1991.gada 17.septembra sēdes stenogramma

Vakara sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņ.

Prieksēdētājs: Lūdzu ieņemt vietas! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 84 deputāti ir reģistrējuies.

Turpinām iepriek iesākto jautājumu, proti, par nolikuma projekta "Par valsts īpauma privatizācijas komisijām" apstiprināanu. Vārds uzziņai deputātam Lagzdiņam. Lūdzu. Vārdu īsam paziņojumam ir lūdzis arī Ziemeļa kungs- Valsts īpauma konversijas departamenta direktors.

Lagzdiņa kungs, vai jūs vēlaties runāt paās beigās vai tagad? Varbūt tagad- tā kā jūs jau bijāt pieteicies. Pēc tam runās Ziemeļa kungs.

J.Lagzdiņ: Gribu informēt Augstāko padomi, ka ne izskatāmo lēmuma projektu, ne Nolikumu par valsts un pavaldību īpauma privatizācijas komisijām Tautas pavaldības un sabiedrisko lietu komisija nav saņēmusi, jo tas viņai nav nodots. Līdz ar to komisija os normatīvos aktus nav izskatījusi. Tas ir viss.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, vārds Ziemeļa kungam.

U.Ziemelis, Valsts īpauma konversijas departamenta direktors: Godātā Augstākā padome! Man ir grūti pateikt, kādēļ visas komisijas nav saņēmuas o projektu. Mēs to iesniedzām Nacionālā īpauma aizsardzības un konversijas komisijai. Biezā kungs apgalvoja, ka visām komisijām minētais projekts ir iedots. Es ļoti gribētu lūgt godātos deputātus, ja tas, protams, ir iespējams, pieņemt o nolikumu, jo bez ā nolikuma privatizācijas praktisko darbu nav iespējams veikt. Taču tāda nepiecieamība ir, jo odien pie mums nāk ārvalstu investori. Nolikuma apstiprināana ir, kā saka, visas mūsu valsts interesēs. Proti, lai mēs varētu novērtēt Brocēnu cementa un īfera kombinātu un dārzkopības saimniecību "Rīga", par ko ārvalstu investoriem ir arī zināma interese, bet, ja mums nav ā privatizācijas komisiju nolikuma, tad mēs pie ā darba praktiski neesam tiesīgi ķerties. Vēl jo vairāk, ja is nolikums deputātiem jau ir izsniegts!

Vēl es gribēju piezīmēt, ka is nolikuma projekts ir aprobēts praksē. To mēs jau esam, kā saka, pamēģinājui darbībā, privatizējot mazos uzņēmumus, proti, Ministru padome ir pieņēmusi lēmumu par mazo tirdzniecības, sadzīves pakalpojumu, sabiedriskās ēdināanas uzņēmumu privatizāciju piecās Latvijas pilsētās. Tātad jau zināms darbs ir uzsākts.
is projekts ir izmantots, veidojot arī da˛as akciju sabiedrības, izņemot, protams, o piekto sadaļu, kur ir runa par īs komisijas finansēanu. To, protams, bez Augstākās padomes ziņas mēs neesam darījui un neesam tiesīgi darīt. Es gribu arī teikt, ka odien mēs nevaram o privatizācijas komisiju praktiski pat izveidot, ja is finansēanas mehānisms nav pieņemts un deklarēts, jo par baltu velti uz sabiedriskiem noteikumiem, protams, ajā darbā kvalificētus cilvēkus vairs dabūt nevar.

Runājot par Ēlerta kunga teikto, ka vajadzētu izdalīt atseviķi valsts īpauma komisiju un pavaldības komisiju, jāsaka, ka mēs paklausījām Ekonomikas komisiju un tur apspriedām. Tiei Ekonomikas komisijai bija tāds lūgums un norādījums, lai tomēr ajā nolikumā būtu arī aptverta pavaldības komisijas, kā saka, izveidoanas kārtība. Mēs centāmies būt ļoti korekti, lai nepārkāptu pavaldību tiesības, dibinot, veidojot un strādājot ar īm komisijām.

Es vēlreiz ļoti lūdzu o nolikumu apstiprināt, kaut gan man, protams, jāatvainojas Lagzdiņa kungam, ja viņa komisija nav saņēmusi. Taču, ja varētu apskatīties, kamēr te notiek apsprieana, tomēr es lūgtu par to balsot. Jo es uzskatu, ka bez tā mēs reāli nevaram uzsākt praktisko privatizācijas procesu vai turpināt- tā būtu pareizāk. Tad man visiem jāatsaka un jāgaida, kamēr is nolikums būs. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Es atvainojos, Cilinska kungs! Jautājumi mums bija jau paā sākumā un sen jau ir beiguies.

Tātad domas ir izteiktas. Es aicināu vēlreiz reģistrēties, jo ir nākui klāt deputāti. Pēc tam skatīsim Muitas kodeksu. Lūdzu, reģistrēsimies. kapara kungs, ļoti vēlams būtu, lai jūs piereģistrētos. Lūdzu sekretariātā atzīmēt, ka kapara kungs atteicās reģistrēties. Rezultāts: 92 deputāti. Paldies.

Lūdzu, balsojam par o lēmumu, tas ir, par dokumentu Nr.145. Rezultāts: 48- par, 5- pret un 26- atturas. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir tas, ko mēs atlikām, proti, Muitas kodekss otrajā lasījumā un likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem da˛os likumdoanas aktos muitas jomā". Lūdzu, kas ir gatavs ziņot par o jautājumu?

Lūdzu, Apsīa kungs!

R.Apsītis: Godātais prieksēdētāj, godātie deputāti un pārējie klātesoie! Likumdoanas jautājumu komisijas uzdevumā es gribētu odien sniegt īsu ziņojumu par Latvijas Republikas Muitas kodeksa projektu otrajā lasījumā. Latvijas Republikas Muitas kodeksa projekta pirmais lasījums tika izskatīts Augstākās padomes plenārsēdē, kas notika 29.augustā- tātad vairāk nekā pirms divām nedēļām. Kas ajā laikā ir darīts, lai sagatavotu projektu otrajā lasījumā? Vispirms saskaņā ar plenārsēdes uzdevumu tika izveidota darba grupa. īs darba grupas uzdevums savukārt bija apkopot iesniegtos prieklikumus, izteiktās piezīmes un pēc iespējas ietvert visus os prieklikumus un piezīmes Muitas kodeksa projektā. Darba grupas skaitliskais sastāvs ir diezgan paprāvs- 12 cilvēki, tajā skaitā pieci Augstākās padomes deputāti no Likumdoanas jautājumu komisijas, no Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas, no Ekonomikas komisijas, kā arī no Aizsardzības un ieklietu komisijas. Turklāt ajā darba grupā tika iekļauti cilvēki no Muitas departamenta, proti, gan Muitas departamenta direktors, gan viņa vietnieks, gan arī Juridiskās daļas vadītājs, tāpat arī Ministru padomes Juridiskās daļas pārstāvis un pārstāvis no Ārējo ekonomisko sakaru departamenta. Darba grupa sanāca uz vienu sēdi, kurā izskatīja prieklikumus, piezīmes, un par visu to izteica savus iebildumus un savas domas. Pēc tam is projekts nokļuva Likumdoanas jautājumu komisijā. Arī komisija savā sēdē, piedaloties trim Muitas departamenta pārstāvjiem, izskatīja kodeksa projektu un izteica savu attieksmi.

Jūs obrīd esat saņēmui Muitas kodeksa projektu jaunā, papildinātā un labotā variantā. Turklāt jūsu rīcībā ir arī Likumdoanas jautājumu komisijas noraidītie prieklikumi. Kā parasti, ir minēti attiecīgie panti, prieklikumu būtība, autors un noraidīanas iemesls. Tas ir dokuments Nr.187 un pamatdokuments Nr.177. Es gribētu vēl piebilst arī to, ka 187.dokumenta otrajā ailītē ir rakstīts panta numurs. Tas ir ā pēdējā projekta redakcijas panta numurs, jo pantu numerācija, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir mainījusies. Kopumā varētu teikt tā: ja pirmajā lasījumā projektam bija 102 panti, tad obrīd otrajā lasījumā sagatavotā dokumenta projektā ir 98 panti, tātad par četriem pantiem mazāk. Es mēģināu arī, tā sakot, apsprieanas gaitā palīdzēt tiem deputātiem, kuriem varbūt nav saglabājusies pirmā lasījuma projekta redakcija, lai orientētu jūs uz pareizo pantu, kas tiek izskatīts.

Vispirms gribētu ar jums konsultēties par mūsu darba secību. Palaik im otrajam lasījumam sagatavotais projekts jaunajā redakcijā ietver visus tos prieklikumus, visas tās piezīmes, kuras ir ņemtas vērā Likumdoanas jautājumu komisijā, un tāpēc 187.dokumentā, kā jau teicu, ir tikai noraidītie prieklikumi. Kā mums vajadzētu strādāt? Vai aplūkot katru punktu atseviķi, pateikt, kas ņemts vērā un kas ne? Ir arī tādi panti, kuros vispār ir saglabāta pirmā lasījuma redakcija. Vai tā būtu jādara? Pēc tam varētu analizēt tos noraidītos prieklikumus, kuri izraisītu diskusiju, eventuālu diskusiju ajā plenārsēdē. Vai vispār nerunāt par iem noraidītajiem prieklikumiem, jo katrs pats to visu var izlasīt? Ja kādam deputātam ir iebildumi, ja kāds deputāts tomēr gribētu uzturēt spēkā savus prieklikumus, izteiktās piezīmes, tad viņiem varbūt vajadzētu tos aizstāvēt. Tātad- kā mēs strādāsim? Kādi būtu ieteikumi?

Prieksēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai ir kādi prieklikumi par mūsu darba kārtību, ņemot vērā Muitas kodeksa lielo apjomu? Būtu prieklikums- varbūt tiem deputātiem, kuri aizstāv savus noraidītos labojumus, tos pieteikt. Mēs eit runātu par nodaļām, nevis par atseviķiem pantiem, ņemot vērā lielo pantu skaitu. Katrs deputāts, kur kādu labojumu ir ieteicis (jo otrajā lasījumā izskata tikai rakstiskos ierosinājumus), bet labojums ir noraidīts, varētu uzstāties un aizstāvēt savu labojumu. Vai pret tādu kārtību ir iebildumi? Glu˛i pareizi- pa pantiem. Tikai laikam nevajadzētu uzskaitīt visus pantus pēc kārtas, bet nosauksim nodaļu. Deputātam, kura prieklikums ir noraidīts, ir ļoti labi zināms, kurā nodaļā tas ir. Tādā gadījumā deputāts varētu uzstāties un aizstāvēt savu viedokli par noraidīto prieklikumu, bet neapspriest tajā vietā, kur ie prieklikumi ir apmierināti. Vai Apsīa kungam varētu būt iebildumi pret ādu variantu?

R.Apsītis: Jā, es pilnīgi piekrītu. Uzskatu, ka tā mēs varētu rīkoties. Es tikai papildus gribētu pateikt vēl to, ka palaik otrajā lasījumā piedalās arī Muitas departamenta pārstāvji, viņi ir eit, proti, Muitas departamenta direktora vietnieks Runča kungs un Vasiļevska kungs- Juridiskās daļas vadītājs. Tātad par specifiskiem muitas jautājumiem visvairāk lietas kursā, protams, ir abi iepriekminētie pārstāvji. Viņi, tā sakot, palīdzēs mums tikt skaidrībā.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, varbūt arī sāksim.

R.Apsītis: 1.nodaļa- "Vispārīgie noteikumi".

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts Bels.

A.Bels: Apsīa kungs, 1.panta pirmais teikums, manuprāt, redakcionāli ir ļoti neveikls. Es iesaku to rakstīt tikai tā: "Latvijas Republikā tiek realizēta vienota muitas politika." Tātad- palīgteikumu svītrot. Kāds ir jūsu viedoklis par āda svītrojuma iespējamību?

R.Apsītis: Es uzskatu, ka jums varētu piekrist, jo galu galā is palīgteikums, kas ir aiz komata, jau neko tādu seviķi jaunu un svarīgu nepasaka. Tā faktiski ir pati par sevi saprotama lieta. Tās ir manas personiskās domas.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir citas domas? Nav. Tā kā Apsīa kungs piekrīt, tad Bela kunga ierosinājumu mēs pieņemam. Svītrojuma gadījumā nav nepiecieams ierosinājumu iesniegt rakstiski, tādēļ mēs to varam apmierināt.

Lūdzu, Preinberga kungs, par 1.nodaļu.

G.Preinbergs: Attiecībā uz 1.pantu man bija prieklikums, ka otra daļa būtu jāsāk ar vārdiem: "dzīvnieki, to produkcijas un preču", tālāk kā tekstā. Noraidīanas iemesls ir bijis tāds, ka muitas lietās tiek lietots termins "preces un citi priekmeti". Es varētu piekrist, bet mēs visos gadījumos nevaram uzskatīt dzīvnieku par preci. Pie tam es gribētu uzsvērt, ka pēdējos gados, vedot pāri robe˛ai bez pienācīgas veterinārās kontroles, slēpjot un tā tālāk, mūsu republikā ir ievazātas medniekiem un visiem citiem suņu mīļotājiem pazīstamas slimības- suņu hepatīts, parvavīruss, suņu mēris un tā tālāk. Tā ka mēs to nevaram uzskatīt tikai par preci.

Otrs gadījums- dzīvnieku iepirkana ārzemēs. Pēc tam, kad tas ir nopirkts, tas jau vairs nav prece, tas jau ir priekmets, cilvēkam vai kaut kādai juridiskai un fiziskai personai piederos priekmets, ja mēs tā varētu teikt. Un mēs jau neievedam preci, mēs ievedam dzīvnieku. Un reizē ar dzīvnieku varam ievest daudzas slimības, tajā skaitā arī zooantropozi, ar ko var saslimt arī cilvēks.

R.Apsītis: Paldies. Komisijas vārdā es varētu pateikt noraidījuma iemeslu, proti, par o pantu mēs galvenokārt uzklausījām Muitas departamenta vadoo darbinieku domas. Mēs uzskatījām, ka viņu pretargumentācija ir visai nopietna, jo tad jau varbūt ajā uzskaitījumā vajadzētu minēt citas būtnes vai dzīvniekus, vai augus, vai nedzīvas mantas. Tāda bija diskusija. Varbūt Muitas departamenta darbiniekiem ir vēl kādi citi apsvērumi, kuros būtu izteikta vai nu piekriana vai noraidījums.

Prieksēdētājs: Ir tikai viens jautājums Preinberga kungam- vai jūs esat iesniegui labojumus pirmajā nodaļā attiecībā uz 1.pantu? Vai jūs pastāvat uz jūsu labojuma nobalsoanu?

No zāles: Noteikti.

Prieksēdētājs: Paldies.

No zāles: Citādi nemaz nevar būt.

Prieksēdētājs: Paldies. Tas mums arī jānoskaidro, jo te mēs balsojot izķirsim. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņ: Es biju ajā darba grupā un, tā kā neviens no muitas darbiniekiem palaik nesniedza atbildes, sapratu to lietu tā, ka muita nenodarbojas ar veterināro kontroli. Ar to nodarbojas speciāla iestāde- veterinārā kontrole. is mums ir Muitas kodekss, kur neregulē īs lietas.

R.Apsītis: Jā, Krastiņa kungs. Tāda argumentācija, kā redzat, ir pie 6.panta. Tā ir otrā piezīme, kurā apmēram tiei tā arī ir pateikts.

Prieksēdētājs: Es arī to varu apliecināt, ka veterinārā un sanitārā kontrole ir ārpus muitas kontroles.

G.Preinbergs: Nē, tas neatbilst patiesībai. Visā pasaulē ir tiei pie muitas. Uz jebkura kuģa muitniekiem līdzi brauc arī veterinārais dienests. Turklāt tas atspoguļojas pirmā lasījuma 44.pantā, kur tiek minēts gan fitodienests, gan veterinārais dienests.

Prieksēdētājs: Paldies. Jūs ļoti pareizi atbildējāt, Preinberga kungs, ka muitniekiem brauc līdzi. Tur jau tā lieta, ka brauc līdzi, nevis ietilpst muitas dienestā. Tātad Preinberga kungs uzstāj uz balsojumu. Es domāju- balsosim un pēc tam turpināsim.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par Preinberga kunga ierosināto papildinājumu, jo citādi mēs jautājumu nekādi nevaram izķirt. Lūdzu, kas ir par Preinberga kunga ierosināto papildinājumu? Vienu balsi redzu "pret". Paldies. Rezultāts: par- 16, pret- 20 un atturas- 35. Labojums nav pieņemts.

Lūdzu, vēl par 1.nodaļu. Nav. Es ierosinātu tad deputātiem nobalsot par īm nodaļām, akceptējot katru nodaļu un pēc tam arī visu kopumā, lai nebūtu nekādas atgrieanās atpakaļ.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsojam par 1.nodaļas akceptēanu otrajā lasījumā ar o vienu svītrojumu, kas tika izteikts 1.pantā. Lūdzu. Trīs balsis redzu "par", četras balsis, piecas balsis papildus "par". Rezultāts: 67- par, pret- nav, 6- atturas. Tātad 1.nodaļa ir akceptēta.

2.nodaļa. Godājamie deputāti, kas iesniegui 2.nodaļā savus labojumus, bet kuri ir noraidīti. Lūdzu, kuri pastāv uz ...

Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Pēc idejas tas apmēram kaut kur ir vienādi, tas saskan. Man bija prieklikums papildināt ar vārdiem "robe˛u veterinārās kontroles punkti", jo ne visos robe˛muitas punktos būs veterinārie kontrolpunkti. Tā var spriest, ka ie veterinārie kontrolpunkti, caur kuriem varēs ievest un izvest dzīvniekus, būs vismaz četrreiz, piecreiz mazāk, tāpēc arī man ir lūgums ielikt os vārdus: "robe˛u veterinārās kontroles punkti".

Prieksēdētājs: Paldies. Argumentāciju iepriek jau izteica gan Apsīa kungs, gan Edmunda Krastiņa kungs.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par Preinberga kunga ierosinājumu. Rezultāts: par- 27, pret- 14, atturas- 22. Labojums nav pieņemts.

Lūdzu, vēl par 2.nodaļu, tas ir, par 5., 6. un 7.pantu. Vai kāds deputāts vēl vēlas aizstāvēt savu pozīciju par iesniegtajiem labojumiem? Nav.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsojam par 2.nodaļas akceptu. Redzu papildus četrus "par". Paldies. Rezultāts: 62- par, pret- nav, 6- atturas. 2.nodaļa ir akceptēta.

3.nodaļa. Lūdzu, godājamie deputāti, kas vēlas aizstāvēt savus labojumus attiecībā uz 3.nodaļu?

Lūdzu, deputāts Krastiņ.

E.Krastiņ: Par 9.pantu. Man liekas, te ir noticis kaut kāds pārpratums. Cik atceros, darba grupā par 9.panta pirmo daļu (piedalījās arī citi kolēģi, piemēram, Stepičeva kungs) ar muitas darbiniekiem, kuri gatavoja o tekstu otrajam lasījumam, tika runāts, ka pirmajā daļā tiks iestrādāta tāda prasība, ka jānosaka amatpersona, kura ir tiesīga atļaut o pārbaudi uzņēmumu, organizāciju telpās, kā arī citās teritorijās. Diem˛ēl nekas tāds te nav iekļauts. Tāda amatpersona ir arī is muitas inspektors. Mums darba grupā likās, ka tā ir pārāk zema amatpersona, lai tā, sekojot savai iniciatīvai, pati varētu izdarīt ādas pārbaudes. Tādēļ tajā vietā ir jānosaka, kura amatpersona to drīkst darīt. Mēs muitas darbinieku piekrianu saņēmām, ka viņi tādu normu eit iestrādās. Taču te tas nav ietverts.

Tālāk- otrā daļa. Darba grupā mēs vienojāmies, ka aujamieroču lietoana ir pieļaujama tikai individuālai aizsardzībai. Tas atkal eit nav ietverts.

R.Apsītis: is laikam ir tas jautājums, kas galvenokārt adresēts Muitas departamenta darbiniekiem. Viņi eit ir klāt. Tātad- jums vārds, ja?

No zāles: Mēs runājām par individuālo aizsardzību.

Prieksēdētājs: Lūdzu, stādieties priekā!

A.Runcis, Muitas departamenta direktora vietnieks: Runājot par pirmo iebildi, tad tieām eit tehnisku iemeslu dēļ Krastiņa kunga prieklikums nav iestrādāts. is jautājums komisijā tika apskatīts, un nonācām pie secinājuma, ka tiesības ieiet uzņēmumu, organizāciju, kā arī speciālo atklāto ekonomisko zonu teritorijā vai telpās varētu būt muitas iestādes vadītāja pilnvarotai amatpersonai. eit muitai iebildumu nav.

Runājot par otro prieklikumu, proti, par aujamieroču nēsāanu un lietoanu, pēdējās komisijas sēdēs tika izskatīta pirmskara Latvijas laika prakse, kad muitas darbinieki nēsāja aujamieročus, un muitas nolikumā tas bija atspoguļots. Proti, tas tika darīts ne tikai paaizsardzības nolūkos, bet arī lai aizstāvētu muitas kontrolē esoās mantas un, atseviķos gadījumos, vajājot robe˛pārkāpējus, ko, starp citu, arī is kodekss muitas darbiniekiem uzliek par pienākumu. Cita runa, protams, ir par to, ka aujamieroču nēsāanas, lietoanas kārtībai ir jābūt izstrādātai pietiekami augstā līmenī.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai Krastiņa kungu apmierina

E.Krastiņ: Vai par otro daļu varētu?

Prieksēdētājs: Nē, par pirmo daļu.

E.Krastiņ: Attiecībā uz pirmo daļu es nezinu nekādas garantijas, ja āds solījums bija uz otro lasījumu, bet tas nav izpildīts, tad es piedāvātu pirmo daļu vai arī visu 9.pantu atstāt nenobalsotu un uz treo lasījumu to sagatavot tādā redakcijā, par kādu bija vienoanās darba grupā. Lūk, arī muitas darbinieki tam piekrita, ka tā tam vajadzētu būt.

Prieksēdētājs: Krastiņa kungs, gadījumā, ja piekrīt muitas darbinieki, ja piekrīt komisija, ja mēs nobalsojam par ādu ne visai sare˛ģītu labojumu, proti, par vārdiem "vadītāja pilnvarotas amatpersonas", vai tas jūs apmierinātu attiecībā uz pirmo daļu?

E.Krastiņ: Es vēl gribētu piebilst Likumdoanas komisijas vārdā, ka diem˛ēl is prieklikums nebija nonācis, jo sagadījās tā, ka es, būdams īs komisijas loceklis, tajā laikā atrados Maskavā un nebiju klāt komisijas sēdē. Tādēļ laikam ir paslīdējis garām.

Prieksēdētājs: Tā vienkāri ir tehniska kļūda. Pirms tam Preinberga kungs stāvēja pie mikrofona. Lūdzu.

G.Preinbergs: Pareiz mēs te noskaidrojam vienu jautājumu.

Prieksēdētājs: Tātad attiecībā uz otro daļu Krastiņa kungs paliek pie sava. Tātad nav jābalso? Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Man pavisam īss labojums: 9.pantā pēdējā rindkopā saikļa "vai" vietā vajadzētu "un", jo, ja lieto saikli "vai", tad tas izslēdz vai nu imigrāciju, vai sabiedriskās kārtības dienestu. Tur, manuprāt, jāliek "un".

R.Apsītis: Jūs domājat pēdējo rindkopu?

Prieksēdētājs: Jā, tur ir drukas kļūda. Var teikt. Es domāju, ka mūsu redaktori to nebūtu palaidui garām. Paldies.

Lūdzu, vai pie 3.nodaļas ir vēl kādi labojumi? Nav. Tādā gadījumā mēs varētu akceptēt 3.nodaļu ar o redakcionālo, kā saka, kļūdas labojumu, ko ar Runča kunga un Edmunda Krastiņa kunga palīdzību patlaban eit izdarījām.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsojam par 3.nodaļas akceptēanu. Redzu divas balsis vēl "par". Trīs balsis, četras balsis papildus "par". Rezultāts 67- par, pret- nav un 3- atturas. Tātad 3.nodaļu esam akceptējui.

4.nodaļa. Lūdzu, godājamie deputāti, kam attiecībā uz 4.nodaļu bija rakstiski labojumi, kuri nav ņemti vērā? Kas vēlētos aizstāvēt savu viedokli? Nav par 4.nodaļu. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Akceptējam 4.nodaļu. Papildus redzu trīs, četras, piecas balsis "par". Skaitām tikai balsis "par". Rezultāts: 62- par. Akceptēts!

5.nodaļa- "Muitas nodoklis un muitas nodevas". Tajā ir divi panti- 18. un 19.pants.

No zāles: Prieksēdētāj, atļaujiet man teikt da˛us vārdus Likumdoanas komisijas uzdevumā. Muitas kodeksa projekta ajā variantā 5.nodaļa ir tā, kura ir visvairāk pārstrādāta, jo mēs ņēmām vērā deputāta Černaja prieklikumu par to, ka nevajadzētu izvērst muitas nodokļa un muitas nodevas reglamentāciju tik daudzos pantos, kā tas mums tagad bija. Ir saglabāti tikai divi panti, kuros pateikts pats galvenais, principiālais. Norādīts uz speciālu likumu, kur ie jautājumi sīkāk tiks reglamentēti. Paldies.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai attiecībā uz 5.nodaļu ir kas sakāms? Nav. Balsojam par 5.nodaļas akceptēanu. Redzu četras balsis papildus "par". Rezultāts: 59- par. Akceptēts.

6.nodaļa- no 20. līdz 22.pantam. Vai deputātiem, kuru prieklikumi ir noraidīti, ir kādas pretenzijas? Nav. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsojam par 6.nodaļas akceptēanu. Rezultāts: 56 balsis plus vēl četras balsis- tātad 60 par. Akceptēts!

7.nodaļa, 8.nodaļa- "Muitas apskate". Lūdzu, deputāts Bels.

A.Bels: Pie 31.panta treās sadaļas, kur ir runa par Latvijas Republikas tautas deputātu... Apsīa kungs, jūs atradāt to sadaļu? Tā ir 14.lappusē.

R.Apsītis: 14.lappusē, kur pants?

A.Bels: 14.lappusē 3.apakpants: "Latvijas Republikas tautas deputātu, Latvijas Republikas Ministru padomes locekļu", tālāk kā tekstā. Tur tekstā ir rakstīts: "tiek atbrīvoti no muitas apskates personīgās". Nav nopietna pamata uzskatīt, ka tajā atrodas priekmeti, kuri nav paredzēti personiskai lietoanai. Tālāk seko izvērsums: "vai priekmeti, kuru ieveana Latvijas Republikā vai izveana no Latvijas Republikas aizliegta", un tālāk kā tekstā. Redziet, eit ir is palīgteikums- "par priekmetiem, kuri nav paredzēti personiskai lietoanai". is dalījums divu kategoriju priekmetos- vieni, kuri nav paredzēti personiskai lietoanai, un tālāk ir priekmeti, kuru ieveana ir aizliegta vai atļauta, drusku samulsina ā panta lasījumu. Vai tomēr nevarētu izsvītrot o vienu palīgteikumu- "kuri nav paredzēti personiskai lietoanai". Pēc tam is teikums būtu lasāms ādi: "personiskā bagā˛a tiek atbrīvota no muitas apskates, ja nav nopietna pamata uzskatīt, ka tajā atrodas priekmeti, kuru ieveana Latvijas Republikā vai izveana no Latvijas Republikas aizliegta ar likumdoanas aktiem". Redziet, ādai redakcijai uzreiz ir zināma loģika, jo var jau arī būt somā priekmets, kas nav paredzēts personiskai lietoanai, piemēram, sievas kosmētika vai dēla rotaļlieta. Tāpēc es domāju, ka varētu o palīgteikumu svītrot. Kāds ir jūsu viedoklis?

R.Apsītis: Jā, jūsu jautājums ir interesants. Par to savu viedokli grib izteikt Runča kungs.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Runča kungs!

A.Runcis: Es gribētu atbildēt Bela kungam, atsaucoties uz Vīnes konvenciju, no kuras, sākot praktiski ar o palīgteikumu, minētais formulējums ir ņemts. Kad mēs skatīsim pantus par diplomātiem un diplomātiskajām pārstāvniecībām, tad redzēsim, ka ir absolūti identisks teksts. Proti, ajā pantā runa ir par to (pasaules prakse pierāda ar o terminu), ka priekmeti, kuri nav paredzēti personiskai lietoanai, ņemot vērā, protams, diplomātu (ajā gadījumā Latvijas Republikas tautas deputātu, valdības locekļu) statusu, viņu diplomātisko un personas imunitāti, muita o muitas kontroli kā izņēmuma līdzekli var pielietot attiecībā uz o kategoriju cilvēku bagā˛u tikai tad, ja runa ir tieām par nopietniem pārkāpumiem. Tā, piemēram, kā tas notika bijuās Savienības praksē, kad Āfrikas diplomāts ļoti lielā daudzumā veda sadzīves priekmetus, videotehniku, radiotehniku un tā tālāk. Ir runa tikai par tiem gadījumiem, kad ir tā sauktā sadzīves kontrabanda. Taču vēlreiz gribu pasvītrot- turpmākajos pantos mēs redzēsim, ka ir runa tikai par rokas bagā˛u, nevis par personas aizskaramību.

R.Apsītis: Es no savas puses varētu tikai piebilst, ka tāda pati argumentācija Muitas departamentam bija arī Likumdoanas jautājumu komisijas sēdē. Mēs tā kā nosvērāmies uz o pusi un ņēmām to vērā.

Prieksēdētājs: Bela kungs pastāv uz o balsojumu, ka jāsvītro?

A.Bels: Es tomēr uzskatu, ka ie teksti ir pārāk samud˛ināti. Un patlaban is mazais palīgteikums samud˛ina samērā loģisku un skaidru tekstu. Ja Apsīa kungs uzstāj, ka viņam vajadzīgs is teksts, tad es neuzstāju uz balsoanu. Apsīa kungs tomēr ir vairāk iedziļinājies ajā jautājumā.

Prieksēdētājs: Kāds tad ir jūsu galavārds? Balsot vai...

R.Apsītis: Galavārds man varētu būt tāds, ka principā saturam vajadzētu palikt tādam, kādu liek priekā Muitas departaments. Kas attiecas uz izteiksmi, tad, bez aubām, formulējums te nav ideāls. Var pamēģināt to pateikt vienkārākiem vārdiem un īsākiem teikumiem.

A.Bels: Vispār, cik es sapratu, jēga ir tajā formulā- "nav nopietna pamata uzskatīt". Tas palīgteikums tomēr stipri samud˛ina tekstu.

Prieksēdētājs: Paldies. Es sapratu, ka Bela kungs... Labāk būs, ja mēs nobalsosim par o "personīgo lietoanu", un tādā veidā izlemsim, jo te ir jautājums par palīgteikuma, no kura ir atkarīga ā panta jēga, svītroanu.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsojam par Bela kunga ierosinājumu svītrot vārdus "kuri nav paredzēti personīgai lietoanai". Paliek vārdi: "priekmeti, kuru ieveanu Latvijas Republikā", un tālāk kā tekstā. Papildus redzu- 7. Pēc tam pārreģistrēsimies. Rezultāts: par- 63, pret- 3, atturas- 4. Ar lielum lielo vairākumu is palīgteikums ir svītrots. Tātad teksts skan ādi: "atbrīvot no muitas apskates, ja nav nopietna pamata uzskatīt, ka tajā atrodas priekmeti, kuru ieveana Latvijas Republikā un izveana no Latvijas Republikas aizliegta ar Latvijas Republikas likumdoanu", un tālāk kā tekstā. Vai ir vēl kādi labojumi attiecībā uz 8.nodaļu? Nav.

Lūdzu, balsosim par 8.nodaļas, ņemot vērā o vienu svītrojumu, akceptu otrajā lasījumā. Četri, pieci- papildus. Rezultāts: 61- par, pret- nav, 4- atturas. 8.nodaļu esam akceptējui.

9.nodaļa- "Muitas kontroles noformēana". Deputāts Preinbergs vēlas izteikties.

G.Preinbergs: Attiecībā uz 44.pantu (pēc jaunā tas ir 40.pants) ir tas jautājums, par ko es sākumā jau teicu, proti, ka katrā robe˛punktā veterinārās kontroles nebūs. Tāpēc es vēlos un lieku priekā tādu redakciju, kādu esmu iesniedzis rakstiski, proti, "obligātās veterinārās kontroles", kura uz Latvijas Republikas robe˛as ir pieejama. Nevar būt tāda situācija, ka pāri robe˛ai ved dzīvniekus. Ir jāsūta un ir jādara. Tā ir obligāta.

Prieksēdētājs: Skaidrs, Preinberga kungs ierosina balsot par viņa prieklikumu. Balsojam par Preinberga kunga ieteikto 40.panta redakciju. Rezultāts: 30- par, 6- pret, 19- atturas, un papildus ir divas balsis.

Godājamie kolēģi, cik no mums ir balsojui? Preinberga kunga prieklikums ir guvis vairākumu. Tikai atcerēsimies, ka iepriek visus tamlīdzīgus Preinberga ierosinājumus mēs esam noraidījui. Un is pants absolūti ir ārā no visa konteksta. Edmunds Krastiņ bija darba grupā un saka, ka nav. 40.pants ir tādā redakcijā, kā tas izteikts 187.dokumenta 7.lappusē un deputāta Preinberga ajā redakcijā. Lūdzu atzīmēt.

Attiecībā uz 9.nodaļu iebildumu vairs nav. Balsojam par 9.nodaļas akceptu, ņemot vērā iebalsoto rakstisko labojumu. Papildus pieci "par". Rezultāts: 61- par, 1- pret, 3- atturas. Esam akceptējui 9.nodaļu. Tagad, lūdzu, reģistrēsimies. Man apnika skaitīt zālē paceltās rokas. Rezultāts: 93 deputāti reģistrējuies. Paldies.

10.nodaļa. Lūdzu, vai ir kāds deputāts, kas vēlas aizstāvēt savu viedokli par 10.nodaļu? Nav neviena.

11.nodaļa. Godājamie deputāti, vai par 11.nodaļu, tas ir, līdz 52.pantam ieskaitot, ir kādi iebildumi? Nav.

12.nodaļa, 57.pantu ieskaitot. Vai ir kāds deputāts, kas vēlas aizstāvēt savu viedokli?

13.nodaļa. Par 13.nodaļu runās Edmunds Krastiņ.

E.Krastiņ: Ja mēs izsvītrojam to frāzi, ko pieprasīja Bela kungs, tad, es domāju, ka analoģiska darbība mums jāveic arī 59.panta otrajā daļā, kur ir runa par ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības vadītāju diplomātisko personālu, tur ir tas pats: "kas nav paredzēts personiskai lietoanai".

Prieksēdētājs: Es domāju, ka tas ir redakcionāls labojums, tas automātiski sekos, jo nevar būt Latvijas Republikā attiecīgas privilēģijas, nekā ir ārvalsts diplomātiskajam dienestam. Tātad vārdi "personīgai lietoanai" no 13.nodaļas visur automātiski tiks svītroti.

Lūdzu, deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Komisijas sēdē, kad mēs ar muitas pārstāvjiem par o nodaļu diskutējām, attiecībā uz 60., 61. un 62.pantu it kā tika izstrādāta pietiekami skaidra konstrukcija. Diem˛ēl tā līdz galam nav ieviesta, un eit ir zināma dublēanās. Tāpēc eit vajadzētu dot pilnu varu Apsīa kungam, proti, 62.pantu vispār izslēgt, attiecīgi 61.pantā paplainot uzskaitījumu- "administratīvā, tehniskā", pēc tam sekotu vārdi- "apkalpojoā personāla darbiniekiem". Tā ir tehnika, tomēr mums āds lēmums ir jāpieņem.

Prieksēdētājs: Apsīa kungs, kādas ir jūsu domas?

R.Apsītis: To varētu ņemt vērā.

Prieksēdētājs: Kādā ziņā ņemt vērā? Mēs varam svītrot uzreiz jeb...

R.Apsītis: Tiei tā, kā deputāts Plotnieks izteicās,- apvienot abus pantus, paņemot, tā sakot, "derīgo matēriju", pievienojot to iepriekējam pantam.

Prieksēdētājs: Tātad mums priekā ir treais lasījums. Kaut gan pastāvēja iespēja, ka tas varētu arī nebūt. Komisija to pieņem.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi. Vai tāpēc ir vajadzīgs īpas lasījums? Runa ir par tehniku. Faktiski mēs o darbu izdarījām. Tikai nezin kāpēc is pants ir atkārtots tikai viena vārda "divkārtējas lietoanas" dēļ. Mums atliek pārcelt divus vārdus uz 61.pantu un izmest 62.pantu. Būs tas pats, un nekas nemainās. Es jums nolasu 61.pantu. Nosaukums- "Muitas privilēģijas ārvalstu konsulam, pārstāvniecībām, konsulāta amatpersonām, konsulāta kalpotājam, viņu ģimenes locekļiem, konsulārās pārstāvniecības"- un tagad divi vārdiņi: "administratīvi tehniskā un apkalpojoā personāla darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem". Viss. Tagad savukārt tekstā atkal ir otrā papildu norma: administratīvi tehniskā un... 62.pantu izslēdzam, jo citādi atkārtojas viena un tā pati norma, kas ir pilnīgi bezjēdzīgi.

Prieksēdētājs: Kā ir, kolēģi deputāti? Vai varam piekrist? Tas ir redakcionāls labojums, kas komisijā ir izdiskutēts. Arī Apsīa kungs, cik es saprotu, piekrīt, un mēs varam virzīties tālāk.

R.Apsītis: Jāpiekrīt vien ir.

