Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas deviņpadsmitā sēde
2013.gada 5.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Prezidija lēmumu tūlīt pēc ārkārtas sēdes beigām ir izsludināta ceturtdienas kārtējā sēde.

Taču, pirms mēs sākam skatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti trīs priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Judins, Āboltiņa, Lībiņa-Egnere, Bērziņš un Čepāne lūdz izdarīt izmaiņas 5.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 5.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Savukārt pieci deputāti - Zaķis, Demiters, Čigāne, Kalniņš un Loskutovs - lūdz izdarīt izmaiņas 5.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā kā pirmo darba kārtības jautājumu Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību.

Pirmā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Tātad Saeimas Prezidijs... Mēs to iebalsojām kā pirmo... likumprojekts „Grozījumi Enerģētikas likumā” ir darba kārtības pirmais jautājums.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Nav man kārtības manā redzējumā uz datora... Lūdzu tehnisko personālu sakārtot to, lai es varu vadīt sēdi pēc datora.

Bet mēs turpinām...

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: „Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt pieteikusies deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lolitai Čigānei!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Jā. Es gribu ierosināt tieši šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo tas ir viens no paketes likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Kā atbildīgajai?

L.Čigāne. Kā atbildīgajai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā otrai komisijai? Tātad likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts...

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S.Dolgopolovs (SC).

Tas tiešām ir likumprojekts no kopējās paketes, un es domāju, ka lietderīgi būtu saglabāt, lai atbildīgā komisija būtu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, nepieslēdzot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Lolitai Čigānei!

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Jā, arī šis ir vienotās paketes likumprojekts, un es ierosinu arī to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot to par atbildīgo.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

„Par” pieteicies... „Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (SC).

Cienījamie kolēģi! Pirms pāris nedēļām koalīcijas deputāti dedzīgi kritizēja pašvaldības, kuras vēlas piemērot atlaides sabiedriskā transporta lietošanai personām, kas maksā nodokļus attiecīgās pašvaldības budžetā.

Šodien tie paši deputāti piedāvā ko līdzīgu, bet daudz sliktākā un nežēlīgākā versijā. Ko, vai neizskatās pēc divkosības? Kāda ir atšķirība? Cilvēkiem vienmēr ir izvēle - kur dzīvot, kur reģistrēties, ja viņiem ir darbs. Tātad ir izvēle - kurā budžetā maksāt nodokļus. Galu galā ir arī izvēle - lietot sabiedrisko transportu vai nelietot.

Ja cilvēkiem nav darba, viņiem nav izvēles. Ja cilvēkiem ir jāārstējas, vienīgā izvēle ir mirt bez veselības aprūpes. Tāpēc es saku, ka šī versija ir daudz nežēlīgāka.

Likumprojekts... Es runāšu uzreiz par trim likumprojektiem, tas ir, par visu paketi. Skaidrs, ka tie ir saistīti un nav vērts tos apspriest pa vienam. Viens no šiem likumprojektiem uzskaita vairākas to personu grupas, kuras uzskatāmas par valsts apdrošinātām personām. Tas ir ļoti pozitīvi, un patiešām attiecībā uz vairākiem cilvēkiem šī problēma ir atrisināta. Bet! Ir būtiski, ka nav minēta šajā uzskaitījumā viena liela grupa - tie, kas krīzes un lielākoties valdības krīzes pārvarēšanas stratēģijas rezultātā palika bez darba Latvijā. Viņi bija spiesti meklēt darbu ārzemēs un tagad maksā nodokļus citu valstu budžetā. Tie ir cilvēki, kurus valdība „aizkonsolidēja” uz ārzemēm. Daudzi no šiem cilvēkiem sūta naudu šeit atpakaļ, bieži apmeklē Latviju, tērē naudu šeit, un daudziem no viņiem ārstēšanās Latvijā ir faktiski viena no pēdējām, ja ne pati pēdējā saite ar dzimteni. Viņi arī maksā par to. Viņi nesaņem veselības aprūpi par brīvu. Ja mēs atņemsim viņiem šo iespēju, tad iznīcināsim arī cerības, ka viņi varētu kādreiz atgriezties. Tātad šis likumprojekts darbojas tieši pret deklarēto mērķi - veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā. (No zāles dep. R.Kārkliņas starpsaucieni.)

Vēl viena grupa ir tie, kuriem nav darba, kuri neatbilst nevienam no citiem likuma pantiem, bet kuriem formāli nav arī bezdarbnieka statusa. Šķiet, ka likumprojekta autori visus šos cilvēkus tāpat kā ārzemēs strādājošos uzskata par ļaundariem, kuri apzināti izvairās no nodokļu maksāšanas. Bet, kā mēs labi zinām, bezdarbnieka statuss tiek atņemts, piemēram, personām, kas nepilda bezdarbnieka pienākumus. Daudzi cilvēki, īpaši ilgstošie bezdarbnieki, vairs vienkārši neredz jēgu pildīt šos diezgan apgrūtinošos pienākumus, jo viņiem vairs nav tiesību uz pabalstu un viņi pilnīgi pamatoti necer uz to, ka bezdarbnieka statuss palīdzēs viņiem atrast darbu.

Šo situāciju vēl vairāk pasliktina likumu nestabilitāte. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir nodokļu likumdošanas grozīšana attiecībā uz mikrouzņēmumiem. Bet par to es šoreiz nerunāšu.

Likumprojekta anotācijā tiek atzīts, ka likuma pieņemšana prasīs ievērojamus izdevumus. Kolēģi! Es ceru, ka jūs visi saprotat, ka būs jāizveido un jāuztur - jāuztur! - jauns reģistrs, ka tiks vēl vairāk palielināta birokrātiskā slodze tā vietā, lai piešķirtu vairāk līdzekļu pašai medicīnas nozarei. Un uz kā rēķina ir paredzēti papildu ieņēmumi? Vai patiešām var cerēt, ka cilvēki, kas faktiski strādā, bet nemaksā nodokļus, sāks slēgt oficiālus darba līgumus un maksās nodokļus? Diez vai! Jo parasti šādi ēnu strādnieki jau ir reģistrēti, viņiem jau ir darba līgumi, viņi oficiāli saņem minimālo algu, bet aploksnēs saņem papildus. Tātad šīs personas, kas faktiski strādā ēnu ekonomikā un saņem algu aploksnēs, jau ir uzskatāmas par apdrošinātām personām.

Cienījamie kolēģi, valstij ir pienākums nodrošināt bāzes veselības aprūpi visiem. „Saskaņas Centrs” uzskata šos likumprojektus par ekonomiski neefektīviem un sociālo tiesību principiem neatbilstošiem. Tāpēc mēs nevaram tos atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 27, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Turpināsim izskatīt mūsu darba kārtību pēc pārtraukuma. Pirms mēs reģistrējamies pārtraukumam, es visu mūsu vārdā sirsnīgi sveicu 55 gadu jubilejā deputātu Ilmāru Latkovski, kuram dzimšanas diena bija vakar. (Aplausi.)

Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es visus informēju, ka otrdien notika hokeja spēle starp Latvijas parlamenta komandu un Valsts policijas komandu par godu Valsts policijas 95. dzimšanas dienai, kas ir šodien. Un mēs, protams, nevarējām ļaut jubilāriem zaudēt, bet ļoti sīvā un vienlīdzīgā cīņā tikai pēcspēles metienu otrajā sērijā mēs piekāpāmies Valsts policijai un ieguvām kausu. Tātad kausu un fotogrāfijas var apskatīt, un paldies komandai, kura cīnījās godam. (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Jakimovs... nav, Igors Pimenovs... nav, Vineta Poriņa... Poriņas kundze ir, Sergejs Potapkins... nav, Dzintars Rasnačs... ir, Inga Vanaga... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 5.decembra sēdi.

Tātad mēs pirms pārtraukuma skatījām sadaļu - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem bija iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Tā kā deputātiem ir iebildumi, mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Āboltiņas, Lībiņas-Egneres, Bērziņa un Čepānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Judina, Āboltiņas, Lībiņas-Egneres, Bērziņa un Čepānes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.

Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par 2004.gada 2.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3167 - likumprojektu „Par 2004.gada 2.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas”.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja pirms otrā lasījuma. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām. Likumprojektu atbalstījām.

Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par 2004.gada 2.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Igors Zujevs.

I.Zujevs (SC).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.677/Lp11 - „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Trešajam lasījumam Sociālo un darba lietu komisijai tika iesniegts viens priekšlikums - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zujevs. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

I.Zujevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis, kuru...

Jā, tā kā ziņotāja nav, jautājums tiek pārcelts uz beigām.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” un sagatavoja to trešajam lasījumam Saeimas sēdē.

Grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņā ar Komerclikumu paredzētu veidus, kā komersants var slēgt savu komercsabiedrību.

Ir saņemts viens priekšlikums, ko ir iesniedzis finanšu ministrs Andris Vilks, par to, ka komercsabiedrības darbības apturēšana neatbrīvo komercsabiedrību no gada pārskata sastādīšanas. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt grozījumus likumā „Par grāmatvedību” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1.priekšlikums paredz izslēgt piedāvāto 10.panta sesto daļu, bet, kā jūs redzat, tā nepazūd pavisam. Tā tiek pārcelta uz 11.panta 1.¹ daļu, ja jūs salīdzinātu ar 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 2.priekšlikums ir tehniska rakstura priekšlikums un ir attiecināms uz 11.panta papildināšanu ar 1.¹ daļu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 3.priekšlikums, kā es jau teicu, paredz, ka personai, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, netiek izmaksāta šajā likumā noteiktā ikmēneša pensija, pildot Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa vai parlamentārā sekretāra pienākumus, kā arī, pildot šos pienākumus, persona izvēlas, kuru automašīnu viņa izmantos, ja viņai attiecīgajā amatā tiek nodrošināts dienesta transports. Šajā gadījumā tas ir jāsaista arī ar pārejas noteikumiem, par ko es runāšu vēlāk.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 4.priekšlikums ir... tātad 4., 5. un 6.priekšlikums ir savstarpēji saistīti. Šis 4.priekšlikums ir tehniska rakstura, lai sakārtotu 15.pantu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 5.priekšlikums. Ar šo priekšlikumu likumā tiek ielikta atsauce uz likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” saistībā ar Valsts prezidenta dāvanu pieņemšanu un dāvanu pieņemšanas nosacījumiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tika uzaicināts uz sēdi. Tas ir izvērtējis piedāvāto redakciju un šo redakciju atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tātad 6. ir... 7., jā?

Sēdes vadītāja. Septītais.

I.Čepāne. 7.priekšlikums, par kuru es jau runāju, ir par pārejas noteikumiem. Proti, 11.panta 1.¹ daļā tiek runāts par bijušajiem valsts prezidentiem. Kamēr viņi ieņem konkrētus amatus, šajā likumā paredzēto pensiju viņiem neizmaksā. Un pieņem... ievērojot tiesisko paļāvību, šī daļa neattieksies uz personām, kuras ieņēma Valsts prezidenta amatu līdz 2011.gada 7.jūlijam.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un 8. ir pēdējais - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka ir jāprecizē tātad otrajā lasījumā pieņemto pārejas noteikumu 4.punkts. Respektīvi, pēc tās personas nāves, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, ne tikai pārdzīvojušam laulātam, bet arī pirmās pakāpes lejupējam radiniekam ir tiesības izmantot bijušajam Valsts prezidentam lietošanā piešķirto valsts dzīvokli, bet ne ilgāk par vienu gadu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemts vēl viens priekšlikums par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu lūdz izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (RP).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (640/Lp11).

Ir saņemti 33 priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 2. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. 4. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 6. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 7. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 8. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 10. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 11. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 13. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 34, atturas - 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 14. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 15. - deputāta Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 16. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 16.priekšlikums, kurš iesniegts likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” trešajam lasījumam, ietver trīs lielas, strukturētas sadaļas: pirmā sadaļa skar nekustamo īpašumu, otrā sadaļa skar finanšu investīcijas Latvijas Republikas kredītiestādēs, un trešā sadaļa ir Ekonomikas ministrijas jaunievedums, tā skar investīcijas valsts vērtspapīros.

Mēs redzam, ka atšķirībā no tā likuma, ko Valsts prezidents bija atdevis otrreizējai caurlūkošanai, šeit nav ceturtās sadaļas, tātad šeit nav tā, ko bija piedāvājusi Ekonomikas ministrija; šeit nav runa par šiem 50 tūkstošiem eiro, kas, mūsuprāt, arī nav uzskatāmi par investīciju.

