Pirmdien, 20.martā, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas priekšsēdētāja biedrs Guntis Bērziņš tikās ar Dānijas aizsardzības ministru Sorenu Gadi (Soren Gade).         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Dānijas aktualitātes aizsardzības un drošības politikā, kā arī abu valstu nākotnes plānus dalībai starptautiskajās organizācijās.         Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš pateicās par Dānijas sniegto atbalstu Latvijai aizsardzības jomā un atzina, ka sadarbība turpināma, stiprinot politiskos kontaktus un padziļinot divpusējās attiecības.         Dānijas aizsardzības ministrs S.Gadi interesējās par notiekošajām reformām Latvijas bruņotajos spēkos, pārejot uz profesionālo armiju un to attīstot, jo pašreiz arī Dānijā notiek bruņoto spēku reorganizācija. “Mēs vēlamies jums palīdzēt un atbalstīt šajās reformās, ja tas ir nepieciešams”, sacīja S.Gadi. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs informēja par karavīru ekipējuma uzlabošanu, izmaiņām armijas struktūrā, uzsverot nepieciešamību izmantot tās maksimālās iespējas dažādu uzdevumu veikšanā.         Pārrunājot dalību starptautiskajā miera misijā Irākā, Dānijas aizsardzības ministrs pauda viedokli, ka karavīru veiktais ieguldījums stabilitātes nodrošināšanā reģionā ir nozīmīgs.          Sarunas noslēgumā tika spriests arī par notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un sadarbības projektiem ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm. 

         No šī gada 20. līdz 21.martam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas pārstāvis Adrians Severīns.         Vizītes mērķis ir ziņojuma “Nacionālo minoritāšu tiesības Latvijā” sagatavošana.         Pirmdien, 20.martā, EPPA pārstāvis tiksies ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.         Otrdien, 21.martā, A.Severīnam plānota tikšanās ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Vinetu Muižnieci, Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Ainaru Latkovski, Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Normanu Penki, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Eiženiju Aldermani un Saeimas opozīcijas partiju pārstāvjiem.          Vizītes noslēgumā EPPA Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas pārstāvis sniegs preses konferenci.

           Otrdien, 14.martā, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle tikās ar Kuveitas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Abdulhamidu Abdullahu Al Avadi (Abdulhamid Abdullah Al Awadhi).           Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar Latvijas un Kuveitas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas, kā arī starptautiskās aktualitātes.           Ārlietu komisijas priekšsēdētāja V.Paegle sveica vēstnieku Saeimā un apsveica Kuveitu ar likuma par sieviešu tiesībām pieņemšanu pagājušajā gadā. V.Paegle norādīja, ka attiecības starp Latviju un Kuveitu vērtējamas kā labas un nākotnē iespējams tās padziļināt gan politikas un ekonomikas, gan arī kultūras un izglītības jomās.           Arī Kuveitas vēstnieks bija vienisprātis, ka abām valstīm ir daudz kopīga un mazām valstīm ir jāsadarbojas, lai tādējādi sasniegtu savus mērķus. Viņš uzsvēra, ka Kuveita ir ieinteresēta kontaktu paplašināšanā un parlamentārās sadarbības attīstīšanā.               Pārrunājot enerģētikas jautājuma aktualitāti Eiropā, vēstnieks informēja, ka Kuveitas naftas eksporta apjomi palielinās, un Kuveita varētu palīdzēt arī Latvijai ar dažādu naftas produktu piegādi.            Sarunas noslēgumā tās dalībnieki pieskārās arī situācijai Irākā, uzsverot tās nostabilizēšanās svarīgumu. “Mums ir svarīga demokrātisko vērtību nostiprināšana gan Irākā, gan visā reģionā,” atzina Kuveitas vēstnieks.

