Bāriņtiesu amatpersonām būs augstākas prasības

(29.10.2015.)

Personām, kuras pretendē uz amatu bāriņtiesā, turpmāk būs jābūt vismaz 30 gadus vecām un jāatbilst augstākām izglītības, pieredzes un valsts valodas zināšanu prasībām. To paredz Saeimā ceturtdien, 29.oktobrī, pieņemtie grozījumi Bāriņtiesu likumā, nosakot arī virkni citu izmaiņu bāriņtiesu darba pilnveidošanai. 

Saskaņā ar grozījumiem turpmāk tiks palielināts minimālais vecums bāriņtiesas amatpersonām – par bāriņtiesas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un bāriņtiesas locekli varēs ievēlēt personu, kura sasniegusi 30 gadu vecumu līdzšinējo 25 gadu vietā. 

Paaugstinātas arī izglītības un darba pieredzes prasības - bāriņtiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam būs nepieciešams vismaz akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds un atbilstoša profesionālā kvalifikācija vai arī cita Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras 7.līmenim atbilstoša kvalifikācija pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, kā arī ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs attiecīgajā jomā. 

Savukārt bāriņtiesas loceklim būs nepieciešams vismaz akadēmiskais vai profesionālais bakalaura grāds un ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze. Visiem bāriņtiesas darbiniekiem būs jāprot valsts valoda augstākajā līmenī un jābūt nevainojamai reputācijai. Jaunās kvalifikācijas prasības plānots ieviest no 2021.gada. 

Saskaņā ar jauno regulējumu pirmo reizi ievēlētām bāriņtiesas amatpersonām attiecīga mācību programma būs jāapgūst sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas līdzšinējā viena gada vietā.   

Vairākas izmaiņas likumā vērstas uz bāriņtiesu darbības atklātību un caurspīdīgumu. No nākamā gada bāriņtiesu sēdes būs jāfiksē protokolā un sēdēs būs tiesības izmantot skaņu ierakstu. Tāpat paredzēts, ka bāriņtiesas darbības pārskats būs publiski pieejams un tas būs jāpublicē attiecīgās pašvaldības mājaslapā.   

Bāriņtiesai likumā paredzētas tiesības fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos. 

Turpmāk bāriņtiesas amatpersonām, pildot savus pienākumus, būs ievēro bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas, ko noteiks attiecīgās pašvaldības dome. Lai pilnveidotu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti, pašvaldībām no 2016.gada 1.aprīļa bāriņtiesu darbinieki būs jānodrošina ar mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu, izglītojošu un psiholoģisku atbalstu. 

Atsevišķi priekšlikumi vērsti uz to, lai pēc iespējas nodrošinātu bērna tiesības uzaugt ģimenē. Ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, bāriņtiesai būs jāveic riska novērtēšana, jāinformē par sekām un jāuzdod vecākam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Ja vecāks noteiktajā termiņā kavēsies tos novērst, bāriņtiesa varēs lemt par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes. 

Pirms pieņemt vienpersonisku lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, bāriņtiesai būs primāri jāvērtē iespēja novērst dzīvības un veselības apdraudējumu, bērnam paliekot ģimenē. Par šķiršanu no ģimenes varēs lemt tikai tad, ja apdraudējumu nevarēs novērst ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, nodrošinot pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai nododot bērnu īslaicīgā aprūpē citai personai. Likums papildināts arī ar pantu, kas detalizēti nosaka, kā izpildāms lēmums, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes. 

Izmaiņas Bāriņtiesu likumā saistītas arī ar grozījumiem Civillikumā un Civilprocesa likumā, un bāriņtiesai būs tiesības vērtēt, vai vecāks, nepildot tiesas nolēmumu par noteiktajām saskarsmes vai aizgādības tiesībām, ļaunprātīgi liedz otram vecākam tikties ar bērnu. 

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt