1991.gada 3.decembra sēdes
stenogramma
Vakara sēdē
Sēdi vada Latvijas Republikas
Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks
Andrejs Krastiņš.
Priekšsēdētājs: Kolēģi,
ieņemsim, lūdzu, vietas. Pulkstenis ir 15.00. Kā jau
nobalsojām, tad pulksten trijos mums būtu jāsāk
jautājums par no Valsts drošības komitejas izņemto
dokumentu glabāšanu šeit, bet mūsu Pašvaldības
komisija nāk ar ierosinājumu.
Lūdzu, Skultes kungs!
D.Skulte: Cienītais sēdes
vadītāj! Dokumenti par iepriekšējā sēdē izskatīto
jautājumu ir sagatavoti. Tie gan vēl nav uznesti
augšā, taču drīz tiks izdalīti. Ir priekšlikums
pabeigt tomēr šo Jūrmalas jautājumu, lai mums nav
jāatgriežas kādu citu dienu, kad visi šie izteiktie
argumenti deputātiem jau būs piemirsušies. Ir
sasniegts kompromiss starp šiem projektiem– tātad
Pašvaldības komisija un Lagzdiņa kungs ir
vienojušies piedāvāt vienu kopīgu lēmuma projektu.
Priekšsēdētājs: Godājamie
deputāti, vai piekritīsim šādam ierosinājumam? Bet
laikam tikai tad, ja šos dokumentus uzreiz var
izdalīt. Vēl nav dokumentu. Paldies. Tātad dokumenti
tiek izdalīti. Skultes kungs, varbūt jūs varat nākt
tribīnē, lai ziņotu par šā kopējā dokumenta saturu.
Un tad mēs varētu sākt…
D.Skulte: Godājamie
kolēģi! Pārtraukumā, kopīgi strādājot, Pašvaldības
komisijai ir iesniegts kompromisa variants. Tātad
tīrā veidā netiek uzturēts spēkā ne Lagzdiņa kunga
variants, ne 509.dokuments. Redakcija gan ir būtiski
mainījusies, bet principā šī problēma tiek
atrisināta, ņemot vērā mūsu cienījamā jurista,
proti, Birkava kunga, ieteikumus, lai mēs juridiski
korekti risinātu savu likumdošanas darbu. Otrām
kārtām, ņemot vērā arī Čebotarenokas kundzes runā
izteiktās domas par atsevišķām tiesību pārkāpumu
normām, lai būtu iespēja pārbaudīt šīs lietas, mēs
paredzam arī 3.punktu– pēc Tautas deputātu padomes
lēmuma šo ģenerālprokurora pārbaudi, par ko līdz
15.decembrim ziņot Augstākās padomes plenārsēdē.
Tātad piedāvātais lēmuma projekts
atrisina šo pamatproblēmu, proti, par divvaldības
situāciju Jūrmalā, un vienlaikus arī šos jautājumus,
kas ir saistīti ar tām pretenzijām par Jūrmalas
pilsētu. Protams, es domāju, ka kopumā šī koncepcija
atbilst tam, ko piedāvā arī komisija, atrisinot šo
jautājumu, atceļot šīs likumdošanas normas, kas
tātad ir izstrādātas iepriekšējā sasaukumā, tas ir,
radīt šo divvaldības situāciju Jūrmalā. Tātad ir
priekšlikums atbalstīt šo projektu un nobalsot par
to.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Ir jāvaicā arī Lagzdiņa kungam, vai tas ir saskaņots
ar viņu. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!
J.Lagzdiņš: Godāto
priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es esmu Pašvaldības
un sabiedrisko lietu komisijas sastāvā un pilnībā
atbalstu, ka papildus tiek iekļauts šis 4.punkts,
kas lēmuma projektā iekļauts kā trešais, līdzšinējo
3.punktu liekot kā 4.punktu, jo šeit tas ir tiesiski
korekts un atrisina šo problēmu likumīgi.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Tātad Čebotarenokas kundze uztur spēkā 532.lēmuma
projektu un Pašvaldības un sabiedrisko lietu
komisija uztur tātad 539., kas ir labots ar
541.dokumentu. Situācija, liekas, ir skaidra.
Debates ir notikušas. Lūdzu, reģistrēsimies.
Godājamie kolēģi! Es domāju, ka
korekti būs balsot par katru no dokumentiem
atsevišķi. Tādā veidā kopumā to var ņemt par pamatu.
Un tikai tad, kad par to nobalsosim, var skatīt pa
punktiem iespējamos labojumus.
Dobeļa kungs ierosina savākt
lauksaimniekus, kuri pašlaik esot Zemes komisijā.
Nezinu, zvans ir skanējis. Visiem ir zināms, ka
pulksten trijos… Turklāt ļoti daudzus lauksaimniekus
es redzu arī šeit. Lūgsim sekretariātu aicināt
lauksaimniekus zālē.
Godājamie kolēģi! Turpinās
reģistrācija. Varbūt kāds no lauksaimniekiem, kas ir
zālē, to varētu izdarīt. Viņš labāk zina, kur ir
viņa kolēģi. Mums nāksies mazliet pagaidīt. Lūdzu
reģistrācijas rezultātu, lai nesajūk! 104 deputāti
ir zālē. Felsa kungs plāta rokas, saka, ka tuvumā
citu lauksaimnieku nav.
Godājamie kolēģi! Varbūt, kamēr
lauksaimnieku nav, mēs varam principiāli nobalsot
pirms apspriešanas, kuru tad no dokumentiem ņemam
par pamatu pieņemšanai? Tātad ir divi dokumenti–
539. un 541. ar papildinājumiem. Šie divi dokumenti
ir kopā. Un ir 532.dokuments, par kura balsošanu
uzstāj deputāte Čebotarenoka. Sākumā principiāli
jānobalso, kuru dokumentu ņemam par pamatu turpmākai
pieņemšanai, jo tie ir pilnīgi dažādi dokumenti.
Lūdzu, pirmais mikrofons.
V.Čebotarenoka: Par
balsošanas motīviem. Kolēģi, es vēlreiz jūs lūgtu
nopietni pieiet šim jautājumam un tomēr šoreiz
noticēt man, un nobalsot par šo lēmuma projektu, ko
piedāvāju es, jo to vakar pilnībā vienbalsīgi
pieņēma arī Likumdošanas jautājumu komisija. Tas nav
tikai manis izstrādāts lēmuma projekts. Tas lēmuma
projekts, ko piedāvā cienījamais Lagzdiņš un ko
piedāvā Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija,
principā paredz Liepiņu atbrīvot no darba un pēc tam
spriest par padomes pieņemto lēmumu atbilstību
Latvijas Republikas likumiem. Bet, ja mēs atceļam
šos divus pirmos punktus, tad jau faktiski trešais
vairs nav vajadzīgs, jo iznāk, ka šī atbilstība
Latvijas Republikas likumiem ir bijusi. Tādēļ es
domāju, ka vēlreiz iesim pa tiesisku ceļu, pa
tiesiskas valsts ceļu un neapstiprināsim tos
lēmumus, kas ir apzināti pieņemti kā nelikumīgi.
Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Tātad kā parasti vispirms balsosim, protams, par
komisijas ieteikto lēmumprojektu, tas ir, 539. un
541.dokumentu– par diviem dokumentiem kopā. Balsosim
par tiem, lai ņemtu par pamatu. Un otrais balsojums–
532.dokuments, kuru komisija neatbalsta.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim
par to, ka par pamatu tiek ņemts 539.dokuments un
541.dokuments. Rezultāts: 57– par, 16– pret, 19–
atturas. Paldies.
Nākamais balsojums, lai par
pamatu ņemtu 532.dokumentu, tas ir, alternatīvo.
Lūdzu, balsosim. Rezultāts: 25– par, 28– pret, 30–
atturas. Tātad mēs esam nobalsojuši, ka par pamatu
tiek pieņemts 539. un 541.dokuments.
Tagad varam pieņemt pa punktiem.
Lūdzu sekretariātu kaut ko darīt ar mūsu
lauksaimniekiem. Tātad par 1.punktu, lūdzu! Tas
paliek tāds pats kā 539.dokumentā, vai ir kādi
labojumi vai papildinājumi? Nav. Paldies. Lūdzu, vai
ir kādi labojumi vai papildinājumi par 539.dokumenta
2.punktu? Nav. Paldies. 3.punkta redakcija
izklāstīta 541.dokumentā. Vai ir kādi labojumi?
Lūdzu, deputāt Bērz!
A.Bērzs: Man būtu
priekšlikums vārdu “uzskatīt” aizstāt ar vārdu
“atzīt”. Mēs varam uzskatīt tā vai citādi, bet, ja
mēs atzīstam, tad tas ir spēkā.
Priekšsēdētājs: Piekrītu.
Lagzdiņa kungs arī māj ar galvu. Tātad piekrītam
vārdu “uzskatīt” nomainīt ar vārdu “atzīt”. Lūdzu,
vēl par 3.punktu! Nav. Tātad 3.punkts. 539.dokumentā
tagad ir 4.punkts. Vai ir kādi labojumi vai
papildinājumi par 4.punktu? Nav. Paldies.
Un tagad 5.punkts– par spēkā
stāšanos. Arī nav nekādu iebildumu.
Lūdzu, reģistrēsimies.
Sekretariātu lūdzu zvanīt! Ieradās divi deputāti,
kuri nebūt nav lauksaimnieki. Minūti vēl pagaidīsim.
Reģistrācijas rezultāts: 103 deputāti ir
reģistrējušies. Paldies. Lūdzu, balsosim par
539.dokumentu un 541.dokumentā izteiktajiem
papildinājumiem, proti, par Jūrmalas pilsētas Tautas
deputātu padomi. Rezultāts: par– 69, pret– 17,
atturas– 11. Lēmums ir pieņemts.
Godājamie kolēģi, tagad ir
pienācis laiks klausīties Selecka kungu par bijušās
Valsts drošības komitejas jautājumiem. Kamēr Selecka
kungs nāk, varbūt mēs vienosimies par procedūru.
Laikam viņam uzdosim jautājumus, bet par debašu
atklāšanu varbūt spriedīsim atsevišķi.
Lūdzu, Selecka kungs! Cik laika
jums vajadzēs?
V.Seleckis: Es domāju, ka
apmēram 10–12 minūtes, varbūt– 15 minūtes.
Priekšsēdētājs: Paldies.
V.Seleckis: Cienījamie
kolēģi! 24.augustā mēs pieņēmām lēmumu, ar kuru tika
pārtraukta Latvijas PSR VDK darbība. Vienlaikus tika
izveidota komisija, kuras uzdevums bija kontrolēt šo
procesu un, konkrēti, veikt tādus pasākumus kā
īpašuma pārņemšana un dažādas dokumentācijas
pārņemšana. Šis lēmums ir bijis mūsu komisijas
darbības likumīgais pamats. Saskaņā ar šo lēmumu mēs
esam veikuši sekojošo: valsts rīcībā praktiski ir
pārņemtas visas telpas, kuras līdz šim lietoja
Valsts drošības komiteja gan Rīgā, gan citās
Latvijas pilsētās. Ir pārņemta autogarāža, konkrētāk
runājot, praktiski gan notiek tās pārņemšana. Tāpat
ir pārņemtas dažādas operatīvās lietas, kas atradās
Valsts drošības komitejas izmeklēšanā. Tās pārņēma
Prokuratūra. Ir pārņemti ieroči, kā arī dažādas
sakaru sistēmas. Līdz ar to praktiski Valsts
drošības komiteja ir beigusi funkcionēt un tās
darbība, kāda tai bija raksturīga kopš tās
dibināšanas, ir pārtraukta.
Kaut arī jāsaka, ka šajā brīdī
vēl visi Valsts drošības komitejas darbinieki nav
atbrīvoti no darba un daudzi no viņiem vēl aizvien
saņem algu no PSRS budžeta. Līdz ar to, mūsuprāt,
praktiski bija palikušas nenokārtotas tikai dažas
lietas. Viena no tām ir Puškina ielas VDK mājas,
kurā atrodas noklausīšanās ierīces, pārņemšana, jo
šīs mājas liktenis vēl nav līdz galam izlemts. Un
otrs būtisks jautājums bija kartotēkas, kas atradās
Valsts drošības komitejas ēkā Brīvības ielā.
Saskaņā ar minēto lēmumu
28.augustā mūsu komisijas pārstāvji šīs kartotēkas,
kas bija sagatavotas izvešanai (objektīvu iemeslu
dēļ tās tomēr bija palikušas), atrada un pārņēma. Te
atradās aģentūras kartotēkas, kā arī operatīvās
meklēšanas kartotēkas un kartotēkas par represēto
lietām. Komisija šīs kartotēkas pārņēma. Tas nozīmē,
ka tās tika ievietotas seifā, apzīmogotas, attiecīgi
aizslēgtas un nodotas valsts apsardzes dienesta
apsardzībā. Minētās kartotēkas pārņemšanas brīdī
netika ne izskatītas, ne arī kaut kas konkrēti ar
tām darīts, lai tās sīkāk iepazītu, noskaidrotu, kas
tajās ir, un tā tālāk. Tāpēc arī tādas drošas
informācijas, kādi ir šie dokumenti un kas tajos
atrodas, mums šajā brīdī nav, jo mēs uzskatām, ka
neesam pilnvaroti iepazīties ar šādu dokumentāciju.
Līdz ar to šī dokumentācija
praktiski bija komisijas rīcībā. Mēs uzskatām, ka tā
bija pārņemta un tās turpmākais liktenis bija
atkarīgs no mūsu komisijas, proti, no tā, kā tās
tiks apsargātas, un tā tālāk.
Līdz šim brīdim šīs kartotēkas
tātad atradās VDK centrālajā ēkā, bet šobrīd
situācija, mūsuprāt, mainījusies. Pagājušajā nedēļā,
trešdien, komisijas sēdē mēs nolēmām, ka ir
nepieciešams šīs kartotēkas pārvietot uz tādu
atrašanās vietu, kuru varētu uzskatīt par drošāku.
Tāpēc tās arī tika pārvietotas. Minētais lēmums
izskaidrojams vēl ar šādiem apstākļiem: apsardzes
dienests, kas apsargāja kartotēkas līdz šim,
mūsuprāt, nav tik drošs, lai varētu uz to paļauties
arī turpmāk, jo šo telpu tagad pārņem Iekšlietu
ministrija. Līdz ar to tur situācija mainās. Turklāt
pēdējā laikā mēs presē esam daudz lasījuši, kā arī
dzirdējuši par to, kādi notikumi ir Lietuvā, proti,
ka dažādi VDK dokumenti ir izzagti no VDK bijušajām
telpām un tā tālāk. Acīmredzot, tā kā šīs kartotēkas
arī var būt tādas uzmanības un tādas ažiotāžas
objekts, tad pret tām ir jāizturas ar īpašu
uzmanību.
Lūk, tie ir tie iemesli, kādēļ
mēs uzskatījām, ka šajā brīdī šīs kartotēkas būtu
jāpārvieto, kas arī tika izdarīts. Līdz ar to
kartotēkas tika pārvietotas uz citu atrašanās vietu.
Mēs nevarējām būt pārliecināti par to, ka atradīsim
drošāku vietu nekā mūsu pašu nama attiecīgie seifi,
tāpēc precīzās aģentūras kartotēkas tika pārvietotas
tieši uz šejieni, bet represēto lietu kartotēkas,
kuras bija nepieciešamas, lai varētu operatīvi
risināt represēto lietas un kuras mums pieprasīja
arhīvs, tika pārvietotas uz Galveno arhīvu pārvaldi.
Šīm kartotēkām ir pavisam cits slepenības līmenis,
tādēļ pret tām varēja šādi izturēties.
