Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitā sēde
2013.gada 14.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 14.novembra sēdi... Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! (No zāles dep. J.Tutins: „Nu, kolēģi!” Vēršas pie sēdes vadītājas: „Uzsit ar āmuru!”) Sāksim sēdi! Paldies.
Izskatīsim darba kārtības pirmo sadaļu - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Pirmais likumprojekts - „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?
Pieteicies runāt ir deputāts Buiķis. Vai deputāts Buiķis ir pieteicies runāt „par”? Ieslēdziet mikrofonu deputātam Buiķim! Lūdzu!
A.Buiķis (VIENOTĪBA).
Problēma ir tāda, ka mums nedarbojas mājaslapa. Mēs neredzam likumprojektus. Visi, kuriem ir datori, nestrādā. Tā tas bija arī pagājušās sēdes vidū.
Sēdes vadītāja. Paldies par informāciju. Saeimas Kancelejas tehniskie darbinieki! Vai jūs dzirdējāt deputāta Buiķa lūgumu - nodrošināt...?
Tātad es saņēmu informāciju, ka ir problēmas ar mājaslapu. Līdz ar to tie, kuri strādā ar ārējo interneta tīklu, lūdzu, restartējiet savas ierīces, un tam vajadzētu notikt. Balsošanas iekārtas strādā... Deputāti norāda, ka vēl joprojām nestrādā. Es lūdzu: restartējiet savas ierīces!
Es izsludinu pārtraukumu uz piecām minūtēm, lai nodrošinātu šo tehnisko jautājumu atrisināšanu un mēs varētu sākt darbu. Tātad atsākam sēdi pulksten 9.08.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pulksten 9.08, bet, tā kā tehniskās problēmas vēl joprojām nav novērstas, mēs pārtraukumu turpinām līdz pulksten 9.20. Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mums šodien tiešām ir tehniskas problēmas gan ārtīklā, gan iekštīklā, bet Saeimas Kancelejas vadība pat nav atnākusi līdz Saeimas Sēžu zālei... Es esmu spiesta pasludināt vēl garāku pārtraukumu - vismaz līdz pulksten 10.00. Tātad šobrīd tiek pasludināts pārtraukums līdz pulksten 10.00, un mums atliek cerēt, ka Saeimas Kancelejas vadība nodrošinās to, kas tai ir darba uzdevumos noteikts. Paldies.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir pulksten 10.00, turpinām Saeimas 14.novembra sēdi.
Man ir sniegta informācija no Saeimas Kancelejas, ka šīs tehniskās problēmas šobrīd ir novērstas, un mēs varam pilnvērtīgi turpināt savu darbu.
Esam palikuši pie darba kārtības sadaļas - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Pirmais likumprojekts - „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots.
Otrais likumprojekts - „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Zemes ierīcības likumā” nodot ... „Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
„Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns. Lūdzu! (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir ļoti slikts likumprojekts!”)
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Francijas zemes fonds (Société d’aménagement foncier et établissement rural jeb saīsināti - SAFER) ir dibināts pirms 53 gadiem un jau pusgadsimtu kalpo par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai nodrošinātu Francijas zemes nosargāšanu pašu franču rokās, zemes resursu efektīvu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Manuprāt, šis ir lielisks paraugs, no kura, arī pateicoties Francijas vēstniecības un Francijas Zemkopības ministrijas atbalstam, mēs varam mācīties un labāko no šādiem paraugiem ieviest arī Latvijā.
Jāteic, ka šobrīd tas piedāvājums, kas ir likumā, - tā faktiski ir atjaunotās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā... šobrīd Zemkopības ministrijas piedāvātā koncepcija; faktiski tas ir pirmais vērienīgais nacionāla līmeņa risinājums, kas ir vērsts uz Latvijas nacionālās bagātības - zemes - ilgtspējīgu un efektīvāku izmantošanu un zemes pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem, tas ir, uz mūsu nacionālā resursa - zemes - saglabāšanu Latvijas iedzīvotāju rokās.
Ražojošās platības uz 2013.gadu ir aptuveni pusotrs miljons hektāru. Ražošanā neizmantotā platība, saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem, ir tuvu miljonam hektāru. No tās ražošanas potenciāls ir aptuveni 580 tūkstoši hektāru, no kuriem 325 tūkstoši ir dabiski apmežojušies, aizauguši, un tiem ir mainīts lietošanas mērķis. Mēs daudz resursu zaudējam, neizmantojam, un tas ir zaudējums arī Latvijas valsts ekonomikai. Mūsu Zemkopības ministrijas uzstādītā ambīcija ir - laika posmā līdz 2020.gadam panākt lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību apriti... nodrošināt līdz 2 miljoniem hektāru, un šis instruments, kas ir paredzēts šajā likumā, manuprāt, būs ļoti nozīmīgs, lai to īstenotu.
Latvijas Zemes fonds ir viens no būtiskākajiem kopējā risinājuma mozaīkas gabaliņiem, ko mēs piedāvājam, un divu gadu laikā... no tiem priekšlikumiem, kas ir bijuši, tas ir viens no svarīgākajiem, lai nodrošinātu Latvijas bagātības - zemes un meža resursu - efektīvu apsaimniekošanu un nosargāšanu Latvijas iedzīvotāju rokās. Šis ir Zemkopības ministrijai ļoti nozīmīgs likumprojekts, tāpēc aicinu kolēģus to atbalstīt un nākt arī ar priekšlikumiem komisijā, kā to tālāk varētu pilnveidot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad Saeimas Prezidijs ierosina šo likumprojektu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Zemes ierīcības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un atzīt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. V.Agešins: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Jāņa Urbanoviča lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14.novembrī. Saeimas Prezidijs šo neapmaksāto atvaļinājumu ir piešķīris, par to es jums ziņoju šajā sēdē.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputāta Riharda Eigima iesniegumu par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu viņam šā gada 21.novembrī. Par šo iesniegumu un lūgumu mums ir jābalso.
Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 21.novembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Neapmaksāts atvaļinājums deputātam Rihardam Eigimam šā gada 21.novembrī piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu”.
Lēmuma projekts „Par Saeimas 2013.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada ziemas sesijas sākšanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas 2013.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad Saeimas rudens sesija tiek slēgta šā gada 23.decembrī un Saeimas ziemas sesija tiek atsākta 2014.gada 8.janvārī. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.
Valsts prezidents ir iesniedzis Saeimai caurlūkošanas lūgumu par likumu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (likumprojekts Nr.958/Lp11).
Tātad mums ir jālemj par atbildīgo komisiju šim likumprojektam, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un arī par izskatīšanas gaitu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim!
Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).
Kolēģi, sakarā ar to, ka Valsts prezidents ir norādījis, ka, izskatot šo likumprojektu, mēs neesam pietiekamā apjomā ņēmuši vērā tā ietekmi uz tautsaimniecību, es piedāvāju mainīt atbildīgo komisiju un par atbildīgo noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. (No SC un ZZS frakcijas: „Nūū!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edmundam Demiteram. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edmundam Demiteram! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu... Jā, tagad ir ieslēgts!
E.Demiters (RP).
Man bija priekšlikums attiecībā uz termiņu, nevis par atbildīgo komisiju.
Sēdes vadītāja. Vēl ir pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.
Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu!
J.Ādamsons (SC).
Sakarā ar to, ka tur ir koalīcijas vienošanās un tas nav atkarīgs no atbildīgās komisijas, būsim reālisti! Es piedāvāju sekojošu variantu, ka atbildīgā komisija ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija un ka līdzatbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. (No zāles: „Ļoti labi! Ļoti labi!”)
Sēdes vadītāja. Jā. Tātad mums ir jālemj par priekšlikumiem to iesniegšanas secībā. Vispirms mums ir jālemj par deputāta Dzintara Zaķa priekšlikumu par atbildīgās komisijas maiņu. Proti, šis priekšlikums bija - mainīt atbildīgo komisiju un noteikt, ka atbildīgā komisija ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Koalīcijas padomi par atbildīgo!”; dep. A.Bērziņš: „Atbildīgi bezatbildīgo!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par atbildīgās komisijas maiņu likumam „Grozījumi Imigrācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 11, atturas - 2. Tātad atbildīgā komisija šim likumam ir mainīta.
Lūdzu, ieslēdziet... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim!
Dz.Zaķis (VIENOTĪBA).
Es vēlos piedāvāt sekojošus termiņus: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris, un izskatīšana - 30.janvārī.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edmundam Demiteram. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Kad Koalīcijas padomes sēde?”)
E.Demiters (RP).
Mēs ierosinām noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28.novembris, bet Saeimas sēdē izskatāmais laiks - 12.decembris.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dombravam.
J.Dombrava (VL-TB/LNNK).
Piedāvāju 20.novembri kā priekšlikumu iesniegšanas datumu.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana sēdē?
J.Dombrava. Nākamajā sēdē, kad tas ir iespējams, - 28.novembrī. (No zāles dep. J.Ādamsons: „A kad tad Koalīcijas padome?”)
Sēdes vadītāja. Un izskatīšana - 28.novembra sēdē.