Prieksēdētājs: Paldies. Kas cits jums atliek. 14.nodaļa- "Muitas noteikumu pārkāpumi un atbildība par iem pārkāpumiem". Vai neviens nevēlas izteikties?

15.nodaļa. Izziņu lietās par kontrabandu un lietvedību, par muitas noteikumu pārkāpumiem ir varianti. Viena redakcija ir 78.pantā. Un otrs variants ir- 78.pantu svītrot. Par to mums ir jābalso. Lūdzu, kāds ir Apsīa kunga viedoklis?

R.Apsītis: Mūsu viedoklis bija tāds, ka plenārsēdē vajadzētu rādīt abus variantus. Katram variantam var būt savas pozitīvās un arī negatīvās iezīmes.

Pirmajā variantā izziņu lietā par kontrabandu, kā redzat, muitas iestādes ir izziņas iestādes. Ja pieņemtu o variantu, pozitīvi būtu tas, ka muitas iestādes visoperatīvāk varētu to darīt, tā sakot, "uz karstām pēdām". Negatīvs moments var būt vismaz mūsu muitas iestā˛u pastāvēanas sākuma stadijā, proti, ka muitas iestādes vēl nav īsti kompetentas o iepriekējo izziņu veikt, tas ir, nav attiecīgā kvalifikācija. Ja pieņemam otro variantu, proti, ka viss pants ir jāsvītro, tad netiek pateikts nekas. Un acīmredzot izziņas iestādes ir tās, kuras ar likumu ir noteiktas. Tādi bija mūsu apsvērumi.

Prieksēdētājs: Godājamie kolēģi, viedoklis ir izteikts. Mums ir jābalso par abiem variantiem. Visu izķirs balsu vairākums; tas variants, kur iegūs balsu vairākumu, arī paliks Muitas kodeksā. Balsoanas re˛īmu, lūdzu! Balsosim par pirmo variantu. 78.panta teksta otrais variants būs sakarā ar prieklikumu par svītroanu. Lūdzu. Kur ir par ādu tekstu? Un pēc tam balsosim par otro jautājumu par svītroanu. Lai gan tas neliekas loģiski, tomēr mēs piedāvājam abus variantus. Lūdzu rezultātu par pirmo variantu. 39- par, un pārējais attiecīgi 17 un 16. Paldies. Lūdzu, balsosim par 78.panta otro variantu. Piezīme par kontrabandu nemaz nav vajadzīga. Lūdzu rezultātu! 35- par. Tātad 78.pants paliek tādā redakcijā, kādā tas ir minēts. Tas ir pirmais variants.

Lūdzu izteikties par 15.nodaļas pārējiem pantiem. Vai deputātiem ir kas sakāms vai balsojams? Nav. Paldies.

Par 16.nodaļu. Lēmumu izpilde. Arī nav. Paldies.

Par 17.nodaļu. Rīcība ar precēm un citiem priekmetiem. Vai nav nekas iebilstams? Paldies.

Un beidzot par 18.nodaļu. Apstāsimies pie 98.panta. Lūdzu, Kirteina kungs!

A.Kirteins: Man ir tikai viens jautājums. Ja ir starptautiskie likumi, kas stājas spēkā, tad tas viss ir labi. Vai is muitas likums tagad kaut kādā veidā tika saskaņots arī ar Lietuvu un Igauniju?

R.Apsītis: Zināmā mērā- jā. Taču nevar teikt, ka mēs esam ļoti slikti iespaidojuies. Kā domā kolēģi no Muitas departamenta?

No zāles: is Muitas kodekss, protams, visā pilnībā nebija saskaņots, jo, pirmkārt, mēs esam pirmā no īm trim valstīm, kura ir tikusi līdz tādas kvalitātes likumprojektam. Ne igauņi, ne lietuviei vēl tam nav gatavi. Protams, atseviķi momenti, piemēram, sadarbība muitas lietās par kopīgu muitas kontroles veikanu departamenta un valdības līmenī, ir saskaņoti.

A.Kirteins: Es tiei tāpēc arī jautāju. Arī Baltijas padomē bija runa par vienotu muitas telpu starp trim valstīm, tad acīmredzot varbūt līdz treajam lasījumam to visu vajadzētu vairāk vai mazāk precizēt.

Prieksēdētājs: Paldies. Taču treajā lasījumā, Kirteina kungs, mēs varam tikai redakcionāli kaut ko labot. Un pie tam laikam ir doma par vienotu muitas telpu ar vienotiem muitas tarifiem. Taču muitas noteikumi var būt arī mazliet citādi, ja tarifi ir vienādi. Lūdzu sekretariātu zvanīt, jo situācija ir tāda, ka otrā lasījuma laikā mums prieklikumi praktiski nav iesniegti. Ja palaik nobalsosim par o likumprojektu, tad to varam arī pieņemt pilnībā.

Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Krastiņa kungs! Es ļoti atvainojos, taču man ir rakstiski prieklikumi. Jūs visu laiku aicinājāt tikai tos deputātus, kuri ir iesniegui, bet kuru ierosinājumi nav akceptēti. Tāpēc es stāvēju klusu.

Prieksēdētājs: Bet vai jūs bijāt iesniegusi, un vai jūsu prieklikumi tika akceptēti?

E.Buķele: Nē, man ir sagatavoti prieklikumi.

Prieksēdētājs: Par redakcionāliem labojumiem? Jo treajā lasījumā mums ir tikai redakcionāli labojumi. Paldies. Tādā gadījumā es lūdzu balsoanas re˛īmu. Tomēr ievērosim Buķeles kundzes konstitucionālās tiesības iesniegt o rakstisko labojumu. Atliksim Muitas kodeksa izskatīanu uz...

R.Apsītis: Godātais prieksēdētāj, es vēl gribētu teikt pāris vārdu...

Prieksēdētājs: Lūdzu, Apsīa kungs!

R.Apsītis: Es gribu pievērst visu klātesoo uzmanību tam, ka pēdējā brīdī ir saņemts arī prieklikums. Tas ir 188.dokuments, kas sastāv no divām normām. eit ir runa par Latvijas Republikas muitas iestā˛u rīcībā esoo jūras un upju kuģu karogu aprakstu un par pazīanas zīmes aprakstu. Un arī pēc grafiskā attēla muitas karogs ir tāds pats, kāds tas bija Latvijas Republikā 20.-30.gados.

Prieksēdētājs: Lūdzu, vai kāds vēl grib izteikties par o pielikumu? Vai ir kādas pretenzijas? Ir. Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Man ir prieklikums precizēt pēdējo teikumu par sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem. Tur ir sacīts, ka sauszemes un gaisa transportlīdzekļu pazīanas zīme ir divi zili diagonāli krustoti Merkura zi˛ļi. Taču eit, es domāju, ir nepiecieams norādīt, ka tie novietoti uz balta pamata, jo, ja iem diviem zilajiem zi˛ļiem pamats nebūs tāds, tad tas, man liekas, nebūs pareizi. Jo, piemēram, uz zila pamata tos tik labi neredzēs, tā ka, man liekas, te, tāpat runājot par karogu, vajag ielikt tekstu: "novietoti uz balta pamata".

Prieksēdētājs: Tur jau ir teikts: "...uz balta pamata".

R.Apsītis: Es gribētu atbildēt godājamajam Eglāja kungam. Lieta ir tāda, ka ie formulējumi ir izskatīti un akceptēti Heraldikas komisijā. Un tur tiek lietota īpaa terminoloģija; tur ir savi noteikumi, un katrā ziņā iem cilvēkiem vajadzētu uzticēties.

Prieksēdētājs: Attiecībā uz o pirmo normu- par karogu ir teikts: "uz balta pamata sarkanās svītras platumā novietoti divi diagonāli krustoti Merkura zi˛ļi", tā ka tur ir norādīts, ka tie ir uz balta pamata.

V.Eglājs: Kā, bet otrajā normā?

Prieksēdētājs: Jā, otrajā normā baltais pamats ir pazudis.

Godājamie kolēģi! Es domāju, ka Heraldikas komisija mums piekritīs, ka balts pamats ir pats neitrālākais...

R.Apsītis: Manas personiskās domas ir tādas, ka diez vai balsoanas ceļā mēs varētu koriģēt Heraldikas komisijas lēmumu. Drīzāk varbūt varētu rekomendēt, vai rīkoties vēl kaut kādā mīkstākā formā, jo mēs te varētu parādīt savu nekompetenci, pieņemot kādu lēmumu.

Prieksēdētājs: Paldies. Tā kā mums tik un tā ir paredzams ā likumprojekta treais lasījums, jo otrajā lasījumā ir iesniegti rakstiski ieteikumi, tad palaik mēs varam arī atstāt ādu pamatu; un godājamie deputāti līdz treajam lasījumam var izteikties, uz kāda pamata viņi os Merkura zi˛ļus vēlētos redzēt.

Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par ā likumprojekta un tā pielikuma akceptēanu otrajā lasījumā. Es redzu vēl papildus "par" četras balsis. Geidāna kunga balss neskaitās, jo viņ visu laiku sēdēja eit, uz vietas, un varēja reģistrēties. Pie tam viņ pirmo reizi... Es palūgu izdruku, un tad paskatīsimies, vai Geidāna kungs ir reģistrējies vai nav reģistrējies. Balsoanas re˛īmu! Lūdzu balsot! Ir vēl klāt četras balsis- par. Tātad 76- par, 1- pret, 2- atturas. Likumprojekts ir akceptēts tikai otrajā lasījumā. Buķeles kundze, lūdzu, iesniedziet savus rakstiskos prieklikumus, lai mēs varētu tos izskatīt līdz treajam lasījumam, kad komisijai tas būs iespējams.

Mums ir vēl viens likums "Par grozījumiem un papildinājumiem da˛os likumdoanas aktos muitas jomā". Deputāts Plotnieks mums ziņos par to. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas tautas deputāti! Jūsu rīcībā ir 184.dokuments. ī redakcija, kura jums tiek piedāvāta, ir izvērtēta Likumdoanas jautājumu komisijā, piedaloties Muitas departamenta pārstāvjiem. Varbūt ajā sakarā es minēu da˛as piezīmes un apsvērumus, kurus mēs likām par pamatu projekta pilnveidoanai.

Tātad, pirmkārt, ja mēs vēlamies odien izveidot efektīvu muitas dienestu, tad mums ir jārada arī tāda atbildības sistēma, kas nodroina ā dienesta darbību. ajā sakarībā esam nonākui ļoti savdabīgā situācijā, jo Muitas kodeksā, kuru jūs tikko pieņēmāt, ir 14.nodaļa- "Muitas noteikumu pārkāpumi un atbildība par iem pārkāpumiem". Tad kāpēc mums ir vajadzīgs vēl viens akts? Tāpēc, ka pie administratīvās atbildības var saukt tikai cilvēkus- fiziskās personas, amatpersonas, nevis to vai citu organizāciju. No ā viedokļa arī normas, kas paredz atbildību, ir saķeltas it kā divos lielos blokos. Viens ir ietilpināts Muitas kodeksa 14.nodaļas veidā, bet otrs ir is likumprojekts, kas paredz izdarīt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, un ie abi bloki ir vairāk vai mazāk saistīti.

Kādi principi te tika likti pamatā? Kuri no tiem ir vērtējami kā konceptuāli im likumprojektam? Pirmais. ajā likumprojektā ir mēģināts noķirt tos vai citus pārkāpumus, kurus ir izdarījui pilsoņi, varbūt ne vienmēr labticīgu nodomu vadīti, bet katrā ziņā tie aprobe˛ojas ar viņu personisko intereu sfēru, un o pārkāpumu sekas Latvijas tautsaimniecībai un tās ekonomiskajai sistēmai ir viennozīmīgas. Otrais. Mēs vēlējāmies radīt tādu situāciju, lai pilsoņi, stāvēdami muitas iestādes darbinieku priekā, netrīcētu un nedrebētu kā vecajos "labajos" laikos.

Otrkārt. Mēs uzskatām, ka muitas dienestam ir jāparedz pietiekami daudz iespēju darboties tādējādi, lai tas varētu vērsties pret personām- mūsu odienas aktīvajiem biznesmeņiem, amatpersonām, kuras pārstāv tās vai citas organizācijas un kuru darbība ir vērsta vai nu uz preču izveanu un ieveanu, vai muitas noteikumu pārkāpanu, kas var izraisīt samērā ievērojamu kaitējumu Latvijas Republikas tautsaimniecībai. Lai mēs vērstos pret īm organizācijām un lai vērstos arī pret attiecīgajām amatpersonām. No ā viedokļa raugoties, jūs redzat, ka, paredzot tās vai citas sankcijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.nodaļas normās, salīdzinājumā ar sākotnējo variantu esam gājui to ceļu, kuru esam varējui, jo eit parādās, ka subjektam- gan fiziskajai personai, gan amatpersonai- tādā gadījumā ir jānes atbildība, sākot no brīdinājuma izteikanas un beidzot ar naudas sodu, lai muitas dienests varētu izvēlēties vispiemērotāko iedarbības līdzekli.

Mēs ejam vēl tālāk. Ja jūs uzmanīgi izlasīsit 201.25.pantu, tad pirmajā daļā, kas paredz objektīvo sastāvu, tas ir, arī nepatīkamus nodarījumus, ka persona jau iepriek ir gatavojusies kaut ko slēpt, aktīvi darbojusies, lai tās vai citas preces pārvestu pāri Latvijas Republikas robe˛ai, apejot muitas kontroli, bet te ir viena svarīga piebilde- viņa to ir izdarījusi, lai apmierinātu personiskās vajadzības. Mēs eit piedāvājam: "izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 100 rubļiem". Es jums varu pat teikt, ka komisijas sēdē mēs sākotnēji vienojāmies par radikālāku formu. Ja prece vienkāri tiek slēpta vai pārvesta pāri muitas robe˛ai savām vajadzībām bez kādiem tehniskiem nodroinājumiem, tad tādā gadījumā izsaka tikai brīdinājumu, jo galu galā pārkāpums tā vai citādi tiek uzskaitīts un nākamajā reizē o pilsoni glu˛i vienkāri rūpīgāk paskatīsies, ko viņ atkal ved. Taču mums jāatsakās no tā principa, ka visu laiku pāri jebkura cilvēka galvai, kur pārbrauc no vienas valsts otrā, iebrauc vai izbrauc no Latvijas Republikas, karājas atbildības zobens.

Tajā paā laikā mēs komisijā vienojāmies par to, ka gadījumā, ja ir runa par kādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar apzinātu vēlēanos pārvest pāri muitas robe˛ai tās vai citas preces, ja ir runa par apzinātu darboanos, lai traucētu muitas iestā˛u darbību, tad esam gājui to ceļu, ka esam paaugstinājui naudas soda apmēru. Būsim reālisti! odien biznesmenim samaksāt 10 tūkstou lielu naudas sodu, ja viņ būs atvedis uz Latviju un realizējis kaut vai piecus videomagnetofonus- jūs saprotiet! -, tas ir nekas. Ja mēs eit paredzam tādu sastāvu, ka, piemēram, automaīna tiek aizbraukta no vietas, kurā izdara muitas apskati, ja paredzam tādu sastāvu, ka preces tiek vai nu pārkrautas, vai izvestas un tamlīdzīgi. Un ja visos ajos gadījumos ir apzināta vēlēanās ar savu darbību sasniegt to vai citu prettiesisku rezultātu, taču, ja te nav kriminālnozieguma sastāva, tad ādā gadījumā vismaz administratīvajai atbildībai ir jābūt reālai. ajā sakarībā, ja tas ir nepiecieams, no vienas puses, tiek minimalizēts naudas soda apmērs un atbildība, bet, no otras puses, tas tiek paaugstināts, lai apturētu ādu masveida kustību.

Es gribētu ajā sakarībā jūsu uzmanību vērst vēl uz da˛iem momentiem, kurus mēs komisijā izdiskutējām, bet kuri diem˛ēl publicētajā un izdalītajā projektā ir tā vai cita iemesla dēļ pazudui. Tātad par 201.22.pantu. eit ir paredzēts arī papildu sods, konfiscējot preces vai priekmetus. Diem˛ēl tas jums izdalītajā tekstā nav minēts.

Par 201.24.pantu. Mēs par o normu ļoti ilgi diskutējām un nonācām pie secinājuma, ka nevar saukt pie atbildības pilsoni, kur ir iegādājies preces, kas ievestas Latvijas Republikā, apejot muitas kontroli. Mēs nevarēsim pierādīt subjektīvo pusi, ka viņ to ir zinājis. Tādā gadījumā tas ir pilnīgi deklaratīvs sastāvs bez jebkādas jēgas. Es teiktu pat vēl vairāk- jebkurā ostas pilsētiņā, kā mēs zinām, ir aubīgi rajoni, kur ādas preces pārdod da˛ādos kioskos vai mazos veikaliņos. Vai, piemēram, jurists, kur pērk o preci, zina, ka tā ir kontrabanda, vai nezina? Es, piemēram, teiku, ka jums tas bija jāzina, bet viņ atbildēs, ka nebija jāzina. Tāpēc arī vienojāmies, ka no 201.24.panta teksta is vārdiņ "iegādāanās" tiek izslēgts. Mēs ajā ziņā bijām vienisprātis ar muitas pārstāvi. Es lūdzu inī gadījumā tajos tekstos, kuri ir jūsu rīcībā, izdarīt attiecīgus labojumus.

Runājot par to, kas var uzlikt naudas sodu, es gribu teikt, ka katrā ziņā is jautājums ir ļoti būtisks un ļoti svarīgs no cilvēktiesību intereu viedokļa un arī, no otras puses, no muitas iestā˛u normālas darbības nodroinājuma viedokļa. Jūsu izvērtējumam tiek piedāvāti divi varianti. Pirmais no tiem (tas no cilvēktiesību viedokļa vai vispār no mums obrīd tik tuvā varas dalīanas principa mums ir tālāks) paredz, ka naudas sodu uzliek muitas dienesta tas vai cits posms vai institūcija. Jūs to eit redzat, sākot ar 1000 rubļu apjomu, ko var noteikt muitas kontrolposteņa vadītājs un viņa vietnieks, tālāk- līdz 5000 rubļiem, ko nosaka muitas vadītājs un viņa vietnieks, līdz 10 000 rubļu, ko var noteikt Muitas departamenta direktors un viņa vietnieks.

Kādus apsvērumus varētu minēt par labu im variantam? Lai muita varētu lietiķi un operatīvi darboties, tai jābūt iespējai reaģēt uz to vai citu pārkāpumu. Ja muitas darbiniekam jānoformē attiecīgie dokumenti un jānosūta tie uz tiesu, lai tur izlemtu jautājumu, tad var rasties tāda situācija, ka pārkāpējs nevēlēsies gaidīt. Viņ glu˛i vienkāri aizbrauks. Vai mēs varam visu o kravu aizturēt? Ne visos gadījumos! Ar ko pēc tam būs nodroināta prasība? Kur maksās os 5 vai 10 tūkstous rubļu lielo soda naudu? Amatpersona glu˛i vienkāri ar savu kravu būs aizbraukusi. Mēs varēsim draudzīgajai kaimiņvalstij sūtīt to vai citu dokumentāciju un lūgt, un neviens mums neatbildēs. Ja vēlamies uzlikt arestu, tad mums jāzina, kam un kādā apjomā uzlikt o arestu. Ja sankcija to paredz līdz 5 tūkstoiem rubļu, tad soda nauda varbūt būs tūkstotis rubļu, bet varbūt 5 tūkstoi rubļu.

