1993.gada 6.aprīļa sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpināsim darbu plenārsēdē! Par darba kārtību. Pulksten 15.00 ir paredzēts Latvijas Republikas valsts kontrolieru zvērests.

Latvijas Republikas likuma "Par Latvijas Republikas Valsts kontroli" 3.pants paredz, ka galvenā valsts kontroliera un valsts kontrolieru zvērestu pieņem Latvijas Republikas Augstākās padomes plenārsēdē Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs. Lūdzu, priekšsēdētāja kungs, ieņemiet vietu zvēresta pieņemšanai. Lūdzu galveno valsts kontrolieri saskaņā ar sarakstu aicināt valsts kontrolierus zvēresta nodošanai.

Lūdzu, Kalniņa kungs, aiciniet valsts kontrolierus!

A.Kalniņš, galvenais valsts kontrolieris: Arvīd Balceri, nāciet uz zvēresta nodošanu!

A.Balceris, valsts kontrolieris: "Es, Arvīds Balceris, stājoties valsts kontroliera amatā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

Priekšsēdētājs: Lūdzu, parakstieties!

A.Kalniņš: Kārlis Beljānis.

K.Beljānis, valsts kontrolieris: "Es, Kārlis Beljānis, stājoties valsts kontroliera amatā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

A.Kalniņš: Bonifācijs Breidaks.

B.Breidaks, valsts kontrolieris: "Es, Bonifācijs Breidaks, stājoties valsts kontroliera amatā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

A.Kalniņš: Vera Germova.

V.Germova, valsts kontroliere: "Es, Vera Germova, stājoties valsts kontrolieres amatā, zvēru būt uzticīga Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

A.Kalniņš: Ziedonis Grūbe.

Z.Grūbe, valsts kontrolieris: "Es, Ziedonis Grūbe, stājoties valsts kontroliera amatā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

A.Kalniņš: Konstantīns Gudrenieks.

K.Gudrenieks, valsts kontrolieris: "Es, Konstantīns Gudrenieks, stājoties valsts kontroliera amatā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

A.Kalniņš: Dzintra Ozoliņa.

Dz.Ozoliņa, valsts kontroliere: "Es, Dzintra Ozoliņa, stājoties valsts kontrolieres amatā, zvēru būt uzticīga Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

A.Kalniņš: Staņislavs Pekšs.

S.Pekšs, valsts kontrolieris: "Es, Staņislavs Pekšs, stājoties valsts kontroliera amatā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

A.Kalniņš: Janīna Stoļarova.

J.Stoļarova, valsts kontroliere: "Es, Janīna Stoļarova, stājoties valsts kontrolieres amatā, zvēru būt uzticīga Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

A.Kalniņš: Dzintra Zolte.

Dz.Zolte, valsts kontroliere: "Es, Dzintra Zolte, stājoties valsts kontrolieres amatā, zvēru būt uzticīga Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

A.Kalniņš: Gunārs Zvaigzne.

G.Zvaigzne, valsts kontrolieris: "Es, Gunārs Zvaigzne, stājoties valsts kontroliera amatā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai un stingri ievērot tās likumus. Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

A.Gorbunovs, Augstākās padomes priekšsēdētājs: Godātie Latvijas valsts kontrolieri! Mēs apsveicam jūs ar zvēresta nodošanu. Mēs vēlam jums vienmēr būt uzticīgiem savam zvērestam un vēlam jums ar pašaizliedzību, ar neatlaidību un ar godaprātu aizstāvēt Latvijas valsts intereses. Lai šīs ceremonijas noslēgumā skan Latvijas valsts himna!

(Skan Latvijas valsts himna.)

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pie likumprojekta "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Tribīnē Kodoliņa kungs.

Godātie kolēģi, es gribētu atgādināt, ka šis mums ir otrais lasījums un ka likumprojektu mēs apspriežam pa pantiem. Jautājumu uzdošanai man ir pierakstījušies Lagzdiņa kungs un Caunes kungs. Lagzdiņa kungu es patlaban neredzu. Taču es lūgtu jūs savus jautājumus grupēt pa pantiem. Vai Caunes kungs jautās pie katra konkrētā panta? Paldies.

Tātad, Kodoliņa kungs, mēs sākam apspriest likumprojektu pa pantiem!

A.Kodoliņš: Pilnīgi pareizi! Tātad mums būtu jāņem vērā arī tas, ka šis tiešām ir otrais lasījums, turklāt atkārtots otrais lasījums. Tāpēc daudzi panti jau detalizēti šeit ir izskatīti.

Priekšsēdētājs: Tātad 1.pants. Vai deputātiem ir kādi jautājumi, papildinājumi, grozījumi? Nē. Paldies.

2.pants. Es nesteigšos. Tātad 3.pants - "Ar nodokli apliekamais objekts". 4.pants - "Nodokļa aprēķināšanas un ņemšanas veids".

5.pants - "Ierobežojumi darba devējam". Muciņa kungs, vai jūs par 5.pantu? Lūdzu.

L.Muciņš: Man būtu jautājums: vai tomēr tad, ja šī termiņa uzturēšanās atļauja būs izdota ar tiesībām strādāt algotu darbu, tā neprasa arī šo algas nodokļu grāmatiņu un attiecīgo karti?

A.Kodoliņš: Jā, šeit ir tāda problēma, ka šī nodokļu grāmatiņa un nodokļu karte tiek stingri piefiksēta dzīvesvietā. Tātad, ja šie cilvēki nav piefiksēti dzīvesvietai, tad viņiem šis nodoklis būtu jāmaksā darbavietā - tai pašvaldībai, kur viņi strādā. Un tāpēc viņi tomēr būs pakļauti savai kārtībai, jo šīs nodokļu grāmatiņas un nodokļu kartes izsniedz dzīvesvietas Finansu inspekcija. Šinī gadījumā darba devējam, ja viņš pieņems darbā tādu personu, kura nav Latvijas Republikas nodokļu uzskaitē esoša persona, ir jābūt noteiktam dokumentam, kas apliecina viņas tiesības strādāt. Acīmredzot to vajadzētu saskaņot ar attiecīgo institūciju, kas izdod šādas atļaujas, lai varētu panākt, ka šīs attiecīgās atļaujas ir numurētas, lai tās varētu iekļaut kādā kopējā numerācijas kontroles sistēmā.

L.Muciņš: Es atvainojos, es tomēr nesapratu: vai viņiem būs šī grāmatiņa vai nebūs?

A.Kodoliņš: Nē, viņiem nebūs! Viņi maksās mazlietiņ citādā kārtībā. Parastais nodokļu maksātājs maksās tikai 25 procentus, turpretī darba devējs viņam maksās nodokli neatkarīgi no tā, cik viņš saņem. Tad vispār ietur 25 procentu nodokli, turpretī šīm personām atkarībā no ienākuma var būt gan 25 procentu, gan 35 procentu nodoklis. Viņiem ir citāda kārtība.

L.Muciņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: 6.pants - "Ierobežojumi darba ņēmējiem". Vai Endziņa kungam par 6.pantu kas sakāms? Lūdzu.

A.Endziņš: Par pēdējo teikumu: "Darba ņēmējs darba kartes izsniedz, arī slēdzot līgumu ar uzņēmēju." Saskaņā ar Civillikumu tam vajadzētu būt uzņēmēja līgumam.

A.Kodoliņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. 2.nodaļa, 7.pants - "Maksātāja gada ienākums". Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Piedošanu, vai tas bija 7.pants?

Priekšsēdētājs: Jā, 7. Par 8.pantu - "Gada ienākumu avoti".

A.Endziņš: Man ir sakāms par 8.panta 3.punkta 1.apakšpunktu. Kas ir saprotams ar vārdiem: "ienākums no individuālās saimnieciskās darbības, ja tas nav peļņas nodokļa objekts"? Es to saprotu apmēram tādējādi: ja es izaudzēju kartupeļus un pats tos apēdu, tad tā ir mana individuālā saimnieciskā darbība. Tātad es tos nepērku veikalā vai tirgū. Ja es sasienu zaru slotu un slauku pagalmu, arī tad es to nepērku, un tā ir mana individuālā saimnieciskā darbība. Tātad tas, kas nav domāts pārdošanai, realizēšanai. Kas te īsti ir domāts?

A.Kodoliņš: Šeit tālākajos nodokļu pantos ir precizēti tieši šīs darbības maksājumi. Šeit ir domāti tie uzņēmēji, kuri nav fiksēti kā nodokļu maksātāji attiecībā uz peļņas nodokli. Tātad likums "Par peļņas nodokli" paredz, ka peļņas nodokli var maksāt visi tie, kuri ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā. Mums ir ļoti daudzas personas, kuras nodarbojas ar saimniecisko darbību, bet nav noformējušas šo darbību kā individuālo uzņēmumu, nav reģistrējušās Uzņēmumu reģistrā un nav nodokļu maksātājas atbilstoši likumam "Par peļņas nodokli".

Es domāju, ka šī problēma šeit tomēr pastāv, tāpēc uzskatu, ka uz nākamo lasījumu tomēr būtu jāprecizē šī norma. Te jau bija diskusija par šo normu, un es uzskatu, ka praktiski iedzīvotāju ienākuma nodoklis tomēr būtu jāmaksā visiem tiem, kuri kārto grāmatvedību pēc vienkāršotas sistēmas. Likums "Par grāmatvedību" paredz, ka tie, kuriem gada apgrozījums ir līdz 200 minimālajām algām gadā, kārto vienkāršo grāmatvedības uzskaiti un praktiski viņi atbilst tai kategorijai, kuriem būtu jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

A.Endziņš: Un vēl pie tā paša par 3.punkta 7.apakšpunktu. Kas šeit ir domāts: "ienākums no lietošanā saņemta īpašuma vai telpu izīrēšanas"? "Lietošanā saņemts īpašums" - tas formulējums ir ļoti neskaidrs.

A.Kodoliņš: Redziet, mums ir 4.punkts, kas paredz ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas. Taču mums tomēr pastāv tāda situācija, ka ļoti daudzi vēl joprojām izīrē, teiksim, valsts dzīvokļus, tātad tiek gūti ienākumi nevis no sava īpašuma izīrēšanas, bet no lietošanā esošā īpašuma izīrēšanas.

A.Endziņš: Jā, bet tas jau ir citas personas īpašums. Varbūt tad vajag tomēr padomāt kādu precīzāku šo formulējumu?

Un vēl par 8.panta 4.punktu, kur ir pateikts tas, par ko jūs jau teicāt savā ievadrunā, tas ir, ienākums no noguldījumiem bankās un kredītiestādēs. Man būtu priekšlikums to nekavējoties svītrot, ja mēs negribam izcelties pasaules acīs. Jo galu galā noguldījumi krājkasē vai bankā vienmēr ir noslēpums. Pie tam ir arī anonīmie noguldītāji.

Padomāsim arī par ko citu. Es saprotu, teiksim, tādējādi, ka tad, ja mēs paredzēsim, ka jums tagad ir mazliet nomaskēts salīdzinājumā ar 355.dokumentu... Ja šie 10 procenti attiecas uz tiem ienākumiem, ko noguldītāji saņem bankā par savu noguldījumu, tad jūs aicināt, lai es to naudu tagad uz banku nenesu, lai gan naudas politika stabilizējas un kad ir ieviešams lats… Iedzīvotāji tomēr nes ietaupījumus uz banku, un tā ir viena lieta - vai tā nauda ir jābāž zeķē vai jānodzer. Vai tūlīt jāizpērk? Bet varbūt ir jādomā par to, kā šos savus noguldījumus, it sevišķi, teiksim, valūtā, turēt nevis Latvijā, bet kaut kur Zviedrijā, Norvēģijā vai Šveicē, kur man šādus procentus no noguldījumiem neņems? Uz ko mēs orientējamies? Sevišķi tas ir saistīts ne jau ar ierindas cilvēku, bet pirmām kārtām ar uzņēmēju, ar to, kuram tiešām ir šie noguldījumi, tajā skaitā arī valūtā.

A.Kodoliņš: Es jau savā ievadrunā teicu, ka tas principā ir Ekonomisko reformu ministrijas priekšlikums, kas nav akceptēts Ekonomikas komisijā. Varbūt tomēr dosim iespēju atbildēt uz šo jautājumu Ekonomisko reformu ministrijas pārstāvim?

Priekšsēdētājs: Bļinova kungs, lūdzu!

V.Bļinovs, Ekonomisko reformu ministrijas Nodokļu politikas nodaļas vadītāja vietnieks: Par šo jautājumu. Pirmām kārtām Ekonomisko reformu ministrija, izstrādājot šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa koncepciju, uzskatīja, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir jāapliek visi ienākumi. Tas būtu pirmais aspekts. Jūs nesen risinājāt budžeta problēmas, un tātad tika izvirzīts jautājums arī par to, kuras iedzīvotāju grupas mēs atbrīvosim no nodokļa. Kur mēs varētu saņemt papildu ieņēmumus? No nabagajiem vai no bagātajiem? Tas ir viens jautājumu bloks.

Otrs jautājumu bloks. Pieņemsim, ka Latvijas Republikas iedzīvotājiem ir nauda. Kur viņi šo naudu var laist apgrozībā, lai iegūtu ienākumus? To viņi var darīt divējādi: viņi var iegādāties vērtspapīrus, pieņemsim, akcijas, un saņemt ienākumus. Tātad šie ienākumi tiek aplikti ar ienākuma nodokli. Otrs variants. Viņi šos savus līdzekļus var ieguldīt bankā un arī saņemt ienākumus. Tas ir otrs jautājumu bloks. Trešais jautājumu loks. Pārtraukumā izvērtās diskusija un arī tagad pie mikrofona izskanēja tas, ka pasaule mūs nesapratīs.

Pirmām kārtām, es paskatījos likumu, kas darbojās Latvijas Republikā, un likumā "Par ienākuma nodokli" bija arī tāds postenis - "Nodoklis no naudas kapitāla ienākumiem". Es nolasīšu tā 455.pantu: "Nodoklis no naudas kapitāla ienākumiem ņemams:

1) no dividendēm, kuras akciju vai paju sabiedrību pilnsapulces ir nolēmušas izmaksāt akciju vai paju īpašniekiem;

2) no valsts, pašvaldību un privātiestāžu visāda veida vērtspapīru ienākumiem;

3) no rentēm par dažāda veida naudas kapitāla noguldījumiem bankās, banku kantoros un savstarpējās kredītbankās." Tātad šī norma bija jau arī Latvijas laika likumā.

Tālāk. Šī norma pastāv arī citās valstīs, tajā skaitā Zviedrijā un tā tālāk. Starp citu, jūs no preses jau dzirdējāt, ka ir parakstīts līgums par dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu ar Ziemeļvalstīm. Tātad ir parafēti līgumi ar visām valstīm, bet ar Somiju ir jau parakstīts. Šis līgums, protams, parlamentiem ir jāratificē, jo tā 11.pantā ir paredzēti arī šie momenti, ka procenti, kas rodas līgumslēdzējvalstīm un tiek izmaksāti otras līgumslēdzējvalsts rezidentam, var tikt aplikti ar nodokļiem otrai valstij. Es vairāk nelasīšu, jo te ir vesela lapaspuse. Taču šeit ir viens ierobežojums - 10 procenti. Protams, Ekonomisko reformu ministrija uzskata, ka šis jautājums ir jālemj parlamentam. Tātad, izejot no šīs koncepcijas, mēs uzskatījām, ka visi ienākumi bija jāapliek, tajā skaitā arī ienākumi no noguldījumiem kredītiestādēs. Tādējādi Ekonomisko reformu ministrija uzskata, ka šai normai ir jābūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka vajadzētu ļaut arī citiem uzdot jautājumus.

V.Bļinovs: Es vēl atbildēšu tikai uz vienu jautājumu. Protams, visās šajās likuma normās ir viens moments - ir noteikts minimālais līmenis, kas netiek aplikts. Pašreiz likumā tas tā nav.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, lūdzu!

I.Caune: Man bija līdzīga tēma kā Endziņa kungam, taču es gribu teikt, ka iepriekšējais runātājs nepaskaidroja visu būtību. Ja iedzīvotājs, piemēram, nogulda naudu vai nu krājbankā, vai kādā citā kredītiestādē, tad šī nauda ir apgrozībā un valsts jau saņem peļņu. Es domāju, ka šeit apetītei vajadzētu aprimt. Apetīti nevar radīt uz iedzīvotāju rēķina. Pietiek jau ar to.

Otra lieta - nebūs mehānisma...

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs un Bļinova kungs! Plenārsēžu laikā nevajadzētu tik skaļi diskutēt, bet gan klausīties, ko dara citi... Diskusijām ir paredzētas citas telpas.

I.Caune: ...šeit nebūs mehānisma, kā to izdarīt. Kurš būs godīgs cilvēks, viņš to pildīs, bet citādi neviens - ne Ekonomisko reformu ministrija, ne Finansu ministrija, ne kāda cita inspekcija - nevarēs uzzināt šos noguldījumus, jo noguldījumu esamība... Es lūdzu jūs, kungi, mani paklausīties, ja jūs šeit esat atnākuši!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Noguldījumu esamība ir noslēpums, bet noslēpumu izpaust nevienam nav dotas tiesības. Kā tad šeit varēs uzzināt, cik liels katram ir šis noguldījums un cik viņš ir saņēmis procentus? Tā ka es vēlreiz uzsveru, ka pietiek ar to, ka šī nauda atrodas apgrozībā un valsts par kredītu došanu jau saņem peļņu.

Tādēļ man ir priekšlikums 8.panta 4.punktā svītrot vārdus "ienākumus no noguldījumiem bankās un kredītiestādēs". Turpretī 9.pantu varētu papildināt ar jaunu 10.punktu, ka ar nodokli apliekamo ienākumu veidi ir arī ieņēmumi procentu veidā no noguldījumiem. Es domāju, ka pietiek jau ar to, kas te ir ietverts.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, šo jautājumu mums vajadzēs izšķirt balsojot. Vai Kodoliņa kungs grib vēl kaut ko teikt?

A.Kodoliņš: Nē, es negribu neko teikt. Man tomēr ir priekšlikums izteikties tieši par šo labojumu, lai visu nejauktu kopā. Es jūtu, ka te cilvēki grib runāt par zemnieku saimniecībām un tamlīdzīgi. Varbūt varētu diskutēt arī par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Tad pabeigsim šo Endziņa kunga ierosināto jautājumu - tātad par ienākumu no noguldījumiem bankās un kredītiestādēs, kas būs balsojams. Izsakieties par balsošanas motīviem!

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Kolēģi, Ekonomikas komisijas un arī Finansu ministrijas vārdā es ļoti lūgtu 8.panta 4.punktu nelikt uz balsošanu pirms tā izvērtēšanas komisijā. Uz šo iedaļu mums ir jāskatās no saimnieciskā stāvokļa kopumā - cik svarīgi mums ir attīstīt finansu tirgu un cik svarīgi mums ir stimulēt uzkrājumus mūsu valstī. Manuprāt, pietiekami spilgts piemērs tam bija kaut vai G-24 kredīti, kur mēs varējām akumulēt praktiski 5-7 procentus, kas liecina par mūsu finansu sistēmas neattīstību. Tādēļ, ja mūsu nodokļu sistēmas mērķis, ko, manuprāt, ir deklarējušas visas institūcijas, ir stimulēt uzkrājumus, nevis stimulēt patēriņu, tad nodokļu bāzei ir jāvirzās uz patēriņa aplikšanu ar nodokļiem, proti, tās ir dārgās mašīnas un citas dārgās lietas, nevis stimulēt uzkrājumus dividendēs.

