J.Janeks (PSRS tautas deputāts).

Man ir tas gods un laime dzīvot un strādāt tādā rajonā, kur jūras robeža ir 140 kilometru garumā. Tā, protams, ir laime un gods, bet praktiski arī diezgan sarežģīti. Mēs zinām, ka ar 1990.gadu tiks atvieglots robežapsardzības statuss. Mēs katrā ziņā esam par to un gribam, lai šo jūras piekrastes zonu varētu izmantot arī mūsu paaudze, ne tikai saudzēt to nākošajām paaudzēm. Katrā ziņā šāda gara jūras robeža mūsu rajona teritorijā ir saistīta ar daudzām nepilnībām. Viena problēma ir saistīta ar robežu apsardzības atvieglinājumiem no 1990.gada. Mēs uzskatījām, ka nepieciešams sanākt kopā, lai izskatītu šo jautājumu. Mūsu Tautas fronte noorganizēja zinātniski praktisku konferenci, kurā pieņēma ļoti plašu lēmumu. Pēc tam mums notika sesija, kurā arī pieņēmām vairākus nopietnus lēmumus. Šodien es gribētu vērst uz tiem deputātu un arī redakcijas komisijas uzmanību.

Mēs uzskatām, ka piekrastes zonai ir vajadzīgs īpašs statuss. Ne tikai vides aizsardzībai, bet arī tādēļ, lai to varētu izmantot saimnieciskajā darbībā. Mēs nedomājam, ka to uzreiz vajadzētu pārplūdināt ar tūristiem, bet, manuprāt, unikālo piekrasti un pludmali mums vajadzētu izmantot. Protams, situācija Rīgas jūras līcī ir nelabvēlīga, lai neteiktu vairāk. Pašreiz arī Baltijas jūrā ir noticis liels negadījums, ja tā varētu teikt, kaut gan tas ir noticis apzināti. Baltijas jūras kara flote, iznīcinot savas sprāgstvielas, uzspridzināja tās vai nu jūras krastā, vai pašā jūrā, tas vēl tieši nav noskaidrots. Baltijas jūrā patlaban 25-30 tonnas fosfora ceļo dažādos virzienos. Kurā pludmalē tas parādīsies, mēs nezinām. Tas ir ļoti slikti.

Mēs savā sesijā atzinām par nepieciešamu īpaši aizsargājamu teritoriju kompleksa izveidošanu Liepājas rajona piekrastes zonā, nosakot tam patstāvīgu administratīvi saimniecisko kontroles un pārvaldes formu, kas pakļauta rajona padomei. Mēs domājam, ka tur sākumā nevajadzētu daudz cilvēku. Varbūt pilsētās nevajag tik pārlieku daudz darbinieku, kas uzrauga sapulces, mītiņus utt. Daļu no viņiem varētu nosūtīt uz šo piekrastes zonu uzraudzībai, izveidot tā saukto “zaļo policiju”. Tas būtu ļoti nepieciešams, jo mūsu cilvēki diemžēl ne vienmēr ir apzinīgi. Sevišķi visiem ir iespiedies prātā kolektīvās atbildības princips, un, ja ir kolektīvā atbildība, tad praktiski šī atbildība ir ļoti maza. Mēs arī paredzējām pieprasīt tam līdzekļus.

Biedrs Vītols te jau runāja par Papes poligonu, es nepieskaršos, bet tikai lūdzu arī šodien pieņemt tādu lēmumu, ka Papes poligons ir jālikvidē, jāpārceļ uz citu vietu. Šeit tas nevar pastāvēt. Ministru Padomes Prezidijs ir pieņēmis tādu lēmumu, un es domāju, ka tas ir nepieciešams. Ļoti ātros tempos tagad mūsu Baltijas jūras piekrastes zonā Baltijas jūras kara flote atkal uzsāk celtniecību 1,1 hektāra platībā. Mēs pat bijām aizmirsuši, ka tāda vieta tur ir izdalīta. Viņi ierodas un, kā saka, neiepazīstoties un nesasveicinoties ātri izvērš celtniecību. Uz mūsu pieprasījumu pārtraukt celtniecību viņi nereaģē, jo tas esot ārkārtīgi slepens objekts. Lai gan tas tiek celts gandrīz vai vienas mājas pagalmā. Mūsu rajona teritorijā ir ļoti daudz Baltijas kara apgabala objektu, par tiem mēs ziņojām Ministru Padomei un lūdzām izskatīt un, ja šīs teritorijas netiek izmantotas, tad noteikti atdot tās atpakaļ rajonam. Ja tur ir grants krājumi vai meži, tie faktiski tiek izsaimniekoti.

Un nobeigumā es gribētu tikai pateikt to, ko sacīja Laimonis Embrekts Tautas frontes Domes sēdē, kad viņš teica savu koncepciju - man nav jāuztraucas par to, kas nav iespējams, bet man ir pietiekami daudz ko darīt no tā, kas ir iespējams. Es domāju, ka arī mums tā ir. Un to vajadzētu darīt. Un viņš teica arī vēl tādu lietu - ja kaut ko dara, tad tajā daļā vajag iekosties kā buldogam un nelaist vaļā - vai nu iet bojā tā daļa, vai buldogs. Es visiem novēlu ļoti nopietni strādāt pie jautājumiem, kas Latvijai ir vajadzīgi. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Valerijam Jaščenko, Ventspils jūras tirdzniecības ostas kompleksās dokeru mehanizatoru brigādes brigadierim.

V.Jaščenko (Ventspils 146.vēlēšanu apgabals).

Es domāju, ka pirms manis ar plašāku runu uzstāsies biedrs A.Lembergs, tādēļ īpaši negatavojos. Runāšu vienkārši kā strādnieks par cilvēka un dabas attiecībām. Cilvēks ir dabas daļa, un sekas, ko rada mijiedarbība ar dabu, mēs redzam katru dienu. Minēšu piemēru. Arāla jūru daba veidoja miljoniem gadu, bet cilvēkam vajadzēja tikai dažus gadu desmitus, lai to iznīcinātu. Es 30 gadus dzīvoju Ventspilī. Manu acu priekšā tika piesārņota Venta. Es agrāk dzīvoju upes kreisajā krastā, bet labajā krastā atrodas Ventspils jūras tirdzniecības osta. Kreisajā krastā tolaik bija ierīkota pilsētas peldētava. Pagāja zināms laiks, osta auga, palielinājās kravu apgrozījums, peldētavu atvirzīja arvien tālāk un tālāk, un nu ir pienācis laiks, kad upē peldēties ir bīstami. Var teikt, ka mūsu pilsētas un arī mūsu republikas iedzīvotāji šo upi ir zaudējuši.

Ostas bezgalīgā paplašināšana un kravu apgrozījuma palielināšana var postoši ietekmēt arī jūru. Ventspils ostā katru gadu pārkrauj 30 līdz 35 miljonus tonnu naftas, vairāk nekā vienu miljonu tonnu amonjaka un divus miljonus tonnu kālija sāls. Daļa no šīs produkcijas, protams, iekļūst jūrā. Četrdesmit kilometrus no Ventspils ir pionieru nometne - Miķeļtornis. Tur ierīkoja urbumu, un, kad no 30 metru dziļuma izsūknēja ūdeni, izrādījās, ka tas dzeršanai un uzturam nav derīgs.

Taču mūsu vissāpīgākais punkts ir ķīmijas uzņēmumi. Tā ir Ventspils ostas rūpnīca. Nedaudz atcerēsimies vēsturi. Kad Hammers bija iecerējis uzcelt rūpnīcu, tika apspriests jautājums par trijām republikām, kur to varētu būvēt, - Lietuvu, Igauniju un Latviju. Lietuvas un Igaunijas vadītājiem pietika vīrišķības no tā atteikties, bet mūsējie piekrita, pierunāja pilsētas vadītājus, un Ventspils centrā tika uzcelta ostas rūpnīca amonjaka pārstrādāšanai un glabāšanai. Kas tas bija īstenībā, mēs uzzinājām vēlāk. Vispirms mēs uzzinājām, ka tā ir vissavienības triecienceltne, ka jāattīsta tirdzniecība ar Ameriku. Šo rūpnīcu varēja uzcelt kaut kur ārpus pilsētas teritorijas. Taču nolēma ietaupīt nedaudz naudas - 15 miljonus rubļu, - bet līdz ar to gadījumā, ja notiktu liela avārija, pilsētas glābšanai būtu tikai pusotras minūtes laika. Bez tam rūpnīca atrodas 300 līdz 400 metrus no naftas glabātavas. Ja izceltos ugunsgrēks, tā sekas nav iespējams paredzēt. Traģēdija var notikt kuru katru brīdi. Jūs atceraties sprādzienu uz tankkuģa “Ludvigs Svoboda”. Tikai nejaušības dēļ nenotika postošāka avārija. Mūsu iedzīvotāju liktenis karājās mata galā. Sprādziens taču bija tik spēcīgs, ka daudzus kilometrus sāņus aizlidoja 15 tonnas smagas sijas. Nesen, tieši pirms trijām nedēļām, kā jūs zināt, Ventspilī notika dzelzceļa avārija. Labi, ka cisternas bija tukšas. Vārdu sakot, pilsēta dzīvo un nezina, kad var notikt traģēdija un ko darīt, lai izglābtos.

Izsakot pilsētas iedzīvotāju absolūtā vairākuma gribu, kamēr nav notikusi Černobiļas avārijai līdzīga traģēdija, lūdzu pārprofilēt ostas rūpnīcu, atbalstīt iedzīvotāju lūgumu un pieņemt konkrētu lēmumu šajā jautājumā. Bez tam esmu dzirdējis baumas, ka mūsu pilsētā sākusies metāna rūpnīcas celtniecība. Uzskatu, ka bez pilsētas padomes sesijas lēmuma šo celtniecību nedrīkst izvērst. Un nobeigumā viens priekšlikums. Tā kā ekoloģija kļūst par vienu no pašām galvenajām cilvēka eksistences problēmām, es lūdzu, ja tiks pieņemta jauna ekoloģijas likumdošana, paredzēt tajā pantu par uzņēmuma vadītāja atbildību līdz pat viņa saukšanai pie kriminālatbildības par apkārtējai videi nodarītajiem postījumiem. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds biedram Indulim Emsim, Latvijas PSR Dabas aizsardzības komitejas priekšsēdētāja pirmajam vietniekam.

I.Emsis. Šobrīd vides aizsardzības situācija Latvijā ir raksturojama kā ekoloģiskās katastrofas priekšvakars. Sabiedrība un ekoloģijas speciālisti apzinās šo kritisko situāciju. Tauta mostas, atver acis un konstatē, ka var pārtraukt vides kvalitātes degradācijas procesu citāda sabiedrība kā līdz šim. Vajag kontrolēt un vadīt dabsaimniecību un nodrošināt Latvijas novadu etnogrāfiskās kultūrvides saglabāšanu, sakopšanu un atjaunošanu, savienojot to ar valsts ekonomisko augšupeju. Lai šos mērķus sasniegtu, ir nepieciešama revolūcija mūsu attieksmē pret dzīves vidi un dabas resursu izmantošanu. Ekoloģiskās lejupslīdes pamatiemesli ir cieši saistāmi ar visas sabiedriskās esamības ekonomisko, sociālo, politisko krīzi, kas sevišķu “uzplaukumu” sasniedza tā saucamajā stagnācijas periodā. Tādēļ ir loģiski, ka, neskatoties uz noteiktas sabiedrības daļas enerģiskiem pūliņiem, arī iepriekšējos gados gaidītie pozitīvie rezultāti izpalika.

Drīz būs jau vesels gads, kopš darbu uzsākusi Valsts dabas aizsardzības komiteja. Atskatoties nesenā pagātnē, deputāti vēl atcerēsies, ka Latvijas Dabas aizsardzības komiteja jau reiz bija. Tā eksistēja turpat 5 gadus - no 1961. līdz 1965.gadam. Jau toreiz birokrātiskajam aparātam tā acīmredzot bija pārāk nepatīkams orgāns, jo toreizējās komitejas priekšsēdētājas Maskalkinas vadībā tika slēgta Rīgas superfosfāta rūpnīca, vairākas reizes apturēts Pļaviņu HES celtniecības projekts, jau toreiz tika paredzēti vairāki konkrēti varianti Slokas celulozes un papīra kombināta pārprofilēšanai. Komitejai bija plašs sabiedrības atbalsts. Taču nebija vienotas sistēmas, nebija reģionālo komiteju, tā bija pakļauta Valsts plāna komitejai. Šo un citu subjektīvu iemeslu dēļ tika pieņemts lēmums, un komiteju likvidēja.

Vēlreiz pieļaut situāciju, ka dabas aizsardzības mehānisms kļūst lieks, mums vienkārši nav tiesību. Kopš tā brīža līdz pat pagājušajam gadam Latvijā ar dabas aizsardzību nodarbojās pilnīgi patstāvīgi katrs resors. Resoriskā diktāta apstākļos par vides aizsardzības jautājumiem domāja tikai tad, kad jau galīgi ūdens sāka smelties mutē, jo nebija izdevīgi tērēt naudu kaut kādām modernām tehnoloģijām, attīrīšanas iekārtām. Tādi jēdzieni kā ražošanas kultūra, darba un sadzīves kultūra, teritorijas sakopšana vispār ir nemateriālas muļķības. Pats galvenais ir plāns, plāns par katru cenu un nerēķinoties ne ar ko. Šo situāciju vēl papildināja voluntārie un pilnīgi neprofesionālie lēmumi, uz kuru pamata Latvijā forsētos tempos tika celtas rūpnīcas un ražotnes Ventspilī, Ogrē, Valmierā un citur, nedomājot ne par darbaspēku, ne par ekonomiku, ne par ekoloģiju, ne par ētiku. Klāt vēl nāca meliorācija un lauksaimniecības ķimizācija nepieredzētos mērogos, sakarā ar to aramzemes platība pēckara periodā samazinājās par 1,2 miljoniem hektāru un nepieredzētos tempos pieauga ūdens baseinu piesārņotība, kad pat līdz 30 procentiem minerālvielu un kūtsmēslu nenonāk vis laukos, bet gan upēs, ezeros un jūrā. Tiek spridzināti dižkoki, ar visām saknēm izrauti ceļu aizsargstādījumi, iztaisnotas mazās upes, saspridzināti, samalti šķembās dižakmeņi, tiek celtas fermas un degvielas noliktavas muižu parkos un baznīcās glabā minerālmēslus, atvieglota tipa cūku fermas ceļ upju un ezeru krastos. Minerālmēslus un ķimikālijas iemācās kaisīt no lidmašīnas, kūdras purvus nosusina, kūdru pārvērš lētā degmateriālā. Latvijas krāšņākās ainavas jūras piekrastē un upju palienēs izskaistina ar atpūtas kokbūdiņu pilsētām, dārzkopības un vasarnīcu pilsētiņām bez kanalizācijas. Visā šajā periodā ceļ gan jaunus dzīvojamos rajonus, gan rūpnīcas, kaut arī attīrīšanas ietaišu nav, to celtniecības termiņi tiek atlikti no gada uz gadu. Atkritumu rūpnīcu neprojektē un neceļ. Lai vide izskatītos kvalitatīvāka, uzliek ierobežojumu datu publicēšanai par reālo situāciju, neražo un neapgādā kontroles organizācijas ar mēraparatūru un izdara tā, lai dabas aizsardzībai veltīta preses izdevuma Latvijā nebūtu vēl šobaltdien. Speciālistus ekoloģijas jomā negatavo, pilsētas komunālo un zaļumsaimniecību, ar kuru Rīga savulaik ir lepojusies, nolaiž līdz tādam stāvoklim, ka pat Brāļu kapu ansamblī dzīvžogu var nekopt, zāli var nepļaut, nemaz nerunājot jau par vides elementāru sakoptību pilsētas nomalēs vai republikas perifērijā.

Nelaime ir tā, ka tauta, visu to redzot, pie tā pierod un sāk uzskatīt, ka tā jau tam ir jābūt. Tikai pateicoties vispārējās atmodas procesam, iespējai samērot savu dzīves vidi ar pasaules labākajiem un sliktākajiem standartiem, rodas apjēga, kurp mēs ejam. Te saka priekšā, ka aktivizējusies arī zaļo kustība, kas tiešām sniedz palīdzību šajā situācijā. Radusies apjēga, ka dzīvot un saimniekot tālāk tā nevar, ir jāatrod cits ceļš. Tālāka ceļa nospraušana, cienītie deputāti, ir arī jūsu rokās.

Latvijas Valsts dabas aizsardzības komiteja šodien ir pavisam jauns, labils, nepieredzējis, nenostabilizēts, materiāltehniski neapbruņots, daudzus vides aizsardzības aspektus vēl nekontrolējošs orgāns, bet tas ir darboties gribošs, komplektēts tikai no speciālistiem ar augstāko izglītību dabsaimniecības ekonomikā vai tieslietās, kuri ar sirdi un prātu vēlas uzlabot kritisko ekoloģisko situāciju. Esmu spiests izmantot šo augsto tribīni un griezties pie jums pēc merkantilas palīdzības. Apstākļi, kādos šobrīd jāstrādā Dabas aizsardzības komitejai, ir pilnīgi nenormāli. Mēs esam izvietoti īrētās telpās, kuru īres līgums beigsies 1990.gadā, un nezinām, ko darīt tālāk.

Centrālā aparāta štatu nav iespējams nokomplektēt, jo nav kur izvietot cilvēkus. Ministrijas likvidē vienu pēc otras, bet telpas kā nevaram, tā nevaram atrast. Darbu uzsākušas septiņas reģionālās komitejas, inspektoru darbs ir mobils, tas ir darbs mežos, pie upēm, fermās un ražošanas objektos. Diemžēl komitejai vēl nav piešķirts neviens transporta līdzeklis. Uz mūsu atkārtotajiem pieprasījumiem atbildīgi Valsts plāna komitejas darbinieki pamāca mūs, ka vajag pirkt talonus un braukt ar taksi. Var būt, ka tā ir ērtāk: ja inspektors ir paralizēts, tad nerodas problēmas. Komiteja nespēs darboties bez vides kontroles, bez pienācīgi iekārtotām laboratorijām. Diemžēl mūsu laboratorijas korpusa celtniecība ir pārtraukta. Paziņots, ka trūkst būvmateriālu, un nekādi mūsu pūliņi nav spējuši situāciju labot. Valūtas nav, nav arī aparatūras, monitoringa sistēmas datu apstrādē un tamlīdzīgi. Vissavienības resori valūtu iebāž savā kabatā, bet mums atstāj vides piesārņojumu un ekoloģiskās sekas. Pat tā valūta, ko mūsu inspektori piedzen par pārkāpumiem no ārzemju firmām, dabas aizsardzības fondā nonāk rubļu izteiksmē.

Rodas pārliecība, ka komiteja tomēr ir nevēlama. Varbūt cer, ka to likvidēs tāpat kā iepriekšējā reizē? Neskatoties uz šīm grūtībām, mēs strādājam. Darba apjoms ir milzīgs. Es te nepakavēšos pie situācijas, kāda pašlaik ir izveidojusies. Laiks negaida, un vienlaikus tiek risināta kadru komplektēšana, kadru kvalifikācijas celšana, ekoloģiskās situācijas normalizēšana republikā. Izveidota un aktīvi strādā sabiedriskā padome, kuras idejas ir iekļautas arī šajā lēmumprojektā.

Sabiedrība ļoti lielas cerības saista ar plaši izreklamētā ekoloģiskā centra izveidošanu pie Zinātņu akadēmijas. Pēc ieceres šim centram vajadzēja nodrošināt direktīvos orgānus un komiteju ar kvalificētām kompleksām zinātniski pamatotām izstrādnēm un ekspertu vērtējumiem visos aktuālos vides aizsardzības jautājumos. Diemžēl šis vitāli svarīgais darba orgāns tā arī nav radīts. Panākt, piemēram, ekspedīciju uz Mažeiķu zonu, jo, kā jūs zināt, naftas pārstrādes rūpnīca ietekmē arī mūsu teritoriju, nav izdevies līdz šai dienai. Vienīgais, ko mēs panācām, ir tas, ka Politehniskā institūta studentus aizsūtījām tur apsekot šo situāciju. Komitejas darbība nav iedomājama bez kvalificētas zinātniski informatīvas palīdzības, tāpēc ir saprotams, ka šādi kolektīvi ir jau izveidoti Lietuvā - 146 cilvēki, Igaunijā - 120 cilvēki, mēs esam nulles variantā. Es lūdzu Augstākās Padomes deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu par informatīvā centra un pielietojamās ekoloģijas institūta izveidošanu mūsu komitejas struktūrā.

Paldies akadēmiķei Kukainei par atbalstu šai idejai. Viens no mūsu pamatuzdevumiem ir realizēt valsts kontroli pār dabas resursu izmantošanu un pār to, kā tiek ievēroti likumdošanas akti. Valsts dabas aizsardzības kontroles funkcijas republikā šobrīd ir sadrumstalotas. Tās realizē sanitāri epidemioloģiskais dienests, Hidrometeoroloģiskā pārvalde, Agrorūpnieciskā komiteja, “Latvijas mežs”, Baltijas baseina zivju aizsardzības pārvalde un citas organizācijas, taču atbildība par šo darbu veikšanu ir uzlikta Dabas aizsardzības komitejai. Tas izklausās īpatnēji, ka ar kontroli nodarbojas viena organizācija, bet atbild par šo kontroli cita organizācija. Tāda ir pašreiz situācija.

Par mūsu perspektīvām diezgan detalizēti ziņoja biedrs Lancers. Es varu teikt, ka mēs pilnā mērā atbalstām viņa izteiktās idejas, proti, lai radītu lūzumu apkārtējās vides kvalitātes degradēšanas procesā, Valsts dabas aizsardzības komiteja situācijas normalizēšanai izmanto ekonomiskos, juridiskos un sociālos ietekmēšanas līdzekļus. Mēs ceram panākt dabas aizsardzībai piešķirto līdzekļu būtisku palielinājumu, tas ir iekļauts jūsu projektā. Dabas aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas veicināšanai, sākot ar 1990.gadu, plānots ieviest ekonomiskos regulēšanas mehānismus. Mēs pašreiz nosakām maksu par dabas resursu izmantošanu, kā arī sankcijas par vides virsnormatīvo piesārņošanu. Arī šie jautājumi ir ietverti jūsu lēmuma projektā. Lūdzu atbalstīt šo virzienu. Cenšamies izveidot vienotu automatizētu informācijas sistēmu par vides kvalitāti republikā. Šajā nolūkā nepieciešams pārveidot un modernizēt kontrollaboratoriju tīklu informācijas apstrādei, plaši pāriet uz automatizēto sistēmu. Dabas aizsardzības un dabas resursu racionālas izmantošanas vadībā paredzēts pārorientēties no centralizētās sistēmas uz teritoriālo pašorganizēšanos, ievērojot reģionu ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās īpašības. Galvenais uzdevums šajā jomā ir dabas aizsardzības valsts dienestu un Tautas deputātu padomju kopdarbības mehānismu izveidošana. Galvenokārt paredzēts akcentēt darbu, kas vērsts uz ražotņu ekoloģizāciju to rekonstrukcijas gaitā, kā arī uz tautsaimniecības plānošanas darbu pilnveidošanu, ievērojot visus ekoloģiskos ierobežojumus, atsakoties no gigantomānijas ražotņu celtniecībā. Visus dabas aizsardzības uzdevumus paredzēts veikt pilnīgas atklātības atmosfērā un balstoties uz visu sabiedrības progresīvo spēku līdzdalību. Ekoloģiskās izglītības līmeni paredzēts izvirzīt par kritēriju, kas nosaka visu ranga vadošo darbinieku atbilstību ieņemamajam amatam. Ekoloģiskās zināšanas uzskatāmas par vienu no izglītības reformas stūrakmeņiem. Pašreiz izvēršam ciešu un konstruktīvu sadarbību dabas aizsardzības jomā ar kaimiņu republikām, kā arī ar citām Baltijas baseina valstīm, lai izstrādātu vienotus principus un darbības plānus ekoloģiskās drošības garantēšanai republikā. Un nobeigumā par Valsts dabas aizsardzības komiteju perspektīvā. Republikas ekoloģiskās situācijas uzlabošanas un visu republikas iedzīvotāju vārdā to nepieciešams izveidot par varošu un neatkarīgu orgānu. Tad arī visi nākošie lēmumu projekti, kas tiks nodoti jūsu izskatīšanai, būs daudz viengabalaināki un mērķtiecīgāki. Lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu par Valsts dabas aizsardzības komitejas pilnvaru paplašināšanu. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds PSRS tautas deputātam Leopoldam Ozoliņam, Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta vecākajam zinātniskajam līdzstrādniekam.