Līdz ar to šie dokumenti, kuri,
ja var ticēt mūsu rīcībā esošajām ziņām, satur
informāciju par aģentūru, šobrīd atrodas pilnīgi
mūsu rīcībā. Proti, kartotēkas ir apsargātas un ir
pilnīgā drošībā. Atslēgas un zīmogi atrodas dažādu
komisijas locekļu rokās, tādēļ neviens individuāli
šīm kartotēkām piekļūt nevar. Arī pārvietošanas
laikā neviens kā viena persona tām piekļūt nevarēja.
Praktiski arī kopš 28.augusta neviens cilvēks tām
nav varējis piekļūt. Līdz ar to, mūsuprāt, mēs esam
nodrošinājušies pret tādām nejaušībām kā atsevišķu
šo dokumentu izņemšana vai sabojāšana, vai
papildināšana, vai kaut kas tamlīdzīgs.
Tādējādi šobrīd mēs varam lemt,
ko ar šiem dokumentiem darīt turpmāk. Varētu minēt,
ka šajā sakarā ir dažādi priekšlikumi. Proti, ir
priekšlikumi, ka varbūt vajadzētu visas šīs
kartotēkas publicēt bez jebkādas individuālas
atlases. Citi atkal izsaka priekšlikumu, ka tās
vajadzētu iznīcināt. Ir arī priekšlikums, ka tās
būtu jāiesaldē uz 30 vai 40 gadiem vai uz ilgāku
laika periodu. Tikai pēc tam būtu jāiepazīstas ar
šiem dokumentiem, kuri acīmredzot ir kaut kas
līdzīgs Latvijas netīrībai, pūžņiem vai kā
tamlīdzīgi tos varētu nosaukt, šobrīd tos vispār
neaiztiekot.
Acīmredzot būtu jārīkojas tā, kā
domā mūsu komisijas vairākums, proti, ka ir jāpieņem
likums par to, kā šīs kartotēkas turpmāk būtu
glabājamas, kāds būtu to izmantošanas, pētīšanas
režīms, kādos nolūkos tās varētu tikt iepazītas un
skaidrotas, pētītas, izmantotas un tā tālāk. Tātad
tāds likums būtu nepieciešams. Tas būtu viens.
Otrkārt, ir jāizveido acīmredzot arī ļoti šaura
komisija, kurai būtu tiesības to darīt, proti,
izmantot šīs kartotēkas, pētīt tās, iepazīties ar
tām.
Mūsu komisija ar šiem dokumentiem
nav iepazinusies, jo tad, kad 28.augustā mēs tās
pārņēmām, tās bija aizslēgtas. Mēs konstatējām, ka
kartotēkas tur atrodas, apzīmogojām tās ar saviem
zīmogiem, bet sīkāk neviens no mūsu komisijas
locekļiem ar tām neiepazinās. Un arī šobrīd mēs
uzskatām, ka neesam tiesīgi to darīt. Tāpēc ir
nepieciešama, lūk, šāda īpaša parlamenta pilnvarota
komisija. Protams, jāņem vērā, ka Valsts drošības
komiteja Latvijā, domājams, atstāja tikai to, ko tai
bija izdevīgi atstāt. Arī tāds variants ir pilnīgi
iespējams. Un atstāja to, kas, ja mēs to varbūt
neprasmīgi lietosim un izmantosim, var tikai kaitēt.
Arī tā mēs varam uzskatīt.
Skaidrs ir tikai tas, ka lielākā
daļa no VDK arhīviem ir izvesti jau ļoti savlaicīgi.
Tā ir izvesti aģentu personīgo lietu, darbinieku
personīgo lietu arhīvi, izmeklēšanā esošas lietas un
tā tālāk. Tas, kas šeit ir palicis, protams, ir
tikai sīkums. Bet arī šis sīkums ir tā vērts, lai
pret to izturētos ļoti uzmanīgi un lai to
nepārvērstu par spekulāciju objektu un tā tālāk.
Pēc tam, kad bija notikusi šī
pārvietošana, kā jūs zināt, asi reaģēja Valsts
drošības komiteja– gan Maskavas pārstāvji, gan arī
šīs bijušās komitejas bijušais priekšsēdētājs
Johansona kungs. Taču es domāju, ka tam nav pamata.
Mēs neesam arī pārkāpuši vienošanos, kas tika
parakstīta ar PSRS, jo pārvietojām tās kartotēkas,
kuras praktiski jau bija Latvijas valsts rīcībā un
kuras līdz ar to vairs nevar būt sarunu objekts ar
PSRS. Tādēļ arī nekādi pārmetumi par to, ka mēs jau
esam pārkāpuši vienošanos, nav pamatoti. Un
žēlošanās par to, ka šīs kartotēkas var apdraudēt
Latviju, izraisīt šeit kaut kādas problēmas, es
domāju, arī ir tikai liekulība, jo galu galā mēs
nedomājam pret tām izturēties vieglprātīgi, momentā
kaut kādā veidā nelikumīgi rīkojoties.
Tātad, kopumā runājot, es
uzskatu, ka līdz ar šo pārvietošanās aktu mūsu
komisija ir izpildījusi savu pienākumu, nodrošinot
tās rīcībā esošo dokumentu saglabāšanu. Un tagad
tikai no mums ir atkarīgs to turpmākais liktenis.
Protams, ka visiem attieksme pret tiem nevar būt
viennozīmīga, jo VDK liktenis un sekas, kas draud no
šīs organizācijas, var dažādi ietekmēt dažādus
cilvēkus. Tāpēc arī attieksme ir tik ļoti dažāda–
runīga un ažiotāžas pilna. Bet es domāju, ka šī
ažiotāža ir pilnīgi lieka un nevajadzīga.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Vai Selecka kungam būtu jāatbild uz jautājumiem? Ir
jau pierakstījušies uz jautājumiem. Tad varbūt
vienosimies, cik ilgi mēs uzdodam jautājumus Selecka
kungam. Varbūt 15 minūtes? Piekrītam? Norunāts.
Pirmais jautājumu uzdod deputāts
Caune. Lūdzu.
I.Caune: Selecka kungs,
man ir divi jautājumi. Pirmais– sakiet, lūdzu, vai
jūsu komisija varētu turpināt iepazīšanos,
izvērtēšanu un darīt atklātībai šo kartotēku zināmu,
lai neklīst baumas, varbūt vienam otram nebūtu
nepatiesu apvainojumu, konkrēti, kaut vai deputātu
vidū… Vai jūsu komisija būtu ar mieru to uzņemties?
V.Seleckis: Mūsu
pašreizējā komisija, pirmkārt, to nevar darīt, jo tā
ir pārāk liela. Tajā ir deputāti, kuri praktiski
parlamentā gandrīz nestrādā. Līdz ar to arī komisijā
viņi nestrādā. Tas ir otrkārt. Un, treškārt, mūsu
komisija pagaidām to nevar darīt, jo nav izstrādāts
juridiskais dokuments, pamatojoties uz kuru tas
varētu notikt. Es domāju, ka, pirmām kārtām, ir
jāizstrādā šis dokuments. Ar to mēs šobrīd arī
nodarbojamies. Otrām kārtām, varētu risināt
jautājumu par komisiju. Bet, ja tur būs deputāti,
kas šobrīd atrodas mūsu komisijā, ja deputāti
piekritīs tam, ka tur ir arī mūsu komisijas
pašreizējie locekļi, protams, ka viņi to darīs un
veiks šo pienākumu.
I.Caune: Otrais jautājums:
sakiet, lūdzu, vai Drošības komitejas darbinieki
šodien vēl iet darbā uz “stūra māju”?
V.Seleckis: Daļa no viņiem
patiešām iet uz darbu “stūra mājā”. Un es varu
paskaidrot, kāpēc tas tā ir. Es tagad nevaru pateikt
precīzus skaitļus, bet domāju, ka vismaz 100, ja ne
vairāk, tādu cilvēku noteikti ir. Kāpēc? Pirmām
kārtām, tāpēc, ka PSRS… Neteiksim, ka viņi iet uz
darbu, varbūt tas nav precīzi teikts, bet viņiem
šobrīd tiek maksāta alga. Kā man paskaidroja
Johansons, PSRS maksā algu tiem, kuriem līdz 25 gadu
izdienai ir palicis gads vai pusotra gada. Līdz ar
to viņi ir gatavi šiem cilvēkiem maksāt algu, lai
tādā veidā nodrošinātu viņu sociālās intereses.
Otrām kārtām, alga tiek maksāta sievietēm, kuras
atrodas dekrēta atvaļinājumā. Algu turpina maksāt
arī grāmatvedības darbiniekiem, kuri nodrošina šīs
izmaksas. Daļa no VDK darbiniekiem bija tādi, kuri
bija palikuši darbā sakarā ar to, ka viņiem
vajadzēja vēl nodot telpas, transportu, nodot to
pašu noklausīšanās sistēmu, kas ir Puškina ielā, kā
arī tās telpas. Un vēl tagad tas nav izdarīts. Vārdu
sakot, darbā viņi atradās sakarā ar VDK kā tādas
nodošanu.
Taču es šeit varu piebilst, ka
manā rīcībā nav faktu par to, ka VDK oficiāli kaut
kādā līdzšinējā veidā turpinātu funkcionēt un veiktu
tās funkcijas, kuras tai bija līdz šim. Tātad es
domāju, ka tam nav pamata. Arī avīzēs pavīdējusī
ziņa, ka turpinās noklausīšanās, nav pamatota. Mēs
to pārbaudījām. Kā sakaru speciālists piedalījās arī
deputāts Karlsons. Mēs konstatējām, ka tās ir
absolūti nepamatotas aizdomas, jo noklausīšanās
sistēma kā tāda praktiski ir likvidēta un to nevar
atjaunot dažu minūšu laikā, lai izmantotu.
Jāņem vērā, ka var darboties
dažādas VDK struktūras, kas nekad nav bijušas
pakļautas Latvijas PSR VDK, bet ir bijušas pakļautas
tieši Maskavai. Un tās var veikt ļoti daudz ko pret
Latvijas interesēm. Bet šinī sakarībā mūsu komisija
nav varējusi kaut kādā veidā te kaut ko ietekmēt.
I.Caune: Šinī sakarībā
viens papildjautājums, atvainojiet, lūdzu. Sakiet,
lūdzu, vai tad šo darba algu nevar saņemt krājbankā
vai pastā ar pārvedumu? Tad nebūtu jāiet it kā uz
darbu… Šādi varbūt tiek sekmēta saplūšana ar mūsu
kriminālpoliciju, kas tur tagad strādā.
V.Seleckis: Es nu nezinu…
Vienošanās, kas bija noslēgta starp Latvijas
Augstākās padomes Prezidiju un PSRS VDK, praktiski
paredzēja šādu pakāpenisku pāreju. Tā šobrīd tiek
īstenota.
Priekšsēdētājs: Es tikai
gribētu labot, ka nekāda vienošanās starp Augstākās
padomes Prezidiju un VDK nav noslēgta…
V.Seleckis: …Prezidija
pilnvaroto komisiju.
Priekšsēdētājs: Tas būtu
citādi… Paldies, Selecka kungs, par precizējumu.
V.Seleckis: Es atvainojos!
Priekšsēdētājs: Vai vēl ir
jautājumi? Nav jautājumu. Man būtu jautājums
Kiršteina kungam, jo man diemžēl nav citas iespējas
pie mikrofona uzdot jautājumu.
Pirmkārt, ja komisija nav
pārbaudījusi šos dokumentus un tos pāršķirstījusi,
kādā veidā jūs zināt, ka tā tik tiešām ir aģentūras
kartotēka, ka tā tik tiešām ir operatīvā kartotēka
un citi dokumentu?
I.Silārs: Selecka kunga
tiešām nebija klāt, kad tika pārņemta tā kartotēka.
28.augustā es tajā brīdī biju klāt. Pirms mēs
aizzīmogojām tos divus diplomātus un divus maišeļus,
mēs pārbaudījām, protams, kas tur ir. Mēs kaķi maisā
nepirkām. Mēs apskatījām, kas tur ir iekšā un
uzlikām savus zīmogus.
Priekšsēdētājs: Sakiet,
lūdzu, tādā gadījumā, Silāra kungs, kura persona
tajā brīdī par to jums sniedza konsultāciju, proti,
ka tie dokumenti ir tiešām aģentūras kartotēka?
I.Silārs: Rudāns.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Tātad vēl viens jautājums: kāpēc aktā par šo
dokumentu izņemšanu no Valsts drošības komitejas un
tam sekojošo nogādāšanu Augstākajā padomē nav pat
minēts, cik maisu vai cik kastu, vai cik iepakojumu
vispār ir? Jo tagad nav zināms, ko jūs esat paņēmuši
un ko jūs esat nolikuši šeit, Augstākajā padomē.
Kāpēc šajā aktā nav tik elementāru lietu?
V.Seleckis: Es domāju, ka
komisija, proti, Bērza kungs, Muciņa kungs un Štāla
kungs, kuri tur piedalījās, tiešām šajā ziņā varēja
būt precīzāki un fiksēt konkrētāk. Es domāju, ka no
viņu puses tā ir neprecizitāte.
Priekšsēdētājs: Un
pēdējais jautājums: cik ilgi komisija gatavojas šos
dokumentus uzglabāt tajā seifā, kur viņi nolika, jo
tur bez šiem dokumentiem, kā izrādās, atrodas arī
Augstākajai padomei piederošās materiālās vērtības
un arī apsardzes dienestam piederošās vērtības,
kurām arī ir materiāla izteiksme naudā. Šīs vērtības
dažā labā brīdī vajadzēs paņemt.
V.Seleckis: Es domāju, ka
mēs esam gatavi tos pārvietot uz jebkuru citu vietu,
ja ir priekšlikumi par to, ka tā vieta būs droša, ka
tajā būs garantēta apsardze un tā tālāk. Tad mēs
varam to izdarīt jebkurā brīdī. Bet tajā brīdī, kad
gatavojāmies pārvietot, Lietu pārvalde piedāvāja šo
seifu, un mēs to izmantojām. Mums nebija citas
vietas.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Lūdzu, Kiršteina kungs!
A.Kiršteins: Ļoti
interesanti– es sapratu, ka mēs tādā nezinības zemē
dzīvojam. Un man arī ir viens jautājums: kurš tad ar
to slaveno kartotēku strādāja laikā no 21.augusta
līdz 28.augustam? Es sapratu, ka tikai 28.augustā
pārņēma… Bet es varbūt nepareizi adresēju, jūs
varbūt zināt, kas to darīja?
V.Seleckis: Lēmumu par VDK
likvidēšanu pieņēmām 24.augustā. Tās pašas dienas
vakarā sākām šo lēmumu īstenot. Proti, mēs centāmies
veikt tos pasākumus, kas varētu nodrošināt VDK
darbības pārtraukšanu, īpašumu pārņemšanu. Pamazām
konstatējām savu darba apjomu un atradām tos
dokumentus, kas tur tika glabāti. Atradām inventāru
un visu pārējo. 28.augustā atklājām, ka šīs
kartotēkas nav aizvestas un atrodas šeit. Sākot ar
šo brīdi, mēs tās arī pārņēmām.
I.Silārs: Es arī varu
sniegt papildu informāciju. Diemžēl man ir
jāatgādina apstāklis, ka līdz Maskavas komisijas
atbraukšanai mēs netikām tur klāt, jo šo kartotēku
līdz tam brīdim apsargāja apbruņota Valsts drošības
komitejas apsardze. Visas neaizskaramo ieroču
rezerves bija “stūra mājā”. Un tikai tad, kad
ieradās Maskavas PSRS Valsts drošības komitejas
pārstāvji, mēs tikām klāt pie seifa, kurā bija šie
arhīvi. Kā jau es paskaidroju, mums bija līdzi
uzticams cilvēks, kas palīdzēja orientēties šajā
kartotēkā, pie kuras mēs tikām klāt 28.augustā. Pēc
tam, kad tikām klāt, pirmajā minūtē mēs uzlikām
arestu, uzlikām savus zīmogus un ielikām tajā seifā,
kas mums tajā brīdī bija pieejams. Agrāk mēs
praktiski to nevarējām izdarīt, lai nebūtu bruņota
konflikta. Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
Zaščerinska kungs!
J.Zaščerinskis: Sakiet,
lūdzu, cik pamatotas ir tās ziņas, kas bija
laikrakstos, ka, transportējot dokumentus, viena
kaste esot izbirusi uz trepēm, ka nav zināms, pie kā
ir atslēgas. Pēc tam nākusi informācija, ka atslēgas
un zīmogs ir pie vienas personas. No kurienes tādas
ziņas līdz korespondentiem ir nonākušas? Ja tas ir
nepamatots…
V.Seleckis: No kurienes
viņiem tās ziņas, es pateikt nevaru. Tā ir viņu
darīšana. Bet par to, ka kartotēkas nevarēja izbirt,
šaubu nav, jo tās atradās, kā jūs tikko dzirdējāt,
aizslēgtos un aizzīmogotos čemodānos un maisos.
Tādēļ tās izkrist nekādi nevarēja. Tas ir viens.
Otrkārt, par atslēgām. Tās
atrodas pie komisijas locekļiem. Es domāju, nebūtu
būtiski šobrīd skaidrot, pie kuriem komisijas
locekļiem konkrēti tās atrodas. Tā ka nav nekāda
pamata šādām publikācijām un runām. Bet, kā es
teicu, ažiotāža ir liela, un izdomājumi un viss
pārējais līdz ar to rodas ļoti viegli.
Priekšsēdētājs: Te es varu
sniegt arī papildu informāciju. Kā man sniedza
informāciju pie izņemšanas piederoši Iekšlietu
ministrijas darbinieki, diemžēl viena kaste uz
kāpnēm ir izbirusi, bet tajā nebija aģentūras
kartotēka, bet gan operatīvā kartotēka. Un sevišķas
būtiskas nozīmes nav, jo tāds fakts gan ir bijis, ka
operatīvās kartotēkas kastes nav bijušas
aizzīmogotas.
V.Seleckis: Lieta tā, ka
tiek pasniegts, it kā birušās būtu šīs aģentūras
kartotēkas.
Priekšsēdētājs: Redziet,
Selecka kungs, tomēr kaut kas ir izbiris. Paldies.
Lūdzu, Aleksejeva kungs!
A.Aleksejevs: */Bet es
gribētu ko iebilst attiecībā uz Krastiņa kunga
teikto. Es domāju, ka vērtību var noteikt tikai tad,
kad to izpēta, nevis jau tad, kad, kā teikt, papīrus
liek atpakaļ kastē. Bet tas tā, starp citu.
Man ir tāds jautājums. Jūs
teicāt, ka Johansonam bija pretenzijas par nolīguma
pārkāpumiem. Vai jūs nevarētu precīzi pateikt, kāda
bija šo pretenziju būtība: par uzglabāšanas kārtību
vai par uzskaites kārtību? Kādā ziņā, tā teikt, jūs
esat nepareizi rīkojušies?/
V.Seleckis: Cik es
saprotu, no Johansona puses ir uztraukums, ka šīs
kartotēkas varētu nokļūt pilnīgā atklātībā un līdz
ar to radītu sprādzienam līdzīgu efektu, kas
ietekmētu turpmākos notikumus Latvijā.
A.Aleksejevs: */Tātad viņš
baidās, ka tās var tikt atklātas sabiedrībai? Tikai
no tā?/
V.Seleckis: Pirmais un
galvenais ir tas.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
Kides kungs!
E.Kide: Selecka kungs,
mani interesē, kur pašlaik glabājas zīmogs jeb
matrica, ar kuru tika aizzīmogoti tie koferi. Vai
tas zīmogs un atslēga glabājas pie vienas un tās
pašas personas? Vai šis zīmogs pašlaik tiek kaut kur
lietots?
V.Seleckis: Ja es
pateikšu, ka tas glabājas pie vienas un tās pašas
personas, es baidos, ka šī persona šovakar līdz
mājām var nenokļūt. Tāpēc es droši saku, ka tas
neglabājas pie vienas personas, bet gan pie dažādām
personām. Un pie kurām– tas tiešām nav būtiski.
E.Kide: Ja tas ir tā, tad
tas mani apmierina. Bet, ja tas nav tā, tad…
V.Seleckis: Tas ir droši.
Redziet, te ir vairāki cilvēki no mūsu komisijas, un
neviens neprotestē pret to, ko es saku.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
Blažēviča kungs! Tas gan laikam būs pēdējais
jautājums.
J.Blažēvičs: Selecka
kungs! Ir noteikti noteikumi mūsu darbam ar arhīva
materiāliem. Kādā veidā jūsu komisija konsultējas ar
arhīvu? Vai šie materiāli ir arhīva pārziņā vai jūsu
komisijas pārziņā? Ir likums par arhīviem.
V.Seleckis: Es domāju, ka
likums par arhīviem šos dokumentus, kuri attiecas uz
aģentūras kartotēku, regulēt noteikti nevar, jo tā
ir īpaša dokumentācija, attiecībā uz kuru ir
nepieciešams arī īpašs likums. Bet kāpēc ir
nepieciešams šis likums? Visā šajā mūsu darbībā
nepārtraukti ir piedalījies Valsts arhīva
ģenerāldirekcijas direktors Valdis Štāls. Viņš
piedalījās arī nupat notikušajā pārvietošanas
akcijā. Tādējādi no šīs puses viss tika nodrošināts
vajadzīgā līmenī. Viņa rīcībā, kā es tikko teicu,
tiks nodotas kartotēkas, kas saistās ar represēto
lietām, jo bez kartotēkām nebija iespējams sniegt
atbildes represētajiem cilvēkiem. Proti, jo šīs
lietas atrodas arhīvā, bet bez kartotēkām pie tām
bija grūti piekļūt.
I.Silārs: Es atkal
atļaušos papildināt Selecka kungu. Proti, Latvijas
Republikas likuma par arhīviem 15.panta pēdējā daļa
paredz, ka dokumentus, kuros ir slepena informācija,
var izmantot Latvijas Republikas likumos noteiktajā
kārtībā. Mums šis likums vēl nav pieņemts. Tādēļ arī
līdz šā likuma pieņemšanai minētie dokumenti atrodas
īpašā seifā. Es uzskatu, ka tas ir pareizi.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Es arī varu sniegt papildu informāciju. Sakarā ar
to, ka šajā seifā atrodas lielas materiālās
vērtības, kas pieder Augstākajai padomei, un arī
Augstākās padomes apsardzes dienesta specifisks
inventārs, pie šī seifa ir nolikta speciāla bruņota
apsardze, kura nevienu nepielaidīs tam klāt,
ieskaitot komisiju. Tikai piedaloties visām
ieinteresētajām personām, šis seifs var tikt
atslēgts. Tā ir informācija, tā kā jautājums bija
par drošības garantēšanu. Paldies. Jautājums
izsmelts. Informācija ir iegūta. Turpināsim strādāt.
Nākamais darba kārtības
jautājums… Es redzu, ka Budžeta komisijas uz vietas
nav, vismaz Ozola kunga nav. Tātad jautājums par
otro lasījumu tiek atlikts uz vēlāku laiku.
Ceturtais darba kārtības
jautājums– par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu.
Tas ir trešais lasījums. Vadoties pēc zālē esošo
deputātu skaita, pēc trešā lasījuma gan neizskatās.
Es atvainojos, bet daudzi deputāti tieši pašlaik
atstāj zāli, jo domā, ka nebūs interesanti. Bet būs
tieši ļoti interesanti. Jo ir trešais lasījums, ir
arī jābalso.
Godājamie kolēģi! Reģistrēsimies,
lai pārliecinātos, cik šobrīd esam zālē. Budžeta
komisija, izrādījās, ir tur, tā ka viņa nāk. Mēs
pašlaik reģistrēsimies. Budžeta komisijai būs tā
pati vaina ar balsošanu, jo otrais lasījums arī ir
galīgais. Vai visi ir reģistrējušies? Lūdzu
rezultātu. 89 deputāti. Visai kritisks deputātu
skaits trešajam lasījumam.
Špoģa kungs, vai jūs esat gatavs
trešajam lasījumam? Vai Ozola kungs ir gatavs riskēt
ar budžetu? Ozola kungs, mums parasti runā
mikrofonā.
I.Ozols: Cienījamie
kolēģi! Šodien no rīta es tālredzīgi lūdzu iekļaut
otro lasījumu kā pirmo darba kārtības jautājumu rīt
no rīta. Bet, ja jūs esat gatavi atbalstīt
likumprojektu par budžeta izmaiņām, attiecībā uz
kuru nav neviena principiāla, konceptuāla iebilduma
un kurš praktiski tieši tādā pašā redakcijā ir
iesniegts otrajā lasījumā, tādā gadījumā es
neiebilstu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
godājamie kolēģi, kā es sapratu, Ozola kungs ir
gatavs riskēt.
I.Ozols: Jā, ja jūs,
protams, mani atbalstāt, jo praktiski tas ir
ekspromts.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
deputāt Gavrilov!
M.Gavrilovs: */Un vispār
to nedrīkst izskatīt, jo šeit ir ieslēgti tie
līdzekļi, kas budžetā ieskaitīti nelikumīgi, apejot
ieskaitīšanas formulu, ko Augstākā padome nav
atbalstījusi. Bet mēs šo jautājumu apspriežam. Mēs
nedrīkstam radīt bīstamu precedentu, ka Augstākās
padomes vietā izlemj kāds cits, kā atskaitījumu
veidā līdzekļi nonāk budžetā. Tas ir jānodod
izskatīšanai, lai noskaidrotu, kādā veidā Ministru
padome ir uzņēmusies Augstākās padomes funkcijas./
I.Ozols: Es atļaušos
atbildēt Gavrilova kungam. Gavrilova kunga
izvirzītais jautājums nav šā likumprojekta
apspriešanas jautājums. Kāpēc? Tāpēc, ka pašreiz ir
konkrēts fakts par to, kā ir veidota budžeta
ieņēmuma daļa. Mēs varam risināt to kā atsevišķu
darba kārtības jautājumu, ja izlemsim. Mēs varam arī
lemt, ka valdībai no valsts budžeta jāatmaksā šī
ieņēmuma daļa. Bet tas neattiecas uz šā
likumprojekta izskatāmo jautājumu.
Priekšsēdētājs: Ozola
kungs, paldies par skaidrojumu. Mums šeit jāatrisina
cits jautājums: vai mēs tīri tehniski varam šobrīd
otrajā un galīgajā lasījumā izskatīt likumprojektu
par budžeta grozījumiem?
I.Ozols: Domāju, ka ne.
Tomēr lūgums…
Priekšsēdētājs: Paldies.
Ar to mēs esam šo diskusiju beiguši. Godājamie
kolēģi, komisiju priekšsēdētāji vai darba grupu
vadītāji, vai ziņotāji par dokumentiem, kuri, lūdzu,
būtu gatavi ziņot par šodien darba kārtībā
ietvertajiem dokumentiem? Un par tiem balsot ar tādu
deputātu skaitu, kā tas ir pašlaik, kad
reģistrējušies 84 deputāti.
Lūdzu, Seiles kundze!
A.Seile: Lauksaimniecības
un mežsaimniecības komisija varētu mēģināt likt uz
balsošanu 520.dokumentu par Apinīša kunga pārcelšanu
no vienas komisijas uz otru.
Priekšsēdētājs: Godājamie
kolēģi! Pārējie kolēģi ir aizkavējušies pusdienās,
un pa to laiku, kamēr viņi atnāks, mēs varētu
pārcelt Apinīša kungu. Tas ir darba kārtības
jautājums. Nē, tas nevarētu būt 520.dokuments, jo
mums pēc kārtas nav tik daudz jautājumu, šodien ir
tikai astoņi…
Seiles kundze, lūdzu ziņojiet!
A.Seile: Cienījamie
deputāti! Ir pienācis tas laiks, kad vienu ļoti
cienījamu deputātu mums vajadzētu pārcelt no
Likumdošanas jautājumu komisijas uz Lauksaimniecības
un mežsaimniecības komisiju, kur viņam jau visu
laiku ir bijusi īstā vieta. Bet šobrīd šī vajadzība
ir nobriedusi vēl vairāk tāpēc, ka viņš ir viens no
autoriem tam svarīgajam likumprojektam, kas Latvijas
teritorijā veic lauksaimniecības uzņēmumu
privatizāciju. Viņš ir viens no viskompetentākajiem
cilvēkiem šajā jautājumā, un turpināt darboties šajā
jomā praktiski nav iespējams, sēžot Likumdošanas
jautājumu komisijā. Taču viņš mums ir ļoti
nepieciešams kā lauksaimnieks. Tāpēc es jūs ļoti
lūdzu atbalstīt 520.dokumentu un visiem atgriezties
zālē… Es jau jūtu, ka Birkava kungs grib izteikt
savus vēlējumus no Likumdošanas jautājumu komisijas.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
Birkava kungs!
V.Birkavs: Pirmkārt,
Apinīša kungs ir bijis ļoti noderīgs Likumdošanas
jautājumu komisijā, tādēļ mēs viņu nelabprāt
atdodam. Bet tajā pašā laikā, atdodot Apinīša kungu
Lauksaimniecības komisijai, Likumdošanas jautājumu
komisijā mainās tas, kas jau sen ir mainījies visās
komisijās, tas ir, frakciju proporcionalitāte. Tādēļ
es lūgtu domāt arī par šo jautājumu. Pēc manā rīcībā
esošām ziņām, Endziņa kungs ir piekritis. Par
pārējiem Likumdošanas jautājumu komisijas locekļiem
es nezinu.
Priekšsēdētājs: Birkava
kungs, atcerēsimies, ka frakciju proporcionalitāte
vairs nav aktuāls jautājums šinī Augstākajā padomē.
Lūdzu, Eglāja kungs!
V.Eglājs: Es vispirms
gribētu iebilst Birkava kungam, ka mums šī
proporcionālā pārstāvniecība nemainās, jo mēs
anulējām deputāta pilnvaras deputātam Alksnim.
Rezultātā mums no bijušās frakcijas “Līdztiesība” ir
četri deputāti. Un tajā vietā, kur šajā lēmuma
projektā ir rakstīts, ka Likumdošanas jautājumu
komisijā ir 14, tagad, liekas, vajadzētu pārlabot un
rakstīt– 13. Mums tiešām ar Apinīti kopā ir 14 un,
ja Apinītis aiziet, tad mums paliek tikai 13.
A.Seile: Es saprotu, ka
Likumdošanas jautājumu komisija savu lēmumu ir
pieņēmusi, un varbūt kāds tomēr pilnīgi oficiāli no
Likumdošanas komisijas var ziņot, cik tad jums
paliek deputātu un vai jūs izslēdzat tikai Apinīti
vai vēl kādu.
V.Eglājs: Nē, mums sākumā
bija 15, un divi tagad aizgāja projām… Alksnis… Es
atvainojos, Birkava kungu mēs nepalaidām. Un, ja
Apinītis aizies, mums tiešām vajadzēs tur 13.
