu atvērt arī likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli. Arī pasaules modernajās valstīs firmu ienākumi tiek aplikti ar nodokli, vadoties pēc progresīvas skalas; tur pamatā ir peļņas absolūtā masa. Tā ir parasta parādība. Arī šis moments pagaidām Latvijā netiek ņemts vērā.
Man ir tāda ļoti rezervēta attieksme pret šiem grozījumiem tādēļ, ka nav ņemti vērā šie divi iepriekš minētie likumi. Tur mēs varētu rast papildu iespējas attiecībā uz budžetu.
Es nerunāšu par visiem likumprojektiem, kas šeit ir iesniegti, bet pieminēšu tikai vienu - teiksim, likumprojektu par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Visus iepriekšējos gadus mēs arī šo rezervi neesam izmantojuši. Paskatīsimies vidējo alkohola cenu - četrdesmitprocentīgā degvīna cenu, kāda tā ir Lietuvā, Igaunijā, Latvijā! Aprīlī Latvijā bija 7,2 ASV dolāri par litru, Lietuvā - 9,64 dolāri par litru, Igaunijā - 8,41 dolārs par litru. Lūk, kā valstis pelnās un dabū naudu savos budžetos!
Nākamais moments. Šajā projektā pilnīgi trūkst akcenta uz to jautājumu, ka varētu ar budžeta palīdzību rosināt tautsaimniecības attīstību. Šajā priekšlikumu paketē tāda akcenta nav. Es domāju, ka jāveido tradīcija, ka priekšlikumus par budžeta izmaiņām sniedz ne tikai autonomi finansu ministrs, kurš dod tikai šīs kaili fiskālās lietas, bet arī Ekonomikas ministrija. Tas ir jādara kopā ar Ekonomikas ministriju. Jo atrisināt virkni problēmu un uzlabot finansiālo situāciju mēs varam tad, ja pareizi izmantojam ekonomiskās sviras. Mums ir tas nodeldētais piemērs par cūkgaļu. Bet ko panāca? Tātad ir zināms muitas nodokļa pieaugums, saimnieciskās aprites spirālveida efekts iekšzemē... Aiziet pat tik tālu, ka atdzīvina atsevišķos aspektos mašīnbūvi... Līdz ar to tiek iesaistīts viss nodokļu spektrs... Nu jāpiemin arī neatrisināmais jautājums par autokravu pārvadājumiem. Kādu modeli pielieto Lietuva un kādu Latvija? Tas, ka jautājums nav atrisināts, nozīmē, ka budžetā neienāk nodokļi - ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis - no šīs saimnieciskās darbības sfēras, netiek pasūtīti treileri... Mēs žēlojamies, ka nepildās akcīzes nodoklis par naftas produktiem... Tas viss ir, tā teikt, vienā kamolā. Iesniedzot priekšlikumus par budžetu, jābūt kompleksai pieejai, kā to dara jebkurā normālā valstī.
Sēdes vadītājs. Piecas minūtes pagājušas.