Šeit notiek īpaša diskusija par banku noguldījumiem. Mēs nedrīkstam ar balsojumu atkal atraut procentu likmes no akcijām, kas ir, teiksim, dividenžu maksājumi no noguldījumiem bankās. Tas atkal izkropļos visu šo situāciju. Es ļoti aicinātu šeit pašlaik nebalsot, jo tas viss ir jāizvērtē komisijā. Turklāt šis pants ir īpaši diskutējams, jo šeit nav runas tikai par nodokļiem, lai palielinātu to bāzi, bet lai mēs stimulētu finansu tirgus veidošanos mūsu valstī, kas praktiski ir viens no svarīgākajiem momentiem.

Priekšsēdētājs: Tātad mums patlaban attiecībā uz šo formulējumu ir divi priekšlikumi. Viens ir Caunes kunga priekšlikums - atstāt to otrajā lasījumā līdz komisijas izvērtēšanai.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es tagad uzstāšos tieši tāpat, kā uzstājos toreiz, kad mēs pirmo reizi balsojām par šo nodokļu likumu, bet tikai citā variantā. Visienesīgākā uzņēmējdarbība ir tirdzniecība ar kapitālu. Un tie ir procenti no ieguldījumiem, atvainojiet, cienījamie kolēģi! Tā ka šoreiz pilnīgi piekrītu Ekonomisko reformu ministrijai, ka kritērijam ir jābūt virs apliekamās summas. Ja šie ienākumi ir virs apliekamās summas, tad tādā gadījumā tie ir jāapliek ar nodokli.

Jūs varbūt lasījāt "Dienas Biznesā", kur tas bija uzrakstīts. Kargina kungs jau par to lietu uzstājās. Viņš to pateica ļoti maigiem vārdiem: ziniet, te jau ļoti daudzi cilvēki gribētu noguldīt naudu, bet, ja mēs to apliksim ar nodokli, tad viņi neieguldīs. Atvainojiet, kas tā ir par naudu? Tā bieži vien ir "melnā" nauda, kuru atved šurp, lai "atmazgātu" mūsu bankās. Un tāpēc, ja šis ienākums ir virs minimālās apliekamās summas, tad šis ienākums ir jāapliek ar nodokli. Tā to, piemēram, dara Skandināvijas valstīs un arī ASV. Un nevajag te stāstīt pasakas. Tātad visienesīgākā uzņēmējdarbības forma bija ārpus aplikšanas ar nodokli. Tā tas nedrīkst būt, kungi mīļie! Šajā gadījumā Kehra kungs, tā kā viņš pārstāv Rīgas Komercbanku, runā tā, kā viņam ir izdevīgi.

Priekšsēdētājs: Raimonds Krūmiņš.

R.Krūmiņš: Es gribētu runāt par to problēmu, kuru skāra arī Endziņa kungs...

Priekšsēdētājs: Nē, kolēģi, mēs šobrīd runājam tikai par 4.punktu.

R.Krūmiņš: Labi, arī es par to gribēju teikt. Attiecībā uz 4.punktu es gribētu pilnā mērā atbalstīt Kehra kunga priekšlikumu, neraugoties uz Bojāra kunga iebildumiem, jo patiesībā visi šie ienākumu avoti, kuri ir minēti 4.punktā, būtu pārnesami uz 9.pantu kā neapliekami. Tātad tie būtu neapliekamo ienākumu veidi. Protams, ka tas vispirms būtu izdiskutējams arī Ekonomikas komisijā, bet šinī gadījumā es piekrītu tam variantam, ka šobrīd mēs to izslēdzam un nebalsojam par šādu variantu, bet perspektīvā mans priekšlikums būtu pārnest to uz šo uzskaitījumu 9.pantā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Krastiņa kungs, lūdzu!

E.Krastiņš: Kolēģi, es jūtu, ka atmosfēra sāk sakarst, taču es jūs lūdzu nepakļauties Bojāra kungs provokatoriskajiem paziņojumiem par kaut kādiem ātriem kapitāliem, bet domāt valstiski, tātad domāt par to, kā attīstīt Latvijas finansu sistēmu. Šī "melnā" nauda, kas te varbūt arī parādās, tik un tā pamatā ir nerezidentu nauda, un tā šeit netiks aplikta ar nodokļiem, jo šie cilvēki parasti nav ne Latvijas pilsoņi, ne arī Latvijas iedzīvotāji. Mums vajag tomēr domāt par mūsu finansu sistēmas izveidošanu. Es ceru, Bojāra kungs negatavojas man pārmest, ka es šeit pārstāvu kādas bankas intereses, tāpēc aicinu atbalstīt vai nu vienu, vai otru priekšlikumu, jo tuvākajos gados mums tomēr būs jāizveido šī noguldījumu sistēma, caur kuru šī nauda varētu tālāk ieplūst investīcijās tautsaimniecībā. Mums ir jāveicina krāšana.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs varam balsot. Mums ir divi priekšlikumi. Vai par šo vēlas izteikties arī kāds, kas patlaban stāv pie mikrofoniem?

Buķeles kundze, lūdzu!

L.Muciņš: Jā, jā, es tikai domāju, ka dāmām ir priekšroka...

E.Buķele: Kolēģi, es runāšu par balsošanas motīviem. Man nav nekādas - ne Amerikas, ne Skandināvijas - pieredzes, bet man ir tīri personīgā pieredze. Es domāju tā: ja es noguldītu no savas peļņas kā biznesmenis, tad es būtu no savas peļņas nodokli jau nomaksājusi. Ja es noguldītu no savas algas, arī tad es būtu samaksājusi nodokli no savas algas. Tāpēc man šķiet, ka, maksājot vēl no ieguldījumiem, tā būtu dubultaplikšana.

A.Kodoliņš: Nē, nē, ne par noguldījumu aplikšanu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Atvainojiet, cienījamie kolēģi, es esmu spiests protestēt! Krastiņa kungs, kur jūs esat atradis tādu valsti, kur nerezidentus neapliek ar nodokli? Atvainojiet, kur jūs to esat redzējis? Tātad, ja šeit nodarbojas ar uzņēmējdarbību nerezidents, tātad ne vietējais iedzīvotājs, vai tad viņu neapliek ar nodokli? Tā taču ir fantastika! Nevajag melot!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es savu priekšlikumu par svītrošanu atsaucu un pievienojos Kehra kunga priekšlikumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es aicinātu 8.panta 4.daļu atstāt otrajā lasījumā, lai komisija to varētu izdiskutēt. Man liekas, ka šī daļa ir jāsadala vēl divās vai trijās daļās, lai mēs tagad nebāztu visu vienā maisā, jo šeit veidojas ļoti interesanta politiskā alianse ar lauksaimniecību, kurai arī noteikti būs kaut kas sakāms. Taču es gribu turpināt Buķeles kundzes domu, ka ne tikai viņa vienreiz ir samaksājusi kā biznesmenis vai kā algas saņēmējs nodokli par to naudu, kuru viņa nogulda. Viņa vēl otrreiz samaksā bankai peļņas nodokli, kuru, kā mēs atceramies, esam iebalsojuši 45 procentu apmērā no peļņas, tātad, pakļaujoties Bojāra kunga aicinājumam, kurš teica, ka tā nav grūti pelnāma nauda un ka nenotiek putekļainos apstākļos.

Tādēļ šinī gadījumā, izejot no mūsu pamatnodokļu likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā", kurš netiek grozīts vismaz attiecībā uz šo priekšlikumu, mums nav nekāda pamata te iekļaut šos ieņēmumus no uzņēmējdarbības un arī no noguldījumiem, kas faktiski tiek vienreiz jau aplikti ar peļņas nodokli gan kā uzņēmuma peļņa, gan kā bankas peļņa, tā ka mums nav nekādas nepieciešamības vēlreiz to aplikt ar ienākuma nodokli. Es domāju, ka pēc apspriešanas komisija mums piedāvās tādu variantu, kur šie momenti būs ņemti vērā. Taču es negribētu visādā ziņā tos redzēt šeit, 8.pantā, bet drīzāk, kā Krūmiņa kungs teica, - 9.pantā. Paldies. Par pārējo daļu te būs atsevišķa diskusija.

Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Man ir priekšlikums pārtraukt motivāciju par šo pantu un par attiecīgajiem priekšlikumiem nobalsot.

Lūdzu balsošanas režīmu.

I.Caune: Par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Pēc tam es jums došu, Caunes kungs, vārdu!

I.Caune: Nē, man par balsošanas jautājumiem!

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums pārtraukt motivāciju šā jautājuma sakarā un balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par to, ka mēs vairs nemotivējam, bet balsojam par tiem šā panta priekšlikumiem, kuri tika izteikti. Lūdzu balsot! Kurš ir par to, lai tiek pārtraukta motivācijas izteikšana un pēc tam notiek balsošana? Lūdzu rezultātu. 38 - par, 6 - pret, 10 - atturas.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Es atsaucu savu priekšlikumu par 8.panta 4.punktu par labu Kehra kunga priekšlikumam.

Priekšsēdētājs: Paldies, Caunes kungs! Tātad ir tikai viens priekšlikums, tas ir, atstāt 4.pantu otrajā lasījumā un pagaidīt Ekonomikas komisijas atzinumu par šo pantu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Es atvainojos - par 8.panta 4.punktu! Lūdzu balsot! Viena balss papildus "par". Rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 7.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Par 3.punkta 1.apakšpunktu. Endziņa kungs jau izteicās par to, ka te ir jānoprecizē ienākuma veids, bet es Kodoliņa kunga sniegtajā atbildē saklausīju vienu citu problēmu, ka viņš faktiski šeit ar nodokļu likuma grozījumiem grib legalizēt vai arī kaut kā citādi padarīt legālu to darbību, kas faktiski ir nereģistrētā uzņēmējdarbība, tātad to uzņēmējdarbību, kurai būtu jābūt reģistrētai, kura tiek veikta un kuras rezultātā tiek gūts ienākums. Faktiski ar šāda veida nodokļu iekasēšanu, kā tas ir šeit paredzēts, mēs it kā to legalizējam. Jā, ja tu to arī nereģistrē, tad tu to vari turpināt darīt, bet tikai samaksā nodokļus... Kaut gan šinī gadījumā Špoģa kungs varbūt precizēs, ka šeit ir pat paredzēta kriminālatbildība, ja es pareizi atceros, par nereģistrētas uzņēmējdarbības veikšanu.

Tāpēc šeit noteikti ir jāprecizē, kā Endziņa kungs piedāvāja, variants par to, ka tie varētu būt tie ienākumi, kuri ir gūti no produkcijas realizācijas, ja tieši šī produkcija ir saražota vai iegūta peļņas gūšanai. Varbūt te varētu arī paplašināt, ka tas attiecas ne tikai uz individuālo saimniecisko darbību, bet arī uz kaut kādu citu darbību.

A.Kodoliņš: Tā nu gluži, Krūmiņa kungs, īsti nebūs! Vajag izlasīt likumu! Mums ir runa par individuālo uzņēmumu un par individuālo saimniecisko darbību. Tur ir paredzēti tie momenti, kuros gadījumos to var nereģistrēt Uzņēmumu reģistrā. Šajos gadījumos viņi šīs savas darbības reģistrē vietējās pašvaldībās. Šeit ir runa par tām darbībām, ko mēs saucam par amatniecību, un vēl darbībām, kuras netiek fiksētas kā individuālais uzņēmums. Tur darbojas šis likums par individuālo uzņēmumu un individuālo darbu, un tur tas viss ir precīzi pateikts, kuros gadījumos individuālais uzņēmums ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā un kuros gadījumos tas nav jādara. Runa ir par tām darbībām, kas nav jāreģistrē kā individuālais uzņēmums.

R.Krūmiņš: Es atvainojos, taču šinī gadījumā... Tātad vēl ir jautājums par 3.punktu: kāpēc ir jāapliek ar šo ienākuma nodokli tie ieņēmumi, kuri tiek gūti no likvidētas vai reorganizētas uzņēmējdarbības? Jo, teiksim, savā laikā par to īpašumu, kurš tika nopirkts šīs uzņēmējsabiedrības darbības laikā, jau tika samaksāts peļņas nodoklis, vai arī tur bija ienākuma nodoklis vai kaut kā tamlīdzīgi. Kāpēc šie vēlreiz būtu jāapliek ar ienākuma nodokli?

A.Kodoliņš: Bez šaubām, šis jautājums par ienākumu aplikšanu ar nodokli... Tas, protams, ir diskusijas vērts objekts, jo pašreizējais likums tos neparedz aplikt, bet paredz aplikt tikai starpību starp iepirkšanas cenu un pārdošanas cenu. Tātad pašreizējā likumā tie parādās kā ieņēmumi, taču, vai tiks saglabāta pašreizējā redakcija vai būs kāda cita redakcija - tas ir diskutējams jautājums.

Priekšsēdētājs: Jautā Seiles kundze.

A.Seile: Cienījamais Kodoliņa kungs, lasu un neizprotu 8.panta 3.punkta 7.apakšpunktu. Ko tas nozīmē: "ienākums no lietošanā saņemta īpašuma izīrēšanas"? Vai tas nozīmē, ka tad, ja es esmu no īpašnieka noīrējusi veikala telpas, tad es vēlreiz kā īrētājs maksāšu šo nodokli? Vai tomēr kā citādi?

A.Kodoliņš: Nē, tas nozīmē, ka tad, ja jūs esat no īpašnieka noīrējusi veikala telpas un jūs izīrējat tās vēl trešajai personai un gūstat ienākumus... Tādi gadījumi mums ir.

A.Seile: Tātad tā ir otrreizēja izīrēšana? Taču tad to vajadzētu pateikt skaidrāk!

Priekšsēdētājs: Kides kungs.

E.Kide: Man, Kodoliņa kungs, ir sakāms par 3.punkta 3.apakšpunktu un arī par 7.apakšpunktu, par ko Seiles kundze tikko jautāja. Mēs zinām, ka tiem namīpašniekiem, kuri saņem atpakaļ īres namus, viņu īres iekasējums nesedz izdevumus par īres namu, jo valdība ir noteikusi griestus. Jau tagad viņiem nesedz šos izdevumus, taču mēs viņus vēlreiz gribam aplikt ar nodokli, kā rezultātā tas vēl vairāk nesegsies. Kā tas ir izskaidrojams?

Tas pats attiecas uz zemi. Par zemi īpašnieks maksā zemes nodokli un saņem nomas maksu. Starpība starp zemes maksu un nodokļa maksu ir neliela. Ja mēs vēl apliksim šo rentes daļu ar nodokli, tad faktiski viņam vairs nekāda ienākuma nav. Tātad padomāsim par šīm te divām daļām - par dzīvokļu īrēšanu un par zemes nomu.

A.Kodoliņš: Šeit, bez šaubām, var... Vai jums ir konkrēti priekšlikumi, varbūt ir kādas nebūt fiksētas normas, kas regulē, ka ienākumi, kas nepārsniedz kādu normatīvu, tie netiek aplikti, taču pats princips... Jūs sakāt, ka visas šīs maksas par izīrēšanu ir mazas, taču tā gluži nav. Mēs zinām, ka pašlaik veikali, kuri izīrē telpas, maksā ļoti lielas summas. Tāpēc pateikt, ka šīs summas ir niecīgas un ka tas nav būtisks ienākums, tas, manā izpratnē, ir ļoti nepareizi.

E.Kide: Tātad, Kodoliņa kungs, man patiešām būtu priekšlikums padomāt par šiem "griestiem". Ja pārsniedz šos ienākumus, tikai tad varētu tā noformulēt, jo citādi arī tie, kuri cieš zaudējumus, maksās vēl papildu nodokli.

A.Kodoliņš: Nē, par zaudējumiem nav jāmaksā nodokļi...

E.Kide: Nē, bet tā būs...

A.Kodoliņš: Šeit jau tālākajos likuma pantos ir atrunāts, ka tie izdevumi, kuri ir saistīti ar ieņēmumu gūšanu, tie tiek atskaitīti nost no ieņēmumiem, jo nodoklis ir tikai par tīro ieņēmumu, nevis par...

E.Kide: Bet tur, kur valdība ierobežo ieņēmumus...

A.Kodoliņš: Nē, visos gadījumos!

E.Kide: Tur vajadzētu padomāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Turpinot to jautājumu, ko uzdeva Kides kungs. Šeit ir runa ne tikai par to, ka šis mājas īpašnieks jau maksā īpašuma nodokli.

A.Kodoliņš: Tātad, nosakot ar nodokli apliekamo objektu, šie nodokļu maksājumi tiek ņemti nost. Tādējādi īpašuma nodoklis tiek paņemts nost no jūsu ieņēmumiem. Līdz ar to tālākajos pantos ir runa par to, kā aprēķina šo objektu... Tur jau ir pateikts, ka ar nodokli apliekamais objekts ir ieņēmumi mīnus izdevumi, kas ir saistīti ar šo ieņēmumu gūšanu, un mīnus nodokļu maksājumi.

A.Endziņš: Labi, man tā nebija... es tikai papildināju Kides kungu.

Man ir lūgums: Kodoliņa kungs, visu likumu vajag savest kārtībā! Teiksim, jums 9.apakšpunktā ir rakstīts: "citi ienākumi, kas nav rakstīti šā panta 4.daļā un šā likuma 9.pantā". Analoģiska situācija ir iepriekšējos pantos, taču mums tur nav daļas. Jums visur nāk panti: pirmais punkts, otrais, trešais... Šeit tīri no tehniskā viedokļa vajag rakstīt nevis 15.panta 3.daļa, bet 3.punkts. Un tādā sakarībā tas iet cauri visam likumam. Jo man kā juristam tad rodas jautājums, par ko īsti ir runa.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums par 2.pantu. Šajā pantā.../

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, mēs 2.pantu jau esam apsprieduši. Vai jums ir jautājums par šā panta 2.punktu?

S.Zaļetajevs: Nē, par 2.pantu.

Priekšsēdētājs: Mēs 2.pantu jau apspriedām.

A.Kodoliņš: Iesniedziet, lūdzu, rakstiski savu priekšlikumu, un mēs to izskatīsim.

S.Zaļetajevs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Pirmkārt, man ir priekšlikums 8.panta nosaukumā rakstīt nevis "gada ienākuma avoti", bet "apliekamā ienākuma avoti". Vai tā varētu būt? Jo tālāk ir rakstīts "neapliekamā"?

Bez tam ir jautājums par 3.punkta 2.apakšpunktu. Tur ir rakstīts: "ienākums no līdzdalības uzņēmējsabiedrībā, ja tā pastāvīgi nemaksā peļņas nodokli". Ko tas nozīmē: "pastāvīgi nemaksā"? Vai šeit ir domāti arī tie gadījumi, kad saskaņā ar likumu "Par peļņas nodokli" ir paredzēti atvieglojumi?

A.Kodoliņš: Nē, šeit visvairāk ir domāts par citiem gadījumiem. Kā jūs redzējāt, likums paredz, ka arī ārvalstīs gūtie ienākumi tiek aplikti. Jums ir uzņēmējsabiedrība, teiksim, Krievijā, un jūs gūstat ienākumus. Ja saskaņā ar likumu Krievijā tie netiek aplikti, tad šie ienākumi tiek aplikti Latvijā. Te pamatā ir domāts šis gadījums.

R.Krūmiņš: Taču tad acīmredzot vajadzētu atrunāt, ka te nav domāti tie gadījumi, kas saskaņā ar peļņas nodokļa likumu ir uzskatāmi par atbrīvojamiem no peļņas nodokļa.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, mēs varam balsot par 8.pantu kopumā, izņemot tā 4.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 8.pantu kopumā bez 4.punkta, kurš paliek otrajā lasījumā. Viena balss papildus "par". Lūdzu rezultātu. Par - 29, pret - 12, atturas - 10.