Priekšsēdētājs: Godājamie
kolēģi! Varbūt nestrīdēsimies par jautājumu, cik
cilvēku būs komisijā. Šī vieta jāaizstāj ar reālu
cilvēku, un var būt, ka ar laiku tiešām būs vai 14,
vai cik. Manuprāt, tas nav sevišķi būtiski, balsojot
par šo jautājumu. Simptomātiski ir tas, ka deputāti
nepārtraukti atstāj zāli, kaut gan ļoti labi zina,
ka būs balsojumi.
A.Seile: Cienījamie
deputāti! Ja pietrūks šī viena deputāta jūsu
komisijā un paliks šis skaits 14, tad jums būs
tiesības iegūt kādu citu labu deputātu, tikai ne no
Lauksaimniecības komisijas.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Tā vien izskatās, godājamie kolēģi, ka mums
Augstākajā padomē būs jāievieš sporta komandas
princips un jāsola liela maksa, un jāmaksā komisijai
par deputāta sagatavošanu un tā tālāk. Tas varētu
radīt ļoti interesantu procesu. Paldies.
Nekādu iebildumu laikam te nebija
ne no Likumdošanas jautājumu komisijas, ne no citām
komisijām. Tā kā Seiles kundze gribēja riskēt,
atgādināšu, ka šāda lēmuma pieņemšanai ir vajadzīgas
vismaz 66 deputātu balsis.
Lūdzu, reģistrēsimies, jo daudzi
deputāti ir aizgājuši atkal prom. Rezultāts: 97
deputāti ir reģistrējušies. Paldies.
Lūdzu, balsosim par
520.dokumentu, tas ir, par izmaiņām Lauksaimniecības
un mežsaimniecības komisijas un Likumdošanas
jautājumu komisijas sastāvā, proti, par deputātu
Andri Apinīti. Rezultāts: par– 88, pret– nav,
atturas– 5. Lēmums ir pieņemts, un Apinīša kungs ir
mainījis komisiju.
Špoģa kungs nolemj riskēt, ņemot
vērā tādu balsotāju skaitu. Lūdzu, mēģināsim par
maksātnespēju un bankrotu.
K.Špoģis: Godājamie
kolēģi! Skatāmies 433.dokumentu, un papildus tam
paņemiet, lūdzu, 506.dokumentu, kur ir tādas smukas
blanciņas. To papildus iesniedza Likumdošanas
jautājumu komisija. Noliekot blakus šos divus
dokumentus un atšķirot arī otro lappusīti, kur ir tā
parastā analītiskā tabuliņa par iesniegtajiem
priekšlikumiem, mēs varētu sākt strādāt.
Tātad pirmais. Kā redzam pēc
506.dokumenta, Likumdošanas jautājumu komisija
ierosina likumā lietoto terminu skaidrojuma daļā
četrus terminus, kas ir pirmajā lappusē, svītrot, jo
tie ir diezgan vispārēji, vispār zināmi, un šajā
likumprojektā pēc tiem nav īpašas nepieciešamības.
Ekonomikas komisija tam piekrīt, tādēļ to visu pirmo
likumprojekta lappusīti mēs varam nosvītrot.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.
Varam skatīt pa pantiem.
K.Špoģis: Man
jāatvainojas, ka tanī tabuliņā visiem pantiem par
vienu ir nobīde, jo te ir kļūdiņa. Tātad 1.pants ir
2.pants, tas ir, 1.pants. Tādā veidā jāskata visi
Ēlerta kunga priekšlikumi.
Tātad šā teksta 1.panta otrajā
daļā ir ietverts jau Ēlerta kunga priekšlikums par
506.dokumentu. Piedāvātā redakcija ir veiksmīgāka,
šeit jau bija iestrādāts Ēlerta kunga priekšlikums.
Taču mums šķiet, ka Likumdošanas jautājumu komisijas
priekšlikums varbūt ir veiksmīgāks. Ja Ēlerta kungs
piekristu, mēs varētu pieņemt Likumdošanas komisijas
ierosināto redakciju.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai
godātajiem deputātiem ir iebildumi?
K.Špoģis: Ēlerta kungs
piekrīt.
Priekšsēdētājs: Ēlerta
kungs ir piekritis, komisija piekrīt. Laikam
jautājumu nav. Varam iet tālāk.
K.Špoģis: Attiecībā uz
2.pantu ir tikai sīki Ēlerta kunga precizējumi.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai
deputātiem ir kas sakāms? Špoģa kungs, varbūt
darīsim tā, ka mēs apstāsimies pie pantiem, izskatot
redakcionālās izmaiņas pēc otrā lasījuma…
K.Špoģis: Es saku, ka
lielu un būtisku izmaiņu vispār nav, tāpēc es arī
runāju attiecībā uz tiem pantiem, kuros ir kaut
kādas sīkas izmaiņas. Bet tālāk– 3.pantā– nav nekādu
izmaiņu, arī 4.pantā nav nekādu izmaiņu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai
deputātiem par 3. un 4.pantu ir kas sakāms? Nav
nekā. Lūdzu, turpināsim.
K.Špoģis: 5.pantā ir
iestrādāti Ēlerta kunga precizējumi. Tie ir redzami
tanī pielikuma lapiņā. Minētie precizējumi nekādas
šaubas nerada.
6.pantu Ēlerta kungs ir
ierosinājis izslēgt. Mums nebūtu iebildumu, varētu
arī izslēgt šo pantu, ja būtu jau sakārtots
Civilkodekss, bet, kamēr tā nav, Ekonomikas komisija
uzskata, ka tas pagaidām šeit būtu jāatstāj. Līdzko
Civilkodeksā būs kārtība, šo pantu jebkurā brīdī
varēsim izslēgt.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
Ēlerta kungs, vai jums ir iebildumi? Ēlerta kungs
piekrīt tādai interpretācijai. Paldies.
K.Špoģis: 7.pantā jau bija
iestrādāts Ēlerta kunga precizējums un pieņemti vēl
506.dokumentā redzamie priekšlikumi. Šeit arī tie ir
redzami. Tie nekādas šaubas nerada. Tā ka varat
uzskatīt, ka 7.pants arī ir kārtībā.
Priekšsēdētājs: Ēlerta
kungs, lūdzu!
I.Ēlerts: Man ir jautājums
cienījamam autoram par 7.panta otro daļu, proti,
kādēļ no tās ir pazuduši vārdi “kreditora
administrācija”? Tātad otrās daļas tekstā teikts: ja
lietas izskatīšanas gaitā tiesa konstatē, ka
uzņēmuma mantas nepietiek, lai pilnīgi nomaksātu
visus pieteiktos un neapšaubāmos parādus, un nav
iespējams mierizlīgums vai uzņēmuma sanācija, un
izsludina uzņēmumu par bankrotējušu… Es saprotu, ka
uzņēmumu nevar izsludināt par bankrotējušu, ja tiek
nodibināta kreditora administrācija, kas ir
paredzēta pirmajā šā panta daļā. Vai tā ir kļūda, jo
otrajā lasījumā tāda bija. Kas te ir noticis?
K.Špoģis: Jā, tā ir kļūda,
tas paliek tā, kā bija otrajā lasījumā.
I.Ēlerts: Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Tātad tā ir tehniska kļūda, kura ar kopīgiem spēkiem
ir jālabo. Lūdzu, vai vēl ir par 7.pantu?
K.Špoģis: Nav.
Priekšsēdētājs: Nav.
Paldies. Lūdzu, 8.pants.
K.Špoģis: 8.pantā ir tikai
sīki redakcionāli precizējumi. 9.pantā arī ir tikai
sīki redakcionāli precizējumi. 10.pantā arī tikai
nenozīmīgi, sīki precizējumi.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai
līdz 10.pantam godājamiem deputātiem ir kādas
piezīmes vai labojumi? Nav. Paldies.
3.nodaļa.
K.Špoģis: 3.nodaļas
11.panta teksts precīzāk un labāk ir sakārtots,
vadoties pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Deputātam Ēlertam nav pretenziju? Nav. Citiem
deputātiem arī nav? Paldies.
K.Špoģis: 12.pantā ir
tikai redakcionāls precizējums. 13. un 14.pantā nav
nekādu labojumu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai
deputātiem līdz 14.pantam ir kas sakāms? Nav nekā.
Paldies.
K.Špoģis: 15.pantā ir sīki
precizējumi panta pēdējā rindiņā. Tur bija
ierakstīti vārdi: “ka vienādi”, tagad ir– “ne
sliktāki”. Tātad divi vārdiņi ir citādi.
Priekšsēdētājs: Paldies.
K.Špoģis: 16.pantā nav
nekādu izmaiņu. 17.pantā– arī nav.
Priekšsēdētājs: Paldies.
K.Špoģis: 18.pantā arī ir
sīki, redakcionāli precizējumi. 19., 20. un 21.pantā
nav nekādu izmaiņu.
Taču ir viena ļoti būtiska lieta,
proti, Likumdošanas jautājumu komisija ierosina
22.pantu un 23.pantu svītrot. Redziet, mēs ļoti labi
saprotam un piekrītam, ka minētajiem pantiem ir maza
slodze šajā likumā un vispār tādās civiltiesībās.
Taču, godājamie kolēģi, vajadzētu ievērot šā panta
morālo un psiholoģisko slodzi un nozīmi, proti, ka
tas ir tāds zināms atbalsts tam cilvēkam, tam
uzņēmējam, kas nokļuvis, kā saka, nelaimē. Viņam ap
šo lietu ir jādarbojas ar visādām tām lietām… Varbūt
pagaidām tos derētu atstāt, raugoties tikai no šāda
viedokļa un pilnīgi piekrītot likumdevējam, ka šeit
kaut kādas lielas un nopietnas slodzes nav.
Priekšsēdētājs: Vai
Ekonomikas komisija uzstāj uz šā panta svītrošanu?
Neuzstāj. Paldies. Mēs varam turpināt.
K.Špoģis: Paldies.
24.pantā ierosinājumu nav.
Priekšsēdētājs: 24.pantā
arī nav. 25. un 26.pantā?
K.Špoģis: Arī nav.
Priekšsēdētājs: 26.pantā
ir Ēlerta kungam. Lūdzu.
I.Ēlerts: Par 26.panta
trešo daļu. Tekstā ir rakstīts, ka, ja izskatāmās
pretenzijas sēdē netiek apstrīdētas, tās uzskatāmas
par kreditora atzītām un ir apmierināmas bezstrīdus
kārtībā no konkursa masā ietilpstošās mantas. Otrā
daļa paredz, ka acīmredzot prasības var apstrīdēt,
bet tādēļ jau kreditori koleģiāli izskata un
balsojot izlemj. Tad viens ir apstrīdēt, un otrs ir–
noraidīt. Acīmredzot te būtu jāliek vārds
“noraidīt”. Es atvainojos, ka es laikus neesmu
pamanījis šo kļūdu.
K.Špoģis: Jā, es
atvainojos, tur arī ir Juridiskās pārvaldes
precizējums, kurā izslēgts vārdiņš “profesionālās”.
Tur tad izlabosim arī šo…
I.Ēlerts: Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Tātad piekrišana ir panākumiem…
K.Špoģis: Un 27.pantā ir
izslēgts otrās daļas otrais teikums. Lai precīzāk un
pareizāk izteiktu būtību, tas tur nav vajadzīgs. Ir
maza lapiņa, kur tas bijušais tekstiņš ir redzams.
Priekšsēdētājs: Paldies.
28. un 29.pantā?
K.Špoģis: Nav vairāk.
Priekšsēdētājs: Nav vairāk
labojumu. Paldies. Tātad mēs esam izskatījuši visu
likumprojektu trešajā lasījumā. Špoģa kungs, kā jums
liekas, vai mēs varētu balsojumu izdarīt tagad vai
mums pagaidīt līdz rītam?
K.Špoģis: Man tāda sajūta,
cienījamie kolēģi, ka laikam varam balsot.
Priekšsēdētājs: Varam
balsot, ja?
K.Špoģis: Jā.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Lūdzu sekretariātu zvanīt! Pagaidīsim pāris minūtes.
Lūdzu ieslēgt reģistrāciju. Sākam reģistrēties,
kolēģi.
Godājamie kolēģi, neskatoties uz
zvanīšanu, te neviens vairs nenāk. Lūdzu
reģistrācijas rezultātu: 91 deputāts ir
reģistrējies. Paldies.
Lūdzu, balsosim par likumu “Par
uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un
bankrotu” trešajā lasījumā. Izņēmuma kārtā arī es
balsošu. Rezultāts: 85– par, pret– nav, 3– atturas.
Lūdzu, Špoģa kungs, ziņojiet par
lēmuma projektu par spēkā stāšanās kārtību.
K.Špoģis: Tas ir ļoti īss
lēmuma projekts, proti, sākot ar 1.janvāri, lai būtu
tomēr laiks. Par to, šķiet, nekādu jautājumu nav.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai
ir kādi jautājumi par lēmuma projektu? Ir Eglāja
kungam.
V.Eglājs: Vai šajā lēmuma
projektā tomēr nevajadzētu ierakstīt kaut ko par
sanācijas kārtību? Lēmuma projekts mums bija pirmajā
lasījumā… Vai tā lieta kaut kur nebūtu jāatzīmē, jo
tas paliek kaut kā gaisā karājoties. Tas likumā ir
iekšā, bet nav atspoguļoti…
K.Špoģis: Mēs tā varētu
izdarīt. Visi tie dokumenti ir sagatavoti, kas bija
tajā mūsu plašajā lēmumā, ko bijām pieņēmuši, tas
ir, uzdevumā Ministru padomei. Tiklīdz tiks pieņemts
šis likums, arī viņi tos nolikumus apstiprinās. Bet
mēs varētu ierakstīt tādu punktu, ka Ministru
padomei vai nu jāpasteidzina, vai nekavējoties
jāpieņem visi tie apstiprinājumi, vai kādā citā
veidā…
V.Eglājs: Es neuzstāju,
man vienkārši…
K.Špoģis: Bet var būt, ka
nebūtu…
V.Eglājs: …lēmums tāds
pirmajā lasījumā un tagad…
K.Špoģis: Bet tas ir
patstāvīgs lēmums un ir spēkā. Es domāju, ka mēs
pakontrolēsim darba kārtību, lai to noteikti
pieņemtu.
Priekšsēdētājs: 50 laikam
ir. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma par
spēkā stāšanās kārtību pieņemšanu. Rezultāts: 76–
par, 1– pret, 5– atturas. Lēmums ir pieņemts.
Paldies.
Lūdzu, kādu jautājumu mēs varētu
izskatīt nākamo? Špoģa kungs domā, ka varētu mēģināt
par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu…
K.Špoģis: Tie ir pilnīgi
viens ar otru saistīti jautājumi. Ja esam to vienu
pieņēmuši, tad otrais arī tā kā prasās. Tam
vajadzētu būt. Tas arī ir mazs dokumentiņš. Varbūt
tad atļaušos ziņot par 513.dokumentu.
Priekšsēdētājs: Nosauciet,
lūdzu, kurš darba kārtības jautājums tas ir?
K.Špoģis: Tas ir darba
kārtības…
Priekšsēdētājs: Tas ir
rītdienas darba kārtības otrais jautājums. Vai
kolēģiem ir dokumenti? Vai mēs varam izskatīt šo
jautājumu 16 minūšu laikā vai vismaz būtiski iesākt?
Varam.
Lūdzu, Špoģa kungs!
K.Špoģis: 1.nodaļā ir
svītrota preambula kā lieks teksts, kurš ir bez
slodzes. Citu labojumu 1.nodaļā nav. 1.pantā ir
svītroti otrā teikuma divi pēdējie vārdi. 2.un
3.pantā labojumu nav.
