1991.gada 10.septembra sēdes stenogramma

Rīta sēde

*/ eit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /- atzīme, ka tulkojums beidzas. īs sēdes materiālos - Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Prieksēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 133 deputāti reģistrējuies. Darba kārtība plenārsēdē. Mikrofons strādā. Plenārsēdes darba kārtība 10.septembrī. Diem˛ēl es neredzēju, kur no jums bija pirmais. Sakiet, lūdzu! Otrais mikrofons.

J.Dobelis: Aizsardzības un ieklietu komisija lūdz 6.punktu- par tiesu varas atjaunoanu- patlaban neiekļaut darba kārtībā, kamēr komisijas vadītājs Tālavs Jundzis nebūs atgriezies.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

J.Vaivads: Izglītības, zinātnes un kultūras komisija lūdz iekļaut darba kārtībā- un vēlams kā steidzamu- lēmuma projektu par Latvijas Republikas arodbiedrību īpauma aizsardzību, jo tagad kaislības par o īpauma izmantoanu ir vēl vairāk saasinājuās un nav izpildīts Augstākās padomes lēmums par likuma par arodbiedrību spēkā stāanās kārtību.

Prieksēdētājs: Paldies, otrais mikrofons. Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: PSRS Valsts padomes lēmuma par Latvijas neatkarības atzīanu 2. un 4.punkts regulē PSRS pilsoņu tiesības Latvijā. Tāpēc mans prieklikums- odienas darba kārtībā iekļaut paziņojumu par to, ka Latvijā atjaunojas un stājas spēkā Latvijas Republikas likumdoanas akti par Latvijas pilsonību. Uzdot o lēmumu, ā paziņojuma tekstu odien izstrādāt un iesniegt Likumdoanas komisijai.

Prieksēdētājs: Pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Lūdzam iekļaut darba kārtībā Latvijas Republikas Augstākās padomes deklarācijas projektu par pilsonību Latvijas Republikā, kuru Augstākajā padomē iesniedza Augstākās padomes Demokrātisko iniciatīvu centra grupa./

Prieksēdētājs: */Paldies./ Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņ: Man ir lūgums darba kārtības 1.punktu- likumprojektu par amnestiju- izskatīt kā otro pēc tam, kad būs izskatīti likumprojekti par obligāto valsts dienestu un grozījumiem Kriminālkodeksā.

Prieksēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons.

J.kapars: Mums ir lūgums iekļaut odien darba kārtībā kā pirmo likumprojektu par izmaiņām likumā par pilsētu pavaldību un likumā par pagastu pavaldību. Vakar frakcijā tas tika izskatīts. Nākamo jautājumu- par Daugavpils pilsētas, Rēzeknes pilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajonu- izskatīt pēc pusdienām.

Prieksēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Einiņ: Jūras lietu komisijai ir prieklikums iekļaut darba kārtībā kā pirmo vai otro un ļoti steidzami izskatīt deklarāciju par Latvijas Republikas pievienoanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos. Un reizē gribu atvainoties, jo pēdējā laika straujie notikumi liek mums izskatīt o jautājumu,- 13.septembrī Polijā notiks Baltijas jūras valstu konvencijas valstu sanāksme par dzīvo resursu vai, pareizāk sakot, limitu un kvotu sadali nākamajam gadam, tas ir, par zvejniecības turpmāko likteni.

Prieksēdētājs: Paldies. Pirmais mikrofons. Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Man ir prieklikums iekļaut darba kārtībā jautājumu, kurā tiktu izskatītas īpauma attiecības starp ārvalstniekiem un Latviju. Pagājuajā nedēļā mēs spriedām, un par o lēmumu tika balsots, bet tas neieguva vajadzīgo balsu skaitu, jo izdrukā parādījās cilvēki, kuru zālē tajā brīdī nebija klāt, konkrēti, Punovskis, Aizezers, Providenko, varbūt ir arī kādi citi. Tā ka vajadzētu risināt jautājumu par to, kāds liktenis ir im lēmumam, jo faktiski tas nav ieguvis vajadzīgo balsu skaitu.

Prieksēdētājs: Balsu skaitīanas komisijas vadītājam vajadzētu sagatavoties sniegt īsu komentāru sakarā ar deputāta Mucenieka prieklikumu tad, kad mēs nonāksim pie ā prieklikuma izskatīanas.

Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Sakarā ar Latvijas Republikas faktiskas neatkarības sasnieganu es uzskatu, ka pienācis laiks izskatīt deklarācijas projektu par nacionālo attiecību pamatprincipiem Latvijā, ko es iesniedzu ogad 11.februārī un kas deputātiem tika izplatīts. Taču acīmredzot odien to nevar izdarīt. Tāpēc es lūdzu, lai pie īs deklarācijas apsprieanas mēs atgrieztos nākamajā nedēļā./

Prieksēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons, deputāts Aizezers.

J.Aizezers: Nupat izskanēja informācija par to, ka es neesmu piedalījies balsoanā vai neesmu bijis klāt. Es esmu piedalījies balsoanā par o likumu, kolēģa Mucenieka informācija neatbilst patiesībai.

Prieksēdētājs: Vairāk prieklikumu nav. Sākam izskatīt darba kārtību. Secība ir āda: vispirms Augstākās padomes Prezidija piedāvātā darba kārtība. Protams, ja Aizsardzības komisija noņem o jautājumu, kamēr komisijas vadītājs atgriezīsies no komandējuma, tad, kā jūs atceraties, par tādām lietām mēs nebalsojam, tas ir automātiski. Par pārējiem jautājumiem nebija nekādu iebildumu, izņemot to, ka jautājumu par amnestiju ierosina neizskatīt kā pirmo.

Lūdzu, balsosim par visiem iem jautājumiem, par to iekļauanu darba kārtībā. Vispirms par tiem, kurus piedāvāja Prezidijs. Jums ir 141.dokuments. Lūdzu, balsosim par o jautājumu iekļauanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par- 113, 114, pret- 4, atturas- 5. Darba kārtības jautājumi ir apstiprināti un iekļauti izskatīanai.

Pirmais bija deputāta Vaivada ierosinājums- izskatīt lēmuma projektu par Latvijas Republikas arodbiedrību īpaumu aizsardzību. Vai ir jautājumi? Vai varam balsot? Nav jautājumu. Lūdzu, balsosim par deputāta Vaivada prieklikumu. Lūdzu rezultātu. Par- 93. Iekļauts darba kārtībā.

Nākamais bija deputāta Bērza prieklikums- paziņojums par Latvijas Republikas pilsonību. Varbūt vajadzētu kādus precizējumus? Lūdzu, deputāt Bērz, paskaidrojiet!

A.Bērzs: Es uzskatu, ka mums ir jāpieņem paziņojums par to, ka stājas spēkā tie likumdoanas akti Latvijas pilsonības jautājumos, kuri ir pieņemti neatkarīgās Latvijas laikā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

I.Geidāns: Vai drīkst precizēt?

Prieksēdētājs: Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamais plenārsēdes vadītāj, godājamie kolēģi, godājamais Bērza kungs! Runa ir par to, ka mēs jau kop pagājuā gada, tas ir, vairāk nekā gadu, cīnāmies ar likumu paketi par pilsonību. Runa ir par trim dokumentiem: par Latvijas Republikas pilsonības institūta darbības atjaunoanu; otrais- par iedzīvotāju reģistru, un treais- par Latvijas Republikas imigrācijas likumu. Par iem trim likumiem, ko akceptēja frakcija, bet Prezidijs noraidīja, pretlikumīgi noraidīja. Runa var būt par o dokumentu ietveranu darba kārtībā.

Prieksēdētājs: Kāds ir jūsu prieklikums, deputāt Geidān?

I.Geidāns: Mans prieklikums: o paketi, os trīs likumprojektus ietvert darba kārtībā, jo tie visi deputātiem ir izdalīti un vairākkārt apspriesti.

Prieksēdētājs: Paldies. Deputāt Endziņ, lūdzu!

I.Geidāns: Turklāt ietvert kā steidzami izskatāmus, kā kolēģi teica.

A.Endziņ: Vakar frakcijas sēdē laikam tika nospriests, ka rīt frakcijas sēdē ie jautājumi tiks risināti. Es domāju, ka nav pareizi sasteigt, iekļaut darba kārtībā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Dinevič!

J.Dinevičs: Es gribētu atgādināt, ka principā eit laikam ir Bērza kunga prieklikums, kur kardināli atķiras no tā, ko eit teica Geidāna kungs. Un tāpēc es arī gribētu aicināt odien to neskatīt. Mēs esam vienojuies, ka izskatīsim frakcijas sēdē. Pretējā gadījumā mēs varam odien pieņemt sasteigtus lēmumus. Kaut gan Bērza kunga prieklikums man ir dziļi simpātisks.

Prieksēdētājs: Paldies. Balsosim. Ir divi prieklikumi. Deputāta Bērza prieklikums un deputāta Geidāna prieklikums. Vispirms par deputāta Bērza prieklikumu, pēc tam par deputāta Geidāna prieklikumu. Bet, kolēģi, mums dokumentu nav ne par vienu, ne par otru. Deputātiem nav, ir izdalīti tikai frakcijas locekļiem. Frakcijas biedriem ir dokumenti. Citiem deputātiem nav izdalīti. Tā ziņo kanceleja.

I.Geidāns: Tad jāsaka "fui" kancelejai.

Prieksēdētājs: Tas ir cits jautājums. Jums, deputāt Geidān, par saviem izteicieniem būs darīanas ar kancelejas darbiniekiem, precīzāk, ar mūsu kancelejas cienījamām dāmām.

R.Rikards: Man mazs precizējums par Geidāna teikto. Tātad iekļaut nevis odienas darba kārtībā, bet sesijas darba kārtībā, tas nozīmē- izskatīt nākamnedēļ vai aiznākamnedēļ komisijās un tā tālāk. Principā īs treās sesijas darba kārtībā o trīs likumu paketi.

Prieksēdētājs: Paldies. Deputāt Geidān, jūs atbalstāt deputāta Rikarda prieklikumu?

R.Rikards: Iekļaut sesijas darba kārtībā. Nevis odienas darba kārtībā, bet sesijas darba kārtībā.

Prieksēdētājs: Paldies. Paldies.

I.Geidāns: Godājamais plenārsēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Cienījamais profesor! Sesijas darba kārtībā. Vakar jau mēs frakcijas sēdē runājām. Bija pirmā sesija, mēs nodevām paketi ar deviņiem likumprojektiem. Bija otrā sesija, mēs nodevām jau mazāku- ar seiem likumprojektiem. ī ir treā sesija. Cik ilgi vilksim garumā? Mums ir jāliek darba kārtībā. Un diem˛ēl arī neviena komisija nekādu slēdzienu nav devusi. Un man ir dziļa pārliecība, piedodiet, kolēģi, ka nebūs ne no vienas komisijas nekāda slēdziena. Mums tie ir jāliek darba kārtībā un jālabo, jākoriģē, kā mēs darām ar jebkuru likumprojektu.

Prieksēdētājs: Tā, lūdzu, kolēģi Bērz!

A.Bērzs: Es domāju, ka Geidāna kungam ir izdevies savu viedokli izteikt. Un tagad es lūdzu balsot par manu prieklikumu.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Es saprotu, ka mēs odien varam nobalsot tā vai citādi. odien mēs reāli nevaram izdarīt tā, lai kaut ko pieņemtu. Mēs, protams, varam balsot gan par vienu, gan par otru prieklikumu. Reāli tas nozīmē ietvert os projektus darba kārtībā. Mēs droi vien pie to izskatīanas tiksim otrdien vai tredien, tā ka tas viss normāli būtu pēc nedēļas, ja tie ietu kā nākamie, odien tik un tā nevaram pagūt tos izskatīt. Tā ka mēs varam balsot. Principā tas ir viens un tas pats jautājums. Ja Bērza kungam ir cits risinājums, tad, apsprie˛ot vienu un to pau jautājumu, jau var izskatīt vairākus variantus. Tā ka tas nerunā viens otram pretī, un mēs varam arī balsot par. Reāli tas būs nākamajā nedēļā.

Prieksēdētājs: Paldies. Kolēģi, diskusija risinās par vienu un to pau jautājumu. Faktiski ir trīs prieklikumi. Deputāta Bērza prieklikums, nākamais bija deputāts Geidāns, kur ar deputātu Rikardu vienojās, ka vajadzētu pieņemt formulējumu: iekļaut sesijas darba kārtībā, bet nenozīmējot dienu un laiku. Es sapratu, ka viņi vienojās. Nevienojās? Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj! Es atvainojos, droi vien neprecīzi izteicos un tāpēc jums tāds iespaids radās. Es nepiekrītu tam, ko ieteica profesors Rikards, lai arī viņ ir profesors, bet es tikai kandidāts. Ja mēs ietveram darba kārtībā, cienījamo profesor, tad tas jau ir sesijā. Mēs jau ārpus sesijas darba kārtību neizskatām. Vienīgi es varētu piekāpties Dineviča kunga priekā aiz visdziļākās cienības pret viņu. Es ceru, ka frakcijas vadonis rīt piespiedīs frakciju beidzot sestajā piegājienā pieņemt lēmumu un virzīt uz sesiju.

Prieksēdētājs: Paldies. Cienījamie kolēģi, mēs esam ieguvui, manuprāt, jaunu informāciju, ka ir profesoru kandidāti. Ļoti labi! Ne jau visi atklāti saka, ka viņi pretendē uz profesoru kandidātu.

Deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es tomēr liktu priekā pāriet pie ādas kārtības: strādāt tā, lai tauta zina, kas eit notiek, un tikai tad, kad ir slēgti jautājumi, atslēgt translāciju. Tagad ir tāds moments, ka tautai jāzina, kā katrs no mums uzstājas, kādā pozīcijā ir. Vakardienas frakcijas sēde to papildus pierādīja. Es gribu, lai mēs nobalsojam par o jautājumu. Tikai jautājumi, kas ir slēgti, neiet radiotranslācijā. Par to jāvienojas reizi par visām reizēm. Vēlētāji ir ļoti neapmierināti ar to.

Prieksēdētājs: Kolēģi, balsosim par trim prieklikumiem. Deputāta Bērza prieklikumu, deputāta Geidāna prieklikumu un deputāta Dineviča prieklikumu. Lūdzu pirmo balsojumu par deputāta Bērza prieklikumu. Lūdzu rezultātu. Es atvainojos! 42 bija par. Vairākuma nav.

Nākamais- deputāta Geidāna prieklikums. Es atvainojos, vienu par mīnusu. Lūdzu rezultātu. 47, 48. Nav.

Tagad deputāta Dineviča prieklikums, kur sakrīt ar deputāta Rikarda prieklikumu. Sakrīt, jo pēc tam izskatīt plenārsēdē. Protams, pēc tam. Lūdzu. Vēl pieci jāskaita klāt. 93 ir par. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums ir deputāta Gavrilova prieklikums. Uzmanību kolēģi! Deputāts Gavrilovs oficiāli, likumdoanas iniciatīvas kārtībā ir iesniedzis savu prieklikumu- deklarācijas projektu, kur ir kancelejā un kur tiks iesniegts, kā es saprotu, Prezidija sēdē, lai Prezidijs, kā vienmēr, izlemj, ko ar katru dokumentu darīt tālāk.

Kolēģi, vai mums ir vajadzīga apsprieana? Tā ir procedūra, jo ir iesniegts likumdoanas iniciatīvas kārtībā. Ceturtdien ir Prezidija sēde, izskata Prezidijs. Kādu lēmumu Prezidijs pieņems, tā arī rīkosimies.

Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Būsim demokrātiski, laidīsim visu vienā paketē kā konkurējou likumprojektu. Kāpēc ne? Lai ir tas, ko sagatavojusi darba grupa- Tautas frontes darba grupa -, un tas, ko sagatavojusi bijusī opozīcija, vai kas arī tā būtu. Nav īsti skaidrs, kas tā tagad ir.

Prieksēdētājs: Tagad ir runa par iekļauanu darba kārtībā. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Par- 37, vairākums tas nav. Paldies.

Nākamais- deputāta kapara iesniegtie prieklikumi par grozījumiem pilsētas pavaldībā un par grozījumiem pagasta pavaldībā. Lūdzu, balsosim par iekļauanu darba kārtībā. Par secību lemsim pēc tam. Lūdzu rezultātu. 65, tas ir vairākums.

Kolēģi kapar! Vai mums nevajadzēja vispirms pieņemt likumu un tūlīt pēc tam izskatīt jautājumu par iekļauanu. Jā, paldies. Tad mēs tagad nedebatēsim par Daugavpili?

J.kapars: Es ierosinu vispirms izskatīt likumprojektu un pēc pusdienām par reģioniem.

Prieksēdētājs: Paldies. Nākamais ir deputāts Einiņ par Latvijas Republikas pievienoanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos. Lūdzu, otrais mikrofons.

V.ˇarkovs: */Cienījamie deputāti! Es tomēr lūdzu odienas darba kārtībā neiekļaut kapara kunga prieklikumu par Daugavpili. Atļaujiet vispirms mums paiem izskaidroties! Sesija mums būs pēc divām dienām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es kā pilsētas padomes prieksēdētājs esmu iesniedzis atlūgumu. Tāpēc es lūdzu jūs o jautājumu neiekļaut odienas darba kārtībā./

Prieksēdētājs: */Mēs palaik nesprie˛am par ā jautājuma ieslēganu. Mēs izskatām divus likumprojektus, par kuriem komisija iesniegs savus prieklikumus./

Lūdzu, balsosim par deputāta Einiņa prieklikumu par pievienoanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos. Paldies. Rezultāts: par- 114, ir iekļauts.

Lūdzu balsu skaitīanas komisijas komentāru par deputāta Mucenieka prieklikumu. Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienītais prieksēdētāj! Es tomēr palieku zināmā neizpratnē, vai mēs esam nobalsojui un ietvērui darba kārtībā pēc pusdienas pārtraukuma kā pirmo izskatīt jautājumu par iem trijiem republikas reģioniem, ko ierosināja kapara kungs? Jā vai nē?

Prieksēdētājs: Es sapratu, ka mēs pieņemam vispirms likumu un tad izskatām jautājumu par iekļauanu darba kārtībā. Vai deputāts Geidāns komentē deputāta Mucenieka ierosinājumu? Izmantojiet jebkuru mikrofonu!