9.pants - "Ar nodokli neapliekamo nodokļu veidi".

Lūdzu, Rāznas kungs!

S.Rāzna: Es ierosinātu papildināt 9.panta 1.apakšpunktu ar šādiem vārdiem: "papildus ieslēgt zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības". Es principā starp šīm saimniekošanas formām nekādas būtiskas atšķirības nesaskatu. Manuprāt, ienākuma nodoklis lauksaimniecībā ir ļoti relatīvs jēdziens, kas praktiski neatspoguļo īsteno lauksaimnieka finansiālo stāvokli. Taču, ja jau jums ir tieksme aplikt ar nodokli lauksaimniekus šinī situācijā, kad viņiem ir milzīgas problēmas, tad to varētu varbūt darīt ar peļņas nodokli, jo tas būtu daudz loģiskāk.

Un visbeidzot es uzskatu, ka lauksaimniecība ir tā lieta, kur nodokļu iekasēšanas process norit ļoti izkropļoti un grūti. Es varu iedomāties, kas notiks, ja tie vecie tantuki sāks pildīt savas šīs deklarācijas, bet no otras puses nāks virsū nodokļu inspektori un tā tālāk. Es varu iesniegt savas domas arī rakstiski.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, iesniedziet rakstiski, tad uz trešo lasījumu mēs par to balsosim. Dodiet to uzreiz Kodoliņa kungam, jo darba grupai to vajadzēs apspriest.

Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Es sapratu, ka ierosinājums bija mazliet citāds. To atbalsta visa Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija un, es domāju, arī liela daļa no zālē sēdošajiem - nobalsot šodien par šo nelielo papildinājumu, jo no tā mainīsies daudzu citu pantu struktūra. Mums nav jāatliek šā priekšlikuma balsošana uz trešo lasījumu.

A.Kodoliņš: Es to ļoti labi saprotu, tomēr tas ir saistīts ar 8.panta 4.punkta apspriešanu. Mans priekšlikums tad būtu visiem nākt uz Ekonomikas komisiju, izteikt savus argumentus un visu kārtīgi izdiskutēt. Es domāju, ka tad, bez šaubām, būs arī daudz pretargumentu šādai redakcijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Man ir jautājums par 7.punktu: "Mantojuma rezultātā gūtais ienākums ir izslēgts..." Kā būs ar mantojuma aplikšanu? Te varbūt paliks vecā kārtība, ka maksa par notariātu, šie 10 procenti, būs it kā slēptais nodoklis? Bet tagad, redziet, notariāti ir privāti. Rietumos maksā ļoti lielus mantojuma nodokļus - 26, 24, 25 vai 28 procentus. Kas te ir domāts jums šajā sakarā?

A.Kodoliņš: Pirmkārt. Lai gan mums ir noraidīts likums par mantojuma nodokli, tomēr praktiski mantojumu apliek ar nodokļiem, apliek ar valsts nodevām - apliek gan to daļu, kura tiek noformēta notariāli kantoros un kur valsts nodevai ir paredzēta procenta likme, gan arī to daļu, kuru izskata tiesās, un tikai tiesa var atbrīvot no attiecīgās nodevas nomaksas. Tā ka, ja mēs šeit iekļausim vēl arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad mēs apliksim šos mantiniekus ar diviem nodokļiem.

J.Bojārs: Skaidrs! Es prasu tikai tāpēc, lai zinātu, kā jūs plānojat risināt šo jautājumu.

Man liekas interesants arī 18.punkts - "ienākumi no personiskās mantas realizācijas". Es, piemēram, nopērku traktoru un pārdodu to, apgalvodams, ka tas nav uzņēmējdarbības veids, bet gan personīgās mantas pārdošana... Vai, piemēram, "Mersedesu" pārdodu...

A.Kodoliņš: Šeit tas jau ir fiksēts: "... pārdošanā... izņemot tos gadījumus, kad šīs mantas ir izgatavotas pārdošanai vai arī iegādātas pārdošanai".

J.Bojārs: Bet kurš to var pateikt, vai es to nopirku pārdošanai un biznesam vai arī... Kas to var pateikt? Es apgalvošu, ka to nenopirku pārdošanai, bet tagad es to pārdodu, turklāt dārgāk, nekā nopirku. Es gribu dārgāk. Vai arī, piemēram, es nopērku ēku, zemes gabalu vai ko tamlīdzīgu. Tā visa būs personiskā manta, un tās var būt lielas summas...

A.Kodoliņš: Bojāra kungs, mēs būsim ļoti priecīgi, ja jūs iesniegsit priekšlikumus, kā to varētu precīzāk pateikt.

J.Bojārs: Varbūt vienkārši mest to ārā un atstāt - "ienākumi no personiskās mantas realizācijas"? Drošs paliek drošs! Jo te būs milzīgi vērtīgi tie pirkšanas un pārdošanas objekti.

A.Kodoliņš: Es gan nepiekrītu šādam priekšlikumam, jo neviena inspekcija nenofiksēs visus gadījumus, kad cilvēks pārdod, teiksim, personīgo mantu. Ja jūs zināt, ka jebkuras lietas pārdošana tādā gadījumā arī tiek aplikta...

J.Bojārs: Jā, bet dārgs nekustamais īpašums... Jebkurš! Vai arī dārga automašīna... Tad tie netiek aplikti ar nodokli, ja mēs pieņemam šādu formulējumu.

A.Kodoliņš: Es jau teicu, ka jūs varat iesniegt rakstisku priekšlikumu, kā precīzāk to izteikt.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, lūdzu!

E.Buķele: Kodoliņa kungs, man nav īstas skaidrības par 9.panta 5.punktu. Šajā sakarā man ir divas neskaidrības. Mēs pagājušajā nedēļā nobalsojām par fondiem un par organizācijām, kuras ir atbrīvojamas no peļņas, īpašuma un arī no ienākuma nodokļa. Par fondiem 5.pantā ir atsauce. Vai tas aptver arī tās organizācijas? Es to gribētu precizēt.

Un otra lieta, ja es pareizi jūs sapratu, ir tā, ka tad šis 5.punkts pasaka, ka no pabalstiem arī ir jāmaksā ienākuma nodoklis.

A.Kodoliņš: Jā, šeit ir acīm redzama neprecizitāte. Runa ir arī par to, ka šie pabalsti ir minēti citā punktā, ka, vārdu sakot, par tiem nav jāmaksā. Šajā punktā šis izņēmums rakstīts tāpēc, ka šie pabalsti slimības gadījumos ir fiksēti šajā pašā pantā. Tad man ir jāsameklē, jo 12.punktā ir runa arī par citiem pabalstiem.

E.Buķele: 12.punktā minētais ir bērnu pabalsts, bet kur ir runa par visiem pārējiem? Varbūt te tiešām ir vienkārši nesakārtotība? Praktiski iznāk, ka arī darba nespējas pabalsts ir apliekams.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, atbildi nesagaidījusi, aiziet...

A.Kodoliņš: Es pašlaik meklēju atbildi. Nē, šeit tas ir 11.punktā: "Atbildību likumdošanā noteiktajā kārtībā noteikt darba spēju zaudēšanas gadījumā."

E.Buķele: Paldies. Kodoliņa kungs, es tomēr lūdzu jūs padomāt arī par to pirmo, par ko es jautāju, - par tām organizācijām, kuras mēs paredzējām neaplikt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Man ir ienācis rakstisks priekšlikums - balsot par šā likuma apspriešanas pārtraukšanu sakarā ar to, ka likumprojektā ir daudz pretrunu, un tāpēc divas komisijas ir ierosinājušas šo likumprojektu neizskatīt līdz 5.jūnijam. Šis ir procedūras jautājums. Kolēģi pie mikrofoniem, lūdzu, izsakieties par procedūru vai par balsošanas motīviem. Lūdzu.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Es domāju, ka šeit pamatā ir viena veida pretrunas. Protams, neviens šajā zālē labprāt par daudz ko nemaksātu nodokļus, bet, no otras puses, labprāt uzliktu lielus sodus par nodokļu nemaksāšanu. To vajadzētu apzināties. Un te tādā veidā vajag arī strādāt, nevis tagad novelt atbildību no sevis uz 5.Saeimu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es, atbalstot deputāta Krastiņa teikto, jau pirms šā aicinājuma gribēju nākt klajā ar vienu paziņojumu. Es to mēģināšu tagad formulēt šā priekšlikuma kontekstā.

Pirmām kārtām man ļoti negribētos, ka šis likums šodien otrajā lasījumā netiktu pieņemts. Man to ļoti negribētos, bet tajā pašā laikā esmu spiests vēlreiz Ekonomikas komisijai teikt: jūs atcerieties, kā mēs šeit pirms diviem vai divarpus gadiem diskutējām un plēsāmies par katru formulējumu, kas tagad ir spēkā esošajā likumā. Es nevaru saprast, vai jūs tīšām gribat izgāzt šo likumu, ka jūs nevarat paņemt tos formulējumus, kuriem faktiski nav nekādas novitātes, vai, teiksim, jūs gribat pasvītrot vai ar vienu kompjūtera šriftu iedrukāt un pielikt tās novitātes klāt, lai mēs redzam, kuri ir tie vārdi, ko jūs piedāvājat izmainīt? Visi šie formulējumi, kas šeit toreiz "asiņainās cīņās" tika izcīnīti un izbalsoti... Jā, jā, es atceros, kā Bojāra kungs toreiz runāja par noguldījumiem, tāpat viņš runā arī šodien. Tad mēs to jautājumu izcīnījām. Šis likums ar tādu formulējumu šodien ir spēkā. Taču tajā pašā laikā šī novitāte šeit šodien ir vajadzīga, lai ar nākamgada 1.janvāri pārietu uz deklarāciju aizpildīšanu. Un nav nekādas vajadzības vai nepieciešamības šo darbu uzlikt Saeimai. Ja nesāksies iestrādes, tad nekas neiznāks, jo tur būs arī politiski jautājumi un tā tālāk. Taču tajā pašā laikā es varu izteikt izbrīnu, ka, teiksim, jūs mēģināt, neformulējot sīkumos šo likumu, faktiski to iznīcināt. Tāpēc ir šie strīdi ar lauksaimniekiem, un viņi par jūsu priekšlikumu nebalsos. Ir arī strīdi ar kreisi noskaņoto partijas pārstāvjiem, lai gan tur bija normāli formulējumi vecajā likumā. Kāpēc tas viss ir vajadzīgs? Vai tad tiešām...

A.Kodoliņš: Cienījamais Muciņa kungs, vispirms izlasiet šo veco likumu! Jūs tur atradīsit tos pašus formulējumus.

L.Muciņš: Jā, bet jums ir jau bijusi trīs gadus ilga prakse, un tūkstošiem jūs esat devis izskaidrojumus, kurus pantus vajadzētu noslīpēt. Tos tiešām mēs bijām muļķīgi formulējuši, tāpēc tur vajadzēja noslīpēt, taču tas atkal nav izdarīts, un mēs atkal esam tajā pašā vecajā vietā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Lūdzu, ņemiet vērā, ka no balsu skaļuma pie mikrofona argumentu spēks nepalielinās...

Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Nav pavairoti Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšlikumi, kuros bija ne tikai vispār noraidīti likumprojekti, bet arī labojumi atsevišķos pantos, ja gadījumā šo likumu tomēr skatītu. Un tādēļ es vēlreiz to deputātu vārdā, kuri iesniedza šo pieprasījumu, lūdzu likt uz balsošanu priekšlikumu par likumprojekta apspriešanas pārtraukšanu. Mēs neko šodien nenobalsosim.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, izteiksimies tikai par balsošanas motīviem! Vai jūs jautājumā par procedūru?

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Arī es gribētu pievienoties tam, ko teica Seiles kundze, un lielā mērā piekrītu tam, ko teica arī Muciņa kungs, jo viņiem ir pilnīga taisnība vismaz attiecībā uz lauksaimniecības jautājumiem, kā arī attiecībā vēl uz dažiem citiem jautājumiem. Te ir pilnīgi mainīti formulējumi. Formulējumi varbūt ir pat atgriezušies tanī situācijā, kādi tie bija pirms šobrīd spēkā esošā nodokļu likuma pieņemšanas. Un šādā situācijā tiešām faktiski ir pārsvītrots viss tas darbs, kas tika ieguldīts, pieņemot jau spēkā esošo likumdošanu, gan attiecībā uz apliekamo ienākumu avotiem, gan, teiksim, attiecībā uz neapliekamo ienākumu avotiem, gan arī uz izmaksu posteņiem, kuri būtu izskaitāmi laukā, un tamlīdzīgi. Šādā situācijā mēs nevaram turpināt šo darbu. Te acīmredzot ir nepieciešamas vairāku komisiju kopīgas sēdes, varbūt ir pat vajadzība izveidot kādu apvienotu darba grupu, lai varētu noslīpēt šo dokumentu līdz tādai redakcijai, kuru var skatīt otrajā lasījumā plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Es arī atbalstu priekšlikumu par šā likumprojekta atlikšanu, jo patlaban šajos formulējumos ir ļoti daudz neskaidrību, kaut vai, piemēram, 9.panta 15.apakšpunkts, kas saka, ka kompensācijas izmaksas valdības noteikto normu ietvaros...

Priekšsēdētājs: Kides kungs, mēs neapspriežam likumprojektu pēc būtības, bet izsakāmies tikai par procedūru.

E.Kide: Es nosaucu tikai piemēru, kur var saprast, ka tā ir kompensācija varbūt par zemi. Es saku, ka te ir neskaidri formulējumi, tāpēc lūdzu atlikt šā dokumenta izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs.

J.Bojārs: Man īsti nav skaidrs, kurš ir Muciņa kunga priekšlikums - kreisais, labais vai vidējais? Es neesmu redzējis tos nevienā sarakstā, bet šoreiz es viņa priekšlikumu atbalstu. Tik tiešām vajadzētu tehniski visu sakārtot! Likuma tekstu, kas ir tāds, kāds tas bija, arī vajadzētu nodrukāt, bet citā drukā ierakstīt to, kuri ir labojumi. Tad mums būtu vieglāk strādāt. Pretējā gadījumā mums ir jātaisa vesels zinātnisks pētījums no jauna par to, kas te ir mainīts un kāpēc tas ir darīts. Tas ir ārkārtīgi darbietilpīgs process, un nav godīgi to uzgrūst pilnīgi visiem deputātiem. Tā ka šoreiz es Muciņa kungu atbalstu.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Mums ir jāņem vērā, ka mēs pašreiz balsojam par katra mūsu iedzīvotāja maka ietilpību. Un šim jautājumam ir jāpieiet ārkārtīgi uzmanīgi un ārkārtīgi korekti. Es atbalstu Muciņa kunga ieteikumu, jo man liekas, ka mūsu parlaments šeit ir ļoti labs piemērs šajā ziņā... Es gribētu norādīt uz Ēlerta kungu, kurš perfekti vienmēr iedrukā attiecīgajā projektā vienā šriftā to, kas ir bijis, un otrā - kas ir jauns. Tad ir absolūta skaidrība. Paldies.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */Arī es pievienojos iepriekšējam oratoram attiecībā uz to, ka šim likumprojektam jābūt izveidotam citādā formā, nekā bija iepriekšējais, tajā jāievēro visas tās izmaiņas mūsu likumdošanā, kas notikušas šajā laikā, kopš pieņemts iepriekšējais likums. Konkrēti - pārmaiņas, kas notikušas likumdošanā par Latvijas Republikas pilsonību. Mani pārsteidz, ka tik svarīgā dokumentā jēdziens "Latvijas Republikas pilsonis" vispār nav minēts. Ka iepriekšējā likumā tas bija tā, tas vēl bija saprotams, bet tagad mums parādījusies pilsoņu kategorija, kas piedalās vēlēšanās, bet nodokļus nemaksā. Man liekas, ka tas ir pilnīgi nepieņemami./

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs.

E.Krastiņš: Neliela informācija. Kolēģi, lūdzu, tikai nepārspīlējiet to, ka te ir iespējams kaut ko nodrukāt blakus. Šis ir pilnīgi jauns iedzīvotāju nodokļa likums, tāpēc šeit nevar neko paralēli nodrukāt. Te ir pilnīgi cita sistēma. Tas ir viens.

Otrs. Ir pagājuši divi gadi no tā laika, kad, kā Muciņa kungs saka, mēs te "asiņaini" cīnījāmies par tiem vai citiem formulējumiem. Daudz ko toreiz mēs sapratām un uztvērām citādi. Arī formulējumi var mainīties. Turklāt pie tiem ir strādāts, ir veselu divu gadu pieredze uzkrāta, tāpēc es tomēr lūgtu kolēģus atturēties no šādiem... sak', iepriekšējo pārrunu rezultātā labāk jau nepieņemsim... lai jau turpinās tā sistēma, kas pastāv, - kur vienā gadījumā var cīnīties par nodokļu pilnīgāku iekasēšanu, bet otrā gadījumā vienkārši darīt visu, lai šāda pilnīgāka nodokļu iekasēšanas sistēma neveidotos. Es aicinātu izskatīt šo likumprojektu līdz galam, jo uzskatu, ka mums bez šīs nedēļas ir atlikušas vairs tikai divas nedēļas, kad mēs ceram produktīvi strādāt.

A.Kodoliņš: Vienīgais, ko es tiešām varu apliecināt, ir tas, ka nodrukāt blakus veco un jauno likumu nav iespējams. Šeit ir cita struktūra, tāpēc katram deputātam pašam ir jāmeklē attiecīgās vietas un jāpārbauda.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, tā mēs varam bezgalīgi pievienoties viens otram, bet izšķirt jautājumu mēs varam tikai balsojot.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es gribētu teikt, ka varbūt Krastiņa kungam un Kodoliņa kungam ir arī taisnība, tomēr jaunos aplikšanas objektus vajadzēja izdalīt, tātad izcelt novitātes. Kaut arī ir cita struktūra, kaut arī ir citi vārdi, bet tas tomēr nav tik briesmīgi. Te vienkārši varbūt var atzīmēt jaunās idejas un domas, jaunos apliekamos objektus. Vairāk jau mēs arī neko neprasām.

R.Černajs: Par procedūras jautājumiem. Ja mani atmiņa neviļ, mēs pagājušajā nedēļā tomēr nobalsojām, ka šonedēļ skatīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā. Tātad, ja mēs šodien gribam kaut ko atcelt, tad mums, kā es saprotu, ir jāatceļ pagājušās nedēļas balsojums, un tikai tad mēs varētu strādāt tālāk.

Par motīviem. Lai šodien nepārtrauktu šo balsojumu, es gribētu teikt, ka šeit ir ļoti skaidri redzams, ka šajā zālē valda vēlēšanās atbrīvot savus ienākumus, bet aplikt cita ienākumus. Un vairāk nekādu citu motīvu nav.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs.

R.Krūmiņš: Es gribu precizēt, ka ne jau viss nodoklis, teiksim, pilnībā ir jānomaina ar jaunu...

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, nerunāsim par likumprojekta būtību, bet izlemsim procedūras jautājumus.

R.Krūmiņš: Jā, šajā sakarā es ierosinu pārtraukt šo apspriešanu, nevis to atlikt uz kaut kādu nenoteiktu laiku. Protams, mēs varam pat noteikt, uz cik ilgu laiku pārtraukt un kad komisijām būtu jāapspriežas... Es arī iestājos par to, ka tas ir vajadzīgs. Runa ir tikai par otrās un varētu būt arī par 3.nodaļas attiecīgo pantu blakus nostādīšanu, kuri šo problēmu risina.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs.

