1991.gada 17.decembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 118. Darba kārtība 17., 18. un 19.decembrim. Mazu uzmanību, kolēģi! */Atvainojiet, es jums neesmu devis vārdu./

Mazu uzmanību un klusumu! Vispirms runāsim par pašu kārtību, par darba kārtības apspriešanas kārtību. Man liekas, ka mēs pagājušo reizi...Vai varat uzklausīt, kolēģi Kide? Jūs pēdējās rindās esat ļoti skaļi ar Škapara kungu.

Pagājušajā otrdienā, man liekas, mums diezgan veiksmīgi izdevās darba kārtību apstiprināt tādā veidā. Vispirms mēs, protams, svītrojam ārā to, ko pašas komisijas svītro no darba kārtības, tā mums vienmēr ir bijis. Mēs par to pat neesam balsojuši. Pēc tam esam nobalsojuši par Prezidija piedāvāto darba kārtību šīm dienām un atsevišķi esam balsojuši par priekšlikumiem, kurus vajadzētu īpaši iestarpināt vai kuriem īpaši noteikt laiku, vai pieņemt kā steidzamus. Man liekas, ka pagājušo reizi veiksmīgi tādā veidā bijām izstrādājuši darba kārtību. Protams, to visu nevarējām paveikt nedēļas laikā, bet tas ir cits jautājums.

Vai par šo kārtību ir iebildes? Ja jums nav iebilžu pret tādu kārtību, tad, lūdzu, nobalsosim par Prezidija darba kārtību. Pēc kārtas deputāts Bekasovs, deputāts Aleksejevs, deputāts Ozols izteiks savus priekšlikumus. Vai nekas nebūtu svītrojams no darba kārtības? Balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību. Lūdzu rezultātu. 90- par. Ir apstiprināta.

Kamēr deputāts Bekasovs nāk pie mikrofona, es izmantošu laiku un pateikšu, ka ceturtdien, 19.decembrī, premjers no rīta gribētu jums sniegt īsu paziņojumu par pasākumiem, kurus valdība pašreiz veic nodokļu iekasēšanā, naudas inkasēšanā, tajā skaitā arī valūtas, un par pasākumiem iekšējā tirgus aizsardzībai. Premjers gribēja lūgt, lai jūs viņam atvēlat laiku un iekļaujat tādu ziņojumu darba kārtībā. Es to pierakstu kā pirmo priekšlikumu, kuru apspriedīsim.

Lūdzu, Bekasova kungs!

M.Bekasovs: */Sakarā ar to, ka sarežģījusies bezdarba situācija republikā, ir parādījies ievērojams skaits tādu personu, kas zaudējušas darbu. Sakarā ar to ienāk rakstiskas un mutiskas sūdzības, ka cilvēki kļūst pavisam neaizsargāti, tas ir, kļuvuši par bezdarbniekiem. Tāpēc es ierosinu rītdienas darba kārtībā sesto punktu par iedzīvotāju nodarbinātību pārcelt kā pirmo un izskatīt kā steidzamu, tas ir, lai rīt, līdz Jaungadam, to pieņemtu galīgajā variantā, jo cilvēki, kas zaudējuši darbu, ir jāaizsargā. Paldies./

Priekšsēdētājs: Deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Es lūdzu darba kārtībā iekļaut divus jautājumus. Premjerministra kungs ceturtdien, atbildot uz jautājumu par studentu stāvokli sakarā ar demokrātisko cenu ieviešanu, teica, ka valdība studentiem nekādu palīdzību neplāno, ka studentiem vajadzēs strādāt. Taču es domāju, ka mēs visi esam bijuši studenti un atceramies, ka maize un sinepes ēdnīcās vienmēr ir bijušas bez maksas, bet tagad maize bez sinepēm studentiem maksās apmēram 125 rubļus mēnesī. Tāpēc es uzskatu, ka nepieciešams uzklausīt valdību par tās plāniem, kā studentus iekārtot darbā, jo bezdarba apstākļos studentiem, manuprāt, jārezervē darba vietas. Tāpēc pirmais jautājums varētu skanēt tā: "Par valdības programmu studentu iekārtošanā darbā".

Un otrais jautājums. Ceturtdien valdība, pamatojot maizes cenu, mums sniedza savu aprēķinu. Šī aprēķina pārbaude parādīja, ka tajā ir rupjas aritmētiskas kļūdas. Tāpēc rodas iespaids, ka aprēķini izdarīti, lai iznākumā būtu vēlamais galarezultāts. Tāpēc es ierosinu izveidot deputātu komisiju, lai pārbaudītu, cik pamatotas ir pašreizējās maizes mazumtirdzniecības cenas. Ir lēmuma projekts./

Priekšsēdētājs: Deputāt Ozol, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es griežos pie jums ar lūgumu atbalstīt lēmuma projekta "Par Augstākās padomes plenārsēdes darba reglamentāciju" atkārtotu ietveršanu rītdienas plenārsēdes darba kārtībā. Es griežos pie jums vairāk nekā 30 neatbrīvoto deputātu vārdā, kuri ir lūguši atkārtoti iesniegt šo jautājumu izskatīšanai plenārsēdē, bet, atstājot tikai vienu jautājumu, noteikt stingri fiksētas galējo balsojumu dienas divreiz mēnesī, tas ir, pirmo un trešo otrdienu, lai neatbrīvotie deputāti galīgi netiktu izslēgti no Augstākās padomes lēmumu un likumu pieņemšanas. It sevišķi tas attiecas uz deputātiem, kuri nestrādā pamatdarbā Augstākajā padomē, bet brauc no republikas rajoniem, rajonu centriem. Viņi ļoti lūdz atbalstīt šo priekšlikumu. Tas dod zināmu garantu, ka viņi varēs piedalīties mūsu likumu un lēmumu pieņemšanas gaitā pēdējā lasījumā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ščipcov, lūdzu!

O.Ščipcovs: */Sakarā ar mums visiem zināmo situāciju, kas izveidojusies republikā, es vēlreiz lūdzu iekļaut darba kārtībā jautājumu par arodbiedrību, Ministru padomes un Augstākās padomes kopīgi izstrādātu iztikas minimumu katram kvartālam. Varu to pietiekami precīzi pamatot, ja priekšlikums tiks pieņemts. Projekts ir sagatavots.

Arī otrais priekšlikums ir saistīts ar noteiktu politisko situāciju un atsevišķu politisku un sabiedrisku organizāciju darbību. Otrais jautājums: "Par Tautību lietu departamenta direktora ierosinājuma par otrā Latvijas tautību foruma sarīkošanu 1992.gada februārī atbalstīšanu".

Un divi jautājumi priekšsēdētājam. Pēdējo reizi mūsu sēde beidzās ar to, ka otrdien no rīta šeit būs premjerministrs. Šodien viņa nav, es viņam nevaru uzdot tos jautājumus, kurus gribu uzdot. Vēl es gribu zināt, kaut vai orientējoši, kad Augstākajā padomē paredzēta likuma par pilsonību izskatīšana otrajā lasījumā? Pateicos jums./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Mēs un mūsu republika joprojām virzāmies kā buru kuģis vētrainā jūrā absolūti nezināmā virzienā. Es lieku priekšā līdz Ziemassvētku brīvdienām vienoties par termiņu, cik ilgā laikā valdībai jāiesniedz sava programma. Mēs jau strādājam vairāk nekā pusotra gada bez valdības programmas. Tātad vajag vienoties par termiņu un par to, cik laika mēs dodam valdībai jaunas programmas izstrādāšanai un iesniegšanai Augstākajā padomē. Principā ļoti īss jautājums.

Priekšsēdētājs: Es ceru, ka jūs sagatavosit projektu. Es saprotu, ka tiešām jautājums ir vienkāršs, jo viss ir saistīts ar datumu un mēnesi. Bet jūs ierosiniet un... Lūdzu.

E.Jurševics: Es komisijas vārdā lūgtu atbalstīt deputāta Bekasova priekšlikumu izskatīt rīt kā pirmo likumprojektu par nodarbinātību, jo tiešām problēma ir samilzusi. Mēs nevaram aiziet brīvdienās, kamēr šis jautājums nav atrisināts. Un deputātus es lūgtu rīt arī sagatavoties 594.dokumenta izskatīšanai. Tas ir Sociālās nodrošināšanas komisijas iesniegtais lēmuma projekts par bezdarbnieku sociālo aizsardzību. Mēs to iesniedzām kā alternatīvu projektu. Es lūdzu rīt izlemt, ko tad ņems par pamatu.

Priekšsēdētājs: Otrs jūsu teiktais ir jāpieņem zināšanai. Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Beidzas gads. Mēs jau rudenī ļoti sīki un rūpīgi apspriedām pilsonības problēmu. Bet gads beidzas, un cilvēkiem vajadzīga kaut kāda perspektīva. Un man ir priekšlikums tomēr vēl atlikušajās dienās izskatīt likumprojektu par pilsonību otrajā lasījumā. Tas ir pirmais priekšlikums. Ja tas nav iespējams, tad vismaz jānoklausās komisijas informācija, kādā stāvoklī ir viedokļu apkopošana, darba kārtība un vispār situācija ar šo problēmu, jo likumprojekts ir publicēts./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vajadzīga reģistrācija? Daži kolēģi atvainojas un lūdzu pārējos arī pievērsties reģistrācijas procedūrai. Lūdzu rezultātu. Paldies. 121 deputāts.

Secība ir tāda, kādā mēs šos priekšlikumus izvirzījām. Bojāra kungs, jums problēmas ar balsošanu? Tad celiet roku.

Pirmais- premjera ierosinātais viņa paša ziņojums ceturtdien no rīta, kurā viņš gribētu runāt par nodokļu iekasēšanas problēmām, par naudas inkasāciju, tajā skaitā arī par valūtas, un par pasākumiem iekšējā tirgus aizsardzībai. Lūdzu rezultātu. 100- par, 2- pret, 8-
atturas. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamo priekšlikumu izvirzīja deputāts Bekasovs, kuru, kā es sapratu, arī atbalstīja komisija,- jautājumu par nodarbinātību rīt izskatīt pirmo un kā steidzamu. Lūdzu rezultātu. 79- par, 4- pret,
atturas- 10. Ir pieņemts.

Deputāts Aleksejevs ierosināja valdības informāciju par studentu darbā iekārtošanas programmu. Vai es pareizi pārtulkoju? Acumirkli! Es atvainojos.

Lūdzu, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Priekšsēdētāj, varbūt šo jautājumu varētu iekļaut paredzētajā Godmaņa uzstāšanās reizē un paziņot viņam par to?

Priekšsēdētājs: Par to jums būtu jāvienojas ar Aleksejeva kungu. Aleksejevs, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es kā vienmēr visam piekrītu, lai tikai būtu lietas labā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Budovskis un deputāts Aleksejevs ir vienojušies. Bet paliek deputāta Aleksejeva otrais ierosinātais jautājums. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Es sapratu, ka pirmajā jautājumā mēs ar Budovska kungu esam vienojušies, bet es tā arī nesaprotu, vai šo jautājumu darba kārtībā iekļāvām vai ne. Es domāju, ka par to jānobalso. Bet, kas attiecas uz otro jautājumu- lai vēlreiz nav jānāk pie mikrofona -, es deputātiem gribu paskaidrot, ka cena pusei graudu, kuru nosauca valdība, izrēķināta nepareizi. Tāpēc jautājums, manuprāt, ir ārkārtīgi nopietns, kļūda ļoti liela, par vairāk nekā 20 procentiem./

Priekšsēdētājs: Kas attiecas uz šo vienošanos, tad varētu teikt, ka mēs lūdzam Godmaņa kungu sniegt informāciju, jo viņš valdības programmu līdz ceturtdienai nevar sniegt. Un tad, kad viņš sniegs šo informāciju, kā viņš domā nodarbināt studentus, tad vajadzēs arī balsot par to programmu. Bet par komisijas izveidošanu, lai pārbaudītu maizes cenas atbilstību, balsosim. Formulējums ir tāds: par deputātu komisijas izveidošanu, lai pārbaudītu maizes cenas pareizību vai atbilstību, vai pamatojumu.

Kolēģi, Aleksejev, jūs taču ļoti labi latviski protat un runājat. Kāpēc jūs latviski nerakstāt savus priekšlikumus?

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Es negribu būt noziedznieks un pārkāpt likumu. Atbilstoši Valodu likumam, arī pēc šā likuma stāšanās spēkā saglabāsies tulkojums. Es ceru, ka likuma mīlēšana arī šajā namā beigu beigās uzvarēs./

Priekšsēdētājs: Es jums pilnīgi piekrītu. Bet es domāju, ka galu galā jums arī mīlestība pret latviešu valodu izpaudīsies, jo jums šajā ziņā lielu grūtību nav. Tieši jums.

48- par, 18- pret, 31- atturas. Godātais Aleksejeva kungs! Mēs tiešām abi uzvedamies kā tirgū. Bet balsojums ir balsojums. Nākamreiz nerunāsim, kad notiek balsošana. Nav pieņemts jūsu priekšlikums, pietrūka vienas balss, acīmredzot jūsu paša balss pietrūka.

Nākamais ir deputāts Ozols. Deputāts Ozols ierosināja... Jūs iesniedzāt projektu? Jūs ierosinājāt, lai tiktu izstrādāta Augstākās padomes darba reglamentācija, kur būtu fiksētas balsojumu dienas un laiki. Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Tas ir mūsu pagājušajā nedēļā noraidītā lēmuma projekta 1.punkts. Es lūdzu tikai šo vienīgo punktu kā lēmuma projekta sastāvdaļu iekļaut rītdienas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Pirmajā reizē noraidot, es motivēju savu nostāju. Es noraidīju to, un noraidīju tāpēc, ka uzskatu, ka šāda reglamenta pieņemšana vēl vairāk dezorganizēs mūsu darbu un dos nevajadzīgas privilēģijas tiem deputātiem, kuri nenāk pastāvīgi šeit strādāt.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Ābiķis nerunās? Runāsit? Lūdzu.

Dz.Ābiķis: Es tomēr gribētu atbalstīt deputāta Ozola priekšlikumu. Mēs pagājušajā reizē, atklāti sakot, izgāzām šo jautājumu galvenokārt tāpēc, ka absolūti nebija skaidrs, kuri ir politiskie un kuri ekonomiskie jautājumi. Bet to, ka šāda reglamentācija ir vajadzīga, pierāda mūsu plenārsēžu apmeklētība, it īpaši apmeklētība no to deputātu puses, kuri nestrādā Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim, lai ieviestu šajā reglamentā fiksētas dienas un balsojumu laikus. Lūdzu rezultātu. 34- par, 32- pret, atturas- 32. Šis priekšlikums netiek pieņemts.

Es ļoti atvainojos, maza atkāpe: vakar izraisījās debates ar baltkrievu delegāciju tieši par šo problēmu. Starp citu, tā bija pirmā delegācija, kura ieradās pēc tam, kad šo vizīti bija sagatavojusi mūsu Ārlietu komisija un mūsu Ārlietu ministrija. Un zināmā mērā bija patīkami strādāt un ievērot arī dažādas protokola detaļas, kuras līdz šim mums nekad neizdevās ievērot, jo mums tās tikšanās un visas parakstīšanas vienmēr bijušas sasteigtas.

Par baltkrieviem. Arī viņi ar tādu problēmu sastopas. Viņi no savas Augstākās padomes, lai cik tas dīvaini arī būtu, grib izveidot kongresu un Augstāko padomi. Protams, mēs neko nekomentējām, tā ir viņu lieta, bet viņi grib tādā veidā atrisināt šo problēmu, kura arī mums ir. Viņiem laikam ir 300 deputātu, bet viņi grib samazināt Augstāko padomi līdz 100 deputātiem un visus pārējos iesaistīt kongresā. Krievijā ir otrādi- grib likvidēt kongresu un atstāt Augstāko padomi. Tā ka acīmredzot pie sistēmas, kura nav akreditējusi, mēs varam šo problēmu grozīt, kā mēs gribam, un tik un tā nonāksim kaut kādās pretrunās.

Un tagad deputāta Ščipcova priekšlikumi, lai noteiktu izdzīvošanas minimumu kopēji Augstākajai padomei, Ministru padomei un brīvajām arodbiedrībām. Lūdzu. 32- par, pret- 15, atturas- 43. Šāds priekšlikums netiek pieņemts.

Nākamais jautājums ir šāds: atbalstīt Nacionālo lietu departamenta direktora ierosinājumu par otrā Tautu foruma organizēšanu Latvijā 1992.gada februārī.

Pagaidiet! Lūdzu, deputāte Marjaša, pie trešā mikrofona.

