Latvijas Republikas 11.Saeimas
pavasara sesijas septītā sēde
2014.gada 5.jūnijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Cienījamie kolēģi, ir pulksten 9.00! Sākam Saeimas 5.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti astoņi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par ģenerālleitnanta Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Ministru kabinets lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par pastāvīgā mandāta piešķiršanu 11.Saeimas deputātam Arvilam Ašeradenam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Lienes Liepiņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ilzes Verginas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tāpat Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Māra Kučinska 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Ir lūgums jautājumus par mandātu apstiprināšanu pagaidām darba kārtībā iekļaut kā pēdējos. Paldies.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Bišofas, Parādnieka, Stalta un Kazākas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Mūsu sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā” skar divus pantus. Tātad ar 17.pantu saistītā priekšlikuma būtība ir tāda, ka ir jānosaka, lai darbotos princips „nauda seko bērnam” jau pirmsskolas izglītības līmenī neatkarīgi no tā, kurā pirmsskolas izglītības iestādē bērns ir, proti, pašvaldības vai privātajā. Jo pašlaik spēkā esošā norma nosaka to, ka finansējumu bērnam līdzi uz privāto pirmsskolas izglītības iestādi var nodrošināt tad, ja pašvaldības bērnudārzā bērnam nav pieejama šī vieta. Bet šī priekšlikuma būtība, kā es jau teicu, nosaka arī to, lai būtu saņemams kvalitatīvs un pieejams pakalpojums ikvienam bērnam neatkarīgi no tā, vai viņš ir pašvaldības vai privātā pirmsskolas izglītības iestādē. Un gribētos uzsvērt to, lai mums, diskutējot par šiem jautājumiem, pirmajā vietā būtu bērns un viņam sniegtais pakalpojums, nevis cīņa par naudu.

Un vēl es vēlos īpaši pieminēt to, ka pie Saeimas deputātiem, arī tieši pie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vērsās 2431 vecāks, paužot šo savu vēlmi un to apliecinot ar parakstu, lai mēs, likumdevēji, iesniegtu šādu priekšlikumu, proti, iestātos par kvalitatīvāka un bērniem pieejamāka pakalpojuma nodrošināšanu.

Jāteic, ka, lai gan pašvaldības ir kļuvušas aktīvākas un arī no valsts puses ir šie atbalsta mehānismi finansiālajā izteiksmē, lai mazinātu šīs rindas un nevienlīdzīgo attieksmi pret bērniem, kuri apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes, tomēr joprojām ir diezgan liels skaits bērnu, kuri nesaņem pirmsskolas izglītības pakalpojumus dažādu apsvērumu dēļ, un īpaši asa tā problēma ir Pierīgā un Rīgā. Un tātad šī rindu problēma joprojām ir ļoti, ļoti aktuāla.

Un te es gribētu teikt to, ka ir jāņem vērā arī tas fakts, ka virkne ģimeņu ir bijušas spiestas vest bērnus uz privātām izglītības iestādēm, citas to ir darījušas brīvprātīgi. Bet mēs ļoti labi zinām, ka šis valsts finansējums… ka to jau ir plānots samazināt… nevis samazināt, bet likvidēt šo atbalsta mehānismu. Un ko darīs tie bērni, kuriem ir četri vai četrarpus gadi, ja pēkšņi pašvaldība piedāvās vietu pašvaldības dārziņā? Bērns taču ir iejuties tajā vidē! Neviens īpaši nerēķinās ar to, cik viegli vai grūti bērnam būs mainīt šo vidi. Tādēļ šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai ikvienam… lai būtu tiesības saņemt šo naudu vidējo izmaksu apmērā neatkarīgi no tā, vai bērns iet privātā vai pašvaldības bērnudārzā.

Otra priekšlikuma būtība ir tāda. Saeimā mēs regulāri saskaramies ar to, ka vairākās komisijās ierodas Izglītības kvalitātes valsts dienests un informē mūs par tiem drastiskajiem skaitļiem - par tiem izglītojamiem, kuri neatrodas nevienā izglītības iestādē. Tādu uz 2012./2013. mācību gadu bija aptuveni 13 tūkstoši. Un, ņemot vērā šo problēmu, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, gan Izglītības kvalitātes valsts dienests, gan arī skolu direktori atzīst, ka būtu ļoti svarīgi, ja Izglītības likuma 58.pantu mēs papildinātu ar punktu, ka vecākiem ir pienākums informēt izglītības iestādi par bērna izglītības ieguves uzsākšanu vai turpināšanu ārvalstīs. Pašlaik Izglītības kvalitātes valsts dienests sazinās gan ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, gan ar vēstniecībām ārvalstīs un, protams, ļoti cieši sadarbojas ar pašvaldībām, tomēr tā problēma ir ļoti akūta, un mums ir svarīgi zināt, kur ir mūsu bērni. Jāteic, ka vairāk nekā deviņi tūkstoši no tiem atrodas ārvalstīs, bet aptuveni par trim tūkstošiem bērnu mums, kā saka, ir problemātiski noskaidrot situāciju… noskaidrot, kas ar viņiem īsti notiek arī mūsu pašu valstī. Skolu direktori saka, ka viņi tagad praktizē to, ka liek vecākiem informēt skolu par to, kur bērns tālāk turpinās izglītības gaitas. Ja tas ir Latvijas ietvaros, tad tā nav nekāda problēma, bet problemātiski tas ir tad, ja viņi kopā ar bērnu dodas uz ārvalstīm. Skolu direktori atzīst, ka tas viņiem ļoti atvieglotu sadarbību ar vecākiem. Ir runa par šīs informācijas iegūšanu, lai mums ir skaidrs, kas notiek ar mūsu bērniem.

Jā, un vēl… Es vēl pie 1.priekšlikuma… Nedaudz pie 17.panta atgriežoties, gribētu tomēr ieskicēt to, ka mums ir jāuzņemas atbildība… arī pašvaldībām un valstij jāuzņemas atbildība par to, ka savulaik tika ļoti daudzas privātās pirmsskolas izglītības…

Sēdes vadītāja. Vanagas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Vanaga. Jā.

…iestādes likvidētas un pārdoti bērnudārzi, un arī tā ir ļoti nopietna problēma šo rindu jautājuma sakarā, un tādēļ es aicinu nodot šo likumprojektu komisijai, lai par šiem jautājumiem varētu diskutēt plašāk.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Bet deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Vanagas, Bites, Bišofas, Parādnieka, Stalta un Kazākas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 35, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums... Prezidija ziņojums par nākamo likumprojektu.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Bišofas, Siliņas, Parādnieka un Kazākas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt Inga Vanaga.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis priekšlikums skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 10.pantu, un es vēlos uzsvērt to, ka jau iepriekš šādus priekšlikumus bija iesnieguši arī kolēģi Elīna Siliņa, Klāvs Olšteins un Imants Parādnieks. Un arī „Saskaņas Centrs” bija iesniedzis šādu likumprojektu. Tas skar attaisnotos izdevumus. Un, proti, lai palielinātu šo attaisnoto izdevumu klāstu, par kuriem mēs varam iesniegt šos... tātad attaisnotos izdevumus, tie tiek papildināti ar interešu izglītību, bet bērniem… un arī par pirmsskolas izglītību - par pirmsskolas izglītību no tāda aspekta, ka tas zināmā mērā jau sasaucas ar iepriekšējo šādu likumprojektu. Ir vesela daļa ģimeņu, kuras nevar... kuru bērniem nav pieejamas vietas pašvaldību bērnudārzos, un viņi ir spiesti iet uz privāto pirmsskolas izglītības iestādi, tāpēc, pēc mūsu prāta, būtu tikai korekti, ja vecāki varētu iesniegt dokumentu par šiem attaisnotajiem izdevumiem un atgūt daļu no iztērētajiem līdzekļiem.

Par to, kas skar interešu izglītību. Pašreiz spēkā esošais pants nosaka, piemēram, to, ka pie attaisnotajiem izdevumiem ir pieskaitāmi arī izdevumi kvalifikācijas paaugstināšanai. Un es teikšu tā, ka... Ja mēs katrs paanalizējam, cik daudz iedzīvotāju izmanto šo iespēju, tad redzam, ka valsts sektorā strādājošajiem lielākajai daļai konkrētā darbavieta nodrošina kvalifikācijas paaugstināšanu, bet privātajā sektorā lielākoties darba devējs... Turklāt virknē gadījumu ir pieejami šie Eiropas fondi kvalifikācijas paaugstināšanai. Bet valstij ir jārēķinās ar to, ka ikviens nodokļu maksātājs... ka viņam ir tādas tiesības iesniegt... Un tātad valstij ir jābūt rezervē šai summai, ja nu pēkšņi teorētiski visi nodokļu maksātāji iesniedz šādus attaisnotos izdevumus... tai naudai ir jābūt. Tāpēc ir tapis priekšlikums vairāk tomēr atbalstīt interešu izglītību tieši bērniem, un tas atkal būs orientēts uz ģimenes atbalstu saistībā ar šīm aktivitātēm, par ko mēs ļoti daudz runājam.

Un vēl, runājot par interešu izglītību, gribu teikt, ka no valsts puses mēs mērķdotācijas veidā par katru bērnu gadā dodam nedaudz vairāk par 50 eiro, un līdz ar to ļoti liels slogs ir uz pašvaldību pleciem. Bet šis būtu ļoti liels atbalsts ģimenēm, it īpaši ģimenēm, kur ir skolas vecuma bērni. Jo vecākiem… diezgan lielai daļai - un domāju, ka statistikas dati to apliecinātu - šis ieguldījums vecākiem pašiem savā izglītošanās procesā nav tik liels... šie izdevumi… un arī veselības jomā ne, bet ir ļoti lieli ieguldījumi tieši bērnu interešu izglītības jomā, un tāpēc virkne ģimeņu gaidīt gaida, kad būs šāda iespēja.

Un tas attiektos tikai uz interešu izglītības jomu - uz tām iestādēm... uz interešu izglītību īstenojošām institūcijām. Un tāda ir 101, kas ir reģistrējusies reģistrā, un uz tām tas tad arī attiektos. Šādu institūciju izdotie izdevumus apliecinošie dokumenti būtu ņemami vērā.

Un te es arī gribu minēt, piemēram, to, ka, kā mēs zinām, zobārstniecības pakalpojumi, protams, tiek ņemti vērā - tas, cik ir samaksāts, cik liels ir nomaksātais nodokļu apjoms, bet šeit, kā es personīgi uzskatu, būtu jādomā arī par griestiem, jo kādam... kāds ekskluzīvi tātad jau izmanto šo pakalpojumu, bet kāds to izmanto tiešām tādēļ, lai viņš varētu elementāri tiešām ēst un lai šie zobi būtu kārtībā. Un tad arī ir jautājums no šī viedokļa: cik tas ir korekti, ja kāds tāpēc, lai viņam būtu skaistums, kā saka... izmanto šo pakalpojumu, bet kāds to dara tāpēc, lai tiešām varētu elementāri... tātad elementārā līmenī savu veselību uzturēt. Tāpēc, arī pēc mana prāta, šeit būtu šiem griestiem jābūt. Un es domāju, ka te labāk šādu naudu, kas atbrīvotos, varētu novirzīt tieši interešu izglītības atbalstīšanai ģimenēm un arī to izdevumu kompensēšanai, kuri vecākiem rodas tādēļ, ka šīs pirmsskolas izglītības iestādes nav pieejamas pašvaldībās.

Tātad aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai un diskutēt par šiem jautājumiem, jo tas jau ir vairākkārt iesniegts... Un arī tad, kad Elīna Siliņa, Klāvs Olšteins un Imants Parādnieks iesniedza, bija deputāti, kas teica: „Jā, par šiem jautājumiem ir jādiskutē!” Bet tālāk par to mēs neesam tikuši. Tādēļ lūgums ir nodot likumprojektu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Labdien! Mani šajā priekšlikumā mulsina divas lietas.

Viena lieta. Saskaņā ar likumu interešu izglītību apmaksā valsts, un līdz ar to es nesaprotu, kā var vēl prasīt apmaksāt konkrēto cilvēku izdevumus interešu izglītībai.

Un otra. Manuprāt, kolēģu necienīga ir likumprojekta anotācija. (No zāles: „Kāpēc?”) Kāpēc? Tāpēc, ka par mums... nu, es nezinu, kā pateikt... Teikt, ka smalki ņirgājas, laikam būtu par rupju, bet uz to pusi vien ir. Es nolasīšu: „Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? Likumprojekts šo jomu neskar.” Neskar budžetu! Un tālāk: „Valstij jāparedz attaisnoto izdevumu segšana ikvienam nodokļu maksātājam noteiktā apmērā.” (No zāles dep. I.Vanaga: „Summas nemainās!”) Tātad likumprojekta iesniedzēji acīmredzot uzskata, ka nauda vai nu krīt no debesīm, vai aug kokos. Nu, ja likumprojekts neskar budžeta jomu, tad kādā veidā valsts var paredzēt attaisnoto izdevumu segšanu ikvienam nodokļu maksātājam noteiktā apmērā?!

Es uzskatu, ka likumprojekts nav sagatavots, un aicinu balsot „pret”. (No zāles: „Pareizi!” SC frakcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Vanagas, Bites, Bišofas, Siliņas, Parādnieka un Kazākas iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Vanagas kundze, es jūs neesmu šobrīd aicinājusi tribīnē!

I.Vanaga. Es atvainojos...

Sēdes vadītāja. Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 24, atturas - 14. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Stalta, Reskāja, Bišofas un Bilsēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es atvainojos, ka es neaizgāju nobalsot no vietas.

Likumprojekta būtība ir tāda. Likumprojekts ir izstrādāts tādēļ, lai visu augstskolu satversmes tiktu apstiprinātas Ministru kabinetā.

Pašlaik normatīvie akti nosaka to, ka privātajām augstskolām, kā arī Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai satversmes apstiprina Ministru kabinets, bet Saeima apstiprina valsts dibināto augstskolu satversmes. Jāsaka, ka arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs esam vairākkārt diskutējuši par tā lietderību, jo, proti, sanāk tā, ka mēs nevaram iesniegt priekšlikumus šajās satversmēs... pat arī tā... Nē... Nu, protams, jārēķinās ir ar augstskolu autonomiju - viennozīmīgi! -, bet arī pat tādos gadījumos... Ja, piemēram, attiecīgās augstskolas satversme ir nonākusi līdz Saeimai, bet tajā periodā, starpperiodā, ir mainījušies normatīvie akti, tad līdz ar to būtu atkal tās satversmē kādi pilnveidojumi jāveic, bet mēs, Saeimas deputāti, to nevaram izdarīt... protams, saskaņojot to ar attiecīgo augstākās izglītības iestādi... Un sanāk tā, ka mēs divos vai trijos lasījumos pieņemam šīs satversmes un ka šīs satversmes ir noliktas uz vienas latiņas ar visiem pārējiem likumiem. Turklāt šajā gadījumā, kā jau es minēju, ir... nav iespējas arī tās pilnveidot sadarbībā ar attiecīgo augstskolu.

Es gribu teikt, ka arī Valdības deklarācijā ir noteikts, ka ir paredzēts turpināt to normatīvo aktu apjoma un skaita samazināšanu, kā arī nodrošināt labāku pārvaldību, mazinot administratīvo slogu. Un šis būtu viens no veidiem, jo, proti, diskutējot ar augstskolām par šo jautājumu, augstskolas... tātad es esmu jautājusi arī augstskolu pārstāvjiem, vai viņi tiešām redz, ka tiks apdraudēta augstskolas autonomija ar šādiem grozījumiem. Latvijas Rektoru padomes pārstāvji un arī augstskolu pārstāvji saka, ka ne, bet tas ir vairāk tā kā morāla rakstura process, ka tas izcirkulē Saeimā, taču viņiem, lielākajai daļai, arī nav iebildumu, ka tas būtu līdz Ministru kabineta līmenim, jo augstskolu satversmēm ir jābūt saskaņā ar visiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz augstskolu darbību. Un tāpēc ir šis priekšlikums - noteikt vienu institūciju, kas būtu Ministru kabinets, jo jau tāpat tas posms ir diezgan garš, kamēr šīs satversmes izcirkulē. Un Ministru kabinetā arī tās ir, un tāpēc varētu piemērot to praksi, kāda ir Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai un privātajām augstākās izglītības iestādēm.

Un te es gribētu teikt, ka... Daudzi saka: jā, tā ir atvasināta publiska persona, un šie ir autonomijas apdraudēšanas aspekti. Bet ir jāmin, ka atvasinātas publiskas personas... jā, ir arī šīs augstākās izglītības iestādes, bet tajā pašā laikā tādas ir arī pašvaldības, Latvijas Banka, valsts zinātniskie institūti, arī Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas Zinātņu akadēmija, taču tām mēs šos pamatdokumentus neapstiprinām Saeimā, un līdz ar to te nebūtu arī pamata apšaubīt, ka augstskolas autonomija jelkādā veidā tiktu apdraudēta, ja šis apstiprināšanas līmenis aprobežotos ar Ministru kabinetu.

Un tādēļ ir lūgums šo likumprojektu nodot komisijai. Un, kā es jau teicu, iesaistītās puses pret to neiebilst… tām nav tātad būtisku iebildumu pret to, ka mēs varam... kā saka, mazināt arī sev šo slogu. Jo sanāk tā, ka mēs tikai formāli šeit izdiskutējam komisijā un arī Saeimas sēdē, bet ietekmēt, kā saka, saturiski nepieciešamības gadījumā šīs satversmes mēs nevaram.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es saprotu iesniedzēju argumentāciju… nepieciešamību paātrināt augstskolu satversmju apstiprināšanu, bet vai vienmēr praktiski apsvērumi ir nozīmīgāki par būtiskiem apsvērumiem? Manuprāt, jau pats fakts, ka valsts augstskolu satversmes apstiprina valsts likumdevējs, ir absolūti loģisks. Mēs runājam par augstākās izglītības prestižu mūsu sabiedrībā, un prestižs ir atkarīgs, tajā skaitā augstskolu, no atzīšanas valsts augstākajā līmenī. Tas var izpausties dažādos veidos. Piemēram, es zinu, ka Somijā profesora statusu piešķir valsts prezidents. Es nesaku, ka arī mums uz to būtu jāiet, bet tas viss pieder pie fakta, ka augstākajai izglītībai ir jābūt prestižai visās izpausmēs - gan pēc izglītības kvalitātes, gan pēc augstskolas prestiža, lai students izvēlētos labu vai pat vēl labāku...

Tomēr es uzskatu, ka satversmei kā augstskolas svarīgākajam dokumentam, kas nosaka tās darbības pamatnoteikumus, ir jābūt apstiprinātai Saeimā.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Vanagas, Bites, Stalta, Reskāja, Bišofas un Bilsēna iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 39, atturas - 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. „Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Nu šī ir diezgan neparasta situācija, jo parasti visus grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iesniedz atbildīgā komisija - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Kāpēc šoreiz Nacionālās drošības komisija izrādīja tādu iniciatīvu? Es gaidīju, ka kāds no Nacionālās drošības komisijas locekļiem pamatos to, bet nu cilvēki sēž un klusē. Tad acīmredzot man jāizskaidro šī situācija, jo pēdējā laikā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izpelnījās pamatotu kritiku par daudzām lietām, arī par viņu sagatavoto likumprojektu slikto kvalitāti. Vairākkārt viņi iesniedza mūsu komisijā likumprojektus, ar kuriem pēc tam bija diezgan ilgi jāstrādā: bija jāveido darba grupas, jālūdz atbalsts mūsu Juridiskajam birojam. Es nerunāju par likumprojektu saturu. Tas attiecas tikai uz formu. Acīmredzot padome un Dimanta kungs personiski apvainojās, viņi vairs negrib nākt uz mūsu komisijas sēdēm, pat neatbild uz uzaicinājumiem un, piedodiet, atrada citu komisiju, kurai ir mazāka pieredze šajos jautājumos un kura ir vieglāk manipulējama. Piedodiet, Zatlera kungs! Jūs izmantojat… izmantoja vienkārši kā aizmugurējās durvis, pa kurām var iesniegt šo likumprojektu Saeimā. Un, protams, man rodas jautājums. Visur var atrast nacionālās drošības aspektus. Protams, mēs daudz runājam par informatīvo drošību un tā tālāk. Šis likumprojekts ļoti minimāli skar šo jomu. Faktiski likumprojekta galvenā būtība ir saistīta ar valodu lietošanu pašmāju radiostaciju raidījumos.

Sakiet, lūdzu, - vai patiešām Nacionālās drošības komisija uzskata, ka mazākumtautību un svešvalodu lietošana Latvijas medijos ir apdraudējums nacionālajai drošībai? Citu pamatojumu, kāpēc jūsu komisija nāk klajā ar šādu priekšlikumu, es vienkārši neredzu. Jāteic, ka patiešām tā doma, kas ir ietverta šajā likumprojektā, - mainīt to valodu regulējumu, kurš šobrīd pastāv, - ir ļoti… visnotaļ apsverama, jo patiešām tā provocē… nu, blefo, tā vienkārši runājot... es neiedziļināšos detaļās… un pāriet uz sistēmu, ka katra radiostacija var izvēlēties, vai raidīt valsts valodā vai mazākumtautības valodā, vai svešvalodā.

Patiešām tā ir laba doma! Bet, kā jau es atzīmēju, šajā likumprojektā ir virkne ļoti problemātisku normu, piemēram, attiecībā uz tulkošanu. Padome vienkārši automātiski piedāvāja attiecināt uz radio to tulkošanas kārtību, kāda pastāv attiecībā uz televīzijas raidījumiem svešvalodā. Bet, kolēģi, es ceru, ka jūs varat iedomāties, ko nozīmē tulkošana televīzijā, kur ir izvēle starp subtitrēšanu un dublēšanu un kur vienmēr mēs redzam to cilvēku, kas runā, un ko nozīmē tulkošana radio. Ja mēs radio tulkojam visu pilnībā, tad kur paliek oriģināls un kāda vispār tā jēga?

Otrais, vēl būtiskāks, jautājums saistīts ar pārejas noteikumiem, jo, manā skatījumā, padome ierosina piešķirt sev daudz plašākas tiesības, nekā tas ir pieļaujams tiesiskā valstī, jo principā visas raidorganizācijas būs spiestas iziet pārreģistrāciju.

Un es gribu jums atgādināt, ka radio tirgus būtiski atšķiras no televīzijas tirgus, jo tur ir daudz sīvāka konkurence, daudz vairāk dalībnieku. Nekāda digitalizācija nenotika, un līdz ar to frekvences paliek valsts nacionālais resurss, kas ir ierobežots; frekvenču spektrs ir ierobežots.

Šobrīd pastāv kārtība (nebūt ne perfekta, šeit es piekrītu padomei!), kādā šīs frekvences tiek piešķirtas. Padome ierosina pārskatīt līdzšinējo sistēmu. Un faktiski tas, kas ir rakstīts anotācijā, nu nemaz neatbilst patiesībai, - ka it kā pārreģistrācija notiks atbilstoši sabiedrības faktiskajām vajadzībām. Nē! Tas notiks pēc padomes ieskatiem, jo šobrīd nav nekādas regulācijas. Padome piešķirs, pārreģistrēs apraides atļauju tām raidorganizācijām, kurām uzskatīs par vajadzīgu, un atteiks citām, jo tas nekur netiek regulēts. Kā būs ar tiesiskās paļāvības principu? Diemžēl anotācijā par to nav minēts. Acīmredzot autori apzinās, ka tur ir problēmas, tāpēc netieši anotācijā piemēro proporcionalitātes testu…

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

B.Cilevičs. Jā, paldies! Es lūdzu vēl 15 sekundes.

Sēdes vadītāja. Lūdzu - 15 sekundes!

B.Cilevičs. Jā, paldies.

Tātad, kolēģi, mans priekšlikums ir tomēr neveicināt šādas personiskas ambīcijas un emocijas, bet iet parasto ceļu. Ideja ir ļoti laba - lai padome iesniedz to parastajā kārtībā atbildīgajā komisijā, bet nemēģina manipulēt, izmantojot citas komisijas.

Piedāvāju šobrīd noraidīt šo projektu un piestrādāt pie tā kārtīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Labrīt, godātie kolēģi! Es patiešām gaidīju, ka arī iesniedzēju komisija... kāds no komisijas locekļiem nāks un aizstāvēs šo priekšlikumu, bet, tā kā neredzēju, ka kāds pieteiktos, gribu paskaidrot, kāda ir situācija.

Kas attiecas uz Cileviča kunga teikto par NEPLP darbu, šajā ziņā es pilnīgi piekrītu Cileviča kungam. NEPLP darbs ir ļoti zemas kvalitātes, iesniegtie likumprojekti ir tādi, kas komisijai ir ļoti būtiski jāpārstrādā, un patiešām tiek veidotas daudzas darba grupas, lai mēs ar šo jautājumu tiktu galā. Zinu arī to, kā virzījās šī likumprojekta izstrāde, tā sākotnējais variants bija patiešām vājš.

Kādā veidā tas ir tapis? NEPLP to bija pasūtījusi kādam juridiskajam birojam un samaksājusi pietiekami lielu naudas summu. Mans viedoklis ir tāds: lai pirms iesniegšanas Saeimā un atbildīgajās komisijās tas patiešām tiktu noslīpēts un lai valsts nauda, kas ir tērēta šā likumprojekta izstrādei, tiktu patiešām iztērēta... tad lai tie, kas ir saņēmuši šo naudu, šo likumprojektu arī uzlabo. Zināmā mērā tas ir ticis izdarīts. Un anotācijā patiešām būtiskas lietas ir pateiktas un lielās kļūdas ir novērstas.

Kādēļ šis jautājums tiek virzīts caur Nacionālās drošības komisiju? Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi pareizi, jo mediji šodien ir nacionālās drošības jautājums. Protams, ir arī problēmas mediju vidē, kas ir jāveic… jāsakārto. Un patiešām šie ir mediju darbības jautājumi, bet šobrīd situācija ir tāda, ka tie jau palēnām iziet ārpus mediju darbības lauka un skar būtiskus valsts drošības aspektus. Uzskatu, ka līdz ar to, ka tas tiek virzīts caur šo Nacionālās drošības komisiju, tas nav nepareizi, bet NEPLP, protams, ir saņēmusi kritiku Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā par daudziem neizdarītiem darbiem, par vāji paveiktiem darbiem, un vienlaikus var teikt, ka arī tas atbilst patiesībai.

Kas vēl atteicas uz pārmetumiem. Patiešām šeit nav runa tikai par valodu, bet arī par situāciju ar radio tirgu un radiostacijām. Mūsu komisija ir ļoti daudz strādājusi ar televīzijām, un mēs esam NEPLP mudinājuši pievērsties situācijai radio jomā. Iepriekšējo NEPLP darbības laikā situācija tika ļoti būtiski ielaista, un līdz ar to šis likumprojekts būs tāds, kas pārcērt šo Gordija mezglu.

Un vēl viens aspekts, ko gribu teikt par šo likumprojektu un to, ko tas skar (vairāk gan netieši): kamēr nebūs izveidota ļoti spēcīga mediju nodaļa Kultūras ministrijā vai vienalga kurā citā ministrijā, tikmēr šāda situācija ar vājiem, nekvalitatīviem likumprojektiem turpināsies. Šobrīd Kultūras ministrija veido no saviem iekšējiem resursiem mediju nodaļu, diemžēl no iekšējiem resursiem ir iespēja atlicināt līdzekļus tikai trim darbiniekiem... trim speciālistiem. Kādēļ valdība neatbalstīja un nepiešķīra vēl papildu resursus, lai vismaz šī mediju nodaļa būtu piecu cilvēku sastāvā un šis darbs Latvijā varētu būt nu kaut mazliet līdzvērtīgāks tam darbam, kādu veic mediju nodaļas visās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs - un ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Eiropas Kopienas dalībvalstīs -, man joprojām atbildes nav. Valdība skaidru atbildi nav devusi. Un, ja tas netiks izdarīts līdz galam, ja mediju nodaļa būs joprojām tikai trīs cilvēku sastāvā, šāda situācija ar vājiem likumprojektiem turpināsies.

Atbildīgā komisija arī turpmāk veidos darba grupas un cīnīsies, bet pēc būtības arī jebkuras komisijas spēki un resursi, un laiks, ko var atlicināt likumprojektu uzlabošanai, - tās ir vairākas stundas nedēļā... Ir jābūt cilvēkiem, speciālistiem, kas diendienā no rīta līdz vakaram patiešām var veltīt savu darba laiku likumprojektiem un kļūt par patiesiem ekspertiem.

Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt - pat tad, ja tā iesniegšanas veids ir mazlietiņ netradicionāls, - un uzskatu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kopā ar Nacionālās drošības komisiju pie šī likumprojekta strādās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raimonda Rubika iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.jūnijā. Atvaļinājums ir piešķirts, par to jūs tiekat informēti.

Un vēl mums ir lūgums komisijai nodoto likumprojektu „Grozījums Pasta likumā”... izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu „Grozījums Pasta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija darba kārtībā un iekļaut tajā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Paldies.

Mēs arī likumprojektu „Grozījums Pasta likumā” jau iekļāvām pirmajam lasījumam. Tā, paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par ģenerālleitnanta Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Savā vēstulē Saeimai Valsts prezidents ir ierosinājis iecelt ģenerālleitnantu Raimondu Graubi Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 3.jūnija sēdē uzklausīja Raimonda Graubes redzējumu par NBS attīstību turpmāko četru gadu laikā un nolēma vienbalsīgi atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par ģenerālleitnanta Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”.

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt ģenerālleitnantu Raimondu Graubi NBS komandiera amatā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par ģenerālleitnanta Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam ģenerālleitnantu Raimondu Graubi! (Deputāti aplaudē, kājās stāvot.) Paldies.

Turpinām izskatīt Saeimas 5.jūnija sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 27.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”. Tas ir saistīts ar Tieslietu padomes šā gada 28.aprīļa lēmumu Nr.31 „Par divu tiesneša amata vietu pārcelšanu no Administratīvās rajona tiesas uz Administratīvo apgabaltiesu”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka Latvijas Republikas rajonu un pilsētu tiesās ir 404 tiesneši (tajā skaitā Administratīvajā rajona tiesā - 44 tiesneši), bet Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 136 tiesneši (Administratīvajā apgabaltiesā - 21 tiesnesis).

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC).

Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 3.jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts „Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aigaru Strupišu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Sprūds.

G.Sprūds (VL-TB/LNNK).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”. Ir saņemts viens - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas atteicas uz pārejas noteikumos minēto termiņu, kādā jātiek izstrādātiem atbilstošajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Sprūds. Līdz ar to lūdzu arī šo likumprojektu… grozījumus apstiprināt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Godātie Prezidija locekļi! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izskatīt otrajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Kopumā komisija saņēma un izskatīja trīs priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Izskatīts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā mēs ļoti daudz mainām tos likumus, kas skar nacionālo drošību, valsts aizsardzību; publiski tiek sniegti paziņojumi par to, ka jāpalielina finansējums bruņotajiem spēkiem. Tas jau viss būtu ļoti labi, ja tikai mēs no vārdiem pārietu pie darbiem.

Par to, kas skar konkrēti šo likumprojektu un par ko mēs debatējām arī komisijas sēdēs. Lielākais absurds ir tas, ka vakar tā arī neizdevās atrast nevienu oficiālu dokumentu, kurš parādītu, ka Latvijā ir apstiprināts valsts aizsardzības plāns. Ir totālās aizsardzības plāns, ir civilās aizsardzības plāni, bet plāna ar nosaukumu… Ka Ministru kabinets ir apstiprinājis valsts aizsardzības plānu, diemžēl publiskajā telpā ziņu nav.

Mums ir pieņemts Nacionālās drošības plāns, kas apstiprināts 2011.gadā. Loģiski jau būtu, ja aizsardzības plāns būtu iekļauts Nacionālās drošības plānā. Diemžēl izrādās, ka tas tā nav. Un kas tad ir svarīgāks - Nacionālās drošības plāns, kur jābūt atspoguļotiem visiem aspektiem, to skaitā arī aizsardzībai, finansēm, ekonomikai, vai aizsardzības plāns? Mēs jau varam grozīt daudzus likumus, bet tikai ir jautājums: vai ierēdņi ir spējīgi tos likumus īstenot dzīvē?

Es atbalstu šo priekšlikumu kā kompromisa priekšlikumu mūsu komisijā, bet tomēr atbildīgās amatpersonas es aicinātu vairāk uzmanības pievērst ierēdņu darbībai, lai saturs, tas, ko mēs gribam, atbilstu reālajai dzīvei. Lai mēs nevis demagoģiski runātu no Saeimas tribīnes publiskajā telpā, kā mēs stiprinām valsts aizsardzību, valsts drošību, bet lai tas arī kļūtu par realitāti.

Un kā mums vēl nav? Mēs jau varam runāt… Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā reizes piecas esam uzklausījuši dažādus ierēdņus par tādu jautājumu kā Valsts tautsaimniecības mobilizācijas plāns, kuram bija jāstājas spēkā 2004.gadā, bet kurš projekta līmenī vēl līdz šim nav iesniegts valdībā. Un, visticamāk, arī šī valdība šo tautsaimniecības mobilizācijas plānu tā arī neapstiprinās. Priekš kā tad mēs pieņemam likumus - lai kādu nomierinātu vai kaut ko reāli izdarītu?

Es aicinu visus klātesošos padomāt un aicinu arī savus kolēģus ministrus atbildīgāk pieiet savu pienākumu pildīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Es esmu priecīgs, ka mans kolēģis Jānis Ādamsons tur rūpi par aizsardzību, un tas ir ļoti labi, un to dara visi kolēģi Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā jau viņš pats minēja.

Valsts aizsardzības plāns pēdējo reizi ir apstiprināts 2011.gadā Ministru kabinetā. Pašlaik top jauns. Viena līdz divu mēnešu laikā Aizsardzības ministrija sola to, tā teikt, finalizēt. Tā ka skatīsimies. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Nacionālās aizsardzības plāns!”) Labi... Valsts aizsardzības plāns viena, divu mēnešu laikā tiks apstiprināts, skatīsimies, cik raiti tas ies. Un no savas puses, no komisijas puses saku, ka mēs tiešām tam, ko Jānis Ādamsons teica, skatīsimies līdzi, lai ierēdņi savu darbu pabeigtu laikus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Tātad balsojums netiek prasīts.

Ādamsona kungs, vai balsojums nav nepieciešams? Tātad deputāti atbalsta 3.priekšlikumu.

Lūdzu, Vectirāna kungs!

J.Vectirāns (ZZS).

Es gribu Ādamsona kungam vēl pateikt, ka mēs, kopā dienējot Nacionālajos bruņotajos spēkos, abi strādājām pie aizsardzības likuma... un aizsardzības plāna. Un beidzamo reizi, kad es dienēju, es piedalījos arī tā izskatīšanā un izstrādē 2006.gadā. Tā ka, es domāju, darbs ir pietiekoši liels veikts un, kā jau teica komisijas priekšsēdētājs, tas turpināsies.

Lūdzu mūsu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Mūsu komisija piedāvā izskatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” otrajā lasījumā. Kopumā komisija saņēma un izskatīja trīs priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniedza aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Komisija izskatīja un atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 2.priekšlikumu iesniedza aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Komisija izskatīja viņa priekšlikumu un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. 3.priekšlikumu iesniedza aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vectirāns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Vectirāns.

J.Vectirāns (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izskatīt likumprojektu „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” otrajā lasījumā. Komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

J.Vectirāns. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1056/Lp11).

1. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas paredz diferencēt sankciju 103.³ pantā. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot Juridiskās komisijas 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka... precizē sankcijas par pārtikas aprites prasību pārkāpšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 3. - satiksmes ministra Matīsa priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar jaunu 149.⁴⁰ pantu, kas paredz atbildību par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem. Šo nodevu sāks piemērot 1.jūlijā, un līdz ar to ir jāparedz krimi... jāparedz - atvainojos! - administratīvā atbildība par noteiktās nodevas nemaksāšanu. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļaujot 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē 3.priekšlikumu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Tas precizē 158.² pantu, izslēdzot vārdu „vai” no panta nosaukuma. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 6.priekšlikums arī ir redakcionāls, ir mainīta vārdu secība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.²⁵ panta trešajā daļā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 7. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums aicina grozīt likumu, izslēdzot no tā 190.⁷ pantu. Šis pants paredz atbildību par legalizēto arhīva dokumentu izvešanu no Latvijas. Ņemot vērā, ka pie atbildības ir jāsauc saskaņā ar pantu, kas paredz atbildību par kontrabandu, attiecīgā norma nav nepieciešama. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Čigānes priekšlikums grozīt 190.¹⁵ pantu. Pants paredz atbildību par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas, un patlaban par attiecīgo pārkāpumu ir paredzēts naudas sods līdz 280 eiro. Ir ierosināts sodu palielināt līdz 700 eiro. Komisija atbalstīja konceptu. Bet, kad mēs diskutējām, mēs konstatējām, ka citās valstīs gadījumos, ja cilvēki pārkāpj attiecīgo normu, atbildība ir daudz nopietnāka. Un tāpēc mēs uzskatām, ka ir jāturpina darbs un jāveic precizēšana, jo citās valstīs šo apmēru nosaka procentuāli no summas, ko persona nelikumīgi pārvietojusi pāri robežai. Un līdz ar to mēs turpināsim darbu, bet šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 9. - satiksmes ministra Matīsa priekšlikums grozīt 214.pantu, kas nosaka Valsts policijas kompetenci. Priekšlikums ir ierosināts, ņemot vērā, ka likums ir papildināts ar jaunu pantu - 149.⁴⁰ pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums izslēgt 215.¹ pantā atsauci uz 190.⁷ pantu. Mēs nolēmām izslēgt no APK 190.⁷ pantu, un jūs atbalstījāt 190.⁷ panta izslēgšanu. Līdz ar to ir jārisina jautājums, kas saistīts ar VID kompetenci. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11.priekšlikums ir saistīts ar citiem satiksmes ministra Matīsa priekšlikumiem un paredz, ka garantijas summa ir jāmaksā arī gadījumos, ja izdarīts 149.⁴⁰ pantā paredzētais pārkāpums. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - satiksmes ministra Matīsa priekšlikums. Ierosina grozīt 299.¹ pantu, izslēgt aizliedzošu normu, kas paredz, ka transportlīdzekļa īpašnieks nevar veikt tehnisko apskati, ja cita persona, kura vadīja šo automašīnu jeb, pareizāk sakot, transportlīdzekli, ir izdarījusi pārkāpumu, bet nav samaksājusi naudas sodu. Ir Satversmes tiesas nolēmums - Satversmes tiesas spriedums -, kas paredz, ka attiecīgā norma ir jāgroza, ka tā nav samērīga, nav pareiza. Un līdz ar to ministrija aicina reaģēt, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. un 14.priekšlikums ir savstarpēji saistīti. Likumā ir paredzēts iekļaut normu, kas paredz lēmuma par tiesību atņemšanu izpildi. Juridiskais birojs ierosināja neveidot atsevišķu nodaļu, bet attiecīgo normu iekļaut citā pantā. Un 13.priekšlikums līdz ar to ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14., kas saistīts ar to pašu jautājumu, arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Mēs pabeidzām priekšlikumu izskatīšanu. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Trešais lasījums likumprojektam par valsts kompensāciju cietušajiem. Ir viens priekšlikums, kas ir komisijas priekšlikums un ir atbalstīts, par to, lai izdarītu terminoloģisku labojumu un līdz ar to arī nedaudz paplašinātu šo, iespējams, cietušo personu loku.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām grozījumus likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra vietā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. 2. - arī finanšu ministra vietā aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Upenieks. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Reira - iesniegums ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 5.jūnija sēdes darba kārtībā un pārcelt 31., 32., 33., 34. un 35. darba kārtības jautājumu par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un grozījumu Latvijas Republikas Satversmē pirms darba kārtības 14.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi?... Ā, 25.jautājums bija pēdējais, nevis 35! Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Saskaņā ar mūsu lēmumu grozīt darba kārtību nākamais jautājums ir „Par pastāvīgā mandāta piešķiršanu 11.Saeimas deputātam Arvilam Ašeradenam”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! 2014.gada 22.janvārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma 11.Saeimas deputātes Inas Druvietes iesniegumu par viņas 11.Saeimas deputātes mandāta nolikšanu uz izglītības un zinātnes ministres amata pienākumu pildīšanas laiku.