Tātad mums ir jābalso par vienu no priekšlikumiem, lai mēs noteiktu, kad ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un sākam ar priekšlikumu, kurš paredz tālāko termiņu. Proti, tas ir deputāta Dzintara Zaķa priekšlikums: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris, un izskatīšana Saeimas sēdē - 20.janvārī. (Starpsaucieni no zāles.) Un izskatīšana Saeimas sēdē - 30.janvārī.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.decembris, un izskatīšana Saeimas sēdē - 30.janvārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 26, atturas - 4. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Ļoti pareizi!”; dep. A.Bērziņš: „Re, ko nozīmē pieredze!”) Priekšlikums tātad ir atbalstīts.
Līdz ar to likumam „Grozījumi Imigrācijas likumā”, ko Valsts prezidents ir nodevis otrreizējai caurlūkošanai, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.decembris, izskatīšana Saeimas sēdē - 30.janvārī. Atbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Paldies.
Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - „Likumprojektu izskatīšana” -, daru zināmu, ka ir saņemts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgums likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters. Lūdzu!
E.Demiters (RP).
Labdien, kolēģi! Komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Ir saņemti divi priekšlikumi.
1.priekšlikums saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Demiters. 2.priekšlikums saņemts no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Demiters. Līdz ar to lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu””, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Potapkins.
S.Potapkins (SC).
Ārlietu komisija šo likumprojektu atbalstīja. Trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Aicinu Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš. (Dep. J.Ādamsons un dep. M.Ivanova-Jevsejeva aplaudē.)
A.Bērziņš (ZZS).
Kolēģi! Mēs saņēmām vienu priekšlikumu, ko iesniedza Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradena kungs. Mēs to izanalizējām, izdiskutējām un ar lielu sajūsmu pieņēmām. Tāpēc lūdzam arī jūs, cienītie kungi un dāmas, atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A.Bērziņš. Viss!
Sēdes vadītāja. Tātad visi priekšlikumi ir... (No zāles dep. A.Klementjevs: „Lūdzu pieņemt likumu!”)
A.Bērziņš. Paldies, ka jūs akceptējāt! Un tagad ir priekšlikums pieņemt trešajā lasījumā šo ļoti svarīgo dokumentu. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Izcili!”)
Sēdes vadītāja. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Jūs komisijas vārdā aicināt pieņemt likumprojektu arī trešajā, galīgajā, lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Rasma Kārkliņa.
R.Kārkliņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Mums uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pirmajā lasījumā mēs nobalsojām par nopietniem papildinājumiem amatpersonas deklarācijas noteikumos, kur turpmāk būs jāsniedz plašāka informācija ne tikai mums, bet arī citām amatpersonām. Tāpēc uz trešo lasījumu komisija gatavo priekšlikumus, kur mēs noteiksim, kuriem no šiem jaunajiem papildinājumiem vajadzētu būt atklātajā daļā un kuriem - slēgtajā daļā. Tā ka es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tāda lieta notiek, un varbūt arī jūs iesaistīsieties šā mums svarīgā jautājuma risināšanā.
Bet šobrīd uz otro lasījumu nav saņemti priekšlikumi, tāpēc es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.
R.Kārkliņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu ir 5.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 5.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (VIENOTĪBA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Komisija saņēma divus priekšlikumus šim likumprojektam. Abus ir iesniedzis mūsu kolēģis deputāts Eņģelis. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Tas ir labi!”) Protams, abi priekšlikumi ir diskutējami, bet komisija tos noraidīja, vadoties pēc tiem secinājumiem, ko izdarīja speciālisti no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, kā arī Juridiskā biroja. Bet, ņemot vērā to, ka šobrīd šis jautājums sakarā ar pēdējiem notikumiem ir īpaši aktuāls, es arī paredzu, ka laikam jau būs debates.
1. - Saeimas deputāta Eņģeļa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kārlim Eņģelim. Lūdzu!
K.Eņģelis (RP).
Labdien, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Kā jau referents Ābiķa kungs minēja, es iesniedzu divus priekšlikumus šim likumprojektam. Tie abi ir saistīti, tāpēc es runāšu uzreiz par abiem, jo 1.priekšlikums ir tehnisks, bet 2.priekšlikums ir tāds, kas skar likumprojekta būtību.
Ievadam es pateikšu, ka pamatā šiem priekšlikumiem ir apsvērumi, kas saistīti ar Latvijas bērnu un jauniešu garīgo veselību. Internets pārliecinoši pilda visizplatītākā izziņas avota lomu jauniešu, skolēnu vidū. Tas ir ikdienā ļoti nepieciešams rīks ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem un jauniešiem, arī mācību procesā. Taču tas ietver arī tādu informāciju, kas nebūt nav pienācīga personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, tāpēc ir nepieciešami stingrāki pasākumi, stingrāks regulējums, lai šīs informācijas pieejamību kontrolētu.
Protams, Latvija šobrīd nebūt nav nulles punktā attiecībā uz drošākas interneta lietošanas paradumu veicināšanu. Mums ir gan tiesiskais regulējums, gan tiek veikta virkne administratīvo pasākumu, taču interneta vide attīstās tik strauji, ka mums ir sev nemitīgi jāuzdod jautājums, vai tas, ko darām, ir pietiekošs un vai mēs sasniedzam iecerēto mērķi. Mani priekšlikumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu bērnu aizsardzību no pornogrāfiska rakstura materiāliem internetā, tādēļ tos arī iesniedzu šim likumprojektam. Priekšlikumos iekļauto darbību tehniskais izpildījums būs jāatrunā citos likumos, to skaitā Elektronisko sakaru likumā.
Par 2.priekšlikumu. Tas paredz jaunu likuma pantu, kas sastāvētu no trim daļām.
Pirmā daļa pastiprina komersanta pienākumu informēt klientus par nevēlama satura filtrēšanas iespējām un viņu tiesībām pieprasīt šī satura filtra bezmaksas uzstādīšanu, ja viņi tā vēlas. Lai arī šis pienākums komersantiem šobrīd ir noteikts Elektronisko sakaru likumā, praksē tas diemžēl tā nenotiek. Ir pārāk atšķirīgi gan veidi, kā komersanti izprot šo savu pienākumu, gan arī pieejas, kā viņi to pilda. Un vismaz mana personīgā pieredze sadarbībā ar šiem komersantiem liecina, ka tas pienākums bieži vien netiek pildīts vispār, jo man nav nekad tikusi šī opcija piedāvāta. Tātad pirmā daļa paredz kārtību, ka informācijai par šo iespēju ir jābūt daļai no pakalpojuma līguma. Tātad konkrēti tiek atrunāta forma un veids, kā šis pienākums tiek pildīts.
Otrās daļas būtība ir uzlikt komersantiem pienākumu saviem nepilngadīgajiem klientiem automātiski ierobežot nevēlamu saturu. Un, kaut arī daļēji tas jau šobrīd strādā attiecībā uz pēcapmaksas pakalpojumiem, mēs tomēr zinām, ka šobrīd ļoti strauji attīstās priekšapmaksas pakalpojumi un ka praksē priekšapmaksas pakalpojumi ir pieejami arī nepilngadīgām personām. Pēcapmaksas pakalpojumu līgumu komersants, visticamāk, neslēgs ar nepilngadīgu personu, jo nepilngadīga persona nevar uzņemties maksāšanas saistības, turpretī priekšapmaksas pakalpojumu gadījumā, kad pakalpojums jau ir apmaksāts, komersantam nav nekāda riska nesaņemt samaksu par sniegto pakalpojumu. Līdz ar to šī priekšlikuma otrās daļas kontekstā mums būtu jārunā par to, kā regulēt priekšapmaksas pakalpojumus un nodrošināt to, lai nepilngadīgas personas, kas izmanto šo pakalpojumu, būtu pasargātas no nevēlama satura.
Savukārt trešā daļa runā par kārtību, kādā būtu noņemami...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu ievērot klusumu zālē!
K.Eņģelis. ...šie uzliktie satura filtri. Un, kaut arī šobrīd Elektronisko sakaru likums paredz pienākumu, ka šie filtri vispār tiek uzlikti, mums nekur nekas nav minēts par to, kā šie filtri būtu noņemami. Un es domāju, ka mums ir svarīgi noteikt to, ka šos filtrus var noņemt, tikai balstoties uz pilngadīgas personas iesniegumu, kā tam pēc loģikas arī vajadzētu būt.
Kolēģi, mēs varam manus priekšlikumus pilnveidot un, visticamāk...
Sēdes vadītāja. Eņģeļa kungs, piecas minūtes ir pagājušas!
K.Eņģelis. Paldies. Es pēdējo teikumu pabeigšu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu!
K.Eņģelis. Visticamāk, šie pilnveidojumi arī tiks ieviesti, taču šobrīd es ļoti aicinu atbalstīt manus priekšlikumus.
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.
I.Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Patiešām ir problēma... Tā ir liela problēma, kas notiek internetā. Šis nevēlamais saturs, ko mūsu bērni un jaunieši tur var redzēt, brīžiem ir patiešām šausminošs. Internetā var ne tikai pornogrāfiskus materiālus... pornogrāfiska rakstura materiālus redzēt, bet arī vardarbību, smagu vardarbību, tajā skaitā slepkavības. Aktuāla problēma internetā ir jauniešu novešana līdz pašnāvībai. Tā ka šis spektrs ir ļoti plašs. Un tad nu es gribu teikt, ka tie patiešām ir ne tikai pornogrāfiska rakstura materiāli.