R.Marjaša: Es pirms balsošanas gribu darīt zināmu kolēģiem, ka departaments šo jautājumu ar mūsu pastāvīgo komisiju nav saskaņojis. Es lūgtu vispirms šo jautājumu nodot Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas izlemšanai.

Priekšsēdētājs: Deputāt Ščipcov! Jūs uzstājat uz balsošanu vai nododat komisijai? Komisijai? Paldies. Šis jautājums tiek iesniegts komisijai izskatīšanai.

Divi deputāti- Ščipcovs un pēc tam deputāts Gavrilovs- runāja par to, ka līdz brīvdienām būtu jāizskata nākamais lasījums likumam "Par pilsonību". Bija arī tāds traktējums, ka jānoklausās komisijas atskaite par to darbu, kuru tā patlaban veic, cik tālu ir tikusi, kādas problēmas un tā tālāk. Tā es sapratu iesniegumu.

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Dabiski, ka pēc likumprojektu publicēšanas bija jāpagaida zināms laiks, lai saņemtu vēstules. Ātrāk mēs vienkārši nevarējām laist darbā kā jaunu likumprojektu. Es domāju, pilnīgi normāli būs, ja mēs pēc jaunā gada, respektīvi, pēc brīvdienām, pirmajā vai otrajā nedēļā laidīsim šo likumprojektu otrajā lasījumā, ja cienījamie kolēģi neiebildīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Es vēlreiz gribu uzdot jautājumu, kuru vajadzēja izlemt Prezidijam. 16.decembrī komisijai bija jādod slēdziens par dažu mūsu parlamenta deputātu pretvalstisko darbību. Šodien ir 17.decembris. Lūdzu atbildēt!/

Priekšsēdētājs: Mēs lūgsim, lai komisija sniedz jums atbildi uz jūsu jautājumu. Bet tagad, lūdzu, par deputāta Bojāra paskaidrojumu. Deputāt Ščipcov, jūs uzstājat uz balsojumu? Vai gaidīsim Jaunā gada pirmās nedēļas, kad komisija varēs ziņot par visiem apkopojumiem un par iesniegtajiem šā likumprojekta papildinājumiem un tā tālāk? Paldies. Balsosim! Lūdzu rezultātu. 29- par, pret- 21, 38- atturas. Tātad jautājums tiks izskatīts tad, kad komisija pabeigs savu darbu, apkopojot visus papildinājumus un iesniegtos labojumus. Kā deputāts Bojārs ziņo, tas varētu būt, ja plenārsēde nobalso, jaunā gada pirmajās nedēļās.

Tagad deputāta Bojāra iesniegums. Bojārs ierosināja šīs nedēļas laikā izdiskutēt jautājumu, cik ilgu termiņu Augstākā padome dos valdībai programmas izstrādei un iesniegšanai Augstākajā padomē. Vai visu nedēļu diskutēsim vai kādu dienu noteiksim? Lūdzu.

J.Bojārs: Acīmredzot mēs varam šo jautājumu izlemt tad, kad Godmanis šeit ziņos. Bet ir vajadzīgs deputātu viedoklis. Es tikai domāju, ka mums jādod mēnesis, divi vai trīs. Jāvienojas, cik mēs dodam, un viss.

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Bojārs ierosina, apspriežot informāciju sakarā ar premjera ziņojumu, vienlaikus apspriest arī jautājumu par termiņu, kad valdība Augstākajai padomei sniegs programmu. Varam balsot, deputāt Bojār, par tādu iesniegumu? Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 63- par, 2- pret, 23- atturas. Šis jautājums ir iekļauts. Vienlaikus ar premjera informāciju apspriedīsim arī šo jautājumu.

Deputāt Gavrilov, es sapratu, ka mēs jūsu jautājumu esam izlēmuši. Vai jūs papildus gribējāt vēl kaut ko teikt?

M.Gavrilovs: */Es iesniedzu divus priekšlikumus. Tā kā jautājums par otro lasījumu pārnests pēc Jaungada, es tomēr ierosinu noklausīties informāciju, lai mēs zinātu, kā šo gadu beidzam./

Priekšsēdētājs: */Vai jūs domājat par pilsonību? Komisiju?/ Deputāts Gavrilovs ierosina pirms Ziemassvētku brīvdienām noklausīties šīs komisijas informāciju par to darbu, kuru tā ir veikusi un kuru veiks. Lūdzu rezultātu. 33. Pret- 24, 26- atturas. Tāda informācija nav iekļauta darba kārtībā. Liekas, visi jautājumi, kuri tika ierosināti, ir izskatīti.

Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es tomēr gribētu līdz Jaungadam dzirdēt informāciju par tās pretvalstiskās komisijas vērtējumu, kas tika izveidota augustā, bet nefunkcionēja./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kolēģi, izsakiet savu viedokli balsojot! Līdz Ziemassvētku brīvdienām uzklausīt šīs komisijas ziņojumu. Lūdzu rezultātu. 45- par un 46- pret. Vienas balss atkal pietrūkst. Vai divas.

Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienītais priekšsēdētāj! 23.decembra darba kārtībā kā otrais jautājums ir iekļauts Apvienotās budžeta komisijas pārskats. Es vēlētos precizēt, par ko šis pārskats ir. Ja nemaldos, Prezidija sēdē mēs lēmām, ka tas ir pārskats par 1992.gada pirmā pusgada budžeta apspriešanas un izskatīšanas organizatoriskajiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Jā, Prezidijā mēs tā precizējām. Par organizatoriskajiem jautājumiem. Deputāts Kehris varētu acīmredzot precizēt, ja jūs uzklausītu viņu.

O.Kehris: Es liku priekšā izskatīt šādu jautājumu, jo, cienījamie kolēģi, viens no parlamenta galvenajiem uzdevumiem ir izskatīt budžetu. Un tas ir paredzēts visos mūsu normatīvajos dokumentos. Ja mēs līdz šā gada beigām nevaram izskatīt budžetu un ja Budžeta komisija mums nav to sagatavojusi izskatīšanai, mums, manuprāt, ir vismaz tiesības uzzināt, ko tā gatavojas darīt ar šo budžetu. Izskatīt pēc gada vai neizskatīt vispār? Ko darīt. Tādēļ mēs lūgtu Apvienoto budžeta komisiju sniegt šādu pārskatu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sāksim izskatīt darba kārtību. Lēmuma projekts "Par Latvijas aizsardzības organizāciju". Ziņo Aizsardzības komisija.

Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Tautas frontes frakcija vakar ar klātesošo balsu vairākumu ierosināja šo jautājumu risināt šādi: nevis izveidot vispirms Aizsardzības padomi un pēc tam izstrādāt nolikumu, bet gan vispirms izstrādāt nolikumu un akceptēt to Augstākās padomes plenārsēdē, jo tās ir funkcijas, kuras var piešķirt tikai ar Augstākās padomes plenārsēdes akceptu, un tikai tad veidot Aizsardzības padomi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Simsona kungs!

P.Simsons: Es atļaušos mazu precizējumu. Te nav runa par Aizsardzības padomes izveidošanu. Aizsardzības padome ir izveidota jau 1991.gada 18.janvārī. Es pilnā mērā piekrītu kolēģiem, ka mums ir nepieciešams, lai Aizsardzības padome strādātu labāk, tāpēc tiek piedāvāti divi punkti šā darba uzlabošanai. Viens punkts- izmainīt šīs padomes sastāvu, un otrs punkts- tiešām izstrādāt nolikumu. Ja mēs noraidām šādu lēmuma projektu, tad ir vai nu jāatzīst, ka Aizsardzības padome pašreizējā sastāvā strādā pietiekami labi un tur nav nekā, ko piebilst, vai arī mēs to atlaižam, izstrādājam nolikumu, un tad veidojas no jauna. Tā ka jūsu izvēlei ir šie varianti.

Priekšsēdētājs: Tātad ir divas iespējas. Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Kolēģi, mums tagad iznāk tā, ka tajā vecajā sastāvā strādāt vairs nevaram, bet jaunajam sastāvam nav nolikuma. Bet tad vajadzētu, pēc šā principa vadoties, ja mēs pēc frakcijas ierosinātā principa darbojamies, pieņemt lēmumu... Šajā lēmuma projektā ir punkti, kuri faktiski atceļ lēmumu par izveidošanu. Jo mēs esam izveidoti un izveidoti tādi, ka tā tālāk mēs strādāt nevaram. Nekādu ārkārtēju notikumu nav, un varbūt kādu brīdi var arī iztikt bez Aizsardzības padomes, jo ir aizsardzības ministrs. Lai viņš koordinē šīs lietas, jo šā vai tā tādā sastāvā un bez nolikuma Aizsardzības padome... Ne visai labas lietas mums tur var sanākt, kaut gan sliktas lietas mēs arī īpaši necenšamies darīt.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds grib izteikt kādu priekšlikumu? Lūdzu, Šapovālova kungs!

P.Šapovālovs: */Cienījamie kolēģi! Man ir šāds priekšlikums. Jaunajā likumprojektā par tiesām mēs paredzam, ka tiesa nodrošinās likumību visos no jauna veidotajos likumdošanas un izpildvaras orgānos. Un tāpēc es, lai izslēgtu patvaļu, iesaku šīs komisijas sastāvā iekļaut Augstākās tiesas priekšsēdētāju Zemrībo kungu. Tas 1.punktam. Un 2.punktam. Visi Aizsardzības padomes lēmumi tiek pieņemti vienbalsīgi./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Es arī par balsošanas motivāciju. Šobrīd šī padome darbojas tā, kā var darboties konsultatīvs orgāns, jo Augstākā padome nav devusi šai Aizsardzības padomei nekādas pilnvaras. Tā var sanākt kopā, var parunāt par to, kāda šobrīd ir situācija.

Es gribu paskaidrot, kāpēc frakcijā ar vairākumu tika pieņemts šis lēmums. Mēs jau neliedzam viņiem iet kopā un konsultēties. Bet, ja mēs neuzdodam šai padomei uzdevumu, kopējais uzdevums, protams, ir skaidrs- valsts drošība, bet, galvenais, ja nedodam šai padomei nekādas pilnvaras lemt, tad tā var atnākt, parunāt, pakonsultēties un atkal izklīst. Mēs iestājāmies par to ne jau tāpēc, ka apstrīdētu šīs Aizsardzības padomes vajadzību, jo pēc tam par personālijām varētu balsot atsevišķi, bet tāpēc, ka tā kļūst bezjēdzīga. Mēs negribam to ierobežot. Mums ir jāiedod tai tiesības kaut ko darīt, un tikai tad mēs varam prasīt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vispirms ir jābalso par pirmo, tas ir, par deputāta Birkava priekšlikumu- noraidīt šo lēmuma projektu un izstrādāt nolikumu par Aizsardzības padomi. Ja deputāta Birkava lēmums netiks pieņemts, tad mēs sāksim iztirzāt šo lēmumu un balsot. Jā, deputāts Gorbunovs iesaka vienlaikus ar deputāta Birkava priekšlikumu atzīt par spēku zaudējušu Augstākās padomes 1991.gada 18.janvāra lēmumu par Aizsardzības padomes izveidošanu.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Varētu piekrist, bet ir viens jautājums: kas būs tas, kas šo nolikumu izstrādās? Vai tā būs tikai Aizsardzības komisija, jo šajā padomē ir arī cilvēki, kuri nav Aizsardzības komisijā? Kas būs tas cilvēks vai tā organizācija, kas šo nolikumu izstrādās? Šādu nolikumu var izstrādāt tikai pati padome, un pēc tam to var apstiprināt šeit. Vai visas trīs frakcijas izstrādās? Tad vajag tiem, kuri šādu priekšlikumu ierosina, nākt un paskaidrot, kurš šo nolikumu izstrādās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs, paskaidrojiet, kurš izstrādās šo nolikumu?

V.Birkavs: Ja mēs vienmēr rīkotos tā, ka vispirms izveidotu institūciju un pēc tam šai institūcijai uzdotu izstrādāt likumu par to, ko tā darīs, tad vispār nonāktu absurdā situācijā. Es domāju, ka principā šeit jautājums ir ne tikai par nolikumu, jo Aizsardzības padomei piešķirt varas pilnvaras varētu tikai ar likumu, bet principā ierosmei būtu jānāk no Aizsardzības un iekšlietu komisijas ar ieinteresēto citu institūciju pieaicināšanu. Es cita ceļa neredzu. Komisijas taču ir par to atbildīgas. Kāpēc mēs lai tām neuzticētos?

Priekšsēdētājs: Deputāts Kostanda.

O.Kostanda: Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka sākumā mēs cenšamies visu skaidri un gaiši reglamentēt un pēc tam tikai izveidot. Bieži vien situācijas prasa vispirms sākt vienkārši praktiski rīkoties un tad pieslīpēt visas juridiskās formalitātes. Ja mēs uzskatām, ka šobrīd situācija ir pietiekami mierīga, kā Gorbunova kungs arī teica, un mēs varam atļauties lēnā garā slīpēt nolikuma tekstu, nevis veidot praktisko sadarbību starp dažādām ar aizsardzības jautājumiem saistītām bruņotām institūcijām, tad varam iet šo ceļu.

Bet attiecībā uz jautājumu, kas izstrādās nolikuma projektu, es varu pateikt, ka tiek strādāts Aizsardzības ministrijas sastāvā. Militāru speciālistu darba grupa strādā pie likumprojekta par valsts aizsardzību, un tur ir arī paredzēta sadaļa par Aizsardzības padomes izveidošanu. Tas varbūt vēl prasīs vairākus mēnešus, bet šī pati darba grupa var uzņemties izveidot arī projektu mūsu nolikumam par Aizsardzības padomi, lai mēs ātrāk ietu uz priekšu. Ja gribam akadēmiskā stilā izstrādāt likumu un pieņemt to trīs balsojumos, tad lūdzu.

Bet šobrīd varam reorganizēt padomi, padome var pasteidzināt šo darba grupu, paņemt no projektētā likuma "Par valsts aizsardzību" ārā šo nodaļu par Aizsardzības padomi, nolikuma veidā to celt priekšā un tā tālāk... Tātad pirmais solis ir tas, ka būtu vienkārši jāizdara šī reorganizācija, lai kopā var strādāt nevis tie cilvēki, kurus mēs tīri emocionāli izvirzījām janvārī un kuri iekļuva šajā Aizsardzības padomē, bet visi tie cilvēki, kuri ir saistīti ar aizsardzības jautājumu risināšanu un kuriem ir jāuzņemas atbildība. Es piedāvātu tomēr apstiprināt Aizsardzības padomi, lai padome var virzīt tālāk šo jautājumu par nolikumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Škapars.

J.Škapars: Ņemot vērā janvāra un augusta notikumus, es principā esmu pret šīs padomes izveidošanu, bet vēl vairāk es esmu pret to, ka šo padomi izveidotu kā varas orgānu ar lemjošām tiesībām. Atcerieties janvāra notikumus. Es tos varētu atgādināt. Mēs izveidojām šo padomi kā koordinējošo, tāpēc ka vajadzēja koordinēt dažādas institūcijas, lai tās strādātu vienoti. Es uzskatu, ka būtu absurds nostiprināt to momentu un dot tai lemjošas tiesības. Te sāk veidoties kaut kāds atsevišķs varas orgāns. Un tā jau ir visai nopietna lieta. Es domāju, ka būtu pilnīgi aplam vispirms apstiprināt personālsastāvu un paļauties, ka pēc tam tiks izstrādātas vai nu instrukcijas, vai kompetence, vai nolikums. Manuprāt, jautājums nav sagatavots, ja Aizsardzības komisija ir par to, ka vajadzētu sagatavot projektu pilnīgi gatavu, iekļaut šo jautājumu darba kārtībā un apspriest. Patiesību sakot, mēs sākam spriest pilnīgi tukšā vietā, pat neiekļaujot šo jautājumu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Silārs.