L.Ozoliņš. Biedrs Emsis jau izteica, kas bija uz sirds. Sabiedriskā padome, kurā es ietilpstu, kā arī es personiski ļoti lūdzu atbalstīt visus tos priekšlikumus, kurus liks priekšā redakcijas komisijas priekšsēdētājs, un nobalsot par tiem, jo tie tapuši ļoti grūtās, ilgstošās cīņās.

Gribu pakavēties pie dažiem ļoti sasāpējušiem jautājumiem, kurus es ļoti dziļi pārdzīvoju. Visu laiku mums ir stāstīts, ka mēs dzīvojam labi un dzīvosim vēl labāk. Tagad visi runā, ka mēs dzīvojam slikti, un es negribētu, lai mēs teiktu, ka dzīvosim vēl sliktāk. Varbūt vajadzētu teikt, ka mēs dzīvosim nevis sliktāk, bet grūtāk.

Par Jūrmalu. Jūrmalas bojā eja pašreiz visiem ir skaidra, bet man ir ļoti sāpīgi. Es nezinu, ko atbildēt savam dēlam, kurš, asaras rīdams, zvana man uz darbu un lūdz atļauju peldēties. Man nav viņam ko teikt, es varu tikai to aizliegt. Vai tās ir bijušas tikai celtnieku kļūdas, kā tas bija Ļeņinakanā, vai tās bijušas projektētāju kļūdas, kā tas bija Baškīrijā Ufā, vai tās bijušas zinātnieku kļūdas, kā tas bija Černobiļā? Vienā vietā šo kļūdu vai resoru interešu dēļ cilvēki sadega dzīvi, simti un tūkstoši, citā vietā viņi tika dzīvi aprakti, citur - lēni apstaroti un viņus apglabā pa vienam līdz pat šai dienai. Jūrmalā it kā nekas sevišķs nenotiek. Ventspilī par 50 procentiem vairāk dzimst psihiski nepilnvērtīgi bērni, kā jūs dzirdējāt no ministra Kaņepa ziņojuma, nerunājot par alerģiskām slimībām, par priekšlaicīgu grūtniecības pārtraukšanu un citām. Jūrmalā nekas tāds nenotiek, bet tomēr arī šeit palielinās bronhiālās astmas gadījumu skaits, un cilvēki spiesti ilgstoši ārstēties. Slimība nav ārstējama, tās ir ilgstošas mocības. Jūrmalā ir novērojami dermatīti un hipertonija. Jūs zināt, ka sēra anhidrīds kopā ar lietu un miglu, kas bieži ir Jūrmalā, veido sērskābi, un, ieelpojot to, vēlāk veidojas vēzis. Cilvēki mirst ar vēzi. Mums ir tādi vadītāji kā, piemēram, atomenerģētikas pārvaldē atomrūpniecības drošības nodrošināšanas pārvaldes priekšnieks, kas paskaidro - cienījamie cilvēki, nebaidieties no Černobiļas vēža, tā ir radiofobija, slimība, kas mūs visus ir pārņēmusi, mums ir bailes no radiācijas, bet nav tik traki, Černobiļas vēzis parādīsies tikai pēc 10-15 gadiem. Tas rakstīts žurnāla “Novij mir” šā gada 4.numurā. Es šodien negribētu, lai cienījamie Maskavas viesi, mūsu ministri un partija un valdība mūs mierinātu - nebaidieties no bronhiālās astmas, nebaidieties no ekzēmas, kas neļauj cilvēkam ne iemigt, ne dzīvot dienām un naktīm, nebaidieties no vēža, tas jau nebūs ne rīt, ne parīt, varbūt jūs, Ozoliņ, vispār nesaslimsit. Jūs izdzīvosit, jūs esat stiprs. Bet es esmu ļoti vājš, it sevišķi pēc Ļeņinakanas un Ufas Baškīrijā. Un es nevaru teikt, ka cilvēkam, kam ir emocijas, nav prāta. Man arī varbūt un varbūt biedram Zemrībo un vēl kādam citam, staigājot par Ļeņinakanas ielām, nebūs emociju, man emocijas tur uzreiz pazuda. Es tikai visu tur fiksēju, bet emocijas parādījās tad, kad es ieraudzīju savus bērnus, Latvijas sniegu, Latviju.

Vai tad tiešām Jūrmalas, kādreiz pasaulslavena kūrorta, liktenis, cilvēku un mūsu bērnu veselība un mūsu liktenis būs atkarīgs no Slokas kombināta slēgšanas vai neslēgšanas? Es domāju, ka mums šodien pilnīgi viennozīmīgi jānobalso par to, ka Slokas monstrs, kas tik briesmīgi ir izpleties, ir jāslēdz. Neviens jau nezina, ka tā jaudas pieaugušas desmitām un simtām reižu.

Un tagad par Ventspili. Vai tad tiešām nevar to saprast, ka Ventspils ir bumba ar laika degli? Tāpat kā Baldone. Ja Baldones radioaktīvo vielu krātuve ir celta no tā paša cementa, no kura celta Spitaka un Ļeņinakana, ja tas ir tas pats cements, no kura cēla Ķesterciema attīrīšanas iekārtas, kur palikuši tikai dzelži, ko mēs varam gaidīt no Baldones radioaktīvo vielu krātuves, kad tā sāks brukt? Varbūt tā jau brūk. Tas ir laika jautājums, tāpat kā Ventspils akrilnitrilskābes noliktava, 10 000 tonnu akrilnitrilskābes vietā zilskābe: jūs sapratīsit, ko tas nozīmē pilsētas centrā, tā jau vairs nav bumba, bet kaut kas briesmīgāks. Tas ir kā no Černobiļas izlaistais džins. To neviens no mums, neviena valdība, ne MAGATE un ne Hammers, neviens nevarēs to savākt un iebāzt pudelē atpakaļ, 2000 gadus tur nevarēs dzīvot. Tas jau nav nekas, ka par dzīvošanu tur piemaksā 30 rubļu mēnesī. Es domāju, ka Ventspils ir jāupurē dzīvībai, nevis dzīvības jāupurē Ventspilij.

Un nobeigumā. Atvainojiet, ka manī runā emocijas, bez emocijām mēs esam cirtuši, smēluši, šāvuši, parakstījuši nāves spriedumu vēl nedzimušajiem. Ja es šodien saņemu no Maskavas dokumentu, kurā rakstīts ka “piesārņojošo vielu saturs upju grīvās Jūrmalā un Rīgas jūras līča vidusdaļā sasniedz sešas maksimāli pieļaujamās koncentrācijas normas naftas produktu ziņā un aktīvo vielu ziņā uz ūdens virsmas, ūdenī atklāti stipri toksiski hlororganiskie pesticīdi”, tad man jāpateicas vismaz par godīgumu maniem vecākajiem brāļiem, ka tas tā ir uzrakstīts un es šodien varu to nolasīt. Un man jāpārmet arī mūsu valdībai, protams, ne pašreizējai, kurai es izsaku vislielāko cieņu. Lai man nepārmestu pārlieku emocionalitāti, es gribu nolasīt vēl vienu citātu no šīs vēstules: “PSRS Ministru Padomes 1976.gada 16.jūnija 567.lēmums nav izpildīts daļā, kur bija paredzēts 1985.gadā nodot ekspluatācijā attīrīšanas būves pilsētās pie Gaujas, Saldū un Stučkā.” Un vēl viens citāts: “Mikrobu piesārņojumi 1988.gadā Jūrmalas pludmalē zarnu nūjiņas veidā atkal 10 līdz 25 reizes pārsniedz normu.”

Gribu jautāt biedram V.Gusevam, kas ieradies pie mums kā viesis, kad es savam raudošajam dēlam varēšu atļaut peldēties Dzintarjūrā un ar kādu datumu es nejutīšos kā Ventspils naftas, amonjaka, kālija sāls, metanola monopolu ķīlnieks. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds deputātam Jevgeņijam Djačkovam, apvienības “Degviela” ģenerāldirektoram.

J.Djačkovs (Rēzeknes 150,vēlēšanu apgabals).

Mans kolēģis Jaščenko mazliet pastāstīja par ostas rūpnīcu. Gribu nedaudz pavērt aizkaru Ventspils naftas un naftas produktu eksporta uzņēmumiem, jo šie divi uzņēmumi ir galvenie sāpju un satraukuma iemesls ne tikai Ventspils, bet arī visas republikas iedzīvotājiem. Ventspils uzņēmumu uzbūvēja 1961.gadā, un tas tiek nesaudzīgi ekspluatēts jau 28 gadus. Iekārtas, kompleksi un būves ir ne tikai morāli novecojuši, bet arī fiziski nolietojušies. Piestātņu izmantošanas koeficients līdzinās gandrīz vieniniekam, rezervuāru iekārtu izmantošana sasniegusi kritisko robežlīniju - nevienā pasaules valstī nekā tāda nav. Mēs ekspluatējam nesaudzīgi!

Speciālisti, kas nodarbojas ar naftas eksportu, trauksmi izsludināja 1976.gadā. Es par to zinu kopš 1982.gada. Pēc ilgām sarunām gada garumā ar PSRS Valsts plāna komiteju pie mums ieradās PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja vietnieks biedrs Arkādijs Lalajancs ar lielu svītu, lai izpētītu - nevis uzņēmuma rekonstrukcijas un tā sakārtošanas iespējas, bet gan iespējas palielināt Ventspils uzņēmuma caurlaides jaudas. Daudz spēka un enerģijas ziedojām, lai pievērstu biedru Lalajancu kardinālo problēmu risināšanai. Viņš parakstīja pieticīgu protokolu ar nelieliem pasākumiem, galvenais - apsolīja mums piešķirt projektēšanas limitus 300 tūkstošu rubļu kopsummā. Viņš labā garastāvoklī aizbrauca no Ventspils un atvadoties sacīja: “Atbrauciet, biedri Djačkov, pēc trīs mēnešiem, pārbaudīsim, kā ir izpildīts mūsu lēmums.” Es ierados pie viņa pēc trim mēnešiem. Viņš mani tikko pazina, pēc tam nosūtīja uz nodaļu, no kurienes mani nosūtīja uz apakšnodaļu, bet tur teica: “Ko jūs mums traucējat strādāt? Mēs jūsu problēmas esam atrisinājuši.” Es saku: “Piedodiet, es jau nebūtu braucis, ja visas problēmas būtu atrisinātas.” - “Labi, parādiet biedram Djačkovam dokumentu.” Atnes dokumentu. Es lasu un saku: ļoti labi, tikai šeit ir Lietuvas jautājums, taču es esmu no Latvijas. Šeit ir Klaipēda, bet es runāju par Ventspili. Lūk, jums PSRS Valsts plāna komitejas risinājuma līmenis! Neatstāstīšu turpmāko notikumu gaitu, bet ar šīm problēmām šādā vai tādā mērā nodarbojas PSKP CK, PSRS Ministru Padome, PSRS Valsts plāna komiteja, Augstākās Padomes sesija. Nosaukšu uzvārdus: Baibakovs, Dolgihs un citi. Augstas amatpersonas nodarbojās ar skaistu futbolu, bet neko nelēma pēc būtības. Taču tas ir sens notikums. Minēšu kādu jaunāku. Pērn Jurijs Rubenis griezās PSRS Ministru Padomē ar to pašu problēmu: palīdziet, lūdzu, atrisināt jautājumu par Ventspils eksporta uzņēmumu, kas ir vislielākais mūsu zemē un dod valstij galvenokārt pirmās grupas valūtu. Biedrs Rižkovs 28.jūlijā raksta: “Biedram Gusevam un Bataļinam. Izskatiet šo jautājumu ar PSRS Valsts plāna komitejas, PSRS Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas, Latvijas PSR Ministru Padomes un citu ieinteresēto organizāciju līdzdalību un veiciet pasākumus, lai paātrinātu Ventspils naftas bāzes rekonstrukciju, pēc iespējas nesamazinot eksporta piegādes un ievērojot dabas aizsardzības likumdošanas prasības.”

Laba rezolūcija. Biedrs Gusevs tālāk raksta: “Valsts plāna komitejai - Troickim, Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejai - Živago. Lūdzu kopā ar Latvijas PSR Ministru Padomi, PSRS Minerālmēslu ražošanas ministriju, PSRS Naftas rūpniecības ministriju, PSRS Naftas pārstrādes un naftas ķīmijas rūpniecības ministriju un citām ieinteresētajām ministrijām un resoriem izskatīt jautājumus, kas izvirzīti biedra Rubeņa vēstulē.

Veikt pasākumus Ventspils naftas bāzes paātrinātai rekonstrukcijai nolūkā ievērot dabas aizsardzības likumdošanu, turklāt pēc iespējas nesamazinot eksporta piegāžu apjomus.” Tas rakstīts 1988.gada 13.augustā. Jūs domājat, kaut kas ir mainījies? Manā rīcībā šādas informācijas nav. Pērnā gada decembrī pie mums ieradās Politbiroja loceklis biedrs Medvedevs. Jūs atceraties, ka tikšanās reizē ar republikas partijas un saimniecisko aktīvu viņam tika teikts, ka mezgls, ko šodien praktiski nevar atraisīt Ventspilī, patiešām līdzīga situācija, kāda bija pirms Černobiļas notikumiem. Viņš teica: “Es iesaistīšos šajā jautājumā.” Acīmredzot viņš iesaistījās un uzdeva Ministru Padomei vēlreiz - simt pirmo reizi - nodarboties ar šo jautājumu. Es zinu tikai vienu, ka šogad atkal bija tikšanās, sarunas un pārrunas dažādos līmeņos. Un kāds ir iznākums? Rezultātā kaut kādas druskas piešķīra, bet principiālu lēmumu kā nav, tā nav. Uzņēmuma stāvoklis turpina pasliktināties.

Neliels piemērs no 1985.gada: pārplīsa naftas produktu vads, atcerieties, bija stiprs sals. Izlija divtūkstoš tonnu benzīna.

Tā ir laime, ka dievs mūs pasargāja no iespējamās neprātīgās avārijas. Kāpēc tas ir tik satraucoši? Tāpēc, ka visi šie cauruļvadi stiepjas cauri pilsētas centram.

Kolēģis Jaščenko jau teica, ka pats dievs ir apžēlojies par mums, ka 12 tonnu smagie klāja gabali neuzkrita blakus esošajām amonjaka tvertnēm. Es vēlos pateikt, ka arī šodien nesaprotu PSRS Ministru Padomes nostāju. Kāpēc ar objektu, kas ir viens no lielākajiem valstī un ik gadus ienes valsts kasē brīvi konvertējamu valūtu (vidēji ap 5 miljardi rubļu gadā), nenodarbojas Savienība.

Dārgie deputāti! Lūdzu, atbalstiet mani! Griezīsimies PSRS Ministru Padomē ar lūgumu, bet varbūt pat ar prasību. Pirmais: obligāti un nekavējoties izdot PSRS Ministru Padomes rīkojumu vai lēmumu par Ventspils eksporta uzņēmumu. Tajā paredzēt un obligāti minēt konkrētu ģenerāluzņēmēju. Piešķirt kapitālieguldījumus šim mērķim. Vislabākais variants - risināt jautājumu ar ārzemju firmu. Ir tādas, kas, dabiski, par valūtu izdarīs visu nepieciešamo un nodos gatavu objektu. Un otrs. Mūsu lūgumā norādīt: izbeigt transkontinentālo vai, ja gribat, kolonizatorisko politiku šajā ziņā. Latvijai, Ventspilij, uzņēmumiem jāsaņem zināmi atskaitījumi valūtā, kuru tie paši nopelna, bet nesaņem ne graša. Piecus gadus staigājam un lūdzam: dodiet valūtu, dodiet valūtu. Mums sola 0,5-1 procentu. Uzskatu, ka tas nav nopietni. (Aplausi.)

Un, biedri Gusev, galu galā vajag saprast, ka šīs centrālo orgānu administratīvi birokrātiskās rīcības dēļ ir apdraudēta ne tikai desmitiem tūkstošu gan Ventspils, gan visas republikas cilvēku veselība, bet arī dzīvība. Lūdzu, atbalstiet manu priekšlikumu, biedri deputāti! (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Informācija pārdomām. Deputātu grupa ir iesniegusi ierosinājumu pārtraukt debates.

Situācija ir šāda: pieteikušies debatēs 29 cilvēki, runājuši - 11. Biedrs Blūms būs divpadsmitais. Viņš runās lauku cilvēku vārdā. Lūdz vārdu biedrs Gusevs, viņam jāļauj runāt. Ko darīsim? (Zālē balsis.)

Biedrs Ziedonis ļoti lūdz vārdu, vēl arī biedrs Asaris, daudzi grib runāt, būs jāstrādā visu nedēļu. Norunāsim tā: dosim vārdu biedram Blūmam, biedram Ziedonim, biedram Gusevam. Balsosim. Ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums: biedram Blūmam un biedram Gusevam ļaut izteikties un ar to debates pārtraukt. Otrs priekšlikums: dot vārdu biedram Blūmam, biedram Ziedonim un biedram Gusevam un tad pārtraukt debates. Kas par pirmo priekšlikumu, lūdzu pacelt kartītes: 175. Kas par otro variantu? 73. Tātad daļa deputātu ir aizgājuši. Vairākums tomēr ir par to, lai dotu vārdu biedram Blūmam un biedram Gusevam, pēc tam debates beigsim.

A.Dambis. Tā kā mums būs jābalso par ļoti svarīgiem jautājumiem, ierosinu pārskaitīt visus tos deputātus, kas pašlaik atrodas zālē. Ja man dos vārdu, es varēšu ziņot, kas no deputātiem nepiedalās sesijā.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Mums jānosaka deputātu kopskaits. Skatoties zālē, redzams, ka karstuma vai kādu citu iemeslu dēļ mūsu rindas kļūst retākas. Vārds balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājam A.Dambim.

A.Dambis. Biedri deputāti, vakara sēdē piedalās 266 deputāti. Rīta sēdē bija 279, tātad trūkst 13 deputātu.

Priekšsēdētājs. Skaidrs, tātad vajadzīgās divas trešdaļas mums ir, mēs esam tiesīgi strādāt un pieņemt lēmumus.

Vārds deputātam Jānim Blūmam, Saldus rajona kolhoza “Jaunais komunārs” priekšsēdētājam.

J.Blūms (Pampāļu 289.vēlēšanu apgabals).

Cienījamie deputāti un sesijas viesi! Es kā lauku pārstāvis gribu viesiem šodien likt pie sirds - ja mēs pieņemam Latvijai tik svarīgus lēmumus šinīs sesijas dienās, tad domāju, ka mums kopīgi jāpadara mūsu republika tīra un skaista mūsu tālās nākotnes, mūsu bērnu nākotnes vārdā. Tas mums ir svarīgi, mēs nevaram bez tā vispār elpot un dzīvot. Šodien visiem jāsadodas rokās, neatkarīgi no tā, kur katrs darbojas. Bet galvenais - mums šodien ir jālikvidē bumba ar laika degli, kas mūsu republikai draud no visām pusēm. Mūsu kolhozs atrodas starp trijām “bumbām”. Viena bumba - raķešu bāze - pārkārtošanās rezultātā ir likvidēta. Divas bumbas - naftas pārstrādes rūpnīca un lidotāji ar saviem radariem - vēl pastāv. Saslimstība saimniecībā palielinājusies vismaz trīs reizes, bez tam naftas pārstrādes rūpnīcas atkritumus apmēram 70 procentu apmērā saņem galvenokārt mani vēlētāji. Viss iet pār viņu galvām. Nākošajā reizē mani vairs nevarēs ievēlēt, jo vēlētāji nevarēs vairs atnākt un nobalsot.

Priekšsēdētājs. Pasakiet, kur atrodas šī rūpnīca. Lai būtu saprotams, ka nav mūsu republikā.

J.Blūms. Tā ir Mažeiķos. Rūpnīcas vaina ir pierādīta, jo tā apslēptā veidā maksā kontribūcijas Mažeiķu rajonam. Tā vissavienības resors apslēptā veidā atpērkas sakarā ar gaisa indēšanu. Es domāju, ja tā ir, tad arī mums jāpieprasa samaksa. Resors it kā palīdz lauksaimniecībai - iepērk par 4 miljoniem tehniku un palīdz arī celt Mažeiķus. Bet šodien negribu runāt par citiem, mums jārunā pašiem par sevi, par to, ko mēs darām lauksaimniecībā. Ne viens vien runātājs jau minēja, ka arī mēs darām pāri dabai. Jā, mēs esam vainīgi, un mums par to ir jāatbild. Vislielāko ļaunumu mēs nodarām, dažkārt ziemas laikā izkaisot minerālmēslus, neiestrādājot tos. Te jāmin arī organisko mēslu izkliedēšana ziemā, skaidrs, ne visām saimniecībām ir pa spēkam tikai vasarā to izdarīt, kā arī iestrādāt. Es ierosinu, lai spēcīgās saimniecības izbūvē mēslu krātuves un lai šos kūtsmēslus iestrādā tikai vasarā, lai vismaz tā mēs daļēji varētu nolīdzināt savu vainu. Vēl gribu teikt arī par to, ka mēs esam savas lielfermas sabūvējuši upju un ezeru krastos. tā bija sena latviešu tradīcija - savas saimniecības būvēt ūdens tuvumā. Te mēs esam pieļāvuši lielu kļūdu. Biedrs Rimaševskis teica, ka, lai labotu šo kļūdu, vajadzīgi 2 miljardi rubļu. To mēs nevaram, bet mums katrā saimniecībā jādomā par to, lai izmantotu pakaišus, visu, ar ko mēs varētu saistīt plūstošo vircu. Ir lielas iespējas samazināt šo ekoloģisko piesārņotību, ja katrs saimnieks, katras saimniecības vadītājs, brigadieris un visi speciālisti ķersies pie šī darba. Tas attiecas arī uz ciematu ūdeņu attīrīšanu. Vēl ne visās saimniecībās ir uzceltas ciematu ūdeņu attīrīšanas būves, piemēram, Saldū. Ezers Saldus iedzīvotājiem ir peldvieta. Un šo peldvietu piesārņoja tikai viena saimniecība. Cik tad maksā izbūvēt attīrīšanas iekārtas? Būtu cilvēkiem kur peldēties. Mēs paši esam vainīgi, un mums šodien kā brīvai un suverēnai tautai jāķeras pie šīs vainas labošanas. Tāds pats vaininieks esmu es. Mēs pieņēmām no valsts gaļas kombinātu, kas bija sabrukšanas stāvoklī, bet šodien mums uzliek ekoloģiskos sodus. Kad mēs to saņēmām, tika uzskatīts, ka tur ir lieliskas attīrīšanas iekārtas, bet, kad kombināts nonāca kolhoza īpašumā, tika uzlikti naudas sodi. Tad attīrīšanas iekārtas vairs nebija labākās republikā, bet gan sliktākās. Tagad kolhozam jāizņem no kabatas pusmiljons un steidzīgi jāiekārto attīrīšanas iekārtas, jo apturēt gaļas piegādi mums neviens neļaus.