Redziet, no ā viedokļa izejot, varētu izteikties par to, lai muitas iestādes tajā vai citā līmenī izlemtu jautājumu par naudas sodu. Iebildums varētu būt tāds: darbinieki daudzos gadījumos ir nekompetenti. Iebildums varētu būt arī tāds, ka mums ir ne mazums gadījumu, kad muitas darbinieki pai pārkāpj likumus. Vai tas ir arguments, kas ir ņemams vērā? Protams, ka ir ņemams vērā. Taču, ja mēs orientēsim visu tiesisko reglamentāciju uz to, ka obrīd tajā vai citā posmā, tajā vai citā valsts aparāta sastāvdaļā vai institūcijā strādā tas vai cits negodīgs cilvēks, tad mēs neizdarīsim neko. Galu galā mums jāiet tas ceļ, lai radītu normālu tiesisko regulējumu, un pēc tam tā vai cita institūcija jāiztīra no cilvēkiem, kuri nav spējīgi darboties īs tiesiskās kārtības ietvaros. Ja to neizdarīsim, tad nekāda superkontrole, nekāda tās instance mums nelīdzēs.

Otrs moments, kur arī būtu jāņem vērā ajā sakarībā, ir iespēja jebkuru o lēmumu pārsūdzēt tiesā. Tātad tiesas iespēja galīgi izlemt kādu lietu nezūd. Taču tajā paā laikā tai vai citai mantai tomēr ir uzlikts arests, un ai prasībai būs tas vai cits nodroinājums. Tie ir tie momenti, kuri runā par labu muitas 226.panta pirmajam variantam.

Otrais variants. Otrais variants paredz, ka muitas iestādes var uzlikt administratīvo sodu līdz 1000 rubļiem. Pārējos gadījumos darbojas tiesa. Kas inī gadījumā tiek iegūts? Iegūts tiek tas, ka mēs konsekventi īstenojam varas dalīanas principu un iesaistām tiesu, kas tomēr garantē zināmu objektivitāti, varētu teikt, zināmu pilsoņa tiesību un brīvību realizāciju. Tajā paā laikā pats process tehniski, protams, būs ļoti apgrūtināts. Man eit ir uzziņa. Es jums kā piemēru gribu nosaukt tikai da˛us skaitļus. Piemēram, no Rucavas kontrolposteņa līdz Liepājai ir 54, no Plūdoņa- 54, no Aizvīķu- 51 un no Vaiņodes- 58 kilometri. Domāsim, kas notiks, ja visi ie pārkāpēji brauks... Tas pats ir arī attiecībā uz daudziem citiem muitas posteņiem. Kā pavadībā un kādā veidā viņi visi brauks uz attiecīgo tiesu? Tur mums tādā gadījumā būs jāgarantē is tiesnesis, kas izskata attiecīgās kategorijas lietas, un tā tālāk. Protams, varētu iet arī to ceļu, ka tiesnesis, ja tas būs miertiesnesis, dzīvo netālu no attiecīgā muitas posteņa un vajadzības gadījumā viņ tad izlemj o lietu. Mums diem˛ēl nav ā miertiesnea, mums nav tādas tiesu sistēmas, kuru varētu organizēt saistībā ar iem muitas posteņiem. Tāpēc, neraugoties uz varbūt visnotaļ demokrātisko ievirzi, es tomēr iestātos par 226.pantu tā otrajā redakcijā. Taču tas ir jau parlamenta vērtējums un parlamenta lēmums.

Un beidzot pēdējais- par Kriminālkodeksa 73.panta redakciju. Tajā tekstā, kur jums ir izdalīts, ir izlaists vārdiņ "lielos apmēros". Lūdzu, ieviesiet savos tekstos os divus vārdus, lai piedāvātais grozījums būtu redakcionāli precīzs.

Lūk, ādas ir tās pamatidejas, kuras odien mums jāizvērtē, runājot par o likumprojektu. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Lūdzu, kādi būtu jautājumi Plotnieka kungam? Kur pirmais paspēs nokļūt pie mikrofona? Bula kungs pirmais, tad Buķeles kundze, tad- Bērza kungs...

A.Buls: Par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.pantu ar 12.indeksu- "Transporta līdzekļu neapturēana". ajā paā Administratīvo pārkāpumu kodeksa nodaļā, kur ir runa par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, stāv rakstīts, ka par ceļa zīmju neievēroanu administratīvais sods ir 10 rubļu; ja izraisa avārijas situāciju- 50 rubļu, bet, ja izraisa avāriju,- 100 rubļu. ajā gadījumā pie muitas stāv attiecīgā zīme, un īs zīmes darbības noteikums ir "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts!". Tātad, ja neapstājoties pabrauc garām ai zīmei, tad kāds sods būs jāmaksā? Vai tāds, kāds paredzēts par satiksmes noteikumu pārkāpumu, vai tāds, kādu jūs iesakāt?

A.Plotnieks: Es jums atbildētu tā, ka runa var būt par darbību, kas ir vērsta pret iem satiksmes noteikumiem un kas apdraud satiksmes droību, un runa var būt par tādu darbību, kas nav saistīta ar īs attiecīgās satiksmes droības zīmes pārkāpumu. Tātad var būt gan tas, gan tas.

A.Buls: Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāte Buķele!

E.Buķele: Plotnieka kungs! Kā jūs jau sacījāt, likumprojekts ir saskaņots ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet vai tas ir saskaņots arī ar citiem mūsu likumprojektiem un valdības normatīvajiem aktiem? Piemēram, ar likumprojektu "Par robe˛apsardzību", ar valdības lēmumu par licencēanu un varbūt arī ar starpvalstu topoajiem līgumiem par armiju?

A.Plotnieks: Buķeles kundze, es jums atbildētu tā, ka katrā ziņā tās normas, kuras odien tiek piedāvātas izvērtēanai, nav pretrunā ar iem aktiem...eit ir paredzēts atbildības veids un gadījums, kad tā iestājas, un tad jau tas tiks izlemts saistībā ar visiem tiem aktiem, kurus jūs nosaucāt. eit ir runa tikai par sastāvu, kas tiek darīts un kādas tam ir sekas. Tas nekādā ziņā nav pretrunā. Cita lieta, ka realizācijā būs jāvadās pēc visiem iem aktiem, un tas ir normāli.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Salīdzinot 73.panta iepriekējo redakciju ar mūsu jauno variantu, man rodas jautājums: pēc kāda panta vai pēc kādām normām varēs saukt pie atbildības par kontrabandu, ja īs kontrabandas objekts būs medību gludstobra ieroči un to munīcija lielos apjomos? Jo jaunajā redakcijā ir teikts, ka "izņemot medību gludstobra ieročus". Tātad medību gludstobra ieroči nav atzīti par kontrabandas objektu?

A.Plotnieks: Jā... Man jāsaka, ka jūs, Bērza kungs, esat uzdevis ļoti trāpīgu jautājumu. Katrā ziņā is Kriminālkodeksa pants būs vairāk jāsaskaņo ar citiem pantiem, kuri paredz administratīvo atbildību, taču atcerieties, ka jebkurā gadījumā varēs piemērot normu, kas paredz administratīvo atbildību, tā ka mēs glu˛i vienkāri ejam to ceļu, ka samazinām gadījumus, kas ir pakļauti kriminālatbildībai. Mēs saaurinām noziegumu sastāvu un pārvirzām tos vairāk uz administratīvo tiesību pārkāpumu sastāvu. obrīd vēl nevar pateikt, cik tas ir veiksmīgi, taču es domāju, ka acīmredzot mums tomēr vajadzētu ajā ziņā pavērtēt muitas praksi. Mēs to vēl neesam izdarījui, mums nav ā apkopojuma. Tātad, lai pateiktu, cik esam tiesīgi ajā daļā ādi saaurināt kriminālpraksi, manuprāt, mums vajadzētu apkopot materiālus, tagad atstājot o jautājumu atklātu.

A.Bērzs: Uz ā formulējuma pamata kāds var iestāties par to, ka tas vispār nav noziegums...

A.Plotnieks: Nē, mēs visus tiesību pārkāpumus iedalām da˛ādos veidos, tāpēc jums arī ajā likumprojektā ir īpai izdalīti gan administratīvie tiesību pārkāpumi, un līdz ar to te ir minēta administratīvā atbildība, gan arī is sastāvs par kontrabandu kā kriminālnoziegumu, par kuru iestājas kriminālatbildība. Mēs esam gājui ceļu, ka pēc iespējas saaurinām to personu loku, kurus sauc pie kriminālatbildības. Taču jūsu jautājums un reizē arī piezīme ir vērā ņemami.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Cienījamais profesor! Arī man rodas jautājums par pēdējo pantu- par izmaiņu Kriminālkodeksā, un to nespēja noņemt pat jūsu piebilde par "lieliem apmēriem". Vismaz man izdalītajā dokumentā is apstāklis, ka tad, ja tas notiek lielos apmēros, tas ir it kā vainu apstiprinos apstāklis... Un es saprotu tā, ka par preču vai citu vērtību nelikumīgu pārvietoanu pāri Latvijas Republikas muitas robe˛ai, kas izdarīta, apejot muitas iestādes vai noslēpjot no muitas kontroles, arī ir iespēja pieprasīt sodu no 3 līdz 10 gadiem. Zinot Kriminālkodeksu, es saprotu, ka tas ir tikpat liels sods, kāds ir paredzēts par tīu slepkavību bez vainu pastiprinoiem apstākļiem. Vai āda soda bardzība ir pamatota pat par tiem nodarījumiem, kuri ir izdarīti vainu pastiprinoos apstākļos?

A.Plotnieks: ajā jūsu jautājumā praktiski ir divas daļas. Pirmā attiecas uz normas redakciju. Es varbūt vēlreiz to nolasīu, jo, lietojot terminu "lielos apmēros", tajā vietiņā, kur es jums piedāvāju un kur tas ir iekļuvis, tas glu˛i vienkāri ir jāizslēdz. Pareizais teksts ir tāds: "Par kontrabandu, tas ir, par preču vai citu vērtību nelikumīgu pārvietoanu pāri Latvijas Republikas muitas robe˛ai, kas izdarīta lielos apmēros..." Tātad kriminālatbildība iestājas par kontrabandu lielos apmēros, apejot muitas iestādes vai noslēpjot to no muitas kontroles, vai tad, ja to izdara personu grupa.

Ir divi varianti: pirmais- lielos apmēros, un otrais- inī gadījumā jābūt iesaistītai personu grupai. Un tālāk treais variants jeb treais sastāvs, kad parādās pai kontrabandas objekti, tātad narkotiskie līdzekļi un tā tālāk, un tamlīdzīgi. Attiecībā uz soda mēru mēs varam par to padiskutēt, taču rēķināsimies ar gadījumiem, ka kontrabandisti, kas ir organizējuies noziedzīgā grupā, var nodarīt tik lielu ļaunumu Latvijas tautsaimniecībai, ka tas nebūs salīdzināms ne ar ko. Var būt, ka vajadzētu noteikt sodu nevis no trim, bet no diviem līdz 10 gadiem, tad es tam piekristu. Iespējams, ka eit vajadzētu dot vēl kādu citu variantu, piemēram, laboanas darbus bez brīvības atņemanas, ja pats noziegums ir bijis mazāk nozīmīgs vai pati ā procesa norise ir tāda, ka tā kaitējums nav izteikts. Es piekristu, ka to vajag apsvērt.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Krūmiņ!

Ģ.Krūmiņ: Tagad, kad mums ir jau tikpat kā pieņemts Muitas kodekss un patlaban mēs pieņemsim arī attiecīgās izmaiņas administratīvo pārkāpumu jomā, varētu rasties tāds iespaids, ka likumdevēji ir padarījui visu iespējamo, lai is dienests varētu efektīvi strādāt un neprasītu vairs nekādu likuma normu pieņemanu. Taču es aubos, vai viss iespējamais būs padarīts. Es gribētu ilustrēt savu teikto ar tādu piemēru. Nesen presē bija publicēta informācija, ka Rīgas preču stacijā tai firmai, kura nodarbojas ar dzelzceļa pārvedumiem, seifā glabājas muitas darbinieku apzīmogotas veidlapas, tātad pai īs firmas darbinieki tās var aizpildīt un tur ierakstīt, ko pai grib. Viņu konteinerus ar muitas plombām plombē ciet pai īs firmas darbinieki, bet muitnieki neiet viņiem tuvumā. Kā mēs redzam, tad daudzus un da˛ādus likumu pārkāpumus izdara tiei pai muitas darbinieki. Vai mums ir norādīti kādi Administratīvā vai Kriminālkodeksa panti, kas paredz sodus par ādām darbībām, un vai, pieņemot os likumus, mēs būsim izsmēlui visu likumdoanas darbu par muitas jautājumiem?

A.Plotnieks: Jā, es ajā sakarībā varētu teikt tā, ka attiecībā uz muitas darbinieku atbildību par tiem vai citiem pārkāpumiem obrīd pilnā mērā ir piemērojama jebkura Kriminālkodeksa norma, kas paredz kriminālatbildību par dienesta noziegumiem. Tātad jautājuma otrā daļa attiecas uz to, ka mūsu tiesību aizsardzības institūcijas laikam glu˛i vienkāri nav bijuas pietiekami nopietnas, lai ādus noziegumus atklātu.

Par tās vai citas firmas tiesībām noformēt tos vai citus dokumentus. Ja jūs iepazināties ar dokumentu, kuru tikko otrajā lasījumā pieņēmām, tad eit oficiāli ādas tiesības tiek dotas, pastāvot zināmiem noteikumiem, kas, protams, negarantē atbrīvoanu no muitas kontroles, bet visu o muitas dokumentāciju, pamatojoties uz īpau muitas atļauju, viena vai otra firma varētu kārtot arī pati, un pasaules praksē tas notiek. Taču, cik es zinu, obrīd mūsu muitas iestādes nevienu firmu nav pilnvarojuas to darīt. Tātad ajā sakarībā var runāt tikai par noziegumu, un es domāju, ka informācija, kura obrīd ir parlamenta rīcībā, ir jānodod prokuratūrai un ka ajā konkrētajā sakarībā ir jāveic izmeklēanas darbība.

A.Berķis: Mani mulsina konkrētie rubļi, konkrētais naudas sods. Zinot to, cik nestabila pareiz ir ī mūsu nauda, vai tur labāk nevarētu samērot vai salīdzināt tā, ka vai nu tik un tik mēneu cietumsods, vai tik un tik rubļu... Tad vismaz to varētu rēķināt, saistot ar mēnealgu.

A.Plotnieks: Man ajā sakarībā jāsaka, ka to, kādi ir rubļi, mēs visi katru dienu varam izbaudīt sadzīvē. Rublis, protams, savu vērtību zaudē, bet is process aptver visas jomas, tas aptvers arī, protams, muitas darbību un Administratīvo pārkāpumu kodeksa darbību, bet diem˛ēl Administratīvo pārkāpumu kodekss ir būvēts tā, ka naudas sodi obrīd ir paredzēti rubļos. Es domāju, ka varbūt tuvākajā laikā parlaments varēs tos noteikt rubļos vai latos, bet varbūt ieviesīsim arī kādu brīvi konvertējamo valūtu, piemēram, dolārus, taču obrīd es aubos, vai ā likumprojekta izskatīanas gaitā mēs varam to izdarīt, tā ka mēs pareiz ejam to pau ceļu, pa kuru ir gājui visi iepriekējo labojumu gatavotāji.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņ: Lai Augstākā padome balsojot varētu izvēlēties visoptimālāko 226.panta variantu, lūdzu jūs informēt, kāds ir Likumdoanas komisijas viedoklis par abiem variantiem- kuru tā atbalsta un kāds ir Muitas departamenta kā viskompetentākās institūcijas viedoklis par īm divām redakcijām?

A.Plotnieks: Tātad par 226.pantu. Es varu jums ziņot, ka Likumdoanas jautājumu komisijā ir piekritēji abiem variantiem. Tāpēc mēs, neliekot jautājumu uz mehānisku balsoanu, devām iespēju arī parlamentam izteikt savu viedokli ajā konceptuālajā jautājumā.

Attiecībā uz muitas iestādēm. Muitas iestādes ir par 226.panta pirmo variantu. Es, izsakot savu viedokli, varu teikt, ka, protams, tad, ja muitas darbinieki būs negodīgi, īs tiesības glu˛i vienkāri ir bīstamas, taču iedarbināt tiesu mehānismu odienas situācijā es neredzu praktiskas iespējas. Tādi ir apsvērumi, kāpēc es tomēr obrīd izteiktos par 226.pantu pirmajā variantā. Un pēc tam, apkopojot tiesu vai administratīvo praksi, mēs redzētu, cik no iem lēmumiem tiek atcelts tiesā, ja tiesas realizēs savas uzraudzības funkcijas. Tiesās varēs pārsūdzēt os lēmumus un attiecīgi izdarīt korekcijas.

Prieksēdētājs: Paldies. Jautājumu vairs nav.

A.Plotnieks: Paldies.

Prieksēdētājs: Pirms divām minūtēm jau ir sācies mūsu pārtraukums, tāpēc atpūtīsimies 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņ.

Prieksēdētājs: Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas, jo ir jau divas minūtes pāri pulksten 17.00. Lūdzu reģistrācijas re˛īmu. Rezultātu! Zālē ir 78 deputāti.

Godājamie kolēģi, mums ir jāizlemj līdz galam Latvijas Republikas likumprojekts "Par grozījumiem un papildinājumiem da˛os likumdoanas aktos muitas jomā". Jautājumu uzdoana, kā es saprotu, jau ir beigusies. Tālāk sekos debates. Debatētāju sarakstā neviens nav pieteicies. Vai debatētāju nav? Tādā gadījumā lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par likumprojekta akceptēanu pirmajā lasījumā.

Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, mani bija izaicinājui ārā no zāles ˛urnālisti un man pēc tam pateica, ka ir izmainīts likumprojekta teksts, kas tur ir bijis ienests no konvencijas. Nē, nē, es gribu vēlreiz atgādināt, ka mums vajadzētu vēlreiz vienoties par to, ka varam atgriezties pie tā, lai iepriekējā likumā savestu visu kārtībā ar konvencijas tekstu. Jo citādi iznāks tā, ka likums būs treajā lasījumā, bet mēs būsim pretrunā ar konsulāro konvenciju, kurai mums tūlīt ar lielu steigu ir jāpievienojas.

Prieksēdētājs: Mēs tagad izskatām citu likumprojektu- par labojumiem.

J.Bojārs: Es zinu.

Prieksēdētājs: Mēs arī zinām. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem da˛os likumdoanas aktos muitas jomā" pirmajā lasījumā. Godājamie kolēģi, mēs tikko jau reģistrējāmies... Lūdzu rezultātu. Četri vēl plus. Par- 62, pret- 1, atturas- 7. Tātad esam akceptējui likumprojektu pirmajā lasījumā. Runājot par Muitas kodeksu, mums priekā stāv vēl treais lasījums, kad komisija vēl var pieņemt visus iebildumus un da˛ādus redakcionālus labojumus. Paldies.