I.Geidāns: Godājamo plenārsēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Jūs atceraties, ka 4.septembrī mēs balsojām par īpauma tiesībām Latvijas un ārvalstu attiecībās. Un balsojumā, kas ir fiksēts aparātā, kā mēs sakām, "par" bija 67 balsis. Stenogrammā ir fiksēta sēdes vadītāja- mūsu cienījamā prieksēdētāja vietnieka Andreja Krastiņa- balss, ka "par" ir 69, tātad divi ir balsojui ar roku. Pēc tam Jānis Kinna iesniedza rakstisku protestu, ka viņ ajā laikā nav atradies zālē un nevarēja nobalsot par un ka viņ ir pret. It kā pēc izdrukas "par" paliek 66, plus vēl divi balsojumi ar roku, tas ir, 68. Līdz ar to tiesiski balsoana paliek spēkā. Bet pēc tam pie manis pienāca Mucenieka kungs un vēl vairāki kungi un teica, ka ajā izdrukā fiksēti daudzi kolēģi, kuru vispār nebija zālē. Viņi varbūt bija eit, bet balsoanas laikā zālē nebija. Tika nosaukti vairāki uzvārdi, to skaitā Providenko, Punovskis, Aizezers un vēl daudzi citi. os divus, kuri balsoja ar rokām, es diem˛ēl atrast nevarēju, es varbūt esmu vainīgs, bet, tā kā tas bija pēdējais balsojums, mums ļoti strauji samazinājās cilvēku skaits.

ajā situācijā man ir divi prieklikumi: pirmais, mums vēlreiz jāatgrie˛as pie balsoanas mehānisma reglamenta, jo droi vien būs jāparedz- is ir pirmais tāds precedents -, ka tad, kad ir kaut kāda plus-mīnus tolerance, mēs varētu pieņemt 10 procentus. Par to ir jāvienojas, varētu būt 5 procenti. Ja ir izķiroa kvota, tad tūlīt ir jāpārbauda, nosaucot uzvārdus, vai viņi ir klāt un ādi ir balsojui. Citu variantu es neredzu, kā reāli, tiesiski pārbaudīt situāciju.

Un otrs prieklikums, arī lūgums- likt uz balsoanu, ka mēs atsaucam o balsoanu, atjaunojam debates ajā jautājumā un balsojam par jaunu.

Prieksēdētājs: Paldies. Kolēģi, vienu mirklīti! Vai ir jautājumi? Es saprotu, ka tas ir jūsu komisijas oficiālais slēdziens?

I.Geidāns: Komisijas oficiālā slēdziena nav. Ja to vajag, tad komisijai ir jāsanāk kopā.

Prieksēdētājs: Kolēģi, cik es saprotu, tādās lietās ir jābūt komisijas oficiālajam slēdzienam.

I.Geidāns: Tad man ir lūgums- pagaidām atlikt lemanu un pēc pārtraukuma atgriezties pie ā jautājuma.

Prieksēdētājs: Otrais mikrofons.

K.ļakota: Es domāju, ka balsu skaitīanas komisijai vienīgā izeja ir iztaujāt visus deputātus par viņu balsojumu. Un tā nevar būt, ka mēs varam izķirt ar lēmumu, vai balsojums ir tiesisks vai nav. Jānoskaidro tikai, kā kur ir balsojis. Ir balsu skaits vai nav. Ja ir balsu skaits, tad nekāda pārbalsoana nevar notikt. Un, ja balsu skaita nav, tad lēmums nav pieņemts un lēmuma projekts jāiesniedz vēlreiz.

Prieksēdētājs: Andrejs Krastiņ. Lūdzu!

A.Krastiņ: Godātie kolēģi, es biju īs plenārsēdes vadītājs un gribu kategoriski iebilst pret kaut kādiem pārbalsojumiem un tamlīdzīgi. Jo pēc balsojuma, kā pareizi tika norādīts, vienmēr klāt tiek pieskaitītas to deputātu balsis, kuri balso ar roku, kuri vai nu nav reģistrējuies, vai nav paspējui nobalsot, vai kuriem balsoanas aparatūra nav bijusi kārtībā. Tātad balsoanas rezultāti tiek nolasīti pēc stenogrammas.

Otrkārt, tūlīt pēc minētā lēmuma pieņemanas eit, zālē, izraisījās ārkārtīgi liela a˛iotā˛a par to, kā kur ir balsojis, kur ir balsojis pareizi un kur nepareizi. Turklāt uz vairākiem deputātiem tika izdarīts ārkārtīgi liels spiediens, ka viņi nav bijui visai saprātīgi, visai izglītoti un nav balsojui tā, kā vajadzējis. Tāda pati a˛iotā˛a par o lēmumu notika nepārtraukti visu o nedēļu. Ja tagad notiks aptauja par to, kā kur ir balsojis un kā kur ir domājis, es absolūti neesmu pārliecināts, ka tagad izteiktās domas būs adekvātas tām, kas bija toreiz, kad notika balsoana. ī balsoanas rezultātu apaubīana notika jau balsoanas laikā, kad tika paplaināta aģitācija.

Es domāju, nav pamata apaubīt savus nolēmumus, kas ir izdarīti un stenogrammā fiksēti. Turklāt tas būs slikts precedents. Tā kā toreiz Geidāna kungs apmēram vienu minūti pēc balsojuma beigām pieskrēja klāt un mēģināja iestāstīt, ka balsojums nav bijis likumīgs, es uzskatu, ka mums nav nekādu tiesību pēc tam, kad nedēļa ir pagājusi, pārskatīt kādu balsojumu. Jo palaik konstatēt, kā kur tajā brīdī ir nospiedis pogu, nav iespējams. Tāpēc es uzskatu, ka is balsojums jāatstāj spēkā, jo nav praktiski iespējams pārbaudīt, kāda konkrētajā brīdī bija domu izpausme katram deputātam. Paldies.

Prieksēdētājs: Mucenieks, pēc tam deputāts Lagzdiņ.

V.Mucenieks: Lieta tāda, ka pēc izdrukas nobalsojui "par" ir deputāts Punovskis un Providenko. Un tie ir manas komisijas deputāti, es esmu īs komisijas sekretārs. Ar Punovska kungu es personīgi runāju, un viņ teica, ka nav bijis zālē un nav balsojis. Ar Providenko es nevaru aprunāties tā iemesla dēļ, ka viņ ir tālu no Rīgas, kaut kur Daugavpilī. Tāpēc es esmu o jautājumu izvirzījis. Paldies.

Prieksēdētājs: Deputāts Lagzdiņ.

J.Lagzdiņ: Godātie kolēģi! Es biju viens no deputātiem, kur asi uzstājās pret, manuprāt, tiesiski nepareizo normatīvo aktu. Bet odien es pilnīgi pievienojos deputātam Krastiņam. Ja reiz mēs esam nobalsojui, tad mums, visiem tiem deputātiem, kuru viedoklis nav plenārsēdē ievērots, jāsamierinās. Tātad atstāsim spēkā o balsojumu.

Prieksēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Rikards: Es arī piekrītu Krastiņa viedoklim, jo situācija ir āda: bijuas 69 balsis "par", ir saņemts tikai viens oficiāls rakstisks protests. Ja ir rakstisks protests no deputāta, tad viņ nav balsojis. Balsu skaitīanas komisija o protestu apmierina. Balsu skaitīanas komisijai, pamatojoties uz rakstisko protestu, ir tiesības samazināt par vienu balsi, tas ir, 68. Bet citu rakstisku protestu nav bijis, tikai is vienīgais, pārējie tikai risina sarunas, ka Aizezers nav balsojis un vēl kāds nav balsojis. Aizezers apgalvo, ka viņ ir balsojis, Mucenieks saka, ka nav balsojis, Romaovs saka, ka Providenko ir balsojis. Ja nav rakstiska protesta, ka deputāts nav balsojis, un o rakstisko protestu nav izskatījusi balsu skaitīanas komisija, tad jāatzīst tās 68 balsis, kas ir, un vairs nekādu problēmu nav.

Prieksēdētājs: Paldies. Kolēģi, mēs tagad neko nebalsosim, bet lūgsim komisiju sakarā ar deputāta Mucenieka ierosinājumu sniegt oficiālu paziņojumu un oficiāli izskatīt komisijas sēdē.

Vēl jāizlemj divi jautājumi: secība un translācija. Par secību. Es ierosinātu, uzklausot kolēģu ierosinājumus, pirmo izskatīt jautājumu, kuru ierosināja Jūras lietu komisija,- "Par Latvijas Republikas pievienoanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos". Es ceru, ka is jautājums mums neizraisīs ļoti plaas diskusijas un to varētu izskatīt kā pirmo, jo, kā jūs dzirdējāt no mūsu kolēģiem, tas ir saistīts ar da˛ādām tiesiskām lietām starptautiskā kontekstā. Nākamais, kā es sapratu, bija ierosinājums izskatīt, arī kā pirmo jautājumu, grozījumus pavaldību likumos. Tas būtu otrais. Par pirmajiem diviem mēs varētu nobalsot, un tad lemt par treo.

Lūdzu, deputāt kapar!

J.kapars: Es tomēr lūdzu izskatīt steidzami kā pirmo o jautājumu par pavaldībām. Motivāciju mēs apspriedām vakar frakcijas sēdē.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Vaivad!

J.Vaivads: Man būtu ierosinājums lēmumu par arodbiedrībām izskatīt kā pirmo tūlīt pēc pusdienām. Tas nebūs gar jautājums, tur ir runa tikai par faktu konstatāciju un konkrētu lēmuma pieņemanu, lai sāktu darbu.

Prieksēdētājs: Pēc pusdienām mēs nelemjam, godātais kolēģi! Mēs lemjam, kuru pirmo jautājumu izskatīt.

J.Vaivads: Tādā gadījumā par pirmo es atbalstu kapara kungu.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai Jūras lietu komisija neatsakās no sava prieklikuma? Vai mums ir jābalso?

B.Salītis: Jūras lietu komisija neatsakās, jo principā is jautājums neaizņems ilgu laiku, jo eit nav ko diskutēt. Vai nu pieņemam vai ne, es tā uzskatu.

Prieksēdētājs: Vai pievienojamies vai nepievienojamies. Kolēģi, skaidra lieta. Mums jāizķir ar balsoanu. Lūdzu, deputāt Zaļetajev!

S.Zaļetajevs: */Es gribu cienījamo kolēģu uzmanību pievērst tam, ka projekts par izmaiņām likumā par pilsētu pavaldību ir iesniegts vakar, bet deputātiem izdalīts odien no rīta. Es ne seviķi labi saprotu, kā to var tik pēkņi izskatīt, jo, lai apspriestu likumprojektu par izmaiņām, vismaz paam likumam ir jābūt rokās. Deputātiem nav bijis iespēju o dokumentu paņemt, lai tieām būtu pilnīgs priekstats par to, ko viņi dara. Nebija absolūti nekādu iespēju, taču likums tūlīt tiek iekļauts darba kārtībā un bez kavēanās izskatīts./

Prieksēdētājs: Paldies. Vairs runātāju nav. Izķirsim balsojot. Vai atbalstām Jūras lietu komisiju kā pirmo izskatīt jautājumu par pievienoanos ai starptautiskajai konvencijai vai kapara kunga prieklikumu- pirmo izskatīt pavaldību? Pirmais- Jūras lietu komisijas, pēc tam- kapara prieklikums. Pirmais Jūras lietu komisijas ierosinājums- pievienoties konvencijai. Lūdzu rezultātu. 106.

Kolēģi! Uzmanību! Tieām tā ir arī to nolaidība, kuri vada sēdes. Nekādas roku celanas vairs nebūs. Tikai oficiāla reģistrācija. Un, ja balso, roku ceļot, tad faktiski ir jāpieceļas un skaļi jāpasaka savs balsojums, lai to var iekļaut protokolā, citādi nekāda skaitīanas komisija pēc tam neko neizsecinās. Un tas jādara pirms rezultāta pasludināanas, jo ī prakse, kad es saku viens, divi, trīs, četri, pieci un tad rādu, ka piecus pieskaitīu, ir mana subjektīva redzēana, cik tur bija zālē. Bet varbūt tur bija sei, bet varbūt tikai četri. Tāpēc neskaitīsim to. Ir balsojums.

Nākamais ir deputāta kapara balsojums. Viņ savu ierosinājumu atsauc. Paldies.

Tagad runa ir par treo darba kārtības jautājumu. Iebildumu nav? Paldies.

Secība ir tāda, kāda iezīmēta darba kārtībā. Par translējumu. Ir viens, divi, trīs, četri, pieci, sei, septiņi, astoņi, deviņi, desmit, vienpadsmit, divpadsmit, trīspadsmit, četrpadsmit, piecpadsmit, sepadsmit deputātu paraksti, kuri ierosina- pirmdien no rīta izlemt, kurus jautājumus translēsim.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es ļoti atvainoos Bojāra kungam, ja viņu neprecīzi citēu, bet es sapratu, ka Bojāra kungs odien uzsver, ka ļoti svarīgi ir, lai visi dzirdētu, ko katrs odien runā. Es gan domāju, ka svarīgi bija dzirdēt, ko iepriek runāja, tā ka eit varētu diskutēt. Ja Bojāra kungam ir ļoti svarīgi, lai dzird, ko viņ odien runā, tad tas ir būtiski, bet ierosinu katrā konkrētajā jautājumā izķirt to, pirms iesākas plenārsēde, nevis vienkāri rullēt visu, kas odien ir ieplānots. Tā ka man ir prieklikums balsot par konkrētām lietām.

Prieksēdētājs: Paldies. Deputāts Vaivads bija pirmais. Lūdzu.

J.Vaivads: Es atvainojos. Cienījamo sēdes vadītāj! Tomēr jautājums par arodbiedrībām. Kā mēs to atrisināsim? Varbūt mēs varam nobalsot, ka izskatīsim kā ceturto vai piekto, ja tas sekos pēc visas Prezidija darba kārtības, tad tas nozīmē, ka to izskatīsim nākamnedēļ. Bet tik tālu nevarētu atvirzīt.

Prieksēdētājs: Esiet tik laipns, pasakiet savu konkrētu ierosinājumu.

J.Vaivads: Tādā gadījumā kā treo.

Prieksēdētājs: Deputāts Vaivads ierosina balsot par arodbiedrību īpaumu kā treo balsojumu. Deputāt Bojār, lūdzu!

J.Bojārs: Deputāts Grūbe atkal brīvi traktē manus izteikumus. Es vēlreiz atkārtou savu prieklikumu. Es lieku priekā nobalsot par to, lai mēs strādājam tautas priekā tikai atklāti, tikai translācijā. Un gadījumā, ja mums ir slēgts jautājums, nobalsojam par to atseviķi. Vispār strādāt atklāti. Lūk, to es liku priekā.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Ulme!

A.Ulme: Mēs jau arī o jautājumu apspriedām pirms pusgada un nolēmām ļoti konkrēti un, manuprāt, ļoti pareizi- ka radio ļaudis pai izvēlas un jebkad, kad viņi grib, pieslēdz translāciju, ja mēs neesam teikui, ka viņi nedrīkst translēt. Tikai tādā gadījumā ne. Vajadzētu palikt pie tā- kad viņi grib, tad viņi pieslēdzas.

Prieksēdētājs: Deputāt Līgotni, lūdzu!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Es jautājumam par valsts dienestu esmu palaidis priekā jau divus jautājumus, treo priekā laist negrasos, jo, kā redzat, valsts dienests ir treais lasījums. eit ir vajadzīgas daudzas balsis, turklāt eit ir Konstitūcijas grozījums. Mēs nevaram laist priekā nevienu jautājumu. Tāpēc Vaivada jautājumu es aicinātu neiebalsot par treo darba kārtībā.

Prieksēdētājs: Paldies. Kolēģi! Acīmredzot manas vainas dēļ ī apsprieana ir ārkārtīgi ievilkusies, tāpēc tomēr jāpieliek punkts. Būs divi balsojumi. Par translāciju- deputāta Bojāra prieklikums. Translēt visas sēdes, visas plenārsēdes, visu plenārsē˛u jautājumu izskatīanu no- līdz un netranslēt tikai slēgtās sēdes, kuras tiks pieņemtas ar speciālu balsojumu. Izskanēja arī citi viedokļi ajā jautājumā.

Lūdzu, balsosim par deputāta Bojāra prieklikumu. Vai nevajadzētu reģistrēties? Reģistrēsimies. Esiet tik laipns! Reģistrācija ir reģistrācija, kolēģi! īs roku celanas un īkķu rādīanas vairs netiks ņemtas vērā. Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Paldies.

Lūdzu, balsojot izsakiet savu attieksmi par deputāta Bojāra prieklikumu. Lūdzu rezultātu. 35. Atbalstu gūst nevis jūsu prieklikums, bet to kolēģu viedoklis, kuri ir ierosinājui katras nedēļas pirmajā plenārsē˛u dienā noteikt, kurus jautājumus, izskatot plenārsēdē, translēsim. Es domāju, ka pret sistēmu kā tādu nekādu iebildumu nav, jo tad uzreiz ir jāseko konkrētiem prieklikumiem. ā prieklikuma iesniedzēji tūlīt var izteikt savu viedokli ar konkrētu prieklikumu. Vai mēs atbalstām principu? is jūsu ierosinātais princips nav pretrunā ar mūsu pareizējo praksi. Lūdzu, iesniedziet konkrētus jautājumus, ko jūs uzskatāt par nepiecieamu translēt. Un vēlams, protams, to vienmēr darīt no rīta, lai mūsu radio varētu orientēties.

Un pēdējais- deputāts Vaivads stingri iestājas par to, ka jautājumam par arodbiedrībām ir jābūt treajam. Deputāts Līgotnis izteica domu, ka komisija jau ir, es apmēram citēju, palaidusi priekā daudzus jautājumus un ka jautājumam par valsts dienestu ir jābūt treajam. Balsosim par deputāta Vaivada prieklikumu. Lūdzu. Vairākuma nav. Tātad paliek tā secība, kāda jau mums ir noteikta.

Esam izskatījui visus prieklikumus. Varam sākt apspriest Jūras lietu komisijas ierosināto likumprojektu. Es lūdzu tālāk plenārsēdi vadīt prieksēdētāja vietniekam Andrejam Krastiņam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņ.