A.Kalniņš. Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs. Modris Lujāns - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputāts.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Man gribas izteikt lielu pateicību Godmaņa kungam par lielo drosmi. Jo es atceros, ka vēl pirms kādiem astoņiem mēnešiem viņš šinī tribīnē runāja ilgāk par stundu - centās pierādīt to, ka šāgada budžets (tas, līdz šim vēl eksistē) esot vislabākais pasaulē un ka visa opozīcija atrodoties vai nu marasma priekšstāvoklī, vai vēl kādā citā stāvoklī. Mēs norādījām, ka viss iepriekšējais budžets bija izpūsts, izzīsts no pirksta. Patīkami, ka vismaz viens bijušais ministrs šodien to godīgi atzīst. Ir cits jautājums - vai šis ministrs, kas šodien ar rociņu nesita pa tribīni, bet atkal stāstīja kārtējo pasaku, pēc kāda pusgada nenāks kā eksministrs un neteiks: ziniet, mēs jūs piemānījām, mēs jums “sablefojām”. Divtik lielu nepatiku izraisa tas, ka “Tēvzemei un Brīvībai”, cienījamais Vidiņa kungs un kompānija, tāpat “Latvijas ceļš” un pārējie sabiedrotie, pagājušajā gadā aktīvi balsoja par šo budžetu. Piedodiet, kungi, cik ilgi ir šī morālā atbildība? Vai jums vispār eksistē morālā atbildība? (Starpsauciens: “Nē!”) Pareizi, patiešām, vismaz vēl viens kungs patiešām šeit šķīstīsies... Es nezinu, cik ilgi turpināsim tā “blefot”. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Modri, neuztraucies!”) Drīzāk jāsaka, ka mums vairs nav Saeima, bet “blefa” kantoris. Un, cienījamie kolēģi, tādēļ arī es aicinu šinī gadījumā noteikti balsot pret steidzamību. Jo, es domāju, ja valdošais vairākums tik ļoti grib šo budžetu izgrūst cauri parlamentam, tad var būt trīs lasījumi. Nākamnedēļ mēs sapulcēsimies - un arī vēl pēc tam. Jo patiešām ir ļoti daudzas kļūdas, ir daudz jautājumu, par kuriem ir jādiskutē. Var šinī brīdī atkal kaut kādu papīru pieņemt, par kuru jau automātiski zināms, ka tajā paredzētais nebūs eksistējošs. Tādējādi mēs panāksim tikai to, ka šī agonija izpaudīsies nākamajā gadā. Jā, mēs “izvilksim” šo gadu, ja “apcirpsim” visu finansējumu un pieņemsim kaut kādu ārkārtas lēmumu. Bet vai mēs gribam nākamajā gadā problēmu? Tādēļ es aicinu atteikties no steidzamības un tomēr veikt visus trīs lasījumus. It sevišķi tādēļ, ka mēs visi labi zinām, kādi bija visu otro komisiju lēmumi un slēdzieni. Es, protams, saprotu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā netika ņemti vērā citu komisiju viedokļi - Tautsaimniecības komisijas un citu komisiju. Es saku, ka šis projekts, ja ceturtdien mēs to pieņemsim steidzamības kārtībā, izraisīs lielas diskusijas un nezin vai vispār būs realizējams. Tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, nesteigties. Jā, šis projekts ir vajadzīgs, es piekrītu, bet tāds, kāds tas ir šodien, tas nebūs realizējams. Tādēļ es aicinu šinī brīdī atcelt tam steidzamību un to skatīt trīs lasījumos. Mēs pagūsim līdz septembrim. Ātrāk tas viss tik un tā nesāks darboties.
Sēdes vadītājs. Viola Lāzo - Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.
V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti un ministri! Es varu tikai pievienoties konstatējumam, ka pašreizējais Saeimas sēdes darba stils - budžeta ļoti ilglaicīgā apspriešana - ir radies tikai tādēļ, ka mums nebija iespējams normāls darbs komisijās. Tikai nupat, sēdes laikā, mēs saņēmām Labklājības ministrijas sagatavoto atzinumu par to, kā ietaupīsies nauda, ja pieņemsim grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Saņēmām tikai nupat! Un te nu, raugoties uz šiem skaitļiem, es vēlos pieminēt to, kas šodien vēl nav teikts. Proti, ja mēs sakām, ka budžeta līdzekļu ekonomija, ja pieņemsim grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, 1999.gadā būs 4 miljoni un 2000.gadā - 34 miljoni, tad man gribētos atsaukt jūsu atmiņā to, ka sociālā nodokļa parāds kopumā valstī pašlaik ir 143,7 miljoni latu. Tas ir četras reizes vairāk, nekā būs ietaupīts ar šiem ārkārtīgi drakoniskajiem un dramatiskajiem Pensiju likuma grozījumiem. No šīs manis minētās summas (es vēlreiz atkārtoju - 143,7 miljoni latu) 34,9 miljoni ir pašu darbinieku iemaksas. Tā ir reāla nauda, ko uzņēmumu darbinieki ir iemaksājuši. Tātad faktiski mēs redzam rezultātu: valsts ir kreditējusi neveiksmīgu uzņēmējdarbību. Un līdz ar to mums šodien ir jārunā par tādām lietām, kas, manuprāt, būtu pilnīgi nepieņemamas pašreizējā situācijā.
Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Gada sākumā mēs ļoti daudz no Saeimas tribīnes diskutējām par pensiju indeksāciju. Pašlaik, lasot jaunos grozījumus, mēs redzam, ka pensiju indeksācija notiks tikai 2000.gada oktobrī. Tātad pēc vairāk nekā gada.
Un vēl viena nianse. Kā atceraties, ļoti daudz Saeimas plenārsēdes darba laika mēs patērējām kompromisa meklējumiem un arī komisijās strādājām, lai panāktu kompromisu. Proti, tas attiecas uz personām, kas vecākas par 80 gadiem. Atcerieties, cik daudz šeit bija diskusiju! Sociāldemokrāti, Tautas partija, “Tēvzemei un Brīvībai”, Tautas saskaņas partija - mēs visi toreiz vienojāmies, ka šiem cilvēkiem ir jāsaņem palielinājums par 10 procentiem. Pašreizējie grozījumi toreizējo kompromisu izslēdz un pārsvītro. Tā ka ir jāņem vērā arī šī nianse, par kuru mazāk ir runāts.
Visbeidzot, lai gari nerunātu, es gribētu teikt sekojošo. Apvienoto Nāciju Organizācija šo gadu ir pasludinājusi par veco ļaužu dzīves kvalitātes un dzīves līmeņa uzlabošanas gadu. Vai mūsu jaunā Latvijas valsts tā atzīmē šo Apvienoto Nāciju Organizācijas pasludināto īpašo gadu - ar grozījumiem Pensiju likumā, kuri nenoliedzami pasliktinās veco ļaužu dzīves līmeni?!
Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns - otro reizi.
K.Leiškalns (frakcija “Latvijas ceļš”).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Augsti godātie deputāti! Vēl pirms gada mēs, tā teikt, dzīvojām zaļajā jaunībā - ekonomika gāja uz augšu, bija 6% procentu pieaugums, un prognozēja 9% pieaugumu... Latvijas bankas šeit, Latvijā, akumulēto naudu veda arī ārā - uz Krieviju. Latvijas Bankā strādāja labi atalgoti analītiķi, neliedza viņiem radīt uzkrājumu fondu, naudiņa plūda, 17.augusts vēl bija aiz kalniem, un mēs dzīvojām zaļi. Arī sociālais budžets dzīvoja labi - ja nemaldos, ap to laiku bija kādu 54 miljonu uzkrājums. Viss bija ļoti skaisti. Eiropa, likās, tūlīt nolaidīsies ar savām ķīseļa upēm un putras kalniem tepat uz Latvijas zemes, aizstājot Gaiziņu un piesmērēto Daugavu, un visi dzīvos vēl labāk. Šodien nevienu nesaukšu vārdā, - parlamentam tika piedēvēti populistiski lēmumi, kuru dēļ nupat sociālais fonds jeb pensiju budžets... Paskatīsimies, cik apmēram varētu izmaksāt tie lēmumi, kurus pieņēmām pagājušajā Saeimā, pastāvot ekonomikas augšupejai! Un vēl pēc 17.augusta mums teica, ka Krievijas krīze Latviju neietekmēšot, nebūšot jāizmaksā daudz bezdarbnieku pabalstu un sociālais budžets zelšot un plaukšot.
Pensiju piešķiršana no jauna - apmēram 6 miljoni gadā. Papildu indeksācija 80 gadu vecumu sasniegušiem iedzīvotājiem jeb pensionāriem - apmēram 2,5 miljoni gadā. Šo indeksāciju vēl šogad aizstāvēja Labklājības ministrija. Vēl šogad bija attiecīgajā likumā paredzēti grozījumi - atcelt šādu papildu indeksāciju. To neizdevās izdarīt, jo teica, ka vēl joprojām ir tie zaļie laiki.
Es vēlreiz saku: toreiz mēs dzīvojām zaļāk. Mēs neko paredzēt nevarējām, pat Latvijas Bankas dārgie analītiķi nevarēja paredzēt, kas notiks Krievijā. Jāteic, ka Mārcis Bendiks to bija paredzējis. Es lasīju vairākus viņa rakstus, kuros viņš uzsvēra Latvijas Bankas nolaidīgo attieksmi pret Latvijas banku investīcijām jeb Krievijas vērtspapīru pirkšanu.