Ar muitu saistītos jautājumus mēs odien esam pabeigui izskatīt. Nākamais darba kārtības jautājums ir Latvijas Universitātes Satversmes apstiprināana un Latvijas Universitātes rektora apstiprināana. Taču situācija ir tāda, ka... Jā, apspriest, mēs, protams, varam. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Man ir lūgums sēdes vadītājam. Diem˛ēl Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija neņēma vērā, ka mēs varētu tik ātrā tempā os iepriekējos vairāk nekā desmit jautājumus izskatīt, un mēs esam uzaicinājui Universitātes pārstāvjus tikai rīt pulksten 10.00. Līdz ar to man ir lūgums atlikt ā jautājuma izskatīanu, jo bez Universitātes pārstāvju klātbūtnes diez vai būtu seviķi mērķtiecīgi to darīt. Mums gan te Universitātes pārstāvji ir, tomēr...

Prieksēdētājs: Jā, es veselas trīs stundas vēroju Universitātes pārstāvjus, kuri eit ir.

Dz.Ābiķis: Kā, ir, bet... Tā ka man komisijas vārdā būtu āds lūgums.

Prieksēdētājs: Paldies. Ja komisija lūdz atlikt, tad mēs atliekam, bet par rītdienu ir jālemj, vai mēs varam rīt tiei pulksten 10 skatīt o jautājumu. Varam, ja? Nav nekādu iebildumu?

Dz.Ābiķis: Man tieām ir tāds lūgums deputātiem, jo tas ir saistīts ar personu uzaicināanu.

Prieksēdētājs: Godājamie kolēģi, vai mums nebija nolemts, ka rīt pulksten 10.00 jau skatām kaut ko citu? Nē? Tādā gadījumā rīt pulksten 10.00 sākam plenārsēdi ar jautājumu par Universitātes Satversmi un Universitātes rektoru.

Dz.Ābiķis: Paldies.

Prieksēdētājs: 13.jautājums- medības. Lūdzu.

K.ļakota: Godājamie deputāti, godājamais prieksēdētāj! Man jums odien jāziņo par likumprojektu, kas ir ilgi iegulējies, gaidīdams savu izskatīanas kārtu, un tas ir likums "Par medībām". Es varbūt sākumā skaru da˛as tās lietas, kuru ajā likumprojektā nav, bet kuras, lasot o likumprojektu, da˛ādi oponenti uztver, ka tās te ir.

Runājot par vienu no svarīgākajām problēmām, tas ir, par domstarpībām, kādas ir starp ā medību likuma piekritējiem un tā pretiniekiem, ir domstarpības par to, vai ir nepiecieama noma un vai ir nepiecieamas ikreizējas medību atļaujas jeb licences. Es gribētu atgādināt, ka mēs jautājumu par nomu jau esam viennozīmīgi izķīrui apmēram pirms divām nedēļām, pieņemot likumu par ieņēmumiem no valsts resursu realizācijas. Tur skaidri un gaii pateikts, ka ir arī ieņēmumi no me˛u resursiem, arī no medībām, par to galaprodukciju, un tāpēc is medību likums ir risināts kā atļauju jeb licenču likums.

odien gribētu jūs iepazīstināt ar tiem konceptuālajiem jautājumiem, kuri ir inī likumā, un vēlētos uzklausīt arī jūsu iebildumus vai pretenzijas pret konceptuālām, būtiskām lietām, kuras ir inī likumprojektā. Atseviķās detaļas, kas te ir, es domāju, mēs kopīgiem spēkiem mainīsim. Iespējams, ka te varbūt ir da˛as neprecizitātes. Mēs jau pai esam o to papildinājui 3.pantā, kur ir runa par to, ka savvaļā dzīvojoie medījamie dzīvnieki ir Latvijas Republikas medību resursi un ir valsts īpaums, lai gan tas ir atrunāts vairākos iepriek pieņemtajos likumdoanas aktos. Varbūt precizitātes labad to vajadzētu paredzēt, ka nenomedīts dzīvnieks jeb medījamais dzīvnieks ir valsts īpaums.

Tālāk par konceptuāliem jautājumiem. Pirmais- par kompetences sadali. Par kompetences sadali runā 6.pants. Tas varbūt runā nepietiekami skaidri, tāpēc būtu jāprecizē, taču principā koncepcija ir tāda, ka medību saimniecību kopā ar pavaldību- es eit iesaistīju pavaldību- organizē Me˛a ministrija. Medību saimniecību darba norisi kontrolē Me˛a ministrija, bet kontroli pār medību saimniecības organizāciju un pār likumdoanas ievēroanu medībās veic Vides aizsardzības komiteja. Tāda būtu o pienākumu sadale.

Pie konceptuāliem jautājumiem pieder arī 8.pants, kur ir runa par to, ka mednieka apliecību turpmāk izsniedz nevis sabiedriska organizācija, kā tas bija līdz im- Mednieku un makķernieku biedrība, bet gan izsniedz Me˛a ministrija. Es domāju, ka arī mūsu komisijā mēs vienojāmies par tādu jautājumu, ka tas viss jādara kopā ar vietējām pavaldībām. Turklāt īs komisijas izveido tiei vietējās pavaldības. Mēs vienojāmies, ka ādu apliecību izsniegana tomēr ir valsts funkcija.

9.pants arī runā par konceptuālu jautājumu, par to, vai medniekiem obligāti jābūt apvienotiem organizācijās, biedrībās, klubos vai arī var pastāvēt individuālie mednieki. is likuma pants būtībā izlemj jautājumu par to, vai zemniekam būs tiesības mājās turēt ieroci vai nebūs. Un tāpēc is likums viennozīmīgi paredz, ka var būt gan individuālie mednieki, gan mednieki, kas apvienoti organizācijās vai biedrībās.

Nākamais konceptuālais jautājums ir par to, kam ir tiesības izsniegt tā sauktās nomas atļaujas uz noteiktiem medību apgabaliem. īs atļaujas ir viennozīmīgi noteiktas, un par to ir runa 14.pantā. Tur teikts, ka īs atļaujas ir tiesības izsniegt vietējām pavaldībām.

Svarīgākais jautājums, ko mednieki daudzreiz uzstāda, ir par to, kas izsniegs licences, uz kāda pamata tās izsniegs. Vai te nebūs iespējama, teiksim, kaut kāda draugu, brāļu vai prieknieku būana? os jautājumus reglamentēs 17. un 18.pants, kas kaut kādas subjektīvas pieejas vietā ievie normatīvu sistēmu un tā saukto normatīvo atlikumu, tas ir, cik dzīvnieku drīkst būt noteiktā platībā. Ja to ir vairāk, tad uz o platību jāizraksta licences.

Un pēdējais konceptuālais jautājums ir saistīts ar 25.pantu, te ir runa par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem. Pirmo reizi likumdoanā tiek paredzēts, ka gan me˛saimniecībām, gan lauksaimniecībai nodarītie zaudējumi ir jāatlīdzina. Ir arī paredzēta kārtība un principi, kādā veidā tas būtu izdarāms. Tikai te, es domāju, ir pamatotas iebildes pret to, ka ādas instrukcijas par zaudējumu atlīdzināanu ir jāizstrādā nevis Me˛a ministrijai, bet Me˛a ministrijai kopā ar Lauksaimniecības ministriju, jo katra ir kompetenta savā nozarē, līdz ar to katrai par savu nozari ir jāizstrādā arī instrukcija.

Tie būtu visi konceptuālie jautājumi. Lūdzu, kur vēlas uzdot kādus jautājumus?

Prieksēdētājs: Lūdzu, cienījamie kolēģi, kādi būtu jautājumi ziņotājam? Ir arī saraksts. Tātad pirmais jautājumu uzdod deputāts Ēlerts. Lūdzu.

I.Ēlerts: Es atvainojos, ka neesmu speciālists ajā jomā, bet tiei tādēļ man rodas jautājums par 13.pantu, kurā ir teikts, ka medību tiesības ir juridiskajām personām. Arī fiziskajām personām ir tiesības medīt medījumus noteiktā teritorijā. Kā juridiskās personas spēs medīt? Un vai tas tomēr nav pretrunā ar 7.pantu, kur ir pateikts, ka mednieka apliecība, kas iegūta, nokārtojot attiecīgus pārbaudījumus, dod tiesības medīt. Kā juridiskās personas nokārtos os pārbaudījumus?

K.ļakota: Juridiskās personas pārbaudījumus nenokārtos. Ēlerta kungs, eit problēma ir tāda- kā lai nosauc sabiedrisku organizāciju, teiksim, mednieku klubu, kā lai nosauc. Ēlerta vārdā nosaukto mednieku klubu? Tā ir juridiskā persona.

I.Ēlerts: Bet vai tiesības medīt ir im klubam vai ajā klubā apvienotajiem medniekiem? Un es pieļauju, ka ajā klubā var būt arī nemednieki.

K.ļakota: Jā, jā! Jūs varbūt varat iesniegt jaunu ā panta formulējumu? Es domāju, ka būtībā doma ir skaidra, kas tur ir gribēts pateikt, varbūt ir jāpiestrādā vienīgi pie formulējuma.

I.Ēlerts: Man nekas nekļuva skaidrs. Es atvainojos, bet man ir vēl viens mazs jautājums. Kādēļ 16.pantā ir teikts, ka medīt atļauts tikai ar attiecīgajā ieklietu daļā reģistrētiem medību aujamieročiem? Tātad, ja man pieder bise, kura ir reģistrēta Rīgā, vai Jēkabpils rajonā es nedrīkstu medīt?

K.ļakota: Kāpēc?

I.Ēlerts: Kā jūs skaidrojat vārdu "attiecīgajā"?

K.ļakota: Jā, tas ir lieks, bet te ir tāda doma, ka ieklietu daļā...

Prieksēdētājs: Jā, jūs esat gan sarakstā sestais, bet tas nekas. Ja jūs jau esat pie mikrofona, tad, lūdzu, Ģirt Krūmiņ!

Ģ.Krūmiņ: Es domāju, ka tas nebūtu nekas ļauns, ja mēs pie vienas reizes pieskartos arī jautājumam par medību likuma spēkā stāanās kārtību. eit 4.punktā ir teikts, ka līdz 1.oktobrim Ministru padome būs finansiāli spējīga izdarīt grozījumus un papildinājumus, kas eit tiek prasīti.

K.ļakota: Protams, ka ne! Jautājums ir par to, ka is likums tika iesniegts Augstākajai padomei 21.jūnijā. Un tā ir tikai Augstākās padomes vaina, ka tas līdz im laikam nav izskatīts plenārsēdē, tā ka is termiņ tika mainīts. Un lēmums tikai tāpēc... Redziet, kāpēc eit lēmuma projekts ir vajadzīgs. Mums ir vēl tikai pirmais lasījums un par o lēmumu nebūtu jārunā, bet lēmuma projekts ir vajadzīgs tāpēc, ka eit ir paredzēta kārtība, kādā tiks pārslēgti iepriekējie nomas līgumi un līdz kuram laikam tas notiks. Tas daudzus satrauc.

Ģ.Krūmiņ: Tagad par 6.pantu. Vai jums neliekas, ka tas ir ārkārtīgi vispārējs un neko konkrētu nepasaka?

K.ļakota: Es jau apmēram nosaucu tā jauno redakciju, kāda tā ir. Par funkcijām būs precīzāka sadaļa.

Ģ.Krūmiņ: Par 8.pantu. Vai jums neizsauc aubas vietējo papārval˛u iestā˛u veidoto eksaminācijas komisiju iespējamais kompetences līmenis?

K.ļakota: Tas ir rakstīts, kam tur ir jābūt iekā. Pirmkārt, tur tiek iesaistīta virsme˛niecība, otrkārt, Vides aizsardzības komitejas pārstāvji. Es domāju, ka pavaldības mums tā vai citādi te tomēr ir jāiesaista.

Ģ.Krūmiņ: Tad vēl par 8.pantu. Mednieka apliecību izdod Me˛a ministrijas virsme˛niecības. Tas nozīmē, ka Rīgas medniekiem, kuru, ja nemaldos, ir apmēram 6 tūkstoi, būs jābrauc individuāli uz attiecīgo Me˛a ministrijas virsme˛niecību?

K.ļakota: Cik es zinu, tad Mednieku un makķernieku biedrība Me˛a ministrijā par o jautājumu jau ir vienojusies.

Ģ.Krūmiņ: Bet kā tas tiks atspoguļots likumā?

K.ļakota: Arī Rīgas teritorija ietilps kādā virsme˛niecībā.

Ģ.Krūmiņ: Labi. Tad vēl par 23.pantu. Vai te nav pārāk daudz uzraugu? eit ir Me˛a ministrijas virsme˛niecības me˛niecība, me˛u valsts dienesta darbinieki, Vides aizsardzības komitejas darbinieki, Ieklietu ministrijas un tās struktūrvienību darbinieki, vietējo pavaldību darbinieki un vēl nomnieku pārstāvji savās nomas platībās.

K.ļakota: Runājot par Me˛a ministriju un Vides aizsardzības komiteju, varu teikt, ka to kompetenci nosaka ā likuma iepriekējie panti. Arī pavaldību kompetenci. Taču Ieklietu ministrijas kompetence attiecas uz ieročiem, tā nosaka speciālus likumus par ieroču glabāanu un lietoanu.

Ģ.Krūmiņ: Bet vai tad te tomēr nevajadzētu nodalīt katras īs institūcijas kompetenci, ko tad tās katra konkrēti pārbauda?

K.ļakota: Iepriekējo triju minēto institūciju- Me˛a ministrijas, Vides aizsardzības komitejas un vietējo pavaldību- kompetence inī likumā ir nodalīta. Ieklietu ministrijas kompetence ir nodalīta tajā ziņā, ka tai ir tiesības pārbaudīt atļaujas izdoanu. Tas bija minēts tajā pantā, par kuru mēs runājām iepriek.

Ģ.Krūmiņ: Labi, tas man īsumā būtu viss, bet es tomēr savus prieklikumus iesniegu rakstveidā.

K.ļakota: Jā, protams. Godājamie kolēģi, es vēlētos, lai mēs vairāk runātu par konceptuāliem jautājumiem. Es ceru, ka tas notiks debatēs.

Prieksēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņ!

E.Krastiņ: Par konceptuālu jautājumu. eit tikai 18.pantā kaut cik ir skarta medību licenču izsnieganas kārtība. Tur teikts, ka to paredzēs Me˛a ministrijas apstiprinātie noteikumi. Tie gan paskaidrojuma tekstā ir nosaukti par instrukciju, kas nosaka kārtību, kādā ir ņemama maksa par medību kursiem. Vai to nevarētu atsegt mazliet plaāk? Kāda ir ī paredzētā kārtība? Vai tās būs bezmaksas medības vai tas notiks izsoļu veidā. Kāda te ir koncepcija? Vai tomēr mums likumā kaut cik nebūtu kādā citā veidā jāatsedz, kā notiek ī valsts īpauma medījumu pārdoana? Turklāt tas lielā mērā ir saistīts arī ar deputāta Ēlerta jautājumu par 13.pantu- par juridisko personu tiesībām medīt. Acīmredzot juridiskajām personām varētu būt nevis tiesības medīt, bet gan tiesības iegādāties un kaut kādā zināmā veidā realizēt īs licences. Vai o licenču pārdoana būs tikai Me˛a ministrijas monopols, vai tās varēs pirkt un pārdot tālāk arī citas personas? Atsedziet, lūdzu, o koncepciju!

K.ļakota: o sistēmu izsaka ne tikai 18.pants, bet arī 17.pants. Kā es jau sākumā teicu, tiek paredzēts zinātniski pamatots dzīvnieku skaita normatīvs, kāds var pastāvēt uz zināmas platības vienības noteiktos apstākļos. o normatīvu nosaka medību ierīcība un apstiprina Vides aizsardzības komiteja, jo pastāv normatīvs, cik zvēru noteiktā teritorijā drīkst būt.

Un tālāk nākamais jautājums ir dzīvnieku uzskaite, tas ir, to faktiskā skaita noteikana. Starpība starp dzīvnieku faktisko skaitu un to, cik viņu drīkst būt, ir is medījamo dzīvnieku skaits un arī licenču izsnieganas apjoms.

E.Krastiņ: Kā notiks licenču realizācija? Kā jūs aprēķināsit dzīvnieku skaitu, tas ir saprotams, bet ko darīs tālāk? Vai licences tiks dāvinātas vai dalītas kaut kādā citā veidā? Par velti vai par simbolisku maksu? Vai te notiks kaut kāda uzņēmējdarbības organizēana- otrreizējā sistēma licenču tālākai pārdoanai, teiksim, ārzemniekiem izsolēs par valūtu?

K.ļakota: Ir izstrādāti arī noteikumi par licenču realizāciju. Es varu jums iedot iepazīties ar iem noteikumiem, kas tiks realizēts par maksu. Tādā gadījumā...

E.Krastiņ: Es gan neesmu speciālists, tāpēc nezinu, kā to noformulēt, bet tādā gadījumā es piedāvāju no 13.panta izņemt ārā o juridisko personu tiesības medīt un ielikt tekstu, ka īm juridiskajām personām, kas ir attiecīgi reģistrētas, ir tiesības nodarboties ar o licenču tālāku pārdoanu. Vai kaut kā tādā veidā...

K.ļakota: Tātad tām ir tiesības iegūt licences, jo ir tiesības iegūt medīanas atļaujas.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godājamam referentam man ir āds jautājums. Pirmajā un otrajā nodaļā jūs vairākos pantos esat iekļāvui definīcijas. Līdz ar to normas definīcijas ir izkaisītas pa lielu likumprojekta daļu. Vai tas ir darīts ar nodomu, vai tā ir glu˛i vienkāri nejauība? Un kāds tam ir konceptuālais pamats?

K.ļakota: Te ir vienkāri secīgs izklāsts.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Bla˛ēvič!

J.Bla˛ēvičs: Par 20.pantu. Sakiet, kādā stadijā ir jaunie medību noteikumi? Vecie mums jau ir. Un vai tos mēs varētu redzēt otrajā lasījumā? Daudzi jautājumi tad kļūtu skaidri.

K.ļakota: Medību noteikumus var redzēt jebkur. Tie sastāda diezgan lielu apjomu, tāpēc tos pavairot katram ir grūti. Taču redzēt to var jebkur, kas par tiem interesējas. Medību noteikumus var izlasīt pie manis.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Ja tagad saskaņā ar o likumu būs tiesības medīt individuāli, tad rodas jautājums: kāda tad vairs ir nozīme Mednieku biedrībai, jo līdz im Mednieku biedrība veica ļoti lielu darbu tiei me˛a kopanā, dzīvnieku piebaroanā un tā tālāk? ī interese acīmredzot varētu zust, jo es eju aut, un cauri. Taču rodas jautājums: kas notiks pēc diviem trijiem gadiem? Kur tad nodarbosies ar o darbu?