Līdz ar to nākamajam deputāta kandidātam no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta Arvilam Ašeradenam šā gada 23.janvārī tika apstiprinātas 11.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētā deputāte Ina Druviete ir nolikusi mandātu uz izglītības un zinātnes ministres amata pienākumu pildīšanas laiku.

2014.gada 2.jūnijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma 11.Saeimas deputāta Valda Dombrovska iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.panta otro daļu nākamais deputāta kandidāts uz pastāvīgo mandātu no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Arvils Ašeradens. Izvērtējusi visus nepieciešamos dokumentus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 4.jūnija sēdē vienbalsīgi nolēma piešķirt 11.Saeimas deputātam no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Arvilam Ašeradenam pastāvīgo mandātu. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Vēlreiz!?” Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad Ašeradena kungs svinīgo solījumu jau ir nodevis un tas bija vienkārši Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojums par to, ka deputātam Arvilam Ašeradenam ir pastāvīgais mandāts 11.Saeimas laikā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Lienes Liepiņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputāta Arta Pabrika iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.pantu.

Nākamais deputāta amata kandidāts no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Andis Caunītis, kurš atteicās no 11.Saeimas deputāta mandāta.

Nākamā deputāta amata kandidāte no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Liene Liepiņa. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Lienes Liepiņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Lieni Liepiņu dot svinīgo solījumu. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Aktīva meitene! Cik saeimās jau?”)

L.Liepiņa. Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie un cienījamie kolēģi!

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Lienes Liepiņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.) Aicinu Lieni Liepiņu ieņemt vietu zālē! Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ilzes Verginas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēmusi 11.Saeimas deputāta Valda Dombrovska iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.pantu. Līdz ar to komisija šā gada 4.jūnijā komisijas sēdē vienbalsīgi nolēma piešķirt pastāvīgo mandātu 11.Saeimas deputātam Arvilam Ašeradenam.

Nākamā deputāta amata kandidāte no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Ilze Vergina.

Ņemot vērā to, ka šā gada 23.janvārī Ina Druviete nolika 11.Saeimas deputātes mandātu uz izglītības un zinātnes ministres amata pienākumu pildīšanas laiku, komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu par Ilzes Verginas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētā deputāte Ina Druviete ir nolikusi mandātu uz izglītības un zinātnes ministres amata pienākumu pildīšanas laiku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Ilzi Verginu dot svinīgo solījumu.

I.Vergina. Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidij! Cienījamie un godājamie deputāti!

Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilzes Verginas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Aicinu Ilzi Verginu ieņemt vietu Sēžu zālē! (Aplausi.) Paldies.

Un nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Māra Kučinska 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SC).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputātes Ivetas Grigules iesniegumu par viņas 11.Saeimas deputātes mandāta nolikšanu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.pantu. Nākamais deputāta kandidāts no Zaļo un Zemnieku savienības Vidzemes vēlēšanu apgabalu saraksta ir Māris Kučinskis. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Māra Kučinska 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Māri Kučinski nodot svinīgo solījumu.

M.Kučinskis.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie deputāti!

Es, Māris Kučinskis, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Māra Kučinska 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.) Aicinu Māri Kučinski ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - Ilma Čepāne.

Bet, pirms mēs dodam vārdu Ilmai Čepānei, mums saskaņā ar Satversmi ir jāveic kvoruma pārbaude.

Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Tātad - 67 un 33, un (Zālē troksnis - starpsaucieni no SC frakcijas.) 67 deputāti ir divas trešdaļas. Paldies „Saskaņas Centram” par centību un pārējiem par uzmanību!

Tātad vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Satversmes preambulas sagatavošana otrajam lasījumam bija gana ilga un pārdomāta. Juridiskās komisijas darba grupa darbam ar Satversmes grozījumiem iesniegtos priekšlikumus apsprieda rūpīgi un vērtēja četrās sēdēs, konsultējoties arī ar juridisko un vēsturisko jautājumu lietpratējiem. Savukārt Juridiskās komisijas sēdē mēs vairākas stundas, uzklausot profesora Ringolda Baloža un profesora Egila Levita viedokli, kā arī priekšlikumu iesniedzējus, vērtējām katru iesniegto priekšlikumu. Rezultātā ir tapusi Juridiskās komisijas rūpīgi izstrādāta redakcija, kurā ir apkopotas visas idejas, kas parādījās priekšlikumos.

Kolēģi, es varu apliecināt komisijas vārdā, ka komisija mēģināja pēc iespējas uzklausīt katra priekšlikuma iesniedzēju motīvus un nākt viņiem pretī, meklējot iespējas attiecīgos risinājumus atspoguļot preambulas tekstā, tomēr atsevišķos gadījumos tas nebija iespējams. Diemžēl opozīcijas deputāts Elksniņa kungs kā darba grupas loceklis piedalījās tikai vienā no šīm minētajām sēdēm (No zāles dep. A.Latkovskis: „Kauns!”), bet Juridiskās komisijas sēdē klāt nebija neviena opozīcijas deputāta.

Juridiskās komisijas sēdē saistībā ar Satversmes preambulu eksperti un deputāti uzsvēra divas būtiskas lietas.

No vienas puses, preambula iezīmē valsts pamatus, kas līdz šim nebija iezīmēti jeb ietverti Satversmes tekstā; nolūks - atvieglot un veicināt to izpratni un piemērošanu. Kā jebkurš Satversmes teksts, arī preambulas teksts ir pakļauts tiesību piemērotāju pēdējās instances - tātad Satversmes tiesas - interpretācijai. Protams, to analizēs un sazaros tālāk arī tiesībzinātnieki. Tas viss veicinās gan tiesību piemērotāju, gan visas sabiedrības izpratni par Latvijas valsti.

Taču, no otras puses, eksperti un deputāti norādīja, ka preambula atšķirībā no Satversmes pamatdaļas nesatur konkrētus tiesiskus regulējumus. Tā ir būtiska atšķirība starp preambulu un Satversmes pamatdaļu. Neviens, piemēram, atsaucoties tikai uz preambulu un atraujot to no Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām, nevar prasīt sev izdot labvēlīgu vai atcelt sev nelabvēlīgu administratīvo aktu. Līdz ar to nepamatoti būtu domāt, ka preambula būtu spējīga grozīt kādu citu Satversmes pantu - nedz 1., nedz kādu citu pantu. Pretējais apgalvojums ir stingri jānoraida. Šādu preambulas izpratni Saeimai kā konstitucionālam likumdevējam neviens nedz tagad, nedz vēlāk nedrīkstētu piedēvēt.

Komisijā tika norādīts, ka preambula jeb Satversmes ievads, kā to - vēlāk redzēsim! - piedāvā dēvēt Juridiskais birojs, protams, neatrisinās visas sasāpējušās problēmas. Šis Satversmes ievads ir tikai sākuma punkts padziļinātas valsts pamatu izpratnes procesam, un, protams, mēs nedrīkstam aprobežoties tikai ar tā pieņemšanu vien. Taču ir jāsāk! Arī likumdevējam likumdošanas procesā būs jāievēro tās apņemšanās, kuras mēs - cerams! - iekļausim Satversmes preambulā.

Godātie kolēģi! Ikviens priekšlikums šodien prasa, lai to atbalstītu divas trešdaļas no klātesošajiem Saeimas deputātiem. Tas nozīmē, ka mēs šodien nevarēsim katrs pilnībā apmierināt savas partijiskās intereses un panākt politisko interešu maksimālu atspoguļojumu Satversmes preambulas tekstā.

Es aicinu visus Saeimas deputātus būt politiski tālredzīgiem un nepieļaut, ka Juridiskajā komisijā panāktais kompromiss par Satversmes preambulas tekstu tiek upurēts atsevišķu, atbalstu neguvušu, formulējumu vai priekšlikumu dēļ.

Tas man ievadam. Tālāk es aicinu pievērsties izteiktajiem priekšlikumiem.

1.priekšlikums ir deputāta Elksniņa priekšlikums. Juridiskā komisija to neatbalstīja. Kāpēc?

Komisija norādīja, ka politiska izšķiršanās par Satversmes preambulas tekstu jau ir notikusi, šo likumprojektu nododot Juridiskajai komisijai un atbalstot to pirmajā lasījumā. Deputāta Elksniņa priekšlikums ir pilnīgi cits konceptuāls risinājums, kurš atkāpjas no šīs Saeimas izvēles.

Kolēģi! Priekšlikums ir veidots uz Lietuvas konstitūcijas preambulas pamata, taču izlaižot norādes uz Lietuvas vēsturisko valstiskumu un nepārtrauktības doktrīnu. Līdz ar to šajā priekšlikumā pazūd visas tās būtiskās lietas, kuras atspoguļotas Satversmes preambulas projektā, kas guvis atbalstu Saeimas pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Elksniņa kungs un arī pārējie kolēģi! Mums ir tiesības debatēt 15 minūtes - pirmo reizi un piecas - otro reizi. Vai Elksniņa kungam pietiek ar 13 minūtēm?

Tad uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SC).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ne vienu reizi vien esmu jau teicis un arī šoreiz atkārtošu, ka pieņemt jaunu preambulu 1922.gada konstitūcijai ir kļūda. Kļūda tāpēc, ka minētie grozījumi tiks pieņemti nevis tautas nobalsošanas ceļā, bet kārtējā parlamenta - 11.Saeimas - sasaukuma sēdē.

Ir jāatgādina, ka pašreiz mūsu valsts konstitūcijai jau ir preambula un tā skan sekojoši: „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi: [..].” Minētā preambula nodrošināja mūsu valsts pēctecību, runāja par jautājumiem, kas skar mūsu valsts okupāciju, kā arī uz tās pamata tika atjaunota Latvijas Republikas Satversme. Uzurpēt tautas tiesības lemt par tik svarīgu vērtību mūsu valsts pamatos, manuprāt, nav tiesību, un par to būtu jānotiek tautas referendumam vai līdzīgi speciāla Satversmes grozījumu projekta izstrādei būtu jāsasauc kārtējā Satversmes sapulce. Pašreizējā politiķu rīcība liecina par nevēlēšanos un bailēm vērsties pie tautas, līdzīgi kā tas ir noticis 1918.gadā.

Godājamie kolēģi! Es piedāvāju Latvijas Republikas Satversmē noteikt tādu ievadu, kas lielā mērā kalpo par pamatu... ir ņemts no Lietuvas konstitūcijas.

Un tagad, cienījamie kolēģi, ieklausīsimies, lūdzu, tajos vārdos, ko mēs piedāvājam: „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē, aizstāvot savu brīvību un neatkarību, saglabājot savu garu, dzimto valodu, rakstību un paražas, iemiesojot cilvēka tiesības un brīvības un tautas tiesības brīvi dzīvot un radīt savā tēvzemē - neatkarīgā Latvijas valstī, veicinot nacionālo saskaņu Latvijas zemē, tiecoties uz atklātu, taisnīgu, saskanīgu pilsonisko sabiedrību, tiesisku un sociāli atbildīgu valsti, ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi: [..].”

Cienījamie kolēģi! Konstitūcijas pārgrozījumi ārpus referenduma ceļiem, papildinot konstitūciju ar jaunu ievadtekstu, kas ir nonsenss mūsdienu konstitucionālajā teorijā, piepildot to ar vērtībām, kuras nav iekļautas mūsu piedāvātajā preambulas projektā, lielā mērā neatspoguļos minētās normas patieso dzīvi pēc tās pieņemšanas, jo mēs nevaram konstitūcijas ievadā iekļaut tās vērtības, kuras lielā mērā nerealizēsies. Tāpēc es aicinu nevis veicināt nacionālo sašķeltību Latvijas valstī, bet vienoties par tādu preambulas ievadtekstu, kurš ir kalpojis par pamatu mūsu kaimiņu - lietuviešu - konstitucionālās tradīcijas nostiprināšanai viņu valsts pamatlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Čepānes kundze, vai jums pietiks ar deviņām minūtēm?

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Kad viens no Neatkarības deklarācijas autoriem un Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētājiem, bijušais tieslietu ministrs, jurists un politologs Egils Levits kopā ar Latvijas ievērojamākajiem konstitucionālo tiesību ekspertiem nu jau vairāk nekā pirms diviem gadiem uzsāka diskusiju par Satversmes preambulu, diez vai kāds iedomājās, cik aktuāls šis jautājums drīz vien kļūs. Šodien mēs Ukrainā varam redzēt, kas notiek ar valsti un demokrātiju, ja ievērojamai pilsoņu daļai nav pietiekoši dziļa izpratne par savas nacionālās valsts pamatiem, par tās nepieciešamību. Manuprāt, konstitūcija ir nacionālā valstiskuma identitātes zīme un katrai valstij ir jātiecas pēc tā, lai tās konstitūcija atspoguļotu attiecīgās valsts savdabību, konstitucionālo identitāti un būtiskākās vērtības. Jo īpaši tas būtu darāms attiecībā uz preambulu.

Es piekrītu Elksniņa kungam, ka Lietuvai patiešām ir laba preambula, bet tā ir Lietuvas preambula. Kā jau es teicu, Elksniņa kungs ir izmetis, iesniedzot savu priekšlikumu, no Lietuvas preambulas ārā norādes uz Lietuvas vēsturisko valstiskumu un nepārtrauktības doktrīnu. Taču mums, kolēģi, ir nepieciešama sava - Latvijas Satversmes - preambula jeb ievads.

Runājot par to, vai mēs esam tiesīgi pieņemt šo preambulu vai ne. Satversmes preambula ir (liekot pēdiņās) „parasts” Satversmes grozījums. Satversmes tēvi, Elksniņa kungs, neradīja Satversmi kā mūžīgu un negrozāmu! Tieši otrādi! Satversmes 76.-79.pants paredz procedūru, kādā var Satversmi grozīt. Tas nozīmē, ka Satversmes tēvi jau bija paredzējuši, ka nākamais likumdevējs grozīs Satversmi. Un Satversmes preambulas tekstā mēs šodien runājam savā vārdā, reaģējot uz šodienas izaicinājumiem un rūpējoties par Latvijas valsts saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

Es domāju, kolēģi, ka jūs visi zināt šos skaitļus: pasaulē ir apmēram pieci tūkstoši tautu. Un cik tautām ir laimējies, ka tām ir sava valsts? Apmēram 200, un mēs esam to laimīgo starpā! Un tāpēc nostiprināt Latvijas pamatus ir ne tikai mūsu, likumdevēju, tiesības, bet, manuprāt, arī pienākums.

Es aicinu neatbalstīt kolēģa Elksniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos visu mūsu vārdā sirsnīgi sveikt Dainu Kazāku, kurai skaista jubileja bija 24.maijā! (Aplausi.)

Un mums ir jāsveic arī mūsu kolēģis Vitālijs Orlovs, kuram 50 gadu jubileja bija 30.maijā. (Aplausi.)

Tā. Un, kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es jūs vēlos informēt, ka bija deputātu jautājumi, uz kuriem atbildes iesniedzējus neapmierina, bet jautājumu un atbilžu sēde šodien nenotiks, jo deputāti nevar ierasties, arī ekonomikas ministrs, veselības ministre joprojām slimo… ekonomikas ministrs atrodas prombūtnē.

Un ir saņemti vēl trīs jauni deputātu jautājumi.

Ir saņemts deputātu Agešina, Urbanoviča, Cileviča, Ribakova un Cvetkovas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Saistībā ar rakstveida atbildes nesniegšanu pēc būtības”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Deputāti Mirskis, Jakimovs, Ņikiforovs, Hļebņikovs un Urbanovičs ir uzdevuši jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei „Par bērnu tiesībām apgūt kultūras mantojumu”. Jautājums tiks nodots kultūras ministrei.

Un deputāti Elksniņš, Cvetkova, Klementjevs, Zemļinskis un Meļņikovs ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par iespējamu valsts nozagšanu, pārdodot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei.

Vēl vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 106.kabinetā.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labdien, kolēģi! Sakarā ar to, ka Iveta Grigule ir nolikusi deputāta mandātu, deputātu grupa sadarbībai ar Francijas parlamentu ir palikusi bez vadītāja, tādēļ es aicinu atlicināt trīs minūtes un tūlīt Dzeltenajā zālē vienoties par to, kas būs nākamais grupas vadītājs.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs.)

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs… nav klāt, Raimonds Rubiks… arī nav, Juris Viļums… nav, Ivars Zariņš… nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas 5.jūnija sēdi.

Pirms pārtraukuma mēs sākām izskatīt likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” un uzsākām debates par 1. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu.

Tātad turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam, otro reizi.

A.Elksniņš (SC).

Čepānes kundze, es ļoti uzmanīgi uzklausīju jūsu iebildumus, kurus jūs adresējāt attiecībā uz mūsu projektu. Šeit ir jāatzīmē vairākas lietas, ko diemžēl jūs noklusējat.

Laikā, kad Levita kungs bija Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs, minētā komisija ir atzinusi, ka augstāka leģitimizācijas pakāpe ir tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir apstiprināti tautas nobalsošanas ceļā. Pie šāda secinājuma ir nācis arī pats Levita kungs.

Otrkārt, ir jāmin, ka pašreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Laviņa kungs un iepriekšējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Kūtra kungs ir norādījis, ka par šo jautājumu būtu jābūt referendumam (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē, nav.”) - tautas nobalsošanai.

Treškārt, ir jāatzīmē, ka piedāvātā preambulas redakcija lielā mērā skar arī Satversmes negrozāmos pantus, līdz ar to būtu apsverams jautājums par tās atbilstību vispār konstitūcijai un par šāda veida pārgrozījumu nepieciešamību, tai skaitā nerīkojot tautas nobalsošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien, vēlreiz godātie kolēģi! Es izteikšos vienā reizē gan par šo priekšlikumu, gan, iespējams, paudīšu arī savu viedokli par dažiem nākošajiem priekšlikumiem, kaut arī Čepānes kundze jau diezgan pamatīgi izanalizēja visu šo tekstu.

Tā nu ir sagadījies, ka es preambulas izstrādāšanā piedalījos, var teikt, no pašiem pirmsākumiem - jau no konferences Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kur pirmo reizi mēs dzirdējām visu sākotnējo un garo variantu. Un pret šo variantu arī man sākumā bija daži, teiksim, iebildumi, bet darba procesā šie iebildumi ir ņemti vērā, un nu šis teksts ir tāds, ko es varētu arī atbalstīt.

Jāsaka tā, ka šis preambulas teksts ir dzimis garās un diezgan lielās diskusijās, mēģinot tajā ietvert dažādas intereses. Mēs varam... mēs diskusiju laikā atteicāmies, protams, no dažiem terminiem. Un ne jau tāpēc, ka mēs, latvieši, teiksim, būtu sliktāki nekā citi. Atšķirībā no priekšlikumu iesniedzējiem, Juridiskajai komisijai un darba grupai bija jādomā par to, lai par šīs preambulas galīgo variantu patiešām nobalsotu divas trešdaļas, kā tas ir vajadzīgs, jo diskusiju laikā bija iebildumi gan no vienas partijas puses, gan no otras partijas puses: „A, ja jūs šitā, tad mēs - ne, un, ja jūs šitā, tad mēs atkal ne.” Un, protams, ka tādā situācijā mēs būtu palikuši vienkārši pie sasistas siles.

Mēs, protams, varētu turpināt šīs diskusijas, bet neizbēgami mēs tad nonāktu pie viena jautājuma, kas mums pašiem sev būtu jāuzdod: vai vienas kaut kādas mums... tikai mums svarīgas principiālas lietas dēļ mēs esam gatavi atteikties no šīs preambulas vispār, jo mēs nezinām, cik daudz laika mums vairs vispār atlicis, lai šo preambulu pieņemtu? Un varbūt šī ir viena no pēdējām iespējām.

Un noslēgumā es gribētu pateikt, ka, protams, bija tur arī strīdīgi jautājumi: valstsnācija, ģimene, kristīgās vērtības... Es zinu, ka nāks noteikti daži debatētāji un runās par tā vai cita datuma iekļaušanu vai neiekļaušanu šajā preambulā. Bet es tomēr gribētu teikt, ka pēdējā komisijas sēdē apspriešanā piedalījās arī pats sākotnējā teksta autors Levita kungs. Arī viņš sākotnēji nebija varbūt simtprocentīgi apmierināts ar to, ko mēs ar šo tekstu esam izdarījuši, bet galarezultātā viņš tomēr piekrita katram šīs preambulas vārdam un katram šīs preambulas burtam.

Tāpēc es aicinu Saeimu un jūs, kolēģi, darīt to pašu, jo mēs nezinām, cik laika mums vēl ir atlicis.

Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Āmen!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Lai atspēkotu visas tās dīvainības vai aplamības, par kurām runāja deputāts Elksniņš, nepietiktu arī 15 minūšu, bet es domāju, ka tā ir tāda apzināta Elksniņa kunga rīcība, jo, ko nu viņš labi māk, tas ir... demagoģija viņam padodas vareni!

To, kas ir galvenais šī priekšlikuma sakarā, ir noformulējis konstitucionālo tiesību guru - šveicietis Kristians Peiers (Christian Peyer), kurš ir teicis, ka no konstitūciju preambulām runā konstitūciju gars.

Un Lietuvai ir... Lietuvas konstitūcijai un valstij ir savs gars, Latvijas konstitūcijai un valstij ir savs gars. Un tas, ka no mūsu Satversmes preambulas šis gars runā klusu un čukstus, nenozīmē, ka tā tam ir jāpaliek mūžīgi mūžos. Kāds ir šis gars, to ir pateikusi Satversmes tiesa, interpretējot tās normas un to pieņemšanas kārtību, kāda bija mūsu konstitūcijai.

Un tieši tāpēc, kā jau Čepānes kundze teica, ne tikai mūsu tiesības, bet arī mūsu pienākums ir šo preambulu jeb šo garu padarīt skaidri redzamu katram. Šādas tiesības mums ir, un nekāda leģitimizācijas pakāpe nav jāmēra!

Lietuvas Konstitucionālā tiesa ir pateikusi, ka atbilstoši Lietuvas konstitūcijai ir iespējams mainīt preambulu, Vācijas Konstitucionālā tiesa vairākos savos spriedumos ir lēmusi par to, ka šādas preambulas maiņa Vācijas valstī ir iespējama. Un tāda, starp citu, notika tad, kad Vācija apvienojās... tad, kad notika Vāciju apvienošanās.

Vēlreiz: mēs runājam par to, vai pēc būtības, kā jūs teicāt, var mainīt konstitūciju preambulas. Jūs izteicāties, ka tas ir konstitucionālais nonsenss. Nu, laikam jūs neesat iepazinies ar praksi, kāda ir pasaulē! Prakse ir tāda, ka tā tas notiek pat tādā valstī kā Maķedonija, kas samērā nesen izveidojās: tur preambula tika pieņemta kopā ar konstitūciju, bet pēc neilga laika tā tika grozīta. Indijā preambula tika grozīta pat būtiski, jo sākotnēji tā neparedzēja formulējumu, kāds šobrīd ir ietverts. Tajā sākotnēji bija rakstīts, ka Indija ir suverēna, demokrātiska republika. Pēc tam tā tika būtiski grozīta - tur tika ierakstīts, ka Indija ir suverēna, sociāla, sekulāra demokrātiska republika.

Ir vairāki piemēri, ka preambulas tiek grozītas. Un tas, ka vispārēji tiek pieņemts, ka preambula tiek rakstīta kopā ar dokumentu, - tas neko nenozīmē. Ja mums institucionālās un procedurālās normas, kas ierakstītas mūsu Satversmē, ir labas, dažbrīd pat atzīstamas kā ģeniālas, tad mums nav nepieciešams ievērot šo formālo, it kā eksistējošo pieeju, bet, kā jau es iepriekš apliecināju, tādas nemaz nav.

Tātad mūsu pienākums ir pieņemt tādu Satversmi, tādu Satversmes preambulu, lai no Satversmes preambulas mūsu valsts gars runātu pietiekoši skaidri un katram saprotami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Iespējams, ka man nevajadzētu atbildēt uz Elksniņa kunga teikto. Viņš diemžēl nebija ne darba grupās, ne Juridiskās komisijas sēdē, kur šie jautājumi tika analizēti.

Pirmkārt. Es gribētu teikt, ka jūs pilnīgi nepamatoti atspoguļojat konstitucionālās tiesas jeb Satversmes tiesas pašreizējā priekšsēdētāja Laviņa kunga viedokli. Es pati redzēju šo interviju LNT rīta raidījumā: studijā Laviņa kungs pilnīgi pareizi teica, ka jautājums par referenduma nepieciešamību ir atkarīgs no tā, kāds ir preambulas jeb ievada saturs, un ka tad tas tiks vērtēts.

Otrkārt. Runājot par Kūtra kunga izteikumiem, es, visu labu domājot par savu bijušo kolēģi, gribētu teikt, ka viņš, iespējams, jau bija... jau gatavojās politiskam iznācienam un pretēji Satversmes tiesas praksei, ka mēs, tiesneši, parasti nekad nerunājām par to, vai būtu nepieciešams referendums, vai būtu kāda norma atzīstama par spēkā esošu vai neesošu... kamēr tā netika pieņemta, mēs to nedarījām. Bet nu acīmredzot viņam tas kārdinājums, lai piesaistītu tautas uzmanību, bija pārāk liels.

Un tālāk. Nākošais. Lai izšķirtu šo strīdu, godātie kolēģi, es Juridiskās komisijas vārdā esmu pieprasījusi vairākiem neatkarīgiem ekspertiem, arī Juridiskajam birojam atzinumu jeb slēdzienu, vai šis referendums ir nepieciešams vai nav. Un es to ceru sagaidīt līdz 10.jūnijam, kad mēs gatavosim priekšlikumus, cerams, arī trešajam lasījumam. Taču es nevaru atturēties, nenorādot uz kļūdaino priekšstatu, kuru pieminēja Elksniņa kungs.

Atbildot uz viņa apgalvojumu, ka preambula it kā grozot Satversmes 1., 2. vai 77.pantu, kuru grozīšanai nepieciešama tautas nobalsošana, es gribu teikt, ka tas ir kļūdains. Šī aplamība patiešām ir redzama preambulas jēgas un juridiskā rakstura pilnīgā neizpratnē. Pirmkārt, kā es jau teicu, preambula nesatur konkrētu tiesisko regulējumu kā Satversmes pamatdaļa, ieskaitot jūsu minētos pantus. Preambulai ir cits juridiskais raksturs un funkcijas nekā Satversmes pamatdaļai. Preambula tikai norāda uz pastāvošajiem valsts pamatiem, kas jāņem vērā, interpretējot Satversmi, un, ja arī šo preambulas projektu nepieņems, tad šie valsts pamati tik un tā pastāvēs. Tie būs, un visiem tie būs jāievēro arī turpmāk.

Otrkārt, Latvija ir tāda pati valsts kā citas valstis - kā jebkura cita valsts, un neviena valsts nav dibināta uz laiku. Tas ir beztermiņa veidojums! Igaunija, piemēram, savā jaunajā 1992.gada konstitūcijā ir pat nodrošinājusies pret šādām destruktīvām valsts pamatinterpretācijām, kas sakņojas primitīvā valsts izpratnē. Konstitūcijas pirmā un otrā daļa nosaka (citēju): „Igaunijas neatkarība un suverenitāte ir mūžīga un neatņemama.” Turpretī Latvijā šī reiz izteiktā negrozāmā valsts griba līdz šim nav noteikta Satversmes tekstā, taču tā ir valsts pamatos, kas jāņem vērā, interpretējot Satversmi - arī tās 1., 2. un arī 77.pantu, par kuru jūs runājāt.

Bet vai jūs patiešām domājat, ka Igaunijas valsti nedrīkst likvidēt legālā ceļā, bet Latvijas valsti drīkst? Igaunija pieder pie tām valstīm, kur tautas valsts gribas negrozāmība ir noteikta pašā konstitūcijas tekstā, bet Latvija pieder pie tām valstīm, kur tas nav noteikts konstitūcijas tekstā, taču pastāv nerakstītos valsts pamatos. Piemēram, arī Polijā negrozāmā valsts griba nav noteikta konstitūcijas tekstā, taču 2010.gadā vienā spriedumā ir skaidri pateikts, ka Polijas valsts griba nav grozāma, tās neatkarība un suverenitāte nav atdodama. Un tieši tādēļ, lai novērstu šādas nejēdzīgas, primitīvas mūsu Satversmes un valsts pamatu interpretācijas, preambulā ir nepieciešams pateikt, ka Latvijas valsts nav likvidējama legālā ceļā saskaņā ar Satversmi, bet ka mūsu valstsgriba ir negrozāma. Ar to netiktu pateikts nekas jauns, nekas netiktu grozīts Satversmē, tikai būtu norādīts uz esošajiem un kopš 1918.gada pastāvošajiem Latvijas valsts pamatiem, uz kuriem balstās arī Satversme.

Kolēģi, mūsu Satversme nedrīkst un nevar tikt izmantota, lai grautu mūsu valsti!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu simtprocentīgi atbalstīt deputāta Seržanta teikto, ka te ir... ka mēs esam mēģinājuši atrast tādu kompromisu, kas apmierinātu gandrīz visus, bet ne visus par visu. Un es domāju, ka tādā veidā es varētu arī minēt, ka no Reformu partijas bija priekšlikumi, kurus nepieņēma, bet kurus pārveidoja. Mēs esam gatavi ar to sadzīvot, jo mēs uzskatām, ka šī lieta, tā preambula, ir viena no svarīgākajām lietām, ko mēs vispār šinī Saeimā varētu pieņemt.

Un kāpēc es to saku? Es saku to tāpēc, ka man ir tagad... es esmu dzīvojis ārzemēs un atbraucis šeit. Man ir liels pārsteigums, ka cilvēki, kas te ir ilgus gadus dzīvojuši, ka viņi nevar... nesaprot īsti, kāpēc Latvija tāda ir, kā tā ir dibināta, ka tā bija okupēta. Tas ir visiem jāzina, kāpēc tā valsts ir tāda, kāda tā ir! Un tāpēc tā preambula ir tik svarīga.

Es te domāju arī par izglītības pasākumiem, jo kā var sākt runāt par Satversmi, ja nav labas preambulas? Tā preambula jau ir tas, kas dod pamatu, kāpēc tā Satversme ir tāda, kāda tā ir. Un tāpēc es uzskatu, ka šis ir viens no svarīgākajiem dokumentiem, ko mēs pieņemsim, un es lūdzu visiem tāpat kā Kārlis Seržants lūdza: neiesim mazos strīdos! Šim dokumentam ir jābūt tādam, kas apvieno mūs visus, ieskaitot „Saskaņas Centra” deputātus, ja viņi ir lojāli Latvijai. Tas ir tas svarīgākais, ka šis mūs apvieno, nevis šķeļ! Tā ka es simtprocentīgi atbalstu šo priekšlikumu.

Un vēlāk es runāšu arī par 4.maija datumu. Es arī gribu pieminēt, ka esmu bijis klāt šinī procesā no paša, paša sākuma un dzīvojis līdzi, un es darīšu visu, lai būtu… lai mēs šo preambulu pieņemtu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 67, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies, kolēģi!

2.priekšlikums. Tas ir deputātes Vinetas Poriņas priekšlikums, un Juridiskā komisija daļēji to ir atbalstījusi. Kā jūs redzat, tas ir ļoti tuvs nākošajam priekšlikumam - Nacionālās apvienības priekšlikumam. Un tādēļ, ja jūs man atļausiet, es sīkāk raksturošu abus divus šos priekšlikumus.

Visupirms Juridiskās komisijas vairākums un arī abi eksperti, kas piedalījās Juridiskās komisijas sēdē, nepiekrita priekšlikumam Satversmes preambulas tiešā tekstā uzņemt konstitucionālo tiesību jēdzienu „valstsnācija”. (Es paredzu, ka par to būs debates, es arī vēlāk runāšu.) Komisija uzskatīja, ka preambulas tekstā tiek raksturota latviešu nācijas loma konstitucionālajā iekārtā, paredzētas garantijas latviešu valodai, izvērsti norādīts uz nacionālas valsts principu un tās elementiem. Sīkāk par šo jautājumu jūs varat palasīt arī profesora, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ringolda Baloža publikācijā vienā no nedēļraksta „Jurista Vārds” pagājušā mēneša numuriem.

Juridiskā komisija neatbalstīja arī priekšlikumu „Latvijas tautu” aizstāt ar „latviešiem un Latvijas pilsoņiem”. Satversmes preambulā būtu nepieciešams lietot pēc iespējas precīzus jēdzienus, un Satversmes 2.pants nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā valsts vara pieder Latvijas tautai. Tas ir suverēns, kura gaitām būtu jācaurvij Satversmes preambula. Tādēļ mums būtiski ir konstatēt, ka Latvijas tauta cīnījās un uzvarēja Brīvības cīņās, ka Latvijas tauta nekad neatzina okupācijas varas, pretojās tām un atjaunoja valstisko neatkarību.

Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu aizstāt „padomju režīmu” ar „komunistisko režīmu”… abus okupācijas režīmus izkārtot hronoloģiskā secībā, vispirms minot komunistisko režīmu. Tam par iemeslu bija arī viens no likumiem… Proti, kā jūs zināt, ir likums „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Likuma 1.pantā ir teikts, ka par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija, komunistiskais un nacistiskais totalitārais režīms. Līdz ar to šeit ir vēl arī vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kas uzskata, ka jebkuru… nevienu lietu mēs nevaram skatīt atrauti no padomju okupācijas un komunistiskā režīma dēļ izveidojušās sarežģītās situācijas.

Tāpat Juridiskā komisija atbalstīja priekšlikumu Satversmes preambulas trešajā rindkopā paredzēt, ka Latvijas tauta aizsargā ne vien Latvijas teritoriju, bet arī tās teritorijas vienotību. Es domāju, jūs, lielākā daļa, piekritīsiet, ka šābrīža politiskajā situācijā šā principa pieminēšanai Satversmes preambulā ir būtiska konstitucionāla nozīme, un paldies Poriņas kundzei un Nacionālajai apvienībai, kas to uzsvēra.

Juridiskā komisija bija pret „tautas suverenitātes” aizstāšanu ar „Latvijas valsts suverenitāti”. Satversmes preambulas trešajā rindkopā valsts suverenitāte jau ir minēta atbilstoši Satversmes 1.pantam kā valsts neatkarība, taču nepieciešama arī norāde uz tautas suverenitāti, ka Latvijas tauta aizsargā arī to, proti, savas tiesības būt par suverēnās varas avotu un nesēju, tiesības būt par Latvijas valsts pamatu.

Juridiskā komisija atbalstīja ieteikto papildinājumu izvērst latviešu valodas aizsardzību (te nu tādi ir vairāki priekšlikumi) ar norādi, ka tā ir vienīgā valsts valoda, un ieviest jaunu sabiedrības pamatvērtību - līdzīgi, kā tas ir Pilsonības likumā, proti, lojalitāti pret… lojalitāti Latvijas valstij.

Šie būtiskie papildinājumi ir atraduši vietu Juridiskās komisijas izveidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Satversmes grozījumu pirmajā lasījumā debatēs minēju vairākus trūkumus Satversmes preambulas tekstā, un tāpēc veicu papildinājumus un precizējumus, kurus paudu gan Nacionālās apvienības darba grupā, kur kopumā guvu atsaucību daudziem priekšlikumiem, gan arī Juridiskās komisijas Satversmes preambulas izstrādes darba grupā, kur atsevišķi mani priekšlikumi, kā jau Čepānes kundze minēja, tika ņemti vērā, bet būtiskākie - diemžēl ne.

Pie būtiskākajiem priekšlikumiem preambulai es gribu minēt to, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija. Šī fakta minēšana preambulā ir mūsu pašu attieksmes un pašdefinēšanās jautājums. Ja kāds lolo cerības, ka valstsnācijas neminēšana preambulā tiks kaut kādā veidā novērtēta, tad gribu teikt, ka - jebkura piekāpība šajā un līdzīgos latviešiem būtiskos jautājumos netiks novērtēta. Tieši otrādi! Šāda rīcība parasti tiek uztverta kā vājuma pazīme. Un vai tad tas kādu apvainotu, ja tekstā būtu rakstīts, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija? Vai varbūt kādam ir letofobija?

Otrs būtiskākais priekšlikums, ko biju iesniegusi un kas diemžēl arī netika ņemts vērā, ir piedāvājums esošajā tekstā minēto Latvijas tautas jēdzienu mainīt pret vārdu „latvieši”, respektīvi, minēt to, ka latvieši izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās, un savukārt Latvijas pilsoņi, nevis Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus. Zināms, ka Brīvības cīņās piedalījās arī angļi, igauņi un citu tautību pārstāvji, un paldies viņiem par to. Tomēr mēs visi zinām, ka valstiskās neatkarības ideju iznesa tieši latvieši. Arī Latvija kā valsts bija vajadzīga, taču tieši latviešiem, nevis angļiem, igauņiem vai citām tautām.