I.Silārs: Es domāju, ka šā vai tā mums šodien kaut kas ir jāizlemj. Manuprāt, mēs varētu pieņemt lēmumu "Par Latvijas Aizsardzības padomes nolikuma izstrādāšanu", kurā būtu tikai viens punkts, ka Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijai līdz tādam un tādam datumam jāizstrādā nolikums par Latvijas Aizsardzības padomi. Un tad, kad būtu izstrādāts šis nolikums, varētu būt viss pārējais. Pašreiz es neredzu nekādu jēgu, jo mums nav šā nolikuma. Tikai pēc tā varētu spriest, vai ir jāatceļ līdzšinējā, jāizveido citā sastāvā un vai vispār jāizveido. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Birkavs. Laikam Simsons bija pirmais. Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Man rodas iespaids, ka mums ir raksturīgas divas īpašības. Viena īpašība ir neuzņemties atbildību, un otra īpašība, piedodiet par izteicienu, tūļāties un vilkt laiku. Birkava kungam ir taisnība- normālā situācijā vispirms izstrādā likumu vai nolikumu un tad izdomā, kas to pildīs. Bet janvārī strādāja arī cilvēki, kurus mēs bijām vai nebijām pilnvarojuši, kuri varbūt strādāja vairāk, nekā bijām pilnvarojuši. Es lūdzu nelietot terminu "par Aizsardzības padomes izveidošanu". Draugi, mīļie! Aizsardzības padome jau ir izveidota, bet tādā sastāvā, kādā tā ir šobrīd, strādāt nevar, jo tajā neieiet aizsardzības ministrs un vesela rinda cilvēku, kurus var piesaistīt šīs konsultatīvās Aizsardzības padomes darbā.

Tātad mums ir jāizlemj. Ja gribam izstrādāt likumu vai nolikumu, tad vispirms ir jālikvidē vecā Aizsardzības padome kā nederīga un nevajadzīga. Ja jūs uzņematies atbildību par tāda lēmuma pieņemšanu, tad viss ir kārtībā. Likvidēsim veco Aizsardzības padomi, iniciatīvas grupa vai cilvēki pēc saviem amata pienākumiem sanāks kopā un izstrādās nolikumu, pēc tam kopīgiem spēkiem izlemsim, kam tad ir jāieiet šajā Aizsardzības padomē. Bet mēs nevaram atstāt ne šā, ne tā. Nevaram atstāt jautājumu, gaisā karājamies. Ja mēs uzskatām, ka Aizsardzības padome tādā sastāvā nav pilnīga, tur ir papildus jāiekļauj cilvēki. Lai viņu darbs būtu ražīgs un reglamentēts, tad šiem pašiem cilvēkiem līdzdarbojoties ir jātaisa šis nolikums. Nevar būt tāda situācija, ka nolikumu Aizsardzības komisijā izstrādās vieni cilvēki un uzdos Aizsardzības padomei citiem cilvēkiem. Lūk, tagad strādājiet un pildiet!

Priekšsēdētājs: Deputāts Birkavs.

V.Birkavs: Godātie kolēģi, man liekas, ka mēs pilnīgi velti laužam šķēpus. Aizsardzības padome, kuru gatavojamies papildināt ar jauniem cilvēkiem, lai tie izstrādātu nolikumu līdz 21.decembrim... Es atvainojos, Aizsardzības padome gandrīz jau gadu strādā, tā ir uzkrājusi kaut kādu pieredzi, un tagad tie pāris cilvēki, ar kuriem to papildinās, būs tie, kas izstrādās nolikumu līdz 21.decembrim? Manuprāt, viss ir ļoti vienkārši. Lai šī Aizsardzības padome, kura ir uzkrājusi pieredzi, pieaicina šos cilvēkus, kurus paredz iesaistīt Aizsardzības padomē, un līdz 21.decembrim iesniedz nolikumu. Kādēļ mums šodien, piecas dienas pirms nolikuma iesniegšanas Augstākās padomes Prezidijā, ir jāapstiprina šis jaunais sastāvs?

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! It kā pirmajā acu uzmetienā tas ir elementārs procedūras jautājums, bet, lemjot to, es tomēr ierosinātu ņemt vērā trīs momentus. Pirmais. No juridiskā viedokļa mēs neesam tiesīgi veidot nekādas jaunas institūcijas, kuras nav paredzētas 1922.gada Satversmē. Varbūt vienreiz sāksim respektēt savu pozīciju. Tad, kad mēs par kaut ko kliedzam, ka tas ir vajadzīgs, tad visi esam vienisprātis. Pēc tam, kad tas ir dabūts, mēs to mīdām kājām un sākam taisīt pavisam kaut ko jaunu. Tātad no juridiskā viedokļa mēs to darīt neesam tiesīgi.

Otrais, no politiskā viedokļa. Man jāsaka tā, ka tur nu mēs esam spēcīgi, bet esam spēcīgi sociālistisko institūciju reprodukcijā. Aizsardzības padome- ????? ???????. Vai jūs zināt, no kurienes tā nāk, kā tā tika veidota un ka tā garantēja PSKP ģenerālsekretāram attiecīgas varas pilnvaras? Runājot par Ķīnu, tā šobrīd joprojām ir politiskās varas centrs.

Un beidzot trešais, no faktoloģiskā viedokļa. Lūdzu, ņemsim vērā situāciju, kāda bija janvārī. Toreiz, kad mēs nebijām pasludinājuši, ka faktiski esam neatkarīgi, runa bija par kaut kādu pilnīgi neskaidru pārejas situāciju, kurā tika veidota ārkārtēja institūcija, kurai vajadzēja tajā konkrētajā situācijā rīkoties. Šodien situācija ir pilnīgi jauna, un šo pieredzi, ja tā ir izmantojama, var izmantot konstitucionālā formā, ja ne, tad tā pieder vēsturei. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Šteins.

V.Šteins: Es arī gribēju tieši to teikt, ka tas, ko mums liek priekšā, ir kaut kas antikonstitucionāls. Šobrīd nevar tādu institūciju reorganizēt, jo tas ir pretēji Satversmei.

Šī Aizsardzības padome tika izveidota speciālos apstākļos, kā Jānis Škapars teica, toreiz tas bija vajadzīgs un toreiz arī tādi cilvēki iegāja šajā padomē. Bet tur ir arī cilvēki, kuriem es politiski neuzticos, tāpēc nevaru balsot par šādu padomi. Šeit vēl ir viens punkts par sabiedriskajām organizācijām. Es domāju, ja Bojāra kungu, Berķa kungu un Šteinu arī ierakstītu vēl klāt, tad būtu normālāk.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es lūdzu šā svarīgā jautājuma apspriešanu nenovest līdz galīgam absurdam, kā to mēģināja darīt abi pēdējie runātāji. Proti, es arī varētu uzstāties par šīs nedēļas darba kārtību un teikt, ka jautājums par nodokļiem Latvijas Republikā arī ir Latvijas Republikas Saeimas kompetencē, nevis Latvijas Republikas okupācijas periodā izveidotās Augstākās padomes kompetencē. Nebūsim demagogi. Tas pirmām kārtām.

Otrkārt, es aicinu plenārsēdes priekšsēdētāju pārtraukt debates un likt divus izvirzītos konceptuālos jautājumus uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es tomēr gribētu lūgt deputātus padomāt nevis tik daudz emociju līmenī, bet tīri praktiski un ieklausīties, ko teica deputāts Odisejs Kostanda un deputāts Simsons. Pirmkārt. Tagad ir cita situācija nekā tad, kad tapa šī iepriekšējā padome. Tagad ir izveidotas jaunas profesionālās institūcijas. Ir aizsardzības ministrs, ir nācis klāt robežapsardzības priekšnieks, kuram, manuprāt, šeit ir jābūt. Aizsardzības padomē būtu jāiesaista aizsardzības ministrs, iekšlietu ministrs, zemessardze, kas ir nākusi klāt, robežapsardzība, varētu būt vēl muitas priekšnieks. Tātad mums jau ir attiecīgi profesionāļi, kuri ir spējīgi nodarboties ar šo jautājumu. Un kāpēc gan vispirms nevarētu izveidot šo padomi un tikai pēc tam izstrādāt nolikumu? Atcerieties, kā mēs iecēlām Migrācijas lietu departamenta priekšnieku! Viņš uzrakstīja nolikumu, tas tika apstiprināts. Migrācijas likums tagad ir tikai tapšanas stadijā, bet es uzskatu, ka Migrācijas departaments ļoti labi risina migrācijas jautājumus Latvijā. Šeit, protams, varētu būt runa par sastāva izmaiņām. Arī es uzskatu, ka sabiedriskas organizācijas priekšsēdētājam nevajadzētu šeit būt. Dinevičs un Godmanis it kā dublējas, jo ir vienas institūcijas pārstāvji. Bet pašreiz ir runa par reorganizāciju, lai praktiski varētu sākt darbu. Pašreiz tā situācija, kas mums ir Latvijā un kas mums draud, prasa izdarīt reorganizāciju. Es aicinu tomēr veikt reorganizāciju.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Man jāizsaka sava neapmierinātība par to, kā notiek šā dokumenta apspriešana. Mūsu nolikumā par likumprojektu pieņemšanu teikts, ka ik dokumentā jānorāda autors, un autoriem jāatbild uz kaut kādiem attiecīgiem jautājumiem. Arī man ir jautājumi, bet es nesaprotu, kas uz tiem atbildēs. Bet jautājums ir šāds. Es izlaižu to tieši ēterā, nezinot, kas uz to atbildēs.

Piedāvātā lēmuma projekta 2.punktā rakstīts, ka līdz 21.decembrim jāapstiprina nolikums, tas ir, Augstākās padomes Prezidijam līdz 21.decembrim jāapstiprina nolikums par šīs Aizsardzības padomes darbību. Šodien, kā es saprotu, ir 17.decembris. Lai to 21.decembrī varētu apstiprināt, acīmredzot šodien nolikumam jābūt gatavam. Tas jau ir rokās. Jautājums tagad ir par to- kāpēc nolikumu apstiprinās Prezidijs, bet ne Augstākā padome? Atliek tikai šo nolikumu jeb nolikuma projektu pavairot un izsniegt deputātiem, tā ir visa problēma. Pareizi es saprotu vai ne?/

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs! Jūs neesat sapratis. Mēs pašreiz spriežam par to, vai šo lēmumu atlikt un noraidīt. Par to mēs balsosim, un tikai tad apspriedīsim lēmuma projektu kā tādu.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es šoreiz nevaru piekrist savam labam draugam, paziņam un kolēģim profesoram Plotniekam. Es domāju, ka mums nav laika gaidīt, kad mēs teorētiski izveidosim kaut kādas likumbāzes. 2.decembra "Times" numurā Ševardnadze brīdina, ka šoreiz puča briesmas ir lielākas, nekā bija augustā. Tāpēc neriskēsim un izveidosim šo padomi. Es piekrītu, ka var iebilst pret sastāvu. Pilnīgi vietā ir aizrādījumi, ka diviem valdības pārstāvjiem te absolūti nav vajadzības būt. Bet es uzskatu, ka tagad nav īsti skaidrs, ko pārstāv Ražuka kungs. Ņemot vērā, ka daudzpartiju sistēma tomēr pie mums veidojas, es uzskatu, ka vajadzētu ietvert vismaz skaitliski lielāko demokrātisko partiju, nevis opozīcijas partiju, bet demokrātisko partiju pārstāvjus. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Cienījamie kolēģi, es vēlreiz atgādinu, ka mums republikā pagaidām ir viena reāla armija, viena reāla bruņota armija, un tā ir liela. Acīmredzot Mednieku biedrības vadību vajadzētu ietvert šajā sastāvā. Es gribētu teikt, ka šoreiz nav runa par Verro kungu. Man viņa ārstējošais ārsts pateica, ka Verro ir atlicis ko dzīvot apmēram divi mēneši. Viņš ir ļoti smagi cietis autokatastrofā. Es uzskatu, ka veidot šo Aizsardzības padomi bez tās vadības, kuras rokās ir lielākā bruņotā vienība, ir galīgi nenopietni. Mednieku biedrības vadību šajā sastāvā vajag obligāti.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide.

E.Kide: Ja tas ir pastāvīgs orgāns un paredzēts kā noteikta varas struktūrvienība...

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos! Deputāti, kuri jau ir izteikušies un kuriem vairs neinteresē tālāka apspriešana, atļaujiet vismaz dažiem kolēģiem izteikties. Lūdzu.

E.Kide: Ja tas ir pastāvīgs varas orgāns un paredzēts kā struktūrvienība, kā izteicās Plotnieka kungs, tad mums jāpieiet tieši ļoti nopietni kā pie varas struktūras. Ja tas ir orgāns, kuram jāpilda funkcijas, jo ir iespējams pučs, tad ir nepieciešama, manuprāt, ārkārtēja komisija, kas būtu paredzēta tikai šim periodam un veiktu šīs noteiktās funkcijas. Tad tā nebūtu pastāvīga varas struktūra Latvijas Republikā, kas neatbilst Satversmei.

Priekšsēdētājs: Deputāts Silārs.

I.Silārs: Cienījamie kolēģi! Pieliksim beidzot punktu un balsosim. Un es griežos pie visiem- pirms runājat, padomājiet, ko runājat. Tas konkrētajā gadījumā attiecas uz manu cienījamo kolēģi Juri Bojāru. Ir zināma tāda lieta kā deontoloģija. Runāt parlamentā par to, ka vienam cilvēkam ir atlicis dzīvot divi mēneši! Un, ja to ir teicis viņa ārstējošais ārsts, tad neatkarīgi no tā, vai tas ir Verro, Silārs, Bojārs vai Rubiks, par to parlamentā skaļi nedrīkst runāt. Pieliksim punktu un izlemsim, ko darīt ar šo lēmuma projektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ščipcovs.

O.Ščipcovs: */Līdzās deputātam Silāram arī es gribu izteikt dažas piezīmes sakarā ar Bojāra kunga uzstāšanos šajā jautājumā. Man liekas, ka mūsu parlamentā nepieciešams izmainīt domāšanu attiecībā uz opozīcijas deputātiem. Opozīcija mums ir dažāda. Viena lieta- Demokrātisko iniciatīvu centrs, cita lieta- "Līdztiesība", viena lieta- Ivanovs, cita- Ščipcovs, un tā tālāk. Man jāsaka, ka tad, kad Bojāra kungs un parlamenta deputātu vairākums uzticīgi kalpoja Vosam, es prasīju viņa atcelšanu. Es esmu īsts Latvijas patriots, tajās pozīcijās palikšu arī tad, ja šeit notiks pučs. Bet es neesmu pārliecināts, ka tas pats notiks ar Bojāra kungu. Paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Zvanu! Kolēģi, nāciet uz zāli! Reģistrēsimies un tad balsosim. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu. 93. Balsosim par deputāta Birkava priekšlikumu- neizskatīt šo lēmuma projektu. Ja mēs nobalsosim ar balsu vairākumu "par", tad mums būs jālemj arī par 2. un 3.punktu. Ja ne, tad sāksim izskatīt.

Balsosim par deputāta Birkava priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. 58- par. Vairākums ir par to, lai mēs neizskatītu šo lēmuma projektu. Tādā gadījumā mums vajag izlemt par 2.punktu- Augstākās padomes Prezidijam līdz 1991.gada 21.decembrim apstiprināt nolikumu par Aizsardzības padomes darbību, atzīt par spēku zaudējušu Augstākās padomes 1991.gada 18.janvāra lēmumu "Par Aizsardzības padomes izveidošanu" un tā tālāk. Tas ir 2. un 3.punkts.

Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Par procedūru. Aizsardzības padome janvārī tika izveidota ar Augstākās padomes lēmumu. Nevar ar plenārsēdes nolēmumu likvidēt šo padomi. Jāsagatavo Augstākās padomes lēmuma projekts, ko pieņem vismaz ar 66 balsīm, ko paraksta priekšsēdētājs un sekretārs. Tad var arī likvidēt. Nevar ar plenārsēdes nolēmumu ar kādām 42 balsīm likvidēt lēmumu.

Priekšsēdētājs: Gluži pareizi. Par 3.punktu mēs varam balsot tikai ar vairākumu, bet es nedomāju, ka tāpēc jāsagatavo speciāls lēmuma projekts. Mēs par to varam gluži vienkārši nobalsot.

Lūdzu, deputāt Škapar!

J.Škapars: Es atbalstu deputāta Rikarda priekšlikumu par pirmo daļu, par kuru vadītājs ierosināja balsot. Bet pagaidām neatcelt to padomi, kas ir izveidota, jo tiešām ir jāsagatavo dokuments par to.

Priekšsēdētājs: Balsosim atsevišķi. Lūdzu- Cilinskis!

E.Cilinskis: Es domāju, ka nolikums par Aizsardzības padomi ir pietiekami svarīgs jautājums, lai to izskatītu Augstākā padome, nevis Augstākās padomes Prezidijs. Manuprāt, šobrīd mums nav jāpieņem nekas, bet tiklīdz šāds nolikums būs sagatavots, tad Augstākās padomes Prezidijam tas ir jāiesniedz Augstākajai padomei izskatīšanai. Es ierosinātu šobrīd nebalsot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, mēs tikko nobalsojām par šā jautājuma noņemšanu no darba kārtības. Kāda balsošana var būt par citiem lēmuma projekta punktiem? Nekāda balsošana nevar būt.