K.ļakota: Pirmkārt, es gribētu paskaidrot, ka arī tagad pastāv individuālās medības. Jūs domājat to, ka būs cilvēki, kuri neietilps mednieku kolektīvos?

Otrkārt, o darbu veic ne jau Mednieku un makķernieku biedrība. Tā varbūt organizē un veicina o darbu, taču o darbu pareiz veic kolektīvi, kuri, es domāju, arī turpmāk būs spiesti darīt to pau,- o platību kopanu, dzīvnieku piesaistīanu pie noteiktām platībām. Lai gan jāteic, ka pagaidām is darbs veicas ne visai sekmīgi, ņemot vērā lielo postījumu apjomu. Es domāju, ka neviens likums nevar regulēt vai iespaidot sabiedriskas organizācijas darbu. Mūsu likuma uzdevums ir noteikt valsts institūciju, valsts organizācijas darbu. Mūsu likuma uzdevums ir noteikt valsts institūciju, valsts organizāciju pienākumus un arī tiesības. Sabiedriskās organizācijas pastāv tikai tik daudz, cik tās vajadzīgas saviem biedriem, kuri ir izveidojui īs biedrības. is likums novēras no daudziem, kuri sevi uzskata nevis par mednieku un makķernieku biedrību, bet par paju biedrību.

V.Mucenieks: Otrais jautājums. 19.oktobrī notika Mednieku un makķernieku biedrības ārkārtas kongress. Viņi zina, ka tāds likums top, un es domāju, ka eit varētu rasties kaut kādas konceptuālas un citāda veida ierosmes, kuras būtu vērts iestrādāt inī likumā. Manuprāt, pareiz ar o kolektīvu un medību saimniecību domām darba grupa seviķi nav rēķinājusies. Vai nebūtu lietderīgi, tiksim, pie ā likumprojekta otrā lasījuma ķerties tikai pēc ā kongresa, jo tagad medību sezona jau ir sākusies un pareiz kaut ko mainīt nebūtu prāta darbs.

K.ļakota: Es ļoti priecātos, ja mani uzaicinātu uz o kongresu. Es labprāt tur piedalītos kā darba grupas loceklis.

V.Mucenieks: Es domāju, ka to varētu izkārtot. Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: ļakotas kungs! Mani interesē tāds jautājums. Manuprāt, jūs ne visai pilnīgi atbildējāt uz Edmunda Krastiņa uzdoto jautājumu, proti, par medību resursu ienākumiem. Mani interesē, kādēļ par medību resursu ienākumiem nekas nav teikts paā likumā, bet tikai paskaidrojuma rakstā? Man patieām gribētos dzirdēt, kā sadalās iegūtie resursi, jo likums konceptuāli ir būvēts uz ekoloģiskā līdzsvara izkārtoanu. Tomēr likumā nekur neparādās, ka iegūtajai produkcijai ir liels materiālais apjoms, tas sniedzas desmitos miljonos rubļu. Es domāju, ka Edmunds Krastiņ tāpat kā es gribētu zināt, kāpēc ī sadale nav ierakstīta likumā, bet tikai paskaidrojuma rakstā? Un kā os resursus realizēs ar licences starpniecību un kā tālāk tos izpirks.

K.ļakota: Par līdzekļu sadali mēs esam pieņēmui likumu, kādā veidā ie līdzekļi tiek sadalīti- 70 procenti republikas bud˛etā un 30 procenti vietējās pavaldības bud˛etā. Par to ir pieņemts likums.

E.Kide: Bet kādēļ tas nav ierakstīts ajā medību likumā, un tas pazudīs līdz ar paskaidrojuma rakstu.

K.ļakota: Ir pieņemts likums par ienākumiem no me˛a resursiem. Tas attiecas arī uz medībām.

E.Kide: Jūs uzskatāt, ka medību likumā to nevajadzētu atkārtot. Tomēr par resursiem kaut vārdu vajadzētu teikt, kā tie saucas.

K.ļakota: Ja mēs sāksim katru likumu atkārtot katrā nākamajā likumā, vai mēs tad nepārslogosim os likumus? Tas ir skaidri un gaii jau pateikts.

E.Kide: Tad man tomēr ir jautājums: vai jūs nevarētu paskaidrot tuvāk, kā notiek samaksa par me˛a medību resursu izpirkanu? Vai tikai ar licenci ir samaksa par to tonnā˛u, ko atauj, vai maksā vēl papildu līdzekļus, kas nonāk valsts bud˛etā par kaut kāda noteikta apjoma atauanu.

K.ļakota: Pirmkārt, par licenci, otrkārt, par trofeju.

E.Kide: Par trofeju. Par gaļu- nē? Un par ādām?

K.ļakota: Ir gadījumi, kad arī āda tiek ieskaitīta trofejā.

E.Kide: Vai jūs man kā diletantam nevarētu pateikt, cik tad tā licence attiecībā uz tonnu gaļas izmaksā? Konkrēts jautājums- cik izmaksā medības?

K.ļakota: Ziniet, pareiz, pastāvot tagadējām patronu cenām, pastāvot tagadējām ieroču cenām, tās ir neizdevīgas. Es domāju, ka, stājoties spēkā jaunajām licenču cenām, tās būs vēl neizdevīgākas.

E.Kide: Un valstij?

K.ļakota: Valsts ienākumi, protams, pieaugs. Taču es nedomāju, ka tie ir būtiski. Ienākumi valsts bud˛etā sastādīs, provizoriski rēķinot, no četriem līdz pieciem miljoniem, tā ka no kopējā četrus miljardus lielā bud˛eta tā ir diezgan maza summa- viens procents.

Prieksēdētājs: Lūdzu.

I.Čepāne: Man, cienījamais referent, ir konceptuālas dabas jautājums, proti, par visu likumprojektu kopumā. Pilnīgi pievienojoties Kides kungam un pārējiem, var teikt, ka jūsu komisija visai liekulīgi formulējusi medību jēdzienu, runādama par augstiem ekoloģiskiem principiem, taču ir absolūti aizmirsusi os ekonomiskos jautājumus.

Līdz ar to man ir jautājums sakarā ar 3.2.pantu un pārējiem. Jūs ajā likumprojektā rakstāt, ka medību resursi ir jāizmanto, lai ar minimāliem zaudējumiem citām tautsaimniecības nozarēm nodroinātu kvalitatīvu genofondu un sugas sastāvu, kā arī dzīvnieku vides normālu stāvokli. Tomēr man ir jautājums: kur rūpēsies par o kvalitatīvo genofonda sastāvu un dzīves vides normālu stāvokli? Konkrēti, vai tās būs virsme˛niecības vai vietējās padomes, vai medību platību lietotāji, vai īpanieki? Jo, cik es saprotu no ā likumprojekta, tad tie, kuri grib medīt.
Un kas veiks attiecīgās nodarbības, izsniedzot licences un tā tālāk, jo ir diezgan daudz to gribētāju. Kas veiks o konkrēto darbu, lai tieām visa Latvija netiktu pārvērsta par vienu lielu karnevālu, kad paiem zemes lietotājiem jāsargā kartupeļi no izpostīanas un tā tālāk. Un kur segs os materiālos zaudējumus?

K.ļakota: Es domāju, ka tie ir da˛ādi jēdzieni. Kartupeļu sargāana ar genofondu ir maz saistīta. Tā varbūt ir saistīta ar sargātāja, ar mednieka genofondu. Tas ir cits jautājums. Nervi neizturēs! Runājot par genofonda uzlaboanu, es domāju, ka tas ir viens no uzdevumiem, kas eit būtu jāveic Vides aizsardzības komitejai. Tai vajag izstrādāt un apstiprināt os normatīvus, jo ī problēma sākas, sākot no normatīviem.

I.Čepāne: Būs tā, ka Vides aizsardzības komiteja, cik es saprotu, rūpēsies par to, kas ir teikts 3.pantā, bet pārējie rūpēsies tikai par dzīvnieku izauanu. Vai tieām nebūs nekādu pienākumu?

K.ļakota: is 3.pants jau nenorāda nekādu konkrētu izpildītāju. Tas ir visu valsts institūciju pienākums. Tie pienākumi ir atifrēti nākamajos pantos.

I.Čepāne: Tiesības ir, bet pienākumi nav noteikti.

K.ļakota: Pienākumi ir atifrēti tālāk- 17. un 18.pantā.

I.Čepāne: Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Cienījamais ļakotas kungs! Man ir jautājums. Es laikam ļoti neuzmanīgi klausījos, bet sapratu tā, ka medību resursi ir valsts īpaums?

K.ļakota: Jā.

J.Endele: Tie balstīsies uz likumu par valsts ieņēmumu no me˛a resursu realizācijas. is 1.pants skan: "Me˛a resursi ir izcērtamie koki, me˛a blakusizmantoanas produkti." Tātad me˛a resursi ir arī blakusizmantoanas produkti? Arī medību resursi?

K.ļakota: Diem˛ēl tāda terminoloģija pastāv. Kad izmainīsies ī terminoloģija, tad mēs varēsim mainīt arī formulējumus. Palaik pastāv āda terminoloģija.

J.Endele: Arī ogas un pārējais?

K.ļakota: Jā.

J.Endele: Ja valdībai uznāk vēlēanās, var uzlikt arī par to?

K.ļakota: Tā ir parlamenta īpaība. Parlamentam parasti uznāk vēlēanās...

J.Endele: Otrais jautājums. ajā likumā ir noklusēta organizatoriskā struktūra, ir minēts tikai individuālais mednieks un mednieku kolektīvi, klubi. Bet tagad atklājas, ka ir arī kaut kāds kongress. Bez tam ir arī kaut kāda padome. Vai tas ir mērķtiecīgi darīts? Varbūt līdz ar o likumu visas īs institūcijas tiek likvidētas?

K.ļakota: Kāpēc? Tās tiktu likvidētas tiei tad, ja tās tiktu minētas. Mēs taču nevaram kaut ko uzspiest vai kaut ko likt darīt sabiedriskajām organizācijām. Endeles kungs, kā tas izskatīsies- jūs radāt savu biedrību, bet parlamentā pēkņi nosprie˛, ka jūsu biedrībai nevis jāaudzē rāceņi, bet jāsēj rutki. Kā tas izskatītos?

J.Endele: Tas droi vien izskatītos ļoti slikti. Bet, tā kā no iem resursiem 70 procenti saskaņā ar o pieņemto likumu tiek atdoti valstij, tad acīmredzot no valsts, no ā bud˛eta tiks uzturētas organizācijas, kas obrīd...

K.ļakota: Nekādas organizācijas- ne pavaldību, ne arī sabiedriskās organizācijas no iem resursiem netiek uzturētas tagad un netiks uzturētas arī turpmāk. Tā ir pau organizāciju biedru darīana.

J.Endele: Vēl viens jautājums- par vītņstobru ieročiem. Kas pieķirs, kas dos atļaujas Ieklietu ministrijā un pa kādiem kanāliem tie ienāks valstī un kas tos tirgos?

K.ļakota: Es domāju, ka tas nav ā likuma uzdevums, bet, konsultējoties ar valdību, Ekonomikas ministrijā teica, ka ieroču tirgoana ir valsts monopols un ar to nodarbosies valsts. Tā izskaidroja ekonomikas ministrs Āboltiņ. Mūsu pau pieņemtajā likumā tirgoanās un pai medību ieroči ir paredzēti nodot valsts pārziņā.

J.Endele: Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Es ceru, ka es pareizi saprotu. Lēmumā par ā likuma spēkā stāanās kārtību 2.punktā ir drukas kļūda, un tur ir jālasa: "līdz 1991.gada 31.decembrim".

K.ļakota: Nē! Es jau teicu, ka mēs o lēmumu apspriedīsim pēc tam. eit nav drukas kļūdas. Līdzinējie līgumi ir noslēgti līdz 1997.gadam, ne jau līdz 1992. vai 1993.gadam, to galējais termiņ ir līdz 1997.gadam.

A.Bērzs: Tad tie līgumi ir jālau˛ pirms komunisma pilnīgas un galīgas uzvaras.

K.ļakota: Es gaidu jūsu prieklikumus par komunisma uzvaru.

A.Bērzs: Otrais jautājums ir attiecībā uz 10.pantu. Mednieka apliecības anulēana nozīmē personas rīcībspējas vai tiesību ierobe˛oanu. Vai jums neliekas, ka ādi jautājumi būtu atstājami tiesas kompetencē, nevis regulējami administratīvā kārtā, it īpai, ja to dara pavisam neregulēta administratīvā vienība, kāda ir eksaminācijas komisija?

K.ļakota: Es jums piekrītu, Bērza kungs, bet tādu projektu mēs saņēmām no Ministru padomes un negribējām mainīt. Es jums piekrītu.

Prieksēdētājs: Sekretariāt, ziņojiet, cik vēl ir jautātāju? Jautātāju vairs nav. Paldies, ļakotas kungs! Es atvainojos, lūdzu, otrais mikrofons.

J.Celmiņ: Es nepierakstījos jautājuma uzdoanai, jo cerēju, ka kāds cits pajautās. Pirmais jautājums: vai mums nevajadzētu ātrāk lauzt līgumus, ko ir noslēguas PSRS militārpersonas attiecībā uz medību iecirkņu izmantoanu?

K.ļakota: Piekrītu.

J.Celmiņ: Otrais jautājums: kā būs ar me˛iem, kuri atrodas privātīpaumā vai kuri ar laiku nonāks privātīpaumā? Arī is jautājums likumā nav atrunāts. Tātad no likuma izriet, ka tur varēs brīvi medīt?

K.ļakota: Jautājums ir ne tikai par me˛iem, bet arī par pārējām platībām, jo medī jau ne tikai me˛os, bet arī pārējās platībās. Lieta tāda, ka te daudz kas no ā īpanieka tiesībām jau ir iestrādāts, bet mēs nevaram par o jautājumu dot galīgu atbildi, kamēr parlaments nav izķīries par galīgo privātīpauma koncepciju attiecībā uz me˛u, uz zemi un uz ūdeņiem. Ir vajadzīga konkrēta parlamenta atbilde uz iem jautājumiem. Iestrādāts jau ir daudz kas, arī tas, ka ir jāsaskaņo ar zemes lietotāju. Protams, ne bez īpanieka piekrianas... Es domāju, ka tikai īpanieks drīkstēs izķirt, kuram būs tiesības medīt viņa teritorijā un kuram ne. Taču to mēs pareiz nevaram izdarīt, kamēr nav vispārējā lēmuma par īpaumu.

Prieksēdētājs: Paldies, godājamie kolēģi! Jautājumu uzdoana ir beigusies. Lūdzu, treais mikrofons. Deputāts Endele grib kaut ko paziņot.

J.Endele: Man ir sakāms par procedūru. Man ir prieklikums: tā kā eit ir klāt arī Vairoga kungs, tad droi vien ļoti daudziem deputātiem ir konkrēti jautājumi, kas saistīti ar padomi. Varbūt pirmajam varētu dot vārdu viņam, protams, ja viņ vēlas uzstāties un atbildēt uz jautājumiem.

Prieksēdētājs: Paldies. Mums ajā sēdē piedalās ne tikai Vairoga kungs, bet eit ir arī Skultes kungs- ministra vietnieks. Mums ir arī Putekļa kungs- Mednieku biedrības Centrālās padomes pārstāvis, mums ir Fiļipova kungs- Rīgas pilsētas medību saimniecības prieknieks un vēl citi. Turklāt mums ir vesela virkne deputātu, kuri eit vēlas uzstāties, ieskaitot mūsu Vides aizsardzības komitejas prieksēdētāju Ema kungu, tā ka mums ir jālemj, kam mēs dosim prioritāti uzstāties, jo es, skatoties pulkstenī, domāju, ka odien visi laika ziņā diezin vai paspēs uzstāties. Mums tieām ir jāizlemj, kāda oreiz būs debau kārtība. Var būt, lai komisija pasaka, kā tā vēlētos konstruēt īs debates. ļakotas kungs, varbūt jūs varētu autoritatīvi pateikt, kādu debau kārtību jūs uzskatāt par vēlamāku?

K.ļakota: Es jau izteicu savu vēlmi- lai runa būtu par konceptuālām lietām. Es domāju, godājamie kolēģi, ka mēs varēsim pirms otrā lasījuma ar balsoanas un analīzes palīdzību izpildīt jebkuru jūsu prieklikumu, protams, to ņemot vai neņemot vērā, bet oreiz galvenais būtu pateikt to, vai is likums ir vajadzīgs un vai tās septiņas konceptuālās lietas, kuras es minēju, ir pieņemamas vai ne? Jo, ja mēs tagad pēc pirmā lasījuma varēsim vienoties par ā likuma konceptuālajām lietām, tikai tad varam strādāt tālāk. Es jums pateiku, ko jau teicu iepriek. Man ķiet, ka ne viss ajā likumā ir pieņemams, bet tādu mēs to saņēmām no Ministru padomes, un mums tas tāds bija jāiesniedz arī jums.

Prieksēdētājs: ļakotas kungs, jautājums bija mazliet citāds. Kam dot prioritāti- vai nu ar medību saimniecību un me˛saimniecību saistītajām amatpersonām, kas eit ir ieraduās, vai mūsu deputātiem?

K.ļakota: Parasti mums uzstājas kāds no pieaicinātajiem cilvēkiem. Es domāju, ka varētu dot vārdu Mednieku un makķernieku biedrības līderim Verro kungam.

Prieksēdētājs: Labi. Kā domā godājamie deputāti? Deputāti tad varētu būt pirmie. Nav citu iebildumu? Man jāsaka, ka tas ir pat loģiski. Labi, tādā gadījumā mums būs tāds variants: tātad sāksim ajā gadījumā ar deputātiem, kuri ir pieteikuies ajā sarakstā,- ar Ema kungu, kur ir arī mūsu Vides aizsardzības komitejas prieksēdētājs. Viņam vārds debatēs būs 10 minūtes. Gatavojas uzstāties deputāte Čepāne.

I.Emsis: Cienījamie deputāti! Es domāju, ka is likumprojekts pirmajā lasījumā ir jāpieņem. Tāpēc gribētu uzstāt par pāris konceptuāliem balsojumiem un ajās 10 minūtēs, kas man tiek dotas, minēt arī da˛us prieklikumus, kurus gribētu ierosināt uz otro lasījumu.

Pirmkārt, attiecībā uz sākumpantiem- 2. un 3.pantu. Es gribētu piedāvāt nedaudz mazāk liekulības formulējumos, jo nedomāju, ka mums vajadzētu teikt, ka medības notiek tāpēc, lai regulētu ekoloģisko līdzsvaru un sekmētu rekreāciju. eit vajadzētu nosaukt lietas skaidri, kādiem nolūkiem īs medības ir domātas. Mums āds formulējums ir, un es to iesniegu. Tas pats attiecas uz formulējumu, ka medību resursi jāizmanto, lai ar minimāliem zaudējumiem citām tautsaimniecības nozarēm nodroinātu kvalitatīvu genofondu un sugas sastāvu. Tas ir visai problemātisks uzdevums.