Egils Levits iepriekš minētajā Juridiskās komisijas darba grupā arī atzina, ka, no vēsturiskā viedokļa, šī doma - minēt tieši latviešus, kas izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās, - ir pareiza, tomēr darba grupas diskusijā izskanēja arī doma, ka preambula nav vēsturisko notikumu precīzs uzskaitījums. Tātad vārdi „Latvijas tauta” konkrētajā teksta vietā tomēr joprojām diemžēl netiek aizstāti ar vārdu „latvieši”.

Ja preambulas tekstā nav nepieciešama vēsturiskā precizitāte, tad, manuprāt, nav jābūt arī 1990.gada 4.maija minēšanai tekstā, jo tas vēl jo vairāk var veicināt arī šķelšanos latviešos, tā kā liela daļa latviešu par valstiskās neatkarības atgūšanas datumu uzskata tieši 1991.gada 21.augustu.

Ir pozitīvi, salīdzinot ar preambulas iepriekšējo lasījumu, ka tekstā, minot totalitāros režīmus, ir atbalstīts mans priekšlikums tos precizēt un rakstīt nevis „padomju”, bet gan „komunistiskais” režīms un tos minēt hronoloģiskā secībā, pirmām kārtām minot komunistisko un tad - nacistisko režīmu un to noziegumus. No valodnieciskā viedokļa, vēl precīzāk būtu teikt (citāta sākums): „Nosoda gan komunistisko, gan nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.” (Citāta beigas.) Ceru, ka uz trešo lasījumu tas redakcionāli tiks labots.

Ir gandarījums, ka tekstā respektēta ideja no mana iesniegtā priekšlikuma par to, ka saliedētas sabiedrības pamats, kā zināms, ir ne tikai latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, bet arī lojalitāte jeb uzticība Latvijai. Un priekšlikums par samērā neskaidrā formulējuma „mūsu identitāte” nomaiņu uz formulējumu „Latvijas identitāte” arī ir respektēts un iekļauts preambulas tekstā.

Šodien es aicinu balsot „par” komisijas redakciju Satversmes preambulai otrajā lasījumā, bet trešajam lasījumam preambulas pirmajā rindkopā tomēr iekļaut teikuma daļu „latvieši kā Latvijas valstsnācija” un veikt minētos redakcionālos labojumus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Poriņas kundze, es nekad neuzdrošinātos runāt par filoloģiska rakstura teorētiskiem jautājumiem, bet atļaujiet man šodien izstāstīt par vairākiem jēdzieniem, kurus jūs šeit pieminējāt. Un, proti, kā es jau norādīju, daudz uzmanības ir veltīts jautājumam, ka piedāvātais teksts nesatur valsts tiesisko terminu „valstsnācija”, kas korespondē ar citu preambulā lietoto valststiesisko jēdzienu - „mazākumtautības”.

Jāatzīmē, ka valstsnācijas jēdziens jau ir lietots normatīvajos aktos, proti, Pilsonības likumā, un tas ir ieviests Augstākās tiesas judikatūrā. Piemērs tam ir Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 28.marta spriedums vienā lietā. Proti, sprieduma 11.punktā teikts, ka Latvijas tauta Satversmes 2.panta izpratnē sastāv no latviešu valstsnācijas - es uzsveru: latviešu valstsnācijas! -, kura, izmantojot savu Satversmes varu un balstoties uz savām pašnoteikšanās tiesībām, izveidoja savu latviski nacionālu valsti - Latviju -, un Latvijas pilsoņu loka, tas ir, visām personām, kurām ir Latvijas pilsonība.

Tātad šīs redakcionālās maiņas pamatā... Un arī dažkārt plašsaziņas līdzekļi visai primitīvi uztver, ka mēs esam kaut kā atteikušies no šī jēdziena kā tāda. Tā tas nebūt nav! Jo - kāds bija apsvērums šīs redakcionālās maiņas pamatā? Ka šis specifiskais Latvijas valststiesību jēdziens plašākai sabiedrības daļai vēl nebija pietiekami... pietiekoši pazīstams un varēja radīt tīšus vai arī neapzinātus pārpratumus (tostarp arī mūsu ārvalstu draugiem).

Es nezinu... es ceru, ka šeit arī mana kolēģe Lībiņas-Egneres kundze par to runās saistībā vai nu ar šo priekšlikumu, vai nākošo, jo viņa ļoti pamatoti arī parādīja šo nepieciešamību. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Diez vai!”) Tādēļ komisija piedāvāja šī jēdziena vietā izvērst tā saturu, tas ir, paskaidrot izvērstākā tekstā, ko nozīmē tas, ka latvieši ir valstsnācija.

Tātad, kolēģi, valstsnācija nozīmē to, ka tieši latviešu nācija ir tā, kas pamatā nosaka Latvijas valsts nacionāli kulturālo identitāti. Tas it sevišķi nozīmē to, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Tā ir kopēja visiem - neatkarīgi no tautības. Tas tāpat nozīmē to, ka Latvijas valstij ir konstitucionāls pienākums veicināt latviešu kultūras mantojumu un tradīcijas, veicināt latviešu valodas un kultūras attīstību. Un beidzot tas nozīmē - ar valsts rīcībā esošiem demokrātiskiem līdzekļiem nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu cauri gadsimtiem, jo tieši latviešu nācija ir Latvijas valsts eksistences jēga.

Preambulā attiecīgajā kontekstā lietoti arī jēdzieni „latvieši” un „latviešu nācija”.

Termins „latvieši” norāda uz latviešu tautu nacionāli kulturālā izpratnē, tas ir, uz tautu, kurai ir sava specifiska valoda, kultūra, vēstures redzējums un teritorija, un - tas ir īpaši svarīgi! - kopības apziņa. Savukārt „latviešu nācija” apzīmē latviešu tautu specifiskā valstiskā kontekstā, jo nācija ir tauta, kurai ir sava nacionāla valsts. Protams, arī citas izcelsmes cilvēki, ja tie paši vēlas, var iekļauties latviešos. Bet Latvijas valsti raksturo tas, ka tā ciena šīs mazākumtautības. Tas preambulā tādēļ ir speciāli uzsvērts. Un, citiem vārdiem, Latvija ir latviešu nacionāla valsts, bet, Poriņas kundze, tā nav tikai latviešu valsts!

Un visbeidzot. Preambulā lietotais jēdziens „Latvijas tauta” ir valststiesisks jēdziens. Tas jau līdz šim lietots Satversmes 2.pantā. Šis jēdziens Latvijas valststiesībās ir ieviests jau sen, proti, ar 1920.gada Deklarāciju par Latvijas valsti. Augstākā tiesa savos... kā es jau minēju, savos februāra un marta spriedumos, atsaucoties uz mūsu valsts pamatiem, ir... kā jau teicu, tas ir jāņem vērā arī Satversmes interpretācijā, ka pie Latvijas tautas pieder gan visi Latvijas... latviešu nācijai piederīgie, gan visi pilsoņi - neatkarīgi no tautības.

Tātad Latvijas tautas jēdziens ir specifisks Latvijas politiskās nācijas apzīmējums, un juridiski Latvijas tauta, kā to norāda Satversmes tiesa, ir gan valsts varas avots, gan suverēnās valsts varas nesēja.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Es arī vēlētos nedaudz turpināt komisijas priekšsēdētājas jau iesākto debati tieši par šo valstsnācijas jēdzienu un arī vēlētos noraidīt jebkuras bažas gan kā Juridiskās komisijas pārstāve, gan kā savas frakcijas pārstāve, kura darbojās darba grupā, kas bija īpaši izveidota preambulas otrā lasījuma redakcijas priekšlikumu izskatīšanai, ka valstsnācijas jēdzieniskais saturs nav kaut kā nepamatoti izslēgts, pazudis vai apdraudēts. Gluži pretēji! Juridiskās komisijas piedāvātā Satversmes preambulas otrā lasījuma redakcija un jau pirmajā lasījumā apstiprinātā redakcija aprakstoši dod šo latviešu nācijas saturu pirmajā rindkopā. Un es vēlos tik tiešām vēlreiz arī norādīt, ka Pilsonības likumā pirmo reizi jau ir dota legāla definīcija, ka valstsnācija ir latvieši; proti, Pilsonības likumā definētā valstsnācija (latvieši) varbūt nebūtu vēlreiz jāpārraksta visos tālākajos likumos, kur mēs runājam par latviešu nācijai būtisku tiesību saturu un jēgu, taču Juridiskā komisija tiešām balstījās arī uz atzītu gan tiesībzinātnieku, gan filozofijas zinātņu doktoru, profesoru atzinumiem, kurus saņēmām Juridiskajā komisijā.

Un tā, lūk, es vēlos jums citēt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta sagatavotu vēstuli, ar kuru viņi vērsās pie Juridiskās komisijas. To ir parakstījusi habilitētā zinātņu doktore, profesore, akadēmiķe Maija Kūle, kura raksta, ka viņi institūtā ir tiešām apsprieduši valstsnācijas jēdziena problemātiku un ka vairākos referātos autori Kūle, Dribins, Šuvajevs, Kūlis un Legala ir uzsvēruši, ka daļā sabiedrības nav sapratnes par preambulu kā par dokumentu un nav arī ticības tā nozīmīgumam. Tā ka arī šajā vēstulē, vēršoties pie Juridiskās komisijas, viņi ir arī norādījuši, ka mums ir daudz vairāk varbūt jādebatē un jāskaidro preambulas saturs un nozīmīgums.

Taču attiecībā uz valstsnāciju Kūles kundze savā vēstulē norāda, ka bieži vien ir saskatāma neizpratne par projektā lietoto filozofisko un politisko jēdzienu saturu, jēdzieni tiek daudzveidīgi interpretēti, tajā skaitā jēdziens „valstsnācija”. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta semināra dalībnieki Dribins, Kūle, Volkovs un Rone arī atzīmē, ka valstsnācijas jēdziena un koncepcijas izstrāde institūta zinātnieku vidē notika jau 1990.gadu vidū, publicējot grāmatu „Pilsoniskā apziņa” un rīkojot starptautiskas konferences, taču šī jēdziena izpratne netika nostiprināta.

Tāpēc semināra dalībnieki atbalsta jēdziena „valstsnācija” neiekļaušanu preambulā, ja tas rada domstarpības. Es vēlos uzsvērt, ka tikai šī viena jēdziena neiekļaušana, ja tas tik tiešām kādā sabiedrības daļā radītu domstarpības, nemazina latviešu nācijas jēdzieniskā nozīmīguma tvērumu šajā pašā Satversmes preambulas tekstā.

Un otra vēstule, kuru arī es vēlos jums citēt, ir no Čepānes kundzes jau pieminētā profesora Ringolda Baloža, kurš vada Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedru. Viņš raksta: „Lasot piedāvāto projektu, man rodas pārliecība, ka beidzot ir noslēgta neauglīgā diskusija par jēdzienu „valstsnācija”. Esošajā projektā skaidri atklāta sasaiste starp latviešu nāciju, latviešu tautu un nacionālu valsti. Latvijas valsti izveido, balstoties uz latviešu nācijas vēlmi izveidot uz savas vēsturiskās zemes, Latvijas, nacionālu valsti, kura ir demokrātiska un tamdēļ respektē ikviena cilvēka brīvību un cilvēktiesības. Tādējādi, tik tiešām augstu vērtējot šo valstsnācijas jēdzienisko terminu, bet tomēr vairāk paļaujoties un uzskatot, ka svarīgāks ir tā saturs, es tiešām lūdzu šeit, Saeimā, mums neradīt jaunas domstarpības par tādiem jautājumiem, kur pēc būtības jau to nav. Jo svarīgi ir, lai preambulā būtu gan šis vēsturiskais patiesības pamatojums, gan arī vispārēja sabiedrības izpratne par to, ka latviešu nācija ir tā, kura ir izveidojusi sev valsti, taču mēs cienām mazākumtautības, kas arī pieder pie Latvijas tautas un ir Latvijas pilsoņi.

Tā ka, manuprāt, tas ir tas būtiskākais, par ko mēs esam vienojušies Juridiskajā komisijā. Debašu bija tiešām daudz, un tās bija garas - sāpīgas un mazāk sāpīgas -, un es tiešām lūdzu arī šeit, Saeimas sēdē, nonākt pie vienotas izpratnes un atbalstīt to redakciju, kura ir tapusi Juridiskajā komisijā nevis kā kompromisa rezultāts sliktā nozīmē, bet kā kompromisa rezultāts laba, kopīga darba nozīmē.

Paldies. (No zāles: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ņemot vērā, ka 2. un 3.priekšlikums pēc satura ir ļoti līdzīgi un vismaz tie punkti, par kuriem mēs šobrīd esam diskutējuši, ir abos, es runāšu par abiem priekšlikumiem.

Patiesībā Nacionālās apvienības ieceres un priekšlikumi šīs preambulas izstrādes gaitā ir ņemti vērā, pat ļoti lielā mērā, un tās lietas, kurās viedokļi nav saskaņoti, - tie, manuprāt, tomēr ir simboliski… es pat teiktu, sīkumi.

Valstsnācijas jēdziens, jā, mums šķita simbolisks jautājums, un es vēlreiz mēģināšu pamatot, kāpēc, mūsuprāt, to vajadzēja iekļaut un ko mēs ar to saprotam, taču, manuprāt, tas nav šķērslis, lai mēs nonāktu pie konkrēta rezultāta.

Kā tad būtu skanējusi pirmā rindkopa preambulai, ja mēs to atbalstītu Nacionālās apvienības redakcijā? „1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu kā Latvijas valstsnācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību.”

Kā jau šeit iepriekš izskanēja, jēdziens „valstsnācija” jau ir sastopams mūsu pašu pieņemtajā Pilsonības likumā. Tā 1.pantā starp likuma mērķiem ir minēts šāds mērķis: nodrošināt valstsnācijas piederīgajiem (iekavās paskaidrojums - latviešiem) tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem.

Konstitucionālo tiesību eksperts un idejas par jaunu Satversmes ievadu ierosinātājs Egils Levits uzsver divus valsts un nācijas rašanās veidus: viens - ka vispirms veidojas valsts un pēc tam nācija; otrs - ka kultūrnācija izcīna savu valsti. Tātad vispirms nācija un tad - valsts. Eksperts atzīst, ka Latvija ir tipiska Eiropas nacionāla valsts, kuru izveidojuši latvieši, latviešu nācija kā kultūrnācija. Levits uzsver, ka valstsnācija ir tā, kas veido valsti; starp to un valsti pastāv nacionāli kulturāla identitāte. Un blakus tam pastāv vēsturiskās mazākumtautības un arī imigranti, kas netiek atzīti par mazākumtautībām.

Ņemot vērā, ka Latvijas likumdošanā jēdziens „valstsnācija” vairs nav nekas jauns un ka jau šobrīd gan esošajā Satversmes redakcijā, gan plānotajā ievadā ir minētas mazākumtautības, mūsuprāt, tas būtu bijis tikai pareizi - Satversmi papildināt arī ar valstsnācijas jēdzienu.

Lai arī atbildīgās komisijas iesniegtais 22.priekšlikums, kurā panākts maksimālais līdzsvars un kompromiss starp dažādu priekšlikumu, redzējumu pārstāvjiem, valstsnācijas jēdzienu tiešā veidā nesatur, tomēr, mūsuprāt, priekšlikums ietver tekstu, kas pēc būtības atspoguļo valstsnācijas jēdzienu. Proti, ir definēts, ka Latvija ir izveidota, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu, turklāt - lai garantētu latviešu valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.

Tagad vēlreiz apkopošu teikto. Nacionālā apvienība uzskata, ka valstsnācijas jēdziena iekļaušana Satversmē būtu atbalstāms solis, lai nepārprotami definētu arī pamatdokumentā, ka Latvijas… kas Latvijas valstij ir latvieši. Tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka Satversmes grozījumu pieņemšana Saeimā prasa ne tikai saturisku, bet arī redakcionālu vienošanos starp Saeimas deputātu konstitucionālo vairākumu. Tāpēc mēs atbalstīsim vienoto komisijas redakciju, apzinoties, ka piedāvātajā tekstā dotas nepārprotamas norādes uz to, ka latvieši ir valstsnācija jeb, citiem vārdiem, Latvijas valsts tapšanas cēlonis.

Paldies. (Frakcijas VL-TB/LNNK aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos paust nedaudz plašāku viedokli par Latvijas valsts mērķiem un arī par Vinetas Poriņas un Nacionālās apvienības priekšlikumu - iekļaut Satversmes preambulā jēdzienu „valstsnācija”. Savā runā atļaušos izmantot arī Egila Levita paustās atziņas.

Dāmas un kungi! Mūsu brīvā Latvija, kurā mēs dzīvojam, ir mērķtiecīgi radīta valsts. Latvijas valsts izveidošanas mērķi ir ilglaicīgi, tie ir mūžīgi. Laika gaitā valsts mērķi var tikt precizēti, papildināti, bet nevis savā būtībā mainīti. Latvijas valsts mērķi un jēgu veido trīs virsmērķi.

Pirmais - latviešu nācijas pastāvēšana cauri gadsimtiem.

Otrais - latviešu valodas un kultūras saglabāšana un attīstība.

Un trešais - katra cilvēka un visas tautas labklājība.

1918.gada 18.novembrī dibinātā Latvijas valsts ir latviešu nācijas politiskās gribas izpausme un tās īstenošanas rezultāts. No tā izriet arī valsts virsmērķis gādāt par latviešu nācijas mūžīgu pastāvēšanu. Latviešu nācija bez valodas un kultūras nav iespējama. Tātad latviešu valoda un kultūra ir ne vien latviešu nācijas, bet arī Latvijas valsts identitātes pamats un pieder pie valsts pastāvēšanas jēgas. Latviešu valodas un kultūras ilgstošu pastāvēšanu var nodrošināt tikai un vienīgi Latvijas valsts. Savukārt katra cilvēka un visas tautas labklājības nodrošināšana ir katras valsts pastāvēšanas viens no virsmērķiem. Šis virsmērķis nav uzskatāms par pamatmotivāciju Latvijas valsts izcīnīšanai un pastāvēšanai, tomēr kā progresīva valsts Latvija to pieņem par savu virsmērķi. Īpaši jānorāda, ka labklājību nedrīkst saprast tikai un vienīgi kā materiālo labklājību.

Par latviešiem kā valstsnāciju. Šis jēdziens nenozīmē neko citu kā tikai to, ka nācija, kuras valoda un kultūra nosaka valsts nacionālkulturālo identitāti, ir valstsnācija. Satversmē latviešu nācija kā pašsaprotamība tiešā tekstā nav īpaši minēta, tomēr uz to kā valstsnāciju un Latvijas valsts jēgas un būtības pamatu norāda virkne Satversmes noteikumu.

Un, pirmkārt, 3.pants, kur runa ir par Latvijas teritoriju, kas ir tikai latviešu nācijas vēsturiski apdzīvota teritorija jeb latviešu zeme.

Otrkārt, 4.panta pirmais teikums, kas nosaka, ka tieši latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda.

Treškārt, 18.pants, kas nosaka Saeimas deputāta svinīgo solījumu, kurā, cita starpā, deputāts zvēr stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Ceturtkārt, 21.panta otrais teikums, kas nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.

Piektkārt, 101.panta otrās daļas trešais teikums, kas nosaka, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.

Sestkārt, 104.panta otrais teikums, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības no valsts un pašvaldību iestādēm saņemt atbildi uz savu iesniegumu latviešu valodā.

Septītkārt, 114.pants, kur ir runa par specifiskajām mazākumtautību tiesībām, kurām jēga ir vienīgi tad, ja pastāv valstsnācija, kuras nacionālā un kultūras identitāte ar valsti ir no pašas valsts būtības izrietoša pašsaprotamība, kas savukārt rada nepieciešamību izņēmumus no šīs pašsaprotamības - mazākumtautību specifiskās tiesības - īpaši noteikt un garantēt Satversmē, kas ir arī izdarīts.

No minētā nepārprotami var secināt, ka latvieši ir valstsnācija. Protams, šī jēdziena nostiprināšana būtu tikai pašsaprotama, taču, ja kāds to tā neuzskata, no tā nemainās vispārzināma, neapšaubāma patiesība - latvieši ir Latvijas valstsnācija!

Tā kā diemžēl Nacionālā apvienība nesaņēma atbalstu darba grupā un komisijā jēdziena „valstsnācija” pašsaprotamai nostiprināšanai un tajā pašā laikā apzinoties Satversmes preambulas pieņemšanas būtisko nozīmi, mēs aicinām atbalstīt Juridiskās komisijas 22.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka neviens balsojumu par šo priekšlikumu neprasa.

Turpiniet, Čepānes kundze, ar 3.priekšlikumu!

I.Čepāne. Tātad nākošais ir 3.priekšlikums. Kā es jau teicu, komisija to daļēji atbalstīja, un tas lielā mērā sakrīt ar kolēģes Vinetas Poriņas priekšlikumu.

Un paldies iepriekšējiem debatētājiem! Patiešām, jēdziens „valstsnācija” nav tikai simbolisks jēdziens, bet tas ir valststiesisks, konstitucionāli tiesisks jēdziens, un tas ir nostiprināts jau daudzās citās vietās, jo galu galā arī šī Satversmes preambula... kā uzskatīja komisija, tās mērķis ir vienot Latvijā dzīvojošo Latvijas tautu, nevis to šķelt.

Vairāk komentāru man par to nav.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 4.priekšlikums ir Reformu partijas frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts.

Visupirms es gribētu teikt, ka Juridiskā komisija noraidīja priekšlikumu minēt okupācijas perioda gadus, lai neieviestu papildu faktoloģisko informāciju, kas Satversmes preambulu padarītu tehniskāku un sarežģītāku. Tāpat nepietiktu ar gadu norādi; tad būtu jāmeklē, komisijasprāt, precīzi datumi, un tas mūs novestu pie vēstures interpretācijas par to, kuri tad īsti ir pareizie datumi. Mēs neveidojam precīzu un izvērstu Latvijas valstiskuma vēstures apcerējumu. Mūsu uzdevums, kā vairākkārt arī norādījuši eksperti, ir Satversmes preambulā formulēt būtiskākos valstiskuma mezglapunktus, piešķirot tiem juridisku jēgu, norādot uz okupācijas režīmu prettiesisko rīcību, tautas pretošanos un okupācijas varu neatzīšanu, kā arī uz valsts nepārtrauktības principu.

Ja mūs interesē detaļas, to mēs nevarēsim uzrakstīt. Tas ir Satversmes komentāru, juristu un vēsturnieku pētījumu uzdevums. Satversmes tiesa robežlīguma lietā jau ir vērtējusi šos vēsturiskos faktus un izvērsti tos skaidrojusi.

Taču plašas diskusijas raisīja priekšlikums norādīt precīzus okupācijas gadus un minēt arī 1990.gada 4.maiju. Juridiskās komisijas vairākums atzina par iespējamu uzņemt Satversmes preambulā norādi uz 1990.gada 4.maiju.

Kolēģi! Par 4.maiju ir bijušas un var būt diskusijas. Var kritizēt tālaika Augstākās padomes deputātus, taču jau šodien likuma līmenī 4.maijs ir pietuvināts 18.novembrim. Kāpēc?

Pirmkārt, abas divas dienas ir svētku dienas.

Otrkārt, abās divās dienās Saeima pulcējas uz svinīgu sēdi, kurā Saeimas priekšsēdētājs atskatās uz valsts dzīvē nozīmīgiem notikumiem.

Treškārt, abas dienas ir valsts svētki ar svinīgām ceremonijām un kultūras pasākumiem.

Un, ceturtkārt, Satversmes tiesa savā praksē 4.maija deklarāciju ir izmantojusi Satversmes interpretācijā līdzīgi kā 1918.gada 18.novembra uzsaukumu Latvijas pilsoņiem.

Tiem, kas novērtē par zemu 4.maijā deputātu paveikto, es gribētu komisijas vārdā citēt Satversmes tiesas spriedumu tā sauktajā Krievijas un Latvijas robežlīguma lietā. Proti, 61.2.punkts saka (citēju): „Augstākās padomes vēlēšanas bija balsojums par Latvijas neatkarību, kurā, neraugoties uz vēlēšanu sistēmas nepilnībām, Latvijas neatkarības atbalstītāji guva pārliecinošu uzvaru. Ņemot vērā Latvijas Tautas frontes vēlēšanu platformā noteiktos mērķus un Trešās atmodas norisēs skaidri definēto Latvijas iedzīvotāju vairākuma gribu dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī, Augstākās padomes deputāti vēlēšanās tika pilnvaroti lemt par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.”

Mēs esam saņēmuši arī vēstuli no bijušajiem Augstākās padomes deputātiem... to saņēma gan Saeimas priekšsēdētāja, gan arī deputāti... Un vēlēšanos par šo lietu runāt izteica viens no mūsu jaunākās paaudzes deputātiem, kurš tajā laikā vēl varbūt nezināja, kā īsti tie notikumi notika, - Edvards Smiltēns. Un es ar lielāko prieku arī viņam gribētu dot... nu... gribētu (No SC frakcijas: „Dot vārdu!”) nevis dot vārdu (es to nevaru), bet gribētu, lai viņš izsaka arī savu viedokli par tās dienas notikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, skatoties uz to kontekstu, kurā mēs pieņemam šobrīd šos lēmumus, ir pilnīgi skaidrs, ka atslēgvārds tam visam ir valsts drošība. Un mēs ļoti daudz runājam par to, ka ir jāstiprina mūsu militārās aizsardzības spējas, ka mums ir nepieciešams domāt par ekonomisko drošību. Bet, manuprāt, vissvarīgākais, par ko mēs šobrīd diskutējam, ir stiprināt mūsu valsts juridiskos pamatus un juridisko drošību. Un tāpēc es pilnībā pievienojos tam, ko teica Čepānes kundze, un arī pilnībā pievienojos tam, ko ir pauduši tie Augstākās padomes deputāti, kuri balsoja 4.maijā par Latvijas valsts neatkarību.

Un, proti, ir skaidrs, ka šis dokuments ir vitāli nepieciešams, lai likumiski nostiprinātu Latvijas valsts pamatvērtības: teritoriālo nedalāmību, pilsonību, valsts valodas statusu un latviešu tautas kā Latvijas valsts dibinātājas un atbildīgās kā par valsts pastāvēšanu, tā arī par demokrātiskās iekārtas principu ievērošanu.

Un šeit ir ļoti būtiska detaļa. Lai nepieļautu to, ka dažādi tiek interpretēts tas, ko nozīmē 1918.gada Latvija, ko nozīmē šis lēmums 4.maijā… Latvijas Republikas 1990.gada 4.maija deklarācijā tika atjaunota, nevis dibināta Latvijas Republika ar jaunu Satversmi. Man šķiet, ka tā ir ārkārtīgi būtiska nianse, kura ir jāietver šobrīd Satversmes preambulā.

No iepriekš minētā arī izriet, ka 1918.gada 18.novembris, kad tika dibināta Latvijas Republika, ir tik nozīmīgs datums, ka tas obligāti jāietver Satversmes preambulas tekstā. Tas ir izdarīts. Taču, ja 1990.gada 4.maijā netiktu pieņemta šī Neatkarības deklarācija, kas bija pirmais juridiskais Latvijas neatkarības atjaunošanas akts, tad šodien netiktu pieminēts ne 18.novembris 1918.gadā, ne arī Latvijas Republikas Satversme.

Un tāpēc es pievienojos 4.maija Deklarācijas kluba biedru viedoklim, ka tas nozīmē, ka šie divi datumi vēstures šķērsgriezumā kā tādi ir absolūti nešķirami un ka abiem šiem datumiem ir jāatrodas mūsu Satversmes preambulā. Tas viss kopā dod mums šo juridisko drošību pret aplamām interpretācijām un pret to, ka kāds var izmantot dažādas interpretācijas iespējas, lai apšaubītu to, kas patiesībā ir Latvijas valsts.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Juridiskajā komisijā izstrādāto 22.priekšlikumu, un tātad šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu teikt jau lielu pateicību iepriekšējiem runātājiem. Arī es stāvu un krītu par 4.maiju kā datumu, kas ir jāiekļauj preambulā. Un, ja mēs skatāmies 4.maiju, tad to lēmumu pieņēma… to deklarāciju pieņēma par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, kas paredzēja pārejas periodu neatkarības de facto atjaunošanai līdz 5.Saeimas sasaukšanai. Tā ka šis bija viens no vissvarīgākajiem vēsturiskajiem un kritiskākajiem lēmumiem, ko Augstākā padome ir pieņēmusi, un tas vienoja Latvijas tautu kritiskā un ļoti izšķirošā brīdī visā pasaulē. Un bez šī datuma un bez 18.novembra mēs šeit nestāvētu. Tā vismaz man liekas.

Un nu par to, kā vienoja tautu visā pasaulē. Man, no vienas puses, ir ļoti grūti runāt, jo es kļūstu emocionāls, bet es jums gribu pastāstīt, ka Toronto Latviešu centrā nebija interneta tajā laikā. Mēs sarunājām, ka pārraidi no Saeimas... to Augstākās padomes sēdi… ka to pārraidi var uztvert Zviedrijā. Un tad no Zviedrijas pa telefona vadu to pārraidīja uz Toronto Latviešu centru, un mēs to pieslēdzām skaņu sistēmai pa visu centru. Ņemiet vērā, ka tad, kad Latvijā pulkstenis ir 10.00 no rīta, tur pulkstenis ir 3.00 no rīta. Trijos no rīta jau bija kādi 50 cilvēki atnākuši, un viņi nāca arvien vairāk un nāca arvien vairāk. Un tad tas absolūtais klusums pirms tās izšķirošās balss nodošanas... Tāds bija arī Latvijā. Un tā eksplozija, kas bija pēc tam - kā Latvijā, tā Toronto un citur pasaulē, kad cilvēki dzirdēja šito brīnišķīgo ziņu, ka mēs, lielu risku uzņemdamies, nobalsojām par to, ka mēs atjaunosim Latvijas neatkarību, - tas ir tāds moments, par ko es esmu daudz runājis, un, jo vairāk es runāju, jo mierīgāk es varu par to runāt. Bet man - un to var apliecināt Ilmārs Latkovskis - sen atpakaļ, kad mani intervēja par to, mums bija jāpārtrauc intervija. Un to es ļoti pārdzīvoju, un tā bija tāda… tas bija tas moments, kad es jutu, ka mēs visi esam vienoti par brīvu, neatkarīgu, atjaunotu Latviju.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Labdien, kolēģi! Man jāizsaka atzinība un augsts darba novērtējums visai darba grupai, kas strādāja pie Satversmes, un arī Juridiskās komisijas kolēģiem par izsvērtu un viedu lēmumu, apkopojot visus priekšlikumus.

Šeit es gribētu arī pateikties Reformu partijas darba grupai, kas iepriekš arī konsolidēja viedokli un nāca klajā ar šo priekšlikumu, kas ir 4.priekšlikums. Un tātad mēs iekļaujam… Un iepriekš jau izskanēja 1990.gada 4.maija minēšana... Man ļoti svarīgi - un šeit ir arī tas atzīmēts -, ka mēs Satversmes preambulā atzīstam un aizsargājam cilvēku pamattiesības un cienām mazākumtautības, un tā ir liela pretimnākšana mūsu mazākumtautībām. Un šeit mēs… tā ir konsolidācija mūsu Latvijas tautai kā tādai. Mēs runājam arī par demokrātisko valsts iekārtu, un mēs runājam arī par valsts, tautas pamatvērtībām. Un šeit mēs runājam, ka mums ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Brīvība, godīgums, taisnīgums un solidaritāte, vienlīdzība, ģimene, darbs un uzticība Latvijai - tas ir saliedētas sabiedrības pamats. Man liels gandarījums, ka šīs pamatvērtības ir uzskaitītas, jo tās veido mūsu valsts kodolu.

Un nākošā perspektīva, kas ir nākošajā teikumā, - ka mēs rūpējamies gan par sevi, gan par saviem tuvākajiem un par sabiedrības kopējo labumu, izturamies atbildīgi pret citiem cilvēkiem un nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Tas viss ļoti labi ietver šo skatījumu preambulā, un es katrā ziņā augsti vērtēju to, ka šīs pāris manis uzskaitītās lietas parādās preambulā. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un izsaku vēlreiz pateicību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Jā, šajā priekšlikumā ir minēts tas 4.maijs, un tā nu ir sanācis, ka varbūt es esmu viens no tiem iebildējiem.

Tikko runāja deputāts Valdis Liepiņš, kuru es ļoti cienu jau no… šķiet, no 1987.gada, kad viņš šeit bija iebraucis no Kanādas tajos Atmodas pirmlaikos. Kad mēs tikāmies daudz nebrīvākos apstākļos, tur tā nevarēja izrunāties, bet mūs jau tad, protams, vienoja šī Latvijas ideja, bet 4.maijs vēl nebija pienācis.

Šis priekšlikums zināmā mērā ir licis pamatus tam, par ko, izskatās, mēs jau esam vienojušies. Un, sakot kopumā savu „par”, es tomēr nevaru atturēties no būtiskiem iebildumiem pret atsevišķām detaļām, jo sistēma ir tāda, ka mums ir jābalso par visu priekšlikumu. Un to man gribētos izteikt pirms trešā lasījuma, jo, pieņemot preambulu, mums ir divas iespējas - vai nu radīt vienu vēsturisku tekstu ar mūžības pieskārienu, atļaušos tā teikt, par valsts sūtību un būtību un to uzdāvināt Latvijas valstij pirms simtgades, vai radīt šodienas politiskās konjunktūras frāžu savirknējumu, un nekas jau slikts nebūs, to pieņemot. Un šobrīd, manuprāt, ar priekšlikumu tekstiem mēs esam pa vidu… stāvam krustcelēs.

Un kas būtu jāizdara pirms trešā lasījuma? Es domāju, ka pirmais - ir jāsaīsina vismaz uz pusi. Mums ir laba pirmā rindkopa, par kuru ir liela vienprātība, un tad ir beigas, kas ir vienkārši paplašinātas. Āmen! No tām četrām rindkopām ir pietiekami labi jāuztaisa viena rindkopa un tā jāatbrīvo no frāžu piesārņojuma. Nu, vairākas tādas ir! Un nevajag pārslogot arī ar vēsturiskajiem datumiem. Un šeit mēs nonākam pie tā, ka ir jābūt vienam datumam - 18.novembrim.

Varbūt es skarbi līdz šim esmu šad un tad izteicies publikācijās par 4.maiju. Tagad es noskaitīju līdz desmit un mazliet mierīgāk par to runāšu, jo, bez šaubām, tas ir svarīgs datums, un es ļoti cienu tos deputātus, kuri toreiz tā nobalsoja, bet, nemitīgi uzsverot šo svarīgumu, man visu laiku šķiet, ka viņi paši uzprasās tomēr arī uz zināmu kritiku, jo laika posmā no 1987.gada 14.jūnija... varbūt daudziem tas datums neko neizsaka, bet katram mums ir sava zvaigžņu stunda, un to mēs vērtējam ļoti subjektīvi, kas notika šajos četros gados - no 1987.gada 14.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam. Tur ir vismaz desmit notikumi, kas ir vienlīdz svarīgi Latvijas vēsturei. Un, tā kā katram ir sava zvaigžņu stunda, kā nu kuram ir nācies... Bet es gribu uzsvērt... es teikšu: nu, atvainojiet! Dažkārt varbūt izmantojot valsts resursus, bet soli pa solītim 4.maijs tomēr ir izpelnījies tās pozīcijas. Un šodien mēs sakām: ja nu ir... ja Saeima rīko svinīgo sēdi, vai tad nu tas būtu arguments, kāpēc tas ir jāliek tomēr arī Satversmes preambulā?

Kas būtu vajadzīgs, mazliet par citu runājot? Lakonisms, stils un ritms būtu vajadzīgs šai mūsu preambulai! Citādi neatbalstītais... un no manas puses arī neatbalstītais Elksniņa kunga priekšlikums, manuprāt, tajā stila un ritma ziņā bija ļoti ieturēts un varētu būt labs paraugs, kādai vajadzētu būt preambulai. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Paldies!”) Un es aicinu uz preambulu, kas varbūt ir līdzīga himnai vai Tēvreizei, ko katrs var atcerēties un noskaitīt... Es aicinu uz preambulu, kas ir pat vairāk nekā himna un Tēvreize, jo to var ne tikai atcerēties un noskaitīt, bet to var arī izskaidrot. Un, ja tur būs daudz frāžu, kur ir tas risks nedaudz... kur ir šīs laikmetīgās, politkorektās frāzes, tad nu nebūs iespējas to ne atcerēties, ne arī izskaidrot.

Varbūt jums tas šķitīs jocīgi, bet uz trešo lasījumu es piedāvāju beigās pieaicināt arī kādu vārda meistaru, kas tekstā ieliek dziļumu un spēku, un labskanīgumu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Bija jau pieaicināti!”)

Mēs šeit runājām... Imants Parādnieks piesauca garu, kas ir nepieciešams šai preambulai, un es to pilnīgi atbalstu. Taču tam ir jābūt nevis formāla satura garam, bet dzīvības garam, mūžības garam, un to nevajadzētu nosmacēt ar frāzēm.

Bet, neskatoties uz šiem iebildumiem, tā kā šeit katra balss ir izšķiroša, es necelšu savas estētiskās ambīcijas pāri visam. Ir diezgan labi redzams, ka mums nav saskaņas šajā jautājumā (SC frakcijas deputātu smiekli.), bet es nevaru atļauties graut vienotību, tālab es respektēju arī cienījamu cilvēku ilgstošu darbu. Un es ceru uz dažiem... pavisam nelieliem uzlabojumiem trešajā lasījumā, jo pietrūkst pavisam nedaudz, lai būtu ekselenti.

Es atbalstu Juridiskās komisijas 22.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka arī par 4.priekšlikumu neviens balsojumu nelūdz. Tātad mēs varam turpināt ar 5.priekšlikumu.

I.Čepāne. Paldies. Paldies.