Šobrīd mēs redzam, kas notiek sabiedrībā, un arvien vairāk ir jādomā, kā mūsu bērnus, jauniešus pasargāt no visām šīm nevēlamajām lietām. Faktiski komisijā, diskutējot par šiem priekšlikumiem, Juridiskais birojs norādīja uz to, ka juridiski tie ir ļoti būtiski uzlabojami. Savukārt priekšlikuma iesniedzējam es vēlos izteikt atzinību, bet tajā pašā laikā darbs varbūt ir darīts mazlietiņ no otras puses - vispirms ir tapuši priekšlikumi un tikai pēc tam ir izveidota darba grupa kopā ar nozari.
Kolēģi, es sliecos atbalstīt šos priekšlikumus un aicinu visus deputātus atbalstīt gados jauna deputāta iniciatīvu, jo tad, kad mūsu pilnvaru termiņš tuvosies beigām, mūsu vēlētāji mums vaicās, kādas iniciatīvas mēs katrs esam virzījuši. Un ceru, ka mums katram būs, ko pateikt par savu darbu.
Tātad, ņemot vērā to, ka deputāts ir izveidojis darba grupu un vakar šī darba grupa ir sanākusi, ir ļoti lielas cerības, ka šie priekšlikumi tiks būtiski uzlaboti. Tad nu es ar lielu avansu vēlreiz aicinu jūs šos priekšlikumus atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Mēs esam ar mieru atbalstīt!”)
Paldies. Bet tajā pašā laikā es saku vēlreiz: šie priekšlikumi patiešām ir būtiski uzlabojami, un es domāju, ka šī darba grupa acīmredzot nonāks pie risinājuma, ka faktiski ir jāstrādā ar Elektronisko sakaru likumu un ka kopumā norādēm uz visiem šiem filtriem un aizliegumiem ir jābūt šajā likumā.
Tā ka pagaidām - atbalsts. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārda deputātei Dainai Kazākai.
D.Kazāka (RP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad runājam par likumprojektu „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”.
Es gribu teikt, ka komisijas balsojums bija neatbalstīt šos priekšlikumus, bet tas bija izsvērts lēmums sakarā ar to, ka Juridiskais birojs mums pateica, ka šie priekšlikumi nav attiecināmi uz šo likumu. Savukārt vēlākajās diskusijās, jau konsultējoties ar juristiem, tika konstatēts, ka šie priekšlikumi, ko iesniedzis deputāts Kārlis Eņģelis, ir atbalstāmi šajā likumprojektā. Mēs, protams, vienmēr varam diskutēt par procesu, par veidu, kādā priekšlikumi tiek virzīti, bet tomēr šeit... man būtu jālūdz tomēr, lai Juridiskais birojs dotu korektus atzinumus par priekšlikumu juridisko formu, jo, kā jau komisijas priekšsēdētājas kundze minēja, principā mēs tos saturiski atbalstījām, savukārt Juridiskais birojs teica, ka tie nav attiecināmi uz šo likumprojektu.
Līdz ar to man ir prieks dzirdēt, ka ir politiskā griba tomēr apkarot pornogrāfijas izplatīšanos internetā, un es ļoti ceru, ka šī darba grupa, kas jau ir sanākusi, uzlabos šos priekšlikumus. Un ļoti lūdzu politiski vienoties, ka mums tas ir būtiski - pasargāt jauniešus un skolēnus no pornogrāfiskas dabas informācijas internetā!
Protams, tas nozarei uzliks papildu pienākumu - likt šos filtrus -, bet tas jau ir atrunāts Elektronisko sakaru likumā. Līdz ar to lūdzu politiķus balsot atbildīgi un atbalstīt Kārļa Eņģeļa abus priekšlikumus, lai mēs virzītos ar šo problemātiku uz priekšu un uz trešo lasījumu dabūt labāko no redakcijām.
Paldies.
Lūdzu atbalstīt šos divus priekšlikumus. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates. Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (RP).
Godātie kolēģi! Cilvēku tirdzniecība ir aizliegta ar likumu un krimināli sodāma darbība.
Pornogrāfija savā dziļākajā būtībā ir cilvēku tirdzniecība elektroniskā formā. Šīs darbības sabiedrisko kaitējumu nemazina arī fakts, ka iespējamās... izmantotās personas tam ir piekritušas un pat varbūt saņēmušas atlīdzību. Bet ir kāda nozīmīga atšķirība: cilvēku tirdzniecība fiziskajā pasaulē notiek slepeni un nelegāli, turpretim pornogrāfisko materiālu izplatība internetā... tie ir ne tikvien brīvi pieejami, bet... to reklāma ir pat uzbāzīga. Aicina un izaicina gandrīz no katras mājaslapas - neatkarīgi no tās patiesās mērķauditorijas!
Piemēram, aptaujājot bērnus, ir noskaidrots, ka 91 procents tīņu pirmo reizi pornogrāfiju skatījušies, kad, meklēdami internetā informāciju mājasdarbiem un referātiem, viņi ieraudzījuši reklāmas logu, kas kaut kur šajās derīgajās un vajadzīgajās lapās izlec un parādās.
Elektronisko sakaru likuma, kas te jau vairākkārt ir pieminēts, 19.panta pirmās daļas 17.punkts paredz elektronisko sakaru komersanta pienākumu informēt lietotāju par iespēju uzstādīt satura filtru, kā arī nodrošināt satura filtra bezmaksas uzstādīšanu, ja abonents to pieprasa. Diemžēl prakse rāda, ka šis regulējums nav pietiekams un nav efektīvs, tāpēc faktiski nesasniedz mērķi - nepieļaut bērnu iesaistīšanu pornogrāfiska rakstura materiālu apritē.
Izskatāmā likuma - Pornogrāfijas ierobežošanas likuma - 4.pants paredz aizliegumu pat pieļaut, ka bērnam ir pieeja pornogrāfiskiem materiāliem. Likums jau šobrīd nosaka arī vairākus citus būtiskus ierobežojumus, taču diemžēl trūkst šī regulējuma piemērošanas, uzraudzības un kontroles mehānisma; tas šajā gadījumā ir izrādījies kritiski svarīgi.
Pornogrāfijas izplatība tādu personu vidū, kuras vēl tikai veido priekšstatu par sevi, savu vērtību un savu lomu ģimenē, dzīvē un sabiedrībā, var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu sabiedrības kopējai morālajai veselībai.
Mēs zinām, cik liels ir pašnāvību skaits. Tik tikko, pagājušajā nedēļā, bija konference par to, cik liels ir pašnāvību skaits tieši nepilngadīgo personu vidū. Un atkal jau, aptaujājot tīņus vecumā no 10 līdz 17 gadiem, ir secināts, ka regulāra pornogrāfijas skatīšanās izraisījusi depresiju un vientulības sajūtu, kas ir tieši viens no pašnāvības cēloņiem.
Godātie kolēģi, atgriežoties pie tā, ka regulējums pēc būtības jau ir, taču trūkst tā piemērošanas uzraudzības un kontroles mehānisma, gribu teikt, ka Kārļa Eņģeļa iesniegtie priekšlikumi tieši paredz un piedāvā šo mehānismu, kādā veidā būtu iespējams uzraudzīt, lai likumā noteiktais realitātē arī darbotos. Proti, šie priekšlikumi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam paredz tiešu pienākumu rakstveidā sniegt skaidru un precīzu informāciju par iespēju filtrēt saturu un padarīt to bērniem un ģimenei draudzīgu.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt Kārļa Eņģeļa priekšlikumus.
Paldies. (RP frakcijas aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Ilmai Čepānei.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Labrīt, godātie kolēģi! Es jums vēlētos lūgt atcerēties divas lietas. Pirmā lieta ir tā, ka jebkuram politiskam lēmumam ir jāatbilst Satversmei, ir jābūt juridiski izsvērtam. Un otrā lieta. Es aicinu atcerēties un pateikties Juridiskajam birojam, jo bez Juridiskā biroja palīdzības Saeimā, manuprāt, nevarētu pieņemt pat pusi no politiķu iniciatīvām. Līdz ar to es noraidu jebkuru apgalvojumu par Juridiskā biroja nekvalifikāciju vai neatbilstību. Juridiskajam birojam nav jāapkalpo politiķi, lai politiķi varētu sasniegt politiskus mērķus. Juridiskais birojs, manuprāt, ir pietiekami kvalificēts, lai varētu izsvērt attiecīgā politiskā lēmuma atbilstību Satversmei.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Jūs vēlaties kaut ko piebilst? Es atvainojos!
Referents vēlas runāt komisijas vārdā. Lūdzu, Ābiķa kungs!
Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! (No zāles dep. V.Agešins: „Balsot!”) Es jau ļoti labi saprotu zāles vispārējo noskaņojumu un, visticamāk, arī... Ā, es atvainojos, un, visticamāk, arī balsojuma rezultātu, bet man ir vienkārši pienākums paskaidrot tos argumentus, kāpēc komisija tomēr, vadoties pēc speciālistu secinājumiem, nobalsoja „pret”.
Proti, es tagad runāšu arī kā iesniedzējs par abiem priekšlikumiem, lai mēs ātrāk tiktu skaidrībā ar šīm lietām. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Viss skaidrs - balsot!”) Es mēģināšu koncentrētākā veidā, lai jūs lieki nekavētu, paskaidrot, kāpēc komisija neatbalstīja. Šo priekšlikumu atbalstīšana varētu nozīmēt to, ka tikpat labi ikvienā likumā, ikvienā normatīvajā aktā, kas regulē jomas, kas negatīvi ietekmē bērnu attīstību, piemēram, Izložu un azartspēļu likumā, Alkoholisko dzērienu aprites likumā un tā tālāk, var tikt iestrādātas dažāda veida prasības elektronisko sakaru komersantiem. Šāda prakse - sadrumstalot regulējumu - nebūtu pieņemama no tiesību normu pārskatāmības, vienotas un skaidras piemērošanas viedokļa.