Tālāk es gribu atgriezties pie Krastiņa kunga uzdotā jautājuma un ieteikt ajā likumprojektā skaidri noteikt, ka medības ir par maksu. Medības ir maksas pasākums! Un tālāk tad mēs varam teikt, ka to nosaka kaut kādi atseviķi citi likumi. Skaidrības labad es gan uzstātu uz to, ka nevajadzētu jaukt o me˛a blakusizmantoanu, kas tā ir iegājies, bet tas ir apslēpts pavisam citā likumā, kur ir runa par koksnes izmantoanu. Un tomēr tie dzīvnieki no koksnes nav tālu. Un viņus vajadzētu atifrēt ajā likumā. Tiei tāpēc, lai visiem būtu pietiekami liela skaidrība ajā jautājumā. Tātad, ja medības ir par maksu, kā tad sadalās ie ienākumi? Mums vajadzētu tiei to eit attēlot.

Tālāk par 4.panta medību fonda formulējumu. Es eit sīkumos varbūt neiedziļināos, tomēr domāju, ka arī tas ir precizējams jautājums.

Konceptuāls jautājums ir arī 5.pants. Vai medību saimniecība ir me˛saimniecības sastāvdaļa? Es uzdrīkstos teikt, ka ne. Nē! Jo, redziet, ir vēl ūdens putni, ir ka˛okzvēri, ir vesela virkne medījumu jūrā un tamlīdzīgi, kuri nekādi nesaistās ar me˛u. Mums ronis pareiz nav medījams, bet mēs darām visu, lai atjaunotu viņa populāciju un viņ varētu kļūt par medījamu. Mednieki sāks regulēt, teiksim, arī jūrā. Es eit tomēr gribētu konceptuāli likt uz balsoanu prieklikumu, ka medības ir patstāvīga saimnieciska nozare. Patstāvīga saimnieciska nozare!

Tālāk man nav saprotams no 6.panta, kāpēc valsts institūcija- Me˛a ministrija- organizē medības. Ja mēs visur citur tautsaimniecībā sakām, ka valsts institūcijas funkcijas nav organizēt darbu, bet gan nodarboties ar valsts funkcijām, tad kāpēc ajā gadījumā valsts institūcija pēkņi uzmetas par medību organizētāju? Es domāju, ka to tikpat labi var darīt kāda komerciāla iestāde, un tur nav jātaisa problēmas. Un valsts institūcijai jādeleģē tā veikt o organizēanas darbu.

Tālāk. Par 8.pantu es gribētu izteikt prieklikumu, lai izņemtu ārā tādas ailes, kas attiecībā uz mednieku ņem vērā mednieka vecumu, veselības stāvokli un kā viņ ievēro sabiedrisko uzvedību. Es domāju, ka tas tomēr ir nedaudz aizplīvurots. Es domāju, ka tas nav vajadzīgs, turklāt Latvijas laika likumā ir ļoti skaidri pateikts is punkts, un mēs to varētu pārņemt no turienes.

Es gribu uzdot jautājumu: kādas priekrocības ir zemniekiem, lai kļūtu par medniekiem? Un vai to ajā likumā tomēr nevajadzētu uzsvērt? Es pagājuajā nedēļā apmeklēju 12 zemnieku saimniecības. Un visi ie zemnieki ir nevarīgi, jo viņu tīrumi ir izpostīti. Visiem iem 12 zemniekiem bija izpostīti tīrumi! Un neviens no iem zemniekiem nevarēja savus tīrumus aizstāvēt, tāpēc ka viņiem nebija o medību ieroču. Vai ajā likumā mēs nevarētu deleģēt viņiem vienkārāku kārtību, lai saņemtu medību apliecību? Es domāju, ka mums ajā gadījumā to vajadzētu panākt.

Tālāk. Es domāju, ka tiesības anulēt mednieka apliecības nevajag dot tikai virsme˛ziņiem, bet arī visiem milicijas darbiniekiem un Vides aizsardzības komitejas inspektoriem, visiem tiem, kuri nodarbojas ar o uzraudzības darbu. Jo tas, manā skatījumā, būtu labojams. Bez tam es domāju, ka ārvalstu pilsoņiem ir nepiecieams galvojums, kā tas bija Latvijas laika likumā par to, vai viņi drīkst medīt, jo viņi ir iepazinuies galvenokārt ar ārvalstu medību likumiem un var nezināt, piemēram, mūsu Sarkanās grāmatas dzīvniekus. Viņam tomēr vajadzētu kādu cilvēku, kur galvo, ka viņ zina, uz ko viņ auj.

Es gribētu apaubīt 12.pantu, taču ne par medību pirmtiesībām, bet par medību pirmtiesībām attiecībā uz me˛a fondu. Es domāju, ka tas ir diezgan strīdīgs jautājums. Un ajā 14.pantā, manuprāt, ir jāsvītro tās rindkopas, kur ir teikts, ka prioritāte nomas līguma noslēganai ir līdzinējam medību tiesību īpaniekam. Līdz ar to mēs eit Mednieku biedrību pilnvarojam vēl uz daudziem gadiem pildīt īs funkcijas. Es gribētu uzstāt par balsojumu ajā pantā arī attiecībā uz to, vai pavaldības ir tās, kuras iznomā medību platības, vai tā ir virsme˛niecība? Tas ir konceptuāls jautājums, un to te vajadzētu izlemt.

Lai būtu īsāk, es vairs neminēu tādus sīkumus kā, piemēram, 16.pantā minēto prasību, ka medību atļaujas izsniedz saistībā tikai ar attiecīgo ieklietu daļu reģistrāciju. Es nezinu, kāpēc vienmēr ir jāiet uz attiecīgo vietu? Vai mēs eit nevarētu rakstīt vienkārāk, ka medību atļauju, ja tā vienreiz jau ir saņemta, teiksim, ja to izsniedzis ieklietu ministrs... Kāpēc man vēl būtu jāiet uz attiecīgo vietu? Tas man nav īsti saprotams.

Tālāk es noraidu 17.panta loģiku, jo zinātniski dzīvnieku skaitu limitēt nevar. To atzina arī medību ierīcības speciālisti un to atsakās darīt Vides aizsardzības komiteja. Mēs savas tiesības paturam tikai vienā gadījumā, tas ir, tad, kad dzīvnieku populācija nonāks uz apdraudētības sliekņa, mēs sāksim darboties, bet, kamēr dalīs gaļu, mēs tur iekā nejauksimies. Tātad, manuprāt, is konceptuālais jautājums ir tāds, ka o populācijas blīvumu var noteikt tikai uz vietas, nevis zinātniski. Un tas ir jāatļauj izdarīt vietējai pavaldībai kopā ar vietējo mednieku draudzi. Tātad 17.pantu es ādā redakcijā nevaru pieņemt.

Tālāk. Attiecībā uz 25.pantu es gribētu eit atbildēt uz vienu jautājumu. 25.pantā mums ir jāatbild uz konceptuālu jautājumu- kas atlīdzinās zaudējumus? Un tāpēc es iesaku o pantu papildināt ar tekstu: "Medību tiesību īpanieki ir atbildīgi par medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem." Tātad viņiem ir jāapmaksā ie zaudējumi. Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamais Krastiņa kungs! Cienījamie kolēģi un klātesoie! Kā jau liecina likumprojekta apsprieanas gaita, un, es domāju, jūs man piekritīsit, ka is likums nav tīri ekoloģiska rakstura likums, bet tas gan vairāk, es gribētu teikt, ir ekonomiska rakstura jautājums, es varu pat teikt, tas ir presti˛a jautājums un vaļasprieka lieta.

Otrkārt. Kuluāros ir nācies dzirdēt, ka, o likumu apsprie˛ot, vajadzētu runāt tikai medniekiem, kas kaut ko saprot no medībām, un tā ir viena versija. Un otra versija ir tāda, ka runāt vajadzētu tikai nemedniekiem, kuri nav ieinteresēti tiei ajos materiālā rakstura jautājumos. Tā kā man jau ir bijui da˛i netiei aizrādījumi, tad es odien nerunāu ne kā mednieka meita, jo mans tēvs visu mū˛u ir bijis me˛zinis un arī citādi bijis saistīts ar me˛u darbu, es nerunāu arī kā mednieka sieva, bet runāu kā juriste, kas vairākus gadus ir nodarbojusies un arī turpina specializēties dabas resursu tiesībās. Un tāpēc atļaujiet man runāt par trijām problēmām.

Pirmā problēma ir sakarā ar likumprojekta stāanos spēkā.

Cienījamie kolēģi! Pievērsiet uzmanību im lēmumam, kas norāda, kādā kārtībā is likumprojekts stāsies spēkā, ņemot vērā likumprojekta paskaidrojuma rakstā minēto principu, kam pieder zeme (me˛s un citas medību platības), tam ir arī pirmtiesības! Likums nevar stāties spēkā ar tā pieņemanas dienu, jo saskaņā ar likumu "Par zemes reformu lauku apvidū" zemes īpauma tiesības, kā jūs zināt, ir paredzēts atjaunot tikai, sākot ar 1993.gadu. Bez tam izvirzītais princips ir pretrunā ar likumprojekta 12.pantu. Tur vairs nav runas par dabas resursu īpauma tiesībām, bet ir runa par dabas resursu lietoanas tiesībām.

Kā parādīja cienījamā kolēģa Bērza jautājums, lēmuma projektā par likuma spēkā stāanās kārtību 2.punkta ieteikumam tik tieām ir tikai rekomendējos raksturs. Pievērsiet uzmanību tam, kā tur ir sacīts: "Noteikt, ka republikas Mednieku un makķernieku biedrības..." Es atvainojos, 2.punkts skan ādi: "Ieteikt republikas vietējās pavaldības institūcijām un virsme˛niecībām atļaut mednieku kolektīviem medīt līdzinējās platībās līdz 1997.gada 31.decembrim saskaņā ar noslēgtajiem nomas līgumiem", un tā tālāk. Tātad eit ai normai ir tikai rekomendācijas raksturs, un, kā pierādīja jautājumi, tad vieni ir par to, lai īs Mednieku biedrības momentā tiktu likvidētas, bet otri ir par to, lai vēl pagarinātu termiņu. Taču, tā kā normai ir rekomendējos raksturs, tad konkrētajās vietās darīs tā, kā tas ienāks prātā. eit likuma autori droi vien nav padomājui, ka var rasties ļoti lielas konfliktsituācijas, jo, piemēram, tur, kur man ir lauku mājas Valkas rajonā, un ir vēl vesela virkne tādu vietu, kur savā laikā bagātas iestādes, piemēram, restaurācijas kantori, ir uzbūvējui ļoti skaistas medību pilis, mēs pat tā varētu tās nosaukt. Viņi ir arī apsaimniekojui īs platības, bet tagad viņiem automātiski tiks anulētas īs medību lietoanas tiesības. Es domāju, ka radīsies konfliktsituācijas. Par to likumprojekta izstrādātāji nav padomājui.

Turklāt tālāk likumprojektā nav regulētas medījamo dzīvnieku īpauma tiesības, bet gan tikai nomedīto dzīvnieku īpauma tiesības. Manuprāt, 2.pants, neskatoties uz to, ka likumā par dzīvnieku izmantoanu un aizsardzību īs īpauma tiesības ir regulētas, tomēr arī eit tās vajadzētu regulēt.

Tālāk. Nepareiza ir medību fonda definīcija 4.pantā. Jo, redziet, zeme un ūdens objekti veido attiecīgi zemes fondu un ūdeņu fondu. Un ā jēdziena vietā varētu lietot terminu "medību platības".

Tālāk. Es pievienojos Vides aizsardzības komitejas viedoklim, ka medību saimniecība nav me˛saimniecības sastāvdaļa, jo vairums lauku un ūdeņu dzīvnieku populāciju nedzīvo me˛a fonda zemes teritorijā, un, kā zināms, dabā visi objekti ir savā starpā saistīti un nevar faunas izmantoanu pakļaut me˛a resursu izmantoanai. Man ir lūgums par to tomēr nobalsot kā par konceptuālas dabas jautājumu, jo Latvijas Republikas 1922.gadā pieņemtajā likumā tiek uzskatīts, ka faunas izmantoana, proti, medības, varētu teikt, ir me˛a blakuslietoana, bet to mums tomēr vajadzētu izdomāt.

Domājams, ka turpmāk nav pieļaujams saglabāt principu, ka dabas resursu valsts pārvaldes institūcijas organizē o resursu izmantoanu un vienlaikus arī to kontrolē. No 6.panta tas pilnībā tā izriet. Tur nav īsti saprotams, kur tad ir tas, kas... Jo mums visu laiku tā ir bijis, ka pai izmanto un pai sevi kontrolē.

Pastāvot dabas resursu valsts īpaumtiesībām, visai problemātiska būs likumprojekta 12. līdz 15.panta piemēroana. Es uzskatu, ka medību platību nomas līguma slēganas kārtība un saturs veiksmīgi ir izstrādāts Vides aizsardzības komitejas iesniegtajos prieklikumos, kas komisijai tika iesniegti. Tur tas ir pilnībā atspoguļots, un arī Ema kungs par to runājis.

Bez tam uzskatu, ka Me˛a ministrija, izstrādājot un apstiprinot paskaidrojuma rakstā minētās instrukcijas par me˛a dzīvnieku nodarīto postījumu lauksaimniecības kultūrām novērtēanu un zaudējuma aprēķināanu, par medījamo dzīvnieku skaita regulēanu īpai aizsargājamās un izmantojamās teritorijās, pārkāpj savu kompetenci. Domāju, ka is jautājums būtu jālemj Lauksaimniecības ministrijai, runājot par 1.instrukciju, un Vides aizsardzības komitejai, runājot par 2.instrukciju, jo īpai aizsargājamās teritorijas, kā jūs zināt (jo mēs pai esam pieņēmui tādus normatīvos aktus), atrodas Vides aizsardzības komitejas pakļautībā.

Turklāt gribu pievērst uzmanību arī da˛ādām neprecizitātēm. Kā jau kolēģis Emsis un arī pārējie teica, tad visai liekulīgi ir formulēts medību jēdziens, aprobe˛ojoties ar medījamo dzīvnieku ieguvi, lai uzturētu ekoloģisko līdzsvaru un sekmētu to rekreāciju. 8.pantā nav noteikts, ko saprast ar mednieka vecumu. Es no sākuma domāju, ka tur ir domāts maksimālais vecums, taču beigās izrādījās, ka projekta autori ir domājui minimālo vecumu. Es paskatījos Latvijas Republikas 1922.gadā pieņemto likumu un redzēju, ka runa ir par 19 gadiem. Es domāju, ka arī mēs to varētu noteikt.

Par veselības stāvokli. Vai tur atkal būs jāstaigā pa poliklīnikām, apgrūtinot ārstus un nesot zīmes, ka mednieks ir vesels un tamlīdzīgi? Bez tam man pilnīgi nav skaidrs, ko nozīmē "uzvedības normas"? Kādas normas? Vai tās, kā cilvēks uzvedas uz ielas, vai tās, kā viņ uzvedas sadzīvē, vai tās, kā viņ pilda darba likumdoanu un tamlīdzīgi?

Turklāt esmu iesniegusi prieklikumu arī par 27.panta attiecīgu redakciju, ka īs amatpersonas un pilsoņus var saukt un ne tikai saukt pie administratīvās, kriminālās un cita veida atbildības, bet tās "ir atbildīgas".

Un pats pēdējais konceptuālas dabas jautājums. Tieām, ļoti uzmanīgi iepazīstoties ar o likumprojektu, man tomēr nav skaidrs, kur tad nodroinās Latvijā kvalitatīvu dzīvnieku genofondu un sugas sastāvu un kur rūpēsies par dzīvnieku dzīves normālu stāvokli, kā tas ir teikts 3.pantā. Cienījamais ļakotas kungs teica, ka par to rūpēsies Vides aizsardzības komiteja. Es domāju, ka Vides aizsardzības komiteja tam nepiekritīs, ka citi būs tikai tie, kuri varbūt aus un medīs, bet Vides aizsardzības komiteja par to rūpēsies.

Un kas varēs uzturēt kārtībā medību saimniecību? Man tas nav skaidrs, vai tās būs virsme˛saimniecības vai tās būs vietējās padomes, vai medību platību lietotāji, vai īpanieki. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Bla˛ēvič!

J.Bla˛ēvičs: Godājamie kolēģi! is likumprojekts apsprieanā ir ļoti ilgu laiku, laikam tam jau ir vairāk nekā gads, un tas ir tapis neskaitāmos variantos. eit odien no visām pusēm ir iesniegts kompromisa variants, un man liekas, ka odien is variants būtu atbalstāms, lai mēs vismaz neieietu vēl vienā jaunā fāzē uz vienu gadu, kad netiks pieņemts nekāds likumprojekts. To pēc pirmā lasījuma var papildināt ar īm vērtīgajām idejām, kas jau ir nākuas eit no runātāju puses un vēl nāks.

Tomēr es gribu teikt to, ka vieni medības eit apsvēra kā dzīvnieku skaita regulēanas mehānismu, bet otri- lai iegūtu naudas resursus valsts bud˛etam, taču mēs aizmirstam, ka medības ir vaļasprieks, tūkstoiem cilvēku vaļasprieks, un tāpēc pārvērst tās par tīro biznesa lietu vai dzīvnieku skaita regulēanu, es domāju, nevajadzētu, būtu jāvairās no īm galējībām. Un eit tās nav domātas arī tikai pārtikas papildināanai, eit tās ir tūkstou cilvēku vaļasprieks.

Es gribētu tikai piebilst, ka pie ā likumprojekta vajadzētu būt klāt vēl komisijai un darba grupai vajadzētu iesniegt uz otro lasījumu vairākus dokumentus. Pirmām kārtām, tie būtu Ministru padomes izstrādātie medību noteikumi, vismaz medību noteikumu projekts, kas būtu jau balstīts uz ā likuma pirmajā lasījumā apstiprinātajiem konceptuālajiem principiem. Ja mēs tos saņemtu un izskatītu, tad daudz kas kļūtu skaidrāks, kā īs medības būtu organizējamas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Tieām mums ir vajadzīgs vismaz instrukcijas projekts par maksu, arī tad atkristu ie jautājumi, kādā veidā tas būtu regulējams.

Trekārt. Mums noteikti ir vajadzīgs saskaņots dokuments par me˛a zvēru postījumu atlīdzināanu, jo tas nav tik vienkārs jautājums un lauksaimniekiem tas nodara zināmu postu. Ja mēs pieņemtu ādu variantu, ka par postījumiem, teiksim, Ventspils rajonā atbild tikai mednieki, tad man būtu jāmaksā barga nauda. Tad vai nu atliek noaut visus zvērus, vai arī kaut kādā veidā... jo tur no tiem me˛a zvēriem nevar glābties. Ventspils kolektīvās saimniecības un zemnieku saimniecības ir kā me˛a pļavas, kā zvēru barotavas, un tāpēc eit ir jābūt konkrētam risinājumam, kā ie me˛a zvēru postījumi tiek atlīdzināti, jo mēs valsts bud˛etā ieskaitām arī ieņēmumus no medībām, un tāpēc obligāti im instrukcijas projektam otrajā lasījumā ir jābūt.