         Ceturtdien, 9.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar resursu centra sievietēm “Marta” valdes priekšsēdētāju Ilutu Lāci un projektu koordinatori Lindu Ūzuliņu un starptautiskās sieviešu organizācijas “Zonta” vadītāju Baibu Rivžu.          Kā informējām, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre 1.martā Ņujorkā piedalījās parlamentārajā konferencē “Dzimumu līdztiesība: pārmaiņas ar parlamenta starpniecību”, kas notika ANO komisijas par sieviešu stāvokli 50.sesijas ietvaros. Tās mērķis bija uzsvērt parlamentāriešu lomu sieviešu un vīriešu līdzdalības lēmumu pieņemšanas veicināšanā. Tajā bija plaši pārstāvēti visu pasaules reģionu parlamentu pārstāvji, kā arī parlamentu spīkeres - sievietes.             Šodien Saeimas priekšsēdētāja tikās ar resursu centra sievietēm “Marta” un starptautiskās sieviešu organizācijas “Zonta” pārstāvēm, lai pastāstītu par šo konferenci, kurā notika plašas diskusijas par sieviešu parlamentāriešu lomu pārmaiņu veicināšanā dzimumu līdztiesības jautājumos, kā arī pārrunātu dzimumu līdztiesības sekmēšanas iespējas Latvijā. Savukārt NVO pārstāves dalījās pārdomās par jautājumiem, kas skar vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu pārstāvniecības lēmumu pieņemšanas procesu svarīgumu.           Tikšanās noslēgumā puses vienojās, ka pirms vēlēšanu sarakstu iesniegšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā, būtu lietderīgi organizēt visu partiju pārstāvju tikšanās ar ieinteresēto NVO pārstāvjiem, lai kopīgi pārrunātu sieviešu un vīriešu līdzvērtīgās iespējas iekļūt vēlēšanu kandidātu sarakstos. 

        Otrdien, 7.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Raulu Čilačavu (Raul Chilachavay), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.             Tikšanās sākumā Saeimas priekšsēdētāja augstu novērtēja savu neseno oficiālo vizīti Ukrainā, kuras laikā viņai un Saeimas deputātiem bija iespēja tikties ar Ukrainas valsts, valdības un parlamenta vadītājiem, kā arī detalizēti pārrunāt tos sadarbības projektus, kas starp abām valstīm uzsākti Eiropas Savienības jauno kaimiņu politikas ietvaros. Parlamentārie kontakti ir kļuvuši īpaši aktīvi pēdējo gadu laikā, par ko liecina regulārā vizīšu apmaiņa. R.Čilačava uzsvēra, ka Ukraina stingri īsteno savus ārpolitiskos mērķus, integrējoties ES un NATO, un ir pateicīga Latvijai par tai sniegto atbalstu.         I.Ūdre uzsvēra plašāku savstarpējo ekonomisko kontaktu nozīmi. Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka nepieciešams palielināt tirdznieciski-ekonomiskos apjomus. Vēstnieks pauda Ukrainas ieinteresētību izmantot Latvijas tranzīta iespējas - mūsu dzelzceļus, ceļus un neaizsalstošās ostas, kā arī pastāstīja par plānotajām aktivitātēm abu valstu uzņēmēju kontaktu veicināšanā. Saeimas priekšsēdētāja pauda Latvijas atbalstu Ukrainas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Būtiska nozīme ciešāku attiecību veidošanā starp valstīm ir kultūras apmaiņai. Tā, piemēram, interesanta varētu būt baleta trupu viesizrāžu apmaiņa. Labas tradīcijas ir sadarbībai izglītības un zinātnes jomā, kas var tikt paplašināta. Ukrainas vēstnieks uzrunāja jautājumu par Ukrainas vēlmi pēc vīzu režīma ar ES valstīm liberalizācijas.         Tā kā Ukrainā martā ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, vēstnieks raksturoja iekšpolitisko situāciju pirms šī nozīmīgā notikuma. Zinot, ka arī Latvijā šoruden notiks vēlēšanas, Ukrainas vēstnieks interesējās par aktuālajām norisēm Latvijā. 

        Š.g. 6. un 7.martā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle piedalīsies Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) Ārlietu komisiju vadītāju regulārajā sanāksmē, kura šoreiz notiks Vašingtonā.         Pēdējā NB8 Ārlietu komisiju vadītāju sanāksmē Kopenhāgenā tika izvirzīts jautājums par transatlantiskās saites stiprināšanu, organizējot dalībnieku vizīti uz Vašingtonu, lai tiktos ar kolēģiem ASV Pārstāvju palātā un Senātā, kā arī amatpersonām Valsts departamentā. Organizēt šo vizīti tika uzticēts Latvijas Ārlietu komisijai, kas ar Latvijas vēstniecības Vašingtonā atbalstu veidoja pasākuma programmu.        Vizītes ietvaros NB8 Ārlietu komisiju vadītājiem ir paredzētas atsevišķas tikšanās ar Senāta Ārlietu komitejas vadītāju Ričardu Lugāru, Valsts departamenta Politisko lietu sekretāra vietnieku Nikolasu Bērnsu, kā arī Nacionālās drošības padomes un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.         Pēc Ārlietu komisijas vadītājas domām tā ir lieliska iespēja ar ASV amatpersonām pārrunāt Latvijai un visa NB8 reģiona valstīm svarīgus jautājumus. “Šāda līmeņa tikšanās ir jāizmanto, lai paustu Latvijas viedokli un apmainītos ar domām pār tādiem mums svarīgiem jautājumiem kā, piemēram, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu norise un Krievijas ārpolitiskās aktivitātes un attiecības ar kaimiņvalstīm. Tāpat ir svarīgi runāt par transatlantiskās saites stiprināšanas iespējām, veidojot pragmatisku un vienotu nostāju attiecībā uz dažādām starptautiskajām aktualitātēm,” atzīmē V.Paegle.

          Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre trešdien, 1.martā, Ņujorkā piedalījās parlamentārajā konferencē “Dzimumu līdztiesība: pārmaiņas ar parlamenta starpniecību”, kas notiek ANO komisijas par sieviešu stāvokli 50.sesijas ietvaros.           Tās mērķis ir uzsvērt parlamentāriešu lomu sieviešu un vīriešu līdzdalības lēmumu pieņemšanā veicināšanā. Tajā ir plaši pārstāvēti visu pasaules reģionu parlamentu pārstāvji, kā arī parlamentu spīkeres - sievietes, kas uz savu otro konferenci pulcējās 27.februārī.          Konferences diskusijas noritēja divās sesijās: “Parlamentāriešu ieguldījums dzimumu līdztiesības veicināšanā” un “Parlamentāro mehānismu loma, lai veicinātu pārmaiņas”. Konferences diskusijas ievadīja ANO komitejas par sieviešu līdzdalību direktores Karolīnas Hananas (Carolyn Hannan), ANO Ģenerālās asamblejas prezidenta Jana Eliasona (Jan Eliasson) un ANO komisijas par sieviešu stāvokli priekšsēdētājas Karmenas Marijas Galardo Hernandezas (Carmen Maria Gallardo Hernandez) ievaduzrunas. Parlamentārieši turpināja debates par to, kā sievietes parlamentārietes ietekmē lēmumu pieņemšanas procesu, vīriešu un sieviešu sadarbības nozīmi pārmaiņu veicināšanā, kā arī par parlamentu vadītāju - sieviešu iespējām veicināt pārmaiņas.           Tika diskutēts par to, kā pārmaiņas var veicināt ar parlamentāro mehānismu starpniecību, izveidojot dzimumu līdztiesības komisijas (vai apakškomisijas, kā tas ir Latvijas gadījumā), kuras īpašu vērību pievērš tam, lai likumdošanā tiktu ievērotas abu dzimumu intereses. Tika runāts par to, kāda nozīme ir parlamentos ievēlēto sieviešu sadarbībai, kā arī sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām un to lomu gan dzimumu līdztiesības veicināšanā, gan sieviešu problēmu risināšanā.          Konferences dalībnieki (tajā piedalījās gan parlamentārietes, gan parlamentārieši) savās uzrunās vērsa uzmanību uz tiem aktuālajiem jautājumiem, kas dzimumu līdztiesības jomā ir to valstīs. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre raksturoja Latvijas Saeimā ievēlēto sieviešu darbu, Latvijas pieredzi dzimumu līdztiesības veicināšanā, aktīvas līdzdalības nozīmi, lai sievietēm nozīmīgie jautājumi nonāktu likumdevēju uzmanības lokā un varētu tikt uzrunāti un risināti.          Konferences diskusiju apkopojums tiks iesniegts ANO komisijai par sieviešu stāvokli.

         27.februārī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Ņujorkā piedalījās Starpparlamentu savienības (SPS) rīkotajā konferencē “Dzimumu līdztiesība - likumdevēju dienaskārtības jautājums: parlamentu vadītāju - sieviešu loma”.           Līdztekus ANO Komisijas par sieviešu stāvokli 30.sesijai ANO galvenajā mītnē Ņujorkā notika SPS rīkotā 2.parlamentu vadītāju - sieviešu konference. Tās tēma bija “Dzimumu līdztiesība - likumdevēju dienaskārtības jautājums: parlamentu vadītāju - sieviešu loma”. Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei bija uzticēta šīs konferences vadība. Tās darbs notiek divās sesijās: “Dzimumu līdztiesība: parlamentāriešu ieguldījums” un “Parlamentāro procedūru loma pārmaiņu veicināšanā”. Konferenci atklāja ANO ģenerālsekretāra vietniece Luīze Frešete (Louise Frechette) un SPS prezidenta vietniece, Namībijas parlamenta viceprezidente Margarete Mensā-Viljamsa (Margaret Mensah-Williams).          Pirmās darba sesijas ietvaros tika runāts par aktuālo situāciju, kāda ir sieviešu un vīriešu pārstāvībā lēmumu pieņemšanas procesā. Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2005.gadā 16,3 procenti pasaules parlamentāriešu bija sievietes. 27 valstu parlamentu vadītājas ir sievietes. Konferences ietvaros tika publiskoti jaunākie SPS pētījuma dati par sieviešu līdzdalību politikā. Ar ziņojumu par kvotu sistēmas ietekmi uz sieviešu līdztiesības veicināšanu lēmumu pieņemšanas procesā uzstājās Stokholmas Universitātes profesore Drude Dālerupa (Drude Dahlerup). Parlamentu vadītājas no Islandes, Austrijas, Burundi, Albānijas, Dominikas u.c. valstīm iesaistījās diskusijā par to, kāda ir kvotu sistēmas nozīme, pozitīvie un negatīvie aspekti, lai sievietes iesaistītos politikā. Tika runāts par to, kā veicināt sieviešu līdzdalību politikā un lēmumu pieņemšanā.          Pēc Jamaikas Senāta spīkeres Siringas Maršales-Bārnetas (Syringa Marshall-Burnett), kura savas valsts Senātu vada jau vairāk nekā 10 gadus, kā arī Dienvidāfrikas organizācijas “Gender Links” direktores Kolīnas Lovas-Mornas (Colleen Love-Mornn) ievadziņojumiem tika diskutēts par to, kā sieviešu līdzdalība maina parlamentu.          Konferences debašu apkopojums tiks prezentēts augsta līmeņa parlamentārajā sanāksmē “Dzimumu līdztiesība: parlamentāriešu ieguldījums”, kas notiks rīt, 1.martā.