Priekšsēdētājs: Ja Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs tā saka, tad tas jāņem vērā. Paldies. Jautājums ir izlemts.

Likumprojekts "Par apgrozījuma nodokli" trešajā lasījumā. Es atvainojos, es sajaucu darba kārtību.

Likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par pagastu pašvaldību"" otrajā lasījumā kā steidzams. Lēmuma projekts "Par likumu "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par pagastu pašvaldību"" un "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par pilsētu pašvaldību"" spēkā stāšanās kārtību". Mums ir palicis balsojums. Lūdzu, dodiet zvanu! Reģistrēsimies, kolēģi! Zināmu iemeslu dēļ mēs pagājušajā sēdē nevarējām nobalsot. Lūdzu, kolēģi, nāciet reģistrēties, lai varētu nobalsot par likumu. Rezultātu! 97. Lūdzu, balsosim par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par pagastu pašvaldību"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 80. Likums ir pieņemts.

Lēmums par spēkā stāšanos.

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāja vietniek, kolēģi deputāti! Es lūdzu jūs pievērsties 592.dokumentam, proti, lēmumam par kārtību, kādā stājas spēkā grozījumi pagastu pašvaldības likumā un pilsētu pašvaldības likumā. Ar šo lēmumu mēs nolemjam, ka šie grozījumi stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi. Es lūdzu kolēģus akceptēt šādu spēkā stāšanās kārtību, jo grozījumi ir nelieli un tie pa telefaksu jau ir novadīti līdz attiecīgajām trijām pašvaldībām, uz kurām tieši attiecas šie grozījumi. Ja tas tā nebūtu, tad es lūgtu pieņemt lēmumu par šo grozījumu stāšanos spēkā vispārējā kārtībā, proti, ar publicēšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamais Lagzdiņa kungs, man ir jautājums. Es saprotu, ka mēs pieņemam likumu "Par pagastu pašvaldību", kas stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, bet labojumus likumā "Par pilsētu pašvaldību" mēs pieņēmām pagājušajā nedēļā. Ar kuru brīdi tas stājas spēkā? Ar to brīdi, kad tika pieņemts likums, vai ar to brīdi, kad pieņēmām lēmumu par spēkā stāšanos?

J.Lagzdiņš: Pēdējā teikuma priekšpēdējais vārds ir tāds: "ar to pieņemšanas brīdi". Ar to pieņemšanas brīdi.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav? Priekšlikumu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma spēkā stāšanos. Lūdzu. 77- par. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas likuma "Par Iedzīvotāju reģistru" spēkā stāšanās kārtību". Lūdzu, Pļavnieka kungs!

M.Pļavnieks, Migrācijas lietu departamenta direktors: Godājamie deputāti! 587.dokumentā ir ņemti vērā Ozola kunga un Kides kunga izteiktie priekšlikumi. Tā ka šis lēmuma projekts pašlaik ir četru punktu apjomā.

Ir neliels redakcionāls Izglītības komisijas papildinājums. 3.punkta otro rindkopu viņi iesaka šādā redakcijā: "Ievērojot no starptautisko autortiesību aizsardzības konvencijas izrietošos šādus programmas lietošanas noteikumus." Es pilnībā piekrītu, ka tas ir daudz labāk, un atbalstu šādu priekšlikumu. Vairāk priekšlikumu papildināt šo lēmuma projektu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Punovska kungs, lūdzu, trešais mikrofons!

A.Punovskis: Pļavnieka kungs, man ir tikai viens jautājums. 3.punktā ir runa par licencētu programmu nodrošinājumu. Sakiet, lūdzu, vai programmu nodrošinājums jau ir radīts vai tas tiks radīts? Ja tas tikai tiks radīts, tad kādā ceļā, kādā veidā un cik ilgā laikā?

M.Pļavnieks: Tas ir tehnisks jautājums. Mēs Iedzīvotāju reģistram izmantosim "Adabas-5" bāzi, mēs tās nekopējam, tās nelicencēti netulkojam latviski un pirātu veidā paši šīs programmas bez šīs atļaujas nelietojam. Šis nosacījums šeit ir ietverts, un tikai šādā veidā mēs varam gūt šīs programmas jau attīstītākus variantus, ko firmas varēs piedāvāt. Tā ir tehniska problēma.

A.Punovskis: Es saprotu, ka šis nodrošinājums šobrīd vēl nav radīts.

M.Pļavnieks: Šis nodrošinājums pašlaik tiek izstrādāts.

A.Punovskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Godīgi sakot, man pats vārdiņš "licencēts" izraisa visai lielas šaubas. Saprotiet, ko mēs ar šo vienu vārdiņu iestrādājam. Mēs iestrādājam, ka paši neko darīt nedrīkstam. Varbūt tomēr atteiksimies no vārdiņa "licencēts" un atstāsim "izmanto programmu nodrošināšanai un ievērošanai un ievēro aizsardzības... šādu programmu lietošanas noteikumus". Kāpēc "licencēts" tikai? Kas mēs vispār esam kaut kādas mazattīstītas valsts līmenī, ka mēs visu laiku tikai no kāda kaut ko ņemsim?

M.Pļavnieks: Plotnieka kungs, kad jūs izgudrosit savu programmu un to licencēsit, tad arī citas valstis tieši tādā pašā kārtībā būs tiesīgas ar jūsu piekrišanu tās izmantot.

A.Plotnieks: Tas viss ir pareizi. Bet kāpēc jums jālieto šeit vārds "licencēts"?

M.Pļavnieks: Tikai tādā veidā mēs varam dot pasaules valstīm kaut kādu garantiju, ka PSRS pirātu politiku vairs neturpinām.

A.Plotnieks: Bet šajā...

M.Pļavnieks: Izglītības komisija pagājušajā reizē jau ļoti pareizi to visu jums paskaidroja. Man ir maza pieredze runāt no tribīnes, es tik labi to nevaru pateikt.

A.Plotnieks: Nē, es iebilstu pret to no formāli juridiskā viedokļa. Jo var būt tomēr risinājumi, kas nebūs attiecīgā momentā juridiski noformēti. Jūs paši sev sasienat rokas.

M.Pļavnieks: Valsts institūcija nedrīkst strādāt ar nejuridiskām metodēm.

Priekšsēdētājs: Deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Es domāju, ka pēdējais teikums atvieglo manu uzstāšanos, respektīvi, ja mēs arī kaut ko lietojam, ko paši esam izstrādājuši, tad esam arī katra šāda izstrādājuma autors. Valsts aizmirst to un lietot, nerespektējot autoru tiesības, kaut arī autors atrodas Latvijā, nav tiesīga.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies, jo zālē ir jūtamas izmaiņas. Dodiet zvanu! Paldies, Pļavnieka kungs! Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. Tūlīt būs papildinājumi. Pagaidīsim. Atsauksim rezultātus un pagaidīsim, vai saucieniem būs rezultāti vai ne. Lūdzu rezultātu, tas ir, reģistrāciju! Reģistrēsimies no jauna. Paldies, Ābiķa kungs! Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. 86. Par veseliem diviem vairāk. Balsosim par lēmumu "Par Latvijas Republikas likuma "Par Iedzīvotāju reģistru" spēkā stāšanās kārtību". Lūdzu rezultātu. 72- par. Lēmums pieņemts.

Likumprojekts "Par valsts kontroles dienestu" trešajā lasījumā. Varbūt sāksim pēc starpbrīža? Labi, īsu ziņojumu, pa pantiem vēl neizskatīsim līdz pārtraukumam.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Jums piedāvātais likumprojekts trešajā lasījumā ir bez būtiskām izmaiņām, izņemot 2.panta beigu daļu. Par to atsevišķi varēsim diskutēt.

Atļaušos man atvēlētajā laikā pievērst jūsu uzmanību dažiem momentiem, kuri diktē darbavietai iesniegt priekšlikumu, iekļaut kā pēdējo noslēdzošo pantu šā likuma stāšanos spēkā ar tā pieņemšanas dienu. Tā kā es vairs neesmu Tautas frontes frakcijas biedrs, vakar es to laiku izmantoju ražīgai rindā stāvēšanai pēc maizītes. Pusstundu. Un šī rindā stāvēšana pārvērtās par pusstundu ilgu mītiņu, jo mani pazina. Žēl, ka šeit nav Aleksejeva kungs, es viņam varētu sniegt ļoti izsmeļošu informāciju par to, kā Rīgā tiek veidotas dažādas diferencētas maizes cenas vienam un tam pašam maizes izstrādājumam. Mūsu vēlētāji izteica prasību, lai šo jautājumu izpētītu un lai Augstākā padome par šo jautājumu padiskutētu un izvērtētu, arī šā rīta dispečerstundu 3.maizes kombinātā, kur es piedalījos.

Kādi secinājumi, pirmkārt, ir? Rīgā Centra rajona pārtikas rūpniecības uzņēmumu veikalos pastāv četras viena un tā paša maizes kombināta attiecīgā ražojuma cenas ar Centra rajona tirdzniecības uzņēmumu vadības rīkojumu. Vienā veikalā uzcenojums ir 20 procenti, otrajā- 17 procenti, trešajā- 10 procenti. Bet ir arī vēl 25 procenti. Un iedzīvotāji, lādēdami mūs un mani kā tautas deputātu, jautāja, kā mēs varam pieļaut tādu spekulāciju, jo viņi to uzskata par spekulāciju. Bet veikala darbinieki svētā nevainībā galīgi izmisuši taisnojas, ka tas ir augstākstāvošās institūcijas rīkojums, kuru viņi pilda. Bet viņi saņem ļoti pretrunīgus rīkojumus.

Atļaujiet jūs iepazīstināt. 138.veikalā Čaka ielā 39 uz katru rubli uzcenojums ir 12,4 kapeikas. Tajā pašā laikā 56.veikalā uz katru rubli uzcenojums ir 14,5 kapeikas. 12.veikalā Dzirnavu ielā uz katru rubli ir 16,8 kapeikas, bet rekords ir 63.veikals, kur uz katru rubli ir 17,4 kapeikas. Rezultātā četras pilnīgi atšķirīgas maizes cenas, kuras realizē ļoti augstā profesionālā līmenī Centra rajona Tirdzniecības pārvalde. Turklāt ir dots rīkojums atsevišķos veikalos šodien pāriet uz jaunām cenām. Bet vienlaikus ir telefonogramma, dokuments, kuru parakstījis priekšsēdētāja pirmais vietnieks Berjonis; tajā atsevišķiem veikaliem tiek dotas privilēģijas samazināt līdz 10 procentiem un neklausīt savas Tirdzniecības pārvaldes rīkojumu. Šāds dokuments ir izsūtīts kaut kādiem privileģētiem veikaliem, un tajā ir teikts, ka ar 13.decembri tiek noteikts minimālais uzcenojuma procents- 10 procenti.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs!

I.Ozols: Es atvainojos, tas ir jautājums tieši par valsts kontroli, jo ir radusies nepieciešamība šo jautājumu risināt operatīvi un pieņemt likumu.

Nākamais jautājums. Kas tad šodien dispečerstundā noskaidrojās? Maize netiek piegādāta un netiks piegādāta benzīna trūkuma dēļ. Autokombināts nesaņem benzīnu, lai varētu izdarīt divus vai trīs maizes izvadājuma reisus. Un tas viss korespondē ar mūsu Prezidija pieņemto lēmumu par benzīna izdalīšanu iedzīvotājiem.

Pie tam gribētu pievērst uzmanību, ka vakar Tabūna kungs savā intervijā ļoti veiksmīgi apspēlēja šo jautājumu. Kā es noskaidroju, ierakstu viņš nevar parādīt, jo tā esot pārraide no ētera bez fiksācijas magnetofona lentē. Tabūna kungs ļoti atvainojās, ka šo informāciju nevar sniegt deputātiem uzziņai.

Un pēdējais. Pie manis ir griezušies Veselības aizsardzības sistēmas darbinieki, kuri nevar pabeigt valsts objektu kapitālo celtniecību šajā gadā, tāpat kā nevar izveidot Rīgas pilsētas iedzīvotāju Farmācijas dienesta ziņu biroju tā vienkāršā iemesla dēļ, ka trūkst telefonijas kabeļu. Es atļāvos iepazīties, kāds tad ir stāvoklis ar visu veidu telefonijas un arī elektriskajiem kabeļiem, kuri ir ļoti lielā koncentrācijā, ar tiem ir pilnas noliktavas. Tādā firmā kā */"Tirdzniecības starpniekfirma"/, kā arī */"elektrotehniskā un mašīnbūves produkcija, noliktava Nr.22"/ Ilzenes 2. Šajā Zausājeva kungam padotajā noliktavā vairs nevar pieņemt produkciju, jo šī produkcija ir pārslogojusi visu ražošanas platību. Bet tajā pašā laikā Latvijas tautsaimniecības nozarēs nevar pabeigt kapitālās celtniecības objektu kabelizāciju, piesaistīšanu pie elektriskajiem tīkliem un pieslēgšanu pie telefonu tīkliem.

Manā rīcībā nav informācijas par to, kas diktē un kāda iemesla dēļ ir diferencētas maizes cenas, kāda iemesla dēļ netiek atrisināts jautājums par maizes piegādi patērētājiem, kāda iemesla dēļ noliktavā tiek koncentrētas lielas kabeļu rezerves un kur tās paliek, kāpēc tās nesaņem ne Sakaru ministrija, ne kapitālās celtniecības iestādes. Bet man skaidrs ir viens, ka tas nav Augstākās padomes deputātu kompetences jautājums un arī komisiju jautājums, bet viennozīmīgi valsts kontroles dienesta kompetences jautājums. Un tāpēc es lūgtu atbalstīt, kad mēs balsosim pa pantiem, lai mēs papildus ietvertu šajā likumā pēdējo pantu, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu. Tas ir nepieciešams, lai varētu nekavējoties uzsākt šā dienesta organizēšanu, lai tas sāktu veikt tās funkcijas, kā vārdā tas tiek veidots, lai aizstāvētu mūsu vēlētāju un tautas valstiskās intereses. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs, par ziņojumu. Iesim starpbrīdī un pēc tam sāksim apspriest pa pantiem. Paldies, ziņojums bija ļoti precīzs.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Apspriedīsim pa pantiem Latvijas Republikas likumu "Par Latvijas Republikas valsts kontroli". Lūdzu.

No zāles: Vai drīkst jautājumu, lūdzu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

No zāles: Es par Ozola kunga sniegto informāciju gribētu jautāt. Vai ir izdarīti aprēķini sakarā ar šiem procentiem? Vai var izdarīt aprēķinu par peļņu, vai tā ir loģiska un atbilst šiem procentiem?

I.Ozols: Es veicu šādus aprēķinus četros veikalos, kur bija dažādas cenas, un konstatēju, ka peļņa, ko ieguvuši šie četri veikali piecu dienu laikā, pilnīgi nosedz visu darba algas fondu, īres maksu, amortizāciju, bet pārējās 22 dienas, ko šie veikali strādās, trīs dienu apmērā praktiski aiziet priekš nodokļiem, pārējā peļņa ir priekš uzpūstā pārvaldes aparāta algu apmaksas, kaut gan praktiski šie darbinieki neveic nekādas funkcijas attiecībā uz šiem veikaliem. Tas ir pilnīgi parazitējošs pārvaldes aparāts. Bet mūsu iedzīvotāji ar šo uzcenojumu nodrošina šī parazitējošā pārvaldes aparāta, tā saukto bijušo torgu, štatu uzturēšanu. Un es jums varu minēt dažus konkrētus skaitļus.

Pieņemsim, ka vienā veikalā piecās dienās peļņa ir 3200 rubļu, otrā veikalā- 5500 rubļu, trešajā veikalā, kur bija vislielākais procentu uzcenojums,- 9580 rubļu. Ko nopelna šis veikals, ja visa mēneša algas fonds ir 3600 rubļu? Varbūt viens otrs teiks, ka tas ir grāmatvedības rēķins, bet, piedodiet, protams, tas nav parlamenta jautājums, tas ir valsts kontroles jautājums. Pilnīgi atklāts paliek jautājums- kādā nolūkā un kāpēc mūsu vēlētāji ar šo uzpūsto maizes cenas papilduzcenojumu tiek apkrāpti? Tas ir pirmām kārtām.