Es uzskatu, ka šādai sesijai mēs nevarējām sagatavoties tik īsā laikā. Te vajadzēja pamatīgāk sagatavoties, savākt ziņas no reģioniem, no rajoniem. Uzskatu, ka tuvākajā laikā vēlreiz jāsasauc sesija par ekoloģijas jautājumiem un pamatīgi pāris dienas šis jautājums jāizspriež.

Vēl es gribu runāt par naudu. Izrādās, ka nemaz nav izlietota ekoloģijai paredzētā nauda. Domāju, ka naudas līdzekļus vēl var iegūt no uzņēmumu nodokļiem. Ja mums ir ceļa nodoklis, tad var būt arī ekoloģiskais nodoklis. Iespējams arī pašaplikšanās nodoklis. Ja trūks naudas, mēs varam sasaukt sesiju un katrs pilsonis dos rubli vai divus, bet kopā tie ir miljoni rubļu. Mēs varam rīkot loterijas, mēs varam kaut ko citu, taču nauda nav galvenais jautājums. Galvenais ir materiālais nodrošinājums. Ļoti patīkami, ka šeit ir PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks biedrs Gusevs. Rīgā iesaldēta robotu rūpnīcas būve. Esmu dzirdējis, ka to vairs nevajag ne Maskavai, ne mums. Rūpnīca ceļas lēni. Domāju, ka šo rūpnīcu varētu pārprofilēt, lai ražotu attīrīšanas iekārtas, kas attīrītu smagos metālus, vai specializētos gaisa padeves ierīču izgatavošanai utt. Tā mēs palīdzētu savai un citām republikām. Tāda celtne kļūtu par mūsu tautas celtni, bet robotu rūpnīca ir mūsu tautas ienaidnieku celtne. Šo jautājumu reāli var izlemt PSRS Ministru Padome. Pretējā gadījumā jāpārprofilē kāda cita rūpnīca, kura strādā ar zaudējumiem. Ja mums būs šī materiālā puse, mēs varēsim domāt par ekoloģijas glābšanu.

Meliorācijas celtnieku pārvietojamās kolonnas ir izputēšanas priekšvakarā. Šodien mums izpārdod tehniku, jo mēs esam meliorācijai samazinājuši naudas līdzekļus, tādēļ ka no pašas Maskavas saka, ka meliorācija ir ienaidnieks. Bet mūsu meliorācija nav ienaidnieks, ja pat viena otra upīte aiz pārskatīšanās ir pārbagarēta. Ja Latvijā nebūtu meliorācijas, tad mums vispār nebūtu ko ēst. Bet mēs tūliņ, tiklīdz Maskavai kaut kas liekas slikti, teiksim, Uzbekijā neveicas ar irigāciju, uzreiz uzskatām, ka Latvijā arī ir slikti. Mums atņem naudu, un mēs esam bez meliorācijas. Meliorācijas mehanizētās kolonnas vajadzētu pastiprināt, lai tās kolhozos būvē attīrīšanas iekārtas. Es esmu par jautājumu reālu risinājumu un nepiekrītu pieņemtajiem formulējumiem - panākt, apsteigt, aiziet utt. Mēs te pieņemam rezolūcijas, bet vajadzīgi konkrēti darbi un termiņi. Mums tūlīt pat jāpieņem likums par pilsonību. Nākošajā sesijā - obligāti. Ja kāds nepildīs uzdevumu, atņems tev pilsonību - ej un staigā. (Smiekli zālē, aplausi.)

Jūs smejaties, bet, starp citu, mums kolhozā ir sagatavots lēmuma projekts, kurā paredzēts izslēgt no kolhoza cilvēkus, kas rupji pārkāpj ekoloģijas noteikumus.

Vēl vienu minūti, lūdzu. Par Rīgas attīrīšanas iekārtām. Rīgai ar rītdienu pienu un gaļu, te saka, vispār piegādāt nevar. Te nu mēs esam visi kopā - laucinieki un rīdzinieki. Un neviens, kas šeit zālē sēž, neviens nevar pacelt roku - es neesmu ekoloģijai izdarījis kaut ko ļaunu. Ja katrs no mums kaut vai savā personiskajā dzīvē par 5-10 procentiem mazāk piesārņos dabu, tas būs liels panākums. Tātad par Rīgas attīrīšanas iekārtām. Esmu Celtniecības un būvmateriālu rūpniecības komisijā, par nožēlošanu. Šajā bēdīgajā Latvijas komisijā, kur mēs cīnāmies, bet neko nevaram panākt. Man liekas, ka Rīgas attīrīšanas iekārtas ir celtniecības resoru ienākumu avots, jo tur vienmēr dos papildu asignējumus. Jo viņi ilgāk novilcinās, jo asignējumi būs lielāki. Tur vispār celtniecība nenotiek, to mēs varam šeit pateikt, jo ceļ jau 9 gadus. Es paskaitīju pēc platības - viss mūsu kolhozs. Bet mēs ceļam skolas, klubus utt. Pēc tās platības, ko viņi šeit ir uzcēluši, viņi ir mana viena maza kolhoza līmenī.

Sekmes Rīgas attīrīšanas iekārtu celtniekiem! (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Vārds biedram Vladimiram Gusevam, PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmajam vietniekam.

V.Gusevs. Cienījamie biedri! Noklausoties referātu, asās, bet interesantās uzstāšanās, es vēl skaidrāk sapratu, ka tikšanās ar sabiedrisko organizāciju, darba kolektīvu pārstāvjiem Ventspilī, Jūrmalā, Olainē - tā ir vienota tautas pieeja ekoloģijas problēmām.

PSRS Ministru Padomes un vissavienības resoru pozīcijā galvenajai jākļūst izvirzīto jautājumu konkrētai risināšanai. Es to saku tāpēc, ka daudzi ļoti labi lēmumi paliek tikai uz papīra. Mums kopā ar republikas orgāniem joprojām nav izdevies pavirzīties uz priekšu objektu būvē Ventspilī un Olainē. Piemēram, ilgi netiek būvēts dzelzceļš, telpas vienreizējās lietošanas šļirču izlaidei un daudzi dabas aizsardzības objekti.

Faktors, kas neļauj radīt vispārēju ieinteresētību un jebkuros apstākļos rast jautājumu risinājumu, ir attiecīgu ekonomisko sakaru trūkums starp centrālajiem orgāniem un vietējām padomēm un iedzīvotājiem. Gribu uzsvērt, ka mūsu zemes valdība saprot objektīvo situāciju un ir pārliecināta, ka bez ekoloģisko problēmu atrisināšanas nebūs iespējams attīstīt mūsu zemes ražošanas potenciālu. Ievērojot to, izteikšu dažus apsvērumus attiecībā uz ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanu vairākās Latvijas pilsētās, par ko tika runāts arī referātā un deputātu runās.

Vispirms par Ventspili. Tur uzkrājies vesels kamols ļoti asu problēmu. Tur atrodas liels apjoms degošu, bīstamu, indīgu savienojumu, tiek izmantotas novecojušas tehnoloģijas un iekārtas pārkraušanas bāzēs, ostas rūpnīcā un dzelzceļa stacijās. Netiek pastāvīgi un objektīvi kontrolēts kaitīgo vielu saturs vidē un darbavietās, nav izveidota sistēma iedzīvotāju informēšanai par briesmām.

Kā mēs ceram atšķetināt šo kamolu? Lai izmantotu bagāto starptautisko pieredzi, š.g.jūnijā uz ASV un VFR tika nosūtīta diezgan liela grupa speciālistu un vadītāju no Ventspils, arī no attiecīgajām ministrijām un uzņēmumiem, kas iesniedza daudzus ļoti vērtīgus priekšlikumus.

Pirmkārt, pēc mūsu dziļākās pārliecības, jāizkliedē bīstamo vielu glabāšana ostas noliktavās. Tas ir principiāls jautājums. Šā gada pēdējā ceturksnī Minerālmēslu ražošanas ministrija vai arī uz tās bāzes izveidotais koncerns (lai jūs nemulsina šāda termina parādīšanās tuvākajā laikā) iesniegs vairākus šīs problēmas risināšanas variantus, to skaitā priekšlikumu atsevišķā vietā, jūras krastā vai citā teritorijā, izveidot dažu ķīmijas produktu pārkraušanas kompleksu. Šie priekšlikumi, šis un citi varianti obligāti tiks apspriesti gan ar Ventspils, gan arī ar republikas sabiedrību.

Otrais. Mūsu zemes, tai skaitā arī Ventspils, nelaime ir tā, ka nepieļaujami sliktu ekonomisko un ekoloģisko situāciju nemitīga rašanās saistīta ar rekonstrukcijas un kapitālās celtniecības plānu hronisku neizpildīšanu, ar modernu iekārtu trūkumu, sākot ar viselementārākajām un beidzot ar sarežģītām automatizācijas sistēmām.

Kāda šeit ir izeja? Paredzēts uzdot Būvmateriālu rūpniecības ministrijas trestam (gribu ziņot Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijai, ka tas tiek darīts pēc biedru Breša, Ramāna un Misurkina pieprasījuma) uzņemties ģenerāluzņēmēja lomu Ventspils objektos. Pēc tam jāatrod līdzekļi, lai tādas iekārtas un kontrolaparātus, kā arī vadības sistēmas iegādātos visam Ventspils kompleksam, kā arī radītu automatizēto sistēmu pilsētas iedzīvotāju informēšanai par visiem rādītājiem, kas atbildīs visaugstākajām prasībām. Par avotu iekārtu, tehnoloģijas un citu nepieciešamo līdzekļu iegādei jākļūst atskaitījumu normatīviem no peļņas apjoma, ko dod naftas un ķīmijas produktu realizācija ārzemēs. Šāds dokuments ir, ar to iepazinušies Ventspils vadītāji, bet republikas vadītāji izvirzījuši vairākus priekšlikumus, kas jāņem vērā mūsu dokumentā.

PSRS valdība, republikas valdība un Latvijas Komunistiskās partijas CK ir vienisprātis, ka Ventspilij nepieciešams kompleksais attīstības plāns, kurā jāņem vērā visi gan subjektīvā, gan arī objektīvā rakstura faktori. Nevēlos aizkavēt jūsu uzmanību, gribu tikai pateikt, ka vēl ir sastopami daudzi tehnoloģiskās un darba disciplīnas pārkāpumi, kas rada negatīvas parādības un nodara postu gan dabai, gan arī cilvēkiem. Par to arī mēs vakar detalizēti runājām un vēlreiz vienojāmies, ka jāveic attiecīgi pasākumi.

Tagad par Slokas celulozes un papīra rūpnīcu. Jums ir labi zināms, ka šis uzņēmums pakļauts republikas valdībai, taču es negribētu šo problēmu sadalīt republikāniskajā un centrālajā. Pilnīgi pievienojos bažām, ko izraisījis celulozes un papīra rūpnīcas darbs kūrorta joslā. Gribu lūgt deputātus, ja jūs to uzskatāt par iespējamu, augustā vēlreiz pieņemt pasaules vadošos zinātniekus. Jāpaskatās un jāapsver šīs rūpnīcas pārprofilēšanas termiņi un ceļi.

Par Olaini. Centrālā valdība, PSRS Medicīnas un mikrobioloģijas rūpniecības ministrijas resori un republika patlaban dara visu, lai šo reģionu pārvērstu par laimīgu Latvijas stūrīti, bet te ir nepieciešams būvēt. Ja mēs tikai runāsim, bet nepildīsim elementāros plāna uzdevumus, mums neizdosies pavirzīties uz priekšu.

Nobeigumā gribu teikt, ka Latvijas Augstākās Padomes sesija vēlreiz parādīja: nepieciešams veikt efektīvākus dabas aizsardzības pasākumus. Savu pienākumu saskatu tur, lai padarītu par realitāti sesijas pieņemtos lēmumus un lai nākošreiz varētu jums ziņot, ka esam pavirzījušies uz priekšu pa jūsu nosprausto ceļu. (Aplausi.)

G.Zemrībo. Biedri Gusev, vai tas, ko jūs nule paziņojāt par saviem nodomiem uzlabot ekoloģisko situāciju Ventspilī, tiks fiksēts kādā PSRS Ministru Padomes dokumentā? Un kādas mums ir garantijas šajā ziņā?

V.Gusevs. Mēs vienojāmies ar jūsu republikas valdības vadītājiem, ka nākamnedēļ, trešdien, Latvijas Komunistiskās partijas CK, republikas Ministru Padomes un Augstākās Padomes uzdevumā Maskavā ieradīsies biedrs Misurkins, un mēs mēģināsim radīt pirmo, es teiktu, bezprecedenta dokumentu - vissavienības un republikas valdību kopīgu lēmumu, kurā precīzi būs fiksētas visas garantijas, par kurām es runāju.

Priekšsēdētājs. Man ir priekšlikums: kad šie dokumenti būs pieņemti, publicēt tos presē, lai sabiedrība tiktu informēta. (Aplausi.)

Biedri deputāti, paziņoju pārtraukumu uz 30 minūtēm.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas pirmais sekretārs, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija loceklis J.Vagris.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti, turpinām sesijas darbu. Galavārds Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietniekam biedram Jānim Lanceram - referentam jautājumā par neapmierinošo ekoloģisko situāciju republikā un uzdevumiem tās atveseļošanai.

J.Lancers. Biedri deputāti! Vispirms visiem tiem, kas šodien uzstājās, liels paldies par konstruktīviem priekšlikumiem. Domāju, ka tie, kas šodien netika pie vārda, iesniegs savu uzstāšanos rakstveidā un acīmredzot arī tur būs ļoti daudz racionālu graudu, kurus varēsim izmantot savā turpmākajā darbā. Negribu sīkāk pakavēties pie katras no tām problēmām, ko šeit runātāji izvirzīja. Varu pateikt jums, ka visi šie jautājumi tiks sīki izstudēti, daļa no tiem jau iekļauta lēmuma projektā, pie kura redakcijas komisija nopietni strādāja. Tātad daļa šo jautājumu jau būs atrisināta šajā lēmuma projektā, un ar pārējiem jautājumiem Ministru Padome strādās, lai tos maksimāli pareizi risinātu.

Vienlaikus es gribu atbildēt uz deputātu pieprasījumiem. Tautas deputāts Ozoliņš uzdod šādu jautājumu: “Kas traucēja un traucē uzņēmumu lokālo attīrīšanas ierīču celtniecību?” Ja var pateikt dažos vārdos, tad tā ir mūsu nedisciplinētība un neizdarība, cits nekas netraucē. Ja būtu vēlēšanās, tad, bez šaubām, visu to var izdarīt. Acīmredzot nav efektīva ne juridiskā, ne ekonomiskā sistēma, arī tādēļ mēs nevaram izdarīt to, kas ir vajadzīgs. Tātad mums pēc iespējas ātrāk jāpilnveido ekonomiskā sistēma, lai mēs tiešām ekoloģiskos jautājumus risinātu tā, kā tie jārisina.

Nākošo jautājumu uzdod trīs deputāti - Dandzbergs, Ozoliņš un Lucāns - par Ķesterciema attīrīšanas iekārtu būvēšanu 1990.gadā un par to, vai tiks izdalīti materiālie resursi. Uz šo jautājumu es varu atbildēt tā, ka pagaidām tautsaimniecības plāns nākošajam gadam tiek formēts, un šis jautājums tiks attiecīgi izskatīts. Ja mēs visi kopā nāksim pie slēdziena, ka tās ir jāturpina būvēt, tad arī tiks izdalīti materiālie resursi.

Tālāk atbilde deputātei Siņeļņikovai par Olaini. Es jau savā ziņojumā īsumā centos atbildēt, ka 325.lēmumu diemžēl šobrīd celtnieki vēl pilda slikti, bet es varu paziņot, ka gada beigās visus 325.lēmumā paredzētos ekoloģiskos objektus Celtniecības komiteja un Jelgavas trests uzbūvēs.

Nākošais jautājums par šļirču ražošanu. Kas pieņēma lēmumu? Oficiāla Ministru Padomes lēmuma nav, kaut gan Prezidijā šis jautājums ir apspriests. Visi Prezidija locekļi bija vienisprātis, ka šāda ražotne jāveido, ņemot vērā to, ka republikas sabiedrība acīmredzot šodien ir ieinteresēta dabūt vienreizējās lietošanas šļirces. Ceļš, par kuru mums jāiet, lai to sasniegtu, - ražot tās pašiem. Rīgas rajona Tautas deputātu padomes sesija arī pieņēma lēmumu par to, ka principā piekrīt šāda objekta celtniecībai paralēli ekoloģisko objektu celtniecībai Olainē.

Un trešais jautājums - kādēļ netiek aizliegtas tādas ražotnes, kur ir lielākas MPK? Acīmredzot kontrolējošās iestādes strādā slikti. Deputātiem jāpanāk, lai tās izpilda savus pienākumus.

Nākošais jautājums ir Baldones 273.vēlēšanu apgabala deputātes Mickus pieprasījums izveidot komisiju, kas nodarbosies ar Baldones radona ceha darbības paplašināšanas papildu izpēti. Nezinu, vai tas ir vajadzīgs, jo Ministru Padomes Prezidijā šis jautājums nesen tika sīki izskatīts, pieņemts Ministru Padomes lēmums šajā jautājumā. Tā kā ir šāds iesniegums, mēs papildus izstudēsim šo jautājumu un, ja būs vajadzīgs, komisiju nodibināsim.

Runājot par Ventspili, es savā ziņojumā nepateicu, ka par Ventspils problēmām ir ļoti nobažījušies un prasa veikt ārkārtējus pasākumus deputāti Kantmanis, Lakšs, Cielavs, Jaščenko, Terentjevs, Sedihs, Bartkēvičs un Berdņiks.

Cienījamie vēlētāji, jums jāzina, ka deputāti, kurus jūs esat vēlējuši, arī tāpat kā jūs ir nobažījušies par visām Ventspils problēmām. Ja jūs uzmanīgi klausījāties biedra Guseva uzstāšanos, viņa solījumus, tad zināt, ka jaunnedēļ trešdien Maskavā pirmo reizi vēsturē tiks noslēgts Padomju Savienības un Latvijas republikas valdības savstarpējais līgums.

Tālāk, biedri deputāti, gribu jums sniegt atbildi uz deputāta pieprasījumu, kas bija iesniegts pagājušajā sesijā, un tā ir šāda. Pārbaudot iepriekšējā Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā deputāta iesniegtajā pieprasījumā minēto jautājumu par Baltijas jūras krasta zonas piesārņošanu, ar ko cilvēkiem un dabai nodarīts ievērojams zaudējums, Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejas starpresoru komisija noteikusi vainīgos un nodarīto zaudējumu apjomus. Tas ir par piekrastes piesārņošanu ar ķīmiskām vielām. Jūs zināt, ka visā Baltijas jūras piekrastē no Liepājas līdz Ventspilij bija vairāki tādi gadījumi, kad cilvēki apdedzinājās ar šīm vielām. Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka Papes poligona teritorijā 1988.gada pavasarī tika...

Priekšsēdētājs. Biedri Lancer, tas mums ir atsevišķs jautājums. Mums ir sagatavots atsevišķs lēmums, kur mēs griežamies pie konkrētām personām. Lai gan šis jautājums ir saistīts ar ekoloģiju, bet tas ir no pagājušās sesijas, abus jautājumus nejauksim kopā. Piekrītat?

J.Lancers. Lai beigtu sarunu par šo sesiju, es vēlreiz gribu pateikties visiem deputātiem, kuri šeit uzstājās. Lēmumi, kas tiks pieņemti, būs tikai pirmais solis visā tajā grūtajā darbā, kas mums kopā jādara. Un es gribētu, lai mēs visi neskatītos viens uz otru, nemeklētu vainīgo viens otrā, bet kopīgi darītu šo smago darbu, lai mēs atveseļotu apkārtējo vidi, kurā dzīvojam, un lai mēs varētu atklātu skatu raudzīties acīs saviem bērniem.

Priekšsēdētājs. Pirms mēs sākam apspriest lēmuma projektu šajā jautājumā, paziņoju, ka ir saņemti divi deputātu grupu pieprasījumi. Es nenosaukšu rakstītājus, tas nav tik būtiski. Pirmais. “Saskaņā ar Latvijas PSR Konstitūciju lūdzam pieņemt Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu par PSRS Ceļu satiksmes ministrijas pavēles 8.c punktu attiecībā par valodas lietošanu dzelzceļu sistēmā.” Par to pēdējā laikā daudz raksta masu informācijas līdzekļos. Domāju, ka uzdosim atbildēt biedram Bartkēvičam, jo tas saistīts ar likumu par Latvijas PSR valsts valodu. Nezinu, vai šodien viņš paspēs atbildēt. Sagatavot atbildi uz otru iesniegumu varētu uzdot Ministru Padomei un Baltijas kara apgabalam, lai atbild nākošajā sesijā. Es jums nolasīšu šo deputātu pieprasījumu. “Lai uzlabotu ekoloģisko situāciju Rīgas jūras līča piekrastē, lūdzam izskatīt jautājumu par karaspēka daļas, kas izvietota Tukuma rajona Ragaciemā kāpu zonā, pārdislocēšanu uz citu no ekoloģiskā viedokļa mazāk bīstamu vietu.” Šodien uz to neviens nevar atbildēt, atbilde deputātiem tiks sniegta nākošajā sesijā. Piekrītat? Jā.

Sāksim apspriest lēmuma projektu. Zināms solis uz priekšu ir sperts, kaut vai tas, ka pirmo reizi vēsturē sāks darboties līgumattiecības starp republiku un centru, jo nākošnedēļ tiks noslēgts līgums.

Te deputātu grupa ierosina: “Uzskatot, ka ekoloģiskā jautājuma apspriešana šajā sesija notiek sasteigti, formāli un vecajā bezmērķībā, ierosinām steidzīgi vēl šoruden sasaukt Augstākās Padomes sesiju, kas pilnībā veltīta vides sakoptības jautājumiem...” (šeit ir plašāk - ne tikai ekoloģija, bet arī sakoptība). “Par obligātām ministriju, komiteju vadītāju atskaitēm, ar visaptverošu jautājumu loku, ar pietiekamu laiku debatēm, ar vides sakopšanas darbu, stratēģiskiem projektiem, ko darīt uz zemes, nevis uz papīra.” Par to jālemj nākošajā sesijā, lai Prezidijs izskata un dod savus priekšlikumus šajā jautājumā. Nav iebildumu? Šodien taču mēs vēl neesam šo jautājumu beiguši izskatīt, bet jau ierosināts šo jautājumu izskatīt plašāk - ar Rīgas sakoptību. Tas nebija paredzēts mūsu sesijas dienas kārtībā. Tādēļ uzdosim Prezidijam izskatīt šo jautājumu, plānojot kārtējo sesiju. Nav iebildumu? Nav. Tagad vārds redakcijas komisijas pārstāvim deputātam Imantam Muceniekam.