V.Einiņ: Godātais prieksēdētāj! Cienītie kolēģi! Jums odien tiek piedāvāts izskatīanai un, ceru, arī vienprātīgai nobalsoanai deklarācijas projekts par pievienoanos starptautisko tiesību normām jūras tiesību jautājumos. Principā eit ir specifiskas konvencijas, kuras izstrādājuas un pieņēmuas starptautiskās jūras organizācijas un citu valstu apvienības.

Lai neaizkavētu jūsu laiku- vesela stunda jau ir pagājusi, gribu tikai pateikt, ka visas īs konvencijas dziļi ietekmē katru no mums, tautas, visu cilvēci kopumā un arī visu pasaules okeānu jeb visu mūsu zemeslodi. Specifiskie jautājumi skar problēmas par vides piesārņoanas novēranu, cilvēka veselībai un videi kaitīgām vielām, kuģoanas droību, cilvēka dzīvības saglabāanu uz jūras, jūras zinātnisko izpēti un tā tālāk. Es nezinu, vai ir nepiecieams par katru o konvenciju sniegt jums apskatu, jo principā, cik es sapratu, ir izdalīta īsa anotācija, kas sniedz paskaidrojumu par o specifisko konvenciju.

Nobeidzot gribētu pateikt, ka pievienoanās īm konvencijām uzliks mums, tas ir, Augstākajai padomei, Latvijas Republikai, par pienākumu vadīties no o starptautisko organizāciju pieņemtajiem dokumentiem jūras tiesībās.

Kāpēc tas ir tik steidzami? ā gada 13.septembrī Gdaņskā notiks Baltijas jūras valstu konvencijai pievienojuos Baltijas jūras valstu sanāksme, kur tiks sadalīti Baltijas jūras dzīvie resursi. Vai, pareizāk sakot, risināti jautājumi, kas saistīti ar zvejniecības limitu un kvotu izdalīanu. Tas ietekmēs mūsu zvejnieku tālāko darbu un arī mūsu patērētāju galdu un vēderu. Un tāpēc es visus lūdzu nobalsot par o deklarāciju. Un ja ir kādi jautājumi, lūdzu.

Prieksēdētājs: Paldies. Jautājumi ir? Jautājumu nav. Nē, ir jautājums. Deputāts Plotnieks vēlas jautāt.

A.Plotnieks: Runājot par deklarācijas pirmajām četrām rindiņām, vai jūs neuzskatāt, ka āda deklarācijas ievaddaļa neizsaka mūsu attieksmi ajā jomā vispār. Es, piemēram, ierosinātu, ka eit vajadzētu kaut kādu aicinājumu, kas izteiktu mūsu pozīciju, vēlēanos sadarboties, kaut vai tādu, ka atjaunotā Latvijas Republika apliecina savu gatavību sadarboties ar visām valstīm pasaules okeāna apgūanā un izmantoanā. Un tad- pasludina. Kaut kādu vispārēju nostādni vajadzētu dot.

V.Einiņ: Varbūt jums ir taisnība, bet tas ir vairāk tā emocionāli- "atjaunotā". Var jau atrast daudzas etiķetes ajā vietā, bet es domāju, ka is īsais formulējums- "Latvijas Republika"- ir pilnīgi loģiski.

Prieksēdētājs: Līdz balsoanai, kolēģi, ir jāpagaida, jo vēl ir debates. Paldies ziņotājam. Debatēs pieteicies viens deputāts- deputāts Bojārs. Lūdzu.

J.Bojārs: Cienītie kolēģi! Es tik daudz laika neaizņemu. Es visnotaļ iestājos par to, lai mēs nobalsotu par pievienoanos o starptautisko dokumentu paketei. Es gribētu jūs vienīgi informēt par to, ka pareiz spēkā ir pirmās trīs jūras tiesību konvencijas, tās, kas ir ajā sarakstā. Diem˛ēl ceturtā konvencija par jūras tiesībām vēl nav spēkā, jo tai nav pievienojies pietiekami liels valstu skaits. Es domāju, ka mūsu pievienoanās varbūt tuvinās visas īs milzīgās konvencijas. ajā konvencijā ir vairāk par 400 pantiem, un tā tika izveidota apmēram 10 gadu ilgas konferences laikā. Es domāju, ka mūsu un pārējo Baltijas valstu pievienoanās tuvinās īs konvencijas stāanos spēkā.

Es uzskatu, ka arī pārējās konvencijas mums ir ārkārtīgi svarīgas mūsu kā neatkarīgas valsts esamībai, it seviķi konvencija par zvejniecību. Bet acīmredzot mums vēl vajadzētu pārbaudīt tos dokumentus, kas ir noslēgti Baltijas valstu starpā par kontinentālā elfa sadali Baltijas jūras piekrastes valstu starpā. is jautājums noteikti vispirms jāietver mūsu izpētē un pēc tam darba kārtībā, jo pagaidām mēs vēl neesam, tā teikt, praktiski pārņēmui to savu zonu, par kuru līdz im Zviedrija vienojās ar Padomju Savienību par Baltijas valstīm. Mums nav izķirts arī elfa jautājums ar Igauniju, ar Lietuvu, ar pau Zviedriju. is jautājums mums ir obligāti jāietver darba kārtībā.

Vēl es uzskatu, ka esam pelnījui vienu nelielu pārmetumu. Mēs neesam, kā jau es vakar frakcijas sēdē teicu, īsti izpētījui,- es nezināju, ka is jautājums būs odienas darba kārtībā,- kādām konvencijām mēs pievienojāmies kuģniecībā pirms kara un kuras no īm konvencijām vēl ir spēkā. Tur bija konvencija par Ālandu salām, bija kaut kādas konvencijas arī par Ziemeļjūru, ja nemaldos, Parīzes konvencija. To vajag vēlreiz pārbaudīt. Un, ja kāda no īm konvencijām ir tieām ievērības cienīga, tad mums vajag atseviķi paziņot arī par pievienoanos tai.

Un es visnotaļ aicinu balsot par o projektu. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Paldies. Vai vēl ir debatētāji ajā jautājumā? Lūdzu, otrais mikrofons. Deputāts Silārs vēlas izteikties.

I.Silārs: Visnotaļ pievienojoties iepriek sacītajam, es tomēr aicinu svītrot pirmo rindiņu, kas, manuprāt, ir diezgan neloģiska. Augstākā padome tagad ar o deklarāciju atzīst, ka ir suverēna valsts. Pilnīgi pietiktu, ja mēs o deklarāciju sāktu ar teikumu: "Rūpējoties par Latvijas Republikas likumdoanas akta atbilstību, pasludinu". Pirmo rindiņu es ierosinu svītrot.

Prieksēdētājs: Paldies. Vēl ir kādi ierosinājumi? Lūdzu, treais mikrofons.

I.Strazdiņ: Es domāju, ka labojums varētu būt mazāks, varētu sākt ar vārdiem "Latvijas Republika kā suverēna jūras valsts", un tā tālāk.

Prieksēdētājs: Paldies. Vēl ir kādi labojumi? Nav. Par pārējo tekstu, izņemot to preambulas pirmo rindiņu, ir kādi labojumi, ierosinājumi? Nav. Tad mēs varētu balsot par visu tekstu un pēc tam par attiecīgajiem svītrojumiem. Viens svītrojums ir lielāks, to piedāvā deputāts Silārs, ja par to netiek nobalsots, tad deputāta Strazdiņa īsākais un mazākais labojums. Citu ierosinājumu nav? Paldies.

Lūdzu, vēlreiz reģistrēsimies, jo zālē vairs nav 128 deputāti. Lūdzu reģistrēties, godājamie kolēģi! Lūdzu rezultātu. 110. Paldies.

Un tagad balsosim par Latvijas Republikas Augstākās padomes deklarāciju "Par pievienoanos starptautisko tiesību dokumentiem jūras tiesību jautājumos" kopumā un pēc tam izdarīsim os svītrojumus. Lūdzu rezultātu. Par- 104, pret- nav, atturas- 1. Paldies. Tātad deklarāciju pamatā esam pieņēmui, tagad par svītrojumiem.

Pirmais balsojums par deputāta Silāra ieteikto labojumu- svītrot pirmo rindiņu. Lūdzu rezultātu. Par- 46, 11, 29. Paldies.

Un otrs balsojums, lūdzu, par īsāko labojumu, kas skan: "Latvijas Republikas kā suverēna jūras valsts", un tālāk kā tekstā. Tātad tikai svītrot vārdus "atzīstot, ka" un "pievienojot, ka". Lūdzu balsot par o labojumu. Lūdzu rezultātu. Par- 71. Tas ir vairākums. Pieņemts is otrs svītrojums. Tātad deklarācija pieņemta. Paldies.

Otrais darba kārtības jautājums par pavaldībām, visi ie likumi.

Deputāts Lagzdiņ ziņos. Vienu mirklīti, godājamie kolēģi, es atvainojos kolēģim Lagzdiņam. Deputāts Lucāns ir iesniedzis deputātu grupas izstrādāto prieklikumu par translāciju. Tātad odien ir ierosināts translēt lēmuma projektu par valsts uzņēmumu, bijuo vissavienības pakļautības uzņēmumu un organizāciju pārvaldes aparāta reorganizāciju, likumprojektu par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā par ceļu nodokli un par pilsētu un pagastu pavaldībām. Ir ierosināts translēt visus os jautājumus.

Vai mums ir jābalso? Vai visi piekrīt, ka mēs translējam os jautājumus? Jūs uzskatāt- nevajag translēt? Tad ir jābalso. Es atvainojos, Lagzdiņa kungs, tad mēs vēlreiz balsosim. Lūdzu, balsosim. Par katru atseviķi vai par visu kopumā? Kopā tātad par valsts uzņēmumu, bijuo vissavienības pakļautības uzņēmumu un tā tālāk aparāta reorganizāciju, par papildinājumiem likumā par ceļu nodokli un par abām pavaldībām ir ierosināts translēt. Lūdzu izteikties balsojot, kas ir par un kas ir pret o translāciju. Balsoanas re˛īmu, un balsosim. Paldies. Lūdzu rezultātu. Mazākums ir par, tātad netranslējam un turpinām strādāt konstruktīvi.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņ: Godājamo prieksēdētāja vietniek, godātie kolēģi deputāti! Pirms es gribētu izteikt vērtējumu likumprojektam "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par pilsētu pavaldību"", atļaujiet jūs iepazīstināt ar iesniegto grozījumu un papildinājumu saturu un būtību.

Sabiedrisko lietu un pavaldības komisija ierosina likumu "Par pilsētu pavaldību" papildināt ar treo nodaļu un, proti, ar nodaļu, kurā tiktu regulēta kārtība, kādā tiek atceltas pavaldību institūcijas un atcelts pilsētas padomes prieksēdētājs no ieņemamā amata. Likumprojekta 39.pants regulē un nosaka to, kāda Latvijas Republikas institūcija var ierosināt Augstākajā padomē izskatīt minēto jautājumu, un tā ir tikai viena amatpersona, proti, Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Kāpēc tiei ģenerālprokurors? Tāpēc, ka saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par prokuratūras uzraudzību Latvijas Republikā Latvijas Republikas ģenerālprokurors realizē augstāko uzraudzību pār likumības ievēroanu visā Latvijas valsts teritorijā. Savukārt likumprojekta 40.pants regulē mūsu, tas ir, Augstākās padomes, rīcību gadījumā, ja ģenerālprokurors minētā jautājuma sakarā ir iesniedzis Augstākajā padomē iesniegumu.

Tātad, ja Augstākā padome, izskatot ģenerālprokurora iesniegumu, uzskata, ka ir lietderīgi atcelt kādas Latvijas Republikas pilsētas padomi, tad vienlaikus ar lēmuma pieņemanu par īs padomes atcelanu Augstākajai padomei ir pienākums: pirmkārt, noteikt termiņu, kādā attiecīgajā pilsētā tiek organizētas atkārtotas padomes vēlēanas, otrkārt, iecelt pilsētas pagaidu valdi, kurai līdz jaunās pilsētas valdes ievēlēanai ir pavaldību likuma 27. un 31.pantā uzskaitītās tiesības. Trekārt, Augstākajai padomei būtu jāieceļ ne tikai valde, bet jāieceļ arī pilsētas pagaidu valdes prieksēdētājs, jo kādam taču attiecīgās pavaldības teritorijā ir jārealizē pavaldību likuma 30.panta treajā daļā paredzētie pienākumi. Turklāt Pavaldību komisija uzskatīja, ka būtu lietderīgi uzdot pilsētas pagaidu valdei organizēt attiecīgās pavaldības teritorijā padomes atkārtotas vēlēanas, un āda nostādne pilnībā saskan ar spēkā esoo vēlēanu likumu.

Es domāju, ka jūs, kolēģi, izteiksit savu viedokli par normu, kas ietverta 40.panta otrajā daļā, proti, par to, kādai jābūt mūsu rīcībai gadījumā, ja līdz kārtējo padomju vēlēanām visā Latvijas Republikā ir palicis laika periods, kas mazāks par gadu. Mūsuprāt, ādā gadījumā, ņemot vērā, ka vēlēanu organizēanai saskaņā ar vēlēanu likumu būtu jāparedz ne vairāk kā trīs mēnei, nebūtu lietderīgi organizēt jaunas padomes vēlēanas. ajā gadījumā realizēt pavaldību likumus attiecīgās pilsētas teritorijā vajadzētu uzticēt pagaidu valdei visā ajā laika posmā. Savukārt likumprojekta 42.pants un 43.pants regulē to kārtību, kādā tiek atceltas pilsētu valdes un pilsētu padomju prieksēdētāji, kad kolēģi, izskatot ģenerālprokurora iesniegumu, vērtējot konkrēto situāciju attiecīgajā pilsētā, vērtēs, cik lielā mērā padomju lēmumi, val˛u lēmumi un prieksēdētāju rīcība un rīkojumi neatbilst Latvijas Republikas likumiem un ir kaitējui Latvijas Republikai. Neatceļot attiecīgās pilsētas padomi, mēs varētu aprobe˛oties ar valdes atcelanu vai prieksēdētāja atcelanu no ieņemamā amata.

Tātad, ja Augstākā padome pieņem ādu lēmumu, tad vienlaikus būtu jārisina jautājums par to, kas ieceļ jauno valdi, jo ajā situācijā paliek vecā padome. Mūsu rīcība var būt divējāda: vai nu mēs pieņemam lēmumu un pai ieceļam valdi attiecīgajā pilsētā, vai uzdodam noteiktā termiņā attiecīgajai padomei paai iecelt valdi. Analoga rīcība ir paredzēta 43.pantā attiecībā uz padomes prieksēdētāju. Turklāt nebūtu loģiska situācija, ja Augstākā padome ir pieņēmusi lēmumu par pilsētas padomes atcelanu vai atlaianu, bet deputāti saglabātu savas pilnvaras. Tādēļ mēs uzskatījām par lietderīgu vēlreiz akcentēt, lai nerastos da˛ādi tulkojumi un da˛āds likuma piemērojums, ka vienlaikus ar lēmuma pieņemanu par pilsētas padomes atcelanu izbeidzas visu attiecīgās pilsētas padomes deputātu pilnvaras. ī norma ietverta likumprojekta 41.pantā.

Tāds īsumā ir mans komentārs attiecībā uz iesniegto likumprojektu.

Kas, godātie kolēģi, mums būtu jāapsver, vērtējot o likumprojektu? Manuprāt, atbilde būtu jādod uz trijiem pamatjautājumiem. Pirmais, pragmatiskais jautājums: kāpēc un ar kādu mērķi ir izstrādāts minētais likumprojekts? Otrais jautājums: vai ādas normas, ja mēs os labojumus pieņemsim, vispār ir vajadzīgas? Vai nepietiek ar atseviķiem autonomiem diviem vai trijiem lēmumiem, ar kuriem atcelt attiecīgās padomes, kas ir rupji pārkāpuas Latvijas Republikas likumus un rīkojuās antikonstitucionāli? Un treais, kolēģi, manuprāt, ir svarīgākais jautājums, tas ir, politiskais aspekts: vai, pieņemot ādus labojumus, mēs nerīkosimies nedemokrātiski un tādējādi nenodarīsim kaitējumu Latvijas Republikai? Vai ādu normu pieņemanas gadījumā neradīsies kāda negatīva rezonanse ārpus mūsu valsts robe˛ām, un vai nebūs pārāk negatīva reakcija mūsu valsts iekienē?

Kādi ir divi galvenie cēloņi, kāpēc ir nepiecieams pieņemt ādu papildinājumu pilsētu pavaldību likumam? Kolēģi, mēs visi to zinām, un prokuratūra to ir konstatējusi, veicot pārbaudi, ka atseviķas pilsētu padomes kop 1990.gada 4.maija daudzreiz ir rīkojuās antikonstitucionāli un vairākkārt ir pārkāpuas Latvijas Republikas likumu. Konkrēti runa ir par Daugavpils pilsētas padomi, par Rēzeknes pilsētas padomi un par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona padomi un to pavaldību institūcijām, proti, valdi.

Otrkārt, kolēģi, manuprāt, neapstrīdams ir arī tas, ka vesela rinda pavaldību darbojās politiski korekti ajā, varētu teikt, divlikumības periodā, kad, no vienas puses, darbojās PSRS likumi un, no otras puses, tika pieņemti Latvijas Republikas likumi, taču daudzviet tā gaisotne, kas valdīja Latvijas Republikā, bija pateicīga tam,- kaut arī īs padomes, es vēlreiz uzsveru, darbojās politiski korekti -, lai daudzviet būtu tiesiska anarhija. Kolēģi, diem˛ēl man jāsaka, ka vienkāros ikdienas jautājumos pavaldības neievēro mūsu republikas pieņemtos likumus, mūsu Augstākās padomes pieņemtos likumus un lēmumus. Tas ir fakts.

Attiecībā uz īm padomēm, kolēģi, nekādā gadījumā nevarētu būt praksē piemērojami īs treās nodaļas noteikumi. Tikai ārkārtējos gadījumos, kad jau ir lietoti visi tiesiskie līdzekļi, kādi ir paredzēti pavaldību likumos un citos likumos, ģenerālprokurors- tā tas acīmredzot praksē būs- griezīsies pie mums ar ierosinājumu atcelt attiecīgās pavaldību institūcijas. Attiecībā uz īm padomēm konkrētajiem grozījumiem būtu, ja tā varētu teikt, audzinoa loma. Tāds ir viedoklis par to, kādi cēloņi izraisīja o labojumu izstrādāanu.