Mūsu priekšlikumā, runājot par pirmo sadaļu - par nekustamo īpašumu -, vēlamies vērst uzmanību uz to apstākli, ka Nacionālā apvienība jau septīto reizi kopš 2010.gada ierosina atcelt šo tā saukto investīciju formātu saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām. Septīto reizi! Atcerēsimies, ka nekustamo īpašumu piesaistīja termiņuzturēšanās atļaujām jau 9.Saeima, un šīs idejas iniciators ir Ainārs Šlesers. Mūsu priekšlikums ir trīs gadu laikā pakāpeniski atteikties no šīs formas, pakāpeniski samazinot no gada uz gadu šo darījumu apjomu un izslēdzot to pēc trim gadiem. Šo priekšlikumu kā pozitīvu tika akceptējis arī Saeimas vairākums, savukārt diezgan negatīvi tika vērtēts priekšlikums par 50 tūkstošiem, kura šeit nav. Līdz ar to nebūtu pamata šo noliegt.

Runājot par pirmo, otro un trešo daļu - par nekustamo īpašumu ieguldījumiem kredītiestādēs un vērtspapīriem, tad jaunums ir tāds, ko mēs arī atbalstām un ko ir ierosinājusi Ekonomikas ministrija, ka pie katra no šiem darījumiem ir papildu iemaksa 25 tūkstoši eiro, kas tiek iemaksāti īpašā Valsts kases finansējuma sadaļā, kas pēc tam nākotnē ir paredzēta kā Ekonomikas ministrijas pārvaldītas finanses pirmā mājokļa iegādei un komercdarbības attīstībai. Šī papildu iemaksa - 25 tūkstoši eiro - ir jaunums.

Vēl jaunums ir tas, ka pārejas periodā saistībā ar nekustamo īpašumu mēs ierosinām paaugstināt likmes. Šobrīd šī nekontrolētā tā saukto termiņuzturēšanās atļauju iegāde saistībā ar nekustamā īpašuma pirkumu ir 50 tūkstoši ārpus Rīgas reģiona un 100 tūkstoši tā sauktajā Rīgas reģionā. Mēs piedāvājam visā Latvijā šajā pārejas periodā palielināt līdz 150 tūkstošiem eiro šo likmi. Arī tas bija Saeimas vairākuma vienošanās pamatā.

Aicinot balsot „par” mūsu priekšlikumu, vēlos arī atkārtot tos iemeslus, kas ir par pamatu nekustamā īpašuma izslēgšanai... pakāpeniskai izslēgšanai no šī investīciju formāta. Mūsuprāt, tas ir tikai un vienīgi nekustamā īpašuma spekulantu interesēs. Mēs redzam, ka tas veicina lētu un nekontrolētu jauno būvniecību. Mēs redzam papildu sociālā sloga riska saistību ar imigrantu pieplūdumu. Mēs redzam partiju finanšu atkarības risku saistībā ar nekustamā īpašuma spekulantu finansējumu un nekvalitatīvas būvniecības būvnieku finansējumu. Mēs redzam vēl daudz citu risku un aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam.

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien! 2013.gada 31.oktobrī Saeima pieņēma likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”. Valsts prezidents Andris Bērziņš 2013.gada 9.novembrī nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 171.pantu pieprasīja likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizēju caurlūkošanu. Uzskatu, ka likumprojektā „Grozījumi Imigrācijas likumā” nevar skatīt tādus priekšlikumus, kuri pēc būtības atbilst atgriezta likumprojekta saturam. Likumdošanas procesam ir noteikta kārtība, kas paredzēta likumos - Latvijas Republikas Satversmē un Saeimas kārtības rullī. Laba prakse ir ievērot stabilitāti un konsekvenci likumdevēja gribas izpausmē. Kamēr nav izskatīts Valsts prezidenta pieprasījums, manuprāt, nedrīkst skatīt tādus jautājumus, kas šobrīd ir apstrīdēti likuma izsludināšanas procedūrā. Proti, gan 16.priekšlikums, gan 30.priekšlikums ietver tādus priekšlikumus, kas bija iekļauti Valsts prezidenta neizsludinātajā likumā „Grozījumi Imigrācijas likumā”, tajā skaitā tos grozījumus, kuri paredz ieviest kvotu sistēmu termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanai, kas saistītas ar ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, iegādājoties nekustamo īpašumu.

Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija pamatoja šos priekšlikumus tā, ka, pieņemot šos priekšlikumus, to ietekme uz tautsaimniecības attīstību būs pozitīva, jo imigrācijas plūsma no bijušās Padomju Savienības teritorijas un citām trešajām valstīm ievērojami samazināsies, līdz ar to mazināsies riski etniskajiem konfliktiem.

Nav saprotams, kā varēja izdarīt šādu secinājumu, ja priekšlikumiem nav pievienoti dati, kas balstīti uz nekustamā īpašuma tirgus izpēti un ilgtermiņa ekonomiskajiem rādītājiem. Tieši pretēji - Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas ziņojumā esošajā analīzē secināts, ka 2010.gadā radītā un ieviestā ārvalstu investoru finanšu piesaistes programma sekmē Latvijas konkurētspēju, kas kopš 2008.gada pakāpusies par 18 vietām.

Aicinu neatbalstīt attiecīgos Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! No šī priekšlikuma ir izņemta ārā visstrīdīgākā norma par 50 tūkstošu iemaksu valsts budžetā, par ko pretī tiek saņemta termiņuzturēšanās atļauja. Un arī tautsaimniecībai, es domāju, tas patiešām būtu ieguvums, it īpaši ilgtermiņā; tas samazinātu ne tikai spekulācijas nekustamā īpašuma tirgū, bet samazinātu arī nezināmas izcelsmes finanšu ieplūšanu Latvijas ekonomikā (tam ir ļoti dramatiskas sekas, kā mēs redzam, kad skatāmies, kas šobrīd notiek ar Kipras ekonomiku), turklāt arī padarītu mājokļu tirgu pieejamāku vietējiem iedzīvotājiem, kas vēlas dzīvot Rīgā vai tās tuvumā. Var minēt tiešām daudzus šādus aspektus; te ir tiešām ņemti vērā arī vairāki no šiem pamatiebildumiem.

Nacionālā apvienība, protams, vēlētos, lai mēs varētu pilnībā izslēgt šo sistēmu, nevis ietvert pakāpenisku pāreju uz kvotu sistēmu. Bet nu šī kvotu sistēma ir saglabāta, ņemot vērā visu citu Saeimā pārstāvēto partiju frakciju viedokli, ka šai pārejai ir jābūt pakāpeniskai.

Tāpēc es patiešām aicinu atbalstīt un ar šo lietu virzīties uz priekšu, nevis, kā šobrīd tas ir sanācis, - ka nu šie termiņi ir aizbīdīti tik tālu, ka varētu domāt... šī Saeima no rīta runā, ka ar būvniecības un nekustamā īpašuma nozari te nav saistības, bet tajā pašā laikā šajā jautājumā šī ieinteresētība parādās.

Es tiešām ceru, ka mēs spēsim pierādīt, ka par to nav jāuztraucas, un ceru, ka šo priekšlikumu Saeimas vairākums atbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mans kolēģis Ņikita Ņikiforovs jau daļēji pateica, kāpēc mēs nevaram atbalstīt šos priekšlikumus.

Es gribu pateikt sekojošo: šī likuma izpratnē, iesniegtie priekšlikumi ir konceptuāli likumprojektā, kuru mēs skatām, un uz trešo lasījumu konceptuāli priekšlikumi netiek iesniegti.

Šie sagatavotie Imigrācijas likuma grozījumi skāra pavisam citas problēmas. Tas, par ko runāja gan Rasnača kungs, gan Dombravas kungs, - tas skar citu likumu, kuru atsūtīja atpakaļ Valsts prezidents. Saeimas vairākums... un arī komisijā mēs par to runājām... Saeimas vairākums pieņēma lēmumu, ka tas, kas skar ekonomisko sadaļu, jāskata Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, un tādējādi zināmā mērā izrādīja neuzticību Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Tātad ar šiem priekšlikumiem nodarbosies tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lai viņiem veicas! Un neviens netraucē Nacionālās apvienības frakcijai iesniegt šos attiecīgos priekšlikumus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Es aicinu neatbalstīt visu šo ekonomisko sadaļu. Lai par šiem tautsaimniecības kritērijiem diskutē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un tad gaidīsim, kad janvāra beigās tā nāks klajā ar saviem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Demitera kungs vēlas ko piebilst?

E.Demiters. Jā. Tātad, kolēģi, atgādinu, ka atbildīgā komisija minēto priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 39, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 19. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 20. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 33, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 21. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 23.priekšlikums saņemts no Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 36, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 25. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 26. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Demiters. 27.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 28.priekšlikums saņemts no ārlietu ministra Edgara Rinkēviča. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 29. - ārlietu ministra Edgara Rinkēviča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 30. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 36, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Demiters. 31.priekšlikums saņemts no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 32.priekšlikums saņemts no Saeimas deputāta Ulda Auguļa. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Demiters. 33. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (SC).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3154. Atbildīgā komisija izskatīja likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” un pieņēma lēmumu - atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rubiks. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš -2013.gada 10.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.decembris. Paldies.

A.Rubiks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - „Grozījumi Pasta likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.

K.Olšteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā”.

Saņemti divi priekšlikumi.

1. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. 2. - satiksmes ministra Anrija Matīsa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Olšteins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Olšteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 10.decembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.decembris. Paldies.

K.Olšteins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.

V.Ķirsis (RP).

Kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.480/Lp11 - „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Ķirsis. Priekšlikumus gaidām līdz 2013.gada 10.decembrim.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””.

Juridiskās komisijas vārdā atgādinu, ka minētais likumprojekts ir saistīts ar nesen Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā, kuri maina līgumsoda aprēķināšanas kārtību.

Juridiskā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Savukārt 3. - deputātes Irinas Cvetkovas kundzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 24. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.decembris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Apsardzes darbības likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Dārgie kolēģi! Ir saņemti 20 priekšlikumi.

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ivana Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 8. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un 11.priekšlikums, loģiski, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 12. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 13. - deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Kā jūs visi redzat, šis ir jauns Apsardzes darbības likums, bet vecais Apsardzes darbības likums zaudēs spēku, kad šis likums būs stājies spēkā.

Manā priekšlikumā ir noteikts, ka apsardzes sertifikātu nevar saņemt persona, kurai nav Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonības.

Kāpēc ir šāds priekšlikums? Tāpēc, ka man komisijā neviens nespēja atbildēt, cik šobrīd Latvijā ir izsniegts apsardzes darbības sertifikātu trešo valstu pilsoņiem, piemēram, Krievijas pilsoņiem, Ukrainas pilsoņiem, varbūt Ķīnas pilsoņiem, kā arī Latvijas nepilsoņiem. Neviens šādu informāciju man nevarēja sniegt. Varbūt uz trešo lasījumu kāds sagatavos šo informāciju, cik tad ir šādu sertifikātu?

Saistībā ar manu priekšlikumu šie sertifikāti nevienam netiek atņemti, tiesiskās paļāvības princips te nav pārkāpts. Saistībā ar manu priekšlikumu šādi sertifikāti pēc likuma stāšanās spēkā vienkārši no jauna netiks izsniegti trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem. Tāda ir tā būtība!

Manuprāt, šis ir tikai pilnīgi loģisks un saprotams priekšlikums, raugoties no valsts drošības viedokļa, un tas ir saistīts arī ar likuma 4.pantu. Likuma 4.pantā jūs varat izlasīt, kādas ir šīs uzskaitītās valstis. Tāpēc es tomēr aicinu manu priekšlikumu atbalstīt tieši valsts drošības apsvērumu dēļ, jo apsardzes darbība tomēr ir speciālā darbība, kurai ir nepieciešama stingrāka reglamentācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Saeimas deputāta Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 59, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Latkovskis. 14. - arī Saeimas deputāta Rasnača priekšlikums, bet šoreiz tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Saeimas deputāta Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 25, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Latkovskis. 15. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 16. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un 20. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Apsardzes darbības likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 24, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Latkovskis. 2014.gada 6.janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 6.janvāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Otrajam lasījumam komisija ir izskatījusi 31 priekšlikumu.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 4. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 5. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pirms gada esmu iesniegusi līdzīgus priekšlikumus Komerclikuma grozījumiem saistībā ar fiktīvu uzņēmumu reģistrācijas novēršanu. Proti, ar maniem priekšlikumiem, ar šobrīd izskatāmo un arī 6., 9., 10., 11. un 12.priekšlikumu, vienuviet tiek izveidots visu nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanas uzskaitījums juridisko adrešu reģistrācijai; īpašnieka paraksts ir apliecināms pēc izvēles: vai nu notariāli, vai ar drošu elektronisko parakstu, vai pie Uzņēmumu reģistra amatpersonas par atlīdzību 2 latu un 75 santīmu apmērā.

Tanī laikā šos priekšlikumus atbalstīja ne tikai Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs un Latvijas Darba devēju konfederācija, bet atbalstījāt arī jūs, godātie kolēģi, Saeimas pagājušā gada 22.novembra sēdē, nobalsojot „par” šiem priekšlikumiem.

Tikai neilgu laiku esam priecājušies par likumdevēja neatkarību, un pēkšņi trešajam lasījumam tieslietu ministrs ir piedāvājis izslēgt šos priekšlikumus no likuma vispār. Iedomājieties - izpildvara ir atļāvusies pretoties augstākajai, tas ir, lemjošai, varai un tās gribai! Bet ko tad likumdevējs? Jau šī gada maijā pakļāvās ministram un pārbalsoja pēc ministra vēlmēm, izslēdzot attiecīgos priekšlikumus no likuma.

Tagad jums tiek dota iespēja parādīt, vai vara Latvijā pieder suverēnam, tas ir, tautai, kuru jūs pārstāvat, vai tomēr ierēdņiem, kuri vienkārši nevēlas pienācīgi pildīt savus pienākumus, veidodami likumus savai ērtībai. Tātad viss ir jūsu rokās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 6. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 41, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 7. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 1. un 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 8. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts jau atbalstītajā 1. un 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 9. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 10. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 42, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 11. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 12. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Tutins. 13. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 14. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 15. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 16. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 17. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 18. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 19. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts jau iepriekš atbalstītajā 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 20. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 21. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un tika iekļauts 1.priekšlikumā, kurš jau ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 22. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 23. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 1.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Tutins. 24. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 25. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 26. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 28. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 29. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 30. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 31. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 26. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Komisija piedāvā priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 10.decembrim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.decembris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SC).

Cienījamie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Tutins. Nu vismaz kaut kādus priekšlikumus komisija gaidīs līdz šā gada 10.decembrim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.decembris. Paldies.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu Nr.689/Lp11.

Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti 12 priekšlikumi - Juridiskā biroja un Juridiskās komisijas priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D.Reizniece-Ozola. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 6., 7. un 8. - savstarpēji saistīti Juridiskā biroja priekšlikumi, kas tehniski sakārto likumprojekta pantus.

6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 9. - Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D.Reizniece-Ozola. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Šā gada 19.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.966/Lp11).

Juridiskā komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz tiesvedībā pieņemto lietu nodošanu citai tiesai lietu ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai.

Jāatzīst, ka priekšlikums tika pozitīvi vērtēts Juridiskajā komisijā. Juridiskā komisija tika informēta par to, ka arī Tieslietu padome ir atbalstījusi minēto priekšlikumu. Tiesa gan, Juridiskajā komisijā izskanēja vairāki jautājumi, kas būtu vēl atrunājami likumprojekta turpmākās izstrādes gaitā. Piemēram, jautājums par to, kas notiek ar lietām, kurām jau ir... kuras faktiski jau ir izskatīšanas stadijā. Vai šādas lietas arī būtu pārsūtāmas citai tiesai gadījumā, ja to izvērtē attiecīgās tiesas priekšsēdētājs, vai arī pēc kādas puses lūgumiem?

Kopumā tātad, kā jau teicu, bija šīs diskusijas Juridiskajā komisijā, bet komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 2. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - deputātu Ineses Lībiņas-Egneres un Gaida Bērziņa priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SC).

Godātie kolēģi! Jāteic, ka diezgan savdabīgu un, maigi sakot, strīdīgu priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Civilprocesa likumā” iesnieguši deputāti Inese Lībiņa-Egnere un Gaidis Bērziņš, atkal aktualizējot jautājumu par advokātu piedalīšanos civilprocesā. Diemžēl šis priekšlikums paredz ne tikai ierobežot iespēju saņemt atlīdzību no pretējās puses par pārstāvja darbu labvēlīga nolēmuma gadījumā, bet vispār izslēdz iespēju pilnvarotajiem pārstāvjiem pārstāvēt personas civilprocesā.

Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo priekšlikuma autori vēlas būtiski ierobežot personu tiesības izvēlēties sev pārstāvi civilprocesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (RP).

Godātie kolēģi! Mans kā priekšlikuma iesniedzējas pienākums ir jums skaidrot priekšlikuma būtību. Priekšlikums ir par kasācijas instanci, un kasācijas instance civilprocesā ir tā, kurā tiek pārbaudītas pirmo divu instanču iespējamās procesuālās un materiālās tiesību piemērošanas kļūdas. Tas tik tiešām ir nevis tad, kad tiesa lemj lietu pēc būtības, bet tiesa raugās uz to, vai pirmajā vai pārsūdzētajā instancē tiesa ir pareizi piemērojusi un interpretējusi likumu. Tātad šeit ir runa par ļoti nozīmīgu juridisku jautājumu konstatēšanu. Līdz ar to kasācijas tiesvedībā, kad cilvēks izvēlas doties uz Senātu kasācijas kārtībā, ir ļoti svarīgi, lai būtu profesionāli un kvalificēti sagatavoti dokumenti.

Mums Juridiskās komisijas sēdē saistībā ar citu likumprojektu, kurā tika skatīti līdzīgi priekšlikumi, senators Laviņš apliecināja, ka 60 procenti no šīm kasācijas sūdzībām netiek apmierinātas citastarp tādēļ, ka ir ļoti nekvalitatīvas. Par to ir runājuši gan tiesneši, gan senatori tiesnešu konferencēs, ikgadējās konferencēs, lūdzot reiz risināt šo problēmu. Un es kategoriski norobežojos no tā, ka ar šo priekšlikumu būtu panākti kaut kādi uzlabojumi vai būtu radīta kāda pretimnākšana advokātiem, nododot to zvērinātiem advokātiem, kuriem ir gan ētikas uzraudzība Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisijā, gan disciplinārā uzraudzība Advokātu disciplinārlietu komisijā, gan arī profesionālā apdrošināšana.

Mēs to pakļaujam stingrai kontrolei, un, advokātiem, ielecot, sadzīves vārdiem izsakoties, lietā pēdējā kasācijas instancē, tas tik tiešām ir pienākums, kuru viņi varbūt pat nelabprāt uzņemsies, bet mums kā valsts pārstāvjiem ir jānodrošina, ka cilvēki netiek muļķoti ar dažādiem pārstāvjiem, ar nesaprotamas profesionālās kvalifikācijas iespējamām juridiskajām zināšanām, kuri uzņemas pārstāvēt lietas kasācijas instancē. Un, kā mēs redzam, tad praktiski tās lietas tur nenonāk, jo ir nekvalitatīvi sagatavotas sūdzības.

Godātie kolēģi! Šis ir otrais lasījums, tāpēc mums ir vēl laiks līdz trešajam lasījumam šo priekšlikumu pilnveidot, bet savu priekšlikumu es esmu būvējusi, stingri balstoties uz to, ko ir lēmusi Satversmes tiesa. Satversmes tiesa, pirms desmit gadiem lemjot, ir noteikusi, ka arī personai pašai būtu jāļauj iesniegt kasācijas sūdzību, un tādējādi mans priekšlikums ir ne tikai par zvērinātiem advokātiem, bet arī par to, ka, ja persona pati jūtas gana stipra un ir gatava darīt to pati, tad tiek nošauti varbūt pat divi zaķi (Zālē smiekli, jautrība.), jo šobrīd liela daļa kasācijas... Ar vienu šāvienu...

Liela daļa kasācijas lietu šodien tiek izskatītas rakstveida procesā. Un, ja ir šis rakstveida process, bet mutvārdu process netiek rīkots, tad persona pati arī paraksta šo kasācijas sūdzību. Taču, ja lieta ir sarežģīta un Senāts lemj, ka ir nepieciešams mutvārdu process un persona pati nav pietiekami sagatavota sevi pārstāvēt, tad ir svarīgi, lai valsts uzņemas šo atbildību un nosaka, ka tie cilvēki, kuri ir spējīgi un ir tiesīgi pārstāvēt, pēc tam arī atbild par to, ko viņi ir darījuši. Un tik tiešām šī nesagatavotība nav par pamatu tam, ka kasācijas sūdzībā šis pieteicējs negūs savu taisnību.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir izsvērts, stingri vadoties pēc Satversmes tiesas dotajām vadlīnijām, jau desmit gadus atpakaļ ir izdebatēts un arī Tieslietu ministrijas atbalstīts.

Kā jau es teicu, Latvijas Zvērinātu advokātu padome nav sajūsmā par šo priekšlikumu. Un paši tiesneši, senatori saka, ka viņi ir ļoti ilgu laiku gaidījuši, ka šis jautājums tiks sakārtots.

Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SC).

Kolēģi! (No zāles starpsaucieni: „Par zaķiem!”, „Anekdoti!”) Es saprotu, ka visiem ir garlaicīgi, visi domā par pusdienām, un, kad juristi diskutē savā starpā, tad daudziem normāliem cilvēkiem tas liekas vienkārši garlaicīgi. Bet šajā gadījumā tomēr būtu svarīgi ieklausīties šajā diskusijā. Jo - kas tad tiek piedāvāts? Tiek piedāvāts sašaurināt to personu loku, kuras varētu pārstāvēt fizisko personu tiesas procesā. Tiek pieminēts, ka to vajadzētu darīt tikai advokātiem. Labi, advokāti to var darīt! Bet kāpēc aizliegt to darīt arī citām personām - juridiskajiem birojiem (No zāles dep. I.Čepāne: „Kurš to dara?”) vai juristiem? Jo, iedomājieties, personai var būt tā, ka viņa pati sevi nevar pārstāvēt, ka viņai būtu vajadzīga šī palīdzība, savukārt advokātu noalgot viņa nebūs spējīga.

Tad kāpēc mums ir jāsašaurina šis loks? Vadoties pēc savas rocības, droši vien persona pati spriedīs, ko viņa var atļauties un cik viņai ir svarīgi kādā līmenī pārstāvēt savas intereses. Kāpēc būtu šis loks jāierobežo, kāpēc jātaisa vienai šaurai cunftei privilēģijas, lai tikai viņi būtu tie, kuri varēs to darīt?

Turklāt atsaukšanās uz advokātu ētiku un tamlīdzīgām lietām... Nu, mēs esam redzējuši, cik tālu tas tomēr noved - ka ļoti bieži visas šīs institūcijas tomēr vairāk domā par savu godu, nevis par klientiem.

Tāpēc mans aicinājums būtu tomēr šādu priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā vēlos norādīt vēl papildus uz to, ka tiešām šo priekšlikumu, kā jau teica arī kolēģe Lībiņa-Egnere, ir atbalstījusi gan Augstākā tiesa, gan arī Tieslietu ministrija. Es vēlos norādīt uz to, ka šeit mēs pārsvarā runājam tomēr par kasācijas instances lomu un funkcijām, tāpēc šeit nevajag jaukt kasācijas instances funkcijas ar klasisko tiesvedību.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Ineses-Lībiņas Egneres un Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 29, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies, kolēģi!

4.priekšlikums ir saistītais priekšlikums - deputātu Ineses-Lībiņas Egneres un Gaida Bērziņa izstrādātais un komisijā atbalstītais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Ineses-Lībiņas Egneres un Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 24, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

5. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas komisijā nav guvis atbalstu. (No SC frakcijas: „Balsot!”, „„Par”!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

6. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti uzsāk debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Paldies, kolēģi! Es īsumā paskaidrošu šī priekšlikuma mērķi.

2011.gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kuri papildināja Civilprocesa likumu ar nodaļu „Lietas par maza apmēra prasībām”. Grozījumi ir izdarīti ar atbilstošo likumu. Tātad, kā jau es teicu, procesuālā kārtība šajā regulējumā attiecas uz prasījumiem par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu.

Ar šiem grozījumiem likumdevējs ir atteicies no principa, ka šādas lietas būtu skatāmas prasības tiesvedības kārtībā trīs instancēs. Maza apmēra prasības lietas izskatīšana divās tiesu instancēs ir labs risinājums, un, neapšaubāmi, tas ir vērsts uz tiesas procesa rezultāta ātrāku sasniegšanu, dodot iespēju lietas dalībniekiem samazināt laiku un finanšu resursu patēriņu. Vienlaikus tas atbrīvo vienu tiesu instanci no šo lietu izskatīšanas.

Tajā pašā laikā ir jāatzīst, ka noteikums „Par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma pārsūdzēšanu kasācijas kārtībā” nav uzlabojis Senāta darba efektivitāti. Tieši pretēji! Ir vājinājis efektivitāti. Visās civillietu kategorijās lietas dalībniekiem nebūt nav jāparedz tiesības spriedumu pārsūdzēt kasācijas instancē. To vairākkārt ir norādījusi arī Satversmes tiesa, piemēram, 2010.gada 7.oktobra spriedumā lietā Nr.2010/01/01.

Tālāk - par piedāvāto risinājumu. Apelācijas instancei šajā gadījumā varētu būt kvazi kasācijas instances funkcija, ja tā varētu teikt, ar tiesībām caurlūkot lietu, ja, pirmkārt, atbildētājam nav pienācīgi izsniegta prasības veidlapa, otrkārt, pavēste nav piegādāta savlaicīgi, treškārt, atbildētājs nav varējis apstrīdēt prasību nepārvaramas varas vai no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ.

Faktiski tas dotu arī tiesības šai pašai apelācijas tiesai pieņemt attiecīgu nolēmumu, nevis nosūtīt lietu atpakaļ rajona (pilsētas) tiesai. Tāds tad arī būtu mērķis šim priekšlikumam.

Jāatzīst gan, ka būs aktuāls jautājums par pārejas noteikumiem, kas acīmredzot būtu izstrādājami tieši uz trešo lasījumu, paredzot, iespējams, arī šīs normas nedaudz vēlāku spēkā stāšanās laiku, nekā stātos spēkā šie grozījumi, lai attiecīgi izlemtu jautājumus, kuri ir saistīti ar tām lietām, kas šobrīd atrodas kasācijas tiesvedībā.

Juridiskajā komisijā minētais likumprojekts tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu. Deputāti atbalsta 6.priekšlikumu.

G.Bērziņš. Paldies.

7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, kas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Nesen plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija par to, ka kāds tiesu izpildītājs ķēries pie dzīvokļa izsoles par 76 santīmu parādu. Šāda prakse diemžēl ir ikdienas paradums vairākiem mūsu valsts tiesu izpildītājiem, jo par šīm tā sauktajām pūlēm tiesu izpildītājs aprēķina sev atlīdzību apmēram 150 latu apmērā.

Komisijas sēdē tika atzīts, ka tiesu izpildītāji darbojas pretēji labas ticības principam, taču Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vispār neko nedara - risinājumus nepiedāvā, bet nolaidīgu tiesu izpildītāju darbību piesedz un visādi noslēpj, vadoties pēc tā sauktā mundiera goda un citiem personīga rakstura apsvērumiem. Tieslietu ministrija apgalvoja, ka tā veic nepieciešamās darbības, lai uzlabotu regulējumu, bet nav nekādas pārliecības, ka pārskatāmā nākotnē tiks sagatavoti jebkādi priekšlikumi, jo ministrijai par to pat nav realitātei atbilstošas vīzijas.

Es piedāvāju noteikt, ka piedziņas vēršana pret nekustamo īpašumu ir iespējama tikai tad, ja parāda summa sastāda 20 minimālās mēnešalgas, proti, 4 tūkstošus latu. Uz trešo lasījumu šo priekšlikumu būs iespējams pilnveidot un paplašināt, bet, manuprāt, šī prakse ir jāpārtrauc.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Es domāju, ka jūs visi, vismaz lielākā daļa, redzējāt, bet, ja ne, tad varat paskatīties, jo patiešām raidījumā „Nekā personīga” bija sižets, kur parādīja, ka viens tiesu izpildītājs par nepilnu latu vērš piedziņu uz nekustamo īpašumu, pēc dažiem mēnešiem par 20 latu parādu vērš piedziņu uz nekustamo īpašumu. Bez tam manā rīcībā bija arī vēl vairāki citi tiesas spriedumi, ka arī šis pats tiesu izpildītājs neievēro tiesas noteikto pienākumu viņam un pārkāpj likumu. Maija beigās, saņemot šos spriedumus ar iesniegumiem, es tos pārsūtīju tieslietu ministram. Pagāja četri mēneši, kamēr beidzot es saņēmu atbildi no Tieslietu ministrijas, kur acīmredzot visupirms tiesu izpildītāju pārvaldes institūcijas ir izskatījušas, pēc tam arī tieslietu ministrs, un diemžēl - par apbēdinājumu! - šim tiesu izpildītājam tika izteikta tikai piezīme. No tāda viedokļa vadoties, katrā ziņā Cvetkovas kundzes priekšlikums, iespējams, būtu atbilstošs.

Taču ir šai lietai arī otra puse. Šeit piedalījās tiesu izpildītāju organizāciju... institūciju pārstāvji, priekšnieki, kuri teica, ka tas ir viens no tādiem retiem gadījumiem. Iespējams, ka tā ir, mēs neesam pārbaudījuši, mēs lūdzām Juridiskajā komisijā to pārbaudīt. Taču paskatīsimies, kas notiek tādā gadījumā, ja parādnieks ir parādā kādam, piemēram, 3999 latus un viņam īpašumā ir, piemēram, laukos zeme, kas maksā, piemēram, 3900 latus. Tādā gadījumā viņš pasaka: „Kustamas mantas man nav. Redziet, man ir nekustamais īpašums, bet es parādu tomēr nemaksāšu!” Jo uz šo nekustamo īpašumu tātad vairs nevar piedziņu vērst.

Juridiskajā komisijā bija ļoti plaša diskusija, un es apsolīju... nevis šeit... publiski es apsolu Cvetkovas kundzei, ka pie šī jautājuma mēs atgriezīsimies. Bet tieši tādā redakcijā, kādā viņa ir iesniegusi, mēs nevaram atbalstīt, jo tas aizskar atkal citu personu intereses, proti, kreditoru intereses. Proti, šie parādnieki būs ārkārtīgi laimīgi, ka viena šāda neapzinīga tiesu izpildītāja dēļ varēs turpmāk vispār savus parādus nemaksāt.

Es domāju, ka šā jautājuma risināšanai būtu jāsākas no pirmā lasījuma, kur jāizvērtē visi „par” un „pret”, bet, protams, tam jābūt kompleksam risinājumam, iespējams, paredzot grozījumus arī citos likumos (kā būtu jārīkojas tiesu izpildītājam, kā būtu jārīkojas ministrijai šādos gadījumos).

Un līdz ar to es patiešām aicinu vai nu neatbalstīt, vai atturēties balsojumā par šo priekšlikumu. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Bērziņa kungs komisijas vārdā ko vēlas piebilst?

G.Bērziņš. Jā.

Paldies, kolēģi! Paldies Čepānes kundzei! Es varu piebilst tikai to, ka arī Juridiskais birojs pauda viedokli Juridiskās komisijas sēdē par to, ka šis priekšlikums visnotaļ ir par plašu, un, ja mēs vispār runājam par kādiem aprobežojumiem, tad, iespējams, varētu runāt par fiziskās personas vienīgo mājokli, taču šajā gadījumā šis priekšlikums ir attiecināms arī uz juridiskajām personām.

Tāpēc Juridiskās komisijas vārdā lūgums neatbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 44, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

9. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 11. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.

I.Cvetkova (SC).

Godātie kolēģi! Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo no šā gada ievērojami - par 50 procentiem! - tika palielinātas valsts nodevas par prasību iesniegšanu tiesās. Un pārejas noteikumos bija paredzēts, ka prasībām, kas tika iesniegtas līdz pagājušā gada beigām, tiks piemērotas zemākas valsts nodevas. Un gadījumā, ja kāda no pusēm vēlas pārsūdzēt pirmās instances spriedumu, tad par apelāciju tai ir tiesības maksāt valsts nodevu pēc tādām pašām pazeminātām taksēm, par ko jau ir izveidojusies attiecīga judikatūra. Tieslietu ministrija tā arī nespēja saprotami izskaidrot, kamdēļ radās nepieciešamība pēc šī pārejas noteikumu punkta izslēgšanas. Taču īstenībā šādu darbību vienīgais mērķis ir budžeta papildināšana uz cilvēku rēķina, piespiežot viņus maksāt par apelācijām vairāk. Jo, izslēdzot šo pārejas noteikumu, tiek piemērotas jaunas normas par valsts nodevu samaksu pēc jaunajām taksēm. Es uzskatu, ka šis priekšlikums nesamērīgi ierobežos cilvēku brīvu pieeju tiesai, proti, apelācijas instances tiesai. Tāpēc es lūdzu šo acīm redzami mantkārīgo un tautas interesēm neatbilstošo priekšlikumu neatbalstīt, saglabājot pārejas noteikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Paldies. Vēlos norādīt, ka Saeimas Juridiskās komisijas sēdē piedalījās arī apgabaltiesas tiesneši, kas pauda viedokli par to, ka minētais priekšlikums ir atbalstāms, jo, viņuprāt, praksē problēmu ar to nav.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 25, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies. Nākamais ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Tāpat arī 13. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums -, kas ir saistīts ar tiesu palātu reformu, komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Paldies. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 27. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.decembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).

Labdien, dāmas un kungi! Likumam „Par autoceļiem” mēs esam saņēmuši divus priekšlikumus, tie abi ir no atbildīgās komisijas un attiecas uz pārejas noteikumiem.

1.priekšlikums atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Un arī otrais ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts. (No zāles dep. V.Agešins: „Par ko tie bija?!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Dz.Zaķis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums, kas ir arī pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums, ir likumprojekts - „Grozījums Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (RP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam sagatavojuši grozījumu Būvniecības likumā, kas paredz būvniecības nozaru atbildīgās ministrijas padotībā esošas iestādes izveidi, kura veiks būvniecības valsts kontroli. Šī būvniecības valsts kontroles iestāde neatkarīgi no tā, kura pakļautībā tā atradīsies, būs neatkarīga vai Ekonomikas ministrijas pakļautībā.

Tai faktiski ir iecerētas sekojošas lietas: (No zāles dep. J.Ādamsons: „Balsot!”) tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un visus nepieciešamos dokumentus (tajā skaitā arī būvatļaujas, izstrādātos pamatprojektus), tos, kurus tā lūdz, lai nebūtu tāda situācija, ka saņem tikai minimālu tukšu lapu un pēc tam uz tās pamata pieņem lēmumus, kā arī organizēt gan atkārtotu būvprojekta, gan būves ekspertīzi normatīvajos aktos noteiktos gadījumos reālajā dzīvē, apsekot jebkuru būvi, ja saņemts iesniegums par normatīvo aktu pārkāpumiem vai bīstamību būvniecības procesā vai pēc tā, pieaicinot tās būvvaldes pārstāvi, kas ir izdevusi būvatļauju. Tieši tāpat tai ir tiesības arī informēt kompetences pārbaudes iestādi par būvspeciālistu pārkāpumiem.

Šī iestāde varēs pieņemt sekojošus lēmumus: apturēt būvdarbus, ja ir konstatēti būtiski būvniecības procesu pārkāpumi vai bīstamība. Tā var uzdot ekspluatācijā nodotas būves īpašniekam novērst bīstamību būvē, informējot par to pašvaldību, kā arī aizliegt būves ekspluatāciju, ja konstatēta tās bīstamība, līdz bīstamības novēršanai.

Tie ir galvenie pirmie soļi, kurus mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vērtējām. Šis faktiski ir Ministru kabineta sagatavots redzējums, bet mēs to iesniedzam kā komisijas redakciju. Un lūgums atbalstīt.

Tā kā komisijā bija lēmums attiecībā uz šī likumprojekta tālāku virzību steidzamības kārtībā... es saprotu, ka ir jautājumi par šo... tātad mums būtu sākumā jānobalso par to, vai mēs piekrītam virzīt steidzamības kārtībā vai ne.

Sēdes vadītāja. Vai visi čaklie deputāti, kas grib debatēt, grib debatēt par steidzamību? (Dep. D.Kazāka piesakās debatēt. No zāles: „Oooo!”) Vai Daina Kazāka grib debatēt par steidzamību? (Starpsaucieni no zāles.) Nu tad... es jums dodu vārdu, jūs esat pieteikusies debatēs. Par steidzamību. Vispirms ir jābalso par steidzamību.

Tātad, lūdzu, vārds deputātei Dainai Kazākai. (Starpsaucieni no zāles.)

D.Kazāka (RP).

Jā, cienījamie deputāti! Aicinu atbalstīt steidzamību, bet tajā pašā laikā arī rosinu pārdomāt (Zālē smiekli.), vai tas, ka mēs šo institūciju izveidosim tikai ar 1.septembri, ir atbilstoši tam, kāda mums ir esošā situācija. Tomēr mums vajadzētu varbūt paātrinātākā kārtībā rast iespēju izveidot šādu institūciju.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt steidzamību un ļaut man izteikties arī tālāk par likumprojektu. (Daži deputāti aplaudē. Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Es nezinu, kā lai es smalkāk izsakos tagad. (Starpsaucieni no zāles.) Es, kolēģi, aicinu neatbalstīt steidzamību. (Aplausi. Starpsaucieni no zāles: „Mēs piekrītam!”) Un šajā gadījumā šeit nav... ar šo nav atrisināti ļoti daudzi jautājumi.

Kazākas kundze, es jūs uzaicinu - atnāciet! Man ir gan shēma attiecībā uz būvniecību, gan tiesiskais regulējums, es jūs individuāli konsultēšu. (Starpsaucieni no zāles.)

Un kādu iemeslu dēļ es aicinu neatbalstīt steidzamību? Tādēļ, ka - es vēlreiz uzsveru! - šeit steidzamības kārtībā neko nevar darīt. Padomājiet, lūdzu, par tiem 54 cilvēkiem, kas šāda veida steidzamības dēļ ir aizgājuši bojā! Mēs šeit nevaram vieglprātīgi izturēties pret šādu jautājumu risinājumu.

Ja jūs, kolēģi, paskatītos, piemēram... arī es nerunāšu pēc būtības... Kazākas kundze, paņemiet to likumprojektu, apskatiet septītās daļas 3.punktu! Kas tur ir rakstīts? Tas ir uz ātru roku uzšņāpts.