I.Mucenieks. Cienījamie deputāti! Situācija ir vairāk nekā sarežģīta, jo sabiedriskie formējumi, sabiedrība, gatavojoties sesijai, pēdējā periodā parādīja ārkārtīgi lielu aktivitāti un iesniedza ļoti daudz priekšlikumu par sesijā apspriežamo jautājumu. Bez tam Dabas aizsardzības komitejas sabiedriskā komisija 52 cilvēku sastāvā izstrādāja otru variantu ar priekšlikumu sesijai izskatīt un pieņemt to. Redakcijas komisija strādāja, lai šo iesniegto variantu iekļautu Ministru Padomes iesniegtā lēmuma projekta sastāvā. Tāpēc redakcijas komisija ierosina Ministru Padomes izstrādāto lēmuma projektu, kas iesniegts izskatīšanai, pieņemt par pamatu.

Priekšsēdētājs. Kā domā deputāti? Piekrist. Vai balsosim? Nē. Lūdzu, konkrēti.

I.Mucenieks. Par apspriešanas kārtību - preambulu apspriest atsevišķi, bet pārējo lēmumu - pa punktiem.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot iebildumu nav? Nav.

I.Mucenieks. Es gribētu orientēt deputātus uz to, ka būs ļoti daudz jāstrādā, lai izdarītu papildinājumus. Bet centīsimies vienlaikus lasīt gan iesniegto projektu, gan arī priekšlikumus.

Tātad preambulas pirmajā teikumā svītrot vārdus “tāpat kā visā valstī”, 6.rindā pēc vārdiem “šajā jomā” papildināt ar šādu tekstu: “Sistemātiska ir kļuvusi pieņemto dabas aizsardzības likumu un normatīvu neizpilde. Pēc būtības netiek pildīts arī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas un Latvijas PSR Ministru Padomes 85.lēmums par dabas aizsardzības kardinālu pārkārtošanu Latvijas PSR, kā arī Augstākās Padomes Prezidija un Dabas aizsardzības komisijas lēmumi.”

Priekšsēdētājs. Vai kādam ir iebildumi pret tādu iestarpinājumu? Nav.

I.Mucenieks. Par preambulu tas ir viss. Tagad par lemjošo daļu.

Priekšsēdētājs. Varbūt par preambulu deputātiem ir vēl kādi papildinājumi? Šeit ir koncentrēti pateikts, ka šajā jomā mums darbs nerit sekmīgi. Tālāk, lūdzu, pa punktiem.

I.Mucenieks. Pirmo punktu pēc vārda “rūpniecības” papildināt ar vārdu “celtniecības”. Punkta nobeigumā aiz vārdiem “pārpalikuma principa” ierakstīt “nenovērstie dabas aizsardzības likumu pārkāpumi un vainīgo nesodīšana, informācijas trūkums par ekoloģisko stāvokli ir apkārtējās vides kvalitātes nepārtrauktas pasliktināšanās galvenie cēloņi, kas saasinājuši ekoloģisko krīzi republikā”.

Priekšsēdētājs. Acīmredzot var komisijai piekrist. Nav iebildumu? Nav.

I.Mucenieks. Pie 1.punkta redakcijas komisijai citu papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs. Un deputātiem? Nav.

I.Mucenieks. 2.punktā pirmais apakšpunkts. Vārdus teikuma vidū “lai piecgadē” izteikt šādi: “lai piecgades beidzamajā gadā”, tālāk kā tekstā. Teikumu nobeigt šādi: “tālākā perspektīvā līdzekļus dabas aizsardzībai paredzēt apjomā, kas garantē ekoloģisko programmu izpildi”.

Priekšsēdētājs. Piekrītam? Jā.

I.Mucenieks. 2.2.punkts. Iebildumu nav.

Priekšsēdētājs. Un deputātiem? Nav.

I.Mucenieks. Priekšlikums 2.punktu papildināt ar 2.3.apakšpunktu, ņemot par pamatu 3.punkta 3.apakšpunktu, un izteikt to šādā redakcijā: “Atzīt par nelietderīgu dabas aizsardzības jomā valsts kontroles organizēšanu pēc nozaru principa. Noteikt, ka līdz 1990.gadam Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja pāriet tiešā Latvijas PSR Augstākās Padomes pakļautībā un Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja kontrolē visus dabas resursu izmantošanas un aizsardzības jautājumus. Nekavējoties uzlabot komitejas materiāli tehnisko bāzi. 1990. - 1991.gada laikā piešķirt valūtu iekārtu iegādei Valsts dabas aizsardzības komitejas laboratorijām. Piešķirt Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejai tiesības pārtraukt tādu jebkuras personas darbību, kas pasliktina ekoloģisko stāvokli vai traucē dabas aizsardzības pasākumu veikšanu. Uzdot Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejai līdz 1990.gada 1.janvārim izstrādāt un iesniegt Latvijas PSR Augstākajā Padomē likuma projektu par Latvijas PSR Valsts vides aizsardzības komiteju.”

Priekšsēdētājs. Ļoti garš punkts, bet jautājuma būtību tas izsaka. Kā domā deputāti? Piekrist? Kāds iebilst.

No zāles. Biedri Muceniek, vai ar juristiem ir saskaņots tas, ka Dabas aizsardzības komiteja pāriet no Ministru Padomes pakļautības Augstākās Padomes pakļautībā?

J.Salenieks. Par to jau vakar izraisījās diskusija. Ja Augstākā Padome nolemj komitejai piešķirt citu statusu, tad tas ir iespējams. Tas ir mūsu pašu rokās. Varam valsts komiteju pakļaut Augstākajai Padomei. Protams, tāda precedenta mūsu republikā līdz šim nav bijis. Bet pati kontroles funkcija ir reāli izvēršama, ņemot vērā šīs komitejas specifiku. Ir jārada precedents.

Priekšsēdētājs. Nevajag baidīties no tā, ka nav precedenta. Jāvadās no lietderības principa, kā praktiski darbosies šī komisija, vai tieši Augstākās Padomes vadībā. Šeit par to ir jādomā. Juridiski tas ir iespējams. Kā tālāk to praktiski noformēt?

Lūdzu, biedre Klibiķe.

V.Klibiķe. Sekretariāts šodien saņēma priekšlikumu pakļaut šo komisiju tieši biedram V.Bresim.

Priekšsēdētājs. Tik un tā tas ir Ministru Padomes, izpildorgāna, pakļautībā. Bet šeit ir runa par to, lai šī komiteja strādātu likumdevēja orgāna pakļautībā. Tā es saprotu. Te ir principiāla atšķirība. Un kontrolē izpildorgānu, tajā skaitā arī Ministru Padomi. Te ir būtība. Kādu termiņu jūs dodat?

I.Mucenieks. 1990.gada 1.janvāris.

Priekšsēdētājs. Jāstrādā, jāizmodelē šis jautājums. Ja darba gaitā iznāktu kādas nejēdzības, mēs kārtējā sesijā varam atgriezties pie šī jautājuma, jo mums vēl ne viena vien sesija būs šajā gadā. Un kādas nianses varēsim mainīt. Bet pagaidām izvirzīsim jautājumu tieši tā: izstrādāt. Lai pēc Augstākās Padomes nebūtu nekādas iespējas mainīt. Vai deputāti piekrīt?

Augstākās Padomes sesiju starplaikā darbojas Augstākās Padomes Prezidijs. Pēc vēlēšanām, vienalga, vai mums būs kongress, vai būs tieši vēlēta Augstākā Padome, tā darbosies pastāvīgi un, bez šaubām, nevajadzēs Prezidiju, bet šobrīd dažas pilnvaras mēs deleģējam Prezidijam.

P.Strautmanis. Te nav ko diskutēt, jo Konstitūcijā ir skaidri ierakstīts, ka sesiju starplaikā Augstākās Padomes funkcijas izpilda Augstākās Padomes Prezidijs. Tātad līdz nākošajām vēlēšanām, protams, visus šos jautājumus risinās Prezidijs.

Priekšsēdētājs. Ja Prezidijam rodas kādas šaubas, tad šo jautājumu var iesniegt izskatīšanai kārtējā sesijā.

J.Oherins. Cienījamie deputāti! Nekādā gadījumā negribu samazināt ekoloģisko aspektu lomu mūsu sabiedrības dzīvē. Es lūdzu pirms lēmuma pieņemšanas apdomāt varbūt tādu variantu. Lieta tāda, ka Augstākajai Padomei un arī nākamajam jaunievēlētajam orgānam tuvākā gada laikā būs ārkārtīgi intensīvi jāstrādā likumdošanas jomā. Visi mēs redzam, ka trīs dienas norit sesija un visi - juristi un citi speciālisti - ir aizņemti. Vai tikai ar to, ka mēs komiteju pakļausim tieši augstākajam valsts varas orgānam republikā, kvalitāte tiks nodrošināta? Ja tas tā būs, es momentā balsoju par to, tomēr es baidos. Pieredze rāda, ka to varu pilnīgi autoritatīvi apgalvot, ka mēs vēl neesam izsmēluši tās iespējas, kādas šai komitejai ir Ministru Padomes pakļautībā. Ja jūs uzskatāt, ka šis arguments nav vērā ņemams, nu ko, neiebildīšu, bet domāju, ka ir vērts par to padomāt. Varbūt tik tiešām vajadzēja šai sakarībā uzdot izstrādāt variantu, bet nepieņemt galīgo lēmumu. Tas ir mans priekšlikums.

G.Zemrībo. Mēs šodien tikko izdarījām grozījumus Latvijas PSR Konstitūcijā, un, ja jūs uzšķirat to biezo grāmatiņu attiecībā uz Konstitūciju, kur 102.panta 6.punktu pārcēlām uz 97.pantu, tad tur ir ierakstīts, ka Augstākā Padome ievēlē Latvijas PSR Tautas kontroles komiteju un Latvijas PSR Apkārtējās vides aizsardzības komiteju.

Priekšsēdētājs. Redziet, biedri, cik mums ir īsa atmiņa. No rīta lēmām, bet vakarā jau neatceramies. Tā diemžēl ir. Domāju, ka ne jau Augstākā Padome vai Prezidijs strādās šīs komitejas vietā, bet tikai prasīs, kontrolēs un droši vien dos zināmas pilnvaras. Paldies, biedri Zemrībo. Tātad par šo punktu nav ko debatēt.

I.Mucenieks. Otrajā punktā redakcijas komisijai vairāk nav papildinājumu un grozījumu.

Priekšsēdētājs. Un deputātiem? Deputāts G.Asaris lūdz vārdu.

G.Asaris. Man ir priekšlikums obligāti atzīt par nepieciešamu šajā pašā punktā arī ierakstīt: “Nodrošināt pilsētu, apdzīvotu vietu harmonisku turpmāko attīstību un pieļauto disproporciju neatliekamu un mērķtiecīgu likvidāciju.” Bez tā šos uzdevumus mēs neveiksim.

Priekšsēdētājs. To var ierakstīt, bet tā ir deklarācija, tas ir vēlējums. Pēc tā mēs cenšamies, tas ir mērķis, tad jau, manuprāt, tas ir jāieraksta preambulā.

G.Asaris. Bet tas ir minēts 2.punktā: “Lai likvidētu apkārtējās vides degradācijas cēloņus un sekas...”

Priekšsēdētājs. Man nav iebildumu. Ierakstīt to var, bet tas viss ir vēlējuma formā. Kā domā deputāti? Ierakstīt? Ierakstīsim. Tikai lai lēmums neiznāk par daudz izplūdis.

Deputātam A.Orlovam vārds.

A.Orlovs. Es gribu runāt sakarā ar 3.5.punktu.

I.Mucenieks. 3.punkts. Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomei. Par 3.1. iebildumu nav.

Priekšsēdētājs. Un deputātiem par 3.1.punktu? Nav.

I.Mucenieks. 3.2.punkts ir izteikts šādā redakcijā: “Līdz 1990.gada 1.jūnijam izstrādāt Latvijas PSR likumprojektu par dabas aizsardzību. Likumprojektā cita starpā paredzēt administratīvās atbildības un kriminālatbildības pastiprināšanu par dabas aizsardzības likumu pārkāpumiem, kārtību, kādā izskatāmi strīdi ar kaimiņrepublikām, ja šie pārkāpumi aizskar citu subjektu tiesības, pilnīgi atklātu ekoloģisko informāciju un atbildību par šīs informācijas noklusēšanu, deformēšanu un izplatīšanas ierobežošanu, racionālas un dabas resursus taupošas saimniecības ekonomiskā mehānisma izveidošanu, ieviešot diferencētu samaksu par dabas resursiem, apdrošināšanu par ekoloģisko risku, kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem, nodokļu sistēmu, soda sankcijas u.tml.”

Priekšsēdētājs. Tātad mēs jau dodam konkrētus šī likuma galvenos virzienus. Domāju, ka tas ir pareizi. Strādājot var rasties arī vēl kādi citi momenti, bet galvenie virzieni tomēr ir ieskicēti. Lēmums iznāks konkrētāks. Kā domā deputāti?

Jautājums no zāles. Šodien mēs Konstitūcijā noteicām, ka esam pagaidām augstākais valsts varas orgāns. Vai biedrs Mucenieks var garantēt, ka rīt neparādīsies jauna sadaļa šim likumam? Pēc tam tiks pateikts tas, kas šeit nav ierakstīts.

Priekšsēdētājs. Šeit nosaukts tas minimums, kuram jābūt.

I.Mucenieks. Tā arī ir domāts, ir dotas galvenās ievirzes, beigas ir “un tamlīdzīgi.” Tātad nav pielikts punkts, bet gan dotas tikai ievirzes, kas būtu nepieciešams.

Priekšsēdētājs. Es to tā arī saprotu pat bez “un tamlīdzīgi”.

I.Mucenieks. Ļoti pareizi.

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu?

I.Mucenieks. 3.3.apakšpunktu mēs pārveidojām par 2.3.apakšpunktu.

Priekšsēdētājs. Jā, to mēs norunājām.

I.Mucenieks. 3.4.punkta otrajā rindkopā vārdus “rersurstaupīgu bezatlikumu” aizstāt ar vārdiem “resursu mazietilpību”. Šī punkta pēdējā rindkopā aiz vārda “izgatavošanu” iestarpināt vārdu “projektēšanu”, tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs. Pieņemams acīmredzot. Nav iebildumu? Nav.

I.Mucenieks. Par 3.5. un 3.6.punktu komisijai iebildumu nav.

Priekšsēdētājs. Par 3.5.punktu ir. Lūdzu.

No zāles. Man ir šāds papildinājums par ekoloģiski tīras lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu. Es domāju, ka attiecībā uz tādu iedzīvotāju kategoriju kā mūsu bērni nevajadzētu atlikt šā jautājuma risināšanu līdz 1990.gadam, tas ir, līdz trīspadsmitajai piecgadei. Es ierosinu ierakstīt šādi: “Uzdot republikas valdībai izstrādāt un jau 1990.gadā veikt pasākumus ekoloģiski tīras lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai vismaz pirmsskolas bērnu iestāžu vajadzībām.”

I.Mucenieks. Tas ir arī tālākajos apakšpunktos. Šis jautājums nav aizmirsts.

Priekšsēdētājs. Šis jautājums ir tālāk projektā, lūdzu, sekojiet tam. 3.4.? 3.5.?

Deputāts Orlovs, lūdzu.

A.Orlovs. Biedri deputāti! Ņemot vērā kritisko situāciju, kāda ir izveidojusies ar Daugavas ūdeni, sakarā ar to, ka Novopolockas uzņēmumi regulāri ievada upē naftas pārstrādes rūpniecības atkritumus, lūdzu 3.6.punktu, kur rakstīts: “līdz 1990.gadam kopā ar Lietuvas PSR Ministru Padomi”, papildināt ar vārdiem: “Baltkrievijas PSR Ministru Padomi veikt pasākumus, lai novērstu Daugavas piesārņošanu”.

Priekšsēdētājs. Pareizi, droši vien tiek pieņemts. Nav iebildumu? Nav. Deputātam Kirejevam ir kādas piezīmes?

V.Kirejevs. Man ir tikai papildinājums punktam 3.5. Otrajā rindkopā rakstīts: “Nodrošināt teorētiski metodoloģisko bāzi Rīgas reģiona un Baltijas jūras baseina dabas aizsardzības aktuālo problēmu risināšanai.” Mēs pilnīgi neņemam vērā iekšējās ūdenstilpes un tos daudzos ezerus, kas ir mūsu republikas teritorijā. Tādēļ es ierosinu šeit papildināt ar vārdiem “un iekšējo ūdenstilpju”.

Priekšsēdētājs. Tā būs pareizi, neviens neiebilst, es domāju.

J.Salenieks. 3.6.punktā teikts “kopā ar Lietuvas PSR Ministru Padomi”, šeit bija arī “kopā ar Baltkrievijas PSR”. Juridiski mēs varam uzdot savai Ministru Padomei, bet mēs taču nevaram direktīvā veidā uzdot citiem.

Priekšsēdētājs. Tas ir tā domāts, ka jādara kopā. Mēs paši šos jautājumus nevaram izlemt.

J.Salenieks. Bet mēs nevaram uzdot kopā divām Ministru Padomēm.

Priekšsēdētājs. Ko jūs ierosināt?

J.Salenieks. Mūsu Augstākā Padome nav tiesīga uzdot divām Ministru Padomēm, bet tikai mūsu Ministru Padomei. Vārds “kopā” nav pieņemams. Redakcijas komisijai ir jāatrod cits formulējums.

I.Mucenieks. Ir priekšlikums darba procesā kopā ar juristiem izrediģēt.

Priekšsēdētājs. Vārdu sakot, doma ir skaidra. Varbūt formulējums juridiski nav īsti izdevies un patiešām mēs nevaram uzdot ne Lietuvas Ministru Padomei, ne Baltkrievijas, bet tas jārisina mūsu Ministru Padomei kopā ar citām. Tātad šeit vajag konsultēties ar juristiem.

No zāles. Biedra Orlova priekšlikumu es pilnībā atbalstu, bet domāju, ka nevajadzētu aprobežoties tikai ar Novopolocku. Lai nodrošinātu mūsu pludmales, mūsu līča tīrību, jāatrisina Daugavas problēma, bet šeit ir nepieciešams kāds starpvaldību līgums, ko noslēgtu Krievijas Federācija, mūsu republika un Baltkrievija, sākot ar Kaļiņinas apgabalu, Baltkrieviju un tālāk, kur ir daudz lielu rūpniecības centru, kas piesārņo Daugavu un Rietumu Dvinu. Varbūt noformulēt to kā atsevišķu punktu?

I.Mucenieks. Es paskaidroju, ka punktā 3.2. paredzēts izstrādāt likumu: “izstrādāt kārtību, kādā izskatāmi strīdi ar kaimiņrepublikām, ja šie pārkāpumi aizskāruši citu subjektu tiesības”, proti, mūsu tiesības. Tātad tas paredzēts punktā 3.2.

Priekšsēdētājs. Jā, tas ir jau paredzēts 3.2.punktā. Tie ir papildinājumi, ko ierosināja komisija.

I.Mucenieks. Par 3.7.punktu. Rindkopu “Izstrādāt pasākumus...” svītrot un aizstāt to ar tekstu: “Līdz 1991.gadam izstrādāt zinātnisko pamatojumu aizsargājamās teritorijas izveidošanai Ventspils un Talsu rajonu piekrastē - lībiešu kultūrvēsturiskajā zonā. Līdz 1990.gada 1.jūnijam izstrādāt un nodot apspriešanai likumprojektu par kūrortpilsētas statusa piešķiršanu Jūrmalai, Siguldai, Baldonei, Ogrei un citām perspektīvām kūrortu vietām. Līdz 1990.gada 1.februārim izstrādāt priekšlikumus lēmumam par aizsargājamās joslas paplašināšanu gar Rīgas jūras līci un Baltijas jūru. Līdz 1991.gada janvārim izstrādāt Rīgas jūras līča kā īpaši nozīmīga dabas objekta izmantošanas statusu un noteikt tā atveseļošanas un aizsardzības režīmu.”

Priekšsēdētājs. Kā deputāti domā? Piekrist? Ja. Lūdzu.

I.Mucenieks. 3.8.punktu izteikt šādā redakcijā: “Līdz 1990.gada 1.janvārim noteikt konkrētus termiņus ekoloģiski bīstamo kravu transporta operāciju slēgšanai Ventspilī un citiem drošības pasākumiem Ventspilī, kā arī veikt naftas un naftas produktu eksporta uzņēmumu komplekso rekonstrukciju līdz 1993.gadam. Izvirzīto noteikumu neizpildīšanas gadījumā attiecīgo ražotni vai transportu slēgt.” Te ir vietā arī šajā punktā iestarpināt priekšlikumu, ko iesniedza biedrs Asaris, to atbalsta arī mūsu prezidents. Lai ar 1990.gadu tiktu izslēgta ķīmiski bīstamu viegli uzliesmojošu un sprāgstošu vielu tranzītkravu pārvadāšana cauri Rīgai.

No zāles. Vai provinces vietējās padomes deputāts drīkst izteikt priekšlikumu par Ventspili? Man ir priekšlikums ierakstīt šādi: “Pieņemt zināšanai PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka biedra V.Guseva dotās garantijas, ka 1989.gada trešajā ceturksnī tiks pieņemts kopējs PSRS Ministru Padomes un Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums, kura izpilde nodrošinās iedzīvotāju drošību ekoloģiskās krīzes pārvarēšanā un izveidojošos sociālo disproporciju likvidēšanu Ventspils pilsētā.” Otrā rindkopā: “Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam 1989.gada ceturtajā ceturksnī noklausīties Latvijas PSR Ministru Padomes atskaiti par veikto darbu ekoloģiskās krīzes pārvarēšanā Ventspils pilsētā.” Abām daļām otrs variants: “noklausīties attiecīgu informāciju Augstākajā Padomē”. Kaut gan es domāju, ka Augstākā Padome būs pārslogota ar likumdošanas jautājumiem.

Priekšsēdētājs. Var piekrist.

No zāles. Šajā punktā ar to vajag sākt. Augstākās Padomes Prezidijs to ignorējis un nav informējis Augstākās Padomes sesiju par pilsētas padomes sesijas lēmumu, ar kuru tā 29.martā griezās pie Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijas atbalstīt Ventspils pilsētas prasību pārtraukt stingras iedarbības indīgo un ķīmisko kravu pārkraušanu caur Ventspils ostas rūpnīcu. Es ierosinu formulējumu konkrēti par ķīmiju. Otrs variants ir šāds: “Uzdot republikas Ministru Padomei nodrošināt ekoloģiskās krīzes pārvarēšanas kompleksās programmas izstrādāšanu un realizēšanu Ventspils pilsētā.” Tālāk rindkopa: “Pieņemt zināšanai, ka Latvijas PSR Ministru Padomes Prezidijs ar 1989.gada 26.jūlija lēmumu ir noteicis, ka ar 1990.gada 1.janvāri ir jāpārtrauc nitrilskābes eksports caur Ventspils ostas rūpnīcu, bet amonjaka eksports - ar 1991.gada 1.janvāri.” Lūk, tādi ir varianti, ko es, provinces deputāts, piedāvāju.