Vēl otrs pamatjautājums ir par to, vai mums nepietiktu ar atseviķiem autonomiem lēmumiem, ar kuriem mēs atceltu attiecīgās padomes. Jāteic, ka spēkā esoā Latvijas Republikas likumdoana un spēkā esoie pavaldību likumi nepieļauj ar lēmumu atcelt padomes, atcelt valdes vai atcelt no amata padomes prieksēdētāju. Nepārprotami likumos ir fiksēts- gan vēlēanu likumā, gan likumā par pavaldībām -, ka padomes tiek ievēlētas, valdes tiek ievēlētas un tās darbojas visā savu pilnvaru laikā, tātad piecus gadus. Un vienīgā sankcija, kādā veidā līdz im varam vērsties pret pavaldībām, kuras neievēro Latvijas Republikas likumu, ir fiksēta abu pavaldību likumu 29.pantā un skan ādi: "Prettiesisku padomes vai valdes lēmumu... ja padomes lēmums ir pretrunā ar likumu, var apturēt rajona valdes, bet atcelt- tiesa." Kolēģi, kop darbojas pavaldību likumi, nav bijis gadījuma, kad kādu nelikumīgu lēmumu, un tādu ir ļoti daudz, būtu apturējusi rajona valde, bet atcēlusi tiesa. Un es gribētu uzsvērt to, ko es teicu, kad debatēju par īs attiecīgās normas pieņemanu ā gada 24.aprīlī,- ka mums civilprocesuālajā likumdoanā nav paredzēta kārtība, kādā is jautājums tiesu instancēs tiek risināts. ai normai faktiski nav jēgas.

Treais pamatjautājums ir politiskais, un tas, kolēģi, ir pats sare˛ģītākais. Kā vērtēs mūsu republikas iedzīvotāji un kā vērtēs mūsu tuvi un tāli kaimiņi o labojumu likumprojektā? Kolēģi, es gribētu jūs iepazīstināt ar kaimiņvalstu praksi, ar citu demokrātisko valstu praksi, kā citas valstis risina os jautājumus. Piemēram, Itālijas Konstitūcijas 26.pantā ir ietverts, ka apgabala padomi var atlaist tātad republikas prezidents ar dekrētu pēc deputātu komisijas atzinuma, tur ir uzskaitīta vesela rinda motīvu: ja tā darbojas pretrunā ar Konstitūciju, ja pieļauj rupjus Itālijas likumu pārkāpumus vai ja padome nevar pieņemt lēmumus kvoruma trūkuma dēļ, mūsu situācijā tas it kā būtu attiecināms uz Rīgas padomi.

Kā o jautājumu risina citas valstis? Piemēram, Portugāles Konstitūcijas 234.pants nosaka, ka republikas prezidents ar republikas asamblejas, tas ir, ar parlamenta, piekrianu, atlai˛ autonomo apgabalu orgānus, ja tie darbojas pretrunā ar Konstitūciju. ajā gadījumā prezidents izsludina vēlēanas pēc 90 dienām. Savukārt Meksikas Konstitūcijas 115.pants nosaka, ka tatu likumdoanas iestādes- Meksika, tāpat kā Amerikas Savienotās Valstis, ir sadalīta tatos- ar divām tredaļām balsu var apturēt vai likvidēt vietējo pavaldību, un vēlēanas tiek sarīkotas pēc 40 dienām.

Kolēģi, nobeigumā es gribētu uzsvērt to, ka vienīgā institūcija, kas varēs ierosināt, ja ie labojumi tiks pieņemti, būs Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Tātad viskompetentākā persona Latvijas Republikā, kurai mēs esam uzdevui rūpēties par likumības ievēroanu mūsu valstī. Otrkārt, jautājumu par atlaianu ir izlēmusi visautoritatīvākā institūcija, proti, Latvijas Republikas Augstākā padome. Un baidīties, kolēģi, ka Latvijas Republikas prokurors un Latvijas Republikas Augstākā padome varētu kaut kādu subjektīvu apstākļu dēļ izrēķināties ar nelabvēlīgām padomēm vai personām, manuprāt, ir ļoti nepareizi. Atcerēsimies, kolēģi, cik uzmanīgi mēs piegājām jautājuma risināanai attiecībā uz Jūrmalas pilsētas padomes prieksēdētāja problēmas, ja tā varētu teikt, atrisināanu, un ajā jautājumā pārsteidzīgu lēmumu nepieņēmām.

Debatēs es lūdzu jūs izteikties par trijiem pamatjautājumiem. Vai, pieņemot o labojumu pavaldību likumos, mēs sasniegsim pamatmērķi, proti, vai tiks nodroināta likumība Latvijas Republikas teritorijā? Vai āds risinājums ir juridiski korekts. Un izsakiet arī politisko vērtējumu, vai ādas normas, ādi papildinājumi, vienkāros vārdos runājot, nāks par labu mūsu Latvijas Republikai, jo tas ir pamatu pamats, kāpēc mēs eit darbojamies un kāpēc pieņemam jebkuru likumu un jebkuru lēmumu.

Prieksēdētājs: Paldies, Lagzdiņa kungs, bet tagad ir kārta jautājumiem. Pirmais jautājumu uzdod deputāts Grūbe, un gatavojas deputāts Silārs.

G.Grūbe: Es jau vakar darīju zināmu savu prieklikumu. Kāda ir jūsu attieksme, ja ajā 39.pantā būs speciāli norādīts, ka ādu likumu un lēmumu neizpilde attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad tiek apdraudēta Latvijas valsts pastāvēana vai valsts teritoriālā integritāte? Lai nebūtu iespējams, ka par ādu jautājumu,- tas varbūt ir pārspīlēti teikts, ka nav izpildīts kaķu ķeranas plāns vai kaut kas tamlīdzīgs. Jūs saprotat manu jautājumu? Kāda ir jūsu attieksme pret ādu papildinājumu?

J.Lagzdiņ: Godātie kolēģi! is prieklikums, neapaubāmi, ir ļoti nopietni apsverams un, ja tas tiks iesniegts rakstveidā, ir balsojams. Es gribētu uzsvērt to, ka 39.pantā ir noteikts, ka ģenerālprokurors var ierosināt izskatīt jautājumu, ja ir pārkāpti Latvijas Republikas likumi, Augstākās padomes lēmumi un Ministru padomes lēmumi. ī ierosināana ir paredzēta tikai tajos gadījumos, ja attiecīgās pavaldības rīcība bijusi nelikumīga, nevis nelietderīga no mūsu redzesleņķa un no prokurora redzesleņķa. Tā ka eit nav runa par to, labs vai slikts, bet- likumīgs vai nelikumīgs. Tagad atbildu precīzi uz jūsu jautājumu: ja mēs atrodam precīzu formulējumu im jūsu izteiktajam papildinājumam, varētu to ietvert 39.panta redakcijā.

G.Grūbe: Es tikai gribēju vēl paskaidrot, ja drīkstētu. Patieām likumā "Par pavaldībām" ir paredzēts, ka augstāka institūcija atceļ jebkurus lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu, vai arī tiesa. Bet ajā īpaajā gadījumā tikai tad, ja iejaucas Augstākā padome. Tāds ir mans pamatojums.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār! Gatavojas deputāts Bērzs.

I.Silārs: Man interesē saņemt atbildi uz tādu jautājumu: kā jūs stādāties priekā, ka Latvijas Republikas Augstākā padome ieceļ pilsētas pagaidu valdi, ieceļ valdes prieksēdētāju, ieceļ revīzijas komisiju, ieceļ padomes prieksēdētāju? Bet 44.pantā, atsaucoties uz iem iepriekējiem pantiem, pēkņi ir runa, ka ievēlējusi ā likuma 42., 41.pantā paredzētajā kārtībā.

J.Lagzdiņ: Man ir jāatvainojas, kolēģi, 44.pantā ir kļūda. Tur vajadzēja būt vārdam "iecelt".

I.Silārs: Tas ir jauki, bet tad es gribētu noskaidrot, kā jūs stādāties priekā o iecelanu. Es to īsti nesapratu.

J.Lagzdiņ: Pēc ā likumprojekta nodoanas drukāanai komisija vēlreiz sanāca un nolēma, ka būtu lietderīgi 40.pantā paredzēt, ka pagaidu valdes sastāvs un prieksēdētājs tiek iecelts eit, Augstākās padomes plenārsēdē, pēc Augstākās padomes Prezidija ierosinājuma. Tātad Prezidijs būs tas, kas caurskatīs o personālsastāvu, un tas, kas liks priekā īs institūcijas iecelt.

I.Silārs: Es tomēr gribu precizēt. Vai jūs neuzskatāt, ka būtu precīzāk teikt "apstiprina"?

J.Lagzdiņ: is formulējums ir apsprie˛ams.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Bērz!

A.Bērzs: Man ir liela neskaidrība 42. un 43.panta sakarībā. Attiecības starp padomi un tās ievēlētajiem izpildorgāniem reglamentē pavaldību likums. Tagad, ja mēs atstājam iepriekējo padomi, bet ieceļam valdi, kura acīmredzot darbosies pret padomes politiku, tas nozīmē, ka valde vairs nebūs pakļauta padomei, vai valdes attiecības ar padomi vairs nereglamentēs is pavaldību likums? Tātad valde savās funkcijās vai pilnvarās būs augstāka par padomi. Vai ādā kombinācijā nav kaut kas nenormāls?

J.Lagzdiņ: Runājot par tiesisko saikni ādā situācijā un pakļautību, ko jūs eit minējāt, padomes vienīgā atķirība no valdes ir tā, ka valde ir ievēlēta normāli, proti, to ir ievēlējusi attiecīgās pilsētas padome. ajā situācijā, kad valdi būs iecēlusi Augstākā padome, to saskaņā ar 43.pantu nevarēs atcelt. Bet saskaņā ar pavaldību likumos noteikto kompetenci, neapaubāmi, arī ajā situācijā padome varēs rīkoties savas kompetences ietvaros, proti, pilnīgi autonomi pieņemt lēmumus par bud˛etu, pieņemt lēmumus par pārvaldes struktūrām, lai gan ī valde ir mūsu iecelta. Un savukārt valde pieņems lēmumu savas kompetences ietvaros. Tāda ir ī struktūra, un tāda ir ī koncepcija. Bez tam, kolēģi, katrā konkrētajā gadījumā, vērtējot to, kura no pavaldību institūcijām ir darbojusies vairāk vai mazāk likumīgi vai nelikumīgi, mēs izlemsim vai nu atcelt padomi, vai atcelt attiecīgo valdi.

Prieksēdētājs: Godājamie kolēģi! Līdz pārtraukumam ir palikusi pusotra minūte, nākamais, cik es saprotu, jautājumu uzdod deputāts Začerinskis. Bet dosim viņam o iespēju pēc pārtraukuma, tad arī būs pietiekami daudz laika atbildei.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 12.00. Bet pirms tam mūsu kolēģis Geidāns grib sniegt kārtējo paziņojumu. Lūdzu.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, balsu skaitīanas komisijas locekļi! Es lūdzu uz 10 minūtēm Zelta zālē. Pēc tam varēsim kafijot.

Prieksēdētājs: Geidāna kungs domāja Dzelteno zāli.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes prieksēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņ.

Prieksēdētājs: Lūdzu, ieņemiet vietas, turpināsim jautājumu apsprieanu. Lagzdiņa kungu lūdzu tribīnē. Jautājumu uzdod deputāts Začerinskis.

J.Začerinskis: Lagzdiņa kungs, vai es pareizi saprotu, iznāk, ka ar o likumprojektu mēs varam atcelt valdi, nozīmēt tur pilnvarotos, kuriem jāorganizē jaunas vēlēanas. Vai praktiski tas nenozīmē mazu diktatūru?

J.Lagzdiņ: Godātais Začerinska kungs! Neviena pavaldība, neviena administratīvā teritorija nevar pastāvēt bez vietējām pārvaldes institūcijām, jo ir bezgala daudz ikdieniķu, katru dienu risināmu praktiskas dabas jautājumu gan attiecībā uz ekonomiku, gan uz kultūras dzīvi, gan arī organizatoriski jautājumi attiecīgā rajona teritorijā, kurus veic izpildinstitūcijas un, proti, valdes. Ja tiek atcelta padome, tad vienlaikus savu darbību pārtrauc un tiek atcelta valde un rajons, tas ir, attiecīgā pilsēta vai pilsētas rajons, paliek bez izpildu institūcijas. Tātad tiek apturēta ikdieniķo jautājumu risināana. Tādēļ tiek piedāvāts, manuprāt, optimāls variants, ka līdz jaunas padomes ievēlēanai īs funkcijas, kuras ir noteiktas pavaldību likuma 27. un 31.pantā, realizē mūsu ieceltā pagaidu valde, kuras sastāvu iesaka Augstākās padomes Prezidijs.

J.Začerinskis: Paldies. Un sakiet, lūdzu, kas liedz mums izstrādāt mehānismu vai lēmumus, ka pieņem tiesa? Varbūt konstitucionālā tiesa republikas mērogā?

J.Lagzdiņ: Ļoti vienkāri. Tāpēc, ka tie deputāti, kas kuluāros iepazinās ar o likumprojektu, uzskatīja, ka tajā situācijā, ja lēmumu pat par neliela pagasta vai nelielas pilsētas padomes atlaianu izskatīs Augstākā padome- visautoritatīvākā institūcija- bez ģenerālprokurora, kas ir viskompetentākais likumības jomā, pat tajā gadījumā ir pieļaujama, kā teica kolēģis, izrēķināanās ar nevēlamām padomēm. Ja mēs uzticēsim tiesām- tautas tiesu ir ļoti daudz -, manuprāt, is uzticamības līmenis būs daudz zemāks un bīstamības pakāpe daudz lielāka.

Prieksēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Zaļetajevs, un gatavojas deputāts Plotnieks.

S.Zaļetajevs: */Mans jautājums lielā mērā sasaucas ar to, ko tikko jautāja deputāts Začerinskis. Es uzskatu, ka tiesiskā valstī eksistē strikts funkciju dalījums starp likumdoanas un tiesu varu. Noteikt pārkāpuma pakāpi, atzīt likuma pārkāpuma faktu drīkst tikai tiesa. Tā ir tikai tiesu instanču, bet ne likumdoanas funkcija. Piedāvātajā likumprojektā iznāk, ka Augstākā padome sev piesavinās likumdoanas- atvainojiet!- tas ir, tiesu varas funkcijas./

J.Lagzdiņ: Godātie kolēģi! eit ir jāskatās, kāda ir pasaules prakse. Mēs taču eit neesam sapulcējuies, lai izgudrotu velosipēdu vai, labākajā gadījumā, atklātu Ameriku. Es jau da˛us piemērus minēju no kaimiņvalstu vai Eiropas valstu prakses. Tik tieām, ir valstis, kur pavaldības tiek atlaistas, vietējās pavaldības, zemākā līmeņa pavaldības tiek atlaistas pēc tiesu iestā˛u lēmuma. Bet ir arī vesela rinda valstu- es minēju Itāliju, Portugāli, Meksiku -, kuras o jautājumu risina administratīvā kārtā ar attiecīgu pārvaldes vai varas institūciju. Tātad pieredze un prakse ajā jomā ir ļoti da˛āda. Ņemot vērā, ka nav konstitucionālās tiesas, bet tautas tiesas ir ļoti pārslogotas, ka Augstākās tiesas sastāvā nav Administratīvo lietu kolēģijas, nav īs kasācijas un uzraudzības instances, mēs nolēmām konkrētajā gadījumā ādu ceļu neiet, jo nav izstrādāta mūsu tiesu sistēma atbilstoi jaunai neatkarīgās Latvijas situācijai.

Prieksēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Plotnieks, un gatavojas deputāts Rikards.

A.Plotnieks: Godātajam referentam jautājums par abiem likumprojektiem. Vai tur, kur ir runa par valdi un revīzijas komisiju, vai arī tikai par prieksēdētāju, ir tie pai nosacījumi, kas 39. un 38.pantā, vai var būt arī citi?

J.Lagzdiņ: Ja jūs uzmanīgi izlasījāt 39.panta redakciju, tad pamanījāt, ka tur ir teikts: "Ja pilsētas pavaldības institūcijas..." Saskaņā ar abu pavaldību likumu 6.pantu pavaldību institūcijas ir trīs: padome, valde un revīzijas komisija. Tātad 42. un 43.panta noteikumi attiecas arī uz valdēm, un arī ie nosacījumi, ja tās neievēro likumus un Ministru padomes lēmumus, attiecas gan uz valdēm, gan uz padomju prieksēdētājiem.

A.Plotnieks: Vai tādā gadījumā jūs neuzskatāt par mērķtiecīgu 42. un 43.pantā ieviest atsauci- 39.pantā paredzētajos gadījumos, jo pareiz no normas teksta izriet iespēja jebkurā gadījumā rīkoties.

J.Lagzdiņ: Es piekrītu, ka eit skaidrības labad nepiecieami precizējumi.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard. Viņa nav zālē. Tad jautājumu uzdoanu noslēdz deputāts Kide.

E.Kide: Lagzdiņa kungs, 44.pants paredz, ka pagasta valdi un pilsētas valdi var iecelt Augstākā padome. Vai pati vietējā padome vairs nevar to atcelt? Es saprotu, ka ī valde vai tas rīcības orgāns atskaitās un ir atbildīgs Augstākajai padomei, nevis padomei? Vai mēs, izolējot pau padomi, neieslīgsim pagasta pavaldības jautājumu risināanā Augstākās padomes līmenī?

J.Lagzdiņ: Nekādā gadījumā. 44.pants paredz vienīgo tiesisko atķirību ai pagaidu valdei, ko iecēlusi Augstākā padome. Salīdzinājumā ar valdi, kuru ir ievēlējusi padome, atķirība ir tikai tā, ka padome nevar to atcelt un iecelt jaunu. ī valde atskaitās padomei, un tai tāpat jāpilda tie padomes lēmumi, kas pieņemti pavaldību likuma 26.pantā paredzētās kompetences ietvaros. Bet vēlreiz, kolēģi, es gribētu komentēt, ka mums katrā konkrētajā situācijā jāvērtē stāvoklis attiecīgajā pavaldībā, jāvērtē padomes sastāvs, valdes sastāvs un likumpārkāpumi. Prognozējot iespējamās situācijas, mums jāizvērtē, kā rīkoties ir lietderīgāk- atlaist visu padomi, atcelt valdi vai atcelt tikai prieksēdētāju. Tāpēc ir ie varianti, lai mums būtu izvēles tiesības un izvēles varianti.

