„Pirms 25 gadiem mēs liecām vēstures ratu, tverot brīvības veldzējošo gaisu. Tagad mūsu – Baltijas valstu – lielākā vērtība ir konstruktīvā ietekme uz citiem - pārliecinošā balss Eiropas Savienībā un NATO un mūsu piemērs citām pārejas valstīm, kas vēl tiecas pretim demokrātijai šī vārda patiesajā nozīmē.” To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, piektdien, 24.oktobrī, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā atklājot Baltijas Asamblejas 33.sesiju.
Savā runā Saeimas priekšsēdētāja akcentēja Baltijas valstu kopīgo likteni un atskatījās pagātnē, izvērtējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pirmo desmitgadi Eiropas Savienībā. „Svarīgākais šajā lielajā bildē ir atziņa, ka desmit gados Baltijas valstīs ir augusi iekšējā drošība un labklājība. Esam kļuvuši aktīvāki un atpazīstamāki – mūsu diplomātija aizsniedzas tālu ārpus tradicionālajiem Eiropas un Ziemeļamerikas partneriem. Mūsu valstīs daudz biežāk viesojas arī
Eiropas Savienības, NATO un ANO amatpersonas,” sacīja S.Āboltiņa.
„Uzkrātās kopīgās vērtības un dziļo partnerības sajūtu nedrīkstam pazaudēt, par to ir jāiestājas un tā ir jāsaglabā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, akcentējot, ka kopīgu vērtību saglabāšanā būtisku pienesumu devusi Baltijas Asambleja (BA), kuras ietvaros tiek koordinēta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārā sadarbība. „Tās loma šo gadu laikā nav mazinājusies, gluži otrādi – kā vienīgais Baltijas valstu parlamentu sadarbības instruments tā ir sekmējusi mūsu solidaritāti un stiprinājusi sadarbības saites,” teica S.Āboltiņa.
Uzrunājot Baltijas kolēģus, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra gan šī, gan nākamā gada simbolisko nozīmi Baltijas valstīm. „Aizvadītajā vasarā mēs atzīmējām Baltijas ceļa divdesmit piekto gadadienu. Tas bija skaists, svinīgs notikums, kas mūs iedvesmoja novērtēt ceturtdaļgadsimtā sasniegto, vienlaikus iezīmējot arī nākotnes perspektīvu un kopīgos izaicinājumus. Arī nākamais gads būs simbolisks atskaites punkts, ņemot vērā Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas divdesmit piekto gadadienu.” Vienlaikus viņa akcentēja, ka Baltijas pamata prioritātes paliek nemainīgas – politiskās un ekonomiskās konkurētspējas attīstība, drošības un transatlantiskās saites stiprināšana un sadarbība Baltijas jūras reģionā.
„Līdztekus ekonomiskajai dimensijai Baltijas valstīm jāturpina aktīvi sadarboties enerģētikas jomā. Atslēga ciešākai Baltijas valstu integrācijai Eiropas Savienībā ir arī attīstīta transporta infrastruktūra un transporta savienojumu ieviešana,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, apliecinot, ka Latvija pilnībā atbalsta Rail Baltica un citu infrastruktūras projektu īstenošanu Baltijas valstīs, kas ir nozīmīgi ne vien Baltijas valstu transporta infrastruktūras attīstībai, bet arī nodrošinās reģiona pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas transporta tīklos.
Saeimas priekšsēdētāja arī pauda gandarījumu par šovasar Pasaules koru olimpiādes lielkoncertā trīs Baltijas valstīm pasniegto Miera balvu. „Satraucoši un pretrunīgi virsraksti ir lasāmi pasaules laikrakstos. Miers un sapratne starp tautām ik dienu tiek pārbaudīti. Šī atziņa ir īpaši izteikta mazo tautu likteņos.”
Noslēgumā S.Āboltiņa uzsvēra, ka, atjaunojot valstisko neatkarību, Baltijas valstis vienlaikus atjaunoja arī savu pašcieņu un stāju, īsā laikā panākot ievērojamus sasniegumus. „Lai mūsu vienotība un savstarpējais atbalsts, kas spilgti izpaudās deviņdesmitajos gados, turpina kalpot par pamatu mērķtiecīgai sadarbībai nākotnē,” teica Saeimas priekšsēdētāja un vienlaikus pateicās BA eseju konkursa uzvarētājiem, kuri aizkustinoši uztvēra Baltijas ceļa izšķirošo lomu mūsu valstu neatkarības atjaunošanā.
Saeimas Preses dienests