Trešdien, 3.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Japānas parlamenta padomnieku palātas locekli, Japānas un Latvijas parlamentārās asociācijas vadītāju Hirofumi Nakasoni, kurš ieradies vizītē mūsu valstī.          I.Ūdre un H.Nakasoni pauda prieku par iespēju tikties un atzina, ka Latvijas vēstniecības Tokijā atvēršana būs liels solis abu valstu attiecību paplašināšanā un to aktivizēšanai nākotnē ir liels potenciāls gan politiskā, gan kultūras, izglītības un ekonomikas jomā. Saeimas priekšsēdētāja īpaši norādīja uz parlamentārās sadarbības nozīmi un izteica ieinteresētību uzkrāt Japānas kolēģu likumdošanas pieredzi sociālajā sfērā. Viņa arī atzinīgi novērtēja studentu apmaiņas programmas un izteica pateicību Japānas valdībai par sniegto atbalstu kultūras norisēm Latvijā.           Saeimas priekšsēdētāja uzklausīja aktualitātes Japānā ? nācijas novecošanos, līdz ar to nepieciešamos risinājumus nodokļu un pensiju sistēmas pilnveidošanā. Liela vērība tiek veltīta arī izglītības jomai un ģimenes vērtību skaidrojumam, jo palielinājusies noziedzība jauniešu vidū.          Puses bija vienisprātis, ka apmaiņas vizītes palīdz labāk iepazīt valsti, tautas tradīcijas un kultūru, un pauda cerību par parlamentārās sadarbības padziļināšanos nākotnē.          Rīt, 4.maijā, Japānas parlamenta padomnieku palātas loceklis, Japānas un Latvijas parlamentārās asociācijas vadītājs H.Nakasoni piedalīsies Saeimas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 16.gadadienai.

       Otrdien, 2.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Polijas Republikas Senāta maršalu Bogdanu Boruseviču (Bogdan Borusewicz) un viņa vadīto delegāciju.       Tikšanās laikā puses pārrunāja Latvijas un Polijas divpusējās attiecības un sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros.       Saeimas priekšsēdētāja un Polijas Senāta maršals bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojušās sekmīgas attiecības, tomēr to paplašināšanai vēl liels potenciāls, īpaši parlamentu līmenī. B.Borusevičs, kurš Latvijā bija ieradies, lai piedalītos Vispasaules poļu dienu pasākumos Daugavpilī, atzinīgi novērtēja mūsu valsts sniegto atbalstu Latvijā dzīvojošajai poļu minoritātei. Polija būtu ieinteresēta, lai, līdzīgi kā Daugavpilī, arī Rīgā darbotos Poļu nams. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir atbalstījusi mazākumtautības, tai skaitā poļus. Viņa arī akcentēja, ka katras mazākumtautības nacionālās tradīcijas padara bagātāku un daudzveidīgāku Latvijas kultūras dzīvi.       I.Ūdre un B.Borusevičs arī apsprieda starptautiskās aktualitātes - plānoto Krievijas un Vācijas gāzes vada izbūvi Baltijas jūrā un tā ietekmi uz Baltijas jūras reģiona valstu ekoloģisko drošību. Puses bija vienisprātis, ka aktivizējama sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros, lai aktīvāk skaidrotu Baltijas jūras valstu pozīciju enerģētiskās drošības jomā, kā arī izstrādātu vienotu redzējumu. Polijas parlamentārieši arī informēja, ka Senātā iecerēts organizēt starptautisku konferenci par Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām, un tās darbā uzaicināja piedalīties pārstāvjus no Latvijas parlamenta.         Tikšanās noslēgumā puses atzinīgi novērtēja sarunas laikā atrastos saskares punktus un pauda cerību par abu valstu divpusējo attiecību aktivizēšanos nākotnē.

       Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre turpina vizīti Sanktpēterburgā, kur notiek Krievijas Federācijas Valsts Domes simtgadei veltītie pasākumi.        Vakar, 27.aprīlī, dienā, kad pirms simts gadiem tika atklāta pirmā Valsts Dome, vēsturiskajā Tavrijas pilī notika Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Valsts Domes svinīgā sēde. To ar uzrunu atklāja Valsts Domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs.        Domes deputātus un viesus uzrunāja arī Krievijas Federācijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Valērijs Zorkins, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Vešņakovs, kā arī visu Domes frakciju pārstāvji. Ar apsveikuma uzrunām uzstājās arī Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Federālās Sapulces priekšsēdētājs Sergejs Mironovs un Sanktpēterburgas gubernatore Valentīna Matvijenko.        Krievijas Domes deputātus sveica arī uz sēdi aicinātie ārvalstu parlamentu vadītāji, viņu vidū arī Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre. Savā apsveikumā viņa norādīja uz to vēsturisko saiti, kāda pirmajai Valsts Domei ir ar Latviju: 1.Valsts Domē tika ievēlēti septiņi deputāti no Latvijas, viņu vidū arī Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Zīmīgi, ka arī Latvijā nākamajā nedēļā tiks atzīmēta Satversmes sapulces sasaukšanas 86.gadadiena un Latvijas Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 16-gade. Viņa uzsvēra parlamenta lomu valsts dzīvē, kā arī aicināja deputātus uz aktīvāku dialogu ar saviem kolēģiem par visplašāko jautājumu spektru. Svinīgajā pasākumā piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš uzstājās ar apsveikuma uzrunu.       Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētāja tikās ar savu Krievijas kolēģi B.Grizlovu. Saruna notika draudzīgā atmosfērā. Abi parlamentu vadītāji bija vienisprātis, ka ir nepieciešams attīstīt parlamentu sadarbību un veicināt abpusējos kontaktus. Notika tikšanās arī ar Latvijas un Krievijas parlamentu sadarbības grupas vadītāju Pāvelu Požigailo.       Šodien Saeimas priekšsēdētāja Tavrijas pilī piedalās starptautiskajā konferencē "Valsts domes nodibināšanas Krievijā 100.gadskārta un Eiropas parlamentārisms: vēsture un mūsdienas”.

       Piektdien, 28.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns tikās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko, kas oficiālā vizītē uzturas mūsu valstī.        V.Muižniece pauda prieku par iespēju tikties ar Ukrainas prezidentu Saeimā un uzsvēra, ka abas valstis vieno ciešas saites, kuras svarīgi paplašināt arī nākotnē, īpaši parlamentu līmenī. Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka pēc neatkarības atgūšanas Latvija izvirzīto ārpolitisko mērķi - integrāciju Eiropas Savienībā (ES) - ir sasniegusi un jau divus gadus ir pilntiesīga dalībvalsts šajā organizācijā. Turklāt viens no mūsu valsts uzdevumiem šobrīd ir palīdzēt ar savu uzkrāto pieredzi tām valstīm, kas izteikušas vēlmi integrēties ES.         V.Juščenko bija vienisprātis, ka starp abām valstīm izveidojusies sekmīga sadarbība, un pauda savas valsts ieinteresētību Latvijas atbalstā Ukrainas virzībā uz integrāciju ES. Ukrainas prezidents arī raksturoja attiecību ar ES attīstību un pastāstīja par viņa valsts izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem ciešākai sadarbībai ar ES.        Puses pārrunāja iekšpolitiskās aktualitātes Ukrainā, tostarp politisko situāciju pēc parlamenta vēlēšanām, kā arī ekonomiskos sasniegumus pēdējā gada laikā un nākotnē izvirzītos plānus.        V.Muižniece izteica cerību, ka koalīcijas veidošanas process Ukrainā būs veiksmīgs. Viņa arī pauda pārliecību par to, ka pēc 9.Saeimas vēlēšanām Latvijas atbalsts Ukrainas integrācijai ES būs nemainīgs. Savukārt O.Kastēns raksturoja Eiropas lietu komisijas pieredzi un iespējamo palīdzību ES jautājumu risinājumā.       Tikšanās noslēgumā V.Muižniece novēlēja Ukrainas prezidentam panākumus un uzsvēra vizītes Latvijā nozīmi abu valstu divpusējo attiecību aktivizēšanā nākotnē.