Priekšsēdētājs: Špoģa
kungs, nav tā dokumenta! Es arī izmisīgi pašlaik
šķirstu, gribu sekot līdzi jūsu apsvērumiem, bet…
K.Špoģis: Taču šis
dokuments ļoti ilgi jau ir jūsu rokās. Goda vārds,
kungi! Varbūt tas ir palicis mājās.
Priekšsēdētājs: Tieši
tāpēc arī laikam šā dokumenta nav, ka tas ilgi ir…
K.Špoģis: Ir, ja?
Priekšsēdētājs: Daudziem
deputātiem ir. Špoģa kungs, jūs varat turpināt! Man
arī tūlīt būs!
K.Špoģis: Lūdzu,
atšķiriet, kur ir sakoncentrēti visi priekšlikumi.
Kā parasti, tur galvenokārt ir Ēlerta kunga
labojumi. Tātad Ēlerta kunga priekšlikumi attiecībā
uz 1.panta otro daļu, par ko es jau teicu. Tie ir
pieņemti un iestrādāti. Līdz 4.pantam vairāk nekādu
labojumu un grozījumu nav.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai
godājamiem deputātiem ir kādi iebildumi līdz
4.pantam? Nav. Lūdzu.
K.Špoģis: Pēc akadēmiķa,
tagad arī ministra, Kalniņa kunga priekšlikuma,
4.panta otrā daļa ir izteikta citādā, proti,
piemērotākā redakcijā. Tā tajā lapiņā ir redzama.
Arī tekstā tā, protams, ir iestrādāta.
Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai
deputātiem ir kas sakāms? Nav. Paldies.
K.Špoģis: Pēc Lemberga
ierosinājuma, 5.panta trešās daļas redakcija ir
redakcionāli konkretizēta. Pēc deputāta Ēlerta
ierosinājuma, ir precizēta 6.panta trešā daļa.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Lūdzu, vai godājamiem deputātiem ir kādas citas
domas par to? Nav. Varam turpināt.
K.Špoģis: 7.pantā labojumu
nav. 8.pantā ir iestrādāts deputāta Bukas
precizējums, proti, vārdiņš “pamatdarbība”, bet citā
bija “viens no pamatdarbības veidiem”.
9.pantā labojumu nav. 10.pantā
pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma ir izslēgts
1.apakšpunkts par cenu uzrādīšanu brīvā tirgus
apstākļos, tas it kā tiks labots. Tas ir Muciņa
iestrādāts.
Priekšsēdētājs: Tālāk,
11.pants.
K.Špoģis: 11.pantā pēc
deputāta Ēlerta priekšlikuma ir iestrādāts otrais
teikums. Liekas, tas atkārtojas citā likuma normā.
12. un 13.pantā nekādu labojumu nav.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Vai godājamiem deputātiem ir kādi labojumi vai
papildinājumi? Nav.
Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim
par šā likumprojekta akceptu trešajā lasījumā.
Rezultāts: 82– par, 1– pret, 1– atturas. Likums ir
pieņemts.
Lūdzu, Špoģa kungs, ziņojiet par
lēmumu par spēkā stāšanās kārtību.
K.Špoģis: Jā, par spēkā
stāšanās kārtību… Mēs gribam, sākot ar 1.februāri…
Taču te drusciņ ir jāpastrādā, lai būtu mazliet
laika sagatavoties. Lēmuma 2.punktā ir vairāki
apakšpunkti, kuri norāda, kas jāizdara valdībai.
Visi jūs esat izlasījuši, liekas, ka nekādi
priekšlikumi nav iesniegti. Ir izdarīti visi darba
kārtībā ienākušie precizējumi. Mēs aicinām šo lēmumu
pieņemt tādā veidā.
Priekšsēdētājs: Vai
godājamiem kolēģiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.
Lūdzu, balsosim par šā lēmuma
pieņemšanu. Rezultāts: 76– par, pret– nav, 2–
atturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.
Līdz pārtraukumam mums vēl ir 10
minūtes. Vai Emša kungs vēlas sniegt informāciju?
Cienījamie kolēģi! Vai mēs varam noklausīties
informāciju? Lūdzu, Emša kungs!
I.Emsis: Cienījamie
kolēģi! Vairāki deputāti ir izrādījuši interesi par
avāriju, kuras rezultātā tika piesārņota Gauja.
Tātad situācija ir tāda, ka sestdien, 30.novembra
vakarā, Siguldas rajonā makšķernieki pamanīja eļļas
vai naftas piesārņojumu Gaujā. Par to pulksten 23.30
tika informēta ģeoloģijas inspektore Ināra Krūmiņa
Rīgā. Svētdien no rīta, jo sestdien nekādu meklēšanu
nevarēja uzsākt, jo bija iestājusies tumsa,
inspektore kopā ar Vides aizsardzības kluba
“zaļajiem”, ja tā varētu teikt, aizbrauca un uz
vietas, nostaigājot gar Gaujas krastu, atrada
vaininieku. Tika konstatēts, ka ir notikusi šāda
lieta.
Proti, Siguldā, Nākotnes ielā 85,
dzīvojošais pilsonis tur ieracis zemē mucu ar sešām
tonnām dīzeļdegvielas. Tas būtu bijis ļoti labi, bet
mucai bija caurums. Turklāt muca atradās Vējupītes
krastā, un vairums mucas satura nokļuva Vējupītē,
kas atrodas apmēram 1,5 km no Gaujas. Līdz ar to
atklātā vidē nonāca apmēram viena tonna
dīzeļdegvielas. Svētdien tika izsaukta īpaša
brigāde, un mašīna izsūknēja degvielu no bojātās
cisternas un uzsāka Vējupītē piesārņotā ūdens
aizturēšanu, kā šķēršļus izmantojot salmu paklājus.
Diemžēl ūdens Gaujā ir piesārņots
apmēram četru kilometru garumā un aptuveni sešu
metru platā joslā. Piesārņojums, kas bija radies
Siguldas rajonā, tagad jau ir nonācis jūrā. Tāda ir
situācija, ka piesārņotais ūdens tecēja uz jūru.
Pašreiz ir uzsākta izmeklēšana un ierosināta lieta.
Tiek vākti materiāli par piedziņu zaudējumu
aprēķināšanai. Atkarībā no tā, kāds būs pārkāpuma
smagums, tiks ierosināts jautājums par to, kāds soda
mērs būs piemērojams šim pilsonim.
Vēl gribu atzīmēt, ka šajā
gadījumā zināmā mērā ir tāda situācija, ka vietējā
vara nav pievērsusi uzmanību tam, ka, iebūvējot šādu
tvertni, ir ļoti rūpīgi jāievēro dabas aizsardzības
prasības. Neviens nebija, tā teikt, fiksējis šo
iebūvēšanas momentu. Tātad, ja te viss būtu kārtībā
ar hidroizolāciju, ar mājas plānu apkārt šai
sistēmai, tad, protams, noplūde nebūtu konstatēta.
Tāda ir situācija.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Vai ir jautājumi? Lūdzu, deputāt Gavrilov!
M.Gavrilovs: */Ziniet,
vajadzētu gan šīs ziņas vēl pārbaudīt, jo man
cilvēki zvanīja un stāstīja, ka pie Gaujas bijuši
visu dienu, un visu dienu esot plūdusi
dīzeļdegviela. Tas bija sestdien. Nē, tur man
skaidroja, ka tonna vien tur nevarētu būt. Runa
varētu būt vismaz par vairākām tonnām. Vēlreiz
jāpārbauda šīs ziņas, jo sestdien visu dienu plūdusi
dīzeļdegviela…/
I.Emsis: Es jau diezgan
daudz esmu pieredzējis avārijas briesmu, tādēļ varu
novērtēt, un man jāsaka, ka vietējiem iedzīvotājiem
ir tāda neliela tendence situāciju pārspīlēt. Šajos
jautājumos mēs balstāmies tikai uz ekspertu un
inspektoru slēdzieniem, jo pretējā gadījumā baumas,
saprotiet paši, ātri izplatās. Bet mēs, protams,
pārbaudīsim. Aprēķinātais daudzums ir izrēķināms
ļoti vienkārši, proti, cik saimnieks ielaida tvertnē
un cik no tās izlēja ārā– tātad starpība ir nonākusi
vidē.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Vai ir vēl jautājumi Emša kungam? Nav. Paldies par
ziņojumu. Tātad mums ir palikušas piecas minūtes
līdz pārtraukumam. Es domāju, ka jaunu trešo
lasījumu nesāksim.
Tātad pārtraukums līdz pulksten
17.00. Pēc tam spriedīsim, ko darīt tālāk. Lūdzu–
Bērziņa kungam ir ziņojums.
I.Bērziņš: Es atgādināšu
Ārlietu komisijai, ka pārtraukumā mēs pulcējamies
lejā Mandātu un deputātu ētikas komisijas kabinetā.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas
Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks
Andrejs Krastiņš.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
reģistrēsimies. Algas izmaksa notiks saskaņā ar
reģistrācijas rezultātiem. Rezultāts: 71.
Lūdzu, godājamie kolēģi,
komisiju, darba grupu vadītāji, dokumentu autori!
Kuri ir gatavi likt mums priekšā darba kārtībā
iekļautos jautājumus? Mums šodien vēl nav izskatīti
jautājumi par papildinājumiem, par pagaidu valdes
izveidošanu Daugavpilī, Rēzeknē un Kurzemes rajonā,
trešais lasījums par kooperatīvo dzīvokļu
privatizāciju, lēmuma projekts par sanatoriju,
kūrortu, atpūtas namu un tā tālāk turpmāko darbību.
Tas viss ir šodienas darba kārtībā.
Zeltkalnes kundze ir gatava ko
teikt? Lūdzu.
B.Zeltkalne: Es gribētu
lūgt atlikt šo trešo lasījumu uz nākamās dienas
rītu, ja ir iespējams. Tā kā deputātu ir maz, es
baidos, ka ar trešo lasījumu nekas neiznāks.
Priekšsēdētājs: Jāatliek
vien ir, bet rīt no rīta mums jau nobalsots par
budžeta labojumiem.
B.Zeltkalne: Tad varbūt kā
otro pēc budžeta?
Priekšsēdētājs: Vai mēs,
kolēģi, varam balsot, ka rīt no rīta pēc budžeta
skatītu par kooperatīvajiem dzīvokļiem?
B.Zeltkalne: Jau trešo
nedēļu ir darba kārtībā, bet mēs nekā netiekam
tālāk…
Priekšsēdētājs: Godājamie
kolēģi! Nobalsosim, ka rīt no rīta pēc budžeta
labojumu izskatīšanas tiks izskatīts jautājums par
kooperatīvajiem dzīvokļiem trešajā lasījumā. Vai
varam nobalsot par šādu ierosinājumu? Varam. Lūdzu,
balsosim. Rezultāts: 52– par, 1– pret, 7– atturas.
Nobalsots. Vienīgi jautājums ir tas, ka pirmais tik
un tā būs jautājums par pensijām, kas ir nobalsots
kā steidzams. Tātad otrais būs budžets, un trešais
būs kooperatīvie dzīvokļi, jo tieši rītdienas otro
darba kārtības jautājumu mēs veiksmīgi esam
izskatījuši šodien, tā ka te varētu būt tas logs…
Lūdzu, Blažēviča kungs!
J.Blažēvičs: Jautājums par
Daugavpili, Rēzekni un Rīgas pilsētu ir politisks
jautājums. Bez šaubām, es saprotu, ka rītdien darba
kārtība arī ir pārslogota, bet šodien arī diez vai
to var izskatīt. Es lūgtu arī rīt vismaz kaut kādā
veidā sarindot… Ja tā skatās, tas ir pirmais no
visiem jautājumiem. Būtu jāsarindo tā, lai mēs
varētu izskatīt, citādi šīs valdes nevar strādāt.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Tad tas rītdien būtu ceturtais jautājums; ja mēs
pārceļam un ja tas ceturtais būs pēc pirmā
pārtraukuma, tad situācija var būt dažāda. Jāpieņem
ir. Emša un Batarevska kungi saka, ka varot izskatīt
papildinājumus un grozījumus likumā par dabas
resursu nodokli. 11. nekādi nevarētu būt. Kurš,
lūdzu, vai Batarevska kungs?
Lūdzu, Kodoliņa kungs!
A.Kodoliņš: Es domāju, ka
tajā nodokļu likumprojektā 3.punktu un visus
apakšpunktus varētu izskatīt.
Priekšsēdētājs: Vai ir
kādas pretenzijas? Nav. Tātad varētu. Kehra kungs
arī māj ar galvu. Lūdzu ziņotāju tribīnē! Vai
godājamiem kolēģiem ir izsniegti šie likumprojekti?
Ir. Lūdzu.
A.Kodoliņš: Cienījamie
kolēģi! Likumprojektu, kurš ir apvienots
525.dokumentā, ir iesniegusi Ministru padome. Šā
likumprojekta būtība ir grozījumi likumā “Par
īpašuma nodokli”, proti, ka jāatsakās no līdzšinējās
kārtības, ka lielajos uzņēmumos zināma daļa, var
teikt, pat ievērojama daļa, īpašuma nodokļa līdz šim
tika ieskaitīta valsts budžetā. Likumprojekts tātad
ir sastādīts, pamatojoties uz principu, ka turpmāk
visi līdzekļi būtu ieskaitāmi pašvaldību budžetos.
Tas ir izskaidrojams ar to, ka vēl arvien ir tāda
kārtība, ka, no vienas puses, tiek ieskaitīti
diezgan lieli līdzekļi, tajā skaitā arī no īpašuma
nodokļa, valsts budžetā, bet tai pašā laikā no
valsts budžeta ir paredzētas lielas dotācijas
pašvaldībām. Lai pēc iespējas principā pietuvinātos
situācijai, ka pašvaldības pašas apgādā sevi ar
budžeta līdzekļiem, ir priekšlikums vispirms jau
visu īpašuma nodokļa summu ieskaitīt pašvaldību
budžetos.
Ja salīdzinām ar iepriekšējo
likumprojektu vai ar jau spēkā esošo likumu, tad
Rīgas pilsētā visa summa, kas līdz šim tika
ieskaitīta valsts budžetā, tiek ieskaitīta Rīgas
pilsētas budžetā. Rīgas pilsētas rajonu budžets
saņem tādas summas jeb tādu daļu no īpašuma nodokļa,
kā bija līdz šim. Tajā pašā laikā rajonu un pagastu
pašvaldībās šī summa, kas tagad pārnāk no valsts
budžeta, tiek sadalīta abiem pašvaldību līmeņiem. Un
tomēr vairāk tiek akcentēts zemākais līmenis, proti,
tieši pagastu un rajonu pilsētu līmenis, kam ir
paredzētas proporcionāli lielākas summas no
līdzšinējā valsts budžeta ieņēmuma nekā rajona
līmeņa budžetam. Tas ir viss par šo likumprojektu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
kādi ir jautājumi ziņotājam? Nav jautājumu? Tādā
gadījumā mums ir jādebatē… Vai sekretariātā kāds ir
pieteicies debatēs? Ir. Paldies, Kodoliņa kungs,
ieņemiet savu vietu. Blažēviča kungs debatēs, lūdzu!
J.Blažēvičs: Godājamo
sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Principā šis
īpašuma nodoklis ir kopā ar citiem nodokļu veidiem,
ko mēs esam apstiprinājuši, un noslēdz to posmu, kad
pašvaldībām tiek nodots tas, kas tām ir vajadzīgs.
Ja mēs tagad šo īpašuma nodokli un citus nododam
vietējo pašvaldību rīcībā, tad jau rodas
ekonomiskais pamats šīm darbībām. Tādēļ Tautas
pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ļoti
atbalsta šo priekšlikumu un lūdz jūs balsot par to.
