Tikšanās un vizītes

Tikšanās notiks sabiedriskās organizācijas "Dialogs" telpās Dzirnavu ielā 135 (ieeja no Satekles ielas puses).Tikšanās mērķis ir aktualizēt jautājumus, kas saistīti ar cilvēkimūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanu, kā arī uzzināt pašu inficēto skatījumu uz viņiem sāpīgām problēmām. Turklāt nepieciešams veicināt arī mūsu valsts iedzīvotāju informētību par šiem jautājumiem, kas mazinās inficēto bailes tikt izstumtiem no sabiedrības jeb tā saucamā STIGMAS sindroma izplatību.Sabiedriskā organizācija "Dialogs" ir nesen atklāts atbalsta un resursu centrs visiem, kurus skar HIV un AIDS. Tā valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs ir Emīls Stalis, bet projektu vadītāja - Ruta Kaupe (tel. 7243101).Kā zināms, I.Ūdre AIDS profilakses centru apmeklēja jau pagājušā gada 20.decembrī. Apmeklējuma laikā Saeimas priekšsēdētāja iepazinās ar centra darbību un uzklausīja tā darbinieku informāciju par problēmām cilvēkimūndeficīta vīrusa (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanā. I.Ūdre uzsvēra, ka ļoti svarīga ir sabiedrības attieksmes maiņa pret šo slimību, un arī atzīmēja sabiedrības veselības stratēģijas lomu jaunu gadījumu rašanās ierobežošanā. Savukārt centra darbinieki akcentēja nepieciešamību nodrošināt valsts atbalsta politikas pēctecību, lai sakārtotu sociālo palīdzības dienestu darbu, efektīvi risinot ar AIDS ierobežošanu saistītus jautājumus, un veiktu virkni citu pasākumu.
27.janvārī (27.01.2003.)
          No 27. līdz 28.janvārim Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere (TB/LNNK) un komisijas locekļi Ēriks Jēkabsons (LPP), Leopolds Ozoliņš (ZZS), Aleksandrs Kiršteins (TP) un Aigars Pētersons (JL) uzturas oficiālā vizītē Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, kur notiek Baltijas valstu parlamentu ārlietu komisiju tikšanās. Vizītes ietvaros mūsu parlamentāriešiem paredzētas arī vairākas tikšanās ar augstām Lietuvas amatpersonām.
24.janvārī (24.01.2003.)
          24.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Igoru Studeņņikovu.         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu savstarpējo attiecību padziļināšanu.          Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere un Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā I.Studeņņikovs atzina, ka daudzus jautājumus varētu risināt veiksmīgāk, ja starp abām valstīm būtu lielāka uzticība un personīgi kontakti visaugstākajā līmenī.         Kā būtisks aspekts abu valstu sadarbības intensificēšanā tika minēta starpvaldību komisijas darba atjaunošana.         Abas puses pārrunāja arī ar valsts valodu saistītus jautājumus un naturalizācijas procesu Latvijā, nepieciešamību palielināt krieviski runājošo ieinteresētību latviešu valodas apguvē. Tika pārrunāts arī jautājums par nepilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī jautājumi, kas saistīti ar nākamgad plānoto reformu izglītības jomā.          Pārrunājot ekonomisko attiecību aktivizēšanas iespējas, uzmanība tika pievērsta robežu šķērsošanas jautājumiem, ieskaitot muitas darba uzlabošanu. To lielā mērā kavē tāda rakstura šķēršļi, kā, piemēram, resursu ierobežotība. Pārrunājot naftas tranzīta problēmu, vēstnieks uzsvēra, ka to pamatā galvenokārt ir ekonomiskie faktori - tādi kā, piemēram, nepieciešamība noslogot Primorskas terminālu.         Tikšanās dalībnieki pauda ieinteresētību Latvijas un Krievijas attiecību tālākā pilnveidošanā.
Konferencē pēc Indijas parlamenta priekšsēdētāja Manohara Joši uzaicinājuma piedalās vairāk nekā 90 valstu parlamentu delegācijas.Starptautiskā parlamentārā konference tika svinīgi atklāta 22.janvārī, piedaloties Indijas prezidentam Abdulam Kalamam, premjeram Atalam Bihari Vadzpajam, Tautas palātas un Štatu padomes priekšsēdētājiem. Pirmajā konferences dienā notika arī debates, kurās galvenā  uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas saistīti ar cīņu pret terorismu. Tās ietvaros Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei bija arī divpusējas tikšanās ar Portugāles parlamenta priekšsēdētāju Joao Amaralu un viņa vietnieku, bijušo ārlietu ministru Jaimi Gamu, Norvēģijas Stortinga prezidentu Jorgenu Kosmo, Īrijas Senāta spīkeru Roriju Kiliju, Beļģijas Senāta spīkeru Armandu de Dekeru, kā arī ar Šveices, Zviedrijas un Somijas delegāciju vadītājiem. Tikšanos laikā tika pārrunātas parlamentu sadarbības paplašināšanas iespējas, kā arī starptautiskās aktualitātes.Vakar, 23.janvārī, konferences otrajā dienā, galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar parlamentu darbības efektivitātes paaugstināšanu. Sesijā "Parlamentārā prakse un process: vajadzība pēc reformām, kas nodrošinātu lielāku izpildvaras atbildību" ar ievaduzrunu uzstājās Austrālijas, Japānas, Dānijas, Meksikas, Ganas, Nīderlandes un citu valstu delegāciju vadītāji. Saeimas priekšsēdētāja savā uzrunā raksturoja Latvijas sasniegumus ceļā uz Eiropas Savienību un NATO, īpaši akcentējot parlamenta lomu reformu procesa norisē. Viņa arī pievērsās diviem svarīgākajiem parlamenta pamatuzdevumiem - kvalitatīvam un demokrātiskam likumdošanas procesam un nepārtrauktas kontroles pār izpildvaru nodrošināšanai.Vakar, 23.janvārī, I.Ūdre tikās arī ar Indijas premjeru A.B.Vadzpaju un pārrunāja abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas.Savukārt šodien, 24.janvārī, konferencē turpinās diskusijas par tēmām "Parlaments kā sociālo pārmaiņu veicinātājs" un "Parlamenta loma globalizācijas un liberalizācijas laikmetā". Saeimas priekšsēdētājai paredzēta arī tikšanās ar Indijas parlamenta priekšsēdētāju M.Joši. Kā zināms, Indija ir lielākā un ietekmīgākā Dienvidāzijas reģiona valsts, tāpēc Latvija ir ieinteresēta attiecību padziļināšanā ar to. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Indijai ir plaši izvērsta sadarbība ar Eiropas Savienību, tai skaitā Baltijas jūras valstu reģiona valstīm, un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.
21.janvārī (21.01.2003.)
Šodien, 21.janvārī, iepazīšanās vizītē pie Saeimas priekšsēdētājas biedra Ērika Jēkabsona ieradās Beļģijas Karalistes ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Marija Luīza Vanherka. Tikšanās laikā pārrunāti Latvijas un Beļģijas divpusējo attiecību jautājumi, kā arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa norise un iespējamie Latvijas referenduma par dalību ES rezultāti.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ē.Jēkabsons apsveica Beļģijas vēstnieci M.L.Vanherku ar akreditāciju Latvijā un izteica atbalstu abu valstu parlamentārās sadarbības aktivizēšanai. Vēstniece informēja, ka Beļģijas parlamenta vēlēšanas notiks šī gada maijā un izteica gatavību intensificēt abu valstu parlamentāriešu sadarbības iespējas, īpaši pēc jaunā parlamenta ievēlēšanas.Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka abu valstu ekonomiskās attiecības ir labas, tomēr vēl ir nerealizēts potenciāls abu valstu tirdzniecības apmaiņai, kas varētu būt daudz aktīvāka. Beļģija ierindojas 18.vietā eksporta un 14.vietā Latvijas importa tirdzniecības partneru vidū. M.L.Vanherka atbalstīja šādu viedokli un izteica apņemšanos veicināt sadarbību šajā jomā.Vēstniece izrādīja interesi par sabiedrības integrācijas procesiem Latvijā un pilsonības iegūšanas gaitu. Ē.Jēkabsons uzsvēra, ka jaunajā valdībā ir sabiedrības integrācijas ministra postenis, ko ierosināja izveidot Latvijas Pirmā partija, tādējādi veicinot šī jautājuma risināšanu Latvijā. Vienlaikus Ē.Jēkabsons atzina, ka pilsonības iegūšanu šobrīd nosaka indivīda izvēle, nevis kādi šķēršļi vai barjeras no valsts. "Valsts neliek šķēršļus, bet tieši otrādi - cenšas veicināt integrācijas procesus, padarot tos par vienu no valsts politikas stūrakmeņiem," teica Ē.Jēkabsons.Pārrunājot Latvijas referenduma par dalību ES iespējamos rezultātus, Saeimas priekšsēdētājas biedrs atzina, ka esot optimistisks un cerot, ka sabiedrības informēšanas kampaņa indivīdiem sniegs konkrētas atbildes, ko tieši katrs cilvēks gūs no iestāšanās ES. Vienlaikus Ē.Jēkabsons norādīja, ka mūsu sabiedrībā joprojām valda aizspriedumi pret savienībām, jo vēl nesen Latvija pret savu gribu atradās Padomju Savienībā. Vēstniece izteica cerību, ka šis un citi negatīvie faktori tomēr neiespaidos Latvijas pilsoņu izvēli par labu ES.
20.janvārī (20.01.2003.)