L.Muciņš: Es nezinu, kāpēc te viens otrs politiskais virziens, kuru es neredzu šajos sarakstos, izkropļoja manu ideju. Es nebūt neaicināju kaut ko svītrot no izskatīšanas. Es domāju, ka mums vajag izskatīšanu turpināt, bet, salīdzinot to ar pirmā lasījuma tekstu, kas man bija, un to, ko es šodien saņēmu, es redzu, ka ir notikušas izmaiņas. Un tāpēc es aicinātu uz trešo lasījumu tomēr šajos divos vai trijos pantos, kur ir runa par to, kas ir tie apliekamie un neapliekamie ienākumi, tomēr parādīt tos momentus, kur mēs esam saglabājuši veco un kur mēs ejam uz priekšu un kaut ko mainām.

Es šeit kategoriski iebilstu pret lauksaimnieku obstrukciju - tā sacīt, tiklīdz viņam nav izdevīgs nodokļu likums vai lauksaimniekiem pēkšņi nedod "zaļo ceļu", tā viņi tūlīt ierosina: noņemsim, apturēsim un tā tālāk. Šeit svarīgākais un racionālākais grauds ir tas, ka ir jāsāk maksāt nodokļus pirmām kārtām tiem, kuri pelna ārzemēs, un acīmredzot mums šeit ir pietiekami spēcīgi lobiji, kuri nevēlas tos maksāt. Un otrs, ar 1.janvāri ir jāievieš deklarācijas. Tā ir šā likuma novitāte. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu skatīt likumu uz priekšu, bet atstāt iespēju trešajā lasījumā ietvert un balsot vēl dažus otrajā lasījumā ieteiktos labojumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputātu rakstisko priekšlikumu - pārtraukt šā likuma apspriešanu, kā es saprotu, bez termiņa, tātad vispār pārtraucot tā izskatīšanu. Tas nozīmē, ka faktiski jūsu formulējums paredz to vispār noņemt no izskatīšanas vai pārtraukt. No šā papīra man tas nav īsti skaidrs.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es, būdama viena no šā ierosinājuma autorēm, varētu piekrist, ka mēs vienkārši balsotu - šodien pārtraukt izskatīšanu un tad atkal citreiz to iebalsotu, ja būs tapis jauns un labs projekts.

Priekšsēdētājs: Tātad Seiles kundzes priekšlikums ir šodien pārtraukt izskatīšanu, bet iebalsot šo dokumentu citreiz. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par - 33, pret 14, atturas - 11. Tātad likumprojekta apspriešana tiek pārtraukta, bet nav atņemta iespēja to iebalsot citreiz, kad būs izstrādāts labs likumprojekts, kas patiks Seiles kundzei. Tā es saprotu.

Nākamais darba kārtības jautājums - Salaspils memoriālais ansamblis.

Laķa kungs, lūdzu tribīnē!

P.Laķis: Cienījamie kolēģi, tas ir 246.dokuments. Es ļoti īsi izklāstīšu to pamatjēgu, kāda ir šim lēmuma projektam.

Jebkurā gadījumā, runājot par šāda tipa vēstures un kultūras pieminekļiem, mēs saskaramies ar divām problēmām. Pirmā problēma, varētu teikt, ir humānisma problēma, un šajā gadījumā es par to vairs negribētu runāt. Es domāju: lai nenokļūtu varbūt nevajadzīgās spekulācijās par šo jautājumu, sapratīsim vienu - tā ir vieta, kur ir iznīcināti cilvēki, un šis piemineklis neatkarīgi varbūt no tā mākslinieciskās vērtības vai kādām politiskajām diskusijām ap to, ir vēstures un, protams, arī kultūras piemineklis.

Attiecībā uz otru, šo pragmatisko pusi, šeit lēmumā ir paredzēti divi nosacījumi.

Pirmkārt, ņemot vērā to, ka šis piemineklis - es domāju visu šo memoriālo ansambli - tomēr ir valsts mēroga piemineklis un tas ir nozīmīgs visai Latvijas valstij, nevis vienai Rīgas pilsētai... Tādā gadījumā mēs uzskatījām, ka, teiksim, šī finansiālā atbildība un pats finansējums ir jāīsteno valsts budžetam, nevis vienas pašvaldības - galvaspilsētas pašvaldības - budžetam. Tas ir pirmais nosacījums.

Otrkārt, attiecībā uz šo pragmatisko pusi. Tā ir saistīta ar to, ka Ministru padome tiek aicināta noteikt to pārvaldes institūciju, kas varētu atrisināt jautājumu par šā finansējuma optimālu sadalījumu, kuru mūsu valsts varēs atļauties piešķirt šim piemineklim, kā arī risinātu dažus organizatoriskus pasākumus, sākot ar vēsturiskās pētniecības darbību šajā memoriālā.

Un beidzot pastāv vēl arī apsardzes un tamlīdzīga tipa jautājumi, kuri acīmredzot arī ir jārisina daudz optimālāk. Tas man būtu īsumā viss par šo lēmuma projektu.

Diskusija par šo jautājumu ilgst jau vismaz pusgadu, un šis lēmuma projekts ir zināma veida sintēze. Šo materiālu kolēģis Teikmaņa kungs iesniedza Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, kur mēs kopīgi ar kultūras ministru un pilsētas galvu, kā arī ar mūsu komisijas locekļiem nonācām pie šāda secinājuma. Tātad pretrunu starp Kultūras ministrijas vadību, pilsētu un Augstākās padomes minēto komisiju šinī gadījumā nav. Tas ir konsensa princips šīm trijām komisijām, un, kā es saprotu, šinī gadījumā tas apmierinās arī tos, kuri strādā šajā memoriālā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: */246.dokuments saucas - "Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām". Šis dokuments man ir rokās./

P.Laķis: Tas ir 436.dokuments.

Priekšsēdētājs: Mēs apspriežam 436.dokumentu.

P.Laķis: Jā, tas ir par Salaspils memoriālo ansambli.

Priekšsēdētājs: Jautājumu nav. Paldies. Debatēs vēlas runāt fašistisko koncentrācijas nometņu bijušie ieslodzītie - Latvijas republikāniskās apvienības valdes sekretārs Riekstiņa kungs.

Lūdzu, Riekstiņa kungs!

J.Riekstiņš, Fašistisko koncentrācijas nometņu bijušo ieslodzīto Latvijas republikāniskās apvienības valdes sekretārs: Augsti godājamais Prezidij, augsti godājamie deputātu kungi! Salaspils memoriālais ansamblis draud sabrukt. Tas notiek nemākulīgas apkalpošanas dēļ, - tur savā laikā ar smagiem buldozeriem tika skaldīts ledus un tīrīts sniegs. Metronoma būves pamati ir sabrukuši un draud galīgi iet bojā. Apšuvumu flīzes, kuras ir ražotas no vietējiem materiāliem, nav iespējams atjaunot. Pašlaik ansamblim ir vajadzīgs pamatīgs kapitālais remonts. Pilsētas izpildu komitejā, kuras rīcībā pašlaik ir šis memoriālais ansamblis, saka, ka tas neesot viņu teritorijā un tādēļ viņiem līdzekļu nav. Bija runa par to, ka šo ansambli nodos Kultūras ministrijai, bet arī tas nav noticis. Tāpēc šodien ir nepieciešams šim ansamblim noteikt īstu saimnieku, kas varētu rūpēties par tā uzturēšanu kārtībā.

Man šķiet, ka katrs no jums ir apmeklējis Salaspils nometni un zina, kādā stāvoklī tā pašreiz atrodas. Vai Latvijas Republikai nav kauns tādu ansambli rādīt ārzemju tūristiem, kuri tur bieži iegriežas, jo katra delegācija, kas ierodas šeit, Latvijā, vēlas apskatīt šo ansambli. Man liekas, tas ir republikas gods uzturēt šo ansambli kārtībā. Tādēļ lūdzu pieņemt šo lēmumu un noteikt šim ansamblim īstu saimnieku, kurš varētu par to patiesi rūpēties. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl debatēs Teikmaņa kungs. Lūdzu.

A.Teikmanis: Cienījamie kolēģi, es runāšu pavisam īsi, tāpēc ka lēmuma projekts par Salaspils memoriālo ansambli ir tapis faktiski jau kā otrs variants pēc iepriekšējā projekta apspriešanas kolēģa Laķa komisijā, kuras sēdē toreiz piedalījās arī mūsu kultūras ministrs. Mēs konstatējām, ka šāds risinājums varētu būt nedaudz pakāpenisks, bet tas tomēr būtu tāds, kas saliktu, tā teikt, punktus uz "i".

Pagātnē, kad šis memoriālais ansamblis tika uzbūvēts, visi lielie priekšnieki gan mīlēja tur vadāt savus kolēģus - partijas sekretārus un daudzos viesus, bet, godīgi sakot, šī atbildības puse faktiski palika karājoties gaisā. Un rezultāts izrādījās tāds, ka šodien par Salaspils memoriālo ansambli - es gribētu teikt, Eiropas nozīmes pieminekli, - atbild Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas dārzi un parki" iecirknis. Neviens cits par to juridiski neatbild. Tātad praktiski netiek īstenota ne metodoloģiskā vadība, ne arī notiek dokumentācijas pētīšana, ne arī tiek risināti tieši finansu jautājumi. Turklāt tīri ģeogrāfiski tam nav nekāda sakara ar Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju.

Te mēs varam praktiski redzēt piemēru, ka visi skaistie teorētiskie vārdi praktiskajā darbībā nav realizēti. Tāpēc mēs ar Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju vienojāmies par šādu ceļu, ka principā vajag noteikt atbildīgo, tāpat kā mēs Augstākajā padomē esam to noteikuši attiecībā gan uz Brāļu kapiem, gan uz Brīvības pieminekli, jo atbildība par tiem ir jānes valstij - tātad valdībai. Es domāju, ka šādu pieminekļu mums nav daudz un Salaspils memoriāls noteikti pieder pie tiem, par kuru būtu pilnībā jāatbild valdībai. Tāpēc te ierakstīts arī visai elastīgs punkts, ka valdībai ir jāizveido šī pastāvīgā institūcija. Kādā formā tā būs - tā ir valdības darīšana. Tātad to, tieši kurš par to atbildēs, to izlems valdība. Bez šaubām, te ir vairākas iespējas un arī Rīgas pilsēta ir gatava palīdzēt, teiksim, izveidot šo optimālāko formu, lai tiešām būtu pastāvīga juridiskā persona, kurai būtu par to intereses. Galvenais tomēr ir tas, lai tam, kurš te saimniekos, būtu patiesa interese par šo pieminekli, nevis, teiksim, kā "Dārzu un parku" iecirkņa priekšniekam, kuram, dabiski, šī interese ir visai nosacīta. Es lūdzu, kolēģi, jūs nobalsot par šo risinājumu. Es domāju, ka tādā veidā Salaspils ansamblim ir iespējams atrast pienācīgu saimnieku.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja par lēmuma punktiem deputātiem nekādu priekšlikumu nav, mēs varam uzskatīt lēmumu par apspriestu un balsot par to 20.aprīlī pulksten 13.00. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts "Par meliorāciju", bet līdz pārtraukumam atlikušas sešas minūtes.

Krūmiņa kungs, lūdzu!

R.Krūmiņš: Tā kā šis dokuments ir trešajā lasījumā, bet otrajā lasījumā nebija nekādu priekšlikumu, un ir ieradies arī ziņotājs, būtu lūgums to tomēr izskatīt. Es domāju, ka mēs paspēsim līdz pārtraukumam visu izdarīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, lūdzu ziņotāju tribīnē! Atgādinu, ka tur nav neviena labojuma. Tā kā te nav neviena labojuma, nāciet, lūdzu, un īsi paskaidrojiet, jo varbūt kāds labojums tomēr ir ienācis, jo mums tā ir tikai formāla procedūra. Lūdzu.

Lauksaimniecības ministrijas pārstāvis: Nekādi priekšlikumi nav ienākuši, arī Juridiskā pārvalde to ir izskatījusi. Vienīgais precizējums bija tāds, ka 7.nodaļā vārds "zudumi" tiek svītrots, atstājot tikai vārdu "zaudējumi". Nekādu citu precizējumu nav.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, tā kā nekādu precizējumu nav, vai kādam no klātesošajiem ir papildinājumi, grozījumi vai labojumi? Ja nav, tad tādā gadījumā es ierosinu šo likumprojektu uzskatīt par apspriestu un nobalsot par to 30.aprīlī pulksten 13.00. Paldies.

Un tagad sākas pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, pulkstenis ir 17.00, un saskaņā ar mūsu balsojumu mēs tagad klausīsimies rūpniecības ministra Millera kunga atskaiti par ministrijas darbu.

Lūdzu Millera kungu tribīnē. Informējiet plenārsēdi, cik minūtēs jūs gribat atskaitīties. Piecpadsmit? Lūdzu.

A.Millers, rūpniecības un enerģētikas ministrs: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Vispirms, lai runātu par stāvokli rūpniecībā, es gribētu minēt, kāda šobrīd ir kopējā parādu summa rūpniecības uzņēmumiem savā starpā un arī attiecībā uz citiem nozares uzņēmumiem.

Tātad pirmām kārtām ir jāmin parādi "Latvenergo" par siltumu un elektrību. Tie sastāda 11,3 miljardus rubļu. Par elektrību te ir 55 procenti no visiem parādiem, par siltumu - 18 procenti. Arī "Latvijas gāzei" kopējie parādi republikā sastāda 12,6 miljardus, bet rūpniecības uzņēmumi no tiem ir parādā 3,5 miljardus. Bez tam rūpniecības uzņēmumi ir parādā 2,3 miljardus valsts budžetam (no 3,9 miljardiem kopumā). Darba algu parādi, pēc manā rīcībā esošās informācijas, šobrīd ir aptuveni 300 miljoni. Bez tam debitoru parādi ir 35,7 miljardi rubļu, bet kreditoru parādi - 34 miljardi rubļu.

Pēdējā gada laikā - 1992.gadā - ir mainījusies nodarbinātības struktūra. Vidēji ministrijas pakļautībā esošajos uzņēmumos strādājošo skaits ir samazinājies no 10 līdz 15 procentiem. Sevišķi smaga situācija ir radioelektrotehniskajā nozarē, kur strādājošo skaits ir samazinājies par 32 procentiem.

Reāli situācija izskatās tāda. Ja mēs apskatāmies prognozi, tad redzam, ka 1991.gadā rūpniecībā strādāja 212 000, bet 1992.gada beigās strādāja 173 000. Pēc mūsu prognozēm, kas radušās, analizējot situāciju, varētu domāt, ka šā gada beigās rūpniecībā strādās 148 000 strādājošo.

Kādi tad ir ministrijas priekšlikumi, lai izkļūtu no situācijas, un ko varētu darīt vistuvākajā laikā.

Protams, ir tas pats jautājums, kuru ministrija izvirzīja gan Augstākajai padomei, gan Finansu ministrijai, gan Latvijas Bankai, tas ir, tomēr vajag vienoties par mehānismu, kādā veikt savstarpējo parādu ieskaiti. No 28,5 miljardiem rubļu debitoru parādu rūpniecībā praktiski četras piektdaļas no visiem parādiem (79,8 procenti) ir starp rūpniecības uzņēmumiem. Tie ir viņu iekšējie parādi. Lai to varētu veikt, acīmredzot vajadzētu izveidot kādu pilnvarotu komisiju, kas, strādājot kopā ar banku, ar Finansu ministriju, arī ar nozaru ministrijām, veiktu šo savstarpējo parādu ieskaiti.

Bez tam ministrija uzskata, ka būtu nepieciešams "atsaldēt" arī rēķinus bankā. Ja mēs varētu veikt šo savstarpējo parādu ieskaiti, tad tādā gadījumā varētu mēģināt izmainīt prioritātes, kādas šobrīd ir izmaksām attiecībā uz tiem maksājumiem, kuri ienāk uzņēmumu rēķinos. Jo šobrīd praktiski, ja uzņēmums ir parādā, tad tā rēķins bankā tiek "iesaldēts", un līdz algu izmaksai strādājošajiem uzņēmums nevar tikt. Tātad prioritāte numur viens ir bankas parādi un kredītu atmaksa. Prioritāte numur divi ir budžeta parādi, un tikai pēc tam ir visi pārējie maksājumi.

Kā mani informēja arodbiedrības, starptautiskā prakse ir nedaudz citāda. Tur prioritāte numur viens ir algas. Es gan atzīšos, ka man nav informācijas, kā tas ir noformēts kādos starptautiskos normatīvajos dokumentos, taču es piekrītu, ka tad, ja šādi dokumenti ir, mums pēc tiem vajadzētu vadīties un šādā veidā izvirzīt prioritātes.

Tāpat nopietni varētu uzlabot finansiālo situāciju un naudas apgrozību, ja mēs varētu izskatīt iespēju uz kādu ilgāku laiku (teiksim, pusgadu) "iesaldēt" parādus budžetam par aizvadīto gadu. Bez tam viens no veidiem, kā mēs varētu risināt šos jautājumus, būtu nepieciešamība nokārtot jautājumu par bankrotu.

Acīmredzot vistuvākajā laikā Augstākā padome saņems valdības priekšlikumus, kuri sastāvēs no vairākiem punktiem. Viens no tiem ir priekšlikums pārskatīt algu izmaksas, kad cilvēks tiek atbrīvots no darba. Līdzšinējā prakse liek izmaksāt, ja uzņēmums tiek likvidēts, divu mēnešu brīdinājuma naudu, plus vēl trīs mēnešus cilvēkam pienākas alga, tas ir, reāli piecus mēnešus uzņēmējs ir spiests maksāt cilvēkam, kurš aiziet prom no darba. Tā kā uzņēmumiem šādas naudas nav, līdz ar to cilvēks nonāk parādu verdzībā šim uzņēmumam, jo viņš negrib iet projām uz paša vienošanos un zaudēt šo piecu mēnešu izmaksu un tajā pašā laikā arī tiesības uz bezdarba pabalstu, taču palikt uzņēmumā viņam arī nav nekādas nozīmes, jo uzņēmums praktiski ir bankrotējis - tam nav līdzekļu, ko maksāt. Tas ir ļoti svarīgs jautājums.

Taču es uzskatu, ka mums šobrīd nav tik labs ekonomiskais stāvoklis, lai mēs varētu radīt daudz smagākus apstākļus uzņēmējiem sakarā ar šā jautājuma risināšanu. Ārzemju prakse liecina, ka uzņēmējam ir tiesības atbrīvot no darba cilvēku tajā pašā dienā, izmaksājot atlaišanas pabalstu no divām līdz sešām nedēļām. Parasti viss pārējais laiks, kas paiet, kamēr cilvēks meklē darbu, gulstas uz tām institūcijām, kas nodarbojas ar sociālo nodrošināšanu.

Bez tam jautājums, ar kuru man ir nācies saskarties vairākkārt, runājot par uzņēmumiem, kas tūlīt būtu likvidējami kā bankrotējuši, ir par to, ka likumā ir paredzēts, ka tad, ja uzņēmums tiek ņemts nomā, tādā gadījumā ir nepieciešams iemaksāt 5 procentus pamatfondu vērtības. Bankrotējušam uzņēmumam, kurā strādājošie mēnešiem ilgi nav saņēmuši darba algu, protams, šādas naudas nav, tāpēc viņi nevar izveidot sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai sākt citu uzņēmējdarbības veidu un iemaksāt 5 procentus par jauniem, dārgiem korpusiem, par dārgu tehnisko aprīkojumu. Acīmredzot arī šis punkts likumdošanā būtu jāmaina, lai mēs varētu mēģināt atrast tos cilvēkus, kuri kaut nelielu skaitu savu līdzcilvēku ir spējīgi nodrošināt ar darbu.

