Tikšanās un vizītes

15.janvārī (15.01.2003.)
Trešdien, 15.janvārī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas vadītāju Žozeti Dirjē.
Ceturtdien, 16.janvārī, Lielbritānijas parlamenta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs B.Džordžs tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, ārlietu ministri Sandru Kalnieti un aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski.Piektdien, 17.janvārī, britu parlamentārietim paredzēta tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Ārlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas pārstāvjiem. B.Džordžs arī piedalīsies seminārā "Pārskats par Baltijas valstu aizsardzības stratēģijām", ko sadarbībā ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju rīko Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes vēstniecība Latvijā. Semināra mērķis ir pārrunāt politiskās vadlīnijas, principus un citus jautājumus, kas attiecas uz Baltijas valstu pēc-Prāgas perioda stratēģiju. Tajā piedalīsies pārstāvji no Lielbritānijas, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
13.janvārī (13.01.2003.)
           Pirmdien, 13.janvārī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mišelu Fušē.           Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas  un Francijas sadarbības iespējas militārajā jomā un mūsu valsts vienu no galvenajām ārpolitikas prioritātēm - integrāciju  NATO.           Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa pateicās par līdzšinējo Francijas atbalstu un palīdzību Latvijai. Viņš iepazīstināja ar 8.Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas galvenajiem uzdevumiem un paredzētajiem darbības virzieniem. Kā vienus no svarīgākajiem komisijas uzdevumiem A.Laksa uzsvēra sadarbību ar Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām un to likumu izstrādi, kas skar šīs sfēras. A.Laksa kā svarīgu minēja darbu pie tikšanās organizēšanas ar NATO dalībvalstu parlamentiem - Francijas, ASV, Lielbritānijas un Vācijas.            Francijas vēstnieks M.Fušē iepazīstināja ar Francijas un Latvijas sadarbības iespējām nākotnē. Viņš arī apliecināja gatavību veicināt abu valstu aizsardzības komisiju apmaiņas vizītes.           Sarunas dalībnieki atzina, ka starp Latviju un Franciju ir izveidojies aktīvs augsta līmeņa politisks dialogs, par ko liecina jau notikušās abu valstu augstāko amatpersonu - Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas un Francijas prezidenta Žaka Širaka vizītes.
9.janvārī (09.01.2003.)
Ceturtdien, 9.janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Tunisijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ali Bousnina.
6.janvārī (06.01.2003.)
Pirmdien, 6.janvārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Inese Vaidere tikās ar Francijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mišelu Fušē (Michel Foucher).Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I.Vaidere Francijas vēstnieku M.Fušē informēja par komisijas turpmāko darbu saistībā ar gaidāmo tautas nobalsošanu par Latvijas iestāšanos ES. Savukārt M.Fušē pastāstīja par Francijas pieredzi ārpolitisko jautājumu risināšanā, kā arī iespējamajām problēmām pēc pozitīva referenduma iznākuma Latvijas un ES līguma ratifikācijas procesā dalībvalstīs. I.Vaidere arī uzsvēra, ka pēc iespējamās Latvijas iestāšanās ES būs jāatjauno Latvijas ārpolitikas koncepcija atbilstīgi jaunajai situācijai.Runājot par Latvijas valsts tēla veidošanu, abas puses bija vienisprātis, ka, izvērtējot izveidojušos stereotipus, nepieciešams tos mainīt. "To viegli izdarīt tad, ja informācija ir svaiga un atspoguļo reālo situāciju," teica M.Fušē. I.Vaidere atzina, ka liels darbs šajā jomā veicams Latvijas valdībai, ar precīzu informāciju nodrošinot ārvalstu vēstniecības.I.Vaidere un M.Fušē tikšanās laikā pārrunāja arī sabiedrības integrācijas procesa norisi Latvijā un triju Baltijas valstu sadarbības aspektus virzībā uz ES un NATO. 
Preses dienests
Preses dienests
20.decembrī (20.12.2002.)
Piektdien, 20.decembrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti tikās ar Latvijas delegācijas iestāšanās sarunām ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadību saistībā ar iestāšanās sarunu gaitu par ekonomiskajiem, aizsardzības, resursu, informācijas drošības un militārajiem jautājumiem.
18.decembrī (18.12.2002.)
             Trešdien, 18.decembrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Rumānijas aizsardzības ministru Joansu Mirču Pasku (Joan Mircea Pascu).
17.decembrī (17.12.2002.)
Otrdien, 17.decembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iepazīšanās vizītē ieradās Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Mišels Fušē  (Michel Foucher). Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.Francijas vēstnieks M.Fušē izteica gandarījumu par Latvijas noslēgtajām sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā un vēlējās padziļināti pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar nākotnē gaidāmo referendumu par Latvijas dalību ES. I.Ūdre pastāstīja, ka Latvijā referendums notiks vēlāk nekā citās kandidātvalstīs, proti, nākamā gada septembra mēnesī, un atzina, ka tas, viņasprāt, vērtējams pozitīvi, jo ļaus izanalizēt citu valstu pieredzi. Viņa arī informēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas tikšanos ar ārlietu ministri Sandru Kalnieti, kuras laikā pārrunāti veicamie darbi pēc noslēgtajām sarunām par iestāšanos ES. I.Ūdre un M.Fušē bija vienisprātis, ka laika posmā līdz referendumam liela vērība jāveltī sabiedrības informēšanai. I.Ūdre uzsvēra, ka šobrīd Saeimas ES informācijas centrs īsteno "karstā telefona" akciju, kuras ietvaros jebkurš iedzīvotājs var zvanīt un interesēties par neskaidrajiem jautājumiem, bet plašāk par ES jautājumiem iedzīvotāji tiks informēti pēc nākamā gada valsts budžeta akceptēšanas.Francijas vēstnieks interesējās par iepriekšējās nedēļas beigās Rīgā notikušo Baltijas Asamblejas 21.sesiju, kuras darbā piedalījās arī Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu pārstāvji. I.Ūdre ieskicēja apspriesto un uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi paplašinātās Eiropas kontekstā, kad lēmumu ietekmēšanai ļoti būtiska būs mazo valstu vienota nostāja.I.Ūdre un M.Fušē arī apsprieda Latvijas un Francijas divpusējās sadarbības iespējas un bija vienisprātis, ka tā aktivizējama parlamentu līmenī. Tika pārrunāta arī sabiedrības integrācijas procesa norise Latvijā, Baltijas valstu sadarbība virzībā un NATO un Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību perspektīva.
Sestdien, 20.oktobrī