       Pēc Krievijas Federācijas Federālās Sapulces Valsts Domes priekšsēdētāja Borisa Grizlova ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies uz Sanktpēterburgu, kur 27.aprīlī piedalīsies Krievijas Valsts Domes svinīgajā sēdē, kas veltīta Valsts Domes nodibināšanas Krievijā 100.gadskārtai.        Svinīgā sēde notiks vēsturiskajā Tavrijas pilī, kur 1906.gada 27.aprīlī sanāca pirmā Krievijas Valsts Dome. 28.aprīlī Saeimas priekšsēdētāja piedalīsies starptautiskajā konferencē “Valsts Domes nodibināšanas Krievijā 100.gadskārta un Eiropas parlamentārisms: vēsture un mūsdienas”. Konference tiek rīkota sadarbībā ar Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju un tajā tiks runāts par parlamentārisma attīstību Eiropā, demokrātisku vēlēšanu starptautiskajiem standartiem, kā arī Eiropas parlamentārisma lomu, lai stātos pretī jauniem izaicinājumiem un apdraudējumiem. 

         Ceturtdien, 20.aprīlī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar aktualitātes minoritāšu tiesībās un sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā.          EDSO augstais komisārs R.Ekeuss interesējās par minoritāšu tiesību īstenošanu praksē un naturalizācijas procesa veicināšanas iespējām. Viņš atzinīgi novērtēja paveikto un pauda viedokli, ka ir redzama attīstība sabiedrības integrācijas jautājumos, taču būtu nepieciešama vēl aktīvāka darbība, lai nepilsoņu skaits samazinātos.         Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre informēja viesi par veiksmīgu sabiedrības integrācijas procesu norisi mūsu valstī, uzsverot mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju iespējas iesaistīties likumdošanas procesā, ko paredz arī nesen pieņemtā Deklarācija par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. I.Ūdre pastāstīja arī par izglītības reformas īstenošanas gaitu Latvijā, kas norit veiksmīgi, un bezmaksas latviešu valodas apgūšanas iespējām.         Sarunas noslēgumā puses pārrunāja gaidāmās parlamenta vēlēšanas Latvijā un priekšvēlēšanu norisi, kā arī kvalificēta darbaspēka trūkumu dažādās nozarēs, kas izveidojies, Latvijas iedzīvotājiem dodoties strādāt uz citām ES valstīm. R.Ekeuss atzīmēja, ka ar lielu interesi sekos līdzi politiskajiem un integrācijas procesiem mūsu valstī.

      Otrdien, 18.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās ar Korejas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lī Jun-hī (Lee Joon-hee).      Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume pauda prieku par iespēju tikties ar Korejas vēstnieku Saeimā un izteica cerību, ka vēstnieka stāšanās jaunajā amatā būs labs stimuls divpusējo attiecību aktivizēšanai. Viņš norādīja uz mūsu valsts ieinteresētību paplašināt politiskos, ekonomiskos un kultūras sakarus starp abām valstīm un pastāstīja, ka mūsu parlamentā jau ir nodibināta Latvijas un Korejas parlamentu sadarbības grupa.      Savukārt Korejas vēstnieks L.Jun-hī pateicās par viesmīlīgo uzņemšanu un atzina Korejas vēlmi padziļināt attiecības ar jaunajām ES dalībvalstīm, tostarp Latviju. Viņš atzinīgi novērtēja mūsu valsts sasniegumus - integrāciju ES un NATO un straujo ekonomisko izaugsmi.      Tikšanās laikā puses pārrunāja arī Latvijas vēlmi nozīmēt nerezidējošo vēstnieku Korejā ar iespējamo rezidenci Tokijā vai Pekinā un jautājumus, kas skar gaidāmo NATO galotņu sanāksmi Rīgā un Korejas mākslas un kultūras pārstāvju misiju Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.      Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs novēlēja vēstniekam veiksmi jaunajā amatā un vēlreiz apliecināja mūsu parlamenta gatavību veidot aktīvāku sadarbību ar Korejas parlamentu. 