Priekšsēdētājs. Par kuru variantu jūs pats esat?

No zāles. Es esmu par pirmo, domāju, ka tie viens otram pretī nerunā.

Priekšsēdētājs. Nē, nerunā, bet mums tie ir.

No zāles. Pirmkārt, vajag obligāti fiksēt oficiālā lēmumā biedra Guseva solījumu, un, otrkārt, es piedāvāju variantu par to, ka Ministru Padomei jāizstrādā un jārealizē kompleksā programma; pieņemt zināšanai, ka tā noteikusi šādus termiņus, lai aizvāktu no Ventspils nitrilskābes akrilu un amonjaku.

Priekšsēdētājs. Skaidrs. Varbūt komisija, ja neiebilst, var pieņemt šo priekšlikumu un norediģēt. Nav iebildumu? Labi, tiek pieņemts. Kā ar Olaini paliek? 3.8.punktā ir runa arī par Olaini.

I.Mucenieks. Pārējais paliek kā tekstā.

(Runā no zāles.)

Priekšsēdētājs. Labi, izdalīsim Olaini atsevišķā punktā.

I.Mucenieks. Olaini atsevišķā punktā, bez Rīgas.

Priekšsēdētājs. Šajā punktā, bet atsevišķā apakšpunktā.

I.Mucenieks. Par Olaini mums ir arī atsevišķs 3.8.punkts. 3.8.punkta otro daļu, kas attiecas uz Olaini, izteikt šādā redakcijā kā atsevišķu punktu: “Nodrošināt apkārtējās vides uzlabošanas programmas izpildi Olainē, pārtraukt jaunu rūpniecības objektu celtniecību, uzstādīt efektīvas attīrīšanas, toksisko atkritumu utilizācijas un vides kontroles iekārtas; uzskatīt par lietderīgu vienreizējās lietošanas šļirču ceha būvniecību ražošanas apvienībā “Latvbiofarm”, paredzot tam papildu celtniecības jaudas.”

Priekšsēdētājs. Kā domā deputāti? Piekrist komisijai. Varbūt vēl ir par 3.8.punktu?

E.Kalnciems. Man ir piebilde. Šeit ir svarīga 325.lēmuma realizācija. Visu, kas attiecas uz Olaini, ir uzdots veikt 42.celtniecības un montāžas pārvaldes “Himstroj” spēkiem. Ir lūgums vienreizējo šļirču ražošanu neuzdot “Himstroj”, tas ir jāveic citai celtniecības organizācijai, tā ir kategoriska mūsu deputātu prasība. Tas nav ierakstīts.

I.Mucenieks. “...paredzot tam papildu celtniecības jaudas”.

E.Kalnciems. Tās celtniecības jaudas lai nebūtu “Himstroj”, jo “Himstroj” nav tādu jaudu. Biedri Lancer, jūs to zināt ne sliktāk kā es. Šādu jaudu “Himstroj” nav. 4,5 miljoni ir “Himstroj” jauda.

Priekšsēdētājs. Lūdzu Rīgas rajona izpildkomiteju kopā ar Ministru Padomi to noskaidrot, šeit mēs laikam to neizlemsim. Principā te ir jautājums. Vieni saka, ka tas ir ņemts vērā, citi saka, ka nav. Tiecieties un sarunājiet. Bet principā ieraksts paliek. Nav iebildumu pret to?

I.Mucenieks. 3.9.punkts izteikts šādā redakcijā: “Jūrmalas pilsētā noteikt prioritāti dabas savdabības, genofonda un rekreatīvo resursu aizsardzībai, kā arī vides kvalitātes uzlabošanai. Jūrmalas tālāko attīstību īstenot tādos apmēros, kas atbilst tās ekoloģiski pieļaujamajai ietilpībai. Nekavējoties sākt visu kūrortpilsētas specifikai neatbilstošo ražotņu un rūpniecības rakstura noliktavu pārcelšanu ārpus pilsētas teritorijas. Ministru Padomei šajā darba jomā iesniegt konkrētu programmu.”

Priekšsēdētājs. Kā domā deputāti? Piekrist. Vai par 3.9.punktu deputātiem ir vēl kaut kas? Nav.

I.Mucenieks. 3.10.punktu izteikt šādā redakcijā: “Līdz 1990.gada 1.janvārim pārtraukt celulozes ražošanu Slokas celulozes un papīra rūpnīcā.”

Priekšsēdētājs. Piekrist tam var un visus piespiest. Bet šeit ir jādod uzdevums, ka kaut kur jāmeklē celuloze. Nu labi, pārtrauksim vārīt celulozi, bet ko tālāk darīsim? Ir Ministru Padome, lai domā. Mēs varam šeit nekonkretizēt. Varam tā pieiet. Kā Ministru Padome domā par to?

M.Ramāns. 1990.gadā nebija paredzēta celulozes ražošana, kā mēs to jau norunājām pagājušā gada sesijā. Diemžēl pagājušajā nedēļā, izskatot šo jautājumu pie PSRS Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja biedra Masļukova, mums atteica celulozi iedot no citurienes.

Priekšsēdētājs. Jādomā un jāmeklē, bet ar celulozes vārīšanu Jūrmalā, bez šaubām, ir jābeidz. Bet lai mēs nepaliekam pēc 1.janvāra bez papīra. Ir tādi periodi, kad nevaram iedot nevienu laikraksta eksemplāru vairumtirdzniecībā, bet, ja mēs savlaicīgi negādāsim par celulozi, mēs nenodrošināsim arī tos, kas ir parakstījušies uz laikrakstiem. Tā kā par to ir jādomā. Es neiebilstu pret šādu ierakstu, tikai gribu atgādināt, ka šāds punkts jāadresē Ministru Padomei vai Valsts plāna komitejai. Lai gan tas ir grūti, lai domā par celulozi.

I.Mucenieks. Punkts 3.11. izteikts šādā redakcijā.

Priekšsēdētājs. Tomēr jautājums par celulozi jārisina darba kārtībā. Celuloze mums jāmeklē kaut kur citur. Biedri Cīruli, lūdzu.

A.Cīrulis (PSRS tautas deputāts).

Gribu ierosināt atsevišķu apakšpunktu šajā pašā 3.punktā: “Uzdot Latvijas PSR Ministru Padomei izveidot darba grupu, kas līdz 1990.gada 1.janvārim izstrādātu komplekso programmu par otrreizējo izejvielu savākšanu un pārstrādes organizēšanu, izgāztuves samazināšanu; rosināt kooperatīvu darbību šajā virzienā.” Es gribēju pateikt to, ka žurnālistiskajā darbībā mēs jau sen esam mēģinājuši popularizēt šo ideju, esam salīdzinājuši ar ārzemju pieredzi. Mēs ieaugam mēslos, drīz vairs nevarēsim staigāt pa mežu - visur konservu kārbas, stikli. Tai pašā laikā mēs iznīcinām, sapūdējam makulatūru. Kādreiz, kad “Cīņā” mēs risinājām šo jautājumu, tad arī no Slokas nāca tāda ierosme, ka varētu pat izskatīt jautājumu par makulatūras pārstrādāšanu Slokā, pie tam daži pat apgalvoja, ka tas nebūtu kaitīgi. Es nedomāju, ka šajā gadījumā to vajadzētu darīt Slokā, bet, manuprāt, ja mēs esam republikas saimnieki, tad mums jādomā, pirmkārt, lai šī republika būtu tīra, otrkārt jādomā...

Priekšsēdētājs. Jā, biedri Cīruli, jūsu doma ir skaidra. Tā ir visnotaļ atbalstāma; kā to noformulēt? Tā kā trešajā punktā nav jāraksta “uzdot Ministru Padomei”, jo mēs tajā visu uzdodam Ministru Padomei, tad vajag precīzāk noformulēt.

L.Ozoliņš. Cik man zināms, katru ceturksni 240 tonnas makulatūras izved uz Itāliju. Varbūt to pārstrādāt tepat?

Priekšsēdētājs. Uz ārzemēm eksportējam par valūtu, par valūtu mēs kaut ko pērkam, ne jau krājam to zeķē. Bet acīmredzot kādā apakšpunktā var to ierakstīt, kaut vai pie Slokas. Lūdzu, biedri Narkevič.

G.Narkevičs. Lūdzu neatspoguļot lēmumā neko par makulatūru. Pašreiz makulatūra ir licencēta. Mēs nezinām, kāds būs stāvoklis ar licencēm rīt. Ir tā, ka vienu gadu ir pārpilnība, bet otru - ass deficīts. Kā būs rīt, to nav iespējams pateikt. Lemt par makulatūru nebūtu lietderīgi.

Priekšsēdētājs. Galu galā mums nav jāieraksta lēmumā, bet prātā tas jāpatur. Ir maksimāli jāizmanto šī iespēja, šajā ziņā es biedra Cīruļa priekšlikumu atbalstu. Es domāju, ka pārējie deputāti ir tādās pašās domās. Tātad 3.9.punktu beidzām.

I.Mucenieks. Punktu 3.11. izteikt šādā redakcijā: “Līdz 1990.gada 1.janvārim izstrādāt konkrētus priekšlikumus republikā radušos kaitīgo atkritumu pārstrādāšanai un atrisināt jautājumu par neutilizējamo toksisko un radioaktīvo atkritumu ekoloģiski drošu uzglabāšanu.”

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu.

I.Mucenieks. Punktā 3.12. vārdu “tehnoloģijas” svītrot un pēdējo teikumu papildināt ar vārdiem “līdz 1993.gadam”.

Priekšsēdētājs. Tas ir par ūdens atkārtotu izmantošanu.

J.Oherins. Domāju, ka šajā 12.apakšpunktā jautājums izvirzīts ārkārtīgi šauri - “panākt, lai rūpniecības uzņēmumos ierīkotu lokālās attīrīšanas iekārtas”. Jāraksta “visas tautsaimniecības objektos”. Transporta uzņēmumi, kur ne mazāk vajadzīga šāda attīrīšana, ir tautsaimniecības uzņēmums, nevis rūpniecības uzņēmums.

Priekšsēdētājs. Domāju, ka biedra Oherina priekšlikums ir pareizs. Neiebilstat? Nē. Par 3.12.punktu nav vairāk piezīmju? Nē.

I.Mucenieks. Par 3.13. redakcijas komisijai papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs. Deputātiem? Arī nav.

I.Mucenieks. Par 3.14. Vārdu “žurnāla” svītrot un aizstāt ar vārdiem “preses izdevuma”.

Priekšsēdētājs. Acīm redzot tā būs plašāk, lai nav reglamentēts, ka jāizdod tikai žurnāli.

I.Mucenieks. Par 3.15. komisijai priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs. Un deputātiem?

I.Mucenieks. Kopumā ir priekšlikums papildināt 3.punktu ar vairākiem apakšpunktiem. Atļaujiet man ar tiem iepazīstināt: “a) līdz 1990.gada 1.janvārim izstrādāt diferencētu cenrādi lauksaimniecības produktiem, nosakot ekonomiskās priekšrocības ekoloģiski tīrai produkcijai. Nodrošināt tirgū un kooperatīvajā tirdzniecībā realizējamo lauksaimniecības produktu ķīmisko, radioaktīvo un bakterioloģisko kontroli, šo produktu realizētājiem uzlikt par pienākumu ar sertifikātiem informēt pircējus par kontroles rezultātiem.”

Priekšsēdētājs. Kāpēc mēs no ciparu indeksācijas pārejam uz alfabētu?

I.Mucenieks. Varam rakstīt 3.16.

Priekšsēdētājs. Tātad turpinām ciparu indeksāciju. Vai piekrītat punkta saturam? Jā.

I.Mucenieks. 3.17. “Nodrošināt ūdensbaseinu piekrastes joslu efektīvu aizsardzību, pārtraukt mazo upju iztaisnošanu un celtniecības darbus upju palienēs, senlejās un to krastos. Šajā nolūkā izstrādāt jaunu likumu par ūdensbaseinu aizsargjoslām. Meliorācijas un citos vides pārveides projektos iekļaut ainavu kopšanas un bojāto teritoriju renaturalizācijas pasākumus. Pabeigt visu izmantoto grants karjeru rekultivāciju līdz 1993.gadam.”

Priekšsēdētājs. Laikam pareizs punkts. Nepareizs? Lūdzu, biedri Ozoliņ.

L.Ozoliņš. Celtniecību upju palienēs, arī meliorāciju. Tāpēc vēl jo daudzās vietās ar līdz upes krastiem un rok grāvjus.

Priekšsēdētājs. Un daudzas upes ir iztaisnotas un kļuvušas par novadgrāvjiem. Nav iebildumu? (Balsis zālē.) Vai var Meliorācijas institūtam pilnīgi aizliegt, ja kāds gabaliņš paliek.

J.Oherins. Iet runa par pļavām, un, ja kāds gabaliņš paliek, tad to netaisnos.

Priekšsēdētājs. Principā mums tāds uzdevums ir jāizvirza, jo daudzas ainavas mēs esam sabojājuši ar upīšu iztaisnošanu, pārtaisīšanu par meliorācijas grāvjiem. Es domāju, ka tas ir iespējams.

Balss no prezidija. Atgriežoties pie iepriekšējā, es gribu vērst uzmanību uz sertifikātu izdošanu no kontrolējošo orgānu puses. Tas nevar tā būt. Visā pasaulē šobrīd produkcijas ražotājs garantē produkcijas kvalitāti, pievienojot attiecīgu sertifikātu. Produkcijas pircēji līdz ar to saņem garantiju. Kontroles orgāni darīs savu darbu.

I.Mucenieks. Šeit tā rakstīts: “Šo produktu realizētājiem uzlikt par pienākumu ar sertifikātu informēt pircējus.”

Priekšsēdētājs. Otrādi, tas ir ražotāju pienākums. Realizētājs šajā gadījumā ir starpnieks. (Debates zālē.)

R.Salputra. Runa ir par kooperatīvo un tirgū realizēto produkciju, ko individuālie ražotāji realizē. Bet īpašniekam vajag informēt pircēju, jābūt oficiālam sertifikātam par produkcijas kvalitāti.

Priekšsēdētājs. Tad kā ir pareizi, ražotājam vai realizētājam? Es domāju, ka ražotājam. (Skan balsis.) Par sertifikātu tātad jāgādā ražotājam.

No zāles. Ražotājs nodod realizētājam ar sertifikātu. (Zālē troksnis.)

I.Strautiņš. Nestrīdēsimies, es varu šajā jautājumā sniegt mazu informāciju. Mēs kopā ar Standartu komiteju esam noorganizējuši laboratoriju šādu sertifikātu un analīžu izstrādei un izsniegšanai. Ar šiem sertifikātiem tiks apgādāti gan kolhozi, gan individuālie ražotāji pēc līguma noslēgšanas par ekoloģiski tīru produktu piegādi. Jautājums jau ir risināts, ir valūta, ir telpas, notiek remonts un ar 1990.gada ražu saņemsim šādus sertifikātus.

Priekšsēdētājs. Jautājums par sertifikātiem ir principiāli svarīgs.

I.Strautiņš. Principā vajadzētu sertifikātu dot ražotājam. Jāizdara zemes analīze, ne tikai produkta analīze. Bet vai mēs spēsim gada laikā atveseļot zemi, par to es vēl neesmu pārliecināts.

Priekšsēdētājs. Tas ir cits jautājums, bet principā - to biedrs Salputra arī saka - jādod nevis realizētājam, bet ražotājam.

I.Strautiņš. Ražotājam, nododot savu produkciju tirdzniecības organizācijai jeb tirgum, jāuzrāda sertifikāts.

Priekšsēdētājs. Pareizi, tagad skaidrs. Biedri Misān, neieviesiet neskaidrību skaidrā jautājumā. Ja jūs par šo pašu. (Balsis zālē.) Bet mēs nonācām pie tā, no kā es brīdināju. Bija skaidrs, kļuva neskaidrs. Biedrs Strautiņš skaidros vēlreiz.

I.Strautiņš. Nenoliedzami, ka visos veikalos un visās vietās nebūs, tāpat kā visā pasaulē, ekoloģiski tīras produkcijas. Būs atsevišķi uzņēmumi un veikali, kas pārdos par dārgākām cenām tārpainus, bet ekoloģiski tīrus un ķīmiski neapstrādātus ābolus. Ne velti Francijā uzvarēja šāds plakāts - no ābola izbāž galvu tārpiņš un saka: “Ja izdzīvoju es, izdzīvos arī cilvēks.” (Zālē rosība.)

Priekšsēdētājs. Vai vērts mums te tālāk strīdēties? Tomēr laikam par sertifikātu ir jāgādā ražotājam. Pirmām kārtām viņam ir jāražo kvalitatīva prece, tad tirgotājs to pārdos. Jūs nepiekrītat?

L.Ozoliņš. Mums vismaz jāzina to produktu radiācijas pakāpe vai kvalitāte, kurus mēs pērkam Centrālajā tirgū. No dienvidiem ievestajiem bumbieriem, plūmēm, kas nav ražotas pie mums, un visam pārējam. Es to pieprasu, tāpēc ka es zinu, cik tas ir nopietni. Varbūt deputāti neaptver to, cik tas ir nopietni - apēst vienu radioaktīvu ķirsi, jo pussabrukšanas periods viņam ir 50 gadi, tas ir, kad cilvēks nomirs, viņam vēl zārkā darbosies atoms. Tiešām, kāpēc nevar dot pārdevējam zīmi, uz kuras uzrakstīts “brīvs no radiācijas”?

Priekšsēdētājs. Par to jāgādā pašam pārdevējam, kāpēc tirdzniecībai par to jārūpējas. Nelaist vienkārši tirgū, ja nav tāda sertifikāta. Sertifikāts ir jāgādā tirdzniecības organizācijai vai ražotājam? Rakstīsim, ka ražotājam.

I.Mucenieks. Priekšlikums par 3.18. - “Izstrādāt ekoloģiski pamatotus smilšu un grants ieguves pieļaujamos izstrādes apjomus un tehnoloģiju noteiktām ūdensbaseina atradnēm.”

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Ir iebildumi.

L.Ozoliņš. Kategoriski iebilstu. Mēs norunājām pavisam citā redakcijas komisijas sēdē, kurā es piedalījos, par ūdensbaseiniem, bija runa par to, ka pilnīgi jāpārtrauc upēs šīs ieguves. Pieļaut tikai zināmu laiku, kamēr atrod citu iespēju, vismaz līdz jaunajam gadam. Iepriekš jau bija pieņemts tāds lēmums, ka pārtraukt upēs ņemt smilti un granti. Lielupes krasti iebrūk, Buļļupe 12 metru dziļa, iebruks attīrīšanas iekārtas, ko būvē. Komisija - es nezinu, kā tas ir gadījies, - pašreiz nolasīja citu variantu.

I.Mucenieks. Redakcijas komisija atrada par neiespējamu noformulēt tādā veidā, kā ierosināja biedrs Ozoliņš.

L.Ozoliņš. Būs katastrofa. Es brīdinu - ir jau katastrofa.

I.Mucenieks. To prasa arī tautsaimniecības intereses. Tātad redakcijas komisija, kuras darbā piedalījās Ministru Padomes darbinieki un tautas saimniecības vadītāji, atrada par iespējamu ierakstīt šādā formulējumā, jo pašreiz nevar nosaukt konkrētu dienu, kaut arī gada pēdējo dienu un slēgt visus grants un smilšu ieguves karjerus.

L.Ozoliņš. Tomēr norādiet konkrētu termiņu.

Priekšsēdētājs. Ja nevar, arī mēs nevaram prasīt neiespējamo. (Balsis no zāles.)

I.Mucenieks. Nav iebildumu.

L.Ozoliņš. Es brīdinu par ekoloģisku katastrofu šajā jomā.

Priekšsēdētājs. Vajag rīkoties saprāta robežās un skatīties uz vietas, bet vai mēs varam šodien nosaukt konkrētu datumu?

L.Ozoliņš. Pusgadu var nosaukt. Saprotiet, tas ir ļoti nopietni, kad iebrūk krasti. Suverēnās Latvijas zemi pārdod resoriem.

Priekšsēdētājs. Jārisina katrā konkrētajā gadījumā, kopēju recepti mēs nevaram dot. Principā šis punkts ir ierakstīts, bet datumu konkrēti nosaukt...

J.Janovskis. 1.jūlijs ir reāli. Tiešām, ar šo jautājumu jātiek skaidrībā, kur varam, bet kur nevaram ņemt granti un smiltis, kur ekoloģiski tas ir atļauts, bet kur - nē.

Priekšsēdētājs. Ja 1.jūlijs ir reāli, lūdzu. Rakstīsim 1.jūliju.

I.Mucenieks. Tātad rakstām: “Ar 1990.gada 1.jūliju pārtraukt grants, smilšu, māla ieguvi upju baseinos.” Nofiksēts.

L.Ozoliņš. Mazs paskaidrojums. Smilšu ņemšana nodara upei neatgriezenisku ļaunumu, jo upe zaudē pašattīrīšanās spējas. Un, ja Slokas mēsli neattīrās, tad tāpēc, ka Lielupē ir maksimāli izsmelta smilts un iznīcinātas visas seklās vietas, kur attīrījās un kā caur filtru gāja cauri šie mēsli. tātad jānosaka, kurās vietās drīkst ņemt, kurās nedrīkst. Jāizdara inventarizācija. Upes arī ir jātīra.

I.Mucenieks. Redakcijas komisija ir nofiksējusi biedra Janovska priekšlikumu.

Priekšsēdētājs. Izstrādāt priekšlikumus vai izdarīt inventarizāciju? Jūs sakāt - līdz 1.jūlijam?

Balss no zāles. Līdz 1990.gada 1.jūlijam izdarīt to, kas tur ir teikts.

Priekšsēdētājs. Kas tur ir teikts? Jūs sapratāt? Tad nolasiet, ja jūs sapratāt.

I.Mucenieks. “Līdz 1990.gada 1.jūlijam izstrādāt ekoloģiski pamatotus smilšu, grants un māla ieguves pieļaujamos izstrādes apjomus un tehnoloģiju noteiktām ūdensbaseinu atradnēm.”

Priekšsēdētājs. Pareizi. Vai tagad piekrītat? Jā.

I.Mucenieks. 3.19. “Nekavējoties veikt visenerģiskākos pasākumus, lai panāktu Rīgas pilsētas centrālo attīrīšanas iekārtu nodošanu ekspluatācijā plānotajos termiņos un nodrošinātu nepieciešamo valūtas līdzekļu piešķiršanu šī uzdevuma kvalitatīvai izpildei. Likvidēt disproporciju starp attīrīšanas iekārtu un citu ar to saistīto objektu būvniecības tempiem.”

Priekšsēdētājs. Nav iebildumu? Nav.

I.Mucenieks. 3.20. “Līdz 1990.gada 1.jūlijam izstrādāt kārtību, kādā gar autoceļiem un dzelzceļa joslām izveidojama sanitārās aizsardzības zonas, kur aizliegta dzīvojamo ēku celtniecība, un noteikt ierobežojumus uzturā izmantojamo produktu ieguvei.