5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas ir tehniska rakstura priekšlikums, kas atspoguļo to, ka jau šobrīd Satversmei ir zināms ievads - īsais teikums, kuru mēs šodien grozām, izvēršot to plašāk. Un līdz ar to būtu jāgroza arī iesniegtais likumprojekts, kurš paredz grozīt ievaddaļu. Precīzāk sakot, mēs grozām Satversmes ievadu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 6.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī atbalstīts. Tas ir tehniska rakstura priekšlikums, kas atbilst mūsu juridiskajai tehnikai.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Nākošais, 7., priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts, jo Satversmē jēdziens „Latvijas Republika” ir lietots tikai divās vietās - nosaukumā un vienā pantā -, bet tālāk izmantots ir jēdziens „Latvija”. Un labskanības dēļ arī šādi grozījumi ir piedāvāti. Un, sekojot šim stilam un atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu, mēs esam nodrošinājuši Satversmes valodas vienveidību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais, 8., priekšlikums ir deputāta Dāvja Stalta priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts. Priekšlikums ir vērsts uz to, lai Satversmes preambulas tekstā tiktu atspoguļots lībiešu vārds. Juridiskā komisija izlēma atbalstīt šos centienus, taču nolēma lībiešus minēt nevis pirmajā, bet ceturtajā rindkopā. Es ceru, ka šis risinājums apmierina priekšlikuma iesniedzēju, un Juridiskās komisijas vārdā es viņam gribu izteikt pateicību par priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Jā, paldies Juridiskajai komisijai, paldies Saeimas deputātiem! Paldies arī Inesei Lībiņai-Egnerei, kas darba grupas sēdēs pieminēja savu... savas līvu saknes! Un paldies visiem ekspertiem, kas uztvēra šo domu un atbalstīja līvu jeb lībiešu tautas nostiprināšanu mūsu valsts galvenajā pamatdokumentā!

Iesniedzot šo priekšlikumu, vēsturiski precīzi tika norādīts, ka Latvijas valsts ir tapusi, tieši savienojot latviešu un lībiešu zemes. Tas tā arī notika, jo lībiešu tautai nav citas tēvzemes kā vien Latvija, un nav arī citas vēsturiski apdzīvotas teritorijas kā vien Latvijas teritorija.

Taču nu šis variants ir kā kompromiss, un gan mani, gan, es domāju, arī visus tos lībiešus, kas turpmāk varēs lepoties ar to, ka viņu vārds ir pieminēts valsts galvenajā dokumentā, tas apmierina. Un mēs gribam teikt, ka šis ir unikāls brīdis mūsu tautai. Tas varēs turpmāk kalpot kā lielisks instruments motivācijai mūsu jauniešiem, cīnoties par savas lībiskās apziņas celšanu, par līvu tautas nākotni, par mūsu kultūras saglabāšanu. Un, jā, nevienā citā Saeimā nekas tāds nav noticis! Un šobrīd tiešām priekš līvu tautas ir jauni svētki - Satversmes preambulas pieņemšanas brīdis, ko mēs tā arī svinēsim un droši vien aicināsim arī visus tos, kam līvi ir svarīgi, nākt ar mums kopā to svinēt.

Paldies jums! (Dep. O.Ē.Kalniņa aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Es saprotu, ka balsojums par šo priekšlikumu netiek prasīts, tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 8.priekšlikumu.

I.Čepāne. Nākošais ir 9.priekšlikums, kas ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir terminoloģisks, tas saskaņo Satversmē lietotos jēdzienus, jo Satversmē ir lietots nevis jēdziens „cilvēktiesības”, bet „cilvēka pamattiesības” (proti, 8.nodaļas nosaukumā un 89.pantā).

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 10.priekšlikums ir deputātes Ingas Vanagas priekšlikums, kurš skan šādi: „Latvijā ikvienam ir pienākums ievērot spēkā esošos normatīvos aktus, kā arī uzņemties par to neievērošanu attiecīgu atbildību - morālo, tiesisko, politisko.”

Juridiskā komisija, visi šie deputāti un eksperti neredzēja iespēju šo tekstu uzņemt Satversmes preambulā, jo Satversmes lakoniskajam stilam un koncentrētajai izteiksmes formai nepiestāvētu šāds plašs formulējums, kuram šajā kontekstā ir tikai deklaratīvs raksturs.

Es gribu pievērst, kolēģi, jūsu uzmanību un arī kolēģes Vanagas uzmanību tam, ka daļēji šis pienākums jau ir formulēts citos normatīvajos aktos un izriet no tiesiskas valsts principa. Proti, tas ir formulēts Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā. No tā savukārt izriet arī pienākums ievērot normatīvos aktus un arī paredzēta atbildība par pārkāpumiem. Un, kā es jau teicu, tas pēc būtības ir tiesiskuma vai likumības principa atspoguļojums. Un, kā mēs zinām, neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu, tostarp arī deputāti.

Es komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es iesniedzu priekšlikumu, lai papildinātu likumprojektu ar šādu rindkopu, jo es uzskatu, ka par šiem pienākumiem ir jārunā. Un Satversme - tas ir mūsu pamatlikums, tas ir likumu likums, uz kura ir būvēti visi pārējie likumi, tāpēc es uzskatu, ka arī Satversmē ir jārunā gan par tiesībām, gan par pienākumiem.

Pašreiz spēkā esošās Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā „Cilvēka pamattiesības” ir noteiktas indivīda pamattiesības. Taču es vēlos uzsvērt, ka ir jābūt šai sabalansētībai un ir jābūt noteiktiem arī pamatpienākumiem. Kā jau Čepānes kundze teica, virkne pienākumu ir noteikta citos spēkā esošajos normatīvajos aktos, taču vēlreiz atļaujos uzsvērt, ka Satversmē, pēc mana prāta, noteikti būtu jābūt uzsvērtai arī pienākumu ievērošanas lomai un nozīmei mūsu valstī. Es uzskatu, ka Latvijā ikvienam - gan pilsonim, gan nepilsonim, gan tūristam, gan viesim, bet īpaši tomēr es atļaušos izcelt valsts amatpersonas… ka visiem būtu jāievēro šeit spēkā esošie normatīvie akti. Kādēļ es izceļu amatpersonas? Jo tām ir jābūt kā paraugam normatīvo aktu ievērošanas kontekstā. Un par to, kā mēs ievērojam vai neievērojam šeit spēkā esošos normatīvos aktus - gan iekšējos, gan ārējos, gan Satversmi, gan kodeksus, gan likumus, gan Ministru kabineta noteikumus, gan pašvaldību saistošos noteikumus, gan nolikumus, gan normatīvos līgumus -, es domāju, mēs savā darba ikdienā šeit pārliecināmies gandrīz vai katru dienu. Un to apstiprina Valsts kontroles iknedēļas ziņojumi, ko mēs uzklausām Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs. Tur katrā ziņojumā tiek norādīti ļoti daudzi normatīvie akti, kas netiek ievēroti jo īpaši, kā es jau teicu, no amatpersonu puses.

Otrs, kas apliecina to, ka mūsu valstī netiek pienācīgi ievēroti normatīvie akti, ir tiesībsarga ziņojums. Un arī šodien mums darba kārtībā ir tiesībsarga ziņojums, kur gandrīz katrā nodaļā ir norādīts, kādi normatīvie akti netiek ievēroti un kādas sekas tas rada. Es domāju, ka par šo pienākumu ievērošanu arī nevalstisko organizāciju sektors ir modrs, jo ne velti mūsu valstī ir gan valstiskās institūcijas, gan arī nevalstiskās organizācijas, kuras uzrauga amatpersonu darbu. Un, protams, savu artavu pienākumu ievērošanā, cik lielā mērā mēs ko ievērojam vai neievērojam, uzrauga… dod arī masu mediji.

Arī komisijā, kad bija diskusija par šo priekšlikumu, bija kolēģi, kas norādīja, kurš neievēro… kurš deputāts tad šeit, Saeimā, neievēro normatīvos aktus. Tātad es aicinu būt godīgiem pret sevi un kaut vai padomāt, cik lielā mērā mēs ievērojam normatīvos aktus kaut vai tad, kad mēs pieņemam budžetu.

Un tad, kad es strādāju Izglītības un zinātnes ministrijā par parlamentāro sekretāri, man ne reizi vien bija diskusijas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kurās nemitīgi tika norādīts, ka mēs nepiešķiram finansējumu tādā apmērā, kā to nosaka spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ es tomēr vēlos uzsvērt: nu tad būsim godīgi un vismaz neteiksim, ka mēs visu, visu ievērojam, tad varbūt labāk karstās debatēs par to neieslīgsim.

Un, kā es jau teicu, budžeta pieņemšanas kontekstā mēs nepiešķiram naudu tādā apjomā, kādā to nosaka likums, ne augstākajai izglītībai, ne zinātnei, ne profesionālajai izglītībai, ne iekļaujošajai izglītībai, ne veselības nozarei, ne aizsardzībai, lai gan normatīvie akti nosaka, kādā apjomā mums šie līdzekļi ir jāpiešķir.

Jā, mēs, protams, piešķiram tā, kā mums maka biezums to atļauj, bet mēs neievērojam šos likumus. Un te nevajag arī liegties. Es esmu arī domājusi: tātad, ja mēs pārkāpjam savā darbībā šos normatīvos aktus, vai tie tomēr nebūtu jāsalāgo ar pieejamās naudas daudzumu, lai mums nepārmestu to, ka mēs neievērojam mūsu pašu pieņemtos likumus? Un es vēlos vēl arī uzsvērt, ka līdz ar to mēs savā ziņā veicinām tādu kā tiesisko nihilismu, normatīvo aktu neievērošanu paši… pat jau ar savu darbību, un tādēļ es uzskatu, ka šādam papildinājumam būtu jābūt ievaddaļā.

Un es vēlos arī uzsvērt to, ka arī privātais sektors… Protams, nereti, es domāju, jūs esat saņēmuši pārmetumus par mūsu darbu. Un vai mēs varam iedomāties, ka, piemēram, privātajā sektorā… Jā, mēs visi zinām: jā, ir šī ēnu ekonomika. Bet iedomāsimies, kā būtu tad, ja godprātīgie uzņēmēji pateiktu mums: „Nu jā, nu labi, jūs tur esat likumos ierakstījuši, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir jāmaksā tādā un tādā apmērā, tik un tik procentu, sociālais nodoklis - tādā un tādā apmērā, pievienotās vērtības nodoklis - tādā un tādā apmērā. Tas ir vēlamais, tas, ko jūs gribat, bet es maksāju tik, cik es varu!” Un, ja viņi tā pateiktu un nepildītu šos normatīvos aktus, tad nu… kā, piemēram, es jau minēju… tad, pieņemot šo budžetu, neviens nekādā ziņā nebūtu ieguvējs no tā visa.

Un es arī uzskatu, ka, ņemot vērā to, ka šī pienākumu ievērošana un attiecīgās atbildības uzņemšanās par normatīvo aktu neievērošanu… to mums parāda arī vēlētājs, kad viņš neiet uz vēlēšanām, to mums parāda arī nodokļu maksātājs, un to mums parāda arī mūsu tautieši, kas ir pametuši šo valsti.

Un tādēļ es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Čepānes kundze teica, ka tas ir citādākā stilā, ka tas lec ārā no konteksta. Katrā ziņā nebija arī nekādu diskusiju, ne mazākās, kā saka, iespējas par stila kaut kādiem… savādākā stilā to noformēt. Par saturu arī nebija nekādu īpašu debašu.

Un vēl kolēģiem, jā, nedaudz no vēstures es piemirsu atgādināt, ka 1922.gadā Satversmes komisija izstrādāja un pirmajā lasījumā tika pieņemta Latvijas Republikas Satversmes otrā daļa… otrās daļas pamatnoteikumi par pilsoņu tiesībām un pienākumiem, šis projekts, bet šī daļa netika pieņemta. Un tātad jau arī iepriekš par šiem jautājumiem tika runāts un diskutēts.

Es uzskatu, ka turpmāk… ka būtu nākotnē nepieciešams atgriezties pie šī jautājuma, lai arī Satversmē, šajā, kā es jau teicu, likumu likumā, mūsu pamatlikumā, būtu runa gan par šīm tiesībām, gan arī par šiem pienākumiem, jo pārējie likumi tiek balstīti uz mūsu pamatlikumu.

Tādēļ lūdzu balsot „par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Ingas Vanagas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 88, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais, 11., priekšlikums ir deputāta Dāvja Stalta priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts.

Juridiskā komisija neatbalstīja priekšlikumu atkāpties no Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā veidojošo elementu uzskaitījuma, to sašaurinot. Tomēr komisijas atbalstu guva kolēģa priekšlikums ieviest jēdzienu „vispārcilvēciskās vērtības” jēdziena „universālās humānās vērtības” vietā. Ekspertuprāt, šis ierosinājums daudz skaidrāk un latviskāk izsaka attiecīgā jēdziena saturu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Stalta kungam pietiks ar 11 minūtēm?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Dāvim Staltam.

D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pavisam īsi. Kāpēc iesniedzu šo priekšlikumu? Mans priekšlikums tapa ciešā sadarbībā ar latviskās dzīvesziņas tradīciju kopējiem, un šā priekšlikuma mērķis bija norādīt uz to, ka mūsu identitāte nav veidojusies ārējo apstākļu ietekmē, bet ka galvenokārt latvieši paši ir bijuši tie, kas gadu tūkstošiem ir veidojuši savu identitāti.

Komisijas darba grupā nedaudz izsauca smīnu šis jēdziens, pieminot vārdus „gadu tūkstošiem”, jo mēs zinām, ka latviešu tauta kā tauta ir noformējusies daudz, daudz īsākā laikā, taču arī iepriekšējās - baltu un somugru - ciltis, kas ir senči, ir uzskatāmas par latviešu priekštečiem un kā tādas tās būtu arī vērā ņemamas. Vēsturiski precīzāk būtu teikt: mūsu baltu un somugru priekšteči, kuriem saplūstot, veidojusies latviešu tauta. Un tieši šo unikālo faktu, ka mēs esam veidojušies, saplūstot šīm ļoti lielajām un dažādajām baltu un somugru kultūrām, mēs kaut kā bieži mēdzam ignorēt, taču šis fakts ir tieši tas, kas veido mūsu apziņas kodolu, kuru izskaust nav varējusi neviena cita ticība, nedz arī kundzība. Mēs atstājam to novārtā, liekot uzsvaru uz vēlāku posmu - uz citu valstu un ticību kundzības posmu, kas šķietami veidojis mūs kā tautu un mūsu nacionālo identitāti.

Mans priekšlikums nav bijis sabiedrību šķeļošs, kā tas tika darba grupā pieminēts, bet gan precizējošs. Tajā mēģināju nodalīt kristīgās vērtības no mūsu identitātes veidošanās pamata, uzskatot, ka baznīca ir bijusi atdalīta no valsts kopš mūsu valsts dibināšanas un ka kristietība tā dziļāk pie latviešiem spējusi ielauzties tikai pēc 16.gadsimta. Taču akcentu lieku uz to, ka vispārcilvēciskās vērtības, kuras no šī priekšlikuma tikušas iekļautas arī komisijas piedāvātajā versijā, ir pats būtiskākais pamats, kas mūs visus, dažādi domājošos latviešus, es pat teiktu - Latvijas tautu, vieno un kas ir veidojies tieši uz mūsu dainu kultūras pamata, protams, vēlāk to pārņemot arī kristīgajā vidē.

Paldies komisijai par to, ka šīs vispārcilvēciskās vērtības ir pārņemtas komisijas priekšlikumā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Tātad balsojums netiek prasīts.

Mēs esam saņēmuši piecu deputātu iesniegumu. Smiltēns, Kalniņš, Ašeradens, Čigāne un Zaķis lūdz turpināt 5.jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pilnīgai izskatīšanai. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Nē!”; dep. J.Urbanovičs: „Nekādā gadījumā!”) Tas, kas nav te klāt pierakstīts, - ka zālē ir deputāti, kuriem ir kādas svarīgākas darīšanas… svarīgākas par piedalīšanos ceturtdienā Saeimas sēdē, vēl jo vairāk tādā, kur izskata tādu „sīku” jautājumu kā Satversmes grozījumi. Nu kas tad tas ir? Mēs tāpēc varētu pastrādāt, lai pēc tam varētu doties tajās savās ieplānotajās darīšanās. Tā ka es lūdzu par šo iesniegumu balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu 5.jūnija sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pilnīgai izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 5, atturas - 1. Tātad turpinām sēdi, un tas nozīmē, ka pārtraukums tiks izsludināts pēc šī jautājuma izskatīšanas.

Lūdzu, turpiniet, Čepānes kundze!

I.Čepāne. 12.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts. Tas vairāk ir tehniska rakstura.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 13. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, jo priekšlikums akcentē, ka Latvijas identitātes veidošana nav pabeigta, bet joprojām vēl notiek un turpinās. Tāpat tiek uzskatīts, ka piederība Eiropas kultūrtelpai nav tikai šā gadsimta vai dažu gadsimtu jautājums, bet ka tas ir bijis vēsturiski kopš tiem brīžiem, kad latviešu ciltis apzinājās sevi Latvijas zemēs, un tiek noraidīts pieņēmums, ka mēs esam vēsturiski piederējuši citai kultūrtelpai vai esam tilts... starpposms starp divām kultūrtelpām. Mēs esam kopš senseniem laikiem piederīgi Eiropas kultūrtelpai.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 14.priekšlikums ir deputāšu Ingas Bites un Ingas Vanagas priekšlikums, kas netika atbalstīts. Priekšlikums piedāvā ieviest jēdzienu „dabiskās cilvēciskās vērtības”. Taču tas neguva atbalstu, jo komisijai labāks likās Dāvja Stalta piedāvātais jēdziens „vispārcilvēciskās”, turklāt jēdziens „dabiskās cilvēciskās” nav precīzs tulkojums jēdzienam „universālās humānās”, kas bija lietots preambulas tekstā pirmajā lasījumā. Un, lai neradītu šaubas, ka mēs mainām vai sašaurinām pirmā lasījuma teksta ideju, komisija un eksperti šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribu tomēr izstāstīt un pamatot, kāpēc es esmu iesniegusi šāda veida priekšlikumu.

Pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā mēs runājām par universālajām humānajām vērtībām, par kurām ļoti daudzas diskusijas sabiedrībā pastāvēja un izraisījās - ko tās īsti nozīmē un ko tās sevī ietver. Šobrīd tik tiešām komisijas atbalstītais piedāvājums paredz šīs „universālās humānas vērtības” aizstāt ar „vispārcilvēciskām vērtībām”. Diskutējot par to gan darba grupā, gan Juridiskajā komisijā, faktiski... nu, es gribētu teikt, ka nebija domstarpību par to, ka vispārcilvēciskās tiesības un vērtības faktiski izriet no šīm dabiskajām cilvēktiesībām. Taču tās tika uzskatītas par vispārpieņemtām, labāk saprotamām, labāk formulētām.

Un atļaušos arī citēt šeit Levita kungu, kurš jau vairākkārt ir no šīs tribīnes šeit pieminēts. Viņa tēze bija, ka vispārcilvēciskās vērtības nevar būt pretdabiskas, ka tās vienmēr būs tik un tā arī dabiskas.

Taču - kāpēc es piedāvāju tieši šīs „dabiskās cilvēciskās vērtības”? Tāpēc, ka, manuprāt, kā jau te vairākkārt ir pieminēts, Satversmes ievads būs tāds teksts, kurš sevī ietvers ļoti daudz un kur katrs vārds nesīs ļoti lielu un ļoti būtisku nozīmi. Un šīs dabiskās cilvēciskās tiesības... to nozīme aizsākās jau Senajā Romā, kur šīs dabiskās tiesības tika uzskatītas par tiesībām, ko pati daba iemācījusi katrai būtnei. Tātad šīs tiesības piemīt neatkarīgi no tā, vai ir kāda valsts, kāds likumdevējs un kāda iestāde, kas šīs tiesības piešķir, atņem vai garantē. Tās izriet no dabas, taisnības, prāta, un tās pretendē uz tik aptverošu spektru, ka to nevar ierobežot ne valsts teritorija, ne ierobežotā laikā spēkā esošie likumi un citi normatīvie akti. Faktiski to varētu salīdzināt ar mūsu bieži piesaukto Kanta kategorisko imperatīvu - nedarīt otram to, ko mēs nevēlamies, lai dara mums.

Šīs dabiskās tiesības laika gaitā ir attīstījušās. Viduslaikos tās tika uzskatītas par Dieva likumu paveidu. Modernās dabiskās tiesības šobrīd tiek uzskatītas par objektīvi esošu vērtību, par morāles likumiem, par tiesību iekšējo morāli. Faktiski tā ir jābūtība, kurai būtu jāpastāv neatkarīgi no leģitimācijas normatīvajos aktos.

Jāteic, ka arī mūsdienās ievērojamākās politiskās un ekonomiskās organizācijas pieprasa, lai to dalībvalstu normatīvajos aktos nebūtu pretrunu ar vispāratzītiem dabisko tiesību principiem. Un sevišķi lielu lomu šai dabisko tiesību doktrīnai ir pievērsusi Apvienoto Nāciju Organizācija, kuras deklarācijā šie principi ir arī iestrādāti. Arī Juridiskajā komisijā notika atsaukšanās uz ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kura tad būtu tas dokuments, ar kuru šīs vispārcilvēciskās vērtības varētu identificēt un konstatēt, kas tās tādas ir un ko tās sevī ietver.

Bija diskusija arī par to, ka... Jā, es šeit no tribīnes runāju par dabiskajām tiesībām, taču priekšlikums runā par dabiskām cilvēciskām vērtībām.

Godātie kolēģi! Tiesības balstās vērtībās, un mēs kā juristi zinām, ka tiesības un likums ir atšķirīgas lietas un ka diemžēl var būt arī situācijas, ka likums ir pretrunā ar tiesībām, un tādā gadījumā prioritāte ir tiesībām. Taču dziļāk šajā jautājumā es neiešu.

Jāteic, es joprojām uzskatu, ka „dabiskās cilvēciskās vērtības” būtu labāks formulējums tādēļ, ka vispārcilvēciskās no tām izriet. Taču, ņemot vērā to, ka vispārcilvēciskās tiesības arī izriet no dabiskajām tiesībām, es nelūdzu balsojumu par šo priekšlikumu un atbalstu to redakciju, ko ir izstrādājusi Juridiskā komisija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Balsojums par šo priekšlikumu netiek prasīts. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli par 14.priekšlikumu.

I.Čepāne. Nākošais ir 15.priekšlikums. Tas ir deputāšu Ingas Bites un Ingas Vanagas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, jo iepriekš jau mēs atbalstījām ieteikto papildinājumu, kas tekstu par latviešu valodu paredz izvērst ar norādi, ka tā ir vienīgā valsts valoda.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 16.priekšlikums ir Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 17.priekšlikums ir deputātes Ingas Vanagas priekšlikums, kas nav atbalstīts. Viņa lūdza ietvert… pie pamatvērtībām pieskaitīt arī labu pārvaldību. Nu, laba pārvaldība, protams, ir nozīmīga konstitucionāla vērtība, bet tā ir arī vispārīgs tiesību princips, kas regulē valsts un privātpersonas attiecības, kā arī valsts pārvaldes organizācijas jautājumus, taču laba pārvaldība nav sabiedrības pamatvērtība, jo tā neregulē sabiedrības dzīves organizācijas jautājumus un personas lomu sabiedrībā. Turklāt laba pārvaldība (tāpat kā tie iepriekšējie priekšlikumi) jau ir nostiprināta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, un to ir atzinusi arī Satversmes tiesas prakse. Tas jau ir pietiekams regulējums, un, komisijasprāt, nav nepieciešams papildus to atspoguļot Satversmē.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, mums katram ir sava vērtību skala, bet man tā ir vērtība, kurai, kā es uzskatīju, ir jābūt atspoguļotai Satversmes preambulā. Tātad tā ir demokrātija! Mums viedokļi var atšķirties, un par tiem mēs, protams, varam diskutēt, bet, runājot par šīm vērtībām, kas ir iekļautas preambulā, viena no tām ir arī darbs. Un, ja mēs skatāmies uz šīm visām, kas ir iepriekš norādītas - tātad brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene -, tad es teikšu... tad es uzskatu, ka arī darbs „izlec” no šo vērtību uzskaitījuma... plejādes. Un, manuprāt, vērtība ir gan izglītība, gan veselība, un tā darba vietā… aiz darba varēja sekot arī šādas šīs vērtības. Un es arī uzskatu, ka darba vietā būtu piemērotāks varbūt vārdu salikums „darba tikums”, un tad tas vairāk iekļautos šo vērtību uzskaitījumā.

Bet, atgriežoties pie šī mana priekšlikuma, es uzskatu, ka labas pārvaldības principu ievērošana ir ļoti būtiska katrā sabiedrībā un ka ar labas pārvaldības principu ievērošanu mēs veicinām iedzīvotāju uzticēšanos gan Saeimai, gan valdībai, gan pašvaldībai. Un labas pārvaldības principu neievērošana… neesamība ir saistīta gan ar cilvēktiesību… Tātad šī cilvēktiesību ievērošana, es gribu teikt, šī labā pārvaldība... tās ir attiecības starp iedzīvotājiem un valsts varu, tā ir šī savstarpējā mijiedarbība, un es uzskatu, ka tā ir problēma ne tikai mūsu valstī vien, bet arī citās valstīs. Jau daudzu gadu garumā šī uzticēšanās no iedzīvotāju puses varas institūcijām nav neko spoža un izcila, un, kā Čepānes kundze teica, jā, ir normatīvie akti, kuros par to jau tiek runāts… par šiem labas pārvaldības principiem, bet tātad tas nav pietiekami.

Un to apliecina, kā es jau iepriekš minēju, arī tiesībsarga ziņojums, ko mums ir paredzēts šodien izskatīt. Arī šajā ziņojumā, tā 7.nodaļā, ir sadaļa „Labas pārvaldības principu ievērošana”, kur tiek atspoguļota virkne šo problēmu, ar ko saskaras... ar ko mēs saskaramies, un tādēļ es uzskatu, ka par to ir jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā, lai veicinātu valsts varas un iedzīvotāju savstarpējo attiecību uzlabošanos, savstarpēju uzticēšanos.

Un es gribu teikt, ka arī valdības rīcības plānā... jā, protams, Satversme viennozīmīgi ir... tā stāv pāri visam, bet arī valdības rīcības plāna 2.punktā ir norādīts, ka ir būtiski sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.

Jā, ir ļoti labi, ka tas šāda līmeņa dokumentā iekļauts, bet es tomēr uzskatu, ka arī preambulā būtu jāatspoguļojas labas pārvaldības šim elementam un ka tas tiktu akcentēts un atzīts, jo tas tikai stiprinātu šīs attiecības arī starp indivīdu un valsts pārvaldi. Jo mēs zinām, ka laba pārvaldība ietver daudz elementu. Tie ir šie tiesiskie principi, cieņa pret likumu un cilvēktiesībām, kad pārvaldība ir efektīva, kad pakalpojumi tātad mūsu iedzīvotājiem ir maksimāli ātri un caurskatāmi, kad mēs esam atvērti iedzīvotāju ierosinājumiem, kad varas nesēji atskaitās par saviem lēmumiem un procedūras ir caurskatāmas… Un tātad es uzskatu, ka šie elementi… jā, tie daļēji… daļa ir atspoguļota jau preambulas tekstā, bet pilnībā viss nav aptverts. Tādēļ arī ir šāds priekšlikums, un es lūdzu balsojumu par šo priekšlikumu.

Es uzskatu, ka man tā ir vērtība, un es pieļauju domu, ka arī lielai sabiedrības daļai ir svarīgi, lai savstarpējās attiecības starp iedzīvotājiem un varas nesējiem balstītos uz labas pārvaldības principu ievērošanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Ingas Vanagas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 86, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Nākošais ir 18. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 19.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Juridiskais birojs ierosina izslēgt vārdus „pēc savām spējām”, uzskatot, ka tas ir lieks formulējums un tas varētu radīt pārpratumus. Pēc Juridiskā biroja domām, no teksta ir skaidrs, ka ikviens var rūpēties tikai tik daudz, cik spēj, un neviens vairāk no cilvēka neprasa, un tas ir pietiekami skaidrs arī bez šiem vārdiem. Priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 20.priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

No vienas puses, tas gan ir tehniska rakstura priekšlikums, bet tomēr… Vēlme ir saskaņot preambulas jeb ievada valodu ar spēkā esošo Satversmes tekstu, jo Satversmē tiek lietots nevis jēdziens „līdzcilvēki”, bet „citi cilvēki”, un tādēļ šis priekšlikums vienveido terminoloģiju. Un es gribu pateikt, ka mēs saņēmām arī no viena Kurzemes puses laikraksta vēstuli, kura bija adresēta Juridiskajai komisijai un kurā lūdza paskaidrot, kādēļ mēs lietojam šādu vārdu - „līdzcilvēki”, jo tas nebūtu īsti pareizi. To norāda arī viena pensionēta latviešu valodas skolotāja, kura acīmredzot tagad varētu būt arī gandarīta, jo šis vārds tiek aizstāts ar citu terminu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 21.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Tas arī ir tehnisks priekšlikums, kas vienkāršo teikuma gramatisko konstrukciju, un vārds „veicina” precīzi izsaka Latvijas valsts līdzdalības starptautiskos procesos jēgu, un nevar noliegt, ka tas padara tekstu latviskāku, izvairoties no tādām smagnējām konstrukcijām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un beidzot ir priekšpēdējais - 22.priekšlikums. Atļaujiet man kā komisijas vadītājai par to mazlietiņ vairāk pastāstīt, jo šeit no Juridiskās komisijas deputātu puses ir nākuši arī daudzi jauni priekšlikumi, kuri tapa komisijas sēdēs un kurus es arī, protams, aicinu atbalstīt.

Kā es jau teicu, sākumā mēs centāmies uzņemt gandrīz visus priekšlikumus, uzklausījām iesniedzēju apsvērumus un idejas, un tātad tekstā arī tās ir guvušas atbalstu (protams, izņemot „Saskaņas Centra” priekšlikumu, kas netika atbalstīts).

Salīdzinot ar pirmā lasījuma redakciju, jūs redzat, ka pirmajā rindkopā ir veikta tikai viena izmaiņa - vārdi „Latvijas Republika” ir aizstāti ar vārdu „Latvija”. Kā es jau teicu, 7.priekšlikums bija tehniska rakstura.

Otrajā rindkopā mēs atteicāmies no jēdziena „konstitucionālā kārtība”, tā vietā lietojot jēdzienu „valstiskums”. Un, protams, šeit tika atbalstīts arī 4.priekšlikums… un 2. un 3.priekšlikums.

Trešajā rindkopā radikāli pārskatīts formulējums par cilvēktiesībām un mazākumtautību tiesībām. Cilvēktiesību formulējums ir pilnībā saskaņots ar Satversmes 89.pantu, proti, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Par cilvēka pamattiesībām ir arī Satversmes 114.pants, kas paredz mazākumtautību tiesības. Un tādēļ komisija atteicās no norādes uz mazākumtautību tiesībām, tā vietā uzņemot plašāku formulējumu - „ciena mazākumtautības”. Šai norādei ir dziļa un simboliska nozīme, norādot uz tradicionālo Latvijas atvērtību mazākumtautībām, to devumu Latvijas kultūrā, sabiedrības dzīvē un identitātē. Tas norāda arī uz pamatprincipu attiecību uzturēšanai starp valsti un mazākumtautībām nākotnē.

Un vēl pēc Nacionālās apvienības un deputātes Poriņas priekšlikuma, kā jūs redzat, ir norāde, ka Latvijas tauta aizsargā ne vien teritoriju, bet arī teritorijas vienotību.

Pārveidota ir arī ceturtā rindkopa. Lielā mērā Juridiskā komisija meklē labākus formulējumus un vārdus, lai izteiktu tajā ietvertās idejas. Es vēršu uzmanību uz to, ka ir saglabāts teju viss teksts, bet tas ir padarīts koncentrētāks un precīzāks. Vispirms komisija atteicās no pārprotamā formulējuma „mūsu”, skaidri norādot, ka tiek runāts par Latvijas identitāti un Latvijas sabiedrības vērtībām. Te ir ietverta norāde uz lībiešu garīgā mantojuma nozīmi Latvijas identitātes veidošanā. Bet Juridiskā komisija atteicās no pirmajā lasījumā ietvertā jēdziena „mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības”, tā vietā paplašinot jēdziena „saliedētas sabiedrības pamats” saturu.

Šajā pantā papildus jau minētajam tika uzņemta jauna vērtība - „uzticība Latvijai” jeb lojalitāte Latvijai, kuru piedāvāja deputāte Poriņa. Un tātad tā ir lojalitāte pret Latvijas valsti, kas ir saliedētas pilsoniskās sabiedrības pamats attiecībās starp sabiedrību un valsti.

Pēc Reformu partijas priekšlikuma ir akcentēti vairāki... ir noteikta arī ikviena atbildība pret nākamajām paaudzēm.

Savukārt beidzamajā rindkopā vairāk ir akcentēta vienotas Eiropas loma Latvijas ārpolitiskajā orientācijā un nedaudz vienkāršots ievada teksts.

Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Sveiki vēlreiz, godātie kolēģi! Nav bieži tādas reizes, kad Saeimas nepieciešamajam vairākumam izdodas vienoties par jebkādiem Satversmes grozījumiem. Šobrīd ir cerība, ka pēc konstitucionālo tiesību eksperta Egila Levita iniciatīvas un ļoti aktīvas idejas aizstāvēšanas, kā arī pēc ilgām debatēm deputātu vidū un sabiedrībā nepieciešamais vairākums nodos nevis vienkārši... balsos nevis vienkārši par grozījumiem Latvijas pamatdokumentā, bet par tā papildinājumu, kas paskaidro galvenos Latvijas valsts pamatus.

Šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka Latvijas valsts beidzot skaidri un nepārprotami būs definējusi savas tapšanas un pastāvēšanas mērķi. Kā lasām Satversmes ievada teksta projektā, Latvija ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Pastāvēšana un attīstība ir nenoslēgts process, līdz ar to mēs uzsveram, ka ievadā formulētais mērķis ir aktuāls ne tikai valsts dibināšanas brīdī, bet arī šodien un ikvienā mirklī nākotnē... kā šeit teikts - cauri gadsimtiem.

Latviešu nācijas, tās valodas un kultūras attīstība ir Latvijas valsts unikālais mērķis, kas nav aktuāls nevienai citai pasaules valstij. Tas ir mērķis, kas primāri dod jēgu Latvijas valsts pastāvēšanai. Tajā pašā laikā Latvijas tāpat kā jebkuras citas suverēnas valsts mērķis ir ikviena tās cilvēka un visas tautas brīvība un labklājība.

Latvijas valsts jēgas un mērķu definējums nav skatāms šķirti no citas ievada daļas, kurā teikts, ka Latvija ir demokrātiska valsts, tā atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības.

Plānotais ievads padara Satversmi ne tikai vēl nozīmīgāku, padarot par galveno Latvijas tiesību dokumentu, bet ietver arī morāli ētiskos Latvijas valstiskuma pamatus. Satversmes papildinājuma ieceres autori cer, ka atjaunotais dokuments turpmāk ieņems nozīmīgāku lomu arī izglītības sistēmā un izglītojamā valstiskās audzināšanas jomā.

Satversmes ievada daļā runāts par vērtībām: Latvija godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešu varu upurus, nosoda komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma noziegumus. Mēs atzīstam, ka mūsu kultūrtelpu veido latviešu un lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa, vispārcilvēcīgās un kristīgās vērtības. Kā vērtība latviešu valoda uzsvērta ne tikai saziņas un kultūras izpratnē, bet arī politiski - latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā.

Starp pamatvērtībām minēti arī tādi, neapšaubāmi, mūsu kultūras telpas stūrakmeņi kā ģimene, darbs, atbildība pret nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Apstākļos, kad daļā sabiedrības joprojām manāmas spekulācijas par to, vai Latvija tika okupēta vai arī tās pilsoņi brīvprātīgi un ar prieku paši ļāva iznīcināt savu valsti, ir būtiski, ka arī Satversmē tiek minēts okupācijas fakts un patiesība, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmu un pretojās tam. Iespējams, ka gan kolēģiem deputātiem, gan dažādiem sabiedriskā viedokļa līderiem ir vēl virkne ideju, ko, iespējams, vajadzētu Satversmes ievadā ierakstīt. Piedāvājums, par ko mēs šodien balsosim, manuprāt, tomēr ietver pietiekoši kodolīgu formulējumu. Tajā pašā laikā ievads satur būtiskākos mūsu valstiskuma kodus.

Laikā, kad reizēm arī politiķiem jūk, vai iekšpolitika ir ārpolitikas turpinājums vai tomēr otrādi, ir būtiski, ka Satversmē attiecībā uz ārpolitiku ierakstām: „Latvija apzinās sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu un aizstāv savas intereses.”

Satversmes ievada projekts noslēdzas ar vārdiem: „Dievs, svētī Latviju!” Šie tautas lūgšanas un himnas vārdi parāda, ka Satversmes ievadu esam iecerējuši tādu, kas ir ne tikai ar tiesisku spēku un nozīmi, kāda tam neapšaubāmi būs, bet arī ar garīgu vēstījumu.

Satversmes papildinājums nav tikai mūsu centieni atbildēt valstiski politiskai dezorientācijai, kas diemžēl manāma zināmā daļā sabiedrības, bet arī vērtību dezorientācijai. Visticamāk, šīs lietas ir savstarpēji saistītas.

Satversmes papildināšana ar iecerēto ievadu būs vēsturisks notikums. Es ļoti ceru, ka šodien varēsim sveikt cits citu ar nozīmīgu soli tuvāk šim mērķim.

Paldies. (Frakcijas VL-TB/LNNK aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Satversmes tēvu vārdi ir: „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi: [..].” Tā ir mūsu šābrīža preambula - trīspadsmit vārdi!

Un nav noslēpums, ka jaunās preambulas projekts ir raisījis visai asas diskusijas sabiedrībā, jo šodien, pēc 92 gadiem, likumdevējs mēģinās Satversmes tēvu mutē ielikt pavisam citu tekstu. Uzskatu, ka nav nekādas nepieciešamības grozīt spēkā esošo ievadu, jo pašlaik ir izkristalizējusies būtiska problēma: veca Satversme un jauns ievads. Jāatzīst, ka tas nav plaši izplatīts paņēmiens konstitucionālajās tiesībās; no salīdzinoša konstitucionālo tiesību skatpunkta šis paņēmiens ir ārkārtīgi rets, pat neparasts. Tāpēc ir absolūti nepareizi 92 gadus vecam dokumentam pievienot jaunu ievadu.