Varu jūs informēt, ka pat tajos veikalos, kur līdz vakardienai bija noteikts uzcenojums 10 procenti, šodien ir Centra rajona Tirdzniecības pārvaldes rīkojums pāriet uz 20 procentu uzcenojumu. Bet tajā pašā laikā citā veikalā ir noteikti 17 procenti, turklāt abos veikalos ir vienāds štata vienību skaits. Amortizācijas atskaitījumi no telpu īres arī ir pilnīgi vienādi, bet realizācija ir atšķirīga. Tas jau ir ekonomiskās analīzes jautājums. Es jums varu viennozīmīgi teikt, ka visā šajā centralizētajā tirdzniecības sistēmā ir tik dziļas pazemes klintis, kuras ar normālu loģiku ir ļoti grūti izskaidrojamas. Tas ir jau dziļāk pētāms jautājums.

Gribētu vēl atzīmēt, ka tur, kur ir 11,5 štata vienības, ir apgrozība ar lielu ražošanas platību, bet tas veikals Tērbatas un Stabu ielas stūrī ir uz pusi mazāks nekā veikals, kurā ir septiņas štata vienības, taču algas pie mazākas peļņas pirmajā veikalā ir ievērojami augstākas. Kāpēc? Neviens no veikala darbiniekiem to nevar izskaidrot. Man bija iespēja tikties ar šo veikalu darbiniekiem, pie tam divos šajos veikalos pulksten 19.00 jau nebija maizes, divi veikali bija atteikušies no pustonnas maizes piegādes, kaut gan maizes nebija, otrs bija atteicies no 350 kilogramu "Senču maizes" saņemšanas no maizes kombināta. Situācija bija tāda, ka tikai divos no deviņiem veikaliem vakarā ap pusseptiņiem bija maize.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Izskatām pa pantiem. 1.pants.

I.Ozols: 1.pantā nekādu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: 2.pants.

I.Ozols: 2.pantā pēc Juridiskās pārvaldes priekšlikuma ir svītrots, ka valsts kontroliera amatalgas likme tiek noteikta Augstākās padomes pastāvīgo komisiju priekšsēdētāja vietnieka amatalgas apmērā. Galvenajam valsts kontrolierim var tikt paaugstināta amatalgas likme līdz 20 procentiem no noteiktās algu likmes. Galvenā valsts kontroliera amatalgas likme tiek noteikta Augstākās padomes pastāvīgo komisiju priekšsēdētāja amatalgas apmērā. Šī norma ir iekļauta pēc mūsu kolēģa Lucāna kunga priekšlikuma, ar viņu saskaņojot, mēs iepriekšējā lasījumā par to nobalsojām. Mūsu Juridiskā pārvalde uzskata, ka šis jautājums ir nevis likuma normas jautājums, bet nolikuma jautājums. Bet atcerēsimies, ka likumprojektā par tiesām bija daudz detalizētāk izstrādātas un likumā iekļautas sociālās garantijas un arī darba algas garantijas. Es konsultējos ar Zemrībo kungu šajā jautājumā. Viņš uzskata, ka tām institūcijām sociālo garantiju normas pasaules likumdošanas praksē vienmēr tiek iekļautas likuma normā. Bet tas ir konceptuāla rakstura jautājums, kuru acīmredzot mums vajadzēs izlemt balsojot, jo, kā jūs redzat, trešajā lasījumā tas bija svītrots, bet otrajā lasījumā mēs šo jautājumu esam iekļāvuši likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs!

V.Eglājs: Šeit pēdējā normā man ir tāds redakcionāls labojums. Šeit ir rakstīts "no darba atbrīvotajiem galvenajiem valsts kontrolieriem ir tiesības uz sociālajām garantijām". Man liekas, ka tas "no amata atbrīvotajiem" šeit nav vajadzīgs, jo garantijas ir tad, kad viņš strādā, tas arī nozīmē: ja viņu atbrīvos, tad viņš saņems tādu un tādu.

I.Ozols: Citiem vārdiem sakot...

V.Eglājs: Man liekas...

I.Ozols: "No amata"- to svītrot.

V.Eglājs: Vienkārši: "Galvenajam valsts kontrolierim ir tiesības uz tām sociālajām garantijām, kuras noteiktas Latvijas Republikas Ministru padomes locekļiem." Arī ne tiem "atbrīvotajiem", jo garantijas ir uz priekšu.

I.Ozols: Es uzskatu, ka tas ir pieņemams, Eglāja kungs. Paldies par priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs!

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Es nesaprotu, kas tagad notiek ar visām garantijām un ar visu ko. Bija kādreiz Centrālkomiteja, bija nomenklatūra. Tagad mēs ieviesām nomenklatūru, ministriem īpašas garantijas, beidzot darbu, bet kas vienkāršam strādniekam, kurš paliek bezdarbniekos, ir par sociālo garantiju, kas citam vienkāršam vēlētam amatam, kaut vai deputātiem? Divi mēneši kā visur citur likumdošanā, un cauri. Kādu nomenklatūru mēs veidosim? Atkal šim galvenajam kontrolierim nosakām kaut kādas privilēģijas. Izbeigsim ar šīm privilēģijām! Ir vispārēja likumdošana. Galvenais kontrolieris strādās slikti, viņu atbrīvos, bet viņš pusotru mēnesi saņems galvenā kontroliera algu. Nu, izbeigsim taču ar privilēģijām!

I.Ozols: Paldies, Caunes kungs! Es pieņemu jūsu priekšlikumu, bet man ir kontrpriekšlikums- pārskatīt mūsu Augstākās padomes lēmuma projektu par tām garantijām, kuras esam apstiprinājuši atbrīvotajām Ministru padomes pirmajām personām. Es domāju, ka tas būtu ļoti pieņemams variants un arī ar to mēs uzliktu punktu uz "i", lai nevajadzētu atgriezties pie šā jautājuma ne attiecībā uz deputātiem, ne valdības locekļiem, ne valsts kontrolieriem. Pilnīgi piekrītu.

I.Caune: Es arī atbalstītu tieši to, jo mēs toreiz tādā piespiedu metodē šo jautājumu pieņēmām. Izbeigsim privilēģijas! Ir vispārējā kārtība, un viss. Es gribu iet par ministru, bet zinu, ja ar to netieku galā vai vairs nevaru, es aizeju prom un strādāju citu darbu, ja ne, saņemu bezdarbnieka pabalstu.

I.Ozols: Paldies, Caunes kungs!

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, jūs te kaut kādu priekšlikumu izteicāt?

I.Ozols: Svītrot.

Priekšsēdētājs: Kuru normu?

I.Caune: Pēdējo rindkopu iesaku svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies, Caunes kungs! Vai vēl kādam ir priekšlikumi? Lūdzu, balsosim par Caunes kunga redakciju bez pēdējās rindkopas, pēc tam par redakcijas komisijas redakciju. Reģistrēsimies vispirms. Ko, lūdzu?

I.Ozols: Redakcijas komisija noņem savu variantu.

Priekšsēdētājs: Redakcijas komisija noņem. Tad mums nav jābalso. Šī norma tiek svītrota, jo neviens neuztur to spēkā.

3.pants. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es atvainojos. Šādā veidā mēs svītrot nevaram, jo redakcijas komisiju pārstāv tikai Indulis Ozols viens pats tribīnē, bet komisija nav apspriedusies. Šādā veidā mēs nevaram rīkoties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim. Reģistrēsimies.

I.Ozols: Es atvainojos, Endziņa kungs. Jūsu aizrādījums ir pamatots.

Priekšsēdētājs: Ir pilnīga taisnība. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 82. Balsosim par priekšlikumu- svītrot, tātad redakciju ar svītrojumu. Jā, bez pēdējās rindkopas. Pēc tam balsosim par redakciju ar pēdējo rindkopu. Lūdzu. 43- par. Un tagad balsosim par redakciju ar pēdējo rindkopu.

I.Ozols: Es biju par. 44.

Priekšsēdētājs: 44. Jā. Lūdzu. 5- par. Tātad šī rindkopa ir svītrota.

3.pants.

I.Ozols: 3.pantā, konsultējoties ar Juridisko pārvaldi, mēs esam iekļāvuši, pēc Juridiskās pārvaldes priekšlikuma, nelielu redakcionālu labojumu. Otrais teikums tiek piedāvāts šādā redakcijā: "Savus pienākumus pildīšu godīgi, pēc labākās sirdsapziņas."

Priekšsēdētājs: "Pēc labākās sirdsapziņas", nevis apziņas.

I.Ozols: Pēc labākās sirdsapziņas.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Man otrajā un trešajā rindkopā ir redakcionāls labojums. Tur ir sacīts "Augstākās padomes sēdē", bet jābūt "Augstākās padomes plenārsēdē", jo nav tāda jēdziena kā "Augstākās padomes sēde".

I.Ozols: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl ir kādi ieteikumi par 3.pantu? Caunes kungs, lūdzu!

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Man atkal šeit ir iebildums. Kas tā labākā sirdsapziņa ir? Kas tas ir par kritēriju? Kāda ir labākā sirdsapziņa manā sapratnē un kāda- cita? Vai tā ir komunistiskā sirdsapziņa vai tā ir kāda cita? Man ir priekšlikums to sirdsapziņu svītrot. Jāpilda, un viss.

I.Ozols: Tātad "pildīšu godīgi". Vai tā? Caunes kungs, varētu jums jautāt, ko jūs uzskatāt par godīgumu? Vai komunistisku vai latviski tautfrontisku?

I.Caune: Es domāju, ka to mēs katrs jau sen esam paši izvēlējušies, ko atzīstam par labāku. Pa ko mēs balsojām 4.maijā, to mēs arī izvēlējāmies.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, ko jūs iesakāt svītrot?

I.Caune: "Un izturēšos taisnīgi", svītrot "un savus pienākumus pildīšu pēc labākās apziņas", es atvainojos, tā nav sirdsapziņa.

Priekšsēdētājs: Paldies, Caunes kungs! Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Es gribētu atgādināt mūsu reglamentu, ka trešajā lasījumā mēs skatāmies pa pantiem un balsojam tikai par to, kas ir iesniegts rakstveidā. Citādi mēs varam tā sajukt, ka pēc tam nekā nesapratīsim.

Priekšsēdētājs: Svītrojumus mēs parasti pieņemam.

A.Endziņš: Tie jau nav tikai svītrojumi. Tie jau ir redakcionāli labojumi, kā saka, teksta grozījumi. Tādā gadījumā priekšlikumam ir jābūt rakstveidā iesniegtam uz trešo lasījumu.

Priekšsēdētājs: Jā, man atkal ir jāpiekrīt Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājam. Vairs nav nekas sakāms par šo 3.pantu? Lūdzu, 4.pants.

I.Ozols: 4.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Kolēģiem? 5.pants.

I.Ozols: 5.panta pēdējās rindkopas pēdējā rindā pirms vārda "augstākstāvošai" pēc Juridiskās pārvaldes priekšlikuma iekļauti vārdi "tiesību aizsardzības vai pārkāpēja augstākstāvošai valsts varas un pārvaldes institūcijai". Akcentējot, ka tas tiek adresēts tieši pārkāpējiem.

Priekšsēdētājs: Neviena cita priekšlikuma nav? 6.pants.

I.Ozols: Nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: 7.pants.

I.Ozols: 7.panta panta nosaukumā "galvenā valsts kontroliera pienākumi".

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi! Nav.

I.Ozols: 2.apakšpunkta otrā rinda "republikas Augstākajai padomei un tās institūcijām".

Priekšsēdētājs: Jā.

I.Ozols: 3.apakšpunkta otrajā rindā "Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam". Prezidijam iesniedz. Tas ir redakcionāls labojums. 7.pantā vairāk labojumu nav.

Priekšsēdētājs: 8.pants.

I.Ozols: Tikai nodrošināt šā likuma 6.pantā noteikto tiesību izpildi, jo 7.pants neprasa tiesību izpildes garantiju.

Priekšsēdētājs: 9.pants.

I.Ozols: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

I.Ozols: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: 11.pants.

I.Ozols: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

I.Ozols: Izmaiņu nav. Darba grupas priekšlikums ir iekļaut 14.pantu, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.

Priekšsēdētājs: Neatkarīgi no lēmuma?

I.Ozols: Tad lēmums nav vajadzīgs, kā es konsultējos Juridiskajā pārvaldē.

Priekšsēdētājs: Jā, tā tas ir. Lūdzu zvaniet! Paldies, Ozola kungs! Godātie kolēģi, lūdzu, nāciet uz balsojumu trešajā lasījumā. Reģistrāciju! Lūdzu rezultātu. 98.

Balsosim par Latvijas Republikas likuma "Par valsts kontroli" pieņemšanu trešajā lasījumā. Ozola kungs, jūs tribīnē bijāt, es pieskaitīšu jūsu balsi. Lūdzu rezultātu. 82- par, atturas- 9. Lēmums pieņemts. Jā, likums. Lūdzu komentāru, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Tā kā jūs atbalstījāt viedokli, ka šis likums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, tad es arī lūgtu atbalstīt viedokli, ka, pirms mēs aizejam Ziemassvētku brīvdienās, tiek izlemts jautājums par no šī likuma izrietošo seku konkrētu realizāciju, tas ir, valsts galvenā kontroliera apstiprināšanu, lai nekavējoties varētu sākt strādāt valsts kontroles institūcija. Laiks negaida, un manis minētās problēmas, es domāju, apliecinājušas, ka jautājums ir jārisina ļoti operatīvi.

Priekšsēdētājs: Lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas zelta-valūtas rezerves stāvokli". Jūs ziņosit?

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Šeit man nav absolūti nekā ko piebilst. Varu pateikt tikai to, ka līdz šim mirklim republikas valdība nav sniegusi nekādu informāciju Valūtas komisijai, lai tā varētu uzsākt savu darbību par zelta-valūtas rezervi, kas ir valdības rīcībā Valsts bankā un citās bankās. Nav ne mazākās informācijas par avuāru statusu un to izlietošanu. Bet mums ir informācija, ka mūsu avuārus valdības uzdevumā izlieto dažādu Ārlietu ministrijas izdevumu segšanai.

Saņemot likumprojektu par 1992.gada budžetu, mēs neesam saņēmuši pielikumā otro daļu, respektīvi, 1992.gada pirmā pusgada valūtas budžeta projektu. Līdz ar to Valūtas komisijai ir liegta iespēja uzsākt savu darbību. Lai gan aizpagājušajā nedēļā ir apstiprināts finansu ministra pirmais vietnieks Oša kungs, kas ir atbildīgais par visas ārējās ekonomiskās darbības finansēšanu un valūtas jautājumiem, tomēr informācija no Finansu ministrijas nav saņemta. Es lūdzu visus trīs iekļautos jautājumus atbalstīt.

Es gribētu projektu papildināt ar vienu punktu, kuru šodien jūs, kolēģi, izteicāt kā priekšlikumu. Kas ir palicis bez uzraudzības un kontroles ārpus šajā lēmumā ietvertajām normām? Valdības pārskatu iesniegšana par ārzemju kredītiem, kredīta aizdevumiem, šo kredīta aizdevumu izmantošana. Jo agri vai vēlu, ja ne mūsu sasaukuma laikā, tad nākamā sasaukuma laikā no mūsu republikas valūtas budžeta (varbūt tas jau būs iekšējās konvertējamās valūtas budžets) būs jāsedz šie kredīta aizdevumi. Un tieši šā iemesla dēļ es lūgtu atbalstīt jūs, lai 2.punkta 4.apakšpunktā iekļautu normu. Tātad uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 31.janvārim iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei ik ceturksni piešķirto kredītu izmantošanas pārskatu un izlietošanas programmu, kuru akceptē Latvijas Augstākā padome. Jo pretējā gadījumā šī ārējās ekonomiskās darbības sastāvdaļa paliek bez parlamenta uzraudzības un kontroles.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ir Ozola kungam? Deputāts Kehris.

O.Kehris: Runa par valūtas budžeta izskatīšanas nepieciešamību Augstākajā padomē aizsākās jau 1990.gada augustā, septembrī. Mums šajā laikā tika izveidota Apvienotā budžeta komisija, kuras funkcijās tas ietilpst. Pirms mēnešiem diviem tika izveidota Valūtas komisija. Sakiet, lūdzu, ko šīs abas komisijas, īpaši Valūtas komisija, ir darījusi, lai mēs varētu izskatīt valūtas budžetu? Bet jūs liekat priekšā kārtējo reizi to uzdot Ministru padomei.