Es gribu pateikt, ka ir tikai viena liela kļūda, ko mēs pieļāvām pagājušā gada sociālajā budžetā - tā sauktā politiskā indeksācija. Un šajā parlamentā ir tikai viens mandāts, kas sabiedrībai izmaksāja apmēram 50 miljonus latu. Taču es nevienu nesaukšu vārdā.
Sēdes vadītājs. Andris Šķēle - Ministru prezidents.
A.Šķēle (Ministru prezidents).
Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es ilgi neaizkavēšu jūsu uzmanību, jo, es domāju, iepriekšējie runātāji skāra (varbūt fragmentāri) visu apskatāmo jautājumu loku, kuri attiecas uz 1999.gada budžeta grozījumiem jau kopš marta. Tautas partija tobrīd bija opozīcijā.
Mēs uzskatām, ka budžeta grozījumi ir izdarāmi nekavējoties. Tādēļ es atvainojos tiem deputātiem, arī opozīcijas deputātiem, kuri darbības valdības 11 dienu laikā nav saņēmuši no valdības izsmeļošus paskaidrojumus, kādus vēlējās redzēt. Mēs vienkārši neesam spējuši 11 darba dienu laikā tos sagatavot tik precīzus un apjomīgus. Bet piedāvātais 1999.gada budžeta labojumu projekts ir jāizskata visīsākajā laikā, jo tie stāsies spēkā faktiski tikai pēdējā ceturksnī.
Kas attiecas uz runām par to, kam ko atņemt, un tām, es atvainojos, vaimanām, kādas šeit tika skandinātas, es atgādinu, ka šā budžeta grozījumu ietvaros faktiski vienīgais pielikums ir sociālajam budžetam -15 miljoni pensionāriem. Mēs plānojam palielināt par 15 miljoniem sociālo budžetu, lai varētu netraucēti izmaksāt pensijas arī turpmāk. Es uzskatu, ka, negrozot šo pozīciju, mēs turpinātu pilnībā graut sociālo budžetu un nopietni mānīt mūsu pensionārus.
Otra pozīcija, par kuru tiek lūgts Saeimas viedoklis, ir 1 miljonu latu paredzēt Rīgas Komercbankas iespējamai atvēršanai. Un arī tajā jautājumā ir vajadzīgs jūsu, deputātu, lēmums. Latvijas Banka un pārējie kreditori gaida valdības viedokli. Taču es nevēlos un arī valdība viena pati nevēlas uzņemties atbildību par Rīgas Komercbanku, un tādēļ mēs nākam Saeimā pie jums ar lūgumu atbalstīt šā 1 miljona piešķiršanu šim mērķim - atbalstīt pēc iespējas ātrāk.
Kādas prioritātes ir saglabājušās?
Kā prioritāte nr. 1. šajā budžetā ir saglabājusies aizsardzība. Tā ir vienīgā sfēra, kurai līdzekļu pieaugums, salīdzinot ar 1998.gadu, ir 130%. Tā ir vienīgā, kurai ir šāds pieaugums. Neskatoties uz tām absolūto skaitļu izmaiņām, kuras ir piedāvātas. Pilnīgi pievienojos tiem runātājiem, kas aicināja domāt gan par izdevumu samazināšanu, gan par papildu līdzekļu iekasēšanu. Valdība pagājušajā sēdē, skatot šos budžeta grozījumus arī konceptuāli, jau ir lēmusi par jūtamu samazinājumu, kas būs attiecināms uz ministriju centrālajiem aparātiem, uz automašīnu šoferu likvidēšanu centrālajos aparātos. Es esmu pateicīgs Saeimas Prezidija priekšsēdētājam par to, ka mēs panācām izpratni attiecībā uz to, ka tiks likvidētas tādas cita citu dublējošas iestādes, kas nodarbojas ar servisu, tās ir divas autobāzes - Saeimas un Ministru kabineta -, kuras strādā ar pusjaudu, un tamlīdzīgas iestādes. Valdība to darīs konsekventi, tas nav darīts nevienu brīdi iepriekš, vienmēr ir bijuši kaut kādi argumenti, un nekad tas nav spēts. Es uzskatu, ka šī valdība ir apņēmības pilna, un mēs to izdarīsim.