Manuprāt, preambulas projekts nonāk pretrunā ar Satversmes vispārējiem noteikumiem, tai skaitā ar pamatlikuma 2.pantu - ar normu par to, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Jēdziens „latviešu nācija” nonāk pretrunā ar jēdzienu „Latvijas tauta”, jo ar Latvijas tautu jāsaprot viss Latvijas pilsoņu kopums. Un ir ļoti labi zināms, ka Satversmes tēvi 1922.gadā apzināti iestrādājuši normu par Latvijas tautu - nevis latviešu tautu! -, vēlēdamies atzīt mūsu tautas daudznacionālo raksturu.

Projekta tekstā vēl ir arī citas strīdīgas normas, par kurām šodien neviens diemžēl nerunā. Piemēram, norma par to, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Diemžēl tas neatbilst realitātei: Latvija nav sociāli atbildīga valsts. Tieši otrādi! Mūsu valstī vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā. Daudzi cilvēki, pat strādādami divos darbos, nespēj uzturēt savu ģimeni „veiksmes stāsta” apstākļos un brauc prom no valsts.

Mums jārēķinās arī ar to, ka Latvijas sabiedrība ir dramatiski sašķelta un plaisa starp bagātajiem un nabagajiem pieaug ar katru dienu. Un preambulas pieņemšana var veicināt jaunus aizvainojumus, sabiedrības papildu šķelšanu „pareizajos” un „nepareizajos”, īstajos un neīstajos pilsoņos un līdz ar to apdraudēt mūsu valsts stabilitāti un iekšējo drošību. Satversmes ievada projekts var saasināt konfrontāciju sabiedrībā, tāpēc nav atbalstāms.

Grozījumu tekstā parādās arī diezgan strīdīgi - un, es teiktu, pat dīvaini - pilsoņu jaunie pienākumi: piemēram, ikviens rūpējas par sevi. Tā ir, protams, gaumes lieta, bet, manuprāt, šī norma ir pretrunā ar sociāldemokrātijas vērtībām un līdz ar to nav atbalstāma.

Jāņem vērā arī tas, ka tiesību norma nevar tikt balstīta uz emocijām, un rezultātā preambulas projekts ir izplūdis un nonāk pretrunā ar Satversmes īso un kodolīgo valodu. Un ir svarīgi atcerēties, ka Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju - visu valsts institūciju varas avotu. Bet šinī gadījumā grozījumus virza nevis Satversmes sapulce, kā tas ir bijis pirms 92 gadiem, bet tikai šaura politiķu grupa, koalīcija. Turklāt pirms vēlēšanām. Un ir ļoti iespējams, ka šādi pārgrozījumi būs jāapstiprina tautas nobalsošanā.

Protams, pastāv arī cita iespēja. Ja kāds šodien tik ļoti vēlas uzdoties par Satversmes tēvu un šādā veidā grozīt valsts pamatlikumu, tad ir jāraksta jauna Satversme, neaizmirstot par to, ka likumi ir jāraksta tā, lai tie būtu cilvēkiem saprotami, kā arī to, ka Latvijas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību.

Es aicinu balsot pret 22. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Šo Satversmes ievadu un arī šodien priekšlikumus otrajam lasījumam virza parlamentāras, demokrātiskas Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvijas Republikas, Saeimas deputāti ar divu trešdaļu balsu vairākumu, atbalstot to pirmajā lasījumā tad, kad preambula tiks skatīta atbilstoši Saeimas sēdē. Līdz ar to man nav saprotams iepriekšējā kolēģa minējums par to, ka šeit starp mums nav redzami tēvi vai mātes. Starp mums šeit ir redzami demokrātiskās, brīvās parlamenta vēlēšanās ievēlēti tautas priekšstāvji, un ar divu trešdaļu balsu vairākumu tika atbalstīts konkrēts Satversmes grozījumu projekts. Līdz ar to par procedūru, manuprāt, šeit jautājumi nevarētu būt.

Bet, runājot par saturu un par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurā ir vienkopus apkopoti tie labie vairāku kolēģu priekšlikumi par vairākiem jautājumiem, es savā uzstāšanās reizē vēlos pievērsties vairāk tieši mazākumtautību jautājumam, jo mazākumtautības diemžēl - un nereti tieši dažādos politiskos diskursos - tiek izceltas kā sabiedrību šķeļošs elements. Bet man ir jāatzīst, ka šis sabiedrību šķeļošais vārds un elements ir tieši politiķu mutēs, nevis pašas sabiedrības, nevis pašu mazākumtautību mutēs. Un šobrīd Satversmes 114.pants nodaļā „Cilvēka pamattiesības” nostiprina, ka Latvija aizstāv mazākumtautību etnisko un kultūras savdabību. Tādējādi jau pirmajā lasījumā, aptverot šo pamattiesību garantiju arī preambulā, mēs vēl jo vairāk uzsvērām šo mazākumtautību tiesību aizsardzību. Bet es pievienojos arī Latvijas Universitātes un Saeimas kopīgi organizētās konferences runātājiem, īpaši Laurim Liepam, kurš ir nu jau diemžēl likvidētās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, kurš teica, ka mazākumtautībām ir vieta tieši arī preambulas tekstā. Un tieši tādēļ, lai politiķi nevarētu šo mazākumtautību vārdu pārvērst par karstu kartupeli, nenorijot un neizspļaujot, bet vienkārši paturot mutē un izmantojot, kur vajag un kur nevajag, šobrīd Juridiskās komisijas piedāvātais formulējums „mazākumtautības” ir pieminēts nevis tikai kā viens no pamattiesību elementiem, atdalot to ar saikli, ka Latvija aizsargā pamattiesības un arī cilvēktiesības… Citi kolēģi piedāvāja to aizstāt vēl arī ar saikli „citstarp”. Manuprāt, mēs esam raduši... piedāvājuši labu formulējumu, ka mēs cienām mazākumtautības. Mēs tiešām tās cienām, mēs aizsargājam viņu kultūras un etnisko savdabību. Mēs zinām, ka Latvijas tautu veido vairākas mazākumtautības, arī ar tiešām dažādu reliģisko savdabību. Es ļoti cienu un ļoti lepojos ar to, ka es dzīvoju tādā valstī, kur mazākumtautībām ir brīvība visas šīs savas savdabīgās kultūras un etniskās lietas tiešām kopt, nostiprināt un valsts to atbalsta. Un arī tie, kuri nepieder pie mazākumtautībām, bet pieder pie latviešu nācijas, ļoti lepojas ar to, ka mēs esam tik bagāti.

Un tādējādi, manuprāt, tieši preambulā ir vieta mazākumtautībām, preambulā ir vieta arī cieņai pret mazākumtautībām. Tā nav tikai pieklājības frāze, tā tiešām ir sajūta, kurā es dalos šeit un kurā, manuprāt, dalās liela daļa Latvijas sabiedrības, kuru tiešām mulsina, pat sadusmo šie politiskie uzstādījumi un šķeļošā retorika par to, ka mazākumtautības ir Latvijas politiska problēma. Mazākumtautības nav Latvijas politiska problēma, mazākumtautības ir Latvijas bagātība, un es ļoti priecājos un ceru, ka šāds mazākumtautību cieņas apliecinājums būs arī galīgajā, trešajā, lasījumā un Satversmes ievadā mēs to nostiprināsim un varēsim kā paraugu rādīt arī citām demokrātiskām un cilvēktiesības cienošām valstīm.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SC).

Godātie kolēģi! Es gribu teikt ļoti īsi, tikai vienu frāzi nelatviešu nācijas vārdā: „Dievs, svētī Latviju!” (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 26, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Čepāne. Un pēdējais - 23.priekšlikums - ir deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas nav balsojams, jo priekšlikums paredz Satversmē ieviest jaunu vienību - noslēguma daļu.

Saskaņā ar Satversmes 76.pantu ikvienas Satversmes vienības grozījums ir apspriežams trijos lasījumos. Likumprojekts ir iesniegts un pirmajā lasījumā atbalstīts. Priekšlikumus par Satversmes ievada grozīšanu, par citu vienību, tātad pantu, grozīšanu vai jaunu vienību ieviešanu uz otro un trešo lasījumu nevar piedāvāt, un šāds priekšlikums tātad neatbilst Satversmes 76.pantam un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad par… kopumā?

I.Čepāne. Kopumā tātad… Mums, godātie kolēģi, ir atlicis… Es aicinu tātad atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto Satversmes preambulu. Mums ir atlicis trešais lasījums; vajadzētu gan varbūt vēl tikai pieslīpēt tekstu, nevis ieviest, pēc mūsu tradīcijām, kaut kādus konceptuāla rakstura priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ņemot vērā iepriekšējos garos, tagad būs īsāks. Mēs komisijā nolēmām, ka priekšlikumi būtu iesniedzami līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (RP).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde sāksies pulksten 13.20 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Latvijas un Spānijas sadarbības grupas dalībnieki tiek aicināti uz tikšanos Ārlietu komisijas telpās pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Ozoliņam.

J.Ozoliņš (RP).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 13.10.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs... nav, Raimonds Rubiks... nav, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 5.jūnija sēdi.

Pirms mēs izskatām apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti pieci priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Aizstrauta, Kučinskis, Vucāns, Barča, Līdaka un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Aizstrauta, Kučinskis, Vucāns, Barča un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Kučinskis, Aizstrauta, Vucāns, Barča, Līdaka un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Desmit deputāti - Kučinskis, Aizstrauta, Vucāns, Barča, Līdaka un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kartību.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (dokuments Nr.1121/Lp11) un sagatavoja to trešajam lasījumam. Likumprojektā tiek ieviestas izmaiņas valsts nodevās par fizisko personu apkalpošanu, kam ir ieroči un munīcija. Vēl tur tiek izskatīta nodeva par pārrobežu skaidrās naudas pārvedumu.

Priekšlikumi trešajam lasījumam nav saņemti. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1107/Lp11 - „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”.

Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. ir priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. arī ir priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Komisija savā sēdē 27.maijā skatīja likumprojektu Nr.1106/Lp11 - „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.

Komisija ir saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus, un nolēmusi tos atbalstīt.

1. - Juridiskā biroja iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Jūs izlaidāt 3.!

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un 4. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Mēs atbalstām otrreiz.

I.Parādnieks. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Meliorācijas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas likumā” pēdējā lasījumā - trešajā.

Kopumā komisijā mēs esam saņēmuši 15 priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2.priekšlikumu ir iesniedzis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņa priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 3.priekšlikuma autors ir deputāts Ivars Zariņš. Viņa priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 5. ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Tas komisijā diemžēl nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 14. arī ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais, 25., arī ir komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pēdējā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meliorācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, trešais, galīgais, lasījums. Atbildīgā komisija saņēmusi desmit priekšlikumus.

1. no tiem ir deputāta Smiltēna un Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ābeles priekšlikums, kurš skar jautājumu, ka sākotnējais IVN nav jāveic meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas projektiem.

Komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Līdaka. 2. - VARAM parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums. Ir redakcionāls, un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 4. - VARAM parlamentārā sekretāra... Ā, nē, es atvainojos! Tas ir VARAM ministra Naudiņa priekšlikums par darbības akcepta pārsūdzēšanas kārtību. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru, loģiski, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

I.Līdaka. 6. - VARAM parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums par saskaņošanu... Jā, par termina saskaņošanu ar jauno Būvniecības likumu. Tātad lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdzīga satura arī 7. - VARAM parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums, kuru arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tad seko 8. - Romāna Naudiņa priekšlikums. Komisijā tas guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Arī 9. - Naudiņa kunga priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdzīgi arī 10. - VARAM parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā „Par aviāciju”. Likums paredz papildināt terminus gan saistībā ar militārās aviācijas gaisa kuģu terminiem, gan attiecīgi par aviācijas poligoniem, gan arī aviācijas poligonu definīcijām, kā arī par drošības un potenciāli bīstamu objektu būvniecības izvietošanas un apzīmēšanas kārtību.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūgums apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.jūnijs. Paldies.

J.Ozoliņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi, strādājam ar grozījumu Ceļu satiksmes likumā. Un likumprojekta mērķi faktiski ir divi - veicināt ceļu satiksmes drošību, kā arī mazināt aizliegto psihotropo vielu lietošanu. Un šis likumprojekts paredz ierobežot iespēju iegūt transportlīdzekļa vadītāja tiesības divām personu grupām.

Tātad pirmā ir transportlīdzekļa vadītāji, kuri reibuma stāvoklī izraisījuši smagas avārijas, nonāvējot vai smagi ievainojot cilvēkus, ja tiesa konstatējusi nepieciešamību ierobežot personai iespēju iegūt vai atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības arī pēc piespriestā kriminālsoda izpildes.

Un otra kategorija ir personas, kuras pēdējo trīs gadu laikā ir lietojušas narkotiskās, psihotropās vai jaunās psihoaktīvās vielas vai to izstrādājumus, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Vispirms es gribu teikt paldies kolēģiem un arī kolēģiem no Juridiskā biroja, kā arī ekspertiem, kas, vērtējot attiecīgo likumprojektu, gan atbalstīja to, gan arī uzdeva vairākus jautājumus un lūdza papildu informāciju, lai labāk saprastu likuma ideju. Jāatzīst, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja likumprojektu, bet nebija tā, ka visi bija „par”, un tika uzdoti vairāki jautājumi.

Man gribētos atgādināt, ka iemesls, kura dēļ ir iesniegts šis likumprojekts, ir saistīts ar faktu, ka saskaņā ar mūsu normatīvajos aktos nostiprināto kārtību valstij ir pienākums piešķirt transportlīdzekļa vadītāja tiesības cilvēkam, kas grib vadīt automašīnu un kas nokārtojis eksāmenu. Proti, neraugoties uz to, ka viņš ir izdarījis varbūt ļoti smagu ceļu satiksmes pārkāpumu, kura dēļ nodarīts kaitējums vienam vai vairākiem cilvēkiem, valsts nedrīkst atteikt... nedrīkst nepiešķirt viņam tiesības. Taču, piemēram, situācija saistībā ar ieročiem ir cita: cilvēks var nokārtot visus eksāmenus, bet valsts tomēr domā - dot viņam pistoli, atļaut vai neatļaut. Turpretī tiesības vadīt transportlīdzekli ir garantētas.

Sākotnēji iesniegtajā priekšlikumā es ierosināju uz mūžu atņemt transportlīdzekļa vadītāja tiesības tiem cilvēkiem, kuri ir izraisījuši attiecīgas avārijas, bet vairāki eksperti, kolēģi, norādīja, ka šis risinājums būtu tomēr nesamērīgs, jo, neraugoties uz nodarījuma smagumu, situācija var mainīties, cilvēks var laboties, un nevajadzētu viņam pilnīgi atņemt iespēju kādreiz atkal vadīt transportlīdzekli.

Es nevaru piekrist kolēģiem, kuri uzskata, ka šīs tiesības ir iedzimtas un ka būtībā ikvienam cilvēkam Satversme garantē tiesības sēdēt pie stūres un vadīt transportlīdzekli. Satversme to negarantē! Bet vienlaikus varbūt nevajadzētu tik kategoriski risināt problēmu. Un līdz ar to es sadzirdēju to viedokli, ko pauda CSDD darbinieki, un arī Juridiskā biroja viedokli, ka vajadzētu varbūt… ka pareizāk būtu runāt nevis par tiesību atņemšanu uz mūžu, bet par tiesību atņemšanu uz nenoteiktu laiku, paredzot iespēju… (No zāles dep. A.Bērziņš: „Uz mūžu arī ir uz nenoteiktu laiku!”) dodot cilvēkam iespēju vēlāk pierādīt, ka viņš ir labojies, ka viņš vairs nav bīstams ceļu satiksmes drošībai.

Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo koncepts, manuprāt, ir pareizs, bet uz otro lasījumu gatavosim - es arī gatavošu - priekšlikumus, un būtībā tad šis koncepts tiks precizēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Šim likumprojektam ir pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai visi varētu iesniegt konstruktīvus priekšlikumus, un tas ir līdz 31.augustam. (No zāles: „Šā gada?”)

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

Deputāts Ingmārs Līdaka nāk ziņot par likumprojektu „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”! (Starpsaucieni. Sēdes vadītāja smejas. Pauze. No zāles dep. A.Klementjevs: „Vajag mājās gatavoties!”)

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Tātad ir pirmais lasījums likumprojektam „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”.

Likumprojektu izskatīja atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - un lūdz to atzīt par steidzamu. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Par ko tas ir?”) Par jūras vides aizsardzību, bet galvenais - par jūras vides pārvaldību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Līdaka. Lūdzu arī pieņemt tad pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

I.Līdaka. Cienījamie kolēģi! Jūs un it sevišķi Klementjeva kungs drīkst iesniegt priekšlikumus līdz 9.jūnijam. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Šā gada?”)

Sēdes vadītāja. Vismaz 10.jūnijam, jo... Ā! Tas ir steidzams, jā. Un izskatīšana?

I.Līdaka. 12.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 12.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu izmaksu, procentu un citu maksājumu samērīgumu. Likumprojekts tika izdebatēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, taču komisija šo likumprojektu nav atbalstījusi, pamatojoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī citu klātesošo ekspertu norādījumu un arī uz tur konstatētajiem... varētu teikt, arī nesaprašanos saistībā ar likumprojektā minēto procentu aprēķinu kārtību, kas arī bija arguments, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākums neatbalstīja šo likumprojektu.

Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (RP).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Aizņemšanās ir prasme vai iemaņa, kas ir jāapgūst, jo ne katram no dabas tā padodas. Un it sevišķi mūsu sabiedrībā, kurā aizņemšanās vai kredītņemšana ir samērā jauna lieta kā tāda, uz ko arī faktiski norāda treknajos gados radušās problēmas, pie kurām mēs nonācām tieši tādas stihiskas aizņemšanās dēļ. Diemžēl arī tā puse, kas ir kompetentāka šajos jautājumos. Bankas toreiz, teiksim tā, nevis bremzēja šo aizņemšanos, bet - tieši otrādi! - pat uzkurināja to. Un mēs visi zinām, pie kādām sekām tas noveda.

Šie ātrie kredīti nav ilgu laiku... tātad apmēram 5-7 gadus, bet kas tad ir to pamatā? Kura bija tā niša, kur viņi radās, un uz kāda pamata bija iespējams šis biznesa modelis?

Jūs noteikti atceraties, ka jau kādu laiku atpakaļ pilnīgi normāla lieta bija tā, ka darba kolektīvā, draugu vai paziņu lokā viens no otra aizņēmās naudu, piemēram, kādu nedēļu vai divas nedēļas pirms algas, un, kad pienāca algas diena, tad norēķinājās. Jūs visi noteikti esat bijuši šāda veida gan kredītdevēji, gan kredītņēmēji. Un parasti kolektīvos bija cilvēki, kas bija šie naudas aizdevēji, un bija arī kādi, kas aizņēmās, bet, tā teikt, apzinīgie kredītņēmēji akurāti laikā atdeva. Bija arī tādi, kas kavēja, bet tomēr vienmēr atdeva. Nu, protams, bija arī tādi, kas aizņēmās, bet mēdza neatdot.

Un tātad, parādoties šiem ātrajiem kredītiem, faktiski šis mūsu paradums kalpoja par pamatu šim ātro kredītu biznesam, kas ir pilnīgi normāli. Un, kā norāda - pārsvarā kredītņēmēji - šajās aptaujās, tas ir pats būtiskākais faktors, kāpēc ir mainījies viņu ieradums, jo, ja kādreiz bija savā ziņā jābūt lūdzējam, ejot prasīt draugam, paziņam, kolēģim aizņemties, tad ātro kredītu gadījumā šī nepatīkamā sajūta izpaliek, bet ir cita sajūta, ir cits aspekts, proti, par to ir jāmaksā; tas, protams, ir pilnīgi normāli. Ja cilvēks grib aizņemties un ir kāds, kas grib aizdot, tad viņi brīvprātīgi vienojas un darījums notiek.

Bet kur ir problēma? Galvenā problēma ir tā, ka cena, par kādu aizņemas, ir ļoti augsta. Proti, virkne cilvēku, kas ne līdz galam izprot šo finanšu būtību, īsti nejūt, kad viņi pārkāpj robežu, aiz kuras nonākuši, vairs netiek atpakaļ. Proti, īstenībā viņu labklājība no šī kredīta ņemšanas nevis pieaug, bet - tieši otrādi! - samazinās no mēneša uz mēnesi, līdz viņi nonāk apburtajā lokā un vairs nespēj pildīt savas saistības.

Bet kā tad īsti veidojas šie augstie procenti? Ir vairākas kredīta ņēmēju kategorijas - ir apzinīgie, ir mazāk apzinīgie, kas kavē maksājumus, bet kredītu tomēr atdod, un ir neapzinīgie. Un tātad kredīta izsniedzējs, lai viņa bizness vispār būtu rentabls, viņš... viņam jāierēķina šajā uzcenojumā, šajā maksā par savu pakalpojumu... viņam jārēķinās ar to, ka kāda daļa neatdos, kāda daļa kavēs. Un tātad tas viss tiek faktiski uzlikts uz apzinīgo maksātāju pleciem, un tam visam klāt vēl pieskaita visus administrācijas izdevumus, pieskaita arī, protams, peļņu, kurai uzņēmējdarbībā, pats par sevi saprotams, ir obligāti jābūt, un pieskaita vēl arī - tas ir ļoti svarīgi! - šīs milzīgās... milzīga apjoma reklāmas, visas sponsorēšanas, kas tiešām maksā milzu līdzekļus. Tātad arī viss šis reklāmas apjoms tur ietilpst un tātad gulstas uz šo apzinīgo maksātāju pleciem. Un tādēļ beigās šī procentu likme salasās milzīga, jo tur ir iecenots iekšā pilnīgi viss.

Un kā tad šo procentu likmi varētu samazināt? Nu, ja, teiksim, izdotos samazināt šo neapzinīgo maksātāju daļu... (No zāles starpsaucieni: „Ķirsi, nerādi uz šejieni! Uz sevi rādi!”) Proti, cilvēkam, kurš, jau ņemot kredītu, skaidri saprot, ka viņš nespēs to atdot... Tātad - viņam vienkārši to neizsniegt! Līdz ar to uz tiem, kas maksā, neuzgultos pienākums maksāt par viņiem. Bet, kā jau jūs redzat pēc šī kredīta būtības, tas ir ātrais kredīts, tātad to izsniedz 15 minūtēs, izsniedz distancēti - ar mobilā telefona palīdzību. Protams, nav iespējams tik īsā laikā izvērtēt to, vai cilvēkam vispār ir darbs, vai viņš ir spējīgs šo kredītu atdot. Tātad faktiski no šī ātruma, no šīs pieejas, ka šos kredītus dala pa labi un pa kreisi, īstenībā cieš tie, kam tiešām būtu nepieciešams šad un tad savu naudas plūsmu izlīdzināt. Savukārt šo aizdevumu devēji absolūti nav ieinteresēti sarežģīt savu pakalpojumu. Taču, ja pārkārtotu to, teiksim, tā, ka 24 stundu laikā izsniegtu šo kredītu, tad tas jau vairs nebūtu tik ātrs, bet aizdevējs toties spētu izvērtēt, kam dot, kam nedot, un beigās slikto kredītu daļa būtu krietni mazāka un procentu likmes varētu būt krietni, nu, teiksim tā, maksājamākas.

Kādu risinājumu principā piedāvā šis likumprojekts? Tas piedāvā pieiet no otras puses - faktiski samazināt šo procentu likmi no augšas, uzlikt tai griestus, proti, noteikt, kādu summu tā nedrīkst pārsniegt. Tādējādi šie kredītdevēji, vienkārši nepieciešamības dzīti, būtu spiesti sākt paši izvērtēt, jo, ja viņiem būtu pārāk daudz tādu kredīta ņēmēju, kuri kredītu neatmaksās, tad faktiski tas novestu viņus pie bankrota. Tāpat būtu arī jāpārskata, vai laist šīs mežonīgā apjoma reklāmas, kas maksā milzu naudu, vai varbūt tomēr kaut kā to sabalansēt. Un finālā ieguvējs būtu šis principā apzinīgais ātrā kredīta ņēmējs.

Faktiski šodienas izvēle, balsojot „par” vai „pret” šo likumprojektu, ir šāda: vai mēs uzskatām, ka tas ir normāli, ka šāda milzīga apjoma slogs... ka, šāda milzīga cena tiek maksāta par šiem aizdevumiem, vai arī uzskatām, ka tas nav normāli. Proti, no vienas puses, viņš dara to labprātīgi, un nav nekāda piespiedu momenta šajā lietā, bet kā daudzas lietas sabiedrībā… mēs neļaujam arī alkoholu pirkt naktī, kaut gan varbūt tas viss tāpat notiktu labprātīgi, vai arī neļaujam tās pašas autovadītāja tiesības iegūt līdz 18 gadiem un tā tālāk. Es tomēr uzskatu, ka arī šī būtu tā joma, kur mums vajadzētu padomāt no sabiedrības interešu viedokļa un kur būtu tomēr attaisnojama valsts iejaukšanās.

Starp citu, lai vieglāk būtu varbūt izdarīt izvēli, es gribu jums citēt Krimināllikuma 201.pantu, kas saucas „Augļošana”. Runa ir par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi viņam ir pārmērīgi apgrūtinoši. Tātad tā ir augļošana, par kuru, citstarp, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Ja kādam šķiet, ka šis... ka Latvija ir pilnīgi unikālā situācijā ar šādu priekšlikumu, tad tā tas absolūti nav. Tādas valstis kā mūsu kaimiņvalsts, piemēram, Lietuva, ir jau pirms kāda laiciņa pieņēmusi šādu likumprojektu. Tiesa gan, mūsu piedāvājums bija 100 procenti, bet Lietuvai ir 200 procenti. Arī Somija ir pieņēmusi nesen šādu pašu ierobežojumu. Tiesa gan, viņiem ir 50 procentu liels ierobežojums. Un pat tādā liberālās ekonomikas mekā kā Amerikas Savienotās Valstis atsevišķos štatos ir ierobežojums šāda veida kredītiem - 36 procenti. Tātad mēs absolūti neesam unikāli, un tāpēc šeit runāt par ekspertu kvalitāti vai nekvalitāti nav jēgas, jo principā mums jāizvēlas, vai mēs ejam šo ceļu vai neejam. Turklāt - kas ir svarīgi! Šobrīd Lietuvā notiek diskusijas par to, ka šo procentu likmi vajag vēl samazināt - tātad līdz 160 procentiem uzlikt šos griestus.

Aicinu tomēr jūs neatbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli, bet nostāties sabiedrības pusē un pasargāt apzinīgos kredītņēmējus no tādas pārmērīgas maksāšanas. Un tāpat arī neapzinīgos kredītņēmējus īstenībā pasargāt pašus no sevis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Kolēģi! Šodien ir tāda ļoti īpaša situācija, kad mēs lemjam par konceptuālu atbalstu Ministru kabineta iesniegtam likumprojektam „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Bet man netapa skaidrs, kādi tik tiešām ir šie argumenti, kādēļ likumprojekts ir noraidāms konceptuāli un kādēļ to nevarētu atbalstīt pirmajā lasījumā. Jo, raugi, ja ir neskaidrības, iespējams, vairāku ekspertu vidū, tad acīmredzot šis likumprojekts nav piedāvājams kā steidzams. Tās tad varētu risināt un arī šo viedo kompromisu varētu rast.

Jo, iepazīstoties ar anotāciju, es redzu, ka šis likumprojekts ir tapis darba grupā, kur ir darbojušās Olšteina kunga minētās organizācijas, kuras šobrīd ir iebildušas. Līdz ar to es aicinu ziņotāju par šo likumprojektu tiešām izklāstīt šos argumentus, kādi ir bijuši konkrēti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Bet tagad mazliet atgādināšu, kādus lēmumus mēs pieņēmām pirms gada - 20.jūnija sēdē, kad mēs šeit trešajā lasījumā atbalstījām Civillikuma grozījumus attiecībā uz līgumsoda procentu likmes ierobežošanu, un aktīvākais debatētājs pret maniem priekšlikumiem bija tieši Olšteina kungs. Un es citēšu, ko Olšteina kungs teica.

Olšteina kungs teica, ka mums nevajadzētu aiztikt Civillikumu, jo sākotnēji problēmas sabiedrībā un diskusijas radās tieši par nebanku kreditēšanu, un, ja kaut ko vajag ierobežot, tad vajag ierobežot šo nebanku kreditēšanu. Un, ja mēs (Zālē dep. E.Demitera aplausi.) gribētu attiecināt tikai uz nebanku kreditēšanu šādas normas, tad tas būtu jādara Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur viena puse ir fiziskā persona, savukārt otra puse - juridiskā persona. Līdz ar to man ir jautājums jums kā ziņotājam, šodien izskatot šo piedāvāto grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur tik tiešām tātad ir šī viena ekonomiski mazāk aizsargātā puse - fiziskā persona - attiecībās ar juridisko personu. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā un Ministru kabineta iesniegtajā likumprojekta redzējumā tātad nakts stundās nevajadzētu šādus līgumus noslēgt, tāpat arī vajadzētu paredzēt, ka distances līgumiem, proti, līgumiem, kuru noslēgšanā puses nav klāt, bet kurus tās noslēdz, sazinoties pa elektroniskajiem saziņas līdzekļiem… ka attiecībā uz šiem līgumiem arī vajadzētu noteikt dažādus nosacījumus, kā tas jau ir izdarīts ar citiem līgumu veidiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Tādēļ es ļoti lūdzu, lai varētu pieņemt šo lēmumu, darīt man zināmus tos argumentus, kuru dēļ likumprojekts nav konceptuāli atbalstāms - pretēji jūsu ierosinājumam, ka visi šie ierobežojumi būtu jānosaka nevis Civillikumā, bet Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Vakar Latvijas sabiedrību kā zibens spēriens no skaidrām debesīm sasniedza traģiska ziņa: Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nobalsojusi pret valdības virzīto likumprojektu! (No zāles: „Ārprāts! Kauns!”) Ministru prezidente Straujuma sašutusi, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sašutis, sociālie tīkli pilni ar sašutuma pilniem komentāriem, arī šodien kolēģis deputāts Judins pauda sašutumu par to, ka tā ir noticis. Un tagad es domāju - kas te īsti notiek? (Starpsaucieni.) Kas te īsti notiek? Adoptētāji strīdas ar saviem adoptējamiem... Kas tad īsti notiek?

Es saprotu tikai vienu - ka ir atsevišķi cilvēki, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai šīs problēmas netiktu risinātas. Un diemžēl šiem cilvēkiem ir ļoti liela vara VIENOTĪBĀ.

Tomēr es aicinu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un turpināt likumprojekta pieņemšanu kvalitatīvi, kā tas nepieciešams. Tas, ka šai cunftei ētikas kodeksā daudzas lietas ir ierakstītas, - tas ir labi, bet tās ir jānostiprina likumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Platonovai.

I.Platonova (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre).

Godātie deputāti! 2007., 2008.gadā daudzi no jums vēl aizvien bija šajā zālē un lēma, ka nav nepieciešams ierobežot hipotekāro kreditēšanu, jo tajā laikā arī šķita, ka ļoti cēls mērķis ir nodrošināt mūsu sabiedrībai pēc iespējas plašāku līdzekļu pieejamību. Šodien mēs esam situācijā, ka apmēram 60 tūkstoši Latvijas cilvēku jau ir parādā un nespēj atmaksāt pat šos mazos kredītus.

Es rēķinu, ka to klientu skaits, kuri vispār izmanto šos pakalpojumus, ir tikai 200 tūkstoši, tātad - katrs trešais, jo vidēji šie cilvēki aizņemas 10 reižu gadā. Nav tā, ka katrs Latvijas iedzīvotājs šos pakalpojumus izmanto; tā ir tikai daļa sabiedrības. Un, ja šī daļa sabiedrības izmanto šo pakalpojumu tik bieži, tad teju 1000 procenti gadā par šo pakalpojumu ir nesamērīgi daudz.

Tāpēc es aicinu turpināt likumprojektu skatīt un gatavot otrajam lasījumam. Mēs varam diskutēt par likmes lielumu, nevis atteikties no projekta kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms jāsaka paldies par lielo uzmanību no Ineses Lībiņas-Egneres kundzes, bet es vienīgi nesapratu to, vai man būtu privāti jāiet un jāpastāsta vai publiski tas visiem būtu jādara zināms (Starpsaucieni. Troksnis.), jo tas uzaicinājums bija tāds divdomīgs. Galvenais - jāsagatavojas, jā.

Bet, ja runājam par to, kādā veidā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā šis likumprojekts tika debatēts, tad jāteic, ka mēs redzējām to, ka bija tiešām dažādi viedokļi. Un tas ir komisijas vairākuma viedoklis, ka likumprojekts netiek atbalstīts.

Un minēšu, kāpēc es to neatbalstīju. Varbūt katrs... arī pārējie, kas to neatbalstīja, var paust savus argumentus. Likumprojektu neatbalstīju tāpēc, ka jau iepriekš Patērētāju tiesību aizsardzības likums ir ticis pieņemts un skatīts. Tas bija pavisam nesen, kad šis likums tika skatīts ar dažādiem priekšlikumiem. Arī tajā likumprojektā tika iesniegts šis priekšlikums, kas paredz runāt tieši par procentu likmēm, bet tika atsaukts. Nu tad ir jautājums: kāpēc tas tika atsaukts no tā likumprojekta, bet tika iesniegts kā atsevišķs likumprojekts? Protams, man tas nav tapis zināms. Bet virkni lietu mēs iepriekšējā likumprojektā skatījām un arī pieņēmām... kā saka, labojām.

Runājot par procentu likmēm, protams, viens no būtiskiem jautājumiem bija arī šeit minētā šī papildu procentu likme, kas bija 18 procenti. Kā paskaidroja komisijā likumprojekta autori, tad, sadalot tos uz gada dienām, sanāk 0,05 procenti dienā, bet netapa skaidrs, vai šie 18 procenti tik tiešām, ja mēs tos piemērojam... vai dienā tie ir 0,05 procenti vai tie ir 18 procenti dienā. Tas no šī likumprojekta īsti nav skaidri saprotams.

Arī, runājot par šo gada procentu, par tā saukto GP likmi, nav saprotams, kāpēc ir izvēlēti, piemēram, šie 100 procenti, nevis kā, piemēram, Lietuvā - 200 procenti. Un kas ietilps šajā GP likmē? Jo mēs zinām, ka jautājums noteikti var tikt atrisināts tikai tad, ja skaidri un gaiši paskaidro, kas tajā ir iekšā. Diemžēl personīgi es tādu atbildi nesaņēmu, tāpēc arī nevarēju atbalstīt šo likumprojektu. Noteikti citiem deputātiem, kas balsoja „pret” - un tāds Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija vairākums -, ir savi argumenti, kāpēc viņi to darīja, bet šie ir mani argumenti, kāpēc es nevarēju atbalstīt, manuprāt, nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu.

Jautājums, vai šis likumprojekts var atkārtoti tikt iesniegts - tas noteikti ir pašu iesniedzēju ziņā, un viņiem ir jāvērtē, vai tas tiks iesniegts ar citiem paskaidrojumiem, ar citiem motīviem, precīzāk noformulējot šos te procentus un likmes kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šī laikam absolūti nav mana tēma, jo nekad mūžā neesmu ņēmis nevienu kredītu, un es ļoti, ļoti ceru, ka man tas nebūs arī jādara. Līdz ar to mana kredītprakse ir pilnīgi līdzvērtīga nullei, bet šoreiz es atļaušos runāt ne tik daudz par šo nebanku kreditēšanas ierobežošanu, kam es pilnīgi un absolūti piekrītu, jo, teiksim, arī mana meita savulaik krietni no tā cieta, bet es runāšu drīzāk par darba organizāciju.

Man bija tā nelaime vai laime... nu patiesībā nelaime, laikam tā sanāk, vadīt šo sēdi un šī jautājuma izskatīšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un, raugiet, kas mani dara vienmēr bažīgu! Arī šis likumprojekts ir no Ministru kabineta startējis 2013.gada 12.novembrī, tātad acīmredzot jau pie iepriekšējā ekonomikas ministra. Paskatoties tagad mūsu darbu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kuru es esmu kritizējis un arī kritizēšu - un tā nav Ozoliņa kunga vaina! -, bet vaina ir tā, ka kādreiz šo darbiņu veica divas komisijas, bet šobrīd ar šo darba apjomu jātiek galā vienai komisijai. Un līdz ar to šis projektu... likumprojektu uzkrājums... šo ļoti diskutablo, ļoti ilgi diskutēto likumprojektu uzkrājums, mums ir milzīgs. Un mana pieredze šobrīd, kas te ir mērāma tomēr jau trīs sasaukumos, tomēr pasaka vienu: ja komisijas sēdē izrādās, ka ir mainījies ministrs, tad nevar izslēgt, ka ir mainījušās arī ministrijas viedokļu detaļas. Ja ir mainījies ministrs, vai tas ir izdiskutēts ar nozari un vai ir izdiskutēts ar ieinteresētajām pusēm? Cik nopietna ir bijusi šī diskusija? Ja man nav par to pārliecības, ka viss ir bijis nopietni, un ja komisijas sēdē sākas diezgan pamatīga... nu, ļoti asa diskusija un ir ļoti daudz jautājumu, tad tas nozīmē tikai vienu - ka uz otro lasījumu būs nejēdzīgi daudz priekšlikumu un ka patiesībā nekas no šī iesniegtā pāri nepaliks tādā formā, kā tika iesniegts. Un atkal Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tērēs bezgala garas stundas, otrajā un trešajā lasījumā atkal cīnoties, cīnoties, cīnoties...

Es esmu absolūti par to, ka šie nebanku kreditētāji ir jāierobežo. Lai dod Dievs! Mēs šobrīd, protams, nobalsosim „par”. Bet es jūtu līdzi zināmā mērā Ozoliņa kungam, kuram būs ar visu to traci jātiek galā tad, kad tas beigsies tik ātri.