Līdz 1992.gadam nodrošināt autotransporta apgādi ar neetilēto benzīnu, izveidot laboratoriju degvielas kvalitātes kontrolei.”

Priekšsēdētājs. Vai jautājums par neetilēto benzīnu ir reāls? Mums benzīna vispār trūkst, bet mēs runājam par neetilēto benzīnu. Lūdzu.

J.Djačkovs. Izmantojot gadījumu, ka šeit ir biedrs Gusevs, es uzdevu viņam šo jautājumu. Viņš deva piekrišanu izskatīt šo problēmu. Domāju, ka mums ir jāpanāk republikā benzīna un dīzeļdegvielas piegāde, jo mēs strādājam Tjumeņā, attīstām naftas kompleksu un mums ir pilnīgas tiesības uz šo degvielu.

Priekšsēdētājs. Tiesības ir, bet vai mums dos?

J.Djačkovs. Jāpanāk.

Priekšsēdētājs. Es neesmu pretī, bet vai tas ir reāli? (Balsis zālē.) Ja tas ir reāli, kaut vai teorētiski, tad tas mums ir jāizlemj. Lūdzu, biedri Djačkov, vai tas ir reāli vai nav? Īsi un skaidri.

J.Djačkovs. 92.benzīnu ražo neetilētu un nodod eksportam. Pie mums neieved neetilēto benzīnu. Vai republika to saņems vai nē, es nevaru garantēt. Pirmdien pie biedra Ramāna būs norvēģu un itāļu firmas “Pikalito” pārstāvis, viņš lūdz mūsu un igauņu palīdzību īpaša ētera ražošanā, pēc kura pievienošanas vairs nav vajadzīgs jēltetraetils, t.i., tas būs neetilētais benzīns. Perspektīva ir.

Priekšsēdētājs. Tātad to fiksējam.

Vai vairāk par 3.punktu nekā nav? Biedrs Asaris.

G.Asaris. Man ir priekšlikums 3.punktu papildināt šādi: “Ministru Padomei nodrošināt pēc 1991.gada pieņemto vissavienības lēmumu atcelšanu par jaunu rūpniecības un zinātniskās pētnieciskās objektu būvniecību un esošo paplašināšanu Rīgā un Daugavpilī.” Mēs zinām, ka valdība jau ir iesniegusi PSRS valdībai priekšlikumu par 15 šādu rūpnīcu būvniecības atcelšanu, pagaidām pozitīvs lēmums ir par sešiem. Es domāju, ka būtu ļoti labi, ja mēs šeit to fiksētu.

Priekšsēdētājs. Iesniegts tas ir, kā rīkosimies?

I.Mucenieks. Labi, nav iebildumu. (Balsis zālē.)

Priekšsēdētājs. Principā var piekrist. Pagaidām par 6 rūpnīcām no 15 ir vienošanās, jācīnās tālāk.

I.Mucenieks. Šis priekšlikums bija iekļauts, tikai tālāk. Paldies.

V.Varnas. Priekšsēdētāj, atļaujiet atgriezties pie punkta 3.10. Man nav skaidrs, kāpēc no pirmās redakcijas tika izņemta frāze par Slokas rūpnīcas pārprofilēšanu 13.piecgadē. Tādu lēmumu ir pieņēmusi Jūrmalas izpildkomiteja. Ja mēs to neatstāsim, Sloka turpinās ražot papīru pašreizējā tehnoloģiskajā līmenī ar ievesto celulozi un turpinās piesārņot apkārtējo vidi.

I.Mucenieks. Jautājumā par Sloku mēs pieņēmām konkrētu lēmumu, kur teikts, kad pārtraukt ražošanu.

V.Varnas. Lēmums pieņemts tikai par celulozi.

I.Mucenieks. Dabīgi, ja celulozes nebūs, tad neražos.

Priekšsēdētājs. Nē, papīru ražos. Bet ko tad darīs kolektīvs? Tad rūpnīca jāpārprofilē.

V.Varnas. Es tomēr lūdzu atstāt iepriekšējā redakcijā.

I.Mucenieks. Nē, visi pieņēma konkrētā redakcijā, ka ar šī gada pēdējo dienu pārtrauc darbu uz celulozes bāzes.

V.Varnas. Bet tā ir celuloze. Ja Ministru Padomei būs iespēja kaut kur atrast celulozi, fabrika turpinās ražot papīru.

I.Mucenieks. Acīmredzot.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti, man ir lūgums, varbūt tas ir rupji, bet negulēsim tomēr, kad mēs runājam par konkrētu punktu. Vajag uzreiz reaģēt. Ja mēs tagad sāksim atgriezties pie katra punkta, tad sāksim atkal visu no gala.

V.Varnas. Tas ir būtiski.

Priekšsēdētājs. Būtiski, jā. Bet kāpēc jūs klusējāt, kad gāja runa par Sloku un speciāli izdalīja apakšpunktu. Labi, izņēmuma kārtā.

M.Ramāns. Izziņa par Sloku. Tātad, piekrītot pieņemtajam lēmumam par 55 tūkstošu šobrīd ražojamās celulozes ražošanas pārtraukšanu un apsolot, ka tiks darīts viss, lai šo celulozi mēģinātu dabūt no ārpuses, tai pašā reizē mums visiem ir jāsaprot: ja būs sliktākais variants un mēs celulozi nedabūsim, tad Slokā mēs nevarēsim ražot 114 tūkstošus tonnu papīra. Tas ir 37 tūkstoši tonnu dažāda ietinamā papīra, ko mēs izmantojam dažādu pārtikas produktu fasēšanai, 3,4 tūkstoši tonnu dažāda biļešu papīra, 27,8 tūkstoši tonnu perfokaršu papīra - mēs esam vienīgie ražotāji Padomju Savienībā un 43 tūkstoši tonnu dažādu citu veidu ietinamā papīra. Tas nozīmē, ka mums samazināsies papīra daudzums par 114 tūkstošiem tonnu. Tas ir vispesimistiskākajā gadījumā, un tas mums visiem ir jāzina. (Balsis zālē.)

V.E.Bresis. Tas ir principiāls jautājums. Augstākajai Padomei jāuzņemas atbildība par visu to.

Priekšsēdētājs. Bez šaubām. Nu tad tā, atgriezīsimies un sāksim par katru punktu. (Nē!) Ja mēs to punktu apstiprinājām un biedrs Ramāns teica, kādu izeju meklēsim, tad nav vairs jāatgriežas. Tad vēl mēs atcerēsimies, ka tur nav ierakstītas smiltis, māli, varbūt vēl kaļķis un tā līdz bezgalībai. Vai jāieraksta, ka kaut kur dūņas jāizņem. Domāju, ka jāatstāj tā, kā mēs nolēmām. Jāstrādā tā kā tā būs, bez papīra dzīvot nevar. Jāmeklē citas iespējas, kā to dabūt, jādomā arī, ko darīt ar Slokas kombināta kolektīvu. Arī par pārprofilēšanu jādomā. Jūrmalas izpildkomiteja ir pieņēmusi lēmumu par slēgšanu, bet vai ir domāts ko tālāk darīt, to es nezinu. tātad arī tas ir jautājums. Mēs šodien to speciāli neizskatām. Es tikai ņēmu to kā piemēru. Vai par 3.punktu vēl kas ir? Nav. 4.punkts.

I.Mucenieks. 4.punktu izteikt šādā redakcijā: “Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam sagatavot un nosūtīt PSRS MP un PSRS Aizsardzības ministrijai:

4.1. Slēgt poligonus, kas izvietoti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, kā arī izskatīt jautājumu par poligona slēgšanu Rīgas, Saldus un Dobeles rajonā;

4.2. Veikt tūlītējus un efektīvus pasākumus, lai likvidētu noziedzīgās darbības sekas ar diviem Sarkanā Karoga ordeņiem apbalvotās Baltijas flotes poligonā Papē un lai garantētu iedzīvotāju drošību;

4.3. Līdz 1990.gada 1.janvārim iesniegt Latvijas PSR Ministru Padomei pilnīgu informāciju par elektromagnētiskā lauka ietekmes zonām;

4.4. Visu jaunceļamo objektu projektus saskaņot ar Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteju;

4.5. Iesniegt priekšlikumus par kārtību, kādā 1990.gadā veicama Latvijas PSR teritorijā izvietoto PSRS Bruņoto spēku lietošanā nodoto teritoriju inventarizācija, piedaloties Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejai un ražošanas apvienībai “Latvijas mežs” darbiniekiem.”

Priekšsēdētājs. Vai komisijā bija kāds no Baltijas kara apgabala darbiniekiem?

I.Mucenieks. Nē.

Priekšsēdētājs. Slikti, vajadzēja iekļaut.

I.Mucenieks. Ministru Padomes izstrādātajā variantā 4.punkts ir iesniegts, te viņš ir plašāk izvērsts un ir norādīti konkrēti poligoni.

Priekšsēdētājs. Kādas ir deputātu domās šajā jautājumā? (Sarunas zālē.) Vajag iet pie mikrofona, lai var dzirdēt.

A.Briļs. Sakarā ar to, ka līdz šā gada janvārim ekoloģijas jautājumi bija mana sfēra un tikai ar 1.janvāri pārgāja pie biedra Oherina, šo jautājumu mēs esam diskutējuši neskaitāmas reizes. Pat nodibināta komisija, kas mums bija izveidota šo jautājumu izskatīšanai. Visās valstīs, kur pastāv armija, pastāv poligoni. Cita lieta - kādiem un cik lieliem jābūt poligoniem. Tāpēc es piekrītu pirmajai redakcijai, ko bija iesniegusi Ministru Padome, izveidot darba grupu kopā ar Baltijas kara apgabalu, robežapsardzības apgabalu, Baltijas floti, lai tiešām izdarītu inventarizāciju, jo tagad ir daudz poligonu, kuri ir lieki. Sakarā ar tehnikas jauninājumiem tie nav vajadzīgi, bet viņi pastāv. Varbūt iesniegt to nākošās un aiznākošās sesijas izskatīšanai. Tāda redakcija, kādu pašlaik biedrs Mucenieks piedāvā, nav saskaņota. Mēs esam reālisti, jāpieņem reāli lēmumi. Tāpēc lūgums būtu atgriezties pie pirmatnējā projekta.

A.V.Artmane. Manuprāt, tas ir reāls, tikai termiņš nav minēts.

Priekšsēdētājs. Ir minēts. Līdz 1.janvārim izdarīt inventarizāciju.

A.V.Artmane. Tas ir labāk.

Priekšsēdētājs. Jā, tā ir labāk, līdz 1990.gada 1.janvārim izveidot starpresoru komisiju, izdarīt inventarizāciju un pēc tam iesniegt sesijai. Varbūt pagaidām tiešām izvērstu lēmumu nepieņemt? Kā biedrs Briļs teica, līdz 1.janvārim visos poligonos izdarīt inventarizāciju un pēc tam sesijā pieņemt konkrētu lēmumu. Patiešām ir jāpieņem reāli lēmumi, mēs nevaram dzīvot eiforijā. Mums jābūt reālpolitiķiem. Vai deputāti neiebilst? Tad atgriežamies pie redakcijas komisijas varianta.

I.Mucenieks. Un pēdējais punkts. Daudz priekšlikumu un domu izteikts par to, ka Latvijas dabas ainavas tiek slikti koptas, uzturētas un tā tālāk. Te arī šodien tikko ienesa katoļu grupas izteiktās rūpes par Aglonas baznīcas un apkārtnes jautājumiem. Ir daudz līdzīgu priekšlikumu. Redakcijas komisija uzskata, ka jāieraksta: “Uzdot Tautas deputātu padomju izpildkomitejām izveidot īpašus aprūpes dienestus ainavu kopšanai un īpaši aizsargājamo dabas objektu uzturēšanai, kā arī uzsākt vērtīgo ainavas elementu aprūpi. Līdz 1990.gada janvārim izskatīt jautājumu par ekoloģiskā dienesta izveidošanu rajonos un republikas pakļautības pilsētās.”

Priekšsēdētājs. Lieta acīmredzot vajadzīga. Vai tas mums ir reāli? Nereāli? Kā domā izpildkomitejas? Šeit ir to pārstāvji.

Vārds deputātam Filipam Stroganovam.

F.Stroganovs (Mērdzenes 239.vēlēšanu apgabals).

Biedri deputāti, mēs pašlaik izlemjam vienu no sarežģītākajiem katra mūsu republikas iedzīvotāja dzīves un darbības jautājumiem. Man rodas iespaids, ka mēs pieņemam lēmumu tādēļ, lai būtu pieņemts dokuments, nedomājot par to, cik reāli varēs izpildīt šos punktus šajā un nākamajā gadā. Līdz ar to mēs diskreditējam mūsu pieņemtos dokumentus. Tādi ir punkti, kas attiecas uz benzīnu, granti, smiltīm. Nav nekādas ekspertīzes, kas dotu mums atzinumu, lai varētu redzēt, ko par to saka zinātnieki un attiecīgo nozaru speciālisti. Tālāk - priekšlikums par dabas aizsardzības dienestu izveidošanu izpildkomitejās. Tiešām, tāds dienests ļoti vajadzīgs, bet kurš gan pašlaik var pateikt, kas finansēs šo dienestu. Šobrīd izpildkomiteju kasēs ir tukšums. Acīmredzot pirms šādu priekšlikumu iesniegšanas valdībai tie ir jāizstrādā. Tādēļ taču mums ir valdība. Ja mēs ierakstīsim šādus punktus, cilvēki smiesies. Tā ir mūsu politiskā vienaldzība. Mūsu lēmumos jāiekļauj tikai reālas lietas, ko tiešām apstiprina speciālisti.

Priekšsēdētājs. Sapratām jūsu domu. Šeit teikts rekomendācijas nozīmē.

I.Mucenieks. Mēs varētu noņemt vārdus “uzdot” vai “rekomendēt”, bet varētu atstāt “Tautas deputātu padomju izpildkomitejām izveidot īpašus aprūpes dienestus” un tālāk kā tekstā.

Balsis no zāles. Nav skaidrības, ir tikai emocijas. Kādam jābūt dienestam, cik cilvēkiem tur jābūt, ar ko tas nodarbosies, kas maksās algu? Un kas tas ir - ainava?

A.Lembergs (Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs).

Man ir konkrēts priekšlikums. Šobrīd visas soda naudas par nodarīto ļaunumu dabai konkrētā teritorijā, piemēram, Ventspilī 650 tūkstoši rubļu gadā, ienāk republikas budžetā. Pēc tam mēs ejam ar pastieptu roku, lūdzam šo naudu. Ventspilniekiem saka - atvainojiet, naudas nav. Tāpēc ir priekšlikums visu šo naudu atstāt vietējā budžetā, noteikt to ar Ministru Padomes lēmumu, nosakot, ka tas ir iespējamais avots attiecīgo orgānu un arī citu pasākumu finansēšanai. Kā to darīt, to lai izlemj vietējā Tautas deputātu padome. Lai būtu kaut kāds finansēšanas avots.

Priekšsēdētājs. Te ir viens bīstams moments. Ja mēs gribam kaut kādu struktūru veidot un paredzēt, ka tā dzīvos tikai no soda naudām, tad šāds dienests nebūs ieinteresēts, lai stāvoklis uzlabotos un lai soda nauda zustu.

A.Lembergs. Iekasēt visas soda naudas.

Priekšsēdētājs. Bet šis dienests būs ieinteresēts, lai būtu pārkāpumi un soda nauda. Tas diez vai ir pareizākais ceļš.

A.Lembergs. Otrs variants - Finansu ministrija. (Balsis zālē.)

Priekšsēdētājs. Biedri Blekte, lūdzu.

J.Blekte. Biedri Lemberg, ja jūs visu to precīzi nezināt, tad nevajag visas auditorijas priekšā stāstīt, kur tā nauda paliek. Republikas budžetā šī nauda neienāk. Te var apstiprināt biedrs no komitejas. Šī nauda nonāk komitejas speciālā kontā un uzkrājas tur. Ja jūs nobalsojāt par ekonomisko patstāvību, saimniekošanas principiem, tad ar 1.janvāri šī nauda nonāks vietējos budžetos.

Priekšsēdētājs. Tā kā no 1.janvāra mums jāsāk skaitīt, uz kā rēķina un no kā mēs maksāsim. Ja līdz šim varēja prasīt no augšas, tad tagad būs pašiem jāmeklē. To var izteikt tikai kā rekomendāciju, bet nolemt tādus dienestus radīt, vai tas ir reāli? Lūdzu, biedri Ziedoni.

I.Ziedonis. Ja nevar pieņemt nekādu lēmumu, tad rekomendācijas līmenī mums šādas lietas ir jādara.

Priekšsēdētājs. Tikai rekomendācija, tā ir ierakstīts lēmumā.

I.Ziedonis. Tad mēs rekomendējam izteikt zemes sardzi - vides sardzi. Tāpat kā ir mežu sardze, ūdens sardze un vārtu sardze, tā ir arī vides sardze. Un vietējās padomes iniciatīva izpaudīsies līdzekļu atrašanā.

Priekšsēdētājs. Pareizi. Ja liepājnieki ir atraduši līdzekļus, lai viņi pēc tam padalās pieredzē, kā tos atraduši. Domāju, ka ierakstīt lēmumā ļoti strikti visiem laikam nevar, tas jādara rekomendācijas veidā. Biedri Bān, jūs par šo pašu jautājumu?

E.Bāns. Man ir jautājums par Babītes ezeru. Savu vēlētāju vārdā es pirmajā dienā iesniedzu priekšlikumus. Biedre Klibiķe paziņoja, ka tie ir saņemti. Un tā es pacietīgi gaidīju līdz lēmuma pieņemšanas beigām, bet šī unikālā dabas aizsardzības objekta atspoguļojuma nav. Man ir lūgums tomēr šo unikālo dabas objektu, kas iet bojā, ietvert lēmumā.

Priekšsēdētājs. Nu, es nezinu, vai mēs pārskaitīsim visus ezerus.

L.Ozoliņš. Es gribu paskaidrot, ka Babītes ezers tagad strauji ies bojā, jo aizbērta ir vienīgā vieta, kur tam pienāca ūdens. Tas ir projektētāju, inženieru, celtnieku zināšanai. Tas ir noziegums, ka Babītes ezers pašreiz nemaz neattīrās. Un svins, kas tur ir sabērts, ir sevišķi kaitīgs.

Priekšsēdētājs. Domāju, ka tas jāizskata Dabas aizsardzības komitejai, nevis Augstākajai Padomei. Ja mēs ieslīgsim tādos sīkumos, tad mēs gribot negribot uzņemsimies administratīvas funkcijas. Ja katru ezeru sāksim ņemt uzskaitē, tad mēs sev uzkrausim par daudz. Teiksim, unikālus objektus - Rīgas jūras līci vai palieņu pļavas, tas jā. Tā, Leo Bērziņam ir kas sakāms.

L.Bērziņš. Par ieteikumu Tautas deputātu padomju izpildkomitejām izveidot ekoloģisko dienestu. Valdības un partijas CK 85.lēmumā pagājušā gada martā ierakstīts, ka izpildkomitejām vajag vadīt un koordinēt dabas aizsardzības pasākumus savā administratīvajā teritorijā. Kā tās strādās tādā gadījumā, ja neizveidos, teiksim, šādu dienestu? Tad ir tikai sesiju un izpildkomiteju lēmumi, bet darba šinī jautājumā nav. Es uzskatu, ka ieraksts ir pareizs un to vajag atstāt. Kā iedalīt līdzekļus, to vajag lemt un skatīties.

Priekšsēdētājs. Vajag rekomendēt, nevis izlemt to. Vajag būt reālistiem. Vai deputātiem nav iebildumu, ka komisija vēl pārstrādās, atradīs pieņemamu rekomendējošu formu, nevis strikti lemjošu? Ņemiet vērā, ka, pārejot uz pašfinansēšanos, visos rajonos nebūs vienāda situācija. Mums jābūt iespējām manevrēt. Liepāju šeit jau minēja. Nav teikts, ka Jelgavā būs tāpat. Kā es saprotu, vairākums piekrīt, ka 5.punkts paliek rekomendējošā formā.

I.Mucenieks. Un, visbeidzot, šeit uzstājās biedrs Djačkovs un izteica ļoti svarīgu domu jautājumā par Ventspili. Šeit ir sagatavots formulējums, varbūt tas jāatstrādā, to varētu pievienot ar to formulējumu, ko ieteica ventspilnieki - “Prasīt PSRS valdībai pieņemt lēmumu par Ventspils naftas un naftas produktu eksportuzņēmuma komplekso rekonstrukciju, uzdodot to veikt PSRS Transporta celtniecības ministrijas uzņēmumiem līdz 1993.gadam, atsevišķu objektu celtniecībā iesaistot ārzemju firmas. Paredzēt normatīvus valūtas atskaitījumus no gada peļņas par naftas produktu eksportu, kā arī republikas Ministru Padomes fondā.”

Priekšsēdētājs. Redziet, mēs pieņēmām Deklarāciju, izdarījām izmaiņas Konstitūcijā par to, ka mēs paši visu lemsim, bet atkal prasām. Mēs tagad nevaram prasīt, mums ir jāslēdz līgums ar PSRS Ministru Padomi. Izdarījām vienu, bet domas tomēr darbojas pa vecam. Neko nevajag prasīt, mums ir jāslēdz līgums, jāvienojas uz savstarpēja izdevīguma pamata. Tā kā te ir cits formulējums.

A.Lembergs. Man ir šāds priekšlikums: ņemot vērā Ventspils mezgla valūtas ienesīgumu valstij, ar 1990.gadu Ministru Padomei jāslēdz līgumu ar PSRS valdību. To šobrīd būtu jāsāk gatavot, protams, vietējo padomi neaizmirstot šajā darbā. Līgumā par Ventspils jūras transporta mezgla ekspluatāciju jāņem vērā trīs momenti - ekoloģija, ekonomika un drošība.

Priekšsēdētājs. Pilnīgi pareizi. Panākt šāda līguma noslēgšanu, bet nevis prasīt PSRS.

A.Lembergs. Prasīt nevajag, jāslēdz līgums. Un, otrkārt, par naftas bāzi - plaši jāiesaista ārzemju celtniecības firmas.

I.Mucenieks. Acīmredzot jāņem vērā biedra Djačkova un Ventspils priekšlikumi.

Priekšsēdētājs. Biedrs Salenieks vēl ko grib teikt.

J.Salenieks. Es vienkārši gribu teikt, ka, jo tālāk mēs ejam, jo dziļāk grimstam purvā. Lieta ir tāda, ka par Ventspili mēs jau vienu punktu pieņēmām, kur bija teikts par līguma slēgšanu ar PSRS Ministru Padomi. Visi aplaudēja: cik tas ir brīnišķīgi! Tagad aizgājām līdz 5.punktam un atkal sākam par Ventspili. Ja ir vēl kaut kas pieslīpējams, ja gribam par Ventspili vēl ko pateikt, tad tas jādara tajā pašā punktā. Citādi mēs sāksim malt visu no sākuma.

I.Mucenieks. Tiek likts priekšā papildināt šo punktu ar biedra Djačkova teikto.

Priekšsēdētājs. Biedram Zemrībo vārds.