Tātad - kādas būvinspekcijai būs tiesības? Apsekot jebkuru būvi, ja saņemts iesniegums par normatīvo aktu pārkāpumiem vai par bīstamību. Iedomāsimies tādu situāciju! Tagad visi baidās dzīvot savās mājās, baidās iet uz veikaliem. Tiklīdz saņem no jebkuras personas kaut kādu iesniegumu, tūlīt ir jāapseko būve un jāpieaicina vēl arī būvvaldes pārstāvis, kas ir izsniedzis būvatļauju.

Manuprāt, šeit ir jārunā par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Bez tam šeit trūkst arī tā, par ko mēs runājām saistībā ar opozīcijas iesniegto priekšlikumu. Jāatrisina galu galā ir atbildības jautājumi, jāatrisina ir ekspertīzes jautājumi un jāatrisina jautājumi par sabiedrības līdzdalības tiesībām šajā jomā.

Un vispār es pati personīgi uzskatu, ka šajā gadījumā šis likumprojekts... šis jaunais Būvniecības likums... es iesniegšu priekšlikumu, ka tas nevar stāties spēkā no 1.februāra, jo man nav pārliecības, ka visi šie 30 vai vēl nezin cik Ministru kabineta noteikumi, kuru izstrādāšanu jaunais likums deleģē Ekonomikas ministrijai... ka tas arī tiks darīts.

Līdz ar to es tiešām jūs lūdzu apdomāt to un runāt par šīm lietām tikai to, ko jūs patiešām saprotat.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 53, atturas - 4. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Tātad... Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par pirmo lasījumu?

J.Ozoliņš. Nē. Nav. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā. (Starpsaucieni no zāles.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Bet, pirms mēs uzsākam debates, daru zināmu, ka ir saņemts piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Čigānes, Kalniņa un Reira - ierosinājums turpināt 5.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Starpbrīdis vajadzīgs!”) Es saprotu, ka Urbanoviča kungs grib iet starpbrīdī, un tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai atbalstītu piecu deputātu priekšlikumu - turpināt Saeimas 5.decembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 22, atturas - 2. Tātad sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Uzsākam debates. Vārds deputātei Dainai Kazākai.

D.Kazāka (RP). (No zāles: „Bet tad nerunājiet daudz!”)

Cienījamie kolēģi! Šobrīd mēs runājam par to, kādai būtu jābūt jaunajai būvniecības procesu pārraugošajai institūcijai. Un šeit būtu ļoti svarīgi, lai šajā darba grupā tiktu uzaicināti arī jau iepriekšējās darba grupās piedalījušies pārstāvji gan no „Delnas”, gan Providus, gan no apvienības „Apeirons”. Un šeit būtu arī svarīgi, lai mēs tomēr veidotu šo institūciju ne tik daudz kā represīvu iestādi, bet gan kā 21.gadsimta pārvaldības iestādi, kur mēs vairāk parādām, kādas ir labās prakses, kā konkrētiem nozares speciālistiem uzlabot savus būvniecības objektus un procesus. Līdz ar to būtu ļoti svarīgi izveidot līdzsvarotu šo institūciju - ar atbilstošām funkcijām, pienākumiem, prasībām, kā arī, protams, iespējām ietekmēt šos procesus.

Šeit daudzas atbildības un funkcijas vēl ir jāpilnveido, un tieši tāpēc es arī atbalstīju šīs darba grupas izveidi, un process tiktāl ir bijis apsveicams. Un arī attiecībā uz šīs pārraugošās institūcijas izveidi es jau iepriekšējās Saeimas sēdēs saistībā ar Būvniecības likumu esmu par to iestājusies un arī šobrīd to atbalstu. Līdz ar to esmu gatava atbilstoši iesaistīties gan likumprojekta izskatīšanas kārtā un iet uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēm, gan arī piedalīties darba grupā. Šis ir ļoti par tematu.

Paldies.

Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vai kāds ir „pret”?!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vilnim Ķirsim. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Balsojam!”)

V.Ķirsis (RP).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Diemžēl netika atbalstīta projekta steidzamība, jo tomēr, lai radītu šādu būvniecības valsts kontroles sistēmu, pirmām kārtām ir jāatrod vieta, kur taisīt šo biroju, ir jāpieņem darbā cilvēki, un, jo ilgāk mēs diskutēsim par šādu vai tādu nepieciešamību tādā vai citā izskatā, jo tālāk mēs atvirzīsim šo posmu, kad reāli varētu tikt nodrošināta valstiska līmeņa uzraudzība pār būvniecības procesu. Tādēļ es vismaz aicinu atkal neatvērt plašu diskusiju varbūt trīs gadu garumā par Būvniecības likumu kā tādu, bet tiešām iesniegt konkrētus priekšlikumus par šo valsts uzraudzību. (Zālē pieaug troksnis.)

Bet ko tad īsti šis birojs paredz? Principā tam ir četras galvenās funkcijas. Viena tātad ir vispārīgā uzraudzība pār būvniecības procesu, pār tā drošību; otra - pieņemt ekspluatācijā tās ēkas, kuras pirmām kārtām ir sabiedriskas nozīmes, un visbeidzot - novērst šo Elksniņa kunga minēto interešu konfliktu, pieņemot ekspluatācijā arī tās ēkas, kuru pasūtītājs ir pati pašvaldība, lai nebūtu tāda situācija, ka pati pašvaldība ir pasūtītājs, pati arī kontrolē un pati objektu pieņem ekspluatācijā.

Kā vēl viena funkcija ir paredzēta iespēja (No zāles dep. J.Ādamsons: „Balsojam!”) sūdzēties par konkrētiem būvniecības procesa speciālistiem, ja viņi ir pieļāvuši kādas kļūdas savā darbā, lai tad attiecīgā iestāde, kas ir izdevusi sertifikātu, vērtē un domā, ko darīt tālāk. (No zāles: „Piekrītam. Pietiek!”)

Un visbeidzot. Jauna funkcija ir tā, kas šobrīd pilnībā gulstas uz ēkas īpašnieku, ja ekspluatācijas gaitā ir radušās kaut kādas problēmas, kaut kāda bīstamība. Tātad šai jaunajai iestādei būs tiesības arī apturēt ēkas ekspluatāciju, ja tajā ir kāda... ja tajā ir konstatētas kādas, nu, sabiedrībai bīstamas pazīmes, un tātad likt tās novērst, un līdz novēršanas brīdim tātad neļaut ēku ekspluatēt. Šajā birojā ir paredzēti 36 darbinieki, un budžets līdz ar to ir - atkarībā no tā, kāds atalgojums tiks nolemts - nedaudz vairāk par pusmiljonu eiro gadā.

Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Bravo! Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Ozoliņa kungs ko vēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Ozoliņš. Lūgums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 12.decembri.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12.decembris. Paldies.

Līdz ar to mēs visus šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumus esam izskatījuši. Bet pirms sēdes slēgšanas es gribētu tomēr... Kā es jau minēju, šodien ir Valsts policijas diena. Un, lai mēs šeit varētu droši justies, būtu visi drošībā, mūsu māju arī sargā policisti, un es vēlos viņus visus, arī mūsu mājas policistus, sveikt mūsu vārdā šodien - Valsts policijas 95. dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Tā. Un tālāk mums ir garais paziņojums par deputātu jautājumiem.

Kā jūs zināt, pagājušās nedēļas jautājumu un atbilžu sēde tika pārcelta uz šo nedēļu.

Tātad mums ir deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim „Par Prudentia iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā”. Atbildes sniegšana ir deleģēta finanšu ministram Vilkam. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Šodien Vilka kungs ieradīsies.

Ir arī deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Agešina, Rubika un Ribakova jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim „Par Prudentia piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”. Arī uz šo jautājumu atbildes sniegšana ir deleģēta finanšu ministram Vilkam, un saņemtā rakstveida atbilde neapmierina jautājuma iesniedzējus. Tātad finanšu ministrs ieradīsies, lai atbildētu arī uz šo jautājumu.

Ir arī deputātu Cvetkovas, Agešina, Cileviča, Ivanovas-Jevsejevas un Dolgopolova jautājums finanšu ministram Vilkam „Par rīcību ar a/s „Liepājas metalurgs””. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Tātad finanšu ministrs atbildēs arī uz šo jautājumu.

Un deputātu Reiznieces-Ozolas, Līdakas, Seržanta, Vējoņa un Vucāna jautājums Ministru prezidentam Dombrovskim „Par valsts 2014.gada budžeta līdzekļu izlietojumu Latvijas radio 5.kanāla darbībai”. Deleģējums sniegt atbildi uz šo jautājumu ir finanšu ministram Vilkam. Rakstveida atbilde neapmierina iesniedzējus, un finanšu ministrs Vilks ieradīsies atbildēt arī uz šo jautājumu.

Tālāk. Ir 13 jautājumi, kuri ir adresēti visiem valdības ministriem un kuri ir no deputātiem Elksniņa, Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina... tur dažādās variācijās... „Par valsts pārvaldes sadarbību ar medijiem”, „Par valsts pārvaldes līgumiem ar medijiem”. Visas ministrijas, izņemot Zemkopības ministriju, ir sniegušas rakstveida atbildes, kuras iesniedzējus ne visai apmierina, bet viņi nevēlas uzdot papildjautājumus. Tātad attiecībā uz šiem pieprasījumiem jautājumu un atbilžu sēde netiks rīkota. Bet no zemkopības ministres Laimdotas Straujumas mēs atbildi gaidām nākamnedēļ.

Bet mūsu čaklie deputāti ir uzdevuši vēl vairākus jautājumus ministriem.

Ir deputātu Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Auguļa, Dūklava un Seržanta jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un izglītības ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par Latvijas sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru”. Jautājums tātad tiks nodots adresātiem.

Un vēl mums ir 13 jauni jautājumi... Ir deputātu Elksniņa, Hļebņikova, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums satiksmes ministram, kultūras ministrei, labklājības ministrei, veselības ministrei, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, aizsardzības ministram, ārlietu ministram, finanšu ministram, iekšlietu ministram, ekonomikas ministram, tieslietu ministram, zemkopības ministrei un izglītības un zinātnes ministram „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem”.

Tātad ir 13 jautājumi, jo jautājums tiek uzdots katram no valdību pārstāvošajiem ministriem. Jautājumi tiks nodoti ministriem atbilžu sagatavošanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka tūlīt pēc sēdes ir Frakciju padomes sēde, lai lemtu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu Saeimas kandidātiem Fiskālās disciplīnas padomē.

Un vēl vārds paziņojumam Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi, lūdzu uz nelielu sēdi tūlīt pēc sēdes beigām Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Sergejam Dolgopolovam.

S.Dolgopolovs (SC).

Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 12.40 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens... nav, Ilma Čepāne... ir, Aleksandrs Jakimovs... nav, Vilnis Ķirsis... ir, Igors Pimenovs... nav, Sergejs Potapkins... nav, Inga Vanaga... nav. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 5.decembra sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 19. sēde
2013. gada 5. decembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1017/Lp11) (Dok. Nr. 3201, 3201A, 3197A)
Par likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 592/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1986, 1986A)
Par likumprojektu „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 998/Lp11) (Dok. Nr. 3152, 3152A)
Par likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas likumā” (Nr. 999/Lp11) (Dok. Nr. 3153, 3153A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” (Nr. 1000/Lp11) (Dok. Nr. 3155, 3155A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 1001/Lp11) (Dok. Nr. 3157, 3157A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes komisijām”” (1002/Lp11) (Dok. Nr. 3158, 3158A)
Par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1003/Lp11) (Dok. Nr. 3159, 3159A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”” (Nr. 1004/Lp11) (Dok. Nr. 3160, 3160A)
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 1005/Lp11) (Dok. Nr. 3161, 3161A)
Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 1006/Lp11) (Dok. Nr. 3162, 3162A)
Priekšlikumi	- dep. L.Čigāne
	- dep. S.Dolgopolovs
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību”” (Nr. 1007/Lp11) (Dok. Nr. 3163, 3163A)
Priekšlikums	- dep. L.Čigāne
Par likumprojektu „Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (Nr. 1013/Lp11) (Dok. Nr. 3178, 3178A)
Par likumprojektu „Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 1014/Lp11) (Dok. Nr. 3194, 3194A)
Priekšlikums	- dep. B.Cilevičs (pret)
Paziņojums	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns
Par likumprojektu „Grozījums likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1015/Lp11) (Dok. Nr. 3195, 3195A)
Par likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums” (Nr. 1016/Lp11) (Dok. Nr. 3196, 3196A)
Par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1019/Lp11) (Dok. Nr. 3206)
Par likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 1020/Lp11) (Dok. Nr. 3210)
Likumprojekts „Par 2004. gada 2. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas” (Nr. 953/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3167)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 677/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3181)
Ziņo	- dep. I.Zujevs
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” (Nr. 766/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3185)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (Nr. 408/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3187)
Ziņo	- dep. I.Čepāne
Par darba kārtību
Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 640/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3189, 3189A)
Ziņo	- dep. E.Demiters
Debates	- dep. Dz.Rasnačs
	- dep. Ņ.Ņikiforovs
	- dep. J.Dombrava
	- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 975/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3060, 3154)
Ziņo	- dep. A.Rubiks
Likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 895/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3182)
Ziņo	- dep. K.Olšteins
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 480/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3184)
Ziņo	- dep. V.Ķirsis
Likumprojekts „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 964/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3186)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts „Apsardzes darbības likums” (Nr. 740/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3188)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Debates	- dep. Dz.Rasnačs
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 634/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3190)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Debates	- dep. I.Cvetkova
Likumprojekts „Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 636/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3191)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr. 689/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3192)
Ziņo	- dep. D.Reizniece-Ozola
Likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 966/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3193)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. I.Zariņš
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. I.Cvetkova
	- dep. I.Čepāne
	- dep. I.Cvetkova
Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par autoceļiem”” (Nr. 767/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3183)
Ziņo	- dep. Dz.Zaķis
Likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā” (Nr. 1020/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3210, 3210B)
Ziņo	- dep. J.Ozoliņš
Priekšlikumi (par steidzamību)	- dep. D.Kazāka (par)
	- dep. I.Čepāne (pret)
Debates	- dep. D.Kazāka
	- dep. V.Ķirsis
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu D.Reiznieces-Ozolas, J.Vucāna, U.Auguļa, J.Dūklava un K.Seržanta jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par Latvijas sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru” (Nr. 110/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 113/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 114/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu labklājības ministrei Ilzei Viņķelei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 115/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 116/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra p.i. Danielam Pavļutam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 117/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 118/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 119/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 120/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 121/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 122/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 123/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 112/J11)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, O.Hļebņikova, S.Mirska, I.Zujeva un V.Orlova jautājumu izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim „Par valsts pārvaldes līgumiem ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem” (Nr. 111/J11)
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa
	- dep. I.Čepāne
	- dep. S.Dolgopolovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns

 

Balsojumi

Datums: 05.12.2013 10:20:24 bal001
Par - 35, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā (592/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.12.2013 10:30:19 bal002
Par - 61, pret - 27, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (1014/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.12.2013 11:01:50 bal003
Par - 50, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1015/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.12.2013 11:02:27 bal004
Par - 48, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Veselības aprūpes finansēšanas likums (1016/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.12.2013 11:03:04 bal005
Par - 52, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1019/Lp11), nodošana komisijām

Datums: 05.12.2013 11:04:34 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par 2004.gada 2.decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par valstu un to īpašuma imunitāti no jurisdikcijas (953/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:05:41 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (677/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:07:38 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (766/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:11:17 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (408/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:14:19 bal010
Par - 17, pret - 34, atturas - 22. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Imigrācijas likumā (640/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:26:57 bal011
Par - 16, pret - 39, atturas - 20. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Imigrācijas likumā (640/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:27:43 bal012
Par - 16, pret - 33, atturas - 26. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Imigrācijas likumā (640/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:28:23 bal013
Par - 15, pret - 36, atturas - 25. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Imigrācijas likumā (640/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:29:35 bal014
Par - 15, pret - 36, atturas - 24. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Imigrācijas likumā (640/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:30:23 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (640/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:31:05 bal016
Par - 81, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ceļu satiksmes likumā (975/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:32:13 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (895/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:33:22 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (480/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:35:15 bal019
Par - 32, pret - 49, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (964/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:35:52 bal020
Par - 62, pret - 0, atturas - 24. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (964/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:36:52 bal021
Par - 26, pret - 55, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Apsardzes darbības likums (740/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:40:08 bal022
Par - 15, pret - 59, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Apsardzes darbības likums (740/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:40:36 bal023
Par - 60, pret - 25, atturas - 1. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Apsardzes darbības likums (740/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:41:26 bal024
Par - 61, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Apsardzes darbības likums (740/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:45:07 bal025
Par - 35, pret - 42, atturas - 8. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Komerclikumā (634/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:45:31 bal026
Par - 33, pret - 41, atturas - 13. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Komerclikumā (634/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:46:12 bal027
Par - 32, pret - 43, atturas - 8. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Komerclikumā (634/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:46:34 bal028
Par - 32, pret - 42, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Komerclikumā (634/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:46:57 bal029
Par - 31, pret - 41, atturas - 7. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Komerclikumā (634/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:47:20 bal030
Par - 31, pret - 43, atturas - 3. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Komerclikumā (634/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:49:44 bal031
Par - 59, pret - 0, atturas - 26. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (634/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:50:38 bal032
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (636/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 11:53:03 bal033
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (689/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 12:03:53 bal034
Par - 51, pret - 29, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Civilprocesa likumā (966/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 12:04:24 bal035
Par - 54, pret - 24, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Civilprocesa likumā (966/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 12:04:50 bal036
Par - 27, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Civilprocesa likumā (966/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 12:13:59 bal037
Par - 30, pret - 44, atturas - 14. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Civilprocesa likumā (966/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 12:16:42 bal038
Par - 50, pret - 25, atturas - 7. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Civilprocesa likumā (966/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 12:17:26 bal039
Par - 66, pret - 0, atturas - 27. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (966/Lp11), 2.lasījums

Datums: 05.12.2013 12:18:26 bal040
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (767/Lp11), 3.lasījums

Datums: 05.12.2013 12:25:01 bal041
Par - 31, pret - 53, atturas - 4. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 1.lasījums

Datums: 05.12.2013 12:25:59 bal042
Par - 62, pret - 22, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 05.12.2013 12:31:10 bal043
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Būvniecības likumā (1020/Lp11), 1.lasījums

 

Frakciju viedokļi
2013.gada 5.decembrī

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Tūlīt deputāti pastāstīs par šodienas sēdes aktualitātēm.
Pirmajam vārds Reformu partijas frakcijas deputātam Vilnim Ķirsim. Lūdzu!

V.Ķirsis (RP).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeimas šodienas sēžu (vārdu „sēde” lietoju daudzskaitlī, jo šodien bija divas sēdes – viena ārkārtas un viena kārtējā) jautājums Nr.1, protams, bija būvniecība un Būvniecības likums, un ar to saistītās lietas.

Pirmajā sēdē, proti, ārkārtas sēdē, tika izskatīts opozīcijas iesniegtais likumprojekts „Grozījumi Būvniecības likumā”, kurš paredzēja vairākas lietas... virkni lietu, to skaitā arī Valsts būvinspekcijas atjaunošanu, un kurš netika atbalstīts. Reformu partija to neatbalstīja tāpēc, ka principā bija paredzēts virknē lietu saglabāt esošo sistēmu, proti, to sistēmu, pie kuras un daļēji arī kuras dēļ ir notikusi Zolitūdes nelaime.

Galvenā lieta, ko uzsvēra arī paši iesniedzēji, bija Valsts būvinspekcijas atjaunošana, kas pēc būtības ir atbalstāma. Valsts līmeņa kontroles ieviešana pār būvniecības procesu ir atbalstāma, bet ne tādā veidā, kā to bija piedāvājuši „Saskaņas Centra” deputāti. Viņi bija piedāvājuši veco kārtību, kurā funkcijas dublējās. Proti, bija paredzējuši, ka Valsts būvinspekcija darītu principā, varētu pat teikt, tieši to pašu, ko būvvaldes, un tad bieži vien būtu tā, kā tas arī senāk bija: bija situācijas, kurās nevarēja izlemt, kurš ir atbildīgs, un vieni vēla vainu uz otriem. Proti, konkrētos gadījumos viņu atbildība nebija īsti nošķirta.

Bet, protams, tā kā šī problēma paliek, Ekonomikas ministrija jau nedēļas sākumā bija iesniegusi valdībai savu skatījumu, kā ieviest šo valsts kontroli. Ministru kabinets to atbalstīja un, lai šo procesu paātrinātu, lūdza ministrijai iesniegt „pa taisno” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ar lūgumu, lai tā virza to kā savējo. Šajā likumprojektā ir paredzēts ieviest dzīvē Valsts būvniecības kontroles biroju, kurš pēc būtības tātad veiks šo valsts līmeņa uzraudzību, tikai tā nedublēsies ar pašvaldību funkcijām. Tātad joprojām šis rutīnas darbs būs jādara pašvaldībām, taču šim birojam būs tiesības no valsts puses uzraudzīt un nepieciešamības gadījumā iejaukties. Tas būtu galvenais punkts.

Otra lieta, kas šobrīd ir ļoti aktuāla, – ka bieži vien pašvaldībās pasūtītājs ir pati pašvaldība (piemēram, būvējot kādu sporta kompleksu vai kādu kultūras namu, vai ko tamlīdzīgu). Proti, sanāk, ka pašvaldība pati ir pasūtītājs un pati, no otras puses, arī kontrolē šo procesu, un nereti ir situācijas, kad nonāk interešu konfliktā, jo, teiksim, būvinspektoram, kurš ir pašvaldības algots, ir grūti nostāties pret savu darba devēju. Tādēļ būs šis birojs, kurš pārraudzīs šādas celtnes, proti, tādas, kuru pasūtītājs ir konkrētā pašvaldība vai kuras ir sabiedrībai nozīmīgas celtnes; šo būvju nodošanu ekspluatācijā jeb pieņemšanu veiks šī valsts līmeņa iestāde.

Vēl viena ļoti svarīga funkcija, kas iepriekš bija uzlikta vairāk vai mazāk tieši ēkas īpašniekam. Proti, mēs nododam ēku ekspluatācijā, bet ar to nekas nebeidzas: ēka ir pareizi jāuztur, tai var arī ekspluatācijas gaitā rasties kādas problēmas, it sevišķi tad, ja tā atrodas, piemēram, kāda liela ceļa vai dzelzceļa malā, kur ir kaut kāda rezonanse, kuras dēļ ēka bojājas. Tātad šai valsts līmeņa... šim birojam būs tiesības apstādināt jebkuras ēkas ekspluatāciju līdz brīdim, kad tiek novērsti šie bojājumi, proti, likt īpašniekam nu jau ekspluatācijā nodotās ēkas sakārtot, lai neradītu bīstamību. Tas līdz šim pilnībā bija uzlikts uz īpašnieku pleciem, un īsti kontroles tam... nu, jāatzīst, ka nebija. Šajā birojā ir paredzētas 36 darba vietas; lielākā daļa būs tieši būvniecības eksperti, un, protams, tur būs arī juristi un atbalstošais personāls. Budžetā plānots, ka šis birojs prasīs vairāk nekā pusmiljonu eiro ik gadu. Taču tā noteikti nav pārāk liela cena par sabiedrības drošības sajūtu un tātad visu mūsu kopīgajām interesēm.

Paldies. Aicinu tātad sekot līdzi procesam, un jauku dienu!

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Vilnim Ķirsim.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka. Lūdzu!

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Tik tiešām Būvniecības likums šodien bija laikam visvairāk piesauktais un visvairāk diskutētais.

Jāteic, ka jau šī gada sākumā, kad Saeimā notika debates par jauno Būvniecības likuma variantu, gan es, gan deputāts Raimonds Vējonis bijām iesnieguši visai plašu priekšlikumu klāstu ar aicinājumu tomēr atjaunot valsts veiktu būvniecības uzraudzību, tātad Valsts būvinspekciju. Diemžēl toreiz arguments bija ļoti vienkāršs: „To nevar izdarīt, apspriežot vienkārši šo likumu. Būs valsts budžeta apspriešana, un tad jau nu gan naudiņu atradīs un šo būvinspekciju atjaunos.” Jāteic gan, ka tas, protams, aizmirsās budžeta sastādīšanas laikā. Acīmredzot finanšu ministram tomēr šo 570 tūkstošu latu pietrūka.

Nu, un tagad, protams, ir prieks, ka tiks atjaunota valsts būvniecības kontroles... nu, institūcija, ko sauks par Valsts būvniecības kontroles biroju. Taču es zināmā mērā esmu skeptisks, jo, salīdzinot algas valsts pārvaldē un būvniecības sektorā kopumā, redzama ir ļoti liela atšķirība. Jāteic, ka būvniecības sektorā privātie būvnieki ir gatavi maksāt kvalificētam būvuzraugam nesalīdzināmi lielāku atalgojumu, nekā to spēs darīt valsts, un līdz ar to es paredzu, ka būs visai grūti nokomplektēt šos 36 speciālistus, kas varētu tiešām kvalificēti kontrolēt būvniecības procesus valstī. Acīmredzot šī alga, kas varētu būt apmēram 1000 latu mēnesī... nu, pieļauju, ka labs būvuzraugs vai būveksperts, kādos trīs četros objektos paralēli strādājot, katrā nopelna apmēram šādu summu mēnesī.

Bez tam vēl ir kāda problēma, kuru varbūt var atrisināt šajos grozījumos Būvniecības likumā, un tāpēc man prieks, ka – pretēji varbūt Ekonomikas ministrijas vēlmēm – šodien šiem grozījumiem netika piešķirta steidzamība. Līdz ar to mēs skatīsim tos nevis sasteigti, divos lasījumos, bet gan trīs lasījumos. Pietiks laika pārdomām un darbam.