Kas attiecas uz pensionāriem un uz tiem draudiem, ka tūlīt strauji palielināsies bezdarbnieku skaits, viens no runātājiem - ja nemaldos, tas bija Vidiņa kungs - minēja precīzus skaitļus, bet zālē bija troksnis un varbūt tādēļ bija maz to, kas tajos ieklausījās. Tādēļ es atļaušos atkārtot Vidiņa kunga teikto.
No visiem 50 -54 gadu vecumā esošajiem vīriešiem bezdarbnieku ir tikai 4,8%. No visiem 55 - 59 gadu vecumā esošajiem vīriešiem bezdarbnieku ir tikai 5,4%. Kas tad ir tie galvenie bezdarbnieki vīriešu vidū? Kura vecuma? Mīļie sociāldemokrāti, tagad ieklausieties! Tie ir 30 - 49 gadu vecumā. Tādu ir 21%.
Sievietēm situācija ir savādāka. Teiksim tā - situācijas salīdzinājums ir vīriešiem par sliktu. Jo 55 - 59 gadu vecumā esošo sieviešu vidū simtprocentīgu bezdarbnieču ir tikai 0,8%. Tie ir visjaunākie statistikas dati, kas iegūti līdz maijam (maiju ieskaitot). Es varu pilnībā piekrist sociāldemokrātiem, it īpaši Baldzēna kungam, kas daudz runāja par izglītību. Tur mums ir jāmeklē iespējas.
Minēšu statistiku saistībā ar bezdarbnieku izglītības līmeni. Dati par 1999.gada maiju, pat dati par jūniju ir manā priekšā. Bezdarbnieku sastāvs pēc izglītības līmeņa ir šāds: 1999.gada jūnijā bija tikai 7,2% bezdarbnieku ar augstāko izglītību, savukārt 31,5 procenti bezdarbnieku bija ar vidējo vispārējo izglītību. Cilvēki ar pamatizglītību un nepabeigtu pamatizglītību ir ar mazāku īpatsvaru bezdarbnieku kopējā masā.
Tomēr es gribētu izteikt apliecinājumu, ka izglītība būs šīs valdības otrā prioritāte - tūlīt aiz valdības demonstrētās apņēmības attiecībā uz aizsardzības sfēru.
Es esmu gatavs izskaidrot valdības viedokli, un jau šodien, būdams vienā frakcijā - tā bija frakcija “Latvijas ceļš” -, es apliecināju, ka laikā starp pirmo un otro lasījumu esmu gatavs kopā ar atbildīgajiem ministriem apmeklēt visas frakcijas, to skaitā, protams, arī visas opozīcijas frakcijas, un detalizēti paskaidrot valdības viedokli un arī manu viedokli, valdības vadītāja viedokli, par šiem grozījumiem. Es aicinu saprast, ka tas, par ko mēs šodien runājam, ir jādara nekavējoties, tā ir neatliekama lieta. Un paldies visiem tiem, kas būs izturējušies ar izpratni.
Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā - deputāte Aija Poča.
A.Poča (frakcija “Latvijas ceļš”).
Cienījamie deputāti! Mēs palikām pie nepieciešamības atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Komisija, kā jau es teicu, pirmajā lasījumā to atbalstīja un lūdz noteikt tam arī steidzamību.
Sēdes vadītājs. Vispirms mums jālemj par steidzamības noteikšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””. Vai attiecībā uz steidzamību kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? (Starpsauciens: “Balsot!”) Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem””. Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - nav. Steidzamība ir noteikta.
A.Poča. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...
Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Tālāk mums ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 19, atturas - 6. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
A.Poča. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumus likumprojektam iesniegt līdz pirmdienai, 2.augustam, pulksten 12.00 komisijas telpās, kā arī lūdzu otro lasījumu noteikt ceturtdien, 5.augustā.
Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Tas tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamo lūdzu pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā atbildīgā komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī ierosināja atzīt to par steidzamu. Kā jau šeit minēja Leiškalna kungs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, šī komisija minēto likumprojektu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jālemj par to, lai atzītu šo likumprojektu par steidzamu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret”? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Tālāk jālemj par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 23, atturas - 8. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
A.Poča. Paldies. Līdzīgi kā iepriekšējiem likumprojektiem, priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz pirmdienai pulksten 12.00, bet otrais lasījums varētu būt 5.augustā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Manā skatījumā, ja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav atbalstījusi pilnībā šo likumprojektu, tas nozīmē, ka ir vajadzīgs garāks laiks vismaz priekšlikumiem, lai komisija varētu mierīgi strādāt. Steidzamība - tas nozīmē strādāt piektdien, sestdien, svētdien.
Sēdes vadītājs. Lūdzu konkrētus priekšlikumus! Konkrētu priekšlikumu nav. Vai ir iebildumi pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2.augusts pulksten 12.00, bet izskatīšana notiek 5.augustā? Nav iebildumu. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Šo likumprojektu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja pirmajā lasījumā un līdzīgi kā iepriekšējiem lūdzu tam noteikt arī steidzamību. Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Vispirms mums jālemj par to, lai noteiktu steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai noteiktu steidzamību likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem””! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 31, atturas - 3. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Tālāk jālemj par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 15, atturas - 17. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 2.augustam pulksten 12.00. Otrais lasījums - 5.augustā.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies.
A.Poča. Nākamais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja to pirmajā lasījumā un ierosina atzīt par steidzamu. Arī no citām komisijām nekādi iebildumi nav saņemti.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 2, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz pulksten 12.00 2.augustā. Otrais lasījums - 5.augustā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. Atbildīgā komisija atbalsta to pirmajā lasījumā un ierosina atzīt par steidzamu. Arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalsta minētos grozījumus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, atturas - nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
A.Poča. Paldies. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz pulksten 12.00 2.augustā. Otrais lasījums - 5.augustā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta to pirmajā lasījumā un ierosina atzīt par steidzamu. Ir saņemts arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedoklis, kas gan vairāk iesaka normas, kas varētu būt diskutējamas otrajā lasījumā, un līdz ar to es saprotu, ka šis likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā””! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 33, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
A.Poča. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz pulksten 12.00 2.augustā un otro lasījumu noteikt 5. augustā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Nākošais likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.
Budžetu un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā un ierosina atzīt par steidzamu. Ir saņemti atzinumi no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kas šo likumprojektu konceptuāli noraida. Es atvainojos, te ir ierakstīts: “Likumprojektu neatbalstīja…” Tā teikts atzinumā. Sociālo un darba lietu komisijas atzinums: “Likumprojekts ir noraidāms. Zināmas iebildes ir izteikusi arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.
Sēdes vadītājs. Vispirms mums ir jālemj par…
A.Poča. ...Bet priekšlikumu nav! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalstīja, tāpēc arī es atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā un ierosinu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par steidzamību. “Pret” vēlas runāt, kā es saprotu, deputāts Imants Burvis. Mēs tagad runājam par steidzamību.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Jā… Man liekas, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, protams, ir ļoti nopietna institūcija un ka visa valsts ar cerībām skatās uz šo institūciju, tomēr visa sabiedrība vēlas arī skaidrību šajā likumā, un tāpēc, reiz tik daudzas komisijas nostājas pret un arī sabiedrība ir pret šādiem grozījumiem Pensiju likumā, tad acīmredzot tomēr nevajadzētu steigties ar šādu likumu.
Sēdes vadītājs. Viens ir runājis “pret”. Vai kāds vēlas runāt “par”? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 35, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A.Poča. Paldies.
Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 34, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
A.Poča. Līdzīgi kā iepriekšējam likumprojektam, es lūdzu arī šim priekšlikumus iesniegt līdz pirmdienai, pulksten 12.00 un otro lasījumu noteikt ceturtdien - 5. augustā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Imantam Burvim.
I.Burvis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija).