G.Zemrībo. Biedri, man ir lūgums dot man divas minūtes izziņai un divas minūtes priekšlikumam. Mums gan Savienībā, gan republikā ir tāda tendence, ka krasi samazinās to ļaužu skaits, kas tiek notiesāti. Tomēr es gribētu jūs iepazīstināt ar tiesas statistiku jautājumos, kas attiecas uz tiem gadījumiem, kad tiek notiesāti vainīgie likumpārkāpumu izdarīšanā, kas saistīti ar ekoloģiju. 1979.gadā, t.i., pirms 10 gadiem, tika notiesāti 185, pirms 5 gadiem - 1984.gadā - 94, pagājušajā gadā - 27. Stāvoklis ekoloģijā krasi pasliktinās, cīņa arī nepastiprinās. Pie tam es gribu vēl pasvītrot, ka pagājušajā gadā tika notiesāti tikai pēc diviem pantiem, kas paredz kriminālatbildību par nelikumīgu zveju un par nelikumīgām medībām. Pārējie panti pagājušajā gadā netika piemēroti. Tādēļ man ir priekšlikums lēmumā paredzēt punktu, ar kuru uzdotu republikas tiesību aizstāvēšanas iestādēm pastiprināt cīņu pret likumpārkāpējiem ekoloģijas jomā.

Priekšsēdētājs. Domāju, ka tas ir pilnīgi pieņemami. Nav iebildumu? Nav.

G.Zemrībo. Otrs priekšlikums - papildināt lēmuma pēdējo punktu, ar kuru uzdot par pienākumu Augstākajai Padomei nākamajā 1990.gadā pārbaudīt, kā šis lēmums tiek pildīts.

No zāles. Tā vairs nebūs Augstākā Padome.

Priekšsēdētājs. Augstākajam valsts varas orgānam, teiksim.

No zāles. Tad būs cits sastāvs.

Priekšsēdētājs. Bet problēma paliek, ekoloģiskie jautājumi ir jālemj neatkarīgi no sastāva. Jālemj orgānam kā tādam, nevis personāli tiem, kas šodien šeit sēž. Par to ir runa. Biedri Ozoliņ, lūdzu.

L.Ozoliņš. Jautājums biedram Zemrībo. Vai ir iespējams tiesāt upju kuģniecības pārvaldi, kas ir nelikumīgi paņēmusi virs normas desmitiem reižu vairāk smilšu miljonu rubļu vērtībā?

Priekšsēdētājs. Domāju, ka jums ar biedru Zemrībo jātiekas un tad detalizēti jānoskaidro. Te skan priekšlikums - pieņemt kopumā. Vēl viens priekšlikums, lūdzu.

J.Janovskis. Cienījamie deputāti, es pilnīgi atbalstu biedra Zemrībo priekšlikumu par to, ka jāpastiprina cīņa pret ekoloģiskajiem pārkāpumiem. Bet pastiprināt var tikai tad, kad ir tiesības to darīt. Ja šodien mums par satiksmes noteikumu pārkāpumiem var sodīt uz vietas, tad par ekoloģisko pārkāpumu, ja automobilis neatbilst ekoloģiskajām prasībām, to izdarīt nevar. To var izdarīt tikai Tautas deputātu padomes administratīvo lietu komisija. Tāpēc es lieku priekšā šādu redakciju: “Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam nekavējoties pieņemt grozījumus Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā, piešķirot tiesības autotransporta ekoloģiskās kontroles dienestam un valsts autoinspekcijas amatpersonām sodīt transporta līdzekļu vadītājus un uzņēmumu vadītājus ar naudas sodu par ekoloģisko normu pārkāpšanu, negriežoties Tautas deputātu padomes izpildkomitejas administratīvajās komisijās. Noteikt, ka naudas sodu no transporta līdzekļu vadītājiem piedzen pārkāpuma izdarīšanas vietā.” Šodien to pielietot nedrīkst. Un neviens dienests nevar efektīvi strādāt. Tas neprasa nekādus kapitālieguldījumus.

Priekšsēdētājs. Vai šajā lēmumā, kur mēs nosakām vispārīgos principus, vajadzētu iekļaut detaļas. Tā ir mūsu slimība, ka mēs cenšamies vispārējā lēmumā iestarpināt arī detaļas.

I.Mucenieks. Tas jāparedz Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Priekšsēdētājs. Domāju, ka par to jūs varat griezties Prezidijā, iesniegums tiks izskatīts. Tas ir Prezidija kompetencē. Vai esat iesniedzis tādu priekšlikumu?

J.Janovskis. Es tagad to iesniedzu.

Priekšsēdētājs. Bet agrāk? Tātad iesniedziet to. Tas tiks izskatīts. Nevajag gaidīt sesiju, ja ir kāds jautājums.

Lūdzu, biedre Artmane.

A.V.Artmane. Godājamie biedri deputāti! Mēs sākām to likumu izstrādāt visos sīkumos, ideāli, kāds tas būtu vēlams. Starp citu, likums nav tā sagatavots mūsu izskatīšanai, lai mēs viņu varētu sīkumos izstrādāt. Mums vajag izstrādāt tikai lielos vilcienos. Ja būs tā, biedrs transporta ministrs teica, ka sodīs uz vietas, tad jau vajag kārtību noteikt, jo tad jau būs tā, ka vienu sodīs par to, otru - par citu, un būs ļoti liela netaisnība. Jo mums jau nav norādītas vietas, kur mēs drīkstam apstāties, kur mēs drīkstam savu mašīnu novietot. Es lūdzu pieņemt likumu tikai lielos vilcienos un sīkumus izstrādāt tad, kad visi priekšlikumi būs sagatavoti.

Priekšsēdētājs. Vēl jo vairāk tādēļ, ka biedrs Krūmiņš, Prezidija Juridiskās nodaļas vadītājs, apstiprina, ka tas ir Prezidija kompetencē. Kāpēc mēs šeit sesijā par to runājam, ja to var izdarīt Prezidijs? Vai vēl kāds vēlas izteikties? Biedrs Dubra.

M.Dubra. Mēs par visiem jautājumiem runājām, bet aizmirsām vienu lietu. Mums ir sabiedriskas organizācijas, kustības, kas dara daudz laba. Neviens vārds šeit nav teikts, vai mēs tās noraidām vai atbalstām. Ir klubi, biedrības, kustības, tur piedalās jaunatne. Neviens vārds šeit nav par to teikts.

Priekšsēdētājs. Ko jūs liekat priekšā?

M.Dubra. Vajag izmantot viņu darbu ekoloģiskās situācijas uzlabošanai.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Mūsu vispārīgās runāšanas laiks ir pagājis. Ja kādam deputātam ir priekšlikums, tad lūdzu to konkrēti noformulēt un iesniegt, nevis vispārīgi parunāt. Biedri Dubra, ja jums ir konkrēti noformulēts punkts vai apakšpunkts, dodiet to. Nevajag te mētāt idejas, lai mēs te vēl stundu vai pusstundu sēžam un debatējam. (Zālē rosība.)

Ir priekšlikums lēmumu pieņemt kopumā. Ar tām izmaiņām, par kurām šeit tika runāts un kuras komisija vēl mazliet noslīpētu. Kas par šo lēmumu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Vairākums. Kas ir pret? Nav. Kas atturas? Pieciem atturoties, lēmums ar labojumiem tiek pieņemts.

Biedri deputāti, ir priekšlikums kā nākamo izskatīt jautājumu par Augstākās Padomes Prezidija dekrētu apstiprināšanu. Vārds Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāram biedram Daudišam.

I.Daudišs (Rīgas 29.vēlēšanu apgabals).

Mums ir jāapstiprina divi Prezidija dekrēti un divi lēmumi. Šie dokumenti ir bijuši publicēti un jums ir izsniegti. Vai ir nepieciešams tos komentēt? (No zāles: Nav.) Ja ir kādi jautājumi, var tos uzdot.

Priekšsēdētājs. Nav jautājumu. Vai biedram Saleniekam ir jautājums? Nav.

Balsosim likuma projektu par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēta apstiprināšanu “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Kas par šā likuma pieņemšanu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Likums pieņemts.

Balsosim likuma projektu par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēta apstiprināšanu “Par kooperatīvu aplikšanu ar nodokļiem”.

Biedram Saleniekam ir jautājums.

J.Salenieks. Man šajā sakarā ir divi precizējumi. Dekrēta 1.punktā ir runa par to, ka tiek aplikti ar šo nodokli visi, izņemot kolhozus un zemnieku saimniecības. Te rodas neloģiskums. Ko darīt, ja trīs zemnieki ir apvienojušies kooperatīvā un ražo lauksaimniecisko produkciju? Tātad viņi momentā apliekami ar nodokli. Es lieku priekšā, - ka tas teksts, kas ir iekavās, jāizsaka šādā redakcijā: “izņemot kolhozus, zemnieku saimniecības un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas pārstrādes kooperatīvus”. Te ir strikti nodalīts. Neviens cits nevar uzsēsties viņam uz kakla. Citādi nebūs vienlīdzības zemnieku saimniecībām.

Priekšsēdētājs. Ko par to saka biedrs Krūmiņš? Var piekrist? Paļausimies uz Ministru Padomes priekšsēdētāju, ka var piekrist.

J.Salenieks. Un otrs precizējums. Šajā dekrētā 2.punkta trešajā apakšpunktā ir runa par to, ka ienākuma nodokļi 40 procentu apmērā tiek ieturēti no kooperatīviem. Bet 3. un 4.punktā iet runa par starpnieku kooperatīviem, kas pārdod ārpus republikas. 4.punktā nezin kāpēc šis vārds “starpnieku” nav minēts. Un līdz ar to rodas neskaidrība. Ja ir nepieciešams, es varu to izlasīt un komentēt, lai tas būtu saprotamāks. Šeit ir runa par realizāciju ārpus republikas, ja izveduma apjoms pārsniedz ieveduma apjomu. Te nav runa par ražošanu, te ir runa tikai par starpniekiem, kuriem noteikta maksimālā summa, es vismaz tā saprotu, ka likumdevēji tā domājuši. Un šajā sakarībā es lieku priekšā, ka šī punkta sākums ir izsakāms šādi: “40 procenti ienākumu, kas gūti no starpnieka darbības, realizējot kooperatīvu un pilsoņu, kas veic individuālo darbu, ražoto produkciju ārpus Latvijas PSR robežām” un tālāk pēc teksta.

J.Blekte. Es negribētu piekrist otram priekšlikumam.

Priekšsēdētājs. Biedrs Blekte saka, ka pirmajam var piekrist, bet otrajam nevar piekrist.

J.Salenieks. Tad starpniecības jautājums ir apspriežams. Jo ražotājs, viens kooperatīvs, nevar, realizējot produkciju, nodrošināt, lai no citas republikas tādu pašu apjomu tas dabūtu atpakaļ. Pēc likuma burta te ir runa par starpniecības operāciju. Tas pats, ko mēs sakām par apmaiņas tirdzniecību.

Priekšsēdētājs. Mēs jau nesakām, lai tas nemaksā. Lai maksā attiecīgu nodokli un darbojas, neiet runa par aizliegšanu, tikai te ir cita nodokļu likme.

J.Blekte. Ja arī tas pats ražo un realizē un ja realizācijas apjoms pārsniedz to, ko viņš iepērk, tas arī apliekams ar 40 procentu nodokli. Tas var arī nebūt starpnieks.

J.Salenieks. Bet tur taču nav loģikas. Kad vienlaicīgi tam ir produkcijas ražošana un iepirkšanas operācijas ārpus republikas robežām. Produkcijas ražotājs realizē vispirms produkciju, un pēc tam viņam prasa, lai viņš iepērk kaut kādus apjomus. Viņš nekad nenodarbosies ar iepirkšanu. Te ir sajauktas divas funkcijas - tirdzniecības funkcija un ražošanas funkcija. Mēs nevienam rūpniecības uzņēmumam kā tādam neprasām, ja tas realizē produkciju ārpus mūsu republikas, lai tas produkciju iepirktu ārpus republikas.

J.Blekte. Nav runa par rūpnīcām. Viņš nopirka tirgū, teiksim, sporta kreklus, kaut kur Azerbaidžānā vai citur, uzzīmēs futbolbumbu vai mērkaķīti un pārdos par citu cenu aiz Urāliem.

Priekšsēdētājs. Biedri Saleniek, mēs jūs uzklausījām, nevajag mēģināt uzspiest savu viedokli. Šis jautājums tika debatēts arī Augstākās Padomes Prezidijā, šo jautājumu uzņem sāpīgi, bet tomēr mēs arī Prezidijā nācām pie tāda slēdziena, ka šie starpnieki tomēr pelna kolosālu naudu, paši neko neražojot. Lūdzu, biedre Rukmane.

M.Rukmane. Varbūt speciālisti var atbildēt. Šeit saņemti priekšlikumi pazemināt nodokli arī tiem kooperatīviem, kuri projektē un ceļ lauksaimniecības objektus. Vai tas tika ņemts vērā?

Priekšsēdētājs. Kas uz to var atbildēt?

P.Strautmanis. Tā kā mums, deputātiem, šī lēmuma nav un neviens to no galvas neatceras, varbūt šodien to neapstiprināt, nodot atpakaļ Prezidijam, lai kopīgi ar juristiem izskata. Nākošajā sesijā to apstiprināt.

Priekšsēdētājs. Prezidijā mēs to izskatījām, bet kāpēc tas nav iesniegts, es nezinu.

A.Krūmiņš. Dekrēta projekts par kooperatīvu aplikšanu ar nodokļiem tika divreiz izskatīts Augstākās Padomes Prezidija sēdē. Pirmoreiz Augstākās Padomes Prezidijs nolēma to nodot atpakaļ republikas Ministru Padomei pārstrādāšanai. Tas tika publicēts republikas presē apspriešanai un plaši apspriests. Priekšlikumi tika apkopoti Ministru Padomē. Pēc tam otrreiz Prezidija sēdē tika izskatīts šis jautājums. Ziņoja biedrs Čepānis. Tā kā šos jautājumus gatavoja valdība, es domāju, ka varbūt vajadzētu lūgt, lai biedrs Čepānis vai arī biedrs Prozors no Ministru Padomes atbild par šiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs. Vai ir kādi jautājumi? Vai biedrs Blekte par projektēšanas kooperatīviem var kaut ko pateikt?

J.Blekte. Ja projektēšanas kooperatīvi noslēdz līgumu ar zemnieku saimniecībām par projektēšanu par valsts izcenojumu, es uzsveru - par valsts izcenojumiem, tie tiks aplikti ar nodokļiem 5-10 procentu apmērā. Izpildkomitejām, starp citu, ir tiesības tos atsevišķos gadījumos atbrīvot, atkarībā no to darbības.

Priekšsēdētājs. Tas ir katras vietējās izpildkomitejas kompetencē.

J.Blekte. Svarīgi ir, lai tie strādātu par valsts izcenojumu.

Priekšsēdētājs. Vai ir vēl kādi jautājumi? Pietiek. Apstiprināsim? Kas par to, lai dekrētu apstiprinātu, lūdzu pacelt kartītes. Vairākums. Kas pret? Četri pret, to skaitā biedrs Salenieks. Kas atturas? Pieci. Ar balsu vairākumu likums tiek pieņemts.

Balsosim lēmuma projektu par biedra Garalda Urvanceva atbrīvošanu no Latvijas PSR Valsts rūpniecības komitejas priekšsēdētāja pienākumiem. Vai jautājums ir skaidrs? (No zāles. Kāds iemesls?) Biedrs Urvancevs ievēlēts par vadītāju Savienības apvienībai, kas saistīta ar autoelektroaparātu ražošanas nozari. Viņš pāriet uz darbu Maskavā. Ja mēs neļausim viņam aiziet, tad jārīko jaunas vēlēšanas. Bet vēlētāju griba mums ir jārespektē un biedrs Urvancevs jāatbrīvo. Nav iebildumu? (Nav!) Kas par šā lēmuma pieņemšanu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais. Lēmuma projekts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu apstiprināšanu, ar kuriem izdarītas izmaiņas Latvijas PSR Augstākās Tiesas sastāvā. Vai ir jautājumi? Nav. Kas par šā lēmuma pieņemšanu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Lēmums pieņemts.

Pēc reglamenta, ko mēs esam apstiprinājuši, darbs būtu jābeidz. Vai ir vērts kaut ko pārcelt uz rītdienu vai pirmdienu? Mums vēl palicis kaut kas neizskatīts. Tā mums vēl ir jāizskata izmaiņas dažu Latvijas PSR Augstākās Padomes komisiju sastāvā, kā arī Valsts celtniecības komitejas un Valsts materiāli tehniskās apgādes komitejas informācija par veikto darbu. Vai tagad skaitīsim vai atliksim uz nākošo sesiju? Dot iespēju laboties šīm organizācijām? Bet tad ir jābalso. Nē? Nē.

Mums vēl jāizskata jautājums par izmaiņām dažās pastāvīgajās komisijās. Iesniegts priekšlikums ievēlēt deputātu Anatoliju Jakutinu par Latvijas PSR Augstākās Padomes Tautas patēriņa preču komisijas priekšsēdētāju, atbrīvojot viņu no šīs komisijas locekļa pienākumiem.

Sakarā ar to, ka deputāts Imants Daudišs ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru, ierosināts atbrīvot viņu no Latvijas PSR Augstākās Padomes Starpnacionālo attiecību jautājumu komisijas priekšsēdētāja pienākumiem. Par minētās komisijas priekšsēdētāju ierosināts ievēlēt deputātu Valerijanu Brokānu, atbrīvojot viņu no Latvijas PSR Augstākās Padomes Likumdošanas ierosinājumu komisijas locekļa pienākumiem.

Deputāts Jānis Ambainis ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija locekli, tādēļ ir priekšlikums atbrīvot viņu no Augstākās Padomes Rūpniecības, transporta un sakaru komisijas locekļa pienākumiem.

Šos priekšlikumus atbalsta Vecāko padome. Vai ir kādas piezīmes? Vai kāds vēlas izteikties? Nē.

Balsosim. Kas par to, lai pieņemtu lēmumu par izmaiņām dažu Latvijas PSR Augstākās Padomes pastāvīgo komisiju sastāvā, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Lēmums pieņemts.

Vēl palicis jautājums - atbildes uz deputātu pieprasījumiem. Tādu ir daudz. Lūdzu, biedri Lancer.

J.Lancers. Tātad informācija, par ko es sāku runāt jau savā galavārdā. Pārbaudot iepriekšējā Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā deputātu iesniegtajā pieprasījumā minēto jautājumu par Baltijas jūras krasta zonas piesārņošanu, kas cilvēkiem un dabai nodarījusi ievērojamu zaudējumu, Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komitejas starpresoru komisija noteikusi vainīgos un nodarīto zaudējumu apjomus. Pārbaudes rezultātā konstatēts, ka Papes poligona teritorijā 1988.gada pavasarī tika uzspridzinātas 440 fosfora aviācijas bumbas, rupji pārkāpjot instrukcijas par dūmu bumbu uzbūvi un īpatnībām un 17.panta prasības par to sadedzināšanu vai izkausēšanu. Tādēļ tika izpostīts mežs kāpu zonā, iznīcināta zemsedze 4,1 hektāra platībā, kā arī ar ķīmiskām vielām piesārņota zeme. Ugunsgrēkos iznīcināti un bojāti vairāk nekā 10 hektāri meža platību. Kopējie zaudējumi aprēķināti vairāk nekā 37 tūkstoši rubļu apmērā. Kā jūs dzirdējāt deputāta Vītola ziņojumā, tas turpinās, šodien tikai citādā aspektā. Tika apmēram 60 hektāri meža izpostīti. Šo pārkāpumu rezultātā fosforu saturošās pirotehnisko līdzekļu atliekas nokļuva jūrā un ar viļņiem tika izskalotas krastā. 14 cilvēki, uzskatot fosfora gabaliņus par dzintaru, guvuši ķīmiskos apdegumus. Ar šādu rīcību Baltijas flotes gaisa karaspēka daļa Papes poligonā pārkāpusi Baltijas jūras aizsargjoslas režīmu, kas noteikts ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1987.gada 10.aprīļa lēmumu Nr.107 “Īpaši aizsargājamie dabas objekti Latvijas PSR teritorijā”, kā arī ornitoloģijas lieguma robežu, kas noteikta ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1977.gada 15.aprīļa lēmumu Nr.241. 1988.gada 29.septembrī Latvijas PSR Valsts dabas aizsardzības komiteja materiālus nosūtīja Baltijas flotes prokuratūrai, kas, noskaidrojot apstākļus, konstatēja, ka 1988.gada februārī un martā gaisa karaspēka daļas Nr.09956 komandieris majors Kaštanovs, kam bija uzdota aviācijas bumbu likvidēšana, devis pavēli spridzināšanu veikt spridzinātāju grupai majora Parfoņenko un kapteiņa Abrosimova vadībā. 1989.gada 7.februārī pret viņiem tika ierosināta krimināllieta. Veicot šīs lietas izmeklēšanu, bija nepieciešams speciāls ekologu slēdziens. Tādēļ tika nodibināta PSRS un Latvijas PSR Dabas aizsardzības komitejas speciālistu ekspertu komisija. Komisija apstiprināja, ka Papes poligona teritorijā laikā no 1976. līdz 1988.gadam Baltijas flotes gaisa karaspēka daļas regulāri spridzināja munīciju, pārkāpjot dabas aizsardzības likumdošanu. 1989.gada 5.jūnijā šo jautājumu izskatīja sanāksmē pie mana kolēģa biedra Misurkina. Tika ierosināts Baltijas flotei 1989. - 1990.gadā sakārtot un rekultivēt Papes poligona teritoriju, kā arī kopīgi ar Latvijas Dabas aizsardzības komiteju un Liepājas rajona izpildkomiteju līdz 1989.gada 5.augustam sagatavot priekšlikumus par poligona pārcelšanu citā vietā. Ministru Padome 1989.gada 23.jūnijā nosūtījusi Baltijas flotes prokuratūrai vēstuli ar lūgumu paātrināt lietas izskatīšanu. Lietas izmeklēšanas pabeigšanas termiņš tika vairākas reizes pārcelts. Šoreiz ir minēts 7.augusts. Liepājas, Ventspils, Talsu un Tukuma rajonu izpildkomitejām, Liepājas un Ventspils pilsētu izpildkomitejām uzdots regulāri apsekot piekrasti iedzīvotāju atpūtas vietās. Ja nepieciešams, izlikt tajās brīdinājuma uzrakstus un informēt iedzīvotājus vietējā presē un pa radio. 1989.gada 30.jūnijā Liepājas rajona Tautas deputātu padomes sesijā deputāti tika informēti par izmeklēšanas gaitu, kā arī pašreizējo situāciju Baltijas jūras piekrastē. Pēdējie fosfora izskalojumi Papes poligona teritorijā konstatēti šā gada 26.un 27.jūnijā, tātad ne visai sen.

Sesijā tika pieņemts lēmums ar prasību, lai Latvijas PSR Ministru Padome PSRS Aizsardzības ministrijā ierosinātu jautājumu par Papes poligona slēgšanu. 1989.gada 12.jūlijā jautājums par pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu Baltijas jūras piekrastes piesārņošanu ar ķīmiskām vielām, tiktu izskatīts Ministru Padomes Prezidija sēdē. Prezidijs nolēma atbalstīt Liepājas rajona Tautas deputātu padomes lēmumu un griezties PSRS Aizsardzības ministrijā ar jautājumu par Papes poligona slēgšanu.