Man šķiet, ka nav pareizi, ja būvnieki paši meklē, paši līgst šos būvekspertus, kas veic būves ekspertīzi vai arī projekta ekspertīzi. Nav jau noslēpums, ka tas, kurš maksā, tas arī pasūta mūziku. Un līdz ar to, manā izpratnē, ir tomēr vajadzīgs kāds neatkarīgs būvekspertīzes veicējs... teiksim, tāds... nosauksim to par būvekspertīzes administrāciju. Lai būvnieki maksā šo naudiņu šai administrācijai un lai administrācija nosūta, norīko konkrētu ekspertu, kurš tad arī veic konkrētās būves ekspertīzi! Tad tas noteikti varētu mazināt šo te „čomu būšanu”, jo nav jau noslēpums, ka katram lielajam būvniekam ir savi eksperti, kas ir, nu, krietni vien „piejaucēti” ar naudas summām.

Protams, cilvēki droši vien tagad teiks: „Atkal Saeima te velk garumā! Kāpēc to nevarēja izdarīt fiksi, ātri, rītdien uz pusdienlaiku?” Raugiet, nav būvniecības nozare tik vienkārša! Tā ir tomēr ļoti regulēta nozare! Šobrīd, veicot šos grozījumus, ir tomēr, manuprāt, liels risks iebraukt no viena grāvja otrā... vai atkal uz ātru roku izdarīt kaut ko ļoti, ļoti... nu, tādu paviršu. Tā ka, piedodiet, tomēr es uzskatu, ka ir prātīgi strādāt tomēr lēni, bet pamatīgi un prātīgi un ka pilnīgi noteikti līdz pavasarim ar šo likumu un arī ar šī biroja izveidi mēs varam tomēr tikt galā.

Šodien, protams, aktuāls bija arī Imigrācijas likums, Valsts prezidenta savulaik izbrāķētais, kurā ir runa par uzturēšanās atļauju tirgu. Jāteic, ka Zaļo un Zemnieku savienība, kā tas bija arī iepriekšējās reizēs, balsojumā nepiedalījās, jo uzskatām, ka šī ir savā ziņā... šī nav mūsu cīņa, ne mēs to iniciējām, ne mēs to savārīto tagad izstrēbsim. Man personīgi šis uzturēšanās atļauju tirgus šķiet ļoti nepieņemams. Manā izpratnē, viss ir ļoti vienkārši: dodot kādu pusotru gadu tagad pārejas periodu, kad viss notiktu tā kā līdz šim, varētu pēc pusotra gada vai varbūt, maksimums, diviem gadiem, kad nu it kā ekonomiskā situācija būtu uzlabojusies, vispār izbeigt šo uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret kaut kādu īpašumu iegādi vai ieguldījumu uzņēmumos. Bet kolēģiem bija citas domas, un šeit bija diezgan karstas debates.

Un vēl pēdējais. Par to, kāpēc ZZS nenosauca savu premjera amata kandidātu, lai veidotu jauno valdību. Nu, raugiet, politikas realizācijas galvenais instruments ir budžets; budžets jau ir sastādīts, pieņemts, un ZZS to neatbalstīja, līdz ar to – par kādu ZZS izvirzītu premjeru te var būt vispār runa?! Mūsuprāt, ar sliktu instrumentu stabilu, labu māju neuzbūvēsi.

Par ZZS iešanu valdībā. Protams, katra partija grib būt valdībā, jo tikai tādējādi tā var sasniegt savus mērķus un izpildīt vēlētājiem dotos solījumus. Tātad, ja iespējamās koalīcijas partneri būs vienisprātis par mērķiem, tad ZZS valdībā ies un būs. Bet, ja, piemēram, attiecībā uz to pašu mikrouzņēmumu nodokli, subsidētās enerģijas nodokļa piemērošanas principiem un attiecībām ar pašvaldībām (tagad šīs attiecības ir ļoti sliktas) šeit viedokļi radikāli atšķirsies, tad sadarbība, protams, būs apgrūtināta. Bet mēs ceram uz vislabāko.

Paldies par uzmanību. Lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Ingmāram Līdakam.

Tagad pie mikrofona frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien cienījamie radioklausītāji! Tā kā es esmu Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, VIENOTĪBA ir lūgusi, lai es komentētu vienu no svarīgākajiem ārpolitikas notikumiem pēdējā nedēļā – Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitu Viļņā, Lietuvā.

Šajā sanāksmē bija gan pozitīvas, gan negatīvas ziņas.

Galvenais pozitīvais bija tas, ka Moldova un Gruzija ir parakstījušas asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un par to Latvijai ir īpašs gandarījums, jo ar šīm ir divām valstīm mēs esam jau ilgu laiku strādājuši Austrumu partnerības ietvaros un arī attīstības sadarbības projektos. Tās ir bijušas vienas no mums prioritārām valstīm, un mēs ļoti priecājamies, ka tās tuvojas eirointegrācijas procesā.

Diemžēl Ukrainas valdība atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību un, kā jau visiem ir zināms, patlaban piedzīvo milzīgu pretreakciju no Ukrainas tautas. Demonstrācijas ilgst jau nedēļu un aug plašumā. Un ir ievērojams, ka pat trīs bijušie Ukrainas prezidenti vakar ir vienojušies ar Ukrainas proeiropeiskajiem spēkiem un aicina valdību pārdomāt savu rīcību, atjaunot sarunas ar Eiropas Savienību par asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.

Mēs vienojāmies ar Eiropas Savienību, arī nosodot pārmērīgo spēka lietošanu pagājušajā nedēļā pret Ukrainas tautu, un aicinām Ukrainas valdību ievērot cilvēku pamatbrīvības. Vienlaicīgi aicinām abas puses šo konfliktu risināt mierīgā politiskā dialogā.

Mēs arī aicinām Krieviju izbeigt savu iejaukšanos Ukrainas iekšpolitikā un apturēt ekonomisko un politisko spiedienu ne tikai pret Ukrainu, bet arī citām Austrumu partnerības valstīm, kuras acīmredzot ir izmantojušas savas suverēnās tiesības, lai turpinātu eirointegrācijas procesu.

Ir ievērojams, ka pēdējā laikā mēs daudz dzirdam par eiroskepticismu, bet vienlaicīgi redzam, ka Ukrainai, tāpat kā Moldovai, Gruzijai un citām Austrumu partnerības valstīm, tā vēlme tieši iesaistīties Eiropā un iekļauties Eiropas Savienībā arvien pieaug. Tas notiek gan Moldovā, gan Gruzijā, gan Ukrainā, gan Azerbaidžānā!

Ir arī ievērojams, ka pat Armēnija, kas oficiāli ir atteikusies parakstīt asociācijas līgumu, tomēr grib turpināt sarunas ar Eiropas Savienību. Tā ka viņi arī nav pilnīgi atmetuši iespēju ar laiku integrēties Eiropas Savienībā.

Mēs ceram, ka Ukrainas tautas vēlme tuvoties vienotai, stabilai un mierīgai Eiropas Savienībai ar laiku īstenosies un ka sarunas ar Eiropas Savienību turpināsies. Un šeit ir vērts atgādināt, ka 2015.gadā Latvija vadīs Eiropas Savienības Padomes prezidentūru un ka mums, tāpat kā Lietuvai šodien, Austrumu partnerība būs viena no mūsu prioritātēm. Un varam cerēt, ka varbūt Latvijai būs tas gods prezidēt tajā brīdī – 2015.gadā –, kad Ukraina beidzot pabeigs šīs sarunas un parakstīs šo asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

Atgādināšu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.

Nākamajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Dzintaram Kudumam. Lūdzu!

Dz.Kudums (VL–TB/LNNK).

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šajā Saeimas sēdē tika skatīti divi tiešām ļoti būtiski likumprojekti, tas ir, Būvniecības likuma un Imigrācijas likuma grozījumi.

Būvniecības likumu steidzamības kārtībā skatīt rosināja arī šī lielā traģēdija. Ņemot vērā to, ka, mūsuprāt, pašvaldības būvvalde un būvinspektori nav tikuši galā ar saviem pienākumiem, ko paredz likums, ir jābūt vēl vienai inspekcijai, kura būtu valsts inspekcija, kura sekotu līdzi tieši sabiedrībai nozīmīgu būvju celtniecībai. Tādējādi tiktu novērstas tādas traģēdijas, kāda ir notikusi Rīgā.

Mēs noraidījām ārkārtas sēdē iniciētos grozījumus Būvniecības likumā, jo tie bija vispārīgi, tie nebija konkretizēti, nebija vērsti uz konkrētu, teiksim, mērķi.

Mēs atbalstījām Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu, kā arī atbalstījām to, ka nav steidzamības šiem likuma grozījumiem, jo mēs vēlamies ļoti rūpīgi izdebatēt šo likumu un pieņemt patiešām kvalitatīvus grozījumus, kādi būtu šobrīd nepieciešami.

Otrs ir Imigrācijas likums. Kārtējo reizi notika karstas debates šinī jautājumā... Gribu atgādināt, ka Nacionālā apvienība jau septiņas reizes kopš 2010.gada ir sniegusi priekšlikumus, lai tiktu vispār aizliegta šī tirgošanās ar nekustamo īpašumu, ar uzturēšanās atļaujām. Diemžēl visu šo laiku neesam guvuši atbalstu no Saeimā esošajiem deputātiem, tāpēc šobrīd var notikt tikai debates par to, ka tiek palielināta iemaksa par šīm atļaujām; tiek arī izveidots īpašs fonds, kurā par šīm atļaujām iemaksā zināmus finanšu līdzekļus (šinī gadījumā 25 tūkstošus eiro), un šis fonds tālāk varētu atbalstīt pirmā mājokļa iegādi ģimenēm, līdz ar to zināmā mērā risinot šo sociālo problēmu.

Mums bažas izraisa arī fakts, ka šobrīd tā lieta ir nekontrolējama. Attiecībā uz imigrantu plūsmu šobrīd nav... neviena no atbildīgajām institūcijām nevar pateikt, kā tas šobrīd ietekmē kopējo Latvijas drošību; arī Drošības policija šobrīd saka: ja šādā veidā attīstīsies... palielināsies šī tirdzniecība, tad viņi nevarēs kontrolēt šo drošības aspektu, un tas dara mūs ļoti uzmanīgus.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Dzintaram Kudumam.

Raidījumu šodien noslēdz Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SC).

Paldies.

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Saeima turpina strādāt pie grozījumiem Maksātnespējas likumā, jau otrajā lasījumā tika izskatīti šie grozījumi, un šajā grozījumu paketē bija arī principiāli svarīgi jautājumi, kuri attiecas uz daudziem kredītņēmējiem.

Saeimas vairākums atbalstīja normas, kas paredz principu „Samaksā ar atslēgu!”, kā arī galvinieka atbrīvošanu no saistībām, ja pats parādnieks ir izgājis bankrota procedūru. Grozījumu autore, „Saskaņas Centra” frakcijas deputāte Irina Cvetkova, uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā, lai sāktu ierobežot banku patvaļu. Par to, ka parādniekam ir jābūt tiesībām norēķināties par hipotekārajiem parādiem ar savu mantu, nenokļūstot mūžīgā parādu jūgā (princips „Atslēgas galdā!”), tika runāts visaugstākajos līmeņos jau 2009.gadā, tomēr to panākt izdevās tikai tagad, pēc krīzes un nekustamā īpašuma tirgus krituma. Esam pārliecināti, ka likumu vajadzēja mīkstināt jau pirms pieciem gadiem, tādējādi palīdzot tūkstošiem ģimeņu, kas ekonomiskās krīzes rezultātā tagad palikušas bez jumta virs galvas. Taču tam traucēja banku lobiji, un rezultātā palielinājās cilvēku emigrācija.

Attiecībā uz galvotājiem jāteic, ka līdzšinējā likuma redakcija tos vienkārši padarīja par ķīlniekiem, un bankrota procedūru nācās iziet gan pašam parādniekam, gan viņa galvotājiem, bieži vien viņa ģimenes locekļiem.

Civillikums ir arhaisks, tā normas neatbilst mūsdienu prasībām, bet galvinieku institūts tiek izmantots no kreditoru puses ļaunprātīgi. Kad bankas aizņēmējiem prasīja galviniekus, tās nepārbaudīja, vai galvinieki vispār ir spējīgi atbildēt par svešiem parādiem. Turklāt galviniekiem jāatbild par visām kreditoru prasībām bez apjoma un laika ierobežojuma, būtībā ar savu galvu, kā viduslaikos.

Tagad mēs varam cerēt, ka šai praksei ir pienācis gals un grozījumi Maksātnespējas likumā ierobežos banku patvaļu. Maksātnespējas likuma grozījumi vēl jāpieņem trešajā, galīgajā, lasījumā, un plānots, ka tas notiks janvāra vidū.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Līdz ar to šodien raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena! Uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013.gada 5.decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Andrejs Klementjevs.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. (Nerunā mikrofonā.) Bija pieteikti astoņpadsmit jautājumi. Tikai nolasīšana aizņemtu stundu...

Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir... nu, tehniski iznāk, ka ir četri deputātu iesniegti jautājumi, bet sakarā ar to, ka deputāte Cvetkova paziņoja, ka viņu apmierina rakstiskā atbilde, mēs noņemam no darba kārtības jautājumu „Par rīcību ar a/s „Liepājas metalurgs””. Arī deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Līdakas, Seržanta, Vējoņa un Vucāna jautājumu „Par valsts 2014.gada budžeta līdzekļu izlietojumu Latvijas radio 5.kanāla darbībai” noņemam no darba kārtības tāpēc, ka jautājums ir izskatīts un rakstiskā atbilde pilnīgi apmierina mūsu kolēģus.

Tātad sāksim ar deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Urbanoviča, Zujeva un Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Prudentia iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā”.

Lūdzu finanšu ministra kungu Vilku uz tribīni, ja jums ir sniedzama kaut kāda papildu informācija deputātiem tāpēc, ka viņi nav apmierināti ar rakstisko atbildi. Nav. Paldies. Tad sākam uzdot jautājumus no vietas. Pirmais ir no deputāta Andreja Elksniņa. Lūdzu! Minūte jums, jā.

A.Elksniņš (SC).

Jā. Labdien, ministra kungs! Paldies, ka jūs atnācāt.

Mēs uzdevām vairākus jautājumus attiecībā uz konsultanta Prudentia pieaicināšanu valdības darbā un ikdienā, jo mums atklājās, ka Prudentia ir sniegusi pakalpojumus ne tikai valstij, „Liepājas metalurgam” un airBaltic, bet arī atsevišķām valsts kapitālsabiedrībām, un tādas ir Rīgas Stradiņa universitāte, „Latvijas valsts meži”, „Latvijas autoceļu uzturētājs” un „Lidosta Rīga”.

Ņemot vērā to, ka jūs esat finanšu ministrs, kurš ik gadu iesniedz Saeimai apstiprināšanai valsts budžetu, jautājums ir šāds: vai jūs uzskatāt to par normālu praksi, ka valsts kapitālsabiedrības, kuras es minēju, maksā Prudentia par to, ka šīs pašas valsts kapitālsabiedrības iegādājas elektroenerģiju no valstij piederošā „Latvenergo”, un vai tas ir normāli – veikt šādas konsultanta, starpnieka funkcijas īstenībā starp valsts vienu kabatu un otru?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildei divas minūtes.

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nu, šis ir cita veida jautājums. Uz to atbildēt es nevarēšu, jo tā ir joma, kas tieši neskar Finanšu ministriju, – kādus uzņēmumus kurš konsultē.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi. Ir tiesības ministra kungam tā rīkoties.

Lūdzu otro jautājumu! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrejam Elksniņam. Lūdzu jautājumu!

A.Elksniņš (SC).

Es tomēr vēlētos, ministra kungs, paturpināt šo. Jūs esat cilvēks, kurš principā to budžetu sastādāt Finanšu ministrijā... protams, ministrijas ietvaros; jūs to adresējat parlamentam, mēs izdebatējam, bet jebkurā gadījumā jūs esat tā valsts amatpersona, kura principā atbild un koordinē – atbilstoši Finanšu ministrijas kompetencei – valsts līdzekļu... valstij piederošo līdzekļu izlietojumu. Un nekas, tā teikt, gar Finanšu ministrijas acīm nemanāmi... ne santīms turp, ne santīms šurp... nemanāmi nepaslīd.

Šajā sakarā man ir jautājums jums varbūt ne tikai kā finanšu ministram, bet arī kā politiķim. Ja valsts iegādājas kaut ko no sev piederošo... piemēram, no citas sev piederošas kapitālsabiedrības, vai šādā situācijā ir normāli tērēt līdzekļus kaut kam... kādam trešajam par kaut kādu neskaidru konsultāciju saņemšanu, lai šo iepirkuma procedūru īstenotu, un vai jūsu, politiķa, skatījumā tas neliecina par līdzekļu izšķērdēšanas pazīmēm?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildiet!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nē, nu valstij... Jā, valstij... Finanšu ministrijai, kas seko līdzi, lai līdzekļi tiktu pēc iespējas efektīvāk apsaimniekoti, protams, ļoti svarīgi ir, kāda veida konsultācijas sniedz, kā tiek konsultanti izvēlēti, bet šajā gadījumā Finanšu ministrija... protams, ja Ministru kabinets ir nolēmis, ka konkrētā gadījumā ir nepieciešama konsultanta piesaiste, tad acīmredzot tas ir respektējams lēmums; Finanšu ministrijai principā ir būtiski virzītāja argumenti.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Vairāk nebūs jautājumu? Paldies, mēs izskatījām pirmo jautājumu.

Otrs ir deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Agešina, Rubika un Ribakova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par Prudentia piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Andrejam Elksniņam! Viņš uzdos pirmo jautājumu.

A.Elksniņš (SC).

Ministra kungs! 2013.gada 2.aprīlī starp Finanšu ministriju un Prudentia tika noslēgts līgums, uzņēmuma līgums, par vadības un konsultāciju pakalpojumiem, lai saņemtu konsultācijas stratēģisku lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību „Liepājas metalurga” jautājumā. Uz konkrēto brīdi ir iznācis tā, ka „Liepājas metalurgā” ir tiesas iecelts administrators un „Liepājas metalurgs” ir atzīts par maksātnespējīgu. Tajā pašā laikā Finanšu ministrija Prudentia sniegtajām juridiskajām konsultācijām ir izlietojusi nedaudz vairāk par 350 tūkstošiem latu. Kā jūs vērtējat Prudentia darba rezultātus un minētā konsultanta profesionalitāti, ja patiesībā valsts šos līdzekļus izlietoja bezjēdzīgi?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Mums ir rakstiski iesniegtas atbildes. Vairāk informācijas... Bet konsultanta darbu jau galu galā noteiks tas, kāds būs galaiznākums, jo konsultants jau turpina sarunāties ar potenciālajiem investoriem. Tas... šajā gadījumā es nevaru konkrēti atbildēt. Šis naudas apjoms, kāds ir iztērēts... tas, manuprāt, būtu saistāms ar uzņēmuma darbības atsākšanu un no tās izrietošajiem potenciālajiem ieņēmumiem valstī.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Lūdzu! Otro jautājumu uzdod Andrejs Elksniņš. Lūdzu jautājumu!

A.Elksniņš (SC).

Vienā no savām iepriekšējām atbildēm jūs pateicāt, ka patiesībā attiecībā uz konsultanta pieaicināšanu lēmumu pieņem Ministru kabinets.

Ministru kabinetā lēmumus pieņem ministri kopīgi, balsojot par vienu vai otru jautājumu. Jūs esat viens no tiem ministriem, kuri ir balsojuši „par” Prudentia pieaicināšanu. Man jums ir jautājums šajā kontekstā. Kādēļ vispār ir nepieciešams valdībai pieaicināt konsultantu, un vai valsts pārvaldē nav atbilstošu nozares speciālistu, lai šiem konsultantu pakalpojumiem tērētu – nu, es jums precīzi pateikšu – 350 tūkstošus latu? Vai tā nav lieka izšķērdība? Varbūt valsts pārvaldē mums efektīvāk būtu veidot noteiktās struktūrvienībās atbilstošas vietas kvalificētiem, kompetentiem ierēdņiem, kādu acīmredzot pašreiz vienkārši mūsu valstī nav?

Sēdes vadītājs. Paldies par otro jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nu jā, es domāju, ka mums tomēr nevajadzētu skatīties, ka turpmāk būs šāda līmeņa krīzes, un gatavot aviācijas un tēraudliešanas ekspertus kādā no valsts iestādēm. Es domāju, tas būtu ļoti smags jautājums. Šajā gadījumā finanšu ministrs un Finanšu ministrija, tāpat kā pārējais Ministru kabinets, izskatīja Ekonomikas ministrijas virzītu informatīvo ziņojumu, kurā bija teikts, ka esošie „Liepājas metalurga” kreditori izvēlējušies konsultantu; mēs vienkārši respektējām, ka šis risinājums ir labākais, konkrētajā gadījumā ņemot vērā, ka tiešām valsts pārvaldē diezin vai vajadzētu šādu kadru kalvi veidot.

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu! Deputāts Ņikita Ņikiforovs... Es viņu neredzu... Viņš pieteicās. Ieslēdziet, lūdzu... Ā! Redzu! Paldies! Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Ņikitam Ņikiforovam! Viņam ir tiesības uzdot trīs jautājumus sakarā ar to, ka viņš nav no iesniedzējiem. Ieslēdziet mikrofonu Ņikitam!

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Labdien! Tātad turpinām tēmu par Prudentia kā konsultanta piesaisti. Acīmredzot ir saprotams, ka šis lēmums tika pieņemts Ministru kabinetā balsojot. Bet ir jautājums: kādēļ minētā līguma noslēgšanā nebija ievērotas Publisko iepirkumu likuma prasības? Varbūt tam bija kaut kāds iemesls? Un uz kāda pamata tad Ministru kabinets secināja, ka tas būs vislabākais konsultants par vispiemērotāko naudu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Lūdzu, ministra kungs, atbildi!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Ministru kabinets tad respektēja Kreditoru kluba izvirzīto konsultantu. Es domāju, ka ir būtiski to atzīmēt. Bet tas rakstiskā veidā jums iesniegts, jā... Un tas principā ir saistīts ar to, ka šajā gadījumā bija jāņem vērā steidzamība un arī samērā sarežģītā situācija, kas varētu apdraudēt valsts intereses, ja tas process ieilgtu. To arī konsultanti bija atzinuši... respektīvi, Kreditoru klubs... ka šis jautājums ir steidzams.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

p>Lūdzu! Vārds deputātam Ņikitam Ņikiforovam. Otro jautājumu!

 

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Jā, labi. Tad ejam tālāk pie nākamā konsultatīvā līguma. Papildus lēmumam ar Prudentia bija vēl noslēgts līgums ar Metals Consulting International Limited par 31 tūkstoti latu, proti, par 31 603 latiem. Ko tieši tad šis uzņēmums konsultēja un kāda veida konsultācijas sniedza?

Sēdes vadītājs. Jā, ministra kungs. Lūdzu!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Jā, šeit šie konsultanti tika piesaistīti, ņemot vērā, ka Latvijā tiešām šādu ekspertu nav tik daudz ne valsts pārvaldē, ne arī, es domāju, privātajā sektorā; tad, protams, acīmredzot svarīgi bija konsultantiem piesaistīt arī papildu ekspertus no nozares (šajā konkrētajā gadījumā tie bija no Lielbritānijas, ja nemaldos), lai novērtētu pašas jomas, teiksim, perspektīvu ne tikai saistībā ar „Liepājas metalurgu”, bet arī... respektīvi, lai kopā saistītu... lai dotu skatījumu... ieskatu Eiropas un visas pasaules metalurģijas nozarē.

Tā ir ļoti šaura joma, Latvijā nav tādu speciālistu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs. Lūdzu, mikrofonu!

Ņ.Ņikiforovs (SC).

Jā. Vēl viens konsultāciju līgums par 45 286 latiem bija noslēgts ar „Glimstedt un partneri”; acīmredzot ir runa par juridiskām konsultācijām. Tātad ir jautājums: ko tieši darīja Prudentia, ja vieni par 45 tūkstošiem konsultēja juridiskajos jautājumos, bet citi par 31 tūkstoti konsultēja par specifiskiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar metālapstrādi?

A.Vilks (finanšu ministrs).

Nu, man nav informācijas, teiksim, kā atšķiras... Es nevaru komentēt, kāda konkrēta specializācija ir katram no šiem uzņēmumiem. Acīmredzot bija pamats konsultantam tā domāt un... un akceptēt šādu konkrētu specializāciju, kāda bija „Glimstedt un partneri”.

Sēdes vadītājs. Paldies par atbildi.

Deputātiem būs iespēja uzdot vēl jautājumus papildus. Es uzskatu, ka rakstiski tas sanāk labāk.

Paldies jums par piedalīšanos sēdē. Paldies deputātiem! Paldies jums, ministra kungs! Uz redzēšanos!

A.Vilks (finanšu ministrs).

Paldies. Uz redzēšanos!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2013. gada 5. decembrī

Par darba kārtību
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par „Prudentia” iesaistīšanu konsultāciju sniegšanā” (Nr. 86/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Nr. 3073).(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju finanšu ministram A.Vilkam)
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Finanšu ministra Andra Vilka atbilde uz deputātu jautājumu „Par „Prudentia” piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā” (Nr. 88/J11) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju ekonomikas ministram D.Pavļutam un finanšu ministram A.Vilkam).(Atbildes dok. Nr. 3089)
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. A.Elksniņš
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks
Papildjautājums	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Atbilde	- finanšu ministrs A.Vilks