Nākamais jautājums ir ļoti smags. Tas ir jautājums par sociālās sfēras privatizāciju. Liela daļa uzņēmumu nodarbojas ne tikai ar ražošanu, bet arī ar komunālās sfēras apsaimniekošanu. Tādās lielās pilsētās kā, piemēram, Liepājā, Daugavpilī, Olainē, arī Rīgā daudzi uzņēmumi ne tikai ražo produkciju, bet arī apsilda dzīvojamos kvartālus. Lielai daļai no tiem šīs ēkas ir uzņēmuma bilancē. Tāpēc šo ēku uzturēšana ir pārlieku smaga nasta, un tā rezultātā šī komunālā saimniecība uzņēmumu noved līdz bankrotam.

Jautājums būtu dalāms divās daļās. Viena daļa ir nepabeigtā celtniecība, par kuru šobrīd man prasa dot skaidrojumu, ko ar to darīt, ja uzņēmumos strādājošie ir ar mieru ieguldīt naudu, lai pabeigtu šos uzņēmumus un šīs dzīvojamās ēkas. Lai tās pabeigtu un dabūtu zem jumta, lai tur varētu iekšā dzīvot, viņi ir ar mieru ieguldīt naudu. Parasti naudas summa svārstās ap simttūkstoš rubļu. Ja ar tādu summu ir iespējams pabeigt šo dzīvojamo ēku, tad cilvēki ir ar mieru šajā darbā piedalīties, taču nekādu juridisko garantiju, ka šī summa tiks ieskaitīta pēc tam, kad tiks veikta dzīvojamā fonda privatizācija, ministrija un valdība šiem cilvēkiem nevar dot.

Acīmredzot attiecībā uz bankrotējušiem uzņēmumiem vajadzētu izmantot īpašu pieeju arī jautājumā par dzīvojamo fondu, tajā skaitā par nepabeigto dzīvojamo fondu. Tātad mūsu piedāvājums ir ieskaitīt šo naudu, ko cilvēki ir ar mieru pievienot pie jau esošās summas, kura izlietota dzīvokļu celtniecībā, kā daļu no izmaksas, kāda būs jāmaksā dzīvokļa īpašniekam tad, kad viņš privatizēs šo dzīvokli.

Pavisam citāda situācija ir ar tiem namiem, kuri šobrīd atrodas uzņēmuma bilancē. Te risinājumi būtu divi. Viens - būtu jāpieņem lēmums, ka šis dzīvojamais fonds tiek nodots pārvaldīšanā pašvaldībām. Otrs variants ir tas, ko piedāvā uzņēmumi, - ka tādā gadījumā, ja pašvaldības to neņem pretī, uzņēmumi paši veiks šā dzīvojamā fonda privatizāciju. Jāsaprot ir viens, ka citas izejas nav - vai nu ražošana tiks atdalīta no šīs komunālās saimniecības, vai arī ražošana bankrotēs, un tādā gadījumā vispār vairs nebūs neviena, kas uztur un apsaimnieko šo dzīvojamo fondu. Nebūs arī tā, kas šajā uzņēmumā ražo siltumu.

Bez tam ir jautājums arī par to, ko darīt ar īpašumu, kurš uzņēmuma bankrota gadījumā šajā situācijā paliek neapsaimniekots. Jebkura īpašuma uzraudzība un saglabāšana prasa izdevumus. Nereti, mēģinot paņemt uzņēmumu nomā un sastādot privatizācijas projektu, viss īpašums nemaz nav vajadzīgs, un tādā gadījumā šis īpašums, ja tas paliek jaunā uzņēmuma vai jaunās akciju sabiedrības bilancē, tiek aplikts ar nodokļiem un daudziem citiem maksājumiem, kas praktiski noved pie lēmuma šo uzņēmumu nemaz nomā neņemt, kā rezultātā palielinās nestrādājošo skaits.

Bez tam ir arī vēl citi sarežģīti jautājumi, kuri nav atrisināti un kuri ir saistīti ne tikai ar bankrotējošiem uzņēmumiem, bet ar privatizāciju kopumā. Ministrija ir ieguldījusi daudz darba, lai realizētu privatizācijas procesu, taču ir jautājumi, kuri šobrīd nav atrisināti. Viens no tiem ir pieteikšanās termiņš uz zemi, uz kuras atrodas uzņēmums. Šobrīd divu mēnešu laikā pēc tam, kad uzņēmums ir pieteikts kā privatizējams uzņēmums, īpašniekam ir tiesības pieteikties uz zemi. Taču uzņēmējs gaida no šā īpašnieka ne tikai pieteikšanos, bet gaida arī lēmumu, vai viņš ar šo zemi kā ar savu kapitālu ieies jaunajā uzņēmumā vai viņš dos šo zemi tikai nomā, vai arī vispār atteiksies no šīs zemes par labu valstij vai kādai citai personai. Līdz ar to šā jautājuma neskaidrība nopietni kavē pieņemt lēmumu par nomu vai nomu ar izpirkšanu.

Bez tam es gribētu piebilst, ka tie termiņi, kādi tika noteikti uzņēmumiem un īpašumiem, kuri tiek pārdoti nomā izsoles ceļā, šajā situācijā praktiski vistuvākajā laikā vispār apstādinās šādu procesu organizēšanu sakarā ar vēlēšanu tuvošanos. Pirmām kārtām es gribētu atzīmēt, ka privatizācijas komisijas, kuras vispār darbojas, tomēr darbojas maksimāli nelabvēlīgā gaisotnē sakarā ar pašreizējo sabiedrības attieksmi pret tām. Tās visas baidās šos īpašumus novērtēt par zemu, lai tām nepārmestu, ka mēs pārāk lēti esam tikuši vaļā no valsts īpašuma.

Ja pirmā cena ir pārāk augsta un neviens nepiesakās, tad tādā gadījumā ir jānosaka par 20 procentiem mazāka cena, un tad atbilstoši likumam mēnesis ir jāgaida, kamēr atkal pieteiksies jauni pretendenti. Un, ja tādi nav pieteikušies, tad atkal jāsamazina par 20 procentiem un atkal... Tādā gadījumā, kā jūs redzat, šie pirmie divi mēneši un pēc tam pa mēnesim... Tas rada tādu situāciju, kad praktiski organizēt izsoli līdz vēlēšanām droši vien būs ļoti sarežģīti šajā situācijā.

Kopumā ministrija visus šos priekšlikumus, tajā skaitā arī par parādu savstarpējo ieskaiti, ir sagatavojusi, un tie visi rakstveidā ir nosūtīti gan attiecīgajām finansu institūcijām, gan arī Augstākajai padomei. Esmu ar tiem iepazīstinājis arī savas komisijas. Visi mūsu pūliņi šobrīd acīmredzot ir vērsti uz vienu jautājumu - kā saglabāt pēc iespējas vairāk darba vietu. Un otrs svarīgais jautājums, manā izpratnē, ir par to, cik mēs saņemsim par pārdoto un privatizēto īpašumu, saglabājot šīs darba vietas. Primārais jautājums tomēr ir darba vietas. Un, izejot no tā, mūsu ministrija ir sagatavojusi virkni priekšlikumu. Tie visi ir iesniegti un nosūtīti gan Augstākajai padomei, gan attiecīgajām institūcijām - bankai, Finansu ministrijai. Mēs esam ar mieru pēc tam, kad šie dokumenti būs izskatīti komisijās, par šiem jautājumiem vēlreiz izrunāties komisijās un palīdzēt pieņemt lēmumus.

Man tas principā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, vispirms izlemsim procedūras jautājumu. Tātad pēc tradīcijas mēs pusstundu uzdodam jautājumus. Jautātāju sarakstā man šobrīd ir seši cilvēki. Es tomēr likšu uz balsošanu priekšlikumu, ka mēs pusstundu jautāsim. Vai citu priekšlikumu nav?

Balsošanas režīmu! Kas ir par to, ka mēs jautājumiem Millera kungam veltīsim pusstundu? Lūdzu rezultātu. Paldies. 46 balsis - par, 2 - pret, 2 - atturas. Tātad jautāsim pusstundu.

Pirmais jautājumu uzdos Eglāja kungs. Lūdzu.

V.Eglājs: No diezgan oficiāliem avotiem, ieskaitot bijušo finansu ministru, ir zināms, ka ārzemju bankās Latvijas uzņēmumiem ir daudz miljardu dolāru noguldījumi. Jautājums ir šāds: vai ministrijai ir zināms, kādiem valsts uzņēmumiem un kādi noguldījumi ir ārzemju bankās? Un otrs: kas notiek ar šiem noguldījumiem privatizācijas vai bankrota gadījumā?

A.Millers: Vispirms par noguldījumiem ārzemju bankās. Es tomēr gribētu domāt, ka runas par tiem daudzajiem miljardiem ir hipotēze, jo šobrīd attiecīgo finansu institūciju uzdevums ir noslēgt līgumus, lai šādu informāciju bankās varētu pārbaudīt. Uzņēmumu vadītājiem ir pienākums iesniegt pilnu bilanci, tajā skaitā arī par visiem rēķiniem, kādi ir gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Tas ir viņu pienākums, un, ja viņi šo pienākumu pilda negodprātīgi, tad ir institūcijas, kurām ir uzdevums blēžus ķert un par blēdībām sodīt.

Kas notiek ar šiem rēķiniem bankrota gadījumā vai privatizācijas gadījumā? Es domāju, ka notiek tas, kas ir likumā paredzēts. Tātad nevar būt bankrots, ja rēķinā ir nauda, bet privatizācijas gadījumā šie līdzekļi attiecīgi tiek novērtēti. Tie tiek uzskatīti par apgrozāmajiem līdzekļiem, un ar tiem rīkojas atbilstoši likumam.

V.Eglājs: Es atvainojos, mans pirmais jautājums bija: cik daudz ministrijai ir zināms par konkrētu Latvijas valsts uzņēmumu noguldījumiem un par kādām summām ir iesniegtas ziņas ministrijai? Cik daudz ir ārzemēs noguldījumu?

A.Millers: Es šobrīd uz šo jautājumu jums konkrēti atbildēt nevaru. Katru ceturksni tiek iesniegtas uzņēmumu bilances, un es esmu gatavs uz šo jautājumu atbildēt rakstiski. Ja jūs tas interesē, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Jautā Emša kungs.

I.Emsis: Mans jautājums būs vispārināts, bet es to uzdošu, minēdams konkrētu uzņēmumu piemēru. Uzņēmums saucas "Teletons", un šā uzņēmuma direktors ir Kiļmohemedovs. Es uzrakstīju jums arī deputāta pieprasījumu par šo uzņēmumu, kur arīdzan, manuprāt, administrācijas patvaļas rezultātā ilgstoši netiek maksātas algas, bet tajā pašā laikā darbinieki novēro, ka preces no noliktavām tiek izvestas, ka tur arī inventārs pazūd, taču tajā pašā laikā daļa no strādājošajiem strādā un saražo materiālās vērtības. Darbiniekiem ir aizdomas, ka šie līdzekļi par materiālo vērtību saražošanu nonāk Maskavā, tas ir, Krievijā. Tāpēc strādājošie man kā deputātam prasīja ministrijas un speciālistu vizīti šajā uzņēmumā, direktora atbrīvošanu no darba un īpašuma aizsardzību. Kā jūs uz šā konkrētā piemēra pamata skaidrotu jūsu ministrijas iespējas valsts uzņēmumos kontrolēt šo priekšbankrota situāciju?

A.Millers: Tātad, ja ir zināmi konkrēti šādi fakti, kas nonāk ministrijas rīcībā, tad visi šie fakti tiek pārbaudīti. Ja ir runa, ka ir aizdomas un tā tālāk, tad mēs arī cenšamies maksimāli pārbaudīt, taču to, protams, citreiz nav iespējams uzreiz izdarīt.

Attiecībā uz konkrēto uzņēmumu "Teletons" varu sacīt to, ka šis uzņēmums kā zinātniskās pētniecības iestāde tādā veidā turpmāk vairs pastāvēt nevarēs. Cik es zinu, ir iesniegti divi dažādi varianti, kāda šim uzņēmumam būs nākotne. Tika izveidota tā likvidācijas komisija, kura visu novērtēs un automātiski izdarīs arī revīziju. Patlaban tiek uzskaitīti visi pamatfondi, apgrozāmie līdzekļi, un, izejot no privatizācijas komisijas slēdziena, tiks pieņemts viens vai otrs variants par šā uzņēmuma nākotni. Tā ka kopumā gan bankrotējušā, gan arī nebankrotējušā uzņēmumā ir tādas pašas iespējas izdarīt situācijas kontroli. Es lielu starpību neredzu, vai tas ir bankrotējošs vai nebankrotējošs uzņēmums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Ja runā par Jelgavu, tad katrā ziņā ir runa arī par "Lareliniem". Cienījamais Millera kungs, es jautāšu par linkopības problēmu. Par linu pārstrādi un tās produkciju saruna ar jums notika jau novembrī.

A.Millers: Jā.

G.Preinbergs: Bija arī decembrī, kad kolēģis Koroševskis jums tieši pajautāja, kāpēc linkopība Latvijā ir lemta bojāejai, lai gan rudenī tika iegādātas augstvērtīgas linsēklas no Francijas. Šajā laikā praktiski nekas nav mainījies. Izņemot vienu - izņemot to, ka tika saņemta televīzijas un preses ziņa, ka pēc mūsu linu audumiem Eiropā ir liels pieprasījums. Sakiet, lūdzu, kā šī informācija sakrīt ar jūsu apgalvojumu, ka mums linkopība Latvijā nav vajadzīga?

A.Millers: Attiecībā konkrēti uz linkopību Latvijā. Es gribētu atgādināt, ka visus nepieciešamos pasākumus, kas būtu darāms, lai Latvijā linu materiālu ražojošie uzņēmumi būtu konkurētspējīgi, es iesniedzu Augstākās padomes Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai rakstveidā. Tur bija norādīti gan pasākumi, gan arī summas, kādas būtu šīs izmaksas. Jūs ne sliktāk par mani zināt, ka divu gadu laikā nevienai nozarei, tajā skaitā arī linu pārstrādes rūpniecībai, nav iedalīts neviens rublis nozares attīstībai. Tāpēc es un mana ministrija var rīkoties, tikai izstrādājot rekomendācijas un veicot analīzes. Tie ir tie līdzekļi, kādi ir ministrijas rīcībā. Es labprāt būtu saņēmis priekšlikumus arī no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas. Man tika uzdots jautājums, bet es no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas gribētu saņemt arī atbildi, kas ministrijas viedoklī, tajā programmā, kas bija izstrādāta attiecībā uz linkopības attīstību, ir nepareizs, un, ja tur viss ir pareizs, tad no kurienes ņemt šos līdzekļus. Līdzekļu sadalījums, cienījamie deputāti, jūsu ziņā ir tikpat lielā mērā, cik manā ziņā. Ja šie līdzekļi nav iedalīti, tad tādā gadījumā mēs esam tur, kur mēs esam.

G.Preinbergs: Jā, un vēl otrs īss jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

G.Preinbergs: Šajā gadījumā par tām nemaksām, kas radušās. Es zinu to, ka uz Jelgavu bija aizbraukuši gan deputāti, gan Siliņa kungs no arodbiedrības tur bija. Pie badastreiku pieteikušās Upmanes kundzes bija pat premjerministrs, bet jūs tur nebijāt. Sakiet, lūdzu, kā var izskaidrot šādu jūsu malā stāvēšanu?

A.Millers: Pirmām kārtām, ja reiz esam atgriezušies atpakaļ pie uzņēmuma "Larelini" un pie tā likteņa, tad es gribētu jūs, deputāti, informēt, ka es personīgi gaidu prokuratūras slēdzienu par to, cik pamatotas ir arodbiedrības prasības. Vēl nesen es sazvanījos ar rajona prokuratūru un uzzināju, ka tā ir nosūtījusi republikāniskajai prokuratūrai savu slēdzienu, ka šī prasība ir nepamatota. Tāpēc es gaidu, ko atbildēs republikāniskā prokuratūra attiecībā uz šo arodbiedrības prasību. Likumā noteiktajā kārtībā man bija dota nedēļa laika, lai pārsūdzētu šo arodbiedrības prasību. Tā kā prasību iesniedza augstākais arodbiedrību orgāns, tāpēc pārsūdzēt šo prasību vai griezties kaut kur ar apelāciju man nebija iespēju un tāpēc lēmumu attiecībā uz tām prasībām, kuras izvirzīja arodbiedrība, ministrija to šobrīd pieņemt nevarēja. Taču es informēju vēlreiz, ka rajona prokuratūra ir nosūtījusi republikāniskajai prokuratūrai viedokli, kurā tā uzskata šo prasību par nepamatotu.

Bez tam es gribētu arī atklāti pateikt, ka es neuzskatu šo prasību par pamatotu. Man ar nožēlu drīzāk ir jākonstatē - tas gan ir mans personiskais viedoklis -, ka viens otrs fiziski spēcīgs cilvēks taisa savu politisko karjeru uz sieviešu rēķina un sieviešu pleciem. Tas ir mans personīgais viedoklis.

G.Preinbergs: Tātad, ja es pareizi saprotu, jūsuprāt, strādnieku prasības par algas samaksāšanu, sākot no septembra līdz decembrim, ir bijušas nepamatotas? Paldies.

A.Millers: Jūs nepareizi iztulkojāt manus vārdus.

Priekšsēdētājs: Jautā Felsa kungs.

A.Felss: Millera kungs, man jums ir šāds jautājums. To radījusi jūsu sākotnējā uzstāšanās. Jūs minējāt vairākas nepilnības likumdošanā un attiecīgajos likumdošanas aktos, kuri būtu vai nu uzlabojami, vai papildināmi. Tāpēc man gribētos zināt, kāds ir jūsu ministrijas ieguldījums šajā likumdošanas iniciatīvā un šīs likumdošanas uzspodrināšanā? Mēs ļautu to piemērot tādā veidā, kā jūs uzskatītu par optimālu.

A.Millers: Ministrija ir regulāri piedalījusies gan pie likumu izstrādāšanas, gan arī pie to apspriešanas, ir strādājusi gan valdībā, gan Augstākajā padomē ar savu komisiju un ir mēģinājusi likumus, kā jūs teicāt, uzspodrināt. Taču ne vienmēr visi tie varianti, kurus ministrija tika piedāvājusi, ir pieņemti tādā veidā, tāpēc ir loģiski, ka šos labojumus pēc tam, ja izrādīsies taisnība, kaut kādā veidā varēs realizēt, ievadot tos likumos. Ministrija ir piedalījusies šajā procesā un, es domāju, piedalīsies arī turpmāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Godātais Millera kungs, no arodbiedrības sniegtās informācijas ir redzams, ka nav veikti ievērojami sociālās apdrošināšanas budžeta sadaļas maksājumi, turpretī mums nav Apvienotās budžeta komisijas informācijas, ka šī budžeta sadaļa nebūtu izpildīta. Sakiet, ko ir darījusi ministrija, lai no sociālās apdrošināšanas budžeta praktiski tiktu atskaitīti līdzekļi arī šajos valsts uzņēmumos, lai tie varētu nodrošināt šīs sociālās izmaksas, tas ir, bezdarbnieku pabalstu, pabalstus ģimenēm un bērniem? To ir uzņēmusies valsts kā sociālo garantiju saviem iedzīvotājiem.