I.Ozols: Man bija četras sarunas ar Finansu ministrijas vadību par mums nepieciešamās informācijas saņemšanu no valdības. Finansu ministrija šai jautājumā mums ir sniegusi atbildi, ka vēl nav pārņemts valūtas risinājums Finansu ministrijas ietvaros. Šo jautājumu kārto Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības departaments. Mēs esam Valūtas komisijas un Budžeta komisijas kopsēdē divreiz noklausījušies Ārējās tirdzniecības departamenta direktoru Gaiļa kungu un viņa pirmo vietnieku, kurš mums paskaidroja, ka viņiem pašreiz nav kārtībā ārējās tirdzniecības bilance. Viņi nevienu ceturksni nav kārtojuši ārējās tirdzniecības bilanci un valūtas izlietojuma bilanci. Viņi saskaņā ar valdības lēmumu pašreiz nevar nodot Latvijas Finansu ministrijai informāciju un bilanci par valūtu un ārējo tirdzniecību. Tā kā Finansu ministrija ir padota mūsu valdībai, konkrēti premjerministram, tad premjerministrs vienpersoniski lemj jautājumus par valūtas maksājumiem, par ārējās tirdzniecības darījumu apmaksu kā tādu. Tāda ir valdības nostādne. Es neredzu citu ceļu, lai panāktu pozitīvu risinājumu, kā tikai pieņemt Augstākās padomes lēmumu. Tāpēc arī ir sagatavots šāds lēmuma projekts.

O.Kehris: Ja drīkst, man ir vēl viens jautājums par kredītiem. Jūsu piedāvātajā projektā pēc kredīta saņemšanas mēs to šeit izskatītu. Man šajā sakarībā ir jautājums. Vai jūsu rīcībā ir ziņas, ka jau pašlaik Latvijas valsts ir kādam parādā, ka mums ir šis ārējais parāds valūtā? Vai ir ņemti kredīti? Ja ir, tad kāda ir šī summa? Vai jūs esat par šīm lietām informēts?

I.Ozols: Cienītais Kehra kungs! Es nepiedāvāju un neieteicu iekļaut normu par kredītu kontroles uzraudzību, bet gan par izdalīto kredītu, ja tāds ir. Plānoto izdevumu pārskata iesniegšana parlamentā, lai mēs redzētu, kādu ārējās tirdzniecības darījumu apmaksa tiek veikta. Mūsu valdība ir veikusi aktīvu ārzemju komandējumu darbību, kura visa galvenokārt vērsta uz ārējās tirdzniecības aktivizāciju dažādos pasaules reģionos gan Austrumos, gan Rietumos. Ņemot vērā to, ka mūsu pašu valūtas krājumi ir ļoti niecīgi republikas ietvaros, es absolūti neizslēdzu to, ka šis darbs tiek veikts, vadoties no tiem potenciāliem izteikumiem un ieteikumiem par kredītiem, kurus mēs saņemsim 1992.gadā. Šeit, kā jūs redzat, es izvirzu jautājumu par kredīta kontroli, vai esam saņēmuši vai ne. Es domāju, ka tas ir gan Tirdzniecības komisijas, gan arī Valūtas komisijas kompetences jautājums.

O.Kehris: Es neesmu apmierināts ar atbildi. Es sapratu, ka jums šādas informācijas nav. Lūdzu, atbildiet īsi. Vai ir?

I.Ozols: Šāda informācija manā rīcībā ir tikai no masu informācijas līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Vai godātiem kolēģiem ir kādi priekšlikumi sakarā ar šo lēmumu? Priekšlikumu nav. Tātad ir jāreģistrējas un jābalso par iesniegto lēmumu. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu, zvaniet arī. Reģistrācija! Lūdzu rezultātu. 95. Balsosim par lēmumu "Par Latvijas Republikas zelta-valūtas rezerves stāvokli"? Lūdzu. 72- par, 8- atturas, 3- pret. Lēmums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par bezpeļņas organizāciju un uzņēmumu uzņēmējdarbību" trešajā lasījumā. Deputāts Špoģis. 596.dokuments.

K.Špoģis: 596.dokumentā ir redzams, kādas izmaiņas un kādi labojumi izdarīti pēc otrā lasījuma. Pirmajā nodaļā ir svītroti tādi termini kā iestādes ražotne, bezpeļņas ražotne. Precizēta bezpeļņas organizācijas definīcija. Vairāk precizējumu pirmajā nodaļā nav.

Priekšsēdētājs: Sāksim izskatīt pa pantiem. Tas ir trešais lasījums, tāpēc izskatīsim tikai tos labojumus, kuri ir iesniegti rakstiski.

I.Ēlerts: Es baidos, ka te ir ieviesusies pretruna statūtu fondu definīcijā. Tur ir teikts, ka bezpeļņas organizācijas pamatkapitālu veido dalībnieku ieguldījumi statūtu fondā. Šeit ir klāt nācis "un ziedotāju". Es domāju, ka tas nav pareizi. Par to ir runa pavisam citā pantā, piedošanu, 3.panta otrajā daļā. Ziedojumus var izmantot statūtos deklarētiem mērķiem. Es baidos, ka to mēs nevaram pieļaut šajā likumā.

L.Muciņš: Tā kā es biju labojuma autors, tad es paskaidrošu kolēģiem un arī deputātam Ēlertam. Pastāvošais ziedojums var būt gan statūtu fondam, gan ārpus statūtu fonda. Var ziedot tādām vajadzībām, kuras nav paredzētas statūtu fondam, piemēram, darbībai, kādai labdarībai vai kaut kam citam. Un var ziedot arī statūtu fondam. Es šeit nekādu problēmu neredzu. Šī organizācija vai cilvēks nepretendē būt par dibinātāju vai par dalībnieku, bet neviens nevar liegt ziedot vai mantojuma veidā novēlēt kādu ēku vai ko citu, kura ir pietiekami vērtīga un solīda, lai ieietu statūtu fondā. Šeit pretrunas nav. Es domāju, ka viss ir ļoti normāli un korekti, jo šis ziedojums ir plašāks jēdziens. Tas var attiekties gan uz statūtu fondu, gan arī uz līdzekļiem, kas ir ārpus statūtu fonda.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 1.pants.

K.Špoģis: 1.pantā sakarā ar svītrojumiem "iestādes ražotne" un "bezpeļņas ražotne" ir svītroti arī precizējumi, respektīvi, paskaidrojumi. Līdz ar to 1.pants tagad ir izteikts īsāk.

Priekšsēdētājs: 2.pants.

K.Špoģis: 2.pants ir papildināts, ka personas vai ģimenes īpašums un tā tālāk. No 6.panta nāca klāt otrā rindkopa, ka sabiedriskās organizācijas un tā tālāk, kā arī pirmajā teikumā vārdi "sabiedriskās organizācijas". Tā ka otro daļu vajadzētu svītrot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Špoģa kungs, man būtu priekšlikums otrajā teikumā "tās dibināšanas darbības likvidācijas kārtība" izsvītrot "Latvijas Republikā". Viss likums un visa dibināšana var attiekties tikai uz Latvijas Republiku. Tas ir lieks.

Priekšsēdētājs: Pieņemams, Špoģa kungs. Lūdzu, 3.pants.

K.Špoģis: 3.panta otrajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Priekšsēdētājs: 4.pants.

K.Špoģis: 4.pantā faktiski labojumu nav, tikai sīki redakcionāli precizējumi. 5.pantā nav. 6.pantā, kā es teicu, otrajā daļā izņemti ārā tie iedalījumi, jo tie ir pārnesti uz 2.pantu. Bez tam 6.pantā ir vēl redakcionāli precizēta pēdējā rindkopa. Arī pirmajās rindiņās ir redakcionāli precizējumi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Es aicinātu 6.panta pirmajā daļā svītrot palīgteikumu, jo tas ir neprecīzs un pretrunā ar bezpeļņas organizācijas definīciju, kas ir daudz precīzāka un pareizāka.

K.Špoģis: Pirmajā daļā?

I.Ēlerts: 6.panta pirmajā daļā svītrot palīgteikumu- "lai apmierinātu noteiktas saimnieciskās, sadzīves un citas vajadzības". Nav skaidrs, vai tās ir dalībnieku sadzīves vai citas vajadzības. Tik neprecīzu definīciju likumā nedrīkst būt.

K.Špoģis: To var darīt. Var svītrot.

Priekšsēdētājs: Pieņemams. Vairāk nekādu priekšlikumu nav par 6.pantu? Nav.

7.pants. Deputāts Endziņš vēl vēlas ko teikt.

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums svītrot 6.panta pēdējo daļu, tāpat kā 7.panta pēdējo daļu. Jo šeit ir runa par īpašu deklarāciju, ko paraksta bezpeļņas organizācijas dibinātāji, un tas ir pretrunā ar likumu "Par Uzņēmumu reģistru", kas to neprasa. Te ir pretruna.

L.Muciņš: Tāda ir arī ārvalstu prakse, ka šīs bezpeļņas organizācijas tādā vai citādā veidā deklarē, ka viņu uzdevums nav gūt peļņu. Viens no deklarācijas veidiem varētu būt viņu pieņemtie statūti, kuros viņi atkārto šā likuma normu, ka viņu uzdevums nav gūt peļņu. Bet, ņemot vērā dažu deputātu satraukumu, ka šīs bezpeļņas organizācijas var izmanot peļņas gūšanai vai nelikumīgi pārpumpēt līdzekļus no vienas vietas uz otru, mēs nolēmām pastiprināt šo domu un izveidot šādu speciālu deklarāciju. Juridiskā pārvalde aicināja svītrot šo deklarāciju, bet nekādus motīvus tā neminēja. Es esmu ļoti bieži lasījis, ka ārvalstīs šāda deklarēšana notiek. Vai tā notiek ar speciāli parakstītu dokumentu- to es nevaru pateikt. Es domāju, ka mēs ar šo normu neko sabojāt nevaram un nekādam uztraukumam nav pamata, jo šis likums tik tiešām ir papildinājums likumam "Par Uzņēmumu reģistru". Tās ir uzņēmuma darbības formas. Mēs šeit ejam ārā no šīm uzņēmējdarbības formām un veidojam faktiski pilnīgi jaunu otru spārnu par bezpeļņas organizācijām, izmantojot formas un jau esošo reģistru, lai nebūtu jāpieņem jauni likumi par bezpeļņas akciju sabiedrību vai par bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kā arī par speciālu bezpeļņas organizāciju reģistru. Es domāju, ka šeit viss ir korekti salikts. Es aicinātu atstāt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Es tomēr vēlreiz gribētu uzsvērt, ka tas ir pretrunā ar likumu "Par Uzņēmumu reģistru", un tas šajā gadījumā tomēr ir "jumta" likums. Tādā gadījumā ir jālabo likums "Par Uzņēmumu reģistru". Mēs nevaram ar katru jaunu likumu kaut ko ieviest. Pie viena vajag uzreiz pielikt klāt arī attiecīgu labojumu citā likumā, jo mēs radām precedentu un pretrunas pašu pieņemtajos likumdošanas aktos. Ja tāda vajadzība ir, tad izdarīsim labojumu Uzņēmumu reģistrā un papildināsim to likumu.

L.Muciņš: Labāk labosim likumu "Par Uzņēmumu reģistru", nekā šeit kaut ko svītrosim. Šeit viss ir korekti.

K.Špoģis: Es gribētu pilnīgi atbalstīt Muciņa kungu. Pirms diviem mēnešiem, kad pirmajā lasījumā izskatījām šo projektu, tad pats lielākais satraukums bija par to, lai šo likumu neizmantotu tie, kam nepienākas, un pēc iespējas uzlikt dažādus filtrus, lai tik tiešām šo likumu izmanto tas, kam ir jāizmanto, bet nevarētu izmantot tas, kam nav jāizmanto. Un janvārī sagatavosim papildinājumus dažos mūsu pieņemtajos likumos.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es gribētu atbalstīt viedokli, ka 6.panta ceturtajā sadaļā ir jāsaglabā, jo kopš pirmā lasījuma strīdi un šaubas mums ir bijušas par to, vai šādā veidā netiks iegūta peļņa, kuru neapliek ar nodokli. Tajā pašā laikā zināmas pretrunas, ja pavērojam 7.pantu, pastāvēs. Lai mēs tomēr sabalansētu juridiski, un, manuprāt, juridiski ir jāsabalansē, es ierosinātu 7.pantā rakstīt nevis "iesniedz notariāli apstiprinātu deklarāciju", bet "uzrāda notariāli apstiprinātu deklarāciju". Tādā gadījumā tas ir šīs bezpeļņas organizācijas dokuments, reģistrā tas netiek nekādā veidā saglabāts, bet ir pašā organizācijā un garantē to, ka šī organizācija tiešām tāda būs. Tas, manuprāt, būtu normāls juridisks kompromiss.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Muciņš vēl vēlas kaut ko komentēt? Vai balsosim?

L.Muciņš: Nē, es domāju, ka ir jābalso. Es aicinu atstāt tā, kā ir. Man nekādu iebildumu nebūtu pret Plotnieka kunga priekšlikumu, jo tik un tā notārs izpilda. Uzņēmuma notārs izpilda arī parastā notāra funkcijas. Tad, kad jūs ierodaties ar to dokumentu, tātad minūti pirms tam jūs parakstāt vienu, pēc tam parakstāt otru, papriekš uzliek vienu zīmogu, tad otru... Tehniski tur nekādu starpību es neredzu.

K.Špoģis: Varētu pieņemt, ka 7.pantā vārda "jāiesniedz" vietā rakstām "jāuzrāda".

Priekšsēdētājs: Vai mums ir jābalso par deputāta Endziņa priekšlikumu svītrot pēdējo rindkopu, ja pieņemam deputāta Plotnieka priekšlikumu? Vai tas ir trešais variants?

A.Endziņš: Manuprāt, deputāta Plotnieka priekšlikums nekādu skaidrību neievieš. Izmainot tikai vienu vārdu, būtībā paliek tas pats 6.pants, un mēs tik un tā esam pretrunā ar likumu "Par Uzņēmumu reģistru". Pie tam likumā "Par Uzņēmumu reģistru" skaidri un gaiši ir pateikts, ka ir aizliegts pieprasīt citus dokumentus, bet mēs tagad uzsāksim praksi katrā jaunā likumdošanas aktā likt iekšā, kaut gan "jumta" likumā paliek, kā bijis.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par redakciju ar trešās rindkopas, faktiski tā iznāk ceturtā, svītrošanu, pēc tam balsosim par komisijas variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Endziņa kunga priekšlikumu... Lūdzu. 25- par. Balsosim par redakcijas komisijas redakciju. Lūdzu. 42. Paliek redakcijas komisijas redakcija.

Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Es par septīto...

Priekšsēdētājs: Par 7.pantu? Lūdzu.

L.Muciņš: Man liekas, ka mēs to izdiskutējām. Bet man bija viens priekšlikums. Špoģa kungs, par 7.panta trešo daļu. 7.panta trešā daļa paredz, ka tiks reģistrēts tikai pie galvenā notāra. Es, man liekas, iesniedzu priekšlikumu, ka tomēr vajadzētu trešo daļu svītrot, neatstājot iespēju bezpeļņas organizācijas reģistrēt pie jebkura notāra. Kādi bija motīvi, ka darba grupa atstāja šo redakciju?

K.Špoģis: Es ļoti labi atceros šo diskusiju. Mēs norunājām, ka pagaidām atstāsim, sāksim darboties, būs pieredze un tad jebkurā mirklī svītrosim.

Priekšsēdētājs: 8.pants.

K.Špoģis: 8.pantā nāca klāt divi papildinājumi, kas ir jāietver statūtos. Tas ir par rezerves fondu izmantošanas kārtību un par darba samaksas kārtību. Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: 9.pants.

K.Špoģis: 9.panta pirmā rindiņa, kas bija otrajā lasījumā, atkārtojas, un arī pirmā daļa, tāpēc tās pirmās divas rindiņas ir nosvītrotas. Vairāk labojumu nav.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

K.Špoģis: 10.pantā nav.

Priekšsēdētājs: 11.pants.

K.Špoģis: 11.pants analizējot izrādījās bez pietiekamas slodzes, jo iepriekšējais teksts, iepriekšējās normas to jau ietvēra, tātad 11.pants ir svītrots, un attiecīgi bijušais 12.pants tagad ir 11.pants. Un šā 11.panta pirmajā daļā ir svītrots plašais paskaidrojošais otrais teikums.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

K.Špoģis: 12.pantā ir izņemta ceturtā un piektā daļa, respektīvi, divi teikumi, jo šīs normas ir ietvertas jau citos punktos. Tā ka ir novērsta atkārtošanās. Citu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: 13.pants.

K.Špoģis: 13.pants ir par pārvaldīšanu. Otrajā lasījumā bija, ka piemērojama likumdošana par attiecīgu uzņēmējdarbības formu, bet tagad ir tādā redakcijā, ka to nosaka statūti. Mēs demokratizējām šo normu.