E.Kide: Un tomēr, Lagzdiņa kungs, manī rada ba˛as tas apstāklis, ka neviens likuma pants neparedz, kas ierosina kandidātus ai valdei, ko ieceļ Augstākā padome. Vai ierosme nāk no Augstākās padomes sastāva vai vispār no neatkarīgiem cilvēkiem ārpus, vai no tās padomes, vai arī no tautas? Vai neizskatīsies, ka mēs pat neņemam tautas kandidātus, bet nozīmējam, kā Začerinska kungs teica, "petjorku" vai "troiku", kas izkārtos lietas?

J.Lagzdiņ: Pēc Pavaldību komisijas ieteikuma, kas tika izstrādāts vakar pēc ā projekta nodrukāanas, īs kandidatūras iesaka Augstākajai padomei Augstākās padomes Prezidijs. Bet es piekrītu, ka o jautājumu, o problēmu vajadzētu precizēt, jo tā ir ļoti nozīmīga.

E.Kide: Un, ja drīkst, pēdējais jautājums. 39.pantā ir rakstīts, ka gadījumā, ja padome pārkāpj vai neizpilda Ministru padomes lēmumus. Palaik samērā daudz Ministru padomes lēmumu da˛ādu iemeslu dēļ netiek izpildīts. Tīri saimnieciski lēmumi. Vai neradīsies tāda stihiska vietējo padomju maiņa un pārvēlēana tīri saimnieciska rakstura problēmu dēļ? Vai mūsu valstī neradīsies haoss ar galīgi nestabilām vietējām pavaldībām?

J.Lagzdiņ: Piekrītu jums, ka no 39.panta redakcijas vajadzētu svītrot- "republikas Ministru padome", bet vēlreiz atkārtoju: lai nerastos is haoss, būs divi tilti. Viskompetentākais likumuzraudzītājs- prokurors un viskompetentākie lēmēji- Augstākā padome. Un tā ir garantija tam, ka haoss neradīsies.

Prieksēdētājs: Paldies. Jautātāju vairs nav. Paldies Lagzdiņa kungam. Lūdzu, debates! Debatēs ir pierakstījuies ļoti daudzi deputāti. Pirmajam vārds deputātam Lucānam, un gatavojas deputāte Albertiņa.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Jo ilgāk es domāju par o likumu kā par likumu, kas būs spēkā ilgus gadus, jo lielākas aubas man rodas. Vai mēs drīkstam ādu likumu pieņemt? is likums, pēc manām domām, ir parādījies galvenokārt ārkārtējās situācijas iespaidā. Man nebūtu nekādu iebildumu un es uzreiz balsotu par, ja is likums attiektos tikai uz ārkārtējas situācijas likvidēanu tiei ajā brīdī. Tiem, kas ir piedalījuies un atbalstījui puču, ir jāaiziet. Tas jautājums ir skaidrs, un par to nebūtu jāstrīdas. Bet es gribu jautājumu nostādīt tā: vai mums nebūs bail, ka mēs, pieņēmui likumu ārkārtējiem stāvokļiem, sāksim attiecināt to uz mierīgiem apstākļiem, vai ir vajadzīgs likums ārkārtējiem stāvokļiem vai likumi, lai nerastos ārkārtējs stāvoklis? Iekams mēs pieņemam ādu likumu, varbūt mums būtu lietderīgi pamācīties no Rietumu demokrātijas, kur jau sen nenotiek puči. Daudzus gadu desmitus puči nenotiek. Būtu jāpaskatās, kā ir līdzsvarots is mehānisms tajās sabiedrībās, kur vairs ie puči nenotiek. Un tad, es domāju, mums paiem kļūst neērti par o likumu. Tik tālu par ievadu attiecībā uz o likumu.

Es esmu par to, ka tas ir piemērojams ārkārtējā stāvoklī, kad mums nav normālas likumdoanas. Skaidrs, ka is likums ir jāpielieto un ārkārtējā stāvokļa perēkļi ir jālikvidē. Tam es pavelku svītru un sāku runāt par ā likuma piemēroanu mierīgā periodā, kad nav vairs ī ārkārtējā stāvokļa. Es esmu pārliecināts, ka o likumu mēs visdrīzākā laikā sāksim darbināt diezgan bie˛i, jo daudzas pagastu pavaldības, daudzas rajonu pavaldības un pilsētu pavaldības nav spējīgas tikt ar saviem pienākumiem galā. Un mēs radīsim iespēju ā likuma aizsegā radīt citu situāciju attiecīgajās vietās. Es gribu uzdot jautājumu- kas tagad notiks?

Pirmkārt, kur radīsies ie ģēniji, kurus mēs sūtīsim, lai ievestu kārtību? Otrkārt, kā o ģēniju, kuru mēs atsūtīsim no malas, uzņems rajonu padomes. Vai tūlīt neradīsies jaunas domstarpības, jo rajona padomes mēs tomēr atseviķos gadījumos neatceļam. Tātad mums visos gadījumos vajadzēs atcelt itin visu- valdi, padomi un prieksēdētāju, pretējā gadījumā prieksēdētāja darbība būs paralizēta, jo padome var rīkoties pretēji. Pareiz tomēr padomes ir veidotas daudzmaz demokrātiski. Kādas tās ir, tādas ir. Un mēs laikam neko izdarīt nevaram, īs pretrunas pastāvēs, jo padome savā veidā diktē nosacījumus prieksēdētājam, kā rīkoties. Es eit nerunāju par puča gadījumu, te ir citas iniciatīvas un cita kārtība. Es runāju par normālu miera stāvokli. Tātad ī rīcība novedīs pie dziļām pretrunām visā varas mehānismā.

Varbūt mēģināsim rast atbildi uz jautājumu, kāpēc āds stāvoklis ir radies. Atkārtoju, es nerunāju par ārkārtējām situācijām, par tām ir īpai jārunā. Es runāju par normālu situāciju. Kāpēc daudzās vietās ir īs vadības problēmas? Es gribētu teikt tā, ka cēloņi eit ir dziļi, pirmkārt, mēs tikai mācāmies demokrātiju, otrkārt, viens no demokrātijas pamatnosacījumiem ir cilvēka nodroinājums, bet cilvēka nodroinājumam kalpo privātīpaums. Ja cilvēkam ir privātīpaums, viņ ir ekonomiski stabils un nodroināts, viņ var brīvi izteikt savus uzskatus neatkarīgi no tā, ko cits lielāks prieknieks domā vai nedomā. Es domāju, ka o situāciju brīniķīgi izjūtam arī Augstākajā padomē un to, kā tā mainās atkarībā no apkārtējās situācijas, kad atseviķi deputāti balso par un kad balso pret. Tā ir īpaa saruna. Patlaban sabiedrība vēl nav atradusi savus līderus. Sabiedrība vēl tikai mācās demokrātiju, un tāpēc ādas kļūdas ir neizbēgamas.

Pēc manām domām, ajā situācijā atrisinājums būtu jāmeklē citā virzienā. Un is virziens, manuprāt, varētu būt tāds, ka blakus padomei katrā administratīvajā vietā- vai tas ir pagasts, pilsēta vai rajons- blakus padomei atrodas cilvēks- administrators, kuru ieceļ Ministru padome nedemokrātiskā kārtībā. Un, lūk, eit rodas divi poli, kur var veidoties dialektiskās pretrunas. Valdība var izraudzīties attiecīgus cilvēkus, kas pilda valdības lēmumus, jo viņi atkarīgi no īs valdības, vai viņi tur pastāvēs vai nepastāvēs. Un tad lai eit saduras sabiedrības tendences un valdības tendences, lai tās savā starpā cīnās. Un tad ādā situācijā varbūt Augstākā padome varētu būt arbitrs, kad rodas neizbēgamās konfliktsituācijas, lai Augstākā padome izlemj, kam par labu risināt.

Nobeigumā es gribu aicināt deputātus ļoti nopietni padomāt par o lēmumu. Ar o lēmumu tālākā vai tuvākā nākotnē mēs varam sastrādāt daudz ko tādu, kas mums personīgi sagādās nepatikanas. Ņemiet vērā vienu: tiklīdz iecelsim padomes vadītāju, lai kāds viņ arī būtu, tajā paā brīdī, cienījamie kolēģi, mēs uzņemamies atbildību par to, kas ajā administratīvajā teritorijā notiek. Tas nav nekas cits kā atgrieanās pie vadības centralizācijas, tikai citā formā, jo ajā gadījumā vadību pārņems Augstākā padome, nevis Ministru padome. Tā kā eit es saskatu tik dziļas pretrunas, tad es balsou pret o likumprojektu, es balsotu par, ja tas būtu attiecināms tikai uz īm ārkārtas situācijām, bet es balsou pret, ja mēs o likumu pieņemam kā vispārēju turpmākai lietoanai. Es tajā saskatu lielas briesmas. Paldies.

Prieksēdētājs: Deputāte Albertiņa, gatavojas deputāts Īvāns.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Būtībā es varu pievienoties gandrīz visam, ko teica iepriekējais runātājs kolēģis Lucāns, bet da˛us vārdus pie teiktā gribu piebilst.Pats par sevi saprotams, ka ajā situācijā tajos trijos rajonos is likums būtu vajadzīgs, bet es nekādā gadījumā nevaru pieļaut tādu iespēju, ka is likums varētu darboties arī ārpus iem karstajiem punktiem un darboties kā vispārīgs arī turpmāk. Turklāt nenoteiktu laiku. Mēs visām pavaldībām- gan pilsētās, gan pagastos- ar o likumu virs galvas esam pacēlui Damokla zobenu. Un es jums teiku skaidri un gaii, ir jābūt pēdējam nelgam vai arī galīgam nabadziņam, ko neviens nekur darbā neņem, lai pēc āda likuma pieņemanas normāls cilvēks vēl piekristu strādāt pavaldībā, it seviķi par padomes prieksēdētāju. Tad nu patiesi es gribētu tādu cilvēku redzēt, kur iet uz tādu risku.

Starp citu, es gribētu jums atgādināt, ka gan pagastos, gan pilsētās mēs jau piemērojām reorganizācijas likumu. Tātad tur it kā vajadzētu būt visam kārtībā. Vai ne tā? Izrādās, rezultāts nav glu˛i tāds. Mēs ķeramies pie nākamā. Tātad neiznāca tā, kā gribējām, tagad mēs ņemsim un grozīsim o likumu. Mēģināsim iet o ceļu. Es neuzskatu, ka tas ir humāns ceļ. is likums ir absolūti antihumāns, un par demokrātiju te nevar būt ne runas. Tas ir absolūti antidemokrātisks likums. Arī man ī iecelana liekas ļoti savdabīga, lai neteiktu vairāk. Tas varbūt ir iespējams da˛ās kritiskās situācijās un atseviķās vietās, bet nevar pieņemt likumu, kuru var piemērot jebkurā gadījumā ikvienā pagastā un ikvienā pilsētā. Jo beigu beigās, kolēģi Lagzdiņ, jūs tā arī neatbildējāt uz jautājumu, kur tad galu galā būs tas cilvēks, kur ierosinās im Augstākās padomes Prezidijam. Tas tur nav rakstīts, ka tā ir kaut kāda valde vai kaut kas tamlīdzīgs. Nav teikts, kur būs tas, kas dos Prezidijam o izejas materiālu, kas dos Augstākās padomes Prezidijam o valdes sarakstu. Kur būs tas, kas izvirzīs jauno prieksēdētāju? Kolēģi, ja es neesmu saņēmusi precīzāku atbildi, tad man ir jāsaka, ka o prieklikumu sagatavos jaunā partija. Sauksim beidzot lietas īstajā vārdā. To sagatavos valdoā partija. Un tam nav nekāda sakara ar demokrātiju, un tam nav nekāda sakara ar tautvaldību. Man ļoti ˛ēl, bet esmu spiesta to pateikt. Protams, vienīgais normālais ceļ uz demokrātiju, kā jūs zināt, ir tas, ko mēs gājām, tas ir, iedzīvotāju vēlēanas.

Vēl mani ļoti mulsina 39.panta rindkopa, kurā ir teikts, ka atkārtotas pagasta padomes vēlēanas netiek rīkotas, ja līdz dienai, kad republikas Augstākajai padomei ir jāpieņem lēmums par jaunu pagasta padomes vēlēanu sarīkoanu, palicis mazāk nekā gads. Līdz dienai, kad Augstākajai padomei ir jāpieņem lēmums. Cik liels ir attālums no īs dienas līdz vēlēanām? Tas atkal ir jautājums. Te nu glu˛i tā neiznāk, ai jaunajai, mūsu ieceltajai valdei, ļoti specifiskajai valdei ar ļoti specifisku prieksēdētāju bie˛i vien tas valdīanas laiks būs ļoti īslaicīgs.

Un nobeigumā es gribu pieskarties tam, ko kolēģis Bērzs eit uzsvēra. Projekta autors viņam īstenībā tā precīzi neatbildēja. Pēc ā likuma pieņemanas padomju turpmākā eksistēana būs tikai smieklīga, lai neteiktu vairāk. Tās faktiski būs tādas kā Anglijas karalienes, kurām būtībā nav nekādu tiesību. Ne tās var valdi atcelt, ne tās var prieksēdētāju atcelt, ne arī valdei un prieksēdētājam vispār ir kāds sakars ar īm padomēm. īs valdes, kā jau daudzi kolēģi teica, ir ieceltas no augas un acīmredzot īm augām tās arī atbildēs. Tāds ir mans viedoklis, lai gan, jāsaka atklāti, frakcijas sēdē es arī balsoju par ā likuma pieņemanu, bet es balsoju aiz pārpratuma, kolēģi Dinevič, es galīgi nesapratu jūs tajā brīdī. Mēs viens otru nesapratām. Es esmu kļūdījusies. Un tāpēc es tagad publiski paziņoju, ka, neņemot vērā to, ka frakcijas sēdē balsoju par ā likuma pieņemanu, es, protams, balsou pret to, jo es tajā saskatu ļoti lielas briesmas. Jūs varat man ticēt, ka mana uzstāanās nav subjektīva. Pirmā rindkopa man, vides aizsardzības speciālistam, būtu pat ārkārtīgi vilinoa, jo 38.pantā ir ļoti skaisti rakstīts, ka, lūk, ja īs institūcijas ir, tā sakot, pārkāpuas republikas likumus vai nav ievērojuas lēmumus un tamlīdzīgi, tad tās var ņemt nost. Man tas būtu ļoti vilinoi, jo likumu un lēmumu visbie˛āk pārkāpj tiei dabas aizsardzībā. Es tikai paredzu, kas aiz tā visa sekos. Es nesaistu to kopā ar profesionālo ieinteresētību, tāpēc es nekādā gadījumā nevaru par o ceļu balsot. Es iesaku meklēt citu variantu un citu ceļu, kā īs lietas nokārtot tajos pagastos un pilsētās, kur patieām ir ie bīstamie perēkļi, kuri faktiski gribēja gāzt pastāvoo valdību mūsu republikā.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Īvān, un gatavojas deputāts Zaļetajevs.

D.Īvāns: Cienītie kolēģi! Man liekas, ka nupat mēs o skaisto vārdu "demokrātija" tā lietojam, tā deldējam savās mutēs, ka drīz mēs to lietosim tāpat kā vārdu "internacionāls", kā to savā laikā darīja Interfronte.

Iepriek dzirdētajām runām es pilnīgi nevaru piekrist. Manā uztverē tomēr tā bija zināma demagoģija, spekulējot ar demokrātijas nosaukumu. Kas tad ir tā demokrātija? Vai demokrātija ir ASV modelis? Vai demokrātija ir Zviedrijas modelis? Vai demokrātija ir kaut kas izdomāts un abstrakts? Demokrātija ir tāda sistēma, kad mēs meklējam pareizo ceļu un meklējam saskaņu, lai pilsoņu droība būtu garantēta un lai pilsoņu intereses mūsu valstī tiktu ievērotas. Mūsu pavaldību likums bija spēkā visu o gadu. Un ā gada laikā trīs no Latvijas padomēm atklāti ignorēja o likumu, atklāti darbojās pret o likumu, is likums vienkāri nedarbojās. Tātad is likums ir jālabo, lai cilvēki, kas dzīvo attiecīgo tautas deputātu padomju teritorijā, tas ir, Daugavpilī, Rēzeknē un Kurzemes priekpilsētā, neciestu no vietējās varas patvaļas. Un tajā paā laikā ir jautājums par to, cik demokrātiskas bija o vietējo padomju vēlēanas.

Man liekas, ka obrīd visi piekrīt tam, ka ir izdarīti likuma pārkāpumi un jārisina jautājums par o padomju atkāpanos. Ir jārisina jautājums, lai o teritoriju pārvaldītu demokrātiski orgāni, kuri apmierinātu visus iedzīvotājus līdz jauno vēlēanu sasaukanai. Bet piedodiet, kolēģi, tas, uz ko aicināja Lucāna kungs,- izdarīt vienreizēju aktu, patriekt padomes- ir tiei visīstākā antidemokrātija. Un tas, manuprāt, ir visnelikumīgākais gājiens. Jo galu galā tiesiskas valsts pamatnoteikums ir, lai viss noritētu saskaņā ar likumu. ie likumi mums jāizvēlas atbilstoi dzīves situācijai. Tātad mēs varam ādas padomes atlaist tikai tad, ja esam konstatējui trūkumus savā ģenerālajā likumdoanā un o likumdoanu attiecīgajā momentā grozām. Tā ka vienīgais pareizais ceļ ir tas, ko obrīd mums piedāvā Tautas pavaldības un sabiedrisko lietu komisija.