A.Millers: Es domāju, ka jautājums principā tiek uzstādīts nepareizi. Pirmkārt, no sociālā budžeta uzņēmumu kasē līdzekļi netiek iemaksāti, un tādas normas arī nav paredzētas. Tāpēc es vēlreiz uzsveru to, ka likums ir jāmaina tādā veidā, ka uzņēmējs izmaksā atbrīvošanas pabalstu, bet visu pārējo uzņemas šīs sociālās apdrošināšanas institūcijas.

Bez tam es gribētu teikt, ka acīmredzot nekādā gadījumā nevar prasīt, lai valsts uzņemtos saistības par uzņēmumu parādiem, tajā skaitā arī parādiem uzņēmumā strādājošajiem, tas ir, par algām. Šī prasība ir nepamatota, un principā es tādai prasībai nekādā gadījumā nevaru piekrist. Valsts neatbild par uzņēmumu saistībām, un uzņēmums neatbild par valsts saistībām.

I.Ozols: Cienījamais Millera kungs! Jūs neatbildējāt uz manu jautājumu. Es skaidri apzinos to, ka tad, ja šinī uzņēmumā nav darba algu izmaksas, tad nav arī sociālo atskaitījumu no darba algām. Taču tajā pašā laikā - es atkārtoju vēlreiz - sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļas izpilde ir nodrošināta, un valdība nav griezusies ar korektīvām un labojumiem Augstākajā padomē. Es runāju par pagājušā gada sociālās apdrošināšanas budžeta korekcijām. Tāpēc es jautāju: ko ir darījusi ministrija vai attiecīgie uzņēmumi, lai risinātu šo jautājumu? Ko ir darījusi sociālās apdrošināšanas budžeta pārvaldītājs - Labklājības ministrija - pagājušajā gadā, lai tiktu ieskaitīti šie līdzekļi un lai varētu nodrošināt šīs sociālās izmaksas. Es jautāju par to, kas ir darīts?

A.Millers: Vai jūs uzskatāt, ka līdzekļi no sociālā budžeta būtu jāpārskaita uzņēmumiem, lai tie varētu nodrošināt darba algu izmaksas?

I.Ozols: Nē! Tikai sociāli garantētās izmaksas, tas ir, bezdarbnieku pabalstu un pabalstu ģimenēm un bērniem.

A.Millers: Bezdarbnieku pabalstu nemaksā ražošanas uzņēmumi, tāpat arī pabalstu bērniem, jo Sociālās nodrošināšanas ministrija jau sen ir izmainījusi kārtību, un tie neiet caur uzņēmumiem.

I.Ozols: Otrs jautājums ir par uzņēmumu "Teletons". Jūs zināt, ka pašlaik uzņēmumā "Teletons" pēc mūsu sarunas pirms trim nedēļām, strādā Valsts kontroles pārbaude kopā ar Finansu inspekcijas pārbaudi. Varbūt jūs varat informēt, kādi ir primārie pārbaudes rezultāti, jo pārbaude iesākās jau aizpagājušās nedēļas pirmdienā.

A.Millers: Mani viņi nav informējuši.

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Millera kungs, no jūsu sacītā es secinu, ka ir izveidojusies dīvaina situācija: uzņēmēji, lielākoties gan acīmredzot valsts uzņēmumu vadītāji, šobrīd nespēj izsludināt bankrotu tādēļ, ka viņu rīcībā nav līdzekļu, ko izmaksāt strādājošajiem - divu mēnešu atlaišanas pabalstu, brīdinājuma naudu un trīs mēnešu pabalstu. Bet, Millera kungs, likumu par bankrotu mēs pieņēmām jau pirms gada. Toreiz uzņēmumu finansiālais stāvoklis nebija tik bezcerīgs kā šodien. Tad uzņēmumu vadītāji nesēdēja pie sasistas siles, un arī šāgada laikā viņi varēja izvērtēt situāciju, kad ir pienācis tas brīdis, kad ir jāizmaksā pabalsti un jāizsludina bankrots. Tas brīdis ir palaists garām. Sakiet, lūdzu, vai ir godīgi šobrīd šīs problēmas pārlikt uz strādājošo pleciem? Kāpēc vainīgie ir strādājošie? Tātad valdībā ir iniciatīva šodien atcelt šīs garantijas strādājošajiem? Deputātu kungi, es vēršu jūsu uzmanību šim momentam. Kā jūs domājat - vai tā drīkst rīkoties un vai tas galu galā ir godīgi? Kādu atbildību uzņemsies uzņēmuma vadītājs, kurš ir palaidis garām īsto brīdi?

A.Millers: Ja jūs būtu strādājis šajā uzņēmumā, un vēl būtu bijis cieši saistīts pēdējā gada laikā ar šo uzņēmumu, tad jūs labi zinātu, ka piecus mēnešus uz priekšu šie procesi nu nekādi nebija prognozējami. Sāksim runāt droši vien par to un izanalizēsim, kā bankas politika šajā situācijā ir ietekmējusi uzņēmumu darbību. Es nerunāju nekādā gadījumā, kā vienmēr to mēģina reducēt, par bankas kursu, par to, kāds ir vienas vai otras valūtas kurss. Es domāju, ka ir jārunā par to, kādā veidā šī politika tika realizēta un cik lielus zaudējumus šīs politikas realizācija nesa tautsaimniecībai, arī rūpniecībai. Tomēr tajā pašā laikā es vēlreiz atgādinu, ka jau kopš pagājušā gada pavasara par visiem sasāpējušajiem jautājumiem mēs tikām runājuši gan ar bankas vadību, gan ar deputātiem, gan Ekonomikas komisiju. Jautājums numur viens šodien, kas būtu risināms, lai uzlabotu finansu sistēmu, būtu savstarpējā parādu ieskaite. Turklāt šāda prasība, šāds lūgums visām iespējamajām institūcijām tika adresēts jau pagājušā gada maijā. Rezultātu nebija nekādu. Tā ka acīmredzot, ja jūs nevarat prognozēt bankas politiku, tad šo politiku nevarēja prognozēt arī uzņēmuma vadītājs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Man ir ļoti vienkāršs jautājums. Redziet, 1.janvārī lielākajā daļā uzņēmumu beidzās atestācija. Vai jūs esat kādu direktoru atbrīvojis no darba valodas nezināšanas dēļ? Jo bieži vien tie ir uzņēmumi, kur arī ražošanas rādītāji ir ļoti bēdīgi. Vai kāds ir atbrīvots valodas nezināšanas dēļ, jo tādas tiesības jums bija?

A.Millers: Uzņēmumu direktoru nomaiņai man ir bijuši vairāki iemesli. Un viens no iemesliem ir bijis arī valodas nezināšana, bet tikai par valodas nezināšanu vien, ja viņš ir labs saimnieciskais vadītājs, tādu gadījumu nav, jo tādu cilvēku, kas pilnīgi nekādā līmenī nezina un arī nemācās latviešu valodu, šobrīd mūsu nozarē nav. Manuprāt, Ābiķa kungs, arī jums tāpat kā man tika izvirzīts lūgums - izskaidrot, ko darīt ar tiem, kuri tajā brīdī dažādu iemeslu dēļ nevarēja nolikt valodas eksāmenu. Kaut vai tāpēc, ka vietējās pašvaldībās šī eksāmenu komisija netika izveidota. Vērtējumu par ministriju attiecībā uz šiem rādītājiem, kuri jums tika nosūtīti, kā arī atbildi uz jautājumu, ko tad darīt ar tiem cilvēkiem, kuri nevarēja nokārtot valodas eksāmenu un joprojām nevar to nokārtot, es no jums neesmu saņēmis.

Dz.Ābiķis: Cienījamais Millera kungs, tā ir simtprocentīga Ministru padomes vaina. Valodu centrs atbildi jau pirms diviem mēnešiem ir izstrādājis, un atbilde ir iesniegta. Tagad šis jautājums ir izskatīts Ministru padomes sēdē un, cik zinu, ir tapis projekts, bet nu jau pāris nedēļas ir pagājušas, taču Godmaņa kungs vēl joprojām nav atbildējis. Tā ir tikai Ministru padomes, tajā skaitā arī jūsu ministrijas, vaina.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Nevienam nav noslēpums, ka valsts uzņēmumos ekonomiskās grūtības galvenokārt ir saistītas ar grūtībām produkcijas realizācijā. Millera kungs, sakiet, lūdzu, vai jūsu ministrija ir kaut ko darījusi preču noieta tirgus meklējumos, tā atrašanā, kaut vai uzstādot attiecīgās prasības administrācijai! Varbūt jūs uzskatāt, ka tas ir tikai uzņēmuma kompetencē un uz ministriju vispār neattiecas?

Tāds pats jautājums man ir par uzņēmumu pārprofilēšanu, kaut vai par atsevišķu cehu pārprofilēšanu.

A.Millers: Attiecībā uz tirgus meklējumiem varu teikt, ka ministrija, protams, ir strādājusi pie šā jautājuma. Mēs esam centušies maksimāli izplatīt informāciju par mūsu iespējamo eksportu dažādām valstīm. Tāpat mēs esam strādājuši arī ar uzņēmumiem, maksimāli piegādājot to informāciju, kas pie mums nonāk, kuri varētu būt potenciālie pircēji.

Šobrīd uzņēmumiem visaktuālākais jautājums ir apgrozāmo līdzekļu trūkums un finansu sistēmas "sasalums". Un tikai otrām kārtām, protams, ir šis noieta tirgus. Apmēram pusei uzņēmumu, kuri šobrīd nevar realizēt pat eksportspējīgu produkciju, ir tās grūtības, ka tiem nav līdzekļu, nav kredītu, lai viņi varētu iegādāties attiecīgās kvalitātes izejvielas. Sevišķi tas attiecas uz vieglo rūpniecību.

Bez tam ministrija kopā ar uzņēmumiem ir izstrādājusi priekšlikumus, kādā veidā organizēt, pārprofilēt un atjaunot mūsu ražošanu, kādā veidā organizēt iekšējo kooperāciju, kādas investīcijas ir nepieciešamas, lai varētu nodrošināt eksportspējīgas produkcijas ražošanu Latvijas uzņēmumos. Arī tas ir izstrādāts. Tas ir iesniegts acīmredzot attiecīgajās komisijās, kas nodarbojas ar investīcijām, ar kredītiem. Tās šos jautājumus izskatīs un dos atbildi, tā ka pie tiem tiek strādāts.

J.Zaščerinskis: Vai vienu papildjautājumu drīkstu uzdot?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Zaščerinskis: Millera kungs, pēc mūsu linu izstrādājumiem Rietumu tirgū esot pieprasījums. Kā izskaidrot to, ka tomēr mēs neesam atraduši iespēju, lai "Larelini" varētu savu produkciju realizēt Rietumu tirgū? Turklāt cenas ir diezgan izdevīgas.

A.Millers: Attiecībā uz izdevīgām cenām es gribētu jums, cienījamie deputāti, tomēr teikt, ka acīmredzot lielākajā daļā gadījumu uzņēmumi paši var noteikt, vai šī cena ir izdevīga vai nav izdevīga. Neviens nav tāds ļaunprātis, kas gribētu grūst savu uzņēmumu bankrotā, pagrūst to "zem ūdens". Ja kādreiz arī ir izdevies pārdot nelielu daudzumu dekoratīvu segu vai linu produkcijas kādā izstādē, tad tas vēl nenozīmē, ka, izmantojot to tehnoloģiju, kāda šobrīd ir šajā uzņēmumā, šī produkcija lielos apjomos ir konkurētspējīga.

Es vēlreiz vēršu jūsu uzmanību uz to, ka attiecībā uz liniem, visi šie iemesli tika detalizēti izklāstīti, runājot par nepieciešamajām investīcijām tajā dokumentā, kas tika iesūtīts Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai pēc tam, kad decembrī šis jautājums tika izvirzīts. Es apsolīju, ka to iesūtīšu divu mēnešu laikā. Tur tika izanalizēti visi priekšlikumi, kādi varētu būt attiecībā uz investīcijām. Ja man nav neviena rubļa investīcijām, tajā skaitā arī linu nozarēm, tad es varu izstrādāt vienīgi rekomendācijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lucāna kungs!

J.Lucāns: Ministra kungs, es nevaru no jūsu uzstāšanās saprast galveno - vai tā ir valsts politika vai tā nav valsts politika - apturēt pašreiz rūpniecisko ražošanu?

A.Millers: Es domāju, ka valsts politiku realizē ne tikai valdība, bet realizē arī Augstākā padome, izsakot savu attieksmi tad, kad tiek runāts par investīcijām, par kredītiem, kādus ir iespējams caur budžetu investēt. Valsts politika, protams, nav apturēt rūpniecisko ražošanu, taču es gribētu uzsvērt, ka divu gadu laikā šī attieksme, kad tiek risināti jautājumi par investīcijām rūpniecībā un tās attīstību, tas vienmēr tiek uzlikts uz pašu uzņēmumu pleciem.

J.Lucāns: Jā, es saprotu! Tādā gadījumā man ir tāds jautājums: bet kur tad ir izeja? Uzņēmumi nav spējīgi, valsts politika tā nav, kas tad tagad tālāk notiks? Teiksim, kas notiks pēc diviem mēnešiem?

A.Millers: Acīmredzot situācija attīstīsies atkarībā no tā, kādu lēmumu mēs kopēji pieņemsim. Tas būs lēmums par to, vai banka būs ar mieru piedalīties pasākumos, kas vērsti uz naudas aprites uzlabošanu. Un šis jautājums droši vien ir adresējams vairāk jums, nevis valdībai. Mans uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus (tos es esmu sagatavojis), izvērtēt esošo situāciju un arī prognozēt, kas varētu attīstīties tālāk vienā vai otrā gadījumā. Ja netiks veikta šo savstarpējo parādu ieskaite, tad acīmredzot finansu "sasalums" padziļināsies, un es domāju, ka praktiski, manuprāt, mūsu tautsaimniecība ir bankrotējusi.

J.Lucāns: Vai jūs varētu pateikt, kuri tad būs tie uzņēmumi, kuri būtu pirmie jāglābj?

A.Millers: Es negribētu tā izvirzīt šo jautājumu. Es gribētu izvirzīt mazlietiņ citādi. Daudz kas būs atkarīgs no tā, kādu lēmumu mēs kopā pieņemsim. Ir jāizdara slēdziens, kuri uzņēmumi pirmie būtu jāslēdz ciet kā eksistēt nespējīgi. Jā, šī analīze ir sagatavota.

J.Lucāns: Vai tādu uzņēmumu ir daudz? Cik procentuāli no kopējā skaita?

A.Millers: Ja mēs neņemam vērā debeta-kredīta attiecības uzņēmumos, tad šādu uzņēmumu nav daudz. Ja mēs uzskaitām kredītu kā uzņēmumu parādu un nedodam iespēju tiem savstarpēji norēķināties, tad acīmredzot, pēc klasiskās izpratnes, runa varētu būt par 80 procentiem bankrotu. 80 procenti uzņēmumu bankrotētu un 80 procentiem cilvēku vajadzētu būt aizvadītājā ziemā bez darba. Visi šie uzņēmumi praktiski tika kreditēti, neraugoties uz lielo spiedienu no enerģētiķu puses. Tie aizvadītajā ziemā tika kreditēti uz energouzņēmumu rēķina. Ministrija uzskatīja un arī valdība atbalstīja to, ka ziema nav tas laiks, kad būtu jāsāk masveidā lietot bankrotējušo uzņēmumu slēgšanas pasākumus. Acīmredzot tas būs aprīlī un maijā, tāpēc acīmredzot maijs ir gaidāms kā ļoti grūts mēnesis attiecībā uz bezdarbu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Koroševska kungs!

P.Koroševskis: Man ir jautājums atkal par "Lareliniem". Mēs visi zinām, ka šis uzņēmums bija saistīts ar Austrumu tirgu. Tagad Austrumu tirgus ir pārtraucis, tā sakot, darboties attiecībā uz linu audumiem, bet uz Rietumiem "Larelinu" audumi neiet tikai tāpēc, ka nav mums ražošanas līnijas, kura izbalina mūsu audumus. Un līdz ar to tika sagrauta linkopība. Pašlaik it kā ir iestrādes ar zviedriem, ka tiks uzstādīta līnija audumu izbalināšanai. Vai jūs varat pateikt no šīs tribīnes, kad tā līnija sāks strādāt un kad mēs, zemnieki, varēsim sākt sēt linus? Līdz ar to būs arī linu noiets. Vai mums šodien ir kaut kāda skaidrība šajā jautājumā vai vispār vēl nav?

A.Millers: Šinī jautājumā nekādas skaidrības nav, nav arī nekāda lēmuma par līnijas iegādi no kādas valsts un tās kreditēšanu. Šobrīd man nav tādas informācijas, ka tādi lēmumi būtu pieņemti. Ir bijuši dažādi piedāvājumi, taču acīmredzot kopējā ekonomiskā vide mums nav tāda, lai kāds šobrīd šajā nozarē ieguldītu naudu. Man konkrēti tādas informācijas nav, un es vēlreiz uzsveru, ka pēc tam, kad es saņemšu slēdzienu no prokuratūras attiecībā uz arodbiedrību prasību, tad tiks izlemts jautājums par direktora atbilstību ieņemamajam amatam. Tad, kad būs skaidrs, kurš ir šā uzņēmuma vadītājs, tad mēs ar viņu runāsim, vai šī nozare ir spējīga izdzīvot vai nav spējīga izdzīvot. Nekādi papildu līdzekļi šobrīd šai nozarei nav iedalīti. Par to, kādi tie ir nepieciešami, es jau tiku informējis attiecīgo komisiju. Tātad jautājums tiks risināts pavisam pragmatiski. Ja uzņēmuma vadība nevarēs iesniegt tādu saimniecisko plānu, ka šis uzņēmums var attīstīties, tad tādā gadījumā tas uzņēmums ir slēdzams. Acīmredzot būs jādod arī energoresursi līdz tam laikam, kamēr tiek izstrādātas tās izejvielas, kuras šobrīd atrodas uzņēmumā, bet pēc tam šis uzņēmums ir slēdzams.

P.Koroševskis: Vai jūsu ministrijai ir zināms, ka lini neiet tikai tāpēc, ka mums nav šīs auduma izbalināšanas iekārtas? Taču, ja būtu šī izbalināšanas iekārta, tad tirgus, tā sakot, ir nepiesātināts. Tad tā prece ietu un aizietu.

A.Millers: Izbalināšanas iekārta maksā 50 miljonus dolāru.

P.Koroševskis: Tomēr vajadzētu to kaut kādā veidā atrisināt...

A.Millers: Ja jums ir 50 miljoni dolāru, tad es labprāt piedalītos šā jautājuma risināšanā. Man diemžēl to nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Jūs savā informācijā pieskārāties arī dzīvojamā fonda privatizācijas problēmām. Sakiet, lūdzu, vai jums ir zināms, cik pusceltu ir tā saukto resora māju jūsu nozarē? Cik ir dzīvokļu vai māju, kuru jautājumu jūs vēlētos risināt privatizācijas ceļā?

A.Millers: Ja šos jautājumus būs iespējams risināt, tad uzņēmumi, protams, momentā šādu informāciju iesniegs, bet es informēšu savukārt jūs. Šobrīd tāda kopsavilkuma man nav. Man ir zināmi tikai tie uzņēmumi, kuri ir iesnieguši privatizācijas programmu. Tie izvirza mums jautājumu: ko darīt ar šīm ēkām - gan pabeigtajām, gan arī resoru ēkām?

B.Zeltkalne: Jā, bet vai jūs nevarētu pateikt, cik ir nepabeigtu dzīvojamo māju?