Sīkdatņu politika

Tīmekļa vietnes www.saeima.lv satura kvalitātes uzlabošanai, ērtākai lietošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes (angļu val. “cookies”). Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.

Kas ir sīkdatne?

Sīkdatne ir neliela teksta datne, ko tīmekļa vietne saglabā jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad jūs atverat vietni. Tā vietnei palīdz atcerēties jūsu pieteikumvārdu un iestatījumus (piemēram, valodu, fontu izmēru u.c. attēlošanas iestatījumus), ar kādiem esat izvēlējies vietni skatīt, lai katru reizi jums tie nebūtu jānorāda no jauna.

Kā mēs izmantojam sīkdatnes?

Tīmekļa vietnē www.saeima.lv tiek izmantots interneta vides analīzes rīks "Google Analytics", ko piedāvā "Google, Inc." (turpmāk — "Google"). "Google Analytics" izmanto sīkdatnes ("cookies") — jūsu datorā iesūtītas teksta datnes, ar kuru palīdzību var analizēt lietotāju izturēšanās modeli: skatītās lapas, lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, uzturēšanās laiku, ierīci u.c.. Informāciju, ko sīkdatne veido par jūsu paradumiem šīs tīmekļa vietnes lietošanā saņems "Google", kas to glabās serveros ASV. "Google" izmantos šo informāciju, lai analizētu jūsu kā lietotāja ieradumus šajā tīmekļa vietnē, izstrādātu tīmekļa vietņu operatoriem ziņojumus par vietnes apmeklētību un sniegtu citus pakalpojumus, kas saistīti ar aktivitāti tīmekļa vietnē un interneta lietošanu.

Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas jūsu datorā un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt mājaslapā www.aboutcookies.org.

Sīkdatņu kontrolēšana un dzēšana

Lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā, iestatījumi visbiežāk atrodas sadaļā "Palīdzība", "Rīki" vai "Rediģēšana". Tikai tādā gadījumā jums būs pašrocīgi jānorāda daži iestatījumi katru reizi, kad apmeklēsiet šo vietni.


Par datu konfidencialitāti un drošību lasiet: https://support.google.com/analytics/answer/7667196