Ir arī citi iebildumi. Protams, kā to īpaši uzsver arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, nav izprotams, kāpēc komersantiem, kuriem jau Elektronisko sakaru likumā ir uzlikts pienākums informēt par iespējām ierobežot visa veida pieeju bērniem kaitīgai informācijai, kā arī nodrošināt bezmaksas satura filtru uzstādīšanu, vēl būtu jāveic īpaši pasākumi tieši attiecībā uz pornogrāfiska satura informācijas pieejamības ierobežošanas iespēju aprakstīšanu un satura filtru uzstādīšanu.
Tāpat nav izprotama abstrakta un deklaratīva frāze attiecībā uz pienākumu nodrošināt skaidru un precīzu informāciju par pornogrāfiska satura pieejamības ierobežošanas iespējām. Turklāt dažādiem komersantiem ir atšķirīga līgumu slēgšanas prakse. Jāņem vērā, ka laika gaitā mainās arī programmatūra, kas nodrošina satura filtrēšanu. Atšķiras arī lietotāja galaiekārtas. Līdz ar to praksē atšķirtos gan komersantu izpratne par to, cik skaidri un detalizēti informācija norādāma, gan arī par to, kāda informācija norādāma pēc būtības.
Ir arī vēl citi iebildumi, un gala secinājums ir tāds, ka šīs piedāvātās normas nav pietiekami skaidras un precīzas, lai novērstu iespēju tās pretrunīgi interpretēt un radīt nevajadzīgus konfliktus elektronisko sakaru komersantu un lietotāju starpā, kā arī elektronisko sakaru komersantu un uzraugošo institūciju starpā.
Atvainojiet, ka es jūs informēju, bet man tomēr ir jāinformē arī par šo speciālistu viedokli.
Kolēģi! Ja jūs atbalstīsiet Eņģeļa kunga priekšlikumus, tad, protams, mums kopīgi ar speciālistiem un ar Juridisko biroju vēl būs pamatīgi jāpiestrādā, lai novērstu tās pretrunas, uz kurām jau speciālisti šeit norādīja.
Es, protams, tagad runāju komisijas vārdā un aicinu noraidīt gan 1., gan 2.priekšlikumu, bet viss ir jūsu ziņā. Tātad aicinu balsot par... veikt balsojumu par 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu likumprojektā „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 7, atturas - 32. Priekšlikums ir atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Eņģeļa kungs! Eņģeli...”)
Dz.Ābiķis. Arī 2.priekšlikums, par kuru jau mēs šeit diskutējām, komisijā ir noraidīts. Aicinu balsot.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 6, atturas - 33. Tātad rezultāts ir neizšķirts - 39 un 39. Mums jābalso vēlreiz.
Balsosim par 2. - Saeimas deputāta Kārļa Eņģeļa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 5, atturas - 37. Priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Kā mainās viedokļi!”)
Dz.Ābiķis. Jā... Nu, cienījamie kolēģi, tā kā ir atbalstīti pretrunīgi priekšlikumi, ir vairāk nekā skaidrs, ka komisijai uz trešo lasījumu vēl būs pamatīgi jāstrādā, lai likumprojektu novestu līdz galīgajai kondīcijai.
Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 20.novembrim.
Sēdes vadītāja. Mums vispirms ir jānobalso par likumprojektu otrajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Dz.Ābiķis. Kā jau minēju, kolēģi, aicinu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 20.novembrim.
Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 20.novembris. Paldies.
Dz.Ābiķis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J.Viļums (RP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.
Komisijā tika izskatīti pieci priekšlikumi, bet, cik saprotu, 1. un arī 4.priekšlikums ir atsaukts.
Sēdes vadītāja. Jā, es vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11.Saeimas deputāta Gaida Bērziņa iesniegumu, ka viņš atsauc savus iesniegtos priekšlikumus šim likumprojektam - 1. un 4.priekšlikumu.
J.Viļums. Tieši tā! Līdz ar to uzreiz piedāvāju atbalstīt 2.priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Viļums. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka šo valsts ierēdņu atlases kārtību apstiprinās Ministru kabinets. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. 4. - tātad ir atsaukts.
Un 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Viļums. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
J.Viļums. Ņemot vērā to, ka par šo likumprojektu tomēr radās diezgan daudz diskusiju, tad komisijas vārdā aicinu priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 13.decembrim.
Sēdes vadītāja. Ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 13.decembris. Paldies.
Un visbeidzot nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs. Lūdzu!
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Godājamais Prezidij! Kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” ir izstrādāts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un virzīts uz to, lai novērstu nepilnības, kas pastāv jau spēkā esošajā likumā.
Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 19.pants satur normas par ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju anulēšanu. Cita starpā, likumā ir noteikts, ka Valsts policija anulē ieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļauju, arī dienesta ieroču nēsāšanas atļauju un personiskā apbalvojuma šaujamieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauju, ja persona ir apsūdzēta kriminālprocesā vai ja persona kriminālprocesā atzīta par aizdomās turēto nozieguma izdarīšanā.
Liekas, ka šis ierobežojums ir loģisks un pamatots, bet likums nosaka, ka pat tajos gadījumos, ja kriminālprocess izbeigts uz reabilitējošu apstākļu pamata vai ja kriminālprocesā ir taisīts attaisnojošs spriedums, tas nebūt nenozīmē, ka cilvēkam tiks atjaunotas minētās tiesības uz ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas, kā arī uz kolekcijas atļauju. Tāpēc, lai nebūtu nepamatoti ierobežotas cilvēku tiesības, komisija piedāvā grozīt likumu, nosakot, ka cilvēka tiesības... cilvēkam atļaujas netiks anulētas, jo šodien likums paredz, ka tad, ja tiesības anulētas, cilvēks pat pēc attaisnojoša sprieduma ir spiests maksāt valsts nodevu un viņam no jauna ir jākārto visi eksāmeni. Tāpēc komisija piedāvā apsūdzētajam vai aizdomās turētam cilvēkam nevis anulēt atļauju, bet tikai apturēt tās darbību. Taču, ja viņš tiek notiesāts, tad atļauja tiek anulēta, bet, ja tiek attaisnots vai kriminālprocess tiek izbeigts uz attaisnojoša pamata, tad viņš saņem atpakaļ gan savu ieroci, gan viņam tiek atjaunotas visas spēkā esošās... līdz šim bijušās atļaujas.
Es aicinu jūs atbalstīt komisijas priekšlikumus un līdz ar to atbalstīt arī likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Loskutovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 28.novembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 28.novembris. Paldies.
Līdz ar to visi Saeimas 14.novembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Taču, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos informēt, ka uz jau iesniegtajiem deputātu jautājumiem ir saņemtas ministru rakstveida atbildes, bet šie ministri, kuri ir snieguši atbildes, šodien nevar ierasties uz šo sēdi dažādu darba pienākumu un komandējuma dēļ. Līdz ar to visa atbilžu sniegšana mutvārdos uz deputātu papildu jautājumiem ir pārceļama uz nākamo nedēļu.
Tāpat ir saņemti jauni deputātu jautājumi.
Ir saņemts deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Auguļa, Seržanta un Līdakas jautājums „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem”. Jautājums adresēts ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Tātad tas tiks nodots ministram atbildes sniegšanai.
Ir saņemts deputātu Reiznieces-Ozolas, Grigules, Auguļa, Seržanta un Līdakas jautājums „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem”. Tas tiek uzdots finanšu ministram Andrim Vilkam. Arī tas tiks nodots ministram atbildes sniegšanai.
Ir saņemts deputātu Cvetkovas, Agešina, Cileviča, Ivanovas-Jevsejevas un Dolgopolova jautājums „Par rīcību ar a/s „Liepājas metalurgs””. Šis jautājums adresēts finanšu ministram Vilkam, tātad tiks nodots ministram atbildes sniegšanai.
Un vēl pēdējais. Ir saņemts deputātu Elksniņa, Agešina, Rubika, Tutina un Orlova jautājums „Par Prudentia piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā”. Jautājums tiek adresēts ekonomikas ministram Danielam Pavļutam. Tiks nodots ministram atbildes sniegšanai.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Un, pirms tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SC).
Labrīt, godātie kolēģi! Es vēlos informēt Saeimu, ka uz Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisiju pieteikušies šādi pieci deputāti: Andrejs Judins, Andrejs Elksniņš, Gaidis Bērziņš, Kārlis Seržants un Inga Bite. Un kā Saeimas Juridiskās komisijas sekretārs atbilstoši Saeimas kārtības rullim sasaucu apakškomisijas pirmo sēdi pēc desmit minūtēm Saeimas Juridiskās komisijas telpās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājam Dāvim Staltam.
D.Stalts (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti un deputātes! Lūdzu pulksten 11.30 ierasties 221.telpā uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.
J.Ozoliņš (RP).
Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 11.20.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Un visbeidzot vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Šajā sēdē nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa... komandējumā, Gaidis Bērziņš... nav, Ina Druviete... nav, Raivis Dzintars... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Ivans Klementjevs... nav, Ainars Latkovskis... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Inga Vanaga... nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 14.novembra sēdi pasludinu par slēgtu. Jauku jums dienu!
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 14. sēde
2013. gada 14. novembrī
| Par likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 974/Lp11) (Dok. Nr. 3057, 3057A) |
|
| Informācija | - dep. A.Buiķis |
| - Saeimas priekšsēdētājas biedre E.Lībiņa-Egnere | |
| Par likumprojektu „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 974/Lp11) (jautājuma izskatīšanas turpinājums) (Dok. Nr. 3057, 3057A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 975/Lp11) (Dok. Nr. 3060, 3060A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Nr. 976/Lp11) (Dok. Nr. 3061, 3061A) |
|
| Par likumprojektu „Zemes pārvaldības likums” (Nr. 978/Lp11) (Dok. Nr. 3066, 3066A) |
|
| Priekšlikums | - dep. E.Smiltēns (par) |
| Par likumprojektu „Grozījumi Zemes ierīcības likumā” (Nr. 979/Lp11) (Dok. Nr. 3067, 3067A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 980/Lp11) (Dok. Nr. 3068, 3068A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 981/Lp11) (Dok. Nr. 3069, 3069A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 982/Lp11) (Dok. Nr. 3070, 3070A) |
|
| Par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” (Nr. 983/Lp11) (Dok. Nr. 3071, 3071A) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Urbanovičam šā gada 14. novembrī (Dok. Nr. 3083) |
|
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 21. novembrī (Dok. Nr. 3081) |
|
| Lēmuma projekts „Par Saeimas 2013. gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2014. gada ziemas sesijas sākšanu” (Nr. 509/Lm11) (Dok. Nr. 3074, 3075) |
|
| Par likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizēju caurlūkošanu (Nr. 958/Lp11) (Dok. Nr. 3082) |
|
| Priekšlikumi | - dep. Dz.Zaķis |
| - dep. E.Demiters | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. Dz.Zaķis | |
| - dep. E.Demiters | |
| - dep. J.Dombrava | |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 676/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3058) |
|
| Ziņo | - dep. E.Demiters |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par 1974. gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002. gada protokolu”” (Nr. 448/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3077) |
|
| Ziņo | - dep. S.Potapkins |
| Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 744/Lp11) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3078) |
|
| Ziņo | - dep. A.Bērziņš |
| Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 904/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3064) |
|
| Ziņo | - dep. R.Kārkliņa |
| Likumprojekts „Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā” (Nr. 747/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3076) |
|
| Ziņo | - dep. Dz.Ābiķis |
| Debates | - dep. K.Eņģelis |
| - dep. I.Mūrniece | |
| - dep. D.Kazāka | |
| - dep. I.Bite | |
| - dep. I.Čepāne | |
| Likumprojekts „Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 759/Lp11) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3079) |
|
| Ziņo | - dep. J.Viļums |
| Likumprojekts „Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” (Nr. 974/Lp11) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3057) |
|
| Ziņo | - dep. A.Loskutovs |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu D.Reiznieces-Ozolas, I.Grigules, U.Auguļa, K.Seržanta un I.Līdakas jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem” (Nr. 91/J11) | |
| Informācija par deputātu D.Reiznieces-Ozolas, I.Grigules, U.Auguļa, K.Seržanta un I.Līdakas jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm investīciju projektu ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem” (Nr. 92/J11) | |
| Informācija par deputātu I.Cvetkovas, V.Agešina, B.Cileviča, M.Ivanovas-Jevsejevas un S.Dolgopolova jautājumu finanšu ministram Andrim Vilkam „Par rīcību ar a/s „Liepājas metalurgs”” (Nr. 90/J11) | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un V.Orlova Vitālijs jautājumu ekonomikas ministram Danielam Pavļutam „Par „Prudentia” piesaistīšanu „Liepājas metalurga” problēmu risināšanā” (Nr. 93/J11) | |
| Paziņojumi | |
| - dep. V.Agešins | |
| - dep. D.Stalts | |
| - dep. J.Ozoliņš | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns |
Datums: 14.11.2013 10:06:43 bal001
Par - 57, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (983/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 14.11.2013 10:07:48 bal002
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 21.novembrī
Datums: 14.11.2013 10:08:33 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2013.gada rudens sesijas slēgšanu un Saeimas 2014.gada ziemas sesijas sākšanu (509/Lm11)
Datums: 14.11.2013 10:11:10 bal004
Par - 69, pret - 11, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu. Grozījumi Imigrācijas likumā (958/Lp11), nodošana komisijām, steidzams
Datums: 14.11.2013 10:13:47 bal005
Par - 54, pret - 26, atturas - 4. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20.12.2013. Grozījumi Imigrācijas likumā (958/Lp11), nodošana komisijām, steidzams
Datums: 14.11.2013 10:15:51 bal006
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (676/Lp11), 3.lasījums
Datums: 14.11.2013 10:16:46 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu” (448/Lp11), 3.lasījums
Datums: 14.11.2013 10:18:16 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (744/Lp11), 3.lasījums
Datums: 14.11.2013 10:19:38 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (904/Lp11), 2.lasījums
Datums: 14.11.2013 10:40:14 bal010
Par - 41, pret - 7, atturas - 32. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā (747/Lp11), 2.lasījums
Datums: 14.11.2013 10:40:46 bal011
(atkartots balsojums).
Par - 39, pret - 6, atturas - 33. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā (747/Lp11), 2.lasījums
Datums: 14.11.2013 10:41:18 bal012
Par - 40, pret - 5, atturas - 37. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā (747/Lp11), 2.lasījums
Datums: 14.11.2013 10:42:05 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pornogrāfijas ierobežošanas likumā (747/Lp11), 2.lasījums
Datums: 14.11.2013 10:44:06 bal014
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (759/Lp11), 2.lasījums
Datums: 14.11.2013 10:47:54 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā (974/Lp11), 1.lasījums
Frakciju viedokļi
2013.gada 14.novembrī
Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums „Frakciju viedokļi”. Tūlīt Saeimas frakciju pārstāvji pastāstīs par šodienas aktualitātēm.
Pirmajam vārds Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Kārlim Krēsliņam. Lūdzu!
K.Krēsliņš (VL–TB/LNNK).
Labdien, radioklausītāji! Saeimā šodien bija nelielas problēmas ar internetu, bet laikam tā ir normāla parādība, ka dzīvē jau vienmēr ir tā – kaut kas notiek normāli, bet dažreiz rodas kaut kādas kļūmes.
Visvairāk diskusiju šodien bija par grozījumiem Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, bija dažādi viedokļi. Mūsu frakcijai bija brīvais balsojums, bet pamatā mēs atbalstījām priekšlikumus, jo... Mans viedoklis ir tāds, ka... Dažreiz, runājot par alkohola aizliegšanu vai par smēķēšanas aizliegumu, atrodas cilvēki vai cilvēku grupa, kas uzskata, ka ar tādu noteikumu ieviešanu mēs visu neatrisināsim. Visu atrisināt nevar nekad, bet vismaz jāiet tajā pareizajā virzienā.
Man prātā viens stāsts. Kā saka, zog mašīnas vienā Rietumu valstī. Notiek tādi gadījumi! Bet, izrādās, vadītājs atstājis atslēgas mašīnā, durvis vaļā... Nu kaut vai izņemiet atslēgas un paņemiet līdzi! Aiztaisiet durvis! Tad mazāk to darīs.
Jautājums ir par to, ka arī tad, kad likumos kaut kādus aizliegumus ieviešam, ir jāiet tajā pareizajā virzienā. Pasacīt, ka simtprocentīgi tas viss tiks atrisināts, – skaidrs, ka tā ir metode, kā bieži vienu vai otru jautājumu vienkārši novest līdz tam, ka tas netiks atrisināts ļoti ilgi.
Šī nedēļa, var teikt, ir svētku nedēļa. Nupat bija 11.novembris – Lāčplēša diena, un tūlīt būs 18. – Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Darbdienas mijas ar svētkiem.
Pagājušajā nedēļā bija mums intensīvs darbs ar budžetu. Skaidrs, ka bija tas jautājums: kādēļ bija jāsēž naktī, un vai nu tik steidzīgi...? Varbūt varēja to budžetu izskatīt ilgākā laika posmā? Un budžetam arī, kā jau es sacīju sākumā, ir pozitīvais un negatīvais. Pirmo reizi – pirmo reizi vismaz manā pieredzē! – budžets patiešām tika apspriests un patiešām tika izdiskutēts. Vienmēr jau nav tā, ka budžets pilnībā visus apmierinātu. Un budžetam ir gan ieņēmumu daļa, tā, ko sadala, gan izdevumu daļa. Un, ja skatās uz ieņēmumu daļu (ieņēmumi no visādiem nodokļiem), tad, es domāju, ne visiem deputātiem kļuva skaidrs, kāpēc tā ieņēmumu daļa mums pakāpeniski budžetā... tā daļa no iekšzemes kopprodukta krītas. Kādreiz, 2009.gadā, bija 36 procenti, turpretim tagad ir plānots, ka zem 30 procentiem būs tā nauda, ko būs iespējams reāli dalīt. Par to varētu diskutēt.
