VideoGalerie

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas uzmanības lokā aizvadītajā pusgadā bija amatpersonu atbildības jautājumi par Valsts kontroles likumības revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem, ministriju īstenotās reformas, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguve, kā arī Saeimas izdevumu lietderība.

Šī gada sākumā komisija organizēja publisku sēdi, kurā deputātiem un sabiedrībai bija iespēja iepazīties ar izvirzīto valsts kontroliera amata kandidātu profesionālo kompetenci un Valsts kontroles attīstības vīziju. „Debates bija produktīvas, jo amata kandidātiem bija iespēja uzklausīt priekšlikumus un ieteikumus Valsts kontroles darba pilnveidošanai. Šī gada janvārī Saeima par jauno valsts kontrolieri apstiprināja Elitu Krūmiņu, ar kuru šī pusgada laikā komisijai ir izveidojusies konstruktīva un pozitīva sadarbība. Priecē tas, ka valsts kontroliere ir ņēmusi vērā debatēs izskanējušos ieteikumus un aktīvi turpina Valsts kontroles darbības paplašināšanu, piemēram, ieplānojusi būtiski palielināt revīziju skaitu pašvaldībās, veikt operatīvās revīzijas,” norāda komisijas priekšsēdētāja E.Siliņa.

Komisijas priekšsēdētāja vērš uzmanību, ka šajā pusgadā sadarbībā ar Valsts kontroli ir uzsākts darbs pie aktuāla jautājuma – kādēļ amatpersonas netiek sauktas pie atbildības par Valsts kontroles revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem. „Esam iepazinušies ar faktisko situāciju un pašlaik apkopojam iesaistīto pušu viedokļus par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu situāciju šajā jomā,” skaidro E.Siliņa, uzsverot, ka komisija vismaz reizi pusgadā organizēs sēdi ar Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras pārstāvju piedalīšanos, kurā tiks izvērtēta informācija par revīzijas materiālu virzību tiesībsargājošajās iestādēs.

Attiecībā uz Valsts kontroles revīziju rezultātu izvērtēšanu E.Siliņa izceļ revīzijas Rīgas brīvostā un Asins dienestā. „Šajās revīzijās konstatēto pārkāpumu smagums un amatpersonu nesodāmība parāda, ka normatīvajos aktos ir jānosaka obligāta prasība izvērtēt amatpersonu atbildību par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem,” uzsver komisijas priekšsēdētāja.

Reaģējot uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta publiskoto informāciju, ka 2012./2013.macību gadā nevienas izglītības iestādes sarakstā nav reģistrēti 12 618 bērni, turklāt par 2 648 bērniem pašvaldībām vispār nav informācijas, komisija aizvadītajā sesijā vērtēja šādas situācijas rašanās iemeslus un ietekmi uz valsts budžeta līdzekļu sadalījumu. „Uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvju sniegto informāciju, atklājām nepilnības, kuras lūdzām novērst. Piemēram, esam aicinājuši Izglītības un zinātnes ministriju noteikt kārtību, kā dienestam jāiegūst dati par bērniem, kurus nav atradušas pašvaldības, kā arī pilnveidot sadarbību ar citiem valsts pārvaldes resoriem, jo to rīcībā ir informācija, tajā skaitā saņemta no ārvalstu iestādēm, kas varētu būt noderīga bērnu mācību apstākļu noskaidrošanai un uzskaitei,” par komisijas padarīto informē E.Siliņa.

Runājot par ES fondu apguvi, komisijas priekšsēdētāja uzsver nepieciešamību pilnveidot projektu pēcuzraudzību: „Atbildīgajām iestādēm vismaz piecus gadus pēc ES projektu realizācijas ir stingri jākontrolē, vai projekti darbojas un tiek izpildīti izvirzītie mērķi. Tas ir liels izaicinājums ministrijām, kurām šāda kontrole ir jāpilnveido.” Tāpat komisija ir aicinājusi Finanšu ministriju plānot ES fondu aktivitātes tā, lai realizējamie projekti būtu savstarpēji saskaņoti, piemēram, lai nav situācija, ka vienā resorā tiek realizēts ceļu būves projekts, bet pēc gada šis ceļš tiek bojāts, jo zem tā jāveic notekcauruļu maiņa cita projekta dēļ.

Šī gada pirmajā pusgadā Publisko izdevumu un revīzijas komisija sadarbojās ar Saeimas 2012.gada pārskata revidentiem un vienojās, ka revīzijā tiks pārbaudīti komisijas sagatavotie jautājumi. „Jāsecina, ka mūsu izvirzītie riski apstiprinājās un revīzijas rezultātā Saeimas Kancelejai un autobāzei tika sniegti ieteikumi – uzlabot stratēģisko plānošanu, pilnveidot darbinieku darba laika uzskaiti, nodrošināt normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības principu ievērošanu. Tāpat šajā pusgadā esam cieši sadarbojušies ar Saeimas Prezidiju. Šīs sadarbības rezultātā Saeimā ir uzsākti vairāki auditi, Saeimas mājaslapā tiek publicēts darbiniekiem izmaksātais atalgojums, ir apstiprināta amata vienība, kuras pienākumos ir Saeimas Kancelejas saimnieciskās darbības uzraudzība. Mēs ļoti ceram, ka mūsu sadarbība ar Prezidiju tikai uzlabosies un Saeimas darbību kopīgiem spēkiem mums izdosies padarīt efektīvāku un caurskatāmāku,” informē komisijas priekšsēdētāja.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija pirmajā pusgadā ir izvērtējusi 11 Valsts kontroles revīziju rezultātus par ES fondu vadību, transportlīdzekļu izmantošanu, nodevu un naudas sodu iekasēšanu, pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldību un citām jomām. Tāpat komisijas uzmanības lokā bija ātrās kreditēšanas nozarē pastāvošās problēmas, valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas gaita, kā arī pašvaldību ilgtermiņa aizņēmumu kontroles sistēma.

Šī gada otrajā pusgadā komisija plāno aktīvāk veikt finanšu un ekonomikas procesu parlamentāro kontroli, turpināt ciešu sadarbību ar Valsts kontroli, kā arī iepazīties ar Igaunijas parlamenta Budžeta izdevumu komisijas darbības metodēm un principiem.

Videointervija ar komisijas priekšsēdētāju: https://www.youtube.com/watch?v=hGkp9rNA5OU
Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesības

Saeimas Preses dienests