Es gribētu atgādināt, ka mūsu deputāti ieradās piektdien Daugavpilī, kur notika mītiņ, demokrātisko spēku mītiņ, kur izteica savu attieksmi pret Daugavpils pilsētas padomes darbu. Vēlāk mēs tikāmies ar visu demokrātisko organizāciju vadītājiem. Viņi prasa, kad īstenībā mēs realizēsim savu varu, kad valsts parādīs, ka eit ir valsts, ka eit nevalda haoss, ka eit nevar uzurpēt varu kaut kādas anarhistu grupas, kuras iedomājas, ka katrā teritorijā var radīt savu atseviķu republiku. Tāpēc noteikti balsou par ā likuma pieņemanu un pirmām kārtām par o labojumu pieņemanu. Un tikai tad mēs risināsim jautājumus par konkrētām padomēm. Un nevajag uzskatīt to par kaut kādu ģenerālo principu, ka tūlīt sāksim atlaist visas padomes, kas mums nepatiks. Jo ir likums, ir prokurora novērojumi, ir prokurora sankcijas, un tikai pēc tam var izdarīt secinājumus. Un tiei tāpēc likums ir jāpieņem, lai vairs ādi gadījumi, kad vietējās padomes un vietējie ķeizariņi ajās padomēs var atļauties visu, ko grib, nekad neatkārtotos.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Zaļetajev! Gatavojas deputāts ļakota.

S.Zaļetajevs: */Cienījamie deputāti! Es noklausījos pirmos divus runātājus, un man jau likās, ka man praktiski nevajadzēs strīdēties, pildīt savu opozīcijas funkciju. Taču, noklausījies mūsu godātā Augstākās padomes prieksēdētāja vietnieka runu, es secināju, ka patiesībā domas dalās tikai par to, kādā gadījumā notiks mazāks demokrātijas principu pārkāpums: vai nu tiks pieņemts un realizēts is likums, vai arī mums nederīgā padome tieā ceļā tiks padzīta.

Es domāju, ka jau pati apsprieana, kādā veidā pārkāpt demokrātiju, to apvainoana, kas cenas aizstāvēt demokrātijas principus, demagoģija- tas ir pirmais solis pa boļevisma ceļu, pa vispārpieņemto cilvēcisko civilizācijas normu grauanas ceļu. Katrai demokrātiskai valstij vienlaikus jābūt arī tiesiskai valstij. Tās pamatos līdzās likumdoanas varai un izpildvarai jābūt neatkarīgai tiesu varai, kura, par no˛ēlu, Latvijas Republikas valsts varas sistēmā ieņem visvieglāk ievainojamo vietu. Kaut gan vajadzētu visādā veidā nostiprināt tiesu varu, ļoti skaidri ir saskatāma tendence paiem nomainīt tiesu varu. is likumprojekts, ko mēs tagad izskatām, ir īs tendences turpinājums.

Jāatzīst, ka mani pavisam neapmierināja projekta autora atbilde attiecībā uz to, kāpēc Augstākajai padomei ir tiesības piesavināties tiesu varas funkcijas. Pilnīgi nepamatota ir atsauce uz to, ka eit ir viskompetentākie cilvēki. Ko nozīmē "kompetenta persona"? Vai mūsu Augstākā tiesa nav kompetenta? Vai tā ir? Vai mēs esam pārliecināti, ka tiesiskus lēmumus pieņemsim kompetentāk nekā Augstākā tiesa? Atsaukanās uz mūsu tiesu orgānu vājumu, uz tautas tiesu pārslogotību, uz to, ka mums nav konstitucionālās tiesas- tā taču nav izeja! Tad uzlabosim tiesu darbību, izveidosim konstitucionālo tiesu! Mani neapmierināja arī atsaukanās uz aizrobe˛u likumdoanu ajā jomā. Vispārīgi runājot, ar piemēriem var pierādīt, ko vien grib. Tas ir iemīļots paņēmiens. Mums jārīkojas, ievērojot konkrēto situāciju, kāda izveidojusies mūsu republikā, ievērojot to stāvokli, ka demokrātija pie mums vēl ir ļoti vāja. Tiesiskas valsts pamati pie mums vēl ir tikai dīgļa stadijā. Atsaukties uz valstīm, kurās ir ļoti senas demokrātiskās tradīcijas, ir nepareizi un nepārliecinoi.

Es gribu Augstāko padomi brīdināt vēl no vienas bīstamas tendences- no tendences koncentrēt varu vienās rokās. Tas var arī nebūt tikai viens cilvēks. Tas var būt viens institūts. Palūkojieties, kā visa vara koncentrējas Augstākās padomes ietvaros! Ministru padome- tā nav patstāvīga izpildvara, piedodiet, nav, tā ir vienkāri kaut kāda Augstākās padomes komiteja, jo Augstākā padome jebkurā momentā var atcelt jebkuru Ministru padomes lēmumu. Pie mums nav patstāvīgas izpildvaras, mums nav normālas tiesu varas. Bet, pie kā noved varas centralizācija, jūs visi labi zināt, es to jums neatgādināu.

Man praktiski nav ko piebilst ne pie deputāta Lucāna, ne pie deputātes Albertiņas runām, ne pie tiem jautājumiem, kurus uzdeva deputāts Bērzs. Viņi savu attieksmi izteica pietiekami skaidri. Es tomēr gribētu zināt, kāpēc valda tāda pārliecība, ka Augstākās padomes Prezidijs ir spējīgs iecelt kompetentāku valdi un kompetentāku prieksēdētāju. No kurienes, teiksim, tā tīri boļevistiskā pārliecība? Demokrātijai, nav aubu, ir ļoti daudz trūkumu un grūtību, taču, norādot visas īs grūtības, kuras jāpārvar, ievērojot demokrātiskās likumības un institūtus, nedrīkstam aizmirst, ka tā ir vienīgā garantija normālas sabiedrības izveidoanai. Tauta ievēlē sev vietējo papārvaldi, un papārvalde ir atbildīga tautas priekā. Kam būs atbildīga Augstākās padomes ieceltā pārvalde? Mēs sagraujam pau svarīgāko demokrātijas ideju- atgriezenisko saiti starp varu un tautu, varas atbildību tautas priekā. Es jūs lūdzu to ievērot.

Un pēdējais, uz ko es gribu vērst jūsu uzmanību. Tā ir ī likumprojekta iesnieganas un apsprieanas procedūra. Raksturīga ir deputātes Albertiņas atzīanās par to, ar kādu steigu is likumprojekts ticis apspriests Tautas frontes frakcijas sēdē. Opozīcijai nebija iespēju paņemt sev līdzi likuma par pilsētu pavaldību pilnu tekstu, lai ar to salīdzinātu, ko mēs tagad darām. eit ir atsauces uz likuma par pilsētu pavaldību 27. un 31.pantu. Sakiet, lūdzu, kāda man bija iespēja iepazīties ar iem pantiem, ja es tikko uzzināju, ka is jautājums iekļauts darba kārtībā? Vai jūs domājat, ka es vai kur katrs no jums os pantus zina no galvas? Kā vispār var normāli apspriest ādu likumprojektu? Kā var ierosināt apspriest ādu likumprojektu, ja tas nav izskatīts Likumdoanas jautājumu komisijā? Atcerieties konfūzu ar Rīgas pilsētas pavaldības likumu, arī tas sākumā, pirmajā lasījumā, bija izgājis tikai caur Tautas pavaldības un sabiedrisko lietu komisiju, bet, kad to sāka izskatīt Likumdoanas jautājumu komisija, atklājās daudzi trūkumi un būtiski robi. Es jums pateicos par uzmanību. Secinājumus izdariet pai, es jūs lūdzu!/

Prieksēdētājs: Tā, cienītie deputāti, kungi, dāmas! Mēs esam noklausījuies vairākus runātājus. Ir saņemts deputāta Līgotņa ierosinājums, ka laiks būtu pārtraukt debates un balsot par o jautājumu. Nu, demokrātija ir demokrātija, deputāts ir ierosinājis, bet es pirms tam esmu devis vārdu vēl deputātam ļakotam, un viņam, protams, būtu jārunā, ja viņ vēlas. Un pēc tam balsosim par debau pārtraukanu ajā jautājumā. Lagzdiņam nebūs beidzamais vārds, viņam būs noslēguma vārds.

Lūdzu, deputāt ļakota! Un pēc tam balsosim par debau pārtraukanu.

K.ļakota: Godāto sesijas prieksēdētāj! Godājamie deputāti! Te jau ir daudz debatēts par iem likumiem, es gribētu parunāt par da˛ām pretrunām, kas ir ajā likumā.

Pirmkārt, es gribētu uzdot jautājumu, kas jādara Augstākajai padomei, kad tā labo vai maina savu kļūdaino lēmumu. Vai visai Augstākajai padomei vajag demisionēt? Un kā tādā gadījumā mums jāizturas pret rajona padomi, kas nav pildījusi o lēmumu, kuru atzīstam par kļūdainu un labojam? Runājot par rajonu pavaldībām un pagastu pavaldībām, nedrīkstam aizmirst sevi. Mums jābūt tiei tādā paā stāvoklī, kādā mēs nostādām rajonu un pagastu pavaldības. Mēs nedrīkstam būt izņēmums. Mēs esam tāpat vēlēti kā visi pārējie.

Es gribētu izteikt da˛us prieklikumus. Es pievienojos tam, ka nevar būt runa par lēmumiem, jo ģenerālprokurors neveic lēmumu uzraudzību. Ģenerālprokurors veic likuma uzraudzību, uzraudzību pār likuma ievēroanu. Lēmuma ievēroana nav viņa funkcija. Un tāpēc arī eit tā nedrīkst būt- nedz Augstākās padomes lēmumi, nedz Ministru padomes lēmumi.

40.panta 2.apakpunkts ir jāizsaka tādā veidā, ka līdz jaunās valdes ievēlēanai pienākumus pilda iepriekējā valde. Mums nav nekādu tiesību iecelt jaunu valdi. 4.apakpunkts- uzdot vēlēanu komisijai sarīkot vēlēanas, nevis jaunieceltajai valdei. Valdei nav ādu tiesību rīkot vēlēanas. Tam nolūkam ir vēlēanu komisija. Pretējā gadījumā tad mums ajā paā likumā jāparedz, ka atsaucam arī vēlēanu komisijas. Atsaucam. Svītrot 42.pantu un 43.pantu, kas būtībā ir nelikumīgi. Un attiecībā uz pagastu pavaldībām, atvainojiet, es domāju, katrā rajonā ir savs prokurors. Lai rajona prokurors nodarbojas ar pagasta pavaldībām, kuras pārkāpuas likumu, nevis ģenerālprokurors. Lai rajona padome nodarbojas ar īm lietām, nevis republikas Augstākā padome. Man visi ie prieklikumi ir uzrakstīti. Ja būs runa balsot par o likumu, es lūdzu balsot par iem labojumiem.

Prieksēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Es atvainojos, balsosim par debau pārtraukanu, un Lagzdiņa kungs varēs runāt pēc tam.

No zāles: Par balsoanas motīviem.

Prieksēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Lagzdiņa kungs teiks galavārdu. Tikai pēc tam balsosim un pirms tam varēs runāt par motīviem. Pagaidām jāpilda tehniskas procedūras. Lūdzu, reģistrēsimies. Varbūt sekretariāts varētu arī zvanīt, jo zāle izskatās tāda patukāka. Visus, kas ienāk zālē, lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu. 117 deputāti reģistrējuies.

Viens balsojums- deputāta Līgotņa ierosinājums pārtraukt debates. Lūdzu balsoanas re˛īmu, balsosim par o ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par- 77, pret- 14, atturas- 9. Tātad lēmums- pārtraukt debates- ir pieņemts.

Vārds Lagzdiņa kungam noslēgumam, un pēc tam godājamie deputāti varēs izteikties par balsoanas motīviem.

J.Lagzdiņ: Godātais prieksēdētāja vietniek! Kolēģi deputāti! Mūsu komisijas mērķis, izstrādājot konkrēto likumprojektu, bija viens vienīgs. Mēs uzskatījām, ka gadījumā, ja pieņems os labojumus, tad likumība un likumu ievēroana Latvijas Republikā gan pilsētās, gan pagastos uzlabosies, jo daudzviet likumu neievēroana ir pārkāpusi jebkādas robe˛as un faktiski ajā politisko juku periodā ir radusies pilnīga tiesiskā anarhija. Es ļoti cienu Lucāna kunga izteikumus un it īpai Albertiņas kundzes viedokli, bet jautājums ir tikai viens- kā mēs vērtējam. Vai situācija ir tik kritiska, ka mums ir nepiecieams tomēr spert ādus būtiskus soļus un radīt ādu tiesisku mehānismu, lai galējas situācijas gadījumā varētu to iedarbināt, ņemot vērā visus os maksimālos tiesiskos filtrus, kas neļautu izpausties kaut kādai patvaļai?

Bet tagad par jūsu konkrētajiem prieklikumiem. Lucāna kungs teica, ka pēc ā labojuma pieņemanas pagastos un pilsētās ieradīoties no centra kaut kādi emisāri, kuri eit nodibināot uz vietas atbilstou kārtību. Bet likumprojektā jau ir tas mehānisms noteikts, ka nevis emisāri tur ieradīsies un mēģinās tās padomes tur kaut kādā veidā ietekmēt, bet ģenerālprokurors uzdos pilsētu un rajonu prokuroriem pārbaudīt, ja būs tāda informācija ģenerālprokuroram un ja viņ uzskatīs par lietderīgu noskaidrot, kāda tiesiskā situācija ir attiecīgajā pilsētā vai pagastā. Un tikai tad, ja ģenerālprokurors uzskatīs par lietderīgu, viņ griezīsies Augstākajā padomē. Tāds ir is mehānisms.

Atcerēsimies, kolēģi, vēl vienu momentu- kā sabiedriskā doma vērtēja mūsu rīcību, ka mēs ar lēmumu, pareizāk sakot, ar likumu, atcēlām deputātu atsaukanas institūtu. Sabiedrība viennozīmīgi to vērtēja negatīvi. Un obrīd ir interesanta situācija. Mūsu komisija ir uzklausījusi diezgan daudzu pagastu padomju prieksēdētāju un izpildkomiteju prieksēdētāju, kā arī o pagastu padomju viedokli, vai ir nepiecieams izdarīt ādus grozījumus, un interesanti ir tas, ka ir vērojamas paralēles ar to situāciju, kāda bija attiecībā uz deputātu atsaukanas institūtu. Toreiz apmēram 85 procenti no visām padomēm, kurām tika nosūtīti likumprojekti par deputātu atsaukanas institūta pilnveidoanu, pozitīvi vērtēja o atsaukanu, bet mēs to vērtējām negatīvi. obrīd situācija ir tāda pati. Vienīgi Ventspils rajona padomes prieksēdētājs Bla˛ēvičs ierosināja, ka 39.pantā vajadzētu svītrot Ministru padomi, un arī Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas padomes vadība pilnībā atbalsta ādus grozījumus.

Kolēģi, atcerēsimies vēl to, ko, piemēram, ļakotas kungs teica, ka vajadzētu o kārtību attiecināt arī uz rajoniem. Jā. Tad, kad Pavaldību komisija izstrādās rajonu pavaldību likumu, tad neapaubāmi tur arī tiks ietverta tāda nodaļa, ja mēs odien konceptuāli atbalstīsim o kārtību. Bez tam ļakotas kungs ierosināja padomāt, vai nevajadzētu, un tas būtu taisnīgi, līdzīgu mehānismu attiecināt arī uz Augstāko padomi. Citu valstu prakse liecina, ka āda kārtība ir. Es citēu divu valstu konstitūciju attiecīgos pantus. Piemēram, Itālijas Konstitūcijas 88.pants nosaka, citēju, ka republikas prezidents, noklausoties palātu prieksēdētājus, var atlaist abas vai vienu palātu, tas ir, deputātu palātu un republikas senātu. Tāda kārtība pastāv arī citās valstīs. Analoga kārtība ir noteikta arī Francijas Konstitūcijas 12.pantā, tur ir līdzīga ī redakcija.

ļakotas kungs ieteica, ka ierosināt Augstākajā padomē par attiecīgās pagasta padomes atcelanu varētu nevis republikas ģenerālprokurors, bet attiecīgo rajonu prokurori. Ja āds prieklikums rakstveidā tiks iesniegts, es domāju, ka par to mēs varēsim otrajā lasījumā balsot. Bez tam ļakotas kungs ierosināja padomāt, ka vēlēanas vajadzētu organizēt nevis valdei, bet vēlēanu komisijai. Mums jārīkojas tā, kā nosaka vēlēanu likums. Un vēlēanu likums nosaka, ka vēlēanas attiecīgajā teritorijā organizē izpildinstitūcija. Tur ir vecā redakcijā, tur ir teikts, ka izpildkomiteja.

Tāda īsumā būtu mana atbilde uz da˛iem iebildumiem. Paldies par uzmanību.

Prieksēdētājs: Paldies, Lagzdiņa kungs! Tagad par balsoanas motīviem. Pirmā bija deputāte Albertiņa, pēc tam- deputāts Bojārs, un tad frakcijas vārdā izteiksies deputāts Dinevičs.

S.Albertiņa: Es tikai gribēju darīt zināmu saviem kolēģiem, ka, protams, manu iepriek izteikto viedokli nemainīs nedz mūsu godājamā Daiņa Īvāna aizrādījums, ka mana uzstāanās bija demagoģija, lai gan es izteicu tikai savu viedokli, nedz arī, protams, Zaļetajeva aizstāvības runa manam viedoklim. Deputāt Zaļetajev, es gribu jums darīt zināmu, ka uz jums galīgi neattiecas tas, ko es teicu, galīgi un nepavisam, tas attiecas uz tiem cilvēkiem, kuri pilnīgi nepelnīti cietīs kopā ar tiem, kuri to ir pelnījui. Un man visvairāk sāp tiei tas jautājums, ka tad, kad mēs gribam nokārtot lietas ar tiem cilvēkiem, kuri patiesi to ir pelnījui, bie˛i vien cie arī pārējie, kuriem ar to nav nekāda sakara. Paldies.

Prieksēdētājs: Par balsoanas motīviem pieteikuies ir divreiz vairāk deputātu nekā debatēs. Lūdzu, deputāts Bojārs, pēc tam- deputāts Dinevičs un tad deputāts Endziņ.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es tomēr liktu priekā vēlreiz apdomāt, vai balsot par o likumprojektu. Piekrītot visiem tiem apsvērumiem, kuri tika izteikti par to, kāda ir situācija, cik tā ir bīstama un cik reizēm nepareizi rīkojas pavaldības, es redzu ā likuma pamatā ieliktu ārkārtīgi kaitīgu un nedemokrātisku ideju. Respektīvi, ka pavaldības var kontrolēt ģenerālprokurors. Ģenerālprokurors- tā ir policejiskas valsts ideja, cienījamie kolēģi! Ģenerālprokurora galvenais uzdevums ir pārstāvēt valsti valsts apsūdzībā, realizēt uzraudzību pār likumību. Kapitālistiskās valstīs vietējā vara ir vietējais likumdevējs. Kā apsūdzētājs var uzraudzīt likumdevēju? Es uzskatu, ka ajos apstākļos mums būtu vajadzīga konstitucionālā tiesa. Mums vajadzēja atgriezties pie īs idejas. Es piekristu tam, ka konstitucionālajai tiesai kā koleģiālai institūcijai, kā Konstitūcijas uzraudzības institūcijai mēs uzticam o uzdevumu, bet ne prokuroram. Uzticēt prokuroram- tā, manuprāt, ir ārkārtīgi kaitīga ideja.