Man būtu priekšlikums: ņemot vērā to, ka steidzamības kārtībā tiek darītas tikai lielas muļķības, lūdzu noteikt šo termiņu līdz 1. septembrim. Varbūt šajā laikā atvēsināsies prāts un mēs domāsim mierīgāk. Vienlaicīgi ir jānosaka arī izskatīšanas datums - 1. septembris.
Sēdes vadītājs. 1. septembris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un kurš būs izskatīšanas datums?
I.Burvis. Pēc nedēļas - 8.septembris.
Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.
M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).
Cienījamie kolēģi! Es aicinātu tomēr patiešām nedaudz mierīgāk strādāt ar šo likumu. Tas būtu: priekšlikumus līdz 9. augustam, bet 12. augustā mēs to izskatītu, jo mēs visi šodien dzirdējām, arī cienījamā Seiles kundze no vairākuma pārstāvjiem norādīja, ka tajā ir ļoti daudz kļūdu, savukārt cienījamais Vidiņa kungs grib palabot pilsoņu un nepilsoņu jautājumus, jo citādi pašam būs jābalso pret savu sirdsapziņu.
Sēdes vadītājs. Paldies. Tātad ir trīs priekšlikumi. Sāksim ar tālāko!
Balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteiktu 1. septembri un likumprojektu izskatītu otrajā lasījumā 8. septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu. Kas atbalsta šo priekšlikumu? Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav pieņemts.
Nākošais ierosinājums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9. augusts, izskatīšana - 12. augustā. Kurš, lūdzu, ir par šo priekšlikumu? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 51, atturas - 3.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2. augusts līdz pulksten 12.00, izskatīšana - 5. augustā. Tālāk, lūdzu!
A.Poča. Paldies.
Un pēdējais ir likumprojekts - “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999. gadam””.
Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, līdzīgi kā citus ar budžetu saistītos likumprojektus, šo nodokļu paketi gan atbalstīja pirmajā lasījumā, gan arī lūdza noteikt steidzamību.
Par šo likumprojektu ir saņemti atzinumi no Saeimas Juridiskās komisijas, kas atbalsta likumprojektu pirmajā lasījumā. Ir saņemts atzinums arī no Sociālo un darba lietu komisijas, kas nosaka, ka likumprojekts ir noraidāms, un ir saņemts atzinums no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kas arī nosaka, ka komisija nav atbalstījusi likumprojektu. Tomēr, neskatoties uz šiem atzinumiem, es Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999. gadam”” pirmajā lasījumā atbalstīt un noteikt arī tam steidzamību.
Sēdes vadītājs. Vispirms jālemj par steidzamību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999. gadam””! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 34, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1999. gadam”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 34, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.
A.Poča. Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz pirmdienai, 2. augustam, pulksten 12.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Otrais lasījums - ceturtdien, 5. augustā.
Sēdes vadītājs. Paldies. Deputāti piekrīt.
Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.
Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Antonam Seikstam.
A.Seiksts (frakcija “Latvijas ceļš”).
Es lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju tūlīt pat uz komisijas sēdi.
Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru Aleksandram Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.
A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs).
Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Vilis Krištopans, Normunds Rudevičs, Edvīns Inkēns, Jānis Esta, Edgars Zalāns, Jāzeps Šņepsts, Juris Dalbiņš, Helēna Demakova, Jānis Lagzdiņš, Jevgenija Stalidzāne, Ģirts Valdis Kristovskis, Juris Sinka, Roberts Zīle.
Sēdes vadītājs. Paldies. Ārkārtas sesija un ārkārtas sēde ir slēgta. Nākamnedēļ Saeimas Prezidijs lems par ārkārtas sesijas un ārkārtas sēdes sasaukšanu 5. augustā pulksten 9.00.
Redaktores: J.Kravale, L.Bumbura
Datoroperatores: B.Strazdiņa, S.Bērziņa, M.Ceļmalniece, I.Kuzņecova
Korektores: D.Kraule, J.Kurzemniece, L.Andersone
7.Saeimas 4. ārkārtas sesijas
ārkārtas sēde
1999.gada 29.jūlijā
Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam B.Cilevičam
(Dok. nr. 873) - 1.lpp.
Par deputāta mandāta atjaunošanu
Ziņo - dep. V.Muižniece - 1.lpp.