Paldies.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Tātad par īpašuma nodokli– 525.dokuments. Lūdzu,
balsosim. Papildus vēl divas balsis būs “par”. Pēc
tam reģistrēsimies. Tātad par grozījumiem 1990.gada
likumā “Par īpašuma nodokli”, par tā akceptēšanu
pirmajā lasījumā. Papildus vēl piecas balsis “par”.
Rezultāts: 59– par, pret– nav, atturas– 6. Paldies.
Lūdzu– nākamais dokuments! Kas ir
ziņotājs? Arī Kodoliņa kungs. Kolēģi,
reģistrēsimies, lai nebūtu jābalso ar roku.
Rezultāts: 68.
Lūdzu, Kodoliņa kungs!
A.Kodoliņš: Nākamais
likumprojekts ir iekļauts 526.dokumentā. Šajā
dokumentā ir izraksts no Ekonomikas komisijas sēdes
protokola, kurš radies, izskatot priekšlikumu par
izmaiņām dabas resursu nodoklī. Nonācām pie
problēmas, kas mums likās plašāka nekā tikai tieši
dabas resursu nodokļi, proti, problēma, ka ļoti
straujas inflācijas apstākļos nodokļu un nodevu
maksājumi, kas ir izteikti absolūtās summās, strauji
noveco. Tātad to inflācijas temps ir pārāk straujš,
lai mēs Augstākajā padomē ik pa laikam varētu
atļauties atgriezties pie šā jautājuma un caurskatīt
šos likumprojektus. Tāpēc ir priekšlikums, ka
automātisko indeksācijas procesu veic Finansu
ministrija, kurai, bez šaubām, nav tiesību šo
nodokli ne palielināt, ne arī samazināt. Tās
tiesības ir tikai praktiski veikt indeksācijas
procesu. Tā ir šā likumprojekta būtība, kura ir
iekļauta likumprojektā “Par papildinājumiem likumā
“Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā””.
Tātad ļoti īss un konkrēts likumprojekts.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Lūdzu, kādi jautājumi ir ziņotājam? Lūdzu, deputāt
Ēlert!
I.Ēlerts: Kodoliņa kungs,
kāda būs Finansu ministrijas rīcība šajā jautājumā
attiecībā uz indeksāciju 1992.gadā? Vai šīs likmes
paliks tādas, kādas mēs tās apstiprinājām uz
1991.gada 1.janvāri, vai arī tās tiks grozītas?
A.Kodoliņš: Mēs tūlīt
izskatīsim likumprojektu par dabas resursu nodokļa
likmju izmaiņām. Tiek gatavots likumprojekts par
likmju izmaiņām zemes nodoklī. Tuvākajā laikā mēs
pieņemsim likumu par vietējām nodevām un likumu par
valsts nodevām, kur būs jau fiksētas summas, kas
atbilstu 1992.gada sākuma brīdim.
I.Ēlerts: Tātad 1991.gada
inflācija netiek ņemta vērā?
A.Kodoliņš: Jā.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Tātad, Kodoliņa kungs, vēl 526.dokumentā ir šis
likumprojekts “Par papildinājumiem likumā “Par
nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā””.
A.Kodoliņš: Jā, tieši par
šo likumprojektu…
Priekšsēdētājs: Jā, un tad
pie reizes arī par dabas resursu…
A.Kodoliņš: Nē, nē, par to
ziņos Emša kungs.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Tad varbūt izskatīsim šo un nobalsosim. Debatēs, cik
es saprotu, nav pieteikušies. Tātad balsosim par
Latvijas Republikas likuma “Par papildinājumiem
likumā “Par nodokļiem un nodevām Latvijas
Republikā”” akceptu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 53–
par, 2– pret, 4– atturas. Paldies.
Lūdzu, Emša kungs, par dabas
resursu nodokli.
I.Emsis: Cienījamie
kolēģi! Runa ir par 526.dokumentu, kurā ieteikts
izdarīt vairākas izmaiņas likumā “Par dabas resursu
nodokli”. Es varu uzreiz pateikt: tā kā mēs
nobalsojām iepriekšējo balsojumu, tad pirmais punkts
jau ir atrisināts. Tātad tas vairs nav jāatkārto.
Indeksācija un līdz ar to šis
inflācijas koeficients ir iestrādāts jau visos
likumos, kur ir runa par absolūtajām nodokļu
vērtībām. Tātad izmaiņa 2.5.pantā ir tāda, ka mēs
precizējam, kas ir vietējās pašvaldības, jo tas
radīja ļoti lielus strīdus un vajadzēja nepārtraukti
izskaidrot šo situāciju. Tāpēc mēs ierosinām
“vietējās pašvaldības” aizstāt ar vārdiem “pagastu
un pilsētu”, lai būtu precīzi noteiktas zemākā
līmeņa vietējās pašvaldības. Līdz ar to strīdi tiek
noņemti.
Tālāk– 2.5.panta ceturtā sadaļa
tiek izteikta šādā redakcijā: “Nodokli par dabas
resursu iesaistīšanu saimnieciskajā apritē ieskaita
to pagastu vai pilsētu pašvaldību ārpusbudžeta
fondā, kuru teritorijā tika veikta attiecīgā
darbība.” Tas saskan ar iepriekšējo, labojums ir
tikai tātad vārdi “pagastu vai pilsētu”, un
papildināts ar šādu teikumu: “Rīgas pilsētā nodokli
ieskaita pilsētas rajonu pašvaldību ārpusbudžeta
fondā.” Līdz ar to arī ir skaidrība par Rīgas
pilsētu. Proti, šie līdzekļi ir jāieliek tātad
rajonu pašvaldību ārpusbudžeta fondā.
Tie arī ir visi grozījumi likumā.
Vēl ir divas nelielas izmaiņas likuma pielikumā–
“Nodokļu likme par pazemes ūdeņiem”. Tiek noteikta
cita likme, jo iepriekšējā likme– 4 kapeikas– ir
ļoti smieklīga summa. Tagad likme tiek palielināta
par 10 kapeikām, tātad 0,1.
Runājot par nodokļu likmēm par
normatīvo vides piesārņošanu, uzglabājot atkritumus,
arī tur, kur viss ir kārtībā, kur atkritumi tiek
ieglabāti atbilstoši likumā noteiktajām prasībām,
tiek izdarītas šādas izmaiņas. Pirmkārt, piecu klašu
vietā ir noteiktas tikai trīs sadaļas: netoksiskie,
toksiskie un īpaši toksiskie atkritumi. Par pirmo
divu klašu toksiskajiem atkritumiem maksa tiek
izmainīta tātad uz 3 un 10 rubļiem– tātad
palielināšanas virzienā netoksiskajiem un
toksiskajiem atkritumiem. Tomēr kopumā jāsaka, ka
šīs izmaiņas ir ārkārtīgi saudzīgas, un mēs
prognozējam, ka nākamajā gadā pie šā jautājuma
vajadzēs atgriezties vēlreiz.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Lūdzu, kādi ir jautājumi Emša kungam? Lūdzu, Ēlerta
kungs! Pēc tam– Blažēviča kungs.
I.Ēlerts: Sakiet, lūdzu,
vai es pareizi sapratu, ka jūs šā likuma 1.pantu
izslēdzat?
I.Emsis: Jā.
I.Ēlerts: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
deputāt Blažēvič!
J.Blažēvičs: Lēmumā par
nodokļu stāšanos spēkā bija tāds punkts, ka jūs
izstrādājat dabas resursu izmantošanas limitēšanas
kārtību. Ir runa par zemi, granti, smilti. Lai mēs
varētu precīzi iekasēt šo nodokli, sakiet, kāda šī
limitēšanas kārtība būs 1992.gadā? Es runāju par
zemi, par granti un kūdru.
I.Emsis: Runa būtu par
licencēšanas kārtību un par šo nodokļa pielietojuma
kārtību. Tā ir izstrādāta un apstiprināta kopā ar
Finansu inspekciju. Kopā ar Finansu ministriju ir
izstrādāts un apstiprināts šis mehānisms. Tas viss
apkopots, ja tā varētu teikt, tādā īpašā brošūrā,
kas ir apstiprināta un laista darbībā. Tātad to mēs
esam izdarījuši, un, ja būs nepieciešami varbūt kādi
grozījumi šajā kārtībā vai tajā licencēšanas
kārtībā, tad tas arī tiks izdarīts. Šobrīd šī
licencēšana pēc būtības republikā nenotiek.
Priekšsēdētājs: Paldies.
Lūdzu, deputāt Bul!
A.Buls: Pirmām kārtām
izsaku lielu atzinību, ka beidzot pašvaldības ir
kļuvušas konkrētas, par ko mēs pagājušogad
strīdējāmies. Jūs toreiz apliecinājāt, ka pašvaldība
saprotama kā zemākā, bet diemžēl dzīve apliecināja
ko citu. Liels paldies par šo korektūru! Tagad
jautājums: pazemes ūdeņiem likme tiek pacelta uz 10
kapeikām, bet kā ir ar virszemes ūdeņiem?
I.Emsis: Tātad virszemes
ūdeņiem šī likme paliek tāda pati, proti, divas
kapeikas– tātad neliela. Un tas ir tāpēc, ka esam
ieviesuši vienādu sistēmu gan lauksaimniekiem, gan
zivsaimniekiem. Tātad arī viņiem šis nodoklis ir
jāmaksā. Un, lai neizraisītu šeit kaut kādas
ekonomiskas svārstības, mēs bez tam uzskatām, ka
virszemes ūdeņu izmantošana ir, ja tā varētu teikt,
kaitīgāka. Tāpēc šī likme netiek mainīta.
A.Buls: Vai uz tām divām
kapeikām tāpat attieksies turpmākā indeksācija, tas
ir, no divām kapeikām sākot?
I.Emsis: Jā.
A.Buls: Pēdējais jautājums
ir par toksiskām vielām. Sakiet, lūdzu, vai būs
precizēts saraksts, ko attiecināt uz pirmo un otro
bīstamības pakāpi?
I.Emsis: Jā. Šis saraksts
patlaban jau ir izstrādāts, bet tas tiks vēlreiz
precizēts, tā kā ir neprecīzs.
A.Buls: Praksē ir ļoti
grūti novilkt svītru starp pirmo un otro un arī pat
trešo un otro klasi.
I.Emsis: Tieši tas ir par
iemeslu tam, lai savilktu kopā vairākas šīs
strīdīgās klases. Ja klase ir mazāka, tad vienkāršāk
ir novilkt šo robežu. Šobrīd ir tikai divas robežas–
starp pirmo un otro, starp otro un trešo klasi.
A.Buls: Jūs to vielu
nosauksit vārdā vai arī būs grupas?
I.Emsis: Pa lielākai daļai
vielas ir nosauktas vārdā, bet visas diemžēl mēs
nevaram uzskaitīt, jo to nepieļauj Latvijas papīra
krājumi. Bet mēs centīsimies to izdarīt tik precīzi,
lai katrā gadījumā nebūtu šaubu par to.
A.Buls: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
deputāt Freimani!
J.Freimanis: Emša kungs,
man jums varbūt būtu jāatvainojas, jo es neesmu jūs
sapratis. Man jautājums par to tabuliņu, kas te ir
beigās. Sakiet, lūdzu, kādā mērā un, teiksim, pēc
kādiem apsvērumiem jūs vadījāties, palielinot šo
nodokļu likmi?
I.Emsis: Šī nodokļu likme
ir palielināta tieši 100 reižu. Un apsvērumi ir
tādi, ka šīs summas, kuras mēs reāli iekasējām, bija
tik smieklīgi mazas, ka vispār tās neradīja, ja tā
varētu teikt, regulējošu efektu.
J.Freimanis: Vai šo summu
ievākšanas mehānisms ir reāls?
I.Emsis: Mehānisms ir
reāls. Gads vēl nav beidzies, tātad pašreiz šis
nodoklis ir iekasēts 80 procentu apmērā, bet
jārēķina, ka gada sākumu mēs nokavējām.
Priekšsēdētājs: Jautājumu
vairāk nav. Paldies, Emša kungs! Vai debatēs ir kāds
pieteicies? Nav. Lūdzu, balsosim par šo grozījumu un
papildinājumu likumā “Par dabas resursu nodokli”
pirmā lasījuma akceptu. Rezultāts: 49– par, 4– pret,
4– atturas. Tātad ir akceptēts pirmajā lasījumā.
Paldies.
Pēdējais šodienas darba kārtības
jautājums– likumprojekts “Par valsts nodevu”. Lūdzu,
deputāt Kodoliņ!
A.Kodoliņš: Jāteic, ka
likumprojekts “Par valsts nodevu”, tas ir,
524.dokuments, ir tapis ļoti ilgi un grūti.
Pirmoreiz likumprojektu “Par valsts nodevu”
izskatīja valdībā, ja nemaldos, šā gada martā.
Likumprojekts vairākkārt tika atgriezts autoriem
pārstrādāšanai. Ne velti šajā garajā procesā daļa
autoru ir aizgājuši pensijā, tā arī vēl nezinot, kas
ar to notiks valdības reorganizācijas procesā.
Tādējādi šajā brīdī minēto likumprojektu zināmā
veidā diemžēl var aizstāvēt tikai komisija. Tātad šo
likumprojektu izskatīja Ekonomikas komisijā. Mēs
nācām pie slēdziena, ka arī tajā ir zināmas
paviršības, par ko liecināja tās recenzijas, kas par
šo likumprojektu tika iesniegtas no Juridiskās
pārvaldes un Likumdošanas jautājumu komisijas. Tāpēc
mēs, vēlreiz pieaicinot arī šos pašus autorus,
centāmies likumprojektu uzlabot, iestrādājot tos
priekšlikumus, kurus mums izteica Likumdošanas
jautājumu komisija un Juridiskā pārvalde.
Tajā pašā laikā jāteic, ka daļa
normu, bez šaubām, šo trīs lasījumu laikā vēl būs
precizējamas, īpaši par pasu izsniegšanu, jo mēs
tūlīt izskatīsim likumprojektu par jaunajām pasēm.
Zināms, ka vairs nebūs šis dalījums: ārzemju pases
un vietējās pases. Acīmredzot būs arī iebildumi pret
dažām normām. Es gribu teikt, ka par šā
likumprojekta paplašināšanu principā bija ļoti daudz
ierosinājumu, kuri tika iesniegti gan valdībai, gan
mūsu komisijai.
Tajā pašā laikā jāatceras, ka var
būt divu veidu šķirtnes par to, kas ir valsts nodeva
un kas ir tikai valsts iestāžu pakalpojums, kas gan
ir diezgan nosacīti. Tāpēc daļā no priekšlikumiem,
kurus saņēma gan mūsu komisija, gan arī darba grupa,
kas izstrādāja likumprojektu, tika norādīts, ka tas
principā būtu attiecināms nevis uz valsts nodokli,
bet uz maksu par pakalpojumiem.
Svarīgi ir tas, ka šajā
likumprojektā, atšķirībā no līdzšinējām valsts
nodevām, tika palielināts tātad šis darbību loks
sakarā ar mūsu nodibināto jauno institūciju darbības
uzsākšanu. Šajā sakarā vispirms ir runa par tādām
institūcijām kā Uzņēmumu reģistrs un Migrācijas
lietu departaments. Tāpat ir speciālas normas, kas
paredz zināmas nodevas gan par patenta izsniegšanu,
gan arī par licences izsniegšanu, lai uzsāktu
attiecīga veida uzņēmējdarbību.