Pirmdien, 20.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Tomasu Luku.Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības un abu valstu virzību uz Eiropas Savienību un NATO.Pārrunājot Latvijas un Igaunijas virzību uz ES, I.Vaidere un T.Luks bija vienisprātis, ka saistībā ar gaidāmo tautas nobalsošanu par iestāšanos ES Latvijai un Igaunijai vēl daudz darāmā sabiedrības informēšanas par ES jomā. Šajā aspektā abas puses arī uzsvēra savstarpēja atbalsta un viedokļu apmaiņas nepieciešamību.I.Vaidere un T.Luks pārrunāja arī Valkas un Valgas robežproblēmu. I.Vaidere informēja par savu plānoto vizīti uz Valku, lai kopā ar pašvaldību vadītājiem rastu praktisku tās risinājumu. Arī T.Luks izteica apņemšanos veicināt abu pilsētu iedzīvotāju robežšķērsošanas problēmas iespējami ātrāku novēršanu.Tikšanās noslēgumā I.Vaidere un T.Luks atzina, ka Latvijas un Igaunijas divpusējā sadarbība ir ļoti labu kaimiņvalstu attiecību paraugs.   
Starptautiskā parlamentārā konference ir veltīta Indijas parlamenta (Lok Shaba) zelta jeb 50 gadu jubilejai. Tajā pēc Indijas parlamenta priekšsēdētāja Manohara Joši (Manohar Joshi) uzaicinājuma piedalīsies vairāk nekā 90 valstu parlamentu delegācijas, lai apmainītos viedokļiem un debatētu par jautājumiem, kas saistīti ar parlamentu lomu mūsdienu pasaulē, parlamentu darba efektivitātes paaugstināšanu, kā arī starptautiskajām aktualitātēm. Oficiālajā delegācijā ietilpst attiecīgās valsts parlamenta vadītājs, kā arī viens deputāts. Konferencē paredzētas četras diskusiju sesijas par parlamentu lomu globalizācijas un liberalizācijas laikmetā; parlamentu kā sociālo pārmaiņu veicinātāju; debates par parlamentāro praksi un procesu: reformu nepieciešamību, kas nodrošinātu lielāku izpildvaras atbildību, kā arī cīņu pret terorismu. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre konferencē uzstāsies ar uzrunu un piedalīsies arī debatēs.Konferences laikā Latvijas delegācijai ir plānotas arī divpusējās tikšanās ar Indijas parlamenta priekšsēdētāju M.Joši un citu valstu, tai skaitā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu vadītājiem. Tikšanās laikā ar Indijas parlamenta priekšsēdētāju I.Ūdre iecerējusi pārrunāt Latvijas un Indijas sadarbības veicināšanas iespējas. Indija ir lielākā un ietekmīgākā Dienvidāzijas reģiona valsts, tāpēc Latvija ir ieinteresēta attiecību padziļināšanā ar to. Tas ir svarīgi arī tādēļ, ka Indijai ir plaši izvērsta sadarbība ar Eiropas Savienību, tai skaitā Baltijas jūras valstu reģiona valstīm, un Latvija gatavojas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.
17.janvārī (17.01.2003.)
         Piektdien, 17.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Brūsu Džordžu.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Lielbritānijas divpusējās attiecības un Apvienotās Karalistes politisko un praktisko atbalstu Latvijai Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās procesā.           Pārstāvju palātas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs B.Džordžs un Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre raksturoja abu valstu attiecības kā vēsturiski labas un intensīvas. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka uzaicinājums Latvijai iestāties NATO un ES paver jaunas iespējas un priekšrocības divpusējās sadarbības un dialoga veidošanai ar Krieviju. I.Ūdre atzina, ka pašlaik Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības raksturo konstruktīvisma pieaugums praktiskajā sadarbībā. Savukārt B.Džordžs uzsvēra nepieciešamību veicināt ilgtermiņa politisko dialogu ar NATO un ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm.          I.Ūdre uzsvēra, ka savu iespēju robežās Latvija ir gatava dot konkrētu ieguldījumu demokrātisko procesu pieredzes nodošanā Gruzijai. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Baltijas pieredze varētu kalpot kā Kaukāza reģiona stabilizējošs faktors.          Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka 8.Saeimā turpina darboties Latvijas un Lielbritānijas parlamentu sadarbības grupa un izteica cerību, ka Lielbritānijas parlamentā tiks izveidota Latvijas atbalsta grupa. B.Džordžs uzsvēra, ka lietderīga būtu ne vien sadarbība parlamentu līmenī, bet arī parlamentu komisiju ietvaros.          Tikšanās gaitā sarunas dalībnieki pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas drošības un aizsardzības sistēmas pārveidi atbilstoši transatlantiskajām attiecībām.
15.janvārī (15.01.2003.)
Trešdien, 15.janvārī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas vadītāju Žozeti Dirjē.
Trešdien, 19.septembrī
08:30  Eiropas lietu komisijas sēde
09:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
09:00  Pieprasījumu komisijas sēde
09:50  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:30  Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska tikšanās ar Rumānijas parlamenta Deputātu palātas Aizsardzības, sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības komisijas delegāciju
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:00  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde
12:30  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
13:00  Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas sēde
13:00  Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas Ineses Lībiņas-Egneres un komisijas deputātu tikšanās ar Rumānijas parlamenta Deputātu palātas Aizsardzības, sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības komisijas delegāciju
13:00  Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Govert Jan Cornelis Bijl de Vroe
15:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde
15:00  Sociālo un darba lietu komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēde
 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196