J.Gaigalam - 1.lpp.
(Dok. nr. 881)
V.Krištopanam - 2.lpp.
(Dok. nr. 882)
P.Salkazanovam
(Dok. nr. 883) - 2.lpp.
Lēmuma projekts “Par Ineses Birznieces 7.Saeimas
deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no
savienības “Latvijas ceļš” ievēlētie deputāti pilda ministru
pienākumus” (I.Bērziņa vietā)
(Dok. nr. 879) - 2.lpp.
Ziņo - dep. V.Muižniece - 3.lpp.
Lēmuma projekts “Par Riharda Pīka apstiprināšanu par
Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu Savienībā
delegācijas locekli un vadītāju”
(Dok. nr. 857) - 3.lpp.
Ziņo - dep. V.Muižniece - 3.lpp.
Lēmuma projekts “Par Māra Vītola atbrīvošanu no
Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu Savienībā
delegācijas locekļa pienākumiem”
(Dok. nr. 859) - 3.lpp.
Ziņo - dep. V.Muižniece - 3.lpp.
Lēmuma projekts “Par Kristiānas Lībanes apstiprināšanu
par Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu Savienībā
delegācijas locekli”
(Dok. nr. 858) - 3.lpp.
Ziņo - dep. V.Muižniece - 3.lpp.
Lēmuma projekts “Par Māra Vītola apstiprināšanu par
LR Saeimas deputātu delegācijas Eiropas Drošības un
sadarbības organizācijas Parlamentārajā Asamblejā
locekli un vadītāju”
(Dok. nr. 860) - 3.lpp.
Ziņo - dep. V.Muižniece - 3.lpp.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli
alkoholiskajiem dzērieniem””
(1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. nr. 862, nr. 862A) - 4.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 4.lpp.
Debates - finansu ministrs E.Krastiņš - 4.lpp.
dep. L.Bojārs - 6.lpp.
dep. J.Leja - 6.lpp.
dep. I.Burvis - 8.lpp.
dep. A.Seile - 9.lpp.
dep. E.Baldzēns - 11.lpp.
dep. K.Leiškalns - 15.lpp.
dep. P.Tabūns - 16.lpp.
dep. J.G.Vidiņš - 19.lpp.
Par procedūru
Priekšlikumi - dep. M.Lujāns - 21.lpp.
Debašu turpinājums - dep. A.Seile - 21.lpp.
dep. J.Dobelis - 22.lpp.
dep. I.Ūdre - 23.lpp.
dep. J.Stalidzāne - 25.lpp.
labklājības ministrs R.Jurdžs - 27.lpp.
dep. I.Godmanis - 29.lpp.
dep. Dz.Ābiķis - 31.lpp.
dep. I.Burvis - 33.lpp.
dep. J.Pliners - 34.lpp.
dep. A.Kalniņš - 36.lpp.
dep. M.Lujāns - 38.lpp.
dep. V.Lāzo - 39.lpp.
dep. K.Leiškalns - 41.lpp.
Ministru prezidents A.Šķēle - 42.lpp.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes
nodokli naftas produktiem””
(1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. nr. 863, nr. 863A) - 45.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 45.lpp.
Priekšlikums - dep. I.Burvis - 46.lpp.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes
nodokli tabakas izstrādājumiem””
(1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. nr. 864, nr. 864A) - 46.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 46.lpp.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu
un azartspēļu nodevu un nodokli””
(1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. nr. 865, nr. 865A) - 47.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 47.lpp.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”
(1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. nr. 866, nr. 866A) - 48.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 48.lpp.
Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”
(1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. nr. 867, nr. 867A) - 48.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 48.lpp.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””
(1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. nr. 868, nr. 868A) - 49.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 49.lpp.
Priekšlikumi - dep. I.Burvis - 50.lpp.
dep. M.Lujāns - 51.lpp.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu
1999.gadam””
(1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. nr. 861, nr. 861A) - 52.lpp.
Ziņo - dep. A.Poča - 52.lpp.
Paziņojums dep. A.Seiksts - 53.lpp.
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa 7.Saeimas sekretāres
biedrs A.Bartaševičs - 53.lpp.