Daudz diskusiju bija par to, vai
šīs normas būtu jāizsaka tikai absolūtos skaitļos,
kā uzskatīja daži mūsu komisijas locekļi, vai arī
daļa no normām būtu atstājama tomēr procentuālā
veidā. Šis jautājums ir samērā diskutējams, bet
skaidrs ir viens, ka, palielinoties dažādu prasību
pieteikumiem vai arī mantojumu summām, bez šaubām,
tas nosaka arī darba ietilpību, apstrādājot šīs
lietas. Tāpēc likumprojektā minimāli, tomēr būs
saglabātas šīs procentuālās likmes, kuras tiek
aprēķinātas procentos no prasības pieteikuma.
Vēl gribu atzīmēt, ka
likumprojektā būs jāprecizē arī tā norma, kur ir
runa par zināmām valsts nodevām absolūtā izteiksmē
ārvalstu valūtā, konkrēti, dolāros. Acīmredzot te ir
jāprecizē, ka šī summa var būt jebkurā konvertējamā
valūtā ekvivalentā summā. Tas būtu, lai dolāru
summētu.
Likumprojektā diezgan rūpīgi un
vairākas reizes ir pārbaudīti tie atbrīvojumi, kas
pienākas dažādām personām vai personu grupām
gadījumā, ja tiek iekasēta viena vai otra nodeva.
Vēl gribu atzīmēt, ka tās
darbības un tās valsts nodevas, kuras ņem pašvaldību
institūcijas, tiek ieskaitītas nevis valsts, bet
attiecīgi pašvaldību budžetā. Tas būtu galvenais par
šo likumprojektu.
Priekšsēdētājs: Vai ir
jautājumi? Pirmais jautājumu uzdod deputāts Bels,
gatavojas deputāts Cilinskis. Pēc tam jautājumu
uzdod deputāts Freimanis un tad– deputāts
Preinbergs.
A.Bels: Daļēji jau es
saņēmu atbildi šajā nelielajā izklāstā, taču gribētu
zināt, kad tas teksts tiks iztīrīts no tiem vecajiem
“reptiļiem”? Tā, piemēram, 15.pantā rakstīts:
“Pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri iesaukti
dienestā no Latvijas uz citiem reģioniem,
atgriezties sešu mēnešu laikā pēc dienesta
izbeigšanās.” Es ceru, ka to jūs visu taču svītrosit
ārā?
A.Kodoliņš: Jā. Un tomēr,
lai tas tiktu izdarīts pēc iespējas pilnīgāk un
korektāk, es lūgtu visus kolēģus iesniegt rakstiskus
priekšlikumus par šā teksta iztīrīšanu. Es pilnīgi
piekrītu, ka tajā ir saglabājušās diezgan daudz tādu
lietu, kas smaržo pēc naftalīna.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
deputāt Cilinski! Gatavojas deputāts Freimanis.
E.Cilinskis: Man būs
vairāki jautājumi. Pirmkārt, sakiet, lūdzu, vai
15.pants ir saskaņots ar Migrācijas lietu
departamentu?
A.Kodoliņš: Principā šī
pantu saskaņošana, tātad visa šā likumprojekta
saskaņošana starp valdības institūcijām, bija
valdības uzdevums. Principā šajā vairākkārtējā
izskatīšanā, kas notika valdībā, šī saskaņošanas
procedūra bija. Cik precīza šī procedūra ir bijusi–
to es nevaru apgalvot. Bet principā valdībā visām
institūcijām vairākas reizes šis likumprojekts bija
izsniegts. Es domāju– arī Migrācijas lietu
departamentam.
E.Cilinskis: Skaidrs. Tādā
gadījumā kā jūs saprotat šo 15.pantu? Vai tas
attiecas tikai uz personām, kuras šeit iebrauc no
kaut kurienes, vai arī, teiksim, uz personām, uz
citu valstu pilsoņiem, kuri dzīvo Latvijā un saņem
pastāvīgas apmešanās atļauju?
A.Kodoliņš: Ir tā, kā šeit
ir rakstīts, proti, attiecas uz visiem cilvēkiem,
kuri iebrauc Latvijas Republikā, nebūdami Latvijas
Republikas pilsoņi. Tātad šeit ir gan par pagaidu
apmešanos, gan arī par tām personām, kas saņem
atļauju apmesties uz pastāvīgu dzīvi. Tā es saprotu.
E.Cilinskis: Bet uz tiem,
kuri pašlaik uzturas, tas neattiecas?
A.Kodoliņš: Principā– jā.
E.Cilinskis: Paldies.
Beidzamais jautājums: ko jūs saprotat ar terminu
“pamatiedzīvotāji”, kā ir apakšpunktā– “neatkarīgi
no viņu dzīvesvietas”. Kas tie ir– pamatiedzīvotāji?
A.Kodoliņš: Jā, man arī
šeit ir pielikta jautājuma zīme.
E.Cilinskis: Skaidrs.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
deputāt Freimani! Gatavojas deputāts Preinbergs.
J.Freimanis: Kodoliņa
kungs! Es nezinu, vai tas jautājums būs no naftalīna
vai no dusta, bet sakiet, pirmkārt, kur jūs esat
ņēmuši visas tās likmes? Vai tās likmes, teiksim,
par velosipēda lietošanu, ir 25 rubļi, ja vienu
papīru uzraksta, vai tās ir inflācijas kaut kādi
diktēti lielumi, vai tās saskaņā ar valsts nevērtīgo
rubli ir piemērotas pasaules standartiem? Kur jūs
esat ņēmuši šo skaitļu relatīvo lielumu? Kas tas
tāds ir?
A.Kodoliņš: Jā. Es
paskaidrošu… Pirmkārt, jau pirmās likmes bija esošās
likmes, kādas ir. Turpmāk tiešām tika ņemts vērā
inflācijas process un likmes attiecīgi koriģētas.
Trešais moments. Mēs iepazināmies ar kaimiņvalstu,
konkrēti, ar Lietuvas, attiecīgu likmju projektu,
kurā arī ir attiecīgas likmes. Kad šīs normas
salīdzinājām, tad principā es varu teikt, ka mums
tās ir nedaudz zemākas nekā Lietuvas Republikā. Var
jau strīdēties, vai tā summa 25 rubļi par velosipēdu
ir pārāk liela summa vai pārāk maza summa, taču šīs
likmes, bez šaubām, ir subjektīvas. Nevar taču būt
nekādu objektīvu pētījumu, lai pateiktu, kāda ir
viena vai otra likme.
J.Freimanis: Un otrs
jautājums man ir tāds: vai jums tomēr nevajadzētu
apakšnodaļu vai dot skaidrojumu par tiem gadījumiem,
kuri cilvēki no šā nodokļa tiktu atbrīvoti? Tā,
piemēram, 3.lappusē ir tabuliņa– prasības
pieteikumiem. Ja, piemēram, ir tāda situācija, ka
ļoti daudzi cilvēki pieprasa atpakaļ savu veco
īpašumu un ja viņu īpašums ir māja vai kas
tamlīdzīgs, tad skaidrs, ka viņi maksā pēc šodienas
cenām, teiksim, nevis 1000 rubļu, bet 10 000 rubļu–
jebkurš vecs grausts to maksā. Tātad par to, ka viņi
prasa savu īpašumu atpakaļ, ir jāmaksā 10 procenti
no šī tagadējā grausta. Tas ir ideoloģisks
jautājums, kurā gadījumā cilvēku, tā sakot, atbrīvo
vai neatbrīvo no šādām prasībām, ko darīs tie
cilvēki, kas prasīs savu mantu atpakaļ un iesniegs
šo prasību?
A.Kodoliņš: Katra
attiecīgā panta beigās ir attiecīgais nodalījums,
sadaļa par to, kādas personas tiek atbrīvotas no
konkrētu nodevu maksāšanas. Tajā sadaļā, par kuru
jūs runājat, nav attiecīgās prasītāju kategorijas.
Bet, ja jūs tādu priekšlikumu iesniegtu, mēs, bez
šaubām, izskatītu un varētu te precizēt un izplatīt,
ka tie cilvēki, kuri vienkārši saņem atpakaļ savus
īpašumus, varētu tikt atzīti par tādiem prasītājiem,
kuriem nebūtu jāmaksā vairs valsts nodoklis.
J.Freimanis: Tātad
iesniegt tādu priekšlikumu? Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
deputāt Preinberg! Gatavojas deputāts Blažēvičs.
G.Preinbergs: Cienījamais
Kodoliņa kungs! 1.panta 11.apakšpunktā ir rakstīts:
“ministrijās un resoros”. Sakiet, lūdzu, vai es
drīkstētu saprast, ka vārdā “resoros” ietilpst arī
Veterinārmedicīnas departaments?
A.Kodoliņš: Jā, bet
diemžēl Veterinārais departaments, manuprāt,
likumprojektā nekur konkrēti tālāk nefigurē.
G.Preinbergs: Jā, tieši
tāpēc es arī jautāju. Jo būtībā, ja mēs skatāmies
10.pantā, kur ir runa par Ārlietu ministriju, par
to, ka cilvēki gan brauc ārā, gan brauc iekšā,
turklāt viņiem atkal jāmaksā par pasu izdošanu un tā
tālāk. Šobrīd gan neesam atjaunojuši, piemēram,
zirgu pases, tomēr tas ir valstisks pasākums. Mums
jārēķinās ar to, ka zirgi tiek vesti uz ārzemēm gan
uz sacensībām, gan arī pārdošanai. Starp citu, tiek
ievesti arī šeit iekšā. Tātad vai nebūtu mērķtiecīgi
arī to šeit paredzēt? Kā jūs domājat?
A.Kodoliņš: Katrā gadījumā
es pats prognozēju, ka ar laiku ar šo likumprojektu
būs par maz, neapšaubāmi. Radīsies vajadzības pēc
jaunām nodevām, un mums acīmredzot likumprojektu
vajadzēs papildināt. Neviena valsts institūcija nav
iesniegusi attiecīgu priekšlikumu par šo darbības
jomu, tā ka es pilnīgi pieļauju, ka šādas papildu
nodevas ir vajadzīgas.
G.Preinbergs: Kolēģi, vai
es varētu sagatavot uz otro lasījumu?
A.Kodoliņš: Bez šaubām.
G.Preinbergs: Paldies.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
deputāt Blažēvič! Gatavojas deputāts Ziediņš.
J.Blažēvičs: Par 17.pantu.
Tajā rakstīts, ka no valsts nodevas atbrīvo
personas, kurām dokumentus izsniedz izbraukšanai uz
ārzemēm tiešajās dienesta lietās. Sakiet, ja man ir
firma, kas nav valsts firma, un es iesniedzu
priekšlikumu par izbraukšanu uz ārzemēm, vai man ir
jāmaksā vai nav jāmaksā, ja nav valsts dienestā?
A.Kodoliņš: Es pilnīgi
godīgi varu pateikt, ka, ja es mēģinātu atbildēt,
atbildētu neprecīzi. Es tiešām nezinu šo kārtību.
J.Blažēvičs: Otrs
jautājums par 19.pantu, kurā ir runa par valsts
nodevu, kas ņemta no zemes par termiņa
pieprasījumiem. Es piekrītu, ka vajag tādu nodevu.
Vai tomēr tā nevarētu būt viena, jo zemes nodoklis
mainās neatkarīgi no viena, diviem vai trim gadiem.
Jautājums par zemi, par zemes gabala reģistrāciju
vai kāda dokumenta izsniegšanu– tas ir tāds viens
etaps…
A.Kodoliņš: Par to bija
vairāki priekšlikumi. Starp citu, jo lielāks šis
termiņš, jo mazāka nodeva. Bet mēs šeit esam
ierobežoti. Mēs principā esam ierobežoti ar likumu
“Par agrāro reformu lauku apvidū”. Ja gribam šeit ko
mainīt, mums jāmaina tas likums. Šīs normas
korespondējas ar likumu “Par zemes reformu lauku
apvidū”.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
deputāt Ziediņ!
Z.Ziediņš: Cienījamais
Kodoliņa kungs! 4.pantā jūs deklarējat, ka valsts
nodeva nomaksājama ārvalstu valūtā atbilstoši rubļa
un attiecīgajam valūtas oficiālajam maiņas kursam
nodevas iemaksāšanas brīdī. Pašreiz Godmaņa kungs
nolaupa Latvijas uzņēmējiem no 18 līdz 40 procentiem
valūtas ienākumu, kad par vienu amerikāņu dolāru
tiek maksāts 1 rublis 75 kapeikas. Eksistē mistisks
norēķina kurss ar Jeļcinu, proti, viens dolārs
līdzinās sešiem rubļiem 24 kapeikām. Eksistē kurss
Rīgas stacijā– viens dolārs– 83 rubļi. Kurš šajā
likumā ir tas īstais attiecīgās valūtas kurss? Es
ceru, ka ne viens rublis un 75 kapeikas…
A.Kodoliņš: Šajā gadījumā
jāsaka, ka mums jāvadās pēc likuma par nodokļiem un
nodevām Latvijas Republikā. Tajā bija paredzēts, un
ar to mēs principā esam uzdevuši šādu kursu noteikt
Latvijas Bankai. Diemžēl Latvijas Banka vēl līdz šim
brīdim mazliet ignorē mūsu likumus un vēl arvien
nedara to procedūru, kas tai obligāti jādara, lai
cilvēki, kuri saņem ienākumus vai peļņu ārzemju
valūtā, varētu veikt normālus nodokļu un nodevu
maksājumus. Latvijas Bankas pienākums ir katru
mēnesi noteikt oficiālo maiņas kursu paralēli tirgus
kursam, kas šajos maiņu punktos veidojas stihiski.
Z.Ziediņš: Es lūdzu, lai
līdz dokumenta turpmākajam lasījumam jūs personīgi
piespiestu Latvijas Banku izskatīt to, kas tai bija
jāizdara pusgadu atpakaļ.
A.Kodoliņš: Man būs grūti,
ja jūs nāksiet palīgā, tad varbūt…
Z.Ziediņš: Otrs jautājums
saistās ar pārreģistrāciju, proti, tas ir 14.panta
3.apakšpunkts, kurā rakstīts: ja Latvijas Republikas
Finansu ministrija nolemj pārreģistrēt uzņēmumus,
tad tiem jānomaksā 50 procenti no reģistrācijas
sākuma summas. Jūs saprotiet, nevar piespiest
uzņēmējus tikai tāpēc, ka mums Augstākajā padomē
ienāk prātā tos reģistrēt vienā vai otrā, vai trešā
sarakstā, proti, grozīt likumus pa labi un pa
kreisi, vēlreiz maksāt nodevas. Jo tā ir mūsu
nelaime, labāk sakot, mūsu vēlme, ka mēs viņus
spiežam pārreģistrēties, nevis uzņēmēju vēlme. Tādēļ
tas būtu jānomaksā mums no Augstākās padomes
līdzekļiem.
A.Kodoliņš: Tā, bez
šaubām, ir diskutējama lieta.
Priekšsēdētājs: Deputāts
Kehris vēlējās sniegt paskaidrojumu.
O.Kehris: Es varu informēt
tikai par to, ka mēs to tiešām turam tādā kontrolē.
Šodien Repšes kungs svinīgi apsolījās, ka
priekšlikumus par šī kursa noteikšanu iesniegs līdz
ceturtdienai, un ceturtdien tos izskatīsim komisijā.
Tā ka es ļoti ceru, ka viņš pildīs šo savu solījumu.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
deputāt Bul!