Priekšsēdētājs: 14.pants.

K.Špoģis: 14.pantā tagad ir izvērstāka otrā daļa, lai būtu pilnīgi skaidrs, kur paliek uzkrātā manta, ja reorganizē vai likvidē. Tā ir Ēlerta kunga redakcija. Un izveidots ir jauns 15.pants par atbildību. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kolēģi, nāciet reģistrēties! Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 92. Balsosim par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu. 79- par, 2- pret un 5- atturas. Likums pieņemts.

Lūdzu lēmumu!

K.Špoģis: Lēmuma projektā mēs gribētu, lai likums stājas spēkā ar šo brīdi. Es jau otrajā lasījumā paskaidroju, ka šo likumu ļoti gaida. Tiklīdz mēs likumu pieņemsim, tā tūlīt sāksies reģistrēšana. Cilvēki uzņēmumos gaida, ir sagatavota dokumentācija. Tā ka vajadzētu, lai likums stājas spēkā ar šo brīdi, ar pieņemšanas brīdi, respektīvi, ar šo pirmdienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Man ir ierosinājums attiecībā uz lēmuma 2.punktu: "Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei iesniegt nepieciešamos grozījumus likumdošanā un saskaņot savus normatīvos aktus ar šo likumu." Tā mums ir parastā standarta formula, tā vienkārši ir jāpieslīpē tam, ko mēs parasti tradicionāli pieņemam.

K.Špoģis: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par lēmumu "Par likuma "Par bezpeļņas organizāciju" spēkā stāšanās kārtību"". Lūdzu rezultātu. 74- par, lēmums ir pieņemts.

Likumprojekts "Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un individuālo darbu" trešajā lasījumā.

K.Špoģis: Tas ir 597.dokuments. Pēdējā lappusē ir parādītas izmaiņas, kādas tur tika izdarītas. 1.nodaļā no divām definīcijām, tas ir, zemnieku saimniecība un ģimenes uzņēmums, ir izņemtas otrās daļas un pārceltas uz 1.pantu, kā arī precizēta un vairāk izvērsta redakcija. Tur šim tekstam ir īstā vieta, tas pilnīgāk un labāk iekļaujas tieši tajā vietā. Tā kā tas ir 1.pants, tad ir plašāks un pilnīgāks.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Vai ir pamatoti šajā likumā prasīt, ka ģimenes uzņēmumam obligāti nepieciešams dibināšanas līgums? Vai ir pamatota trešā daļa? Piemēram, ja zemnieku saimniecības īpašnieka brālis vai māsa strādā ar viņu kopā zemnieku saimniecībā, tad viņš vairs nevar dibināt ģimenes uzņēmumu, te ir jāslēdz līgumsabiedrība vai kas cits... Tas ir ļoti sarežģīti. Vai šī trešā daļa ir pamatota? Agrāk nebija šis obligātais līgums, tad tas bija pamatoti, bet tagad es vairs neredzu pamatojuma. Es aicinātu to svītrot.

K.Špoģis: Trešo daļu ģimenes uzņēmumam?

I.Ēlerts: Es aicinātu svītrot šās definīcijas trešo daļu: "Ģimene šā likuma izpratnē ir laulātie un kopā ar viņiem dzīvojošie pilngadīgie un nepilngadīgie bērni, vecāki un apgādājamie."

K.Špoģis: Likumā "Par uzņēmējdarbību" ir pateikts tas, kas ietverts šajā definīcijā. Tā ka varētu piekrist. Šis formulējums radās profesora Torgāna redakcijā, tam bija piekrituši arī Likumdošanas jautājumu komisijas kolēģi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es tomēr ierosinātu labāk svītrot šo definīciju.

K.Špoģis: Nu, svītrosim...

A.Plotnieks: Ja mēs katrā likumā traktēsim institūtu atšķirīgi, mēs beigās paši vairs nezināsim, kur mums ir darīšana ar ģimeni tādā apjomā un kur tādā apjomā. Atstāsim to Civillikumam...

K.Špoģis: Ja jūs, juristi, piekrītat, tad svītrosim, jo tas bija pēc jūsu priekšlikuma iestrādāts.

Priekšsēdētājs: Vai neviens neiebilst pret šo svītrojumu? Ja neviens neiebilst, tad tas nozīmē, ka zāle piekrīt, un tādā gadījumā mēs nebalsojam.

1.pants.

K.Špoģis: 1.pants ir papildināts ar tām divām sadaļām no 1.nodaļas, tas ir, par lauksaimniecības uzņēmumu plašāk un par ģimenes uzņēmumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Man attiecībā uz 1.pantu ir sakāmas divas lietas. Pirmā ir precizējums. Es pirmajā daļā saskatu neatbilstību ar to, ka tālāk ir paredzēti uzņēmuma statūti vai nolikums. Pirmās daļas pēdējā rindā ir pieminēti tikai uzņēmuma statūti. Es aicinātu papildināt: "uzņēmuma statūti vai nolikums", ja tādi tiek pieņemti.

K.Špoģis: Jā.

I.Ēlerts: Un man ir nopietni iebildumi pret ceturto daļu. Pēc manām domām, te ir runa par zemnieku saimniecības uzņēmuma pamatdarbību, ka jānodrošina vairāk nekā puse no peļņas, jo citādi to nevar izmērīt. Ja kādu gadu zemniekam gadīsies švakāka raža un viņš būs bijis spiests virpot vairāk podu no māliem un pārdot, tad viņam būs jāpārreģistrējas. Es tam neredzu nekādas jēgas, jo te pat nav nekādu nodokļu atvieglojumu zemnieku saimniecībām; visos nodokļu likumos ir skaidri un gaiši teikts "lauksaimnieciskā darbība", "lauksaimniecības darbība". Tātad jebkurā saimniecībā skatīsies, ko viņš ieguvis lauksaimnieciskā darbībā un ko viņš ir ieguvis citādā darbībā. Tātad šim pantam nav ne jēgas, ne pamata. Tas tikai sarežģīs un traucēs kā zemniekus, tā Uzņēmumu reģistru. Es aicinu šo ceturto daļu svītrot.

K.Špoģis: Visu ceturto daļu? Tas ir lauksaimnieku priekšlikums. Es neredzu, vai ir kāds, kas varētu aizstāvēt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Es arī gribētu atbalstīt deputāta Ēlerta priekšlikumu par ceturtās daļas svītrošanu. Vai nevarētu, teiksim, 1.panta otro daļu un pēdējo piekto daļu no panta izņemt un ielikt virspusē, jo tie ir vispārīgie noteikumi? Dažās vietās tekstā, kur ir runa par individuālo (ģimenes) uzņēmumu kaut kā trūkst. Varbūt tā ir tehniska kļūda.

K.Špoģis: Tad domāts pirmajā daļā pārcelt uz augšu?

A.Endziņš: Nē, nē, tā ir otrā daļa. Izņemt ārā daļu: "Šis likums attiecas uz zemnieku saimniecībām, amatnieku uzņēmumiem vai saimniecībām..." Un pēdējā rindkopa: "Šis likums nav attiecināms..." To izņemt ārā virs 1.panta nosaukuma.

K.Špoģis: Virs 1.panta nosaukuma...

A.Endziņš: Un šeit jau, kā saka, runā paši likumdošanas akti. No otrās rindkopas vajadzētu izņemt ārā vārdu "pilnībā". Likums attiecas... tas pats par sevi jau pasaka.

K.Špoģis: Par otro skaidrs. Bet par piekto es nesapratu, kur tas tagad aiziet?

A.Endziņš: Tādā pašā veidā kā pirmo. Tikai abas šīs rindkopas virs panta nosaukuma kā vispārējos noteikumus, kā vispārējo normu.

K.Špoģis: Skaidrs.

Priekšsēdētājs: Deputāt Muciņ! Vai jums ir pieņemams deputāta Endziņa priekšlikums? Lūdzu, deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Es gribētu uzstāties jautājumā par lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Es gan nebiju uz Zemnieku kongresu, bet man liekas, ka diskusija izvērsās jautājumā par zemnieku saimniecību "Robežnieki". Tā es vismaz sapratu no preses. Kas tad ir zemnieku saimniecība "Robežnieki"? Vai tā ir lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības organizācija (ļoti labi, ka tā tirgo), vai tā ir arī zemnieku saimniecība? Nu, es nezinu par nodokļiem. Varbūt nākotnē būs kādi nodokļu atvieglojumi zemnieku saimniecībām? Bet es zinu, ka par mežu ir atvieglojumi, var cirst un saņemt kaut kādus 100 kubikmetrus meža. Es neesmu laucinieks, tāpēc brīnos, kāpēc te neviens neiesaistās šajā diskusijā un necīnās par saviem atvieglojumiem?
Bet, cik es zinu, vienam otram partijas vadītājam, kas mums ir noformējies par lauksaimnieku, ir vesela rinda atvieglojumu. Un es zinu, ka viens otrs ļoti sparīgi šos atvieglojumus izmanto. Mēs varam strīdēties. Varbūt ir jāpieraksta klāt, kaut kas jāpieslīpē, varbūt mēs varam mainīt procentu, bet norma ir ļoti korekta. Acīmredzot ir zemnieki, kuri uzskata, ka ar šiem darboņiem viņiem nav nekā kopīga.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Pirmkārt, smaidus izraisa pats panta nosaukumus. Ja ir runa par aktiem, tad var nosaukt tikai aktus. Tiklīdz mēs sākam runāt par kaut kādu aktu spēku attiecībā uz to vai citu darbības veidu, tad jau nosaukums neaptver. Varbūt varētu pārdomāt šādu tīri redakcionālu grozījumu: "Individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālā darba tiesiskā regulējuma pamatnoteikumi". Tad būtu skaidrs, ka šeit ir akceptēti gan paši akti, gan arī to darbība.

Runājot par šā panta saturu, es, godātie kolēģi, piekrītu tam, ka pašu šo sadaļu mēs varam svītrot. Tāpēc, ka neviens nevarēs izmērīt, kad šī kritiskā robeža ir pārieta. Un mēs nonāksim situācijā: lai saglabātu statusu, tam vai citam ierēdnim būs jānes sviesta kubuliņš kā Ķencim.

Runājot par trešo sadaļu, jājautā, ko tā mums dod? Var dibināt, ar likumu nav aizliegts. Bet kāpēc tas jāraksta šajā likumā? Mums taču ir likums, kas reglamentē sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbību. Tāpēc es ierosinātu izsvītrot otro un trešo sadaļu, grozīt nosaukumu, un tad būs ļoti kompakta ievada pants, kurā ir visi pamatnoteikumi. Nebūs nekā lieka.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs aizmirstam, ka izskatām šo likumu trešajā lasījumā.

K.Špoģis: Tas nekas. Tā kā lauksaimnieki neiebilst svītrošanai, tad acīmredzot mēs svītrosim.

Priekšsēdētājs: Tad svītrosim... Vēlreiz nobalsosim par to trešajā lasījumā. Es domāju te vairs nav ko diskutēt. Vienkārši par visiem šiem priekšlikumiem svītrot tomēr nobalsosim. Drošs paliek drošs.

K.Špoģis: Bet attiecībā uz trešo daļu ir tā. Jā, likumā "Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību" ir teikts, tas ir pareizi. Tur tas ir teikts, tāpēc it kā lielas slodzes nav. Bet, tā kā te ir runa par zemnieku, individuālo zemnieku, tad es gribētu to atstāt, lai viss būtu vienkopus, lai pievērstu uzmanību zemniekam, ka viņš var to darīt tādā veidā. Ja būs piekrišana, tad atstāsim šoreiz. Ceturto daļu atstāsim un Endziņa kunga labojumus izdarīsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par šiem izteiktajiem priekšlikumiem. Grūtupa kungs! Vai jūs arī par šo pašu pantu gribējāt? Par pirmo. Mēs jau runājam visu laiku.

A.Grūtups: Profesor, man ir jautājums vēl par šo ceturto daļu. Es arī esmu piekritis, ka to vajadzētu svītrot, bet vēl tāds paskaidrojošs jautājums un komentārs vajadzīgs.

Ja mainās proporcija starp papilddarbību un lauksaimniecisko, tad jāreģistrē kā individuālais uzņēmums. Nu, vai šeit nav pretruna? Zemnieku saimniecība jau saskaņā ar likumu ir individuāls specifisks uzņēmums. Bet kā tas ir domāts? Ja tas ir nespecifisks, tad jāpārreģistrē? Es, piemēram, to nesaprotu.

K.Špoģis: Man liekas, ka mēs to jautājumu pabeidzām. Tā kā lauksaimniekiem nebija iebildumu, mēs to izsvītrojām pirms 30 sekundēm.

Priekšsēdētājs: Tā kā visi ir par svītrošanu, tad pat balsot nevajag. Nolemts ir. Neviens neiebilst. Mēs esam to izdarījuši.

Lūdzu, tālāk. 2.pants.

K.Špoģis: 2.pantā nekādu labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Lūdzu, 3.pants.

K.Špoģis: 3.pantā teksts ir redakcionāli labāk sakārtots. Būtisku labojumu nav, tas ir redakcionāls sakārtojums.

Priekšsēdētājs: 4.pants.

K.Špoģis: 4.panta otrā daļa precizēta un redakcionāli labāk sakārtota.

Priekšsēdētājs: 5.pants.

K.Špoģis: Tas tagadējais 5.pants ir pārcelts no otrā lasījuma kā 11.pants. Juridiskā struktūra tātad ir 5.pants. Te nekādu labojumu nav, tas tikai ir pārcelts uz šejieni.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Man ir iebildumi pret 5.panta pirmo teikumu, kurā ir noteikts, ka var būt statūti un var arī nebūt. Pie tam ir diferencēts, ka individuālam uzņēmumam ir obligāti statūti vai nolikums. Es domāju, ka tas nav pamatoti. Ir pamatots šā panta otrais teikums: "Ja uzņēmums izmanto algotu darbaspēku, tad statūti vai nolikums ir obligāti." Es aicinātu pirmo teikumu svītrot, jo tas neko nedod.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Špoģa kungs, kā jau iepriekš es teicu, daudzās vietās atkārtojas viens un tas pats. Iekavās ielikts tas, kas ir pašā sākumā.

K.Špoģis: Ja ir virsrakstā, tad var atkārtoties...

A.Endziņš: Visur jau nav arī virsrakstā iekšā. Šajā pašā 5.pantā...

K.Špoģis: Pantu virsrakstos?

A.Endziņš: Jā, pantu virsrakstos un arī tekstā. Šeit ir tīri redakcionāla teksta precizēšana, varbūt vajag vēlreiz atgriezies tad, kad tekstu gatavos publicēšanai.

K.Špoģis: Mums bija tāda saruna, ka pašā virsrakstā ieliekam...

A.Endziņš: Es atkārtoti par šo jautājumu nenācu runāt...

K.Špoģis: Labi, liksim iekšā...

Priekšsēdētājs: Deputāte Seile.

A.Seile: Es domāju, šo pantu varētu vispār svītrot no zemnieku viedokļa. Nevajag jau zemniekam taisīt statūtus, ja viņš grib sev paņemt cilvēku, kas izslauc govi vai apar lauku. Nevienam tos statūtus nevajag.

Priekšsēdētājs: Priekšlikums ir pantu svītrot. Tas ir Ēlerta kunga priekšlikums.

K.Špoģis: Bija priekšlikums pirmo teikumu svītrot.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka deputāte Seile iesaka visu pantu svītrot. Katram deputātam ir savs priekšlikums.

I.Ēlerts: Es piekrītu Seiles kundzei un atbalstu viņas priekšlikumu. Par manu priekšlikumu jābalso tikai tajā gadījumā, ja nenobalso par visa panta svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

K.Špoģis: Cienījamie deputāti, es tikai vēl pirms deputāta Plotnieka. Ņemot vērā, ka individuāls uzņēmums nenozīmē, ka ģimenē ir trīs vai četri cilvēki. Bet te var būt arī tūkstoši, 10 un 20 tūkstoši strādājošo. Un iztikt bez nolikuma un bez statūtiem būtu pārāk nenopietni. To lūdzu ņemt vērā balsojot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Pats 10.pants, protams, ir nepieciešams, jo reģistrācija...