Es vienmēr esmu uzstājis, ka no Ministru kabineta ir jānāk kvalificēti sagatavotiem un ar nozari izdiskutētiem likumprojektiem. Tad to gaita Saeimā nevilksies pusgadu, astoņus mēnešus vai vēl ilgāk. Ja būs kvalitāte sagatavotam likumprojektam, tad likumprojekts tiks izskatīts gana strauji un neviena komisijas sēde nebeigsies bez iznākuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z.Kalniņa-Lukaševica (RP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar Ministru kabineta apstiprinātu likumu, ar nozarēm saskaņotu un kopā ar tām izstrādātu likumu. Likumu, kas ir saskaņots ar visām ministrijām un apstiprināts Ministru kabinetā un kas tagad ir nonācis Saeimas darba kārtībā. Bet vēl vairāk! Tas ir likums, kurš skar neskaitāmus cilvēkus. Un, kā jau nupat teica Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre, šos, tā teikt, distanču kredītus ir paņēmuši šobrīd apmēram 200 tūkstoši cilvēku (tie ir 200 tūkstoši likteņu - 200 tūkstoši cilvēku, 200 tūkstošu ģimeņu likteņi!). Un no tiem jau 60 tūkstoši kavē šo kredītu atmaksu, līdz ar to viņiem tiek piemēroti šie nesamērīgie procenti, šīs nesamērīgās soda naudas. Un kopumā šiem 200 tūkstošiem cilvēku ir izsniegti jau 126 miljoni šo distanču kredītu - kredītu, kas ir izsniegti pa gabalu, balstoties uz pāris klikšķiem internetā vai uz vienu īsziņu. Un tie ir kredīti, kuriem ir vienkārši neticami augstas procentu likmes!

Paskatīsimies uz tādiem apaļiem skaitļiem, ko varbūt deputātiem ir vieglāk saprast, par šo likumu runājot. Ja tiek paņemti kredītā, teiksim, 100 eiro un šim kredītam tiek piemērota priekš banku sektora jau samērā augsta likme - 10 procenti -, tad gada beigās kopā ir jāatdod 110 eiro. Bet šiem distanču kredītiem vidējā svērtā gada procentu likme vienā no risinājumiem ir 248 procenti! Tas nozīmē, ka, ja viens trūcīgs un, visticamāk, mazturīgs cilvēks kādu spiedīgu apstākļu dēļ ir bijis spiests aizņemties 100 eiro, tad gada beigās viņam ir jāatdod 348 eiro!

Mēs varam salīdzināt ar iespējām, kādas ir pārtikušiem ļaudīm. Viņiem ļoti bieži ir pieejamas kredītkartes, kurās ir brīvi pieejama tāda kredītlīnija, no kā, tā teikt, aizņemties uz kādu brīdi un tad atdot. Un šīm kredītkartēm tāda vidējā procentu likme bieži vien ir apmēram 24 procenti - tātad tieši 10 reižu mazāka.

Un šobrīd Saeimā mēs diskutējam par to, atļaut vai neatļaut nebanku aizdevējiem turpināt iekasēt brīžiem līdz pat 1000 procentiem gadā no cilvēkiem, kam tiešām spiedīgu apstākļu dēļ ir vajadzīgs paņemt kādu, tā teikt, īsu aizdevumu.

Es domāju, ka šeit vispār nevar būt jautājums par to, vai šim likumprojektam ir jāvirzās uz priekšu. Tā ir ļoti akūta problēma mūsu sabiedrībā! Man ir grūti teikt, kas notika tajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē un kāds neprāts uznāca komisijas locekļiem, lai šo likumprojektu noraidītu. Bet es ceru, ka šodien Saeimas sēdē vairākums būs sadzirdējuši skaitļus, būs sadzirdējuši arī tos cilvēkus, kas saka, ka milzīga problēma ir šie nesamērīgi augstie procenti, un atbalstīs šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un mums nebūs problēmu, kaut arī vajadzēs daudzas stundas turpināt strādāt komisijā, lai to atnestu cienījamai Saeimai uz sēdi arī izskatīšanai otrajā un trešajā lasījumā.

Tādēļ, cienītie deputāti, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles: „Atbalstām!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - 36. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.augusts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Ozoliņam!

J.Ozoliņš (RP).

Šī gada 19.jūnijs.

K.Olšteins. Komisijas viedoklis bija - 5.augusts, mēs par to vienojāmies. (No zāles: „Balsot! Jābalso! Ozoliņš pirmais, tālākais jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms ir jābalso par tālāko.

Lūdzu, balsosim par to, lai par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” otrajam lasījumam noteiktu 5.augustu! Kas lūdzu „par”? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - 5. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, otrais lasījums.

1.priekšlikums ir zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Un lai jūs nemulsina... Tātad šie grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā lielā mērā tiešām ir tāda kā nodeva kārtējai Eiropas Savienības direktīvai un nepadara... godīgi saku, tā nedod iespēju šeit, Latvijā, audzēt ģenētiski modificētus augus vai kādus citādākus organismus… tik tiešām nepadara to vieglāku.

2.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu - komisija ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi pašas izstrādātajā 4.priekšlikumā, kuru, loģiski, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 5. - zemkopības ministra Dūklava, kā arī analoģisks Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 6. - zemkopības ministra Dūklava priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. 7.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija, kura lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Līdaka. Tagad lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Bet vēl ir 8.priekšlikums…

I.Līdaka. Jā, es atvainojos! 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Neapšaubāmi - atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

I.Līdaka. Jā. Un komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka. Gaidām priekšlikumus līdz 19.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ļoti nopietni strādāja, gatavojot likumprojektu „Grozījumi Darba likumā” otrajam lasījumam. Gluži tāpat, kā tas iepriekš ir noticis ar dažiem citiem likumprojektiem, mūsu komisijā, tos nopietni vērtējot, mēs jau no vienas valdības esam iekļuvuši nākošajā, un līdz ar to arī mums izskanēs to amatpersonu viedokļi, kuras pašreiz šos pienākumus vairs nepilda. Bet tāda nu ir bijusi tā mūsu šodiena.

Izskatot iesniegtos priekšlikumus likumprojektam „Grozījumi Darba likumā”, komisija sadarbojās ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes pārstāvjiem, Labklājības ministriju, darba devējiem un arodbiedrībām. Vairākos jutīgos jautājumos pusēm izdevās rast pieņemamu kompromisu. Priekšlikumi, par kuriem nav panākta vienošanās, ir atlikti uz trešo lasījumu, un es esmu aicinājusi tos vispirms izskatīt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Komisija vienojās par to, ka darba līgumā turpmāk neietvers noteikumu par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Ir panākta vienošanās par to, ka darbiniekam, kura aprūpē ir bērns vecumā līdz 14 gadiem, ir tiesības uz papildatvaļinājumu, ne mazāku par vienu darba dienu. Savukārt darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, turpmāk būs tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī, lai piedalītos bērna veselības pārbaudē.

Ja darba devējs nepielaiž darbinieku pie darba darbinieka veselības stāvokļa dēļ, darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam par šo laika periodu atlīdzību.

Un kas vēl, komisijasprāt, ir būtiski otrajam lasījumam? Lai novērstu darba devēja iespējas krāpties, sagatavojot dokumentus ar atpakaļejošu datumu, likumprojektā ir paredzēts noteikt darba devējam pienākumu nodrošināt noslēgto darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu kontrolējošajām institūcijām pārbaužu laikā.

Un nu par priekšlikumiem. Likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” otrajam lasījumam Sociālo un darba lietu komisija ir saņēmusi 34 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir par 29.panta pirmo daļu. To ir iesniegusi deputāte Poriņa. Komisijas sēdē tas nav atbalstīts, jo, uzklausot Labklājības ministriju un Saeimas Juridisko biroju, kopīgiem spēkiem secinājām, ka iesniegtais priekšlikums nebūtu ietverams 29.pantā „Atšķirīgas attieksmes aizliegums”.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lai arī komisijā šis priekšlikums - 1.priekšlikums - netika atbalstīts (galvenokārt gan, kā es to novēroju, pateicoties „Saskaņas Centra” deputātu iniciatīvai), es tomēr aicinu Saeimu atbalstīt 1.priekšlikumu, jo tas ir domāts, lai novērstu diskrimināciju pret cilvēkiem, kuri neprot kādu svešvalodu, kuras lietojums neietilpst konkrētā darba pienākumos. Tātad priekšlikums skan šādi: „Darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.”

Kā zināms, Rietumeiropā nav iedomājama situācija, ka, piemēram, Vācijā pieprasītu turku valodas prasmi optikas tehniķei, kas strādā optikas salonā, vai arī pieprasītu turku vai ķīniešu valodas prasmi mežsargam, kas strādā Vācijā. Arī Latvijā ir jāpanāk situācija, ka darbu var veikt cilvēks ar atbilstošu kvalifikāciju, protot galvenokārt valsts valodu - latviešu valodu. Izņēmumi, protams, ir profesijas, kas ir saistītas ar sakariem ārpus Latvijas; tādi, piemēram, ir darbinieki Ārlietu ministrijā un tamlīdzīgās iestādēs. Taču šāda prasība nevar attiekties, piemēram, uz pavāriem, grāmatvežiem, inženieriem, telpu uzkopējiem, mežsargiem, krāvējiem - un tā tālāk - Latvijā. Skaidrs, ka nepamatotas svešvalodas prasmes izvirzīšanas slēptais mērķis ir pieprasīt, piemēram, krāvējam zināt krievu valodu, kaut arī tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai, un virsmērķis ir - nodrošināt krievu valodas prasmes pašpietiekamību. Šī prasība masīvi tiek darba ņēmējiem uzspiesta ar katru gadu arvien vairāk - nevis, lai pilnvērtīgi veiktu darba pienākumus, bet lai nodrošinātu šo vienas svešvalodas, mazākumtautas valodas, pašpietiekamību.

Konkrētā likuma 29.pantā, kā jau Barčas kundze minēja, ir runa par citām atšķirīgām attieksmēm, kas ir aizliegtas. Tās ir saistītas ar darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās un sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem, un ir aizliegts atšķirīgi izturēties pret darba ņēmēju ar šādām pazīmēm.

1.priekšlikums labi iederas šajā Darba likuma pantā, jo, kā zināms, Latvijā ir latviešu un latviski runājošo lingvistiskā diskriminācija. Un tātad ir atšķirīga attieksme pret cilvēkiem, galvenokārt latviešiem un arī citu tautību cilvēkiem, kuri labi prot un vēlas lietot tikai latviešu valodu, bet neprot vienu mazākumtautas valodu un arī nevēlas lietot jebkuru citu svešvalodu, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Respektīvi - un es ceru, ka Saeima ar savu balsojumu šo situāciju pārtrauks, - joprojām Latvijā ir situācija, ka nepietiek, ka cilvēks labi zina valsts valodu; viņam dažādos veidos tiek radīts diskomforts, jo tiek uzspiests prast un lietot vienas mazākumtautas - krievu - valodu. Un tātad tiek diskriminēti latvieši un latviski runājošie cilvēki. Tas pats attiecas, kā jau es teicu, arī uz citu svešvalodu prasmes nepamatotu pieprasīšanu, ja tās nav vajadzīgas konkrētā darba veikšanai.

Lai novērstu šo netaisnību, ka darba ņēmējiem tiek pieprasīts prast svešvalodu, kura nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai, es aicinu Saeimu atbalstīt šo grozījumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Barča. Jā, piebildīšu! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, kolēģi, es vēlos piebilst, ka mēs ļoti nopietni šo jautājumu, tas ir, 1.priekšlikumu, skatījām. Uzklausījām gan juristus un... Neviens no mums nevarēja minēt kaut vai vienu gadījumu, kad tiesā kāds šādā jautājumā būtu griezies. Arī darba devēji, šajā konkrētajā gadījumā Latvijas Darba devēju konfederācija, mums ieteica šo normu likumā nerakstīt, jo viņi nevar iedomāties un nevar mums pateikt, kurš būtu tāds darba devējs, kas pieprasītu prast kādu konkrētu svešvalodu, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Savukārt Juridiskais birojs komisijas sēdē norādīja, ka šis priekšlikums ir tikai deklaratīva norma, kas nekādā gadījumā Darba likumu neuzlabos.

Komisijas vārdā aicinu 1.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Vinetas Poriņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 41, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijas priekšlikumā - 3.priekšlikumā -, kurš komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 4. - deputātu Cvetkovas un Tutina...

Piektais...

Sēdes vadītāja. Ceturtais!

A.Barča. Par 3.priekšlikumu es jau paskaidroju. Vēlreiz: 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts... deputāti atbalsta.

A.Barča. 4. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 5. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 6. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 7. - deputātes Poriņas priekšlikums. Atbalstīts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 9. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Likumprojektā ir paredzēts atteikties vispār no kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļu tiesībām slēgt ar darba devēju darba līgumus. Šobrīd likums nosaka, ka ar izpildinstitūciju locekļiem, tas ir, valdes locekļiem, ir iespējams noslēgt gan civiltiesisku līgumu, gan darba līgumu. Un likumprojekts paredz vispār izslēgt šo pantu.

Mēs ierosinām nevis izslēgt, bet precizēt esošo regulējumu, nosakot, ka kapitālsabiedrību izpildinstitūciju locekļiem ir tiesības noslēgt darba līgumus uz amatpersonas attiecīgo pilnvaru laiku. Mēs uzskatām, ka izpildinstitūciju locekļiem arī ir jānodrošina tiesības un sociālās garantijas, kas ir paredzētas Darba likumā. Ja šis pants būs izslēgts no likuma, tad izpildinstitūciju locekļiem kā fiziskajām personām nebūs nodrošinātas darbinieku tiesības Darba likuma un citu likumu par sociālajām garantijām izpratnē.

Mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Barčas kundze ko vēlas piebilst?

A.Barča. Komisijā diskutējām par 9.priekšlikumu un konsultējāmies ar ieinteresētajām pusēm. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 10. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts arī ar 11. un 12.priekšlikumu. Ar mūsu priekšlikumu ir ierosināts nostiprināt darbinieka tiesības un noteikt, ka darba devējam ir tiesības noslēgt terminētu līgumu uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem, taču katrs nākamais darba līgums būs uzskatāms par noslēgtu uz nenoteiktu laiku neatkarīgi no tā, vai pārtraukums starp darba līgumiem, ko bieži izmanto darba devēji pat ļaunprātīgi, ir bijis līdz 60 dienām vai nav bijis.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Un arī 11. un 12.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A.Barča. Komisijas sēdē 10.priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 11. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 12. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 13.priekšlikums. Deputāte Inita Bišofa aicina izveidot jaunu nodaļu - 13.¹ nodaļu „Darba izmēģinājums” - ar 48.¹, 48.², 48.³ un 48.⁴ pantu. Nopietni diskutējot komisijas sēdē, priekšlikums tomēr nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (RP).

Augsti godātie kolēģi! Gan pagājušā gada novembrī, kad iesniedza šos priekšlikumus, gan arī vēl šodien, skatot Labklājības ministrijas datus par bezdarbnieku stāvokli un par situāciju Latvijā, ir jāsaka, ka mums vēl aizvien ir vairāk nekā 90 tūkstoši bezdarbnieku. Un lielākās mērķgrupas ir bezdarbnieki vecumā no 50 gadiem un ilgstošie bezdarbnieki: attiecīgi vairāk nekā 33 tūkstoši cilvēku un 32 tūkstoši cilvēku. Šajā gadā no janvāra līdz aprīlim tikai 16 procenti cilvēku vecumā no 50 gadiem ir varējuši iekārtoties darbā, bet no ilgstošajiem bezdarbniekiem - 4984 cilvēki, tas ir, 15 procenti. Un šeit ir salīdzinājums: 84 procentiem un 85 procentiem no viņiem nav iespējas iesaistīties darbā.

Ja mēs skatāmies datus par cilvēkiem ar invaliditāti, tad redzam, ka šobrīd NVA uzskaitē ir vairāk nekā deviņi tūkstoši cilvēku ar invaliditāti, taču iespēja iekārtoties darbā, pēc šiem NVA datiem, ir tikai 10 procentiem. Tas nozīmē, ka 90 procenti cilvēku ar invaliditāti vēl joprojām paliek bez darba arī tad, ja viņi ir NVA uzskaitē.

Labklājības ministrija savā ziņojumā „Darba tirgus situācijas raksturojums un darba tirgus attīstības prognozes 2013.-2015.gadam” informē, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, joprojām ir augsts - vidēji 71 procents no bezdarbnieku kopskaita. Tas nozīmē, ka tikai 29 procenti bezdarbnieku saņem bezdarbnieka pabalstu. Pārējie tikai iet atzīmēties uz NVA un patiesībā gulstas uz pašvaldību pleciem, runājot par iespējām saņemt pašvaldības atbalstu.

Labklājības ministrija savā ziņojumā norāda, ka ir svarīgi iesaistīt šos cilvēkus NVA nodarbinātības pasākumos, jo viņi ir tie, kuri tuvākajā laikā var aizceļot no Latvijas. Savukārt citā dokumentā, kas saucas „Reģistrēto bezdarbnieku skaits un aktīvās nodarbinātības pasākumiem pieejamais finansējums 2011.-2014.gadā”, norādīts, ka 2014.gadā tikai 26 procentiem no visiem bezdarbniekiem pie esošā finansējuma varēs nodrošināt iespēju iesaistīties pasākumos. Līdz ar to būtisks ir jautājums, kā palīdzēt cilvēkiem, kā atrast atbalsta mehānismu.

Izstrādājot šos grozījumus Darba likumā, ierosināju izveidot jaunu nodaļu, kas saucas „Darba izmēģinājums”, lai radītu sistēmu, ka darba meklētājs un darba devējs var izmantot divas nedēļas, lai veiktu darba izmēģinājumu, - lai cilvēks varētu pārliecināties par savu profesionālo piemērotību, reizē arī saņemot darba vadītāja atbalstu. No praktiskās darba pieredzes jāsaka, ka, strādājot gan ar jauniešiem, gan ar cilvēkiem ar invaliditāti, gan cilvēkiem vecuma grupā „50+”, bieži vien, uzsākot darbu, ir vajadzīgs darba vadītājs, kāds atbalstošs plecs un iedrošinājums, jo cilvēki nezina, kā to darbu veikt. Īpaši tajās situācijās, kad viņi ar šādu profesiju saskaras pirmo reizi.

Latvijā pa šiem gadiem ir mainījusies arī uzņēmumu struktūra. 77 procenti ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri to nevar atļauties, un viņiem arī nav lieku darbinieku, lai nodrošinātu darba vadītāju un lai varētu par saviem līdzekļiem apmācīt jaunos darbiniekus.

Tā kā Latvijas Darba devēju konfederācija pret to iebilda, es atsaucu šo priekšlikumu, jo apzinos, ka no uzņēmējiem ir grūti prasīt vēl kādu viņu ieguldījumu. Tomēr aicinu vēlreiz atcerēties iepriekš nosauktos skaitļus, ka 71 procents no reģistrētajiem bezdarbniekiem nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ka valsts var nodrošināt tikai 26 procentiem bezdarbnieku iespēju iesaistīties NVA pasākumos 2014.gadā. Tāpēc es aicinu visus kopā meklēt atbalsta mehānismus, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti mums nākt palīgā un palīdzētu samazināt bezdarbnieku skaitu, jo šie cilvēki tomēr, būdami bez naudas, aizbrauc no Latvijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A.Barča. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 17. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Izteikts atbildīgās komisijas priekšlikumā - 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 18. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 19. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijas izstrādātajā priekšlikumā - 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 20. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 21. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijas sēdē diskutēts, bet nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 22. - deputātu Cvetkovas un Tutina priekšlikums. Komisijā atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 23. - deputātu Cvetkovas un Tutina izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Irinas Cvetkovas un Jāņa Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča. 24. - Juridiskā biroja izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē daļēji atbalstīts, izteikts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 25. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 26. - deputātes Initas Bišofas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 27. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 28. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 29. - atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 30. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 31. - deputātes Ingas Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribu sākt ar to, ka pateikšu paldies komisijai par darbu šī priekšlikuma sakarā un arī sociālajiem partneriem, jo tas darbs tik tiešām notika ne vienā vien komisijas sēdē. Un tas, ko es saskatīju salīdzinājumā ar atsevišķām citām komisijām, kurās man ir bijusi tā iespēja būt, - ka šī komisija bija tiešām gatava strādāt un risināt jautājumus, un pieņemt lēmumus, nevis novelt atbildību uz Ministru kabinetu, ministrijām vai kādiem citiem ekspertiem.

Priekšlikuma būtība. Priekšlikums sastāv no divām daļām, un te es gribētu precizēt… lūgt mazliet precizēt tabulā iekļauto informāciju, jo tabulā rakstīts, ka mans priekšlikums ir iekļauts 32., bet faktiski 32.priekšlikumā ir iekļauta tikai viena daļa no mana priekšlikuma, bet otra daļa parādās 33. - komisijas izstrādātajā priekšlikumā. Un kādas tad ir šīs daļas? Viena lieta, ko es piedāvāju, ir ļaut vecākiem īslaicīgi atstāt darbavietu tad, ja bērnam pēkšņi ir radušās kādas veselības problēmas. Iespējams, ka ir noticis kāds nelaimes gadījums skolā vai bērnudārzā; iespējams, ka bērnam pēkšņi ir paaugstinājusies temperatūra un vecākam zvana un saka: „Brauciet pakaļ, ņemiet savu bērnu!” Ir iespējams arī vēl trakāks gadījums, ka ir jābrauc kopā ar bērnu uz slimnīcu. Vecākam šobrīd nav tiesību atstāt darbavietu šādā situācijā, taču, kā mēs, protams, zinām, realitātē tie darba devēji, kuri ir ģimenēm draudzīgi darba devēji, tomēr nāk pretī un dod šādas tiesības.

Taču ir vēl kāda lieta, saistībā ar kuru mēs šodien, iespējams, tiksim līdz tiesībsarga ziņojuma izskatīšanai, jo arī tiesībsargs norāda, ka rindā uz speciālista apmeklējumu ir jāgaida 120 dienas. Tie ir četri mēneši! Ja ir bijis kāds plānots ārsta apmeklējums, tad, izstāvot šo rindu, vecākam tik tiešām vajadzētu būt iespējai savu bērnu pie šī speciālista aizvest, nevis kādu darbā radušos apstākļu dēļ pārlikt šo speciālista apmeklējumu vēl uz četriem mēnešiem, kad būs iespējams pierakstīties nākamajai reizei.

Otrā daļa, kas ir iekļauta komisijas priekšlikumā - 33.priekšlikumā -, ir saistīta ar īslaicīgu prombūtni pirmsskolas vai skolas pasākumu apmeklēšanai. Un te nu jāteic, ka sarunās ar vecākiem bieži izskan tas, ka vecāks jūtas kā lūdzējs tad, kad, piemēram, bērnudārzā vai pirmsskolā, vai arī sākumskolā ir kāds Māmiņu dienas pasākums, kurā ir plānots sveikt māmiņas, un tai māmiņai tur ir jābūt. Bet šis pasākums droši vien notiek četros pēcpusdienā, kā tas nereti mēdz būt, - tātad vēl darba laikā. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir vajadzība apmēram divas stundas agrāk aiziet no darba, lai varētu šajā pasākumā būt klāt.

Mans piedāvājums bija arī šo iekļaut pie īslaicīgās prombūtnes, taču komisija atrada, iespējams, pat vēl labāku risinājumu - ka ir tiesības uz ikgadēju apmaksātu papildatvaļinājumu visiem vecākiem, kuru ģimenē aug viens vai divi bērni līdz 14 gadu vecumam. Tā būtu viena papildatvaļinājuma diena.

Un te es gribu vērst uzmanību šīs normas piemērotājiem uz to, ka pārrunās ar sociālajiem partneriem mēs nonācām pie atziņas, ka šo papildatvaļinājuma dienu var izmantot arī pa daļām. Tas nozīmē, ka, ja vecākam ir vajadzīga viena pilna diena, tad viņš var ņemt vienu pilnu dienu, bet, ja vecākam ir vajadzīgas divas stundas, tad viņš var apmeklēt vairākus pasākumus, sadalot šo vienu papildatvaļinājuma dienu pa daļām.

Vēlreiz varu tikai pateikties komisijai par darbu un par šī priekšlikuma atbalstīšanu, jo, godātie kolēģi, Amerikas Savienotajās Valstīs veikts pētījums (tas gan ir pētījums, kas veikts Amerikas Savienotajās Valstīs, bet es nezinu, vai mēs esam ļoti atšķirīgi cilvēki pēc savas būtības) parāda, ka māmiņas, tās sievietes, kurām ir piedzimuši bērni, darbā kļūst daudz atbildīgākas, uzticamākas un labākas darbinieces, jo viņām ir vēl kāds, par kuru atbildēt. Ja mēs veicināsim šo ģimenes un darba dzīves saskaņotību arī Latvijā, tad, esmu pārliecināta, tas nevis pazeminās, bet gan paaugstinās mūsu kopējo darbaspēka produktivitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai jūs lūdzat balsojumu? Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 31.priekšlikumu.

A.Barča. 33. - Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 34. - deputātes Bišofas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 33. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Barča. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt grozījumus Darba likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Barča. Godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka sākumā es jau informēju, ka Darba likumā ir vairākas jutīgas normas, kuras nepieciešams nopietni izstrādāt Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, komisija aicina par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 22.augustu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.augusts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Būšu ļoti lakonisks. Ir sanācis neliels likumdošanas brāķis. Līdzšinējā Pasta likuma izskatīšanas gaitā mēs esam būtībā pieļāvuši vienu kļūdu - esam ierakstījuši skaitli „2015” skaitļa „2013” vietā. Tam ir visai pamatīgas sekas, jo „Latvijas Pasts” nevar saņemt kompensāciju par universālo pasta pakalpojumu par 2013. un 2014.gadu. Un, tā kā mēs cienām Latvijas pastu, mums ir jāpieņem tomēr - man tāds aicinājums būtu - ne tikai steidzamība, bet arī... ja jums iebildumu nebūtu, tad pirmajā un tūlīt arī otrajā lasījumā ir jāpieņem šis viens grozījums attiecībā uz šo vienu skaitli.

Vispirms es, protams, aicināšu Saeimu apstiprināt šī likumprojekta virzību steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pasta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Un vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka likumprojekts tiek skatīts tūlīt otrajā lasījumā? (No zāles: „Nav! Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Pasta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Līdaka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man prieks beidzot Zariņu pārspēt, kā saka, tribīnē kāpšanas reižu skaita ziņā.

Skatām likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Tas ir lielā mērā saistīts ar izmaiņām Meliorācijas likumā, kuras jau mēs šodien trešajā lasījumā apstiprinājām, un tātad regulē kokaugu stādījumu ierīkošanu lauksaimniecības, tostarp arī meliorētajās, zemēs.

Tātad lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Līdaka. 19.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.jūnijs.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam saņēmuši piecu deputātu - Zaķa, Čigānes, Kalniņa, Ašeradena un Reira - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 38.-41.punktu (par amatpersonu iecelšanu) pirms 27.punkta - tiesībsarga ziņojuma - izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šis likumprojekts faktiski regulē to, kādā veidā tiks nākamajā periodā, proti, no 2014.gada līdz 2020.gadam, dalīta Eiropas struktūrfondu nauda. Šādi likumprojekti ir bijuši katram periodam atsevišķi, šis ir jau trešais. Un, salīdzinot ar iepriekšējo, ir veikti arī... Princips vairāk vai mazāk ir palicis tas pats. Ir veikti daži uzlabojumi. Pirmais - nākošajā periodā struktūrfondus dalīs caur vienu aģentūru, nevis kā šobrīd: līdz šim tās bija sešas, bet nākošajā periodā tā būs tikai Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Otrs uzlabojums - tiks skaidri nodalītas institūciju funkcijas. Proti, atbildīgās ministrijas katra savā jomā izstrādās šo politiku, šīs programmas. Savukārt tas „lodziņš”, pie kura uzņēmēji vai pašvaldības, vai dažādas valsts iestādes ies pēc naudas, būs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Un, tā kā šajā periodā bija situācijas, kad publisko tiesību subjekti īsti nezināja, pie kā iet strīdēties dažādos strīdu gadījumos, šajā jaunajā likumā arī tas būs skaidri atrunāts. Tā būs Finanšu ministrija, kas uzņemsies šo starpnieka... tātad ombuda lomu.

Tā kā bez šī likuma pieņemšanas nav iespējams uzsākt struktūrfondu naudas apgūšanu un tā kā mēs esam ieinteresēti to darīt pēc iespējas ātrāk, komisija to atbalstīja.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atzīt arī par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

V.Ķirsis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs un...

Sēdes vadītāja. Izskatīšana?

V.Ķirsis. Izskatīšana - nākošajā sēdē, kas būs pēc 19.jūnija, proti, ārkārtas sēdē. Konceptuāli… (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs, izskatīšana - Saeimas pirmajā ārkārtas sēdē, kas varētu tikt sasaukta ārkārtas sesijā pēc pavasara sesijas slēgšanas. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam strādājuši pusotru stundu, un saskaņā ar Kārtības rulli mums ir laiks doties pārtraukumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs... nav, Daina Kazāka... nav, Māris Kučinskis... nav, Valdis Liepiņš... ir, Raimonds Rubiks... nav, Kārlis Seržants... ir, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 5.jūnija sēdi.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Sēdes vadītāja smejas.) Par - 56, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”! Sajaucu kārtību, bet nekas… (Sēdes vadītāja smejas.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. (Sēdes vadītāja smejas.)

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības pēdējā sadaļa ir „Ziņojuma izskatīšana”.

Mums ir iesniegts Latvijas Republikas tiesībsarga 2013.gada ziņojums.

Vārds Latvijas Republikas tiesībsargam Jurim Jansonam.

J.Jansons (Latvijas Republikas tiesībsargs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņas kundze, godājamie deputāti, dāmas un kungi!

Savu ziņojumu par 2013.gadā paveikto vēlos iedalīt četros tematiskajos blokos: „Bērnu tiesības”, „Pilsoniskās un politiskās tiesības”, „Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības” un „Tiesiskā vienlīdzība”.

Bērnu tiesības.

2011.gada jūnijā Tiesībsarga biroja uzsāktais darbs pie Satversmes 112.pantā valsts garantēto tiesību bez maksas iegūt izglītību satura izpētes 2013.gadā ir rezultējies.

2013.gada 7.augustā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, skaidri nosakot, ka vecākiem ir jāpērk vienīgi individuālie mācību piederumi, savukārt mācību satura apguvei nepieciešamie mācību līdzekļi ir jāpērk skolai par valsts un pašvaldības līdzekļiem.

Grozījumi precizē arī izglītības iestādes padomes kompetenci attiecībā uz mācību līdzekļiem - proti, padome ir tiesīga lemt tikai par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki.

Bērna tiesības uzaugt ģimenē un sociālais darbs ar ģimeni.

Arī 2013.gadā bērnu tiesību jomā visvairāk iesniegumu saņemts par bērna tiesībām uzaugt ģimenē, tas ir, tiesībām netikt šķirtam no saviem vecākiem bez tiesiska pamata.

Patiesais cēlonis, kāpēc bāriņtiesas ir spiestas pieņemt lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, ir iepriekš ilgstošā laika periodā nesaņemtais pašvaldības atbalsts un palīdzība, proti, neveikts sociālais darbs ar ģimeni.

Vairākās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka valstij pirms bērna ievietošanas ārpusģimenes aprūpē jāpievērš pienācīga uzmanība papildu atbalsta pasākumiem, kas ir alternatīvi bērna šķiršanai no vecākiem, savukārt valsts varas iestāžu efektīvas rīcības trūkums rada Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.panta pārkāpumus.

Bērnu drošība izglītības iestādēs un preventīvais darbs ar bērniem.

Bērnu sociāli nepieņemama uzvedība izglītības iestādēs, kā to pierādīja ne tikai notikumi Jaunjelgavā, ir izplatīta problēma. Izskatot pārbaudes lietas, ir konstatēti iespējami trūkumi no vardarbības cietušo skolēnu tiesību nodrošināšanā - proti, pasargāt cietušo no jebkuras saskarsmes ar vardarbības veicēju, kamēr varmākas uzvedībā profesionāļu mērķtiecīga darba rezultātā nav notikušas pozitīvas pārmaiņas. Praksē cietušais bērns, baidoties no atkārtotas viktimizācijas, ir spiests turpināt izglītības iegūšanu citā izglītības iestādē, savukārt bērns ar agresīvo uzvedību mācās ierastajā vidē.

Vardarbības novēršanā būtiska nozīme ir preventīvajam darbam. Likums skaidri noteic, ka likumpārkāpumu profilakses darbs jeb sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programma jāizstrādā jau tad, kad bērns vēl nav veicis likumpārkāpumu, bet veic darbības, kas var novest pie prettiesiskas rīcības.

2013.gada nogalē Tiesībsarga birojs veica preventīvā darba ar bērniem situācijas izpēti Latvijas pašvaldībās. Lielākā daļa pašvaldību savlaicīgi neizstrādā uzvedības korekcijas programmas bērniem ar antisociālu uzvedību jeb devianci. Savlaicīgi - tad, kad parādās pirmās pazīmes, un parasti tas notiek pirmsskolā.

Pilsoniskās un politiskās tiesības.

Personu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību nodrošināšana.

2013.gada februārī Saeimai un Labklājības ministrijai nosūtīju ziņojumu par sistēmiskiem trūkumiem valsts sociālās aprūpes centros. Kā būtiskākais trūkums tika norādīts sabiedrībā balstītu jeb alternatīvo sociālās aprūpes pakalpojumu nepietiekamība.

Valsts sociālās aprūpes centros esam konstatējuši nepilnības saistībā ar klienta prasmēm un spējām atbilstošu aktivitāšu nodrošināšanu, katra cilvēka funkcionālajam stāvoklim atbilstošu nepieciešamo sadzīves un pašaprūpes iemaņu apgūšanas iespējām, veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanu un galu galā - tiesību uz brīvību un privāto dzīvi garantēšanu.

Kopš 2013.gada 1.janvāra vairs nav pilnīgas rīcībnespējas institūta, tādēļ esmu aicinājis pārskatīt to personu statusu, kuras valsts sociālās aprūpes centros iestājas, būdamas rīcības nespējīgas, un kuru vietā piekrišanu pakalpojumu saņemšanai sniedzis aizgādnis.

Ilgstoša problēma garīgās veselības jomā ir nesakārtotā normatīvā bāze. Psihoneiroloģiskajās slimnīcās, kur notiek piespiedu ārstēšana, tiek pielietoti vairāki piespiedu līdzekļi un arī ierobežotas personu tiesības uz privāto dzīvi, tomēr normatīvais regulējums praktiski neeksistē - ierobežojumus nosaka ar iestādes iekšējās kārtības noteikumiem, lai gan Satversmē ir noteikts, ka ikvienas personas brīvības var ierobežot tikai likumā noteiktajā kārtībā.

2013.gadā, tiekoties ar Veselības ministriju, tika panākta vienošanās, ka Veselības ministrija divu mēnešu laikā izstrādās sākotnējo variantu likumprojektam, kurā tiktu regulēti jautājumi saistībā ar cilvēktiesību ierobežojumiem psihoneiroloģiskajās slimnīcās. Šobrīd izstrādātais likumprojekts - „Grozījumi Ārstniecības likumā” - ir Saeimā.

Ieslodzīto personu tiesību aizsardzība slēgta tipa iestādēs.

2013.gadā Tiesībsarga biroja darbinieki ir veikuši desmit vizītes uz ieslodzījuma vietām. Visvairāk iesniegumu ir saņemts par cilvēktiesībām neatbilstošiem uzturēšanās apstākļiem ieslodzījuma vietās, kā arī par labas pārvaldības principa pārkāpumiem.

Esam konstatējuši pārmērīgu speciālo līdzekļu piemērošanu un videonovērošanu, kas bez tiesiska pamata tiek veikta mūža ieslodzījumā esošām personām. 2013.gadā atkārtoti esmu lūdzis Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Tieslietu ministriju nopietni pievērsties ieslodzīto vardarbības, pašpārvaldes jeb tā sauktās ģedovščinas un pašnāvības gadījumu izskaušanai ieslodzījuma vietās.

Personu tiesību aizsardzības garantijas saskarsmē ar policiju.

2013.gadā Tiesībsarga birojā tika pabeigtas vairākas pārbaudes lietas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem policijas darbinieku rīcībā. Vairākos gadījumos, vērtējot Valsts policijā izveidotā tiesību aizsardzības mehānisma darbību, konstatēju nopietnus trūkumus policijas veiktajās pārbaudēs.

Pērn Tieslietu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju un Ģenerālprokuratūru analizēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos pret Latviju identificētās problēmas. Tā rezultātā ir izstrādāta koncepcija par Valsts policijas Iekšējās drošības biroja pārveidošanu par iekšlietu ministra pārraudzībā esošu institūciju, tādējādi formāli nodrošinot izmeklēšanas neatkarības kritēriju. Taču, manā ieskatā, jau šobrīd ārkārtīgi liela uzmanība būtu jāvelta arī darba metodikas, tas ir, izmeklēšanas kvalitātes, uzlabošanai, jo formālā neatkarība automātiski negarantēs kvalitāti.

Tiesības uz taisnīgu tiesu.

Arī 2013.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viena no aktuālākajām problēmām, kas izriet no saņemtajiem iesniegumiem, skar personas tiesības uz lietas virzību saprātīgā termiņā. Tādējādi, lai savlaicīgi minēto jautājumu aktualizētu, kā arī lai norādītu uz konkrētām lietām, kurās tika konstatēti pārkāpumi, jau 2013.gada jūnijā informēju Saeimu, Tieslietu padomi, tieslietu ministru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Tiesu administrācijas direktoru par pirmajā pusgadā identificētajām problēmām, īpaši aktualizējot tieši jautājumu par saprātīgu termiņu ievērošanu, kā arī ilgstošu tiesas sēžu nenozīmēšanu konkrētās tiesās. Jāatzīst, ka minētā problemātika tika konstatēta arī 2013.gada otrajā pusē un droši vien kādus gadus desmit arī iepriekš.

Sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības.

Labklājība.

Aizvadītajā gadā Tiesībsarga birojs aktīvi sekoja līdzi valdības apņēmībai mazināt nabadzību un sociālo atstumtību. Aktualizēju jautājumu par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu, minimālās darba algas lielumu un tās atbilstību Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajam. Proti, minimālajai darba algai ir jābūt vismaz tik lielai, lai nodrošinātu tās saņēmējam un viņa ģimenei cilvēka cienīgu dzīvi. Valdība nedrīkst orientēties vienīgi uz noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanu, aizmirstot par iedzīvotāju sociālo drošību un dzīves kvalitāti.

Veselības aprūpe.

Saistībā ar valdības virzīto likumprojektu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu Tiesībsarga birojs vērsa uzmanību uz to, ka jebkurai reformai veselības aprūpē jābūt vērstai uz personas tiesību uz veselību nodrošināšanas līmeņa paaugstināšanu. Saskaņā ar ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas sniegto komentāru Nr.14 tiesības uz veselību ietver šādus savstarpēji saistītus elementus: pieejamība, vienlīdzīgas piekļuves iespēja, atbilstība un kvalitāte.