Cienījamie kolēģi! Jūs atceraties, ka tad, kad izskatījām o pavaldību likumu, es liku priekā zviedru gubernatora ideju. Lūk, eit būtu tas balanss. Toreiz jūs o ideju neņēmāt pretī. Tad mums nebūtu jālemj is bīstamais un ārkārtīgi sare˛ģītais jautājums, ja mums būtu rajona gubernators, tas, kas zviedriem ir is landsberdings.

Prieksēdētājs: Ja viss būtu tiei kā Zviedrijā... Godātie kolēģi, nolemsim, cik ilgi mēs runāsim par balsoanas motīviem, jo tagad draud izvērsties jaunas debates. Es ierosinu, ka ļoti solīdi var izteikties par balsoanas motīviem vienas minūtes laikā. Par balsoanas motīviem runā Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti, jo tikai viņi balso.

Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, problēma ir jārisina, un es atgādināu, kā gāja vakar frakcijas sēdē. Bija divi viedokļi: vai o problēmu risināt ar vienreizēju aktu vai iestrādāt attiecīgus likumus. Man liekas, ka Endziņa kungs vakar lieliski pamatoja, ka is likumdoanas ceļ obrīd būtu pareizākais. Es atgādinu vakardienas lēmumu, ka principā frakcija vienojās, ka jāiet is likumdoanas grozījumu ceļ, protams, ievērojot tās piebildes, kas eit izskanēja. Tās mēs varam iestrādāt. Bet ie grozījumi ir vienīgā reālā iespēja, kā obrīd varam tikt pie rezultāta, un pietiekami ātri.

Prieksēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņ: Es par balsoanas motīviem. Es biju viens no tiem da˛iem deputātiem, kuri balsoja pret deputātu atsaukanu. Bet tagad es aicinu balsot par o labojumu, jo demokrātija nebūt nav visatļautība. Lagzdiņa kungs ļoti precīzi pateica, ka te ir runa par likumības nostiprināanu, jo būtībā mēs visu laiku esam runājui par likumu karu Savienības līmenī un citā līmenī, bet arī te būtībā ir likumu kar mūsu republikas ietvaros. Protams, ir skaidrs, ka perspektīvā tā varētu būt konstitucionālā tiesa, kas risina ādus jautājumus, bet pareiz, kamēr mums konstitucionālās tiesas nav, prokuratūra vispār un ģenerālprokurors ir tā persona, kuras funkcijās ietilpst uzraudzība pār likumu un arī valdības aktu ievēroanu. Un ajā gadījumā mēs radīsim likuma pamatu, lai īs problēmas varētu risināt, un nebūt tas nav jāreducē pareiz tikai, lūk, uz o situāciju, kāda pareiz mums ir izveidojusies ar trijām padomēm.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es saprotu tos deputātus, kuri uztraucas, ka is likums varētu būt spēkā bezgalīgi ilgi, un tas, protams, nebūtu īsti pareizi. Es biju iesniedzis Lagzdiņa kungam rakstisku prieklikumu- viņ laikam vienkāri aizmirsa to pieminēt -, ka o problēmu varētu atrisināt 3.punkts lēmumā par spēkā stāanās kārtību, respektīvi, ka is likums ir spēkā līdz Latvijas Republikas konstitucionālās tiesas izveidoanai. Līdz ar to ī pretruna tiktu atrisināta. Mums steidzami jāstrādā pie likuma par konstitucionālo tiesu.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Visnotaļ atbalstot nepiecieamību atcelt tās padomes, pret kurām ir materiāli un kuras ir atbalstījuas nesenos politiskos notikumus, es tomēr aicinu deputātus balsot par vienreizēju aktu tiei par īm padomēm, neievieot likumdoanā kā pastāvīgu o normu, jo es uzskatu, ka mūsu tautas izpratne par demokrātiju, neskatoties uz demokrātiju Zviedrijā vai Grieķijā, par ko Bojāra kungs teica, ir pavisam citāda, un mūs var stipri pārprast. Tātad aicinu balsot par pirmo bloku.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņ: Attiecībā uz deputāta Bojāra paziņojumu. Bie˛i deputāti aicina mūs, juristus, vispirms tikt savā starpā skaidrībā un tad pārējiem paziņot. Tā ka es paziņoju, ka likuma par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā 1.pantā ir fiksēts, ka Latvijas Republikas ģenerālprokurors uzrauga vietējās tautas deputātu padomes un to izpildkomitejas, lai tās precīzi un vienveidīgi ievērotu likumus. Tā ka īs tiesības prokuroram ir dotas saskaņā ar likumu.

Prieksēdētājs: Paldies. Vēl deputāts Aleksejevs grib runāt. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Es uzskatu, ka var rasties situācija, kad nepiecieams atcelt padomi, un tā ir pilnīgi reāla. Bet vajadzīgas garantijas, ka tas netiks izmantots politiskā cīņā, atceļot padomi, kas kaut kāda iemesla dēļ neapmierina Augstākās padomes vairākuma frakciju. Tāpēc es domāju, ka ajā likumā obligāti jānosaka, ka jaunas vēlēanas jārīko ne vēlāk, teiksim, kā divu vai triju mēneu laikā. eit tas nav noteikts, tāpēc iznāk, ka o procesu var izstiept līdz bezgalībai. Otrkārt, es domāju, ka jānosaka kāda strikti iezīmēta procedūra. Nevis vienkāri tā, ka ģenerālprokurors ierosina, ka padome jāatlai˛. eit acīmredzot.../

Prieksēdētājs: Aleksejeva kungs, mēs katrs runājam vienu minūti, tas ir, par balsoanas motīviem. Jums minūte ir jau sen garām.

A.Aleksejevs: */Pateicos jums! Jūs esat ārkārtīgi pieklājīgi./

Prieksēdētājs: Lūdzu. Bojāra kungs grib otrreiz runāt par balsoanas motīviem.

J.Bojārs: Es gribēju tikai atbildēt... Cienījamie kungi! Ir viena lieta, ka prokurors uzrauga...

Prieksēdētājs: Es atvainojos, Bojāra kungs, mēs nenolēmām, vai jūs otrreiz varat runāt par balsoanas motīviem. Godājamie kolēģi, man ir jāprasa jums. Mums par balsoanas motīviem ir paredzēts vienu reizi uzstāties. Kā mēs lemsim? Vai Bojāra kungs var runāt vēl vienu minūti? Bojāra kungs jau ir nostājies pie mikrofona, viņ ātri pateiks.

J.Bojārs: Tikai vienu teikumu. Cienījamie kungi, es pilnīgi piekrītu Muciņa kungam, viņ ļoti pareizi nocitēja, bet ir viena lieta, ka prokurors uzrauga, kādus aktus pieņem vietējās padomes, un otra lieta, ka prokurors ierosina atsaukt īs vietējās padomes. Tas ir milzīgs prokurora spiediens uz vietējām padomēm. Iedomājieties, kāda būs prokurora vara rajonos.

Prieksēdētājs: Prokuroram ir arī reaģēanas tiesības, kas arī ir ajā nolikumā teikts.

Tā, godājamie kolēģi, par motīviem esam izteikuies. Deputāts Lagzdiņ ir izteicis galavārdu, visas iespējamās procedūras ir veiktas, un tagad atliek pēdējā- balsoana. Tātad pirmais balsojums pirmajā lasījumā par 151.dokumentu un pēc tam par 149.dokumentu. Konceptuālais balsojums pirmajā lasījumā- akcepts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā par pilsētu pavaldību. Es aicināu vēlreiz reģistrēties pirms ā balsojuma, jo nekādas paceltas rokas netiks ņemtas vērā.

Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 119 deputāti reģistrējuies. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par pilsētu pavaldību" konceptuāli pirmajā lasījumā. Paceltās rokas vairs netiek ņemtas vērā. Deputāts Krūmiņ paziņoja, ka viņ kļūdījies un nobalsojis citādi, nekā gribējis balsot, tā ka es to ņemu vērā, saskaitot balsis. Lūdzu rezultātu. Par- 70, pret- 29, pret- 28, atturas- 13. Likums akceptēts pirmajā lasījumā. Lūdzu dzēst.

Nākamais balsojums par Latvijas Republikas likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā "Par pagastu pavaldību"", 149.dokuments. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim akceptēanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par- 66, pret- 30, atturas- 13. Likums akceptēts pirmajā lasījumā. Paldies.

Par lēmumiem mēs tagad nebalsosim, jo tie būs noslēgumā. Lūdzu, kapara kungs, ziņojiet, kad mēs varēsim skatīt otrajā lasījumā.

J.kapars: Es lūdzu pieņemt lēmumu, ka o likumprojektu izskatām kā steidzamu, un pēcpusdienā apspriedīsim otro lasījumu.

Prieksēdētājs: Par steidzamību ir jābalso. Lūdzu balsoanas re˛īmu. Balsosim par to, ka is likums izskatāms kā steidzams. Tie, kuri nav reģistrējuies, var piecelties un pateikt skaļi, neslēpjoties ne no viena, kā viņi domā balsot. 3- balsis par: deputāti Krūmiņ, Ziediņ, Vaivads un vēl Tomaūns. 4 balsis par. Lūdzu rezultātu. Par- 70, pret- 24, atturas- 13, tātad mēs esam nolēmui, ka is likums izskatāms kā steidzams un komisija to gatavo otrajam lasījumam, ņemot vērā arī tos rakstiskos prieklikumus, kuri ir iesniegti. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums- likumprojekts "Par obligāto valsts dienestu". Atvainojiet, cienītie kolēģi, es vadu plenārsēdi. Pirms iem balsojumiem es gribēju prasīt jums atļauju divas minūtes uzstāties par o likumprojektu kopumā attiecībā uz koncepciju, jo es neesmu piedalījies iepriekējos divos lasījumos.

Godājamie kolēģi! Tas varbūt ir neliels juridisks kāzuss, bet tas pareiz ir ļoti aktuāls, arī mūsu kolēģis deputāts Birkavs ir uzstājies odienas presē. Es esmu diskutējis ar deputātu Endziņu par to, vai mēs esam tiesīgi obrīd, 10.septembrī, runāt par LPSR Konstitūciju pēc tam, kad 21.augustā ar konstitucionālo likumu jau esam pasludinājui Latviju par neatkarīgu valsti, kurā darbojas tikai īs valsts Augstākās padomes- augstākās valsts varas institūcijas- pieņemtie likumi un lēmumi.

eit tika izteiktas da˛ādas domas, ka pastāvēja ī LPSR Konstitūcijas norma, kaut gan laikam neko tādu mēs neesam lēmui, ka ir tāds likumdoanas akts kā LPSR Konstitūcijas norma. Es domāju, ka is jautājums par LPSR Konstitūcijas labojumiem odien un uz visiem laikiem ir jāsvītro no mūsu darba kārtības. Ja ir jārada kaut kāda jauna norma, tad tā ir jāpieņem, jāizstrādā Augstākās padomes likums vai lēmums, nevis jālabo neesoa valstiska veidojuma neesos valstisks likums, kur nekādā gadījumā nav spēkā Latvijas Republikas teritorijā. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi antikonstitucionāli. Mūsu 4.maija Neatkarības deklarācijas 6.pantā ir teikts, citēju: "Uzskatīt par iespējamu pārejas periodā piemērot Latvijas PSR Konstitūcijas normas un citus likumdoanas aktus." Es ļoti atvainojos, pārejas periods beidzās 21.augustā pulksten 14.00. Tātad nekāda pamata, ka varētu piemērot LPSR Konstitūcijas normas, nav. Pārejas periods ir beidzies, un es domāju, ka tas visiem ir jāatceras. Tāpēc es aicinu, lūk, o jautājumu par LPSR Konstitūcijas 61.panta grozīanu no darba kārtības izņemt. Steidzami jāizstrādā jauns likumdoanas akts, kas varētu reglamentēt karadienesta kārtību vai obligātā dienesta kārtību Latvijas Republikā. Paldies.

A.Līgotnis: Krastiņa kungs, man ir viens jautājums. Līdz ar to jūs pasludināt, ka visi Augstākās padomes likumi nav spēkā?

A.Krastiņ: Es atvainojos, ar o pau Deklarāciju un konstitucionālo likumu mēs esam noteikui, ka līdz Saeimas ievēlēanai augstāko valsts varu Latvijas Republikā realizē Latvijas Republikas Augstākā padome. Augstākās padomes Prezidijs ir Augstākās padomes institūcija. Paldies.

Un tagad lūdzu Līgotņa kungu tribīnē par o darba kārtības jautājumu.

A.Līgotnis: Kolēģi deputāti! Pirms ķerties pie paa valsts dienesta, es arī teiku da˛us vārdus par o konstitucionālo jautājumu, jo tas ir konceptuāls. Tā kā ir pieņemts mūsu konstitucionālais likums un arī PSRS ir atzinusi mūsu valstisko neatkarību, tad darba grupa konsultējās ar Likumdoanas jautājumu komisiju un tās prieksēdētāju Endziņu. Mūsu viedoklis ajā jautājumā pilnībā odien saskan ar to, ko nupat izteica Andrejs Krastiņ, un mēs o konstitucionālo labojumu no darba kārtības noņemam.

Tātad pie lietas- par valsts dienesta likumu. Pēc otrā lasījuma attiecībā uz o likumu darba grupa saņēma 17 prieklikumus, un vairāki no tiem ir apmierināti. Piemēram, ir apmierināts Geidāna kunga prieklikums, ka no 14.panta jāsvītro norāde, kas attiecas uz Latvijas Republikas Prokuratūras pārstāvju piedalīanos iesaukanas komisijā. Ir ievērots Cibuļa kunga prieklikums, ka jāsvītro bijuais 3.pants. Tas bija pants, kurā paredzēts, kā rīkosimies ar tiem dezertieriem, kas aizmuks no PSRS armijas. Pareiz tas vairs nav juridisks, bet politisks jautājums. Glu˛i vienkāri Maskavā sarunās ir jāvienojas, ka visi mūsu puii no PSRS armijas tiks atbrīvoti. Iespējams, ka mēnesi vai divus is jautājums problemātiskā līmenī vēl pastāvēs, bet tas nav ne daudzu mēneu, ne arī daudzu gadu jautājums. Pateicoties Cibuļa kunga ierosinājumam, no likuma tika izsvītrots bijuais 49.pants, tas ir glu˛i deklaratīvs pants, kurā apmēram bija āda redakcija, ka dienestnieki tiek apgādāti pēc Ministru padomes noteiktām normām. Protams, viņus apgādās arī tad, ja ādu normu mūsu likumā nebūtu. Un arī 19.pantā tika ievērots Cibuļa kunga redakcionālais labojums. No ā likuma izsvītroti visi tie panti, kuri attiecās uz jebkuriem jautājumiem par PSRS armiju. Tur bija divi panti, par kuriem mēs nobalsojām iepriekējā lasījumā. ajā sakarībā izsvītroti divi punkti no pareizējā 19.panta un no pareizējā 20.panta. Iepriekējā variantā tas bija 30. un 33.pants. Pārējie prieklikumi diem˛ēl ir noraidīti, bet, ja autori pieprasīs balsoanu, tad es pamatou katra prieklikuma noraidīanu ar komisijas argumentiem.

Godātie kolēģi, pirms mēs ķeramies pie hronoloģiskas ierosināto prieklikumu izskatīanas, manuprāt, vajadzētu atrisināt to galveno mezgla jautājumu, kuru mēs neatrisinājām otrajā lasījumā. Respektīvi, tas ir jautājums par 24.pantu- par militārā dienesta ilgumu. Izlemjot o mezgla jautājumu, mums daudz vieglāk būs izlemt arī citus jautājumus, kuri hronoloģiskā secībā atrodas pirms ī 24.panta. Tādēļ gribu jums atgādināt, ka otrajā lasījumā, komisijas variantā militāram dienestam bija paredzēti 18 mēnei, bet uzstājās deputāti, kuri teica, ka tas ir par daudz, un minēja da˛ādus argumentus. Balsoanas rezultāti bija ādi: 32 balsis bija par 12 mēneiem, 26- pret. Uzvarēja viedoklis, ka militārais dienests ir 12 mēnei. Taču jau tad mums bija skaidrs, ka tik nopietnu jautājumu ar tādu minimālu balsu skaitu diez vai ir nopietni pieņemt. Toreiz sēdi vadīja Īvāna kungs. Mēs visi ajā zālē vienojāmies pie ā jautājuma atgriezties. Acīmredzot to arī vajadzētu darīt.

Es negribu aicināt ajā jautājumā izvērst garas un plaas debates, jo bija argumenti par un bija argumenti arī pret. Diez vai kaut kas jauns klāt ir nācis. Es domāju, ka lietderīgi būtu uzklausīt ieinteresēto organizāciju pārstāvjus. Zālē atrodas Ieklietu ministrijas ieklietu ministra vietnieks Aire un Sabiedrības droības departamenta pārstāvis Me˛avilka kungs. Mans prieklikums būtu tāds: ļaut viņiem izteikties par īm problēmām, jo tās ir tās iestādes, kur puiiem būs jādienē, lai tiekam skaidrībā, vai ir iespējams o dienestu iekļaut 12 mēneos. Pēc tam mēs glu˛i vienkāri varētu nobalsot par diviem variantiem- par 12 mēneiem un par 18 mēneiem. Pēc tam hronoloģiskā secībā varētu izskatīt tos labojumus, kuri tika iesniegti.

Prieksēdētājs: Paldies, bet tad mums ir jānolemj, ka mēs mainām treā lasījuma kārtību, jo treais lasījums mums liek balsot pa pantiem pēc kārtas, nonākot kādā pantā pie kādas pretrunas, notiek uzstāanās. Tā ka tad mums ir jāmaina visa likuma pieņemanas kārtība.