Priekšsēdētājs: Mēs par 5.pantu runājam, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Es jau esmu aizgājis tālāk. Vienalga, tas savā starpā saistās. Es atvainojos, es vienkārši sasaistu. Tātad es ierosinātu šajā jautājumā paredzēt, ka statūti var būt, tā ir brīva rīcība. Tas ir viens un tas pats. Kolēģi, te nav nekā smieklīga. Izlasiet abus pantus. Tie dublē viens otru. Tātad statūti var būt, un tas ir normāli, bet likumā šāda prasība nav nepieciešama. No šā viedokļa es ierosinātu pašu norādi uz obligātumu svītrot, bet saglabāt pantu kā tādu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Kehri! Jūs vēlējāties kaut ko teikt?

K.Špoģis: 1.pantā mēs piekrītam pirmā teikuma svītrošanai, bet par otro vajadzētu balsot.

O.Kehris: Varbūt te ir tiešām grūtības. Par zemnieku saimniecībām tik tiešām šeit ir paredzēts, bet tas tik tiešām nav vajadzīgs. Bet es aicinātu kolēģus iedziļināties Špoģa kunga teiktajā, jo mēs virzāmies uz to, ka būs ļoti lieli uzņēmumi. Es ļoti ceru, ka viena īpašnieka uzņēmums būs tiešām ļoti liels uzņēmums, jebkura lieluma uzņēmums. Un šeit paredzēt, ka varētu arī nebūt statūti, nav prātīgi. Es tiešām uzskatu, ka tiem ir jābūt, jo ir ļoti pamatoti argumenti. Es domāju, ka mums ir jāprasa, piemēram, VEFa lieluma īpašnieka uzņēmumam, ka statūtiem vai nolikumam ir jābūt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ziediņš.

Z.Ziediņš: Es arī atbalstu domu, ka statūtiem ir obligāti jābūt. Jo tikko jau tika pieļauta liela kļūda par bezpeļņas uzņēmumiem. Profesors Špoģis bija palaidis garām domu, ka statūtos netika fiksēta darba alga. Tagad visi uzņēmumi, variējot katru mēnesi ar darba algu, var uztaisīt savu uzņēmumu par bezpeļņas uzņēmumu, un neviens nodokļus nemaksās. Ja mēs statūtus izslēdzam, tad šāda rīcība tiks pieļauta arī šajos uzņēmumos. Tātad statūti ir jāsaglabā.

K.Špoģis: Vārdu sakot, pirmais teikums ir izsvītrots, tam mēs piekrītam, un par 5.panta otro teikumu jābalso.

Priekšsēdētājs: Nu, tas, cik es saprotu, ir Ēlerta priekšlikums. Bija priekšlikums arī visu pantu svītrot.

Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Es redzu, ka šeit kolēģi ir izvirzījuši problēmu, bet man liekas, ka ne ar vienu, ne otru variantu mēs to neatrisināsim. No vienas puses, ir jautājums par to, ja ir ģimene vai kopā dzīvo cilvēki, kas ir radi, tādēļ arī mēs to ģimeni izsvītrojām. Te var rasties problēma, ka pēc tam rodas strīdi, tā sakot, mēs ar tēvabrāli arām, ecējām, pļāvām un krāvām, viņš dzīvo mūsu mājās, arī viņam tagad pieder, bet kā būs nāves gadījumā, šķiršanās gadījumā un tā tālāk. Šeit rodas vesela rinda problēmu.

Otrs moments ir darba tiesiskās attiecības. Mums kādā individuālā uzņēmumā var rasties strīds par darba algu, bet statūti darba algas jautājumu neatrisinās. To ir naivi cerēt, man pat grūti ir piedāvāt izeju no šīs situācijas, jo ir trešais lasījums. Es tā arī nebiju iedomājies, varbūt mums ir jānosaka kaut kāds algoto darbinieku skaits, teiksim, pieci vai desmit cilvēki. Ja ir vairāk, tad mēs prasām šos statūtus.

Un par kolēģa Ziediņa teikto. Es, kā sacīt, metot akmeni atpakaļ bezpeļņas organizācijām, ko viņš tagad darīja, nekādu problēmu neredzu, jo bezpeļņas organizācija ir atbrīvota tikai no viena nodokļa, tas ir, peļņas nodokļa. Pārējos nodokļus tā maksā, un, ja tā manipulē, kā jūs teicāt, ar darba algu, tad ļoti labi. Tātad mēs esam izvēlējušies ceļu. Vai nu maksājam peļņas nodokli, vai maksājam ienākuma nodokli no darba algas. Jebkurā gadījumā viens no šiem nodokļiem tiek samaksāts, tā ka nekāda valsts izlaupīšana šeit nenotiek.

Es vēl piedāvātu aiz teksta "algotu darba spēku" likt vai nu iekavas, vai komatu un rakstītu "vairāk par 5 cilvēkiem", bet tas ir jāapspriež.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Es atvainojos, ka uzstājos otrreiz. Taču, manuprāt, ļoti nepamatotas ir daudzu deputātu iebildes pret to, ka mēs vispār nenosakām statūtu vai nolikuma obligātumu. Statūti vai nolikums nosaka uzņēmuma pārvaldes kārtību un uzņēmējdarbības veidus, ar ko šis uzņēmums var nodarboties, taču šos veidus nosaka jau 14.pants. Tātad- "individuālais uzņēmums ir tiesīgs veikt jebkuru saimniecisku darbību, kas nav aizliegta vai ierobežota ar likumu". Tas ir skaidri pateikts, un pārējais, ko nosaka statūtos, ir pārvaldes forma. Tas ir obligāti vajadzīgs statūtu sabiedrībām, bet nekāda jēga tam nav attiecībā uz individuālo uzņēmumu, jo šīs darba algas un attiecības ar darbiniekiem regulē darba koplīgums un individuālais darba līgums. Tā ka nav nekāda pamata paredzēt obligātus statūtus. Ja kādam šie statūti ir vajadzīgi- lūdzu. Tas, ko runāja kolēģis Muciņš par tēvabrāli, ir pavisam kas cits un to mēs skatīsimies 8.pantā, kurā būs fiksēts ģimenes uzņēmumu dibināšanas līgums, kas ir patiešām obligāts, ja piedalās ģimene, kaut vai divi cilvēki.

K.Špoģis: Nu, tad ir jābalso par diviem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par priekšlikumu- svītrot šo pantu. Jūs taču tā teicāt. Tātad balsosim par priekšlikumu svītrot otro teikumu un tad par redakcijas komisijas variantu. Pagaidiet, deputāts Endziņš vēl vienu priekšlikumu pateiks vai arī kaut ko precizēs.

A.Endziņš: Es gribētu precizēt. Es sapratu, ka Ēlerta priekšlikums ir pirmo teikumu svītrot un otro atstāt, jo te ir runa tieši...

Priekšsēdētājs: Visu svītrot, viņš atbalsta deputāti Seili. Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par pirmo priekšlikumu- svītrot visu pantu. Lūdzu. 35- par. Lūdzu, balsosim par otro priekšlikumu ar otrā teikuma svītrojumu... Ar pirmā? Jūs precizējiet, lūdzu!

K.Špoģis: Pirmais teikums jau ir izsvītrots, paliek otrais.

Priekšsēdētājs: Jā, paliek otrais. Lūdzu. 18. Un, lūdzu, par tekstu, kādu ir devusi redakcijas komisija.

K.Špoģis: Nē, nu tas jau vairs nav vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Nē, ir vajadzīgs... Protams, ņemot vērā to, kam jūs piekritāt kā komisija. Lūdzu rezultātu. 30. Vairākums- 35 bija par svītrošanu. Tātad pants ir svītrots.

Lūdzu, ejam tālāk! 6.pants.

K.Špoģis: 6.panta sākumā ir tikai nelieli redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: 7.pants.

K.Špoģis: 7.pantā nav.

Priekšsēdētājs: 8.pants.

K.Špoģis: 8.panta sākumā un arī beigās ir redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Apsīša kungs!

R.Apsītis: 8.panta pats pēdējais teikums- "dibināšanas līgumu paraksta visi rīcībspējīgie ģimenes locekļi, un tas ir notariāli apliecināms".

K.Špoģis: Nu, varētu teikt "attiecīgi apstiprināms"...

R.Apsītis: "Attiecīgi"? Nu, bet te ir "notariāli" ierakstīts... Otrajā lasījumā bija ierakstīts kas cits: "apliecina uzņēmuma dibinātāja pilnvarotā persona", un tas sakrīt ar mūsu pašu 28.maijā pieņemto lēmumu par šādu dokumentu apliecināšanu. Bet pašlaik ir iznākusi pretruna.

K.Špoģis: Tas ir nevis darba grupas, Juridiskās pārvaldes ierosinājums. Es neatceros, kurš no juristiem to ielaboja.

R.Apsītis: Tā ka vajadzētu faktiski atgriezties pie iepriekšējās redakcijas.

K.Špoģis: Jā.

R.Apsītis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Jā, deputāts Birkavs savā laikā izcīnīja milzīgu atvieglinājumu, ka nevajag neko notariāli apliecināt. Es ar viņu joprojām neesmu vienās domās, bet tāda politika mums ir ieviesta daudz sarežģītāku uzņēmumu formu veidošanā. Ja es pareizi atceros, tur bija runa par akciju sabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, bet šeit ir it kā vienkāršāks uzņēmuma veids. Es piekrītu, ka jāsvītro tas "notariāli apliecināts", bet vārds arī "attiecīgi apliecināms" nav jāliek iekšā. Vienkārši- "noslēdz dibināšanas līgumu". Paraksta visi rīcībspējīgie ģimenes locekļi, un punkts. Nesarežģīsim neko, jo es domāju, ka viņi viens otru pazīst. Tur nevar būt tā, ka atnāk kāds svešs un kāds kāda vietā parakstās, ka jāpārbauda pases vai kaut kas tamlīdzīgs... Es domāju, ka te šī forma nav tik sarežģīta. Un vārdi "attiecīgi apliecināms" arī neko neizšķir. Tas vispār ir neskaidri.

K.Špoģis: Kā citi kolēģi domā?

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūtups.

A.Grūtups: Es arī domāju, ka "notariāli" nebūtu jāraksta, lai tās personas pašas izvēlas formu, ja tās īsti neuzticēsies, tās ies pie notāra. Tas būtu normāli, bet, tā kā tas ir līgums, tad tas ir jāparaksta tomēr visām rīcībspējīgām personām. Te ir tā atšķirība no tā, ko Apsīša kungs teica, jo tas tomēr ir līgums.

K.Špoģis: Jā, pēc "locekļu" punkts.

A.Grūtups: Tas tomēr ir līgums, tāpēc tas jāparaksta visām saistītajām personām.

K.Špoģis: Pēc "ģimenes locekļa" liksim punktu.

A.Grūtups: Tas tomēr ir ļoti svarīgi.

K.Špoģis: 9.pantā labojumu praktiski nav.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: 9.panta pirmajā daļā ir radusies pretruna ar likumu "Par uzņēmējdarbību", kurā ir noteikts, ka individuālā uzņēmuma nosaukumā ir iekļaujams īpašnieka uzvārds, ja nemaldos. Kāds tam iemesls? Kaut gan pēc sludinājumiem "Dienā" ir redzams, ka tas ne vienmēr tiek ievērots. Bet kāds ir iemesls tādai atšķirībai divos likumos?

K.Špoģis: Nē, par zemnieku saimniecību mēs to izsvītrojām, bet šeit vajadzēja tam palikt...Es tagad paskatīšos...

I.Ēlerts: Par zemnieku saimniecībām viss ir kārtībā. Tur ir tā, kā likumā "Par uzņēmējdarbību" ir prasīts,- māju nosaukums. Bet tajā pašā likumā "Par uzņēmējdarbību"... Ja vajag, es varu nolasīt.

K.Špoģis: Jā, tas ir izslīdējis... mēs atjaunojām to īpašnieka uzvārdu.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

K.Špoģis: 10.pants ir redakcionāli labots, lai būtu precīzāks un konkrētāks, bez liekiem vārdiem. Tagad tas ir īsāks un izsaka precīzi to pašu domu, ko otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Man rodas jautājums, kādēļ papildus ir ieviests 3.apakšpunkts par iesniedzamajiem dokumentiem, es tam neredzu nekādas jēgas, jo 2.panta pirmajā daļā ir skaidri un gaiši teikts, ka individuālā uzņēmuma īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu, un tātad gultu, biksēm un tamlīdzīgi. Nav nekādas jēgas šim 3.apakšpunktam.

K.Špoģis: Faktiski jums ir taisnība... Slodzes tam nav. Bet tas ir domāts, lai reģistrējot vēlreiz atgādinātu...

I.Ēlerts: Kā viņš norādīs to mantas vērtību, it sevišķi tagadējos laikos? Man vispār tas rada šaubas.

Priekšsēdētājs: Deputāts Felss.

A.Felss: Pēc tā, par ko nobalsojām 5.pantā, otrais vispār būtu svītrojams un par trešo man ir tāds jautājums. Ja te paliks, kā tas pašreiz ir, kas tad galu galā konstatēs šās ieguldītās mantas vērtību? Vai uzņēmējam pašam būs jāpiestāda šīs mantas saraksts ar iespējamo vērtību? Vai tas ir domāts kaut kā citādi? Es tik tiešām neuzskatu par nepieciešamu stādīt tādu sarakstu un kādam deklarēt, ka ir tāda un tāda manta, un tā tālāk...

K.Špoģis: Ņemot vērā to, ka 2.pantā tas ir, šeit svītrosim kā 2., tā arī 3.apakšpunktu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ziediņš.

Z.Ziediņš: Cienījamo sapulces vadītāj! Cienījamie kolēģi zālē! Likums ir pārāk nopietns, un trešajā lasījumā tas iet pārāk smagi. Es lūdzu jūs kā sapulces vadītāju likt jautājumu uz balsošanu par šā likuma atgriešanu otrajā lasījumā, lai visi saņemtie priekšlikumi tiktu izskatīti komisijā, nevis vienpersoniski kā šodien. Lūdzu šo jautājumu tūlīt likt uz balsošanu, jo pretējā gadījumā mēs ar tik svarīgu likumu brienam tādā purvā, ka pašiem būs jāskatās, kā pēc tam tiksim ārā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Muciņš.

L.Muciņš: Špoģa kungs, man diemžēl attiecībā uz 2.punktu jāpiekrīt, ka, balsojot par piekto, mēs faktiski esam atrisinājuši 2.punkta... tas ir, "korespondē"... Bet taisnība ir arī Ziediņa kungam, ka mazliet pārsteidzīgi jūs piekritāt par 3.punkta svītrošanu, jo šobrīd tāda deklarācija vai tāds iesniegums par ieguldītās mantas vērtību, dibinot statūtu sabiedrību, visu laiku tiek izmantots kā dibināšanas līguma sastāvdaļa. Es uzskatu, ka šeit tas ir normāli, jā, šī nav statūtu sabiedrība, pareizi, bet ir nepieciešams fiksēt ieguldītās mantas vērtību. Es domāju, ka nekādas problēmas šeit nav, ka mums ir šāds iesniegums 3.punktā, un tas varētu palikt, jo individuālais uzņēmums mums ir it kā vienkāršāks, tātad neprasām dibināšanas līgumu, izņemot gadījumus, ja ir ģimenes uzņēmums, bet tajā pašā laikā viena dibināšanas līguma sastāvdaļa ir obligāta, un tā ir šī deklarācija par ieguldītās mantas vērtību, tā visu laiku ir dibināšanas līguma pielikums. Es domāju, ka šeit ir korekti pajautāt tādu, jo galu galā vēlāk izvirzīsies jautājums par kredītiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, cienītie kolēģi! Mums tomēr ir jābalso par deputāta Ziediņa priekšlikumu, tā kā likums iet ļoti grūti un pretrunīgi, jo galu galā, izskatot likumu, man kā sēdes vadītājam vajadzētu lūgt Juridiskajai pārvaldei to vēlreiz izskatīt, lai nav pretrunu. Bet šobrīd es nevaru nelikt uz balsošanu par likuma atdošanu komisijā un pārstrādāšanu. Ja par šo priekšlikumu nenobalsosim, tad turpināsim pēc pārtraukuma.

Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es par procedūru... Saskaņā ar mūsu izskatīšanas kārtību mēs varam pārtraukt trešo lasījumu un pēc tam turpināt... Likums atgriežas otrajā lasījumā, ja, balsojot par to, nenobalso.

Priekšsēdētājs: Tieši par to mēs arī, Eglāja kungs, balsosim. Par trešā lasījuma pārtraukšanu. Tāds arī bija Ziediņa kunga priekšlikums.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! 56- par. Tas ir vairākums, tāpēc lūdzu visas ieinteresētās personas, kuras saprot un orientējas šajā likumā, iet un strādāt kopā ar komisiju, lai tas nav plenārsēdē jādara visiem uzreiz.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)