A.Millers: Nē, man ir informācija tikai par tiem uzņēmumiem, kuri iesniedz privatizācijas projektus, jo tad tie izvirza šo jautājumu ministrijai, ko ar tiem darīt, ja uzņēmējs negrib šīs ēkas ņemt bilancē, bet par visu kopumā man nav informācijas.

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Vai jūs varat apgalvot, ka tiešām ir arī tādi rūpniecības uzņēmumi, kuri zināmā laika periodā valstij ir nomaksājuši nodokļus un tajā pašā laikā nav izmaksājuši darbiniekiem algu? Vai ir tādi uzņēmumi?/

A.Millers: Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Man ir tikai kopsavilkums, bet par atsevišķiem konkrētiem uzņēmumiem es nevaru šobrīd atbildēt. Vismaz šādā griezumā ne. Man ir zināms, cik kurš uzņēmums ir parādā, cik nozares ir parādā, bet par atsevišķiem uzņēmumiem es nevaru atbildēt. Taču to, ka ir arī tādi uzņēmumi, kuri ir varējuši samaksāt gan algu, gan nodokļus, es varu apgalvot. Jā, ir tādi uzņēmumi! Parasti šis rādītājs ir atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums strādā "uz ārpusi". Kokrūpniecība vidēji eksportam strādā apmēram 35 procentu apmērā uz konvertējamās valūtas valstīm. Tur praktiski tiek samaksāti gan nodokļi, gan arī algas.

S.Zaļetajevs: */Vai arī tādu informāciju mēs varēsim saņemt par uzņēmumiem, kuri ir varējuši samaksāt nodokļus, bet nav varējuši izmaksāt algu savos uzņēmumos strādājošajiem?/

A.Millers: Jā, to varēs dabūt.

S.Zaļetajevs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, godātie kolēģi! Pusstunda ir pagājusi, un es atvainojos tiem trim kolēģiem, kuriem nepaliek vairs laika, lai uzdotu jautājumus. Paldies Millera kungam!

Saskaņā ar darba kārtību mēs turpināsim jautājumu izskatīšanu. Nākamais lēmuma projekts ir par bezmaksas braukšanas atļaujām vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņiem.

Buķeles kundze ir referentes lomā. Lūdzu tribīnē…

E.Buķele: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Šis jautājums, patiesību sakot, jau ir gandrīz "ar bārdu". Apmēram mēneša garumā vai pat vēl ilgāk Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija un arī citas komisijas ir saņēmušas ļoti daudz sūdzību par to, ka mums ir 20 kategorijas iedzīvotāju, kuriem ir tiesības sabiedriskajā transportā braukt bez maksas, taču starp šīm 20 kategorijām nav vispārizglītojošo skolu skolēnu.

Patiešām, pagājušā gada nogalē tika pieņemts valdības lēmums, ar kuru ir atļauta bezmaksas braukšana un 50 procentu atvieglojumi studentiem, arodskolu audzēkņiem, tehnikumu audzēkņiem, bet viņu skaitā nav vispārizglītojošo skolu skolēnu. Tādā sakarā ir tapis šis priekšlikums - atļaut arī vispārizglītojošo skolu skolēniem tādas pašas privilēģijas, kādas ir citiem skolēniem un studentiem.

Vēl nedaudz šinī pašā sakarā. Parasti šādos gadījumos vienmēr izvirzās jautājums par to, kas tad par to maksās, ja šie bērni brauks par brīvu. Es gribētu sacīt, ka šeit nebūs nekāda zaudējuma, jo maksāts jau praktiski netiek arī tagad: bērni vai nu iet kājām, vai brauc kaut kā citādi. Ir arī pagasti, kur pagastu pašvaldības ved bērnus uz skolu un pārvadā, protams, ne tikai bērnus, bet visus pagasta iedzīvotājus, ja viņu braukšanas laiks un maršruts ir pa ceļam. Ir rajoni, kur par bērnu pārvadāšanu maksā no rajona budžeta, turklāt maksā ne jau mazas summas. Taču kopumā veidojas tāda situācija, ka autobusos bērnus ņem nelabprāt, jo autobusu vadītājiem tas labumu nedod, tā ka tas ir atkarīgs tikai no viņa brīvas gribas - vai to bērnu ņem un aizved uz solu vai arī vispār neaizved.

Jūs taču noteikti varat iedomāties, kā tas notiek. Parasti jau šie skolēni nebrauc sevišķi garus attālumus. Pārsvarā viņi stāv kājās un sēdvietas neaizņem. Pēc cenu paaugstināšanas ļoti bieži autobusi jau nemaz nekursē tik pārpildīti, kā tas kādreiz bija. Un tāpēc mēs uzskatām, ka šim labojumam noteikti būtu jābūt un ka šī privilēģija būtu jāattiecina arī uz vispārizglītojošo skolu skolēniem.

Par kārtību, kā tam vajadzētu notikt, tas gan laikam nav mūsu kompetences jautājums, tas ir tikai un vienīgi valdības un attiecīgo departamentu jautājums. Šā mēneša laikā, šo jautājumu gatavojot, mums bija ļoti daudz pārrunu ar Satiksmes departamenta darbiniekiem un daudziem citiem. Satiksmes ministrija ir savākusi priekšlikumus no visiem tiem departamentiem, kuru kontingents ir ietverts, lūk, šajā privileģētajā kategorijā. Praktiski visi atsaucās uz to, ka šīs te maksas būtu jāsedz no budžeta. Taču, kā jau es teicu, no rajona budžetiem departamentā ir ieskaitītas ļoti solīdas summas. Taču, patiesību sakot, nav jau īsteni nekādas skaidrības, cik tad īsti ir to priviliģēto kategoriju. Ja tās patiešām uzskaitītu, nevis rēķinātu pēc cilvēku skaita... Būtu jāzina, cik tad viņi īsti izmanto autobusu un kādiem mērķiem izmanto. Par bērniem var pasacīt, ka viņu ir 349 tūkstoši no 588 tūkstošiem, kuriem vispār ir privilēģijas.

Vēl man gribētos par labu šim lēmumam, lai jūs to atbalstītu, pateikt, to, ka šo kārtību varētu stingri reglamentēt. To, protams, varētu darīt skolas sadarbībā ar pašvaldībām un attiecīgajiem autotransporta uzņēmumiem. Jo ir jau tikai 5 mācību dienas un plus vēl sporta pasākumi, uz kuriem bērniem ir jābrauc. Un ir vienalga, vai nu brauc no Rīgas uz Milzkalni vai uz Ogres sporta bāzēm. Tomēr šī kārtība būtu jānosaka attiecīgajām ministrijām.

Un vēl viens arguments, kas runā par labu šim lēmumam. Kolēģi, tik un tā notiek arī blēdīšanās - brauc ar studentu biļetēm, brauc ar arodskolnieku biļetēm, bet tā vai citādi šī nauda satiksmes ministrijas rēķinā neienāk, tāpēc es aicinātu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet jautājamus Buķeles kundzei! Kamēr Cupruna kungs ar Kides kungu sadūrās, tikmēr Ābiķa kungs paguva pienākt pie mikrofona. Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Vai jums komisijai tomēr nevajadzētu vispirms apspriesties ar Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisiju, kas tomēr šajās skolēnu problēmās varbūt dažkārt labāk orientējas? Jo šobrīd pilsētās, piemēram, Rīgā, skolēniem jau ir šīs braukšanas kartītes. Pie tam pilsētās saskaņā ar Izglītības likumu attiecībā uz vispārizglītojošām skolām ir mikrorajonu princips un bērniem tālu nav jābrauc. Ja vecāki grib sūtīt bērnus kādā prestižā skolā, tātad faktiski apejot Izglītības likumu, tad tā jau ir viņu problēma. Šobrīd galvenā problēma ir laukos, kur samazinājusies transporta intensitāte, kur šoferi vairs neņem šos skolēnus, un tā tālāk. Vai jums tomēr neliekas, ka mūsu budžeta deficīta apstākļos šāds lēmums būtu jāattiecina tieši uz lauku bērniem, nevis uz pilsētas bērniem, kuriem šī problēma ne tuvu nav tik aktuāla.

E.Buķele: Kolēģi, Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā jau ilgu laiku atrodas ministrijas iesniegtais aprēķins par lauku skolām, bet nav jau bijis šā priekšlikuma! Manuprāt, tie ir jau mēneši divi. Es jums pilnīgi piekrītu tajā ziņā, ka bērni brauc patiešām smagajās automašīnās. Citreiz, lai papucīši patiešām maksā, bet uz skolu... tas tomēr būtu jāmaksā...

Dz.Ābiķis: Nē, es tomēr uzskatu, ka mums šobrīd ir ļoti smaga situācija lauku rajonos, bet pilsētās tas ne tuvu tā nav.

E.Buķele: Kolēģi, es jau jums sacīju, ka to kārtību varētu noteikt skolas kopā ar pašvaldībām. Mums nemaz nebūtu šinī lēmumā jāreglamentē kārtība, kuram un kā pārvietoties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Buķeles kundze, es, visnotaļ atbalstot jūsu iesniegto lēmumu, gribētu tomēr ierosināt šeit iestrādāt dažas redakcionālas izmaiņas - atbrīvot no maksas par braucieniem uz skolu un no skolas uz māju. Kādreiz tad, kad es mācījos, tāda kārtība pastāvēja. Bija izstrādāts arī mehānisms - tad gan bija 50 procentu atlaide. Tur bija norādīts maršruts, pa kuru ir jābrauc, bija tādas kartītes un tā tālāk. Vai jūs tomēr nepiekristu šādu labojumu te izdarīt? Un tad viss būtu korekti.

E.Buķele: Piekrītu, kaut gan tas vairāk attiecas uz mehānismu.

I.Cupruns: Bija tāds mehānisms... Es domāju, ka Satiksmes ministrijā vēl ir vīri, kas atceras šo mehānismu.

E.Buķele: Man nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Buķeles kundze, es domāju, jūs saprotat, ka bezmaksas braukšana tīri nevarētu būt. Ja pastāv saimnieciskās organizācijas, tad kādam ir jāmaksā. Bez tam Izglītības likumā ir noteikts, ka jāmaksā ir pašvaldībām un, teiksim, ir jāatrod mehānisms. Cik tādu audzēkņu brauc, tik kartītes tiek izrakstītas un tik pašvaldības var apmaksāt, jo bezmaksas... Lai arī cik tas labi būtu, vienkārši tā nevar būt.

Tā ka es domāju, tomēr vajadzētu paskatīties, kas to maksā un vai arī Satiksmes ministrija ir šim priekšlikumam piekritusi.

E.Buķele: Kolēģi, ir tāda dīvaina situācija. Lielākā daļa pašvaldību patiešām maksā. Piemēram, Bauskas rajons, mans rajons... Šā gada pirmajā pusgadā tur nobalsoja, ka pārskaitīs vienu miljonu tieši skolēnu pārvadāšanai no rajona budžeta un plus vēl vienu miljonu represēto pārvadāšanai. Pie tam atsevišķos pagastos ir noīrēti autobusi no paju sabiedrībām. Arī tur pagasts maksā par šo pārvadāšanu, jo sabiedriskā transporta tur nav. Tā ka lielākā daļa rajonu pašvaldību tiešām ir maksājušas, bet, redziet, Satiksmes departamentam nebūt nav izdevīgi šos skaitļus afišēt, ka tā jau notiek.

E.Kide: Bet kā tas iznāk: vieni maksā, otri - nemaksā? Tātad ar lēmumu tomēr ir jānosaka, ka ir jāpilda Izglītības likums un ir jāmaksā.

E.Buķele: Satiksmes ministrija iebilst pret to, ka mums ir tās pārējās kategorijas, kuras neko nemaksā. Bet pašreiz mums visi pārējie ir atbrīvoti, un neviens departaments savstarpēji nenorēķinās, bet tikai skolēni ir palikuši ārpus visa. Kaut gan bērni ir gan policistiem, gan izmeklētājiem, gan deputātiem - tātad visiem, jebkurai iedzīvotāju kategorijai. Tā arī radās šis lēmums.

E.Kide: Es nesaprotu jūsu redakciju. Tur preambulā ir rakstīts tā, ka, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas priekšlikumiem par bezmaksas braukšanas ierobežošanu atsevišķām pasažieru kategorijām, mēs nolemjam nevis ierobežot, bet tieši otrādi - paplašināt. Vai te nevajadzētu rakstīt kaut kādu citādu formulējumu?

E.Buķele: Piekrītu! Šis formulējums palika no iepriekšējā varianta, kur mēs sākumā bijām sagatavojuši krietni garāku lēmumu un sarakstījuši visas tās kategorijas, par kurām, kā mēs uzskatījām, departamentiem ir jānorēķinās savā starpā. Taču pēc tam mēs secinājām, ka tā tomēr ir attiecīgo valdības institūciju kompetence.

E.Kide: Tad tur ir jāmaina redakcija.

E.Buķele: Es piekrītu, jā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Salīša kungs!

B.Salītis: Es pilnīgi saprotu, ka šis jautājums ir jārisina. Bet, cienījamā Buķeles kundze, vai tad jūs nesaprotat, ka viss šodien maksā, turklāt maksā bargu naudu. Un tieši pagastos, veselā virknē pagastu Latgalē - es varu pat nosaukt konkrētas līnijas - autobusi vispār nekursē vai nedēļā kursē tikai vienreiz dienā. Un tādu pagastu ir vesela virkne. Protams, ne jau tāpēc, ka to negrib, bet tāpēc, ka šīs līnijas vairs nevar ekonomiski uzturēt, jo šīs līnijas ir dārgas, turpretī vesela virkne ierēdņu, kuriem mēs jau esam piešķīruši tās bezmaksas braukšanas atļaujas, - gan dažādu līmeņu deputātiem, gan citiem ierēdņiem, gan, teiksim, policistiem un tā tālāk... Kad jūs beigsit šo praksi? Viņi saprot to, ka vajag, bet tad vajag to paredzēt un no budžeta piešķirt līdzekļus pašvaldībām, lai pašvaldības izsniegtu mēneškartes šiem skolēniem. Tad pašvaldības samaksātu transporta organizācijai, lai tā varētu pastāvēt. Tādā veidā turpinot, mēs varam drīz vien nolikvidēt veselā virknē pagastu autobusa līnijas, kur tad vispār nebūs ar ko braukt nevienam - kas varētu samaksāt un kas arī grib braukt. Tāpēc mums ir jāpieiet ļoti pareizi šim lēmumam. Es piekrītu, ka šis jautājums ir jārisina, bet ne tādā veidā, jo bez līdzekļu atrašanas mēs nevaram pateikt: "Lūdzu, vizini viņu par brīvu!"

E.Buķele: Salīša kungs, jums ir pilnīga taisnība! Es vienmēr esmu šeit uzstājusies, kad mēs apspriedām citus likumus, par to, ka ir savstarpēji jānorēķinās, bet tas ir jālemj ne jau mums šeit, bet gan valdības līmenī. Taču šinī gadījumā neko neiegūst arī Satiksmes ministrija, jo notiek blēdīšanās. Tiešām mums ir daudz informācijas, ka bērni apmainās un brauc ar studentu kartēm, ar arodskolnieku kartēm, maina fotogrāfijas un visu ko dara, lai varētu aizbraukt, bet naudiņa Satiksmes departamentam tik un tā neienāk. Bez tam arī pašvaldības - man gan nav informācijas, vai visas, bet ir ļoti daudz pašvaldību, kuras tiešām samaksā, bet bērniem oficiāli nav atļauts braukt.

B.Salītis: Es saprotu, cienījamā Buķeles kundze, ka bieži vien autobusos esot tikai tie, kuri brauc bez maksas. Pārējo jau vairs nav, un tāpēc autobusi tiek noņemti. Tāpēc, kamēr mēs paši, pieņemdami budžetu, šo jautājumu neatrisināsim, tikmēr mēs tādu lēmumu nedrīkstam pieņemt, cienījamie! Mēs taču budžetu apstiprinām, to, kuru iesniedz valdība, un ne jau kāds cits. Un kas tad to risinās? Tātad tas ir jārisina mums kopā ar Apvienoto budžeta komisiju, ir jāsagatavo lēmums, ir jāparedz mehānisms, lai to varētu īstenot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Buķeles kundze, mani šinī gadījumā tik daudz neinteresē province, bet jūsu frāzīte par pilsētas sabiedrisko transportu. Tātad Rīgā tie ir visi trolejbusi, visi tramvaji, visi autobusi. Kā jūs atceraties, mēs pieņēmām diezgan stingru budžeta likumu, un Lemberga kungs un Teikmaņa kungs dabūja sirmus matus. Sakiet, vai jūs esat aprunājusies par šo tematu ar pilsētu pašvaldībām, konkrēti Rīgā? Jo es saprotu, ka Daugavpilī ir viena situācija, bet viens vai divi autobusi provincē - tā ir pavisam cita lieta; bet Rīgas pašvaldība sabiedriskajam transportam dod milzīgus kapitālus un lielu naudu. Taču jūs mums argumentējāt tā, ka brauc pa "zaķi". Nu, tad atcelsim! Vai jūs runājāt ar Teikmani par šo jautājumu vai ne?

E.Buķele: Ar Teikmaņa kungu es par šo jautājumu neesmu runājusi, bet - pagaidiet, Freimaņa kungs! - Izglītības ministrijas darbinieki par šo jautājumu ir sprieduši vairākkārt. Un viņu domas ir tādas, ka vajadzētu, lūk, šim mehānismam būt. Tad varētu izmantot skolēnu apliecības, kurās būtu: ierakstīts maršruts vai, teiksim, transporta veids - tramvajs vai trolejbuss.

J.Freimanis: Buķeles kundze, bet kur ir naudiņa? Kas maksās naudiņu? Jāsāk taču arī par naudiņu runāt!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamā Buķeles kundze, es, visnotaļ atbalstot šo ideju gan cilvēciski, gan arī tīri kā tēvs, domāju, ka mēs visi esam par to, taču es esmu arī zināmā neizpratnē par to, kā šā lēmuma realizācija tiks īstenota. Tāpēc atļaujiet man uzdot divus jautājumus.

Pirmais jautājums izriet no jūsu 2.punkta: "Uzdot Ministru padomei iesniegt nepieciešamos labojumus atbilstošajos likumdošanas aktos." Sakiet, kuri ir tie likumdošanas akti, kuros, jūsuprāt, būtu jāizdara labojumi?

E.Buķele: Te ir tas moments, ka ir tik daudzas šīs pārējās kategorijas, kuras brauc par brīvu un nemaksā. Mēs komisijā uzskatījām, ka ir jāmaksā tā, kā šeit daudzi kolēģi saka: patiešām ir jāmaksā! Bet tas tad ir jāatrisina valdībai. Valdībai ir jāiesniedz priekšlikumi un mums šeit ir jāizdara grozījumi tajos likumdošanas aktos, kur ir runa par pārējām privileģētajām kategorijām, izņemot bērnus, izņemot skolēnus.

I.Ozols: Tad vēl otrs jautājums. Iedomājieties, ka mums jau pašreiz atsevišķos rajonos ir parādījušās privātās autobusu līnijas, līnijas, kuras apkalpo autobusi, kuri pieder atsevišķam uzņēmumam.

E.Buķele: Jā.

I.Ozols: Sakiet, vai jūs varat iedomāties, ka mēs varētu ar savu Augstākās padomes lēmumu noteikt, ka šajās līnijās, kur brauc arī bērni uz skolu un no skolas, viņiem būtu atvieglojumi?