        Trešdien, 12.aprīlī, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš tikās ar Moldovas Republikas aizsardzības ministru Valēriju Plešku (Valeriu Plesca) un viņa vadīto delegāciju, kas oficiālā vizītē uztura mūsu valstī.        Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš sveica Moldovas aizsardzības ministru V.Plešku Saeimā starpsesiju laikā un īsumā pastāstīja par darbu komisijā likumdošanas jomā, kā arī par veiksmīgo sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju. J.Dalbiņš apliecināja, ka mūsu normatīvo aktu bāze valsts aizsardzības sfērā sakārtota atbilstoši NATO standartiem, īpaši akcentējot nozīmīgo lēmumu paaugstināt finansējumu nacionālajai aizsardzības sistēmai līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta.       Savukārt Moldovas aizsardzības ministrs V.Pleška pauda prieku par iespēju tikties Aizsardzības un iekšlietu komisijā un informēja, ka tikšanās mērķis ir pieredzes gūšana. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus bruņoto spēku restrukturizācijā un atzina, ka Moldovas prioritāte aizsardzības jomā ir aizsardzības kapacitātes palielināšana, bruņoto spēku reforma un modernizācija.       Pārspriežot abu valstu bruņoto spēku reformas, J.Dalbiņš pastāstīja par pāreju uz profesionālo armiju. Moldovas aizsardzības ministrs informēja, ka Moldovā arī notiek bruņoto spēku reorganizācija un modernizācija, bet būtisks šķērslis reformas īstenošanā ir trūcīgais finansējums aizsardzības jomā.        Abas puses bija vienisprātis, ka attiecības starp abām valstīm vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr vēl ir liels potenciāls to attīstībai. Tāpēc abpusēji izdevīgas sadarbības turpināšanai ir nepieciešama ciešāku kontaktu intensificēšana, minot augsta līmeņa amatpersonu vizīšu nozīmību, kam liecinieks ir Moldovas prezidenta Vladimira Voroņina vizīte Latvijā un nesenā Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizīte Moldovā.        Puses apmainījās arī viedokļiem par Moldovas lēmumu izstrādāt Individuālo partnerattiecību rīcības plānu ciešākai sadarbībai ar NATO.       Sarunas noslēgumā Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš vēlreiz apliecināja gatavību sniegt atbalstu Moldovai, daloties pieredzē par aizsardzības sistēmas reformu un likumdošanas sakārtošanu. 

        Pēc Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Vladimira Šeka (Vladimir Šeks) ielūguma Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un deputāti Ērika Zommere, Pēteris Kalniņš un Andrejs Klementjevs no 10. līdz 12.aprīlim uzturas oficiālā vizītē Horvātijā.         Zagrebā Saeimas priekšsēdētājai un delegācijai ir plānotas tikšanās ar Horvātijas parlamenta vadītāju V.Šeku, Horvātijas premjerministru Ivo Sanaderu (Ivo Sanader), Horvātijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Gordanu Jandrokoviču (Gordan Jandrokovic) un komisijas deputātiem, Eiropas integrācijas komisijas priekšsēdētāju Nevenu Mimicu (Neven Mimica) un komisijas deputātiem, kā arī Tūrisma komisijas vadītāju Anto Markovu (Anto Markov). Tikšanos laikā tiks pārrunāta Latvijas un Horvātijas divpusējā sadarbība, īpašu vērību pievēršot sadarbības parlamentārajam aspektam, Horvātijas integrācijas process Eiropas Savienībā, reģionālās sadarbības aspekti, kā arī starptautiskās aktualitātes. Ir plānots apmeklēt arī Jastrebarskas pilsētu, tikties ar tās vadību un apskatīt uzņēmumu Jana Co.