          Otrdien, 28.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāja vietnieku Ģirtu Valdi Kristovski.          Ģ.V.Kristovskis pauda prieku par iespēju tikties ar Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvjiem mūsu parlamentā un pastāstīja par nesen izveidotās Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas darbu un tās darbības mērķiem. Viņš atzina, ka Eiropai kopējā drošības un aizsardzības politika, neskatoties uz to, ka vairākums Eiropas Savienības (ES) valstis ir Ziemeļatlantijas alianses dalībnieces, ir nepieciešama, jo starptautiskā situācija un apdraudējumu veidi pasaulē ir krasi mainījušies.           Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas skar Eiropas militāro spēju attīstības procesu un Latvijas līdzdalību tajā, parlamentārās kontroles iespējas un iniciatīvas ES un nacionālajā līmenī, kā arī vieglo un kājnieku ieroču, kājnieku mīnu iznīcināšanas problemātiku un starptautiskās iniciatīvas šo jautājumu risināšanā. Puses pieskārās arī ziņojumam “Masu iznīcināšanas ieroču izplatības ierobežošana: Eiropas Parlamenta loma (2005/2139 (INI))”, kura referents Eiropas Parlamentā bija Ģ.V.Kristovskis.         Tikšanās noslēgumā puses bija vienisprātis par tikšanos nepieciešamību arī nākotnē.

          Pirmdien, 27.februārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns un komisijas deputāti tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vernfrīdu Koffleru (Wernfried Köffler).         Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Eiropas Savienības (ES) aktualitātes Austrijas ES prezidentūras laikā.         Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs O.Kastēns sveica Austrijas vēstnieku Saeimā. Savukārt Austrijas vēstnieks V.Kofflers Eiropas lietu komisijas deputātiem pasniedza Austrijas prezidentūras emblēmu - piespraudi, uz kuras attēloti visu ES dalībvalstu karogi, un atzina, ka ES prezidentūra Austrijai ir liels izaicinājums. Viņš īsumā ieskicēja Austrijas ES prezidentūras laika mērķus un uzdevumus, kuros galvenā vērība tiks veltīta ES nākotnei, tostarp jautājumam par Eiropas Konstitūcijas tālāko virzību, Lisabonas stratēģijas īstenošanai, ES finanšu perspektīvai 2007.-2013.gadam, ES un kaimiņvalstu attiecību veidošanai un ES kopējās enerģētikas politikai. V.Kofflers uzsvēra, ka svarīgi ir uzklausīt un saskaņot ikvienas ES dalībvalsts viedokļus un dialoga ceļā rast risinājumu ikvienai problēmai.        Sarunas ietvaros tika spriests arī par Latvijas aktualitātēm ES kontekstā, tostarp izstrādāto Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam projektu un tā sabiedriskās apspriešanas gaitu, Latvijas nostāju pret pašreiz akceptēto Pakalpojumu direktīvas projektu un nepieciešamos kompromisa risinājumus tās redakcijā otrajam balsojumam Eiropas Parlamentā. Tika pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Latvijas pievienošanos Šengenas līgumam.         Tikšanās noslēgumā puses diskutēja par svarīgākajām aktualitātēm pasaulē - situāciju Tuvajos Austrumos, kā arī Baltkrievijā pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.