Ja runā par izdevumu daļu, tad jāteic, ka tur ir gan pozitīvais, gan arī negatīvais moments. Pozitīvais moments ir tas, ka Latvija ir pirmrindniece, pildot Māstrihtas kritērijus, vismaz vienu punktu, – ka mēs tērējam ne tikai par 0,9 procentiem no iekšzemes kopprodukta vairāk, nekā mēs esam nopelnījuši... nauda, kas mums ir... Atļauts ir līdz 3 procentiem, tātad trīs reizes mazāk mēs izmantojam to Māstrihtas kritēriju.
Bet negatīvais moments ir šāds. Tagad, kad bija militārās mācības Polijā un Latvijā un NATO ģenerālsekretārs šeit atbrauca... Tiek pieprasīts pildīt prasības. Reāli Latvijai ir divas tādas starptautiskās saistības. Pirmkārt, ir jāpilda Māstrihtas kritēriji (tos nepilda daudzas valstis, bet mēs pildām!). Un otra prasība – tā ir NATO prasība piešķirt aizsardzības jomai 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, un to mēs atkal galīgi nepildām: nākamgad ir paredzēti 0,9 procenti no iekšzemes kopprodukta. Mēs solījām, ka pakāpeniski pieaugs to līdzekļu apjoms, bet reāli tas samazināsies uz 2016.gadu. Un tas nu ir ļoti slikti, ja mēs, tajā skaitā arī deputāti... šeit mēs esam balsojuši... mēs pieņēmām valsts aizsardzības koncepciju un solījām pakāpeniski paaugstināt, bet reāli samazinām.
Bet tagad atkal pāriešu uz to svētku sadaļu. Skrundā 7. un 8.novembrī bija Aizsardzības ministrijas un biedrības „Latvijas ģenerāļu klubs” pasākums jauniešiem, kura ietvaros notika vairākas patriotiskās audzināšanas aktivitātes sakarā ar svētkiem. Tas bija ļoti labs pasākums: jaunieši ar lāpām nāca pie piemiņas plāksnes, imitējot novadus, un viss bija ļoti skaisti.
Taču atkal, kā vienmēr, ir arī tā negatīvā puse. Zālē sēdošajiem es uzdevu jautājumu: „Ko jūs saprotat ar vārdu „aizsardzība”? Vienkāršs latviešu vārds – „aizsardzība”... Kas ir aizsardzība Aizsardzības ministrijas un NATO kontekstā?” Zālē sēdēja jaunsargi, skauti un tie cilvēki, kas vispārīgi interesējas par aizsardzību, bet atbildes nebija. Viena sieviete gados, kura bija no Latgales puses, sāka skaidrot: „Jā, tā ir draudzība starp valstīm... un tamlīdzīgi.” Bet īstas atbildes nebija! Es nerunāju par kaut kādiem sarežģītākiem jautājumiem.
Te es atkal domāju arī par aizsardzības budžetu: kādēļ mēs tikai 0,8 procentus...? NATO ģenerālsekretārs, uzstādamies NATO Parlamentārajā Asamblejā, teica, ka ir valstis, kas aizsardzībai tērē līdz pat 15 procentiem no iekšzemes kopprodukta! Attiecībā uz aizsardzību mūsu priekšlikums bija... Es nedzirdēju, ka ministrija būtu apstiprinājusi, ka aizsardzība – tā ir cīņa pret NATO stratēģiskajā koncepcijā noteiktajiem draudiem, riskiem un izaicinājumiem. Un tie ir tikai četri. Tikai četri tur nosaukti: globālais terorisms (visi tā kā saprot), kiberaizsardzība, energoresursi un klimata izmaiņas. Un cilvēkiem jāsāk domāt un runāt par to. Es tikos Limbažos ar skolēniem... Un, ja Nīderlandes Aizsardzības ministrija pasaka, ka ienaidnieks numur viens ir plūdi – par vienu metru paceļas ūdens, 75 procenti ir zem ūdens –, tad mums liekas nesaprotami, kādēļ Aizsardzības ministrija tā runā. NATO ģenerālsekretārs teica: „Jūs padomājiet, kādi būs zaudējumi, ja netiks veikti ieguldījumi aizsardzībā, piemēram, kiberaizsardzībā!” Tagad jau visi tā kā saprot: kiberaizsardzības jautājumos tie zaudējumi ir vairāk nekā triljons dolāru. Miljons miljonu! Tā ir ļoti liela summa. Jā.
Un nobeigumā es gribu pateikt, ka patiešām par šiem jautājumiem arī šeit, Saeimā, ir jārunā.
Bet svētku pasākumi patiešām ir ļoti skaisti, un šogad, es domāju, tādi tie ir ne tikai Rīgā; 11.novembrī es biju Limbažos... Arī tur bija svētku gājieni. Visādi svinīgie pasākumi ir arī daudzos novados. Un es aicinu arī tagad 18.novembri nosvinēt jauki, labi, lai visiem labs garastāvoklis un lāpu gājiens vakarā. Visi laipni lūgti piedalīties, un svinēsim kopā!
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Krēsliņam.
Nākamais runās Reformu partijas frakcijas deputāts Kārlis Eņģelis. Lūdzu!
K.Eņģelis (RP).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šorīt Saeimas sēde aizkavējās par vienu stundu, jo bija problēmas ar internetu. Bet problēmas ar internetu ir Latvijā kopumā: Latvijā ir labs, stabils, ātrs un lēts internets, bet problēma ir tā, ka tas nav drošs internets. Protams, mēs neesam nulles punktā attiecībā uz interneta drošības pasākumiem (mums ir gan attiecīgs tiesiskais regulējums, gan arī tiek veikti administratīvie pasākumi finansiālo iespēju robežās), taču visas puses, to skaitā nozares, to skaitā psihologi, kuri strādā ar bērniem, bērnu vecāki un vienkārši interneta lietotāji, katrā ziņā atzīst, ka drošības pasākumi nav pietiekami, tie ne vienmēr sasniedz auditoriju, ne vienmēr sasniedz mērķi.
Šodien mums bija iespēja situāciju uzlabot, taču diemžēl Saeimas vairākums neatbalstīja iesniegtos grozījumus Pornogrāfijas ierobežošanas likumā. Pornogrāfija ir viens no visnevēlamākajiem un visbīstamākajiem interneta satura veidiem attiecībā tieši uz nepilngadīgām personām – bērniem, jauniešiem, cilvēkiem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Tas vienkārši nav paredzēts viņiem! Taču internetā šis saturs nevis vienkārši ir, bet meklē savu lietotāju, un internets ne vienmēr īpaši šķiro, kurš ir 18 gadus vecs un kurš nav. Līdz ar to bija priekšlikums uzlabot aizsardzības mehānismus, drošības mehānismus, pastiprināt satura filtru lietošanu, pastiprināt pakalpojuma komersantu pienākumu informēt klientus par šīm satura filtrēšanas, satura bloķēšanas iespējām. Taču pagaidām šīs ieceres ir atliktas, un acīmredzot pie tām būs jāstrādā vēl tālāk. Taču es vismaz izmantošu iespēju uzrunāt jūs, cienījamie radioklausītāji (starp jums noteikti ir vecāki, vecvecāki, jūsu radiniekiem ir bērni, jums ir bērni): lūdzu, esiet informēti par to, ka interneta pakalpojuma sniedzējam, tam, kurš sniedz jums mājās vai jūsu portatīvajās ierīcēs interneta pakalpojumu, ir pienākums jūs informēt par to, ka ir tehniskas iespējas bloķēt nevēlamu saturu – pornogrāfiju, vardarbību, erotiku un cita veida saturu. Turklāt, ja jūs izsakāt tādu vēlēšanos, tad komersantam ir pienākums jums bez maksas šos tehniskos risinājumus uzstādīt. Tāpēc, lūdzu, esiet informēti, informējiet savus radiniekus, savus paziņas par to, ka ir ļoti rūpīgi jāseko tam, kāds saturs dažādās ierīcēs, kuras ir pieslēgtas internetam, kāds saturs pieejams, ja tās lieto bērni! Bērni uzduras nevēlamam saturam pilnīgi nejauši, un zinātniski pierādīts, ka tas atstāj ļoti negatīvu ietekmi uz jauniešu attīstību un jauniešu psiholoģisko stāvokli, uz viņu sasvstarpējām attiecībām un attiecībām ar pārējiem sabiedrības locekļiem. Tāpēc, lūdzu, lietojiet drošu internetu! Meklējiet par to informāciju! Internetā jūs atradīsiet daudz resursu.
Novēlu jums mierā un saticībā sagaidīt valsts svētkus!
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Kārlim Eņģelim.
Tagad pie mikrofona Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D.Reizniece-Ozola (ZZS).
Labdien, godātie klausītāji! Pagājušajā nedēļā mēs Saeimā pieņēmām Latvijas valsts budžetu 2014.gadam, un šķiet, ka lielākais šī gada darbs ir padarīts, bet jāteic, ka tā tas tomēr nav.
Opozīcijas deputātiem ir svarīgs uzdevums – ieraudzīt kļūdas pieņemtajos lēmumos un uz tām reaģēt, izmantojot visus tās arsenālā esošos līdzekļus. Un tādēļ Zaļo un Zemnieku savienība arī šonedēļ, pēc budžeta pieņemšanas, ļoti aktīvi strādā vēl ar tiem pašiem jautājumiem, par kuriem notika asas debates iepriekšējā nedēļā Saeimā.