Vērtējot valdības iesniegto likumprojektu, kā būtiskāko iebildumu esmu minējis to, ka ar jauno kārtību pieeja valsts finansētiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tai skaitā primārajai veselības aprūpei, tiktu liegta ievērojamam skaitam Latvijas iedzīvotāju, nodokļu maksātāju.

Papildus tam iebildumus izraisa likumprojektā paredzētā norma, ka pamatpakalpojumu (jeb Satversmē noteikto garantēto minimumu) sniegšanas kārtības un apjoma noteikšana tiek deleģēta Ministru kabinetam. Veselības aprūpes pamatpakalpojumiem principu līmenī, ko ikvienam garantē valsts, ir jābūt skaidri noteiktiem likumā, un likumdevējs nedrīkst konstitucionāla ranga vērtību pilnībā deleģēt valdībai, skaidri neiezīmējot pakalpojumu apjomu un pieejamību.

Tiesības uz mājokli.

Īrnieku situācija, ievedot jauno īpašnieku nekustamā īpašuma valdījumā.

2013.gadā būtiski palielinājās iesniegumu skaits par mājokļa un privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem, kad notiek jaunā īpašnieka ievešana nekustamā īpašuma valdījumā, bet mājoklī dzīvo īrnieks, kas izpildu lietā nav parādnieks un mājokli lieto uz tiesiska pamata.

No cilvēktiesību aspekta raugoties, šajās situācijās neaizsargātāks ir īrnieks, kas ar jaunā īpašnieka realizētu prettiesisku līdzekļu palīdzību burtiski tiek izlikts uz ielas vai kam tiek radīti neciešami dzīves apstākļi bez vardarbības elementa. Vienlaikus nevar ignorēt arī dzīvokļa īpašnieka tiesības uz īpašumu, jo bieži vien īres līgumi ir sastādīti fiktīvi vai tādi vispār neeksistē.

2013.gada laikā Tiesībsarga birojs aktīvi iesaistījās šīs problēmsituācijas risināšanā, piedāvājot konkrētus risinājumus (to skaitā - iespējamos grozījumus normatīvajos aktos). Neskatoties uz to, ka ekonomikas un tieslietu ministri atzina, ka problēmsituācija jārisina nekavējoties un ka sociālajā realitātē tā ir sasniegusi kritisku robežu, piedāvātie risinājumi diemžēl palikuši bez reālas tālākas virzības, atbildīgajai nozares ministrijai neuzņemoties iniciatīvu. Par šo esmu informējis Valsts prezidentu, Ministru kabinetu, kā arī Saeimas atbildīgās komisijas un joprojām turpinu uzstāt uz nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos.

Arī saistībā ar pamatpakalpojumiem. Gadījumos, ja mājā ir komunālo maksājumu parādnieki un ir pasludināta kāda kaimiņa maksātnespēja vai dzīvoklis ticis pārdots, nenorēķinoties par saņemtajiem pamatpakalpojumiem, vai mājas pārvaldnieks ir rīkojies negodprātīgi, piesavinoties no dzīvokļu īpašniekiem saņemto maksu par pakalpojumiem, pārējo dzīvokļu īpašnieki, kas vienreiz par pakalpojumu jau ir samaksājuši, faktiski ir spiesti samaksāt arī par kaimiņa parādiem vai vēlreiz samaksāt jau samaksāto naudu, lai saņemtu pamatpakalpojumu (pārsvarā tās ir sūdzības par apkuri un ūdeni).

Esmu norādījis, ka komunālo pakalpojumu sniedzēju faktiskā prasība kaimiņam samaksāt par kaimiņa parādiem diemžēl ir atbilstoša spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, tomēr ir atzīstama par netaisnīgu un tādējādi uzskatāma par prettiesisku.

Laba pārvaldība.

Pārbaudes lietu ietvaros konstatēti labas pārvaldības principa pārkāpumi valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību darbībā. Galvenokārt konstatēti trūkumi attiecībā uz taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā, pienācīgu izskaidrošanu un informēšanu, pienākumu nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski tiesiskajās attiecībās (juridiskās obstrukcijas aizlieguma principa pārkāpums, lēmumu pieņemšana bez pienācīga pamatojuma) un efektīvu valsts pārvaldes rīcību.

Labas pārvaldības principa pārkāpumi konstatēti ne tikai sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību jomā, bet arī pārējās tiesību jomās.

Tiesiskā vienlīdzība. Mazākumtautību tiesības uz izglītību.

Tiesiskās vienlīdzības jomā 2013.gadā īpaša uzmanība tika pievērsta mazākumtautību izglītībai. Jautājuma izpētes pirmsākums ir romu etniskās klases Ventspils vakara vidusskolā, kur romi tiek nodalīti atsevišķi no pārējiem bērniem, bet nemācās pēc īpaši izveidotas programmas kā citu tautību bērni mazākumtautību skolās.

Savukārt gada nogalē, apsekojot četrdesmit deviņas mazākumtautību skolas Latvijā, secināju, ka problēmas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmas, dažādām mazākumtautībām ir atšķirīgas. Skaitliski mazāk Latvijā pārstāvētām mazākumtautībām ir vienas problēmas, ar kurām savukārt nesaskaras skaitliski vislielākā mazākumtautība Latvijā.

Nepieciešams garantēt mazākumtautību bērniem tiesības uz valsts valodas apguvi pienācīgā līmenī, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības un iespējas darba tirgū. Vienlīdz svarīga ir mazākumtautību literatūras, kultūras un valodas apguve augstā līmenī, lai valsts valodas apguvi mazākumtautības uztvertu nevis kā apdraudējumu savai identitātei, bet gan kā vērtību. Izglītības sistēmai dažādu tautību pārstāvjiem primāri ir jābūt vērstai uz dažādu tautību pārstāvju apvienošanu, nevis uz nodalīšanu.

Jauno māmiņu diskriminācija.

Joprojām Tiesībsarga birojs saņem sūdzības par jauno vecāku diskrimināciju gan darba tiesiskajās attiecībās, gan pieejā precēm un pakalpojumiem.

Tiesībsarga birojs konstatēja Darba likuma 75.panta trešās daļas neatbilstību Satversmei, tādēļ kopā ar Labklājības ministriju šobrīd strādā pie grozījumu redakcijas, lai noteiktu vienlīdzīgu atlīdzību par atvaļinājumu personām, kuras vēlas izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma.

Veikalu vadītāji pēc Tiesībsarga biroja aizrādījuma noņēmuši uzlīmes, ka ar bērnu ratiem ienākt veikalā nedrīkst.

Personu ar invaliditāti tiesību ievērošana.

Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības jomā saņemam iesniegumus par to, ka cilvēki nav savlaicīgi saņēmuši tehniskos palīglīdzekļus vai tie bijuši nepiemēroti personu vajadzībām. Pēc Tiesībsarga biroja iejaukšanās ir rasts risinājums un pamazām veidojas arī sapratne, ka piemērots tehniskais palīglīdzeklis nav vis tikai valsts budžeta izdevumi, bet ka tas ir ieguldījums, lai cilvēki ar invaliditāti var iesaistīties darba tirgū un sabiedrībā.

Šie nav vienīgie jautājumi, kurus esam risinājuši 2013.gadā. Ar pārējiem es aicinu iepazīties tiesībsarga 2013.gada 200 lapaspušu garajā ziņojumā, jo, lai nekavētu jūsu laiku, kā es biju solījis kādam deputāta kungam, nelasīšu visas 200 lapaspuses. (Zālē smiekli.)

Attiecībā uz tiesībsargu. Tiesībsarga birojam sabiedrība uzticas un bieži vien vēršas pēc palīdzības kā pie pēdējās instances savu tiesību aizsardzībā. Šim apgalvojumam pierādījums ir ne tikai 2013.gadā 2563 saņemtie iesniegumi, 2505 sniegtās atbildes uz iesniegumiem, 234 izskatītās pārbaudes lietas un nedaudz vairāk par 9000 sniegto konsultāciju, bet arī sabiedrības uzticēšanās. Pēc TNS Latvia veiktās aptaujas rezultātiem, tiesībsargam uzticas 41 procents respondentu (tā ir ceturtā vieta pēc baznīcas, policijas un pašvaldības).

Un visbeidzot vēlos pateikties 11.Saeimai un it īpaši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Juridiskajam birojam un personīgi Vilsones kundzei par sadarbību. Pērn Saeimai esam nosūtījuši 55 vēstules, lielāko daļu no tām - saistībā ar grozījumiem tiesību aktos. Un es ceru uz produktīvu sadarbību arī ar jauno Saeimu.

Un nobeigumā vēlos atgādināt Eleonoras Rūzveltes uzdoto jautājumu: „Kur sākas cilvēktiesības?” un viņas pašas sniegto atbildi: „Mazās vietās, tuvu pie mājām.” To varētu arī pārfrāzēt un pajautāt: „Kam ir jānodrošina cilvēktiesības?” Uz to, manā ieskatā, ir vienkārša atbilde: „Katrai iestādei ikdienas darbā.” Tas nozīmē, ka mums nav jāgaida, ka kāds no malas vai augšas norādīs, pārmetīs cilvēktiesību pārkāpumus, bet ikvienam no mums, pildot savus pienākumus indivīda un sabiedrības labā, jābūt kā garantam, ka cilvēktiesības tiek nodrošinātas.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tiesībsargam.

Jūs varat būt pārliecināts, ka ar dzimumu līdztiesību mums nekādu problēmu nav, jo debatēt ir pieteikušās tikai sievietes. (Sēdes vadītāja smejas. Starpsaucieni. Smiekli.) Jā, nu vīriešiem es iesaku izlasīt Bana Kimuna runu, kurā viņš jau brīdināja, ka jūs tas sagaida. Un nākamajā parlamentā droši vien tiesībsargam būs jāziņo par vīriešu tiesību apdraudējumu.

Bet… Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Jā. Godātie deputāti, kā redzam, vīriešu tiesības ir patiešām ļoti svarīga cilvēktiesību daļa.

Tiesībsargs Juris Jansons ir sniedzis atskaiti par pagājušajā gadā izdarīto, un ziņojums, kā pēdējos gados ierasts, ir ļoti apjomīgs, kvalitatīvs un aptver virkni būtisku jomu, kas bijušas Tiesībsarga biroja uzmanības lokā. Jāsecina, ka Tiesībsarga birojs šajos gados ir spējis uzkrāt zināšanas, pieredzi, kļūt par cilvēktiesību aizstāvi un ekspertīzes centru.

Vēlos izteikt pateicību Jansona kungam un biroja darbiniekiem par labo, lietišķo sadarbību ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un sniegtajiem ieteikumiem.

Strādājot ar likumprojektiem, uz komisiju tradicionāli tiek aicināts plašs nevalstisko organizāciju loks un arī Tiesībsarga biroja darbinieki. Te paldies jāsaka Tiesībsarga birojam par kvalitatīvi izstrādātajiem likumprojektu priekšlikumiem, ko komisija ir varējusi virzīt uz priekšu. Te var minēt, piemēram, priekšlikumus gan Bērnu tiesību aizsardzības likumam, gan arī likumam, pie kura šobrīd strādājam, respektīvi, Tiesībsarga likumam. Šie grozījumi Tiesībsarga likumā noteiks kārtību, kādā parlaments izvērtē tiesībsarga darbu, un kārtību, kādā tiesībsargu, balstoties uz Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumiem un ziņojumu, varētu atcelt no amata. Pozitīvi vērtējot amatā esošā tiesībsarga un Tiesībsarga biroja darbu, jāteic, ka šos Tiesībsarga biroja iesniegtos priekšlikumus komisija atbalstīja un likumā šādai normai ir jābūt.

Sevišķi vēlos uzteikt Lailas Grāveres kundzes vadītās Bērnu tiesību nodaļas darbu.

Komisija ir daudz strādājusi saistībā ar bērnu tiesībām uzaugt ģimenē, un mūs satrauc arī līdz galam nesakārtotie adopcijas jautājumi; sevišķi bažas ir par to, kā notiek adopcijas process uz ārzemēm, un lūdzam Tiesībsarga biroju pievērst uzmanību arī tam. Kopā ar biedrību „Zvannieku mājas” konstatējām kādu ačgārnību - secinājām, ka Latvijā visai neprecīzi ir pārtulkota ANO Bērnu tiesību konvencija, konkrētas normas, kuras attiecas uz adopciju uz ārzemēm, un esam lūguši, lai šī norma tiktu iztulkota tā, kā tā skan oriģinālā, lai netiktu pieļautas nekādas dīvainas interpretācijas.

Runājot par adopciju uz ārzemēm, jāteic, ka komisija neiestājas pret, tomēr esam secinājuši, ka uz ārvalstīm vairāk tiek adoptēti bērni no audžuģimenēm, tātad tie, kas jau ir nonākuši ģimeniskā vidē, nekā bērni no bērnunamiem. Pērn uz ārvalstīm tika adoptēts 131 bērns, un proporcija bija šāda: 63 - no bērnunamiem, 68 - no audžuģimenēm. Bērna tiesības augt ģimenē ir prioritāras, un valsts interesēs būtu bērnus audzināt Latvijā - ja ne citādi, tad audžuģimeņu aprūpē. Tātad tas nozīmē, ka ir jāraugās uz šo fokusu - kura ir adopcijas mērķgrupa, ar kuru ir tālāk jāstrādā. Un, patiešām neiestājoties pret adopciju uz ārzemēm kā tādu, tomēr rodas jautājums: kāpēc ārvalstu adoptētājiem tik ļoti pievilcīgi ir tie bērni, kuri nonākuši audžuģimenēs? Tāpēc, ka viņu veselības un psiholoģiskās problēmas jau ir zināmā mērā atrisinātas!

Nav skaidrs, kāpēc Latvijas valsts to atbalsta un to pieļauj. Šajā sakarā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir vērsusies Labklājības ministrijā, lūdzot pievērst uzmanību šim jautājumam.

Neatrisināts jautājums, kuram tiesībsargs ir pieskāries, ir nekustamā īpašuma jaunā īpašnieka ievešana valdījumā un attiecības ar īrniekiem. Pie manis nesen griezās kāds, piebildīšu, invalīds, kuru ēkas jaunais īpašnieks ir brutālā, vardarbīgā veidā burtiski „izēdis” no mājas, lai gan īres līgums ir noslēgts un īres līgums ir spēkā. Tas patiešām nav ne pirmais, ne vienīgais šāds gadījums. Un kādā veidā?... Es lūdzu vēl divas minūtes!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Mūrnieces kundze runās vēl divas minūtes?

I.Mūrniece. Kādā veidā šis invalīds tika „izēsts” no mājas? Tika norīkota pret īrnieka gribu diennakts apsardze, kura uzturējās mājas iekštelpās, tika izņemtas mājokļa durvis, logi. Šie apsardzes darbinieki lietoja elektroenerģiju, ūdeni, īrnieka mantas, smēķēja, bravūrīgi uzvedās arī maza bērna klātbūtnē. Un faktiski tas bija tāds milzīgs psiholoģisks spiediens, lai šo īrnieku šādā pretlikumīgā veidā „izēstu” no mājas. Šis ir gadījums, kur ir notikusi arī vardarbība. Cilvēkam sejā pūta asaru gāzi, viņš tika nogāzts zemē, tika spārdīts, žņaugts un tamlīdzīgi. Tika saukta policija - pašvaldības policija un Valsts policija. Attiecīgās pašvaldības policija tika reaģējusi, turpretī Valsts policijas bezdarbība šajā gadījumā rada ļoti nopietnas bažas. Šobrīd šī situācija nav atrisināta un notiek kriminālprocess... notiek izmeklēšana. Lieta ir izmeklēšanā.

Un faktiski es gribu runāt šajā sakarā ne tikai par personu mājokļa un privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumiem, kādus mēs pieredzam šobrīd Latvijā visai bieži, bet arī par Valsts policijas darba kvalitāti. Ja Valsts policijas darbinieki, redzot nelikumības, paziņo, ka tas ir civiltiesisks strīds, un nenovērš likuma pārkāpumus, neiejaucas, tad te patiešām ir vieta jautājumiem. Ceru, ka, analizējot tiesībsarga ziņojumu, Saeima kopā ar izpildvaru domās, kā novērst dažādas neatbilstības cilvēktiesību jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Vanagai.

I.Vanaga (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Iepazinusies ar tiesībsarga ziņojumu, es vēlos akcentēt vairākas lietas. Viena no tām ir mācību līdzekļi. Jāteic, ka 2013.gadā ļoti sekmīgā sadarbībā ar Tiesībsarga biroju Izglītības likumā tika veikti grozījumi attiecībā uz mācību līdzekļiem. Un jāteic, ka tas ir pozitīvi vainagojies, jo no izglītības iestādēm un pašvaldībām ir labas atsauksmes par mūsu paveikto darbu.

Bet tomēr ir kāda niša, kas nav līdz galam... kas nebauda šo grozījumu augļus, proti, tā ir profesionālā izglītība. Un jāteic, ka te mums ir vēl visiem kopā ko darīt, jo šie izglītojamie tiek diskriminēti: viņiem nav nodrošināti mācību līdzekļi pilnā apmērā, kaut vai, piemēram, digitālie mācību līdzekļi vai nepieciešamie spectērpi. Un jāsecina arī tas, ka, piemēram, Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros, kur tiek īstenotas viengadīgās un pusotrgadīgās programmas, šiem izglītojamajiem ir pieejami, piemēram, šie tērpi, turpretī audzēkņiem, kas mācās šos trīs vai četrus gadus, diemžēl tie ir jāiegādājas par saviem līdzekļiem, lai gan tas ir mācību līdzeklis, kas nepieciešams mācību procesa nodrošināšanai.

Nākamais, ko vēlos akcentēt, ir šie jautājumi, kas skar ārpusģimenes aprūpi, un man tiešām ir prieks, ka tam ir veltīta vesela sadaļa.

Kā mēs ļoti labi zinām, Inita Bišofa ir tā, kas vairāku gadu garumā ir strādājusi pie šiem jautājumiem. Man prieks, ka arī tiesībsarga ziņojumā šie jautājumi ir aptverti. Tāpat arī par bāriņtiesu darbu. Jau vairāku gadu garumā Inga Bite pie šiem jautājumiem ļoti aktīvi strādā. Arī šajā ziņojumā ir ļoti plaši atspoguļota informācija par bāriņtiesu darbu.

Es vēlētos vēl akcentēt sekojošo. Tiesībsarga ziņojumā ir norādīts, ka mums trūkst sociālā darba speciālistu. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem būtu jābūt vienam speciālistam. Un te mēs arī... Kā saka, naudas mums trūkst visās jomās, bet šeit, es domāju, nav tomēr līdz galam pietiekami izvērtēts, cik mums izmaksā strādāšana ar šīm sekām, šo sociālo problēmu, jau iestigušo problēmu, risināšana un vai tomēr nav jāsaņemas un tas finansējums jāatrod, lai būtu pietiekami daudz sociālā darba speciālistu, jo... Kā piemēru var minēt kaut vai to: ir ļoti labi, ka tagad var īstenot iniciatīvu „Jauniešu garantija”, lai strādātu ar jauniešiem, tiem, kas nemācās un nestrādā... Bet, es domāju, ja būtu pietiekams skaits šo speciālistu, tad tik liels skaits jauniešu nebūtu ārpus izglītības sektora un arī ārpus darba sektora, kā tas ir pašlaik.

Es vēlētos arī akcentēt bērnu veselības aprūpes jomu. Kolēģe Inga Bite jau šodien savā runā minēja šīs garās rindas. Un es arī teikšu, ka, runājot ar jaunajām ģimenēm, kuras saskaras ar pirmajiem savu bērnu veselības aprūpes soļiem, brīžiem tiešām rodas sajūta, ka šīs kvotas un garās rindas tiek mākslīgi veidotas, lai atkal savukārt šo privāto sektoru stutētu, jo vecāki, protams, atradīs naudu, lai bērnu aizvestu pie speciālista, lai negaidītu 60 vai 70, vai 120 dienas rindā, lai varētu savlaicīgi konstatēt kādas veselības problēmas. Un tātad es domāju, ka arī Veselības ministrijai te ir plašs darbalauks, kuram pievērsties. Tā, tas bija vēl viens no aspektiem.

Un arī tagad, izlasījusi šo ziņojumu, es uzskatu, ka ir jāstiprina tiesībsarga institūts savā darbībā. Proti, tiesībsargs norāda, ka mums Latvijā nav atsevišķa bērnu tiesībsarga jeb ombuda. Un, es domāju, te ir jādomā arī par finansējuma nodrošināšanu Tiesībsarga birojam, jo, kā redzam no ziņojumā ietverto jautājumu loka, bērnu tiesībām ir... tiešām, tas apjoma ziņā ļoti daudz skar... Tā ka te, es domāju, mums ir kopīgiem spēkiem jāatrod nepieciešamais finansējums arī tam.

Un pēdējais. Divas lietas, ko es vēlētos akcentēt.

Gan no tiesībsarga ziņojumā atspoguļotā, gan arī, kā to es jau iepriekš minēju, no Valsts kontroles ziņojumos atspoguļotā es konstatēju, ka būtu labi, ja mēs Saeimā rastu iespēju veikt analīzi par šiem normatīvajiem aktiem, kuri sistemātiski netiek ievēroti, un kvantitatīvi un kvalitatīvi analizēt, kuras normas ir nedzīvas vai kuras tiek visbiežāk pārkāptas. Tādējādi mums būtu atgriezeniskā saite, kas ļautu mums spriest par mūsu darbu, par to, kas mums vēl ir kopīgiem spēkiem jādara.

Un pēdējais, ko es...

Sēdes vadītāja. Vanagas kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

I.Vanaga. Jā. Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Priecē arī tas, ka ir skarta senioru politika. Un jāsaka paldies arī Labklājības ministrijai, kas izstrādās veiksmīgas novecošanas stratēģiju, un tiešām prieks, ka arī tiesībsarga ziņojumā ir skarti šie veiksmīgas novecošanas jautājumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nepārskaitīšu visas tās lietas, kam es piekrītu tiesībsarga ziņojumā. Bet es uzskatu, ka pirmām kārtām... tiesībsarga ziņojums ir kā atskaite par to, ko pats Tiesībsarga birojs ir darījis, bet, manuprāt, tas galvenokārt ir kā uzdevumu saraksts Saeimai attiecībā uz to, ko Saeima nav izdarījusi.

Salīdzinot tiesībsarga ziņojumu, kas ir sniegts par 2012.gadu, un ziņojumu, kas tagad ir sniegts par 2013.gadu, redzam, ka ļoti daudzas lietas atkārtojas. Tātad tas nozīmē, ka šīs problēmas, šie jautājumi nav atrisināti, un tas nozīmē, ka mums ir jāskatās, kādi likumi nav pilnveidoti un kas ir jāpārrunā un jādara kopā ar pašvaldībām, lai šīs problēmas novērstu.

Neaizkavējot ilgi, nenosaucot šīs konkrētās lietas, es aicinu katru iepazīties ar tiesībsarga ziņojumu un vēlos tikai vērst uzmanību uz to, ka labas pārvaldības principa ievērošanas sakarā tiesībsargs min, ka ir jāuzlabo laipna un pieklājīga attieksme pret klientu.

Un, lai nebūtu tā, ka pret tiesībsarga ziņojumu mēs tikai izturamies ar laipnību un pieklājību, un lai tiesībsargs nebūtu kā drosmīgs bruņinieks ar papes zobenu, es aicinu pārskatīt, kā mēs varam atbalstīt tiesībsargu un patiesi ļaut viņam strādāt un īstenot šīs labās ieceres un idejas, ko tiesībsargs mums atklājis savā ziņojumā.

Un paldies Jansona kungam par lakonisko ziņojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Bitei.

I.Bite (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī man jāteic, ka es vērtēju tiesībsarga ziņojumu ne tikai kā atskaiti par tiesībsarga pagājušajā gadā paveikto, bet arī kā kopējo valstī esošās situācijas vērtējumu cilvēktiesību jomā. Un droši vien tas ir arī tas, par ko tiesībsargs aicina mūs debatēt, - kā jau Laizānes kundze pieminēja, par iespējamajiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā regulējumā.

Gribu sākt ar to, ka es izsaku cieņu tiesībsargam par to stāju, „mugurkaulu” un drosmi, ko tiesībsargs ir parādījis, dažos gadījumos arī iebilstot pret valdošo politisko viedokli; tas, kā var nojaust, nepaliek bez sekām.

Runājot konkrēti par šo tiesībsarga ziņojumu, gribu arī pateikt paldies par to, ka daudz uzmanības ir pievērsts bērnu tiesībām, kas nav atraujamas no ģimenes tiesībām, un faktiski tiesībsargs to arī nav atrāvis savā ziņojumā, norādot, ka valsts un pašvaldības primārais pienākums ir censties novērst trūkumus, kas apdraud bērna attīstību, labklājību un drošību ģimenē, meklējot alternatīvus risinājumus, nevis šķirot bērnus no ģimenes. Tam jābūt galējam un pēdējam līdzeklim!

Tā kā Labklājības ministrija strādā pie bērnu ārpusģimenes aprūpes konceptuālām izmaiņām, protams, viena no lietām, kam būtu jāpievērš uzmanība, ir tāda: ja speciālists atnāk uz ģimeni un konstatē, ka tur situācija ir briesmīga, tad bērns no ģimenes ir jāizņem. Un, ja tā ir pirmā reize, kad šis speciālists šajā ģimenē ir ieradies, tad kaut kas jau iepriekš ir būtiski nokavēts. Visur, kur esmu to teikusi, es esmu saskārusies ar apstiprinošiem galvas mājieniem, taču tālāk par to mēs diemžēl neesam tikuši.

Ģimenes būtu jāatbalsta, vēl pirms tās ir nonākušas krīzes situācijā, vēl pirms situācija ir nonākusi tik tālu, ka bērns no ģimenes ir jāizņem, jo viņš tur vairs nevar palikt. Bieži vien ir tā: kamēr jūs neesat maznodrošināti, kamēr jūs neesat nelabvēlīga ģimene, kamēr ar jums šķietami viss ir kārtībā, tikmēr tieciet paši galā ar sevi, ar savu situāciju un ar savu bērnu! Un te es gribētu... jā, piekrist tiesībsarga ziņojumā norādītajam, ka ir nepieciešama psiholoģiskā palīdzība gan audžuģimenēm, gan aizbildņiem, gan arī sociālo aprūpes centru iemītniekiem. Bet arī ģimenēm, kurās ir izveidojušās kādas nelabvēlīgas situācijas, ir nepieciešama palīdzība un atbalsts, un arī šīm ģimenēm ir jāpalīdz tikt ar viņu situācijām galā.

Tieši tāpat ģimenēm būtu vajadzīga elementāra informācija par to atbalstu, kāds jau ir pieejams. Protams, mēs varam teikt, ka viss ir atrodams internetā. Bet internetā ir atrodams arī ļoti daudz kas nepatiess, ļoti daudz kas nepilnīgs! Tāpēc, ja ir kāds cilvēks, pie kā ģimene var aiziet aprunāties savā problēmsituācijā un saņemt visu šo informāciju, tad... tad tas būtu tas, kas būtu ļoti vajadzīgi un svarīgi.

Un vēl būtu svarīga arī iespēja saņemt mērķētu atbalstu konkrētā krīzes situācijā, ļaujot pašvaldībai un sociālajam darbiniekam vērtēt un izlemt, tieši kāds atbalsts un tieši kāda palīdzība ir nepieciešama, jo visas dzīves situācijas mēs nekad nevarēsim paredzēt, standartizēt un normatīvajos aktos noteikt.

Lai arī ziņojumā tas nav pieminēts, taču pagājušajā gadā tiesībsargs ir sniedzis atzinumu arī par tādu lietu kā mājdzemdību apmaksa no valsts budžeta, un jāsaka, kolēģi, ka arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba kārtībā šis jautājums ir, tāpēc es ceru, ka mēs šo jautājumu atrisināsim atbilstoši tiesībsarga norādītajam - ka tieši tāpat kā citām personām, kurām dzemdību palīdzība ir bezmaksas, arī tām personām, kuras ir izvēlējušās dzemdēt ārpus stacionāra, būtu sniedzams atbalsts vismaz tādā apmērā, kādā tas tiek sniegts personām, kuras izvēlējušās dzemdēt stacionārā. Protams, šeit nav runa par kādiem ekskluzīviem vai papildu izdevumiem.

Un pēdējais. Diemžēl jāteic, ka joprojām pienāk ziņas par to, ka netiek ievērots Darba likums - ka jaunie vecāki tiek atlaisti no darba; ka netiek ievērots tas, ka ir jāsaglabā darba vieta bērna kopšanas atvaļinājuma laikā; ka tiek atrasts cits darbinieks vietā; tiek samazinātas štata vietas; tiek izmaksātas kompensācijas, lai šie vecāki būtu ar mieru neatgriezties darbā; tiek rasti veidi, kā tos vecākus, kuri ir atgriezušies darbā, tomēr no darba atbrīvot - vai nu par 15 minūšu kavēšanu, vai par ne tādu izskatu, vai par jebko citu, ko darba devējs var atrast, pie kā piesieties. Tāpēc joprojām šī būtu joma, kurai būtu jāpievērš uzmanība. Šobrīd diemžēl neredzu konkrēti, ko likumdevējs tur varētu darīt, taču prakse noteikti ir pilnveidojama.

Vēlreiz paldies tiesībsargam. Un paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Vinetai Poriņai.

V.Poriņa (VL-TB/LNNK).

Godātais Jansona kungs! Godātie kolēģi! Es izsaku atzinību un cieņu tiesībsarga līdzšinējam darbam.

Pirmkārt. Runājot par 2013.gadu, es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka tiesībsargs seko līdzi arī Latvijas publicitātei ārvalstīs.

Otrkārt. Īpaši gribu vērst uzmanību uz tiesībsarga veikto pētījumu par četrdesmit deviņām mazākumtautību izglītības iestādēm - skolām. Es rosinu līdzīgu pētījumu veikt arī pirmsskolas izglītības iestādēs, jo tieši tajās mazākumtautību bērniem tiek ielikti pamati latviešu valodas apguvei visai dzīvei.

Runājot par lingvistisko diskrimināciju, šodien Saeimā mēs atbalstījām Darba likumā priekšlikumu, kurš paredz, ka būs aizliegts darba līgumā pieprasīt nepamatoti svešvalodas prasmi, ja tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Bet, kopumā runājot par lingvistisko diskrimināciju Latvijā, situācija nav pozitīva, un es vēlos atkārtoti vērst tiesībsarga uzmanību uz latviski runājošo lingvistisko diskrimināciju, kura ir vērojama ne tikai ieslodzījuma vietās, kā tas ir minēts tiesībsarga 2013.gada ziņojumā, bet gandrīz visās dzīves jomās, it īpaši nežēlīgi attiecībā pret darba ņēmējiem, kuri labi prot valsts valodu, bet neprot krievu valodu vai citu svešvalodu un vēlas iegūt darbu, kur patiesībā darba pienākumu veikšanai nav nepieciešama vienas vai otras svešvalodas prasme. Gribu arī vērst uzmanību uz šādu psiholoģisku iezīmi, ka latviski runājošie cilvēki, visbiežāk latvieši, nemaz nevēlas sūdzēties tiesā vai Tiesībsarga birojā par šādiem latviski runājošo lingvistiskās diskriminācijas gadījumiem. Šis fakts būtu jāņem vērā.

Nobeigumā es novēlu labu veiksmi arī turpmākajā darbā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J.Vucāns (ZZS).

Godātais tiesībsarga kungs! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi!

Es vēlētos reaģēt uz tiesībsarga ziņojumā paustajām atziņām par mazākumtautību izglītību (No zāles dep.V.Agešins: „Par Ventspils pilsētu!”), par Ventspils pilsētu un par romu tautības izglītību Ventspils pilsētā.

Tā kā es esmu šeit ievēlēts no šīs pilsētas - no Kurzemes reģiona un tieši no šīs pilsētas! - un esmu Ventspilī bijis pašvaldības deputāts un bijis arī Izglītības komisijas vadītājs, šīs sēdes laikā es arī par šo jautājumu sazinājos ar Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāju. Manā skatījumā, tas, ko jūs, tiesībsarga kungs, teicāt no šīs tribīnes, ne gluži atbilst tam, kādas ir lietas realitātē un kāpēc šāds risinājums Ventspilī attiecībā uz romu tautības iedzīvotājiem ir atrasts.

Nav noslēpums, ka Ventspils ir viena no tām vietām Latvijā, kur ir vislielākais romu tautības iedzīvotāju īpatsvars. Tas pirmkārt.

Otrkārt. Tiešām Ventspils vakara vidusskolā ir specifiskas klases, kurās mācības notiek romu valodā, tajā pašā laikā nevienam šīs tautības bērnam nav liegtas iespējas apmeklēt arī jebkuru citu Latvijas izglītības iestādi, un lielākā daļa no romu tautības bērniem Ventspilī mācās tieši šādās vispārējās izglītības iestādēs, kopīgās klasēs.

Taču etnisko un kultūras īpatnību dēļ tā problēma ir tāda, ka, ja šo vakara vidusskolas klašu nebūtu, tad būtu vesela kategorija bērnu, kuri, tautas valodā runājot, paliktu uz ielas, paliktu ārpus oficiālās izglītības sistēmas, ārpus formālās izglītības sistēmas. Un līdz ar to šīs klases, kurās pamatā mācās... tur ir ne tikai romu tautības bērni... kurās pamatā mācās romu tautības bērni, Ventspils vakara vidusskolā ir kā pagaidu līdzeklis, lai šie bērni vispār nepaliktu ārpus formālās izglītības sistēmas.

Vēl es gribu uzsvērt to, ka tā problēma... Jūs savā ziņojumā piedāvājat, ka problēmas risinājums varētu būt tāds, ka tāpat kā citās mazākumtautību valodās... ka pamatizglītība šinī gadījumā ir romu valodā, bet ar arvien pieaugošu izglītības īpatsvaru valsts valodā. Tātad - no klases uz klasi.

Tā lielā problēma jau ir tāda, ka Latvijā romu tautībai rakstu valodas kā tādas nav. Valsts atbalstītas rakstu valodas, oficiālas rakstu valodas tai nav! Līdz ar to šāda formāla iespēja nepastāv. Tādējādi šis risinājums, kāds ir atrasts Ventspils pilsētā, pie šādas koncentrācijas un pie tām problēmām, par kurām es minēju, manā skatījumā, ir pietiekami labs, pietiekami sakarīgs šībrīža situācijā. Ja valsts piedāvās... ja valsts izglītības sistēma piedāvās kaut ko labāku, tad, protams, tas tiks adaptēts, bet šobrīd neko labāku mēs diemžēl neesam atraduši.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Godātais tiesībsarga kungs! Atkal par to pašu tematu - par mazākumtautību izglītību un par tiem trūkumiem un priekšlikumiem, kurus jūs noformulējāt savā atzinumā.

178.lapaspusē jūs rakstāt, ka iespēja apgūt mācību saturu savā valodā ir septiņām mazākumtautībām, un pēc tam jūs tās visas nosaucāt aiz komata. Tā ir kārtējā leģendas atražošana, kura pāriet no viena oficiāla dokumenta uz otru jau kādus piecus gadus. Septiņas mazākumtautības mācās savu valodu, bet mācās savā valodā - tiktāl, ciktāl es zinu, - tikai trīs mazākumtautības, tiesībsarga kungs! Tie ir krievi, poļi un laikam ukraiņi.

Pavisam nesen oficiālās institūcijas ziņoja, ka nodarbības notiek astoņās mazākumtautību... Un astotā mazākumtautība pēc kārtas bija - zināt, kura? Bija uzrādīts, ka tā ir romu valoda. Vai romu bērni tiešām skolās mācās savā dzimtajā valodā - tas ir vēl viens jautājums. Uzskatu, ka tā tas nenotiek. Jau tas vien ir liels sasniegums, ka bērni, kas pieder citām mazākumtautībām, bauda iespēju mācīties savu valodu un arī mācīties savu kultūru katrā ziņā. Tas ir sasniegums Latvijā, bet vismaz precīziem šeit ir jābūt noteikti, jo tas lielā mērā maldina mūsu sabiedrību.

Jūs atkal apliecinājāt trūkumus bilingvālās apmācības norisē. Piekrītu! Bet es nevaru piekrist tam, ka tieši tāpēc, ka skolotāji nezina valsts valodu, arī bērni neprot runāt latviski tik labi, kā vajadzētu būt. Patiesībā jūsu pārmetums apliecina to pareģojumu, kuru izteica politiķi un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kas uzstājās par to, lai tiktu nodrošināta iespēja mazākumtautību bērniem, to skaitā arī krieviem kā lielākajai etniskajai mazākumtautību grupai, mācīties dzimtajā valodā, - ka, ja uzsāktā reforma būs īstenota pilnā sparā, tad par valsts valodas apguves galveno rīku kļūs speciālie mācību priekšmeti, nevis latviešu valodas priekšmets. Tā arī notiek, un patiesībā tas, ko jūs secināt, to arī zināmā mērā netieši atspoguļo, bet tam, ka tā ir pareiza kārtība, - tam es nevaru piekrist.

Un pēdējais. Jūs iesakāt pāriet uz mācībām valsts valodā vidusskolā un atsaucaties uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas 1996.gada Hāgas rekomendācijām, paužat, ka, lūk, tur ir rekomendēts tiešām tā rīkoties. Proti, jūs atsaucaties uz rekomendāciju 13.pantu. Bet tieši tajā pantā ir rakstīts, ka vidusskolā mācību satura ievērojamai daļai (substantial part - angļu valodā) ir jābūt apgūtai, izmantojot tieši mazākumtautības valodu. Speciālisti, kas bija sapulcējušies Hāgā un noformulējuši savas rekomendācijas, kuras mēs visi atkarībā no konteksta izmantojam savās diskusijās, tomēr ierosināja valstīm nodrošināt mazākumtautībām gan pamatizglītību, gan vidējo izglītību pēc iespējas esošo sistēmu ietvaros, bet tomēr - savā ģimenes valodā. Un tas ir ļoti svarīgs apstāklis! Tas izriet no psiholoģijas, no pedagoģijas, un diez vai vajadzētu atiet no šīs rekomendācijas arī jūsu, cienījamais tiesībsarg, rekomendācijā, jūsu atzinumā.