Lūdzu, Endziņa kungs, otrais mikrofons!

A.Endziņ: Cienījamais Līgotņa kungs! Jums tika iesniegts Juridiskās pārvaldes atzinums par likumprojektu, bet jūs neko neteicāt par to prieklikumu, kas tika izteikts attiecībā uz 20.pantu. Tas, manuprāt, ir ļoti loģisks un pamatots Juridiskās pārvaldes prieklikums.

A.Līgotnis: is prieklikums attiecas uz viena panta pārvietoanu citā nodaļā.

A.Endziņ: Nevis tikai pārvietoana citā nodaļā. eit ir runa par to, ka 20.pantā jāsvītro 1.punkts kā tāds un im pantam jāizveido otrā nodaļa, kurā skaidri un gaii jāieraksta, ka no iesaukanas valsts dienestā, noņemot no uzskaites, atbrīvo iesaucamos, kuri veselības stāvokļa dēļ ir dienestam nederīgi. Jo runa ir par to, ka ajā 16.pantā ir minēts, ka ir atbrīvoana, atgrie˛oties no aktīvā valsts dienesta, ieskaitot rezervē, vai atbrīvoana no iesaukuma uzskaites. Tātad im 16.pantam būtu precīzāka redakcija. Līdz ar to 32.pantā atsauce uz o 20.panta 1.punktu jāsvītro, bet jāieliek atsauce uz 20.panta otro daļu.

A.Līgotnis: Es tam pilnīgi piekrītu. Tas nav eit iekļauts glu˛i vienkāri tādēļ, ka is slēdziens nāca pēc tam, kad mums jau bija izdalīti labojumi.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāts...

A.Endziņ: Vēl būs prieklikumi par administratīvo atbildību. Jūs saņēmāt?

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Man ir jautājums kolēģiem par ā likuma finansiālo nodroinājumu un konkrēti par 38.pantu. Kas eit konkrēti domāts...

Prieksēdētājs: Es atvainojos, Zeiles kundze, bet vēl mēs neesam nonākui pie 38.panta.

Lūdzu, deputāt Bojār, pirmais mikrofons!

J.Bojārs: Man ir vispārējs jautājums, kur attiecas uz visu o likumprojektu, bet vispirms, protams, uz 1.pantu. Ja cienījamais prieksēdētājs atļauj.

Prieksēdētājs: Nu, par vispārīgiem jautājumiem es vēl atļauju.

J.Bojārs: Jā, vispārīgas dabas jautājums, kas ir ārkārtīgi būtisks im likumam. Paā 1.pantā atkal ir rakstīts "pastāvīgie iedzīvotāji". Kas notiks, ja mēs gribēsim iesaukt vienu jaunu cilvēku, kuram ir 18 gadi, bet viņ pateiks- nē, cienījamie kungi, atvainojiet, es esmu PSRS pilsonis un es gribu dienēt PSRS Bruņotajos spēkos. Lūdzu, atbildiet man uz o jautājumu.

A.Līgotnis: o jautājumu mēs izlēmām otrajā lasījumā, un, ja jūs būtu bijis klāt, tad āds jautājums nerastos. Mēs visu, kas attiecas uz PSRS Bruņotajiem spēkiem, otrajā lasījumā izsvītrojām.

J.Bojārs: Tagad mēs esam pilnīgi neatkarīgi.

A.Līgotnis: Mēs arī tad bijām pilnīgi neatkarīgi, kad skatījām otrajā lasījumā o jautājumu.

J.Bojārs: Bet pilsonības jautājums mums nav vēl izlemts. Kā mēs tiksim no īs dilemmas vaļā? Mēs iesauksim, bet viņ pateiks- nē, es ieu uz PSRS kara komisariātu.

A.Līgotnis: Tā kā pilsonības jautājums nav izlemts, tad arī pilsonības jēdziens ajā likumā neparādās. Kad tas būs, tad arī lemsim.

J.Bojārs: Bet mums taču reāli būs jāiesauc cilvēki. Reāli!

A.Līgotnis: Mēs reāli arī iesauksim.

Prieksēdētājs: PSRS kara komisariāti Latvijas Republikas teritorijā nedarbojas. Tas arī jau pagājuā nedēļā tika izlemts. Godājamie kolēģi, es domāju, ka vispārīgas diskusijas mēs varam beigt un sāksim apspriest pa pantiem, nonākot pie konkrētā panta, tad arī varam...

No zāles: Par procedūru...

Prieksēdētājs: Lūdzu, par procedūru! Otrais mikrofons.

I.Silārs: Es gribu mazliet koriģēt. Pa pantiem mēs skatījām otrajā lasījumā. Treajā lasījumā jārunā tikai par tiem pantiem, par kuriem ir iesniegti rakstiski labojumi.

Prieksēdētājs: Pilnīgi pareizi, un par redakcionāliem labojumiem. Bet mūsu prakse ir bijusi tāda, ka tomēr nosaucam visus pantus, vai nav aizmirsies kāds labojums, kā tas nupat izrādījās ar Juridiskās pārvaldes iesniegto labojumu. Lūdzu, vēlreiz pirmais mikrofons.

I.Ēlerts: Par procedūru. Es tomēr atbalstītu Līgotņa kunga ierosinājumu, jo, piemēram, man ir prieklikums par 9.pantu, kura liktenis ir pilnīgi atkarīgs no tā, kā mēs izlemjam o otrajā lasījumā līdz galam neizlemto vai ar nosacījumu izlemto jautājumu par dienesta garumu. Es atbalstu Līgtoņa kungu un aicinu izlemt par to, ka dot iespēju izteikties iem speciālistiem, ekspertiem, un izlemt o jautājumu vispirms.

Prieksēdētājs: Paldies, tas laikam arī būtu loģiski, jo otrais lasījums 9.pantam vēl nav beidzies. Tā var saprast. Mums ir 10 minūtes laika līdz pārtraukumam. Ņemot vērā nepiecieamību strādāt ļoti ātri, rezultatīvi un arī kvalitatīvi, lūgsim uzstāties katram no speciālistiem ar pamatojumu, cik ilgi vajag dienēt, pēc tam nobalsosim par 9.pantu. 10 minūu laikā, es domāju, tas ir iespējams.

Lūdzu, kur pirmais? Varbūt Aires kungs un pēc tam Me˛avilka kungs. Es atvainojos, speciālisti uzstājas, kā mēs norunājām. Ābiķa kungs ir tikai deputāts. Lūdzu.

L.Aire, ieklietu ministra vietnieks: Augsti godājamie deputāti! Lai nodroinātu Latvijas cietumu apsardzi, mums ir vajadzīgi 800 kareivji. Mēs lūgtu deputātus tomēr piekrist, ka valsts dienesta pildīanas ilgums ir 18 mēnei. Un es gribētu pamatot, kāpēc.

Vienu mēnesi vajag, lai izietu jaunā karavīra kursu un nodotu zvērestu. Pēc tam mums četri mēnei ir sagatavoanas kursi, kur tiks sagatavoti kaprāļi, ser˛anti, jaunākais komandējoais sastāvs. Pēc tam im jaunajam komandējoajam sastāvam vajadzēs strādāt ar nākamajiem kareivjiem. Četri mēnei ir vajadzīgi, lai sagatavotu speciālistus in˛eniertehnisko apsardzes iekārtu montā˛ai un remontam. Četri mēnei ir vajadzīgi, lai sagatavotu instruktorus darbam ar dienesta suņiem, trīs mēnei ir vajadzīgi, lai sagatavotu autovadītājus cilvēku pārvadāanai, lai iem puiiem būtu praktiskās iemaņas un viņi varētu o funkciju pildīt. Ir arī vēl tādi jautājumi kā snaiperu gatavoana un sargkareivju sagatavoana. eit sagatavoanas laiks ir krietni īsāks. Ja mūsu likumā būs divi iesaukumi- rudens un pavasara- un dienesta ilgums būs viens gads, tad kadru mainība būs 50 procenti.

Es gribētu arī teikt, godājamie deputāti, ka mums ī funkcija pilnā apjomā jāsāk pildīt no 1.janvāra. Mēs Savienības ministram izvirzījām jautājumu par milicijas pulka nekavējou izveanu. Līdz jaunajam gadam mums radīsies realitātes konglomerāts, ka tiks apsardzē ie mūsu puii, arī vēl no iekējā karaspēka, un mūsu virsnieki. Tā ka laika ir palicis ļoti maz, uzdevums ir sare˛ģīts un nopietns. Es domāju, ka perspektīvā varētu intensificēt apmācības un mēs pēc kāda gada varētu arī pāriet uz dienesta pildīanas ilgumu- viens gads. Bet pirmajiem pāris iesaukumiem mēs lūgtu dienesta ilgumu- 18 mēneus. Es nezinu, vai ir bijusi runa vai nav bijusi runa, bet mums katrā ziņā arī ir jāgroza Kriminālkodeksa 11.sadaļa par noziegumiem armijā. Jo no janvāra, kad mums būs savi formējumi, tas Latvijas PSR Kriminālkodekss mums neder, tātad vajadzēs izstrādāt jaunu- savējo.

Prieksēdētājs: Paldies, Aires kungs, Latvijas PSR Kriminālkodeksa 11.sadaļa jau ir likvidēta, tagad jādomā par jaunu. Me˛avilka kungs paskaidros savu viedokli, un pēc tam mums atliks pāris minūtes, lai izlemtu o konceptuālo jautājumu.

P.Me˛avilks, Sabiedrības droības departamenta pārstāvis: Lai gan mēs ar iepriekējo runātāju nebijām viedokļus saskaņojui, viņ pilnīgi izteica manas domas- Sabiedrības droības departamenta domas. Tomēr es vēl īsi piebildīu.

Pirmkārt, dienesta ilgums karavīram ir atkarīgs arī no tā, vai nu mēs gatavojam viņu, lai pēc tam viņ sastāvētu rezervē kā gatavs Dzimtenes aizstāvis, vai viņ arī ajā paā dienesta laikā pildīs attiecīgus, teiku pilnā vārdā, kaujas uzdevumus. Te jau teica par Ieklietu ministrijas militārajiem formējumiem, pieliksim vēl klāt robe˛apsardzi. Vēlreiz gribu uzsvērt o domu, ka dienesta laikā viņam ir jākļūst par karavīru, vienai daļai par ser˛antu vai instruktoru, un ajā paā laikā seviķi ser˛antiem un instruktoriem vēl jāpaspēj apgūt metodika, kā apmācīt esoos un nākamos iesauktos jaunos karavīrus. Un viens gads tam ir par maz. Es to saku no lielās pieredzes armijas gados, jo gandrīz 30 gadus ar to vien esmu nodarbojies, un tas ir daudzkārt apstiprinājies, ka pagaidām ar vienu gadu noteikti būs par maz. Kāds no tā būs sliktums? Zudīs apmācības kvalitāte. Ser˛ants vai instruktors, kas nav pietiekami apguvis metodiku un kam nav pietiekamas prakses, lai kā viņ gribētu mācīt jauno karavīru, viņ nav spējīgs to darīt. Un tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc instruktors vai ser˛ants Padomju armijā sāk lietot ārpusreglamenta metodes- uzklieganu, lamāanos un tā tālāk. Spēka pielietoana sākas tikai tāpēc, ka viņ nav spējīgs izdarīt to, ko viņ grib izdarīt. Apmācībai par ser˛antu vai instruktoru ir vajadzīgi vismaz trīs mēnei, par karavīru- vismaz divi mēnei, tas jau ir pusgads. Tātad pusotra gada- 18 mēnei- būtu ļoti vēlams. Vai es drīkstēu arī pa pantiem izteikties?

Prieksēdētājs: Pēc tam, jo tagad tikai ir runa par 9.pantu- par termiņiem. Sekretariāts laikam zvanīja. Balsosim par 9.pantu, divi balsojumi. Viens par 18... Mums nav laika, godājamais Ābiķa kungs! Mēs tikko nolēmām, ka speciālisti runās...

Dz.Ābiķis: Es atvainojos, tas ir nevis 9., bet 24.pants.

Prieksēdētājs: Es atvainojos, 24.pants. Kolēģi, mēs turpināsim debates un vienlaikus izteiksimies par balsoanas motīviem. Lūdzu reģistrāciju. Reģistrēsimies. Bērza kungam kaut kas izkrita no kabatas. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu rezultātu. Zālē ir tikai 97 deputāti.

Lūdzu, Ēlerta kungs ir pirmais.

I.Ēlerts: Par balsoanas motīviem. Abi cienījamie eksperti pamatoja dienesta ilguma pagarināanu ar to, ka instruktorus un ser˛antus, kaprāļus un dienesta suņu pavadoņus un tamlīdzīgi nevar sagatavot tādā laikā. Tam es pilnīgi piekrītu, bet iem darbiem ir jābūt labi apmaksātiem, tātad uz brīvprātības pamatiem, citādi mēs nepanāksim ne apmācības kvalitāti, ne arī mūsu armija būs kvalitatīva. Es tomēr ierosinu balsot par 12 mēneiem, un attiecīgajiem dienestiem jāizlemj par attiecīgo speciālistu algoanu. Paldies.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Ābiķi!

Dz.Ābiķis: Es tomēr aicinu deputātus labi padomāt. Un tos, kuri armijā nav dienējui, es lūdzu tomēr uzklausīt speciālistus. Es negribu sevi uzskatīt par armijas speciālistu, bet man tomēr ir virsnieka pakāpe, es esmu bijis PSRS armijā un divus gadus un piecus mēneus pavadījis bruņotajos spēkos. Ticiet man, sākotnējā stadijā, kad mums ie spēki jāveido, ir nepiecieami 18 mēnei. Obligāti tas ir vajadzīgs.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Es piekrītu tam, ko tikko teica mans kolēģis un mūsu kolēģis Ābiķis, jo samazināt o laiku mēs jebkurā brīdī varēsim, bet obrīd, kad tikko veidojam os spēkus, paliksim pie 18 mēneiem. Samazināt vienmēr ir vieglāk nekā pēc tam palielināt. Teiksim dienētājiem, ka mēs pajokojām, mums nepietika laika, mēs pusgadu liekam jums klāt.

Prieksēdētājs: Visi ie argumenti izteikti, Līgotņa kungs, is ir otrais vai treais lasījums? Lūdzu, paskaidrojiet, vai 24.pants ir otrajā vai treajā lasījumā? Tikko tika motivēts, ka otrajā lasījumā daudz kas nav pieņemts.

A.Līgotnis: Otrajā lasījumā mēs par o pantu nenobalsojām. Tātad faktiski tas ir otrais lasījums.

Prieksēdētājs: Paldies.

A.Līgotnis: im pantam tas būs otrais lasījums.

Prieksēdētājs: 24.pantam tas bija otrais lasījums. Pēc tam mēs par o pantu vēl varēsim runāt treajā lasījumā redakcionāli. Es atvainojos, tāpēc is pants tika diskutēts ārpus citiem pantiem, nevis pēc kārtas.

Lūdzu, deputāt Bērz, otrais mikrofons!

A.Bērzs: Es kā padomju okupācijas karaspēka rezerves virsnieks varu pateikt, ka mūsu speciālistu domas, ka, 18 mēneus dienot, var sagatavot ser˛antu instruktoru, kas kvalitatīvi apmāca kareivjus, ir tādas, kas neiztur nekādu kritiku. Ja viņi neorientēsies uz to, ka instruktors Latvijas bruņotajos formējumos būs profesionālis, tad no iem bruņotajiem spēkiem nebūs nekādas jēgas, nedz nozīmes. Un tāpēc im 18 mēneu dienestam, kā divi iepriekējie runātāji aģitēja, nav pamatojuma. Profesionāls instruktors kareivi stāvēanai postenī sagatavot var arī 12 mēneos.

Prieksēdētājs: Paldies, kolēģi! Mums atliek izlemt, kur būs pirmais balsojums- 12 mēnei vai 18 mēnei. Ko komisija piedāvā?

A.Līgotnis: Projektā otrajam lasījumam bija iestrādāti 18 mēnei. Tā kā is ir otrais lasījums, par komisijas variantu vajadzētu balsot paprieku.

Prieksēdētājs: Deputāts Edmunds Krastiņ teica, ka tas ir treais lasījums, un te ir ierakstīts- 12 mēnei.

E.Krastiņ: Man liekas, ka mūsu cienījamais referents ir aizmirsis, ka mēs tomēr balsojam otrajā lasījumā. Es lūdzu sēdes vadītāju atgādināt, ka bija balsojums par dienesta ilgumu un tika nobalsots par 12 mēneiem.

Prieksēdētājs: Tad mums ir jāpaņem stenogramma, jo es nevadīju iepriekējo reizi o sēdi, es vienkāri nezināju īs nianses. Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Bud˛eta komisijas vārdā es tomēr gribētu vienam vai otram variantam redzēt vismaz aptuvenus finansu apjomus. Es varbūt steidzos uz prieku un runāju par 38., 39.pantu. Es nezinu, kā speciālisti ir iecerējui, bet kas tā būs par valsts dienesta armiju, kura tiks finansēta no pavaldībām. Manā izpratnē visās valstīs armija tiek finansēta no valsts bud˛eta. Un ajā gadījumā ir svarīgi, vai 12 vai 18 mēnei. Es ļoti gribētu dzirdēt jūsu speciālistu, ekspertu slēdzienu, cik tas republikai maksās vismaz 1992.gadā?

Prieksēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Situācija izveidojusies tāda, ka ļoti labi var iziet no situācijas, jo pēc pusdienas sēdi apsolījās vadīt Dainis Īvāns. Tagad ir pusdienas pārtraukums līdz pulksten trijiem.

Es atvainojos, divi paziņojumi deputātam Dinevičam un deputātam Strīķim.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi! Pavaldību komisijā tūlīt pēc pusdienām ieradīsies vēl pārstāvji no Daugavpils un Rēzeknes. Viņi gribētu pirms mūsu lēmuma pieņemanas teikt mums kādu vārdu. Vai mēs nevarētu pulcēties apmēram pulksten 14.15 uz īsu frakcijas sēdi ajā zālē.

Prieksēdētājs: Lūdzu, deputāt Strīķi!

V.Strīķis: Es vēlējos, lai pulksten 14.15 sanāk Lauksaimniecības komisijas sēde. Lauksaimniecības komisijas sēde notiks pēc frakcijas sēdes. Paldies.

(Pārtraukums)