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti ir sagatavojuši vēstules Valsts prezidentam ar lūgumu neizsludināt likumprojektus, kuri ir klaji vērsti uz daudzu mazo uzņēmumu bankrotu un ēnu ekonomikas pieaugumu. Mēs daudz runājam par to, vai nākamā gada budžets būs attīstības budžets. Nav dziļi jāanalizē, lai saprastu, ka tā tas nav; patiesībā mēs neatceramies, ka kādreiz būtu bijis pieņemts valstij tāds budžets, kas būtu tik klaji vērsts pret uzņēmēju interesēm.
Daži piemēri, par kuriem es gribu pastāstīt detalizētāk.
Viens no likumiem, kuru mēs lūdzām nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, ir „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Šie grozījumi paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmes celšanu no spēkā esošajiem 9 procentiem uz 11 procentiem 2015.gadā, uz 13 procentiem 2016.gadā, un uz 15 procentiem 2017.gadā. Jāatgādina, ka šī likuma mērķis bija radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību. To iedzīvotāju skaits, kuri palikuši bez darba, atceramies, bija ļoti liels: bezdarba līmenis sasniedza 18–19 procentus. Un ar mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanu tika samazinātas administratīvās prasības un tika vienkāršota nodokļu un iemaksu noteikšanas kārtība mikrouzņēmumiem. Līdz ar to šī likuma sākotnējais mērķis nebija ievērojami palielināt budžeta ienākumus, bet tas bija domāts kā atbalsts iedzīvotājiem, lai viņi uzsāktu un attīstītu savu mazo uzņēmējdarbību. Ar šādu soli – strauji palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi – sākotnējais mērķis tiek, es teiktu, traumēts. To nedrīkst darīt! Ja ir jārunā par kādu pakāpenisku celšanu, tad tas ir viennozīmīgi jādara kopā ar uzņēmēju pārstāvjiem, ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī ar citu nevalstisko partneru aktīvu iesaistīšanos, lai to darītu pakāpeniski un saudzējot uzņēmumus.
Otrs likums, par kuru mēs lūdzam Valsts prezidentu domāt un kuru lūdzam atdot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, ir „Grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas paredz no nākamā gada sākuma ieviest tā saukto valdes locekļa nodokli. Ja uzņēmumā strādā valdes loceklis, kurš nesaņem par to atalgojumu, tad no nākamā gada sākuma šādam uzņēmumam būtu jāmaksā visas sociālās iemaksas par šādu valdes locekli.
Kā zināms, liela daļa šo uzņēmumu, kuros valdes locekļi strādā, nesaņemot atalgojumu, ir mazi, jauni uzņēmumi, kuros to īpašnieki iegulda savu citur nopelnīto naudu un savu laiku, lai sāktu savu biznesu. Ir skaidrs, ka šāds jauns nodoklis būtu traumējošs viņu uzņēmumiem, jo šobrīd ir signāli, ka liela daļa šādu mazo uzņēmumu plāno vai nu beigt savu uzņēmējdarbību vispār, vai arī to pārreģistrēt citās valstīs, visbiežāk min Igauniju kā valsti, kura atrodas tepat blakus un kurā ir daudz izdevīgāks nodokļu režīms nekā Latvijā.
Trešais likums, ko mēs lūdzam nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, ir „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Ar šo likumu ir grozīts Dabas resursu nodokļa likums, citstarp paredzot jaunu personu grupu, kurai ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Tie ir tādi HES īpašnieki, kuru hidroelektrostaciju jaudas nepārsniedz divus megavatus.
Šo grozījumu mērķis, mūsuprāt, ir rūpēties nevis par vides aizsardzību, dabas resursu saudzīgu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību, bet gan par atsevišķu politiskā procesa dalībnieku īstermiņa interešu īstenošanu. Šis likums ir tieši saistīts ar Latvijas ekonomikai būtisku nozaru un valsts resursu izmantošanu. Tas nevar būt politiskā tirgus priekšmets, ar kuru īslaicīgi papildināt budžetu, īpaši uz mazo HES rēķina.
Un pēdējais likums, kuru neizsludināt mēs lūdzam Valsts prezidentu, ir „Grozījumi Likumā par ostām”. Šie grozījumi paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra attiecīgās ostu maksas tiek apliktas ar papildmaksājumu valsts budžetā. Nozares pārstāvji ir norādījuši, ka tas būs traumējoši ne tikai pašām ostām, bet visai tranzītbiznesa jomai kopumā, kurā strādājošo skaits šobrīd ir vairāk nekā 70 tūkstošu.
Mēs zinām, ka Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir tā mūsu unikālā vērtība, ar kuru mēs varam pelnīt. Un nedrīkst aizmirst, ka mēs konkurējam ne tikai ar Igauniju un Lietuvu, bet ka šajā gadījumā mēs konkurējam arī ar Krievijas ostām, kuras plāno ar katru gadu būtiski palielināt kravu apgrozījumu savās ostās. Un skaidrs, ka tas būs uz kaimiņvalstu rēķina. Šinī situācijā, ja mēs ieviešam jaunus maksājumus, mēs samazinām mūsu ostu konkurētspēju. Un, visticamāk, tas nozīmē arī to, ka mēs lielu daļu no savām kravām vienkārši uzdāvināsim kaimiņvalstīm, to skaitā Krievijai. Un tas nav atbalstāmi.
Mēs ceram, ka Valsts prezidents ieklausīsies šajos priekšlikumos un atdos šos likumus otrreizējai caurlūkošanai, jo viņš sevi ir pasludinājis kā saimniecisku prezidentu. Es domāju, ka tas būs viens no tādiem katalizatoriem, kas parādīs, vai viņš tāds tiešām ir un vai grib un var iedziļināties uzņēmējiem svarīgos jautājumos, izmantojot arī savas pilnvaras un lūdzot Saeimu pārdomāt neapdomīgus lēmumus.
Es vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz, mūsuprāt, svarīgu likumu, kas tika pieņemts šodien Saeimas sēdē un stāsies spēkā šā gada 18.decembrī. Tas ir pavisam citas jomas likums. Tā ir sociālā joma, kura Zaļo un Zemnieku savienībai arī ir ļoti svarīga. Proti, tas ir likums „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, un tas paredz, ka turpmāk pašvaldību sociālajiem dienestiem būs nekavējoties jāinformē bāriņtiesa un Valsts policija par gadījumiem, kuros ir pamats uzskatīt, ka bērns cietis no vardarbības, vecāku, aizbildņu vai audžuģimenes tiesību ļaunprātīgas izmantošanas un viņam nav bijusi pienācīga aprūpe un uzraudzība. Mēs uzskatām, ka tādā veidā tiks būtiski uzlabota vardarbībā cietušo bērnu interešu aizsardzība, būs iespēja ātrāk viņiem sniegt atbilstošu palīdzību. Un šo funkciju paredzēts uzticēt Latvijas Neredzīgo biedrībai, Latvijas Nedzirdīgo savienībai un Latvijas Bērnu fondam.
Tātad laba – maza, bet priecīga – ziņa no Saeimas šodienas sēdes – īsās, bet, es teikšu, produktīvās sēdes.
Visbeidzot – šis ir svētku laiks, un es tiešām novēlu, lai mums būtu iespējami daudz tādu labu ziņu, ko jums pastāstīt no Saeimas nama. Un es gribu novēlēt, lai mums visiem ir karstas sirdis, dedzīgs prāts un labi nodomi par mūsu Latviju šajā laikā.
Priecīgus svētkus un jauki jums pavadīt Latvijas Neatkarības dienu!
Vadītāja. Paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
Atgādinu, ka jūs pašlaik klausāties raidījumu „Frakciju viedokļi” no Saeimas nama Rīgā.
Nākamajam vārds Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SC).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir zināms, ka Saeimā 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus.
Lai pretendētu uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, trešo valstu pilsoņiem būtu Latvijā jāiegādājas vismaz 150 tūkstošus eiro vērts nekustamais īpašums un valsts budžetā jāiemaksā neatmaksājams maksājums 25 tūkstošu eiro apmērā. Iegādātā nekustamā īpašuma sastāvā nedrīkstēs ietilpt meža un lauksaimniecības zeme.
Grozījumu pieņemšanai sekoja asa reakcija. Piemēram, biedrība „Sabiedrība par atklātību – Delna” lūdza tos neizsludināt, bet atdot otrreizējai caurlūkošanai, un 9.novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā prasa veikt likuma „Grozījumi Imigrācijas likumā” otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents akcentē atsevišķu likumā izdarīto grozījumu pretrunīgumu un norāda, ka pēc būtības tiek zaudēta grozījumu jēga. Valsts prezidents uzskata, ka nav skaidrs, kādā veidā kvotu sistēma, kas attiecināta tikai uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, nodrošinās nekustamo īpašumu cenu kāpuma samazinājumu, ja tajā pašā laikā termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt neierobežots skaits ārzemnieku, veicot maksājumu valsts budžetā, un šīm personām nebūs šķēršļu iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā. Proti, grozījumi, kas paredz termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja ārzemnieks veic maksājumu valsts budžetā, ir pretrunā minētajai kvotu sistēmai, kuras viens no mērķiem esot ierobežot personu skaitu, kuras vēlas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas. Šādā situācijā kvotu sistēmas ieviešana nesasniedz izvirzīto mērķi un nav uzskatāma par atbilstošu tiesisko mehānismu nekustamā īpašuma tirgus cenu regulēšanai, atzīst Valsts prezidents.