Un vēl par lēmuma projektu. Es uzskatu, ka is likums var stāties spēkā tur, kur pirmās kārtas zemes ierīcība jau ir veikta. Mēs esam pieņēmui likumu par zemes reformu, un, ja zemes ierīcība pagastā vai arī rajonā kopumā ir apstiprināta, tad o likumu var ieviest. Tātad tur jau ir skaidra platību izmantoana un platību izmantotāji. Un tas nav atliekams uz gadu, diviem vai trim, bet tas ir tuvāko mēneu jautājums. Tad, kad zemes ierīcība rajonos ir izlemta, tad arī ie jautājumi ir izķirti un var pārskatīt arī os jautājumus par nomu. Tikai tad var pārskatīt, citādi mēs...Un atlikt to uz 1997.gadu arī nevar. eit parādās jauni zemes lietotāji, un noteikti vajag ņemt vērā viņu intereses.

Tagad da˛as piezīmes, teiksim, par 8.pantu. Par eksaminācijas komisiju. Tieām jautājums par to bija vietā. Eksaminācijas komisijas sastāvs ir obligāti jāpārskata un jāieliek te iekā, ka tajā obligāti piedalās gan virsme˛zinis, gan vides aizsardzības inspektors. Citādi tieām var izveidot neprofesionālu o eksaminācijas komisiju.

Es vēlreiz gribētu teikt, ka, lai mēs virzītos uz prieku, tomēr o likumprojektu vajadzētu atbalstīt un pieņemt. Tas nepiecieams, lai mums būtu virzība uz prieku, bet visus prieklikumus mēs pēc tam varētu koleģiāli izskatīt. Paldies.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Ekonomējot mūsu dārgo laiku, es mēģināu ļoti konspektīvi izklāstīt da˛us secinājumus, pie kuriem nonāca Likumdoanas jautājumu komisija, izskatot o projektu.

Jau runājot par tā koncepciju, mēs odien pārliecinājāmies, ka vairāk vai mazāk tomēr zināms konceptuāls virziens ir iestrādāts. Sauksim to tā- zināmu materiālo labumu sagāde un sadalīana. Bet, ja mēs o likumprojektu tālāk vērtējam atseviķās struktūrdaļās, tad rodas vesela virkne jautājumu. Es ne velti godājamajam referentam uzdevu jautājumu par to, kā ir ar tā sauktajām normām- definīcijām, kuras eit, viena otru nomainot, it kā būtu un it kā nebūtu grupētas, ka tās ir izsvaidītas pa pirmo un otro daļu. Uzmanīgi palasīsim definīcijas no 2. līdz 4.pantam. Parasti, ja kādu normu ir grūti izvērtēt vai izmantot, tad lieto tādu paņēmienu kā noveanu līdz absurdam. Es inī gadījumā mēģināu izmantot o paņēmienu, tāpēc par maniem ļoti nekorektajiem secinājumiem es jau iepriek izlūdzos piedoanu.

Ja jūs uzmanīgi palasīsit īs normas, tad iznāk tā: tātad medības- tā ir dzīvnieku medīana. Dzīvnieki savukārt ir viss, kas skraida, rāpo un kustas, tie ir medību resursi. Tātad ņem bisi, ej un auj! Vai gulbi var medīt? Bet kāpēc ne? Garīgs un var apēst. Vai svēteli var? Arī neviens nesaka, ka viņ neskraidītu un nerāpotu... Mēs ar mūsu godājamo kolēģi Bojāru, kur ir mednieks, mēģinājām o jautājumu izdiskutēt. Viņ saka- mednieks pats zina, ko aut. Tātad viņ svēteli neaus. Taču tad es gribu jautāt- vai ir vajadzīgs likums, kas nevar pateikt prieka, ko drīkst darīt, taču pēc ā likuma izlasīanas medniekam ir jāvadās pēc savas sirdsapziņas, lai izlemtu- aut svēteli vai ne.

Tātad, redziet, is ir pirmais jautājums. Kāpēc es to ādā veidā uzdodu? Tāpēc, ka ajā likumprojektā tomēr vajadzēja ļoti precīzi definēt, kas ir medības, kas ir medību tiesības, kas ir mednieks, kas ir medību fonds un tā tālāk, lai būtu izsmeļos priekstats par to, ko īsti cilvēks, kas gatavojas piedalīties medībās, drīkst darīt.

Tālāk otrais jautājums. Tas ir jautājums par to, kā medības- tomēr tādu vai citādu prieku, kā nodarboanos ar zināmu ekonomisku jēgu- varētu organiski savienot ar lauksaimniecību. ķiet, ka 5.pantā, tur, kur ir runa par medību saimniecību, noteikti ir jāiekļauj atruna, ka tā nedrīkst kaitēt lauksaimnieciskajai ra˛oanai. Tas ir viens no medību saimniecības eksistences prieknoteikumiem. Kā mēs to tajā vai citā apvidū risināsim- tas ir jau cits jautājums.

Treā problēma. Kā rīkoties attiecībā uz odien vēl neesoiem, bet rītdien jau esoiem zemes īpaniekiem? Ja jūs uzmanīgi pavērosit attiecīgās normas, tad faktiski nekas nav skaidrs, ko viņi drīkst darīt un ko viņi nedrīkst darīt. Saistību termiņ- 1997.gads. Var gadīties tā, ka mūsu zemnieks jau būs saņēmis zemi īpaumā, taču pa o zemi skraidīs mednieki ar bisēm, izmīdīs sējumus, un pēc tam neviens nevarēs noskaidrot, kur īsti ir īs zemes saimnieks. ajā sakarībā 6.pantā noteikti vajadzētu ieviest atrunu, ka juridisko un fizisko personu īpaumā esoās zemes un ūdeņi medību vajadzībām ir izmantojami tikai uz likuma pamata. Prioritāras eit būs īpaumtiesības. Tālāk par īm paām īpaumtiesībām ir jārunā arī 12., 23.5. un 25.pantā. Ideja par to, ka tajā zemes platībā, kurai ir atzīts īpanieks, viņam galu galā ir lēmējtiesības, ir jāizstrādā ajā likumprojektā.

Un vēl viens, pēdējais, konceptuāla rakstura jautājums. Tas ir jautājums par mednieku apliecībām un eksaminācijas komisijām. Man ir jāsaka tā, ka eit, no vienas puses, rodas iespaids, ka īs eksaminācijas komisijas tajā vai citā apvidū būs sava veida varbūt morāles sargi vai tikumības uzraugi, vai vēl kaut kas cits. Ko nozīmē formula "ievērotas uzvedības normas". Kādas normas? Tas ir tik plas jēdziens, ka tas vispār nav izprotams. ajā sakarībā vajag izvirzīt precīzu prasību, runa varētu būt par Latvijas Republikas likumiem. Cilvēks, kur pārkāpj likumu, nedrīkst staigāt ar ieroci. Tā ir konkrēta prasība. Savukārt, runājot par paām īm komisijām, acīmredzot eit tomēr vajadzētu o komisiju sastāvā iekļaut pārstāvjus, kuri ir nepiecieami, lai varētu kompetenti spriest par to, vai is cilvēks zina vai nezina, vai viņam var atļaut piedalīties medībās vai ne, tas ir, policijas pārstāvi un ārstu. Ja mēs ādus attiecīgus pilnveidojumus izdarām, un es domāju, ka to var izdarīt, tad likumprojektu varētu virzīt tālāk uz otro lasījumu. Ja tas saglabājas ādā tik neizstrādātā un nepilnveidotā veidā, tad neko citu, izņemot ļaunumu, tas nenesīs. Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Caune!

I.Caune: Cienījamie kolēģi! Es gribētu odien runāt principā tikai no lauksaimnieku pozīcijām, jo es neesmu mednieks un par profesionālām tēmām nevaru runāt. Un tādēļ es gribētu tuvāk pieskarties tiei 25. un 26.pantam.

eit, piemēram, 25.pantā ir rakstīts, ka medījamo dzīvnieku nodarīto materiālo zaudējumu noteikanai izveido komisiju, kurā ir me˛saimniecības pārstāvji un pavaldības pārstāvji. Bet eit obligāti ir jābūt arī tam cilvēkam, tam īpaniekam, kuram ie zaudējumi ir nodarīti. Obligāti! Un ir vienalga, vai tas būtu zemnieks vai tas būtu kopsaimniecības pārstāvis. Arī viņam ir jābūt īs komisijas sastāvā.

ļakotas kungs eit runāja par to, ka, nosakot zaudējumus, kas nodarīti lauksaimniecības kultūrām, būs kaut kāda Lauksaimniecības ministrijas instrukcija. Taču es apaubu ādas instrukcijas vajadzību, jo arī pareiz, piemēram, pastāv kārtība, kādā tiek atlīdzināti zaudējumi lauksaimniecībai par sējumu nobradāanu. Un tur ir skaidri teikts: ja ī komisija konstatē, ka tādi zaudējumi ir, tad o zaudējumu apmēru nevar noteikt nekāda komisija, kurā it kā būs kaut kādi pavaldības un me˛niecības pārstāvji. os zaudējumus var noteikt tikai speciālists. Un is speciālists ir agronoms. Arī es kādreiz strādāju par agronomu, un man daudzas reizes gadījās noteikt os zaudējumus par sējumu nobradāanu. Tā ka arī ajā gadījumā zaudējumus, ko nodarījui me˛a dzīvnieki, var noteikt tikai speciālists- agronoms. Agronomi o metodiku un o kārtību zina, kā to izdarīt un aprēķināt, viņi to zina un nekāda komisija eit nav vajadzīga, kura tad parasti liek uz balsoanu, cik lieli ie zaudējumi ir... ie zaudējumi ir aprēķināmi, un to izdarīs, es vēlreiz uzsveru, agronoms. Un is viņa lēmums principā it kā nevar būt apstrīdams kaut kādās komisijās.

Jābūt arī skaidri noteiktam, ka zaudējumi ir piedzenami nevis kaut kādā likumdoanas kārtībā un tamlīdzīgi, bet ir piedzenami faktiski radītie zaudējumi no vainīgās personas, un vainīgā persona ajā gadījumā ir medību saimniecības īpanieks. Lūk, tas, es domāju, būtu ļoti nopietni. No lauksaimnieku puses varu teikt, ka nevajag o jautājumu sare˛ģīt, tas ir daudz vienkārāks, nekā mēs eit domājam. Un tā kā is jautājums tiek gatavots mūsu virsme˛niecībai, tad lūdza mani izteikt arī tās domas.

Un eit viņiem vienmēr ir doma par to, kādus dzīvniekus atauj valsts vajadzībām. Es neesmu speciālists, tāpēc lūdzu, ja kaut ko nepareizi sarunāu, mani atvainot,- bet viņu prieklikums ir tāds, lai medības visumā būtu par maksu, lai par licenci būtu jāmaksā, bet lai tie dzīvnieki, kuri jāatauj valsts vajadzībām, lai tie, teiksim, būtu ataujami bez maksas un lai tur būtu kaut kādi stimuli. Arī tās licences vajadzētu kaut kā normālāk sadalīt. Es, nebūdams mednieks, tomēr esmu daudzreiz dzirdējis, ka lieli prieknieki saka: "odien vai rītdien beidzas medību sezona, bet man vēl ir trīs nenoautas cūkas!" Tas ir vienam cilvēkam. Bet tajā paā laikā mednieku kolektīvam, kur ir daudz tehnikas, tam uz visu mednieku kolektīvu varbūt ir tikai viena vai divas licences. eit me˛niecībai varbūt būtu tāds lūgums, lai pie ā jautājuma tomēr pastrādātu un lai ajā ziņā būtu mazliet lielāks taisnīgums.

Un pēdējais jautājums. Par termiņu, par 1997.gadu. Tā ir vislielākā muļķība, ja mēs, piemēram, zinām, ka armijas kolektīviem Latvijā ir medību teritorijas. Tā kā mēs esam neatkarīga, brīva valsts un armijas kontingents drīz tiks vests ārā, pirmās daļas varbūt 1994.gadā, un viņi tad varbūt brauks eit medīt no citas valsts, ja mēs os līgumus, licences paturēsim līdz 1997.gadam. Juristi pateiks precīzāk, bet, piemēram, par da˛ādiem apgādes jautājumiem līgumus var lauzt 45 dienas pirms nākamā kvartāla sākuma. Varbūt, lai nebūtu tik radikāli, man eit būtu prieklikums, ka vajag uzteikt os līgumus līdz ar ziemas medību sezonas izbeiganos. Un tad jau stājas spēkā is likums, par kuru mēs patlaban eit sprie˛am. Paldies.

Prieksēdētājs: Paldies, Caunes kungs! Godājamie kolēģi, es tagad dou vārdu deputātam Rāznam, bet mums ir jāapsprie˛ jautājums par tālākajām debatēm. Dabīgi, ka mums būtu jānoklausās arī medību saimniecību vadītāji gan no ministrijas, gan no Mednieku un makķernieku biedrības, gan arī mūsu pārējie deputāti, kuri ir izteikui vēlēanos piedalīties debatēs. Tātad bez deputāta Rāznas, kas tūlīt sāks runāt debatēs, vēl ir pieteikuies deputāti Čepānis, Endele, Berķis un Mucenieks, kā arī vēl citas amatpersonas. Dabīgi, ka mēs odien nevaram pabeigt īs debates, jo amatpersonas mums ir noteikti jānoklausās. Tāpēc es domāju, ka tad, kad deputāts Rāzna būs beidzis savu uzrunu debatēs, mēs saglabāsim o sarakstu un turpināsim debates rīt no rīta. Un Universitātei tomēr nāksies mazliet pagaidīt un no rīta ar interesi noklausīties mūsu diskusijas par medību tēmu.

Tātad vārds deputātam Rāznam, bet tālāk debates turpināsim rīt no rīta. Es lūdzu kolēģus palikt vietās un noklausīties arī to, ko saka jūsu kolēģis.

Lūdzu, Rāznas kungs!

S.Rāzna: Godātie deputāti! Laikam nevienu klātesoo odien nav vajadzības pārliecināt, ka līdzinējā likumdoana pieķir medību lietās daudzējādi neierobe˛otas pilnvaras tādai sabiedriskajai organizācijai, kāda ir Mednieku un makķernieku biedrība, arī attiecībā uz tādām funkcijām, kāda ir mednieku atestācija, un beidzot ar ieroču un munīcijas tirdzniecību. Ir arī novērota neierobe˛otas rīcības pieķirana visu līmeņu nomenklatūrai. Cienījamie kungi, tas ir arī, manuprāt, politisks jautājums, runājot par o likumu. Tas vispār ir jautājums par sociālo taisnīgumu laukos. Tāpēc man ir jāizsaka sirsnīga pateicība Me˛a ministrijai un ā likuma izstrādāanas darba grupai par izstrādāto likumprojektu, kura koncepcija balstās uz vietējo pavaldību un o pavaldību teritorijā dzīvojoo cilvēku maksimālu intereu ievēroanu.

Ir pilnīgi loģiski, ka ā likumprojekta parādīanās sabiedrībā izsauca lielu rezonansi. No vienas puses, ieinteresētās personas- mednieki- to vērtē visai atzinīgi, bet, no otras puses, rajonu un arī republikas biedrību vadība o likumu vērtē negatīvi. Rodas jautājums, kāpēc is likumprojekts izsauc tik lielu pretestību, it īpai no republikas Mednieku un makķernieku vadības puses. Izstrādājot o likumu, seviķi tas bija jauams no Verro kunga puses. Un vai mēs, pieņemdami o likumu ādā variantā, nenodarīsim traumu visai medību saimniecībai? Es domāju, ka būs tiei pretēji. ī organizācija atveseļosies, protams, ja tā vispār pastāvēs, jo likumā ir paredzēts, ka apvienoanās biedrībās notiek uz brīvprātības principiem. Un, ja arī ādas biedrības veidosies, tad to pārvaldes struktūru noteiks no apakas, un tas būs demokrātiski.

Viens no nemiera un protesta iemesliem, manuprāt, ir tas, ka mednieku kolektīviem būs jāslēdz ar pavaldībām nomas līgumi par medību platībām. Tādējādi jau palaik no augstākās vadības puses medību lietās tiek prognozēts, ka daudziem kolektīviem agrāk administratīvā kārtā pieķirtās platības tagad vairs netiks pieķirtas, it īpai ja medības ir notikuas ar nolūku papildināt pārtikas krājumus, bet nevis ar atpūtas organizēanu un dzīvnieku līdzsvara regulēanas nolūku. Nu ko, arī tas ir demokrātiski, jo divām pusēm intereses ir jāsaskaņo, un tas likumā ir paredzēts.

Tomēr es ajā likumprojektā saskatu arī būtisku nepilnību, proti, es vēlētos, lai projekta autori uz otro lasījumu izstrādātu papildu nodaļu, kura varētu saukties "Medību produkcija un profili" un kuru varētu papildināt arī cita nodaļa ar apakpunktiem, kur strikti tiktu noteikti principi, kā tiek realizēta medību produkcija, un traktēts, kādas tiesības uz to ir valstij, biedrībai un individuālajam medniekam. Autori gan iebilst, ka to reglamentēs noteikta instrukcija, taču man nav ticības, jo instrukciju radīana kabinetos bie˛i vien izmaina pat likuma koncepciju. Negribētos, lai mednieku pirmorganizācijām arī turpmāk nebūtu skaidrs, kur paliek ī produkcija, kādi ir ienākumi, arī valūta, un kur tā tiek izlietota. Un vai vispār ir ekonomiski izdevīgi iepirkt par valūtu da˛ādas mantas- videokasetes, da˛ādus duncīus, lai ar tiem iepriecinātu medniekus, kā arī varenākas lietas, piemēram, bises un autenes, lai ar tām iepriecinātu augstāka ranga medniekus. Jāpiezīmē, ka ajā jomā jau pirms laba laika deputāti ir iesniegui pieprasījumu, taču atbilde par to, kur tiei mednieki os aujamrīkus ir iegādājuies, nav zināma. Taču lai nu tas viss paliek, es ceru, ka deputāti atteiksies no savām personīgajām ambīcijām, atmetīs arī savu piederību noteiktai mednieku kārtai. Es ceru, ka mums nav nomenklatūras mednieku, kuri ar drou roku nospiedīs gaili.

Un vēl es kā laucinieks un zemnieks varu pateikt arī to, ka is likums tieām ir pieņemams un tas laukos tiek uztverts ar ļoti lielām simpātijām. Un visādā ziņā lai tas būtu vērsts uz medībām kā o atpūtu un vaļasprieku un tikai lai tās uzlabotu. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, līdz mūsu plenārsēdes beigām atlikuas tikai seas minūtes, tāpēc es domāju, ka odien esam izdarījui krietni daudz, jo, kā jūs dzirdējāt, pat komisijas nebija gatavas ar saviem likumprojektiem, jo nebija cerējuas, ka mēs esam pelnījui atpūtu līdz rītdienai pulksten 10.00. Tad turpināsim medību likuma apsprieanu un pēc tam uzreiz lemsim par Universitātes Satversmi un tās rektora apstiprināanu. Paldies.

Rīt plenārsēde sākas pulksten 10.00.

(Sēdes beigas)