E.Buķele: Tas ir minēts šajā 2.punktā. Ja valdība iesniegtu, lūk, šo lēmumu, tad pašvaldības ieskaitītu to naudiņu, ko tagad ieskaita Satiksmes departamentam, varbūt šai konkrētajai privātajai autobusu firmai.

I.Ozols: Sakiet, Buķeles kundze, vai tomēr nebūtu lietderīgāk, ja mēs uzdotu Latvijas Republikas Ministru padomei, kas profesionāli pārzina visu šo mehānismu kopumā, iesniegt līdz 1.maijam republikas Augstākajai padomei konkrētu lēmuma projektu, kas atrisinātu visas tās problēmas, kuras mēs pašreiz it kā valdības vietā gribam risināt ar šo lēmuma projektu?

E.Buķele: Kolēģi, tas būtu ļoti jauki, ja tas vēl nebūs atrisināts.

I.Ozols: Skaidrs. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Es atvainojos, ka es uzstāšos vēlreiz. Es piedāvāšu pavisam sīkus šādus labojumus. 1.punktā varētu atļaut bezmaksas braukšanu uz mācību iestādēm, un tālāk kā tekstā, bet 2.punktā varētu uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei izstrādāt šā lēmuma izpildes kārtību un, ja vajag, tad varētu turpināt tā, kā ir tekstā: "iesniegt nepieciešamos labojumus atbilstošajos likumdošanas aktos", un tā tālāk.

E.Buķele: Piekrītu!

I.Cupruns: Un te es gribētu vēl nedaudz oponēt Salīša kungam. Redziet, kā ir! Bez šaubām, mēs esam nobalsojuši par to, ka nedosim nekādas tiesības braukt par velti vai atbrīvosim no maksas valsts ierēdņus. Ziniet, ja valsts ierēdnis nevar braukt par velti ar autobusu, tad viņš atrod kaut kādu automobili un brauc vienalga ar ko vai nebrauc vispār. Taču bērns klunkurē uz skolu kājām, klunkurē gar ceļa malu, klunkurē un nereti iet bojā. Katru mīļu brīdi viņš ir apdraudēts. Arī Pūrē gāja bojā bērnu grupa ceļmalā, iedama uz skolu. Un visu laiku uz Latvijas ceļiem viņi iet bojā. Pabrauciet, paskatieties! Tie ir ar somām mugurā, tie, kuri iet 8-10 un vēl vairāk kilometru katru dienu uz skolu. Viņiem nav citas alternatīvas - vai nu ar autobusu, vai kājām.

E.Buķele: Es piekrītu Cupruna kunga priekšlikumam par šiem grozījumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamā Buķeles kundze, kaut arī šis lēmums, protams, ir ļoti strīdīgs, gribu jautāt: vai ir pamatots tas, ka tālsatiksmes autobusos jūs paredzat tikai 50 procentu atlaidi? Protams, Bauskas rajonā ir citādi, bet daudzos rajonos tālsatiksmes autobusi ir vienīgā regulārā satiksme. Tuvsatiksmes autobusi tur iet vai nu reizi nedēļā, vai tamlīdzīgi. Vai tas ir pamatots?

E.Buķele: Mēs te jau mēģinājām rast kaut kādu risinājumu, lai pārāk nenodarītu pāri arī Satiksmes departamentam. Tas ir bijis tāds kompromiss. Jums ir taisnība, jā!

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu vairāk nav. Debatēs ir pieteikusies Seiles kundze.

E.Buķele: Kolēģi, es gribēju pateikt vēl vienu teikumu par to, ko Cupruna kungs jau minēja, - par bērnu traumatismu uz republikas ceļiem. Tas vispār ir ļoti satriecoši. Kā jūs atceraties, ar mūsu Augstākās padomes Prezidija lēmumu tika izveidota deputātu un valdības pārstāvju komisija, kas nodarbojas ar demogrāfisko politiku. Šīs komisijas rīcībā ir ļoti satriecoša informācija tieši par skolēnu traumatismu. Tā ka šis lēmums nav pašmērķis. Es gribētu teikt, ka tas tiešām ir radies kā nepieciešamība šo problēmu risināt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamais priekšsēdētāj un deputāti! Es gribu mazliet paskaidrot. Šis jautājums bez virzības atrodas jau gandrīz trīs mēnešus. Tas viss sākās tā. Deputātu grupa Prezidijā ierosināja pieņemt lēmumu par skolēnu bezmaksas braukšanu ceļā uz skolu un no skolas. Prezidijs nodeva šo jautājumu Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijai. Šī komisija sāka to skaņot ar Satiksmes ministriju, ar visu, ar ko vien pasaulē var skaņot. Arī es izlasīju vienu daļu no šiem materiāliem, kur bija visai garš saraksts uz divām lapām par tām kategorijām, kas pašreiz ir atbrīvotas no braukšanas maksas. Tad kādēļ nevar atbrīvot bērnus no braukšanas maksas? Starp citu, 3. vai 4.rindiņā bija teikts, ka ar Satiksmes ministrijas pavēli, kura nosūtīta visiem autotransporta kantoriem, no braukšanas maksas tiek atbrīvoti Iekšlietu ministrijas pensionāri. Padomājiet, ko mēs esam atbrīvojuši! Kur viņiem ir jābrauc? Un vai pusi viņi nevar samaksāt? Un, ja viņš ir invalīds, tad viņam vispār ir atbrīvojums.

Pašreiz skolās notiek kontroldarbi, lielie ministrijas kontroldarbi, uz kuriem ir jātiek. Ja es to visu nezinātu, ja es nebrauktu katru nedēļu uz mājām - uz savu Dundagu - un ja man puika neietu 9.klasē, tad varbūt es nestāvētu šajā tribīnē. Un tomēr es saku, ka ne jau sava puikas labā es jums prasu šo atlaidi, tāpēc ka viņš tik un tā, vienalga, sniegā vai lietū, brauca uz skolu. Ja ir benzīns, tad ar motoriteni šos 16 kilometrus katru dienu, bet, ja ir labs laiks, tad ar velosipēdu. Turklāt neskaitāmas reizes ir gājis arī kājām. Ar manu puiku problēmas nav. Viņš var aiziet uz skolu šos 16 kilometrus.

Es braucu ar autobusu uz Augstāko padomi, bet Mērsraga pieturā 6. vai 7.klases skolnieciņš ar mugursomu plecos pirmdienas rītā grib nokļūt uz internātu, bet šoferis rupjā veidā izsēdina viņu laukā! Mamma blakām, mamma saka, bet vai tiešām nevarētu braukt par puscenu? Nē, mums tādu atvieglojumu nav. Un abi raudādami aiziet mājās.

Es jums minēju tikai vienu piemēru. Tātad mēs sakām, ka bērni ir mūsu nākotne. Nelaidīsim viņiem braukt uz skolu! Žēlosim šo budžeta naudu! Ja mēs atliksim šo lēmumu, tad padomājiet paši! Vai tad mēs nenosūtīsim to pavisam atpakaļ birokrātiskajām iestādēm, kamēr kāds piešķirs kādu rubli?

Jā, ir tāds lēmums, ka pašvaldības var apmaksāt pusi no šīm biļetēm, bet, piemēram, mūsu Dundagas pagastā šis lēmums nedarbojas. Te nevar apmaksāt šo pusi, tāpēc ka pašvaldībai vienkārši nav naudas. Bet, ja autobusā ir trīs vai četras brīvas vietas, vai tiešām šo mazo ir grūti paņemt šajā autobusā? Es nevaru spriest par pilsētu bērniem. Ja jums vajag, lai bērns brauktu uz centra skolu no Ķengaraga, uz kaut kādu specializēto matemātikas vai valodu skolu, - labi, maksājiet un neļaujiet braukt viņam par velti! Taču es klauvēju pie jūsu sirdsapziņas un saku, ka ir jānobalso vismaz par lauku bērniem.

Un tādēļ es ierosinu jums šodien nobalsot par diviem variantiem. Ja Ābiķa kungs pieprasa, ka pilsētniekiem šos atvieglojumus nevajag, tad izņemsim to rindiņu laukā, bet atstāsim iekšā to, ka vajag atbrīvot rajonu autobusos un tālsatiksmes autobusos ar 50 procentu atlaidi visus skolēnus. Nevajadzīgo mēs varam izsvītrot no šā lēmuma ārā, ja mēs to gribam, bet nedemoralizēsim visu šo situāciju un atļausim bērniem vismaz šogad pabeigt skolu. Es domāju, ka citugad stāvoklis būs normālāks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, pieņemt lēmumu mēs šodien nevaram, jo te ir vairāki priekšlikumi, kuri radās apspriešanas gaitā. Man būtu priekšlikums Buķeles kundzei iestrādāt lēmuma projektā, un tad mēs varētu balsot nākamajā reizē.

Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Kolēģi, Cupruna kunga priekšlikums bija visnotaļ pieņemams, un tas prasīs tikai vienu pusrindiņu iestrādāt šinī lēmuma projektā. Ja jums nebūtu iebildumu, tad mēs izdarītu visus šos priekšdarbus un rīt tas tiks jums pavairots un izdalīts jau jaunajā redakcijā. Varbūt mēs varētu nobalsot rītdien, jo pēc Lieldienām sākas brīvdienas. Lēmuma projekts stāsies spēkā pēc vispārējiem principiem, tas ir, 10 dienas pēc tā publicēšanas.

Priekšsēdētājs: Tātad praktiski ir priekšlikums nobalsot par to, ka pēc attiecīgajām redakcionālajām izmaiņām gan preambulā, gan 1. un 2.punktā (tātad lēmums tiek pārstrādāts) rīt tas tiks izsniegts, un mēs to rīt izskatīsim. Rīt tas ir darba kārtībā. Mēs to skatīsim nevis ar debatēm, bet skatīsim tikai pa punktiem. Un pa punktiem arī balsosim.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es atbalstu tādu risinājumu. Tas būtu ļoti pareizi, bet es arī domāju, vai nevajadzētu lēmumā vēl pierakstīt beigās klāt, ka tas stājas spēkā nekavējoties, jo citādi tas nozīmē, ka vēl desmit dienas šie skolēni, nabadziņi, tipinās kājām. Ja mēs viņiem dodam Lieldienu dāvanu, tad, zināt, dosim uz Lieldienām! Vai viņiem uz Lieldienām nav jāaizbrauc kaut kur, zvejnieki?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Man jāatvainojas, Bojāra kungs, taču paātrināt šo procesu var tikai Ministru padome vai Satiksmes ministrija, kas tomēr izstrādās šo mehānismu, kas ļauj aizbraukt uz skolu un atbraukt no skolas. Agrāk šis lēmums nedarbosies. Ar Lieldienām tas vēl nedarbosies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs atkal sākam apspriest jautājumu pēc būtības, bet rīt mēs to noformulēsim. Tātad es to gribu likt uz balsošanu. Seiles kundzei es nevaru atteikt.

A.Seile: Cienījamais priekšsēdētāj, man liekas, ka mums vajag šodien šajā zālē nobalsot par dažiem konceptuāliem jautājumiem, kurus Buķeles kundze varētu iestrādāt, jo citādi rīt šis tirgus sāksies no gala. Piemēram, bija viens tāds variants, ka skolas direktors apzīmogotu papīrīti, ka skolēns drīkst braukt. Piemēram, internātnieks pirmdienās un piektdienās, bet ne vairāk. Bet bērni, kuri katru dienu brauc mājās, tie varētu braukt katru dienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, man ir priekšlikums, lai mēs te nenodarbotos atkal ar priekšvēlēšanu populismu. Es ierosinu, lai Buķeles kundze šajā lēmumā iestrādā arī to, kuriem tiem, kas šodien ir atbrīvoti no braukšanas maksas, piemēram, Iekšlietu ministrijas pensionāriem un tā tālāk, savukārt būtu jāmaksā, jo nauda ne no kā nerodas. Beigsim šo populismu!

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, es nevaru likt uz balsošanu priekšlikumus, kuri vienkārši "karājas gaisā". Piemēram, runājot par mācību iestādi, nav saprotams, vai svītrot "pilsētas sabiedriskajā transportā" vai "lauku skolām", jo no formulējuma ir ļoti daudz kas atkarīgs. Rīt mēs redzēsim lēmumā šos formulējumus, un mēs pēc kārtas pa punktiem lēmumu apspriedīsim. Tādēļ es lieku uz balsošanu to, ka mēs šo jautājumu skatīsim pēc jaunā lēmuma projekta, ko būs iesniegusi Buķeles kundze, pamatojoties uz šodienas priekšlikumiem. Mēs to tātad iekļaujam rītdienas darba kārtībā un rīt turpināsim pa punktiem apspriest. Vienīgi jautājums ir par to, cikos tas būs un kurā darba kārtības vietā to iekļaut, lai mēs to pagūtu izskatīt. Šobrīd es varu lūgt balsot tikai uz vispārēju laiku - ka skatīsim rīt. Tātad Buķeles kundze ierosina skatīt rīt pulksten 12.00. Jā, rīt pulksten 12.00, jo citādi viņa vienkārši nepaspēs sagatavot dokumentu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Lūdzu rezultātu. Par - 41, pret - 1, atturas - 3. Buķeles kundze, lūdzu, pie darba! Skatīsim, rīt pulksten 12.00.

Vēl mēs varam pagūt izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumdošanas aktos sakarā ar Valsts zemes dienesta izveidošanu".

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamie zālē sēdošie! Es jau gan esmu jūs šodien nokaitinājusi ar dažām aktivitātēm, bet tā nu ir iznācis, ka man jāaizstāv Grūbes kunga vietā šis likumprojekts, jo Grūbes kungs ir aizņemts ļoti valstiskā sanāksmē par zemes dienesta jautājumiem.

Tātad tas ir 365.dokuments. Labojumi, kuri ir izdarīti vairākos likumdošanas aktos, galvenokārt ir saistīti ar jaunā zemes dienesta izveidošanu. Un tie nav ne konceptuāli, ne būtiski. Šādi labojumi ir izdarīti likumā "Par zemes komisijām", likumā "Par uzņēmējdarbību", likumā "Par zemes reformu lauku apvidos", likumā "Par zemes lietošanu un ierīcību", kā arī likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Un tomēr šajā likumā, kā es jūtu, esmu Ābiķa kungu tiešām nokaitinājusi, tāpēc es mēģināšu tā ļoti mierīgi tagad izskaidrot.

Šajā likumā ir viena ļoti būtiska norma. Ja jums ir priekšā šis likumprojekts pirmajā lasījumā, tad to var atrast 5.daļā 3.lappusītē, tātad zem romiešu cipariņa "5" ir rakstīts, ka zemes lietotājam tiek saglabātas zemes lietošanas tiesības, bet ne ilgāk par termiņa pieprasījuma laiku. Zemes lietotājs maksā zemes īpašniekam nomas maksu sakarā ar šā likuma 7.pantu. Neredzot pašu likumu, ir diezgan grūti saprast, par ko šeit ir runa. Taču būtība ir tāda, ka, pieņemot likumu "Par zemes privatizāciju", mēs esam noteikuši piespiedu nomas maksāšanu tikai tiem bijušajiem īpašniekiem, kuri ir ietverti īpašajā reģistrā. Ar šo labojumu mēs atļaujam atjaunot īpašuma tiesības uzreiz, negaidot to lietošanas laiku, kuru viņš ir pieprasījis - 1994. vai 1996.gadu. Tātad arī šo termiņu pieprasītājiem var atjaunot īpašuma tiesības, līdz ar to dodot tiesības arī viņiem saņemt šo nomas maksu. Piespiedu noma, kādu ir noteikusi Ministru padome, nav sevišķi liela. Tā ir tikai 50 procentu apmērā no zemes nodokļa.

Priekšsēdētājs: Tas būtu viss?

A.Seile: Faktiski tas ir viss. Ja kādam būs jautājumi, tad es atbildēšu uz tiem.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs vēlas uzdot jautājumu. Lūdzu.

L.Alksnis: Cienījamā kolēģe! Es gribu jautāt jums par papildinājumiem likumā "Par zemes komisijām". Jūs ierosināt šajās pašvaldību izveidotajās komisijās papildināt šo likumu ar attiecīgiem labojumiem (tas ir 2. un 3.punkts), no kā es secinu, ka šajās zemes komisijās tiek ievēlēti vai tiek ierosināts darboties šā Valsts zemes dienesta pārstāvjiem. Vai šādā veidā, ierakstot šo punktu, mēs neuzliekam sakas Valsts zemes dienestam, zinot, cik mums ir daudz šo dažādo līmeņu zemes komisiju, sākot ar pagastu zemes komisijām, rajonu zemes komisijām, pilsētu zemes komisijām. Un tagad mēs visās šajās zemes komisijās liekam iekšā šo Valsts zemes dienesta pārstāvi.

Man ir jautājums: vai tas neradīs grūtības Valsts zemes dienestam pirmām kārtām atrast šos cilvēkus? Kur mēs tik daudz viņus ņemsim? Vai nevajadzētu tomēr labāk ierakstīt šo normu tādā veidā, ka, teiksim, Valsts zemes dienesta pārstāvji var piedalīties šajās zemes komisijās pēc savas izvēles, bet lai viņi tur nebūtu kā obligātas personas katrā zemes komisijas sēdē.

A.Seile: Es jau apsvēru šo Alkšņa kunga ierosinājumu. Viņš pie manis ar to griezās jau pārtraukumā. Sākumā es mazliet pretojos, bet pēc tam tik tiešām sapratu, ka katrā pagasta zemes komisijā Valsts zemes dienesta pārstāvja var pietrūkt. Un es domāju, ka tad, ja jūs iesniegsit mums rakstisku papildinājumu vai labojumu, tad nav problēmu to izskatīt un acīmredzot arī atbalstīt. Lai šis pārstāvis varētu piedalīties ar balsstiesībām, bet lai viņa piedalīšanās nebūtu pilnīgi obligāta.

L.Alksnis: Paldies. Man ir vēl otrs jautājums, ja drīkst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Alksnis: Otrs jautājums man būtu par 3.lappusi. Tas ir labojums likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", un es nojaušu, ka 3.punkta 3.apakšpunkts ir laikam adresēts pašvaldībām - tātad "kārto zemes lietojuma uzskaiti". Es jautāju sakarā ar to, ka mēs taču esam pieņēmuši likumu par zemesgrāmatu darbības atjaunošanu, un, manuprāt, pašvaldībās vairs nevajag būt nekādai zemes lietojuma uzskaitei. To taču darīs mūsu jaunās zemesgrāmatu nodaļas.

A.Seile: Jā, bet, kamēr zemesgrāmatu nodaļās tiek reģistrētas īpašuma tiesības, šis process būs samērā ilgs, turklāt mēs jau uzreiz gribam uzdot, lai šo zemes lietotāju jautājuma risināšana netiek pārtraukta. Ja zemes atdošana īpašumā un pēc tam lietošanas nosacījumu reģistrēšana zemesgrāmatā var būt vairāku gadu ilgs process.

L.Alksnis: E saprotu, bet tad būtu jāpiebilst, ka līdz zemesgrāmatu nodaļu darbības iesākumam. Tad to varētu saprast.

A.Seile: Jā, es domāju, ka tāds papildinājums varētu būt.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Nav. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nē. Paldies. Tādā gadījumā varam balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par - 28, pret - nav, atturas - 4. Seiles kundze, līdz kuram datumam var iesniegt priekšlikumus? Līdz Lieldienām vai arī vēl pēc tam?

A.Seile: Es lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz ceturtdienai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par darba aizsardzību". Tā kā tas būs krietni liels, tad piecas minūtes pirms plenārsēdes beigām es pasludinu plenārsēdi par slēgtu. Paldies.

 

(Sēdes beigas)