Manuprāt, jūs esat uz pareizā ceļa, bet esiet precīzs! Un, ja tiks grozīts šis jūsu priekšlikums, tad gan tas tiks atbalstīts ne tikai starp tiem, kuri atbalsta un uzstājas par pāreju uz latviešu valodu kā mācībvalodu, par mācībām latviešu valodā, bet arī starp mazākumtautībām. Līdz šim jūsu priekšlikums neguva atbalstu tieši tāpēc, ka tas neatbilst patiesajai situācijai valstī un neatbilst tām rekomendācijām, kuras rosina speciālisti...

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

I.Pimenovs. ...starptautiskajās organizācijās.

Paldies, priekšsēdētāja! Esmu beidzis savu uzstāšanos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai tiesībsargs vēlas vēl ko piebilst? Nē. Paldies. (No zāles: „Balsot!”; „Paldies!”) Par šo ziņojumu nav jābalso, tātad šis jautājums ir uzskatāms par izskatītu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Lai tik strādā!”)

Tas bija mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības pēdējais jautājums.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Buiķis... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Daina Kazāka... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Romualds Ražuks... nav, Raimonds Rubiks... nav, Ilze Vergina... nav, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 5.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas pavasara sesijas 7. sēde
2014. gada 5. jūnijā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1158/Lp11) (Dok. Nr. 3875, 3875A)
Priekšlikums	- dep. I.Vanaga (par)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1159/Lp11) (Dok. Nr. 3876, 3876A)
Priekšlikumi	- dep. I.Vanaga (par)
	- dep. A.Loskutovs (pret)
Par likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1162/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3905, 3905A)
Priekšlikumi	- dep. I.Vanaga (par)
	- dep. A.Loskutovs (pret)
Par likumprojektu „Grozījums Pasta likumā” (Nr. 1167/Lp11) (Dok. Nr. 3947, 3947A, 3947B)
Par likumprojektu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1166/Lp11) (Dok. Nr. 3941, 3941A)
Priekšlikumi	- dep. B.Cilevičs (pret)
	- dep. I.Mūrniece (par)
Par likumprojektu „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 1169/Lp11) (Dok. Nr. 3958)
Par likumprojektu „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 1170/Lp11) (Dok. Nr. 3968)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raimondam Rubikam šā gada 5. jūnijā (Dok. Nr. 3954)
Par darba kārtību
Lēmuma projekts „Par ģenerālleitnanta Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā” (Nr. 657/Lm11) (Dok. Nr. 3957)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās” (Nr. 656/Lm11) (Dok. Nr. 3940)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Lēmuma projekts „Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 658/Lm11) (Dok. Nr. 3961)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Likumprojekts „Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 1142/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3804B)
Ziņo	- dep. G.Sprūds
Likumprojekts „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1150/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3856B)
Ziņo	- dep. J.Vectirāns
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr. 1151/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3857B)
Ziņo	- dep. J.Vectirāns
Likumprojekts „Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1152/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3858B)
Ziņo	- dep. J.Vectirāns
Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 1056/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3938)
Ziņo	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”” (Nr. 742/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3939)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 1102/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3943)
Ziņo	- dep. J.Upenieks
Par darba kārtību
Par pastāvīgā mandāta piešķiršanu 11. Saeimas deputātam Arvilam Ašeradenam (Dok. Nr. 3962)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Lēmuma projekts „Par Lienes Liepiņas 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 660/Lm11) (Dok. Nr. 3963)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Svinīgais solījums
	- L.Liepiņa
Lēmuma projekts „Par Ilzes Verginas 11. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības „Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” (Nr. 661/Lm11) (Dok. Nr. 3964)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Svinīgais solījums
	- I.Vergina
Lēmuma projekts „Par Māra Kučinska 11. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu” (Nr. 662/Lm11) (Dok. Nr. 3965)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Svinīgais solījums
	- M.Kučinskis
Likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 1075/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3951)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Debates	- dep. A.Elksniņš
	- dep. I.Čepāne
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu V.Agešina, J.Urbanoviča, B.Cileviča, I.Ribakova un I.Cvetkovas jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Saistībā ar rakstveida atbildes nesniegšanu pēc būtības” (Nr. 170/J11)
Informācija par deputātu S.Mirska, A.Jakimova, Ņ.Ņikiforova, O.Hļebņikova un J.Urbanoviča jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei „Par bērnu tiesībām apgūt kultūras mantojumu” (Nr. 171/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, I.Cvetkovas, I.Klementjeva, M.Zemļinska un I.Meļņikova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par iespējamu valsts nozagšanu, pārdodot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu” (Nr. Nr. 172/J11)
Paziņojumi
	- dep. J.Reirs
	- dep. E.Smiltēns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Debašu turpinājums	- dep. A.Elksniņš
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. I.Čepāne
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. V.Poriņa
	- dep. I.Čepāne
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. R.Dzintars
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. D.Kazāka
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. D.Stalts
	- dep. I.Vanaga
	- dep. D.Stalts
	- dep. I.Bite
	- dep. I.Vanaga
	- dep. R.Dzintars
	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. J.Lazareva
Paziņojumi
	- dep. V.Liepiņš
	- dep. L.Čigāne
	- dep. J.Ozoliņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1121/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3944)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 1107/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3945)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” (Nr. 1106/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3946)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts „Grozījumi Meliorācijas likumā” (Nr. 999/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3948)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” (Nr. 954/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3950)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr. 1149/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3855, 3934)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1143/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3818, 3935)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. A.Judins
Likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 1147/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3846, 3936)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1018/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3203, 3937)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Debates	- dep. V.Ķirsis
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. Dz.Rasnačs
	- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre I.Platonova
	- dep. K.Olšteins
	- dep. I.Līdaka
	- dep. I.Kalniņa-Lukaševica
Likumprojekts „Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 993/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3949)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Darba likumā” (Nr. 756/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3952)
Ziņo	- dep. A.Barča
Debates	- dep. V.Poriņa
	- dep. I.Cvetkova
	- dep. I.Cvetkova
	- dep. I.Bišofa
	- dep. I.Bite
Likumprojekts „Grozījums Pasta likumā” (Nr. 1167/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3947)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījums Pasta likumā” (Nr. 1167/Lp11) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3947)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts „Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 1170/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3968)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Par darba kārtību
Likumprojekts „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 1169/Lp11) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3958, 3978)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas” (Nr. 663/Lm11) (Dok. Nr. 3974)
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā” (Nr. 665/Lm11) (Dok. Nr. 3976)
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Ārlietu komisijā” (Nr. 664/Lm11) (Dok. Nr. 3975)
Lēmuma projekts „Par Latvijas Republikas 11. Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 666/Lm11) (Dok. Nr. 3977)
Latvijas Republikas tiesībsarga 2013.gada ziņojums (Dok. Nr. 3900)
Ziņo	Latvijas Republikas tiesībsargs J.Jansons
Debates	- dep. I.Mūrniece
	- dep. I.Vanaga
	- dep. I.Laizāne
	- dep. I.Bite
	- dep. V.Poriņa
	- dep. J.Vucāns
	- dep. I.Pimenovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

 

 

Balsojumi

Datums: 05.06.2014 09:10:06 bal001
Par - 44, pret - 35, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1158/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.06.2014 09:17:27 bal002
Par - 45, pret - 24, atturas - 14. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1159/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.06.2014 09:23:53 bal003
Par - 31, pret - 39, atturas - 10. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1162/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.06.2014 09:36:23 bal004
Par - 59, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1166/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.06.2014 09:39:36 bal005
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par ģenerālleitnanta Raimonda Graubes apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā (657/Lm11)

Datums: 05.06.2014 09:41:44 bal006
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās un apgabaltiesās (656/Lm11)

Datums: 05.06.2014 09:42:34 bal007
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (658/Lm11)

Datums: 05.06.2014 09:43:44 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (1142/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.06.2014 09:50:30 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1150/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.06.2014 09:52:02 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (1151/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.06.2014 09:52:49 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (1152/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.06.2014 09:59:19 bal012
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (1056/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.06.2014 10:00:20 bal013
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (742/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.06.2014 10:01:21 bal014
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (1102/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.06.2014 10:06:12 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Lienes Liepiņas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu (660/Lm11)

Datums: 05.06.2014 10:08:52 bal016
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Ilzes Verginas 11.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Politisko partiju apvienības “Vienotība” kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus (661/Lm11)

Datums: 05.06.2014 10:10:58 bal017
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Māra Kučinska 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu (662/Lm11)

Datums: 05.06.2014 10:11:50 bal018
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 05.06.2014 11:16:39 bal019
Par - 26, pret - 67, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1075/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 12:18:39 bal020
Par - 2, pret - 88, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1075/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 12:22:59 bal021
Par - 55, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 05.06.2014 12:35:42 bal022
Par - 2, pret - 86, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1075/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 12:57:14 bal023
Par - 69, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1075/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 12:58:52 bal024
Par - 69, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1075/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:04:09 bal025
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1121/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:05:19 bal026
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā (1107/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:06:31 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā (1106/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:07:27 bal028
Par - 24, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Meliorācijas likumā (999/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:07:58 bal029
Par - 25, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Meliorācijas likumā (999/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:09:12 bal030
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meliorācijas likumā (999/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:11:55 bal031
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (954/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:13:03 bal032
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (1149/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:17:37 bal033
Par - 55, pret - 26, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (1143/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:19:28 bal034
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (1147/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:19:51 bal035
Par - 88, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (1147/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:48:04 bal036
Par - 45, pret - 5, atturas - 36. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1018/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:49:15 bal037
Par - 62, pret - 17, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu / 05.08.2014. /. Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1018/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 14:51:57 bal038
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (993/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:01:36 bal039
Par - 25, pret - 41, atturas - 12. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:05:14 bal040
Par - 23, pret - 56, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:06:40 bal041
Par - 25, pret - 58, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:07:05 bal042
Par - 24, pret - 59, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:07:30 bal043
Par - 24, pret - 59, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:14:24 bal044
Par - 24, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:14:51 bal045
Par - 22, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:15:18 bal046
Par - 24, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:22:26 bal047
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (756/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:24:26 bal048
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Pasta likumā (1167/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:24:45 bal049
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pasta likumā (1167/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:25:11 bal050
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pasta likumā (1167/Lp11), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.06.2014 15:26:16 bal051
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1170/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:29:22 bal052
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums (1169/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 15:29:46 bal053
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums (1169/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.06.2014 16:01:28 bal054
Par - 56, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas (663/Lm11)

Datums: 05.06.2014 16:02:09 bal055
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā (665/Lm11)

Datums: 05.06.2014 16:02:38 bal056
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Ārlietu komisijā (664/Lm11)

Datums: #05.06.2014 1:.0:.1 bal057
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (666/Lm11)

 

Frakciju viedokļi
2014.gada 5.jūnijā

Vadītāja. Esiet sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai raidījums „Frakciju viedokļi”, kas skan tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles, un kā katru reizi pēc Saeimas sēdes deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien, 69 deputātiem balsojot „par” un „Saskaņas Centra” 27 deputātiem balsojot „pret”, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Satversmes papildināšanu ar jaunu preambulu.

Kāpēc „Saskaņas Centrs” neatbalsta šo likumprojektu? Satversmes tēvu vārdi ir: „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi: [..].” Tā ir mūsu šābrīža preambula! Un nav noslēpums, ka jaunas preambulas projekts ir raisījis visai asas diskusijas sabiedrībā, jo šodien, pēc 92 gadiem, likumdevējs mēģina Satversmes tēvu mutē ielikt pavisam citu tekstu. Mēs uzskatām, ka nav nekādas nepieciešamības grozīt spēkā esošo ievadu, jo pašlaik izkristalizējusies būtiska problēma – veca Satversme, no vienas puses, un jauns ievads, no otras puses. Jāatzīst, ka tas nav plaši izplatīts paņēmiens konstitucionālajās tiesībās. Tāpēc ir absolūti nepareizi – pie 92 gadus veca dokumenta pievienot jaunu preambulu.

Mūsuprāt, šis projekts nonāk pretrunā ar Satversmes vispārējiem noteikumiem, tai skaitā ar pamatlikuma 2.pantu, ar normu par to, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Un nav nekāds noslēpums un ir ļoti labi zināms visiem, ka Satversmes tēvi 1922.gadā apzināti iestrādājuši normu par Latvijas tautu, nevis latviešu nāciju, vēlēdamies atzīt mūsu tautas daudznacionālo raksturu.

Projekta tekstā vēl ir arī citas strīdīgas normas, par kurām šodien Saeimas deputāti nevēlējās diskutēt, piemēram, par to, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Diemžēl tas neatbilst realitātei, jo Latvija nav sociāli atbildīga valsts. Tieši otrādi! Mūsu valstī vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, un daudzi cilvēki, pat strādādami divos darbos, nespēj uzturēt savu ģimeni „veiksmes stāsta” (pēdiņās!) apstākļos un brauc prom no valsts. Un mums jārēķinās arī ar to, ka mūsu sabiedrība ir dramatiski sašķelta un plaisa starp mūsu iedzīvotājiem, piemēram, bagātajiem un nabagajiem, pieaug ar katru gadu. Un preambulas pieņemšana var veicināt jaunus aizvainojumus un sabiedrības papildu šķelšanu „pareizajos” un „nepareizajos”.

Grozījumu tekstā parādās arī diezgan strīdīgi pilsoņu pienākumi, pavisam jauni pienākumi, piemēram, par to, ka ikviens rūpējas par sevi. Šī norma ir pretrunā ar sociāldemokrātijas vērtībām, un līdz ar to arī šādu pieeju mēs atbalstīt nevaram. Un jāņem vērā arī tas, ka tiesību norma nevar tikt balstīta uz emocijām, kā tas ir pašlaik, un rezultātā preambulas projekts ir izplūdis un nonāk pretrunā ar Satversmes īso un kodolīgo valodu.

Protams, šodien pastāv arī iespēja gatavot pavisam jaunu Satversmes tekstu, pavisam jaunu Satversmi. Jāraksta jauna Satversme, bet – tikai neaizmirstot par to, ka likumi ir jāraksta tā, lai tie būtu cilvēkiem saprotami, kā arī to, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas deputātam Valērijam Agešinam.

Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Vilnis Ķirsis. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Noteikti, neapšaubāmi, šodien svarīgākais jautājums bija Satversmes preambulas sakarā notikušais balsojums. Taču kolēģis jau nupat pieskārās šim jautājumam, un arī citu frakciju kolēģi noteikti par to stāstīs sīkāk. Bet es vairāk pievērsīšos kādam citam jautājumam, kurš man ir ļoti svarīgs, proti, ātro kredītu problemātikai; arī par to šodien tika sēdē balsots. Jau pagājušonedēļ minēju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, to skatot, deva negatīvu atzinumu, un tātad viss… teiksim tā – viss svars tika pārlikts uz šodienas sēdi.

Kas tad ir šie kredīti un kā tie radušies, un kāpēc svarīgi ir tiem pievērst pastiprinātu uzmanību? Latvijas sabiedrība ir samērā nesen vispār saskārusies ar tādu jēdzienu kā kredīts, kā aizņemšanās. Tādā plašākā nozīmē mums, sabiedrībai kā tādai, īsti trūkst šo iemaņu, tādēļ mēs bieži mēdzam kļūdīties, pieņemot lēmumus šajā jomā. To pierāda arī treknie gadi, to pierāda arī šis kredītu bums: cilvēki saņēmās par daudz kredītus, tā ka beigās vairs nespēja savas saistības segt. Un pretējā… no pretējās puses tad bankas arī nebija tās, kas šo kompetenci nodeva cilvēkiem... Šobrīd mēs principā esam jau tādā nākamajā, varētu pat teikt, kredītu bumiņā, jā, tādā mazākā mērā, bet tas ir tātad šo ātro kredītu bums, kurš nav tik milzīgs, tātad tas varbūt nevar valsts finanšu sistēmu izsist no līdzsvara, bet toties tāds sociālo… nu, no sociālā līdzsvara gan varētu izsist, jo cilvēku, kas iesaistīti šajos kredītos, ir apmēram 200 tūkstošu.

No kurienes tad šie kredīti radušies? Faktiski tie ienāca tādā nišā, ka kādreiz starp draugiem, paziņām un darba kolektīvos bija pilnīgi normāli, ka viens no otra aizņēmās naudu. Bet, protams, nav varbūt patīkami būt tādā kā lūdzēja lomā, iet aizņemties. Savukārt šie ātrie kredīti ir ļoti vienkārši: ātri, bez liekām formalitātēm pieejama nauda, nevienam nav jālūdz. Tikai starpība tā, ka par to ir, protams, jāsamaksā. Tas arī, protams, nav slikti, tāds bizness noteikti var pastāvēt. Bet kas rada problēmu? Rada problēmu tas, ka šīs likmes ir ļoti augstas un tās nemanāmi šo kredītu ņēmējus ievelk arvien dziļāk kredītu jūgā un pat purvā, un, kad cilvēks aptver situāciju, tad varbūt jau ir par vēlu, lai no tā izrāptos ārā.

Un kāpēc šie maksājumi ir tik lieli? Šos kredītus izsniedz ātri, faktiski nepārbaudot cilvēku spēju atdot šos kredītus. Ir bijuši piemēri, ka tie ir skolēni vai kādi citi, kuriem nemaz nav ienākumu un kuri nemaz – nu, tīri teorētiski – nespētu atdot šo naudu. Tātad viņi nespēj atdot šo naudu, bet šim aizdevējam jau kaut kādā veidā ir jāatgūst tā nauda, un tad viņš… tas vienīgais veids, kā viņš to atgūst, ir šāds: viņš atgūst no tiem, kas maksā. Protams, palielinot šī pakalpojuma cenu. Arī šīs masīvās reklāmas, ko mēs redzam ik uz soļa, maksā lielu naudu, un arī tās ir iecenotas šajā augstajā procentu likmē, kuru tad atkal samaksā godprātīgie aizņēmēji. Un neskaitāmas reizes ir runāts ar šiem kredītdevējiem, lai viņi pastiprinātu prasības šo kredītu piešķiršanai, izvērtēšanai un tā tālāk, un tas īstenībā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā jau ir rakstīts, tikai tas nav bijis tomēr pietiekošs motivators šādi rīkoties. Un likumprojekts, kas šodien Saeimas sēdē tika skatīts, paredzēja ierobežot maksimālo procentu likmi, kas tātad ir 100 procentu. Tas automātiski piespiestu šos kredītdevējus rūpēties, izvērtēt savus klientus, skatīties, vai viņi būs spējīgi kredītu atdot; pretējā gadījumā šo kredītdevēju bizness tātad bankrotēs.

Šāds regulējums, kas ierobežo likmes, teiksim, maksimālo vērtību, nav nekas jauns, tāds jau pastāv vairākās valstīs. Piemēram, Lietuvā ierobežojums ir 200 procentu, un Lietuva vēlas iet tālāk – samazināt līdz 160 procentiem.

Somijā tie ir 50 procenti, un pat tādā liberālas ekonomikas mekā kā ASV ir vairāki štati, kuros ir šāds ierobežojums – piemēram, 36 procenti. Tātad faktiski mēs neizdomājām kaut kādu riteni, bet savā ziņā nošpikojām no citām valstīm, kurās, kā ir pierādījies, šāda lieta strādā. Pretēji nebanku sektora bažām, ka tādējādi šie kredītdevēji tiks iedzīti bankrotā, šajās valstīs nekas tik traks nav noticis.

Man prieks, ka šodien Saeima pretēji Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pagājušās nedēļas balsojumam tomēr atbalstīja šī likumprojekta konceptuālu virzību. Paldies par to maniem kolēģiem!

Un veiksmīgu nedēļas nogali! Paldies.

Vadītāja. Paldies.

Nākamā runās Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Šī bija viena no pēdējām Saeimas pavasara sesijas sēdēm, un tādēļ, jāsaka, tiešām intensīvs darbs bija vērojams Saeimā, un mēs šodien skatījām ļoti daudzus svarīgus likumprojektus, kas vistiešākajā veidā turpmāk ietekmēs mūsu dzīvi.

Bet, pirms pastāstīt par dažiem, pēc mūsu frakcijas domām, svarīgākajiem likumprojektiem, es vēlos atzīmēt vēl vienu faktu. Nesen bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un to rezultāts ir tas, ka vairāki Saeimas deputāti ir ievēlēti Eiropas Parlamentā. Savukārt Saeimas rindas šodien tika papildinātas ar vairākiem jauniem deputātiem. Zaļo un Zemnieku savienības partijai ir liels prieks, ka mūsu rindas papildināja Māris Kučinskis, kurš, mūsuprāt, ir profesionālis, un tādējādi Zaļo un Zemnieku savienības kompetence (īpaši jautājumos, kas ir saistīti ar pašvaldību interesēm un vajadzībām) stipri pieaug.

Bet nu par dažiem likumprojektiem, kuriem vēlos pievērst uzmanību.

Kā nupat kolēģis no Reformu partijas frakcijas jau stāstīja, viens no, mūsuprāt, svarīgajiem likumprojektiem, kurus šodien skatījām, ir likumprojekts „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kuru Saeima pēc plašām debatēm apstiprināja pirmajā lasījumā. ZZS ir vienisprātis ar to, ka šis ir labs instruments, ar ko kontrolēt ātro kredītu sērgu, kas Latvijā ir izpostījusi ne vienu vien ģimeni un novedusi bezcerīgā situācijā. Un šeit ir divi principi. Viens no tiem – ierobežot ātro kredītu izsniegšanu nakts stundās no pulksten 23.00 vakarā līdz 7.00 rītā. Un otrs princips – ierobežot arī maksimālo kredītprocentu summu, kādu var iekasēt par izsniegto kredītu. Tie abi būtu ļoti labi risinājumi, kā ierobežot šādu bezatbildīgu kredītu izsniegšanu.

Otra, mūsuprāt, sociāli svarīga lieta, kuru šodien Saeima skatīja un arī apstiprināja steidzamības kārtā, ir Pasta likuma grozījums, kas paredz, ka arī turpmāk, līdz 2019.gadam, „Latvijas Pastam” būs uzticēta universālā pakalpojuma sniedzēja funkcija. Ko tas praktiski nozīmē? Tas nozīmē, ka valsts arī uzņemas daļu atbildības, finansējot „Latvijas Pasta” uzdevumu nogādāt preses izdevumus tajās Latvijas vietās, kur to nav izdevīgi darīt uz komerciāliem principiem. Jo nereti Latvijā joprojām ir tā, ka īpaši attālākos novados prese ir vienīgais plašsaziņas līdzeklis, kuru cilvēki regulāri saņem un no kura uzzina jaunumus par to, kas notiek Latvijā. Un ir ļoti svarīgi, lai šis pakalpojums no valsts puses arī turpmāk tiktu nodrošināts par pieejamām cenām un pieejamā pārklājumā.

Vēl viena svarīga lieta, ko mēs vēlamies akcentēt. Aijas Barčas, Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas, vadībā šobrīd tiek strādāts pie Darba likuma grozījumiem... Un Darba likuma grozījumu otrajā lasījumā arī notika diskusijas un tika pieņemti vairāki būtiski grozījumi. Saeima vienojās par to, ka darba līgumā turpmāk neietvers noteikumu par svešvalodas prasmi, ja tā nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ir panākta vienošanās arī par to, ka darbiniekiem, kuru aprūpē ir bērns vecumā līdz četrpadsmit gadiem, ir tiesības uz papildatvaļinājumu, ne mazāku par vienu darba dienu. Savukārt darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz astoņpadsmit gadu vecumam, turpmāk būs tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, vai arī gadījumos, kad ir nepieciešama vecāku dalība bērna veselības pārbaudē. Un savukārt, ja darba devējs nepielaiž darbinieku pie darba darbinieka veselības stāvokļa dēļ, darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam par šo laika periodu atlīdzību.

Vēl viens būtisks grozījums ir saistīts ar darba devēju iespēju krāpties, sagatavojot dokumentus ar atpakaļejošu datumu. Tādam nolūkam likumprojekts paredz noteikt pienākumu darba devējam nodrošināt noslēgto darba līgumu uzglabāšanu, uzrādīšanu kontrolējošām institūcijām pārbaužu laikā. Tie ir tādi atsevišķi, šķietami sīki uzlabojumi, bet, mūsuprāt, tiem būs liels pozitīvs sociāls efekts.

Ir vēl vairāki likumprojekti, kuri tika nodoti komisijām un ar kuriem būs jāturpina darbs arī vasaras periodā un rudenī. Viens no tādiem ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Deputāti ierosina attaisnojošo izdevumu sarakstā iekļaut arī izdevumus par pirmsskolas izglītības iestādēm un par interešu izglītību. Protams, ir diskusija par to, kāds no šāda likumprojekta būs fiskālais efekts. Bet, no otras puses, domāju, ka šis ir ļoti labs sociāla rakstura priekšlikums, ar kuru ir vērts turpmāk arī budžeta kontekstā strādāt.

Un bez šiem saimnieciskajiem jautājumiem, protams, vissvarīgākais likumprojekts, ar kuru šodien Saeima strādāja un kuru pieņēma otrajā lasījumā, bija likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, kas paredz jaunu Satversmes ievaddaļu jeb preambulu. (Sīkāk par to jums noteikti pastāstīs Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepānes kundze). Es apsveicu visus Latvijas iedzīvotājus ar to, ka mēs vismaz tik tālu jau esam tikuši ar ievaddaļas nostiprināšanu, jo šis ir veids, kā vēlreiz nostiprināt valsts pamatus, stiprināt sabiedrības pozitīvu attieksmi un atbildību pret valsti un tādējādi stiprināt demokrātisko valsts iekārtu. Jo mazām valstīm ir jāatceras, ka valsts pastāvēšana nav pati par sevi saprotama. Un šis, manuprāt, ir ļoti labs veids, kā par to atgādināt.

Es vēlu jums jauku vakaru un veiksmīgu arī darba nedēļas noslēgumu. Un uz sadzirdēšanos!

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

„Frakciju viedokļus” turpina Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāte Vineta Poriņa. Lūdzu!

V.Poriņa (VL–TB/LNNK).

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien, kā jau kolēģi minēja, bija ārkārtīgi intensīva darba diena.

Pirmām kārtām gribu minēt to, ka Saeimā šodien vēl pēc šīs sēdes un arī rītdien pulcēsies Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Baltijas un Ziemeļvalstu delegācijas. Mēs sākam darbu jau šovakar un turpināsim rīt visu dienu, un spriedīsim par aktuālākajiem jautājumiem un drošības izaicinājumiem mūsu reģionā un Eiropā kopumā. Tātad mēs pārrunāsim pirmām kārtām aktuālo situāciju Ukrainā, kā arī drošības un aizsardzības izaicinājumus NB8 valstu reģionam.

Skaidrs, ka Ukrainas notikumi parāda, ka vēsturiskā samierināšanās nav iespējama bez taisnīguma un bez objektīva pagātnes izvērtējuma. Un, ņemot vērā to, ka NB8 ir aktīva Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības platforma arī EDSO asamblejā, mēs plānojam vienoties par kopēju nostāju attiecībā uz vairākiem rezolūciju projektiem, ko mēneša beigās skatīsim Azerbaidžānā, Baku. Piemēram, viens no rezolūciju projektiem no Amerikas Savienotajām Valstīm pauž stingru un nosodošu nostāju attiecībā uz Krievijas militāro agresiju un okupāciju Ukrainā un šīs valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes neievērošanu. Rīt pulksten 12.30 Sarkanajā zālē ir paredzēta arī preses konference.

Tagad atgriežos pie Saeimas šodienas sēdes darba kārtības. Tika izskatīti ārkārtīgi daudzi būtiski likumprojekti. Gribu sākt ar likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”. Kā mēs zinām, Latvijā ir vērojama latviski runājošo lingvistiskā diskriminācija, kas vērsta īpaši pret jauniešiem, kuri skolā ir apguvuši ļoti labā līmenī, protams, savu dzimto valodu – latviešu valodu –, kā arī citas Eiropas Savienības oficiālās valodas. Ļoti masīvi un ar katru gadu arvien vairāk jauniešiem un arī jebkuram Latvijas iedzīvotājam tiek pieprasīta arī krievu valodas prasme, kaut arī konkrētā darba pienākumos to nav nepieciešams izmantot. Un tāpēc viens no priekšlikumiem, kuru iesniedzu un kurš ir atbalstīts Nacionālajā apvienībā, ir tāds, ka darba devējam ir aizliegts pieprasīt konkrētās svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Diemžēl balsojums bija ārkārtīgi dažāds, un Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja. Pozitīvais ir tas, ka otrajā lasījumā tika atbalstīts priekšlikums par to, ka darba līgumā nedrīkstēs ierakstīt konkrētās svešvalodas prasmi, ja šī svešvaloda nav pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Otra būtiskā lieta ir tiesībsarga Jura Jansona ziņojums. Kopumā Saeima izteica atzinību Jansona darbam, arī es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka Jansona kungs seko līdzi arī Latvijas publicitātei starptautiskajā laukā, un īpaši izteicu atzinību par to, ka Tiesībsarga birojs veica pētījumu par mazākumtautību izglītības 49 iestādēm, un rosinu tiesībsargam veikt līdzīgu pētījumu arī pirmsskolas izglītības iestādēs mazākumtautībām, kur latviešu valodas prasme pedagogiem nav pietiekami adekvātā līmenī, lai viņi strādātu šajās iestādēs, lai gan tieši bērnudārzi ir tās izglītības iestādes, kur ieliek pamatus latviešu valodas apguvei visai dzīvei. Un, protams, arī vērstu tiesībsarga uzmanību uz to, ka Latvijā ir latviski runājošo lingvistiskā diskriminācija ne tikai ieslodzījuma vietās, kā tas bija minēts tiesībsarga ziņojumā, bet arī īpaši attiecībā pret darba ņēmējiem un jebkurā dzīves jomā, un tai ir tendence palielināties ar katru gadu.

Un, kā jau arī kolēģi minēja, ļoti būtisks ir jautājums par Satversmes preambulu. Ir skaidrs, ka nevienam nav šaubu, ka preambula ir nepieciešama, un mēs to atbalstījām arī otrajā lasījumā. Diemžēl Nacionālās apvienības un arī vairāki mani priekšlikumi netika ietverti preambulas tekstā otrajā lasījumā. Es tomēr uzskatu, ka preambulas pirmajā rindkopā būtu jāiekļauj rinda, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija. Uz to pastāvēja Nacionālā apvienība un pastāv arī joprojām. Un otra lieta ir minēt tomēr, ka latvieši izcīnīja Brīvības cīņas. Lai arī Brīvības cīņās piedalījās citu tautību cilvēki, ir skaidrs, ka Latvijas valsts bija vajadzīga tieši pašiem latviešiem.

Ir arī vairākas pozitīvas lietas atšķirībā no pirmā lasījuma. Piemēram, ir minēti okupācijas režīmi hronoloģiskā secībā, un ir arī precizēts, kas ir „mūsu identitāte”. Tā tiek minēta kā „Latvijas identitāte”. Arī, runājot par dažādām vērtībām, šie termini ir precizēti. Un arī jautājumā par to, kas tad galu galā veido saliedētas sabiedrības pamatu – vai tā ir tikai latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda –, man ir prieks, ka tika ņemts vērā tas priekšlikums, ko iesniedzu, – ka arī lojalitāte Latvijas valstij ir būtisks faktors sabiedrības saliedētībai.

Kopumā vēlos, lai uz trešo lasījumu tomēr vārdi, ka latvieši ir Latvijas valstsnācija, tekstā kā redakcionāls labojums atspoguļotos.

No manas un Nacionālās apvienības puses tas īsumā būtu viss par šo tik intensīvo darba dienu.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Vinetai Poriņai no Nacionālās apvienības frakcijas.

Un šodien „Frakciju viedokļus” noslēdz frakcijas VIENOTĪBA deputāte un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepānes kundze.

Lūdzu!

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Labdien, godātie radioklausītāji!

Es savu uzstāšanos veltīšu tikai Satversmes preambulai jeb ievadam.

Vispirms es gribu izteikt pateicību ekspertiem, arī mūsu Saeimas deputātiem, īpaši pateicību Levita kungam un arī sabiedrības pārstāvjiem par idejām Satversmes ievada pilnveidošanai.

Kā mēs zinām, Satversmes ievadā paredzēts norādīt Latvijas valsts mērķus un valstiskuma vēsturiskās attīstības nozīmīgākos punktus, kā arī galvenos pamatus, uz kuriem balstās Latvijas valsts un sabiedrība. Un Satversmes ievadā ir uzsvērta Latvijas valsts nepārtrauktība, latviešu nācijas, tās valodas un kultūras aizsardzība, kā arī pausts nosodījums gan komunistiskā, gan nacistiskā totalitārā režīma noziegumiem. Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvija kā demokrātiska valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības.

Otrajā lasījumā Satversmes ievada projekts tika papildināts, piemēram, ar atsauci arī uz lībiešu tradīcijām un dzīvesziņu, kas līdztekus latviešu tradīcijām un latviešu valodai kopš senseniem laikiem veido Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā.

Man diemžēl ir jāsaka, ka „Saskaņas Centra” deputāti, kas tik... izrāda negatīvu attieksmi pret šo Satversmes ievadu, faktiski gandrīz nepiedalījās šajās četrās darba grupās (izņemot Elksniņa kungu, kas vienu reizi piedalījās darba grupā); viņi nepiedalījās arī Juridiskās komisijas sēdēs un, manuprāt, tiražē nepatiesību par šī Satversmes ievada saturu.

Visupirms es gribētu teikt, ka tad, kad jurists un politologs Egils Levits kopā ar Latvijas ievērojamākajiem konstitucionālo tiesību ekspertiem nu jau pirms vairāk nekā diviem gadiem uzsāka diskusiju par Satversmes preambulu, diez vai kāds iedomājās, cik aktuāls šis jautājums drīz vien kļūs.

Godātie radioklausītāji! Šodien mēs Ukrainā varam redzēt, kas notiek ar valsti un demokrātiju, ja ievērojamai daļai pilsoņu nav pietiekoši dziļas izpratnes par savas nacionālās valsts pamatiem un tās nepieciešamību!

Satversmes tēvi neradīja Satversmi kā mūžīgu un negrozāmu. Tieši pretēji! Satversmes 76. un 79.pants paredz procedūru, kādā var Satversmi grozīt. Tas nozīmē, ka Satversmes tēvi bija paredzējuši, ka nākamais likumdevējs grozīs Satversmi. Satversmes preambulas tekstā mēs šodien runājam savā vārdā, reaģējot uz šodienas izaicinājumiem un rūpējoties par Latvijas valsts saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

Satversmes preambula ir juridiski tāds pats teksts kā pārējā Satversmes daļa; tās spēks, nozīme un funkcija ir atkarīga no tās satura, nevis no nosaukuma vai vietas Satversmē. Tādēļ Satversmes preambulas izvērsums ir jāpieņem tādā pašā procedūrā, kādā ir ticis pieņemts jebkurš cits no līdzšinējiem vienpadsmit Satversmes grozījumiem, – tas ir jāpieņem Saeimā ar kvalificētu vairākumu. Un juridisku iemeslu, kādēļ šī ievaddaļa būtu liekama uz tautas nobalsošanu, nav. Nemaz nerunājot par to, ka patlaban Satversmē šāda procedūra nemaz nav paredzēta! Un arī citi, turklāt vēl nozīmīgāki, grozījumi Satversmē, it sevišķi, piemēram, nodaļa par cilvēktiesībām, tika pieņemti tādā pašā procedūrā, kā mēs plānojam šo Satversmes ievadu. Taču, lai novērstu jebkuras aizdomas šajā ziņā, Juridiskās komisijas vārdā es esmu pieprasījusi atzinumus par šo jautājumu no atzītākajiem konstitucionālo tiesību ekspertiem, kā arī no Saeimas Juridiskā biroja. Manuprāt, nepamatoti tiek tiražēts viedoklis, ka pašreizējais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Laviņa kungs uzskata, ka šis Satversmes ievads būtu noteikti jāpieņem tautas nobalsošanā. Tā viņš nav teicis nekad! Viņš ir uzsvēris, ka tas ir atkarīgs no satura. Un saturs pašlaik neliecina par to, ka šajā gadījumā tiktu aizskarts Satversmes 1., 77.pants vai citi panti.

Satversmes preambula ir nepieciešama kaut vai tādēļ, ka šodien uz valsts varu pretendē politiķi, kuri uzskata, ka mūsdienu Latvija nav 1918.gadā dibinātās valsts turpinājums, bet gan jauna – otrā (otrā, kā viņi saka!) – Latvijas Republika, kurai, piemēram, par saviem pilsoņiem automātiski būtu jāpasludina visi tie, kas šeit ieradās okupācijas laikā. Viņi atklāti sludina, ka tad, ja viņi nākšot pie varas, tikšot dibināta jauna – trešā – Latvijas Republika, kas balstīšoties uz jaunām vērtībām, un es šaubos, vai tajā “trešajā republikā” (pēdiņās!) kādam rūpēs latviešu nācijas, tās valodas, kultūras un dzīvesziņas saglabāšana un aizsardzība.

Protams, viens no strīdīgākajiem jautājumiem (ar to es arī beigšu runāt šajā reizē) bija tas, ka piedāvātais teksts nesatur valstisku terminu „valstsnācija”, kas korespondē ar citu preambulā lietotu valstisku jēdzienu – „mazākumtautības”. Jāatzīmē, ka jēdziens „valstsnācija” ir lietots Pilsonības likumā un ir ieviests arī Augstākās tiesas judikatūrā. Un šīs redakcionālās maiņas pamatā bija tikai un vienīgi tas apsvērums, ka šis specifiskais Latvijas valststiesību jēdziens plašākai sabiedrības daļai vēl nav pietiekoši pazīstams un var radīt tīšus vai arī neapzinātus pārpratumus. Un tādēļ gan eksperti, tostarp Levita kungs, gan arī pārējie, gan arī komisija piedāvāja šī jēdziena vietā plašāk izvērst tā saturu, tas ir, paskaidrot izvērstākā tekstā, ko nozīmē tas, ka latvieši ir valstsnācija.

Tas ir arī viss, ko es šodien jums gribēju teikt.

Piecas dienas tiek paredzētas priekšlikumu iesniegšanai. Mēs joprojām rūpīgi uzklausīsim jebkurus deputātu priekšlikumus (lielākoties gan šeit es vēlētos saņemt redakcionāla rakstura priekšlikumus) un pēc tam iespēju robežās gatavosim šo Satversmes ievada projektu trešajam lasījumam.

Es novēlu jums jaukas brīvdienas un visu to labāko! Paldies.

Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātei Ilmai Čepānei.

Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!