Valsts prezidents savā vēstulē arī norāda, ka likuma anotācija ir pretrunā ar vairākiem pētījumiem, kuros vērtēta Latvijas ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programmas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Tajos norādīts, ka ekonomiskie rādītāji liecina, ka Imigrācijas likuma normas pozitīvi ietekmē investīciju pieplūdi Latvijā un ārzemnieku ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, laika posmā no 2010.gada līdz 2013.gadam sasniedza vismaz 145 miljonus latu. Līdz ar to 2010.gadā ieviestā ārvalstu investoru finanšu līdzekļu piesaistes programma uzskatāma par vienu no veicinošiem faktoriem Latvijas konkurētspējas celšanai, secina Valsts prezidents.
Vienlaikus Valsts prezidents atzīst, ka esošo sistēmu nenoliedzami var pilnveidot, tomēr gadījumā, ja ar kvotu palīdzību regulēs darījumu skaitu nozarē, zudīs ārvalstu investoru uzticība stabilai un drošai uzņēmējdarbības videi, radot nenoteiktību ilgtermiņā. Ārzemnieki, kas veikuši sākotnējas investīcijas, nebūs ieinteresēti palielināt ieguldījumus ilgtermiņā, jo kvotas ierobežos to iespējas paļauties, ka nākotnē Latvijas teritorijā plānotas investīcijas būs iespējams uzraudzīt un apsaimniekot uz vietas.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes veiktajā ārvalstu investoru anketēšanā apkopotajiem datiem vidējais ārvalstu investors Latvijā ir vidēji 40 gadus vecs un ieguvis augstāko izglītību. Minētās personas mēnesī viena ģimenes locekļa uzturēšanai tērē aptuveni no 500 līdz 1000 latiem, un līdz ar to minēto personu raksturojums būtiski atšķiras no ekonomiskajiem imigrantiem, kuri valstī ierodas ar noteiktu mērķi – gūt labumu no sociālās sistēmas un infrastruktūras.
Un saskaņā ar šodien parlamentā pieņemto lēmumu Saeima turpinās darbu ar šo likumu janvārī.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.
Raidījumu šodien noslēdz frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja biedrs Edvards Smiltēns. Lūdzu!
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlētos akcentēt trīs lietas.
Pirmā. Pirms diviem gadiem, kad VIENOTĪBA ieguva Zemkopības ministrijas portfeli un mēs uzņēmāmies atbildību par lauksaimniecību, meža nozari un lauku attīstību kopumā, mēs izvirzījām divas galvenās prioritātes. Pirmā ir – nosargāt Latvijas zemi Latvijas iedzīvotāju rokās, lai tā peļņa, tie augļi, kas tiek gūti no šīs zemes, nonāktu Latvijas ekonomikā, nevis ārvalstīs.
Un otra ir šāda. Mēs redzam, ka mūsu potenciāls, mūsu resursu potenciāls, pilnībā netiek izmantots, lai gan tas var dot miljoniem latu papildus valsts ekonomikai, jaunas darba vietas un iespējas cilvēkiem laukos. Līdz ar to mūsu mērķis ir sasniegt to, ka 2020.gadā mēs apsaimniekotu jau 2 miljonus hektāru lauksaimniecības zemes un ka katrs, gan meža, gan zemes, hektārs dotu maksimālu atdevi.
Un visā šajā kontekstā mēs jau divus gadus esam nākuši ar virkni priekšlikumu, un vairākas lietas jau ir ieviestas – ir meža īpašnieku kooperācija, zemes kreditēšanas programma, AS „Latvijas valsts meži” programma (uzņēmums piedāvājas kļūt par partneri šajā zemes tirgū un piedāvā iespēju arī nopirkt mežu, ja kāds ir no vietējiem iedzīvotājiem nolēmis to pārdot) un daudzi, daudzi citi risinājumi. Taču šodien Saeimā tika saņemts ļoti svarīgs instruments, kurš liecina, ka faktiski mēs šo ideju esam arī aizguvuši no Francijas, kur pirms 53 gadiem tika nodibināts Francijas Zemes fonds. Un tas ir tas instruments, kas Francijā ir kalpojis par galveno pamatu, lai nodrošinātu zemes palikšanu vietējo lauksaimnieku rokās, vietējo cilvēku rokās. Ar šī instrumenta palīdzību ir risināta arī zemes konsolidācijas problēma, kā arī nodrošināta zināma zemes un lauksaimniecības politikas īstenošana. Un uz šīs bāzes, faktiski arī paņemot piemērus no ungāriem, mēs esam nākuši ar ideju par Latvijas Zemes fondu. Arī Valsts prezidents un Valsts prezidenta kanceleja aktīvi iesaistījušies šī projekta izstrādē un realizācijā un devuši savā ziņā arī savu svētību tam. Un šodien Saeimā ir saņemts likumprojekts „Zemes pārvaldības likums” (kopā ar pavadošajiem likumprojektiem), lai īstenotu šo jauno ideju – ideju par Latvijas Zemes fondu. Šis Zemkopības ministrijas piedāvātais instruments jeb koncepcija, manuprāt, ir atjaunotās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā pirmais vērienīgais nacionālā līmeņa risinājums, kas ir vērsts uz Latvijas nacionālās bagātības – zemes – ilgtspējīgu un efektīvāku izmantošanu, kā arī zemes pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem jeb mūsu nacionālā resursa saglabāšanu pašu rokās. Šis likumprojekts tātad ir iesniegts Saeimā, un pie tā mēs arī strādāsim, lai šo fondu – Latvijas Zemes fondu – ieviestu līdz nākamā gada 1.janvārim, lai tas varētu uzsākt darbu.
Paralēli notiek arī instrumentu izstrāde, lai īstenotu jaunu principu par zemes pirmpirkuma tiesībām, jo Latvijas Zemes fonds būs arī šajā ziņā ļoti nopietns spēlētājs. Tiks risināts arī jautājums par zemes pārdošanas ierobežojumiem, jo, kā jau zināms, faktiski nākamā gada 1.maijā beidzas pārejas perioda ierobežojumi tam, ka ārzemnieki var pirkt Latvijā lauksaimniecības zemi un mežus. Kas ir skaidrs – ka šie ierobežojumi, kas toreiz tika uzlikti, faktiski bija tādi, nu, nederīgi vai nav pildījuši savu funkciju. Kā mēs zinām, ierobežojumi pastāv, bet visapkārt, pa laukiem pabraucot, redzam: tas pieder dānim, tas – zviedram... Ir skaidrs, ka šī sistēma nav darbojusies visus šos gadus un ka tas ir bijis vienīgi tāds acu aizmālēšanas pasākums. Tāpēc mēs nākam ar veselu virkni, desmitiem, dažādu jaunu instrumentu, kādā veidā nodrošināt to, lai šī zeme paliek mūsu rokās un lai mēs varam uz šīs zemes ražot un iegūt mūsu pievienoto vērtību un no šīs zemes arī uzturēt Latvijas ekonomiku un Latvijas iedzīvotājus.
Tas ir viens.
Otrs. Šodien viens no būtiskākajiem jautājumiem, protams, bija arī likums „Grozījumi Imigrācijas likumā”, ko Valsts prezidents ir atdevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Valsts prezidenta kungs faktiski norāda uz šī likumprojekta kvalitātes trūkumu, apšaubot to, vai ir pietiekami izvērtēta ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un daudzi citi jautājumi. Tādēļ šodien Saeima lēma par to, lai šo likumprojektu nodotu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Un ir arī noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis, un pēc tam viena mēneša laikā... tātad pēc mēneša šis likumprojekts atkārtoti tiks skatīts Saeimas sēdē.
Un pēdējais. Mūsu frakcijā ir bijušas arī diskusijas par... arī par vakardien televīzijā aktuālo, aktuāli pacelto jautājumu par pilsonības piešķiršanu Garijam Kasparovam – šahistam, Krievijas opozīcijas līderim. Kā zināms, viņš ir iesniedzis arī iesniegumus gandrīz visām Saeimas frakcijām ar lūgumu uzņemt viņu pilsonībā. Mēs pēc diskusijām secinājām, ka faktiski īpašus nopelnus Latvijas labā, kuru dēļ piešķirt pilsonību šim cilvēkam, mēs nesaskatījām, un līdz ar to uz šī pamata mēs apšaubām, vai varētu pilsonību piešķirt. Pastāv iespēja teorētiski ar atsevišķu Saeimas balsojumu piešķirt, bet, mūsuprāt, tas būtu ļoti nopietni jāvērtē un jāanalizē. Mēs arī labprāt vēlētos ar Gariju Kasparovu aprunāties klātienē, jo mums bija vesela virkne jautājumu, uz kuriem mēs neguvām atbildes. Un, kā zināms, viņš decembrī būs Latvijā, un tad arī mēs tālāk skatīsimies, ko darīt ar šo iesniegumu.
Un visbeidzot. Šī ir svētku nedēļa, kura iesākās ar 11.novembra pasākumiem un noslēgsies 18.novembrī, pirmdien, ar Latvijas valsts dzimšanas dienu, un tādēļ es jums visiem novēlu patiešām izbaudīt šo laiku. Priecīgus jums svētkus!
Vadītāja. Paldies deputātam Edvardam Smiltēnam.
Līdz ar to šodienas raidījums „Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Lai jums jauka diena, un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!