Tas arī principā ir viss. Tātad poligons ir noteikti jāslēdz, jo tas absolūti netiek izmantots.

Priekšsēdētājs. Vai ir jautājumi?

S.Mickus. Man ir lūgums biedram Lanceram. Uz manu pieprasījumu jūs teicāt, ka sastādīta speciāla komisija, un uzskatāt, ka šī komisija diez vai ir nepieciešama. Bet es jums gribētu teikt, ka tās nav nekādas emocijas, tā ir dzīves nepieciešamība, jo, kamēr radons pie mums glabājas, ir pagājuši 25 gadi. Tad mums nebija Daugavas HES ar ūdenskrātuvi, no kuras tiek ņemts dzeramais ūdens Rīgai. Un pirmā komisija strādāja ziemas apstākļos, kad bija sniegs, un gruntsūdeņu līmenis netika izpētīts. Domāju, ka to būtu nepieciešams izdarīt, jo Baldonē ceļas gruntsūdens. Jāzina, vai šīs radioaktīvās vielas neies gruntsūdeņos. Tad ne tikai mēs Baldonē būsim saindēti, bet arī Rīgas iedzīvotāji, kuriem tiek dzeramais ūdens.

Priekšsēdētājs. Bet mēs par Baldoni pašreiz nerunājam. Mēs runājam par citu iesniegumu.

J.Bojārs. Vai tika izvirzīts jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu cietušajiem? Tas ir mans un biedra Cīruļa jautājums.

J.Lancers. Bez šaubām, arī zaudējumu atlīdzināšana. Ja ir ierosināta krimināllieta, tad tā tiks izskatīta visos aspektos.

Priekšsēdētājs. Lai būtu skaidrība, es nolasīšu par biedra Lancera ziņojumu sagatavoto lēmuma projektu.

“Latvijas PSR Augstākā Padome nolemj:

1. Pieņemt zināšanai Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka biedra J.Lancera ziņojumu par to, ka republikas valdība ar PSRS Ministru Padomes starpniecību griezusies PSRS Aizsardzības ministrijā ar lūgumu veikt pasākumus, lai novērstu to, ka Baltijas flotes gaisa karaspēka daļas pārkāpj no apbruņojuma noņemtās munīcijas iznīcināšanas noteikumus, kā arī lai Baltijas flotes kara prokuratūra ātrāk pabeigtu izmeklēšanu krimināllietā pret karaspēka daļām, kas vainīgas šajos pārkāpumos.

2. Lūgt Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu ģenerālpulkvedi Georgiju Kuzņecovu, PSRS Jūras kara flotes aviācijas pavēlnieku, izskatīt šo jautājumu dienesta kārtībā, saukt pie atbildības amatpersonas, kas sankcionējušas munīcijas iznīcināšanas darbu norisi Papes poligonā, un veicināt bīstamo seku drīzāku likvidāciju, kā arī atrisināt jautājumu par poligona pārdislokāciju.”

Tātad šie jautājumi netiek noņemti, tie tiek risināti tālāk. Tas ir projekts. Jūs piekrītat?

J.Bojārs. Vajag papildināt ar vārdiem “kompensēt cietušajiem”. Un viss būs kārtībā.

Priekšsēdētājs. Pilnīgi piekrītu.

No zāles. 1.punktā nevis “griezties ar lūgumu”, bet “ar prasību”.

Priekšsēdētājs. Ir jau griezušies, tas ir jau izdarīts. Tas bija lūguma formā. Tas bija pirms suverenitātes deklarācijas pieņemšanas, biedri Bresi.

G.Zemrībo. Kam mēs adresējam jautājumu par izmeklēšanu?

Priekšsēdētājs. Baltijas kara flotes prokuratūrai, lai ātrāk pabeigtu izmeklēšanu.

G.Zemrībo. Tātad Ministru Padome ir griezusies. Neraugoties uz to, lietas izmeklēšana nav pabeigta. Tā kā mēs esam Augstākā Padome, man ir priekšlikums par šādu lietas izskatīšanu paziņot PSRS ģenerālprokuroram, viņam ir pakļauta arī kara prokuratūra. Darīsim zināmu, ka lietas izmeklēšana nav pabeigta, un lūgsim veikt nepieciešamos pasākumus.

Priekšsēdētājs. Pareizi, nav iebildumu. (Runā no zāles.) Par griešanos pie ģenerālprokurora, domāju, var pieņemt. Lūdzu. (No zāles runā V.Klibiķe.)

Šobrīd realitāte ir tāda, ka pilnīgi bez poligoniem mēs iztikt nevaram. Jautājums ir tāds, vai tiem jābūt tik nesamērīgi lieliem. Un vai tie vajadzīgi šajā konkrētajā vietā, kur, teiksim, ir laba zeme. Varbūt tos tiešām var pārcelt citā vietā, kur tie netraucē. Kad mēs pilnīgi likvidēsim bruņojumu, tad varēsim no tiem atteikties. Būsim tomēr reālisti. Kaut kur jau poligonam ir jāatrodas. Varbūt piedāvāsim, lai tas būtu Lietuvas teritorija? Nē? Neprasīsim, lai tas ir tieši pie mums. (Zālē rosība.) Dažādi ceļi var būt.

Kā ar to papildinājumu, ko ieteica biedrs Zemrībo, var pieņemt? Jā. Balsosim. Kas par to, lai pieņemtu Augstākās Padomes lēmumu par deputātu grupas pieprasījumu par pasākumiem, kas tiek veikti, lai nepieļautu Baltijas jūras piekrastes piesārņošanu, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Lūdzu nolaist. Kas pret? Nav. Kas atturas? Nav. Lēmums tiek pieņemts.

Nākošais jautājums, biedri Lancer.

J.Lancers. Jā, par Tereškovas ielas māju.

Priekšsēdētājs. Nē. Deputātu G.Asara, A.Dambja, A.Čurišķa un R.Ščupanovska pieprasījums par kompleksās mērķprogrammas “Dzīvoklis-90” neapmierinošo izpildi Rīgā.

J.Lancers. Jā, man ir vesela virkne pieprasījumu. Par “Dzīvokli-90”. Bez šaubām, man ir savākta informācija, kura aizņemtu apmēram pusstundu. Bet es saprotu, ka mēs visi esam noguruši.

Priekšsēdētājs. Ja no 30 minūtēm noņemam nost nulli, paliek 3 minūtes.

J.Lancers. Tātad es 3 minūšu laikā pacentīšos paskaidrot. Lai gan principā bija runa par Rīgu, es tomēr gribētu runāt par šo jautājumu nedaudz plašāk, iekļaujot te arī Rīgu. Mēs ļoti rūpīgi izanalizējām apakšprogrammas “Dzīvoklis-90” izpildes gaitu. Bija paredzēts, ka šajā piecgadē republikā kopumā ir jāuzbūvē 5,9 miljoni kvadrātmetru jeb 100 tūkstoš dzīvokļu. Spriežot pēc tā, kā šobrīd noris celtniecība, mēs esam pārliecināti, ka šis skaitlis tiks pārsniegts. Mēs uzbūvēsim dzīvokļus 6,3 - 6,5 miljonu kvadrātmetru kopplatībā. Šodien ir simtprocentīga pārliecība, ka laukos šis jautājums būs pilnīgi atrisināts. Tātad programma “Dzīvoklis-90” laukos būs atrisināts. Citās pilsētās, rajonu un republikas pakļautības pilsētās ir dažādas grūtības. Ir skaidrs, ka veselā rindā pilsētu šī programma netiks izpildīta dažādu iemeslu dēļ. Konkrēti tiks uzdots jautājums par Rīgu. Jā, vēl viens aspekts. Šo programmu sastādīja ar tādu aprēķinu, lai tie, kas atradās rindā līdz 1981.gada 1.janvārim Rīgā, līdz 1987.gada 1.janvārim saņemtu dzīvokļus, jo 60 procenti ir jānovirza šo rindu dzēšanai. Bet tad, kad sākās šo jaunbūvēto dzīvokļu sadale, tad šeit šie 60 procenti praktiski nekur netika ievēroti. Dažādos rajonos un dažādās pilsētās dažādi - no 20 līdz maksimums 50 procentiem. Pagājušajā gadā Rīgā kopumā rindas dzēšanai no uzbūvētajiem dzīvokļiem ir piešķirti 38 procenti, bet par pilsētas izpildkomitejai uzbūvētiem un pilsētas izpildkomitejas rindas dzēšanai - tikai 19 procenti. Pārējie dzīvokļi tika novirzīti dažādām citām vajadzībām, kā dzīvokļu atbrīvošanai tur, kur vajadzētu veikt jaunu celtniecību, visādām atvieglotām rindām utt. Ja mēs šobrīd izanalizējam tos apjomus, kas ir Rīgai palikuši, tad tas ir nedaudz vairāk par 2000 dzīvokļiem. Tie ir jāiedod, lai nodrošinātu cilvēkus, kas ir rindā uz 1978.gada 1.janvāri. tas ir tad, ja Rīgas pilsētas izpildkomiteja atradīs iespēju ne 60 procentus, bet 50 procentus no jaunuzbūvētajiem dzīvokļiem piešķirt šiem rindā stāvošajiem. Tādā gadījumā šī rinda uz 1991.gada 1.janvāri būs dzēsta. Jāsaka, ka tie apjomi, ko Rīgas pilsētas izpildkomiteja plāno Celtniecības komitejai, ir lielāki nekā paredzēti programmā “Dzīvoklis-90”, kas apstiprināta ar Centrālās Komitejas un Ministru Padomes lēmumu. Izpildkomiteja pieņēma savu lēmumu, kur paredzēja lielākus apjomus. Bez šaubām, pilsētas izpildkomiteja droši vien pa labi un kreisi šos dzīvokļus nedalīja, acīmredzot bija nepieciešamība šos dzīvokļus novirzīt citā virzienā. Bet lai mēs tomēr būtu konsekventi un savus lēmumus pildītu, tad Rīgas pilsētas izpildkomitejai būtu jārekomendē paskatīties, kā atlikušajā laikā, pusotra gada laikā, uzbūvēt dzīvokļus, lai novirzītu tos rindas dzēšanai un 1991.gada 1.janvārī varētu atskaitīties par to, kā šis jautājums ir atrisināts. Tagad par dzīvokļu celtniecību. Par pagājušā gada plānu neizpildīšanu Celtniecības komitejas darbinieki jau tika sodīti. Gada rezultāti tika izskatīti Ministru Padomes sēdē. Es neatkārtošos. Šogad stāvoklis ir ļoti saspringts. Deputātiem zināšanai - Ministru Padome noteica Valsts celtniecības komitejai valsts pasūtījumu Rīgas pilsētai 260 tūkstošu kvadrātmetru dzīvokļu celtniecībai. Mūsu darba kolektīvi, balstoties uz likumu par darba kolektīvu, izskatīja savas iespējas un pieņēma 217 tūkstoš kvadrātmetru. 43 tūkstošus kvadrātmetru kategoriski atteicās pieņemt, vadoties no darbaspēka resursiem un citiem apsvērumiem. Lai gan komandēšanas metodes ir beigušās, es tomēr pamēģināju, ko tas nozīmē - šajā situācijā darboties ar komandējošām metodēm. Uzrakstīju pavēli, ar kuru centos ar varu piespiest darba kolektīvu. Bez šaubām, viņi šo pavēli noprotestēja, un man bija šī pavēle jāatceļ. Bet mēs neapstājāmies, meklējām citus ceļus. Burtiski pirms divām nedēļām parakstījām ar izpildkomiteju atsevišķu protokolu par to, ka mēs kopā ar izpildkomiteju, ar tās aktīvu atbalstu mēģināsim risināt jautājumu par 240 tūkstošu kvadrātmetru dzīvojamās platības uzbūvēšanu. Un šajā sakarībā gribu teikt, bez šaubām, mēs visi atbalstām Ministru Padomes 46.lēmumu par migrācijas pārtraukšanu. Šeit vispār nevar būt divu domu, tas ir jāievēro. Es vienkārši gribu darīt deputātiem zināmu, ka šis lēmums mūsu nozarē ievērš papildu spriegumu, jo pirmajā pusgadā mēs esam jau pazaudējuši 1000 cilvēku, tajā skaitā Rīgā vairāk nekā 600. Cilvēki aiziet uz kooperatīviem, daži no tiem, kas dzīvoja kopmītnēs, aizbrauca vispār projām no Rīgas. Diemžēl Rīgas iedzīvotāji pie mums nenāk strādāt, kaut gan darba algas mums nav no mazajām, tās ir pietiekami lielas. Mēs strādājam pēc otrā saimniekošanas modeļa. Jau esam pārgājuši uz nomas kolektīviem. Mums abi ēku celtniecības kombināti ir nomas kolektīvi, tur tiek pielietoti kooperācijas likumi. Bet vienalga cilvēkus piesaistīt darbā mēs nevaram. Tādēļ ir lūgums visām Tautas deputātu padomēm kopā ar mums risināt darbaspēka jautājumu. Lai kādi arī lēmumi tiks pieņemti, ja mēs neatrisināsim jautājumu, ka cilvēki nāks pie mums strādāt, mēs dzīvokļus neuzcelsim, vai būs Lancers vai Ivanovs, vai Liepiņš, vai kāds cits šinī amatā. Bez cilvēkiem, bez darbaspēka mēs šo uzdevumu neatrisināsim. Tas ir īsumā trijās minūtēs.

Priekšsēdētājs. Bija vairāk par trim minūtēm. Šeit ir sagatavots lēmuma projekts. Pirmais punkts ir standarta - “Pieņemt zināšanai...” Domāju, ka Augstākajai Padomei vajadzētu izteikt neapmierinātību ar dzīvokļu celtniecības gaitu republikā. Nu, mēs konstatējām faktu, ka pagājušajā gadā nav izpildīts plāns. Šogad atkal taisāmies neizpildīt. Vienkārši pieņemt zināšanai, es domāju, nevar, vajadzētu šo pirmo punktu mazliet citādi formulēt - ka Augstākā Padome izsaka neapmierinātību ar dzīvokļu celtniecības gaitu un sadali republikā. Tādā redakcijā vajadzētu, tad viss nostāsies savās vietās. Otrs punkts. “Vērst Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas un Latvijas PSR Valsts celtniecības komitejas vadības uzmanību uz vajadzīgās kontroles un saskaņotības trūkumu, praktiski risinot jautājumus, kas saistīti ar programmas “Dzīvoklis-90” izpildi Rīgā.” Trešais punkts: “Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam 1989.gada trešajā ceturksnī noklausīties Latvijas Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieka, Latvijas PSR Valsts celtniecības lietu komitejas priekšsēdētāja Jāņa Lancera pārskatu par programmas “Dzīvoklis-2000” un apakšprogrammas “Dzīvoklis-90” izpildes gaitu republikā.” Vai varam mēs šodien tā vienkārši klausīties un pieņemt zināšanai? Augstākajai Padomei jāizsaka satraukums par to, ka nerisinās šie jautājumi. Vienkārši pieņemt zināšanai ir par maz. Piekrītat? Jā. Deputātam Asarim ir kaut kas piebilstams.

G.Asaris. Man ir tāds jautājums biedram Lanceram. Es, protams, neatbilstu par dzīvokļu sadali, bet mani interesē, kā Valsts celtniecības komiteja vērtē vispār šos direktīvos, noteiktos skaitļus dzīvokļu celtniecības programmā “Dzīvoklis-90”, “Dzīvoklis-2000”. Vai tie tomēr nav voluntāri, nesabalansēti ar mūsu reālām iespējām un vai tie nav jāpārskata?

J.Lancers. Viennozīmīgi - ir jāpārskata. Un, ja šodien tiks pieņemts lēmums, ka man septembrī Prezidijā jāsniedz ziņojums, tad tur es plašāk izklāstīšu savu viedokli šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs. Pareizi, vajag uzklausīt biedru Lanceru, viņš ir tam sagatavojies. tas ir labi. Biedri Cīruli, lūdzu.

A.Cīrulis. Saprotu, ka nevar tūdaļ šajā sesijā izskatīt šo jautājumu, bet man liekas, ka būtu lietderīgi rudenī vai pat krietni ātrāk, kad būs vēlreiz atgriešanās pie šī jautājuma, tomēr zinātniski dziļi un pamatoti izskatīt arī jautājumu par dzīvokļu sadali. Par dzīvokļu sadali visbiežāk ir neskaidrības, klīst pat dažādas tenkas un pārspīlējumi, un tas ir tādēļ, ka gluži vienkārši nav skaidrības. Piemēram, par to, cik dzīvokļu saņem karavīri, virsnieki, mums ir visdažādākie dati. Mums vajadzīgi objektīvi dati, lai Augstākā Padome varētu tos objektīvi novērtēt.

Priekšsēdētājs. Domāju, ka Augstākās padomes Prezidijam, noklausoties biedra Lancera ziņojumu, jāvadās no konkrētās situācijas un konkrēti jārīkojas. Piekrītat? Jā. Pirmais punkts tomēr jāmaina, un tad var to pieņemt. Balsosim. Kas par to, lai pieņemtu lēmumu par deputātu grupas pieprasījumu par kompleksās mērķprogrammas “Dzīvoklis-90” neapmierinošo izpildi Rīgā, lūdzu pacelt balsošanas kartītes. Vairākums. Kas pret? Nav. kas atturas? Pieci. Lēmums tiek pieņemts, pieciem atturoties.

Tālāk, biedri deputāti, mums vēl divi deputātu pieprasījumi no pagājušās sesijas - sakarā ar notikumiem Rīgā, Tereškovas ielā 25 un sakarā ar streikiem dažās rūpnīcās un organizācijās. No prokuratūras vajadzēja runāt prokurora vietas izpildītājam biedram Daukšim, bet viņš vakar vakarā saslimis, un nav kam ziņot. Atlikt uz nākošo sesiju? (Zālē - jā.) Jo biedru Lanceru vienu uzklausīt nav jēgas, tā ir tikai viena lietas puse. Atliksim? (Jā.) Varbūt vēl par “Radonu”.

J.Lancers. Mēs Ministru Padomē droši vien ar jums kopā uzmanīgi izskatīsim vēlreiz jautājumu par “Radonu”. Tikko Ministru Padomes Prezidijā pieņēmām lēmumu. Tur visi jautājumi tika izskatīti kopā ar zinātniekiem un komisiju.

Priekšsēdētājs. Biedri deputāti! Paliek neizskatīti trīspadsmit deputātu pieprasījumi. Tos atstāsim līdz nākošajai reizei. Var arī rakstiski atbildēt. Lai Prezidijs izlemj, kuru pieprasījumu izskatīt, bet kam atbildēt.

Biedram Paulam ir kāds jautājums.

Man arī viens jautājums, kas vakar palika gaisā karājoties. Tas mums ir jānorunā.

R.Pauls. (Lasa.) “Tautas deputātam...” (tas ir domāts man). “Ļoti lūdzu minēt pierādījumus tam, ka esmu paziņojis pirmajā Tautas deputātu kongresā par kaujas vienību esamību Baltijā. Pretējā gadījumā pieprasu nekavējoties sesijā publiski atvainoties. Tautas deputāts Viktors Alksnis.”

PSRS Tautas deputātu kongresā deputāts Viktors Alksnis apgalvojis, ka Latvijas teritorijā ir nodibinātas un darbojas kaut kādas kaujas vienības. Tāds bija jautājums. Tālāk es atbildēšu paša Viktora Alkšņa vārdiem, kuri bija iespiesti laikrakstā “Za Rodinu” 4.jūnijā tieši kongresa laikā, kad šis laikraksts parādījās mūsu delegācijā. “Man ir zināms, ka šādas vienības tiek veidotas. Šai ziņā ir neapgāžami pierādījumi, turklāt tie nemitīgi papildinās ar jauniem datiem.”

Biedri apakšpulkvedi, es neprasu jūsu atvainošanos.

Priekšsēdētājs. Jums ir iespējas tikties ne vienu vien reizi. Domāju, ka tādi jautājumi deputātiem jākārto savā starpā bez Latvijas PSR Augstākās Padomes starpniecības. Tātad pārējos jautājumus mēs atstājam uz nākamo sesiju, kā jau vienojāmies.

Kā jūs zināt, vakar tika izvirzīts jautājums, ka nekavējoties, šajā sesijā jāpieņem likums pret streikiem. Biedrs Plotnieks teica, ka juristi tādu likumu var uzrakstīt pāris stundu laikā. Pēc tam biedrs Cīrulis teica, ka dzirdējis kādu informāciju, ka Savienībā ir pieņemts kaut kāds akts. Diemžēl oficiāla apstiprinājuma tam nav. Nezinu, ko biedrs Cīrulis bija dzirdējis, tas arī nav svarīgi. Es domāju, ja arī šis likums tiks izstrādāts Savienībā, un tādam likumam ir jābūt, tad likuma nosaukumam jābūt nevis “pret streikiem”, bet “par streikiem”. Streiki mums šodien ir realitāte, īpaši ekonomiskie streiki. Cita lieta - politiskie streiki. Domāju, ka šādā likumā būs reglamentēti noteikumi, pie kādiem var streikot, pie kādiem - nevar. Būs atļaujošas un aizliedzošas normas. Nevar būt, ka būs tikai noliegums. Ja mēs tagad izstrādāsim tikai vienu daļu un pieņemsim aizlieguma normas, nerunājot par to, kas tiek atļauts, es domāju, ka ar to mēs stāvokli ne tikai neuzlabosim, bet tieši otrādi - pasliktināsim, saasināsim. tādēļ man ir konkrēts priekšlikums - sesijas vārdā, ja jūs piekrītat, uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam neatkarīgi no tā, kas tiek izstrādāts centrā, bez šaubām, konsultējoties un strādājot varbūt pat kopā, paralēli vai vienlaikus, izstrādāt likumu par streikiem un, kā tas ir pieņemts, apspriest to un varbūt nākamajā sesijā apstiprināt. Šeit, kā saka, karstu putru nevar strēbt, biedri, saprotiet to pareizi. Vai deputātiem nav iebildumu? (Zālē - Nav.) Vajag par to balsot? (Nē.) Tikai tad nekādu pretenziju, ka es esmu kaut kur pazaudējis kādu konkrētumu. Tā kā klausās visa republika, nebalsosim, nebūsim formālisti. Reizē ar to mēs esam izskatījuši sesijā ietvertos jautājumus varbūt ne pilnīgi, bet cik nu mums bija spēka. Noslēdzot sesiju, gribu teikt - tā nav pašreklāma - ka mēs kopīgi esam spēruši grūtu, bet tomēr soli uz priekšu pārbūves gaitā. Tāds mans vērtējums. (Aplausi.)

Kādi ir pārmetumi vai aizrādījumi par sesijas vadīšanu? (Nav.)

V.Klibiķe. Saņemts ļoti daudz telegrammu, starp tām viena patīkama telegramma par to, ka šī sesija biedra Vagra vadībā izraisa mūsos vairāk uzticības Latvijas Kompartijai. (Aplausi.)

Priekšsēdētājs. Ja telegramma bija adresēta man, tad to varbūt nevajadzēja tā afišēt visai republikai. (Rosība zālē.) Paldies, biedri deputāti, par kopīgo darbu! Līdz nākamajai sesijai, kurā piedalīšos kā deputāts!

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas vienpadsmitā sasaukuma Augstākās padomes divpadsmito sesiju paziņoju par slēgtu.