A.Buls: Par nodevu par
licenci– 21.pants. Pārējiem uzņēmumiem par licenci
ir konstanta summa– 100 rubļi. Bet licence atkarībā
no izvedamās produkcijas daudzuma vērtības būs ļoti
atšķirīga. Vai arī, teiksim, produkcijas izvešanas
apjomi: viena partija vai arī vairākas partijas…
Sakiet, lūdzu, balstoties uz kādiem apsvērumiem ir
noteikta šī konstantā likme, kas nav saistīta ar
izvedamās produkcijas vērtību? Cik par to…
A.Kodoliņš: Par to ir šī
diskusija, proti, tiklīdz principā parādās šīs
procentuālās likmes, tad zināmā veidā nodeva kļūst
par nodokli. Tādā gadījumā tas jau ir eksporta
nodoklis. Neatkarīgi no tā, vai jums ir liela vai
maza summa, principā valsts ierēdnim, kas šo licenci
izsniedz, ir jāveic vienas un tās pašas darbības,
proti, viņam jānoskaidro, vai jums ir tiesības šādu
produkciju izvest, kā arī jānoskaidro, vai tiek
ievērotas attiecīgās kvotas, kādas ir noteiktas. Tā
ka viņa darbība, neatkarīgi no tā, vai jūs izvedat
daudz vai maz, principā nemainās– šeit ir ielikts
tas princips. Taču runa tomēr ir par valsts nodevām,
nevis par valsts nodokļiem.
Priekšsēdētājs: Lūdzu,
deputāt Emsi!
I.Emsis: Man ir jautājums
par 17.panta 17.punktu, proti, par objektu
atklāšanu, kas izmanto izotopus, kaitīgas vielas.
Vai jūs nevarat paskaidrot, kas šeit ir domāts? Mēs,
godīgi sakot, kompetenti atbildēt diemžēl…
A.Kodoliņš: Godīgi sakot,
kompetenti uz šo jautājumu atbildēt nevarēšu. Es
nojaušu, kas tur ir domāts, tas ir, domāts, ka ir
speciālas aparatūras, kuras ir Iekšlietu ministrijas
rīcībā. Ja jums vajag noteikt, jūs nomaksājat šādu
nodevu, tajā skaitā arī Dabas resursu komiteja, un
tad var izmantot šīs apakšvienības. Tā es saprotu,
bet varbūt es arī kļūdos.
I.Emsis: Katrā gadījumā
formulējums, arī pēc būtības, ir ļoti nepieņemams.
A.Seile: Man ir jautājums
sakarā ar 11.apakšpunktu, proti, par mantojuma
tiesību apliecības izsniegšanu. Es šo jautājumu
uzdodu sakarā ar to, ka tiek sagatavota zemes
reformas otrā kārta par zemes nodošanu īpašumā.
Zināms, ka bijušo īpašnieku mantinieki arī mantos
zemi. Vai šie 100 rubļi par summu, kas ir virs 1000
rubļiem, attieksies arī uz zemes mantojumu un arī uz
kompensāciju?
A.Kodoliņš: Ja vien mēs,
šo likumprojektu pilnveidojot vispār, kā jau šeit
izskanēja tāds priekšlikums, neuzskatīsim, ka uz
tiem, kas atgūst savus īpašumus, šīs normas
neattiecināsim… Citādi vispārējā veidā ir paredzēts,
ka tas attieksies uz jebkuru mantošanas lietu.
A.Seile: Es vēl gribu
tikai piebilst, ka zemes reformas otrās kārtas
projektā pašreiz ir sagatavots ieraksts, ka Latvijas
Republikas likumos noteiktajā kārtībā… Šajā kārtībā?
Tas ļoti apmierinātu zemes mantotājus.
Priekšsēdētājus: Lūdzu,
deputāt Silār!
I.Silārs: Man jautājums
par 16.pantu, konkrēti, par ārzemju pases
noformēšanu, par ārzemju pases derīguma termiņa
pagarināšanu. Ja mums likumā par Latvijas Republikas
pilsoņu pasēm ir paredzēta vienota iekšzemes un
ārzemju pase, jo te ir rakstīts, ka Latvijas pilsoņu
pase ir derīga izbraukšanai uz citām valstīm, tad es
nesaprotu, par ko ir tie 50 un 500 rubļi.
A.Kodoliņš: Es jau savā
uzstāšanās reizē teicu, ka es uzskatu, ka šīs normas
ir jāpārskata sakarā ar likumprojektu.
I.Silārs: Paldies.
Priekšsēdētājs: Deputāts
Felss vēlas jautāt.
A.Felss: Es nevaru atrast
šajā dokumentā tādu punktu, kur būtu atrunāta
pašreizējā tiesu prakse iekasēt nodevu par labu
prasītājam īpašuma tiesību atjaunošanas rezultātā.
Respektīvi, daudz bijušo īpašnieku, atgūstot savus
īpašumus no saimniecībām, kas tos ir lietojušas,
griežas tiesā, lai saņemtu dokumentu par īpašuma
tiesību atjaunošanu. Un šie kolektīvie uzņēmumi
šobrīd maksā šo nodevu.
A.Kodoliņš: Tas iet
vispārējā kārtībā. Tā principā ir mantiska prasība
un, manuprāt, pilnīgi iekļaujas 9.panta 1.punktā
paredzētajā gadījumā par prasības pieteikumu.
A.Felss: Tas man ir
skaidrs, bet vai jūs neuzskatāt, ka tas ir nonsenss,
ja abas puses piekrīt, ka vienai jāmaksā? Nav
domstarpību, ja?
Priekšsēdētājs: Felsa
kungs, jūs pēc tam pienāciet pie manis, un es jums
izstāstīšu vienu triku, kā šajā gadījumā var iztikt
bez valsts nodevas.
Lūdzu, Freimaņa kungs!
J.Freimanis: Kodoliņa
kungs! Es gribēju vēl turpināt par to, ko jums Emša
kungs jautāja. Man ir liels lūgums– 13.lappusē šo
17.punktu, kas ir anekdotisks punkts… Šajā punktā
civilizētā veidā ir jāpasaka, kas ir kas. Bez tam
objekta atklāšana tikpat labi varētu būt objekta
parādīšana. Lūdzu šo 17.punktu noformulēt, kā
pieklājas.
Priekšsēdētājs: Godājamie
kolēģi! Tika izteiktas daudz un dažādas domas, arī
jautājumi tika uzdoti, noskaidrojot, kas te ir
jādara. Tiešām, uz otro lasījumu ir jādara daudz
kas, bet tas viss tiks izdarīts tikai tad, ja jūs
iesniegsiet rakstiskus priekšlikumus, kas mums bieži
vien pietrūkst. Tā ka lūdzu uz otro lasījumu
Kodoliņa kungam iesniegt rakstiskus priekšlikumus
par šīm nodevām.
Lūdzu, kas ir pieteicies debatēs
par šo jautājumu? Muciņa kungs vēlas debatēt. Lūdzu.
L.Muciņš: Cienījamo
priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Diemžēl es
nevēlos šodien runāt par kaut kādiem konkrētiem
aicinājumiem kaut ko palielināt par pieciem rubļiem,
samazināt par 100 rubļiem vai pacelt par diviem trim
procentiem, kaut gan par procentiem te būtu ko
teikt.
Gribu teikt, kad es pirmo reizi
ievēroju, ka Prezidijs bija akceptējis un nodevis
Ekonomikas komisijai izskatīt šo likumu par valsts
nodevu (ja atmiņa neviļ, tas bija vismaz trīs vai
četrus mēnešus atpakaļ), tad es pacentos sadabūt šo
projektu un ar to iepazinos. Tad, kad tas tika
izdalīts un atkal to saņēmu, jutu, ka šo četru līdz
piecu mēnešu laikā faktiski nekas nav mainījies,
kaut gan mēs dzīvojam pavisam citā situācijā. Tādēļ
esmu ļoti izbrīnīts un atļaušos šim likumprojektam
piekabināt divus, kā es uzskatu, epitetus.
Pirmām kārtām– tas spilgti
parāda, ka mēs atrodamies PSRS sastāvā. Otrām
kārtām– raugoties pat no PSRS likumdošanas viedokļa,
tas faktiski ir dinozaurs. Šis likums mēģina
nostiprināt visu iepriekšējo sliktāko, visu to
briesmīgāko, kas mums ir bijis līdz šim. Šis likums
spilgti to parāda.
Par kādiem momentiem es gribu
runāt? Pirmām kārtām, jau par to jautājumu, ko
Birkava kungs un Juristu biedrība jau ir pacēlusi,
proti, ka ir nepieciešami paralēli grozījumi arī
citos likumos, kuri ir jāsagatavo. Ja reiz mēs
grozām valsts nodevu par tiesām, tad jāgroza arī
Civilprocesa kodekss, kur ir šāda nodaļa un šādi
panti. Būsim taču vienreiz civilizēti!
Otrām kārtām, es gribu runāt par
to milzīgo problēmu, kura joprojām ir un izpaudās
Tautas frontes 4.kongresā, ka ne visus likumus var
uzrakstīt ekonomiski. Vai beidzot Ekonomikas
komisija izpratīs šo problēmu? Jūs saprotiet, ka ir
viena lieta, ka es varu uzrakstīt uz četrām lapām
savus priekšlikumus, bet, teiksim, ja ir absolūti uz
citiem principiem balstīts likumprojekts, es pie
labākās gribas nevaru iesniegt savus priekšlikumus
un pārstrādāt.
Paskatīsimies, kas mums šodien
notiek ar likumu par uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbības
likumā mums ir paredzēta notariāta privatizācija.
Notārs varēs būt privāts. Vai mēs no šīs valsts
nodevas likumprojekta redzam, ka kaut solis ir
sperts pretim šim procesam, kad mums viss ir
jāprivatizē? Šeit ir vecais princips– maksāsim
lielas nodevas, tad valsts maksās savukārt algas
notāriem un viss būs kārtībā. Mums būs valsts notāri
un budžets strādās, un finansu nodaļa vaiga sviedros
strādās un tā tālāk. Šeit ir jāieliek pavisam cits
princips, jāatšķir divas dažādas lietas– valsts
nodeva un samaksa par notāru pakalpojumiem.
Paskatīsimies kaut vai 7.lappusē,
kur ir 12.punkts: par notariālām darbībām, kas
izpildītas ārpus notāra kantora, nodokļi iekasējami
divkāršā apmērā. Jūs man parādiet vienu muļķi, kas,
slims būdams, bet gribēdams pārdot māju, 1000 rubļu
vietā samaksās 2000 rubļus, tā kā notārs atbrauks
pie viņa mājās. Viņš savam kaimiņam par desmitnieku
izrakstīs pilnvaru 25 rubļu vietā un kaimiņš
aizbrauks uz notariāta kantori un parakstīs šo
pirkuma un pārdevuma līgumu. Neviens tāds muļķis
šodien nav atradies! Tādēļ, lūdzu, nesacerēsim tādus
likumus, kurus– kā šeit priekšsēdētājs aicināja, ka
viņš var pateikt, kādā veidā,– var apiet pēc piecām
minūtēm.
Mums šajā likumā ir jāiemieso
pavisam citi ekonomiski principi. Ja mēs ejam uz
privatizāciju, tad, lūdzu, visai nodaļai par valsts
notariātu ir jābūt uzbūvētai saskaņā ar to, ka mēs
šo procesu cenšamies privatizēt. Tādēļ ļoti
normālas, pieticīgas valsts nodevas… Paldies Dievam,
ka šeit ir pazudusi 50 rubļu nodeva, ja es gribu
mašīnas pilnvaru izrakstīt kādam cilvēkam, kurš pa
to laiku, kamēr es atrodos Rīgā, varētu aizvest to
uz remontu. Tagad ir 25 rubļi, bet vecais princips
ir saglabājies– lieli procenti un tā tālāk.
Atgriezīsimies pie tiem pieticīgajiem procentiem,
kas mums bija.
PSRS Ministru padome 1986.gada
25.oktobrī pieņēma lēmumu par valsts nodevu
palielināšanu. Šeit precīzi šis Ministru padomes
lēmums ir iestrādāts iekšā. Toreiz visi Padomju
Savienības juristi bļāva: kā tā var būt, ka Ministru
padome pieņem jaunu lēmumu, tas taču ir jāregulē ar
likumu par valsts nodevu. Toreiz tas mierīgi izgāja
cauri, un šodien ar 1986.gada 25.oktobra PSRS
Ministru padomes lēmumu es satiekos šajā
likumprojektā. Minētais lēmums man kā dzīvs stāv
pretī. Tiesas nodeva 10 procenti, bet kur palika
agrākās tiesas nodevas, kuras bija minimālas un
normālas? Protams, īpašumam pieaug cenas, prasībām
pieaug summas, tiesām pieaug izdevumi… Es domāju, ka
mēs to risinām pilnīgi nepareizā veidā.
Es par notariātu pateicu, par
tiesām tāpat, proti, ka ir iestrādātas 1986.gada
PSRS lēmuma normas. Es kategoriski iebilstu, jo
Civilprocesa kodeksā mums ir citas normas. Un tajā
pašā laikā mēs mierīgi visā Latvijas Republikā
pildām šos 1986.gada PSRS Ministru padomes lēmumus,
kaut gan esam pasludinājuši, ka mums šie likumi nav
spēkā. Pamēģiniet iesniegt prasības pieteikumu
tiesā! Tas ir otrs moments. Es domāju, ka normām ir
jābūt līdzsvarotām un mums jāpārdomā, kā mēs varētu
maksimāli privatizēt tādā veidā, lai notāriem algas
maksātu paši cilvēki, kas izmanto notāru
pakalpojumus, un tā tālāk.
Vēl viens moments. Mums šeit
jāpārdomā par atvieglojumiem. It sevišķi, kas
attiecas uz tiesu. Civilprocess dod diezgan plašas
iespējas atbrīvot pilsoņus gan viņu mantiskā
stāvokļa dēļ, gan cita iemesla dēļ no valsts nodevas
vai arī to samazināt. Šajā likumā tas atkal ir
apiets, nav saskaņots ar Civilprocesa kodeksu.
Varbūt mums tas ir jāizstrādā jauns? Bet, ja mēs
gribam iegūt pretiniekus un naidniekus, tad
pieņemsim šo likumu. Vairāk es jums neko nevaru
ieteikt, jo nevar rakstīt likumus, cienījamie
ekonomisti, absolūti nepaskatoties ne pa labi, ne pa
kreisi. Man vienīgi atliek pajautāt, ko dara mani
kolēģi Tieslietu ministrijā un Ministru padomes
Juridiskajā pārvaldē?
Es aicinu balsot pret šo likumu.
Ja tas ir varējis gaidīt piecus mēnešus, lai pagaida
vēl vienu mēnesi. Darīsim kaut ko vairāk! Bez tam es
aicinu atcerēties vēl vienu otru Ministru padomes
lēmumu, ar kuru ir noteiktas daždažādas valsts
nodevas, kas jāmaksā dažādiem rūpniecības
uzņēmumiem. Manuprāt, šeit nav viss ietverts.
Paldies.
Priekšsēdētājs: Vai kāds
vēlas debatēt? Nevēlas. Tādā gadījumā balsosim par
likumprojekta “Par valsts nodevu” akceptēšanu vai
neakceptēšanu pirmajā lasījumā. Šaubas tika
izteiktas. Rezultāts: par– 16, pret– 15, atturas–
24. Nav akceptēts pirmajā lasījumā, būs mazāk
jādara. Paldies.
Godājamie kolēģi, ko mēs vēl
šodien darīsim? Laķa kungs, kurš tikko ieradās,
ierosina iet mājās. Es domāju, ka tik tiešām mums
šovakar ir jāiet mājās. Mēs esam vienojušies vismaz
par rītdienas pirmās puses darba kārtību. Paldies.
Līdz rītam – pulksten 10.00.
(Sēdes beigas)